Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2275(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0029/2008

Debates :

PV 19/02/2008 - 11
CRE 19/02/2008 - 11

Balsojumi :

PV 20/02/2008 - 4.4
CRE 20/02/2008 - 4.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0058

Debates
Trešdiena, 2008. gada 20. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

5. Balsojuma skaidrojums
PV
  

Mutiski balsojuma skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Richard Corbett, Inigo Méndez de Vigo (A6-0013/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI). (NL) Priekšsēdētāja kungs, ar tikko notikušo balsojumu par Corbett / Méndez de Vigo ziņojumu Parlaments vēlreiz apliecināja nostāju, kura šeit valda jau ilgāku laiku: pilnīgu Francijā, Nīderlandē un citur izteiktās demokrātiskās gribas ignorēšanu. Kaut arī šis Parlaments pretendē pārstāvēt visus Eiropas pilsoņus, patiesībā šiem pilsoņiem nav ne mazākās teikšanas. Kad Parlamenta priekšsēdētājs, H.G. Pöttering kungs, tikko teica, ka ar šo balsojumu Parlaments ir izteicis Eiropas pilsoņu vairākuma nostāju, tas nebija nekas cits kā aizkustinoši meli. Parlaments nav izvirzījis nevienu prasību respektēt pilsoņu gribu, nedz arī lūgumu rīkot referendumu katrā dalībvalstī. Turpretim, vienīgais, ko Parlaments ir pieprasījis, ir, lai šīs nelaiķa Konstitūcijas dublikāts pēc iespējas drīz stātos spēkā. Diemžēl, Parlaments nevis pārstāv pilsoņus, bet tikai oficiālās Eiropas elites vienotību.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret ziņojumu, jo atkal Eiropas Savienības politiskā elite mēģina izgrūst cauri Konstitucionālo līgumu, neapspriežoties ar Eiropas cilvēkiem. Britu valdība solīja referendumu par šo Līgumu, taču tagad uzstāj, ka tas ir kas cits. Jums tikai jāpaklausās vadītāju pēc vadītāja, piemēram, Valéry Giscard d’Estaing, lai saprastu, ka patiesībā tur nav nekādas atšķirības.

Es teikšu jums, Eiropas politiskā elite, ka, ja jūs domājat, ka veidojat Eiropas ieceri, bet Eiropas ieceri veidojat ne pēc cilvēku gribas, jūs patiesībā būvējat smilšu pili. Kā nelaiķis, ievērojamais Jimi Hendrix reiz teica, smilšu pilis galu galā paņem jūra. Eiropas Konstitūcijas ratificēšana par spīti tam, ka to noraidīja divos referendumos, ir nedemokrātiska, gļēva un nelikumīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs, savos astoņos šajā Parlamentā nostrādātajos gados esmu dzirdējis dažādas bezjēdzīgas prasības, bet īpaša balva par krāpšanu ir jāpiešķir tam, ko mēs tikko izdarījām, izgrūžot cauri šo Līgumu ar milzīgi daudz balsīm, kas pārstāv Eiropas cilvēku brīvās gribas izpausmi.

Jūs ļoti labi zināt, ka tā nav patiesība, tie no jums, kas tik sirsnīgi aplaudēja, kad šī rīcība tika izrunāta. Jūs to zināt, un es varu pierādīt, ka jūs to zināt, jo jūs sev kā atbalstu izmantojāt referendumus līdz brīdim, kad noskaidrojās, ka jūs tajos zaudēsiet. Patiesībā, tas, kas tika paveikts ar šo balsojumu tika izcelta šī Parlamenta deputātu atsvešinātība no saviem vēlētājiem. Referendumu atcelšana ir gļēva rīcība un atteikšanās no vadības, un jūs to zināt.

Ja man nav taisnība, pierādiet to. Nododiet Līgumu referendumiem, kurus jūs atbalstījāt tad, kad domājāt, ka varēsiet uzvarēt tajos. Nododiet Lisabonas līgumu balsošanai. Pactio Olisipiensis censenda est!

 
  
MPphoto
 
 

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, vēlos īsi paskaidrot, kādēļ es atturējos no balsošanas. Es domāju, ka mums būtu jāatceras, ka Parlaments nav kompetents šajā jautājumā: tas ir dalībvalstu kompetencē, un mums tas ir jārespektē. Tās ir dalībvalstis, kam jāizlemj pieņemt vai nepieņemt šo jauno Lisabonas līgumu.

Tagad, manuprāt, mums ir jāapstājas un jāpārdomā, kādas ir varas attiecības. Mans personīgais viedoklis ir, ka lēmuma pieņemšana ir jāatstāj nacionālo valstu ziņā. Slikta doma nebūtu pajautāt, ko par to domā sabiedrība, jo lēmumu pieņemšanas process iegūs lielāku leģitimitāti, ja cilvēkiem atļaus to ietekmēt.

Šajā Līgumā ir daudz saprātīgu domu, bet ir arī daļas, kas nav pieņemamas un, ja es par to domāju no vienas dalībvalsts – Somijas, kuru es pārstāvu, – viedokļa, daudzos aspektos tas mums nav pieņemams. Tomēr, jebkurā gadījumā pilnvaras pieņemt lēmumus šajās jomās ir valstu parlamentiem.

(Aplausi)

 
  
  

- Rezolūcija par Lisabonas stratēģiju (B6-0073/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Es balsoju par rezolūcijas par Lisabonas stratēģiju priekšlikumu, kurš būs pavasara Eiropadomes darba kārtībā. Es piekrītu rezolūcijas priekšlikuma sagatavotājiem, ka Lisabonas stratēģija būs veiksmīga tikai tad, ja tā cilvēkresursus tuvinās videi, kurā atbalsta un veicina apmācību, zināšanas, zinātni, pētniecību, kultūru, informāciju un novatorismu.

Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai mums vajadzīgi trīs dalībnieki: universitātes kā zināšanu veidotāji, uzņēmumi, kas prot zināšanas izmantot praksē, un valsts sektora un vietējās pārvaldes struktūras, kas spēj veidot ilgtspējīgu infrastruktūru zinātnei, pētniecībai un attīstībai valstu un reģionālajā līmenī. Novatorismam ir vajadzīgi finanšu ieguldījumi: piešķirtie līdzekļi radīs zināšanas. Novatorismā ieguldītās zināšanas palielinās šos finansiālos ieguldījumus. Tikai tie mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir novatoriski un radoši, var izdzīvot konkurences apstākļos. Es ticu, ka Eiropa spēs atrast savu vietu, neatpaliekot no Amerikas/ Japānas 21. gadsimta zināšanu ātrvilciena.

 
  
MPphoto
 
 

  Ivo Strejček (PPE-DE). – (CS) Es balsoju pret ziņojumu un vēlētos ar jūsu atļauju izklāstīt savus iemeslus šādai rīcībai.

Pirmkārt, teksts kopumā Eiropas Savienību attēlo kā globālu ekonomisko un sociālo spēku. Otrkārt, tajā ir runa par tā saucamo ES vadošo lomu pasaulē, un pausta akla ticība, ka pārējā pasaule attīstīsies saskaņā ar ES vēlmēm. Treškārt, ar to tiek paziņots, ka Eiropas Savienībai būs vadoša loma kaut kādu pasaules standartu radīšanā. Ceturtkārt, Lisabonas stratēģija ekonomisko sadarbību ar citām valstīm padara atkarīgu no nodarbinātības standartu realizēšanas. Piektkārt, Lisabonas stratēģija ir nepārprotami atvasināta no tā sauktā Lisabonas līguma, neraugoties uz to, ka vairākums dalībvalstu to vēl nav ratificējušas. Deklarācija aicina ieviest minimālo algu tajās dalībvalstīs, kurās minimālā alga vēl nav noteikta.

 
  
MPphoto
 
 

  Othmar Karas (PPE-DE). (DE) Austrijas Tautas partijas Europaklub Eiropas Parlamentā ar entuziasmu balsoja par Corbett/Méndez de Vigo ziņojumu, jo Lisabonas līgums stiprina Eiropas pilsoņus, dalībvalstis un Eiropas Savienību. Eiropas pilsoņi un parlamenti, kuri viņus pārstāv, ir ieguvēji. Ņemot vērā diskusijas Kosovā, mēs redzam, cik šis Līgums ir svarīgs, jo ar to mēs sekmīgāk varam sasniegt kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus. Padarot Pamattiesību hartas par juridiski saistošām, mums tiek rādīts ceļš uz priekšu, lai varētu padarīt pamattiesības par visu Eiropas Savienības iedzīvotāju iespēju. Jebkurš, kas neatbalsta šo Līgumu kopumā, iestājas pret pilsoņiem. Mums ir jābūt kopā ar pilsoņiem un jātuvina viņus šim Līgumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Hubert Pirker (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Līgumu, jo es no visas sirds ticu, ka tas rada nepieciešamo līdzsvaru starp sociālā un ekonomiskā rakstura pasākumiem, , jo pirmo reizi šeit tiek runāts par sociālo Eiropu, un pirmo reizi Parlaments ar lielu balsu vairākumu aicina dalībvalstis rīkoties, lai ieviestu minimālo algu. Esmu gandarīts, ka vairākums spēja aizkavēt pasākumus, kuru nolūks ir atcelt tādus sociālos sasniegumus, kā, piemēram, Darba laika direktīva, un sociālo ieguvumu eksportēšanu pāri robežām. Tādēļ kopumā es balsoju ar entuziasmu par šīs līdzsvarotās pasākumu paketes apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nirj Deva (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos teikt, ka balsoju pret ziņojumu par Lisabonas līgumu. Kaķis ir laukā no maisa, un mēs esam no vanniņas kopā ar ūdeni izgāzuši bērnu. Mēģinot izveidot kopējo tirgu, mēs slepus esam izveidojuši kopēju valsti.

Mēs noraidījām iespēju pilsoņiem iesaistīties šajā procesā. Mēs esam lieguši viņiem viņu dabiskās tiesības izteikties par to, kā viņi būtu jāpārvalda, un mēs esam, cik spējuši, ignorējuši to, ka viņiem bija jārīko referendums.

Kā mēs varam mūsu pilsoņiem, mūsu vēlētājiem, teikt, ka šis Parlaments pārstāv viņu nostāju, nepieļaujot, ka viņu nostāja tiek uzklausīta? Britu valdība – jo īpaši Brown kungs – solīja referendumu. G. Brown kungs jo īpaši un T. Blair kungs jo īpaši teica, ka viņi dos iespēju britiem balsot referendumā. Es ļoti, ļoti nožēloju šo dienu, un es ļoti, ļoti nožēloju leiboristu valdības solījumu laušanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ewa Tomaszewska (UEN). (PL) Priekšsēdētāja kungs, balsojumā par Lisabonas līgumu man bija jāatturas. Manā valodā un Polijā Līgums nav pieejams. Maniem vēlētājiem nav dota iespēja ar to iepazīties, un es galu galā esmu šeit, lai pārstāvētu viņu nostāju un intereses, nevis manis pašas pārliecību. Pirmdien šeit Eiropas Parlamentā tika pieņemts lēmums šodien balsot par dokumentu, kuru vairākiem no mums nav bijusi iespēja lasīt konsolidētā veidā savā valodā. Lēmumu par dokumentu, kura saturs nav pieejams, var pieņemt tikai kāds, kurš ir muļķis vai arī negodīgs. Tādēļ es atturējos.

 
  
  

- Ziņojums: Margarita Starkevičiūtė (A6-0029/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ivo Strejček (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šādu iemeslu dēļ:

ziņojumā ir runa par taisnīgāku ienākumu sadali, un tajā ir koncepcija par pilnu nodarbinātību, veicot valsts ieguldījumus. Tas mēģina ar nodokļu palīdzību kompensēt tā saucamo tirgus neveiksmi: ieviešot ekoloģiskos nodokļus un atbalstot zinātni un pētniecību ar nodokļu parādu norakstīšanu, kas nodokļu sistēmu padarīs mazāk pārredzamu un kam būs vajadzīgi jauni Eiropas tiesību akti.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI). (NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret M. Starkevičiūtė ziņojumu, jo tā sadaļa par migrāciju parāda tipisku tuvredzību, kas mums jau ir dārgi maksājusi. Mēs, kā redzams, esam tie, kuri vēlas atkārtot 1960-to un 1970-to gadu kļūdas, kad tika apsvērta tikai tuvākā nākotne un cilvēkus ieveda kā preces. Šīs politikas rezultāts tagad ir redzams mūsu pilsētās: liela apjoma bezdarbs, noziedzība, paralēlu kopienu veidošanās. Tā vietā, lai mēs mācītos no pagātnes kļūdām, mēs ietiepīgi turpinām iesākto ceļu. Tas kļūst vēl sliktāk tagad, kad ir priekšlikums Eiropas migrācijas politiku vadīt, lai tā „papildinātu” dalībvalstu politikas. Tas noteikti ieviesīs vēl vairāk paviršības, kā patreiz, un tas, droši vien, ir pēdējais, kas mums vajadzīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Koenraad Dillen (NI). (NL) Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā godājamais deputāts P. Claeys, es balsoju pret šo ziņojumu. Protams, daudzos aspektos šis ziņojums ir neapstrīdami patiess un atbilstošs. Kā piemēru varētu minēt darba tirgus modernizēšanu, ieguldījumus uzņēmējdarbībā un nodokļu sistēmu vienkāršošanu, ko tas aizstāv. Tomēr, šis Parlaments pilnībā zaudē mērķi, ja tas attiecas uz Eiropas migrācijas politiku piesaistīt ekonomiskos imigrantus kā Lisabonas stratēģijas virzītājspēku. Turklāt, ne jau ekonomikas atvērtība ir tas brīnumlīdzeklis pret nelegālo imigrāciju, kā te uzstāj, bet gan Savienības ārējo robežu pastiprināta kontrole, atteikšanās no jebkādas valstu masveida legalizēšanas politikas un stingra kopējā nelegālo imigrantu izraidīšanas politika.

 
  
  

- Ziņojums: Cem Özdemir (A6-0503/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs esam pieņēmuši svarīgu dokumentu par ES un Vidusāzijas attiecībām. Šis ir piemērs mūsu vēlmei dalīties mūsu pieredzē un ar mūsu vērtībām, kas Eiropā ir kopējas, un panākt šajā pasaules reģionā demokrātijas attīstību un atbalstu šīm vērtībām. Šīs valstis ir panākušas milzu progresu ekonomiskās attīstības virzienā. Tomēr tām ir jāsper kopēji soļi, lai novērstu fundamentālus un būtiskus cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumus. Tām ir jāmērojas spēkiem ar problēmu virkni, proti, ar pieaugošo narkotiku kontrabandu, organizēto noziedzību, korupciju un cilvēku tirdzniecību. Otram pamatjautājumam būtu jābūt saskarsmes uzlabošanai mūsu pilsoņu starpā, veicinot kultūras apmaiņu un izstrādājot īpašu stipendiju programmu jauniešiem mācībām Eiropas skolās, lai tādejādi viņi iepazītos ar ES vērtībām un standartiem.

Mēs novēlam mūsu partneriem Kazahstānā, Kirgizstānas Republikā, Tadžikistānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā veiksmi ceļā uz labklājību, brīvību un demokrātiju, lai dotu iespēju viņiem nākotnē atbalstīt pārējos un dalīties ar saviem sasniegumiem.

 
  
  

Rakstiski balsojuma skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Richard Corbett, Inigo Méndez de Vigo (A6-0013/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, šodien balsojām par ziņojumu par Lisabonas līgumu. Mēs atbalstām jauno Līgumu. Taču mēs saprotam, ka divu dalībvalstu noraidījums ierosinātajai Konstitūcijai nozīmē, ka mums jāveic izmaiņas. Tādēļ mēs nepiekrītam nostājai, ka atteikšanās no karoga un no himnas Līgumā būtu jānožēlo. Atšķirībā no Parlamenta vairākuma , mēs uzskatām, ka ir labi, ka tika ieviests šāds „avārijas situācijas paātrinātājs” lēmumu pieņemšanas procedūrā saistībā ar jūtīgajām jomām valstu suverenitātes ziņā.

Mēs aizstāvam subsidiaritātes principu un tādēļ noraidām Eiropas Parlamenta aicinājumu rīkot referendumus dalībvalstīs. Šis ir jautājums, kas ir jāizlemj katrai dalībvalstij pašai.

Nobeigumā mēs vēlamies komentēt balsojumu par grozījumu Nr. 36 par Laval lietu. Mēs izlēmām balsot pret pirmo daļu, jo mēs uzskatām, ka ir atšķirības starp veco Līgumu un Lisabonas līgumu, piemēram, Pamattiesību hartā, kas, cita starpā, paredz tiesības rīkot streikus atbilstoši valsts praksei. Mēs atbalstām Pamattiesību hartas noteikumus, un mēs atbalstām arī grozījuma otro daļu, kas aizsargā tiesības uz darba strīdiem. Mēs vēlamies norādīt, ka šai nostājai piekrīt visa mūsu politiskā grupa Parlamentā, kas izvēlējās balsot pret priekšlikumu, jo ziņojums attiecas uz Līgumu, nevis uz Laval lietu.

 
  
MPphoto
 
 

  Batten, Bloom, Booth, Clark, Farage, Nattrass, Titford un Whittaker (IND/DEM), rakstiski. − Kaut arī UKIP noraida Lisabonas līgumu, mēs atturējāmies balsot par grozījumu Nr. 31, jo mēs nepiekrītam šī grozījuma pamatojumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Pervenche Berčs (PSE), rakstiski. – (FR) Es joprojām noteikti uzskatu, ka, tā kā prezidents N. Sarkozy nerīkoja referendumu, sociālistu nostājai bija jābūt atturēties no balsojuma Francijas Parlamentā. Tomēr tas, ka Francijas prezidents vāji veica darbu sarunās par šo Līgumu un ignorēja Francijas pilsoņu balsojumu, nenozīmē, ka mums nav jāatbild uz šodien izvirzīto jautājumu.

Līgums ne tuvu nav pilnīgs, bet tas dod mums iespēju novest līdz galam iestāžu diskusijas un apbruņo Eiropas Savienību ar noteikumiem, kas ļauj tai darboties. Šodien pašiem sociālistiem ir jāpanāk, ka uzklausa viņu viedokli par politiskajām pārmaiņām, svarīgākais jautājums ir finanšu plānu pārskatīšana, Francijas prezidentūra Eiropas Savienībā un PES grupas apņemšanās izstrādāt savu manifestu nākamajām Eiropas vēlēšanām.

„Nē” dotu iespēju svītrot politikas no teksta, kuram būtu bijis jābūt Konstitūcijai, jo tas spiež Eiropu koncentrēt uzmanību uz to, kas ir Eiropas ieceres būtība. Tas ir ļoti svarīgi.

Tomēr, tā kā es vēlos, lai šis teksts tiktu apstiprināts, es varu pilnībā iesaistīties sarunās par politikām, kas drīz tiks uzsāktas, jo mans „nē” pirms vairāk nekā diviem gadiem bija proeiropieša „nē”, es uzņemos atbildību un apstiprinu Lisabonas līgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan, Marcin Libicki and Konrad Szymański (UEN), rakstiski. − (PL) Es atturējos galīgajā balsojumā par ziņojumu par Lisabonas līgumu, jo ziņojums krietni pārsniedz ES sammitos Briselē un Lisabonā panāktās vienošanās.

Lisabonas līgums visām iesaistītajām pusēm bija ļoti sarežģīts kompromiss. Šo kompromisu pārsniegšana – par ko liecina atteikšanās no ES simboliem, vienošanās par balsošanas sistēmu Padomē attiecībā uz izvēles un atteikšanās tiesību klauzulām un Pamattiesību hartas pieminēšana – politiski grauj ratifikācijas procesu.

Turklāt, nevaru atbalstīt tos punktus, kas sagatavo pamatu kampaņām, kuru mērķis ir Eiropas Savienības konstitucionēšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums ir labākais kompromiss iestāžu sistēmas krīzes pārvarēšanai un elastīguma palielināšanai lēmumu pieņemšanas mehānismos, kas ir svarīgi paplašinātajai Eiropas Savienībai, kuras sastāvā ir 27 dalībvalstis, lai tā varētu darboties mūsdienu globalizētajā un nemitīgi mainīgajā pasaulē.

Es atzīstu juridiskas personas statusa piešķiršanu ES, trīs pīlāru struktūras atcelšanu par labu vienotai iestāžu sistēmai un Kopienas pārrobežu metodes piemērošanu.

Es atzīstu par labu pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot pārredzamību un atbildību un nostiprināt Eiropas pilsoņu līdzdalību un tiesības tādās jomās kā piekļuve informācijai un pilsoņu likumdošanas iniciatīva.

Es atzinīgi novērtēju izmaiņas brīvību, drošības un tieslietu jomā, kuru darbībai tiek izvirzīti augstāki mērķi un efektīvākas procedūras, vairs neizmantojot starpvaldību instrumentus un procedūras.

Es atzīstu par labu valstu parlamentu lielāku līdzdalību, jo īpaši subsidiaritātes principa ievērošanā.

Man ir žēl, ka dažādos jautājumos nācās piekāpties, piemēram, atliekot tādu svarīgu elementu īstenošanu kā jauno balsošanas sistēmu Padomē un britu/īru izvēles un atteikšanās tiesību sistēmu jautājumos, kas iepriekš bija trešā pīlāra darbības joma; es baidos, ka vēlēta Eiropadomes priekšsēdētāja posteņa izveidošana nozīmēs atteikšanos no pastāvošām rotējošās prezidentūras priekšrocībām, nedodot jaunu pievienoto vērtību ES darbībai un radot problēmas dažādu iestāžu starpā.

 
  
MPphoto
 
 

  Paul Marie Coūteaux, Patrick Louis un Philippe de Villiers (IND/DEM), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments tikko apstiprināja Lisabonas līgumu, lai gan neviens nebija lūdzis tā rīkoties.

Mouvement pour la France delegācija Eiropas Parlamentā, saprotams, balsoja pret šo ziņojumu, apzinoties šādas rīcības tīri simbolisko nozīmi.

Ir zīmīgi tas, ka Francijas un Nīderlandes vēlētie pārstāvji, kas atrodas Strasbūrā, balso par labu Līgumam, labi zinot, ka tas ir nelaiķa Eiropas Konstitūcijas kopija, kaut arī tās pilsoņi oficiāli noraidīja tās tekstu. Zīmīgi ir arī tas, ka Eiropas Parlaments balso par Līgumu, kaut arī nevienam no tā deputātiem nav bijis iespējams izlasīt konsolidēto versiju. Pēc tam, kad Ungārijas Parlaments akli to ratificēja, Eiropas Parlaments apstiprina tekstu, ko tas nav lasījis.

Mouvement pour la France delegācija Eiropas Parlamentā tagad vēl veiksmi brīvību mīlošajai Īrijai: viņu referendums nebūs tikai viņu referendums, viņi balsos arī to vārdā, kuriem netiek dota iespēja balsot, jo īpaši franču vārdā, kuru balsojums tika atmests.

 
  
MPphoto
 
 

  Manuel António dos Santos (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstu attiecīgo rezolūciju.

Tomēr pēdējā brīdī radās problēmas ar balsošanas iekārtas darbību, un man nebija iespējams fiziski izteikt savu pilnīgo atbalstu.

Lai tas tiktu pienācīgi reģistrēts, es iesniedzu šo balsojuma skaidrojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī ir nožēlojama Eiropas Parlamenta rezolūcija, kuras vienīgais mērķis ir dezorientēt pilsoņus un piespiest dalībvalstis ratificēt Lisabonas līgumu, jo Eiropas Parlaments nav kompetents to apstiprināt. To ratificēt var vienīgi dalībvalstis.

Neraugoties uz to, diskusiju un balsojuma laikā mēs atbalstījām demokrātiskās darbības, lai ieviestu plurālisma elementus diskusijās, un mēs uzsvērām vajadzību paplašināt demokrātiju, pieprasot referendumus. Tas ir iemesls, kādēļ mūsu grupa iesniedza dažus rezolūciju projektus, kas, diemžēl, tika noraidīti, jo īpaši tie projekti, kas izteica mūsu pretošanos Lisabonas līgumam, uzsverot dažus aspektus, kas izraisa lielākās bažas, piemēram, Eiropas Savienības bruņošanās tendences ciešā saskaņā ar NATO, spiežot palielināt militāros tēriņus un līdzdalību militārās operācijās, lai aizsargātu Eiropas Savienības vērtības un kalpotu tās interesēm.

Mēs nožēlojam arī to, ka pastāvošo Līgumu noteikumus, kas pēdējā laikā bija Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu pamats (spriedums Laval/Vaxholm un Viking Line lietās), lai attaisnotu sociālo dempingu un pakļautu darba ņēmēju tiesības uz kolektīvo rīcību par tiesībām sniegt pakalpojumus, visā pilnībā ir iekļauts Lisabonas līgumā, nosakot, ka tiesības uz kolektīvu rīcību paliek dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Í. Méndez de Vigo kunga un R. Corbett kunga ziņojumu, kurš uzsver gan to, ka Reformu līgums nav Konstitūcija, gan arī dod iespējas Eiropai uzņemties jaunu lomu pasaulē nākamajās desmitgadēs.

Tas nostiprina iestāžu pilnvaras Eiropas Savienībā. Tas paplašina demokrātiju, paplašinot Eiropas Parlamenta pilnvaras. Tas dod iespēju pilnveidot Eiropas Savienības ārpolitiku un drošības politiku, lai panāktu, ka globālā politika atspoguļo Eiropas ekonomikas un ražošanas spēku un jo īpaši dod iespēju ES uzņemties vadošo lomu globālās sasilšanas problēmu risināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsojumā par Lisabonas līgumu teicu „jā”, jo - diemžēl -tam nav alternatīvas. Tomēr skaidrībai ir jābūt. Tas nav mini līgums uz 300 lappusēm, tas ir nesaprotams, jo rada neskaidrību par to, vai ES iekaros savu pilsoņu uzticību, jo īpaši, vai tās daudzās atteikšanās tiesības nenovedīs Eiropu pastāvīgā strupceļā vai arī pie „mainīgās ģeometrijas” Eiropas.

Jaunais Līgums vienkārši ir pēdējais līdzeklis. Mums ļoti drīz ir jāsagatavo radikālu reformu līgums, lai to ratificētu vienotā Eiropas Savienības pilsoņu referendumā. Visām valstīm, kuru vēlētāji pateiks „nē”, būs iespējas izstāties no ES vai arī citādā veidā pakļauties kopējiem noteikumiem. Tā ir cena, kas ir jāmaksā par patiesi integrētu Eiropas Savienību ar politikām, kas spēj labāk savstarpēji saistīties.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Mēs šajā Parlamentā esam dīvainā kārtā sastapušies ar staļinismam raksturīgu ziņojumu: tā ir vienkārša, nepatiesa propaganda! Tikai šeit un „Sarkozī valstībā” ir iespējams pateikt, ka Lisabonas līgums pēc būtības atšķiras no Eiropas Konstitūcijas, kad lielākais ES valstu un valdību vadītāju vairākums un pats Konstitūcijas radītājs Valéry Giscard d’Estaing apgalvo tieši pretējo.

Referenti, mazliet izdabājot kultūrai, paskaidrojumu iesāk, citējot dažas Šekspīra darba „Jūlijs Cēzars” rindas. Citāts būtībā paskaidro, ka ir jāseko galvenajiem spēkiem, kas ved uz lielām pārmaiņām sabiedrībā, citādi jūs piemeklēs posts un neveiksmes. To, kuru spēks ir Lisabonas līgums, problēma ir tā, ka šai iecerei, mākslīgai un sasteigtai centralizētas Eiropas supervalsts radīšanai, palielina pretestību reālais spēks, kas ir Eiropas pilsoņi. Pilsoņi tiecas no jauna atrast savas saknes un identitāti, un aizsardzību pret pārmaiņām, kuras viņi noraida, bet citi grib viņiem uzspiest: pret politiskajiem veidojumiem, kas atņem viņiem viņu tiesības, un pret finansiālo globalizāciju, kas viņus izputina.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélčne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Vairākums šajā Parlamentā atkal parāda, cik lielā mērā tas ir norobežojies no patiesības. Referendumu rezultāti skaidri parāda, ka nav jēgas stāties pretim politiskās sistēmas gribai.

Mēs jūnija sarakstā aizstāvējām referendumu par Lisabonas līgumu Zviedrijā. Vissvarīgākais un galvenais katrai dalībvalstij ir izlemt, rīkot referendumu, vai arī nē.

Kopumā viss ar jauno ES Līgumu saistītais process ir bijis kauns un negods. Konvents, kura darba metodes tika spēcīgi kritizētas, nāca klajā ar ierosinājumu par ES konstitūciju. Pēc tam diskusijas tika pārtrauktas, lietas tika sapiņķerētas un sarežģītas, lai dabūtu cauri federālismam vēl atbilstošāku Līgumu par spīti Francijas un Nīderlandes pilsoņu pateiktajam „nē”.

Mēs vēlamies redzēt jaunu Līgumu, kura pamatā ir tāda ES, kura galvenokārt ir starpvaldību sadarbības forums.

Tādēļ mēs balsojām pret Parlamenta ziņojumu par Lisabonas līgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ievērojams Eiropas Parlamenta deputātu vairākums – tostarp, Portugāles Sociālistu partijas (PS), Sociāldemokrātu partijas (PSD) un Pilsoņu tiesību (CDS/PP) partijas deputāti – pasludināja savu „apstiprinājumu” ierosinātajam ES Līgumam, kuram, kā daudziem zināms, nav ne nozīmes, nedz juridisku seku.

Viņu mērķi ir vairāki: izdarīt spiedienu, jo īpaši, lai nodrošinātu ierosinātā Līguma ratifikāciju un tā stāšanos spēkā 2009. gada 1. janvārī, kā arī propaganda.

Tādēļ ziņojums ir sagatavots mulsinoši un pavirši, mēģinot apslēpt patieso Līguma saturu un sekas. Minēšu tikai dažus piemērus:

No vienas puses, to raksturo „lielāka efektivitāte”, palielināta ietekme lēmumu pieņemšanas procesos ar plašām pilnvarām ES kā „palielināta valstu parlamentu loma”, valstu parlamentu pilnvaru nodošana pārvalstiskām ES iestādēm. No otras puses, tas nepamana: ES militarizāciju NATO ietvaros; vienotā tirgus liberalizāciju ar tās brīvo preču un kapitāla apriti, kurā vissvarīgākais ir konkurence; ekonomisko un monetāro savienību ar tās naudas vienību eiro, ar Eiropas Centrālo banku un Stabilitātes paktu; un starptautiskās tirdzniecības liberalizāciju ES politikā un mērķos.

Tas ir iemesls tam, kādēļ mēs balsojām pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. − Es balsoju par šo grozījumu, kaut arī Lisabonas līgums var stāties spēkā tikai pēc tā ratificēšanas visās dalībvalstīs – tādejādi tas automātiski būs atkarīgs no referenduma Īrijā. Tomēr es balsoju par šo grozījumu, kaut arī tas ne ar ko nepapildina ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Hedh (PSE), rakstiski. (SV) Kā jau iepriekš, jautājumos, kas attiecas uz ES jauno Līgumu, es izvēlējos, atšķirībā no savas grupas, balsot pret Lisabonas līgumu. Bez šaubām, ierosinājumā daudz kas ir uzlabots, bet es iestājos pret Eiropas Savienības pašreizējo virzību uz lielāku pārvalstiskumu. Es vēlos Eiropas sadarbību starpvaldību līmenī. Es cieši atbalstu domu par starptautisko sadarbību kopēju problēmu risināšanai. Ir svarīgi uzdevumi, kas mums ir kopīgi jāpaveic, ne tikai attiecībā uz vidi, cilvēku tirdzniecību un sociālo dempingu. Tomēr es domāju, ka ierosinājums nostiprina ES tiesību aktu prioritāti pār valstu tiesību aktiem, vēl lielāku dalībvalstu pilnvaru sašaurināšanu un ka lielākajām valstīm tiek piešķirtas plašākas pilnvaras, nekā mazajām valstīm. Tas ir tas, pret ko esmu es.

Es izvēlējos balsot pret grozījumu, kas ierosina lēmumu par referendumiem visā Eiropas Savienībā, jo es domāju, ka katrai dalībvalstij šis lēmums ir jāpieņem pašai.

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. − PL) Galīgajā balsojumā par R. Corbett kunga un Í. Méndez de Vigo kunga ziņojumu (A6-0013/2008) par Lisabonas līgumu es atturējos. Iemesls, kādēļ tā darīju, bija tas, ka no ziņojuma izrietošie secinājumi pārsniedz pamatnoteikumus, kas tika pieņemti sarunu laikā sammitos Lisabonā un Briselē (2007. gada 13. un 14. decembrī).

Tobrīd kompromiss tika sasniegts kā rezultāts tam, ka visas ieinteresētās puses zināmā mērā piekāpās. Tādēļ es domāju, ka kritikas izteikšana par risinājumiem, kas atrodami šī ziņojuma vairākos punktos, neveicinās procesu tādu risinājumu atrašanai, ko spētu atzīt visas kompromisā iesaistītās puses. Tas attiecas, piemēram, uz izvēles un atteikšanās tiesību klauzulām, Pamattiesību hartu, balsošanas sistēmu Padomē un ES simboliem, un tas attiecas arī uz formulējumiem, kas atgriezās pie galu galā noraidītās idejas par Eiropas Konstitūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Timothy Kirkhope (PPE-DE), rakstiski. − Britu Konservatīvā partija balsoja pret šo ziņojumu. No paša sākuma mēs skaidri pateicām, ka šis Līgums (Konstitūcija) nav Eiropai ejamais ceļš. Konservatīvie atbalsta Eiropu, kas sastāv no neatkarīgām valstīm, kuras strādā kopā sadarbojoties, lai stātos pretim globalizācijas, globālās nabadzības un globālās sasilšanas problēmām – kas ir mūsu prioritātes, – un mūsu pieeja ir bijusi skaidra un nemainīga, labi apzinoties, kā visticamāk Līgums ietekmēs mūsu mērķus un ieceres attiecībā uz Eiropu. To nevar panākt ar šo tekstu vai arī ar to centieniem, kuri vēlas integrētu Eiropas Valsti.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean Lambert (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu ne tādēļ, ka es uzskatu, ka Lisabonas līguma grozījumi piedāvā Eiropas Savienībai ceļu, kura pamatā ir ilgtspējīga attīstība, miers un cilvēktiesības, nevis tirgus un konkurence, bet tādēļ, ka tajā ir daži aspekti, kas ir labāki, nekā pašlaik esošo Līgumu noteikumos. Pamattiesību harta ir svarīgs papildinājums. Visi ES tiesību akti un to īstenošana dalībvalstu līmenī tagad ir jāsalīdzina ar Hartu, un tos var apstrīdēt, ja tie ir neatbilstoši.

Plašāka koplēmuma procedūra nozīmēs ciešāku uzraudzību un pārredzamāku lēmumu pieņemšanas procesu. Pilsoņu iniciatīva ir nozīmīgs solis uz priekšu. Man ir nopietnas bažas par militārās sadarbības paplašināšanos, kas patlaban jau tiek īstenota, un es vēlos, lai mūsu valsts parlaments un Eiropas Parlaments ciešāk sekotu notikumu attīstībai. Ir izšķiroši, lai ES, izmantojot šīs priekšrocības, kļūtu par diplomātisku un mieru veidojošu spēku.

Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai ES pilsoņi iesaistītos ratifikācijas procesā, piedaloties referendumos, un lai to rezultāti tiktu respektēti. Valdību un Padomes, nevis šī Parlamenta, uzdevums ir šo pamatprincipu īstenot praktiski.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Parlamenta rezolūciju par Lisabonas līgumu, jo šis Līgums ir nozīmīgs Eiropas turpmākai attīstībai, un tas ir nepieciešams Austrijas labklājības modeļa turpmākajiem panākumiem un mūsu pilsoņu drošībai. Es piekrītu nostājai, ka Līgums visumā ir iepriekšējo Līgumu uzlabojums un ka tas nodrošinās demokrātiskās uzraudzības palielināšanos Eiropas Savienībā. Es redzu demokrātijas vērtību nostiprināšanos Eiropas Savienībā, vispirms, paplašinot koplēmuma pieņemšanas procedūru, otrkārt, dubultā balsu vairākuma piemērošanā balsošanas mehānismos un, treškārt, Komisijas priekšsēdētāju ievēlot ar vairākuma lēmumu Eiropas Parlamentā un, visbeidzot, taču ne mazāk svarīgi, spēcīgākā valstu parlamentu pārstāvības palielināšanā, dodot tiem iespēju protestēt pret pārkāpumiem attiecībā uz pilnvaru sadalījumu un dodot visiem valstu parlamentiem iespēju komentēt visas ES likumdošanas iniciatīvas.

 
  
MPphoto
 
 

  Caroline Lucas (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju pret šo ziņojumu, lai tiktu fiksēta mana pretestība augstprātībai un nicinājumam, ko politiskie līderi izrāda visā ES pret tās pilsoņu vēlmēm, un lai skaidri paziņotu, ka ES pilsoņiem ir jādod iespēja balsot referendumā par šo jautājumu.

Lisabonas līgums būtībā ir vecā Konstitūcija jaunā iesaiņojumā, un tā tika noraidīta Francijā un Nīderlandē – divās valstīs, kur referendums tika atļauts. Kā teica galvenais sākotnējā teksta veidotājs, Valéry Giscard d'Estaing, „Sākotnējā Konstitucionālā līguma priekšlikumi praktiski nav mainīti. Tie vienkārši ir sadalīti vecajos Līgumos grozījumu veidā”.

Es neiestājos pret Konstitūcijas principu. Bet es iebilstu tieši pret šo (un pret Līgumu, kas to ataino), jo ES pilsoņi ir pelnījuši labāku. Lai gan Līgumā ir paredzēti konstruktīvi pasākumi, pārsvars ir negatīvajiem – piemēram, ES militarizācijas turpināšanai, kā arī pasākumiem, kas nodrošina plašāku liberalizāciju un privatizāciju. Vēl ļaunāk, tā pazudina brīnišķīgo iespēju ilgtspējību un klimatisko drošību īstenot kā būtisku Eiropas Savienības uzdevumu un netuvina ES iestādes tās pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Ja tiktu rīkots konkurss par labāko doktora disertāciju par Lisabonas līgumu, Konstitucionālo jautājumu komitejas teksts izpelnītos pirmo un augstāko godalgu.

Šī rezolūcija ir šī pilnīgi neizprotamā Līguma lieliska analīze un kritika. Visiem, kas baidās no centralizētas un visvarenas „supervalsts” izveidošanās, būtu jābūt vēl vairāk kā nomierinātiem. Nav ieviesti būtiski uzlabojumi, salīdzinot ar Konstitucionālā līguma saturu, taču daudz kas ir atmests vai atcelts.

Līdzreferenti norādīja uz redzējuma un centienu trūkumu, ko izrādījuši valstu vadītāji Eiropas darbības arēnā, un pat uz acīmredzamu uzticības trūkumu ES un tās iestādēm.

Eiroskeptiķiem būtu jāpriecājas par ieguvumiem: aizkavēšanās ar tā stāšanos spēkā, aizkavētas 72 lietas, par ko ir panākta vienprātība, tostarp attiecībā uz nodokļu sistēmu un daudzgadu finanšu ietvara pieņemšanu, ierobežojumiem, izvēles un atteikšanās tiesībām, galvenokārt, attiecībā uz AK, kā arī attiecībā uz iespēju „brīvprātīgi izstāties” no ES.

Tiem, kuri apraud „piekāpšanos, ko ir grūti atzīt Parlamentam”, vajadzētu justies labi no vienas puses tādēļ, ka Eiropas Savienības kā otrā likumdevēja loma tiek palielināta un tādēļ, ka pilnvaru sadalījums budžeta jautājumos Parlamentam un Padomei ir līdzvērtīgs, un no otras puses tādēļ, ka dubultā balsu vairākuma princips atvieglo lēmumu pieņemšanu Padomē.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Šajā ziņojumā par Lisabonas līgumu mēs skaidri redzam, ka Līgums atbalsta ES demokrātiskās pilnvaras. Ciešāk iesaistot gan valstu parlamentus, gan arī Eiropas Parlamentu lēmumu pieņemšanas procedūrās, mēs Eiropas Savienības pilsoņiem dodam to, ko viņi vienmēr ir prasījuši: lielāku teikšanu. Ziņojumā uzsvērtā Līguma uzmanības koncentrēšana efektīvai un saskaņotai politikas veidošanai dos iespēju stāties pretim vēl lielākām globāla rakstura problēmām. Es balsoju par šo ziņojumu, un es vēlos apsveikt referentus par tik izcilu ziņojumu jautājumā, kas ir tik jutīgs un izšķirošs Eiropas Savienības nākotnei.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Konstitūcijas projekta, kas tika noraidīts ar balsojumu divās dalībvalstīs 2005. gadā, galvenā iezīme bija tā, ka tas kalpoja lielo uzņēmumu, valstu valdību un valstu parlamentu vairākuma vēlmēm, taču vēlētāju atbalsts tam bija vājš. Dažās valstīs notikušie referendumi atklāja, ka spraigas diskusijas sabiedrībā un augsta aktivitāte noved pie daudziem nevienprātīgiem balsojumiem. Pilsoņi nevēlas Eiropu, kas uzspiež viņiem tādus lēmumus, ko viņi paši nekad nebūtu vēlējušies pieņemt.

Viņi saskata Eiropu kā noderīgu pārrobežu problēmu miermīlīgai risināšanai, kā arī liela mēroga problēmu risināšanai, kuras nevar atrisināt dalībvalstis vienas pašas, bet viņi nesaskata kā lietderīgu tādu Eiropu, kas arvien vairāk ieņem tās valsts vietu, kurā viņi dzīvo. Konstitūcija bija tirgošanās gadījums ar sliktām un labām lietām, kurā netika dota iespēja atbrīvoties no sliktā ekonomikas un bruņošanās jomā. Jaunā Līguma līdzība Konstitūcijai joprojām ir ļoti liela. Referendumu noraidījums parāda bailes no vēlētājiem. Grozītās Konstitūcijas pieņemšana, kas šodien notika ar skaidru balsu vairākumu, ir skaidrs vēstījums: „Pilsoņi, netraucējiet, šī Eiropa ir paredzēta tikai profesionāliem politiķiem”.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) ES un tās dziļi nepopulāro Līgumu nevar noslēpt aiz demagoģiskajām prasībām tai kļūt demokrātiskākai un sociālākai. Imperiālistiskās cīņas pagaidām tiek aizsegtas, lai uzsāktu vēl lielāku uzbrukumu darba ņēmēju tiesībām un brīvībām un lai palielinātu monopolistu iedzīvošanās apjomus.

Ziņojums par Lisabonas līgumu un pārdēvētā Eiropas Konstitūcija ir aicinājums ar ES tiesību aktiem cīnīties pret darba ņēmēju opozīciju dalībvalstīs. ES politiskie atbalstītāji, tostarp Jauno demokrātu partijas un Visgrieķijas sociālistiskās kustības (PASOK) savienība, nevēlas referendumus, jo tie apzinās darba ņēmēju, kuri cieš no nežēlīgā kapitālisma un imperiālisma uzbrukuma, pretestību.

Lisabonas līgums un Eiropas Konstitūcija nostiprina ES, lai tā varētu efektīvāk darboties un dot labumu Eiropas monopoliem. Rezultātā Lisabonas Konvencija un Eiropas Konstitūcija:

- stiprina nepopulāro ES bruņošanos,

- veicina kapitālistu pārstrukturēšanos,

- izstrādā jaunu politiku darba ņēmēju ekspluatācijai un viņu sociālo tiesību ierobežošanai,

- padara ES bruņošanos intensīvāku,

- apstiprina preventīvā kara doktrīnu,

- ratificē imperiālistu iejaukšanos, pat dalībvalstīs,

- sašaurina dalībvalstu suverēnās tiesības,

- atceļ veto tiesības par labu spēcīgākajām valstīm,

- atbalsta un veido jaunus represīvos mehānismus,

- vēl vairāk ierobežo personu tiesības un pilsoņu brīvības.

ES strādājošie ir pilnvaroti atzīt par nederīgu Eiropas Līgumu un ES kā tādu.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Lisabonas līgums ir solis atpakaļ, salīdzinot ar Eiropas Konstitūciju. Nekas nav izmests no iepriekšējās neoliberālās kravas: tajā nav nekā no ieceres par Eiropas Centrālās bankas demokrātisko atbildību, Stabilitātes un izaugsmes pakts ir vienpusējs, un brīvais tirgus ir pieveikts.

Pēc G. Brown kunga un brāļu Kaczyński pieprasījuma, Lisabonas līgumā ir noraidīti nešaubīgi pozitīvie simboli, kas brīvi pieejami katrai valstij, tādi kā karogi un himnas. To, ka Pamattiesību harta ir saistoša, izkropļo izvēles un atteikšanās tiesību klauzula.

Mēs esam aicinājuši rīkot referendumus, lai veicinātu domu apmaiņu sabiedrībā un paaugstinātu pilsoņu līdzdalību. Atteikums rīkot referendumus parāda, cik daudz plaisu ir starp Eiropas Savienības eliti un Eiropas pilsoņu cerībām un vajadzībām, kā arī pastiprina vienaldzību pret Eiropu un eiro skepsi.

Mēs, SYN (Kreiso apvienība) un Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, sakām „nē” šim Līgumam: mūsu ikdienas cīņās mēs atbrīvojam dažādus ceļus ES. Mēs vēlamies lielāku līdzdalību Eiropā. Eiropa, pēc kuras mēs alkstam, ir politiski vienotāka; tai ir spēcīgāka sociālā un vides politika ar nozīmīgi palielinātu Kopienas budžetu, un tā neatsakās no kontroles pār ECB. Šāda Eiropa ir aktīva un neatlaidīga, risinot problēmas saistībā ar mieru pasaulē; tā nav Eiropa, kas ir prezidenta Buša rīcībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Tobias Pflüger (GUE/NGL), rakstiski. − (DE) Lisabonas līgums padarīs iespējamu militāristisku Eiropu.

Iepriekšējie EK un ES Līgumi nepieļāva pastāvīgu ES militāro budžetu, taču „starta kapitāls” (28. panta 3. punkts) patlaban sedz ES militāros izdevumus. Turklāt papildus atsevišķu valstu militārajiem budžetiem tas paredz pašai ES savu militāro budžetu. 28. c panta 3. punktā ir paredzēts pienākums īstenot daudz kritizēto savstarpējo palīdzību, izmantojot Eiropas Aizsardzības aģentūru (28. pants). ES un NATO iestāžu sadarbība ir atrunāta Līgumā (28. a panta 7. punkts).

Bundestāga tiesības izlemt par Vācijas Federālās armijas izvietošanu citās valstīs ir būtiski samazinātas. Reformu līgums dod iespēju izveidot pilnīgi militarizētu Eiropu, izmantojot „pastāvīgu strukturētu sadarbību”. Tas veido pamatu primāro tiesību aktiem ES kaujas grupu izvietošanas pastiprināšanai (28. pants, 4. protokols). Eiropas Kopienu Tiesa ir nepārprotami nekompetenta (11. pants, 240. a pants). Nekompetents ir Eiropas Parlaments, tas arī netiek informēts par notikumu gaitu (21. pants). Tas militāro iejaukšanos atbrīvo no demokrātiskās kontroles.

Tas, dodot iespēju izveidot militarizētu Eiropu, tiek papildināts ar represīvu ārējo robežu nodalīšanu. Jaunais Reformu līguma 62. pants ir paredzēts, lai ietekmētu „pakāpenisku integrētas pārvaldības sistēmas ieviešanu attiecībā uz ārējām robežām”.

Pateicoties nedemokrātiskai Lisabonas līguma apstiprināšanai, apejot referendumus, neoliberālo ekonomisko politiku kodificēšanai un dokumenta militārajām daļām, Eiropas attīstība notiek pilnīgi nepareizā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. − (PL) Es ar absolūtu pārliecību balsoju pret Lisabonas līgumu, jo tas apdraud demokrātijas principus. Līgumā ir daudz melu un nicinājuma pret Eiropas iedzīvotāju balsi. Tas ir eifēmisma Līgums. Par spīti Konstitūcijas noraidīšanai Francijā un Nīderlandē, tiek ieviesta tā paplašinātā versija maskētā veidā, spēlējoties ar vārdiem un ignorējot balsojumus.

Vārds „Konstitūcija” ir aizstāts ar vārdu „Līgums”. ES prezidents (Prezydent) tiek saukts par “Przewodniczący”, Ārlietu ministrs par Augsto pārstāvi ārlietās. Tā ir pilnīga liekulība, un tās mērķis ir ierādīt vietu jaunai „supervalstij”, kas stāv pāri tās pilsoņiem. Savos aizsākumos ES būtība bija cieša ekonomiskā sadarbība. Es arī balsoju pret ziņojumu, jo Parlaments ir noraidījis iespēju vērsties pie demokrātijas tās pilnīgākajā veidā: referenduma.

Tādi svarīgi konstitucionālas nozīmes tiesību akti būtu jāpieņem tieši šajā veidā. Negods ir tas, ka šis Parlaments ir noraidījis 32. grozījumu, kas paredzēja respektēt Īrijas referenduma rezultātu. Turklāt, mēs esam balsojuši par dokumentu, ar kuru mēs neesam iepazinušies, jo joprojām nav izdots Līguma konsolidētais teksts dalībvalstu valodās.

Tā ir pārvaldāmā demokrātija, kas ignorē pilsoņus un atsakās dot viņiem tiesības balsot. Es nevēlos nekā kopīga ar šādu demokrātiju un priekšsēdētāja H.G. Pöttering nožēlojamie komentāri pēc balsojuma parādīja, ka demokrātija šajā Parlamentā, kā arī demokrātija Eiropā mirst.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es stingri noraidu šo ziņojumu.

Iesākumā es paudu, ka man ir nepieņemams veids, kādā Lisabonas līgums tiek veidots un ratificēts. Patiesībā es uzskatu, ka Līgumu nevar vienkārši ratificēt valstu parlamenti, bet par to jābalso referendumā.

Pēc tam, aplūkojot visus „par” un „pret” tekstā, es pilnībā nepiekritu atsevišķām daļām. Jo īpaši 6. punkta trešajā ievilkumā, es pilnīgi nepiekrītu netiešai norādei uz Itāliju. Patiesībā tekstā ir izteikta nožēla „par papildu parlamentāro amatu, kas piešķirta dalībvalstij, atkāpjoties no līdzsvarotās proporcionalitātes principa”. Patiesībā tas viss ir pavisam nepatiesi. Patiesībā ar šo piešķiršanu, pat tad, ja tā nāk kā papildu amats, ir daļēji atjaunota diskriminācija, kas dara pāri Itālijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. (SV) Lisabonas līgums ir izšķirošs solis, lai nodrošinātu efektīvāku un labāku darbību Eiropas Savienībā. Tādēļ es apsveicu, ka kopīgi Eiropas Parlamentā mēs apstiprinājām ziņojumu par Lisabonas līgumu. Tas nozīmē skaidrāku lēmumu pieņemšanas struktūru un lielākas pilnvaras ES, vienīgajai vēlētajai kopsapulcei Eiropas Parlamentam, spēcīgāku kopējo ārpolitiku un jaunus amatus, piemēram, Augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas jautājumos un Eiropas Padomes priekšsēdētāja amatu. Līgums nozīmē radikālas pārmaiņas, un tādēļ es atbalstu ierosinājumu par Viseiropas referendumu, interesantu alternatīvu Zviedrijas referendumam, kas, manuprāt, ir vajadzīgs, lai dotu pilsoņiem iespēju izteikt savu nostāju jautājumos, kas viņiem ir izšķiroši svarīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Šis ir ļoti vēsturisks brīdis, šis ir brīdis, kad Eiropas Savienība mēģina iesaistīties 21. gadsimtā. Daudzi no šī Parlamenta galēji labējiem baidās no efektīvas Eiropas Savienības, jo tas mazinās iespēju sēt bailes valstu līmenī. Tādēļ viņiem ir gandrīz histēriskas prasības no vienas puses un pilnībā nepieņemama rīcība no otras puses.

Es apsveicu mūsu referentu pāri par viņu darbu. Mums visiem ir jāatceras, ka tas, kas mums šeit ir, ir Reformu līgums un grozījumu Līgums, kas nodrošinās, lai 27 valstu ES varētu efektīvi darboties un, kas ir vēl svarīgāk, varētu darboties, esot tuvāk Eiropas Savienības pilsoņiem.

Es atbalstīšu šo Līgumu ar cerību, ka tas sūtīs vēstījumu ne vien mūsu pilsoņiem, bet arī mūsu dalībvalstu valdībām par to, ka Parlaments nopietni vēlas Eiropas Savienību redzēt atbildīgāku un efektīvāku.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Es vēlētos pievienot savu atbalstu komisāres M. Wallström aizrādījumam, ka jānodrošina, lai sievietes tiktu pārstāvētas kādā no četriem galvenajiem ES amatiem. Pārāk ilgi uz šiem svarīgākajiem ES amatiem ir attiecināti vārdi “male, pale and stale”. Mums ir jāpārveido sava „zēnu kluba” izpratne par labu tādam sadalījumam, kas labāk pārstāvētu ES cilvēku grupas. Sievietes arī ir pelnījušas, lai tās pārstāvētu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par R. Corbett  kunga un Í. Méndez de Vigo kunga ziņojumu par Lisabonas līgumu.

Ziņojumā ir pareizi norādīts, ka izmaiņas, kas tiek ieviestas ar jauno Līgumu, izveidos principus, saskaņā ar kuriem ES darbība būs demokrātiskāka un piemērotāka Kopienas tālākajai attīstībai. Svarīgs elements ir gan Eiropas Parlamenta, gan valstu parlamentu lomas nostiprināšana, kā arī Pamattiesību hartas ieviešana. Ir arī jānorāda, ka ES iestādēs tiek ieviests efektīvāks lēmumu pieņemšanas process.

 
  
MPphoto
 
 

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. (SV) Konstitūciju būtu jānoraida. Mums ir vajadzīga jauna Konstitūcija, nevis tikai cits nosaukums. Tā ir būtiski jāpārskata, lai kā konstitūcija tās parastajā izpratnē tā noteiktu ierobežojumus un izskaidrotu Eiropas Kopienas Tiesas pilnvaras un ES lomu. Ir svarīgi noteikt, kuri jautājumi ir pārvalstiskas dabas jautājumi, piemēram, tādi jautājumi kā brīvā tirdzniecība un klimata pārmaiņas, starptautiskās noziedzības apkarošana, terorisms un integrācija. Zīmīgi ir tas, ka visās šajās jomās Lielbritānija ir bijusi virzošais spēks visā ES attīstībā.

Mans viedoklis ir tāds, ka Zviedrijai ir jāpieprasa tās pašas atkāpes, kas ir piešķirtas Lielbritānijai gan attiecībā uz izvēles, gan arī uz atteikšanās tiesību klauzulām. Nav pamata pret Zviedriju izturēties atšķirīgi. Zviedrijas pilsoņi ir nobalsojuši „nē” pret eiro, un pamatoti būtu nākamajā Līgumā skaidri paredzēt, ka Zviedrijas pienākums nav iesaistīties monetārajā sadarbībā.

No minētā nekas nav atrodams esošajā priekšlikumā, un tādēļ es izvēlējos balsot pret ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Ona Juknevičiené (A6-0471/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Vispirms, mūsuprāt, katrai valstij pašai būtu jāizlemj, saskaņā ar tās tradīcijām un praksi, un konkrētajām vajadzībām, kā organizēt, savākt un sastādīt attiecīgos datus, kaut arī mums jāatzīst, ka dažkārt ir vajadzīgs par to vienoties, lai dati būtu salīdzināmi un lai varētu veikt salīdzinošus pētījumus dažādās valstīs. Tomēr, mūsuprāt, Eiropas Komisijas ierosinātais regulas priekšlikums mums nešķita tāds, kas nodrošinātu konfidencialitātes aizsardzību vai arī respektētu dažādos sarežģītos šāda veida datu apkopošanas aspektus.

Diskusijās Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā tika stingri apgalvots, ka priekšlikums ir jāpieņem pirmajā lasījumā, arī šādā veidā norādot vēlēšanos sagatavot visus apstākļus, lai jaunais Līgums varētu stāties spēkā.

Tomēr mēs atbalstījām atsevišķus priekšlikumus, kas bija izvirzīti darba parlamentārajā līmenī, mums ir bažas par rezultātu, kas sasniegts, Parlamenta galvenajām politiskajām grupām vienojoties. Tādēļ mēs atturējāmies.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélčne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Šis ziņojums ierosina saskaņot iedzīvotāju un mājsaimniecību skaitīšanu līdz nedaudz absurdam līmenim. Mēs uzskatām, ka dalībvalstīm ir neatkarīgi jāizlemj, vai viņas vēlas reģistrēt visu, sākot no mājsaimniecību vairākpaaudžu ģimeņu uzbūves līdz attālumam no parastās dzīves vietas līdz zaļajām zonām un atpūtas zonām. Mēs uzskatām, ka gan Padomes regulā, gan arī Parlamenta ziņojumā ir pārmērīgi detalizēti un traucējoši priekšlikumi. Tādēļ mēs balsojām gan pret grozīto Parlamenta priekšlikumu, gan arī galīgajā balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jens Holm and Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. (SV) Šodien mēs balsojām par Ona Juknevičienė ziņojumu par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu. Mēs izvēlējāmies galīgajā balsojumā balsot pret. Dalībvalstis pašas ir spējīgas atrisināt jautājumus attiecībā uz iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu, un šī ir joma, kurā nav vajadzīga ES iejaukšanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Informācijas precizitāte un uzticamība par iedzīvotājiem un mājokļiem ir būtiska efektīvai politiku īstenošanai ES un valstu līmenī. Iepriekš neatbilstība starp dažādām dalībvalstīm dažādu valstu datu salīdzināšanu padarīja sarežģītu, un tādēļ es apsveicu, ka ar to saistītie jautājumi tiek noskaidroti. Tomēr, es apzinos, ka šajā sakarā ir jāņem vērā ar datu aizsardzību saistītie jautājumi un saprotu, cik liels darbs tā atrisināšanai ir veikts komitejā. Es tādēļ varēju apstiprināt grozījumu Nr. 71 un visu ziņojumu kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es apsveicu šo priekšlikumu regulai par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu. Formulējot vienotas pamatnostādnes, kas dotu iespēju veikt statistikas datu salīdzināšanu visā Eiropas Savienībā, mēs palielināsim Eiropas spēju izstrādāt tiesību aktus, atbilstošus mainīgajām iedzīvotāju vajadzībām visā Eiropā. Es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − Es saprotu, ka ir vajadzīga atbilstoša un uzticama statistika, kura iegūta plānošanas procesu vajadzībām. Es atzīstu arī to, ka šis ziņojums ir nozīmīgs uzlabojums Komisijas priekšlikumam.

Tomēr es saskatu vairākas problēmas saistībā ar ideju par statistikas datu iegūšanu ES šādā detalizācijas pakāpē. Ir skaidrs, ka daži jautājumi neattiecas uz ES. Kādā veidā iedzīvotāju ģimenes stāvoklis varētu attiekties uz ES?

Un, kaut arī saistībā ar anonimitāti un datu aizsardzību ir paredzētas atsevišķas garantijas, esmu nobažījusies, ka tās varētu būt nepietiekamas, jo īpaši ņemot vērā ļoti daudzās nesenās kļūmes attiecībā uz datu aizsardzību.

Tādēļ es balsoju pret normatīvo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Kā mēs esam to pieredzējuši, kultūras atšķirības jebkurā laikā var saasināt konfliktus. Tādēļ mēs Eiropas Savienībā, jo īpaši lielākās aglomerācijās, atrodamies kā uz pulvera mucas, un to nedrīkst novērtēt pārāk zemu. Ņemot vērā etniska rakstura konfliktus, kas saasinās laiku pa laikam, ir labi, ka ES nepārprotami vēlas uzdot jautājumus par etnisko izcelsmi un reliģiju vismaz iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanā 2011. gadā. Statistikas dati par pastāvīgo iedzīvotāju etnisko un kultūras sastāvu varētu būt noderīgi vardarbības novēršanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Luķs Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejami dati par iedzīvotājiem un mājokļiem Eiropas Savienībā, jo tie ir ārkārtīgi nozīmīgi dažādu politiku, kurām nereti ir Eiropas dimensija, plānošanai, pārvaldībai un uzraudzībai. Augstas kvalitātes ikgadējie iedzīvotāju skaita aprēķini ir vajadzīgi, jo tie ir organiski saistīti ar diviem Eiropas Savienības pamatuzdevumiem: Eiropas Savienības demokrātijas procesiem, kur ikgadējos iedzīvotāju skaita aprēķinus izmanto precīziem aprēķiniem saistībā ar kvalificētu balsu vairākumu Padomē, un arī Struktūrfondu apvienošanas nolūkā, kas ir galvenā ES kohēzijas politikas prioritāte, jo īpaši lai noteiktu reģionu atbilstību.

Tādēļ es domāju, ka šis priekšlikums ir ar ievērojamu politisku nozīmi, ciktāl tas veicina precīzāku demokrātijas, attīstības un kohēzijas kritēriju ievērošanu Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Schroedter (Verts/ALE), rakstiski. − (DE) Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas panākums ir tas, ka Komisijas priekšlikumu šai regulai Parlamentā neapstiprināja kā ikdienišķu jautājumu.

Pateicoties mūsu neatlaidībai, Zaļie spēja nodrošināt, lai šī regula garantētu aizsardzību, iegūstot delikātu informāciju par iedzīvotājiem un to dzīves apstākļiem. Brīvprātīgais pielikums, kas paredz „mikrodatu” apkopošanu un aptaujas par īpaši jutīgiem jautājumiem, piemēram, par seksuālo orientāciju un lasīt un rakstīt prasmi, ir pilnībā svītrots.

Turklāt, pateicoties Zaļo izdarītajam spiedienam, divas reizes tika uzaicināts Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Saskaņā ar viņa viedokli, datu aizsardzība grozītajā priekšlikumā, kas patlaban ir iesniegts Parlamentā, ir ņemta vērā pietiekami. Piemēram, regulā ir mūsu iesniegtais grozījums par datu aizsardzības noteikumu ievērošanas uzraudzību dalībvalstu un ES līmenī. Turklāt, tur ir arī skaidri izteiktas atsauces uz datu aizsardzības noteikumiem attiecībā uz datu pārsūtīšanu un apstrādi.

Ar šo papildu nodrošinājumu regula kalpo tam mērķim, kuram tā ir paredzēta – tā nav jaunu datu apkopošana, bet vienkārši datu par galvenajiem sociālajiem un ekonomiskajiem rādītājiem apkopošanas standartizācija, kas jau patlaban notiek valstu līmenī, lai dotu iespēju veikt salīdzinājumus visā Eiropas Savienībā. Eiropas datu standartizācija nodrošinās to, ka reģionālais finansējums tiks efektīvi izmantots jomās, kurās tas ir visvairāk vajadzīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. (SV) Balsojuma skaidrojums par priekšlikumu par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.

Šodien Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu pirmajā lasījumā par Komisijas priekšlikumu jaunai regulai par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.

Priekšlikumā ir noderīgas ieceres, kuru nolūks ir vienkāršot iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas statistikas datu salīdzināšanu. Tomēr galīgais iznākums ir ārkārtīgi tālejošs pieprasītās informācijas ziņā. Komisija savā priekšlikumā paziņoja, ka katrai dalībvalstij ir jāapkopo tāda informācija par tās pilsoņiem, kā informācija par to seksuālo orientāciju, dati par sieviešu pirmo laulību un esošo laulību, dati par etnisko piederību, reliģiju un par dzīvi dzimušajiem bērniem.

Ir ļoti pārsteidzoši, ka Komisija nāk klajā ar priekšlikumu, kurā ir iekļauti tādi uzmācīgi jautājumi, kas praktiski līdzinās pilsoņu reģistrācijai.

Šodien Parlaments nobalsoja pret atsevišķiem vistālejošākajiem jautājumiem. Tomēr es izvēlējos balsot pret priekšlikumu kopumā, jo tas joprojām pārsniedz pieļaujamās robežas.

 
  
  

- Rezolūcija par Lisabonas stratēģiju (B6-0073/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Giles Chichester (PPE-DE), rakstiski. − Britu Konservatīvie vienmēr ir atbalstījuši Lisabonas stratēģijas mērķus un galveno politiku. Jo īpaši mēs esam uzsvēruši pilnībā funkcionējoša preču un pakalpojumu tirgus, labākas vides uzņēmējdarbības veikšanai (jo īpaši MVU), novatorisma veicināšanas un darba tirgus reformu, īpaši pievēršoties iemaņu, elastīguma un jaunu darba vietu radīšanas svarīgumam.

Mēs atkal balsojām par šo ikgadējo priekšlikumu Lisabonas stratēģijai, lai parādītu mūsu nemainīgo atbalstu reformu darba kārtībai kopumā. Tomēr, tas nenozīmē, ka mēs atbalstām visus detalizētos ieteikumus, kas tajā iekļauti. Jo īpaši mēs pilnībā esam pret papildu sociālajiem pasākumiem (izņemot pret pensiju pārnesamību), kas paredzēti 41. panta sākotnējā versijā.

Mēs arī iebilstam pret transporta iekļaušanu Lisabonas līgumā, kā to paredz 27. pants, un mēs izmantojam iespēju vēlreiz apstiprināt mūsu nelokāmo viedokli, ka EK šī Līguma apstiprināšana jāveic, vēlētājiem balsojot referendumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūciju par Lisabonas stratēģiju un par rezolūciju par ieguldījumu Eiropadomes2008. gada pavasara sanāksmes darbā, jo domāju, ka atjauninātā Lisabonas stratēģija palielina augstos mērķus Eiropas sabiedrībai kopumā, kas šķiet būtiski, saskaroties ar iespējām un problēmām, kas izriet no globalizācijas, demogrāfiskajām pārmaiņām, sociālās nelīdzsvarotības, klimata pārmaiņām, enerģijas drošības, pārtikas nekaitīguma, ekonomiskās izaugsmes un imigrantu integrācijas.

Tādēļ stingra Lisabonas stratēģijas īstenošana būs izšķiroša Eiropas konkurētspējas izvirzīšanai, radot jaunas darbavietas, samazinot nabadzību un sociālo atstumtību.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Pirmkārt, mēs nožēlojam, ka mūsu iesniegtais rezolūcijas priekšlikums par Lisabonas stratēģiju tika noraidīts, ko vēl nopietnāku padara tas, ka mēs uzsākam Lisabonas stratēģijas nobeiguma posmu.

Atkal Eiropas Parlamenta vairākums ir noraidījis iespēju šo politiku mainīt un izsaka pilnīgu atbalstu līdzdalībai nākamajās politikās: tirgus un darba attiecību noteikumu atcelšana, preču un svarīgāko pakalpojumu (pasta pakalpojumi, transports, telekomunikācijas, enerģētika u. c.) liberalizācija un to nodošana privātajiem operatoriem, nodarot zaudējumus nodokļu maksātājiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem.

Kā tas ir redzams Portugālē, šī skaidri neoliberālā politika arvien vairāk izplatās arī citās jomās. Mēs esam liecinieki pieaugošajai veselības aprūpes, izglītības un apmācības komercializācijai, kas saasina sociālo nevienlīdzību un nabadzības palielināšanos, kā arī vairo sociālo atstumtību Eiropas Savienībā.

Patlaban tiek arī izdarīts spiediens, lai nostiprinātu Lisabonas stratēģijas ārējo komponentu, kas nozīmē trešajām valstīm, no kurām daudzas ir mazāk attīstītas, uzspiest ekonomiskos un politiskos noteikumus, pieprasot atvērt to tirgus par labu Eiropas Savienības lielo multinacionālo kompāniju interesēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Rezolūcijā par Lisabonas stratēģiju ir daudz svarīgu noteikumu attiecībā uz uzņēmējiem un patērētājiem. Iniciatīva, ko ir īpaši vērts pieminēt un atbalstīt, ir Mazās uzņēmējdarbības aktu iniciatīva, kura ievieš principu „vispirms jāpadomā par mazākajiem”. Es ceru, ka šī iniciatīva tiks efektīvi un precīzi ieviesta, iesaistoties visām ieinteresētajām pusēm. Man nav jums šeit jāatgādina par mazo un vidējo uzņēmumu lomu ekonomiskajā dzīvē un arī to, cik svarīgi Eiropas Savienības nākotnei ir piešķirt tiem īpašu priviliģētu statusu.

Es vēlētos pievērst uzmanību arī intelektuālā īpašuma aizsardzībai. Mēs visi zinām, ka, salīdzinot ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas Savienības patentu sistēma ar lielo tās vienotības trūkumu ir liela problēma atsevišķām Eiropas Savienības valstīm, kas nepārprotami kavē novatorismu un pētniecību plašā jautājumu lokā, un tas rada zaudējumus visā kontinentā. Tādēļ ir svarīgi izstrādāt kopējus priekšlikumus un risinājumus, lai visi ES patērētāji būtu ieguvēji no jauniem un mūsdienīgiem ražojumiem par vidējai patērētāju pirktspējai atbilstošu cenu.

 
  
MPphoto
 
 

  Stanisław Jałowiecki (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Es atturējos balsojumā par rezolūciju par Lisabonas programmu. Es biju nedaudz pārsteigts, jo īpaši lasot 3. punktu. No tā mēs uzzinām, ka, lai šai programmai nodrošinātu sekmes, mums arī ir jāstiprina ekonomiskā izaugsme Eiropā. Runa ir par vienu vārdu: arī.

Līdz šim es dzīvoju, būdams pārliecināts, ka izaugsme ir galvenais mērķis un ka lietas būtība ir panākt atsevišķas valstis, nevis pieļaut, lai citi panāk mūs. Uzmanīgi izlasot rezolūcijas projektu, var redzēt, ka diemžēl šī nav vienkārša pārteikšanās, bet tā ir likumsakarības apstiprināšana. Šajā rezolūcijā mēs atrodam paziņojumus, ko veiksmīgi varētu iekļaut daudzās citās rezolūcijās. Nereti tie ir jautājumi, kas nepārprotami kavē šo attīstību. Spēkā ir vēlmju uzskaitījums, ko mēs varētu veidot paši savām vajadzībām daudzos citos gadījumos, nevis apspriežot Lisabonas programmu.

Tomēr viens izņēmums ir: attīstība Lisabonas programmas ievadā. Šī rezolūcijas daļa ir ļoti svarīga, bet diemžēl secinājumi nerada optimismu. Mums nav zināms, kā novērtēt šo notikumu attīstību, ja tik tiešām tāda vispār ir atrodama. Šeit nav piemērotas uzraudzības. Tas nozīmē, ka mūsu darbam nav atskaites punkta. Mums ir problēmas ar novērtēšanu. Mēs nezinām, vai mēs virzāmies uz priekšu, vai esam iestiguši. Es domāju, ka mums kā Parlamentam ir jāstrādā pie šīs lietas vairāk par visu.

 
  
MPphoto
 
 

  Othmar Karas (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Pirmdien Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja deva zaļo gaismu Eiropas tehnoloģiju institūta galīgajai statūtu fonda apstiprināšanai. Tas nozīmē, ka visi jautājumi par Eiropas tehnoloģiju institūta iekšējo struktūru finansēšanu ir atrisināti, un tas var uzsākt darbu.

Eiropas Inovāciju un Tehnoloģiju institūts ir svarīgākā komponente, lai mēs sasniegtu vairāk mūsu ekonomikā, mūsu zinātnē un vairāk ilgtspējīgu darbavietu ziņā Eiropā.. Tādēļ ir būtiski, lai ātri tiktu pieņemts lēmums par Eiropas Tehnoloģiju institūta atrašanās vietu.

Es aicinu ES valstu un valdību vadītājus vienoties par noteiktu termiņu šā lēmuma pieņemšanai pavasara Eiropas Padomē. Lēmums ir jāpieņem vēlākais līdz ES jūnija sammitam. Austrijas federālais kanclers AGusenbauer kungs arī ir jāiesaista termiņa noteikšanā, jo Austrija iesniedza ļoti piemērotu pieteikumu.

Termiņš lēmuma pieņemšanai ir jānosaka pavasara sammitā, un tam ir jākļūst par sammita gala dokumenta daļu. Ņemot vērā Vīnes lielisko pieteikumu uzņemt Eiropas Tehnoloģiju institūtu, kancleram A. Gusenbauer ir vērā ņemama atbildība par to, lai lēmumu pieņemtu ātri un precīzi noteiktu termiņu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Atjauninot Lisabonas stratēģiju, es uzsveru vajadzību patiesi atjaunināt integrētas politikas pamatnostādnes, vienlaikus palielinot Eiropas Parlamenta lomu uzraugot, kā stratēģija turpmāk attīstās. Uzmanība ir jākoncentrē uz to, lai izveidotu iejūtīgu Eiropu, kas ekonomiskās problēmas, ar ko mēs saskaramies, risina, neatstumjot sociāli neaizsargātākos. Nepieciešamība noteikt minimālo algu dalībvalstīs ir viens no galvenajiem veidiem, kā mēs varam nodrošināt, lai visi Eiropas Savienības pilsoņi sasniegtu pienācīgu dzīves līmeni. Esmu apmierināts ar rezolūciju un balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Labēji centriskās un kreisi centriskās politiskās grupas viena ar otru sacenšas par to, kurš var sniegt lielāku atbalstu lielo uzņēmumu interesēm un izvēlei. Tās pārspēj pat Komisiju nepopulārās Lisabonas stratēģijas veicināšanā, kas vērsta pret darba ņēmēju interesēm.

Šī apkaunojošā rezolūcija pat nenobirdina krokodila asaras par nabadzību un sociālo atstumtību. Turpretim, tā pieprasa veikt reformas darba tirgū un sociālās apdrošināšanas sistēmās; tā uzsver Komisijas pamatnostādnes, pieprasot, lai tiktu pieņemtas direktīvas par darba laika organizāciju un darba apstākļiem pagaidu darba ņēmējiem; tā aicina dalībvalstis ES konkurētspēju paredzēt savas politikas pamatā un kopējā tirgus izveidošanas pabeigšanu padarīt par svarīgāko ekonomisko un politisko prioritāti.

Saskaņā ar rezolūciju, vispiemērotākais līdzeklis šo un citu pret darba ņēmēju interesēm vērsto pasākumu un politiku atbalstīšanai ir šķiru sadarbība, kas būs veiksmīga, paplašinot sociālo dialogu un izveidojot uzticības pilnu klimatu uzņēmumu un darba ņēmēju starpā.

Darba ņēmēji šīs stratēģijas īstenošanu ir pārcietuši septiņus gadus. Rezultātā viņu dzīves līmenis, nodarbinātība, pensija un sociālās tiesības ir pasliktinājušās. Tādēļ viņi noraida Lisabonas stratēģiju un nostājas pret kapitāla interesēm. Mēs to pašu izjūtam pret ES, kas kalpo šīm interesēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Lai gan es kopā ar Parlamenta grupu vairākumu balsoju par rezolūcijas priekšlikumu, jo piekrītu tā konstruktīvajai pieejai un ieteikumu jēgai, jo īpaši attiecībā uz vajadzību sekmēt ieguldījumus izpētē un novatorismā un izstrādāt politiku, lai veicinātu zināšanas, tirgus atvēršanu un palielinātu elastīgumu un drošību darba tirgos, joprojām nevaru piekrist, ka alternatīvajā rezolūcijā norādītie dati dotu pamatu bažām. Tieši tādēļ es nevaru atbalstīt komunistu grupas rezolūciju.

Divus gadus pēc Lisabonas programmas beigām mums ir jāatzīst, ka iezīmētie mērķi – šie ir augsti mērķi – ne tuvu nav sasniegti (un mūsu sasniegtais ekonomikas attīstības paātrinājums, salīdzinājumā ar palēninājumu Amerikas Savienotajās Valstīs, nevar būt pamats svinībām). Tādēļ es uzskatu, ka labāk būtu galu galā atzīt, ka jāseko iezīmētajam, bet neveiktajam ceļam, nevis jāmēģina pielikt pēdējos spēkus, lai divos gados sasniegtu to, ko mēs nespējām sasniegt astoņu gadu laikā. Gadījumi un apstākļi, kas pamato Lisabonas programmā iekļautos pasākumus, joprojām ir tādi paši – ja ne vairāk iezīmēti, – tātad, pareizais ceļš ir norādīts, un mūsu uzdevums noteikti ir tam sekot.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. (SV) Rezolūcija par Lisabonas stratēģiju neizbēgami izplatīsies, ja tajā ir iekļauti visi būtiskākie jautājumi. To var redzēt arī gala iznākumā. Tomēr ziņojumā ir daudz būtiska un vajadzīga, ko es ar prieku varēju atbalstīt. Visvairāk tas attiecas uz drosmīgākajām daļām, kas parāda, ka Parlaments iet līdzi laikam, piemēram, vides jautājumos un saistībā ar izaugsmi. Diskusija par elastīguma un sociālās drošības (flexicurity) principiem, kura patlaban uzņem ātrumu, arī norāda uz svarīgu – varbūt pat vissvarīgāko – jautājumu par to, kā apvienot drošību un konkurenci. Kā tas ir teikts ziņojumā, mēs nebūvējam nākotni uz protekcionisma un birokrātijas, bet gan uz atvērtību, pieejamību un labvēlīgiem nosacījumiem kā strādājošajiem, tā uzņēmējdarbībai.

Tomēr vēlos paskaidrot, ka manu balsojumu par grozījumu Nr. 12 nevajadzētu nekādā ziņā skaidrot kā atbalstu minimālās algas noteikšanai ES. Gluži otrādi, tas bija skaidrojums tam, ka kolektīvajiem līgumiem ir vieta Eiropas Savienības modelī. Es to šodien skaidri darīju zināmu arī ziņojumā par Integrētajām pamatnostādnēm attiecībā uz izaugsmi un darbavietām, grozījumā Nr. 32, kurā īpaši tika aplūkots šis jautājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Lisabonas stratēģija ir būtiska ES turpmākajiem panākumiem. Ir svarīgi, lai visas dalībvalstis izpildītu apņemšanos padarīt ES par visdinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Rezolūcija par Lisabonas stratēģiju izsaka Eiropas Parlamenta vēlmi nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, radot jaunas, labāk apmaksātas darbavietas, palielinot ieguldījumus pētniecībā, novatorismā un informācijas sabiedrībā.

Rezolūcijas 37. punkts uzsver transporta politikas nozīmi klimata pārmaiņu novēršanā un pieprasa, lai Eiropas transporta tīkliem veiktu pienācīgu novērtējumu attiecībā uz to ietekmi uz vidi.

Es balsoju par grozījumu Nr. 12, ar Eiropas Sociālistu grupas mutisko grozījumu, jo tādejādi „Dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt priekšnoteikumus to sociālai un ekonomiskai līdzdalībai un jo īpaši pieņemt noteikumus, piemēram, attiecībā uz minimālo algu, un citus juridiskus un saistošus noteikumus, kuri attiecas uz visiem vai arī ar atbilstoši valsts tradīcijām noslēgtiem kolektīvajiem līgumiem, kas dotu iespēju strādājošiem pilnu darba laiku nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus no viņu ienākumiem”.

Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu, būdama pārliecināta, ka Eiropas Savienība nav tikai uz konkurenci balstīts kopējais tirgus, bet, ka tā arī ir sociāla Eiropa, kurā katrs pilsonis ir iesaistīts ekonomiskā un sociālā darbībā un kurā tiem ir pienācīgs dzīves līmenis.

 
  
MPphoto
 
 

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. (SV) Lisabonas stratēģija darbojas kopš 2000. gada, un dalībvalstis nav redzējušas vēl nevienu tās nepārprotamu rezultātu. Pašreizējais priekšlikums ierosina jaunu plānu, kura darbība tiek pagarināta līdz 2013. gadam.

Es ticu iestāžu sacensībai. Lisabonas stratēģijā ir noteikti mērķi, kas ir saprātīgi un kurus būtu vērts tālāk attīstīt, piemēram, priekšlikums palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Daļas, kas aplūko „sociālo Eiropu”, no vienas puses, neattiecas uz ES līmeni, un par to būtu jāpieņem lēmumi attiecīgajām dalībvalstīm.

Nākamā rezolūcijas problēma ir tā, ka tajā ir iekļauti daudz neskaidru noteikumu, kas dod iespēju Komisijai šo tekstu tulkot, izskaidrojot tādus pasākumus, kādus mēs neesam prasījuši.

Mans galvenais uzskats ir tāds, ka pašām valstīm ir jānoformulē sava izaugsmes stratēģija, kā to piedāvā demokrātiskā sistēma. Dažas izvēlas sociāli demokrātisko ceļu, taču citas daļēji liberālu, uz tirgu orientētu pieeju. Mums ir jārespektē abas izvēles. Vissvarīgākais ir, lai lēmumi tiktu pieņemti valsts līmenī. Tādēļ es izvēlējos priekšlikumu noraidīt kopumā.

 
  
  

- Ziņojums: Margarita Starkevičiūtė (A6-0029/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, šodien izvēlējāmies balsot par ziņojumu Nr. 29/2008 kopumā.

Tomēr mēs balsojām pret grozījumu Nr. 32, ko iesniedza Zaļo grupa par minimālo algu kā Eiropas modeļa daļu.

Mēs saprotam, ka minimālās algas jautājums ir svarīgs daudzās ES dalībvalstīs.

Tomēr mēs uzskatām, ka katrai dalībvalstij ir jāizlemj pašai, kā šo jautājumu risināt.

Labākais risinājums mums Zviedrijā ir koplīgumi, par ko panākta vienošanās sarunās sociālo partneru starpā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Dodot vārdu galveno darba ņēmēju organizāciju interesēm, cerībām un prasībām, Eiropas Parlaments uzstāj, lai Lisabonas stratēģija tiktu īstenota saskaņā ar Eiropas Komisijas nostādnēm ekonomikā un padziļinot saistītās neoliberālās politikas.

Tādejādi pat finansiālās krīzes draudos un, apstājoties ekonomiskajai izaugsmei, tie iestājas par algu ierobežošanu, valsts izdevumu samazināšanu un valsts pārvaldes modernizāciju kā galvenajiem virzieniem, pie kuriem jāstrādā, kopā ar šķēršļu novēršanu konkurencei un piekļuvei tirgum, citiem vārdiem sakot, liberalizējot sabiedriskos pakalpojumus. To visu papildina lielāka nodarbinātības nestabilitāte, nepiekāpīgi pieprasot elastīguma un sociālās drošības (flexicurity) principu ievērošanu un pensiju sistēmas modernizāciju, citiem vārdiem sakot, devalvēt un izārdīt sabiedrisko sociālās nodrošināšanas sistēmu privāto apdrošināšanas uzņēmumu interesēs.

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis sasniedz šos mērķus, tie iesaka palielināt kontroli un spiedienu uz dalībvalstīm, it kā tām pašām nebūtu nekādas teikšanas par šādu pamatnostādņu pieņemšanu. Izliekoties nesaprotam, cik dziļi šādas politikas ietekmēs dalībvalstu sociālo un ekonomisko stāvokli, tie turpina vēl vairāk apspriest to pašu, ko mēs pilnībā noraidījām.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Mēs balsojām pret šo ziņojumu, kas dalībvalstīm diktē to ekonomiskās un sociālās politikas saturu nākamajiem trim gadiem.

Šis ir īstais brīdis no jauna apgalvot, cik lielā mērā viss, pilnīgi viss, pat tālāk par vienotas valūtas ieviešanu un pavēlēm dalībvalstīm, tagad tiek izlemts Briselē. Šī vairs nav vienkārši mērķu uzstādīšana dalībvalstīm (valsts izdevumu parādu samazināšana, bezdarba novēršana, izaugsmes atjaunināšana un tamlīdzīgi), bet detalizēta to rīcības noteikšana, nosakot, kā kas darāms un kādi instrumenti izmantojami.

Problēma ir tā, ka šīs pamatnostādnes pēdējo 15 gadu laikā nav mainījušās: nodarbinātības elastīgums, imigrācija, lai atjaunotu iedzīvotāju sastāvu un nodrošinātu lētu darbaspēku, atteikšanās no sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas, darba algas ierobežojumi, Maltusa idejas budžeta politikai, ārējās tirdzniecības liberalizācija, konkurence u. c. Šis veids ir labi zināms, un ir arī zināms tā iznākums: bezdarbs, maksātspējas samazināšanās un nabadzības palielināšanās, ražošanas pavājināšanās, sociālais sabrukums u.t.t. Ir brīdis, lai mēs pajautātu: vai tas ir tādēļ, ka dalībvalstis nav pietiekami uzcītīgas pakļāvībā rīkojumiem, un tādēļ lietas tik slikti virzās, vai arī tādēļ, ka tās ir pārāk uzcītīgas, bet netiek doti īstie rīkojumi? Mēs uzskatām, un mūsu pārliecību neaizēno šaubas, ka otrais izskaidrojums ir pareizais.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélčne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Šis neatkarīgais ziņojums aplūko atsevišķas problēmas, ar ko Eiropas Savienība saskarsies nākotnē, piemēram, globalizācijas palielināšanos, sabiedrības novecošanos un klimata pārmaiņas. Daudzi no ieteiktajiem pasākumiem šķiet saprātīgi un varētu norādīt iespējamo ceļu dalībvalstīm.

Jūnija sarakstā ir izteikta pretestība sarežģītām nodokļu sistēmām, sociālajai atstumtībai un vides degradēšanai. Tomēr katrai dalībvalstij pašai ir jāizlemj, kā veidot savu politiku, lai risinātu nākotnes uzdevumus. Visveiksmīgākie risinājumi parādās iestāžu sadarbībā, šie piemēri var iedvesmot un veicināt brīvprātīgos pasākumus citās dalībvalstīs.

Mēs izvēlējāmies balsot pret šo ziņojumu, jo tajā ir risināti jautājumi, par kuriem politiskā atbildība ir dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Mūsu grupa iesniedza vairākus grozījumus par tādiem svarīgiem jautājumiem kā klimata pārmaiņas, godīgāka labumu sadale un godīgs atalgojums, par kuriem es balsoju par.

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Septītajā Lisabonas stratēģijas īstenošanas gadā Eiropas Parlamenta veiktajā pašreizējās situācijas Eiropas Savienībā novērtējumā tiek ņemti vērā jaunie apstākļi, kas raksturo laika periodu 2007.- 2008. gadam. Ņemot vērā pagājušā un šī gada pieredzi, proti, nenoteiktību un riska palielināšanos finanšu tirgos, rodas sajūta, ka īpaša uzmanība ir jāvelta Kopienas makroekonomikas stabilitātei.

Disciplinētība eiro zonā un jo īpaši šīs disciplīnas saglabāšana ir vissvarīgākais. Neskatoties uz to, saskaņā ar no ierobežojumiem brīvās finanšu sistēmas nosacījumiem, galvenā atbildība ir dalībvalstīm, rūpējoties par līdzsvara nodrošināšanu valsts finansēs. Šajā jomā varētu vēlēties vēl daudz ko, pat tajās valstīs, kas sevi uzskata par integrācijas „dzinējiem”, jo īpaši tāpēc, ka tās var rēķināties ar Eiropas Komisijas saudzīgumu.

Viena no prasībām, kas pēdējos gados ir palaista garām, ir ES tirgus patiesā liberalizācija, jo īpaši pakalpojumu tirgū, kas varētu radīt reālāku konkurences spiedienu un novērst aizsargpasākumu radītos šķēršļus, kuri likumā noteiktā līmenī vairs nepastāv, jo tika atrasti mazāk pamanāmi veidi, kā sarežģīt ārvalstu konkurentu dzīvi.

Nepabeigtais jautājums par ES iekšējā tirgus veidošanu nozīmē, ka iespējas uzņēmējdarbībai un radošai pieejai Kopienā, kas sastāv no 27 dalībvalstīm, netiek pilnībā izmantotas. Ir aprēķināts, ka šis trūkums izmaksā 150 miljardus eiro. Šie ir pamatoti iemesli, lai jautājums par kopējā tirgus liberalizāciju ieņemtu atbilstoši svarīgu vietu ziņojumos, kuros vērtētas Eiropas Savienības ekonomika un tās izaugsmes iespējas.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es apsveicu šo ziņojumu par plašām ekonomiskās politikas pamatnostādnēm 2008.- 2010. gadam. Pašreizējos ekonomikas apstākļos mums ir jādod ES vajadzīgos darbarīkus, kas mums palīdzētu pārciest vētru. To darot, Eiropai ir joprojām jāpaliek sociālai Eiropai, kurai ir labi saskaņoti mehānismi kvalitatīvai valsts izdevumu pārvaldībai, pētniecībai, novatorismam un izglītībai. Arī klimata pārmaiņām ir spēcīgi jāiezīmējas Eiropas ekonomikas prioritātēs, ja vēlamies sasniegt augstos mērķus, ko paši esam sev uzstādījuši.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Tā kā galvenais risinājums šajā ziņojumā ir Lisabonas stratēģijas īstenošana valstīs, man patiesi ir jāiepazīstina ar detalizētāku izvērtējumu jautājumiem, par kuriem es kā Eiropas Parlamenta deputāts no Portugāles esmu norūpējies – par manas valsts nespēju sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus – gan rezultātu, gan arī pasākumu ziņā.

Es apzinos, ka vairākos aspektos Portugālei veltītā kritika ir tāda pati, kādu varētu un vajadzētu veltīt Eiropai kopumā. Tomēr, mēs atrodamies tālu – un saskaņā ar pastāvošajiem kritērijiem, piemēram, nodarbinātību, mēs attālināmies vēl vairāk – no Lisabonas mērķu sasniegšanas, un mēs ne tuvu neesam jaunu politiku pieņemšanai, kas nepieciešamas šādam rezultātam. Valsts finansējuma līdzsvara uzturēšana ir prioritāte, taču šis līdzsvars ir jāpanāk, samazinot izšķērdību un likvidējot nepamatotus tēriņus, kā arī godīgi veicot ienākumu sadali.

Nav nepieciešams to sasniegt, pārslogojot mājsaimniecību budžetu un samazinot efektīvas valsts saistības. Tieši tāpat kā privātajā sektorā, konkurētspēju un sekmes sasniedz, nodrošinot labākus pakalpojumus par zemāku cenu, nemainot nevienu no vienādojuma pusēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par M. Starkevičiūtė kundzes ziņojumu. Tajā formulētās pamatnostādnes ir pietiekami skaidras un joprojām veido derīgu pamatu, kas pielāgojams pēdējā laika ekonomiskajai un politiskajai attīstībai. Tādēļ mēs piekrītam priekšlikumam nemainīt ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes nākamo trīs gadu ciklam saskaņā ar Padomes secinājumiem.

Stabilitāte patiesi ir būtiska Lisabonas stratēģijas un integrēto pamatnostādņu efektivitātei. Tādēļ nākamajā ciklā ir jāpievēršas reformu īstenošanai un konkrētu rezultātu sasniegšanai. Mēs atbalstām arī priekšlikumus paskaidrojuma teksta grozījumiem, kas papildina ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes, jo tie labāk pievērš uzmanību pamatnostādņu saturam – problēmām, ar ko saskaras Eiropas Savienība (globalizācija, ekonomiskās izaugsmes pamatu nostiprināšana vidējam laika posmam un ilgtermiņā, straujas demogrāfiskās un sociālās pārmaiņas u.c.).

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. (SV) Es šodien balsoju par ziņojumu, kurā izklāstītas Integrētās pamatnostādnes attiecībā uz izaugsmi un darba vietām 2008.- 2010. gadam. No vienas puses, es priecājos, ieraugot Sociālistu grupas grozījumus, kuros norādīta vajadzība veidot tādu Eiropu, kas ir labvēlīga uzņēmējdarbībai un ne mazāk labvēlīga mazajiem uzņēmumiem.

No otras puses, šī pati deputātu grupa ierosināja arī daudz stingrākus noteikumus finanšu jomā, kuru nolūks ir aizsargāt patērētājus, bet kas arvien vairāk nozīmē viņu peļņas samazināšanos. Šī nostāja ir drīzāk traucējoša, nevis veicinoša, un tādēļ es balsoju pret šo priekšlikumu. Ja Eiropas redzējums kļūt par konkurētspējīgu pasaules nozīmes spēku kādreiz kļūs par realitāti, ir jāveic arī daudz agresīvāki ieguldījumi darba tirgus modernizēšanai, pētniecības un izglītības veicināšanai, kā arī to iespēju izmantošanai, ko piedāvā „zaļāka” ekonomika. Tādēļ es kopā ar Zaļajiem balsoju par vides nodokļiem ES līmenī, lai gan parasti es aizstāvu Eiropas Centrālās bankas neatkarību pret viņu periodiskajiem uzbrukumiem.

Ja šeit ir kaut kas, ko nesenās finanšu svārstības mums ir parādījušas, tas ir ieguvums, ko dod spēcīga Centrālā banka, kas spēj pretoties īslaicīgiem risinājumiem, nemaz neminot stabilizējošo ietekmi, ko dod tās līdzdalība plašā valūtas zonā.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Lielbritānijas Darba partijas delegācija atbalsta galveno šajā ziņojumā, jo tas atbilst vispāratzītajām ES ekonomikas politikām. Tomēr EPLP stingri iebilst pret 26. punktu, kas aicina saskaņot/ koordinēt fiskālos noteikumus, kas ir vienīgi dalībvalstu kompetencē. Tādēļ EPLP nolēma atturēties no balsojuma par šo punktu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Grozījumā 26. punktam ir atsauce uz kopējo konsolidēto uzņēmumu nodokļu bāzi. Es nepiekrītu šim punktam, jo uzskatu, ka to jāizlemj dalībvalstīm. Es atturējos no balsojuma par šo punktu.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski – (RO) Eiropas Parlamenta ziņojums par Integrētajām pamatnostādnēm attiecībā uz darbavietām un izaugsmi aplūko Eiropas Komisijas ierosinātās pamatnostādnes ekonomikas politikām dalībvalstīs un Kopienā laika periodam no 2008.- 2010. gadam.

Es balsoju par 26. apsvērumu, ko ierosinājusi Komisija, jo tajā ir uzsvērta vajadzība pēc „koordinētas fiskālās shēmas, kurā jāiekļauj arī uzņēmumiem izdevīga nodokļu sistēma, kas īpaši izdevīga maziem un vidējiem uzņēmumiem, ar ievirzi uz ekonomiskās izaugsmes atjaunināšanu un darbavietu radīšanu”.

Es balsoju arī par grozījumu Nr. 23, jo tas „prasa, lai ienākumi un veids, kādā tiek sadalīti labumi, nodrošinātu to taisnīgu sadali, sadalot ekonomiskās izaugsmes rezultātā gūtos labumus.” Grozījums paredz minimālo algu katrā valstī, atbilstoši IKP uz vienu iedzīvotāju, tas varētu būt veids, kā nodrošināt, lai pilna darba laika darba ņēmējiem nodrošinātu iztikas līdzekļus no ienākumiem par savu darbu, kas ir jāuzskata par Eiropas sociālā modeļa sastāvdaļu.

Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu, būdama pārliecināta, ka ekonomiskā drošība visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem, sociālā iekļaušanās, dzimumu līdztiesība un tirgus ekonomikas veidošana padarīs Eiropas Savienību par ekonomiskā un sociālā modeļa paraugu globālajā kontekstā.

 
  
  

- Ziņojums: Cem Özdemir (A6-0503/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Es atbalstīju C. Özdemir kunga ziņojumu, jo viena no neatliekamākajām politiskajām problēmām Eiropas Savienībā ir nodrošināt enerģētikas drošību ES. Enerģijas ražošanas izejvielu piegāžu dažādošana ir vienīgais veids, kā ES iegūt neatkarību no Krievijas, un būtiskākais pavērsiens ir šī kopējā ES politika attiecībā uz Vidusāziju. Kopējas ES politikas trūkumu šajā jomā agresīvi izmanto Krievija, par ko vairākumam dalībvalstu nostāja ir pasīva. Tādi projekti kā naftasvada Odesa-Brodi pagarināšana līdz Gdaņskai vai arī Nabuko gāzesvada projekts vairs nav pārāk ticami Krievijas uzņēmumu, kurus vada specdienesti, rīcības rezultātā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernadette Bourzai (PSE), rakstiski. – (FR) Es vēlos sveikt C. Özdemir kungu par viņa patstāvīgo ziņojumu par ES stratēģiju attiecībā uz Vidusāziju. Manuprāt, viņš pilnībā ir izskaidrojis mērķus un prioritātes Eiropas Savienības attiecībām ar katru no piecām Vidusāzijas valstīm. Viņš ir pamatoti norādījis, ka ir vajadzīga saskaņotāka reģionālā pieeja šim stratēģiski svarīgajam reģionam, vienlaicīgi uzsvērdams atšķirības šo valstu starpā.

Es apstiprinu Attīstības komitejas atzinumu, jo īpaši saistībā ar nabadzības izskaušanu, valsts veselības aprūpes un pamatizglītības uzlabošanu un visu diskriminācijas veidu pret sievietēm un minoritātēm piederošām personām likvidēšanu.

Ir svarīgi arī tas, ka šis ziņojums uzsver, ka šajā reģionā ir nepieciešams attīstīt demokrātiju, palielināt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, sekmēt likuma varu, un tas, manuprāt, ir vissvarīgākais.

Ziņojumā tiek atzīts, ka sadarbībai enerģētikas jomā ir primāra nozīme Eiropas stratēģijā. Neraugoties uz to, Eiropas iestādēm ir jābūt vērīgām un jānodrošina, lai enerģētikas un tirdzniecības nolīgumu dēļ netiktu upurētas ne cilvēktiesības reģionā, nedz ar vidi saistītie jautājumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es apsveicu, ka šodien ar ievērojamu balsu vairākumu tika pieņemts ziņojums par ES stratēģiju attiecībā uz Vidusāziju. Ir būtiski, lai Eiropas Savienība ciešāk sadarbotos ar šīm piecām valstīm: Uzbekistānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Kazahstānu.

Ziņojumā gluži pamatoti tiek aicināts diferencēt ES politiku attiecībā pret katru no šīm valstīm. Es varu vienīgi apliecināt faktu, ka tādi kritēriji, kā cilvēktiesību stāvoklis attiecīgajās valstīs un to saistību ievērošana pret EDSO, tiek īpaši izcelti.

Šajā tekstā arī ir dedzīgi uzsvērta šo valstu nozīme ES saistībā ar tirdzniecību un enerģētiku gan tagad, gan nākotnē. Vidusāzijas ģeopolitiskā situācija ir tāda, ka ir jāpalielina sadarbība ar šīm valstīm - gan divpusējā sadarbība, gan arī sadarbība ES līmenī. Ziņojums aicina veikt reformas sociālajā sektorā veselības aprūpes, pārtikas nekaitīguma un korupcijas apkarošanas jomās, lai nodrošinātu ilglaicīgu stabilitāti, drošību un izaugsmi reģionā.

Tādēļ šis ir vispusīgs teksts, kurā ir definētas darbības jomas, kurās ES var sniegt savu palīdzību, lai tās iegūtu pēc iespējas lielāku pārredzamību un uzticamību reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kopā ar pārējo, ko saistībā ar ES ārējām attiecībām ar balsu vairākumu apstiprināja Eiropas Parlamentā, mums tomēr ir vēl viens ziņojums par pasākumu kopumu attiecībā uz trešajām valstīm, neslēpjot – tieši otrādi – ar skaidru mērķi iegūt šo valstu ekonomikā labvēlīgus nosacījumus, kas izdevīgi lielām ekonomiskām un finanšu grupām.

Redzat, kā ziņojums iestājas par starptautisko normu ārvalstu ieguldījumiem ievērošanu un noteikumiem ārvalstu tiešo investīciju veiksmīgākai aizsardzībai šajās valstīs. Ir skaidrs, ka šie paziņojumi nenozīmē neko citu, kā valsts banku privatizāciju(!) un izveidot patiesi konkurētspējīgus un ārvalstu bankām atvērtus finanšu tirgus(!). Citiem vārdiem sakot, šīs valstis vienkārši tiek pārdotas...

Turklāt, saskaņā ar iepriekš minēto mērķi ES intereses sākotnēji parādās par ievērojamiem enerģētikas resursiem šī reģiona valstīs, un tiek pieminēta vajadzība nodrošināt no tām enerģijas piegādi, nemainot pārvades tīklus un ar pēc iespējas lielāku regularitāti.

Būtībā tas atspoguļo daudz sludināto ES lomu pasaulē, jo īpaši patlaban ierosinātajā Līgumā: tās ieceri iegūt dominējošu stāvokli politiskā un ekonomiskā ziņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Vēlos sveikt kolēģi C. Özdemir par šo ziņojumu attiecībā uz Vidusāziju, kuru es pilnībā atbalstīju. Demokrātija un cilvēktiesības ir ES pamatprincipi, un tiem ir jābūt ES politikas centrā attiecībā uz citiem reģioniem. Vidusāzijas valstis ir piesaistījušas pasaules ekonomisko spēku uzmanību, galvenokārt tajās esošo dabas resursu dēļ. ES ir jāpaceļas augstāk par to un jāmēģina izdarīt ieguldījumus arī cilvēkresursos, aizstāvot demokrātiju un cilvēktiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. − (CS) Kas Vidusāzijas valstīm ir mantojumā no Padomju Savienības? Sieviešu līdztiesība, bērnu darba un analfabētisma likvidēšana, uz monokultūru audzēšanu orientēta lauksaimniecība. Nevienā no šīm valstīm augstākās varas dibināšanā sekmes nav guvuši reliģijas elementi.

ES galvenā prioritāte ir šo valstu resursu, proti, naftas, dabasgāzes un urāna izmantošana. Otra prioritāte ir viena no galvenajiem opija kontrabandas ceļiem no Afganistānas slēgšana. Tas uzliek ES, kā arī ASV tiešu atbildību par atbalstu autoritāro režīmu izveidošanai šī reģiona valstīs. Atsevišķas valstis mēģina ierobežot teroristu grupu un kareivīgu islāma ideju izplatīšanos, taču šī situācija negatīvi ietekmē pilsoniskās sabiedrības un pārstāvības demokrātijas attīstību, un tai ir nosliece atbalstīt spēka varu.

Neskatoties uz visu ziņojumā izteikto kritiku šī reģiona valstīm, mums vienmēr ir jāatceras vēsturiskie apstākļi, ko šīs valstis ir pieredzējušas savas attīstības ceļā. ES ir jāpalīdz tām pārvarēt negatīvās sekas, kas radušās daudzu gadu ilgās ES un ASV klātbūtnes dēļ kaimiņos esošajā Afganistānā.

Nav iemesla izvēlēties Turciju par galveno iespējamo starpnieku pozitīvas ietekmes nodrošināšanā reģionā. Esošā situācija attiecībā uz minoritāšu tiesību ievērošanu Turcijā patiesībā nedot iespēju pamatot šo pieeju. Turpretim, lielāka uzmanība ir jāpievērš tradicionālajai saiknei ar Krieviju. Nonākot līdz cīņai pret terorisma izplatību un narkotiku kontrabandu caur šī reģiona valstīm, Krievija ir mūsu ciešākais sabiedrotais.

Neraugoties uz iepriekš minētajām bažām, es atbalstu šī ziņojuma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par priekšlikumu ES stratēģijai attiecībā uz Vidusāziju, jo piecas republikas šajā reģionā saņem Oficiālo Attīstības palīdzību, un Eiropas Savienībai ir īpaša atbildība par atbalsta sniegšanu šīm valstīm. Es vēlos uzsvērt Eiropas Savienības kā starpnieka lomu starp šīm Vidusāzijas valstīm, līdzsvarojot būtiskās atšķirības, kas ir piecām republikām politisko, ekonomisko un sociālo apstākļu ziņā. Īpaši es vēlos norādīt uz šausmīgo stāvokli veselības aprūpes jomā, kurā ir vainojama minimālā medicīniskās aprūpes sistēma.

Piekļuves nodrošināšana tīram dzeramajam ūdenim un visu iedzīvotāju pieslēgšana valsts ūdensapgādes tīklam ir milzīgi svarīga problēma Tadžikistānā, Uzbekistānā un Kirgizstānas Republikā. Man nozīmīgi ir arī tas, ka mans balsojums par ES stratēģiju attiecībā uz Vidusāziju ir arī balsojums par dzīves apstākļu uzlabošanu Vidusāzijas iedzīvotājiem sociālajos, veselības un juridiskajos aspektos .

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − C. Özdemir kunga ziņojums par ES stratēģiju attiecībā uz Vidusāziju aplūko būtisku ES ārpolitikas darba kārtības jautājumu. Es apsveicu to, ka ir uzsvērta nepieciešamība ievērot cilvēktiesības Vidusāzijas reģionā; tā ir pieeja, ko ES savā ārpolitikā ir jāuzsver vairāk. Pierādījumu demokrātijas attīstībai reģionā ir maz, jo īpaši Uzbekistānā un Turkmenistānā, un jebkurai ES sadarbības stratēģijai ir jāmēģina šīs valstis iesaistīt virzībā uz demokrātijas principu ievērošanu. Kā tas skaidri pateikts ziņojumā, Vidusāzijā ir vajadzīga aktīva sadarbība ar ES enerģētikas jomā, kas sola rast savstarpēji izdevīgus risinājumus situācijā, kurā patlaban ir enerģētikas tirgus. Es piekrītu C. Özdemir kunga ieteikumiem un balsoju par ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Notikumu attīstība Vidusāzijā, izņemot Kirgizstānas Republiku, ir satraucoša ne tikai viena vien iemesla dēļ.

Pirmkārt, cilvēktiesību un demokrātijas, daudzu sieviešu ļaunprātīgas izmantošanas (piespiedu laulības, seksuāla izmantošana, izvarošana u. c.) un bērnu darba ziņā situācija reģionā ir pilnībā nepieņemama.

Bez tam, veselības aprūpes un infekcijas slimību izplatības (jo īpaši HIV) pieaugums joprojām ir satraucošs.

Visbeidzot, Vidusāzija negūs labumu no efektīvas iekļaušanās pasaules ekonomikā līdz tam laikam, kamēr visas piecas reģiona valstis neiestāsies PTO (Kirgizstānas Republika ir tās locekle kopš 1998. gada).

ES stratēģija attiecībā uz Vidusāziju var dot efektīvu ieguldījumu šī pasaules reģiona ekonomikas un cilvēku attīstībai. Eiropas Savienība nedrīkst izturēties nevērīgi pret Vidusāziju, kura ir stratēģisks krustceļš starp Eiropu un Āziju un tradicionāls partneris tirdzniecības attiecībās un sadarbībā enerģētikas jomā.

Es stingri atbalstu šo tekstu ar tā vēlmi, lai tiktu izskaidrotas ES prioritātes Vidusāzijā, lai Eiropas uzsāktie projekti reģionā tiktu pastiprināti un lai to īstenošana tiktu paātrināta. Tas ir iemesls tam, kādēļ es balsoju par ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Stratēģiskā plānošana attiecībā uz Vidusāziju ir patiešām laba doma, un tas patiesi ir vajadzīgs, jo īpaši attiecībā uz ekonomisko sadarbību un tirgu atvēršanu. Būtu arī saprātīgi šo procesu paātrināt, lai uzturētu attīstību.

Tomēr nedrīkst pieļaut, ka turpinās situācija, kurā Eiropas Savienības līmenī piemērotie standarti kļūst nenozīmīgi Vidusāzijā. No otras puses, to pašu kritēriju piemērošana, ko piemēro Eiropā, nozīmētu parādīt krietni lielu augstprātību attieksmē pret ziņojumā minētajām iedzīvotāju grupām un viņu pašnoteikšanās tiesībām. Attiecībā uz sieviešu lomu ir pamatota nepieciešamība rīkoties citos pasaules reģionos, ne tikai arābu valstīs, kur šī nepieciešamība ir vissteidzamākā.

Tomēr plaši izplatītais bērnu darbs, jo īpaši Ķīnā, ir iekļauts standartos, kurus es tikko pieminēju, ko tirdzniecības partneriem ir jāievēro.

Terorisma un narkotiku tirdzniecības apkarošanai, kuras savā ziņā ir savstarpēji saistītas, ir jābūt darba kārtības pašā augšgalā. Šai cīņai ir jābūt nepiekāpīgai.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristiana Muscardini (UEN), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atbalstu Eiropas Komisijas dokumentu attiecībā uz jaunām partnerattiecībām Vidusāzijā, taču es vēlos uzsvērt šādus aspektus.

Pirmkārt, arvien svarīgāka kļūst starptautiskā tirdzniecība ar Vidusāziju, kura tagad ir kļuvusi par būtisku alternatīvu energoresursu piegādes ziņā.

Otrkārt, tādēļ Eiropas Savienība šo pasaules daļu nedrīkst izlaist no acīm, un tai jāmudina tā iesaistīties pasaules tirdzniecībā un ekonomiskajā sistēmā, atbalstot to reģiona valstu kandidatūras, kuras vēl nav PTO locekles. Tādēļ tirdzniecības attiecību nostiprināšana ar visu reģionu ir jāuzskata par stratēģijas daļu, kuras nolūks ir panākt plašāku sadarbību un integrāciju pašās valstīs un palielināt Eiropas Savienības ietekmi, tostarp politisko ietekmi, reģionā, kurā ir panākta attīstība demokrātijas virzienā.

Treškārt, veidojot kopējo pieeju attiecībā pret Vidusāziju, ir jāņem vērā reģiona valstu galvenās politiskās un ekonomiskās atšķirības. Īpaši tiek uzsvērta tādas valsts kā Kazahstānas loma, kura ir ekonomiski attīstīta, un tādēļ iespējamie ieguvumi tiek saistīti ar attiecību nostiprināšanu ar šo valsti īpaši visa reģiona vispārējās attīstības ziņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība ir kaimiņattiecību politikas ietvaros mēģinājusi izveidot ciešas attiecības un dialogu. Attiecībā uz Vidusāziju jaunas stratēģijas un partnerattiecību izveidošana ar piecām jaunām valstīm palīdz veicināt lielāku stabilitāti, sociālekonomisko un demokrātijas attīstību un drošību visā šajā Āzijas daļā.

Mēs norādām, ka Vidusāzijas stabilitātē ir ieinteresēta pasaule, jo nopietnas un ieilgušas krīzes šajā reģionā var izraisīt katastrofālas sekas, kas ietekmēs ES un tās dalībvalstis. Turklāt Vidusāzijas ģeopolitiskais stāvoklis piesaista ekonomisko lielvaru, tādu kā Krievija, ASV, Ķīna un Turcija, arvien lielāku interesi.

Es domāju, ka turpmāk, veidojot šīs attiecības, kuru mērķis ir lielāka stabilitāte un drošība, kā arī palielināta politiskā, ekonomiskā un sociālā sadarbība, ir jāņem vērā cilvēktiesību situācija katrā no šīm valstīm, kā arī jānostiprina tirdzniecības attiecības un sadarbība enerģētikas jomā un jāpievērš uzmanība attīstības vajadzībām un saistībām, kuru mērķis ir uzlabot reģiona iedzīvotāju dzīves apstākļus.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika