Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2008. gada 18. februāris - Strasbūra

1. Sesijas atsākšana

SĒDI VADA: PÖTTERING KUNGS
Priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 17.00)

  Priekšsēdētājs. – Paziņoju par atklātu Eiropas Parlamenta sesiju, kas tika pārtraukta ceturtdien, 2008. gada 31. janvārī.

2. Priekšsēdētāja paziņojums

  Priekšsēdētājs. - Dāmas un kungi, vakar Kosovas parlaments paziņoja par Kosovas neatkarību. Šāds lēmums bija paredzams, un tas atspoguļo Kosovas iedzīvotāju gribu pārņemt savās rokās valsts politisko likteni un neatkarības institucionālo formu.

Aptuveni pirms gada Eiropas Parlaments pēc M. Ahtisaari ziņojuma vienojās par Kosovas kontrolētu suverenitāti. Sarunas starp Belgradu un Prištinu bija ārkārtīgi sarežģītas un diemžēl nenonāca pie visiem dalībniekiem politiski pieņemama rezultāta. Kā tas politikā bieži gadās, burvju vārdu nebija. Neseno notikumu smagā nasta šo situāciju veicināja. Taču Kosovas gadījumam nav precedenta. Kosovas kā ANO protektorāta situācija ir unikāla, tā ir īpašs gadījums, kuru nevar salīdzināt ar citiem.

Es vēlētos vērsties pie visiem iesaistītajiem un aicināt viņus saglabāt saprātu un mieru. Esmu pārliecināts, ka Kosovā visi – gan serbi, gan kosovieši – vēlas panākt reģiona stabilitāti un labklājību. Patiesi, tas ir Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta galvenais mērķis. Mūsu uzdevums un pienākums ir mudināt Kosovas politiskos līderus uzņemties atbildību un izveidot demokrātiskas politiskās institūcijas, kuras ievēro visu iedzīvotāju tiesības un brīvības etniski daudzveidīgajā Kosovā, kura dzīvo labās attiecībās ar saviem kaimiņiem.

Saistībā ar to es atzinīgi vērtēju Padomes lēmumu sūtīt uz Kosovu EULEX misiju Yves de Kermabon vadībā. Misijas uzdevums būs sniegt Kosovas iedzīvotājiem palīdzību kārtības uzturēšanas un tiesiskuma jomā, lai nodrošinātu mierīgu pāreju.

Es atzinīgi vērtēju arī Pieter Feith iecelšanu par ES īpašo pārstāvi Kosovā. Tas liecina par Eiropas Savienības skaidro un apņēmīgo atbalstu un mūsu gribu darīt kaut ko praktisku Balkānu noturīgas stabilitātes labā.

Es paļaujos uz Vispārējo lietu padomes lēmuma gudrību tās sanāksmes laikā šovakar. Rietumbalkānu valstīm ir Eiropas perspektīvas. To pievienošanās nevarēs notikt tuvākajā laikā, taču katrai no šīm valstīm ir šāda perspektīva. Ievērojot to, mums jāpalīdz Serbijas un Kosovas iedzīvotājiem pārvarēt domstarpības no Eiropas integrācijas viedokļa, kā tas jau ir noticis citās Eiropas daļās. Trešdien paredzētās debates būs pirmā iespēja to darīt.

3. Iepriekšējās sanāksmes protokola apstiprināšana: skatīt protokolā

4. Iebildumi pret Eiropas Parlamenta deputāta mandāta derīgumu skatīt protokolu

5. Pieprasījums aizstāvēt deputāta imunitāti: skatīt protokolu

6. Komiteju un delegāciju sastāvs: skatīt protokolu

7. Klimata pārmaiņu pagaidu komiteja (pilnvaru termiņa pagarināšana): skatīt protokolu

8. Kļūdas labojumi: skatīt protokolu

9. Koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu parakstīšana: skatīt protokolu

10. ES tirgū darbojošos lielveikalu iespējama ļaunprātīga sava stāvokļa izmantošana (rakstiska deklarācija): skatīt protokolu

11. Padomes nosūtītie nolīgumu teksti: skatīt protokolu

12. Spēku zaudējušas rakstiskas deklarācijas: skatīt protokolu

13. Dokumentu iesniegšana: skatīt protokolu

14. Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski un rakstiskas deklarācijas (iesniegšana): skatīt protokolu

15. Lūgumraksti: skatīt protokolu

16. Apropriāciju pārvietošana: skatīt protokolu

17. Saistībā ar Parlamenta rezolūcijām veiktie pasākumi: skatīt protokolu

18. Darba kārtība

  Priekšsēdētājs. - Ir izdots šīs plenārsēdes darba kārtības projekta galīgais variants, kuru 2008. gada 14. februāra sanāksmē sastādīja Priekšsēdētāju konference saskaņā ar Reglamenta 130. un 131. pantu. Ierosināti šādi grozījumi:

Pirmdiena/otrdiena:

grozījumu nav.

Trešdiena:

IND/DEM grupa ir pieprasījusi pārcelt un nākamo plenārsēdi balsojumu par R. Corbett un I. Méndez de Vigo ziņojumu par Lisabonas līgumu (A6-0013/2008).

  Jens-Peter Bonde, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, jūsu uzdevums ir dot šim Parlamentam labu tēlu kā Eiropas lietu nopietnam uzraudzītājam. Tādēļ es vēlētos lūgt jūs noteikt citu laiku balsojumam par Līgumu.

Grozījumu iesniegšanas termiņš tika noteikts, pirms mēs saņēmām Līgumu komitejā. Mēs vēl neesam saņēmuši jūsu apsolīto konsolidēto versiju. Tas ir pretrunā ar vienprātīgo lēmumu, kuru pieņēma Konstitucionālo lietu komiteja.

ES sāku uzdot jautājumus, pamatojoties uz privātu konsolidēto versiju, un jau esmu atradis maldinošas kļūdas tulkojumos.

Pirms 29 gadiem man bija domstarpības ar jums konstitucionālajos jautājumos, izņemot pārredzamību. Mūsu domstarpības vienmēr tikušas nopietni uzlūkotas pēc rūpīgas pārbaudes Konstitucionālo lietu komitejā.

Es atbalstu pilnvaru nodošanu no neievēlētās Komisijas šim tieši ievelētajam Parlamentam. Mēs esam ierosinājuši, lai neviens ES tiesību akts netiktu pieņemts bez Parlamenta piekrišanas. Kā mēs varam aizstāvēt šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, ja jūs slēdzat mūsu lēmuma pieņemšanas procesu vēl pirms tam, kad kāds šajā Parlamentā ir izlasījis Līguma saprotamu versiju?

Iepriekšējā SVK ir visslepenākās sarunas par Līgumu, kādas mēs jebkad esam pieredzējuši. Es aicinu jūs noturēt debates trešdien, bet pārcelt balsojumu, lai visi Eiropas iedzīvotāji varētu mūs uzskatīt par nopietnu parlamentu.

Mēs neesam administrācijas daļa. Mēs pārstāvam balsotājus.

  Richard Corbett, referents. – Priekšsēdētāja kungs, mēs balsojam nevis par konsolidēto Līgumu, bet par Lisabonas līgumu. Tas tika publicēts ,,Oficiālajā Vēstnesī” 2007. gada 17. decembrī. Man tas ir šeit līdzi. Mums visiem tas ir.

Jāatzīst, ka šis teksts groza pašreizējos Līgumus, un, lai ar to strādātu, ir jāievēro Lisabonas līgumā un sākotnējos Līgumos iekļautie grozījumi. Bet tas ir tieši tas, par kā darīšanu mums kā ievēlētajiem pārstāvjiem maksā – izpētīt detaļas un uzņemties rūpes salīdzināt tekstus un skatīties, kādas pārmaiņas ir izdarītas.

Ir tiesa, ka būtu labi, ja būtu konsolidētais Līgums, kas parāda, kādi izskatīsies Līgumi pēc šā Līguma ratifikācijas – es saku ,,pēc ratifikācijas”, jo esmu pārliecināts, ka tā notiks – un kuru iedzīvotāji uzskatīt par daudz vieglāk izlasāmu.

Tomēr gandrīz visas mūsu dalībvalstu valdības ir publicējušas Līguma konsolidētās versijas savās valodās. Man te ir konsolidēto Līgumu versija angļu valodā tā, kā tie izskatīsies, tiklīdz tiks pieņemts Lisabonas līgums. Turklāt es noprotu, ka viena no pirmajām valdībām, kura publicēja konsolidēto versiju, bija Dānijas valdība – dāņu valodā. Tādēļ esmu pārliecināts, ka Bonde kungam nebija grūti atrast konsolidētu, viegli lasāmu Līgumu versiju, kas viņam palīdzēja darbā Konstitucionālo lietu komitejā.

(Aplausi)

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es runāšu ļoti īsi. Man jāsaka, ka esmu visai pārsteigts par to, kādēļ nedēļām un mēnešiem ir bijusi tāda aktīva, vienota un daļēji agresīva pretestība Līgumam, ja dalībvalstis, kuras pret to iebilst, pat nezina, par kādu Līgumu mēs runājam.

(Aplausi)

Corbett kungs norādīja uz svarīgu lietu: runa ir nevis par konsolidēto Līgumu, bet gan par Reformu līguma saturu. Par to ir dažādi viedokļi. Demokrātijas apstākļos tas ir pavisam normāli; tiešām, ir labi, ka viedokļi atšķiras un ka notiek spraigas debates. Taču ikvienam jāņem vērā arī citu viedokļi un jāļauj notikt balsojumam.

Mēs nedēļām un mēnešiem ilgi esam nopietni apsprieduši šo Līgumu, un tagad pienācis laiks dot skaidru norādi, vai Parlamenta vairākums ir par to vai pret to. Dusmu izvirdumi un mēģinājumi neļaut citiem izteikties, ko mēs šeit esam pieredzējuši, varētu radīt sabiedrībai nepareizu priekšstatu. Lūdzu, atļaujiet Parlamenta vairākumam šonedēļ izlemt, vai tas ir par vai pret šo Līgumu. Tas ir demokrātijas uzdevums.

(Aplausi)

  Jens-Peter Bonde (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs, atbildot Corbett kungam, kurš teica, ka konsolidētā versija ir pieejama dāņu valodā, es varu apstiprināt, ka ir versija, kas pamatota uz 2007. gada oktobra projektu, taču vēl nav pieejama konsolidētā versija, kas pamatota uz 2007. gada 13. decembrī Lisabonā pieņemto. Šajā jaunajā redakcijā ir par 7 000 vārdiem vairāk, un es vēlētos, lai Swoboda kungs, kurš, šķiet, ir eksperts, paskaidro šo 7 000 jauno vārdu saturu.

(Smiekli)

(Parlaments noraidīja pieprasījumu ar balsojumu pēc saraksta)

Ceturtdiena:

grozījumu nav.

(Tādējādi darba kārtība tika pieņemta)

19. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem (Reglamenta 144. pants)

  Priekšsēdētājs. - Tagad mēs sākam vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, nav noslēpums, ka paziņotais mērķis biodegvielām ir noteikts 10 % no atjaunīgajiem enerģijas avotiem.

Man ir radies iespaids, ka enerģētikas, vides, rūpniecības un lauksaimniecības komisāru viedokļi atšķiras. Laika ekonomijas nolūkā es neatsaukšos uz privātiem paziņojumiem. Neraugoties uz to, kā tas var būt, ka ir četri komisāri un četri dažādi viedokļi?

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ko es varu pateikt grieķu lauksaimniekiem, kuri ir mainījuši vai vēlas mainīt lauksaimniecības kultūras, lai ražotu pirmās paaudzes biodegvielas pēc KTO pārstrukturēšanas cukura nozarē?

  Ioan Mircea Paşcu (PSE). – (RO) Drīzajam festivālam, ko organizē Eiropas Parlaments kā kultūru dialoga daļu, katra valsts tika lūgta izveidot filmu par šo tematu. Kā es saprotu, Rumānijas sākotnējais priekšlikums netika pieņemts neatbilstības dēļ tematam, taču to aizstājušajam ražojumam, proti, filmai California Dreaming, ir vēl lielāki trūkumi.

Pirmais trūkums ir tāds, ka tā vēl mazāk atbilst tematam, neraugoties uz tās pirmizrādes vakaru Kannas, tā mistificē realitāti un maina manas valsts tēlu. Ja visās pārējās filmās kultūru dialogs risinās personīgā, cilvēcīgā līmenī, tad filma California Dreaming stāsta par iedomātu gadījumu ar amerikāņu transportu caur Rumāniju, kuru apstādina vietējās iestādes, un kas beidzas ar pilsoņu karu.

Turklāt filmu aptraipa neķītra valoda un neslēptas seksa un vardarbības ainas, kas ir vienreizējs gadījums festivālā. Es neticu, ka tas viss ir kultūru dialoga iezīme. Taču lielākais trūkums, kā šķiet, ir tas, ka šo filmu izvēlējās nevis Rumānijas puse, bet gan Eiropas Parlamenta ierēdņi.

Ja tas tā ir, tad situācija ir nopietna, jo tāda nepolitiska koncepcija kā kultūru dialogs ir apzināti politizēta nesaprotamu iemeslu dēļ, tādējādi kaitējot Eiropas Savienības dalībvalsts tēlam. Tādēļ es lūdzu Eiropas Parlamentu pārbaudīt šo lietu.

  Ignasi Guardans Cambó (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, pārredzamībai ir jābūt vienam no ES iestāžu stūrakmeņiem – arī šim Parlamentam un vēl jo vairāk Eiropas Komisijai, kuras augstākajām amatpersonām ir milzīga vara, taču gandrīz nekādas politiskas kontroles.

Tādējādi es vēlos atmaskot šā Parlamenta priekšā Komisijas praksi atbildēt uz Parlamenta politiskajām rezolūcijām ar tādas sistēmas palīdzību, kas līdzinās ,,politbiroja” vai ,,Kremļa pētnieku” laikiem, kuri analizēja dokumentus. Piemēram, es vēlos minēt, kaut gan tas ir tikai viens piemērs, 2007. gada 13. decembra sanāksmes protokolu ar nosaukumu ,,Pasākumi, kas veikti saistībā ar Parlamenta rezolūcijām”, kurā ir sacīts, ka ir paziņots par darbību, kuru Komisija īstenojusi saistībā ar kādu Parlamenta pieņemtu rezolūciju.

Šis teksts, priekšsēdētāja kungs, ir publicēts angļu un franču valodā nevis visās oficiālajās Kopienas valodās ar numuru SP/207/5401 kādā tīmekļa vietnē, kuras atrašanai man vajadzēja trīs nedēļas un sekretariāta personāla un citu Parlamenta amatpersonu palīdzību. Bez pārredzamības nevar būt demokrātijas; taču šeit mēs saskatām liekulību Komisijas diskursā, kad tā apgalvo, ka ir apspriedusies ar Parlamentu un pēc tam ierok dokumentus un atbildes tīmeklī, nekādā veidā nepublicējot tos.

  Jan Tadeusz Masiel (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Iepriekšējās nedēļās atkal priekšplānā ir izvirzījušās debates par ģenētiski modificētiem organismiem. Poļu lauksaimnieki varētu samazināt ražošanas izdevumus, ieviešot ĢMO, taču viņi nevēlas to darīt. Tas tādēļ, ka viņi vēlas aizsargāt Eiropas patērētājus un nodrošināt, lai Polijas lauksaimnieku ražotā pārtika joprojām būtu veselīga un laba uzturā.

Taču Polijas lauksaimniekus diemžēl saista Savienības noteikumi. Katrai Eiropas Sabiedrības dalībvalstij vajadzētu ļaut pašai izlemt, vai tā vēlas vai nevēlas ieviest valsts teritorijā ģenētiski modificētus organismus. Ņemot vērā to, ka Eiropas nodokļu maksātāji jau dod ievērojamu ieguldījumu lauksaimniecības atbalstam, lauksaimniecības izstrādājumiem ir jābūt vismaz veselīgiem, labiem uzturam, un tajos nedrīkst slēpties nekādi pārsteigumi.

  Claude Turmes (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, šo trešdien Parlaments apspriedīs Lisabonas līgumu, un iedzīvotāji vēros, ko Parlaments saka par šiem institucionālajiem jautājumiem. Taču iedzīvotāji ir vēl vairāk ieinteresēti redzēt, ka Eiropas iestādes risina praktisko jautājumu par Eiropas politikas veidošanu. Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir pārredzamība un lobēšana.

ES Komisijai pirms trim gadiem tika dots labs padoms īstenot tā dēvēto pārredzamības iniciatīvu, taču tagad mēs dzirdam, ka Komisija vēlas iesniegt reģistru, kurā parādīsies lobiju vārdi un nebūs nekādas nozīmīgas informācijas par to, cik naudas iztērēts lobēšanai.

Es brīdinu Komisijas priekšsēdētāju Barroso kungu un brīdinu arī Kallas kungu nekaitēt uzticībai, kāda jums ir Eiropā attiecībā uz pārredzamības iniciatīvu, bet nākt klajā ar jēgpilnu reģistru.

Tas vajadzīgs iedzīvotājiem, lai viņi varētu ticēt godīgai politikas veidošanai un lēmumu pieņemšanai Briselē.

  Daniel Strož (GUE/NGL). – (CS) Sākotnēji es biju nodomājis runāt par pilnīgi citu tematu. Taču apstākļi mani piespieda paust viedokli ārkārtīgi nopietnā jautājumā – par Albānijas separātistu paziņoto Kosovas neatkarību.

Esmu pārliecināts, ka šim notikumam, kas ir pretrunā ar starptautiskiem tiesību aktiem, būs traģiskas sekas un rezonanse visā Eiropā. Īpaši traģiski ir tas, ka ES grasās apstiprināt šo separātisma aktu, kas veikts uz Serbijas – jau tāpat smagi pārbaudītas neatkarīgas valsts – rēķina. Tas ir nepieņemami pašos pamatos.

Viss šā separātisma akta scenārijs atsauc man dzīvā atmiņā notikumus, kas risinājās manā dzimtenē Čehoslovākijā 1938. gadā. Toreiz vācu nacionālistu īstenotajam un tolaik ritumu valdību atbalstītajam separātisma aktam sekoja visbriesmīgākais karš vēsturē. Ir labi zināms, ka vēsture atkārtojas vai nu kā farss, vai kā traģēdija.

Mēs nedrīkstam ļaut izveidoties nevienai no šīm situācijām. Es aicinu Parlamentu vērsties pret šo separātisma aktu un Serbijas suverenitātes pārkāpšanu.

  Slavi Binev (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, dārgie kolēģi! Esmu lūdzis vārdu kādas milzīgas sociālas, ekonomiskas, vides un morālas problēmas spiests, kura nu jau 18 gadus saēd Bulgārijas sabiedrību. Tā vietā, lai problēmu atrisinātu, tā turpina milzt kā ļaundabīgs audzējs ar neparedzamām sekām.

Es runāju par Kremikovcu metalurģijas rūpnīcu, kurai paredzēta stratēģiska nozīme Bulgārijas ekonomikā. Diemžēl iepriekšējo pusotra desmita gadu laikā tā vietā, lai radītu ienākumus valsts kasei, tā ir pārvērtusies par slimību veselai sabiedrībai. To izmanto vienīgi dažu mafijas grupu privātam ieguvumam un kā līdzekli politisko partiju maku piepildīšanai. Un tas viss notiek ar veselas virknes valdību, arī pašreizējās valdības, atbalstu.

Īpaši satrauc tas, ka Kremikovcu pašreizējā krīze, kas rada reālus slēgšanas draudus, atņemot iztikas avotu desmit tūkstošiem strādnieku un viņu ģimenēm, ir tādu cilvēku darbības rezultāts, kuri saistīti gan ar kriminālo pasauli, gan augstākajām iestādēm.

Tie ir bijušais ģenerāldirektors Valentin Zakhariev, bijušais ģenerālprokurors Nikola Filchev un bijušais specializētās policijas vienības (,,berešu”) vadītājs Filko Slavov. Viņu vārdi saistās ne tikai ar Kremikovcu vadību, bet arī ar Bulgārijas pārejas uz demokrātiju vistumšākajām pusēm, tostarp militārā prokurora Nikolay Kolev slepkavību.

Kā izrādās šie ļaudis baudīja un joprojām bauda tiesu un valdības aizsardzību. Viņi joprojām jūtas tā, it kā likumi uz viņiem neattiektos. Esmu pārliecināts, ka dalībvalstij ir neiedomājami...

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, dārgie kolēģi! Februāra sākumā Eiropas Komisija publicēja Starpposma ziņojumu par Rumānijas progresu tiesu reformas īstenošanā. Šā gada nobeiguma ziņojums tiks sagatavots jūnijā, un tas izšķirs, vai drošības klauzula tiks piemērota vai nē. Es uzskatu, ka tā nebūs, jo iestādes, kuras kritizē par atpalikšanu, šajā laikā var atrisināt problēmas četrās pārraudzītajās jomās.

Drošības klauzulas piemērošana nozīmētu tiesas spriedumu neatzīšanu dalībvalstīs, kas skartu iedzīvotājus un procesos iesaistītās puses, kurām nevar pārmest par to, ka attiecīgās iestādes – valdība un parlaments – nepilda pienākumus. Drošības klauzulas piemērošanu nav jāuzskata par vēršanos pret Rumānijas iedzīvotājiem, jo ir normāli, ja par pienākumu nepildīšanu atbild vainīgie un nevis Rumānijas iedzīvotāji.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! 13. februārī Austrālijas leiboristu partijas premjerministrs Kevin Rudd Austrālijas valdības vārdā oficiāli atvainojās par necieņu, kura divus gadsimtus izrādīta pirmiedzīvotāju aborigēnu tautai. Šis žests runā pats par sevi, un tas ir īpaši aktuāli šeit, Eiropā.

Vairāk nekā 60 gadus pēc traģiskajiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā, Eiropā ir valsts, kurā trīs miljoni cilvēku – jūsu cilvēku, priekšsēdētāja kungs – tika izdzīti trimdā, bet vēl pusmiljons cilvēku tika atņemta pilsonība, cilvēktiesības un īpašums. Vēl šodien atvainošanās nav izteikta.

Eiropas pamatā ir nevis uz nacionālisms un konfrontācija, bet atvainošanās un piedošana, samierināšanas politika. Tā vietā, lai koncentrētos uz kolektīvo vainu un grēkāžu meklēšanu, būtu labi, ja katras Eiropas Savienības dalībvalsts vadītāju rīcības pamatā būtu apņemšanās bez ierunām ievērot Eiropas pamatvērtības, cienīt vienam otru, atvainoties un aizsargāt cilvēktiesības un minoritāšu tiesības. Liels paldies!

  Tunne Kelam (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Nākamsvētdien, 24. februārī igauņi svinēs valsts neatkarības 90. gadadienu. Neraugoties uz to, ka Igaunija ir nosacīti jauna valsts, tā kopš 13. gadsimta ir bijusi Eiropas kultūras mantojuma un kopējo vērtību daļa. Tomēr šiem 90 gadiem kopš neatkarības pasludināšanas piemīt īpaša iezīme, kas mums ir kopīga ar kaimiņiem – latviešiem un lietuviešiem, proti, ārvalstu okupāciju dēļ mēs baudījām brīvību tikai 39 gadus. Tādēļ es vēlos atgādināt kādu svarīgu faktu: tieši pirms 25 gadiem Eiropas Parlaments kā pirmā no Eiropas iestādēm reaģēja uz 45 Lietuvas, Latvijas un Igaunijas brīvības cīnītāju aicinājumu un pieņēma rezolūciju, kurā atbalstīja valstiskās neatkarības atjaunošanas ideju trīs okupētajās Baltijas valstīs. Es vēlētos pateikties visiem bijušajiem un pašreizējiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri drosmīgi izteica solidaritāti ar trim Baltijas tautām.

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Gatavojoties olimpiskajām spēlēm Pekinā, pasaules sabiedrības uzmanība ir vērsta uz Ķīnas rekordu cilvēktiesību pārkāpšanā. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka cieš arī citas sugas, galvenokārt tīģeri. To skaits sarūk lielā pieprasījuma dēļ – galvenokārt no Ķīnas – pēc produktiem, kas saistīti ar tīģeriem.

Tīģeriem draudošās izmiršanas cēlonis ir tīģeru malumedniecība Indijā. Lai tiktu klāt tīģeriem, tiek nošauti pat rezervātu uzraugi. Pēc tam tos nelegāli pārved pāri robežai uz Ķīnu. Lēš, ka katru dienu tiek nogalināts viens tīģeris. Pie tāda tempa tīģeri faktiski izmirs nākamo piecu gadu laikā.

Es atzinīgi vērtēju pagājušajā nedēļā izskanējušo ziņu, ka Indijas valdība plāno izveidot astoņus jaunus rezervātus iznīkstošās tīģeru populācijas aizsardzībai. Tomēr jaunu rezervātu izveidei vajadzēs piecus gadus, un iepriekšējo piecu gadu laikā tīģeru populācija jau ir samazinājusies par 50 %. Tādēļ, ja Eiropas Savienība un pasaules sabiedrība nekavējoties nerīkosies, lai samazinātu pieprasījumu pēc produktiem, kas iegūti no tīģeriem, apkarotu malumedniecību un kontrabandu, nemainīti Ķīnas attieksmi pret šiem produktiem, arī jaunie rezervāti būs novēloti.

Nobeigumā es ceru, ka jūs atbalstīsit mani tīģeru aizsardzības izpratnes dienā.

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Viktória Mohácsi (ALDE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi, Silvio Berlusconi kunga pagājušajā nedēļā izskanējušie kliedzoši rasistiskie izteikumi, kuros viņš aicina nepieļaut nekādu iecietību pret romiem, nelegālajiem imigrantiem un noziedzniekiem, ir šokējoši un nepieļaujami.

Vakardienas paziņojumā Itālijas galvaspilsētas mērs Francesco Storace kungs runāja par Romas ,,attīrīšanu no klejotājiem”, tādējādi skaidri norādot, ka romiem nav vietas mūžīgajā pilsētā. Vai šādus paziņojumus var izteikt tikai 18 dienas pēc Eiropas Parlamenta pieņemtās rezolūcijas par Eiropas stratēģiju attiecībā uz romiem?

Es vēlētos lūgt Itālijas deputātus paskaidrot kolēģiem mājās, kādēļ mēs atbalstījām šo rezolūciju, kādi ir tās mērķi, kurus mēs formulējām kopā, un kādēļ čigānu zākāšana ir nevietā 21. gadsimtā. Atklāto vēstuli, kuru es publicēju saistībā ar šiem pret romiem vērstajiem paziņojumiem, parakstījušas kopā 72 romu nevalstiskās organizācijas – 33 Itālijā, 12 Ungārijā, 9 Maķedonijā, 4 Rumānijā, 3 Turcijā, 2 Moldovā, 5 Bulgārijā un 2 Francijā. Paldies!

  Hanna Foltyn-Kubicka (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Baltkrievijas opozīcijas līderis Alexander Milinkiewicz šodien atkal Minskā ir apcietināts. Milinkiewicz kungam ir piešķirta Saharova balva. Eiropas Parlaments piešķīra viņam šo balvu 2006. gadā. Olga Kazulin kundze arī ir apcietināta. Viņa ir Lukaszenko kunga ievērojamā oponenta Alexander Kazulin kunga dzīvesbiedre.

Milinkiewicz kungs piedalījās demonstrācijā, ko organizēja privātuzņēmēji, kuru rīcības brīvību ierobežo jaunie noteikumi, saskaņā ar kuriem tiek palielināts viņu nodokļu slogs un ierobežota strādnieku nodarbināšanas brīvība. Tā nebija pirmā demonstrācija, kuras laikā šī sociālā grupa izteica neapmierinātību. Kopā ar Milinkiewicz kungu un Kazulin kundzi, kura nepiedalījās gājienā, apcietināja un pratināja arī tā organizētājus. Cik reižu Eiropa ir pasīvi vērojusi, kā apcietina vienu no tās balvas laureātiem? Cik reižu ir nesodīti pārkāptas cilvēktiesības tieši aiz Eiropas Savienības austrumu robežas?

  Urszula Gacek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušajā nedēļā Polijas plašsaziņas līdzekļi stāstīja par Karolīnu, jaunu meiteni, kuras dzīvi ir izpostījis viņas bijušais draugs. Viņai nezinot vai bez viņas piekrišanas draugs ierakstīja viņu kopīgo privāto dzīvi un pēc attiecību pārtraukšanas ievietoja šos ierakstus internetā. Karolīnas ģimene un draugi saņēma elektroniskās vēstules ar pornogrāfiskiem materiāliem. Tā kā Karolīna nav nepilngadīgā, Polijas likums viņu neaizsargā, un šī pasākuma vaininieks paliek nesodīts. Polijas varas iestādes ir apņēmušās mainīt šo likumu, tiklīdz radīsies iespēja, lai aizsargātu cilvēkus, kuru privātums un cieņa ir aizskarta šādā veidā. Taču internets sniedzas pāri valsts robežām, un nav Eiropas Savienības kopēju tiesību aktu iespējamo likumpārkāpēju atturēšanai un to personu sodīšanai, kuras veikušas šādas darbības.

Es aicinu Komisiju un dalībvalstis apkarot šādu rīcību, kuru var nosaukt par izvarošanu internetā.

  Jörg Leichtfried (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pārāk daudzas dzīvnieku patversmes Eiropā kalpo galvenokārt vienam mērķim, un tā ir klejojošo kaķu un suņu likvidēšana. Jau tas skan nežēlīgi, bet patiesā nežēlība atklājas tikai šim mērķim izmantotajās metodēs, kurās ietver sevī visus iedomājamos barbarisma veidus no noindēšanas līdz bada nāvei un nosišanai ar rungu. Šā scenārija sliktākā puse tomēr ir tas, ka šie nežēlības akti nenotiek kaut kur tālās zemēs; nē, kā man stāstīja iesaistītie aktīvisti no Austrijas, tie notiek tieši mūsu durvju priekšā. Piemēram, nesen atklājās nežēlības gadījumi pret dzīvniekiem Čehijas Republikā.

Uztrauc arī Komisijas īsais un kodolīgais paziņojums, ka mājdzīvnieku aizsardzība joprojām ir dalībvalstu jurisdikcijā. Šķiet, ka Komisija ļoti bieži rīkojas tad, kad tas nav paredzēts, un dara ļoti maz, kad tai vajadzētu rīkoties. Šī situācija ir jāmaina, jo valsts kompetence nenozīmē, ka ES ir pilnīgi jādistancējas no kāda jautājuma.

Tādēļ es aicinu dalībvalstis ar klusēšanu nenogalināt jautājumu par dzīvnieku slepkavošanas stacijām viņu pašu zemē. Es aicinu arī Komisiju un Padomi nosodīt šos nežēlības aktus.

  Toomas Savi (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Esmu nopietni nobažījies par nepareizo priekšstatu, kuru mana kolēģe Sahra Wagenknecht izplatīja intervijā Krievijas ziņu aģentūrai ,,Regnum” šā gada 7. februārī. Viņa apsūdzēja Igaunijas valdību cilvēktiesību pārkāpšanā un Eiropas Savienību par klusējoša aizsega veidošanu attiecībā uz ,,bronzas nakti” un tai sekojošajiem tiesas procesiem Igaunijā.

Es varu apliecināt jums, ka pašlaik notiekošie tiesas procesi pār cilvēkiem, kuri ir apsūdzēti par nemieru organizēšanu, norit saskaņā ar tiesiskumu un ievērojot cilvēktiesības. Es vēlētos arī atgādināt kolēģiem, ka viens no valsts mērķiem ir privātīpašuma svētuma aizsardzība.

Pagājušajā gadā Tallinā notikušajam marodierismam nebija nekāda sakara ar vārda brīvību vai tiesībām uz demonstrācijām. Tika izdarīti noziegumi, un tādēļ valsts pienākums bija iejaukties. Noziegumu attaisnošana politiķim nav nekas cildināms, un, par laimi, nevar teikt, ka Sahra Wagenknecht uzskati attiecas uz visiem politiski kreisajiem.

  Bogusław Rogalski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Vakar Kosovas parlaments paziņoja par neatkarību. Tādējādi Serbija jau otro reizi vēsturē ir zaudējusi sava valstiskuma šūpuli. Es vēlētos atgādināt Parlamentam, ka pirmo reizi šo provinci Serbijai viduslaikos atņēma turki. Mūsdienās, ar dalībvalstu atbalstu un mūsu klusēšanu, Serbija vēlreiz pārdzīvo šīs teritorijas, kas tai ir tik dārga, zaudējumu. Dāmas un kungi! Kosovas neatkarības pasludināšana pārkāpj starptautiskos tiesību aktus par robežu un valstu neaizskaramību un integritāti. Kosovas neatkarības deklarācijas rezultāts būs Pandoras lādes atvēršana, jo tā veicinās ekstrēmismu un nacionālismu un var iedegt visa veida ekstrēmismu Eiropā un aiz tās robežām. Turklāt mums jau ir jāsastopas ar līdzīgām pretenzijām Osetijā, Kalnu Karabahā un Basku zemē. Tā ir ļoti neapdomīga rīcība, ciktāl tas skar vienu konkrētu dalībvalsti, proti, Kipru. Kāda reakcija tiek gaidīta no šīs valsts? Kipra cīnās par apvienošanu tajā pašā laikā, kad mēs atbalstām separātistu kustības. Mēs nedrīkstam atzīt Kosovas neatkarību, jo tā rada draudus Eiropas drošībai un, galvenais, Serbijas iekšējai drošībai.

  Milan Horáček (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Marta sākumā Krievija rīkos prezidenta vēlēšanas, bet ir maz pazīmju, ka iespējams pozitīvs rezultāts. Kas notika šo vēlēšanu sagatavošanas laikā? Opozīcijai sistemātiski traucē un to apklusina, preses brīvība tiek vispārēji samazināta, un ar vēlēšanām saistīti pasākumi pārtraukti.

Atļaujiet minēt tikai vienu piemēru. Krievijas opozīcijas politiķi Garry Kasparov, kurš ir ārkārtīgi bīstams Kremlim, pagājušajā nedēļā absolūti sadomātu iemeslu dēļ atkal arestēja policija. Kas notiks vēlēšanu laikā? Šajās vēlēšanās nebūs pārredzamības, jo Krievija ir likusi šķēršļus EDSO veiktajai vēlēšanu pārraudzībai. Kas notiks pēc vēlēšanām? Ļoti maz ticams, ka Putina ieceltā prezidenta Dmitry Medvedev laikā uzlabosies cilvēktiesību situācija. ES šeit ir jārīkojas. Krievijas iedzīvotāji šajā situācijā nav jāatstāj vieni.

(Aplausi)

  Zsolt László Becsey (PPE-DE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Kosovas neatkarība liecina par nozīmīgām pārmaiņām Balkānos. Šis solis, kaut gan tas ir sāpīgs, šķiet vēl viens nenovēršams pakāpiens ceļā uz Balkānu nomierināšanu.

Ja ir runa par Kosovas nākotni, mums ir vajadzīgs risinājums, kas nodrošina pamatiedzīvotāju – serbu – minoritātes kolektīvās un individuālās tiesības, lai viņi joprojām var dzīvot kopienā viņu vēsturiskajā dzimtenē. Ja daži no viņiem tomēr vēlas aizbraukt no Kosovas, mums jānovērš viņu došanās uz tādiem Serbijas reģioniem, kurus apdzīvo citas etniskās grupas, tādiem kā albāņu apdzīvotie dienvidu apgabali vai ungāru apdzīvotie ziemeļu reģioni. Šāda veida pieplūdums vienkārši izraisīs jaunu spriedzi starp serbiem, kuri pašlaik, saprotams, ir aizkaitināti, un šīm minoritātēm.

Novēršot šo risku, mēs varētu veicināt vēl vienu noregulējumu, kas būtu ilgtermiņa nevis tikai virspusējs attiecību noregulējums starp Belgradu un Novi Sad un starp pamatiedzīvotāju minoritātēm Vojvodinā un valsti; tas varētu palīdzēt pārvarēt strupceļu un ļautu izveidot funkcionējošu valsti Bosnijā. Etnisko tiesību un iecietības sistēma, kas tagad jāveido Kosovā, veicinātu šāda veida vēlamu attīstību. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

  Proinsias De Rossa (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos norādīt, ka daudzās dalībvalstīs arodbiedrības ir patiesi noraizējušās par neseno Tiesas spriedumu Laval lietā. Komisijai nekavējoties jāpublicē viedoklis par to, kā šis lēmums ietekmē darba attiecību sistēmu un, tiešām, mūsu dalībvalstu darba koplīguma sistēmu. Es zinu, ka ietekme Zviedrijā ir ievērojama, un tā ir daudz mazāka Īrijā. Neraugoties uz to, ir vajadzīga rīcība, lai skaidri pateiktu, ka ES nesankcionē sociālo dempingu nekur.

Ir ļoti svarīgi, lai Komisija un dalībvalstis spertu soļus eiroskeptiķu katastrofālo prognožu novēršanai, kuras kļūst par kopēju viedokli šajā jautājumā. Patiesas bažas ir jākliedē, un Eiropas un dalībvalstu parlamentiem ir jānovērš jebkādas nepilnības Eiropas likumdošanas iniciatīvās, kuras varētu izmantot negodīgi cilvēki. Es aicinu jūs, priekšsēdētāja kungs, nodot šīs lietas komisāram V. Špidla un komisāram Ch. McCreevy, kuri ir iesaistīti šajā lietā.

  Csaba Sógor (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Iepriekšējā uzstāšanās reizē es minēju, ka varu runāt dzimtajā valodā šeit, bet nevaru to darīt mājās. Ar ,,šeit” es, protams, domāju Eiropas Parlamentā, un ,,mājās”, kas ir pietiekami saprotami, nozīmē Slovākijas valsts parlamentā.

Ārpus parlamenta mēs, protams, varam izmantot dzimto valodu; mēs to varam lietot pat dažās augstākajās mācību iestādēs, kaut gan daudz mazākā mērā nekā tas ir garantēts, ņemot vērā ungāru valodā runājošo cilvēku daļu iedzīvotāju sastāvā. No 6,4 % etnisko ungāru iedzīvotāju sastāva, tikai 4 % ir pārstāvēti augstākajā izglītībā un tikai 1,6 % studē dzimtajā valodā. Pirmo reizi apmēram 50 gadu laikā ungāru valodā runājošie Csángó bērni no Rumānijas austrumu daļas varēja atkal mācīties ungāru valodā, kaut gan dažos ciematos tas vispār notiek ārpus skolas.

Neraugoties uz to, komisāra L. Orban paziņojums par tā dēvēto ,,otru dzimto valodu” bija iepriecinošs. Mēs esam pārliecināti, ka tagad lielākā daļa etnisko grupu Eiropas valstīs piešķirs uzmanību ne tikai valsts valodas statusa iegūšanai, bet arī tam, lai nodrošinātu citām līdzās dzīvojošajām grupām iespēju saglabāt dzimto valodu un mācīties to visos līmeņos pašām savās izglītības iestādēs, un ka tās varēs izmantot dzimto valodu valsts pārvaldē, tiesās un likumdošanā.

2008. gads ir kultūru dialoga gads. Ļausim tam attaisnot šo vārdu. Paldies!

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, visas valstis skar problēma par nelabvēlīgos apstākļos esošu bērnu audzināšanu. Bērnu tiesības un to aizsardzība prasa integrētu politiku.

Audzināšanas iestādēs ievietoto bērnu skaita samazināšana ir brīnišķīgs mērķis, taču visās valstīs vienmēr būs bērni, kuriem vajadzīga sabiedrības palīdzība, jo viņiem nav vecāku vai viņi atrodas sociāli nelabvēlīgos apstākļos citu iemeslu dēļ. Mums ir vajadzīga solidaritāte ar šiem bērniem un šīm valstīm nevis dižmanīga autoritāte, kas grauj viņu cieņu.

Es aicinu Eiropas Komisiju sākt izstrādāt īpašas programmas nelabvēlīgos apstākļos esošiem bērniem, ņemot vērā dalībvalstu sasniegumus un novēršot jebkādus mēģinājumus aptraipīt viņu labo vārdu.

Nevar atbalstīt tendenciozas informācijas izplatīšanu, kā tas bija gadījumā ar kādu Bulgārijas bērnu namu. Tas skar manas valsts tēlu. Tas labvēlīgi neietekmē Eiropas kopējo politiku.

Mums vajadzīgas sociāli mazaizsargāto bērnu produktīvas izglītības programmas neatkarīgi no veida un vietas, kur šie bērni aug; jānovērš bērnu darba izmantošana un bērnu iesaistīšana dažādās nodarbēs, kuras negatīvi ietekmē viņu uzvedību.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos atgādināt jums, ka ANO 2006. gada 13. decembra plenārsēde ratificēja Konvenciju par invalīdu tiesībām. Šīs konvencijas ratifikācija turpinās kopš 2007. gada marta, taču to ir ratificējušas tikai 16 valstis, no kurām divas ir ES dalībvalstis.

Manuprāt, tā kā ES veicina politiku, kura atbalsta invalīdu tiesības kultūras un cilvēka cieņas jomā, visām dalībvalstīm ir jāratificē šī konvencija. Konvencijas 50 pantos ir sīki aprakstītas tiesības, kādas ir cilvēkiem ar īpašām vajadzībām visās cilvēka darbības jomās (veselība, tiesības, ģimene) un aicina viņus piedalīties lēmumu pieņemšanā.

  Magor Imre Csibi (ALDE). – (RO) Eiropas pilsonība piešķir virkni tiesību un brīvību visā Eiropas teritorijā. Tādēļ, parakstot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, dalībvalstis uzņemas saistības novērst jebkādu diskrimināciju.

Neraugoties uz to, pirms dažām dienām es saņēmu informāciju par kādu Rumānijas valstspiederīgo, kuram Briselē neļāva nomāt automašīnu, jo viņš ir rumānis. Darbinieka atteikums bija pamatots tikai ar nomas uzņēmuma izdotajiem iekšējiem noteikumiem. Iepriekšējo dienu laikā no daudziem savas valsts pilsoņiem es uzzināju par daudziem citiem rumāņu diskriminācijas gadījumiem tautības dēļ.

Godātie kolēģi, mūsu pienākums ir celt trauksmi kā vairāk nekā 490 000 000 eiropiešu pārstāvjiem. Izmantojot aktīvu dialogu ar mūsu līdzpilsoņiem, mēs varam veicināt šādu incidentu novēršanu nākotnē. Es uzskatu, ka Eiropas Savienības kā demokrātiskas organizācijas pienākums ir veicināt cieņu pret visu Savienības iedzīvotāju tiesībām, uzsākot pret diskrimināciju vērstas Eiropas izglītības un informācijas programmas.

Es lūdzu arī Eiropas Komisiju pārliecināties, vai dalībvalstis pilda Līgumu saistības attiecībā uz diskrimināciju tautības dēļ.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL). – (CS) Savā rakstā jūs runājāt par to, cik svarīgi ir nodrošināt, lai starptautiskais protektorāts Kosovā joprojām būtu Serbijas daļa saskaņā ar Rezolūciju Nr. 1244 un starptautiskajiem tiesību aktiem. Neesmu pārliecināts, ka saprotu, kāds tam ir sakars ar Kosovas neatkarības pasludināšanu, kurai jūs, šķiet, piekrītat. Jums noteikti ir taisnība, kad jūs sakāt, ka mūsu pienākums ir nodrošināt, lai Kosova kļūtu etniski daudzveidīgāka un demokrātiskāka.

Šī vienpusējā neatkarības pasludināšana ir nebijis starptautisko tiesību aktu pārkāpums. Vairāki simti tūkstošu šīs teritorijas iedzīvotāju, kuri pieder astoņām dažādām etniskām grupām, tika izraidīti no mājām ar okupācijas spēku klusējošu piekrišanu. Grūti noticēt, ka šie spēki nevarēja radīt apstākļus, lai šie cilvēki atgrieztos. Tagad tā vietā, lai palīdzētu radīt šādus apstākļus, jūs piekrītat vienpusējai otras Albānijas valsts pasludināšanai. Priekšsēdētāja kungs, vai jums ir vienalga, ka šīs valsts ekonomika, šķiet, ir atkarīga no opija tirdzniecības Eiropā?

Čehijas Republikas parlaments un arī citu valstu parlamenti ir pieprasījuši šā jautājuma risinājumu starptautisku sarunu ceļā. Apzināsimies, ka unikālu risinājumu, kā teikts jūsu rakstā, nav. Katrs risinājums rada precedentu. Neļausim pārkāpt Serbijas suverenitāti.

  Priekšsēdētājs. - Kohlíček kungs, vai drīkstu ieteikt jums izlasīt manu paziņojumu vēlreiz? Man šķiet, ka tas noskaidros visus pārpratumus.

  László Tőkés (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apsveikt Kosovas albāņus ar neatkarības sasniegšanu un izteikt cieņu albāņu līdera Ibrahim Rugova piemiņai.

Katrs iepriekšējā desmitgadē izvirzītais noregulējuma plāns un traģiskā vēsture, kāda bija pusei Dienvidslāvijas reģiona, tika uztverta saistībā ar iedzīvotāju pašnoteikšanos, autonomiju un varas dalīšanu. Arī Ahtisāri plāna īstenošana, kas bija pēdējais veselā virknē, kurā bija iekļauts gan Karingtonas plāns, Deitonas nolīgums, Rambujē sarunas un Ohridas nolīgums, liecina, ka vēl mums priekšā tāls ceļš, kamēr mēs varēsim uzskatīt, ka attiecības starp dažādām etniskajām grupām un nacionālajām kopienām mūsu reģionā ir atrisinātas. Tomēr tas liecina, ka turpmāk jebkādas krīzes risinājumu var atrast starptautiskās sadarbības ceļā.

Šajā ziņā Kosovas risinājums mums ir piemērs un precedents. Mēs esam pārliecināti, ka ar Eiropas Savienības labvēlīgo iesaistīšanos iespējams panākt arī sekmīgu rezultātu etnisko ungāru autonomijas centieniem Rumānijā un Szekler Land teritoriālajā autonomijā.

  Anna Záborská (PPE-DE). – (SK) 1948. gada 25. februārī komunisti īstenoja valsts apvērsumu un nodibināja mūsu zemē totalitāru režīmu. Tas bija rezultāts notikumiem, kuri risinājās valstī kopš 1946. gada. Čehoslovākija pakāpeniski zaudēja brīvību atjaunotās valsts demokrātiskajā vidē. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Ne tikai nacisma, bet arī komunisma sakāve ir vienotās un mierīgās Eiropas mantojums. Pateicoties šim notikumam, tagad desmit dalībvalstu pārstāvji var sēdēt šajā Parlamentā.

Es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz trim jautājumiem. Vienādi jānosoda gan komunistu, gan nacistu simbolu atjaunošana. Gan komunisms, gan nacisms jāuztver vienādi, it īpaši ņemot vērā upurus, par kuriem tie ir atbildīgi. Gan komunistu, gan nacistu režīmi tika nodibināt demokrātiskās valstīs, izkropļojot demokrātiju. Tādēļ ir jābūt piesardzīgiem pat tagad Eiropas Savienībā. Arī komunisma upuri būtu pelnījuši klusuma brīdi šajā Parlamentā.

  Ioannis Gklavakis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar TKO noteikumiem par tabaku, sākot ar 2009. gadu, līdzekļi, kurus tagad piešķir audzētājiem kā tiešās subsīdijas no 1. pīlāra, tiks pārcelti uz 2. pīlāru, kas attiecas uz strukturāliem pasākumiem.

Manā valstī Grieķijā tabaku parasti audzē mazauglīgo apgabalu trūcīgie lauksaimnieki, kuriem nav citu iespēju. Tādēļ, ja tabakas audzēšanu atsevišķos apgabalos pārtrauks, mums būs sociālas, ekonomiskas un vides problēmas.

Es esmu ņēmis vērā arī to, ka mērķis ir tabakas audzēšana, nevis smēķēšana. Tādējādi, ja mēs pārtraucam tabakas audzēšanu vienlaikus ar smēķēšanu, mums visiem jāvienojas, un tā tam vajadzētu būt. Taču tas tā tomēr nav. Eiropas cigarešu nozare turpinās ražot cigaretes, bet visu tabaku vienkārši ievedīs no trešām valstīm.

Tādēļ mums ir jāizmanto KLP pārskatīšanas dotā iespēja labot šo kļūdu; mums jāparāda, ka ES ir vienlīdzības, taisnīguma un solidaritātes vieta. Tādēļ es lūdzu saglabāt pašreizējo režīmu pēc 2009. gada un tabakas audzētājiem turpināt...

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) 2008. gada 4. februārī Rumānijas parlaments ratificēja Eiropas Savienības Reformu līgumu. Mēs atzinīgi vērtējam šo ratifikāciju Rumānijas parlamentā.

Reformu līgumā vēlreiz apstiprināts iedzīvotāju vienlīdzības princips, piešķirts juridisks spēks Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, īstenota dalībvalstu parlamentu subsidiaritātes kontrole, atzīta universāla pieeja vispārējas ekonomiskas intereses pakalpojumiem, uzsvērta enerģētikas drošības nozīme un nostiprināts dalībvalstu sadarbības gars šajā jomā, un ieviesti īpaši pasākumi cīņai pret klimata pārmaiņām.

Teritoriālās kohēzijas koncepcijas ieviešana un tās atzīšana par mērķi lika Eiropas Parlamenta komitejām, kurām ir svarīga nozīme strukturālajā un kohēzijas politikā, pastiprināti darboties pēc līguma ratifikācijas.

No Transporta un tūrisma komitejas viedokļa Reformu līgums legalizē koplēmuma procedūru, kuru jau izmanto jūras navigācijā un aeronavigācijā, un nodrošina Eiropas Parlamentam tiesisku pamatu atbalsta pasākumu īstenošanai, lai konsolidētu tūrisma nozares identitāti.

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
priekšsēdētāja vietnieks

  Péter Olajos (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šī ir jau nez kura reize, kad es šajā Parlamentā runāju par Rabas upes pieaugošo piesārņojumu iepriekšējo septiņu gadu laikā. Mēs esam saņēmuši vairākus solījumus no Austrijas attiecīgajām aģentūrām, un patiesi, Austrijas un Ungārijas iestādes ir izstrādājušas rīcības plānu. Eiropas Savienība uzmanīgi vēro šo procesu, un abu valstu izveidotā upes komiteja regulāri apspriežas, pēdējo reizi tieši šonedēļ.

Šķiet, ka politiķi pilda pienākumu, tikai lieta tāda, ka pa šo laiku upe mirst. Turklāt tagad tā mirst ne tikai Ungārijas, bet arī Austrijas pusē. Līdz šim ir izmirušas vienpadsmit zivju sugas, un 13 sugas ir nopietni apdraudētas. Greenepace vairākas reizes veica ūdens paraugu pārbaudi uz vietas un noskaidroja, ka Austrijas rūpnīcas nelegāli piesārņo ūdeni, vairākas reizes pārsniedzot atļauto līmeni. Pašlaik upē ir vairāk putu nekā jebkad.

Upe, par kuru es runāju, priekšsēdētāja kungs, ir nevis kanalizācijas caurule, bet Natura 2000 teritorija, īsts upes mitrājs. Cilvēkiem, kuri tur dzīvo, uzskata, ka vai nu ES tiesību akti ir slikti, vai atbilstība tiem ir nepietiekama. Man šķiet, ka mums šajā Parlamentā jāpatur šis jautājums dara kārtībā, kamēr tas beidzot tiks atrisināts. Paldies! Es tā noteikti darīšu.

  Iuliu Winkler (PPE-DE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Finanšu instrumenti, kas saistīti ar Eiropas Savienības kohēzijas politiku, ir ārkārtīgi svarīgi atšķirību samazināšanai starp Eiropas reģioniem.

Visjaunāko Eiropas Savienības dalībvalstu gadījumā kohēzijas politikas ceļā piešķirtie līdzekļi ir nozīmīgs ieguldījums šo valstu trūcīgāko reģionu turpmākās attīstības nodrošināšanai. Šo līdzekļu absorbcijas koeficients jaunajās dalībvalstīs pastāvīgi palielinās. Eiropas Savienībai ir jāpielāgo kohēzijas politikas instrumentu piešķirtie līdzekļi paplašinātas Eiropas realitātei.

Pēc Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās par nepieciešamību ir kļuvusi kohēzijas politikas finanšu resursu palielināšanas nodrošināšana pēc 2013. gada. Kohēzijas fondu palielināšana ir nesenās Savienības paplašināšanas loģiskas sekas, un tā apliecinās Savienības politikas pastāvību attiecībā uz mazāk attīstītajiem Eiropas reģioniem un būs spēcīgs politisks signāls jaunajām dalībvalstīm.

  Milan Gaľa (PPE-DE). – (SK) Nesen mēs daudz debatējām par energoefektivitāti. Prakse liecina, ka pašreizējais mājsaimniecības ierīču marķējums, kas informē patērētājus par ierīces energopatēriņu, nav uzticams pierādījums. Tā kā lielāka daļa ierīču, ko pārdod veikalos, pieder pie A klases, ir pazudusi skaidra informācija par to lietošanas radīto enerģijas ietaupījumu, un ražotāji zaudē motivāciju izgatavot energoefektīvas ierīces.

Ja mēs vēlamies motivēt patērētājus un ražotājus, mums jānodrošina mājsaimniecības ierīču šķirošana saskaņā ar jaunajām enerģijas klasēm. Ierīču sākotnējā klasifikācija darbojas kopš 1994. gada. Es aicinu Eiropas Komisiju paātrināt gan ierīču jaunās marķēšanas sistēmas sagatavošanu, gan citu ierīču iekļaušanas procesu šajā sistēmā, kas arī tiek gatavota.

  Colm Burke (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos izvirzīt jautājumu saistībā ar Lauku vides aizsardzības sistēmas (REPS) maksājumiem lauksaimniekiem. Iepriekšējo 14 gadu laikā REPS tiek maksāts ļoti agrīnā posmā, tiklīdz ir sagatavoti dokumenti Komisijā vai Īrijas Lauksaimniecības departamentā. Tagad es noprotu, ka maksājumi tiks aizkavēti un vairāk nekā 6 000 lauksaimnieku jau ir aizkavēta maksājumu saņemšana. Es noprotu arī to, ka šis skaitlis nākamajos mēnešos palielināsies līdz vairāk nekā 60 000.

Lieta tāda, ka lauksaimnieki ir ieplānojuši finanšu darījumus 12 mēnešu laikposmam, un ir plānojuši kopā ar bankām, un tagad daudzi no viņiem šīs pārmaiņas rezultātā nevarēs atmaksāt aizdevumus bankām.

Es vēlētos lūgt paziņot par manu viedokli komisāram un atrisināt šo jautājumu tā, lai būtu iespējams atjaunot veco procedūru, kura darbojās 14 gadus.

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Starptautiskie tiesību akti šajā jautājuma ir pilnīgi skaidri. Kas attiecas uz Kosovu, ir noteikts, ka valsts pastāv, ja tai ir, pirmkārt, iedzīvotāji, otrkārt, teritorija un treškārt, sabiedriskie dienesti. Kosovā nav sabiedrisko dienestu, un Komisijai tikai jāierodas tur, lai to arī redzētu. Vienīgais sabiedriskais dienests, kas tur darbojas, ir mafija.

Valsts ir suverēna, ja tai ir pilna izpildvara. Pierādījums, kā Parlamenta priekšsēdētājs mums tikko teica, ka Kosovas izpildvara atrodas uzraudzītas suverenitātes stadijā.

Valsts ir suverēna, ja tās vara ir neatkarīga, autonomos grieķu valodā, tas ir, ja tā var pati lemt, ko darīt. Kosovā lemj NATO un Amerikas Savienotās Valstis.

Valsts ir suverēna, ja tās vara ir vienīgā. Taču Kosovā rīkojas nevis viens, bet vairāki spēki.

Valsts ir suverēna, ja tā ievēro utti possidetis principu – robežu neaizskaramību.

Citiem vārdiem sakot, Kosova neatbilst nevienam no kritērijiem, kas vajadzīgi neatkarīgai valstij saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Un kāpēc? Tāpēc, ka pēc noziedznieku valstu un gangsteru valstu izveides mums tagad ir izdomātas laboratorijas valstis, kurās Eiropas Komisija pārbauda un izdomā federālismu, graujot valstis.

  Ján Hudacký (PPE-DE). – (SK) Kosovas vakar pieņemtā neatkarības deklarācija, iespējams, ir un būs bīstams precedents dažādu pasaules valstu un reģionu attīstībai. Tas, ka šī rīcība saņēma ievērojamu politisku un finansiālu atbalstu no ASV un lielākās daļas Eiropas Savienības lielo valstu, liek tai izskatīties vēl apšaubāmākai, jo jau sākumā ir skaidrs, ka tas ir starptautisko tiesību aktu pārkāpums.

Daudz labāks risinājums Balkāniem būtu, ja Eiropas Savienība veicinātu lielāku demokratizāciju Serbijā. Tas, savukārt, radītu labvēlīgāku atmosfēru attiecību konsolidācijas procesā starp serbiem un albāņu minoritāti viņu kopējā teritorijā. Protams, tā būs ilgtermiņa lieta. Ir naivi domāt, ka šā precedenta pamudinātās minoritāšu prasības pēc teritoriālas autonomijas tuvākajā nākotnē nekļūs par neatrisināmu problēmu pat pašām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Vai drīkstu atbalstīt kolēģi un mudināt Komisiju nākamo mēnešu laikā nekonfliktēt ar Īrijas iestādēm, jo mums ir darāms diezgan svarīgs darbs? Vai man precīzi jāizklāsta, kas tiks prasīts no Īrijas attiecībā uz Lisabonas līgumu?

It īpaši es runāju par sūdzībām par veidu, kādā ierēdņi ir ķērušies pie REPS maksājumu sistēmas Īrijā. Vairāk nekā 14 gadus Īrijas Lauksaimniecības departaments ar Komisijas piekrišanu plānoja Lauksaimniecības vides aizsardzības sistēmas maksājumus tūkstošiem fermeru un viņu ģimenēm. Šogad pagājušajā mēnesī Komisija nolēma, ka tagad maksāt nevar, ka ir jāmaksā gada beigās. Lūdzu, šogad vairāk nekā citus gadus nestrīdieties ar Īrijas lauksaimniekiem vai jebkuru citu nozari, un dodiet viņiem naudu, kuru viņiem ir tiesības saņemt, tādā veidā, kādā tā ir maksāta vairāk nekā 14 gadus. Tagad nav laika strīdiem. Lūdzu, uzklausiet mūs!

  Priekšsēdētājs. - Līdz ar to darba kārtības punkts ir slēgts.

20. Pieprasījums aizstāvēt Witold Tomczak deputāta imunitāti (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Sakalas kunga ziņojums (A6-0008/2008) Tieslietu komitejas vārdā par pieprasījumu aizstāvēt Witold Tomczak deputāta imunitāti un privilēģijas [2007/2130(IMM)].

  Aloyzas Sakalas, referents. - Priekšsēdētāja kungs! 2005. gada aprīlī Tomczak kungs lūdza Eiropas Parlamentu aizstāvēt viņa imunitāti krimināllietā, taču pēc gada parlaments nolēma viņa imunitāti neaizstāvēt.

2007. gada 21. maijā Tomczak kungs vēlreiz lūdza Eiropas Parlamentu aizstāvēt viņa imunitāti. Jaunajā lūgumā Tomczak kungs izvirzīja trīs jaunus argumentus attiecībā uz šo pašu lietu. Pirmais arguments: Tomczak kungs sūdzas, ka Ostrovas tiesa neļāva viņam piekļūt lietas materiāliem. Taču pēc šīs sūdzības pārbaudes noskaidrojās, ka Tomczak kungam bija atļauta piekļuve materiāliem, kad viņš pats apmeklēja tiesu. Viņš pat nofotografēja vismaz vienu dokumentu.

Otrais arguments: Tomczak kungs sūdzas, ka process nav objektīvs, jo uzraudzības tiesnesis pieprasīja lietu izskatošajam tiesnesim dot spriedumu pēc iespējas drīzāk pat bez apsūdzētā klātbūtnes. Taču šis pieprasījums ir izdots pēc tam, kad Tomczak kungs neieradās tiesas noklausīšanā ne mazāk kā 12 reižu.

Trešais arguments: Tomczak kungam šķiet, ka Ostrovas tiesai ir personīgi aizspriedumi pret viņu. Tomēr Tomczak kungs izstāstītais apstāklis, ka lietu izskatošais tiesnesis dzīvo tajā pašā pilsētā, kur prokurors, par kuru Tomczak kungs iepriekš iesniedza sūdzības, pats par sevi nevar liegt tiesnesim rīkoties objektīvi.

Turklāt Tomczak kungam ir vērsties augstākas instances tiesā, lai iesniegtu kasācijas sūdzību Polijas Augstākajā tiesā. Polijas tiesu iestādēm pienācīgi jāizskata Tomczak kunga, kurš 1999. gadā bija Polijas parlamenta deputāts, arguments, ka viņa deputāta imunitāte joprojām bija oficiāls šķērslis kriminālprocesa ierosināšanai.

Tieslietu komiteja ņēma vērā sarežģītās tiesiskās sekas, ka saskaņā ar Polijas likumiem Tomczak kungs var zaudēt mandātu šajā Parlamentā, un komitejas priekšsēdētājs uzdeva mutisku jautājumu Komisijai. Uz šo jautājumu 2008. gada 14. janvārī atbildēja komisārs F. Frattini, kurš apsolīja vērsties pie Polijas varas iestādēm, lai nodrošinātu to, ka Polijas tiesību aktos nav diskriminācijas starp Eiropas Parlamenta un valsts parlamenta deputātiem.

Pēc debatēm ar Komisiju Tieslietu komiteja pieņēma lēmumu neaizsargāt Tomczak kunga deputāta imunitāti iepriekš minēto iemeslu dēļ.

Ir skaidrs, ka Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 8. un 9. pantu nevar piemērot Tomczak kunga gadījumā. Viņa pieprasījuma jāizskata kā pieprasījums pēc Eiropas Parlamenta lēmuma lūgt pārtraukt tiesas procesu pret viņa, kā tas, piemēram, ir iespējams saskaņā ar Polijas konstitūcijas 105. pantu.

Saskaņā ar pieņemto praksi, Parlaments varētu nolemt aizstāvēt kāda deputāta imunitāti, ja pastāvētu aizdomas, ka apsūdzības pamatā ir nodoms kaitēt deputāta politiskajai darbībai (fumus persecutionis). Tomczak kunga lietā nav šāda veida skaidru pierādījumu.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es iesaku neaizsargāt Tomczak kunga deputāta imunitāti.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Deputāta imunitātes galvenais mērķis ir aizsargāt pašu parlamentu kā demokrātiski ievēlētu pārstāvniecības organizāciju. Tā nodrošina šīs iestādes kolektīvu neatkarību pret ārējo spiedienu un garantē deputātiem vārda un rīcības brīvību, veicot parlamentārieša pienākumus. Eiropas Parlamenta deputātu imunitātes tiesiskais pamats ir noteikts 1965. gada Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās. Protokola 8. pantā noteikts, ka ,,attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus”. Arī 9. pantā noteikts: ,,Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir sava valstī – imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem. Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.” visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Saskaņā ar iepriekš minēto, jāatzīmē, ka pret Tomczak kungu ierosinātā apsūdzība nav saistīta ar paustajiem viedokļiem vai viņa balsojumiem oficiālo pienākumu izpildes laikā, jo viņš nebija Eiropas Parlaments tajā laikā, kad risinājās minētie notikumi. Tādēļ, ņemot vērā apstākļus, nav tiesiska pamata piešķirt Tomczak kungam deputāta imunitāti. Taču Tomczak kunga lieta ir atklājusi saskaņas trūkumu starp vēlēšanu kārtību Polijas Saeimā un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kārtību Polijā attiecībā uz obligātajiem nosacījumiem kandidātiem un apstākļiem, kādos pēc ievēlēšanas personām var atņemt mandātu.

Šī lieta tika apspriesta īpašā sanāksmē, un, kad Polijas pievienojās Savienībai, tā apņēmās panākt atbilstību ES spēkā esošajiem tiesību aktiem, it īpaši attiecībā uz to tiešo iesaisti dalībvalsts iekšējos tiesību aktos. Es vēlētos izmantot iespēju un aicināt pirmajā iespējamā gadījumā saskaņot tiesību aktus, kas atteicas uz Polijas Saeimas un Eiropas Parlamenta deputātu status. Ja stāvoklis ir tāds kā pašlaik, tad Eiropas Parlamenta deputāts var automātiski zaudēt mandātu zināmu darbību rezultātā, bet Polijas Saeimas deputātu par tādām pašām darbībām nevar nekādi sodīt.

  Marek Aleksander Czarnecki, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Tomczak kunga lieta ir piemērs tam, ka Polijas tiesiskā sistēma neatzīst, ka, kļūstot par Eiropas Savienības dalībnieci, tā ir apņēmusies būt saskaņā ar ES spēkā esošo tiesisko sistēmu.

Šāda tiesas rīcība ne tikai nonievā Eiropas Parlamentu, bet arī neatbilst Eiropas Parlamenta reglamentam un Polijas krimināllikumam, kurā noteikts, ka pret deputātu nevar sākt tiesas procesu, kamēr Eiropas Parlaments nav pieņēmis lēmumu imunitātes jautājumā. Manis aprakstītā situācija ļauj secināt, ka Tomczak kunga gadījumā mums nav darīšana ar ārkārtīgi nekompetentu tiesu vai tiesa, kura cenšas notiesāt Tomczak kungu par pavisam nenozīmīgu incidentu, kā rezultātā viņš zaudēs Eiropas Parlamenta deputāta mandātu.

  Jens-Peter Bonde (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs! Es aicinu visus deputātus balsot pret imunitātes atcelšanu W. Tomczak lietā. Mums bija ļoti labas debates plenārsēdē. Visi bija vienisprātis, ka mēs nevaram ļaut Polijai noteikt dubultus standartus – vienu vietējiem deputātiem un otru šejienes deputātiem. Atbildīgais komisārs F. Frattini apsolīja nosūtīt vēstuli Polijas tieslietu ministram un pieprasīt vienādus noteikumus imunitātes atcelšanai.

Pēc 14. janvāra sanāksmes es runāju ar komisāru F. Frattini un tikos ar viņu vēlreiz pirms divām nedēļām, kad viņš teica, ka devis dienestiem rīkojumu nosūtīt vēstuli. Pagājušajā nedēļā es sazinājos ar viņa biroju. man apstiprināja, ka vēstule ir nosūtīta un ka es saņemšu tās kopiju šajā pašā dienā. Pēc tam kās negaidot zvanīja no komisāra F. Frattini biroja un stāstīja man kaut ko citu – ka vēstule vēl neesot nosūtīta. Te nu mēs esam bez vēstules un bez Polijas valdības atbildes.

Mūsu noteikumi ir ļoti skaidri – mums vajadzīgs balsojums. Tādēļ es vēlētos lūgt jūs balsot pret imunitātes atcelšanu un pieprasīt nosūtīt lietu atpakaļ komitejai iespējama jauna lēmuma pieņemšanai, tiklīdz mēs būsim saņēmuši komisāra F. Frattini vēstuli un Polijas valdības atbildi.

  Aloyzas Sakalas, referents. - Priekšsēdētāja kungs, man šķiet, ka jautājums par imunitātes atcelšanu nav tas pats kas imunitātes atcelšana. Tomczak kungs bija gaidīts un aicināts stāties tiesas priekšā 12 reizes, bet viņš tiesā neieradās.

Visi procedūras un ārpus procedūras jautājumi, kas radušies saistībā ar Tomczak kunga lietu, ir īpaši jautājums par iespējamajiem apvainojošajiem vārdiem, ar kuriem viņš apveltījis policistus, ir objektīvi jāatrisina Polijas tiesu iestādēm. Tādēļ es vēlos uzsvērt divus punktus. Jautājums par to, vai Tomczak kunga imunitāte tika pareizi atcelta procesa sākumā, kad viņš bija Polijas parlamenta deputāts, ir jautājums, kuru var noskaidrot tikai attiecīgā tiesu iestāde Polijā, šajā gadījumā Ostrovas Veļkopoļskas apgabaltiesa. Vienmēr pastāv apelācijas iespēja.

Otrkārt, iespēju, ka Tomczak kungs var zaudēt mandātu šajā Parlamentā, nevar uzskatīt par lietas ierosināšanas motīvu, jo laikā, kad notika incidents, 2004. gada 19. jūnijā, Tomczak kungs nebija Eiropas Parlamenta deputāts, un tiesību aktos, ko piemēro valsts parlamenta deputātiem, nav paredzētas šādas sekas.

Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, Tieslietu komiteja iesaka Eiropas Parlamentam neaizstāvēt Tomczak kunga deputāta imunitāti.

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

21. Pārskatāmība finanšu jautājumos (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Pomés Ruiz kunga ziņojums (A6-0010/2008) Budžeta kontroles komitejas vārdā par pārskatāmību finanšu lietās [2007/2141(INI)].

  José Javier Pomés Ruiz, referents. - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Mūsu Eiropas Parlaments vienmēr ir vēlējies īstenot pārredzamība politiku attiecībā uz mūsu līdzekļiem – ES līdzekļiem. Tāds bija gadījums, kad, iespējams, nepareizas vadības dēļ, radās problēmas, kuras piespieda demisionēt J. Santer kunga vadīto Komisiju.

Kopš tā laika, jāsaka, lietas ir ievērojami uzlabojušās; šis Parlaments ir izvirzījis pārredzamības politiku, un Komisija ir to atbalstījusi. J. M. Borroso vadītās Komisijas intereses rezultāts ir ne mazāk kā priekšsēdētāja vietnieka amata izveide šā mērķa sasniegšanai, ko pārstāv priekšsēdētāja vietnieks Siim Kallas, kuru es laipni apsveicu.

Eiropas iedzīvotājiem ir jāzina, ko mēs darām ar to ļoti nelielo naudas summu, kuru viņi maksā ES, ko mēs darām ar šo trūcīgo 1 %; mums jābūt lielākai kontrolei par Kopienas līdzekļiem, izmantojot pārredzamību. Pārredzamība vairs nav tikai paziņojums, kas piekarināts rātsnamā vai no reģionāliem vai kohēzijas fondiem finansētā būvlaukumā.; mums ir jāiet daudz tālāk, un ir jābūt iespējai noteikt tās nelielās naudas summas atrašanās vietu, kuru Eiropas nodokļu maksātāji dod ar dalībvalstu palīdzību.

Tā ir pārredzamības iniciatīva, kuru šis Parlaments no visas sirds atbalsta. Mūsu iesniegtajā pašiniciatīvas ziņojumā ir pateiktas divas lietas. Pirmā – ir jādara nedaudz vairāk. Tekstā mēs izvēlējāmies vārdus, ka pārredzamība jāparāda, publicējot melnos sarakstus un informāciju par to, kuri konkursa dalībnieki ir pieņemti un kuri – izslēgti, un OLAF ir jābūt kodeksam, lai garantētu nevainības prezumpciju, kā nav noticis daudzos gadījumos. Citiem vārdiem sakot, Eiropas Savienībā Eiropas Parlamentam jau ir ētikas kodekss. Mēs neesam ierēdņi, mēs esam politiķi; arī mums jābūt pārredzamiem, un mēs jau tādi esam.

Tādējādi 22. panta 2. grozījumā es pieprasu likvidēt Pārredzamības iniciatīvas ierosināto sarakstu, galvenokārt ne tikai tādēļ, ka šis Parlaments jau ir pieņēmis lēmumus par mūsu finansiālajām interesēm, uzdevumiem un braucieniem, bet gan tādēļ, ka arī mums šķiet, ka jābūt noteikumiem visai Eiropas Savienībai. Parlamentam ir savi noteikumi, tomēr tie būs jāuzlabo un, iespējams, jāpaplašina.

Ir vēl viens grozījums, kurā es svītroju norādi uz Eiropas Parlamenta deputātiem kā cilvēkiem, kuri ieņem sabiedriskus amatus. Mēs neieņemam sabiedriskus amatus, mēs esam politiķi. Šis sajukums varētu izraisīt sarežģījumus dažu dalībvalstu tiesību aktos.

Ar šīs mūsu atbalstītās palielinātas pārredzamības idejas palīdzību mēs vēlamies vērst uzmanību arī uz to, ka dalībvalstis kopā pārvalda 80 % līdzekļu, un mēs vēlreiz aicinām dalībvalstis iesniegt valsts apliecinājuma deklarācijas. Tas ir steidzami un nepieciešami, un mēs pieprasām to izdarīt. Mēs sakām, ka komisāra S Kallas iniciatīvā jāiekļauj Kopienas līdzekļu atgūšana. To nevar neiekļaut – jā mūsu nauda ir nepareizi izlietota, mums jāzina, kur tā ir, kā to var atgūt un kad to var atgūt.

Mēs esam ieviesuši daudzus uzlabojumus pārredzamības jomā, komisāra kungs, tomēr šis Parlaments centīsies izdarīt daudz vairāk.

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - Priekšsēdētāja kungs, es ļoti priecājos par iespēju šodien būt šeit un Komisijas vārdā runāt par šo ārkārtīgi svarīgo pārredzamības jautājumu. Man jāpateicas Pomés Ruiz kungam par viņa pašiniciatīvas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejai par vērtīgo ieguldījumu.

Ziņojumā skarti pieci galvenie jautājumi. Pirmais, ziņojuma dotas norādes par informācijas publicēšanu par ES līdzekļu saņemšanu ar dotācijām un līgumiem. Mēs strādājam, lai īstenotu grozītās Finanšu regulas noteikumus par pārredzamību. Šie noteikumi tika iekļauti, pateicoties Parlamenta pūlēm, un tie stājās spēkā 2007. gada maijā.

Attiecībā uz tiešo pārvaldi Komisija pagājušajā gadā izveidoja tīmekļa vietni ar vienotu portālu, kas nodrošina piekļuvi visām attiecīgajām vietnēm dažādos ģenerāldirektorātos. Kaut gan mēs joprojām atjauninām šīs vietnes, portāls joprojām šķiet diezgan juceklīgs un sarežģīts ieejas punkts. Komisija dienesti strādā pie tā uzlabošanas.

Attiecībā uz kopējo pārvaldi Komisijas uzdevums ir apkopot un līdz 2008. gada aprīlim vienoties ar dalībvalstīm par kopējām normām attiecībā uz šīm informācijas kopām. Šeit es citēju Jørgensen kunga budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojuma projektu. Dalībvalstis būs atbildīgas par šo datumu. Komisija apzinās atbildību par piemērotajām normām un pārbaudi, vai dalībvalstis ievēro Finanšu regulas noteikumus.

Otrs Pomés Ruiz kunga ziņojumā skartais jautājums ir jautājums par atgūšanu. 2008. gada janvārī es skaidri pateicu Budžeta kontroles komitejai, ka ,,Komisija līdz šim nevarēja sniegt Parlamentam visaptverošu pārskatu par mūsu darbību atgūšanas jomā”. Es sniedzu aplēsi par 2006. gadā atgūtajām summām un paziņoju par mūsu sistēmas uzlabojumiem, lai šogad ABAC grāmatvedības sistēmā iekļautu detalizētāku un pilnīgāku informāciju par atgūšanu. Mēs apspriežam šo metodoloģiju kopā ar Eiropas Revīzijas palātu.

Informācija par atgūšanu nebūtu pilnīga bez uzticama dalībvalstu ieguldījuma. Attiecībā uz lauksaimniecību aina vieš cerības. Rīt Komisija pieņems rīcības plānu, lai nostiprinātu mūsu uzraudzības nozīmi attiecībā uz struktūrfondiem, risinot šo jautājumu kopā ar citām lietām.

Ziņojuma trešais jautājums attiecas uz finanšu interešu deklarāciju un it īpaši un neatkarīgo finanšu pētījumu, kas tika uzsākts 200r. gada jūlijā saistībā ar Eiropas Pārredzamības iniciatīvu un publicēts 2007. gadā.

Pētījumā secināts, ka lielākā daļa Eiropas iestāžu tiek reglamentētas intensīvāk nekā valsts līmeņa iestādes. Komisijai un Eiropas Investīciju bankai ir visplašākie ētikas noteikumi no visām ES iestādēm.

Kaut gan pētījumā atzīmēts, ka Komisijai iri relatīvi attīstīta interešu konfliktu paziņošanas sistēma, tajā ieteikts apsvērt iespēju paplašināt mūsu ad hoc Ētikas komitejas pilnvaras, iekļaujot tajā plašākas konsultanta funkcijas. Es aicinu jūs izskatīt šo pētījumu un izteikt secinājumus, kas, jūsuprāt, attiecas uz Eiropas Parlamentu.

Ceturtais jautājums, ko izvirzīja Pomés Ruiz kungs, skar Komisiju konsultējošo ekspertu grupu sastāvu. Es vēlētos pateikties Pomés Ruiz kungam par to, ka viņš atzīst līdz šim veiktā darba vērtību. Mēs pētīsim jūsu dotos ieteikumus, lai īstenotu turpmākos uzlabojumus.

Piektais un pēdējais galvenais jautājums attiecas uz iestāžu pārvaldību. Pagājusī piektdiena, 2008. g. 15. februāris, bija termiņš, kad dalībvalstīm bija jāatsūta ,,gada kopsavilkumi”. Uz šodienas pusdienlaiku mēs esam saņēmuši atbildes no 22 dalībvalstīm. Mēs vērtējam šo ziņojumu atbilstību Finanšu regulas prasībām un sniegsim jums ziņojumu par to, tiklīdz mums būs skaidra aina, iekļaujot arī informāciju par šo ziņojumu kvalitāti.

Nobeigumā varu paziņot, ka mēs uztveram pārredzamību ļoti nopietni un ka Eiropas Pārredzamības iniciatīvā ir skarti daudzi šajā ziņojumā minētie jautājumi.

(Aplausi)

  Ingeborg Grässle, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Pārredzamības iniciatīva, iespējams, ir J. M. Barroso vadītās Komisijas lielākais sasniegums.

Es pateicos jums, komisāra kungs, par jūsu vārdiem un to, ka jūs vēlaties saskaņot informācijas publikācijas par subsīdiju saņēmējiem. Pagājušajā gadā tas bija galvenais jautājums Parlamenta un Komisijas diskusijā. Kā jūs zināt, Parlaments un PPE-DE grupa vienmēr bijusi ar jums vienisprātis jautājumā par pārredzamību, jo mēs vēlamies zināt, vai mēs izpildām savus politiskos mērķus ar subsīdiju saņēmēju, citiem vārdiem sakot, ar maksājumu saņēmēju, starpniecību. Runa ir par mūsu politisko mērķu sasniegšanu, neko citu, un mums jāzina vairāk nekā mēs zinām tagad.

Komisāra kungs, jūs strādājat pie jauniem ētikas noteikumiem. Mēs uzskatām, ka iestādēm ir vajadzīgi šie noteikumi un ka pašiem komisāriem ir vajadzīgs jauns rīcības kodekss. Taču lai novērstu pārpratumus, vai drīkstu jums atgādināt, ka Komisijas ziņā nav veidot noteikumus Parlamentam. Mēs paši veidojam noteikumus. Mēs, atšķirībā no citām ES iestādēm, neesam valsts ierēdņi, kaut gan valodas neprecīzs lietojums var radīt šādu iespaidu.

Mums ir 22. panta grozījums, un es ļoti vēlētos lūgt jūsu atbalstu. Mēs vēlamies aizstāt sarakstu ar atsauci uz spēkā esošajiem noteikumiem. Saraksti ir ļoti labi, bet mēs vēlamies brīvu vārdu formātu, kas dod mums iespēju izlemt, vai mēs vēlamies tik daudz, vai varbūt vairāk, vai, patiesi, mazāk kritēriju.

Mēs neesam apmierināti – un tā ir ziņojuma daļa – ar sarežģīto jautājumu par nepareizi izmaksātu līdzekļu atgūšanu. Komisāra kungs, man šķiet, ka tas šogad kļūs par mūsu galveno jautājumu un par galveno punktu Parlamenta un Komisijas konfliktā. Tā ir joma, kas nekādā ziņā nav pārredzama. Es vēlētos jūs lūgt enerģiski ķerties pie šīs problēmas. Atgūšana nevar turpināties tādā pašā nejaušības veidā kā agrāk.

Mēs atzinīgi vērtējam šīs nedēļas rīcības plānu struktūrfondiem, bet tas jānostiprina ar uzticamību gan Parlamentam, gan Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai.

Mūsu referents Javier Pomés Ruiz ir izveidojis labu un interesantu ziņojumu, un es esmu pārliecināta, ka ar šo ziņojumu kā Parlamenta nostāju mēs palīdzēsim Komisijai gūt turpmākos panākumus.

  Dan Jørgensen, PSE grupas vārdā. – (DA)Priekšsēdētāja kungs, nav šaubu, ka publiskās debates Eiropā lielā mērā bija vērstas uz to, ka ES trūkst demokrātijas, un ka tā iemesls daudzējādā ziņā ir nepietiekama pārredzamība. Jo īpaši to varētu būt izraisījis apstāklis, ka ir bijusi pārāk maza pārredzamība attiecībā uz ES līdzekļu izlietojumu – tas ir, to līdzekļu, kurus ES maksā atsevišķām valstīm par labiem, labi iecerētiem projektiem; un tā jau ir problēma! Par laimi, problēma, kura pašlaik tiek risināta. Par laimi, tā ir problēma, kuru Komisija sen apzinājās un ir kaut ko darījusi tās atrisināšanai, un Komisija ir pelnījusi par to lielu uzslavu. Kallas kungs, jūs pats esat pelnījis uzslavu par ārkārtīgi lielo ieguldījumu šajā jautājumā. Protams, ir dažas lietas, kas jārisina. Šā iemesla dēļ Pomés Ruiz kungs ir sagatavojis ziņojumu. Es atbalstu šo ziņojumu, kurā daudzos jautājumos izteikta kritika, kas, protams, ir jānovērš. Ir skaidrs, ka pieejamajiem datiem ir jābūt salīdzināmiem u.t.t., taču tas ir nenozīmīgs jautājums, jo tagad mēs esam pieņēmusi izšķirīgu lēmumu, ka šeit, protams, ir jābūt pārredzamībai.

Vēl viens ļoti svarīgs lēmums, par kuru Komisijai pienākas uzslava, ir lēmums radīt lielāku pārredzamību saistībā ar ,,ekspertu grupām”. Ir vienkārši nepieņemami, ka ,,demokrātiskā” sistēmā iestādēs ir cilvēki, kuru vārdi nav zināmi. Pastāv dažādi demokrātiski argumenti, kādēļ jūs nevarat rīkoties šādā veidā, un, protams, tas ir nepieņemami arī no finanšu viedokļa. Es varu iedomāties, komisāra kungs, ka jūs varētu apstiprināt paziņojumu, kuru izteicāt nesen pabeigtajā uzklausīšanā Budžeta kontroles komitejā saistībā ar šo budžeta izpildi. Šajā paziņojumā jūs mums apliecinājāt, ka tas, protams, attieksies arī uz grupām, uz kurām attiecas komitoloģijas procedūra. Protams, ir daudz dažādu ekspertu grupu veidu. Dažas no svarīgākajām grupām ir tās, kas ir pakļautas komitoloģijas procedūrai. Turklāt jūs to apstiprinājāt vairākas reizes Budžeta kontroles komitejā. Komisāra kungs, vai jūs varētu atkārot to visas sanāksmes priekšā?

  Janusz Wojciechowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Nāciju Eiropas grupas vārdā es vēlētos pateikties Pomés Ruiz kungam par ļoti labo ziņojumu, kuru es pilnībā atbalstu. Pārredzamībai ir jābūt Eiropas Savienības darbības pamatprincipam. Sākumā es vēlētos pateikt, ka es uzskatu par īpaši vērtīgām tās ziņojuma lappuses, kurās ir runa par labāku informāciju par Savienības līdzekļu saņēmējiem un pārredzamāku informāciju Komisijas tīmekļa vietnēs. Tie ir svarīgi jautājumi. Es vēlos teikt arī to, ka tikpat nozīmīgas ir tās ziņojuma daļas, kurās uzsvērts, cik svarīgi ir izpaust un sniegt informāciju par Eiropas iestāžu vadītāju finanšu interesēm.

Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir jābūt pārliecinātiem, ka tie, kuri rīkojas ar Savienības līdzekļiem, un tie, kuru pārrauga līdzekļu piešķiršanu, darbojas objektīvi un nevis ievērojot nākamās gaidāmās finanšu intereses. Es uzskatu, ka bija labi un pareizi tik plaši izskatīt šo jautājumu ziņojumā.

  Bart Staes, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Šīs debates tiešām ir iesildīšanās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, kas pašlaik notiek Budžeta kontroles komitejā, un ārkārtas uzklausīšanai ar komisāru V. Špidla un D. Hübner piedalīšanos, kas pie mums notiks nākamnedēļ. Šo debašu galvenais jautājums ir Pomés Ruiz kunga ziņojuma 41. punkts, kurā izteikts aicinājums Komisijai atbalstīt valsts ticamības deklarāciju izdošanu. Komisāra kungs, ja jūs apņematies to atbalstīt, tad cīņa, kuru mēs izcīnām budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, būs nevis Parlamenta cīņa pret Komisiju, bet kopēja cīņa – Komisija un Parlaments pret dalībvalstīm. Tā ir labākā stratēģija arī Komisijas iekšējai kohēzijai. Pārredzamība tiešām nenodrošina uzticamību un atbildību – tam piekritīs ikviens. Viens no aspektiem tiešām ir informācijas publicēšana par ES līdzekļu saņēmējiem.

Saskaņā ar Finanšu regulu informācijas sniegšana par to ir obligāta, bet informācijai ir jākļūst pieejamai, tai jābūt uzticamai, un tai jābūt piemērotai turpmākai izpētei. Ar visu pienācīgo cieņu, komisāra kungs, jūsu tīmekļa vietnē veikti mēģinājumi, bet priekšā vēl ir tāls ceļš. Dažas privātas iniciatīvas to tiešām veic labāk.

Šajā Pomés Ruiz kunga ziņojumā ļoti skaidri izklāstīts, kas ir jāuzlabo: informācijas sniegšana, saturs un organizācija. Budžeta kontroles komiteja lūdz to pabeigt līdz 2009. gadam. Es vēlos iesniegt grozījumu, lai to izvirzītu viena gada laikā. Ja mēs to paveiksim, jaunā Komisija un jaunais Parlaments 2009. gadā varēs sākt darbu ar nevainojamu reputāciju. Es lūdzu kolēģus deputātus atbalstīt šo grozījumu.

Komisāra, kungs, man jums ir vēl viens jautājums: kāda ir pašreizējais stāvoklis attiecībā uz jūsu apņemšanos, kas izklāstīta 34. punktā, publicēt visu 2008. gada oficiālo un neoficiālo grupu dalībnieku vārdus? Es apstiprinu arī Dan Jørgensen jautājumu par šo tematu.

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, man ir jautājums jums: kad Parlamenta sekretariāts nolems izšķirties par pilnīgu pārredzamību un publicēs visu Parlamenta brīvprātīgā pensiju fonda dalībnieku vārdus? Galu galā, arī šie cilvēki saņem ievērojamus Eiropas līdzekļus. Lūdzu jūs nodot šo paziņojumu sekretariātam.

  Priekšsēdētājs. - Attiecībā uz Staes kunga uzdoto jautājumu, tas, protams, ir apspriests birojā un risinājums tiks rasts.

  Esko Seppänen, GUE/NGL grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Pomés Ruiz kunga ziņojums ir visaptverošs. Problemātiskās jomas ir izklāstītas skaidri un gaida vajadzīgos pasākumus. Saistībā ar to es vēlos pateikt Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Kallas kungam, ka viņa pilnvaru laikā ir notikuši nozīmīgi uzlabojumi galvenokārt Kopienas atklātībā un pārredzamībā, un viņš ir bijis ārkārtīgi aktīvs šajā jomā. To pierāda daudzās jaunas datu bāzes internetā, taču problēma, kura minēta arī ziņojumā – un tas ir jālabo – ir tāda, ka meklēšanas procedūras joprojām ir neapmierinošas. Ja tā ir, tad materiālu meklētājprogrammās vajadzētu standartizēt. Citiem vārdiem sakot, ja nav pienācīgas meklēšanas procedūras, pastāv briesmas, ka būs iespējams saņemt daudz informācijas, taču tās pārpilnība kaitēs kvalitātei.

Jāapsver jautājums par pierādītu krāpniecisku darbību ,,melno sarakstu”. Principā mūsu grupa to apstiprina un atbalsta šādu sarakstu, taču mums īpaši jānodrošina, lai būtu garantēta personas datu aizsardzība un lai melnajā sarakstā neviens nebūtu iekļauts bez iemesla vai kļūdaini veiktu procedūru dēļ.

Vēl ir jautājums par Sabiedriskās dzīves normu uzraudzības komiteju. Eiropas Parlamenta deputātiem, kurus cilvēki ievēlējuši tieši, acīmredzot, ir labi, ka šī procedūra atšķiras no civildienesta ierēdņu procedūras, kā šeit jau teica Grässle kundze. Taču arī procedūrai ievēlētiem deputātiem jābūt ne mazāk stingrai, jo nevar būt iemeslu pieņēmumam, ka attiecībā uz Parlamenta deputātiem ētiskās prasības ir jāpazemina. Daudzās valstīs nauda, ko izlieto Parlamentu deputātu vēlēšanām, ir sabiedrības kompetence, un, lai Parlaments varētu doties šajā virzienā, Parlamenta datu bāzēs vajadzētu iekļaut informāciju par valsts deklarācijām, vēlēšanu finansējumu, kandidātu vēlēšanu kampaņu atklātību un to finansējumu, ļaujot to aplūkot arī Eiropas Savienības līmenī.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka politiskās partijas un fondus Eiropas līmenī nevar atbrīvot no vispārējā pienākuma deklarēt intereses un finansējuma avotus.

(Aplausi)

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Man šķiet ļoti savādi, ka varu labvēlīgi reaģēt uz mums iesniegtajiem ziņojumiem. Taču šis ir izņēmums.

Referents šeit ir iestājies par lielāku pārredzamību, un es to no visas sirds atbalstu. Taču es vēlētos atgādināt Parlamentam, ka, kamēr mums it lauksaimniecības politika un struktūrfondi, mūsu kontroles uzdevums būs visnotaļ pārcilvēcisks. Mēs esam spiesti nepārtraukti ieviest jaunus noteikumus, lielāku pārraudzību, un mēs beidzam ar birokrātiju ārpus saprāta robežām.

Kā mēs visi zinām, risinājums ir ļaut ES bagātākajām valstīm dot naudu nabadzīgākajām valstīm bez sīkas apspriešanas, kur šī nauda tiks izlietota. Kontroles procesa lielākā daļa izzudīs, un tam ir jābūt ilgtermiņa mērķim. Mums nav jāskaita govis un atmatas, un tamlīdzīgas lietas. Mums jākoncentrējas uz to, kam paredzēta ES – uz iekšējo tirgu.

  Esther De Lange (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos pateikties referentam par lielisko ziņojumu un, pirms vērsties pie Padomes un Komisijas, atgādināt dažus jautājums.

Pirmais jautājums ir tas, ka mums ir jāpublicē Eiropas Savienības atbalsta saņēmēji. It īpaši tas attiecas uz lauksaimniecības nozari. Mums jārīkojas ar šo informāciju uzmanīgi un godīgi. Mēs nevaram atrasties situācijā, kad dažas dalībvalstis izpilda atklāšanas prasību, bet citas nē. Komisijas tīmekļa vietnē ir saites uz 14 dalībvalstu vietnēm attiecībā uz lauksaimniecības atbalsta saņēmējiem, un tas nozīme, ka trūkst pārējo 13 valstu. Varbūt Komisija var paskaidrot, kādēļ tas tā ir. Vai šī informācija nav pieejama elektroniskā formātā, vai arī dalībvalstis joprojām nav iesniegušas skaitļus?

Turklāt Komisijai ir jādomā arī par to saņēmēju aizsardzību, kuru dati ir publicēti – piemēram, aizsardzību pret dzīvnieku tiesību aktīvistiem – problēmu, ar kuru pašlaik jāsaskaras daudzām dalībvalstīm, arī manai.

Nobeigumā jāatzīst, ka šos datus ir grūti salīdzināt, un tādēļ ir vajadzīga lielāka Komisijas vadība. No komisāra teiktā es sapratu, ka rīt mēs uzņemsimies iniciatīvu pat to, un es priecājos to dzirdēt.

Mans otrais jautājums attiecas uz gada ziņojumiem par iestāžu darbību, kur ir notikuši daži uzlabojumi, taču šis ir delikāts temats.

Tagad atgriezīsimies pie mana aicinājuma, kas ir saistīts ar apstākli, ka 80 % no līdzekļiem Eiropā nepārvalda tieši, bet ar dalībvalstu starpniecību vai sadarbībā ar dalībvalstīm. Mēs varētu mūžīgi uzlabot vai padarīt stingrāku pārredzamību un kontroli Eiropas līmenī, taču, kamēr dalībvalstis neuzņemsies atbildību ar Valsts ticamības deklarāciju palīdzību, būs grūti nodrošināt līdzsvarotu kontroli. Lai dejotu tango, ir vajadzīgi divi.

Mēs varam dejot visspožāko un temperamentīgāko deju budžeta kontroles laukā Eiropas līmenī, bet, kamēr dalībvalstis nedejo kopā ar mums, tas nekad nebūs apbalvojuma cienīgs priekšnesums. Tādēļ es aicinu dalībvalstis uzņemties atbildību, un es aicinu Komisiju atbalstīt šo procesu attiecībā uz valsts deklarācijām kā labam vadītājam, vai, teiksim, kā deju skolotājam – jums pašam tas jāzina, komisāra kungs. Mēs šeit vēlētos paļauties uz jūsu atbalstu.

  Paulo Casaca (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Man jāapsveic mūsu referents un arī Kallas kungs par šo iniciatīvu. Tomēr man uzreiz jāsaka Kallas kungam, ka es būtu daudz apmierinātāks, ja viņš būtu īstenojis nepieciešamos pasākumus Eiropas Komisijas atbilstībai Finanšu regulas noteikumiem, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, it īpaši par dažādu Kopienas līdzekļu saņēmēju norādi.

Tiešām nopietnas bažas rada tas, ka Komisijas atbilde uz jautājumu, vai individuālās mobilitātes piešķīrumi ir likumīgi un pareizi norādīta kā starptautiska organizācija, ir absolūti neapmierinoša. Es vēlētos zināt, komisāra kungs, vai Eiropas Komisija ir nolēmusi tikties ne tikai ar šo jauno starptautisko organizāciju, bet arī ar citām, lai mēs varam noskaidrot, kam ir piekļuve Kopienas līdzekļiem, apejot konkursa procedūru.

  Wiesław Stefan Kuc (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Līdzekļu piešķiršana no dažādām budžeta pozīcijām vienmēr izraisa visspēcīgākās emocijas un debates. Ir pilnīgi saprotams, ka tiem, kuriem tiek piešķirts finansējums, ir jāpriecājas, un tiem, kuriem tas netiek piešķirts, neraugoties uz viņu nopelniem ir jāpauž kritika. Ja tomēr, kā tas bija nesenajā bēdīgi slavenajā Polijas lietā, juridiska persona iegūst finansējumu no vienas valdības tikai tādēļ, lai to paņemtu cita valdība, rodas lielas šaubas.

Kādi principi nosaka līdzekļu piešķiršanu, un kādas procedūras tai piemēro? Vai lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz faktiem vai pamatojoties uz politiku? Tādēļ saskaņā ar Pomés Ruiz kunga ziņojumu mums ne tikai ir jākoncentrējas uz procedūru skaidrību un pārredzamību, bet arī jādod iespēja sabiedrībai novērtēt ar finansējuma piešķiršanu saistītos pasākumus. Informācijas publicēšana par Savienības finansējuma saņēmējiem ir Eiropas Komisijas un valdības nodomu pārredzamības galvenais nosacījums. Kādēļ dažas valstis tā iebilst pret publicēšanu? Vai tām ir kas slēpjams? Tas attiecas arī uz informāciju par valsts amatpersonām un speciālistiem Eiropas iestādēs. Kopējas ētiskas telpas izveide dos lielu labumu mūsu Savienībai.

  Alexander Stubb (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Sākumā atļaujiet man apsveikt referentu Pomés Ruiz kungu. Es to nedaru tādēļ, ka viņš stāv man blakus un sper man pa potīti, bet gan tādēļ, ka, manuprāt, viņa ziņojums ir tiešām ļoti labs.

Ja atļaujat, es vēlētos norādīt uz trim punktiem. Pirmkārt, man šķiet, ka šā ziņojuma pamatmērķis ir uzlabot pārredzamību un kontroli. Parasti to dara trīs veidos. Viens no tiem ir pārredzamība dokumentācijas jomā, kas ir ļoti labi noteikta saskaņā ar ES līguma 255. pantu; otrais ir finanšu pārredzamība, ar ko mēs nodarbojamies šajā ziņojumā; un trešais, protams, ir sanāksmju pārredzamība.

Skumja lieta šajās debatēs – ne tik daudz šajā plenārsēžu zālē, bet ārpus tās – ir tas, ka ir ļoti daudz Eiropas Savienības pretinieku, kuri izmanto pārredzamību ļoti populistiskā veidā, jo kad pārredzamība ir dota, viņi sāk tās dēļ uzbrukt cilvēkiem. Šajā nozīmē man šīs debates šķiet nedaudz skumjas, un es domāju, ka tad, kad mēs kļūstam pārredzami, mums jābūt atklātiem un godīgiem šajā jautājumā.

Otrais punkts ir valsts deklarācijas. Es vēlētos atbalstīt to, ko par tām teica De Lange kundze. Mums tas vienmēr jāuzsver. Manuprāt, Kallas kungs strādā ļoti labi. Komisija strādā labi. Taču 80 % līdzekļu faktiski iztērē dalībvalstis. Tādēļ mums vajag nedaudz vairāk informācijas deklarācijās. Esmu pārliecināts, ka Mulder kungs, ja viņš būtu šeit, man piekristu.

Pēdējais punkts, par ko es vēlos runāt, ir slavenais vai varbūt bēdīgi slavenais ziņojuma 22. punkts. Es saprotu, no kurienes tas radies, bet man šķiet, ka mēs nedrīkstam izliet no vannas bērnu kopā ar ūdeni. Tādēļ es ieteiktu atbrīvoties no 22. punkta, lai mēs visi varētu vienkārši balsot par šo ziņojumu, jo, galu galā, iestāšanās pret pārredzamību nedaudz salīdzināma ar iestāšanos pret miru un mātes misiju.

  Inés Ayala Sender (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievienoties referentam izteiktajiem apsveikumiem par ārkārtīgi interesanto ziņojumu un, protams, patiekties arī Komisijai, kuru pārstāv tās priekšsēdētāja vietnieks, par tās darbu, pozitīvo dialogu un sadarbību ar šo Parlamentu.

Es šeit vēlos vienkārši nedaudz paplašināt jau izteiktos komentārus, kuru lielākajai daļai es piekrītu, un teikt, ka mums vajadzīga ne tikai šī informācija un pārredzamība, bet šai informācijai ir jābūt viegli pieejamai, uzticamai un vienkārši salīdzināmai; informācija jāsakārto un jāklasificē, un tai ir jābūt praktiski lietojamai ne tikai lielākajiem ekspertiem, bet arī plašai publikai.

Attiecībā uz kopējiem pārvaldības līdzekļiem bez tā, kas jau pateiks, mums vajadzīgs arī attiecīgs spiediens uz dalībvalstīm, un it īpaši jācenšas atrast instrumentus, kas uzlabo situāciju starptautiskās organizācijās, kuras bieži šķiet nepārredzamas.

Es patiesi atzinīgi vērtēju ideju par kopējas ētiskās telpas izveidi. Tā ir greznība, kuru Komisija noteikti var atļauties, un to var ieviest vai ierosināt zināmās pasaules sarunās kā labas prakses piemēru. Tādēļ es īpaši augstu vērtēju Komisijas veikto pētījumu par ētikas kodeksiem un normām, kuras piemēro katra iestāde.

Nobeigumā es apsveicu referentu un pateicos viņam par to, ka viņš pieņēma manu prasību attiecībā uz ētikas kodeksu OLAF, kas ir ārkārtīgi svarīgs – no vienas puses, mums ir šīs atbildīgās un vainīgās puses, un no otras puses mums ir nevainīgās puses, kuras mums jāaizstāv visiem spēkiem.

  Ville Itälä (PPE-DE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pievienoties tiem, kuri apsveica referentu Pomés Ruiz kungu un pateicās viņam par tiešām lielisko ziņojumu. Tajā pašā laikā es vēlos izmantot šo iespēju, lai patiektos komisāram S. Kallas, kurš gadiem ilgi ir strādājis šo jautājumu risināšanā.

Šā ziņojuma ideja ir tāda, ka diez vai kāds no klātesošajiem nepiekrīt tā mērķiem. Jebkāda veida atklātība un pārredzamība attiecībā uz ES līdzekļu nepareizu izlietošanu var būt tikai uz labu. Vispārējos vilcienos, no nodokļu ieņēmumiem finansēto apropriāciju izmantošanai ir jābūt atklātai. Nodokļu maksātājam vienmēr precīzi un noteikti jāzina, kur ir iztērēta viņa nauda. Publikai vienmēr jāspēj pateikt, kurš tērē naudu, kur tērē, un cik ir iztērēts.

Mums ir īpaši jāievēro piekļuves tiesību un pārredzamības princips, kad šie līdzekļi tiek tērēti nepareizi. Manuprāt, ES līdzekļu krāpnieciska izlietojuma ,,melno sarakstu” publicēšana arī novērstu iespējamus nepareiza izlietojuma gadījumus un tādējādi veicinātu atklātību un pārredzamību ES naudas izlietošanā. Šāda veida pārraudzību acīmredzot apgrūtina tas, ka valstu sistēma ir ļoti atšķirīgas, un tādēļ tas ir sarežģīti.

Esmu pārliecināta, ka šis ziņojums ir nozīmīgs solis uz priekšu un mums ir jāatrod kopējs kompromiss, lai šeit varētu pieņemt šo ziņojumu un nevis atmest to dažu nelielu detaļu dēļ.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Man šķiet, ka šīs ir īpaši labas debates. Tomēr es vēlos brīdināt par pārredzamība ļaunprātīgu izmantošanu. Daži populisti, kaut gan viņu šodien plenārsēžu zālē nav, ļaunprātīgi izmanto šīs debates publiskajā arēnā, taču, to darīdami, neatšķir, kas ir privātā sfēra un kas ir atbilst sabiedrības interesēm.

Mēs nedrīkstam izlaist no acīm šīs debates par privātumu. Mēs esam pārliecināti, ka šeit ir arī attaisnojums datu aizsardzībai. Līdzsvara atrašana ir Eiropas Parlamenta īstā atbilde nākotnē.

  Jens-Peter Bonde (IND/DEM). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! ir prieks piedalīties šodienas debatēs. Es atceros, ka pirms dažiem gadiem šeit bija daži idioti, kuri pieprasīja pārredzamību, bet tagad Parlamenta sastāvā ir tikai idioti, kuri uzstāj, ka pārredzamība vajadzīga norēķinu uzrādīšanā. Turklāt mums ir komisārs, kuru mēs nevaram kritizēt; gluži otrādi, mums viņš jāslavē par personīgo ieguldījumu virzībā uz Komisijas gausāko daļu iekļaušanu pārredzamības reformā.

Tomēr mani neievēlēja slavēšanai; mani ievēlēja, lai es izgaismotu vissarežģītākos debašu aspektus. Tādēļ es vēlētos jautāt Kallas kungam, vai nākamgad būs izņēmumi lauksaimniecības jomā, kur mums nav pilnīgas norēķinu uzrādīšanas internetā, un kur mēs nevaram redzēt, kurš ko saņem un kādas ir atbilstīgās summas citās jomās. Vai būs izņēmumi, vai arī visi izdevumi tiks uzskaitīti internetā? Un kas ir ar darba grupām – vai tiks nosaukti visi ekspertu vārdi?

Nobeigumā tagad, kad līdz šim esam panākuši progresu pārredzamībā, vai nebūtu laba doma aizsūtīt atvainošanos varoņiem Dorte Schmidt-Brown, Hans-Martin Tillack, Marta Andreasen un visiem tiem, kuri gadiem ilgi ir apmeloti, bet kuri bija par iemelsu tam, lai jūs Kallas kungs, varētu gūt panākumus ar šīm reformām?

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Skaidrība un pārredzamība ir sabiedrības dzīves pamatprincipi. Mēs esam tie, kuri tiekas ar vēlētājiem, un mūsu pienākums ir izskaidrot viņiem pašreizējo situāciju un tās pārvaldību. Mēs nevaram pateikt: ,,Tie neesam mēs, tā ir Komisija.” Eiropas iedzīvotāji prasa atbildes no Parlamenta deputātiem. Pārāk bieži, aizbildinoties ar pārredzamības izveidi, mēs sarežģījam procedūras un ieviešam pārāk daudz prasību saņēmējiem. Piemēram, mēs pieprasām dokumentus, kuri bieži ir nevajadzīgi. Veidojot pārredzamību, mums ir skaidri jānosaka un jāsadala lomas. Es atkārtoju, mums ir jāsadala lomas un uzdevumi starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos izteikt divas piezīmes. Pirmkārt, ja mēs vēlamies sekot Lisabonas stratēģijai, mums ir jāzina, kurš saņem naudu zinātnes jomā un kādam nolūkam. Vai tas tiešām ir vislabākais, vai arī ir zināma dalīšana starp privileģētākajām rietumu valstīm un pārējām, jaunajām valstīm? Es kā akadēmiķis vēlētos pieprasīt, lai šeit būtu lielāks taisnīgums un vienlīdzība.

Mana otrā piezīme ir tāda, ka ja mēs ļoti cēlsirdīgi dodam naudu trešām valstīm, valstīm, kuras ir atpalikušas un mazāk privileģētas, es vēlētos saņemt zināmu informāciju par to, kur šī nauda ir izlietota, it īpaši saistībā ar tādām neskaidrām programmām kā demokratizācija un tamlīdzīgām, kuras nerada taustāmas lietas, bet var mainīt uzskatus, vai uzņēmējdarbība. Mēs zinām maz, kā šī nauda tiek lietota Āfrikā un visās ĀKK valstīs. Es tiešām vēlos pieprasīt, lai mums par to būtu zināms mazliet vairāk.

  Alexander Stubb (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos teikt dažus vārdus trim runātājiem. Pirmkārt, Seppänen kungam. Gribu apsveikt viņu ar šo runu, jo tā bija ļoti mērena, un viņš lēnām virzās gandrīz Eiropas nometnes virzienā.

Otrkārt, Bonde kungam: tas, kā viņš runā par pārredzamību, liek man ticēt, ka viņš ir federālists. Tātad šajā nozīmē man šķiet, ka arī viņš dodas tieši pareizajā virzienā, kaut arī prasība publicēt visu to cilvēku vārdus, kuri darbojas komitoloģijas komitejās, šķiet mazliet pārspīlēta!

Mans pēdējais komentārs attiecas uz Rübig kungu. Esmu 100 % vienisprātis ar viņu: tas Eiropas pretinieku populisms, ko mēs vērojam Austrijas plašsaziņas līdzekļos, ir vienkārši pretīgs, un es tiešām nevēlētos to vairāk redzēt.

Man ir vēl viens jautājums referentam Pomés Ruiz kungam: ja būtu kāda lieta, ko viņš vēlētos izņemot no šī ziņojuma, kas tas būtu?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sirsnīgi pateikties godātajiem deputātiem par viņu atbalstu šim pārredzamības pasākumam, kas ir bijis kopējs pasākums – visos jautājumos Komisija vienmēr ir jutusi spēcīgu Parlamenta atbalstu.

Vēlos pateikt divas lietas. Pirmā attiecas uz informāciju, kas pieejama par saņēmējiem. Es uzskatu, ka tā ir pārsteidzoša pārmaiņa. Kad mēs kopā ar dažiem Parlamenta deputātiem to 2004. gadā uzsākām, nebija lielu cerību, ka to izdosies īstenot. Bet tagad ir pieņemts politisks lēmums, un 2009. gads būs pēdējais gads, kad ir un būs jāpublicē informācija par saņēmējiem 2008. gadā.

Tātad ir pieņemts politisks lēmums. Tas ir liels solis uz priekšu. Tagad tikai jāatrisina tehniskie jautājumi. Tas nepavisam nav viegli, jo tagad ir izdotas pamatnostādnes par to, kā jāizskatās saņēmējiem. Bet, protams, daudzi no jums izvirzīja jautājumu par darbotiesspējīgām meklētājprogrammām, un tas tiešām nav viegls uzdevums. Protams, mums būs portāls, ar kura palīdzību būs iespējams piekļūt informācijai dalībvalstīs un informācijai par saņēmējiem.

Es paredzu, ka būs daudz tehnisku problēmu, taču šīs tehniskās problēmas – nekas nav pilnīgs, un visam vajadzīgs laiks – noteikti nemazinās šīs lielās pārmaiņas nozīmi.

Attiecībā uz slavenajām valsts deklarācijām man vēlreiz jāsaka, ak šo trīs gadu laikā situācija ir pilnīgi mainījusies. Kad es pirmo reizi ierados Padomē, lai apspriestu šos jautājumus, tie nemaz nebija apspriežami. Tagad mums ir gada kopsavilkumi – pašlaik mēs esam saņēmuši jau 22, un varbūt tagad vēl vairāk. Mēs kopā novērtēsim kvalitāti, un tā noteikti būs uzlabojusies.

Tātad mēs saprotam, ka mums ir kopējas pārvaldības problēmas un mums ir jābūt arī kopējai informācijai par darbu, kā mēs pārvaldām struktūrfondus. Arī dalībvalstīs šī izpratne ir ārkārtīgi palielinājusies. Mēs mēģināsim arī paplašināt ideju par visaptverošākām valsts deklarācijām ar īpašu saturu. Jūs zināt tāpat kā es, ka ir dažas dalībvalstis, kuras joprojām ļoti nelabprāt vēlas vairāk iesaistīties, taču mums jau ir zināmas pakāpes iesaiste.

Attiecībā uz starptautisko naudu – tā ir mazliet cita problēma. Jautājums par to, kā šī informācija ir jādara pieejama, iespējams, tiks apspriests saistībā ar COCPBU. Tomēr mēs esam starptautisko nolīgumu partneri un tieši nepārvaldām tos. Tā informācija, kuru mēs tieši pārvaldām, ir jādara pieejama, taču mēs esam partneri ļoti lielās apvienībās. Tas ir mazliet citādi.

Attiecībā uz ekspertu grupām es varu atkārtoto to, ko teicu COCOBU, ka mēs esam apņēmušies publicēt pastāvīgo ekspertu sarakstu. Tas tiešām ir definīcijas jautājums – kādi eksperti jāiekļauj sarakstā. Tās ir debates, un dažiem ekspertiem, kuri veic zināmus konfidenciālus uzdevumus projektu un cilvēku vērtēšanā, iespējams, nevajadzētu būt tik pārredzamiem. Šeit ir dažas nianses. Tomēr apņemšanās pastāv, un man ir informācija, ka mēs esam gatavi publicēt garu pastāvīgo ekspertu sarakstu. Jautājums ir par visiem tiem valsts ekspertiem, kurus dalībvalstis sūta piedalīties dažādās organizācijās, un kuru vārdi tiek atsūtīti pēc tam nevis iepriekš, tomēr ir vismaz solījums, ka nebūs lielu noslēpumu par to, kas dod mums padomus.

Un beidzot, atbildot uz vienu no jautājumiem, es varu teikt, ka Komisija nav nodomājusi ieteikt, kā Parlamentam rīkoties ar saviem noteikumiem un kas ir jāiekļauj ekonomiskās intereses deklarācijās. Varu pateikt tikai divas lietas – šī ētikas telpa ir kopēja telpa, un ja kaut kas notiek vienā iestādē, tas noteikti nekavējoties ietekmē citas iestādes. Protams, mums jārisina visi šie jautājumi veselā saprāta robežās, nepievēršoties absurdiem sīkumiem un nevajadzīgām detaļām, bet gan tikai attiecīgiem jautājumiem, lai novērstu īstu interešu konfliktu.

  José Javier Pomés Ruiz, referents. - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Kallas kungs var justies apmierināts, jo viņš saprot, ka pārredzamības iniciatīva ir viena no visaugstāk vērtētajām un visa Parlamenta sirdīm dārgākajām ierosmēm, un ka tagad viņš ir saņēmis šeit meklēto atbalstu.

Kallas kungs, mēs vēlamies iet tālāk attiecībā uz pārredzamību, un ziņojumā mēs uzsvērām dažas jomas, kurās vajadzīgs progress: atgūšana, ekspertu grupas vai nevainības prezumpcija. Neraugoties uz to es aicinu jūs – tam joprojām ir jābūt saprāta robežās, neņemot vērā dažu bulvārpreses pārstāvju populismu, kuri, šķiet, paši cenšas nopelnīt naudu ar nopietnu jautājumu populistiskiem pārspīlējumiem Eiropas Savienībā. Es vēlos pateikties Inés Ayala par priekšlikumu, ka ar šiem jautājumiem jānodarbojas arī OLAF, un Jørgensen kungam, Paulo Casaca, Bösch kungam, kurš ir šeit, un maniem kolēģiem Ingeborg Grässle, Alex Stubb un citiem.

Es vēlētos pateikt, ka arī Alex Stubb man jautāja, ko es izsvītrotu, un man jāsaka, ka es, piemēram, izsvītrotu norādi par laulātā draugs darbību. Es atceros, ka lielākā problēma Eiropas Savienībā nebija laulātais draugs, bet kaut kas līdzīgs. Es runāju par Edith Cresson lietu. Ar to es domāju, ka mēs nedrīkstam noteikt sev šādus ierobežojumus un ka mums ir jādara tas, kas ir loģisks nevis neloģisks. Tiešām par Parlamenta deputātiem ir tiesības uz ģimenes dzīvi un privāto dzīvi.

Vēlos pateikt arī to, ka mēs turpināsim rādīt paraugu daudzām dalībvalstīm ar to, kā ES tērē līdzekļus arvien labāk un efektīvāk, ar zemām administratīvām izmaksām un daudz efektīvāk nekā daudzās dalībvalstīs. Šajā galvenajā uzdevumā, par kuru mēs visi esam vienisprātis, dažas dalībvalstis – tās, kuras atsakās paskaidrot, kā tās tērē 80 % no Kopienas līdzekļiem, un pēc tam, šķiet, staro apmierinātībā, kad mēs atsakāmies apstiprināt ES rēķinus – izmanto to kā attaisnojumu, lai dotu mazāk naudas kopējā fondā, ierobežojot ES darbību, ļaunprātīgi izmantojot mūsu apsūdzības, ka tās ir dalībvalstis, kuras tērē nepareizi, un izmanto šo argumentu, lai atteiktos piešķirt Parlamentam vairāk nekā 1 %.

Pateicos, priekšsēdētāja kungs, un atļaušos novēlēt visu labu arī Kallas kungam, nodrošinot mērķi, kuru tik silti atbalsta Parlaments.

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski. – (FR) J. J. Pomés Ruiz ziņojums, no vienas puses, pilnīgi pareizi pauž uzskatu, ka joprojām ir jāpieliek lielas pūles, kamēr mēs panāksim pārredzamību finanšu jautājumos. Budžeta ĢD 2006. gada darbības pārskats īstenībā atklāja, kas vēl ir jāizdara, kamēr tiks panākta ES rēķinu pārredzamība. Piemēram, kopējai lauksaimniecības politikai piešķirto līdzekļu pārbaude liecina, ka Komisijas rīcībā esošie instrumenti ne vienmēr dod tai iespēju nodrošināt dalībvalstu iesniegto datu precizitāti.

Ja mēs vēlamies novērst agrākas budžeta nobīdes, mums ir jāuzlabo sabiedrībai sniegtās informācijas kvalitātes attiecībā uz Kopienas līdzekļu saņēmējiem, un tas jādara nekavējoties, īstenojot daudzus konkrētus pasākumus: publicētās informācijas racionalizācija par Kopienas līdzekļu saņēmējiem, vispārējas meklētājprogrammas izveide, krāpnieku ,,melno sarakstu” publicēšana, un tā tālāk. Lai nodrošinātu dalībvalstīm piešķirto līdzekļu enerģisku, efektīvu un pārredzamu kontroli, turpmāk Komisijai jāuzņemas politiska atbildība par informāciju, kuru tā publicē.

22. Kopienas finanšu interešu aizsardzība – Cīņa pret krāpšanu – 2005. – 2006. gada pārskats (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir F. Mussoto kunga ziņojums (A6-0009/2008) Budžeta kontroles komitejas vārdā par Kopienas finanšu intenrešu aizsardzību – Cīņa pret krāpšanu – 2005.– 2006. gada pārskati [2006/2268(INI)].

  Francesco Musotto, referents. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos izteikt pateicību Kallas kungam par viņa vērtīgo sadarbību ar Parlamentu, darot šo darbu. Tāpat esmu pateicīgs OLAF direktora Franz-Hermann Brüner personā par viņa neierobežoto atbalstu un svarīgo darbu, kuru viņš dara, un kurš ne tuvu nav viegls. Nobeigumā es vēlos pateikties visiem kolēģiem par viņu izpalīdzību, kā arī dalībvalstu organizācijām un iestādēm, kuras sadarbojās ar mums šajā grūtajā uzdevumā, it īpaši, ja atļaujat, Itālijas Guardia di finanza, kuras pieeja šajā jomā bija ārkārtīgi profesionāla.

Kopienas finanšu interešu aizsardzība ir ārkārtīgi nozīmīgs jautājums, kurš tieši skar mūs kā valstis un iedzīvotājus; tādēļ tas jārisina ar visu pienācīgo enerģiju un noteiktību.

Šodienas rezolūcija ir iecerēta kā praktiska atbilde uz Kopienas krāpšanas satraucošo parādību. Apkopotie dati...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju, lai izteiktu aizrādījumu dažiem deputātiem, kuri traucēja sēdi).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Mēs runājam par pārredzamību, un ir vajadzīga arī vispārēja pieklājība.

Šodienas rezolūcija ir iecerēta kā praktiska atbilde uz Kopienas krāpšanas satraucošo parādību. Apkopotie dati ir satraucoši: pašu līdzekļu, lauksaimniecības izdevumu un strukturālo pasākumu jomā 2006. gadā atklāti pārkāpumi kopā ar EUR 1 143 miljoniem, salīdzinājumā ar EUR 1 024 miljoniem iepriekšējā gadā. Statistika atklāj arvien lielāku pārkāpumu skaitu.

Taču es vēlētos norādīt, ka augsts pārkāpumu līmenis ne vienmēr nozīmē arī augstu krāpšanas līmeni; tas var liecināt arī par vietējo uzraudzības sistēmu efektivitāti un sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju. 2006. gada ziņojumā Komisija pareizi uzsvēra šādas sadarbības nozīmi preventīviem nolūkiem un atgūšanas darbā. Līdz šim statistika paļāvās uz ļoti dažādām valsts struktūrām ar dažādām administratīvajām, tiesu, uzraudzības un pārbaudes sistēmām.

Mēs uzskatām par īpaši nepieņemamu to, ka Spānija un Vācija nesūta Komisijai informāciju elektroniskā formātā, neraugoties uz šo pienākumu visām dalībvalstīm. Kopienas noteikumi un pienākumi, ko nosaka cīņa pret krāpšanu, visās valstīs ir jāīsteno vienādā veidā. Tādēļ ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju ir ārkārtīgi svarīga Kopienas finanšu interešu aizsardzībai, kuras ir jāuzskata par kopējām interesēm, kas pārsniedz atsevišķu valstu intereses.

Vajadzīga lielāka sinerģija starp uzraudzības iestādēm un vietējām administrācijām koordinācijas un informācijas apmaiņas jomā. Līdzekļu organizācijas un izmaksu paturēšana centrālajā līmenī prasa kompleksus īstenošanas pasākumus un palielina attālumu starp finanšu iestādēm un saņēmējiem.

Noteikumu vienkāršošana ir vēl viens fundamentāls jautājums, kas skarts ziņojumā. 2000. – 2006. gada plānošanas periods patiesībā pierādīja, ka pārmērīgi sarežģīti noteikumi veicina atklātos pārkāpumus.

Nobeigumā, neraugoties uz atgūšanas pasākumu nelielo uzlabojumu, līdzekļu atgūšana joprojām ir problēma, kas rada ārkārtīgi lielus kaitējumus Kopienas budžetam. Īpaši nepieņemams ir 39 mēnešu laikposms starp pārkāpuma izdarīšanu un laiku, kad par to ziņo Komisijai, jo šāda aizkavēšanās sarežģī atgūšanu vai vispār padara to neiespējamu.

SĒDI VADA: MARIO MAURO
priekšsēdētāja vietnieks

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - Priekšsēdētāja kungs! Musotto kunga ziņojums attiecas uz diviem darba gadiem, lai uzlabotu Kopienas finanšu interešu aizsardzību. Pārdomāta finanšu pārvaldības sistēma ir jākoncentrē uz izdevumiem un kontroli, un pārkāpumu, it īpaši krāpnieciskos nolūkos izdarītu pārkāpumu, apkarošanu.

Ziņojumā lielā mērā paustas tādas pašas bažas kā ziņojumā par budžeta izpildi, protams, uzskatot finanšu interešu aizsardzību par pareizas finanšu pārvaldības galveno elementu, taču centrs ir atšķirīgs.

Es vēlētos sirsnīgi pateikties referentam Musotto kungam par ļoti koncentrēto ziņojumu, kas pievēršas galvenajām problēmām un daudzreiz aicina Komisiju pielikt lielākas pūles.

Atļaujiet man komentēt četras no tām. Pirmkārt, dalībvalstu loma: ziņojumā izmantoti daudzi skaitļi un statistika par pārkāpumiem dalībvalstīs un to finansiālo ietekmi. Nevilcinoties ir norādīts, ka dažas dalībvalstis strādā labāk nekā citas. Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka liels pārkāpumu skaits ne vienmēr nozīmē augstu krāpšanas līmeni, bet tas var būt labs rādītājs par efektīvu un stingru kontroli.

Kad es jūlijā iepazīstināju ar ziņojumu Komisiju, es uzsvēru, ka dalībvalstīm ir jānodrošina pareiza, pilnīga un savlaicīga datu paziņošana par pārkāpumiem. Laba informācijas plūsma starp dalībvalstīm un Komisiju ir ārkārtīgi svarīga līdzekļu efektīvai atgūšanai un kopējām darbībām pret krāpniekiem. Daudzas dalībvalstis tā rīkojas, bet dažās joprojām vajadzīgi uzlabojumi. Komisija ar Eiropas Parlamenta atbalstu nevairīsies atgādināt tām par pienākumiem.

Es pilnīgi pievienojos ziņojumā paustajam aicinājumam Padomei pieņemt gada ziņojumus un izskatīt tos ministru līmenī. ES finanšu pārvaldības sistēma ir sarežģīta, jo atbildība ir kopēja ar dalībvalstīm. Arvien lielākā koncentrēšanās un valstu paziņojumiem, uzliekot atbildību par iztērēto dalībvalstīm, jāapvieno ar sadarbību pārkāpumu novēršanā un krāpšanas apkarošanu.

Es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka ziņojums ir koncentrēts nevis uz atsevišķiem gadījumiem , bet uz sistēmiskiem un vispārējiem jautājumiem, kuros, kā jūs zināt, OLAF izmeklēšana ir neatkarīga.

Komisija pilnīgi pievienojas Eiropas Parlamentam attiecībā uz vajadzību padziļināti analizēt dalībvalstu struktūras, kas atbild par pārkāpumu novēršanu, lai tās atbalstītu un atvieglotu sadarbību un informācijas apmaiņu. Tas tiks iekļauts 2008. gada ziņojumā. Šā gada Komisijas ziņojumā aplūkots riska analīzes un riska pārvaldības temats, izslēgšanas datu bāzes un agrīna brīdinājuma/ziņotāja instrumenti. Turklāt ziņojumā izskatīti dalībvalstu veiktie pasākumi neizņemto vai nepareizi izmaksāto summu atgūšanas uzlabošanā un dalībvalstu tiesību aktos noteiktās sistēmas atgūšanai kompensācijas veidā. Ziņojumā iekļauta arī informācija par atgūtajām summām un finanšu korekcijām it īpaši tajos gadījumos, kad maksājums nav veikts saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

Organizētās noziedzības, piemēram, mafijas nozīme ES finanšu interešu graušanā ir referenta sirdij tuvs temats. OLAF ir devis ieguldījumu Europol sagatavotajā organizētās noziedzības draudu novērtējumā (OCTA). Ar prieku varu paziņot, ka esmu lūdzis abas organizācijas turpināt sadarbību šajā lietā.

Lielā nauda slēpjas pievienotās vērtības nodoklī un muitas krāpšanā. Diemžēl šajā jomā dalībvalstu sadarbība nereti ir sarežģīta. Es runāšu ļoti īsi un atgādināšu to, ko teicu par Newton Dunn ziņojumu, un es pateicos Eiropas Parlamentam par pašreizējo atbalstu, uzsverot to, cik svarīga nozīme var būt ES līmeņa sadarbībai šajā jomā.

Mans ceturtais un pēdējais komentārs attieksies uz OLAF regulas pārskatu. Komisija iesniedza attiecīgo priekšlikumu 2006. gada maijā. Es joprojām esmu pārliecināts, ka tajā izvirzīti galvenie jautājumi par krāpšanas apkarošanas biroja efektīvu darbību, proti, informācijas plūsma, procesuālās tiesības un sūdzību sistēma, uzraudzības komitejas nozīme un, plašākā nozīmē, pārvaldība un atbildība. Es ļoti ceru, ka mēs vistuvākajā laikā varam sākt iestāžu sarunas par risinājumiem un gūt panākumus šajos svarīgajos jautājumos.

F. Musotto ziņojumā vēlreiz izteikta vēlme apkopot krāpšanas apkarošanas tiesību aktus. No politiskā viedokļa es tam pilnībā piekrītu, taču tehniski tas būs sarežģīts uzdevums. Komisija būs gatava iesniegt Eiropas Parlamentam pieprasīto analīzi šā gada maijā.

  Jan Březina, Reģionālās attīstības komitejas referents. - (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mūsu priekšā ir ziņojums par ES finanšu interešu aizsardzību ar savā ziņā divdomīgu apakšvirsrakstu: ,,Krāpšanas apkarošana”.

Patiesībā ziņojums vērsts nevis uz pašu krāpšanu, bet gan drīzāk uz pārkāpumiem. Ja krāpšanas priekšnoteikums ir ļaunprātīgs nodoms, tad pārkāpuma cēlonis var būt paviršība vai nepareizas atskaišu procedūras. Tādā delikātā jomā kā finanšu attiecības Eiropas Savienībā šāda terminoloģija jālieto piesardzīgi.

Kā Reģionālās attīstības komitejas referents es paužu nožēlu par pieaugošo pārkāpumu skaitu, kas atklāti struktūrfondu finansētajos projektos. Tas nelabvēlīgi ietekmē dažas dalībvalstis un to iekšējās kontroles sistēmas. Tomēr šo valstu grūtības nedrīkst dot iemeslu pārvērtēt pašreizējo decentralizētās kontroles sistēmu, kas nosaka struktūrfondu izlietojumu. Atbildība ir skaidra; tā ir individuāla, un tāda tā arī ir izpildāma.

Pienācīga finanšu kontroles sistēmas līmeņa sasniegšana atsevišķās dalībvalstīs ir pirmais vajadzīgais solis. Nākamais solis ir nepareizi izmaksāto summu atgūšana. Iespējamā pieeja šajā jautājumā varētu būt regulāro maksājumu pārtraukšana tām dalībvalstīm, kuras novilcina nepareizos apstākļos izmaksāto summu atgūšanu.

Nepilnīgu kontroles sistēmu pastāvēšana var graut uzticību struktūrfondu sistēmai un nostādīt nelabvēlīgā gaismā visu ES.

Turklāt mums ir vajadzīga atklātāka un pārredzamāka kontrole. Tādēļ es vēlos izteikt atbalstu Eiropas pārredzamības iniciatīvai, kura nosaka informācijas publicēšanu par struktūrfondu atbalsta saņēmējiem. Tā kā mēs runājam par sabiedrības līdzekļu pārvaldību, šādas palīdzības saņēmējiem ir jāizvirza noteiktas prasības.

Kontroles sistēmu labāka novērtējuma priekšnoteikums ir ciešāka sadarbība ar Revīzijas palātu, kuras pašlaik pietrūkst. Kaut gan ir taisnība, ka Revīzijas palātas ziņojumi ir garlaicīga lasāmviela Eiropas iestādēm, tam ir jābūt vēl lielākam iemeslam veltīt šiem ziņojumiem vairāk uzmanības, un tas noteikti ir labāk nekā slēpt galvu smiltīs un izvairīties no atbildības.

  Kyösti Virrankoski, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas referents. - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Francesco Mussotto ir sagatavojis lielisku ziņojumu par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai 2005. – 2006. gada ziņojumiem, un es vēlētos paust visneviltotāko pateicību par to. Dalībvalstu atklāto pārkāpumu skaits 2006. gadā palielinājās līdz EUR 1 143 miljoniem. Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds ir atbildīgs par EUR 87 miljoniem no šīs summas. Lai gan tie ir tikai 0,17 % no EUR 49,7 miljardiem lauksaimniecības izdevumu, tie vienalga jāuzlūko nopietni. Aptuveni trešā daļa no šiem pārkāpumiem bija tieša krāpšana.

Stājoties spēkā jaunajai regulai, dalībvalstīm būs iespēja atgūt nepamatotos atbalsta maksājumus vienkāršāk nekā agrāk. Tādēļ Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja un Budžeta kontroles komiteja pauž nožēlu, ka šā atbalsta atgūšana joprojām ir neliela. Komisijai ir jāpasteidzina šis process un, ja vajadzīgs, jāpiemēro korektīvi pasākumi. Abas komitejas apstiprina Komisijai savu pilnīgu atbalstu maksājumu pārtraukšanas iespējas piemērošanai, ja Komisijai nav absolūtas garantijas, ka dalībvalstij, kura ir līdzekļu saņēmēja, ir uzticamas pārvaldības un kontroles sistēmas.

(Aplausi)

  Ingeborg Grässle, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! EPP-ED grupa pirmo reizi ir atbildīga par ziņojumu par krāpšanas apkarošanu, un mēs esam ļoti pateicīgi Musotto kungam par to, ka ziņojuma centrā ir likts OLAF darbs un sadarbība ar dalībvalstīm. Viņš ir ļoti smagi strādājis, cīnoties ar 630 lappusēm statistikas materiāla par krāpšanas apkarošanu 2005. un 2006. gadā. Viņa pārskats atklāj ļoti jauktu ainu, un es uzskatu, ka šeit mums tiešām ir jārīkojas. Dalībvalstis neuzskata pārkāpumu atklāšanu par īpaši svarīgu jautājumu. Par to liecina tas, ka Padome atkal nepiedalās šajās ļoti svarīgajās debatēs, neraugoties uz to tai kā budžeta lēmējiestādes palīgam ir jārūpējas par to, kas notiek ar nodokļu maksātāju naudu, par kuras pārvaldību un izmaksāšanu tā ir atbildīga.

Referents ierosina vērst oficiālus pasākumus pret Vāciju un Spāniju par ES tiesību aktu pārkāpumiem. Spānija iesniedz informāciju par pārkāpumiem tikai uz papīra. Turklāt šī informācija ir ārkārtīgi trūcīga, kā tas redzams 18. ziņojumā par struktūrfondiem.

Vācija ir ļoti īpašs gadījums. Informācijas iesniegšanai tai ir vajadzīgs ilgāks laiks nekā citām dalībvalstīm, un tā ir vienīgā valsts, kura neatklāj vārdus. Kā OLAF var strādāt, nezinot vārdus? Krāpnieki te slēpjas aiz datu aizsardzības, jo patiesība ir tāda, Bųezina kungs, ka no 15 % līdz 20 % pārkāpumu ir sava veida krāpniecisks raksturs. Vācija liek šķēršļus arī OLAF izmeklēšanas darbam vietējā līmenī, īpaši muitas pārkāpumu un eksporta atlīdzinājumu lietās. Mēs aicinām Komisiju ziņot par katru dalībvalsti un tās gatavību vai gatavības trūkumu sadarboties, un izdarīt to līdz nākamā OLAF ziņojuma sniegšanas laikam.

Pēc mūsu grupas domām gaidāma OLAF tiesiskā pamata reforma galvenokārt jāizmanto OLAF darba apstākļu uzlabošanai sadarbībā ar dalībvalstīm. Es vēlētos izteikt sirsnīgu pateicību OLAF un personālam, kurš strādā ļoti sarežģītā jomā. Man šķiet, ka rezultāti tiešām iztur pārbaudi. Tomēr esmu pārliecināta, ka arī šos rezultātus var uzlabot ar labāku sadarbību ar dalībvalstīm.

  Szabolcs Fazakas, PSE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi! Eiropas Parlaments uzskata Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem, jo, tāpat kā visiem parlamentiem, tam ir tiesības un pienākums pārraudzīt izdevumus. Turklāt Eiropā arvien plašāk valda uzskats, ka ES līdzekļi netiek pienācīgi uzraudzīti, un tādējādi mēs šajā ziņā esam politiski parādnieki sabiedrībai, mūsu vēlētājiem un nodokļu maksātājiem.

Mēs īstenojam šo likumdošanas un politisko pienākumu galvenokārt ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras palīdzību, bet papildus tam mēs regulāri sagatavojam ziņojumus par ES finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu. To darot, mūsu mērķis ir nevis radīt sensāciju vai izraisīt skandālu, bet gan objektīvi atklāt situāciju un atrisināt visus sarežģījumus.

Es vēlētos izmantot izdevību un pateikties kolēģim deputātam Musotto kungam par lielisko ziņojumu, un izteikt pateicību Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Kallas kungam un OLAF ģenerāldirektoram Brüner kungam par konstruktīvo sadarbību, kuru viņi parādīja arī šajā jomā.

Neraugoties uz to, ka šie augsta līmeņa ziņojumi ik gadus tiek uzņemti ar lielu piekrišanu, dažkārt mēs Eiropas iestādēs jūtamies tā, it kā cīnītos ar vējdzirnavām, jo ziņojumu atzinumi atduras pret Padomes pretestību, un tā rezultātā Komisija gadiem ilgi nevar īstenot vajadzīgos pasākumus.

Mēs uzskatām, ka vājākais posms ir dalībvalstu attieksme, jo dažas dalībvalstis – mūsu kolēģe Grässle kundze nupat šajā sakarā runāja par Vāciju – neapzinās, cik svarīgi ir nodrošināt, lai ES līdzekļi tiktu izlietoti saskaņā ar noteikumiem, ka līdzekļi ir pakļauti kontrolei, un ka ir jāatgūst visas nepareizi izmaksātās summas.

Mēs uzskatām, ka īpaši nožēlojama ir PVN krāpšanas arvien plašākā izplatība Eiropā ,,karuseļa” darījumu veidā tiktāl, ka mums nav vispārēju skaitļu par iesaistītajām summām, kaut gan dažas aplēses vedina uz domām, ka tās var būt ap 35 – 40 % no ES budžeta. Arī šajā jomā pienācis laiks rīkoties noteikti gan Eiropas lietu pārvaldības, gan sabiedrības viedokļa interesēs. Liels paldies!

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Tā kā es runāju par Kopienas finanšu interešu aizsardzību Nāciju Eiropas grupas vārdā, es vēlētos pievērst uzmanību šādiem jautājumiem. Pirmkārt, pašu līdzekļu jomā ir ievērojami palielinājušās summas, kuras skar pārkāpumus – EUR 328. miljoni 2005. gadā un EUR 353 miljoni 2006. gadā, salīdzinot ar EUR 212 miljoniem 2004. gadā. Jāpiemin arī pārkāpumu palielināšanās strukturālo darbību jomā: EUR 703 miljoni 2006. gadā, salīdzinot ar EUR 601 miljonu 2005. gadā.

Otrkārt, ir atzīmēta pārkāpumu skarto summu samazināšanās lauksaimniecības nozarē. 2006. gadā šis skaitlis bija EUR 82 miljoni, salīdzinot ar EUR 102 miljoniem 2005. gadā. Šis samazinājums ir jāpiemin īpaši, jo ļoti bieži izdevumi lauksaimniecībai ir saistīti ar milzīgu skaitu saņēmēju – lauksaimnieku, kuriem bieži pašiem jātiek galā ar sarežģīto atskaišu procedūru par saņemtajiem līdzekļiem.

Treškārt, es vēlos izcelt ziņojumā izteikto apgalvojumu, ka viens no galvenajiem budžeta izdevumu pārkāpumu cēloņiem ir sarežģītie programmu veidošanas principi un neefektīvas pārraudzības un kontroles metodes.

Ceturtkārt, ir jāatzīmē prasība pēc lielākas pārredzamības līdzekļu piešķiršanā.

Šādās pārredzamīgas svarīga iezīme ir dalībvalstu apņemšanās publicēt informāciju par projektiem un līdzekļu saņēmējiem visos Kopienas fondos.

  Bart Staes, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Komisārs teica to pašu – šis ziņojums patiesi pārklājas ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru. Arī šajā ziņā šīs debates ir iesildīšanās pasākums nākamās nedēļas uzklausīšanai kopā ar komisāriem V. Špidla un D. Hübner. Mēs zinām skaitļus par atklātajiem pārkāpumiem. Protams, tie neparāda visu ainu, tomēr daudz pastāsta mums par pašu līdzekļu, lauksaimniecības un struktūrfondu politikas jomās atklātajām problēmām. Ziņojumā minēta atklāto pārkāpumu kopējā summa WUE 1.1 miljards, un tendence ir augšupejoša. Mēs atgriežamies 2002. gada līmenī, pēc tam, kad skaitļi uzlabojās 2003., 2004. un 2005. gadā. lauksaimniecība strādā nosacīti labi.

Problemātiskās nozares, protams, ir pašu līdzekļi un struktūrfondi – pašu līdzekļos atklātie pārkāpumi ir EUR 325 miljoni un struktūrfondos EUR 700 miljoni. Struktūrfondu jomā piecas dalībvalstis ir atbildīgas par 84 % no atklātajiem pārkāpumiem. Ikviens, kuru tas interesē, var izlasīt Musotto kunga ziņojumā, kuras valstis tās ir. Tas tiešām ir diezgan zīmīgi. Jāatgādina arī tas, ka vēl ir jāatgūst otrs EUR 1 miljards par laiku pirms 2006. gada un ka Revīzijas palāta apgalvo, ka 2006. gadā nevarēja izmaksāt 12 % no struktūrfondiem. Tas saistās ar pašreizējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras norisi un rada mums lielas bažas. Mēs vēlamies atgriezties pie šī jautājuma.

Attiecībā uz pašu līdzekļiem, problēma ar krāpšanu ar cigaretēm ir pienācīgi atrisināta. Mums bija nolīgums ar Philip Morris. Ir jauns nolīgums ar Japan Tobacco, kas dos daudz naudas un dos iespēju samazināt kontrabandu. Galvenā problēma pašu līdzekļu jomā ir ,,karuseļa” darījumi ar PVN. Skaitļi liecina – tajā iesaistītas ārkārtīgi lielas summas, kas sasniedz miljardus eiro. Britu Lordu palātas pētījums to izgaismo vēl vairāk. Priecājos, ka Parlaments ir ķēries pie tā. Ekonomikas un monetārā komiteja jau ir organizējusi uzklausīšanu, un Budžeta kontroles komiteja rīkosies tāpat 4. vai 5. maijā. Es ceru, ka man kā referentam izdosies sagatavot tikpat labu ziņojumu par PVN karuseļiem kā mans ziņojums par krāpšanu ar cigaretēm.

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šis ziņojums ir garš trūkumu katalogs. Tas grafiski parāda, ka pastāvīgi pieaug par ,,pārkāpumiem” dēvētu krāpšanas gadījumu skaits un ka mēģinājumi tikt ar to galā cieš neveiksmi. Es atklāti atzīstu, ka 2006. gadā krāpšana pašu līdzekļu jomās – lauksaimniecības izdevumos un dalībvalstu strukturālajās darbībās – kopā bija EUR 1 143 miljoni. 2003. gadā šis skaitlis bija EUR 922 miljoni, tātad tikai četru gadu laikā krāpšana ir palielinājusies par EUR 200 miljoniem.

Vēlos atgādināt visiem šajā iestādē, ka tās ir nevis nenozīmīgas naudas summas, bet nodokļu maksātāju nauda. ES finansē tās iedzīvotāji, starp tiem arī smagi apspiestie AK nodokļu maksātāji. Par savu naudu viņi ir pelnījuši kaut ko labāku par šo. Visu dalībvalstu valdībām jau ir jāsaka ,,pietiek”, un šie briesmīgie skaitļi dod vēl lielāku iemeslu, kāpēc manas valsts valdībai vajadzētu ievērot svinīgi doto solījumu organizētu britiem referendumu par Lisabonas līgumu.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Nav noslēpums, ka Eiropas Savienība jau gadiem ilgi ir cīnījusies, lai ieviestu kārtību savās finansēs. Mēs finansējam lielas sabiedrības, kuras pēc tam pārvietojam no vienas dalībvalsts uz otru, bet mazie un vidējie uzņēmumi aiziet tukšām rokām. Tiešām, ES, šķiet, nereti nezina, kuru tā īsti finansē un kurš ietekmē notikumu gaitu. Manuprāt, lobiju reģistrs ir sen jau nokavēts.

Arī daudzi pārkāpumi atstāj rūgtu pēcgaršu, it īpaši tad, ja tās ir tieši saistītas ar ES iestādēm. Saistībā ar to Bulgārijas finansējuma iesaldēšana līdz korupcijas gadījumu noskaidrošanai dod mums svarīgu signālu. Taisnība ir arī tas, ka dažām dalībvalstīm, acīm redzot, maz interesē nepareizi izmaksāto līdzekļu atgūšana. Ja 1990. gadā iesāktas lietas slēdz tikai tagad, tad acīmredzot lietas ES virzās uz priekšu pārāk lēni.

  Ville Itälä (PPE-DE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties referentam Musotto kungam. Viņš ir paveicis ļoti rūpīgu un lielisku darbu. Šis ziņojums ir ārkārtīgi svarīgs, un cīņa pret krāpšanu ir kaut kas tāds, kur sabiedrības uzticība tiek vai nu iegūta, vai zaudēta. Man šķiet, ka šajā ziņojumā ir trīs ļoti svarīgas problēmas, kuras ir jānokārto.

Pirmkārt, ir nepieļaujami, ka dažas valstis pat nesniedz informāciju par lauksaimniecības izdevumiem. Vācija un Spānija šeit ir pirmie piemēri, un Vācija pat nesniedz datus par personām un sabiedrībām, kuri noteikti vajadzīgi Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam šo lietu risināšanai. Mēs to nekādā gadījumā nevaram pieļaut – visām dalībvalstīm ir jāpakļaujas noteikumiem. Ja dažas lielās valstis rāda sliktu piemēru, stāvoklis neizskatās pārāk labi.

Otrais ir jautājums par to, ka brīdinājums par pārkāpumiem var prasīt pat 39 mēnešus – vairāk nekā trīs gadus. Tas ir pārāk ilgi un neiedveš ticību uzskatam, ka dalībvalstis rīkojas pietiekami piesardzīgi.

Trešais jautājums, kas ir ļoti interesants un svarīgs, ir tas, ka šajā jomā parādās arī specializētā un organizētā noziedzība. Tagad tas ir tik nopietni, ka ir jādara viss, lai šāda veida noziedzību apturētu.

Šis ir ļoti svarīgs ziņojums, un ir jāpieliek visas pūles, lai uzlabotu situāciju un iegūtu sabiedrības uzticību.

(Aplausi)

  Herbert Bösch (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vēlos izteikt vissirsnīgākos apsveikumus referentam. Tas nav viegls uzdevums – no jauna iedziļināties tik plašā lietā, un man šķiet, ka mēs varam būt lepni, ka Musotto kungs to ir tik lieliski paveicis. Es domāju, mēs varam to šodien teikt ar pārliecību, jo arī rīt nebūs šā ziņojuma grozījumu. Arī tā ir cieņas izteikšana referentam.

Otrkārt, skaidri redzams, ka vienai daļai no budžeta lēmējiestādes vispār neinteresē noskaidrot, kas notiek ar nodokļu maksātāju naudu. Padome atkal izvairās no atbildības. Kad vien mēs runājam par to, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, un cenšamies meklēt sarežģītu problēmu risinājumu, Padome vienkārši nepiedalās. Tomēr mēs redzam – un tas man liek atgriezties pie jautājuma par to, kas notiks ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru mūsu komitejā – ka gadiem ilgi lauksaimniecības politikas jomā, kur mēs esam rīkojušies noteikti un izstrādājuši tiešo maksājumu kontroles sistēmas, pārkāpumi ir samazinājušies.

No otras puses, strukturālajā politikā, kur nav darīts nekas un kur mēs gadiem ilgi vienkārši sēdējām un vērojām notikumus, skaitļi ir palielinājušies. Tas ir bijis acīm redzams gadiem ilgi un gadiem ilgi ir atkārtots ziņojumos par krāpšanu. 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā Komisārs Kallas redzēs, ka tā ir problēma, un mēs sagaidām, ka viņš rīkosies un nevis tikai sēdēs un vēros.

Tādēļ es vēlētos lai jūs, komisāra kungs, pateiktu to tām dalībvalstīm, kuras uzvedas tā, it kā mūsu visu izstrādātie likumi uz tām neattiektos, un to saka arī referents, saņemot visu iepriekšējo runātāju pilnīgu atbalstu: mēs vēlamies jums pateikt ,,jā, mēs iesaldēsim 10 % no jūsu finansējuma; tā būs rezerve, un jūs varat saņemt naudu, tiklīdz būsit īstenojuši attiecīgus pasākumus”. Tā ir ļoti praktiska Parlamenta prasība. Tas nav rīcības plāns, tā ir praktiska rīcība, To mēs sagaidām no Komitejas, un pēc tam mēs būsim ļoti apmierināti.

Vēlreiz apsveicu referentu.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā iepriekšējie runātāji es vēlos pasveikt referentu ar ļoti svarīgo ziņojumu.

Piedalīties šajās debatēs mani mudināja tas, kas tās ir vērstas uz lauksaimniecību. Citi runātāji teica, ka ir panākti uzlabojumi kontroles un pārbaudes jomā, it īpaši, ja ir runa par lauksaimniekiem piešķirto naudu, un tagad ir pārredzamības iniciatīva – publicēt to lauksaimnieku vārdus, kuri šo naudu saņem.

Viens no lauksaimnieku kopienas problēmām ir tas, ka viņi uzskata sevi par vainīgiem, kamēr nav pierādīts viņu nevainīgums. Acīmredzot ne vien mums nevar piedot un nepiedos krāpšanu, un tā kā ES budžetā ir krāpšana, tad sabiedrība ļoti slikti izprot Eiropas Savienību un to, kā tā atskaitās par iekasēto naudu. Ja sabiedrība labāk saprastu Eiropas budžetu, tā varētu skaļāk pieprasīt, lai mēs stingrāk izturētos pret krāpšanu.

Ir svarīgi uzsvērt atšķirību starp krāpšanu un pārkāpumiem, no kuriem daudzi ir atklāti, jo tie ir ļoti dažādi. Mēs nevaram sodīt sevi par pārkāpumiem, bet mums ir jāsoda par krāpšanu attiecībā pret Kopienas budžetu. Tas ir jautājums, kura iesaistītas dalībvalstis, kā teica iepriekšējais runātājs, jo visas dalībvalstis pievienojās Eiropas Savienībai pēc labākās sirdsapziņas un ir savākušas līdzekļus dažādās politikās, un mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai viņu savāktā nauda tiktu labi izlietota un ka nav krāpšanas attiecībā pret sabiedrības naudas līdzekļiem.

Dalībvalstis, kuras ir saskārušās ar krāpšanu un attiecas pret to saudzīgi, ir kaut kā jāsoda, tomēr ir ļoti svarīgi, lai netiktu sodītas dalībvalstis, kuras šajā jomā strādā labi. Tādēļ ir svarīgi, lai Komisija rīkotos dalībvalstu līmenī.

Es beigšu uzstāšanos ar atgādinājumu par ļoti svarīgu lietu – no strādājošo lauksaimnieku sabiedrībā tagad valda ļoti spēcīga apziņa, ka viņi dažreiz ir vainīgi, kamēr nav pierādīta viņu nevainība. Tas ir nepieļaujami, un tādēļ mums ir jābūt uzmanīgiem, lai līdzsvarotu šo lietu.

  Bart Staes (Verts/ALE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, pateicos, ka ļāvāt man runāt vēlreiz. Katrs, kurš seko manai politiskajai darbībai un maniem paziņojumiem, zina, ka es esmu kritisks politiķis un ka es arī esmu ārkārtīgi kritisks pret Eiropas Savienību, bet es tomēr esmu ļoti pārliecināts Eiropas atbalstītājs. Tādēļ es nevaru ignorēt vārdus, ko teica Clark kungs, kurš pašlaik ir izgājis no šīs telpas. Tāpat kā visi eiroskeptiķi, arī Cark kungs bieži izmanto puspatiesības, pilnīgus melus un daudz pārmērīgu vienkāršojumu. Piemēram, savā runā viņš pieminēja krāpšanu vairākus miljonu apmērā, bet ziņojumā skaidri teikts, ka runa ir par pārkāpumiem. Viņš vienmēr aizstāj vārdu ,,pārkāpums” ar vārdu ,,krāpšana”. Tas ir muļķīgi, jo tas nav tas, kas pateikts ziņojumā.

Otrkārt, viņš runā tā, it kā visas mūsu nelaimes nāktu no Eiropas Savienības. Es vēlētos tikai pajautāt, vai Clark kungs ir izlasījis Britu Lordu palātas ziņojumu par PVN karuseļiem. Tad viņš redzēs, ka viņa paša valstī varas iestādes nav spējušas apturēt šo PVN krāpšanu. Mēs runājam par krāpšanu GBP 3.5 līdz 4.5 miljardu apmērā gadā. Tas ir vairāk nekā GBP 10 miljardi dienā! Tas ir ievērojami vairāk nekā...

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Dumitru Oprea (PPE-DE). – (RO) Apsveicu ar Musotto kunga ziņojumu. Es uzskatu, ka daudzus pārkāpumus laikposmā no 2003. līdz 2006. gadam veicināja, piemēram, 6. pamatprogrammas atklāšanas noteikumu maiņa, salīdzinot ar 5. pamatprogrammu. 5. pamatrogrammas B. daļa bija anonīma, un katra atsauce uz programmā iesaistīto valsti vai personu tika sodīta. 6. un 7. pamatprogrammā anonimitāte pazuda. Vai ir iespējams 8. pamatprogrammā vairs neizmantot šo uzlaboto projektu iesniegšanas sistēmu?

  Ingeborg Grässle (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Paldies, ka devāt man iespēju runāt vēlreiz. Es vēlos pateikties Bösch kungam ne tikai par viņa uzslavām referentam, bet arī par viņa godīgumu un palīdzību. Bösch kungs jau daudzus gadus nodarbojas ar ziņojumiem par krāpšanu. Tagad mums ir šis gods, un man šķiet, ka Budžeta kontroles komitejas spēku pierāda tas, ka mēs šeit uzstājamies vienoti.

Mēs pievērsām visu uzmanību dalībvalstīm. Komisijai jāpieņem arī doma, ka mēs vēlamies darīt galu šim skaidrības trūkumam. Ja mēs skatāmies uz skaitļiem par atgrieztajiem līdzekļiem, mēs redzam, ka runa ir par ļoti plašu viedokļu diapazonu. Tādēļ šīs debates ir daļa no pašreizējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras. Tādēļ man tiešām jālūdz Komisija, lai tā ir tik drosmīga un pasaka, ja tā nezina dažas lietas, lai mēs varētu palīdzēt. Man šķiet, ka tad, ja mēs ķersimies pie šīs problēmas kopā, mums izdosies. Vēlreiz, liels paldies Bösch kungam.

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties godātajiem deputātiem par viņu komentāriem par šo ziņojumu. Mēs uzskatām, ka tas bija ļoti koncentrēts un konstruktīvs. Man ir tikai divas piezīmes par kādu jautājumu, kuru izvirzīja daudzi no jums, proti, kas ir pārkāpuma, kas ir krāpšana, un kādai jābūt attieksmei pret atgūšanu?

Varu pateikt, mums bija sagatavošanās sanāksme ar attiecīgajiem cilvēkiem no Revīzijas palātas, un mēs centāmies saskaņot izpratni par to, kas ir kas. Tas, iespējams, noderēs mūsu nākamajās debatēs par budžeta izpildes apstiprināšanu un, protams, visi trīs referenti, ieskaitot nākamo, ir savstarpēji ļoti cieši saistīti.

Otrkārt, es izvirzīju jautājumu Padomes Prezidentūrai un lūdzu apsvērt šo parlamentāro ziņojumu procedūras laikā, un ar to es domāju apspriest šo dokumentu saistībā ar Ecofin. Es ceru, ka tas tiks izdarīts. Pēc balsojuma par šo ziņojumu, tad, kad tas kļūs par oficiālu dokumentu, mēs noteikti centīsies ierosināt šādas debates arī Padomē un arī atbilstīgo apakškomiteju līmenī.

  Francesco Musotto, referents. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms atļaujiet man pateikties visiem kolēģiem par viņu laipnajiem vārdiem un it īpaši Bösch kungam, kura agrāk veiktais darbs lika pamatu manam ziņojumam.

Es vēlētos uzsvērt dažus punktus, no kuriem galvenais ir viedokļu sakritība ar komisāru Kallas kungu, ir īpaši attiecībā uz līdzekļu piešķiršanas regulēšanas sistēmu. Komisija šeit ir izteikusi apņemšanos. Svarīgs aspekts, kuru uzsver Kallas kungs, ir tas, ka jo vairāk sarežģījumu un grūtību ir šajā jomā, jo grūtāk saprast noteikumus, un jo vieglāk iekļūt šajā pelēkajā zonā ir visu veidu organizētajai noziedzībai un visu veidu nelikumīgām darbībām. Tādēļ vienkāršošana un, vēl vairāk, plaisas likvidēšana starp summām piešķiršanu un saņēmējiem, ir vēl viens līdzeklis, kā panākt skaidrību, pārredzamību un atvieglot visas sistēmas izpratni.

Atgūšanas problēma ir ļoti reāla. Procedūras ir pārāk garas, un iespēja sodīt tos, kuri apkrāpj Eiropas Kopienu ir jānodrošina ar zināma veida garantiju vai drošību, ko piemēro ar banku starpniecību. Ir svarīgi izdomāt atgūšanas nodrošināšanas metodes, un it īpaši iespēju atgūt šīs summas, tādējādi veicinot, uzlabojot un atvieglojot ātru atgūšanu.

Es uzskatu, ka, patiecoties visu manu kolēģu sadarbībai, labai gribai un politiskai apņēmībai, mēs esam paveikuši svarīgu darbu. Nevar būt šaubu, ka šo sadarbību, šo gatavību un vēlēšanos likvidēt parādību, kas nodara ārkārtīgi lielu kaitējumu Eiropas Kopienai, motivē tikai politiskas bažas.

Protams, Padomes nepiedalīšanās nepadara lietu vieglāku; pārstāvja klātbūtne dotu mums iespēju uzzināt, ko domā Padome. Taču Parlaments ir absolūti vienots un vienprātīgs šajos principos, un tādēļ mēs ticam, ka esam paveikuši kaut ko labu, kas dod mums cerību nākotnei.

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks 2008. gada 19. februārī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Edit Herczog (PSE), rakstiski. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Apsveicu ar šo ziņojumu, kurā atspoguļoti ne tikai nesenās pagātnes panākumi, bet arī daži nožēlojami trūkumi un iekavēti parādi.

Man šis ziņojums ir ļoti svarīgs, jo Ungārijā ir pieņemts lēmums izveidot organizāciju cīņai pret viltojumiem. Šīs organizācijas galvenā funkcija būs koordinēšana, saistot Ungārijas patentu biroju, citas valdības aģentūras un ekonomikas dalībniekus, kā arī funkcijas, kas saistītas ar Eiropas Savienības attiecīgajiem datu dienestiem.

Mums ir jāsagatavojas ilgai un veltīgai cīņai. Zināšanas – gan aizsargātos, gan publiskos domēnos – kļūst arvien vieglāk pieejamas. Automobili, kas atrodas uz displeja vienā telpā, piecu minūšu laikā var nokopēt blakustelpā. Rezultāts nebūs sliktāks, tas būs tikai lētāks – mūsu uzdevums ir izlemt, vai doties uz priekšu un vienalga pirkt dārgāko lietu. Mums jāizlemj, vai esam gatavi maksāt par intelektuāliem sasniegumiem, inovāciju pat tad, aj mums ir iespēja izvēlēties otrās šķiras preci vai pakalpojumu, kuram nav pievienotās vērtības.

Tam ir vajadzīgas ievērojamas zināšanas un ieguldījums. Mēs nevaram gaidīt, lai atsevišķi iedzīvotāji atzīst šīs saiknes un pieņem lēmumus, pamatojoties uz vērtībām, ja mūsu likumdevēji vai valdības to nespēj izdarīt.

Ir ārkārtīgi svarīgi samazināt pārkāpumu skaitu saistībā ar ES līdzekļiem zem pieļaujamā kļūdas koeficienta – šāda veida krāpšana liek izskatīties smieklīgai visai Eiropas Savienībai, ja ES līdzekļus izlieto tādā veidā, kas ir pretrunā ar ES paziņotajiem mērķiem.

23. Dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpējā palīdzība un šo iestāžu un Komisijas sadarbība, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Bill Newton Dunn ziņojums (A6-0488/2007) Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu.

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - Priekšsēdētāja kungs, šis trešais ziņojums ir ļoti saistīts ar diviem iepriekšējiem. Padomes Regula (EK) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu ir ļoti svarīgs tiesību akts, kurš izdots 1997. gadā, kad mums bija 15 dalībvalstis.

Ir svarīgi ierosināt Regulas (EK) Nr. 515/97 grozījumus, ņemot vērā notikumus, kas risinājušies iepriekšējo desmit gadu laikā, tehnoloģiju attīstību, veiksmīgo pieredzi ar kopējām muitas darbībām, kuras koordinē Brisele, un Eiropas Savienības paplašināšanos līdz 27 dalībvalstīm.

Es vēlētos izteikt cieņu referentam Newton-Dunn kungam par veidu, kādā viņš vadīja šo priekšlikumu Parlamentā. Es vēlētos pateikties arī Audy kungam, kurš uzrakstīja atzinuma projektu. Abas komitejas – IMCO un COCOBU – darbojās cieši līdzās, izmantojot uzlaboto sadarbības sistēmu. Šo komiteju lieliskais darbs deva iespēju rast kompromisu starp dažādajiem politiskajiem spēkiem. Pateicoties Parlamenta konstruktīvajai pieejai, tagad iespējams panākt šī tiesību akta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Muitas iestādes veic Kopienā ienākošo un no tās izejošo preču kontroli, pamatojoties uz kopējo riska pārvaldības sistēmu, kurā iekļautas arī izlases veida pārbaudes. Tādējādi to uzdevums vispārēji nav ierobežots tikai ar muitas tiesību aktu izpildi, tās piemēro Kopienas tiesību aktus PVN, akcīzes un lauksaimniecības tiesību aktu jomā.

Es konstatēju, ka F. Musotto ziņojumā, kuru mēs pašlaik apspriežam, ir stipri uzsvērts arī jautājums par krāpšanu ar PVN un ciešākas sadarbības nepieciešamību starp dalībvalstīm un Komisiju.

Šā iemesla dēļ ir ļoti svarīgi atļaut muitas iestādēm un Komisijai apmainīties ar informāciju par PVN. Ja datu veidi ir atšķirīgi, jaunais 2.a pants dod šādas informācijas apmaiņas iespēju.

Komisija uzskata, ka tas ir pirmais solis virzībā uz ciešāku sadarbību, aizsargājot Kopienas finansiālās intereses pret krāpšanu ar PVN.

  Bill Newton Dunn, referents. - Priekšsēdētāja kungs, es pateicos komisāra kungam. Es uzskatu, ka šis Komisijas priekšlikums nav pretrunīgs nekādā ziņā. Kā teica komisārs, paplašināšanās, vairāk dalībvalstu, jaunas tehnoloģijas, jaunas iekārtas, datori. Mums vajadzīgi mūsdienīgāki Komisijas tiesību akti, kas dod labas sadarbības iespēju Savienības iekšējās robežās, cīnoties pret sliktajiem puišiem – organizēto noziedzību un tā tālāk.

Pagājušajā nedēļā es runāju ar lielākās Anglijas – Holandes sabiedrības direktoru, un viņš teica, ka, viņaprāt, organizētā noziedzība palielinās – es lietoju viņa izteicienu – ,,ar kāpinājumu”, tā palielinās neticami ātri, un dalībvalstu valdības vēl neko nedara, jo sabiedrība neredz visu ainu un nepiespiež valdības, un tādēļ tās saka: ,,Nekas, neuztraucieties, viss ir kārtībā”. Mums ir nopietna problēma. Tādēļ mums vajadzīgs šis Komisijas priekšlikums, un ikviens piekritīs, ka tas ir jāpieņem.

Man vairs nebūtu, ko piebilst, tomēr patiesībā, priekšsēdētāja kungs, man būtu jums izstāstāms vesels stāsts, un to es vēlētos tagad izdarīt. Man par pārsteigumu mana paša dalībvalsts, Apvienotā Karaliste, Ministru padomē uzlika veto, sakot, ka viņi tam nepiekritīs. Viņi to man neteica, kaut gan es esmu brits un no tās pašas dalībvalsts. Neviens leiboristu deputāts no leiboristu valdības Londonā neiesniedza nevienu grozījumu, taču viņi izvēlējās manu labu draugu no konservatīvajiem Christopher Heaton-Harris, ļoti cienījamu cilvēku, par runātāju, lai izteiktu leiboristu valdības iebildumus, un viņš iesniedza grozījumu, kurš ir mazliet dīvains, tomēr es vēlu Krisam veiksmi; viņam ir tiesības to darīt. Bet ko tajā visā darīja leiboristu partija? Tādēļ es domāju, ka tas ir ļoti savādi, un ir daudz citu britu iebildumu un veto, un atteikšanās tiesību, kas izvirzītas citās politikas jomās, un tā nu es domāju, ka izpētīšu, kāda bija vispārējā AK politika attiecībā uz visām šīm direktīvām, kur tā izmantoja atteikšanās tiesībās, un kas īsti notiek?

Es vērsos pie OLAF, kas, kā mēs zinām, nodarbojas ar krāpšanu ES. OLAF man pastāstīja, ka AK atsakās ar viņiem sadarboties, kaut gan AK zaudē miljardus PVN krāpšanas karuselī. Londona saka: ,,Ja mēs iedosim OLAF mazo pirkstiņu, viņi paņems visu roku, un tādēļ mēs baidāmies un nesadarbosimies.” Tas ir ļoti dīvaini, tādēļ es veicu papildu pētījumus Londonā. Kā tas darbojās? Un man pastāstīja, ka notiek, lūk, kas: Komisija izsaka priekšlikumu; pēc tam attiecīgā Londonas departamenta jaunākajam ierēdnim ir jāraksta informatīvs dokuments ar ieteikumiem, ko darīt ar šo priekšlikumu. Viņš ir ļoti uzmanīgs; viņš ir mazliet nervozs; viņš nezina, ko darīt, un tādēļ viņš saka ,,mums ar to nekas nav jādara. Es iesaku būt ļoti uzmanīgiem. Nedomāju, ka mums jāpiekrīt. Iespējams, mums pat jāatturas.” Un šis rūpīgais dokuments – jo ierēdnis vēlas paaugstinājumu nevis atlaišanu – virzās augšup pa viņa departamentu, un ierēdņi, kuri ir aizņemti ar citām lietām, saka ,,labi” un atzīmē to. Kad tiek lūgts citu valdības departamentu atzinums, tie tāpat neko nezina, un tādēļ saka ,,mums šķiet, ka šeit viss ir kārtībā”. Beidzot dokuments nonāk ministru kabineta komitejā, kuras priekšsēdētājs ir mūsu ārlietu sekretārs, un viņam ir miljons citu lietu, ko darīt, un tā nu dokuments tiek apzīmogots. Un piepeši valdības nostāja Londonā ir negatīva, piesardzīga, sliecas uz atturēšanos. ,,Mēs nesaprotam! Mēs patiesībā nezinām, kas notiek.” Tiešām, ļoti dīvaini!

Un kas notiek tālāk? Un nu atpakaļ pie Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas Parlamentā. Bloķēšana Padomē nozīmēja, ka es biju izmēģinājis vairākas neoficiālas trīspusējas saskaņošanas ar Padomi, kuru vispirms vadīja Portugāle, tagad Slovēnija, un abos gadījumos tās bija lieliskas. Un, kaut gan AK ierēdnis nekad nav man neko uzticējis, un tādēļ es biju vienīgais brits, kurš piedalās saskaņošanā, kaut gan britu valdība, acīmredzot, tajā atrodas veto stāvoklī, tas izdevās.

Nobeigumā Komisija un Padome atrada vārdus, kas ļāva apiet vai pārvarēt, vai kā nu jūs vēl to gribētu nosaukt, britu iebildumus. Tā nu Parlamenta rītdienas balsojumam iesniegtos grozījumus pieņēma IMCO komiteja, un es ļoti ceru, ka Parlaments rīt nobalsos par tiem. Bet to, kas notiek Londonā, priekšsēdētāja kungs, es vienkārši nesaprotu.

  Véronique Mathieu, Budžeta kontroles komitejas referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Mans kolēģis Audy kungs, kurš ir Budžeta kontroles komitejas referents, pēdējā brīdī aizkavējās, un tādēļ es runāju viņa vārdā.

Muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizai piemērošanai ir izšķiroša nozīme iekšējā tirgus pareizas darbības nodrošināšanā. Tas ir svarīgi arī Kopienas un, plašāk runājot, Eiropas ekonomikas dalībnieku un iedzīvotāju finansiālo interešu nodrošināšanai.

Muitas lietu identifikācijas datu bāze dos iespēju dalībvalstu dažādiem dienestiem un Komisijai sadarboties efektīvāk. Dažu grozījumu mērķis ir īstenot Revīzijas palātas priekšlikumus, lai datu bāze būtu noderīgāka.

Referents ir vienisprātis ar Revīzijas palātas paustajām bažām par integrēto pieeju dažādu datu bāzu pārvaldē attiecībā pret krāpšanas apkarošanu, tomēr uzskata, ka diskusija pārsniedz šīs regulas darbības jomu, un tādēļ tai jānotiek saistībā ar kaut ko citu.

Referents Audy kungs atbalsta Komisijas priekšlikumus, kuru mērķis ir paaugstināt Eiropas līmeņa sadarbības pievienoto vērtību, it īpaši attiecībā uz Eiropas datu bāzi un pakalpojumu platformu. Tā kā nav vienotākas tiesiskās sistēmas, labāko metožu apmaiņa vidējā laikposmā nodrošinās arvien saskaņotāku pieeju.

Attiecībā uz finansējuma jautājumu referents uzsver, ka skaidrāk jānosaka izdevumi, lai novērstu šā priekšlikuma un citu instrumentu, piemēram, Hercule II programmas, pārklāšanos.

Nobeigumā referents vēlētos saglabāt likumdošanas procedūru lēmumam par citām saziņas un informācijas apmaiņas sistēmām, tostarp obligātu Revīzijas palātas atzinumu, nevis piemērot ,,komitoloģijas” procedūru.

  Christopher Heaton-Harris, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Sākumā es vēlētos pateikties vēl vienam šīs iestādes godājamam darbiniekam Newton Dunn par daiļrunīgo tēlojumu, kā ES lietas tiek izskatītās – vai kā tās viņaprāt tiek izskatītas – Londonā.

Iespējams, es varu paskaidrot, kas notika Londonā un kādēļ tā vērsās pie Eiropas Parlamenta konservatīvā deputāta nevis pie leiboristu deputāta, vai, tiešāk sakot, pie viņa paša. Patiesībā es domāju, ka vajadzēja vērsties pie viņa, un es nespēju ticēt, ka viņi to nedarīja. Viņš var man neticēt, bet man bija lielāka saskarsme ar pašreizējo prezidentūru nekā ar kādu no Londonas vai britu civildienesta.

Bet varbūt tas bija tikai fakts, ka šis jaunais civildienests ierēdnis, kuru viņš aprakstīja, aizmirsa izlasīt laikrakstus un uzskatīja, ka vispārējās vēlēšanas notika oktobrī, ka tajās uzvarēja mana partija un ka premjerministrs nav satraucies, un ka tādēļ viņam ir darīšanas ar valdošās partijas deputātu.

Ak vai, bet tas tā nav! Taču es nesaprotu, ko viņš domā, sakot, ka Londona ir satraukusies par mazā pirkstiņa došanu OLAF un par visas rokas paņemšanu. Patiesībā tā sākums meklējams pašā OLAF struktūrā, 1999. gadā izdotajā gudrā vīra brošūrā, un tas, ka OLAF nav neatkarīgs no Komisijas, ir jautājums, kas tiks risināts nākotnē.

Ar šo konkrēto lietu bija saistītas citas problēmas: tas, ka PVN tika vilkts uz divām pusēm, iespējams, un mums par to vajadzīga juridiska konsultācija, un tas, ka jau notiek elektroniska apmaiņa ar lielu daļu šīs informācijas. Britu valdība uzskatīja – un, lasot starp rindām, es saprotu, kā tā nonāca pie lēmuma – ka tai vajadzēs pastāvīgu koordinācijas nodaļu, un ka vajadzēs norīkot cilvēkus darbam tajā, un tādējādi uz vietas būs daudz cilvēku, nevis notiks tikai elektroniska informācijas apmaiņa.

Taču ar grozījumiem nav problēmu. Nav problēmu ar debatēm. Lēmums jāpieņem ļoti ātri, un es ceru, ka tā notiks.

  Priekšsēdētājs. - Paldies, Heaton-Harris kungs! Tagad, kad Londonā viss ir skaidrs, arī Eiropa jūtas vairāk nekā atvieglota.

  Catherine Neris, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos apsveikt referentu par lieliski veikto darbu un tik labu sadarbību tādā īpaši delikātā jautājumā.

Laikā, kad palielinās tirdzniecība ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī trešās valstīs, tirgu atvēršana un tirdzniecības aktivitātes paplašināšanās būs galvenie Eiropas attīstības faktori turpmākajos gados. Tomēr Eiropas Ekonomisko zonu ierobežojošo barjeru pakāpeniska likvidēšana paver durvis arī daudzām krāpnieciskām darbībām, kas apdraud iekšējā tirgus dzīvotspēju, un to pirmie upuri ir Kopienas ražotāji, un vēlāk par tādiem kļūs Eiropas patērētāji. Šī problēma ir īpaši izteikta lauksaimniecības nozarē, kur kardinālie pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu zemniekiem finansiālu atbalstu un solidaritāti, ir piesaistījuši starptautiskās noziedzības kāros skatienus gan šaurā, gan plašā mērogā.

Saistībā ar to un ņemot vērā pašreizējās kontroles nepilnības, Eiropa gatavojas bruņoties ar noteikumiem, kas dos iespēju labāk izplatīt informāciju starp dalībvalstīm par preču apriti un daudzveidīgiem pētījumiem, kuri veikti dažādās Eiropas Savienības valstīs. Es atzinīgi vērtēju kompromisu, kas panākts ar Padomi un kas tagad dod mums līdzsvarotāku dokumentu, par kura daļām Parlamenta deputāti balsos rīt. Joprojām aizsargājot dažādas privātās dzīves jomas, nolīgums palīdzēs uzlabot uzraudzības procedūru efektivitāti un rezultātā radīs labāku saskaņu starp dalībvalstu pasākumiem.

Es esmu pārliecināta, ka muitas kontroles jomā tāpat kā visur citur Eiropa var attīstīties tikai ar darbības lielākas apvienošanas palīdzību un mūsu attiecīgo līdzekļu apvienošanu, lai mēs varētu dot iedzīvotājiem tāda līmeņa aizsardzību, kādu viņi vēlas. Attiecībā uz to mūsu rīcībā esošo krāpšanas apkarošanas pasākumu uzlabojumus nevar panākt arī bez regulējuma pastāvīga līmeņa saglabāšanas, tādēļ ir svarīgi, lai mēs saglabātu gaidāmo tirdzniecības aktivitāšu stabilu un efektīvu kontroli no augšas gan Eiropā, gan attiecībās ar trešām valstīm.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Man labāk patika piezīmes, ko izteica mani lieliskie kolēģi no AK, un viņu stāsti par to, kā lietas tiek risinātas AK. Man šķiet, tas mums ir jāpieraksta un jāpārtulko daudzās valodās, jo, manuprāt, daudzās dalībvalstīs notiek tā, ka jaunākajiem ierēdņiem ir lietas un viņi gatavo dažādus ziņojumus par tām. Man šķiet, mums jārāda ar pirkstu nevis uz jaunāko ierēdni, bet gan uz departamentu, kas kaut ko tādu pieļauj.

Es vēlos tikai pateikt Parlamentam, ka pastāv šaubas par AK un Īriju – un varbūt Komisija var pavēstīt man jaunu informāciju, ja šajā jautājumā ir kaut kas jauns – jo, ja pastāv savstarpējas palīdzības princips starp muitas iestādēm, manuprāt, abām dalībvalstīm, Īrijai un AK ir iebildumi pret informācijas apmaiņu starp šīm iestādēm par PNV maksātāju numuriem 2.a(f) pantā, un tās apgalvo, ka informācijas apmaiņa, izmantojot PVN numurus, notiek de facto, bet fiskālā informācija paliek ārpus ierosinātā tiesiskā pamata darbības jomas. Tādēļ par to varētu būt komentārs.

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - Priekšsēdētāja kungs! Es ar prieku vēroju, kā šīs lietas tiek apspriestas AK. Tomēr attiecībā uz tikko teikto es varu apliecināt, ka tā nenotiek tikai AK.

Esmu ticies ar vairākiem finanšu vadītājiem un vairākiem ministriem un propagandējis savstarpējas administratīva palīdzības ideju un varu teikt, ka nepatika neaprobežojas tikai ar Apvienoto Karalisti. To uzskata par aizdomīgu lietu, bet es var apliecināt jums, ka šādām aizdomām nav pamata. Komisijas izmeklēšanas organizācija OLAF var būt tikai sadarbības platforma, un ir pilnīgi skaidrs, ka krāpšanu ar pievienotās vērtības nodokli var apkarot tikai ar dalībvalstu un Eiropas Komisijas sadarbību, jo parasti vislielākā krāpšana var notikt tikai pāri robežām.

Tātad uzlabota sadarbība un informācijas apmaiņa tiešām ir vajadzīga. Es nevaru komentēt pēdējo jautājumu attiecībā uz informācijas būtību. Mēs runājam tikai par to, kā atvieglot cīņu pret krāpšanu ar pievienotās vērtības nodokli. Tas tiešām ir svarīgs jautājums, un es ļoti priecājos, dzirdot skaidri izteiktu viedokli, ka Parlaments atbalstīs šo tiesību akta priekšlikumu ierosinātājā veidā.

  Bill Newton Dunn, referents. - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos patiekties visiem, kuri runāja šajās debatēs. Attiecībā uz ļoti vērīgo McGuinness kundzes, kura pārstāv Dublinu, komentāru es varu teikt: kad viņa teica, ka tas ir plaši izplatīts un ir jānoraksta, viņa varbūt zina, ka pirms 15 vai pat 20 gadiem AK bija slavena televīzijas programma Yes, Minister, kurā ministrs, kurš bija uzpūtīgs idiots, iztēlojās, ka visu kontrolē un, iespējams, tiks izvirzīts premjerministra amatam. Taču vārdi ,,jā, ministr” patiesībā bija viņa ierēdņu vārdi, kuri stāstīja viņam, ko teikt un ko darīt. Protams, tie bija ierēdņi, kuri visu vadīja.

Tas notika pirms 20 gadiem un, protams, notiek vēl šodien. Un tas notiek visā Eiropā, un tas ir ļoti interesanti. Tādēļ mums varbūt ir vajadzīga atjaunota Eiropas programma – Ja, Herr Minister vai Sí, Señor Ministro. Bet varbūt scenāristi izklaidēs mūs ar jaunu programmu par šo pašu tematu, jo vecas patiesības vienmēr ir patiesas.

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks 2008. gada 19. februārī.

Rakstiski paziņojumio (Reglamenta 142. pants)

  Bogdan Golik (PSE), rakstiski. – (PL) Divu pēdējo paplašināšanos rezultāts bija Eiropas Savienības jūras robežas garuma ievērojama palielināšanās. Tas prasa ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju. Tas prasa arī saskaņotu un apvienotu rīcību ar mērķi apkarot starptautisko ekonomisko un finanšu noziedzību. Es piekrītu referentam, ka attiecībā uz šiem pasākumiem nevar nepievērst uzmanību trešo valstu nozīmei. Es pilnībā atbalstu atbilstīgu pilnvaru piešķiršanu Komisijai, lai tā var sniegt tehnisku atbalstu un apmācību, saistot trešo valstu un Eiropas, un starptautisko aģentūru un organizāciju darbiniekus. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu uzlabot no citas dalībvalsts iegūtu datu nodošanas procedūras trešām valstīm. Esmu pārliecināts, ka ierosinātās pārmaiņas labvēlīgi ietekmēs finanšu pārkāpumu ierobežošanu.

Es vēlos izcelt 18.a panta tekstu par to, ka Komisija ieveido un pārvalda direktoriju, lai palīdzētu atklāt kravas, kuras neatbilst muitas un lauksaimniecības zonu tiesību aktu noteikumiem. Es uzskatu, ka tekstā ir jānosaka īpaši noteikumi, lai katrai dalībvalstij dotu iespēju piekļūt minētajai datu bāzei, ja tā iesniedz Komisijai šādu priekšlikumu. Pašlaik šis teksts attiecas uz palīdzību attiecīgajām iestādēm.

24. Kopienas Muitas kodekss (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir ieteikums otrajam lasījumam (A6-0011/2008) Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā par Padomes 2007. gada 15. oktobra kopējo nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais Muitas kodekss) (11272/6/2007 - C6-0354/2007 - 2005/0246(COD)) (Referente: Janelly Fourtou).

  Janelly Fourtou, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Tagad, kad mēs esam pabeiguši trīs gadus ilgu, grūtu darbu, es priecājos par sasniegto šā dokumenta galvenajos punktos.

Muitas savienība ir viens no Eiropas Savienības pīlāriem un svarīgs elements iekšējā tirgus darbībā. Pašreizējais Kopienas Muitas kodekss, kurš izveidots 80. gados un pieņemts 90. gados, tagad ir novecojis. Mūsu muitas dienesti sastop jaunus izaicinājumus. 2007. gadā tirdzniecības apjoms pasaulē kopā bija gandrīz USD 16 miljardi vai 31 % no pasaules IKP, un Eiropas Savienība viena pati deva 20 % no pasaules kopējā importa un eksporta apjoma.

Tādēļ muitas dienesti ir atbildīgi par netraucētas tirdzniecības plūsmas uzturēšanu un tai vajadzīgo kontroli, vienlaikus nodrošinot ES pilsoņu drošību. Ja ir jāpanāk apmierinošs līdzsvars, ir jāmodernizē kontroles metodes un jānostiprina sadarbība starp dažādiem dienestiem un komersantiem.

Kodekss jāpielāgo arī citām radikālām pārmaiņām, kas notikušas starptautiskajā komerciālajā vidē, un kuras galvenokārt izraisa izaugsme un nenovēršama IT un datu apmaiņas tehnoloģiju izmantošana. Tieši šis temats bija arī centrālais punkts ziņojumā, kuru sastādīja mans kolēģis Heaton-Harris kungs un kuru Parlaments pieņēma pagājušā gada decembrī.

Modernizētā Muitas kodeksa pirmo lasījumu pieņēma 2006. gada 12. decembrī, un Vācijas prezidentūra paspēja nodrošināt politisku vienošanos 2007. gada 25. jūnijā. Parlaments pirmajā lasījumā pieņēma 51 priekšlikuma grozījumu, no kuriem 34 grozījumi, pārsvarā lietišķa rakstura, pilnīgi vai daļēji tika iekļauto Padomes kopējā nostājā.

Galvenie nesaskaņu priekšmeti bija atzītā komersanta statuss, tiesības darboties kā muitas pārstāvim, centralizētā muitošana un komitoloģija. Atzītā komersanta statusu, kas ir tieši saistīts ar 11. septembra notikumiem, ieviesa ar tā dēvēto ,,drošības grozījumu” regulu, kuras mērķis bija sniegt komersantiem lielākas iespējas un tādējādi kompensēt jaunos apgrūtinājumus, kuri tika uzkraut viņu pleciem, lai panāktu atbilstību ar drošību saistītajiem aspektiem.

Referente ir apmierināta, ka Parlamenta izstrādātā koncepcija tika pārņemta pirmajā lasījumā, un tajā bija iekļauta atšķirības noteikšana starp divu veidu atzīšanu, proti, ,,muitas vienkāršošana”, no vienas puses, un ,,drošība” no otras puses. Šis pragmatiskais risinājums atbilst komersantu dažādajām vajadzībām.

Atgriežoties pie jautājuma par muitas pārstāvjiem, emocijas uzliesmoja tajās valstīs, kurās šai profesijai ir sena vēsture. Kaut gan Padome nav pieņēmusi Parlamenta attiecīgos priekšlikumus, tā tomēr rīkojās saskaņā ar priekšnoteikumu, ka muitas pārstāvjiem un atzītajiem komersantiem ir jādarbojas saskaņā ar mums vēlamajām nostādnēm.

Referente uzskata, ka Padome ir panākusi labu kompromisu. Turklāt šo risinājumu pieņēma muitas pārstāvju savienības, kaut arī tās ir zaudējušas monopolu dažās dalībvalstīs.

Attiecībā uz centralizēto muitošanu mums ir vēl viens jaunums, jo Padome ieviesa jaunu 106. pantu, uzskatot, ka daudz loģiskāk un pārredzamāk ir visus ar šo koncepciju saistītos kodeksa noteikumus iekļaut vienā pantā.

Turpmāk visi komersanti var izmantot centralizētu muitošanu jebkuras dalībvalsts teritorijā. Gadījumos, kad ir iesaistītas vairākas dalībvalstis. tiem ir jāatbilst atzītā komersanta tiesību kritērijiem.

Nobeigumā jāsaka, ka no visām jomām, kurās ar šo dokumentu ir panākts ievērojams progress, mēs varam būt ļoti apmierināti, ka esam paplašinājuši komitoloģijas procesu, lai tajā iekļautu 44 modernizētā Muitas kodeksa noteikumus.

Tādēļ es aicinu Parlamentu atbalstīt Padomes kopējo nostāju bez grozījumiem.

  László Kovács, Komisijas loceklis. - Priekšsēdētāja kungs! Pēc vairāk nekā divu gadu aktīva iestāžu darba mēs tagad esam ļoti tuvu koplēmuma procedūras noslēgumam par šo priekšlikumu, par ko īpaši jāpatiecas Fourtou kundzes ieguldījumam un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas dalībnieku atbalstam.

Esmu ļoti iepriecināts, ka uz nākotni vērstas Eiropas muitas reformas tiesiskā sistēma, jācer, tiks izveidota šajā gadā, kas ir mūsu muitas savienības 40. gadadienas gads. Tas būs pamudinošs impulss darbam, kas mums vēl stāv priekšā.

Muitas savienību parasti pasniedz kā Kopienas ,,vecu” pīlāru. Taču tās nozīmi nevar samazināt līdz vienkāršam pagātnes mantojumam. Tā darbojas vēl šodien, un ne tikai tādēļ, lai nodrošinātu pašu līdzekļu iekasēšanu. Muitas pārvaldes, tiesību akti un procedūras arvien vairāk un vairāk nodrošinās iekšējo tirgu, veicinās patērētāju aizsardzību, atbalstīs kopējas politikas ārējos aspektus un vienlaikus atvieglos mūsu starptautisko tirdzniecību. Šim nolūkam tiks attīstīti muitas tiesību akti, lai tie atbilstu lielajām pārmaiņām un izaicinājumiem Eiropas Savienībā un ārpus tās, un pielietotu visefektīvākos noteikumus un visefektīvākos paņēmienus.

Ko īsti nozīmē Kopienas Muitas kodeksa modernizācija?

Pirmkārt, labāks muitas regulējums ar vienkāršākiem un vienmērīgākiem noteikumiem un procedūrām, noskaidrojot komersantu tiesības un pienākumus un garantējot viņiem vienotāku procedūru, vienlaikus saglabājot atbilstīgu drošības līmeni.

Otrkārt, visu muitas formalitāšu pakāpeniska datorizācija ar mērķi izveidot muitai un tirdzniecībai vidi, kurā nav nekādu papīru, un kuras attīstību atbalstīs un noteiks Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra lēmums (Nr. 70/2008/EK) par elektronisko muitu.

Šajās pārmaiņās iekļauts arī valsts datorizēto muitas sistēmu savstarpīgums. Šīs sistēmas dos iespēju muitot preces deklarētāja atrašanās vietā neatkarīgi no vietas, kur šīs preces izved no Kopienas vai ieved tajā – tā dēvētā ,,centralizētā muitošana”. Tas dos arī iespēju muitas pārvaldēm reālā laikā apmainīties datiem, lai veiktu riska analīzi un uzlabotu kontroli saistībā ar riska pārvaldi.

Atbalstot Komisijas priekšlikumu pirmajā lasījumā, Parlaments ir atzinis šīs likumdošanas iniciatīvas svarīgo ieguldījumu Lisabonas stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai. Komisija uzskata, ka Padomes 2007. gada oktobra kopējā nostāja, kurā iekļauta lielākā daļa no Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem, ir labi līdzsvarots kompromiss.

Tādēļ Komisija atzinīgi vērtē Fourtou kundzes ziņojumu, iesakot pieņemt kopējo nostāju bez grozījumiem.

  Christopher Heaton-Harris, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties Fourtou kundzei. Es vienmēr esmu jutis bijību pret viņas spēju aptvert šī ļoti sarežģītā jautājuma detaļas.

Modernizētais Muitas kodekss, kā jau komisārs dzirdēja mani sakām iepriekš, ir pārsteidzoši garlaicīgs, taču tik svarīgs Komisijas tiesību akts. 1975. gadā, kas Apvienotā karaliste balsoja referendumā, kuram patiesībā vajadzētu notikt tagad (referendumam par Lisabonas līgumu) – referendumam par iestāšanos šajā klubā – mēs domājām, ka balsojam par ieiešanu brīvās tirdzniecības zonā. Patiesībā cilvēki saņēma Muitas savienību, un kopš es esmu šeit, esmu cītīgi strādājis pie šī ziņojuma, jo šī Muitas kodeksa sakārtošana un pareiza modernizācija, iespējams, ir vissvarīgākais, ko mēs varam darīt līdz visas šīs lietas pilnīgai atjaunināšanai, kā teica komisārs, elektroniskās muitas sistēmā, atvieglojot tirdzniecību un daudzkārt vienkāršojot nodevu iekasēšanu visā Eiropas Savienībā.

Taču tāpat kā visās Eiropas lietās mēs nevirzāmies uz priekšu tik ātri, cik ātri dažiem no mums gribētos – ja mēs vispār virzāmies. Joprojām pastāv barjeras, kas ir iekļautas tekstā. Dažas no tām ir ļoti iestrādātas, kamēr tāfele ir pilnīgi tīri noslaucīta un mēs sākam no sākuma. Kas ir atzītais komersants? Kādai ir jābūt muitas pārstāvju vai AKS, kā tos dēvē, kvalifikācijai? Vai turpmāk tos varētu izmantot kā barjeras, lai neļautu cilvēkiem sākt uzņēmējdarbību kā iesācējiem, vai arī tiešām pašlaik Eiropā notiekošā uzņēmējdarbība pārņems tā atlikumu?

Apsverot visu, šis modernizētais Muitas kodekss tiešām ir ļoti labs dokuments, bet tas varētu būt arī daudz labāks. Ak vai! Mums šajā Parlamentā pārāk bieži ir jāielaižas kompromisos, tomēr es ceru, ka galu galā tas nāks par labu Eiropas kontinentam.

  Manuel Medina Ortega, PSE grupas vārdā. – (ES) ES) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, Komisijas iesniegtā Kopienas Muitas kodeksa apspriešana Parlamentā un Padomē ir paraugprocedūras piemērs. Mūsu referente Fourtou kundze ir ieguldījusi tajā milzīgu darbu, un beigās, kā tas notiek gandrīz vienmēr, Parlaments, Padome un Komisija ir vienojušies par galīgo redakciju, kuru mēs pieņemsim.

Man šķiet, kā jau Heaton-Harris kungs minēja, ka Eiropas Savienība ir galvenokārt muitas savienība, un tādēļ Muitas kodekss ir svarīga detaļa, lai tā varētu darboties. Tomēr muitas dienests pats par sevi nestrādā pilnīgi brīvi – lielā mērā ir iesaistītas valsts iestādes, jo dažas preces un vērtības attiecas uz mums visiem. Es runāju par kontrabandu un dažiem no tās visbīstamākajiem veidiem, piemēram, ieroču un narkotiku kontrabandu, un par kapitāla izplūšanas kontroli.

Tādēļ ir loģiski, ka Kopienas Muitas kodeksā ir iekļauti parastie ierobežojumi, kurus piemēro visas dalībvalstis, un ir mēģināts šos ierobežojumus saskaņot. Man šķiet, ka mūsu domstarpības apmierinoši atrisināja muitas pārstāvniecības tiesību un atzītā komersanta duālā koncepcija – ideja par divām koncepcijām, kuras ir teorētiski atšķirīgas, bet kurām var atrast kopēju pamatu saskaņošanai. Man šķiet, ka, ka pieņemtais risinājums ir ļoti labs un atbilstīgs risinājums.

Komisārs Kovács kungs neatlaidīgi pieprasīja centralizēto muitošanu, ciktāl muitas savienība ir viens vesels. Protams, šeit nav vajadzīgs, lai starp dažādām muitas iestādēm būtu atšķirības. Man šķiet, ka tas ir labs un praktisks risinājums, kas dos mums iespēju strādāt atbilstīgā veidā.

Pēdējais aspekts, kas jāpiemin, ir komitoloģijas procedūra. Gan Komisija, gan Padome tagad ir atzinušas Parlamenta iesaistīšanas nozīmi šajā procedūrā. Panāktā vienošanās nozīmē, ka 28 noteikumi, kuriem tika piemērota šī procedūra ar Parlamenta iesaistīšanu, tagad ir pārvērtušies par 44 noteikumiem, tas ir, Parlaments arvien efektīvāk var iesaistīties Muitas kodeksa noteikumu izveidē.

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Fourtou kundzei par darbu un komisāram par centieniem iesaistīt šī Parlamenta priekšlikumus.

  Othmar Karas (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Eiropas Savienība, bez šaubām, ir daudz kas vairāk nekā muitas savienība. Mēs to nesamazināsim līdz muitas savienībai šodienas debatēs un lēmumā, ko pieņemsim rīt. Tomēr muitas politika pie ES ārējām robežām ir svarīgs elements Eiropas Savienības pasākumos un iekšējā tirgus darbībā.

ATP Eiropas nodaļa Eiropas Parlamentā atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai par Modernizēto Muitas kodeksu. Kādēļ? Tādēļ, ka tā izlīdzina muitas procedūras, veido pamatu vienkāršākai, ātrākai kopējai muitas procedūrai pie ārējām robežām, un tādēļ, ka tas nozīmē, ka tagad tiks ņemtas vērā radikālās pārmaiņas starptautiskajā tirdzniecībā, piemēram, attiecībā uz informācijas tehnoloģiju, elektroniskajiem datiem utt., un tādēļ, ka tagad uz muitas pārstāvjiem attieksies skaidri noteikti kopēji kritēriji, kā rezultātā palielināsies uzticamība un profesionalitāte.

Šī regula stiprina sadarbību starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību. Tā veido spēcīgāku Kopienu, ko atspoguļo arī tas, ka Padome pieņēma visus Parlamenta iesniegtos grozījumus. Manuprāt, tas nozīmē vienkāršāku, ātrāku kopēju muitošanu, un tas nāk par labu uzņēmējiem visā Eiropas Savienībā.

  Andreas Schwab (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Arī es vēlos paust sirsnīgāko pateicību referentei un, protams, mūsu ēnu referentam, kuri paveikuši ļoti vērtīgu darbu augstākā mērā tehniskā lietā.

Jaunā muitas kodeksa mērķis ir aizstāt veco kodeksu un attiecīgos noteikumus ar modernizētu kodeksu, vienkāršot pašreizējās muitas procedūras un izveidot pamatu pieejamām savstarpīgām muitas sistēmām visā Eiropas Savienībā. Mēs to ļoti augstu vērtējam, jo tas nozīmē, ka sabiedrības gūs labumu no pašreizējo informācijas tehnoloģijas sasniegumu pielāgošanas un ātrākas un drošākas to preču apstrādes, kuras arvien lielākos apjomos šķērso ES robežas.

Uzņēmumu asociācijas un tirdzniecības palātas jau sākumā pareizi brīdināja par pārmērīgo birokrātiju, kuru rada no ASV pārņemtie ES drošības pasākumi. Ar mūsu pārrunām Parlamentā un intensīviem sakariem ar Komisijas birojiem mēs beidzot panācām nosacīti saprātīgu un nebirokrātisku risinājumu, par ko es esmu pateicīgs.

Galvenais punkts sabiedrībām, kas tagad ir ieviests, ir centralizētā muitošana vienā kontaktpunktā. Mēs spējām panākt savas prasības izpildi – un ļoti lepojamies ar to – par šo privileģēto statusu tiem uzņēmumiem, kuri atbilst šiem vajadzīgajiem kritērijiem.

Man kā deputātam no Bādenes dienvidiem ir jānorāda, ka Muitas kodekss var radīt ievērojamas problēmas pie ES ārējām robežām ar valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, ja savlaicīgi netiks veikti piesardzības pasākumi. Es zinu, ka Komisija vēlas pieņemt šos piesardzības pasākumus – es runāju par Šveici, un es ceru, ka ES un dalībvalstis – ES un Šveices Apvienotās komitejas dalībnieces – arī piedalīsies šajā darbā.

Šveice ir viens no svarīgākajiem ES preču tirgiem. Četras ES valstis, kuras atrodas Šveicei tieši kaimiņos, veido 41 % no tās kopējā eksporta apjoma un 59 % no kopējā importa apjoma, un tādēļ šeit ir vajadzīga rīcība. Mēs nevaram pieļaut, ka Muitas kodeksa ieviešanas rezultātā pie Šveices robežām veidojas kilometriem garas rindas tikai tāpēc, ka Šveices muitošanas sistēma nedaudz atšķiras no ES sistēmas.

Komisār Kovács kungs, es vēlētos jūs lūgt izskatīt šo problēmu un nekavējoties pievērst tai attiecīgo dalībvalstu uzmanību. Mēs runājam par ekonomikas centru Eiropas sirdī, kuru mūsu darbību rezultātā nedrīkst norobežot no starptautiskās preču plūsmas.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es ticu, ka rīt mēs pieņemsim otrajā lasījumā Padomes kopējo nostāju par Muitas kodeksu. Tā ir Eiropas muitas tiesību aktu veiksmīga modernizācija. Tie ir īsti vārti uz elektronisku, centralizētu, savstarpīgu un automatizētu muitas sistēmu. Visas ES organizācijas varēs gūt labumu no viena pārvaldes punkta – viena veikala pieturas – savām darbībām, padarot ļoti vajadzīgo kontroli daudz efektīvāku. Pateicoties vienotajam ,muitas informācijas portālam – vienam logam – uzņēmēji varēs sazināties tikai ar vienu muitas biroju ES savā atrašanās vietā. Šis noteikums vienkāršo un vieno terminoloģiju un definīcijas, kā arī padara tās ērtākas lietotājam. Tas it labs piemērs, kā pat paplašinātajā ES vienkāršot birokrātiju un uzlabot tiesisko vidi uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Turklāt, kā ziņo, šis projekts atmaksāsies 2010. gadā. Es pateicos referentiem Fourtou kundzei un Newton Dunn kungam, Komisijai un Padomei par lielisko darbu, kuru viņi veikuši iepriekšējo trīs gadu laikā.

  Bill Newton Dunn (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos izteikt tikai vienu piezīmi atbildei uz Heaton-Harris kunga teikto, ka viņš domā, ka Lielbritānija 1975. gadā pievienojās brīvās tirdzniecības zonai. Esmu ļoti noraizējies par viņa atmiņu, vai varbūt tā ir viņa izglītība. Lielbritānija izstājās no brīvās tirdzniecības zonas – to sauca EFTA. Mēs izvēlējāmies izstāties, lai pievienotos Eiropas Kopienai, un Tečeres kundze, kura tolaik bija konservatīvo līdere, 1975. gada AK referenduma laikā teica, ka tā bija ,,vairāk nekā brīvās tirdzniecība zona”. Ļoti skaidri, ļoti vienkārši, ierakstīts protokolā.

Tagad, tā kā Heaton-Harris kungs vēlas AK referendumu par Lisabonas līgumu, viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka britu sabiedrība izlasīs visus dokumentus, lai izlemtu, kā balsot. Un tā vajadzēja būt 1975. gadā. Britu sabiedrībai 1975. gadā vajadzēja dokumentos izlasīt, ka runa ir par ciešāku savienību nevis par brīvās tirdzniecības zonu. Eiropas Savienība ir ciešāka savienība. Tādēļ, lūdzu, priekšsēdētāja kungs, vai mēs nevaram sadabūt tableti Heaton-Harris kunga atmiņas uzlabošanai?

  Priekšsēdētājs. - Paldies, Newton Dunn kungs! cik drūms būtu mūsu vakars Eiropas Parlamentā bez šīm interesantajām britu diskusijām.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es pretošos kārdinājumam pievienoties. Vēlos pateikties referentei par rūpīgo darbu pie šī ziņojuma.

Būsim godīgi, šī nav lieta, par kuru cilvēki runā krodziņos un saviesīgos pasākumos. Taču mūsu muitas likumu sakārtošana ir ļoti svarīga uzņēmumiem un darbavietām, un tādēļ mēs to darām. Tādēļ ideja par centralizētu muitošanu ir saprātīga, ja tā darbojas – un atļaujiet mums cerēt, ka tā būs saskaņā ar šiem jaunajiem noteikumiem.

Tātad ideja par vienu logu, iespējams, samazinās birokrātiju. Bet atļaujiet piebilst tikai vienu – ļaujiet mums iegūt informāciju no komersantiem, kad tas viss būs gatavs un darbosies, un piekrītiet noregulēt to tur, kur mēs saskatām problēmas, uz kurām šovakar norādīja pārējie runātāji.

  László Kovács, Komisijas loceklis. - Priekšsēdētāja kungs! Vēlos iesāk runu ar to, ka esmu ne tikai apmierināts, bet arī ļoti lepns, ka mēs esam nonākuši šajā punktā, jo es piekrītu visiem tiem runātājiem, kuri uzskata, ka tas ir liels sasniegums visai Savienībai.

Pirmkārt, es vēlos pateikties par jūsu atbalstu Modernizētajam Muitas kodeksam un par jūsu interesi par turpmākajiem notikumiem. Kā jūs atgādinājāt, kodeksa pieņemšana un stāšanās spēkā vēl nebūs notikuma beigas, jo tā piemērošana būs atkarīga no tā īstenošanas noteikumu pabeigšanas un piemērošanas.

Šo noteikumu pieņemšana notiks saskaņā ar jauno regulatīvo procedūru ar kontroli. Tas dos Parlamentam iespēju pārbaudīt to, kādā veidā Komisija ar Muitas kodeksa komitejas palīdzību ir nodomājusi detalizēti īstenot kodeksa vispārējos noteikumus.

Reizē ar šo procedūras prasību Komisija ir nodomājusi ar Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas starpniecību pienācīgi informēt Parlamentu par īstenošanas pasākumu projekta sagatavošanas norisi un grafiku, kādā paredzēts piemērot Modernizēto Muitas kodeksu.

Attiecībā uz Šveices un Eiropas Savienības problēmu, kuru izvirzīja Schwab kungs, 2009. gada 1. jūlijā tiks pilnībā ieviests Kopienas Muitas kodeksa drošības grozījums. Tas nozīmē, ka visas preces, kas tiks ievestas Kopienā vai izvestas no tās, būs pakļautas deklarēšanai pirms ievešanas vai pirms izvešanas. Atzītajam komersantam būs izdevīgi kodeksā paredzētie atvieglojumi.

Tāpat kā ar citām trešām valstīm arī ar Šveici mēs pašlaik apspriežam kontroles centru, kontroles rezultātu un atzītā komersanta statusa savstarpējo atzīšanu. Sarunas turpinās, un mēs ceram, ka abpusēji apmierinošs risinājums būs gatavs 2009. gada 1. jūlijā.

Tagad atļaujiet man beigt, ielūdzot jūs piedalīties Muitas savienības 40. gadadienas svinībās 2008. gada 1. jūlijā. Muitas savienība bija iekšējā tirgus būves pirmais stūrakmens un joprojām ir viena no tā svarīgākajām sastāvdaļām. Ceru turpināt mūsu sarunas par muitas turpmāko nozīmi saistībā ar šīm svinībām. Vēlreiz liels paldies par jūsu atbalstu.

  Janelly Fourtou, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties visiem tiem, kuri runāja, un visiem tiem, kuri deva ieguldījumu šā ziņojuma rakstīšanā.

Kopš Medina Ortega kunga teiktā par kontrabandu, es nevaru apvaldīt steigu, lai izvirzītu jautājumu par viltojumiem. Laikposmā starp 1988. un 2004. gadu aizturēto viltojumu skaits palielinājās par 1 000%. Tas liecina tikai par to, ka pašreizējā kontrole ir jāatjaunina un ir vajadzīga jauna pieeja, ciktāl tas skar muitas ierēdņu pienākumus.

Es vēlos izteikt uzslavu arī pašiem profesionāļiem, kuri parādīja patiesi plašu domāšanu, un es vēlos pateikt viņiem, ka joprojām jūtos pateicību parādā. Tas, bez šaubām, atbildēs uz McGuinness kundzes paustajām bažām. Kas attiecas uz īstenošanas pasākumiem, es centīšos veicināt dialogu starp muitas iestādēm un Kopienas iestādēm, arī Komisiju, ar kuru šajā jomā vienmēr bijusi laba un ražīga sadarbība.

Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt kopējo nostāju un vēlos beigt ar pateicību par jūsu uzmanību.

  Piekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks 2008. gada 19. februārī

25. Faktori, kas veicina atbalstu terorismam un teroristu vervēšanu (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums (A6-0015/2008), ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā sagatavojis Gérard Deprez, par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par faktoriem, kas veicina atbalstu terorismam un teroristu vervēšanu (2006/2092(INI)).

  Gérard Deprez, referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā man ir gods iepazīstināt jūs ar ziņojumu, kura sākums meklējams priekšlikumā, kuru 2005. gada beigās iesniedza mūsu kolēģis Duquesne kungs, kuram es tagad izsaku cieņu.

Vēlos norādīt arī to, ka lielu daļu ar šo ziņojumu saistītā darba paveica mūsu kolēģis Mayor Oreja kungs, kurš tādu iemeslu dēļ, kurus es nevaru komentēt, pēc balsojuma mūsu komitejā nolēma atsaukt savu vārdu.

Attiecībā uz Parlamentam iesniegtā ziņojuma saturu es uzskatu, ka to var apkopot, sagrupējot tā daudzos elementus četrās galvenās tēmās.

Pirmā tēma ir draudu nopietnība un pastāvība. Nevar noliegt to, ka terorisms kā tāds un it īpaši džihāda terorisms tagad ir viens no nopietnākajiem draudiem Eiropas Savienības iedzīvotāju drošībai. Asiņainie uzbrukumi Madridē 2004. gadā un Londonā 2005. gadā, un neaizmirsīsim visus kopš tā laika izjauktos terorisma mēģinājumus – tas viss liecina par šo draudu pastāvīgumu un nopietnību. No tā izriet, un ziņojumā tas ir precīzi uzsvērts, ka cīņai pret terorismu joprojām jābūt vienai no galvenajām Eiropas Savienības un tās dalībvalstu prioritātēm.

Tomēr, un tā ir ziņojuma otrā tēma, šī apņēmīgā cīņa pret terorismu zināmā mērā ir jāapsver. Ir jāievēro pamatprincipi; pretējā gadījumā mēs sagrausim mūsu sabiedrības pamatvērtības. Cīņai pret terorismu jānotiek, pamatojoties uz pedantisku cilvēktiesību un pamatbrīvību, it īpaši reliģijas brīvības un tiesību uz taisnīgu tiesu, ievērošanu.

Tajā pašā laikā un it īpaši tad, ja runa ir par džihāda terorismu, ir svarīgi noteikt atšķirību starp kultūrām un reliģijām, no vienas puses, un terorismu no otras puses. Lielākajai daļai musulmaņu, un šeit nedrīkst aizmirst to, ka tieši viņi ir terorisma galvenie upuri Irākā, Afganistānā un Pakistānā, nav nekā kopīga ar ekstrēmistiem; mums ir jāapkaro šīs grupas, kuras izkropļo reliģiju, kurai viņi it kā sekojot.

Nobeigumā, ievērojot principu, ka naids un neapmierinātība ir divi no faktoriem, kuri veicina radikālu uzskatu veidošanos, ziņojumā izteikts atgādinājums dalībvalstīm, ka visu veidu diskriminācijas apkarošana, it īpaši minoritāšu grupu integrācijas pasākumi, ir politiskas prioritātes, kas jāīsteno, lai veicinātu mieru, iecietību un labas attiecības mūsu sabiedrībā.

Trešā tēma attiecas uz pasākumiem, kuri īpaši paredzēti teroristu darbības novēršanai. Kaut gan šajā jomā ir garš ieteikumu saraksts dalībvalstīm, ziņojumā ir uzsvērta vajadzība pēc lielākas modrības attiecībā pret propagandas vietām, it īpaši internetam, vietām, kur notiek sludināšana, un audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļiem vispār.

Ceturtā tēma attiecas uz represīviem pasākumiem. Šeit nepārprotami starp pārējiem ir jāizceļ viens pasākums, jo tā dēļ ķildu trūkumu noteikti nenāksies izjust. Tas izklāstīts ziņojuma 10. punktā un iesaka paplašināt terorisma aktu definīciju ar terorisma attaisnošanu. Tagad, tā kā es neesmu pārliecināts, vai termins ,,attaisnošana” ir piemērots šajā gadījumā – un es personīgi domāju, ka franču valodā būtu vēlams lietot terminu ,,slavēšana” vai ,,apoloģija” – un vai to labāk nevajadzētu nomainīt, man būtu interesanti redzēt, kā Parlaments rīt reaģēs uz šo savā ziņā delikāto punktu, kas ir pašā debašu kodolā, proti, kur novilkt robežu starp drošību, pamattiesībām un vārda brīvību.

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - Priekšsēdētāja kungs! Komisijas pretterorisma politikas pamatā ir jautājuma risināšana par radikālu uzskatu pārvēršanos vardarbībā un tādēļ es atzinīgi vērtēju šodien apspriežamo ziņojumu un ļoti svarīgās problēmas, kuras tajā risinātas. Es atzinīgi vērtēju arī progresu iestāžu sadarbībā, apzinoties ārkārtīgo izaicinājumu, ar kuru mēs sastopamies, izstrādājot vienotu ES politiku, kas novērš, pārtrauc vai pavērš atpakaļ radikalizācijas procesu.

Pēc virknes iniciatīvu iepriekšējo gadu laikā un kopš mana pirmā paziņojuma par šo tēmu 2005. gada septembrī šā gada jūlijā Padomei un Parlamentam tiks iesniegts paziņojums, kurā būs norādīta laba prakse dalībvalstīs un izteikti konkrēti ieteikumi virzībai uz priekšu. Es ievēroju, ziņojumā iekļauts šās ieteikums Komisijai.

Iepriekšējos trīs gados mēs esam veltījuši laiku un līdzekļus, lai labāk izprastu šo parādību, tas tendences, izpausmes un to dinamiku. Mēs esam ierosinājuši četrus neatkarīgus salīdzinošos pētījumus, kuri tagad ir pabeigti. Mēs esam nosūtījuši anketu visām dalībvalstīm un pašlaik analizējam saņemtās atbildes. Mēs esam noorganizējuši konferenci par izglītības nozīmi radikālu uzskatu veidošanās novēršanā, kurā jaunu ideju rašanai pulcējās izglītības darbinieki, reliģiskie vadītāji un politiķi.

Pašlaik mēs strādājam pie paziņojuma projekta. Pirmie trīs pētījumi – par ierosmes faktoriem, nostāstiem un mobilizācijas taktiku – ir jāapstiprina nākamajā mēnesī. Ceturtais pētījums par pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu (labākā prakse), liekas, tiks publicēts apmēram vienlaikus ar paziņojuma pieņemšanu jūlijā. Tajā laikā šā pētījuma galvenie rezultāti būs jau iestrādāti ziņojumā. Dalībvalstīm nosūtīto anketu analīze turpinās, un mēs iekļausim to atspoguļojumu ziņojumā.

Tādējādi mēs tagad varam formulēt mūsu politiku ar daudz dziļāku ieskatu problēmā. Mūsu paziņojumā tiks skarti tādi svarīgi jautājumi kā nostāsti, kurus izmanto vardarbīgie radikāļi, un radikālu uzskatu veidošanās cietumos un citās nestabilās vietās. Mēs runāsim arī par izglītības nozīmi un pilsoniskās sabiedrība iesaistīšanu radikalizācijas apkarošanā.

Deputāti zinās, ka attiecībā uz kūdīšanu mēs esam iesnieguši priekšlikumu par grozījumu Pamatlēmumā par terorisma apkarošanu, kas ir viena daļa no pagājušā gada novembrī īstenotās ,,terorisma paketes”. Šā instrumenta mērķis ir iekļaut pamatlēmumā noziegumus paralēli tiem noziegumiem, kas iekļauti Eiropas Padomes Konvencijā par terorisma novēršanu – publiska provokācija, vervēšana un teroristu apmācība – arī ar interneta palīdzību - un it īpaši norādes internetā, kā pašiem izgatavot spridzekļus.

Komisija ir stingri pievērsusies terorisma upuru atbalstam. Kopš 2004. gada mēs esam parādījuši savu atbalstu ar finansiālu palīdzību dauzos projektos, kuru mērķis ir palīdzēt terorisma upuru apvienībām un veicināt Eiropas iedzīvotāju solidaritāti. 2008. gadā mēs esam paredzējuši izveidot Terorisma upuru apvienību Eiropas tīklu, lai pārstāvētu upuru intereses Eiropas līmenī un nostiprinātu Eiropas iedzīvotāju solidaritāti ar terorisma upuriem.

Nobeigumā, lai likvidētu terorisma draudus Eiropā, obligāti jāīsteno vispārēja to faktoru novēršanas politika, kas izraisa radikālu uzskatu veidošanos un vervēšanu, lai pētītu tā dziļākās saknes, nekad neattaisnojot teroristu rīcību. Džihāda terorisms joprojām ir lielākie draudi demokrātiskām sabiedrībām un arī miljoniem godīgu musulmaņu ES un daudzās citās pasaules daļās.

  Manfred Weber, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi! Man šķiet skumji, ka mums šodien vēlreiz jādebatē par terorismu. Radikalizācija un terorisms nesader ar Eiropu. Eiropa, kuru mēs būvējam, ir iecietības Eiropa, tādēļ vienmēr ir skumji, ja mums ir jāapspriež šis jautājums.

Mūs vieno daudzi apstākļi. Terorisms ir atzīts par galveno draudu. Jāaptur vervēšana. Mums ir jāievēro pamattiesības. Dialogs ir atslēga uz iecietību. Mums jābūt īpaši informētiem par internetu, it īpaši par tā nozīmi saziņā.

Mēs uzskatām pretterorismu par ārkārtīgi svarīgu mūsu ārpolitikā. Eiropā mums ir vajadzīgs labāks dienestu tīkls, lai nodrošinātu to, ka mēs varam apkarot radikalizāciju un terorismu. Es vēlētos īpaši pateikties Komisijas priekšsēdētāja vietniekam par viņa ieteikumiem šajā jomā un kopsavilkumu.

Tādēļ manai grupai ir ļoti žēl, ka netika pieņemta mūsu referenta Mayor Oreja kunga pastieptā roka un ka procesa beigās mēs nevarējām panākt kompromisu. Tādēļ EPP-ED ir daudzi svarīgi punkti, kurus mēs esam noteikuši rītdienas balsojumam: piemēram, ja ir priekšlikumi svītrot tādus grozījumus, kas nosaka, ka cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpumi izraisa terorismu; ja ir priekšlikumi svītrot grozījumus, kuri nosaka īpašu uzraudzību skolām un reliģiskiem centriem; un ja ir priekšlikumi svītrot norādes uz džihāda terorismu.

Ja mēs gribam apkarot draudus, mums ir jāzina, no kurienes draudi rodas. Tādēļ mums ir jānosauc džihāda terors par galveno izaicinājumu arī šajā ziņojumā. Ja to svītros, mēs nevarēsim balsot par labu ziņojumam. Mēs neatbalstīsim nekādu turpmāko ziņojuma mīkstināšanu. Tādēļ es ceru, ka mēs varam panākt labu rezultātu rītdienas balsojumā.

  Claudio Fava, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos pateikties kolēģiem un nekavējoties paziņot, ka mēs, atklāti runājot, bijām spiesti strādāt pie ziņojuma, kuram bija slikts iesākums, kurš raidīja sajauktus paziņojumus un kurā bija iekļauti apšaubāmi paziņojumi. Es ticu, ka Pilsoņu brīvību komiteja paveica ievērojamu darbu, atjaunojot šim ziņojumam nozīmīgu, taustāmu politisko profilu.

Protams, mēs visi bijām vienisprātis par galveno premisu. Personu un grupu spēcīgā radikalizācija iepriekšējo gadu laikā izgaismoja vienu no mūsu tiesiskās sistēmas visvājākajām vietām un bija viens no lielākajiem uzbrukumiem mūsu demokrātiskajām institūcijām. Ir ārkārtīgi svarīgi apkarot šo parādību. Šajā ziņā Eiropas Savienības rīcība rada pievienoto vērtību, jo tā nodrošina saskaņotību, jo ja mēs apvienosim savus instrumentus, mums būs instrumentu summa, un katram instrumentam būs pašam savas iekšējās vājās vietas.

Taču tas ir jauns izaicinājums, kas prasa labi saskaņotas darbības, nedodot ceļu cilvēka dabiskajai tieksmei – nenovēršami, ņemot vērā uzbrukumus, kurus esam pārcietuši kopš 11 septembra – vispārināt vai būvēt Eiropas cietoksni, vai atbīdīt malā prioritāti, kas ir ES integrācijas procesa galvenā prioritāte, proti, pamattiesību aizsardzību.

Tādēļ mēs uzskatām, ka ir svarīgi doties trīs virzienos, kas izklāstīti šajā ziņojumā/ Pirmais solis ir aizstāvēt pamattiesības un tiesiskumu, it īpaši, kā teica Frattini kungs, ticības brīvību un vārda brīvību. Ja šīs tiesības nav garantētas, visa Eiropas ideja cietīs neveiksmi, tāpat kā par neveiksmi kļūs integrācijas process, kuru vispirms izsaka Eiropas iedzīvotāju pamattiesības.

Mums ir jānostiprina tiesu iestāžu sadarbība, lai dotu triecienu radikālām, vardarbīgām, organizētām galējo grupām. Mums ir vajadzīgs pilnīgs par terorismu uzskatīto noziegumu saskaņojums Eiropas līmenī, un Pilsoņu brīvību komitejas priekšlikumam ir jāpievieno tas, ka par noziegumu atzīst noziedzīgas darbības attaisnošanu. Protams, mums ir vajadzīgs arī rūpīgs preventīvs darbs: mums ir jāvēršas pret cēloņiem un faktoriem – kuru ir ļoti daudz, un nav nozīmes izlikties, ka tā nav – kas izraisa dažādu mūsu sabiedrības iedzīvotāju grupu pievēršanos radikāliem uzskatiem. Tas ir saistīts ar pilsonības tiesību paplašināšanu, aktīvās pilsonības, citiem vārdiem sakot, tādas pilsonības, kura pieļauj atbildību un līdzdalību politiskajā dzīvē, kā arī dialogu ar reliģiskām kustībām.

Kā teica priekšsēdētāja vietnieks, mums ir jācīnās un jāaizstāv arī miljoniem – desmitiem miljonu – Eiropas pilsoņu, kuri praktizē reliģiju, kas atšķiras no mūsējās, un arī musulmaņi, ka nav Kopienas pilsoņi, bet kuri vienmēr ir dzīvojuši saskaņā ar demokrātijas noteikumiem un ievērojuši mūsu likumus, kas dara viņus mūsu cieņas vērtus.

Visbeidzot, mums ir jāveido dialogs, kas patiesi parāda civilizāciju savienību un nevis civilizāciju sadursmi. ,,Civilizāciju savienība” – priekšsēdētāja kungs, es tūlīt beidzu – nav jēdziens, kuru mēs esam aizņēmušies no politiskas polemikas; tas ir jēdziens, kuru izveidoja Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome. Tas izsaka šā Parlamenta un mūsu kopienu lielo atbildību. Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt šo jēdzienu rītdienas rezolūcijā.

  Ignasi Guardans Cambó, ALDE grupas vārdā. – (ES) Man šķiet, priekšsēdētāja kungs, ka šis ziņojums ir līdzsvarots, ārkārtīgi svarīgs ne tikai faktiskā formāta ziņā, un tajā ir skarts jautājums, kas mūsdienās mums ir pārāk pazīstams.

Nevar būt šaubu, ka terorisms ir kārtības nodrošināšanas joma parādība, un mēs visi zinām ka tam ir kārtības nodrošināšanas dimensija. Tomēr terorisma cēloņi vai drīzāk iemesli, kuri liek dažiem cilvēkiem kļūt par teroristiem, atrodas tālu aiz šīs dimensijas. Jaime Mayor Oreja izklāstīja to pirmajā ziņojumā, sākumā ārkārtīgi apstrīdamā veidā, bet pēc daudzām sanāksmēm un daudziem grozījumiem viņš panāca rezultātu, kas bija pilnīgi pieņemams arī viņa paša grupai.

Es vēlos apliecināt Parlamentam kā varētu apliecināt tiesā, ka tā nav taisnība, ka Jaime Mayor Oreja izstieptā roka tika noraidīta. Es to varētu apliecināt ar zvērestu, ja tā būtu pieņemts darīt Parlamentā. Tas nav tiesa. Iemesli, kādēļ tagad šim ziņojumam tiek likti šķēršļi, vislabāk zināmi Eiropas Tautas partijai un frakcijai. Es liecināt par sanāksmēm Mayor Oreja kunga birojā, kurā mēs pieņēmām 99 % no tā, kas rīt tiks nodots balsojumam. viņi nevar mums stāstīt, ka daži punkti ir noraidīti vai ka piedāvājums ir noraidīts, jo tā ir tikai un vienīgi patiesības nepareiza interpretācija viņu izpildījumā.

Tādēļ nostāja, kādu rīt ieņems Partido Popular, joprojām ir mīkla, un nav šaubu, ka tas kalpos tā kopējā politiskā paziņojuma vājināšanai, kuru mēs vēlamies nosūtīt. Tādēļ es vēlos paust nožēlu par šo attieksmi. Man šķiet, ka pateikt, ka problēma ir vārda ,,džihāds” pazušana vienā nodaļā, ja pēc tam tas parādās trīs nodaļās un vēlreiz H apsvērumā, ka džihādisms neapšaubāmi ir galvenais terorisma veids, kam mēs pievēršamies, nozīmē meklēt attaisnojumus, kas neiztur kritiku.

Jebkurā gadījumā šis ziņojums runā par brīvību, par reliģisku brīvību un pat brīvību noraidīt sociālo modeli, tomēr skaidri pasaka, ka Eiropa nevar pieņemt kūdīšanu uz vardarbību, kūdīšanu uz naidi vai sabiedrības pamatu graušanu reliģijas aizsegā.

Valstij ir tiesības uz instrumentiem, kurus tā izmanto savai aizsardzībai, instrumentiem iedzīvotāju aizsardzībai. Patiesībā valsts var īstenot šīs tiesības ar policijas un tiesu palīdzību, vienlaikus saglabājot dialogu, līdzdalību un darbu, kas vērsts uz tādu cilvēku pilnīgu integrāciju, kuri kādu dienu var kļūt tik fanātiski, lai uzbruktu paši savai sabiedrībai, sabiedrībai, kurā viņi ir integrējušies, vai vienkārši paši savai sabiedrībai, jo daudzos gadījumos šie cilvēki faktiski bija dzimuši mūsu vidū.

Ir diskutējams jautājums, un mana grupa to ir apspriedusi, kādā mērā pašreizējie tiesību akti ir vai nav apmierinoši; dažiem ir vajadzīgas tādas koncepcijas kā apoloģija un terorisma aktu attaisnošana, kamēr citi tās noliedz kā vārda brīvības iespējamu pārmērīgu ierobežošanu. Tātad manas grupas nostāja ir šāda: neturpināt tiesību aktu pārveidošanu un noraidīt apoloģijas koncepciju.

Jebkurā gadījumā – un es tūlīt beidzu, priekšsēdētāja kungs – es šo ziņojumu vērtēju atzinīgi. Es ceru, ka Eiropas Tautas partija pārdomās un parādīs atbalstu, kuru tā var dot ziņojuma saturam. Es atzinīgi vērtēju Komisijas politiku kā vispārējās politikas pamatnostādni, kura paredz policijas spēku ciešu sadarbību visā Eiropā, un tiek īstenoti pasākumi, kuri nevis spodrina, bet dod rezultātu, respektējot viena un visu tiesības.

  Ryszard Czarnecki, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pārfrāzējot Ernesta Hemingveja vārdus, es teiktu: ,,Nejautā, kam skan terorisma zvani, tie skan tev.” Pēc teroristu uzbrukumiem Spānijā pirms četriem gadiem un Anglijā pirms trim gadiem šī ir ļoti piemērota ziņa. Ja dokumentu, kuru mēs apspriežam, varētu izlasīt komisāra Frattini tautiete Oriana Fallaci, viņa, visticamākais, būtu satriekta. Fallaci kundze bija izcila itāļu intelektuāle, kura bija slavena ar nepiekāpību un strīdīgumu. Viņa uzskatīja, ka islāma teroristi ir, īsiem vārdiem sakot, islāma pārstāvji un ka viņi ir islāma kvintesence.

Skaidrs, ka Eiropas Parlamentam var būt cits viedoklis šajā jautājumā. Tomēr ir vērts apdomāt, kādēļ musulmaņu teroristi spēj saglabāt tik lielu atbalstu arābu izcelsmes jaunu cilvēku vidū, kuri ir dzimuši Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Es pilnībā atbalstu paziņojumus, ka karš pret terorismu joprojām ir Eiropas Savienības prioritāte. Mums ir ļoti svarīgi koncentrēt uzmanību uz teroristu propagandu internetā. Es vēlētos piebilst, ka satelīttelevīzijas raidījumus arābu valodā arī var izmantot radikālā islāma propagandai.

  Georgios Georgiou, IND/DEM grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Laiks ir ļoti svarīgs. Taču man jums jāsaka, ka es uzņēmu ziņojumu labvēlīgi, kā es sapratu, tas bija ierobežots galvenokārt līdz atklāšanai, no vienas puses, un novēršanai, no otras puses.

Es vēlētos uzsvērt, ka galvenokārt mums būtu vajadzējis pievērsties teroristu vervēšanas jautājuma. Mums kaimiņos, Vidusāzijā, atrodas ,,akadēmija”, kura ražo teroristus. Kāpēc tā? Eiropa sešdesmit gadus necentās atrisināt šo problēmu, un mums arī nebija iemesla to darīt.

Tagad veidojas līdzīga situācija, un es priecājos, ka man deva vārdu tagad, dienu pēc Kosovas neatkarības pasludināšanas.

Jūs zināt, ka tur tagad, ļoti iespējams, atkal var notikt nelaime. Ko tad, ja Mitrovicas serbi rīt sāks izrādīt pretestību vai, ja jums tā labāk patīk, neapmierinātību? Vai mēs viņus sauksim par teroristiem?

Mums ir jāizmeklē iemesli, kādēļ rodas teroristi, kuri ir gatavi uzbrukt mūsu Eiropas sistēmai, kura viņus neatbalsta.

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Šajā Parlamentā es pārstāvu Ziemeļīriju, reģionu, kurš, kā visiem zināms, gadu desmitiem ilgi ir cietis nežēlīgu terorismu. Un ar šādu pieredzi man šajās debatēs ir divas piebildes.

Pirmkārt, terorismu nekad nevarēs nomierināt, tas ir jāsakauj. Sāciet iztirzāt terorismu, piešķirt tā apcietinātajiem īpašu statusu un, gadu galā, priekšlaicīgu atbrīvošanu, un drīz jūs nonāksit tur, kur nonāca Ziemeļīrija – pie pārliecinātiem teroristiem valdībā. Nomierināšana tikai veicina teroristu apetīti – neremdināmu apetīti.

Otrs jautājums kuru es vēlos uzsvērt, ir šāds: tā kā nav pareizi ļaunprātīgi izmantot stāvokli, naivā pārliecība, kādu es redzu šajā ziņojumā, ka tā dēvēto ,,cilvēktiesību” dāsna piešķiršana teroristiem viņus nomierinās, patiesībā viņus tikai stiprinās, jo viņi profesionāli lieto un ļaunprātīgi izmanto šādas tiesības sev par labu, vienlaikus atņemot saviem upuriem viņu visu galvenās pamattiesības – tiesības uz dzīvību.

Teroristu slepkavnieciskās stratēģijas pārmērību dēļ sabiedrības aizsardzība dažreiz liek izdarīt izvēli starp teroristu neiegrožotajām tiesībām un nevainīgo tiesībām. Šādos apstākļos man nav grūti izvēlēties sabiedrības tiesības, lai aizstāvētos pret teroristu šķietamajām cilvēktiesībām. Cīņa pret terorismu ir labā cīņa pret ļaunumu, un ja vajag, teroristu tiesības ir otršķirīgas, salīdzinot ar sabiedrības tiesībām.

  Carlos Coelho (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi! Man jāsāk ar atgādinājumu, ka nelokāmajai cīņai pret terorismu jānotiek saskaņā ar likumu, ievērojot tiesiskumu un nepārkāpjot pamattiesības. Es neesmu pārliecināts, vai terorisms, kā apgalvots ziņojumā, ir galvenais drauds Eiropas Savienības iedzīvotāju drošībai, taču es piekrītu Deprez kungam, ka tas noteikti ir viens no galvenajiem apdraudējumiem. Esmu pārliecināts, ka šī apdraudējuma nepietiekama novērtēšana neļaus mums efektīvi cīnīties pret to un palielināt mūsu iedzīvotāju drošību. Tādēļ es balsoju pret ierosinātajiem grozījumiem.

Terorisms skar ne tikai to valstu iedzīvotājus, kuras ir pārcietušas uzbrukumus, tas apdraud arī sabiedrību visur citur. Tas izplata bailes un terora draudus. Terorisms ir muļķīga fanātisma izpausme, kas ignorē cilvēka dzīvības un cieņas vērtību. Eiropas Savienība un arī komisārs Frattini ir izvirzījuši cīņu pret terorismu mūsu prioritāšu augšgalā. Mums ir vajadzīga vispārēja stratēģija, kura var izjaukt teroristu tīklus., Šajā stratēģijā ir jāatzīst preventīvu pasākumu vērtība, cīņa pret teroristu vervēšanu un visiem faktoriem, kuri veicina varmācīgu, radikālu uzskatu veidošanos.

Ir svarīgi analizēt un izprast iemeslus, cēloņus un procesus, kas izraisa radikalizāciju un terorismu it īpaši mūsu dalībvalstīs dzīvojošo jauniešu vidū. Integrācijas procesā, bez šaubām, ir pieļautas kļūdas. Es piekrītu, ka likuma robežās un ievērojot vārda brīvību ir jānovērš teroristu propaganda, kuras mērķis ir mudināšana uz terora aktiem.

Tādēļ man jāpiekrīt Mayor kungam, ka Eiropas iniciatīvu šajā jomā nevar un nedrīkst izmantot kā valsts vēlēšanu stratēģiju atbalsta platformu.

  Inger Segelström (PSE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet sākt ar pateicību Deprez kungam par šo ziņojumu un ļoti vajadzīgajām debatēm par terorismu. Tāpat man šķiet, ka tas notiek īstajā laikā, jo tagad mēs dzīvojam Eiropas kultūru dialoga gadā.

Es nedomāju, ka ziņojums pietiekami labi atspoguļo iemeslu, kāpēc jaunieši, lielākoties jauni vīrieši, kļūst vai jūt kārdinājumu kļūt par teroristiem un noliek sevi ārpus demokrātiskās sabiedrības. Ja mēs palūkojamies apkārt, mēs nevaram neievērot nabadzības un netaisnības izpausmes. Ir daudz jaunu cilvēku, kuriem mēs nevaram piedāvāt mācības, darbu. mājokli vai cerību nākotnei. Tā ir augsne fanātismam un cēlonis, kas liek jauniem cilvēkiem rīkoties, lai nodrošinātu lielākas tiesības savai grupai vai cilvēkiem. Ziņojumā trūkst šādas analīzes.

Es īpaši aicinu jūs balsot par 12. grozījumu, jo mūsdienās teroristu propaganda parasti tiek izplatīta internetā, un to spēj redzēt un kontrolēt tikai daži no mums. Tas ir paaudžu jautājums, un mums ir jāpalielina uz jāuzlabo zināšanas par vervēšanu, un jāstrādā labāk, lai to novērstu. Citādi es atbalstu PSE grupas grozījumus.

  Alexander Alvaro (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Liels paldies Deprez kungam un Guardans Cambó kungam par viņu komentāriem. man šķiet, ka tie ļoti saskan ar mūsu grupas nostāju.

Ziņojuma nosaukums ir ,,Faktori, kas veicina atbalstu terorismam un teroristu vervēšanu”. Pārējie runātāji atzinīgi vērtēja to, ka mēs runājam par šo jautājumu, un viņiem ir taisnība. Taču mēs to neapriežam pirmo reizi. Eiropas Parlaments un visa Eiropas Savienība ir runājusi par naida sludinātājiem, un ir īstenoti preventīvi pasākumi, lai pārtrauktu naudas plūsmu teroristu organizācijām. Tie noteikti ir noderīgi pasākumi.

Manuprāt, šajā ziņā ziņojums ir lielā mērā ir uztverts pareizais tonis. Man šķiet, ka tas nedaudz pārspīlē, uzskatot internetu par visa ļaunuma sakni vai patvēruma vietu. Bez šaubām, tā ir telpa, kas atspoguļo sociālās tendences tikpat lielā mērā kā reālā dzīve, un es nedomāju, ka mums jākoncentrē visi spēki, lai to apspiestu uz visiem laikiem. Mēs to vienkārši nepaveiksim.

Jautājums ir par, ko tad mēs varam darīt tā vietā? Mēs esam runājuši par audiovizuālajiem pakalpojumiem, un šeit rodas jautājums: kāpēc Eiropas Savienība nerīkojas, ja daži kanāli raida ES teritorijā naida programmas, kas domātas tieši bērniem?

Kādā no Hezbollah programmām kāds tēls, kas pārģērbies par Mikipeli, visādos veidos uzbrūk ebreju ieceļotājiem. Tas paredzēts vēstures mācīšanai maziem palestīniešu bērniem. Runa nav par to, ka kādai dalībvalstij bija jāiejaucas un jānovērš šī problēma. Gluži otrādi, Volta Disneja sabiedrība aizstāvēja tiesības uz Mikipeli, un sērijas beigās Mikipeli nogalināja kāds ebreju ieceļotājs.

Un tas tika raidīts Eiropas teritorijā! Kādēļ Hezbollah vēl nav iekļauta ES teroristu organizāciju sarakstā? Mums tikko bija interesanta saruna ar Dick Marty par šo jautājumu. Es uzskatu, ka kopumā vajag vairāk būvakmeņu, lai savaldītu terorismu reizi par visām reizēm. Protams, tajā ietilpst arī terorisma sakņu likvidēšana attiecīgajās valstīs, piemēram, izveidojot veselības aprūpes sistēmu, infrastruktūru un izglītības sistēmu. Mēs nedrīkstam atstāt šo pakalpojumu sniegšanu tādu teroristu organizāciju kā Hamas Gazas sektorā vai Hezbollah ziņā, jo šīs sociālā patvēruma vietas ir tieši tās, kur šīs organizācijas vervē atbalstītājus.

SĒDI VADA: A. BIELAN
Priekšsēdētāja vietnieks

  Bárbara Dührkop Dührkop (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Ar mūsu priekšlikumu Padomei un Komisijai mēs vēlamies dot ieguldījumu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības centienos likvidēt faktorus, kas veicina atbalstu terorismam un teroristu vervēšanu.

Frattini kungs, process, kamēr šī lieta tika aizvadīt līdz Parlamentam, bija ilgs un darbietilpīgs, tomēr nevar būt šaubu, ka galarezultāts būs rīt paredzētā balsojuma vērts. Priekšlikumā galvenā uzmanība ir vērsta uz cīņu pret islāma ekstrēmismu, jaunu parādību ES, kurai vajadzīgs zināms atspoguļojums un līdzekļi, lai tam pretotos.

Taču to var vienkārši secināt attiecībā uz jebkuru citu terorisma cēloni, kurš var aktivizēties patriotisma un karogu vidē. Tādēļ es vēlos lūgt Padomi uzskatīt apoloģiju par noziegumu saistībā ar lēmumu pret terorismu. Būtu vēlams paplašināt šā nozieguma saskaņošanu 27 dalībvalstīs, tomēr vienmēr, es atkārtoju, stingri ievērojot vārda brīvību.

Radikālisma apspiešanai un novēršanai jānotiek paralēli. Ja mēs vēlamies novērt radikālu uzskatu veidošanos, mums jānodrošina izglītība un integrācija 13 miljoniem musulmaņu, kuri dzīvo ES, un jāatturas no šo 3,5 % iedzīvotāju apzīmēšanas ar kauna zīmi. Attiecībā uz ES ārējiem sakariem mēs aicinām uz civilizāciju dialogu nevis sadursmi. Tādēļ mēs atsaucamies uz ANO pieņemto ,,civilizāciju savienību” un nesaprotam dažu deputātu pilnīgo noraidījumu.

Šis gads ir Eiropas kultūru dialoga gads. Mēs nevēlamies palīdzēt reliģijas izkropļošanā – mums ir jāveicina sociālā līdzdalība un dialogs. Tie ir daži no ieteikuma sasniegumiem. Vai tā ieteikumi ir tik kaitīgi, ka runātājs vienkārši nevar uz tiem paskatīties?

Weber kungs, man jāsaka, ka Mayor Oreja kungs izrādīja parlamentārās pieklājības trūkumu, nepaskaidrojot Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai, kādēļ viņš balsoja pret un pēc tam noraidīja ziņojumu. Viņa apsēstība ar sistemātisku opozīcijas izrādīšanu Parlamentam valsts līmenī daudz pasaka par iepriekšējā runātāja demokrātisko nostāju. Šāda attieksme neko daudz nedos, ja mēs vēlamies panākt progresu demokrātijas ziņā, un šis Parlaments darbojas ar vienprātību nevis ar iecirtīgām pozām.

  Sarah Ludford (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka šis ir labs ziņojums, un es piekrītu gandrīz visām mūsu priekšsēdētāja un politiskā kolēģa Deprez kunga piezīmēm. Bet es neesmu vienisprātis ar viņu un pārējiem jautājumā par pretterorisma likumu pareizo apjomu.

Es neuzskatu, ka ir lietderīgi atzīt par kriminālnoziegumu terorisma slavināšanu vai apoloģiju. Man šķiet, ka arī jēdziens ,,attaisnošana” rada sarežģījumus. Kā jau daudzi no mums agrāk kopā ar Dick Marty ir sprieduši jautājumā par teroristu melno sarakstu un līdzekļu iesaldēšanu, likumam ir jābūt gan taisnīgam, gan efektīvam, lai nodrošinātu tā uzticamību, ilgtspējību un sabiedrības atbalstu. Šeit slēpjas risks, ka, paplašinot krimināllikumu, kā šeit ieteikts, no darbībām un nodomiem arī ieejot uzskatu, komentāru un pat fantāzijas sfērā, rodas briesmas radīt domu noziegumus.

Tas varētu ierobežot runas brīvību. Ja es saku, ka saprotu, ka kurdi Turcijā izjūt dusmas un neapmierinātību par viņu kultūras, valodas un identitātes apspiešanu un politisko centienu noraidīšanu, vai es attaisnoju Kurdistānas Strādnieku partijas bumbas?

Diez vai Parlamentā atradīsies kāds cilvēks – diemžēl daži varbūt tomēr ir – kurš nejūsmotu par Nelsonu Mandelu. Bet Afrikāņu nacionālais kongress (ANC) īstenoja terora aktus, cīnoties pret galēji represīvo aparteīda valsti. Ir cilvēki, tagad valstsvīri, kuri bijuši godājami viesi šajā plenārsēžu zālē, un kuri agrāk bijuši brīvības cīnītāji.

Tātad es esmu tikai pūkaina liberāle, kurai rūp tikai runas brīvība? Nē, jo likumam ir jābūt efektīvam. Mēs jau esam pareizi noteikuši, ka kūdīšana uz terorismu ir kriminālnoziegums. Un tas paver plašas iespējas vērsties pret uzvedību un runām, kuru mērķis ir izraisīt terora aktu.

Pagājušajā nedēļā AK otrā augstākā līmeņa tiesa, Apelācijas tiesa, atcēla apsūdzību par džihādistu materiālu glabāšanu pieciem cilvēkiem tieši tādēļ, ka nebija pierādījumu par nodomu mudināt uz terorismu. Sākotnējās apsūdzības šajā lietā aizvainoja tos cilvēkus, pārsvarā jaunus musulmaņus, kuri vēlējās pārrunāt, apspriest un kritizēt Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu ārpolitiku. Tas nepalīdz apkarot radikālismu. Taču, šādām lietām sabrūkot, arī likums paliek neskaidrības un nesakārtotības stāvoklī, un tas ir izdevīgi teroristiem.

Turēsimies pie apsūdzību izvirzīšanas par kūdīšanu. Nemaldīsimies slavināšanā un apoloģijā.

  Jan Marinus Wiersma (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos paust atzinību par šo ziņojumu un tāpat par komisāra vārdiem par to, ko viņš grib darīt. Arī manā valstī Nīderlandē tiek pievērsta liela uzmanība radikālai nostājai un tās traģiskajām sekām. Mēs paši Nīderlandē esam saskārušies ar Holandes TV producenta baismīgo slepkavību, ko izdarīja jauni cilvēki no radikālajām aprindām. Mēs runājam tikai par nelielu grupu, bet tam, ko tā dara, var būt ievērojamas sekas. Ir ļoti svarīgi, lai mēs darbotos kopā un pieliktu visas pūles, lai izsekotu un izolētu grupas un atsevišķus jauniešus, kuri var pievērsties teroristiskiem uzbrukumiem.

Tomēr, kā jau šeit teica citi, ārkārtīgi svarīga ir arī radikālas nostājas novēršana. Uzdevums ir panākt, lai grupa, kura var pievērsties vardarbībai, būtu pēc iespējas mazāka. Radikāla nostāja ne vienmēr beidzas ar vardarbību. Jebkurā gadījumā ir slikti, ja jaunieši jūtas pilnīgi izolēti no sabiedrības un neko negrib darīt šajā jautājumā. Pēc mūsu pieredzes to veicina arī tas, ka radikālas nostājas apkarošanas politika ir vērsta uz vietējām varas iestādēm. Protams, ir svarīgi pētīt, ko iespējams darīt cietumos un, plašāk runājot, izglītības jomā, pētīt, ko var darīt, lai novērstu interneta ļaunprātīgu izmantošanu. Tomēr tās joprojām ir vietējās varas iestādes, kuras var aktīvi darboties kopienās, lai apkarotu radikālas nostājas cēloņus un izsekotu jauniešus, kuri ir uzņēmīgi pret to. Man šķiet, ka Eiropas Savienībai un ir īpaši komisāram var būt liela loma dažādās pilsētās iegūtās pieredzes apkopošanā. Pagājušajā nedēļā mūsu grupa bija darba vizītē Roterdamā, pilsētā, kurā daudz darīts radikālas nostājas apkarošanā un novēršanā, un piekļuvē pret šādu nostāju uzņēmīgām grupām.

Ir svarīgi iesaistīties plašākā dialogā ar mūsu valstu musulmaņu kopienām. Daži no iesaistītajiem jauniešiem nāk no šīm lielākajām kopienām, un ja mēs izolēsim šo lielāko grupu, mēs nekad nevarēsim piekļūt mazākajai grupai. Tādēļ ir svarīgi sākt dialogu ar pieņēmumu, ka lielākā daļa musulmaņu kopienu, kuras dzīvo mūsu sabiedrību, negrib nekā kopīga ar viņu reliģijas perverso interpretāciju, un ka mēs daudz ieguldām šajā manas grupas plašajā dialogā arī šogad – kultūras dialoga gadā.

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Paldies, priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! ES ir skaidri jāparāda, ka cīņa pret terorismu ir solidaritātes demonstrācija gan simboliskā, gan praktiskā nozīmē. Vajadzīgi lielāki līdzekļi, lai Europol varētu sadarboties ar mūsu valsts drošības dienestiem un panākt rezultātus. It īpaši par to liecina nesenie nemieri pēc atjaunotas naida mošanās par Muhameda karikatūrām.

Kā jau šeit teica, cīņai pret terorismu vienmēr jānotiek ar likumīgiem un samērīgiem līdzekļiem. CIP lidmašīnu reisi Eiropā, spīdzināšanas izmantošana, nāvessodu parodijas un slīcināšana, kura, kā CIP tagad atzīst, ir notikuši, un īpašu slepeno cietumu izveide ir spēcīgi jānosoda. Šajās lietās, Frattini kungs, ES jārīkojas daudz noteiktāk nekā iepriekš.

Ir labi, ka ziņojumā pieņemta plašāka pieeja un pētīti faktori, kas veicina lielāku atbalstu un vervēšanas atsākšanu grupās, kuras noraida mūsu sabiedrības modeļus par labu vardarbībai un sektantismam.

Tas, ka briesmīgās vardarbības, kuras mēs pieredzējām iepriekšējos gados, vaininieki ir dzimuši un auguši Eiropā, ir skarbs modinātāja zvans, kas mudina mūs kritiskāk palūkoties uz savu sabiedrību. Mums ir vajadzīgs dialogs un vaļsirdīga diskusija par mūsu integrācijas un vīzu politiku. Šeit mēs nevaram un nedrīkstam izvairīties no sarežģītiem jautājumiem. Tomēr, manuprāt, viena lieta ir pati par sevi saprotama. Tās ir mūsu domas par to, kam ir jābūt mūsu kopējās likumdošanas pamatā. Pašreizējās debates par šariata likumiem Lielbritānijā liecina, ka labi nodomi nereti var būt vairāk traucēklis nekā palīdzība.

Mums jānodrošina arī tas, ka Kopienas tiesību akti neapdraud vai nenobīda malā tādus svarīgus konstitucionālos principus, kas nosaka vārda brīvību. Ziņojumā ir runa par jaunas koncepcijas iekļaušanu ietvarlēmumā – ,,terorisma attaisnošana”. Es uzskatu, ka tas ir neveiksmīgi. Ne jau tādēļ, ka tā ir slikta doma – nodrošināt, lai visām dalībvalstīm būtu labi likumi pret kūdīšanu, bet gan tādēļ, ka ir sarežģīti, varbūt pat neiespējami, nonākt pie definīcijas, kuru varētu vienoti piemērot un kura neradītu sarežģītas skaidrojuma problēmas. No vienas puses ir svarīgs uzdevums norādīt ceļu terorisma apkarošanai un dzīvību glābšanai. No otras puses ir vārda brīvības princips un centieni saglabāt Eiropā augstu tiesiskās noteiktības līmeni. Jautājums ir pat parieza līdzsvara atrašanu.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Laikā, kad fanātiķi iznīcina nevainīgas dzīvības un rīko bumbu sprādzienus, uzbrūkot demokrātiskām sabiedrībām, ir jau par vēlu. Šā iemesla dēļ nedrīkst taupīt nekādas pūles, it īpaši, kā saka komisārs Frattini, ja ir runa par novēršanu. Mūsu uzmanības priekšplānā ir jābūt dialogam kā ceļam uz iecietību. Taču mums vajadzīga arī labāka policijas sadarbība un datu apmaiņa; tiešām, ir jāpastiprina visi līdzekļi, kurus var izmantot gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.

Es īpaši atzinīgi vērtēju to, ka komisārs vērsa uzmanību uz to, cik svarīgi ir palīdzēt upuriem. Runa nav tikai par iecietību, runa ir arī par praktiskiem pasākumiem. Atļaujiet man uzsvērt, ka naida sludinātāji ir jāuzmana – tā ir nepieciešamība. Taču pēc informācijas ir jāseko rīcībai. Terorisma slavināšana nekad nav pieļaujama, tādēļ mums ir vajadzīga pilnīgas neiecietības stratēģija attiecībā uz noziegumiem pret mūsu sabiedrību.

Man šķiet, ka ir ļoti nožēlojami, ka jautājumā, kas vienmēr ir bijis ļoti nopietns diskusiju temats šajā Parlamentā, nacionālais strīds atkal ir ieguvis draudīgus apmērus saistībā ar šo ziņojumu.

  Manfred Weber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi no ALDE grupas man jautāja, kā PPE-DE grupa ir nodomājusi balsot. Atļaujiet man vēlreiz pateikt, ka PPE-DE grupa atbalsta 95 % no ziņojuma satura. Es vēlētos uzsvērt arī to, ka, manuprāt, ir ļoti skumji, ka gan ALDE pārstāvis, gan PSE pārstāvis, spāņu kolēģi, šodien uzbruka PPE-DE. Man šķiet ļoti nožēlojami, ka vietējie jautājumi neļauj mums panākt savstarpēju vienošanos šajā Parlamentā.

Katrs, kurš vēlas, lai rīt šis Parlaments nonāktu pie kopēja nozīmīga lēmuma, ir lūgts balsot par PPE-DE grozījumiem. Mēs neko nemainām rezolūcijas būtībā, bet mēs svītrojam iekšpolitikas aspektu. Ikviens, kurš vēlas pieņemt PPE-DE grupas pastiepto roku, rīt to var izdarīt.

  Alexander Alvaro (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Esmu ļoti iepriecināts, ka jūs ļāvāt mums runāt vēlreiz, jo citās debatēs to apsprieda citādi. Kaut gan mēs ar Pirker kungu ne vienmēr esam vienisprātis – mēs bieži strīdamies, un darām to ar lielu prieku un kvēli – viņam ir pilnīga taisnība, sakot, ka šādas debates nedrīkst ļaunprātīgi izmantot nacionāliem mērķiem. Tas sagrauj visu un vienkārši noved pie nepareiziem kompromisiem.

Esmu pārliecināts, ka Parlamenta kolēģi no Spānijas dos citu atbildi. Pēc paša pieredzes es vienkārši zinu, ka šāda veida lietas ļoti bieži tiek iesaistītas valsts debatēs. Mani ļoti nogurdinājis arī tas, ka ne pirmo reizi šajos jautājumos mūs izmanto kā galda tenisa bumbiņu starp PPE-DE un PSE. Tomēr es priecājos, ka liberāļi spēja būt par starpniekiem un joprojām atbild izaicinājumam.

Mūsu Ziemeļīrijas kolēģa diemžēl šeit vairs nav. Es uzskatu to par diezgan lielu nekaunību, jo viņš pateica kaut ko tādu, kas man šķiet pilnīgi neticams – viņš teica, ka teroristiem nav tādu pašu pamata cilvēktiesību kā visiem citiem. Taču tieši tas mūs atšķir no teroristiem – tas, ka mēs uzskatām cilvēktiesības par universālām. Mēs nekad nedrīkstam radīt iespaidu, ka šis Parlaments jebkad varētu domāt citādi.

  Ignasi Guardans Cambó (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Sakarā ar šo debašu svarīgumu, man ir jautājums PPE-DE grupai. Jautājumu izraisīja tas, ka tad, ja PPE-DE grupa atbalstītu ziņojumu, tā atteiktos un lūgtu citas grupas atteikties no visiem elementiem, kas attiecas uz Spānijas iekšpolitiku. Es vēlētos jautāt PPE-DE grupas pārstāvim, kurš no šīs grupas iesniegtajiem grozījumiem ir saistīts ar Spānijas politiku? Būtu ļoti interesanti to zināt, un pēc tam varētu atklāt, kurš no PPE-DE grupas grozījumiem skar iekšpolitiku. Vai tā ir atsauce uz Apvienoto Nāciju Organizāciju 1. grozījumā, ko viņi vēlas svītrot? Vai viņi vēlas svītrot atsauci uz Apvienoto Nāciju Organizāciju? Vai tā ir Spānijas iekšpolitika? Ir jābūt loģikai. Vienīgais, kurš centās iesaistīt iekšpolitiku, bija Mayor Oreja kungs, kurš pat nebija tik pieklājīgs, lai piedalītos šajā plenārsēdes daļā.

  Sarah Ludford (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es būtu ārkārtīgi pateicīga, ja kāds, kurš atbalsta grozījumus, atzīstot slavināšanu par kriminālnoziegumu, būtu tik laipns un pacenstos atbildēt uz maniem jautājumiem, kuri ir, pirmkārt, tas, ka es baidos no runas brīvības iesaldēšanas, un, otrkārt, ka es nezinu, kā likt šiem grozījumiem darboties.

Kāds ir sakars starp terorisma akta slavināšanu un citu izdarītu terora aktu? Man šķiet, ka šeit ir juridiskas problēmas, kā pagājušajā nedēļā noskaidrojās AK Apelācijas tiesā, jo starp slavināšanu un jaunu terora aktu nav tiešas saistības, kāda acīmredzami ir, ja notiek kūdīšana vai vismaz pamudināšana. Ja terorisma aktu tikai ,,slavina”, kāda ir tiešā sakarība starp to un citu izdarītu terora aktu?

Ja jūs šādu sakarību nevarat noteikt, jūs riskējat zaudēt tiesā un pēc tam atrasties daudz sliktākā stāvoklī nekā sākumā. Es būtu ļoti pateicīga, ja kāds, kurš tiešām atbalsta slavināšanas vai apoloģijas atzīšanu par kriminālnoziegumu, varbūt varētu izglītot mani, jo tas ir kaut kas, ko es līdz galam nesaprotu.

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Arī es uzskatu kā šāvakara debatēm ir ievērojama politiska nozīme. Es uzskatu, ka mums vienoti jānāk klajā ar vispārēji piemērotu situācijas risinājumu, kas veidos visai cilvēcei pieņemama ziņojuma tematu, vai arī, ja tā nebūs, ar parlamentāro grupu lielu vairākumu.

Es nešaubos, ka mūsdienu teroristi cenšas dibināt jauna veida pasaules diktatūru. Mēs pieredzējām varenas diktatūras pagājušajā gadsimtā, taču šī ir diktatūra, kuras pamatā ir galveno pamattiesību – tiesību uz dzīvību – pārkāpšana. Turklāt ir skaidrs, ka šī stratēģija reizē ar vardarbību un naidu kļūst par globālu stratēģiju.

Tādēļ mūsu reakcija nedrīkst būt tikai policijas un informācijas dienestu sadarbība, tai ir jābūt politiskai reakcijai, lai novērstu un likvidētu terorisma cēloņus. Es uzskatu, un to uzsvēra daudzi no jums, ka novēršana nozīmē naida izskaušanu un naida iemeslu likvidēšanu, nekad neattaisnojot vardarbību, jo lielākais risks, kādu mēs uzņemamies, ir vardarbības attaisnošana. Mums jāizskauž naids, neattaisnojot vardarbību.

Kāds runāja par civilizāciju konfliktu. Manuprāt, šajā teorijā ir daudz trūkumu. ES pats neesmu pārliecināts, ka notiek civilizāciju sadursme. Esmu pārliecināts, ka islāma pasaulē risinās iekšējais konflikts, tas ir, konflikts starp mazākumu, kurš uzurpē reliģijas vēsti, un lielu vairākumu musulmaņu, kuri, esmu pārliecināts, ir pilnīgi miermīlīgi un vēlas dzīvot miera un iecietības gaisotnē. Ja mums, dāmas un kungi, ir jāreaģē politiski, man šķiet, vienīgā iespēja ir stiprināt reformistisku, miermīlīgu islāmu pret mazākumu, kurš nav ne reformistisks, ne miermīlīgs.

Tie visi ir politiski pasākumi; tie nav policijas vai drošības pasākumi. Es minēju upuru tiesības, un es uzskatu, ka šajā jomā ir vajadzīgs lielāks darbs. Upuru tiesībām ir jāpievērš lielāka uzmanība nekā iepriekš, lai sniegtu viņiem praktisku palīdzību, kura, ticiet man, esmu par to pārliecināts, nozīmē ne tikai finansiālu palīdzību, bet daudzos gadījumos atbalstu viņiem vai izdzīvojušajiem atbalstu uzbrukumu un slepkavu upuriem, lai palīdzētu viņiem iekļauties sabiedrībā pēc pārdzīvotās šausmīgās traumas. Upuriem ir tiesības arī nepalikt vieniem pēc pārdzīvotā uzbrukuma vai radinieka vai mīļa cilvēka zaudējuma.

Kāds teica, ka mums ir jāsaprot terorisma cēloņi. Es piekrītu un pats tā esmu teicis, tomēr esmu pārliecināts, ka mūsu centieni saprast teroristu grupas, organizācijas un metodes nedrīkst tiem piešķirt leģitimitāti. Izpratne ir viena lieta, leģitimitātes piešķiršana ir kaut kas cits – tā ir fundamentāla atšķirība.

Es vēlētos atgādināt pēdējo punktu. Manuprāt, Eiropas Savienībai būtu ievērojama politiska nozīme, ja mēs varētu panākt kaut ko, kas līdz šim nav panākts. Šis kaut kas ir pamudināt Apvienoto Nāciju Organizāciju beidzot pieņemt starptautisko konvenciju par terorisma definīciju. Šādas definīcijas joprojām nav, un tas rada mums daudz grūtību ārpus Eiropas. Eiropai ir sava terorisma definīcija, tomēr kā jūs zināt, ANO Ģenerālās asamblejas valstis nav apstiprinājušas ne ANO Konvencijas par terorismu saturu, ne procedūru.

Es uzskatu, ka tad, ja Eiropa ir tiešām vienota šajā jomā, tā varētu īstenot kaut ko līdzīgu tam, ko mēs paveicām attiecībā uz nāvessoda moratoriju – liktu Apvienoto Nāciju Organizācijai paust nostāju attiecībā uz svarīgu, konsolidētu Eiropas viedokli, tādējādi piešķirot vispārēju leģitimitāti reakcijai uz terorismu. Ja terorisms ir globāls, mūsu atbildei jābūt pilnīgi noteiktai, bet tikpat globālai.

  Gérard Deprez, referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Debašu nobeigumā es vēlos izteikt trīs komentārus.

Pirmais – ja mēs uzklausām komisāru un pēc tam uzklausām lielāko daļu runātāju, tad pirmā lieta, kas mums tiešām nāk prātā attiecībā uz šīs parādības analīzi, draudu nopietnību un līdzsvaru, kas jāpanāk starp novēršanas un apspiešanas pasākumiem, ir tas, ka mums visiem ir daudz kopēja, tiklīdz mēs sākam apspriest lietu darbības aspektu: kas mums jāanalizē, kas mums jānovērš un kas mums ir jāpārvar.

Otrkārt, man diemžēl ir sajūta, ka tad, ja runa ir par dažiem elementiem, kas ir simboliskāki par citiem, mēs nespēsim rīt panākt vajadzīgo vienprātību, un es to nožēlotu, jo pēc grozījumu saraksta pārbaudes šķiet, ka lielākā daļa atšķirību ir simboliskas nevis būtiskas. Problēma ir tā, ka šos simboliskos interešu konfliktus varētu mazināt, ja puses nolemtu rīkoties, un tas ir kaut kas tāds, kas ne vienmēr ir raksturīgs šo Parlamentu veidojošajām politiskajām grupām.

Treškārt, ir vairāki komentāri, kurus es vēlētos veltīt dažiem šajā Parlamentā esošajiem, it īpaši – un Alvaro kungs domā tāpat – mūsu kolēģim no Īrijas, kurš uzskata, ka cīņā pret terorismu nav jāievēro cilvēktiesības. Es uzskatu, ka šāda attieksme rada tiešām nopietnu apdraudējumu mūsu sabiedrības pamatā esošajām vērtībām. Ir kāds valsts vadītājs, un nesen es dzirdēju viņa runu televīzijā, tas ir Eiropas valsts vadītājs, kurš teica, ka viņš iznīcinātu teroristus un darītu tā līdz pēdējam no viņiem. Tiešām, šis konkrētais režīms tagad indē oponentus, ļauj slepkavot žurnālistus un rīko vēlēšanas, kas var būt brīvas, bet var būt arī krāpnieciskas. Spēlēties ar cilvēktiesībām cīņā pret terorismu nozīmē pakļaut mūsu demokrātiskās sabiedrības nepieļaujamam lejupslīdes riskam.

Ludford kundze mums tieši jautāja par žēlastību pret terorismu. Es nevaru viņai sniegt pārāk izsmeļošu atbildi, taču vienkārši varu pateikt, ka esmu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas referents – šie jēdzieni viņai ir zināmi, un ka tagad, kad es iepazīstinu ar savu viedokli, es pamatoju to ar ziņojuma 10. punktu, kuru pieņēma komiteja un kurā skaidri pateikts, Ludford kundze, ka komiteja un tātad arī Parlaments aicina atklāti apspriest tāda un tāda pamatlēmuma grozījumus, lai iekļautu tā darbības jomā terorisma attaisnojumu, un tā tālāk.

Tādēļ es neizteicu nekādus aizbildinājumus, es vienkārši paudu to, par ko vienojās Pilsoņu brīvību komiteja; neraugoties uz to, es tomēr atbildēšu viņai tieši. Kad es runāju par terorisma apoloģiju, ,,apoloģija” nozīmē kūdīšanu, un es uzskatu, ka kūdīšana ir kriminālnoziegums.

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 19. februārī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. – (SV) Karš pret terorismu jāizcīna tikai tādā veidā, kas ir piemērots atklātai, demokrātiskai un taisnīgai sabiedrībai. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai pret draudiem atklātai sabiedrībai vērstos ar atklātas sabiedrības paņēmieniem.

Mums ir jālīdzsvaro darbības un pasākumi, kurus mēs īstenojam, aizsargājot cilvēktiesības un tiesiskumu, un mēs nedrīkstam ķerties pie pasākumiem, kuri apdraud personas neaizskaramību.

Tādēļ es nolēmu balsot pret Deprez kunga priekšlikumu par ieteikumiem Padomei par faktoriem, kuri veicina atbalstu terorismam un teroristu vervēšanu.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE) , rakstiski. – (RO) Ir jāuzlabo ES iestāžu sadarbība cīņā pret terorismu, ņemot vērā apsvērumus par šīs parādības pieaugumu.

Es uzskatu, ka terorisms ir kļuvis par Eiropas vērtību, pasaules stabilitātes un miera galveno ienaidnieku. Ja mēs atceramies 2001. gada 11. septembra notikumus vai notikumus, kas pirms dažiem gadiem risinājās Madridē, mums ir precīza aina, kas pauž šausmas, bailes un ciešanas.

Eiropas iestādēm bija jāizstrādā stratēģija šīs parādības iepazīšanai, samazināšanai un novēršanai jau kopš tā laika. Mums ir jāsāk iespējami pamatīgāki pētījumi šajā virzienā: lai parādītu iemeslus, kas uztur teroristu niknumu un spēju atdot dzīvību, lai kļūtu par mocekļiem; kā mocekļi viņi ir, kā notiek vervēšana, kas to finansē un kā mēs varam iejaukties, lai šo parādību kaut kā mazinātu.

Tādēļ šo lietu noskaidrošanai un kontrolei ES interesēs Eiropas iestādēm ir jānodarbojas ar šīs stratēģijas izveidi.

Šādā veidā ES parādīs vienotības un spēka zīmi visai pasaulei.

26. ES stratēģija, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0002/2008), ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā sagatavoja Guardans Cambó par ES stratēģiju, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum (debates) (2007/2185(INI)).

  Ignasi Guardans Cambó, referents. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Sarunu laikā par Lisabonas stratēģiju un visu, kas ir svarīgs Eiropas izaugsmei un konkurētspējai, ārējās tirdzniecības jautājums diemžēl nesaņēma uzmanību, kuru tas pelnījis kā Eiropas Savienības konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas ievērojama daļa. Tagad mēs esam devušies uz priekšu, un Eiropas Komisija ir labojusi šo situāciju, tā ir sakārtojusi lietas un skaidri noteikusi ārējo tirdzniecību un piekļuvi ārzemju tirgiem par vēl vienu pīlāru struktūrā, kurai jārada izaugsme un labklājība Eiropas Savienībā.

Preču un pakalpojumu eksports ir mūsu ekonomikas galvenā sastāvdaļa, un tādējādi tas ir nodarbinātības un labklājības faktors Eiropas Savienībā. Lielākās grūtības eksporta piekļuvē rada nevis vispārēji atzītu tarifu, bet gan ar tarifiem nesaistītas barjeras. Komisija jau ir veikusi plašu apspriešanos, šādi parādot nodomus saistībā ar plašāku stratēģiju globālai Eiropai, nodomus, kurus mēs atbalstām. Patiesībā šajā ziņojumā iekļauta lielākā daļa apspriešanas laikā saņemto atbilžu vai katrā ziņā dažas no tām, kuras Komisija tajā laikā nolēma neiekļaut.

Globalizācija nav ārējie draudi, pret kuriem mums jāaizsargājas. Manuprāt, tā ir milzīga iespēja panākt to, ko mēs nevarējām panākt agrāk, un lielāks tirgus ir labklājības radīšanas veids, citiem vārdiem, tas ir darbavietu radīšanas un iedzīvotāju labklājības uzlabošanas veids. Protams – un šeit es uzrunāju zināmu šā Parlamenta daļu – ziņojumā izteikts aicinājums pēc piekļuves tirgum, piekļuves tirgum, kura ir jāuzlabo, pēc stratēģijas, kura spēj ievērot un kurai jāievēro katrā valstī dominējošie apstākļi. Eiropas līderība šajā jomā ievēro jauno ekonomiku attaisnotās bažas, un tai jāturpina šādi rīkoties.

Taču viena no pasaules atklātākajām ekonomikām, kāda ir Eiropas modeļa ekonomika, nevar atļauties, lai to novirza zināms dogmatisms. Preču un pakalpojumu servisu nedrīkst pakļaut neattaisnotiem šķēršļiem, un to nedrīkst darīt ar sabiedriskiem līgumiem, un Komisija var un tai jādara vairāk šajās abās jomās. Tā var un tai ir jāuzlabo instrumenti Briselē saistībā ar ES, izmantojot labāku koordināciju ar tirdzniecības veicināšanas organizācijām dalībvalstīs un reģionos un ar iesaistītajiem uzņēmējiem. Šī ir joma, komisāra kungs, kurā vārds ,,subsidiaritāte” ir jāizprot plašākā nozīmē. Šī ir joma, kurā Komisijai jāuzņemas tāda loma, kādu nevar uzņemties neviena cita iestāde, loma, kura nevienu negrūž malā un palīdz katram no mums, koordinējot darbu, kuru jau dara citi, iespējams, ne tik efektīvi, kā to varētu darīt Komisija.

Tādējādi ziņojumā ir izklāstīti daudzi specifiski jautājumi, daži patiešām ļoti specifiski, kurus Komisija var uzlabot saistībā ar tās stratēģiju piekļuvē tirgum. Neesmu nodomājis tos šeit pārlasīt, taču tie ir ārkārtīgi skaidri un precīzi, un tiem iespējams pieiet ar tādu pašu precizitāti. Mēs izsakām Komisijai ārkārtīgi specifisku pieprasījumu noteikt ad hoc darbības kursus, lai aizstāvētu un uzlabotu MVU izstrādājumu klātesamību trešo valstu tirgos, jo tieši šie izstrādājumi sastopas ar lielāko daļu grūtību, ka tiem nav aizsardzības.

Komisija var nodrošināt un tai ir jānodrošina labāka līdzekļu koordinācija uz vietas, nekaitējot delikātajām jomām vai neizslēdzot nevienu. Katra valsts, katra eksporta atbalsta organizācija, katra dalībvalsts tirdzniecības pārstāvniecība, nevienu neaizskarot, ES tirdzniecības pārstāvniecības var nostiprināt savu nozīmi trešās valstīs. Nav attaisnojams saziņas trūkums starp zināmiem ārējās tirdzniecības dalībniekiem, kurus pazīs katrs, kurš piedalījies vizītē. Kur vien tas iespējams, mēs nevaram atmest patiesi daudzpusēju pieeju, lai uzlabotu standartizāciju, un nepieciešamību uzlabot PTO sistēmas darbību; tas viss izrādīsies ārkārtīgi noderīgs.

Tādēļ man šķiet, ka mēs visi varam atzinīgi vērtēt šā ziņojuma pieņemšanu, jādomā, ar lielu vairākumu. Es vēlos īpaši pateikties Starptautiskās tirdzniecības komitejas sekretariātam, kurš palīdzēja veidot ziņojumu, un ēnu referentiem dažādās parlamentārās grupās, kuri iesniedza grozījumus un uzlaboja tekstu.

Tas ir starta signāls jaunam politiskam stimulam. Tas nav tikai dokuments, kurš jāapstiprina, jāierāmē un jāpakar pie sienas. Tas ir stratēģijas sākums, kā liecina nosaukums, un stratēģijai vajadzīga virkne pasākumu; šie pasākumi ir jāīsteno, un mums jālūdz Komisijai vēlāk atgriezties Parlamentā un paskaidrot, kā tie ir īstenoti.

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. - Priekšsēdētāja kungs! Es tiešām vēlos ļoti pateikties referentam Guardans Cambó kungam un Starptautiskās tirdzniecības komitejai par šo ļoti konstruktīvo ziņojumu. Tas apstiprina, ka mums ir kopējs redzējums gan par to, cik svarīga Eiropas uzņēmējiem un strādniekiem ir aktīva stratēģija piekļuvē tirgum, gan par galvenajiem principiem, kuriem ir jābūt šīs stratēģijas pamatā.

Šeit noteiktās prioritātes – MVU, barjeras pakalpojumiem un ieguldījumiem, valsts iepirkums un intelektuālā īpašuma tiesības – lielā mērā ir arī manas prioritātes. Tas ir tas pats ziņojums, kuru Eiropadome nosūtīja pagājušā gada jūnijā, un atkal kā atbildi uz mūsu iepriekšējā mēneša progresa ziņojumu. Mēs esam izveidojuši stingru, jaunu vienprātību par šā darba svarīgumu.

Eiropas globālās stratēģijas, kuru mēs uzsākām 2006. gadā, kodols bija gan centieni saglabāt mūsu Eiropas tirgu atvērtību, gan mūsu līdzekļu koncentrācijas maiņa, radot Eiropas strādniekiem un uzņēmumiem iespējas mūsu galveno tirdzniecības partneru tirgos. Mēs varam to paveikt galvenokārt ar sekmīgu PTP tirdzniecības darījumu palīdzību, bet varam to darīt arī ar jaunas paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Tas nozīmē ieņemt arī praktiskāku attieksmi pret mūsdienu tirdzniecības barjerām, it īpaši ar tarifiem nesaistītām barjerām, kuras darbojas nevis uz robežas, bet aiz tās. Eiropas strādnieki un uzņēmumi spēj konkurēt gandrīz visur, ja viņiem tiek dota godīga iespēja un vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Mūsu darbs ir atbalstīt viņus un nodrošināt platformu darbam, un tas nozīmē koncentrēšanos uz barjerām, nosacījumiem un diskriminējošām likumdošanas praksēm, kuras vēršas pret viņiem un liedz viņiem godīgu iespēju konkurēt un tirgoties.

2007. gadā praksē tika īstenots izaicinājums šai politikai. Mēs īpaši pievēršamies līdzekļu nostiprināšanai mūsu svarīgākajos tirgos, izveidojot tirgus piekļuves komandas, kurās apvienojas uzņēmuma, dalībvalsts un Komisijas personāls un speciālisti. Tie ir cilvēki, kuri patiesi pazīst tirgus un kuriem ir vietējas politikas izjūta un skaidra izpratne gan par to, kas ir vajadzīgs, gan par to, kas ir iespējams. Tas ir devis labus rezultātus. Iepriekšējo sešu mēnešu laikā mēs esam guvuši svarīgus panākumus Dienvidamerikā, Vidusāzijā, Dienvidāzijā, Japānā un Krievijā. Mēs esam paplašinājuši arī sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm tirgus piekļuves jautājumos, kuriem ir bijusi svarīga nozīme dažos no šiem panākumiem.

Mēs esam ieviesuši arī tiešsaistes sūdzību reģistru ES sabiedrībām un sniedzam aktuālos un ikmēneša ziņojumus par tirgus piekļuves darbību. Tādēļ es nedaudz nepiekrītu ziņojumā dotajam mājienam, ka Komisija nav darījusi pietiekami daudz, lai pilnībā izmantotu šīs partnerības iespējas sākuma posmā. Tas nenozīmē ne to, ka es uzskatu sadarbību par nevainojamu, nedz arī to, ka es jūtos kaut vismazākajā mērā pašapmierināts attiecībā uz to, ko mēs varējām izdarīt citādi un pat labāk nekā tas izdarīts pašlaik.

Es piekrītu, ka šī jaunā stratēģija ir dinamisks process, kurš prasa pastāvīgu piesardzību un pastāvīgas rūpes. Atklāti sakot, vajag arī vairāk augsta ranga aizstāvju gan šajā Parlamentā, gan dalībvalstīs tam, ko mēs darām un kādā veidā mēs ķeramies pie savu mērķu izpildes – tie ir cilvēki, kuri paļaujas uz ekonomisko atvērtību, bet kuri nebaidās izteikties par labu abpusējai tirgus atvēršanai it īpaši tajās jaunajās ekonomikās, kuru izaugsmi veicina viņu dalība mūsu tirgos. Tas ir pareizi, tas ir godīgi un tas ir starptautiskās tirdzniecības princips, uz kuru mēs paļaujamies – kamēr mēs esam atvērti citiem, arī viņiem pakāpeniski jāatver mums savi tirgi, ja uzdevums ir labi un pareizi kalpot starptautiskās tirdzniecības principam.

Esmu vienisprātis ar referentu, kad viņš aicina visas ieinteresētās puses aktīvi piedalīties šajā partnerībā. Mēs joprojām uzlabojam koordinācijas darbu ar dalībvalstīm un rūpniecību, taču mums ir vajadzīgi eksperti, kuri veicina arī paplašināšanu, ja mēs vēlamies sasniegt savu potenciālu.

Attiecībā uz jautājumu par līdzekļiem es esmu pateicīgs par papildu personālu, kuru budžeta lēmējinstitūcijas piešķīra Tirdzniecības ĢD. Mēs turpināsim prasīt vairāk līdzekļu vissvarīgākajiem tirgiem Āzijā un, piemēram, Brazīlijā. Šajā laikā mēs esam nostiprinājuši personālu, kurš nodarbojas ar tirgus piekļuvi Briselē.

Nobeigumā es vēlos atzīmēt jūsu prasību saņemt no Komisijas gada ziņojumu. Reizē ar regulāriem ziņojumiem es ar prieku apspriedīšu ar Parlamentu ziņojumu par gada darbību.

Tātad vēlreiz liels paldies referentam un Parlamentam par viņu iesaisti šajā ļoti svarīgajā darbā. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs saglabājam enerģiju un apņēmību 2008. un turpmākajos gados. Šī prioritāte man un maniem dienestiem nozīmē ļoti daudz; tā nozīmē ļoti daudz mūsu uzņēmumiem Eiropā un nodarbinātībai, kuru tie spēj radīt mūsu strādniekiem, kura izriet no palielinātas piekļuves tirgum un tirdzniecības nostiprināšanas pasaulē, kas ir mūsu tirdzniecības politikas stratēģijas kodols globālajā Eiropā.

(Aplausi)

  Silvia-Adriana Žicću, apstiprinošās Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas referente. - (RO) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Eiropas Savienības tirgus piekļuves stratēģija uzsākta 1996. gadā. Komisija izstrādāja bezmaksas pakalpojumu, kas nodrošina Eiropas eksportētājiem elektronisku, publisku, atjauninātu reģistru par tirgus piekļuves apstākļiem aptuveni 100 valstīs.

2007. gadā eiro zonā tika reģistrēts tirdzniecības pārpalikums EUR 28.3 miljardi, salīdzinot ar EUR 9.3 miljardu deficītu 2006. gadā. ES-27 reģistrēts EUR 185.7 miljardu deficīts, salīdzinot ar EUR 192.1iljardu deficītu 2006. gadā. Tādēļ ir jāīsteno Kopienas mēroga pasākumi, lai dalībvalstis, kuras nav eiro zonā, kļūtu konkurētspējīgākas.

Mēs uzskatām, ka piekļuvi tirgum atvieglos Eiropas Savienības vērtību un principu popularizēšana trešās valstīs, atbalstot atvērtus tirgus, tuvojoties sociālajiem un vides standartiem un nodrošinot intelektuālo tiesību aizsardzību.

Ieguldījumiem pētniecībā, reklāmas kampaņām, lai nodrošinātu pakalpojumu un informācijas pieejamību sabiedrībai, Kopienas datoru sistēmas uzlabošanai attiecībā uz piekļuvi tirgiem, speciālu datubāzu savstarpējai saistīšanai un speciālistu apmācībai, kuri atbalstīs Eiropas sabiedrības – tam visam ir jākļūst par Komisija daļu partnerībā ar dalībvalstīm un Eiropas uzņēmumiem.

  Corien Wortmann-Kool, PPE-DE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Komisijas jaunajai tirgus piekļuves stratēģijai patiesi jāpalīdz likvidēt barjeras trešās valstīs. Tādēļ tā, kā saka komisārs, ir atbilstīgs papildinājums PTO un svarīgs papildinājums brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Es ļoti priecājos par Parlamenta labvēlīgo ziņojumu un vēlos pateikties referentam Ignasi Guardans Cambó, kurš spēja arī izklāstīt tik skaidras prioritātes: labāka sadarbība ar Eiropas uzņēmumiem un lielāks atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem; informācijas palīdzības dienests ne tikai Komisijā, bet arī uz vietas trešās valstīs. Manuprāt, Eiropas Institūts Ķīna maziem un vidējiem Eiropas uzņēmumiem ir spoža Komisijas ierosme.

Tas ir savstarpīguma jautājums. Mēs atveram tirgu trešām valstīm, un pēc tam šie trešo valstu tirgi ir jāatver Eiropas sabiedrībām, īpaši jaunajās ekonomikās Ķīnā, Indijā, Brazīlijā un Krievijā. Tādēļ mums ir jāpiešķir šī prioritāte tirgus piekļuves stratēģijā, ar tirgus piekļuves komandām, kuras palīdzēs Eiropas sabiedrībām šajās valstīs. Tas nozīmē, ka mums ir jānorīko šim darbam pietiekami liels personāls, iekļaujot tajā arī Eiropas vēstniecību personālu, kā jūs jau teicāt. Eiropas uzņēmumi ir lielākie eksportētāji pasaulē, un mums pastāvīgi jācīnās pret protekcionistiskiem pasākumiem pat šajās trešajā valstīs. Nosakiet prioritātes svarīgajām jomām: pakalpojumiem, valsts iepirkumam, ieguldījumiem, intelektuālajam īpašumam un muitas procedūrām.

Priecājos par jūsu izteikumu, ka katru gadu sniegsit mums ziņojumu, un būtu labi reizi gadā pārrunāt prioritātes. Jūs šeit demonstrējāt vērienu, un mums tā ir vērtīga lieta. Es patiesi ceru, ka jūs parādīsiet vērienu arī tad, kad runa būs par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, tādu pašu vērienu, kādu jūs parādījāt šajā stratēģijā.

  Carlos Carnero González, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākt runu ar apsveikumu referentam par viņa nozīmīgo darbu, izsakot priekšlikumus un analizējot.

Šis Parlaments nebalso par paskaidrojumiem, bet ja tas tā rīkotos attiecībā uz šo ziņojumu, es balsotu „par”, jo tas noteikti pamato galvenos priekšlikumus par noteikumiem. Tādējādi es jūtos gatavs izteikt sociālistu grupas atbalstu, lūdzot referentam ņemt vērā dažus no mūsu iesniegtajiem galvenajiem grozījumiem pilnīgā saskaņā ar kreisā spārna grupas ideāliem.

Eiropa neapšaubāmi ir pasaules lielākā preču eksportētāja un vadošā pakalpojumu sniedzēja. Turklāt saistībā ar globalizāciju mums ir leģitīmas tiesības pārdot pēc iespējas vairāk preču un pakalpojumu šajā gadījumā jaunattīstības valstu tirgos. Kādēļ nē? Tas ir loģiski un normāli, un to vēlas mūsu iedzīvotāji. Tādējādi ziņojumā izteiktie un Komisijas paziņojumā izklāstītie priekšlikumi ir pareizi, sākot ar tādu barjeru novēršanu, kas nav saistītas ar tarifiem – ,,hidru”, kā tās precīzi nosauca referents: hidra, kas darbojas aizkulisēs, ne tikai kavējot Eiropas preču un pakalpojumu nonākšanu tirgos, bet arī kavējot šo valstu un tirgu līdzsvarotu attīstību.

Tādēļ es uzskatu, ka šis ziņojums atrodas uz pareizā ceļa, jo mums ir jānodrošina Lisabonas darba kārtība un jānostiprina mūsu sociālais modelis. Mums jānodrošina arī šā modeļa spēja iespiesties jaunattīstības valstīs, ar kurām mēs vēlamies tirgoties. Man nav šaubu, ka tas būs izdevīgi gan Eiropas, gan citu valstu strādniekiem.

Mēs liekam ievērojamu uzsvaru uz darba apstākļiem, drošību, vides aizsardzību un, galvenais, uz cilvēktiesībām. Tie ir mūsu principiālie grozījumi.

Man jāatkārto mūsu lūgums referentam ņemt tos vērā. Tiešām, kā tad mēs šos mērķus sasniegsim? Mēs tos sasniegsim ar daudz intensīvāku sadarbību – es nezinu, vai to var dēvēt par ,,uzlabotu” sadarbību, jo tas rada sajukumu ar jaunā Līguma institucionālajiem noteikumiem – starp ES, dalībvalstīm un uzņēmumiem, sākot ar atbalstu MVU. Tādēļ apsveicu, un ar labvakar!

  Cristiana Muscardini, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs visi esam informēti par to, cik delikāts ir šis jautājums un cik daudz uzmanības tam veltīts mūsu attiecīgajās valstīs.

UEN grupa ir ļoti apmierināta ar Guardans Cambó kung priekšlikumu un papildu darbu, ko paveica Starptautiskās tirdzniecības komiteja. Es vēlētos izteikt atzinību referentam par analīzi un eiropeisku skatījumu, un, attiecīgi, par uzsvaru uz grūtībām, kuras nereti rada nepamatoti šķēršļi, ar kuriem Eiropas rūpniecība saskaras starptautiskajos tirgos.

Konkurētspējas uzlabošana nozīmē darīt visu vajadzīgo, lai nodrošinātu Lisabonas stratēģijas panākumus. Ja mēs spēsim dot Eiropas rūpniecībai labāku piekļuvi starptautiskiem tirgiem, mēs ļausim sabiedrībām augt, ieguldīt praktiskajās zināšanās un tehnoloģijās un radīt vairāk darbavietu. To mums lūdz daudzas ekonomikas nozares mūsu valstīs.

Dažādi šķēršļi traucē Eiropas rūpniecības piekļuvi ārzemju tirgiem. Šīs barjeras veido daudzi un dažādi pasākumi, sākot no neskaidriem noteikumiem un ieguldījumu vai tirgus piekļuves traucējumiem līdz negodīgiem tirdzniecības paņēmieniem, necieņai pret intelektuālā īpašuma tiesībām un plaši izplatītiem viltojumiem, kas kaitē Eiropas precēm, un, plašākā nozīmē, PTO noteikumu un citu starptautiskās tirdzniecības noteikumu nopietniem un sistemātiskiem pārkāpumiem.

Komisijas paziņojums ir vērsts pareizā virzienā, un Parlaments vēlas atbalstīt tajā izklāstītās iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi ārzemju tirgiem. Šīs ierosmes ir spēcīgākas stratēģiskās partnerības izveide starp Komisiju, saglabājot tās koordinatores nozīmi, dalībvalstīm un Eiropas Savienības uzņēmumiem, lai atbalstītu ekonomikas dalībniekus un it īpaši MVU, kuri vēlas dibināt sakarus ar trešām valstīm vai eksportēt.

Dažās galvenajās valstīs ir vajadzīga Komisijas delegāciju spēcīgāka klātbūtne. Tam ir jābūt daļai no plašākas stratēģijas, kuru īsteno kopā ar mūsu galvenajām tirdzniecības partnerēm, tādām kā Amerikas Savienotās Valstis, Japāna un Kanāda; tām ir tādas pašas starptautiskas rūpes kā mums, un tās var pievienoties Savienībai, veicinot daudzpusējus nolīgumus šajā jomā, atbalstot PTO mehānismus, kas nodrošina ātrāku reakciju uz visām jaunajām ar tarifiem nesaistītajām barjerām.

Tādēļ daudzpusējai darbībai, kas, pateicoties daudzajām iesaistītajām valstīm, ir visefektīvākais, tomēr arī vissarežģītākais darbības veids, jāpievieno nolīgumi, kuros atklātas un atrisinātas grūtības, kas saistās ar nepamatoties šķēršļiem trešās valstīs.

  Carl Schlyter , Verts/ALE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Lasot Komisijas paziņojumu un ir īpaši Parlamenta ziņojumu, var domāt, ka nabaga mazo ES diskriminē ļauni ārzemju spēki. Īpaši tas redzam ziņojuma 4. punktā, kurā teikts, ka mēs mudinām Komisiju nodrošināt Eiropas Savienības tirdzniecības interešu aizsardzību pret trešo valstu ļaunprātīgām vai negodīgām tirdzniecības metodēm. Un vēlreiz: ,,kad trešās valstis nepamatoti ierobežo Eiropas Savienības uzņēmumu piekļuvi tirgiem, Eiropas Savienībai jāreaģē ātri un noteikti”.

Mums jābūt uzmanīgiem, lietojot bijušo koloniju runasveidu. Viņi atceras, kad Eiropa pēdējo reizi rīkojās noteikti, lai aizstāvētu savas intereses. Šādas runas var kaitēt mums vairāk nekā jebkuri tirdzniecības ierobežojumi.

Protams, Komisija ir norādījusi, ka pastāv tehniskas barjeras tirdzniecībai un netaisnīgi noteikumi. Protams, mums tie ir mierīgi un prātīgi jāapspriež ar mūsu partneriem, un jāatrisina visas problēmas, kādas var būt. Taču uzaicināt ne tikai uzņēmumus, bet arī brīvprātīgas organizācijas arī no trešām valstīm. Pēc tam mēs varbūt varēsim saprast, kā šie noteikumi rodas, un saprast, vai tie ir pamatoti vai nē.

Es esmu nemierīgs par desmit punktu sarakstu. Ierobežojošas eksporta procedūras izejvielām, ārzemju īpašumtiesību griesti pakalpojumu nozarē, ārzemju tiešo ieguldījumu ierobežojumi, valsts iepirkuma procedūras un valsts atbalsta piemērošana jāuzskata par barjerām tirdzniecībai, kurām ir attaisnojums; tās izriet no leģitīmiem tiesību aktiem un valsts iestāžu administratīviem pasākumiem. Tos nevar likvidēt bez publiskas apspriešanas un pārrunāšanas, lai nekaitētu šo valstu stabilitātei.

Valstīm ir jābūt tiesībām aizsargāt veselību un vidi un piemērot tādas valsts iepirkuma procedūras. kas nodrošina, ka vietējie uzņēmumi netiek pilnīgi izslēgti no starptautiskās konkurences, tādējādi radot masu bezdarbu. Arī mēs nevaram būt tik nesaprātīgi un gaidīt, lai valstis aizsargā mūsu nemateriālā īpašuma tiesības, ja tām tik tikko pietiek līdzekļu, lai aizsargātu cilvēktiesības. Mums ir jāveicina brīvība nevis jāizliek lamatas.

Mums asi jānosoda šie noteikumi, kuri tiecas atbalstīt savu valstu uzņēmumus, kuriem ir darījumi ārzemēs, un darbojas pret citiem ārzemju uzņēmumiem. Tādēļ mēs varam atcelt noteikumus. Mums vajadzētu pievērt acis uz noteikumiem, kuri tieši vai netieši paredzēti vietējo iedzīvotāju vai uzņēmumu aizsardzībai. Mēs paši aizsargājām savas nozares, kamēr tās kļuva pietiekami spēcīgas, lai konkurētu starptautiskā līmenī. Ir jāļauj citiem darīt to pašu.

  Christofer Fjellner (PPE-DE). – (SV) Izveidot piekļuvi tirgum nozīmē likvidēt tarifus un ar tarifiem nesaistīta barjeras tirdzniecībai visā pasaulē. Tā ir ārkārtīgi svarīga Eiropas Savienības tirdzniecības politikas prioritāte. Tā rada ne tikai darījumu iespējas Eiropas sabiedrībām, bet arī dod tām piekļuvi labākiem un lētākiem izstrādājumiem citās pasaules daļās. Tā rada labklājību visā pasaulē.

Tas ir arī jautājums, par kuru, man šķiet, Eiropas Parlamentā valda neparasta vienprātība. Tas ir patīkami laikā, kad visā pasaulē izplatās protekcionisms. Tādēļ arī es domāju, ka Komisijas paziņojums un Guardans Cambó kunga ziņojums tiek uzņemti labāk nekā jebkurā citā laikā. Tie tiešām ir ļoti labi.

Šajā diskusijā es vēlos pievērst uzmanību citam jautājumam, kuru mēs nedrīkstam ignorēt – atvērtības otrai pusei. Man šķiet, ka tās sader kopā. Arī Eiropas uzņēmumiem ir vajadzīga atvērtība Eiropā, lai tie būtu konkurētspējīgi pasaulē un izmantotu piekļuvi tirgum, kuru mēs varam izveidot citās valstīs. Mūsu globalizētajā pasaulē, kurā arvien vairāk uzņēmumiem ir globālas piegādes ķēdes, mūsu pašu tarifi var būt tieši tikpat kaitīgi mūsu veiksmīgiem darījumiem kā tie tarifi, kuriem mēs pretojamies citās valstīs.

Man ir konkrēts priekšlikums komisāram, priekšlikums, kurš var nedaudz palīdzēt atrisināt šo jautājumu. Kad uzņēmumiem ir problēmas ar tirdzniecību ES, tās ziņo par to Solvit, kas ir lielisks instruments mobilitātes palielināšanai iekšējā tirgū. Ja uzņēmumam ir problēmas ar eksportu uz kādu valsti ārpus ES, tā vēršas pie tirgus piekļuves datu bāzes. Arī tas ir ārkārtīgi svarīgi. Šīs sistēmas ir pamats sarunām par to, kā iespējams atvieglot tirdzniecību. Atļaujiet mums cerēt, ka mēs varam izstrādāt vai nu tirgus piekļuves datu bāzi, vai Solvit, lai risinātu problēmas, kuras var rasties uzņēmumiem, kuri ieved preces Eiropas Savienībā.

Ja mēs to izdarīsim, gan mēs paši, gan pārējā pasaule var turpināt kustību tādā virzienā, kas ir vairāk vadītspējīgs brīvai tirdzniecībai. Pēc tam mēs varam parādīt, ka Eiropa kļūst par tirgu atvēršanas līderi gan ārzemēs. gan mājās.

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Guardans Cambó kunga ziņojumā ir runa par visām jomām, kas saistītas ar partnerības nostiprināšanu, lai visiem Eiropas eksportētājiem atvieglotu piekļuvi trešo valstu tirgiem.

Protekcionisma metodes, negodīga konkurence un birokrātijas barjeru izveide nereti ierobežo piekļuvi šiem tirgiem. Mazie un vidējie uzņēmumi rada lielāko daļu darbavietu Eiropā, taču tiem ir īpašas problēmas ar eksportu. To iespējas ierobežo līdzekļu trūkums, nepieciešamība pēc pētniecības un jaunām tehnoloģijām, nepieciešamība iegūt stingras pozīcijas šajos tirgus un pielāgot produktus un pakalpojumus patērētājiem.

Ziņojumā pareizi uzsvērta vajadzība pēc Eiropas, valdību un diplomātisko avotu sniegtas nozīmīgas palīdzības MVU. Eiropas Savienībai jāpalielina tās loģistikas darbība un jāsniedz pienācīgs atbalsts, lai atvieglotu šo uzņēmēju darbību trešo valstu tirgos.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). – (EL) Tāpat kā jūs, komisāra kungs, arī mēs esam īpaši nobažījušies par savstarpēju noteikumu trūkumu par piekļuvi tirgum un par nevienlīdzīgu attieksmi pret Eiropas izstrādājumiem no daudzu partneru puses.

Piemēram, tekstilrūpniecībā un apģērbu nozarē ES piemēro vidējo tarifu 9 %, kas ir viens no zemākajiem pasaulē. No otras puses, daudzi konkurenti nosaka tarifus 30 % un augstāk reizē ar beztarifu barjeru pieņemšanu.

Tādējādi arī jaunajām ekonomikām zināmā mērā ir jāpieņem koncesiju savstrarpīguma princips saskaņā ar to attīstības līmeni un konkurētspēju attiecīgajā nozarē. Intelektuālā īpašuma tiesību un ģeogrāfisko norāžu aizsardzība pasaules līmenī joprojām ir ļoti nepietiekama; tas neitralizē Eiropas rūpniecības un lauksaimniecības izstrādājumu augstās pievienotās vērtības konkurences priekšrocības.

Starptautisko reglamentējumu modeļu un noteikumu saskaņošana atvieglo piekļuvi ārzemju tirgiem, un tā nedrīkst padarīt elastīgāku Eiropas regulatīvo sistēmu vides, sociālajā, sabiedrības veselības un patērētāju aizsardzības jomā.

Gluži pretēji – mērķis ir konverģence, bet augšupejošā virzienā. Īpaši svarīga ir importa klasifikācija saskaņā ar atbilstīgām specifikācijām un prasībām, kā arī veiksmīgi metožu meklēšana vides un sociālā dempinga novēršanai,

Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem jāatrodas jaunās tirgus piekļuves stratēģijas centrā.

Es apsveicu referentu un ēnu referentu, kā arī komisāru. Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas iniciatīvu par jauno tirgus piekļuves stratēģiju.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Komisāra kungs! Arī es esmu pārliecināta, ka Komisijas delegācijām un jaunajām tirgus piekļuves komandām, kuras darbojas trešās valstīs, ir vajadzīgas ievērojami lielākas pilnvaras. Manuprāt, Komisijai ir jāpārvērtē prioritātes cilvēkresursu izvietošanā ES delegācijās un jāpalielina delegācijas dalībnieku skaits, it īpaši tajās delegācijās, kuras strādā Ķīnā, Indijā, Krievijā un Brazīlijā. Ir jāpalielina dalībvalstu nozīme šo delegāciju cilvēkresursu un finanšu līdzekļu nodrošināšanā proporcionāli šo valstu tirdzniecības interesēm. Turklāt Komisijai un dalībvalstīm jāuzlabo sadarbība ar Eiropas tirdzniecības palātām, tirdzniecības savienībām un dalībvalstu aģentūrām trešās valstīs. Tas ir ārkārtīgi svarīgi informācijas apmaiņai starp delegācijām, diplomātiskajām misijām un Eiropas uzņēmēju apvienībām. Īpaši izdevīgi tas būtu MVU. Tomēr mūsu stratēģijas galvenajam mērķim jābūt tirdzniecības attiecību savstarpīgumam, it īpaši, piemēram, Ķīnā, un starptautiskās tirdzniecības tiesību aktu stingrākai izpildei nevis šīs izpildes apzīmēšanai par protekcionismu.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Mani ieinteresēja tas, ka komisārs bija vienīgais, kurš pieminēja pasaules tirdzniecības sarunas. Varbūt tā ir iespēja iegūt informāciju par mūsu galveno tirdzniecības partneru jaunajām iespējām tirgos, kuru mums dos veiksmīgs PTO darījums. Taču jūs, komisāra kungs, teicāt arī to, ka, iespējams, to varētu panākt arī jaunas paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgumi. Vai jūs pieļaujat sakāvi PTO? Varbūt jūs varētu sniegt mums aktuālāku informāciju par to, jo man šķiet, ka tas ir ļoti svarīgs jautājums šajās debatēs.

Vai es varētu lūgt jūs arī kliedēt zināmas bažas par pašreizējo situāciju PTO lauksaimniecības daļā? Pastāv bažas par turpmākajām koncesijām, kuras ES piešķir jutīgu produktu importa tarifiem, un lielu tarifu likmju kvotu pieaugumu kā darba kārtības daļu, jo jautājums ir arī par to, kādi panākumi ir gūti PTO attiecībā uz rūpniecības prešu un pakalpojumu piekļuvi. Man šķiet, ka mums ir vajadzīga jaunākā informācija, ja jūs mums to varat sniegt kā daļu no šīm debatēm.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Lūdzot vārdu šajās debatēs, mēs vēlamies pievērst uzmanību trim jautājumiem. Pirmkārt, Eiropas Savienībai ir svarīgi pieņemt stingru un skaidru nostāju katrā situācijā, kurā kādas dalībvalsts eksporta intereses ir apdraudētas trešo valstu negodīgas rīcības rezultātā. Saistībā ar to mums jāaplūko Eiropas Savienības pieņemtā nostāja embargo gadījumā, liedzot Polijas gaļai un lauksaimniecības produktiem piekļuvi Krievijas tirgum. Diemžēl nostāja attiecībā uz Krieviju tika pieņemt tikai gadu pēc Polijas eksporta aizlieguma Krievijā un pēc tam, kad Polija izmantoja veto tiesības, apturot ES un Krievijas nolīguma sagatavošanu.

Otrkārt, Savienības tirgu atvēršanā trešo valstu precēm un pakalpojumiem ir jāvalda savstarpīguma principam. Tādēļ visai Savienībai ir jāpārrauga, vai trešo valstu eksportētāji iekļauj ražošanas izdevumos ieguldījumus, kas jāveic, lai nodrošinātu atbilstību vides normām un savu valstu strādnieku sociālo drošību. Konkurenti vienmēr sakaus Eiropas ražojumus pasaules tirgos, ja netiks ņemti vērā minētie izdevumi.

Treškārt, jābūt ļoti uzmanīgiem, atverot piekļuvi Savienības tirgum trešo valstu lauksaimniecības izstrādājumiem. Ja tirgus tiks pilnībā atvērts, daudzas Eiropas lauksaimniecības nozares vienkārši izzudīs, kas varētu apdraudēt Eiropas pārtikas drošību.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Atvērtas ekonomikas un tirgi ir mūsdienu tirgus ekonomikas, 21. gadsimta ekonomikas, iezīmes. Tas ir galvenais pasaules ekonomikā. Tomēr ne visi ekonomikas dalībnieki spēj tikt galā ar konkurenci, it īpaši tad, ja konkurence ne vienmēr ir godīga un tajā dominē lielie un varenie.

Gan lieli, gan mazi uzņēmumi var importēt, bet lielajiem uzņēmumiem ir vairāk iespēju attīstīt eksportu. Tas tādēļ, ka ieiešanai jaunos tirgos vajadzīgi ievērojami ieguldījumi reklāmā un visas loģistikas sistēmas izveidē. Tādēļ MVU šķiet piemēroti organizēt kopīgus pasākumus eksporta attīstībai, it īpaši tā veicināšanai.

Ir jāatļauj zināmas pakāpes valsts palīdzība uzņēmumiem eksporta veicināšanai, it īpaši praktisko zināšanu jomā. Ir jāpanāk vienošanās par tirdzniecības attīstību starp MVU arī PTO līmenī. Īpaši svarīga ir piekļuve informācijai par pasaules tirgus aktīvajiem dalībniekiem. Jāuzlabo tirdzniecības kvalitāte un jāpiešķir prioritāte vienādu iespēju radīšanai piekļuvē tirgum.

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties jums un godājamajiem deputātiem par ļoti konstruktīvajām un vērtīgajām debatēm par šo lielisko ziņojumu. Esmu īpaši pateicīgs deputātam, kurš ierosināja pasteidzināt Komisijas delegāciju sastāva pārvērtēšanu galvenajās ekonomikās. Man šķiet, tas bija lielisks priekšlikums, un es nekavēšos paziņot to saviem kolēģiem. Es varētu vēlreiz jums sīki izstāstīt par nelielo personāla skaitu delegācijā, kura nodarbojas, piemēram, ar tirdzniecības jautājumiem ar Ķīnu, un ievērojami lielāko personālu, kurš nodarbojas ar ļoti nelielo attīstības atbalstu un sadarbību ar šo valsti salīdzinājumā ar miljardiem, kuri likti uz spēles Eiropas tirdzniecībā. Bet es to nedarīšu; es vienkārši pieņemšu šo ieteikumu un nodošu to tālāk.

Es nepavisam neaizstāvu brīvās tirdzniecības nolīgumus uz pasaules tirdzniecības sarunu rēķina. Ikviens, kurš pārzina Eiropas starptautiskās tirdzniecības stratēģiju, ar kuru mēs iepazīstinājām 2006. gada novembrī, sapratīs, ka mana iestāšanās par nopietniem, visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kuri tiešām veicina pasaules kopējās tirdzniecības summas palielināšanu un nevis vienkārši to novirza, ir mūsu pieejas daļa reizē ar mūsu ieguldījumu PTO sarunās – Dohas sarunu kārtu. Es varu apliecināt godājamajam deputātam, ka es turpinu darbu, lai tās izdotos nevis neizdotos. Runas par turpmākajām nepieņemamajām vai neatbilstīgajām koncesijām lauksaimniecībai ir nepamatotas. Tiešām, vienīgās runas, kuras esmu dzirdējis par šādām nepamatotām koncesijām, faktiski izskanēja no Īrijas ārlietu ministra mutes šodien Vispārējo lietu padomē. Šķiet, ka šādas runas cirkulē relatīvi mazā interešu kopienā.

Patiesība ir tāda, lauksaimniecībā un citās Dohas sarunu jomās mēs iesim tik tālu, cik mums ir atļauts, lai veicinātu pasaules tirdzniecības sarunu panākumus, tomēr tam pavisam noteikti jānotiek to pilnvaru robežās, kura mums piešķirtas, pamatojoties uz 2003. gada KLP reformu.

Ir taisnība, ka mums ir divi sarunu teksti, ar kuriem pagājušajā nedēļā iepazīstināja sarunu grupu priekšsēdētāji. Attiecībā uz lauksaimniecību mums ir teksts, kurā mums ne viss patīk, bet nav nekā, ko mēs nevaram regulēt šajā lauksaimniecības tekstā vai kas liks pārsniegt mūsu pilnvaru robežas.

Jautājumā par pieeju nevis lauksaimniecības, bet rūpniecības preču tirgum, situācija, manuprāt nav tik apmierinoša. Šajā jomā jaunais teksts, ar kuru piepazīstināja priekšsēdētājs, radīja lielāku nenoteiktību sarunās nevis konkrētākus nodrošinājumus. Man ļoti žēl, bet tas atkal ir kaut kas, ar ko mums jāstrādā un par ko mums jārisina sarunas.

Šīs debates nebūtu tik patīkamas, ja tajās savu ieguldīju nedotu Schlyter kungs. Vienmēr, kad viņš iesaistās, es jūtu atbalstu savam personīgajam ieguldījumam un pārliecībai attiecībā un brīvo tirdzniecību. Viņa iejaukšanās vienmēr apliecina man, ka mēs tiešām esam uz pareizā ceļa. Runas nav ne par nabaga mazo Eiropas Savienību, kura cīnās pret jauno ekonomiku varenajiem titāniem, ne par agresīvās uzmākšanās veidu, kas ir pārņēmis Komisiju tirdzniecības jomām kurā mēs cenšamies bez apspriešanām vai apdomāšanas uzspiest savas intereses citiem.

Lieta tāda, ka tie no mums, kuri paļaujas uz starptautisko tirdzniecību, tiecas pēc līdzsvara, un mēs tiecamies pēc savstarpīguma, bet tiecamies arī pēc abpusēja izdevīguma. Tiecoties pēc atvērtības citu ekonomikās, mēs to nedarām tikai tādēļ, lai apmierinātu sevi vai kalpotu tikai savām interesēm un vajadzībām. Mēs dodam ieguldījumu arī šo ekonomiku labklājībā un izaugsmē, cenšoties radīt tajās lielāku atvērtību.

Protams, ekonomiku liberalizācija jāpanāk pakāpeniski. Tas ir pakāpenisks process nevis sprādziens vai negaidīts trieciens. Patiesība ir tāda, ka jaunās ekonomikas valstīm ir izdevīga lielāka atvērtība. Tā nozīmē derīgu konkurenci jauninājumu veicināšanai un ražīguma paaugstināšanai šajās ekonomikās; tā nozīmē izguldījumu izmaksu pazemināšanu vietējā rūpniecībā; tā nozīmē lētākas preces patērētājiem šajās jaunajās ekonomikās; tā nozīmē kapitāla, tehnoloģiju, radošuma un mūsdienīgu pārvaldes prasmju ieviešanu šajās ekonomikās.

Šis atvēršanas un integrācijas process pasaules ekonomikā nodrošina šo jauno ekonomiku izaugsmi un nostiprināšanos, lai tajās varētu palielināties uzņēmējdarbība, veidotos strādniekiem ļoti vajadzīgās darbavietas un rastos izstrādājumi un pakalpojumi eksportam, dodot iespēju šīm valstīm izveidot un nodrošināt arvien lielāku daļu pasaules tirdzniecībā. Citiem vārdiem sakot, atvērtība rada atvērtību, tirdzniecība rada tirdzniecību. Mūsu labklājība un iespējas rada iespējas tiem, kuri dzīvo šajās jaunajās ekonomikās. Citiem vārdiem sakot, mēs runājam par morāli skaidru procesu, un tā ir tirgus piekļuves stratēģijas būtība, kuru mūsu referents atspoguļoja šajā lieliskajā ziņojumā.

Nobeigumā vēlos teikt, ka attiecībā uz vietējiem iepirkumiem ir tiešām svarīgi atbalstīt un veicināt jauno ekonomiku un jaunattīstības valstu iespējas apgādāt vietējo iepirkumu tirgu. Tomēr ja tas nozīmē augstākas valsts iepirkuma izmaksas šajās ekonomikās, ka tas nozīmē neefektivitāti, ja tas nozīmē pārredzamības trūkumu un atsevišķos gadījumos arī korupciju, kurš uzņemsies tā visa izmaksas? Atbilde skan – vietējie iedzīvotāji, vietējie strādnieki un vietējie nodokļu maksātāji šajās jaunajās ekonomikās un jaunattīstības valstīs, kuri nevar atļauties uzņemties šīs izmaksas.

Tādēļ ir svarīgi ieviest atklātību un pārredzamību jauno ekonomiku valsts iepirkuma politikā un uzvedībā. Nav viegli iepriecināt un apmierināt ,,nabaga mazo” Eiropas Savienību.

  Ignasi Guardans Cambó, referents. - Priekšsēdētāja kungs, nav atlicis daudz sakāmā. Pirmkārt, atļaujiet pateikties visiem, kuri ne tikai šodien, bet jau kopš debašu sākuma bagātināja šīs debates ar papildinājumiem, grozījumiem un pat mūsu neoficiālajām sarunām, kā rezultāts ir galīgais teksts, kurš ir ne tikai referenta, bet ikviena iesaistītā darbs.

Lielākoties mums bija vienots viedoklis, uz es biju ļoti pārsteigts par dažu komentāru toni no Parlamenta zaļo puses. Būtu interesanti, ja minētais kolēģis aizietu un redzētu brīvās tirdzniecības sekas uz vietas un pēc tam ietu un paskaidrotu vidējam uzņēmumam, teiksim, Barselonas tuvumā, kur es dzīvoju, ka tā bija ,,koloniāla pieeja”. Es varētu minēt tik daudz sabiedrību, kuras cīnās pret eksportu, kamēr liela daļa no to darbības ir atkarīga no eksporta. Viņš varētu pastāstīt šo rūpnīcu darbiniekiem, ka viņi rīkojas kā Eiropas kolonizatori, mēģinot paplašināt viņu ražojumu daļu eksporta tirgū, jo ja Ķīna ievieš ierobežojumus, kuri kavē šo ražojumu eksportu, uz spēles ir liktas viņu darbavietas.

Nav runa par skaļiem vārdiem par to, ka Eiropas lielās sabiedrības ir koloniālas, runa ir par kaut ko daudz reālāku. Kaut gan katram ir tiesības attēlot lietas tā, kā viņš to vēlas, man jāsaka, ka doma par to, ka šis ziņojums ir ,,koloniāls”, mani patiesi pārsteidza, un daudzi manas valsts eksportētāji to varētu uzskatīt pat par komisku.

Tomēr ir skaidrs, ka visumā mums ir vienots viedoklis, un, kā teica Komisija, to, ko uzsāka Padome, turpināja Komisija, un tagad to atbalsta Parlaments, kas, protams, uzliek jums lielu atbildību, komisāra kungs, jo mums tiešām ir kopēja nostāja. Atļaujiet man vēlreiz uzsvērt, ka šis ir dinamisks process un jauna stratēģija un daži elementi tiešām ir jauni un tiem ir vajadzīgs turpinājums. Vai drīkstu citēt to ziņojuma punktu, kuru uzsvēra mūsu kolēģis un kurš jums tā patika? ,,Mēs aicinām Komisiju pārskatīt ieviešanas prioritātes un, iespējams, palielināt Eiropas Savienības delegācijām pieejamos cilvēkresursus, lai sākumā būtu pieejams lielāks personāls un būtu nodrošināta tirgus piekļuves grupu sekmīga darbība.” Starp citu, tas pats attiecas uz to, kas ziņojumā teikts par MVU. Šajā ziņojumā ir daudz jauna, un mēs vēlam jums visu labāko, īstenojot to.

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 19. februārī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Tokia Saïfi (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Eiropas rūpniecības konkurētspējai ir jābūt Kopienas darba kārtības centrā, jo tikai tas dos mums iespēju izveidot kvalificētas darbavietas, nodrošināt Eiropas ekonomisko izaugsmi, garantēs Eiropas sociālās labklājības sistēmas pastāvēšanu un nodrošinās ES spēju saglabāt lielākās tirdzniecības lielvaras pozīciju 21. gadsimtā.

Lai nodrošinātu šīs konkurētspējas saglabāšanu mums jāizveido tādi piekļuves nosacījumi tirgum, kas ir godīgi, taisnīgi un savstarpēji izdevīgi. Patiesībā Eiropas tirgus ir viens no atvērtākajiem un konkurētspējīgākajiem pasaulē, galvenokārt pateicoties tiesībām uz brīvu konkurenci, kuras nodrošina atklātu un godīgu tirdzniecību ES.

Neraugoties uz to, Eiropas Savienība joprojām sastop komerciālus šķēršļus ārējā tirdzniecībā, jo Eiropas galvenie tirdzniecības partneri nepiedāvā tādu pašu atvērtības un pārredzamības pakāpi kā Kopienas tirgus. Tādēļ mums nekavējoties jāīsteno pasākumi, lai atjaunotu abpusēji izdevīgus noteikumus piekļuvei tirgum trešajām valstīm, it īpaši jaunattīstības valstīm, un apkarotu ierobežojošas tirdzniecības metodes. Mums jādarbojas ātri un noteikti, lai nodrošinātu mūsu MVU pilnīgu un neierobežotu piekļuvi visiem tirgiem un it īpaši valsts iepirkumu jomai.

27. Tirdzniecības aizsardzības instrumentu reforma (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības jautājums ir Komisijas paziņojums par tirdzniecības instrumentu aizsardzības reformu.

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, man ir veicies, ka šovakar laimīgi varu atbildēt uz diviem Parlamenta jautājumiem. Ļoti priecājos, ka veicu šo garo ceļu no Kijevas, lai to izdarītu.

Tādēļ atļaujiet man sākt ar pateicību Parlamentam par ielūgumu un iespēju izdarīt šo paziņojumu par tirdzniecības aizsardzību. Es vēlētos patiekties Parlamentam par dziļo interesi par šo dokumentu, par ko liecināja mūsu diskusijas gan plenārsēdē, kad Starptautiskās tirdzniecības komitejā.

2006. gadā Komisija un padome vienojās par vajadzību pārskatīt Eiropas tirdzniecības aizsardzības instrumentus. Šā pārskata mērķis bija nodrošināt, lai Eiropas vissvarīgākie instrumenti nodrošinātu tās darba ņēmējus un uzņēmējus pret negodīgu tirdzniecību un joprojām darbotos iespējami efektīvi, it īpaši ņemot vērā dramatiskās pārmaiņas pasaules ekonomikā, kur Eiropas uzņēmumi veido pasaules piegādes ķēdes un kur Eiropas uzņēmumu ekonomisko interešu sajaukums nenovēršami kļūst arvien sarežģītāks un grūtāk novērtējams un nosaucams vārdā.

Pēc mūsu pārskata un sabiedriskās apspriešanas un ar Kolēģijas atbalstu kopā ar saviem ierēdņiem es strādāju pie priekšlikumiem par ES tirdzniecības aizsardzības noteikumu grozījumiem, kas uzņēmējiem sniegtu patiesus uzlabojumus pieejamības, pārredzamības, ātruma un skaidrības ziņā Tajos būtu iekļauta, piemēram, lielāka piekļuve dokumentiem, lielāka palīdzība maziem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot tirdzniecības aizsardzības sistēmu un ātrākus pagaidu pasākumus.

Mēs būtu ierosinājuši noskaidrot arī ES noteikumu piemērošanu divās svarīgās jomās, izstrādājot pamatnostādnes. Pirmā no tām ir apsvērumi, lai noteiktu, kāds ražošanas līmenis ārpus Eiropas vairs neļauj attiekties pret uzņēmumu kā pret Eiropas uzņēmumu mūsu pētījumu mērķiem un tirdzniecības aizsardzības novērtēšanai.

Otrs attiecas uz Kopienas interešu pārbaudē izmantojamajiem apsvērumiem, kura dod mums iespēju noteikt, ka tirdzniecības aizsardzības pasākums tiešām atbilst Eiropas Savienības plašākām interesēm – kaut kas, ko, kā es saku, kļūst arvien grūtāk analizēt, ja situācija nav gluži vienkārša un melnbalta, kā tas, iespējams, var šķist no ārpuses, vai, patiesi, kā tas bija ar tirdzniecības aizsardzības mehānismu klasisko darbību agrāk.

Šajās abās jomās bija nodomāts vispārēji sistematizēt pašreizējās metodes, kas radītu skaidrību un paredzamību uzņēmējiem un lēmumu pieņemšanā strīdus gadījumos, kurus mēs pieredzējām iepriekšējos gados un kuru skaits, man šķiet, palielināsies nevis samazināsies daudzos turpmākajos gados.

Lai kāda būtu jūsu nostāja par antidempinga priekšrocībām un trūkumiem, tās, es domāju, ir derīgas lietas, kuras ir vērts uzlabot un noskaidrot, un par kurām ir vērts izdot pamatnostādnes, lai dotu lielāku noteiktību un paredzamību tiem, kuri aicina lietot šos instrumentus.

Priekšlikumi saskaņā ar šīm nostādnēm būtu līdzsvaroti. Tajos būtu atspoguļots vidējais plāns debatēs starp ieinteresētajām pusēm un dalībvalstīm. Nav nozīmes un nav izdevīgi censties pārbīdīt smaguma centru mūsu tirdzniecības aizsardzības instrumentu uzbūvē un darbībā, virzot to uz vienu vai otru pusi Eiropas Savienības viedokļu skalā tirdzniecības aizsardzības jautājumā. Ir jānorāda un jānosaka ceļš, kurš noturēs jūs, vispārēji runājot, vidū.

Kaut gan cilvēki nereti attēloja mūsu centienus kā mēģinājumu doties uz vienu vai otru pusi, šāds iespaids varēja rasties tikai ļaudīm, kuriem nav bijusi iespēja redzēt mūsu pagaidu atzinumus un priekšlikumus, jo šajā paketē nav nekā, kas vājinātu mūsu spēju novērst negodīgu tirdzniecību, un nekā, kas pašos pamatos mainītu mūsu tirdzniecības aizsardzības instrumentu darbību.

Tomēr pēc apspriešanas ir skaidrs, ka šis jautājums ir politiski delikāts un joprojām izraisa vētrainas debates, un, man jāsaka, zināmas nesaskaņas.

Pakete, kura atsver dažādās šaubas debatēs, manuprāt, pašlaik negūs vajadzīgo atbalstu, un ir labāk veidot vienprātību nekā censties nolīdzināt pašreizējos nesamierināmos uzskatus par to, kādam ir jābūt noskaidrojumam un kādai ir jābūt reformai.

Politiskā vide, kurā šis temats tika apspriests, nav vienkārša. Daži iebilst, ka laikā, kad mēs spiežam tādus partneru kā Ķīna tirgoties godīgi, mēs nedrīkstam riskēt pat ar uzskatu, ka ES pazeminās tirdzniecība aizsardzības modrību. Nav tādas motivācijas, nav tāda nodoma, tomēr daži ir izteikuši iebildumus, ka pašlaik nebūtu saprātīgi riskēt pat ar uztveri.

Turklāt noteikumu apspriešana Dohas sarunu kārtā, it īpaši ievadrunā, pakļāva starptautisko tirdzniecības aizsardzības instrumentu vidi ievērojamām šaubām šīs runas pārsteidzošā un, godīgi sakot, nepieņemamā satura dēļ. nedomāju, ka Dohas sarunu kārtas ievadrunu vēsturē ir bijusi vēl kāda ievadruna, kura guvusi mazāku atbalstu nekā šī runa par noteikumiem.

Tomēr mūsu galvenais mērķis bija nostiprināt tirdzniecības aizsardzības instrumentu darbības vienotību, lai tie būtu izmantojamāki, un mans darbs kā komisāram nav vājināt šo vienotību.

Patiesība ir tāda, ka pašlaik šī vienotība, kuru es vēlos redzēt, nav pietiekami saskatāma starp mūsu dalībvalstīm. Tas nozīmē nevis to, ka vienai šo debašu pusei ir taisnība un otra puse maldās, bet gan tika to, ka abām pusēm jāturpina darbs, kas vērst uz lielāku vienprātību un, atklāti runājot, lielāku solidaritātes garu šo instrumentu darbībā.

To es ierosinu veicināt. Mēs turpināsim apspriešanas par mūsu izplatītajām idejām un veidot vienošanos, iesaistot mūsu pieredzi.

Nobeigumā es vēlētos izteikt šādu novērojumu. Spiediens, kuru pārmaiņas pasaules ekonomikā izdara uz mūsu tirdzniecības aizsardzības sistēmu, saglabāsies. Tas nekur nezudīs; īstenībā tas pieaugs. Spiediens kļūs lielāks. Mūsu spēja rīkoties tradicionālajā vienprātībā un solidaritātē kļūs stiprāka nevis vieglāka, un tādēļ vēl jo svarīgāk ir palielināt Komisijas nozīmi, ieturot mūsu kursu starp dažādām un konkurējošām interesēm un dalībvalstu uzskatiem šajā jautājumā.

Es uzskatu, ka turpmākie gadījumi parādīs vajadzību pēc skaidrības un pierādīs vajadzību pēc tādām pamatnostādnēm, kādas mēs plānojām sākumā. Jautājumi, ar kuriem mēs sākām šo pārskatu, joprojām būs aktuāli pēc sešiem mēnešiem, pēc gada un pēc diviem gadiem, un es esmu cieši pārliecināts, ka ar laiku tie būs jārisina.

Mūsu uzdevums ir kopīgi atrast ekonomiski un politiski uzticamas atbildes, un Komisija strādās, apturot to prātā.

  Christofer Fjellner, PPE-DE grupas vārdā. – (SV) Pateicos, Mandelson kungs! Kad jūs stāvējāt šeit iepriekšējo reizi, jūs runājāt par tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformas nepieciešamību. Jūs ar pārliecību runājāt par to, kā globalizācija un globālās piegādes ķēdes ir mainījušas tirdzniecības aizsardzības instrumentu priekšnoteikumus, un ka tādēļ tie ir jāmodernizē, lai tie joprojām būtu efektīvi un tiktu ņemtas vērā Kopienas intereses. Viss, ko jūs toreiz teicāt, ir patiesība. Mums ir vajadzīga instrumentu reforma.

Taču kopš tā laika ir izrādījies, ka reformu īstenot ir ārkārtīgi grūti. Konflikti starp Eiropas uzņēmumiem un starp dalībvalstīm ir ievērojami. Bet tas nemazina reformas nepieciešamību, gluži pretēji – tas, ka viss ir tik inficēts, un tas, ka viens piemērs pēc otra ļauj mums saskatīt tos pašus cīņas paņēmienus, kas veidoti tajās pašās paredzamajās jomās, manuprāt, liecina, ka mums vajadzīgas pārmaiņas. Mums vajadzīgs jauns skata punkts uz instrumentu un vienprātība, kas mūs vieno.

Tagad reforma ir atlikta un izskatās ļoti tāla. Protams, to nožēlo gan citi, gan arī es pats. Tomēr nekam neder strīdi par to, vai tā bija dalībvalstu vai Komisijas vaina, vai kuras dalībvalstis radīja šķēršļus darbam. Grēkāža meklēšana nedarīs labu nevienam.

Jo, kaut gan priekšlikums pašlaik ir apturēts, idejas nedrīkst aprakt. Mēs nedrīkstam aizmirst šo lietu. Mums jāturpina tās apspriešana un jākoncentrējas uz to, par ko mēs faktiski esam vienojušies. Es domāju, tas ir diezgan daudz. Varbūt skaidrāki noteikumi ir tas, kā mēs aizsargājam Kopienas intereses. Iespējams, tā ir Kopienas rūpniecības definīcijas modernizācija.

Taču tā priekšnoteikums mums ir uzturēt debates turpināt debatēt un panākt kompromisus. Es ceru, ka mēs šeit, Eiropas Parlamentā, tā rīkosimies. Es ceru, ka arī dalībvalstis un Komisija uzturēs debates.

  Jan Marinus Wiersma, PSE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt ar pateicību komisāram par šo atskaiti un par godīgumu, izskaidrojot dilemmas, ar kurām viņš saskaras, runājot ar kolēģiem un dalībvalstīm par Eiropas Savienības tirdzniecības aizsardzības mehānisma reformu. Tā ir viena lieta, un mani iepriecina arī tas, ka jūs atklāti pasakāt, kādēļ nevarat nākt klajā ar priekšlikumiem tieši tagad, jo vienkārši ir ļoti grūti Eiropas Savienībā panākt vienošanos par to, kāds tagad ir labākais ceļš virzībai uz priekšu.

Komisārs uzsvēra arī to, ka ir jāatrod veids, kā uzbūvēt tiltu starp tām valstīm, kuras galvenokārt pelna ar tirdzniecību, un valstīm, kuras iegūst lielākos ienākumus no ražošanas. Es nāku no tirdzniecības valsts Nīderlandes, bet es ļoti labi saprotu bažas par starptautiskās tirdzniecības un aizsardzības attīstību, kuras izjūt tādas valstis kā Francija un Vācija, kurām ir liela ražošanas bāze. Tām ir jāaizsargā arī pašu rūpniecība. Tādējādi ir ļoti svarīgi atrast tiltu, un ir svarīgi, lai arī komisārs vēlas veltīt tam īpašas pūles.

Man šķiet, ka tā ir mums vajadzīgā diskusija. Mums nav jābaidās runāt par šīs tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformas nepieciešamību, jo mēs sastopamies ar straujām pārmaiņām pasaules ekonomikā. Kas mums ir jāapspriež? Es tīši pateicu ,,apspriest”, jo arī man vēl nav visu atbilžu. Mums jāapspriež sistēmas pārredzamība, lielāka elastība, kas nepieciešama, labāka Eiropas uzņēmuma definīcija un sociālie un vides aspekti Eiropas Kopienas interešu noteikšanas ziņā. Ir daudz jautājumu, kas mums jāapspriež Parlamentā, un par kuriem mums jācenšas nonākt pie secinājumiem, ar kuriem pēc tam vēlreiz dalīties ar komisāru.

Man šķiet, ka ir par agru pat manas grupas vārdā nākt klajā ar ļoti konkrētiem priekšlikumiem par to, kā tam jānotiek. Esmu gatavs sākt diskusijas par reformas nepieciešamību un pēc tam domāt par to, kā mēs varam noteikt daudzās jomas, kurās vēlamies strādāt vairāk. Tas izrausīs ārkārtīgi daudz sarunu arī manā grupā tāpat kā Padomē un Komisijā. Mēģināsim! Esmu vienisprātis ar komisāru – neatkarīgi no tā, vai tas prasīs sešus mēnešus, divpadsmit mēnešus vai divus gadus, vismaz turpināsim debates. Mēs nevaram vienkārši ignorēt to, ka pasaulē un arī pasaules ekonomikā notiek pārmaiņas, un mūsu tirdzniecības aizsardzības sistēma ir jāpielāgo, lai tā atbilstu šīm pārmaiņām. man tas šķiet svarīgs sākumpunkts diskusijām, un es priecājos, ka komisārs bija tik vaļsirdīgs, runājot par problēmām, ar kurām sastopas pats.

  Carl Schlyter, Verts/ALE grupas vārdā. – (SV) Pateicos, komisāra kungs! Debates ar jums vienmēr ir interesantas! Ir apmierināts arī mans viedoklis, ka godīga tirdzniecība ir labāka par brīvu tirdzniecību, un, protams, ka uz solidaritāti pamatota tirdzniecība ar vājāku partneri ir svarīgāka nekā formāla godīga un ekvivalenta tirdzniecība.

Bet tagad atgriežamies pie TAI – tirdzniecības un attīstības indeksa.

Kas attiecas uz pārējo, iespējams, mums jāpārbauda vienam otra grāmatplaukti un, iespējams, kādreiz jāizprot iepriekšējā pieredze pie tases sarkanās tējas? Pretējā gadījumā jūs varat nākt kopā ar mani uz atkritumu izgāztuvi, kur es kļūstu politiski aktīvs un tiekos ar ielas bērniem Brazīlijā.

Tomēr atpakaļ pie TAI. Kas ir Eiropas uzņēmums? Tagad to ir grūti definēt, un tādēļ var būt grūti arī piemērot šo koncepciju. Kā intereses ir Kopienas patiesās intereses? Patērētāju intereses? Brīvprātīgo organizāciju intereses? Mazo uzņēmumu intereses? Lielo sabiedrību intereses? To nemaz nav viegli noteikt, un tas nozīmē, ka pašlaik ir grūti piemērot instrumentu, izņemto atsevišķus skaidrus gadījumus.

Visā tajā ir dimensija, kuras pilnībā trūkst, un man šķiet, ka būtu ārkārtīgi interesanti, ja jūs atgrieztos pie tās, kad nāksit klajā ar jauniem priekšlikumiem. Vai ekoloģiskais un sociālais dempings nav jāpielīdzina tiešajam dempingam? Kāda atšķirība, vai uzņēmums izvairās no vides un sociālo noteikumu ievērošanas, kas ir miljardiem eiro vērti, vai saņem miljardiem eiro valsts atbalstu? Būtu interesanti, ja jūs varētu diskutēt ar PTO un redzēt, vai mēs varam virzīties uz priekšu šajā jautājumā.

  Helmuth Markov, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, pilnīgi godīgi sakot, es priecājos, ka jūsu ierosinātā tirdzniecības aizsardzības instrumentu reforma neizdevās. Jūs centāties virzīt tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformu, iekļaujot šo reformu Vispārējā Eiropas stratēģijā. Pat ja mēs pieņemam, ka šī reforma būtu bijusi noderīga, ir pilnīgi skaidrs, ka mums jānostiprina šie instrumenti tur, kur mēs gatavojamies kaut ko iegūt, nevis jāatmet tie visi kopā. Taču šis pēdējais mērķis bija jūsu 2007. gada paziņojuma nolūks. Jūs apgājāt lielāko vairākumu, kuri atbalstīja pašreizējās sistēmas saglabāšanu, ar tikai nelielu mazākumu, kuri bija pret tās saglabāšanu un atbalstīja tās pakāpenisku likvidēšanu. Veids, kādā reformas projekts iestrēga Komisijas līmenī, liecina, ka lielākā daļa dalībvalstu un daudzi no jūsu kolēģiem uzskatīja šos priekšlikumus par nepieņemamiem, un ka tie patiesībā tika vērsti uz mazu, taču ļoti daiļrunīgu lobiju.

Kurš būtu ieguvējs no šīs reformas? Ne jau Eiropas darba ņēmēji, kuriem draud darba vietu zaudējums, jo lielākās sabiedrības bija gatavas izmantot jūsu slavētās salīdzinošās priekšrocības jaunattīstības valstu tautsaimniecībās. Ne jau strādnieki tajās valstīs, kuriem jācieš nepieņemami darba apstākļi, un, protams, ne jau Eiropas uzņēmumi – un es runāju kā uzņēmējs, kuri veic ražošanas procesu saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas tiesību aktiem, un kuriem nav nodoma paaugstināt peļņu, izmantojot zemas vides un sociālās normas zināmās trešās valstīs.

Šiem priekšlikumiem nebija nekāda sakara ar godīgumu un taisnīgumu starptautiskajās tirdzniecības attiecībās un tirdzniecības attiecībās starp sabiedrībām. Galvenie ieguvēji faktiski būtu bijuši galvenie importētāji, kurus, protams, traucē, jebkādas pūles ierobežot viņu ļaunprātīgās metodes. Ieguvēji būtu bijuši galvenie vairumtirgotāji un izplatītāji, kur nevērīgi apiet patērētāju intereses un izvēlas nerunāt par to, ka patērētāji ir arī strādnieki, iedzīvotāji un nodokļu maksātāji. Ieguvēji ES būtu tie, kuru galvenās rūpes ir viņu peļņa, aizmirstot, ka Eiropas Savienība ir jāattīsta, pirmkārt un galvenokārt pamatojoties uz savstarpēju solidaritāti un atbalstu.

Tā tirdzniecības aizsardzības instrumentu sistēma, kura mums ir, nav nevainojama, tomēr tā strādā labāk, salīdzot ar citām pasaules sistēmām. Starp citu, tas nav tikai mans viedoklis; 2006. gadā jūs, Komisija, veicāt pētījumu, kas nonāca pie tādiem pašiem rezultātiem. Mums jāgaida un jāredz, kādi procesi notiks Pasaules Tirdzniecības organizācijā, pirms mēs uzsākam jebkādas jaunas reformas šajā jomā. Šādā reformā būtu jāņem vērā tas, ko dara tirdzniecības partneri, nevis vienpusēji jāatsakās no jebkādiem tiesiskiem instrumentiem, lai aizsargātu mūs pret dempingu – tiesiskiem instrumentiem, kuri starp citu, pamatoti uz starptautiskiem noteikumiem.

Diemžēl man jāpiebilst, ka es nevaru atzīt Komisijas rīcību, piemērojot tirdzniecības aizsardzības instrumentus 2007. gadā. Daudzas dalībvalstis un citas ieinteresētās puses protestēja pret to, ka Komisijas ierosinātās pārmaiņas tika īstenotas pirms vēl Padomei un Parlamentam bija iespēja izteikties par tām. Tirdzniecības ĢD pēc pašu ierosmes pavisam vienkārši iepriekšējo mēnešu laikā atcēla dažus iestāžu sadarbības iedibinātos principus. Tā rezultātā nav ierosināta pilnīgi neviena lieta. Es varu tikai cerēt un vēlētos lūgt jūs nodrošināt, lai šāds sadarbības stils starp Komisiju un Parlamentu vairāk neturpinātos. Turklāt es vēlētos jūs lūgt arī izteikt galvenos priekšlikumus par tirdzniecības aizsardzības instrumentu sistēmu Starptautiskās tirdzniecības komitejai un nopietni apspriest tās ar Parlamentu, pirms tās stājas spēkā.

  Daniel Caspary (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, šis jautājums iepriekšējās dienās un nedēļās ir pārāk satraucis dažus cilvēkus. Komitejā daži cilvēki gandrīz piedzīvoja sirdslēkmi, lasot pirmo ziņojuma projektu.

Komisija apturēja iniciatīvu, jo jūs, komisāra kungs, acīmredzot bijāt pārņemts ar uzdevumu sagatavot reformas priekšlikumu, kurš spētu iegūt vairākuma piekrišanu. Mūsu parlamentārā administrācija bija pārņemta un iekļāva darba kārtībā šodienas debates ar bezjēdzīgu nosaukumu ,,Komisijas paziņojums par tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformu”, bet runātāju sarakstā teikts ,,Patērētāju aizsardzības instrumentu reforma”, kura nav daudz labāka. Skatoties uz publiku, šķiet, ka tā arī ir pārņemta ar domām par došanos uz restorānu vai mājup. iespējams, kāds vismaz skatās internetā, un, cerams, mēs saglabāsim pārskatu šeit plenārsēžu zālē.

Man ļoti žēl, ka Komisija nav spējusi izstrādāt reformas priekšlikumu, kas nodrošinātu vairākumu Padomē un Parlamentā. Šis noteikti nav īstais laiks šāda veica reformai, tomēr neviens šeit negaidīja, ka reforma tik nožēlojami izgāzīsies.

Kas tagad ir svarīgi? Pirmkārt, vai Komisija savlaicīgi informēs Parlamentu par nodomiem vēlreiz ķerties pie šīs reformas un iesaistīs mūs katrā posmā? Atļaujiet vērst jūsu uzmanību īpaši uz koplēmuma tiesībām saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Otrkārt, vai tagad reforma nenāks pa sētas durvīm bez Padomes un parlamenta lēmuma? Vai arī jūs, komisāra kungs, patiesi, kā tikko teicāt, cenšaties atjaunot uzticību? Tirdzniecības aizsardzības instrumenti jāpiemēro saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem un praksi.

Treškārt, kāpēc jūs tieši tagad maināt personālu attiecīgajā departamentā? Mēs ļoti uzmanīgi pārraudzīsim Tirdzniecības ĢD rīcību turpmākajās nedēļās.

  Erika Mann (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, jūsu uzdevums noteikti nav bijis viegls. Jums jārīkojas ar vienu no sarežģītākajiem portfeļiem. Tirdzniecības un ārējās tirdzniecības nozare ir tā, kura saskaras ar pilnīgi jaunām problēmām. Mēs gadiem ilgi runājam par globalizāciju, bet man šķiet, ka mēs tikai tagad sākam saprast, par ko ir runa.

Jūsu slavenajā runā Berlīnē, Čērčila runā, jūs teicāt, ka Eiropai ir mesti jauni izaicinājumi un ka kopš kara beigām izaicinājumi ir mainījušies, jo koordinātu asis tagad ir nevis Berlīne vai Parīze, bet gan Mumbaja, Šanhaja un citas jauno tautsaimniecību lielās pilsētas. Mēs piekrītam jūsu viedoklim. Jums ir pilnīga taisnība. Mēs uz to vērtējam tāpat kā jūs. Mēs redzam izaicinājumus, kuriem Eiropas Savienībai ir jāstājas pretī jaunajā starptautiskajā un globālajā situācijā. Ķīna ir reāla. Ķīna nav tikai mīts vai tēls; Ķīna ir kļuvusi par realitāti mums visiem, un tā ir pārmaiņu simbols. Jautājums – kādus secinājumus mēs no tā izdarām? Jūs secinājāt, ka mums jāmaina instrumenti. Jūs secinājāt, ka mums jāstājas pretī izaicinājumiem, pielāgojot tirdzniecības aizsardzības instrumentus vai citas jomas.

Mana frakcija nav atradusi galīgo atbildi, bet mums noteikti ir vēl daudz vairāk šaubu. Kā jūs varat dzirdēt, šīs šaubas valda arī šajā plenārsēžu zālē. Mēs šaubāmies, jo šie aizsardzības instrumenti ir apliecinājuši savu vērtību. Šiem instrumentiem piemīt zināma elastība. Tos var interpretēt dažādi. Tie var ņemt vērā dažādu nozaru intereses, un tie var dažādi interpretēt Kopienas intereses. Pārbaudi iespējams veikt dažādos veidos, un jā, tā ne vienmēr ir perfekta.

Starp citu, es zinu, ka jūs neesat izdarījis daudz kļūdu. Es pati varu noteikt divus punktus, kuros novērtējums nebija pareizs, taču es domāju, ka tāpat būs arī ar jaunajiem instrumentiem. Kurp tad mēs īsti dodamies? Jūs sakāt, ka vēlētos turpināt šo ceļu un turpināt apspriešanas. Jūs vēl neesat aizvēris atvilktni. Kurp šīs ceļš mūs aizvedīs? Kurp mūs aizvedīs apspriešanas? Kā jūs vēlētos īstenot apspriešanas ar šo plenārsēžu zāli? Tie ir trīs jautājumi papildus tiem jautājumiem, kurus uzdeva mani kolēģi. Es būtu ārkārtīgi pateicīga, ja jūs sniegtu kādu informāciju, jo es katru dienu saņemu vēstules pa elektronisko pastu. Vai pārmaiņas, kas notiek jūsu ģenerāldirektorātā, liecina, ka jūs veicat struktūras maiņu, ņemot vērā jūsu gaidāmo paziņojumu? Vai tehniskās pārmaiņas, kuras, acīm redzot, notiek jūsu ģenerāldirektorātā, ir tā rādītājs? Vai tirdzniecības aizsardzības instrumentu neizmantošanu 2007. gadā arī var tulkot kā norādi, vai arī tā ir tikai sagadīšanās, un spēlē ir iesaistīti citi faktori?

  Tokia Saïfi (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisija ir nolēmusi atlikt tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformas projektu, un, komisāra kungs, es atzinīgi vērtēju šo gudro lēmumu, jo tas palīdzēs saglabāt cīņu pret negodīgu konkurenci. Šie instrumenti tiešām ir starptautiskās tirdzniecības sistēmas svarīga daļa, jo tie nodrošina sabiedrībām un it īpaši MVU, kuri dempinga ir galvenie upuri, iespēju darboties godīgas un stabilas konkurences apstākļos, kuri, savukārt, nodrošina ekonomikas veselību.

Tādēļ es vēlētos atkārtot Verheugen kunga teikto konferencē par tekstilu, kura notika iepriekšējās nedēļas beigās Milānā. ,,Tirdzniecības aizsardzības instrumenti veicina mūsu nozaru konkurētspēju, un tos nekādi nevar uzskatīt par protekcionisma instrumentiem.” Es tiešām uzskatu, ka tas pasaka visu. Šie instrumenti nav slēpts veids, kā aizsargāt Kopienas rūpniecību pret starptautiskās tirdzniecības brīvu kustību, bet gan veids, kā uzlabot tās konkurētspēju, veidojot normālus konkurences apstākļus tādā veidā un tad, kad tas ir vajadzīgs.

Tādēļ nav runas par šo instrumentu ieviešanas vājināšanu, kuri spēs labāk pielāgot Eiropas Savienības tirdzniecības politiku mainīgajai pasaules ekonomikai. Patiesībā ir gluži otrādi, jo ražotāju intereses tiktu vājinātas, un pieņemtie pasākumi varētu netieši veicināt rūpniecības pārvietošanu un mūsu pētniecības un inovācijas centru migrāciju.

Eiropai jāuzņemas aizstāvja loma mūsdienu globalizētajā pasaulē. Ja mums jāsaglabā konkurētspēja, mēs nedrīkstam vājināt aizsardzību darījumos ar partneriem, bet mums ir jāievēro godīgi un taisnīgi starptautiskās tirdzniecības noteikumi.

  Kader Arif (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, tikko teiktais liecina, ka jūsu priekšlikums bija vismaz pretrunīgs. Taču sākumā nebija, par ko debatēt. Komisārs iepazīstināja ar neatkarīgu pētījumu un sabiedrisko apspriešanu, kas liecināja, ka ir bijusi vispārēja vienprātība par pašreizējās sistēmas efektivitāti un stabilitāti. vienīgais uzlabojums, kuru vēlējās dažādās iesaistītās puses, bija lielāka pārredzamība, lielāks ātrums un labāka piekļuve MVU.

Taču Komisija, slēpjot šo patiesību, uzsāka reformu, kas ieies vēsturē ar tās radīto vispārējo pretestību. Gan arodbiedrības, gan uzņēmēji kopā ar lielāko daļu Padomes locekļu iebilst pret plānu, kas apdraud Eiropas Savienības spēju aizsargāties pret negodīgām tirdzniecības metodēm.

Komisija anulēja šo priekšlikumu, un es ļoti priecājos par to. Komisijas atbalstītā pieeja īstenībā bija bīstama, un tajā slēpās dalīšanās iedīgļi. Ir vērts norādīt, ka Komisijas uzdevums ir nodrošināt solidaritāti starp dalībvalstīm un ievērot to dažādās intereses nevis izraisīt domstarpības, nostādot patērētājus pret darba ņēmējiem vai importētājus pret ražotājiem Komisāra kungs, vai drīkstu jums atgādināt, ka jebkuram reformas projektam vajadzīgas divas lietas – tajā ir jāņem vērā veiktās izpētes ieteikumi un rezultāti un iepriekš jāinformē šī Parlamenta deputāti par virzienu, kādu ievēros šīs priekšlikums, it īpaši tad, ja ir runa par tā pretrunīgākajiem aspektiem.

  Elisa Ferreira (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, minūtes laikā es varu tikai apsveikt Mandelson kungu ar lēmumu neturpināt tirdzniecības aizsardzības instrumentu pārskatu.

Iedomājieties, ka spēcīgu upju sistēmā sabūvēta virkne aizsprostu. Slūžas darbojas saskaņā ar parastiem noteikumiem. Vai var nolemt mainīt vienu aizsprostu, to pašu nedarot nevienam citam, vienkārši tādēļ, ka daži uzskata, ka ūdens šoziem nesasniegs viņu mājas? Vienpusējs tirdzniecības aizsardzības instrumentu grozījums nozīmētu vājināt aizsprostu, lai izvairītos no slūžu darbināšanas. Tas nav tas, kas vajadzīgs Eiropai, un Komisija darīja pareizi, ievērojot ļoti skaidros ziņojumus, kurus tai sūtīja šis Parlaments, arī arodbiedrības, Eiropas rūpniecība un lielākā daļa dalībvalstu.

Brīvā tirdzniecība neizdzīvos, ja tiks lauzi to noteicošie likumi. Taču šie noteikumi ir jāmodernizē un tajos jāiekļauj tādas vispārējas vērtības kā atbilstošu darbavietu, vides, klimata un sabiedrības veselības aizsardzība. Tikai attiecībā uz to un neko citu Eiropai ir jāizmanto politiskā ietekme un tirdzniecības spēks divpusējos nolīgumos ar pasaules galvenajiem ražotājiem. Vienīgi ar abpusējām darbībām un mūsdienīgiem un vispārējiem noteikumiem tirdzniecība var palīdzēt uzlabot ne tikai cilvēku dzīves apstākļus ārpus Eiropas, vispārēji runājot, visā pasaulē, bet arī dzīves apstākļus un izdzīvošanu Eiropas darba ņēmējiem un uzņēmējiem, kuri vēlas joprojām ražot un dzīvot Eiropā un eksportēt no Eiropas.

To sagaida no komisāra, kurš pārstāv Eiropu pasaulē. Apsveicu, Mandelson kungs!

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, komisārs P. Mandelson pauda prieku, ka ir šeit piedalījies divās debatēs, un arī es ļoti priecājos, jo vēlētos lūgt dažus paskaidrojumus par viņa ļoti noderīgo atbildi attiecībā uz PTO, un es pateicos viņam par tajā iekļauto informāciju.

Viņš apgalvo, ka runas par pārāk lielu iepriekšēju finansējumu uz lauksaimniecības rēķina nāk no ļoti mazas interešu grupas; es teiktu, ka viņi (man šķiet, ka mēs runājam par īru lauksaimniekiem un lauksaimniecības uzņēmumiem) parasti ir labi informēti, un es domāju, ka es vēlos vēl pirms pusnakts noskaidrot, ka viņi maldās – es ceru, ka viņi maldās – un ka tas, ko jūs mums šovakar stāstāt, ir taisnība. Es vēlētos norādīt arī uz jūsu komentāru par to PTO pusi, kas nav saistīta ar lauksaimniecību. Jūs paudāt arī nožēlu par tajā esošo tekstu.

Ņemot vērā jūsu komentārus par PTO un brīvās tirdzniecības nolīgumiem, mans sākotnējais jautājums ir šāds: vai jūs tagad esat mazāk pārliecināts, ka vienosities ar PTO kādu citu reizi? Tas ir nedaudz tiešs jautājums, taču atbilde būtu noderīga.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, mēs saskaramies ar dilemmu starp brīvo tirdzniecību, kurai mēs ticam, un taisnīgu tirdzniecību, kas tiek pārkāpta. Ja taisnīgums nav pilnīgs, mums vismaz pagaidām jācenšas aizsargāt tie, kuri rīkojas likumīgi.

Es vēlos iepazīstināt ar Polijas valdības nostāju, kura pašlaik iebilst pret reformu, sakot, ka D. Caspary ziņojumā bija minēts, ka mums pietiek ar to, kas mums ir. Kādēļ tā? Pastāv pieņēmums, ka dažām valstīm ir uzņēmumi, piemēram, Ķīnā. Un aizsardzība nozīmētu, ka tām būtu vairāk priekšrocību nekā citiem uzņēmumiem Eiropas valstīs, tādēļ tas nav taisnīgi. Man šķiet, ka tekstila brīvā tirdzniecība deva mums mācību 2005. gadā, un es domāju, ka tagad mums jāīsteno jaunā reformā ļoti gudri. Ceru, ka komisārs darīs visu, lai tā noritētu labi.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, tirdzniecības apjoms ir ekonomiskās attīstības līmeņa rādītājs. Liels eksports ir attīstītu tautsaimniecību iezīme, taču tam ir jābūt divvirzienu ceļam, un arī importam ir jāplūst pretējā virzienā. Ja kustība pa lielākai daļai ir vienvirziena, tas rada nelīdzsvarotību, partnerības trūkumu un palielina attīstības līmeņa atšķirību. Tādēļ ir jānosaka zināmi principi, kas palīdz definēt kvalitātes normas un noteikumus, tādējādi radot stabilitāti un partnerību tirdzniecības nozarē.

Pārāk bieži gadās, ka mēs runājam par savstarpēju solidaritāti un vienlīdzību, faktiski gatavojoties aizsargāt savas valsts intereses, kaitējot tiem, ar kuriem mēs esam kopā. Pārāk bieži notiek arī tā, ka mēs veicinām eksporta attīstību un iespēju investēt zināmās valstīs, nepārbaudot, vai tajās tiek ievēroti demokrātiskie principi un cilvēktiesības, nerunājot par situāciju vides prasību jomā, algu līmeni un sociālo aizsardzību. Tirdzniecības aizsardzības instrumentam ir jānodrošina taisnīgums un vienlīdzīgas iespējas.

  Corien Wortmann-Kool (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisār Mandelson kungs, paldies par jūsu vaļsirdīgo paskaidrojumu, kādēļ jums tas nav izdevies. Kad es klausos dažos no saviem kolēģiem – deputātiem, es dzirdu, ka viņi ir priecīgi, ka jums nav izdevies reformēt tirdzniecības aizsardzības instrumentus, un, manuprāt, tas ir tādēļ, ka viņi baidās, ka jūs tos atcelsit. Tas nav tas, ko es dzirdēju jūs sakām, bet vai nebūtu daudz godīgāk pateikt, ka jūs varbūt esat bijis pārāk godkārīgs, ka gribējāt iet pārāk tālu ar šīm reformām? Īpaši es runāju par līdzsvara reformu starp rūpnieciskajām valstīm un tirdzniecības interesēm.

Tā kā tas nav izdevies, mēs tagad nespēsim īstenot daudzas vajadzīgas pārmaiņas mazo un vidējo uzņēmumu piekļuves jomā, kuriem pienākas plašs atbalsts. Turklāt pārmaiņas, kas nepieciešamas saistībā ar pārredzamību, ātrumu, dokumentu pieejamību, un kuras gūst plašu atbalstu, tagad,diemžēl, nenotiks nākamo divu gadu laikā. Vai mēs varam atrast veidu, kā nodrošināt, lai šīs pārmaiņas notiek un lai mēs kādreiz varam pienācīgāk apspriest daudz tālejošākus priekšlikumus?

  Kader Arif (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, ja jūs apsverat jaunos reformas projektu, kas ir tuvs oriģinālajam variantam, kā jūs varat iedomāties aizstāvēt pret PTO tādu politiku, kura soda dempingu, kad to praktizē ārzemju sabiedrības, bet atzīst to, kad tas nāk par labu Eiropas uzņēmējiem? Problēma ir nevis neziņā par to, kas ražo Eiropā ienākošās preces, bet gan drīzāk neziņā par to, vai tās ir eksportētas saskaņā ar taisnīgiem un līdzvērtīgiem noteikumiem. Mēs nevaram pieņemt, ja kāda sabiedrība, kura apgalvo, ka tā ir Eiropas uzņēmums, un kura praktizē dempingu, kļūst neaizskarama tikai tādēļ, ka tā ir Eiropas uzņēmums pēc jūsu jaunās definīcijas.

Turklāt ņemot vērā to, ka šīs debates notiek daudzpusējā līmenī, kādēļ nebūt vēl atklātākiem un neiekļaut sociālo un vides dempingu tirdzniecības aizsardzības instrumentu kopā? Tas kalpotu arī Eiropai un darītu tai lielu godu, ja tā atrastos šīs kampaņas priekšgalā.

  Elisa Ferreira (PSE). – (PT) Komisāra kungs, pēc jautājuma, kuru uzdevu jums iepriekš vai pēc mana iepriekšējā komentāra, man jāsaka, ka, runājot par Eiropu, lietas, kas bija ierosinātas saistībā ar tekstilu un apaviem, it īpaši manā valstī, ir izraisījušas pārmaiņas, kas novērsušas jebkādu bezdarbu. Taču tā nekādā ziņā nebija protekcionisma veida kustība, un attiecīgās sabiedrības ir pārvietojušas rūpnīcas ārpus Eiropas un tagad rada darbavietas Eiropā un ārpus tās. Tādēļ tā bija interesanta kustība.

Neraugoties uz to, tomēr šķiet, ka 2007. gadā Komisija nav ierosinājusi jaunas lietas.

Tādēļ es vēlos jautāt jums, lūk, ko: vai Komisija bija nodomājusi neierosināt lietas (ne pret Portugāli, bet pret citām valstīm), neierosināt nekādas pret dempingu un subsīdijām vērstas izmeklēšanas, lai gaidītu lēmumu izskatāmajā procesā, vai arī tās nodoms bija atstāt bez izskatīšanas tās lietas, kuras tā jau bija sākusi izmeklēt? Tāds ir mans jautājums jums.

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. - Priekšsēdētāja kungs, baidos, ka nesapratu man uzdotā pēdējā jautājuma visu tulkojumu. Uztvēru tikai pēdējo fragmentu, kurā, šķiet, bija ieteikums, ka mums ir jāsamazina tirdzniecības aizsardzības instrumentu darbība un jāpārtrauc lietu ierosināšana vai risināšana.

Es īsti nesapratu šā jautājuma ievadu, jo, aplūkojot Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietni, jebkurā laikā ir iespējams iegūt informāciju, kuru deputāts vēlas saņemt par pašlaik ierosinātajām un izmeklētajām lietām, un lietām, par kurām tiek izvirzīti priekšlikumi parastajā veidā.

Es nesūdzos par to, ka man piedēvē nepamatotu godkāri – tas ir līmenis, kādam es strādāju un kā es veicu darbu. Ja komisāram nav godkāres, tad viņu, man šķiet, apvainos par ļoti zemiem standartiem. Tomēr es neesmu pietiekami godkārīgs, lai nekavējoties izmantotu mana drauga Schlyter priekšlikumu par pāreju no manas nespējas ierosināt vispārējas tirdzniecības instrumentu reformas pret lēto izstrādājumu dempingu uz jauna organiskā vai ekoloģiskā dempings koncepciju. Man šķiet, ka mēs joprojām pievērsīsimies bijušajam, kamēr pārvietosim skatu uz jaunāko, tomēr es ceru, ka viņš to uztvers nevis kā mana godkāres trūkuma izpausmi, bet gan kā nopietnu reālismu.

Caspary kungs, šķiet, izteicās, ka viņš ir vīlies, jo nav izvirzīti priekšlikumi. Protams, es varu saprast viņa vilšanos, bet es tiešām neesmu pārliecināts, ka pat šis Parlaments būtu izrādījis lielāku gatavību nonākt pie vienkārša, vispārēja viedokļa par to, kādai bija jābūt reformai, nevis par to, ko varējušas sasniegt dalībvalstis.

Arif kungs apgalvoja, ka mana motivācija ir izspēlēt importētājus pret ražotājiem. Es neizspēlēju vienu pret otru – tikai lieta tāda, ka reālajā pasaulē cilvēkiem ir dažādas intereses, dažādi viedokļi un dažādas vajadzības. Baidos, ka mēs vēl nedzīvojam ideālā sociālistu sabiedrībā, kurā nevienam nav atšķirīga viedokļa, nevienam nav atšķirīgu vajadzību un nevienam nav atšķirīgu interešu. Baidos, ka mums ir jādarbojas reālā pasaulē, un mums ir jāvirzās pa mūsu kursu starp šīm interesēm un vajadzībām, un ir jāpanāk taisnīgs, objektīvs un pieņemams rezultāts mūsu pūlēm, stūrējot uz priekšu šo politiku.

Manuprāt, Mann kundzes izpratne par dilemmām, ar kādām mēs saskaramies šajā politikas jomā, bija ļoti reālistiska. Tas nenozīmē, ka es tiecos pēc lielākas elastības kā pašmērķa. Uzsākot šo pārskatu, es centos nonākt pie tirdzniecības instrumentu kompleksa, kas būtu nevis pašos pamatos atšķirīgs vai mainīts, salīdzinot ar pašlaik mūsu rīcībā esošajiem instrumentiem, bet gan darbotos skaidri izpētītā sistēmā, un lai šo instrumentu ietekme būtu skaidri paredzama, skaidri attaisnota un līdzsvarota dažādās uzņēmējdarbības jomās, kuras darbojas arvien sarežģītākajos 21. gadsimta pasaules ekonomikas apstākļos. Un es nenožēloju šo rīcību.

Nobeigumā es vēlos tikai pateikt, faktiski atbildot Markov kungam – jā, iespējams, tas ir precīzs rezumējums, ka mūsu rīcībā esošā tirdzniecības aizsardzības sistēma nav pati labākā, bet tā mums ir vienīgā. Man šķiet, ka tas ir godīgs mūsu sistēmas apraksts.

Jautājums, kas man jāuzdod un kas joprojām ir neatbildēts, nav par to, vai mūsu sistēma ir vislabākā – laikam tā nav, taču tā ir vienīgā, kas mums ir, un tā ir pieņemamā darba kārtībā. Man jājautā, vai tā arī turpmāk būs darbotiesspējīga tā kā tagad? Vai tā atbildīs mainīgajiem ražošanas modeļiem un Eiropas uzņēmējdarbību arvien pieaugošajam piegādes ķēžu skaitam, kas kļūst daudz internacionālākas un kļūs vēl internacionālākas nekā jebkad iepriekš? Tie ir jautājumi, kurus es uzdevu. Uz tiem vēl nav apmierinošu atbilžu, taču atbildes, man šķiet, nāksies atrast, un mums ir jāturpina to meklēšana.

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  David Martin (PSE), rakstiski. – Ir pagājuši desmit gadi kopš tirdzniecības aizsardzības instrumentu pārskatīšanas. Tie jāmodernizē, lai nodrošinātu to turpmāko atbilstību pasaules tirdzniecības videi, kurā darbojas ES uzņēmēji.

Atvērti tirgi dod labumu ikvienam, un tiem ir jābūt mūsu mērķim, taču ir tiesa, ka tirdzniecības aizstāvība ir vajadzīga, lai pasargātu mūs no negodīgas tirdzniecības. Tomēr lemjot par to, kas ir negodīga tirdzniecība, mums ir jāņem vērā arī plašākas Kopienas intereses nekā to atļauj pašreizējie likumi, un jānovērš kaitējumi tām Eiropas valstīm, kuras izveidojušas pasaules piegādes ķēdes. Mums jānodrošina arī tas, lai miljoniem patērētāju intereses tiktu rūpīgi samērotas ar reizēm šaurajām dažu ražotāju interesēm.

Ceru, ka Komisija drīz atradīs piemērotus politiskos apstākļus, lai atgriezties pie priekšlikumiem par mūsu tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformu.

28. Nākamās sēdes darba kārtība: skatīt protokolu

29. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 23.10.)