Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 20. februāris - Strasbūra

14. Sadarbība ar Āfriku zinātnes jomā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Komisijas paziņojums par zinātnisko sadarbību ar Āfriku.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Dāmas un kungi! Kā mēs visi zinām, pasaules ekonomiku arvien vairāk ietekmē tehnoloģiski jauninājumi.

Jaunattīstības valstīm jāizmanto tehnoloģijas, lai ieviestu jauninājumus, kas uzlabotu nabadzīgo iedzīvotāju dzīves apstākļus un palielinātu valsts un uzņēmumu konkurētspēju. Lai gan vairums jaunattīstības valstu ir atvērušas savu tautsaimniecību, tomēr tās turpina ražot preces ar zemu pievienoto vērtību, un tām katastrofāli trūkst kvalificēta darbaspēka. Jaunattīstības valstīm tāpēc ir jāpalielina ražošanas jaudas un jādažādo tautsaimniecība, labāk izmantojot jauninājumus un jaunas tehnoloģijas lauksaimniecībā, ražošanā un pakalpojumos.

Pašlaik Āfrikas zinātnieku piedalīšanās starptautiskajos pētniecības un izstrādes projektos, tostarp, tajos, kas saņem Eiropas Savienības finansiālu atbalstu, nav pietiekama. Daļēji tas izskaidrojams ar pieredzes trūkumu pētniecības potenciāla, tīklu un sadarbības veidošanā un trūkumiem, risinot intelektuālo īpašumtiesību, līgumu, tehnoloģiju nodošanas un pētījumu rezultātu izplatīšanas jautājumus.

Ir tomēr jāuzsver, ka pasaules mēroga problēmas, tādas kā infekcijas slimības un bioloģiskā daudzveidība, var veiksmīgi atrisināt, tikai piedaloties šīm valstīm.

Āfrikas politiķi to saprot un dara visu iespējamo, lai padarītu zinātni un tehnoloģiju par prioritāti. Āfrikas Ministru konference par zinātni un tehnoloģiju, kas notika 2005. gada septembrī, pieņēma konsolidētu Jaunās partnerības Āfrikas attīstībai (NEPAD) rīcības plānu. Bez tam, pagājušajā gadā, 2007. gada janvārī, Āfrikas Savienības augstākā līmeņa tikšanās laikā Āfrikas Savienības Komisija aicināja Āfriku uzņemties iniciatīvu, lai ievērojami celtu zinātnes un tehnoloģijas potenciālu un lai apmācītu lielu skaitu zinātnieku, inženieru un tehnisko darbinieku. 2008. gadu paziņoja par Āfrikas Zinātnes gadu.

Eiropas Komisija atzīst šī jautājuma svarīgumu un piešķir arvien lielāku nozīmi zinātnei un tehnoloģijai kā attīstības sadarbības sarunu svarīgai sastāvdaļai. Āfrikas zinātnieki var piedalīties Eiropas Komisijas vispārējā pētniecības programmā vai Marijas Kirī vārdā nosaukto pasākumu kopumā, kas nodrošina piešķīrumus trešo valstu, tostarp, jaunattīstības valstu, zinātniekiem.

9. Eiropas Attīstības fonds piešķīra 35,5 miljonus eiro zinātnes un tehnoloģijas potenciāla palielināšanas programmai, kas paredzēta sadarbībai ar ĀKK valstīm. Mēs arī pašreiz esam iesaistīti sarunās ar saviem partneriem par turpmāko atbalstu no 10. Eiropas Attīstības fonda.

Pagājušā gada beigās Eiropas Savienība un Āfrikas Savienība vienojās par ES un Āfrikas partnerību zinātnes, informātikas un kosmosa jomā. Šī partnerība palīdzēs mazināt plaisu starp mums zinātnes jomā, attīstīt Āfrikas zinātnisko un tehnoloģijas potenciālu, kā arī palīdzēs Āfrikai labāk izmantot zinātni un tehnoloģiju, lai mazinātu nabadzību un veicinātu tautsaimniecības izaugsmi un sociālo attīstību. Tā arī dos ieguldījumu zinātnes un tehnoloģijas jomā saskaņā ar Āfrikas Konsolidēto rīcības plānu.

Turklāt šī partnerība nodrošinās, ka atbalsta nastu vienādā apjomā dalīs ikviena dalībvalsts. Šajā sakarā dažas dalībvalstis ir uzņēmušās vadību īpašās jomās, piemēram, Holande – par dārzkopību - un Zviedrija – par ūdensapgādes un sadales pētniecību.

  Pilar del Castillo Vera, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Mēs šeit aplūkojam – tā kā mums nebūs debašu, jo mēs pašlaik neesam gatavi garām debatēm – kopīgu rezolūcijas priekšlikumu, ko iesniegušas politiskās grupas, lai atbalstītu Āfrikas zinātnes attīstības pasākumus un izveidotu spēcīgākas un elastīgākas attiecības ar ES zinātnes un lietišķās tehnoloģijas jomā nekā līdz šim.

Kā jau komisārs teica, augstākā līmeņa sarunas, kas notika Lisabonā, otrās ES un Āfrikas augstākā līmeņa sarunas – jāatceras, ka pirmās sarunas notika Kairā 2000. gadā – atkal no jauna uzsvēra šīs dimensijas, šo zinātnes un tehnoloģijas jomas lielo nozīmi Āfrikas turpmākajā attīstībā.

2010. gadā notiks to lēmumu īstenošanas novērtējums, kurus pieņēma Lisabonas augstākā līmeņa sarunās, panākot vienošanos starp Āfriku un Eiropas Savienību. Mēs gatavojamies pieņemt rezolūciju, kuras mērķis ir ietekmēt šo procesu ar Eiropas Parlamenta palīdzību, kas tāpēc notiks pēc Lisabonas augstākā līmeņa sarunām, un ne tikai pēc šīm sarunām, bet pēc dažādām iniciatīvām attiecībā uz Āfriku, kas pašreiz tiek īstenotas daudzās vietās pasaulē.

Tagad, kad Ķīna kā lielvalsts un liela ģeogrāfiska, politiska, kultūras un ekonomikas teritorija sāk ievērojami attīstīties, tāpat kā Indija un daudzas Āzijas valstis, uzmanība daudz vairāk nekā jebkad tiek atkal pievērsta Āfrikai. Vēl jo vairāk, uzmanība tai tiek pievērsta jaunā veidā, sperot kvalitatīvu soli uz priekšu salīdzinājumā ar pagātni. Uzmanība tai tiek atkal pievērsta ne jau labdarības dēļ, kas bija lielā mērā raksturīgi Rietumu un Āfrikas attiecībām, bet gan radniecīgu interešu, līdzvērtības, kopēju interešu utt. dēļ.

Šajā ziņā, jo īpaši zinātnes un tehnoloģijas jomā, vēl ir daudz darāmā, jo darbs ir veikts citās jomās, tādās kā veselības aprūpe, izglītība utt., bet ne visai daudz ir paveikts zinātnes un tehnoloģijas nozarē. Tomēr labums, ko tas var nest Āfrikas attīstībai un Āfrikas pilnīgai iekļaušanai globalizācijas procesā, no kura tā zināmā mērā ir izslēgta, – es to saku pēdiņās – būs ārkārtīgi liels.

Tāpēc es domāju, ka rezolūcija, par kuru Parlaments rīt balsos, ir šajā ziņā atbalsts, stimuls, kas, manuprāt, ir būtisks Āfrikai un pasaules nākotnei.

  Teresa Riera Madurell, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Šis ir svarīgs rezolūcijas projekts, jo mēs esam šeit bieži runājuši par Āfriku, bet reti par sadarbību zinātnes jomā ar šo kontinentu. Mūsdienās tautu ekonomiskā un sociālā attīstība nav šķirama no zinātniskās pētniecības, tehnoloģijas attīstības un jauninājumiem.

Turklāt globalizētā pasaulē daudz problēmu, ko zinātne vēl pūlas atrisināt, prasa visu valstu sadarbību, jo īpaši konkrētās jomās, tādās kā enerģētika, klimata pārmaiņas un pārtikas nekaitīgums.

Tāpēc sadarbībai zinātnē attīstības labā jābūt prioritātei mūsu vispārējā sadarbības stratēģijā ar Āfrikas valstīm.

Tas prasa palielināt zinātnieku piedalīšanos kopējos pētniecības un izstrādes projektos, pētnieku apmaiņas un mobilitātes veicināšanu, pētniecības infrastruktūras uzlabošanu saskaņā ar zinātnieku vajadzībām un, galvenokārt, pašreizējās infrastruktūras uzturēšanu.

Dāmas un kungi! Es esmu tikko atgriezusies no Dienvidāfrikas, uz kurieni es devos kā Eiropas Parlamenta delegācijas locekle. Piemēram, ar Dienvidāfrikas Republiku mums ir nolīgums par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā jau desmit gadus. Tas bija komisāra Janez Potočnik šīs valsts apmeklējuma mērķis novembrī.

Šis sadarbības nolīgums dod ievērojamus rezultātus, kas ir savstarpēji izdevīgi. Dienvidāfrikas zinātnieki ir piedalījušies 117 Sestās pamatprogrammas pētniecības projektos, kas piedalīšanās līmeņa ziņā ir nākamajā vietā aiz Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnas un Krievijas Federācijas, un Septītajā pamatprogrammā ir plānots vēl augstāks piedalīšanās līmenis.

Sadarbība notiek tik dažādās jomās kā biotehnoloģijas, veselības aprūpe, nanotehnoloģijas, aeronautika, transports, enerģētika un klimata pārmaiņas. Tā ir sadarbība, kas mums kā eiropiešiem ir jāatbalsta tāpēc, ka mums ir daudz kopēju problēmu, kam vajadzīgs steidzams atrisinājums, un tāpēc, ka spēku apvienošanai pētniecībā un izstrādē, jauninājumos un tehnoloģijas nodošanā, katrā ziņā jānes labums abām pusēm.

Labs piemērs ir enerģētika, kas ir arī tur neatliekams jautājums. Mēs meklējam atbildi uz vienu un to pašu jautājumu – kā nodrošināt piegādi par saprātīgu cenu un videi nekaitīgā veidā. Šajā sakarā tiek īstenoti ļoti interesanti pētniecības projekti par zemu oglekļa emisiju tehnoloģijām, atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti.

Vēl viena svarīga joma zinātniskajā sadarbībā ar Dienvidāfriku un vispār ar visu Āfriku, kas jāuzsver, ir AIDS, slimība, kas posta šo kontinentu un kas tādā zemē kā Dienvidāfrika ir saīsinājusi iedzīvotāju paredzamo dzīves ilgumu par vairāk nekā 10 gadiem.

Manuprāt, tāpēc īpašā atsauce šajā rezolūcijā par šīs slimības izpēti ir ļoti svarīga.

Visbeidzot, es vēlos norādīt, ka jāpastiprina jebkāda veida sadarbība, apmainoties ar informāciju, risinot vaļsirdīgu un atklātu dialogu un izsakot patiesu savstarpēju atzinību.

  Fiona Hall, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šis rezolūcijas priekšlikums par atbalstu zinātniskai sadarbībai ar Āfriku ir ļoti savlaicīgs, jo tas seko vairākiem paziņojumiem pēdējo 12 mēnešu laikā par zinātni Āfrikā – Apvienoto Nāciju Organizācijas Āfrikas Ekonomikas komisijas paziņojumam 2007. gada janvārī, G8 valstu sarunu augstākajā līmenī deklarācijai par sadarbības stiprināšanu pētniecības un attīstības jomā un jaunajai nodaļai par IKT un zinātni, un tehnoloģiju ES un Āfrikas stratēģijā.

Tuvojoties marta konferencei Adisabebā par sadarbību ar Āfriku zinātnes jomā, ir pienācis īstais laiks, lai Eiropas Parlaments izteiktu savu atbalstu jaunai un intensīvākai pieejai ES un Āfrikas sadarbībai zinātnes jomā. Protams, arī iepriekš ir bijušas iniciatīvas. Ir bijušas stipendijas studijām un stipendijas pētniecībai, lai palīdzētu Āfrikas zinātniekiem nokļūt Eiropā un strādāt tur. Ir bijis atbalsts konkrētiem projektiem. Tomēr nav bijusi pilnībā attīstīta divpusēja zinātniska sadarbība starp Āfriku un ES.

Āfrikā vēl nav stabilas pētniecības bāzes, kas darbotos Āfrikas labā. Par to liecina statistikas dati. Āfrikā ir tikai 1 % no pasaules zinātniskajiem pētniekiem, bet tajā dzīvo 13 % no pasaules iedzīvotājiem. Tikai1 no 10 000 Āfrikas iedzīvotājiem ir zinātnieks vai inženieris, bet rūpnieciski attīstītajās valstīs šis skaitlis ir 1 no 200.

Tomēr klimata pārmaiņu dēļ nav citas vietas uz planētas, kurā pētniecība būtu svarīgāka. Globālā sasilšana Āfrikā draud iznīcināt pieticīgo progresu, kas panākts Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā. Ja vien zinātnes un tehnoloģijas bāze būtu spēcīgāka, klimata pārmaiņas varētu kļūt Āfrikai par izdevību.

Ne velti šis rezolūcijas priekšlikums īpaši piemin saules enerģiju. Tā ir atjaunojama enerģija, kas Āfrikai ir papilnam. Liels progress mūsdienās ir panākts saules elementu tehnoloģijā. Pagājušajā piektdienā es biju Jaunās un atjaunojamās enerģijas centrā Blaitā, Nortamberlendā, kur notiek novatoriski pētījumi, lai samazinātu saules elektroenerģijas izmaksas, koncentrējot saules starus ļoti maza izmēra silikona elementos.

Es priecājos, ka šie pētījumi notiek manā vēlēšanu apgabalā, bet, ja šādi pētījumi un izstrāde nenotiks arī Āfrikā, lielais saules elektroenerģijas potenciāls, kas spēj saražot daudzus megavatus elektrības visai Āfrikai, nekad netiks realizēts. Es ceru, ka mēs virzāmies tieši uz tādu sadarbību zinātnes jomā.

  Jens Holm, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Labvakar. Apspriežot sadarbību ar Āfriku zinātnes jomā, viens no galvenajiem jautājumiem ir, kā Āfrikas valstis spēs aizsargāt sevi pret klimata pārmaiņām. Kā ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome ir atklājusi, Āfrika, iespējams, ir tieši tas pasaules kontinents, ko klimata pārmaiņas skars vissmagāk. Tas arī patiesībā notiek šeit un tagad. Raža izdeg. Tuksnesis paplašinās. Ezeri un upes izžūst, un bēgļi, kas glābjas no karstā un sausā klimata, ir skaitāmi miljonos.

Daudzi no pašreizējiem Āfrikas konfliktiem rodas no grūtībām un spriedzes, ko radījušas klimata pārmaiņas. Viena no klimata problēmas vislielākajām ironiskajām situācijām ir tā, ka tie, kas piesārņo vismazāk, tiek skarti vissmagāk.

Piemēram, Etiopija izmet atmosfērā 0,1 tonnu oglekļa dioksīda uz vienu iedzīvotāju gadā, bet mana valsts Zviedrija izmet vairāk par 6 tonnām uz vienu iedzīvotāju gadā. ES vidēji izmet aptuveni 10 tonnas. Tāpēc Zviedrija izmet 60 reizes vairāk un ES – 100 reizes vairāk par Etiopiju, ja minam tikai vienu konkrētu piemēru.

Ņemot to vērā, mums Eiropā ir acīmredzot milzīga atbildība. No vienas puses, mums stipri jāsamazina mūsu pašu izmešus, bet, no otras puses, mums jādara viss iespējamais, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Šovakar mēs debatējam par to, kā efektīvi sadarboties ar Āfriku zinātnes jomā. Manuprāt, mums šeit un tagad paškritiski jājautā sev, vai mēs patiešām darām visu iespējamo, lai atbalstītu Āfrikas valstis. Vai mēs patiešām darām visu iespējamo, lai, piemēram, nodotu modernu, videi draudzīgu tehnoloģiju un zināšanas Āfrikas valstīm? Kad mēs vedam sarunas par tirdzniecības nolīgumiem, vai mēs pievēršam galveno uzmanību mūsu pašu uzņēmumiem, vai Āfrikas uzņēmumiem, kas vēlas tirgoties ar mums saskaņā ar taisnīgiem noteikumiem? Diemžēl es nevaru dot apstiprinošu atbildi uz šiem jautājumiem. Tādējādi mums vēl ir daudz darāmā.

Piemēram, kāda ir situācija ar mūsu tiesību aktiem par intelektuālo īpašumu un patentiem? Pirms Bali sarunām mēs savā rezolūcijā Eiropas Parlamentā paziņojām, ka Eiropas Parlaments atzīst, ka intelektuālo īpašumtiesību licencēšanas nodevas tīro tehnoloģiju jomā var radīt šķēršļus šādu tehnoloģiju nodošanai jaunattīstības valstīm.

Ļaujiet man sniegt piemēru. 75 % no vēja enerģijas tehnoloģijām pasaulē pārvalda četras kompānijas. Jā, tikai četras kompānijas visā pasaulē. Trīs no šīm kompānijām ir Eiropas kompānijas. Ceturtā ir Amerikas Savienoto Valstu kompānija. Ja tagad daudzas jaunattīstības valstis vēlas attīstīt vēja enerģiju, tām jāizmanto veca un nepatentēta tehnoloģija. Tās vienkārši nevar atļauties modernu videi draudzīgu tehnoloģiju.

Daudzas no modernajām tehnoloģijām ir noveduši strupceļā mūsu pašu tiesību akti. Protams, tie atbalsta nelielu skaitu lielo uzņēmumu, kas pārvalda patentus. Bet kāds no tā ir labums Angolai, Botsvānai un Ruandai?

Es šovakar vēlos saņemt no Komisijas skaidru atbildi. Vai jūs darāt kaut ko, lai padarītu intelektuālā īpašuma un patentu tiesību aktus elastīgākus? Ko jūs darāt, lai tehnoloģijas varētu nodot vieglākā ceļā?

Visbeidzot, vēl viens šo trūkumu piemērs ir tā sauktie elastīgie mehānismi. Protams, mēs rūpnieciski attīstītās valstīs varam novelt savu atbildību par klimata pārmaiņām uz jaunattīstības valstīm. Ja to skaidro likumīgi, tad mērķis ir nodot tehnoloģijas un vides pasākumus jaunattīstības valstīm. Tomēr saskaņā ar jauno ziņojumu, ko mēs Vides komitejā saņēmām pagājušajā gadā, mazāk par 2 % Tīrās attīstības mehānisma (CDM) projektu tiek īstenoti Āfrikas valstīs. Vairums ir projekti, kas patiesībā nedod īpaši lielu labumu.

Kāds ir Komisijas viedoklis par elastīgiem mehānismiem un CDM projektiem, par Tīrās attīstības mehānismu? Vai jūs esat gatavi pamatīgi pārstrādāt šos mehānismus, kā mēs Eiropas Parlamentā to pieprasījām? Kādā veidā Āfrika nākotnē spēs gūt lielāku labumu no tehnoloģiju nodošanas?

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Āfrikas Savienība ir norādījusi, ka zinātne un tehnoloģija sniedz būtisku ieguldījumu Āfrikas kontinenta ilgtspējīgā attīstībā.

Pašlaik gandrīz visas Āfrikas valstis atpaliek zinātnes snieguma un zinātnes potenciāla ziņā. Pievērsīsimies zinātniskajām publikācijām kā vienam no rādītājiem. Ēģiptei kā vienai no spēcīgākajām Āfrikas valstīm šajā jomā pieder tikai 0,4 % no pasaules publikācijām. Zinātniskā kopdarbība un sadarbība dod iespēju pārvarēt galējas attīstības atšķirības. Tomēr tai jāsaskaras ar lieliem izaicinājumiem tādās jomās kā globālās ilgtspējības problēmas, tādas kā nabadzība, klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība, HIV/AIDS, infekcijas slimības, enerģija, tīrs ūdens, - saraksts ir šķietami bezgalīgs. To var papildināt vēl ar intelektuālā darbaspēka emigrāciju, zinātnieku brīvas pārvietošanās problēmu un ierobežotu piekļuvi informācijai.

Pašlaik ir lielākas iespējas nekā jebkad sekmīgi sadarboties ar Āfrikas partneriem. Piemērus var rast biotehnoloģiju, IKT, kosmosa un nanotehnoloģiju jomā.

Ņemot vērā Āfrikas bagātīgos dabas resursus, šīs jomas var izrādīties ļoti efektīvas. Turklāt atjaunotas politiskas saistības Āfrikā un vēl lielākas saistības rūpnieciski attīstītajās valstīs, ieskaitot Ķīnu, ir būtiskas šīs teritorijas turpmākajai attīstībai.

Pēdējo 20 gadu laikā ES ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi zinātnes un tehnoloģijas (S&T) sadarbības programmu organizēšanā un vadīšanā. Septītā pamatprogramma piedāvā dažas ļoti interesantas iespējas partneriem no Āfrikas, bet var darīt vēl ko vairāk.

Mums jārealizē viss potenciāls, ko sadarbība zinātnes jautājumos var piedāvāt Āfrikas valstīm un Āfrikas kontinenta attīstībai. Zinātnes un tehnoloģijas jomā ir iespējams darīt ko vairāk, un ir jādara vairāk. Mums jānodibina plaši sakari un sakaru tīkli starp zinātniekiem un izstrādes praktiskajiem darbiniekiem, lai mācītos cits no cita.

Jēdziens „zinātnes diplomātija” ir atkal pirmajā vietā dienas kārtībā, un tas jāpiemēro jaunajam laikmetam ar internetu, zemo cenu ceļojumiem, pasaules ziņām visu diennakti, NVO lielo ietekmi – visam garajam sarakstam.

Tas, ka zinātne ir un tai jāpaliek ārpus politikas jomas, padara zinātniekus par diplomātiem, kam uzticas. Ir pienācis laiks zinātnieku kopienai palielināt savu nozīmi diplomātijā. Spēcīga jaunā zinātnes diplomātija, kas orientēta uz Āfrikas iedzīvotājiem, kā arī uz tās valdībām, nodrošinās cilvēkiem labklājību, izglītību, ekonomisku izaugsmi un galvenokārt cerību darbos un nevis tikai vārdos. Tūkstošgades attīstības mērķi šķiet arvien rosinošāki šajā zinātnes gadā Āfrikā.

  Romana Jordan Cizelj (PPE-DE). – (SL) Āfrikā dzīvo vairāk nekā 13 % no visiem pasaules iedzīvotājiem, bet tikai 1 % no pasaules zinātniekiem. Tā izdod tikai 0,3 % no sava IKP pētniecībai un izstrādei. Tajā pašā laikā Eiropu gaida divi lieli globāli uzdevumi, kurus var sekmīgi atrisināt tikai ar globālu rīcību. Tas attiecas arī uz zinātnisko pētniecību..

Pirmais uzdevums attiecas uz tā sauktajiem Tūkstošgades attīstības mērķiem izskaust nabadzību pasaulē. Pieaugušu cilvēku sliktā veselība vai nāve vecumā, kad viņi vēl varētu strādāt, var iegrūst viņu ģimeņu jaunāko un vecāko paaudzi nabadzībā. Izmantojot Septītās pamatprogrammas iespējas, mums jāievēro pārredzamība, un mēs nedrīkstam ieguldīt līdzekļus tikai tādu slimību izpētē, kas nomāc vienīgi Eiropas iedzīvotājus. Mums ir jāatrod pienācīgs risinājums slimībām, kas apdraud visu pasauli, tādai kā AIDS, kas 2006. gadā prasīja 2 miljonu cilvēku dzīvības.

Otrais uzdevums ir klimata pārmaiņas. Dati rāda, ka tās visvairāk ietekmē nabadzīgos iedzīvotājus. Eiropai jāuzņemas sava atbildības daļa un jāsadarbojas pasākumos, kas palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām, kā arī pasākumos, kas vērsti uz globālās sasilšanas ierobežošanu.

Septītā pamatprogramma varētu ietvert arī zinātniekus no jaunattīstības valstīm. Tomēr viņi ziņo, ka viņu sadarbības iespējas ir pārāk mazas. Attīstības politikas mehānismiem ir lielas iespējas samazināt šīs atšķirības. Tomēr mums jāizbeidz tradicionālā sadarbība, kas pamatojas tikai uz palīdzību. Partnerības veidošana nozīmē to, ka mums savā attīstības politikā jāiekļauj zinātne, tehnoloģija un jauninājumi.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). – (PL) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Paldies, komisār. Mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā, kas nozīmē asu konkurenci visu cilvēku starpā. Āfrikas kontinents ir īpašas konkurences cīņas lauks. Ķīnas un Japānas ekonomika, Austrālija un Amerikas Savienotās Valstis – visas cenšas iegūt šo tirgu.

Ja kāds vēlas veicināt un stiprināt attiecības, viņš parasti sāk ar sportu, un tas jau ir noticis. Tomēr tūlīt pēc tam nāk studentu apmaiņa un sadarbība zinātnes jomā. Ja mēs šodien gribam sākt sadarboties ar Āfriku šajā jomā, tad pēc 5 vai varbūt pēc 10 gadiem mēs apmainīsimies ar tūkstošiem studentu un zinātnieku. Tie būs tūkstošiem vēstnieku mūsu kopējā sadarbībā. Šodienas kopējie zinātniskie pasākumi pēc 10 gadiem dos lielus ieguldījumus, kvalificētu darbinieku pieplūdumu, jaunu tirgu atvēršanu un tādējādi konkurenci, izaugsmi un jaunas darbavietas Eiropā un Āfrikā. Ir vērts šodien papūlēties, lai liktu tam notikt.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Sadarbības mērķim zinātnes jomā ar Āfriku jābūt apmācītai un aktīvai zinātniskai kopienai šajā kontinentā paša kontinenta labā, nevis, es gribētu brīdināt, lai pārvilinātu tā zinātniekus, kā tas ir noticis ar viņu profesionāli sagatavoto medicīnisko un aprūpes personālu.

Es biju ļoti iepriecināta 2005. gadā, kad Malāvijā satiku jaunu, kvalificētu lauksaimniecības zinātnieku. Viņš bija bijis Eiropas Savienībā un tur ieguvis profesionālo kvalifikāciju, bet viņš bija lepns par to, ka atgriežas pie savas tautas un rāda tai, kā izmantot augsni un ūdeni, lai nodrošinātu ilgtspējīgu dzīvi.

Es vēlētos beigt savu uzstāšanos, apgalvojot, ka viena no novārtā pamestajām jomām Āfrikā ir ieguldījumi lauksaimniecības zinātnē, un Pasaules Bankas šāgada ziņojuma projekts liecina par to. Tāpēc es domāju, ka mums jāsadarbojas visos zinātnes līmeņos, bet mums jāpievērš īpaša uzmanība lauksaimniecības jomai un dabas resursiem.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es varbūt pārbaudu Jūsu pacietību, bet es šodien pirms kāda laika ievēroju, ka runātāji uzstājas atkārtoti, it kā nebūtu piecu uzstāšanos saskaņā ar „catch the eye” procedūru, tāpēc es saku paldies.

Es vēlos uzdot īpašu jautājumu komisāram. Es runāju par diplomātiju un diplomātiju zinātnē – diplomātiju darbos un ne tikai vārdos. Pastāv vispārējs uzskats, ka Lisabonas galotņu tikšanās par ES un Āfriku pagājušā gadā sagādāja lielu vilšanos un ka tajā bija vairāk vārdu nekā darbu. Es vēlos, lai jūs īpaši atbildētu uz šo apgalvojumu.

Vai jūs varētu norādīt uz darbiem atšķirībā no vārdiem, kas nāk no simtiem – ja ne tūkstošiem – cilvēku, kas bija sapulcējušies Lisabonā, lai pārrunātu šo svarīgo jautājumu, un kad mēs varēsim redzēt kādus rezultātus?

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Dāmas un kungi! ES politika Āfrikas jautājumā pamatojas uz sarežģītu stratēģiju, un daļa no šīs stratēģijas, protams, ir saistīta ar Āfrikas piekļuvi zinātnei un tehnoloģijai. Eiropas Savienība atzīst šīs piekļuves svarīgumu, jo tā dos iespēju Āfrikas kontinentam atrisināt klimata pārmaiņu problēmu. Komisija uzskata, ka Āfrikas valstīm steidzami jāizstrādā vajadzīgā kompleksā pielāgošanās stratēģija, vienlaicīgi nodrošinot, ka šādas pārmaiņas neapdraud pozitīvos rezultātus, ko šīs valstis sasniegušas, cīnoties pret nabadzību.

Komisija uzskata, ka mūsu sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā attiecībā uz pētniecību lauksaimniecībā un lauksaimniecības produktu kontroli ir sevišķi svarīga. Komisija tāpēc atbalsta Āfrikas Savienības centienus izveidot kompleksu zinātniskās pētniecības programmu lauksaimniecībā un starptautisko organizāciju pūles saskaņot lauksaimniecības agrās brīdināšanas sistēmas. Mēs atbalstām arī atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas nodošanu, kas ir cieši saistīta ar CO2 emisiju samazināšanu. Tomēr, nododot šo tehnoloģiju, jākoncentrējas vairāk uz centieniem iegūt ilgtspējīgu un efektīvu enerģijas apgādi un piekļuvi apgādei, bet nevis uz klimata pārmaiņu jautājumu.

Runājot par tehnoloģijas nodošanu, ļoti svarīga loma ir privātajam sektoram, ko Komisija atbalsta ar īpašas programmas palīdzību. Attiecībā uz Adisabebas konferenci, kas notiks martā, Komisija tajā piedalīsies, un mēs ceram, ka tā būs pagrieziena punkts ceļā uz sadarbību ar Āfriku zinātnes jomā un zinātnes un tehnoloģijas attīstībā Āfrikas kontinentā.

AIDS jautājumu arī pieminēja debatēs. Ļaujiet man īsi paziņot, ka Eiropas Komisija ir viena no lielākajiem ziedotājiem Globālajam fondam AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai, un man šķiet, ka mums ir tiesības ar to lepoties.

Kā jau minēju, ES un Āfrikas galotņu tikšanās laikā Lisabonā pagājušā gada beigās Āfrikas Savienība un Eiropas Savienība vienojās arī par partnerību starp Eiropu un Āfriku informācijas sabiedrības, zinātnes un kosmosa tehnoloģijas jomā. Pašreiz mēs gatavojam paziņojumu, kas paredzēs īpašus punktus un rīcības plānu, lai šo partnerību īstenotu.

Dāmas un kungi! Baidos, ka nevaru piekrist cienījamās deputātes viedoklim, ka Lisabonas konference sagādāja vilšanos. Tas noteikti tā nebija – konference bija ceļojuma pirmais solis, un, kā jau iepriekš teicu, pašlaik mēs speram nākamos konkrētos soļus, kas piepildīs Lisabonas mudinājumus.

  Priekšsēdētājs. − Lai slēgtu debates, esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu⁽¹⁾ saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates slēdzu.

Balsojums notiks rīt plkst.12.00.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. – Teiciens „Ja jūs dodat kādam zivi, jūs paēdināt viņu uz vienu dienu, bet, ja jūs iemācāt viņu zvejot, jūs paēdināt viņu uz visu mūžu” ir ļoti piemērots šīm debatēm. Lai Āfrika izbēgtu no nabadzības lamatām, tai būs jāpaplašina izejvielu izmantošana, jānostiprina ražošanas bāze, jāpalielina eksports, bet tajā pašā laikā tai jāuzlabo zinātniskā kompetence. Mums Rietumos vairāk jāiesaista Āfrikas zinātnieki starptautiskajā zinātniskajā sadarbībā un pētniecības un izstrādes projektos un jāuzlabo pašreizējā pētniecības infrastruktūra.

(1) Skatīt protokolu.