Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2148(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0023/2008

Debates :

PV 21/02/2008 - 3
CRE 21/02/2008 - 3

Balsojumi :

PV 21/02/2008 - 4.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0068

Debates
Ceturtdiena, 2008. gada 21. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

3. Ceturtais ziņojums par kohēziju – Teritoriālā pasākumu plāna un Leipcigas hartas īstenošana - Eiropas telpiskās attīstības un teritoriālās kohēzijas rīcības programmas izstrāde (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir kopējas debates par

- Reģionālās attīstības komitejas vārdā A. Guellec ziņojumu (2007/2148(INI)) (A6-0023/2008) par ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju,

un

- Reģionālās attīstības komitejas vārdā G. Kallenbach ziņojumu (2007/2190(INI)) (A6-0028/2008) par turpmākajiem pasākumiem sakarā ar teritoriālo pasākumu plānu un Leipcigas hartu: Eiropas telpiskās attīstības un teritoriālās kohēzijas rīcības programmas izstrāde.

 
  
MPphoto
 
 

  Ambroise Guellec, referents. - (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, šorīt mēs apspriežam divus parlamentārās iniciatīvas ziņojumus, bet, manuprāt, tie abi ir ārkārtīgi svarīgi vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, mēs spriežam par Komisijas Ceturto ziņojumu par sociālo un ekonomisko kohēziju. Tas ir patiesi nozīmīgs dokuments, daudz labāks par iepriekšējiem variantiem, un tas veido stingru pamatu dažādām pārdomām par kohēzijas nākotni Eiropā. Šis dokuments ir svarīgs arī tāpēc, ka tikko izveidotais jaunais Lisabonas līgums nosauc teritoriālo kohēziju par vienu no ES galvenajiem mērķiem. Kā mums ir zināms, jaunas un smagas problēmas briest līdzās tām, ko esam jau apzinājuši, un kohēzijas politikai ir jādod liels, ievērības cienīgs ieguldījums šo problēmu risināšanā, lai ļautu mums virzīties uz tādu Eiropu, kādu mēs gribam redzēt: tas ir, uz efektīvu un solidāri domājošu Eiropu.

Ko Ceturtais ziņojums mums rāda? Tas rāda, ka sociālā un ekonomiskā konverģence dalībvalstu starpā attīstās pareizajā virzienā, noteikti samazinot pretrunas attiecībā uz ienākumiem un darba vietām pēdējo desmit gadu laikā, bet arī to, ka vēl joprojām ir būtiskas atšķirības starp reģioniem un dažkārt reģionu robežās, kam bieži ir tendence saasināties. Attīstība ir pietiekami reāla, bet to vajā pārmērīgi liela nelīdzsvarotība. Tieši šeit jaunais teritoriālās kohēzijas jēdziens nostājas savā vietā, un tieši te tam jābūt centrālajā pozīcijā, turpinot reģionālo attīstību visā ES līdzās ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai. Tā īstenošana prasīs integrētu pieeju politikai nozaru starpā un īsteni daudzlīmeņu pārvaldību.

Mēs ar interesi, un es teiktu – ar zināmu nepacietību, gaidām Komisijas Zaļo grāmatu septembrī. Ir acīmredzama vajadzība pēc kopējas valodas par šo jautājumu, kas noskaidrojās mūsu diskusijās Reģionālās attīstības komitejā

Ceturtā ziņojuma ieteikumi projicē mūsu domas uz laiku pēc 2013. gada, jo gandrīz visās vietās ir izstrādātas darbības programmas 2007.-2013. gadam. Viena no galvenajām iezīmēm ir kredītu iezīmēšanas sistēma, lai būtiskākos pamata resursus virzītu uz Lisabonas stratēģijas mērķiem. Lai gan mēs vēlamies uzsvērt ciešo prioritāšu saikni starp Lisabonas stratēģiju un kohēzijas politiku, tomēr mēs jūtam, ka pēdējai ir jāsniedzas tālāk par šo jomu un jāieņem vieta plašākā perspektīvā.

Mūsu ziņojums stingri nosaka, ka konverģence dažādos līmeņos ir primārs nosacījums ilgtermiņa konkurētspējai reģionos un ka nākamajos gados šo divu politiku savstarpējā papildināmība būs vajadzīga, lai līdzsvarotu efektivitāti ar solidaritāti. Regulāram izvērtējumam visā 2007.-2013. gada laikposmā, kuru mēs aicinām veikt, ir jādod mums iespēja pārliecināties par procesa pienācīgu norisi vai īstenot visus pielāgojumus, kas varētu būt nepieciešami, vadoties pēc iegūtās informācijas. Jāuzdod arī jautājumi par pašreizējā plānošanas periodā īstenoto lauku attīstības atdalīšanu no reģionālās politikas. Tās pamatotība nešķiet labi izstrādāta, un mums liekas, ka šīs atšķirtības saglabāšana pēc 2013. gada var radīt problēmu.

Mūsu ziņojums uzsver Eiropas Savienībai jaunos risināmos uzdevumus un to būtisko teritoriālo ietekmi. Ir tādas problēmas kā iedzīvotāju novecošanās, klimata pārmaiņas, enerģija, pilsētu koncentrēšanās utt. Mēs uzskatām, ka nepieciešama un steidzama konverģence un pienācīga teritoriāla pieeja šīm problēmām prasa pastiprinātu politiskās un finansiālās kohēzijas politiku pēc 2013. gada. Šajā sakarībā Parlaments stingri pretosies, kā tas to ir darījis vienmēr, ikvienam mēģinājumam atgriezties pie nacionalizētas politikas.

Nobeigumā es vēlos, priekšsēdētājas kundze, pateikties ēnu referentiem, kas man ļoti palīdzēja šajā uzdevumā, par daudzajiem kompromisiem, ko mēs spējām sasniegt. Es vēlos arī uzsvērt saistību ar G. Kallenbach ziņojumu. Es domāju, būtu labi, ja viss ar šo saistītais pilnībā tiktu izklāstīts Parlamentam šodien.

 
  
MPphoto
 
 

  Gisella Kallenbach , referente. (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, es sākumā gribētu pateikties visiem ēnu referentiem par labo un konstruktīvo sadarbību. Tāpat es velētos pateikties komitejai un grupas personālam, un deputātu palīgiem. Jo stiprāka kopība, jo labāks rezultāts!

Es īpaši atzinīgi vērtēju to, ka mēs šodien apspriežam A. Guellec ziņojumu kopā ar manu ziņojumu. Ja mērķis ir panākt patiesi ilgtspējīgu attīstību Eiropā, šie divi ziņojumi kopā veido vienu veselu. Kohēzijas politika ar Leipcigas hartu ir, tā sakot, aparatūra, un teritoriālās attīstības pasākumu plāns ir programmatūra. Šie instrumenti var darboties tikai tandēmā. Eiropas Savienībai tās kohēzijas politika nodrošina juridisku un finansiālu kompetenci. Mums nav īstas atbildības par reģionālo attīstību, pilsētu un teritoriālo plānošanu. Tāpēc saskaņota politika – vietējā un reģionālā līmenī, valstu ministru līmenī un ES līmenī – ir priekšnosacījums ilgtspējīgām Eiropas pilsētām un reģioniem. Šis ir vienīgais veids, kā Eiropu padarīt vērtīgāku. Pilsētas ir iespēju un problēmu mezgli. Tās ietekmē lauku reģionus un tuvāko apkaimi. Tāpēc mēs paļaujamies uz teritorijas kopēju līdzsvarotu attīstību, uz risinājumiem, kas izriet no visaptverošas perspektīvas un kas vienlaikus ir pielāgoti konkrētajai situācijai. Nevar būt tikai viens vienīgs risinājums, bet var būt kopīgi principi, tādi kā integrēta pieeja, horizontālas un vertikālas partnerības princips starp pilsētu un perifēriju, kā arī ar dalībniekiem, kas ir tieši iesaistīti.

Mēs esam sasnieguši lielu progresu Eiropas līmenī. Blakus Leipcigas hartai un teritoriālās attīstības pasākumu plānam, Pirmās rīcības programmai Portugāles prezidentūras laikā teritoriālā kohēzija tika iekļauta kā Kopienas mērķis Reformu līgumā. Tas nostiprina Parlamenta ietekmi ar kopēju kompetenci un koplēmuma procedūru. Šīsdienas debatēs mēs gribējām sniegt Parlamenta ziņojumu pirms Padomes pavasara sammita, lai teritoriju un pilsētu jautājumus var iekļaut Lisabonas un Gēteborgas stratēģijās kā to skaidras sastāvdaļas.

Tā bija arī neoficiālās Ministru Padomes vēlme Leipcigā, ka Slovēnijas prezidentūra ietvertu teritoriālās attīstības pasākumu plānu šī gada pavasara sammita darba kārtībā, lai panāktu lielāku politisku pievēršanos teritoriālajam aspektam reģionu attīstībā un jaunām dalības formām ES politiskajos lēmumos. Tas tika skaidri atkārtots Azoru sanāksmē novembrī. Līdz šim man nav īstas informācijas par progresu šajā jautājumā.

Tāpēc es būtu ļoti atzinīgi vērtējusi Padomes pārstāvja klātbūtni šeit šodien, lai mēs būtu varējuši saņemt šo informāciju par stāvokli sagatavošanās darbos. Diemžēl esmu dzirdējusi, ka acīmredzot padomē nav vienprātības attiecībā uz ministru prasības ievērošanu. Es būtu vēlējusies dzirdēt no Padomes, vai un kādā veidā ir jānotiek teritoriālās attīstības pasākumu plāna apspriešanai pavasara sammitā. Man būtu bijis interesanti arī dzirdēt, vai ir tiesa, ka pašreizējā Padomes Secinājumu projektā teritoriālie jautājumi nemaz nav pieminēti, kā arī nav paredzēti atbilstoši grozījumi Lisabonas līgumā. Tomēr tas ir vienīgais veids, kā pārvērst mūsu daudzos skaistos vārdus īstā darbībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner , Komisijas locekle. Priekšsēdētājas kundze, es vēlos sākt ar apsveikumiem un varbūt pat ar pateicībām gan G. Kallenbach, gan A. Guellec par viņu ziņojumiem, kā arī Reģionālās attīstības komitejai par tās izcilo darbu gan pie ceturtā kohēzijas ziņojuma, gan ziņojuma par teritoriālo kohēziju.

Komisija ir pilnīgi vienisprātis ar jūsu uzskatiem, ka Eiropas kohēzijas politikai ir bijusi liela loma būtisku atšķirību samazināšanā visā Eiropas Savienībā un tādā veidā tā ir stiprinājusi Eiropas integrāciju, kā arī tuvinājusi Savienību tās cilvēkiem. Tāpēc Komisija stingri noraida mēģinājumus atkārtoti nacionalizēt šo politiku.

Mēs arī esam vienisprātis ar jūsu uzskatu, ka ir jābūt garantētiem pienācīgiem finanšu resursiem nākotnē, lai risinātu gaidāmās jaunās problēmas, kas ietekmēs visas Eiropas teritorijas. Mums ir arī jāpatur prātā, ka vienlaikus būs jāturpina kohēzijas politika, lai tiktu galā ar reģionālām atšķirībām, ko rada nesenā un nākamā paplašināšanās.

Ļaujiet man izteikt pārliecību, ka mūsu politikas „lisabonizācijas” kontekstā Eiropas kohēzijas politikas galvenā prioritāte ir un paliks pēc 2013. gada mērķis sašaurināt atšķirības, kā tas ir noteikts Reformu līgumā. Politikas solidaritātes dimensija ir centrālais aspekts šajā politikā, un resursu iedalīšana noteikti sekos apgrieztā proporcijā valstu un reģionu uzplaukumam.

Šo uzskatu atbalsta arī ieinteresēto dalībnieku iespaidīgs vairākums visā Savienībā. Arī tas tiek atbalstīts, ka Eiropas kohēzijas politika ir daudz kas vairāk nekā tikai resursu sadales mehānisms dalībvalstu un reģionu starpā; šī politika pirmkārt un galvenokārt ir attīstības politika, kuras mērķis ir stiprināt visu Eiropas reģionu iekšējo attīstību.

Komisijai ir saprotamas arī jūsu bažas par lielākas saskaņotības nepieciešamību starp Eiropas kohēzijas politiku un citu Kopienas nozaru politiku, it īpaši lauku attīstību, pētniecību vai konkurenci. Es šeit pievienotu, ka saskaņotības nepieciešamība dažādu attīstības politiku starpā ir attiecināma arī uz Eiropas kohēzijas politikas un nacionālo politiku koordinēšanu. Es esmu pārliecināta, ka tas ir izšķirošs jautājums Eiropas kohēzijas nākotnei arī tās teritorijas aspektā.

Es pilnībā pievienojos jūsu uzskatam, ka teritoriālās attīstības pasākumu plāns un Leipcigas harta ir atkarīgi no diviem nosacījumiem. Pirmkārt, mums jāīsteno dzīvē teritoriālās attīstības integrēta pieeja, lai izvairītos no saskaldītas pieejas mūsu teritorijām. Klasisks piemērs te ir domāšana tīrās lauku un pilsētu stratēģijas kategorijās, kur netiek ņemta vērā īsto ekonomisko reģionu izšķirošā nozīme.

No otras puses integrētā pieeja nozīmē arī nepieciešamību integrēt dažādās nozaru politikas gan ES līmenī, gan dalībvalstu līmenī, kas ietekmē visu mūsu teritoriju attīstību.

Otrs nosacījums, kā jūs pareizi norādāt, ir nepieciešamība Komisijai pārraudzīt un regulāri izvērtēt progresu, īstenojot rīcību, par ko vienojās teritoriālās attīstības pasākumu plānā, un te mums jāzina vairāk par šīs rīcības rezultātiem dalībvalstīs, lai Komisija var tām piedāvāt atbilstīgu atbalstu. Piemēram, pamatojoties uz labāku pārraudzību, Komisija var virzīt progresa gaitu teritoriālās kohēzijas rādītāju noteikšanas jomā.

Kā nepārprotami labu ziņu Komisija - tāpat kā jūs savā ziņojumā – uztver kohēzijas teritoriālās dimensijas ieviešanu Lisabonas līgumā, un tagad mums pilnā mērā ir jāliek lietā šī kohēzijas politikas jaunā dimensija un tādus tās pavērtos ceļus kā, piemēram, subsidiaritātes definīcija, kas piešķir lielāku svaru vietējām un reģionālām iestādēm. Tieši tāpēc Komisija iekļāva Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju mūsu likumdošanas un darba programmā 2008. gadam.

Ja pat vēl nav jēdziena standarta definīcijas, teritoriālā kohēzija tomēr sintezē Savienības juridiskos mērķus par tās teritorijas ilgtspējīga līdzsvara un saskanīgas attīstības sasniegšanu un arī vispārējas intereses pakalpojumu taisnīgas pieejamības nodrošināšanu. Šodien mēs visi apzināmies, ka ir vairāki teritoriālā līdzsvara aspekti Savienībā, kas apdraud Savienības ekonomikas un sabiedrības harmonisku attīstību turpmākajos gados. Tie pastāv ES, valstu un reģionālajā līmenī un arī dažās īpašās jomās, un attiecībā uz nošķirtiem reģioniem.

Man ir prieks apliecināt, ka galvenie ieteikumi, kas doti G. Kallenbach ziņojumā attiecībā uz teritoriālās kohēzijas definīciju un integrētās pieejas īstenošanu teritoriālajā attīstībā, kā arī sinerģiju uzlabošanu Kopienas politiku starpā, visi ir ņemti vērā, gatavojot mūsu Zaļo grāmatu, ko kolēģija pieņems nākamajā septembrī.

Ļaujiet man arī, izmantojot izdevību, darīt jums zināmu, ka mēs ar dalībvalstīm progresējam mūsu kopējā teritoriālās kohēzijas un tās galveno sastāvdaļu izpratnē. Mēs pašlaik strādājam pie atbildēm uz aptaujas jautājumiem, ko mēs izsūtījām 25 dalībvalstīm par teritoriālo kohēziju, kas nenoliedzami padara progresu iespējamu.

Mēs esam arī izveidojuši Komisijā starpdienestu grupu, kas dod mums iespēju pašiem strādāt pie teritoriālās kohēzijas, un mums jau ir pabeigta šī uzdevuma pirmā daļa: galveno ES politiku teritoriālās dimensijas identificēšana. Mēs tagad esam uzsākuši procesu, konkrēti - dažu rīku attīstīšanas procesu, kas arī atbilst jūsu prasībai. Kā jums, iespējams, jau ir zināms, politiku teritoriālās ietekmes izvērtēšana un arī teritoriālās kohēzijas rādītāju attīstīšana ir jaunās pastiprinātās ESPON programmas prioritāšu vidū.

Attiecībā uz jautājumiem , kas skar pilsētas, martā mums būs nākamais pilsētvides novērtējums, kas pašlaik tiek pabeigts, un otram ziņojumam par Eiropas pilsētu stāvokli ir jābūt gatavam līdz 2009. gada jūnijam. URBACT II tiek pilnveidots par stratēģisku instrumentu pilsētvides attīstības tīklu izveidei un apmaiņām.

Man ir sajūta, ka mums visiem abos ziņojumos ir panākta augsta jūsu uzskatu saskaņotība ar Komisijas uzskatiem, un es tagad gaidu debates, lai labāk izprastu jūsu bažas.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck, Budžeta komitejas atzinuma projekta autore. - (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, arī es vēlos pateikties mūsu referentiem, it sevišķi Ambroise Guellec par viņa izklāstu un darbu pie šī temata. Es kā Budžeta komitejas pastāvīgā referente par struktūrfondiem vēlos arī ļoti īsi pakavēties pie budžeta jautājumiem.

Šī politika tagad ir viena no visnozīmīgākajām politikām Eiropas tautu solidaritātes labā attiecībā uz budžetu. Šodien, kā mēs to jau dzirdējām no rīta, galvenais jautājums ir kohēzijas politikas efektivitātes arvien lielāka optimizācija. Budžeta komiteja vēlējās pievērst Parlamenta uzmanību vairākām satraucošām pazīmēm, tādām kā īstenošanas kavējumi un nesamaksātas saistības.

Es vēlos uzsvērt, ka es saskatu vairākas nozīmīgas vietas šajā problēmā. ES steidzami ir jāuzņemas goda pienākums vienkāršot procedūras, piemēram, tehniskās palīdzības īstenošanu, lai sagatavotu un izpildītu daudzus projektus, kas mūsu valstīm ir vajadzīgi.

Mums arī jāturpina darbs pie skaidras atbildību sadalīšanas starp ES un dalībvalstīm, lai nodrošinātu labāku dalītu vadību, un es atzinīgi vērtēju komisāres teikto par otrdienas lēmumu pieņemt rīcības plānu par stratēģijas izvērtēšanu struktūrfondiem.

Tas, uz ko es esmu norādījusi jau kopš laba laika un ko man par prieku komisāre tikko pieminēja, ir nepieciešamība nodrošināt visām dalībvalstīm kopējus gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus izpildes rādītājus, lai izvērtētu budžeta vajadzības un palīdzētu definēt nākamās likumdošanas pamatstruktūru daudzgadu laikposmam pēc 2013. gada un, īsi sakot, uzlabotu skaidrību par Eiropas klātbūtni sakarā ar Eiropas politiku un Eiropas pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro, Zivsaimniecības komitejas atzinuma projekta autors. (PT) Man jāsāk ar nožēlas izteikšanu par to, ka Reģionālās attīstības komiteja nav iekļāvusi nevienu no Zivsaimniecības komitejas iesniegtajiem grozījumiem par ceturto kohēzijas ziņojumu. Šie grozījumi atkārtoti uzsver, piemēram, ieguldījumu, ko devusi zivsaimniecības nozare zvejas kopienu sociāli ekonomiskajai situācijai konverģences reģionos, reģionos, kas pastāvīgi ir pakļauti nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem vai dabas apstākļiem, piemēram, kā visattālākie reģioni, kā arī nabadzīgām zvejas kopienām plaukstošākos reģionos. Es arī paužu nožēlu par to, ka finansējums Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF) 27 dalībvalstu Savienībā būtiski neatšķiras no ZVFI (Zivkopības vadības finanšu instrumenta) budžeta Savienībā ar 15 dalībvalstīm. Tāpēc EZF ir finansiāli jāstiprina.

Tāpēc es esmu atkārtoti iesniedzis šajā sesijas daļā divus grozījumus, kuru mērķis ir pasvītrot zivsaimniecības struktūrpolitikas nozīmību ekonomiskai un sociālai kohēzijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Oldřich Vlasák , PPE-DE grupas vārdā. - (CS) Komisāre, dāmas un kungi, ziņojumi, par ko mēs šodien debatējam, ir nozīmīgi ne tikai ar to, kā tie risina mūsu kohēzijas politikas pašreizējo situāciju un tās teritoriālo dimensiju, bet arī tādēļ, ka tie pievērš mūsu uzmanību nākotnei pēc 2013. gada. Šajā vietā es vēlos pateikties G. Kallenbach un A. Guellec par viņu izcilo darbu un viņu atklāto pieeju.

Šie divi ziņojumi, kā to pieminēja abi referenti, viens otru papildina un ir apskatāmi kopā. Teritoriālā kohēzija, pateicoties tās iekļaušanai Lisabonas līgumā, ir kļuvusi par tikpat svarīgu jēdzienu kā ekonomiskā un sociālā kohēzija. Bet teritoriālā kohēzija kā jēdziens ir vismazāk pētīta un vismazāk izprasta. Teritoriālajai kohēzijai trūkst pat skaidras definīcijas. Kohēzijas vispārējais mērķis ir izlīdzināt atšķirības, bet šīs atšķirības turpina pastāvēt, un tās ir visizteiktākās robežjoslās starp bijušo Austrumu bloku un demokrātiskajiem Rietumiem. Teritoriālā kohēzija, manuprāt, ietver sevī arī pilsētu un lauku kohēziju. Nav apstrīdams, ka pilsētas ir motori, kas rada izaugsmi atsevišķās valstīs, un tādēļ ir pareizi pilsētvides attīstības jautājumu iekļaut mūsu rezolūcijas priekšlikumā un vienlaicīgi aicināt stiprināt integrēto pieeju. Tomēr turpmāk būs nepieciešams šajā sakarā uzlabot un vienkāršot pilsētu teritoriju piekļuvi struktūrfondiem un veicināt labāku saikņu izveidi municipālo iestāžu un attīstītāju starpā, finansējot pilsētu attīstību no privātiem fondiem.

Mēs esam pieņēmuši Leipcigas hartu, un tagad mums ir pakāpeniski jāsāk to īstenot dzīvē. Vienlaikus mums jārada pareizie dzīves nosacījumi nākotnē mūsu lauku vides attīstībai. Es esmu pārliecināts, ka mums ļoti rūpīgi jāanalizē, vai ir labāk iekļaut lauku politiku kopējā lauksaimniecības politikā, vai arī mums jāapsver cits risinājums.

Dāmas un kungi, vēl tikai viena piezīme nobeigumā. Debates par kohēzijas politiku galu galā ir debates par fondu piešķiršanu. Tas ir redzams, un ir pareizi, ka kohēzijas politika kļūst spēcīgāka un sāk parādīties Eiropas budžetā. Kohēzijas politikai būs jānodarbojas ar jaunām parādībām, piemēram, tādām kā Eiropas iedzīvotāju novecošana un izmiršana, energoresursu nestabilitāte un vides pasliktināšanās. Tāpēc ir nepieciešams politiku attiecīgi modificēt un nodrošināt pietiekamas finanses.

 
  
MPphoto
 
 

  Constanze Angela Krehl , PSE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, O. Vlasįk ir pilnīga taisnība, sakot, ka mūsu uzdevums ir sagatavot kohēzijas politiku laikposmam pēc 2013. gada. Mēs esam izmantojuši šos divus ziņojumus, lai pievērstos šim jautājumam. Patiesībā mēs esam savākuši kopā visu, kas mums liekas svarīgs šajā sakarā.

Es gribu tomēr atgādināt jums, ka mums jāpatur vērā Eiropas kohēzijas politikas stratēģiskie mērķi, proti, dzīves apstākļu atšķirību samazināšana Eiropas Savienības reģionu starpā un Lisabonas un Gēteborgas stratēģijas atbalstīšana. Ja Eiropas Parlaments vēlas piedalīties nākamās kohēzijas politikas veidošanā, tam, manuprāt, jākoncentrējas uz galvenajām stratēģijām, nevis jāpievēršas „lejkannas” principam. Mums jāņem vērā jaunās problēmas, kas rodas sakarā ar kohēzijas politiku. Ļaujiet man dot jums dažus piemērus: demogrāfiskās izmaiņas, klimata aizsardzība, reģionāla iedzīvotāju skaita samazināšanās un arī, protams, mūsdienu Eiropas pilsētvides politika.

No mana skatupunkta raugoties, „vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem un reģioniem” pieeja ir būtiska risinājumiem šajā jomā. Es domāju, ka lielāks ieguldījums izglītībā, pētniecībā un inovācijās, un to infrastruktūrās ir svarīgs un kļūst arvien svarīgāks, un, manuprāt, ir patiesi ilgtspējīgs. Tomēr tas var darboties tikai tad, ja nākotnē mēs efektīvāk iesaistām Eiropas pilsoņus programmu un projektu attīstībā, kā to Eiropas Parlaments ir prasījis jau sen un prasa atkal šajos ziņojumos.

Es gribu vērsties pie dalībvalstīm – es domāju, ir jānožēlo, ka šeit nav neviena Padomes pārstāvja – un norādīt, ka mēs tām uzdodam veikt mājas darbu. Ja mums ir jāfinansē papildu uzdevumi kohēzijas politikas ietvaros, ir jāpadara pieejami arī finanšu resursi, kas nepieciešami šim nolūkam.

 
  
MPphoto
 
 

  Grażyna Staniszewska, ALDE grupas vārdā. - (PL) Ceturtais kohēzijas ziņojums un A. Guellec ziņojums parāda kohēzijas politikas panākumus atšķirību samazināšanā starp dalībvalstīm. Tie arī atzīmē izaugsmi iepriekš atpalikušās valstīs, piemēram, Grieķijā un Portugālē. Vienlaikus tie tomēr apstiprina izteiktu šīs politikas neveiksmi attiecībā uz attīstības līmeņa tuvināšanu reģionu starpā.

Dalībvalstis diemžēl pieļauj nevajadzīgu ieguldījumu un citu attīstības elementu koncentrāciju valstu galvaspilsētās. Līdzīga situācija ir vērojama reģionos, kur arī ieguldījumiem ir tendence koncentrēties centros, tā novēršot visa reģiona vienmērīgu attīstību. Atšķirības Eiropas Savienības reģionos un starp reģioniem ir ievērojami lielākas nekā Amerikas Savienotajās Valstīs vai Japānā.

Viss norāda uz nepieciešamību ieviest mehānismu, kas stimulētu decentralizāciju dalībvalstīs. Ir vajadzīga ilgstoša, bet dinamiska reģionāla politika nākamajam finanšu plānam. A. Guellec ziņojums pamatoti norāda uz nepieciešamību panākt pienācīgu sasaisti starp Lisabonas stratēģiju un kohēzijas politiku. Pēdējā nedrīkst kļūt vienkārši par pirmās instrumentu. Kohēzijas politika ir vērsta uz ilgtspējīgu un saskanīgu attīstību, un tā pati par sevi ir svarīgs mērķis. Tas ir vislētākais veids, kā novērst tādu situāciju rašanos, kas vēlāk var ļoti dārgi izmaksāt. Es domāju par konfliktiem, masveida izceļošanu un ieceļošanu, uzņēmumu pārvietošanu un tamlīdzīgiem notikumiem, ko vietējie iedzīvotāji uztver kā apvērsumu.

Šodien pieņemtais ziņojums papildus Lisabonas līgumam uzsver teritoriālās dimensijas svarīgumu. Ir tomēr steidzami jānoskaidro šis jēdziens un jādod nepārprotama definīcija tam, ko saprot ar teritoriālo dimensiju. Pašlaik mēs šo terminu lietojam uz labu laimi, un to var saprast dažādi. Dažās A. Guellec ziņojuma daļās šis jēdziens kļūst svarīgāks par ekonomiskās un sociālās kohēzijas politiku, bet citās daļās tas tiek pasniegts kā papildinošs. Noteiktos gadījumos tas attiecas uz pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību un citos tas paredz, piemēram, pētniecības centru līdzsvarotu sadalījumu.

Manuprāt, ir slikti, ka debates par Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju ir plānotas rudenī, pēc ziņojuma par kohēzijas politiku. Par Zaļo grāmatu būtu jādebatē daudz agrāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski , UEN grupas vārdā. - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, Nāciju Eiropas grupas vārdā Es vēlos izteikt ļoti lielu pateicību abiem referentiem par viņu darbu.

Termins „kohēzija” ir ieguvis īpašu nozīmi Savienībā. Atsaukšanās uz nepieciešamību samazināt starpību starp dažādiem reģioniem, lai apvienotu valstu ekonomiku un atbalstītu to saskanīgu attīstību, pirmsākumi bija Romas līgumā.

Ceturtais ziņojums attiecas uz 2000.-2006. gada laikposmu. Tas ir temats A. Guellec ziņojumā, kas satur daudzas vērtīgas lietas. Šis ziņojums sniedz situācijas kopsavilkumu par visām dalībvalstīm. Tajā ir arī parādītas jomas, kur ir vislielākās atšķirības. Atšķirību samazināšana tajos reģionos ir jāuztver kā ilgtermiņa pasākums.

Komisijas iesniegtais ziņojums satur daudzus salīdzināmus parametrus, kādu trūka iepriekšējos dokumentos. Tomēr saglabājas ierosinājums par rādītāju izmantošanu, kas papildina pamata rādītāju IKP uz vienu iedzīvotāju attiecībā uz dažādiem NUTS līmeņiem

Kohēzijas politika ir integrācijas pamats un dod vērtīgu ieguldījumu Savienības saskanīgai attīstībai. Tās reģionālie, vietējie un vides aspekti ir svarīgi šajā sakarā, kā G. Staniszewska to jau ir minējusi. Mums arī jāatzīst tās ietekme uz Savienības inovācijām un konkurētspēju, un tāpēc arī uz Lisabonas stratēģijas īstenošanu. Demogrāfiskie jautājumi arī ir svarīgi, jo dažas teritorijas apdraud iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Kad mēs minam kohēziju, mēs to uztveram kā ekonomisku un sociālu. Teritoriālās kohēzijas termina pārdomāta definīcija ir steidzami vajadzīga. Kohēzija ir jāsaprot kā nodrošinājums, ka, neskatoties uz dzīves vietu, Savienības pilsoņi bauda vienlīdzīgas piekļuves iespējas veselības dienestiem, izglītībai, kultūrai, internetam un transportam, piemēram. Kohēzijas politika ir jāstiprina un jāuzlabo ar atbilstīgiem Savienības resursiem. Pilsētvides aspekts ir īpaši svarīgs, kā to norādīja G. Kallenbach.

Nesen ir izvirzījies jautājums par to, kā izvēlēties starp kohēziju vai konkurenci, vienlīdzību vai efektivitāti. Mana īsā atbilde ir izvēlēties abas, cik nepieciešams.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Schroedter, Verts/ALE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, 1990. gadu beigās Eiropas Savienībā pārsvarā valdīja filozofija, ka Savienības integrācijas spēja ir jāmērī atbilstoši iekšējā tirgus panākumiem. Cerība, ka Eiropas Savienības problēmas varētu tikt atrisinātas ar iekšējā tirgus attīstības koncepcijām, kas tika virzītas vienīgi ekonomiskās izaugsmes virzienā, tomēr nav piepildījusies.

Eiropas iekšējais tirgus koncentrēja ekonomiskās aktivitātes pieaugumu smaguma centros, kas piesaistīja papildu aktivitāti uz mazāk attīstīto reģionu un dabiskās vides rēķina. Un pat šajos centros ne visi spēja dalīties labumu guvumā; tā vietā pieauga nabadzība, kas izraisīja spriedzi un nemierus.

Šodien Komisija pieļauj šo pašu kļūdu. Tā pakļauj kohēzijas politiku Lisabonas stratēģijai. Tā nevis nosaka patieso problēmu prioritātes it īpaši mazāk attīstītajiem reģioniem un nevis veicina vienīgi ilgtspējīgus attīstības projektus, bet gan iegulda novecojušās infrastruktūru koncepcijās un tā rezultātā – vienīgi ekonomiskajos centros. Municipalitātes un reģioni kļūs atkarīgi no galvenajām Eiropas bankām uz paaudžu paaudzēm. Manuprāt, tā ir milzīga problēma, jo galu galā nākamā paaudze būs tā, kam būs tad jānorēķinās par neveiksmīgu attīstības politiku. Un tas, savukārt, dos impulsu migrācijas kustībām – mana kolēģe C.A. Krehl jau uz to ir norādījusi, - un tas arī dos impulsu pret Eiropu vērstam noskaņojumam, jo daži iedzīvotāju slāņi nebūs labumu ieguvēji. Tās ir bezizejas stratēģijas.

Es uzskatu, ka mums ir jābūt ļoti vērīgiem, lai nepakļautu Eiropas Savienības iekšējo kohēziju riskam. Ekonomiskai un sociālai kohēzijai ir jāpaliek patiešām atsevišķai politikas jomai, un ieguvumiem ir jābūt pieejamiem visiem reģioniem un cilvēkiem Eiropā. Tas var notikt vienīgi tad, ja kohēzijas politika patiesi balstās uz sociālu modeli, kam pamatā ir solidaritāte un ilgtspējīgas attīstības modeļi, kas netiek īstenoti uz vides rēķina.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro , GUE/NGL grupas vārdā. (PT) Šajā īsajā runā par tik svarīgu jautājumu kā kohēzijas politikas nākotne Eiropas Savienībā mēs varam vienīgi pasvītrot dažus pamatprincipus, pēc kuriem, mūsuprāt, būtu jāvadās šajās debatēs.

Pirmkārt, reģionālā politika ir svarīgs instruments augsti vērtētās ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanai. Tieši struktūrpolitikai ir jāizvirza kā tās primārie un principiālie mērķi, kā tas ir jau iepriekš ticis norādīts, atšķirību samazināšana starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, iedrošinājums reģioniem, kas atrodas visneizdevīgākā situācijā un kas atpaliek, reālas konverģences veicināšana un izaugsmes un nodarbinātības stimulēšana. Tāpēc tai jākalpo kā pārdales un kompensācijas faktoram attiecībā uz vienotā tirgus paaugstinātajām izmaksām, Ekonomikas un monetāro savienību un starptautiskās tirdzniecības liberalizāciju Eiropas Savienības mazāk attīstītajām valstīm un reģioniem.

Otrkārt, kohēzijas politika un ar to saistītie finanšu resursi ir jāizmanto, lai veicinātu ekonomiskas, sociālas, vides un reģionālas attīstības projektus. Tā rezultātā šie projekti nedrīkst būt pakļauti politikai, kurai kā prioritāte un dogma ir konkurence, noteikumu atcelšana vai tā sauktā pielāgošanās un uzņēmējdarbība, kas ir Lisabonas stratēģijas prioritātes. Citiem vārdiem sakot, mēs uzskatām, ka konkurētspēja nedrīkst kļūt par konverģences aizvietotāju dalībvalstīs un reģionos, kas atpaliek savā sociāli ekonomiskajā attīstībā.

Treškārt, pašreizējie Kopienas finanšu resursi kohēzijas politikai ir nepietiekami, lai apmierinātu īstas konverģences, reģionālo atšķirību, augsto bezdarba līmeņu, ienākumu nevienlīdzības un nabadzības radītās vajadzības Eiropas Savienībā. Mēs tāpēc atkārtoti uzsveram nepieciešamību palielināt Kopienas budžetu, padarot Eiropas Savienības ekonomisko un sociālo kohēzijas veicināšanu par centrālo un pirmatnējo mērķi.

 
  
MPphoto
 
 

  Bastiaan Belder , IND/DEM grupas vārdā - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es ar interesi esmu izlasījis G. Kallenbach un A. Guellec ziņojumus. Eiropas valstu kohēzija joprojām ir aizraujoša tēma. Iekšējās politikas integrācija un sadarbība ES dalībvalstu un reģionu starpā gūst arvien lielākus apveidus. Kohēzijas ziņojumā ir skaidri parādīts, ka šāda stratēģija dod rezultātus. Kohēzija dalībvalstu starpā ir palielinājusies.

Vienlaikus tas rāda, ka kohēzija reģionu starpā dalībvalstīs samazinās, it īpaši starp pilsētnieciskiem un nepilsētnieciskiem reģioniem. Manuprāt, ir pareizi šādās situācijās valsts, reģionālām un vietējām iestādēm pildīt svarīgu lomu. Tāpēc es nesaprotu, kāpēc jau iepriekš dalībvalstīm ir noraidīta izvēles iespēja neatkarīgi palielināt to ieguldījumu reģionālā attīstībā.

Ir pārāk priekšlaicīgi skaidri pateikt, cik ilgi pašreizējai politikai jāturpinās. Skaidrs ir tas, ka tā rada dažas īpašas problēmas. Bet pārbaudīsim arī, vai tā spēj atrisināt tā saucamo diverģenci, t.i., ne tikai kohēziju dalībvalstu līmenī, bet arī reģionālā līmenī, starp dalībvalstīm un to iekšienē. Tā kā ir iespējams, ka tā to nespēj, ir vēlama citāda pieeja ar plašāku lomu dalībvalstīm. Nevienam nav labāk zināma valsts un reģionālā situācija kā atsevišķajām dalībvalstīm pašām. Tās var ieviest risinājumus, kas padarīs kohēzijas mērķus vietējā līmenī sasniedzamus.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Claude Martinez (NI). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Komisija ir tā noraizējusies par kohēziju dalībvalstu starpā un dalībvalstu iekšienē, ka tai ir atvēlēti EUR 350 miljardi laikposmā no šodienas līdz 2013. gadam.

Arī Zaļā grāmata tiek plānota, jo Briselē, tiklīdz rodas kāda problēma, par to ir jāuzraksta grāmata. Pavisam noteikti ir problēma kohēzijai starp Rietumeiropu un Austrumeiropu, ciematu Eiropu un lielpilsētu Eiropu vai bagātnieku rajonu Eiropu un strādnieku apkaimju Eiropu.

Bet kā vaina tā ir? Kas lika iedzīvotājiem pamest ciematus, kur viņi kopa vīnogulājus un audzēja lopus, priekšsēdētājas kundze, Grieķijā, kur viņi ražoja tabaku, kokvilnu un olīvu eļļu? Kas un kāda politika likvidēja tūkstošiem pasta nodaļu Zviedrijā, Vācijā un Francijā? Kas slēdza laukos vilcienu stacijas, dzelzceļus un dzemdību namus? Vai tas ir vējš, kas ostās iznīcināja zvejas iekārtas, zvejnieku iztikas ieguvi, mazos uzņēmumus un kuģu būvētavas? Vai vilki Pirenejos vai Alpos ir tie, kas noēd aitu ganus, vai arī tie ir jēri, kas ievesti no Jaunzēlandes?

Mēs visi zinām atbildi: tā bija starptautiskā tirdzniecības politika, ko Komisija veica ar VVTT nolīguma palīdzību, un PTO, kas ir novedusi līdz slēgšanai 90 zemnieku saimniecības dienā Spānijā un Francijā pēdējo 20 gadu laikā. Muitas aizsardzības dogmatiskā noņemšana bija tā, kas satrieca rūpniecības bilances zem importa spiediena.

Tagad, lai iedibinātu kohēziju, vispirms mums jānodibina saskaņotība politikā. Mēs nevaram izveidot vienu politiku Kotonū, kas domāta ĀKK valstīm, un tad iznīcināt šo politiku Ženēvā jautājumā par banānu tirdzniecību. Mēs nevaram sniegt Kopienas atbalstu lauku ražojumiem no 1962. līdz 1986. gadam un tad ar brīvo tirdzniecību to visu iznīcināt Urugvajā vai Dohas sarunu kārtās.

Kohēzija tāpēc prasa noteiktu daudzumu saskaņotības izvēlēs. Komisāre, vai nu mēs ceļam Eiropu, vai mēs ceļam pasauli. Vai nu mēs centrējamies uz sociāliem uzdevumiem, vai mēs centrējamies uz pasauli.

 
  
MPphoto
 
 

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, D. Hübner, šī ceturtā ziņojuma vienreizīgums un savdabība slēpjas faktā, ka pašreizējā politika ir tikusi ne tikai labi pārdomāta, bet tā skatās uz priekšu, paredzot jaunus izaicinājumus, kas Eiropai ir jārisina. Tā ietver globalizāciju un tās ietekmi, tā ietver klimata pārmaiņas, tā ietver energoresursu problēmas un demogrāfiskās problēmas. Ir labi, ka mēs to darām tagad, it īpaši gatavojoties pavasara atvaļinājumam šajā martā. A. Guellec visu ir izdarījis ļoti labi. Viņš ir noteicis, ka kohēzijas politikai nav jāmainās tās būtībā – kas ir īpaši vēlreiz atkārtots jaunajā Līgumā, - bet reģionālo saistību un programmu saturam ir jāmainās.

Šonedēļ mēs esam skatījuši arī Lisabonas stratēģiju, un mani pārsteidz tas, ka mums arī turpmāk ir jāsniedz spēcīgs un izteikts ieguldījums, iezīmējot 60 - 65 % no kohēzijas budžeta šim nolūkam. Tas rādīs, cik lielā mērā kohēzijas politikas būtība spēj dot atbildi jauno apstākļu izaicinājumam. Ir arī svarīgi, ka G. Kallenbach ziņojumā ir pateikts, ka mēs uzskatām teritoriālo kohēziju par Eiropas Savienības galveno funkciju. Globalizācija centrējas uz vairākiem galvenajiem reģioniem, metropoļu zonām, un Eiropa uz to atbild, ka ir obligāti jādalās zināšanās un jārada nosacījumi uzņēmējdarbībai visos reģionos, tostarp lauku teritorijās. Tas ir jaunais pasākumu plāns.

EPP grupa galu galā pretojās izmantot atkārtotu nacionalizāciju kā atbildi 2013. gada debatēm. Tas nodrošina panākumus jaunai saskaņai starp P&A, inovācijas politiku, iekšējo tirgu un Savienības mehānismiem, savienojot uz zināšanām balstītu ekonomiku - kas te laika gaitā tiks ieviesta – ar augstu nodarbinātību un uzplaukumu mūsu reģionos.

Es arī ar prieku parakstos zem pārredzamības iniciatīvas, ko izvirzīja D. Hübner . Cilvēkiem ir jāzina, cik būtiska viņiem ir šī politika.

 
  
MPphoto
 
 

  Iratxe García Pérez (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos sākt savu runu ar pateicību G. Kallenbach un A. Guellec it īpaši par viņu darbu pie šiem ziņojumiem, kas nodrošināja vienprātīgu vairākumu Reģionālās attīstības komitejas kontekstā.

Eiropas kohēzijas politika ir bijusi veiksmīgas ES politikas piemērs, kas ir ievērojusi principus, uz ko tā balstās, un kas ir palīdzējusi likvidēt nevienlīdzību.

Tādas valstis kā Spānija ir sasniegušas neapstrīdamus rezultātus konverģences jomā, pateicoties kohēzijas politikai. Tāpēc mēs vēlreiz gribam apliecināt tās lomu dalībvalstu attīstības potenciāla un darbavietu radīšanas veicināšanā ar progresu cilvēkresursu apmācībā.

Tomēr mums ir arī jāatzīst, ka teritoriālā nevienlīdzība vēl joprojām pastāv, un tāpēc mums jādod stingra atbilde, ja mums ir jāvirzās uz priekšu ar politiku, kurai jānodarbojas ar jaunām problēmām, piemēram, tādām kā novecošana vai iedzīvotāju skaita samazināšanās procesi noteiktās teritorijās, it sevišķi lauku teritorijās.

Mums jānodarbojas ar atlikušajām problēmām, lai samazinātu reģionālās un starpreģionālās atšķirības un nodrošinātu ekonomisku un tehnoloģisku izaugsmi, un tas nozīmē, ka mūsu uzmanības centrēšana uz atbilstību Lisabonas stratēģijai ir jābūt prioritāram jautājumam, tomēr neatstājot novārtā citas lietas, piemēram, demogrāfiskās izmaiņas.

Ja ES reģionālai politikai ir jānodrošina līdzsvarota, ilgtspējīga attīstība, tā jāīsteno ciešā sadarbībā ar reģionālajiem dalībniekiem un koordinēti ar citu jomu politiku. Mēs apzināmies arī nepieciešamību virzīt uz priekšu īpašus pasākumus, lai samazinātu atšķirības starp pieejamiem reģioniem un reģioniem ar nelabvēlīgu attīstības struktūru: kalnaines, salas vai teritorijas ar zemu iedzīvotāju blīvumu.

Tāpēc, skatoties uz nākotni, ir absolūti nepieciešami atbalstīt kohēzijas politiku ar ievērojamiem ekonomiskiem resursiem, lai spētu tikt galā ar visām problēmām, kas ar to saistās.

Vakar mēs Parlamentā pieņēmām Lisabonas līgumu ar lielu vairākumu, un šodien mums jāvirza uz priekšu Līguma jauna sastāvdaļa, nospraužot teritoriālo kohēziju kā ES pamatmērķi, domājot par progresu pretī plaukstošākai Eiropas nākotnei.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean Marie Beaupuy (ALDE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, es vēlos teikt, komisāre, ka, klausoties jūsu atbildi uz jūsu kolēģu A. Guellec un G. Kallenbach diviem ziņojumiem, es jutu, ka man nebūs vajadzības vispār kaut ko teikt, jo jūs tik acīmredzami parādījāt, ka esat mūs pilnīgi sapratusi.

Šī ir sākuma stadija, un man ir liels prieks, un es vēlos apsveikt Parlamentu, jo šie ziņojumi, kas cieši savīti jūsu, jūsu partneru mūsu komitejas un mūsu Parlamenta starpā, ir devuši šāda līmeņa kohēziju mūsu viedokļos. Tomēr bez šīs kohēzijas mums tagad ir jāvirza uz priekšu īstenošana, jo ir jau viss labi un kārtībā, ja sasniedzam kohēziju savā starpā, bet tai ir jādod kādi konkrēti rezultāti.

Man liekas, ka to ir iespējams izdarīt ar Zaļo grāmatu, ko jūs veidojat uz rudeni, un šeit es vēlos piebilst divas lietas, kas tuvas manai sirdij un kas, manuprāt, ir būtiskas visas kohēzijas politikas un Leipcigas hartas īstenošanai, ko mēs tik ļoti vēlamies.

Šīs divas lietas ir šādas: pirmkārt, nepieciešamība, ko jūs jau pieminējāt un kuru es vēlos atkārtot spēcīgākiem vārdiem, parādīt, kā dažādu jomu ES politika jāpadara saskanīga pilsētu un piepilsētu teritorijās. Vakar vakarā mēs spriedām par iedzīvotājiem. Vakar pēcpusdienā mēs spriedām par transportu. Pirms tam mēs spriedām par sociāliem jautājumiem. Visi Komisijas ĢD ir iesaistīti, visas dažādās EP komitejas ir iesaistītas ... Tas viss ir jāpieskaņo pilsētas teritorijai un tās apkārtnes zonai. Es ceru saņemt nostāju no Zaļās grāmatas.

Otrā lieta. Kā mēs, Parlaments un Komisija, varētu, piekrītot tam visam, gūt panākumus, ja mūsu darbā nepiedalās Eiropas pilsoņi un valdības? Es jau esmu jums, komisāre, teicis, ka mums jāpieliek milzīgas pūles - un es zinu, ka jūs to mēģināt darīt – komunikācijas jomā, lai tādā veidā visas mūsu runas, visi mūsu komentāri, visas mūsu cerības attiecībā uz kohēziju parādās vārdos un izteicienos, kas iedrošinās valdības rīkoties un pārliecināt, un motivēt mūsu līdzpilsoņus.

Šie ir divi galvenie punkti, komisāre, ko es ceru ieraudzīt Zaļajā grāmatā. Noklausījusies mūs, es ticu, ka jūs mums palīdzēsiet atrast konkrētus izmantojuma veidus.

 
  
MPphoto
 
 

  Wiesław Stefan Kuc (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem ir izlīdzināt atšķirības atsevišķu valstu un reģionu attīstībā un ienākumos. Šīs atšķirības ir kļuvušas izteiktākas pēdējo gadu laikā, jo pēdējās paplašināšanās kārtās Savienībā ir iestājušās ievērojami mazāk attīstītas valstis.

Tiek vērtēts, ka šīs valstis atpaliek no pārējām par vairāk nekā 15 gadiem. Strauja attīstība ir vienīgais veids, kā izlīdzināt atšķirības. Tas rada ievērojamas problēmas, it īpaši ņemot vērā finanšu resursu samazinājumus un ierobežotās iespējas, kā valstis, kas cenšas virzīties uz priekšu, var tos izmantot. Maz ticams, ka tiks atkārtoti panākumi, ko sasniedza Spānija, Portugāle, Grieķija un Īrija, un noteikti tas nebūs ātri. Tāpat ir maz ticams, ka mēs panāksim Amerikas Savienotās Valstis un Japānu tuvākajā nākotnē. Mums tomēr jāatceras, ka sākums vienmēr ir grūtākais posms, un jāskatās uz Čehijas Republikas pozitīvo piemēru, cik daudz var sasniegt. Mūsu pilsoņu dzīves uzskats ir mainījies un turpina mainīties, kas dod labas cerības nākotnei. Turklāt Lisabonas stratēģija dod skaidras nostādnes mūsu turpmākajai darbībai.

Nobeigumā es vēlos sirsnīgi pateikties mūsu referentiem par viņu paziņojumiem. Es redzu, ka M. Martinez vairs nav sēžu zālē, bet man jāsaka, ka es absolūti nepiekrītu viņa iebildumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Alyn Smith (Verts/ALE). - Priekšsēdētājas kundze, ir jauki redzēt komisāri šeit Parlamentā. Mēs ceram viņu atkal drīz redzēt Skotijā un turpināt mūsu ļoti auglīgo sadarbību šīs politikas jomā.

Pirms es nosaucu savus īsos punktus, es gribu atkārtot P. Guerreiro teikto par atbalstu zivsaimniecības nozarei kohēzijas politikā. Mēs atbalstīsim viņa grozījumus, un es patiešām domāju, ka šai nozarei ir īpaša stratēģiska nozīme mūsu ģeogrāfiskajā situācijā.

Es gribu atsaukties uz referenta aicinājumu pēc labākas statistiskās informācijas, it īpaši, lai sasniegtu un pārraudzītu finansējumu programmu efektivitāti. Šķiet, ir pietiekami skaidrs, ka pie pašreizējā lietu stāvokļa mērķi NUTS I, NUTS II vai pat NUTS III līmenī ir pietiekami plaši un pietiekami sīki sadalīti. Es atzinīgi vērtēju finansējuma plūsmu nākamo virzību vairāk uz tematisku darbību, vai tā būtu Lisabonas darba kārtība, uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšana, P&A veicināšana, pārrobežu sadarbība vai, protams, atbalsts zivsaimniecības nozarei saskaņā ar Lisabonas darba kārtību.

Manuprāt, tā Eiropas Savienībā ir nākotne patiesi dinamiskai kohēzijas politikai, kas ir īsts dārgakmens ES kronī. Tā ir tuvinājusi ES mūsu pilsoņiem, un tā ir pārvērtusi mūs par vienu Savienību, kur dalībvalstis saglabāsies kā dažādu valstu virkne.

Mums ir lielas iespējas padarīt šo politiku vēl iedarbīgāku, un mēs ceram dzirdēt par Zaļo grāmatu komisāres runā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bairbre de Brún (GUE/NGL). - (GA) Priekšsēdētāja kungs, abi šīsdienas ziņojumi parāda kohēzijas politikas nepieciešamību un to, kā šī politika ir jāīsteno. Reģionu līdzsvarota attīstība ir ļoti svarīga. A. Guellec ziņojuma uzmanības centrā bija uzdevums panākt, ka reģionālie fondi ir pietiekami un ka tie efektīvi tiks virzīti uz pilsoņu vajadzību un reģionu vajadzību veicināšanu. Vienīgais veids, kā rīkoties ar kohēzijas politiku, ir izmantot to kā Lisabonas stratēģijas īstenošanas rīku. Es pateicos referentam.

Īrija ir guvusi diezgan daudz labuma no kohēzijas naudas, un, lai citas valstis gūtu tādu pašu labumu, mums jāpanāk, ka palielinātie resursi tiek novirzīti reģionālās attīstības veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai. Jāsamazina plaisa ne tikai dalībvalstu starpā, bet mums ir jāsamazina šīs plaisas arī pašās dalībvalstīs, kā arī plaisas starp reģioniem.

A. Guellec ziņo par Īrijas, Spānijas, Portugāles un Grieķijas iespaidīgajiem pieauguma rādītājiem laikposmā starp 2000. un 2006. gadu. Tomēr viņš ir parādījis, ka par spīti šim pieaugumam reģionu starpā ir liela nevienlīdzība šajās valstīs.

Es pateicos arī G. Kallenbach par viņas ziņojumu, un es īpaši atzinīgi vērtēju uzsvaru, kas likts uz pilsētu vietējo iestāžu lomas pastiprināšanu, lai padarītu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem pieejamu katram pilsonim. Ir nepieciešams palielināt vietējās iespējas, ievērot vides prasības un sabiedrisko pakalpojumu augstus standartus, lai tie būtu vispār pieejami, tā panākot, ka pilsētas vide ir pievilcīga vieta, kur dzīvot un strādāt.

Ilgtspējīga attīstība ir milzīga problēma 21. gadsimta pilsētvides teritorijās, un nostādnes, ko G. Kallenbach mums šodien izklāstīja, var palīdzēt mums stāties pretī šai problēmai.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Roland Clark (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, šie ziņojumi runā par atšķirību starp lauku un pilsētu ekonomiku, starp bagātajiem un trūcīgajiem, it īpaši Austrumeiropā, un starp maznodrošinātajiem un pārējo sabiedrību.

Domājams, ka atbilde ir plaša kultūras, ekonomisku, tehnisku iespēju un sociālās sistēmas piedāvājumu klāsta nodrošinājums. Ir atzīmēti šādu programmu panākumi Īrijā, Spānijā, Portugālē un Grieķijā, atvieglojot šo nevienlīdzību, un tiek rosinātas līdzīgas stratēģijas, nostādnes un rīcības programmas progresa ģenerēšanai problēmu skartajās teritorijās, jo sevišķi Austrumeiropā. Kā vissvarīgākie tiek minēti kohēzijas fondi. Mēs nokļūstam pie būtības. Šādās programmās trūcīgajām rietumu valstīm dažos pēdējos gados bija EUR 65 miljardi, bet Austrumeiropa ir daudz trūcīgāka nekā šīs valstis jebkad ir bijušas. Tādā veidā šīs subsīdijas – jo tās patiešām tādas ir – tiks ņemtas no tām valstīm, kuras tās vēl saņem, un no katla, kas sarūk arvien mazāks pie mums no ASV nonākušo auksto ekonomikas vēju dēļ.

Par nožēlu visiem pilsoņiem – gan pārtikušajiem, gan trūcīgajiem – šīs subsīdijas ir pašiznīcinošas, jo tās atņem cilvēkiem iniciatīvu un rada atkarības kultūru.

Ja jūs patiešām vēlaties viņiem palīdzēt, ieklausieties Londonas Ekonomikas skolas profesorā J.M. Buchanan. Viņa pētījums skaidri nosaka, ka, „lai palīdzētu trūcīgai valstij, tirdzniecība ir sešreiz vērtīgāka par palīdzību”. Jūs kādreiz to apgūsiet? Vai, citiem vārdiem sakot, ja trūcīgā valstī jūs iedodat izsalkušam cilvēkam zivi, jūs paēdināt viņu vienreiz. Iemāciet viņam zvejot, un viņš būs paēdis vienmēr.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolf Berend (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, tas, ka ceturtajam ziņojumam par ekonomisko un sociālo kohēziju ir svarīga politiska nozīme, noteikti nav nekas tāds, kas atkārtoti būtu šeit jāuzsver. Es piekrītu referentam visos pamata jautājumos un apsveicu viņu par labi veikto darbu. Viņš pareizi uzsver, ka gaidāmās jaunās problēmas var tikt risinātas vienīgi tad, ja kohēzijas politika saglabājas kā Kopienas politika, kas katrā ziņā tāda ir saskaņā ar Līgumu. Tāpēc viņa ziņojums skaidri noraida visus mēģinājumus atgriezties pie šīs politikas nacionalizācijas. Tomēr priekšnosacījums ir līdzsvarots kohēzijas budžets Eiropas Savienībai.

Jā, ir jābūt pieejamiem pienācīgiem resursiem, lai nodrošinātu visu reģionu saskanīgu attīstību ES un nodarbotos ar jaunajām problēmām. Tomēr pastāv arī cits uzskats par izteikumu izvēli ziņojumā attiecībā uz finanšu resursu pieprasījumu kohēzijas politikai pēc 2013. gada. Līdzīgi daudziem saviem kolēģiem, es neuzskatu par pareizu, ka šajā agrajā fāzē, 2008. gadā ziņojumā būtu jāiekļauj sagaidāmais pieprasījums pēc lielākiem finanšu resursiem nākotnē, kaut vai tādēļ, ka mums gluži pamatoti ir jāuzklausa kritika, ka mēs ne vienmēr laikus izmantojam finansējumu, kas jau ir pieejams.

Tāpēc komiteja ir atradusi labu kompromisa formulējumu, kas tomēr ir piemērojams tikai rezolūcijas tekstam un nevis apsvērumiem. Tāpēc mums nevajadzētu iekļaut nekādus pretrunīgus paziņojumus apsvērumos, bet konsekventi jāturas pie formulējuma „atbilstīgi resursi līdzsvarotai kohēzijas politikai”.

Galu galā runa ir par ticamību: pagātnē kohēzijas politika spēja gūt ilgtspējīgus panākumus, un tā spēs to arī nākotnē, ja tai būs atbilstīgi resursi bez mūsu prasībām pēc lielākiem finanšu resursiem šajā fāzē. Komisāre, jūs savā ievada paziņojumā atsaucāties uz atbilstīgiem finanšu resursiem, lai tiktu galā ar nākamajām problēmām. Tas ir labs formulējums.

 
  
MPphoto
 
 

  Pierre Pribetich (PSE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, rokas ceļ mazpilsētu, cilvēki būvē lielpilsētu. Žans Žaks Ruso (Jean-Jacques Rousseau) noteikti ir atbalstījis integrētu pieeju. Tā ir metode, kas tiešā veidā ietilpst šajā lielpilsētu un nevis fragmentētu mazpilsētu būvēšanas pieejā, kā tas ir noteikts Leipcigas hartā un teritoriālajā pasākumu plānā.

Tāpēc es vēlos pateikties visiem atbildīgajiem, īpaši G. Kallenbach, par viņu izcilo sadarbību, strādājot pie šī uzdevuma. Es atzinīgi vērtēju daudzos priekšlikumus par sociāliem un ekonomiskiem aspektiem, vidi, teritoriālo attīstību un teritoriālo kohēziju, un tāpat arī ciešo uzmanību, kas ir veltīta priekšlikumiem, kuru nolūks ir uzlabot ziņojumu, ko iesniegusi mūsu sociālistu grupa.

Vērīgāka pievēršanās ES politikas teritoriālajai un pilsētvides dimensijai, it īpaši ar integrētās attīstības plānu un labākas sadarbības palīdzību starp pilsētas un piepilsētas zonām, nesīs visus integrētās pieejas labumus. Tomēr sadarbība nedrīkst beigties ar to. Jārada arī nosacījums attiecībām vai kaut kāda veida sakariem starp lauku teritorijām, pilsētu un piepilsētu zonām. Šeit man jāuzsver nozīme, kāda ir lauku teritoriju pievilcības un konkurētspējas stimulēšanai kā rīkam, lai cīnītos pret iedzīvotāju masveida aizplūšanu no laukiem.

Ja būtu jākonkretizē galvenie punkti šajā ziņojumā, kā pirmo es minētu neatliekamo vajadzību radīt dažāda veida transporta tīklu, ko atbalsta Eiropa, lai uzlabotu infrastruktūras, it īpaši tādus videi draudzīgus transporta veidus kā velosipēdus un kājāmiešanu.

Lejupslīdes pazīmju konstatācija noteiktās jomās un pastiprināta darbošanās sociālās integrācijas politikas īstenošanā veido pamatu sabiedriskai politikai, lai samazinātu nevienlīdzību efektīvā veidā un novērstu sociālu atstumtību.

Vēl arvien ir būtiski likt cilvēkus pašā infrastruktūru veidošanas politikas centrā, lai saskaņotu pilsētvides vajadzības ar cilvēku vajadzībām, un vēl jo vairāk, ņemot vērā pašreizējo mājokļu krīzes kontekstu sabiedrībā, kur ne katram ir jumts virs galvas, un liekot lielāku uzsvaru uz cilvēka cienīgu, finansiāli pieņemamu mājokli, un tas ir sociālās integrācijas un dzīves standartu izšķirīgs faktors pilsētās ilgtspējīgas pilsētvides attīstības kontekstā.

Šī iemesla dēļ es aicinu visus savus kolēģus balsot en masse par atbalstu šim ziņojumam, kas demonstrē EP vēlmi atbalstīt visneatlaidīgāko teritoriālās kohēzijas veidu un visaptverošu integrētu pieeju, kas galu galā ļauj mums būvēt lielpilsētu.

 
  
  

SĒDI VADA: MARTÍNEZ MARTÍNEZ
priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Elspeth Attwooll (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, ir grūti izdalīt kādu vienu lietu no šiem diviem izcilajiem ziņojumiem, bet es vēlos izteikt īpašu pateicību A. Guellec par plašumu, ar kādu viņa ziņojumā izklāstīts jautājums par atšķirībām reģionu ietvaros.

Jo pat tajos reģionos, kas kopumā var tikt klasificēti kā relatīvi plaukstoši, var tomēr būt noteiktas grupas, kas ir mazāk izdevīgā stāvoklī vai atstumtas. Tas var būt jautājums par viņu teritoriālo novietojumu. Salu un kalnainu, un mazapdzīvotu robežu un nomaļu teritoriju iedzīvotāji var būt šie gadījumi. Tāpat var būt no zvejas vietām atkarīgas kopienas, jo sevišķi tad, kad tās atrodas tāda tipa teritorijās, kā tikko minēts. Tāpēc arī es ļoti ceru, ka Parlaments pieņems 19. un 20. grozījumu, kas mēģina uzlabot viņu stāvokli.

Bet neizdevīga situācija un izstumtība var būt vairāk saistīta tieši ar sociālo līmeni. Es domāju par projektu pie mums mājās Aberdīnšīrā, kas saucas „izdarāms” (Can-Do). Tas piedāvā nodarbošanos cilvēkiem ar mācīšanās grūtībām kārbu un pudeļu šķirošanā pārstrādei. Tas zaudēja tiesības pretendēt uz Eiropas atbalstu, kad finansējums kārtējam posmam tika pārcelts uz tām valsts daļām, kur ir lielāka nabadzība. Bet risks, ka šie cilvēki nonāks sociālā atstumtībā, paliek tikpat liels kā iepriekš.

Abi piemēri rāda, ka mums jāattīsta smalkāka pieeja vajadzības aprēķināšanai, ja mēs gribam mērķtiecīgi virzīt finansējumu tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs. Es lūdzu Komisiju veltīt īpašu uzmanību ziņojumā izteiktajai prasībai pēc uzlabotiem statistikas rīkiem, kas ļautu izdarīt precīzākus kohēzijas apjoma mērījumus un labāk izvērtēt vietējās darbības doto ieguldījumu, kura mērķis ir to sasniegt. Šādi rīki mums ļautu arī precīzi noteikt patiesi nelabvēlīgos gadījumus un lemt, kā vislabāk tajos var rīkoties.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, kohēzijas politika sniedz izšķirošu ieguldījumu sabiedrības integrācijai Savienības mērogā, kā tas ir uzsvērts ziņojumā. Tomēr administratīvie un procedūru šķēršļi, kas attur reģionus ar vājāku infrastruktūru no mēģinājumiem sasniegt attīstīto reģionu līmeni, turpina vairoties.

Kam ar šādu sarežģītu procedūru Savienības resursu mobilizēšanai ir cerēts palīdzēt? Galu galā ceļu infrastruktūras gadījumā finansējums varētu tikt pārskaitīts tieši attiecīgās iestādes nodaļām, ko kontrolē dalībvalstu institūcijas. Tad nebūtu vajadzīgs gaidīt vairākus gadus, lai notiktu celtniecība vai remonta darbi.

Protams, citi principi ir jāpiemēro attiecībā uz privātām personām juridiskām firmām un asociācijām. Ja mēs patiesi gribam kaut ko sasniegt mazāk attīstītos reģionos, mums jāpārskaita mērķtiecīga palīdzība vietējo iestāžu budžetos, pat ja nav ieguldījuma no viņu pašu resursiem, jo dažreiz viņi nevar atļauties pat nelielu ieguldījumu, jo viņi ir tik nabadzīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Olbrycht (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, A. Guellec ziņojums sniedz Eiropas Parlamenta nostāju par ceturto ekonomiskās un sociālās kohēzijas ziņojumu. Tajā ir dota informācija un analīze par kohēzijas politikas efektivitāti. Atbilstīgi pieņemtajai procedūrai, tas pārstāv pirmo posmu debatēs par kohēzijas politiku jaunajā plānošanas periodā. Tāpēc A. Guellec kunga ziņojums dod ierosinājumus, kā arī atzinumus par analīzi.

Debatēm par kohēzijas politikas nākotni ir jāņem vērā jaunie nosacījumi un problēmas. Lisabonas stratēģijas īstenošanas gaita, klimata pārmaiņas, maiņas enerģētikas politikā un rēķināšanās ar migrācijas procesu ietekmi nozīmē, ka Eiropas Savienība stāv jaunu problēmu priekšā. Tas viss arī nozīmē, ka ir jārīkojas, lai samazinātu jaunas atšķirības attīstībā. Acīmredzami rodas jautājums par to, kādas darbības jāfinansē no kopējiem fondiem un kas jāuzsāk kā Savienības politika.

Debatēs par kohēzijas politikas nākotni mēs pievēršamies debatēm par Eiropas Savienības nākotni. Mēs bieži runājam par tā saukto rīcības Savienību vai rezultātu Savienību un tādu Savienību, ko novērtē un pieņem tās pilsoņi.

Vienlaikus mēs apzināmies, ka tā sauktie reformisti rosina jaunus risinājumus, piemēram, tādus kā kohēzijas politikas atkārtota nacionalizēšana. Būtībā tas beigtos ar solidaritātes politikas noliegumu. Mums jāatceras, ka dalībvalstis īsteno pašas savu iekšējo politiku, lai sašaurinātu atšķirības, un ka tās to dara neatkarīgi no Eiropas finansējuma, izmantojot pašas savus resursus. Tāpēc bagātākās valstis izrādās visveiksmīgākās. Patiesībā nacionalizēšana nozīmēs kohēzijas politikas ierobežošanu, un mums jāpretojas tam. Tādēļ, ja mēs gribam radīt tā saukto rezultātu Savienību jeb rīcības Savienību, mums ir jāstiprina kohēzijas politika.

 
  
MPphoto
 
 

  Evgeni Kirilov (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, ceturtais kohēzijas ziņojums liecina par ES kohēzijas politikas pozitīvo ietekmi, tāpēc ES arī turpmāk jāpalīdz ES reģioniem, lai sasniegtu ekonomisku un sociālu uzplaukumu un konverģenci.

Mēs risinām jaunas problēmas un esam vienojušies, ka mūsu centieni jāvirza šo risinājumu gultnē. Tomēr es gribētu uzsvērt problēmu, kurai mēs pievērsāmies 2007. gada jūlijā rezolūcijā, ko pieņēma par visnabadzīgākajiem reģioniem ES. Diemžēl turpmāk vairs nekāda vērība netika veltīta šim svarīgajam jautājumam. Tāpat kā attālākajiem reģioniem ir bijusi īpaša stratēģija, mums tagad ir vajadzīga prioritāra rīcība un stratēģiska pieeja viszemāk attīstītajiem reģioniem, lai pārvarētu to īpašās grūtības, kas ir sociāli ekonomisku problēmu un teritoriālu un vides īpatnību kopums. Es ceru, ka komisāre pievērsīsies šim jautājumam Zaļajā grāmatā.

Tāpēc es stingri atbalstu kohēzijas politikas nākamo īstenošanu trīs dimensijās – ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā, - kas varētu būt veiksmīgs Eiropas Savienības solidaritātes principa piemērs.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt abus referentus. A. Guellec ziņojums uzskatāmi parāda to, ka, lai gan ekonomiska konverģence notiek dalībvalstu starpā, tomēr arī paplašinās reģionālas un vietējas atšķirības.

Šī situācija nonāk pie kohēzijas politikas pašas būtības un skaidri norāda uz vajadzību iekļaut svarīgu teritoriālo dimensiju visu jomu politikā, bet it īpaši Lisabonas stratēģijā. Es esmu redzējusi, kā šāda situācija rodas manā valstī, Īrijā, kur konverģence ar ES vidējo ir sasniegta – pat pārsniegta, - bet kur ekonomiskā plaisa starp dažādiem reģioniem paplašinās. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai šī plaisa neturpina paplašināties, un viens no veidiem, kā to panākt ir palielināt ieguldījumus inovācijā, pētniecībā un attīstībā reģionos, kas atpaliek.

Es gribu pateikties A. Guellec par to, ka viņš ir pieņēmis manu ierosinājumu par sociālā kapitāla nozīmi reģionālās ekonomiskās izaugsmes palielināšanā. Mēs visi apzināmies nozīmi, kāda ir fiziskam kapitālam, dabas kapitālam un cilvēku kapitālam kā ekonomiskās izaugsmes un attīstības pamatam. Tomēr sociālais kapitāls, kas ir latentais resurss, kurš veidojas, grupām sadarbojoties, dod pievienoto vērtību. Dati ANO Rokasgrāmatā, kas doti par daudzām valstīm, norāda, ka sociālā kapitāla ieguldījums ekonomiskajam pieaugumam ir aptuveni 5 % robežās no IKP.

Nobeigumā, atbildot uz D.R. Clark komentāru ar domu, ka mums vajadzīga „tirdzniecība, nevis palīdzība”, es teiktu, ka Eiropas Savienībā mēs veicam abas – gan tirdzniecību vienotajā tirgū, gan mērķtiecīgu palīdzību, kur tā nepieciešama. Tas ir abu pasauļu labākais variants.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Rogalski (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Šī ziņojuma apjoms ir tik plašs, ka es savā komentārā aprobežošos ar pāris jautājumu.

Viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras Savienības attīstība, ir strauja apbūvētu teritoriju izplešanās līdz ar energoresursu patēriņu, transportu un tādām demogrāfiskām izmaiņām kā, piemēram, apdzīvotības samazināšanās dažās Savienības daļās un atšķirību palielināšanās starp bagātākajām un ne tik turīgajām teritorijām. Integrētas attīstības politika, kas vērsta galvenokārt uz infrastruktūras modernizēšanu, enerģētikas efektivitātes uzlabošanu un lēta, videi draudzīga transporta ieviešanu, palīdzēs nodrošināt pēctecību šajā jomā.

Otram šīs stratēģijas mērķim būtu jāpievēršas lauku teritoriju attīstībai, lai padarītu tās konkurētspējīgākas un tādā veidā palēninātu apdzīvotības samazināšanos šajās teritorijās, kas ir tik nozīmīgas jaunajam dalībvalstīm. Es vēlos arī pievērst uzmanību tam, cik svarīga ir sadarbība starp pilsētu un lauku teritorijām, lai veicinātu visas teritorijas attīstību kopumā. Informācijas un saziņas tehnoloģiju pieejamībai ir jāpiešķir izšķirīga loma, veidojot teritoriālo kohēziju un attīstot atsevišķas teritorijas, un tieši te pašlaik ir mūsu vislielākā problēma.

 
  
MPphoto
 
 

  Markus Pieper (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms attiecībā uz G. Kallenbach ziņojumu un Leipcigas hartu, jā, mums jāskata teritoriālais plānojums plašākās Eiropas sakarībās. Bet vai tam ir vajadzīgas jaunas Eiropas pilnvaras attiecībā uz mājokļu politiku un teritoriālo plānojumu? Manuprāt, tā ir ļoti liela jautājuma zīme. Attiecībā uz A. Guellec ziņojumu un īpaši nākamās struktūrpolitikas izredzēm, globalizācijas radītās reģionālās problēmas, demogrāfija, klimata pārmaiņas, migrācija un tā tālāk, visas ir precīzi aprakstītas. Tas pats attiecas uz politiskajām izredzēm.

Mums jāturas pie izmēģinātajiem un pārbaudītajiem strukturālās politikas mērķiem, un mums jāpapildina tie ar šiem jaunajiem komponentiem. Es atzinīgi vērtēju integrēto pieeju, ko referents aizstāv, arī attiecībā uz problēmām, kas rodas lauku attīstībā. Tomēr mums vispār principā būtu jāpievēršas un jāvelta vairāk uzmanības ar šīm programmām radītajai Eiropas pievienotajai vērtībai. Vai tas būtu sakarā ar kohēziju, inovāciju vai starpvalstu finansējumu, Eiropai jāsniedz atbalsts vienīgi tur, kur mēs varam patiešām dot ilgtspējīgu Eiropas ieguldījumu.

Lai gūtu panākumus nākotnē, mums jāskatās kritiskāk uz instrumentiem, kas līdz šim ir piešķirti. Subsīdija vienas reizes darbībai nerada nekādu pievienoto vērtību Eiropai, bet pētniecības, izglītības un infrastruktūras ilgtermiņa paplašināšana noteikti to rada! Mēs varam vienīgi veicināt struktūrpolitikas efektivitāti, palielinot pārredzamību finansējuma piešķīrumos un izmantojot ietekmes mehānismus, piemēram, finansējot aizņēmumus, un paplašinot publiski privāto partnerību.

Lai gan šeit mēs noteikti neesam izmantojuši visas savas iespējas, es nevaru atbalstīt referenta nepamatoto prasību pēc vairāk naudas, sākot ar 2014. gadu. Mums jānovērtē vispirms pašreizējais laikposms, un mums jāizlieto savi instrumenti efektīvāk, risinot tādas problēmas kā klimata pārmaiņas un demogrāfija. Tad mēs varam sākt pieprasīt ieguldījumu no budžeta.

Neaizpildīto čeku nākotnei, ko pašlaik ziņojumā pieprasa, patiešām nevar uztvert nopietni. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt mūsu grozījumu balsošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, vispirms man jāapsveic referents un manas grupas ēnu referente, A. Guellec un I. Garcia, par ziņojuma kvalitāti un viņu atvērtību dialogam par kohēziju.

Šis ziņojums pareizi atzīst milzīgās pūles, kas ir veltītas (it īpaši Portugālē, Spānijā, Grieķijā un Īrijā) izaugsmei un kohēzijai. Tomēr šīs pūles ir jāturpina un jāpaplašina ne tikai tajās valstīs, kurās visvairāk trūkst solidaritātes un kohēzijas, bet arī noteiktos reģionos tajās valstīs, jo bagātības izvērtēšanas process nevar pilnībā būt atkarīgs vienīgi no IKP, bet tas jāattiecina uz citiem kritērijiem.

Šajā sakarā es taisīju ieguldījumus, kuru mērķis bija skaidri atzīt nošķirtību un tālu atrašanos kā faktorus, kas kavē attīstību. It sevišķi saskaņā ar EK Līguma 299. panta 2. punktu un kā to teica komisāre D. Hübner, pieejamības problēmas veido vienu no galvenajiem šķēršļiem attīstībai. Tieši tāpēc ir svarīgi pielāgot Kopienas politiku tā, lai tiktu ņemts vērā šis kavēklis, ko rada nošķirtība un tālā atrašanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Samuli Pohjamo (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, es vēlos ienest šajās debatēs ziemeļniecisko viedokli. Ir svarīgi, ka pastāvīgās ziemeļu problēmas – lielie attālumi, aukstais klimats un mazs apdzīvotības blīvums – tiek ņemtas vērā turpmāk kā faktori, kam vajadzīgs tikpat daudz atbalsta kā kalnu reģionu vai salu problēmām.

Ir vērts arī atcerēties, ka ziemeļu reģioni ražo pievienoto vērtību tādās jomās kā izrakteņu ieguve, kokapstrāde un tūrisms. Pētniecība ziemeļos un jauno tehnoloģiju izmantošana sadarbībā ar universitātēm, uzņēmējdarbību, sabiedrisko sektoru un patērētājiem pastāvīgi rada svaigas un svarīgas inovācijas, kas dod labumu visai Eiropai.

Es gribu ikvienam atgādināt arī par iespējām, ko dod Baltijas stratēģija savienojumā ar Ziemeļu dimensiju, piemēram, energoresursu izmantošanā Barenca jūras reģionā.

Visbeidzot es gribu apsveikt referentus par viņu izcilajiem ziņojumiem un pateikties komisārei D. Hübner par viņas ieinteresētību Savienības visattālākajā ziemeļu nostūrī.

 
  
MPphoto
 
 

  Emmanouil Angelakas (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, arī es vēlos apsveikt abus referentus par viņu ļoti svarīgajiem ziņojumiem.

Kohēzijas politika ir svarīga, jo tā ir palīdzējusi daudzu reģionu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Tā ir mazinājusi plaisas starp reģioniem, tuvinājusi reģionus normai un mazinājusi atšķirības starp tiem.

Daudz vēl ir jādara. Vienāda attīstība vēl nav sasniegta. Ir atšķirības, kas daudzos gadījumos ir saasinātas. Katra doma par atkārtotu kohēzijas politikas nacionalizēšanu būtu jānoraida. Jaunas dalībvalstis ir pievienojušās ar reģioniem, kas atrodas tālu no normas. Pie termina „teritoriālā kohēzija”, kā tas aprakstīts Lisabonas līgumā, ir vēl jāstrādā un turpmāk jāanalizē.

Nobeidzot, īpaša uzmanība būtu jāveltī izolētiem reģioniem un salām, piemēram, Grieķijā, kur kohēzijas politika dos nozīmīgu palīdzību vietējiem iedzīvotājiem palikt savās vietās, atrast nodarbošanos, piekļūt jaunai tehnoloģijai un profesionālām iespējām un ievērot Kopienas normu.

Šo iemeslu dēļ nosacījumi kohēzijas politikas ziņojumā ir pareizi: finansējumam ir jābūt nodrošinātam un palielinātam, pat laikposmā pēc 2013. gada. Problēmas ir nozīmīgas, un kohēzijas politikai nav jāpārtrūkst vai jākavējas finansiālas neatbilstības dēļ, kad visas puses atzīst tās lietderību.

Noslēgumā es arī atzinīgi vērtēju komisāres D. Hübner šīsdienas paziņojumus un Komisijas apņēmību turpināt kohēzijas politikas attīstīšanu. Mēs ar interesi gaidām Zaļo grāmatu un secinājumus, kas tajā būs.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, sociālo un ekonomisko atšķirību samazināšana Eiropas reģionu starpā ir Eiropas Savienības pamatmērķis. Mūsu mērķis ir radīt Eiropu, kur visi reģioni ir vienlīdzīgi.

Pēc pēdējās paplašināšanās ir kļuvis vēl jo nepieciešamāk stiprināt kohēzijas mērķi. Iemesls tam ir, ka saskaņā ar noteiktiem vērtējumiem pie pašreizējiem ekonomiskā pieauguma tempiem tādām valstīm kā Polija, Bulgārija un Rumānija būs vajadzīgi vairāk nekā 15 gadi, lai sasniegtu IKP līmeni, kas vienāds 75 % no Savienības vidējā līmeņa.

Pilnīgs struktūrfondu izmantojums saskaņā ar Kopienas likumdošanu ir sine qua non sociālo un ekonomisko atšķirību samazināšanai Eiropas reģionu starpā. Tas it sevišķi attiecas uz jaunajām dalībvalstīm. Pēdējās izjūt daudzas problēmas. Piemēram, Polijas vietējām iestādēm nesen bija jātiek galā ar grūtībām, ko radīja ilgstošais eiro vērtības kritums salīdzinājumā ar Polijas valūtu, tādējādi samazinot faktisko vērtību reģionālo projektu īstenošanai piešķirtajam Savienības finansējumam, kas jau bija apstiprināts.

Turklāt darbaspēka un ražošanas izmaksas Eiropā pastāvīgi aug, kas noved pie ieguldījumu izmaksu pieauguma, ko finansē no Eiropas resursiem, un šī finansējuma reālās vērtības samazināšanās. Tādējādi daudzu Savienības projektu īstenošana ir apdraudēta.

 
  
MPphoto
 
 

  Sérgio Marques (PPE-DE). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, Man vispirms ir jāizceļ izcilais darbs, ko veicis A. Guellec, un inteliģentais un noteiktais veids, kā viņš uzsvēra un aizstāvēja solidaritātes politikas optimizāciju un pastiprinājumu attiecībā uz Eiropas reģioniem pēc 2013. gada.

Patiesībā ar šo ziņojumu vairāk nekā ar kohēzijas politikas ietekmes izvērtējumu 2000.-2006. gadam mēs esam sākuši debates par to, kāda veida kohēzijas politiku mēs gribam pēc 2013. gada. Man attiecīgi ir jāsniedz viens komentārs par tagadni un trīs par nākotni.

Mans pirmais komentārs ir šāds: kā to rāda ceturtais ziņojums, kohēzijas politika vēl joprojām ir būtiska attīstības līmeņu starpības mazināšanai dažādos reģionos un visneattīstītāko, atpalikušo reģionu rosināšanai vai, citiem vārdiem sakot, tādas Eiropas Savienības radīšanai, kas ir saskanīgāka un dzīvotspējīgāka, un ar lielāku solidaritātes izjūtu. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka papildus šim būtiskajam mērķim kohēzijas politika ir devusi izšķirīgu ieguldījumu iekšējā tirgus izveidē un paplašināšanā, veiksmīgās paplašināšanās kārtās, vienotas valūtas radīšanā un nostiprināšanā un pilsoņu arvien pieaugošā sevis identificēšanā ar Eiropas Savienību.

Mans otrs komentārs ir, ka kohēzijas politikai tagad jāuzlabo sava loma, ko palielina un pastiprina kohēzijas jaunā teritoriālā dimensija, kas ierakstīta Lisabonas līgumā, izmantojot teritoriju daudzveidības un savstarpējās papildināmības dotās priekšrocības un stingri turoties pie mērķa par policentriskas Eiropas Savienības attīstību.

G. Kallenbach ziņojums, ko es arī apsveicu, piedāvā dažus labus norādījumus šajā sakarā.

Mans trešais komentārs ir par to, ka kohēzijas politikai arvien vairāk ir jāietver un jāatbild uz tādām pašreizējām problēmām kā globalizācijas, migrācijas, iedzīvotāju novecošanās, klimata pārmaiņas, energoresursu diversifikācijas, pētniecības un tehnoloģijas attīstības radītajām problēmām. Lai saglabātu sakarību, mums tāpēc jāparedz palielināti resursi pastiprinātai reģionālajai politikai.

Nobeidzot, būs nepieciešama jauna perspektīva visattālākajiem reģioniem, lai garantētu, ka tie var vēl joprojām justies ērti Eiropas teritorijā. Būs svarīgi atrast jaunas atbildes tām nopietnajām problēmām, piemēram, izolācijai, pieejamības trūkumam un pazeminātai konkurētspējai, kas sagaida šos reģionus.

 
  
MPphoto
 
 

  Gábor Harangozó (PSE). - (HU) Pateicos jums, priekšsēdētāja kungs. Komisāres kundze, dāmas un kungi, es vēlos apsveikt G. Kallenbach un A. Guellec par viņu izcilajiem ziņojumiem, kas abi ir atskaites punkti debatēs par kohēzijas politiku.

Mūsu reģionu attīstībā pastāv nozīmīgas atšķirības, bet ja mēs ieskatāmies dziļāk, ir pat dziļākas plaisas starp atsevišķām jomām reģionu ietvaros. Mēs neesam spējuši pienācīgi risināt lauku nabadzības likvidēšanu un atpalikušo jomu sakārtošanu lauksaimniecības politikas ietvaros. Šajā jomā ir vajadzīga daudz lielāka piepūle atjaunotas, integrētas kohēzijas politikas sistēmā, kas spēj mainīt negatīvos procesus nabadzībā grimstošās teritorijās.

Ir jāstiprina sinerģija starp kohēziju un konkurētspējas atbalstīšanu, jo tās nevar savstarpēji vienu otrai pakļaut. Ir parādījušās tādas jaunas problēmas kā novecošana vai pat energoresursu efektivitāte un klimata pārmaiņa, ar ko mums visiem jārēķinās. Šī iemesla dēļ ir svarīgi veicināt kohēzijas politiku, un mums ir jānoraida tās novirzīšanu uz valsts līmeni. Ja mēs liksim solidaritāti un kohēziju Eiropas projekta centrā, Savienība būs patiešām stipra un konkurētspējīga. Paldies par jūsu uzmanību.

 
  
MPphoto
 
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Dāmas un kungi, pilsētvides teritorijas labi plānota un atbildīga attīstība kļūst ārkārtīgi svarīga, it īpaši ņemot vērā tādas problēmas kā pilsētu transporta tīklu pārslogojumu, kaitējumu videi un zemes attīstību. Tāpēc es ļoti atzinīgi vērtēju teritoriālā pasākumu plāna un Leipcigas hartas pieņemšanu.

Pilsētām ir unikāla atbildība par klimata aizsardzību: šai aizsardzībai ir jākļūst par prioritāti visos politikas līmeņos. Pilsētas varētu palīdzēt atrisināt slikto stāvokli satiksmē un pazemināt globālās izplūdes, kas rada siltumnīcas efektu, piemēram, savstarpēji savienojot dažādus transporta veidus un attīstot infrastruktūru velosipēdistiem un kājāmgājējiem. Es arī iesaku, lai pilsētas izvēlas energoefektīvas celtnes un izmanto jau esošās celtnes jauniem nolūkiem, nevis attīsta jaunu celtniecību.

Es gribu uzsvērt, ka ne tikai lielpilsētu reģioni, bet arī piepilsētu teritorijas veiksmīgi pilda kohēzijas mērķus. Tāpēc es vēršos pie Komisijas, aicinot pārraudzīt šādus sekmīgus projektus un, pamatojoties uz tiem, izstrādāt attīstības modeli mazākām un vidējām pilsētām ārpus lielpilsētu teritorijām. Viena no Eiropas īpatnībām par spīti tās relatīvi mazajam izmēram ir tās ģeogrāfiskā daudzveidība. Tāpēc ir nepieciešams uzmanīgi attiekties pret unikālām reģionālām iezīmēm un to radītajām atšķirībām un dot cilvēkiem dažādos reģionos izdevību izmantot unikālās iespējas un potenciālu, ko piedāvā teritorijas, kur viņi dzīvo. Man šķiet arī ļoti svarīgi iekļaut mūsu politikas mērķos vajadzību risināt teritoriālos jautājumus attiecībā uz salām un kalnu apvidiem, robežu reģioniem un reģioniem ar zemu iedzīvotāju blīvumu, lai tiktu arī veicināta dzīves kvalitāte cilvēkiem, kas tur dzīvo.

Nobeigumā es gribu uzsvērt, ka pilsētvides attīstībai jānotiek saskaņā ar integrētu un labi koordinētu stratēģiju, ko atbalsta visos līmeņos gan valdība, gan privātais sektors.

 
  
MPphoto
 
 

  Miloš Koterec (PSE). - (SK) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Mēs debatējam par ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju un G. Kallenbach un A. Guellec ziņojumiem laikā, kad jau sāk veidoties pirmie temati 2014.-2020. gada budžeta plānam

Es gribu saistīt šīs abas lietas un uzsvērt šādas saites svarīgumu. Man nav bail, ka kohēzijas politikas finansējums pazudīs no budžeta plāna, bet es negribētu redzēt, ka šī finansējuma apjoms nākamā budžeta darbības laikā kaut vai kādā veidā samazinātos. Turklāt, kā referenti pareizi norādīja, joprojām pastāv būtiskas reģionālas atšķirības, tostarp strukturālas problēmas, un tā kā situācija ir pasliktinājusies sakarā ar paplašināšanos, ir nepieciešams apsvērt lielāka svara piešķiršanu šai budžeta sadaļai.

Kā ziņojumos pareizi ir norādīts, situācija ir tik sarežģīta, ka mēs to nevaram atrisināt Komisijas līmenī. Lai gan dalībvalstu valdībām ir svarīga loma šajā jautājumā, kļūst arvien skaidrāks, ka nebūs iespējams šo problēmu atrisināt bez reģionālo un vietējo iestāžu līdzdalības. Viņu nozīme ir ne tikai sinerģijas iespējā starp viņiem un valdību, pieņemot lēmumus par viņu teritoriju attīstības jautājumiem, bet arī atbildībā par šo attīstību un galu galā, kas nav mazsvarīgi, atbildes reakcijas nodrošināšanā par attīstības un kohēzijas norisi.

Kurš var sniegt vairāk informācijas par reālo attīstību reģionā, ja ne cilvēki, kas tajā dzīvo? Tāpēc es vēršos pie Komisijas, aicinot ne tikai iekļaut tās pārraudzības procesā makroekonomiskos rādītājus, bet būt radošiem un izmantot šādu informāciju...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 
 

  James Nicholson (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu apsveikt referentus par viņu izcilajiem ziņojumiem. Es gribu arī teikt, ka es saprotu degsmi, kas ir deputātiem no jaunajām dalībvalstīm. Es zinu, ka nepavisam nav viegli apmierināt jūsu vēlētājus tur jūsu pašu dalībvalstīs, bet jūs tagad esat Eiropas Savienības daļa un kā tāda, tāpat kā mēs visi pārējie, jūs dažreiz nesaņemsit visu, ko jūs vēlētos vai gribat.

Man jāsaka tiem, kas tikai spēlējas ar vārdiem, ka starpība starp lielākiem resursiem un pietiekamiem resursiem ir patiešām ļoti maza. Es noteikti atbalstīšu formulējumu „pietiekami resursi”.

Dažreiz ir gudri atzīt, ko esat sasnieguši un to izmantot. Es personīgi atbalstu šoreiz vārda „pietiekams” lietojumu, it īpaši, kad daudzi fondi tajās jomās nav iztērēti. Es tikai vēlos, kaut manam reģionam būtu puse tādas veiksmes – mums tās nebija – panākt šādu palīdzību. Mēs tagad esam tik tālu atpalikuši, kā bija dažas valstis, par kurām mēs runājam.

 
  
MPphoto
 
 

  Stavros Arnaoutakis (PSE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, arī es vēlos apsveikt referentus par viņu izcilo darbu pie šiem diviem ziņojumiem.

Eiropas Parlaments vēlreiz apstiprina savu skaidro nostāju par kohēzijas politikas svarīgumu un nozīmi, kas tuvina Eiropu tās pilsoņiem. Šī ir politika ar ļoti skaidru pievienoto vērtību visai ES. Nākotnē šī politika ne tikai ir jāuztur, tā ir jānostiprina ar vajadzīgajiem resursiem.

Abi ziņojumi norāda uz šo pieeju. Es vēlos izcelt, cik svarīga ir:

- partnerība un vietējo iestāžu piedalīšanās it īpaši, visos līmeņos,

- sinerģija starp Kopienas politiku, it īpaši kohēzijas politiku, un lauku attīstības politiku,

- politikas un darbības plānošana, lai veicinātu ES teritoriju policentrisku attīstību, īpaši uzsverot laukus,

- mazo un vidēja lieluma pilsētu iespējamā svarīgā loma un nobeigumā

- daudzos ES reģionos pastāvošās iekšējās nevienlīdzības, jaunatnes bezdarba un augsta nabadzības līmeņa apkarošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Rumiana Jeleva (PPE-DE). - (BG) Neskatoties uz pastāvošo viedokļu dažādību, atcerēsimies kohēzijas politikas un tās mērķu raison d’etre, t.i., tā iemieso cerības uz lielāku uzplaukumu un labāku visas Eiropas nākotni.

Visi eiropieši cenšas pēc labākas dzīves, un kohēzijas politika ir instruments viņu atbalstam šajās pūlēs. Atcerēsimies, ka ir Eiropas Savienībā ir lielas atšķirības un vienlaikus finanšu resursiem ir tieksme sarukt.

Tāpēc es domāju, ka kohēzijas politika ir jāveicina un jāstiprina. Es arī uzskatu, ka ir vērts nodrošināt tās optimālu īstenošanu. Dažas procedūras un noteikumi vēl ir ļoti sarežģīti un - iespējams, šī iemesla dēļ – neefektīvi. Tāda procedūra kā vispārējs kohēzijas politikas pārskats varētu dot ieguldījumu tās vispārējam uzlabojumam par labu visiem eiropiešiem.

Nobeigumā es gribu atkārtot kohēzijas politikas svarīgo nozīmi vismazāk attīstītajiem reģioniem. Pilsoņi, kas tur dzīvo, tic ES atbalstam. Mēs nedrīkstam viņus pievilt.

 
  
MPphoto
 
 

  Jamila Madeira (PSE). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kohēzijas politikai, kas ir Kopienas politika par excellence, ir jāpilda svarīga loma, lai sasniegtu Eiropu, kas piedāvā solidaritāti, kas ir tuva tautai un kas pārstāv un aizstāv ikvienu. Tā skaidri manifestē Savienības nozīmi katra Eiropas pilsoņa ikdienas dzīvē.

Paplašināšanās līdz 27 ienesa izmaiņas Eiropas raksturojumā. Tagad izvirzāmie mērķi atšķiras no mērķiem, kas pastāvēja tās rašanās laikā. Problēmas, uz kurām mums tagad jāreaģē, piemēram, globalizācija, iedzīvotāju skaita samazināšanās, noteiktu reģionu pārtuksnešošanās vai klimata maiņa, kopā ar lielāka biežuma un apjoma dabas katastrofām, ir daudz kategoriskākas un prasa no mums lielāku pūles.

Inovācija arī dod šai politikai jaunus mērķus, bet , neskatoties uz problēmu un Savienības palielināšanos, tās budžets nav proporcionāli palielinājies. Tomēr tas ir ticis pielāgots solidaritātes vārdā, kas ir novedis, piemēram, pie tā, ka reģioni, kas iepriekš bija 1. mērķī, tagad tiek uzskatīti kā bagāti reģioni, kam nav tiesību pretendēt statistiskā iespaida dēļ.

Tāpēc ir obligāti jāpanāk, ka atšķirības tiek samazinātas ar atbilstīga budžeta pieejamību, lai noteikti reģioni šajā plašajā Savienībā nav jāpamet vieni to liktenim.

Lisabonas līguma pieņemšana pastiprināja šo vajadzību un stingri nostiprināja tiesību aktā teritoriālo kohēziju, kas ir kohēzijas politikas vissvarīgākais aspekts. Ir būtiski, ka šī politika risina ne tikai ekonomisko un sociālo kohēziju, bet arī reģionu solidaritāti ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju iespēju īsi izteikties par kohēzijas politikas nākotni, kam ir izšķirīga nozīme kā vecajām, tā jaunajām dalībvalstīm.

Es strādāju cieši kopā ar Skotijas vietējās pašvaldības darbiniekiem par jautājumiem, kas viņus nodarbina, un priecājos, ka Skotijas Vietējo iestāžu apvienība (COSLA) nesen atzinīgi novērtēja ES Līguma projektu attiecībā uz vietējo pašvaldību. Līgums atzīst vietējās pašvaldības principu, kā arī teritoriālās kohēzijas principu.

Man nebija nekāds pārsteigums, ka reģionālā politika bija to piecu galveno jomu vidū, par kurām nesen ar mani sprieda COSLA. Sakarā ar to, ka ES strukturālie naudas līdzekļi un finansējums ir mazāks, reģionālās attīstības naudas līdzekļi ir mērķtiecīgāk jāvirza – kā to ir teikuši daudzi runātāji – uz vietējām jomām un vietējām iestādēm, kam jābūt galvenajām šī finansējuma sniedzējām. A. Guellec ziņojums pastiprina vietējo iestāžu lomu strukturālo fondu izsniegšanā – galu galā mēs riskējam, aizmirsdami, ka visa politika ir vietēja.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Petre (PPE-DE). - (RO) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, ziņojumi, par ko mēs debatējam un par kuriem es apsveicu abus referentus, izvirza dažus, manuprāt, ārkārtīgi svarīgus jautājumus: jautājumu par partnerību starp pilsētu un lauku teritorijām līdzsvarotai un ilgtspējīgai visas teritorijas attīstībai, jautājumu par pilsētvides haotisku izplešanos, kas rada ainavas sadrumstalotību, kā arī ilgstošu zemes atsavināšanu.

Visas šīs lietas kopā ar klimata pārmaiņām un iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku teritorijās ir problēmas, ko esam spiesti ņemt vērā gan Eiropas līmenī, gan vietējo pašvaldību līmenī, kas vada šo politiku.

Es kā Rumānijas Parlamenta deputāte stingri atbalstu domu, ka ne tikai lielpilsētu teritorijās ir inovāciju potenciāls, un aicinu Komisiju strādāt intensīvāk, veidojot attīstību mazām un vidēji lielām pilsētām lauku teritorijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). - (PL) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Ceturtais ziņojums par ekonomisko un sociālo kohēziju ir sīkāk izstrādāts nekā iepriekšējie. Tas pamatojas uz daudziem rādītājiem un dod noderīgus salīdzināmus datus attiecībā arī uz tādām valstīm kā Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Ķīna un Indija.

Jau kopš ieceres kohēzijas politikai ir bijusi svarīga nozīme, stiprinot visu dalībvalstu spēju nodrošināt saskanīgu attīstību un radīt jaunas un pastāvīgas darba vietas. Ir vēl diezgan pāragri vērtēt kohēzijas politikas rezultātus Savienības jaunajās dalībvalstīs, bet bažas rada acīmredzamie kavējumi pašreizējā strukturālā finansējuma izlietojumā tajās valstīs. Konverģence valstu starpā bieži maskē atšķirību padziļināšanos starp reģioniem un to iekšienē. Reģionālās un vietējās atšķirības rodas daudzās jomās, ietekmējot nodarbinātību un arī ražīgumu, ienākumus, izglītības līmeni un jaunrades potenciālu.

Sociālā integrācija un vienlīdzīgu iespēju politika ir jāņem vērā katrā īstenošanas pakāpē projektos, kas ir uzsākti kohēzijas jomā. Es ticu, ka finanšu perspektīvas nākamais pārskats rezultātā panāks to, ka vajadzīgie budžeta resursi, lai spētu risināt jaunās kohēzijas politikas drosmīgos uzdevumus, būs pieejami paplašinātajai Savienībai, tādējādi nodrošinot, ka visi pilsoņi...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Dćianu (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es uzslavēju abus ziņojumus, bet vienlaikus gribu pievērst uzmanību pretējam uzskatam, saistot rūpniecības pārvietošanu ES iekšienē ar strukturālā un kohēzijas finansējuma politiku.

Strukturālos fondus var skatīt kā vispārēju subsīdiju, ko ES piešķir mazāk attīstītajām jomām. Vai mums būtu jāsaprot, ka šo reģionālo kohēzijas politiku apšauba vadoši politiķi vadošās ES dalībvalstīs? Kam ir jānotiek? Vai ES mazāk attīstītās dalībvalstīs jomām būtu jāpārtrauc infrastruktūras attīstība, baidoties no pārmetumiem par negodīgu konkurenci?

Es atsaucos uz Financial Times rakstu, kas publicēts aizpagājušajā pirmdienā par to, ka tirgus ekonomikai nav jābūt džungļiem. Sabiedriskai politikai patiešām ir jāpilda uzdevums, un ne tikai sociālu iemeslu dēļ. Tomēr mums jānoturas līdzsvarā, jo nav šajā pasaulē nekļūdīgas vietējās vai valsts ekonomikas, un tomēr, lai cik liela nebūtu mūsu ticība sociālam taisnīgumam, ne visi pilsoņi vienmēr var būt uzvarētāji vienā un tajā pašā laikā, tajā pašā vietā un visu laiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Antonio De Blasio (PPE-DE). - (HU) Pateicos jums par doto vārdu, priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Nevar būt šaubu par kohēzijas politikas nozīmību un panākumiem. Es jūtu, ka ziņojums to atbalsta, par to es gribu apsveikt referentu.

Tās mērķis ir radīt reālu saskaņotību, bet ir svarīgi, lai tai atvēlētās summas tiek izmantotas efektīvi. Es esmu pārliecināts, ka projekts, kas gaida uz īstenošanu, nekļūst vērtīgs tikai tādēļ vien, cik lielu materiālo līdzekļu summu mēs tam atvēlam, bet tā vērtība ir atkarīga no tā, cik tas ir efektīvs.

Efektivitāti var mērīt divos veidos: kā tas kalpo izlīdzināšanai un cik labi dotās naudas summas ir izlietotas līdzīgām lietām konkrētās valstīs. Galu galā noteikts projekts dalībvalstī nevar saņemt daudzreiz lielāku apjomu nekā citā. Es gribu pievērst jūsu uzmanību šim mērījumam un turpmāk tam, ka efektivitāte ir pamats kohēzijas politikas stiprināšanai. Paldies jums.

 
  
MPphoto
 
 

  Wolfgang Bulfon (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, kad pilsonim ir vajadzīga Eiropas solidaritāte? Kad dalībvalstij ir vajadzīga Eiropas solidaritāte? Protams, pirmkārt, katastrofas laikā. Tāpēc, manuprāt, ir neaptverami, ka lēmums, ko Parlaments pieņēma 2006. gadā, lai pielāgotu solidaritātes fondu – kā noteikts kohēzijas ziņojuma 45. punktā, – vēl joprojām nav īstenots. Tāpēc es prasu visiem - Parlamentam un Komisijai - izdarīt spiedienu uz Padomi, lai ļoti ātri atrisinātu šo jautājumu, jo nākamā katastrofa būs, to es varu garantēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE).(SK) Lai ar panākumiem īstenotu kohēzijas politiku, ir jābūt darboties spējīgiem vietējiem dalībniekiem, kuri var koncentrēt savus pūliņus un maksimāli izmantot Eiropas līdzekļus. Tādēļ dalībvalstīm ir jāpanāk pārvaldes decentralizācija, jāpalielina administratīvā kapacitāte reģionālā līmenī un jāsamazina pārmērīga birokrātija kohēzijas politikas pārvaldībā.

Lai gan jomu dalīšanas process kopās un inovācijas centros, dodot skaidrus ieguvumus lielākām jomām un to blakus jomām, var novest pie dažādu integrācijas zonu atklāšanas, šajā procesā pietrūkst efektīva, vienkārša un teritoriāla atbalsta mazākām jomām. Slovākijā vairākas kopienas, kurās ir mazāk par 2 000 iedzīvotājiem un kuras atrodas ģeogrāfiski neizdevīgos reģionos, zaudēs savas vietas dažādās darbības programmās un kohēzijas politikā.

Es aicinu dalībvalstis nodrošināt nediskriminējošu sistēmu visiem šo valstu reģioniem, lai ikviens var aktīvi piedalīties kohēzijas politikas piemērošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, es esmu referents par mobilitāti pilsētās. Mūsu diskusijās jautājumam par attiecībām starp pilsētu centriem un perifēriju pašvaldībām ir īpaši svarīga nozīme. Mēs arī apzināmies to, ka jaunajām dalībvalstīm ir sevišķi nopietnas problēmas šeit, organizējot savu infrastruktūru tādā veidā, ka mēs varam saglabāt videi draudzīgākas transporta izvēles un nevirzāmies atkal pie privātiem transporta līdzekļiem. Vai drīkstu šajā sakarībā izteikt īpašu prasību: lai reģionālās politikas izvēlē Komisija palīdz mums meklēt un atrast atrisinājumus transporta jautājumam pilsētu perifērijā un sociālajai kohēzijai jaunajās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner , Komisijas locekle. Priekšsēdētāja kungs, es gribu izmantot izdevību debašu beigās pateikties deputātiem par viņu ieguldījumu. Ir daudzi punkti, uz kuriem es pašlaik nevaru atbildēt laika trūkuma dēļ, bet es tos ņemšu vērā. Te ietilpst paustās bažas par mazajām un vidēja lieluma pilsētām, kā arī izvirzītais jautājums par pilsētu transporta attīstību.

Jūsu ziņojumos ir skaidra saikne starp pagātni un nākotni. Tā kā jūs patiesībā veidojat tiltu, tāpēc es vēlos teikt dažus vārdus par stadiju, kas sasniegta sabiedriskajā apspriešanā par Eiropas kohēzijas politikas nākotni. Mēs uzsākām šo apspriešanu 2007. gada septembra beigās, un līdz šai dienai ir saņemti vairāk nekā 100 labi izstrādātu ziņojumu un atzinumu ne tikai no valsts, reģionu un vietējā līmeņa pārvaldes iestādēm, bet arī no daudzām Eiropas teritoriālās plānošanas asociācijām, kā arī ekonomiskiem un sociāliem partneriem, akadēmiskiem un pētniecības institūtiem un privātiem pilsoņiem.

Pēc vienas no šo pārvaldes iestāžu lūguma mēs esam pagarinājuši apspriešanu līdz februāra vidum, jo ir vēl atzinumi, kas tiek gatavoti.

Šo atzinumu iepriekšējs vērtējums skaidri rāda, ka šai politikai ir liels un iespaidīgs atbalsts. Tiek norādīts uz tiešo ietekmi izaugsmei un attīstībai, kā arī uz to, ka šī ir politika, kas rosina jaunus domāšanas veidus un ir arī ļoti iedarbīgs līdzeklis papildu finanšu resursu piesaistē.

Ir liela interese par īstenošanas mehānismu un plašu atbalstu visiem principiem, ko esam attīstījuši kopīgi ar Eiropas Parlamentu pēdējos gados.

Tiek arī spēcīgi atbalstīta nepieciešamība šai politikai pievērsties problēmām, par kurām jūs esat diskutējuši šodien un kas saistās ne tikai ar globalizāciju, bet arī ar demogrāfiju, klimatu un energoresursiem, un pārstrukturēšanu vispār, spēcīgi atbalstot integrēto pieeju.

Viens no svarīgiem jautājumiem, ko jūs šodien esat izvirzījuši, ir par to, kā mēs turpināsim darbu pie Zaļās grāmatas, ko Komisija pieņems septembrī. Mums tad būs ilgs laika posms – iespējams, četri mēneši – visu veidu diskusijām, ne tikai tīmeklī. Pa šo laiku mūsu dienesti organizē tikšanos ar galvenajiem ieinteresētajiem aprīļa vidū. Tā palīdzēs mums ņemt vērā turpmākos viedokļus.

Es būtu gatava, ja vajadzīgs, organizēt uzklausīšanu kopā ar Parlamenta Reģionālās attīstības komiteju un ar ikvienu citu institūciju, kas būtu ieinteresētu dalīties ar mums viedoklī par Zaļo grāmatu, pirms Komisija to pieņem.

Otrs jautājums, kas tika izvirzīts un rūp arī Komisijai, bija par statistiku un rādītājiem. Izmantojot mūsu analītikas iestādi ESPON, ko mēs esam ļoti būtiski pastiprinājuši, tostarp arī finansiāli nākamajos gados un kurai tagad ir ievērojami lielāks budžets, mēs centīsimies mērīt gan vairākas jaunās, gan pašreiz izmantotās teritoriālās kohēzijas dimensijas. Šis darbs noris, un mēs ceram, ka tam drīz būs rezultāti.

Es varu jums apliecināt, ka Komisija arī turpinās darbu pie atbilstīgiem rādītājiem, lai papildinātu gan IKP, gan nodarbinātības rādītājus, un Piektajā kohēzijas ziņojumā piedāvās jaunu salikta veida rādītāju.

Liels paldies jums par visiem jūsu komentāriem. Es īpaši vēlos pateikties referentiem par viņu devumu debatēs – ne tikai iepriekš, bet arī turpmāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Ambroise Guellec, referents. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es runāšu īsi. Vispirms, attiecībā uz piezīmēm par Zivsaimniecības komitejas iesniegtajiem grozījumiem man jāsaka nekavējoties, ka zvejniecība ir man sirdij tuva kā Eiropas Parlamenta deputātam no piekrastes, bet diemžēl mēs nespējām pievienot komitejas grozījumus tekstam, par ko tūlīt tiks balsots. Mēs to nožēlojam, bet es jūtu, ka tas nenozīmē, ka būtu jāveltī mazāk uzmanības jomai, kas ir tik nozīmīga vairākiem ES reģioniem.

Es gribu arī teikt, ka kohēzija ir būtiska Eiropas politika. Es arī domāju, ka tā tika parādīta kā būtiska tēma Parlamentā šorīt. Tas ir svarīgs punkts, it sevišķi attiecībā uz turpmākiem uzdevumiem. Komisāre iepriekš teica, ka mēs runājam par ziņojumu, bet acīmredzot nākotne ir tā, kas mūs interesē. Viņa saprot, ka lielas cerības tiek saistītas ar teritoriālo kohēziju un ko tā pārstāv, ja tā ir iekļauta Lisabonas līgumā. Mēs varētu teikt arī, ka bumba tagad ir Komisijas laukā, protams, ar mūsu palīdzību un atbalstu, komisāre. Darbs ir jāpaveic, un tas jāpaveic labi kopīgiem spēkiem.

Es vēlos piebilst, ka tas, ka reģionālā politika kopumā tagad būs Padomes un Parlamenta koplēmuma jautājums, palīdzēs mums virzīties uz priekšu kopā, padarīt to skaidrāku mūsu līdzpilsoņiem , - arī viens no punktiem, kas, manuprāt, tika pamatīgi uzsvērts šorīt, un arī īstenot patiesu solidaritāti reģionu labā, kam tā visvairāk vajadzīga. Abi šie jautājumi šorīt tika uzsvērti visnoteiktākā veidā.

Mums priekšā tāpēc ir milzīgs uzdevums. Mēs atzinīgi vērtējam politiku, kas ir būtiska Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Gisella Kallenbach , referente. (DE) Priekšsēdētāja kungs, es arī gribu pateikties saviem kolēģiem deputātiem par vērtīgo ieguldījumu un atbalstu. Es domāju, ka tika parādīts, ka, no vienas puses, mums jāsaglabā solidaritāte kā svarīga Eiropas vērtība un, no otras puses mums mērķtiecīgi jāizmato savi instrumenti – šajā gadījumā, kohēzijas politika – daudz efektīvāk patiesi ilgtspējīgai attīstībai, un, treškārt, ka mums patiešām jau pašā sākumā jārunā ar saviem pilsoņiem.

Es īpaši gribu pateikties komisārei D. Hübner. Komisāre, jūs esat skaidri parādījusi, ka jūs tāpat kā šo Parlamentu ieinteresē praktiski soļi: integrētā pieeja, rādītāji, kas rada mērāmus iznākumus, teritoriālās dimensijas definīcija, Zaļā grāmata. Es domāju, ka mums it īpaši būs vajadzīga jūsu palīdzība, lai nodrošinātu Padomes klātbūtni. Vēlreiz, es domāju, ka ir jānožēlo, ka no Padomes neviens nepiedalās šajās nozīmīgajās debatēs.

Šajos divos ziņojumos izdarītajiem secinājumiem jāved pie Lisabonas stratēģijas grozījuma un jākļūst par īstu pamatu jaunajam Kopienas mērķim, teritoriālajai dimensijai praktiskā nozīmē; pretējā gadījumā tie būs tikai tukši vārdi.

Nobeidzot gribu uzrunāt savus kolēģus deputātus pirms balsojuma: būsim lietišķi. Nenodarbosimies atkal tikai ar pārskatīšanu un analīzi; izvirzīsim nosacījumu, ka mēs pieprasām integrēto pieeju līdzekļu piešķiršanā no struktūrfondiem un izveidosim arī skaidras saistības siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšanai. Klimata aizsardzība ir jāīsteno pilsētās, pretējā gadījumā visi mūsu svinīgie solījumi Eiropas un valstu līmenī ir pilnīgi bez vērtības.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs . Debates ir slēgtas.

Par ziņojumiem notiks balsošana, kas sāksies pēc dažām minūtēm.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. - (PL) Ekonomiskās un sociālās kohēzijas politika ir Eiropas solidaritātes pamats. Šo Eiropas politikas iezīmi apskauž reģionālās integrācijas iniciatīvas citās pasaules daļās. Eiropas projekta neatkārtojamā īpatnība lielā mērā izriet tieši no kohēzijas jēdziena.

Āfrikas un Dienvidamerikas reģionālām iniciatīvām nav līdzekļu pat minimālai kohēzijas politikai. Plānus par Savienības paplašināšanu bieži vērtē, atkarībā no spējas efektīvi darboties, lai palielinātu kohēziju. Var gluži nepārprotami teikt, ka kohēzijas politika ir liels panākums Savienībai un visām tās dalībvalstīm.

Nav šaubu, ka paši Savienības pilsoņi vērtē to atkarībā no tā, vai kohēzijas politika, viņuprāt, tiek īstenota un vai tā sasniedz noteiktos mērķus. Daudzās dalībvalstīs, it īpaši tajās, kas ir pievienojušās ES tikai nesen, ļoti lielas cerības ir saistītas ar kohēzijas politiku. Cer, ka solidaritāte neizrādīsies tikai jauks vārds, bet tā izpaudīsies īpašā pienākumā pret tiem, pret kuriem liktenis ir bijis mazāk žēlīgs. Kohēzija ir arī instruments, lai radītu vienlīdzīgas iespējas un spožu reklāmu Savienībai.

Tieši šī iemesla dēļ mums nav jāapsver ekonomiskās un sociālās kohēzijas palielināšanai piešķirto finanšu resursu ierobežošana. Tieši otrādi, mums jādomā, kā piešķirt vairāk finanšu resursus kohēzijai, kaut vai daudzo jauno problēmu rašanās dēļ vien. Paldies.

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, kohēzijas politika nav viena no galvenajām politikas nostādnēm, kas ir bijušas Eiropas Savienībā kopš tās dibināšanas. Tā nebija nejaušība, ka kohēzijas politika tika izveidota, kad relatīvi mazāk attīstītas valstis pievienojās Eiropas Savienībai, jo šīs valstis labi nesaderēja ar sešām sākotnējām dalībvalstīm. Kopš tā laika kohēzijas politikas nozīme ir pieaugusi, kļūstot par Eiropas integrācijas pīlāru un centrālo jautājumu līgumiem un budžetiem. Par to liecina vairāk nekā EUR 308 miljardu lielais piešķīrums kohēzijai finanšu perspektīvas sistēmā 2007.-2013. gadam.

Tendence apšaubīt šo Savienības fundamentālo politiku ir radusies nesen. Interesanti, ka šī tendence ir sakritusi ar Eiropas Savienības paplašināšanos, lai iekļautu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis. Pēdējām ir visvairāk vajadzību vēsturisku iemeslu dēļ. Tāpēc netiek piedāvāts pilnīgi likvidēt kohēzijas politiku, bet radikāli to pārveidot sakarā ar varbūtējiem struktūrfondu izšķērdējumiem un ļaunprātībām reģionā. Tā ir vislielākā kļūda, kādu mēs varētu izdarīt! Pārkāpumi ir jāatklāj un jānovērš, bet tieši reģionālā politika ir tā, kas liek manīt Savienības klātbūtni 27 dalībvalstīs. Kohēzija nozīmē vienlīdzīgu iespēju un kopības sajūtas radīšanu, un tā nedrīkst tikt iekļauta kādā citā politikā. Tādai politikai kā, piemēram, konkurētspēja un cīņa pret globālo sasilšanu jābūt pašai savām budžeta pozīcijām. Vērtējums par to, kas būtu jāfinansē kohēzijas ietvaros, ir jāatstāj valstu un reģionu kompetencē. Tām par viņu pašu vajadzībām ir daudz lielāka izpratne nekā Briseles iestādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), - (RO) Komisijas ziņojumā ir atsauce uz lauku teritoriju apdzīvotības samazināšanos saistībā ar darba vietu trūkuma, izņemot lauksaimniecībā, vai sliktu dzīves apstākļu dēļ.

Lauku attīstības fonds dod ieguldījumu kopā ar citiem fondiem ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā. Efektīvs lauku attīstības fondu izmantojums ir savlaicīgs risinājums šīm problēmām.

Tomēr šo fondu efektīvas izmantošanas nosacījums ir labākas zināšanas par piedāvāto finansiālo iespēju potenciālajiem labuma guvējiem.

Informācijas pieejamība ir pat svarīgāka jaunajās dalībvalstīs, kas vēl nav apguvušas Kopienas finanšu instrumentu lietošanu.

Es gribu piedāvāt piemēru no Rumānijas, valsts, kuru es pārstāvu: saskaņā ar pētījumu puse lauku vides iedzīvotāju neko nezina, ka ir tādi fondi, kas radīti viņiem, un tikai viens no desmit pilsoņiem zina, kādās iestādēs viņam/viņai jāgriežas, lai piekļūtu pie šiem fondiem. Ir jānožēlo, ka Rumānijas valdība nav pietiekami papūlējusies informēt pilsoņus, un vienlaikus ir acīmredzams, ka neviens nevar aizstāt Rumānijas valdības darbu.

Tomēr es uzskatu, ka pienācīgas informācijas pieejamības nodrošināšanai un nākamo labuma saņēmēju sagatavošanai ir jāpārstāv svarīgs temats Komisijas darba kārtībā kā priekšnoteikumam kohēzijai radīto instrumentu efektīvai izmantošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. - (DE) ES paplašināšanās 2004. gada 1. maijā ir palielinājusi ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Savienībā. Šā gada janvārī sākās jauns kohēzijas politikas plānošanas periods. Tas pievērsīsies jaunām prioritātēm un mērķiem: vides aizsardzībai, konkurētspējai un lielāka daudzuma un labāku darba vietu radīšanai.

ES kohēzijas politika ar tās četrām atsevišķajām programmām ir domāta, lai palīdzētu palielināt Eiropas un tās reģionu konkurētspēju, piemēram, ar inovācijas, uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstības un ekonomiskās konkurētspējas spēcināšanas palīdzību. Tā ir arī domāta, lai ar ilgtspējīgas reģionālās attīstības palīdzību palielinātu reģionu pievilcību investoriem un iedzīvotājiem. Ir jārada labākas un, galvenais, vairāk darba vietu un reģioni ir jāattīsta turpmāk, lai palielinātu iespējas un samazinātu atšķirības. Līdz ar tās turpmāko paplašināšanos ES finansējums tagad ir jāsadala starp 27 dalībvalstīm. Nauda tāpēc ir jāizlieto labāk, efektīvāk un pārredzamāk.

Attiecībā uz finanšu sistēmu Eiropadome ir piešķīrusi EUR 307,6 miljardi laikposmam 2007.-2013. gads. Tā ir liela nauda. Ir svarīgi, lai reģioni ar attīstības problēmām tādās bagātās dalībvalstīs kā Austrija arī saņem taisnīgu daļu no šiem līdzekļiem. Kalnu reģioni it sevišķi prasa turpmāku atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  László Surján (PPE-DE), rakstiski. - (HU) Pārskatot pēdējo trīs gadu saskaņošanas politiku un redzot labās lietas, kā arī kļūdas, kas jālabo, Eiropas Parlaments ne tikai vērš skatu atpakaļ, bet arī skatās uz priekšu.

Lai paātrinātu mazattīstīto reģionu attīstību, mums jāmaina divas lietas. Mums jāvelta vairāk uzmanības programmu efektivitātei, tostarp darbības vietā radītās vērtības apjoma palielināšanai. (Šajā sakarā turpmāk ir jāveic teorētisks darbs, lai var precīzāk izvērtēt rezultātus.) Tomēr mēs nevaram klusēt par to, ka mums jāgarantē vairāk resursu nekā pašlaik programmām, kas efektīvi izmanto palīdzību un ir brīvas no korupcijas un politiskas ietekmes, laikposmā pēc 2013. gada.

Mazattīstīto reģionu ātrāka pielīdzināšana ir ne tikai to interesēs, kas tur dzīvo, bet arī to pilsoņu interesēs, kuri dzīvo attīstītākos reģionos, kas garantē nepieciešamos resursus. Tāpēc es lūdzu saviem kolēģiem deputātiem sekot referentu padomam arī šajā ziņā un negrozīt tekstu, kas viņiem ir likts priekšā.

 
  
  

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.55 pirms balsošanas, un tā atsāka darbu plkst. 12.05 )

 
  
  

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika