Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 18. februāris - Strasbūra

25. Faktori, kas veicina atbalstu terorismam un teroristu vervēšanu (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums (A6-0015/2008), ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā sagatavojis Gérard Deprez, par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par faktoriem, kas veicina atbalstu terorismam un teroristu vervēšanu (2006/2092(INI)).

  Gérard Deprez, referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā man ir gods iepazīstināt jūs ar ziņojumu, kura sākums meklējams priekšlikumā, kuru 2005. gada beigās iesniedza mūsu kolēģis Duquesne kungs, kuram es tagad izsaku cieņu.

Vēlos norādīt arī to, ka lielu daļu ar šo ziņojumu saistītā darba paveica mūsu kolēģis Mayor Oreja kungs, kurš tādu iemeslu dēļ, kurus es nevaru komentēt, pēc balsojuma mūsu komitejā nolēma atsaukt savu vārdu.

Attiecībā uz Parlamentam iesniegtā ziņojuma saturu es uzskatu, ka to var apkopot, sagrupējot tā daudzos elementus četrās galvenās tēmās.

Pirmā tēma ir draudu nopietnība un pastāvība. Nevar noliegt to, ka terorisms kā tāds un it īpaši džihāda terorisms tagad ir viens no nopietnākajiem draudiem Eiropas Savienības iedzīvotāju drošībai. Asiņainie uzbrukumi Madridē 2004. gadā un Londonā 2005. gadā, un neaizmirsīsim visus kopš tā laika izjauktos terorisma mēģinājumus – tas viss liecina par šo draudu pastāvīgumu un nopietnību. No tā izriet, un ziņojumā tas ir precīzi uzsvērts, ka cīņai pret terorismu joprojām jābūt vienai no galvenajām Eiropas Savienības un tās dalībvalstu prioritātēm.

Tomēr, un tā ir ziņojuma otrā tēma, šī apņēmīgā cīņa pret terorismu zināmā mērā ir jāapsver. Ir jāievēro pamatprincipi; pretējā gadījumā mēs sagrausim mūsu sabiedrības pamatvērtības. Cīņai pret terorismu jānotiek, pamatojoties uz pedantisku cilvēktiesību un pamatbrīvību, it īpaši reliģijas brīvības un tiesību uz taisnīgu tiesu, ievērošanu.

Tajā pašā laikā un it īpaši tad, ja runa ir par džihāda terorismu, ir svarīgi noteikt atšķirību starp kultūrām un reliģijām, no vienas puses, un terorismu no otras puses. Lielākajai daļai musulmaņu, un šeit nedrīkst aizmirst to, ka tieši viņi ir terorisma galvenie upuri Irākā, Afganistānā un Pakistānā, nav nekā kopīga ar ekstrēmistiem; mums ir jāapkaro šīs grupas, kuras izkropļo reliģiju, kurai viņi it kā sekojot.

Nobeigumā, ievērojot principu, ka naids un neapmierinātība ir divi no faktoriem, kuri veicina radikālu uzskatu veidošanos, ziņojumā izteikts atgādinājums dalībvalstīm, ka visu veidu diskriminācijas apkarošana, it īpaši minoritāšu grupu integrācijas pasākumi, ir politiskas prioritātes, kas jāīsteno, lai veicinātu mieru, iecietību un labas attiecības mūsu sabiedrībā.

Trešā tēma attiecas uz pasākumiem, kuri īpaši paredzēti teroristu darbības novēršanai. Kaut gan šajā jomā ir garš ieteikumu saraksts dalībvalstīm, ziņojumā ir uzsvērta vajadzība pēc lielākas modrības attiecībā pret propagandas vietām, it īpaši internetam, vietām, kur notiek sludināšana, un audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļiem vispār.

Ceturtā tēma attiecas uz represīviem pasākumiem. Šeit nepārprotami starp pārējiem ir jāizceļ viens pasākums, jo tā dēļ ķildu trūkumu noteikti nenāksies izjust. Tas izklāstīts ziņojuma 10. punktā un iesaka paplašināt terorisma aktu definīciju ar terorisma attaisnošanu. Tagad, tā kā es neesmu pārliecināts, vai termins ,,attaisnošana” ir piemērots šajā gadījumā – un es personīgi domāju, ka franču valodā būtu vēlams lietot terminu ,,slavēšana” vai ,,apoloģija” – un vai to labāk nevajadzētu nomainīt, man būtu interesanti redzēt, kā Parlaments rīt reaģēs uz šo savā ziņā delikāto punktu, kas ir pašā debašu kodolā, proti, kur novilkt robežu starp drošību, pamattiesībām un vārda brīvību.

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - Priekšsēdētāja kungs! Komisijas pretterorisma politikas pamatā ir jautājuma risināšana par radikālu uzskatu pārvēršanos vardarbībā un tādēļ es atzinīgi vērtēju šodien apspriežamo ziņojumu un ļoti svarīgās problēmas, kuras tajā risinātas. Es atzinīgi vērtēju arī progresu iestāžu sadarbībā, apzinoties ārkārtīgo izaicinājumu, ar kuru mēs sastopamies, izstrādājot vienotu ES politiku, kas novērš, pārtrauc vai pavērš atpakaļ radikalizācijas procesu.

Pēc virknes iniciatīvu iepriekšējo gadu laikā un kopš mana pirmā paziņojuma par šo tēmu 2005. gada septembrī šā gada jūlijā Padomei un Parlamentam tiks iesniegts paziņojums, kurā būs norādīta laba prakse dalībvalstīs un izteikti konkrēti ieteikumi virzībai uz priekšu. Es ievēroju, ziņojumā iekļauts šās ieteikums Komisijai.

Iepriekšējos trīs gados mēs esam veltījuši laiku un līdzekļus, lai labāk izprastu šo parādību, tas tendences, izpausmes un to dinamiku. Mēs esam ierosinājuši četrus neatkarīgus salīdzinošos pētījumus, kuri tagad ir pabeigti. Mēs esam nosūtījuši anketu visām dalībvalstīm un pašlaik analizējam saņemtās atbildes. Mēs esam noorganizējuši konferenci par izglītības nozīmi radikālu uzskatu veidošanās novēršanā, kurā jaunu ideju rašanai pulcējās izglītības darbinieki, reliģiskie vadītāji un politiķi.

Pašlaik mēs strādājam pie paziņojuma projekta. Pirmie trīs pētījumi – par ierosmes faktoriem, nostāstiem un mobilizācijas taktiku – ir jāapstiprina nākamajā mēnesī. Ceturtais pētījums par pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu (labākā prakse), liekas, tiks publicēts apmēram vienlaikus ar paziņojuma pieņemšanu jūlijā. Tajā laikā šā pētījuma galvenie rezultāti būs jau iestrādāti ziņojumā. Dalībvalstīm nosūtīto anketu analīze turpinās, un mēs iekļausim to atspoguļojumu ziņojumā.

Tādējādi mēs tagad varam formulēt mūsu politiku ar daudz dziļāku ieskatu problēmā. Mūsu paziņojumā tiks skarti tādi svarīgi jautājumi kā nostāsti, kurus izmanto vardarbīgie radikāļi, un radikālu uzskatu veidošanās cietumos un citās nestabilās vietās. Mēs runāsim arī par izglītības nozīmi un pilsoniskās sabiedrība iesaistīšanu radikalizācijas apkarošanā.

Deputāti zinās, ka attiecībā uz kūdīšanu mēs esam iesnieguši priekšlikumu par grozījumu Pamatlēmumā par terorisma apkarošanu, kas ir viena daļa no pagājušā gada novembrī īstenotās ,,terorisma paketes”. Šā instrumenta mērķis ir iekļaut pamatlēmumā noziegumus paralēli tiem noziegumiem, kas iekļauti Eiropas Padomes Konvencijā par terorisma novēršanu – publiska provokācija, vervēšana un teroristu apmācība – arī ar interneta palīdzību - un it īpaši norādes internetā, kā pašiem izgatavot spridzekļus.

Komisija ir stingri pievērsusies terorisma upuru atbalstam. Kopš 2004. gada mēs esam parādījuši savu atbalstu ar finansiālu palīdzību dauzos projektos, kuru mērķis ir palīdzēt terorisma upuru apvienībām un veicināt Eiropas iedzīvotāju solidaritāti. 2008. gadā mēs esam paredzējuši izveidot Terorisma upuru apvienību Eiropas tīklu, lai pārstāvētu upuru intereses Eiropas līmenī un nostiprinātu Eiropas iedzīvotāju solidaritāti ar terorisma upuriem.

Nobeigumā, lai likvidētu terorisma draudus Eiropā, obligāti jāīsteno vispārēja to faktoru novēršanas politika, kas izraisa radikālu uzskatu veidošanos un vervēšanu, lai pētītu tā dziļākās saknes, nekad neattaisnojot teroristu rīcību. Džihāda terorisms joprojām ir lielākie draudi demokrātiskām sabiedrībām un arī miljoniem godīgu musulmaņu ES un daudzās citās pasaules daļās.

  Manfred Weber, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi! Man šķiet skumji, ka mums šodien vēlreiz jādebatē par terorismu. Radikalizācija un terorisms nesader ar Eiropu. Eiropa, kuru mēs būvējam, ir iecietības Eiropa, tādēļ vienmēr ir skumji, ja mums ir jāapspriež šis jautājums.

Mūs vieno daudzi apstākļi. Terorisms ir atzīts par galveno draudu. Jāaptur vervēšana. Mums ir jāievēro pamattiesības. Dialogs ir atslēga uz iecietību. Mums jābūt īpaši informētiem par internetu, it īpaši par tā nozīmi saziņā.

Mēs uzskatām pretterorismu par ārkārtīgi svarīgu mūsu ārpolitikā. Eiropā mums ir vajadzīgs labāks dienestu tīkls, lai nodrošinātu to, ka mēs varam apkarot radikalizāciju un terorismu. Es vēlētos īpaši pateikties Komisijas priekšsēdētāja vietniekam par viņa ieteikumiem šajā jomā un kopsavilkumu.

Tādēļ manai grupai ir ļoti žēl, ka netika pieņemta mūsu referenta Mayor Oreja kunga pastieptā roka un ka procesa beigās mēs nevarējām panākt kompromisu. Tādēļ EPP-ED ir daudzi svarīgi punkti, kurus mēs esam noteikuši rītdienas balsojumam: piemēram, ja ir priekšlikumi svītrot tādus grozījumus, kas nosaka, ka cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpumi izraisa terorismu; ja ir priekšlikumi svītrot grozījumus, kuri nosaka īpašu uzraudzību skolām un reliģiskiem centriem; un ja ir priekšlikumi svītrot norādes uz džihāda terorismu.

Ja mēs gribam apkarot draudus, mums ir jāzina, no kurienes draudi rodas. Tādēļ mums ir jānosauc džihāda terors par galveno izaicinājumu arī šajā ziņojumā. Ja to svītros, mēs nevarēsim balsot par labu ziņojumam. Mēs neatbalstīsim nekādu turpmāko ziņojuma mīkstināšanu. Tādēļ es ceru, ka mēs varam panākt labu rezultātu rītdienas balsojumā.

  Claudio Fava, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos pateikties kolēģiem un nekavējoties paziņot, ka mēs, atklāti runājot, bijām spiesti strādāt pie ziņojuma, kuram bija slikts iesākums, kurš raidīja sajauktus paziņojumus un kurā bija iekļauti apšaubāmi paziņojumi. Es ticu, ka Pilsoņu brīvību komiteja paveica ievērojamu darbu, atjaunojot šim ziņojumam nozīmīgu, taustāmu politisko profilu.

Protams, mēs visi bijām vienisprātis par galveno premisu. Personu un grupu spēcīgā radikalizācija iepriekšējo gadu laikā izgaismoja vienu no mūsu tiesiskās sistēmas visvājākajām vietām un bija viens no lielākajiem uzbrukumiem mūsu demokrātiskajām institūcijām. Ir ārkārtīgi svarīgi apkarot šo parādību. Šajā ziņā Eiropas Savienības rīcība rada pievienoto vērtību, jo tā nodrošina saskaņotību, jo ja mēs apvienosim savus instrumentus, mums būs instrumentu summa, un katram instrumentam būs pašam savas iekšējās vājās vietas.

Taču tas ir jauns izaicinājums, kas prasa labi saskaņotas darbības, nedodot ceļu cilvēka dabiskajai tieksmei – nenovēršami, ņemot vērā uzbrukumus, kurus esam pārcietuši kopš 11 septembra – vispārināt vai būvēt Eiropas cietoksni, vai atbīdīt malā prioritāti, kas ir ES integrācijas procesa galvenā prioritāte, proti, pamattiesību aizsardzību.

Tādēļ mēs uzskatām, ka ir svarīgi doties trīs virzienos, kas izklāstīti šajā ziņojumā/ Pirmais solis ir aizstāvēt pamattiesības un tiesiskumu, it īpaši, kā teica Frattini kungs, ticības brīvību un vārda brīvību. Ja šīs tiesības nav garantētas, visa Eiropas ideja cietīs neveiksmi, tāpat kā par neveiksmi kļūs integrācijas process, kuru vispirms izsaka Eiropas iedzīvotāju pamattiesības.

Mums ir jānostiprina tiesu iestāžu sadarbība, lai dotu triecienu radikālām, vardarbīgām, organizētām galējo grupām. Mums ir vajadzīgs pilnīgs par terorismu uzskatīto noziegumu saskaņojums Eiropas līmenī, un Pilsoņu brīvību komitejas priekšlikumam ir jāpievieno tas, ka par noziegumu atzīst noziedzīgas darbības attaisnošanu. Protams, mums ir vajadzīgs arī rūpīgs preventīvs darbs: mums ir jāvēršas pret cēloņiem un faktoriem – kuru ir ļoti daudz, un nav nozīmes izlikties, ka tā nav – kas izraisa dažādu mūsu sabiedrības iedzīvotāju grupu pievēršanos radikāliem uzskatiem. Tas ir saistīts ar pilsonības tiesību paplašināšanu, aktīvās pilsonības, citiem vārdiem sakot, tādas pilsonības, kura pieļauj atbildību un līdzdalību politiskajā dzīvē, kā arī dialogu ar reliģiskām kustībām.

Kā teica priekšsēdētāja vietnieks, mums ir jācīnās un jāaizstāv arī miljoniem – desmitiem miljonu – Eiropas pilsoņu, kuri praktizē reliģiju, kas atšķiras no mūsējās, un arī musulmaņi, ka nav Kopienas pilsoņi, bet kuri vienmēr ir dzīvojuši saskaņā ar demokrātijas noteikumiem un ievērojuši mūsu likumus, kas dara viņus mūsu cieņas vērtus.

Visbeidzot, mums ir jāveido dialogs, kas patiesi parāda civilizāciju savienību un nevis civilizāciju sadursmi. ,,Civilizāciju savienība” – priekšsēdētāja kungs, es tūlīt beidzu – nav jēdziens, kuru mēs esam aizņēmušies no politiskas polemikas; tas ir jēdziens, kuru izveidoja Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome. Tas izsaka šā Parlamenta un mūsu kopienu lielo atbildību. Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt šo jēdzienu rītdienas rezolūcijā.

  Ignasi Guardans Cambó, ALDE grupas vārdā. – (ES) Man šķiet, priekšsēdētāja kungs, ka šis ziņojums ir līdzsvarots, ārkārtīgi svarīgs ne tikai faktiskā formāta ziņā, un tajā ir skarts jautājums, kas mūsdienās mums ir pārāk pazīstams.

Nevar būt šaubu, ka terorisms ir kārtības nodrošināšanas joma parādība, un mēs visi zinām ka tam ir kārtības nodrošināšanas dimensija. Tomēr terorisma cēloņi vai drīzāk iemesli, kuri liek dažiem cilvēkiem kļūt par teroristiem, atrodas tālu aiz šīs dimensijas. Jaime Mayor Oreja izklāstīja to pirmajā ziņojumā, sākumā ārkārtīgi apstrīdamā veidā, bet pēc daudzām sanāksmēm un daudziem grozījumiem viņš panāca rezultātu, kas bija pilnīgi pieņemams arī viņa paša grupai.

Es vēlos apliecināt Parlamentam kā varētu apliecināt tiesā, ka tā nav taisnība, ka Jaime Mayor Oreja izstieptā roka tika noraidīta. Es to varētu apliecināt ar zvērestu, ja tā būtu pieņemts darīt Parlamentā. Tas nav tiesa. Iemesli, kādēļ tagad šim ziņojumam tiek likti šķēršļi, vislabāk zināmi Eiropas Tautas partijai un frakcijai. Es liecināt par sanāksmēm Mayor Oreja kunga birojā, kurā mēs pieņēmām 99 % no tā, kas rīt tiks nodots balsojumam. viņi nevar mums stāstīt, ka daži punkti ir noraidīti vai ka piedāvājums ir noraidīts, jo tā ir tikai un vienīgi patiesības nepareiza interpretācija viņu izpildījumā.

Tādēļ nostāja, kādu rīt ieņems Partido Popular, joprojām ir mīkla, un nav šaubu, ka tas kalpos tā kopējā politiskā paziņojuma vājināšanai, kuru mēs vēlamies nosūtīt. Tādēļ es vēlos paust nožēlu par šo attieksmi. Man šķiet, ka pateikt, ka problēma ir vārda ,,džihāds” pazušana vienā nodaļā, ja pēc tam tas parādās trīs nodaļās un vēlreiz H apsvērumā, ka džihādisms neapšaubāmi ir galvenais terorisma veids, kam mēs pievēršamies, nozīmē meklēt attaisnojumus, kas neiztur kritiku.

Jebkurā gadījumā šis ziņojums runā par brīvību, par reliģisku brīvību un pat brīvību noraidīt sociālo modeli, tomēr skaidri pasaka, ka Eiropa nevar pieņemt kūdīšanu uz vardarbību, kūdīšanu uz naidi vai sabiedrības pamatu graušanu reliģijas aizsegā.

Valstij ir tiesības uz instrumentiem, kurus tā izmanto savai aizsardzībai, instrumentiem iedzīvotāju aizsardzībai. Patiesībā valsts var īstenot šīs tiesības ar policijas un tiesu palīdzību, vienlaikus saglabājot dialogu, līdzdalību un darbu, kas vērsts uz tādu cilvēku pilnīgu integrāciju, kuri kādu dienu var kļūt tik fanātiski, lai uzbruktu paši savai sabiedrībai, sabiedrībai, kurā viņi ir integrējušies, vai vienkārši paši savai sabiedrībai, jo daudzos gadījumos šie cilvēki faktiski bija dzimuši mūsu vidū.

Ir diskutējams jautājums, un mana grupa to ir apspriedusi, kādā mērā pašreizējie tiesību akti ir vai nav apmierinoši; dažiem ir vajadzīgas tādas koncepcijas kā apoloģija un terorisma aktu attaisnošana, kamēr citi tās noliedz kā vārda brīvības iespējamu pārmērīgu ierobežošanu. Tātad manas grupas nostāja ir šāda: neturpināt tiesību aktu pārveidošanu un noraidīt apoloģijas koncepciju.

Jebkurā gadījumā – un es tūlīt beidzu, priekšsēdētāja kungs – es šo ziņojumu vērtēju atzinīgi. Es ceru, ka Eiropas Tautas partija pārdomās un parādīs atbalstu, kuru tā var dot ziņojuma saturam. Es atzinīgi vērtēju Komisijas politiku kā vispārējās politikas pamatnostādni, kura paredz policijas spēku ciešu sadarbību visā Eiropā, un tiek īstenoti pasākumi, kuri nevis spodrina, bet dod rezultātu, respektējot viena un visu tiesības.

  Ryszard Czarnecki, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pārfrāzējot Ernesta Hemingveja vārdus, es teiktu: ,,Nejautā, kam skan terorisma zvani, tie skan tev.” Pēc teroristu uzbrukumiem Spānijā pirms četriem gadiem un Anglijā pirms trim gadiem šī ir ļoti piemērota ziņa. Ja dokumentu, kuru mēs apspriežam, varētu izlasīt komisāra Frattini tautiete Oriana Fallaci, viņa, visticamākais, būtu satriekta. Fallaci kundze bija izcila itāļu intelektuāle, kura bija slavena ar nepiekāpību un strīdīgumu. Viņa uzskatīja, ka islāma teroristi ir, īsiem vārdiem sakot, islāma pārstāvji un ka viņi ir islāma kvintesence.

Skaidrs, ka Eiropas Parlamentam var būt cits viedoklis šajā jautājumā. Tomēr ir vērts apdomāt, kādēļ musulmaņu teroristi spēj saglabāt tik lielu atbalstu arābu izcelsmes jaunu cilvēku vidū, kuri ir dzimuši Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Es pilnībā atbalstu paziņojumus, ka karš pret terorismu joprojām ir Eiropas Savienības prioritāte. Mums ir ļoti svarīgi koncentrēt uzmanību uz teroristu propagandu internetā. Es vēlētos piebilst, ka satelīttelevīzijas raidījumus arābu valodā arī var izmantot radikālā islāma propagandai.

  Georgios Georgiou, IND/DEM grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Laiks ir ļoti svarīgs. Taču man jums jāsaka, ka es uzņēmu ziņojumu labvēlīgi, kā es sapratu, tas bija ierobežots galvenokārt līdz atklāšanai, no vienas puses, un novēršanai, no otras puses.

Es vēlētos uzsvērt, ka galvenokārt mums būtu vajadzējis pievērsties teroristu vervēšanas jautājuma. Mums kaimiņos, Vidusāzijā, atrodas ,,akadēmija”, kura ražo teroristus. Kāpēc tā? Eiropa sešdesmit gadus necentās atrisināt šo problēmu, un mums arī nebija iemesla to darīt.

Tagad veidojas līdzīga situācija, un es priecājos, ka man deva vārdu tagad, dienu pēc Kosovas neatkarības pasludināšanas.

Jūs zināt, ka tur tagad, ļoti iespējams, atkal var notikt nelaime. Ko tad, ja Mitrovicas serbi rīt sāks izrādīt pretestību vai, ja jums tā labāk patīk, neapmierinātību? Vai mēs viņus sauksim par teroristiem?

Mums ir jāizmeklē iemesli, kādēļ rodas teroristi, kuri ir gatavi uzbrukt mūsu Eiropas sistēmai, kura viņus neatbalsta.

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Šajā Parlamentā es pārstāvu Ziemeļīriju, reģionu, kurš, kā visiem zināms, gadu desmitiem ilgi ir cietis nežēlīgu terorismu. Un ar šādu pieredzi man šajās debatēs ir divas piebildes.

Pirmkārt, terorismu nekad nevarēs nomierināt, tas ir jāsakauj. Sāciet iztirzāt terorismu, piešķirt tā apcietinātajiem īpašu statusu un, gadu galā, priekšlaicīgu atbrīvošanu, un drīz jūs nonāksit tur, kur nonāca Ziemeļīrija – pie pārliecinātiem teroristiem valdībā. Nomierināšana tikai veicina teroristu apetīti – neremdināmu apetīti.

Otrs jautājums kuru es vēlos uzsvērt, ir šāds: tā kā nav pareizi ļaunprātīgi izmantot stāvokli, naivā pārliecība, kādu es redzu šajā ziņojumā, ka tā dēvēto ,,cilvēktiesību” dāsna piešķiršana teroristiem viņus nomierinās, patiesībā viņus tikai stiprinās, jo viņi profesionāli lieto un ļaunprātīgi izmanto šādas tiesības sev par labu, vienlaikus atņemot saviem upuriem viņu visu galvenās pamattiesības – tiesības uz dzīvību.

Teroristu slepkavnieciskās stratēģijas pārmērību dēļ sabiedrības aizsardzība dažreiz liek izdarīt izvēli starp teroristu neiegrožotajām tiesībām un nevainīgo tiesībām. Šādos apstākļos man nav grūti izvēlēties sabiedrības tiesības, lai aizstāvētos pret teroristu šķietamajām cilvēktiesībām. Cīņa pret terorismu ir labā cīņa pret ļaunumu, un ja vajag, teroristu tiesības ir otršķirīgas, salīdzinot ar sabiedrības tiesībām.

  Carlos Coelho (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi! Man jāsāk ar atgādinājumu, ka nelokāmajai cīņai pret terorismu jānotiek saskaņā ar likumu, ievērojot tiesiskumu un nepārkāpjot pamattiesības. Es neesmu pārliecināts, vai terorisms, kā apgalvots ziņojumā, ir galvenais drauds Eiropas Savienības iedzīvotāju drošībai, taču es piekrītu Deprez kungam, ka tas noteikti ir viens no galvenajiem apdraudējumiem. Esmu pārliecināts, ka šī apdraudējuma nepietiekama novērtēšana neļaus mums efektīvi cīnīties pret to un palielināt mūsu iedzīvotāju drošību. Tādēļ es balsoju pret ierosinātajiem grozījumiem.

Terorisms skar ne tikai to valstu iedzīvotājus, kuras ir pārcietušas uzbrukumus, tas apdraud arī sabiedrību visur citur. Tas izplata bailes un terora draudus. Terorisms ir muļķīga fanātisma izpausme, kas ignorē cilvēka dzīvības un cieņas vērtību. Eiropas Savienība un arī komisārs Frattini ir izvirzījuši cīņu pret terorismu mūsu prioritāšu augšgalā. Mums ir vajadzīga vispārēja stratēģija, kura var izjaukt teroristu tīklus., Šajā stratēģijā ir jāatzīst preventīvu pasākumu vērtība, cīņa pret teroristu vervēšanu un visiem faktoriem, kuri veicina varmācīgu, radikālu uzskatu veidošanos.

Ir svarīgi analizēt un izprast iemeslus, cēloņus un procesus, kas izraisa radikalizāciju un terorismu it īpaši mūsu dalībvalstīs dzīvojošo jauniešu vidū. Integrācijas procesā, bez šaubām, ir pieļautas kļūdas. Es piekrītu, ka likuma robežās un ievērojot vārda brīvību ir jānovērš teroristu propaganda, kuras mērķis ir mudināšana uz terora aktiem.

Tādēļ man jāpiekrīt Mayor kungam, ka Eiropas iniciatīvu šajā jomā nevar un nedrīkst izmantot kā valsts vēlēšanu stratēģiju atbalsta platformu.

  Inger Segelström (PSE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet sākt ar pateicību Deprez kungam par šo ziņojumu un ļoti vajadzīgajām debatēm par terorismu. Tāpat man šķiet, ka tas notiek īstajā laikā, jo tagad mēs dzīvojam Eiropas kultūru dialoga gadā.

Es nedomāju, ka ziņojums pietiekami labi atspoguļo iemeslu, kāpēc jaunieši, lielākoties jauni vīrieši, kļūst vai jūt kārdinājumu kļūt par teroristiem un noliek sevi ārpus demokrātiskās sabiedrības. Ja mēs palūkojamies apkārt, mēs nevaram neievērot nabadzības un netaisnības izpausmes. Ir daudz jaunu cilvēku, kuriem mēs nevaram piedāvāt mācības, darbu. mājokli vai cerību nākotnei. Tā ir augsne fanātismam un cēlonis, kas liek jauniem cilvēkiem rīkoties, lai nodrošinātu lielākas tiesības savai grupai vai cilvēkiem. Ziņojumā trūkst šādas analīzes.

Es īpaši aicinu jūs balsot par 12. grozījumu, jo mūsdienās teroristu propaganda parasti tiek izplatīta internetā, un to spēj redzēt un kontrolēt tikai daži no mums. Tas ir paaudžu jautājums, un mums ir jāpalielina uz jāuzlabo zināšanas par vervēšanu, un jāstrādā labāk, lai to novērstu. Citādi es atbalstu PSE grupas grozījumus.

  Alexander Alvaro (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Liels paldies Deprez kungam un Guardans Cambó kungam par viņu komentāriem. man šķiet, ka tie ļoti saskan ar mūsu grupas nostāju.

Ziņojuma nosaukums ir ,,Faktori, kas veicina atbalstu terorismam un teroristu vervēšanu”. Pārējie runātāji atzinīgi vērtēja to, ka mēs runājam par šo jautājumu, un viņiem ir taisnība. Taču mēs to neapriežam pirmo reizi. Eiropas Parlaments un visa Eiropas Savienība ir runājusi par naida sludinātājiem, un ir īstenoti preventīvi pasākumi, lai pārtrauktu naudas plūsmu teroristu organizācijām. Tie noteikti ir noderīgi pasākumi.

Manuprāt, šajā ziņā ziņojums ir lielā mērā ir uztverts pareizais tonis. Man šķiet, ka tas nedaudz pārspīlē, uzskatot internetu par visa ļaunuma sakni vai patvēruma vietu. Bez šaubām, tā ir telpa, kas atspoguļo sociālās tendences tikpat lielā mērā kā reālā dzīve, un es nedomāju, ka mums jākoncentrē visi spēki, lai to apspiestu uz visiem laikiem. Mēs to vienkārši nepaveiksim.

Jautājums ir par, ko tad mēs varam darīt tā vietā? Mēs esam runājuši par audiovizuālajiem pakalpojumiem, un šeit rodas jautājums: kāpēc Eiropas Savienība nerīkojas, ja daži kanāli raida ES teritorijā naida programmas, kas domātas tieši bērniem?

Kādā no Hezbollah programmām kāds tēls, kas pārģērbies par Mikipeli, visādos veidos uzbrūk ebreju ieceļotājiem. Tas paredzēts vēstures mācīšanai maziem palestīniešu bērniem. Runa nav par to, ka kādai dalībvalstij bija jāiejaucas un jānovērš šī problēma. Gluži otrādi, Volta Disneja sabiedrība aizstāvēja tiesības uz Mikipeli, un sērijas beigās Mikipeli nogalināja kāds ebreju ieceļotājs.

Un tas tika raidīts Eiropas teritorijā! Kādēļ Hezbollah vēl nav iekļauta ES teroristu organizāciju sarakstā? Mums tikko bija interesanta saruna ar Dick Marty par šo jautājumu. Es uzskatu, ka kopumā vajag vairāk būvakmeņu, lai savaldītu terorismu reizi par visām reizēm. Protams, tajā ietilpst arī terorisma sakņu likvidēšana attiecīgajās valstīs, piemēram, izveidojot veselības aprūpes sistēmu, infrastruktūru un izglītības sistēmu. Mēs nedrīkstam atstāt šo pakalpojumu sniegšanu tādu teroristu organizāciju kā Hamas Gazas sektorā vai Hezbollah ziņā, jo šīs sociālā patvēruma vietas ir tieši tās, kur šīs organizācijas vervē atbalstītājus.

SĒDI VADA: A. BIELAN
Priekšsēdētāja vietnieks

  Bárbara Dührkop Dührkop (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Ar mūsu priekšlikumu Padomei un Komisijai mēs vēlamies dot ieguldījumu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības centienos likvidēt faktorus, kas veicina atbalstu terorismam un teroristu vervēšanu.

Frattini kungs, process, kamēr šī lieta tika aizvadīt līdz Parlamentam, bija ilgs un darbietilpīgs, tomēr nevar būt šaubu, ka galarezultāts būs rīt paredzētā balsojuma vērts. Priekšlikumā galvenā uzmanība ir vērsta uz cīņu pret islāma ekstrēmismu, jaunu parādību ES, kurai vajadzīgs zināms atspoguļojums un līdzekļi, lai tam pretotos.

Taču to var vienkārši secināt attiecībā uz jebkuru citu terorisma cēloni, kurš var aktivizēties patriotisma un karogu vidē. Tādēļ es vēlos lūgt Padomi uzskatīt apoloģiju par noziegumu saistībā ar lēmumu pret terorismu. Būtu vēlams paplašināt šā nozieguma saskaņošanu 27 dalībvalstīs, tomēr vienmēr, es atkārtoju, stingri ievērojot vārda brīvību.

Radikālisma apspiešanai un novēršanai jānotiek paralēli. Ja mēs vēlamies novērt radikālu uzskatu veidošanos, mums jānodrošina izglītība un integrācija 13 miljoniem musulmaņu, kuri dzīvo ES, un jāatturas no šo 3,5 % iedzīvotāju apzīmēšanas ar kauna zīmi. Attiecībā uz ES ārējiem sakariem mēs aicinām uz civilizāciju dialogu nevis sadursmi. Tādēļ mēs atsaucamies uz ANO pieņemto ,,civilizāciju savienību” un nesaprotam dažu deputātu pilnīgo noraidījumu.

Šis gads ir Eiropas kultūru dialoga gads. Mēs nevēlamies palīdzēt reliģijas izkropļošanā – mums ir jāveicina sociālā līdzdalība un dialogs. Tie ir daži no ieteikuma sasniegumiem. Vai tā ieteikumi ir tik kaitīgi, ka runātājs vienkārši nevar uz tiem paskatīties?

Weber kungs, man jāsaka, ka Mayor Oreja kungs izrādīja parlamentārās pieklājības trūkumu, nepaskaidrojot Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai, kādēļ viņš balsoja pret un pēc tam noraidīja ziņojumu. Viņa apsēstība ar sistemātisku opozīcijas izrādīšanu Parlamentam valsts līmenī daudz pasaka par iepriekšējā runātāja demokrātisko nostāju. Šāda attieksme neko daudz nedos, ja mēs vēlamies panākt progresu demokrātijas ziņā, un šis Parlaments darbojas ar vienprātību nevis ar iecirtīgām pozām.

  Sarah Ludford (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka šis ir labs ziņojums, un es piekrītu gandrīz visām mūsu priekšsēdētāja un politiskā kolēģa Deprez kunga piezīmēm. Bet es neesmu vienisprātis ar viņu un pārējiem jautājumā par pretterorisma likumu pareizo apjomu.

Es neuzskatu, ka ir lietderīgi atzīt par kriminālnoziegumu terorisma slavināšanu vai apoloģiju. Man šķiet, ka arī jēdziens ,,attaisnošana” rada sarežģījumus. Kā jau daudzi no mums agrāk kopā ar Dick Marty ir sprieduši jautājumā par teroristu melno sarakstu un līdzekļu iesaldēšanu, likumam ir jābūt gan taisnīgam, gan efektīvam, lai nodrošinātu tā uzticamību, ilgtspējību un sabiedrības atbalstu. Šeit slēpjas risks, ka, paplašinot krimināllikumu, kā šeit ieteikts, no darbībām un nodomiem arī ieejot uzskatu, komentāru un pat fantāzijas sfērā, rodas briesmas radīt domu noziegumus.

Tas varētu ierobežot runas brīvību. Ja es saku, ka saprotu, ka kurdi Turcijā izjūt dusmas un neapmierinātību par viņu kultūras, valodas un identitātes apspiešanu un politisko centienu noraidīšanu, vai es attaisnoju Kurdistānas Strādnieku partijas bumbas?

Diez vai Parlamentā atradīsies kāds cilvēks – diemžēl daži varbūt tomēr ir – kurš nejūsmotu par Nelsonu Mandelu. Bet Afrikāņu nacionālais kongress (ANC) īstenoja terora aktus, cīnoties pret galēji represīvo aparteīda valsti. Ir cilvēki, tagad valstsvīri, kuri bijuši godājami viesi šajā plenārsēžu zālē, un kuri agrāk bijuši brīvības cīnītāji.

Tātad es esmu tikai pūkaina liberāle, kurai rūp tikai runas brīvība? Nē, jo likumam ir jābūt efektīvam. Mēs jau esam pareizi noteikuši, ka kūdīšana uz terorismu ir kriminālnoziegums. Un tas paver plašas iespējas vērsties pret uzvedību un runām, kuru mērķis ir izraisīt terora aktu.

Pagājušajā nedēļā AK otrā augstākā līmeņa tiesa, Apelācijas tiesa, atcēla apsūdzību par džihādistu materiālu glabāšanu pieciem cilvēkiem tieši tādēļ, ka nebija pierādījumu par nodomu mudināt uz terorismu. Sākotnējās apsūdzības šajā lietā aizvainoja tos cilvēkus, pārsvarā jaunus musulmaņus, kuri vēlējās pārrunāt, apspriest un kritizēt Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu ārpolitiku. Tas nepalīdz apkarot radikālismu. Taču, šādām lietām sabrūkot, arī likums paliek neskaidrības un nesakārtotības stāvoklī, un tas ir izdevīgi teroristiem.

Turēsimies pie apsūdzību izvirzīšanas par kūdīšanu. Nemaldīsimies slavināšanā un apoloģijā.

  Jan Marinus Wiersma (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos paust atzinību par šo ziņojumu un tāpat par komisāra vārdiem par to, ko viņš grib darīt. Arī manā valstī Nīderlandē tiek pievērsta liela uzmanība radikālai nostājai un tās traģiskajām sekām. Mēs paši Nīderlandē esam saskārušies ar Holandes TV producenta baismīgo slepkavību, ko izdarīja jauni cilvēki no radikālajām aprindām. Mēs runājam tikai par nelielu grupu, bet tam, ko tā dara, var būt ievērojamas sekas. Ir ļoti svarīgi, lai mēs darbotos kopā un pieliktu visas pūles, lai izsekotu un izolētu grupas un atsevišķus jauniešus, kuri var pievērsties teroristiskiem uzbrukumiem.

Tomēr, kā jau šeit teica citi, ārkārtīgi svarīga ir arī radikālas nostājas novēršana. Uzdevums ir panākt, lai grupa, kura var pievērsties vardarbībai, būtu pēc iespējas mazāka. Radikāla nostāja ne vienmēr beidzas ar vardarbību. Jebkurā gadījumā ir slikti, ja jaunieši jūtas pilnīgi izolēti no sabiedrības un neko negrib darīt šajā jautājumā. Pēc mūsu pieredzes to veicina arī tas, ka radikālas nostājas apkarošanas politika ir vērsta uz vietējām varas iestādēm. Protams, ir svarīgi pētīt, ko iespējams darīt cietumos un, plašāk runājot, izglītības jomā, pētīt, ko var darīt, lai novērstu interneta ļaunprātīgu izmantošanu. Tomēr tās joprojām ir vietējās varas iestādes, kuras var aktīvi darboties kopienās, lai apkarotu radikālas nostājas cēloņus un izsekotu jauniešus, kuri ir uzņēmīgi pret to. Man šķiet, ka Eiropas Savienībai un ir īpaši komisāram var būt liela loma dažādās pilsētās iegūtās pieredzes apkopošanā. Pagājušajā nedēļā mūsu grupa bija darba vizītē Roterdamā, pilsētā, kurā daudz darīts radikālas nostājas apkarošanā un novēršanā, un piekļuvē pret šādu nostāju uzņēmīgām grupām.

Ir svarīgi iesaistīties plašākā dialogā ar mūsu valstu musulmaņu kopienām. Daži no iesaistītajiem jauniešiem nāk no šīm lielākajām kopienām, un ja mēs izolēsim šo lielāko grupu, mēs nekad nevarēsim piekļūt mazākajai grupai. Tādēļ ir svarīgi sākt dialogu ar pieņēmumu, ka lielākā daļa musulmaņu kopienu, kuras dzīvo mūsu sabiedrību, negrib nekā kopīga ar viņu reliģijas perverso interpretāciju, un ka mēs daudz ieguldām šajā manas grupas plašajā dialogā arī šogad – kultūras dialoga gadā.

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Paldies, priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! ES ir skaidri jāparāda, ka cīņa pret terorismu ir solidaritātes demonstrācija gan simboliskā, gan praktiskā nozīmē. Vajadzīgi lielāki līdzekļi, lai Europol varētu sadarboties ar mūsu valsts drošības dienestiem un panākt rezultātus. It īpaši par to liecina nesenie nemieri pēc atjaunotas naida mošanās par Muhameda karikatūrām.

Kā jau šeit teica, cīņai pret terorismu vienmēr jānotiek ar likumīgiem un samērīgiem līdzekļiem. CIP lidmašīnu reisi Eiropā, spīdzināšanas izmantošana, nāvessodu parodijas un slīcināšana, kura, kā CIP tagad atzīst, ir notikuši, un īpašu slepeno cietumu izveide ir spēcīgi jānosoda. Šajās lietās, Frattini kungs, ES jārīkojas daudz noteiktāk nekā iepriekš.

Ir labi, ka ziņojumā pieņemta plašāka pieeja un pētīti faktori, kas veicina lielāku atbalstu un vervēšanas atsākšanu grupās, kuras noraida mūsu sabiedrības modeļus par labu vardarbībai un sektantismam.

Tas, ka briesmīgās vardarbības, kuras mēs pieredzējām iepriekšējos gados, vaininieki ir dzimuši un auguši Eiropā, ir skarbs modinātāja zvans, kas mudina mūs kritiskāk palūkoties uz savu sabiedrību. Mums ir vajadzīgs dialogs un vaļsirdīga diskusija par mūsu integrācijas un vīzu politiku. Šeit mēs nevaram un nedrīkstam izvairīties no sarežģītiem jautājumiem. Tomēr, manuprāt, viena lieta ir pati par sevi saprotama. Tās ir mūsu domas par to, kam ir jābūt mūsu kopējās likumdošanas pamatā. Pašreizējās debates par šariata likumiem Lielbritānijā liecina, ka labi nodomi nereti var būt vairāk traucēklis nekā palīdzība.

Mums jānodrošina arī tas, ka Kopienas tiesību akti neapdraud vai nenobīda malā tādus svarīgus konstitucionālos principus, kas nosaka vārda brīvību. Ziņojumā ir runa par jaunas koncepcijas iekļaušanu ietvarlēmumā – ,,terorisma attaisnošana”. Es uzskatu, ka tas ir neveiksmīgi. Ne jau tādēļ, ka tā ir slikta doma – nodrošināt, lai visām dalībvalstīm būtu labi likumi pret kūdīšanu, bet gan tādēļ, ka ir sarežģīti, varbūt pat neiespējami, nonākt pie definīcijas, kuru varētu vienoti piemērot un kura neradītu sarežģītas skaidrojuma problēmas. No vienas puses ir svarīgs uzdevums norādīt ceļu terorisma apkarošanai un dzīvību glābšanai. No otras puses ir vārda brīvības princips un centieni saglabāt Eiropā augstu tiesiskās noteiktības līmeni. Jautājums ir pat parieza līdzsvara atrašanu.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Laikā, kad fanātiķi iznīcina nevainīgas dzīvības un rīko bumbu sprādzienus, uzbrūkot demokrātiskām sabiedrībām, ir jau par vēlu. Šā iemesla dēļ nedrīkst taupīt nekādas pūles, it īpaši, kā saka komisārs Frattini, ja ir runa par novēršanu. Mūsu uzmanības priekšplānā ir jābūt dialogam kā ceļam uz iecietību. Taču mums vajadzīga arī labāka policijas sadarbība un datu apmaiņa; tiešām, ir jāpastiprina visi līdzekļi, kurus var izmantot gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.

Es īpaši atzinīgi vērtēju to, ka komisārs vērsa uzmanību uz to, cik svarīgi ir palīdzēt upuriem. Runa nav tikai par iecietību, runa ir arī par praktiskiem pasākumiem. Atļaujiet man uzsvērt, ka naida sludinātāji ir jāuzmana – tā ir nepieciešamība. Taču pēc informācijas ir jāseko rīcībai. Terorisma slavināšana nekad nav pieļaujama, tādēļ mums ir vajadzīga pilnīgas neiecietības stratēģija attiecībā uz noziegumiem pret mūsu sabiedrību.

Man šķiet, ka ir ļoti nožēlojami, ka jautājumā, kas vienmēr ir bijis ļoti nopietns diskusiju temats šajā Parlamentā, nacionālais strīds atkal ir ieguvis draudīgus apmērus saistībā ar šo ziņojumu.

  Manfred Weber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi no ALDE grupas man jautāja, kā PPE-DE grupa ir nodomājusi balsot. Atļaujiet man vēlreiz pateikt, ka PPE-DE grupa atbalsta 95 % no ziņojuma satura. Es vēlētos uzsvērt arī to, ka, manuprāt, ir ļoti skumji, ka gan ALDE pārstāvis, gan PSE pārstāvis, spāņu kolēģi, šodien uzbruka PPE-DE. Man šķiet ļoti nožēlojami, ka vietējie jautājumi neļauj mums panākt savstarpēju vienošanos šajā Parlamentā.

Katrs, kurš vēlas, lai rīt šis Parlaments nonāktu pie kopēja nozīmīga lēmuma, ir lūgts balsot par PPE-DE grozījumiem. Mēs neko nemainām rezolūcijas būtībā, bet mēs svītrojam iekšpolitikas aspektu. Ikviens, kurš vēlas pieņemt PPE-DE grupas pastiepto roku, rīt to var izdarīt.

  Alexander Alvaro (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Esmu ļoti iepriecināts, ka jūs ļāvāt mums runāt vēlreiz, jo citās debatēs to apsprieda citādi. Kaut gan mēs ar Pirker kungu ne vienmēr esam vienisprātis – mēs bieži strīdamies, un darām to ar lielu prieku un kvēli – viņam ir pilnīga taisnība, sakot, ka šādas debates nedrīkst ļaunprātīgi izmantot nacionāliem mērķiem. Tas sagrauj visu un vienkārši noved pie nepareiziem kompromisiem.

Esmu pārliecināts, ka Parlamenta kolēģi no Spānijas dos citu atbildi. Pēc paša pieredzes es vienkārši zinu, ka šāda veida lietas ļoti bieži tiek iesaistītas valsts debatēs. Mani ļoti nogurdinājis arī tas, ka ne pirmo reizi šajos jautājumos mūs izmanto kā galda tenisa bumbiņu starp PPE-DE un PSE. Tomēr es priecājos, ka liberāļi spēja būt par starpniekiem un joprojām atbild izaicinājumam.

Mūsu Ziemeļīrijas kolēģa diemžēl šeit vairs nav. Es uzskatu to par diezgan lielu nekaunību, jo viņš pateica kaut ko tādu, kas man šķiet pilnīgi neticams – viņš teica, ka teroristiem nav tādu pašu pamata cilvēktiesību kā visiem citiem. Taču tieši tas mūs atšķir no teroristiem – tas, ka mēs uzskatām cilvēktiesības par universālām. Mēs nekad nedrīkstam radīt iespaidu, ka šis Parlaments jebkad varētu domāt citādi.

  Ignasi Guardans Cambó (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Sakarā ar šo debašu svarīgumu, man ir jautājums PPE-DE grupai. Jautājumu izraisīja tas, ka tad, ja PPE-DE grupa atbalstītu ziņojumu, tā atteiktos un lūgtu citas grupas atteikties no visiem elementiem, kas attiecas uz Spānijas iekšpolitiku. Es vēlētos jautāt PPE-DE grupas pārstāvim, kurš no šīs grupas iesniegtajiem grozījumiem ir saistīts ar Spānijas politiku? Būtu ļoti interesanti to zināt, un pēc tam varētu atklāt, kurš no PPE-DE grupas grozījumiem skar iekšpolitiku. Vai tā ir atsauce uz Apvienoto Nāciju Organizāciju 1. grozījumā, ko viņi vēlas svītrot? Vai viņi vēlas svītrot atsauci uz Apvienoto Nāciju Organizāciju? Vai tā ir Spānijas iekšpolitika? Ir jābūt loģikai. Vienīgais, kurš centās iesaistīt iekšpolitiku, bija Mayor Oreja kungs, kurš pat nebija tik pieklājīgs, lai piedalītos šajā plenārsēdes daļā.

  Sarah Ludford (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es būtu ārkārtīgi pateicīga, ja kāds, kurš atbalsta grozījumus, atzīstot slavināšanu par kriminālnoziegumu, būtu tik laipns un pacenstos atbildēt uz maniem jautājumiem, kuri ir, pirmkārt, tas, ka es baidos no runas brīvības iesaldēšanas, un, otrkārt, ka es nezinu, kā likt šiem grozījumiem darboties.

Kāds ir sakars starp terorisma akta slavināšanu un citu izdarītu terora aktu? Man šķiet, ka šeit ir juridiskas problēmas, kā pagājušajā nedēļā noskaidrojās AK Apelācijas tiesā, jo starp slavināšanu un jaunu terora aktu nav tiešas saistības, kāda acīmredzami ir, ja notiek kūdīšana vai vismaz pamudināšana. Ja terorisma aktu tikai ,,slavina”, kāda ir tiešā sakarība starp to un citu izdarītu terora aktu?

Ja jūs šādu sakarību nevarat noteikt, jūs riskējat zaudēt tiesā un pēc tam atrasties daudz sliktākā stāvoklī nekā sākumā. Es būtu ļoti pateicīga, ja kāds, kurš tiešām atbalsta slavināšanas vai apoloģijas atzīšanu par kriminālnoziegumu, varbūt varētu izglītot mani, jo tas ir kaut kas, ko es līdz galam nesaprotu.

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Arī es uzskatu kā šāvakara debatēm ir ievērojama politiska nozīme. Es uzskatu, ka mums vienoti jānāk klajā ar vispārēji piemērotu situācijas risinājumu, kas veidos visai cilvēcei pieņemama ziņojuma tematu, vai arī, ja tā nebūs, ar parlamentāro grupu lielu vairākumu.

Es nešaubos, ka mūsdienu teroristi cenšas dibināt jauna veida pasaules diktatūru. Mēs pieredzējām varenas diktatūras pagājušajā gadsimtā, taču šī ir diktatūra, kuras pamatā ir galveno pamattiesību – tiesību uz dzīvību – pārkāpšana. Turklāt ir skaidrs, ka šī stratēģija reizē ar vardarbību un naidu kļūst par globālu stratēģiju.

Tādēļ mūsu reakcija nedrīkst būt tikai policijas un informācijas dienestu sadarbība, tai ir jābūt politiskai reakcijai, lai novērstu un likvidētu terorisma cēloņus. Es uzskatu, un to uzsvēra daudzi no jums, ka novēršana nozīmē naida izskaušanu un naida iemeslu likvidēšanu, nekad neattaisnojot vardarbību, jo lielākais risks, kādu mēs uzņemamies, ir vardarbības attaisnošana. Mums jāizskauž naids, neattaisnojot vardarbību.

Kāds runāja par civilizāciju konfliktu. Manuprāt, šajā teorijā ir daudz trūkumu. ES pats neesmu pārliecināts, ka notiek civilizāciju sadursme. Esmu pārliecināts, ka islāma pasaulē risinās iekšējais konflikts, tas ir, konflikts starp mazākumu, kurš uzurpē reliģijas vēsti, un lielu vairākumu musulmaņu, kuri, esmu pārliecināts, ir pilnīgi miermīlīgi un vēlas dzīvot miera un iecietības gaisotnē. Ja mums, dāmas un kungi, ir jāreaģē politiski, man šķiet, vienīgā iespēja ir stiprināt reformistisku, miermīlīgu islāmu pret mazākumu, kurš nav ne reformistisks, ne miermīlīgs.

Tie visi ir politiski pasākumi; tie nav policijas vai drošības pasākumi. Es minēju upuru tiesības, un es uzskatu, ka šajā jomā ir vajadzīgs lielāks darbs. Upuru tiesībām ir jāpievērš lielāka uzmanība nekā iepriekš, lai sniegtu viņiem praktisku palīdzību, kura, ticiet man, esmu par to pārliecināts, nozīmē ne tikai finansiālu palīdzību, bet daudzos gadījumos atbalstu viņiem vai izdzīvojušajiem atbalstu uzbrukumu un slepkavu upuriem, lai palīdzētu viņiem iekļauties sabiedrībā pēc pārdzīvotās šausmīgās traumas. Upuriem ir tiesības arī nepalikt vieniem pēc pārdzīvotā uzbrukuma vai radinieka vai mīļa cilvēka zaudējuma.

