Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 21. februāris - Strasbūra

5. Balsojumu skaidrojumi

SĒDI VADA: Diana WALLIS
priekšsēdētāja vietniece

Balsojumu mutiski skaidrojumi

- Ziņojums: André Brie (A6-0491/2007)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētājas kundze, vakardienas debatēs par CE marķējumu es vērsu Komisijas uzmanību vēlreiz uz to, ka CE marķējumu reģistrācija vēl joprojām nav uzsākta, lai gan tā ir noteikta Eiropas tiesību aktos tagad jau 16 gadus un es par to jautāju parlamentārā pieprasījumā pirms trim mēnešiem.

Es atzinīgi vērtēju uzņēmējdarbības komisāra vakar vēlreiz doto solījumu par risinājuma pasteidzināšanu, bet es neesmu droša, ka viņš apzinās, cik svarīgi ir, lai marķējums būtu reģistrēts ārzemju tirgos. Kamēr tas nav noticis, būs neiespējami piedzīt zaudējumus no ražotājiem un importētājiem, kas ļaunprātīgi lieto Eiropas atbilstības zīmi, kura simbolizē ražojuma drošību, lai iegūtu nepamatotas priekšrocības un krāptu pircējus gan Eiropā, gan ārpus tās. Tas noteikti palīdzētu tirgum atbrīvoties no negodīgas konkurences.

- Stāvoklis Gazā (RC-B6-0066/2008)

  Gyula Hegyi (PSE). - (HU) Paldies jums. Ierašanās Gazas joslā un sastapšanās aci pret aci ar okupācijas un blokādes radītajām sekām ikdienā bija šokējoša pieredze. 80 % iedzīvotāju ir bez darba, izraēlieši ik pa laikam atslēdz elektrības un ūdens piegādi, daudzi cilvēki ēd tikai reizi dienā, un liels vairums iedzīvotāju gadiem nav varējuši doties prom no teritorijas, kas ir mazāka nekā Budapešta. Kā teica kāds izraēliešu profesors, Gaza ir cietums un tās iedzīvotāji ir cietumnieki, no kuriem ir grūti sagaidīt racionālu uzvedību.

Tai pašā laikā ir arī sarūgtinoši, ka dažas palestīniešu grupas izmanto raķetes no Gazas teritorijas, lai apdraudētu nevainīgus Izraēlas civiliedzīvotājus. Krīzei ir pārāk dziļas saknes, lai to atrisinātu tradicionālā veidā. Šobrīd abas puses ir kļuvušas par savu ekstrēmistu ķīlniekiem un viņu dēļ nespēj veikt reālas piekāpšanās soļus.

Starptautiskajai sabiedrībai un galvenokārt visai Eiropas Savienībai ir jāpiespiež Izraēla un Palestīna nonākt pie miermīlīgas konfliktu kārtošanas. Es esmu balsojis par ieteikumiem, cerot, ka dalībvalstis spers noteiktākus soļus.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Arī es dziļi jūtu līdzi Gazas joslas ļaudīm, kas kļuvuši par ķīlniekiem Hamas rokās. Tomēr es nevarēju atbalstīt šīsdienas Eiropas Parlamenta rezolūciju, jo pants, kas aicina uz sarunām starp Palestīnas valdību un Hamas, nav no tās svītrots. Mēs visi zinām, ka nekādas sarunas nav iespējamas ar teroristiem, kas ir okupējuši Gazu. Šāds aicinājums ir liekulīgs akts, kura mērķis ir nostādīt Hamas partnera lomā Palestīnas valdībai. Es nevēlos piedalīties šīs teroristiskās organizācijas leģitimizācijā.

Es baidos, ka stāvoklis drīz pieprasīs iejaukšanos, kam tomēr ir jāsaņem Apvienoto Nāciju Organizācijas atļauja. Un tieši te Eiropai būtu jāuzņemas ļoti aktīva loma.

- ANO Cilvēktiesību padomes septītā sesija (RC-B6-0092/2008)

  Koenraad Dillen (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, pretēji tam, ko apgalvo šis Parlaments, ANO Cilvēktiesību padomei īstenībā nav tik svarīga nozīme cilvēktiesību veicināšanā pasaulē. Kā gan tas varētu būt citādi? Tikai 25 no tās 47 dalībniekiem ir brīvas demokrātijas, no tām deviņas nav brīvas un trīs – Ķīna, Kuba un Saūda Arābija – ir pasaulē lielāko cilvēktiesību pārkāpēju vidū. Šīs valstis mīda kājām ANO Cilvēktiesību deklarāciju un aizsargā sevi un citus režīmus no ikvienas kritikas. Dažos gadījumos Cilvēktiesību padome ir vienkārši samazinājusi cilvēktiesību pārraudzību. Padome vēl joprojām nav izteikusi ne vismazāko nosodījumu pasaulē lielākajai cilvēktiesību krīzei Dārfūrā. Nevis klaigāt priekā par šādu veidojumu, šim Parlamentam labāk pienāktos iekļaut šādus jautājumus savā rezolūcijā.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es gribu ne tikai piekrist sava kolēģa K. Dillen tikko teiktajam, bet arī norādīt, ka šī rezolūcija apvaino reliģijas, ko Padome ir apstiprinājusi. Šī rezolūcija burtiski apgalvo, un es citēju, ka cilvēkiem „ir jārunā atbildīgi un ka sava viedokļa brīvu paušanu var ierobežot attiecībā uz jautājumiem par sabiedrības veselību un morāli”. Šī rezolūcija, protams, rūpējas par jebkādas kritikas aizliegšanu pret islāmu. ANO Cilvēktiesību padome ar šo iet tieši pretēji pati saviem oficiālajiem mērķiem – aizsargāt tiesības brīvi izteikt viedokli un tādējādi arī pašai cilvēktiesību aizsardzībai.

- Ziņojums: Françoise Castex (A6-0024/2008)

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, man ir liels prieks runāt visas Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupas, kā arī pašam savā vārdā, pamatojot pozitīvu balsojumu par ziņojuma galīgo versiju. Ziņojums nodarbojas ar skarbo patiesību, ka ir daudz vairāk vecu nekā jaunu cilvēku, jo gan medicīniskā aprūpe, gan dzīves veids ļauj mums visiem dzīvot vidēji ilgāk – ne mums visiem, diemžēl, bet vidēji. Tāpēc ir daudz vairāk vecāku cilvēku, arī tāpēc, ka dzimstības līmenis ir samazinājies, kas ir iemesls, kāpēc dokumentā mēs aicinām veikt pasākumus dzimstības līmeņa stimulēšanai.

Es gribu norādīt, ka Eiropas Tautas partija kopā ar UEN un citām grupām pieprasīja svītrot 24. punktu. Mēs balsojām par svītrojumu, bet par nožēlu šī Parlamenta vairākums nebalsoja par to. Es domāju, ka mans runāšanas laiks tagad ir beidzies.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, F. Castex ziņojuma nopelns katrā ziņā ir tas, ka tajā ir norādīts uz milzīgajām demogrāfiskajām problēmām, ar ko Eiropa saskaras. Jāatzīst, ka ir daudz labu jautājumu, domu gājienu un risinājumu uzskaitīts. Vairāk un labāki atvieglojumi bērniem ir patiešām jānodrošina ļoti steidzami; arī vecāki darbinieki patiešām ir jānodrošina ar turpmākām iespējām nodarbinātības tirgū, un veselības dienestiem patiešām ir jāsagatavojas paātrinātās demogrāfiskās novecošanās problēmu risināšanai.

No otras puses šis Parlaments novirzās no kursa, apsverot imigrāciju kā līdzekli, kā nodrošināt Eiropas demogrāfisko un ekonomisko nākotni. Pavisam nesen viens no Lielbritānijas premjerministra visietekmīgākajiem padomniekiem lords A. Turner raksturoja aksiomu, ka ir jāsamierinās ar imigrantiem strādnieku trūkuma dēļ, kā – un es citēju – „ekonomiski analfabētisku un pilnīgi nepareizu”. Eiropā ir miljons imigrantu bezdarbnieku, kam nāk līdzi visas ar to saistītās problēmas. Ienākot arvien lielākam skaitam imigrantu, šīs pašreizējās problēmas var tikai pasliktināties.

- Ziņojums: Ambroise Guellec (A6-0023/2008)

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, balsojot par A. Guellec ziņojumu par kohēzijas politiku, es nevarēju atbalstīt 4. kompromisa grozījumu, kas pieprasa „palielinātus finanšu resursus kohēzijas politikai” nākotnē.

Automātiska ES subsīdiju palielināšana varbūt nav visatbildīgākā pieeja, kad mums praktiski ir problēma, kā panākt to jēgpilnu un efektīvu izmantošanu. Tās vietā es esmu par termina „pietiekami finanšu resursi” izmantošanu.

Balsojumu rakstiski skaidrojumi

- Ziņojums: Monica Frassoni (A6-0462/2007)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Eiropā, kas pārpludināta ar ļoti dažādām direktīvām par detalizētiem jautājumiem, ko labāk būtu risināt dalībvalstu līmenī to specifiskā rakstura un attīstības līmeņa dēļ, nevar nebūt interesanti redzēt, kā Eiropas Komisija rīkosies, pārraugot Kopienas tiesību aktu piemērošanu.

Viens no secinājumiem, ko var izdarīt, ir, ka katram ģenerāldirektorātam ir savs ļoti atšķirīgs darbošanās veids, lai gan pieredze mums rāda, ka mazās un vidēji lielās valstis vispār rīkojas daudz precīzāk nekā Eiropas lielvalstis. Tieši tas ir noticis ar stabilitātes paktu..

Šis jaunākais ziņojums ievieš jaunu elementu, kam Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja aplaudē. Ikgadējā ziņojumā un ar to saistītajos pielikumos Eiropas Komisija ir pirmoreiz iekļāvusi īpašas un konkrētas pārkāpumu risināšanas sīku aprakstu attiecībā uz lūgumrakstiem.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. - (PL) M. Frassoni ir sagatavojusi labu ziņojumu. Es atbalstu priekšlikumu vienkāršot Kopienas tiesību aktu piemērošanu un kompleksu sanāksmju ieviešanu šai nolūkā. Es esmu arī par darbsemināriem, kas veltīti Kopienas tiesību aktu transponēšanai.

Turklāt es atbalstu domu par Kopienas tiesību aktu piemērošanas efektivitātes uzlabošanu, ciešāk sadarbojoties Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem. Šīs darbības palīdzēs uzlabot Eiropas Savienības politikas efektivitāti attiecībā, piemēram, uz Eiropas fonda darbību un ražojumu standartu saskaņošanu Eiropas tirgū.

  Daniel Strož (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Attiecībā uz ziņojumu par Komisijas ikgadējo ziņojumu par Kopienas tiesību aktu piemērošanas pārraudzību man viedoklis ir, ka viena no galvenajām tēmām ir Komisijas nodoms uzlabot darba metodes Kopienas tiesību aktu neievērošanas gadījumos dalībvalstīs. Ierosinātās jaunās darba metodes sistēmā pilsoņu jautājumi un sūdzības ir jānodod atpakaļ tieši attiecīgajām dalībvalstīm. Kā to pareizi norādīja referente M. Frassoni, šī jaunā Komisijas darba metode, citiem vārdiem – sūdzības nodošana atpakaļ, ir savienota ar būtisku risku Komisijai atteikties no savas pamata atbildības par Kopienas tiesību aktu piemērošanu.

Šajā sakarā es vēlos arī norādīt uz vēl vienu faktu, kas jau ir ticis kritizēts Eiropas Parlamentā: tās ir interešu grupas, kam vienmēr izdodas piekļūt Komisijas paziņojumiem, ko nosūta dalībvalstīm gadījumos, kad ir aizdomas par Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem, bet pilsoņiem tas neizdodas. Tomēr tieši pilsoņi ir tie, kuru iesniegumi ir neatvietojams informācijas avots un ceļ trauksmi par Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem vai nepiemērošanu, nevis dažas interešu grupas ar saviem pašu plāniem.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. - (PL) Es balsoju par M. Frassoni ziņojumu par Kopienas tiesību aktu piemērošanas pārraudzību 2005. gadā.

M. Frassoni ir iesniegusi ļoti labu ziņojumu. It īpaši atsevišķie jautājumi, ko satur rezolūcijas priekšlikums, aicina uz kohēziju ES iestāžu, valstu parlamentu un pašu pilsoņu kopējas darbības jomā. Galvenie punkti attiecas uz idejām par labāku pārraudzību un ierosinājumiem par Kopienas tiesību aktu noteikumu īstenošanas vienkāršošanu un tās efektivitātes uzlabošanu. To īstenošana ir būtiska Eiropas Savienības politikas efektivitātes uzlabošanai, piemēram, par Eiropas fonda darbībām un ražojumu standartu saskaņošanu Kopienas tirgū.

Turklāt vēršanās pie valstu parlamentiem, ko ietver rezolūcijas priekšlikums, ir ļoti svarīga. Valstu parlamenti tiek rosināti iet tālāk par tīri formālu Kopienas tiesību aktu transponēšanu un izvairīties no fragmentācijas, tos iemiesojot valsts tiesību aktos.

- Ziņojums: André Brie (A6-0491/2007)

  David Martin (PSE), rakstiski − Es atzinīgi vērtēju André Brie priekšlikumu regulai par akreditāciju un tirgus uzraudzību attiecībā uz ražojumu tirdzniecību Eiropas Kopienā. Priekšlikums uzlabos aizsardzības apjomu, ko saņem patērētāji, un uzlabos ražojumu drošību. Lai nodrošinātu lielāku aizsardzību, ir nepieciešams, ka akreditāciju un tirgus uzraudzību veic valsts iestāde. Ziņojumā tiek risināti šie punkti, un es balsoju par tā ierosinājumiem.

- Ziņojums: Christel Schaldemose (A6-0490/2007)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, laikā, kad Eiropas tirgus šķiet pilnīgi nespējīgs aizstāvēt sevi pret dempingu, kas rodas ārpus Eiropas, es ar lielu gandarījumu atzīmēju pirmo „institucionālo” soli Eiropas tirgus jaunās likumdošanas un saskaņošanas virzienā.

Eiropas Parlaments Strasbūrā ir ierosinājis jaunu veidu Kopienas tirgū izvietoto ražojumu regulēšanai. Šiem ražojumiem būs jāievēro spēkā esošie noteikumi un pēc rūpīga izvērtējuma tie varēs nest CE zīmi.

Klāt un papildus visai ieviestajai importētāju un ārzemju ražotāju kopējai atbildībai par kaitējumu, ko radījuši ražojumi, kas to neievēro, ziņojums piedāvā kompleksas pārraudzības sistēmas attīstību, kas nosaka sodus proporcionāli pārkāpuma nopietnībai, lai tādā veidā izveidotu efektīvu preventīvu mehānismu pret neatbilstīgu izmantojumu.

Patērētāji un uzņēmēji tāpēc var skatīties nākotnē ar atjaunotu optimismu. Barjeru nojaukšana – ES brīvās tirdzniecības politikas stūrakmens kopš paša sākuma – un uzņēmējdarbībai draudzīga ekonomiskā klimata radīšana atspoguļos augsta līmeņa aizsardzību gan patērētājiem ar augstu veselības un ražojumu drošības standartu ievērošanu, gan uzņēmējiem, kas beidzot gūs labumu no stingrās pārbaudes un līdzsvara sistēmas Eiropā izgatavoto preču aizsardzībai.

Iemesla dēļ es balsoju par labu šim ziņojumam.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis Eiropas Parlamenta ziņojums ievieš noteiktus elementus, kas varbūt ir pozitīvi, lai gan zināmā mērā pretrunīgi. Piemēram, visi tie, kas ir saistīti ar ražojuma nonākšanu tirgū, nesīs vienādu atbildību, sākot ar ražotāju līdz izplatītājam un importētājam, bet nav pienācīgi norādīts, kā tas darbosies.

Ziņojums arī pieļauj, ka tiek saglabāti valstu marķējumi, kam saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu būtu jāpazūd, jo tiek atzīts tikai CE marķējums. Kompromiss aizvieto atsauci uz „valstu marķējumiem” ar „citiem marķējumiem”.

Ziņojums arī uzsver to, ka šī ir nesaistoša sistēma, bet ka katram, kas to pieņems, būs tai jāpakļaujas. Turklāt tas piemetina atsauci uz MVU, kas prasa, lai to īpašās vajadzības tiktu ņemtas vērā.

Tomēr Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis, ko ziņojums neapšauba, ir veicināt vienotā tirgus funkcionēšanu, novācot atlikušos šķēršļus, bet nepiemērojot to noteiktām darbības jomām, it sevišķi pārtikai, lopbarībai, dzīvnieku veselībai un labturībai, tabakas izstrādājumiem, veterinārās medicīnas ražojumiem, medikamentu izstrādājumiem cilvēku lietošanai, cilvēku asinīm, audiem un šūnām, par ko jau pastāv saskaņoti tiesību akti.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. - (PL) C. Schaldemose pareizi norāda, ka aplūkojamais jautājums, kura nolūks ir radīt plašāku un precīzāku Kopienas ražojumu pārdošanas kontroles sistēmu, var nozīmīgi ietekmēt starptautiskās tirdzniecības norisi. Tas vedina uz atsevišķu analīzi.

Es piekrītu, ka priekšlikums par importētāju kopīgu atbildību par ļaunumu, ko rada nedroši ražojumi un ražojumi, kas neatbilst akreditācijas sistēmai, cenšas uzlabot sistēmas efektivitāti un aizsargāt Kopienas vispārējās intereses. Tā mērķis ir arī garantēt pilsoņu pamattiesības uz aizsardzību pret negodīgām un nedrošām darbībām.

  David Martin (PSE), rakstiski − C. Schaldemose ziņojums, kas aicina uz kopēju sistēmu ražojumu pārdošanā, ir ziņojums, ko es atzinīgi vērtēju un par kuru esmu balsojis par. Ziņojumā dotie ieteikumi atbalstīs ES pūliņus aizsargāt patērētājus. CE zīmei ir tendence tikt pārprasti uzskatītai par drošības zīmi, kad īstenībā tā ir vienkārši apliecinājums par ražojuma atbilstību ES tiesību aktiem. Ir būtiski, lai mēs esam droši, ka šo zīmi nelieto nepamatoti un informē patērētājus par to, ko šī CE zīme garantē.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Kā referente PPE-DE grupas vārdā par C. Schaldemose ziņojumu par kopējām nostādnēm ražojumu pārdošanā es vēlos izteikt savu gandarījumu par balsošanas rezultātiem: sasniegtais kompromiss jau ir ļāvis nobeigt likumdošanas procesu pirmajā lasījumā.

Sasniegtais kompromiss ietver dažu pantu, kas runā par CE zīmi, pārcelšanu uz A. Brie ziņojumu par tirgus uzraudzību, lai tādā veidā tos var ātrāk realizēt dzīvē. Mūsu lēmums tā rīkoties pamatojās uz skaidru informāciju, kas pierāda, ka ražojumi, kas izgatavoti attīstības valstīs un ir nepareizi marķētas ar CE, kam ir CE logotips, kurš norāda, ka ražojums atbilst Eiropas tiesību aktiem, mēdz arvien biežāk un biežāk parādīties Eiropas bīstamo patēriņa ražojumu datu bāzē (RAPEX).

Ticību vai neticību CE zīmei nevar balstīt tikai uz CE zīmi vien neatkarīgi no situācijas. Ir jātic visai akreditācijas, paziņojuma un tirgus uzraudzības sistēmai.

Es neredzu iemeslu papildu marķēšanas ieviešanai ražojumiem, arī tad ne, ja tie būtu kvalitātes marķējumi. Šāda jauna marķēšana varētu būt mulsinoša gala patērētājam, un turklāt papildu izmaksa varētu atspoguļoties preču cenā. Šis ir iemesls, kāpēc es ar lielu interesi gaidu ietekmes pētījuma rezultātus ar izvērtējumu valstu marķējumu lietošanai līdzās CE marķējumam, ko Komisijai jāsagatavo, kā to ir pieprasījusi Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja.

- Ziņojums: Alexander Stubb (A6-0489/2007)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Eiropas Komisijas arguments regulas priekšlikumam ir, ka „„savstarpējās atzīšanas principu” ... kavē vairākas problēmas” (citiem vārdiem sakot, ražojumiem, kas nonāk vienas dalībvalsts tirgū, var būt liegts nonākt citas dalībvalsts tirgū). Tā uzskata, ka ir jāsamazina valstu tehnisko noteikumu iespēja radīt nelikumīgus šķēršļus preču brīvai apritei dalībvalstu starpā. Tāpēc tā nosaka prasības, kas iestādēm ir jāievēro, īstenojot kādu valsts tehnisko noteikumu, un uzliek tām pierādīšanas pienākumu. Citiem vārdiem sakot, tā uzliek nosacījumus ar skaidru mērķi ierobežot iespēju katrai dalībvalstij piemērot savus pašas noteikumus.

Eiropas Parlamenta ziņojums no savas puses patiesībā pievieno papildu šķēršļus darbībai, ko var veikt katra dalībvalsts, piemēram: „Šīs regulas mērķis ir stiprināt iekšējā tirgus darbību ar brīvu un neizkropļotu konkurenci, uzlabojot ražojumu brīvu apriti, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa patērētāju aizsardzību un ražojumu drošību”.

Praktiski dalībvalstīm būs aizliegts savā teritorijā ierobežot ražojumu pārdošanu, kad tie ir ražoti un tirgoti citā dalībvalstī pat, ja tie pilnībā neatbilst galamērķa dalībvalsts noteikumiem.

  David Martin (PSE), rakstiski − Es piekrītu ieteikumiem, kas ietverti A. Stubb ziņojumā. Dokumenta mērķis ir noskaidrot un definēt valsts iestāžu un saimnieciskās darbības subjektu lomu savstarpējās atzīšanas principa īstenošanā. Lai gan es esmu par lielāku efektivitāti savstarpējās atzīšanas principa īstenošanā, tā nedrīkst ietekmēt vienotā tirgus turpmākās saskaņošanas bāzi. Turklāt drošības aspektiem ir jābūt šī principa īstenošanas sastāvā. Es esmu pārliecināts, ka ziņojums pietiekami risina šos jautājumus, un tāpēc es balsoju par.

- Ziņojumi: Alexander Stubb (A6-0489/2007), Christel Schaldemose (A6-0490/2007) un André Brie (A6-0491/2007)

  Jens Holm, Søren Bo Søndergaard un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs nepiekrītam savstarpējās atzīšanas principam kā uzlabotu patērētāja, sociālo un vides tiesību garantam. Šis princips saka, ka, ja ražojums ir pieņemts kaut kur Eiropā, tam nevar liegt pieeju citai dalībvalstij, izņemot, ja iestādes var pierādīt, ka valsts tehnisko noteikumu piemērošana ir pamatota. Tomēr izņēmumu kritēriji šim principam jau ir noteikti ar ES tiesu nolēmumiem. Tie attiecas uz visām dalībvalstīm, neskatoties uz to, vai mēs pieņemam vai nepieņemam preču iesaiņojumu.

Papildus tam patērētāja tiesības ES līmenī tiek stiprinātas ar preču iesaiņojumu. Turklāt mēs esam pret ikvienu pasākumu preču iesaiņojumā, kas var dot politisku atbalstu nākamajai krimināltiesību normu saskaņošanai ES līmenī. Ņemot visu šo vērā, mēs esam nolēmuši balsot par labu šiem ziņojumiem.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es esmu par preču iesaiņojumu iekšējo tirgu, jo ir svarīgi, lai būtu kopēja nostādne ražojumu pārdošanai ārzemēs. Iekšējā tirgū, kam pamatu veido noteikumu tehniskās saskaņošanas principi, kas nosaka ražojumu pārdošanu Eiropas tirgū, un savstarpējās atzīšanas princips, mums nevar būt stāvoklis, kad tādu ražojumu tirdzniecība, kas jau tiek pārdoti vienā dalībvalstī, tiek būtiski aizkavēti vai, sliktākajā gadījumā, reāli aizturēti pārmērīgas birokrātijas dēļ citā dalībvalstī.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju mūsu kolēģu deputātu C. Schaldemose un A. Brie ziņojumus, kas aizstāv birokrātijas samazināšanu un kopēju tiesisku sistēmu nākamiem nozaru noteikumiem, lai turpmāk tiek garantēta tik liela saskaņotība, cik politiski un tehniski vien ir iespējams. Tomēr nobeigumā es gribu norādīt, ka abus priekšlikumus turpmāk ir nepieciešams pilnveidot, lai tiek pienācīgi noskaidrotas galvenās definīcijas un it īpaši tiesiskās sistēmas apjoms. Ja šiem priekšlikumiem pašiem trūkst skaidras terminoloģijas, panākt vēlamo saskaņošanu būs neiespējami.

  Karin Scheele (PSE), rakstiski. − (DE) Dokumentu komplekts par ražojumu tirdzniecību Eiropā, par ko šodien jābalso, neapšaubāmi nes uzlabojumus patērētājiem. Problēmas ar ievestajām bērnu rotaļlietām pagājušajā gadā parādīja, ka ir skaidra vajadzība rīkoties un ka ir jābūt iespējai pieprasīt no importētājiem lielāku atbildību par ražojuma drošību.

Svarīgi ir tas, ko Parlaments ir panācis, proti, ka jaunā pieeja tiks īstenota mazākā apjomā un tās piemērošana ir jāizvērtē, pamatojoties uz atsevišķiem gadījumiem. Mēs nevaram būt apmierināti ar CE marķējuma izmantojumu pašlaik. Tas pavisam noteikti nav kvalitātes zīme, kas apzīmē Eiropā ražotu ražojumu, ko daudziem patērētājiem tas netieši nozīmē savā pašreizējā veidā, un tāpēc tas ir ļoti maldinošs.

  Marianne Thyssen (PPE-DE), rakstiski. - (NL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es esmu balsojusi pārliecinoši par triju partiju vienošanos attiecībā uz šo tiesību aktu paketi, lai padarītu kopējo tirgu patiesi brīvu. Es esmu arī pārliecināta, ka mēs varam nobeigt šo jautājumu vienā lasījumā un pat šo priekšlikumu uzsākšanas gada laikā. Šī likumdošana ir tik nepieciešama, ka es patiešām esmu pie sevis brīnījusies, kāpēc patērētājiem un MVU ir bijis jāgaida tik ilgi.

Savstarpējās atzīšanas principu formulēja Tiesa gandrīz pirms 30 gadiem, un tagad tas ir ierakstīts tiesību aktos. Tomēr dalībvalstis to nepiemēro sistemātiski. Es esmu pārliecināta, ka pierādīšanas pienākuma noteikšana otrajai pusei, ko mēs pašlaik veicam, ir labākais veids, kā respektēt šo principu un ļaut iekšējam tirgum darboties ar nesaskaņotiem ražojumiem.

Turklāt mēs patiešām nodrošinām daudz labāku patērētāja aizsardzību ar labāku tirgus uzraudzību. Nekas mazāks par to nebūtu pieņemams Eiropā, kas lepojas ar saviem augstajiem standartiem.

Visbeidzot, mēs gādājam, lai atbrīvotos no vairākām sliktām protekcionisma tendencēm. Jaunais akreditācijas plāns organizācijām, kuru ražojumi ir sertificēti kā atbilstoši saskaņotiem standartiem, izraisīs administratīvus izdevumus, bet vedīs pie labāka rezultāta - darbīga iekšējā tirgus un vienlīdzīgākiem konkurences nosacījumiem.

Izmaksas, ko mēs ietaupīsim ar šo paketi, galu galā radīs jaunas darba vietas un ekonomisku izaugsmi. Patērētāja labāka aizsardzība ir labs iemesls, kāpēc pieņemt šo paketi ar sajūsmu.

- Stāvoklis Gazā (RC-B6-0066/2008)

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es balsošu par šo rezolūciju. Humānā un politiskā krīze Gazas joslā jāuztver ar dziļām bažām. Mums jāpieprasa, lai Hamas pārtrauc uzbrukumus Izraēlai no tā kontrolētās teritorijas un lai Izraēla pārtrauc militārās darbības, nogalinot civiliedzīvotājus un veicot ārpustiesas mērķtiecīgas slepkavības.

Gazas joslas izolācijas politika ir pilnīgi neveiksmīga politiskā un humānā līmenī. Blokādei ir jābeidzas, atverot atkal robežpārejas iekļūšanai un izkļūšanai no Gazas.

Es atzinīgi vērtēju ES sniegto finansiālo devumu Palestīnas iedzīvotājiem iepriekšējo gadu laikā, kam ar pienācīgu kontroli un pārraudzību ir jāturpinās.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Diemžēl kārtējo reizi ES izmanto humānu katastrofu, lai uzlabotu savu pozīciju ārpolitikas laukā.

Jūnija saraksts izsaka līdzjūtību civilajiem iedzīvotājiem, kas cietuši konfliktā, bet tikai ar ANO starpniecību šo konfliktu var atrisināt, ar plašu starptautisku atbalstu, nevis ar ES.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Lai gan ir tiesa, ka arī mēs bažījamies par daudz ko, kas izteikts rezolūcijā, tomēr ir arī tiesa, ka ar šīm bažām ne tuvu nepietiek nepieciešamajam Izraēlas koloniālās politikas noraidījumam un nosodījumam attiecībā uz Palestīnu un tās tautu.

Citu aspektu starpā:

- rezolūcija vēlreiz nostāda agresoru un agresijas upuri, okupantu un okupēto vienādā līmenī, tādējādi ignorējot Izraēlas valsts terorismu;

- rezolūcija nenosoda noziedzīgo embargo, ko Gazas joslai un tās iedzīvotājiem uzlikusi Izraēla, tā nenoraida arī Amerikas Savienoto Valstu piekrišanu vai klusēšanu šajā jautājumā;

- rezolūcija neko nesaka par nožēlojamajiem paziņojumiem, ko sniedzis komisārs F. Frattini, kas ir atbildīgs par tieslietām un iekšlietām un kas paziņoja, ka ES būs gatava „uzņemties Izraēlas bažas un intereses tādā veidā, kāds nebija mūsu plānos intifadas pirmajos gados”. Ir pretīgi, lai neteiktu vairāk, ka kāds, kas tik daudz runā par terorismu, ne tikai ignorē Izraēlas terorismu, bet ir gatavs ar to sadarboties.

No mūsu puses mēs turpinām nosodīt Izraēlas piekopto aparteīda politiku pret Palestīnu un aizstāvēt Palestīnas tautas neatņemamo tiesību pilnīgu ievērošanu, kas nostiprinātas daudzās ANO rezolūcijās.

  Jean Lambert (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par kopējo rezolūcijas priekšlikumu par Gazu un priecājos, ka Parlaments ir pieņēmis stingru nostāju par blokādes atcelšanu. Te briest humāna katastrofa. Slimnīcās pieejamo zāļu daudzums ir nepietiekams, lai nodrošinātu pamataprūpi; pārtikas atbalsts daļai iedzīvotāju nodrošina tikai aptuveni divas trešdaļas no ikdienas patēriņa; zivsaimniecības nozarē (kas nodarbināja aptuveni 10 000 cilvēku) valda nopietna spriedze, jo zvejas kuģiem ir atļauts darboties tikai krasta tuvumā.

Briest ekoloģiska katastrofa, kas apdraud reģiona piekrastes, jo Beit Lahia rūpnīcas attīrīšanas iekārtas nedarbojas pienācīgi un remonta darbus nevar veikt, jo ir bloķētas piegādes. Uzņēmumi nevar izdzīvot, un bezdarbniekiem jāmeklē darbs pie kontrabandistiem un ekstrēmistiem. Raķešu uzbrukumi turpinās, un tie nedaudzie, kas tajos ir iesaistīti, apdraud mieru un nākotni daudziem – gan Izraēlā, gan Palestīnā.

Hamas pienākums ir apstādināt šos noziedzniekus. Labums ir vienīgi visu pušu ekstrēmistiem, kā atkal un atkal dzirdēju sava nesenā Gazas apmeklējuma laikā. ES ir jādara viss iespējamais, lai pārtrauktu blokādi, un Izraēlai ir jāatzīst, ka blokāde nedod viņiem ilglaicīgu drošību.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Teiksim pilnīgi skaidri jau pašā sākumā: Izraēlas embargo ir skaidrs starptautisko tiesību pārkāpums un ir pilnīgi nepieņemams.

Embargo un dzeramā ūdens un pārtikas pieejamības lieguma rezultātā Izraēla mākslīgi rada cilvēkiem Gazas joslā stāvokli, kam nav salīdzinājuma necilvēcības un cilvēka cieņas neievērošanas ziņā. Tikai pateicoties Ēģiptes valdībai un robežu policijas vēsajam saprātam, ir tikusi līdz šim novērsta lielāka katastrofa un cilvēkiem, kas paši nav konflikta dalībnieki, ir bijušas pieejamas pamata preces viņu svarīgākajām vajadzībām. Ir patiešām bezatbildīgi, no otras puses, pārlikt atbildību uz Ēģipti, kas ir pilnīgi bez vainas attiecībā uz pašreizējā stāvokļa eskalāciju.

Nav pieņemams 21. gadsimtā, ka pret civiliedzīvotājiem izturas kā pret Hamas terorisma aktu grēkāžiem. Tāpēc ir jāatjauno infrastruktūra nekavējoties un jāgarantē piegādes vietējiem iedzīvotājiem.

Palestīnas pusei savukārt jādara viss iespējamais, lai pārtrauktu stāvokļa eskalāciju, lai veicinātu vienošanās noslēgšanu līdz 2008. gada beigām. Tomēr pašreizējā situācijā izredzes panākt šo cēlo ieceri šķiet visai tālas.

  James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. − Lai gan jāpieliek visas pūles, lai panāktu risinājumu stāvoklim Gazā, šī rezolūcija labākajā gadījumā nedos neko un sliktākajā – radīs negatīvu ietekmi. Ja Parlaments grib būt godīgs starpnieks mieram Tuvajos Austrumos, tam vismaz ir jāizbeidz izdot nelīdzsvarotas rezolūcijas. Visiem deputātiem ir grūti nebalsot par rezolūciju, kas pievēršas humānām problēmām, bet sasaistot šīs problēmas ar netaisnīgu Izraēlas attēlu, tās vērtība krīt. Parlamenta rezolūcijai nav jāaicina Hamas atbrīvot ķīlnieku kā tikai uz „labas gribas aktu”. Hamas nav labdabīgs viduslaiku ķēniņš, tā ir teroristu organizācija, kas lielā mērā ir atbildīga par stāvokli Gazā.

Pieprasot, lai Izraēla pilda savas saistības, šim Parlamentam jāatzīmē, ka Izraēlas strādnieki joprojām riskē ar savām dzīvībām, piegādājot elektroenerģiju Gazai, neskatoties uz Hamas manipulācijām ar šīm elektrības piegādēm. Pievēršoties cietēju vajadzībām, mums jāietver iedzīvotāji Izraēlas dienvidos, uz kuriem dažas dienas tiek izšauta vidēji pa raķetei stundā un kur, kā ziņo, 75 % bērnu cieš trauksmes un pēctraumatiska stresa dēļ.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Izraēlas iestādes veic arvien vairāk noziedzīgu aktu pret palestīniešiem. Viņi ir pārtraukuši cilvēku, preču un pārtikas kustību mēnešiem ilgi un lieguši piekļuvi dzeramajam ūdenim, elektrībai un citām pamata labierīcībām, bet pa to laiku Izraēlas armija turpina uzbrukt un slepkavot civiliedzīvotājus.

Līdzjūtība, kas izteikta rezolūcijā par traģēdijām, ko Palestīnas iedzīvotāji ir pārcietuši, ir izlikšanās, jo ES un Amerikas Savienotās Valstis ir daļa no problēmas. Imperiālisma intereses balsta Izraēlu tās noziedzīgajā politikā. Imperiālisti grib saglabāt kontroli pār reģionu, kas ir svarīgs sava stāvokļa un ģeostratēģiskās aktivitātes dēļ; viņi vēlas paturēt savas tiesības iejaukties, arī militāri.

Kvarteta plāni ir parādījuši vēl viena imperiālistiska mēģinājuma neveiksmi, un Anapoles līgumiem būs tāds pats rezultāts. Priekšlikums par to atjaunošanu ir mēģinājums pūst miglu tautai acīs; tas būtībā novelk vienādības zīmi starp upuriem un vajātājiem.

Imperiālisti nevar dot risinājumu Palestīnas problēmai. Tam jārodas no Palestīnas un Izraēlas tautu pašu cīņas un no starptautiskās solidaritātes ar viņu cīņu par miermīlīgu līdzāspastāvēšanu, radot neatkarīgu Palestīnas valsti ar Austrumjeruzālemi kā tās galvaspilsētu.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. - (FR) Ja, neskatoties uz zināmu pretestību pilnīgi nelīdzsvarotā teksta dēļ, es beigu beigās balsoju par, tas bija tāpēc, ka Eiropas Tautas partijas grupas iesniegtais mutiskais grozījums zināmā mērā atjaunoja patiesību attiecībā uz pašreizējo stāvokli Gazā.

Lai kas būtu atbildīgs, ir pilnīgi nepieņemami, absolūti un pilnīgi nepieņemami, ka sākotnēji teksta 3. punkts nostādīja Izraēlu un Hamas vienādā pozīcijā.

Vai Izraēlas rūpēm par savu cilvēku aizsardzību no vardarbības aktiem, ko noziedzīgi ik dienas veic Hamas un Palestīnas militārie grupējumi, ir kaut kas kopīgs ar uzbrukumiem pa labi un pa kreisi, pašu nesenāko Dimonā, vai ar Quassam raķešu šāviņiem, kas paltīm līst pār Sderotu ik dienu, par mērķi izvēloties galvenokārt skolas un tāpēc bērnus - Izraēlas sabiedrības dzīvības spēka avotu?

Mums, protams, var būt dažādi viedokļi par konfliktu, bet godīgs šī Parlamenta deputāts atteiksies padarīt Izraēlu – demokrātisku valsti un valdību – un Hamas – teroristu kustību, ko ES ir ierakstījusi tieši šādā sarakstā (tas ir taisnība, tāpat kā atkārtotā atteikšanās ievērot Kvarteta nosacījumus, ko šī rezolūcija vēl dīvainākā veidā noslēpj) – par vienlīdzīgiem partneriem briesmīgas vardarbības vidū.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski − Gazas rezolūcijas toni un lielu daļu no tās satura ir izkropļo pret Izraēlu vērstais stils. Protams, ka palestīnieši Gazā dzīvo pastāvīgās grūtībās, un tas ir nehumāni. Bet vaina par to tikai daļēji gulstas uz Izraēlu, un, pirmkārt, uz Palestīnas teroristiem un tādiem ekstrēmistiem kā Hamas, un uz Arābu valstu neveiksmīgo atbalstu iedzīvotāju rehabilitācijai un teritorijas reģenerācijai. Gazai ir ticis ļauts palikt par strutojošu brūci. Man ir žēl, ka netika aicināti tie, kas pašlaik ir vadībā Gazā, spert nepieciešamos soļus mierīgam izlīgumam ar Izraēlu. Es atzinīgi vērtēju aicinājumu atbrīvot kaprāli Shalit. Tāpēc es atturējos balsojumā.

- ANO Cilvēktiesību padomes septītā sesija (RC-B6-0092/2008)

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Jūnija saraksts atbalsta ANO Cilvēktiesību padomi un to svarīgo darbu, ko šī iestāde veic.

Tomēr mēs iebilstam pret noteikumu, kas ietverts 34. punktā, kurš skan, ka katram ES loceklim ir jāizsaka ES nostāja šajos jautājumos. Katra ES dalībvalsts ir autonoms ANO loceklis, un tāpēc tai ir tiesības izteikt pašai savu atzinumu. Tāpēc mēs esam izvēlējušies balsot pret šo rezolūciju.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Neizmirstot savas iepriekšējās nostājas par šīs ANO iestādes darbības definīciju, kurās bija acīmredzami mēģinājumi garantēt tās pārraudzību un organizāciju – mēs atceramies ES kritiku un spiedienu attiecībā uz, piemēram, veidu, kādā noteiktas valstis tika ievēlētas šajā iestādē (izsakot nožēlu par „tīrās lapas” principu un aizstāvot kvalificēšanās kritēriju ieviešanu), „īpašās procedūras” mehānismu, valstu mandātu nostiprināšanu un jaunu mandātu radīšanas iespēju ar vienkāršu vairākumu un pat „vispārējā periodiskā pārskata” formulējumus – Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kas, lai gan dodas tajā pašā virzienā, ir daudz mērenāka tās patieso mērķu skaidrojumā.

Citu aspektu vidū mēs vēlamies aplūkot tās nepieņemamo spiedienu uz katru dalībvalsti veidot savus priekšlikumus šai ANO iestādei atkarībā no nostājām, ko varētu ieņemt ES, tādējādi pakļaujot savu suverenitāti ārlietu politikai. Mēs vēlamies arī parādīt politisko viedokli, ko minētās valstis – un arī dažas neminētās valstis - atsauca, parādot vēlreiz „dubultstandartu” piemērošanu, citiem vārdiem sakot, cilvēktiesību aranžēšanu atbilstīgi ES interesēm.

- Ziņojums: Françoise Castex (A6-0024/2008)

  Jan Andersson, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, esam nobalsojuši par šo ziņojumu par Eiropas demogrāfisko nākotni. Tomēr mēs uzskatām, ka ziņojums ir pārāk izvērsts un pievēršas aspektiem, kas sniedzas pāri demogrāfiskajām izmaiņām svarīgiem jautājumiem. Mēs arī iebilstam pret dažādiem priekšlikumiem par nodokļu samazināšanu uzņēmumiem, kas organizē crèches, un cilvēkiem, kas ir spējīgi strādāt mājās.

Tomēr mēs esam izvēlējušies balsot par šo ziņojumu, jo tas arī pievēršas tādu problēmu svarīgiem aspektiem, ar ko Eiropa saskaras.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs paužam nožēlu, ka ne visi grozījumi, ko iesniedzām, ir pieņemti. Tie bija domāti, lai uzlabotu ziņojumu, pārbaudītu noteiktus pamatojumus un iekļautu pasākumus, kas, mūsuprāt, ir būtiski, lai aizstāvētu sieviešu, ģimeņu un bērnu tiesības. Piemēram, mēs zinām, kā zemas algas un apdraudēta nodarbinātība pasliktina sociālo stabilitāti un tā rezultātā ievērojami samazina to cilvēku stabilās izredzes, kas vēlas laist pasaulē bērnus.

Tas ir iemesls, kāpēc darba stabilitātes uzlabošana, algu palielināšana, sociālās nodrošināšanas un profesionālās veselības aprūpes un drošības paplašināšana, vispārējā darbalaika samazināšana bez izpeļņas samazinājuma un taisnīgākas ienākuma sadales un pilnas nodarbinātības nodrošināšana veido pamata jautājumus demogrāfiskās izmaiņas pārvaldībai.

Ir svarīgi arī radīt jaunas un labākas izglītības un sociālās infrastruktūras gan jaunajiem, gan vecajiem, tostarp mūžizglītības, bērnu aprūpes, medicīniskās aprūpes un veco ļaužu aprūpes struktūras. Tas prasa lielāku skaitu un labākus sabiedriskos pakalpojumus ar garantētu vienlīdzīgu pieejamību visiem.

Neatbalstot pilnībā visus šos aspektus, šis ziņojums nedod efektīvu atbildi šīm problēmām, lai gan satur pozitīvus priekšlikumus, kuriem mēs aplaudējam, bet kas nav pietiekami, lai ļautu mums balsot par šo ziņojumu.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Eiropas lielām daļām stāv priekšā demogrāfiskas grūtības. Tomēr tās jāatrisina ar valsts pasākumiem, nevis visaptverošiem ES priekšlikumiem, kas varbūt derēs noteiktām valstīm, bet var būt nepiemēroti citām dalībvalstīm. Daudzas ES valstis, tostarp Zviedrija, ir lielos vilcienos arī tikušas galā ar zemo dzimstības līmeni un demogrāfiskajām problēmām, daļēji ar labi attīstītu labklājības politiku un imigrāciju. Dalībvalstis, kas to vēlas, var labi mācīties no Zviedrijas un citām Skandināvijas valstīm un aizgūt pasākumus, ko tās ir veikušas.

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. (PL) Es pilnībā atbalstu ziņojumu par Eiropas demogrāfisko nākotni. Ir tiesa, ka pēdējos gados dabiskā pieauguma pastāvīgais kritums, ko pavada vidējā dzīves ilguma pieaugums, visticamāk radīs nozīmīgas izmaiņas Eiropas Savienības iedzīvotāju struktūrā līdz 2050. gadam. Izmaiņās ietilps vispārēja iedzīvotāju novecošanās un strādājošo cilvēku skaita samazināšanās. Tas ievērojami palielinās slogu dalībvalstu budžetiem. Process būs sāpīgs ne tikai atsevišķām dalībvalstīm, bet arī visai Savienībai. Pēdējai var nākties saskarties ar savas konkurētspējas samazināšanos un kritumu ekonomiskajā izaugsmē salīdzinājumā ar situāciju citās pasaules daļās, kur raksturīga strauja demogrāfiska izaugsme.

Ir skaidrs arī, ka šis demogrāfiskā līdzsvara trūkums atstās negatīvas sekas sociālās aprūpes finansēšanā un pensiju plānu ilgtspējā. Es tāpēc atbalstu korektīvos pasākumus, kas piedāvāti ziņojumā, kurš veltīts demogrāfiskai atjaunošanai, profesionālās aktivitātes perioda pagarināšanai, garantējot augstas kvalitātes sociālo aprūpi un veicinot solidaritāti paaudžu starpā. Šīs darbības ir svarīgas Savienības ekonomikas konkurētspējas uzturēšanai, vienlaikus garantējot Eiropas sociālā modeļa funkcionēšanu ilgā laikā.

  Carl Lang (NI), rakstiski. - (FR) Eiropieši ir izzūdoša suga. Ar vidējo dzimstības līmeni zemāku par 1,5 līdz 2050. gadam ES-27 būs zaudējusi kādus 20 miljonus cilvēku un tie, kas vecāki par 65 gadiem, veidos 30 % no iedzīvotājiem.

Pasākumi, ko piedāvā F. Castex, lai uzlabotu eiropiešu dzimstības līmeni, ir smieklīgi, jo tāpat kā visi eiropieši, kas ir pie varas, mūsu kolēģe deputāte negrib atjaunot Eiropas iedzīvotājus, bet aizvietot tos ar imigrantiem no Āfrikas un Āzijas. Tieši tāpēc viņa izmanto 15 pantus savā ziņojumā, lai aicinātu nodrošināt ģimeņu atkalapvienošanos, imigrantu cilvēktiesības un lielākas pūles viņu integrēšanai ...

Šī politika, ko Francijā aizstāv J. Attali un īsteno N. Sarkozy, dos nākamos 80 miljonus imigrantu Eiropai līdz 2050. gadam un galu galā vedīs pie mūsu tautu izzušanas.

Lai garantētu Eiropas tautu izdzīvošanu, migrācijas plūsmas īstenībā ir jāpārvērš un jāīsteno plaša mēroga dzimstības veicināšanas politika, pamatojoties uz ģimeni un dzīvības iekļaušanu. Tas nozīmē, ka mūsu nācijām ir jāmeklē sava suverenitāte un identitāte jaunā Eiropā, nāciju Eiropā.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es esmu par kohēzijas politiku Eiropas Savienības demogrāfiskai attīstībai, jo struktūras izmaiņa Eiropas sabiedrības vecuma piramīdā norāda uz raižu pilnu nākotni. Es vēršu uzmanību uz to, ka visām Eiropas industrializētajām valstīm ir vienas un tās pašas lielākās sociālās politikas problēmas, kas rada nopietnu risku Eiropas sociālās labklājības modelim, kurš ir būtisks mūsu pašreizējam uzplaukumam.

Šajā sakarā es īpaši gribu uzsvērt Eiropas vidējā ar vecumu saistītās demogrāfiskās slodzes koeficienta pieaugumu līdz 53 % 2050. gadā, ko rada pašreizējais nenormāli zemais 1,5 dzimstības līmenis Eiropas Savienībā un kas ne tikai noved pie konfliktiem paaudžu starpā un tādējādi var tikt uzskatīts par šķērsli sociālai kohēzijai, bet var arī vājināt Eiropas konkurētspēju pasaules ekonomikā. Izmaiņas, kas notiek demogrāfijā, tādējādi prasa atsevišķu sociālo sistēmu vispārēju pielāgošanu un strauju un efektīvu īstenošanu.

  Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. - (FR) F. Castex ziņojums par Eiropas demogrāfisko nākotni ir briesmīgi banāls, izmantojot visas klišejas, kādas var cerēt atrast pārskatos par šo tematu. F. Castex aizmirst citu aspektu starpā pieminēt kontracepcijas metodes, kas lielā mērā ir bijušas atbildīgas par dzimstības līmeņa samazināšanu Eiropā, kur tas ir noslīdējis līdz 1,5 uz sievieti, tālu atpaliekot no nākamo paaudžu atjaunināšanas.

Iedzīvotājiem labvēlīga vide ir atkarīga no iespējas, ka sievietes vēlas audzināt savus bērnus samērā ilgā laika posmā. Tas ir prioritārs ieguldījums sabiedrībā un būtiski samazinātu no mācībām atskaitīto rādītājus un nepilngadīgo likumpārkāpumus.

Attiecībā uz imigrāciju, lai atsvērtu tukšos šūpuļus, tā ir bīstama doma, kas ne tikai destabilizētu mūsu rietumu sabiedrības, bet varētu būt īsta bumba ar laika degli, izraisot visas tās sekas, ko varam labi iedomāties. Attaisnojot imigrāciju ar darbaroku, kvalificētu vai nekvalificētu, trūkumu, kad Eiropai ir vairāk par 20 miljoniem bezdarbnieku, nozīmē sodīt Eiropas strādniekus, kas noteikti novērtēs Komisijas vai Eiropas Parlamenta priekšlikumus.

Šo iemeslu dēļ mēs taisāmies balsot pret F. Castex ziņojumu.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. - (PL) F. Castex pamatoti norāda, ka, ņemot vērā to, ka Eiropas vidējais ar vecumu saistītās demogrāfiskās slodzes koeficients (personu skaits, kas ir 65 un vairāk gadu vecas, dalīts ar personu skaitu vecumā no 14 līdz 65 gadiem) palielināsies no 25 % 2004. gadā līdz 53 % 2050. gadā, Eiropas Savienībai ir risks pazaudēt savu konkurētspēju un ciest ekonomiskās izaugsmes kritumu.

Es piekrītu priekšlikumiem attīstīt piecus galvenos rīcības virzienus, kuru mērķis ir demogrāfiska atjaunošana, proti, augstas kvalitātes aktīva dzīve, efektīvāka Eiropa, imigrantu labāka integrācija, sociālās aprūpes garantēšana un paaudžu solidaritāte.

  Marcin Libicki, Wojciech Roszkowski un Konrad Szymański (UEN), rakstiski. − Mēs balsojām pret šo ziņojumu, jo tajā piedāvātie risinājumi attiecībā uz demogrāfisko krīzi ir neproduktīvi.

Pretēji tam, ko ziņojums saka, vienīgi tradicionālas ģimenes un sociāla cieņa pret mātes stāvokli ir tās zāles, kas mums vajadzīgas.

Sociālie eksperimenti, kas ir piedāvāti ziņojumā (tā saucamās „alternatīvās ģimeņu struktūras”), neko citu nerada kā vien riskus mūsu sabiedrībām.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Reti man ir nācies izjust tādu prieku, balsojot par rezolūciju, jo tā skaidri parāda, ka sievietēm un vecāka gājuma cilvēkiem ir jāuzņemas svarīga loma mūsu demogrāfiskās nākotnes problēmu risināšanā.

No sievietēm sagaida, ka tās gribēs laist pasaulē vairāk bērnu, vienlaikus veicot profesionālu darbību ilgākā laika posmā. Tādā gadījumā jārada priekšnosacījums, kas viņas motivētu.

No sievietēm nevar prasīt, lai viņas justos slikti vai pakļautu sevi nabadzībai ik reizes, kad viņas laiž pasaulē bērnu.

Jo vairāk viņas dzemdē, jo vairāk pret viņām tiek vērsta diskriminācija attiecībā uz labklājības nodrošinājumu - it sevišķi, ja viņas ir pilna laika aprūpētājas -, jo mazāk viņas nopelna un jo mazāka būs viņu pensija.

Tāpēc visbrīnišķīgākās rezolūcijas neko nedod, ja nav politiskas drosmes tās īstenot. Diemžēl tas notika ar 1995. gada rezolūciju par pensiju tiesību piešķiršanu šķiršanās gadījumā un rezolūciju par dzīves biedrēm, kas palīdz MVU darbā, kuru mērķis bija labot daudzās diskriminācijas, ko sievietes joprojām cieš, un briesmīgo slogu, ko uzliek pārāk daudzi vīrieši, būdami tēvi.

  David Martin (PSE), rakstiski − Es atzinīgi vērtēju Françoise Castex ieteikumus attiecībā uz Eiropas demogrāfisko nākotni. Vispārējā liecība par veicinošu ekonomisko konkurētspēju, saglabājot Eiropas sociālo modeli, manā uztverē ir gan loģiska, gan taisnīga. Es piekrītu uzmanības koncentrēšanai ziņojumā uz tādu jomu nozīmi kā izglītība, bērnu aprūpe un finanšu mehānismi šo mērķu nodrošināšanā Ir vajadzība arī pēc profesionālās vienlīdzības attīstīšanas starp vīriešiem un sievietēm kopā ar labi un mierīgi pārdomātu imigrācijas politiku, kas iemieso veiksmīgas integrācijas mērķi. Ziņojumā tiek risināti šie punkti, un es balsoju par tā ierosinājumiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Masveida imigrācija un novecošanās pakļauj pamatiedzīvotāju kopu riskam. Pirmo pasludina par brīnumzālēm otrajai, bet vienkārši noved pie etnomorfozes - citiem vārdiem, pie Umvolknung: iedzīvotāju etniskā sastāva piespiedu izmaiņām. Ja ES sistēma beidzot nesāks aktīvi iestāties par dzimstības aizstāvības politiku Eiropas pamatiedzīvotājiem, neveicinās tradicionālu ģimeni ar daudziem bērniem, galu galā nenostāsies pret mēģinājumiem – piemēram, tādiem kā geju laulības - graut tradicionālo ģimeni un neatgriezīsies atkal pie nulles iecietības pret imigrāciju, arī attiecībā uz ģimeņu atkalapvienošanos, piecdesmit gadu laikā mēs te sēdēsim, gvelžot par Eiropas kosovizāciju, tieši tāpat kā mēs to darām tagad par pašas Kosovas jautājumu.

Ziņojumā, kas ir mūsu priekšā, ir vēlreiz mēģināts pasniegt mums imigrāciju kā panaceju, liekot Eiropas iedzīvotāju pēctečiem drīzumā pielāgoties migrantiem. Tieši tāpēc es esmu noraidījis šīsdienas ziņojumu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Eiropas Savienībai ir jāreaģē uz nopietnām demogrāfiskām izmaiņām, ja tā vēlas saglabāt savu demogrāfisko un teritoriālo līdzsvaru. No vienas puses ir nepieciešams nodarboties ar iedzīvotāju novecošanos. Stāvoklis ir satraucošs. Katru gadu pēc 2010. gada strādājošo cilvēku skaits samazināsies par 1 miljonu, un tas apdraudēs paaudžu solidaritāti.

No otras puses ir problēmas, ko rada dzimstības līmeņa samazināšanās; šīs problēmas ir pastāvējušas jau vairākus gadus. Bērnu dzemdēšanas atlikšana uz vēlāku laiku dzīvē var būt par iemeslu pieaugošajai laulāto pāru neauglībai. Mātes un ģimenes aizsardzībai ir jābūt visas ES politikas centrā. Pensiju sistēma nedrīkst sodīt sievietes par to, ka viņas ir mātes.

Pēdējo gadu laikā atšķirības starp dalībvalstīm ir mazinājušās, bet tajā pat laikā atšķirības pašās dalībvalstīs ir padziļinājušās. Neizdevīgie reģioni it īpaši ir mazāk attīstīti, un turklāt tos arī parasti visvairāk ietekmē demogrāfiskās izmaiņas, proti, iedzīvotāju sastāva novecošanās un migrācija. Tā kā nav pietiekami daudz labi apmaksātu darba vietu, kvalificētie strādnieki dodas uz lielpilsētām. Ekonomisko darbību pārliecīga koncentrēšanās galvaspilsētās vājina demogrāfisko, ekonomisko, sociālo un vides līdzsvaru un noved pie iedzīvotāju skaita samazināšanās lauku teritorijās, kur bieži trūkst attīstībai nepieciešamā pamata infrastruktūra.

Es balsoju par F. Castex ziņojumu par demogrāfisko nākotni; tas ir viens no svarīgajiem ziņojumiem. Mums ir jāsaprot, ka demogrāfiskā attīstība ir visas politikas – vidēja termiņa vai ilgtermiņa - fundamentālā sastāvdaļa.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Eiropas iedzīvotāju atjaunošana ir izšķirīgs faktors līdzsvara nodrošināšanā visjaunāko un visvecāko starpā un iedzīvotāju darbaspējīgā vecumā skaita palielināšanā. Pašreizējā dzimstības līmeņa krišanās un pieaugošā gaidāmā mūža garuma sekas būs ar vecumu saistītās demogrāfiskās slodzes koeficienta palielināšanās un darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Tāpēc ir svarīgi veikt pasākumus demogrāfiskās atjaunošanas veicināšanai, kas nodrošinās produktīvāku un attīstītāku Eiropu ar augstas pakāpes sociālo aizsardzību un solidaritāti paaudžu starpā.

Mums jāattīsta politika, kas mudina uz nepārtrauktu Eiropas iedzīvotāju sastāva atjaunošanu un kas nodrošinās ilgstošu ekonomisko konkurētspēju, vienlaikus saglabājot Eiropas sociālo modeli.

Mēs nevaram ignorēt kādu citu šī jautājuma aspektu, kas ir saistīts ar Eiropu kā nozīmīgu migrācijas plūsmu galamērķi, jo šie iedzīvotāji nemainīgi palīdz palielināt dzimstības līmeņus. Demogrāfiskā jautājums savienojumā ar migrācijas jautājumu rada iespējamus riskus, un mēs nevaram vienkārši rēķināties ar šiem iedzīvotājiem demogrāfiskai atjaunošanai. Tāpēc es gribu uzsvērt pasākumus, kuru mērķis ir stimulēt dzimstības līmeni, kopā ar atbilstīgu izglītības un apmācības politiku un solidaritātes politiku paaudžu starpā, kuru nodoms ir apturēt Eiropas demogrāfisko lejupslīdi.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski − (SV) Demogrāfiskās problēmas Eiropai ir milzīgas. Šis ir absolūti būtisks temats diskusijai Eiropas līmenī - es pats pie tā ķēros kā autors, dodot atzinumu par elastīguma drošību. Tomēr būtisks ir nosacījums, ka sākumpunkts šādai diskusijai ir par to, ka lielākā daļa piedāvāto pasākumu, piemēram, pensionēšanās vecuma palielināšana, apdomīga ģimenes politika, labi nosacījumi vecāku atvaļinājumiem utt., nonāk pie subsidiaritātes principa. Vairāki priekšlikumi plaša mēroga risinājumos, vismaz tie, kas pieminēti ziņojumā, ir izmantoti un bijuši sekmīgi Zviedrijā. Tomēr tas nenozīmē, ka tie tikpat labi darbosies citās Eiropas daļās.

F. Castex ziņojuma pamatproblēma ir nevis nodoms, bet tas, ka daudz kas no apspriestā attiecas uz politiku, kas jāpilda dalībvalstīm – dažkārt pašvaldību līmenī. Tāpēc es balsoju par grozījumiem, kuri uzsvēra subsidiaritātes principu, un atturējos galīgajā balsojumā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE), rakstiski. (PL) Mēs esam pieņēmuši svarīgu ziņojumu par Eiropas demogrāfisko nākotni. Tas, ka cilvēki var dzīvot ilgāk, noteikti ir sasniegums Savienības dalībvalstīm. Tas tomēr izraisa iedzīvotāju sastāva pakāpenisku novecošanos. Ilgā termiņā šis stāvoklis var vienīgi izjaukt līdzsvaru starp produktīvo iedzīvotāju daļu un tiem, kas jau ir pāri šim posmam. Tas ir apdraudējums paaudžu solidaritātei, jo mazākam skaitam profesionāli aktīvu cilvēku nekā tagad būs jāuzņemas arvien pieaugušās priekšrocību, pabalstu, pensiju, aprūpes un veselības dienestu izmaksas par tiem, kuri nestrādā.

Ir aicinājums rīkoties, pagarinot profesionālās aktivitātes periodu un palielinot dzimstības līmeni, lai pretotos šādam stāvoklim. Programmas imigrantu pilnīgai integrācijai arī tiek pieprasītas.

Tehniska modernizācija un informācijas tehnoloģiju ieviešana darbavietās nodrošinās to, ka darbs ir efektīvāks un ražīgāks. Tas dos nozīmīgu ieguldījumu stāvokļa uzlabošanā.

Jāapsver arī migrācijas plūsmas no lauku teritorijām uz pilsētām un slēptais cilvēkkapitāls lauku teritorijās, it sevišķi mazāk attīstītajās valstīs.

Demogrāfija ir viena no galvenajām problēmām Eiropas Savienībai, it īpaši kontekstā ar nozīmīgu pārapdzīvotību citās pasaules daļās.

  Ewa Tomaszewska (UEN), rakstiski. (PL) Ņemot vērā demogrāfiskās problēmas nopietnību, ar ko Eiropa saskaras, ir pilnīgi atbilstīgi, ka Parlaments un Komisija ir veltījusi tai laiku. Diemžēl es uzskatīju par nepieciešamu balsot pret F. Castex ziņojumu par šo tematu, jo tika noraidīti tik daudzi svarīgi grozījumi.

It sevišķi Parlamenta pieņemtais noteikums, kas norāda, ka pilnīgi tiek pieņemta emigranta izcelsmes valsts likumdošanā dotā ģimenes definīcija konflikta gadījumā ar uzņēmējas valsts likumdošanu kopā ar no tā izrietošajām finansiālajām saistībām poligāmijas gadījumā, nav piedodams. Tas ielaužas dalībvalstu iekšējos noteikumos, tādējādi pārkāpjot subsidiaritātes principu.

- Ziņojums: Ambroise Guellec (A6-0023/2008)

  Bairbre de Brún (GUE/NGL), rakstiski. - (GA) Es ne visam piekrītu, kas ir rakstīts A. Guellec ziņojumā, bet tomēr es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un balsoju par to. Es atzinīgi vērtēju uzsvaru, ko A. Guellec ir licis uz līdzsvarotu reģionālo attīstību. Jāsamazina plaisa ne tikai dalībvalstu starpā, bet mums ir jāsamazina šīs plaisas arī pašās dalībvalstīs, kā arī plaisas starp reģioniem. Mums jāpanāk, ka lielāki resursi tiek mērķtiecīgi virzīti reģionālās attīstības veicināšanai un sociālās atstumtības risināšanai. Vienīgais veids, kā rīkoties ar kohēzijas politiku, ir izmantot to kā rīku Lisabonas stratēģijas īstenošanai.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Lai gan šajā ziņojumā ir zināmi aspekti, kas, kaut arī mēreni, tomēr ir, mūsuprāt, pozitīvi, tas nerisina efektīvi galvenos finansēšanas jautājumus.

Šī kompromisa piemērs ir izraudzītā pieeja attiecībā uz Kopienas finanšu resursiem, kas vajadzīgi efektīvai kohēzijas politikai. Ziņojuma apsvērumos ir atzīts, ka „ir jāgarantē palielināti finanšu resursi kohēzijas politikai turpmāk, lai nodarbotos ar sagaidāmajām jaunām problēmām” (jautājums par to, vai šis īstenībā attiecas vai neattiecas uz kohēziju, ir vēl jānoskaidro). Tomēr pantos jeb, citiem vārdiem sakot, īstajā priekšlikumā ziņojums tikai norāda uz kādu neskaidru vajadzību stiprināt kohēzijas politiku, kurai jāpiešķir „pietiekami” finanšu resursi.

Diemžēl grozījumi, kas bija iesniegti, tika noraidīti. Šie grozījumi, kuru mērķis, piemēram, ir atzīt, ka ir valstis un reģioni, kas ir pretrunā ar ES, novērst kohēzijas politikas izmantošanu citiem nolūkiem, it īpaši finansēt mērķus, kas ietverti Lisabonas stratēģijā, kas būtu pretēji kohēzijai, atzīt nepieciešamību palielināt Kopienas finanšu resursus kohēzijai, noteikt nosacījumus Kopienas palīdzībai uzņēmumiem, lai netiek veicinātas pārdalīšanas, izcelt vajadzību pieņemt pastāvīgus pasākumus ar pienācīgu finansējumu visattālākajiem rajoniem un atzīt zvejniecības nozīmi kohēzijā.

  David Martin (PSE), rakstiski − Es atzinīgi vērtēju Ambroise Guellec ziņojumu par Komisijas ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju. Konstatētais norāda uz noteiktu progresu, uzlabojot ekonomisko un sociālo kohēziju visā ES. Tomēr konstatētie fakti, ka atšķirības ir palielinājušās vairākās dalībvalstīs, it īpaši starp galvaspilsētu un lauku rajoniem, parāda vajadzību turpināt darbu pie šīs politikas mērķa, mēģinot samazināt atšķirības ES daudzveidīgo reģionu starpā un to iekšienē.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE), rakstiski/ − (SK) Kohēzijas politika palīdz atrisināt tādas problēmas kā demogrāfiskās izmaiņas, migrāciju no laukiem uz pilsētām, segregāciju vai klimata izmaiņas. Šīm problēmām var stāties pretī vienīgi tad, ja kohēzijas politika paliek Kopienas politika. Tieši tāpēc es pavisam noteikti atbalstu šo ziņojumu. Mēs varam redzēt, cik labvēlīga ir šī politika, ja skatāmies uz valstīm, kas iepriekš ir saņēmušas atbalstu no Kohēzijas fonda.

Grieķija, Spānija, Portugāle un Īrija ir apliecinājušas spēcīgu izaugsmi. Līdzīga palīdzība ir jāsaņem jaunajām dalībvalstīm. Tāpat kā visi, kas uzauguši un dzīvo attālākā reģionā, es zinu, ka ir izteiktas atšķirības reģionu starpā un arī pašos reģionos. Dažkārt šīs atšķirības ir pat lielākas nekā atšķirības starp atsevišķām valstīm: atšķiras dzīves standarti, pieejamo darba vietu skaits, ienākumi un izglītības iespējas. Tieši tāpēc es pasvītroju, ka ir reāli nepieciešams samazināt atšķirību starp teritoriāli pieejamiem reģioniem un reģioniem, kam ir nelabvēlīga struktūra. Es saskatu ceļu uz priekšu tādas politikas prioritārā izvēlē, kura mazinātu spiedienu uz galvenajām pilsētām un atbalstītu mazāk nozīmīgo pilsētu attīstību. Ir nepieciešams atbalstīt lauku teritoriju attīstību; tieši tur mazām un vidēja lieluma mazpilsētām ir svarīga loma. Ir nepieciešams arī virzīt līdzekļus projektiem, kas ir domāti katra reģiona īpašās pievilcības veidošanai. Es atbalstu šo ziņojumu, jo es zinu, ka kohēzijas politika ir pareizā atbilde daudzām demogrāfiskām izmaiņām.

  Cristiana Muscardini (UEN), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, kohēzija ir bijusi viena no Kopienas politikas galvenajiem balstiem pagātnē, solidaritātes principa izpausme, kas noteica un pavadīja ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienībā.

Tā ir bijusi ekonomiskas veiksmes stāsts daudzām Eiropas valstīm un reģioniem; ir bijušas runas pat par brīnumu dažos gadījumos, un, pateicoties kohēzijas politikas pareizai īstenošanai, dzīves kvalitāte daudziem mūsu pilsoņiem ir uzlabojusies.

Kohēzijas nozīme ir pat vēl lielāka 27 valstu Eiropā ar tās izteiktajām ekonomiskajām un sociālajām atšķirībām. Pirmie ES ekonomiskās palīdzības rezultāti sāk jau parādīties dažos reģionos, kur attīstība atpaliek, lai gan ekonomisko konverģenci būs iespējams izvērtēt vienīgi ilgākā laikposmā, tā kā sākotnējais IKP uz vienu iedzīvotāju bija ļoti zems.

Drīzumā salīdzināmie apstākļi būs ļoti dažādi, bet varbūt pat jau šodien. Tāpēc kohēzijas politikai būs jāsaduras ar citām, jaunām problēmām ar spēcīgu teritoriālu ietekmi, piemēram, tādām kā demogrāfiskās izmaiņas, urbanizācija un jauna pilsētu plānošana, migrācijas norises, energoapgāde un klimata izmaiņas.

Balsojot par šo ziņojumu, es aicinu Komisiju un valstu valdības izveidot kopēju pieeju šo jautājumu risināšanai pienācīgi dinamiskā un kooperatīvā veidā.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķis ir radīt strādniekiem maldīgu ilūziju, ka sociālo un reģionālo atšķirību plaisu var sašaurināt un ka strādnieku dzīves standartus valstīs un reģionos, kas novirzās no Kopienas vidējā, var paaugstināt.

Nevienlīdzīgās attīstības likums kapitālismā tomēr ir nemainīgs. Šīs atšķirības arvien pieaug; nabadzīgie kļūst nabadzīgāki, un bagātie kļūst bagātāki. Ar to strādniekiem ir jāsamierinās katru dienu.

Tomēr apstākļos, kad notiek kapitālisma pārstrukturēšanās un frontāls uzbrukums darba tiesībām, pat verbāls šī termina izmantojums tiecas izgaist un kopā ar to arī niecīgais Kopienas budžeta nodrošinājums.

Lisabonas līguma īstenošanas trešajā posmā visa politika ir jāaizstāj ar imperiālisma burvju vārdu „konkurence”. Tas novedīs pie konkurences starp valstīm, reģioniem un strādniekiem, kur valda džungļu likums.

Rezolūcija aprobežojas ar rožainām deklarācijām un vēlmēm, kas neskar problēmas būtību. Vienīgi strādnieku cīņa, nepakļaušanās un nepadošanās ES pret strādniekiem vērstajai un nepopulārajai politikai var pagriezt strādnieku šķiras dzīves apstākļu pasliktināšanās tendenci pretējā virzienā. Šī tendence tagad kļūst arvien izteiktāka pat attīstītākajās valstīs.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Kohēzijas politika ir viena no Eiropas Savienības raksturīgajām atšķirības zīmēm, viens no tās lielākajiem panākumiem un arī viens no mūsu kopienas galvenajiem pievilkšanas spēkiem. Doma, ka ir pareizi un vajadzīgi nodrošināt identisku attīstības līmeni visās dalībvalstīs, ir jēdziens, no kā mēs nedrīkstam atteikties un kura pozitīvai rezultāts mums ir jāatzīmē.

Tomēr ne viss ir bijis veiksmīgs šajā jomā. Pirmkārt, ir svarīgi, lai kohēzijas fondi arvien vairāk tiek integrēti ar citām finansēšanas programmām, lai garantētu to, ka ieguvums no šiem līdzekļiem netiek pazaudēts tāpēc, ka trūkst blakus ieguldījuma politikā, kuras tiešais mērķis ir attīstība augstākās pakāpēs. Dažkārt ir nepieciešams spert plašākus soļus, citādi mēs vienmēr būsim atpalicējos.

Otrkārt, satrauc tas, ka mēs redzam pastāvīgu atkāpšanās procesu Portugālē attiecībā uz vienlīdzīgas pieejamības garantijām pamata pakalpojumiem visā valsts teritorijā. Kāda jēga ir aicināt uz Kopienas līmeņa kohēziju, kad tās trūkst valsts politikā, kur pilsoņi mazāk attīstītos reģionos tiek atmesti nevis attīstības idejas vārdā, bet vienkārši uz grāmatvedības pieejā balstītas resursu piešķiršanas pamata. Pilnīgi nekāda.

- Ziņojums: Gisela Kallenbach (A6-0028/2008)

  Bairbre de Brún (GUE/NGL), rakstiski. − (GA) Ne visam, kas rakstīts Gisella Kallenbach ziņojumā, es piekrītu, bet tomēr es to atzinīgi vērtēju un balsoju par to. Es īpaši atzinīgi vērtēju G. Kallenbach likto uzsvaru uz pilsētu vietējo iestāžu lomas stiprināšanu. Pilsētu teritoriju ilgtspējīga attīstība ir ārkārtīgi svarīga problēma divdesmit pirmajā gadsimtā, un G. Kallenbach šodien izklāstītās pamatnostādnes var palīdzēt mums šo problēmu risināt.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šajā pārskata ziņojumā par teritoriālo pasākumu plānu un Leipcigas hartu ir aspekti, kurus mēs uzskatām par svarīgiem.

Tomēr jāuzsver, ka kohēzijas politikas teritoriālās dimensijas īstais saturs vēl ir jādefinē, pieņemot par šo jautājumu zaļo grāmatu, ko plāno uz nākamo septembri.

Lai gan daudzi no līdz šim pieminētajiem mērķiem ir vērtējami atzinīgi un visi ir saprātīgi - piemēram, policentriskas pilsētu sistēmas izveide un jaunu pilsētu-lauku attiecību radīšana, kas nodrošina paritāti piekļuvē infrastruktūrai, dabas un kultūras mantojuma saglabāšana, augsti kvalitatīvas sabiedriskās telpas saglabāšana un mājokļu fonda un ielu aprīkojuma modernizēšana, vietējās ekonomikas un vietējā darbaspēka tirgus politikas stiprināšana un apsteidzošas izglītības un apmācības politikas nodrošināšana bērniem un jauniešiem, - mēs uzsvērtu, ka:

- zemes pārvaldībai un plānošanai ir jābūt katras dalībvalsts atbildībā;

- jaunajām prioritātēm ir jāsaņem jauni finanšu līdzekļi;

- teritoriālā dimensija nedrīkst būt pretrunā ar ekonomisko un sociālo kohēziju vai vājināt to jeb, citiem vārdiem sakot, atšķirību samazināšanu dažādu reģionu attīstības līmeņos un pamudinājumu reģioniem, kam vismazāk labvēlīgi apstākļi un kas atpaliek.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Gisela Kallenbach ziņojums „Teritoriālā pasākumu plāna un Leipcigas hartas īstenošana” ir ziņojums, par kuru es nobalsoju par. Mums ir jābūt jutīgākiem pret teritoriālo un pilsētvides dimensiju ES politikā. Uzlabojot sadarbību starp pilsētu un lauku teritorijām un īstenojot efektīvas stratēģijas, kas vērstas uz ilgtspējīgu telpisku attīstību, mēs to varam veiksmīgi sasniegt.