Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības jautājums ir Komisijas paziņojums par tirdzniecības instrumentu aizsardzības reformu.
Peter Mandelson, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, man ir veicies, ka šovakar laimīgi varu atbildēt uz diviem Parlamenta jautājumiem. Ļoti priecājos, ka veicu šo garo ceļu no Kijevas, lai to izdarītu.
Tādēļ atļaujiet man sākt ar pateicību Parlamentam par ielūgumu un iespēju izdarīt šo paziņojumu par tirdzniecības aizsardzību. Es vēlētos patiekties Parlamentam par dziļo interesi par šo dokumentu, par ko liecināja mūsu diskusijas gan plenārsēdē, kad Starptautiskās tirdzniecības komitejā.
2006. gadā Komisija un padome vienojās par vajadzību pārskatīt Eiropas tirdzniecības aizsardzības instrumentus. Šā pārskata mērķis bija nodrošināt, lai Eiropas vissvarīgākie instrumenti nodrošinātu tās darba ņēmējus un uzņēmējus pret negodīgu tirdzniecību un joprojām darbotos iespējami efektīvi, it īpaši ņemot vērā dramatiskās pārmaiņas pasaules ekonomikā, kur Eiropas uzņēmumi veido pasaules piegādes ķēdes un kur Eiropas uzņēmumu ekonomisko interešu sajaukums nenovēršami kļūst arvien sarežģītāks un grūtāk novērtējams un nosaucams vārdā.
Pēc mūsu pārskata un sabiedriskās apspriešanas un ar Kolēģijas atbalstu kopā ar saviem ierēdņiem es strādāju pie priekšlikumiem par ES tirdzniecības aizsardzības noteikumu grozījumiem, kas uzņēmējiem sniegtu patiesus uzlabojumus pieejamības, pārredzamības, ātruma un skaidrības ziņā Tajos būtu iekļauta, piemēram, lielāka piekļuve dokumentiem, lielāka palīdzība maziem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot tirdzniecības aizsardzības sistēmu un ātrākus pagaidu pasākumus.
Mēs būtu ierosinājuši noskaidrot arī ES noteikumu piemērošanu divās svarīgās jomās, izstrādājot pamatnostādnes. Pirmā no tām ir apsvērumi, lai noteiktu, kāds ražošanas līmenis ārpus Eiropas vairs neļauj attiekties pret uzņēmumu kā pret Eiropas uzņēmumu mūsu pētījumu mērķiem un tirdzniecības aizsardzības novērtēšanai.
Otrs attiecas uz Kopienas interešu pārbaudē izmantojamajiem apsvērumiem, kura dod mums iespēju noteikt, ka tirdzniecības aizsardzības pasākums tiešām atbilst Eiropas Savienības plašākām interesēm – kaut kas, ko, kā es saku, kļūst arvien grūtāk analizēt, ja situācija nav gluži vienkārša un melnbalta, kā tas, iespējams, var šķist no ārpuses, vai, patiesi, kā tas bija ar tirdzniecības aizsardzības mehānismu klasisko darbību agrāk.
Šajās abās jomās bija nodomāts vispārēji sistematizēt pašreizējās metodes, kas radītu skaidrību un paredzamību uzņēmējiem un lēmumu pieņemšanā strīdus gadījumos, kurus mēs pieredzējām iepriekšējos gados un kuru skaits, man šķiet, palielināsies nevis samazināsies daudzos turpmākajos gados.
Lai kāda būtu jūsu nostāja par antidempinga priekšrocībām un trūkumiem, tās, es domāju, ir derīgas lietas, kuras ir vērts uzlabot un noskaidrot, un par kurām ir vērts izdot pamatnostādnes, lai dotu lielāku noteiktību un paredzamību tiem, kuri aicina lietot šos instrumentus.
Priekšlikumi saskaņā ar šīm nostādnēm būtu līdzsvaroti. Tajos būtu atspoguļots vidējais plāns debatēs starp ieinteresētajām pusēm un dalībvalstīm. Nav nozīmes un nav izdevīgi censties pārbīdīt smaguma centru mūsu tirdzniecības aizsardzības instrumentu uzbūvē un darbībā, virzot to uz vienu vai otru pusi Eiropas Savienības viedokļu skalā tirdzniecības aizsardzības jautājumā. Ir jānorāda un jānosaka ceļš, kurš noturēs jūs, vispārēji runājot, vidū.
Kaut gan cilvēki nereti attēloja mūsu centienus kā mēģinājumu doties uz vienu vai otru pusi, šāds iespaids varēja rasties tikai ļaudīm, kuriem nav bijusi iespēja redzēt mūsu pagaidu atzinumus un priekšlikumus, jo šajā paketē nav nekā, kas vājinātu mūsu spēju novērst negodīgu tirdzniecību, un nekā, kas pašos pamatos mainītu mūsu tirdzniecības aizsardzības instrumentu darbību.
Tomēr pēc apspriešanas ir skaidrs, ka šis jautājums ir politiski delikāts un joprojām izraisa vētrainas debates, un, man jāsaka, zināmas nesaskaņas.
Pakete, kura atsver dažādās šaubas debatēs, manuprāt, pašlaik negūs vajadzīgo atbalstu, un ir labāk veidot vienprātību nekā censties nolīdzināt pašreizējos nesamierināmos uzskatus par to, kādam ir jābūt noskaidrojumam un kādai ir jābūt reformai.
Politiskā vide, kurā šis temats tika apspriests, nav vienkārša. Daži iebilst, ka laikā, kad mēs spiežam tādus partneru kā Ķīna tirgoties godīgi, mēs nedrīkstam riskēt pat ar uzskatu, ka ES pazeminās tirdzniecība aizsardzības modrību. Nav tādas motivācijas, nav tāda nodoma, tomēr daži ir izteikuši iebildumus, ka pašlaik nebūtu saprātīgi riskēt pat ar uztveri.
Turklāt noteikumu apspriešana Dohas sarunu kārtā, it īpaši ievadrunā, pakļāva starptautisko tirdzniecības aizsardzības instrumentu vidi ievērojamām šaubām šīs runas pārsteidzošā un, godīgi sakot, nepieņemamā satura dēļ. nedomāju, ka Dohas sarunu kārtas ievadrunu vēsturē ir bijusi vēl kāda ievadruna, kura guvusi mazāku atbalstu nekā šī runa par noteikumiem.
Tomēr mūsu galvenais mērķis bija nostiprināt tirdzniecības aizsardzības instrumentu darbības vienotību, lai tie būtu izmantojamāki, un mans darbs kā komisāram nav vājināt šo vienotību.
Patiesība ir tāda, ka pašlaik šī vienotība, kuru es vēlos redzēt, nav pietiekami saskatāma starp mūsu dalībvalstīm. Tas nozīmē nevis to, ka vienai šo debašu pusei ir taisnība un otra puse maldās, bet gan tika to, ka abām pusēm jāturpina darbs, kas vērst uz lielāku vienprātību un, atklāti runājot, lielāku solidaritātes garu šo instrumentu darbībā.
To es ierosinu veicināt. Mēs turpināsim apspriešanas par mūsu izplatītajām idejām un veidot vienošanos, iesaistot mūsu pieredzi.
Nobeigumā es vēlētos izteikt šādu novērojumu. Spiediens, kuru pārmaiņas pasaules ekonomikā izdara uz mūsu tirdzniecības aizsardzības sistēmu, saglabāsies. Tas nekur nezudīs; īstenībā tas pieaugs. Spiediens kļūs lielāks. Mūsu spēja rīkoties tradicionālajā vienprātībā un solidaritātē kļūs stiprāka nevis vieglāka, un tādēļ vēl jo svarīgāk ir palielināt Komisijas nozīmi, ieturot mūsu kursu starp dažādām un konkurējošām interesēm un dalībvalstu uzskatiem šajā jautājumā.
Es uzskatu, ka turpmākie gadījumi parādīs vajadzību pēc skaidrības un pierādīs vajadzību pēc tādām pamatnostādnēm, kādas mēs plānojām sākumā. Jautājumi, ar kuriem mēs sākām šo pārskatu, joprojām būs aktuāli pēc sešiem mēnešiem, pēc gada un pēc diviem gadiem, un es esmu cieši pārliecināts, ka ar laiku tie būs jārisina.
Mūsu uzdevums ir kopīgi atrast ekonomiski un politiski uzticamas atbildes, un Komisija strādās, apturot to prātā.
Christofer Fjellner, PPE-DE grupas vārdā. – (SV) Pateicos, Mandelson kungs! Kad jūs stāvējāt šeit iepriekšējo reizi, jūs runājāt par tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformas nepieciešamību. Jūs ar pārliecību runājāt par to, kā globalizācija un globālās piegādes ķēdes ir mainījušas tirdzniecības aizsardzības instrumentu priekšnoteikumus, un ka tādēļ tie ir jāmodernizē, lai tie joprojām būtu efektīvi un tiktu ņemtas vērā Kopienas intereses. Viss, ko jūs toreiz teicāt, ir patiesība. Mums ir vajadzīga instrumentu reforma.
Taču kopš tā laika ir izrādījies, ka reformu īstenot ir ārkārtīgi grūti. Konflikti starp Eiropas uzņēmumiem un starp dalībvalstīm ir ievērojami. Bet tas nemazina reformas nepieciešamību, gluži pretēji – tas, ka viss ir tik inficēts, un tas, ka viens piemērs pēc otra ļauj mums saskatīt tos pašus cīņas paņēmienus, kas veidoti tajās pašās paredzamajās jomās, manuprāt, liecina, ka mums vajadzīgas pārmaiņas. Mums vajadzīgs jauns skata punkts uz instrumentu un vienprātība, kas mūs vieno.
Tagad reforma ir atlikta un izskatās ļoti tāla. Protams, to nožēlo gan citi, gan arī es pats. Tomēr nekam neder strīdi par to, vai tā bija dalībvalstu vai Komisijas vaina, vai kuras dalībvalstis radīja šķēršļus darbam. Grēkāža meklēšana nedarīs labu nevienam.
Jo, kaut gan priekšlikums pašlaik ir apturēts, idejas nedrīkst aprakt. Mēs nedrīkstam aizmirst šo lietu. Mums jāturpina tās apspriešana un jākoncentrējas uz to, par ko mēs faktiski esam vienojušies. Es domāju, tas ir diezgan daudz. Varbūt skaidrāki noteikumi ir tas, kā mēs aizsargājam Kopienas intereses. Iespējams, tā ir Kopienas rūpniecības definīcijas modernizācija.
Taču tā priekšnoteikums mums ir uzturēt debates turpināt debatēt un panākt kompromisus. Es ceru, ka mēs šeit, Eiropas Parlamentā, tā rīkosimies. Es ceru, ka arī dalībvalstis un Komisija uzturēs debates.
Jan Marinus Wiersma, PSE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt ar pateicību komisāram par šo atskaiti un par godīgumu, izskaidrojot dilemmas, ar kurām viņš saskaras, runājot ar kolēģiem un dalībvalstīm par Eiropas Savienības tirdzniecības aizsardzības mehānisma reformu. Tā ir viena lieta, un mani iepriecina arī tas, ka jūs atklāti pasakāt, kādēļ nevarat nākt klajā ar priekšlikumiem tieši tagad, jo vienkārši ir ļoti grūti Eiropas Savienībā panākt vienošanos par to, kāds tagad ir labākais ceļš virzībai uz priekšu.
Komisārs uzsvēra arī to, ka ir jāatrod veids, kā uzbūvēt tiltu starp tām valstīm, kuras galvenokārt pelna ar tirdzniecību, un valstīm, kuras iegūst lielākos ienākumus no ražošanas. Es nāku no tirdzniecības valsts Nīderlandes, bet es ļoti labi saprotu bažas par starptautiskās tirdzniecības un aizsardzības attīstību, kuras izjūt tādas valstis kā Francija un Vācija, kurām ir liela ražošanas bāze. Tām ir jāaizsargā arī pašu rūpniecība. Tādējādi ir ļoti svarīgi atrast tiltu, un ir svarīgi, lai arī komisārs vēlas veltīt tam īpašas pūles.
Man šķiet, ka tā ir mums vajadzīgā diskusija. Mums nav jābaidās runāt par šīs tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformas nepieciešamību, jo mēs sastopamies ar straujām pārmaiņām pasaules ekonomikā. Kas mums ir jāapspriež? Es tīši pateicu ,,apspriest”, jo arī man vēl nav visu atbilžu. Mums jāapspriež sistēmas pārredzamība, lielāka elastība, kas nepieciešama, labāka Eiropas uzņēmuma definīcija un sociālie un vides aspekti Eiropas Kopienas interešu noteikšanas ziņā. Ir daudz jautājumu, kas mums jāapspriež Parlamentā, un par kuriem mums jācenšas nonākt pie secinājumiem, ar kuriem pēc tam vēlreiz dalīties ar komisāru.
Man šķiet, ka ir par agru pat manas grupas vārdā nākt klajā ar ļoti konkrētiem priekšlikumiem par to, kā tam jānotiek. Esmu gatavs sākt diskusijas par reformas nepieciešamību un pēc tam domāt par to, kā mēs varam noteikt daudzās jomas, kurās vēlamies strādāt vairāk. Tas izrausīs ārkārtīgi daudz sarunu arī manā grupā tāpat kā Padomē un Komisijā. Mēģināsim! Esmu vienisprātis ar komisāru – neatkarīgi no tā, vai tas prasīs sešus mēnešus, divpadsmit mēnešus vai divus gadus, vismaz turpināsim debates. Mēs nevaram vienkārši ignorēt to, ka pasaulē un arī pasaules ekonomikā notiek pārmaiņas, un mūsu tirdzniecības aizsardzības sistēma ir jāpielāgo, lai tā atbilstu šīm pārmaiņām. man tas šķiet svarīgs sākumpunkts diskusijām, un es priecājos, ka komisārs bija tik vaļsirdīgs, runājot par problēmām, ar kurām sastopas pats.
Carl Schlyter, Verts/ALE grupas vārdā. – (SV) Pateicos, komisāra kungs! Debates ar jums vienmēr ir interesantas! Ir apmierināts arī mans viedoklis, ka godīga tirdzniecība ir labāka par brīvu tirdzniecību, un, protams, ka uz solidaritāti pamatota tirdzniecība ar vājāku partneri ir svarīgāka nekā formāla godīga un ekvivalenta tirdzniecība.
Bet tagad atgriežamies pie TAI – tirdzniecības un attīstības indeksa.
Kas attiecas uz pārējo, iespējams, mums jāpārbauda vienam otra grāmatplaukti un, iespējams, kādreiz jāizprot iepriekšējā pieredze pie tases sarkanās tējas? Pretējā gadījumā jūs varat nākt kopā ar mani uz atkritumu izgāztuvi, kur es kļūstu politiski aktīvs un tiekos ar ielas bērniem Brazīlijā.
Tomēr atpakaļ pie TAI. Kas ir Eiropas uzņēmums? Tagad to ir grūti definēt, un tādēļ var būt grūti arī piemērot šo koncepciju. Kā intereses ir Kopienas patiesās intereses? Patērētāju intereses? Brīvprātīgo organizāciju intereses? Mazo uzņēmumu intereses? Lielo sabiedrību intereses? To nemaz nav viegli noteikt, un tas nozīmē, ka pašlaik ir grūti piemērot instrumentu, izņemto atsevišķus skaidrus gadījumus.
Visā tajā ir dimensija, kuras pilnībā trūkst, un man šķiet, ka būtu ārkārtīgi interesanti, ja jūs atgrieztos pie tās, kad nāksit klajā ar jauniem priekšlikumiem. Vai ekoloģiskais un sociālais dempings nav jāpielīdzina tiešajam dempingam? Kāda atšķirība, vai uzņēmums izvairās no vides un sociālo noteikumu ievērošanas, kas ir miljardiem eiro vērti, vai saņem miljardiem eiro valsts atbalstu? Būtu interesanti, ja jūs varētu diskutēt ar PTO un redzēt, vai mēs varam virzīties uz priekšu šajā jautājumā.
Helmuth Markov, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, pilnīgi godīgi sakot, es priecājos, ka jūsu ierosinātā tirdzniecības aizsardzības instrumentu reforma neizdevās. Jūs centāties virzīt tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformu, iekļaujot šo reformu Vispārējā Eiropas stratēģijā. Pat ja mēs pieņemam, ka šī reforma būtu bijusi noderīga, ir pilnīgi skaidrs, ka mums jānostiprina šie instrumenti tur, kur mēs gatavojamies kaut ko iegūt, nevis jāatmet tie visi kopā. Taču šis pēdējais mērķis bija jūsu 2007. gada paziņojuma nolūks. Jūs apgājāt lielāko vairākumu, kuri atbalstīja pašreizējās sistēmas saglabāšanu, ar tikai nelielu mazākumu, kuri bija pret tās saglabāšanu un atbalstīja tās pakāpenisku likvidēšanu. Veids, kādā reformas projekts iestrēga Komisijas līmenī, liecina, ka lielākā daļa dalībvalstu un daudzi no jūsu kolēģiem uzskatīja šos priekšlikumus par nepieņemamiem, un ka tie patiesībā tika vērsti uz mazu, taču ļoti daiļrunīgu lobiju.
Kurš būtu ieguvējs no šīs reformas? Ne jau Eiropas darba ņēmēji, kuriem draud darba vietu zaudējums, jo lielākās sabiedrības bija gatavas izmantot jūsu slavētās salīdzinošās priekšrocības jaunattīstības valstu tautsaimniecībās. Ne jau strādnieki tajās valstīs, kuriem jācieš nepieņemami darba apstākļi, un, protams, ne jau Eiropas uzņēmumi – un es runāju kā uzņēmējs, kuri veic ražošanas procesu saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas tiesību aktiem, un kuriem nav nodoma paaugstināt peļņu, izmantojot zemas vides un sociālās normas zināmās trešās valstīs.
Šiem priekšlikumiem nebija nekāda sakara ar godīgumu un taisnīgumu starptautiskajās tirdzniecības attiecībās un tirdzniecības attiecībās starp sabiedrībām. Galvenie ieguvēji faktiski būtu bijuši galvenie importētāji, kurus, protams, traucē, jebkādas pūles ierobežot viņu ļaunprātīgās metodes. Ieguvēji būtu bijuši galvenie vairumtirgotāji un izplatītāji, kur nevērīgi apiet patērētāju intereses un izvēlas nerunāt par to, ka patērētāji ir arī strādnieki, iedzīvotāji un nodokļu maksātāji. Ieguvēji ES būtu tie, kuru galvenās rūpes ir viņu peļņa, aizmirstot, ka Eiropas Savienība ir jāattīsta, pirmkārt un galvenokārt pamatojoties uz savstarpēju solidaritāti un atbalstu.
Tā tirdzniecības aizsardzības instrumentu sistēma, kura mums ir, nav nevainojama, tomēr tā strādā labāk, salīdzot ar citām pasaules sistēmām. Starp citu, tas nav tikai mans viedoklis; 2006. gadā jūs, Komisija, veicāt pētījumu, kas nonāca pie tādiem pašiem rezultātiem. Mums jāgaida un jāredz, kādi procesi notiks Pasaules Tirdzniecības organizācijā, pirms mēs uzsākam jebkādas jaunas reformas šajā jomā. Šādā reformā būtu jāņem vērā tas, ko dara tirdzniecības partneri, nevis vienpusēji jāatsakās no jebkādiem tiesiskiem instrumentiem, lai aizsargātu mūs pret dempingu – tiesiskiem instrumentiem, kuri starp citu, pamatoti uz starptautiskiem noteikumiem.
Diemžēl man jāpiebilst, ka es nevaru atzīt Komisijas rīcību, piemērojot tirdzniecības aizsardzības instrumentus 2007. gadā. Daudzas dalībvalstis un citas ieinteresētās puses protestēja pret to, ka Komisijas ierosinātās pārmaiņas tika īstenotas pirms vēl Padomei un Parlamentam bija iespēja izteikties par tām. Tirdzniecības ĢD pēc pašu ierosmes pavisam vienkārši iepriekšējo mēnešu laikā atcēla dažus iestāžu sadarbības iedibinātos principus. Tā rezultātā nav ierosināta pilnīgi neviena lieta. Es varu tikai cerēt un vēlētos lūgt jūs nodrošināt, lai šāds sadarbības stils starp Komisiju un Parlamentu vairāk neturpinātos. Turklāt es vēlētos jūs lūgt arī izteikt galvenos priekšlikumus par tirdzniecības aizsardzības instrumentu sistēmu Starptautiskās tirdzniecības komitejai un nopietni apspriest tās ar Parlamentu, pirms tās stājas spēkā.
Daniel Caspary (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, šis jautājums iepriekšējās dienās un nedēļās ir pārāk satraucis dažus cilvēkus. Komitejā daži cilvēki gandrīz piedzīvoja sirdslēkmi, lasot pirmo ziņojuma projektu.
Komisija apturēja iniciatīvu, jo jūs, komisāra kungs, acīmredzot bijāt pārņemts ar uzdevumu sagatavot reformas priekšlikumu, kurš spētu iegūt vairākuma piekrišanu. Mūsu parlamentārā administrācija bija pārņemta un iekļāva darba kārtībā šodienas debates ar bezjēdzīgu nosaukumu ,,Komisijas paziņojums par tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformu”, bet runātāju sarakstā teikts ,,Patērētāju aizsardzības instrumentu reforma”, kura nav daudz labāka. Skatoties uz publiku, šķiet, ka tā arī ir pārņemta ar domām par došanos uz restorānu vai mājup. iespējams, kāds vismaz skatās internetā, un, cerams, mēs saglabāsim pārskatu šeit plenārsēžu zālē.
Man ļoti žēl, ka Komisija nav spējusi izstrādāt reformas priekšlikumu, kas nodrošinātu vairākumu Padomē un Parlamentā. Šis noteikti nav īstais laiks šāda veica reformai, tomēr neviens šeit negaidīja, ka reforma tik nožēlojami izgāzīsies.
Kas tagad ir svarīgi? Pirmkārt, vai Komisija savlaicīgi informēs Parlamentu par nodomiem vēlreiz ķerties pie šīs reformas un iesaistīs mūs katrā posmā? Atļaujiet vērst jūsu uzmanību īpaši uz koplēmuma tiesībām saskaņā ar Lisabonas līgumu.
Otrkārt, vai tagad reforma nenāks pa sētas durvīm bez Padomes un parlamenta lēmuma? Vai arī jūs, komisāra kungs, patiesi, kā tikko teicāt, cenšaties atjaunot uzticību? Tirdzniecības aizsardzības instrumenti jāpiemēro saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem un praksi.
Treškārt, kāpēc jūs tieši tagad maināt personālu attiecīgajā departamentā? Mēs ļoti uzmanīgi pārraudzīsim Tirdzniecības ĢD rīcību turpmākajās nedēļās.
Erika Mann (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, jūsu uzdevums noteikti nav bijis viegls. Jums jārīkojas ar vienu no sarežģītākajiem portfeļiem. Tirdzniecības un ārējās tirdzniecības nozare ir tā, kura saskaras ar pilnīgi jaunām problēmām. Mēs gadiem ilgi runājam par globalizāciju, bet man šķiet, ka mēs tikai tagad sākam saprast, par ko ir runa.
Jūsu slavenajā runā Berlīnē, Čērčila runā, jūs teicāt, ka Eiropai ir mesti jauni izaicinājumi un ka kopš kara beigām izaicinājumi ir mainījušies, jo koordinātu asis tagad ir nevis Berlīne vai Parīze, bet gan Mumbaja, Šanhaja un citas jauno tautsaimniecību lielās pilsētas. Mēs piekrītam jūsu viedoklim. Jums ir pilnīga taisnība. Mēs uz to vērtējam tāpat kā jūs. Mēs redzam izaicinājumus, kuriem Eiropas Savienībai ir jāstājas pretī jaunajā starptautiskajā un globālajā situācijā. Ķīna ir reāla. Ķīna nav tikai mīts vai tēls; Ķīna ir kļuvusi par realitāti mums visiem, un tā ir pārmaiņu simbols. Jautājums – kādus secinājumus mēs no tā izdarām? Jūs secinājāt, ka mums jāmaina instrumenti. Jūs secinājāt, ka mums jāstājas pretī izaicinājumiem, pielāgojot tirdzniecības aizsardzības instrumentus vai citas jomas.
Mana frakcija nav atradusi galīgo atbildi, bet mums noteikti ir vēl daudz vairāk šaubu. Kā jūs varat dzirdēt, šīs šaubas valda arī šajā plenārsēžu zālē. Mēs šaubāmies, jo šie aizsardzības instrumenti ir apliecinājuši savu vērtību. Šiem instrumentiem piemīt zināma elastība. Tos var interpretēt dažādi. Tie var ņemt vērā dažādu nozaru intereses, un tie var dažādi interpretēt Kopienas intereses. Pārbaudi iespējams veikt dažādos veidos, un jā, tā ne vienmēr ir perfekta.
Starp citu, es zinu, ka jūs neesat izdarījis daudz kļūdu. Es pati varu noteikt divus punktus, kuros novērtējums nebija pareizs, taču es domāju, ka tāpat būs arī ar jaunajiem instrumentiem. Kurp tad mēs īsti dodamies? Jūs sakāt, ka vēlētos turpināt šo ceļu un turpināt apspriešanas. Jūs vēl neesat aizvēris atvilktni. Kurp šīs ceļš mūs aizvedīs? Kurp mūs aizvedīs apspriešanas? Kā jūs vēlētos īstenot apspriešanas ar šo plenārsēžu zāli? Tie ir trīs jautājumi papildus tiem jautājumiem, kurus uzdeva mani kolēģi. Es būtu ārkārtīgi pateicīga, ja jūs sniegtu kādu informāciju, jo es katru dienu saņemu vēstules pa elektronisko pastu. Vai pārmaiņas, kas notiek jūsu ģenerāldirektorātā, liecina, ka jūs veicat struktūras maiņu, ņemot vērā jūsu gaidāmo paziņojumu? Vai tehniskās pārmaiņas, kuras, acīm redzot, notiek jūsu ģenerāldirektorātā, ir tā rādītājs? Vai tirdzniecības aizsardzības instrumentu neizmantošanu 2007. gadā arī var tulkot kā norādi, vai arī tā ir tikai sagadīšanās, un spēlē ir iesaistīti citi faktori?
Tokia Saïfi (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisija ir nolēmusi atlikt tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformas projektu, un, komisāra kungs, es atzinīgi vērtēju šo gudro lēmumu, jo tas palīdzēs saglabāt cīņu pret negodīgu konkurenci. Šie instrumenti tiešām ir starptautiskās tirdzniecības sistēmas svarīga daļa, jo tie nodrošina sabiedrībām un it īpaši MVU, kuri dempinga ir galvenie upuri, iespēju darboties godīgas un stabilas konkurences apstākļos, kuri, savukārt, nodrošina ekonomikas veselību.
Tādēļ es vēlētos atkārtot Verheugen kunga teikto konferencē par tekstilu, kura notika iepriekšējās nedēļas beigās Milānā. ,,Tirdzniecības aizsardzības instrumenti veicina mūsu nozaru konkurētspēju, un tos nekādi nevar uzskatīt par protekcionisma instrumentiem.” Es tiešām uzskatu, ka tas pasaka visu. Šie instrumenti nav slēpts veids, kā aizsargāt Kopienas rūpniecību pret starptautiskās tirdzniecības brīvu kustību, bet gan veids, kā uzlabot tās konkurētspēju, veidojot normālus konkurences apstākļus tādā veidā un tad, kad tas ir vajadzīgs.
Tādēļ nav runas par šo instrumentu ieviešanas vājināšanu, kuri spēs labāk pielāgot Eiropas Savienības tirdzniecības politiku mainīgajai pasaules ekonomikai. Patiesībā ir gluži otrādi, jo ražotāju intereses tiktu vājinātas, un pieņemtie pasākumi varētu netieši veicināt rūpniecības pārvietošanu un mūsu pētniecības un inovācijas centru migrāciju.
Eiropai jāuzņemas aizstāvja loma mūsdienu globalizētajā pasaulē. Ja mums jāsaglabā konkurētspēja, mēs nedrīkstam vājināt aizsardzību darījumos ar partneriem, bet mums ir jāievēro godīgi un taisnīgi starptautiskās tirdzniecības noteikumi.
Kader Arif (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, tikko teiktais liecina, ka jūsu priekšlikums bija vismaz pretrunīgs. Taču sākumā nebija, par ko debatēt. Komisārs iepazīstināja ar neatkarīgu pētījumu un sabiedrisko apspriešanu, kas liecināja, ka ir bijusi vispārēja vienprātība par pašreizējās sistēmas efektivitāti un stabilitāti. vienīgais uzlabojums, kuru vēlējās dažādās iesaistītās puses, bija lielāka pārredzamība, lielāks ātrums un labāka piekļuve MVU.
Taču Komisija, slēpjot šo patiesību, uzsāka reformu, kas ieies vēsturē ar tās radīto vispārējo pretestību. Gan arodbiedrības, gan uzņēmēji kopā ar lielāko daļu Padomes locekļu iebilst pret plānu, kas apdraud Eiropas Savienības spēju aizsargāties pret negodīgām tirdzniecības metodēm.
Komisija anulēja šo priekšlikumu, un es ļoti priecājos par to. Komisijas atbalstītā pieeja īstenībā bija bīstama, un tajā slēpās dalīšanās iedīgļi. Ir vērts norādīt, ka Komisijas uzdevums ir nodrošināt solidaritāti starp dalībvalstīm un ievērot to dažādās intereses nevis izraisīt domstarpības, nostādot patērētājus pret darba ņēmējiem vai importētājus pret ražotājiem Komisāra kungs, vai drīkstu jums atgādināt, ka jebkuram reformas projektam vajadzīgas divas lietas – tajā ir jāņem vērā veiktās izpētes ieteikumi un rezultāti un iepriekš jāinformē šī Parlamenta deputāti par virzienu, kādu ievēros šīs priekšlikums, it īpaši tad, ja ir runa par tā pretrunīgākajiem aspektiem.
Elisa Ferreira (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, minūtes laikā es varu tikai apsveikt Mandelson kungu ar lēmumu neturpināt tirdzniecības aizsardzības instrumentu pārskatu.
Iedomājieties, ka spēcīgu upju sistēmā sabūvēta virkne aizsprostu. Slūžas darbojas saskaņā ar parastiem noteikumiem. Vai var nolemt mainīt vienu aizsprostu, to pašu nedarot nevienam citam, vienkārši tādēļ, ka daži uzskata, ka ūdens šoziem nesasniegs viņu mājas? Vienpusējs tirdzniecības aizsardzības instrumentu grozījums nozīmētu vājināt aizsprostu, lai izvairītos no slūžu darbināšanas. Tas nav tas, kas vajadzīgs Eiropai, un Komisija darīja pareizi, ievērojot ļoti skaidros ziņojumus, kurus tai sūtīja šis Parlaments, arī arodbiedrības, Eiropas rūpniecība un lielākā daļa dalībvalstu.
Brīvā tirdzniecība neizdzīvos, ja tiks lauzi to noteicošie likumi. Taču šie noteikumi ir jāmodernizē un tajos jāiekļauj tādas vispārējas vērtības kā atbilstošu darbavietu, vides, klimata un sabiedrības veselības aizsardzība. Tikai attiecībā uz to un neko citu Eiropai ir jāizmanto politiskā ietekme un tirdzniecības spēks divpusējos nolīgumos ar pasaules galvenajiem ražotājiem. Vienīgi ar abpusējām darbībām un mūsdienīgiem un vispārējiem noteikumiem tirdzniecība var palīdzēt uzlabot ne tikai cilvēku dzīves apstākļus ārpus Eiropas, vispārēji runājot, visā pasaulē, bet arī dzīves apstākļus un izdzīvošanu Eiropas darba ņēmējiem un uzņēmējiem, kuri vēlas joprojām ražot un dzīvot Eiropā un eksportēt no Eiropas.
To sagaida no komisāra, kurš pārstāv Eiropu pasaulē. Apsveicu, Mandelson kungs!
Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, komisārs P.Mandelson pauda prieku, ka ir šeit piedalījies divās debatēs, un arī es ļoti priecājos, jo vēlētos lūgt dažus paskaidrojumus par viņa ļoti noderīgo atbildi attiecībā uz PTO, un es pateicos viņam par tajā iekļauto informāciju.
Viņš apgalvo, ka runas par pārāk lielu iepriekšēju finansējumu uz lauksaimniecības rēķina nāk no ļoti mazas interešu grupas; es teiktu, ka viņi (man šķiet, ka mēs runājam par īru lauksaimniekiem un lauksaimniecības uzņēmumiem) parasti ir labi informēti, un es domāju, ka es vēlos vēl pirms pusnakts noskaidrot, ka viņi maldās – es ceru, ka viņi maldās – un ka tas, ko jūs mums šovakar stāstāt, ir taisnība. Es vēlētos norādīt arī uz jūsu komentāru par to PTO pusi, kas nav saistīta ar lauksaimniecību. Jūs paudāt arī nožēlu par tajā esošo tekstu.
Ņemot vērā jūsu komentārus par PTO un brīvās tirdzniecības nolīgumiem, mans sākotnējais jautājums ir šāds: vai jūs tagad esat mazāk pārliecināts, ka vienosities ar PTO kādu citu reizi? Tas ir nedaudz tiešs jautājums, taču atbilde būtu noderīga.
Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, mēs saskaramies ar dilemmu starp brīvo tirdzniecību, kurai mēs ticam, un taisnīgu tirdzniecību, kas tiek pārkāpta. Ja taisnīgums nav pilnīgs, mums vismaz pagaidām jācenšas aizsargāt tie, kuri rīkojas likumīgi.
Es vēlos iepazīstināt ar Polijas valdības nostāju, kura pašlaik iebilst pret reformu, sakot, ka D. Caspary ziņojumā bija minēts, ka mums pietiek ar to, kas mums ir. Kādēļ tā? Pastāv pieņēmums, ka dažām valstīm ir uzņēmumi, piemēram, Ķīnā. Un aizsardzība nozīmētu, ka tām būtu vairāk priekšrocību nekā citiem uzņēmumiem Eiropas valstīs, tādēļ tas nav taisnīgi. Man šķiet, ka tekstila brīvā tirdzniecība deva mums mācību 2005. gadā, un es domāju, ka tagad mums jāīsteno jaunā reformā ļoti gudri. Ceru, ka komisārs darīs visu, lai tā noritētu labi.
Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, tirdzniecības apjoms ir ekonomiskās attīstības līmeņa rādītājs. Liels eksports ir attīstītu tautsaimniecību iezīme, taču tam ir jābūt divvirzienu ceļam, un arī importam ir jāplūst pretējā virzienā. Ja kustība pa lielākai daļai ir vienvirziena, tas rada nelīdzsvarotību, partnerības trūkumu un palielina attīstības līmeņa atšķirību. Tādēļ ir jānosaka zināmi principi, kas palīdz definēt kvalitātes normas un noteikumus, tādējādi radot stabilitāti un partnerību tirdzniecības nozarē.
Pārāk bieži gadās, ka mēs runājam par savstarpēju solidaritāti un vienlīdzību, faktiski gatavojoties aizsargāt savas valsts intereses, kaitējot tiem, ar kuriem mēs esam kopā. Pārāk bieži notiek arī tā, ka mēs veicinām eksporta attīstību un iespēju investēt zināmās valstīs, nepārbaudot, vai tajās tiek ievēroti demokrātiskie principi un cilvēktiesības, nerunājot par situāciju vides prasību jomā, algu līmeni un sociālo aizsardzību. Tirdzniecības aizsardzības instrumentam ir jānodrošina taisnīgums un vienlīdzīgas iespējas.
Corien Wortmann-Kool (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisār Mandelson kungs, paldies par jūsu vaļsirdīgo paskaidrojumu, kādēļ jums tas nav izdevies. Kad es klausos dažos no saviem kolēģiem – deputātiem, es dzirdu, ka viņi ir priecīgi, ka jums nav izdevies reformēt tirdzniecības aizsardzības instrumentus, un, manuprāt, tas ir tādēļ, ka viņi baidās, ka jūs tos atcelsit. Tas nav tas, ko es dzirdēju jūs sakām, bet vai nebūtu daudz godīgāk pateikt, ka jūs varbūt esat bijis pārāk godkārīgs, ka gribējāt iet pārāk tālu ar šīm reformām? Īpaši es runāju par līdzsvara reformu starp rūpnieciskajām valstīm un tirdzniecības interesēm.
Tā kā tas nav izdevies, mēs tagad nespēsim īstenot daudzas vajadzīgas pārmaiņas mazo un vidējo uzņēmumu piekļuves jomā, kuriem pienākas plašs atbalsts. Turklāt pārmaiņas, kas nepieciešamas saistībā ar pārredzamību, ātrumu, dokumentu pieejamību, un kuras gūst plašu atbalstu, tagad,diemžēl, nenotiks nākamo divu gadu laikā. Vai mēs varam atrast veidu, kā nodrošināt, lai šīs pārmaiņas notiek un lai mēs kādreiz varam pienācīgāk apspriest daudz tālejošākus priekšlikumus?
Kader Arif (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, ja jūs apsverat jaunos reformas projektu, kas ir tuvs oriģinālajam variantam, kā jūs varat iedomāties aizstāvēt pret PTO tādu politiku, kura soda dempingu, kad to praktizē ārzemju sabiedrības, bet atzīst to, kad tas nāk par labu Eiropas uzņēmējiem? Problēma ir nevis neziņā par to, kas ražo Eiropā ienākošās preces, bet gan drīzāk neziņā par to, vai tās ir eksportētas saskaņā ar taisnīgiem un līdzvērtīgiem noteikumiem. Mēs nevaram pieņemt, ja kāda sabiedrība, kura apgalvo, ka tā ir Eiropas uzņēmums, un kura praktizē dempingu, kļūst neaizskarama tikai tādēļ, ka tā ir Eiropas uzņēmums pēc jūsu jaunās definīcijas.
Turklāt ņemot vērā to, ka šīs debates notiek daudzpusējā līmenī, kādēļ nebūt vēl atklātākiem un neiekļaut sociālo un vides dempingu tirdzniecības aizsardzības instrumentu kopā? Tas kalpotu arī Eiropai un darītu tai lielu godu, ja tā atrastos šīs kampaņas priekšgalā.
Elisa Ferreira (PSE). – (PT) Komisāra kungs, pēc jautājuma, kuru uzdevu jums iepriekš vai pēc mana iepriekšējā komentāra, man jāsaka, ka, runājot par Eiropu, lietas, kas bija ierosinātas saistībā ar tekstilu un apaviem, it īpaši manā valstī, ir izraisījušas pārmaiņas, kas novērsušas jebkādu bezdarbu. Taču tā nekādā ziņā nebija protekcionisma veida kustība, un attiecīgās sabiedrības ir pārvietojušas rūpnīcas ārpus Eiropas un tagad rada darbavietas Eiropā un ārpus tās. Tādēļ tā bija interesanta kustība.
Neraugoties uz to, tomēr šķiet, ka 2007. gadā Komisija nav ierosinājusi jaunas lietas.
Tādēļ es vēlos jautāt jums, lūk, ko: vai Komisija bija nodomājusi neierosināt lietas (ne pret Portugāli, bet pret citām valstīm), neierosināt nekādas pret dempingu un subsīdijām vērstas izmeklēšanas, lai gaidītu lēmumu izskatāmajā procesā, vai arī tās nodoms bija atstāt bez izskatīšanas tās lietas, kuras tā jau bija sākusi izmeklēt? Tāds ir mans jautājums jums.
Peter Mandelson, Komisijas loceklis. - Priekšsēdētāja kungs, baidos, ka nesapratu man uzdotā pēdējā jautājuma visu tulkojumu. Uztvēru tikai pēdējo fragmentu, kurā, šķiet, bija ieteikums, ka mums ir jāsamazina tirdzniecības aizsardzības instrumentu darbība un jāpārtrauc lietu ierosināšana vai risināšana.
Es īsti nesapratu šā jautājuma ievadu, jo, aplūkojot Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietni, jebkurā laikā ir iespējams iegūt informāciju, kuru deputāts vēlas saņemt par pašlaik ierosinātajām un izmeklētajām lietām, un lietām, par kurām tiek izvirzīti priekšlikumi parastajā veidā.
Es nesūdzos par to, ka man piedēvē nepamatotu godkāri – tas ir līmenis, kādam es strādāju un kā es veicu darbu. Ja komisāram nav godkāres, tad viņu, man šķiet, apvainos par ļoti zemiem standartiem. Tomēr es neesmu pietiekami godkārīgs, lai nekavējoties izmantotu mana drauga Schlyter priekšlikumu par pāreju no manas nespējas ierosināt vispārējas tirdzniecības instrumentu reformas pret lēto izstrādājumu dempingu uz jauna organiskā vai ekoloģiskā dempings koncepciju. Man šķiet, ka mēs joprojām pievērsīsimies bijušajam, kamēr pārvietosim skatu uz jaunāko, tomēr es ceru, ka viņš to uztvers nevis kā mana godkāres trūkuma izpausmi, bet gan kā nopietnu reālismu.
Caspary kungs, šķiet, izteicās, ka viņš ir vīlies, jo nav izvirzīti priekšlikumi. Protams, es varu saprast viņa vilšanos, bet es tiešām neesmu pārliecināts, ka pat šis Parlaments būtu izrādījis lielāku gatavību nonākt pie vienkārša, vispārēja viedokļa par to, kādai bija jābūt reformai, nevis par to, ko varējušas sasniegt dalībvalstis.
Arif kungs apgalvoja, ka mana motivācija ir izspēlēt importētājus pret ražotājiem. Es neizspēlēju vienu pret otru – tikai lieta tāda, ka reālajā pasaulē cilvēkiem ir dažādas intereses, dažādi viedokļi un dažādas vajadzības. Baidos, ka mēs vēl nedzīvojam ideālā sociālistu sabiedrībā, kurā nevienam nav atšķirīga viedokļa, nevienam nav atšķirīgu vajadzību un nevienam nav atšķirīgu interešu. Baidos, ka mums ir jādarbojas reālā pasaulē, un mums ir jāvirzās pa mūsu kursu starp šīm interesēm un vajadzībām, un ir jāpanāk taisnīgs, objektīvs un pieņemams rezultāts mūsu pūlēm, stūrējot uz priekšu šo politiku.
Manuprāt, Mann kundzes izpratne par dilemmām, ar kādām mēs saskaramies šajā politikas jomā, bija ļoti reālistiska. Tas nenozīmē, ka es tiecos pēc lielākas elastības kā pašmērķa. Uzsākot šo pārskatu, es centos nonākt pie tirdzniecības instrumentu kompleksa, kas būtu nevis pašos pamatos atšķirīgs vai mainīts, salīdzinot ar pašlaik mūsu rīcībā esošajiem instrumentiem, bet gan darbotos skaidri izpētītā sistēmā, un lai šo instrumentu ietekme būtu skaidri paredzama, skaidri attaisnota un līdzsvarota dažādās uzņēmējdarbības jomās, kuras darbojas arvien sarežģītākajos 21. gadsimta pasaules ekonomikas apstākļos. Un es nenožēloju šo rīcību.
Nobeigumā es vēlos tikai pateikt, faktiski atbildot Markov kungam – jā, iespējams, tas ir precīzs rezumējums, ka mūsu rīcībā esošā tirdzniecības aizsardzības sistēma nav pati labākā, bet tā mums ir vienīgā. Man šķiet, ka tas ir godīgs mūsu sistēmas apraksts.
Jautājums, kas man jāuzdod un kas joprojām ir neatbildēts, nav par to, vai mūsu sistēma ir vislabākā – laikam tā nav, taču tā ir vienīgā, kas mums ir, un tā ir pieņemamā darba kārtībā. Man jājautā, vai tā arī turpmāk būs darbotiesspējīga tā kā tagad? Vai tā atbildīs mainīgajiem ražošanas modeļiem un Eiropas uzņēmējdarbību arvien pieaugošajam piegādes ķēžu skaitam, kas kļūst daudz internacionālākas un kļūs vēl internacionālākas nekā jebkad iepriekš? Tie ir jautājumi, kurus es uzdevu. Uz tiem vēl nav apmierinošu atbilžu, taču atbildes, man šķiet, nāksies atrast, un mums ir jāturpina to meklēšana.
Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.
Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)
David Martin (PSE), rakstiski. – Ir pagājuši desmit gadi kopš tirdzniecības aizsardzības instrumentu pārskatīšanas. Tie jāmodernizē, lai nodrošinātu to turpmāko atbilstību pasaules tirdzniecības videi, kurā darbojas ES uzņēmēji.
Atvērti tirgi dod labumu ikvienam, un tiem ir jābūt mūsu mērķim, taču ir tiesa, ka tirdzniecības aizstāvība ir vajadzīga, lai pasargātu mūs no negodīgas tirdzniecības. Tomēr lemjot par to, kas ir negodīga tirdzniecība, mums ir jāņem vērā arī plašākas Kopienas intereses nekā to atļauj pašreizējie likumi, un jānovērš kaitējumi tām Eiropas valstīm, kuras izveidojušas pasaules piegādes ķēdes. Mums jānodrošina arī tas, lai miljoniem patērētāju intereses tiktu rūpīgi samērotas ar reizēm šaurajām dažu ražotāju interesēm.
Ceru, ka Komisija drīz atradīs piemērotus politiskos apstākļus, lai atgriezties pie priekšlikumiem par mūsu tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformu.