Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2185(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0002/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0002/2008

Debates :

PV 18/02/2008 - 26
CRE 18/02/2008 - 26

Balsojumi :

PV 19/02/2008 - 6.19
CRE 19/02/2008 - 6.19
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0053

Debašu stenogramma
Pirmdiena, 2008. gada 18. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

26. ES stratēģija, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum (debates)
Protokols
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0002/2008), ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā sagatavoja Guardans Cambó par ES stratēģiju, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum (debates) (2007/2185(INI)).

 
  
MPphoto
 
 

  Ignasi Guardans Cambó, referents. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Sarunu laikā par Lisabonas stratēģiju un visu, kas ir svarīgs Eiropas izaugsmei un konkurētspējai, ārējās tirdzniecības jautājums diemžēl nesaņēma uzmanību, kuru tas pelnījis kā Eiropas Savienības konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas ievērojama daļa. Tagad mēs esam devušies uz priekšu, un Eiropas Komisija ir labojusi šo situāciju, tā ir sakārtojusi lietas un skaidri noteikusi ārējo tirdzniecību un piekļuvi ārzemju tirgiem par vēl vienu pīlāru struktūrā, kurai jārada izaugsme un labklājība Eiropas Savienībā.

Preču un pakalpojumu eksports ir mūsu ekonomikas galvenā sastāvdaļa, un tādējādi tas ir nodarbinātības un labklājības faktors Eiropas Savienībā. Lielākās grūtības eksporta piekļuvē rada nevis vispārēji atzītu tarifu, bet gan ar tarifiem nesaistītas barjeras. Komisija jau ir veikusi plašu apspriešanos, šādi parādot nodomus saistībā ar plašāku stratēģiju globālai Eiropai, nodomus, kurus mēs atbalstām. Patiesībā šajā ziņojumā iekļauta lielākā daļa apspriešanas laikā saņemto atbilžu vai katrā ziņā dažas no tām, kuras Komisija tajā laikā nolēma neiekļaut.

Globalizācija nav ārējie draudi, pret kuriem mums jāaizsargājas. Manuprāt, tā ir milzīga iespēja panākt to, ko mēs nevarējām panākt agrāk, un lielāks tirgus ir labklājības radīšanas veids, citiem vārdiem, tas ir darbavietu radīšanas un iedzīvotāju labklājības uzlabošanas veids. Protams – un šeit es uzrunāju zināmu šā Parlamenta daļu – ziņojumā izteikts aicinājums pēc piekļuves tirgum, piekļuves tirgum, kura ir jāuzlabo, pēc stratēģijas, kura spēj ievērot un kurai jāievēro katrā valstī dominējošie apstākļi. Eiropas līderība šajā jomā ievēro jauno ekonomiku attaisnotās bažas, un tai jāturpina šādi rīkoties.

Taču viena no pasaules atklātākajām ekonomikām, kāda ir Eiropas modeļa ekonomika, nevar atļauties, lai to novirza zināms dogmatisms. Preču un pakalpojumu servisu nedrīkst pakļaut neattaisnotiem šķēršļiem, un to nedrīkst darīt ar sabiedriskiem līgumiem, un Komisija var un tai jādara vairāk šajās abās jomās. Tā var un tai ir jāuzlabo instrumenti Briselē saistībā ar ES, izmantojot labāku koordināciju ar tirdzniecības veicināšanas organizācijām dalībvalstīs un reģionos un ar iesaistītajiem uzņēmējiem. Šī ir joma, komisāra kungs, kurā vārds ,,subsidiaritāte” ir jāizprot plašākā nozīmē. Šī ir joma, kurā Komisijai jāuzņemas tāda loma, kādu nevar uzņemties neviena cita iestāde, loma, kura nevienu negrūž malā un palīdz katram no mums, koordinējot darbu, kuru jau dara citi, iespējams, ne tik efektīvi, kā to varētu darīt Komisija.

Tādējādi ziņojumā ir izklāstīti daudzi specifiski jautājumi, daži patiešām ļoti specifiski, kurus Komisija var uzlabot saistībā ar tās stratēģiju piekļuvē tirgum. Neesmu nodomājis tos šeit pārlasīt, taču tie ir ārkārtīgi skaidri un precīzi, un tiem iespējams pieiet ar tādu pašu precizitāti. Mēs izsakām Komisijai ārkārtīgi specifisku pieprasījumu noteikt ad hoc darbības kursus, lai aizstāvētu un uzlabotu MVU izstrādājumu klātesamību trešo valstu tirgos, jo tieši šie izstrādājumi sastopas ar lielāko daļu grūtību, ka tiem nav aizsardzības.

Komisija var nodrošināt un tai ir jānodrošina labāka līdzekļu koordinācija uz vietas, nekaitējot delikātajām jomām vai neizslēdzot nevienu. Katra valsts, katra eksporta atbalsta organizācija, katra dalībvalsts tirdzniecības pārstāvniecība, nevienu neaizskarot, ES tirdzniecības pārstāvniecības var nostiprināt savu nozīmi trešās valstīs. Nav attaisnojams saziņas trūkums starp zināmiem ārējās tirdzniecības dalībniekiem, kurus pazīs katrs, kurš piedalījies vizītē. Kur vien tas iespējams, mēs nevaram atmest patiesi daudzpusēju pieeju, lai uzlabotu standartizāciju, un nepieciešamību uzlabot PTO sistēmas darbību; tas viss izrādīsies ārkārtīgi noderīgs.

Tādēļ man šķiet, ka mēs visi varam atzinīgi vērtēt šā ziņojuma pieņemšanu, jādomā, ar lielu vairākumu. Es vēlos īpaši pateikties Starptautiskās tirdzniecības komitejas sekretariātam, kurš palīdzēja veidot ziņojumu, un ēnu referentiem dažādās parlamentārās grupās, kuri iesniedza grozījumus un uzlaboja tekstu.

Tas ir starta signāls jaunam politiskam stimulam. Tas nav tikai dokuments, kurš jāapstiprina, jāierāmē un jāpakar pie sienas. Tas ir stratēģijas sākums, kā liecina nosaukums, un stratēģijai vajadzīga virkne pasākumu; šie pasākumi ir jāīsteno, un mums jālūdz Komisijai vēlāk atgriezties Parlamentā un paskaidrot, kā tie ir īstenoti.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. - Priekšsēdētāja kungs! Es tiešām vēlos ļoti pateikties referentam Guardans Cambó kungam un Starptautiskās tirdzniecības komitejai par šo ļoti konstruktīvo ziņojumu. Tas apstiprina, ka mums ir kopējs redzējums gan par to, cik svarīga Eiropas uzņēmējiem un strādniekiem ir aktīva stratēģija piekļuvē tirgum, gan par galvenajiem principiem, kuriem ir jābūt šīs stratēģijas pamatā.

Šeit noteiktās prioritātes – MVU, barjeras pakalpojumiem un ieguldījumiem, valsts iepirkums un intelektuālā īpašuma tiesības – lielā mērā ir arī manas prioritātes. Tas ir tas pats ziņojums, kuru Eiropadome nosūtīja pagājušā gada jūnijā, un atkal kā atbildi uz mūsu iepriekšējā mēneša progresa ziņojumu. Mēs esam izveidojuši stingru, jaunu vienprātību par šā darba svarīgumu.

Eiropas globālās stratēģijas, kuru mēs uzsākām 2006. gadā, kodols bija gan centieni saglabāt mūsu Eiropas tirgu atvērtību, gan mūsu līdzekļu koncentrācijas maiņa, radot Eiropas strādniekiem un uzņēmumiem iespējas mūsu galveno tirdzniecības partneru tirgos. Mēs varam to paveikt galvenokārt ar sekmīgu PTP tirdzniecības darījumu palīdzību, bet varam to darīt arī ar jaunas paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Tas nozīmē ieņemt arī praktiskāku attieksmi pret mūsdienu tirdzniecības barjerām, it īpaši ar tarifiem nesaistītām barjerām, kuras darbojas nevis uz robežas, bet aiz tās. Eiropas strādnieki un uzņēmumi spēj konkurēt gandrīz visur, ja viņiem tiek dota godīga iespēja un vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Mūsu darbs ir atbalstīt viņus un nodrošināt platformu darbam, un tas nozīmē koncentrēšanos uz barjerām, nosacījumiem un diskriminējošām likumdošanas praksēm, kuras vēršas pret viņiem un liedz viņiem godīgu iespēju konkurēt un tirgoties.

2007. gadā praksē tika īstenots izaicinājums šai politikai. Mēs īpaši pievēršamies līdzekļu nostiprināšanai mūsu svarīgākajos tirgos, izveidojot tirgus piekļuves komandas, kurās apvienojas uzņēmuma, dalībvalsts un Komisijas personāls un speciālisti. Tie ir cilvēki, kuri patiesi pazīst tirgus un kuriem ir vietējas politikas izjūta un skaidra izpratne gan par to, kas ir vajadzīgs, gan par to, kas ir iespējams. Tas ir devis labus rezultātus. Iepriekšējo sešu mēnešu laikā mēs esam guvuši svarīgus panākumus Dienvidamerikā, Vidusāzijā, Dienvidāzijā, Japānā un Krievijā. Mēs esam paplašinājuši arī sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm tirgus piekļuves jautājumos, kuriem ir bijusi svarīga nozīme dažos no šiem panākumiem.

Mēs esam ieviesuši arī tiešsaistes sūdzību reģistru ES sabiedrībām un sniedzam aktuālos un ikmēneša ziņojumus par tirgus piekļuves darbību. Tādēļ es nedaudz nepiekrītu ziņojumā dotajam mājienam, ka Komisija nav darījusi pietiekami daudz, lai pilnībā izmantotu šīs partnerības iespējas sākuma posmā. Tas nenozīmē ne to, ka es uzskatu sadarbību par nevainojamu, nedz arī to, ka es jūtos kaut vismazākajā mērā pašapmierināts attiecībā uz to, ko mēs varējām izdarīt citādi un pat labāk nekā tas izdarīts pašlaik.

Es piekrītu, ka šī jaunā stratēģija ir dinamisks process, kurš prasa pastāvīgu piesardzību un pastāvīgas rūpes. Atklāti sakot, vajag arī vairāk augsta ranga aizstāvju gan šajā Parlamentā, gan dalībvalstīs tam, ko mēs darām un kādā veidā mēs ķeramies pie savu mērķu izpildes – tie ir cilvēki, kuri paļaujas uz ekonomisko atvērtību, bet kuri nebaidās izteikties par labu abpusējai tirgus atvēršanai it īpaši tajās jaunajās ekonomikās, kuru izaugsmi veicina viņu dalība mūsu tirgos. Tas ir pareizi, tas ir godīgi un tas ir starptautiskās tirdzniecības princips, uz kuru mēs paļaujamies – kamēr mēs esam atvērti citiem, arī viņiem pakāpeniski jāatver mums savi tirgi, ja uzdevums ir labi un pareizi kalpot starptautiskās tirdzniecības principam.

Esmu vienisprātis ar referentu, kad viņš aicina visas ieinteresētās puses aktīvi piedalīties šajā partnerībā. Mēs joprojām uzlabojam koordinācijas darbu ar dalībvalstīm un rūpniecību, taču mums ir vajadzīgi eksperti, kuri veicina arī paplašināšanu, ja mēs vēlamies sasniegt savu potenciālu.

Attiecībā uz jautājumu par līdzekļiem es esmu pateicīgs par papildu personālu, kuru budžeta lēmējinstitūcijas piešķīra Tirdzniecības ĢD. Mēs turpināsim prasīt vairāk līdzekļu vissvarīgākajiem tirgiem Āzijā un, piemēram, Brazīlijā. Šajā laikā mēs esam nostiprinājuši personālu, kurš nodarbojas ar tirgus piekļuvi Briselē.

Nobeigumā es vēlos atzīmēt jūsu prasību saņemt no Komisijas gada ziņojumu. Reizē ar regulāriem ziņojumiem es ar prieku apspriedīšu ar Parlamentu ziņojumu par gada darbību.

Tātad vēlreiz liels paldies referentam un Parlamentam par viņu iesaisti šajā ļoti svarīgajā darbā. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs saglabājam enerģiju un apņēmību 2008. un turpmākajos gados. Šī prioritāte man un maniem dienestiem nozīmē ļoti daudz; tā nozīmē ļoti daudz mūsu uzņēmumiem Eiropā un nodarbinātībai, kuru tie spēj radīt mūsu strādniekiem, kura izriet no palielinātas piekļuves tirgum un tirdzniecības nostiprināšanas pasaulē, kas ir mūsu tirdzniecības politikas stratēģijas kodols globālajā Eiropā.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Žicću, apstiprinošās Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas referente. - (RO) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Eiropas Savienības tirgus piekļuves stratēģija uzsākta 1996. gadā. Komisija izstrādāja bezmaksas pakalpojumu, kas nodrošina Eiropas eksportētājiem elektronisku, publisku, atjauninātu reģistru par tirgus piekļuves apstākļiem aptuveni 100 valstīs.

2007. gadā eiro zonā tika reģistrēts tirdzniecības pārpalikums EUR 28.3 miljardi, salīdzinot ar EUR 9.3 miljardu deficītu 2006. gadā. ES-27 reģistrēts EUR 185.7 miljardu deficīts, salīdzinot ar EUR 192.1iljardu deficītu 2006. gadā. Tādēļ ir jāīsteno Kopienas mēroga pasākumi, lai dalībvalstis, kuras nav eiro zonā, kļūtu konkurētspējīgākas.

Mēs uzskatām, ka piekļuvi tirgum atvieglos Eiropas Savienības vērtību un principu popularizēšana trešās valstīs, atbalstot atvērtus tirgus, tuvojoties sociālajiem un vides standartiem un nodrošinot intelektuālo tiesību aizsardzību.

Ieguldījumiem pētniecībā, reklāmas kampaņām, lai nodrošinātu pakalpojumu un informācijas pieejamību sabiedrībai, Kopienas datoru sistēmas uzlabošanai attiecībā uz piekļuvi tirgiem, speciālu datubāzu savstarpējai saistīšanai un speciālistu apmācībai, kuri atbalstīs Eiropas sabiedrības – tam visam ir jākļūst par Komisija daļu partnerībā ar dalībvalstīm un Eiropas uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Corien Wortmann-Kool, PPE-DE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Komisijas jaunajai tirgus piekļuves stratēģijai patiesi jāpalīdz likvidēt barjeras trešās valstīs. Tādēļ tā, kā saka komisārs, ir atbilstīgs papildinājums PTO un svarīgs papildinājums brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Es ļoti priecājos par Parlamenta labvēlīgo ziņojumu un vēlos pateikties referentam Ignasi Guardans Cambó, kurš spēja arī izklāstīt tik skaidras prioritātes: labāka sadarbība ar Eiropas uzņēmumiem un lielāks atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem; informācijas palīdzības dienests ne tikai Komisijā, bet arī uz vietas trešās valstīs. Manuprāt, Eiropas Institūts Ķīna maziem un vidējiem Eiropas uzņēmumiem ir spoža Komisijas ierosme.

Tas ir savstarpīguma jautājums. Mēs atveram tirgu trešām valstīm, un pēc tam šie trešo valstu tirgi ir jāatver Eiropas sabiedrībām, īpaši jaunajās ekonomikās Ķīnā, Indijā, Brazīlijā un Krievijā. Tādēļ mums ir jāpiešķir šī prioritāte tirgus piekļuves stratēģijā, ar tirgus piekļuves komandām, kuras palīdzēs Eiropas sabiedrībām šajās valstīs. Tas nozīmē, ka mums ir jānorīko šim darbam pietiekami liels personāls, iekļaujot tajā arī Eiropas vēstniecību personālu, kā jūs jau teicāt. Eiropas uzņēmumi ir lielākie eksportētāji pasaulē, un mums pastāvīgi jācīnās pret protekcionistiskiem pasākumiem pat šajās trešajā valstīs. Nosakiet prioritātes svarīgajām jomām: pakalpojumiem, valsts iepirkumam, ieguldījumiem, intelektuālajam īpašumam un muitas procedūrām.

Priecājos par jūsu izteikumu, ka katru gadu sniegsit mums ziņojumu, un būtu labi reizi gadā pārrunāt prioritātes. Jūs šeit demonstrējāt vērienu, un mums tā ir vērtīga lieta. Es patiesi ceru, ka jūs parādīsiet vērienu arī tad, kad runa būs par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, tādu pašu vērienu, kādu jūs parādījāt šajā stratēģijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Carnero González, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākt runu ar apsveikumu referentam par viņa nozīmīgo darbu, izsakot priekšlikumus un analizējot.

Šis Parlaments nebalso par paskaidrojumiem, bet ja tas tā rīkotos attiecībā uz šo ziņojumu, es balsotu „par”, jo tas noteikti pamato galvenos priekšlikumus par noteikumiem. Tādējādi es jūtos gatavs izteikt sociālistu grupas atbalstu, lūdzot referentam ņemt vērā dažus no mūsu iesniegtajiem galvenajiem grozījumiem pilnīgā saskaņā ar kreisā spārna grupas ideāliem.

Eiropa neapšaubāmi ir pasaules lielākā preču eksportētāja un vadošā pakalpojumu sniedzēja. Turklāt saistībā ar globalizāciju mums ir leģitīmas tiesības pārdot pēc iespējas vairāk preču un pakalpojumu šajā gadījumā jaunattīstības valstu tirgos. Kādēļ nē? Tas ir loģiski un normāli, un to vēlas mūsu iedzīvotāji. Tādējādi ziņojumā izteiktie un Komisijas paziņojumā izklāstītie priekšlikumi ir pareizi, sākot ar tādu barjeru novēršanu, kas nav saistītas ar tarifiem – ,,hidru”, kā tās precīzi nosauca referents: hidra, kas darbojas aizkulisēs, ne tikai kavējot Eiropas preču un pakalpojumu nonākšanu tirgos, bet arī kavējot šo valstu un tirgu līdzsvarotu attīstību.

Tādēļ es uzskatu, ka šis ziņojums atrodas uz pareizā ceļa, jo mums ir jānodrošina Lisabonas darba kārtība un jānostiprina mūsu sociālais modelis. Mums jānodrošina arī šā modeļa spēja iespiesties jaunattīstības valstīs, ar kurām mēs vēlamies tirgoties. Man nav šaubu, ka tas būs izdevīgi gan Eiropas, gan citu valstu strādniekiem.

Mēs liekam ievērojamu uzsvaru uz darba apstākļiem, drošību, vides aizsardzību un, galvenais, uz cilvēktiesībām. Tie ir mūsu principiālie grozījumi.

Man jāatkārto mūsu lūgums referentam ņemt tos vērā. Tiešām, kā tad mēs šos mērķus sasniegsim? Mēs tos sasniegsim ar daudz intensīvāku sadarbību – es nezinu, vai to var dēvēt par ,,uzlabotu” sadarbību, jo tas rada sajukumu ar jaunā Līguma institucionālajiem noteikumiem – starp ES, dalībvalstīm un uzņēmumiem, sākot ar atbalstu MVU. Tādēļ apsveicu, un ar labvakar!

 
  
MPphoto
 
 

  Cristiana Muscardini, UEN grupas vārdā. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs visi esam informēti par to, cik delikāts ir šis jautājums un cik daudz uzmanības tam veltīts mūsu attiecīgajās valstīs.

UEN grupa ir ļoti apmierināta ar Guardans Cambó kung priekšlikumu un papildu darbu, ko paveica Starptautiskās tirdzniecības komiteja. Es vēlētos izteikt atzinību referentam par analīzi un eiropeisku skatījumu, un, attiecīgi, par uzsvaru uz grūtībām, kuras nereti rada nepamatoti šķēršļi, ar kuriem Eiropas rūpniecība saskaras starptautiskajos tirgos.

Konkurētspējas uzlabošana nozīmē darīt visu vajadzīgo, lai nodrošinātu Lisabonas stratēģijas panākumus. Ja mēs spēsim dot Eiropas rūpniecībai labāku piekļuvi starptautiskiem tirgiem, mēs ļausim sabiedrībām augt, ieguldīt praktiskajās zināšanās un tehnoloģijās un radīt vairāk darbavietu. To mums lūdz daudzas ekonomikas nozares mūsu valstīs.

Dažādi šķēršļi traucē Eiropas rūpniecības piekļuvi ārzemju tirgiem. Šīs barjeras veido daudzi un dažādi pasākumi, sākot no neskaidriem noteikumiem un ieguldījumu vai tirgus piekļuves traucējumiem līdz negodīgiem tirdzniecības paņēmieniem, necieņai pret intelektuālā īpašuma tiesībām un plaši izplatītiem viltojumiem, kas kaitē Eiropas precēm, un, plašākā nozīmē, PTO noteikumu un citu starptautiskās tirdzniecības noteikumu nopietniem un sistemātiskiem pārkāpumiem.

Komisijas paziņojums ir vērsts pareizā virzienā, un Parlaments vēlas atbalstīt tajā izklāstītās iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi ārzemju tirgiem. Šīs ierosmes ir spēcīgākas stratēģiskās partnerības izveide starp Komisiju, saglabājot tās koordinatores nozīmi, dalībvalstīm un Eiropas Savienības uzņēmumiem, lai atbalstītu ekonomikas dalībniekus un it īpaši MVU, kuri vēlas dibināt sakarus ar trešām valstīm vai eksportēt.

Dažās galvenajās valstīs ir vajadzīga Komisijas delegāciju spēcīgāka klātbūtne. Tam ir jābūt daļai no plašākas stratēģijas, kuru īsteno kopā ar mūsu galvenajām tirdzniecības partnerēm, tādām kā Amerikas Savienotās Valstis, Japāna un Kanāda; tām ir tādas pašas starptautiskas rūpes kā mums, un tās var pievienoties Savienībai, veicinot daudzpusējus nolīgumus šajā jomā, atbalstot PTO mehānismus, kas nodrošina ātrāku reakciju uz visām jaunajām ar tarifiem nesaistītajām barjerām.

Tādēļ daudzpusējai darbībai, kas, pateicoties daudzajām iesaistītajām valstīm, ir visefektīvākais, tomēr arī vissarežģītākais darbības veids, jāpievieno nolīgumi, kuros atklātas un atrisinātas grūtības, kas saistās ar nepamatoties šķēršļiem trešās valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter , Verts/ALE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Lasot Komisijas paziņojumu un ir īpaši Parlamenta ziņojumu, var domāt, ka nabaga mazo ES diskriminē ļauni ārzemju spēki. Īpaši tas redzam ziņojuma 4. punktā, kurā teikts, ka mēs mudinām Komisiju nodrošināt Eiropas Savienības tirdzniecības interešu aizsardzību pret trešo valstu ļaunprātīgām vai negodīgām tirdzniecības metodēm. Un vēlreiz: ,,kad trešās valstis nepamatoti ierobežo Eiropas Savienības uzņēmumu piekļuvi tirgiem, Eiropas Savienībai jāreaģē ātri un noteikti”.

Mums jābūt uzmanīgiem, lietojot bijušo koloniju runasveidu. Viņi atceras, kad Eiropa pēdējo reizi rīkojās noteikti, lai aizstāvētu savas intereses. Šādas runas var kaitēt mums vairāk nekā jebkuri tirdzniecības ierobežojumi.

Protams, Komisija ir norādījusi, ka pastāv tehniskas barjeras tirdzniecībai un netaisnīgi noteikumi. Protams, mums tie ir mierīgi un prātīgi jāapspriež ar mūsu partneriem, un jāatrisina visas problēmas, kādas var būt. Taču uzaicināt ne tikai uzņēmumus, bet arī brīvprātīgas organizācijas arī no trešām valstīm. Pēc tam mēs varbūt varēsim saprast, kā šie noteikumi rodas, un saprast, vai tie ir pamatoti vai nē.

Es esmu nemierīgs par desmit punktu sarakstu. Ierobežojošas eksporta procedūras izejvielām, ārzemju īpašumtiesību griesti pakalpojumu nozarē, ārzemju tiešo ieguldījumu ierobežojumi, valsts iepirkuma procedūras un valsts atbalsta piemērošana jāuzskata par barjerām tirdzniecībai, kurām ir attaisnojums; tās izriet no leģitīmiem tiesību aktiem un valsts iestāžu administratīviem pasākumiem. Tos nevar likvidēt bez publiskas apspriešanas un pārrunāšanas, lai nekaitētu šo valstu stabilitātei.

Valstīm ir jābūt tiesībām aizsargāt veselību un vidi un piemērot tādas valsts iepirkuma procedūras. kas nodrošina, ka vietējie uzņēmumi netiek pilnīgi izslēgti no starptautiskās konkurences, tādējādi radot masu bezdarbu. Arī mēs nevaram būt tik nesaprātīgi un gaidīt, lai valstis aizsargā mūsu nemateriālā īpašuma tiesības, ja tām tik tikko pietiek līdzekļu, lai aizsargātu cilvēktiesības. Mums ir jāveicina brīvība nevis jāizliek lamatas.

Mums asi jānosoda šie noteikumi, kuri tiecas atbalstīt savu valstu uzņēmumus, kuriem ir darījumi ārzemēs, un darbojas pret citiem ārzemju uzņēmumiem. Tādēļ mēs varam atcelt noteikumus. Mums vajadzētu pievērt acis uz noteikumiem, kuri tieši vai netieši paredzēti vietējo iedzīvotāju vai uzņēmumu aizsardzībai. Mēs paši aizsargājām savas nozares, kamēr tās kļuva pietiekami spēcīgas, lai konkurētu starptautiskā līmenī. Ir jāļauj citiem darīt to pašu.

 
  
MPphoto
 
 

  Christofer Fjellner (PPE-DE).(SV) Izveidot piekļuvi tirgum nozīmē likvidēt tarifus un ar tarifiem nesaistīta barjeras tirdzniecībai visā pasaulē. Tā ir ārkārtīgi svarīga Eiropas Savienības tirdzniecības politikas prioritāte. Tā rada ne tikai darījumu iespējas Eiropas sabiedrībām, bet arī dod tām piekļuvi labākiem un lētākiem izstrādājumiem citās pasaules daļās. Tā rada labklājību visā pasaulē.

Tas ir arī jautājums, par kuru, man šķiet, Eiropas Parlamentā valda neparasta vienprātība. Tas ir patīkami laikā, kad visā pasaulē izplatās protekcionisms. Tādēļ arī es domāju, ka Komisijas paziņojums un Guardans Cambó kunga ziņojums tiek uzņemti labāk nekā jebkurā citā laikā. Tie tiešām ir ļoti labi.

Šajā diskusijā es vēlos pievērst uzmanību citam jautājumam, kuru mēs nedrīkstam ignorēt – atvērtības otrai pusei. Man šķiet, ka tās sader kopā. Arī Eiropas uzņēmumiem ir vajadzīga atvērtība Eiropā, lai tie būtu konkurētspējīgi pasaulē un izmantotu piekļuvi tirgum, kuru mēs varam izveidot citās valstīs. Mūsu globalizētajā pasaulē, kurā arvien vairāk uzņēmumiem ir globālas piegādes ķēdes, mūsu pašu tarifi var būt tieši tikpat kaitīgi mūsu veiksmīgiem darījumiem kā tie tarifi, kuriem mēs pretojamies citās valstīs.

Man ir konkrēts priekšlikums komisāram, priekšlikums, kurš var nedaudz palīdzēt atrisināt šo jautājumu. Kad uzņēmumiem ir problēmas ar tirdzniecību ES, tās ziņo par to Solvit, kas ir lielisks instruments mobilitātes palielināšanai iekšējā tirgū. Ja uzņēmumam ir problēmas ar eksportu uz kādu valsti ārpus ES, tā vēršas pie tirgus piekļuves datu bāzes. Arī tas ir ārkārtīgi svarīgi. Šīs sistēmas ir pamats sarunām par to, kā iespējams atvieglot tirdzniecību. Atļaujiet mums cerēt, ka mēs varam izstrādāt vai nu tirgus piekļuves datu bāzi, vai Solvit, lai risinātu problēmas, kuras var rasties uzņēmumiem, kuri ieved preces Eiropas Savienībā.

Ja mēs to izdarīsim, gan mēs paši, gan pārējā pasaule var turpināt kustību tādā virzienā, kas ir vairāk vadītspējīgs brīvai tirdzniecībai. Pēc tam mēs varam parādīt, ka Eiropa kļūst par tirgu atvēršanas līderi gan ārzemēs. gan mājās.

 
  
MPphoto
 
 

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Guardans Cambó kunga ziņojumā ir runa par visām jomām, kas saistītas ar partnerības nostiprināšanu, lai visiem Eiropas eksportētājiem atvieglotu piekļuvi trešo valstu tirgiem.

Protekcionisma metodes, negodīga konkurence un birokrātijas barjeru izveide nereti ierobežo piekļuvi šiem tirgiem. Mazie un vidējie uzņēmumi rada lielāko daļu darbavietu Eiropā, taču tiem ir īpašas problēmas ar eksportu. To iespējas ierobežo līdzekļu trūkums, nepieciešamība pēc pētniecības un jaunām tehnoloģijām, nepieciešamība iegūt stingras pozīcijas šajos tirgus un pielāgot produktus un pakalpojumus patērētājiem.

Ziņojumā pareizi uzsvērta vajadzība pēc Eiropas, valdību un diplomātisko avotu sniegtas nozīmīgas palīdzības MVU. Eiropas Savienībai jāpalielina tās loģistikas darbība un jāsniedz pienācīgs atbalsts, lai atvieglotu šo uzņēmēju darbību trešo valstu tirgos.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). – (EL) Tāpat kā jūs, komisāra kungs, arī mēs esam īpaši nobažījušies par savstarpēju noteikumu trūkumu par piekļuvi tirgum un par nevienlīdzīgu attieksmi pret Eiropas izstrādājumiem no daudzu partneru puses.

Piemēram, tekstilrūpniecībā un apģērbu nozarē ES piemēro vidējo tarifu 9 %, kas ir viens no zemākajiem pasaulē. No otras puses, daudzi konkurenti nosaka tarifus 30 % un augstāk reizē ar beztarifu barjeru pieņemšanu.

Tādējādi arī jaunajām ekonomikām zināmā mērā ir jāpieņem koncesiju savstrarpīguma princips saskaņā ar to attīstības līmeni un konkurētspēju attiecīgajā nozarē. Intelektuālā īpašuma tiesību un ģeogrāfisko norāžu aizsardzība pasaules līmenī joprojām ir ļoti nepietiekama; tas neitralizē Eiropas rūpniecības un lauksaimniecības izstrādājumu augstās pievienotās vērtības konkurences priekšrocības.

Starptautisko reglamentējumu modeļu un noteikumu saskaņošana atvieglo piekļuvi ārzemju tirgiem, un tā nedrīkst padarīt elastīgāku Eiropas regulatīvo sistēmu vides, sociālajā, sabiedrības veselības un patērētāju aizsardzības jomā.

Gluži pretēji – mērķis ir konverģence, bet augšupejošā virzienā. Īpaši svarīga ir importa klasifikācija saskaņā ar atbilstīgām specifikācijām un prasībām, kā arī veiksmīgi metožu meklēšana vides un sociālā dempinga novēršanai,

Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem jāatrodas jaunās tirgus piekļuves stratēģijas centrā.

Es apsveicu referentu un ēnu referentu, kā arī komisāru. Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas iniciatīvu par jauno tirgus piekļuves stratēģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Komisāra kungs! Arī es esmu pārliecināta, ka Komisijas delegācijām un jaunajām tirgus piekļuves komandām, kuras darbojas trešās valstīs, ir vajadzīgas ievērojami lielākas pilnvaras. Manuprāt, Komisijai ir jāpārvērtē prioritātes cilvēkresursu izvietošanā ES delegācijās un jāpalielina delegācijas dalībnieku skaits, it īpaši tajās delegācijās, kuras strādā Ķīnā, Indijā, Krievijā un Brazīlijā. Ir jāpalielina dalībvalstu nozīme šo delegāciju cilvēkresursu un finanšu līdzekļu nodrošināšanā proporcionāli šo valstu tirdzniecības interesēm. Turklāt Komisijai un dalībvalstīm jāuzlabo sadarbība ar Eiropas tirdzniecības palātām, tirdzniecības savienībām un dalībvalstu aģentūrām trešās valstīs. Tas ir ārkārtīgi svarīgi informācijas apmaiņai starp delegācijām, diplomātiskajām misijām un Eiropas uzņēmēju apvienībām. Īpaši izdevīgi tas būtu MVU. Tomēr mūsu stratēģijas galvenajam mērķim jābūt tirdzniecības attiecību savstarpīgumam, it īpaši, piemēram, Ķīnā, un starptautiskās tirdzniecības tiesību aktu stingrākai izpildei nevis šīs izpildes apzīmēšanai par protekcionismu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Mani ieinteresēja tas, ka komisārs bija vienīgais, kurš pieminēja pasaules tirdzniecības sarunas. Varbūt tā ir iespēja iegūt informāciju par mūsu galveno tirdzniecības partneru jaunajām iespējām tirgos, kuru mums dos veiksmīgs PTO darījums. Taču jūs, komisāra kungs, teicāt arī to, ka, iespējams, to varētu panākt arī jaunas paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgumi. Vai jūs pieļaujat sakāvi PTO? Varbūt jūs varētu sniegt mums aktuālāku informāciju par to, jo man šķiet, ka tas ir ļoti svarīgs jautājums šajās debatēs.

Vai es varētu lūgt jūs arī kliedēt zināmas bažas par pašreizējo situāciju PTO lauksaimniecības daļā? Pastāv bažas par turpmākajām koncesijām, kuras ES piešķir jutīgu produktu importa tarifiem, un lielu tarifu likmju kvotu pieaugumu kā darba kārtības daļu, jo jautājums ir arī par to, kādi panākumi ir gūti PTO attiecībā uz rūpniecības prešu un pakalpojumu piekļuvi. Man šķiet, ka mums ir vajadzīga jaunākā informācija, ja jūs mums to varat sniegt kā daļu no šīm debatēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Lūdzot vārdu šajās debatēs, mēs vēlamies pievērst uzmanību trim jautājumiem. Pirmkārt, Eiropas Savienībai ir svarīgi pieņemt stingru un skaidru nostāju katrā situācijā, kurā kādas dalībvalsts eksporta intereses ir apdraudētas trešo valstu negodīgas rīcības rezultātā. Saistībā ar to mums jāaplūko Eiropas Savienības pieņemtā nostāja embargo gadījumā, liedzot Polijas gaļai un lauksaimniecības produktiem piekļuvi Krievijas tirgum. Diemžēl nostāja attiecībā uz Krieviju tika pieņemt tikai gadu pēc Polijas eksporta aizlieguma Krievijā un pēc tam, kad Polija izmantoja veto tiesības, apturot ES un Krievijas nolīguma sagatavošanu.

Otrkārt, Savienības tirgu atvēršanā trešo valstu precēm un pakalpojumiem ir jāvalda savstarpīguma principam. Tādēļ visai Savienībai ir jāpārrauga, vai trešo valstu eksportētāji iekļauj ražošanas izdevumos ieguldījumus, kas jāveic, lai nodrošinātu atbilstību vides normām un savu valstu strādnieku sociālo drošību. Konkurenti vienmēr sakaus Eiropas ražojumus pasaules tirgos, ja netiks ņemti vērā minētie izdevumi.

Treškārt, jābūt ļoti uzmanīgiem, atverot piekļuvi Savienības tirgum trešo valstu lauksaimniecības izstrādājumiem. Ja tirgus tiks pilnībā atvērts, daudzas Eiropas lauksaimniecības nozares vienkārši izzudīs, kas varētu apdraudēt Eiropas pārtikas drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Atvērtas ekonomikas un tirgi ir mūsdienu tirgus ekonomikas, 21. gadsimta ekonomikas, iezīmes. Tas ir galvenais pasaules ekonomikā. Tomēr ne visi ekonomikas dalībnieki spēj tikt galā ar konkurenci, it īpaši tad, ja konkurence ne vienmēr ir godīga un tajā dominē lielie un varenie.

Gan lieli, gan mazi uzņēmumi var importēt, bet lielajiem uzņēmumiem ir vairāk iespēju attīstīt eksportu. Tas tādēļ, ka ieiešanai jaunos tirgos vajadzīgi ievērojami ieguldījumi reklāmā un visas loģistikas sistēmas izveidē. Tādēļ MVU šķiet piemēroti organizēt kopīgus pasākumus eksporta attīstībai, it īpaši tā veicināšanai.

Ir jāatļauj zināmas pakāpes valsts palīdzība uzņēmumiem eksporta veicināšanai, it īpaši praktisko zināšanu jomā. Ir jāpanāk vienošanās par tirdzniecības attīstību starp MVU arī PTO līmenī. Īpaši svarīga ir piekļuve informācijai par pasaules tirgus aktīvajiem dalībniekiem. Jāuzlabo tirdzniecības kvalitāte un jāpiešķir prioritāte vienādu iespēju radīšanai piekļuvē tirgum.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties jums un godājamajiem deputātiem par ļoti konstruktīvajām un vērtīgajām debatēm par šo lielisko ziņojumu. Esmu īpaši pateicīgs deputātam, kurš ierosināja pasteidzināt Komisijas delegāciju sastāva pārvērtēšanu galvenajās ekonomikās. Man šķiet, tas bija lielisks priekšlikums, un es nekavēšos paziņot to saviem kolēģiem. Es varētu vēlreiz jums sīki izstāstīt par nelielo personāla skaitu delegācijā, kura nodarbojas, piemēram, ar tirdzniecības jautājumiem ar Ķīnu, un ievērojami lielāko personālu, kurš nodarbojas ar ļoti nelielo attīstības atbalstu un sadarbību ar šo valsti salīdzinājumā ar miljardiem, kuri likti uz spēles Eiropas tirdzniecībā. Bet es to nedarīšu; es vienkārši pieņemšu šo ieteikumu un nodošu to tālāk.

Es nepavisam neaizstāvu brīvās tirdzniecības nolīgumus uz pasaules tirdzniecības sarunu rēķina. Ikviens, kurš pārzina Eiropas starptautiskās tirdzniecības stratēģiju, ar kuru mēs iepazīstinājām 2006. gada novembrī, sapratīs, ka mana iestāšanās par nopietniem, visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kuri tiešām veicina pasaules kopējās tirdzniecības summas palielināšanu un nevis vienkārši to novirza, ir mūsu pieejas daļa reizē ar mūsu ieguldījumu PTO sarunās – Dohas sarunu kārtu. Es varu apliecināt godājamajam deputātam, ka es turpinu darbu, lai tās izdotos nevis neizdotos. Runas par turpmākajām nepieņemamajām vai neatbilstīgajām koncesijām lauksaimniecībai ir nepamatotas. Tiešām, vienīgās runas, kuras esmu dzirdējis par šādām nepamatotām koncesijām, faktiski izskanēja no Īrijas ārlietu ministra mutes šodien Vispārējo lietu padomē. Šķiet, ka šādas runas cirkulē relatīvi mazā interešu kopienā.

Patiesība ir tāda, lauksaimniecībā un citās Dohas sarunu jomās mēs iesim tik tālu, cik mums ir atļauts, lai veicinātu pasaules tirdzniecības sarunu panākumus, tomēr tam pavisam noteikti jānotiek to pilnvaru robežās, kura mums piešķirtas, pamatojoties uz 2003. gada KLP reformu.

Ir taisnība, ka mums ir divi sarunu teksti, ar kuriem pagājušajā nedēļā iepazīstināja sarunu grupu priekšsēdētāji. Attiecībā uz lauksaimniecību mums ir teksts, kurā mums ne viss patīk, bet nav nekā, ko mēs nevaram regulēt šajā lauksaimniecības tekstā vai kas liks pārsniegt mūsu pilnvaru robežas.

Jautājumā par pieeju nevis lauksaimniecības, bet rūpniecības preču tirgum, situācija, manuprāt nav tik apmierinoša. Šajā jomā jaunais teksts, ar kuru piepazīstināja priekšsēdētājs, radīja lielāku nenoteiktību sarunās nevis konkrētākus nodrošinājumus. Man ļoti žēl, bet tas atkal ir kaut kas, ar ko mums jāstrādā un par ko mums jārisina sarunas.

Šīs debates nebūtu tik patīkamas, ja tajās savu ieguldīju nedotu Schlyter kungs. Vienmēr, kad viņš iesaistās, es jūtu atbalstu savam personīgajam ieguldījumam un pārliecībai attiecībā un brīvo tirdzniecību. Viņa iejaukšanās vienmēr apliecina man, ka mēs tiešām esam uz pareizā ceļa. Runas nav ne par nabaga mazo Eiropas Savienību, kura cīnās pret jauno ekonomiku varenajiem titāniem, ne par agresīvās uzmākšanās veidu, kas ir pārņēmis Komisiju tirdzniecības jomām kurā mēs cenšamies bez apspriešanām vai apdomāšanas uzspiest savas intereses citiem.

Lieta tāda, ka tie no mums, kuri paļaujas uz starptautisko tirdzniecību, tiecas pēc līdzsvara, un mēs tiecamies pēc savstarpīguma, bet tiecamies arī pēc abpusēja izdevīguma. Tiecoties pēc atvērtības citu ekonomikās, mēs to nedarām tikai tādēļ, lai apmierinātu sevi vai kalpotu tikai savām interesēm un vajadzībām. Mēs dodam ieguldījumu arī šo ekonomiku labklājībā un izaugsmē, cenšoties radīt tajās lielāku atvērtību.

Protams, ekonomiku liberalizācija jāpanāk pakāpeniski. Tas ir pakāpenisks process nevis sprādziens vai negaidīts trieciens. Patiesība ir tāda, ka jaunās ekonomikas valstīm ir izdevīga lielāka atvērtība. Tā nozīmē derīgu konkurenci jauninājumu veicināšanai un ražīguma paaugstināšanai šajās ekonomikās; tā nozīmē izguldījumu izmaksu pazemināšanu vietējā rūpniecībā; tā nozīmē lētākas preces patērētājiem šajās jaunajās ekonomikās; tā nozīmē kapitāla, tehnoloģiju, radošuma un mūsdienīgu pārvaldes prasmju ieviešanu šajās ekonomikās.

Šis atvēršanas un integrācijas process pasaules ekonomikā nodrošina šo jauno ekonomiku izaugsmi un nostiprināšanos, lai tajās varētu palielināties uzņēmējdarbība, veidotos strādniekiem ļoti vajadzīgās darbavietas un rastos izstrādājumi un pakalpojumi eksportam, dodot iespēju šīm valstīm izveidot un nodrošināt arvien lielāku daļu pasaules tirdzniecībā. Citiem vārdiem sakot, atvērtība rada atvērtību, tirdzniecība rada tirdzniecību. Mūsu labklājība un iespējas rada iespējas tiem, kuri dzīvo šajās jaunajās ekonomikās. Citiem vārdiem sakot, mēs runājam par morāli skaidru procesu, un tā ir tirgus piekļuves stratēģijas būtība, kuru mūsu referents atspoguļoja šajā lieliskajā ziņojumā.

Nobeigumā vēlos teikt, ka attiecībā uz vietējiem iepirkumiem ir tiešām svarīgi atbalstīt un veicināt jauno ekonomiku un jaunattīstības valstu iespējas apgādāt vietējo iepirkumu tirgu. Tomēr ja tas nozīmē augstākas valsts iepirkuma izmaksas šajās ekonomikās, ka tas nozīmē neefektivitāti, ja tas nozīmē pārredzamības trūkumu un atsevišķos gadījumos arī korupciju, kurš uzņemsies tā visa izmaksas? Atbilde skan – vietējie iedzīvotāji, vietējie strādnieki un vietējie nodokļu maksātāji šajās jaunajās ekonomikās un jaunattīstības valstīs, kuri nevar atļauties uzņemties šīs izmaksas.

Tādēļ ir svarīgi ieviest atklātību un pārredzamību jauno ekonomiku valsts iepirkuma politikā un uzvedībā. Nav viegli iepriecināt un apmierināt ,,nabaga mazo” Eiropas Savienību.

 
  
MPphoto
 
 

  Ignasi Guardans Cambó, referents. - Priekšsēdētāja kungs, nav atlicis daudz sakāmā. Pirmkārt, atļaujiet pateikties visiem, kuri ne tikai šodien, bet jau kopš debašu sākuma bagātināja šīs debates ar papildinājumiem, grozījumiem un pat mūsu neoficiālajām sarunām, kā rezultāts ir galīgais teksts, kurš ir ne tikai referenta, bet ikviena iesaistītā darbs.

Lielākoties mums bija vienots viedoklis, uz es biju ļoti pārsteigts par dažu komentāru toni no Parlamenta zaļo puses. Būtu interesanti, ja minētais kolēģis aizietu un redzētu brīvās tirdzniecības sekas uz vietas un pēc tam ietu un paskaidrotu vidējam uzņēmumam, teiksim, Barselonas tuvumā, kur es dzīvoju, ka tā bija ,,koloniāla pieeja”. Es varētu minēt tik daudz sabiedrību, kuras cīnās pret eksportu, kamēr liela daļa no to darbības ir atkarīga no eksporta. Viņš varētu pastāstīt šo rūpnīcu darbiniekiem, ka viņi rīkojas kā Eiropas kolonizatori, mēģinot paplašināt viņu ražojumu daļu eksporta tirgū, jo ja Ķīna ievieš ierobežojumus, kuri kavē šo ražojumu eksportu, uz spēles ir liktas viņu darbavietas.

Nav runa par skaļiem vārdiem par to, ka Eiropas lielās sabiedrības ir koloniālas, runa ir par kaut ko daudz reālāku. Kaut gan katram ir tiesības attēlot lietas tā, kā viņš to vēlas, man jāsaka, ka doma par to, ka šis ziņojums ir ,,koloniāls”, mani patiesi pārsteidza, un daudzi manas valsts eksportētāji to varētu uzskatīt pat par komisku.

Tomēr ir skaidrs, ka visumā mums ir vienots viedoklis, un, kā teica Komisija, to, ko uzsāka Padome, turpināja Komisija, un tagad to atbalsta Parlaments, kas, protams, uzliek jums lielu atbildību, komisāra kungs, jo mums tiešām ir kopēja nostāja. Atļaujiet man vēlreiz uzsvērt, ka šis ir dinamisks process un jauna stratēģija un daži elementi tiešām ir jauni un tiem ir vajadzīgs turpinājums. Vai drīkstu citēt to ziņojuma punktu, kuru uzsvēra mūsu kolēģis un kurš jums tā patika? ,,Mēs aicinām Komisiju pārskatīt ieviešanas prioritātes un, iespējams, palielināt Eiropas Savienības delegācijām pieejamos cilvēkresursus, lai sākumā būtu pieejams lielāks personāls un būtu nodrošināta tirgus piekļuves grupu sekmīga darbība.” Starp citu, tas pats attiecas uz to, kas ziņojumā teikts par MVU. Šajā ziņojumā ir daudz jauna, un mēs vēlam jums visu labāko, īstenojot to.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 19. februārī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Tokia Saïfi (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Eiropas rūpniecības konkurētspējai ir jābūt Kopienas darba kārtības centrā, jo tikai tas dos mums iespēju izveidot kvalificētas darbavietas, nodrošināt Eiropas ekonomisko izaugsmi, garantēs Eiropas sociālās labklājības sistēmas pastāvēšanu un nodrošinās ES spēju saglabāt lielākās tirdzniecības lielvaras pozīciju 21. gadsimtā.

Lai nodrošinātu šīs konkurētspējas saglabāšanu mums jāizveido tādi piekļuves nosacījumi tirgum, kas ir godīgi, taisnīgi un savstarpēji izdevīgi. Patiesībā Eiropas tirgus ir viens no atvērtākajiem un konkurētspējīgākajiem pasaulē, galvenokārt pateicoties tiesībām uz brīvu konkurenci, kuras nodrošina atklātu un godīgu tirdzniecību ES.

Neraugoties uz to, Eiropas Savienība joprojām sastop komerciālus šķēršļus ārējā tirdzniecībā, jo Eiropas galvenie tirdzniecības partneri nepiedāvā tādu pašu atvērtības un pārredzamības pakāpi kā Kopienas tirgus. Tādēļ mums nekavējoties jāīsteno pasākumi, lai atjaunotu abpusēji izdevīgus noteikumus piekļuvei tirgum trešajām valstīm, it īpaši jaunattīstības valstīm, un apkarotu ierobežojošas tirdzniecības metodes. Mums jādarbojas ātri un noteikti, lai nodrošinātu mūsu MVU pilnīgu un neierobežotu piekļuvi visiem tirgiem un it īpaši valsts iepirkumu jomai.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika