Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2102(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0503/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0503/2007

Debates :

PV 19/02/2008 - 13
CRE 19/02/2008 - 13

Balsojumi :

PV 20/02/2008 - 4.5
CRE 20/02/2008 - 4.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0059

Debašu stenogramma
Otrdiena, 2008. gada 19. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13. ES stratēģija attiecībā uz Vidusāziju (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − (DE) Nākamais darba kārtības punkts ir Cem Özdemir Ārlietu komitejas vārdā sagatavotais ziņojums par ES stratēģiju attiecībā uz Vidusāziju (A6-0503/2007) (2007/2102(INI).

 
  
MPphoto
 
 

  Cem Özdemir, referents. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, ļaujiet man vispirms izmantot šo iespēju, lai pateiktos referentiem par viņu atbalstu un vērtīgajiem ierosinājumiem ziņojumam par Vidusāziju. Tomēr, es vēlētos izmantot šo iespēju un īpaši pateikties Ārlietu komitejas sekretariātam un, protams, arī manas grupas kolēģiem, kurus šobrīd nedrīkst aizmirst un bez kuriem šis ziņojums nebūtu sagatavots. Ļaujiet man minēt tikai dažus no viņiem: Dag Sourander, Paolo Bergamaschi, Rosemary Opacic, Andrew Woodcock, Margaret Francois un mana kolēģe Rana Aydın.

Šovakar mēs Eiropas Parlamentā pirmo reizi apspriežam ziņojumu par Vidusāziju. Manuprāt, šis Parlamentam ir īpašs brīdis, jo tas atspoguļo nozīmīgumu, ko mēs savās attiecībās piešķiram Vidusāzijas reģionam. Vidusāzija Eiropas Savienībai kļūst par arvien svarīgāku stratēģisko partneri. Pēc nevērīgas izturēšanās gadiem Eiropas Savienība ir atzinusi nepieciešamību pēc saskaņotas stratēģijas attiecībā uz piecām Vidusāzijas republikām - Kazahstānu, Kirgīzijas Republiku, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu. Pēc Padomju Savienības sabrukuma šīs piecas republikas kļuva par EDSO dalībvalstīm, kas patiesi nozīmē, ka tās ir apņēmušās pieņemt EDSO vērtības, standartus un principus.

Vācijas Padomes prezidentūras laikā 2007. gada 20. un 21. jūnijā Eiropas Padome pieņēma vienoto stratēģiju attiecībā uz Vidusāziju. Šī stratēģija šīm piecām republikām piedāvā Eiropas pieredzi un kompetenci galvenajās jomās, tādās kā laba pārvaldība, likuma vara, demokratizācija, cilvēktiesības un izglītība un apmācība. Eiropas Savienības atkarība no ārējiem energoresursu avotiem un nepieciešamība dažādot enerģētikas politiku, lai garantētu energopiegāžu drošību, ir ES un Vidusāzijas kopīgās intereses. Šajā ziņā mums ir kopīgas intereses.

Tomēr, pamatā saistībā ar energoresursiem mēs parasti runājam par divām valstīm, Turkmenistānu un Kazahstānu. Uzbekistānai un Tadžikistānai, piemēram, pašām ir ar enerģētiku saistītas problēmas, kā mēs to nesen esam uzzinājuši. Runājot par ūdeni, Kirgīzijas Republika ir bagāta ar energoresursiem, tādēļ mēs to apzināti minējām. Šajā ziņā mēs ievērojam Komisijas un in situ vēstniecību priekšlikumu izveidot Ūdens un enerģijas akadēmiju, kas varētu apskatīt šo jautājumu kopumā, arī no vides un ilgtspējas viedokļa. Arī minētās valstis ir ieinteresētas dažādot savus energoresursus, jo mēs nekādi nevarētu būt ieinteresēti redzēt, ka atkarība no Krievijas turpina palielināties.

Partnerības un sadarbības nolīgumi ir būtiski instrumenti divpusējā sadarbībā ar šīm valstīm. Nolīgumi ar Kazahstānu, Kirgīzijas Republiku un Uzbekistānu jau ir stājušies spēkā, savukārt nolīgumu ar Tadžikistānu visas dalībvalstis vēl nav ratificējušas. Uz šodienu mēs vēl neesam parakstījuši nolīgumu ar Turkmenistānu. Tā iemesli ir labi zināmi. Tie ir saistīti ar izolējošo režīmu, kas Ašhabadā dominēja līdz 2006. gada beigām. Mēs ceram, un es pieļauju, ka es to saku visu klātesošo vārdā, ka mēs Turkmenistānā redzēsim jaunas dzīves sākumu un mēs ļoti ceram, ka tā veiks demokrātiskas reformas. Tomēr, jāatzīst, ka šobrīd vēl ir ļoti tāls ceļš ejams. Mēs atzinīgi vērtējam pirmos soļus, kas sperti lielākas atvērtības virzienā. Tomēr, mēs ceram, ka tas ir tikai sākums tam, ko mēs vēlētos redzēt.

Šis ziņojums izklāsta skaidrus mērķus un prioritātes attiecībām ar šīm piecām republikām. Mums ir jāapvieno atsevišķām valstīm piemērotas un reģionālas pieejas. Mēs esam ieinteresēti demokrātijā un likuma varā, neaizmirstot arī par cilvēktiesībām. Mēs vēlamies redzēt skaidrus etalonus, kas noteiktu rādītājus un mērķus, lai mūsu partneri zinātu, ar ko viņiem ir darīšana. Es arī ceru, ka Komisija un Padome turpinās skaidri pieprasīt politisko ieslodzīto atbrīvošanu un plašsaziņas līdzekļu neatkarību. Es arī ceru, ka šis ziņojums valdības iedrošinās veikt nepieciešamos pasākumus attiecībā uz cilvēktiesībām un īpaši bez jebkādiem nosacījumiem un nekavējoties atbrīvot visus cilvēktiesību aktīvistus.

Viens mums ir skaidrs: ilgtermiņa stabilitāti šajā reģionā mēs panāksim tikai tad, ja tā ies roku rokā ar pilsoniskas sabiedrības attīstību. Bez aktīvām pilsoniskām sabiedrībām un likuma varas nevar būt ilgtermiņa stabilitātes. Pat, ja vēlamies sev nodrošināt energodrošību, mēs tās iegūšanai uz spēles nedrīkstam likt demokrātiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Cem Özdemir kungs, mēs arī Vidusāziju uzskatām par reģionu ar pieaugošu nozīmi, un es jums pilnībā piekrītu, ka tas ir kā tilts starp Eiropu un Āziju, ka tam ir liela stratēģiskā nozīme un tas patiesi ir mūsu kaimiņu kaimiņš, ja domājam par Kaukāzu. Faktiski, kā jūs jau teicāt, Vidusāzijas valstis tagad ir EDSO dalībvalstis, un kā tādas vēlas ciešas saiknes ar Eiropu. Ir svarīgi, ka mēs turpinām to atbalstīt. Mēs vēlamies šo vēlmi piepildīt, un ļoti labi pie tā strādājām kopā ar Vācijas prezidentūru. Mēs kā Komisija iesniedzām priekšlikumus, kurus visi atbalstīja. Tā rezultātā mums ir jauna un ļoti svarīga Vidusāzijas stratēģija.

Es priecājos, ka Eiropas Parlaments un Cem Özdemir ar šo lielisko ziņojumu ir ierosinājuši tieši šo jautājumu. Ir tiešām ļoti svarīgi šīs stratēģijas ieviešanā nākotnē panākt progresu.

Protams, mums vienmēr ir jāatceras, ka, lai gan Eiropas Savienība šajās valstīs ir bijusi aktīva jau no to neatkarības atgūšanas brīža, tagad mēs esam saņēmuši jaunu stimulu un veltām tām vairāk uzmanības. Tādēļ es ļoti atzinīgi vērtēju skaidro ziņojuma norādi, ka Eiropas Parlaments mudina dalībvalstis ratificēt Partnerības un sadarbības nolīgumu ar Tadžikistānu. Es ceru, ka tas pats notiks arī attiecībā uz Turkmenistānu, kur plašāka līgumattiecību sistēma ļautu intensīvāk atbalstīt sistēmas un nosacījumu reformas.

Kā jums ir zināms, es daudzus gadus esmu sniegusi divpusēju tehnisko palīdzību reformu procesā, kā arī humāno palīdzību. Tātad, mēs nesākam tukšā vietā. Tomēr, mūsu attiecību tālākai attīstīšanai ir milzīgs potenciāls. Tādēļ mēs jaunajā stratēģijā samērā skaidri norādām, kādus mērķus mēs vēlamies sasniegt ar ciešākas iesaistīšanās palīdzību: patiesu atbalstu reformām cilvēktiesību un demokrātijas jomās, atbalstu ekonomiskai attīstībai, investīciju atbalstu, vides aizsardzību, vides ilgtspēju, enerģētikas un transporta infrastruktūras attīstību, kā arī tādu kopīgu problēmu kā narkotiku tirdzniecība risināšanu.

Šo stratēģiju papildina arī Eiropas Savienības stratēģija par reģionālo palīdzību Vidusāzijai. Tā atbalsta mūsu politiskos mērķus un dod būtisku ieguldījumu tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā, īpaši nabadzības samazināšanas un veselības jomās.

Es uzskatu, ka vissvarīgāk ir panākt progresu tādās konskrētās jomās kā cilvēktiesības, kā arī izglītība, likuma vara, nozīmīgie reģionālie projekti Rietumāzijā un Vidusāzijā, ūdens saimniecība un EIB pilnvaru paplašināšana. Jūs pareizi atsaucāties uz dialogu par enerģētikas politiku un uz faktu, ka ar Turkmenistānu ir jānoslēdz nolīgums par sadarbību enerģētikas jomā. Šajā ziņā gan Kazahstāna, gan Turkmenistāna mums, protams, ir īpaši svarīgas.

Šajā sakarībā ļaujiet man īsi uzsvērt, ka pavasarī Turkmenistānas galvaspilsētā Āšhabadā ES Parlaments atvērs ES informācijas centru, kas mūsu veiktos pasākumus tur padarīs daudz redzamākus. Es ceru, ka pati varēšu to atklāt. Visbeidzot, sagatavošanās darbi delegācijas izveidošanai Uzbekistānā un delegāciju uzlabošanai Tadžikistānā un Kirgīzijas Republikā arī notiek saskaņā ar plānu.

Ļaujiet īsumā pabeigt ar pēdējiem jaunumiem par pašreizējo enerģijas un pārtikas krīzi Tadžikistānā. Mans kolēģis Louis Mechel pašlaik pēta Humānās palīdzības biroja (ECHO) priekšlikumu piešķirt 750 000 eiro vairāku steidzamu palīdzības pasākumu veikšanai, un es ceru, ka šis priekšlikums tuvākajā nākotnē tiks apstiprināts.

Es noteikti varētu runāt vēl daudz ilgāk, taču mans runas laiks ir ierobežots tāpat kā visiem citiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Josep Borrell Fontelles, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (ES) Priekšsēdētājas kundze, kā referents jau minēja, šim reģionam ir nepieciešama konsekventa stratēģija no Eiropas puses. Konsekvence nozīmē Eiropas uzskatu vienprātības ievērošanu par attīstību un īpaši par finansēšanas instrumenta izmantošanu attīstības sadarbībai, kuras mērķis galvenokārt ir izskaust nabadzību un sasniegt tūkstošgades mērķus.

Tomēr, ir ļoti maz iespējams, ka šis reģions šos mērķus spēs sasniegt, un ir acīmredzams, ka nabadzība turpina būt viena no vissmagākajām problēmām šī reģiona valstīs, izņemot tās valstis, kurās ir nafta.

Tomēr, starp šīs stratēģijas būtiskākajām prioritātēm nav minēta ne nabadzības izskaušana, ne arī sociālā iekļaušana, un tā arī neliek īpašu uzsvaru uz sabiedrības veselības jautājumiem vai uz dzimumu diskriminācijas novēršanu.

Attīstības komiteja prasa šos mērķus uzsvērt visās stratēģijās, kuru mērķis ir ievērot konsekvenci attiecībā uz šīm valstīm un attiecībā uz citiem Eiropas Savienības politikas instrumentiem.

Mēs atzinīgi vērtējam to, ka izglītības jautājumi, it īpaši saistībā ar pamatskolas izglītību, tiek minēti kā viena sadarbības joma. Tā tam ir jābūt, jo izglītība ir tūkstošgades mērķis, no kura sasniegšanas šīs valstis ir vistālāk.

Mēs atzinīgi vērtējam arī atsauces uz SDO konvencijām par cilvēka cieņai atbilstoša darba konceptu un uzsveram, ka šiem standartiem ir jābūt neatņemamai ekonomiskās sadarbības, investīciju un tirdzniecības attiecību daļai, it īpaši apkarojot bērnu nodarbināšanu, kas šajās valstīs, īpaši Tadžikistānā un Uzbekistānā, vēl arvien ir viena no visnopietnākajām problēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Alojz Peterle, PPE-DE Grupas vārdā. – (SL) Es apsveicu referentu Cem Özdemir ar viņa lielisko darbu un vēlētos viņam pateikties par sadarbību šī ziņojuma izstrādē, kurā izteikta skaidra Eiropas Savienības politiskā vēlme panākt lielāku stratēģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Vidusāzijas valstīm, kuru demokrātiskā un ekonomiskā attīstība ir būtiska globālajai stabilitātei.

Ziņojumā reālistiskā un labvēlīgā veidā ir apsveikts šī reģiona valstu sasniegtais progress daudzās dažādās jomās. Tajā pašā laikā tas ir konstruktīvi kritisks pret politiskajiem trūkumiem, it īpaši cilvēktiesību, demokrātijas, likuma varas, vides aizsardzības un veselības jomās.

Ziņojums tika sagatavots, pilnībā apzinoties Vidusāzijas valstu atšķirības, un ar pārliecību, ka abu pušu interesēs ir padziļināt sadarbību ne tikai enerģētikas jomā, bet arī plašākā politikas un drošības sektorā un citās jomās. Tiekšanās pēc jaunām dinamiskām attiecībām atspoguļojas arī priekšlikumā ik pēc diviem gadiem izvērtēt sadarbības progresu un ieteikumā, ka Eiropas Komisijai steidzami būtu jānodrošina delegāciju izveide visās Vidusāzijas valstīs.

Vidusāzijas valstis un visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir EDSO dalībvalstis un ir apņēmušās ievērot vienas un tās pašas vērtības un principus. 2010. gadā Kazahstāna pārņems EDSO prezidentūru, tādējādi tā ir ieguvusi lielu pašpārliecinātību, un būs pirmā no Vidusāzijas valstīm, kas izņemsies šādu būtisku atbildību. Es ceru, ka šis fakts arī palīdzēs tālākajā demokrātijas un daudzu citu jomu progresā Kazahstānā un visās citās šī reģiona valstīs, un palīdzēs veidot ciešākas saiknes ar Eiropas Savienību.

Dāmas un kungi, es priecājos, ka attiecībā uz Vidusāziju Eiropas Komisija, Padome un Parlaments runā vienā valodā. Ir laiks sadarbību un attiecības starp Eiropas Savienību un Vidusāzijas valstīm pacelt augstākā līmenī, balstoties uz skaidru un saistošu stratēģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Katrin Saks, PSE grupas vārdā. – (ET) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, diemžēl Eiropas Savienība Vidusāziju sev atklāja salīdzinoši vēlu, un es neesmu pārliecināta, vai pat tagad mēs izprotam šī reģiona nozīmīgumu ekonomiskās un drošības politikas ziņā. Pārlaižot skatienu šai plenārsēžu zālei, kļūst skaidrs, ka tā nav tā populārākā vieta. Tomēr, jebkurā gadījumā Stratēģija attiecībā uz Vidusāziju, kas pagājušajā gadā tika pieņemta Vācijas prezidentūras laikā, un šis Eiropas Parlamenta ziņojums ir kā liels solis uz priekšu. Es apsveicu referentu un pateicos viņam par patīkamo un konstruktīvo sadarbību.

Šajā ziņojumā ir atspoguļoti galvenie Vidusāziju ietekmējošie jautājumi, tostarp drošības jautājumi, terorisma apkarošana, enerģētika, nabadzības apkarošana, narkotiku tranzīts, cilvēku tirdzniecība, vides jautājumi, attiecību veidošana ar Eiropas Savienību, reģionālā sadarbība un globalizācijas radītās problēmas. No vienas puses, būtiski ir īstenot reģionālu pieeju, bet no otras puses, svarīgi ir katru valsti izvērtēt pēc nopelniem, jo, lai gan mums šeit ir darīšana ar vienotu reģionu, tā valstis tomēr samērā būtiski atšķiras viena no otras.

Vissvarīgākais ziņojuma aspekts ir līdzsvars, kas tajā ir panākts starp ekonomiskajiem aspektiem un cilvēktiesību jautājumiem. Tā kā šīs valstis ir bagātas ar resursiem, pastāv draudi, ka mūsu attiecībās ekonomiskās intereses var sākt dominēt pār vērtībām. To vēl vairāk var sarežģīt tas, ka Vidusāzijā nav nekādas pieredzes demokrātijā, kas starptautisko standartu ieviešanu padara par grūti sasniedzamu mērķi.

Situāciju vēl sarežģītāku padara tradicionālās klanu saites un vēl arvien pastāvošais padomju mantojums. Tādēļ varētu likties, ka mēs lietojam vienu un to pašu leksiku, tādu kā cilvēktiesības, vārdā brīvība, preses brīvība, taču nozīme, ko piešķiram šiem vārdiem, tomēr nedaudz atšķiras. Tā rezultātā, sadarbība nav vienkārša, taču mums ir jāizmanto Vidusāzijas valstu interese par Eiropas Savienību. Tomēr, mēs neesam vienīgā viņu dzīves līnija. Pēdējos gados Krievija enerģiski veido jaunas attiecības ar šīm valstīm, tāpat to dara arī Āzijas valstis.

Tomēr, Eiropas Savienībai ir labākas iespējas kā jebkad agrāk attīstīt šīs attiecības, izmantojot saiknes un pieredzi, kas iepriekš sadarbībā ar Vidusāzijas valstīm ir bijusi, piemēram, Baltijas valstīm, kuras tagad ir Eiropas Savienībā, un arī citām jaunajām dalībvalstīm. Nobeigumā, ir ļoti svarīgi palielināt mūsu klātbūtni šajā reģionā, un spriežot pēc komisāres teiktā un fakta, ka Vidusāzijā mums ir darīšana ar valstīm, kurās, pretstatā Eiropas Savienībai, lielākā daļa iedzīvotāju ir jauni, mūsu projektiem būtu īpaši jākoncentrējas tieši uz šiem jauniešiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Samuli Pohjamo, ALDE Grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, vispirms es vēlētos pateikties referentam Cem Özdemir par veiksmīgā ziņojuma sagatavošanu. Viņš šajā jomā ir smagi strādājis un ir ierosinājis dažus būtiskus jautājumus par ES un Vidusāzijas stratēģiju.

No ziņojuma ir redzams, ka ES Vidusāziju redz no diviem skatu punktiem. Eiropas Savienība vēlas palielināt dabasgāzes un naftas importa apjomu no šī reģiona un dažādot tranzīta maršrutus. Tajā pašā laikā tā vēlas uzlabot cilvēktiesību situāciju, veicināt demokrātiju un vienlīdzību un reformēt pārvaldības un tiesu sistēmas. Atrast pareizo līdzsvaru starp šiem mērķiem būs sarežģīts uzdevums. ES būs jāpaātrina savas Vidusāzijas stratēģijas ieviešana, jāpaātrina projektu īstenošana un jāpaplašina sava pieeja gan valsts, gan vietējā līmenī.

Es vēlos uzsvērt, cik svarīgi ir, lai starp ES un Vidusāziju būtu dialogs un sadarbība. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībai ir jāatbalsta arī attiecības starp pašām Vidusāzijas valstīm un jāsniedz tehniskā palīdzība cīņai pret cilvēku un narkotiku tirdzniecību. ES palīdzība veselības aprūpes, sociālajām un izglītības reformām un sadarbībai zinātnes jomā palielinās kontaktu skaitu pilsoniskajā sabiedrībā un stiprinās Eiropas vērtības, demokrātiju, likuma varu un cilvēktiesību ievērošanu. Tas arī bruģēs ceļu uz sadarbību enerģētikas politikas jomā.

Es vēlos minēt arī ES atbalsta svarīgumu pamatizglītībai un tālākai izglītībai un apmācībai, kam sekos labākas iespējas studēt ES un organizēt studentu apmaiņu ar ES esošām universitātēm. ES Vidusāzijas valstis ir jāatbalsta un jāmudina veikt efektīvākus pasākumus vides aizsardzības jomā, ilgtspējīgu ūdens un citu dabas resursu lietošanas veidu meklējumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan, UEN Grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlētos pateikties Cem Özdemir par viņa lielisko ziņojumu.

Komisāres kundze, energodrošība neapšaubāmi ir viens no vislielākajiem izaicinājumiem, ar ko Eiropas Savienība saskaras 21. gadsimtā. To var panākt vienīgi dažādojot mūsu energopiegādes avotus, lai ES dalībvalstis atbrīvotu no atkarības no kompānijām, kuras kontrolē Krievijas drošības dienesti.

Galvenā dažādošanas iespēja varētu būt Vidusāzijas valstis. Tas varētu derēt abām pusēm: ES dalībvalstīm, kuras meklē citus enerģijas piegādes avotus, un Vidusāzijas valstīm, kuras savas izejvielas vēlētos pārdot par augstākām cenām.

Tikmēr Odesas-Brodi cauruļvada paplašināšana līdz Polijas ostai Gdaņskā nav notikusi, un šķiet, ka Nabucco cauruļvads, kas ir vienīgais cauruļvads, kas ES dalībvalstīm varētu piegādāt dabasgāzi neatkarīgi no Krievijas, tā arī netiks uzbūvēts, ņemot vērā Turkmenistānas un Kazahstānas pagājušā gada nolīgumu ar Krieviju par gāzes cauruļvada būvniecību gar Kaspijas jūras krastu, kā arī nesen noslēgto nolīgumu starp Krieviju un Bulgāriju un Serbijas naftas industrijas privatizāciju.

Rezultāts ir tāds, ka solidaritātes trūkuma dēļ Eiropas Savienībā un ES neefektīvās diplomātijas dēļ mūsu valstis Krievijai un Ķīnai ļauj sevi izspiest no šī pasaulei svarīgā reģiona. Tādēļ es komisāres kundzei vēlētos jautāt, kādus konkrētus soļus Eiropas Komisija domā spert, lai atbalstītu tādu projektu īstenošanu kā Odesas-Brodi-Gdaņskas un Nabucco cauruļvadu būvniecība.

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Maštálka, GUE/NGL Grupas vārdā. – (CS) Dāmas un kungi, vispirms es vēlētos pateikties referentam par to, ka viņš šī ziņojuma sagatavošanai veltīja tik daudz laika un pūļu. Tomēr, pēc šīs pozitīvās ziņas man diemžēl ir jāturpina ar novērojumu, ka minētais priekšlikums ir ļoti nesakarīgs un slikti strukturēts, daudzi elementi tajā atkārtojas. Mans galvenais jautājums ir: kam īsti tas ir domāts?

Baidos, ka nācijas, par kurām ir šis priekšlikums, jutīsies neērti par tā tekstu. Tās būs galvassāpes šo valstu diplomātiem, kad viņi ķersies pie ziņojumā ietvertās kritikas nodošanas tālāk. Es domāju, ka turpmāk būtu labi atdalīt rezolūciju un paskaidrojumu. Es vēlētos citēt piemēru par vienu no apspriestajām valstīm, Kazahstānu. 2006. gada beigās Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs ieradās Briselē. Domāju, ka arī komisāres kundze tajā laikā šeit bija. Izmantojot gadījumu, tikai izteikti pateicības vārdi un uzslavas. Tomēr, lasot ziņojumu, rodas iespaids, ka apsveikumi nebija domāti nopietni vai patiesi. Vai gāzes un naftas piegādes rādītāji ir mūsu objektivitātes mēraukla? Vai mēs nezinām, ka Kazahstāna faktiski īstenoja programmu ar nosaukumu „Pāreja uz Eiropu”, kas atspoguļo šīs republikas patieso vēlmi attiecīgajās jomās tuvināties ES? Es domāju, ka ziņojums nepiedāvā godīgu atbildi uz kazaku jautājumu par to, vai Kazahstānu ģeogrāfiskā un arī vispārīgākā veidā var uzskatīt par Eiropas daļu? Es arī domāju, ka tradicionālais aizbildnieciskais ziņojuma tonis, kādā ES vēršas pie saviem neizglītotajiem nabaga radiniekiem, ir nepiemērots.

Tekstā it nemaz nav saskatītas atšķirības starp dažādajām šī reģiona valstīm, vai tas būtu attiecībā uz cilvēktiesībām vai uz ekonomikas un sociālās attīstības jautājumiem. Pienākums šo valstu starpā iekļaut Vidusāzijas valstis un Mongoliju ir visaptverošs tikai kā mēģinājums vienā grupā apvienot valstis, kuras referentti uzskata pat vietām ar vienādu ģeopolitisko nozīmi, kas iespējams varētu būt kā platformas pret Krieviju un Ķīnu. Daļa no rezolūcijas priekšlikuma teksta ir apšaubāma. Kas ir domāts ar R apsvērumu, kurā teikts, ka daudzām atšķirīgām valstīm vēsturiski un nesenā pagātnē šajā reģionā bijušas zināmas intereses? Vai tas izsaka mūsu atbalstu dažu Eiropas lielvaru pagātnes koloniālajām ambīcijām vai arī tas izsaka bažas par dažu naftas kompāniju interesēm? Turklāt, man nav saprotams apgalvojums, ka Krievija un Ķīna ar Šanhajas Sadarbības organizācijas palīdzību mēģināja palielināt savu ietekmes sfēru Vidusāzijā.

Nobeigumā, es vēlētos teikt, ka apbrīnojamos plānus uzlabot ES attiecības ar Vidusāzijas valstīm un centienus atbalstīt vietējo demokrātijas un sociopolitisko attīstību rezolūcijas izstrādes laikā aizēnoja noteiktu ambiciozu grupu ļoti lielas problēmas radošās intereses. Ņemot vērā ES faktiskos mērķus un vajadzības, manuprāt, sagatavotais teksts ir nepieņemams.

 
  
MPphoto
 
 

  Bastiaan Belder, IND/DEM Grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Cem Özdemir savā ziņojumā pamatoti uzsver, ka Vidusāzija Eiropas Savienībai ir stratēģiski ļoti svarīga. Viņš piemin arī to, ka nolīgumiem ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ir jāietver noteikums par partnervalsts apņemšanos ievērot cilvēktiesības. Dialogam ir jābūt skaidram un tiešam.

Turkmenistāna ir viena no referenta pieminētajām Vidusāzijas valstīm. Reliģiskā brīvība šajā valstī ir pilnīga fikcija. Reliģiju pilnībā kontrolē valsts. „Ruhnama” – valsts reliģija un personības kults, kas saistīts ar bijušo prezidentu Nijazovu, vēl arvien ir kā standarts. Tā rezultātā nereģistrētām ticīgo grupām ir grūti laiki. Tās atrodas starp kā starp diviem dzirnakmeņiem. Iebiedēšana no birokrātu puses iegrožo to reliģisko brīvību un viņiem ir problēmas ar brīvu pārvietošanos un īpašumtiesībām. Krievu baptistu mācītāju Kalatejevska un Polotova situācija, par kuru es Komisijai uzdevu jautājumus pagājušajā rudenī, ir tikai viens šīs šausminošās ikdienas realitātes piemērs.

Tādēļ es vēlētos jūs atkal lūgt būt tik labiem un apsvērt manis ierosinātos grozījumus, proti, 12. un 13. punktu. Turkmenistāna ir nozīmīga valsts Eiropas Savienības centienos dažādot enerģijas piegādes avotus; tas ir neapstrīdams fakts. Taču tā ir pelnījusi uzmanību arī attiecībā uz manis iepriekš minēto reliģisko grupu un citu minoritāšu situāciju. Tas pats attiecas arī uz citiem mūsu Vidusāzijas partneriem. Es rēķinos ar jūsu atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, partnerības veidošana starp ES un Vidusāziju ir stipri aizkavējusies, un es apsveicu Cem Özdemir ar viņa ziņojumu. Šis plašais un stratēģiski svarīgais reģions tiek vilkts trīs virzienos: to dara Ķīna, Krievija un Eiropa. Ir būtiski darīt visu, ko vien spējam, lai nodrošinātu, ka Vidusāzijas pieņemtais racionālais lēmums ir par labu partnerībai ar Eiropas Savienību.

Turkmenistānas pakāpeniskā izkļūšana no izolācijas ES sniedz būtiskas iespējas. Regulāru un uzticamu ogļūdeņraža piegāžu nodrošināšana no Turkmenistānas samazinās Eiropas pašreizējo pārmērīgo atkarību no Krievijas. Tam būs nepieciešams jauns Kaspijas cauruļvads, kas būtu savienots ar Nabucco projektu.

Uzbekistāna, kas pēc Andidžanas slaktiņa pamatoti tika izolēta, ir uzsākusi dialogu ar ES par cilvēktiesībām. Šis ir liels solis uz priekšu. Skaidrs, ka vēl ir jāpanāk milzīgs progress, lai Uzbekistānu varētu uzskatīt par atbilstoši demokrātisku valsti. Tomēr, Uzbekistāna ir svarīgs sabiedrotais cīņā ar starptautisko terorismu, it īpaši attiecībā uz Afganistānu.

ES Kazahstānu varētu uzskatīt par dārgakmeni Vidusāzijas kronī. Šīs valsts lielie naftas, gāzes un minerālu resursi, tostarp arī urāna resursi, ir nepārprotami pievilcīgi. Lai gan Kazahstāna nav mūsu tradīcijām atbilstoša rietumu liberālā demokrātija, tā ir panākusi būtisku progresu kā dažādu reliģiju, sekulāra valsts, kurā vairums iedzīvotāju ir musulmaņi. Ņemot vērā to, ka tikai pirms 17 gadiem tā bija Padomju Savienības republika, Kazahstānas EDSO prezidentūra 2010. gadā vēl vairāk konsolidēs virzību uz lielāku politisko brīvību un cilvēktiesību ievērošanu šajā valstī.

Būdams Eiropas Kaimiņattiecību politikas austrumu dimensijas referents, es reiz jau ierosināju, ka Kazahstāna kādu dienu varētu kļūt par Eiropas Kaimiņattiecību politikas dalībvalsti. Es ticu, ka kaut kas līdzīgs kādu dienu tiešām notiks.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Marinus Wiersma (PSE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es arī izsaku komplimentus referentam Cem Özdemir. Žēl, ka lielākā daļa Vidusāzijas iedzīvotāju jau sen droši vien guļ.

Eiropas Savienība ilgi ir ignorējusi Vidusāziju. Tagad izstrādātā stratēģija ir apsveicams solis šīs plaisas aizpildīšanai. Kā daudzi runātāji jau ir teikuši, Eiropas Savienībai šajā reģionā ir ievērojamas intereses. Mēs cenšamies izveidot reālistisku stratēģiju, kurā visaptverošā veidā būtu ņemti vērā dažādie mūsu attiecību ar Vidusāziju aspekti un tur notiekošā attīstība. Kā ES īpašais pārstāvis Pierre Morel vairākkārt ir teicis, dialogs par enerģētikas jautājumiem nevar attīstīties, ja mēs nepalīdzam izveidot atbilstoši funkcionējošas valstis. Atbilstoši funkcionējošas valstis nozīmē demokratizāciju. Nav nekādu garantiju, ka jaunā stratēģija būs veiksmīga. Tas ļoti lielā mērā būs atkarīgs no tās īstenošanas veida. Pirmkārt, mēs sagaidām, ka Eiropas Komisija būs tā, kas stratēģiju ieviesīs praksē. Protams, visā šajā procesā nedrīkst novērst uzmanību no cilvēktiesību jautājumiem.

Attiecībā uz Uzbekistānu, es palieku pie sava viedokļa, ka mums darījumos ar šo valsti ir jāsaglabā stingrība līdz brīdim, kad tur pastāvošais režīms dos skaidrus signālus, ka tas patiesi ir gatavs iet demokrātijas virzienā.

Kazahstāna, svarīgs jautājums. Es piekrītu vispārējam uzskatam, ka šī valsts šajā reģionā ir galvenā. Es nepiekrītu Charles Tannock, ka to vajadzētu iekļaut Eiropas Kaimiņattiecību politikā, taču mums vajadzētu meklēt veidus, kā uzlabot attiecības ar Kazahstānu. Es pats esmu tur bijis, un lielu iespaidu uz mani atstāja šīs valsts enerģija – ne tikai ekonomiskā, bet arī sociālā ziņā. Es priecājos, ka ir panākta vienošanās par to, vai Kazahstāna var vai nevar uzņemties EDSO vadību. Es priecājos arī par to, ka šai vienošanās, šim lēmumam ir pievienoti daži nosacījumi. Mēs Kazahstānu nākamajos gados varam uzmanīt, lai redzētu, vai tā šos nosacījumus pilda.

Vēl viens nobeiguma komentārs. Ir daudz dažādu lietu, ko mēs Vidusāzijā varam darīt. Taču tikai tad, ja paturam prātā arī Krievijas un Ķīnas lomu šajā reģionā. Tādēļ mūsu politikā attiecībā uz Krieviju un Ķīnu mums ir jāpadomā arī par formu, kādā vajadzētu īstenot mūsu arvien pieaugošās intereses šajā reģionā. Kad es biju tur, Kazahstānā, es sapratu, ka viņiem Ķīna un Krievija nav vienīgie un galvenie partneri; viņi vēlas arī ciešākas saites ar Eiropas Savienību. Mūsu jaunā stratēģija varētu izrādīties kā ļoti laba atbilde uz to.

 
  
MPphoto
 
 

  Ona Juknevičienė (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos sākt ar apsveikumiem Cem Özdemir par šī visaptverošā ziņojuma sagatavošanu.

Būdama delegācijas attiecībām ar Vidusāzijas valstīm priekšsēdētāja, un saistībā ar šo rezolūciju, es vēlētos pievērsties dažiem jautājumiem, kurus uzskatu par svarīgiem.

Pirmkārt, Vidusāzija Eiropas Savienībai un pasaulei kopumā kļūst arvien svarīgāka – neapšaubāmi, tieši tās bagātīgo energoresursu dēļ. Mums ir daudz kopīgu interešu drošības veicināšanā un tādu draudu apkarošanā kā terorisms un narkotiku kontrabanda. Es priecājos, ka Eiropas Savienības stratēģija jaunai partnerībai ar Vidusāziju ļoti noteikti risina šos jautājumus, tāpat kā to dara arī šī rezolūcija.

Šis reģions atrodas svarīgā ģeostratēģiskā vietā, it īpaši tādēļ, ka robežojas ar Afganistānu, Ķīnu un Krieviju. Tādēļ, paturot prātā šo kontekstu, mums ir skaidri jānodefinē mūsu mērķi un prioritātes.

2010. gadā Kazahstāna kļūs par EDSO prezidējošo valsti, kas ir atbildīga par demokrātijas principu un galveno cilvēktiesību ievērošanu. Es priecājos par saviem kolēģiem, taču uztraucos par cilvēkiem no Kazahstānas, kur pašreizējā ievēlētajā parlamentā nav neviena opozīcijas pārstāvja.

Visām Vidusāzijas valstīm vēl ir tāls ceļš ejams līdz ekonomikas un politisko reformu veikšanai un demokrātisku sabiedrību izveidošanai. Bijušo Padomju republiku piemērs, tostarp manas valsts, Lietuvas piemērs, rāda, ka 17 neatkarības gadi nav pietiekami ilgs laiks, lai panāktu reālas izmaiņas. Tomēr, mums ir jānodod mūsu galvenais vēstījums, proti, ka Eiropa netieksies pēc materiāliem labumiem uz cilvēcisku vērtību rēķina.

 
  
MPphoto
 
 

  Wiesław Stefan Kuc (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, Cem Özdemir ziņojumā apspriestā Vidusāzijas valstu neatkarības atgūšana gandrīz pirms 20 gadiem pēc ilgiem apspiestības gadiem radīja pilnīgas kultūras pārmaiņas.

Skaidrs, ka šīs valstis jauniegūto brīvību izmantoja atbilstoši savai pagātnes praksei un paradumiem. Tik īsā laikā ir grūti panākt pārmaiņas. Šīs nācijas izdzīvoja gadsimtiem ilgi tieši pateicoties kultūras atšķirībām, kas balstās uz senām tradīcijām. To mums vajadzētu respektēt. Pārmaiņām ir jānotiek lēni, lai neradītu naidīgumu pret mūsu kultūru un cerībām.

Pēc neatkarības atgūšanas ekonomiskās saites ar Krievijas Federāciju saglabājās, un vēl arvien ir spēcīgas. Krievijas kultūrai, tās zinātnei un ekonomikai bija milzīga ietekme uz pašlaik neatkarīgajām valstīm. Ja mums neizdosies izveidot alternatīvas saites ar Eiropas Savienību, tad mēs būsim lemti neveiksmei, neskatoties uz cerībām, ko šīs valstis lolo attiecībā uz mums.

Mums ir jāsāk ar ekonomiku: aizstāsim Krievijas cauruļvadus ar saviem, Krievijas tehniskās iekārtas ar savām un krievu valodu ar angļu valodu. Tas radīs sistemātiskas pārmaiņas arī kultūrā.

 
  
MPphoto
 
 

  Gerard Batten (IND/DEM). – Priekšsēdētājas kundze, šajā ziņojumā ir izteiktas bažas, ka jaunā Kirgīzijas konstitūcija, par kuru bez plašām diskusijām nobalsoja referendumā 2007. gada oktobrī, varētu izmainīt politisko līdzsvaru. Kirgīzijas konstitūcija tika grozīta strīdīgā referendumā 1996. gadā, un 2003. gadā notika vēl viens referendums, kurā atkal tika apstiprinātas izmaiņas konstitūcijā.

Ziņojums turpina nosodīt Vidusāzijas republiku „centienus saglabāt iekšējo kontroli”, kas ir „raksturīgi režīmiem, kas necenšas meklēt tautas piekrišanu, uz kuru jāpamato to vara”.

Pagaidiet, par ko tad īsti mēs te runājam? Konstitucionālās pārmaiņas, kas „mainīs politisko līdzsvaru”. „Centieni saglabāt iekšējo kontroli” un „ necenšanās meklēt tautas piekrišanu”, uz kuru balstīt politiskās elites varu. Tas izklausās kā izvilkums no Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas ziņojuma par Eiropas Konstitūciju – atvainojiet, es šeit domāju Lisabonas līgumu.

Es šaubos, vai šīs piecas Vidusāzijas republikas ir demokrātijas un likuma varas modelis, taču vismaz tad, kad Kirgīzijas politiķi vēlējās grozīt konstitūciju, viņiem pietika godaprāta lūgt cilvēkiem izteikt savu atbalstu referendumā.

Eiropas Savienībai nav bijis ne godaprāta, ne drosmes ko līdzīgu jautāt Eiropas cilvēkiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Rihards Pīks (PPE-DE). – (LV) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Vispirms es gribu teikt paldies ziņotājam, ēnu ziņotājam un viņu palīgiem, jo darbs ir ļoti apjomīgs, ar ļoti daudzām atsaucēm, dokumentu izpētēm, ar katras valsts atsevišķu analīzi. Un tomēr es gribu pievērst uzmanību dažām lietām, kas, manuprāt, pārāk maz ir atspoguļotas. Jā, es vēl gribu piebilst, ka ļoti patīkami bija dzirdēt no komisāres kundzes viņas nosauktās aktivitātes, kādas tuvākā laikā tiks šajās valstīs darītas. Un tomēr man liekas, ka ziņojumā un Eiropas Savienības attieksmē vispār pret šīm valstīm ir pārāk maz stratēģisku lēmumu un darbības, kurpretī man liekas, ka gan Krievija, gan Ķīna, Dienvidkoreja, Indija – viņas uz šo reģionu iedarbojas ļoti nozīmīgi. Un te es gribu vērst uzmanību, ko, man liekas, kolēģis Adam Bielan jau minēja – 2007. gada 10. oktobrī sanāca Viļņā kopā vairāku valstu vadītāji, lai runātu par energopiegādes līniju cauruļvadu no Kaspijas jūras. Nedēļu pirms tam Putina kungs, kurš nemaz tik veikli nebrauc ārā uz citām valstīm, kopā ar Nazarbajevu aizbraucis uz Turkmenistānu un noslēdzis politisku līgumu, piedāvājot drusciņ augstāku cenu gāzei, ka visa gāze esošā no Turkmenistānas un Kazahstānas ies caur Krievijas cauruļvadiem. Tātad faktiski pasteidzās jau priekšā, teiksim, mūsu kolēģa lēmumam. Un tāpat, es domāju, zināma sakritība ir ar Andižānas notikumiem, ka pēc tam, pēc dažiem mēnešiem, Uzbekistānas prezidents bija spiests pieprasīt, lai amerikāņu bāze no turienes aiziet. Man liekas, ka šie aspekti arī būtu mums uzmanīgāk... Es vienkārši gribu vērst uzmanību, ka arī šie aspekti, stratēģiskie, mums ir daudz uzmanīgāk jāanalizē un jāņem vērā. Paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  Józef Pinior (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos sākt ar apsveikumiem Cem Özdemir par viņa lielisko ziņojumu par ES stratēģiju attiecībā uz Vidusāziju.

Vidusāzija ir daļa no tā ceļa, kas kopš seniem laikiem ir savienojis lielās Eiropas un Āzijas civilizācijas. Šodienas globālajā kontekstā seno Zīda ceļu var uztvert kā šī reģiona augstā politiskā, kultūras un tirdzniecības potenciāla simbolu. Vidusāzija ir tas reģions, kurā satiekas Eiropas Savienība, Ķīna, Indija un Irāna. Nav šaubu, ka šī reģiona valstis – Kazahstāna, Kirgīzijas Republika, Turkmenistāna un Uzbekistāna – nākamajos gados būs viena no ES ārējās darbības galvenajām jomām.

Starp citu, Vidusāzija ir reģions, kurā kopīgas intereses ir ES un Turcijai. Turcijas kultūras, valodas un stratēģiskā ietekme šajā reģionā ir viens no argumentiem par labu Turcijas dalībai ES.

Ļaujiet teikt divas lietas. Pirmkārt, ES šīm valstīm būtu jāsniedz palīdzība cilvēktiesību, demokrātijas un izglītības perspektīvā. ES atbalsts šajās valstīs ir nepieciešams pilsoniskas sabiedrības attīstībai, liberālām demokrātiskām pārmaiņām un likuma varai.

Otrkārt, es vēlētos uzsvērt partnerības svarīgumu enerģētikas politikas jomā. Īpaša uzmanība būtu jāvelta projektiem, kas Vidusāzijā esošās naftas un gāzes atradnes un izplatīšanas sistēmu savieno ar cauruļvadiem, kas tās savienotu ar Eiropas Savienību, tostarp tādiem nākotnes projektiem kā Nabucco. Turpmāka sadarbības stiprināšana starp Vidusāzijas un Melnās jūras reģioniem enerģētikas un transporta jomās ir būtiska ES mērķu sasniegšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, ES stratēģija attiecībā uz Vidusāziju ir liels solis uz priekšu. Mūsu redzamības palielināšana, izveidojot īpašā pārstāvja posteni un plānojot izveidot delegācijas Kirgīzijas Republikā un Tadžikistānā, mums dos lielākas iespējas vadīt konstruktīvu dialogu ar atsevišķām valstīm un mainīs veidu, kādā šajā reģionā varam strādāt.

Kā jau tika minēts, Vidusāzija kļūs svarīgāka īpaši attiecībā uz piekļuvi energoresursiem, ko tieši vai netieši nekontrolē Krievija. Reģionu veido jaunas valstis, kurām ir nepieciešams atbalsts to demokrātijas attīstīšanā un stiprināšanā, atbalsts noziedzības apkarošanā un caur noteiktām reģiona valstīm ejošās narkotiku plūsmas apturēšanā gan uz Krieviju, gan uz ES. Tajā pašā laikā, šīs valstis, protams, ir svarīgi partneri globālā terorisma attīstības apkarošanā.

ES ar ārpolitikas palīdzību ir iespējas parādīt savus labumus, izmantojot visa veida saudzīgas politikas instrumentus – gan palīdzības, gan tirdzniecības jomā. Turklāt, ES var palīdzēt izveidot demokrātiskas iestādes un funkcionējošu valsti, kuras pamatā būtu likuma vara, kas ievēro cilvēktiesības un vārda un preses brīvību.

Vidusāzijas valstis ir ļoti ieinteresētas radīt iespējas dažādot to naftas un gāzes eksportu. ES tām ir jāpiedāvā efektīvas un atbilstoši finansētas alternatīvas Krievijas un Ķīnas gāzes cauruļvadiem. ES ir jāuzņemas atbildība par mūsu kopējo energodrošību. Citādi pastāv risks, ka visi mūsu kopīgie centieni izgāzīsies.

Vēl lielāks skaits Krievijai piederošu naftas un gāzes vadu no Vidusāzijas nav energosektora neatkarība, uz kuru ES būtu jātiecas.

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Wojciechowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Kazahstāna ir man vislabāk zināmā Vidusāzijas valsts. Tā ir liela valsts, kas atrodas starp Ķīnu, Sibīriju un Eiropu. Paradoksāli, ka mēs šīs valstis uzskatām par Vidusāziju, lai gan daļa no to teritorijas ģeogrāfiski atrodas Eiropā. Kazahstāna ar 16 miljoniem iedzīvotāju un vairāk nekā 100 etniskajām grupām un reliģijām tās tradīcijās un vēsturē mums ir tāla, tomēr šīs valsts politika un tās cilvēku centieni parāda lielu vēlēšanos no jauna tuvoties Eiropai.

Turklāt, no kultūras viedokļa Kazahstāna vairāk ir Eiropas nekā Āzijas valsts. Tā cīnās ar problēmām, taču tā ir stabila valsts, kas ir uzsākusi demokrātiskas reformas, un stabilitāte šajā reģionā ir ļoti svarīga visas pasaules drošībai. Mums vajadzētu atbalstīt Kazahstānā un citās Vidusāzijas valstīs notiekošo stabilizācijas procesu un tuvināšanos Eiropai. Mums būtu jāatbalsta viss, kas Vidusāzijas valstis palīdz tuvināt Eiropai, it īpaši tādēļ, ka tās var spēlēt nozīmīgu lomu Eiropas energodrošības nodrošināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). – (RO) Dāmas un kungi, būdama Melnās jūras sadarbības referente, es vēlētos uzsvērt starpreģionālās sadarbības nozīmīgumu starp Vidusāzijas un Melnās jūras reģioniem. Es pateicos referentam par to, ka viņš ņēma vērā manus priekšlikumus par šo tēmu, un es ceru, ka gan Komisija, gan Padome ilgstoši centīsies tos ieviest praksē, ieviešot jauno stratēģiju attiecībā uz Vidusāziju.

Sadarbība starp šiem diviem reģioniem un to konsolidācija ir mērķis gan Eiropas Savienībai, gan Vidusāzijas un Melnās jūras reģionu valstīm. Vislabāk tas ir redzams enerģētikas un transporta jomās, jo Vidusāzija Eiropas Savienībai ir būtisks energoresursu avots. Līdz ar to, es atzinīgi vērtēju to, ka ziņojums koncentrējas uz divām galvenajām, ar šo aspektu saistītajām jomām.

Pirmkārt, ir nepieciešams attīstīt transporta maršrutus un enerģētikas infrastruktūru, kas savieno Vidusāzijas energoresursu avotus ar Melnās jūras reģionu, un visbeidzot, arī ar Eiropas Savienību, kas ir svarīgi, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu energodrošību un energoresursu avotu dažādību. Tādēļ es uzstāju, ka Nabucco projekts ir ļoti svarīgs, un pievienojos ziņojuma aicinājumam pastiprinātu uzmanību veltīt tā veiksmīgai attīstībai.

Otrkārt, spēcīga energonozares politika ietver arī atklāta un konkurētspējīga enerģijas tirgus radīšanu. Eiropas Savienībai ir svarīgi veicināt darbības šajā virzienā, gan intensificējot dialogu ar Vidusāzijas un Melnās jūras reģiona valstīm, gan veicot tādus papildu pasākumus kā pievienošanās veicināšana Pasaules Tirdzniecības Organizācijai.

Tomēr, šiem mērķiem ir jāietilpst globālajā stratēģijā attiecībā uz Vidusāziju, kas koncentrēta uz ilgtspējīgu stabilitāti un attīstību. Šo iemeslu dēļ, vēl bez enerģētikas politikas ļoti svarīgi visās šajās piecās republikās ir veicināt reformas, kuru būtiski elementi būtu cilvēktiesības un laba pārvaldība, izglītība un mūžizglītība.

 
  
MPphoto
 
 

  Vural Öger (PSE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos apsveikt Cem Özdemir ar viņa ļoti veiksmīgo ziņojumu. Eiropas Savienība sacensībai par Vidusāziju pievienojās, svārstīdamās un par vēlu, lai patiesi paustu savas intereses par šo reģionu, paliekot aiz Krievijas, Ķīnas un ASV. Līdz šim Vidusāzija Eiropas Savienību nav uztvērusi kā globālu spēlētāju. ES stratēģija attiecībā uz Vidusāziju ir novēlota, īpaši kā līdzeklis tās atkarības samazināšanai no Krievijas. To uzsāka Vācijas prezidentūra. Tagad ir svarīgi redzēt darba turpināšanu.

Diemžēl mēs turpinām novērot, ka ES attiecībā uz ārējo enerģētikas politiku vēl arvien nerunā vienā balsī. Mums Eiropā vispirms būtu jākoncentrējas uz dažādošanu, uz mūsu kopējo interešu pārstāvēšanu un uz solidaritāti krīzes gadījumā. Tomēr divpusējie enerģētikas nolīgumi, kurus ES dalībvalstis slēdz ar trešām valstīm, rada šaubas par Eiropas Savienības spēju ieņemt kopēju nostāju. Taču Eiropas Savienības un tās pilsoņu interesēs ir ievērot kopēju ārējo enerģētikas politiku.

Tomēr mums nevajadzētu energoresursu piegādi, kas ir ļoti svarīga mūsu pilsoņiem, uztvert kā vienīgo iemeslu ES attiecībām ar šo reģionu. Mēs nemēģinām vienpusīgi gūt labumu no stratēģijas attiecībā uz Vidusāziju. Šajā ziņā Eiropai sevi ir jānodala no pārējiem spēlētājiem šajā reģionā. Šeit vairāk ir runa par palīdzēšanu Vidusāzijas republikām attīstīt likuma varu un demokrātiskas sabiedrības formas apvienojumā ar veselīgu ekonomiku. Ja Eiropa to darīs, šī reģiona iedzīvotājiem par to ir jāsaņem daudz vairāk informācijas. Tomēr Eiropai būtu jābūt uzmanīgai, jo padomus no rietumiem viegli var sajaukt ar aizbildniecību vai iejaukšanos.

Pasaule satuvinās arī ārpus ES, un mums būtu jātiecas pēc konstruktīvas partnerības ar Vidusāzijas valstīm, pēc tādas partnerības, kas neradītu iespaidu, ka eiropieši uztraucas tikai par to, kas viņiem pašiem ir svarīgi, pēc partnerības, kas balstītos uz abpusēju izdevīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Péter Olajos (PPE-DE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, pirms 150 gadiem mans tautietis vārdā Armin Vambéry bija pirmais eiropietis, kas plašākai pasaulei sniedza ziņas par slēgtajām Vidusāzijas sabiedrībām un informāciju par kultūras, administratīvo un ekonomisko situāciju šajā reģionā pirms Krievijas iekarojumiem. Pat tajā laikā šis reģions, tāpat kā Zīda ceļš, gadmistiem ilgi bija veidojis tādu kā sauszemes nabas saiti, kas savienoja Eiropu un Āziju.

Pēc ilgās Krievijas un Padomju Savienības kundzības šīs piecas Vidusāzijas valstis atkal var uzņemties šo nabas saites lomu, kas savieno Eiropu un Āziju. Daudzos gadījumos tās to jau diemžēl dara; liela daļa nelegālās cilvēku un narkotiku tirdzniecības Eiropā nonāk caur šīm valstīm, un tāpat ir arī ar dabasgāzi.

Tādēļ Eiropai iepriekš vajadzēja un vēl arvien vajag stratēģiju savu attiecību attīstīšanai ar Vidusāziju. Tomēr, Eiropa nevar sagaidīt sadarbību tikai no šīm valstīm nākošo briesmu novēršanā vai pieejas nodrošināšanā energoresursiem un izejvielām, vai arī tajā, kā Eiropa šim reģionam varētu mācīt demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu.

Mums ir jāattīsta patiesa sadarbība ar šo reģionu, un tādēļ es atbalstu Eiropas Savienības centienus veicināt šo Vidusāzijas valstu dalību PTO un to integrāciju pasaules tirdzniecībā. Eiropai ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai veicinātu šī reģiona ekonomisko, sociālo un politisko attīstību un modernizāciju. Tomēr, to var izdarīt tikai balstoties uz savstarpēju uzticēšanos.

Tādēļ ir svarīgi šajā sadarbībā par prioritāti noteikt vides aizsardzību. Klimata pārmaiņas, hroniskas problēmas saistībā ar ūdens izmantošanu un iepriekš piesārņoto teritoriju rehabilitācija ir jautājumi, kam nepieciešams pievērst lielāku uzmanību. Paralēli tam Eiropai noteikti ir jāizvairās no projektiem, kas piesārņo vidi vai izposta tur dzīvojošo cilvēku iztikas līdzekļu avotus.

Es jau esmu Komisijas uzmanību vērsis uz Kirgīzijas un Uzbekistānas nevalstisko organizāciju izteikto kritiku par zelta ieguvi, kurā tiek izmantota cianīda tehnoloģija, ko daļēji finansē ERAB. Eiropa nekādā gadījumā nedrīkst atbalstīt šī veida tehnoloģijas izmantošanu ne Eiropā, ne ārpus Eiropas. Liels paldies.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Jeggle (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi, es arī vēlētos sākt ar pateicību referentam Cem Özdemir un visiem pārējiem referentiem, kas strādāja pie šī ziņojuma. Ar šo stratēģiju attiecībā uz Vidusāziju un šīm pirmajām plašajām debatēm Eiropas Parlamentā mēs speram atbilstošos soļus, lai veicinātu dialogu un pārvarētu visas problēmas, kas mūs vēl sagaida un ko pieminēja komisāre. Šī stratēģija nozīmē iešanu ar maziem solīšiem pa garu ceļu. Es priecājos, ka mums būs ciešāka sadarbība un ka tā nebūs vienvirziena iela, bet gan viedokļu apmaiņa, kas balstīta uz savstarpēju uzticību.

Šodienas debates mums rāda, ka runājot par Vidusāziju, mums ir jāatrod pareizais līdzsvars. Dažādās Vidusāzijas republikas ir ar ļoti dažādām iezīmēm. Mums ir jāizveido ļoti dažādas prasības. Mēs vēlamies importēt energoresursus, taču vēlamies to darīt drošā veidā, un vēlamies eksportēt demokrātiju un cilvēktiesības. Mēs vēlamies šīs divas lietas apvienot, kas nebūt nav viegli. Kopš 1999. gada es esmu delegācijas attiecībām ar Vidusāzijas valstīm dalībniece; es pazīstu šīs valstis. Es esmu mācījusies no turienes cilvēkiem un es zinu, ka viņiem arī ir savs lepnums un ka viņi nevēlas tikt pazemoti. Tādēļ mums darbs ir jāturpina ļoti uzmanīgi un dažreiz arī pragmatiski.

Tā es nonāku pie Uzbekistānas. Uzbekistāna pašlaik lieliem soļiem iet uz priekšu, un mums to vajadzētu vērtēt ļoti atzinīgi. 1. janvārī tika atcelta nāves soda piemērošana. Es pateicos referentam par mutisko grozījumu. Turklāt, tika ieviests habeas corpus princips, t.i. princips, ka tiesa pārliecinās, vai aizturēšana ir likumīga. Šā gada maijā notiks otrais dialogs par cilvēktiesībām ar Komisiju. Es esmu pārliecināta, ka tas notiks. Tas ir vēl viens solis uz priekšu, kas turpina mūsu iesākto.

Es vēlētos teikt, ka es atbalstīšu UEN grupas iesniegtos grozījumus, jo es tiem piekrītu, jo uzskatu tos par soli uz dialoga veidošanu, un tāpēc, ka mums ir jātiecas pēc dialoga un partnerības.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienībai būtu aktīvāk jāiesaistās notikumos Vidusāzijā un reģiona ekonomiskās un sociālās attīstības atbalstīšanā. Pašlaik mūsu ietekme ir neliela: darījumus tur pārsvarā kārto Maskava, Pekina un Vašingtona.

Lai spēlētu aktīvāku lomu, mums ir jāizveido ekonomiskās un politiskās sadarbības vīzija un jāiesaistās projektos, investīcijās un programmās, kas izstrādātas Kazahstānas, Kirgīzijas Republikas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas vajadzību apmierināšanai. Tajā pašā laikā mums visas šīs valstis ir jāmudina iesaistīties aktīvākā sadarbībā pašā regionā. Tomēr, ir jāpatur prātā, ka tas nebūs viegls uzdevums, jo šajā reģionā pastāv atšķirības etniskajā, valodas, reliģijas, politikas un sociālajā ziņā, un tas vēl arvien ir ļoti lielā Krievijas ietekmē.

Eiropas Savienības prioritātei būtu jābūt pastiprināt sadarbību tādās jomās kā enerģētika, tirdzniecība, izglītība, infrastruktūra, drošība un reģionālā integrācija. Mums ir jākoncentrējas uz demokratizācijas procesa, izglītības attīstības un nabadzības novēršanas atbalstīšanu. Tas šajā stratēģiski svarīgajā pasaules reģionā palielinās drošību un sociālo un ekonomisko stabilitāti un padarīs mūsu sadarbību efektīvāku.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, pirmā lieta, ko vēlos teikt, ir sekojoša: visas piecas Vidusāzijas valstis ir EDSO dalībvalstis, kas nozīmē, ka tās attiecībā pret starptautisko sabiedrību ir uzņēmušās saistības ievērot pamatbrīvības, demokrātijas principus un cilvēktiesības, lai gan tās atšķiras no tā viedokļa, cik lielā mērā tās šīs saistības pilda.

Otrkārt, uz reģiona trūkumu fona Kazahstāna izceļas pozitīvā ziņā. 2007. gada augustā tajā notika parlamenta vēlēšanas, kurās es biju novērotāja lomā. Neskatoties uz dažiem iebildumiem, starptautiskā sabiedrība šīs vēlēšanas atzina par demokrātiskām.

Treškārt, ja Eiropas Savienība vēlas atrast citus jēlnaftas un dabasgāzes avotus, kas neatrodas Krievijā, tai ir jātiecas uz stratēģisku sadarbību ar Vidusāzijas valstīm, it īpaši ar Kazahstānu. Un tas nozīmē veicināt un atbalstīt Kazahstānas tiekšanos uz Eiropas pusi.

 
  
MPphoto
 
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, šīs bija ļoti interesantas debates. Man vienmēr ir žēl, ka tās notiek vēlu vakarā, un varbūt tādēļ šeit paliek tik maz deputātu, taču es jums pateicos par palikšanu. Domāju, ka daudzi no jums jau ir minējuši to, ko arī es personīgi domāju: šī ir absolūti nepieciešama stratēģija, un tās mērķis ir panākt stabilitāti un drošību šajā reģionā. Mēs, Eiropas Savienība, patiesi ļoti lielā mērā atbalstām šī darba turpināšanu.

2000. gadā es biju EDSO pašreizējā priekšsēdētāja, un man bija iespēja šīs valstis iepazīt, un kā daudzi jau ir teikuši, šīs valstis ir ļoti interesantas. Tās visas ir ļoti atšķirīgas. Tā ir patiesība, ka Kazahstāna ir kā zvaigzne šo valstu starpā, taču darāmā vēl ir daudz.

Pastāv cilvēktiesību jautājums, kuru visi ir pieminējuši. Pastāv arī nabadzības izskaušanas jautājums, un it īpaši izglītības jautājums, taču vēl ir arī jautājumi attiecībā uz vispārējo cilvēktiesību jomu un, protams, lielais energoresursu jautājums. Tātad, es zinu, cik daudz mums ir darāmā, un es priecājos, ka beidzot Eiropas Savienība ir darījusi vairāk nekā pagātnē, kā jau minēju, kopā ar Vācijas prezidentūru. Tagad teikšu dažus vārdus par šiem dažādajiem jautājumiem.

Nabadzības izskaušana ir ļoti svarīga, un tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz ko mēs koncentrējamies šo valstu stratēģijās. Politikas dokuments, ka sagatavots ES stratēģijai attiecībā uz Vidusāziju vairāk ir politisks dokuments par politiskām prioritātēm, taču atsevišķu valstu stratēģijās mēs saskaņā ar Attīstības sadarbības instrumentu minam visas prasības, kas īpaši koncentrējas uz izglītību, veselības aprūpi, lauku attīstību, sociālo aizsardzību un īpaši uz grūtībās nonākušajām ģimenēm un bērniem.

Attiecībā uz sabiedrības veselību un lipīgajām slimībām pastāv vēl viens svarīgs faktors: globālais AIDS, malārijas un tuberkulozes fonds, no kura arī Vidusāzijas valstis var saņemt atbalstu. Tātad, šāda ir situācija no vienas puses, un mēs noteikti turpināsim darbu pie šiem jautājumiem.

No otras puses, pastāv jautājums par enerģētiku – tika minēts gan Nabucco cauruļvads, gan Odesas-Brodi-Gdaņskas cauruļvads, gan arī energodrošība kopumā. Es jums pilnībā piekrītu, ka mēs vēlamies dažādot savu enerģētikas politiku pat tad, ja vēl neesam pilnībā sasnieguši to, uz ko tiecamies. Taču vissvarīgākais ir tas, ka esam pieņēmuši skaidru lēmumu.

Runājot par Odesas-Brodi-Gdaņskas cauruļvadu, es vēlētos teikt, ka Komisija dara visu iespējamo, lai dažādotu ES energopiegādes veidus un maršrutus, un Vidusāzija, protams, šeit ir ļoti svarīga. Jūsu minētais cauruļvads šajos centienos ir svarīgs projekts, un lai šo cauruļvadu piepildītu, mums pirmkārt ir jāstrādā pie Kaspijas cauruļvada projekta, kas Vidusāzijas resursus ļautu nogādāt ūz Melnās jūras reģionu. Tikai pirms dažām dienām notika pirmā Melnās jūras sinerģijas reģionālā konference, kas ir pirmais solis uz šo jautājumu risināšanu reģionālā dimensijā.

Neatkarīgi no iepriekš minētā, mēs saskaramies arī energodrošības jautājumu saistībā ar Nabucco cauruļvadu. Tā vēl arvien ir Komisijas prioritāte, un mēs turpināsim to atbalstīt. Šis atbalsts nav beidzies, kā daži no jums varētu domāt. Tātad mums ir politiskas prioritātes attiecībā uz enerģētiku. Starp citu, mēs sākam darbu pie vienošanās memoranda enerģētikas jautājumos arī ar Turkmenistānu. Mums tāds jau ir ar Kazahstānu, un mēs noteikti turpināsim veidot tiltu starp dažādajām Kaukāza un Vidusāzijas valstīm.

Kāds man jautāja par Mongoliju. Šīm piecām Vidusāzijas reģiona valstīm ir kopīga nesenā pagātne, kas sekoja Padomju Savienības sabrukumam, un tās visas, protams, ir ļoti jaunas nācijas. Tas nozīmē, ka mēs šeit saskaramies ar vienādiem izaicinājumiem attiecībā uz šo sabiedrību politisko un ekonomisko transformāciju, taču, kā jums zināms, Mongolijas vēsture ir atšķirīga, un tādēļ mēs Mongoliju šajā stratēģijā neiekļāvām. Tomēr, mēs nekādā gadījumā neesam pret skatīšanos arī dienvidu virzienā no Vidusāzijas valstīm un gaidām iespēju turpināt darbu ar Mongoliju. Šodien tā ir samērā demokrātiska valsts, kur mēs redzam daudz pozitīvu pasākumu un pozitīvu soļu.

2010. gadā Kazahstāna patiesi pārņems EDSO vadību. Es vēlētos teikt, ka vienmēr esmu to veicinājusi, un vienmēr ar nosacījumu, ka Kazahstāna turpina veikt daudz svarīgu pasākumu, kas vēl arvien ir nepieciešami. Vairāk ir jāpaveic plašsaziņas līdzekļu brīvības, vēlēšanu likuma un politisko partiju reģistrācijas jomās, un šie darbi tiešām virzās pareizajā virzienā.

Visbeidzot, Kazahstāna ir Eiropas Kaimiņattiecību politikas dalībvalsts. Lūdzu, nodalīsim Vidusāzijas stratēģiju no EKP, lai gan Kaimiņattiecību politikas elementi vēlāk varētu parādīties īpašā nolīgumā, īpaši ar Kazahstānu, jo mēs zinām, ka Kazahstāna varētu būt pirmā Vidusāzijas reģiona valsts, kas parāda pozitīvus sasniegumus. Es ceru, ka pārējās tai sekos.

 
  
MPphoto
 
 

  Cem Özdemir, referents. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, vispirms es vēlētos pateikties visiem kolēģiem, kuri piedalījās šajās debatēs, un par ieguldījumu arī komitejām, kuru viedokli es lūdzu, un, protams, delegācijas vadītājai Ona Juknevičienė. Esmu pateicīgs arī tiem, kas iesniedza grozījumus. Elisabeth Jeggle jau pieminēja grozījumu par nāves soda atcelšanu Uzbekistānā, kuru mēs vērtējam ļoti atzinīgi. Tomēr es uzskatu par pienākumu uzsvērt, ka mēs ar bažām atzīmējam, ka opozīcijas politiķi un žurnālisti Uzbekistānas kaimiņvalstīs iet bojā noslēpumainos apstākļos. Arī tam būtu jāpievērš uzmanība.

Būtiskais jautājums ir šāds: kā mēs varam nodot tālāk savas vērtības, nenoliedzot savas intereses šajā jautājumā? Tieši šī ir Eiropas Savienības lielā iespēja, jo mums vienkārši ir vairāk, ko piedāvāt, nekā tikai atkarība vai pat šo valstu ekspluatācija. Vienkāršais un svarīgais jautājums ir, kā mēs varam apvienot ilgtermiņa stabilitāti un demokrātijas attīstību. Šajā jomā vēl ir liels potenciāls patiesas partnerības izveidošanai starp Vidusāzijas republikām no vienas puses un Eiropas Savienību no otras. Mēs skatāmies uz ekonomiskās un demokrātiskās attīstības kopīgu paketi apvienojumā ar informācijas apmaiņu kultūras un zinātnes jomās, kas par skaidru prioritāti nosaka vides aizsardzību un pilsoniskas sabiedrības attīstību.

Ļaujiet man īsi pievērsties jautājumam, kas, esmu pārliecināts, jums visiem ir zināms: vides katastrofa Arāla jūrā, pēc kuras tā kļuva zināma arī ārpus reģiona robežām, un kas pašlaik ir viena no lielākajām vides katastrofām pasaulē. Valstis, kuras tā skar, šo problēmu bez mūsu palīdzības nespēs atrisināt. Arī šeit mums ir jāizrāda solidaritāte un jādara viss, lai palīdzētu.

Tomēr ir arī labās ziņas, ja atceramies, ka mums ir svarīgs partneris Turcijā, kas ir tuva šo valstu kaimiņiene, un kā valsts, kas vēlas pievienoties ES, var stratēģijas kopīgā izstrādē ieguldīt arī savas zināšanas.

Eiropas Savienības veiksmi var mērīt arī tajā, cik lielā mērā tā spēj attīstīt saskaņotu stratēģiju attiecībā uz Vidusāziju. Ja tā vēlas būt globāla mēroga spēlētājs, Eiropas Savienībai ir jāizstrādā arī tāda stratēģija, kurā tā formulē savas kopējās intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2008. gada 20. februārī.

Rakstisks paziņojums (142. noteikums)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstveidā. (IT) Strādājot delegācijā attiecībām ar Vidusāziju, kuras loceklis es esmu, man ir bijusi iespēja apmeklēt ziņojumā minētās šī reģiona valstis.

Tādējādi man ir bijusi iespēja redzēt būtisko progresu, ko šīs valstis ir panākušas daudzās jomās, sākot ar vidi un beidzot ar sociālajiem jautājumiem, un tas ir noticis galvenokārt ES dotā spēcīgā stimula dēļ. Tādēļ ir jācer, ka ES turpinās darbu, ko tā ir uzņēmusies veikt šajā pasaules daļā, turpinot paātrināt dialogu ar šīm valstīm, paturot prātā, ka šīs nācijas ir galvenie sabiedrotie cīņā pret starptautisko terorismu un narkotiku tirdzniecību.

Padomei un Komisijai arī tiek prasīts palielināt to centienus pilsoņiem nodrošināt lielāku aizsardzību galvenajās sociālās dzīves jomās un tādējādi stiprināt spēkā esošos tiesību aktus par sieviešu tiesībām un uzlabot to piemērošanu, turpināt aktīvo cīņu pret bērnu ekspluatāciju, īstenot svarīgas izglītības reformas, un, ņemot vērā būtisko infekcijas slimību gadījumu skaita palielināšanos šajā reģionā, īstenot reformas arī veselības aprūpes jomā, kas tiek uzskatīta par galveno prioritāti attiecībā uz šīm valstīm.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika