Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 20. februāris - Strasbūra

10. ANO Cilvēktiesību padomes septītā sesija (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojumi par ANO Cilvēktiesību padomes septīto sesiju.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Priecājos, ka man ir dota iespēja runāt ar jums par Cilvēktiesību padomi.

Iekļaujot šo jautājumu plenārsēdes darba kārtībā, Eiropas Parlaments ir apstiprinājis to, kādu nozīmi Eiropa kopumā piešķir Cilvēktiesību padomei. Tā ir centrāla, globāla struktūra cilvēktiesību aizsardzībai. Eiropas Savienība ir nelokāma Cilvēktiesību padomes efektīvas darbības aizstāve. Mēs esam ļoti smagi strādājuši, lai to panāktu, un rezultātā tā piedāvā stabilu pamatu ātru un efektīvu atbildi uz visnopietnākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Kā zināms, pagājušā gada decembrī tika pieņemta Cilvēktiesību padomes galīgā institucionālā pakete, un nu ir pienācis laiks Padomei rīkoties. Padomes sestā sesija, kas notika pagājušā gada septembrī un decembrī, radīja daudzus svarīgus rezultātus, kurus es te neuzskaitīšu. Mūsu mērķis ir turpināt šo darbu septītajā un astotajā darba sesijā.

Septītā sesija notiks nākamajā mēnesī, un tā būs ļoti saspringta. Arī astotajā sesijā, kas notiks pirmajās divās jūnija nedēļās, tiks diskutēts par 25 īpašo referentu mandātu pagarināšanu, regulārajiem īpašo referentu ziņojumiem un vairākām satraucošām cilvēktiesību situācijām dažās valstīs par konkrētām tēmām.

No Eiropas Savienības viedokļa mandātu pagarināšanai īpašiem referentiem no Birmas/Mjanmas, Kongo Demokrātiskās Republikas, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas un Somālijas ir izšķiroša nozīme septītajā Cilvēktiesību padomes sesijā.

Turklāt Eiropas Savienība izmantos katru iespēju, ko tai sniedz Padome, lai pievērstu uzmanību satraucošajam cilvēktiesību stāvoklim citās pasaules malās. Tādējādi tā iesaistīsies interaktīvos dialogos ar individuālajiem īpašajiem referentiem un ar Augsto komisāru cilvēktiesību jautājumos.

Interaktīvi dialogi ir nozīmīgs, jauns Padomes instruments, un Eiropas Savienība turpinās to nostiprināt kā vienu no galvenajiem veidiem, ko piedāvā parastās Padomes sesijas, runājot par individuāliem jautājumiem.

Dāmas un kungi, kā jau jūs zināt, savā prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē Slovēnija ir nosaukusi starpkultūru dialogu par vienu no savām prioritātēm. Tāpēc mums ir prieks, ka šim jautājumam arī tiks pievērsta pienācīga uzmanība Cilvēktiesību padomes septītajā sesijā.

Civilizāciju alianses Augstā pārstāvja Sampaio kunga sūtītais uzaicinājums apmeklēt šo sesiju norāda pastiprināto apziņu, ka Civilizāciju alianses darbība palīdz stiprināt reliģisko iecietību, kas arī ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm cilvēktiesību jomā.

Atļaujiet man iepazīstināt jūs ar vēl kādu ļoti svarīgu attīstības norisi Cilvēktiesību padomes darbības sfērā, proti, ar universālu periodisku pārbaudi, kuram Eiropas Savienība piešķir lielu nozīmi. Šim instrumentam ir jāpiedāvā veids, kādā pārskatīt cilvēktiesību situāciju visās dalībvalstīs ar vienādiem nosacījumiem. Eiropas Savienības dalībvalstis, kas jau pavasarī (aprīlī un maijā) tiks pakļautas šim mehānismam, patlaban rūpīgi gatavojas šai pārbaudei. Mēs centīsimies panākt maksimālu pārskatāmību un efektivitāti ar šo procesu. Metodei, ar kādu tiks veikta šī periodiskā pārbaude, būs nozīmīga ietekme uz Cilvēktiesību padomes ticamību kopumā.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju šo iespēju uzrunāt Parlamentu par Cilvēktiesību padomes septītās sesijas tēmu. Ļaujiet man sākt, iekļaujot Cilvēktiesību padomi, manuprāt, tai piemērotākajā kontekstā.

Es jau agrāk esmu to teikusi, bet ir svarīgi paturēt prātā, ka Padome ir progresējošs darbs. Tas kļūst skaidrs, atskatoties uz tās darbību pagājušā pusotra gada laikā. Par spīti nelīdzenajam sākumam ar domu dalīšanos Lībijas krīzes jautājumā un sarunu gaisotni, kas Eiropas Savienībai joprojām sagādā grūtības, ir sasniegti nozīmīgi rezultāti. Es it īpaši gribu minēt jauninājumu, kas ir vēlēšanu kandidātu solījumi cilvēktiesību jomā; spēju novadīt īpašas sesijas neatliekamu cilvēktiesību situāciju risināšanai, kas ir milzīgs solis uz priekšu no tās priekšgājējas, Cilvēktiesību komisijas, ikgadējā rituāla; „interaktīvo dialogu” attīstība ar ANO īpašām procedūrām, ļoti sabiedrisks veids, kā vērst uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem; un visbeidzot svarīgas iestāžu dibināšanas paketes vienprātīga izveide.

Padomes priekšsēdētājs, D.Costea, pagājušajā nedēļā bija Briselē, lai īsi instruētu Padomi un Parlamentu par gatavošanos septītajai sesijai. Viņš Padomi raksturoja ar vārdiem: „Labāk, nekā gaidīju, sliktāk, nekā cerēju.” Tas varētu izklausīties ciniski, varbūt tas atspoguļo darba ANO ikdienas realitāti, bet es uzskatu, ka tas precīzi nosaka toni. Padomes darbībā ir gan labais, gan sliktais, bet tā progresē un tāpēc ir uz pareizā ceļa.

Septītās sesijas prioritāšu sarakstā ir neatliekamu cilvēktiesību situāciju izskatīšana — tas arvien vairāk kļūst par standartu, pēc kura ir jāspriež par padomi — un iestāžu dibināšanas reformas īstenošanas turpināšana. Par cilvēktiesību situāciju efektīvi papildpasākumi īpašai sesijai par Birmu/Mjanmu ir sevišķi svarīgi. Citu prioritāšu starpā cilvēktiesību pārkāpumi Šrilankā un Kenijā arī ir jāizskata šajā sesijā. Institucionālo reformu īstenošana ir strīdīgs, bet tikpat svarīgs jautājums, ņemot vērā tā ietekmi uz turpmākajiem padomes panākumiem. Vienošanās par kritērijiem padomdevējas komitejas locekļu ievēlēšanā un piemērotu, pārskatāmu kvalificētu kandidātu iecelšana īpašai atjaunojamu mandātu procedūrai ir galvenie septītās sesijas jautājumi.

Visbeidzot ļaujiet izteikt pāris komentāru par vispārējo periodisko pārbaudi jeb UPR, kā tā ir plašāk zināma. Priekšsēdētājs šonedēļ ziņoja, ka pārbaudāmās valstis aprīļa un maija sesijās savus pienākumus uztver nopietni. Es tā ceru. Pirmās UPR sesijas visticamāk lauzīs ceļu atlikušajām. Tādēļ ir būtiski, ka pārbaudāmās ES dalībvalstis sniedz godīgu kritiku par saviem cilvēktiesību jautājumiem. Tam nav jābūt skaistumkonkursam.

Turklāt es redzu, cik liela nozīme būs Eiropas Savienībai UPR „rezultātu paziņošanas sesijās”. UPR galvenais uzdevums ir likt starptautiskajai kopienai sadarboties ar valstīm, lai sasniegtu uzlabojumus cilvēktiesību jomā pēc pamatīgas neveiksmju un vajadzību pašanalīzes. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm nevajadzētu kavēties ar tehniskas palīdzības piedāvāšanu gadījumos, kad tas šajās rezultātu sesijās ir nopelnīts. Šāda rīcība parādītu īstu apņemšanos veicināt cilvēktiesību ievērošanu svarīgā sabiedriskā vidē.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, Parlaments sūta delegāciju uz ANO Cilvēktiesību padomes septīto sesiju. Delegācijas uzdevums būs izteikt vārdos Parlamenta bažas par Cilvēktiesību padomes (CTP) darbu un vizītes laikā atskaitīties Cilvēktiesību apakškomitejai.

Mēs redzam, ka CTP septītā sesija ir izšķiroša, jo tajā pirmoreiz tiks izskatīti vairāki nozīmīgi jautājumi saistībā ar jaunajām darba metodēm, kas izriet no 2006. un 2007. gadā pieņemtās iestāžu veidošanas reformas paketes.

Ticamību CTP rada šo reformu un mehānismu īstenošana, un mūsu mērķis ir nostiprināt padomes spēju izskatīt cilvēktiesību pārkāpumu gadījumus visā pasaulē, it īpaši visneatliekamākos.

Mēs izrādām cieņu atzīstamajiem CTP darba rezultātiem, it īpaši universālās periodiskās pārbaudes ieviešanas un īpašu pārskata procedūru izstrādē, kā arī atzīstamajiem Cilvēktiesību padomes prezidentūras panākumiem.

Mēs atzinīgi vērtējam pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju dalību, kā arī īpašās procedūras, kas ir ANO cilvēktiesību struktūras pamatā un ir būtiskas, it īpaši Cilvēktiesību padomei.

Tomēr mēs nosodām konkrētus Cilvēktiesību padomes lēmumus, piemēram, lēmumu neatjaunot mandātus Baltkrievijas un Kubas īpašajiem referentiem.

Ņemot vērā pagātnē gūtās mācības, mēs uzsveram, ka ir svarīgi rīkot konkurētspējīgas vēlēšanas visos reģionos, lai ANO dalībvalstīm nodrošinātu īstu izvēli. Mums par nožēlu iemesls ir tāds, ka dažas valstis, kurās ir problēmas cilvēktiesību jautājumos, līdz šim ir ievēlētas.

Es vēlreiz aicinu Padomi, Komisiju un dalībvalstis turpināt uzstāt uz kritēriju izveidi dalībvalstu ievēlēšanai ANO Cilvēktiesību padomē, arī izdot paliekošus aicinājumus īpašām procedūrām.

Runājot par ES iesaistīšanos, mēs atzīstam ES un tās dalībvalstu aktīvo dalību pirmajā CTP darba gadā. Ir svarīgi, lai ES būtu vienota nostāja cilvēktiesību jautājumos, un mēs aicinām Komisiju un Padomi pieņemt kopēju nostāju, lai nodrošinātu to, ka ES dalībvalstis automātiski paraksta un ratificē visus starptautiskos cilvēktiesību instrumentus.

Un visbeidzot ES ir jāpadara efektīvāka palīdzības un politiskā atbalsta sniegšana problemātiskajās valstīs, lai tās stimulētu sadarboties ar Cilvētiesību padomi.

  Józef Pinior, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padome Eiropas Parlamentam ir viena no interesantākajām sfērām cilvēktiesību jomā. Mēs rūpīgi uzraugām šīs padomes darbību, un Eiropas Parlaments divreiz gadā sūta savas misijas uz Ženēvu.

Es gribētu izteikt trīs piezīmes. Pirmkārt, es gribētu izrādīt cieņu atzīstamajiem padomes prezidentūras panākumiem, un tomēr es gribētu uzsvērt Eiropas Savienības atbalsta nozīmi, kā arī atzinīgi vērtēt kandidātus ar augstiem integritātes standartiem, kas balotēsies jaunās padomes prezidentūras vēlēšanās, kas notiks 2008. gada 23. jūnijā.

Otrkārt, es gribētu uzsvērt īpašās procedūras, kas ir ANO cilvēktiesību struktūras pamatā un ir nozīmīgas, it īpaši Cilvēkiesību padomei, pilsoniskajai sabiedrībai un demokrātiskajām valstīm. ES dalībvalstīm jo īpaši ir jāuzrauga un jāmudina padomes locekļi veikt savus pienākumus cilvēktiesību veicināšanas jomā.

Eiropas Parlamentam ir jānosoda padomes lēmums neatjaunot īpašo referentu mandātus Baltkrievijai un Kubai. Atzinīgi jāvērtē īpašo referentu mandātu atjaunošanu Sudānai un Libērijas, Haiti un Burundi neatkarīgajiem ekspertiem.

Treškārt, liela daļa padomes pamatotās kritikas ir vērsta pret neveiksmīgo īpašu valstu situāciju risināšanu. Vienpusēja starptautiska līdzjūtība Palestīnas jautājumā un mokošie islāmisko valstu centieni lika padomei pievērsties Tuvo Austrumu konfliktam, bet atkārtotu kritiku saņēma tikai no vienas valsts — Izraēlas — par Hezbollah un kādas palestīniešu frakcijas izdarīto pārkāpumu ignorēšanas. Uzdevums ir izveidot politisko gribu padomes dalībvalstīm, lai taisnīgā veidā efektīvi risinātu šādas situācijas.

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Cilvēktiesību padomes septītās sesijas priekšvakarā Parlaments vēlas nosūtīt ziņu, lai paustu atbalstu un aicinātu uz modrību un mobilizāciju.

Padome ir vienīgā starptautiskā iestāde, kas patiesībā cīnās pret cilvēktiesību pārkāpumiem un īpaši atbild uz ārkārtas gadījumiem, cilvēktiesību krīzes situācijām, kā arī ilgtermiņā sadarbojas ar īpašajiem referentiem un veido interaktīvu dialogu ar NVO. Padome ir unikāla un atrodas sarežģītā pagrieziena punktā savas pastāvēšanas vēsturē. Ar vienu gadu nepietiks, lai nostabilizētu tās efektivitāti. No otras puses skatoties, ar gadu varētu pietikt, lai to nopeltu, un, kā jau mēs zinām, ir bijuši vairāki mēģinājumi mazināt un novērst tās darbības efektivitāti.

Es pirmām kārtām gribētu pieminēt Sigma Huda kundzes, īpašās referentes cilvēktirdzniecības jautājumos, stāvokli. Viņa atrodas nožēlojamos apstākļos Bangladešas cietumā. Tad attiecībā uz šiem pašiem īpašajiem referentiem par padomdevējas iestādes priekšlikumiem beidzot lems sliktākajā gadījumā priekšsēdētājs. Tas sniedz jums priekšstatu par to, cik viņa nozīme ir būtiska, un es vēlos atzinīgi novērtēt priekšsēdētāja D. Costea lielisko darbu, tomēr arī vērst jūsu uzmanību uz to, ka jūnijā viņš tiks nomainīts.

Tāpēc ES ir jābūt tikpat uzmanīgai un proaktīvai. Tās rīcība ir izšķiroša. Mēs to redzējām Gazā. ES atturīgums ievērojami mazina vēstījuma atklātību un pašas padomes nozīmi.

Tomēr, kad ES uzņemas īpašas sesijas iniciatīvu un izturas pavēlnieciski, padomē notiek izaugsme, un tā sasniedz rezultātus. Lai tā notiktu, mūsu dalībvalstīm ir jānostiprina savas pārvalstiskās apvienības, lai pārliecinātu citus un novērstu jebkādu bloķējošu reakciju, kas atsviestu padomi atpakaļ neparedzētu gadījumu risināšanas mokās.

Tāpēc mēs aicinām savas valdības pielikt lielākas pūles un radīt piemēru. Radīt piemēru, ieceļot neatkarīgu ekspertu, piedaloties citas valdības izvērtēšanā ar UPR sistēmu, pašiem būt atvērtiem kritikai un paškritikai un radīt piemēru jaunu dalībnieku ievēlēšanai. Pastāvīgam aicinājumam veikt īpašas procedūras ir jābūt vissvarīgākajam ES dalībvalstu kritērijam.

  Richard Howitt (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es cildinu šo rezolūciju. Es cildinu Parlamenta delegācijas darbu Ženēvā, kur papildus darbam ar saviem ES pārstāvjiem, mēs strādājam ar viņiem, lai panāktu dialogu ar valstīm citos pasaules reģionos, pierādītu Eiropas spēku un vienotību un solidaritāti cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību aizstāvībā.

Es pateicos, ka mani grozījumi ir iekļauti tekstā, kas pauž atbalstu aicinājumam uz īpašu sesiju, kas veltīta vardarbībai pret sievietēm, un tam, ka visas valstis parastās un ratificē visus starptautiskos cilvēktiesību instrumentus. Es aicinu Eiropu sniegt atbalstu, un es īpaši aicinu atjaunot īpašā pārstāvja uzņēmumu un cilvēktiesību lietās mandātu. Tā kā nupat esmu atgriezies no Gazas, es gribētu īpaši paslavēt 34. punktu. Šis ir aplenkuma stāvoklis, kurā Gazas iedzīvotājiem tiek uzspiesti viduslaikiem raksturīgi nosacījumi. Šodien mēs to nosauksim par klaju cilvēktiesību pārkāpumu. Pat ja Tony Blair nespēj pierunāt Izraēlu ļaut importēt aprīkojumu, lai apturētu to, ka ar 40 000 litru neapstrādātu cilvēku radītu atkritumu piesārņo ūdens krājumus, Eiropai ir pienācis laiks rīkoties. Eiropas spēki ar jaunu mandātu var palīdzēt uzraudzīt robežu atkalatvēršanu, un, kā es patlaban lūdzu jūsu atbalstu, Eiropas valstis var panākt vispusēju vienošanos ANO Cilvēktiesību padomē, lai meklētu veidu, kā īstenot starptautiskās humanitārās tiesības. Mēs kā Eiropa varam uzņemties iniciatīvu, kā to ieteica Slovēnijas prezidentūra mūsu Cilvēktiesību apakškomitejā Briselē vēl tikai pagājušajā nedēļā. Mēs varam ieteikt proporcionālu tekstu, kurā tiek atzīts, ka gan teroristu raķešu uzbrukumi, tāpat kā kolektīvā sodīšana saistībā ar blokādi ir uzskatāmi par Ceturtās Ženēvas konvencijas pārkāpumiem. Tādējādi mēs varam panākt konsensu Ženēvā, kas būtiski mainītu humanitāro krīzi, no kuras cieš Gazas iedzīvotāji.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, būtiska veco mehānismu un darbības veidu pārbaude, kā arī jaunu prakšu ieviešana ir radījusi lielas cerības par Cilvēktiesību padomes spēju rīkoties kā efektīvai iestādei, kas vērš savu uzmanību uz to, kā tiek risināti cilvēktiesību pārkāpumi, un kas ļauj politiskām situācijām nešaubīgi nonākt ANO iestāžu pārziņā.

Ticamība Cilvēktiesību padomei ir arī atkarīga no jaunās, īpašās procedūras mandātu īpašniekiem, kurus iecels martā. Ir ļoti svarīgi, lai izšķirošie faktori būtu profesionālisms, taisnīgums, neatkarība un objektivitāte.

Kā daudzi citi klātesošie, arī es šajā situācijā vēlos, lai Cilvēktiesību padomes lēmums būtu nepagarināt īpašo referentu mandātus Baltkrievijai un Kubai. ES dalībvalstīm ir arī jācenšas panākt, lai Kongo Demokrātiskās Republikas neatkarīgā eksperta mandāts tiktu pagarināts.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Es vēlos pateikties deputātiem, kas piedalījās šajās debatēs un dalījās savos viedokļos, kas neapšaubāmi palīdzēs Padomes prezidentūrai sagatavoties Cilvēktiesību padomes septītajai sesijai.

Es īpaši gribētu uzsvērt, ka pilnībā piekrītu Andrikienė kundzes paziņojumam par to, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešams būt vienotai un paust kopēju nostāju Cilvēktiesību padomē.

Es gribētu arī vērst uzmanību tam, ka arī prezidentūra cer uz veiksmīgu sadarbību ar Eiropas Parlamenta delegāciju. Eiropas Savienības nozīme cilvēktiesību ievērošanas veicināšanā un aizsardzībā ir neapstrīdama, un tāpēc mēs gribētu, lai šajā godājamajā sapulcē mums būtu vislabākā sadarbība.

Un noslēgumā es gribētu pateikt, ka Cilvēktiesību padomes septītā sesija sāksies ar ministru sēdi, kurā Eiropas Savienības prezidentūras vārdā uzstāsies Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes priekšsēdētājs, ministrs Dimitrij Rupel. Piedalīsies arī vairāki citi augstie pārstāvji, varbūt pat ANO ģenerālsekretārs.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienība ir ļoti svarīga struktūra, kurai ir jādodas pareizajā virzienā un šajā virzienā jāved arī Cilvēktiesību padome.

Padomei vēl sevi ir jāpierāda kā efektīvai ANO iestādei cilvēktiesību jomā; tik daudz nu būtu skaidrs. Tomēr, kā jau es agrāk teicu, ir pārāk ātri izteikt galīgo spriedumu. Patiešām — ja mēs to darītu patlaban, tas pat varētu kavēt turpmāko progresu. Tāpēc ir svarīgi, ka cilvēktiesību kopiena turpina atbalstīt Cilvēktiesību padomi, kaut arī ar kritisku aci. Tāpēc es priecājos, ka Eiropas Parlamenta delegācija piedalīsies septītās sesijas posmā, lai pirmām kārtām novērtētu tās darbu.

Es līdzīgi Andrikienė kundzei domāju, ka Eiropas Savienībai būs jācenšas panākt vienotu nostāju šajā jautājumā. ES dalībvalstu modeļi padomes vēlēšanām ir ļoti saskaņoti, un, jo tie ir saskaņotāki, jo svarīgāka būs mūsu nostāja.

Runājot par dalības kritērijiem — pagaidām ir bijis neiespējami noteikt šādus kritērijus. Tomēr solījumi uzņemties saistības cilvēktiesību jomā būs svarīgs solis ceļā uz kandidātvalstu lielāku atbildību, un, kā jau es agrāk minēju, šis ir nozīmīgs solis.

Attiecībā uz īpašajām procedūrām ES aktīvi cīnās, lai pagarinātu esošos mandātus un radītu jaunus, kurus mēs uzskatām par nepieciešamiem.

Visbeidzot ļaujiet man bilst kādu vārdu par Baltkrieviju un Kubu. Padomi var kritizēt par to, ka tā neatjauno šo valstu mandātus, bet šādu kompromisu bija jāatrod, lai saglabātu citu valstu un tematiskos mandātus, kurus patlaban pārskata. Līdzīgs ir Sudānas gadījums. Ir žēl zaudēt Darfūras ekspertu grupas mandātu, bet tas diemžēl bija neizbēgami, lai saglabātu Sudānas īpašā pārstāvja mandātu.

Tāpēc, lai panākt konsensu, Eiropas Savienībai reizēm ir jābūt gatavai pieņemt grūtus kompromisus. Tomēr kopumā skatoties, mēs šajā jomā esam ļoti spēcīgs dzinulis un iestāde, un mums ir jāturpina strādāt, lai Cilvēktiesību padome tiešām darbotos un dotos pareizajā virzienā. Eiropas Parlaments ir ļoti, ļoti spēcīgs ierocis, kas mums var palīdzēt šajā ceļā.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2008. gada 21. februārī.

SĒDI VADA: Diana WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece