Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2112(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0495/2007

Debates :

PV 30/01/2008 - 23
CRE 30/01/2008 - 23

Balsojumi :

PV 31/01/2008 - 8.11
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0034

Debates
Ceturtdiena, 2008. gada 31. janvāris - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

10. Balsojumu skaidrojumi
PV
  

Mutiskie balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Reglamenta interpretācija (19. panta 1. punkts)

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, lūdzu, atvainojiet, bet es esmu zaudējis balsi. Es vēlos norādīt, ka balsoju par šo interpretāciju, un teikt, ka D. Hannan salīdzinājums, ko viņš izlikās neizsakām, attiecībā uz mūsu balsojuma līdzību ar balsojumu par Hitlera Ermächtigungsgesetz 1933. gadā bija ļoti apkaunojošs.

Bet šāds absurds salīdzinājums tikai parāda, kāds ir tās personas inteliģences līmenis, kura šādu salīdzinājumu izsaka. Mēs tikai saskaņā ar mūsu noteikumiem apstiprinājām, ka mūsu Reglamenta 19. pants jau piešķir Parlamenta priekšsēdētājam pilnvaras aizliegt iesniegt pārmērīgi daudz priekšlikumu attiecībā uz Reglamenta neievērošanu, darba kārtību u. c., „ja priekšsēdētājs uzskata, ka šo priekšlikumu mērķis ir apzināti traucēt Parlamenta darbu vai ierobežot citu deputātu tiesības”.

Šīs nav ierobežotas debates. Mums debatēm ir pietiekami daudz laika, kas sadalīts proporcionāli katrai grupai atbilstoši tās lielumam. Šādas pilnvaras ir tikai aizsardzības līdzeklis pret tiem, kuri mēģina traucēt Parlamenta darbu.

Mūsu priekšsēdētāja pilnvaras ir daudz ierobežotākas, salīdzinot ar lielāko daļu dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju, piemēram, Apakšnama priekšsēdētāja pilnvarām. Mums ir tiesības īstenot šādu drošības pasākumu, un es vēlos piebilst, ka bijušais D. Hannan partijas vadītājs, mūsu komitejas loceklis, patiesībā balsoja par šo jautājumu, tādēļ šāda attieksme ir apkaunojoša.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. (FR) Dāmas un kungi, noteikumi ir šādi.

Pēc tam, kad par kādu jautājumu ir sākušies balsojumu skaidrojumi, priekšsēdētājs principā, un es uzsveru – principā, nedod vārdu citiem runātājiem par attiecīgo jautājumu, bet, ņemot vērā jautājuma jūtīgumu, es ierosinu atkāpties no šā noteikuma un ļaut runāt visiem deputātiem, kas ir izteikuši vēlēšanos to darīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Mirosław Mariusz Piotrowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā to, ka pirmais balsojums pēc saraksta par Reglamenta grozījumiem nebija atspoguļots mūsu dokumentos, ir notikusi kļūda. Es runāju savā vārdā un arī R. Czarnecki un M. Libicki vārdā. Mēs balsojām par N. Farage lūgumu, paceļot rokas, un mēs domājām, ka arī balsojums pēc saraksta attiecas uz to, un tika pieļauta kļūda. Mēs vēlamies labot šo kļūdu mutiski. Vienlaicīgi mēs elektroniski reģistrējām izmaiņas mūsu balsojumā par pretpriekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogdan Pęk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ir pieļauta vēl viena tāda pati kļūda: mēs – vairāku deputātu grupa – balsojām pret mūsu pārliecību; mēs patiesībā gribējām balsot pret Reglamenta grozījumu, kas pilnīgi noteikti ir nedemokrātisks grozījums; šeit – pašā demokrātiskās Eiropas sirdī – pieņem noteikumu, kas piešķir absolūto varu Parlamenta priekšsēdētājam. Šādi risinājumi ar tik tālejošām sekām netiek pieņemti nevienā demokrātiskā Parlamentā, tādēļ mēs gribējām balsot pret to, bet M. M. Piotrowski pieminētās kļūdas dēļ mēs nobalsojām par. Šis paskaidrojums attiecas uz Bogdan Pęk, Dariusz Grabowski un Andrzej Zapałowski.

 
  
MPphoto
 
 

  Dariusz Maciej Grabowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, kā jau iepriekšējais runātājs teica, arī es lūdzu mainīt manu balsojumu attiecībā uz Reglamentu. Es esmu balsojis pretrunā ar savu pārliecību, tādēļ, lūdzu, izmainiet balsojumu. Es esmu pret Reglamenta grozījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, vai es varu jums pateikties par jūsu tik saprātīgo jūsu jauno pilnvaru interpretāciju, ļaujot mums skaidrot balsojumu pat tad, ja neesam pierakstījušies uz attiecīgo ziņojumu? Vai es varu jums pateikties arī par to, ka devāt R. Corbett papildu pusminūti laika politiskai atkāpei, kas, iespējams, īsti nebija attiecināma uz jautājuma priekšmetu?

Es piecēlos, lai tikai pateiktu - es patiešām uzskatu, ka šajā gadījumā mēs atkāpjamies no Reglamenta. Esmu ļoti noraizējies par to. Es sazinos ar prezidentvalsti un ceru, ka prezidentvalsts ciena šā Parlamenta mazākuma uzskatus. R. Corbett minēja, ka mums bija iespēja izteikties debatēs šajā Parlamentā, jo visām grupām ir paredzēts debašu laiks. Tomēr, kā mēs šodien redzējām, reizēm dažas grupas nav tik iecietīgas pret atšķirīgiem uzskatiem kā citas. Tiem deputātiem, kas vēlas izteikt lielas grupas mazākuma viedokli, ir ļoti grūti iegūt uzstāšanās laiku. Patiešām liels paldies jums, ka ļāvāt mums izteikties šai saistībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, arī es tiku maldināta. Es domāju, ka mēs pārbaudām iepriekšējo balsojumu. Es pilnīgi noteikti esmu pret šādu 19. panta interpretāciju, kas nostāda procedūras jautājumus augstāk par principiem un tiesībām, jo īpaši runas brīvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, paldies, ka bijāt tik diskrēts šajā jautājumā un ļāvāt man runāt, lai es varētu sniegt sava balsojuma skaidrojumu.

Es patiešām sapratu, par ko bija balsojums šā jautājuma saistībā, un es pilnīgi noteikti balsoju pret. Es saprotu, ka daži cilvēki šajā Parlamentā interpretē Reglamentu, un es saprotu, ka, lai to darītu, mums ir jāievēro attiecīgie Reglamenta noteikumi.

Bet es vēlos teikt, ka mums vienmēr ir jābūt ļoti piesardzīgiem, nodrošinot komitejas vai Parlamenta priekšsēdētājam patvaļīgas rīcības iespējas. Es esmu pārliecināts, ka šā Parlamenta priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks izmantos šīs iespējas ļoti piesardzīgi, un es esmu pārliecināts, ka mēs to atzinīgi novērtēsim. Bet kādi būs turpmākie priekšsēdētāji? Ja nu turpmākie priekšsēdētāji izvēlas interpretēt Reglamenta noteikumus tā, kā uzskata par nepieciešamu, nosodīt nevienprātību un apspiest to?

Mums jābūt piesardzīgiem, lai šis nekļūtu par „slidenu ceļu” vai netiktu uztverts kā „slidens ceļš”, kas ved pretī diktatūrai, nevis uzskatu daudzveidībai. Tādēļ es vēlos teikt ikvienam, ka patiess demokrātijas rādītājs ir tas, kā jūs izturaties pret mazākumu, un, ja jūs izturaties pret mazākumu labi, tad ikviens piekritīs, ka tā ir patiesa demokrātija.

 
  
MPphoto
 
 

  Hans-Peter Martin (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es līdz šim nekad neesmu lietojis vārdu „diktatorisks” saistībā ar Eiropas iestādēm, neskatoties uz manu gadiem ilgo kritisko attieksmi. Es domāju un es esmu pārliecināts, ka, piešķirot priekšsēdētājam šādas pilnvaras ar tik nopietnām, tālejošām sekām, tiks atvērtas slūžas despotisma plūdiem. Mēs nevaram pieņemt – un pilnīgi noteikti ne šajā Parlamentā, ka priekšsēdētājs vienmēr rīkosies objektīvi un līdzsvaroti. Šeit pieņemtā lēmuma rezultātā, pret kuru es balsoju, priekšsēdētājam pilnīgi noteikti ir nodrošinātas neizmērojamas patvaļas iespējas, un šis Parlaments kļūs par patvaļīgu Parlamentu. Eiropas pilsoņi to nav pelnījuši! Es domāju, ka šajā gadījumā pilnīgi noteikti ir pārkāpta robeža, un šādas rīcības sekas būs nopietnas demokrātiskas problēmas.

 
  
  

- Ziņojums: Armando França (A6-0507/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es atvainojos. Mani nedaudz aizkavēja kolēģis. Mēs runājām par demokrātiju – ļoti nozīmīgu jēdzienu, kuru, es esmu pārliecināts, mēs visi šajā Parlamentā atbalstām, lai gan ne vienmēr rīkojamies saskaņā ar to.

Es saprotu nepieciešamību pēc šā ziņojuma grozījumiem saistībā ar sadarbību starp dažādām īpašajām intervences vienībām, bet mums ir jāatceras, ka patiesībā šis ir Prīmes Līguma grozījums. Sākotnēji Britu konservatīvā partija iebilda pret Prīmes Līgumu. Mēs bijām pret to tāpēc, ka sākotnēji tas bija sadarbības nolīgums, kas bija noslēgts starp noteiktām dalībvalstīm. Laikā, kad viena no dalībvalstīm bija prezidentvalsts, tās, neveicot atbilstošas pārrunas, nolēma paplašināt šo noteikumu. Pat Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam bija jāsniedz savs atzinums pēc tam, kad tapa skaidrs, ka ar šo iestādi netika veiktas pārrunas.

Mēs kā Konservatīvā partija esam pret ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izmantošanu un Prīmes Līguma īstenošanu, un mēs neatbalstījām šā līguma grozījumus.

 
  
  

- Ziņojums: Markus Ferber (A6-0505/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Higgins (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, mani īru PPE-DE kolēģi pašlaik pilnībā atbalsta pasta pakalpojumu liberalizāciju Eiropas Savienībā, un mēs arī attiecīgi balsojām. Mēs balsojām šādi, zinot, ka vispārējais pakalpojums tiek garantēts ikvienam Eiropas Savienības pilsonim un ka ir veikti īpaši pasākumi, lai nodrošinātu atbilstošu pasta nodaļu skaitu lauku un mazapdzīvotos apvidos.

(GA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos arī uzsvērt, ka vienlīdz būtiski ir nodrošināt pasta pakalpojumus daļēji neredzīgajiem un neredzīgajiem. Mani īru EPP-ED kolēģi un arī es aicinām visas dalībvalstis saglabāt visā valstī pieejamus pasta pakalpojumus vai sniegt šādus pakalpojumus valstīs, kur tie pašlaik nav nodrošināti.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, šodien – pēc daudziem gadiem – mūsu diskusijas beidzot ir galā un mēs esam vienojušies piedāvāt visiem Eiropas Savienības pilsoņiem pilnībā atvērtu pasta pakalpojumu tirgu. Tas ir būtisks sasniegums ceļā uz vienoto pasta pakalpojumu tirgu un tas neapdraud sabiedriskos pakalpojumus. Es esmu priecīga, ka mēs nonācām pie saprātīga kompromisa, piemēram, attiecībā uz pasta sūtījumu piegāžu saglabāšanu uz attāliem reģioniem.

Turklāt direktīva neliedz dalībvalstīm īstenot virkni izņēmuma pasākumu, piemēram, nodrošināt pasta pakalpojumus daļēji neredzīgajiem, lai gan Parlaments šodien noraidīja konkrētus, ar šo jautājumu saistītus noteikumus.

Jaunu elektronisko sakaru līdzekļu izmantošanai ir ļoti būtiska ietekme uz pasta pakalpojumu pieprasījuma struktūras izmaiņām; tādējādi liberalizācija ļaus efektīvāk un jo īpaši elastīgāk reaģēt uz plašāku pasta pakalpojumu klāstu. Es domāju, ka tā pazeminās arī cenas un ļaus uzlabot pakalpojumu efektivitāti, un es apsveicu mūs ar šā kompromisa sasniegšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Dāmas un kungi, man ir ļoti žēl, ka M. Ferber ziņojumā nebija iestrādāts 3. grozījums, kas ir identisks 18. grozījumam, par bezmaksas pasta pakalpojumiem neredzīgajiem vai daļēji neredzīgajiem. Neredzīgai vai daļēji neredzīgie ir cilvēki ar invaliditāti, kas neļauj saskatīt pasauli ar cilvēka paša acīm. Tomēr es ticu, ka šie cilvēki ar savām sirdīm dzirdēs tās 321 deputātu balsis, kas balsoja par šo grozīto direktīvu. Tā kā direktīvu pieņēma otrajā lasījumā, es ceru, ka dalībvalstis saskaņā ar subsidiaritātes principu atrisinās šo problēmu par labu neredzīgajiem vai daļēji neredzīgajiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, pirms es kļuvu par Eiropas Parlamenta deputātu, man bija īsts darbs. Viens no uzņēmumiem, kur es strādāju, sniedza konsultācijas kompānijām, kas darbojās nesen liberalizētās nozarēs: telekomunikāciju, pasta pakalpojumu (ierobežotā mērā) un enerģētikas nozarēs. Tas, ko mēs novērojām saistībā ar telekomunikāciju liberalizāciju, bija straujš izvēles pieaugums. Mēs redzējām strauju inovāciju attīstību. Mēs piedzīvojām konkurenci, kas veicināja cenu pazemināšanos un tirgus paplašināšanos, ietverot patērētājus un uzņēmumus visā Eiropā, kas, savukārt, sekmēja vērā ņemamu inovāciju ieviešanu un lielas izvēles iespējas visiem patērētājiem. Cerēsim, ka līdz ar šo direktīvu mēs pasta pakalpojumu tirgū pieredzēsim tādu pašu kārtību, kāda bija vērojama telekomunikāciju tirgū; ka mēs varēsim vērot ieguvumu, inovāciju un labāku pakalpojumu izplatību Eiropā un ka beigās ieguvēji būs tieši patērētāji.

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos papildināt S. Kamall paziņojuma noslēguma daļu, jo es patiešām uzskatu, ka pasta pakalpojumu tirgus liberalizācija ir solis pretī inovācijām un patērētāju izvēles paplašināšanai.

Tomēr man ir ļoti grūti izprast vispārējā pakalpojuma definīciju un tās piemērošanu lauku apvidos sniegtajiem pakalpojumiem. Šonedēļ pirms dažām dienām manā vēlēšanu apgabalā Apvienotajā Karalistē tika paziņots par septiņu pasta nodaļu slēgšanu. Šāds lēmums tika pieņemts pēc plašas sabiedriskās apspriešanas. Dažas no šīm pasta nodaļām strādāja ar peļņu. Sabiedriskās apspriešanas ziņojumi vēstīja, ka gandrīz 100 % iedzīvotāju bija par šo pasta nodaļu saglabāšanu. Tomēr, tā kā bija noteikts, kādi pakalpojumi ir nepieciešami valdībai, sabiedriskajai apspriešanai nebija nekādas nozīmes, iedzīvotāju domas netika ņemtas vērā. Tiks pārtraukta pakalpojumu sniegšana tādos lauku apvidos kā Staverton, Hellidon, Brington un Harlestone, kā arī Milton Malsor, kas atrodas manā vēlēšanu apgabalā.

Tādēļ es esmu ļoti noraizējies par šīs direktīvas ieviešanu dalībvalstīs.

 
  
  

– Rezolūcijas priekšlikums — Situācija Irānā (B6-0046/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). Priekšsēdētājs kungs, es vēlētos, lai tiktu protokolēts tas, ka es gribēju balsot par rezolūcijas priekšlikumu par situāciju Irānā, bet balsošanas pēc saraksta laikā pareizi nesaklausīju tulkojumu un galīgā balsojuma laikā nenospiedu balsošanas pogu.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: klimata izmaiņu konferences (Bali) rezultāti (B6-0059/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es esmu pārliecināta, ka cilvēkiem ir jāsamazina viņu negatīvā ietekme uz šīs planētas klimatu. Klimata izmaiņu palēnināšanas procesā ir jāiesaistās ne tikai Eiropas Savienībai, bet visai pasaulei.

Tieši šā iemesla dēļ mūsu attīstības politikā mums ir jācenšas izstrādāt efektīvāki instrumenti un jāsniedz atbalsts jaunattīstības valstīm tādā veidā, lai ļautu tām pielāgoties klimata izmaiņu ietekmei un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tas ir viens no nākamajiem būtiskajiem uzdevumiem, kas mums ir jārisina, no uzdevumiem, kas noteikti šīsdienas rezolūcijā par Bali Konferenci.

