Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 31. janvāris - Brisele

4. Ikgadējā apspriede par brīvības, drošības un tiesiskuma telpā panākto progresu (ES līguma 2. un 3. pants) (debates)

  Priekšsēdētājs. − (IT) Debates par nākamo jautājumu.

- Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski, ko uzdeva Jean-Marie Cavada Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā Padomei par 2007. gada ikgadējām debatēm par brīvības, drošības un tiesiskuma telpā panākto progresu (ES līguma 2. un 39. pants) (O-0005/2008 - B6-0006/2008) un

- Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski, ko uzdeva Jean-Marie Cavada Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā Komisijai par 2007. gada ikgadējām debatēm par brīvības, drošības un tiesiskuma telpā panākto progresu (ES līguma 2. un 39. pants) (O-0006/2008 - B6-0007/2008).

  Gérard Deprez, pārstāvot autoru. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, šīsdienas debates, kā jau jūs zināt, notiek, ņemot vērā divus būtiskus aspektus.

Pirmais no tiem – man tas jums nav jāatgādina – ir laiks. Labākajā gadījumā mums ir atlikuši 16 darba mēneši līdz pašreizējās Eiropas Parlamenta sesijas beigām. Tādēļ ir skaidrs, ka šādā īsā laikā mums ir jāvienojas par jautājumiem, ko mēs ceram kopā atrisināt atlikušajā laika periodā. Mēs nevaram izdarīt visu; mums būs jāizdara izvēle un jāvadās pēc mūsu izdarītās izvēles.

Otrais aspekts, priekšsēdētāja kungs, ir vēl būtiskāks. Un tas ir saistīts ar to, ka, iespējamā jaunā līguma stāšanās spēkā – jūs to zināt tikpat labi, cik es – ieviesīs nopietnas strukturālas izmaiņas mūsu kompetences jomā. Es jo īpaši vēlos uzsvērt to, ka tiks likvidēta mākslīgā pirmā pīlāra politiku nošķiršana no trešā pīlāra politikām, kas galvenokārt veicinās koplēmuma procedūru īstenošanu un pienākumu noteikšanu, kas līdz šim bija tikai Padomes priekšrocība un neietilpa Eiropas Kopienas Tiesas faktiskā kontrolē.

Tādēļ jūs sapratīsiet, ka mēs ar tādu nepacietību gaidām jaunā līguma stāšanos spēkā pēc iespējas drīzāk tādēļ, ka tas ļaus stiprināt gan demokrātisko kontroli, gan arī pilsoņu tiesības. Un, ņemot vērā šos divus kritērijus, kas – es atkārtošu vēlreiz – ir demokrātiskas kontroles un pilsoņu tiesību stiprināšana, jūs sapratīsiet mūsu atturīgo attieksmi pret jūtīgu jautājumu risināšanu šobrīd, kad spēkā vēl ir esošā līguma teksta redakcija, tādēļ, ka tos būs iespējams risināt saskaņā ar jaunā līguma noteikumiem.

Šī atturība patiesībā ir ļoti pamanāma. Tās iemesli ir meklējami dziļāk, un šo atturību pauž vairākas politiskās grupas, kuru pārstāvji ir Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā un citās mūsu Parlamenta struktūrvienībās, kas nodarbojas ar vispārīgāku jautājumu risināšanu. Lai gan šādas atturības iemesli ir dziļi iesakņojušies, tā vismaz šobrīd vēl ir diezgan ierobežota. Mums, priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, nav nepamatots nolūks novilcināt rīcību attiecībā uz būtiskiem jautājumiem, kuri ir jārisina un kuru steidzamība netiek apšaubīta.

Gluži pretēji – mēs vēlamies panākt „džentlmeņu vienošanos” ar patiesa dialoga palīdzību, kas sniegtu iestādēm drošību un garantijas, ko tās uzskata par nepieciešamām. Pēc mūsu domām, mēs īsā laikā varētu vienoties par noteikta veida starpiestāžu likumdošanas programmu 2008. gadam un 2009. gada pirmajam pusgadam, kas ietvertu ierobežotu skaitu kopējo prioritāšu attiecībā uz jūtīgiem jautājumiem un savstarpējās saistības, un ļautu mums gūt labumu no jaunā līguma noteikumiem pirms to pieņemšanas.

Parlaments jau norādīja uz iespējamu risinājumu saistībā ar šo lūgumu pēdējā plenārsēdē Strasbūrā, balsojot par Eiropola Civildienesta noteikumu un uzdevumu grozīšanu. Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, ar patiešām lielu vairākumu – 538 balsīm „par” – Parlaments pieņēma grozījumu, kurš nosaka, ka šo lēmumu pārskatīs sešu mēnešu laikā pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā.

Protams, ka, lai gan šo lēmumu pieņēma ar ievērojamu vairākumu, šis vienpusēji pieņemtais grozījums nav saistošs. Tomēr, kā jau jūs sapratāt, tā ir ļoti skaidra mūsu politiskās gribas izpausme uzsākt sarunas un rast risinājumus. Šādā veidā mūsu komiteja apliecina savu apņemšanos un vēlmi piedalīties patiesā starpiestāšu dialogā.

  Dragutin Mate, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. − (SL) Es esmu priecīgs būt šeit kopā ar jums šodien un piedalīties šajās nopietnajās debatēs. Politiku īstenošana tādās jomās kā tieslietas un iekšlietas ir ārkārtīgi būtiska mūsu pilsoņiem. Attīstoties mūsu sabiedrībai un modernajām tehnoloģijām, drošības jautājums ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem jautājumiem mūsu sabiedrībai. Es domāju, ka mums kā Padomes, Komisijas un Parlamenta pārstāvjiem ir kopīgi mērķi: nodrošināt atbilstošus apstākļus sadarbības veicināšanai starp dalībvalstīm, kas sniegtu mūsu pilsoņiem atbilstošu drošības līmeni.

Divus gadus atpakaļ mēs sākām runāt par diviem likumdošanas priekšlikumiem, kuriem bija ievērojami jāuzlabo mūsu sadarbības efektivitāte. Pirmais no tiem bija lēmums izveidot Eiropolu kā Eiropas aģentūru un otrais bija saistīts ar Prīmes Līguma iestrādi Eiropas tiesību aktos. Pamatojoties uz jauno tiesisko pamatu, Eiropols varēs ātrāk reaģēt uz mainīgajām terorisma un organizētās noziedzības tendencēm un turpināt uzlabot savu analītisko kapacitāti un spēju sniegt atbalstu dalībvalstīm. Tādējādi tiks ievērojami uzlabotas palīdzības sniegšanas iespējas, lai nodrošinātu efektīvāku cīņu pret organizēto noziedzību un teroristu organizācijām, kas aktīvi darbojas vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Prīmes Līguma iestrāde tiesību aktos nodrošinās ātrāku dalībvalstu datu bāzēs iekļauto DNS, pirkstu nospiedumu un transportlīdzekļu reģistrācijas datu apmaiņu.

Divas iepriekšējās prezidējošās valstis – Vācija un Portugāle ir darījušas visu iespējamo, lai veicinātu abu likumdošanas priekšlikumu īstenošanu līdz trīs mūsu prezidentūru beigām. Saskaņā ar programmu, ar kuru es iepazīstināju jūsu kolēģus no Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, mēs ceram vienoties par abiem priekšlikumiem līdz šā gada jūnija beigām. Ņemot vērā to nozīmīgumu, kavēšanās ar to pieņemšanu nav pieļaujama, jo īpaši tādēļ, ka mēs tos šobrīd jau esam apstiprinājuši un saskaņojuši ar dalībvalstīm, un visām trīs iestādēm. Attiecībā uz tiesību aktiem, par kuriem vēl ir jāapspriežas, prezidentūra vēlas cieši sadarboties ar Parlamentu, izskatot katru gadījumu atsevišķi un uzņemoties kopīgu atbildību par to pieņemšanu. Tādējādi abas iestādes uzņemsies atbildību par Eiropas Savienības pilsoņu drošību un citiem jautājumiem.

Padomē pašlaik notiek diskusijas par vispārējas piemērošanas likumdošanas iniciatīvām saistībā ar visa veida organizētās noziedzības un terorisma apkarošanu. Tās attiecas galvenokārt uz datu apkopošanas un apmaiņas procedūrām un Eiropola struktūrvienību sadarbību. Mēs diskutējam arī par tiesību aktiem saistībā ar īpašām problēmām un specifiskām noziedzīgām darbībām.

Papildus priekšlikumam iestrādāt Prīmes Līgumu un pieņemt lēmumu par Eiropolu, mēs pašlaik strādājam arī pie pasākumiem, lai novērstu nevēlamu personu iekļūšanu Eiropas Savienībā. Es personīgi esmu iesaistīts centienos paātrināt otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas izstrādi. Mēs gatavojamies paātrināt tiesību aktu pieņemšanu, kas atvieglos Vīzu informācijas sistēmas izmantošanu. Attiecībā uz iekšlietām mēs smagi strādājam ar Rietumbalkānu valstīm un Krieviju, lai sagatavotu novērtējumu organizētās noziedzības apdraudējumiem reģionos.

Šajā mēnesī Padome sāka debates par pirmo no diviem priekšlikumiem attiecībā uz direktīvām par likumīgu imigrāciju. Pēc pirmās darba grupu tikšanās, kuras laikā notika debates par augsti kvalificētiem darbiniekiem, prezidentūra juta, ka pastāv plaša vienprātība par direktīvas piemērošanu. Mēs ceram, ka turpmākās debates līdz mūsu prezidentūras beigām ļaus noteikt galvenos politiskos jautājumus, un pēc tam mēs varēsim nodot šo jautājumu risināšanai Francijas prezidentūrai, lai darbs varētu efektīvi turpināties.

Jau divus gadus Parlaments un Padome debatē par priekšlikumu direktīvai par to trešo valsu pilsoņu atgriešanu, kas nelikumīgi dzīvo Eiropas Savienībā. Debates ir vērstas uz vairākiem specifiskiem jautājumiem, par kuriem iestādēm ir ļoti atšķirīgi viedokļi. Prezidentūra turpinās darīt visu iespējamo, lai panāktu vienošanos ar Parlamentu, tādējādi nodrošinot pēc iespējas drīzāku direktīvas pieņemšanu, vēlams – pirmajā lasījumā. Tomēr mums ir jāuzmanās, lai šī direktīva nesarežģītu atgriešanas procedūru, tādējādi pazeminot mūsu politiku efektivitāti cīņā pret nelikumīgu migrāciju.

Uzlabojot šo dialogu ar izceļošanas un galamērķa valstīm, Padome turpinās veicināt globālo pieeju piemērošanu migrācijas problēmām, uzsverot, ka tās ir jārisina un ka ir jānodrošina ģeogrāfisks līdzsvars. Tādēļ mūsu uzmanība būs vērsta uz Ziemeļāfriku un Eiropas dienvidaustrumiem.

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.– (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es sveicu Padomes priekšsēdētāju un pateicos komitejas priekšsēdētājam G. Deprez par viņa sniegto ievadrunu.

Ir skaidrs, ka mēs šodien nediskutējam tikai par 2007. gada darbības rezultātiem, kas mums saistošajā jomā ir bijuši pozitīvi un, pēc manām domām, šādi: mēs esam atvēruši iekšējās robežas vairāk kā 400 miljoniem Eiropas Savienības pilsoņu ar Šengenas telpas paplašināšanu; mēs esam izveidojuši Pamattiesību aģentūru un uzsākuši tās darbību; mēs esam panākuši ļoti nozīmīgu vienošanos ar Parlamentu par Vīzu informācijas sistēmu; mēs, kā jau minēja Slovēnijas ministrs D. Mate, esam strādājuši pie imigrācijas un terorisma jautājumiem.

Vēlos jums darīt zināmus dažus statistikas datus: 2007. gadā priekšlikumi, kas nonāca manā uzmanības lokā un par kuriem es jūs informēju, veidoja 20 % no stratēģiski nozīmīgām Eiropas Komisijas iniciatīvām, un tas nozīmē, ka šī joma bija un būs patiešām ļoti būtiska. Mēs esam īstenojuši visus pasākumus, kas bija noteikti stratēģiskajā programmā.

Šodien – 2008. gadā – mēs sastopamies ar tikpat nozīmīgu problēmu. Kā jau jūs zināt, Komisija noteica 26 stratēģiskus priekšlikumus 2008. gadam, un astoņi no tiem – tātad gandrīz 30 % – attiecas uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

Šogad mēs risināsim ārējo robežu jautājumus: februārī būs sagatavota priekšlikumu pakete drošības uzlabošanai uz mūsu ārējām robežām, pamatojoties uz tādām pašām vadlīnijām un kritērijiem, kādus piemēroja Šengenas telpai un vīzu informācijas sistēmām; mēs veiksim visaptverošu aģentūras FRONTEX novērtējumu, kas ļaus ikvienam gūt atziņas nākotnei; es ceru, ka mēs sagatavosim vairākus progresīvus un ambiciozus priekšlikumus civilās tiesvedības jomā; mēs piedalāmies sarunās ar Slovēnijas prezidentūru par tēmu, kas zināma kā e-tiesiskums, vai par to, kā nodrošināt labāku pilsoņu piekļuvi informācijai par civilo un kriminālo tiesvedību, izmantojot jaunākās tehnoloģijas.

Mēs, protams, turpināsim risināt imigrācijas jautājumus. Šajā gadā mēs strādāsim pie pagājušā gada iniciatīvām, par kurām tika panākta plaša politiskā vienprātība, un uzlabosim tās. Šogad tiks izstrādāts rīcības plāns saistībā ar patvēruma, patvēruma meklētāju un Kopējās Eiropas Patvēruma sistēmas jautājumiem; jūlijā un novembrī mēs būsim sagatavojuši divus visaptverošus priekšlikumus.

Mēs sniegsim priekšlikumu Eiropas stratēģijai vardarbīga radikālisma novēršanai, kas ir viens no politiskās stratēģijas būtiskākajiem elementiem cīņā pret terorismu; tas notiks jūnijā.

Tomēr es domāju, ka G. Deprez pieminētais politiskais jautājums ir pelnījis politisku rīcību, ko es ar prieku nodrošināšu. 2008. gads ir pārejas gads. Tas ir gads, kad notiks pāreja uz Lisabonas Līgumu un tā ratifikāciju, cerot uz tā stāšanos spēkā – ko ikviens no mums vēlas sagaidīt – 2009. gada janvārī. Šajā saistībā ir skaidrs, ka ir jāpatur prātā visas trīs prasības: pirmkārt, sadarboties ar Parlamentu šīs pārejas veicināšanā, otrkārt, neaizkavēt iniciatīvas, kuras ir sagatavotas īstenošanai un par kurām ir panākta vienošanās, un, treškārt, tajā pašā laikā nepaļauties uz to, ko noteiks vai pieprasīs Lisabonas Līgums, kad tas stāsies spēkā. Tādēļ es domāju, ka būs nepieciešama politiska starpiestāžu vienošanās.

Ir pilnīgi skaidrs, ka šāda vienošanās ir panākama tikai tādā gadījumā, ja Padome, Komisija un Parlaments vienojas par darba metodēm vēl pirms tās vienojas par konkrētām prioritātēm. Ja tiek panākta politiska vienošanās par darba metodēm, mēs kopā varam noteikt kopīgas prioritātes, un prioritātēm ir jābūt iniciatīvām, kas sniedz tūlītēju labumu pilsoņiem, par ko tiek panākta pietiekama vienošanās un kas nodrošina līdzsvaru, ko mēs vēlamies redzēt starp būtiskākajām jautājumiem: drošība, pilsoņu drošības nodrošināšana un arī pilsonisko brīvību veicināšana un aizsardzība – zināmie politiskie jautājumi, kuru līdzsvarošana būs mūsu izaicinājums.

Es domāju, ka piemērotākā darba metode ir metode, ko mēs kopā ar Padomi esam sākuši izmantot, un tā paredz strādāt nevis sešus mēnešus, bet gan apvienot triju prezidentūru darba laiku, ko jau ir izdarījušas esošā un iepriekšējā prezidentūra, lai strādātu pie iniciatīvām astoņpadsmit, nevis sešus mēnešus, jo ir skaidri redzams, ka, ja mēs strādājam pie iniciatīvām ierobežotu laiku, mums nav redzējuma par iniciatīvu virzību vismaz līdz – un es pamatoti minu šo laiku – 2009. gada jūnijam tādēļ, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu datums, pēc manām domām, ir vienīgais reālais datums, pēc kura mums ir jāvadās.

Es esmu gatavs to darīt, es esmu gatavs politiskam dialogam ar Padomi un Parlamentu, lai noteiktu, ko mēs varam piedāvāt saviem pilsoņiem kā tūlītēju risinājumu, atbildot uz noteiktajām 2008. un 2009. gada prioritātēm un tām prioritātēm, kuras ir pelnījušas lielāku uzmanību. Tieši šādā veidā, pēc manām domām, mēs, nepārkāpjot EK līguma noteikumus, parādīsim, ka, strādājot kopā, iestādes var nonākt pie risinājuma ātrāk un sniegt labākus politiskos rezultātus. Šis ir tas ceļš, pa kuru, es domāju, mums visiem vajadzētu kopā iet.

  Manfred Weber, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, šīsdienas debates attiecas uz Eiropas iekšpolitiku, un es domāju, ka ir pareizi sekot Komisijas priekšsēdētāja vietnieka F. Frattini piemēram, proti, nedaudz paskatīties atpakaļ. 2007. gads bija lielisks gads Eiropas iekšpolitikai. Šengenas telpas paplašināšana guva lielus panākumus, un mēs varam apliecināt saviem pilsoņiem, ka visu Eiropas izmeklēšanas iestāžu piekļuves nodrošināšana vienai datu bāžu sistēmai nemazinās drošību, bet to tikai uzlabos.

Tomēr mums, protams, ir jāskatās arī nākotnē. Šeit izskanēja informācija, ka neformālā Padomes sēdē Slovēnijā Slovēnijas prezidentūras vadībā tika apspriesta SIS II. Ja es pareizi saprotu, tad galvenās sistēmas darbība atkal ir apturēta. Komisijas dienesti ir gatavi darbam, bet ir izveidota jauna politiska grupa, kas sastāv no ministriem, kas specializējas iekšlietās, lai risinātu ar SIS II saistītus jautājumus. Viņu mērķis attiecībā uz SIS II ir panākt reālu praktisku progresu organizētās noziedzības un noziedzības apkarošanā Eiropā. Kādēļ mēs aizkavējam šīs lietas virzību? Es raizējos par to, ka pēc paplašināšanās mēs iekritīsim „melnajā caurumā”, jo visi būs apmierināti, ka paplašināšanās ir veiksmīgi izdevusies. Es gribētu uzsvērt, ka mēs Parlamentā veicām sistēmas novērtējumu sešus mēnešus pēc tās darbības uzsākšanas un mēs uzstāsim, lai tas tiktu darīts arī turpmāk.

Otrais praktiskais jautājums, attiecībā uz kuru es aicinu rīkoties, ir politiskās sadarbības jautājums. Kā jau jūs zināt, diemžēl ne visi Prīmes Līguma panti ir iestrādāti Kopienas tiesību aktos, un netika pieņemti īpaši būtiski jautājumi par policijas sadarbību. Tādēļ ir jāturpina arī darbs pie šā jautājuma.

Mēs gaidām priekšlikumus no Komisijas par robežu aizsardzību. Es ceru sagaidīt priekšlikumus attiecībā uz ieceļošanas un izceļošanas sistēmām tādēļ, ka būs ļoti interesanti uzzināt, cik daudz Eiropā ir personu, kuras pārsniedz uzturēšanās termiņu.

Un noslēgumā vēl viens jautājums: mums būs jauns līgums. Šajā saistībā es vēlos izteikt aicinājumu mūsu komitejas priekšsēdētājam G. Deprez. Mēs iegūsim pilsoņu uzticību šim līgumam, ja mēs izcelsim spēkā esošos lēmumus iekšpolitikas jomā no Padomes aizkulisēm šeit gaismā – plenārsēdē. Tad cilvēki redzēs, kā tiek pieņemti lēmumi. Tādēļ, lūdzu, pieņemiet Parlamenta pastiepto roku. Mēs esam gatavi sadarboties.

  Claudio Fava, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi, es piekrītu komisāra F. Frattini šajās debatēs paustajai attieksmei. Mums ir jāskatās nākotnē, mums ir jāsaprot, kā izmantot laiku, kas mums ir atlicis, ar visu Eiropas iestāžu kopīgu atbildību un saistībām.

Es domāju, ka pēc vairākus gadus ilgušajām debatēm par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu – tik ļoti sarežģītu jomu, kas saistīta ar pilsoņu pamattiesību nodrošināšanu, saistībā ar kuru Parlaments ir kritizēts par nepārprotamu demokrātijas trūkumu, mēs varam atzinīgi vērtēt jauno līgumu, kas galu galā parāda Eiropas nostāju šai saistībā un nodrošina Parlamentam likumdevēja varu citu starpā tādās jomā kā juridiskā, krimināltiesiskā un policijas sadarbība un ieceļošanas un uzturēšanās politikas.

Šā iemesla dēļ manis pārstāvētā grupa uzskata arī, ka pat tāda delikāta posma laikā kā ratifikācija neviena iestāde nevar ignorēt faktu, ka sistēma ir mainījusies pašos pamatos. Mēs zinām, ka nav iespējams tā vienkārši paātrināt līguma stāšanos spēkā, bet mēs uzskatām, ka tā būtu politiska kļūda turpināt strādāt pie ļoti jūtīgiem jautājumiem tādā veidā, kas neatbilst Lisabonas Līguma demokrātijas principiem.

Tādēļ mūsu grupa arī uzskata, ka Parlamentam, Padomei un Komisijai ir jāuzņemas kopīgas saistības noteikt īpaši būtiskos jautājumus, nekavēt to virzību, bet garantēt Parlamenta iesaistīšanu apspriedēs, stājoties spēkā Lisabonas Līgumam, un integrēt to iestāžu sistēmā. Es galvenokārt domāju tos būtiskos jautājumus, saistībā ar kuriem līdz šim mūsu viedoklis gandrīz nekad nav lūgts, piemēram, priekšlikums Eiropas PNR sistēmai, priekšlikums pārskatīt pamatdirektīvu par terorismu, direktīva par augsti kvalificētu darbinieku uzņemšanu un direktīva par vienotu darbaspēka uzņemšanas procedūru.

Priekšsēdētāja kungs, es vēl dažās sekundēs vēlos paust bažas par Padomes teikto saistībā ar Atgriešanas direktīvu. Mēs novērtējam Padomes ieinteresētību un sadarbību, bet mēs uzskatām, ka šajā direktīvā ir iekļauti trīs ārkārtīgi jūtīgi jautājumi. Visbūtiskākais no tiem – 18 mēnešus ilgā aizturēšana nav uzskatāma par šīs direktīvas efektivitātes uzlabošanu, bet gan par cietsirdīgu pasākumu, saistībā ar kuru daudzi no šā Parlamenta deputātiem turpinās paust neapmierinātību.

  Sarah Ludford ALDE grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, mēs redzam, kādu progresu Eiropas Savienība ir panākusi, kļūstot par teritoriju, kur valda brīvība, drošība un tiesiskums. Šis progress nozīmē virzību uz Eiropu, kurā ievēro pilsoniskās tiesības un risina sarežģītus tiesībaizsardzības jautājumus, kas saistīti, piemēram, ar terorismu un starptautisko noziedzību.

Bet diemžēl pēdējos 10 gados mēs neesam spējuši nodrošināt atbilstošu līdzsvaru starp drošību, brīvību un tiesiskumu, un patiesībā drošību, kas ir diezgan šauri definēta.

Ir jāpievērš lielāka uzmanība tiesībaizsardzībai, un ir jāpārskata pilsoņu brīvības. Piemēram, nespēja 10 gadu laikā vienoties par instrumentu, kas aizstāvētu aizdomās turamo un atbildētāju pamattiesības, patiešām ir būtiska nepilnība.

Ģenerāladvokāts P. Maduro atzinumā par teroristu melnajiem sarakstiem, citējot, manuprāt, Izraēlas Augstākas tiesas lēmumu, teica: „Laikā, kad dārd lielgabali, likumi mums ir īpaši nepieciešami. Nekādu nepilnību tiesību aktos! Cīņa pret terorismu ir arī likuma cīņa pret tiem, kas saceļas pret šo likumu”.

Žēl, ka Eiropadome neņēma vērā šo aspektu, izskatot mūsu ziņojumu, ko sagatavoja Pagaidu komiteja saistībā ar iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus. Mēs neesam saņēmuši atbilstošu atbildi saistībā ar šo ziņojumu.

Es piekrītu komisāram F. Frattini attiecībā uz to, ka Komisijai, Padomei un Parlamentam ir jāvienojas par veicamo pāreju no neapmierinošām procedūrām tiesībaizsardzības jomā uz normālu lēmumu pieņemšanas procesu Kopienā. Lai to paveiktu, būs jāmaina kā kultūra un attieksme, tā arī procedūras. Daži no trešā pīlāra pasākumiem, piemēram, Prīmes Līgums, datu aizsardzība un Eiropas Savienības PNR ir ļoti zemas kvalitātes gan saistībā ar demokrātisku kontroli, gan arī pilsoņu brīvību aizsardzību.

Liela uzmanība tiek pievērsta tehnoloģiskiem projektiem, kas ietver datu apmaiņu starp dalībvalstīm vai jaunu ES datu bāžu veidošanu. Es pilnībā atbalstu atbilstošu datu apmaiņu, bet esmu noraizējusies par pārlieku lielu paļaušanos uz ātri īstenojamiem tehnoloģiskiem risinājumiem. Neaizmirsīsim tradicionālās, uz izmeklēšanu pamatotās kontroles metodes; pat, ja šīs metodes ir sarežģītāk piemērojamas starpvalstu līmenī, nevajadzētu tās uzskatīt par mazāk nozīmīgām, ņemot vērā datu bāžu kārdinošo vilinājumu, jo tas ir lielā mērā saistīts ar datu aizsardzību un drošību.

Es esmu aicinājusi komisāru F. Frattini apsvērt iespēju izstrādāt Zaļo grāmatu, lai izvērtētu, vai mūsu datu drošības režīms ir atbilstošs, jo īpaši, ņemot vērā skandalozo gadījumu ar datu nozaudēšanu Apvienotajā Karalistē. Līdz šim viņš manu priekšlikumu ir noraidījis. Es ceru, ka viņš mainīs savas domas.

Turklāt, vai viņš var izvērtēt nepieciešamību pēc Zaļās grāmatas, ņemot vērā profilu izmantošanas praksi, kas pašlaik ir vērojama? Komisārs F. Frattini to neatzīst, bet Apvienotās Karalistes valdība gluži atklāti saka: „mēs izmantojam profilus”. Parunāsim par to, kādi drošības pasākumi mums ir nepieciešami.

Noslēgumā vēlos piebilst, ka saistībā ar Apvienotās Karalistes atbrīvojuma tiesībām mani kolēģi Parlamentā un pilnīgi noteikti es pati kā Apvienotās Karalistes pārstāve Eiropas Parlamentā labprāt uzzinātu, kāda būs Apvienotās Karalistes stratēģija attiecībā uz piemērošanas un atbrīvojuma tiesībām, jo es uzskatu, ka šāda informācija varētu būt diezgan noderīga, lai saprastu, vai nākamajos gados Apvienotās Karalistes attieksme pret tieslietām un iekšlietām būs pozitīva.

  Seán Ó Neachtain, UEN grupas vārdā: – (GA) Prezidenta kungs, Īrijas valdībai Eiropā ir aktīva, centrāla nozīme cīņā pret starptautiski organizētu noziedzību. Īrijas policija savu ieguldījumu sniedz, darbojoties Eiropas Policijas birojā – Europol.

Ņemot vērā 500 miljonus iedzīvotāju tagadējās 27 dalībvalstīs, būtiska ir starptautisko robežu nozīme aizsardzībā pret noziedznieku izdarītajām nelikumībām. Lai to īstenotu, ir cieši jāsadarbojas policijas, muitas, jūras spēku un izlūkdienestu darbiniekiem visu dalībvalstu teritorijās.

Es gribētu uzsvērt, ka Lisabonas Reformu līgums nekādā ziņā neietekmē Īrijas neitralitāti. Īrija ir neitrāla valsts, un īru karaspēku nevar izvietot ārvalstīs, ja vien ANO nepieņem attiecīgu rezolūciju un Īrijas valdība – pēc vēlēšanām Dáil Éireann (Īrijas Parlamenta apakšpalātā)– tam nepiekrīt.

  Jean Lambert Zaļo/ALE grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, manis pārstāvētā grupa piekristu lielai daļai no šeit teiktā, jo īpaši tam, ka jāliek uzsvars uz pamattiesību aizsardzības nepieciešamību, kas ir būtiska to lēmumu sastāvdaļa, kuri, kā mēs ceram, tiks pieņemti šā Parlamenta darbības laikā.

Manis pārstāvētā grupa arī piekristu tam, ka ir nepieciešams starpiestāžu nolīgums, lai izvairītos no koplēmuma procedūras patvaļīgas izmantošanas, ko mēs laiku pa laikam varam novērot; tas attiecas uz procedūras patvaļīgu piemērošanu pēc Padomes pieprasījuma gadījumos, kad, kā daudzi no mums ir jutuši, attiecībā uz kādu jautājumu nav vienprātības un Parlamentu zināmā mērā izmanto kā alibi. Es drīzāk atbalstu to, lai attiecībā uz šāda veida procedūrām tiktu pieņemti atbilstoši noteikumi – instrumenti, kas neļautu turpmākajos piecos gados kavēt mūsu iecerēto progresu.

Saistībā ar pamattiesību jautājumiem mēs esam ļoti noraizējušies par to, ka viens no jautājumiem, kuru, šķiet, Padome nav atrisinājusi, ir jautājums par procesuālajām garantijām.

Daudzi šajā Parlamentā piekrita Eiropas apcietināšanas ordera ieviešanai, paļaujoties uz to, ka drīz tiks lemts par procesuālajām garantijām. Tie, kuri bija acīmredzami skeptiskāk noskaņoti, teica, ka viņi vispirms vēlas būt droši par garantijām un tikai pēc tam domās par lielāku sadarbību starp dalībvalstīm. Tādēļ mēs vēlamies zināt, kad ir sagaidāmi šie pasākumi, kas ir ļoti būtiski visiem Eiropas Savienības pilsoņiem.

Arī mēs esam noraizējušies par šorīt pieminēto datu aizsardzības jautājumu. Ir vērojams arvien lielāks uztraukums par pārskatāmības trūkumu, un pilnīgi noteikti pieaug bažas par datu izmantošanas un apmaiņas kārtību, nesniedzot sabiedrībai skaidru informāciju par to, kas tieši notiek.

Arī es, saudzīgi izsakoties, biju nedaudz noraizējusies, kad dzirdēju Padomi runājam par jautājumiem, kas saistīti ar Atgriešanās direktīvu, un sakām, ka dažas dalībvalstis nevēlas, lai atgriešanās kļūtu sarežģītāka. Daži no mums varētu domāt, ka tas nozīmē, ka Padome nav ieinteresēta drošas, neapdraudētas un atklātas procedūras piemērošanā, kas garantētu pilsoņu tiesību ievērošanu, nevis, kā tas ir dažu dalībvalstu gadījumā, mērķu sasniegšanu saistībā ar pilsoņu atgriešanos.

Mēs nevēlamies, lai atgriešanās kļūtu sarežģītāka. Mēs vēlamies, lai ar to saistītā procedūra kļūtu atklātāka, tādējādi nodrošinot procesuālās garantijas. Viens no jautājumiem, par kuriem mēs esam noraizējušies, ir, piemēram, automātiski noteikts atgriešanās aizliegums, ko piemēro dažas dalībvalstis. Mēs raizējamies arī par aizturēšanas ilgumu.

Es atzinīgi vērtēju paziņojumu par priekšlikumu saistībā ar augsti kvalificētajiem migrantiem. Mēs vismaz redzam, ka tiek īstenots pozitīvs imigrācijas politikas pasākums – virzība prom no politikas, ko daži no mums uzskata par iebiedēšanas politiku, kuru Eiropas Savienība jau kādu laiku piemēro. Vismaz mēs panāksim vienošanos par kaut ko pozitīvāku un atklātāku, pat ja tā ietekmēs tikai nelielu daļu no cilvēkiem, kas ierodas Eiropas Savienībā.

Bet es labprāt dzirdētu komentārus par to, kāda ir situācija saistībā ar sankcijām pret darbiniekiem. Noslēgumā es labprāt dzirdētu arī atbildi uz jautājumu, kas tika uzdots Padomei un Komisijai, par komentāriem saistībā ar Apvienotās Karalistes nostāju attiecībā uz līguma reformu.

  Giusto Catania, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es augsti vērtēju Komisijas un arī Padomes vēlmi panākt politisku starpiestāžu vienošanos, ņemot vērā pārmaiņas, kas mūs sagaida dažos nākamajos mēnešos. No 2009. gada janvāra šim Parlamentam būs ļoti nozīmīga loma brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, jo īpaši īstenojot Eiropas pilsoņu intereses nodrošināt demokrātisku kontroli pār izdarīto izvēli Eiropas Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

Mēs domājam, ka 2008. gads būs pārejas gads, un tādēļ tā laikā ir jānosaka vairākas prioritātes attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Es domāju, ka mums ir jāturpina risināt jautājumi, saistībā ar kuriem mēs nevaram griezties atpakaļ, jautājumi, kuru risināšana mums ir neatlaidīgi jāpieprasa. Es ar to domāju nepieciešamību īstenot kopējo patvēruma politiku līdz 2010. gadam un nepieciešamību paātrināt procesu, kas veicinātu šīs kopējās politikas izstrādi; es ar to domāju arī nepieciešamību steidzami nākt klajā ar vispārējo legālās imigrācijas plānu, lai ne tikai veicinātu kvalificētu vai augsti kvalificētu imigrantu uzņemšanu, bet izstrādātu plānu visu imigrantu uzņemšanai Eiropas Savienībā; es domāju, ka mums ir jāpievērš uzmanība arī vīriešu un sieviešu pārvietošanās brīvībai Šengenas zonā, kas ir 2007. gadā sasniegtā progresa rezultāts, un mēģināt gūt labumu no šiem aspektiem.

Es domāju, ka 2008. gadā mums ir arī jāmēģina izvērtēt dažas no jau izdarītajām izvēlēm. Es jo īpaši domāju par diviem būtiskiem jautājumiem. Es uzskatu, ka ir jāveic nopietns FRONTEX lietderības un efektivitātes novērtējums. Pēc manām domām, objektīvs novērtējums liktu mums klusi atzīt, ka šī aģentūra nav sasniegusi rezultātus, uz kuriem lielākā daļa šā Parlamenta deputātu un Eiropas pilsoņu cerēja. Es domāju arī, ka ir jāveic neskaitāmo mūsu rīcībā esošo datu bāžu novērtējums. Pārāk bieži informācijas apmaiņai nav nekādas nozīmes, un reizēm informācija tiek nozaudēta.

Noslēgumā, priekšsēdētāja kungs, es vēlos teikt, ka iespējams mums būtu jāveic arī Atgriešanas procedūru direktīvas galīgā novērtēšana. Izrādās, ka mēs pašlaik esam sasnieguši punktu, no kura atpakaļceļa vairs nav, un iespējams, ka mums ir jāmaina stratēģija – jāizstrādā rīcības plāns un legālās imigrācijas plāns, un tad mēs zināsim, kā izsviest, izraidīt un aizturēt imigrantus.

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, Padomei uzdotie jautājumi aicina vērst īpašu uzmanību notikumu gaitai saistībā ar FRONTEX. Es jau iepriekš vairākkārt esmu vērsis uzmanību uz šo jautājumu. Tādēļ šīs debates ir lieliska iespēja vēlreiz paust mūsu bažas par FRONTEX. Es piekrītu G. Catania teiktajam šajā saistībā.

Vairāku dalībvalstu parlamenti ir aicinājuši dalībvalstu valdības nodrošināt cilvēku resursus un materiālās vajadzības FRONTEX pasākumu īstenošanai. Ir skaidrs, ka dalībvalstis neizvairās no dalības operatīvajos pasākumos, un šajā saistībā es esmu gandarīts, ka Nīderlande galu galā ir piekritusi izvietot fregati. Šai sakarā es vēlos uzdot jautājumu: kas notiks ar pārtverto kuģu apkalpēm un migrantiem?

Vai Padomes pašreizējais priekšsēdētājs var mums pateikt, kas notiks ar cilvēkiem, kuri atradīsies uz jūrā pārtvertajiem kuģiem? Mēs regulāri saņemam ziņojumus par pārtvertiem migrantu kuģiem; parasti šie cilvēki tiek nogādāti krastā un viņiem tiek nodrošināta nepieciešamā aprūpe. Vai dalībvalstij, kurai pieder kuģis, ir pienākums sniegt patvērumu vai nodrošināt pārtverto migrantu uzņemšanu?

Ņemot vērā Nīderlandes tieslietu valsts sekretāra šonedēļ pausto nostāju, var secināt, ka uz šo jautājumu vēl joprojām nav noteiktas atbildes. Es vēlos lielāku skaidrību šajā saistībā tādēļ, ka tas, protams, nav pareizi, ka dalībvalstīm, kas nodrošina cilvēku resursus un materiālās vajadzības, ir jāuzņemas pilna atbildība. Padomes priekšsēdētāja kungs, ja jūs nevarat mums sniegt atbildi uz šo jautājumu šo debašu laikā, vai jūs to sniegsiet rakstiski?

Es vēlos uzdot vēl vienu jautājumu komisāram F. Frattini. Tieslietu ministriem, piemēram, ir viegli apsolīt nodrošināt kuģus; bet pasākumi ir jāīsteno aizsardzības ministriem, kuriem bieži vien paveicas ar to, ka viņus informē par tieslietu ministru dotajiem solījumiem. Saprotams, ka šā iemesla dēļ rodas nopietnas koordinācijas problēmas.

Mans jautājums komisāram F. Frattini ir šāds: ko jūs domājat darīt, lai izvairītos no šādām problēmām nākotnē? Galu galā, bija nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai tik sen dotie solījumi beidzot tiktu kaut mazākajā mērā izpildīti.

  Koenraad Dillen (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu, ka šajā Hemicycle ēkā diezgan daudz tiek runāts par nepieciešamību pēc dažāda veida pasākumiem, lai uzlabotu mūsu pilsoņu drošību. Šajā saistībā nāk prātā FRONTEX. Tomēr neslēpsim galvas smiltīs – Eiropa ir kļuvusi daudz nedrošāka tieši īstenotās atvērto robežu politikas dēļ. Patiesībā šī politika, nenosakot atbilstošus pasākumus starptautiskās organizētās noziedzības apkarošanai, ir ievērojami stiprinājusi tās spēku.

Un tas vēl nav viss. Eiropas pilsoņi ir kļuvuši par upuriem arī vairākām nelegālo imigrantu legalizēšanas programmām, ko īsteno atsevišķas valstis. Šīs programmas pilnīgi noteikti nemazinās apkaunojošo cilvēku tirdzniecību. Ar nožēlu jāatzīst, ka šī drošības joma, par ko mēs šeit runājam, zināmā mērā ir arī joma, kurā noziedzniekiem, jo īpaši islāma ekstrēmistiem ir nodrošināta rīcības brīvība.

Arvien mazinās būtiskā valstu kompetence šajā jomā, piemēram, kompetence saistībā ar legālo imigrāciju. Tas ir nepieņemami. Dalībvalstīm ir jāsaglabā pilnīga un beznosacījumu kontrole pār to darba tirgiem, un nedrīkst noteikt nekādus ierobežojumus attiecībā uz to, kā tās īsteno savu darba tirgus politiku.

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka G. Deprez precīzi noteica problēmas būtību, un priekšsēdētāja vietnieks F. Frattini piedāvāja šīs problēmas risinājumu.

Stingri ņemot, mums priekšā ir pārejas gads, bet šā pārejas gada laikā, kam mums ir jāpievieno vēl seši mēneši līdz Parlamenta pilnvaru laika beigām, mums ir jāpieņem daži nopietni lēmumi, pret kuriem mēs nevaram izturēties nevērīgi. Tieši šā iemesla dēļ es uzskatu, ka starpiestāžu vienošanās ir ļoti būtiska, lai nodrošinātu nopietnu iniciatīvu saskaņošanu ar tik ļoti nepieciešamo un vēlamo koplēmumu.

Tādēļ, priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpas saistīto iniciatīvu nozīmīgums – paturēsim prātā, ka no 26 Komisijas stratēģiskajiem priekšlikumiem viena trešā daļa attiecas uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu – uzliek mums lielu atbildību, strādājot ar tiesību aktu projektiem, kas mums būs jāizskata.

Tieši šā iemesla dēļ mums ir jāpievērš visa mūsu uzmanība aicinājumiem izvērtēt Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kā arī visiem citiem jautājumiem, kas ir saistīti ar migrācijas fenomenu un attiecas uz legālo un nelegālo imigrāciju.

Civilās un kriminālās tiesvedības uzlabošana, lai sniegtu labākus pakalpojumus pilsoņiem, Eiropols, uzlabota Eiropas aģentūras darbība, pamatojoties uz Konstitucionālo līgumu, neaizmirstot, priekšsēdētāja kungs, arī datu aizsardzības sistēmu trešajā pīlārā, – visu šo jautājumu risināšanu veicina brīvības, drošības un tiesiskuma telpas harmonizēšana gan izmantoto metožu, gan arī laika ziņā.

  Stavros Lambrinidis (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, internets ir jauns kaujas lauks. Saskaņā ar Komisijas un Padomes teikto tas ir kaujas lauks cīņai pret terorismu, un mēs to neapstrīdam. Tomēr daudziem no mums internets ir arī kaujas lauks cīņai par pilsoņu pamattiesību aizsardzību. Protams, ka internetu, kā jau mēs visi zinām, izmanto teroristi, bet to izmanto arī miljoniem nevainīgu pilsoņu diskusijām. Viņu diskusiju tēma arī ir terorisms, ko šie pilsoņi neattaisnojot mēģina izprast, un tas ir kas tāds, ko mēs diemžēl šeit darām pārāk reti. Tādēļ, neskatoties uz nozīmīgo likumdošanas iniciatīvu pret terorisma atbalstīšanas aicinājumiem internetā, arī šis ir ļoti jūtīgs jautājums.

Komisāra kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, man jums ir jāsaka, ka šī likumdošanas iniciatīva tās pašreizējā formā ir nedaudz problemātiska. Tā nenosaka, ka persona, kas izplata terorisma atbalstīšanas aicinājumus, dara to ar nodomu un ... „un”, ka aicinājumu sekas var būt terorisma akts. Vārda „un” vietā jūsu tekstā ir vārds „vai”. Citiem vārdiem sakot, ja sabiedrības locekļi mēģina izprast kaut kur pasaulē veiktas teroristiskas darbības, viņi riskē nonākt nepatikšanās tikai tādēļ, ka „kāds” uzskata, ka viņu teiktais ir novedis pie terorisma akta: šos sabiedrības locekļus var apsūdzēt pat tad, ja viņiem nav bijis nolūks izraisīt šādu aktu. Šī nepilnība jums ir jānovērš.

Es vēlos, lai jūs paskaidrotu, vai mūsu e-pasta vēstuļu saturs arī tiks pārbaudīts. Kas tās pārbaudīs, lai ļautu policijai spriest, vai ir pārkāpts šis jaunais tiesību akts, ko jūs atbalstāt? Ļaujiet man jums atgādināt, ka attiecībā uz tālruņa izsaukumu datu saglabāšanu jūs vairākkārt mierinājāt mūs, ka mūsu SMS ziņas un tālruņu izsaukumi netiks uzraudzīti. Vai mūsu e-pasta vēstules pārbaudīs, pamatojoties uz jūsu atbalstīto pasākumu?

Vēl viens jautājums, ko es vēlos uzsvērt, ir Eiropas PNR sistēmas iniciatīva. Mani draugi, mums tā nav vajadzīga. Vismaz jūs neesat paskaidrojuši mums, kādēļ mums tā būtu vajadzīga. Mums ir APIS; mums, kā jau F. Frattini diezgan precīzi norādīja, ir VIS – veiksmīgs mūsu vienošanās rezultāts; un mums ir Šengenas zona, tādēļ mēs ļoti labi zinām, kas ceļo pa pasauli šodien un kas ieceļo Eiropā.

Turklāt no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm tikai 3 pašlaik ir veikušas pasākumus iespējamai PNR īstenošanai. Kur palicis spiediens saskaņot PNR tiesību aktus?

Kādēļ jūs tik fanātiski atbalstāt šo pasākumu, neskatoties uz to, ka datu aizsardzības iestādes tam nav piekritušas? Kādēļ jūs neapsēžaties un nepārrunājiet šo pasākumu ar Parlamentu, ar cilvēkiem, kuri aicina cīnīties pret terorismu, bet kuri, iespējams, ir tikpat, ja ne vēl vairāk, noraizējušies par tiesību aizsardzību, nekā mūs reizēm apsūdz?

  Alexander Alvaro (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, to patiešām var apstiprināt, ka Padome un Komisija ne tikai liek lielāku uzsvaru uz terminu „drošība” savos dokumentos, bet tās ir kļuvušas arī acīmredzami informētākas par pilsoņu pamatbrīvībām un pamattiesībām. Lai gan mēs šeit Eiropā darām pēc iespējas vairāk saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma kopējo telpu, trešo valstu tiesību sistēmas acīmredzami traucē mums īstenot šos pasākumus.

Es domāju, ka Komisijai un arī dalībvalstīm ir nepārtraukti jāuzrauga, kādā mērā, piemēram, ASV tiesību sistēma ietekmē Eiropas pilsoņu dzīvi. Komisijai un Padomei būs jāatbild uz jautājumu, ko uzdošu es un daži mani kolēģi, par to, kā tas ir iespējams, ka informācija no Amerikas Savienotajām Valstīm par pasta sūtījumiem, kas paredzēta izmantošanai tikai ar muitu saistītiem mērķiem un nolūkiem, tiek nodota drošības iestādēm.

Pasta sūtījumu konfidencialitāte ir viens no pēdējiem „cietokšņiem”, ko mēs līdz šim spējām nosargāt. Es ceru, ka Komisija, sadarbojoties ar Padomi, varēs atrisināt globālās pieejas problēmu terorisma un organizētās noziedzības apkarošanai, ne tikai ņemot vērā drošības aspektus, bet arī problēmas, kas saistītas ar brīvību, pilsoņu aizsardzību un tiesību sistēmu pretrunu novēršanu.

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, laikraksta „Corriere della Sera” galvenā redaktora vietnieks Magdi Allam, kuru diez vai var apsūdzēt rasismā vai islāmfobijā, ir ierosinājis nopietnu jautājumu: imamu un lielo mošeju prasības Romā attiecībā uz finansējumu un maksām atbalsta vairāku islāma valstu vēstniecības.

Vai šāda rīcība veicina drošību Eiropā, vienā no mūsu lielākajām galvaspilsētām, šajos ekstrēmā islāma doktrīnu izplatības riska apstākļos? Es tā nedomāju. Es drīzāk domāju, ka ir jākontrolē fundamentālā islāma ideju, kas ir cieši saistītas ar terorismu, izplatība, un tas ir jautājums, kuram Eiropas Savienībai būtu jāpievērš ļoti liela uzmanība.

Terorisms: ko mēs varam secināt no nesen sniegtā Eiropas Kopienu Tiesas ģenerāladvokāta Poiares Maduro atzinuma, kurš vēsta, ka Regula (EK) Nr. 881/2002 par to personu līdzekļu iesaldēšanu, kas ir Al-Qaida un Taliban biedru melnajā sarakstā, neatbilst tiesību aktiem? Es vēlos atgādināt, ka šī regula ir nekas vairāk kā ANO Rezolūcijas 1390 piemērošana, ko pieņēma visa starptautiskā sabiedrība, atbildot uz 11. septembra uzbrukumiem. Civilizētā pasaule vēlas pasargāt sevi no terorisma riska: nekad nezaudējiet modrību attiecībā uz islāma terorisma nāves draudiem!

  Jana Bobošíková (NI). – (CS) Dāmas un kungi, es uzskatu, ka mēs neesam panākuši ievērojamu progresu brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Gluži pretēji: valdības neļauj saviem pilsoņiem paust savu attieksmi pret Lisabonas Līgumu referendumā, un tādējādi mēs virzāmies prom no brīvības.

Kādēļ pilsoņi nevar lemt par to, vai viņi vēlas, lai mazinātos viņu valsts līdzdalība Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos? Kādēļ pilsoņi nevar lemt par to, vai viņi vēlas, lai viņu valdības zaudē veto tiesības tādās jomās kā migrācija, enerģētika un transports, kā arī kontroli pār Eiropas Centrālo banku? Kādēļ dalībvalstu, jo īpaši mazo dalībvalstu pilsoņi nezina, ka šīm valstīm būs gandrīz neiespējami rotācijas kārtībā kļūt par Eiropas Padomes prezidējošo valsti? Nudien, vai kāds viņus ir informējis par to, ka pēc sešiem gadiem viņu valstis zaudēs automātiskās tiesības izvirzīt komisāru dalībai Eiropas Komisijā? Reformu līgums pašos pamatos maina būtiskākos Eiropas Savienības dokumentus. Ja to pieņems parlamenti, nerīkojot referendumu un sabiedriskās diskusijas valsts līmenī, brīvības vietā tiks panākta pārspīlēta lepnība par iegūto varu. Eiropas Komisijai vajadzētu atgādināt par to dalībvalstu valdībām.

  Mihael Brejc (PPE-DE). – (SL) Vispirms es vēlos pateikties jums par ļoti kvalitatīvajām runām attiecībā uz šodienas diezgan sarežģīto jautājumu.

Es vēlos izmantot izdevību vērst jūsu uzmanību uz citu jautājumu, kuram līdz šim mēs neesam pievērsuši pietiekamu uzmanību. Es runāju par Eiropas Savienības ārējām robežām. Visas dalībvalstis, kuras pašlaik ir atbildīgas par jaunajām Eiropas Savienības robežām, ir veikušas lielu darbu, lai atbilstoši nodrošinātu robežu aizsardzību un lai nodrošinātu piemērotu infrastruktūru, un veicinātu Šengenas standartu piemērošanu. Tomēr tajā pašā laikā mēs esam secinājuši, ka dzīves līmenis pierobežā pasliktinās. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz pierobežas zonā, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos dzīvojošo personu dzīves līmeņa pasliktināšanos, un es vēlos noskaidrot, vai Padome un Komisija plāno īstenot kādus papildu pasākumus, lai uzlabotu dzīves kvalitāti pierobežas rajonos un lai novērstu cilvēku aizceļošanu no šīm vietām. Mēs ļoti labi apzināmies, ka, ja cilvēki atstās pierobežas rajonus, t. i., ja tie kļūs neapdzīvoti, būs grūtāk nodrošināt šo rajonu aizsardzību.

Mans otrais jautājums ir šāds: komitejas sanāksmē Padomes priekšsēdētājs minēja, ka arī sadarbība ar Balkānu valstīm ir viens no būtiskajiem uzdevumiem, ko Padome risina. Šajā saistībā es vēlos jo īpaši noskaidrot, vai Šengenas standartu piemērošana un mūsu drošības nodrošināšana traucēs sadarbībai starp mūsu policijas spēkiem un Balkānu valstu policijas spēkiem.

  Martine Roure (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, mēs attiecībā uz Eiropas Parlamentu esam nonākuši pagrieziena punktā, izveidojot patiesu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, un Lisabonas Līguma pieņemšana ļaus mums stiprināt demokrātisko un jurisdikcijas kontroli. Es pilnīgi noteikti vēlos atbalstīt citu deputātu – manu kolēģu – aicinājumus noteikt prioritātes, pie kurām mēs varētu strādāt, izmantojot iepriekšēju koplēmuma procedūru un pamatojoties uz politisku starpiestāžu vienošanos.

Pilnīga Eiropas Parlamenta līdzdalība patiešām var tikai uzlabot lēmumu kvalitāti un dažreiz, kā mēs esam novērojuši, pat nodrošināt vienošanās panākšanu. Acīmredzot tas nevar notikt, neiesaistot šajās debatēs dalībvalstu parlamentus, un es ierosinu arī ņemt vērā to nostiprināto lomu, kas noteikta jaunajā līgumā.

Vēl vienai no mūsu prioritātēm, protams, vajadzētu būt datu aizsardzībai. Jums nevajadzētu būt pārsteigtiem, ka es atkal atgriežos pie šā jautājuma. Jūs jau zināt, ka mēs atbalstījām pamatlēmuma pieņemšanu par datu aizsardzību trešajā pīlārā. Mēs, protams, esam gandarīti, ka Eiropas Parlaments atkal ir iesaistīts sarunās par šo jautājumu. Tomēr mēs esam ļoti noraizējušies par Padomes sasniegtajiem viduvējiem rezultātiem saistībā ar šo tekstu tieši vienprātības noteikuma dēļ.

Pieņemot, ka drīz vairs nebūs trešā pīlāra, un, lai nodrošinātu patiesu mūsu pilsoņu privātās dzīves aizsardzību, vai jūs nedomājat, ka risinājums varētu būt grozīt esošās direktīvas par datu aizsardzību, lai tās attiektos arī uz policiju un tiesisko sadarbību? Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt augstu datu aizsardzības līmeni, jo šis aspekts ir jāņem vērā arī attiecībā uz priekšlikumu izveidot Eiropas PNR. Šis jautājums, ko es jums uzdodu, ir ļoti būtisks un es patiešām vēlos saņemt atbildi.

SĒDI VADA: MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

  Sophia in 't Veld (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos, lai tiktu nodrošināta pilnīga Komisijas un Padomes darbības pārskatāmība attiecībā uz notiekošajām sarunām ar Amerikas Savienotajām Valstīm par transatlantijas datu aizsardzības sistēmu. Izskatās, ka šobrīd – sarunu procesa noslēgumā – Komisija lūgs Padomei mandātu. Tas ir nepareizi.

Otrkārt, PNR jautājuma risināšana pamazām kļūst par īstu jucekli. Visas programmas pamatojums nebūt nav skaidri noteikts. Tiesiskais pamats ir neskaidrs. Vēl joprojām nav sistēmas personas datu aizsardzībai trešajā pīlārā. Tomēr izskatās, ka šīs problēmas nav kavējušas iekšlietu ministrus lemt par Eiropas PNR programmu. Turklāt nav pieaicināts Eiropas Parlamenta pārstāvis G. Deprez.

Es vēlos saprast, kā tas ir iespējams, ka Vācijas tieslietu ministrs vienlaicīgi ir paziņojis par to, ka Eiropas PNR programma ir pretrunā ar Vācijas Pamatlikumu. Pēc manām domām, šis jautājums vēl ir tālu no atrisināta; Eiropas Parlaments vispirms gribētu dzirdēt, kādēļ šī programma ir nepieciešama.

  Konrad Szymański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, visnozīmīgākais notikums 2007. gadā saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu pilnīgi noteikti bija Šengenas zonas paplašināšana. Šodien mēs varam teikt, ka cerības uz atvieglotu pārvietošanos pāri robežām ir sadūrušās ar nežēlīgu realitāti.

Pārvietošanās pāri Polijas Vācijas robežai starp Saksiju un Lejassilēziju tagad Šengenas zonas paplašināšanas dēļ ir apgrūtināta. Cilvēkus bez pamatojuma apsūdz nelegālu emigrantu kontrabandā, un policija viņus uz vairākām stundām aiztur kā parastus noziedzniekus. Šādas apsūdzības ir vērstas pret taksometru šoferiem pierobežas zonā. Pārkāpjot tiesību aktus, viņiem liek pārbaudīt pasažieru dokumentus. Transportlīdzekļus ar Polijas reģistrācijas numuriem pakļauj pārbaudēm, kas ilgst vairākas stundas.

Šengenas Līgumu uz Polijas Vācijas piemēro tādā veidā, ka cilvēki nevēlas šķērsot robežu. Šādas darbības neatbilst līguma mērķim un pieprasa steidzamu Eiropas Komisijas rīcību.

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE). – (RO) Komisijas un Padomes centieni nodrošināt brīvu personu pārvietošanos Eiropā guva rezultātus 2007. gada decembrī, paplašinoties Šengenas zonai. Attiecībā uz nelegālo imigrāciju, tiesību aktu projekti par kopīgiem standartiem nelegālo imigrantu no trešajām valstīm repatriācijai un piespiedu pasākumi attiecībā uz nelegālajiem migrantiem – strādniekiem – pilnīgi noteikti palīdzēs mazināt šo parādību.

Saistībā ar legālo migrāciju Komisija ir uzsākusi tiesisku pasākumu īstenošanu, iesniedzot Parlamentam tiesību aktu projektu par noteikumiem augsti kvalificētu darbinieku ieceļošanai un pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanai un individuālu atļauju piešķiršanas procedūru trešo valstu pilsoņiem.

Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz jautājumu, ko es uzskatu par ārkārtīgi nozīmīgu: vēl joprojām ir spēkā pārejas noteikumi, ko īsteno dažas dalībvalstis, lai ierobežotu darbaspēka kustību no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ir ļoti pareizi veicināt vienotas politikas īstenošanu, lai risinātu jautājumu par legālo imigrāciju no trešajām valstīm, bet nav pareizi noteikt ierobežojumus Eiropas Savienības pilsoņiem. Mēs nevaram runāt par brīvības telpu, ja pastāv darbaspēka pārvietošanās brīvības ierobežojumi.

Pēc manām domām, ir skaidrs, ka ir jāpiemēro direktīvas par legālo migrāciju no trešajām valstīm, vienlaicīgi atceļot attiecībā uz dažām dalībvalstīm noteiktos ierobežojumus. To var izdarīt pakāpeniski, aicinot dalībvalstis, kas piemēro Legālās migrācijas direktīvu, atcelt jebkādus darbaspēka kustības ierobežojumus, kas attiecas uz citu direktīvā minēto dalībvalstu pilsoņiem.

Turklāt ir jāpiemēro priekšrokas princips, lai, nodrošinot darba tirgus pieprasījumu, priekšroka tiktu dota Eiropas Savienības pilsoņiem. Es domāju, ka šī principa darbība ir jāpaplašina arī attiecībā uz trešajām valstīm, dodot priekšroku arī kaimiņvalstu pilsoņiem, jo īpaši to valstu pilsoņiem, uz kurām attiecas kaimiņu politika. Es ceru, ka F. Frattini un G. Deprez diskusija mūsu debašu sākumā novedīs pie faktiskiem rezultātiem un pozitīvas rīcības no mūsu puses.

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Lisabonas Līguma pieņemšana un Eiropas Savienības reforma ienesīs nopietnas izmaiņas brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, lai gan Eiropas Savienības pilsoņi jau tās gaida. Gan dalībvalstīm, gan arī Eiropas Savienības iestādēm ir īpaši mopietni jāgatavojas šīs jomas iekļaušanai Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē. Parlaments to apzinās un gatavojas jaunajiem uzdevumiem, un jo īpaši kopīgai lielākās daļas lēmumu pieņemšanai.

Šajā saistībā es vēlos jautāt Padomei: vai mēs sāksim strādāt pie kopējā prioritāšu saraksta attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, un, ja jā, kad mēs to darīsim? Es zinu, ka gan Padomei, gan arī Komisijai ir izstrādātas programmas. Arī Parlamentu mana komiteja un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ir informējusi par to, kas ir jādara. Tomēr mums ir nepieciešams kopīgs, efektīvs un pārskatāms rīcības plāns un kopīgs prioritāšu saraksts, lai nodrošinātu mūsu pilsoņu intereses.

Es vēlos arī izmantot iespēju pateikties Portugāles prezidentūrai par Šengenas zonas paplašināšanu un tajā pašā laikā aicināt regulāri izvērtēt šīs sistēmas darbību. Ir pagājušas tikai dažas tās darbības nedēļas, un mēs jau varam novērot dažus negaidītus trūkumus un izcilas šīs sistēmas priekšrocības. Šie trūkumi ietver aizliedzošo maksu par vīzu pilsoņiem no trešajām valstīm, jo īpaši baltkrieviem. Maksa par vīzu – 60 eiro – ir šķērslis, kas liedz viņiem apmeklēt Eiropas Savienības valstis kaimiņos; tā apgrūtina arī mūsu kaimiņu politikas īstenošanu, kas, galu galā, ir noteikta kā ļoti nozīmīga Reformu līgumā.

Komisār, šīs problēmas risināšani ir nepieciešams kas vairāk par uzraudzību, dāmas un kungi, šī situācija ir jāmaina.

  Ignasi Guardans Cambó (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos vērst uzmanību uz jautājumu, kas var šķist nenozīmīgs, bet kas ir kļuvis ļoti būtisks 2007. gadā un ietekmē miljoniem cilvēku – drošība Eiropas lidostās.

Eiropas Komisija un Padome ir atļāvušas un atļauj īstenot terorisma novēršanu politiku lidostās tādā veidā, it kā tā būtu transporta politika.

Lidmašīnu un vilcienu loģistikas un tehnisko standartu nodrošināšanai piemērotās procedūras ierobežo brīvības un tiesības. Tādējādi pilsoņi nav aizsargāti pret ļaunprātīgu rīcību, un tiesību ierobežojumus apstiprina, neveicot atbilstības vai efektivitātes novērtējumu. Reizēm par drošību atbildīgie darbinieki, kas nepārzina piemērotos noteikumus vai noteikumu izņēmumus tādēļ, ka tie ir slepeni, kontrolpunktos pret vīriešiem un sievietēm izturas kā pret dzīvniekiem.

Es aicinu Komisiju – un jo īpaši F. Frattini – atjaunot viņu kompetenci šajā jomā; uz es aicinu Padomi to nopietni uzraudzīt.

Mēs esam pārvērtuši lidostas par zonām, kur noteikts ārkārtas stāvoklis, un kur nav spēkā nedz tiesību akti, nedz arī pamata garantijas, bet valda par drošību atbildīgo darbinieku vara bez kādas kontroles.

  Roselyne Lefrançois (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos minēt trīs jautājumus, kas man ir jo īpaši tuvi. Pirmais attiecas uz to, kā mēs rīkosimies šajā posmā, kas mūs ved uz Lisabonas Līguma stāšanos spēkā. Kā visi mani kolēģi no Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas es vēlos, lai tiktu panākta starpiestāžu vienošanās par jaunajiem, mūsu kompetences jomai piemērojamiem noteikumiem. Es patiešām uzskatu, ka tas ir obligāts priekšnoteikums efektīvai un pārredzamai sadarbībai. Šogad ir jāmēģina piemērot arī jaunie noteikumi par dalībvalstu parlamentu lomu. Kā referente ziņojumam par pamatlēmumu terorisma apkarošanas jomā es apņēmos cieši un strukturēti sadarboties ar dalībvalstu parlamentiem.

Attiecībā uz terorismu pārskats par dažādiem jau pieņemtiem tekstiem sniegtu labāku priekšstatu par to piemērošanas jomām un savstarpējo saistību. Turklāt, lai gan cīņai pret terorismu ir jābūt Eiropas Savienības prioritātei, arī pamatbrīvību aizsardzībai ir jābūt vienai no tām. Tādēļ, strādājot pie pamatlēmuma, es būšu ļoti piesardzīga attiecībā uz izmantoto definīciju un terminu skaidrību, lai novērstu jebkādu iespējamu risku saistībā ar šo brīvību, jo īpaši vārda brīvības pārkāpšanu.

Noslēgumā es vēlos teikt dažus vārdus par mūsu turpmāko rīcību imigrācijas jomā. Ilgu laiku Eiropas Savienība galvenonokārt nodarbojās ar īsta tiesību aktu „arsenāla” izstrādi cīņai pret nelegālo imigrāciju, lai gan šī aizsargājošā attieksme attiecībā uz tās robežām nebija līdzsvarota ar legālās imigrācijas politiku, kas atbilstu šim nosaukumam. Tādēļ es esmu iepriecināta par šajā jomā pieņemtajām iniciatīvām pēdējos dažos gados, un es ceru, ka politiskā griba atbalstīt viesmīlīgu Eiropu būs tikpat spēcīga, kāda bija griba aizsargāt Eiropas „cietoksni”.

  Priekšsēdētājs. – Mēs tagad izmantosim praksi, ko angļi sauc par „catch the eye”. Jebkurā gadījumā, tā kā es esmu arī priekšsēdētāja vietnieks, kas ir atbildīgs par daudzvalodību, es mēģināšu runāt ar tulkotājiem, maniem draugiem tulkotājiem, lai izlemtu, kā izteicienu „catch the eye” tulkot citās valodās.

No šī brīža uzskatīsim, ka jebkurš, kas vēlas runāt, var to darīt, ja priekšsēdētājs ļauj uzstāties saskaņā ar „catch the eye” procedūru. Saskaņā ar „catch the eye” procedūru es ļauju uzstāties J. M. Cavara, kuram, pēc manām domām, ir daudz ko teikt šajā saistībā.

  Jean-Marie Cavada (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos atvainoties par darba kārtības vai, precīzāk, par uzstāšanās kārtības pārkāpšanu. Vilcienu kustības traucējumu dēļ starp Parīzi un Briseli es gandrīz nokļuvu ārpus Eiropas, bet situācija ir labota, paldies jums.

Katru gadu mēs runājam par progresu, kas panākts brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Tomēr šodien šīs debates ir jo īpaši nozīmīgas, un tieši šā iemesla dēļ es vēlos minēt iemeslus, kas lika Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai iesniegt šos divus mutiskos jautājumus Padomei un attiecīgi arī Komisijai un izdarīt spiedienu uz šo iestāžu pārstāvjiem sniegt skaidras atbildes uz mūsu uzdotajiem jautājuemim.

Ja šīs debates ir nozīmīgas, tad tas tā ir tādēļ, ka pēc Lisabonas Līguma parakstīšanas pagājušajā decembrī un tā stāšanās spēkā, kas paredzēta 2009. gada 1. janvārī, saistībā ar pamattiesību politikām un brīvības, drošības un tiesiskuma telpā panākto progresu ir jānotiek un notiks būtiskas pārmaiņas, pārmaiņas, uz kurām Parlaments – kā jau jūs, dāmas un kungi, zināt – neatlaidīgi aicina jau vairākus gadus.

Citu starpā es minēšu pīlāru struktūras likvidēšanu, kas ļaus piemērot lielāko daļu pašreizējo trešā pīlāra procedūru Kopienas līmenī, paplašināt kvalificēta vairākuma balsošanu, paplašināt Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikciju un stiprināt Parlamenta kā otrā tiesību akta pieņēmēja lomu; un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas saistošo raksturu.

Lai gūtu maksimālu labumu no šī jaunā līguma sniegtajām iespējām, mums jau tagad ir jāizstrādā kopīga starpiestāžu stratēģija, kas mums ļaus sagatavot priekšlikumu sarakstu politiskai apspriešanai 2008. gadā un oficiālai pieņemšanai laikā no 2008. gada janvāra līdz 2009. gada maijam.

Noslēgumā, priekšsēdētāja kungs, es vēlos teikt, ka šādas stratēģijas nozīme būs tāda, ka pēc jaunā līguma stāšanās spēkā mums nebūs nepārtraukti jāgroza nesen pieņemti priekšlikumi, un tas garantēs pilnīgu jurisdikcijas kontroli Eiropas Kopientu Tiesai un pilnīgu un pilntiesīgu Parlamenta iesaistīšanu politiku izstrādē, kas ir cieši saistītas ar pilsoņu tiesībām.

Attiecībā uz jautājumu, ko man uzdevāt, es pats sev pievērsīšu uzmanību un padomāšu, kā to izdarīt, lai jums neuzkrītošā veidā palīdzētu izdarīt izvēli.

  Dragutin Mate, pašreizējais priekšsēdētājs. − (SL) Paldies par jūsu šodien uzdotajiem jautājumiem. Diemžēl man nav pietiekami daudz laika, lai sniegtu plašas atbildes uz visiem no tiem, tādēļ es mēģināšu atbildēt uz būtiskākajiem. Vispirms es atbildēšu uz M. Weber jautājumu par SIS II sistēmu.

Es vēlos ļoti skaidri pateikt, ka mēs Padomē uzskatām, ka drošība, pārejot no sistēmas „SIS I visiem” uz sistēmu SIS II ir ārkārtīgi būtiska, un mēs nevaram pieļaut jebkādu datu nozaudēšanu vai sistēmas darbības pakļaušanu jebkādam apdraudējumam. Tieši šā iemesla dēļ mēs nolēmām īstenot pakāpenisku pāreju no vienas sistēmas uz otru, kas, protams, ietver sistēmas „pārveidotāja” izmantošanu. Tādēļ attiecīgi pagarināsies laiks, kas nepieciešams SIS II sistēmas darbības uzsākšanai. Es domāju, ka šis ir ļoti labs lēmums tādēļ, ka tas sekmēs datu drošību un, protams, datu kvalitātes uzlabošanu, ko nodrošinās jaunā sistēma, kas arī ir visbūtiskākais SIS II sistēmas nepieciešamības pamatojums.

Es vēlos pieskarties arī vairāku Parlamenta deputātu uzdotajam jautājumam par sadarbību starp Padomi, Komisiju un Eiropas Parlamentu. Es domāju, ka šai sadarbībai ir jābūt ciešai lielākajā daļā gadījumu. Pilnīgi noteikti mums ir nepieciešama noteikta veida politiskā vienprātība un savstarpējā sadarbība, lai izveidotu un nodrošinātu atbilstošu drošības līmeni un cilvēktiesību ievērošanu. Mums ir nepieciešama dzīvotspējīga un līdzsvarota pieeja, kurā ļoti būtiska loma ir tieši Eiropas Parlamentam, un es nevaru iedomāties mūsu darbu bez šīs ciešās sadarbības ar Parlamentu.

Mums, protams, ir jāapzinās, ka Lisabonas Līgums vēl nav spēkā. Notiek sagatavošanās ratifikācijas procesam. Tas ir samērā jūtīgs process, iespējams, dažās valstīs jūtīgāks, nekā citās. Tomēr mums ir jāstrādā un jārīkojas tādā veidā, lai neapdraudētu ratifikācijas procesu nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šā iemesla dēļ es domāju, ka būtu prātīgi, ja šogad – gadā, kas mūs virza pretī Lisabonas Līguma piemērošanai – mēs savstarpēji sadarbotos un sadalītu tiesību aktus, par kuriem mēs debatējam, divās grupās. Viena grupa sastāvētu no tiesību aktiem, kuru izstrāde ir gandrīz pabeigta un par kuriem Parlaments ir sniedzis atzinumu vai kuri ir pieņemti, vai ir pieņemšanas beigu posmā. Otra tiesību aktu grupa sastāvētu no tiesību aktiem, kurus mēs esam sākuši vai drīz sāksim izstrādāt un attiecībā uz kuriem mums ir nepieciešama cieša un regulāra sadarbība ar Parlamentu. Es domāju, ka šis ir atbilstošākais veids, kā rast piemērotu sadarbības formu, lai nodrošinātu atbilstošu drošību un pietiekami efektīvu darba metodi, un noteikt turpmākās darbības tradīcijas.

Es vēlos arī īsi pieminēt Atgriešanas direktīvu un FRONTEX. Tehniskās diskusijas un sarunas par Atgriešanas direktīvu turpināsies arī Slovēnijas prezidentūras laikā, un mēs esam vienojušies arī par politiskām sarunām. Tādēļ es ceru, ka mēs spēsim rast nepieciešamo un atbilstošo politisko kompromisu. Es turpinu cerēt, ka mēs spēsim to sasniegt, un mēs jau sazinājāmies ar referentu M. Weber, kurš ļāva man domāt, ka ir panākts zināms progress šā jautājuma saistībā.

Attiecībā uz FRONTEX es tikai vēlos teikt, ka notiek FRONTEX novērtēšana, un prezidentūra plāno rīkot plašāku diskusiju ministru līmenī konferences laikā marta sākumā, kad mēs runāsim par FRONTEX un tās nākotni, kā arī izvērtēsim paveikto darbu. Pēc diskusijām mēs varēsim sniegt Parlamentam plašāku ziņojumu.

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es domāju, ka šā rīta debates parāda visu trīs iestāžu vēlmi strādāt kopā. Tādēļ būtiska ir ne tikai darba metode, bet arī kvalitāte. Tādēļ G. Deprez debašu sākumā izteiktā vēlme, attiecībā uz kuru, pēc manām domām, tika pausta vispārēja vienprātība, tostarp, arī no Padomes priekšsēdētāja puses un kurai arī es piekrītu, ir atbilstošākā darba metode.

Kā jau es minēju sākumā, Padomes īstenotā ideja strādāt, pamatojoties uz laika periodu, kas ir ilgāks par noteiktajiem sešiem mēnešiem, ir izrādījusies veiksmīga. Mums vajadzētu mēģināt to īstenot arī šeit, tādēļ, ka, ņemot vērā šeit paustās atziņas, es domāju, ka vairāki jautājumi ir kļuvuši par prioritāriem. Tas, ka mēs nevaram kavēt ar SIS II – otrās paaudzes SIS sistēmas – ieviešanu saistīto darbu ir skaidrs ikvienam. Mums ir jāvirzās uz priekšu, un, papildus diskusijai par darba grafiku, mums ir jāņem vērā arī tas, ka šīs jaunās sistēmas izmēģināšanas rezultāti, rāda, ka tā patiešām uzlabos mūsu ārējo robežu drošību.

Tā vietā, lai runātu par kavēšanos, es runāšu par nepieciešamību dalībvalstīm – un tam es pilnībā piekrītu – padziļināti izmēģināt sistēmu, lai redzētu, kā tā strādā un kā iespējams uzlabot tās darbību pirms tās faktiskās ieviešanas. Termiņi, par kuriem mēs runājām ar prezidentūru un kurus februārī precizēs Eiropas Savienības Padome pēc dažām nedēļām, ir termiņi, kas rāda mūsu ieinteresētību gūt pievienoto vērtību no jaunās paaudzes SIS, kas patiešām ir prioritāte.

Daudzi runāja par nepieciešamību novērtēt drošības, jo īpaši pretterorisma iniciatīvas. Tas ir pasākums, kuru Parlaments aicināja veikt un kuram es piekritu gadu atpakaļ. Šodien šis pasākums jau tiek īstenots. Decembrī visas dalībvalstis saņēma plašu aptaujas anketu par sasniegtajiem rezultātiem, īstenojot pretterorisma pasākumus. Es varu teikt ne tikai Baronesei S. Ludford, bet jums visiem, ka aprīļa vidū es varēšu publicēt šā pētījuma rezultātus attiecībā uz visām 27 dalībvalstīm. Pēc manām domām, šis ir vēl viens prioritārs diskusiju jautājums, jautājums, kurā Parlaments vienmēr ir bijis ieinteresēts.

Daži klātesošie runāja par procesuālajām garantijām. Jūs zināt, ka vienošanās šajā saistībā netika panākta tādēļ, ka dažām dalībvalstīm radās nepārvaramas problēmas, bet pašlaik Slovēnijas prezidentūra ir ierosinājusi jautājumu, kurš, manuprāt, ir uzskatāms par prioritāru: jautājums par aizmuguriski pieņemtiem tiesas nolēmumiem. Tas ir viens no aspektiem, kas ir saistīts ar procesuālajām garantijām. Tas nav jautājums, par kuru jādiskutē, tas ir ļoti būtisks aspekts: noteikumu par aizmuguriski pieņemtu tiesas nolēmumu saskaņošana – jautājums, kuram, manuprāt, pieskārās J. Lambert – ir jautājums, kurš ir pietiekami nozīmīgs, lai to izskatītu kā prioritāru 2008. gadā.

Mēs jau pieminējām FRONTEX novērtēšanu. 13. februārī mēs publicēsim mūsu pirmo visaptverošo FRONTEX novērtējumu. Komisijas dokumentu noteikti izskatīs Padomē un Parlamentā, un tas veidos pamatu diskusijām, kuras, pēc manām domām, arī ir uzskatāmas par prioritārām 2008. gadā: cik veiksmīga ir FRONTEX darbība, kādā veidā mēs šo darbību varam uzlabot, kā mēs varam stimulēt dalībvalstis iesaistīties vairāk.

Tika runāts arī par terorismu; vairāki runātāji to pieminēja. Teroristu īstenotā aģitācija internetā un vardarbīgais radikālisms ir jautājumi, uz ko attieksies neleģislatīvas iniciatīvas. Ir ieplānoti vairāki tiesību akti, Komisija sniegs paziņojumus un tos būs vērts pārrunāt.

Es ļoti atzinīgi vērtēju M. Roure teikto par Eiropas PNR sistēmu. Diskusijas par šo jautājumu turpināsies visu 2008. gadu. Es nedomāju, ka mēs pieņemsim Eiropas PNR līdz šā gada beigām. Tomēr es uzskatu, ka mums vajadzētu vadīties pēc trīs – ja nemaldos, M. Roure minētiem – kritērijiem: samērība šo datu apkopošanā un to pievienotā vērtība cīņā pret terorismu tādēļ, ka tieši šo problēmu mēs risinām. Ja šis instruments darbosies, mēs to pieņemsim, ja tas nedarbosies, mēs to pielāgosim vai arī nepieņemsim. Es personīgi uzskatu, ka tas būs noderīgs, bet es domāju, ka mums šis jautājums šeit ir jāpārrunā. Nākamais jautājums attiecas uz to, kā aizsargāt apkopotos datus un kā sodīt tos, kas šos datus izmanto ļaunprātīgi. Arī šie ir acīmredzot diskusijai atvērti jautājumi, ko mēs varam pārrunāt 2008. gadā.

Visbeidzot – imigrācijas jautājums. Es domāju, ka mums ir jāturpina īstenot vispārējā pieeja imigrācijai, kā jau decembrī norādīja Eiropas Padome, paturot prātā, ka nākamā prezidējošā valsts ir Francija, un noskaidrojot, ko piedāvās Francijas valdība Eiropas imigrācijas politikas saistībā, un es esmu ieplānojis, ka Komisija varēs pilnībā iesaistīties darbā pie šā jautājuma.

Un noslēgumā vēlreiz par patvēruma politiku. 2008. gads būs izšķirošais gads tādēļ, ka 2010. gads ir termiņš Eiropas patvēruma sistēmas izveidei. 2008. gads būs gads, kad Komisijai tiks iesniegts rīcības plāns.

Es sniedzu piemērus, lai parādītu, kā apkopot iepriekš minētās atziņas un G. Deprez priekšlikumu, kurš, pēc manām domām, ir vērtējams atzinīgi, un konkrēti noteikt, kas ir darāms nekavējoties, jo priekšlikums ir pabeigts, – un Slovēnijas prezidentūras laikā mēs varam atrisināt arī vairākus citu jautājumus – un ko mēs varam turpināt pārrunāt laikā no šā brīža līdz, teiksim, 2009. gada jūnijam.

  Sophia in 't Veld (ALDE). -Priekšsēdētāja kungs, es vēlos paust pārsteigumu un nožēlu par to, ka, pirmkārt, Padome nav sniegusi nevienu atbildi uz jautājumiem par PNR. Vai tiešām tā piekritīs sniegt mums rakstiskas atbildes uz visiem šeit uzdotajiem jautājumiem?

Otrkārt, es vēlreiz vēlos paust nožēlu par to, ka jau gadu mēs lūdzam sniegt informāciju par augsta līmeņa kontaktgrupu un pārrunām starp Komisiju un amerikāņiem par datu aizsardzību. Arī šajā saistībā mēs neesam saņēmuši atbildi. Šīs pārrunas turpinās jau gadu, un es domāju, ka ir pēdējais laiks Komisijai mūs informēt par šo pārrunu tēmu. Es vēlos saņemt rakstisku atbildi.

  Priekšsēdētājs. – Paldies jums, S. in ‘t Veld. Es domāju, ka Komisija un Padome ir ņēmusi vērā jūsu teikto un es esmu pārliecināts, ka tās sniegs rakstiskas atbildes uz jūsu tikko uzdotajiem jautājumiem.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks marta sesijas sanāksmes laikā.