Indekss 
 Pilns teksts 
Debates
Otrdiena, 2008. gada 19. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

ES stratēģija attiecībā uz Vidusāziju (debates)
MPphoto
 
 

  Cem Özdemir, referents. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, ļaujiet man vispirms izmantot šo iespēju, lai pateiktos referentiem par viņu atbalstu un vērtīgajiem ierosinājumiem ziņojumam par Vidusāziju. Tomēr, es vēlētos izmantot šo iespēju un īpaši pateikties Ārlietu komitejas sekretariātam un, protams, arī manas grupas kolēģiem, kurus šobrīd nedrīkst aizmirst un bez kuriem šis ziņojums nebūtu sagatavots. Ļaujiet man minēt tikai dažus no viņiem: Dag Sourander, Paolo Bergamaschi, Rosemary Opacic, Andrew Woodcock, Margaret Francois un mana kolēģe Rana Aydın.

Šovakar mēs Eiropas Parlamentā pirmo reizi apspriežam ziņojumu par Vidusāziju. Manuprāt, šis Parlamentam ir īpašs brīdis, jo tas atspoguļo nozīmīgumu, ko mēs savās attiecībās piešķiram Vidusāzijas reģionam. Vidusāzija Eiropas Savienībai kļūst par arvien svarīgāku stratēģisko partneri. Pēc nevērīgas izturēšanās gadiem Eiropas Savienība ir atzinusi nepieciešamību pēc saskaņotas stratēģijas attiecībā uz piecām Vidusāzijas republikām - Kazahstānu, Kirgīzijas Republiku, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu. Pēc Padomju Savienības sabrukuma šīs piecas republikas kļuva par EDSO dalībvalstīm, kas patiesi nozīmē, ka tās ir apņēmušās pieņemt EDSO vērtības, standartus un principus.

Vācijas Padomes prezidentūras laikā 2007. gada 20. un 21. jūnijā Eiropas Padome pieņēma vienoto stratēģiju attiecībā uz Vidusāziju. Šī stratēģija šīm piecām republikām piedāvā Eiropas pieredzi un kompetenci galvenajās jomās, tādās kā laba pārvaldība, likuma vara, demokratizācija, cilvēktiesības un izglītība un apmācība. Eiropas Savienības atkarība no ārējiem energoresursu avotiem un nepieciešamība dažādot enerģētikas politiku, lai garantētu energopiegāžu drošību, ir ES un Vidusāzijas kopīgās intereses. Šajā ziņā mums ir kopīgas intereses.

Tomēr, pamatā saistībā ar energoresursiem mēs parasti runājam par divām valstīm, Turkmenistānu un Kazahstānu. Uzbekistānai un Tadžikistānai, piemēram, pašām ir ar enerģētiku saistītas problēmas, kā mēs to nesen esam uzzinājuši. Runājot par ūdeni, Kirgīzijas Republika ir bagāta ar energoresursiem, tādēļ mēs to apzināti minējām. Šajā ziņā mēs ievērojam Komisijas un in situ vēstniecību priekšlikumu izveidot Ūdens un enerģijas akadēmiju, kas varētu apskatīt šo jautājumu kopumā, arī no vides un ilgtspējas viedokļa. Arī minētās valstis ir ieinteresētas dažādot savus energoresursus, jo mēs nekādi nevarētu būt ieinteresēti redzēt, ka atkarība no Krievijas turpina palielināties.

Partnerības un sadarbības nolīgumi ir būtiski instrumenti divpusējā sadarbībā ar šīm valstīm. Nolīgumi ar Kazahstānu, Kirgīzijas Republiku un Uzbekistānu jau ir stājušies spēkā, savukārt nolīgumu ar Tadžikistānu visas dalībvalstis vēl nav ratificējušas. Uz šodienu mēs vēl neesam parakstījuši nolīgumu ar Turkmenistānu. Tā iemesli ir labi zināmi. Tie ir saistīti ar izolējošo režīmu, kas Ašhabadā dominēja līdz 2006. gada beigām. Mēs ceram, un es pieļauju, ka es to saku visu klātesošo vārdā, ka mēs Turkmenistānā redzēsim jaunas dzīves sākumu un mēs ļoti ceram, ka tā veiks demokrātiskas reformas. Tomēr, jāatzīst, ka šobrīd vēl ir ļoti tāls ceļš ejams. Mēs atzinīgi vērtējam pirmos soļus, kas sperti lielākas atvērtības virzienā. Tomēr, mēs ceram, ka tas ir tikai sākums tam, ko mēs vēlētos redzēt.

Šis ziņojums izklāsta skaidrus mērķus un prioritātes attiecībām ar šīm piecām republikām. Mums ir jāapvieno atsevišķām valstīm piemērotas un reģionālas pieejas. Mēs esam ieinteresēti demokrātijā un likuma varā, neaizmirstot arī par cilvēktiesībām. Mēs vēlamies redzēt skaidrus etalonus, kas noteiktu rādītājus un mērķus, lai mūsu partneri zinātu, ar ko viņiem ir darīšana. Es arī ceru, ka Komisija un Padome turpinās skaidri pieprasīt politisko ieslodzīto atbrīvošanu un plašsaziņas līdzekļu neatkarību. Es arī ceru, ka šis ziņojums valdības iedrošinās veikt nepieciešamos pasākumus attiecībā uz cilvēktiesībām un īpaši bez jebkādiem nosacījumiem un nekavējoties atbrīvot visus cilvēktiesību aktīvistus.

Viens mums ir skaidrs: ilgtermiņa stabilitāti šajā reģionā mēs panāksim tikai tad, ja tā ies roku rokā ar pilsoniskas sabiedrības attīstību. Bez aktīvām pilsoniskām sabiedrībām un likuma varas nevar būt ilgtermiņa stabilitātes. Pat, ja vēlamies sev nodrošināt energodrošību, mēs tās iegūšanai uz spēles nedrīkstam likt demokrātiju.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika