Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 19. februāris - Strasbūra

7. Balsojuma skaidrojumi

Mutiski balsojuma skaidrojumi.

- Ziņojums: Bill Newton Dunn (A6-0488/2007)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, līdz ar ES paplašināšanos ir paplašinājušās arī sauszemes un jūras robežas, palielinot muitas darbinieku darbu no vienkāršām muitas nodokļu pārbaudēm līdz cīņai pret viltojumiem, naudas atmazgāšanu, narkotikām un izvairīšanos no antidempinga pienākumiem vai veselības pasākumiem, kas vērsti uz patērētāju aizsardzību. Tādēļ es atzinīgi vērtēju un atbalstu Komisijas priekšlikumu, kas ļaus labāk koordinēt dalībvalstu struktūras, tostarp nodrošināt ciešu sadarbību ar Eiropolu, Frontex, Interpolu un Pasaules muitas organizāciju. Tāpat mēs prasīsim, lai trešo valstu iestādēm, kas iegūs komerciālus un personiskus datus no dalībvalstīm, būtu pienākums garantēt datu aizsardzības standartus, kuri būtu līdzvērtīgi ES standartiem. Es pateicos deputātiem par to, ka viņi šodien pilnībā atbalstīja mūsu grupas priekšlikumus. Tāpat es gribu pateikties referentiem par viņu pedantisko darbu.

- Ziņojums: Francesco Musotto (A6-0009/2008)

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par F. Musotto ziņojumu, jo tā autors nebaidās atklāti runāt par daudziem krāpšanas aspektiem un krāpšanas apkarošanas pasākumiem. Un man rodas déja vu sajūta, kad ziņojumā tiek minēti nepareizi izmaksāti līdzekļi un nepieņemami uzrādīti izdevumi miljonu vērtībā. Iedomājieties, piemēram, par Eiropas līdzekļiem simtiem miljonu eiro vērtībā, kas jau ir pazuduši korumpētās sociālistu vadītās Valonijas valsts bezdibenī. Valsts, kurā neskaitāmas amatpersonas ir bijušas iesaistītas skandālos, dažkārt par līdzekļu nepareizu piešķiršanu. Kad ziņojumā tiek runāts par Komisijas veikto pārbaužu trauslumu, es automātiski atceros mana Valonijas kolēģa G. Deprez teikto, mēneša sākumā runājot par sliktiem projektiem, kasi ir ne tikai Valonijas, bet arī Komisijas vaina, jo Komisija apstiprina šos projektus.

- Ziņojums: Gérard Deprez (A6-0015/2008)

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, sākotnēji iesniegtais ziņojums bija labs, jo tas paredzēja skaidri definētus pasākumus, lai atbalstītu cīņu pret terorismu, piemēram, vajadzīgos soļus, lai uzlabotu novēršanu, ciešāku policijas sadarbību, aktīvāku datu apmaiņu un palīdzības sniegšanu terorisma upuriem.

Tomēr šīsdienas balsojums pilnībā izmainīja ziņojumu. Galvenie ziņojuma elementi tika izbalsoti. Piemēram, džihāda teroristi pēkšņi vairs netiek uzskatīti par bīstamiem. Balsojuma rezultātā ziņojumā tika iekļautas citas nepieņemamas nostājas, tādēļ man bija jābalso pret to līdzīgi, kā to izdarīja vairums Parlamenta deputātu. Man ir žēl sākotnējā projekta, jo būtu bijis labi iegūt efektīvāku politisko un tehnisko instrumentu kopumu, ar kuru palīdzību cīnīties pret terorismu un uzlabot drošību.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, lieki teikt, ka es balsoju pret G. Deprez ziņojumu, jo es pamatā nepiekrītu viedoklim, ka džihāda terorisms patiesībā ir tikai diskriminācijas un sociālās izolētības sekas, no kā, iespējams, cieš Eiropas musulmaņi. Runājot bez aplinkiem, es zinu diezgan daudzus vietējos iedzīvotājus, kas nav imigranti un kas tiešām cieš no sociālās izolētības, dzīvojot kaimiņos musulmaņiem mūsu lielajās pilsētās, bet kas nekādā gadījumā nepievēršas terorisma noziegumiem. Tādēļ es negrasos šajā sakarā teikt mea culpa. Iespējams, tas ir politiski pareizi vainot nodevīgo Eiropu, bet tas galīgi nav „pareizi” vārda īstajā nozīmē. Dieva dēļ, kad Parlaments sapratīs, ka islāmistu terorismam nav nekāda sakara ar diskrimināciju vai sociālo izstumtību, bet, ka tā pamatā ir islāmistu pasaules uztvere?

- Ziņojums: Ignasi Guardans Cambó (A6-0002/2008)

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mums jāatzīst, runājot par reģionu savstarpējo tirdzniecību, ka nevis valstis tirgojas savā starpā, bet, ka to dara cilvēki un uzņēmumi. Viena no šī īpašā ziņojuma kļūdām bija tā, ka tajā nebija atzīti ievērojamie tirdzniecības šķēršļi, kas kavē trešo valstu uzņēmējus, kuri vēlas tirgoties ar ES.

Tādēļ es priecājos paziņot par ieinteresēto pušu kampaņu, iesaistot NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī vietējos kampaņu organizētājus, ar nosaukumu Reālas tirdzniecības kampaņa, kurai ir pieci galvenie uzdevumi: atcelt lauksaimniecības importa tarifus; atcelt lauksaimniecības subsīdijas; liberalizēt izcelsmes valsts noteikumus; likt lielāku uzsvaru uz tirdzniecības atbalstu; un mudināt zemu ienākumu valstis pakāpeniski samazināt tirdzniecības šķēršļus savā starpā, cerot, ka tās būs daļa no pasaules sabiedrības attiecībā uz tirdzniecību un galu galā, ka tās vairāk tirgosies ar mums. Šis ziņojums bija nelīdzsvarots tajā ziņā, ka tajā nebija atzīts, ka šādi šķēršļi pastāv no ES perspektīvas, tādēļ es balsoju pret to.

Rakstiski balsojuma skaidrojumi

- Ziņojums: Jan Andersson (A6-0012/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Vispirms man jāsaka, ka mūsu negatīvais balsojums ir protests pret direktīvas par darba ņēmēju veselības aizsardzību un drošību spēkā stāšanās atlikšanu; šī direktīva tika pieņemta 2004. gadā un tajā ir noteiktas robežvērtības darbinieku pakļaušanai elektriskajiem, magnētiskajiem un elektromagnētiskajiem laukiem un novēršanas, informēšanas un apmācības pasākumi. Eiropas Komisija pašlaik ierosina jaunu direktīvu, kuras vienīgais mērķis ir atlikt minētās direktīvas transponēšanu par četriem gadiem.

Tas ir patiešām dīvaini, ka Eiropas Komisija iesniedz šo atlikšanas priekšlikumu. Tā pamato savu rīcību ar to, ka mediķi ir pauduši bažas par direktīvas īstenošanu un ka ir pilnvaroti dažādi pētījumi. Diemžēl līdzīgas bažas nav paustas attiecībā uz šīs direktīvas ietekmi saistībā ar citu juridisko instrumentu un politikas pamatnostādņu ietekmi, kuru uzdevums ir liberalizēt patēriņa preces un pakalpojumus un noregulēt darba attiecības un darba ņēmēju tiesības. Eiropas Komisija lūdz veikt papildu pētījumus, lai atliktu īstenošanu, tikai tad, kad ir aizsargātas darba ņēmēju tiesības un veselība. Tas ir nepieņemami.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju ziņojumu par darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori. Iespējamās sekas, kādas 2004. gada direktīvas transponēšanai, nosakot obligātos drošības standartus tiem, kuri izmanto fizikālos faktorus, var būt uz kodolmagnētiskās rezonanses caurskates (KRC) attīstību un izmantošanu medicīnā, padara ziņojuma ieteikumus pamatotus un loģiskus. Ar tādu jaunu pētījumu parādīšanos, kas apšauba direktīvas ieteikumu pamatojumu, mums jāatvēl laiks, lai izanalizētu šo informāciju un direktīvu. Tādēļ es atbalstu aicinājumu atlikt 2008. gada 30. aprīļa izpildes termiņu par četriem gadiem un esmu nobalsojis par šo ziņojumu.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Es gribētu uzsvērt, ka vajadzības uzlabot darba ņēmēju veselības aizsardzību un drošību darbavietās pamatā galvenokārt ir riska novērtējums. Gadījumos, kad darba ņēmēji ir nodarbināti apstākļos, kuros viņi ir pakļauti faktoriem, kas rada draudus veselībai, riska novērtēšana ir viens no darba devēju pamatpienākumiem.

Ja riska novērtējuma rezultātā tiek atklāts, ka pastāv risks, ir jāīsteno pasākumi, kas novērsīs risku vai samazinās to līdz zemākajam iespējamajam līmenim. Es uzskatu, ka ir svarīgi īstenot šos pasākumus rašanās vietā. Citi iespējamie veicamie pasākumi ir, piemēram, piedāvāt iespēju izvēlēties dažādas darba metodes, tehniskos pasākumus, lai samazinātu emisijas, darba vietu un darbstaciju izkārtojuma maiņa, pakļaušanas ilguma un intensitātes ierobežošana, piedāvājot atbilstīgu personīgās aizsardzības aprīkojumu u.c.

Es piekrītu, ka gadījumā, ja darba ņēmēja medicīniskā pārbaude parāda, ka pastāv īpaši draudi veselībai, darba devēja pienākums ir nodrošināt šādiem darbiniekiem veselības aprūpi. Profilaktiskas veselības pārbaudes ir daļa no veselības aprūpes paketes: to mērķis ir sākumposmā konstatēt veselības izmaiņas un novērst kaitējumu veselībai, kas rodas no pakļaušanas elektromagnētiskajiem laukiem. Atkarībā no rezultātiem var pārskatīt riska novērtējumu un īstenot papildu pasākumus.

Nobeigumā es gribētu teikt, ka man kā ārstam ir prieks, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/40/EK ir noteiktas prasības attiecībā uz iedarbību izraisošo vērtību un pakļaušanas robežvērtību noteikšanu atsevišķiem elektromagnētiskajiem laukiem, kā arī prasības tādu darba ņēmēju veselības aizsardzībai un drošībai, kas darba laikā tiek pakļauti elektromagnētiskajiem laukiem.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Mākslīgajiem elektromagnētiskajiem viļņiem ir ievērojama ietekme uz Eiropas iedzīvotāju veselību un galvenokārt uz darba ņēmēju veselību, kurus ir jāaizsargā no elektromagnētiskajiem laukiem līdzīgi, kā viņus jau aizsargā divas ES direktīvas, kuras nosaka pakļautības skaņai un vibrācijai robežvērtības.

Elektromagnētiskie lauki, ko rada radio un elektropreces, kā arī dažādas telefona ierīces – portatīvie raidītāji un telefoni, fiksētie un mobilie telefoni – nekādā ziņā nav nekaitīgi!

Tas tika atklāts pēdējā bioiniciatīvas ziņojumā, un tā secinājumi ir neapšaubāmi: pastāv dažādu veidu vēža, Alcheimera slimības un nervu problēmu draudi, ko rada pastāvīga un pārmērīga elektromagnētisko viļņu ietekme. Eiropas Vides aģentūra pēdējā laikā ir uzsvērusi tieši draudus veselībai.

Tādēļ es balsojumā atbalstīju komitejas priekšsēdētāja Jan Andersson ziņojumu, kura mērķis ir aizsargāt darba ņēmēju veselību, vienlaicīgi ņemot vērā mediķu bažas par Kopienas tiesību aktu savietojamību ar kodolmagnētiskās rezonanses caurskates (KRC) tehnoloģiju. KRC skenēšana ir svarīga medicīniska procedūra noteiktiem pacientiem, un, manuprāt, uz to bija jāattiecina izņēmums, nevis uz četriem gadiem jāatliek visas direktīvas piemērošana!

- Ziņojums: Hans-Peter Mayer (A6-0016/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Lai gan šī ir kodifikācijas procedūra, kas nekādā veidā neietekmē pašreizējos tiesību aktus, risināmais pamatjautājums ir saistīts ar vajadzību pēc Kopienas direktīvu kopuma par jautājumiem attiecībā uz traktoriem un citiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm, kā to var redzēt no vairāku šodien Parlamentā balsošanai paredzēto ziņojumu kodificētās versijas.

Šī ir joma, kurā, manuprāt, Kopienas tiesību akti ir pārmērīgi. Visdrīzāk pietiktu ar vispārēja tiesību akta par mehāniskajiem transportlīdzekļiem pastāvēšanu, nosakot vispārējus aspektus, bez vajadzības atkārtot direktīvas, kas attiecas uz katru no šīm jomām, kā tas notiek šobrīd, piemēram: lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoru radīto radiotraucējumu novēršana (elektromagnētiskā saderība); trokšņa līmenis, kam pakļauti lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru vadītāji; mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturi.

Balsojums par kodifikāciju nekādā veidā nemaina šo atzinumu.

- Ziņojums: Francesco Speroni (A6-0020/2008)

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. − (PL) Es pilnībā atbalstu pārrunājamo ziņojumu, kam būs būtiska nozīme, vienkāršojot un sakārtojot Kopienas tiesību aktus. Tas ir īpaši būtiski pilsoniskās sabiedrības attīstībai, jo Eiropas tiesību aktu pārskatāmība un pieejamība sniedz individuāliem iedzīvotājiem iespēju izmantot īpašas tiesības.

Šo mērķi nevar sasniegt, ja liels skaits atkārtoti grozītu noteikumu joprojām ir decentralizēti un tos daļēji jāņem vērā sākotnējos tiesību aktos un daļēji turpmākajos grozījumu aktos; šī uzdevuma veikšanai ir vajadzīga darbietilpīga dažādu tiesisku instrumentu salīdzināšana, lai noteiktu spēkā esošos noteikumus. Nesen grozītos noteikumus ir jākodificē, lai padarītu Kopienas tiesību aktus skaidrus un saprotamus.

Tādēļ es pilnībā atbalstu Padomes 1990. gada 7. maija Regulas (EEK) Nr. 1210/90 par Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērošanas tīkla izveidi kodifikāciju.

- Ziņojums: Francesco Speroni (A6-0021/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs Zviedrijas sociāldemokrāti nobalsojām par šo kodifikācijas ziņojumu, kas ir svarīga darba sastāvdaļa, uzlabojot Kopienas tiesību aktu skaidrību un pārskatāmību. Šis ziņojums nemaina būtību, bet apvieno vairākas atšķirīgas direktīvas saskaņotā tekstā. Protams, ka mēs atbalstām šādu vienkāršošanu. Tomēr jāuzsver, ka mūsu pozitīvais balsojums nenozīmē, ka mēs esam apmierināti ar pašreizējo tiesību aktu formulējumu. Mēs vēlamies panākt, lai turpmāk tiktu palielināti minimālie nodokļi tabakai un reāli vienkāršota regulatīvā sistēma. Turklāt ir svarīgi nodrošināt, ka nodokļu līmeņiem dažādu veidu tabakai ir neitrāla ietekme uz konkurenci.

- Ziņojums: Janelly Fourtou (A6-0011/2008)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šī regula aizstāj Regulu (EEK) Nr. 2913/92, ar ko tika izveidots Kopienas Muitas kodekss. Iesniegtie pamatojumi ir grozījumi, kas tika ieviesti starpposmā.

Kopienas Muitas kodekss (KMK) tika izveidots ar Regulu (EEK) Nr. 2913/92. Jau tolaik tas bija garš un tehniski sarežģīts dokuments, kas reglamentēja Kopienas muitas jautājumus.

Katru īpašo KMK aspektu pārrunāja attiecīgās jomas speciālisti, un KMK jautājumus risināja attiecīgā komiteja.

Pasaulē, kurā tirdzniecībā dominē milzīgas daudznacionālas organizācijas, šajā kodeksa projektā būtu jāatspoguļo šo daudznacionālo organizāciju intereses un jākalpo tām, samazinot preču pārvadāšanas laiku un vienkāršojot muitas procedūras.

Cits jautājums ir par to, vai kopā ar minēto vienkāršošanu tika pieņemti arī pasākumi, lai cīnītos pret muitas pārkāpumiem.

Šķiet, ka vienkāršošana ir izvēlēta attiecībā pret kaitējumu, kas saistīts ar cīņa pret pārkāpumiem. Turklāt tā nav sakritība, ka Kopienas dokumentos un/vai to tulkojumos bieži ir norāde uz „veicināšanu” nevis vienkāršošanu. Šī pārrakstīšanās daudz atklāj.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Lai atklātu metodes, kādas mūsdienās izmanto viltotāji un preču kontrabandisti, ir vajadzīga integrēta pieeja, risinot jaunos uzdevumus, ar kuriem saskaras muitas iestādes; tāpat arī muitas darbiniekus ir profesionāli jāapmāca.

ES ir muitas savienība, tādēļ Kopienas Muitas kodekss ir viens no tās svarīgākajiem instrumentiem. Modernizēt Kopienas Muitas kodeksu nozīmē pilnībā pārskatīt sākotnējo dokumentu, kas stājās spēkā 1992. gadā, saskaņā ar e-muitas un e-komercijas vides prasībām.

Ko dos Kopienas Muitas kodeksa modernizācija? Galvenokārt tiks modernizēti kontroles mehānismi, un tā rezultātā tiks izveidota elektronisko datu apmaiņa un sadarbspējīgas muitas sistēmas. Tas vienkāršos muitas noteikumus un administratīvās procedūras gan muitas iestādēm, gan uzņēmējiem. Centralizēta muitošana ir jauns pasākums: tas stiprina sadarbību starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību. Vienkāršākai, ātrākai un, pats svarīgākais, centralizētai muitošanai vienā atrašanās vietā ir lielākas izredzes samazināt birokrātiju.

Pēc trīs gadus ilguša intensīva iestāžu darba mēs varam lepni atzīt ievērojamus Eiropas Parlamenta panākumus muitas modernizēšanā. Es gribētu izmantot šo iespēju, lai uzslavētu grūto darbu, ko paveikušas muitas amatpersonas, bez kurām ES ārējo robežu aizsardzība nebūtu iedomājama.

Es uzskatu, ka šodien mēs esam sagatavojuši praktisku dāvanu mūsu muitas savienības 40. gadadienā, kas tiks atzīmēta 2008. gada 1. jūlijā. Es priecājos, ka ar savu balsojumu es varēju veicināt Kopienas Muitas kodeksa modernizēšanu.

- Ziņojums: Bill Newton Dunn (A6-0488/2007)

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es gribētu atbalstīt B. N. Dunn ziņojumu. Priekšlikuma mērķis ir saskaņot pašreizējo Regulu (EK) Nr. 515/97 ar jaunajām Kopienas pilnvarām muitas sadarbības jomā, uzlabojot sadarbību un datu apmaiņu dalībvalstu starpā, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju. Šī regula nodrošina tiesisko pamatu kompetento iestāžu prasībām pēc savstarpējā atbalsta, lai cīnītos pret nepilnībām un krāpšanu.

Par spīti līdz šim panāktajiem labajiem rezultātiem pastāv dažādi teksta grozīšanas iemesli, kas jo īpaši saistīti ar iestāžu konteksta un līdzsvara izmaiņām. Tādēļ mērķis ir padziļināt sadarbību Kopienas līmenī, ņemot vērā jaunos instrumentus, ko nodrošina Eiropas tiesību akti, paturot prātā, ka Regulas (EK) Nr. 515/97 pieņemšanas laikā Līgumā vēl nebija iekļauts pants par muitas sadarbību (135. un 280. pants).

- Ziņojums: José Javier Pomés Ruiz (A6-0010/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atzinīgi vērtēju Pomés Ruiz iesniegto ziņojumu, jo tas paredz papildu pasākumus, lai padarītu Eiropas iestādes atbildīgākas un pārskatāmākas, un tas ir veidots, lai ļautu visiem iedzīvotājiem tuvāk pārbaudīt un uzraudzīt lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz ES finansējuma izmantošanu, tādējādi stiprinot mūsu demokrātiskās sistēmas pamatprincipus.

Parlamentārajā iniciatīvā tiek skaidri aicināts publicēt ES finansējuma saņēmēju nosaukumus neatkarīgi no tā, vai tās ir dotācijas, līgumi, lauksaimniecības vai strukturālie izdevumi vai cita veida finansējums. Tāpat EK tiek lūgts novērtēt tādas „informācijas sistēmas” iespējamību plašākas sabiedrības lietošanai, kas varētu sniegt pilnīgu un detalizētu informāciju par sarežģītās ES finansēšanas sistēmas iemaksām un individuāliem finansējuma saņēmējiem.

Tā kā tas nosaka arī ētikas standartus valsts ierēdņiem un krāpnieku melno sarakstu, kā arī paredz publicēt visu lobiju un visu to ekspertu vārdus, kas palīdz Komisijai, J. J. P. Ruiz ziņojumā arī jāparedz iespēja izveidot efektīvu un pārskatāmu sistēmu ES finansējuma pārvaldības un efektīvas izmantošanas uzraudzībai.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Es atbalstu šo iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt pārskatāmību attiecībā uz ES budžeta izdevumiem. Izdevumu informācijas avotiem ir jābūt pārskatāmiem un galvenokārt tiem jābūt sakārtotiem praktiskā veidā. Es bieži dzirdu komentārus no poļu uzņēmējiem, ka piekļuve attiecīgajiem informācijas avotiem ir ļoti decentralizēta, kas ievērojami apgrūtina lietotājiem salīdzināšanu un novērtēšanu, kā arī pareizo secinājumu izdarīšanu attiecībā uz viņu pašu projektiem.

Pārskatāmības trūkums attiecībā uz ES budžeta izdevumiem rada daudz netaisnību. Jaunajās dalībvalstīs, tostarp Polijā, kur iespējamajiem finansējuma saņēmējiem ir salīdzinoši maza pieredze ES finansējuma iegūšanā, skaidri pasniegta informācija var būt ārkārtīgi noderīga.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Neskaitot vienu vai divus aspektus, kas rada nelielas bažas, mēs uzskatām, ka kopumā ziņojumā izskatīti vairāki ļoti svarīgi un aktuāli jautājumi.

Pēc tā sauktās Eiropas pārskatāmības iniciatīvas, ko Komisija uzsāka 2005. gada novembrī, ziņojumā ir atkārtoti apstiprināta vajadzība sabiedrības interesēs ieviest pilnībā lietošanai gatavu informācijas sistēmu, piemēram, par dažādo struktūrfondu finansējuma galīgajiem saņēmējiem.

Ziņojumā ir apgalvots, ka dažādi finansējuma saņēmēji var saņemt ES finansējumu no dažādām programmām vai ES darbības jomām, tādēļ tajā ir atzīts, ka spēja identificēt individuālam finansējuma saņēmējam visās nozarēs izmaksātās summas var būt lietderīga, jo šāda informācija ir nenovērtējama, piemēram, no darba ņēmēju viedokļa gadījumos, kad tiek mainīta uzņēmuma atrašanās vieta.

Tāpat ziņojumā ir izskatīti citi svarīgi aspekti, piemēram, ES iestāžu valsts ierēdņu finanšu interešu paziņošana, ierosinot pieņemt standartus un atklāt informāciju par tādu „ekspertu grupu” (oficiālu vai neoficiālu) sastādīšanu, ko Komisija nolemj izveidot, lai veicinātu savu iniciatīvu realizēšanu, jo īpaši likumdošanas iniciatīvu realizēšanu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par savas grupas sagatavotajiem J. J. Pomés Ruiz ziņojuma grozījumiem, kas visi tika apstiprināti. Ir svarīgi nodrošināt, ka dalība Komisijas ekspertu grupās ir taisnīgi līdzsvarota un ka šādu grupu izveide ir pilnībā atvērta un pārskatāma. Cerams, ka Komisija ņems vērā šīs iestādes šodien pausto aicinājumu.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) J. J. Pomés Ruiz pamatoti apgalvo, ka pārskatāmība ir atkarīga no tā, vai informācija par finansējuma saņēmējiem ir viegli pieejama un uzticama un vai to var tālāk izmantot pētījumos, salīdzinājumos un novērtējumos.

Es piekrītu prasībai, ka Komisijai visos dokumentos, kas saistīti ar ES budžetu un/vai projektiem un programmām, par kurām tā ir atbildīga, ir skaidri jānorāda to tīmekļa vietņu adreses, kurās ir informācija par Komisijas tieši un centralizēti pārvaldītā ES finansējuma saņēmējiem.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju ziņojumu par pārskatāmību finanšu jautājumos. Jebkurš pasākumus, lai uzlabotu informācijas kvalitāti un pieejamību, jo īpaši informācijas par lauksaimniecības politiku un struktūrfondiem (kas, kā izrādās, sabiedrībai ir grūti pieejama), ir pozitīvs solis pretim tam, lai ES uzņemtos savus demokrātiskos pienākumus.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Tas ir solis pareizajā virzienā, lai ieviestu kārtību neskaidrajā situācijā attiecībā uz atbalstu un veicinātu parasto iedzīvotāju piekļuvi vai vismaz sniegtu viņiem kaut kādu sapratni par pārsvarā neskaidrajiem procesiem. Tomēr ir jāparūpējas, lai tiktu nodrošināts, ka šoreiz no šīm debatēm gūst labumu ne tikai augsti apmaksātie lobiji, bet, ka ar viegli saprotama procesa palīdzību tās ļauj arī MVU un parastajiem iedzīvotājiem saņemt dotācijas un cita veida to interesējošo atbalstu.

Noteikti atzinīgi vērtējams ir iestāžu ētikas kodekss. Struktūrai, kas ir pilnvarota piešķirt valsts finansējumu, ir pilnībā jābūt ārpus jebkādām aizdomām, kaut vai tikai tāpēc, lai nodrošinātu cilvēku uzticību valsts administrācijas iestādēm. Tomēr ir jābūt piesardzīgiem, jo pārbaudes nedrīkst atklāt pilnīgi visu informāciju par iestādēm un to darbiniekiem, padarot cilvēkus pilnībā pārredzamus. Tomēr attiecībā uz datu aizsardzību šādi nosacījumi, proti, ētikas kodeksa ieviešana ir nepārprotami atzinīgi vērtējama.

Par „melnā saraksta” izveidi noteikti ir vajadzīgas papildu diskusijas attiecībā uz ieviešanas veidiem, jo šī ir vēl viena joma, kurā datu aizsardzībai ir galvenā loma.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Tiek sagaidīts un pieprasīts, lai cilvēki, kas administrē valsts finansējumu, rīkotos visracionālākajā veidā, to pārvaldot, visrūpīgākajā veidā, iepazīstinot ar veikto darbību rezultātiem, un nodrošinātu pilnīgu pārskatāmību. Nodokļu maksātājiem ir tiesības (kuras viņiem jāīsteno) zināt, kas tērē ES interešu īstenošanai piešķirto finansējumu un kā tas tiek tērēts, jo galu galā nodokļu maksātāji nodrošina līdzekļus valsts finansējumam. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu, kas ir atbalstīts Eiropas Komisijas paziņojumā, kurā minēti vairāki priekšlikumi, vairumam no kuriem mēs piekritām. Man tikai jāpiebilst, ka, manuprāt, principiem un noteikumiem, kas tiek piemēroti Kopienas finansējumam, jo īpaši tam finansējumam, ko tieši pārvalda Eiropas iestādes, ir mutatis mutandis jāattiecas arī uz citiem valsts fondiem, proti, dalībvalstu pārvaldīto Kopienas finansējumu.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par J. J. Pomés Ruiz ziņojumu par pārskatāmību finanšu jautājumos.

Referents risina virkni ļoti svarīgu jautājumu attiecībā uz ES finansējuma pārvaldību, piemēram, informācijas izpaušana par ES finansējuma saņēmējiem, ES iestāžu valsts ierēdņu finanšu interešu paziņošana, kā arī iestāžu vadība un to gada darbības pārskati.

Mums jācenšas sasniegt ES finanšu pārvaldības un izdevumu kontroles procedūru pastāvīgu vienkāršošanu, īpašu uzmanību pievērošot Eiropas Parlamenta kā iestādes, kas apstiprina budžeta izpildi, lomai. Lielākais uzsvars jāliek uz finanšu resursu pārskatāmību un precīzu uzskaiti.

- Ziņojums: Francesco Musotto (A6-0009/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Cīņai pret krāpšanu un valsts finansējuma vai šajā gadījumā Kopienas finansējuma nepareizu piešķiršanu ir jābūt katras dalībvalsts prioritātei. Tādēļ ir svarīgi, lai katrai valstij būtu pieejami cilvēkresursi un materiālie resursi, kas vajadzīgi, lai ļautu tai pienācīgi īstenot šo funkciju.

Jāuzsver, ka vienlaicīgi ar dalībvalstu pienākuma aizsargāt valsts intereses atkārtotu apstiprināšanu, kā tas tiek darīts ziņojumā, vienlaicīgi tiek veicinātas politikas, kas vājina dalībvalstu funkcijas un pārņem no dalībvalstīm funkcijas, kurām būtu jāpaliek dalībvalstu ziņā, jo īpaši likvidējot valdības struktūras, pastāvīgi atņemot darbiniekiem pilnvaras un atlaižot tos no darba, kā arī izmantojot privātus uzņēmumus, lai veiktu dažas no šīm funkcijām. Mūsuprāt, ziņojumā arī jāpārbauda sekas uz valsts finansējuma pārvaldību, kādas ir valsts dienesta funkciju nodošanai privātiem uzņēmumiem.

Tāpat ir jāpārbauda, cik lielā mērā pārmērīgi sarežģīti un neatbilstīgi noteikumi, kā arī finansējuma piešķiršanas kavējumi veicina norādītās nepilnības.

Tomēr tā vietā ziņojumā galvenā uzmanība ir koncentrēta uz sodu piemērošanu, proti, ierosinot pārkāpuma procedūras un dalībvalstīm paredzēto starpmaksājumu pārtraukšanu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstīju F. Musotto ziņojumu par cīņu pret krāpšanu. Kopienas līdzekļu nepareiza izmantošana un nepareiza pārvaldība tiek regulāri minēta presē un plašsaziņas līdzekļos visā ES. Ir būtiski, lai krāpšana tiktu efektīvi mazināta, un šajā sakarā dalībvalstīm ir milzīga loma līdzās dažādām ES struktūrām.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsošu par ziņojumu, ko sagatavoja mūsu ieredzētais kolēģis Francesco Musotto. Abos ziņojumos ir uzsvērts tas, ka ir jāpievērš lielāka uzmanība noteiktām valstīm, kas atpaliek attiecībā uz informācijas sniegšanu elektroniskā formātā un pārvaldes un uzraudzības sistēmu ievērošanu. Es piekrītu referentam, kas ir uzsvēris, ka ir svarīgi pievērst īpašu uzmanību tādu darbību attīstīšanai, lai cīnītos pret krāpšanu valstīs, kurās acīmredzami nav pietiekami efektīvu uzraudzības sistēmu un kurās dažos gadījumos pastāv zems Eiropas standartu atbilstības līmenis. Manuprāt, Kopienas izdevumu rūpīga uzraudzība ir ārkārtīgi būtiska. Cīņa pret nepiemērotiem maksājumiem ir vēl svarīgāka, paturot prātā, ka Eiropas nodokļu maksātāju naudu ir jāizmanto tālāk, lai uzlabotu dzīves standartus.

- Ziņojums: Gérard Deprez (A6-0015/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs Zviedrijas sociāldemokrāti nobalsojām par G. Deprez ziņojumu par to, kā ES un dalībvalstīm ir jārīkojas, lai samazinātu atbalstu terorismam un teroristu vervēšanas pieaugumu. ES ir jāapsver šie aspekti savas rīcības kontekstā, lai cīnītos pret terorismu un uzlabotu pašlaik ierobežotās zināšanas par terorisma aktu un radikalizācijas iemesliem. Bet šim jautājumam ir jāpieiet, strikti ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības, un veidā, kas ir piemērots atvērtai, demokrātiskai un taisnīgai sabiedrībai. Nekādā veidā nedrīkst ierobežot konstitucionālās tiesības, piemēram, preses, vārda un pulcēšanās brīvību.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atbalstīšu G. Deprez ziņojumu par faktoriem, kas veicina atbalstu terorismam un teroristu vervēšanu. Tomēr es gribu pateikt divas lietas. Pirmkārt, es gribu izskatīt „Nelson Mandela” jautājumu. Mums jānošķir tie, kas cīnās pret apspiešanu un aplamiem autoritāriem režīmiem, piemēram, aparteīda režīmu Dienvidāfrikā, un 11. septembra teroristu nihilisms. Es nebūtu atbalstījis Rivonia spridzināšanu, bet es nebūtu arī atbalstījis Nelson Mandela izdošanu Dienvidāfrikai, kur viņam draudēja nāvessods, ja viņš nebūtu aizbēdzis uz Eiropu.

Otrkārt, rietumvalstīm ir jāapzinās, ka reizēm mūsu darbība vai bezdarbība Tuvajos Austrumos, Palestīnā un citur veicina pret mums vērstu naidīgumu un terorismu. Dažkārt mēs paši sev esam lielākie ienaidnieki.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) G. Deprez ziņojumā mani padarīja nemierīgu divas lietas. Pirmkārt, tajā netika minēts, kas ir galvenais iemesls terorisma draudiem Eiropā, proti, nevaldāmais tādu migrantu grupu pieplūdums, kuri nevēlas integrēties vai asimilitēties, bet gluži pretēji cenšas dzīvot saskaņā paši ar saviem likumiem savās tā sauktajās vietējās sabiedrībās un tiešām realizē šos likumus.

Otra satraucošā lieta bija atbildības iedalījums: saskaņā ar ziņojumu Eiropa nekad nevar pietiekami atteikties no savas būtības, valstu identitātēm un kopējās civilizācijas. Tā nekad nevar pietiekami kompromitēt savas vērtības tolerances un tā saukto „tiesību atšķirties” vārdā. Tā nekad nevar pietiekami diskriminēt savus iedzīvotājus un atbalstīt cittautiešus, citu tautu kultūru vai tautas, kas dzīvo tās teritorijā. Visbeidzot, Eiropa pati ir vainojama par to, kas ar to notiek. Neskatoties uz to, par teroristu uzbrukumiem Londonā bija atbildīgi Apvienotās Karalistes pilsoņi, Apvienotajā Karalistē dzimuši un strādājoši darbus, kurus labprāt būtu darījuši daudzi cilvēki! Viņi nebija izstumti; viņi nebija upuri. Tomēr viņi ķērās pie ieročiem!

Patiesībā daudzkultūru un sadalīta sabiedrība, uz kādu jūs tik kaislīgi tiecaties, pēc savas būtības ir sabiedrība, kas tendēta uz neskaitāmiem konfliktiem. Un, noliedzot reālo situāciju, mēs tikai vairojam naidu un nicinājumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Lai gan ziņojumā ir iekļauti aspekti, ko mēs augstu vērtējam un uzskatām par pozitīviem, ņemot vērā globālās situācijas pasliktināšanos, cita starpā, tajā nav noteikti vai atklāti reālie „cīņas pret terorismu” mērķi un sekas, kas paši par sevi veicina un stimulē terorismu.

Ziņojumā ir atsauce, pat ja tā ir nosacīta, uz pamatvajadzību pēc diplomātiskas un miermīlīgas konfliktu atrisināšanas visā pasaulē, tomēr tajā nav norādīts, ka galvenie terorismu veicinošie faktori, cita starpā, ir vardarbības spirāle, ko veicina starptautisko attiecību militarizācija, uzbrukumi valstu neatkarībai un nāciju suverenitātei, valstu atbalstīts terorisms, pamatbrīvību, tiesību un garantiju pārkāpumi, neierobežota kapitālistu īstenota ekspluatācija, nevienlīdzības un netaisnīguma necilvēcīgā paplašināšanās un tas, ka miljoniem cilvēku dzīvo bezcerīgos apstākļos, piemēram, Afganistānā, Irākā vai Palestīnā.

Mēs uzskatām, ka visa veida terorisma, tostarp valstu atbalstīta terorisma, nopietna analīze būs jāveic tā politiskajā kontekstā, tādējādi atklājot tā pamatē esošos iemeslus un to veicinošās politikas, piemēram, „cīņu pret terorismu”, ko īsteno ASV un tās sabiedrotie.

Tādēļ mēs atturējāmies.

  Jean Lambert (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstīju šodienas grozījumus, pieminot, ka radikalizācija ir jāapskata tikai kā skaidra saikne ar vardarbību un ka pilsoņu brīvībai ir jābūt vissvarīgākajai. Pēdējo minēto nav vajadzības atkārtot, jo mēs sevi raksturojam kā savienību, kuras pamatā ir cilvēktiesības un pilsoņu brīvība. Patiesi, vairums šī ziņojuma priekšlikumu jau ir iekļauti ES politikā, tādēļ es brīnos, kāpēc mums ir vajadzīgs vēl viens ziņojums.

Es balsoju pret galīgo ziņojumu ne tāpēc, ka es atbalstu PPE nostāju vai Spānijas šaurā līmeņa vietējās debates, kas tik bieži traucē Parlamenta diskusijām par terorisma mazināšanu, bet tāpēc, ka mēs esam nolēmuši izskatīt iespēju iekļaut terorisma pamatojumu savā pretterorisma paketē. Tas var šķist nesvarīgi, bet mēs zinām, ka akadēmisko brīvību, politiskās debates un radikalizācijas mazināšanas darbu ierobežo bailes, ko rada šādi tiesību akti. Musulmaņu jaunieši man ir teikuši, ka viņi baidās diskutēt par tādiem jautājumiem kā Palestīna vai Irāka, jo viņu kritiku un paskaidrojumus par to, kā viņi jūtas, varētu interpretēt kā attaisnojumu vai cildināšanu un viņi varētu nonākt tiesā. Parlaments varēja izbalsot šo punktu, bet izvēlējās to nedarīt.

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Šis ziņojums par terorisma izskaušanu ir viens no neskaitāmajiem tekstiem, kuros tiek slavinātas cilvēktiesības un cīņa pret diskrimināciju. Tomēr patiesībā pārlieku liela piesardzība par iespējamiem pamatbrīvību pārkāpumiem, jo īpaši vārda brīvības un reliģiskās pārliecības brīvības pārkāpumiem faktiski mazina resursus, kas mums vajadzīgi, lai cīnītos pret terorismu.

Vairs nav šaubu, ka Eiropas Parlamentu vairāk nodarbina dažādības aizsardzība un politiski korekta rīcība nekā Eiropas Savienības iedzīvotāju drošība.

Tādēļ šajā ziņojumā par faktoriem, kas veicina atbalstu terorismam, nav nevienas atsauces uz mošejām, lai gan, kā mēs zinām, tās nav nekas cits kā turpmāko islāma teroristu vervēšanas centri. Tāpat tajā nav nevienas atsauces uz Francijas, Beļģijas, Nīderlandes vai Dānijas musulmaņu priesteriem, kas efektīvi vervē aģentus džihādiski noskaņotiem islāma jauniešu grupējumiem.

Mēģināsim nevienu nešokēt; neskarsim jūtīgus reliģiskos jautājumus; būsim nediskriminējoši: tas nekādā ziņā nav efektīvs veids, kā mazināt arvien pieaugošos islāma terorisma draudus! Patiesībā tas rada gluži pretēju efektu.

  Roselyne Lefrançois (PSE), rakstiski. – (FR) Šis ziņojums atspoguļo ievērojamu darbu pie grozījumiem, ko veica PSE, Zaļo/EFA, GUE/NGL un ALDE grupas locekļi Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. No teksta, kas sākotnēji visnotaļ apkaunojošā veidā pauda pārmetumus islāmam un musulmaņiem, progresīvajam, centriski kreisajam vairākumam izdevās sagatavot līdzsvarotu dokumentu, uzsverot visdažādākos faktorus (ekonomiskos, sociālos u.c.), kas veicina atbalstu terorismam, aizstāvot vajadzību ievērot pamattiesības un uzsverot, ka ir svarīgi cīnīties pret diskrimināciju un veicināt iespēju līdztiesību, jo īpaši izglītībā, apmācībā un nodarbinātībā.

Tomēr ziņojumā ir divi vai trīs punkti, kas, manuprāt, ir apšaubāmi, proti, atsauce uz „mērenu islāmu” un „visu to vietu uzraudzību, kur tiek īstenota propaganda, pārliecinot cilvēkus veikt terorisma aktus”.

Tomēr, lai gan es nevaru ziņojumu atbalstīt pilnībā, tā noraidīšana nozīmētu padošanos labējiem spēkiem un to, ka mēnešiem ilgušais darbs ir bijis veltīgs.

Tādēļ labākā rīcība, protams, pēc manām domām ir atturēties un paskaidrot šādas rīcības iemeslus.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Ziņojumā ir mēģināts raksturot virkni Eiropas normu un principu cīņai pret terorismu. Labējo spēku opozīcija ziņojumam nozīmē to, ka palīdzība upuriem, padarot teroristu darbības atbalstu par kriminālpārkāpumu visās dalībvalstīs un veicinot vajadzību pēc politiska dialoga, neveidos daļu no visaptverošas Eiropas pretterorisma stratēģijas. Es nobalsoju par ziņojumu un paužu nožēlu, ka netika panākta vienošanās par jautājumiem, ko plaša mēroga vienprātība parasti veicinātu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Cīņa pret terorismu būs šī gadsimta izaicinājums. Tādēļ apņēmīga rīcība pret propagandas mašinēriju ir pirmais nelielais solis pretim tam, lai ierobežotu terorisma izplatīšanos tādu autonomo islāma subkultūru starpā, kas pastāv visā Eiropā.

Mums jāapzinās, ka terorisma pamatā Eiropā galvenokārt ir islāms un ka radikālie musulmaņi ir pilnīgi neuzņēmīgi pret integrācijas pasākumiem. Radikalizācija Eiropā notiek pilnā sparā, un bieži šķiet, ka politiskās aprindas kaut kādā mērā noliedz šos jautājumus.

Tādēļ ir vajadzīga stratēģiska pieeja cīņai pret terorismu, un, patiesi, tā ir ārkārtīgi svarīga, lai garantētu Eiropas, tās iedzīvotāju un kultūru izdzīvošanu. Sākumā centieni ir jāvērš uz jauniešiem, bet arī viņiem ir jāizrāda vēlme piedalīties.

Visu cilvēktiesību noliegšana, kas, kā mēs zinām, jau tiek praktizēta atsevišķos gadījumos ASV, protams, nedrīkst notikt Eiropā. Tomēr būs svarīgi realizēt stingrus pasākumus pret terorismu.

Pret jebkuru nelikumīgu saturu, kas atrodams jaunajos plašsaziņas līdzekļos, protams, ir jāizturas kā pret jebkuru citu nelikumīgu paziņojumu, un tā autori ir jātiesā un jāsoda.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Viens no lielākajiem draudiem debatēs par terorismu un tā cēloņiem ir iekrist vienā no divām galējībām: no vienas puses, cenšoties saprast visu, rodas sajūta, ka viss ir pieņemams un attaisnojams; no otras puses, atteikšanās atzīt dažādās realitātes visu padara neskaidru un iedala visu grupās saskaņā ar vieniem un tiem pašiem jēdzieniem un standartiem. Abas galējības ir bīstamas kā analīzes veidi, jo, tā kā tās nav precīzas, tās neļauj izdarīt pareizus secinājumus, tādējādi policija, likumdevēji un sabiedrība pieļauj kļūdas. Turklāt tās traucē saprast reālo situāciju, kas ir ietveroša un kurā pastāv terorisms. Tas ir mūsu izaicinājums: spēt saprast realitāti tieši tādu, kāda tā ir, nevis tādu, no kuras mēs baidāmies vai kādu mēs gribētu redzēt; un rezultātā risināt gan tās attālos, gan tiešos cēloņus, nekad neaizmirstot, ka terorismu nekādos apstākļos nedrīkst atzīt vai attaisnot. Turklāt tie nav upuri (faktiskie vai potenciālie), kam ir jāsaprot un jāpamato agresoru noziegumi. Visu minēto iemeslu dēļ es nobalsoju pret šo ziņojumu.

  Martine Roure (PSE), rakstiski. – (FR) Vislabākais veids, kā cīnīties pret terorismu, ir novēršana, nevis vispārēja Eiropas iedzīvotāju uzraudzība. Tādēļ ir svarīgi vērsties pret terorisma pamatcēloņiem.

Vardarbīgas radikalizācijas fenomens beigs pastāvēt, tiklīdz mēs atrisināsim nevienlīdzību un netaisnību valsts un pasaules līmenī.

Es atturējos balsojumā par šo ziņojumu, jo, cīnoties pret terorismu, manuprāt, nevar norādīt uz vienu konkrētu reliģiju. Terorisms nav saistīts ar reliģiju, lai gan daži cilvēki var aizbildināties ar savu ticību, lai attaisnotu slepkavību. Vienīgais veids, kā cīnīties pret vardarbīgu radikalizāciju, ir stiprināt laicīgos morālos mērķus mūsu sabiedrībā un atklāti iesaistīties starpkultūru dialogā ar visām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Terorisms ir pārrobežu parādība, un pret to ir enerģiski jācīnās ar kopējiem spēkiem. Tomēr pret terorismu vienmēr ir jācīnās likumīgi un samērīgi. Ir enerģiski jānosoda CIP lidojumi Eiropā, spīdzināšana, imitēti nāvessodi un spīdzināšana ar ūdeni, ko CIP ir atzinusi kā notikušu, kā arī īpašu slepenu cietumu izveide. Šajā sakarā ES bija jārīkojas daudz noteiktāk.

Manuprāt, viena lieta ir acīmredzama: mūsu kopējo tiesību aktu pamatā ir jābūt mūsu vērtībām. Tāpat mums ir jānodrošina, ka Kopienas tiesību akti neapdraud vai neatceļ svarīgus principus, tostarp vārda brīvību.

Ziņojumā tiek runāts par jauna jēdziena ieviešanu pamatlēmumā: „terorisma pamatojums”. Manuprāt, tas būtu nevietā. Nevis tāpēc, ka tā būtu slikta ideja nodrošināt, ka visām dalībvalstīm ir labi tiesību akti musināšanas apkarošanai, bet tāpēc, ka ir grūti vai pat neiespējami vienoties par definīciju, kas tiktu vienoti piemērota un kas neradītu sarežģītas interpretēšanas problēmas. No vienas puses, pastāv svarīgs uzdevums rast veidus, kā cīnīties pret terorismu un glābt dzīvības. No otras puses, pastāv vārda brīvības princips un vajadzība saglabāt Eiropā augstu tiesiskās drošības līmeni. Runa ir par pareizā līdzsvara atrašanu.

  Konrad Szymański (UEN), rakstiski. − (PL) Es nevaru atbalstīt G. Deprez ziņojumu un tā priekšlikumu Eiropas Parlamenta ieteikumam Padomei par faktoriem, kas veicina atbalstu terorismam un teroristu vervēšanu.

Ziņojumā tiek aizstāvētas nepareizās prioritātes cīņā pret terorismu. Priekšlikums galvenokārt koncentrējas uz sociālās politikas pasākumiem. Šāda pieeja neveicinās cīņu pret terorismu, kam vajadzīga arī labāka robežu kontrole un koordinācija prokuratūras dienestu starpā.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Kreisie spēki Parlamentā samazināja galvenā, neapstrīdamā vēstījuma nozīmi sākotnējā šī ziņojuma tekstā, kurā bija minēts, ka „terorisms (jo īpaši džihāda terorisms) šobrīd rada vislielākos draudus ES iedzīvotāju drošībai”. Ziņojumā ir pilnībā izlaistas jebkādas atsauces uz lielākajiem faktoriem, kas veicina teroristu vervēšanu, proti, nekontrolēto imigrāciju un noteikti attiecībā uz AK izplatīto uzmanības trūkumu attiecībā uz kristietību, kā arī pozitīvas sapratnes trūkumu par mūsu pašu vēsturi un kultūru.

Nav pārsteidzoši, ka jaunā paaudze neredz, ar ko tā varētu identificēties. Ziņojumā nav pieminēts veids, kādā terorisms var gūt panākumus, un panākt teroristu, piemēram, bijušo IRA īru ekstrēmistu vadītāju leģitimizēšanu un apbalvošanu. Tādēļ es balsoju pret ziņojumu un veicināju, ka to noraida Parlaments.

- Ziņojums: Ignasi Guardans Cambó (A6-0002/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis EP patstāvīgais ziņojums ir patiess tādu pasaules mēroga tirdzniecības – preču, pakalpojumu vai kapitāla – liberalizēšanas mērķu un iniciatīvu apkopojums, ko vada ES un Eiropas Komisija, kas ir praktiski visuvarena struktūra kopējā tirdzniecības politikā ar jauno Līguma projektu, kurš šo jomu padara par ekskluzīvu ES kompetenci.

Tirgu atvēršana ir dogma. Rīcības plāns paredz visu tirdzniecības šķēršļu novēršanu, jo īpaši attiecībās ar attīstītajām un attīstības valstīm. Mērķis ir atvērt tirgus, ja iespējams apvienojot tos vienotā ES tirgū.

Tā kā tajā ir pausts uzskats, ka pašreizējā PTO sistēma ir nepietiekami regulatīva un saistoša, tajā tiek atbalstīts tirdzniecības „Eiropas pārvaldības modelis”, noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumus vai uzsverot pašreizējās PTO sarunu kārtas noslēgšanu; šajā sakarā ziņojumā tiek aicināts radīt sinerģiju ar ES lielākajiem tirdzniecības partneriem (piemēram, ASV, Kanādu un Japānu).

Piemēram, pievērsiet uzmanību, kā ziņojumā valstis, kas nav ES, tiek mudinātas atcelt ārvalstu īpašumtiesību ierobežojumus attiecībā uz Eiropas uzņēmumiem... Mērķis ir panākt ekonomisku visvarenību.

Tādēļ mēs balsojām pret.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju I. Guardans Cambó ziņojumu par ES stratēģiju, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum. Uzlabotas savstarpējās piekļuves, labāka MVU atbalsta un uzlabotas iekšējā tirgus piekļuves principiem jāpalīdz veicināt Lisabonas darba kārtība. Īpaši es atbalstu grozījumus, kas paredz nošķirt piekļuvi attīstītajiem tirgiem un jaunajām ekonomikām, no vienas puses, un vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) un attīstības valstīm, no otras puses.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Lai gan Eiropas iekšējais tirgus ir milzīgs, pasaules tirgus, kas atvērts globalizācijas rezultātā, ir vēl lielāks un dinamiskāks. Tādēļ Eiropas uzņēmumu piekļuvei šim tirgum, jo īpaši jaunajām ekonomikām ar augstu izaugsmes rādītāju, ir jābūt valsts un privātajai prioritātei. Tomēr, lai gan mēs nevaram veikt izvēli privāto iniciatīvu jomā vai, kas ir vēl sliktāk, nevaram piemērot prioritātes, valsts iniciatīvu jomā vēl ir daudz darāmā. No vienas puses, mums jāapzinās vajadzība atvērt savus tirgus, ja mēs vēlamies iegūt arvien lielāku piekļuvi starptautiskajiem tirgiem, un mēs to vēlamies panākt. No otras puses, ir svarīgi koncentrēties uz Eiropas uzņēmumu spēju turēties līdzi arvien lielākai šādu valstu uzņēmumu ekonomiskajai efektivitātei un konkurētspējai, kas nozīmē to, ka mums nekavējoties jākoncentrējas uz mūsu pašu uzņēmumu konkurētspēju un jauninājumiem, kas var notikt tikai brīvā, atvērtā un pārredzamā vidē.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) I. Guardans Cambó ziņojums attiecas uz Eiropas Savienības stratēģiju, lai veicinātu Eiropas uzņēmumu piekļuvi tirgum. Pagājušā gada pirmajā pusē Eiropas Komisija iepazīstināja ar paziņojumu attiecībā uz ciešākām partnerattiecībām, lai iegūtu tirgus piekļuvi Eiropas eksportētājiem.

Komisijas ierosinātie pasākumi attiecas uz Kopienas datorsistēmas pārstrukturēšanu, kas nodrošina tirgus piekļuves informāciju un pakalpojumus apmēram 100 valstīs, labāku pārredzamību un informācijas kampaņas, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, par Eiropas eksportētājiem pieejamajiem Kopienas pakalpojumiem.

Tomēr man ir žēl, ka netika atbalstīti daži Eiropas sociālistu partijas iesniegtie grozījumi attiecībā uz valsts iepirkuma un konkurences jomu.

Es uzskatu, ka ir jādefinē partnerattiecības starp Komisiju, dalībvalstīm un Eiropas uzņēmumiem, lai veicinātu Eiropas uzņēmumu piekļuvi trešo valstu tirgiem, bet vienlaicīgi mums ir jānodrošina, ka šajos tirgos tiek ievēroti Eiropas principi un vērtības: darba likumdošana, vides aizsardzība, intelektuālā īpašuma ievērošana un cilvēktiesības.