Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 18. februāris - Strasbūra

22. Kopienas finanšu interešu aizsardzība – Cīņa pret krāpšanu – 2005. – 2006. gada pārskats (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir F. Mussoto kunga ziņojums (A6-0009/2008) Budžeta kontroles komitejas vārdā par Kopienas finanšu intenrešu aizsardzību – Cīņa pret krāpšanu – 2005.– 2006. gada pārskati [2006/2268(INI)].

  Francesco Musotto, referents. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos izteikt pateicību Kallas kungam par viņa vērtīgo sadarbību ar Parlamentu, darot šo darbu. Tāpat esmu pateicīgs OLAF direktora Franz-Hermann Brüner personā par viņa neierobežoto atbalstu un svarīgo darbu, kuru viņš dara, un kurš ne tuvu nav viegls. Nobeigumā es vēlos pateikties visiem kolēģiem par viņu izpalīdzību, kā arī dalībvalstu organizācijām un iestādēm, kuras sadarbojās ar mums šajā grūtajā uzdevumā, it īpaši, ja atļaujat, Itālijas Guardia di finanza, kuras pieeja šajā jomā bija ārkārtīgi profesionāla.

Kopienas finanšu interešu aizsardzība ir ārkārtīgi nozīmīgs jautājums, kurš tieši skar mūs kā valstis un iedzīvotājus; tādēļ tas jārisina ar visu pienācīgo enerģiju un noteiktību.

Šodienas rezolūcija ir iecerēta kā praktiska atbilde uz Kopienas krāpšanas satraucošo parādību. Apkopotie dati...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju, lai izteiktu aizrādījumu dažiem deputātiem, kuri traucēja sēdi).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Mēs runājam par pārredzamību, un ir vajadzīga arī vispārēja pieklājība.

Šodienas rezolūcija ir iecerēta kā praktiska atbilde uz Kopienas krāpšanas satraucošo parādību. Apkopotie dati ir satraucoši: pašu līdzekļu, lauksaimniecības izdevumu un strukturālo pasākumu jomā 2006. gadā atklāti pārkāpumi kopā ar EUR 1 143 miljoniem, salīdzinājumā ar EUR 1 024 miljoniem iepriekšējā gadā. Statistika atklāj arvien lielāku pārkāpumu skaitu.

Taču es vēlētos norādīt, ka augsts pārkāpumu līmenis ne vienmēr nozīmē arī augstu krāpšanas līmeni; tas var liecināt arī par vietējo uzraudzības sistēmu efektivitāti un sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju. 2006. gada ziņojumā Komisija pareizi uzsvēra šādas sadarbības nozīmi preventīviem nolūkiem un atgūšanas darbā. Līdz šim statistika paļāvās uz ļoti dažādām valsts struktūrām ar dažādām administratīvajām, tiesu, uzraudzības un pārbaudes sistēmām.

Mēs uzskatām par īpaši nepieņemamu to, ka Spānija un Vācija nesūta Komisijai informāciju elektroniskā formātā, neraugoties uz šo pienākumu visām dalībvalstīm. Kopienas noteikumi un pienākumi, ko nosaka cīņa pret krāpšanu, visās valstīs ir jāīsteno vienādā veidā. Tādēļ ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju ir ārkārtīgi svarīga Kopienas finanšu interešu aizsardzībai, kuras ir jāuzskata par kopējām interesēm, kas pārsniedz atsevišķu valstu intereses.

Vajadzīga lielāka sinerģija starp uzraudzības iestādēm un vietējām administrācijām koordinācijas un informācijas apmaiņas jomā. Līdzekļu organizācijas un izmaksu paturēšana centrālajā līmenī prasa kompleksus īstenošanas pasākumus un palielina attālumu starp finanšu iestādēm un saņēmējiem.

Noteikumu vienkāršošana ir vēl viens fundamentāls jautājums, kas skarts ziņojumā. 2000. – 2006. gada plānošanas periods patiesībā pierādīja, ka pārmērīgi sarežģīti noteikumi veicina atklātos pārkāpumus.

Nobeigumā, neraugoties uz atgūšanas pasākumu nelielo uzlabojumu, līdzekļu atgūšana joprojām ir problēma, kas rada ārkārtīgi lielus kaitējumus Kopienas budžetam. Īpaši nepieņemams ir 39 mēnešu laikposms starp pārkāpuma izdarīšanu un laiku, kad par to ziņo Komisijai, jo šāda aizkavēšanās sarežģī atgūšanu vai vispār padara to neiespējamu.

SĒDI VADA: MARIO MAURO
priekšsēdētāja vietnieks

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - Priekšsēdētāja kungs! Musotto kunga ziņojums attiecas uz diviem darba gadiem, lai uzlabotu Kopienas finanšu interešu aizsardzību. Pārdomāta finanšu pārvaldības sistēma ir jākoncentrē uz izdevumiem un kontroli, un pārkāpumu, it īpaši krāpnieciskos nolūkos izdarītu pārkāpumu, apkarošanu.

Ziņojumā lielā mērā paustas tādas pašas bažas kā ziņojumā par budžeta izpildi, protams, uzskatot finanšu interešu aizsardzību par pareizas finanšu pārvaldības galveno elementu, taču centrs ir atšķirīgs.

Es vēlētos sirsnīgi pateikties referentam Musotto kungam par ļoti koncentrēto ziņojumu, kas pievēršas galvenajām problēmām un daudzreiz aicina Komisiju pielikt lielākas pūles.

Atļaujiet man komentēt četras no tām. Pirmkārt, dalībvalstu loma: ziņojumā izmantoti daudzi skaitļi un statistika par pārkāpumiem dalībvalstīs un to finansiālo ietekmi. Nevilcinoties ir norādīts, ka dažas dalībvalstis strādā labāk nekā citas. Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka liels pārkāpumu skaits ne vienmēr nozīmē augstu krāpšanas līmeni, bet tas var būt labs rādītājs par efektīvu un stingru kontroli.

Kad es jūlijā iepazīstināju ar ziņojumu Komisiju, es uzsvēru, ka dalībvalstīm ir jānodrošina pareiza, pilnīga un savlaicīga datu paziņošana par pārkāpumiem. Laba informācijas plūsma starp dalībvalstīm un Komisiju ir ārkārtīgi svarīga līdzekļu efektīvai atgūšanai un kopējām darbībām pret krāpniekiem. Daudzas dalībvalstis tā rīkojas, bet dažās joprojām vajadzīgi uzlabojumi. Komisija ar Eiropas Parlamenta atbalstu nevairīsies atgādināt tām par pienākumiem.

Es pilnīgi pievienojos ziņojumā paustajam aicinājumam Padomei pieņemt gada ziņojumus un izskatīt tos ministru līmenī. ES finanšu pārvaldības sistēma ir sarežģīta, jo atbildība ir kopēja ar dalībvalstīm. Arvien lielākā koncentrēšanās un valstu paziņojumiem, uzliekot atbildību par iztērēto dalībvalstīm, jāapvieno ar sadarbību pārkāpumu novēršanā un krāpšanas apkarošanu.

Es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka ziņojums ir koncentrēts nevis uz atsevišķiem gadījumiem , bet uz sistēmiskiem un vispārējiem jautājumiem, kuros, kā jūs zināt, OLAF izmeklēšana ir neatkarīga.

Komisija pilnīgi pievienojas Eiropas Parlamentam attiecībā uz vajadzību padziļināti analizēt dalībvalstu struktūras, kas atbild par pārkāpumu novēršanu, lai tās atbalstītu un atvieglotu sadarbību un informācijas apmaiņu. Tas tiks iekļauts 2008. gada ziņojumā. Šā gada Komisijas ziņojumā aplūkots riska analīzes un riska pārvaldības temats, izslēgšanas datu bāzes un agrīna brīdinājuma/ziņotāja instrumenti. Turklāt ziņojumā izskatīti dalībvalstu veiktie pasākumi neizņemto vai nepareizi izmaksāto summu atgūšanas uzlabošanā un dalībvalstu tiesību aktos noteiktās sistēmas atgūšanai kompensācijas veidā. Ziņojumā iekļauta arī informācija par atgūtajām summām un finanšu korekcijām it īpaši tajos gadījumos, kad maksājums nav veikts saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

Organizētās noziedzības, piemēram, mafijas nozīme ES finanšu interešu graušanā ir referenta sirdij tuvs temats. OLAF ir devis ieguldījumu Europol sagatavotajā organizētās noziedzības draudu novērtējumā (OCTA). Ar prieku varu paziņot, ka esmu lūdzis abas organizācijas turpināt sadarbību šajā lietā.

Lielā nauda slēpjas pievienotās vērtības nodoklī un muitas krāpšanā. Diemžēl šajā jomā dalībvalstu sadarbība nereti ir sarežģīta. Es runāšu ļoti īsi un atgādināšu to, ko teicu par Newton Dunn ziņojumu, un es pateicos Eiropas Parlamentam par pašreizējo atbalstu, uzsverot to, cik svarīga nozīme var būt ES līmeņa sadarbībai šajā jomā.

Mans ceturtais un pēdējais komentārs attieksies uz OLAF regulas pārskatu. Komisija iesniedza attiecīgo priekšlikumu 2006. gada maijā. Es joprojām esmu pārliecināts, ka tajā izvirzīti galvenie jautājumi par krāpšanas apkarošanas biroja efektīvu darbību, proti, informācijas plūsma, procesuālās tiesības un sūdzību sistēma, uzraudzības komitejas nozīme un, plašākā nozīmē, pārvaldība un atbildība. Es ļoti ceru, ka mēs vistuvākajā laikā varam sākt iestāžu sarunas par risinājumiem un gūt panākumus šajos svarīgajos jautājumos.

F. Musotto ziņojumā vēlreiz izteikta vēlme apkopot krāpšanas apkarošanas tiesību aktus. No politiskā viedokļa es tam pilnībā piekrītu, taču tehniski tas būs sarežģīts uzdevums. Komisija būs gatava iesniegt Eiropas Parlamentam pieprasīto analīzi šā gada maijā.

  Jan Březina, Reģionālās attīstības komitejas referents. - (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mūsu priekšā ir ziņojums par ES finanšu interešu aizsardzību ar savā ziņā divdomīgu apakšvirsrakstu: ,,Krāpšanas apkarošana”.

Patiesībā ziņojums vērsts nevis uz pašu krāpšanu, bet gan drīzāk uz pārkāpumiem. Ja krāpšanas priekšnoteikums ir ļaunprātīgs nodoms, tad pārkāpuma cēlonis var būt paviršība vai nepareizas atskaišu procedūras. Tādā delikātā jomā kā finanšu attiecības Eiropas Savienībā šāda terminoloģija jālieto piesardzīgi.

Kā Reģionālās attīstības komitejas referents es paužu nožēlu par pieaugošo pārkāpumu skaitu, kas atklāti struktūrfondu finansētajos projektos. Tas nelabvēlīgi ietekmē dažas dalībvalstis un to iekšējās kontroles sistēmas. Tomēr šo valstu grūtības nedrīkst dot iemeslu pārvērtēt pašreizējo decentralizētās kontroles sistēmu, kas nosaka struktūrfondu izlietojumu. Atbildība ir skaidra; tā ir individuāla, un tāda tā arī ir izpildāma.

Pienācīga finanšu kontroles sistēmas līmeņa sasniegšana atsevišķās dalībvalstīs ir pirmais vajadzīgais solis. Nākamais solis ir nepareizi izmaksāto summu atgūšana. Iespējamā pieeja šajā jautājumā varētu būt regulāro maksājumu pārtraukšana tām dalībvalstīm, kuras novilcina nepareizos apstākļos izmaksāto summu atgūšanu.

Nepilnīgu kontroles sistēmu pastāvēšana var graut uzticību struktūrfondu sistēmai un nostādīt nelabvēlīgā gaismā visu ES.

Turklāt mums ir vajadzīga atklātāka un pārredzamāka kontrole. Tādēļ es vēlos izteikt atbalstu Eiropas pārredzamības iniciatīvai, kura nosaka informācijas publicēšanu par struktūrfondu atbalsta saņēmējiem. Tā kā mēs runājam par sabiedrības līdzekļu pārvaldību, šādas palīdzības saņēmējiem ir jāizvirza noteiktas prasības.

Kontroles sistēmu labāka novērtējuma priekšnoteikums ir ciešāka sadarbība ar Revīzijas palātu, kuras pašlaik pietrūkst. Kaut gan ir taisnība, ka Revīzijas palātas ziņojumi ir garlaicīga lasāmviela Eiropas iestādēm, tam ir jābūt vēl lielākam iemeslam veltīt šiem ziņojumiem vairāk uzmanības, un tas noteikti ir labāk nekā slēpt galvu smiltīs un izvairīties no atbildības.

  Kyösti Virrankoski, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas referents. - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Francesco Mussotto ir sagatavojis lielisku ziņojumu par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai 2005. – 2006. gada ziņojumiem, un es vēlētos paust visneviltotāko pateicību par to. Dalībvalstu atklāto pārkāpumu skaits 2006. gadā palielinājās līdz EUR 1 143 miljoniem. Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds ir atbildīgs par EUR 87 miljoniem no šīs summas. Lai gan tie ir tikai 0,17 % no EUR 49,7 miljardiem lauksaimniecības izdevumu, tie vienalga jāuzlūko nopietni. Aptuveni trešā daļa no šiem pārkāpumiem bija tieša krāpšana.

Stājoties spēkā jaunajai regulai, dalībvalstīm būs iespēja atgūt nepamatotos atbalsta maksājumus vienkāršāk nekā agrāk. Tādēļ Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja un Budžeta kontroles komiteja pauž nožēlu, ka šā atbalsta atgūšana joprojām ir neliela. Komisijai ir jāpasteidzina šis process un, ja vajadzīgs, jāpiemēro korektīvi pasākumi. Abas komitejas apstiprina Komisijai savu pilnīgu atbalstu maksājumu pārtraukšanas iespējas piemērošanai, ja Komisijai nav absolūtas garantijas, ka dalībvalstij, kura ir līdzekļu saņēmēja, ir uzticamas pārvaldības un kontroles sistēmas.

(Aplausi)

  Ingeborg Grässle, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! EPP-ED grupa pirmo reizi ir atbildīga par ziņojumu par krāpšanas apkarošanu, un mēs esam ļoti pateicīgi Musotto kungam par to, ka ziņojuma centrā ir likts OLAF darbs un sadarbība ar dalībvalstīm. Viņš ir ļoti smagi strādājis, cīnoties ar 630 lappusēm statistikas materiāla par krāpšanas apkarošanu 2005. un 2006. gadā. Viņa pārskats atklāj ļoti jauktu ainu, un es uzskatu, ka šeit mums tiešām ir jārīkojas. Dalībvalstis neuzskata pārkāpumu atklāšanu par īpaši svarīgu jautājumu. Par to liecina tas, ka Padome atkal nepiedalās šajās ļoti svarīgajās debatēs, neraugoties uz to tai kā budžeta lēmējiestādes palīgam ir jārūpējas par to, kas notiek ar nodokļu maksātāju naudu, par kuras pārvaldību un izmaksāšanu tā ir atbildīga.

Referents ierosina vērst oficiālus pasākumus pret Vāciju un Spāniju par ES tiesību aktu pārkāpumiem. Spānija iesniedz informāciju par pārkāpumiem tikai uz papīra. Turklāt šī informācija ir ārkārtīgi trūcīga, kā tas redzams 18. ziņojumā par struktūrfondiem.

Vācija ir ļoti īpašs gadījums. Informācijas iesniegšanai tai ir vajadzīgs ilgāks laiks nekā citām dalībvalstīm, un tā ir vienīgā valsts, kura neatklāj vārdus. Kā OLAF var strādāt, nezinot vārdus? Krāpnieki te slēpjas aiz datu aizsardzības, jo patiesība ir tāda, Bųezina kungs, ka no 15 % līdz 20 % pārkāpumu ir sava veida krāpniecisks raksturs. Vācija liek šķēršļus arī OLAF izmeklēšanas darbam vietējā līmenī, īpaši muitas pārkāpumu un eksporta atlīdzinājumu lietās. Mēs aicinām Komisiju ziņot par katru dalībvalsti un tās gatavību vai gatavības trūkumu sadarboties, un izdarīt to līdz nākamā OLAF ziņojuma sniegšanas laikam.

Pēc mūsu grupas domām gaidāma OLAF tiesiskā pamata reforma galvenokārt jāizmanto OLAF darba apstākļu uzlabošanai sadarbībā ar dalībvalstīm. Es vēlētos izteikt sirsnīgu pateicību OLAF un personālam, kurš strādā ļoti sarežģītā jomā. Man šķiet, ka rezultāti tiešām iztur pārbaudi. Tomēr esmu pārliecināta, ka arī šos rezultātus var uzlabot ar labāku sadarbību ar dalībvalstīm.

  Szabolcs Fazakas, PSE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi! Eiropas Parlaments uzskata Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem, jo, tāpat kā visiem parlamentiem, tam ir tiesības un pienākums pārraudzīt izdevumus. Turklāt Eiropā arvien plašāk valda uzskats, ka ES līdzekļi netiek pienācīgi uzraudzīti, un tādējādi mēs šajā ziņā esam politiski parādnieki sabiedrībai, mūsu vēlētājiem un nodokļu maksātājiem.

Mēs īstenojam šo likumdošanas un politisko pienākumu galvenokārt ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras palīdzību, bet papildus tam mēs regulāri sagatavojam ziņojumus par ES finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu. To darot, mūsu mērķis ir nevis radīt sensāciju vai izraisīt skandālu, bet gan objektīvi atklāt situāciju un atrisināt visus sarežģījumus.

Es vēlētos izmantot izdevību un pateikties kolēģim deputātam Musotto kungam par lielisko ziņojumu, un izteikt pateicību Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Kallas kungam un OLAF ģenerāldirektoram Brüner kungam par konstruktīvo sadarbību, kuru viņi parādīja arī šajā jomā.

Neraugoties uz to, ka šie augsta līmeņa ziņojumi ik gadus tiek uzņemti ar lielu piekrišanu, dažkārt mēs Eiropas iestādēs jūtamies tā, it kā cīnītos ar vējdzirnavām, jo ziņojumu atzinumi atduras pret Padomes pretestību, un tā rezultātā Komisija gadiem ilgi nevar īstenot vajadzīgos pasākumus.

Mēs uzskatām, ka vājākais posms ir dalībvalstu attieksme, jo dažas dalībvalstis – mūsu kolēģe Grässle kundze nupat šajā sakarā runāja par Vāciju – neapzinās, cik svarīgi ir nodrošināt, lai ES līdzekļi tiktu izlietoti saskaņā ar noteikumiem, ka līdzekļi ir pakļauti kontrolei, un ka ir jāatgūst visas nepareizi izmaksātās summas.

Mēs uzskatām, ka īpaši nožēlojama ir PVN krāpšanas arvien plašākā izplatība Eiropā ,,karuseļa” darījumu veidā tiktāl, ka mums nav vispārēju skaitļu par iesaistītajām summām, kaut gan dažas aplēses vedina uz domām, ka tās var būt ap 35 – 40 % no ES budžeta. Arī šajā jomā pienācis laiks rīkoties noteikti gan Eiropas lietu pārvaldības, gan sabiedrības viedokļa interesēs. Liels paldies!

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Tā kā es runāju par Kopienas finanšu interešu aizsardzību Nāciju Eiropas grupas vārdā, es vēlētos pievērst uzmanību šādiem jautājumiem. Pirmkārt, pašu līdzekļu jomā ir ievērojami palielinājušās summas, kuras skar pārkāpumus – EUR 328. miljoni 2005. gadā un EUR 353 miljoni 2006. gadā, salīdzinot ar EUR 212 miljoniem 2004. gadā. Jāpiemin arī pārkāpumu palielināšanās strukturālo darbību jomā: EUR 703 miljoni 2006. gadā, salīdzinot ar EUR 601 miljonu 2005. gadā.

Otrkārt, ir atzīmēta pārkāpumu skarto summu samazināšanās lauksaimniecības nozarē. 2006. gadā šis skaitlis bija EUR 82 miljoni, salīdzinot ar EUR 102 miljoniem 2005. gadā. Šis samazinājums ir jāpiemin īpaši, jo ļoti bieži izdevumi lauksaimniecībai ir saistīti ar milzīgu skaitu saņēmēju – lauksaimnieku, kuriem bieži pašiem jātiek galā ar sarežģīto atskaišu procedūru par saņemtajiem līdzekļiem.

Treškārt, es vēlos izcelt ziņojumā izteikto apgalvojumu, ka viens no galvenajiem budžeta izdevumu pārkāpumu cēloņiem ir sarežģītie programmu veidošanas principi un neefektīvas pārraudzības un kontroles metodes.

Ceturtkārt, ir jāatzīmē prasība pēc lielākas pārredzamības līdzekļu piešķiršanā.

Šādās pārredzamīgas svarīga iezīme ir dalībvalstu apņemšanās publicēt informāciju par projektiem un līdzekļu saņēmējiem visos Kopienas fondos.

  Bart Staes, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Komisārs teica to pašu – šis ziņojums patiesi pārklājas ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru. Arī šajā ziņā šīs debates ir iesildīšanās pasākums nākamās nedēļas uzklausīšanai kopā ar komisāriem V. Špidla un D. Hübner. Mēs zinām skaitļus par atklātajiem pārkāpumiem. Protams, tie neparāda visu ainu, tomēr daudz pastāsta mums par pašu līdzekļu, lauksaimniecības un struktūrfondu politikas jomās atklātajām problēmām. Ziņojumā minēta atklāto pārkāpumu kopējā summa WUE 1.1 miljards, un tendence ir augšupejoša. Mēs atgriežamies 2002. gada līmenī, pēc tam, kad skaitļi uzlabojās 2003., 2004. un 2005. gadā. lauksaimniecība strādā nosacīti labi.

Problemātiskās nozares, protams, ir pašu līdzekļi un struktūrfondi – pašu līdzekļos atklātie pārkāpumi ir EUR 325 miljoni un struktūrfondos EUR 700 miljoni. Struktūrfondu jomā piecas dalībvalstis ir atbildīgas par 84 % no atklātajiem pārkāpumiem. Ikviens, kuru tas interesē, var izlasīt Musotto kunga ziņojumā, kuras valstis tās ir. Tas tiešām ir diezgan zīmīgi. Jāatgādina arī tas, ka vēl ir jāatgūst otrs EUR 1 miljards par laiku pirms 2006. gada un ka Revīzijas palāta apgalvo, ka 2006. gadā nevarēja izmaksāt 12 % no struktūrfondiem. Tas saistās ar pašreizējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras norisi un rada mums lielas bažas. Mēs vēlamies atgriezties pie šī jautājuma.

Attiecībā uz pašu līdzekļiem, problēma ar krāpšanu ar cigaretēm ir pienācīgi atrisināta. Mums bija nolīgums ar Philip Morris. Ir jauns nolīgums ar Japan Tobacco, kas dos daudz naudas un dos iespēju samazināt kontrabandu. Galvenā problēma pašu līdzekļu jomā ir ,,karuseļa” darījumi ar PVN. Skaitļi liecina – tajā iesaistītas ārkārtīgi lielas summas, kas sasniedz miljardus eiro. Britu Lordu palātas pētījums to izgaismo vēl vairāk. Priecājos, ka Parlaments ir ķēries pie tā. Ekonomikas un monetārā komiteja jau ir organizējusi uzklausīšanu, un Budžeta kontroles komiteja rīkosies tāpat 4. vai 5. maijā. Es ceru, ka man kā referentam izdosies sagatavot tikpat labu ziņojumu par PVN karuseļiem kā mans ziņojums par krāpšanu ar cigaretēm.

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šis ziņojums ir garš trūkumu katalogs. Tas grafiski parāda, ka pastāvīgi pieaug par ,,pārkāpumiem” dēvētu krāpšanas gadījumu skaits un ka mēģinājumi tikt ar to galā cieš neveiksmi. Es atklāti atzīstu, ka 2006. gadā krāpšana pašu līdzekļu jomās – lauksaimniecības izdevumos un dalībvalstu strukturālajās darbībās – kopā bija EUR 1 143 miljoni. 2003. gadā šis skaitlis bija EUR 922 miljoni, tātad tikai četru gadu laikā krāpšana ir palielinājusies par EUR 200 miljoniem.

Vēlos atgādināt visiem šajā iestādē, ka tās ir nevis nenozīmīgas naudas summas, bet nodokļu maksātāju nauda. ES finansē tās iedzīvotāji, starp tiem arī smagi apspiestie AK nodokļu maksātāji. Par savu naudu viņi ir pelnījuši kaut ko labāku par šo. Visu dalībvalstu valdībām jau ir jāsaka ,,pietiek”, un šie briesmīgie skaitļi dod vēl lielāku iemeslu, kāpēc manas valsts valdībai vajadzētu ievērot svinīgi doto solījumu organizētu britiem referendumu par Lisabonas līgumu.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Nav noslēpums, ka Eiropas Savienība jau gadiem ilgi ir cīnījusies, lai ieviestu kārtību savās finansēs. Mēs finansējam lielas sabiedrības, kuras pēc tam pārvietojam no vienas dalībvalsts uz otru, bet mazie un vidējie uzņēmumi aiziet tukšām rokām. Tiešām, ES, šķiet, nereti nezina, kuru tā īsti finansē un kurš ietekmē notikumu gaitu. Manuprāt, lobiju reģistrs ir sen jau nokavēts.

Arī daudzi pārkāpumi atstāj rūgtu pēcgaršu, it īpaši tad, ja tās ir tieši saistītas ar ES iestādēm. Saistībā ar to Bulgārijas finansējuma iesaldēšana līdz korupcijas gadījumu noskaidrošanai dod mums svarīgu signālu. Taisnība ir arī tas, ka dažām dalībvalstīm, acīm redzot, maz interesē nepareizi izmaksāto līdzekļu atgūšana. Ja 1990. gadā iesāktas lietas slēdz tikai tagad, tad acīmredzot lietas ES virzās uz priekšu pārāk lēni.

  Ville Itälä (PPE-DE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties referentam Musotto kungam. Viņš ir paveicis ļoti rūpīgu un lielisku darbu. Šis ziņojums ir ārkārtīgi svarīgs, un cīņa pret krāpšanu ir kaut kas tāds, kur sabiedrības uzticība tiek vai nu iegūta, vai zaudēta. Man šķiet, ka šajā ziņojumā ir trīs ļoti svarīgas problēmas, kuras ir jānokārto.

Pirmkārt, ir nepieļaujami, ka dažas valstis pat nesniedz informāciju par lauksaimniecības izdevumiem. Vācija un Spānija šeit ir pirmie piemēri, un Vācija pat nesniedz datus par personām un sabiedrībām, kuri noteikti vajadzīgi Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam šo lietu risināšanai. Mēs to nekādā gadījumā nevaram pieļaut – visām dalībvalstīm ir jāpakļaujas noteikumiem. Ja dažas lielās valstis rāda sliktu piemēru, stāvoklis neizskatās pārāk labi.

Otrais ir jautājums par to, ka brīdinājums par pārkāpumiem var prasīt pat 39 mēnešus – vairāk nekā trīs gadus. Tas ir pārāk ilgi un neiedveš ticību uzskatam, ka dalībvalstis rīkojas pietiekami piesardzīgi.

Trešais jautājums, kas ir ļoti interesants un svarīgs, ir tas, ka šajā jomā parādās arī specializētā un organizētā noziedzība. Tagad tas ir tik nopietni, ka ir jādara viss, lai šāda veida noziedzību apturētu.

Šis ir ļoti svarīgs ziņojums, un ir jāpieliek visas pūles, lai uzlabotu situāciju un iegūtu sabiedrības uzticību.

(Aplausi)

  Herbert Bösch (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vēlos izteikt vissirsnīgākos apsveikumus referentam. Tas nav viegls uzdevums – no jauna iedziļināties tik plašā lietā, un man šķiet, ka mēs varam būt lepni, ka Musotto kungs to ir tik lieliski paveicis. Es domāju, mēs varam to šodien teikt ar pārliecību, jo arī rīt nebūs šā ziņojuma grozījumu. Arī tā ir cieņas izteikšana referentam.

Otrkārt, skaidri redzams, ka vienai daļai no budžeta lēmējiestādes vispār neinteresē noskaidrot, kas notiek ar nodokļu maksātāju naudu. Padome atkal izvairās no atbildības. Kad vien mēs runājam par to, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, un cenšamies meklēt sarežģītu problēmu risinājumu, Padome vienkārši nepiedalās. Tomēr mēs redzam – un tas man liek atgriezties pie jautājuma par to, kas notiks ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru mūsu komitejā – ka gadiem ilgi lauksaimniecības politikas jomā, kur mēs esam rīkojušies noteikti un izstrādājuši tiešo maksājumu kontroles sistēmas, pārkāpumi ir samazinājušies.

No otras puses, strukturālajā politikā, kur nav darīts nekas un kur mēs gadiem ilgi vienkārši sēdējām un vērojām notikumus, skaitļi ir palielinājušies. Tas ir bijis acīm redzams gadiem ilgi un gadiem ilgi ir atkārtots ziņojumos par krāpšanu. 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā Komisārs Kallas redzēs, ka tā ir problēma, un mēs sagaidām, ka viņš rīkosies un nevis tikai sēdēs un vēros.

Tādēļ es vēlētos lai jūs, komisāra kungs, pateiktu to tām dalībvalstīm, kuras uzvedas tā, it kā mūsu visu izstrādātie likumi uz tām neattiektos, un to saka arī referents, saņemot visu iepriekšējo runātāju pilnīgu atbalstu: mēs vēlamies jums pateikt ,,jā, mēs iesaldēsim 10 % no jūsu finansējuma; tā būs rezerve, un jūs varat saņemt naudu, tiklīdz būsit īstenojuši attiecīgus pasākumus”. Tā ir ļoti praktiska Parlamenta prasība. Tas nav rīcības plāns, tā ir praktiska rīcība, To mēs sagaidām no Komitejas, un pēc tam mēs būsim ļoti apmierināti.

Vēlreiz apsveicu referentu.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā iepriekšējie runātāji es vēlos pasveikt referentu ar ļoti svarīgo ziņojumu.

Piedalīties šajās debatēs mani mudināja tas, kas tās ir vērstas uz lauksaimniecību. Citi runātāji teica, ka ir panākti uzlabojumi kontroles un pārbaudes jomā, it īpaši, ja ir runa par lauksaimniekiem piešķirto naudu, un tagad ir pārredzamības iniciatīva – publicēt to lauksaimnieku vārdus, kuri šo naudu saņem.

Viens no lauksaimnieku kopienas problēmām ir tas, ka viņi uzskata sevi par vainīgiem, kamēr nav pierādīts viņu nevainīgums. Acīmredzot ne vien mums nevar piedot un nepiedos krāpšanu, un tā kā ES budžetā ir krāpšana, tad sabiedrība ļoti slikti izprot Eiropas Savienību un to, kā tā atskaitās par iekasēto naudu. Ja sabiedrība labāk saprastu Eiropas budžetu, tā varētu skaļāk pieprasīt, lai mēs stingrāk izturētos pret krāpšanu.

Ir svarīgi uzsvērt atšķirību starp krāpšanu un pārkāpumiem, no kuriem daudzi ir atklāti, jo tie ir ļoti dažādi. Mēs nevaram sodīt sevi par pārkāpumiem, bet mums ir jāsoda par krāpšanu attiecībā pret Kopienas budžetu. Tas ir jautājums, kura iesaistītas dalībvalstis, kā teica iepriekšējais runātājs, jo visas dalībvalstis pievienojās Eiropas Savienībai pēc labākās sirdsapziņas un ir savākušas līdzekļus dažādās politikās, un mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai viņu savāktā nauda tiktu labi izlietota un ka nav krāpšanas attiecībā pret sabiedrības naudas līdzekļiem.

Dalībvalstis, kuras ir saskārušās ar krāpšanu un attiecas pret to saudzīgi, ir kaut kā jāsoda, tomēr ir ļoti svarīgi, lai netiktu sodītas dalībvalstis, kuras šajā jomā strādā labi. Tādēļ ir svarīgi, lai Komisija rīkotos dalībvalstu līmenī.

Es beigšu uzstāšanos ar atgādinājumu par ļoti svarīgu lietu – no strādājošo lauksaimnieku sabiedrībā tagad valda ļoti spēcīga apziņa, ka viņi dažreiz ir vainīgi, kamēr nav pierādīta viņu nevainība. Tas ir nepieļaujami, un tādēļ mums ir jābūt uzmanīgiem, lai līdzsvarotu šo lietu.

  Bart Staes (Verts/ALE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, pateicos, ka ļāvāt man runāt vēlreiz. Katrs, kurš seko manai politiskajai darbībai un maniem paziņojumiem, zina, ka es esmu kritisks politiķis un ka es arī esmu ārkārtīgi kritisks pret Eiropas Savienību, bet es tomēr esmu ļoti pārliecināts Eiropas atbalstītājs. Tādēļ es nevaru ignorēt vārdus, ko teica Clark kungs, kurš pašlaik ir izgājis no šīs telpas. Tāpat kā visi eiroskeptiķi, arī Cark kungs bieži izmanto puspatiesības, pilnīgus melus un daudz pārmērīgu vienkāršojumu. Piemēram, savā runā viņš pieminēja krāpšanu vairākus miljonu apmērā, bet ziņojumā skaidri teikts, ka runa ir par pārkāpumiem. Viņš vienmēr aizstāj vārdu ,,pārkāpums” ar vārdu ,,krāpšana”. Tas ir muļķīgi, jo tas nav tas, kas pateikts ziņojumā.

Otrkārt, viņš runā tā, it kā visas mūsu nelaimes nāktu no Eiropas Savienības. Es vēlētos tikai pajautāt, vai Clark kungs ir izlasījis Britu Lordu palātas ziņojumu par PVN karuseļiem. Tad viņš redzēs, ka viņa paša valstī varas iestādes nav spējušas apturēt šo PVN krāpšanu. Mēs runājam par krāpšanu GBP 3.5 līdz 4.5 miljardu apmērā gadā. Tas ir vairāk nekā GBP 10 miljardi dienā! Tas ir ievērojami vairāk nekā...

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Dumitru Oprea (PPE-DE). – (RO) Apsveicu ar Musotto kunga ziņojumu. Es uzskatu, ka daudzus pārkāpumus laikposmā no 2003. līdz 2006. gadam veicināja, piemēram, 6. pamatprogrammas atklāšanas noteikumu maiņa, salīdzinot ar 5. pamatprogrammu. 5. pamatrogrammas B. daļa bija anonīma, un katra atsauce uz programmā iesaistīto valsti vai personu tika sodīta. 6. un 7. pamatprogrammā anonimitāte pazuda. Vai ir iespējams 8. pamatprogrammā vairs neizmantot šo uzlaboto projektu iesniegšanas sistēmu?

  Ingeborg Grässle (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Paldies, ka devāt man iespēju runāt vēlreiz. Es vēlos pateikties Bösch kungam ne tikai par viņa uzslavām referentam, bet arī par viņa godīgumu un palīdzību. Bösch kungs jau daudzus gadus nodarbojas ar ziņojumiem par krāpšanu. Tagad mums ir šis gods, un man šķiet, ka Budžeta kontroles komitejas spēku pierāda tas, ka mēs šeit uzstājamies vienoti.

Mēs pievērsām visu uzmanību dalībvalstīm. Komisijai jāpieņem arī doma, ka mēs vēlamies darīt galu šim skaidrības trūkumam. Ja mēs skatāmies uz skaitļiem par atgrieztajiem līdzekļiem, mēs redzam, ka runa ir par ļoti plašu viedokļu diapazonu. Tādēļ šīs debates ir daļa no pašreizējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras. Tādēļ man tiešām jālūdz Komisija, lai tā ir tik drosmīga un pasaka, ja tā nezina dažas lietas, lai mēs varētu palīdzēt. Man šķiet, ka tad, ja mēs ķersimies pie šīs problēmas kopā, mums izdosies. Vēlreiz, liels paldies Bösch kungam.

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties godātajiem deputātiem par viņu komentāriem par šo ziņojumu. Mēs uzskatām, ka tas bija ļoti koncentrēts un konstruktīvs. Man ir tikai divas piezīmes par kādu jautājumu, kuru izvirzīja daudzi no jums, proti, kas ir pārkāpuma, kas ir krāpšana, un kādai jābūt attieksmei pret atgūšanu?

Varu pateikt, mums bija sagatavošanās sanāksme ar attiecīgajiem cilvēkiem no Revīzijas palātas, un mēs centāmies saskaņot izpratni par to, kas ir kas. Tas, iespējams, noderēs mūsu nākamajās debatēs par budžeta izpildes apstiprināšanu un, protams, visi trīs referenti, ieskaitot nākamo, ir savstarpēji ļoti cieši saistīti.

Otrkārt, es izvirzīju jautājumu Padomes Prezidentūrai un lūdzu apsvērt šo parlamentāro ziņojumu procedūras laikā, un ar to es domāju apspriest šo dokumentu saistībā ar Ecofin. Es ceru, ka tas tiks izdarīts. Pēc balsojuma par šo ziņojumu, tad, kad tas kļūs par oficiālu dokumentu, mēs noteikti centīsies ierosināt šādas debates arī Padomē un arī atbilstīgo apakškomiteju līmenī.

  Francesco Musotto, referents. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms atļaujiet man pateikties visiem kolēģiem par viņu laipnajiem vārdiem un it īpaši Bösch kungam, kura agrāk veiktais darbs lika pamatu manam ziņojumam.

Es vēlētos uzsvērt dažus punktus, no kuriem galvenais ir viedokļu sakritība ar komisāru Kallas kungu, ir īpaši attiecībā uz līdzekļu piešķiršanas regulēšanas sistēmu. Komisija šeit ir izteikusi apņemšanos. Svarīgs aspekts, kuru uzsver Kallas kungs, ir tas, ka jo vairāk sarežģījumu un grūtību ir šajā jomā, jo grūtāk saprast noteikumus, un jo vieglāk iekļūt šajā pelēkajā zonā ir visu veidu organizētajai noziedzībai un visu veidu nelikumīgām darbībām. Tādēļ vienkāršošana un, vēl vairāk, plaisas likvidēšana starp summām piešķiršanu un saņēmējiem, ir vēl viens līdzeklis, kā panākt skaidrību, pārredzamību un atvieglot visas sistēmas izpratni.

Atgūšanas problēma ir ļoti reāla. Procedūras ir pārāk garas, un iespēja sodīt tos, kuri apkrāpj Eiropas Kopienu ir jānodrošina ar zināma veida garantiju vai drošību, ko piemēro ar banku starpniecību. Ir svarīgi izdomāt atgūšanas nodrošināšanas metodes, un it īpaši iespēju atgūt šīs summas, tādējādi veicinot, uzlabojot un atvieglojot ātru atgūšanu.

Es uzskatu, ka, patiecoties visu manu kolēģu sadarbībai, labai gribai un politiskai apņēmībai, mēs esam paveikuši svarīgu darbu. Nevar būt šaubu, ka šo sadarbību, šo gatavību un vēlēšanos likvidēt parādību, kas nodara ārkārtīgi lielu kaitējumu Eiropas Kopienai, motivē tikai politiskas bažas.

Protams, Padomes nepiedalīšanās nepadara lietu vieglāku; pārstāvja klātbūtne dotu mums iespēju uzzināt, ko domā Padome. Taču Parlaments ir absolūti vienots un vienprātīgs šajos principos, un tādēļ mēs ticam, ka esam paveikuši kaut ko labu, kas dod mums cerību nākotnei.

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks 2008. gada 19. februārī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Edit Herczog (PSE), rakstiski. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Apsveicu ar šo ziņojumu, kurā atspoguļoti ne tikai nesenās pagātnes panākumi, bet arī daži nožēlojami trūkumi un iekavēti parādi.

Man šis ziņojums ir ļoti svarīgs, jo Ungārijā ir pieņemts lēmums izveidot organizāciju cīņai pret viltojumiem. Šīs organizācijas galvenā funkcija būs koordinēšana, saistot Ungārijas patentu biroju, citas valdības aģentūras un ekonomikas dalībniekus, kā arī funkcijas, kas saistītas ar Eiropas Savienības attiecīgajiem datu dienestiem.

Mums ir jāsagatavojas ilgai un veltīgai cīņai. Zināšanas – gan aizsargātos, gan publiskos domēnos – kļūst arvien vieglāk pieejamas. Automobili, kas atrodas uz displeja vienā telpā, piecu minūšu laikā var nokopēt blakustelpā. Rezultāts nebūs sliktāks, tas būs tikai lētāks – mūsu uzdevums ir izlemt, vai doties uz priekšu un vienalga pirkt dārgāko lietu. Mums jāizlemj, vai esam gatavi maksāt par intelektuāliem sasniegumiem, inovāciju pat tad, aj mums ir iespēja izvēlēties otrās šķiras preci vai pakalpojumu, kuram nav pievienotās vērtības.

Tam ir vajadzīgas ievērojamas zināšanas un ieguldījums. Mēs nevaram gaidīt, lai atsevišķi iedzīvotāji atzīst šīs saiknes un pieņem lēmumus, pamatojoties uz vērtībām, ja mūsu likumdevēji vai valdības to nespēj izdarīt.

Ir ārkārtīgi svarīgi samazināt pārkāpumu skaitu saistībā ar ES līdzekļiem zem pieļaujamā kļūdas koeficienta – šāda veida krāpšana liek izskatīties smieklīgai visai Eiropas Savienībai, ja ES līdzekļus izlieto tādā veidā, kas ir pretrunā ar ES paziņotajiem mērķiem.