Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 18. februāris - Strasbūra

21. Pārskatāmība finanšu jautājumos (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Pomés Ruiz kunga ziņojums (A6-0010/2008) Budžeta kontroles komitejas vārdā par pārskatāmību finanšu lietās [2007/2141(INI)].

  José Javier Pomés Ruiz, referents. - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Mūsu Eiropas Parlaments vienmēr ir vēlējies īstenot pārredzamība politiku attiecībā uz mūsu līdzekļiem – ES līdzekļiem. Tāds bija gadījums, kad, iespējams, nepareizas vadības dēļ, radās problēmas, kuras piespieda demisionēt J. Santer kunga vadīto Komisiju.

Kopš tā laika, jāsaka, lietas ir ievērojami uzlabojušās; šis Parlaments ir izvirzījis pārredzamības politiku, un Komisija ir to atbalstījusi. J. M. Borroso vadītās Komisijas intereses rezultāts ir ne mazāk kā priekšsēdētāja vietnieka amata izveide šā mērķa sasniegšanai, ko pārstāv priekšsēdētāja vietnieks Siim Kallas, kuru es laipni apsveicu.

Eiropas iedzīvotājiem ir jāzina, ko mēs darām ar to ļoti nelielo naudas summu, kuru viņi maksā ES, ko mēs darām ar šo trūcīgo 1 %; mums jābūt lielākai kontrolei par Kopienas līdzekļiem, izmantojot pārredzamību. Pārredzamība vairs nav tikai paziņojums, kas piekarināts rātsnamā vai no reģionāliem vai kohēzijas fondiem finansētā būvlaukumā.; mums ir jāiet daudz tālāk, un ir jābūt iespējai noteikt tās nelielās naudas summas atrašanās vietu, kuru Eiropas nodokļu maksātāji dod ar dalībvalstu palīdzību.

Tā ir pārredzamības iniciatīva, kuru šis Parlaments no visas sirds atbalsta. Mūsu iesniegtajā pašiniciatīvas ziņojumā ir pateiktas divas lietas. Pirmā – ir jādara nedaudz vairāk. Tekstā mēs izvēlējāmies vārdus, ka pārredzamība jāparāda, publicējot melnos sarakstus un informāciju par to, kuri konkursa dalībnieki ir pieņemti un kuri – izslēgti, un OLAF ir jābūt kodeksam, lai garantētu nevainības prezumpciju, kā nav noticis daudzos gadījumos. Citiem vārdiem sakot, Eiropas Savienībā Eiropas Parlamentam jau ir ētikas kodekss. Mēs neesam ierēdņi, mēs esam politiķi; arī mums jābūt pārredzamiem, un mēs jau tādi esam.

Tādējādi 22. panta 2. grozījumā es pieprasu likvidēt Pārredzamības iniciatīvas ierosināto sarakstu, galvenokārt ne tikai tādēļ, ka šis Parlaments jau ir pieņēmis lēmumus par mūsu finansiālajām interesēm, uzdevumiem un braucieniem, bet gan tādēļ, ka arī mums šķiet, ka jābūt noteikumiem visai Eiropas Savienībai. Parlamentam ir savi noteikumi, tomēr tie būs jāuzlabo un, iespējams, jāpaplašina.

Ir vēl viens grozījums, kurā es svītroju norādi uz Eiropas Parlamenta deputātiem kā cilvēkiem, kuri ieņem sabiedriskus amatus. Mēs neieņemam sabiedriskus amatus, mēs esam politiķi. Šis sajukums varētu izraisīt sarežģījumus dažu dalībvalstu tiesību aktos.

Ar šīs mūsu atbalstītās palielinātas pārredzamības idejas palīdzību mēs vēlamies vērst uzmanību arī uz to, ka dalībvalstis kopā pārvalda 80 % līdzekļu, un mēs vēlreiz aicinām dalībvalstis iesniegt valsts apliecinājuma deklarācijas. Tas ir steidzami un nepieciešami, un mēs pieprasām to izdarīt. Mēs sakām, ka komisāra S Kallas iniciatīvā jāiekļauj Kopienas līdzekļu atgūšana. To nevar neiekļaut – jā mūsu nauda ir nepareizi izlietota, mums jāzina, kur tā ir, kā to var atgūt un kad to var atgūt.

Mēs esam ieviesuši daudzus uzlabojumus pārredzamības jomā, komisāra kungs, tomēr šis Parlaments centīsies izdarīt daudz vairāk.

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - Priekšsēdētāja kungs, es ļoti priecājos par iespēju šodien būt šeit un Komisijas vārdā runāt par šo ārkārtīgi svarīgo pārredzamības jautājumu. Man jāpateicas Pomés Ruiz kungam par viņa pašiniciatīvas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejai par vērtīgo ieguldījumu.

Ziņojumā skarti pieci galvenie jautājumi. Pirmais, ziņojuma dotas norādes par informācijas publicēšanu par ES līdzekļu saņemšanu ar dotācijām un līgumiem. Mēs strādājam, lai īstenotu grozītās Finanšu regulas noteikumus par pārredzamību. Šie noteikumi tika iekļauti, pateicoties Parlamenta pūlēm, un tie stājās spēkā 2007. gada maijā.

Attiecībā uz tiešo pārvaldi Komisija pagājušajā gadā izveidoja tīmekļa vietni ar vienotu portālu, kas nodrošina piekļuvi visām attiecīgajām vietnēm dažādos ģenerāldirektorātos. Kaut gan mēs joprojām atjauninām šīs vietnes, portāls joprojām šķiet diezgan juceklīgs un sarežģīts ieejas punkts. Komisija dienesti strādā pie tā uzlabošanas.

Attiecībā uz kopējo pārvaldi Komisijas uzdevums ir apkopot un līdz 2008. gada aprīlim vienoties ar dalībvalstīm par kopējām normām attiecībā uz šīm informācijas kopām. Šeit es citēju Jørgensen kunga budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojuma projektu. Dalībvalstis būs atbildīgas par šo datumu. Komisija apzinās atbildību par piemērotajām normām un pārbaudi, vai dalībvalstis ievēro Finanšu regulas noteikumus.

Otrs Pomés Ruiz kunga ziņojumā skartais jautājums ir jautājums par atgūšanu. 2008. gada janvārī es skaidri pateicu Budžeta kontroles komitejai, ka ,,Komisija līdz šim nevarēja sniegt Parlamentam visaptverošu pārskatu par mūsu darbību atgūšanas jomā”. Es sniedzu aplēsi par 2006. gadā atgūtajām summām un paziņoju par mūsu sistēmas uzlabojumiem, lai šogad ABAC grāmatvedības sistēmā iekļautu detalizētāku un pilnīgāku informāciju par atgūšanu. Mēs apspriežam šo metodoloģiju kopā ar Eiropas Revīzijas palātu.

Informācija par atgūšanu nebūtu pilnīga bez uzticama dalībvalstu ieguldījuma. Attiecībā uz lauksaimniecību aina vieš cerības. Rīt Komisija pieņems rīcības plānu, lai nostiprinātu mūsu uzraudzības nozīmi attiecībā uz struktūrfondiem, risinot šo jautājumu kopā ar citām lietām.

Ziņojuma trešais jautājums attiecas uz finanšu interešu deklarāciju un it īpaši un neatkarīgo finanšu pētījumu, kas tika uzsākts 200r. gada jūlijā saistībā ar Eiropas Pārredzamības iniciatīvu un publicēts 2007. gadā.

Pētījumā secināts, ka lielākā daļa Eiropas iestāžu tiek reglamentētas intensīvāk nekā valsts līmeņa iestādes. Komisijai un Eiropas Investīciju bankai ir visplašākie ētikas noteikumi no visām ES iestādēm.

Kaut gan pētījumā atzīmēts, ka Komisijai iri relatīvi attīstīta interešu konfliktu paziņošanas sistēma, tajā ieteikts apsvērt iespēju paplašināt mūsu ad hoc Ētikas komitejas pilnvaras, iekļaujot tajā plašākas konsultanta funkcijas. Es aicinu jūs izskatīt šo pētījumu un izteikt secinājumus, kas, jūsuprāt, attiecas uz Eiropas Parlamentu.

Ceturtais jautājums, ko izvirzīja Pomés Ruiz kungs, skar Komisiju konsultējošo ekspertu grupu sastāvu. Es vēlētos pateikties Pomés Ruiz kungam par to, ka viņš atzīst līdz šim veiktā darba vērtību. Mēs pētīsim jūsu dotos ieteikumus, lai īstenotu turpmākos uzlabojumus.

Piektais un pēdējais galvenais jautājums attiecas uz iestāžu pārvaldību. Pagājusī piektdiena, 2008. g. 15. februāris, bija termiņš, kad dalībvalstīm bija jāatsūta ,,gada kopsavilkumi”. Uz šodienas pusdienlaiku mēs esam saņēmuši atbildes no 22 dalībvalstīm. Mēs vērtējam šo ziņojumu atbilstību Finanšu regulas prasībām un sniegsim jums ziņojumu par to, tiklīdz mums būs skaidra aina, iekļaujot arī informāciju par šo ziņojumu kvalitāti.

Nobeigumā varu paziņot, ka mēs uztveram pārredzamību ļoti nopietni un ka Eiropas Pārredzamības iniciatīvā ir skarti daudzi šajā ziņojumā minētie jautājumi.

(Aplausi)

  Ingeborg Grässle, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Pārredzamības iniciatīva, iespējams, ir J. M. Barroso vadītās Komisijas lielākais sasniegums.

Es pateicos jums, komisāra kungs, par jūsu vārdiem un to, ka jūs vēlaties saskaņot informācijas publikācijas par subsīdiju saņēmējiem. Pagājušajā gadā tas bija galvenais jautājums Parlamenta un Komisijas diskusijā. Kā jūs zināt, Parlaments un PPE-DE grupa vienmēr bijusi ar jums vienisprātis jautājumā par pārredzamību, jo mēs vēlamies zināt, vai mēs izpildām savus politiskos mērķus ar subsīdiju saņēmēju, citiem vārdiem sakot, ar maksājumu saņēmēju, starpniecību. Runa ir par mūsu politisko mērķu sasniegšanu, neko citu, un mums jāzina vairāk nekā mēs zinām tagad.

Komisāra kungs, jūs strādājat pie jauniem ētikas noteikumiem. Mēs uzskatām, ka iestādēm ir vajadzīgi šie noteikumi un ka pašiem komisāriem ir vajadzīgs jauns rīcības kodekss. Taču lai novērstu pārpratumus, vai drīkstu jums atgādināt, ka Komisijas ziņā nav veidot noteikumus Parlamentam. Mēs paši veidojam noteikumus. Mēs, atšķirībā no citām ES iestādēm, neesam valsts ierēdņi, kaut gan valodas neprecīzs lietojums var radīt šādu iespaidu.

Mums ir 22. panta grozījums, un es ļoti vēlētos lūgt jūsu atbalstu. Mēs vēlamies aizstāt sarakstu ar atsauci uz spēkā esošajiem noteikumiem. Saraksti ir ļoti labi, bet mēs vēlamies brīvu vārdu formātu, kas dod mums iespēju izlemt, vai mēs vēlamies tik daudz, vai varbūt vairāk, vai, patiesi, mazāk kritēriju.

Mēs neesam apmierināti – un tā ir ziņojuma daļa – ar sarežģīto jautājumu par nepareizi izmaksātu līdzekļu atgūšanu. Komisāra kungs, man šķiet, ka tas šogad kļūs par mūsu galveno jautājumu un par galveno punktu Parlamenta un Komisijas konfliktā. Tā ir joma, kas nekādā ziņā nav pārredzama. Es vēlētos jūs lūgt enerģiski ķerties pie šīs problēmas. Atgūšana nevar turpināties tādā pašā nejaušības veidā kā agrāk.

Mēs atzinīgi vērtējam šīs nedēļas rīcības plānu struktūrfondiem, bet tas jānostiprina ar uzticamību gan Parlamentam, gan Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai.

Mūsu referents Javier Pomés Ruiz ir izveidojis labu un interesantu ziņojumu, un es esmu pārliecināta, ka ar šo ziņojumu kā Parlamenta nostāju mēs palīdzēsim Komisijai gūt turpmākos panākumus.

  Dan Jørgensen, PSE grupas vārdā. – (DA)Priekšsēdētāja kungs, nav šaubu, ka publiskās debates Eiropā lielā mērā bija vērstas uz to, ka ES trūkst demokrātijas, un ka tā iemesls daudzējādā ziņā ir nepietiekama pārredzamība. Jo īpaši to varētu būt izraisījis apstāklis, ka ir bijusi pārāk maza pārredzamība attiecībā uz ES līdzekļu izlietojumu – tas ir, to līdzekļu, kurus ES maksā atsevišķām valstīm par labiem, labi iecerētiem projektiem; un tā jau ir problēma! Par laimi, problēma, kura pašlaik tiek risināta. Par laimi, tā ir problēma, kuru Komisija sen apzinājās un ir kaut ko darījusi tās atrisināšanai, un Komisija ir pelnījusi par to lielu uzslavu. Kallas kungs, jūs pats esat pelnījis uzslavu par ārkārtīgi lielo ieguldījumu šajā jautājumā. Protams, ir dažas lietas, kas jārisina. Šā iemesla dēļ Pomés Ruiz kungs ir sagatavojis ziņojumu. Es atbalstu šo ziņojumu, kurā daudzos jautājumos izteikta kritika, kas, protams, ir jānovērš. Ir skaidrs, ka pieejamajiem datiem ir jābūt salīdzināmiem u.t.t., taču tas ir nenozīmīgs jautājums, jo tagad mēs esam pieņēmusi izšķirīgu lēmumu, ka šeit, protams, ir jābūt pārredzamībai.

Vēl viens ļoti svarīgs lēmums, par kuru Komisijai pienākas uzslava, ir lēmums radīt lielāku pārredzamību saistībā ar ,,ekspertu grupām”. Ir vienkārši nepieņemami, ka ,,demokrātiskā” sistēmā iestādēs ir cilvēki, kuru vārdi nav zināmi. Pastāv dažādi demokrātiski argumenti, kādēļ jūs nevarat rīkoties šādā veidā, un, protams, tas ir nepieņemami arī no finanšu viedokļa. Es varu iedomāties, komisāra kungs, ka jūs varētu apstiprināt paziņojumu, kuru izteicāt nesen pabeigtajā uzklausīšanā Budžeta kontroles komitejā saistībā ar šo budžeta izpildi. Šajā paziņojumā jūs mums apliecinājāt, ka tas, protams, attieksies arī uz grupām, uz kurām attiecas komitoloģijas procedūra. Protams, ir daudz dažādu ekspertu grupu veidu. Dažas no svarīgākajām grupām ir tās, kas ir pakļautas komitoloģijas procedūrai. Turklāt jūs to apstiprinājāt vairākas reizes Budžeta kontroles komitejā. Komisāra kungs, vai jūs varētu atkārot to visas sanāksmes priekšā?

  Janusz Wojciechowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Nāciju Eiropas grupas vārdā es vēlētos pateikties Pomés Ruiz kungam par ļoti labo ziņojumu, kuru es pilnībā atbalstu. Pārredzamībai ir jābūt Eiropas Savienības darbības pamatprincipam. Sākumā es vēlētos pateikt, ka es uzskatu par īpaši vērtīgām tās ziņojuma lappuses, kurās ir runa par labāku informāciju par Savienības līdzekļu saņēmējiem un pārredzamāku informāciju Komisijas tīmekļa vietnēs. Tie ir svarīgi jautājumi. Es vēlos teikt arī to, ka tikpat nozīmīgas ir tās ziņojuma daļas, kurās uzsvērts, cik svarīgi ir izpaust un sniegt informāciju par Eiropas iestāžu vadītāju finanšu interesēm.

Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir jābūt pārliecinātiem, ka tie, kuri rīkojas ar Savienības līdzekļiem, un tie, kuru pārrauga līdzekļu piešķiršanu, darbojas objektīvi un nevis ievērojot nākamās gaidāmās finanšu intereses. Es uzskatu, ka bija labi un pareizi tik plaši izskatīt šo jautājumu ziņojumā.

  Bart Staes, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Šīs debates tiešām ir iesildīšanās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, kas pašlaik notiek Budžeta kontroles komitejā, un ārkārtas uzklausīšanai ar komisāru V. Špidla un D. Hübner piedalīšanos, kas pie mums notiks nākamnedēļ. Šo debašu galvenais jautājums ir Pomés Ruiz kunga ziņojuma 41. punkts, kurā izteikts aicinājums Komisijai atbalstīt valsts ticamības deklarāciju izdošanu. Komisāra kungs, ja jūs apņematies to atbalstīt, tad cīņa, kuru mēs izcīnām budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, būs nevis Parlamenta cīņa pret Komisiju, bet kopēja cīņa – Komisija un Parlaments pret dalībvalstīm. Tā ir labākā stratēģija arī Komisijas iekšējai kohēzijai. Pārredzamība tiešām nenodrošina uzticamību un atbildību – tam piekritīs ikviens. Viens no aspektiem tiešām ir informācijas publicēšana par ES līdzekļu saņēmējiem.

Saskaņā ar Finanšu regulu informācijas sniegšana par to ir obligāta, bet informācijai ir jākļūst pieejamai, tai jābūt uzticamai, un tai jābūt piemērotai turpmākai izpētei. Ar visu pienācīgo cieņu, komisāra kungs, jūsu tīmekļa vietnē veikti mēģinājumi, bet priekšā vēl ir tāls ceļš. Dažas privātas iniciatīvas to tiešām veic labāk.

Šajā Pomés Ruiz kunga ziņojumā ļoti skaidri izklāstīts, kas ir jāuzlabo: informācijas sniegšana, saturs un organizācija. Budžeta kontroles komiteja lūdz to pabeigt līdz 2009. gadam. Es vēlos iesniegt grozījumu, lai to izvirzītu viena gada laikā. Ja mēs to paveiksim, jaunā Komisija un jaunais Parlaments 2009. gadā varēs sākt darbu ar nevainojamu reputāciju. Es lūdzu kolēģus deputātus atbalstīt šo grozījumu.

Komisāra, kungs, man jums ir vēl viens jautājums: kāda ir pašreizējais stāvoklis attiecībā uz jūsu apņemšanos, kas izklāstīta 34. punktā, publicēt visu 2008. gada oficiālo un neoficiālo grupu dalībnieku vārdus? Es apstiprinu arī Dan Jørgensen jautājumu par šo tematu.

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, man ir jautājums jums: kad Parlamenta sekretariāts nolems izšķirties par pilnīgu pārredzamību un publicēs visu Parlamenta brīvprātīgā pensiju fonda dalībnieku vārdus? Galu galā, arī šie cilvēki saņem ievērojamus Eiropas līdzekļus. Lūdzu jūs nodot šo paziņojumu sekretariātam.

  Priekšsēdētājs. - Attiecībā uz Staes kunga uzdoto jautājumu, tas, protams, ir apspriests birojā un risinājums tiks rasts.

  Esko Seppänen, GUE/NGL grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Pomés Ruiz kunga ziņojums ir visaptverošs. Problemātiskās jomas ir izklāstītas skaidri un gaida vajadzīgos pasākumus. Saistībā ar to es vēlos pateikt Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Kallas kungam, ka viņa pilnvaru laikā ir notikuši nozīmīgi uzlabojumi galvenokārt Kopienas atklātībā un pārredzamībā, un viņš ir bijis ārkārtīgi aktīvs šajā jomā. To pierāda daudzās jaunas datu bāzes internetā, taču problēma, kura minēta arī ziņojumā – un tas ir jālabo – ir tāda, ka meklēšanas procedūras joprojām ir neapmierinošas. Ja tā ir, tad materiālu meklētājprogrammās vajadzētu standartizēt. Citiem vārdiem sakot, ja nav pienācīgas meklēšanas procedūras, pastāv briesmas, ka būs iespējams saņemt daudz informācijas, taču tās pārpilnība kaitēs kvalitātei.

Jāapsver jautājums par pierādītu krāpniecisku darbību ,,melno sarakstu”. Principā mūsu grupa to apstiprina un atbalsta šādu sarakstu, taču mums īpaši jānodrošina, lai būtu garantēta personas datu aizsardzība un lai melnajā sarakstā neviens nebūtu iekļauts bez iemesla vai kļūdaini veiktu procedūru dēļ.

Vēl ir jautājums par Sabiedriskās dzīves normu uzraudzības komiteju. Eiropas Parlamenta deputātiem, kurus cilvēki ievēlējuši tieši, acīmredzot, ir labi, ka šī procedūra atšķiras no civildienesta ierēdņu procedūras, kā šeit jau teica Grässle kundze. Taču arī procedūrai ievēlētiem deputātiem jābūt ne mazāk stingrai, jo nevar būt iemeslu pieņēmumam, ka attiecībā uz Parlamenta deputātiem ētiskās prasības ir jāpazemina. Daudzās valstīs nauda, ko izlieto Parlamentu deputātu vēlēšanām, ir sabiedrības kompetence, un, lai Parlaments varētu doties šajā virzienā, Parlamenta datu bāzēs vajadzētu iekļaut informāciju par valsts deklarācijām, vēlēšanu finansējumu, kandidātu vēlēšanu kampaņu atklātību un to finansējumu, ļaujot to aplūkot arī Eiropas Savienības līmenī.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka politiskās partijas un fondus Eiropas līmenī nevar atbrīvot no vispārējā pienākuma deklarēt intereses un finansējuma avotus.

(Aplausi)

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Man šķiet ļoti savādi, ka varu labvēlīgi reaģēt uz mums iesniegtajiem ziņojumiem. Taču šis ir izņēmums.

Referents šeit ir iestājies par lielāku pārredzamību, un es to no visas sirds atbalstu. Taču es vēlētos atgādināt Parlamentam, ka, kamēr mums it lauksaimniecības politika un struktūrfondi, mūsu kontroles uzdevums būs visnotaļ pārcilvēcisks. Mēs esam spiesti nepārtraukti ieviest jaunus noteikumus, lielāku pārraudzību, un mēs beidzam ar birokrātiju ārpus saprāta robežām.

Kā mēs visi zinām, risinājums ir ļaut ES bagātākajām valstīm dot naudu nabadzīgākajām valstīm bez sīkas apspriešanas, kur šī nauda tiks izlietota. Kontroles procesa lielākā daļa izzudīs, un tam ir jābūt ilgtermiņa mērķim. Mums nav jāskaita govis un atmatas, un tamlīdzīgas lietas. Mums jākoncentrējas uz to, kam paredzēta ES – uz iekšējo tirgu.

  Esther De Lange (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos pateikties referentam par lielisko ziņojumu un, pirms vērsties pie Padomes un Komisijas, atgādināt dažus jautājums.

Pirmais jautājums ir tas, ka mums ir jāpublicē Eiropas Savienības atbalsta saņēmēji. It īpaši tas attiecas uz lauksaimniecības nozari. Mums jārīkojas ar šo informāciju uzmanīgi un godīgi. Mēs nevaram atrasties situācijā, kad dažas dalībvalstis izpilda atklāšanas prasību, bet citas nē. Komisijas tīmekļa vietnē ir saites uz 14 dalībvalstu vietnēm attiecībā uz lauksaimniecības atbalsta saņēmējiem, un tas nozīme, ka trūkst pārējo 13 valstu. Varbūt Komisija var paskaidrot, kādēļ tas tā ir. Vai šī informācija nav pieejama elektroniskā formātā, vai arī dalībvalstis joprojām nav iesniegušas skaitļus?

Turklāt Komisijai ir jādomā arī par to saņēmēju aizsardzību, kuru dati ir publicēti – piemēram, aizsardzību pret dzīvnieku tiesību aktīvistiem – problēmu, ar kuru pašlaik jāsaskaras daudzām dalībvalstīm, arī manai.

Nobeigumā jāatzīst, ka šos datus ir grūti salīdzināt, un tādēļ ir vajadzīga lielāka Komisijas vadība. No komisāra teiktā es sapratu, ka rīt mēs uzņemsimies iniciatīvu pat to, un es priecājos to dzirdēt.

Mans otrais jautājums attiecas uz gada ziņojumiem par iestāžu darbību, kur ir notikuši daži uzlabojumi, taču šis ir delikāts temats.

Tagad atgriezīsimies pie mana aicinājuma, kas ir saistīts ar apstākli, ka 80 % no līdzekļiem Eiropā nepārvalda tieši, bet ar dalībvalstu starpniecību vai sadarbībā ar dalībvalstīm. Mēs varētu mūžīgi uzlabot vai padarīt stingrāku pārredzamību un kontroli Eiropas līmenī, taču, kamēr dalībvalstis neuzņemsies atbildību ar Valsts ticamības deklarāciju palīdzību, būs grūti nodrošināt līdzsvarotu kontroli. Lai dejotu tango, ir vajadzīgi divi.

Mēs varam dejot visspožāko un temperamentīgāko deju budžeta kontroles laukā Eiropas līmenī, bet, kamēr dalībvalstis nedejo kopā ar mums, tas nekad nebūs apbalvojuma cienīgs priekšnesums. Tādēļ es aicinu dalībvalstis uzņemties atbildību, un es aicinu Komisiju atbalstīt šo procesu attiecībā uz valsts deklarācijām kā labam vadītājam, vai, teiksim, kā deju skolotājam – jums pašam tas jāzina, komisāra kungs. Mēs šeit vēlētos paļauties uz jūsu atbalstu.

  Paulo Casaca (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Man jāapsveic mūsu referents un arī Kallas kungs par šo iniciatīvu. Tomēr man uzreiz jāsaka Kallas kungam, ka es būtu daudz apmierinātāks, ja viņš būtu īstenojis nepieciešamos pasākumus Eiropas Komisijas atbilstībai Finanšu regulas noteikumiem, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, it īpaši par dažādu Kopienas līdzekļu saņēmēju norādi.

Tiešām nopietnas bažas rada tas, ka Komisijas atbilde uz jautājumu, vai individuālās mobilitātes piešķīrumi ir likumīgi un pareizi norādīta kā starptautiska organizācija, ir absolūti neapmierinoša. Es vēlētos zināt, komisāra kungs, vai Eiropas Komisija ir nolēmusi tikties ne tikai ar šo jauno starptautisko organizāciju, bet arī ar citām, lai mēs varam noskaidrot, kam ir piekļuve Kopienas līdzekļiem, apejot konkursa procedūru.

  Wiesław Stefan Kuc (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Līdzekļu piešķiršana no dažādām budžeta pozīcijām vienmēr izraisa visspēcīgākās emocijas un debates. Ir pilnīgi saprotams, ka tiem, kuriem tiek piešķirts finansējums, ir jāpriecājas, un tiem, kuriem tas netiek piešķirts, neraugoties uz viņu nopelniem ir jāpauž kritika. Ja tomēr, kā tas bija nesenajā bēdīgi slavenajā Polijas lietā, juridiska persona iegūst finansējumu no vienas valdības tikai tādēļ, lai to paņemtu cita valdība, rodas lielas šaubas.

Kādi principi nosaka līdzekļu piešķiršanu, un kādas procedūras tai piemēro? Vai lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz faktiem vai pamatojoties uz politiku? Tādēļ saskaņā ar Pomés Ruiz kunga ziņojumu mums ne tikai ir jākoncentrējas uz procedūru skaidrību un pārredzamību, bet arī jādod iespēja sabiedrībai novērtēt ar finansējuma piešķiršanu saistītos pasākumus. Informācijas publicēšana par Savienības finansējuma saņēmējiem ir Eiropas Komisijas un valdības nodomu pārredzamības galvenais nosacījums. Kādēļ dažas valstis tā iebilst pret publicēšanu? Vai tām ir kas slēpjams? Tas attiecas arī uz informāciju par valsts amatpersonām un speciālistiem Eiropas iestādēs. Kopējas ētiskas telpas izveide dos lielu labumu mūsu Savienībai.

  Alexander Stubb (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Sākumā atļaujiet man apsveikt referentu Pomés Ruiz kungu. Es to nedaru tādēļ, ka viņš stāv man blakus un sper man pa potīti, bet gan tādēļ, ka, manuprāt, viņa ziņojums ir tiešām ļoti labs.

Ja atļaujat, es vēlētos norādīt uz trim punktiem. Pirmkārt, man šķiet, ka šā ziņojuma pamatmērķis ir uzlabot pārredzamību un kontroli. Parasti to dara trīs veidos. Viens no tiem ir pārredzamība dokumentācijas jomā, kas ir ļoti labi noteikta saskaņā ar ES līguma 255. pantu; otrais ir finanšu pārredzamība, ar ko mēs nodarbojamies šajā ziņojumā; un trešais, protams, ir sanāksmju pārredzamība.

Skumja lieta šajās debatēs – ne tik daudz šajā plenārsēžu zālē, bet ārpus tās – ir tas, ka ir ļoti daudz Eiropas Savienības pretinieku, kuri izmanto pārredzamību ļoti populistiskā veidā, jo kad pārredzamība ir dota, viņi sāk tās dēļ uzbrukt cilvēkiem. Šajā nozīmē man šīs debates šķiet nedaudz skumjas, un es domāju, ka tad, kad mēs kļūstam pārredzami, mums jābūt atklātiem un godīgiem šajā jautājumā.

Otrais punkts ir valsts deklarācijas. Es vēlētos atbalstīt to, ko par tām teica De Lange kundze. Mums tas vienmēr jāuzsver. Manuprāt, Kallas kungs strādā ļoti labi. Komisija strādā labi. Taču 80 % līdzekļu faktiski iztērē dalībvalstis. Tādēļ mums vajag nedaudz vairāk informācijas deklarācijās. Esmu pārliecināts, ka Mulder kungs, ja viņš būtu šeit, man piekristu.

Pēdējais punkts, par ko es vēlos runāt, ir slavenais vai varbūt bēdīgi slavenais ziņojuma 22. punkts. Es saprotu, no kurienes tas radies, bet man šķiet, ka mēs nedrīkstam izliet no vannas bērnu kopā ar ūdeni. Tādēļ es ieteiktu atbrīvoties no 22. punkta, lai mēs visi varētu vienkārši balsot par šo ziņojumu, jo, galu galā, iestāšanās pret pārredzamību nedaudz salīdzināma ar iestāšanos pret miru un mātes misiju.

  Inés Ayala Sender (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievienoties referentam izteiktajiem apsveikumiem par ārkārtīgi interesanto ziņojumu un, protams, patiekties arī Komisijai, kuru pārstāv tās priekšsēdētāja vietnieks, par tās darbu, pozitīvo dialogu un sadarbību ar šo Parlamentu.

Es šeit vēlos vienkārši nedaudz paplašināt jau izteiktos komentārus, kuru lielākajai daļai es piekrītu, un teikt, ka mums vajadzīga ne tikai šī informācija un pārredzamība, bet šai informācijai ir jābūt viegli pieejamai, uzticamai un vienkārši salīdzināmai; informācija jāsakārto un jāklasificē, un tai ir jābūt praktiski lietojamai ne tikai lielākajiem ekspertiem, bet arī plašai publikai.

Attiecībā uz kopējiem pārvaldības līdzekļiem bez tā, kas jau pateiks, mums vajadzīgs arī attiecīgs spiediens uz dalībvalstīm, un it īpaši jācenšas atrast instrumentus, kas uzlabo situāciju starptautiskās organizācijās, kuras bieži šķiet nepārredzamas.

Es patiesi atzinīgi vērtēju ideju par kopējas ētiskās telpas izveidi. Tā ir greznība, kuru Komisija noteikti var atļauties, un to var ieviest vai ierosināt zināmās pasaules sarunās kā labas prakses piemēru. Tādēļ es īpaši augstu vērtēju Komisijas veikto pētījumu par ētikas kodeksiem un normām, kuras piemēro katra iestāde.

Nobeigumā es apsveicu referentu un pateicos viņam par to, ka viņš pieņēma manu prasību attiecībā uz ētikas kodeksu OLAF, kas ir ārkārtīgi svarīgs – no vienas puses, mums ir šīs atbildīgās un vainīgās puses, un no otras puses mums ir nevainīgās puses, kuras mums jāaizstāv visiem spēkiem.

  Ville Itälä (PPE-DE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pievienoties tiem, kuri apsveica referentu Pomés Ruiz kungu un pateicās viņam par tiešām lielisko ziņojumu. Tajā pašā laikā es vēlos izmantot šo iespēju, lai patiektos komisāram S. Kallas, kurš gadiem ilgi ir strādājis šo jautājumu risināšanā.

Šā ziņojuma ideja ir tāda, ka diez vai kāds no klātesošajiem nepiekrīt tā mērķiem. Jebkāda veida atklātība un pārredzamība attiecībā uz ES līdzekļu nepareizu izlietošanu var būt tikai uz labu. Vispārējos vilcienos, no nodokļu ieņēmumiem finansēto apropriāciju izmantošanai ir jābūt atklātai. Nodokļu maksātājam vienmēr precīzi un noteikti jāzina, kur ir iztērēta viņa nauda. Publikai vienmēr jāspēj pateikt, kurš tērē naudu, kur tērē, un cik ir iztērēts.

Mums ir īpaši jāievēro piekļuves tiesību un pārredzamības princips, kad šie līdzekļi tiek tērēti nepareizi. Manuprāt, ES līdzekļu krāpnieciska izlietojuma ,,melno sarakstu” publicēšana arī novērstu iespējamus nepareiza izlietojuma gadījumus un tādējādi veicinātu atklātību un pārredzamību ES naudas izlietošanā. Šāda veida pārraudzību acīmredzot apgrūtina tas, ka valstu sistēma ir ļoti atšķirīgas, un tādēļ tas ir sarežģīti.

Esmu pārliecināta, ka šis ziņojums ir nozīmīgs solis uz priekšu un mums ir jāatrod kopējs kompromiss, lai šeit varētu pieņemt šo ziņojumu un nevis atmest to dažu nelielu detaļu dēļ.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Man šķiet, ka šīs ir īpaši labas debates. Tomēr es vēlos brīdināt par pārredzamība ļaunprātīgu izmantošanu. Daži populisti, kaut gan viņu šodien plenārsēžu zālē nav, ļaunprātīgi izmanto šīs debates publiskajā arēnā, taču, to darīdami, neatšķir, kas ir privātā sfēra un kas ir atbilst sabiedrības interesēm.

Mēs nedrīkstam izlaist no acīm šīs debates par privātumu. Mēs esam pārliecināti, ka šeit ir arī attaisnojums datu aizsardzībai. Līdzsvara atrašana ir Eiropas Parlamenta īstā atbilde nākotnē.

  Jens-Peter Bonde (IND/DEM). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! ir prieks piedalīties šodienas debatēs. Es atceros, ka pirms dažiem gadiem šeit bija daži idioti, kuri pieprasīja pārredzamību, bet tagad Parlamenta sastāvā ir tikai idioti, kuri uzstāj, ka pārredzamība vajadzīga norēķinu uzrādīšanā. Turklāt mums ir komisārs, kuru mēs nevaram kritizēt; gluži otrādi, mums viņš jāslavē par personīgo ieguldījumu virzībā uz Komisijas gausāko daļu iekļaušanu pārredzamības reformā.

Tomēr mani neievēlēja slavēšanai; mani ievēlēja, lai es izgaismotu vissarežģītākos debašu aspektus. Tādēļ es vēlētos jautāt Kallas kungam, vai nākamgad būs izņēmumi lauksaimniecības jomā, kur mums nav pilnīgas norēķinu uzrādīšanas internetā, un kur mēs nevaram redzēt, kurš ko saņem un kādas ir atbilstīgās summas citās jomās. Vai būs izņēmumi, vai arī visi izdevumi tiks uzskaitīti internetā? Un kas ir ar darba grupām – vai tiks nosaukti visi ekspertu vārdi?

Nobeigumā tagad, kad līdz šim esam panākuši progresu pārredzamībā, vai nebūtu laba doma aizsūtīt atvainošanos varoņiem Dorte Schmidt-Brown, Hans-Martin Tillack, Marta Andreasen un visiem tiem, kuri gadiem ilgi ir apmeloti, bet kuri bija par iemelsu tam, lai jūs Kallas kungs, varētu gūt panākumus ar šīm reformām?

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Skaidrība un pārredzamība ir sabiedrības dzīves pamatprincipi. Mēs esam tie, kuri tiekas ar vēlētājiem, un mūsu pienākums ir izskaidrot viņiem pašreizējo situāciju un tās pārvaldību. Mēs nevaram pateikt: ,,Tie neesam mēs, tā ir Komisija.” Eiropas iedzīvotāji prasa atbildes no Parlamenta deputātiem. Pārāk bieži, aizbildinoties ar pārredzamības izveidi, mēs sarežģījam procedūras un ieviešam pārāk daudz prasību saņēmējiem. Piemēram, mēs pieprasām dokumentus, kuri bieži ir nevajadzīgi. Veidojot pārredzamību, mums ir skaidri jānosaka un jāsadala lomas. Es atkārtoju, mums ir jāsadala lomas un uzdevumi starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos izteikt divas piezīmes. Pirmkārt, ja mēs vēlamies sekot Lisabonas stratēģijai, mums ir jāzina, kurš saņem naudu zinātnes jomā un kādam nolūkam. Vai tas tiešām ir vislabākais, vai arī ir zināma dalīšana starp privileģētākajām rietumu valstīm un pārējām, jaunajām valstīm? Es kā akadēmiķis vēlētos pieprasīt, lai šeit būtu lielāks taisnīgums un vienlīdzība.

Mana otrā piezīme ir tāda, ka ja mēs ļoti cēlsirdīgi dodam naudu trešām valstīm, valstīm, kuras ir atpalikušas un mazāk privileģētas, es vēlētos saņemt zināmu informāciju par to, kur šī nauda ir izlietota, it īpaši saistībā ar tādām neskaidrām programmām kā demokratizācija un tamlīdzīgām, kuras nerada taustāmas lietas, bet var mainīt uzskatus, vai uzņēmējdarbība. Mēs zinām maz, kā šī nauda tiek lietota Āfrikā un visās ĀKK valstīs. Es tiešām vēlos pieprasīt, lai mums par to būtu zināms mazliet vairāk.

  Alexander Stubb (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos teikt dažus vārdus trim runātājiem. Pirmkārt, Seppänen kungam. Gribu apsveikt viņu ar šo runu, jo tā bija ļoti mērena, un viņš lēnām virzās gandrīz Eiropas nometnes virzienā.

Otrkārt, Bonde kungam: tas, kā viņš runā par pārredzamību, liek man ticēt, ka viņš ir federālists. Tātad šajā nozīmē man šķiet, ka arī viņš dodas tieši pareizajā virzienā, kaut arī prasība publicēt visu to cilvēku vārdus, kuri darbojas komitoloģijas komitejās, šķiet mazliet pārspīlēta!

Mans pēdējais komentārs attiecas uz Rübig kungu. Esmu 100 % vienisprātis ar viņu: tas Eiropas pretinieku populisms, ko mēs vērojam Austrijas plašsaziņas līdzekļos, ir vienkārši pretīgs, un es tiešām nevēlētos to vairāk redzēt.

Man ir vēl viens jautājums referentam Pomés Ruiz kungam: ja būtu kāda lieta, ko viņš vēlētos izņemot no šī ziņojuma, kas tas būtu?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sirsnīgi pateikties godātajiem deputātiem par viņu atbalstu šim pārredzamības pasākumam, kas ir bijis kopējs pasākums – visos jautājumos Komisija vienmēr ir jutusi spēcīgu Parlamenta atbalstu.

Vēlos pateikt divas lietas. Pirmā attiecas uz informāciju, kas pieejama par saņēmējiem. Es uzskatu, ka tā ir pārsteidzoša pārmaiņa. Kad mēs kopā ar dažiem Parlamenta deputātiem to 2004. gadā uzsākām, nebija lielu cerību, ka to izdosies īstenot. Bet tagad ir pieņemts politisks lēmums, un 2009. gads būs pēdējais gads, kad ir un būs jāpublicē informācija par saņēmējiem 2008. gadā.

Tātad ir pieņemts politisks lēmums. Tas ir liels solis uz priekšu. Tagad tikai jāatrisina tehniskie jautājumi. Tas nepavisam nav viegli, jo tagad ir izdotas pamatnostādnes par to, kā jāizskatās saņēmējiem. Bet, protams, daudzi no jums izvirzīja jautājumu par darbotiesspējīgām meklētājprogrammām, un tas tiešām nav viegls uzdevums. Protams, mums būs portāls, ar kura palīdzību būs iespējams piekļūt informācijai dalībvalstīs un informācijai par saņēmējiem.

Es paredzu, ka būs daudz tehnisku problēmu, taču šīs tehniskās problēmas – nekas nav pilnīgs, un visam vajadzīgs laiks – noteikti nemazinās šīs lielās pārmaiņas nozīmi.

Attiecībā uz slavenajām valsts deklarācijām man vēlreiz jāsaka, ak šo trīs gadu laikā situācija ir pilnīgi mainījusies. Kad es pirmo reizi ierados Padomē, lai apspriestu šos jautājumus, tie nemaz nebija apspriežami. Tagad mums ir gada kopsavilkumi – pašlaik mēs esam saņēmuši jau 22, un varbūt tagad vēl vairāk. Mēs kopā novērtēsim kvalitāti, un tā noteikti būs uzlabojusies.

Tātad mēs saprotam, ka mums ir kopējas pārvaldības problēmas un mums ir jābūt arī kopējai informācijai par darbu, kā mēs pārvaldām struktūrfondus. Arī dalībvalstīs šī izpratne ir ārkārtīgi palielinājusies. Mēs mēģināsim arī paplašināt ideju par visaptverošākām valsts deklarācijām ar īpašu saturu. Jūs zināt tāpat kā es, ka ir dažas dalībvalstis, kuras joprojām ļoti nelabprāt vēlas vairāk iesaistīties, taču mums jau ir zināmas pakāpes iesaiste.

Attiecībā uz starptautisko naudu – tā ir mazliet cita problēma. Jautājums par to, kā šī informācija ir jādara pieejama, iespējams, tiks apspriests saistībā ar COCPBU. Tomēr mēs esam starptautisko nolīgumu partneri un tieši nepārvaldām tos. Tā informācija, kuru mēs tieši pārvaldām, ir jādara pieejama, taču mēs esam partneri ļoti lielās apvienībās. Tas ir mazliet citādi.

Attiecībā uz ekspertu grupām es varu atkārtoto to, ko teicu COCOBU, ka mēs esam apņēmušies publicēt pastāvīgo ekspertu sarakstu. Tas tiešām ir definīcijas jautājums – kādi eksperti jāiekļauj sarakstā. Tās ir debates, un dažiem ekspertiem, kuri veic zināmus konfidenciālus uzdevumus projektu un cilvēku vērtēšanā, iespējams, nevajadzētu būt tik pārredzamiem. Šeit ir dažas nianses. Tomēr apņemšanās pastāv, un man ir informācija, ka mēs esam gatavi publicēt garu pastāvīgo ekspertu sarakstu. Jautājums ir par visiem tiem valsts ekspertiem, kurus dalībvalstis sūta piedalīties dažādās organizācijās, un kuru vārdi tiek atsūtīti pēc tam nevis iepriekš, tomēr ir vismaz solījums, ka nebūs lielu noslēpumu par to, kas dod mums padomus.

Un beidzot, atbildot uz vienu no jautājumiem, es varu teikt, ka Komisija nav nodomājusi ieteikt, kā Parlamentam rīkoties ar saviem noteikumiem un kas ir jāiekļauj ekonomiskās intereses deklarācijās. Varu pateikt tikai divas lietas – šī ētikas telpa ir kopēja telpa, un ja kaut kas notiek vienā iestādē, tas noteikti nekavējoties ietekmē citas iestādes. Protams, mums jārisina visi šie jautājumi veselā saprāta robežās, nepievēršoties absurdiem sīkumiem un nevajadzīgām detaļām, bet gan tikai attiecīgiem jautājumiem, lai novērstu īstu interešu konfliktu.

  José Javier Pomés Ruiz, referents. - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Kallas kungs var justies apmierināts, jo viņš saprot, ka pārredzamības iniciatīva ir viena no visaugstāk vērtētajām un visa Parlamenta sirdīm dārgākajām ierosmēm, un ka tagad viņš ir saņēmis šeit meklēto atbalstu.

Kallas kungs, mēs vēlamies iet tālāk attiecībā uz pārredzamību, un ziņojumā mēs uzsvērām dažas jomas, kurās vajadzīgs progress: atgūšana, ekspertu grupas vai nevainības prezumpcija. Neraugoties uz to es aicinu jūs – tam joprojām ir jābūt saprāta robežās, neņemot vērā dažu bulvārpreses pārstāvju populismu, kuri, šķiet, paši cenšas nopelnīt naudu ar nopietnu jautājumu populistiskiem pārspīlējumiem Eiropas Savienībā. Es vēlos pateikties Inés Ayala par priekšlikumu, ka ar šiem jautājumiem jānodarbojas arī OLAF, un Jørgensen kungam, Paulo Casaca, Bösch kungam, kurš ir šeit, un maniem kolēģiem Ingeborg Grässle, Alex Stubb un citiem.

Es vēlētos pateikt, ka arī Alex Stubb man jautāja, ko es izsvītrotu, un man jāsaka, ka es, piemēram, izsvītrotu norādi par laulātā draugs darbību. Es atceros, ka lielākā problēma Eiropas Savienībā nebija laulātais draugs, bet kaut kas līdzīgs. Es runāju par Edith Cresson lietu. Ar to es domāju, ka mēs nedrīkstam noteikt sev šādus ierobežojumus un ka mums ir jādara tas, kas ir loģisks nevis neloģisks. Tiešām par Parlamenta deputātiem ir tiesības uz ģimenes dzīvi un privāto dzīvi.

Vēlos pateikt arī to, ka mēs turpināsim rādīt paraugu daudzām dalībvalstīm ar to, kā ES tērē līdzekļus arvien labāk un efektīvāk, ar zemām administratīvām izmaksām un daudz efektīvāk nekā daudzās dalībvalstīs. Šajā galvenajā uzdevumā, par kuru mēs visi esam vienisprātis, dažas dalībvalstis – tās, kuras atsakās paskaidrot, kā tās tērē 80 % no Kopienas līdzekļiem, un pēc tam, šķiet, staro apmierinātībā, kad mēs atsakāmies apstiprināt ES rēķinus – izmanto to kā attaisnojumu, lai dotu mazāk naudas kopējā fondā, ierobežojot ES darbību, ļaunprātīgi izmantojot mūsu apsūdzības, ka tās ir dalībvalstis, kuras tērē nepareizi, un izmanto šo argumentu, lai atteiktos piešķirt Parlamentam vairāk nekā 1 %.

Pateicos, priekšsēdētāja kungs, un atļaušos novēlēt visu labu arī Kallas kungam, nodrošinot mērķi, kuru tik silti atbalsta Parlaments.

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski. – (FR) J. J. Pomés Ruiz ziņojums, no vienas puses, pilnīgi pareizi pauž uzskatu, ka joprojām ir jāpieliek lielas pūles, kamēr mēs panāksim pārredzamību finanšu jautājumos. Budžeta ĢD 2006. gada darbības pārskats īstenībā atklāja, kas vēl ir jāizdara, kamēr tiks panākta ES rēķinu pārredzamība. Piemēram, kopējai lauksaimniecības politikai piešķirto līdzekļu pārbaude liecina, ka Komisijas rīcībā esošie instrumenti ne vienmēr dod tai iespēju nodrošināt dalībvalstu iesniegto datu precizitāti.

Ja mēs vēlamies novērst agrākas budžeta nobīdes, mums ir jāuzlabo sabiedrībai sniegtās informācijas kvalitātes attiecībā uz Kopienas līdzekļu saņēmējiem, un tas jādara nekavējoties, īstenojot daudzus konkrētus pasākumus: publicētās informācijas racionalizācija par Kopienas līdzekļu saņēmējiem, vispārējas meklētājprogrammas izveide, krāpnieku ,,melno sarakstu” publicēšana, un tā tālāk. Lai nodrošinātu dalībvalstīm piešķirto līdzekļu enerģisku, efektīvu un pārredzamu kontroli, turpmāk Komisijai jāuzņemas politiska atbildība par informāciju, kuru tā publicē.