Kāds teica, ka mums ir jāsaprot terorisma cēloņi. Es piekrītu un pats tā esmu teicis, tomēr esmu pārliecināts, ka mūsu centieni saprast teroristu grupas, organizācijas un metodes nedrīkst tiem piešķirt leģitimitāti. Izpratne ir viena lieta, leģitimitātes piešķiršana ir kaut kas cits – tā ir fundamentāla atšķirība.

Es vēlētos atgādināt pēdējo punktu. Manuprāt, Eiropas Savienībai būtu ievērojama politiska nozīme, ja mēs varētu panākt kaut ko, kas līdz šim nav panākts. Šis kaut kas ir pamudināt Apvienoto Nāciju Organizāciju beidzot pieņemt starptautisko konvenciju par terorisma definīciju. Šādas definīcijas joprojām nav, un tas rada mums daudz grūtību ārpus Eiropas. Eiropai ir sava terorisma definīcija, tomēr kā jūs zināt, ANO Ģenerālās asamblejas valstis nav apstiprinājušas ne ANO Konvencijas par terorismu saturu, ne procedūru.

Es uzskatu, ka tad, ja Eiropa ir tiešām vienota šajā jomā, tā varētu īstenot kaut ko līdzīgu tam, ko mēs paveicām attiecībā uz nāvessoda moratoriju – liktu Apvienoto Nāciju Organizācijai paust nostāju attiecībā uz svarīgu, konsolidētu Eiropas viedokli, tādējādi piešķirot vispārēju leģitimitāti reakcijai uz terorismu. Ja terorisms ir globāls, mūsu atbildei jābūt pilnīgi noteiktai, bet tikpat globālai.

  Gérard Deprez, referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Debašu nobeigumā es vēlos izteikt trīs komentārus.

Pirmais – ja mēs uzklausām komisāru un pēc tam uzklausām lielāko daļu runātāju, tad pirmā lieta, kas mums tiešām nāk prātā attiecībā uz šīs parādības analīzi, draudu nopietnību un līdzsvaru, kas jāpanāk starp novēršanas un apspiešanas pasākumiem, ir tas, ka mums visiem ir daudz kopēja, tiklīdz mēs sākam apspriest lietu darbības aspektu: kas mums jāanalizē, kas mums jānovērš un kas mums ir jāpārvar.

Otrkārt, man diemžēl ir sajūta, ka tad, ja runa ir par dažiem elementiem, kas ir simboliskāki par citiem, mēs nespēsim rīt panākt vajadzīgo vienprātību, un es to nožēlotu, jo pēc grozījumu saraksta pārbaudes šķiet, ka lielākā daļa atšķirību ir simboliskas nevis būtiskas. Problēma ir tā, ka šos simboliskos interešu konfliktus varētu mazināt, ja puses nolemtu rīkoties, un tas ir kaut kas tāds, kas ne vienmēr ir raksturīgs šo Parlamentu veidojošajām politiskajām grupām.

Treškārt, ir vairāki komentāri, kurus es vēlētos veltīt dažiem šajā Parlamentā esošajiem, it īpaši – un Alvaro kungs domā tāpat – mūsu kolēģim no Īrijas, kurš uzskata, ka cīņā pret terorismu nav jāievēro cilvēktiesības. Es uzskatu, ka šāda attieksme rada tiešām nopietnu apdraudējumu mūsu sabiedrības pamatā esošajām vērtībām. Ir kāds valsts vadītājs, un nesen es dzirdēju viņa runu televīzijā, tas ir Eiropas valsts vadītājs, kurš teica, ka viņš iznīcinātu teroristus un darītu tā līdz pēdējam no viņiem. Tiešām, šis konkrētais režīms tagad indē oponentus, ļauj slepkavot žurnālistus un rīko vēlēšanas, kas var būt brīvas, bet var būt arī krāpnieciskas. Spēlēties ar cilvēktiesībām cīņā pret terorismu nozīmē pakļaut mūsu demokrātiskās sabiedrības nepieļaujamam lejupslīdes riskam.

Ludford kundze mums tieši jautāja par žēlastību pret terorismu. Es nevaru viņai sniegt pārāk izsmeļošu atbildi, taču vienkārši varu pateikt, ka esmu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas referents – šie jēdzieni viņai ir zināmi, un ka tagad, kad es iepazīstinu ar savu viedokli, es pamatoju to ar ziņojuma 10. punktu, kuru pieņēma komiteja un kurā skaidri pateikts, Ludford kundze, ka komiteja un tātad arī Parlaments aicina atklāti apspriest tāda un tāda pamatlēmuma grozījumus, lai iekļautu tā darbības jomā terorisma attaisnojumu, un tā tālāk.

Tādēļ es neizteicu nekādus aizbildinājumus, es vienkārši paudu to, par ko vienojās Pilsoņu brīvību komiteja; neraugoties uz to, es tomēr atbildēšu viņai tieši. Kad es runāju par terorisma apoloģiju, ,,apoloģija” nozīmē kūdīšanu, un es uzskatu, ka kūdīšana ir kriminālnoziegums.

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 19. februārī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. – (SV) Karš pret terorismu jāizcīna tikai tādā veidā, kas ir piemērots atklātai, demokrātiskai un taisnīgai sabiedrībai. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai pret draudiem atklātai sabiedrībai vērstos ar atklātas sabiedrības paņēmieniem.

Mums ir jālīdzsvaro darbības un pasākumi, kurus mēs īstenojam, aizsargājot cilvēktiesības un tiesiskumu, un mēs nedrīkstam ķerties pie pasākumiem, kuri apdraud personas neaizskaramību.

Tādēļ es nolēmu balsot pret Deprez kunga priekšlikumu par ieteikumiem Padomei par faktoriem, kuri veicina atbalstu terorismam un teroristu vervēšanu.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE) , rakstiski. – (RO) Ir jāuzlabo ES iestāžu sadarbība cīņā pret terorismu, ņemot vērā apsvērumus par šīs parādības pieaugumu.

Es uzskatu, ka terorisms ir kļuvis par Eiropas vērtību, pasaules stabilitātes un miera galveno ienaidnieku. Ja mēs atceramies 2001. gada 11. septembra notikumus vai notikumus, kas pirms dažiem gadiem risinājās Madridē, mums ir precīza aina, kas pauž šausmas, bailes un ciešanas.

Eiropas iestādēm bija jāizstrādā stratēģija šīs parādības iepazīšanai, samazināšanai un novēršanai jau kopš tā laika. Mums ir jāsāk iespējami pamatīgāki pētījumi šajā virzienā: lai parādītu iemeslus, kas uztur teroristu niknumu un spēju atdot dzīvību, lai kļūtu par mocekļiem; kā mocekļi viņi ir, kā notiek vervēšana, kas to finansē un kā mēs varam iejaukties, lai šo parādību kaut kā mazinātu.

Tādēļ šo lietu noskaidrošanai un kontrolei ES interesēs Eiropas iestādēm ir jānodarbojas ar šīs stratēģijas izveidi.

Šādā veidā ES parādīs vienotības un spēka zīmi visai pasaulei.