 
  
  

- Ziņojums: Fiona Hall (A6-0003/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Milan Gaľa (PPE-DE). – (SK) Dāmas un kungi, es kā nelielas hidroenerģijas centrāles īpašnieks zinu, ko nozīmē ražot enerģiju no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Diemžēl es daudz zinu arī par problēmām, bieži vien mākslīgi radītām, ar kurām saskaras cilvēki, kas vēlas ražot un izplatīt enerģiju šādā veidā.

Man pieder arī veca ģimenes māja. 2001. gadā es veicu nopietnus šīs mājas atjaunošanas darbus par saviem līdzekļiem, lai nodrošinātu augstāku tās energoefektivitāti. Es zinu, ka ikkatrs ietaupīts kilovats ir tikpat vērtīgs, cik saražots kilovats. Es atzinīgi vērtēju Energoefektivitātes rīcības plānu (un es to atbalstīju ar savu balsi) daudzu šeit minētu iemeslu dēļ. Ņemot vērā iepriekš minēto, es vēlos paust nožēlu par to, ka Eiropas Savienība un daudzu dalībvalstu valdības ir vainojamas par nevērīgu izturēšanos pret enerģijas taupīšanas pasākumiem un par to, ka tās ilgu laiku ir par zemu novērtējušas šo pasākumu stratēģisko nozīmi, un nepieciešamību atzīt tos par politisku prioritāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju ziņojumu par Energoefektivitātes rīcības plānu. Tajā ir lūgts finansiāls atbalsts, lai pēc iespējas drīzāk ieviestu vadošās tehnoloģijas, kas palīdzētu aizsargāt vidi. Ieviešot šādas tehnoloģijas, mazinātos arī atkarība no enerģijas piegādes no austrumiem.

Tomēr emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbība ir pilnīgi pretēja. Tā attaisnotos, ja atsevišķas Eiropas Savienības valstis atrastos vienā attīstības līmenī. Mazāk attīstītu valstu tautsaimniecībām, piemēram, Čehijas ekonomikai ir jāpiemēro īpaši noteikumi. Ir arī jānodrošina atbalsts, lai uzlabotu energoefektivitāti jaunceļamās ēkās. Tas var izrādīties efektīvākais veids, kā ietekmēt pašreizējo tendenci tādēļ, ka gadu no gada enerģijas patēriņa pieaugums joprojām ir augstāks par enerģijas daudzumu, kas ietaupīts piemērojot energoefektīvas tehnoloģijas, un šāda tendence saglabāsies arī nākotnē.

Saskaņā ar Lisabonas Stratēģiju partnerattiecības starp valsts un privāto sektoru atbalstīs energoefektīvu tehnoloģiju izpēti un praktiskas izmantošanas iespējas. Prasība marķēt iekārtas, norādot uz tām ar enerģijas patēriņu saistītu informāciju, nedrīkst kļūt par birokrātisku nastu ražotājiem, un šāda informācija nedrīkst maldināt patērētājus.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, atšķirībā no iepriekšējā kolēģa, kurš uzstājās, man nepieder spēkstacija, bet man pieder ļoti veca – 1840-ajos gados celta – māja, un tā ir brīnišķīga māja. Ja jūs kādreiz būsiet Londonā, jūs esat laipni gaidīts uz tasīti tējas. Bet tas, ko es vēlos teikt, ir, ka, lai kādi būtu mūsu uzskati par klimata pārmaiņām, es domāju, ka mēs visi esam par energoefektivitāti.

Jūs varbūt to neapzināties, bet es pārstāvu Londonu – ievērojamāko pasaules pilsētu, ievērojamākās pasaules valsts galvaspilsētu. Šajā pilsētā ir neskaitāmi biroju kvartāli un ēkas, kuras naktī ir izgaismotas. Tā ir veiksmes zīme, bet šo ēku apsaimniekotājiem vajadzētu padomāt par energoefektivitāti.

Šajā pilsētā atrodas arī neskaitāmas viesu uzņemšanas nozares iestādes – restorāni un bāri, un nesen smēķēšanas aizlieguma dēļ šīs iestādes bija spiestas sākt izmantot terases sildītājus, lai izpatiktu saviem apmeklētājiem, kuri vēlas sēdēt ārpusē un smēķēt. Mani uztrauc tas, ka aizliegums izmantot šos terases sildītājus ir neatbilstošs pasākums, tāpēc ka šie sildītāji rada mazāk nekā 0,1 % CO2 emisiju. Tādēļ izskatīsim šo jautājumu, ņemot vērā lietas apstākļus. Mums visiem ir nepieciešama energoefektivitātes uzlabošana, bet meklēsim risinājumus, kas ir praktiski īstenojami.

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā ikviens šajā Parlamentā, es esmu informēts par statistikas rādītājiem, kas ir plaši pieejami un kas pierāda, ka mēs varētu ietaupīt ļoti daudz enerģijas un novērst ļoti daudz problēmu, ja mēs izmantotu enerģiju efektīvāk.

Es nebalsoju par šo ziņojumu tāpēc, ka es aizmirsu iesniegt interešu deklarāciju – nevienu citu kā finansiālo interešu deklarāciju. Ziņojuma 22. punkts aicina atteikties no pastāvīgo izmaksu sistēmām, kuras cilvēki izmanto, lai iegādātos viņiem nepieciešamo enerģiju – elektrību vai gāzi. Es izmantoju pastāvīgo izmaksu sistēmu Apvienotajā Karalistē. Es to izmantoju tāpēc, ka tā nodrošina ērtu manu rēķinu par izlietoto enerģiju kontroli, un miljoniem iedzīvotāju – lielākoties slikti situēti iedzīvotāji – Apvienotajā Karalistē izmanto šo sistēmu šo pašu iemeslu dēļ. Es domāju, ka šo cilvēku izvēles ierobežošana šajā saistībā ir solis atpakaļ.

Es domāju arī, ka mums ir jābūt ļoti gudriem attiecībā uz to, ko mēs esam pieprasījuši iepriekš šai saistībā, un to, kā mēs rīkojamies pašlaik. Mēs runājam par energoefektivitāti un enerģijas taupīšanu, bet vēl joprojām mums ir tirdzniecības problēmas darījumos ar Ķīnu – tiek piemērots pārmērīgi augsts nodoklis par energoefektīvu spuldžu importu no šīs valsts. Tādēļ mūsu rīcība nav viennozīmīga, pieņemot šo ziņojumu un rīkojoties pretrunā ar tajā noteiktajiem pasākumiem.

 
  
  

- Ziņojums: Carl Schlyter (A6-0495/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). Priekšsēdētāja kungs, es vēlos runāt par šo ziņojumu tāpēc, ka man nekādā ziņā nav pieņemama Kopējā zivsaimniecības politika un ekoloģiskā katastrofa, ko tā ir radījusi manai valstij un ap to esošajiem ūdeņiem.

Šim ziņojumam ir vairāki pozitīvi aspekti, tāpēc ka tā nolūks ir samazināt atlaisto zivju daudzumu, kuras tiek nozvejotas un nav vajadzīgas vai attiecībā uz kurām zvejniekiem nav atbilstošas kvotas. Bet tas neatrisina problēmas būtību, tādēļ šī politika ir pelnījusi, lai to izmestu atkritumu kastē.

Šī politika neparedz zivju saglabāšanu, tā nepalīdz zvejniekiem, un patiesībā daudzi manas valsts zvejnieki uzskata, ka situācija būtu labāka bez šīs politikas. Pasaulē ir vairāki piemēri, kad zivsaimniecības politika palīdz saglabāt zivis, nodrošina zvejniekiem darbu un ļauj viņiem darīt to, ko viņi vēlas. Islandē piemēro kvotas, kas kļūst par zvejnieku un viņu ģimeņu īpašumu un kuras var nodot no paaudzes paaudzē.

Mēs neesam šo politiku pietiekami saprātīgi vai gudri izstrādājuši, un mums vajadzētu tikt no tās vaļā.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Eiropas stratēģija par romu stāvokli (B6-0050/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, arī 12 miljoniem romu, kas ir izkaisīti visā Eiropā, ir vieta mūsu multikulturālajā sabiedrībā. Eiropai ir jāreaģē uz bieži vien sarežģītajām romu kopienas problēmām. Tieši šā iemesla dēļ ir jāpiedāvā kompleksa pieeja romu problēmu risināšanai.

Tā kā es esmu pilnīgi pārliecināta, ka izglītība un attiecīga karjeras virzība var pārtraukt romu diskriminācijas burvju loku, es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu. EQUAL programma, kas vērsta uz atbalsta sniegšanu marginālām grupām, praksē ir izrādījusies ļoti noderīga. Ir būtiski novērtēt asociāciju, jo īpaši asociācijas „Kolping Society” darbību, kas ir izveidojusi konsultāciju centrus, kurš ilglaicīgiem bezdarbniekiem piedāvā palīdzību atrast darbu.

Pastāv briesmas, ka šo nozīmīgo pasākumu īstenošana var apstāties Slovākijā īstenoto pasākumu nokavētas refinansēšanas dēļ. Es aicinu likvidēt šķēršļus, kas noveduši līdz maksātnespējai bezpeļņas asociācijas un vietējās iestādes, tādējādi padarot neiespējamu turpmāku projektu īstenošanu. Es ceru, ka Komisija būs piesardzīgāka, uzraugot dalībvalstu stratēģijas, un, izmantojot labākās metodes, un nodrošinās kopīgu dalībvalstu progresu, sadarbojoties ar starptautiskajām un romu organizācijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret rezolūciju tādēļ, ka tās tekstā ir visas tās nepatīkamās iezīmes, kas raksturīgas šeit pieņemtajiem tekstiem saistībā ar diskrimināciju. Ir jāizstrādā pamatstratēģija, ir jāizveido īpaša darba grupa, kas koordinātu šīs pamatstratēģijas izstrādi, iespējams, ka šajā saistībā ir jāpieņem vēl vairāki darbinieki un jāveic līdzīgi pasākumi.

Ir pilnīgi skaidrs, ka ir jānodrošina romu iespēja īstenot viņu kā Eiropas Savienības pilsoņu pamattiesības, un nav pieņemama situācija, kad viņi šīs tiesības nevar īstenot, bet šī rezolūcija ir vēl viens pārlieku lielas iejaukšanās piemērs. Romi ir arī jāiedrošina uzņemties atbildību, un tas ir jautājums, kas šajā gadījumā ir pilnīgi aizmirsts.

R. Angelilli iesniegtie grozījumi ir pamatoti. Tādas problēmas kā piespiedu laulības un sieviešu un bērnu neizdevīgais stāvoklis ir jārisina pašām romu kopienām. Tas patiešām nelīdzēs, ja mēs turpināsim teikt, ka visu šo cilvēku problēmu cēlonis ir diskriminācija. Romi ir jāmudina risināt savas problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) (Runas sākums nav dzirdams.) Visas dalībvalstis saskaras ar jautājumiem, kas ir saistīti ar romu kopienu un ko nevar atrisināt ātri. Tieši šā iemesla dēļ man nepatīk, ka rezolūcijā, kas ir skaidri noteikts, bet pēc būtības vispārīgs dokuments, ir minēts tikai viens konkrēts piemērs – Čehijas Republika, un vēl precīzāk – koncentrācijas nometne Lety pilsētā.

Neskatoties uz iepriekš minēto, es atbalstīju vispārīgo rezolūciju, bet man ir viens iebildums. Komisija ir aicināta pārtraukt cūku nobarošanu vietā, kur atradās romu koncentrācijas nometne, kas arī pēc manām domām ir nepieņemami, un sniegt atbalstu atbilstošas piemiņas vietas izveidei. Es aicinu Komisiju arī nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai palīdzētu Čehijas Republikai atrisināt šo situāciju.

Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlaments minēja tikai Čehijas Republiku, kā konkrētu piemēru, es uzskatu, ka šim jautājumam ir jākļūst par Eiropas Komisijas un tās vinanšu resursu sadales prioritāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Milan Horáček (Zaļie/ALE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, šodien pieņemtais priekšlikums ir, kaut arī zināmā mērā nekonkrēts, bet tomēr solis pretī reālais romu integrēšanas stratēģijai. Parlaments šodien tāpat kā trīs gadus atpakaļ aicināja pārvietot Lety pilsētā esošo cūku fermu no teritorijas, kur atradās koncentrācijas nometne, uz citu vietu, lai izveidotu piemiņas vietu.

Šis praktiskais piemērs vēlreiz parāda, cik neatbilstoši ir bijuši līdz šim veiktie pasākumi. Sociāli politiskie centieni šajā valstī tāpat kā vairākās citās Eiropas valstīs vēl ir krietni uzlabojami. Patiesa romu integrācija mūsu sabiedrībā būtu pierādījums tam, ka demokrātijas pamatvērtības, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana vēl joprojām ir Eiropas Kopienas pamatā.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Reglamenta interpretācija (19. panta 1. punkts)

 
  
MPphoto
 
 

  Alyn Smith (Zaļie/ALE), rakstiski. -Balsošana Parlamentā notiek pavirši, un šie noteikumi padarīs situāciju vēl ļaunāku. Tas nozīmē, ka mazākuma tiesības ir apdraudētas. Mazākumam Parlamentā būs grūtāk nodrošināt balsojuma ticamību. Jāatzīst, ka daži priekšsēdētāju vietnieki strādā ievērojami labāk nekā citi.

Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka politika „elektroniskā balsošana visiem jautājumiem” darbojās diezgan labi. Ja piemēro šo politiku, Parlamenta deputātiem ir jābūt savās vietās un jāpievērš uzmanība notiekošajam (un būsim atklāti – daudzi to nedara), un, ja netiek kontrolēti un apstrīdēti priekšsēdētāja lēmumi, tas nozīmē, ka sanāksmes patiesībā norit diezgan gludi, un visi balsošanas rezultāti tiek reģistrēti, lai mūsu vēlētāji varētu redzēt, kā deputāti balsojuši.

 
  
  

- Ziņojums: Michael Cashman (A6-0511/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski.(FR) Saskaņā ar koplēmuma procedūru es balsoju par mana britu kolēģa – deputāta Michael Cashman – sagatavotā ziņojuma pirmo lasījumu par vienkāršotu režīmu personu kontrolei uz Eiropas Savienības ārējām robežām, pamatojoties uz Bulgārijas, Čehijas Republikas, Kipras, Latvijas Ungārijas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas vienpusēji veiktu noteiktu dokumentu atzīšanu par līdzvērtīgiem to vīzām ceļošanai cauri minēto valstu teritorijām. Es atbalstu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas grozījumus, kuru nolūks ir ņemt vērā jauno situāciju, kas pastāv Šengenas zonā, un to, ka no 2007. gada 21. decembra daudzas no valstīm, pret kurām bija vērsti pasākumi, ir Šengenas zonas valstis bez iekšējām robežām.

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es biju Attīstības komitejas referents ziņojumam par ārējo robežu šķērsošanu, un tādēļ es atzinīgi vērtēju lielisko darbu, ko ir paveicis mans kolēģis M. Cashman. 2008. gadā ir sperts vēl viens solis pretī 1957. gadā noteiktajam mērķim: „Eiropas ģimene” oficiāli ir paplašinājusi savas robežas. Dažas robežas ir likvidētas, un Šengenas zona kļuva ievērojami lielāka, un šādam solim ir acīm redzamas pozitīvas sekas. Tomēr ir būtiski, ka papildus centieniem fiziskā un ģeogrāfiskā telpā, mēs darām vairāk arī politiskajā un ekonomiskajā telpā. Daudzās 27 dalībvalstu teritorijās šodien vēl joprojām ir atšķirīgi apstākļi; dažos gadījumos atšķirības ir ļoti lielas: ļoti daudzās vietās nav vienotības pat attiecībā un pamatjautājumiem, un šā iemesla dēļ kopējā aina ir diezgan sadrumstalota. Eiropas Savienībai ir jāpiemēro procedūras, lai nodrošinātu dalībvalstu politiku un stratēģiju savstarpēju atbilstību: mēs atzinīgi vērtējam brīvu personu pārvietošanos un preču apriti, bet mēs vēl vairāk uzsveram nepieciešamību beigu beigās radīt vienveidīgu politisko un tiesisko pamatu.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Ziņojums, kas šodien izvirzīts balsošanai, ir ļoti būtisks virzībā uz personu kontroles vienkāršošanu uz Eiropas Savienības ārējām robežām. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Polijas un jauno dalībvalstu izdotās vīzas paredz tādas pašas tiesības, kā pārējo dalībvalstu izdotās vīzas. Tas nozīmē to, ka, piemēram, Ukrainas pilsoņi varēs ceļot pa Eiropas Savienību ar Polijas izdotu vīzu.

Es vēlos uzsvērt, ka šis ziņojums ir sava veida atbildes reakcija uz Šengenas zonas paplašināšanu, kas veicina personu tranzītu no trešajām valstīm uz Eiropas Savienību. Viens pozitīvs aspekts, ko es pamanīju, ir pret narkotiku kontrabandu un izplatīšanu, cilvēku, cilvēku orgānu un nelegālo ieroču tirdzniecību un terorismu vērstu pasākumu stiprināšana Eiropas Savienībā. Šajā saistībā es pilnīgi noteikti esmu par Michael Cashman ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. (PT) Šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt to, ka Kipra un divas valstis, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gadā – Rumānija un Bulgārija, var īstenot vienkāršotu režīmu personu kontrolei uz ārējām robežām, kas balstīts uz vīzu un uzturēšanās atļauju vienpusēju atzīšanu.

Šī atzīšana ir ierobežota un attiecas uz tranzītu cauri šo trīs dalībvalstu teritorijām uz laiku līdz piecām dienām.

Es lielā mērā atbalstu šo vienkāršoto režīmu tādēļ, ka trešo valstu iedzīvotāji ar citas dalībvalsts, kas gūtu labumu no šādas sistēmas, izdotām vīzām jau ir tikuši pakļauti stingrām pārbaudes procedūrām šajā dalībvalstī un netika atzīti par apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai par riska faktoru saistībā ar nelegālo imigrāciju.

Šie noteikumi par vīzu un uzturēšanas atļauju vienpusēju atzīšanu pirmo reizi tika iestrādāti Kopienas acquis par vīzām 2006. gadā ar mērķi vienkāršot noteiktu kategoriju personu tranzītu, tajā pašā laikā izvairoties no nevajadzīga konsulāro iestāžu administratīvā sloga.

Deviņām valstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un pilnībā integrējās Šengenas zonā, sākot no 2007. gada 21. decembra, šo dokumentu savstarpēja atzīšana kļuva obligāta pārejas perioda beigās.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Tāpat, kā attiecībā uz ziņojumu par Šveici un Lihtenšteinu, mēs uzskatām, ka ir būtiski uzsvērt, ka kopumā šīs vienošanās ir jāpamato uz plašāku tiesisko pamatu, kas attiecas arī uz migrējošo strādnieku tiesībām un viņu aizsardzību pret arvien biežāk vērojamu parādību – ekspluatāciju, veicinot efektīvu viņu tiesību ievērošanu un integrāciju, piemēram, garantējot ģimenes apvienošanās tiesības, piemērojot Starptautisko konvenciju par migrējošo strādnieku un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību – mēs vēlamies uzsvērt, ka to ir jāratificē visām Eiropas Savienības dalībvalstīm –, ko izstrādāja ANO uzraudzībā un kas ir starptautisks tiesību akts, kura mērķis ir nodrošināt migrējošo strādnieku cilvēktiesību ievērošanu, jo īpaši neatņemamo tiesību uz ģimenes dzīvi ievērošanu.

Citiem vārdiem sakot, pilsoņu pārvietošanās veicināšanu starp dažādām valstīm nevajadzētu izmantot kā līdzekli lēta pagaidu darbaspēka ekspluatācijai, no kura var viegli „atbrīvoties”, ekspluatācijas veicināšanai un spiediena izdarīšanai ar atalgojuma palīdzību, nestabilas situācijas radīšanai, darba tiesisko attiecību ietekmēšanai, sperot soli atpakaļ strādājošo tiesību ievērošanas un sociālo apstākļu nodrošināšanas jomā, bet drīzāk cīnīties pret šādām parādībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Tas ir „visiem zinām noslēpums”, ka daudzas austrumu valstis rada milzīgus iespējamus draudus; organizēto noziedzību, prostitūciju, cilvēku tirdzniecību un ar narkotikām saistītos pārkāpumus ļoti bieži kontrolē tieši austrumi. Un daudzas no mūsu jaunajām dalībvalstīm tiek uzskatītas par tranzīta valstīm, cauri kurām cilvēki var nokļūt Rietumeiropā.

Tādēļ stingrāka kontrole uz Eiropas Savienības austrumu robežām jau sen ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka robežu likvidēšanas Šengenas zonā nesniedz „bezmaksas biļeti noziedzniekiem”. Šā iemesla dēļ arī es balsoju par M. Cashman ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI), rakstiski.(NL) Es balsoju pret šo ziņojumu. Es jau iepriekš esmu paudis savus nopietnos iebildumus pret Šengenas sistēmu, un tādēļ šodien es nevaru pieņemt šajā ziņojumā iekļauto savstarpējās atzīšanas principu. Šengenas zona, protams, var pastāvēt, tikai pamatojoties uz ārkārtīgi stingro kontroli uz tās ārējām robežām. Komisijas priekšsēdētājs M. Barroso var mums tūkstošiem reižu atkārtot, ka Šengenas zonas paplašināšana nemazinās drošību, bet patiesība ir gluži cita. Piemēram, Vācijas drošības speciālisti kancleres A. Merkel vadībā ir konstatējuši nopietnus trūkumus uz jaunajām ārējām rietumu robežām un arī saistībā ar sadarbību starp dalībvalstu policijas spēkiem. Pastāv nopietnas bažas, ka ievērojami pieaugs nelegālā imigrācija. Jau atkal apgaismotās Eirozemes dvēseles ir iegrimušas ilgpilnās pārdomās un spēlējas ar Eiropas pilsoņu drošību.

 
  
  

- Ziņojums: Panayiotis Demetriou (A6-0509/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski.(FR) Es balsoju par mana izcilā kolēģa no Kipras Panayiotis Demetriou sagatavoto ziņojumu pirmajā lasījumā saskaņā ar koplēmuma procedūru par 2006. gada lēmuma grozīšanu, ar ko ievieš vienkāršotu režīmu personu kontrolei uz ārējām robežām, kas balstīts uz dažu Šveices un Lihtenšteinas izdotu uzturēšanās atļauju vienpusēju atzīšanu dalībvalstīs tranzīta vajadzībām to teritorijā. Es atzinīgi vērtēju arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ierosinātajiem tehniskajiem grozījumiem nolūkā nodrošināt teksta atbilstību sākotnējiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par teritorijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kā jau mēs esam uzsvēruši, pasākumi un vienošanās, kas veicina pilsoņu pārvietošanos starp dažādām valstīm, ir jāpamato uz līdzsvara principu un abpusēja izdevīguma principu dažādajām iesaistītajām pusēm.

Mēs vēlamies atsaukties uz senāk noslēgtām vienošanām starp Eiropas Savienību un Šveici par brīvu personu kustību, kas bija jo īpaši izdevīgas Portugālei tādēļ, ka vairāk kā 100 000 portugāļu strādā Šveicē, tostarp, vairāki tūkstoši sezonas strādnieku. Šādas vienošanās atceļ daudzus ierobežojumus un palīdz atrisināt portugāļu strādnieku problēmas Šveicē, piemēram, attiecībā uz darba vai profesijas maiņu, ģimenes apvienošanos, pārvietošanos vai strādnieku un viņu ģimeņu sociālo aizsardzību.

Šajā saistībā un arī kopumā šādām vienošanām būtu jābūt kā daļai no plašāka regulējuma ar mērķi veicināt migrējošo strādnieku tiesību ievērošanu un aizsargāt viņus pret arvien biežāk vērojamo parādību – ekspluatāciju.

Pilsoņu pārvietošanās veicināšanu starp dažādām valstīm nevajadzētu izmantot kā līdzekli lēta pagaidu darbaspēka ekspluatācijai, no kura var viegli „atbrīvoties”, apdraudot darba tiesiskās attiecības un jo īpaši sperot soli atpakaļ strādājo tiesību un sociālo apstākļu nodrošināšanas jomā.

 
  
  

- Ziņojums: Philippe Morillon (A6-0001/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Šā Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis ir uzlabot un vienkāršot attiecīgos tiesību aktus, kas ir pieņemti 10 gadus atpakaļ. Pēdējās desmitgades laikā akvakultūra ir bijusi visstraujāk augošais sektors lauksaimnieciskās pārtikas ražošanas nozarē, un Eiropas akvakultūras saimniecība pašlaik nodrošina vairāk kā 80 000 darba vietu.

Pieaugošā nozares nozīme gan ekonomiskā, gan arī sociālā ziņā garantē to, ka uzlabojas sniegtās informācijas kvalitāte. Tādēļ mērķis ir uzlabot datu apkopošanu un pārraidi. Ir būtiski arī nodrošināt dalībvalstīs apkopoto datu vienveidību.

Tādēļ es nolēmu balsot par šo priekšlikumu, ko papildina Eiropas Parlamenta ierosinātie grozījumi.

 
  
  

- Ziņojums: Armando França (A6-0507/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Terorisma draudu un teroristu uzbrukumu skaita pieaugums, kas ir jo īpaši izteikts pēdējā desmitgadē, un tā postošās sekas ir novedušas pie tā, ka steidzami ir nepieciešams piemērot atbilstošus pasākumus un instrumentus, lai cīnītos pret šo postu.

Tas ir kopīgs apdraudējums, uz kuru jāreaģē globālā mērogā, nodrošinot līdzekļus, finansējumu un speciālistu zināšanas, lai efektīvi risinātu nopietnas krīzes situācijas, ar kurām dalībvalstis netiktu galā vienas pašas.

Šī Austrijas prezidentūras iniciatīva paredz izveidot kopīgas atbalsta vienības, kas sniedz dalībvalstīm jebkādu nepieciešamu operatīvu atbalstu teroristu uzbrukuma gadījumā.

Es esmu pārliecināts, ka šādās nopietnās krīzes situācijās ātri ir jārīkojas īpašām intervences vienībām.

Tādēļ es atbalstu šo lēmumu, kura mērķis ir nodrošināt nepieciešamo tiesisku pamatu, vienkāršojot šādu sadarbību un ļaujot dalībvalstīm ātrāk reaģēt krīzes situācijās vai teroristu uzbrukuma gadījumos, nodrošinot, ka cietusī dalībvalsts saņem efektīvāko iespējamo palīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Šis teksts par Austrijas iniciatīvu nodrošina iespēju dalībvalstīm lūgt citas dalībvalsts īpašās intervences vienības palīdzību krīzes situācijas kontrolei (ķīlnieku sagrābšana, lidmašīnas nolaupīšana u. c.). Palīdzību ir iespējams sniegt, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu vai speciālas zināšanas vai veicot operāciju tās dalībvalsts teritorijā, kas lūdz palīdzību.

Mēs atbalstām tekstu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šī vienošanās ar mērķi cīnīties pret terorismu nav saistoša, jo tā nepiespiež dalībvalstis lūgt palīdzību vai sniegt to. Turklāt tekstā noteikts, ka visas praktiskās metodes (vienību veidi, aprīkojums u. c.) būs iekļautas divpusējās vienošanās, ko noslēgs starp valstīm, kas lūdz un sniedz palīdzību.

Ņemot vērā cīņu pret terorismu, kurai pēc definīcijas nav robežu, ir patiešām ļoti svarīgi censties nodrošināt visefektīvāko sadarbību starp Eiropas Savienības dalībvalstu policijas spēkiem.

Laikā, ka dalībvalstu tiesiskie jautājumi un iekšlietas drīz vien nonāks pārvalstiskā kompetencē saskaņā ar Lisabonas Līgumu, izskatās, ka starpvaldību pretestība saglabājas; mēs par to ļoti priecājamies.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pilsoņu brīvību, tiesiskuma un iekšlietu jomā Eiropas Savienība ir izvēlējusies ļoti bīstamu ceļu, kas nopietni apdraud pilsoņu tiesības, brīvības un nodrošinājumus un valstu un tautu suverenitāti.

Arvien pieaugošu federālisma un militārisma tendenču ietekmē Eiropas Savienībā ir pieņemts lēmums izveidot vienības gan saistībā ar informāciju, gan arī policijas spēkiem, kas ir tiesīgas iejaukties dalībvalsts teritorijā tādu situāciju gadījumā, kas patiesībā ir dalībvalstu policijas kompetencē.

Patiesais šīs Austrijas iniciatīvas mērķis, ko prasmīgi nostiprināja Eiropas Parlamenta priekšlikumi, ir, aizbildinoties ar „terorismu” un hipotētisku „krīzes situāciju risku”, izveidot vai pieļaut īstu „pretora sargu” vienību izveidi, kas būtu atbilstoši ideoloģiski apstrādātas un nodarbotos galvenokārt ar tiesību un brīvību īstenošanas kontroli, iebiedēšanu vai apspriešanu, pārkāpjot demokrātijas un tiesiskuma pamatprincipus un Portugāles konstitucionalitāti un valsts suverenitāti.

Tādēļ mēs brīdinām par draudiem, kas ir saistīti ar šīs iniciatīvas būtību un mērķiem un citiem pasākumiem, kuri attiecas uz jebkāda veida neierobežota, neracionālā, nesamērīga un antikonstitucionāla spēka izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Hedh (PSE), rakstiski. (SV) Es balsoju pret ziņojumu tādēļ, ka mani satrauc tas, kādas sekas šis ziņojums mums var radīt nākotnē. Man nav nekas pret iesaistīšanos un palīdzības sniegšanu citiem krīzes situācijās, bet tam ir jānotiek tikai nepieciešamības gadījumā un dabiskā veidā. Es nedomāju, ka ir pamats rīkot kopīgas mācības uz Eiropas Savienības nodokļu maksātāju rēķina, un es esmu pilnīgi pret ārvalstu aģentu darbību un varas realizēšanu Zviedrijas teritorijā, nodrošinot viņiem imunitāti. Loģisks šādas rīcības turpinājums būtu kopīgu policijas spēku izveide, ko es neatbalstu nekādā gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Teksts mūsu priekšā ir mēģinājums radīt tiesisko pamatu operācijām, ko var veikt vienas dalībvalsts intervences vienības, kas nosūtītas uz citas valsts teritoriju teroristu uzbrukuma gadījumā. Tā iemesla dēļ, ka šāda intervence var notikt tik daudzos veidos (aprīkojuma, zināšanu, aktīvo vienību apmaiņa u. c.), dalībvalstis var slēgt divpusējas vienošanās, lai noteiktu praktiskas metodes un lemtu par to, vai pieņemt vai noraidīt kādas no šīm operatīvajām vienībām intervenci savā teritorijā. Neticami! Beidzot mēs redzam reālu gadījumu, kad tiek piemērots pretrunīgais un sarežģītais subsidiaritātes princips.

Beidzot tas tiek piemērots šajā dalībvalstu drošības jomā, kas ir būtiskākā suverēnā joma, kura pretojas pārvalstiskajam Eiropas „buldozeram”, kas pieņem tiesību aktus par visu visur.

Lai nodrošinātu efektīvu cīņu pret terorismu, Eiropa iegulda savu naudu, lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstu policijas spēkiem. Mēs atbalstām šo iniciatīvu.

Mēs nevaram gūt uzvaru pār terorismu, paļaujoties tikai un sadarbību. Lai to nodrošinātu, mums ir jābūt informētiem par revolucionārajiem islāmistu centieniem, kas atbalsta humānās un kristīgās rietumu sabiedrības un tās vērtību iznīcināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Inger Segelström (PSE), rakstiski. (SV) Mēs balsojām par ziņojumu tādēļ, ka tas nosaka brīvprātīgu rīcību un sadarbību, ko var īstenot tikai, pamatojoties uz divpusēju vienošanos starp dalībvalstīm. Tomēr mēs uzskatām, ka ārvalstu aģentiem nevajadzētu atļaut īstenot operācijas vai tiesības Zviedrijas teritorijā, nodrošinot viņu imunitāti. Mēs uzskatām, ka tas var novest pie iespējamu kopīgu policijas spēku veidošanos, kuru nepieciešamību mēs nopietni apšaubām.

 
  
  

- Ziņojums: Umberto Guidoni (A6-0005/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE-DE), rakstiski. − (CS) Es vēlos sniegt skaidrojumu balsojumam par ziņojumu par Eiropas Pētniecības telpu. Eiropas Pētniecības telpa, par ko šeit nebeidzam runāt, ir ļoti laba ideja un laba doma. Tomēr daudz kas vēl ir darāms, lai tā kļūtu par realitāti. Ar runāšanu vien nepietiek. Mums ir jāizvērtē, kā šī ideja tiek īstenota un vai tā vispār tiek īstenota. Kā šā Parlamenta deputāts, kas pārstāv jaunu dalībvalsti, es zinu pēc savas pieredzes, ka pašlaik Eiropas Pētniecības telpa ir tikai ilūzija un tieksme saskatīt vēlamo.

To skaidri parāda pirmā pieejamā informācija par atbalstu jauno dalībvalstu projektiem. No 559 piešķīrumiem, ko apstiprināja, pamatojoties uz paredzētajām subsīdijām jaunajiem zinātniekiem, tikai divus saņēma Čehijas Republika (Nevienu nesaņēma Polija, kas ir vairākas reizes lielāka!), bet 100 piešķīrumus saņēma Apvienotās Karalistes projekti un 80 – Vācijas projekti. Ir grūti noticēt tam, ka projektu kvalitāte atšķīrās tik lielā mērā, lai šādi rādītāji būtu pamatoti. Protams, ka daļēji var vainot jauno dalībvalstu projektu iesniedzēju pieredzes trūkumu. Jebkurā gadījumā šie dati parāda, ka līdz šim Eiropas Pētniecības telpa nestrādā tā, kā tai vajadzētu. Tādēļ mums ir mazāk jārunā un vairāk jādara, lai sasniegtu vērā ņemamus rezultātus. Jāsaka, ka šajā saistībā mēs joprojām atpaliekam no iecerētā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā ir dažas pretrunas un uzskati, ko mēs neatbalstām. Tomēr tā tas patiešām ir, ka zinātniskā pētniecība ir jāvērš uz tās primāro mērķi – jaunu zināšanu apguvi. Patiesībā nepastāv tieša saistība starp pētniecību, attīstību un inovāciju, kaut gan ir vērojamas zināmas atbilstības, bet tās ir sarežģītas un nav saistītas ar zinātnes jomu.

Tādēļ ir jāmaina uzskats, ka pētniecība ir sava veida brīnumlīdzeklis visu ekonomisko un sociālo problēmu risināšanai, un pētniecībā ir jāiegulda vairāk.

Daži Lisabonas Eiropas Padomes 2000. gadā veiktie pasākumi bija atbildes reakcija uz paustajām bažām par to, ka Eiropa par maz investē uz zinātni balstītā ekonomikā, un šos pasākumus nostiprināja Barselonas Eiropas Padome 2002. gadā, kad Eiropas Savienība noteica mērķi nodrošināt investīcijas pētniecības un attīstības jomā 3 % apmērā līdz 2010. gadam. Tomēr investīciju pieaugums pētniecības un attīstības jomā kopš 2000. gada nav bijis pietiekams – tikai 1,84 %, daļa no šīm investīcijām – rūpniecībā.

Privātā sektora investīcijas pētniecībā ir zemākas, nekā tas būtu nepieciešams sociālā aspektā. Valstīm ir jāuzņemas galvenā loma un jāveido sadarbība, lai veicinātu jaunu zināšanu apguvi, padarot tās pieejamas sabiedrībai kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. − (PL) Es pilnībā atbalstu ziņojumu par Eiropas Pētniecības telpu, kurā uzsvērtas jaunas pētniecības un attīstības iespējas Eiropas Savienībā. Nav šaubu, ka progress un sociālā attīstība, kā arī Eiropas vieta globālajā pasaulē ir atkarīga no investīcijām zinātnē un pētniecībā, un jaunu zināšanu apguvi, kas atbilst 21. gadsimta vajadzībām.

Zinātniskajai pētniecībai un jaunajām tehnoloģijām galu galā ir tieša ietekme uz sociālo attīstību, un tās var būt pat būtisks priekšnoteikums ekonomiskai izaugsmei, jo tās ļauj gūt izmērāmus ieguvumus. Tādēļ atbilstoša un efektīva zinātniskās pētniecības pārvaldības sistēma Eiropas līmenī ir ļoti svarīga. Turklāt, ja mēs vēlamies, lai Eiropa spēj risināt jaunās problēmas, jo īpaši tās, kas ir saistītas ar ekonomisko konkurenci un vides aizsardzību, mums ir jāmudina dalībvalstis; patiesībā mums tās ir jāaicina nepārtraukti palielināt investīcijas zinātniskajā pētniecībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Komisija mūs ir iepazīstinājusi ar zaļo grāmatu par Eiropas Pētniecības telpu laikā, kad Eiropa saskaras ar nebeidzamu investīciju un kvalificētu pētnieku aizplūšanu uz citām valstīm. Ja mēs vēlamies, lai Eiropas pētniecība kļūtu konkurētspējīga pasaules mērogā – un tas ir viens no Lisabonas Stratēģijas mērķiem, Eiropas Savienībai ir jāpārvar daži būtiski šķēršļi šajā jomā.

Ar šiem šķēršļiem es jo īpaši domāju pētniecības fragmentāro raksturu Eiropas Savienībā un nekvalitatīvi izstrādātās Eiropas stratēģijas zinātniskās sadarbības veicināšanai, cilvēku un materiālu resursu trūkumu un slikti attīstīto pētniecības infrastruktūru, kurai ir grūti sacensties ar globāliem pētniecības centriem. Šeit ir minama arī zinātnieku ierobežotā mobilitāte, speciālistu zināšanu un pieredzes trūkums, ko galvenokārt ietekmē tiesiski, administratīvi un lingvistiski šķēršļi.

Attīstot Eiropas Pētniecības telpu un likvidējot tās fragmentāro raksturu, mums ir jāpievērš liela uzmanību mūsu reģioniem.

Reģioniem ir jāizstrādā stratēģijas cilvēku un materiālo resursu piesaistei pētniecības jomā un jāveicina ikvienas personas, jo īpaši sieviešu un jaunu cilvēku, piekļuve pētniecībai. Dalībvalstīm ir vairāk jāiesaistās labāku darba apstākļu radīšanā pētniekiem un jāīsteno pasākumi, kas ļautu viņiem apvienot profesionālo un ģimenes dzīvi.

Reģionu nozīme ir tikpat liela efektīvākas pētniecības finansēšanas veicināšanā un nodrošināšanā saskaņā ar rīcības programmās noteiktajām saistībām. Reģioniem ir arī jānodrošina atbalsts Eiropas izcilības centru izveidei, kas ir saistīti ar teritorijām raksturīgām darbības jomām, veidojot saikni starp universitātēm, pētniecības institūtiem un nozarēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Dāmas un kungi, neviens vairs nešaubās par to, ka zinātne ir mūsu sabiedrības virzītājspēks. Pašlaik pasaulē tiek uzsvērta zinātnes nozīme un tiek pieprasīts, lai sabiedrība zinātnei pievērstu atbilstošu uzmanību. Tikai investīcijas uz zināšanām balstītā sabiedrībā padarīs Eiropas Savienību konkurētspējīgu, radošu un stratēģiski pievilcīgu.

Zaļajā grāmatā „Eiropas Pētniecības telpa: jaunas perspektīvas” Komisija piedāvā analīzi un risinājumus, un tajā ir uzsvērta arī uz zināšanām balstītas sabiedrības izveides nozīme. Eiropas Parlaments referenta Umberto Guidoni sagatavotajā ziņojumā uzsvēra, ka investīcijas izglītībā, zinātnē, pētniecībā, kultūrā un informāciju tehnoloģijās nodrošinās ilgtspējīgu attīstību nākotnē. Protams, mums ir jāapzinās, ka šie pasākumi neļaus gūt tūlītējus un taustāmus rezultātus. Šis ir maratons, nevis sprints, bet es esmu pārliecināta, ka mēs galu galā sasniegsim mērķi.

Eiropas Pētniecības telpa nodrošina 27 Eiropas Savienības dalībvalstu pētniecības institūtiem, universitātēm un zinātniekiem sadarbības iespējas. Tomēr vēl joprojām pastāv administratīvi pārrobežu šķēršļi, kas traucē sadarbībai starp pētniecības iestādēm. Eiropas Savienības robežu atvēršana austrumu virzienā nozīmē to, ka ievērojami paplašinās Eiropas Pētniecības telpa, un aptuveni 150 000 pētnieku tiek dota iespēja uzlabot viņu zinātnisko un tehnisko potenciālu.

Es esmu pārliecināta par to, ka jaunas koncepcijas un inovācijas visās jomās palīdzēs mums radīt jaunas darba vietas un rast jaunus veidus, kā aizsargāt vidi, uzlabot pārtikas drošību un veselību, un ražot drošākus atjaunojamās enerģijas avotus.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Ideja par to, ka pētniecība, attīstība un inovācijas ir ārkārtīgi būtiski faktori konkurētspējas nodrošināšanā, nav jauna un tā vēl joprojām ir aktuāla. Neatkarīgi no atšķirīgajiem viedokļiem par to, vai mums ir jākoncentrējas uz inovācijām vai uz akadēmisko pētniecību, ir skaidrs, ka Eiropai ir jāpalielina ieguldījums zināšanās un praktiskā šo zināšanu izmantošanā. Bet tas neattiecas tikai uz finanšu investīcijām.

Dažādos veiksmīgi izstrādātos ziņojumos ir minēti vairāki iemesli, kādēļ Eiropa atpaliek no citām pasaules daļām. Mums apkārt ir spēcīgi konkurenti, kas nepārtraukti attīstās – no Amerikas universitātēm līdz Indijas pētniecības centriem. Turklāt saskaņā ar šiem ziņojumiem arī Eiropas terciārās izglītības iestādes ir mazāk pievilcīgas, un tajos vairākkārt citu starpā kā faktori, kas neļauj sniegt labākus rezultātus, ir minēts nepietiekams finansējums kopumā un finansējums uz vienu iedzīvotāju, un mūsu universitāšu autonomijas trūkums.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ jebkura pieeja, kas nosaka šo par būtisku ekonomisku un stratēģisku jautājumu, ir pelnījusi mūsu atzinību. Taisnība ir tiem, kas saka, ka laiks ir pret mums, bet arī tā ir taisnība, ka labāk ir zaudēt laiku, izvēloties labākos risinājumus, nevis pieņemot sasteigtus un neefektīvus lēmumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Teresa Riera Madurell (PSE), rakstiski. (ES) Ņemot vērā to, ka tika pārtrauktas debates par U. Guidoni ziņojumu par Eiropas Pētniecības telpu, es kā Sociāldemokrātu grupas pārstāve vēlos paskaidrot, kadēļ mēs balsojām par to.

Vispirms es vēlos minēt, ka U. Guidoni ir sagatavojis labu ziņojumu, kurā iekļauti vairāki mūsu priekšlikumi. Eiropas Pētniecības telpai noteikti ir jāietver šādi aspekti:

– vienots pētnieku darba tirgus, kas ietver vienotu Eiropas karjeras iespēju noteikumu izstrādi pētniecības jomā un integrētas informācijas sistēmas izstrādi par darba vietām un mācību līgumiem;

– atvērtākas darbā pieņemšanas un paaugstināšanas procedūras, nodrošinot labāku līdzsvaru starp vīriešiem un sievietēm vadošajos amatos;

– mobilitātes šķēršļu likvidēšana un lielākas sieviešu līdzdalības pētniecībā un attīstībā veicināšana, īstenojot pasākumus, kas ļauj savienot profesionālo un ģimenes dzīvi;

– pētniecības iestāžu stiprināšana un MVU līdzdalības pētniecībā un attīstībā veicināšana;

– labāka koordinācija starp nacionālajām un reģionālajām programmām, un lielākas sinerģijas nodrošināšana ar citām Eiropas programmām;

– ēku infrastruktūras attīstīšana kopīgu Eiropas projektu īstenošanai; un

– starptautiskās sadarbības stimulēšana, veicinot daudzpusējas iniciatīvas, infrastruktūras apmaiņa un zinātniskās sadarbības programmu īstenošana attīstības nodrošināšanai.

Tie ir vajadzīgi un atbilstoši pasākumi virzībai uz priekšu, un tādēļ mēs balsojām par.

 
  
MPphoto
 
 

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. (FR) Zinātnei nav robežu, un arvien vairāk pētniecības būtiskāko jautājumu ir globāli jautājumi. Eiropas Pētniecības telpai ir jānodrošina, lai zinātniska un tehnoloģiska sadarbība efektīvā veidā veicinātu cilvēces stabilitāti, drošību un labklājību.

Tādēļ es ceru, ka Eiropas Pētniecības telpa, ņemot vērā tās atvērtību pasaulei, labvēlīgi ietekmēs Eiropas Savienības attālākos reģionus, atbilstošā veidā iesaistot tos pētniecības programmās ar „izcilības tīkla” palīdzību, lai būtu iespējams gūt maksimālu labumu no Eiropas reģionu daudzveidības priekšrocībām un bagātībām.

Saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu ir jāapzinās arī aizjūras zemju un teritoriju (AZT) nozīme tādēļ, ka tās ir vērtīgi partneri, veidojot tiltus starp nācijām un kontinentiem nolūkā nodrošināt ilgtspējīgu globālo attīstību, lai risinātu planētas problēmas.

Es sirsnīgi pateicos referentam un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas locekļiem par to, ka viņi atbalstīja manu grozījumu šajā saistībā, kas bija iekļauts Reģionālās attīstības komitejas atzinumā. Tas ir vēl viens pierādījums sadarbības un papildināmības noskaņai, kas valda mūsu Parlamentā.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Mēs iebilstam pret reakcionāro pētniecības jomas pārstrukturēšanu, ko nosaka Eiropas Savienības pamatnostādnes Eiropas Pētniecības telpas (EPT) izveidei, pamatojoties uz Lisabonas Stratēģiju.

EPT sekmē konfliktu rašanos un sacensību par peļņu starp valstīm un lielajām uzņēmumu grupām. To rezultātā pastiprināsies nevienlīdzība zinātnes attīstības jomā.

Ir veikti uzlabojumi saistībā ar stimuliem, subsīdijām un atbrīvojumiem no nodokļiem monopoluzņēmumiem, ļaujot tām investēt un pašām gūt labumu no šīm investīcijām. Sabiedriskais sektors ir pakārtots monopolu grupu vajadzībām, kurām tas kalpo. Tiek veicināta pētnieku mobilitāte starp kompānijām, universitātēm un pētniecības centriem un tiek atbalstīta Eiropas patentu sistēma, pamatojoties uz izmaksām. Visi faktori ir pakārtoti konkurētspējai un ienesīguma paaugstināšanai.

Šādos sīvas konkurences apstākļos, kas ir vērojami pat pētniecības jomā, uzmanība neizbēgami tiks vērsta uz labi zināmiem vareno valstu „izcilības centriem”. Šie centri saņems lauvas tiesu pētniecības programmu ietvaros, kuras kalpos kā kanāli, pa kuriem plūdīs publiskais un privātais finansējums.

Mēs cenšamies nepieļaut Eiropas Savienības pētniecības politikas īstenošanu. Un tā ir daļa no mūsu cīņas par pilnīgu nepopulārās Eiropas Savienības un kapitālisma politikas likvidēšanu. Mēs ceram atjaunot zinātnes sociālo raksturu: pētniecībai un zinātnei ir jākalpo šodienas aktuālākajām vajadzībām un sabiedrības labklājībai.

 
  
  

- Ziņojums: Markus Ferber (A6-0505/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski.(FR) Es atzinīgi vērtēju Padomes kopējās nostājas pieņemšanu otrajā lasījumā, ar ko groza 1997. gada Pasta direktīvu un kura ir vērsta uz pilnīgu pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pabeigšanu, un es sveicu izcilo vācu kolēģi Markus Ferber par viņa paveikto lielo darbu.

Es esmu iepriecināts par to, ka Padome akceptēja visus būtiskākos Eiropas Parlamenta nostājas elementus, jo īpaši tādus pasākumus kā tirgus atvēršanas termiņa pagarināšana līdz 2010. gada 31. decembrim ar iespēju pagarināt termiņu vēl par diviem gadiem dalībvalstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai pēc 2004. gada; universālā pakalpojuma sniegšana, veicot pasta sūtījumu piegādi un savākšanu vismaz vienu reizi dienā piecas dienas nedēļā katram Eiropas Savienības pilsonim un nodrošinot pietiekamu skaitu piekļuves punktu lauku, attālās un reti apdzīvotās teritorijās; un subsidiaritātes principa ievērošana, pieņemot sociālus lēmumus, saistībā ar kuriem, es ceru, sociālie partneri strādā Eiropas līmenī. Es esmu vīlies, ka nav pieņemti noteikumi Eiropas regulatoram šajā saistībā, es ceru, ka operatori ātri vienosies par Eiropas markas ieviešanu 50 gramus smagām vēstulēm un drīz vien es varēšu paust politisku iniciatīvu par šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Neskatoties uz veiktajiem labojumiem Komisijas sākotnējā tekstā un Eiropas Parlamenta piedāvāto kompromisu, kura mērķis galvenokārt ir atlikt pilnīgu pasta tirgus liberalizāciju līdz 2010. gada 31. decembrim, Padomes iesniegtais teksts otrajam lasījumam joprojām nav apmierinošs.

Tas nav apmierinošs tādēļ, ka tikai virspusēji un minimāli ir risināti jautājumi un problēmas, kas tika minētas jo īpaši saistībā ar universālā pakalpojuma finansēšanu, pienākumu piegādāt pasta sūtījumus piecas dienas nedēļā un patiešām vienlīdzīgu pakalpojumu nodrošināšanu visos reģionos, un vienotas cenas noteikšanu markai. Teksts nav apmierinošs tādēļ, ka ar visiem šiem jautājumiem ir saistītas tiesiskās neskaidrības.

Patiesībā šis teksts, kurā noteiktās būtiskākās vērtības nebija viegli panākt, tikai uz laiku aizkavē neizbēgamās, nekontrolējās sekas pasta nozares atvēršanai konkurencei.

Eiropas Savienības plāni neizbēgami novedīs pie pasta nodaļu slēgšanas, darbavietu skaita ievērojumu samazinājumu un spiedienu pazemināt atalgojumu un darba apstākļus Eiropas pasta nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin (IND/DEM), rakstiski. (SV) Es uzskatu, ka dalībvalstīm pašām ir jāļauj lemt par to, vai tās vēlas regulēt savus pasta monopolus. Tādēļ es balsoju par 10. grozījumu, kas noraida Padomes kopējo nostāju.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mums ir ļoti žēl, ka netika pieņemts mūsu priekšlikums noraidīt šo direktīvu, kuras mērķis ir pilnīga pasta pakalpojumu tirgus liberalizācija, tādējādi izveidojot „tirgu” Eiropas Savienības līmenī.

Šādā veidā Eiropas Parlamenta vairākums, ko pārstāv tie paši politiskie spēki, kas ir nozīmīgākie labējie spēki visās valstīs, spers vēl vienu soli pretī šā būtiskā sabiedriskā pakalpojuma likvidēšanai.

Tas ir lielo daudznacionālo kompāniju uzbrukums sabiedriskajiem pasta pakalpojumiem, sabiedrības tiesībām uz šo pakalpojumu un valsts pārvaldes iestādei, kurai ir jānodrošina šis pakalpojums, kā arī tā demokrātiskajai būtībai, cenšoties atņemt katrai tautai suverenitāti – lēmumu pieņemšanas tiesības un kontroli saistībā ar šiem būtiskajiem jautājumiem, par ko turpmāk pārnacionālā līmenī lems Eiropas Savienības iestādes, ņemot vērā tautām un Portugālei svešas intereses.

Zīmīga ir arī mūsu grozījuma noraidīšana, ar ko mēs vēlējāmies panākt visu „operatoru” pienākumu pilnībā nodrošināt atbilstību darba tiesību aktiem, proti, jebkuriem tiesību aktu vai līgumu noteikumiem saistībā ar nodarbinātības apstākļiem, tostarp par veselību un drošību darbā, ko piemēro dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem, kā arī sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem un noslēgtajiem kolektīvajiem līgumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Atsaucoties uz savu vakardienas runu par pasta pakalpojumu liberalizāciju, es vēlos pievienot komentāru, kuru man iepriekš nebija iespējams paust laika ierobežojuma dēļ un kas attiecas uz universālā pakalpojuma finansēšanas avotiem. Es baidos, ka šā pakalpojuma finansēšana no īpaši izveidota fonda vai valsts subsīdijām var bloķēt nozares liberalizāciju un var kļūt par instrumentu, ar kura palīdzību dalībvalstis var kavēt un izvairīties no direktīvas noteikumu piemērošanas. Tādēļ es uzskatu, ka šajā gadījumā būtiska loma ir jāuzņemas Eiropas Komisijai, un tās uzdevums ir uzraudzīt direktīvas noteikumu atbilstošu piemērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Zaļie/ALE), rakstiski. − Es atbalstīju grozījumu, kas uzliktu par pienākumu dalībvalstīm nodrošināt universālo pasta pakalpojumu finansēšanu. Tas ir ļoti būtisks jautājums, jo īpaši daudzām Skotijas lauku apvidos un salās dzīvojošām kopienām.

Es atbalstīju arī grozījumus, ko iesniedza manis pārstāvētā grupa, aicinot stiprināt pienākumu finansēt bezmaksas pasta pakalpojumu nodrošināšanu neredzīgajiem un daļēji neredzīgajiem.

Sekas M. Ferber ziņojuma apstiprināšanai bez grozījumiem saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem var būt turpmāka pasta pakalpojumu nodrošināšanas pasliktināšanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Es atbalstu Zviedrijas regulējumu pasta tirgum, bet es esmu pret to, ka Eiropas Savienības iestādēm vajadzētu lemt par dažādu posta monopolu atcelšanu.

Es uzskatu, ka jāļauj dalībvalstīm pašām lemt par to, vai tās vēlas regulēt valstīs esošos pasta monopolus. Tādēļ es balsoju par 10. grozījumu, ar ko noraida Padomes kopējo nostāju.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Tāpat kā visi Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas deputāti es balsoju pret Eiropas Parlamenta un Padomes kopējo nostāju tādēļ, ka tā stiprina dogmatisko neoliberālo pieeju būtiskai sabiedrības interešu jomai – pasta pakalpojumiem. Direktīva piedāvā ilgtermiņa risinājumu, un tās stāšanās spēkā termiņa pārcelšana tikai uz diviem gadiem atliek direktīvas piemērošanas negatīvās sekas.

Efektīvi atceļot „universālā pakalpojuma” principu, būs ierobežota sabiedrības piekļuve augstas kvalitātes pasta pakalpojumiem par zemu cenu. Šādas rīcības sekas vel jo izteiktāk jutīs attālos un grūti pieejamos kalnainos vai salu reģionos dzīvojošie tādēļ, ka kompānijas nespēs sniegt pakalpojumus, gūstot peļņu.

Valstīs, kur tirgus jau ir pilnībā liberalizēts, gūtā pieredze ir tālu no pozitīvas. Piespiedu pasta pakalpojumu liberalizācijas prasība drīzāk radīs problēmas, nevis tās atrisinās.

 
  
MPphoto
 
 

  Pierre Pribetich (PSE), rakstiski. – (FR) Es dedzīgi iebilstu pret pasta pakalpojumu tirgus liberalizāciju, pamatojoties uz trīs būtiskiem apsvērumiem:

- nepieciešamība garantēt bezmaksas pasta pakalpojumus neredzīgajiem un daļēji neredzīgajiem ir būtiska vērtība nediskriminējošā sabiedrībā;

- dalībvalstu garantija finansēt universālo pakalpojumu pirms tirgu atvēršana ir būtisks nosacījums patērētāju aizsardzībai;

- visu operatoru atbilstība darba tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar sociālo nodrošinājumu.

Tādēļ, ka netika pieņemti būtiskie grozījumi, es varu tikai paust nožēlu par virzību uz nekontrolētu liberalizāciju, kas nenodrošina Eiropas pilsoņu pamattiesības uz sabiedriskiem pasta pakalpojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski.(PT) Mēs atzinīgi vērtējam ziņojuma par pasta pakalpojumiem galējo apstiprināšanu, ņemot vērā to, ka ilgstošā institucionālā procedūra parāda šā jautājuma nozīmīgumu, ietverot divu ar to saistīto galveno mērķu sasniegšanu, proti, universālā pakalpojuma saglabāšanas nodrošināšana un atbilstoša tirgus atvēršana godīgai konkurencei.

Es jo īpaši vēlos uzsvērt to, ka tirgu atvēršana sekmēs kvalitatīvāku pakalpojumu sniegšanu un lielākas izvēles iespējas pilsoņiem, tādējādi izvairoties no konkurences kropļošanas un pilnībā likvidējot pastāvošos monopolus.

Vēl viens jautājums ir universālā pakalpojuma finansēšana. Ja šāda pakalpojuma nodrošināšana rada papildus izmaksas dalībvalstij, tās var segt saskaņā ar finanšu plānu, ko iesniedz Komisijai. Tomēr ir vērts ņemt vērā arī Portugāles gadījumu, kurš parāda, ka universālu sabiedrisku pakalpojumu var efektīvi nodrošināt ar finansējumu no rezerves fonda – tā ir pārskatāma un neitrāla finansēšanas metode, kuras piemērošanai nav vajadzīgas valsts subsīdijas.

Es atkārtošu, ka nav iemesla pārtraukt šāda pakalpojuma sniegšanu jo tas ir ļoti būtisks teritoriālai un sociālai kohēzijai un tādu iedzīvotāju atbalstam, kuri dzīvo reti apdzīvotās vai attālās un grūti pieejamās vietās.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Sekas Padomes kopējai nostājai par pasta pakalpojumiem, ko Eiropas Parlaments iesniedza apstiprināšanai, būs pilnīga „pasta pakalpojumu tirgus” liberalizācija, kas stāsies spēkā 2010. gada 31. decembrī.

Ar direktīvas grozījumu tiek atdota vēl viena ienesīga nozare – pasta pakalpojumi. Tas notiek, pamatojoties uz Lisabonas Stratēģiju, lai palielinātu pasta pakalpojumu ienesīgumu.

Pasta pakalpojumi no sabiedriska labuma tiek pārvērsti par preci. Grieķijā ELTA („Hellenic Post”) nodaļu privatizācija, ko veicināja ND (Nea Dimokratia/ Jaunā demokrātija) un PASOK (Panhellenic Socialist Movement) valdības, strauji turpināsies. No šā brīža ELTA darbosies, pamatojoties uz ekonomiskiem apsvērumiem un privātā sektora principiem, cenšoties gūt peļņu tā vietā, lai sniegtu labumu sabiedrībai. Tas noteikti ietekmēs pakalpojumu kvalitāti. Sekas būs bēdīgas ne tikai ELTA darbiniekiem, bet arī privāto pasta pakalpojumu kompāniju darbiniekiem. Elastīgas nodarbinātības formas tāpat kā darba tiesību un sociālo garantiju un apdrošināšanas tiesību neievērošana tajās jau ir norma.

Tiek apdraudēts arī konstitucionāli noteiktais korespondences konfidencialitātes princips: to uztic privātiem uzņēmējiem bez garantijām un ar minimālām slepenības nodrošināšanas vai personu datu aizsardzības kontroles iespējām.

Grieķijas Komunistu partija (KKE) ir pret pasta pakalpojumu liberalizāciju un atbalsta pakalpojumus, kas ir tikai un vienīgi sabiedriski, moderni un efektīvi, kā arī iestājas par strādājošo tiesību aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. (SV) Eiropas Parlaments šodien balsoja par kompromisu starp savām un Padomes prasībām, pamatojoties uz kuru Eiropas pasta tirgus tiks liberalizēts līdz 2010. gada decembra beigām (Izņemot valstis ar jo īpaši sarežģītu topogrāfiju, kurām ir doti divi papildu gadi.). Strādājot pie šā jautājuma es jo īpaši aicināju piemērot savstarpīguma principu, tas ir, slēgt savstarpējas vienošanās, lai neļautu valstīm, kuras kavē sava tirgus liberalizāciju, darboties to valstu tirgos, kuras ir uzsākušas liberalizāciju.

Tādēļ ar lielu gandarījumu vēlos teikt, ka vispirms referents M. Ferber un vēlāk arī Padome akceptēja manu grozījumu, un tagad tas ir daļa no apstiprinātā kompromisa.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. - Priekšlikuma nolūks ir izveidot Eiropas vienoto pasta pakalpojumu tirgu. Neveicot atbilstošus drošības pasākumus, liberalizācija var apdraudēt vispārējā pakalpojuma ideju. Padomes nevēlēšanās priekšlikumā noteikt skaidru apņemšanos nodrošināt bezmaksas pakalpojumus neredzīgajiem un daļēji neredzīgajiem lika man balsot par šādas apņemšanās spēcināšanu.

Kopumā es esmu apmierināts ar to, ka priekšlikums pietiekamā mērā skar citus jautājumus, un atzinīgi vērtēju solījumu, ka vēstules tiks regulāri savāktas un piegādātas attālos apvidos un pilsētās.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: situācija Irānā (B6-0046/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Irānas „kodoljautājums” ir jārisina ar diplomātisku pieeju, kura vērsta uz attiecību „normalizēšanu”. Mums ir jāsaglabā diplomātiska politiska nostāja, kas ļauj mums izvairīties no attieksmes pasliktināšanās un militāras rīcības draudiem un padara iespējamu dialogu, atzīstot Irānas tiesības izstrādāt kodoltehnoloģiju izmantošanai civiliem mērķiem. Tomēr es piekrītu, ka mums ir jācenšas panākt sarunu iespējamība un jāpārliecina Irāna atteikties no militāra spēka izmantošanas, pamatojoties uz daudzpusējām kodolatbruņošanās saistībām, lai garantētu miermīlīgu situāciju un starptautisku mieru.

No otras puses, man ir jāsaka, ka zināmā mērā esmu noraizējies par pašreizējo situāciju Irānā cilvēktiesību jomā, kur mēs redzam jaunu uzskatu brīvības un minoritāšu un sieviešu tiesību apspiešanas vilni, kur kārtība tiek nodrošināta ar bargu un nehumānu tiesību un cietumu sistēmu, kur pārāk bieži tiek piemērots nāves sods, spīdzināšana un cilvēki tiek nomētāti ar akmeņiem. Līdzšinējie centieni nav devuši vērā ņemamus rezultātus. Lai ieņemtu vietu pie sarunu galda kopā ar izcilām starptautiskām lielvarām, Irānai ir jāparāda sevi nevis kā militāru spēku, bet gan kā valsti, kas spēj nodrošināt tās pilsoņu cilvēktiesību ievērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. - Pirms dažiem mēnešiem ASV izlūkošanas dienests atzina, ka tā paziņojums par to, ka Irāna izgatavo kodolieročus, bija kļūda. Patiesībā Irānas kodolieroču programma tika pārtraukta 2001.-2002. gadā.

Tomēr, ņemot vērā šādu izlūkošanas pavērsienu, Vašingtona nav izdarījusi atbilstošus politiskus secinājumus. Kā arguments ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu izvietošanai Austrumeiropā tika minēta iespējamā aizsardzība pret Irānu, kas izgatavoja kodolieročus un noslēpumainā veidā bija ieguvusi starpkontinentālās ballistiskās raķetes.

Tagad, kad ir zināms, ka Irānas kodolprogramma neeksistē, zūd pamatojums pretraķešu aizsardzības sistēmu nepieciešamībai, ja vien nepastāv slepens plāns apdraudēt atdzimstošo Krieviju. Es noteikti esmu pret šo sistēmu izvietošanu un piedalīšos kampaņās pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Ir pilnīgi skaidrs, ka rezolūcija saistībā ar Irānu, par kuru šodien notika balsojums, politiski ir ļoti svarīga. Irāna ir starptautiskās uzmanības centrā, un mums bija pie tās jāatgriežas.

Šis teksts attiecas gan uz kodoljautājumu, gan arī uz situāciju cilvēktiesību jomā. Mūsu nostāja saistībā ar abiem šiem jautājumiem ir pilnīgi skaidra. Mēs nevaram pieņemt militāras kodolprogrammas īstenošanu Irānā. Rezolūcijā ir pausta piekrišana un atbalsts Eiropas Savienības centieniem nonākt pie abpusēji pieņemama ilgtermiņa risinājuma attiecībā uz Irānas kodoljautājumu un tajā ir uzsvērta Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras būtiskā loma. Rezolūcija apstiprina, ka ir iespējams risinājums saistībā ar kodoljautājuma aktualizēšanos un nevajadzētu paredzēt militāru darbību.

No otras puses, nopietnie un atkārtotie cilvēktiesību pārkāpumi pilnīgi noteikti ir nosodāmi. Situācija ir satraucoša četrās jomās: nāvessodi, sieviešu tiesības, uzskatu brīvība un reliģisko minoritāšu apspiešana. Es pilnīgi noteikti domāju, ka mēs nevaram izturēties nevērīgi pret šo jautājumu, un rezolūcija stingri pieprasa Irānas valdībai mainīt savu nostāju šajā saistībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome atkal plāno pieņemt rezolūciju, nosakot sankcijas Irānai par tās kodolaktivitātēm. Vai tā kalpos kā attaisnojums militārām operācijām pret šo valsti? Vai tā būs tikai stingrāka prasība un diplomātisku vai ekonomisku sankciju noteikšana?

Jau mēnešiem ilgi ar šīs prasmīgi uzvestās psihodrāmas palīdzību Parlaments un citas starptautiskās iestādes tiek turētas neziņā. Bet vai tiešām Irānas kodolresursi ir galvenais pasaules apdraudējums, pret kuru ir jācīnās rietumu valstīm un galvenokārt to sabiedrotajiem? Tas ir paradoksāli, ka mēs nereaģējam uz Pakistānas kodolieročiem, kuri patiešām eksistē īpaši nestabilā reģionā no ģeopolitiska viedokļa, vai Ziemeļkorejas kodolieročiem, kas atrodas īpaši bīstama režīma rokās. Es jau esmu teicis iepriekš, ka noteikumiem, kurus, kā mēs apgalvojam, mēs vēlamies nodrošināt ir jābūt vienādiem attiecībā pret visiem. Pretējā gadījumā tie zaudē savu nozīmi un tiesisko spēku.

Tajā pašā laikā mani daudz vairāk uztrauc islāmistu radītais apdraudējums mūsu kontinentā, kurš nebūt nav hipotētisks un kurš jau ir parādījis savu nāvējošo spēku Londonā un Madridē bez Irānas iesaistīšanās. Tā tas patiešām ir, ka šis apdraudējums citu starpā ir sekas masu imigrācijas politikai, ko jūs īstenojat, un kuru jūs vēlaties vēl vairāk pasliktināt.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski.(PT) „Starptautiskās sabiedrības”, tas ir, Amerikas Savienoto Valstu un tās sabiedroto liekulība attiecībā uz Kodolieroču neizplatīšanas līgumu un jo īpaši Irānas kodolprogrammu ir nosodāma.

Eiropas Savienības dalībvalstis vai Amerikas Savienotās Valstis, vai Izraēla, Pakistāna vai Indija – valstis, kas nav parakstījušas Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, bet kurām ir kodolieroči (Amerikas Savienotās Valstis jau ir atzinušas, ka varētu tos izmantot aizsardzībai) – nav noteikušas šādu politisko iniciatīvu saistībā ar kodolieroču programmām.

Tādēļ ir jānodrošina pilnīga atbilstība Kodolieroču neizplatīšanas līguma noteikumiem un visu kodolieroču likvidēšana.

Īstā problēma saistībā ar Irānu ir tāda, ka Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība zina, ka maksimālā iespējamā naftas produktu ražošana daudzās valstīs jau vairs nenotiek.

Nopietno militārās agresijas draudu, provokāciju un steigas iemesls saistībā ar Irānas kodolprogrammu ir tas, ka šai valstij ir pasaulē lielākie ogļūdeņražu krājumi, un Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība, pat manipulējot ar sabiedrisko domu, mēģina radīt apstākļus, lai kontrolētu šīs valsts energoresursus un visas Tuvo Austrumu valstis, kā mēs to redzam Irākas gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu rezolūcijā iekļautos priekšlikumus. Tomēr saistībā ar „Irānas Tautas Mujahidin” es balsoju pret grozījumiem, kuru tekstā ir norāde uz šo grupu.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Javier Solana un Eiropas Savienības pārstāvju, un atbalstītāju viedoklis ir pielicis punktu jebkādām ilūzijām par Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz Irānu un Tuvajiem Austrumiem.

Šis viedoklis pierāda, ka Eiropas Savienība atbalsta ASV un NATO plānu „demokratizēt Tuvos Austrumus” ar mērķi pakļaut kontrolei nāciju un tautu bagātību ieguves avotus. Eiropas Savienība, kas turpina izdarīt spiedienu par sankcijām pret Irānu un pastiprina aģitāciju, lai pieradinātu sabiedrību pie domas par karu pret Irānu, apzināti ignorē argumentus saistībā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras un CIA ziņojumu par Irānas kodolenerģijas izmantošanu nemilitāriem mērķiem. Turklāt Javier Solana nepārprotami saistīja situāciju Libānā un tuvējos reģionos ar kodolieroču jautājumu, nepieminot Izraēlas kodolieročus.

Tuvo Austrumu reģionā mēs varam vērot imperiālistu agresijas iezīmes un cīņu par tirgu pārdali. Citu starpā upuri šajā situācijā ir Palestīnas, Irānas un Libānas iedzīvotāji. Vienīgais, ko pilsoņi var darīt, atbildot uz šiem jaunajiem, agresīvajiem, uz karu vērstajiem plāniem ir pretoties imperiālismam un pārstāt lolot ilūzijas par Eiropas Savienības lomu.

Tie, kuriem ir vara lemt par cilvēktiesībām un to pārkāpšanu, ir katras valsts pilsoņi; viņiem nevajadzētu pieļaut, ka viņi kļūst par attaisnojumu vēl vienai Irākas situācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. (PT) Irāna pašlaik rada apdraudējumu reģionālā un globālā mērogā, un tā ir izaicinājums Eiropas Savienības dalībvalstu spējai turēties kopā uz starptautiskās skatuves. Neņemot vērā pretrunīgos ziņojumus, ko publicē vienu pēc otra, patiesība ir tāda, ka Irāna nav nodrošinājusi atbilstību pārskatāmības noteikumam, kā arī nav palīdzējusi radīt uzticību sev. Gluži pretēji. Turklāt papildus kodoljautājumam, arī cita informācija nav iepriecinoša. Cilvēktiesību pārkāpumi, vardarbība valstī un liekulīga demokrātija vēlēšanās – tie visi ir faktori, kas jāņem vērā, veidojot mūsu attieksmi pret Irānu.

Tādēļ, ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī principus, par kuriem esmu iestājies agrāk, es piekrītu pieņemtās rezolūcijas būtībai un vēlos uzsvērt Eiropas Parlamenta neatlaidīgos centienus panākt, lai Padome un Komisija nodrošinātu atbilstību Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumam, svītrojot irāņu pretošanās kustību – „Irānas Tautas Mujahidin” – no teroristu organizāciju saraksta. Eiropas Savienība (un dažas dalībvalstis) izturas pret irāņu pretošanos tādā veidā, kas, tā vietā, lai sniegtu atbalstu irāņu tautai vai demokrātijas īstenošanas mērķiem šajā reģionā, atbalsta Irānas režīmu.

 
  
  

- Rezolūcijas projekts: klimata izmaiņu konferences (Bali) rezultāti (B6-0059/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es esmu apmierināts ar Bali Konferences gaitu un necerētajiem rezultātiem, kas tika panākti tās laikā, galvenokārt pateicoties Eiropas Savienības lomai sarunās. Šajā sarežģītajā situācijā bija ļoti būtiski darīt zināmu vienotības, sadarbības un atbildības nozīmi tādā veidā, lai sarunās labam sākumam tiktu noteikti jauni emisiju samazināšanas mērķi laika periodam pēc Kijoto (2012. gads).

Pieņemot zinātnieku atzinumus par IPCC, visi konferences dalībnieki politiskā līmenī atzina, ka klimata izmaiņas notiek, ka tās iemesli ir antropogēni un ka mums ir jāīsteno pasākumi līdz 2020. gadam, lai neradītu nelabojamu kaitējumu Zemes klimatam.

Es ceru, ka Kopenhāgena 2009. gadā būs pagrieziena punkts cīņā pret klimata izmaiņām, nosakot stingrākus mērķu rūpnieciskām un jaunattīstības valstīm samazināt emisijas līdz 2020. gadam. Šis jaunais izaicinājums, protams, būs saistīts ar izmaksām un neefektivitāti, kas ir grūti attaisnojamas, ja vien, kā jau es teicu iepriekšējo intervenču gadījumos, mēs izdarām nepieciešamu un drosmīgu izvēli, piemēram, atgriežoties pie kodolenerģijas. Bezdarbības, vilcināšanās un nogurdinošu konferenču sekas būs nelabojams kaitējums videi.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par klimata izmaiņu konferences (Bali) rezultātiem (COP 13 un COP/MOP 3) tādēļ, ka, ņemot vērā steidzamo nepieciešamību mazināt globālo sasilšanu, pēc manām domām, Bali panāktā vienošanās bija būtisks solis pretī tam, lai 2009. gadā Kopenhāgenā būtu iespējams izstrādāt un apstiprināt jaunu protokolu ar jauniem mērķiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai.

Es domāju, ka Eiropas Savienības Portugāles prezidentūrai bija ļoti būtiska loma Bali Konferencē, aktīvi veicinot sarunu virzību un nodrošinot ļoti pozitīvas vienošanās panākšanu. Tomēr būtu vēlams Bali Rīcības plānā noteikt skaitliskus mērķus CO2 emisiju samazināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kopumā šajā rezolūcijā tikai atkārtojas vispārīgas idejas, un tā ir neatbilstoša vairāku iemeslu dēļ. Tādēļ mēs atturējāmies no balsošanas.

Piemēram, tā kā galvenais mērķis ir samazināt CO2 emisijas, kas rodas sadedzinot fosilo kurināmo, rodas jautājums par emisiju mērīšanu. Mēs zinām, ka šāda mērīšana ir ļoti sarežģīta un ar rezultātiem ir iespējams manipulēt tādēļ, ka fosilais kurināmais pēc ieguves tiek transportēts un pārstrādāts, un tā blakus produktus izplata un izmanto daudzos veidos tūkstošiem galapunktos.

Vairāki šīs nozares speciālisti ir norādījuši, ka, lai mazinātu emisijas un sasniegtu mērķus, efektīvāk un vienkāršāk ir uzraudzīt instrumentu, kas apstiprināts ar protokolu par ieguvi un starptautisko fosilā kurināmā tirdzniecību. Tādēļ būtu vieglāk noteikt rādītājus un mērķus sākotnējai fosilā kurināmā ražošanai un attiecīgi arī eksportam/ importam, tādējādi nosakot maksimālo emisiju daudzumu valstij.

Bet ir jāpārrunā arī bagāto valstu ieinteresētība iedalīt finansējumu jaunattīstības valstu atbalstam, lai palīdzētu tām pārciest nepieciešamo pasākumu ekonomiskās un sociālās sekas.

Man ļoti žēl, ka grupas priekšlikumi šajā saistībā tika noraidīti.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Pagājušajā decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām puses tikās Bali un panāca progresu saistībā ar vairākiem aspektiem, kas attiecas uz globālo klimata aizsardzību.

Papildus tam, ka sāksies sarunas par jauno protokolu, ar ko aizstās Kioto Protokolu, es vēlos uzsvērt to, ka ceturtais IPCC ziņojums bija labāks zinātniskais pamats konvencijas piemērošanai un pirmo reizi vēsturē, pārkāpjot līdz šim ievēroto tabu, tika norādīts, ka jaunattīstības valstīm ir jāsadarbojas, ņemot vērā to ekonomisko situāciju un attīstību.

Noslēgumā es vēlos teikt, ka lielākais jaunums Bali bija tas, ka pirmo reizi tika skatīts jautājums par atmežošanu, ko pārrunās saskaņā ar Bali Rīcības plānu ar mērķi to iekļaut nākotnes protokolā.

Es balsoju par labu Pagaidu komitejas par klimata izmaiņām izstrādātajai rezolūcijai tādēļ, ka tā atbalsta Bali panāktos rezultātus, novērojumus par Eiropas Savienības lomu turpmākās sarunās, kuriem es piekrītu, un nosaka Bali Rīcības plāna virzību nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par ziņojumu.

Trīspadsmitajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pušu konferencē, kas no 13. līdz 15. decembrim notika Bali, bija jāizstrādā plāns nākamajiem diviem gadiem un jāpanāk vienošanās par Kioto Protokola, kura termiņš beidzas 2012. gadā, pagarināšanu. Lai gan pirmais mērķis ir sasniegts, mums vēl ir daudz darāmā, lai sasniegtu otro.

Visnožēlojamākais ir tas, ka starptautiskā sabiedrība nespēja vienoties par skaitliskiem mērķiem siltumnīcefekta gāzu emisiju stabilizācijai un pēc tam samazināšanai līdz 2020. gadam par vismaz 20 %, salīdzinot ar 1990. gadā noteikto mērķi. Eiropas Savienībai būtu jāstiprina konstruktīvā un proaktīvā nostāja, ko tā parādīja Bali, lai nedotu iespēju valstīm, kas noraida visus mērķus, attaisnoties par atteikšanos rīkoties.

Lai gan Bali vienošanās, ko parakstīja visas klātesošās valstis, būtu vērtējama atzinīgi, mēs nevaram pieļaut jaunu ar vidi saistītu stereotipu rašanos. Mums ir vēl divi gadi laika vienošanās panākšanai, un šaubas saistībā ar plānu parāda, ka lielākais darbs mums vēl ir priekšā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ar Bali Konferences rezolūciju par klimata izmaiņām tiek meklēti pozitīvi rādītāji tur, kur to nav. Tajā pašā laikā rezolūcija slēpj vides iznīcināšanas iemeslu: dabas resursu izlaupīšana ar kapitāla palīdzību, lai gūtu peļņu no zemes, gaisa, enerģijas un ūdens komercializācijas.

Rezolūcija norāda uz iespējamību, ka klimata izmaiņas „var būt būtiskākais nabadzīgāko valstu destabilizācijas iemesls”. Šis eiro monopols var izmantot klimata izmaiņas kā pamatu turpmākai jaunattīstības valstu ekspluatācijai, jo, kā jau mēs zinām, daudznacionālu organizācijas darbība ir viens no būtiskākajiem nabadzības cēloņiem.

Rezolūcija aicina jaunattīstības valstis nopietni iesaistīties, atbilstoši to attīstības stadijai un ekonomikas līmenim. Tā jo īpaši aicina Ķīnu un Indiju veicināt sadarbību enerģētikas politikas jomā, lai ierobežotu piesārņotājus. Rezolūcija īpaši izdara spiedienu uz jaunattīstības valstīm nolūkā ierobežot to attīstības potenciālu un to prasības pēc lielākām tirgus daļām, ņemot vērā imperiālistu cīņu par tirgu pārdali. Iespējams, ka tieši šā iemesla dēļ nav noteikti pasākumi tiešai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, bet ir noteiktas vispārīgas labas gribas apņemšanās.

Īsumā vēlos teikt, ka klimata izmaiņas, par kurām runāja Bali konferencē, bija tikai aizsegs. Patiesībā diskutētie jautājumi bija imperiālistu savstarpējo konfliktu pastiprināšanās enerģētikas nozarē un vides komercializācija.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Es pilnībā atbalstu rezolūcijā pausto Bali samita sarunu rezultātu novērtējumu. Pateicoties Eiropas Savienībai, Bali izdevās panākt vairāk, nekā varēja cerēt, bet mazāk, nekā bija nepieciešams. Vēlos paust nožēlu par vienprātības trūkumu starp pārrunās iesaistītajām pusēm attiecībā uz konkrētiem mērķiem un rādītājiem saistībā ar CO2 emisiju samazināšanu. Es balsoju par rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Karin Scheele (PSE), rakstiski. − (DE) Ir ļoti svarīgi tas, ka pieņemtajā rezolūcijā ir skaidri uzsvērta saikne starp atmežošanu un klimata izmaiņām. Tropu meži ļoti lielā mērā ietekmē pasaules klimatu. Tie absorbē lielu daudzumu CO2. Turklāt tie ir arī pasaules lielākie ūdens rezervuāri. Tie uzņem mitrumu līdzīgi kā sūkļi un tādējādi atvēsina atmosfēru. Turpretī atmežošana, koku izciršana un dedzināšana ārkārtīgi apdraud šo tik ļoti būtisko tropu mežu lomu. Tādēļ atmežošanas, koku izciršanas un dedzināšanas pārtraukšana būtu ļoti liels ieguldījums globālās sasilšanas apturēšanā.

Sekas pieaugošajam pieprasījumam pēc biodegvielām Eiropā ir pilnīgi pretējas tropu mežu aizsardzībai. Ir iznīcināti jau tūkstošiem hektāru tropu mežu, lai iegūtu palmu eļļu un apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc biodīzeļdegvielas. Tādēļ būtiska prasība tropu mežu un pasaules klimata aizsardzībai ir biodegvielu ilgtspējīgas ražošanas sertifikācija un regulēšana. Turklāt šāda veida ražošana pasliktina arī sociālo situāciju valstīs, kur ievērojami pieaugusi biodegvielas ražošanai nepieciešamo izejvielu cena. Tādēļ es esmu pret Komisijas priekšlikumu kā daļu no klimata un enerģijas jautājumu paketes noteikt saistošu mērķi izmantot biodegvielu 10 % apmērā no visa patēriņa līdz 2020. gadam tādēļ, ka tas neveicina vides aizsardzību un ir tālu no ilgtspējīgas politikas.

 
  
MPphoto
 
 

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. (SV) Nākamajos gados ir ievērojami jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas. Rezolūcijā ir iekļautas vairākas efektīvas idejas, kā sasniegt šo mērķi, tādēļ es nolēmu balsot par rezolūciju.

Noteiktos mērķus var apvienot formulā 20-20-20, kas nozīmē, ka emisijas ir jāsamazina par 20 %, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana ir jāpalielina par 20 %, un šie mērķi ir jāsasniedz līdz 2020. gadam. Tomēr es domāju, ka uzsvars ir jāliek uz emisiju samazināšanu un ka dalībvalstīm ir jāļauj izvēlēties, kā tās sasniedz noteikto mērķi. Tādēļ Eiropas Savienībai nevajadzētu censties precizēt, kādā veidā valstīm ir jāmaina savi atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanas paradumi.

Attiecībā uz to, kādā mērā būtu pieļaujama šāda precizēšana, ir ļoti žēl, ka kodolenerģija nav iekļauta sadaļā par atjaunojamiem enerģijas avotiem. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra ir secinājusi, ka kodolenerģija ir būtisks elements oglekļa dioksīda emisiju samazināšanai. Ar nožēlu jāsaka, ka šajā rezolūcijā šis elements nav ņemts vērā, uzstājot, ka emisijas nedrīkst samazināt, izmantojot kodolenerģiju.

Īstenojot šo rezolūciju, kļūst skaidrs, ka Eiropas Savienība ir netieši mazinājusi kodolenerģijas lomu klimata situācijas uzlabošanā. Šāda attieksme, pēc manām domām, ir ārkārtīgi dīvaina, un tas pilnīgi noteikti ir jāņem vērā.

 
  
  

- Ziņojums: Fiona Hall (A6-0003/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. (SV) Mēs balsojām par resolūciju tās vispārējās nostājas dēļ, bet mēs neatbalstām visus tehniskos precizējumus un vēlmi ar politiskiem lēmumiem regulēt noteiktu produktu, piemēram, terases sildītāju ražošanu vai pārdošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giles Chichester (PPE-DE), rakstiski. - Britu konservatīvā partija atbalsta šā pašu iniciatīvas ziņojuma vispārējo virzību – kurš gan būtu pret energoefektivitāti? Tomēr mēs iebilstam pret atsevišķiem šā priekšlikuma aspektiem, attiecībā uz kuriem, šķiet, referents ir aizmirsis piemērot samērīguma principu.

Energoefektivitātes nozīmes uzsvēršana ir pozitīvi vērtējama tāpēc, ka tā ļauj patērētājiem izdarīt izvēli, bet aizliegums izmantot noteiktus produktus tikai tādēļ, ka tie patērē enerģiju dažiem nepieņemamā veidā, šķiet nepamatots.

Jo īpaši neapdomīgi šķiet argumenti par terases sildītājiem (16. punkts), kuru plašā izmantošana ir Apvienotās Karalistes valdības pieņemto pretsmēķēšanas tiesību aktu tiešās sekas.

Mēs ceram, ka šis konkrētais ierosinājums netiks iekļauts turpmākajos Komisijas priekšlikumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Nigel Farage (IND/DEM), rakstiski. − Es nekādā ziņā neatbalstu izmetumus – tāda ir manis pārstāvētās partijas politika, bet es nevaru balsot par Eiropas Savienības lēmumu piemērošanu, lai arī cik labi pamatoti tie reizēm šķiet.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ir vēl viens ziņojums, kurā situācija ir izvērtēta nevis pētot tās iemeslus vai norādot būtiskākos risinājumus, bet gan apskatot pretrunīgus starptautisko organizāciju sniegtos paziņojumus, un vienā vai divos gadījumos atsauce uz Krieviju un Āfriku parāda, ka ziņojums ir vairāk vērsts uz Eiropas Savienības interešu aizstāvību, nevis sadarbības politikas īstenošanu, ko mēs neatbalstām.

Ir skaidrs, ka fosilo kurināmo nepietiekamības dēļ, kas atspoguļojas to cenās, ir jāsamazina patēriņš. Lai izvairītos no ekonomiskās un sociālās aktivitātes samazināšanās, mums ir apdomīgi jāsamazina nevajadzīgs patēriņš, pārstrādes, transportēšanas un izplatīšanas atkritumu daudzums, un gala patēriņš.

Tā kā enerģiju pēc izmantošanas nevar pārstrādāt otrreizējai izmantošanai un tā kā resursi ir ierobežoti, tie ir jāpārvalda, pamatojoties uz tehniskām zināšanām un sarežģītām politiskām prioritātēm, valstu valdībām ir jāveic centralizēta plānošana sabiedrības interesēs, likvidējot svārstības un nervozitāti tirgū. Mums tas ir jāpaveic.

Citi labi pamatoti priekšlikumi attiecas uz dzīvošanu un strādāšanu pilsētās un aglomerācijās, kas, iespējams, var dot ļoti labus rezultātus saistībā ar enerģijas tīklu, ēku, transporta un citu komunālo pakalpojumu atjaunošanu un inovāciju ieviešanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. - Es atbalstu šā ziņojuma vispārīgos principus kā energoefektivitātes rīcības plānu. Man nesagādā grūtības meklēt risinājumus, kā padarīt „kosmosa sildītājus” energoefektīvākus, bet es neatbalstu terases sildītāju aizliegumu.

Ja es pareizi saprotu, lielāko daļu no šiem sildītājiem izmanto viesu uzņemšanas iestādes, lai sildītu smēķētājus, kuri nesen pieņemto tiesību aktu dēļ ir izdzīti ārā aukstumā. Jau smēķēšanas aizlieguma dēļ vien ir slēgtas simtiem viesu uzņemšanas iestādes un attiecīgi samazinājies darba vietu skaits. Šāds aizliegums tikai vairotu slēgto viesu uzņemšanas iestāžu skaitu un darba vietu samazināšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Pat neņemot vērā ierobežojumus, ko šeit ļoti bieži nosaka saistībā ar klimata izmaiņām un to novēršanas pasākumiem, enerģijas drošības un Eiropas valstu neatkarība enerģētikas jomā pierāda mūsu centienus paaugstināt energoefektivitāti. Mēs balsojam par šo ziņojumu tādēļ, ka lielāko daļu standartu nosaka Eiropas līmenī.

Tomēr šajā ziņojumā ir jūtamas maltusisma iezīmes un centieni radīt vainas apziņu, kas ir raksturīgi visiem Parlamenta ziņojumiem par šo tēmu: akla autobraucēju kaunināšana, aizliegumi saistībā ar noteikta veida aprīkojumu, vēlme diktēt indivīdu uzvedību un ar varu atņemt bērniem bērnību, jaukties plānošanas un būvniecības politikā, veicināt energoresursu aplikšanu ar nodokļiem un tādu cenu noteikšanas shēmu piemērošanu, kas patiesībā nodara kaitējumu tikai visievainojamākajām sabiedrības grupām.

Tādēļ mēs sakām „jā” obligātajiem standartiem, „jā” pētniecības veicināšanai, „jā” objektīvai informācijai, kas ļauj izdarīt pamatotu izvēli, „jā” nodokļu atvieglojumiem. „Nē” apgrūtinājumiem un iebiedēšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Pētījumu rezultāti rāda, ka cilvēku radītas siltumnīcefekta gāzu emisijas veicina straujas klimata izmaņas. Tādēļ mēs atbalstām ideju, ka visām valstīm ir jāveic visaptveroši pasākumi, lai samazinātu šādu gāzu emisijas, un ka Eiropas Savienības valstīm šajā saistībā ir jāuzņemas vadība.

Tajā pašā laikā mēs iebilstam pret to, ka Komisijas un Parlamenta referenti vienmēr attaisnojas ar nopietnām problēmām, lai centralizētu politisko spēku un veicinātu brīvības un dinamikas ierobežošanu Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienības lomai enerģētikas politikas izstrādes jomā būtu jāaprobežojas ar šādiem pasākumiem:

- emisiju mērķu noteikšana katrai valstij, ļaujot valstīm un tirgiem sasniegt šos mērķus, pamatojoties uz brīvas konkurences principiem;

- emisiju maksu internalizācija, nosakot pietiekami augstu cenu emisiju tiesību izmantošanai (Šādā gadījumā mājsaimniecības un uzņēmumi visā pasaulē katru dienu ņemtu vērā emisiju apmērus, pieņemot miljardiem ekonomisku lēmumu. Attiecīgi mājsaimniecības savās interesēs izvēlētos izmantot energoefektīvas spuldzes, automobiļu ražotāji ražotu transportlīdzekļus ar zemu degvielas patēriņu un nekustamā īpašuma attīstītāji īstenotu energoefektīvus projektus. Šādā gadījumā atmaksātos pētniecības un attīstības pasākumu īstenošana šajā jomā.);

- līdzekļu piešķiršana pētniecībai un tiesību aktu izstrādei par produktu marķēšanu.

Eiropas Savienības politiķi nedrīkst noteikt sīki izstrādātu regulējumu. Neviens šobrīd nezina, kā labāk plānot šīs iespaidīgās pārmaiņas. Tādēļ mēs iebilstam pret tādiem pasākumiem kā terases sildītāju aizliegums un nodokļu atvieglojumi par ēku nojaukšanu.

Mēs balsojām pret šo ziņojumu, lai tādējādi veicinātu Eiropas Savienības enerģētikas politikas pārskatīšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kas atbilst Eiropas Padomes 2007. martā izdarītajiem secinājumiem attiecībā uz energoefektivitāti, kuri uzsver nepieciešamību uzlabot energoefektivitāti Eiropas Savienībā, lai sasniegtu noteikto mērķi – par 20 % samazinātu Eiropas Savienības enerģijas patēriņu, salīdzinot ar prognozēm 2020. gadam.

Es atzinīgi vērtējumu pasākumus, kuri vērsti uz produktu, ēku un pakalpojumu energoefektivitātes paaugstināšanu, enerģijas ražošanas un izplatīšanas efektivitātes uzlabošanu, transporta ietekmes uz enerģijas patēriņu mazināšanu, finanšu novirzīšanu un investīciju veicināšanu šajā nozarē, lai sekmētu un stiprinātu racionālu uzvedību attiecībā uz enerģijas patēriņu.

Ir jānodrošina, lai Eiropas pilsoņi gūtu labumu no infrastruktūras (tostarp ēkām), produktiem (citu starpā iekārtas un automobiļi), procesiem un ar enerģiju saistītiem pakalpojumiem, kas veicinātu augstāko energoefektivitāti pasaulē.

Rīcības plāns stiprinās arī rūpniecības konkurētspēju un jaunu tehnoloģiju eksportu, un pozitīvi ietekmēs nodarbinātību. Turklāt ietaupījums ļaus kompensēt investīcijas inovatīvās tehnoloģijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. Es neatbalstu punktu, kurā izteikts aicinājums izņemt no tirgus noteiktas mājsaimniecības preces, tāpēc ka šādi noteikumi ir pārāk konkrēti.

 
  
MPphoto
 
 

  Sarah Ludford (ALDE), rakstiski. - Es balsoju par ziņojumu, kurš kopumā ir ļoti labi izstrādāts. Tomēr būtu labāk, ja 16. punktā, kurā teikts: „aicina Komisiju noteikt termiņus visa veida aprīkojuma, iekārtu ar viszemāko energoefektivitāti un citu produktu, kas patērē enerģiju, piemēram, terases sildītāju izņemšanai no tirgus”, nebūtu iekļauts aizliegums izmantot noteikta veida ierīci, tāpēc ka tā ir tikai viena no daudzām, kas rada bažas par enerģijas nelietderīgu izmantošanu, un tā ir ierīce, ko cilvēki labprāt izmanto sabiedriskās dzīves nodrošināšanai pilsētās, kā tas ir manā vēlēšanu apgabalā Londonā.

Es atzinīgi vērtēju dažu mazumtirgotāju lēmumu pārtraukt šādu sildītāju tirdzniecību, atbildot uz patērētāju spiedienu, un arī es pati šādu ierīci nepirktu. Bet es uzskatu, ka labākais risinājums ir noteikt minimālos iekārtu energoefektivitātes standartus, informēt sabiedrību par enerģijas patēriņu un aicināt cilvēkus izvērtēt viņu radīto oglekļa emisiju un ierīču izvēli, transporta izmantošanu, sociālo uzvedību un citus aspektus, nevis aizliegt terases sildītājus vai jebkādas citas ierīces. Galu galā – un, cerams, – izmantojot inovācijas, kas atbilst energoefektivitātes standartiem, var tikt radīti terases sildītāji ar augstāku energoefektivitātes līmeni.

 
  
MPphoto
 
 

  Jules Maaten (ALDE), rakstiski.(NL) Es atzinīgu vērtēju šo F. Hall priekšlikumu, un to, ka beidzot no abstraktām teorijām esam nonākuši pie konkrētiem priekšlikumiem energoefektivitātes paaugstināšanai Eiropas Savienībā. Es esmu gandarīts, ka šajā ziņojumā ir saglabājies mērķis par 20 % uzlabot energoefektivitāti līdz 2020. gadam. Es neatbalstu ziņojuma 16. punktu, kurā aicināts izņemt no tirgus ierīces ar zemāko energoefektivitāti. Galu galā, nozarei ir jāpiedāvā stimuli, lai tiktu ražoti labāki produkti, energoefektīvākas ierīces. Tādēļ es atturējos no galējā balsojuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Toine Manders (ALDE), rakstiski.(NL) Brīvības un demokrātijas tautas partija (VVD) ir pret aizliegumiem, bet atbalsta uzlabojumus. Tādēļ VVD ir pret terases sildītāju aizliegumu, bet atbalsta inovatīvo risinājumu cīnīties pret neefektivitāti. VVD grupa Eiropas Parlamentā uzskata, ka, ņemot vērā cīņu pret klimata izmaiņām, būtu dīvaini, ja mēs nedomātu par to, kā uzlabot terases sildītāju energoefektivitāti. Tādēļ grupa atbalstīja F. Hall ziņojumā pausto aicinājumu Eiropas Komisijai pakāpeniski izņemt no tirgus ierīces ar zemu energoefektivitāti un aizstāt tās ar modeļiem ar augstāku energoefektivitāti. Ziņojums ir uzskatāms par mudinājumu ražot iekārtas ar augstāku energoefektivitāti, piemēram, terases sildītājus.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. - Rīcības plāns piedāvā visrentablākos līdzekļus cīņai pret klimata pārmaiņām. Es patiešām atzinīgi vērtēju šo plānu un uzskatu, ka mērķis – samazināt siltumnīcefektu veicinošo gāzu emisijas par 20 % līdz 2020. gadam – ir gan tehniski, gan ekonomiski pamatots.

Šis plāns ir solis pareizajā virzienā, un es balsoju par to, tomēr šo vajadzētu uzskatīt tikai par pirmo soli un būtu vēlams, lai tam sekotu vēl ambiciozāki mērķi.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Enerģijas taupīšanas pasākumi un energoefektivitātes paaugstināšana ir vēlama gan vides, gan arī ekonomisku apsvērumu dēļ. Tādēļ es balsoju par F. Hall ziņojumu, bet es ceru, ka šajā saistībā mēs spēsim gūt lielākus panākumus, nekā attiecībā uz enerģijas patēriņa samazinājumu, ko mēs ceram panākt līdz 2020. gadam, vai saistībā ar atjaunojamās enerģijas patēriņa daļas palielināšanu, kas ir ļoti cēli mērķi, bet, visticamāk, nesasniedzami, ņemot vērā pašreizējo situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. (SV) Fiona Hall ziņojumā ir skarts ārkārtīgi būtisks jautājums. Nepietiek ar to, ka Eiropas Savienība nosaka noteikumus oglekļa dioksīda emisiju samazināšanai. Cilvēkiem ir jāspēj un jāvēlas mainīt enerģijas patēriņa ieradumus un uzvedības veidu, lai panāktu reālus rezultātus. Ziņojuma 61. punktā ir pausta pareiza atziņa šajā saistībā: cīņai ir jāsākas pašu mājās.

Lai nodrošinātu ticamību, Eiropas Parlamentam ir jārāda labs piemērs savā darbībā. Mēs vēlamies pārliecināt Eiropas Savienības iedzīvotājus atbrīvoties no ierīcēm, sākot no katliem un beidzot ar bāru un restorānu terašu sildītājiem, bet tajā pašā laikā Eiropas Parlamenta otra mītne vien rada 5 322 tonnas oglekļa dioksīda emisiju gadā. Eiropas Parlamenta deputātes Caroline Lucas veiktā pētījuma rezultāti rāda, ka Parlamenta ikmēneša ceļojumi uz Franciju atstāj ievērojamas sekas uz vidi. Braucieni uz Strasbūru, kur Parlaments balso, rada 18 901 tonnas oglekļa dioksīda emisiju gadā. Tas atbilst emisiju daudzumam, kas rodas no vairāk kā 10 000 lidojumiem no Eiropas uz Ņujorku.

Tas ir labi, ka šāds ziņojums tika sagatavots. Būtu labāk, ja mēs pārtrauktu ceļot uz Strasbūru, lai balsotu, jo balsot tikpat labi var arī šeit.

 
  
  

- Ziņojums: Carl Schlyter (A6-0495/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Roland Clark (IND/DEM), rakstiski. - Es atbalstu zivju atlaišanas aizliegumu, kas atbilst manas partijas politikai par saprātīgiem rūpnieciskās zvejas noteikumiem. Es nevaru balsot par šo rezolūciju tāpēc, ka tā paredz lielāku Eiropas Savienības iejaukšanos Apvienotās Karalistes lietās. Apvienotā Karaliste ir vairāk nekā spējīga pati izstrādāt noteikumus attiecībā uz zveju un zivju aizsardzību - kā mēs to darījām pirms iestāšanās šajā izšķērdīgajā organizācijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Izmetumi (beigtu vai mirstošu zivju izmešana jūrā) un piezveja ir nopietnas problēmas, kas jārisina Kopējās zivsaimniecības politikas kontekstā.

Lai mazinātu šādas negatīvas prakses sekas, ir nekavējoties jāpārstrādā Eiropas Savienības zivsaimniecības nozares politikas, īstenojot pārvaldības mehānismus, kuros drīzāk tiek ņemts vērā krastā izkrauto, nevis noķerto zivju daudzums.

Šajā saistībā Eiropas Komisija sagatavoja paziņojumu, kurā tā pauda nolūku īstenot politiku, lai samazinātu nevēlamu piezveju un pakāpeniski likvidētu zivju izmešanu Eiropas zivsaimniecībās.

Nevēlamai piezvejai un attiecīgi arī noķerto zivju izmešanai ir neskaitāmas negatīvas sekas: tā ir resursu izšķērdēšana, zvejojamās sugas nepieaugušo zivju ķeršanas sekas ir samazināta attiecīgo sugu zivju nozveja un nārstojošas biomasas samazinājums, un zvejošanai neparedzētu sugu zveja un izmešana zivsaimniecībās (zivju, vēžveidīgo, jūras zīdītāju vai jūras putnu sugas u. c.) ir bioloģisks uzbrukums jūras ekosistēmai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, un tādēļ, ka šis ziņojums ir vērsts uz ilgtspējīgu zvejniecību, kā arī atbilstoši reformētās Kopējās zivsaimniecības politikas principiem, es esmu nolēmusi balsot par.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Protams, ir vēlams un ir nepieciešams samazināt nevēlamu piezveju un izmetumus, bet to nevajadzētu darīt ar tiesību aktu palīdzību.

Tā kā nav iespējams minēt visus ziņojumā skartos jautājumus, mēs atzinīgi vērtējam mūsu ierosinātā grozījuma pieņemšanu, kas „norāda, ka sīkzvejas ietekme uz izmetumu daudzumu ir minimāla, un tādēļ aicina nodrošināt lielāku Kopienas atbalstu piekrastes sīkzvejas un amatieru zvejas veicināšanai un attīstībai”.

Mums ļoti žēl, ka tika noraidīti mūsu priekšlikumi, kuros bija uzsvērti šādi aspekti:

- lai noteiktu ilgtspējīgus pasākumus reālas izmetumu samazināšanas veicināšanai, vispirms ir nepieciešams noteikt un analizēt izmetumu rašanās iemeslus, piemēram, komerciāli iemesli (kas saistīti ar cenu, tirdzniecību, zivju vērtības celšanu), zivju lomi, kas ir mazāki par minimālo daudzumu izkraušanai krastā vai piezveja;

- nepieciešamība pēc plaša pieņemamo pasākumu un to ietekmes pētījuma uz sociālo un ekonomisko situāciju nozarē;

- brīvprātīgas zvejas intensitātes samazināšanas nozīme un tādu mehānismu īstenošana, kas ļauj zvejniekiem saņemt finansiālu kompensāciju par šādu pasākumu un pozitīvu tirgus intervences pasākumu īstenošanu nolūkā mazināt izmetumus (garantētas zivju tirdzniecības iespējas par godīgām cenām un konservu ražošanas nozares attīstība).

 
  
MPphoto
 
 

  Roger Knapman (IND/DEM), rakstiski. - Es atbalstu zivju atlaišanas aizliegumu, kas atbilst manas partijas politikai, bet es nevaru balsot par rezolūciju tāpēc, ka kopumā tā nosaka instrumentu izstrādi Eiropas Savienības līmenī.

Attiecībā uz 14. grozījumu, lai gan es pozitīvi vērtēju Skotijas zvejnieku rīcību, kuri ir brīvprātīgi nolēmuši samazināt nenobriedušo zivju zveju, es nevaru atbalstīt kompensāciju shēmas izveidi, ko administrē Eiropas Savienības iestādes.

 
  
MPphoto
 
 

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Tas šķiet saprātīgi, ka ir jāveic pasākumi, lai izvairītos no zivju izmešanas nolūkā saglabāt zivju krājumus. Tomēr padomāsim par to, kādēļ zivis tiek izmestas laikā, kad daudzi strādājošie labprāt izmantotu uzturā vairāk zivju.

Iemesls zivju izmešanai ir kapitālistiska ražošana. Nozvejotās zivis ir prece, ko piedāvā tirgū, lai lieli zvejniecības uzņēmumi gūtu peļņu, nevis produkti, kas apmierina pieprasījumu pēc pārtikas izstrādājumiem. Ja zvejniecības uzņēmums aprēķina, ka tas negūs peļņu vai , visticamāk, ka cena noteiktu sugu zivīm kritīsies pārlieku lielā piedāvājuma dēļ, rodas izskaidrojums tam, kādēļ zivis tiek izmestas atpakaļ jūrā, kaut gan zivju izmešanai ir arī vairāki citi iemesli.

Jaunajā priekšlikumā ir tikai pausti labi nodomi un vairākkārt uzsvērta salīdzināmas politikas nozīme, kuru, saskaņā ar ziņojumu, bija jāpiemēro jau vairāk kā piecus gadus atpakaļ. Mēs neiebilstam pret noteiktiem pasākumiem ar mērķi ierobežot vai aizliegt izmetumus, bet mēs iebilstam pret ko citu: daži no šiem pasākumiem var radīt apgrūtinājumu maziem un vidējiem zvejniecības uzņēmumiem un jo īpaši radīt tiem aizliegumu brīvi zvejot. Citiem vārdiem, daži no priekšlikumiem var būt iemesls mazo un vidējo uzņēmumu lomas sašaurināšanai un lielo zvejniecības uzņēmumu lomas pārmērīgai paplašināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. - Jebkurš mēģinājums uzlabot Eiropas zivsaimniecības politiku ir ieguvums Skotijai un tās zvejniecības nozarei. Izstrādājot ziņojumu, ir meklēti veidi, kā pakāpeniski samazināt nevēlamo piezveju un ieviest zivju atlaišanas aizliegumu, jo šie divi darbības veidi ir kļuvuši pārāk izplatīti zvejniecības nozarē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ziņojumā tiek piedāvāta loģiska un efektīva pieeja informācijas apkopošanai un noteikti vienkārši pasākumi, kas ir viegli īstenojami un ekonomiski dzīvotspējīgi. Es balsoju par ziņojumā piedāvātājiem ieteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. - Kā ļoti ieinteresēts lieliskā televīzijas raidījuma „Deadliest Catch” skatītājs es lielā mērā apbrīnoju zvejniekus un darbu, ko viņi dara. Es balsošu par šo ziņojumu tāpēc, ka mums ir nopietni jāizturas pret atkritumiem, kas rodas, kad ļoti labas zivis tiek izgāztas atpakaļ ūdenī sarežģītās kvotu sistēmas piemērošanas dēļ.

Lai gan es neuzskatu, ka tirgus intervence vai kvotu atcelšana ir problēmas risinājums, mums ir jāizturas nopietni pret šo situāciju.

Mūsu zivju krājumi vēl joprojām ir mazi. Pieprasījums pēc zivīm arvien pieaug, un šajā saistībā rodas dilemma. Mums ir jāsaglabā savi zivju krājumi, un viens no veidiem, kā to izdarīt, ir novērst vai vismaz mazināt piesārņojumu, kas rodas no piezvejas un atlaistajām zivīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. - Es biju pārsteigta par to, ka tika piedāvāts 9. grozījums. Šis grozījums nozīmē to, ka visiem zvejas kuģiem būs jābūt aprīkotiem ar CCTV. Nav sniegti paskaidrojumi attiecībā uz to, kā šie noteikumi tiks īstenoti, nav veikts ietekmes novērtējums, lai parādītu, kā šāda kārtība darbojas, un nav sniegta informācija par finansēšanas iespējām.

 
  
MPphoto
 
 

  Cornelis Visser (PPE-DE), rakstiski.(NL) Šodien Eiropas Parlaments balsoja par ziņojumu saistībā ar politiku nevēlamas piezvejas mazināšanai un izmetumu likvidēšanai. Eiropas Parlamenta deputāti no Kristīgo demokrātu partijas (CDA) un Eiropas Tautas partijas (PPE) balsoja par gala ziņojumu tādēļ, ka tajā iekļauti vairāki pozitīvi aspekti. Piemēram, tajā atzīts, ka ir zināms, ka dažas zivju sugas ir ļoti dzīvotspējīgas pēc to izmešanas jūrā un ka izmetumu aizliegumam ir iespējami izņēmumi. Tas ir būtiski attiecībā uz nepieaugušiem paltusiem, jo šīs sugas zivis ir ļoti dzīvotspējīgas. Ziņojumā ir uzsvērti arī pozitīvi un negatīvi stimuli izmetumu mazināšanai. Šāda pieeja ir racionālāka par pilnīgu izmetumu aizliegumu. Pēc CDA/PPE delegācijas domām, pilnīgs izmetumu aizliegums nav reāli īstenojams.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Wise (IND/DEM), rakstiski. - Es atbalstu aicinājumu aizliegt zivju atlaišanu, kas atbilst manis pārstāvētās partijas politikai, bet es nevaru balsot par rezolūciju kopumā tāpēc, ka tā nosaka instrumentu izveidi Eiropas Savienības līmenī.

Jo īpaši attiecībā uz 14. grozījumu, lai gan es atzinīgi vērtēju Skotijas zvejnieku rīcību, kuri ir brīvprātīgi piekrituši samazināt nenobriedušu zivju zveju, es nevaru atbalstīt kompensācijas shēmas ieviešanu, ko administrē ES iestādes.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Eiropas stratēģija par romu stāvokli (B6-0050/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bradbourn (PPE-DE), rakstiski. - Es un mani kolēģi no Britu konservatīvās partijas pilnībā un bez izņēmumiem nosodām jebkura veida rasismu un ksenofobiju, un pilnībā atbalstām romu tautu cīņā pret diskrimināciju, ar ko šīs tautas pārstāvji sastopas. Tomēr šādai atbalstošai attieksmei vajadzētu parādīties katras dalībvalsts politikas vadlīnijās.

Mēs nevaram atbalstīt šo rezolūciju, jo tā palielina romu tautas izolācijas un sociālās atstumšanas iespējas, iekļaujot šo tautu atsevišķā kategorijā, un tā nosaka, ka Komisijai ir jāpiedāvā dažādas stratēģijas un rīcības plāni, kam vajadzētu palikt dalībvalstu kompetencē.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. (SV) Sociālā atstumtība, nabadzība un diskriminācija ir problēmas, pret kurām dalībvalstīm ir jācīnās visnopietnāk. Romu minoritāte ir jo īpaši daudz cietusi no šīm netaisnībām. Tomēr mēs uzskatām, ka integrācijas politiku vislabāk ir iespējams regulēt dalībvalstu līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Mēs galējā balsojumā balsojām par šo rezolūciju. Tomēr mēs vēlamies uzsvērt, ka tā vispirms ir katras dalībvalsts politiskā atbildība – risināt etniskās diskriminācijas problēmas un sociālā taisnīguma jautājumus tās teritorijā.

Vairākos UEN grupas iesniegtos rezolūcijas grozījumos ir jūtama neobjektivitāte. Tādēļ mēs nolēmām balsot pret UEN grupas iesniegtajiem grozījumiem.

Eiropas Savienības uzdevums šajā saistībā ir uzsvērt vērtību kopuma principus. Ir jācīnās pret rasismu un etnisko diskrimināciju Eiropas Savienībā un Eiropā. Bet tas ir jādara katrai dalībvalstij, īstenojot izglītojošus un uzskatus ietekmējošus pasākumus, lai katrai paaudzei iemācītu novērtēt pret visiem cilvēkiem vienlīdzīgas attieksmes nozīmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Romu izcelsmes pilsoņi bieži vien ir diskriminācijas upuri dažādās Eiropas Savienības valstīs; tā iemesla dēļ, ka šādai diskriminācijai ir dažādas formas, kas ietekmē romu politiskās, ekonomiskās, sociālas un kultūras tiesības, tā veicina nabadzību, sociālo atstumtību un nespēju integrēties.

Tādu pamattiesību pārkāpšana vai neīstenošana kā tiesības uz veselību, dzīves vietu, izglītību, likumīgu nodarbinātību un sociālo drošību patiešām veicina sociālo nevienlīdzību, sociālo atstumšanu un nelabvēlīgu rajonu veidošanos, analfabētismu, iesaistīšanos neoficiālā ekonomikā un nevēlēšanos iesaistīties sociālajā un politiskajām dzīvē, kas arī skar daudzus romu izcelsmes pilsoņus.

Tādēļ mums ir nepieciešamas efektīvas politikas, lai cīnītos pret sociālo nevienlīdzību, ekspluatāciju un īpašumu koncentrāciju, radītu likumīgas darba vietas, nodrošinātu piekļuvi pamattiesībām uz sabiedrisko pakalpojumu izmantošanu, un izskaustu nabadzību un sociālo atstumtību. Būtībā politikas, kas neatbilst Eiropas Savienības politikām un norādījumiem, ir būtiskākais jautājums, kas rezolūcijā nav ņemts vērā.

Mēs neuzskatām, ka risinājums problēmām, ar kurām saskaras daudzi romu izcelsmes pilsoņi, saskaņā ar rezolūciju ir „kopējo politiku” pieņemšana Eiropas Savienības līmenī.

Tādēļ mēs atturamies.

 
  
MPphoto
 
 

  Katalin Lévai (PSE), rakstiski. − (HU) 2005. gada aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju nolūkā uzlabot romu situāciju, kurā tas aicināja Eiropas Komisiju izstrādāt rīcības plānu romu stāvokļa uzlabošanai. Kopš tā laika, izņemot dotos solījumus un skaļās runas, nekas nav darīts. Lielākā daļa no 12-15 miljoniem Eiropā dzīvojošo romu, no kuriem 10 miljoni dzīvo Eiropas Savienībā kopš 2004. gada paplašināšanās, jau gadiem ilgi risina vienas un tās pašas problēmas un dzīvo sliktos sociālos apstākļos, kam raksturīga nabadzība, atstumtība, integrācijas problēmas, bezdarbs un dažāda veida diskriminējoša attieksme pret romu sievietēm un bērniem.

Lielākā daļa dalībvalstu neuzskata romus par nacionālo minoritāti tādēļ, ka viņiem nav dzimtenes, un neveic nekādus būtiskus pasākumus, lai uzlabotu šīs tautas stāvokli. Patiesībā pēdējo gadu tendences rāda, ka radikālisms kļūst izteiktāks gan vecajās, gan arī jaunajās dalībvalstīs. Tādēļ es uzskatu, ka ir pienācis laiks nopietnām pārmaiņām. Eiropas Sociālistu grupa jau ir uzsākusi sava rīcības plāna īstenošanu, kura pirmajā kartā bija paredzēts izstrādāt rezolūciju, piesaistot izcilus speciālistus no citām partijām.

Tādēļ es aicinu savus kolēģus deputātus risināt šo Eiropas problēmu un uzsākt Eiropas stratēģijas par romu stāvokli īstenošanu kopā – ar mūsu balsojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Romi gandrīz vienmēr ir bijuši rasu diskriminācijas upuri. Sekas noraidošajai attieksmei pret viņu tradīcijām un kultūru un marginālismam ir sociālā atstumtība. To lielā mērā ir veicinājis kapitālisms. Romus patiešām bieži vien izmanto kā grēkāžus un atzīst par vainīgajiem kā tas nesen notika saistībā ar deportācijām no Itālijas.

Dalībvalstu valdības un Eiropas Savienība aprobežojas ar skaļiem saukļiem, neveicot konkrētus pasākumus.

Grieķijā tāpat kā citās valstīs lielākā daļa romu dzīvo nožēlojamos apstākļos nometnēs bez ūdens vai notekūdeņu novadīšanas iespējām. Daudzi no viņiem ir bezdarbnieki bez sociālā nodrošinājuma vai tiesībām uz veselības aprūpi. Viņu bērni saskaras ar vēl nopietnākām problēmām: bērnu mirstība ir ļoti augsta, viņi tikpat kā netiek vakcinēti un ļoti neliela bērnu daļa regulāri apmeklē skolu. Astoņdesmit procenti no romiem ir analfabēti.

Valdībām ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu romiem vienlīdzīgas tiesības sabiedrībā un lai nodrošinātu cieņpilnu attieksmi pret viņu kultūras tradīcijām. Grieķijā mēs aicinām izveidot Romu un čigānu pētniecības centru, liekot īpašu uzsvaru uz viņu kultūru.

Nekavējoties ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu romiem atbilstošus dzīves apstākļus un neatsavināmas tiesības un nodarbinātību, pabalstiem, veselības un medicīnisko aprūpi, kā arī uz izglītību.

Tāpat kā visi strādājošie viņi cīnās pret monopolu interesēm un ekspluatatīvu sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. - Ar romu tautu saistītās stratēģijas īstenošana ir ideja, kuru es atbalstu. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai steidzami ir nepieciešama stratēģija, lai palīdzētu romu tautai iekļauties sabiedrībā. Šī tauta ir viena no lielākajām kontinenta minoritātēm un ir pelnījusi, ka tiek atpazīta kā tāda, piemērojot Eiropas plānu risināt šai tautai aktuālos jautājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. − (RO) Šī rezolūcija ir stratēģija Eiropas centienu koordinēšanai un veicināšanai nolūkā uzlabot romu stāvokli, kuri saskaras ar dažādiem sarežģījumiem, kas ir saistīti ar diskrimināciju, marginalizāciju, sociālo atstumtību un smagu nabadzību. Eiropas Savienības rūpes par minoritātēm, tostarp nelabvēlīgām sociālām grupām, arī ir atbilde uz paplašināšanos, iekļaujot Eiropas Savienības sastāvā bijušās komunisma valstis, kurās romi veido ievērojamu iedzīvotāju daļu. Tādējādi problēma kļūst par Eiropas problēmu un vairs neattiecas tikai uz Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.

Es balsoju par šo rezolūciju tādēļ, ka tā vērš dalībvalstu un Eiropas iestāžu uzmanību uz nepieciešamajiem pasākumiem, lai radītu atbilstošu sociālu un politisku vidi romu sociālajai iekļaušanai. Diskriminācija pret romiem ir plaši izplatīta gan sabiedriskajā, gan arī privātajā dzīvē, tostarp arī attiecībā uz piekļuvi sabiedriskām iestādēm, izglītībai, darba tirgum, veselības aprūpei un mājokļiem. Dalībvalstu valdībām ir jāapņemas mazināt nepieņemamo plaisu starp romu kopienu un pārējo sabiedrības daļu, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības pamatprincipiem – brīvība, demokrātija, cilvēktiesību un brīvību ievērošana.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika