Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debates
Otrdiena, 2008. gada 19. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

12. Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir jautājumi Komisijai (B6-0010/2008).

Komisijai tika uzdoti šādi jautājumi.

I. daļa

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Jautājums Nr. 39, ko uzdeva Anne E. Jensen (H-0051/08)

Temats: Lidotspējas novērtējums, ko veic Eiropas Aviācijas drošības aģentūra

2007. gada rudenī Alborgā, Viļņā un Kopenhāgenā notika trīs nelaimes gadījumi, kuros bija iesaistītas Dash8 Q400 lidmašīnas. Izmeklēšanas provizoriskie dati norāda, ka 9. un 12. septembrī notikušos nelaimes gadījumus varētu attiecināt uz dizaina kļūdām; šim secinājumam piekrīt arī Skandināvijas Civilās aviācijas uzraudzības institūcija (SLV) un Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA). 27. oktobrī notikušā nelaimes gadījuma iemesli varētu būt kļūdaina dizaina un pārbaužu nepilnību apvienojums. Skandināvijas Civilās aviācijas uzraudzības institūcija lidmašīnas ir atskaitījusi no lidojošā sastāva, nosakot vairākus priekšnoteikumus to atgriešanai lidojumu pakalpojumu sniegšanā, savukārt Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ir secinājusi, ka dizaina kļūda ir bijusi nenozīmīga.

Vai nav tiesa, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūras uzdevums ir nodrošināt augstus drošības standartus?

Kā tas ir iespējams, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūra un Skandināvijas Civilās aviācijas uzraudzības institūcija nonāk pie šādiem dažādiem secinājumiem pēc tam, kad aviokompānija veica izmeklēšanu, kas atklāja, ka 16 no tās rīcībā esošajām 18 Dash8 Q400 lidmašīnām ir tāda pati dizaina kļūda vai uzbūves defekts, kāds konstatēts lidmašīnai, kas Kopenhāgenā veica piespiedu nosēšanos?

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priecājos atbildēt uz Anne E. Jensen jautājumu.

Komisija uzskata, ka līdz brīdim, kad tiks saņemti izmeklēšanas gala ziņojumi par šiem trim nelaimes gadījumiem, kuros bija iesaistītas DASH8 Q400 lidmašīnas, ir par agru izteikt spekulācijas par faktoriem, kas izraisīja šos konkrētos notikumus, kā arī par jebkādām iespējamām dizaina kļūdām vai uzbūves defektiem.

Protams, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūras uzdevums ir nodrošināt visaugstāko iespējamo drošības līmeni. Aģentūra ir cieši uzraudzījusi šo gadījumu un turpina to darīt, ņemot vērā faktu, ka visā pasaulē ir piegādātas 170 šāda veida lidmašīnas, kas nozīmē, ka tās tiek izmantotas arī šodien.

Saskaņā ar detalizēto informāciju, kas saņemta no Eiropas Aviācijas drošības aģentūras, tā vairākos gadījumos ir sazinājusies ar civilās aviācijas iestādēm Norvēģijā un Dānijā, ar Kanādas civilās aviācijas dienestu un lidmašīnu ražotāju. Tā rezultātā ir paveiktas vairākas lietas, tostarp Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ir publicējusi direktīvas par lidmašīnu lidojumderīgumu, kas nosaka veicamos koriģējošos pasākumus.

Detalizēta šī veida lidmašīnu šasijas ievilkšanas sistēmas analīze Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai lika secināt, ka lidmašīnas drošība nav apšaubāma. Tādēļ Skandināvijas uzraudzības institūcijām tika ieteikts atjaunot lidmašīnu lidojumderīguma sertifikātu – protams, pēc tam, kad būs paveikti nepieciešamie labošanas pasākumi.

Skandināvijas uzraudzības institūcijas aviokompāniju informēja par nosacījumiem, kuri ir jāizpilda, lai tiktu atjaunoti konkrēto lidmašīnu lidojumderīguma sertifikāti. Tomēr aviokompānija vēl nav sniegusi nepieciešamos pierādījumus, lai varētu uzskatīt, ka tās lidmašīnas ir izgājušas tehnisko apskati un ka tām ir veiktas prasītās izmaiņas.

Šobrīd Eiropas Aviācijas drošības aģentūra nav informēta par to, ka Dānijas iestādes aviokompānijas SAS Q400s lidmašīnu flotei būtu atjaunojušas lidojumderīguma sertifikātu. Eiropas Aviācijas drošības aģentūra turpina sazināties ar Dānijas iestādēm, lai mēģinātu šo jautājumu noskaidrot.

Priekšsēdētāja kungs, šī ir atbilde, kuru vēlējos sniegt Anne E. Jensen.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne E. Jensen (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties priekšsēdētāja vietniekam Jacques Barrot par šo atbildi. Tā ir taisnība, ka pretrunas, kuras pieminēju savā jautājumā, daļēji varētu būt pārvarētas; tomēr vēl arvien ir tā, ka Dānijas aviācijas dienests SAS lidmašīnām pirms tehnisko problēmu atrisināšanas neļauj pacelties, bet citas aviokompānijas faktiski izmanto lidmašīnas, kurām ir šīs tehniskās problēmas. Es domāju, ka pamatproblēma šeit ir tā, ka mēs, pilsoņi varētu arī nesaņemt drošus aviācijas pakalpojumus, nemaz nerunājot par atšķirībām starp Skandināvijas aviokompāniju SAS no vienas puses un citām aviokompānijām, tādām kā Flybe, Augsburg, Tyrolean un Luxair, no otras puses. Ko jūs, Jacques Barrot kungs, darīsiet, lai es varētu vienādi uzticēties gan kopīgajai aviācijas drošības aģentūrai, gan valstu aviācijas drošības iestādēm, jo tieši šīs taču ir tās iestādes, par kurām mēs runājam?

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ir devusi konkrētus norādījumus, kuru izpilde nozīmēs, ka šīs lidmašīnas ir lidojumdrošas. Tādēļ šeit nav drošības problēmu; vienkārši Dānijas iestādes Eiropas Aviācijas drošības aģentūru nav informējušas par minētās aviokompānijas atbildēm.

Anne E. Jensen, fakts ir tāds, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ir izdevusi instrukcijas par to, kā novērst problēmas, kas varētu rasties šo lidmašīnu izmantošanas rezultātā.

Pašlaik Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai ir jāsagaida izmeklēšanu rezultāti, un tikai tad tā varēs izteikt savu gala viedokli par šo jautājumu, taču es vēlētos uzsvērt, ka aģentūra noteikti ir sniegusi instrukcijas par drošu šo lidmašīnu izmantošanu, kuras faktiski nav radījušas nelaimes gadījumus, kuros kāds būtu cietis, taču, kā jūs jau teicāt, tomēr ir bijušas iesaistītas nelaimes gadījumos, un kaut kas ir jādara, lai šo situāciju labotu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE).(DE) Komisāra kungs, paradoksāli, taču situācija ir tāda, ka viena Eiropas aviācijas drošības aģentūra šīm lidmašīnām aizliedz lidot, savukārt cita, piemēram, Austrijas aģentūra, uzskata, ka tās tomēr var lidot. Mans jautājums jums ir šāds: vai Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai tagad, kad esam pieņēmuši lēmumu tai šajā jomā piešķirt lielāku kompetenci, būs vieglāk rīkoties, ņemot vērā to, ka šķiet, ka šīs lidmašīnas ražojošā kompānija pašlaik tai rada zināmas grūtības, kā jūs to jau teicāt? Vai tas, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūra tagad var darīt to, par ko esam vienojušies, proti, uzlikt soda naudas un uzreiz neatņemt licenci, situāciju padarīs vieglāku? Es domāju, ka šī mūsu sniegtā plašākā kompetence nākotnē Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai atvieglos darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Ļaujiet man paskaidrot, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ir izdevusi instrukcijas, un visām aviokompānijām šie aģentūras izveidotie noteikumi ir jāievēro.

Tomēr, jūsu jautājums ir plašāks. Jā, Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ir atbildīga par lidmašīnu sertificēšanu, un tā ir atbildīga arī par dizaina apstiprinājuma sertifikātu izsniegšanu visā pasaulē, taču, lai noteiktu, vai kopējie noteikumi visur tiek vienādi ievēroti, tā paļaujas uz ES dalībvalstu veiktajām pārbaudēm.

Citiem vārdiem sakot, kā jūs jau pareizi minējāt, mēs aģentūras pilnvaras esam paplašinājuši, taču ne tādā mērā, lai civilās aviācijas drošības iestādēm dalībvalstīs vairs nebūtu nekādu pienākumu. Dalībvalstīm ar savu civilās aviācijas drošības iestāžu palīdzību ir jāpilda savi pienākumi.

Kādu dienu mēs varbūt varēsim iet vēl tālāk, taču pašlaik Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai ir daudz grūtu uzdevumu, kas jāpaveic, un tai ir jāspēj arī turpināt ar dalībvalstu inspekciju palīdzību ļoti cieši uzraudzīt kopējo noteikumu piemērošanu.

Manuprāt, šajā konkrētajā gadījumā Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ir darījusi tieši to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 40, ko uzdeva Jörg Leichtfried (H-1062/07).

Temats: Uzņēmuma vadītāju atalgojuma pārredzamība

Uzņēmuma vadītāju atalgojums visā Eiropā ir nepārtraukti palielinājies. Piemēram, Austrijā vadītāju algas laikā no 2006. gada līdz 2007. gadam pieauga par apmēram 3%. Tomēr, vadītāju atalgojuma mainīgie komponenti būtiski pieauga vēl straujāk. Vadītāju atalgojuma pieaugums ir novedis pie tā, ka palielinās sabiedrības interese par vadītāju faktiskā atalgojuma līmeni. Tā kā mainīgais atalgojums nav obligāti jāuzrāda bilancē, akcionāri vēlas zināt, kā tiek tērēta viņu nauda. Eiropas pilsoņi skaidri pieprasa lielāku atklātību attiecībā uz vadītāju atalgojumu.

Vai Komisija ir informēta par šīm tendencēm? Vai ir ieplānoti kādi tiesību akti, kas nodrošinātu lielāku atklātību attiecībā uz vadītāju atalgojumu, jeb šādi tiesību akti jau pastāv?

 
  
MPphoto
 
 

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Vadītāju atalgojums ir aktuāls jautājums, un tāds ir bijis jau kādu laiku. Reaģējot uz to, Komisija ir veikusi pasākumus, lai palielinātu atklātību attiecībā uz vadītāju atalgojumu.

2004. gadā pieņemtā Komisijas rekomendācija paredz reizi gadā atklāt kompānijas politiku attiecībā uz vadītāju atalgojumu un atsevišķu vadītāju atalgojumu. Komisija ir arī turpinājusi darbu ar šo rekomendāciju, pārbaudot, vai dalībvalstis to tiešām piemēro. Nesen mēs esam sagatavojuši pārskatu par šo jautājumu.

Lielākais vairums dalībvalstu savos nacionālajos uzņēmumu vadības kodeksos vai saistošajos tiesību aktos ir ieviesušas augstus atklātības standartus attiecībā uz atsevišķu vadītāju atalgojumu. Tomēr, tikai apmēram 60% dalībvalstu ir ievērojušas rekomendāciju attiecībā uz atalgojuma politikas atklātību. Tikai ļoti nedaudzas šo jautājumu iesaka izlemt ar balsojumu kompānijas kopsapulcē. Šeit ir vieta uzlabojumiem.

Komisija arī izvērtēs, cik lielā mērā kompānijas praksē ievēro ieteiktos atklātības standartus. Atalgojums ir joma, kurā dažas kompānijas informāciju atklāj ļoti negribīgi, pat neskatoties uz valsts uzņēmumu vadības kodeksa ieteikumiem. Mēs šo jautājumu izpētīsim.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE).(DE) Komisāra kungs, jūs pats teicāt, ka 60% uzņēmumu nedomā neko darīt. Tagad es jautāju jums: ko domā darīt Komisija?

Šeit es nonāku pie sava otra jautājuma. Mēs no Vācijas gadījuma esam sapratuši, ka šie džentlmeņi, jo galvenokārt tie ir tieši džentlmeņi, ne tikai pelna ļoti labu naudu, bet arī nevēlas maksāt nodokļus no nopelnītā, un tādēļ dodas uz Lihtenšteinu un citur. Ko Komisija nākotnē ir paredzējusi darīt, lai šādu praksi apturētu?

 
  
MPphoto
 
 

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Atbildot uz abiem godājamā deputāta jautājumiem, šie ir jautājumi, kuri būtu jārisina attiecīgajai dalībvalstij. Atbildot uz jautājumu par to, ko Komisija taisās darīt, jāsaka, ka Komisija to jau ir izdarījusi.

Mans priekštecis nolēma šajā jomā izdot ieteikumus. Kādēļ viņš izlēma par labu ieteikumiem, nevis kaut kam citam? Es nešaubos, ka tas tā bija daudzu un dažādu iemeslu dēļ, taču viens no galvenajiem varētu būt fakts, ka nav vienošanās par universāla uzņēmumu vadības kodeksa vai uzņēmumu tiesību aktu režīma izveidi Eiropā. Mēs nekad nespēsim šādu vienošanos panākt.

Šajā jomā pastāv ļoti daudz kultūras atšķirību, un tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ mans priekštecis nolēma šajā jautājumā izdot ieteikumus.

Kas attiecas uz ieteikumu, mūsu pētījums parādīja, ka vairākums dalībvalstu savos uzņēmumu vadības kodeksos ir ieviesušas augstus atklātības standartus attiecībā uz atsevišķu vadītāju atalgojumu un dažas tos ir iekļāvušas saistošajos tiesību aktos. Vairākums valstu šo ieteikumu ir izmantojušas arī attiecībā uz atalgojuma politikas atklātību.

Otrs jautājums par nodokļiem noteikti ir jautājums, kas jārisina katrai atsevišķai dalībvalstij tādā veidā, kā tā uzskata par atbilstošu un saskaņā ar tās nacionālajiem tiesību aktiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Jautājums Nr. 41, ko uzdeva Cristina Gutiérrez-Cortines (H-1041/07)

Temats: Pazemes ātrgaitas vilciena sliežu ceļa būvdarbi Sagrada Familia katedrāles tuvumā (Barselonā)

Kā zināms, pazemes ātrgaitas vilciena sliežu ceļa būvdarbi Barselonā ir noveduši pie neskaitāmiem gadījumiem, kad ir sabrukušas vai nosēdušās mājas, apdraudot gan dzīvojamās ēkas, gan lielākas celtnes, tostarp Sagrada Familia katedrāli un citas vēsturiskas celtnes.

Tā kā šis ir ES subsidēts projekts, vai Komisija varētu sniegt informāciju par iepriekš saskaņā ar Direktīvu 85/337/EEK(1),1),1),(1)1), veiktajiem ietekmes uz vidi novērtējumiem un norādīt, vai šajos novērtējumos tika izvērtēti riski, kas tiek radīti Sagrada Familia katedrālei un citām vēsturiskajām celtnēm?

Vai lietas, kas nonākušas līdz Eiropas Savienības institūcijām, ietver arī Pompeu Fabra universitātes veikto pētījumu, kas ieteica atteikties no pazemes būvniecības darbu iespējas, ņemot vērā vispārējos ar to saistītos riskus?

 
  
MPphoto
 
 

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. (EL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos atgādināt par Komisijas ciešo apņemšanos: lai cik noderīgs vai nepieciešams arī nebūtu projekts, to nekad nedrīkst realizēt, kaitējot videi, sabiedrības veselībai vai dalībvalsts kultūras mantojumam.

Dalībvalstīm ir jādara viss nepieciešamais, lai aizsargātu un pasargātu kultūras mantojumu Tas īpaši attiecas uz pilsētu vēsturiskajiem centriem, kas reizēm cieš no aizvien pieaugošās urbanizācijas radītā papildu spiediena.

Kas attiecas uz cienījamās deputātes jautājumu, es vēlētos uzsvērt sekojošo: pazemes ātrgaitas vilciena sliežu ceļa Madride-Saragosa-Barselona būvdarbu projektu Kohēzijas fonds līdzfinansē tikai daļēji.

Eiropas Transporta tīklu fonds līdzfinansē pētījumu sagatavošanu par projektiem visā maršruta garumā, tostarp arī atzarojumos no Barselonas uz Gerona un Figueres.

Tomēr, līdzekļi no Eiropas fondiem varētu nebūt iekļauti atskaitēs vai izmantoti projektiem, kas saistīti ar Barselonas pazemes vilciena sliežu ceļu. Jāatzīmē arī tas, ka projektu plānošana un īstenošana ir tikai un vienīgi dalībvalsts atbildība, un tai ir jāpilda un jāievēro attiecīgie Kopienas tiesību aktu noteikumi.

Šajā gadījumā sagatavošanas darbos pie sliežu ceļa posma, kas savieno Sants un Sagrega stacijas, vai pie tuneļa, kas tiks atvērts netālu no Sagrada Familia katedrāles, Kopienas finansējums nebija iesaistīts. Tādējādi Komisija netika informēta, un tā arī nesaņēma Spānijas varas iestāžu veiktā ietekmes uz vidi novērtējuma kopiju.

Komisija ir informēta, ka attiecīgā Spānijas varas iestāde, t.i. Piesārņojuma novēršanas un klimata pārmaiņu ģenerālsekretariāts, saskaņā ar tā 2007. gada 30. maija lēmumu ir apstiprinājis ietekmes uz vidi novērtējumu. Apstiprinošā lēmuma teksts 2007. gada jūnijā bija publicēts Spānijas valdības oficiālajā vēstnesī. Tekstā ir atsauces uz ietekmi, kādu projekts radīs uz kultūras mantojumu, tostarp Sagrada Familia katedrāli.

Visbeidzot, Komisija nav informēta par Pompeu Fabra Universitātes veikto pētījumu. Spānijas varas iestādes ir atbildīgas par to, lai tiktu ņemts vērā gan pētījumu saturs, kā tas ir šajā gadījumā, gan arī sabiedrības viedoklis.

Komisija turpinās uzraudzīt situāciju. Mēs ceram, ka šim vēsturiskajam piemineklim, kas ir Barselonas pilsētai piederošā kultūras mantojuma daļa, netiks nodarīts nekāds kaitējums.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristina Gutiérrez-Cortines (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es nešaubos, ka tiesiskās procedūras ir pareizi ievērotas; teiksim, ar neliela spiediena izdarīšanu. Es vēršos pie Komisijas kā pie Līgumu aizstāvja pēc palīdzības un lūdzu to pēc labākās sirdsapziņas noraidīt šos pasākumus un skrupulozi piemērot direktīvu par ietekmes uz vidi novērtējumu.

Fakts, ka Eiropas Savienība šo tuneļa daļu nefinansēs, ir nevietā, jo mēs visi zinām, ka projektu sadalīšana daļās ir slikta prakse un tiešām tāda prakse, ko Eiropas Savienībai ir bijis jākritizē.

Kādēļ AVE netika pasludināts par lielu projektu, kam nepieciešams detalizēts ietekmes novērtējums, ņemot vērā to, ka mēs zinām, ka tas stiepsies zem tādām ļoti jutīgām teritorijām kā Pedrera un gar Sagrada Familia?

Direktīvas par ietekmes uz vidi novērtējumu 3. panta būtība prasa izvērtēt iespējamo ietekmi uz kultūras mantojumu. Aizsargājošā siena, ko paredzēts uzbūvēt 40 metru dziļumā, atrodas tikai pusotru metru no Sagrada Familia katedrāles fasādes, kura sver 40 000 tonnas.

Turklāt, ņemot vērā apgabala raksturojumu un to, ka katedrāle ir ļoti sarežģīts, ģēnija paveikts darbs, viss, ko es lūdzu, ir lai visas puses tiktu sadzirdētas un ņemtas vērā. Es ļoti priecājos, ka AVE projekts tiek īstenots, taču šis nav politisks jautājums, dzelzceļa maršruts tika mainīts, un tagad es domāju, ka to vajadzētu mainīt vēl vienu reizi, lai tas ietu pa Valensijas ielu.

 
  
MPphoto
 
 

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. (EL) Es vēlētos vēlreiz uzsvērt, ka Komisijai nav tiesību iejaukties. Protams, cienījamai deputātei ir taisnība, kad viņa saka, ka mums ir īpaši jāparūpējas par mūsu kultūras mantojuma, īpaši arhitektūras meistardarbu saglabāšanu. Tomēr, līdz šim mēs netikām brīdināti ne par kādām briesmām: veiktā ietekmes uz vidi novērtējuma projekts mums netika pasniegts kā nepareizs.

Viss, uz ko tika vērsta Komisijas uzmanība, ir tas, ka Llave para Litoral asociācija, kuras biedri pazemes sliežu ceļa vietā vēlas atšķirīgu maršrutu, kas stieptos gar krasta līniju, attiecīgajai Eiropas Parlamenta komitejai ir iesniegusi lūgumrakstus.

Tomēr šīs ir problēmas, kas saskaņā ar Direktīvu par ietekmes uz vidi novērtējumu ir jārisina vietējām varas iestādēm, reģionālajām varas iestādēm un centrālajai valdībai. Tām tas ir jādara, lai saglabātu mūsu kultūras mantojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Badia i Cutchet (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos tikai piebilst dažus sīkumus, lai varbūt nomierinātu cilvēku prātus, par to, ka ir pieejama pilnīga ģeoloģiskā informācija par šiem darbiem, būvniecības tehnika ir atbilstoša konkrētajiem apstākļiem, pirms darbu uzsākšanas pie jau esošajām ēkām tiks veikti profilaktiskie darbi, tiks veikti nepārtraukti zondēšanas darbi, lai nekavējoties konstatētu vismazāko zemes kustēšanās vai nosēšanās iespēju, uz kaimiņos esošajām ēkām netiks atstāts nekāds negatīvs iespaids un attiecībā uz sabiedrībai pieejamo informāciju tiks sniegtas atklātības garantijas.

Es cenšos pateikt, ka, manuprāt, neviens cits, izņemot Spānijas, Katalānijas un vietējas varas iestādes, nav vairāk ieinteresēts nodrošināt, lai ne šis vēsturiskais piemineklis, ne arī šajā apvidū dzīvojošie cilvēki neciestu nekādus zaudējumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. (EL) Es nedomāju, ka man vēl ir, ko piebilst pie godājamās Parlamenta deputātes sniegtās informācijas.

 
  
  

II daļa

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 42, ko uzdeva Marie Panayotopoulos-Cassiotou (H-1049/07)

Temats: Sengrieķu un latīņu valodas iekļaušana Eiropas valodu prasmes rādītājos

Ņemot vērā Komisijas nodomu izveidot piecu visplašāk lietoto valodu Eiropas valodu prasmes rādītājus (COM(2005)0356), vai Komisija nevarētu pateikt, vai tā ir paredzējusi mērķtiecīgas Eiropas valodu mācīšanas programmā iekļaut arī sengrieķu un latīņu valodu, jo tās ir Eiropas valodu pamatā un daudzi no tām cēlušies vārdi tiek lietoti visās Eiropas valodās, neskatoties uz to izcelsmi?

Ņemot vērā šo valodu nozīmīgumu, Eiropas Klasicistu savienība Eiroklasika jau ir izveidojusi latīņu valodas prasmes līmeņus; tāda pati programma tiek gatavota arī sengrieķu valodai. Šo divu galveno seno, klasisko valodu mācīšana sniegs iespēju kopīgi padziļināt Eiropas civilizācijas pamatus un izveidot ciešākas attiecības starp Eiropas pilsoņiem, savukārt šādas valodu prasmes apstiprinājums sniegs papildu kvalifikāciju profesionālajā dzīvē.

 
  
MPphoto
 
 

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. − (RO) Komisijas paziņojums ar nosaukumu Eiropas valodu prasmes rādītāji, kas tika pieņemts 2005. gadā, ierosināja detalizētu stratēģisku pieeju, kā veikt pētījumu par valodu prasmēm Eiropā, kas ir instruments, kas ļaus apkopot datus, kas nepieciešami, lai sagatavotu Eiropas rādītājus par šo jomu un lai uzlabotu svešvalodu mācīšanu.

Pamatojoties uz to, 2006. gada maijā Padome iesniedza savus secinājumus par vairākām būtiskām problēmām, kas saistītas ar Eiropas valodu prasmes rādītājiem. Kas attiecas uz pārbaudāmajām svešvalodām, Padome nolēma, ka Eiropas valodu prasmes rādītāji tiks izmantoti Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tas nozīmē, ka šī projekta mērķa valodas ir tikai dzīvās valodas. Līdz ar to, iespēja pārbaudīt arī latīņu vai sengrieķu valodu netika ņemta vērā.

Praktisku iemeslu dēļ Padome nolēma, ka Eiropas valodas prasmju pētījuma pirmās fāzes laikā, skolēnu valodu prasmes tiks izvērtētas pirmās un otrās Eiropas Savienībā visvairāk mācītās oficiālās svešvalodas kontekstā, proti, angļu, franču, vācu, spāņu un itāļu valodas kontekstā, un dati tiks apkopoti par trim prasmēm: lasīšana, klausīšanās un rakstīšana.

Tomēr šis pārbaudes instruments būs pieejams visām valstīm, kuras vēlas pārliecināties, ka pārbaudes, kas tiek izmantotas citām, nevis šīm piecām svešvalodām, var tikt izmantotas kā alternatīvas. Komisija arī uzņemsies iniciatīvu, lai pārliecinātos, ka nākamais pētījuma etaps attiecas uz visām oficiālajām valodām, kas Eiropas Savienībā tiek apgūtas.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es saprotu, ka mācīšana nav jūsu atbildības joma, tāpat kā tāda nav valodu apguves paplašināšana un, kā es jau rakstveidā minēju, arī kopīgā, no klasiskajām valodām izrietošā mantojuma saglabāšana.

Vai tas ietilpst jūsu pienākumos jeb nē? Tāds ir mans pirmais jautājums. Mans otrs jautājums ir par to, vai šī Eiropas pētniecības programma attiecas uz pētījumiem šajās valodās jeb nē? Vai jūs kaut ko zināt par šo lietu?

 
  
MPphoto
 
 

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. − (RO) Man uzdotais jautājums bija saistīts ar Eiropas valodu prasmes rādītājiem. Kā jau atbildēju, tikai Eiropas Savienības oficiālās valodas ir pakļautas šim pasākumam. No otras puses, Eiropas Komisijai nav nekādas informācijas par dalībvalstīs vai to reģionos iespējams veiktajiem pētījumiem par iepriekš minētajām valodām.

 
  
MPphoto
 
 

  Manolis Mavrommatis (PPE-DE). – (EL) Komisāra kungs, būdams Eiropas valodu prasmes rādītāju referents, es vēlētos uzsvērt, ka minēto rādītāju uzdevums ir noteiktos intervālos izvērtēt vispārējo moderno valodu prasmi visās dalībvalstīs.

Mēs vienojāmies, ka šis rādītājs sākumā ES izglītības sistēmās vērtēs lingvistisko kompetenci piecās visizplatītākajās valodās: angļu, franču, vācu, itāļu un spāņu valodā.

Tomēr Parlaments aicināja Komisiju un Padomi darīt visu nepieciešamo, lai šo pārbaudi pēc iespējas ātrāk attiecinātu uz plašāku Eiropas Savienības oficiālo valodu loku ar noteikumu, kas tas nekādā veidā negatīvi neietekmē moderno valodu mācīšanu vai attīstību.

Vai komisāra kungs mums varētu pateikt, cik tālu šajā darbā esam tikuši, un, ja iespējams, tad arī to, kādas valodas tiks iekļautas nākamajā posmā?

 
  
MPphoto
 
 

  Bernd Posselt (PPE-DE).(DE) Komisāra kungs, bijušajā Haindorf klosterī Ziemeļu Bohēmijā atrodas poļu-vācu-čehu tikšanās centrs, kur visi uzraksti un norādes ir latīņu valodā. Vai mēs to pašu nevarētu darīt Eiropas Savienības iestāžu ēkās?

Otrais priekšlikums: vai mēs nevarētu sagatavot Eiropas Savienības himnas tekstu latīņu valodā, ko visi varētu dziedāt unisonā un ko atsevišķas dalībvalstis pēc tam varētu pārtulkot savās valodās, bet vienotais teksts varētu būt latīņu valodā?

 
  
MPphoto
 
 

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. − (RO) Kas attiecas uz Eiropas valodu prasmes rādītājiem, kā jau minēju un jūs pareizi atzīmējāt, pirmajā fāzē tiks izvērtētas tikai piecas valodas.

Pašlaik grafiks ir šāds: šogad mēs sagatavosim paraugprojektu, 2009. gadā mēs veiksim visus vērtēšanas sagatavošanās darbus, lai 2010. gadā varētu nonākt pie konkrētiem rezultātiem par situāciju saistībā ar šīm piecām valodām. Pēc tam, kā jau teicu savā runā, Komisija vēlas šajos rādītājos iekļaut arī visas pārējās oficiālās valodas. Tomēr, vēl arvien ir pāragri nosaukt konkrētu brīdi, kad šī programmas paplašināšana varētu notikt. Protams, mums ir jāredz un detalizēti jāizpēta izvērtēšanas rezultāti attiecībā uz rādītājiem par tām piecām valodām, ar kurām sāksim.

No otras puses, kas attiecas uz jūsu otro jautājumu, Eiropas Komisijas mērķis ir aizsargāt valodu daudzveidību. No šī viedokļa, Eiropas Komisija ar visām tās veiktajām darbībām cenšas aizsargāt gan oficiālās valodas, gan citas Eiropas Savienībā runātās valodas. Mums ir 23 oficiālās valodas, vairāk nekā 60 reģionālās valodas, mazās valodas un mazāk lietotās valodas. No šī viedokļa, mūsu rīcība īpaši ir vērsta uz tām valodām, ko saucam par dzīvajām valodām.

Kas attiecas uz Eiropas Savienības himnu, viedokļi, protams, atšķiras. Šī jautājuma izlemšana nav Eiropas Komisijas ziņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 43, ko uzdeva Bernd Posselt (H-0002/08)

Temats: Mazo valodu kopienu veicināšana

Kuras mazo valodu kopienas 2007. gadā saņēma Komisijas atbalstu, un kādas pēc Komisijas domām ir vācu valodā runājošo kopienu iespējas 2008.  un 2009. gadā saņemt lielāku atbalstu?

 
  
MPphoto
 
 

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. − (RO) 2007. gadā projektu konkursā finansēšanai mūžizglītības programmā tika izvēlēts viens tīkls un trīs projekti, kas risina mazo valodu kopienu jautājumus.

2. galvenā aktivitāte: svešvalodas. Tīkla, kas izveidots, lai veicinātu valodu daudzveidību, un ko koordinē Velsiešu Valodas padome, mērķis ir šādas valodas: basku, bretoņu, katalāņu, kornvoliešu, austrumfrīzu, skotu, ziemeļfrīzu, velsiešu, rietumfrīzu, slovāku, ladīņu, galisiešu, friuliešu, sardīniešu, igauņu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, somu un zviedru.

Eiropas mazāk izplatīto valodu birojs ir viens no partneriem šajā 3 gadus ilgajā projektā, kas paredzēts, lai veicinātu pašreizējās labākās prakses apmaiņu un jaunu un inovatīvu ideju attīstību izglītības un valodu apmācību plānošanas jomā reģionālo, mazo kopienu, vietējo, pārrobežu un mazāku nāciju valodu un mazāk izplatītu valodu kontekstā. 3 daudzgadu projekti, kas tiks finansēti 2007. gadā, ietver tādas mazo kopienu un pasaules valodas kā katalāņu, basku, sardīniešu, sicīliešu, īru, krievu, arābu un hindu valoda.

Laikā no 2008. gada līdz 2010. gadam priekšroka tiks dota projektiem par mazāk izplatītajām Eiropas valodām. 2007.-2013. gada mūžizglītības programmas kontekstā, finansējumu var saņemt visas valodas, līdz ar to arī vācu valodā runājošās kopienas.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernd Posselt (PPE-DE).(DE) Komisāra kungs, vai es jūs sapratu pareizi, ka vācu valodā runājošās kopienas atbalstu nevar saņemt līdz pat 2013. gadam? Skaidrs, ka pastāv tādas mazās kopienas kā, piemēram, vācieši Čehijas Republikā, poļi Lietuvā, poļi Čehijas Republikā, utt. Tātad, ja viņiem ir kādi plašsaziņas līdzekļi vai kultūras projekti, tad viņi pašlaik nevar saņemt nekādu atbalstu. Jeb es esmu pārpratis?

 
  
MPphoto
 
 

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. − (RO) Varbūt es neizteicos pietiekami skaidri. Es noteikti neteicu, ka noteiktas valodas, tostarp vācu valoda, atbalstu varētu saņemt tikai pēc 2013. gada. Atbilde ir kategoriska. Mūžizglītības programmā visas Eiropas Savienībā runātās valodas, tādējādi, protams, arī vācu valoda, var saņemt finansējumu. Vienīgā svarīgā lieta ir projekta kvalitāte vai iesniegtie projekti. Tādēļ mana atbilde noteikti ir, ka šādas valodas var tikt finansētas mūžizglītības programmā, tostarp arī laika periodā no 2008. gada līdz 2013. gadam. Es atkārtoju, arī šajā periodā.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 44, ko uzdeva Sean Ó Neachtain (H-0010/08)

Temats: Eiropā mazāk izplatītās valodas

Vai Eiropas Komisija varētu norādīt, vai tā ir paredzējusi tuvākajā nākotnē ierosināt jaunas programmas, lai veicinātu mazāk izplatīto valodu lietošanu Eiropā, un norādīt šo programmu veidu un paredzamo finansiālo atbalstu, kāds šādām programmām varētu tikt sniegts?

Uz jautājumu Nr. 45 sniegs rakstisku atbildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. − (RO) Komisija tuvākajā nākotnē nav ieplānojusi ierosināt jaunu programmu konkrētai mazāk izplatīto valodu lietošanas veicināšanai Eiropā. Faktiski, Komisijas jauno programmu kopums 2007.-2013. gadam, proti, mūžizglītības programma, šīm valodām piedāvā plašu finansēšanas iespēju spektru. Visas šīs valodas var saņemt atbalstu no šīs programmas.

Finansējums ir pieejams visās 4 mūžizglītības programmas apakšprogrammās: COMENIUS, ERASMUS, Grundvig un Leonardo da Vinci. Šis finansējums ir pieejams arī tikko izveidotajā mūžizglītības programmas transversālajā sadaļā, īpaši, ja galvenā aktivitāte ir svešvalodas; šī sadaļa sniedz finansējumu projektiem un tīkliem, kuru mērķis ir veicināt svešvalodu mācīšanos un valodu daudzveidību.

Pēc 2007. gada vispārējā projektu konkursa, finansēšanai no 2. galvenās aktivitātes līdzekļiem tika atlasīts viens tīkls un trīs projekti, kas izstrādāti attiecībā uz mazāk izplatītajām valodām. 2008. gadā 2. galvenajai aktivitātei pieejamais budžets ir 9,9 miljoni eiro, taču, ņemot vērā to, ka finansējums ar valodu saistītām aktivitātēm un projektiem ir daļa no galvenā finansēšanas virziena, mūžizglītības programmā ir pieejami papildu līdzekļi.

 
  
MPphoto
 
 

  Sean Ó Neachtain (UEN). (GA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties komisāra kungam par atbildi. Tomēr, vai viņš pieņem, ka ir svarīgi, ka atbalsts mazāk izplatītajām valodām tiek sniegts atsevišķi, pārāk tās nesasaistot ar mūžizglītību? Šīs valodas ir viegli ievainojamas, un, ja tās nesaņems būtisku atbalstu, tad nākotnē tās būs vēl vairāk ievainojamas. Protams, finansiāls atbalsts ir būtisks, taču vēl būtiskāks ir simbolisks atbalsts. Vai komisāra kungs piekrīt, ka tas būtu jāpalielina?

 
  
MPphoto
 
 

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. − (RO) Es varu tikai vēlreiz atkārtot to, ko tikko jau teicu, proti, ka Eiropas Komisijas veiktie pasākumi valodu daudzveidības atbalstīšanai attiecas ne tikai uz 23 oficiālajām valodām, bet arī uz citām Eiropas Savienībā runātajām valodām, tostarp regionālajām valodām un mazāk izplatītajām valodām. Turklāt, ar manis sniegtajiem datiem es esmu parādījis, ka šis atbalsts ir pavisam konkrēts, būtisks finansiālais atbalsts, kas sniegts šo valodu attīstībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, mans kolēģis Sean O Neachtain tekoši runā īru valodā. Es gan nerunāju. Atvainojos par to.

Vai drīkstu jums uzdot jautājumu? Es piekrītu jūsu atbildes sākumā teiktajam. Nauda ir svarīga, taču vai vēl svarīgāk nav zināt, kā labāk mācīt valodas? Tādās valstīs kā Īrija, kur cilvēki, tostarp arī es, ļoti vēlētos runāt savā valodā, taču ir dzīvojuši sistēmā, kas mums šādu iespēju nedeva, mums ir nepieciešams atrast veidus, kā iemācīties runāt dzimtajā valodā, jo mēs to tiešām ļoti vēlētos darīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. − (RO) Eiropas Komisija 2008. gada otrajā pusē ir ieplānojusi nākt klajā ar jaunu stratēģiju attiecībā un daudzvalodību. Ļoti nozīmīga loma šeit būs svešvalodas apguves saturam un veidiem.

Kas attiecas uz īru valodu, es vēlētos jūs informēt, ka nesen biju vizītē Dublinā; tobrīd un arī vēlāk man bija iespēja apspriesties ar Īrijas varas iestāžu pārstāvjiem un es uzstāju, ka ir nepieciešams pēc iespējas vairāk apmācīt cilvēkus, kas spētu strādāt kā tulki un tulkotāji Kopienas līmenī un ne tikai. Tas ir būtiski, lai īru valodai varētu nodrošināt pilnīgi līdzvērtīgas pozīcijas līdzās citām Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

 
  
MPphoto
 
 

  Evgeni Kirilov (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es šovakar tiešām cerēju sagaidīt atbildi no komisāra. Taču vārds tiek dots cilvēkiem, kas tikai izdara paziņojumus un uzdod jautājumus. Man ir jautājums, un es vēlētos saņemt atbildi uz šo jautājumu. Tieši tik vienkārši. Šovakar laiks tiek tērēts paziņojumiem. Vai jūs šajā gadījumā nevarētu ļaut komisāra kungam ļoti ātri atbildēt? Es pēc tam vairs neuzdošu sīkākus jautājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Godājamie deputāti, kad cilvēki lūdz vārdu, es nevaru uzminēt, vai viņi taisās izdarīt paziņojumus vai uzdot jautājumus. Manas gara spējas vēl nav tādas, man nav pareģošanas spēju. Mans pienākums ir saplānot laiku saskaņā ar Parlamenta noteikumiem un parasto kārtību, un man diemžēl nav laika, ko jums piešķirt. Tas kaitētu mūsu kolēģiem deputātiem, kas ir uzdevuši jautājumus. Jāatzīmē, ka uz šo vienu jautājumu laiku Komisijai ir uzdoti 70 jautājumi. Skaidrs, ka nav iespējams atbildēt uz 70 jautājumiem. Mums ir savi noteikumi, un mums tie ir jāievēro. Es no sirds atvainojos un saprotu jūsu neapmierinātību. Ja es būtu jūsu situācijā, un kad es esmu jūsu situācijā, arī es esmu neapmierināts, taču es nevaru sniegt jums atbildi. Komisāra kungs jebkurā gadījumā jums atbildēs rakstiski, tātad jūs atbildi saņemsiet. Es ceru, ka jūs saprotat.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 46, ko uzdeva Claude Moraes (H-1047/07)

Temats: Reģionālās attīstības fondi un mazākuma grupas

Lielākā daļa reģionālās attīstības struktūrfondu nākamajam 2007.-2013. gada periodam ir saskaņoti. Ņemot to vērā, kā Komisija domā nodrošināt, ka līdzekļi netiek izmantoti diskriminējošā veidā, un pārliecināties, ka tādas etniskās minoritātes kā romi arī varēs no tiem saņemt atbalstu?

Vai Komisija publicēs informāciju par dažādu minoritāšu etnisko grupu saņemtajiem līdzekļiem?

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet teikt, ka jauno kohēzijas politikas programmu 2007.-2013. gadam sagatavošanas laikā Komisija uzstāja, lai pārrunu laikā plānošanā un programmu sastādīšanā tiktu iekļauts romu jautājums, kas godājamajam deputātam ir īpaši svarīgs. Man jāatzīmē, ka dalībvalstis ir atsaukušās ļoti pozitīvā veidā, atsauces uz romu jautājumu kā pārnozaru jautājumu iekļaujot daudzās nacionālajās stratēģiskajās sistēmās un tiešas atsauces iekļaujot arī darbības programmās. Īpaši skaidri tas ir redzams tādu valstu gadījumos kā Ungārija, Čehijas Republika, Rumānija, Bulgārija, Igaunija un Spānija, kā arī Polijas, Slovēnijas, Lietuvas un Somijas gadījumā.

Decentralizētā struktūrfondu pārvaldes veida dēļ Komisijai nav iespējams skaidri noteikt, kuri projekti risina un nākotnē risinās romu jautājumu un cik daudz naudas līdzekļu tiem būs pieejami. Tomēr, mūsu klātbūtne uzraudzības komitejā laika periodā no 2000. līdz 2006. gadam skaidri parādīja, ka ir ļoti daudz ļoti interesantu un papildu programmu un projektu, kas atbalsta romu iekļaušanu sabiedrībā. Daudzās ESF un ERAF programmās netieši, caur atsaucēm uz viegli ievainojamām grupām, ir paredzēti naudas līdzekļi vai atbalsts romu iekļaušanai sabiedrībā. Šādi tas ir, piemēram, Igaunijas, Somijas un Polijas gadījumā.

Kas attiecas uz datu publicēšanas jautājumu, man jāsaka, ka laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam dalībvalstīm, kā jūs varbūt jau zināt, ir jāpublisko dati par katras programmas atbalsta saņēmējiem, taču šī sistēma neparedz skaidri norādīt atbalsta saņēmēju etnisko izcelsmi. Tomēr, balstoties uz sarakstu, ko saņemsim, mēs varēsim noteikt jomas, kurās Eiropas politika ir aktīva.

Ļaujiet minēt arī to, ka Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam ir sagatavojis norādes Komisijas iekšējam darbam pie romu jautājuma, kuras visi dienesti izmantoja plānošanas perioda laikā. Pastāv arī Romu starpdienestu grupa, kas strādā pie struktūrfondu jautājumiem un ko vada Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts.

Ļaujiet teikt arī to, ka daudzās dalībvalstīs – un Ungāriju šeit var minēt kā labu piemēru – pastāv arī vadības mehānismi, kas ir īpaši izveidoti jaunās reģionālās politikas procesa nodrošināšanai. Piemēram, Ungārijā ir romu izcelsmes konsultantu tīkls, kas dažādos etapos palīdz romu tautības projektu iesniedzējiem sagatavot projektus. Komisija pašlaik arī strādā pie pārskata pār visiem Kopienas instrumentiem un politikām, tostarp struktūrfondiem un to ietekmi uz romu iekļaušanu sabiedrībā, kas tiks prezentēts 2008. gada jūnijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Claude Moraes (PSE). – Paldies, komisāres kundze, par šo visaptverošo atbildi. Es vēlētos jums pateikties arī par neseno darbu manā vēlēšanu apgabalā Londonā pie mūsu pašu ar struktūrfondiem saistīto problēmu risināšanas.

Vai varu jūs lūgt iedziļināties jautājumā par to, vai ir iespējams noteikt, vai etnisko minoritāšu jautājumi faktiski tiek atbilstoši risināti? Decembrī Eiropas Padome jums un Komisijai īpaši lūdza iedziļināties šajā jautājumā. Vai neskatoties uz visaptverošo atbildi, kuru man sniedzāt, saskatāt kādas iespējas noteikt, vai romu un citu grupu jautājumi faktiski tiek labi risināti jeb vai nauda tiek novirzīta citām lietām? Vai ir iespējams vairāk izpētīt šo jautājumu?

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Faktiski komisārs Vladimir Špidla ir tas, kurš ir atbildīgs par Komisijas atbildes dokumentu sagatavošanu uz Padomes prasību. Tomēr, caur starpdienestu grupām šajā procesā piedalāmies mēs visi.

Kā jau teicu, mums būs informācija no ziņojuma par gala atbalsta saņēmējiem, līdz ar to mēs uzzināsim, kas tiek darīts romu un citu minoritāšu labā. Mums nebūs pēc etniskā principa sadalītu datu par atbalsta saņēmēju izcelsmi. Tomēr, joma, kurā darbosies attiecīgais projekts, būs skaidra, līdz ar to, balstoties uz šo informāciju, par periodu no 2007. līdz 2013. gadam mēs zināsim daudz vairāk nekā zinājām līdz šim.

Ļaujiet teikt arī to, ka Komisija, pildot savas pārvaldes sistēmas novērotāja funkcijas komitejās dalībvalstīs, seko līdzi un aktīvi piedalās arī līdzekļu piešķiršanas izvērtēšanā tajās jomās, kas svarīgas etniskajām minoritātēm, līdz ar to mums ir dažāda veida informācija. Taču man jāatzīst, ka mums nav pilnīga mehānisma, ar kura palīdzību noteikt vispārējos iejaukšanās apmērus, ko rada politika, taču mēs noteikti esam labi informēti un izmantojam visas mūsu rīcībā esošās iespējas.

Tad jau redzēsim. Mēs pašlaik gatavojam savu ieguldījumu Komisijas dokumentā, kas paredzēts Padomei. Mēs redzēsim arī, kuras ir melnās jomas, par kurām mums nav informācijas, un kāda veida rīcība mums vēl varētu būt nepieciešama.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es komisāres kundzei vēlētos pajautāt, vai viena vecāka ģimenes un nabadzīgās ģimenes ar lielu bērnu skaitu ir iekļautas ievainojamo grupu definīcijā, vai tās ir minoritāšu grupas jeb nē. Turklāt, vai kritērijus varētu apvienot un vai atbalstu šāda veida grupām varētu palielināt?

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Es vēlētos pateikt, ka nekas nav atstāts ārpusē. Ar jūsu palīdzību mēs esam sagatavojuši noteikumus. Mēs bijām ļoti uzmanīgi pret viegli ievainojamām grupām, un vispārējos ERAF noteikumos ir skaidras norādes, piemēram, attiecībā uz vienlīdzīgu iespēju politiku. Tātad tā ir prioritāte.

Pastāv arī ziņošanas sistēma par to, kā vienlīdzīgu iespēju politika tiek īstenota jaunajās kohēzijas politikas programmās. Tas, cik lielā mērā dalībvalstis un reģioni to izmanto, ir atkarīgs no tā, cik spēcīgi šajā procesā ir partneri, kas piedalās visās pārvaldes fonda struktūrās. Šie centieni ir kopīgi.

Komisija ir izveidojusi vispārēju sistēmu, lai vērā tiktu ņemtas visas viegli ievainojamās grupas. Tās izmantošana ir atkarīga ne tikai no Komisijas, bet arī no dalībvalstīm. Es vēlētos visus klātesošos aicināt nodrošināt, ka šis jautājums tiek ņemts vērā.

Dalībvalstis pašlaik lemj arī par atlases kritērijiem, un arī Komisija piedalās šajā procesā. Tomēr, tas ir atkarīgs no dalībvalstīm un no partneriem, jo uzraudzības komitejās ir visi sociālie partneri. Es ceru, ka visi partneri līdz ar Komisiju vērsīs dalībvalstu uzmanību uz šiem jautājumiem un ka atlases kritēriji ietvers kritērijus, kas mums ļautu programmās panākt pilnīgu visu viegli ievainojamo grupu pārstāvniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 47, ko uzdeva Jim Higgins (H-1057/07)

Temats: Eiropas Savienības reģionālais finansējums Īrijai 2007.–2013. gadam

Vai Komisija varētu norādīt, vai tā ir apmierināta ar reģionālās paritātes līmeni nesen apstiprinātajā ES finansējumā Īrijai laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam un vai tā ir satraukusies par to, ka rādītāji rāda, ka divi Īrijas reģioni neattīstās vienmērīgi; tā vietā Īrijas pierobežas, vidienes un rietumu reģioni turpina atpalikt no dienvidu un austrumu reģioniem, kuri turpina būt valdības izdevumu galvenie saņēmēji?

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Kas attiecas uz Īriju, asignējumu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam un atšķirībām starp šiem diviem galvenajiem reģioniem, ļaujiet teikt, ka pierobežas, vidienes un rietumu reģions, kas īsteno otro mērķi, saņems četras reizes lielāku finansiālo atbalstu uz vienu iedzīvotāju nekā tā kaimiņos esošais šīs republikas labāk pārtikušais dienvidu un austrumu reģions.

No kopējā finansējuma 901 miljona eiro apmērā, kas piešķirts Īrijai, 457 miljoni eiro nonāks pierobežas, vidienes un rietumu reģionā un 293 miljoni eiro – dienvidu un austrumu reģionā.

Mums ir arī 150 miljoni eiro, kas paredzēti sadarbības programmām, kas pierobežas, vidienes un rietumu reģionā uz vienu iedzīvotāju sastāda atbalstu apmēram 400 EUR apmērā un apmēram 95 EUR – dienvidu un austrumu reģionā.

Ļaujiet teikt arī to, ka pierobežas, vidienes un rietumu reģionam nesenajā plānošanas perioda laikā ļoti labi ir veicies ar ES struktūrfondu atbalsta saņemšanu. Līdz 2004. gadam šis reģions jau bija sasniedzis 102,9% no 27 ES dalībvalstu vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju. Taču es atzīmēju, ka atšķirība starp IKP pierobežas, vidienes un rietumu reģionā un kaimiņu reģionā vēl arvien ir problēma, tādēļ mēs ceram, ka ESF un ERAF 2007.-2013. gada programmās mēs redzēsim tālāku šīs atšķirības samazināšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Higgins (PPE-DE). ― (GA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties komisāres kundzei. Es vēlētos šajā kontekstā iekļaut arī galveno ceļu projektu, kas nomaļākās vietās ir ļoti svarīgs. 2006. gadā tika pabeigti 14 lieli ceļu projekti, taču neviens no tiem nebija pierobežas, vidienes un rietumu reģionā. Tajā pašā gadā tika īstenoti jaunu ceļu projekti, taču tikai viens no tiem bija rietumos - pierobežas, vidienes un rietumu reģionā.

Tajā pašā gadā tika uzsākti 11 ceļu projekti 222 kilometru garumā, taču tikai divi projekti bija rietumos un aptvēra 25 kilometrus garu posmu. Jums ir taisnība, kad sakāt, ka izvērtējot, piemēram, IKP, ir skaidrs, ka plaisa paplašinās, un kaut kas ir jādara.

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Es pateicos par šo komentāru. Ļaujiet man teikt, ka mēs turpināsim darbu pierobežas, vidienes un rietumu reģionā arī turpmākajos gados. Kā jums ir zināms, 2007.-2013. gada asignējuma samazinājums Īrijai bija ļoti liels, un tas, protams, ir ietekmējis to, cik daudz mēs kopā varam izdarīt turpmākajos gados.

Ļaujiet teikt arī to, ka labās ziņas Īrijai ir tās, ka pastāv Īrijas Nacionālā teritoriālā stratēģija, kas ir valsts programma, kurā ir atzīti atšķirīgie ekonomiskās izaugsmes līmeņi gan starp minētajiem reģioniem, gan arī pierobežas, vidienes un rietumu reģiona teritorijā. Cerēsim, ka Eiropas un Īrijas sniegtais kopējais ieguldījums pierobežas, vidienes un rietumu reģiona izaugsmei liks straujāk attīstīties.

Ļaujiet man izteikt personīgu komentāru. Mēs visi zinām, ka Īrija gadu laikā ir bijusi lieliska Eiropas līdzekļu izmantotāja un ir pieņēmusi ļoti gudru stratēģiju, kura ir novedusi pie šiem milzīgajiem uzlabojumiem vispārējā attīstībā, ja to mērām IKP apmērā uz vienu iedzīvotāju. Tomēr, tā ir taisnība, ka izvēle nekrita uz infrastruktūru, kas tagad ir aktuāls jautājums un joma, kurā mēs nevaram palīdzēt, jo Īrija ir beigusi dalību 1. mērķa programmā, no kuras varētu saņemt arī turpmākas investīcijas infrastruktūrā. Tātad šī izvēle ir bijusi ļoti atšķirīga no Spānijas un Portugāles izvēles, taču ne man par to spriest.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 48, ko uzdeva Brian Crowley (H-0008/08)

Temats: ES atbalsts miera procesam Īrijā

Vai Eiropas Komisija varētu norādīt, cik lielu finansiālu atbalstu tā sniedz Ziemeļīrijai no struktūrfondu atbalsta līdzekļiem laikā no 2007. gada līdz 2013. gadam, un norādīt, cik lielu finansiālo atbalstu no dažādām ES struktūrfondu programmām, Interreg pārrobežu programmas, ES Miera fonda un ar Starptautiskā Īrijas fonda palīdzību Eiropas Komisija ir sniegusi miera procesam Ziemeļīrijā kopš 1994. gada?

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Ikviens šajā Parlamentā zinās, ka Komisija gadiem ilgi ir bijusi ļoti spēcīgs un klātesošs partneris Ziemeļīrijas miera un saskaņas procesā.

Laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam Ziemeļīrijā kopumā tiks investēti mazliet vairāk nekā 1,2 miljardi eiro. Tie nāks no Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda, taču papildu līdzekļi 477 miljonu eiro apmērā tiks piešķirti arī programmai Miers 3. Būs arī Starptautiskā Īrijas fonda un Interreg 4 programmas, kas investēs ne tikai Ziemeļīrijā, bet arī Īrijas pierobežas reģionos.

Atskatoties pagātnē, par ko daļēji arī bija jautājums, kas attiecas uz laika posmiem no 1994. līdz 1999. gadam un no 2000. līdz 2006. gadam, ES ir investējusi vairāk nekā 2 miljardus eiro laika posmā no 1994. līdz 1999. gadam un gandrīz 1,8 miljardus eiro laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam. Tātad visā periodā no 1994. līdz 2013. gadam mēs Ziemeļīrijā būsim investējuši gandrīz 5 miljardus eiro.

Tagad, kad mums ir jaunā darba grupa un jauna pieeja un iesaistīšanās no Eiropas Komisijas puses, ir svarīgi, ka mēs varam gūt labumu arī ārpus finansiālā atbalsta, gūstot to no lielākas Ziemeļīrijas iesaistīšanās Eiropas politikā. Pie tā mēs pašlaik strādājam kopā ar Ziemeļīrijas vadītājiem un citiem partneriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Sean Ó Neachtain (UEN) aizstājot autoru.(GA) Komisāres kundze, atbalsts Ziemeļīrijas un pierobežas reģiona miera procesam ir bijis ļoti veiksmīgs. Komisāres kundze, vai jūs varētu pateikt, vai šī iniciatīva tiks turpināta pēc tam, kad 2013. gadā beigsies izdevumu periods.

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Higgins (PPE-DE). ― (GA) Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā piekrītu kolēģim Sean Ó Neachtain, un mēs esam ļoti pateicīgi Eiropas Savienībai par tās finansiālo ieguldījumu Ziemeļīrijā un īpaši pierobežas reģionā. Tas ir brīnišķīgi, ka tur tagad valda miers, un mēs visi vēlētos Eiropas Savienībai pateikties par tās ieguldījumu. Es nesen esmu sagatavojis ziņojumu par Starptautisko Īrijas fondu, un apskatot rādītājus, varam redzēt, ka pateicoties šim fondam, ir radītas vairāk nekā pieci tūkstoši jaunu darba vietu. Tomēr, es pilnībā piekrītu jautājumam, ko iesniedza kolēģis Sean Ó Neachtain.

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Atbildot uz jautājumu par to, vai mēs turpināsim klātbūtni Ziemeļīrijā arī pēc 2013. gada, ļaujiet teikt, ka Starptautiskā Īrijas fonda, kas, kā mums zināms, nav Komisijas programma, kurā Komisija un Padome sniedz savu ieguldījumu, savu darbību beigs 2010. gadā. Tādēļ mēs nezinām, vai starptautiskā sabiedrība vēlēsies turpināt ar šīs programmas otro etapu vai otro izlaidumu.

Kas attiecas uz Eiropas programmām, Ziemeļīrija ir 2. mērķa programmā. Es no sirds ceru, ka mēs turpināsim 2. Mērķa programmu, jo es neticu reģionālajai politikai, kas paredzēta tikai daļai Eiropas, citas daļas atstājot ārpusē. Ja nav 2. mērķa programmas, tad Ziemeļīrija nevarēs tajā piedalīties.

Tomēr, es arī uzskatu, ka ļoti svarīga ir arī pārrobežu un starptautiskā sadarbība, kurā piedalās Ziemeļīrija – it īpaši jaunā pārrobežu programma „C” daļā, jo mēs uzskatām, ka šī starpreģionu sadarbība ar pārrobežu dimensiju arī ir ļoti svarīga, lai Ziemeļīriju pietuvinātu Eiropai un sadarbībai ar citiem reģioniem un citām dalībvalstīm. Tātad jautājums ir atklāts. Komisija noteikti atbalstīs ideju par šīs klātbūtnes turpināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − (PT)

jautājums Nr. 49, ko uzdeva David Martin (H-1061/07)

Temats: Eiropas struktūrfondu finansējums

Vai Komisija ir informēta par to, ka saskaņā ar jaunajām darbības pamatnostādnēm Skotijā projektu budžetam ir jābūt vismaz 200 000, lai tie varētu kvalificēties atbalstam no Eiropas struktūrfondiem? Vai Komisija nedomā, ka tā ir negodīga diskriminācija pret maziem, taču vērtīgiem projektiem?

Uz jautājumiem Nr. 50 līdz 54 sniegs rakstiskas atbildes.

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Komisija ir informēta par šo budžeta slieksni, ko noteikušas Skotijas varas iestādes. Ļaujiet teikt arī to, ka Skotijas varas iestādes sarunu laikā bija ļoti atklātas attiecībā uz šāda sliekšņa noteikšanas jautājumu. Varas iestādes mūsu komunikācijas laikā bija atklātas ne tikai pret Komisiju, bet arī pret ieinteresētajām pusēm un partneriem konsultāciju laikā Skotijā.

Es vēlētos uzsvērt, ka ir pilnīgi skaidri saprotams, ka šis noteiktais slieksnis nekādi neizslēdz mazos projektus, bet gan cenšas tos mudināt apvienoties grupās pēc tēmas vai reģionālā principa, lai sasniegtu nepieciešamo budžeta slieksni. Skotijas varas iestādes ir apņēmušās nodrošināt, ka mazāko projektu autoriem tiek sniegta palīdzība, lai šos mazos projektus, kas nesasniedz noteikto budžeta slieksni, jebkurā laikā varētu prezentēt vidēja līmeņa administratīvai iestādei, kas tos apvienos, lai izveidotu stratēģiskāku priekšlikumu, ja vien tas būs iespējams.

Faktiski, šādas rīcības mērķis ir līdz minimumam samazināt finansiālo un audita risku, kas saistīts ar mazu projektu finansēšanu. Tās mērķis ir arī veicināt saikni starp maziem projektiem, lai tie veidotu visaptverošas stratēģijas daļu, kā arī samazināt administratīvo slogu, kas bieži tiek uzskatīts par šķērli maziem projektiem. Tātad, iecere ir laba, un ir mehānisms, kā mazajiem projektiem palīdzēt izveidot lielākas projektu paketes, kas tiktu iesniegtas finansējuma saņemšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE). – Komisāres kundze, izteikšos ļoti īsi, jo zinu, ka mēs kavējamies: gadījumā, ja Skotijas varas iestādes būtu pie jums nākušas un ierosinājušas zemāku budžeta slieksni, vai tas būtu bijis iespējams un vai jūs uz to skatītos pozitīvi?

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Noteikti jā. Atbilde noteikti ir jā.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 55, ko uzdeva Georgios Papastamkos (H-1044/07)

Temats: Eiropas Telekomunikāciju tirgus regulatora izveide

Komisija ir sagatavojusi vairākus ieteikumus attiecībā uz gaidāmo telekomunikāciju tiesiskās sistēmas reformu, kas ietvers arī Eiropas telekomunikāciju regulatora izveidi, kura funkcijas ietvers tos pienākumus, kurus šobrīd ir uzņēmusies Eiropas Reglamentējošo iestāžu grupa (ERG), kā arī valstu regulatoru darba koordinēšanu.

Vai Komisija ir informēta par ES valstu regulatoru kopējo reakciju attiecībā uz ierosinātā Kopienas regulatora pilnvarām un atbildību? Kur būs robeža starp valstu regulatoru pienākumiem un jaunās Eiropas iestādes pienākumiem?

 
  
MPphoto
 
 

  Viviane Reding, Komisijas locekle. − Godājamais deputāts atsaucas uz Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas elektronisko sakaru tirgus regulatoru. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešama atsevišķa iestāde, kas būtu neatkarīga no Komisijas un kam būtu jāatskaitās Eiropas Parlamentam, un ka šī iestāde Komisijai varētu palīdzēt risināt atlikušās problēmas, kas saistītas ar regulēšanas nekonsekvenci, kas noved pie Eiropas tirgu sadrumstalošanas.

Es nepārtraukti kontaktējos ar valstu regulatoriem un ņemu vērā to viedokli par ierosinātās iestādes pilnvarām un atbildību.

Kas attiecas uz Eiropas Reglamentējošo iestāžu grupu (ERG), kas ir izteikusi viedokli, ka priekšroku dod sava modeļa stiprināšanai ar mērķi turpināt uzlabot regulēšanas kvalitāti, konsekvenci un saskaņošanu visā Eiropā, es vēlētos vienkārši citēt ERG teikto: „Ja Eiropa globālajā ekonomikā vēlas spēlēt vadošo lomu, tad tās 27 dalībvalstīm būs jāstrādā cieši kopā, lai nodrošinātu, ka uzņēmējdarbība var pilnībā izmantot Eiropas tirgus priekšrocības”. Tas nozīmē, ka šobrīd uzņēmējdarbība to nedara, un mums ir jāatrod risinājumi, kā panākt, lai nākotnē tas tomēr notiktu.

Priekšlikumos ietvertais ietekmes novērtējums norāda, ka Eiropas iestāde palīdzētu uzlabot lēmumu pieņemšanas efektivitāti, it īpaši lēmumu pieņemšanā attiecībā uz pārrobežu darbībām. Tas mums ir nepieciešams, lai izveidotu iekšējo tirgu.

Tādēļ mēs kā Komisija secinājām, ka ir nepieciešama atsevišķa iestāde, kas tiktu izveidota Kopienas jau esošajā institucionālajā struktūrā, jo ERG šobrīd ir ārpus šīs struktūras, kas nozīmē, ka tā ir vienkārši privāta organizācija. Institucionālās struktūras iekšienē šāda iestāde pastiprinātu valstu regulatoru pilnvaras, pārņemot ERG funkcijas un iekļaujot tās Kopienas tiesību aktos.

Kas attiecas uz jautājumu par kompetences sadalījumu, šī iestāde Komisijai palīdzētu jautājumos, kas ietekmē iekšējo tirgu, un tai būtu raksturīgs pārrobežu darbs, un tā, protams, veicinātu valstu regulatoru kompetenci un ikdienas regulēšanas darbu. Šīs sistēmas, kas balstīta uz 27 valstu regulatoru pieredzi un Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) uzkrāto pieredzi, mērķis ir pastiprināt ES noteikumu saskaņotību un konsekvenci, uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu un dot ieguldījumu augsta līmeņa efektīvas tīklu un informācijas drošības veicināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). – (EL) Komisāres kundze, gadījumā, ja Eiropas Savienības pilsoni skar kāds administratīvs akts, tad pie kuras no trim iestādēm lai viņš griežas pēc savu likumīgo interešu aizstāvības: pie nacionālajām likumdošanas iestādēm jeb pie Eiropas telekomunikāciju tirgus padomes, kuru Komisija pašlaik veido?

Vai visi pašlaik veidotās iestādes lēmumi būs izpildāmi? Vai Komisija domā pati segt papildu izmaksas, kas radīsies saistībā ar ierosināto likumdošanas sistēmas pārskatīšanu, ņemot vērā to, ka telekomunikāciju struktūru attīstība jaunajās un vecajās dalībvalstīs ir asimetriska?

 
  
MPphoto
 
 

  Viviane Reding, Komisijas locekle. − Katram pilsonim ir tiesības sūdzēties, ja kaut kas iet greizi. Ja es būtu vienkāršs pilsonis, es vispirms sūdzētos Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejai, jo tā ir tā vieta, kur Parlaments ar savu balsi var iejaukties. Otrs veids ir izmantot atklātību, kas ir ļoti būtisks visu mūsu noteikumu elements.

Komisija ir mēģinājusi šo atklātības principu ieviest dzīvē. Varbūt jūs atceraties, piemēram, saistībā ar balss pakalpojumu viesabonēšanu, ka pilsoņi it nemaz nebija informēti par to, kur var saņemt informāciju par cenām, līdz brīdim, kad Komisija izveidoja interneta vietni, kas sniedz informāciju par viesabonēšanu. Tā bija pirmā reize, kad atklātības princips patiesi darbojās.

Arī jaunajās reformās mēs atklātību nosakām par noteikumu, nevis tikai izņēmumu, ne tikai attiecībā uz cenām, bet arī, piemēram, gadījumos, kad tiek pārkāptas drošības vai privātuma robežas. Šādos gadījumos operatoriem ir pienākums patērētājus informēt. Tas nozīmē, ka pilsoņiem vēl arvien būs tiesības sūdzēties arī parastajā veidā, kā tas bija saskaņā ar vecajiem telekomunikāciju noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 56, ko uzdeva Giovanna Corda (H-1045/07)

Temats: Visiem dalībvalstu pilsoņiem pieejams ātrdarbīgs internets

2007. gada 13. novembrī Komisija pieņēma priekšlikumus, kuru mērķis bija reformēt elektronisko sakaru likumdošanas sistēmu. Vai Komisija var pateikt, vai un kādā veidā tā paredz kopā ar dalībvalstīm veikt ātrus un efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu ātrdarbīga interneta tirgus pieejamību visiem pilsoņiem, kas pašlaik tā nebūt nav, ņemot vērā pašareizējās lielās cenu atšķirības?

Tāpat, vai Komisija var nodrošināt, ka konkurence patiešām pastāv un ka tiek sodīta konkurenci ierobežojošā prakse, kas neļauj šos tirgus pilnībā atvērt?

 
  
MPphoto
 
 

  Viviane Reding, Komisijas locekle. − Ātrdarbīgs internets ir nākotnes internets, un mēs negribētu, ka šāds internets ir pieejams tikai dažiem. Tādēļ informācijas sabiedrība ir viens no Lisabonas stratēģijas postulātiem atvērtu un konkurētspējīgu tirgu izveidei. Tā kā mūsu regulēšanas instrumenti šodien, kad reforma vēl ir tikai priekšā, jau ļauj izmantot šo atvērto pieeju elektronisko sakaru sistēmai, un to veicina arī vispārējie konkurences noteikumi, tas tirgus ir padarījis konkurencei pārāk pieejamus, kas savukārt ir veicinājis platjoslas pieejas tīklu veidošanos Eiropā.

Mani satrauc tas, ka dažās valstīs tas darbojas labi – tās ir valstis, kur labi darbojas konkurence, kur izplatības rādītāji ir līdz pat 37%, pat 40% līmenī, turpretim citās valstīs izplatības rādītāji ir ļoti zemi. Es vēlētos atbrīvoties no šīm atšķirībām. Es vēlētos tās valstis, kas ir ļoti zemā kategorijā, virzīt uz augšu. Tādēļ Komisija kā daļu no reformas ierosina ļaut Komisijai pārraudzīt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ko piemēro valstu regulatori, ko papildinātu valstu regulatoriem dotā iespēja veikt pakalpojumu funkcionālu nodalīšanu, ja tās to uzskata par nepieciešamu tirgu atvēršanai.

Paralēli tam, Komisija kā prioritāram jautājumam pievēršas darbībām, kas vērstas pret konkurenci. Piemēram, 2003. gadā mēs sodījām France Telecom un Deutsche Telekom par ļaunprātīgām darbībām platjoslas pakalpojumu tirgos, un pavisam nesen, 2007. gada 4. jūlijā Komisija sodīja Telefonica par tās dominējošās pozīcijas ļaunprātīgu izmantošanu, samazinot cenu starpību Spānijas platjoslas pakalpojumu tirgū.

Es vēlētos teikt arī to, ka 2006. gada martā tika izdots paziņojums par atšķirību novēršanu platjoslas pakalpojumu tirgū. Es tiešām uzskatu, ka platjoslas pakalpojumi ir nepieciešami visiem, un tādēļ uzskatu, ka mums ir nepieciešamas valstu platjoslas pakalpojumu stratēģijas, kas atspoguļotu reģionālās un vietējās vajadzības.

Pārejot uz ierosināto jautājumu par atklātību, Komisija gatavojas atvērt interneta vietni, kam būtu jāsāk darboties 2008. gada maijā-jūnijā un jāsniedz pilsoņiem informācija par platjoslas pakalpojumiem.

Visbeidzot, taču ne mazāk svarīgi, Komisija labvēlīgi skatās uz valsts līdzekļu, tostarp ES fondu, struktūrfondu līdzekļu izmantošanu, lai paplašinātu platjoslas pakalpojumu piedāvājumu teritorijās, kur pietiekami neattīstās uzņēmējdarbība. Vairāki šādi projekti jau ir izveidoti.

Mēs atbalstām arī informācijas sabiedrību attīstību ar reģionālās politikas palīdzību. Pagaidu aprēķini rāda, ka investīcijas varētu būt apmēram 15 miljardu eiro apmērā, kas ir 4,4% no kopējiem izdevumiem 2007.-2013. gada periodā, un ir paredzēts, ka 2,2 miljardi eiro no iepriekš minētās summas tiks tērēti platjoslas infrastruktūrai. Apvienojot visus šos centienus, mēs ceram, ka šodienas izplatības rādītāji, kuros, starp citu, ietilpst arī četri pasaules līderi platjoslas pakalpojumu izplatības rādītāju ziņā, uzrādīs vēl daudz vairāk pasaules un īpaši Eiropas līderu šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanna Corda (PSE). – (FR) Komisāres kundze, jūs bijāt spiesta noteikt maksimālās cenas viesabonēšanai, un pagājušajā nedēļā jūs teicāt, ka jūs varētu būt spiesta to pašu darīt arī attiecībā uz elektroniskā pasta pakalpojumiem.

Vai drīzā nākotnē jums nevajadzēs Eiropas līmenī kontrolēt arī interneta piekļuves cenas?

Es zinu, ka dažās valstīs ir saskaņošanas plāni, kas samazinās operatoru skaitu. Vai tas nozīmē, ka cenas samazināsies? Es to apšaubu, ja atļaujat man to tā teikt, komisāres kundze.

 
  
MPphoto
 
 

  Viviane Reding, Komisijas locekle. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, atbildot uz Giovanna Corda jautājumu, es vēlētos uzsvērt, ka mēs vieglprātīgi neiejaucamies tirgus cenu jautājumos; parasti mēs šādu problēmu risināšanu atstājam paša tirgus ziņā. Taču, ja tirgus to nespēj izdarīt, tad politiķiem ir jāsāk pildīt savi pienākumi. Tieši to mēs darījām attiecībā uz balss pakalpojumu viesabonēšanu, taču es to nevēlētos darīt attiecībā uz SMS un datu pārraides viesabonēšanu.

Tādēļ, pamatojoties uz pienākumu, ko man uzliek regula par balss pakalpojumu viesabonēšanu, par kuru Parlaments man lūdza iesniegt 2008. gada situācijas analīzi, es šai nozarei nupat esmu izteikusi brīdinājumu, pavisam noteikti norādot, ka, ja tā pati nesamazinās cenas, regulatori, tostarp Eiropas Parlaments, būs spiesti rīkoties. Tomēr, vispirms vienmēr ir jādod iespēja pašam tirgum, un tikai tad, ja tirgus šo problēmu nevar atrisināt, ir jāiejaucas politiķiem.

Kas notiks ar platjoslas pakalpojumu tirgu? Es nezinu. Pašlaik es zinu tikai to, ka Eiropā ir četras valstis, kas ir pasaules čempiones platjoslas pakalpojumu izplatības ziņā, tālu apsteidzot Japānu un Dienvidkoreju, un vēl tālāk apsteidzot ASV. Mēs redzam, ka šie ir konkurētspējīgi tirgi, tirgi, kuros ir daudz dažādu piedāvājumu, un patērētājs var brīvi izvēlēties, kurš no pakalpojumiem viņam būs vislabākais.

Tieši tā tirgum būtu jādarbojas. Tikai tad, ja tirgus nedarbojas, mums ir jāsāk regulēt. Tieši to dara valstu regulatori. Lai tie to varētu darīt vēl efektīvāk un praktiskākā veidā, virzot Eiropas vienoto tirgu uz priekšu, jo tieši tas ir Eiropas trumpis globalizētajā pasaulē, es ierosinu reformēt tiesību aktus, kas regulē telekomunikāciju tirgus. Es to daru, un Parlaments to pašlaik apspriež, lai patērētājiem būtu brīva izvēle.

Pašlaik ir pārāk daudz cilvēku, kuriem nav pieejams platjoslas internets - un tie nav tikai atsevišķi cilvēki, bet arī MVU. Nākotnē viņiem platjoslas pieslēguma trūkuma dēļ nebūs pieejami sociāli pakalpojumi, un es uzskatu, ka šāda situācija nav pieņemama. Tādēļ platjoslas pakalpojumiem ir jābūt visu politiskajam mērķim. To var panākt, ja telekomunikāciju tirgus reformu īstenosim tādā veidā, kas radītu patiesu konkurenci starp operatoriem un tādējādi arī izvēles iespējas attiecībā uz pakalpojumiem, ko tie vēlas piedāvāt pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 57, ko uzdeva Gay Mitchell (H-1051/07)

Temats: Drošība internetā.

Lai gan būtiskie ieguvumi no informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstības turpinās, dramatiski ir palielinājušies riski, ka bērni varētu saskarties ar nepiemērotiem vai pretlikumīgiem materiāliem. 2005. gadā ES pieņēma programmu Drošāks internets plus, lai cīnītos pret pretlikumīgu un nevēlamu saturu, it īpaši attiecībā uz bērniem.

Vai Komisija paziņos par šajā svarīgajā politikas jomā sasniegtajiem rezultātiem un īpaši par to, kādus uzlabojumus ir iespējams veikt, lai uzlabotu interneta drošību dalībvalstīs?

 
  
MPphoto
 
 

  Viviane Reding, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, šis temats man ir ļoti tuvs, jo tas attiecas uz bērniem un to drošību. Es uzskatu, ka jaunās tehnoloģijas bērniem ir ļoti labas, taču tās rada arī briesmas, kuras mums ir jāapkaro.

Tādēļ mēs esam izveidojuši divus plašus Eiropas tīklus: INHOPE uzticības tālruņu tīklu, kur sabiedrība var ziņot par pretlikumīgu saturu, un INSAFE informētības palielināšanas tīklu, kura mērķis ir paplašināt bērnu, vecāku, skolu, politikas veidotāju un plašsaziņas līdzekļu zināšanas par drošāku interneta tehnoloģiju izmantošanu. Visi šie tīkli tiek veidoti saskaņā ar Drošāka interneta programmu un vienreizējām Eiropas iniciatīvām.

INHOPE tīkla uzticības tālruņi ir 24 Eiropas valstīs, un tam ir arī starptautiska pārstāvniecība Āzijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Ziņojumu skaits par bērnu ļaunprātīgu izmantošanu, ko tīkls apstrādājis un nodevis tālāk tiesību aizsardzības iestādēm pēdējos gados ir pieaudzis par 15%, tādējādi mēs varam redzēt šādu uzticības tālruņu nozīmi.

Otrs tīkls ir INSAFE, kas koordinē informētības palielināšanas centrus 23 Eiropas valstīs un katru gadu organizē arī Drošāka interneta dienu – šogad tā bija 12. februārī. Mēs organizējām Eiropas Jauniešu forumu, kurā piedalījās vairāki Parlamenta deputāti un nozares pārstāvji, lai tiešā veidā runātu par savu pieredzi sociālo tīklu un mobilo telefonu lietošanas jomā.

ES Kids Online tīkls koordinē 21 valsts pētnieku darbu, kas koncentrējas uz bērnu drošību internetā, un Drošāka interneta forums katru gadu aicina kopā nevalstiskās organizācijas, nozares pētniekus un politikas veidotājus, lai apspriestu, kā efektīvi cīnīties pret pretlikumīgo saturu, Web 2.0 un citus atbilstošus tematus. Programma veicina arī privātā sektora iesaistīšanos. Programma Drošāks internets plus beigsies 2008. gada decembrī, un tādēļ Parlamentam ļoti drīz būs iespēja redzēt šīs programmas pārskatu periodam no 2009. līdz 2013. gadam. Esmu pārliecināta, ka Parlaments aktīvi piedalīsies šajā lēmumu pieņemšanas procesā.

Līdz šim mēs esam redzējuši labus rezultātus, un mēs tos varam vēl uzlabot. Problēma nekļūst mazāka, tā turpina augt, tādēļ es domāju, ka šīm programmām ir jāturpinās.

 
  
MPphoto
 
 

  Gay Mitchell (PPE-DE). – Paldies par atbildi, komisāres kundze. Tā kā šī problēma aug un turpinās augt, vai varat apstiprināt, ka jūs ierosināsiet, ka arī budžetam ir jāturpina augt? Budžets pēdējiem pieciem gadiem bija 45 miljoni eiro.

Vai jūs esat informēta par to, ka 2003. gadā veiktā aptauja parādīja, ka 40% bērnu ir teikuši, ka cilvēki, ar kuriem viņi ir kontaktējušies tikai internetā, viņus ir aicinājuši uz personīgu satikšanos, un ka 2006. gadā 22% no bērniem faktiski ar šīm personām arī satikās. 51% no šiem bērniem par to neko nestāstīja saviem vecākiem vai skolotājiem. Šajā kontekstā, kādus mērķus jūs sev esat uzstādījusi, kādus pasākumus esat ieplānojusi šo mērķu sasniegšanai un par kādu progresu jūs varēsiet Parlamentam ziņot, kad nākamreiz sanāksim kopā, lai šo programmu atjaunotu laika periodam līdz 2013. gadam? Es stingri atbalstu šo programmu, un es vēlētos jūs, komisāres kundze, aicināt meklēt visus iespējamos resursus, lai to virzītu uz priekšu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Paldies par atbildi, komisāres kundze. Vai es varētu jautāt, ko Komisija darīs, lai pastiprinātu savu darbu ar vecākiem? Tā patiesi ir problēma. Bērni diemžēl šajā jomā mums ir tālu priekšā. Es uztraucos par to, ka šī programma 2008. gadā beigsies, un zinu arī to, ka ne visi par to ir informēti, pat tad, ja daudzi ir. Es ceru, ka jūs pievērsīsieties šim jautājumam, un es uzskatu, ka jums ir jābūt aktīvākai un jādara vairāk, lai veicinātu informētību.

 
  
MPphoto
 
 

  Viviane Reding, Komisijas locekle. − Es godājamajam deputātam pilnībā piekrītu. Tā patiesi ir liela problēma. Bērni mūsu sabiedrībā zina vairāk nekā vecāki, kas nebūt nav slikti, taču tas vecākiem rada grūtības bērniem palīdzēt pārvarēt šīs problēmas. Starp citu, tas attiecas ne tikai uz vecākiem, bet arī vecvecākiem – ļoti bieži tieši vecvecāki ir pirmie, kas saviem mazbērniem iegādājas mobilos telefonus, lai ar viņiem sazinātos. Un tas, protams, attiecas arī uz skolotājiem.

Šī iemesla dēļ mēs ne tikai ierosinām programmu paplašināt ar lielāku budžetu 55 miljonu eiro apjomā – es ceru, ka Parlaments šo budžetu palielinās – bet strādājam arī kopā ar privātām organizācijām, tādām kā SchoolNet. SchoolNet programma darbojas daudzās Eiropas skolās un patiesi risina šo problēmu, informējot bērnus par šīm problēmām un parādot viņiem, ka ne visi cilvēki, ar kuriem viņi varētu nonākt kontaktā, ir cilvēki, ar kuriem arī vajadzētu kontaktēties. Tā sniedz informāciju arī ar uzticības telefonu un Drošāka interneta programmas palīdzību un organizē informētības centrus, lai vecākiem liktu saprast, kas īsti notiek. Ļoti bieži vecākiem nav ne jausmas par jauno tehnoloģiju priekšrocībām un trūkumiem.

Es esmu atbildīga par jaunajām tehnoloģijām, un patiesi uzskatu, ka lielākā daļa darbību, ko nodrošina jaunās tehnoloģijas, ir pozitīvas. Es negribētu, ka daži negatīvi aspekti pilnībā liegtu jaunajai paaudzei izmantot jaunās tehnoloģijas. Tādēļ es ļoti uzticos šīs nozares pašregulācijas kapacitātei.

Pirms gada es mobilo telefonu operatoriem lūdzu darīt kaut ko attiecībā uz mobilo telefonu trešo paaudzi, lai nodrošinātu, ka internetā pastāvošās problēmas tiešā veidā nepāries uz mobilajiem telefoniem. Priecājos teikt, ka šogad mobilo telefonu nozare nāca klajā ar ļoti konkrētiem pasākumiem, kā informēt vecākus un bērnus par šīm grūtībām un mobilo telefonu trešajā paaudzē bloķēt bērniem bīstamās programmas.

Tātad progress notiek. Domāju, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs ļoti labs brīdis, kad Eiropas Parlamentam vērst pilsoņu uzmanību uz veiktajiem pasākumiem. Tie ir konkrēti pasākumi. Jums ir taisnība, ka ne visi par tiem ir informēti. Tad kādēļ gan neizmantot Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā notiekošo vēršanos pie sabiedrības, lai pilsoņiem izskaidrotu, kādas konkrētas darbības Eiropas Kopiena sabiedrības labā veic?

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

Komisijai atvēlētais jautājumu laiks ir beidzies

 
  
  

SĒDI VADA: Mechtild Rothe
Priekšsēdētāja vietniece

 
  

(1)(1) OV L 175, 05.07.1985, 40. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika