Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 20. februāris - Strasbūra

11. Jautājumu laiks (jautājumi Padomei)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais darba kārtības punkts ir jautājumu laiks (B6-0010/2008).

Padome izskatīs šādus jautājumus.

Jautājums Nr. 1, ko uzdeva Manuel Medina Ortega (H-1042/07)

Temats: imigrācija pēc ES-Āfrikas sammita

Vai padome var sniegt informāciju par pasākumiem, kas ieteikti pieņemšanai, lai īstenotu vienošanos, kas panākta nesenajā sammitā Lisabonā starp ES un Āfrikas valstīm par izmigrācijas tēmu?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Pagājušā gada 9. decembrī Lisabonā notikušajā ES un Āfrikas sammitā tika panākta vienošanās noslēgt stratēģisku partnerību, kas iekļautu visas abām pusēm interesējošās jomas un jautājumus.

Es īpaši gribētu vērst jūsu uzmanību uz trīs svarīgiem dokumentiem, kurus pieņēma tajā sammitā: Lisabonas deklarāciju, ES un Āfrikas vienoto stratēģiju un Pirmo rīcības plānu. Ar šo vienotās stratēģijas pirmo rīcības plānu tiek nodibināta Āfrikas un Eiropas Savienības partnerība migrācijas, mobilitātes un nodarbinātības papildu jomās.

Partnerībai starp Āfriku un Eiropas Savienību migrācijas, mobilitātes un nodarbinātības jomās ir jāsniedz visaptverošas atbildes uz ar šīm jomām saistītiem jautājumiem ar īpašu mērķi radīt vairāk un labākas darbavietas afrikāņiem un uzlabot migrācijas kontroli.

Patlaban kompetentās padomes iestādes pēta turpmākos pasākumus, kādi būs nepieciešami, pamatojoties uz Lisabonas sammitā pieņemtajiem lēmumiem un pamatojoties uz ES un Āfrikas vienoto stratēģiju un tās pirmo rīcības plānu, arī uz partnerību migrācijas jomā.

  Manuel Medina Ortega (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, jautājums ir šāds: kāda veida pasākumi ir jāīsteno, jo migrācijas spiediens Eiropā joprojām ir ļoti augsts, ko rada sociālā un ekonomiskā stāvokļa negatīva ietekmēšana daudzās Āfrikas valstīs.

Īpašs jautājums, kuru es gribēju uzdot, ir vai Padomei patiesībā ir kāds konkrēts plāns, jo laiks rit, bet stāvoklis Āfrikā neuzlabojas, un daudzas Eiropas valstis sūdzas par nekontrolētu migrāciju un par Eiropas iestāžu nespēju to kontrolēt.

Ko tieši mēs patlaban darām? Ko varam sagaidīt īstermiņā?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Ortega kungs, jūsu minētās problēmas netiks atrisinātas īstermiņā. Stāvoklis Āfrikā ekonomiskās attīstības, drošības un iedzīvotāju labklājības jomās ir tik nopietns, ka tā uzlabošanu var panākt tikai ilgtermiņā.

Migrācijas spiediena atvieglošanu ilgtermiņā var panākt tikai tad, ja tiek uzlaboti dzīves apstākļi visā Āfrikas kontinentā. Sammitā nevarēja atbildēt uz visiem jautājumiem; it īpaši nebija iespējams piedāvāt ātrus risinājumus. Kā jau es minēju, sammits notika decembrī, un debates par to, kādi pasākumi ir jāpieņem sammitā panākto norunu īstenošanai, sākas tikai tagad.

Es varu teikt, ka ES un Āfrikas sammitā tika noteiktas robežas sarunām par migrācijas pārvaldību, par kuru ir runāts vairākās Āfrikas un Eiropas Savienības konferencēs. ES un Āfrikas sammitā tagad ir integrēts Tripoles process, Rabatas process un visi pārējie procesi. Šis ir pirmais sasniegums, mūsu pūļu apvienojums.

Es gribētu minēt būtiskāko Eiropas Savienības ar Āfriku saistītās migrācijas politikas iezīmi. Mēs pirmām kārtām cenšamies radīt globālu pieeju. Šī ir pieeja, kurā ir apvienota cīņa pret nelegālo migrāciju, centieni uzlabot likumīgās migrācijas pārvaldību, novērst cilvēktirdzniecību, uzlabot robežkontroli un, kas ir pats svarīgākais, attīstīt valstis, kurās sākas šāda migrācija. Tikai šāda attīstība nodrošinās ilgtermiņa risinājumu migrācijas spiedienam, ar kādu saskaras Eiropas Savienība. Citi manis jau uzskaitītie pasākumi ir labi īstermiņa risinājumi, kas neizkliedēs pamatproblēmu, kuru jūs pats minējāt — problēmu par nosacījumiem, kas dominē izcelsmes valstī. Tas ir būtiskākais virzītājspēks, kas ir migrācijas problēmu pamatā.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Es atzinīgi vērtēju to, kā jūs te attēlojat lielo attēlu un stāstāt par atšķirībām starp vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijām. Jūs atsaucāties uz gaidāmo sammitu. Vai jūs, Padomes priekšsēdētāj, esat gatavs aicināt attiecīgās Āfrikas valstis uz vienošanos par atkārtotu atļauju izsniegšanu nelegālajiem migrantiem ar pozitīvas sadarbības nosacījumiem lielākam ekonomiskajam atbalstam un lielākai cita veida palīdzībai?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Padomes politika attiecībā uz nelegālo imigrantu atdošanu ir labi zināma. Tā ir daļa no Eiropas Savienības migrācijas politikas, kas tiek īstenota ar mūsu afrikāņu partneriem.

Attīstībai domāts atbalsts arī ir migrācijas politikas aspekts, kurš, kā saka, ir jāņem vērā, un migrācijas politika ir jāuztver arī no šīs perspektīvas, jo tā risina ilgtermiņa problēmu, kas saistīta ar labāku apstākļu radīšanu valstīs, kurās rodas šī migrācija.

Ja godīgi, es nevēlos runāt par tiešu nosacījumu piemērošanu attīstībai domātai palīdzībai šo aspektu kontekstā. Tomēr ir skaidrs, ka visā migrācijas politikā ir posmi, kas joprojām ir jāsavieno kopā un nākotnē jānostiprina.

  Jörg Leichtfried (PSE). – (DE) Padomes priekšsēdētāj, ja ir kāda joma, kurā Eiropas iedzīvotāji vēlas redzēt Eiropas Savienību uzņemamies atbildību, tad tā ir nelegālās migrācijas un migrācijas joma kopumā. Kaut arī, manuprāt, Parlaments un Komisija šajā jomā darbojas aktīvi, es neesmu tik drošs par Padomi. Jūs teicāt, ka visi zina, ko Padome dara šajā jautājumā. Es zinu, ko tā dara — un tas nozīmē, ka tā dara visu iespējamo, lai novērstu ļoti nozīmīgu Eiropas kompetenču radīšanu. Ar to Padome nodarbojas jau gadiem. Būtu interesanti uzzināt, kas jūsos rada tādu optimismu par to, ka viss mainīsies, un kādus konkrētus pasākumus jūs ieviešat, lai panāktu izmaiņas.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Paldies par jautājumu. Es nevaru piekrist, ka Padome būtu pasīva migrācijas jautājumos. Gluži otrādi. Nesen, it īpaši pērn, Padome migrācijas jautājumiem pievērsa lielu uzmanību. Jāmin, ka Eiropadome plāno diskutēt par migrācijas jautājumiem savā šīgada decembra sesijā. Tas nozīmē, ka tie tiks pārrunāti augstākajā politiskajā līmenī.

Migrācijas problēma Eiropas Savienībai ir nopietna problēma. Es jau esmu minējis risinājumus un norādījis virzienu, kādā vajadzētu doties, lai tos atrastu. Runājot precīzāk, es minēšu turpmāku FRONTEX aģentūras nostiprināšanu. Tā arī ir viena no sfērām, ar ko nodarbojas Padome.

Ir svarīgi pievērsties migrācijas pieprasījuma. Mums ir labāk jāpārvalda migrācijas plūsmas un jāsamazina kvalificēta darbaspēka aizplūšanu no Āfrikas, kas notiek slikto apstākļu dēļ lielā daļā kontinenta.

Padome attīsta mobilās partnerības un riņķveida migrācijas koncepcijas, un tādēļ tā turpina savas misijas uz Āfrikas valstīm. Jāmin, ka mūsu prezidentūras laikā būs misija uz Nigēriju un uz Dienvidāfrikas Republiku. Padome darbojas aktīvi un vēlas sniegt savu ieguldījumu.

Tomēr ir skaidrs, ka šī joma attiecas uz trešo pīlāru — tieslietu un iekšlietu jomu — kurā bieži ir notikušas garas procedūras konsensa meklējumos. Ja Lisabonas līgumu ratificēs un īstenos, šī būs joma, kurā turpmākais lēmumu pieņemšanas process būs vienkāršāks un ātrāks.

  President. − Jautājums Nr. 2, ko uzdeva Claude Moraes (H-1046/07)

Temats: reģionālais finansējums pēc paplašināšanās.

Pie kāda risinājuma Padome ir nonākusi jautājumā par reģionālā finansējuma pārdali, kas nepieciešama ES paplašināšanās dēļ?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Atbildot uz Moraes kunga jautājumu, man jāsaka, ka iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību ir noteikts Eiropas Savienības un 27 dalībvalstu finanšu plāns laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam. Šis iestāžu nolīgums tika pieņemts maijā. 2007. gada jūlijā tika pieņemta tiesību aktu pakete par kohēzijas politiku, pamatojoties uz šo nolīgumu. Īsumā jāsaka, ka pēc 2007. gada janvāra paplašināšanās nebija vajadzības pārdalīt resursus.

  Claude Moraes (PSE). – Jūs minējāt strukturālā finansējuma plašāku analīzi, bet varbūt jūs nezināt, ka pagājušajā nedēļā Eurostat publicēja skaitļus, kas parādīja, kuri ir Eiropas turīgākie reģioni un turīgākās pilsētas. Sarakstā bija iekļauts arī mans vēlēšanu apgabals Londonā, tomēr es dzīvoju tajā Londonas daļā, kas tiek vērtēta kā viens no trūcīgākajiem Rietumeiropas nostūriem bērnu nabadzības un tamlīdzīgos jautājumos.

Mans jautājums patiesībā skan šādi: vai jūs turpināsiet ņemt vērā to, ka pat turīgākajās pilsētās, piemēram, Londonā un Franfurtē, joprojām ir trūcīgi nostūri, kuriem netiek pievērsta uzmanība, bet kuriem tā būtu jāpievērš, jo mums ir jāpalīdz arī trūcīgākajām Eiropas daļām?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Paldies par šo papildu jautājumu. Manuprāt, es tagad labāk saprotu sākotnējo jautājumu par to, kā paplašināšanās ietekmēs reģionālo finansējumu, uz kuru es atbildēju, ka nekādi, jo resursi ir attiecīgi sadalīti vēl pirms paplašināšanās.

Tomēr šis papildu jautājums ir arī pamatots. Jautājums ir tāds, vai šāds fenomens ir jārisina reģionālo politiku kontekstā. Pārtikušākajiem reģioniem, iespējams, vajadzētu ļaut vai likt darīt vairāk, lai izskaustu trūcīgākos nostūrus. To droši vien ir vieglāk izdarīt pārtikušiem reģioniem, nekā mazāk turīgajiem.

Runājot īsi, ir jāņem vērā reģionālo politiku koncepcija un reģionālie resursi Eiropas Savienībā. Tas nemaina patieso problēmu, uz kuru jūs norādījāt.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Priekšsēdētāja kungs, ministr, es gribētu pavaicāt, vai jums ir kāda informācija, kādi skaitļi, kas parādītu, kā iekšzemes kopprodukts ietekmē strukturālo finansējumu, ko piešķir jaunajām dalībvalstīm un varbūt pat vecajām dalībvalstīm. Manā valstī, Lietuvā, veiktais pētījums pierāda, ka tas nebija strukturāls atbalsts, bet vienota tirgus un iekšējā tirgus attīstība, kurai ir bijusi galvenā nozīme ekonomiskajā izaugsmē. Vai jūsu rīcībā ir šādi skaitļi? Paldies.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Nē, cienītā deputāte, manā rīcībā šādu skaitļu nav. Tomēr es varu pateikt divas lietas.

Pirmkārt, kopējais tirgus dod labumu visām dalībvalstīm, gan vecajām, gan jaunajām, kā arī visiem pārējiem, kas ir saistīti ar šo kopējo tirgu. Par to šaubu nav, un to var redzēt 2006. gada Eiropas Komisijas ziņojumā ar nosaukumu „Paplašināšanās, pēc diviem gadiem”, kurā ir minēta un izvērtēta labvēlīgā ietekme uz paplašināto kopējo tirgu un citiem aspektiem.

Attiecībā uz strukturālajiem fondiem situācija ir šāda: svarīgs ir ne tikai strukturālo fondu resursu līmenis īpašam mērķim, bet arī šo resursu piemērošanas kvalitāte. Tāpēc es apgalvoju, ka, pareizas piemērošanas gadījumā, šie resursi sniedz augstākus ienākumus per capita attiecīgajā valstī.

  Jim Higgins (PPE-DE). – Ministram ir bijusi gara diena, tāpēc es tikai ieteikšu, lai strukturālo fondu un Kohēzijas fonda jautājumā viņš pavēro Īrijas piemēru. Tur strukturālie fondiem un Kohēzijas fondam bija liela nozīme trešās pasaules ekonomikas pārveidē par tagadējo „Ķeltu tīģeri”. Tas parāda, ko ir iespējams izdarīt. Trīs no četrām „Ķeltu tīģera” ķepām radās Eiropas Savienības strukturālo fondu, Kohēzijas fonda un cita finansējuma rezultātā.

Mēs novēlam jaunajām dalībvalstīm visu to labāko, un novēlam jums veiksmi prezidentūrā.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Es gribētu izteikt tikai vienu komentāru. Tika minēts Īrijas piemērs. Higgins kungs, jums droši vien ir taisnība. Īrija ir paraugs tam, cik labi un efektīvi var piemērot Kohēzijas un strukturālos fondus, panākot straujāku attīstību.

Kad es saku, ka Īrija ir paraugs, es to saku nopietni. Citiem vārdiem sakot, daudzas valstis, it īpaši tās, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. un 2007. gadā, dara visu iespējamo, lai pārņemtu Īrijas pieredzi un prasmi šo finansējumu izmantošanā un gūtu Īrijas gadījumam līdzīgus panākumus.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 3, ko uzdeva Marie Panayotopoulos-Cassiotou (H-1048/07)

Temats: elastdrošība darbā

Kādus pasākumus Padome cer ieviest tuvākajā nākotnē, lai nokārtotu neatrisinātos darba attiecību jautājumus un atbalstītu idejas, kas saistītas ar elastdrošību darbā?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − 2007. gada decembrī, pamatojoties uz vispusīgiem pētījumiem, kurus bija veikušas Eiropas iestādes kopā ar sociālajiem partneriem, Komiteja pieņēma lēmumus par astoņiem vispārējiem principiem attiecībā uz elastdrošību. Šos principus apstiprināja arī Eiropadome.

Padome šajos lēmumos arī atzīmēja, ka vispārējiem principiem ir jāsniedz ieguldījums Lisabonas stratēģijas jaunā cikla īstenošanai. Nesen Komisija iepazīstināja ar priekšlikumu integrētām pamatnostādnēm 2008.–2010. gadam. Ir sagaidāms, ka Padome veltīs īpašu uzmanību elastdrošībai jau notiekošajās debatēs par šo priekšlikumu.

Atbildība par integrēto pamatnostādņu īstenošanu ir dalībvalstu pārziņā. Ir sagaidāms, ka, atskaitoties Padomei un Komisijai par šo pamatnostādņu īstenošanu, tās atsauksies uz saviem elastdrošības noteikumiem.

Padome uzskata, ka ir nepieciešams veicināt iedzīvotāju izpratni par elastdrošības politikām un par šādu politiku nozīmi Eiropas ekonomisko un sociālo modeļu reformu īstenošanā. Tāpēc savā lēmumā Padome aicināja Komisiju izraisīt sabiedrībā iniciatīvu, lai radītu attiecīgas interešu grupas darba tirgū, kas vienkāršākā veidā pieņemtu šos vispārējos principus. Tāpat Padome ir Komisijai lūgusi regulāru informāciju par minētajiem pasākumiem.

Attiecībā uz abiem svarīgajiem normatīvajiem priekšlikumiem darba apstākļu sfērā — es runāju par Darba laika direktīvu un par Īslaicīgā darba direktīvu — Slovēnijas prezidentūra ir gatava turpināt darbu šajā jautājumš. Ņemot vērā grūtības panākt vienotu nostāju dalībvalstu starpā, mēs joprojām izvērtējam turpmākās iespējamās procedūras saistībā ar šiem tiesību aktiem. Šajā saistībā ir jāmin, ka Eiropā ir daudz dažādu tradīciju, pēc kurām tiek veidoti darba nosacījumi. Tomēr dalībvalstis ir spējušas nosacīti ātri vienoties par vispārējiem elastdrošības principiem, kaut arī tās brīdināja, ka šos principus būs jāpieņem, piemērojot tiem īpašos apstākļus katrā dalībvalstī.

Tas viss norāda, ka šo vienošanos panākt būs vēl grūtāk, nekā meklēt risinājumu ar saistošu tiesību aktu, ko varētu piemērot visiem Eiropas Savienības darba tirgiem.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, visu dalībvalstu iedzīvotāji — darba devēji un darba ņēmēji — ir pakļauti spiedienam, ko rada darba attiecības. Daudzos gadījumos ir vainojama globalizācija, bet to rada arī atklātās koordinācijas metodes, kuras Eiropas Savienība izmanto jau vairākus gadus.

Tādējādi mēs ceļam iebildumus priekšlikumiem par apdrošināšanas sistēmu reformu un citiem pasākumiem, kuru pamatā ir šī atklātās koordinācijas metode.

Vai Padome domā ieteikt strukturālus pasākumus darba attiecību uzlabošanai Eiropas līmenī, lai izkliedētu spēcīgo pretestību un protestus, kurus varam vērot televīzijā visās dalībvalstīs?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Protams, Padome domā turpināt un attīstīt savus centienus darba tirgus apstākļu uzlabošanas jomā. Bieži saka, ka uzlabota elastdrošība darba tirgū nozīmē samazinātu sociālo drošību, bet tā nav. Elastdrošības jēdziena būtība vai nemainīga elastdrošība nozīmē tieši to. Padome ir pārliecināta, ka šis ir vienīgais pareizais virziens globalizācijas kontekstā, kurā ietilpst vairāki jautājumi.

Svarīgs ir ne tikai paaugstināts elastīgums darba tirgū, kas nekad nedrīkst apdraudēt sociālo nodrošinājumu; ir vairāki citi pasākumi, piemēram, mūžizglītība, labāka cilvēkresursu izmantošana un citi elastdrošības aspekti.

Īsumā sakot, Padome plāno turpināt darbību šajā jomā, un tas būs viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas tiks pārrunāts Eiropadomes marta sesijā un kurš tiks uzskatīts par Lisabonas stratēģijas jauna cikla uzsākšanas stimulu.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Kā jau var nojaust no vārda „elastdrošība”, tas ir nevainojams elastīguma un drošības apvienojums. Šorīt notika debates par šo tēmu, un Parlaments izteica priekšlikumu, ka dalībvalstīs ir jāievieš minimālā alga atbilstīgi katras valsts obligātajiem standartiem. Ko prezidentūra darīs, lai garantētu, ka minimālā alga pārskatāmā nākotnē patiesībā tiek noteikta katrā dalībvalstī atsevišķi?

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Vai jūs varētu mazliet vairāk pakomentēt savus izteikumus par to, ka jūs gribētu veicināt izpratni un iniciatīvu sabiedrībā visā šajā elastdrošības jautājumā. Manuprāt, darbinieki droši vien ļoti labi pārzina „elast” daļu, bet viņiem nav skaidrības par to drošību šajā jaunajā darba pasaulē.

Un jautājums par minimālo algu. Tā kā es esmu no valsts, kurā ir noteikta minimālā alga, manuprāt, jautājuma būtība ir tāda, ka visiem ir jāsaņem minimālā alga.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Pirmkārt, atbildēšu Pirker kungam. Patlaban Padomē nav konsensa, kas nozīmē, ka Padomei nav vienotas nostājas jautājumā par minimālo algu, tāpēc šajā prezidentūras posmā šajā jautājumā netiek plānoti nekādi īpaši jauninājumi.

Otrkārt, atbilde McGuinness kundzei. Es esmu minējis Padomes priekšlikumu, kas nozīmē aicinājumu Komisijai izraisīt sabiedrības iniciatīvu un izskaidrot astoņus vispārējos principus visām ieinteresētajām darba tirgus grupām un atvieglotu tām šo pērnā gada decembrī pieņemto principu atzīšanu.

Tomēr Padome ir aicinājusi Komisiju turpināt sniegt informāciju par attiecīgajiem pasākumiem. Padome ir lūgusi Komisiju rīkoties īpašā veidā, un tagad mēs gaidām atsauksmes no Komisijas.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 4, ko uzdeva Gay Mitchell (H-1050/07)

Temats: ES misija Čadā

Vai Padome sniegs paziņojumu par ES misiju Čadā un it īpaši par pašreizējo drošību tajā reģionā? Vai Padome var apgalvot, ka šīs grūtās misijas rīcībā ir viss nepieciešamais aprīkojums? Kā Padome ar ANO saskaņo ilgtermiņa situāciju tajā reģionā?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Spēku komplektēšanas process Eiropas misijai uz Čadu, kas nenoritēja gludi, tika pabeigts šī gada 11. janvārī tā, ka komandieris varēja uzsākt operāciju. 28. janvārī Padome apstiprināja rīcības plānu, tā saukto „o plānu”, un pieņēma lēmumu par tā īstenošanas uzsākšanu.

Kā mēs zinām, šo operāciju vada īru ģenerālis Patrick Nash. Karaspēku veido 3700 karavīru no 14 dalībvalstīm. Šis karaspēks ir nokomplektēts, aprīkots un apmācīts, lai tas apmierinoši izpildītu savu misiju sarežģītos apstākļos. Viņiem dotie norādījumi par spēka pielietošanu ir strikti, un tie ir saskaņā ar mandātu, ko nosaka ANO Hartas VII nodaļa.

Kā mēs zinām, šis mandāts tika piešķirts ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1778. Eiropas Savienības operācija, pazīstama kā EUFOR Čadas un Centrālāfrikas Republikas operācija, norisināsies vienu gadu, sākot no paziņojuma par sākotnējo operatīvo kapacitāti, un būs neitrāla un objektīva.

Plānots jau no paša sākuma tika ciešā sadarbībā ar ANO. Lai nodrošinātu pārskatāmību, efektivitāti un iespēju mainīt pasākumus, ir izveidoti attiecīgi koordinatoru mehānismi visos līmeņos, Ņujorkā un Briselē, operācijas galvenajā ēkā Parīzē un operācijas norises vietā.

Pēc nesenajām sadursmēm starp valdības spēkiem un čadas dumpinieku grupējumiem, drošības situācija Čadā tagad ir stabilāka. ES misijas izvietošana turpinās, un mēs ceram, ka EUROFOR sasniegs savu sākotnējo operatīvo kapacitāti marta vidū.

Ļaujiet minēt dažus lēmumus, ko Padome pieņēma pagājušajā sesijā pirmdien, aizvakar. Padome izteica dziļas bažas attiecībā uz Darfūras konflikta reģionālo sazarošanos un centienus gāzt Čadas valdību. Tā atbalstīja Āfrikas Savienības un ANO aicinājumu ievērot suverenitāti, valstisko vienotību un Čadas teritoriālo integritāti.

Padome apgalvoja, ka pēdējie notikumi ir pasvītrojuši nepieciešamību izvietot misiju Čadas austrumos, kur galvenais uzdevums būtu paaugstināt drošību. Tāpat Padome ir uzsvērusi, ka tās mandāta ievērošanas gadījumā misija būs objektīva, neitrāla un neatkarīga.

Es noslēgšu ar piebildi, ka Padome ciešu sekos drošības situācijai Čadā un Darfūras rietumos visos līmeņos, kā arī izvērtēs šīs situācijas sekas EUROFOR misijas vārdā.

  Gay Mitchell (PPE-DE). – Padomes priekšsēdāj, jūs neatbildējāt uz manu jautājumu, kas bija par to, vai jūs varat apgalvot, ka karavīriem ir pieejams viss vajadzīgais aprīkojums, lai veiktu šo sarežģīto misiju?

Kā jau jūs teicāt, to vada armijas oficieris, ģenerālleitnants Nash, un šovakar 50 Īrijas armijas elites karavīri atstās Dublinu, un tuvākajā nākotnē viņiem sekos vēl vairāk īru karavīru.

Vai viņiem būs pietiekams atbalsts? Vai viņiem ir iespēja saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību un vai jūs varat apgalvot, kā jau prasīju jautājumā, ka šai sarežģītajai misijai ir sagādāts viss nepieciešamais aprīkojums?

Es īru karavīriem, kā arī visiem pārējiem tur esošajiem karavīriem, novēlu Dieva svētību un aizsardzību viņiem uzdotajā grūtajā uzdevumā.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Es gribu uzsvērt, ka vienību aprīkošana ir katras tās dalībvalsts pārziņā, kas sūta savu vienību misijā.

Cienījamais deputāt, jūs lūdzat sniegt tādus apgalvojumus, ko Padome nespēj sniegt, jo šie pienākumi ir katras dalībvalsts pārziņā. Es varu tikai atkārtot to, ko teicu sākumā, proti, ka spēku komplektēšana tika veiksmīgi pabeigta. Tas bija grūti, bet galu galā tas izdevās tādā mērā, ka misijas komandieris ieteica uzsākt misiju.

  Jörg Leichtfried (PSE). – (DE) Es uzskatu, ka šī misija principā ir laba doma, ja vien tā tiek īstenota profesionāli, jo tā cenšas panākt tieši to, kas nesen tika pārrunāts debatēs par migrāciju, proti, par drošības radīšanu vietās, no kurienes plūst imigranti. Tāpēc es vienkārši nesaprotu, kā kaut kādi divkosīgi austriešu labā spārna populisti var iebilst šai misijai. Tomēr es jau raizējos par nemainīgo diskusiju tematu, vai Francijas armija šajā misijā izturēsies neitrāli pret iesaistītajām pusēm. Mani interesē, kāda ir jūsu rīcībā esošā informācija un kā jūs grasāties panākt misijas neitralitāti attiecībā uz visām strīdā iesaistītajām pusēm. Tāpat es gribētu izmantot arī iespēju novēlēt karavīriem visu to labāko.

  Colm Burke (PPE-DE). – Man ir jautājums saistībā ar saziņu ar grupām, kuras ir pretnostatītas valdībai. Es nerunāju par dumpinieku grupējumiem, bet par citām grupām, kas ir pretnostatītas valdībai. Vai ir pieliktas kādas pūles iesaistīt tās darbībā, lai mums būtu vienotāka pieeja ANO misijai, kas tiek sūtīta uz Čadu, vai arī Eiropas Savienības misijai, kas tiek sūtīta uz Čadu?

Pagaidām visa saziņa šķietami notiek ar pašu valdību. Es prātoju, vai šajā ceļā turpmāk nevarētu iesaistīt cilvēkus, kas varbūt domā pretēji valdībai, bet kuri nav iesaistīti dumpinieciskajos grupējumos.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Atbildot uz jautājumu par neitralitāti, es varu teikt tikai to, ko Padome nolēma pirmdien, aizkar. Tā nolēma, ka ES vienības Čadā būs objektīvas, neitrālas un neatkarīgas. Manuprāt, šeit ir ietverta atbilde uz jautājumu par operācijā iesaistīto individuālo vienību neitralitāti. Visa operācija ir neitrāla, objektīva un neatkarīga.

Te ir arī ietverta atbilde uz otro papildu jautājumu. Šīs operācijas mērķis nav savervēt atbalstītājus. Šai operācijai objektīvā un neitrālā veidā ir jāgarantē drošība reģionā, uz kuru tā tiks nosūtīta. Tai nav jāmeklē nez kāds sabiedrotais. Es atkārtoju, ka šī ir neitrāla un objektīva operācija, kuras mērķis ir garantēt drošību attiecīgajā mandāta reģionā.

  Priekšsēdētāja − Jautājums Nr. 5, ko uzdeva Colm Burke (H-1052/07)

Temats: Birma

Attiecībā uz Piero Fassino iecelšanu par ES īpašo sūtni Birmā, lai atbalstītu ANO t.s. „good offices” misiju un ņemot vērā ASEAN, Indijas un Ķīnas lielo nozīmi saistībā ar Birmu, cik produktīvas bija Fassino kunga nesenās tikšanās Ķīnā un citās Āzijas valstīs?

Saskaņā ar Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) 15. oktobra secinājumiem Padome 14. decembrī atkārtoti apstiprināja, ka ES ir gatava pārskatīt, labot vai turpmāk pastiprināt ierobežojošus pasākumus pret Birmas valdību, ņemot vērā tur notiekošo. Kādu turpmāko ierobežojošo pasākumu pieņemšanu Padome apsver (neaizmirstot, ka patlaban īstenotajiem ir diezgan maza ietekme), un vai Padome var noteikt termiņu to īstenošanai?

Saskaņā ar neseno NVO „Sieviešu statusa komiteja” (CSW) faktu vākšanas vizīti uz Taizemes un Birmas pierobežu, Birmas armijas miermīlīgo protestu laikā septembrī nogalināto cilvēku patiesais skaits bija daudz augstāks, nekā oficiāli izplatītais. Mūki un civiliedzīvotāji, kas kopš septembra ir pametuši Birmu, sniedza CRW nesagrozītus paziņojumus par brutālo režīmu, kas vērsts pret demokrātisko kustību. CSW atklāja, ka simtiem cilvēku varēja būt nogalināti Birmas protestos un ka piespiedu darbs un izvarošana turpinās etniskajās zonās. Kā Padome reaģē uz šādu paziņojumu? Saskaņā ar Padomes teikto, ES ir apņēmusies būt līdzās Birmas/Mjanmas iedzīvotājiem viņu turpmākajā ceļā uz demokrātiju, drošību un labklājību. Kā tieši Padome to domā īstenot?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Jāmin, ka jau pašā sākumā, pērnā gada 6. decembrī, Eiropas Savienības Kopējās ārpolitikas un drošības politikas Augstais pārstāvis Javier Solana, iecēla Birmas/Mjanmas īpašo sūtni, lai pasvītrotu nozīmīgumu, ko Eiropas Savienība piešķir demokrātiskām pārmaiņām, samierināšanai, cilvēk tiesību uzlabošanai un valsts attīstībai.

Saskaņā ar savu mandātu īpašais sūtnis, Fassino kungs, ir pieprasījis tikšanos ar ANO īpašo padomnieku Gambari kungu, kā arī konsultējies ar galvenajiem Eiropas Savienības partneriem.

Pagājušā gada novembrī ES un ASEAN sammitā Singapūrā īpašais sūtnis tikās ar ASEAN valstu pārstāvi. Decembrī viņš devās savā pirmajā misijā uz Ķīnu. Viņš tikās ar pārstāvjiem no Birmas un tās kaimiņvalstīm Romā, kā arī vizītēs uz ANO mītnēm Ženēvā un Ņujorkā, un viņš ar pārstāvjiem tiksies arī Briselē.

Šīs konsultācijas, kā arī mūsu īpašā sūtņa politiskā un diplomātiskā rakstura tikšanās turpināsies turpmākajos mēnešos. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ANO un ANO „draugu grupas” starpniecībai.

Nākamajā sesijā pirmdien Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē atzinīgi tika novērtēts īpašā sūtņa, Fassino kunga, darbs Eiropas Savienības diplomātisko centienu saskaņošanā ar tās Āzijas partneriem, un viņa nozīme ANO misijas atbalstīšanā un veicināšanā tika no jauna apstiprināta.

Jānorāda, ka pirms kāda laika Eiropas Savienība pieņēma vispārēju kopēju nostāju, kurā ir iekļauts ieroču embargo Birmai, ceļošanas ierobežojumi un aktīvu iesaldēšana lielam skaitam birmiešu, kas ir saistīti ar armiju vai valdību.

2007. gada novembrī Padome pieņēma bargākas sankcijas, lai pastiprinātu esošās sankcijas un izveidotu jaunas, it īpaši mērķētas uz ieguves darbiem. Kā paredzams, tad Padome izpētīs iespējamo turpmāko ierobežojumu sekas, efektivitāti, politisko piemērotību un praktisko iespējamību.

Padome saņems un izpētīs informāciju no saviem partneriem un daudziem pārstāvjiem valdības struktūrās par viņu pieredzi striktāku sankciju situācijā.

Padome ir atzīmējusi, ka dažas Eiropas Savienības dalībvalstis un Komisija nesen ir palielinājušas palīdzības apjomu Birmai un Birmas bēgļiem tās kaimiņvalstīs. Eiropas Savienība ir gatava sniegt papildu atbalstu Birmai/Mjanmai. Šī iemesla dēļ tā aicina Birmas iestādes pieņemt turpmākus pasākumus, lai demokratizētu valsti un panāktu samierināšanu valstiskā līmenī.

Oficiāls paziņojums par referendumu konstitūcijas izveidei, kas notiks šī gada maijā, un it īpaši par daudzpartiju vēlēšanām 2010. gadā ir Padomes atzinumā; tas ir solis pareizajā virzienā.

  Colm Burke (PPE-DE). – Šie ir tikai papildu pasākumi jūsu atbildei uz šo ļoti sarežģīto jautājumu, ko es ārkārtīgi novērtēju. Pirmkārt, KNA (Karen Nacionālās apvienība) ģenerālsekretārs tika noslepkavots savās mājās Taizemē, 14. februārī. Es saprotu, ka organizācija „Christian Solidarity Worldwide” viņu bija apciemojusi pirms divām dienām. Kādu spiedienu mēs esam izdarījuši uz Taizemi šīs slepkavības izmeklēšanas jautājumā? Es saprotu, ka slepkavību pasūtīja Birmā valdošais režīms.

Otrkārt, es tā saprotu, ka pret bēgļiem, kas ierodas no Malaizijas, izturas diezgan slikti. Patiesībā dažas bēgles dzemdēja, atrodoties apcietinājumā vai cietumā. Kādu spiedienu esam izdarījuši uz Taizemi un uz Malaiziju, lai atrisinātu šos jautājumus?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Padome neizskatīja jautājumu ne par Taizemi, ne par Malaiziju. Es pārsūtīšu jūsu jautājumu Padomei.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 6, ko uzdeva Jim Higgins (H-1056/07)

Temats: demokrātiskā kustība Birmā

Ņemot vērā nesen notikušo brutālo mierīgā ielu protesta apspiešanu Birmā, vai Padome var pateikt, kāda ir tās rīcība, lai nodrošinātu, ka demokrātijas aktīvisti tiek aizsargāti un ka militārā hunta darbojas ar mērķi panākt mierīgu un ātru pāreju uz atklātu demokrātiju, un vai tā ir izteikusi protestus, atbildot uz situāciju, ka ir pazuduši vairāki birmieši, arī mūki, kuru atrašanās vieta nav zināma kopš pēdējiem protestiem?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Kā jau es minēju savā iepriekšējā atbildē, Padome rūpīgi seko līdzi situācijai Birmā/Mjanmā un saņem informāciju no dažādiem avotiem.

ES kopā ar citām valstīm ir atbildējusi uz pagājušā augusta un septembra demonstrācijām un uz šo mierīgo demonstrāciju vardarbīgo apspiešanu, ar skaidru mērķi izrādīt tās solidaritāti ar birmiešiem. Tāpat tā pieņēma bargākus ierobežojumus ar mērķi notvert vardarbībā vainīgos un ierobežot vispārējo politisko strupceļu un noteikumus valstī. Kā jau iepriekš minēju, grūto iedzīvotāju dzīves apstākļu dēļ un lielā bēgļu skaita dēļ dažas dalībvalstis un Komisija ir palielinājusi palīdzības apjomus Birmai, kā arī birmiešu bēgļiem kaimiņvalstīs.

Turklāt Eiropas Savienība bija starp tiem, kas ierosināja ANO Cilvēktiesību padomes sanāksmi Ženēvā 2007. gada oktobrī, kurā ANO īpašais referents cilvēktiesību jomā Sérgio Pinheiro tika pilnvarots doties vizītē uz Birmu/Mjanmu un izmeklēt vardarbīgo septembra demonstrāciju apspiešanu un iespējamo cilvēku nogalināšanu un pazušanu turpmāko notikumu laikā.

Eiropas Savienība pilnībā atbalsta profesora Pinheiro decembra ziņojuma priekšlikumus un regulāri aicina Birmas iestādes tos īstenot. ES ir vairākkārt sazinājusies ar Birmas iestādēm. Tāpat tā cenšas izmantot iespējas tikties ar Birmas/Mjanmas pārstāvjiem daudzpusējos forumos, lai aicinātu iestādes sākt iekļaujošu un vispārēju samierināšanās procesu un politiskās reformas, izskaust ierobežojumus, kas piemēroti Aung San Suu Kyi, atbrīvot politiskos ieslodzītos un uzlabot piekļuvi starptautiskām organizācijām, it īpaši Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai.

ES ir iepazīstinājusi ar šiem atzinumiem Birmas kaimiņvalstis un uzsvērusi neatliekamo nepieciešamību uzlabot šīs valsts situāciju. Kā jau minēju, paziņojums par referendumu konstitūcijas izveidei un daudzpartiju vēlēšanām 2010. gadā ir viesis nelielas cerības.

  Jim Higgins (PPE-DE). ― (GA) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju Padomes priekšsēdētāja atbildi. Viņš uz mana kolēģa, Colm de Búrca, jautājumu sniegtajā atbildē apgalvoja, ka vēlas redzēt Birmu demokrātiskāku.

Šajā saistībā es gribētu uzdot jautājumu par jauno konstitūciju. Vai tiesa, ka šo dokumentu izstrādāja bez galvenās opozīcijas demokrātiskās partijas vadītāja Aung San Suu Kyi klātbūtnes? Tas nekādā ziņā nav pieļaujams.

Un vai nav acīmredzams, ka armija un bruņotie spēki turpinās ar varu noturēt kontroli?

Vēl viens svarīgs jautājums. Vai referendumā par konstitūciju būs arī kāds neatkarīgs novērotājs no ES vai ANO?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Es vēl neesmu saņēmis atbildi uz jautājumu, vai maijā plānotajā referendumā piedalīsies kāds neatkarīgs novērotājs. Pagaidām mūsu rīcībā ir tikai paziņojums par to, ka referendums notiks. Kā jau es teicu, Padome uzskata, ka šis ir solis pareizajā virzienā. Jūsu jautājums, protams, ir piemērots un tiks nosūtīts Padomei.

Atbildot uz jūsu jautājuma pirmo daļu — Eiropas Savienība uzstāj, ka demokratizācijas procesiem tajā valstī ir jāiekļauj opozīcijas sadarbība ar etniskajām grupām, jo tikai tādā veidā mēs varam cerēt uz samierināšanu valstiskā līmenī un uz ilgtermiņa stabilitāti tajā valstī.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 7, ko uzdeva Mairead McGuinness (H-1054/07)

Temats: Audiovizuālā mediju pakalpojumu direktīva

Vai Padome uzskata, ka Audiovizualā mediju pakalpojumu direktīva 97/36/EK⁽¹⁾ spēs iet kopsolī ar attīstību audiovizuālajās tehnoloģijās un reklāmas jomā?

Vai Padome ir apmierināta, ka pieprasījums mediju pakalpojumu sniedzējiem izveidot rīcības kodeksu bērniem ir pietiekami spēcīgs līdzeklis bērnu īpašo interešu aizsardzībā, piemēram, neļaujot raidīt uz bērnu auditoriju vērstas neveselīgas pārtikas („junk food”) reklāmas?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − McGuinness kundze droši vien jau zina, ka pērnā gada 11. decembrī Padome un Eiropas Parlaments pieņēma direktīvu, ar ko groza „Televīzija bez robežām” direktīvu un pārsauc to par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu.

Pirmajā jaunās, mainītās direktīvas apsvērumā ir izskaidrots, kas direktīvā ir jāmaina, ņemot vērā jauno tehnoloģiju attīstību un to ietekmi uz uzņēmējdarbības modeļiem, jo īpaši uz komerciālo raidījumu finansēšanu. Jaunās direktīvas mērķis ir rast atbildes uz šīm tehnoloģiskajām pārmaiņām, ieviešot jaunas, tehniski neitrālas, terminoloģiskas definīcijas, kas ļaus ne vien pierast pie patlaban piedāvātajiem pakalpojumiem, bet arī pie tiek pakalpojumu veidiem, kas vēl tiek izstrādāti, piemēram, audiovizuālie mediju pakalpojumi un pakalpojumi pēc pieprasījuma. Lai atbilstu gaidāmajai kapacitātei, pēc mūsu aplēsēm direktīvai, kas regulē audiovizuālo sektoru, ir jābūt derīgai nākamos divus gadus.

Saskaņā ar šo direktīvu ne vēlāk kā 2011. gada 19. decembrī un nākamos trīs gadus Komisijai ir jāsagatavo ziņojums par direktīvas piemērošanu un, ja nepieciešams, jāizstrādā turpmāki priekšlikumi par tās piemērošanu, it īpaši attiecībā uz jauno tehnoloģiju attīstību.

Attiecībā uz neveselīgas pārtikas reklamēšanu bērniem Eiropas Parlaments un Padome piekrīt, ka šo jautājumu visefektīvāk var atrisināt, ja audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji izstrādās rīcības kodeksu. Šim mērķim grozītās direktīvas 3.e panta otrajā punktā ir iekļauta prasība, ka visām dalībvalstīm un Komisijai ir jāiedrošina mediju pakalpojumu sniedzēji izstrādāt šādus kodeksus.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Jūs esat ļoti liekuļoti atbildējis uz mana jautājuma pirmo daļu, un es jums par to pateicos.

Otrajā daļā, iespējams, ir vajadzīgs spēkā esošs rīcības kodekss, jo mums ir daudzi rakstiska veida kodeksi, kas nav spēkā. Es gribētu lūgt, vai jūs varbūt nevarētu sniegt paziņojumu saistībā ar to, ka tad, kad mēs pārskatītu rīcības kodeksus un redzētu, ka tiem nav nekāda spēka, vai tad mēs nevārētu rīkoties bargāk? Manuprāt, tas būtu vajadzīgs.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Rīcības kodeksa būtība ir tāda, kādu to nosaka tā veidotāji. Tomēr ir skaidrs, ka, ja kodekss nav piemērots un neatbilst konkrētām vajadzībām, ne Padome, ne Komisija nebūs apmierināta. Tāpēc mana atbilde uz jūsu jautājumu būtībā ir tāda, ka Padomei un Komisijai nedrīkst atkāpties, iekams pakalpojumu sniedzēji nav radījuši efektīvu rīcības kodeksus.

  Jim Allister (NI). – Padomes priekšsēdētāj, vai es varētu uzdot citu jautājumu saistībā ar bērnu aizsardzību mediju kontekstā, it īpaši ņemot vērā pieaugošo un satraucošo pašnāvību skaitu Eiropā, ne vien tikai manā vēlēšanu apgabalā? Lūk, ko Padome var darīt saistībā ar ļaunprātīgu resursu izmantošanu, it īpaši ar interneta pakalpojumiem, kas sniedz jau gatavus padomus par to, kā izdarīt pašnāvību. Es šodien lejupielādēju informāciju no vienas šādas vietnes, kas sniedza daudzpusīgus padomus par to, kā izdarīt pašnāvību.

Tas ir diezgan šausmīgi. Pat ieejot Wikipedia vietnē, var atrast informāciju par to, kā izdarīt pašnāvību. Vai Padome izskatīs šo jautājumu saistībā ar bērnu aizsardzību, it īpaši mediju kontekstā?

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Man ir jautājums saistībā ar telekomunikāciju paketi, ko piedāvā Komisija, kur jaunas televīzijas skatīšanās iespējas rodas digitālo dividenžu rezultātā, proti, izmantojot digitālā frekvenču spektra iedalīšanu. Vai jūs tiešām saskatāt vajadzību mainīt Televīzijas direktīvu, pamatojoties uz jauniem tehnoloģiskiem noteikumiem?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Ņemot vērā Allister kunga norādīto problēmu un gadījumus, ko vajadzētu aizliegt un saistībā ar kuriem vajadzētu rīkoties, es minēšu, ka pirms grozīšanas direktīvā bija minēts aizliegums reklamēt jebko, kas kaitē veselībai. Tajā bija aizliegti komunikāciju līdzekļi, kas var izraisīt fizisku vai morālu kaitējumu mazgadīgajiem. Manuprāt, šīs definīcijas iekļauj arī minētos gadījumus. Tāpat man ir jāsaka, ka direktīvas grozījums tika publicēts pagājušajā decembrī, un dalībvalstīm ir divi gadi laika, lai to ieviestu savos tiesību aktos.

Attiecībā uz „telekomunikāciju” paketi man ir grūti atbildēt uz jautājumu, kuram ir vajadzīga sīkāka izmaiņu nepieciešamības analīze. Tomēr šis jautājums ir pārrunāts. Tiesību aktu pakete telekomunikāciju jomā šobrīd tiek apspriesta. Jūsu jautājums tiks pārsūtīts Padomei. Es nešaubos, ka vajadzības gadījumā izmaiņas tiks ieviestas.

  Priekšsēdētāja. − Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

Jautājumu laiks ir beidzies.

  Sajjad Karim (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es tikai gribētu pateikties dienestiem par ļoti ātru rīcību saistībā ar informāciju, kuru tiem nosūtīju, lai precīzi atzīmētu savu patieso balsošanas mērķi. Tagad tas ir izdarīts, un es ar jūsu starpniecību gribētu pateikties par viņu operatīvo darbību. Publikai pieejamajā informācijā tagad ir redzams mans patiesais balsošanas mērķis. Esmu jums pateicīgs.

(Sēdi pārtrauca plkst. 19.05 un atsāka plkst. 21.00)

SĒDI VADA: SIWIEC KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

(1) OV L 202, 30.7.1997., 60. lpp.