Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 21. februāris - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

(Sēdi atklāja plkst. 10.05 no rīta)

2. Dokumentu iesniegšana: sk. protokolu

3. Ceturtais ziņojums par kohēziju – Teritoriālā pasākumu plāna un Leipcigas hartas īstenošana - Eiropas telpiskās attīstības un teritoriālās kohēzijas rīcības programmas izstrāde (debates)

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir kopējas debates par

- Reģionālās attīstības komitejas vārdā A. Guellec ziņojumu (2007/2148(INI)) (A6-0023/2008) par ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju,

un

- Reģionālās attīstības komitejas vārdā G. Kallenbach ziņojumu (2007/2190(INI)) (A6-0028/2008) par turpmākajiem pasākumiem sakarā ar teritoriālo pasākumu plānu un Leipcigas hartu: Eiropas telpiskās attīstības un teritoriālās kohēzijas rīcības programmas izstrāde.

  Ambroise Guellec, referents. - (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, šorīt mēs apspriežam divus parlamentārās iniciatīvas ziņojumus, bet, manuprāt, tie abi ir ārkārtīgi svarīgi vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, mēs spriežam par Komisijas Ceturto ziņojumu par sociālo un ekonomisko kohēziju. Tas ir patiesi nozīmīgs dokuments, daudz labāks par iepriekšējiem variantiem, un tas veido stingru pamatu dažādām pārdomām par kohēzijas nākotni Eiropā. Šis dokuments ir svarīgs arī tāpēc, ka tikko izveidotais jaunais Lisabonas līgums nosauc teritoriālo kohēziju par vienu no ES galvenajiem mērķiem. Kā mums ir zināms, jaunas un smagas problēmas briest līdzās tām, ko esam jau apzinājuši, un kohēzijas politikai ir jādod liels, ievērības cienīgs ieguldījums šo problēmu risināšanā, lai ļautu mums virzīties uz tādu Eiropu, kādu mēs gribam redzēt: tas ir, uz efektīvu un solidāri domājošu Eiropu.

Ko Ceturtais ziņojums mums rāda? Tas rāda, ka sociālā un ekonomiskā konverģence dalībvalstu starpā attīstās pareizajā virzienā, noteikti samazinot pretrunas attiecībā uz ienākumiem un darba vietām pēdējo desmit gadu laikā, bet arī to, ka vēl joprojām ir būtiskas atšķirības starp reģioniem un dažkārt reģionu robežās, kam bieži ir tendence saasināties. Attīstība ir pietiekami reāla, bet to vajā pārmērīgi liela nelīdzsvarotība. Tieši šeit jaunais teritoriālās kohēzijas jēdziens nostājas savā vietā, un tieši te tam jābūt centrālajā pozīcijā, turpinot reģionālo attīstību visā ES līdzās ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai. Tā īstenošana prasīs integrētu pieeju politikai nozaru starpā un īsteni daudzlīmeņu pārvaldību.

Mēs ar interesi, un es teiktu – ar zināmu nepacietību, gaidām Komisijas Zaļo grāmatu septembrī. Ir acīmredzama vajadzība pēc kopējas valodas par šo jautājumu, kas noskaidrojās mūsu diskusijās Reģionālās attīstības komitejā

Ceturtā ziņojuma ieteikumi projicē mūsu domas uz laiku pēc 2013. gada, jo gandrīz visās vietās ir izstrādātas darbības programmas 2007.-2013. gadam. Viena no galvenajām iezīmēm ir kredītu iezīmēšanas sistēma, lai būtiskākos pamata resursus virzītu uz Lisabonas stratēģijas mērķiem. Lai gan mēs vēlamies uzsvērt ciešo prioritāšu saikni starp Lisabonas stratēģiju un kohēzijas politiku, tomēr mēs jūtam, ka pēdējai ir jāsniedzas tālāk par šo jomu un jāieņem vieta plašākā perspektīvā.

Mūsu ziņojums stingri nosaka, ka konverģence dažādos līmeņos ir primārs nosacījums ilgtermiņa konkurētspējai reģionos un ka nākamajos gados šo divu politiku savstarpējā papildināmība būs vajadzīga, lai līdzsvarotu efektivitāti ar solidaritāti. Regulāram izvērtējumam visā 2007.-2013. gada laikposmā, kuru mēs aicinām veikt, ir jādod mums iespēja pārliecināties par procesa pienācīgu norisi vai īstenot visus pielāgojumus, kas varētu būt nepieciešami, vadoties pēc iegūtās informācijas. Jāuzdod arī jautājumi par pašreizējā plānošanas periodā īstenoto lauku attīstības atdalīšanu no reģionālās politikas. Tās pamatotība nešķiet labi izstrādāta, un mums liekas, ka šīs atšķirtības saglabāšana pēc 2013. gada var radīt problēmu.

Mūsu ziņojums uzsver Eiropas Savienībai jaunos risināmos uzdevumus un to būtisko teritoriālo ietekmi. Ir tādas problēmas kā iedzīvotāju novecošanās, klimata pārmaiņas, enerģija, pilsētu koncentrēšanās utt. Mēs uzskatām, ka nepieciešama un steidzama konverģence un pienācīga teritoriāla pieeja šīm problēmām prasa pastiprinātu politiskās un finansiālās kohēzijas politiku pēc 2013. gada. Šajā sakarībā Parlaments stingri pretosies, kā tas to ir darījis vienmēr, ikvienam mēģinājumam atgriezties pie nacionalizētas politikas.

Nobeigumā es vēlos, priekšsēdētājas kundze, pateikties ēnu referentiem, kas man ļoti palīdzēja šajā uzdevumā, par daudzajiem kompromisiem, ko mēs spējām sasniegt. Es vēlos arī uzsvērt saistību ar G. Kallenbach ziņojumu. Es domāju, būtu labi, ja viss ar šo saistītais pilnībā tiktu izklāstīts Parlamentam šodien.

  Gisella Kallenbach , referente. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, es sākumā gribētu pateikties visiem ēnu referentiem par labo un konstruktīvo sadarbību. Tāpat es velētos pateikties komitejai un grupas personālam, un deputātu palīgiem. Jo stiprāka kopība, jo labāks rezultāts!

Es īpaši atzinīgi vērtēju to, ka mēs šodien apspriežam A. Guellec ziņojumu kopā ar manu ziņojumu. Ja mērķis ir panākt patiesi ilgtspējīgu attīstību Eiropā, šie divi ziņojumi kopā veido vienu veselu. Kohēzijas politika ar Leipcigas hartu ir, tā sakot, aparatūra, un teritoriālās attīstības pasākumu plāns ir programmatūra. Šie instrumenti var darboties tikai tandēmā. Eiropas Savienībai tās kohēzijas politika nodrošina juridisku un finansiālu kompetenci. Mums nav īstas atbildības par reģionālo attīstību, pilsētu un teritoriālo plānošanu. Tāpēc saskaņota politika – vietējā un reģionālā līmenī, valstu ministru līmenī un ES līmenī – ir priekšnosacījums ilgtspējīgām Eiropas pilsētām un reģioniem. Šis ir vienīgais veids, kā Eiropu padarīt vērtīgāku. Pilsētas ir iespēju un problēmu mezgli. Tās ietekmē lauku reģionus un tuvāko apkaimi. Tāpēc mēs paļaujamies uz teritorijas kopēju līdzsvarotu attīstību, uz risinājumiem, kas izriet no visaptverošas perspektīvas un kas vienlaikus ir pielāgoti konkrētajai situācijai. Nevar būt tikai viens vienīgs risinājums, bet var būt kopīgi principi, tādi kā integrēta pieeja, horizontālas un vertikālas partnerības princips starp pilsētu un perifēriju, kā arī ar dalībniekiem, kas ir tieši iesaistīti.

Mēs esam sasnieguši lielu progresu Eiropas līmenī. Blakus Leipcigas hartai un teritoriālās attīstības pasākumu plānam, Pirmās rīcības programmai Portugāles prezidentūras laikā teritoriālā kohēzija tika iekļauta kā Kopienas mērķis Reformu līgumā. Tas nostiprina Parlamenta ietekmi ar kopēju kompetenci un koplēmuma procedūru. Šīsdienas debatēs mēs gribējām sniegt Parlamenta ziņojumu pirms Padomes pavasara sammita, lai teritoriju un pilsētu jautājumus var iekļaut Lisabonas un Gēteborgas stratēģijās kā to skaidras sastāvdaļas.

Tā bija arī neoficiālās Ministru Padomes vēlme Leipcigā, ka Slovēnijas prezidentūra ietvertu teritoriālās attīstības pasākumu plānu šī gada pavasara sammita darba kārtībā, lai panāktu lielāku politisku pievēršanos teritoriālajam aspektam reģionu attīstībā un jaunām dalības formām ES politiskajos lēmumos. Tas tika skaidri atkārtots Azoru sanāksmē novembrī. Līdz šim man nav īstas informācijas par progresu šajā jautājumā.

Tāpēc es būtu ļoti atzinīgi vērtējusi Padomes pārstāvja klātbūtni šeit šodien, lai mēs būtu varējuši saņemt šo informāciju par stāvokli sagatavošanās darbos. Diemžēl esmu dzirdējusi, ka acīmredzot padomē nav vienprātības attiecībā uz ministru prasības ievērošanu. Es būtu vēlējusies dzirdēt no Padomes, vai un kādā veidā ir jānotiek teritoriālās attīstības pasākumu plāna apspriešanai pavasara sammitā. Man būtu bijis interesanti arī dzirdēt, vai ir tiesa, ka pašreizējā Padomes Secinājumu projektā teritoriālie jautājumi nemaz nav pieminēti, kā arī nav paredzēti atbilstoši grozījumi Lisabonas līgumā. Tomēr tas ir vienīgais veids, kā pārvērst mūsu daudzos skaistos vārdus īstā darbībā.

  Danuta Hübner , Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlos sākt ar apsveikumiem un varbūt pat ar pateicībām gan G. Kallenbach, gan A. Guellec par viņu ziņojumiem, kā arī Reģionālās attīstības komitejai par tās izcilo darbu gan pie ceturtā kohēzijas ziņojuma, gan ziņojuma par teritoriālo kohēziju.

Komisija ir pilnīgi vienisprātis ar jūsu uzskatiem, ka Eiropas kohēzijas politikai ir bijusi liela loma būtisku atšķirību samazināšanā visā Eiropas Savienībā un tādā veidā tā ir stiprinājusi Eiropas integrāciju, kā arī tuvinājusi Savienību tās cilvēkiem. Tāpēc Komisija stingri noraida mēģinājumus atkārtoti nacionalizēt šo politiku.

Mēs arī esam vienisprātis ar jūsu uzskatu, ka ir jābūt garantētiem pienācīgiem finanšu resursiem nākotnē, lai risinātu gaidāmās jaunās problēmas, kas ietekmēs visas Eiropas teritorijas. Mums ir arī jāpatur prātā, ka vienlaikus būs jāturpina kohēzijas politika, lai tiktu galā ar reģionālām atšķirībām, ko rada nesenā un nākamā paplašināšanās.

Ļaujiet man izteikt pārliecību, ka mūsu politikas „lisabonizācijas” kontekstā Eiropas kohēzijas politikas galvenā prioritāte ir un paliks pēc 2013. gada mērķis sašaurināt atšķirības, kā tas ir noteikts Reformu līgumā. Politikas solidaritātes dimensija ir centrālais aspekts šajā politikā, un resursu iedalīšana noteikti sekos apgrieztā proporcijā valstu un reģionu uzplaukumam.

Šo uzskatu atbalsta arī ieinteresēto dalībnieku iespaidīgs vairākums visā Savienībā. Arī tas tiek atbalstīts, ka Eiropas kohēzijas politika ir daudz kas vairāk nekā tikai resursu sadales mehānisms dalībvalstu un reģionu starpā; šī politika pirmkārt un galvenokārt ir attīstības politika, kuras mērķis ir stiprināt visu Eiropas reģionu iekšējo attīstību.

Komisijai ir saprotamas arī jūsu bažas par lielākas saskaņotības nepieciešamību starp Eiropas kohēzijas politiku un citu Kopienas nozaru politiku, it īpaši lauku attīstību, pētniecību vai konkurenci. Es šeit pievienotu, ka saskaņotības nepieciešamība dažādu attīstības politiku starpā ir attiecināma arī uz Eiropas kohēzijas politikas un nacionālo politiku koordinēšanu. Es esmu pārliecināta, ka tas ir izšķirošs jautājums Eiropas kohēzijas nākotnei arī tās teritorijas aspektā.

Es pilnībā pievienojos jūsu uzskatam, ka teritoriālās attīstības pasākumu plāns un Leipcigas harta ir atkarīgi no diviem nosacījumiem. Pirmkārt, mums jāīsteno dzīvē teritoriālās attīstības integrēta pieeja, lai izvairītos no saskaldītas pieejas mūsu teritorijām. Klasisks piemērs te ir domāšana tīrās lauku un pilsētu stratēģijas kategorijās, kur netiek ņemta vērā īsto ekonomisko reģionu izšķirošā nozīme.

No otras puses integrētā pieeja nozīmē arī nepieciešamību integrēt dažādās nozaru politikas gan ES līmenī, gan dalībvalstu līmenī, kas ietekmē visu mūsu teritoriju attīstību.

Otrs nosacījums, kā jūs pareizi norādāt, ir nepieciešamība Komisijai pārraudzīt un regulāri izvērtēt progresu, īstenojot rīcību, par ko vienojās teritoriālās attīstības pasākumu plānā, un te mums jāzina vairāk par šīs rīcības rezultātiem dalībvalstīs, lai Komisija var tām piedāvāt atbilstīgu atbalstu. Piemēram, pamatojoties uz labāku pārraudzību, Komisija var virzīt progresa gaitu teritoriālās kohēzijas rādītāju noteikšanas jomā.

Kā nepārprotami labu ziņu Komisija - tāpat kā jūs savā ziņojumā – uztver kohēzijas teritoriālās dimensijas ieviešanu Lisabonas līgumā, un tagad mums pilnā mērā ir jāliek lietā šī kohēzijas politikas jaunā dimensija un tādus tās pavērtos ceļus kā, piemēram, subsidiaritātes definīcija, kas piešķir lielāku svaru vietējām un reģionālām iestādēm. Tieši tāpēc Komisija iekļāva Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju mūsu likumdošanas un darba programmā 2008. gadam.

Ja pat vēl nav jēdziena standarta definīcijas, teritoriālā kohēzija tomēr sintezē Savienības juridiskos mērķus par tās teritorijas ilgtspējīga līdzsvara un saskanīgas attīstības sasniegšanu un arī vispārējas intereses pakalpojumu taisnīgas pieejamības nodrošināšanu. Šodien mēs visi apzināmies, ka ir vairāki teritoriālā līdzsvara aspekti Savienībā, kas apdraud Savienības ekonomikas un sabiedrības harmonisku attīstību turpmākajos gados. Tie pastāv ES, valstu un reģionālajā līmenī un arī dažās īpašās jomās, un attiecībā uz nošķirtiem reģioniem.

Man ir prieks apliecināt, ka galvenie ieteikumi, kas doti G. Kallenbach ziņojumā attiecībā uz teritoriālās kohēzijas definīciju un integrētās pieejas īstenošanu teritoriālajā attīstībā, kā arī sinerģiju uzlabošanu Kopienas politiku starpā, visi ir ņemti vērā, gatavojot mūsu Zaļo grāmatu, ko kolēģija pieņems nākamajā septembrī.

Ļaujiet man arī, izmantojot izdevību, darīt jums zināmu, ka mēs ar dalībvalstīm progresējam mūsu kopējā teritoriālās kohēzijas un tās galveno sastāvdaļu izpratnē. Mēs pašlaik strādājam pie atbildēm uz aptaujas jautājumiem, ko mēs izsūtījām 25 dalībvalstīm par teritoriālo kohēziju, kas nenoliedzami padara progresu iespējamu.

Mēs esam arī izveidojuši Komisijā starpdienestu grupu, kas dod mums iespēju pašiem strādāt pie teritoriālās kohēzijas, un mums jau ir pabeigta šī uzdevuma pirmā daļa: galveno ES politiku teritoriālās dimensijas identificēšana. Mēs tagad esam uzsākuši procesu, konkrēti - dažu rīku attīstīšanas procesu, kas arī atbilst jūsu prasībai. Kā jums, iespējams, jau ir zināms, politiku teritoriālās ietekmes izvērtēšana un arī teritoriālās kohēzijas rādītāju attīstīšana ir jaunās pastiprinātās ESPON programmas prioritāšu vidū.

Attiecībā uz jautājumiem , kas skar pilsētas, martā mums būs nākamais pilsētvides novērtējums, kas pašlaik tiek pabeigts, un otram ziņojumam par Eiropas pilsētu stāvokli ir jābūt gatavam līdz 2009. gada jūnijam. URBACT II tiek pilnveidots par stratēģisku instrumentu pilsētvides attīstības tīklu izveidei un apmaiņām.

Man ir sajūta, ka mums visiem abos ziņojumos ir panākta augsta jūsu uzskatu saskaņotība ar Komisijas uzskatiem, un es tagad gaidu debates, lai labāk izprastu jūsu bažas.

  Nathalie Griesbeck, Budžeta komitejas atzinuma projekta autore. - (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, arī es vēlos pateikties mūsu referentiem, it sevišķi Ambroise Guellec par viņa izklāstu un darbu pie šī temata. Es kā Budžeta komitejas pastāvīgā referente par struktūrfondiem vēlos arī ļoti īsi pakavēties pie budžeta jautājumiem.

Šī politika tagad ir viena no visnozīmīgākajām politikām Eiropas tautu solidaritātes labā attiecībā uz budžetu. Šodien, kā mēs to jau dzirdējām no rīta, galvenais jautājums ir kohēzijas politikas efektivitātes arvien lielāka optimizācija. Budžeta komiteja vēlējās pievērst Parlamenta uzmanību vairākām satraucošām pazīmēm, tādām kā īstenošanas kavējumi un nesamaksātas saistības.

Es vēlos uzsvērt, ka es saskatu vairākas nozīmīgas vietas šajā problēmā. ES steidzami ir jāuzņemas goda pienākums vienkāršot procedūras, piemēram, tehniskās palīdzības īstenošanu, lai sagatavotu un izpildītu daudzus projektus, kas mūsu valstīm ir vajadzīgi.

Mums arī jāturpina darbs pie skaidras atbildību sadalīšanas starp ES un dalībvalstīm, lai nodrošinātu labāku dalītu vadību, un es atzinīgi vērtēju komisāres teikto par otrdienas lēmumu pieņemt rīcības plānu par stratēģijas izvērtēšanu struktūrfondiem.

Tas, uz ko es esmu norādījusi jau kopš laba laika un ko man par prieku komisāre tikko pieminēja, ir nepieciešamība nodrošināt visām dalībvalstīm kopējus gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus izpildes rādītājus, lai izvērtētu budžeta vajadzības un palīdzētu definēt nākamās likumdošanas pamatstruktūru daudzgadu laikposmam pēc 2013. gada un, īsi sakot, uzlabotu skaidrību par Eiropas klātbūtni sakarā ar Eiropas politiku un Eiropas pilsoņiem.

  Pedro Guerreiro, Zivsaimniecības komitejas atzinuma projekta autors. − (PT) Man jāsāk ar nožēlas izteikšanu par to, ka Reģionālās attīstības komiteja nav iekļāvusi nevienu no Zivsaimniecības komitejas iesniegtajiem grozījumiem par ceturto kohēzijas ziņojumu. Šie grozījumi atkārtoti uzsver, piemēram, ieguldījumu, ko devusi zivsaimniecības nozare zvejas kopienu sociāli ekonomiskajai situācijai konverģences reģionos, reģionos, kas pastāvīgi ir pakļauti nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem vai dabas apstākļiem, piemēram, kā visattālākie reģioni, kā arī nabadzīgām zvejas kopienām plaukstošākos reģionos. Es arī paužu nožēlu par to, ka finansējums Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF) 27 dalībvalstu Savienībā būtiski neatšķiras no ZVFI (Zivkopības vadības finanšu instrumenta) budžeta Savienībā ar 15 dalībvalstīm. Tāpēc EZF ir finansiāli jāstiprina.

Tāpēc es esmu atkārtoti iesniedzis šajā sesijas daļā divus grozījumus, kuru mērķis ir pasvītrot zivsaimniecības struktūrpolitikas nozīmību ekonomiskai un sociālai kohēzijai.

  Oldřich Vlasák , PPE-DE grupas vārdā. - (CS) Komisāre, dāmas un kungi, ziņojumi, par ko mēs šodien debatējam, ir nozīmīgi ne tikai ar to, kā tie risina mūsu kohēzijas politikas pašreizējo situāciju un tās teritoriālo dimensiju, bet arī tādēļ, ka tie pievērš mūsu uzmanību nākotnei pēc 2013. gada. Šajā vietā es vēlos pateikties G. Kallenbach un A. Guellec par viņu izcilo darbu un viņu atklāto pieeju.

Šie divi ziņojumi, kā to pieminēja abi referenti, viens otru papildina un ir apskatāmi kopā. Teritoriālā kohēzija, pateicoties tās iekļaušanai Lisabonas līgumā, ir kļuvusi par tikpat svarīgu jēdzienu kā ekonomiskā un sociālā kohēzija. Bet teritoriālā kohēzija kā jēdziens ir vismazāk pētīta un vismazāk izprasta. Teritoriālajai kohēzijai trūkst pat skaidras definīcijas. Kohēzijas vispārējais mērķis ir izlīdzināt atšķirības, bet šīs atšķirības turpina pastāvēt, un tās ir visizteiktākās robežjoslās starp bijušo Austrumu bloku un demokrātiskajiem Rietumiem. Teritoriālā kohēzija, manuprāt, ietver sevī arī pilsētu un lauku kohēziju. Nav apstrīdams, ka pilsētas ir motori, kas rada izaugsmi atsevišķās valstīs, un tādēļ ir pareizi pilsētvides attīstības jautājumu iekļaut mūsu rezolūcijas priekšlikumā un vienlaicīgi aicināt stiprināt integrēto pieeju. Tomēr turpmāk būs nepieciešams šajā sakarā uzlabot un vienkāršot pilsētu teritoriju piekļuvi struktūrfondiem un veicināt labāku saikņu izveidi municipālo iestāžu un attīstītāju starpā, finansējot pilsētu attīstību no privātiem fondiem.

Mēs esam pieņēmuši Leipcigas hartu, un tagad mums ir pakāpeniski jāsāk to īstenot dzīvē. Vienlaikus mums jārada pareizie dzīves nosacījumi nākotnē mūsu lauku vides attīstībai. Es esmu pārliecināts, ka mums ļoti rūpīgi jāanalizē, vai ir labāk iekļaut lauku politiku kopējā lauksaimniecības politikā, vai arī mums jāapsver cits risinājums.

Dāmas un kungi, vēl tikai viena piezīme nobeigumā. Debates par kohēzijas politiku galu galā ir debates par fondu piešķiršanu. Tas ir redzams, un ir pareizi, ka kohēzijas politika kļūst spēcīgāka un sāk parādīties Eiropas budžetā. Kohēzijas politikai būs jānodarbojas ar jaunām parādībām, piemēram, tādām kā Eiropas iedzīvotāju novecošana un izmiršana, energoresursu nestabilitāte un vides pasliktināšanās. Tāpēc ir nepieciešams politiku attiecīgi modificēt un nodrošināt pietiekamas finanses.

  Constanze Angela Krehl , PSE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, O. Vlasįk ir pilnīga taisnība, sakot, ka mūsu uzdevums ir sagatavot kohēzijas politiku laikposmam pēc 2013. gada. Mēs esam izmantojuši šos divus ziņojumus, lai pievērstos šim jautājumam. Patiesībā mēs esam savākuši kopā visu, kas mums liekas svarīgs šajā sakarā.

Es gribu tomēr atgādināt jums, ka mums jāpatur vērā Eiropas kohēzijas politikas stratēģiskie mērķi, proti, dzīves apstākļu atšķirību samazināšana Eiropas Savienības reģionu starpā un Lisabonas un Gēteborgas stratēģijas atbalstīšana. Ja Eiropas Parlaments vēlas piedalīties nākamās kohēzijas politikas veidošanā, tam, manuprāt, jākoncentrējas uz galvenajām stratēģijām, nevis jāpievēršas „lejkannas” principam. Mums jāņem vērā jaunās problēmas, kas rodas sakarā ar kohēzijas politiku. Ļaujiet man dot jums dažus piemērus: demogrāfiskās izmaiņas, klimata aizsardzība, reģionāla iedzīvotāju skaita samazināšanās un arī, protams, mūsdienu Eiropas pilsētvides politika.

No mana skatupunkta raugoties, „vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem un reģioniem” pieeja ir būtiska risinājumiem šajā jomā. Es domāju, ka lielāks ieguldījums izglītībā, pētniecībā un inovācijās, un to infrastruktūrās ir svarīgs un kļūst arvien svarīgāks, un, manuprāt, ir patiesi ilgtspējīgs. Tomēr tas var darboties tikai tad, ja nākotnē mēs efektīvāk iesaistām Eiropas pilsoņus programmu un projektu attīstībā, kā to Eiropas Parlaments ir prasījis jau sen un prasa atkal šajos ziņojumos.

Es gribu vērsties pie dalībvalstīm – es domāju, ir jānožēlo, ka šeit nav neviena Padomes pārstāvja – un norādīt, ka mēs tām uzdodam veikt mājas darbu. Ja mums ir jāfinansē papildu uzdevumi kohēzijas politikas ietvaros, ir jāpadara pieejami arī finanšu resursi, kas nepieciešami šim nolūkam.

  Grażyna Staniszewska, ALDE grupas vārdā. - (PL) Ceturtais kohēzijas ziņojums un A. Guellec ziņojums parāda kohēzijas politikas panākumus atšķirību samazināšanā starp dalībvalstīm. Tie arī atzīmē izaugsmi iepriekš atpalikušās valstīs, piemēram, Grieķijā un Portugālē. Vienlaikus tie tomēr apstiprina izteiktu šīs politikas neveiksmi attiecībā uz attīstības līmeņa tuvināšanu reģionu starpā.

Dalībvalstis diemžēl pieļauj nevajadzīgu ieguldījumu un citu attīstības elementu koncentrāciju valstu galvaspilsētās. Līdzīga situācija ir vērojama reģionos, kur arī ieguldījumiem ir tendence koncentrēties centros, tā novēršot visa reģiona vienmērīgu attīstību. Atšķirības Eiropas Savienības reģionos un starp reģioniem ir ievērojami lielākas nekā Amerikas Savienotajās Valstīs vai Japānā.

Viss norāda uz nepieciešamību ieviest mehānismu, kas stimulētu decentralizāciju dalībvalstīs. Ir vajadzīga ilgstoša, bet dinamiska reģionāla politika nākamajam finanšu plānam. A. Guellec ziņojums pamatoti norāda uz nepieciešamību panākt pienācīgu sasaisti starp Lisabonas stratēģiju un kohēzijas politiku. Pēdējā nedrīkst kļūt vienkārši par pirmās instrumentu. Kohēzijas politika ir vērsta uz ilgtspējīgu un saskanīgu attīstību, un tā pati par sevi ir svarīgs mērķis. Tas ir vislētākais veids, kā novērst tādu situāciju rašanos, kas vēlāk var ļoti dārgi izmaksāt. Es domāju par konfliktiem, masveida izceļošanu un ieceļošanu, uzņēmumu pārvietošanu un tamlīdzīgiem notikumiem, ko vietējie iedzīvotāji uztver kā apvērsumu.

Šodien pieņemtais ziņojums papildus Lisabonas līgumam uzsver teritoriālās dimensijas svarīgumu. Ir tomēr steidzami jānoskaidro šis jēdziens un jādod nepārprotama definīcija tam, ko saprot ar teritoriālo dimensiju. Pašlaik mēs šo terminu lietojam uz labu laimi, un to var saprast dažādi. Dažās A. Guellec ziņojuma daļās šis jēdziens kļūst svarīgāks par ekonomiskās un sociālās kohēzijas politiku, bet citās daļās tas tiek pasniegts kā papildinošs. Noteiktos gadījumos tas attiecas uz pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību un citos tas paredz, piemēram, pētniecības centru līdzsvarotu sadalījumu.

Manuprāt, ir slikti, ka debates par Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju ir plānotas rudenī, pēc ziņojuma par kohēzijas politiku. Par Zaļo grāmatu būtu jādebatē daudz agrāk.

  Mieczysław Edmund Janowski , UEN grupas vārdā. - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, Nāciju Eiropas grupas vārdā Es vēlos izteikt ļoti lielu pateicību abiem referentiem par viņu darbu.

Termins „kohēzija” ir ieguvis īpašu nozīmi Savienībā. Atsaukšanās uz nepieciešamību samazināt starpību starp dažādiem reģioniem, lai apvienotu valstu ekonomiku un atbalstītu to saskanīgu attīstību, pirmsākumi bija Romas līgumā.

Ceturtais ziņojums attiecas uz 2000.-2006. gada laikposmu. Tas ir temats A. Guellec ziņojumā, kas satur daudzas vērtīgas lietas. Šis ziņojums sniedz situācijas kopsavilkumu par visām dalībvalstīm. Tajā ir arī parādītas jomas, kur ir vislielākās atšķirības. Atšķirību samazināšana tajos reģionos ir jāuztver kā ilgtermiņa pasākums.

Komisijas iesniegtais ziņojums satur daudzus salīdzināmus parametrus, kādu trūka iepriekšējos dokumentos. Tomēr saglabājas ierosinājums par rādītāju izmantošanu, kas papildina pamata rādītāju IKP uz vienu iedzīvotāju attiecībā uz dažādiem NUTS līmeņiem

Kohēzijas politika ir integrācijas pamats un dod vērtīgu ieguldījumu Savienības saskanīgai attīstībai. Tās reģionālie, vietējie un vides aspekti ir svarīgi šajā sakarā, kā G. Staniszewska to jau ir minējusi. Mums arī jāatzīst tās ietekme uz Savienības inovācijām un konkurētspēju, un tāpēc arī uz Lisabonas stratēģijas īstenošanu. Demogrāfiskie jautājumi arī ir svarīgi, jo dažas teritorijas apdraud iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Kad mēs minam kohēziju, mēs to uztveram kā ekonomisku un sociālu. Teritoriālās kohēzijas termina pārdomāta definīcija ir steidzami vajadzīga. Kohēzija ir jāsaprot kā nodrošinājums, ka, neskatoties uz dzīves vietu, Savienības pilsoņi bauda vienlīdzīgas piekļuves iespējas veselības dienestiem, izglītībai, kultūrai, internetam un transportam, piemēram. Kohēzijas politika ir jāstiprina un jāuzlabo ar atbilstīgiem Savienības resursiem. Pilsētvides aspekts ir īpaši svarīgs, kā to norādīja G. Kallenbach.

Nesen ir izvirzījies jautājums par to, kā izvēlēties starp kohēziju vai konkurenci, vienlīdzību vai efektivitāti. Mana īsā atbilde ir izvēlēties abas, cik nepieciešams.

  Elisabeth Schroedter, Verts/ALE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, 1990. gadu beigās Eiropas Savienībā pārsvarā valdīja filozofija, ka Savienības integrācijas spēja ir jāmērī atbilstoši iekšējā tirgus panākumiem. Cerība, ka Eiropas Savienības problēmas varētu tikt atrisinātas ar iekšējā tirgus attīstības koncepcijām, kas tika virzītas vienīgi ekonomiskās izaugsmes virzienā, tomēr nav piepildījusies.

Eiropas iekšējais tirgus koncentrēja ekonomiskās aktivitātes pieaugumu smaguma centros, kas piesaistīja papildu aktivitāti uz mazāk attīstīto reģionu un dabiskās vides rēķina. Un pat šajos centros ne visi spēja dalīties labumu guvumā; tā vietā pieauga nabadzība, kas izraisīja spriedzi un nemierus.

Šodien Komisija pieļauj šo pašu kļūdu. Tā pakļauj kohēzijas politiku Lisabonas stratēģijai. Tā nevis nosaka patieso problēmu prioritātes it īpaši mazāk attīstītajiem reģioniem un nevis veicina vienīgi ilgtspējīgus attīstības projektus, bet gan iegulda novecojušās infrastruktūru koncepcijās un tā rezultātā – vienīgi ekonomiskajos centros. Municipalitātes un reģioni kļūs atkarīgi no galvenajām Eiropas bankām uz paaudžu paaudzēm. Manuprāt, tā ir milzīga problēma, jo galu galā nākamā paaudze būs tā, kam būs tad jānorēķinās par neveiksmīgu attīstības politiku. Un tas, savukārt, dos impulsu migrācijas kustībām – mana kolēģe C.A. Krehl jau uz to ir norādījusi, - un tas arī dos impulsu pret Eiropu vērstam noskaņojumam, jo daži iedzīvotāju slāņi nebūs labumu ieguvēji. Tās ir bezizejas stratēģijas.

Es uzskatu, ka mums ir jābūt ļoti vērīgiem, lai nepakļautu Eiropas Savienības iekšējo kohēziju riskam. Ekonomiskai un sociālai kohēzijai ir jāpaliek patiešām atsevišķai politikas jomai, un ieguvumiem ir jābūt pieejamiem visiem reģioniem un cilvēkiem Eiropā. Tas var notikt vienīgi tad, ja kohēzijas politika patiesi balstās uz sociālu modeli, kam pamatā ir solidaritāte un ilgtspējīgas attīstības modeļi, kas netiek īstenoti uz vides rēķina.

  Pedro Guerreiro , GUE/NGL grupas vārdā. − (PT) Šajā īsajā runā par tik svarīgu jautājumu kā kohēzijas politikas nākotne Eiropas Savienībā mēs varam vienīgi pasvītrot dažus pamatprincipus, pēc kuriem, mūsuprāt, būtu jāvadās šajās debatēs.

Pirmkārt, reģionālā politika ir svarīgs instruments augsti vērtētās ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanai. Tieši struktūrpolitikai ir jāizvirza kā tās primārie un principiālie mērķi, kā tas ir jau iepriekš ticis norādīts, atšķirību samazināšana starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, iedrošinājums reģioniem, kas atrodas visneizdevīgākā situācijā un kas atpaliek, reālas konverģences veicināšana un izaugsmes un nodarbinātības stimulēšana. Tāpēc tai jākalpo kā pārdales un kompensācijas faktoram attiecībā uz vienotā tirgus paaugstinātajām izmaksām, Ekonomikas un monetāro savienību un starptautiskās tirdzniecības liberalizāciju Eiropas Savienības mazāk attīstītajām valstīm un reģioniem.

Otrkārt, kohēzijas politika un ar to saistītie finanšu resursi ir jāizmanto, lai veicinātu ekonomiskas, sociālas, vides un reģionālas attīstības projektus. Tā rezultātā šie projekti nedrīkst būt pakļauti politikai, kurai kā prioritāte un dogma ir konkurence, noteikumu atcelšana vai tā sauktā pielāgošanās un uzņēmējdarbība, kas ir Lisabonas stratēģijas prioritātes. Citiem vārdiem sakot, mēs uzskatām, ka konkurētspēja nedrīkst kļūt par konverģences aizvietotāju dalībvalstīs un reģionos, kas atpaliek savā sociāli ekonomiskajā attīstībā.

Treškārt, pašreizējie Kopienas finanšu resursi kohēzijas politikai ir nepietiekami, lai apmierinātu īstas konverģences, reģionālo atšķirību, augsto bezdarba līmeņu, ienākumu nevienlīdzības un nabadzības radītās vajadzības Eiropas Savienībā. Mēs tāpēc atkārtoti uzsveram nepieciešamību palielināt Kopienas budžetu, padarot Eiropas Savienības ekonomisko un sociālo kohēzijas veicināšanu par centrālo un pirmatnējo mērķi.

  Bastiaan Belder , IND/DEM grupas vārdā - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es ar interesi esmu izlasījis G. Kallenbach un A. Guellec ziņojumus. Eiropas valstu kohēzija joprojām ir aizraujoša tēma. Iekšējās politikas integrācija un sadarbība ES dalībvalstu un reģionu starpā gūst arvien lielākus apveidus. Kohēzijas ziņojumā ir skaidri parādīts, ka šāda stratēģija dod rezultātus. Kohēzija dalībvalstu starpā ir palielinājusies.

Vienlaikus tas rāda, ka kohēzija reģionu starpā dalībvalstīs samazinās, it īpaši starp pilsētnieciskiem un nepilsētnieciskiem reģioniem. Manuprāt, ir pareizi šādās situācijās valsts, reģionālām un vietējām iestādēm pildīt svarīgu lomu. Tāpēc es nesaprotu, kāpēc jau iepriekš dalībvalstīm ir noraidīta izvēles iespēja neatkarīgi palielināt to ieguldījumu reģionālā attīstībā.

Ir pārāk priekšlaicīgi skaidri pateikt, cik ilgi pašreizējai politikai jāturpinās. Skaidrs ir tas, ka tā rada dažas īpašas problēmas. Bet pārbaudīsim arī, vai tā spēj atrisināt tā saucamo diverģenci, t.i., ne tikai kohēziju dalībvalstu līmenī, bet arī reģionālā līmenī, starp dalībvalstīm un to iekšienē. Tā kā ir iespējams, ka tā to nespēj, ir vēlama citāda pieeja ar plašāku lomu dalībvalstīm. Nevienam nav labāk zināma valsts un reģionālā situācija kā atsevišķajām dalībvalstīm pašām. Tās var ieviest risinājumus, kas padarīs kohēzijas mērķus vietējā līmenī sasniedzamus.

  Jean-Claude Martinez (NI). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Komisija ir tā noraizējusies par kohēziju dalībvalstu starpā un dalībvalstu iekšienē, ka tai ir atvēlēti EUR 350 miljardi laikposmā no šodienas līdz 2013. gadam.

Arī Zaļā grāmata tiek plānota, jo Briselē, tiklīdz rodas kāda problēma, par to ir jāuzraksta grāmata. Pavisam noteikti ir problēma kohēzijai starp Rietumeiropu un Austrumeiropu, ciematu Eiropu un lielpilsētu Eiropu vai bagātnieku rajonu Eiropu un strādnieku apkaimju Eiropu.

Bet kā vaina tā ir? Kas lika iedzīvotājiem pamest ciematus, kur viņi kopa vīnogulājus un audzēja lopus, priekšsēdētājas kundze, Grieķijā, kur viņi ražoja tabaku, kokvilnu un olīvu eļļu? Kas un kāda politika likvidēja tūkstošiem pasta nodaļu Zviedrijā, Vācijā un Francijā? Kas slēdza laukos vilcienu stacijas, dzelzceļus un dzemdību namus? Vai tas ir vējš, kas ostās iznīcināja zvejas iekārtas, zvejnieku iztikas ieguvi, mazos uzņēmumus un kuģu būvētavas? Vai vilki Pirenejos vai Alpos ir tie, kas noēd aitu ganus, vai arī tie ir jēri, kas ievesti no Jaunzēlandes?

Mēs visi zinām atbildi: tā bija starptautiskā tirdzniecības politika, ko Komisija veica ar VVTT nolīguma palīdzību, un PTO, kas ir novedusi līdz slēgšanai 90 zemnieku saimniecības dienā Spānijā un Francijā pēdējo 20 gadu laikā. Muitas aizsardzības dogmatiskā noņemšana bija tā, kas satrieca rūpniecības bilances zem importa spiediena.

Tagad, lai iedibinātu kohēziju, vispirms mums jānodibina saskaņotība politikā. Mēs nevaram izveidot vienu politiku Kotonū, kas domāta ĀKK valstīm, un tad iznīcināt šo politiku Ženēvā jautājumā par banānu tirdzniecību. Mēs nevaram sniegt Kopienas atbalstu lauku ražojumiem no 1962. līdz 1986. gadam un tad ar brīvo tirdzniecību to visu iznīcināt Urugvajā vai Dohas sarunu kārtās.

Kohēzija tāpēc prasa noteiktu daudzumu saskaņotības izvēlēs. Komisāre, vai nu mēs ceļam Eiropu, vai mēs ceļam pasauli. Vai nu mēs centrējamies uz sociāliem uzdevumiem, vai mēs centrējamies uz pasauli.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, D. Hübner, šī ceturtā ziņojuma vienreizīgums un savdabība slēpjas faktā, ka pašreizējā politika ir tikusi ne tikai labi pārdomāta, bet tā skatās uz priekšu, paredzot jaunus izaicinājumus, kas Eiropai ir jārisina. Tā ietver globalizāciju un tās ietekmi, tā ietver klimata pārmaiņas, tā ietver energoresursu problēmas un demogrāfiskās problēmas. Ir labi, ka mēs to darām tagad, it īpaši gatavojoties pavasara atvaļinājumam šajā martā. A. Guellec visu ir izdarījis ļoti labi. Viņš ir noteicis, ka kohēzijas politikai nav jāmainās tās būtībā – kas ir īpaši vēlreiz atkārtots jaunajā Līgumā, - bet reģionālo saistību un programmu saturam ir jāmainās.

Šonedēļ mēs esam skatījuši arī Lisabonas stratēģiju, un mani pārsteidz tas, ka mums arī turpmāk ir jāsniedz spēcīgs un izteikts ieguldījums, iezīmējot 60 - 65 % no kohēzijas budžeta šim nolūkam. Tas rādīs, cik lielā mērā kohēzijas politikas būtība spēj dot atbildi jauno apstākļu izaicinājumam. Ir arī svarīgi, ka G. Kallenbach ziņojumā ir pateikts, ka mēs uzskatām teritoriālo kohēziju par Eiropas Savienības galveno funkciju. Globalizācija centrējas uz vairākiem galvenajiem reģioniem, metropoļu zonām, un Eiropa uz to atbild, ka ir obligāti jādalās zināšanās un jārada nosacījumi uzņēmējdarbībai visos reģionos, tostarp lauku teritorijās. Tas ir jaunais pasākumu plāns.

EPP grupa galu galā pretojās izmantot atkārtotu nacionalizāciju kā atbildi 2013. gada debatēm. Tas nodrošina panākumus jaunai saskaņai starp P&A, inovācijas politiku, iekšējo tirgu un Savienības mehānismiem, savienojot uz zināšanām balstītu ekonomiku - kas te laika gaitā tiks ieviesta – ar augstu nodarbinātību un uzplaukumu mūsu reģionos.

Es arī ar prieku parakstos zem pārredzamības iniciatīvas, ko izvirzīja D. Hübner . Cilvēkiem ir jāzina, cik būtiska viņiem ir šī politika.

  Iratxe García Pérez (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos sākt savu runu ar pateicību G. Kallenbach un A. Guellec it īpaši par viņu darbu pie šiem ziņojumiem, kas nodrošināja vienprātīgu vairākumu Reģionālās attīstības komitejas kontekstā.

Eiropas kohēzijas politika ir bijusi veiksmīgas ES politikas piemērs, kas ir ievērojusi principus, uz ko tā balstās, un kas ir palīdzējusi likvidēt nevienlīdzību.

Tādas valstis kā Spānija ir sasniegušas neapstrīdamus rezultātus konverģences jomā, pateicoties kohēzijas politikai. Tāpēc mēs vēlreiz gribam apliecināt tās lomu dalībvalstu attīstības potenciāla un darbavietu radīšanas veicināšanā ar progresu cilvēkresursu apmācībā.

Tomēr mums ir arī jāatzīst, ka teritoriālā nevienlīdzība vēl joprojām pastāv, un tāpēc mums jādod stingra atbilde, ja mums ir jāvirzās uz priekšu ar politiku, kurai jānodarbojas ar jaunām problēmām, piemēram, tādām kā novecošana vai iedzīvotāju skaita samazināšanās procesi noteiktās teritorijās, it sevišķi lauku teritorijās.

Mums jānodarbojas ar atlikušajām problēmām, lai samazinātu reģionālās un starpreģionālās atšķirības un nodrošinātu ekonomisku un tehnoloģisku izaugsmi, un tas nozīmē, ka mūsu uzmanības centrēšana uz atbilstību Lisabonas stratēģijai ir jābūt prioritāram jautājumam, tomēr neatstājot novārtā citas lietas, piemēram, demogrāfiskās izmaiņas.

Ja ES reģionālai politikai ir jānodrošina līdzsvarota, ilgtspējīga attīstība, tā jāīsteno ciešā sadarbībā ar reģionālajiem dalībniekiem un koordinēti ar citu jomu politiku. Mēs apzināmies arī nepieciešamību virzīt uz priekšu īpašus pasākumus, lai samazinātu atšķirības starp pieejamiem reģioniem un reģioniem ar nelabvēlīgu attīstības struktūru: kalnaines, salas vai teritorijas ar zemu iedzīvotāju blīvumu.

Tāpēc, skatoties uz nākotni, ir absolūti nepieciešami atbalstīt kohēzijas politiku ar ievērojamiem ekonomiskiem resursiem, lai spētu tikt galā ar visām problēmām, kas ar to saistās.

Vakar mēs Parlamentā pieņēmām Lisabonas līgumu ar lielu vairākumu, un šodien mums jāvirza uz priekšu Līguma jauna sastāvdaļa, nospraužot teritoriālo kohēziju kā ES pamatmērķi, domājot par progresu pretī plaukstošākai Eiropas nākotnei.

  Jean Marie Beaupuy (ALDE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, es vēlos teikt, komisāre, ka, klausoties jūsu atbildi uz jūsu kolēģu A. Guellec un G. Kallenbach diviem ziņojumiem, es jutu, ka man nebūs vajadzības vispār kaut ko teikt, jo jūs tik acīmredzami parādījāt, ka esat mūs pilnīgi sapratusi.

Šī ir sākuma stadija, un man ir liels prieks, un es vēlos apsveikt Parlamentu, jo šie ziņojumi, kas cieši savīti jūsu, jūsu partneru mūsu komitejas un mūsu Parlamenta starpā, ir devuši šāda līmeņa kohēziju mūsu viedokļos. Tomēr bez šīs kohēzijas mums tagad ir jāvirza uz priekšu īstenošana, jo ir jau viss labi un kārtībā, ja sasniedzam kohēziju savā starpā, bet tai ir jādod kādi konkrēti rezultāti.

Man liekas, ka to ir iespējams izdarīt ar Zaļo grāmatu, ko jūs veidojat uz rudeni, un šeit es vēlos piebilst divas lietas, kas tuvas manai sirdij un kas, manuprāt, ir būtiskas visas kohēzijas politikas un Leipcigas hartas īstenošanai, ko mēs tik ļoti vēlamies.

Šīs divas lietas ir šādas: pirmkārt, nepieciešamība, ko jūs jau pieminējāt un kuru es vēlos atkārtot spēcīgākiem vārdiem, parādīt, kā dažādu jomu ES politika jāpadara saskanīga pilsētu un piepilsētu teritorijās. Vakar vakarā mēs spriedām par iedzīvotājiem. Vakar pēcpusdienā mēs spriedām par transportu. Pirms tam mēs spriedām par sociāliem jautājumiem. Visi Komisijas ĢD ir iesaistīti, visas dažādās EP komitejas ir iesaistītas ... Tas viss ir jāpieskaņo pilsētas teritorijai un tās apkārtnes zonai. Es ceru saņemt nostāju no Zaļās grāmatas.

Otrā lieta. Kā mēs, Parlaments un Komisija, varētu, piekrītot tam visam, gūt panākumus, ja mūsu darbā nepiedalās Eiropas pilsoņi un valdības? Es jau esmu jums, komisāre, teicis, ka mums jāpieliek milzīgas pūles - un es zinu, ka jūs to mēģināt darīt – komunikācijas jomā, lai tādā veidā visas mūsu runas, visi mūsu komentāri, visas mūsu cerības attiecībā uz kohēziju parādās vārdos un izteicienos, kas iedrošinās valdības rīkoties un pārliecināt, un motivēt mūsu līdzpilsoņus.

Šie ir divi galvenie punkti, komisāre, ko es ceru ieraudzīt Zaļajā grāmatā. Noklausījusies mūs, es ticu, ka jūs mums palīdzēsiet atrast konkrētus izmantojuma veidus.

  Wiesław Stefan Kuc (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem ir izlīdzināt atšķirības atsevišķu valstu un reģionu attīstībā un ienākumos. Šīs atšķirības ir kļuvušas izteiktākas pēdējo gadu laikā, jo pēdējās paplašināšanās kārtās Savienībā ir iestājušās ievērojami mazāk attīstītas valstis.

Tiek vērtēts, ka šīs valstis atpaliek no pārējām par vairāk nekā 15 gadiem. Strauja attīstība ir vienīgais veids, kā izlīdzināt atšķirības. Tas rada ievērojamas problēmas, it īpaši ņemot vērā finanšu resursu samazinājumus un ierobežotās iespējas, kā valstis, kas cenšas virzīties uz priekšu, var tos izmantot. Maz ticams, ka tiks atkārtoti panākumi, ko sasniedza Spānija, Portugāle, Grieķija un Īrija, un noteikti tas nebūs ātri. Tāpat ir maz ticams, ka mēs panāksim Amerikas Savienotās Valstis un Japānu tuvākajā nākotnē. Mums tomēr jāatceras, ka sākums vienmēr ir grūtākais posms, un jāskatās uz Čehijas Republikas pozitīvo piemēru, cik daudz var sasniegt. Mūsu pilsoņu dzīves uzskats ir mainījies un turpina mainīties, kas dod labas cerības nākotnei. Turklāt Lisabonas stratēģija dod skaidras nostādnes mūsu turpmākajai darbībai.

Nobeigumā es vēlos sirsnīgi pateikties mūsu referentiem par viņu paziņojumiem. Es redzu, ka M. Martinez vairs nav sēžu zālē, bet man jāsaka, ka es absolūti nepiekrītu viņa iebildumam.

  Alyn Smith (Verts/ALE). - Priekšsēdētājas kundze, ir jauki redzēt komisāri šeit Parlamentā. Mēs ceram viņu atkal drīz redzēt Skotijā un turpināt mūsu ļoti auglīgo sadarbību šīs politikas jomā.

Pirms es nosaucu savus īsos punktus, es gribu atkārtot P. Guerreiro teikto par atbalstu zivsaimniecības nozarei kohēzijas politikā. Mēs atbalstīsim viņa grozījumus, un es patiešām domāju, ka šai nozarei ir īpaša stratēģiska nozīme mūsu ģeogrāfiskajā situācijā.

Es gribu atsaukties uz referenta aicinājumu pēc labākas statistiskās informācijas, it īpaši, lai sasniegtu un pārraudzītu finansējumu programmu efektivitāti. Šķiet, ir pietiekami skaidrs, ka pie pašreizējā lietu stāvokļa mērķi NUTS I, NUTS II vai pat NUTS III līmenī ir pietiekami plaši un pietiekami sīki sadalīti. Es atzinīgi vērtēju finansējuma plūsmu nākamo virzību vairāk uz tematisku darbību, vai tā būtu Lisabonas darba kārtība, uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšana, P&A veicināšana, pārrobežu sadarbība vai, protams, atbalsts zivsaimniecības nozarei saskaņā ar Lisabonas darba kārtību.

Manuprāt, tā Eiropas Savienībā ir nākotne patiesi dinamiskai kohēzijas politikai, kas ir īsts dārgakmens ES kronī. Tā ir tuvinājusi ES mūsu pilsoņiem, un tā ir pārvērtusi mūs par vienu Savienību, kur dalībvalstis saglabāsies kā dažādu valstu virkne.

Mums ir lielas iespējas padarīt šo politiku vēl iedarbīgāku, un mēs ceram dzirdēt par Zaļo grāmatu komisāres runā.

  Bairbre de Brún (GUE/NGL). - (GA) Priekšsēdētāja kungs, abi šīsdienas ziņojumi parāda kohēzijas politikas nepieciešamību un to, kā šī politika ir jāīsteno. Reģionu līdzsvarota attīstība ir ļoti svarīga. A. Guellec ziņojuma uzmanības centrā bija uzdevums panākt, ka reģionālie fondi ir pietiekami un ka tie efektīvi tiks virzīti uz pilsoņu vajadzību un reģionu vajadzību veicināšanu. Vienīgais veids, kā rīkoties ar kohēzijas politiku, ir izmantot to kā Lisabonas stratēģijas īstenošanas rīku. Es pateicos referentam.

Īrija ir guvusi diezgan daudz labuma no kohēzijas naudas, un, lai citas valstis gūtu tādu pašu labumu, mums jāpanāk, ka palielinātie resursi tiek novirzīti reģionālās attīstības veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai. Jāsamazina plaisa ne tikai dalībvalstu starpā, bet mums ir jāsamazina šīs plaisas arī pašās dalībvalstīs, kā arī plaisas starp reģioniem.

A. Guellec ziņo par Īrijas, Spānijas, Portugāles un Grieķijas iespaidīgajiem pieauguma rādītājiem laikposmā starp 2000. un 2006. gadu. Tomēr viņš ir parādījis, ka par spīti šim pieaugumam reģionu starpā ir liela nevienlīdzība šajās valstīs.

Es pateicos arī G. Kallenbach par viņas ziņojumu, un es īpaši atzinīgi vērtēju uzsvaru, kas likts uz pilsētu vietējo iestāžu lomas pastiprināšanu, lai padarītu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem pieejamu katram pilsonim. Ir nepieciešams palielināt vietējās iespējas, ievērot vides prasības un sabiedrisko pakalpojumu augstus standartus, lai tie būtu vispār pieejami, tā panākot, ka pilsētas vide ir pievilcīga vieta, kur dzīvot un strādāt.

Ilgtspējīga attīstība ir milzīga problēma 21. gadsimta pilsētvides teritorijās, un nostādnes, ko G. Kallenbach mums šodien izklāstīja, var palīdzēt mums stāties pretī šai problēmai.

  Derek Roland Clark (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, šie ziņojumi runā par atšķirību starp lauku un pilsētu ekonomiku, starp bagātajiem un trūcīgajiem, it īpaši Austrumeiropā, un starp maznodrošinātajiem un pārējo sabiedrību.

Domājams, ka atbilde ir plaša kultūras, ekonomisku, tehnisku iespēju un sociālās sistēmas piedāvājumu klāsta nodrošinājums. Ir atzīmēti šādu programmu panākumi Īrijā, Spānijā, Portugālē un Grieķijā, atvieglojot šo nevienlīdzību, un tiek rosinātas līdzīgas stratēģijas, nostādnes un rīcības programmas progresa ģenerēšanai problēmu skartajās teritorijās, jo sevišķi Austrumeiropā. Kā vissvarīgākie tiek minēti kohēzijas fondi. Mēs nokļūstam pie būtības. Šādās programmās trūcīgajām rietumu valstīm dažos pēdējos gados bija EUR 65 miljardi, bet Austrumeiropa ir daudz trūcīgāka nekā šīs valstis jebkad ir bijušas. Tādā veidā šīs subsīdijas – jo tās patiešām tādas ir – tiks ņemtas no tām valstīm, kuras tās vēl saņem, un no katla, kas sarūk arvien mazāks pie mums no ASV nonākušo auksto ekonomikas vēju dēļ.

Par nožēlu visiem pilsoņiem – gan pārtikušajiem, gan trūcīgajiem – šīs subsīdijas ir pašiznīcinošas, jo tās atņem cilvēkiem iniciatīvu un rada atkarības kultūru.

Ja jūs patiešām vēlaties viņiem palīdzēt, ieklausieties Londonas Ekonomikas skolas profesorā J.M. Buchanan. Viņa pētījums skaidri nosaka, ka, „lai palīdzētu trūcīgai valstij, tirdzniecība ir sešreiz vērtīgāka par palīdzību”. Jūs kādreiz to apgūsiet? Vai, citiem vārdiem sakot, ja trūcīgā valstī jūs iedodat izsalkušam cilvēkam zivi, jūs paēdināt viņu vienreiz. Iemāciet viņam zvejot, un viņš būs paēdis vienmēr.

  Rolf Berend (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, tas, ka ceturtajam ziņojumam par ekonomisko un sociālo kohēziju ir svarīga politiska nozīme, noteikti nav nekas tāds, kas atkārtoti būtu šeit jāuzsver. Es piekrītu referentam visos pamata jautājumos un apsveicu viņu par labi veikto darbu. Viņš pareizi uzsver, ka gaidāmās jaunās problēmas var tikt risinātas vienīgi tad, ja kohēzijas politika saglabājas kā Kopienas politika, kas katrā ziņā tāda ir saskaņā ar Līgumu. Tāpēc viņa ziņojums skaidri noraida visus mēģinājumus atgriezties pie šīs politikas nacionalizācijas. Tomēr priekšnosacījums ir līdzsvarots kohēzijas budžets Eiropas Savienībai.

Jā, ir jābūt pieejamiem pienācīgiem resursiem, lai nodrošinātu visu reģionu saskanīgu attīstību ES un nodarbotos ar jaunajām problēmām. Tomēr pastāv arī cits uzskats par izteikumu izvēli ziņojumā attiecībā uz finanšu resursu pieprasījumu kohēzijas politikai pēc 2013. gada. Līdzīgi daudziem saviem kolēģiem, es neuzskatu par pareizu, ka šajā agrajā fāzē, 2008. gadā ziņojumā būtu jāiekļauj sagaidāmais pieprasījums pēc lielākiem finanšu resursiem nākotnē, kaut vai tādēļ, ka mums gluži pamatoti ir jāuzklausa kritika, ka mēs ne vienmēr laikus izmantojam finansējumu, kas jau ir pieejams.

Tāpēc komiteja ir atradusi labu kompromisa formulējumu, kas tomēr ir piemērojams tikai rezolūcijas tekstam un nevis apsvērumiem. Tāpēc mums nevajadzētu iekļaut nekādus pretrunīgus paziņojumus apsvērumos, bet konsekventi jāturas pie formulējuma „atbilstīgi resursi līdzsvarotai kohēzijas politikai”.

Galu galā runa ir par ticamību: pagātnē kohēzijas politika spēja gūt ilgtspējīgus panākumus, un tā spēs to arī nākotnē, ja tai būs atbilstīgi resursi bez mūsu prasībām pēc lielākiem finanšu resursiem šajā fāzē. Komisāre, jūs savā ievada paziņojumā atsaucāties uz atbilstīgiem finanšu resursiem, lai tiktu galā ar nākamajām problēmām. Tas ir labs formulējums.

  Pierre Pribetich (PSE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, rokas ceļ mazpilsētu, cilvēki būvē lielpilsētu. Žans Žaks Ruso (Jean-Jacques Rousseau) noteikti ir atbalstījis integrētu pieeju. Tā ir metode, kas tiešā veidā ietilpst šajā lielpilsētu un nevis fragmentētu mazpilsētu būvēšanas pieejā, kā tas ir noteikts Leipcigas hartā un teritoriālajā pasākumu plānā.

Tāpēc es vēlos pateikties visiem atbildīgajiem, īpaši G. Kallenbach, par viņu izcilo sadarbību, strādājot pie šī uzdevuma. Es atzinīgi vērtēju daudzos priekšlikumus par sociāliem un ekonomiskiem aspektiem, vidi, teritoriālo attīstību un teritoriālo kohēziju, un tāpat arī ciešo uzmanību, kas ir veltīta priekšlikumiem, kuru nolūks ir uzlabot ziņojumu, ko iesniegusi mūsu sociālistu grupa.

Vērīgāka pievēršanās ES politikas teritoriālajai un pilsētvides dimensijai, it īpaši ar integrētās attīstības plānu un labākas sadarbības palīdzību starp pilsētas un piepilsētas zonām, nesīs visus integrētās pieejas labumus. Tomēr sadarbība nedrīkst beigties ar to. Jārada arī nosacījums attiecībām vai kaut kāda veida sakariem starp lauku teritorijām, pilsētu un piepilsētu zonām. Šeit man jāuzsver nozīme, kāda ir lauku teritoriju pievilcības un konkurētspējas stimulēšanai kā rīkam, lai cīnītos pret iedzīvotāju masveida aizplūšanu no laukiem.

Ja būtu jākonkretizē galvenie punkti šajā ziņojumā, kā pirmo es minētu neatliekamo vajadzību radīt dažāda veida transporta tīklu, ko atbalsta Eiropa, lai uzlabotu infrastruktūras, it īpaši tādus videi draudzīgus transporta veidus kā velosipēdus un kājāmiešanu.

Lejupslīdes pazīmju konstatācija noteiktās jomās un pastiprināta darbošanās sociālās integrācijas politikas īstenošanā veido pamatu sabiedriskai politikai, lai samazinātu nevienlīdzību efektīvā veidā un novērstu sociālu atstumtību.

Vēl arvien ir būtiski likt cilvēkus pašā infrastruktūru veidošanas politikas centrā, lai saskaņotu pilsētvides vajadzības ar cilvēku vajadzībām, un vēl jo vairāk, ņemot vērā pašreizējo mājokļu krīzes kontekstu sabiedrībā, kur ne katram ir jumts virs galvas, un liekot lielāku uzsvaru uz cilvēka cienīgu, finansiāli pieņemamu mājokli, un tas ir sociālās integrācijas un dzīves standartu izšķirīgs faktors pilsētās ilgtspējīgas pilsētvides attīstības kontekstā.

Šī iemesla dēļ es aicinu visus savus kolēģus balsot en masse par atbalstu šim ziņojumam, kas demonstrē EP vēlmi atbalstīt visneatlaidīgāko teritoriālās kohēzijas veidu un visaptverošu integrētu pieeju, kas galu galā ļauj mums būvēt lielpilsētu.

SĒDI VADA: MARTÍNEZ MARTÍNEZ
priekšsēdētāja vietnieks

  Elspeth Attwooll (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, ir grūti izdalīt kādu vienu lietu no šiem diviem izcilajiem ziņojumiem, bet es vēlos izteikt īpašu pateicību A. Guellec par plašumu, ar kādu viņa ziņojumā izklāstīts jautājums par atšķirībām reģionu ietvaros.

Jo pat tajos reģionos, kas kopumā var tikt klasificēti kā relatīvi plaukstoši, var tomēr būt noteiktas grupas, kas ir mazāk izdevīgā stāvoklī vai atstumtas. Tas var būt jautājums par viņu teritoriālo novietojumu. Salu un kalnainu, un mazapdzīvotu robežu un nomaļu teritoriju iedzīvotāji var būt šie gadījumi. Tāpat var būt no zvejas vietām atkarīgas kopienas, jo sevišķi tad, kad tās atrodas tāda tipa teritorijās, kā tikko minēts. Tāpēc arī es ļoti ceru, ka Parlaments pieņems 19. un 20. grozījumu, kas mēģina uzlabot viņu stāvokli.

Bet neizdevīga situācija un izstumtība var būt vairāk saistīta tieši ar sociālo līmeni. Es domāju par projektu pie mums mājās Aberdīnšīrā, kas saucas „izdarāms” (Can-Do). Tas piedāvā nodarbošanos cilvēkiem ar mācīšanās grūtībām kārbu un pudeļu šķirošanā pārstrādei. Tas zaudēja tiesības pretendēt uz Eiropas atbalstu, kad finansējums kārtējam posmam tika pārcelts uz tām valsts daļām, kur ir lielāka nabadzība. Bet risks, ka šie cilvēki nonāks sociālā atstumtībā, paliek tikpat liels kā iepriekš.

Abi piemēri rāda, ka mums jāattīsta smalkāka pieeja vajadzības aprēķināšanai, ja mēs gribam mērķtiecīgi virzīt finansējumu tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs. Es lūdzu Komisiju veltīt īpašu uzmanību ziņojumā izteiktajai prasībai pēc uzlabotiem statistikas rīkiem, kas ļautu izdarīt precīzākus kohēzijas apjoma mērījumus un labāk izvērtēt vietējās darbības doto ieguldījumu, kura mērķis ir to sasniegt. Šādi rīki mums ļautu arī precīzi noteikt patiesi nelabvēlīgos gadījumus un lemt, kā vislabāk tajos var rīkoties.

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, kohēzijas politika sniedz izšķirošu ieguldījumu sabiedrības integrācijai Savienības mērogā, kā tas ir uzsvērts ziņojumā. Tomēr administratīvie un procedūru šķēršļi, kas attur reģionus ar vājāku infrastruktūru no mēģinājumiem sasniegt attīstīto reģionu līmeni, turpina vairoties.

Kam ar šādu sarežģītu procedūru Savienības resursu mobilizēšanai ir cerēts palīdzēt? Galu galā ceļu infrastruktūras gadījumā finansējums varētu tikt pārskaitīts tieši attiecīgās iestādes nodaļām, ko kontrolē dalībvalstu institūcijas. Tad nebūtu vajadzīgs gaidīt vairākus gadus, lai notiktu celtniecība vai remonta darbi.

Protams, citi principi ir jāpiemēro attiecībā uz privātām personām juridiskām firmām un asociācijām. Ja mēs patiesi gribam kaut ko sasniegt mazāk attīstītos reģionos, mums jāpārskaita mērķtiecīga palīdzība vietējo iestāžu budžetos, pat ja nav ieguldījuma no viņu pašu resursiem, jo dažreiz viņi nevar atļauties pat nelielu ieguldījumu, jo viņi ir tik nabadzīgi.

  Jan Olbrycht (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, A. Guellec ziņojums sniedz Eiropas Parlamenta nostāju par ceturto ekonomiskās un sociālās kohēzijas ziņojumu. Tajā ir dota informācija un analīze par kohēzijas politikas efektivitāti. Atbilstīgi pieņemtajai procedūrai, tas pārstāv pirmo posmu debatēs par kohēzijas politiku jaunajā plānošanas periodā. Tāpēc A. Guellec kunga ziņojums dod ierosinājumus, kā arī atzinumus par analīzi.

Debatēm par kohēzijas politikas nākotni ir jāņem vērā jaunie nosacījumi un problēmas. Lisabonas stratēģijas īstenošanas gaita, klimata pārmaiņas, maiņas enerģētikas politikā un rēķināšanās ar migrācijas procesu ietekmi nozīmē, ka Eiropas Savienība stāv jaunu problēmu priekšā. Tas viss arī nozīmē, ka ir jārīkojas, lai samazinātu jaunas atšķirības attīstībā. Acīmredzami rodas jautājums par to, kādas darbības jāfinansē no kopējiem fondiem un kas jāuzsāk kā Savienības politika.

Debatēs par kohēzijas politikas nākotni mēs pievēršamies debatēm par Eiropas Savienības nākotni. Mēs bieži runājam par tā saukto rīcības Savienību vai rezultātu Savienību un tādu Savienību, ko novērtē un pieņem tās pilsoņi.

Vienlaikus mēs apzināmies, ka tā sauktie reformisti rosina jaunus risinājumus, piemēram, tādus kā kohēzijas politikas atkārtota nacionalizēšana. Būtībā tas beigtos ar solidaritātes politikas noliegumu. Mums jāatceras, ka dalībvalstis īsteno pašas savu iekšējo politiku, lai sašaurinātu atšķirības, un ka tās to dara neatkarīgi no Eiropas finansējuma, izmantojot pašas savus resursus. Tāpēc bagātākās valstis izrādās visveiksmīgākās. Patiesībā nacionalizēšana nozīmēs kohēzijas politikas ierobežošanu, un mums jāpretojas tam. Tādēļ, ja mēs gribam radīt tā saukto rezultātu Savienību jeb rīcības Savienību, mums ir jāstiprina kohēzijas politika.

  Evgeni Kirilov (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, ceturtais kohēzijas ziņojums liecina par ES kohēzijas politikas pozitīvo ietekmi, tāpēc ES arī turpmāk jāpalīdz ES reģioniem, lai sasniegtu ekonomisku un sociālu uzplaukumu un konverģenci.

Mēs risinām jaunas problēmas un esam vienojušies, ka mūsu centieni jāvirza šo risinājumu gultnē. Tomēr es gribētu uzsvērt problēmu, kurai mēs pievērsāmies 2007. gada jūlijā rezolūcijā, ko pieņēma par visnabadzīgākajiem reģioniem ES. Diemžēl turpmāk vairs nekāda vērība netika veltīta šim svarīgajam jautājumam. Tāpat kā attālākajiem reģioniem ir bijusi īpaša stratēģija, mums tagad ir vajadzīga prioritāra rīcība un stratēģiska pieeja viszemāk attīstītajiem reģioniem, lai pārvarētu to īpašās grūtības, kas ir sociāli ekonomisku problēmu un teritoriālu un vides īpatnību kopums. Es ceru, ka komisāre pievērsīsies šim jautājumam Zaļajā grāmatā.

Tāpēc es stingri atbalstu kohēzijas politikas nākamo īstenošanu trīs dimensijās – ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā, - kas varētu būt veiksmīgs Eiropas Savienības solidaritātes principa piemērs.

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt abus referentus. A. Guellec ziņojums uzskatāmi parāda to, ka, lai gan ekonomiska konverģence notiek dalībvalstu starpā, tomēr arī paplašinās reģionālas un vietējas atšķirības.

Šī situācija nonāk pie kohēzijas politikas pašas būtības un skaidri norāda uz vajadzību iekļaut svarīgu teritoriālo dimensiju visu jomu politikā, bet it īpaši Lisabonas stratēģijā. Es esmu redzējusi, kā šāda situācija rodas manā valstī, Īrijā, kur konverģence ar ES vidējo ir sasniegta – pat pārsniegta, - bet kur ekonomiskā plaisa starp dažādiem reģioniem paplašinās. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai šī plaisa neturpina paplašināties, un viens no veidiem, kā to panākt ir palielināt ieguldījumus inovācijā, pētniecībā un attīstībā reģionos, kas atpaliek.

Es gribu pateikties A. Guellec par to, ka viņš ir pieņēmis manu ierosinājumu par sociālā kapitāla nozīmi reģionālās ekonomiskās izaugsmes palielināšanā. Mēs visi apzināmies nozīmi, kāda ir fiziskam kapitālam, dabas kapitālam un cilvēku kapitālam kā ekonomiskās izaugsmes un attīstības pamatam. Tomēr sociālais kapitāls, kas ir latentais resurss, kurš veidojas, grupām sadarbojoties, dod pievienoto vērtību. Dati ANO Rokasgrāmatā, kas doti par daudzām valstīm, norāda, ka sociālā kapitāla ieguldījums ekonomiskajam pieaugumam ir aptuveni 5 % robežās no IKP.

Nobeigumā, atbildot uz D.R. Clark komentāru ar domu, ka mums vajadzīga „tirdzniecība, nevis palīdzība”, es teiktu, ka Eiropas Savienībā mēs veicam abas – gan tirdzniecību vienotajā tirgū, gan mērķtiecīgu palīdzību, kur tā nepieciešama. Tas ir abu pasauļu labākais variants.

  Bogusław Rogalski (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Šī ziņojuma apjoms ir tik plašs, ka es savā komentārā aprobežošos ar pāris jautājumu.

Viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras Savienības attīstība, ir strauja apbūvētu teritoriju izplešanās līdz ar energoresursu patēriņu, transportu un tādām demogrāfiskām izmaiņām kā, piemēram, apdzīvotības samazināšanās dažās Savienības daļās un atšķirību palielināšanās starp bagātākajām un ne tik turīgajām teritorijām. Integrētas attīstības politika, kas vērsta galvenokārt uz infrastruktūras modernizēšanu, enerģētikas efektivitātes uzlabošanu un lēta, videi draudzīga transporta ieviešanu, palīdzēs nodrošināt pēctecību šajā jomā.

Otram šīs stratēģijas mērķim būtu jāpievēršas lauku teritoriju attīstībai, lai padarītu tās konkurētspējīgākas un tādā veidā palēninātu apdzīvotības samazināšanos šajās teritorijās, kas ir tik nozīmīgas jaunajam dalībvalstīm. Es vēlos arī pievērst uzmanību tam, cik svarīga ir sadarbība starp pilsētu un lauku teritorijām, lai veicinātu visas teritorijas attīstību kopumā. Informācijas un saziņas tehnoloģiju pieejamībai ir jāpiešķir izšķirīga loma, veidojot teritoriālo kohēziju un attīstot atsevišķas teritorijas, un tieši te pašlaik ir mūsu vislielākā problēma.

  Markus Pieper (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms attiecībā uz G. Kallenbach ziņojumu un Leipcigas hartu, jā, mums jāskata teritoriālais plānojums plašākās Eiropas sakarībās. Bet vai tam ir vajadzīgas jaunas Eiropas pilnvaras attiecībā uz mājokļu politiku un teritoriālo plānojumu? Manuprāt, tā ir ļoti liela jautājuma zīme. Attiecībā uz A. Guellec ziņojumu un īpaši nākamās struktūrpolitikas izredzēm, globalizācijas radītās reģionālās problēmas, demogrāfija, klimata pārmaiņas, migrācija un tā tālāk, visas ir precīzi aprakstītas. Tas pats attiecas uz politiskajām izredzēm.

Mums jāturas pie izmēģinātajiem un pārbaudītajiem strukturālās politikas mērķiem, un mums jāpapildina tie ar šiem jaunajiem komponentiem. Es atzinīgi vērtēju integrēto pieeju, ko referents aizstāv, arī attiecībā uz problēmām, kas rodas lauku attīstībā. Tomēr mums vispār principā būtu jāpievēršas un jāvelta vairāk uzmanības ar šīm programmām radītajai Eiropas pievienotajai vērtībai. Vai tas būtu sakarā ar kohēziju, inovāciju vai starpvalstu finansējumu, Eiropai jāsniedz atbalsts vienīgi tur, kur mēs varam patiešām dot ilgtspējīgu Eiropas ieguldījumu.

Lai gūtu panākumus nākotnē, mums jāskatās kritiskāk uz instrumentiem, kas līdz šim ir piešķirti. Subsīdija vienas reizes darbībai nerada nekādu pievienoto vērtību Eiropai, bet pētniecības, izglītības un infrastruktūras ilgtermiņa paplašināšana noteikti to rada! Mēs varam vienīgi veicināt struktūrpolitikas efektivitāti, palielinot pārredzamību finansējuma piešķīrumos un izmantojot ietekmes mehānismus, piemēram, finansējot aizņēmumus, un paplašinot publiski privāto partnerību.

Lai gan šeit mēs noteikti neesam izmantojuši visas savas iespējas, es nevaru atbalstīt referenta nepamatoto prasību pēc vairāk naudas, sākot ar 2014. gadu. Mums jānovērtē vispirms pašreizējais laikposms, un mums jāizlieto savi instrumenti efektīvāk, risinot tādas problēmas kā klimata pārmaiņas un demogrāfija. Tad mēs varam sākt pieprasīt ieguldījumu no budžeta.

Neaizpildīto čeku nākotnei, ko pašlaik ziņojumā pieprasa, patiešām nevar uztvert nopietni. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt mūsu grozījumu balsošanā.

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, vispirms man jāapsveic referents un manas grupas ēnu referente, A. Guellec un I. Garcia, par ziņojuma kvalitāti un viņu atvērtību dialogam par kohēziju.

Šis ziņojums pareizi atzīst milzīgās pūles, kas ir veltītas (it īpaši Portugālē, Spānijā, Grieķijā un Īrijā) izaugsmei un kohēzijai. Tomēr šīs pūles ir jāturpina un jāpaplašina ne tikai tajās valstīs, kurās visvairāk trūkst solidaritātes un kohēzijas, bet arī noteiktos reģionos tajās valstīs, jo bagātības izvērtēšanas process nevar pilnībā būt atkarīgs vienīgi no IKP, bet tas jāattiecina uz citiem kritērijiem.

Šajā sakarā es taisīju ieguldījumus, kuru mērķis bija skaidri atzīt nošķirtību un tālu atrašanos kā faktorus, kas kavē attīstību. It sevišķi saskaņā ar EK Līguma 299. panta 2. punktu un kā to teica komisāre D. Hübner, pieejamības problēmas veido vienu no galvenajiem šķēršļiem attīstībai. Tieši tāpēc ir svarīgi pielāgot Kopienas politiku tā, lai tiktu ņemts vērā šis kavēklis, ko rada nošķirtība un tālā atrašanās.

  Samuli Pohjamo (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, es vēlos ienest šajās debatēs ziemeļniecisko viedokli. Ir svarīgi, ka pastāvīgās ziemeļu problēmas – lielie attālumi, aukstais klimats un mazs apdzīvotības blīvums – tiek ņemtas vērā turpmāk kā faktori, kam vajadzīgs tikpat daudz atbalsta kā kalnu reģionu vai salu problēmām.

Ir vērts arī atcerēties, ka ziemeļu reģioni ražo pievienoto vērtību tādās jomās kā izrakteņu ieguve, kokapstrāde un tūrisms. Pētniecība ziemeļos un jauno tehnoloģiju izmantošana sadarbībā ar universitātēm, uzņēmējdarbību, sabiedrisko sektoru un patērētājiem pastāvīgi rada svaigas un svarīgas inovācijas, kas dod labumu visai Eiropai.

Es gribu ikvienam atgādināt arī par iespējām, ko dod Baltijas stratēģija savienojumā ar Ziemeļu dimensiju, piemēram, energoresursu izmantošanā Barenca jūras reģionā.

Visbeidzot es gribu apsveikt referentus par viņu izcilajiem ziņojumiem un pateikties komisārei D. Hübner par viņas ieinteresētību Savienības visattālākajā ziemeļu nostūrī.

  Emmanouil Angelakas (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, arī es vēlos apsveikt abus referentus par viņu ļoti svarīgajiem ziņojumiem.

Kohēzijas politika ir svarīga, jo tā ir palīdzējusi daudzu reģionu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Tā ir mazinājusi plaisas starp reģioniem, tuvinājusi reģionus normai un mazinājusi atšķirības starp tiem.

Daudz vēl ir jādara. Vienāda attīstība vēl nav sasniegta. Ir atšķirības, kas daudzos gadījumos ir saasinātas. Katra doma par atkārtotu kohēzijas politikas nacionalizēšanu būtu jānoraida. Jaunas dalībvalstis ir pievienojušās ar reģioniem, kas atrodas tālu no normas. Pie termina „teritoriālā kohēzija”, kā tas aprakstīts Lisabonas līgumā, ir vēl jāstrādā un turpmāk jāanalizē.

Nobeidzot, īpaša uzmanība būtu jāveltī izolētiem reģioniem un salām, piemēram, Grieķijā, kur kohēzijas politika dos nozīmīgu palīdzību vietējiem iedzīvotājiem palikt savās vietās, atrast nodarbošanos, piekļūt jaunai tehnoloģijai un profesionālām iespējām un ievērot Kopienas normu.

Šo iemeslu dēļ nosacījumi kohēzijas politikas ziņojumā ir pareizi: finansējumam ir jābūt nodrošinātam un palielinātam, pat laikposmā pēc 2013. gada. Problēmas ir nozīmīgas, un kohēzijas politikai nav jāpārtrūkst vai jākavējas finansiālas neatbilstības dēļ, kad visas puses atzīst tās lietderību.

Noslēgumā es arī atzinīgi vērtēju komisāres D. Hübner šīsdienas paziņojumus un Komisijas apņēmību turpināt kohēzijas politikas attīstīšanu. Mēs ar interesi gaidām Zaļo grāmatu un secinājumus, kas tajā būs.

  Andrzej Jan Szejna (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, sociālo un ekonomisko atšķirību samazināšana Eiropas reģionu starpā ir Eiropas Savienības pamatmērķis. Mūsu mērķis ir radīt Eiropu, kur visi reģioni ir vienlīdzīgi.

Pēc pēdējās paplašināšanās ir kļuvis vēl jo nepieciešamāk stiprināt kohēzijas mērķi. Iemesls tam ir, ka saskaņā ar noteiktiem vērtējumiem pie pašreizējiem ekonomiskā pieauguma tempiem tādām valstīm kā Polija, Bulgārija un Rumānija būs vajadzīgi vairāk nekā 15 gadi, lai sasniegtu IKP līmeni, kas vienāds 75 % no Savienības vidējā līmeņa.

Pilnīgs struktūrfondu izmantojums saskaņā ar Kopienas likumdošanu ir sine qua non sociālo un ekonomisko atšķirību samazināšanai Eiropas reģionu starpā. Tas it sevišķi attiecas uz jaunajām dalībvalstīm. Pēdējās izjūt daudzas problēmas. Piemēram, Polijas vietējām iestādēm nesen bija jātiek galā ar grūtībām, ko radīja ilgstošais eiro vērtības kritums salīdzinājumā ar Polijas valūtu, tādējādi samazinot faktisko vērtību reģionālo projektu īstenošanai piešķirtajam Savienības finansējumam, kas jau bija apstiprināts.

Turklāt darbaspēka un ražošanas izmaksas Eiropā pastāvīgi aug, kas noved pie ieguldījumu izmaksu pieauguma, ko finansē no Eiropas resursiem, un šī finansējuma reālās vērtības samazināšanās. Tādējādi daudzu Savienības projektu īstenošana ir apdraudēta.

  Sérgio Marques (PPE-DE). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, Man vispirms ir jāizceļ izcilais darbs, ko veicis A. Guellec, un inteliģentais un noteiktais veids, kā viņš uzsvēra un aizstāvēja solidaritātes politikas optimizāciju un pastiprinājumu attiecībā uz Eiropas reģioniem pēc 2013. gada.

Patiesībā ar šo ziņojumu vairāk nekā ar kohēzijas politikas ietekmes izvērtējumu 2000.-2006. gadam mēs esam sākuši debates par to, kāda veida kohēzijas politiku mēs gribam pēc 2013. gada. Man attiecīgi ir jāsniedz viens komentārs par tagadni un trīs par nākotni.

Mans pirmais komentārs ir šāds: kā to rāda ceturtais ziņojums, kohēzijas politika vēl joprojām ir būtiska attīstības līmeņu starpības mazināšanai dažādos reģionos un visneattīstītāko, atpalikušo reģionu rosināšanai vai, citiem vārdiem sakot, tādas Eiropas Savienības radīšanai, kas ir saskanīgāka un dzīvotspējīgāka, un ar lielāku solidaritātes izjūtu. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka papildus šim būtiskajam mērķim kohēzijas politika ir devusi izšķirīgu ieguldījumu iekšējā tirgus izveidē un paplašināšanā, veiksmīgās paplašināšanās kārtās, vienotas valūtas radīšanā un nostiprināšanā un pilsoņu arvien pieaugošā sevis identificēšanā ar Eiropas Savienību.

Mans otrs komentārs ir, ka kohēzijas politikai tagad jāuzlabo sava loma, ko palielina un pastiprina kohēzijas jaunā teritoriālā dimensija, kas ierakstīta Lisabonas līgumā, izmantojot teritoriju daudzveidības un savstarpējās papildināmības dotās priekšrocības un stingri turoties pie mērķa par policentriskas Eiropas Savienības attīstību.

G. Kallenbach ziņojums, ko es arī apsveicu, piedāvā dažus labus norādījumus šajā sakarā.

Mans trešais komentārs ir par to, ka kohēzijas politikai arvien vairāk ir jāietver un jāatbild uz tādām pašreizējām problēmām kā globalizācijas, migrācijas, iedzīvotāju novecošanās, klimata pārmaiņas, energoresursu diversifikācijas, pētniecības un tehnoloģijas attīstības radītajām problēmām. Lai saglabātu sakarību, mums tāpēc jāparedz palielināti resursi pastiprinātai reģionālajai politikai.

Nobeidzot, būs nepieciešama jauna perspektīva visattālākajiem reģioniem, lai garantētu, ka tie var vēl joprojām justies ērti Eiropas teritorijā. Būs svarīgi atrast jaunas atbildes tām nopietnajām problēmām, piemēram, izolācijai, pieejamības trūkumam un pazeminātai konkurētspējai, kas sagaida šos reģionus.

  Gábor Harangozó (PSE). - (HU) Pateicos jums, priekšsēdētāja kungs. Komisāres kundze, dāmas un kungi, es vēlos apsveikt G. Kallenbach un A. Guellec par viņu izcilajiem ziņojumiem, kas abi ir atskaites punkti debatēs par kohēzijas politiku.

Mūsu reģionu attīstībā pastāv nozīmīgas atšķirības, bet ja mēs ieskatāmies dziļāk, ir pat dziļākas plaisas starp atsevišķām jomām reģionu ietvaros. Mēs neesam spējuši pienācīgi risināt lauku nabadzības likvidēšanu un atpalikušo jomu sakārtošanu lauksaimniecības politikas ietvaros. Šajā jomā ir vajadzīga daudz lielāka piepūle atjaunotas, integrētas kohēzijas politikas sistēmā, kas spēj mainīt negatīvos procesus nabadzībā grimstošās teritorijās.

Ir jāstiprina sinerģija starp kohēziju un konkurētspējas atbalstīšanu, jo tās nevar savstarpēji vienu otrai pakļaut. Ir parādījušās tādas jaunas problēmas kā novecošana vai pat energoresursu efektivitāte un klimata pārmaiņa, ar ko mums visiem jārēķinās. Šī iemesla dēļ ir svarīgi veicināt kohēzijas politiku, un mums ir jānoraida tās novirzīšanu uz valsts līmeni. Ja mēs liksim solidaritāti un kohēziju Eiropas projekta centrā, Savienība būs patiešām stipra un konkurētspējīga. Paldies par jūsu uzmanību.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Dāmas un kungi, pilsētvides teritorijas labi plānota un atbildīga attīstība kļūst ārkārtīgi svarīga, it īpaši ņemot vērā tādas problēmas kā pilsētu transporta tīklu pārslogojumu, kaitējumu videi un zemes attīstību. Tāpēc es ļoti atzinīgi vērtēju teritoriālā pasākumu plāna un Leipcigas hartas pieņemšanu.

Pilsētām ir unikāla atbildība par klimata aizsardzību: šai aizsardzībai ir jākļūst par prioritāti visos politikas līmeņos. Pilsētas varētu palīdzēt atrisināt slikto stāvokli satiksmē un pazemināt globālās izplūdes, kas rada siltumnīcas efektu, piemēram, savstarpēji savienojot dažādus transporta veidus un attīstot infrastruktūru velosipēdistiem un kājāmgājējiem. Es arī iesaku, lai pilsētas izvēlas energoefektīvas celtnes un izmanto jau esošās celtnes jauniem nolūkiem, nevis attīsta jaunu celtniecību.

Es gribu uzsvērt, ka ne tikai lielpilsētu reģioni, bet arī piepilsētu teritorijas veiksmīgi pilda kohēzijas mērķus. Tāpēc es vēršos pie Komisijas, aicinot pārraudzīt šādus sekmīgus projektus un, pamatojoties uz tiem, izstrādāt attīstības modeli mazākām un vidējām pilsētām ārpus lielpilsētu teritorijām. Viena no Eiropas īpatnībām par spīti tās relatīvi mazajam izmēram ir tās ģeogrāfiskā daudzveidība. Tāpēc ir nepieciešams uzmanīgi attiekties pret unikālām reģionālām iezīmēm un to radītajām atšķirībām un dot cilvēkiem dažādos reģionos izdevību izmantot unikālās iespējas un potenciālu, ko piedāvā teritorijas, kur viņi dzīvo. Man šķiet arī ļoti svarīgi iekļaut mūsu politikas mērķos vajadzību risināt teritoriālos jautājumus attiecībā uz salām un kalnu apvidiem, robežu reģioniem un reģioniem ar zemu iedzīvotāju blīvumu, lai tiktu arī veicināta dzīves kvalitāte cilvēkiem, kas tur dzīvo.

Nobeigumā es gribu uzsvērt, ka pilsētvides attīstībai jānotiek saskaņā ar integrētu un labi koordinētu stratēģiju, ko atbalsta visos līmeņos gan valdība, gan privātais sektors.

  Miloš Koterec (PSE). - (SK) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Mēs debatējam par ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju un G. Kallenbach un A. Guellec ziņojumiem laikā, kad jau sāk veidoties pirmie temati 2014.-2020. gada budžeta plānam

Es gribu saistīt šīs abas lietas un uzsvērt šādas saites svarīgumu. Man nav bail, ka kohēzijas politikas finansējums pazudīs no budžeta plāna, bet es negribētu redzēt, ka šī finansējuma apjoms nākamā budžeta darbības laikā kaut vai kādā veidā samazinātos. Turklāt, kā referenti pareizi norādīja, joprojām pastāv būtiskas reģionālas atšķirības, tostarp strukturālas problēmas, un tā kā situācija ir pasliktinājusies sakarā ar paplašināšanos, ir nepieciešams apsvērt lielāka svara piešķiršanu šai budžeta sadaļai.

Kā ziņojumos pareizi ir norādīts, situācija ir tik sarežģīta, ka mēs to nevaram atrisināt Komisijas līmenī. Lai gan dalībvalstu valdībām ir svarīga loma šajā jautājumā, kļūst arvien skaidrāks, ka nebūs iespējams šo problēmu atrisināt bez reģionālo un vietējo iestāžu līdzdalības. Viņu nozīme ir ne tikai sinerģijas iespējā starp viņiem un valdību, pieņemot lēmumus par viņu teritoriju attīstības jautājumiem, bet arī atbildībā par šo attīstību un galu galā, kas nav mazsvarīgi, atbildes reakcijas nodrošināšanā par attīstības un kohēzijas norisi.

Kurš var sniegt vairāk informācijas par reālo attīstību reģionā, ja ne cilvēki, kas tajā dzīvo? Tāpēc es vēršos pie Komisijas, aicinot ne tikai iekļaut tās pārraudzības procesā makroekonomiskos rādītājus, bet būt radošiem un izmantot šādu informāciju...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  James Nicholson (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu apsveikt referentus par viņu izcilajiem ziņojumiem. Es gribu arī teikt, ka es saprotu degsmi, kas ir deputātiem no jaunajām dalībvalstīm. Es zinu, ka nepavisam nav viegli apmierināt jūsu vēlētājus tur jūsu pašu dalībvalstīs, bet jūs tagad esat Eiropas Savienības daļa un kā tāda, tāpat kā mēs visi pārējie, jūs dažreiz nesaņemsit visu, ko jūs vēlētos vai gribat.

Man jāsaka tiem, kas tikai spēlējas ar vārdiem, ka starpība starp lielākiem resursiem un pietiekamiem resursiem ir patiešām ļoti maza. Es noteikti atbalstīšu formulējumu „pietiekami resursi”.

Dažreiz ir gudri atzīt, ko esat sasnieguši un to izmantot. Es personīgi atbalstu šoreiz vārda „pietiekams” lietojumu, it īpaši, kad daudzi fondi tajās jomās nav iztērēti. Es tikai vēlos, kaut manam reģionam būtu puse tādas veiksmes – mums tās nebija – panākt šādu palīdzību. Mēs tagad esam tik tālu atpalikuši, kā bija dažas valstis, par kurām mēs runājam.

  Stavros Arnaoutakis (PSE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, arī es vēlos apsveikt referentus par viņu izcilo darbu pie šiem diviem ziņojumiem.

Eiropas Parlaments vēlreiz apstiprina savu skaidro nostāju par kohēzijas politikas svarīgumu un nozīmi, kas tuvina Eiropu tās pilsoņiem. Šī ir politika ar ļoti skaidru pievienoto vērtību visai ES. Nākotnē šī politika ne tikai ir jāuztur, tā ir jānostiprina ar vajadzīgajiem resursiem.

Abi ziņojumi norāda uz šo pieeju. Es vēlos izcelt, cik svarīga ir:

- partnerība un vietējo iestāžu piedalīšanās it īpaši, visos līmeņos,

- sinerģija starp Kopienas politiku, it īpaši kohēzijas politiku, un lauku attīstības politiku,

- politikas un darbības plānošana, lai veicinātu ES teritoriju policentrisku attīstību, īpaši uzsverot laukus,

- mazo un vidēja lieluma pilsētu iespējamā svarīgā loma un nobeigumā

- daudzos ES reģionos pastāvošās iekšējās nevienlīdzības, jaunatnes bezdarba un augsta nabadzības līmeņa apkarošana.

  Rumiana Jeleva (PPE-DE). - (BG) Neskatoties uz pastāvošo viedokļu dažādību, atcerēsimies kohēzijas politikas un tās mērķu raison d’etre, t.i., tā iemieso cerības uz lielāku uzplaukumu un labāku visas Eiropas nākotni.

Visi eiropieši cenšas pēc labākas dzīves, un kohēzijas politika ir instruments viņu atbalstam šajās pūlēs. Atcerēsimies, ka ir Eiropas Savienībā ir lielas atšķirības un vienlaikus finanšu resursiem ir tieksme sarukt.

Tāpēc es domāju, ka kohēzijas politika ir jāveicina un jāstiprina. Es arī uzskatu, ka ir vērts nodrošināt tās optimālu īstenošanu. Dažas procedūras un noteikumi vēl ir ļoti sarežģīti un - iespējams, šī iemesla dēļ – neefektīvi. Tāda procedūra kā vispārējs kohēzijas politikas pārskats varētu dot ieguldījumu tās vispārējam uzlabojumam par labu visiem eiropiešiem.

Nobeigumā es gribu atkārtot kohēzijas politikas svarīgo nozīmi vismazāk attīstītajiem reģioniem. Pilsoņi, kas tur dzīvo, tic ES atbalstam. Mēs nedrīkstam viņus pievilt.

  Jamila Madeira (PSE). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kohēzijas politikai, kas ir Kopienas politika par excellence, ir jāpilda svarīga loma, lai sasniegtu Eiropu, kas piedāvā solidaritāti, kas ir tuva tautai un kas pārstāv un aizstāv ikvienu. Tā skaidri manifestē Savienības nozīmi katra Eiropas pilsoņa ikdienas dzīvē.

Paplašināšanās līdz 27 ienesa izmaiņas Eiropas raksturojumā. Tagad izvirzāmie mērķi atšķiras no mērķiem, kas pastāvēja tās rašanās laikā. Problēmas, uz kurām mums tagad jāreaģē, piemēram, globalizācija, iedzīvotāju skaita samazināšanās, noteiktu reģionu pārtuksnešošanās vai klimata maiņa, kopā ar lielāka biežuma un apjoma dabas katastrofām, ir daudz kategoriskākas un prasa no mums lielāku pūles.

Inovācija arī dod šai politikai jaunus mērķus, bet , neskatoties uz problēmu un Savienības palielināšanos, tās budžets nav proporcionāli palielinājies. Tomēr tas ir ticis pielāgots solidaritātes vārdā, kas ir novedis, piemēram, pie tā, ka reģioni, kas iepriekš bija 1. mērķī, tagad tiek uzskatīti kā bagāti reģioni, kam nav tiesību pretendēt statistiskā iespaida dēļ.

Tāpēc ir obligāti jāpanāk, ka atšķirības tiek samazinātas ar atbilstīga budžeta pieejamību, lai noteikti reģioni šajā plašajā Savienībā nav jāpamet vieni to liktenim.

Lisabonas līguma pieņemšana pastiprināja šo vajadzību un stingri nostiprināja tiesību aktā teritoriālo kohēziju, kas ir kohēzijas politikas vissvarīgākais aspekts. Ir būtiski, ka šī politika risina ne tikai ekonomisko un sociālo kohēziju, bet arī reģionu solidaritāti ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Catherine Stihler (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju iespēju īsi izteikties par kohēzijas politikas nākotni, kam ir izšķirīga nozīme kā vecajām, tā jaunajām dalībvalstīm.

Es strādāju cieši kopā ar Skotijas vietējās pašvaldības darbiniekiem par jautājumiem, kas viņus nodarbina, un priecājos, ka Skotijas Vietējo iestāžu apvienība (COSLA) nesen atzinīgi novērtēja ES Līguma projektu attiecībā uz vietējo pašvaldību. Līgums atzīst vietējās pašvaldības principu, kā arī teritoriālās kohēzijas principu.

Man nebija nekāds pārsteigums, ka reģionālā politika bija to piecu galveno jomu vidū, par kurām nesen ar mani sprieda COSLA. Sakarā ar to, ka ES strukturālie naudas līdzekļi un finansējums ir mazāks, reģionālās attīstības naudas līdzekļi ir mērķtiecīgāk jāvirza – kā to ir teikuši daudzi runātāji – uz vietējām jomām un vietējām iestādēm, kam jābūt galvenajām šī finansējuma sniedzējām. A. Guellec ziņojums pastiprina vietējo iestāžu lomu strukturālo fondu izsniegšanā – galu galā mēs riskējam, aizmirsdami, ka visa politika ir vietēja.

  Maria Petre (PPE-DE). - (RO) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, ziņojumi, par ko mēs debatējam un par kuriem es apsveicu abus referentus, izvirza dažus, manuprāt, ārkārtīgi svarīgus jautājumus: jautājumu par partnerību starp pilsētu un lauku teritorijām līdzsvarotai un ilgtspējīgai visas teritorijas attīstībai, jautājumu par pilsētvides haotisku izplešanos, kas rada ainavas sadrumstalotību, kā arī ilgstošu zemes atsavināšanu.

Visas šīs lietas kopā ar klimata pārmaiņām un iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku teritorijās ir problēmas, ko esam spiesti ņemt vērā gan Eiropas līmenī, gan vietējo pašvaldību līmenī, kas vada šo politiku.

Es kā Rumānijas Parlamenta deputāte stingri atbalstu domu, ka ne tikai lielpilsētu teritorijās ir inovāciju potenciāls, un aicinu Komisiju strādāt intensīvāk, veidojot attīstību mazām un vidēji lielām pilsētām lauku teritorijās.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). - (PL) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Ceturtais ziņojums par ekonomisko un sociālo kohēziju ir sīkāk izstrādāts nekā iepriekšējie. Tas pamatojas uz daudziem rādītājiem un dod noderīgus salīdzināmus datus attiecībā arī uz tādām valstīm kā Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Ķīna un Indija.

Jau kopš ieceres kohēzijas politikai ir bijusi svarīga nozīme, stiprinot visu dalībvalstu spēju nodrošināt saskanīgu attīstību un radīt jaunas un pastāvīgas darba vietas. Ir vēl diezgan pāragri vērtēt kohēzijas politikas rezultātus Savienības jaunajās dalībvalstīs, bet bažas rada acīmredzamie kavējumi pašreizējā strukturālā finansējuma izlietojumā tajās valstīs. Konverģence valstu starpā bieži maskē atšķirību padziļināšanos starp reģioniem un to iekšienē. Reģionālās un vietējās atšķirības rodas daudzās jomās, ietekmējot nodarbinātību un arī ražīgumu, ienākumus, izglītības līmeni un jaunrades potenciālu.

Sociālā integrācija un vienlīdzīgu iespēju politika ir jāņem vērā katrā īstenošanas pakāpē projektos, kas ir uzsākti kohēzijas jomā. Es ticu, ka finanšu perspektīvas nākamais pārskats rezultātā panāks to, ka vajadzīgie budžeta resursi, lai spētu risināt jaunās kohēzijas politikas drosmīgos uzdevumus, būs pieejami paplašinātajai Savienībai, tādējādi nodrošinot, ka visi pilsoņi...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Daniel Dćianu (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es uzslavēju abus ziņojumus, bet vienlaikus gribu pievērst uzmanību pretējam uzskatam, saistot rūpniecības pārvietošanu ES iekšienē ar strukturālā un kohēzijas finansējuma politiku.

Strukturālos fondus var skatīt kā vispārēju subsīdiju, ko ES piešķir mazāk attīstītajām jomām. Vai mums būtu jāsaprot, ka šo reģionālo kohēzijas politiku apšauba vadoši politiķi vadošās ES dalībvalstīs? Kam ir jānotiek? Vai ES mazāk attīstītās dalībvalstīs jomām būtu jāpārtrauc infrastruktūras attīstība, baidoties no pārmetumiem par negodīgu konkurenci?

Es atsaucos uz Financial Times rakstu, kas publicēts aizpagājušajā pirmdienā par to, ka tirgus ekonomikai nav jābūt džungļiem. Sabiedriskai politikai patiešām ir jāpilda uzdevums, un ne tikai sociālu iemeslu dēļ. Tomēr mums jānoturas līdzsvarā, jo nav šajā pasaulē nekļūdīgas vietējās vai valsts ekonomikas, un tomēr, lai cik liela nebūtu mūsu ticība sociālam taisnīgumam, ne visi pilsoņi vienmēr var būt uzvarētāji vienā un tajā pašā laikā, tajā pašā vietā un visu laiku.

  Antonio De Blasio (PPE-DE). - (HU) Pateicos jums par doto vārdu, priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Nevar būt šaubu par kohēzijas politikas nozīmību un panākumiem. Es jūtu, ka ziņojums to atbalsta, par to es gribu apsveikt referentu.

Tās mērķis ir radīt reālu saskaņotību, bet ir svarīgi, lai tai atvēlētās summas tiek izmantotas efektīvi. Es esmu pārliecināts, ka projekts, kas gaida uz īstenošanu, nekļūst vērtīgs tikai tādēļ vien, cik lielu materiālo līdzekļu summu mēs tam atvēlam, bet tā vērtība ir atkarīga no tā, cik tas ir efektīvs.

Efektivitāti var mērīt divos veidos: kā tas kalpo izlīdzināšanai un cik labi dotās naudas summas ir izlietotas līdzīgām lietām konkrētās valstīs. Galu galā noteikts projekts dalībvalstī nevar saņemt daudzreiz lielāku apjomu nekā citā. Es gribu pievērst jūsu uzmanību šim mērījumam un turpmāk tam, ka efektivitāte ir pamats kohēzijas politikas stiprināšanai. Paldies jums.

  Wolfgang Bulfon (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, kad pilsonim ir vajadzīga Eiropas solidaritāte? Kad dalībvalstij ir vajadzīga Eiropas solidaritāte? Protams, pirmkārt, katastrofas laikā. Tāpēc, manuprāt, ir neaptverami, ka lēmums, ko Parlaments pieņēma 2006. gadā, lai pielāgotu solidaritātes fondu – kā noteikts kohēzijas ziņojuma 45. punktā, – vēl joprojām nav īstenots. Tāpēc es prasu visiem - Parlamentam un Komisijai - izdarīt spiedienu uz Padomi, lai ļoti ātri atrisinātu šo jautājumu, jo nākamā katastrofa būs, to es varu garantēt.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Lai ar panākumiem īstenotu kohēzijas politiku, ir jābūt darboties spējīgiem vietējiem dalībniekiem, kuri var koncentrēt savus pūliņus un maksimāli izmantot Eiropas līdzekļus. Tādēļ dalībvalstīm ir jāpanāk pārvaldes decentralizācija, jāpalielina administratīvā kapacitāte reģionālā līmenī un jāsamazina pārmērīga birokrātija kohēzijas politikas pārvaldībā.

Lai gan jomu dalīšanas process kopās un inovācijas centros, dodot skaidrus ieguvumus lielākām jomām un to blakus jomām, var novest pie dažādu integrācijas zonu atklāšanas, šajā procesā pietrūkst efektīva, vienkārša un teritoriāla atbalsta mazākām jomām. Slovākijā vairākas kopienas, kurās ir mazāk par 2 000 iedzīvotājiem un kuras atrodas ģeogrāfiski neizdevīgos reģionos, zaudēs savas vietas dažādās darbības programmās un kohēzijas politikā.

Es aicinu dalībvalstis nodrošināt nediskriminējošu sistēmu visiem šo valstu reģioniem, lai ikviens var aktīvi piedalīties kohēzijas politikas piemērošanā.

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, es esmu referents par mobilitāti pilsētās. Mūsu diskusijās jautājumam par attiecībām starp pilsētu centriem un perifēriju pašvaldībām ir īpaši svarīga nozīme. Mēs arī apzināmies to, ka jaunajām dalībvalstīm ir sevišķi nopietnas problēmas šeit, organizējot savu infrastruktūru tādā veidā, ka mēs varam saglabāt videi draudzīgākas transporta izvēles un nevirzāmies atkal pie privātiem transporta līdzekļiem. Vai drīkstu šajā sakarībā izteikt īpašu prasību: lai reģionālās politikas izvēlē Komisija palīdz mums meklēt un atrast atrisinājumus transporta jautājumam pilsētu perifērijā un sociālajai kohēzijai jaunajās dalībvalstīs.

  Danuta Hübner , Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es gribu izmantot izdevību debašu beigās pateikties deputātiem par viņu ieguldījumu. Ir daudzi punkti, uz kuriem es pašlaik nevaru atbildēt laika trūkuma dēļ, bet es tos ņemšu vērā. Te ietilpst paustās bažas par mazajām un vidēja lieluma pilsētām, kā arī izvirzītais jautājums par pilsētu transporta attīstību.

Jūsu ziņojumos ir skaidra saikne starp pagātni un nākotni. Tā kā jūs patiesībā veidojat tiltu, tāpēc es vēlos teikt dažus vārdus par stadiju, kas sasniegta sabiedriskajā apspriešanā par Eiropas kohēzijas politikas nākotni. Mēs uzsākām šo apspriešanu 2007. gada septembra beigās, un līdz šai dienai ir saņemti vairāk nekā 100 labi izstrādātu ziņojumu un atzinumu ne tikai no valsts, reģionu un vietējā līmeņa pārvaldes iestādēm, bet arī no daudzām Eiropas teritoriālās plānošanas asociācijām, kā arī ekonomiskiem un sociāliem partneriem, akadēmiskiem un pētniecības institūtiem un privātiem pilsoņiem.

Pēc vienas no šo pārvaldes iestāžu lūguma mēs esam pagarinājuši apspriešanu līdz februāra vidum, jo ir vēl atzinumi, kas tiek gatavoti.

Šo atzinumu iepriekšējs vērtējums skaidri rāda, ka šai politikai ir liels un iespaidīgs atbalsts. Tiek norādīts uz tiešo ietekmi izaugsmei un attīstībai, kā arī uz to, ka šī ir politika, kas rosina jaunus domāšanas veidus un ir arī ļoti iedarbīgs līdzeklis papildu finanšu resursu piesaistē.

Ir liela interese par īstenošanas mehānismu un plašu atbalstu visiem principiem, ko esam attīstījuši kopīgi ar Eiropas Parlamentu pēdējos gados.

Tiek arī spēcīgi atbalstīta nepieciešamība šai politikai pievērsties problēmām, par kurām jūs esat diskutējuši šodien un kas saistās ne tikai ar globalizāciju, bet arī ar demogrāfiju, klimatu un energoresursiem, un pārstrukturēšanu vispār, spēcīgi atbalstot integrēto pieeju.

Viens no svarīgiem jautājumiem, ko jūs šodien esat izvirzījuši, ir par to, kā mēs turpināsim darbu pie Zaļās grāmatas, ko Komisija pieņems septembrī. Mums tad būs ilgs laika posms – iespējams, četri mēneši – visu veidu diskusijām, ne tikai tīmeklī. Pa šo laiku mūsu dienesti organizē tikšanos ar galvenajiem ieinteresētajiem aprīļa vidū. Tā palīdzēs mums ņemt vērā turpmākos viedokļus.

Es būtu gatava, ja vajadzīgs, organizēt uzklausīšanu kopā ar Parlamenta Reģionālās attīstības komiteju un ar ikvienu citu institūciju, kas būtu ieinteresētu dalīties ar mums viedoklī par Zaļo grāmatu, pirms Komisija to pieņem.

Otrs jautājums, kas tika izvirzīts un rūp arī Komisijai, bija par statistiku un rādītājiem. Izmantojot mūsu analītikas iestādi ESPON, ko mēs esam ļoti būtiski pastiprinājuši, tostarp arī finansiāli nākamajos gados un kurai tagad ir ievērojami lielāks budžets, mēs centīsimies mērīt gan vairākas jaunās, gan pašreiz izmantotās teritoriālās kohēzijas dimensijas. Šis darbs noris, un mēs ceram, ka tam drīz būs rezultāti.

Es varu jums apliecināt, ka Komisija arī turpinās darbu pie atbilstīgiem rādītājiem, lai papildinātu gan IKP, gan nodarbinātības rādītājus, un Piektajā kohēzijas ziņojumā piedāvās jaunu salikta veida rādītāju.

Liels paldies jums par visiem jūsu komentāriem. Es īpaši vēlos pateikties referentiem par viņu devumu debatēs – ne tikai iepriekš, bet arī turpmāk.

  Ambroise Guellec, referents. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es runāšu īsi. Vispirms, attiecībā uz piezīmēm par Zivsaimniecības komitejas iesniegtajiem grozījumiem man jāsaka nekavējoties, ka zvejniecība ir man sirdij tuva kā Eiropas Parlamenta deputātam no piekrastes, bet diemžēl mēs nespējām pievienot komitejas grozījumus tekstam, par ko tūlīt tiks balsots. Mēs to nožēlojam, bet es jūtu, ka tas nenozīmē, ka būtu jāveltī mazāk uzmanības jomai, kas ir tik nozīmīga vairākiem ES reģioniem.

Es gribu arī teikt, ka kohēzija ir būtiska Eiropas politika. Es arī domāju, ka tā tika parādīta kā būtiska tēma Parlamentā šorīt. Tas ir svarīgs punkts, it sevišķi attiecībā uz turpmākiem uzdevumiem. Komisāre iepriekš teica, ka mēs runājam par ziņojumu, bet acīmredzot nākotne ir tā, kas mūs interesē. Viņa saprot, ka lielas cerības tiek saistītas ar teritoriālo kohēziju un ko tā pārstāv, ja tā ir iekļauta Lisabonas līgumā. Mēs varētu teikt arī, ka bumba tagad ir Komisijas laukā, protams, ar mūsu palīdzību un atbalstu, komisāre. Darbs ir jāpaveic, un tas jāpaveic labi kopīgiem spēkiem.

Es vēlos piebilst, ka tas, ka reģionālā politika kopumā tagad būs Padomes un Parlamenta koplēmuma jautājums, palīdzēs mums virzīties uz priekšu kopā, padarīt to skaidrāku mūsu līdzpilsoņiem , - arī viens no punktiem, kas, manuprāt, tika pamatīgi uzsvērts šorīt, un arī īstenot patiesu solidaritāti reģionu labā, kam tā visvairāk vajadzīga. Abi šie jautājumi šorīt tika uzsvērti visnoteiktākā veidā.

Mums priekšā tāpēc ir milzīgs uzdevums. Mēs atzinīgi vērtējam politiku, kas ir būtiska Eiropas Savienībai.

  Gisella Kallenbach , referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, es arī gribu pateikties saviem kolēģiem deputātiem par vērtīgo ieguldījumu un atbalstu. Es domāju, ka tika parādīts, ka, no vienas puses, mums jāsaglabā solidaritāte kā svarīga Eiropas vērtība un, no otras puses mums mērķtiecīgi jāizmato savi instrumenti – šajā gadījumā, kohēzijas politika – daudz efektīvāk patiesi ilgtspējīgai attīstībai, un, treškārt, ka mums patiešām jau pašā sākumā jārunā ar saviem pilsoņiem.

Es īpaši gribu pateikties komisārei D. Hübner. Komisāre, jūs esat skaidri parādījusi, ka jūs tāpat kā šo Parlamentu ieinteresē praktiski soļi: integrētā pieeja, rādītāji, kas rada mērāmus iznākumus, teritoriālās dimensijas definīcija, Zaļā grāmata. Es domāju, ka mums it īpaši būs vajadzīga jūsu palīdzība, lai nodrošinātu Padomes klātbūtni. Vēlreiz, es domāju, ka ir jānožēlo, ka no Padomes neviens nepiedalās šajās nozīmīgajās debatēs.

Šajos divos ziņojumos izdarītajiem secinājumiem jāved pie Lisabonas stratēģijas grozījuma un jākļūst par īstu pamatu jaunajam Kopienas mērķim, teritoriālajai dimensijai praktiskā nozīmē; pretējā gadījumā tie būs tikai tukši vārdi.

Nobeidzot gribu uzrunāt savus kolēģus deputātus pirms balsojuma: būsim lietišķi. Nenodarbosimies atkal tikai ar pārskatīšanu un analīzi; izvirzīsim nosacījumu, ka mēs pieprasām integrēto pieeju līdzekļu piešķiršanā no struktūrfondiem un izveidosim arī skaidras saistības siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšanai. Klimata aizsardzība ir jāīsteno pilsētās, pretējā gadījumā visi mūsu svinīgie solījumi Eiropas un valstu līmenī ir pilnīgi bez vērtības.

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Par ziņojumiem notiks balsošana, kas sāksies pēc dažām minūtēm.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. - (PL) Ekonomiskās un sociālās kohēzijas politika ir Eiropas solidaritātes pamats. Šo Eiropas politikas iezīmi apskauž reģionālās integrācijas iniciatīvas citās pasaules daļās. Eiropas projekta neatkārtojamā īpatnība lielā mērā izriet tieši no kohēzijas jēdziena.

Āfrikas un Dienvidamerikas reģionālām iniciatīvām nav līdzekļu pat minimālai kohēzijas politikai. Plānus par Savienības paplašināšanu bieži vērtē, atkarībā no spējas efektīvi darboties, lai palielinātu kohēziju. Var gluži nepārprotami teikt, ka kohēzijas politika ir liels panākums Savienībai un visām tās dalībvalstīm.

Nav šaubu, ka paši Savienības pilsoņi vērtē to atkarībā no tā, vai kohēzijas politika, viņuprāt, tiek īstenota un vai tā sasniedz noteiktos mērķus. Daudzās dalībvalstīs, it īpaši tajās, kas ir pievienojušās ES tikai nesen, ļoti lielas cerības ir saistītas ar kohēzijas politiku. Cer, ka solidaritāte neizrādīsies tikai jauks vārds, bet tā izpaudīsies īpašā pienākumā pret tiem, pret kuriem liktenis ir bijis mazāk žēlīgs. Kohēzija ir arī instruments, lai radītu vienlīdzīgas iespējas un spožu reklāmu Savienībai.

Tieši šī iemesla dēļ mums nav jāapsver ekonomiskās un sociālās kohēzijas palielināšanai piešķirto finanšu resursu ierobežošana. Tieši otrādi, mums jādomā, kā piešķirt vairāk finanšu resursus kohēzijai, kaut vai daudzo jauno problēmu rašanās dēļ vien. Paldies.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, kohēzijas politika nav viena no galvenajām politikas nostādnēm, kas ir bijušas Eiropas Savienībā kopš tās dibināšanas. Tā nebija nejaušība, ka kohēzijas politika tika izveidota, kad relatīvi mazāk attīstītas valstis pievienojās Eiropas Savienībai, jo šīs valstis labi nesaderēja ar sešām sākotnējām dalībvalstīm. Kopš tā laika kohēzijas politikas nozīme ir pieaugusi, kļūstot par Eiropas integrācijas pīlāru un centrālo jautājumu līgumiem un budžetiem. Par to liecina vairāk nekā EUR 308 miljardu lielais piešķīrums kohēzijai finanšu perspektīvas sistēmā 2007.-2013. gadam.

Tendence apšaubīt šo Savienības fundamentālo politiku ir radusies nesen. Interesanti, ka šī tendence ir sakritusi ar Eiropas Savienības paplašināšanos, lai iekļautu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis. Pēdējām ir visvairāk vajadzību vēsturisku iemeslu dēļ. Tāpēc netiek piedāvāts pilnīgi likvidēt kohēzijas politiku, bet radikāli to pārveidot sakarā ar varbūtējiem struktūrfondu izšķērdējumiem un ļaunprātībām reģionā. Tā ir vislielākā kļūda, kādu mēs varētu izdarīt! Pārkāpumi ir jāatklāj un jānovērš, bet tieši reģionālā politika ir tā, kas liek manīt Savienības klātbūtni 27 dalībvalstīs. Kohēzija nozīmē vienlīdzīgu iespēju un kopības sajūtas radīšanu, un tā nedrīkst tikt iekļauta kādā citā politikā. Tādai politikai kā, piemēram, konkurētspēja un cīņa pret globālo sasilšanu jābūt pašai savām budžeta pozīcijām. Vērtējums par to, kas būtu jāfinansē kohēzijas ietvaros, ir jāatstāj valstu un reģionu kompetencē. Tām par viņu pašu vajadzībām ir daudz lielāka izpratne nekā Briseles iestādēm.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), - (RO) Komisijas ziņojumā ir atsauce uz lauku teritoriju apdzīvotības samazināšanos saistībā ar darba vietu trūkuma, izņemot lauksaimniecībā, vai sliktu dzīves apstākļu dēļ.

Lauku attīstības fonds dod ieguldījumu kopā ar citiem fondiem ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā. Efektīvs lauku attīstības fondu izmantojums ir savlaicīgs risinājums šīm problēmām.

Tomēr šo fondu efektīvas izmantošanas nosacījums ir labākas zināšanas par piedāvāto finansiālo iespēju potenciālajiem labuma guvējiem.

Informācijas pieejamība ir pat svarīgāka jaunajās dalībvalstīs, kas vēl nav apguvušas Kopienas finanšu instrumentu lietošanu.

Es gribu piedāvāt piemēru no Rumānijas, valsts, kuru es pārstāvu: saskaņā ar pētījumu puse lauku vides iedzīvotāju neko nezina, ka ir tādi fondi, kas radīti viņiem, un tikai viens no desmit pilsoņiem zina, kādās iestādēs viņam/viņai jāgriežas, lai piekļūtu pie šiem fondiem. Ir jānožēlo, ka Rumānijas valdība nav pietiekami papūlējusies informēt pilsoņus, un vienlaikus ir acīmredzams, ka neviens nevar aizstāt Rumānijas valdības darbu.

Tomēr es uzskatu, ka pienācīgas informācijas pieejamības nodrošināšanai un nākamo labuma saņēmēju sagatavošanai ir jāpārstāv svarīgs temats Komisijas darba kārtībā kā priekšnoteikumam kohēzijai radīto instrumentu efektīvai izmantošanai.

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. - (DE) ES paplašināšanās 2004. gada 1. maijā ir palielinājusi ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Savienībā. Šā gada janvārī sākās jauns kohēzijas politikas plānošanas periods. Tas pievērsīsies jaunām prioritātēm un mērķiem: vides aizsardzībai, konkurētspējai un lielāka daudzuma un labāku darba vietu radīšanai.

ES kohēzijas politika ar tās četrām atsevišķajām programmām ir domāta, lai palīdzētu palielināt Eiropas un tās reģionu konkurētspēju, piemēram, ar inovācijas, uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstības un ekonomiskās konkurētspējas spēcināšanas palīdzību. Tā ir arī domāta, lai ar ilgtspējīgas reģionālās attīstības palīdzību palielinātu reģionu pievilcību investoriem un iedzīvotājiem. Ir jārada labākas un, galvenais, vairāk darba vietu un reģioni ir jāattīsta turpmāk, lai palielinātu iespējas un samazinātu atšķirības. Līdz ar tās turpmāko paplašināšanos ES finansējums tagad ir jāsadala starp 27 dalībvalstīm. Nauda tāpēc ir jāizlieto labāk, efektīvāk un pārredzamāk.

Attiecībā uz finanšu sistēmu Eiropadome ir piešķīrusi EUR 307,6 miljardi laikposmam 2007.-2013. gads. Tā ir liela nauda. Ir svarīgi, lai reģioni ar attīstības problēmām tādās bagātās dalībvalstīs kā Austrija arī saņem taisnīgu daļu no šiem līdzekļiem. Kalnu reģioni it sevišķi prasa turpmāku atbalstu.

  László Surján (PPE-DE), rakstiski. - (HU) Pārskatot pēdējo trīs gadu saskaņošanas politiku un redzot labās lietas, kā arī kļūdas, kas jālabo, Eiropas Parlaments ne tikai vērš skatu atpakaļ, bet arī skatās uz priekšu.

Lai paātrinātu mazattīstīto reģionu attīstību, mums jāmaina divas lietas. Mums jāvelta vairāk uzmanības programmu efektivitātei, tostarp darbības vietā radītās vērtības apjoma palielināšanai. (Šajā sakarā turpmāk ir jāveic teorētisks darbs, lai var precīzāk izvērtēt rezultātus.) Tomēr mēs nevaram klusēt par to, ka mums jāgarantē vairāk resursu nekā pašlaik programmām, kas efektīvi izmanto palīdzību un ir brīvas no korupcijas un politiskas ietekmes, laikposmā pēc 2013. gada.

Mazattīstīto reģionu ātrāka pielīdzināšana ir ne tikai to interesēs, kas tur dzīvo, bet arī to pilsoņu interesēs, kuri dzīvo attīstītākos reģionos, kas garantē nepieciešamos resursus. Tāpēc es lūdzu saviem kolēģiem deputātiem sekot referentu padomam arī šajā ziņā un negrozīt tekstu, kas viņiem ir likts priekšā.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.55 pirms balsošanas, un tā atsāka darbu plkst. 12.05 )

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs

4. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs . − Nākamais punkts ir balsošana.

(Balsošanas rezultāti un citas detaļas: sk. protokolu)

4.1. (A6-0462/2007, Monica Frassoni) Kopienas tiesību aktu piemērošanas pārraudzība 2005. gadā (balsojums)

- Pirms balsojuma par 2. grozījumu

  Monica Frassoni, referente. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, interesanti, vai šajā gadījumā būtu ieteicams, ņemot vērā, ka par grozījumiem dažādas grupas ir vienojušās, veikt bloka balsojumu par šiem grozījumiem, ja vien pret to nav iebildumu Parlamentā.

(Parlaments deva savu piekrišanu.)

4.2. (A6-0491/2007, André Brie) Akreditācija un tirgus uzraudzība attiecībā uz ražojumu tirdzniecību (balsojums)

4.3. (A6-0490/2007, Christel Schaldemose) Ražojumu tirdzniecības vienota sistēma (balsojums)

4.4. (A6-0489/2007, Alexander Stubb) Valstu tehnisko noteikumu piemērošana citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem ražojumiem (balsojums)

4.5. Stāvoklis Gazā (balsojums)

– Pirms balsošanas

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE-DE). (ES) – Priekšsēdētāja kungs, pēc konsultēšanās ar politiskajām grupām, kas parakstīja kopējo rezolūciju, mēs vēlamies pieprasīt izmaiņu 3. punkta struktūrā.

Tas nav mutisks grozījums, jo mēs negribam pievienot vai svītrot vārdus. Mēs tikai gribam saglabāt tekstu tādu, kāds tas ir, sadalot to trīs atsevišķos punktos.

Lai novērstu jebkādas šaubas, priekšsēdētāja kungs, tas skanēs šādi:

„3. Atkārtoti aicina nekavējoties pārtraukt visus vardarbības aktus;”

„4. Aicina Izraēlu pārtraukt militārās darbības, kurās nogalina un apdraud civiliedzīvotājus, un ārpustiesas mērķtiecīgas nogalināšanas;”

„5. Aicina Hamas pēc prettiesiskā apvērsuma Gazas joslā novērst Palestīnas militāro grupējumu raķešu šāviņu raidīšanu no Gazas joslas uz Izraēlas teritoriju.

Tādējādi formulējumā nav izmaiņu, priekšsēdētāja kungs. Mēs neprasām nevienu vārdu ne pievienot, ne svītrot: Tikai to, lai šis punkts tiek dalīts šajās trīs daļās.

(Parlaments pieņēma priekšlikumu)

4.6. ANO Cilvēktiesību padomes septītā sesija (balsojums)

4.7. (A6-0024/2008, Françoise Castex) Eiropas demogrāfiskā nākotne (balsojums)

- Pirms balsojuma par 21. grozījumu

  Françoise Castex, referente. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es gribu, lai 21. grozījums tiek pārlikts pēc 40. punkta.

(Prasība tika apmierināta.)

- Pirms balsojuma par 62. grozījumu

  Françoise Castex, referente. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, šis bija mutisks valodas labojums 62. grozījumam, lai atgādinātu Parlamentam, ka atsauce ir franču valodā un ka termins „ienākums” angļu valodas versijā ir saglabāts. Turklāt franču valodas versija veidos atsauci visiem grozījumiem.

- Pirms balsojuma par 30. grozījumu

  Françoise Castex, referente. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, man ir mutisks grozījums. Es vēlos svītrot vārdu „fragmentācija” pirmajā teikumā un pēc tam otrajā teikumā aizvietot vārdu „assurer” (nodrošināt) ar „renforcer” (pastiprināt).

Tāpat arī angļu valodas versijā es vēlos norādīt P. Bushill-Matthews, ka „précarité”ir tulkojams kā „nedrošs”.

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu)

- Pirms balsojuma par 55. grozījumu

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, man liekas, ka PPE-DE grupas balsošanas sarakstā par šo ir iespiedkļūda. Vai varu lūgt atļauju varbūt pievērst tai referenta uzmanību? Man liekas, ka šeit viņa domā plusu, nevis mīnusu. Es runāju par balsojumu pēc saraksta par 55. grozījumu.

- Balsojuma beigās par F. Castex ziņojumu

  Dirk Sterckx (ALDE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, manuprāt, ir dīvaini, ka Parlaments balso par ziņojumu, kam vēl tiek izskatīti grozījumi dažās tā lappusēs. Es domāju, ka mēs netaisāmies to vairs darīt plenārsēdē, bet atstājam šo darbu Komisijai, lai ierobežotu grozījumu skaitu, kas tiek nodoti plenārsēdei.

  Priekšsēdētājs . − Jā, jūs to pilnīgi pamatoti norādāt, D. Sterckx.

4.8. Sadarbība ar Āfriku zinātnes jomā (balsojums)

4.9. (A6-0023/2008, Ambroise Guellec) Ceturtais ziņojums par kohēziju (balsojums)

4.10. (A6-0028/2008, Gisela Kallenbach) Teritoriālā pasākumu plāna un Leipcigas hartas īstenošana - Eiropas telpiskās attīstības un teritoriālās kohēzijas rīcības programmas izstrāde (balsojums)

5. Balsojumu skaidrojumi

SĒDI VADA: Diana WALLIS
priekšsēdētāja vietniece

Balsojumu mutiski skaidrojumi

- Ziņojums: André Brie (A6-0491/2007)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētājas kundze, vakardienas debatēs par CE marķējumu es vērsu Komisijas uzmanību vēlreiz uz to, ka CE marķējumu reģistrācija vēl joprojām nav uzsākta, lai gan tā ir noteikta Eiropas tiesību aktos tagad jau 16 gadus un es par to jautāju parlamentārā pieprasījumā pirms trim mēnešiem.

Es atzinīgi vērtēju uzņēmējdarbības komisāra vakar vēlreiz doto solījumu par risinājuma pasteidzināšanu, bet es neesmu droša, ka viņš apzinās, cik svarīgi ir, lai marķējums būtu reģistrēts ārzemju tirgos. Kamēr tas nav noticis, būs neiespējami piedzīt zaudējumus no ražotājiem un importētājiem, kas ļaunprātīgi lieto Eiropas atbilstības zīmi, kura simbolizē ražojuma drošību, lai iegūtu nepamatotas priekšrocības un krāptu pircējus gan Eiropā, gan ārpus tās. Tas noteikti palīdzētu tirgum atbrīvoties no negodīgas konkurences.

- Stāvoklis Gazā (RC-B6-0066/2008)

  Gyula Hegyi (PSE). - (HU) Paldies jums. Ierašanās Gazas joslā un sastapšanās aci pret aci ar okupācijas un blokādes radītajām sekām ikdienā bija šokējoša pieredze. 80 % iedzīvotāju ir bez darba, izraēlieši ik pa laikam atslēdz elektrības un ūdens piegādi, daudzi cilvēki ēd tikai reizi dienā, un liels vairums iedzīvotāju gadiem nav varējuši doties prom no teritorijas, kas ir mazāka nekā Budapešta. Kā teica kāds izraēliešu profesors, Gaza ir cietums un tās iedzīvotāji ir cietumnieki, no kuriem ir grūti sagaidīt racionālu uzvedību.

Tai pašā laikā ir arī sarūgtinoši, ka dažas palestīniešu grupas izmanto raķetes no Gazas teritorijas, lai apdraudētu nevainīgus Izraēlas civiliedzīvotājus. Krīzei ir pārāk dziļas saknes, lai to atrisinātu tradicionālā veidā. Šobrīd abas puses ir kļuvušas par savu ekstrēmistu ķīlniekiem un viņu dēļ nespēj veikt reālas piekāpšanās soļus.

Starptautiskajai sabiedrībai un galvenokārt visai Eiropas Savienībai ir jāpiespiež Izraēla un Palestīna nonākt pie miermīlīgas konfliktu kārtošanas. Es esmu balsojis par ieteikumiem, cerot, ka dalībvalstis spers noteiktākus soļus.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Arī es dziļi jūtu līdzi Gazas joslas ļaudīm, kas kļuvuši par ķīlniekiem Hamas rokās. Tomēr es nevarēju atbalstīt šīsdienas Eiropas Parlamenta rezolūciju, jo pants, kas aicina uz sarunām starp Palestīnas valdību un Hamas, nav no tās svītrots. Mēs visi zinām, ka nekādas sarunas nav iespējamas ar teroristiem, kas ir okupējuši Gazu. Šāds aicinājums ir liekulīgs akts, kura mērķis ir nostādīt Hamas partnera lomā Palestīnas valdībai. Es nevēlos piedalīties šīs teroristiskās organizācijas leģitimizācijā.

Es baidos, ka stāvoklis drīz pieprasīs iejaukšanos, kam tomēr ir jāsaņem Apvienoto Nāciju Organizācijas atļauja. Un tieši te Eiropai būtu jāuzņemas ļoti aktīva loma.

- ANO Cilvēktiesību padomes septītā sesija (RC-B6-0092/2008)

  Koenraad Dillen (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, pretēji tam, ko apgalvo šis Parlaments, ANO Cilvēktiesību padomei īstenībā nav tik svarīga nozīme cilvēktiesību veicināšanā pasaulē. Kā gan tas varētu būt citādi? Tikai 25 no tās 47 dalībniekiem ir brīvas demokrātijas, no tām deviņas nav brīvas un trīs – Ķīna, Kuba un Saūda Arābija – ir pasaulē lielāko cilvēktiesību pārkāpēju vidū. Šīs valstis mīda kājām ANO Cilvēktiesību deklarāciju un aizsargā sevi un citus režīmus no ikvienas kritikas. Dažos gadījumos Cilvēktiesību padome ir vienkārši samazinājusi cilvēktiesību pārraudzību. Padome vēl joprojām nav izteikusi ne vismazāko nosodījumu pasaulē lielākajai cilvēktiesību krīzei Dārfūrā. Nevis klaigāt priekā par šādu veidojumu, šim Parlamentam labāk pienāktos iekļaut šādus jautājumus savā rezolūcijā.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es gribu ne tikai piekrist sava kolēģa K. Dillen tikko teiktajam, bet arī norādīt, ka šī rezolūcija apvaino reliģijas, ko Padome ir apstiprinājusi. Šī rezolūcija burtiski apgalvo, un es citēju, ka cilvēkiem „ir jārunā atbildīgi un ka sava viedokļa brīvu paušanu var ierobežot attiecībā uz jautājumiem par sabiedrības veselību un morāli”. Šī rezolūcija, protams, rūpējas par jebkādas kritikas aizliegšanu pret islāmu. ANO Cilvēktiesību padome ar šo iet tieši pretēji pati saviem oficiālajiem mērķiem – aizsargāt tiesības brīvi izteikt viedokli un tādējādi arī pašai cilvēktiesību aizsardzībai.

- Ziņojums: Françoise Castex (A6-0024/2008)

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, man ir liels prieks runāt visas Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupas, kā arī pašam savā vārdā, pamatojot pozitīvu balsojumu par ziņojuma galīgo versiju. Ziņojums nodarbojas ar skarbo patiesību, ka ir daudz vairāk vecu nekā jaunu cilvēku, jo gan medicīniskā aprūpe, gan dzīves veids ļauj mums visiem dzīvot vidēji ilgāk – ne mums visiem, diemžēl, bet vidēji. Tāpēc ir daudz vairāk vecāku cilvēku, arī tāpēc, ka dzimstības līmenis ir samazinājies, kas ir iemesls, kāpēc dokumentā mēs aicinām veikt pasākumus dzimstības līmeņa stimulēšanai.

Es gribu norādīt, ka Eiropas Tautas partija kopā ar UEN un citām grupām pieprasīja svītrot 24. punktu. Mēs balsojām par svītrojumu, bet par nožēlu šī Parlamenta vairākums nebalsoja par to. Es domāju, ka mans runāšanas laiks tagad ir beidzies.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, F. Castex ziņojuma nopelns katrā ziņā ir tas, ka tajā ir norādīts uz milzīgajām demogrāfiskajām problēmām, ar ko Eiropa saskaras. Jāatzīst, ka ir daudz labu jautājumu, domu gājienu un risinājumu uzskaitīts. Vairāk un labāki atvieglojumi bērniem ir patiešām jānodrošina ļoti steidzami; arī vecāki darbinieki patiešām ir jānodrošina ar turpmākām iespējām nodarbinātības tirgū, un veselības dienestiem patiešām ir jāsagatavojas paātrinātās demogrāfiskās novecošanās problēmu risināšanai.

No otras puses šis Parlaments novirzās no kursa, apsverot imigrāciju kā līdzekli, kā nodrošināt Eiropas demogrāfisko un ekonomisko nākotni. Pavisam nesen viens no Lielbritānijas premjerministra visietekmīgākajiem padomniekiem lords A. Turner raksturoja aksiomu, ka ir jāsamierinās ar imigrantiem strādnieku trūkuma dēļ, kā – un es citēju – „ekonomiski analfabētisku un pilnīgi nepareizu”. Eiropā ir miljons imigrantu bezdarbnieku, kam nāk līdzi visas ar to saistītās problēmas. Ienākot arvien lielākam skaitam imigrantu, šīs pašreizējās problēmas var tikai pasliktināties.

- Ziņojums: Ambroise Guellec (A6-0023/2008)

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, balsojot par A. Guellec ziņojumu par kohēzijas politiku, es nevarēju atbalstīt 4. kompromisa grozījumu, kas pieprasa „palielinātus finanšu resursus kohēzijas politikai” nākotnē.

Automātiska ES subsīdiju palielināšana varbūt nav visatbildīgākā pieeja, kad mums praktiski ir problēma, kā panākt to jēgpilnu un efektīvu izmantošanu. Tās vietā es esmu par termina „pietiekami finanšu resursi” izmantošanu.

Balsojumu rakstiski skaidrojumi

- Ziņojums: Monica Frassoni (A6-0462/2007)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Eiropā, kas pārpludināta ar ļoti dažādām direktīvām par detalizētiem jautājumiem, ko labāk būtu risināt dalībvalstu līmenī to specifiskā rakstura un attīstības līmeņa dēļ, nevar nebūt interesanti redzēt, kā Eiropas Komisija rīkosies, pārraugot Kopienas tiesību aktu piemērošanu.

Viens no secinājumiem, ko var izdarīt, ir, ka katram ģenerāldirektorātam ir savs ļoti atšķirīgs darbošanās veids, lai gan pieredze mums rāda, ka mazās un vidēji lielās valstis vispār rīkojas daudz precīzāk nekā Eiropas lielvalstis. Tieši tas ir noticis ar stabilitātes paktu..

Šis jaunākais ziņojums ievieš jaunu elementu, kam Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja aplaudē. Ikgadējā ziņojumā un ar to saistītajos pielikumos Eiropas Komisija ir pirmoreiz iekļāvusi īpašas un konkrētas pārkāpumu risināšanas sīku aprakstu attiecībā uz lūgumrakstiem.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. - (PL) M. Frassoni ir sagatavojusi labu ziņojumu. Es atbalstu priekšlikumu vienkāršot Kopienas tiesību aktu piemērošanu un kompleksu sanāksmju ieviešanu šai nolūkā. Es esmu arī par darbsemināriem, kas veltīti Kopienas tiesību aktu transponēšanai.

Turklāt es atbalstu domu par Kopienas tiesību aktu piemērošanas efektivitātes uzlabošanu, ciešāk sadarbojoties Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem. Šīs darbības palīdzēs uzlabot Eiropas Savienības politikas efektivitāti attiecībā, piemēram, uz Eiropas fonda darbību un ražojumu standartu saskaņošanu Eiropas tirgū.

  Daniel Strož (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Attiecībā uz ziņojumu par Komisijas ikgadējo ziņojumu par Kopienas tiesību aktu piemērošanas pārraudzību man viedoklis ir, ka viena no galvenajām tēmām ir Komisijas nodoms uzlabot darba metodes Kopienas tiesību aktu neievērošanas gadījumos dalībvalstīs. Ierosinātās jaunās darba metodes sistēmā pilsoņu jautājumi un sūdzības ir jānodod atpakaļ tieši attiecīgajām dalībvalstīm. Kā to pareizi norādīja referente M. Frassoni, šī jaunā Komisijas darba metode, citiem vārdiem – sūdzības nodošana atpakaļ, ir savienota ar būtisku risku Komisijai atteikties no savas pamata atbildības par Kopienas tiesību aktu piemērošanu.

Šajā sakarā es vēlos arī norādīt uz vēl vienu faktu, kas jau ir ticis kritizēts Eiropas Parlamentā: tās ir interešu grupas, kam vienmēr izdodas piekļūt Komisijas paziņojumiem, ko nosūta dalībvalstīm gadījumos, kad ir aizdomas par Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem, bet pilsoņiem tas neizdodas. Tomēr tieši pilsoņi ir tie, kuru iesniegumi ir neatvietojams informācijas avots un ceļ trauksmi par Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem vai nepiemērošanu, nevis dažas interešu grupas ar saviem pašu plāniem.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. - (PL) Es balsoju par M. Frassoni ziņojumu par Kopienas tiesību aktu piemērošanas pārraudzību 2005. gadā.

M. Frassoni ir iesniegusi ļoti labu ziņojumu. It īpaši atsevišķie jautājumi, ko satur rezolūcijas priekšlikums, aicina uz kohēziju ES iestāžu, valstu parlamentu un pašu pilsoņu kopējas darbības jomā. Galvenie punkti attiecas uz idejām par labāku pārraudzību un ierosinājumiem par Kopienas tiesību aktu noteikumu īstenošanas vienkāršošanu un tās efektivitātes uzlabošanu. To īstenošana ir būtiska Eiropas Savienības politikas efektivitātes uzlabošanai, piemēram, par Eiropas fonda darbībām un ražojumu standartu saskaņošanu Kopienas tirgū.

Turklāt vēršanās pie valstu parlamentiem, ko ietver rezolūcijas priekšlikums, ir ļoti svarīga. Valstu parlamenti tiek rosināti iet tālāk par tīri formālu Kopienas tiesību aktu transponēšanu un izvairīties no fragmentācijas, tos iemiesojot valsts tiesību aktos.

- Ziņojums: André Brie (A6-0491/2007)

  David Martin (PSE), rakstiski − Es atzinīgi vērtēju André Brie priekšlikumu regulai par akreditāciju un tirgus uzraudzību attiecībā uz ražojumu tirdzniecību Eiropas Kopienā. Priekšlikums uzlabos aizsardzības apjomu, ko saņem patērētāji, un uzlabos ražojumu drošību. Lai nodrošinātu lielāku aizsardzību, ir nepieciešams, ka akreditāciju un tirgus uzraudzību veic valsts iestāde. Ziņojumā tiek risināti šie punkti, un es balsoju par tā ierosinājumiem.

- Ziņojums: Christel Schaldemose (A6-0490/2007)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, laikā, kad Eiropas tirgus šķiet pilnīgi nespējīgs aizstāvēt sevi pret dempingu, kas rodas ārpus Eiropas, es ar lielu gandarījumu atzīmēju pirmo „institucionālo” soli Eiropas tirgus jaunās likumdošanas un saskaņošanas virzienā.

Eiropas Parlaments Strasbūrā ir ierosinājis jaunu veidu Kopienas tirgū izvietoto ražojumu regulēšanai. Šiem ražojumiem būs jāievēro spēkā esošie noteikumi un pēc rūpīga izvērtējuma tie varēs nest CE zīmi.

Klāt un papildus visai ieviestajai importētāju un ārzemju ražotāju kopējai atbildībai par kaitējumu, ko radījuši ražojumi, kas to neievēro, ziņojums piedāvā kompleksas pārraudzības sistēmas attīstību, kas nosaka sodus proporcionāli pārkāpuma nopietnībai, lai tādā veidā izveidotu efektīvu preventīvu mehānismu pret neatbilstīgu izmantojumu.

Patērētāji un uzņēmēji tāpēc var skatīties nākotnē ar atjaunotu optimismu. Barjeru nojaukšana – ES brīvās tirdzniecības politikas stūrakmens kopš paša sākuma – un uzņēmējdarbībai draudzīga ekonomiskā klimata radīšana atspoguļos augsta līmeņa aizsardzību gan patērētājiem ar augstu veselības un ražojumu drošības standartu ievērošanu, gan uzņēmējiem, kas beidzot gūs labumu no stingrās pārbaudes un līdzsvara sistēmas Eiropā izgatavoto preču aizsardzībai.

Iemesla dēļ es balsoju par labu šim ziņojumam.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis Eiropas Parlamenta ziņojums ievieš noteiktus elementus, kas varbūt ir pozitīvi, lai gan zināmā mērā pretrunīgi. Piemēram, visi tie, kas ir saistīti ar ražojuma nonākšanu tirgū, nesīs vienādu atbildību, sākot ar ražotāju līdz izplatītājam un importētājam, bet nav pienācīgi norādīts, kā tas darbosies.

Ziņojums arī pieļauj, ka tiek saglabāti valstu marķējumi, kam saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu būtu jāpazūd, jo tiek atzīts tikai CE marķējums. Kompromiss aizvieto atsauci uz „valstu marķējumiem” ar „citiem marķējumiem”.

Ziņojums arī uzsver to, ka šī ir nesaistoša sistēma, bet ka katram, kas to pieņems, būs tai jāpakļaujas. Turklāt tas piemetina atsauci uz MVU, kas prasa, lai to īpašās vajadzības tiktu ņemtas vērā.

Tomēr Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis, ko ziņojums neapšauba, ir veicināt vienotā tirgus funkcionēšanu, novācot atlikušos šķēršļus, bet nepiemērojot to noteiktām darbības jomām, it sevišķi pārtikai, lopbarībai, dzīvnieku veselībai un labturībai, tabakas izstrādājumiem, veterinārās medicīnas ražojumiem, medikamentu izstrādājumiem cilvēku lietošanai, cilvēku asinīm, audiem un šūnām, par ko jau pastāv saskaņoti tiesību akti.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. - (PL) C. Schaldemose pareizi norāda, ka aplūkojamais jautājums, kura nolūks ir radīt plašāku un precīzāku Kopienas ražojumu pārdošanas kontroles sistēmu, var nozīmīgi ietekmēt starptautiskās tirdzniecības norisi. Tas vedina uz atsevišķu analīzi.

Es piekrītu, ka priekšlikums par importētāju kopīgu atbildību par ļaunumu, ko rada nedroši ražojumi un ražojumi, kas neatbilst akreditācijas sistēmai, cenšas uzlabot sistēmas efektivitāti un aizsargāt Kopienas vispārējās intereses. Tā mērķis ir arī garantēt pilsoņu pamattiesības uz aizsardzību pret negodīgām un nedrošām darbībām.

  David Martin (PSE), rakstiski − C. Schaldemose ziņojums, kas aicina uz kopēju sistēmu ražojumu pārdošanā, ir ziņojums, ko es atzinīgi vērtēju un par kuru esmu balsojis par. Ziņojumā dotie ieteikumi atbalstīs ES pūliņus aizsargāt patērētājus. CE zīmei ir tendence tikt pārprasti uzskatītai par drošības zīmi, kad īstenībā tā ir vienkārši apliecinājums par ražojuma atbilstību ES tiesību aktiem. Ir būtiski, lai mēs esam droši, ka šo zīmi nelieto nepamatoti un informē patērētājus par to, ko šī CE zīme garantē.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Kā referente PPE-DE grupas vārdā par C. Schaldemose ziņojumu par kopējām nostādnēm ražojumu pārdošanā es vēlos izteikt savu gandarījumu par balsošanas rezultātiem: sasniegtais kompromiss jau ir ļāvis nobeigt likumdošanas procesu pirmajā lasījumā.

Sasniegtais kompromiss ietver dažu pantu, kas runā par CE zīmi, pārcelšanu uz A. Brie ziņojumu par tirgus uzraudzību, lai tādā veidā tos var ātrāk realizēt dzīvē. Mūsu lēmums tā rīkoties pamatojās uz skaidru informāciju, kas pierāda, ka ražojumi, kas izgatavoti attīstības valstīs un ir nepareizi marķētas ar CE, kam ir CE logotips, kurš norāda, ka ražojums atbilst Eiropas tiesību aktiem, mēdz arvien biežāk un biežāk parādīties Eiropas bīstamo patēriņa ražojumu datu bāzē (RAPEX).

Ticību vai neticību CE zīmei nevar balstīt tikai uz CE zīmi vien neatkarīgi no situācijas. Ir jātic visai akreditācijas, paziņojuma un tirgus uzraudzības sistēmai.

Es neredzu iemeslu papildu marķēšanas ieviešanai ražojumiem, arī tad ne, ja tie būtu kvalitātes marķējumi. Šāda jauna marķēšana varētu būt mulsinoša gala patērētājam, un turklāt papildu izmaksa varētu atspoguļoties preču cenā. Šis ir iemesls, kāpēc es ar lielu interesi gaidu ietekmes pētījuma rezultātus ar izvērtējumu valstu marķējumu lietošanai līdzās CE marķējumam, ko Komisijai jāsagatavo, kā to ir pieprasījusi Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja.

- Ziņojums: Alexander Stubb (A6-0489/2007)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Eiropas Komisijas arguments regulas priekšlikumam ir, ka „„savstarpējās atzīšanas principu” ... kavē vairākas problēmas” (citiem vārdiem sakot, ražojumiem, kas nonāk vienas dalībvalsts tirgū, var būt liegts nonākt citas dalībvalsts tirgū). Tā uzskata, ka ir jāsamazina valstu tehnisko noteikumu iespēja radīt nelikumīgus šķēršļus preču brīvai apritei dalībvalstu starpā. Tāpēc tā nosaka prasības, kas iestādēm ir jāievēro, īstenojot kādu valsts tehnisko noteikumu, un uzliek tām pierādīšanas pienākumu. Citiem vārdiem sakot, tā uzliek nosacījumus ar skaidru mērķi ierobežot iespēju katrai dalībvalstij piemērot savus pašas noteikumus.

Eiropas Parlamenta ziņojums no savas puses patiesībā pievieno papildu šķēršļus darbībai, ko var veikt katra dalībvalsts, piemēram: „Šīs regulas mērķis ir stiprināt iekšējā tirgus darbību ar brīvu un neizkropļotu konkurenci, uzlabojot ražojumu brīvu apriti, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa patērētāju aizsardzību un ražojumu drošību”.

Praktiski dalībvalstīm būs aizliegts savā teritorijā ierobežot ražojumu pārdošanu, kad tie ir ražoti un tirgoti citā dalībvalstī pat, ja tie pilnībā neatbilst galamērķa dalībvalsts noteikumiem.

  David Martin (PSE), rakstiski − Es piekrītu ieteikumiem, kas ietverti A. Stubb ziņojumā. Dokumenta mērķis ir noskaidrot un definēt valsts iestāžu un saimnieciskās darbības subjektu lomu savstarpējās atzīšanas principa īstenošanā. Lai gan es esmu par lielāku efektivitāti savstarpējās atzīšanas principa īstenošanā, tā nedrīkst ietekmēt vienotā tirgus turpmākās saskaņošanas bāzi. Turklāt drošības aspektiem ir jābūt šī principa īstenošanas sastāvā. Es esmu pārliecināts, ka ziņojums pietiekami risina šos jautājumus, un tāpēc es balsoju par.

- Ziņojumi: Alexander Stubb (A6-0489/2007), Christel Schaldemose (A6-0490/2007) un André Brie (A6-0491/2007)

  Jens Holm, Søren Bo Søndergaard un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs nepiekrītam savstarpējās atzīšanas principam kā uzlabotu patērētāja, sociālo un vides tiesību garantam. Šis princips saka, ka, ja ražojums ir pieņemts kaut kur Eiropā, tam nevar liegt pieeju citai dalībvalstij, izņemot, ja iestādes var pierādīt, ka valsts tehnisko noteikumu piemērošana ir pamatota. Tomēr izņēmumu kritēriji šim principam jau ir noteikti ar ES tiesu nolēmumiem. Tie attiecas uz visām dalībvalstīm, neskatoties uz to, vai mēs pieņemam vai nepieņemam preču iesaiņojumu.

Papildus tam patērētāja tiesības ES līmenī tiek stiprinātas ar preču iesaiņojumu. Turklāt mēs esam pret ikvienu pasākumu preču iesaiņojumā, kas var dot politisku atbalstu nākamajai krimināltiesību normu saskaņošanai ES līmenī. Ņemot visu šo vērā, mēs esam nolēmuši balsot par labu šiem ziņojumiem.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es esmu par preču iesaiņojumu iekšējo tirgu, jo ir svarīgi, lai būtu kopēja nostādne ražojumu pārdošanai ārzemēs. Iekšējā tirgū, kam pamatu veido noteikumu tehniskās saskaņošanas principi, kas nosaka ražojumu pārdošanu Eiropas tirgū, un savstarpējās atzīšanas princips, mums nevar būt stāvoklis, kad tādu ražojumu tirdzniecība, kas jau tiek pārdoti vienā dalībvalstī, tiek būtiski aizkavēti vai, sliktākajā gadījumā, reāli aizturēti pārmērīgas birokrātijas dēļ citā dalībvalstī.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju mūsu kolēģu deputātu C. Schaldemose un A. Brie ziņojumus, kas aizstāv birokrātijas samazināšanu un kopēju tiesisku sistēmu nākamiem nozaru noteikumiem, lai turpmāk tiek garantēta tik liela saskaņotība, cik politiski un tehniski vien ir iespējams. Tomēr nobeigumā es gribu norādīt, ka abus priekšlikumus turpmāk ir nepieciešams pilnveidot, lai tiek pienācīgi noskaidrotas galvenās definīcijas un it īpaši tiesiskās sistēmas apjoms. Ja šiem priekšlikumiem pašiem trūkst skaidras terminoloģijas, panākt vēlamo saskaņošanu būs neiespējami.

  Karin Scheele (PSE), rakstiski. − (DE) Dokumentu komplekts par ražojumu tirdzniecību Eiropā, par ko šodien jābalso, neapšaubāmi nes uzlabojumus patērētājiem. Problēmas ar ievestajām bērnu rotaļlietām pagājušajā gadā parādīja, ka ir skaidra vajadzība rīkoties un ka ir jābūt iespējai pieprasīt no importētājiem lielāku atbildību par ražojuma drošību.

Svarīgi ir tas, ko Parlaments ir panācis, proti, ka jaunā pieeja tiks īstenota mazākā apjomā un tās piemērošana ir jāizvērtē, pamatojoties uz atsevišķiem gadījumiem. Mēs nevaram būt apmierināti ar CE marķējuma izmantojumu pašlaik. Tas pavisam noteikti nav kvalitātes zīme, kas apzīmē Eiropā ražotu ražojumu, ko daudziem patērētājiem tas netieši nozīmē savā pašreizējā veidā, un tāpēc tas ir ļoti maldinošs.

  Marianne Thyssen (PPE-DE), rakstiski. - (NL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es esmu balsojusi pārliecinoši par triju partiju vienošanos attiecībā uz šo tiesību aktu paketi, lai padarītu kopējo tirgu patiesi brīvu. Es esmu arī pārliecināta, ka mēs varam nobeigt šo jautājumu vienā lasījumā un pat šo priekšlikumu uzsākšanas gada laikā. Šī likumdošana ir tik nepieciešama, ka es patiešām esmu pie sevis brīnījusies, kāpēc patērētājiem un MVU ir bijis jāgaida tik ilgi.

Savstarpējās atzīšanas principu formulēja Tiesa gandrīz pirms 30 gadiem, un tagad tas ir ierakstīts tiesību aktos. Tomēr dalībvalstis to nepiemēro sistemātiski. Es esmu pārliecināta, ka pierādīšanas pienākuma noteikšana otrajai pusei, ko mēs pašlaik veicam, ir labākais veids, kā respektēt šo principu un ļaut iekšējam tirgum darboties ar nesaskaņotiem ražojumiem.

Turklāt mēs patiešām nodrošinām daudz labāku patērētāja aizsardzību ar labāku tirgus uzraudzību. Nekas mazāks par to nebūtu pieņemams Eiropā, kas lepojas ar saviem augstajiem standartiem.

Visbeidzot, mēs gādājam, lai atbrīvotos no vairākām sliktām protekcionisma tendencēm. Jaunais akreditācijas plāns organizācijām, kuru ražojumi ir sertificēti kā atbilstoši saskaņotiem standartiem, izraisīs administratīvus izdevumus, bet vedīs pie labāka rezultāta - darbīga iekšējā tirgus un vienlīdzīgākiem konkurences nosacījumiem.

Izmaksas, ko mēs ietaupīsim ar šo paketi, galu galā radīs jaunas darba vietas un ekonomisku izaugsmi. Patērētāja labāka aizsardzība ir labs iemesls, kāpēc pieņemt šo paketi ar sajūsmu.

- Stāvoklis Gazā (RC-B6-0066/2008)

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es balsošu par šo rezolūciju. Humānā un politiskā krīze Gazas joslā jāuztver ar dziļām bažām. Mums jāpieprasa, lai Hamas pārtrauc uzbrukumus Izraēlai no tā kontrolētās teritorijas un lai Izraēla pārtrauc militārās darbības, nogalinot civiliedzīvotājus un veicot ārpustiesas mērķtiecīgas slepkavības.

Gazas joslas izolācijas politika ir pilnīgi neveiksmīga politiskā un humānā līmenī. Blokādei ir jābeidzas, atverot atkal robežpārejas iekļūšanai un izkļūšanai no Gazas.

Es atzinīgi vērtēju ES sniegto finansiālo devumu Palestīnas iedzīvotājiem iepriekšējo gadu laikā, kam ar pienācīgu kontroli un pārraudzību ir jāturpinās.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Diemžēl kārtējo reizi ES izmanto humānu katastrofu, lai uzlabotu savu pozīciju ārpolitikas laukā.

Jūnija saraksts izsaka līdzjūtību civilajiem iedzīvotājiem, kas cietuši konfliktā, bet tikai ar ANO starpniecību šo konfliktu var atrisināt, ar plašu starptautisku atbalstu, nevis ar ES.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Lai gan ir tiesa, ka arī mēs bažījamies par daudz ko, kas izteikts rezolūcijā, tomēr ir arī tiesa, ka ar šīm bažām ne tuvu nepietiek nepieciešamajam Izraēlas koloniālās politikas noraidījumam un nosodījumam attiecībā uz Palestīnu un tās tautu.

Citu aspektu starpā:

- rezolūcija vēlreiz nostāda agresoru un agresijas upuri, okupantu un okupēto vienādā līmenī, tādējādi ignorējot Izraēlas valsts terorismu;

- rezolūcija nenosoda noziedzīgo embargo, ko Gazas joslai un tās iedzīvotājiem uzlikusi Izraēla, tā nenoraida arī Amerikas Savienoto Valstu piekrišanu vai klusēšanu šajā jautājumā;

- rezolūcija neko nesaka par nožēlojamajiem paziņojumiem, ko sniedzis komisārs F. Frattini, kas ir atbildīgs par tieslietām un iekšlietām un kas paziņoja, ka ES būs gatava „uzņemties Izraēlas bažas un intereses tādā veidā, kāds nebija mūsu plānos intifadas pirmajos gados”. Ir pretīgi, lai neteiktu vairāk, ka kāds, kas tik daudz runā par terorismu, ne tikai ignorē Izraēlas terorismu, bet ir gatavs ar to sadarboties.

No mūsu puses mēs turpinām nosodīt Izraēlas piekopto aparteīda politiku pret Palestīnu un aizstāvēt Palestīnas tautas neatņemamo tiesību pilnīgu ievērošanu, kas nostiprinātas daudzās ANO rezolūcijās.

  Jean Lambert (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par kopējo rezolūcijas priekšlikumu par Gazu un priecājos, ka Parlaments ir pieņēmis stingru nostāju par blokādes atcelšanu. Te briest humāna katastrofa. Slimnīcās pieejamo zāļu daudzums ir nepietiekams, lai nodrošinātu pamataprūpi; pārtikas atbalsts daļai iedzīvotāju nodrošina tikai aptuveni divas trešdaļas no ikdienas patēriņa; zivsaimniecības nozarē (kas nodarbināja aptuveni 10 000 cilvēku) valda nopietna spriedze, jo zvejas kuģiem ir atļauts darboties tikai krasta tuvumā.

Briest ekoloģiska katastrofa, kas apdraud reģiona piekrastes, jo Beit Lahia rūpnīcas attīrīšanas iekārtas nedarbojas pienācīgi un remonta darbus nevar veikt, jo ir bloķētas piegādes. Uzņēmumi nevar izdzīvot, un bezdarbniekiem jāmeklē darbs pie kontrabandistiem un ekstrēmistiem. Raķešu uzbrukumi turpinās, un tie nedaudzie, kas tajos ir iesaistīti, apdraud mieru un nākotni daudziem – gan Izraēlā, gan Palestīnā.

Hamas pienākums ir apstādināt šos noziedzniekus. Labums ir vienīgi visu pušu ekstrēmistiem, kā atkal un atkal dzirdēju sava nesenā Gazas apmeklējuma laikā. ES ir jādara viss iespējamais, lai pārtrauktu blokādi, un Izraēlai ir jāatzīst, ka blokāde nedod viņiem ilglaicīgu drošību.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Teiksim pilnīgi skaidri jau pašā sākumā: Izraēlas embargo ir skaidrs starptautisko tiesību pārkāpums un ir pilnīgi nepieņemams.

Embargo un dzeramā ūdens un pārtikas pieejamības lieguma rezultātā Izraēla mākslīgi rada cilvēkiem Gazas joslā stāvokli, kam nav salīdzinājuma necilvēcības un cilvēka cieņas neievērošanas ziņā. Tikai pateicoties Ēģiptes valdībai un robežu policijas vēsajam saprātam, ir tikusi līdz šim novērsta lielāka katastrofa un cilvēkiem, kas paši nav konflikta dalībnieki, ir bijušas pieejamas pamata preces viņu svarīgākajām vajadzībām. Ir patiešām bezatbildīgi, no otras puses, pārlikt atbildību uz Ēģipti, kas ir pilnīgi bez vainas attiecībā uz pašreizējā stāvokļa eskalāciju.

Nav pieņemams 21. gadsimtā, ka pret civiliedzīvotājiem izturas kā pret Hamas terorisma aktu grēkāžiem. Tāpēc ir jāatjauno infrastruktūra nekavējoties un jāgarantē piegādes vietējiem iedzīvotājiem.

Palestīnas pusei savukārt jādara viss iespējamais, lai pārtrauktu stāvokļa eskalāciju, lai veicinātu vienošanās noslēgšanu līdz 2008. gada beigām. Tomēr pašreizējā situācijā izredzes panākt šo cēlo ieceri šķiet visai tālas.

  James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. − Lai gan jāpieliek visas pūles, lai panāktu risinājumu stāvoklim Gazā, šī rezolūcija labākajā gadījumā nedos neko un sliktākajā – radīs negatīvu ietekmi. Ja Parlaments grib būt godīgs starpnieks mieram Tuvajos Austrumos, tam vismaz ir jāizbeidz izdot nelīdzsvarotas rezolūcijas. Visiem deputātiem ir grūti nebalsot par rezolūciju, kas pievēršas humānām problēmām, bet sasaistot šīs problēmas ar netaisnīgu Izraēlas attēlu, tās vērtība krīt. Parlamenta rezolūcijai nav jāaicina Hamas atbrīvot ķīlnieku kā tikai uz „labas gribas aktu”. Hamas nav labdabīgs viduslaiku ķēniņš, tā ir teroristu organizācija, kas lielā mērā ir atbildīga par stāvokli Gazā.

Pieprasot, lai Izraēla pilda savas saistības, šim Parlamentam jāatzīmē, ka Izraēlas strādnieki joprojām riskē ar savām dzīvībām, piegādājot elektroenerģiju Gazai, neskatoties uz Hamas manipulācijām ar šīm elektrības piegādēm. Pievēršoties cietēju vajadzībām, mums jāietver iedzīvotāji Izraēlas dienvidos, uz kuriem dažas dienas tiek izšauta vidēji pa raķetei stundā un kur, kā ziņo, 75 % bērnu cieš trauksmes un pēctraumatiska stresa dēļ.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Izraēlas iestādes veic arvien vairāk noziedzīgu aktu pret palestīniešiem. Viņi ir pārtraukuši cilvēku, preču un pārtikas kustību mēnešiem ilgi un lieguši piekļuvi dzeramajam ūdenim, elektrībai un citām pamata labierīcībām, bet pa to laiku Izraēlas armija turpina uzbrukt un slepkavot civiliedzīvotājus.

Līdzjūtība, kas izteikta rezolūcijā par traģēdijām, ko Palestīnas iedzīvotāji ir pārcietuši, ir izlikšanās, jo ES un Amerikas Savienotās Valstis ir daļa no problēmas. Imperiālisma intereses balsta Izraēlu tās noziedzīgajā politikā. Imperiālisti grib saglabāt kontroli pār reģionu, kas ir svarīgs sava stāvokļa un ģeostratēģiskās aktivitātes dēļ; viņi vēlas paturēt savas tiesības iejaukties, arī militāri.

Kvarteta plāni ir parādījuši vēl viena imperiālistiska mēģinājuma neveiksmi, un Anapoles līgumiem būs tāds pats rezultāts. Priekšlikums par to atjaunošanu ir mēģinājums pūst miglu tautai acīs; tas būtībā novelk vienādības zīmi starp upuriem un vajātājiem.

Imperiālisti nevar dot risinājumu Palestīnas problēmai. Tam jārodas no Palestīnas un Izraēlas tautu pašu cīņas un no starptautiskās solidaritātes ar viņu cīņu par miermīlīgu līdzāspastāvēšanu, radot neatkarīgu Palestīnas valsti ar Austrumjeruzālemi kā tās galvaspilsētu.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. - (FR) Ja, neskatoties uz zināmu pretestību pilnīgi nelīdzsvarotā teksta dēļ, es beigu beigās balsoju par, tas bija tāpēc, ka Eiropas Tautas partijas grupas iesniegtais mutiskais grozījums zināmā mērā atjaunoja patiesību attiecībā uz pašreizējo stāvokli Gazā.

Lai kas būtu atbildīgs, ir pilnīgi nepieņemami, absolūti un pilnīgi nepieņemami, ka sākotnēji teksta 3. punkts nostādīja Izraēlu un Hamas vienādā pozīcijā.

Vai Izraēlas rūpēm par savu cilvēku aizsardzību no vardarbības aktiem, ko noziedzīgi ik dienas veic Hamas un Palestīnas militārie grupējumi, ir kaut kas kopīgs ar uzbrukumiem pa labi un pa kreisi, pašu nesenāko Dimonā, vai ar Quassam raķešu šāviņiem, kas paltīm līst pār Sderotu ik dienu, par mērķi izvēloties galvenokārt skolas un tāpēc bērnus - Izraēlas sabiedrības dzīvības spēka avotu?

Mums, protams, var būt dažādi viedokļi par konfliktu, bet godīgs šī Parlamenta deputāts atteiksies padarīt Izraēlu – demokrātisku valsti un valdību – un Hamas – teroristu kustību, ko ES ir ierakstījusi tieši šādā sarakstā (tas ir taisnība, tāpat kā atkārtotā atteikšanās ievērot Kvarteta nosacījumus, ko šī rezolūcija vēl dīvainākā veidā noslēpj) – par vienlīdzīgiem partneriem briesmīgas vardarbības vidū.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski − Gazas rezolūcijas toni un lielu daļu no tās satura ir izkropļo pret Izraēlu vērstais stils. Protams, ka palestīnieši Gazā dzīvo pastāvīgās grūtībās, un tas ir nehumāni. Bet vaina par to tikai daļēji gulstas uz Izraēlu, un, pirmkārt, uz Palestīnas teroristiem un tādiem ekstrēmistiem kā Hamas, un uz Arābu valstu neveiksmīgo atbalstu iedzīvotāju rehabilitācijai un teritorijas reģenerācijai. Gazai ir ticis ļauts palikt par strutojošu brūci. Man ir žēl, ka netika aicināti tie, kas pašlaik ir vadībā Gazā, spert nepieciešamos soļus mierīgam izlīgumam ar Izraēlu. Es atzinīgi vērtēju aicinājumu atbrīvot kaprāli Shalit. Tāpēc es atturējos balsojumā.

- ANO Cilvēktiesību padomes septītā sesija (RC-B6-0092/2008)

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Jūnija saraksts atbalsta ANO Cilvēktiesību padomi un to svarīgo darbu, ko šī iestāde veic.

Tomēr mēs iebilstam pret noteikumu, kas ietverts 34. punktā, kurš skan, ka katram ES loceklim ir jāizsaka ES nostāja šajos jautājumos. Katra ES dalībvalsts ir autonoms ANO loceklis, un tāpēc tai ir tiesības izteikt pašai savu atzinumu. Tāpēc mēs esam izvēlējušies balsot pret šo rezolūciju.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Neizmirstot savas iepriekšējās nostājas par šīs ANO iestādes darbības definīciju, kurās bija acīmredzami mēģinājumi garantēt tās pārraudzību un organizāciju – mēs atceramies ES kritiku un spiedienu attiecībā uz, piemēram, veidu, kādā noteiktas valstis tika ievēlētas šajā iestādē (izsakot nožēlu par „tīrās lapas” principu un aizstāvot kvalificēšanās kritēriju ieviešanu), „īpašās procedūras” mehānismu, valstu mandātu nostiprināšanu un jaunu mandātu radīšanas iespēju ar vienkāršu vairākumu un pat „vispārējā periodiskā pārskata” formulējumus – Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kas, lai gan dodas tajā pašā virzienā, ir daudz mērenāka tās patieso mērķu skaidrojumā.

Citu aspektu vidū mēs vēlamies aplūkot tās nepieņemamo spiedienu uz katru dalībvalsti veidot savus priekšlikumus šai ANO iestādei atkarībā no nostājām, ko varētu ieņemt ES, tādējādi pakļaujot savu suverenitāti ārlietu politikai. Mēs vēlamies arī parādīt politisko viedokli, ko minētās valstis – un arī dažas neminētās valstis - atsauca, parādot vēlreiz „dubultstandartu” piemērošanu, citiem vārdiem sakot, cilvēktiesību aranžēšanu atbilstīgi ES interesēm.

- Ziņojums: Françoise Castex (A6-0024/2008)

  Jan Andersson, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, esam nobalsojuši par šo ziņojumu par Eiropas demogrāfisko nākotni. Tomēr mēs uzskatām, ka ziņojums ir pārāk izvērsts un pievēršas aspektiem, kas sniedzas pāri demogrāfiskajām izmaiņām svarīgiem jautājumiem. Mēs arī iebilstam pret dažādiem priekšlikumiem par nodokļu samazināšanu uzņēmumiem, kas organizē crèches, un cilvēkiem, kas ir spējīgi strādāt mājās.

Tomēr mēs esam izvēlējušies balsot par šo ziņojumu, jo tas arī pievēršas tādu problēmu svarīgiem aspektiem, ar ko Eiropa saskaras.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs paužam nožēlu, ka ne visi grozījumi, ko iesniedzām, ir pieņemti. Tie bija domāti, lai uzlabotu ziņojumu, pārbaudītu noteiktus pamatojumus un iekļautu pasākumus, kas, mūsuprāt, ir būtiski, lai aizstāvētu sieviešu, ģimeņu un bērnu tiesības. Piemēram, mēs zinām, kā zemas algas un apdraudēta nodarbinātība pasliktina sociālo stabilitāti un tā rezultātā ievērojami samazina to cilvēku stabilās izredzes, kas vēlas laist pasaulē bērnus.

Tas ir iemesls, kāpēc darba stabilitātes uzlabošana, algu palielināšana, sociālās nodrošināšanas un profesionālās veselības aprūpes un drošības paplašināšana, vispārējā darbalaika samazināšana bez izpeļņas samazinājuma un taisnīgākas ienākuma sadales un pilnas nodarbinātības nodrošināšana veido pamata jautājumus demogrāfiskās izmaiņas pārvaldībai.

Ir svarīgi arī radīt jaunas un labākas izglītības un sociālās infrastruktūras gan jaunajiem, gan vecajiem, tostarp mūžizglītības, bērnu aprūpes, medicīniskās aprūpes un veco ļaužu aprūpes struktūras. Tas prasa lielāku skaitu un labākus sabiedriskos pakalpojumus ar garantētu vienlīdzīgu pieejamību visiem.

Neatbalstot pilnībā visus šos aspektus, šis ziņojums nedod efektīvu atbildi šīm problēmām, lai gan satur pozitīvus priekšlikumus, kuriem mēs aplaudējam, bet kas nav pietiekami, lai ļautu mums balsot par šo ziņojumu.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Eiropas lielām daļām stāv priekšā demogrāfiskas grūtības. Tomēr tās jāatrisina ar valsts pasākumiem, nevis visaptverošiem ES priekšlikumiem, kas varbūt derēs noteiktām valstīm, bet var būt nepiemēroti citām dalībvalstīm. Daudzas ES valstis, tostarp Zviedrija, ir lielos vilcienos arī tikušas galā ar zemo dzimstības līmeni un demogrāfiskajām problēmām, daļēji ar labi attīstītu labklājības politiku un imigrāciju. Dalībvalstis, kas to vēlas, var labi mācīties no Zviedrijas un citām Skandināvijas valstīm un aizgūt pasākumus, ko tās ir veikušas.

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. (PL) Es pilnībā atbalstu ziņojumu par Eiropas demogrāfisko nākotni. Ir tiesa, ka pēdējos gados dabiskā pieauguma pastāvīgais kritums, ko pavada vidējā dzīves ilguma pieaugums, visticamāk radīs nozīmīgas izmaiņas Eiropas Savienības iedzīvotāju struktūrā līdz 2050. gadam. Izmaiņās ietilps vispārēja iedzīvotāju novecošanās un strādājošo cilvēku skaita samazināšanās. Tas ievērojami palielinās slogu dalībvalstu budžetiem. Process būs sāpīgs ne tikai atsevišķām dalībvalstīm, bet arī visai Savienībai. Pēdējai var nākties saskarties ar savas konkurētspējas samazināšanos un kritumu ekonomiskajā izaugsmē salīdzinājumā ar situāciju citās pasaules daļās, kur raksturīga strauja demogrāfiska izaugsme.

Ir skaidrs arī, ka šis demogrāfiskā līdzsvara trūkums atstās negatīvas sekas sociālās aprūpes finansēšanā un pensiju plānu ilgtspējā. Es tāpēc atbalstu korektīvos pasākumus, kas piedāvāti ziņojumā, kurš veltīts demogrāfiskai atjaunošanai, profesionālās aktivitātes perioda pagarināšanai, garantējot augstas kvalitātes sociālo aprūpi un veicinot solidaritāti paaudžu starpā. Šīs darbības ir svarīgas Savienības ekonomikas konkurētspējas uzturēšanai, vienlaikus garantējot Eiropas sociālā modeļa funkcionēšanu ilgā laikā.

  Carl Lang (NI), rakstiski. - (FR) Eiropieši ir izzūdoša suga. Ar vidējo dzimstības līmeni zemāku par 1,5 līdz 2050. gadam ES-27 būs zaudējusi kādus 20 miljonus cilvēku un tie, kas vecāki par 65 gadiem, veidos 30 % no iedzīvotājiem.

Pasākumi, ko piedāvā F. Castex, lai uzlabotu eiropiešu dzimstības līmeni, ir smieklīgi, jo tāpat kā visi eiropieši, kas ir pie varas, mūsu kolēģe deputāte negrib atjaunot Eiropas iedzīvotājus, bet aizvietot tos ar imigrantiem no Āfrikas un Āzijas. Tieši tāpēc viņa izmanto 15 pantus savā ziņojumā, lai aicinātu nodrošināt ģimeņu atkalapvienošanos, imigrantu cilvēktiesības un lielākas pūles viņu integrēšanai ...

Šī politika, ko Francijā aizstāv J. Attali un īsteno N. Sarkozy, dos nākamos 80 miljonus imigrantu Eiropai līdz 2050. gadam un galu galā vedīs pie mūsu tautu izzušanas.

Lai garantētu Eiropas tautu izdzīvošanu, migrācijas plūsmas īstenībā ir jāpārvērš un jāīsteno plaša mēroga dzimstības veicināšanas politika, pamatojoties uz ģimeni un dzīvības iekļaušanu. Tas nozīmē, ka mūsu nācijām ir jāmeklē sava suverenitāte un identitāte jaunā Eiropā, nāciju Eiropā.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es esmu par kohēzijas politiku Eiropas Savienības demogrāfiskai attīstībai, jo struktūras izmaiņa Eiropas sabiedrības vecuma piramīdā norāda uz raižu pilnu nākotni. Es vēršu uzmanību uz to, ka visām Eiropas industrializētajām valstīm ir vienas un tās pašas lielākās sociālās politikas problēmas, kas rada nopietnu risku Eiropas sociālās labklājības modelim, kurš ir būtisks mūsu pašreizējam uzplaukumam.

Šajā sakarā es īpaši gribu uzsvērt Eiropas vidējā ar vecumu saistītās demogrāfiskās slodzes koeficienta pieaugumu līdz 53 % 2050. gadā, ko rada pašreizējais nenormāli zemais 1,5 dzimstības līmenis Eiropas Savienībā un kas ne tikai noved pie konfliktiem paaudžu starpā un tādējādi var tikt uzskatīts par šķērsli sociālai kohēzijai, bet var arī vājināt Eiropas konkurētspēju pasaules ekonomikā. Izmaiņas, kas notiek demogrāfijā, tādējādi prasa atsevišķu sociālo sistēmu vispārēju pielāgošanu un strauju un efektīvu īstenošanu.

  Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. - (FR) F. Castex ziņojums par Eiropas demogrāfisko nākotni ir briesmīgi banāls, izmantojot visas klišejas, kādas var cerēt atrast pārskatos par šo tematu. F. Castex aizmirst citu aspektu starpā pieminēt kontracepcijas metodes, kas lielā mērā ir bijušas atbildīgas par dzimstības līmeņa samazināšanu Eiropā, kur tas ir noslīdējis līdz 1,5 uz sievieti, tālu atpaliekot no nākamo paaudžu atjaunināšanas.

Iedzīvotājiem labvēlīga vide ir atkarīga no iespējas, ka sievietes vēlas audzināt savus bērnus samērā ilgā laika posmā. Tas ir prioritārs ieguldījums sabiedrībā un būtiski samazinātu no mācībām atskaitīto rādītājus un nepilngadīgo likumpārkāpumus.

Attiecībā uz imigrāciju, lai atsvērtu tukšos šūpuļus, tā ir bīstama doma, kas ne tikai destabilizētu mūsu rietumu sabiedrības, bet varētu būt īsta bumba ar laika degli, izraisot visas tās sekas, ko varam labi iedomāties. Attaisnojot imigrāciju ar darbaroku, kvalificētu vai nekvalificētu, trūkumu, kad Eiropai ir vairāk par 20 miljoniem bezdarbnieku, nozīmē sodīt Eiropas strādniekus, kas noteikti novērtēs Komisijas vai Eiropas Parlamenta priekšlikumus.

Šo iemeslu dēļ mēs taisāmies balsot pret F. Castex ziņojumu.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. - (PL) F. Castex pamatoti norāda, ka, ņemot vērā to, ka Eiropas vidējais ar vecumu saistītās demogrāfiskās slodzes koeficients (personu skaits, kas ir 65 un vairāk gadu vecas, dalīts ar personu skaitu vecumā no 14 līdz 65 gadiem) palielināsies no 25 % 2004. gadā līdz 53 % 2050. gadā, Eiropas Savienībai ir risks pazaudēt savu konkurētspēju un ciest ekonomiskās izaugsmes kritumu.

Es piekrītu priekšlikumiem attīstīt piecus galvenos rīcības virzienus, kuru mērķis ir demogrāfiska atjaunošana, proti, augstas kvalitātes aktīva dzīve, efektīvāka Eiropa, imigrantu labāka integrācija, sociālās aprūpes garantēšana un paaudžu solidaritāte.

  Marcin Libicki, Wojciech Roszkowski un Konrad Szymański (UEN), rakstiski. − Mēs balsojām pret šo ziņojumu, jo tajā piedāvātie risinājumi attiecībā uz demogrāfisko krīzi ir neproduktīvi.

Pretēji tam, ko ziņojums saka, vienīgi tradicionālas ģimenes un sociāla cieņa pret mātes stāvokli ir tās zāles, kas mums vajadzīgas.

Sociālie eksperimenti, kas ir piedāvāti ziņojumā (tā saucamās „alternatīvās ģimeņu struktūras”), neko citu nerada kā vien riskus mūsu sabiedrībām.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Reti man ir nācies izjust tādu prieku, balsojot par rezolūciju, jo tā skaidri parāda, ka sievietēm un vecāka gājuma cilvēkiem ir jāuzņemas svarīga loma mūsu demogrāfiskās nākotnes problēmu risināšanā.

No sievietēm sagaida, ka tās gribēs laist pasaulē vairāk bērnu, vienlaikus veicot profesionālu darbību ilgākā laika posmā. Tādā gadījumā jārada priekšnosacījums, kas viņas motivētu.

No sievietēm nevar prasīt, lai viņas justos slikti vai pakļautu sevi nabadzībai ik reizes, kad viņas laiž pasaulē bērnu.

Jo vairāk viņas dzemdē, jo vairāk pret viņām tiek vērsta diskriminācija attiecībā uz labklājības nodrošinājumu - it sevišķi, ja viņas ir pilna laika aprūpētājas -, jo mazāk viņas nopelna un jo mazāka būs viņu pensija.

Tāpēc visbrīnišķīgākās rezolūcijas neko nedod, ja nav politiskas drosmes tās īstenot. Diemžēl tas notika ar 1995. gada rezolūciju par pensiju tiesību piešķiršanu šķiršanās gadījumā un rezolūciju par dzīves biedrēm, kas palīdz MVU darbā, kuru mērķis bija labot daudzās diskriminācijas, ko sievietes joprojām cieš, un briesmīgo slogu, ko uzliek pārāk daudzi vīrieši, būdami tēvi.

  David Martin (PSE), rakstiski − Es atzinīgi vērtēju Françoise Castex ieteikumus attiecībā uz Eiropas demogrāfisko nākotni. Vispārējā liecība par veicinošu ekonomisko konkurētspēju, saglabājot Eiropas sociālo modeli, manā uztverē ir gan loģiska, gan taisnīga. Es piekrītu uzmanības koncentrēšanai ziņojumā uz tādu jomu nozīmi kā izglītība, bērnu aprūpe un finanšu mehānismi šo mērķu nodrošināšanā Ir vajadzība arī pēc profesionālās vienlīdzības attīstīšanas starp vīriešiem un sievietēm kopā ar labi un mierīgi pārdomātu imigrācijas politiku, kas iemieso veiksmīgas integrācijas mērķi. Ziņojumā tiek risināti šie punkti, un es balsoju par tā ierosinājumiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Masveida imigrācija un novecošanās pakļauj pamatiedzīvotāju kopu riskam. Pirmo pasludina par brīnumzālēm otrajai, bet vienkārši noved pie etnomorfozes - citiem vārdiem, pie Umvolknung: iedzīvotāju etniskā sastāva piespiedu izmaiņām. Ja ES sistēma beidzot nesāks aktīvi iestāties par dzimstības aizstāvības politiku Eiropas pamatiedzīvotājiem, neveicinās tradicionālu ģimeni ar daudziem bērniem, galu galā nenostāsies pret mēģinājumiem – piemēram, tādiem kā geju laulības - graut tradicionālo ģimeni un neatgriezīsies atkal pie nulles iecietības pret imigrāciju, arī attiecībā uz ģimeņu atkalapvienošanos, piecdesmit gadu laikā mēs te sēdēsim, gvelžot par Eiropas kosovizāciju, tieši tāpat kā mēs to darām tagad par pašas Kosovas jautājumu.

Ziņojumā, kas ir mūsu priekšā, ir vēlreiz mēģināts pasniegt mums imigrāciju kā panaceju, liekot Eiropas iedzīvotāju pēctečiem drīzumā pielāgoties migrantiem. Tieši tāpēc es esmu noraidījis šīsdienas ziņojumu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Eiropas Savienībai ir jāreaģē uz nopietnām demogrāfiskām izmaiņām, ja tā vēlas saglabāt savu demogrāfisko un teritoriālo līdzsvaru. No vienas puses ir nepieciešams nodarboties ar iedzīvotāju novecošanos. Stāvoklis ir satraucošs. Katru gadu pēc 2010. gada strādājošo cilvēku skaits samazināsies par 1 miljonu, un tas apdraudēs paaudžu solidaritāti.

No otras puses ir problēmas, ko rada dzimstības līmeņa samazināšanās; šīs problēmas ir pastāvējušas jau vairākus gadus. Bērnu dzemdēšanas atlikšana uz vēlāku laiku dzīvē var būt par iemeslu pieaugošajai laulāto pāru neauglībai. Mātes un ģimenes aizsardzībai ir jābūt visas ES politikas centrā. Pensiju sistēma nedrīkst sodīt sievietes par to, ka viņas ir mātes.

Pēdējo gadu laikā atšķirības starp dalībvalstīm ir mazinājušās, bet tajā pat laikā atšķirības pašās dalībvalstīs ir padziļinājušās. Neizdevīgie reģioni it īpaši ir mazāk attīstīti, un turklāt tos arī parasti visvairāk ietekmē demogrāfiskās izmaiņas, proti, iedzīvotāju sastāva novecošanās un migrācija. Tā kā nav pietiekami daudz labi apmaksātu darba vietu, kvalificētie strādnieki dodas uz lielpilsētām. Ekonomisko darbību pārliecīga koncentrēšanās galvaspilsētās vājina demogrāfisko, ekonomisko, sociālo un vides līdzsvaru un noved pie iedzīvotāju skaita samazināšanās lauku teritorijās, kur bieži trūkst attīstībai nepieciešamā pamata infrastruktūra.

Es balsoju par F. Castex ziņojumu par demogrāfisko nākotni; tas ir viens no svarīgajiem ziņojumiem. Mums ir jāsaprot, ka demogrāfiskā attīstība ir visas politikas – vidēja termiņa vai ilgtermiņa - fundamentālā sastāvdaļa.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Eiropas iedzīvotāju atjaunošana ir izšķirīgs faktors līdzsvara nodrošināšanā visjaunāko un visvecāko starpā un iedzīvotāju darbaspējīgā vecumā skaita palielināšanā. Pašreizējā dzimstības līmeņa krišanās un pieaugošā gaidāmā mūža garuma sekas būs ar vecumu saistītās demogrāfiskās slodzes koeficienta palielināšanās un darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Tāpēc ir svarīgi veikt pasākumus demogrāfiskās atjaunošanas veicināšanai, kas nodrošinās produktīvāku un attīstītāku Eiropu ar augstas pakāpes sociālo aizsardzību un solidaritāti paaudžu starpā.

Mums jāattīsta politika, kas mudina uz nepārtrauktu Eiropas iedzīvotāju sastāva atjaunošanu un kas nodrošinās ilgstošu ekonomisko konkurētspēju, vienlaikus saglabājot Eiropas sociālo modeli.

Mēs nevaram ignorēt kādu citu šī jautājuma aspektu, kas ir saistīts ar Eiropu kā nozīmīgu migrācijas plūsmu galamērķi, jo šie iedzīvotāji nemainīgi palīdz palielināt dzimstības līmeņus. Demogrāfiskā jautājums savienojumā ar migrācijas jautājumu rada iespējamus riskus, un mēs nevaram vienkārši rēķināties ar šiem iedzīvotājiem demogrāfiskai atjaunošanai. Tāpēc es gribu uzsvērt pasākumus, kuru mērķis ir stimulēt dzimstības līmeni, kopā ar atbilstīgu izglītības un apmācības politiku un solidaritātes politiku paaudžu starpā, kuru nodoms ir apturēt Eiropas demogrāfisko lejupslīdi.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski − (SV) Demogrāfiskās problēmas Eiropai ir milzīgas. Šis ir absolūti būtisks temats diskusijai Eiropas līmenī - es pats pie tā ķēros kā autors, dodot atzinumu par elastīguma drošību. Tomēr būtisks ir nosacījums, ka sākumpunkts šādai diskusijai ir par to, ka lielākā daļa piedāvāto pasākumu, piemēram, pensionēšanās vecuma palielināšana, apdomīga ģimenes politika, labi nosacījumi vecāku atvaļinājumiem utt., nonāk pie subsidiaritātes principa. Vairāki priekšlikumi plaša mēroga risinājumos, vismaz tie, kas pieminēti ziņojumā, ir izmantoti un bijuši sekmīgi Zviedrijā. Tomēr tas nenozīmē, ka tie tikpat labi darbosies citās Eiropas daļās.

F. Castex ziņojuma pamatproblēma ir nevis nodoms, bet tas, ka daudz kas no apspriestā attiecas uz politiku, kas jāpilda dalībvalstīm – dažkārt pašvaldību līmenī. Tāpēc es balsoju par grozījumiem, kuri uzsvēra subsidiaritātes principu, un atturējos galīgajā balsojumā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE), rakstiski. (PL) Mēs esam pieņēmuši svarīgu ziņojumu par Eiropas demogrāfisko nākotni. Tas, ka cilvēki var dzīvot ilgāk, noteikti ir sasniegums Savienības dalībvalstīm. Tas tomēr izraisa iedzīvotāju sastāva pakāpenisku novecošanos. Ilgā termiņā šis stāvoklis var vienīgi izjaukt līdzsvaru starp produktīvo iedzīvotāju daļu un tiem, kas jau ir pāri šim posmam. Tas ir apdraudējums paaudžu solidaritātei, jo mazākam skaitam profesionāli aktīvu cilvēku nekā tagad būs jāuzņemas arvien pieaugušās priekšrocību, pabalstu, pensiju, aprūpes un veselības dienestu izmaksas par tiem, kuri nestrādā.

Ir aicinājums rīkoties, pagarinot profesionālās aktivitātes periodu un palielinot dzimstības līmeni, lai pretotos šādam stāvoklim. Programmas imigrantu pilnīgai integrācijai arī tiek pieprasītas.

Tehniska modernizācija un informācijas tehnoloģiju ieviešana darbavietās nodrošinās to, ka darbs ir efektīvāks un ražīgāks. Tas dos nozīmīgu ieguldījumu stāvokļa uzlabošanā.

Jāapsver arī migrācijas plūsmas no lauku teritorijām uz pilsētām un slēptais cilvēkkapitāls lauku teritorijās, it sevišķi mazāk attīstītajās valstīs.

Demogrāfija ir viena no galvenajām problēmām Eiropas Savienībai, it īpaši kontekstā ar nozīmīgu pārapdzīvotību citās pasaules daļās.

  Ewa Tomaszewska (UEN), rakstiski. (PL) Ņemot vērā demogrāfiskās problēmas nopietnību, ar ko Eiropa saskaras, ir pilnīgi atbilstīgi, ka Parlaments un Komisija ir veltījusi tai laiku. Diemžēl es uzskatīju par nepieciešamu balsot pret F. Castex ziņojumu par šo tematu, jo tika noraidīti tik daudzi svarīgi grozījumi.

It sevišķi Parlamenta pieņemtais noteikums, kas norāda, ka pilnīgi tiek pieņemta emigranta izcelsmes valsts likumdošanā dotā ģimenes definīcija konflikta gadījumā ar uzņēmējas valsts likumdošanu kopā ar no tā izrietošajām finansiālajām saistībām poligāmijas gadījumā, nav piedodams. Tas ielaužas dalībvalstu iekšējos noteikumos, tādējādi pārkāpjot subsidiaritātes principu.

- Ziņojums: Ambroise Guellec (A6-0023/2008)

  Bairbre de Brún (GUE/NGL), rakstiski. - (GA) Es ne visam piekrītu, kas ir rakstīts A. Guellec ziņojumā, bet tomēr es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un balsoju par to. Es atzinīgi vērtēju uzsvaru, ko A. Guellec ir licis uz līdzsvarotu reģionālo attīstību. Jāsamazina plaisa ne tikai dalībvalstu starpā, bet mums ir jāsamazina šīs plaisas arī pašās dalībvalstīs, kā arī plaisas starp reģioniem. Mums jāpanāk, ka lielāki resursi tiek mērķtiecīgi virzīti reģionālās attīstības veicināšanai un sociālās atstumtības risināšanai. Vienīgais veids, kā rīkoties ar kohēzijas politiku, ir izmantot to kā rīku Lisabonas stratēģijas īstenošanai.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Lai gan šajā ziņojumā ir zināmi aspekti, kas, kaut arī mēreni, tomēr ir, mūsuprāt, pozitīvi, tas nerisina efektīvi galvenos finansēšanas jautājumus.

Šī kompromisa piemērs ir izraudzītā pieeja attiecībā uz Kopienas finanšu resursiem, kas vajadzīgi efektīvai kohēzijas politikai. Ziņojuma apsvērumos ir atzīts, ka „ir jāgarantē palielināti finanšu resursi kohēzijas politikai turpmāk, lai nodarbotos ar sagaidāmajām jaunām problēmām” (jautājums par to, vai šis īstenībā attiecas vai neattiecas uz kohēziju, ir vēl jānoskaidro). Tomēr pantos jeb, citiem vārdiem sakot, īstajā priekšlikumā ziņojums tikai norāda uz kādu neskaidru vajadzību stiprināt kohēzijas politiku, kurai jāpiešķir „pietiekami” finanšu resursi.

Diemžēl grozījumi, kas bija iesniegti, tika noraidīti. Šie grozījumi, kuru mērķis, piemēram, ir atzīt, ka ir valstis un reģioni, kas ir pretrunā ar ES, novērst kohēzijas politikas izmantošanu citiem nolūkiem, it īpaši finansēt mērķus, kas ietverti Lisabonas stratēģijā, kas būtu pretēji kohēzijai, atzīt nepieciešamību palielināt Kopienas finanšu resursus kohēzijai, noteikt nosacījumus Kopienas palīdzībai uzņēmumiem, lai netiek veicinātas pārdalīšanas, izcelt vajadzību pieņemt pastāvīgus pasākumus ar pienācīgu finansējumu visattālākajiem rajoniem un atzīt zvejniecības nozīmi kohēzijā.

  David Martin (PSE), rakstiski − Es atzinīgi vērtēju Ambroise Guellec ziņojumu par Komisijas ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju. Konstatētais norāda uz noteiktu progresu, uzlabojot ekonomisko un sociālo kohēziju visā ES. Tomēr konstatētie fakti, ka atšķirības ir palielinājušās vairākās dalībvalstīs, it īpaši starp galvaspilsētu un lauku rajoniem, parāda vajadzību turpināt darbu pie šīs politikas mērķa, mēģinot samazināt atšķirības ES daudzveidīgo reģionu starpā un to iekšienē.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE), rakstiski/ − (SK) Kohēzijas politika palīdz atrisināt tādas problēmas kā demogrāfiskās izmaiņas, migrāciju no laukiem uz pilsētām, segregāciju vai klimata izmaiņas. Šīm problēmām var stāties pretī vienīgi tad, ja kohēzijas politika paliek Kopienas politika. Tieši tāpēc es pavisam noteikti atbalstu šo ziņojumu. Mēs varam redzēt, cik labvēlīga ir šī politika, ja skatāmies uz valstīm, kas iepriekš ir saņēmušas atbalstu no Kohēzijas fonda.

Grieķija, Spānija, Portugāle un Īrija ir apliecinājušas spēcīgu izaugsmi. Līdzīga palīdzība ir jāsaņem jaunajām dalībvalstīm. Tāpat kā visi, kas uzauguši un dzīvo attālākā reģionā, es zinu, ka ir izteiktas atšķirības reģionu starpā un arī pašos reģionos. Dažkārt šīs atšķirības ir pat lielākas nekā atšķirības starp atsevišķām valstīm: atšķiras dzīves standarti, pieejamo darba vietu skaits, ienākumi un izglītības iespējas. Tieši tāpēc es pasvītroju, ka ir reāli nepieciešams samazināt atšķirību starp teritoriāli pieejamiem reģioniem un reģioniem, kam ir nelabvēlīga struktūra. Es saskatu ceļu uz priekšu tādas politikas prioritārā izvēlē, kura mazinātu spiedienu uz galvenajām pilsētām un atbalstītu mazāk nozīmīgo pilsētu attīstību. Ir nepieciešams atbalstīt lauku teritoriju attīstību; tieši tur mazām un vidēja lieluma mazpilsētām ir svarīga loma. Ir nepieciešams arī virzīt līdzekļus projektiem, kas ir domāti katra reģiona īpašās pievilcības veidošanai. Es atbalstu šo ziņojumu, jo es zinu, ka kohēzijas politika ir pareizā atbilde daudzām demogrāfiskām izmaiņām.

  Cristiana Muscardini (UEN), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, kohēzija ir bijusi viena no Kopienas politikas galvenajiem balstiem pagātnē, solidaritātes principa izpausme, kas noteica un pavadīja ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienībā.

Tā ir bijusi ekonomiskas veiksmes stāsts daudzām Eiropas valstīm un reģioniem; ir bijušas runas pat par brīnumu dažos gadījumos, un, pateicoties kohēzijas politikas pareizai īstenošanai, dzīves kvalitāte daudziem mūsu pilsoņiem ir uzlabojusies.

Kohēzijas nozīme ir pat vēl lielāka 27 valstu Eiropā ar tās izteiktajām ekonomiskajām un sociālajām atšķirībām. Pirmie ES ekonomiskās palīdzības rezultāti sāk jau parādīties dažos reģionos, kur attīstība atpaliek, lai gan ekonomisko konverģenci būs iespējams izvērtēt vienīgi ilgākā laikposmā, tā kā sākotnējais IKP uz vienu iedzīvotāju bija ļoti zems.

Drīzumā salīdzināmie apstākļi būs ļoti dažādi, bet varbūt pat jau šodien. Tāpēc kohēzijas politikai būs jāsaduras ar citām, jaunām problēmām ar spēcīgu teritoriālu ietekmi, piemēram, tādām kā demogrāfiskās izmaiņas, urbanizācija un jauna pilsētu plānošana, migrācijas norises, energoapgāde un klimata izmaiņas.

Balsojot par šo ziņojumu, es aicinu Komisiju un valstu valdības izveidot kopēju pieeju šo jautājumu risināšanai pienācīgi dinamiskā un kooperatīvā veidā.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķis ir radīt strādniekiem maldīgu ilūziju, ka sociālo un reģionālo atšķirību plaisu var sašaurināt un ka strādnieku dzīves standartus valstīs un reģionos, kas novirzās no Kopienas vidējā, var paaugstināt.

Nevienlīdzīgās attīstības likums kapitālismā tomēr ir nemainīgs. Šīs atšķirības arvien pieaug; nabadzīgie kļūst nabadzīgāki, un bagātie kļūst bagātāki. Ar to strādniekiem ir jāsamierinās katru dienu.

Tomēr apstākļos, kad notiek kapitālisma pārstrukturēšanās un frontāls uzbrukums darba tiesībām, pat verbāls šī termina izmantojums tiecas izgaist un kopā ar to arī niecīgais Kopienas budžeta nodrošinājums.

Lisabonas līguma īstenošanas trešajā posmā visa politika ir jāaizstāj ar imperiālisma burvju vārdu „konkurence”. Tas novedīs pie konkurences starp valstīm, reģioniem un strādniekiem, kur valda džungļu likums.

Rezolūcija aprobežojas ar rožainām deklarācijām un vēlmēm, kas neskar problēmas būtību. Vienīgi strādnieku cīņa, nepakļaušanās un nepadošanās ES pret strādniekiem vērstajai un nepopulārajai politikai var pagriezt strādnieku šķiras dzīves apstākļu pasliktināšanās tendenci pretējā virzienā. Šī tendence tagad kļūst arvien izteiktāka pat attīstītākajās valstīs.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Kohēzijas politika ir viena no Eiropas Savienības raksturīgajām atšķirības zīmēm, viens no tās lielākajiem panākumiem un arī viens no mūsu kopienas galvenajiem pievilkšanas spēkiem. Doma, ka ir pareizi un vajadzīgi nodrošināt identisku attīstības līmeni visās dalībvalstīs, ir jēdziens, no kā mēs nedrīkstam atteikties un kura pozitīvai rezultāts mums ir jāatzīmē.

Tomēr ne viss ir bijis veiksmīgs šajā jomā. Pirmkārt, ir svarīgi, lai kohēzijas fondi arvien vairāk tiek integrēti ar citām finansēšanas programmām, lai garantētu to, ka ieguvums no šiem līdzekļiem netiek pazaudēts tāpēc, ka trūkst blakus ieguldījuma politikā, kuras tiešais mērķis ir attīstība augstākās pakāpēs. Dažkārt ir nepieciešams spert plašākus soļus, citādi mēs vienmēr būsim atpalicējos.

Otrkārt, satrauc tas, ka mēs redzam pastāvīgu atkāpšanās procesu Portugālē attiecībā uz vienlīdzīgas pieejamības garantijām pamata pakalpojumiem visā valsts teritorijā. Kāda jēga ir aicināt uz Kopienas līmeņa kohēziju, kad tās trūkst valsts politikā, kur pilsoņi mazāk attīstītos reģionos tiek atmesti nevis attīstības idejas vārdā, bet vienkārši uz grāmatvedības pieejā balstītas resursu piešķiršanas pamata. Pilnīgi nekāda.

- Ziņojums: Gisela Kallenbach (A6-0028/2008)

  Bairbre de Brún (GUE/NGL), rakstiski. − (GA) Ne visam, kas rakstīts Gisella Kallenbach ziņojumā, es piekrītu, bet tomēr es to atzinīgi vērtēju un balsoju par to. Es īpaši atzinīgi vērtēju G. Kallenbach likto uzsvaru uz pilsētu vietējo iestāžu lomas stiprināšanu. Pilsētu teritoriju ilgtspējīga attīstība ir ārkārtīgi svarīga problēma divdesmit pirmajā gadsimtā, un G. Kallenbach šodien izklāstītās pamatnostādnes var palīdzēt mums šo problēmu risināt.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šajā pārskata ziņojumā par teritoriālo pasākumu plānu un Leipcigas hartu ir aspekti, kurus mēs uzskatām par svarīgiem.

Tomēr jāuzsver, ka kohēzijas politikas teritoriālās dimensijas īstais saturs vēl ir jādefinē, pieņemot par šo jautājumu zaļo grāmatu, ko plāno uz nākamo septembri.

Lai gan daudzi no līdz šim pieminētajiem mērķiem ir vērtējami atzinīgi un visi ir saprātīgi - piemēram, policentriskas pilsētu sistēmas izveide un jaunu pilsētu-lauku attiecību radīšana, kas nodrošina paritāti piekļuvē infrastruktūrai, dabas un kultūras mantojuma saglabāšana, augsti kvalitatīvas sabiedriskās telpas saglabāšana un mājokļu fonda un ielu aprīkojuma modernizēšana, vietējās ekonomikas un vietējā darbaspēka tirgus politikas stiprināšana un apsteidzošas izglītības un apmācības politikas nodrošināšana bērniem un jauniešiem, - mēs uzsvērtu, ka:

- zemes pārvaldībai un plānošanai ir jābūt katras dalībvalsts atbildībā;

- jaunajām prioritātēm ir jāsaņem jauni finanšu līdzekļi;

- teritoriālā dimensija nedrīkst būt pretrunā ar ekonomisko un sociālo kohēziju vai vājināt to jeb, citiem vārdiem sakot, atšķirību samazināšanu dažādu reģionu attīstības līmeņos un pamudinājumu reģioniem, kam vismazāk labvēlīgi apstākļi un kas atpaliek.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Gisela Kallenbach ziņojums „Teritoriālā pasākumu plāna un Leipcigas hartas īstenošana” ir ziņojums, par kuru es nobalsoju par. Mums ir jābūt jutīgākiem pret teritoriālo un pilsētvides dimensiju ES politikā. Uzlabojot sadarbību starp pilsētu un lauku teritorijām un īstenojot efektīvas stratēģijas, kas vērstas uz ilgtspējīgu telpisku attīstību, mēs to varam veiksmīgi sasniegt.

6. Balsojumu labojumi un nodomi balsot: sk. protokolu

(Sēdi pārtrauca plkst. 12.45, un tā atsāka darbu plkst. 15.00.)

SĒDI VADA: GÉRARD ONESTA
Priekšsēdētāja vietnieks

7. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana sk. protokolu

8. Padomes kopējo nostāju paziņošana sk. protokolu

9. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (debates)

9.1. Austrumtimora

  Priekšsēdētājs . - Nākamais punkts ir debates par sešiem priekšlikumiem rezolūcijai par Austrumtimoru⁽¹⁾.

  Janusz Onyszkiewicz, autors. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs esam liecinieki vēl vienai krīzei Austrumtimorā. Šī krīze nevar tikt atrisināta bez Austrumtimoras iestāžu iesaistīšanās un sadarbības. Tām jāpanāk visu paramilitāro grupu atlaišana un jāatbruņo civiliedzīvotāji. Ir jālikvidē arī bruņotas noziedznieku grupas. Atbildīgie par uzbrukumiem vissvarīgākajiem cilvēkiem valstī ir jānodod tiesai. Visiem politiskajiem spēkiem – gan pie varas esošajiem, gan opozīcijai, jāatturas no nelikumīgas spēka lietošanas.

Nesenie notikumi norāda uz lielu varbūtību, ka Austrumtimora kļūs par vēl vienu valsti, kuras galvenās iestādes vairs nefunkcionē. To var uzskatīt par rīcībnespējīgu valsti. Mēs visi apzināmies draudus, ko rada šādas valstis. Esmu pārliecināts, ka man nav jādod piemēri, bet ļaujiet pieminēt tikai Somāliju.

Ņemot vērā lomu, kāda tai bija, veidojot Austrumtimoras valsti, un tās turpmāko iesaistīšanos tajā, starptautiskā sabiedrība nevar pieļaut, ka īstenojas tik drūma perspektīva. Eiropas Savienības apņemšanās atbalstīt demokrātiskos spēkus un iestādes joprojām ir būtiska. Savas misijas laikā Parlamentam ir jānovērtē šī atbalsta efektivitāte.

  Pedro Guerreiro, autors. - (PT) Kā tas ir uzsvērts mūsu grupas priekšlikumā, pašlaik ir izšķiroši svarīgi izteikt mūsu solidaritāti ar Austrumtimoras tautu un nosodīt uzbrukumus republikas prezidentam un Austrumtimoras premjerministram. Mēs gribam uzsvērt, ka šādi uzbrukumi palielina Austrumtimoras politiskā stāvokļa nestabilitāti, ko radīja 2006. un 2007. gada notikumi un uzturēja politiskais process, kas sekoja nesenajām parlamenta vēlēšanām šajā valstī. Mēs aicinām veikt pamatīgu izmeklēšanu Austrumtimoras konstitucionālās un tiesību sistēmas ietvaros, lai atklātu un tiesātu šo uzbrukumu galvenos vaininiekus. Mums vērīgi jāseko visiem manevriem, kas šo notikumu sakarā var censties attaisnot turpmāku ārēju iejaukšanos un var apdraudēt Austrumtimoras neatkarību un suverenitāti.

Tāpēc mēs noraidām Eiropas Parlamenta kopējo rezolūciju, kas citu aspektu starpā tiecas ignorēt visu ārējo iejaukšanos, kas ir mēģinājusi mainīt un ietekmēt Austrumtimoras tautas brīvo izvēli. Tāpat arī, mēģinot visu sabāzt vienā maisā, tā cenšas atbrīvot no atbildības Austrumtimoras stāvokļa destabilizācijas un vardarbības galvenos vaininiekus un iedvesmotājus. Tā arī mēģina ignorēt faktu, ka, lai saprastu pašreizējo stāvokli Austrumtimorā, ir svarīgi neaizmirst, ka tās tauta bija koloniālisma, brutālu represiju un valsts sagrāves upuris un ka tās tauta varonīgi iekaroja neatkarību un suverenitāti, jo īpaši pār saviem dabas resursiem, pavisam nesenā pagātnē, lai gan attiecībā uz\ viņu cīņas fundamentāliem punktiem starptautiskā sabiedrība bija pametusi viņus vienus.

Neskatoties uz to, ka ir pieminēta Austrumtimoras tautas suverenitātes ievērošana, šī rezolūcija veido pamatu iespējai iejaukties šīs valsts iekšējās lietās. Patiesībā tā pieņem nostāju, kas mēģina parādīt Austrumtimoru kā rīcībnespējīgu valsti. Visbeidzot, šī rezolūcija ignorē to, ka atrisinājums ir politisks un atrodas vienīgi Austrumtimoras tautas rokās. Pagātnē Austrumtimoras tauta ir pierādījusi vairāk nekā pietiekami savu cieņu un drosmi, un mēs izsakām savu pārliecību par viņu spēju pašu rokām pasludināt Austrumtimoru par suverēnu un neatkarīgu valsti.

  Ana Maria Gomes, autore. − (PT) Eiropas Parlamenta sociālistu grupas vārdā es gribu izteikt mūsu solidaritāti ar Austrumtimoras tautu un mūsu stingro nosodījumu barbariskajiem uzbrukumiem pret Austrumtimoras demokrātiski ievēlētajām prezidenta un premjerministra institūcijām.

Es arī gribu aicināt veikt neatkarīgu izmeklēšanu, kā to pieprasa rezolūcijas priekšlikums mums priekšā, lai uzzinātu, kas veica šos uzbrukumus, ko viņi pārstāvēja un kas nav bijis kārtībā Austrumtimoras drošības sistēmā, gan pašā Austrumtimorā, gan, jo īpaši, starptautiski.

Es esmu pārliecināta, ka šī epizode norāda, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāpieliek turpmākas pūles, lai stiprinātu Austrumtimoras valsts iestādes un, jo īpaši, lai reformētu drošības sistēmu, par kuru radās šaubas jau 2006. gada krīzes laikā.

Turklāt ir jāaplūko jautājumi attiecībā uz taisnīgumu, tiesību un likumības ievērošanu. Šajā sakarībā man jāsaka, ka nacionālā izlīguma mēģinājums ar nemiernieku grupējumiem, iespējams, devis negatīvu un neproduktīvu signālu par nesodāmību, kas ir novedis pie šī nožēlojamā uzbrukuma, ko veikuši nemiernieki.

Austrumtimora nav rīcībnespējīga valsts, un tai nav nekādas līdzības ar Somāliju, ar kuru J. Onyszkiewicz ir mēģinājis to salīdzināt. Austrumtimora ieguva savu neatkarību varonīgi par spīti starptautiskās sabiedrības klusēšanai, un Austrumtimoras tauta ir jau pierādījusi vairākos gadījumos, ka tā ir uzticīga demokrātijai. Viņi vēlreiz ir to pierādījuši priekšzīmīgā veidā prezidenta un parlamenta vēlēšanās, kas notika pagājušajā gadā un kuru laikā man bija gods vadīt šo Parlamenta misiju.

Starptautiskajai sabiedrībai tagad ir atbildība parādīt savu atbalstu Austrumtimorai, koordinēt šo atbalstu, ko tā nenoliedzami neizdarīja attiecībā uz drošības sistēmu, un risināt Austrumtimoras valsts struktūras pamatjautājumus. Attiecībā uz signāliem, ko devusi Austrumtimoras tauta, nav šaubu, ka viņi vēlās demokrātiju un likumību.

  Marcin Libicki, autors. (PL) Priekšsēdētāja kungs, Austrumtimora ir nesen ieguvusi neatkarību, cīnīdamās par savu katolisko identitāti Neatkarības karš bija asiņains un prasīja daudzas dzīvības. Austrumtimoras prezidents ir apbalvots ar Nobela Miera prēmiju. Tas ir papildu iemesls, kāpēc starptautiskajai sabiedrībai jāatbalsta kārtības atjaunošana valstī. Es pilnībā piekrītu A.M. Gomes, ka šī valsts attīstījās pienācīgi un ievēroja visus standartus, ko prasa pareiza funkcionēšana. Karš tagad grauj šos standartus un iekšējo kārtību.

Es domāju, ka ir vērts atgriezties pie priekšlikumiem, kurus pirms kāda laika ierosināja Polijas prezidents J. Kaszynski un nesen atkārtoja prezidents N. Sarkozy. Tie paredz Eiropas militārā spēka izveidi, kas spēj iejaukties, kad ir nepieciešams. Ja mums nav jaudas iejaukties, mēs turpināsim mūžīgi nākt te kopā uz ceturtdienas debatēm un neko nepanākt.

  José Ribeiro e Castro, autors. - (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Ruy Cinatti ir uzrakstījis dzejoli, kas man nāk atmiņā un ir šāds: „Varbūt mūs sakaus vai iznīcinās, bet tikai vienotībā”.

Diemžēl 11. februārī krīze atgriezās Austrumtimorā vēlreiz to pašu cilvēku rokās, kuri bija atbildīgi par krīzi pirms diviem gadiem. Tas liek mums uzdot jautājumus par to spēku atgriešanos, kuri grib kaitēt šīs valsts stabilitātei, un par uzbrukuma smagumu, kas nopietni ievainoja un varēja liktenīgi ievainot republikas prezidentu José Ramos-Horta un kas, laimīgā kārtā neradot nekādas personiskas sekas, skāra premjerministru Xanana Gusmćo.

Vardarbība un iestāžu normālas funkcionēšanas pārtraukšana atkārtoti ir atklājušas tādas valsts neveiksmes kā Austrumtimora ar tās vēsturi un apstākļiem, kura varonīgi cīnījās un cīnās par neatkarību, demokrātiju un progresu.

Ikviens, kas ir atbalstījis Austrumtimoru jau pašā sākumā, nevar neizjust jaunas skumjas par šo incidentu, ko mēs kategoriski nosodām. Mēs ceram, ka prezidents J. Ramos-Horta pilnībā izveseļosies, un mēs aicinām veikt pamatīgu izmeklēšanu par to, kas notika un kam ir jāseko.

Diemžēl starptautiskie spēki lēni rīkojās, izņemot Portugāles RNG (Republikas nacionālā gvarde). Ir pieļautas arī neveiksmes arī likumības piemērošanā Austrumtimorā, kas nefunkcionē pilnībā un kas faktiski nekad nav pilnībā funkcionējusi. Austrumtimorai ir jāatjauno tās drošības sistēmas pamats, lai nodrošinātu likumību un kārtību.

Starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Austrumtimoras tauta šajā darbā. Tā nav rīcībnespējīga valsts; tā ir valsts ar neveiksmēm, kas mums jāatbalsta.

Tomēr galvenā atbildība acīmredzot gulstas uz Austrumtimoras tautu, kam ir jāmēģina nonākt pie kompromisa partiju starpā ilgstošam mieram un likumības un tiesas nolēmumu ievērošanai bez kavēšanās, bez liekām runām un bez pašapmierinātības. Viņi jau ir spējuši panākt vienošanos par to, ko mēs sauktu par kopīgu nacionālu izpratni attiecībā uz pašas valsts darbības būtību.

Tieši par šo kopīgo izpratni Ruy Cinatti runāja savā dzejolī, un tā Austrumtimori ir visneatliekamāk vajadzīga. Rezultātā, dārgie draugi, mums jāpalīdz Austrumtimoras tautai pašiem sev palīdzēt un stiprināt savu valsti.

  Raül Romeva i Rueda, autors. - (ES) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, Austrumtimora ir piemērs tam, kā var veikt pašnoteikšanās procesus un veikt tos labi. Tā īstenībā būtu laba doma, ja kāds no mūsu draugiem, tostarp Spānija, piemēram, izņemtu lapu no Portugāles grāmatas un uzņemtos viņu atbildību attiecībā uz mantojumu no iepriekšējām kolonijām, kā tas ir Rietumu Sahāras gadījumā.

Tomēr ir acīmredzams, ka neviens no šiem gadījumiem nav ne vienkāršs, nedz arī dod tūlītējus rezultātus. Jāpiemin grūtības, ko izjūt Austrumtimora, kur pēc miermīlīgām vēlēšanām, kas notika pirms dažiem mēnešiem, vēl arvien ir ļoti nemierīgi, tostarp atentāta mēģinājums pret prezidentu J. Ramos Horta. Es vēlos te pievienot savus Parlamenta sūtītajiem vislabākajiem ātras atveseļošanās novēlējumiem, arī premjerministram Xanana Gusmćo.

Es jūtu, ka neviens neapstrīdēs gatavību panākt vienošanos, kā to parādīja prezidents J. Ramos Horta daudzu citu vidū, un es esmu pārliecināts, ka pat pēc šī atentāta prezidents J. Ramos Horta vadīs katru darbu, kas būs nepieciešams, lai panāktu politisku vienošanos starp pretējām frakcijām, lai nolīdzinātu pretrunas demokrātiskā, nevardarbīgā veidā.

lai tas notiktu, starptautiskajai sabiedrībai tomēr ir jābūt apņēmības pilnai un ANO mandātam atjaunotam, k;a to ir ierosinājušas dažas valstis. Tas jāatjauno katrā gadījumā līdz 2012. gadam un vienmēr, atbildot uz Timoras valdības un demokrātisko spēku vajadzībām un prasībām.

ANO klātbūtnei uz vietas arī ir jāsaskan ar valsts vajadzībām un ir jāpārskata, ne tikai izejot no rekonstrukcijas un pamata vajadzību risināšanas, bet arī ņemot vērā spēju rīkoties preventīvi un reaģēt uz nemieriem.

Visbeidzot ES jāizveido delegācija Dili pēc iespējas ātri, un Parlamentam ir viss jāsakārto novērotāju delegācijai, lai atbalstītu demokrātiskos spēkus valstī un novērtētu ES pašlaik sniegtā atbalsta mērķi un efektivitāti.

  Tunne Kelam, PPE-DE grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, Austrumtimora, protams, nav rīcībnespējīga valsts. Tomēr tas, ka 2008. gada 11. februārī gan demokrātiski ievēlētais prezidents, gan premjerministrs kļuva par bruņota atentāta mēģinājuma upuriem, ir pierādījums, cik trausla tāda jauna demokrātija var būt.

Es gribu atzīmēt trīs punktus. Pirmkārt, mēs esam patiesi norūpējušies par savlaicīgas un efektīvas UNPOL un citu starptautisku spēku reakcijas trūkumu pret šiem uzbrukumiem.

Otrkārt, ES ir atbildīga par atbalsta sniegšanu Austrumtimoras demokrātiskajām iestādēm un likumības sistēmas konsolidēšanu tur. Rezolūcijas priekšlikums pareizi uzsver neatliekamo vajadzību panākt nacionālu vienošanos par demokrātijas centrālajiem jautājumiem.

Treškārt, Eiropas Savienībai, pilnībā sadarbojoties ar ANO, jādod ieguldījums drošības reformas jomā Austrumtimorā. Galu galā Austrumtimora nav no mums tik tālu, kā var likties, un A.M. Gomes ir tam labs pierādījums.

  Karin Scheele, PSE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievienot savu balsi solidaritātes apliecinājumiem smagi ievainotajam Austrumtimoras prezidentam, kā arī solidaritātes apliecinājumiem Austrumtimoras tautai, kam ļoti ilgu laiku bija jācīnās par neatkarību un savām tiesībām. Eiropas Parlaments visstingrākā veidā nosoda prezidenta J. Ramos-Horta slepkavības mēģinājumu. Uzbrukumi tika veikti pēc prezidenta mēģinājuma panākt atrisinājumu ar nemierniekiem sarunu ceļā.

Tā kā notikumu konkrētā secība vēl ir neskaidra, mēs aicinām veikt pamatīgu un stingru atentāta izmeklēšanu un izpētīt drošības sistēmas trūkumu. Mēs atzinīgi vērtējam Apvienoto Nāciju Organizācijas un Austrumtimoras policijas kopējo izmeklēšanu, kas ir jau sākta. Mēs aicinām aizliegt visus paramilitāros grupējumus un bruņotās bandas un nodrošināt lielākus finanšu līdzekļus, lai atbalstītu Austrumtimorai nepieciešamās reformas drošības jomā.

  Zdzisław Zbigniew Podkański, UEN grupas vārdā. - (PL) EP rezolūcijas priekšlikums par Austrumtimoru ir pilnīgi pienācīgs. Tas paskaidro šīs valsts tautas traģisko stāvokli un valsts iestāžu, starptautisko iestāžu un miera uzturēšanas spēku bezspēcību. Iekšējais konflikts vēl turpinās par spīti daudzām pūlēm un pamatīgai starptautiskai palīdzībai. Cilvēki zaudē dzīvību, tiek iznīcinātas iztikas iespējas un postīts kultūras mantojums. Valda plaša nabadzība, kas ietekmē gandrīz 80 % iedzīvotāju, bezdarbs, vilšanās un analfabētisms. Tam visam ir negatīva ietekme uz tautu, kas ved pie izmisuma un izraisa sacelšanos.

Austrumtimoras tauta grib dzīvot mierā un saskaņā. Viņi grib strādāt, mācīties un attīstīt savas valsts ekonomiku. Lai tas notiktu, valstī ir jāstiprina demokrātiskās iestādes un jāpalielina palīdzība no starptautiskām iestādēm. Šīs rezolūcijas autori tāpēc pamatoti aicina nodrošināt Austrumtimorai politisku, tehnisku un finansiālu atbalstu. Viņi arī atgādina, ka gan Eiropas Savienība, gan Apvienoto Nāciju Organizācija ir publiski apņēmusies atbalstīt neatkarību, demokrātiju un likumīgas valdības. Nāciju Eiropas grupa atbalstīs šo rezolūciju.

  Koenraad Dillen (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, daži kolēģi jau ir pieskārušies faktam, ka nav pārspīlējums teikt, ka pēc uzbrukuma prezidentam J. Ramos Horta Austrumtimora vēlreiz ieiet kritiskā posmā. Es teikšu to vēlreiz, jo kurš gan neatceras pagājušā gada ainas pēc X. Gusmćo iecelšanas, kad simtiem māju un dažas valdības ēkas bija liesmās?

Patiešām, varbūt ir nepieciešami starptautiski spēki, lai tiktu galā ar pašreizējo krīzi. Tomēr, to darot, nekādā ziņā nedrīkst radīt iespaidu, ka valdībai ir vajadzīgi ārzemju karavīri, lai aizsargātu sevi no savas tautas. Ārvalstu spēki var uzturēt stabilitāti ar manu militari īsā laika posmā, bet ilgā laika posmā Austrumtimoras tautai pašai jānodrošina sava nākotne. Lai garantētu politisku stabilitāti, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu ilgā laika posmā, vispirms viņiem ir vajadzīgi neatkarīgi un ticami plašsaziņas līdzekļi, viņiem ir vajadzīgi reformēti policijas spēki un viņiem ir vajadzīga kārtīga tiesu sistēma.

  Filip Kaczmarek (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Austrumtimora tiek plaši uzskatīta par pārveidošanas procesa visveiksmīgāko piemēru Apvienoto Nāciju Organizācijas vēsturē. Tomēr Austrumtimora patiešām liekas aizmirsusi upurus, ko tā nesa neatkarības kara laikā, lai pieliktu punktu Indonēzijas brutālajai okupācijai, kas ilga 24 gadus, un prieku, ar kādu tā svinēja pati savu neatkarību. Tomēr mazāk nekā sešus gadus pēc neatkarības atgūšanas Austrumtimora tagad stāv uz haosa sliekšņa. Pāreja uz demokrātiju un neatkarību nekad nav viegla. Šīs nav ceļa beigas, bet tikai sākums. Viens ir pilnīgi skaidrs tomēr, proti, ka vardarbība nekad nevar būt un nekad nav bijis veids, kā risināt problēmas. Tas ir jāpasaka pilnīgi skaidri. Problēmas ir jārisina ar dialogu, politisku plurālismu, tādu demokrātisku institūciju stiprināšanu kā parlaments, neatkarīga tiesu sistēma un valdības, kas strādā demokrātiski ievēlētu vadītāju vadībā.

Es aicinu Padomi un Eiropas Komisiju nodrošināt, ka, cik iespējams, 10. Eiropas Attīstības fondā piešķirtais atbalsts Austrumtimorai tiek veltīts demokrātijas stiprināšanai.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). - (PL) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Astoņpadsmit mēneši ir pagājuši kopš iepriekšējās Eiropas Parlamenta rezolūcijas par Austrumtimoru. Oficiāli šī valsts kļuva neatkarīga 2002. gadā. Pēc četriem gadiem izcēlās pilsoņu karš, ko uzsāka grupa demobilizētu karavīru. Pēc uzbrukuma prezidentam J. Ramos Horta šā gada 11. februārī Austrumtimora pārcieta vēl vienu politisku krīzi. Tika izsludināts ārkārtas stāvoklis un pieprasīts papildinājums 1600 vīru lielajiem miera uzturēšanas spēkiem.

Politisko krīzi Austrumtimorā pavada ekonomiska krīze. Bezdarbs ir aptuveni 80 % līmenī, un 40 % bezdarbnieku dzīvo zem nabadzības sliekšņa.

Valsti nevar stabilizēt, ja visi politiskie spēki nenonāk pie vienprātīgas izpratnes par valsts pamata funkcijām. Mums jānosoda brutālais uzbrukums prezidentam un premjerministram un jāaicina Austrumtimoras valdība izbeigt vardarbību, tostarp bandu darbošanos. Starptautiskajai sabiedrībai, it īpaši ANO un Drošības Padomei, jāatbalsta demokrātijas konsolidēšana. Ir arī jāatceras, ka Austrumtimorai ir nepieciešama tūlītēja palīdzība nabadzības apkarošanai un pārvaldes un infrastruktūras attīstīšanai.

  Carlos Coelho (PPE-DE). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, es gribu paust savu atbalstu kopīgajam rezolūcijas priekšlikumam par uzbrukumu nosodīšanu. Es gribu arī apsveikt Austrumtimoras iestādes par viņu mierīgo reakciju uz traģēdiju, un man jāpasvītro, tāpat kā to darīja A.M. Gomes un J. Ribeiro e Castro, ka Austrumtimora nav rīcībnespējīga valsts.

Tā ir valsts, kas prasa starptautisku atbalstu, delegāciju no Eiropas Komisijas, ANO misijas pagarināšanu un mūsu visu atbalstu ikvienai iniciatīvai, kas varētu palīdzēt veicināt Austrumtimoras tautas vienotību, ievērojot likumību un nosodot visa veida vardarbību.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, Komisija ir visstingrākā veidā nosodījusi uzbrukumus prezidentam J. Ramos-Horta un premjerministram Xanana Gusmao.

Austrumtimoras jaunā demokrātija vēl ir ārkārtīgi ievainojama savās politiskajās, tiesību un drošības institūcijās. Valstī valda nabadzība un liels bezdarbs, it sevišķi jaunu cilvēku vidū, kam līdz šim ir maz cerību uz pārticīgu nākotni un kas ir labvēlīgi vardarbīgiem grupējumiem.

Komisija, tiekoties ar valsts vadītājiem, ir atbalstījusi konflikta mierīgu atrisinājumu, paredzot ar to saistīto visu paramilitāro grupējumu izformēšanu un atbruņošanu.

Pēc 2006. gada vardarbības Eiropas Komisija ir reaģējusi ātri: pirmkārt, ar humāno atbalstu valsts iekšienē pārvietotajām personām; otrkārt, atbalstot dialogu vadītāju starpā; un treškārt, īstenojot nauda-par-darbu programmu jauniešiem bezdarbniekiem.

Eiropas Komisija arī nolēma atvērt pilntiesīgu delegāciju Dili, un ir sagaidāms, ka jaunais delegācijas vadītājs uzsāks darbu 2008. gada martā. Delegācijas darbība pilnā apjomā izvērsīsies 2008. gada otrajā pusē. Tas radīs iespēju oficiāla politiska dialoga risināšanai ar valdību un straujākam atbalsta izvērtējumam valstij.

Nesen ir apstiprināta Eiropas Komisijas stratēģija attiecībā uz Austrumtimoru saskaņā ar 10. Eiropas Attīstības fondu. Tās mērķis ir atbalstīt vēl joprojām vājo tiesu jomu, parlamentu un citas iestādes, tādējādi atbalstot demokrātiskas kultūras veidošanu.

Atbalsts lauku attīstībai palīdzēs atvieglot nabadzību un uzlabot infrastruktūru. Ar veselību saistītās darbības dos ieguldījumu nabadzības izraisīto slimību ārstēšanā un mātes un bērna augstā mirstības līmeņa samazināšanā.

Nodarbošanās ar pašreizējā konflikta pamatcēloņiem un atbalsta sniegšana to risināšanai būs tikpat svarīga kā ilgtermiņa programmas.

Austrumtimoras valdība ir iesniegusi visaptverošu vadības rīcības plānu, kas būs delegācijas un valdības politiska dialoga temats ar Komisijas atbalstu.

Nākamo nedēļu misijas laikā Komisija novērtēs stāvokli un atbalsta iespēju ar turpmākiem pasākumiem dažu konflikta pamatcēloņu risināšanai. Tas var ietvert valdības prasības atbalstīt dažas augstas darba intensitātes programmas, lai apkarotu bezdarbu.

Kopīgā Komisijas-Padomes 2007. gada dokumentā gan Komisija, gan ES dalībvalstis atbalstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas lomu atbalsta koordinēšanā drošības jomai.

Kopumā Komisijas programmā paredzētais atbalsts vairāk nekā EUR 80 miljoni ir samērīgs un palīdzēs risināt daudzas šīs valsts pašreizējās problēmas.

  Priekšsēdētājs . - Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks debašu beigās.

(1) sk. protokolu.

9.2. Baltkrievija

  Priekšsēdētājs . - Nākamais punkts ir debates par sešiem priekšlikumiem rezolūcijai par Baltkrieviju⁽¹⁾.

  Janusz Onyszkiewicz, autors. (PL) Priekšsēdētāja kungs, lielākā daļa politisko cietumnieku, kas bija ieslodzīti Baltkrievijā, tika nesen atbrīvoti, patiesībā visi tika atbrīvoti, izņemot vienu. Tas nenozīmē, ka mēs varam būt droši, ka Baltkrievijā viss attīstās pareizajā virzienā. Tajā pašā dienā tika pārmeklētas mājas visām personām, kas ir saistītas ar opozīciju Baltkrievijā. Turklāt tika atlaists no darba kāds vidusskolas skolotājs. Viņam tika paskaidrots, ka, tā kā viņš ir opozicionārās Pilsoņu partijas biedrs, viņš nepārstāv ideoloģiju, kas ir valstiska.

Baltkrievijā valda ļoti savāda situācija. Šajā valstī ir valsts ideoloģijas jēdziens, un tāpēc nav brīnums, ka, piesakoties studijām žurnālistikā, tiesību zinātnēs un starptautiskajās attiecībās, kandidātiem jāuzrāda iestāžu ieteikumi. Tieši tā darbojas atlases process. Tas ir pilnīgi nepieņemami, lai gan mēs atzinīgi vērtējam veikto soli un piesardzīgi priecājamies par to.

Attiecībā uz pašu Baltkrieviju jautājums, kas nekavējoties nāk prātā, ir – kāds iemesls varētu būt šādas rīcības pamatā. Liktos, ka ar šādu rīcību un piekrītot Eiropas Komisijas delegācijas atvēršanai Minskā, prezidents A. Lukashenko vēlas parādīt, ka viņš nejūt nesaraujamu pienākumu pieņemt tikai prokrievisku un nekādu citu politiku. Patiešām, šādu politiku piekopt kļūst arvien grūtāk Baltkrievijā. Valsts nevēlas, ka Krievija to pilnībā pārņem. Šajā gadījumā pat A. Lukashenko ir pieņēmis šādu nostāju, bet notikumi runā paši par sevi.

Krievija gluži vienkārši nopērk Baltkrieviju. Gazprom ir tikko veicis vēl vienu darījumu, kura rezultātā tam tagad pieder ceturtā daļa akciju uzņēmumos, kas kontrolē naftas un gāzes tranzīta ceļus cauri Baltkrievijai. Gazprom akciju daļa drīz pieaugs līdz 50 %. Liekas arī, ka Krievijai izdosies pārliecināt Baltkrieviju pieņemt rubli par valsts valūtas vienību.

Tā visa rezultātā stāvoklis kļūst arvien draudošāks. Atbalsts neatkarīgai rīcībai Baltkrievijā un pilsoniskai sabiedrībai ir vēl jo vairāk nepieciešams. Atbalsts jau kļūst pieejams, bet tā apjomam ir jāpalielinās It sevišķi jāsniedz atbalsts iestādēm, kas tikko ir izveidotas Baltkrievijā. ES varētu pievērsties televīzijas raidījumiem valstij, kas ir svarīgs resurss, lai panāktu, ka vietējie cilvēki zina, kas īstenībā notiek. Manuprāt, mums jāpatur Baltkrievija acu priekšā, jo tas ir jautājums visai Eiropai kopumā. Mēs nevaram samierināties ar situāciju, kurā tāda valsts kā Baltkrievija, ko vada diktators, atrodas pašā Eiropas centrā.

  Jiří Maštálka, autors. − (CS) Dāmas un kungi, neskatoties uz iesniegumu ļoti kritisko toni, man ir prieks teikt, ka mums šeit ir vismaz divi pozitīvi aspekti.

Pirmais ir Eiropas Komisijas delegācijas atvēršana Minskā, ko, cik man ir zināms, ir atbalstījis arī Baltkrievijas prezidents. Es domāju, ka ES delegācijas atvēršana dod pamatu turpmākai attīstībai un attiecību aktivizēšanai ar Eiropas Savienību tādās savstarpēji izdevīgās jomās kā enerģētika, transports, tranzīts un pat vides aizsardzība.

Otrs pozitīvais faktors, ko es uzskatu par svarīgu, ir ekspertu tikšanās Briselē pagājušā gada jūnijā, kur uzmanība galvenokārt pievērsās energoresursu piegādei un arī plānotajām ekspertu sarunām par transporta koridoriem un vidi. Es uzskatu šo attīstību par ārkārtīgi svarīgu. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Baltkrievija pati cīnās vēl ar ārkārtīgi nopietnām Černobiļas katastrofas sekām. Pašreizējās tendences savstarpējās attiecībās atklāj, ka Eiropas Savienības politisko aprindu vidū ir izveidojies noteikts viedoklis par Baltkrieviju un ka šis viedoklis ir ļoti kritisks un vienpusīgs.

Mums ir vajadzīga ne tikai kritika, bet arī sadarbība. Ir pienācis laiks pozitīvam solim arī no Baltkrievijas puses, un es domāju, ka oficiālajam Baltkrievijas režīmam ir jāpiedāvā vismaz vēl viens moratorijs nāves sodam, kas varētu ļaut mums uzsākt jaunas sarunas attiecībā par Baltkrievijas statusu dalībai Eiropas Padomē. No ES puses es atzinīgi vērtētu, piemēram, vīzu sistēmas atvieglināšanu vai atbalstu jaunu speciālistu no Baltkrievijas darba praksei, dodot viņiem iespēju iepazīt Eiropas iestāžu darbību tiešā veidā.

  Józef Pinior, autors. − Priekšsēdētāja kungs, šajā pēcpusdienā es vispirms gribētu atzinīgi novērtēt pozitīvo zīmi attiecībās starp ES un Baltkrieviju. Nesen panāktā vienošanās, lai izveidotu Eiropas Komisijas delegāciju Minskā, ir pozitīvs solis pretī Eiropas Savienības un Baltkrievijas dialoga atsākšanai.

Mēs vēlētos rosināt Komisiju pilnībā izmantot delegācijas atvēršanas dotās iespējas. Ir pienācis laiks starptautiskajai sabiedrībai kopumā piedāvāt lielāku atbalstu pilsoniskai sabiedrībai Baltkrievijā, it sevišķi palielināt finansiālu palīdzību neatkarīgiem saziņas līdzekļiem, nevalstiskām organizācijām un baltkrievu studentiem, kas mācās ārzemēs. Komisijas lēmums dot finansiālu atbalstu Eiropas Humanitāro zinātņu universitātei Viļņā ir ļoti gudrs. Komisijai un Padomei vajadzētu apsvērt finansiāla atbalsta piedāvāšanu projektam, kas jau pastāv, par neatkarīga Baltkrievijas televīzijas kanāla Belsat radīšanu.

Otrkārt, Eiropas Parlaments aicina Komisiju un Padomi spert turpmākus soļus pretī vīzu procedūru pilnveidošanai un liberalizēšanai Baltkrievijas pilsoņiem. Mēs aicinām Šengenas zonas dalībvalstis izmantot visus pieejamos mehānismus, galvenokārt maksas par valsts vīzu, lai veicinātu Baltkrievu pilsoņu kustību katras dalībvalsts teritorijā.

Treškārt, mēs aicinām prezidenta A. Lukashenko režīmu par visu vairāk virzīties ceļā uz liberalizāciju un demokratizāciju, atbrīvot visus savas pārliecības dēļ ieslodzītos valstī, ieviest likumību un brīvību saziņas līdzekļu apvienībām un atcelt nāves sodu.

Nobeigumā es vēlos šajā pēcpusdienā izteikt mūsu solidaritāti ar Baltkrievijas Apvienoto demokrātisko opozīciju, demokrātiskās kustības vadītāju Alexander Milinkevich un visiem Baltkrievijas pilsoņiem viņu cīņā par atvērtu sabiedrību.

  Adam Bielan, autors. - (PL) Paldies, priekšsēdētāja kungs. A. Lukashenko diktatūras veiktās darbības pret savu tautu Baltkrievijā ir plaši zināmas. Kopš šī gada sākuma vien trīs miermīlīgas demonstrācijas ir tikušas brutāli apspiestas. Iestādes sistemātiski vajā opozīcijas aktīvistus. Viņi ir noteikuši ierobežojumus ceļojumiem uz ārzemēm garīdzniecības locekļiem un ticības mācības skolotājiem. Ir ieviesti arī daži visi dīvaini noteikumi. Piemēram, ikvienam, kas vēlas studēt tieslietas vai žurnālistiku, ir jāsaņem vadošo iestāžu apstiprinājums. Šajā kontekstā stingrāku sankciju noteikšana pret Baltkrieviju izskatās diemžēl vienīgā iespējamā atbildes reakcija uz nesenajiem notikumiem. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsu morālās tiesības un pienākums ir radīt un atbalstīt pilsonisku sabiedrību Baltkrievijā.

Viens no neatliekamajiem pasākumiem, lai atbalstītu opozīciju, ir pārvarēt informācijas noklusēšanu. Labs piemērs šim ir iniciatīva, ko uzņēmies Polijas nacionālās televīzijas dienests, kas 2007. gada 10. decembrī sāka raidīt Baltkrievijai pa pirmo neatkarīgo kanālu, ko sauc Belsat. Diemžēl, kā man teica šī projekta atbildīgā producente A. Romaszewska, nekāds finansiāls atbalsts vēl nav saņemts no Eiropas Savienības. Nav pat budžeta pozīcijas, no kuras varētu atbalstīt cilvēktiesības un demokrātiju Baltkrievijā.

Dāmas un kungi, es vēlos atgādināt jums, ka augstā maksa par Šengenas vīzu ir vēl viena būtiska problēma Baltkrievijas cilvēkiem. Ja piekļūšana Eiropas Savienībai A. Lukashenko režīma locekļiem ir ierobežota, mums piekļūšana Savienībai jāatvieglina cilvēkiem, kas nav saistīti ar šo režīmu.

  José Ribeiro e Castro, autors. − Priekšsēdētāja kungs, šā gada janvārī 10 jauni aktīvisti no Baltkrievijas Jaunatnes Tautas frontes un Malady Front („Jaunā fronte”) tika arestēti pēc tam, kad viņi bija tikušies ar Eiropas Demokrātiskās jauniešu kopienas delegāciju (DEMYC) Minskā, un pēc tam viņiem draudēja izslēgšana no universitātes.

Patiešām tā ir pēdējā īstā diktatūra Eiropā. Baltkrievijā vēl ir nāves sods, politiskie ieslodzītie, patvaļīgi aresti, saziņas līdzekļu cenzūra, vardarbība un aizliegumi pieejai internetam. Nevienam eiropietim nevajadzētu uzskatīt savu brīvību par pašsaprotamu, un jauniem eiropiešiem vajadzētu sekot DEMYC piemēram, apliecinot solidaritāti ar saviem kaimiņiem, iestājoties par demokrātiju un cilvēktiesībām.

Baltkrievija nevar būt ES partnere, kamēr turpinās šī neciešamā iebiedēšana un mērķtiecīgie aresti. Lasot oficiālo prezidenta A. Lukashenko biogrāfiju internetā, es sapratu, ka viņš sevi uzskata par „ievērojamu savas dziļās notikumu izpratnes dēļ, smagā darba, pienākuma sajūtas, reālisma, taisnīguma un uzticības principiem dēļ.” Kāpēc tad A. Lukashenko nevar saprast ļoti vienkāršu un nesarežģītu faktu: padomju stila tirāni pieder pagātnei?

Attiecībā uz studentiem, kas tiek represēti un kam tiek liegtas viņu pamattiesības uz izglītību, es rosinu mūsu Parlamentu pievienoties man, pārfrazējot dziesmu: Hei, Lukašenko, laid bērnus vaļā!

  Elisabeth Schroedter, autore. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, Baltkrievija ir un paliek mūsu kaimiņattiecību politikas problēmu bērns. Diktators Lukashenko joprojām nodrošina to, ka viņa valsts sistemātiski attālinās un izolējas no saviem kaimiņiem. Viņš kājām bradā cilvēktiesības un saglabā nāves sodu. Tas rada rūpes ne tikai mums, tas sastopas arī ar masīvu pretestību pašas Baltkrievijas iedzīvotāju vidū. Arvien vairāk un vairāk jauniešu pamet Baltkrieviju. Tai valstij tā ir dramatiska situācija.

Eiropas Savienības uzdevums tāpēc ir palīdzēt Baltkrievijai atgriezties uz ceļa demokrātijas virzienā. No manas perspektīvas raugoties, tas nenotiks ar diktatoru Lukashenko un viņa prezidentūras aparātu, bet tikai ar opozīciju, pilsonisku sabiedrību un jauniešiem, kas varētu veidot valsts nākamo eliti.

Tādēļ es lūdzu dalībvalstīm mainīt vīzu politiku šiem cilvēkiem un dot viņiem iespēju iesaistīties apmaiņās ar jauniešiem Eiropas Savienībā, demokrātiskas izglītības iespēju un iespēju pašiem reāli pieredzēt demokrātiju, apmeklējot Eiropas Savienību. Vīzu politika nedrīkst kļūt par nepārvaramu šķērsli, kas liedz ceļu demokrātijas virzienā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Tomēr sarunās ar A. Lukashenko nav jābūt nekādām atlaidēm jautājumā par cilvēktiesībām. Šajā punktā Parlamentā ir vienprātība visās parlamentārās grupās: mēs prasām visu politieslodzīto atbrīvošanu, moratoriju nāves sodam, saziņas līdzekļu brīvību un visu demokrātijas pamatprincipu ievērošanu Tas ir pamatnosacījums sarunām. Nekādas piekāpšanās. Izšķirošais faktors šeit ir tas, kas notiek nākamajās vēlēšanās. Es ļoti ceru, ka Baltkrievijas cilvēki iegūs kontroli pār savu likteni.

  Urszula Gacek, PPE-DE grupas vārdā. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, bijušais Baltkrievijas prezidenta kandidāts Alexander Kazulin ir izcietis divus no pieciem ar pusi gadiem cietuma soda, kas viņam ir piespriests par vandālismu. A. Kazulin sieva Irina nenogurstoši cīnās par sava vīra brīvību, lai gan ir smagi slima. Prezidents A. Lukashenko ierosināja, ka A. Kazulin varētu atbrīvot, lai viņš pavadītu savu sievu uz Vāciju, kur viņa varētu saņemt ārstēšanu. Prezidents bija pārsteigts, kad viņa piedāvājums tika noraidīts. I. Kazulin kundzei šī piedāvājuma pieņemšana nozīmētu gļēvu aizbēgšanu no savas dzimtenes.

Manuprāt, ja Prezidents A. Lukashenko patiešām vēlas uzlabot savu tēlu, viņam būtu jāatbrīvo A. Kazulin nekavējoties un bez nosacījumiem. Cerēsim, ka Kazulin kungs un kundze drīz atgūs veselību un brīvību savā dzimtenē.

  Ewa Tomaszewska , UEN grupas vārdā. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Baltkrievija ir Eiropas Savienības kaimiņš. Tai ir ar mums vienāda smaga komunisma kundzības vēsture, bet tā vēl nebauda demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu. Prezidenta A. Lukashenko režīms brutāli apspiež ikvienu mēģinājumu veidot pilsonisku sabiedrību. Es gribētu atgādināt Parlamentam, ka A. Lukashenko pārkāpa demokrātiskas procedūras, lai paliktu amatā vēl vienu periodu. Žurnālisti un neatkarīgu jaunatnes organizāciju un neatkarīgu arodbiedrību vadītāji tiek iebiedēti. Politiskās opozīcijas dalībnieki ir tikuši arestēti. Es varētu minēt Kazulin lietu, par kuru tikko kā runāja U. Gacek, un represijas pret mazākumtautībām, tostarp poļu etnisko minoritāti. Pēdējā laikā režīms ir sācis interesēties par mazo uzņēmēju finansiālo neatkarību un veicis represīvus pasākumus pret viņiem. Tāda ir skumjā situācija Baltkrievijā.

Eiropas Savienības morālais pienākums ir sniegt finansiālu atbalstu un informāciju visiem, kas cenšas aizstāvēt cilvēktiesības un demokrātiskās brīvības Baltkrievijā, izmantojot neatkarīgus saziņas līdzekļus, piemēram, televīzijas raidījumus Baltkrievijai.

Eiropas Savienības delegācijas izveidošana Minskā būs labs veids, kā pārraudzīt stāvokli. Desmit gadus pēc Černobiļas katastrofas es likumīgi piedalījos demonstrācijā Minskā. Es redzēju OMON speciālo uzdevumu policijas vienības, kas bija atsauktas no Maskavas, lai stātos pretī cilvēkiem, kas bija evakuēti no bīstamās zonas. Es redzēju asiņu peļķes Minskas ielās. Nedrīkst ļaut tam vēlreiz atkārtoties.

  Kathy Sinnott, IND/DEM grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, man ir māsas audžudēls no Baltkrievijas, tagad jau pieaudzis un brīnišķīgs papildinājums mūsu lielajai ģimenei. Bet es atceros, kādā stāvoklī viņš bija tajā vasarā, kad viņš pirmoreiz ieradās, lai paliktu pie manas māsas, un toreiz pieredzētais ļauj man personiski saprast grūtības, kādas ir cilvēkam, it īpaši invalīdam, kas audzis iestādē šādā nestabilā vidē.

Baltkrievijai ir vajadzīga palīdzība – palīdzība ne tikai ekonomiskajai un politiskajai nestabilitātei, bet arī palīdzība cilvēkiem. Baltkrievijas tauta atrodas īpašā izolācijā, režīma kontrolē, kas turpina apdraudēt demokrātiskās vērtības un brīvības, kuras cilvēkiem pienākas.

Pirms Ziemassvētkiem es satiku divus pārstāvjus no Baltkrievijas. Viņi mani informēja par pastāvīgām problēmām, aizstāvot ticības brīvību. Reliģiska darbība ir aizliegta bez oficiālas reģistrācijas, un personai var tikt noteikts naudassods vai ieslodzījums par nereģistrētu reliģisku darbību, lai gan ir ļoti grūti oficiāli piereģistrēties.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos atbalstīt iepriekšējo runātāju paziņojumus. Turklāt es tomēr vēlētos pieminēt kādu citu ļoti svarīgu jautājumu, proti, ka mēs nevaram risināt politiku Baltkrievijā izolēti no Eiropas Savienības austrumu politikas kopumā. Mums bija tendence piedot Krievijas administrācijai ļoti daudzas nedemokrātiskas darbības. Tas būtu jāpatur prātā. Es zinu, ka notikumi Baltkrievijā nav salīdzināmi ar to, kas pašlaik notiek Krievijā, bet tie pavisam noteikti bija un ir salīdzināmi ar to, kas notika Čečenijā. Mūsu rīcība pret Baltkrieviju nevar būt viena un pret Krieviju citāda.

Mūsu austrumu politikas īstenošana no Eiropas Savienības paplašināšanās viedokļa ir cits ļoti svarīgs jautājums. Ukrainas liktenis pašlaik karājas līdzsvarā, un ja tas nosvērsies demokrātijas virzienā, tas bagātinās visu Eiropu. Ja mēs esam gatavi atvērt durvis Ukrainas tautai, tas dos signālu Baltkrievijas tautai un rādīs viņiem, ka ir vēl viena izvēle, kas saistās ar ciešākām attiecībām ar Eiropas Savienību. Nākotnē tas var saistīties arī ar dalību Savienībā, lai gan tas var nenotikt daudzu gadu garumā.

  Priekšsēdētājs . - Dāmas un kungi, man ir radusies grūtība.

Mēs paredzējām divas minūtes nepieteiktās uzstāšanās procedūrai: tas ir, diviem runātājiem. Man jau ir astoņi vai deviņi lūgumi, un es redzu vēl vairākas rokas paceltas, kas nozīmē desmit un vairāk.

Tāpēc vai nu es dodu vārdu pirmajiem diviem, kas man ir pavisam vienkārši, vai arī es varu lūgt jūs sniegt trīsdesmit sekunžu paziņojumu un mēs mēģinām apmierināt katru.

(Izvēlējās pēdējo risinājumu)

  Jacek Protasiewicz (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, šajās debatēs ir kļuvis skaidrs, ka Parlaments atzīst Baltkrievijas problēmu un pievērš tai lielu nozīmi. Es gribētu pateikties visiem, kas ir pieminējuši cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā. Es vēlos arī pievērst klātesošo uzmanību tam, ka parlamenta vēlēšanām Baltkrievijā ir jānotiek šā gada rudenī. Mums jādara viss, kas ir mūsu spēkos gan kā šī Parlamenta deputātiem, gan arī kā Eiropas lielo politisko ģimeņu pārstāvjiem, lai atbalstītu Baltkrievijas opozīciju šai taisnīgajā, bet netaisnajā cīņā par demokrātisku Baltkrieviju.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Ir pagājis kāds laiks, kopš Berndt Posselt kopā ar mani iededza sveci šajā Parlamentā par spīti drošības noteikumu aizliegumam, lai parādītu mūsu solidaritāti ar Baltkrievijas tautu komisāres B. Ferrero-Waldner klātbūtnē. Kāda ir Baltkrievija šodien? Eiropas pēdējais diktators Alexander Lukashenko ir populārs Baltkrievijā, neskatoties uz stingri regulēto ekonomiku un politisko oponentu iebiedēšanu. Valdība pastiprina represijas un apcietina opozīcijas aktīvistus. Valdība kontrolē Baltkrievijas saziņas līdzekļus, tādēļ cilvēki valstī bieži vien nezina, ka Lukashenko režīms nav pieņemams Eiropas Savienībai.

Eiropas Parlaments nevar apmierināties tikai ar Alexander Milinkevich apbalvošanu ar A. Sakharov balvu par domas brīvību. Šī balva uzliek pienākumu Eiropas Parlamentam cieši pārraudzīt stāvokli Baltkrievijā.

  Filip Kaczmarek (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es gribu atsaukties uz īpašu gadījumu. Tas attiecas uz Frank Wieczorek, jaunu opozīcijas aktīvistu, kas nesen tika izslēgts no universitātes. Viņa izslēgšanas oficiālais iemesls bija nodarbību neapmeklēšana. Tomēr viņa kavējumu iemesls bija tas, ka viņš bija arestēts. Izslēgšana no universitātes nozīmē, ka personas izglītība pēkšņi tiek pārtraukta. Tā nozīmē arī to, ka ir liela iespēja tikt iesauktam armijā. Es varu iedomāties, ka vienīgi cilvēki, kas paši ir pieredzējuši dzīvi diktatūras apstākļos, sapratīs, kāds var būt dienests režīma armijā opozīcijas dalībniekam. Tas var izrādīties bīstams šim jauneklim. Es domāju, ka mums jādara viss iespējamais, lai atbalstītu stāvokļa atrisināšanu Baltkrievijā.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) (Runas sākums bija nesaklausāms)... kā medicīnas doktore es personīgi apmeklēju radiācijas skartās zonas epicentru. Ārsti un zinātnieki tiek iebiedēti un pat apcietināti par patiesības ziņošanu par vietējo iedzīvotāju veselības stāvokli. Cilvēkiem bija konfiscēti viņu radiometri, un viņi ēda radioaktīvu pārtiku.

Man ir tikai 30 sekundes kopsavilkumam. A. Lukashenko ir slepkava, un tas ir jāpasaka skaļi. Kas to darīs, ja ne Eiropas Savienība?

  Priekšsēdētājs . - Paldies, ziņa ir saņemta.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, viena no diktatūru iezīmēm ir tā, ka tās nevienu neņem vērā. Mēs varam teikt, ko gribam, un viņi darīs, kā viņi grib. Vienīgais veids, kā stāties pretī diktatūrai, ir ar demokrātiju. Es teiktu komisārei, ka es, būdams viņas vietā, pieliktu visas pūles, lai atbalstītu domājošo demokrātisko eliti tās apmācībā. Ja mums neizdosies to izdarīt Baltkrievijā, mēs varētu to izdarīt vēl citās valstīs. Kādam ir jārāda ceļš, un es sliektos paļauties uz šīm elitēm.

  Marcin Libicki (UEN) . - (PL) Priekšsēdētāja kungs, kauns Baltkrievijai, valstij, kas atrodas Eiropas ģeogrāfiskajā centrā, šodien būt tematam Eiropas Padomes debatēs par cilvēktiesību pārkāpumiem. Ir kauns Baltkrievijai, ka tā ir vienīgā Eiropas valsts, kas ir izslēgta no Eiropas Padomes, jo tā nav spējusi ievērot nevienu no cilvēku pamattiesībām.

Tāpēc es uzskatu, ka A. Bielan bija pilnīgi taisnība, kad viņš teica, ka ir svarīgi stiprināt pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā, atbalstot šai sabiedrībai domātus radījumus no Polijas.

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērst uzmanību ilgstošajām represijām pret jauniem baltkrievu demokrātiem. Janvāra vidū vairāki no viņiem tika arestēti uz 15 dienām un pēc tam izslēgti no universitātes. Šeit ir daži konkrēti vārdi: Zmitser Zhaleznichenka, Anton Kalinouski un Franak Viachorka.

Es aicinu ES universitātes piedāvāt šiem drosmīgajiem jaunekļiem alternatīvas izvēles viņu studiju turpināšanai, palīdzēt vīzu saņemšanā un pievienot ES melnajam sarakstam to universitāšu ierēdņu vārdus, kas ir ļāvuši sevi izmantot kā A. Lukashenko apspiešanas rīkus.

  Christopher Beazley (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es saprotu, ka Minskas Brīvā universitāte šodien atrodas Viļņā, Lietuvā. Interesanti, vai komisārs J. Figel varētu apsvērt domu par vēstules nosūtīšanu pārējo 26 ES dalībvalstu izglītības un kultūras ministriem ar ierosinājumu, ka jābūt 27 Minskas Brīvām universitātēm. Kas attiecas uz Apvienoto Karalisti, protams, mums ir tādas lielas universitātes kā Oksforda un Kembridža, bet es ieteiktu Bristoli.

  Bernd Posselt (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, pirms divdesmit gadiem es uzstājos pagrīdes universitātēs Čehoslovākijā un Polijā. Man ir liels gandarījums šodien dzirdēt, cik ļoti mūsu kolēģi no Baltijas valstīm, Slovākijas, Čehijas Republikas un Polijas atbalsta opozīciju Baltkrievijā. Es gribu izteikt viņiem vissirsnīgāko paldies. Jūs darāt kaut ko svarīgu Eiropas Savienībai – vairāk nekā cilvēki, kas iesaistās runās, tikai balstot un atbalstot korumpētu režīmu, kas ir jāatceļ. Es piekrītu J. Buzek: Krievijai šeit ir atbildība. Tā ir situācija pēc kolonizācijas un pirms tās, un mēs nedrīkstam to vairs pieņemt.

  Priekšsēdētājs . - Ar šo mūsu jaunā ātrās nepieteiktās uzstāšanās procedūra ir pabeigta.

Es redzu, ka jūs esat pierādījuši, ka ir iespējams pateikt daudzas lietas īsā laika sprīdī, un es par to jums pateicos.

Tagad mēs pārejam pie Komisijas reakcijas.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, pēdējā laikā stāvoklis Baltkrievijā ir strauji izvērsies. Kopš janvāra vidus, pieci no sešiem iepriekš par politiskajiem atzītajiem ieslodzītajiem ir tikuši atbrīvoti. Tomēr viens no šiem politiskajiem ieslodzītajiem, prezidenta kandidāts Aleksandr Kozulin, vēl joprojām ir cietumā un sliktā veselības stāvoklī.

Komisija no savas puses manas kolēģes komisāres B. Ferrero-Waldner personā ir izteikusi savu apmierinājumu par apcietināto atbrīvošanu, kas ir bijusi visu ES iestāžu, tostarp Eiropas Parlamenta, ilgstoša prasība.

Bet mēs arī esam tikpat skaidri pauduši, ka gribam panākt visu politisko ieslodzīto atbrīvošanu un ka mēs gribam panākt Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības sistemātiskās tirdīšanas izbeigšanu, pirms varam piešķirt jaunu dimensiju mūsu attiecībām ar Baltkrieviju.

Citiem vārdiem sakot, mūsu vēstījums Baltkrievijai paliek tas pats: nevar būt pilnīgas partnerības ar Baltkrieviju, pirms Baltkrievija nesper pārliecinošus soļus demokratizācijas un cilvēktiesību un likumības ievērošanas virzienā.

Tā ir Eiropas vēstījuma būtība Baltkrievijai, ko Komisija laida klajā pirms vairāk nekā gada un kas ietver „12 demokratizācijas punktus”, kuri ir pieminēti jūsu rezolūcijā. Visu politisko ieslodzīto atbrīvošana būs nozīmīgs solis arī šajā sakarā.

Turklāt mēs cieši vērosim parlamenta vēlēšanas, kas noteiktas uz 2008. gada septembri. Brīvu un taisnīgu vēlēšanu organizēšana tiks uzskatīta par izšķirīgu soli no Baltkrievijas iestāžu puses. Mēs ceram, ka EDSO varēs nosūtīt pilna sastāva novērošanas misiju uz šīm vēlēšanām un ka Eiropas Parlaments arī varēs nosūtīt pārstāvjus.

Cits svarīgs punkts, ko pieprasa jūsu rezolūcija, ir, lai Baltkrievija piemēro moratoriju nāves sodam. Eiropas Savienība ir nodevusi šo vēstījumu Baltkrievijas iestādēm.

Atgriežoties tagad pie nesenajiem notikumiem Baltkrievijā, cits mūsu sirdīm tuvs jautājums ir strauji attīstījies pēdējo mēnešu laikā: Eiropas Komisijas delegācijas atvēršana Minskā, ko mēs oficiāli pieprasījām vairāk nekā pirms diviem gadiem, tagad ir neapšaubāma. Mēs ceram, ka varēsim parakstīt drīz dibināšanas līgumu, lai mūsu delegācija var sākties bez kavēšanās.

Šī delegācija ļaus mums pastiprināt mūsu saikni ar Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un arī attīstīt kontaktus ar vidējā līmeņa pārvaldi, kas varētu būt atvērta demokrātiskām pārmaiņām.

Par šo jautājumu, kā to pasvītro jūsu rezolūcija, mums ir bijušas daudzas tehniska līmeņa sanāksmes ar Baltkrievijas ekspertiem par abpusēji svarīgiem jautājumiem, tādiem kā enerģētika, transports un vide. Tomēr ļaujiet atkārtot, ka šo sanāksmju apjoms paliek ierobežots tik ilgi, kamēr dominē pašreizējie politiskie nosacījumi Baltkrievijā.

Attiecībā uz Komisijas darbībām pilsoniskās sabiedrības atbalstam Baltkrievijā, Komisija joprojām ir apņēmusies vairāk nekā jebkad atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, un mūsu 2008. gada atbalsta plāna mērķis ir jo īpaši saliedēt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un neatkarīgos saziņas līdzekļus. Turklāt Komisija ir arī darījusi skaidri zināmu, ka tās atbalsts Eiropas Humanitārajai universitātei trimdā Viļņā turpinās tik ilgi, cik būs nepieciešams. Es arī nodošu ziņu par Brīvo universitāti komisāram J. Figel’. Es domāju, ka tas ir ļoti interesanti, un tā ir spoža ideja.

Daži citi komentāri J. Pinior kungam un E. Schroedter kundzei. Sarunu uzsākšana par vīzu noteikumiem un atpakaļuzņemšanu ir to elementu vidū, kas tiks ņemti vērā, ja mūsu attiecībās notiks reāls rāviens uz priekšu. Saskaņā ar ES politiku vīzu atvieglošana var tikt izskatīta tikai Eiropas Komisijas atpakaļuzņemšanas politikas kontekstā kā patiesas partnerības daļa ārējās attiecībās.

Tas Baltkrievijai tika izskaidrots verbālās notās, ko Komisija nosūtīja 8. maijā. Eiropas Savienības vēlēšanās uzsākt šādas sarunas ar kaimiņu valstīm ar spēkā esošu rīcības plānu ir vēlreiz tikusi apliecināta Komisijas 2006. gada decembra paziņojumā šajā jautājumā. Baltkrievijas gadījumā šie nosacījumi nav izpildīti.

Par punktu, ko uzdeva A. Bielan kungs, Komisijas līgumi tiek slēgti, sekojot stingrām piedāvājumu konkursa procedūrām, lai nodrošinātu pārredzamību un taisnīgu konkurenci. Tas nozīmē, ka Komisija neatbalsta radio un TV stacijas kā tādas, bet to vietā konkrētas programmas. ENPI Reģionālās informācijas un komunikāciju programma ietver atbalstu saziņas līdzekļu aktivitātēm EUR 7 miljoni apmērā trīs gadu laikā septiņām valstīm. Piedāvājumu konkursa procedūra notiek, un saziņas līdzekļi gan no Eiropas Savienības, gan partnervalstīm ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus līgumiem.

  Priekšsēdētājs . - Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks debašu beigās.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. - (PL) Es kā līdzautore Eiropas Parlamenta rezolūcijai par Baltkrieviju gribu pievērst uzmanību demokrātijas stāvoklim, cilvēktiesību ievērošanai un vispār cilvēku stāvoklim Baltkrievijā. Baltkrievija ir ne tikai Savienības tuvs kaimiņš, kas ir iesaistīts Eiropas kaimiņattiecību politikā, bet ir arī manas valsts, Polijas, tiešs kaimiņš. Mums ir kopīga robeža.

Iespējams. ka tas vislabāk izskaidro, kāpēc šīs valsts vienkāršo cilvēku patieso cerību un ieceru izpilde ir tik svarīga man manā darbā šeit Eiropas Parlamentā. Galu galā nevar palikt vienaldzīgs pret to, ko var redzēt notiekam tepat pāri robežai: ierobežojumi un administratīvs spiediens pret NVO, demokrātiskās opozīcijas aktīvistu, tostarp jaunatnes kustību, kas ir pazīstamas kā Baltkrievijas Tautas fronte un Jaunatnes fronte, vadītāju iebiedēšana, vajāšana un apcietināšana.

Tāpēc īsts dialogs starp Baltkrievijas iestādēm un Eiropas Savienību ir jāizveido ātri. Savienībai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pieprasīt Baltkrievijas valdībai atbrīvot visus politiskos ieslodzītos, garantēt saziņas līdzekļu brīvību, tiesu neatkarību un arī demokrātisku vērtību cienīšanu un Baltkrievijas cilvēku pamattiesību ievērošanu. Priekšroka ir jādod nāves soda atcelšanai.

No savas puses Eiropas Parlaments ir pavirzījies uz priekšu, lai atvieglotu Baltkrievijas pilsoņiem iebraukt ES teritorijā un pavadīt tur laiku. Maksas par vīzu samazināšana vai pilnīga atcelšana pašlaik tiek skatīta. Tas ir vienīgais veids, kā novērst Baltkrievijas un tās pilsoņu vēl lielāku izolāciju.

(1) sk. protokolu.

9.3. Ziemeļu Kivu (Kongo Demokrātiskā Republika)

  Priekšsēdētājs . - Nākamais punkts ir debates par sešiem priekšlikumiem rezolūcijai par Ziemeļu Kivu (Kongo Demokrātiskā Republika)⁽¹⁾.

  Erik Meijer, autors. - (NL) Priekšsēdētāja kungs, šis Parlaments pamatoti pievērš lielu uzmanību tam, kas notiek bijušajā Beļģijas kolonijā Kongo Demokrātiskajā Republikā un it īpaši nepārtrauktajām cīņām, piespiedu pārvietošanai, izvarošanai un masveida slepkavībām šīs plašās valsts austrumos. Šīs šausmas ir veidojušas daļu no konflikta kaimiņvalstīs Ruandā, Burundi un Ugandā. Starptautiski atzītām valsts robežām ir maz nozīmes cilvēku grupām, kam jāmeklē jaunas teritorijas izraidīšanas vai ilgstoša iztikas līdzekļu trūkuma dēļ. Šajā reģionā viss mainās, un lieta ir tā, ka vissīkākā kustība vienā vai citā virzienā var izsaukt vai nu vardarbību vai šausmas. Militāri grupējumi, kas gūst respektu, varu un bagātību savas iedzimtās kaušanās patikas dēļ, palielina jau esošās problēmas un padara tās vēl grūtāk atrisināmas.

Ļoti nesen, 17. janvārī šeit Parlamentā mēs apspriedām stāvokli Kongo Demokrātiskajā Republikā un pieņēmām rezolūciju, kas izteica mūsu vēlmi, lai visas šausmas tiek pārtrauktas. Es baidos, ka mēs varētu pieņemt vēl daudzas rezolūcijas par šo lietu bez nekādiem no tā izrietošiem risinājumiem. Cerības, ka pagājušā gada vēlēšanas Kongo Demokrātiskajā Republikā varētu atrisināt problēmas, ir beigušās ar vilšanos. Prezidenta pienākumu izpildītājs J. Kabila ir uzvarējis, bet viņš pārstāv citus uzskatus, nekā kustība, no kuras viņš ir cēlies, un gan prezidenta, gan parlamenta vēlēšanu rezultāti bija strīdīgi opozīcijai.

Jautājums ir, kā tik lielai valstij ar tik sliktiem saziņas kanāliem un tik daudzām dažādām tautām ir jāfunkcionē lai to atbalstītu visi tās iedzīvotāji un visi tās atšķirīgie politiskie spēki. Neliekas, ka tas varētu izdoties tādā vietā kā Kongo Demokrātiskā Republika, kur plosās dzīvību apdraudošas slimības, vidi un zemi ekspluatē pārmērīgi un cilvēki paliek pilnīgi bez tiesībām. Jautājums ir par to, vai 23. janvāra pamiers Ziemeļu un Dienvidu Kivu, kas pieņem kā pašsaprotamu karojošo frakciju atbruņošanu un bēgļu atgriešanos viņu dzīves vietās, ir iespējams un vai Apvienoto Nāciju Organizācija var piedalīties uz vietas šajā nolūkā. Tam nebūs panākumu, ja ievēlēs konfliktā iesaistījušās puses, bet varbūt, ja pierunās puses, piemēram, karojošo pusi, atteikties no seksuālas vardarbības un ielaist ārstus.

  Alain Hutchinson, autors. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es netaisos diskutēt par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā kopumā, bet gan valsts ziemeļaustrumos un Kivu reģionā, kur nežēlīgs karš ir plosījies gadiem un ar vēl lielāku intensitāti pēdējos mēnešos.

Jūs varētu teikt, ka visi kari ir nežēlīgi, bet es jūtu, ka šis ir pārāks. Šis karš ir radījis un turpina radīt simtiem tūkstošiem upuru, nāves un pārvietotu personu, bet simtiem un tūkstošiem sieviešu, mazu meiteņu un vecomāšu ir arī pārcietušas to, ko tagad sauc par seksuālu vardarbību. Tomēr tas ir kaut kas vairāk; izvarošana tiek izmantota kā īsts kara ierocis, un tas notiek sabiedriskās domas un starptautiskās sabiedrības, un it īpaši Eiropas sabiedriskās domas noteiktas vienaldzības apstākļos.

Šis nežēlīgais karš ir plosījies divus gadus starp konkurējošām frakcijām: nemiernieku vienības Kongo ģenerāļa disidenta Laurent Nkunda vadībā, bijušie genocīda veicēji Ruandā, kas tika ievesti pēc kampaņas beigām 1994. gadā, bet diemžēl arī noteikti elementi no nesen atlaistās Kongo armijas. Ar to pietiek. Par laimi visas iesaistītās frakcijas nesen noturēja miera konferenci, un tā noveda pie uguns pārtraukšanas. Priekšsēdētāja kungs, diemžēl šis uguns pārtraukums ir ārkārtīgi trausls, un spriedze atkal palielinās.

Tāpēc mēs ierosinām divas būtiskas prioritātes: pirmā vajadzība ir civiliedzīvotāju aizsardzība, lai dotu MONUC misijai uz vietas līdzekļus, ar ko viņus aizstāvēt. Atbilstīgi ANO hartas VII nodaļai tā var izmantot ieročus misijas pildīšanai, jo šīm masveida slepkavošanām ir vienkārši jābeidzas. Otra prioritāte ir atbalstīt miera centienus, kas te tika apspriesti, jo problēmas risinājums Lielo ezeru reģionā būs politisks, kur iesaistīsies visas puses, arī Ruanda, kurai jāuzņemas savas saistības repatriēt savus pilsoņus, kas darbojas Kivu.

  Adam Bielan, autors. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, kopš Otrā pasaules kara beigām neviens cits konflikts nav bijis tik nežēlīgs un barbarisks kā Kongo. Bruņots konflikts Ziemeļu Kivu provincē ir ildzis ar mainīgu intensitāti pēdējos 10 gadus. Tas devis vairāk nekā piecus miljonus upuru. Katru dienu mirst aptuveni 1 500 cilvēki cīņu rezultātā.

Masveida slepkavības, jaunu meiteņu un māšu izvarošana un civiliedzīvotāju un bērnu piespiedu iesaukšana bruņotajos spēkos ir ikdienas parādības. Daudzi citi nopietni cilvēktiesību pārkāpumi ir notikuši pēdējo mēnešu laikā Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos. Tos veikuši nemiernieku grupējumi, kas ir uzticīgi Laurent Nkunda, demokrātisko spēku kaujinieki, kas cenšas atbrīvot Ruandu, un Kongo armija pati. Kongo austrumu daļai ir nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība un pārtika, jo nesenie notikumi ir likuši humāno organizāciju lielākajai daļai apturēt savu darbību.

Tāpēc es aicinu Padomi un Eiropas Komisiju padarīt pieejamus krīzes finanšu līdzekļus, ņemot vērā neparasti nopietno humāno situāciju šajā reģionā.

  Bernd Posselt, autors. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, ikviens, kas reiz redzējis Austrumāfrikas Lielo ezeru reģionu no gaisa, varētu domāt, ka tā ir paradīze. Īstenībā tā bieži vairāk līdzinās ellei zemes virsū. Tas ir reģions, pilns fantastiska dabas skaistuma un bagātīgiem dabas resursiem no vienas puses un drausmīgu ciešanu pilns no otras puses: dabas katastrofas, karš, izraidīšana, bads, slimības, masveida slepkavības, masveida izvarošana un etniski konflikti – sliktāk nekā jebkur citur. Tikai Ziemeļu Kivu vien ir 800 000 valsts iekšienē pārvietotu cilvēku.

Ir svarīgi atzīt, ka šī izraidīšanas problēma pastāv robežas abās pusēs. Āfrikā pastāv parādība, kas šādā veidā nav nekur citur, proti, ka cilvēkus nevis vienkārši pārvieto no vienas konkrētas robežas puses uz otru pusi. Te turpretī katra valsts izraida cilvēkus no savas robežu puses uz otru valsti, tādēļ bēgļi un pārvietotie ir abās pusēs. Tā rezultātā valstis ir pilnīgi nestabilas. Tieši tāpēc mēs gribam sniegt humāno palīdzību, un mums ir jānodrošina masīva klātbūtne, lai palīdzētu cilvēkiem.

Būtībā tomēr tā ir tikai niekošanās ar simptomiem. Ja mēs nevaram izveidot pietiekami funkcionējošas valsts un tiesību struktūras, katastrofa nekad nebeigsies neatkarīgi no tā, cik lielu atbalstu mēs sniedzam. Tieši tāpēc mums ir ārkārtīgi svarīgi pildīt nozīmīgu lomu, arī politiski. 23. janvāra uguns darbības pārtraukums ir ārkārtīgi trausls un patiesībā tas pastāv tikai uz papīra. Tāpēc mums jāpiespiež visas puses steidzamības kārtā sēsties pie galda un runāt vienai ar otru, bet tas nozīmē arī, ka mums jāpilda sava loma.

Par nožēlu eiropieši bieži gūst peļņu no šīm katastrofām. Tāpēc aicinājums mums nopietni izturēties pret izcelsmes vietas sertifikātiem, piemēram, dabas resursiem, ir pamatots, jo bieži tieši eiropieši brutāli ekspluatē cilvēku ciešanas savās ekonomiskajās interesēs. Mums arī par to ir atbildība, un mēs nedrīkstam apmierināties ar skaistu runu teikšanu un plāksteru ieteikšanu risinājumiem.

  Raül Romeva i Rueda, autors. - (ES) Priekšsēdētāja kungs, mums šodien ir jauna epizode traģiskajā seriālā, kas risinās Kongo Demokrātiskajā Republikā.

Šajā gadījumā notikumu vieta ir Ziemeļu Kivu, bet sižets un upuri ir tie paši, par ko runāja ārkārtas rezolūcija janvāra sesijas daļā.

Ir miruši gandrīz pieci ar pusi miljoni cilvēku karā kopš 1998. gada, un vēl četrdesmit pieci tūkstoši mirst katru mēnesi tieši vai netieši kara dēļ. Tas nozīmē, ka viens tūkstotis pieci simti cilvēku mirst katru dienu: citiem vārdiem sakot, kopš pirmdienas, kad uzsākām šo sesijas daļu, seši tūkstoši cilvēku jau ir miruši Kongo Demokrātiskajā Republikā.

Turklāt dažos pēdējos mēnešos, sevišķi valsts austrumos, ir pieaudzis masveida slepkavību skaits, mazu meiteņu un sieviešu izvarošana un meiteņu un zēnu piespiedu iesaukšana. Gan Laurent Nkunda nemiernieku grupējumi, gan kareivji, kas cīnās Ruandas Atbrīvošanas demokrātisko spēku rindās, nes par to visu atbildību.

Mums ir arī jāatceras, ka MONUC mandāts pamatojas uz Apvienoto Nāciju hartas VII nodaļu, kas atļauj lietot visus nepieciešamos līdzekļus, lai novērstu ikvienu mēģinājumu izmantot spēku, kas apdraud civiliedzīvotāju dzīvību un integritāti vai rada draudus politiskajam procesam.

Pašlaik tomēr MONUC klātbūtne ir izrādījusies pilnīgi nepietiekama, lai izbeigtu šos barbariskos aktus. Mums tāpēc ir atkal jāvēršas pie Drošības padomes ar prasību reaģēt un nodrošināt visus pieejamos līdzekļus, lai iegrožotu šīs masveida slepkavības.

Turklāt, lai gan mums atzinīgi ir jāvērtē Gomas konference, kas bruģēja ceļu politiskām sarunām, tās nolīgumi, īpaši vienošanās par demobilizāciju, paliek nenoteikti un to piemērošana neskaidra.

Visbeidzot šī ir vēl viena iespēja, kā B. Posselt jau to ir pateicis, vēlreiz prasīt iedarbināt kontroles mehānismus un īstenot tādus kā Kimberley procesu dimantiem par izcelsmes valsts sertifikātu uzrādīšanu ES importētajiem dabas resursiem.

  Tadeusz Zwiefka, PPE-DE grupas vārdā. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Džozefs Konrads runāja par Kongo kā par tumsības sirdi. Kopš savas pastāvēšanas sākuma, tas ir, kopš 1960. gada un turpmāk Kongo ir bijusi briesmīgu grautiņu, slepkavību un pilsoņu karu norises vieta. Tā rezultātā Kongo nekad nav spējusi nostāties pati uz savām divām kājām par spīti tam, ka ir apveltīta ar bagātiem dabas resursiem. Konflikts šajā reģionā ir visnežēlīgākais un barbariskākais, kāds ir bijis kopš Otrā pasaules kara beigām. Skumji, ka tas turpinās, prasot gandrīz 50 000 cilvēku dzīvību katru mēnesi. Pusi no upuriem ir bērni, jaunāki par pieciem gadiem. Armiju pārvietošanos pavada visa veida noziegumi pret civilajiem iedzīvotājiem: izvarošana, laupīšana un slepkavošana. Tieši tāpēc mēs atzinīgi vērtējam Gomas miera konferences iznākumu un saistām ar to tik lielas cerības. Tā varētu nozīmēt bruņotā konflikta beigas Kivu reģionā, bet daļēji arī no mums būs atkarīgs, vai tas tā būs.

Tomēr var izrādīties neiespējami atrisināt šo konfliktu bez starptautiskās sabiedrības un kaimiņvalstu atbalsta. Ir svarīgi, lai starptautiskais atbalsts neaprobežojas ar politiskām deklarācijām, bet koncentrējas vispirms un galvenokārt uz pienācīga finansiāla, organizatoriska un tehniska atbalsta sniegšanu.

  Karin Scheele, PSE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar palīdzības aģentūrām stāvoklis Ziemeļu Kivu savā ziņā ir pat sliktāks nekā Dārfūrā. Ziemeļu Kivu tomēr neatrodas uzmanības centrā, un neviens starptautiskajā sabiedrībā nepievērš uzmanību tam, kas tur notiek. Kopš oficiālā miera līguma 2002. gadā J. Kabila valdība ir centusies integrēt reģionālos bruņotos grupējumus nacionālajā armijā, bet līdz šim bez lieliem rezultātiem. Civilie iedzīvotāji ir neaizsargāti pret bruņoto konfliktu ietekmēm. Ārsti bez robežām/Médecins Sans Frontičres (MSF) parāda grūtības, kas sagaida palīdzības sniedzējus, lai piekļūtu civilajiem iedzīvotājiem kauju nepārtrauktās norises dēļ, un saka, ka nepilnvērtīgs uzturs ir vēl viens svarīgs drauds Ziemeļu Kivu iedzīvotājiem.

Tāpēc mēs mudinām Padomi un Komisiju nekavējoties sniegt palīdzību un uzsākt vispusīgas medicīniskās palīdzības programmas civilajiem iedzīvotājiem Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā bez kavēšanās. Mēs mudinām arī Padomi un Komisiju nodrošināt, ka nesenais ANO misijas pastiprinājums dod būtiskus uzlabojumus iedzīvotāju drošībā.

  Urszula Krupa , IND/DEM grupas vārdā. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, neskatoties uz vienošanos, kas panākta Gomā par drošības uzlabošanu un attīstību Kongo, cilvēktiesības vēl joprojām tiek pārkāptas Kivu provincē. Trīssimt tūkstoš cilvēku ir bijuši spiesti pamest mājas pieaugošās vardarbības dēļ kopš 2006. gada beigām vien. Vardarbība ietekmē it īpaši sievietes un bērnus. Viņi kļūst par izvarošanas upuriem vai ir spiesti pievienoties bruņotiem grupējumiem. Līdz šodienai seši miljoni cilvēku ir pārvietoti, un pieci miljoni ir miruši konflikta un kara rezultātā, ko uztur ekonomisku interešu grupas un atbalsta valdības, kas grib gūt labumu no tur pieejamajām bagātībām.

Tieši tādēļ tas, kas ir vajadzīgs, ir vairāk, nekā debates un rezolūcijas Eiropas Parlamentā un humānā palīdzība Kongo iedzīvotājiem. Ir jāaptur dabas resursu plēsonīgā ekspluatācija kopā ar starptautisko uzņēmumu spekulatīvajām darbībām, kas padara tos bagātus uz reģiona iedzīvotāju dzīvības un veselības rēķina.

  Koenraad Dillen (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, mēs zinām, ka mūsu vārdi šeit varbūt nekur tālāk uz priekšu mūs neaizvedīs. Mēs varam tikai cerēt, ka visas puses pastāvīgi ievēros vienošanos, kas panākta Gomas konferencē, un ka vājprāts, kas jau ir turējis Ziemeļu Kivu savā varā pārāk ilgi, var beigties. Saskaņā ar ANO kopš konflikta sākuma 800 000 cilvēku ir pametuši savas mājas. Tūkstošiem un tūkstošiem sieviešu un jaunu meiteņu ie kļuvušas par ļaunprātīgu izvarošanu upuriem, un bērni ir spiesti piedalīties kaujās.

Turklāt mēs nedrīkstam aizmirst, ka L. Nkunda bruņoto grupējumu dalībnieki nav vienīgie, kas ir atbildīgi par masveida ļaundarībām. Nē, visas puses, tostarp valdības karavīri, ir sistemātiski noziegušies pret cilvēcību. Ziemeļu Kivu nav daudz „labo zēnu”. Tāpēc galu galā vienāds daudzums vainīgo ir jātiesā. Viņiem ir jāatbild par savām zvērībām. Tā nav tikai Starptautiskās Cilvēktiesību tiesas atbildība pasludināt spriedumu, tā ir pirmkārt Kongo vadītāju un Joseph Kabila atbildība.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, kā B. Posselt jau ir teicis, liela daļa Kongo teritorijas ir elle zemes virsū. To ir pastiprinājušas noteikti formējumi, kas ne visi ir no Kongo. Es vēlos pievērst uzmanību situācijai, ko es pats esmu redzējis, proti, lielajam skaitam bērnu, kas kļuvuši par bāreņiem šajā reģionā konflikta rezultātā. Manuprāt, finanšu līdzekļi ir jānovirza misionāriem, lai viņi varētu rūpēties par šiem bērniem, it īpaši zēniem, lai viņi netiek iesaukti armijās. Kad zēni ir iesaukti armijā, viņi nav spējīgi darīt neko citu kā šaut un izvarot. Ļaujiet, komisāre, man vēlreiz atkārtot, ka ir vajadzīgi līdzekļi, lai mācītu un rūpētos par šiem nelaimīgajiem cilvēkiem.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Komisāre, es vēršos pie Komisijas šeit Strasbūrā, lai tagad atbrīvotu finansējumu, kas ir rezervēts krīzes situācijām un sāktu nekavējoties atjaunošanas projektus, it īpaši ar plaša mēroga vispārēja medicīniska atbalsta programmu civiliem iedzīvotājiem Ziemeļu Kivu.

Nesenā zemestrīce tikai pasliktināja to, kas jau bija humāna katastrofa. Mēs visi šeit prasām Komisijai un Padomei nekavējoties ierosināt visas Āfrikas koalīciju, lai atrastu konfliktam politisku risinājumu.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, Komisija joprojām ir ļoti noraizējusies par bēdīgo humāno stāvokli visā Kivu, it sevišķi Ziemeļu Kivu, kur iekšzemē pārvietoto cilvēku skaits – pašlaik vairāk nekā 800 000 tikai Ziemeļu Kivu vien – ir gandrīz divkāršojies 2007. gada laikā, tādējādi satraucoši palielinot iedzīvotāju apdraudētību, kuri jau tā cieš grūtības.

Vienlaikus mums ir zināmi un mēs nosodām smagos cilvēktiesību noziegumus – to starpā bērnu iesaukšanu karadienestā un plaši piekopto seksuālo vardarbību – kas notiek šajā reģionā.

Tomēr šajā sakarībā ir svarīgi atcerēties, ka šodienas kritiskais stāvoklis Ziemeļu Kivu, ko padziļināja kaujas, kas notika 2007. gada otrajā pusē, ir gadiem ilga kara rezultāts šajā reģionā. Kivu konflikta galvenie cēloņi sakņojas tālajā Ruandas genocīdā 1990. gadu sākumā, paturot prātā, ka ir arī vairāki vietējie faktori, - tādi kā etnisko minoritāšu nepietiekama politiskā pārstāvniecība, dabas resursu izlaupīšana un zemes lietošanas jautājums – kas ievērojami palielina nestabilitāti un nedrošību Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos.

Tāpēc Komisija atzinīgi vērtē neseno Gomas miera konferenci un tai sekojošo ugunsdarbības pārtraukšanu kā pozitīvus soļus ceļā uz ilgstošā konflikta atrisināšanu Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos. Konference atjaunoja prezidenta J. Kabila ticamību pēc armijas sakāves pret ģenerāļa L. Nkunda vienībām 2007. gada beigās un uzsāka dialoga procesu starp provincēm – to, par ko Komisija vienmēr ir iestājusies.

Turklāt atbilstīgi saistībām, ko Kongo Demokrātiskā Republika un Ruanda uzņēmās Nairobi kopējā paziņojumā 2007. gada novembrī, Gomas konference arī vēlreiz uzsvēra nepieciešamību risināt kā prioritāti bijušo Ruandas bruņoto spēku (FAR) problēmu. Vienlaicīgi tika skaidri pateikts, ka ir jāpievēršas konflikta pamatcēloņiem, atjaunojot valstiskumu austrumos.

Tas norādīja, ka nedrīkst aizmirst, ka neko noteikti neatrisināja ne Gomā, ne Nairobi. Kivu krīzes pamatcēloņu pastāvīga atrisinājuma atrašana un tādā veidā ilgtspējīga miera atjaunošana reģionā prasīs laiku. Patiešām, savstarpēji papildinot, Nairobi kopējais paziņojums un Gomas konference ir iedvesmojošs sākums – bet tikai sākums – grūtam un garam procesam.

Galvenā priekšā stāvošā problēma tagad ir Nairobi un Gomas saistību īstenošana. Būtu jāsaņem apliecinājums, ka visas ieinteresētās puses ievēro savas saistības. ES turpinās cieši sekot un aktīvi piedalīties šajā procesā.

Šajā sakarā starptautiska darbība Kongo atbalstam ir ļoti vajadzīga. Komisija kopā ar dalībvalstīm ir gatava arī turpmāk pildīt svarīgu lomu Kivu reģionā. Mēs tradicionāli esam bijuši vieni no nozīmīgākajiem donoriem austrumos ar savu humāno palīdzību un savām rehabilitācijas un jaudīguma veidošanas programmām. Mēs gribam turpmāk palielināt savu atbalstu reģionam, it sevišķi ar Eiropas iniciatīvām, kā arī ciešā sadarbībā ar Apvienotajām Nācijām.

  Priekšsēdētājs . - Debates ir slēgtas.

(1) sk. protokolu.

10. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs . - Nākamais darba kārtības punkts ir balsošana.

(Balsošanas rezultāti un citas detaļas: sk. protokolu)

10.1. Austrumtimora (balsojums)

10.2. Baltkrievija (balsojums)

- Pirms balsojuma par 3. punktu

  José Ribeiro e Castro , autors. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, ir tikai jāizlabo 3. punktā pieminēto organizāciju nosaukumi. Jums ir šie nosaukumi balsojumu sarakstos, un tādēļ nav vajadzības tos atkārtot.

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu)

- Pirms 1. punkta

  Urszula Gacek (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es nāku savas grupas vārdā ar mutisku grozījumu ierosinātajam grozījumam. Lai gan vārda brīvība ir izteikta Komisijas paziņojumā, internets par nožēlu nav īpaši ietverts vai izcelts. Tāpēc, lai būtu pilnīgi pareizi un ietvertu vārda brīvību visur, ne tikai internetā, mēs prasām frāzi „internetā” no grozījuma izņemt.

Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu)

10.3. Ziemeļu Kivu (Kongo Demokrātiskā Republika) (balsojums)

11. Lēmumi attiecībā uz atsevišķiem dokumentiem: sk. protokolu

12. Rakstiskas deklarācijas, kas ir iekļautas reģistrā (Reglamenta 116. pants): sk. protokolu

13. Sēdē pieņemto tekstu nosūtīšana: sk. protokolu

14. Nākamo sēžu datumi: sk. protokolu

15. Sēdes pārtraukšana

  Priekšsēdētājs . - Es pasludinu Eiropas Parlamenta sēdi par pārtrauktu un vēlu visiem patīkamu ceļu mājup.

(Sēde tika beigta plkst. 16.25)

Kādi paziņojumi, ja tādi ir bijuši, ir saņemti no Saūda Arābijas Karalistes saistībā ar Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra rezolūciju P6_TA(2007)0631 par sieviešu tiesībām Saūda Arābijā? Vai Padome uzskata, ka kāda no atbildēm ir pozitīva vai cerības ieviesoša?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome no Saūda Arābijas valdības nav saņēmusi nevienu paziņojumu saistībā ar Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra rezolūciju par sieviešu tiesībām Saūda Arābijā.

Jūs, protams, zināt, ka cilvēktiesību jautājums vienmēr tiek apspriests ikgadējā Apvienotajā Padomes un ministru sanāksmē starp ES un Persijas līča arābu valstu Sadarbības padomi (GCC), kas ietver Saūda Arābiju. Īpašais sieviešu tiesību jautājums tiek apspriests ar GCC saistībā ar šo sanāksmi.

Tādēļ Padome sagaida, ka būs iespējam apspriest cilvēktiesību jautājumu, tai skaitā sieviešu tiesības, nākamajā ES un GCC ministru sanāksmē, kura paredzēta 2008. gada 26. maijā. Sanāksmē Padome iepazīstinās ar ES skatījumu par sieviešu tiesībām un uzklausīs tās GCC partneru skatīju.

Kā Padome vērtē Bali sammita rezultātus?

187 valstis, kuras piedalījās ANO konferencē Bali, nolēma sākt sarunas, kas 2009. gadā novestu pie jauna līguma par klimata pārmaiņām, tomēr nepieņemot īpašus mērķus.

Ņemot vērā, ka ES valstu un valdību vadītāji jau 2007. gada martā vienojās par īpašu pasākumu un mērķu paketi, apvienojot enerģētikas politiku ar centieniem risināt klimata pārmaiņu problēmas, kā Padome vērtē Bali konferences rezultātus? Kādas iniciatīvas tā paredzējusi veikt saistībā ar jauno rīcības plānu pieņemt īpašus saistošus mērķus un to sasniegšanas grafiku jaunajā līgumā par klimata pārmaiņām? Kā Padome pārliecinās ASV sekot šim virzienam? Kādu nostāju paredzējusi pieņemt Eiropas Savienība starptautiskajā konferencē par klimata pārmaiņām, kuru 2008. gadā Havaju salās organizēs ASV?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Bali rīcības plāns atzīmē visaptveroša sarunu procesa sākumu, kas noslēgsies 2009. gada decembrī Kopenhāgenas konferencē, kurā, cita starpā, būs nepieciešams apsvērt kopīgu vīziju par ilgtermiņa kooperatīvu rīcību, seku mazināšanu, pielāgojumiem, tehnoloģijām un finansējumu. Ja drīkstu, izklāstīšu sīkāk galvenos elementus.

Pirmā pirmais elementam, t.i., kopīgā vīzija par ilgtermiņa kooperatīvu rīcību, tai skaitā ilgtermiņa pasaules mērķis samazināt emisijas, ir vislielākā nozīme nākotnes vienotu centienu virzīšanā cīņā pret klimata pārmaiņām.

Otrais elements, t.i., labāka valstu un starptautiskā seku mazināšanas rīcība, ir izklāstīts rūpīgi sagatavota tekstā, kas līdzsvaro attīstības valstu rīcību un jaunattīstības valstu rīcību.

Saskaņā ar Bali rīcības plānu arī ASV ir atkal iesaista ANO procesā. Turklāt tradicionālā līnija, kas atdalīja I pielikuma puses no pusēm, kuras neietilpa I pielikumā, rezolūcijas tekstā ir atmesta kopš 1992. gada. Skaidru robežu noteica arī starp rīcību, ko veiks attīstītās valstis, un rīcību, kuru veiks jaunattīstības valstis, lai neļautu attīstītajām valstīm izmantot so iespēju, lai atteiktos no savām saistībām kvantitatīvi samazināt emisijas.

Trešajā elementā, t.i. labāka pielāgošanas rīcība, iekļaus starptautisko sadarbību, lai atbalstītu pielāgošanas darbību steidzamu īstenošanu, riska pārvaldību un riska samazināšanas stratēģijas, katastrofu samazināšanas stratēģijas, kā arī ekonomiskās diversifikācijas palielināšanu.

Ceturtais elements ietver labāku rīcību saistībā ar tehnoloģiju attīstību un tālāknodošanu, lai atbalstītu seku mazināšanas un pielāgošanas darbības, savukārt piektais elements ir saistīts ar labāku rīcību finansiālo resursu un ieguldījumu nodrošināšanā, lai atbalstītu seku mazināšanas un pielāgošanas, kā arī tehnoloģiju sadarbības darbības.

Rezolūcijas teksts ietver visus punktus, kurus ES aicināja iekļaut, un nekādā veidā neierobežo sarunu galīgo rezultātu. Bali konferences galīgais novērtējums būs iespējams tikai, ņemot vērā Kopenhāgenas konferencē sagatavoto tekstu.

Padomes ģenerālsekretariāts un Komisija līdz šim nav sniegušas skaidru plānu par nākotnes Eiropas Ārējās darbības dienestu. Tā kā valsts diplomātiskajam dienestam un ES pārstāvjiem tas ir prioritārs jautājums, kā arī ļoti būtisks jautājums pilsoņiem, ir svarīgi nodrošināt dažas atbildes par valstu galvaspilsētām cik ātri vien iespējams un vēlams pirms Līguma ratificēšanas.

Kā darbosies Eiropas Ārējās darbības dienests un cik liels tas, visticamāk, būs saskaņā ar jaunajiem plāniem? Kādas izmaiņas tiks ieviestas pašreizējā Ārējās darbības dienesta struktūrā, kas jau pašlaik risina ES ārējās politikas jautājumus?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Pašlaik Padomei nav skatījuma attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienesta nākotnes struktūru vai organizāciju. Padome varēs pieņemt administratīvu lēmumu par dienesta nākotnes organizāciju vai darbu tikai, pamatojoties uz Eiropas Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu pēc tam, ka Lisabonas līgums būs stājies spēkā, tātad pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un iegūstot Komisijas piekrišanu.

Sagatavošanās darbs, kas saistīts ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, būs Lisabonas līguma īstenošanas sagatavošanās procesa neatņemams elements. Kā ministrs D. Rupel informēja priekšsēdētaju H. G. Pöttering savā 2008. gada janvāra vēstulē, Eiropas Parlamentu regulāri informēs par tehnisko darbu, kas saistīts ar Eiropas Ārējās darbības dienesta sagatavošanu.

Komisija ir paredzējusi iesniegt Zaļo grāmatu par ieceļošana/izceļošanas sistēmu ES un citiem tādiem robežu pārvaldības instrumentiem kā ceļošanas atļauju elektroniskā sistēma. Kā, pēc Padomes domām, šādi projekti pastāvētu līdzās Vīzu informācijas sistēmai (VIS) un Šengenas informācijas sistēmai (SIS)?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Eiropadome un Padome ir vairākkārt aicinājušas Komisiju sagatavot priekšlikumus Eiropas datu bāžu efektivitātes uzlabošanai un savstarpējā izmantojamības un sinerģijas palielināšanai.

2006. gada 14. un 15. decembra Eiropadome uzsvēra, ka ir svarīgi izmantot jaunas tehnoloģijas, lai uzlabotu robežu uzraudzību, un aicināja Komisiju izpētīt iespējamību ieviest vienotu ieceļošanas un izceļošanas sistēmu.

2008. gada 13. februārī Eiropas Komisija iesniedza trīs paziņojumus, tai skaitā paziņojumu par jauniem Eiropas robežu pārvaldības integrētās stratēģijas instrumentiem, kas būtu Eiropas nākotnes robežu pārvaldības neatņemam sastāvdaļa. Ierosinātā robežu šķērsošanas vispārējā automātiskā ierakstīšana visiem trešo valstu valstspiederīgajiem varētu ievērojami papildināt VIS un SIS.

Slovēnijas prezidentūra organizēs ministru konferenci, kurā iekšlietu ministri pirmo reizi pārrunās šos paziņojumus.

Saskaņā ar nedēļas izdevuma „Der Spiegel” (2008. gada janvāris) sniegto informāciju Vācijas iestādes plāno apmainīt ķīlnieku ar Vācijas valstspiederību Donald Klein, ko Irānas iestādes ir aizturējušas kopš 2005. gada, pret vairākiem teroristiem, kuri pieder pie Irānas satelītorganizācijas, kas ir aktīva Libānā, Hesbolā, tai skaitā arī Irānas režīma teroristu operācijas barvedis, kuras rezultātā tika nogalināti četri opozīcijas pārstāvji Mykonos restorānā Berlīnē 1992. gadā.

Berlīnes federālā tiesa secināja, ka teroraktu izplānoja Irānas garīgais līderis Ali Khameini un bijušais Irānas prezidents Ali Hashemi-Rafsanjani.

Presē nesen publicēti paziņojumi attiecībā uz par Irānas opozīcijas pārstāvju slepkavībām atbildīgo atlaišanu.

Protams, pilnībā jūtot līdzi Donald Klein un viņa radiniekiem, šī jautājuma sagatavotājs uzskata, ka piekāpšanās pasaules galvenajai teroristu nācijai var novest pie smagām sekām visiem Eiropas Savienības pilsoņiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir Vācijā vai citās dalībvalstīs.

Vai Padome neuzskata, ka, piekāpjoties teroristiem, kā tas notiek šajās sarunās, varētu novest pie risku saasināšanās visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kļūstot par Irānas režīma terorisma mērķiem?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome šo jautājumu neapsvēra.

Kādas iespējas Padomes redz attiecībā uz Alpu šķērsošanas maršrutu veicināšanu un attīstību Bavārijā, Austrijā, Itālijā un Slovēnijā, lai palielinātu ekonomisko apmaiņu un vienlaikus saglabātu ekoloģiskos standartus?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Attiecībā uz iespējām veicināt un attīstīt Alpu šķērsošanas maršrutus, kā deputāts noteikti zina, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu Nr. 884/2004/EK, ar ko groza Lēmumu Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, Eiropas transporta tīkla prioritātes ietver: galveno līniju un savstarpējo saslēgumu izveidi un attīstību, kas, cita starpā, nepieciešami, lai aizpildītu trūkstošos posmus un pabeigtu galvenos maršrutus, šķērsotu dabiskos šķēršļus, kā arī drošības un vides faktoru integrēšana tīkla izstrādē un īstenošanā. Iepriekš minētā lēmuma 8. pantā sacīts, ka saistībā ar Eiropas transporta tīklu dalībvalstīm jāņem vērā vides aizsardzība.

Jāmin divas prioritātes, kas izklāstītas iepriekš minētā lēmuma II pielikumā, proti, Berlīnes–Veronas/Milānas–Boloņas–Neapoles–Mesīnas–Palermo dzelzceļa ass un prioritārais projekts Nr. 6 – Lionas–Turīnas–Venēcijas–Ļubļanas–Budapeštas dzelzceļa līnija. Saskaņā ar projektu koordinatora Karel Van Miert sagatavoto 2007. gada jūlija progresa ziņojumu darbības Berlīnes–Veronas/Milānas–Boloņas–Neapoles–Mesīnas–Palermo dzelzceļa līnijā ir spēji attīstījušās otrajā projekta gadā un starp Austriju un Itāliju ir parakstīts saprašanās memorands par Brennera tuneli. 2007. gada decembrī Komisija pieņēma lēmumu par līdzfinansējuma pieprasījumu Brennera tunelim.

Prioritārais projekts Nr. 6 – Lionas–Turīnas–Venēcijas–Ļubļanas–Budapeštas dzelzceļa līnija – arī atrisina Alpu šķērsošanas problēmu, t.i. no rietumiem uz austrumiem. Šī prioritāte arī ietver Monsenī tuneli, kas pašlaik jau tiek būvēts un ir Itālijas un Francijas pārrobežu projekts. Saistībā ar šo projektu jāmin arī Trieste–Divača līnija, attiecībā uz kuru Komisija apstiprināja līdzfinansējumu projekta izstrādes dokumentācijas sagatavošanai un sagatavošanas darbiem 2007. gada decembrī. Pašlaik notiek darbība saistībā ar šo projektu un 2007. gada jūlijā starp Itāliju un Slovēniju parakstīja saprašanās memorandu par šo posmu.

Slovēnijas prezidentūra ir noteikusi Rietumbalkānus par vienu no savām prioritātēm. ES piedāvā Rietumbalkānu valstīm skaidras pievienošanās izredzes, atverot veselu virkni politisku, ekonomisku un sociālu iespēju gan ES, gan Balkānu valstīm.

Vai Padome uzskata, ka ES paplašināšanās stratēģija attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, kura pirmām kārtām ir pamatota uz pakāpeniskas paplašināšanās modeli, kas līdz šim ticis izmantots (SAA – kandidātvalsts statuss – pievienošanās sarunas – pievienošanās) ir reāla?

Kādus kritērijus ir noteikusi Padome pati, lai noteiktu, ka valstis ar etniski motivētiem pilsoņu kariem pagātnē ir gatavas pievienoties ES?

Kādu grafiku Padome var piedāvāt atsevišķām valstīm, kas kādreiz bija Dienvidslāvijas sastāvā? Kad šādas valstis var uzskatīt par pietiekami stabilām, lai pievienotos ES?

Kāds ir Padomes skatījums attiecībā uz priekšlikumu, ka ES nevar pieļaut, ka tajā „ieved” etniskus konfliktus?

Saskaņā ar kādu laika grafiku ir jārīkojas, piešķirot Melnkalnei kandidātvalsts statusu? Kādi ir šī procesa galvenie šķēršļi?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Slovēnijas prezidentūra Rietumbalkāniem pievērsīs īpašu uzmanību. Reģiona stabilitāte ir ārkārtīgi nozīmīga visas ES drošībai un labklājībai. 2008. gadā pārejas procesa laikā gaidāmi vairāki notikumi: 2003. gada Saloniku darba kārtības pārskatīšana, stabilizācijas un asociācijas nolīgumu sistēmas pabeigšana, kā arī reģionālās sadarbības pastiprināšana vairākos reģionos. Padome turpinās atbalstīt Rietumbalkānu izredzes pievienoties ES un tuvināt šīs izredzes reģiona cilvēkiem (pirmām kārtām Padome palīdzēs sagatavot dialoga sākumu par vīzu režīma liberalizāciju reģiona valstīs). Turklāt Reģionālās sadarbības padomes izveidošana būs turpmāks svarīgs reģionālās sadarbības panākums un labākas reģionālās pašpārvaldes liecinieks. Padome ir uzsvērusi reģionālās sadarbības un labu kaimiņattiecību nozīmi, kā arī vajadzību pēc kaimiņvalstu sadarbības, meklējot visām pusēm pieņemamus risinājumus neatrisinātiem jautājumiem.

Veicot visaptverošu Rietumbalkānu novērtējumu, jāņem vērā ievērojamais pēdējos gados panāktais progress: lielāka stabilitāte, demokrātiskas reformas, tautsaimniecības izaugsme, labāka reģionālā sadarbība un progress saistībā ar tuvināšanos, kas ir ES daļa no stabilizācijas un asociācijas procesa. Tomēr ir vēl konkrēti nozīmīgi uzdevumi. Proti, cīņa pret organizēto noziedzību un korupciju, atbilstība starptautiskajiem tiesību aktiem (ICTY), kā arī risinājuma rašana Kosovas statusa problēmai, kas no reģiona stabilitātes perspektīvas ir vissvarīgākais punkts. Tādēļ Kosovas statusa problēma ir ES prezidentūras galvenā prioritāte. Padome uzskata, ka tā ir Eiropas problēma, kurai ir jārod risinājums, kas sekmēs reģionālo stabilitāti un Rietumbalkānu izredzes pievienoties ES.

2008. gada 17. februārī Kosovas parlaments pieņēma rezolūciju par Kosovas neatkarību. Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) februāra sanāksmes secinājumos tika sacīts, ka rezolūcija piemēro Kosovai saistības ievērot demokrātijas un vienlīdzības principus attiecībā pret visiem pilsoņiem, aizsargāt serbu un citas minoritātes, aizsargāt kultūras un reliģisko mantojumu, kā arī ņemt vērā starptautisko uzraudzību. Padome atzinīgi vērtē to, ka starptautiskā kopiena paturēs savus pārstāvjus Kosovā, pamatojoties uz ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1244. Padome atzīmēja, ka dalībvalstis pieņems lēmumu par savam attiecībām ar Kosovu saskaņā ar attiecīgās valsts praksi un starptautiskajiem tiesību aktiem.

Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes februāra sanāksmes secinājumos tika atgādināja ES ilglaicīgo apņemšanos sekmēt Rietumbalkānu valstu stabilitāti. Padome vairākkārt atkārtoja ES gatavību spēlēt vadošo lomu reģiona stabilitātes stiprināšanā un atgādināja Eiropas Savienības apņemšanās, kas iekļautas Eiropadomes 2007. gada 14. decembra secinājumos, kā arī nolīgumā par vienotu rīcību, ar kuru izveido Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) policiju un Tiesiskuma misiju (EULEX), kā arī ieceļ ES Īpašo pārstāvi Kosovā. Eiropas Savienība arī turpinās sadarbību ar ANO, NATO miera uzturēšanas spēkiem (KFOR), EDSO un citiem starptautiskiem dalībniekiem, lai saglabātu reģiona stabilitāti.

Eiropadome atkārtoti apstiprināja tās apņemšanos pilnībā un efektīvi atbalstīt Rietumbalkānu izredzes pievienoties ES. Tā prasīja Komisijai izmantot Kopienas instrumentus, lai sekmētu tautsaimniecības un politisko attīstību, kā arī ierosināt konkrētus pasākumus, lai paplašinātu reģionu un sekmētu tā progresu pievienošanās virzienā.

ES prezidentūras galvenie mērķi saistībā ar bijušās Dienvidslāvijas valstīm Eiropas Savienībā, kuras ir ceļā uz pievienošanos ES, ir šādi:

Serbija: ES prezidentūra mudinās Serbiju radīt nepieciešamos nosacījumus, lai ātri parakstītu SAA un panāktu progresu kandidātvalsts statusa iegūšanā, kā arī atbalstīs Serbijas centienus pievienoties ES, uzlabos ES redzamību Serbijā un mudinās Serbiju turpināt tās veiksmīgo reģionālo sadarbību.

Bosnija un Hercegovina: prezidentūra mudinās politikas dalībniekus radīt nepieciešamos nosacījumus, lai pēc iespējas ātrāk parakstītu SAA, sekmēs Bosnijas un Hercegovinas izredzes pievienoties ES un uzlabos ES redzamību. Prezidentūra atbalstīs politisko dialogu un valsts veidošanas centienus, lai, izmantojot konstitucionālas un citas reformas, sekmētu funkcionālu un efektīvu valsts iestāžu izveidošanu, kuras ļaus valstij uzlabot pilsoņu dzīves kvalitāti. Prezidentūra arī atbalstīs Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja (ESĪP) Miroslav Lajčįk centienus un turpinās sagatavošanās darbus plānotajai pārejai no Augstā pārstāvja biroja (OHR) uz stiprāku ESĪP biroju pēc iepriekš norunātas piekrišanas procedūras (PIC) un nepieciešamo nosacījumu radīšanas.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika: prezidentūra, cieši sadarbojoties ar Komisiju, atbalstīs politiskā dialoga padziļināšanu un Ohridas pamatnolīguma turpmāku īstenošanu, kā arī mudinās paātrināt reformu procesu, lai radītu nepieciešamos nosacījumus nākamajam posms valsts integrācijā ES. Prezidentūra apzinās nosaukuma problēmu un mudina abas puses censties, izmantojot konstruktīvu pieeju un sarunas ANO aizgādībā, rast abpusēji pieņemamu risinājumu, tādējādi sekmējot reģionālo sadarbību un labas kaimiņattiecības.

Melnkalne: tāpat kā visas Rietumbalkānu valstis, Melnkalne ir potenciāla Eiropas Savienības kandidātvalsts. Progresa ātrums ceļā uz ES ir atkarīgs no ātruma, kādā Melnkalne pieņems un īstenos nepieciešamās reformas. Attiecībā uz stabilizāciju un asociācijas nolīguma parakstīšanu Melnkalne ir panākusi labu progresu. Tomēr pašlaik ir nepieciešams pievērst galveno uzmanību SAA īstenošanai, Melnkalnes valsts iestāžu veidošanai un stiprināšanai, administratīvās spējas, kā arī likuma varas tālākai stiprināšanai un cīņas pret organizēto noziedzību un korupciju veicināšanai. Šīs ir ārkārtīgi svarīgas jomas jebkurai funkcionējošai Eiropas valstij. Padome turpinās atbalstīt Melnkalnes centienus.

Vai Padome var sniegt paziņojumu, raksturojot pašreizējo politisko situāciju Palestīnā?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padomes nostāja ir tāda, ka „politiskajai situācijai Palestīnā”, uz kuru atsaucas deputāts savā jautājumā, noteikti nepieciešama iestāžu veidošanas sekmēšana, laba pārvaldība, pilsoniskās sabiedrības apņemšanās, atbalsts Palestīnas ekonomikas izaugsmei un likuma varas stiprināšana, lai sagatavotos neatkarīgas, demokrātiskas un veiksmīgas Palestīnas valsts dibināšanai Rietumu krastā un Gazā, kas apvienos visus palestīniešus un kura mierā un drošībā līdzpastāvēs Izraēlai un tās kaimiņvalstīm.

Tādēļ ES atzinīgi vērtē Starptautiskās līdzekļu devēju konferences Palestīnas valstij rezultātus, kas notika pagājušā gada decembrī un kurā tika apsolīts sniegt vairāk par 7,4 miljardiem ASV dolāru, lai atbalstītu centienus nākotnes Palestīnas valstij izveidot efektīvas, demokrātiskas iestādes un veiksmīgu tautsaimniecību saskaņā ar reformu un attīstības plānu, ko iesniedza premjerministrs Fayad. ES joprojām ir apņēmusies ievērojami sekmēt šo centienu saskaņā ar tās Rīcības stratēģiju „Valsts izveide mieram Tuvajos Austrumos”, kas ietver plašu palīdzības darbību loku. Nesen arī sāka PEGASE finansēšanas mehānismu, ar kuru saskaņā nodrošinās atbalstu Palestīnas iedzīvotājiem.

Padomes savos 2008. gada 28. janvāra secinājumos pauda dziļas bažas par nesenajiem notikumiem Gazā un drūmo pārkāpumu uz Gazas un Ēģiptes robežas. Padome nosodīja nepārtraukto raķešu apšaudi uz Izraēlas teritoriju un visas citas darbības, kuras ir pretrunā starptautiskajiem tiesību aktiem un kuras apdraud civilos iedzīvotājus. Atzīstot Izraēlas likumīgās tiesības pašaizsargāties, Padome tomēr aicināja nekavējoties pārtraukt visas vardarbības darbības. Tā atkārtoti pauda drūmās bažas par humanitāro situāciju Gazā un aicināja veikt nepārtrauktu svarīgāko preču un pakalpojumu piegādi, tai skaitā degvielu un elektroenerģiju. Tā atkārtoti aicināja visas puses nekavējoties sākt strādāt, lai atkal atļautu un kontrolētu iebraukšanu un izbraukšanu Gazā gan humanitāru apsvērumu dēļ, gan tirdzniecības plūsmu dēļ. Šajā kontekstā Padome uzsvēra savu atbalstu Palestīniešu pašpārvaldes priekšlikumam pārņemt robežu kontroli, kā arī atbalsta Arābu līgas rezolūciju šajā jautājumā. ES turpinās nodrošināt humāno palīdzību Gazas iedzīvotājiem un ir gatava palīdzēt Gazas tautsaimniecības atveseļošanai. Padome paziņoja, ka ES ir gatava apsvērt tās uzraudzības misiju atsākšanu Rafahā saskaņā ar attiecīgo starptautisko nolīgumu noteikumiem, kas saistīti ar piekļuvi un pārvietošanos un kurus noslēdza 2005. gada novembrī.

Pēc 1999. gada konflikta Kosovas provincē, kas tad bija Dienvidslāvijas Federatīvā Republika, krimināltiesību un civiltiesību sistēma ir sabrukusi. Lai gan Bijušās Dienvidslāvijas Starptautiskajam krimināltribunālam (ICTY) jurisdikcijā ietilpa Kosova, bija acīmredzami, ka šis krimināltribunās varētu iztiesāt ļoti ierobežotu skaitu lietu. Tādēļ ANO izveidoja Starptautisko tiesnešu un prokuroru programmu, lai vietējā krimināltiesību sistēmā iesaistītu ierobežotu skaitu ārvalstu tiesnešu un prokuroru. Diemžēl Starptautiskās tiesnešu un prokuroru programmas veikums vairāk nekā septiņu gadu laikā neatbilst cerētajam. Vietējie prokurori un tiesneši joprojām nav gatavi lietām, kurās iesaistīti noziegumi, pārkāpjot starptautiskos tiesību aktus. Tiesiskās reformas, kuras nepieciešamas šādām lietām, tiesību aktos nav ieviestas. Nav noteikts termiņš tiesu sistēmas atkārtotai veidošanai, lai tā varētu darboties bez turpmākas starptautisko dalībnieku iesaistīšanās.

Ko Padome plāno darīt, lai nodrošinātu, ka starptautiskie tiesneši un prokurori sniedz labumu, ko tie apsolīja sniegt Kosovas tiesību sistēmai?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Kosovas tiesu sistēmas situācija turpina pasliktināties un tiesu iestādēm ir grūti nodrošināt piemērotus pakalpojumus gan krimināltiesību, gan civiltiesību jomā. Vietējie tiesneši joprojām nespēj risināt visjūtīgākās krimināllietas un civillietas, cita starpā, drošības problēmu dēļ, kā arī spiediena dēļ no vietējām kopienām un iedzīvotāju vairākuma. Pašlaik šīs lietas izskata starptautiskie tiesneši un prokurori no Apvienoto Nāciju Organizācijas pagaidu misijas Kosovā (ANOPMK).

Eiropas Savienības Tiesiskuma misija (EULEX) Kosovā⁽¹⁾ uzsver, ka tās tiesnešiem un prokuroriem būs būtiska nozīme augstā līmenī, kā arī dažādās kompetentās tiesās un izmantojot Kosovas Īpašā prokurora biroju.

Pirmās instances lietas un sūdzības pārredzamā veidā nodos Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) misijas tiesnešiem un prokuroriem un viņu kolēģiem vietējā līmenī, izmantojot iepriekš noteiktus objektīvus kritērijus. EDAP tiesneši un prokurori arī darbosies Augstākās tiesas un Valsts prokurora biroja sistēmā.

Vai Padome var sniegt paziņojumu par pašreizējo politisko situāciju Šrilankā, jo īpaši par centieniem šajā valstī īstenot mieru?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome ir dziļi nobažījusies par situāciju Šrilankā, kā to parāda ES 2008. gada 8. janvāra deklarācija:

„ES pauž dziļu nožēlu par Šrilankas valdības lēmumu anulēt pamiera nolīgumu, ko noslēdza ar Tamilu Eelam Atbrīvošanas kustību (LTTE) 2002. gadā. Šis lēmums un pašreizējā militārā kampaņa turpina pasliktināt valsts jau tā grūto situāciju, tai skaitā humanitāro un cilvēktiesību situāciju. Izredzes vienoties par ilgstošu, mierīgu risinājumu konfliktam Šrilankā bez pamiera nolīguma ir vēl vairāk sarukušas. ES jo īpaši pauž nožēlu, ka tiks apturēts Šrilankas Uzraudzības misijas darbs.

ES pirmām kārtām pauž bažas attiecībā uz LTTE teroraktiem pēdējos mēnešos un paziņojumiem turpināt vardarbību no kustības puses. ES mudina abas puses beigt karadarbību un izvairīties no tālākiem saasinājumiem.

ES aicina Šrilankas valdību ierosināt patstāvīgu decentralizācijas priekšlikumu, ar kuru saistībā pēc iespējas ātrāk var sākt sarunas. Lai pasākums būtu reāls sarunu pamats, tam jābūt plašākam par iepriekšējiem priekšlikumiem, un ES mudina abas puses strādāt, lai rastu risinājumu, kas konfliktam nodrošinās ilgstošu un mierpilnu atrisinājumu”.

ES pašlaik izskata politiska risinājuma priekšlikumu salas konfliktam, ko prezidentam Rajapakse iesniedza Visu partiju pārstāvju komiteja.

Ir acīmredzami, ka situācija Šrilankā joprojām nav stabila. Tādēļ Padome ir nolēmusi nosūtīt uz turieni diplomātisku misiju, lai izpētītu notikumu attīstību un ES vārdā paustu bažas.

Vai Padome var pateikt, kur pieejama pilnīga, oficiāla Lisabonas līguma konsolidētā redakcija, ko ES valstu un valdību vadītāji pieņēma Lisabonā 2007. gada decembrī? Ja pilnīga, oficiāla Lisabonas līguma konsolidētā redakcija vēl nav pieejam, kad ir paredzēts to publicēt?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Kā S. B. Søndergaard zina, Lisabonas līgums, ko ES valstu un valdību vadītāji parakstīja 2007. gada decembrī, ir līgums, ar kuru groza Eiropas Savienības līgumu un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Lisabonas līguma tekstu publicēja Oficiālajā Vēstnesī C 306 2007. gada 17. decembrī. Līgumu, kurus groza Lisabonas līgums, konsolidētās redakcijas vēl nav pieejamas.

Tomēr saskaņā ar iepriekšējo grozījumu praksi (Māstrihtas, Amsterdamas un Nicas līgumi) līgumu, kurus groza Lisabonas līgums, konsolidētās redakcijas publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās, visticamāk, nākamo tuvāko mēnešu laikā.

Basku zemes autonomā apgabala un Navarres Autonomā apgabala nodokļu sistēmas atšķiras no Spānijas valsts nodokļu sistēmas. Ekonomikas nolīgumi ar Euskadi un Navarre (attiecīgi Concierto Económico un Convenio Económico) reglamentē šīs nodokļu sistēmas. Lai gan šīs sistēmas ir neatkarīgas no Spānijas sistēmas, ne iepriekšējie līgumi, ne Lisabonas līgums Basku zemes un Navarres valdībām nepiešķir nekādu kompetenci Eiropas fiskālās politikas jomā. Tas šiem autonomajiem apgabaliem apgrūtina savu nodokļu sistēmu aizstāvēšanu Eiropā.

Spānijas valsts nav vienīgā Eiropas Savienības valsts ar atšķirīgām nodokļu sistēmām iekšpus robežām. Sarežģījumi, ar kuriem sastopas Euskadi un Navarre, aizstāvot savas nodokļu sistēmas, atkārtojas.

Vai Padome paredzējusi piemērot spiedienu, lai atzītu šo reģionu kompetences nodokļu jomā?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Saskaņā ar spēkā esošiem Kopienas tiesību aktiem, nodokļu piemērošana neietilpst ES kompetencē un jebkurā gadījumā ir tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē. Turklāt tikai dalībvalstis var izlemt par iekšēju pilnvaru piešķiršanu dažādām teritoriālām un/vai reģionālām apakšvienībām valstī. Kopienas tiesību aktiem šajos lēmumos nav nozīmes. Attiecīgā dalībvalsts var vienīgi aicināt Kopienu ņemt vērā valsts sistēmas īpašās iezīmes, kad tiek grozīti tiesību akti, lai tos saskaņotu ar dalībvalstu tiesību aktiem nodokļu jomā.

Eiropas Kopienu Tiesa ir konsekventi turējusies pie uzskata, ka nodokļu joma ir dalībvalstu kompetencē, bet tām jāizmanto šī kompetence saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Tādēļ valstu tiesību akti nevar būt neatbilstīgi saskaņotiem pasākumiem, ja tādi ir pieņemti. Turklāt valstu nodokļu pilnvaras jāizmanto saskaņā ar Līgumu, tādēļ tās nevar nodrošināt aizliegtu valsts atbalstu vai aizliegtu ierobežojumu brīvai apritei. Tomēr ne jau Padome, bet gan Eiropas Komisija un tiesas nosaka, vai valsts nodokļu pasākumi ir vai nav atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.

Pamatlēmums 2004/757/TI⁽¹⁾, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā, paredz, ka dalībvalstij līdz 2006. gada 12. maijam ir jāinformē Padome un Komisija, kā tās ir transponējušas savas saistības, kuras paredz šis pamatlēmums.

Kā Nīderlande panāk atbilstību šai saistībai? Kā tas, ka Māstrihtas pašvaldība ir izsniegusi atļauju lielam celtniecības projektam narkotiku tirdzniecībai tieši pie Beļģijas robežas, var tikt saskaņots ar šīm saistībām?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome uz jautājumu par Pamatlēmuma 2004/757/TI īstenošanas efektivitāti atbild šādi:

2004. gada 25. oktobra Pamatlēmums 2004/757/TI⁽²⁾ paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā.

Saskaņā ar pamatlēmuma 9. pantu dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai, vēlākais, līdz 2006. gada 12. maijam nodrošinātu atbilstību šim pamatlēmumam un Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai pārsūta noteikumus, ar ko tās savos tiesību aktos transponē pienākumus, kas tām uzlikti ar šo pamatlēmumu.

2006. gada 4. septembra vēstulē Nīderlande informēja Padomi par pamatlēmuma īstenošanu tās valsts tiesību aktos, kā arī iesniedza noteikumus, ar ko tās savos tiesību aktos transponē attiecīgos pienākumus. Šie noteikumi stājās spēkā 2006. gada 1. jūlijā.

Attiecībā uz jautājumu, kā atsevišķas dalībvalstis pilda pienākumus, ko paredz pamatlēmums, jāpatur prātā, ka saskaņā ar 9. pantu, Komisija, vēlākais, līdz 2009. gada 12. maijam iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā notiek šā pamatlēmuma īstenošana, tostarp par tā ietekmi uz tiesu iestāžu sadarbību narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā. Pēc šī ziņojuma Padome novērtēs, vai dalībvalstis ir piemērojušas vajadzīgos pasākumus, lai panāktu atbilstību šim pamatlēmumam.

Azerbaidžānā ir milzīgs skaits bēgļu, ja salīdzina ar tās iedzīvotāju skaitu. Apmēram katrs septītais azerbaidžānis ir bēglis. Aptuveni 4 % no visiem pasaules bēgļiem ir Azerbaidžānā. „Valsts iekšienē pārvietoto personu” (VIPP) problēma Azerbaidžānā pastāv jau 14 gadus. Daudzi bērni nezina neko citu, kā bēgļu gaitas un dzīvo necilvēcīgos apstākļos, kā arī neapmeklē uz skolu. Milzīgās nometnes, kurās šie bēgļi dzīvo, ir sociālo nemieru, epidēmiju un noziegumu perēkļi. Valdība nespēj atrisināt šo problēmu. Lielākā daļa VIPP tiek pamesta likteņa varā, bez pienācīgas pajumtes, pārtikas vai medikamentiem un veselības aprūpes.

Azerbaidžāna ir pieteikusies konkursā par Olimpisko spēļu uzņemšanu 2016. gadā. Vai ES izdarīs spiedienu uz Azerbaidžānu, lai tā risina bēgļu problēmu un kopumā vairāk ņem vērā cilvēktiesības? Azerbaidžānā nav demokrātisku vēlēšanu, plašsaziņas līdzekļu tiesības ir ierobežotas un nesodāmība, kā arī korupcija ir plaši izplatīta. Vai ES, ja tas būs nepieciešams, pretosies Azerbaidžānas centieniem uzņemt Olimpiskās spēles, paturot prātā sākotnējās cerības, ka Olimpisko spēļu uzņemšanas mudinās Ķīnu uzlabot cilvēktiesību situāciju valstī, izrādījās veltas?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome bēgļu problēmu uzskata par ļoti nopietnu, kā arī par svarīgiem jautājumiem uzskata vēlēšanas, cilvēktiesības un plašsaziņas līdzekļu brīvību, tādejādi pievēršot šiem jautājumiem īpašu uzmanību. Šie jautājumi skar Eiropas pamatvērtības, kuras Azerbaidžāna atzina, kļūstot par Eiropas Padomes un EDSO dalībvalsti un iesaistoties Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP) rīcības plānā.

Eiropas Savienība pauž dziļu atbalstu Azeri bēgļiem un VIPP un cer, ka viņi pēc iespējas drīzāk varēs atgriezties savās mājās, kas būs panākts vispārējs miera nolīgums. Turklāt ES bieži uzsver, ka ir gatava nodrošināt finansiālu atbalstu Kalnu Karabahas un kaimiņos esošo okupēto teritoriju rekonstrukcijai/atjaunošanai, kad būs panākts miera nolīgums. Tas atvieglotu bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu atgriešanos.

Padome ir atkātoti, jo īpaši ES prezidentūras paziņojumā par parlamentārajām vēlēšanām Azerbaidžānā 2007. gada 7. novembrī, ir paudusi vilšanos saistībā ar Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja novērtējumu, ka, lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām 2005. gada 6. novembrī bija panākti daži sasniegumi, parlamentārajās vēlēšanās netika ievērotas daudzas no EDSO saistībām un Eiropas Padomes saistībām un standartiem attiecībā uz demokrātiskām vēlēšanām. Eiropas Savienība mudina Azerbaidžānu palielināt tās centienus demokrātijas izveidošanā, ņemot vērā to, ka 2008. gada oktobrī notiks prezidenta vēlēšanas.

Pēdējos mēnešos ES ir atkārtoti paudusi bažas par situāciju valstī, kas pasliktinās attiecībā uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. Šie aspekti būs cieši jāuzrauga prezidenta vēlēšanu laikā.

Eiropas Savienības Īpašais pārstāvis Peter Semne un Ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja personīgā pārstāve cilvēktiesību jautājumos Riina Kionka kopā apmeklēja Baku 2007. gada jūlijā, lai sekmētu turpmāku dialogu par plašsaziņas līdzekļiem.

Paziņojuma par Eynulla Fatullayev notiesāšanu Azerbaidžānā tika publicēts Eiropas Savienības vārdā 2007. gada 8. novembrī.

2008. gada 8. janvārī Eiropas Savienība pauda gandarījumu par prezidenta Aliyev veikto 119 cietumnieku, tai skaitā arī dažu apcietinātu žurnālistu, apžēlošanu un tās ticību, ka prezidenta veiktā apžēlošana ir pozitīvs Azerbaidžānas solis pretī starptautisko un Eiropas saistību izpildei attiecībā uz preses brīvību. Tomēr ES joprojām pauž bažas saistībā ar trīs žurnālistiem (Mirza Sakit Zahidov, Ganimat Zahid un Eynulla Fatullayev), kuri joprojām atrodas apcietinājumā. ES aicināja Azerbaidžānas iestādes atbrīvot vai apžēlot šos žurnālistus pie pirmās iespējas. Turklāt ES atbalsta moratorija ieviešanu attiecībā uz procedūrām par nepatiesu ziņu publicēšanu.

Tāpat ES, sadarbojoties ar EDSO un Eiropas Padomi, turpinās izmantot visas iespējas, lai paustu bažas par bēgļu problēmu, vēlēšanām, cilvēktiesībām un plašsaziņas līdzekļu brīvību Azerbaidžānā. ES to jau ir darījusi ES un Azerbaidžānas Sadarbības komitejas sanāksmē (Baku 2007. gada 28. septembrī) un ES un Azerbaidžānas Sadarbības padomes sanāksmē (Luksemburgā 2007. gada 16. oktobrī).

Eiropas Savienības Īpašais pārstāvis Dienvidkaukāzā un vēstnieks Peter Semne(arī palīdz Azerbaidžānai īstenot politiskas un ekonomikas reformas, jo īpaši likuma varas, demokratizācijas, cilvēktiesību, labas pārvaldības, attīstības un nabadzības samazināšanas jomā. Viņa apmeklējumu laikā Azerbaidžānā Peter Semne(arī tikās ar valsts opozīciju partijas biedriem.

Tādēļ Padome ir paredzējusi turpināt cieši uzraudzīt notikumus Azerbaidžānā attiecībā uz iepriekš minētajiem jautājumiem un, kad tas būs nepieciešams, tos apspriest ar Azerbaidžānas iestādēm. Vienu šādu iespēju sākt diskusijas ar Azerbaidžānas iestādēm sniedza ES Troikas ārlietu ministru vizīte Baku 2008. gada 4. februārī.

Kādi ir Padomes prezidentūras centieni, lai panāktu vienošanos attiecībā uz direktīvas projektu par pagaidu līgumstrādniekiem, kuru Komisija ierosināja 2002. gada martā (COM(2002)0149 - COD/2002/0072) un Eiropas Parlaments apstiprināja 2002. gada 21. novembrī?

Kādi ir diskusiju galvenie jautājumi un kad Padome paredzējusi vienoties par kopēju nostāju par šo priekšlikumu?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Deputāts jautā, kādus centienus piemēro Slovēnijas prezidentūra, lai panāktu vienošanos attiecībā uz direktīvas projektu par pagaidu līgumstrādniekiem. Slovēnijas prezidentūra vēlas turpināt darbu pie šī likumdošanas priekšlikuma un pašreiz pētī plašākas sasniegumu iespējas, ņemot vērā decembra Padomi.

Galvenie jautājumi, par kuriem runāja Padome, bija:

– aizliegumu un ierobežojumu, ko piemēro pagaidu līgumstrādniekiem (4. pants), pārskatīšana un

– periods, kurā līgumstrādniekiem piemēro nelabvēlīgākus nosacījumus nekā tā paša uzņēmuma parastajiem darba ņēmējiem (5. panta 4. punkts).

Slovēnijas prezidentūra vēlas turpināt darbu pie direktīvas projekta par pagaidu līgumstrādniekiem, bet tai nav iespējams spriest par to, kad būtu gaidāma kopēja Padomes nostāja.

Tā kā Eiropas Savienībā nav policijas spēku, kuriem būtu pārrobežu pilnvaras, vai Padome uzskata, ka Eiropolam jāuzņemas atbildība par ES pilsoņu brīdināšanu (kā to ASV dara FIB), ka viņu datorus ir pārņēmuši organizētie noziedznieki un tos izmanto kā vergu datorus robottīklos, lai izplatītu surogātpastu, zagtu identitātes un veiktu pakalpojumatteices uzbrukumus finansiālās un komerciālās vietnēs? Ja ne Eiropols, tad kas lai uzņemas šādu atbildību?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome savos 2007. gada novembra secinājumos par kibernoziegumiem uzsvēra, ka ir nepieciešams uzlabot koordināciju un turpināt uzlabot visu pieejamo dalībnieku un resursu izpildījumu gan dalībvalstīs, gan tādās organizācijās kā Eiropols un Eirojusts, kā arī tādās starptautiskās struktūrās kā Interpols. Padome arī uzsvēra, ka nepieciešams praksē piemērot un novērtēt sadarbības pasākumu starp dažādu valstu iestādēm darbību, jo īpaši pievēršot vērību 24 stundu diennaktī/7 dienu nedēļā tīklam, ko paredz 2005. gada 24. februāra Pamatlēmums 2005/222/TI, kurš nodrošina diennakts sadarbību starp iestādēm septiņas dienas nedēļā, tādējādi paātrinot reaģēšanu uz kibernoziegumiem.

Slimības sekmīga ārstēšana nereti ir atkarīga no agrīnas diagnosticēšanas, un tas jo īpaši attiecas uz krūts vēzi. Moderns aprīkojums, proti, pozitrona emisijas tomogrāfs (PET)/datortomogrāfs (DT), ir ārkārtīgi svarīgs agrīnai diagnosticēšanai, un Lietuvā nav šāda aprīkojuma. Pacienti ir spiesti ceļot uz citām valstīm, lai tiktu izmeklēti, un viņu veselības apdrošināšanas shēmas nekompensē šādus izdevumus.

Vai Padome varētu aprakstīt situāciju saistībā ar vēža diagnozes uzstādīšanu ES, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs? Kādas paraugprakses ir noteiktas šajā jomā? Kādus pasākumus var veikt, lai risinātu šo problēmu?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome vēlas pateikties deputātei, kura ir izrādījusi interesi par šo būtisko jautājumu. Vēža problēmas samazināšana ir Slovēnijas prezidentūras prioritāte sabiedrības veselības jomā. Pamatojoties uz Brdo (Slovēnija) 2008. gada 7. un 8. februāra konferences „Vēža problēma – kā to var samazināt?” diskusijām, prezidentūra sagatavos secinājumus par vēzi, kurus Padome pieņems 2008. gada 10. jūnijā.

Dalībvalstīs un starp tām jau ilgu laiku ir pastāvējušas ievērojami trūkumi un atšķirības saistībā ar vēža izraisītu nāves, saslimstības un izdzīvošanas gadījumu skaitu. Šo atšķirību iemesli ir ļoti atšķirīgie slimības novēršanas, diagnosticēšanas, ārstēšanas, rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes līmeņi. Tādēļ savā secinājumu projektā Padome uzsver vajadzību ES pieņemt vispārēju vēža novēršanas un kontroles stratēģiju, kas palīdzēs novērst diagnosticēšanas, ārstēšanas un aprūpes trūkumus.

Lai gan ir jāuzsver, ka veselības pakalpojumu un aprūpes organizēšana un nodrošināšana, kas nepieciešama gadījumā, ja, piemēram, vēzis tiek atklāts, ir tikai dalībvalstu kompetencē, secinājumu projektā prezidentūra ierosina Padomei aicināt dalībvalstis nodrošināt vēža slimniekiem vislabāko iespējamo aprūpi. Tomēr tas ir iespējams tikai ar vairākās jomās kvalificēta personāla, piemērota aprīkojuma un infrastruktūras, kā arī efektīvas diagnosticēšanas un medikamentu palīdzību.

Eiropas Komisija ir paziņojusi par divām Eiropas pamatnostādņu kopām attiecībā uz paraugpraksi krūts un dzemdes kakla vēža pārbaudīšanai un diagnosticēšanai (pamatnostādnes attiecībā uz taisnās zarnas vēzi sagatavos ne vēlāk kā līdz 2009. gadam). Šīs pamatnostādnes parāda, ka Eiropas Savienības, sadarbojoties ar valstu valdībām, profesionālām organizācijām un pilsonisko sabiedrību, nozīmi Eiropas pilsoņu veselības saglabāšanā un uzlabošanā.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Starptautiskās vēža izpētes aģentūras (IARC) datiem dzemdes kakla vēzis ir otrais visvairāk izplatītais vēzis sievietēm jaunākām par 45 gadiem visā pasaulē un ka saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem katru gadu Eiropā reģistrē apmēram 60 000 saslimšanas gadījumu ar dzemdes kakla vēzi un apmēram 30 000 nāves gadījumu. Dzemdes kakla vēzis uzliek lielu veselības, psiholoģisku un sociālu nastu visā Eiropā.

Atzīstot pārbaudes programmu ieguvumus, vai Padome piekrīt, ka vakcīnas pret dzemdes kakla vēzi programmas ieviešana saistībā ar pārbaudes programmām ir ārkārtīgi svarīga dzemdes kakla vēža novēršanai un saslimšanas gadījumu ar dzemdes kakla vēzi skaita samazināšanai Eiropā?

Vai Padome ir apsvērusi domu mudināt dalībvalstis veikt izmaksu-ieguvumu analīzi attiecībā uz šādas vakcinēšanās programmas padarīšanu par plaši pieejamu?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Vēža problēmas samazināšana ir Slovēnijas prezidentūras prioritāte sabiedrības veselības jomā. Pamatojoties uz Brdo (Slovēnija) 2008. gada 7. un 8. februāra konferences „Vēža problēma – kā to var samazināt?” rezultātiem, prezidentūra Padomei iesniegs secinājumus par vēzi, kurus Padome pieņems 2008. gada 10. jūnijā.

Ir parādīts, ka mērķtiecīgas pārbaudes ir efektīva stratēģija riska iegūt dzemdes kakla vēzi un no tā mirt samazināšanai. Komisija nesen pabeidza Eiropas pamatnostādņu kvalitātes nodrošināšanai dzemdes kakla vēža pārbaudēs otrās redakcijas sagatavošanu, kuras jāuzskata par Eiropas atsauces standartu un paraugpraksi.

Turklāt ir pavērusies jauna joma vēža novēršanā saistībā ar vakcīnu izstrādi konkrētām kancerogēnām iezīmēm. Secinājumu projektā prezidentūra ierosina Padomei mudināt dalībvalstis apsvērt šos jaunos preventīvos pasākumus pret patogēnu, kurš izraisa vēzi.

Saskaņā ar ziņoto plašsaziņas līdzekļos Marokas karalis Mohammed VI ir mudinājis Francijas prezidentu lobēt „priviliģētu statusu” viņa valstij Eiropas Savienībā. 2008. gada 21. janvārī šis priviliģētais statuss bija komisāres B. Ferrero-Waldner runas temats.

Tai pat laikā Human Rights Watch ziņo par galējām represijām pret miermīlīgām cilvēktiesību kustībām, kas prasa Rietumsahāras neatkarību.

Demokrātisku principu un pamattiesību ievērošana ir „būtisks elements” Asociācijas nolīgumā, kuru noslēgušas ES un tās dalībvalstis ar Maroku. Nesen šajā saistībā tika arī izveidota Cilvēktiesību, demokrātijas un pārvaldības apakškomiteja.

Vai Padome ir jau noradījusi uz cilvēktiesību pārkāpumiem Rietumsahārā? Vai virzība uz Marokas „priviliģētu statusu” ir pakārtota sasniegumiem šajā jomā?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Maroka ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu pietuvināties Eiropas Savienībai. Eiropas Savienība un Maroka veido aizvien ciešākas attiecības daudzās jomās. Eiropas Savienībai tās ir stratēģiskas partnerattiecības, kas ir ļoti svarīgas, jo tajās ir iesaistīts reģions, kurā turpina pastāvēt nestabilitātes avoti.

Tai pat laikā partnerattiecības ar Maroku ir dibinātas uz noteiktu kopēju vērtību ievērošanu. Demokrātisku principu, cilvēktiesību un pamattiesību ievērošana veido ES un Marokas partnerattiecību pamatu un ir ES un Marokas noslēgtā Asociācijas nolīguma būtisks elements. Šīs vērtības arī veido Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP) būtību un tās apstiprināja ar 2005. gada ES un Marokas Eiropas Kaimiņattiecību politikas Rīcības plānu. Saistītie jautājumi, ietverot situāciju Rietumsahārā un tās sekas, parasti ir saistībā ar divpusējo dialogu notiekošo sanāksmju darba kartības augšgalā. Maroka ir apņēmusies cienīt šīs vērtības. To parāda ievērojamās reformas, kas īstenotas pēdējos gados politikas jomā, kā arī tas, ka Maroka vēlas runāt par šiem jautājumiem ar Eiropas Savienību, jo īpaši Cilvēktiesību, demokrātijas un pārvaldības apakškomitejā, kas līdz šim ir sanākusi divas reizes, no kurām pēdējā bija 2007. gada novembrī.

Maroka ir centusies savās attiecībās ar Eiropas Savienību iegūt priviliģētu statusu kopš 2001. gada. Kopš tā laika ir panākts ievērojams progress. Saistībā ar iepriekš minēto un ar kaimiņattiecību politiku Eiropas Savienība un Maroka pēdējā Asociācijas padomes sanāksmē 2007. gada 23. jūlijā vienojās, ka tās centīsies izpētīt iespējas, kā ievērojami stiprināt attiecības, kas piešķirtu Marokai tās prasīto priviliģēto statusu.

ES un Marokas Asociācijas padome nolēma, ka nepieciešams novērtēt EKP Rīcības plāna īstenošanu. Asociācijas padome arī izveidoja ad hoc darba grupu, kas, pamatojoties uz Rīcības plāna un citu saistībā ar citiem forumiem iesniegtu plānu īstenošanas progresu, pētī jaunus partnerattiecību mērķus un turpmākus pasākumus, lai attīstītu divpusējas attiecības, ietverot lielu skaitu līgumattiecību, kā to jau paredz Rīcības plāns. Komisijas nākamajā paziņojumā par Eiropas kaimiņattiecību politiku, ko iesniegs aprīlī, šim jautājumam pievērsīs lielu vērību. Visu iepriekš minēto iekļaus nākamās ES un Marokas Asociācijas padomes sanāksmes diskusijās, kas notiks šī gada otrajā pusē.

Aizbildinoties ar apgalvojumu, ka „pasaulei bez kodolieročiem nav reālu izredžu”, pieci bijušie vadošā personāla vadītāji un NATO vecākie komandieri uzstāj, ka „pirmkārt kodoluzbrukums” ir „neaizvietojams instruments karadarbības novēršanai. „Preventīvais kodoluzbrukums” ir daļa no ASV kareivgīgās un imperiālistiskās politikas arsenāla. Tādējādi kā daļu no sava priekšlikuma uzlabotai NATO nozīmei pieci bijušie vadošie ierēdņi iesaka izmantot preventīvu kodoluzbrukumu, pat nesagaidot ANO Drošības padomes atļauju, jebkurā gadījumā, kad, viņuprāt, pastāv „draudi rietumu vērtībām un rietumu dzīvesveidam”. Šis ieteikums jau ir iesniegts ASV Pentagonam un NATO ģenerālsekretāram Jaap de Hoop Scheffer un to paredzēts apspriest NATO sammita sanāksmē, kura notiks Bukarestē aprīlī, kur šis piedāvājums noteikti izsauks dedzīgas reakcijas.

Vai Padome izteiksies, vai tā nosoda šo „preventīvā kodoluzbrukuma” priekšlikumu?

Šī atbilde, ko sagatavoja prezidentūra un kas nav saistoša Padomei vai dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Padomei jautājumu izskatīšanas laikā Eiropas Parlamenta 2008. gada februāra sesijā Strasbūrā.

Padome neapsvēra paziņojumu, uz kuru atsaucas G. Toussas.

Tuvojoties 2012. gada Olimpiskajām spēlēm, kādas mācības Londona ir guvusi no Atēnu Olimpiskajām spēlēm? Piemēram, kādus īpašus pasākumus būs jāapsver piemērot ES, lai nodrošinātu brīvu dalībnieku, skatītāju un žurnālistu pārvietošanos saistībā ar drošību un nelegāliem imigrantiem?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Apvienotā Karaliste (AK) nepiedalās Kopienas kopējā vīzu politikā. Tādēļ Kopienai nav jāveic nekādi pasākumi, kas būtu saistoši AK attiecībā uz vīzu pieprasīšanas un izsniegšanas procedūru atvieglošanu olimpiskās delegācijas locekļiem iebraukšanai AK. Apvienota Karaliste var, ja tā vēlas, ņemt vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1295/2003 par pasākumiem, kas iecerēti, lai atvieglotu vīzu pieprasīšanas un izsniegšanas procedūras olimpiskās delegācijas locekļiem, kuri piedalās 2004. gada olimpiskajās vai paraolimpiskajās spēlēs Atēnās⁽¹⁾, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2046/2005 (2005. gada 14. decembris) par pasākumiem, kas iecerēti, lai atvieglotu vīzu pieprasīšanas un izsniegšanas procedūras olimpiskās delegācijas locekļiem, kuri piedalās 2006. gada ziemas olimpiskajās un/vai paraolimpiskajās spēlēs Turīnā⁽²⁾. Šīs divas regulas ir pamatotas uz to, ka Grieķija un Itālija ir dalībvalstis, kuras pilnībā īsteno Šengenas acquis un tādējādi pilnībā piedalās Kopienas kopējā vīzu politikā.

Vispārinot AK iestādes var izmantot ieteikumus, kas pieejami rokasgrāmatā policijai un drošības iestādēm saistībā ar sadarbību lielos pasākumos ar starptautisku dimensiju (OV C 314, 22.12.2007., 4. lpp.). Rokasgrāmatā nesen ieviesa grozījumus, lai pirmām kārtam iekļautu iepriekšējās Olimpiskajās spēlēs gūto pieredzi.

Saskaņā ar Baltkrievijas Ārlietu ministrijas teikto „2007. gadā tika panākti pozitīvi sasniegumi Baltkrievijas un Eiropas Savienības attiecībās, piemēram, nolīguma procesa sākšana starp Baltkrievijas Republiku un Eiropas Kopienu Komisiju par Eiropas Kopienas delegācijas izveidošanu Baltkrievijas Republikā, pievēršot īpašu vērību Baltkrievijas un ES sadarbībai tirdzniecības un ekonomikas jomā”.

Kā Padome vērtē attiecības starp ES un Baltkrieviju 2007. gadā, jo īpaši saistība ar valsts cilvēktiesību situāciju? Kādu stratēģiju Padome plāno pieņemt tuvākajā nākotnē un ilgtermiņā saistībā ar attiecībām ar Baltkrieviju? Vai ir jebkādas izredzes, ka tuvākajos gados Baltkrievijas pilsoņiem samazinās vīzas maksas?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

ES politika attiecībā uz Baltkrieviju joprojām ir pamatota uz divējādu pieeju. No vienas puses ES uztur ierobežojošus pasākumus (vīzas aizliegums un līdzekļu iesaldēšana) pret Baltkrievijas ierēdņiem, kas atbildīgi par apspiešanu un demokrātisku principu neievērošanu, no otras puses ES aizvien vairāk vēlas sadarboties ar Baltkrievijas sabiedrību, tai skaitā ar cilvēkiem varas iestādēs. ES ir noteikusi, ka jāatbrīvo visi politiskie ieslodzītie, kā arī ka jāpārtrauc arestu piemērošana opozīcijas atbalstītājiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, kas ir kā pirmais nosacījums, lai sāktos reāla sadarbība ar Baltkrieviju. Šis vēstījums ir vairākkārt ticis uzsvērts, cita starpā, intervijās ar KĀDP Augsto pārstāvi Javier Solana neatkarīgajiem Baltkrievijas plašsaziņas līdzekļiem 2007. gadā, kā arī tiešās sarunās ar Baltkrievijas iestādēm.

Baltkrievijas iestādes bieži pārkāpj cilvēktiesību pamatprincipus attiecībā uz politisko opozīciju, plašsaziņas līdzekļiem un apvienošanās brīvību. Lai gan iesaistīšanās politiskās opozīcijas organizācijās Baltkrievijā nav pretlikumīga, praksē šīm organizācijām nav iespējams veikt to darbības. Turpinās politiski motivēti aresti un aizturēšanas (lai gan dažreiz tikai uz īsu laiku). Pagājušajā gadā tika piekauti un aizturēti dučiem opozīcijas aktīvistu. Tomēr janvārī un februāra sākumā tika atbrīvoti pieci no sešiem politiskajiem ieslodzītajiem. Cietumā politisku iemeslu dēļ joprojām atrodas Aleksandr Kozulin.

Padome ir informēta par problēmu saistībā ar pieaugošām vīzu maksām Baltkrievijas valstspiederīgajiem kopš 2007. gada beigām, kas kaimiņvalstis, kuras ir ES dalībvalstis, pievienojās Šengenas zonai. Eiropas Savienība nevēlas, lai Baltkrievijas valstspiederīgie būtu priviliģētāki attiecībā uz vīzu iegūšanu nekā citu kaimiņvalstu valstspiederīgie. Tomēr vīzu procedūru atvieglošanas sarunas ir nepieciešamas, lai ieviestu zemākas vīzu maksas. Diemžēl Baltkrievijas valdība nav sniegusi pozitīvu atbildi ES priekšlikumam piedalīties Eiropas kaimiņattiecību politikā, kas sekmētu procesus šajā valstī, bet vienlaikus arī tai piemērotu saistības. Tādējādi joprojām nav iespējams sākt vīzu atvieglojumu sarunas.

Padome joprojām vēlas organizēt dialogu ar Baltkrieviju par pakāpenisku divpusēju attiecību noregulēšanu, tai skaitā attiecību, kas saistītas ar vienošanos par partnerattiecībām, sadarbību un Eiropas kaimiņattiecību politiku, ja Baltkrievijas iestādes parādīs, ka tās patiesi vēlas ievērot demokrātiskas vērtības, cilvēktiesības un likuma varu.

Lielbritānijas NVO „Reprieve” ziņojums nodrošinājis vēl vienu pamatotu apsūdzību CIP lidojumu vai līdzīgu pakalpojumu izmantošanai ieslodzīto pārvešanai un nelegālai aizturēšanai, citiem vārdiem sakot, slepenajām ASV operācijām, kas zināmas kā „ārkārtas pārsūtīšanas”.

Metodi izmanto, lai aizvestu „aizdomās turētos teroristus”, kā tos diskriminējoši ir klasificējis CIP, un kurus vajā un aiztur jebkurā pasaules vietā, pēc tam nosūtot uz slepeniem cietumiem vairākās valstīs, kur pret viņiem slikti izturas un pat spīdzina. ASV valsts sekretārs ir publiski apstiprinājis šo „ārkārtas pārsūtīšanu” praksi.

CIP direktors to nenoliedz un 2006. gada septembrī pats prezidents G. Bush atzina, ka pastāv šādi slepeni CIP cietumi, kā vide, kur [ieslodzītos] var turēt slepenībā. Šie paziņojumi izraisīja ombudu un tiesu iestāžu iejaukšanās, aicinājumus veikt parlamentāras izmeklēšanas, Eiropadomes ziņojuma sagatavošanu, izmeklēšanas, ko pašlaik veic EP, dalībvalstu iestāžu paziņojumus par CIP izmantoto lidmašīnu nosēšanos viņu teritorijās, kā arī apstiprinājumus no cilvēkiem, kas atradušies ieslodzījumā tādos apstākļos.

Vai Padome var izklāstīt, kādus paskaidrojumus tā paredzējusi prasīt ASV administrācijai?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

ES ir vairākkārt pievērsusi uzmanību šiem jautājumiem politiskajā dialogā ar ASV.

Padomes nostāja ir izklāstīta Padomes 2006. gada 11. decembra secinājumos: „ES joprojām ir stingri apņēmusies pilnībā aizliegt spīdzināšanu, nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošas rīcību vai sodu. Tas vada mūsu pašu darbības un mēz paužam bažas attiecība uz trešām valstīm. (...) slepenu aizturēšanas centru esība, kur aizturētās personas tiek turētas bez tiesiskiem līdzekļiem un iespējām, neatbilst starptautiskajiem humāno tiesību un cilvēktiesību aktiem.”

Saskaņā ar ES pamatnostādnēm par spīdzināšanu, ASV arī jāaizliedz šādi slepeni aizturēšanas centri, lai nodrošinātu, ka jebkurš cilvēks, kam liegta brīvība, tiek turēts oficiāli atzītās aizturēšanas vietās un ka ir zināma viņa atrašanās vieta.

Pārkāpjot Grieķijas tiesību aktus, proti, likumu par kuģa karogu, Ēģiptes bruņotie spēki 2008. gada 2. janvārī uzkāpa uz mobilo kravu kuģa „Nikolas A” klāja. Kuģis ir aizturēts kopš 2007. gada 6. oktobra strīda par civillikumu dēļ Safāgas ostā Ēģiptē. Grieķijas kuģa īpašnieks ir sūdzējies, ka seši no apkalpes locekļiem tika mežonīgi piekauti un diviem nodarīja nopietnus miesas bojājumus. Pēc tam Ēģiptes militārie spēki arestēja un ieslodzīja kuģa otro mehāniķi (grieķis) un kapteini (spānis), paņemot pārējo komandas locekļu pases.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vai Padome paredzējusi iejaukties, lai nodrošinātu, ka Grieķijas un Spānijas jūrnieku, kuri ir kuģa īpašnieku un fraktētāju interešu konflikta upuri, tiesības tiek ievērotas?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome neapsvēra A. Pafilis uzdoto jautājumu, jo tas neietilpst tās kompetencē.

Apņēmušies samazināt izmaksas un palielināt peļņu, starptautiskie pārtikas uzņēmumi atbalsta dzīvnieku klonēšanu mājlopu audzēšanas un pārtikas ražošanas nolūkiem, pilnībā ignorējot iespējamo ietekmi uz patērētāju veselību. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) savā nesenajā ziņojumā, kuru tā sagatavoja pēc Komisijas pieprasījuma, norādīja, ka tā atbalsta dzīvnieku klonēšanu pārtikas ražošanas nolūkiem.

Vai Padome paredzējusi atbalstīt EPNI pētījumu rezultātus un apstiprināt pārtikas ražošanu no klonētiem dzīvniekiem, kas ir notikums, kurš rada lielas bažas saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, ņemot vērā zinātnisku pētījumu rezultātus, ka klonēti dzīvnieki ne tikai dzīvo ļoti īsu laiku, bet tos arī ietekmē vairākas ģenētiskas vai citādas anomālijas, kas noved pie tā, ka ģenētisko manipulāciju rezultātā klonētie dzīvnieki var atšķirties no dabīgā veidā dzimušajiem dzīvniekiem, no kuriem tos klonēja, un ka mākslīgās iezīmes var tikt pārmantotas, palēninot nākamo dzīvnieku attīstību un uzlabošanos, izmantojot sugu krustošanu?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Jānorāda, ka pašlaik nepastāv konkrēti EPNI pētījumu rezultāti. Minētais „atzinums” ir tikai projekts, kurš pieejams publiskā apspriedēm līdz 2008. gada 25. februārim un kura rezultāti ir tikai provizoriski. EPNI joprojām nav pieņēmusi konkrētu nostāju, un tās galīgais atzinums ir gaidāms 2008. gada maija beigās. Nākotnē, kad tiks apsvērti jebkādi ES pasākumi par dzīvnieku klonēšanu un produktiem, ko iegūst no šādiem dzīvniekiem, būtu lietderīgi tos pieņemt pēc tam, kad Komisija būs iesniegusi priekšlikumu.

Tādēļ Padome savu nostāju šajā jautājuma pieņems, pamatojoties tikai uz Komisijas priekšlikumu.

ES ir uzņēmusies būt par virzošo spēku siltumnīcefekta samazināšanā. Izšķirošs pasākums šajā saistībā ir pilsoņu enerģijas patēriņa samazināšana. ES dalībvalstīm un Komisijai tādēļ nevajadzētu, no vienas puses, mudināt Eiropas pilsoņus un uzņēmumus palielināt savu energoefektivitāti un samazināt oglekļa dioksīda emisijas, no otras puses, uzliekot šķēršļus importam un palielinot šādu pasākumu izmaksas, piemērojot soda tarifus ekonomisko elektrisko spuldžu importam no Ķīnas.

Turklāt tas ne tikai skar Ķīnas ražotājus. Tas arī skar Eiropas uzņēmumus, kuri šīs elektriskās spuldzes ražo Ķīnā. ES jācenšas nodrošināt vienādu attieksmi, nevis īpašu attieksmi – konkrētu Eiropas ražotāju aplikšana ar sodiem, kā tas ir šajā gadījumā, ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipam ES.

Ko Padome darīs, lai palīdzētu samazināt antidempinga nodevas, ko piemēro ekonomisko („zaļo”) elektrisko spuldžu importam uz ES?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome pirmām kārtām vēlētos vērst deputāta uzmanību uz 2007. gada 5. marta atbildi uz rakstisko jautājumu E-0080/07 un 2007. gada 23. maija atbildi uz mutisko jautājumu H-0291/07 attiecībā uz antidempinga nodevām, ko piemēro integrētām elektriskajām kompaktajām fluorescējošajām lampām (CFL-i), kuras ražo Ķīnas Tautas Republikā.

2007. gada 15. oktobrī Padome pieņēma Regulu (EK) 1205/2007⁽¹⁾, ar kuru šī pasākuma darbība slaiku pagarina uz vienu gadu pēc pārskata beigām. Regulas mērķis ir risināt negodīgas konkurētspējas priekšrocības, ko nodrošina šādu lampu eksports uz Kopienu, un rast pienācīgu līdzsvaru starp patērētāju, ražotāju un mazumtirgotāju vēlmēm.

Pieņemot šo regulu un ierobežojot nodevu maksājumus, Padome ņēma vērā importētāju un patērētāju intereses un spēja ietekmēt šo pasākumu ieviešanu. Ja šie pasākumi būtu bijuši īstenoti ilgāk par vienu gadu, to negatīvā ietekme nebūtu bijusi proporcionāla ieguvumiem, kurus tie nodrošināja Kopienas ražotājiem.

Padomes mērķis ir panākt pareizu līdzsvaru starp vienu apstiprinātu mērķi, proti, palielināt energoefektivitāti un samazināt oglekļa dioksīda emisijas Kopienā un otru tikpat svarīgu mērķi, proti, aizsargāt Kopienas ražotājus no tirdzniecību kropļojošām praksēm, ko īsteno ārpuskopienas valstis. Deputāta uzdotos jautājumus apsprieda un ņēma vērā, pieņemot galīgo lēmumu par regulas pieņemšanu.

Ierēdņiem pienākas ikgadējs vienotas likmes maksājums par ceļa izdevumiem viņiem pašiem un, ja viņiem ir tiesības uz apgādnieka pabalstu, viņu laulātajam draugam, kā arī apgādājamiem par ceļu no darba vietas līdz izcelsmes vietai (saskaņā ar 2004. gada 1. maija Eiropas Kopienas Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. pantu (3.(C) sadaļā)).

Cik daudz no šiem Civildienesta noteikumos paredzētajiem maksājumiem Padome iztērēja attiecīgi 2005., 2006. un 2007. gadā?

Cik Padomes ierēdņiem attiecīgi 2005., 2006. un 2007. gadā tika piešķirtas tiesības gūt labumu no šī noteikuma?

Cik Padomes ierēdņi patiesībā attiecīgi 2005., 2006. un 2007. gadā guva labumu no šī noteikuma?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Jautājumā deputāts apgalvoja, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. pantu un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 26. un 92. pantu, kurus izmanto attiecībā uz pagaidu darbiniekiem un līgumpersonālu, kas nostrādājuši vismaz desmit mēnešus, darbiniekiem izmaksā vienreizēju maksājumu, kas līdzvērtīgs ceļa izmaksām no darba vietas līdz izcelsmes vietai.

Attiecībā uz vairākiem ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumpersonālu, kas ir tiesības uz šādiem maksājumiem saskaņā ar iepriekš minētajiem nosacījumiem, pastāv šādi statistikas dati.

Statistiskie dati par ceļa izmaksām 2005. gadam: 2 394

Statistiskie dati par ceļa izmaksām 2006. gadam: 2 420

Provizoriski (*) statistiskie dati par ceļa izmaksām 2007. gadam: 2 504

*(par 2007. gadu vēl jāveic papildu maksājumi)

Tā kā šie maksājumi ir automātiski vienreizēji maksājumi un tā kā nav nepieciešams iesniegt pieteikumu vai pavaddokumenti, to, kuriem ir tiesības uz šo maksājumu, skaits un to, kas saņem šos maksājumus, ir vienāds.

Izmaksājamās summas aprēķina saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. panta 2. punktu.

Attiecīgajos gados Padomes ģenerālsekretariāts veica šādus maksājumus:

Maksājums par ceļa izmaksām 2005. gadam: EUR 3 791 397,83

Maksājums par ceļa izmaksām 2006. gadam: EUR 3 995 868,19

Provizorisks maksājums par ceļa izmaksām 2007. gadam: EUR 4 239 547,68

Kāds ir Padomes skatījums attiecībā uz nesenajiem Krievijas vēstnieka NATO un Krievijas armijas virspavēlnieka paziņojumiem, draudot izvērst pret vienu no ES dalībvalstīm (Poliju) represīvu un pat militāru rīcību, ja Polijā tiks izvietotas ASV raķešaizsardzības bāzes?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome nav iepazinusies šo nodomu, kas it kā tici izteikts.

Saskaņā ar ES tiesību aktiem visas oficiālās valodas un alfabēti ir vienlīdzīgi, un ES pilsoņi var tos vienādi izmantot. Kā Komisija var paskaidrot iespējas liegšanu ES pilsoņiem izmantot kirilisko un grieķu alfabētu, pasūtot publikācijas no ES grāmatu veikala, kuru pārvalda ES Oficiālo publikāciju birojs?

Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs atzinīgi vērtē interesi par tā publikācijām.

Lai atvieglotu piekļuvi internetā iestāžu, aģentūru un citu Eiropas Savienības decentralizētu struktūru publikācijām, 2005. gadā birojs izveidoja tiešsaistes pakalpojumu „ES grāmatnīca”⁽¹⁾.

Šī elektroniskā grāmatnīca ļauj meklēt ES publikācijas visās oficiālajās valodās, tās pasūtīt un lejupielādēt par brīvu.

Cienījamais deputāts jautājumā runā par publikāciju pasūtīšanu no „Eiropas grāmatnīcas”⁽²⁾ un, visticamāk, domā tiešsaistes pakalpojumu „ES grāmatnīca”, ko pārvalda birojs. „Eiropas grāmatnīca” faktiski ir privāta grāmatnīca ar biroju Briselē, kas nepieder ES iestādēm, bet ir saistīta ar Oficiālo publikāciju biroju ar komercizplatīšanas vienošanos.

Tiešsaistes pakalpojums „ES grāmatnīca” nodrošina vairākas meklēšanas funkcijas, lai atbilstu Eiropas pilsoņu vajadzībām pēc informācijas visās oficiālajās valodās (23).

Birojs nepārtraukti uzlabo vietnes tehniskos aspektus, tai skaitā visu oficiālo valodu izmantošanas funkciju, pasūtot publikācijas. Šī funkcija pašlaik pieejam tikai angļu valodā. Attiecībā uz citām oficiālajām valodām – IT sistēmai, ar kuru pārvalda pasūtījumu sistēmu, vēl nav iespēju atpazīt visas rakstzīmes, kas raksturīgas katrai valodai. Birojs apzinās šo tehnisko uzdevumu, jo īpaši attiecībā uz kirilisko un grieķu alfabētu.

Pašlaik veic iespējamības pētījumu, lai noteiktu labākās tehniskās iespējas, ar kuram nodrošināt, ka nākotnē pasūtījumus var veikt visās oficiālajās valodās.

Pirmo reizi kopš Grieķijas Kopienas atbalsta shēmas (KAS) sākšanas 2001. gadā notiks uzraudzības komitejas sanāksme decembrī. Ņemot to vērā, vai Komisija sacīs, kāds ir līdz šim panāktais progress (juridiskas saistības, īstenošana) gan attiecībā uz KAS kopumā, gan katrā sektorālā un reģionālā programmā atsevišķi? Vai Grieķijas iestādes ir iesniegušas priekšlikumu KAS pārskatīšanai? Kādi ir ierosinātie apropriāciju pārvedumi starp darbības programmām un/vai līdzekļiem? Kādi sagatavošanās apmēri ir iesaistīti?

Kādām programmām Komisija ir paredzējusi pieņemt pieteikumu par KAS termiņa pagarinājumu, ko iesniegušas Grieķijas iestādes pēc mežu ugunsgrēkiem? Cik ilgs būs šis pagarinājums?

Saskaņā ar Trešo Kopienas atbalsta shēmu Grieķijai 2000.–2006. gadam apmēram 22,7 miljardi eiro ir paredzēti Kopienas palīdzībai Grieķijas reģionos no struktūrfondiem (ERAF, ESF, ELVGF un ZVFI)⁽¹⁾. Līdz 2007. gada beigām no struktūrfondiem bija izmaksāti apmēram 16,6 miljardi eiro. Šī summa atbilst 73 % no kopējiem ES strukturālajiem piešķīrumiem Grieķijai. Tomēr jāuzsver, ka 2007. gada decembra beigās Grieķijas iestādes iesniedza Komisijai maksājuma pieprasījumu par apmēram 2,5 miljardiem eiro, ietverot visus struktūrfondus. Komisijas dienesti vēl veic šī pieprasījuma novērtējumu.

Pēc mežu ugunsgrēkiem, kas Grieķijā plosījās 2007. gada vasarā, Grieķijas iestādes iesniedza pieteikumu par darbības programmu un Kopienas iniciatīvu trešajam plānošanas periodam (2000.–2006. gads) grozīšanu. Šis grozījums neiekļaus nekādu retrospektīvu grozījumu programmu finansēšanas plānos. Plānošanas periods 2000.–2006. gadam ir pabeigts, un tādēļ programmas atkārtota izstrāde vairs nav atļauta. Tādējādi nav pieņemama kredītu pārvietošana no vienas darbības programmas uz citu, no vienas prioritātes ass uz citu vienā darbības programmā vai no viena Kopienas fonda uz citu. Vienīgie grozījumi, ko Komisija varētu pieņemt ir tie, kuri neparedz programmu finansēšanas plānu grozīšanu, proti, kredītu pārvietošanu no viena pasākuma uz citu vienā prioritātes asī, pārskatot programmas papildinājumu.

Grieķijas iestādes arī iesniedza pieteikumu atbilstības termiņa viena gada pagarinājumam darbības programmām un Kopienas iniciatīvām trešajam plānošanas periodam (2000.–2006. gads). Atbildot Grieķijas pieprasījumam, Komisija uzskata, ka atbilstības termiņa viena gada pagarinājums darbības programmām un Kopienas iniciatīvām var tikt piešķirts, ja pastāv tieša un pamatota saikne starp neparedzamajiem mežu ugunsgrēkiem 2007. gada vasarā un darbības programmu un Kopienas iniciatīvu, kurām prasīts pagarinājums, īstenošanu. Tādējādi šādu pagarinājumu var pieņemt attiecībā uz Grieķijas rietumiem, Peloponnesi, kontinentālo Grieķiju un Atikas reģionu, jo šīs programmas attiecas tieši uz reģioniem, kur notika ugunsgrēki.

Attiecībā uz darbības programmām un Kopienas iniciatīvām Leader+ un Equal Grieķijas iestādes tika aicinātas paziņot Komisijai par visiem pamatotajiem aspektiem, kas parāda atbilstību zemāk minētajiem tiešas un pamatotas saiknes kritērijiem. Vēl no tiek tehniskās diskusijas par šo jautājumu starp Grieķijas iestādēm un Komisijas dienestiem.

1.a pozīcijas maksājumiem piešķirtās apropriācijas 2008. gada budžetā pārsniedz 40 miljardus eiro, un, lai gan šī summa ir lielāka par šai pozīcijai piešķirto summu 2007. gadā, pastāv bažas par to, vai tās nodrošinās atsevišķu dalībvalstu finansējuma vajadzības. Jāpatur prātā, ka lielāko daļu gan sektorālo, gan reģionālo programmu, kuras dalībvalstis noteikušas laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, apstiprināja Komisija. Tādējādi vismaz dažu īstenošana notiks 2008. gadā, un ievērojami palielināsies apropriāciju pieprasījumi maksājumiem.

Vai Komisija var nodrošināt, ka 2008. gadā būs pieejamas pietiekamas apropriācijas 1.a pozīcijas maksājumiem?

Šķiet, ka jautājums ir saistīts ar 1.b pozīcijas izdevumiem (Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai), nevis ar 1.a pozīciju (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai). Jāsniedz turpmāk aprakstītā informācija.

2008. gada budžeta 1.b pozīcijas maksājumu apropriācijas ir 40,6 miljardi eiro, kas ir 7,5 % palielinājums salīdzinājumā ar 2007. gada skaitļiem. Šo summu veido trīs daļas:

avansa un starpposma maksājumi, kas saistīti ar jaunā 2007.–2013. gada finanšu plāna saistībām un veido lielāko summas daļu;

kompensācijas nesamaksāto saistību (RAL) uzkrājuma segšanai 2000.–2006. gada programmām un projektiem;

un atlikusī summa, lai segtu parējās RAL programmām pirms 2000. gada.

Lai ierosinātu maksājumu kredītu līmeni 2008. gada budžetam, Komisija ņēma vērā:

dalībvalstu sniegtās maksājumu prognozes (abiem plānošanas periodiem);

analīzi, kas pamatota uz iepriekšējā gadā veiktajiem maksājumiem;

pieredzi, kas gūta, sākot 2000.–2006. gada plānošanas periodu.

2008. gada budžetā:

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006⁽¹⁾ 82. pantu (Avansa maksājumi) Komisija rezervēja pietiekamus maksājumu kredītus, lai veiktu otros avansa maksājumus visam jaunajām 2007.–2013. gada programmām. Ir vērtīgi uzsvērt, ka lielāko daļu programmu pieņēma 2007. gada nogalē, tādēļ pirmie avansa maksājumi ir veikti tieši tagad (2007. gada decembrī/2008. gada janvārī).

2008. gada budžets arī ietver 13,6 miljardus eiro starpposma maksājumu veikšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 86. pantu jaunajā plānošanas periodā.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 71. pantu pirms pirmā starpposma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas vai vēlākais 12 mēnešu laikā pēc katras darbības programmas apstiprināšanas, katra dalībvalsts Komisijai iesniedz savu vadības un kontroles sistēmu aprakstu. Aprakstam pievieno ziņojumu, izklāstot izveidoto sistēmu novērtējumu un sniedzot atzinumu par to atbilstību Regulas Nr. 1083/2006 56.–62. pantam (Vadības un kontroles sistēmas). Šie dokumenti ir jāapstiprina Komisijai.

Iepriekš minētās prasības var novest pie ievērojamiem kavējumiem un pie nepilnīgas budžeta izmantošanas, nevis līdzekļu trūkuma.

Kā struktūrfondus un kohēzijas fondus izmantoja 10 jaunajās dalībvalstīs no 2004. gada līdz 2006. gadam?

Kādas ir iespējas jaunajām dalībvalstīm pilnībā izmantot pieejamo finansējumu 2004.–2006. gada plānošanas periodam?

Galīgais 2004.–2006. gada izdevumu atbilstības termiņš struktūrfondiem var būt līdz pat 2008. gada beigām Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF) un Eiropas Sociālajam fondam (ESF), un līdz pat 2010. gada beigām kohēzijas fondu projektiem. Ņemot to vēra, Komisija 2007. gadā sāka noslēguma novērtējumu 1., 2. un 3. mērķim laikposmam no 2000. līdz 2006. gadam, kurā novērtēs struktūrfondu resursu ietekmi visās 25 dalībvalstīs līdz 2007. gada 1. janvārim un nodrošinās informāciju par to, kā līdzekļus izmantoja, t.i. kam to izmantoja, ko sasniedza un kāda bija īstenošanas sistēmu efektivitāte. Šī novērtējuma rezultāti būs pieejami 2009. gadā. Kohēzijas fondu noslēguma novērtējumu sāks 2009. gadā, un tā rezultāti būs pieejami 2010. gadā. Kohēzijas fondu novērtējums notiks vēlāk tādēļ, ka nepieciešams, lai būtu pabeigts pēc iespējas vairāk projektu to ietekmes novērtēšanas nolūkā.

Pašlaik struktūrfondu – ERAF un ESF – līdzekļu apguve ir efektīgāka par kohēzijas fondu līdzekļu apguvi.

Situācija pašreiz, 2008. gada 17. janvārī, norāda, ka maksājumu apguves koeficients ir 79,7 % Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondam (ELVGF), 72 % ERAF, 65,29 % ESF un 44 % Kohēzijas fondam (KF) desmit jaunajās dalībvalstīs. Līdz šim brīdim struktūrfondu darbības programmas ir bijušas atbilstīgas n+2 noteikumam un nav pazaudēta neviena budžeta daļa 9izņemot Slovēniju EQUAL un Slovākiju 3. mērķim). Struktūrfondu programmu īstenošana attiecīgajās dalībvalstīs sākās pagājušajā gadā un pašlaik notiek.

Tādēļ pašreizējā situācija parāda pietiekamu progresu attiecībā uz projektu īstenošanu un atbilstību plānotajiem īstenošanas grafikiem.

Lielais vairums kohēzijas fondu projektu joprojām notiek, un lielāko daļu projektu pabeigs tikai līdz 2010. gadam. Galīgais izdevumu atbilstības termiņš kohēzijas fondam ir 2010. gada 31. decembris. Pilnīga apguve būs atkarīga galvenokārt no projektu savlaicīgas īstenošanas un izdevumu savlaicīgas apstiprināšanas Komisijā. Lai gan Kohēzijas fonda īstenošana kaut kādā ziņā ir lēnāka par ERAF un ESF īstenošanu, šajā posmā nav pamata norādīt, ka līdzekļu apguve nebūs ļoti laba. Īstenošanas uzdevumi īpaši vērojami vides nozarē (Polija, Lietuva). Lielākā daļa kavējumu radusies vides nozares projektu tehniskās un administratīvās sarežģītības dēļ. Tomēr attiecīgās valstis pašlaik strādā, lai uzlabotu projektu virzību un risinātu administratīvus trūkumus, un šajā posmā ir cerības panākt ļoti labu apguvi attiecībā uz 2004.–2006. gada piešķīrumiem.

Gan vecās, gan jaunās Lisabonas stratēģijas viens no mērķiem bija līdz 2010. gadam padarīt Eiropas Savienību par viskonkurētspējīgāko tautsaimniecību pasaulē. Ilgtspējīgas konkurētspējas priekšrocības var iegūt novatoriskā ekonomikas vidē. Tomēr dažiem Eiropas Savienības reģioniem ir dabas uzlikti ierobežojumi to novatoriskajām iespējām ģeogrāfiskās un infrastruktūras situācijas dēļ, jo īpaši kalnu apgabalos. Ņemot vērā pēdējos notikumus, kādus konkrētus pasākumus Eiropas Komisija ir plānojusi, lai uzlabotu kalnu apgabalu novatoriskās iespējas līdz 2013. gadam, tādējādi nodrošinot vienmērīgu konkurētspējas attīstību, teritoriālo kohēziju un reģionālo attīstību Eiropas Ekonomikas zonā? Kā tiks ņemtas vērā, jo īpaši, teritoriju ar stipru MVU struktūru prasības un pārrobežu tirdzniecības attiecības?

Kalnu apgabali ar saviem dažādajiem trūkumiem un ievērojamo daudzveidību, kas radušies šo apgabalu ģeogrāfisko īpatnību (piemēram, izolētība, grūta piekļuve, klimata apstākļi) dēļ, uzliek reģionālajai politikai īpašu uzdevumu.

Komisija, protams, apzinās šīs problēmas un ļoti aktīvi ir piemērojusi politiku, kuras mērķis ir uzlabot mazāk attīstīto reģionu situāciju, 2007. gada 30. maijā pieņemot Ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju. Tas apstiprina svarīgumu, ko Komisija piešķir lielākas teritoriālās kohēzijas panākšanai Eiropā un jo īpaši grūtībām, ar kurām saskaras atsevišķas teritorijas. Komisija paziņos diskusijas rezultātus par šajā ziņojumā ierosinātajiem jautājumiem saistībā ar Piekto progresa ziņojumu par kohēziju 2008. gada pavasarī.

Kā jau zināt, jaunie 2007.–2013. gada noteikumi un Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes ietver skaidrus noteikumus kalnu apgabaliem, tādējādi nodrošinot pamatu progresam teritoriālo īpatnību risināšanai plānošanas dokumentos. Turklāt Eiropas Savienības Teritoriālā darba kārtības, ko pieņēma neoficiālajā ministru sanāksmē Leipcigā 2007. gada maijā, mērķis ir teritoriālās kohēzijas stiprināšana.

Šīs sanāksmes laikā Komisija arī iepazīstināja dalībniekus ar dokumentu, kurā novērtēts veids, kādā valstu stratēģijas laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam ierosinātu risināt teritoriālus jautājumus. Viens no šī dokumenta novērojumiem bija, ka tikai dažas dalībvalstis nosaka skaidras un nepārprotamas intervences pasākumus konkrētiem teritoriju veidiem. Tomēr īpaši kalnu apgabaliem tika „paredzēti” apmēram 6400 miljoni eiro. Tādēļ ministri pieprasīja Komisijai šo analīzi padziļināt un sagatavot Ziņojumu par teritoriālo kohēziju (Zaļā grāmata) 2008. gadā.

Šis ziņojums tiek sagatavots, un tā pieņemšana ir paredzēta 2008. gada trešajā trimestrī nolūkā sākt plašas debates par teritoriālās kohēzijas koncepciju Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs. Ziņojumā runās par vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar vajadzību piemērot integrētāku pieeju teritoriālajai kohēzijai nākotnē, kā arī ar koncepcijas izmantošanu un īstenošanu dažādos līmeņos un dažādās politikas jomās. Šajā ziņojumā arī ietvers politikas jomas, kas attiecas tieši uz kalnu apgabaliem un citām teritorijā, kuras saskaras ar ģeogrāfiskiem sarežģījumiem, atbalstot saskaņotu un līdzsvarotu Eiropas Savienības attīstību. Šāds kopējs redzējums ir būtisks, lai izvairītos no Eiropas politikas jomu sadrumstalotības, vienlaicīgi ņemot vērā attiecīgo apgabalu īpatnības.

Ir arī vērtīgi atgādināt, ka saskaņā ar Eiropas teritoriālo sadarbību un jo īpaši saistībā ar starpvalstu aspektu starp 13 sadarbības jomām pastāv telpas, kurās partneri noteikti var gūt labumu no starpvalstu pieejas gan no ģeogrāfiskas perspektīvas, gan tematiskas perspektīvas. Programma „Alpu telpa” 2007.–2013. gadam, kas ietver Vācijas, Francijas, Itālijas un Slovēnijas Alpu reģionus un kurā piedalās arī Lihtenšteina un Šveice, ir viens šādas starpvalstu programmas piemērs. Šo programmu par 130 miljoniem eiro apstiprināja 2007. gada septembrī, un 98 miljonus no kopējās summas nodrošina Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Programmas mērķis ir palielināt reģiona konkurētspēju un pievilcību, sadarbojoties jomās, kurās starpvalstu sadarbība izrādījusies efektīvāka un risinājumi ilgtspējīgāki, nekā tie, kas panākti, darbojoties vienatnē. Programmai ir trīs prioritātes. Konkurētspējas un pievilcības jomā programmas mērķis ir sekmēt novatorismu, uzņēmējdarbību, pētniecību attīstību mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī uzlabot kultūras mantojumu un stiprināt pilsētu teritorijas kā ilgtspējīgas attīstības dzinējspēkus. Valstu pieejamība ir vēl viena ļoti svarīga programmas „Alpu telpa” joma. Šajā jomā programma pavērsīsies godīgas piekļuves nodrošināšanai sabiedriskajiem pakalpojumiem, transportam, jo īpaši ilgtspējīgai un novatoriskai mobilitātei, kā arī savienojamībai, kas veido zinātības virzītas informācijas sabiedrības pamatu. Dabas un tehnoloģijas risku novēršana, mazināšana un pārvaldība ir programmas trešā prioritāte. Sadarbības uzlabošana vides aizsardzības jautājumos, integrētas pieejas veicināšana saglabāšanā un resursu efektivitātē ir daži no risinātajiem jautājumiem.

Komisijas sāktajās plašajās apspriedēs Ceturtajā kohēzijas forumā ierosināja jautājumu par to, kā kohēzijas politikā būtu jārisina teritoriālās īpatnības un kā būtu jārisina globāli uzdevumi, kuri ietekmē šos apgabalus. Neapšaubāmi pasta steidzama vajadzība nodrošināt daudzlīmeņu pārvaldību, kā arī konsekvenci starp darbībām, lai sekmētu teritoriālo attīstību un Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai.

Nelegālu imigrantu ieceļošanas apmēri ES dalībvalstīs pēdējos gados ir pieaudzis, jo īpaši valstīs, kurām ir gara jūras robeža (piemēram, Grieķija).

Vai Komisija šo problēmu ir ņēmusi vēra, izstrādājot savu kohēzijas politiku laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, un vai tā ir aprēķinājusi ietekmi, ko nelegālie imigranti atstāj uz ekonomisko, sociālo un citiem kohēzijas politikas aspektiem?

Komisijas 2007. gada decembra paziņojumā „Virzībā uz kopēju imigrācijas politiku”⁽¹⁾ nosaka vajadzību piemērot stingrāku un saskaņotu Eiropas pieeju imigrācijai. Šo nepieciešamību atstiprināja arī nesen sanākusī Eiropadome.

Šī vajadzība, kuru izjūt daudzi Eiropas pilsoņi, arī ir atspoguļota dažādos Eiropas Savienības rīcībā esošos instrumentos.

Pirmām kārtām šādi instrumenti ir tieslietu, brīvības un drošības jomā. Tie ietver Ārējo robežu fondu, Frontex aģentūru un Eiropas Bēgļu fondu.

Jautājumi, kas saistīti ar demogrāfiskā izmaiņām un konkrēti ar imigrantu plūsmām, patiesi bijuši viens no aspektiem, kuru dalībvalstis ir ņēmušas vērā, izstrādājot savus valstu plānus un darbības programmas. Nelikumīgi imigranti ir viens no šādiem jautājumiem, kas ietekmē gan ekonomisko, gan sociālo kohēziju reģionā un starp reģioniem.

Kohēzijas politikas sistēma, ko piemēro ar tās noteikumiem un stratēģiskām pamatnostādnēm, nodrošina mijiedarbību starp šīs Eiropas politikas jomām un valsti vajadzībām un iespējām, kuras tikušas noteiktas.

Struktūrfondu finansēto Kohēzijas politikas programmu pārvaldība un īstenošana ir pirmām kārtam dalībvalstu un to reģionu atbildība.

Iepriekš minētajā kontekstā Eiropas Sociālais fonds (ESF) nosaka rīcību, kas paredzēta imigrantu labākai sagatavošanai un kas stiprina viņu sociālo pielāgošanos, savukārt Eiropas Reģionālas attīstības fonds (ERAF) arī paredz noteikumus – attiecībā uz imigrāciju – kas varētu atbalstīt ieguldījumus un infrastruktūras izdevumus sabiedrības veselības, sociālās iekļaušanas, darba tirgus nosacījumu, pārrobežu darbību un pat ārpuskopienas valstu darbību nozarēs saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, ja šādi izdevumi ir paredzēti attiecīgajā darbības programmā(s). Tādēļ atbilde uz pirmo jautājuma daļu ir apstiprinoša. Politikas izstrādē ir ņemts vērā imigrācijas aspekts tā īpašajā valstu, reģionālajā un vietējā kontekstā.

Komisija atgādina godājamam deputātam nesenos kohēzijas ziņojumus, kuros ir uzsvērta vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšanās imigrācijas un patvēruma politikas jomu izstrādē un īstenošanā. Šīs iestādes kopā ar sociālajiem partneriem, nevalstiskām organizācijām (NVO) un citiem vietējiem dalībniekiem, spēlē pieaugoši svarīgu lomu trešo valstu valstspiederīgo integrēšanā sabiedrībā un saimnieciskajā dzīvē. Nepieciešama koordinēta pieeja, kas ietver piekļuves nodrošināšanu izglītībai un apmācībai, veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem, piemērotas dzīvesvietas, utt. Ziņojumos arī iekļauta informācija par migrācijas neto apjomu un tādām saistītām problēmām kā demogrāfiskās un darba tirgus izmaiņas. Politikas izstrādi arī ietekmēja un veicināja dažādi aprēķini, izmantojot ekonomiskos modeļus un tādējādi netieši ņemot vēra imigrācijas aspektus.

Attiecībā uz Grieķiju Valstu stratēģiskais ietvardokuments (NSRF) Grieķijai 2007.–2013. gadam nosaka vispārējo kohēzijas politikas stratēģiju. Tajā ņem vērā Grieķijas sociālekonomisko situāciju, lai izstrādātu skatījumu valsts attīstībai. Tādējādi imigrantu uzturēšanās valstī, protams, ir faktors, kas analīzē ticis ņemts vērā.

Izrietošās darbības programmas risina problēmas, kuras rada imigrantu uzturēšanās valstī un jo īpaši pievērš vērību viņu integrācijai darba tirgū, paredzot īpašus pasākumus.

Specifiskos uzdevumus, ar kuriem saskaras Grieķija kā robežvalsts saistībā ar nelegāliem imigrantiem, risina Tieslietu, brīvības un drošības ģenerāldirektorāts administrētās programmas. Komisija ir rūpīgi izstrādājusi vairākus pasākumus, kas pamatoti uz solidaritātes principa, lai atbalstītu jo īpaši tās dalībvalstis, piemēram, Grieķiju, kuras saskaras ar pieaugošu imigrācijas spiedienu. Dalībvalstis jau sadarbojas kopējas darbībās Vidusjūras reģionā, ko koordinē Frontex aģentūra, mēģinot efektīvāk uzraudzīt ES dienvidu jūras robežas un atklāto jūru nolūkā ierobežot nelikumīgo imigrantu iebraukšanu pa jūras ceļiem un novērst ar cilvēku upuriem saistītas traģēdijas. Ņemot vērā to, ka valstis, kurām ir jūras robeža, ir saskārušās ar neregulāru imigrantu un patvēruma meklētāju spontānas ierašanās spiedienu, tām būtu aktīvi jāizmanto pieejamais finansējums vai plānotās finansēšanas iespējas, piemēram, Eiropas Bēgļu fonds, Ārējo robežu fonds, Integrācijas fonds un tuvākajā nākotnē arī Atgriešanās fonds, kuri dalībvalstīm ir piešķirti proporcionāli to nastas īpatsvaram.

Komisija ierosina ieviest funkcionālu nošķiršanu, lai nodrošinātu godīgu konkurenci telekomunikāciju tirgos. Kā un kad Komisija novērtēs, vai ir nepieciešams ieviest funkcionālu nošķiršanu?

Komisijas ierosinātie funkcionālās nošķiršanas pasākumu saistībā ar ES telekomunikāciju noteikumu reformu⁽¹⁾ mērķis ir nodrošināt valstu regulatīvajām iestādēm, nevis pašai Komisijai, juridisku pamatu šīs saistības piemērošanai. Valstu regulatīvā iestāde var piemērot funkcionālu nošķiršanu tikai tad, ja Komisija, novērtējusi pasākuma projektu un ņemot vērā Piekļuves direktīvas ierosinātajā 13.a pantā noteiktos nosacījumus un kritērijus, nolemj, kas tas ir atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.

Komisijas veiktais pasākumus projekta novērtējums jo īpaši ietvers:

liecības, ka standarta regulatīvie līdzekļi⁽²⁾ ir bijuši neveiksmīgi un tādi arī paliks, lai sasniegtu efektīvu konkurenci;

pasākumu projekta ietekmes novērtējums uz regulatīvo iestādi, uzņēmumu, tā stimuliem ieguldīt savā tīklā, kā arī uz citām ieinteresētām pusēm, tai skaita jo īpaši sagaidāmā ietekme uz infrastruktūras konkurenci un jebkāda potenciāla ietekme uz patērētājiem.

ierosinātā pasākuma projekts, tai skaitā elementi, kas attiecas uz nošķiršanas būtību un līmeni, nošķirtas uzņēmuma vienības aktīvu novērtējums, kā arī produkti un pakalpojumi, kurus šī vienība nodrošinās, nošķirtās uzņēmuma vienības pārvaldības pasākumi, noteikumi atbilstības saistībām nodrošināšanai, noteikumi darbības procedūru pārredzamības nodrošināšanai un uzraudzības programmas, kura nodrošina atbilstību, tai skaitā ikgadēja ziņojuma publicēšanu.

Komisijas veiktā pasākuma projekta novērtējuma un pēc tam izsniegtās atļaujas mērķis ir nodrošināt konsekventu tiesiskā regulējuma īstenošanu visā ES nolūkā panākt elektronisko komunikāciju iekšējo tirgu.

Vai Komisija uzskata, ka Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīva 97/36/EK⁽¹⁾ spēs sekot līdzi sasniegumiem audiovizuālo tehnoloģiju un reklāmas jomā?

Vai Komisija uzskata, ka, pieprasot plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem izstrādāt rīcības kodeksus saistībā ar bērniem, ir veikts pienācīgi stingrs pasākums, lai aizsargātu bērnu īpašās intereses, piemēram, lai novērstu tā sauktās „neveselīgās pārtikas” reklāmu, kas paredzēta bērniem?

Pēc Komisijas domām, Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīva 89/552/EEK (iepriekš zināma kā Televīzijas bez robežām direktīva), ko groza ar Direktīvu 2007/65/EK (2007. gada 11. decembris), atjaunina ES tiesību aktus, lai pielāgotos pašreizējai Eiropas audiovizuālo tehnoloģiju situācijai, paredzētajām izmaiņām tirgos, tehnoloģiju progresam un jaunajām izmantotajām reklāmas metodēm. Iemesli ir aprakstīti zemāk.

Pirmkārt, šī direktīva ietver visus lineāros plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus (paredzēts, pamatojoties uz programmu grafiku) neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas vai platformas (tradicionālā pārraide, mobilais telefons, interneta protokola (IP) televīzija, utt.) un visus nelineāros plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus (pēc pieprasījuma video vai programmas). Tas noved pie tā, ka visai audiovizuālā komerciālā saziņai, ne tikai televīzijas reklāmai, piemēro noteikumus, kuri paredz, ka šāda saziņa nedrīkst izraisīt fizisku vai garīgu kaitējumu nepilngadīgajiem.

Otrkārt, direktīva paredz, ka dalībvalstīm un Komisijai ir jāmudina audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējus izstrādāt rīcības kodeksus attiecībā uz nepiemērotām komerciālām saziņām, ko pievieno vai iekļauj bērnu programmās saistībā ar tādām uzturvielām kā tauki, transtaukskābes un sāls, kuru pārmērīgs patēriņš uzturā nav ieteicams medicīnisku apsvērumu dēļ. Šie kodeksi, kuri jāpiemēro pašiem plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem (un netieši sponsoriem un reklāmas ievietotājiem), papildina jaunos noteikumus, ka dalībvalstīm būs jāpieņem, lai transponētu direktīvas noteikumus valstu tiesību aktos ar mērķi aizsargāt patērētājus, jo īpaši nepilngadīgos, un šiem kodeksiem jāatvieglo šo noteikumu piemērošana. Turklāt, tā kā bērnu aptaukošanās ir problēma, kuru izraisa vairāki faktori, Komisija savā 2007. gada 30. maija Baltajā grāmatā par aptaukošanos⁽²⁾ ierosina visaptverošu daudznozaru stratēģiju, veicinot dažādus pasākumus, kuru mērķis ir jo īpaši nodrošināt labāku informāciju patērētājiem, atvieglot piekļuvi veselīgai pārtikai, sekmēt fiziskās aktivitātes, utt.

Treškārt, direktīvā atzīst plašsaziņas līdzekļu lietotājprasmes nozīmi un dalībvalstu aicinājumus to sekmēt, jo tā ir īpašs veids, kā aizsargāt ģimenes un bērnus no kaitējoša vai aizvainojoša materiāla (preambulas 37. punkts). Paziņojumā par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē⁽³⁾ mudina darbības, kuras ļauj jauniem patērētājiem izveidot kritisku pieeju komerciālai saziņai.

Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) līdz šīm panākusi ļoti labus rezultātus, ņemot vērā tās ierobežojumus saistībā ar finansējumu un personālu. Tikai divu gadu darbības laikā ENISA ir parādījusi, kā to pierāda neskaitāmas liecības, ka ir pareizā atbilde Eiropas vajadzībām tīklu un informācijas drošības jomā. Visi nepamatotie apgalvojumi par galvenās mītnes „vietu” ir nepārprotami atbildēti. Grieķija ir atkārtoti parādījusi tās vēlēšanos un apņemšanos aktīvi veicināt ENISA sekmīgu darbību, nodrošinot aģentūrai ievērojami atbalstu. ENISA atrašanās Heraklionā ir arī ievērojams solis virzienā uz decentralizēšanos un reģionālo attīstību Eiropā.

Pastāv liela vajadzība izvairīties no uzkrātās zinātības un ieguldīto resursu nelietderīgas izmantošanas. Mēs jautajam Eiropas Komisijai, kādēļ tā neatbalsta ENISA, lai tā varētu efektīvi turpināt savu sekmīgo darbību, palielinot tās budžetu, personālu un kompetences jomas? Kādēļ jaunās Telekomunikāciju aģentūras uzdevumi, kompetences jomas, budžets un personāls nav piešķirti ENISA?

Komisija iesniedza priekšlikumus ES telekomunikāciju noteikumu reformai 2007. gada 13. novembrī. Galvenais elements ir priekšlikums izveidots Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi (EESTI)⁽¹⁾, lai sekmētu Eiropas pakalpojumu nodrošināšanu Eiropā bez robežām, kā arī nostiprinātu elektronisko sakuru iekšējo tirgu.

Pēc Komisijas domām, tīkla un informācijas drošībai jābūt galvenajai reformas politikas prioritātei, lai ļautu visām ieinteresētajām pusēm, arī telekomunikāciju operatoriem un regulatoriem uz drošības pārkāpumiem un uzbrukumiem reaģēt ātrāk un koordinēti. Tādēļ Komisija ierosināja uzlabot spēkā esošo ES noteikumu ar drošību saistītos noteikumus, ņemot vērā pagājušā gada publiskās apspriedes rezultātus. Jo īpaši ierosinātā pakete ievieš labākus instrumentus cīņai pret tīkla drošība pārkāpumiem un tīklu nostiprināšanai pret kiberuzbrukumiem.

Lai gan ENISA novērtējuma rezultāti norāda, ka tās sasniegumi bija pietiekami un pat labi⁽²⁾, Komisija uzskata, ka pašreizējās tīkla drošības problēmas jārisina, nodrošinot jaunas sinerģijas starp telekomunikāciju regulatoriem un drošība ekspertiem, cenšoties padarīt Eiropas informācijas un saziņas tīklus drošākus. Turklāt šīs sinerģijas jāizmanto, palīdzot nostiprināto tīkla drošības noteikumu īstenošanā. Tādējādi Komisijas priekšlikums vērš ievērojamu uzmanību uz tīkla un informācijas drošības problēmām elektronisko sakaru iekšējā tirgus dinamikas plašākā kontekstā.

EESTI darbības joma ir daudz plašāka par ENISA darbības jomu. EESTI būs ļoti nozīmīga visas elektronisko sakaru regulatoru jomas reformas veikšanā. Tā kā ENISA darbības ir saistītas ar ierobežotu, bet nozīmīgu šīs jomas daļu, Komisija ir ierosinājusi jaunu Iestādi, kas integrēs atbildības jomas par darbībām, kuras pašlaik veic ENISA. Priekšlikums regulai, ar ko groza spēkā esošos ENISA noteikumus, lai pagarinātu tās darbības laiku līdz 2011. gada 14. martā EESTI uzņemsies atbildību par tās darbībām, kuras saistītas ar tīkla un informācijas drošību, bija nepieciešams, un Komisija to pieņēma 2007. gada 20. decembrī.

Paziņojumā COM(2007)0409 Komisija ierosina stratēģiju mobilās televīzijas attīstībai Eiropas Savienībā. „Jēdziens „mobilā televīzija” apzīmē audiovizuāla satura pārraidi uz mobilu ierīci.”

Kā Komisija definē jēdzienu „mobilā televīzija”, ņemot vērā „audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu” definīciju Direktīvā 2007/65/EK⁽¹⁾ par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem un „audiovizuālo pakalpojumu” definīciju Direktīvā 2000/31/EK⁽²⁾ par elektronisko tirdzniecību?

Vai Komisija saskata atšķirības audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu un audiovizuālo pakalpojumu lomās saistībā ar informācijas un viedokļa brīvību, kā arī plurālisma nodrošināšanā plašsaziņas līdzekļos?

Ja tā, kādas atšķirības noteikumu veidā un darbības jomā, kā arī radiofrekvenču spektra piešķīrumā Komisija saskata attiecībā uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem un audiovizuālo pakalpojumiem?

Komisija atgādina par savas mobilās televīzijas stratēģijas darbības jomu, kas izklāstīta Komisijas 2007. gada jūlija paziņojumā par mobilās televīzijas iekšējā tirgus nostiprināšanu. Šajā dokumentā termins „mobilā televīzija” attiecas tikai uz virszemes apraides mobilo televīziju. Komisija apzinās, ka pastāv vairāki veidi, kā nodrošināt mobilo televīziju, sākot no mobilajiem tīkliem līdz pat satelītam. Tomēr virszemes apraide ir neaizvietojams elements, lai izveidotu masu tirgu šiem inovatīvajiem pakalpojumiem, un tādēļ tā ir Komisijas pašreizējās rīcības centrā. Cienījamā deputāte savā jautājumā lūdz paskaidrot mobilās televīzijas definīciju regulas satura kontekstā. Kā minēts, mobilā televīzija savā darbības jomā attiecas uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu apakškopu, kuru reglamentē nesen pieņemtā Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīva. Tāpat kā „fiksētās” televīzijas apraides, virszemes apraides mobilā televīzija ir definēta kā lineārs audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojums, kas noteikts minētās direktīvas 1. panta e) punktā.

Direktīva par elektronisko tirdzniecību, kas neparedz konkrētu audiovizuālo pakalpojumu definīciju, bet gan vispārēju informācijas sabiedrības pakalpojumu definīciju, arī koordinēt noteiktas jomas attiecība uz tiem audiovizuālajiem pakalpojumiem, kurus nodrošina pēc saņēmēja atsevišķa pieprasījuma.

Attiecībā uz jautājuma otro daļu, kas attiecas uz plašsaziņās līdzekļu plurālismu, Komisija velētos citēt tekstu no Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvas: „Audiovizuālo mediju pakalpojumi vienlīdz ir kultūras un ekonomikas pakalpojumi. To pieaugošā nozīme attiecībā uz sabiedrību, demokrātiju, jo īpaši nodrošinot informācijas brīvību, viedokļu dažādību un mediju plurālismu, kā arī uz izglītību un kultūru attaisno īpašu noteikumu piemērošanu šiem pakalpojumiem.” Noteikumus attiecībā uz nepilngadīgo vai kultūru daudzveidības aizsardzību, kā to nosaka direktīva, piemēro mobilajai televīzijai tāpat kā jebkuram citam pakalpojumam, kas ietverts direktīvas darbības jomā.

Mobilā televīzija ir jauna pakalpojumu platforma, kurai būtu jāgūst labums no „vieglas” regulatoru pieejas. Tādēļ tādas nepiemērotas saistības kā noteikumi, kas jāievēro, nav jāpiemēro. Tomēr galvenie valstu kanāli, gan valstij piederoši, gan privātie, noteikti tiks iekļauti katrā mobilās televīzijas paketē ārpus uzņēmējdarbības lēmumiem, jo piedāvājumi bez tiem zaudētu pievilcību.

Komisija arī vēlētos vērst cienījamās deputātes uzmanību uz to, ka ciparu video apraides sistēmu mobilās iekārtas (DVB-H), kas ir mobilās televīzijas standarts, kuram priekšroku dod Komisija, var nodrošināt lielu skaitu kanālu, tādējādi uzlabojot plurālismu.

Pēdējā jautājuma daļa attiecas uz radiofrekvenču spektru. Abas iepriekš minētās direktīvas nav tieši saistītas ar radiofrekvenču spektra noteikšanu. Skatoties no radiofrekvenču spektra politikas perspektīvas, mobilās televīzijas pakalpojumiem, ko sasniedz, izmantojot plašsaziņās līdzekļus, būtu jāpiemēro tādi paši noteikumi un nosacījumi kā jebkuram elektroniskās saziņas pakalpojumam, kā noteikts spēkā esošajā ES tiesiskais regulējums.

2008. gada 3. janvārī Komisija izlēma dot jaunu stimulu Eiropas digitālā satura nozarei, nodrošinot vieglāku un ātrāku piekļuvi televīzijas programmām, mūzikai, filmām un spēlēm internetā, mobilajos tālruņos un citās digitālās ierīcēs.

Ņemot vērā šo iniciatīvu un paturot prātā, ka jaunie saziņas instrumenti un kanāli ir padarījuši spēkā esošo autortiesību pārvaldības modeli par novecojušu, jo tas neļauj veiksmīgi risināt šīs jaunās attīstības radīto problēmu, vai Komisija turpinās debates par to, kā nodrošināt, ka intelektuālā īpašuma tiesības ņem vērā, vienlaikus turpinot atbalstīt inovācijas un digitālo attīstību?

Vai Komisija neuzskata, ka līdztekus problēmām, ko jaunās tehnoloģijas rada autoriem un veidotājiem, debatēs jārisina arī jautājums par jaunajiem ieguvumiem, ko piedāvā šīs tehnoloģijas, kā arī par jaunām iespējām, kuras tiek pavērtas, lai nostiprinātu Eiropas kultūras kopumā, kā arī jo īpaši mūzikas, literatūras, filmu un spēļu veidošanu, mārketingu un konkurētspēju?

Paziņojumu par tiešsaistē pieejamu radošo saturu patiešām pieņēma 2008. gada 3. janvārī. Tajā izpētītas pievienotās vērtības darbības, kuras varētu veikt Eiropas Līmenī, lai uzlabotu Eiropas tiešsaistē pieejamā satura ražošanas un izplatīšanas nozares konkurētspēju.

Ļoti vērtīga „radošā satura” izplatīšana tiešsaistē rada lielas strukturālas izmaiņas Eiropas radošā satura tirgū. Tādā ļoti vērtīgā „radošā saturā” ietilpst mūzika, audiovizuālais saturs, radio, tiešsaistes spēles, publicēšana tiešsaistē un izglītojošs saturs. Jaunus notikumus tirgū arī izraisa Web 2.0, t.i. lietotāju veidots saturs.

Komisija mudina nozari, kas saistīta ar radošo saturu, telekomunikāciju uzņēmumus un interneta pakalpojumu sniedzējus cieši sadarboties, lai tiešsaistē nodrošinātu piekļuvi plašākam saturam, vienlaikus nodrošinot stingru intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.

Komisija vēlētos uzsvērt, ka debates saistībā ar tiešsaistē pieejama radošā satura iniciatīvu arī risinās jaunās problēmas un iespējas, ko rada jaunās tehnoloģijas nolūkā stiprināt Eiropas kultūras radīšanu, mārketingu un konkurētspēju kopumā. Saskaņā ar ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Konvenciju par kultūru dažādību Komisija par prioritāti uzskata atbalsta sniegšanu radošā satura kultūras dažādībai.

Komisija uzskata, ka ir četras galvenās horizontālās problēmas, ar kurām saistībā jārīko diskusijas, jāveic labu prakšu apmaiņa un, iespējams, jāpiemēro koordinēta pieeja ES līmenī: radošā satura pieejamība; uzlabota radošā satura licencēšana; digitālā satura tiesību pārvaldības (DRM) sistēmu sadarbspēja un pārredzamība; un efektīva cīņa pret pirātismu.

Tiešsaistē pieejama radošā satura tirgus attīstās un notikumi risinās ļoti strauji. Tam nepieciešama divpusēja pieeja, lai risinātu jau noteiktās problēmas, uz kurām ātri jāreaģē, un lai sāktu tālākas diskusijas par dažām no pastāvošajām un paredzamajām problēmām.

Lai palīdzētu uzsākt šo procesu, ar Paziņojumu par tiešsaistē pieejamu radošo saturu sāka publiskas apspriedes, sagatavojoties Padomes un Parlamenta ieteikuma pieņemšanai. Publiskās apspriedes ir pamatotas uz paziņojumā iekļautu anketu, un atbilžu iesniegšanas termiņš ir 2008. gada 29. februāris. Anketā galveno vērību pievērš trīs jautājumiem: DRM sistēmu sadarbspējai un pārredzamībai; radošā satura licencēšanai vairākās teritorijās; un juridiskiem priekšlikumiem un pirātismam.

Turklāt paralēli Komisija organizē ieinteresēto pušu diskusiju un sadarbības platformu, tā saukto Tiešsaistē pieejama radošā satura platforma. Tiešsaistē pieejama radošā satura platformas darbības jomā būs šādi paziņojumā minētie jautājumi: radošā satura pieejamība, tiesību noskaidrošanas mehānismu uzlabojumi, licencēšanas vairākās teritorijās izstrāde, tiešsaistes satura autortiesību pārvaldība, kā arī sadarbības mehānismi, lai uzlabotu autortiesību ievērošanu tiešsaistes vidē.

Kad spēkā stājās eirotarifs zvaniem un zvanu saņemšanai no mobilajiem telefoniem esot ārzemēs (Regulas (EK) Nr. 717/2007⁽¹⁾ (2007. gada 29. jūnijs) 7. panta 3. punkts) Komisija sacīja, ka cieši uzraudzīs arī nolīgumus starp pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz to cilvēku izmaksām, kuri dzīvo robežreģionos. Eiropas regulatoru grupas (ERG) pirmais ziņojumā, ko publicēja 2008. gada 17. janvārī, paziņoja, ka operatori neuzskata to par lielu problēmu, jo ir iesaistīts samērā mazs skaits patērētāju. Turklāt lielākai daļai pakalpojumu sniedzēju ir iespējams atcelt nejaušas viesabonēšanas maksas, parādot savu labo gribu. Tomēr no pētījuma Eiropas Robežreģionu asociācijā (AEBR) uzzinām, ka vairāki robežreģionu iedzīvotāji joprojām saņem pārmērīgi lielus rēķinus. Tehniski ir iespējams novērst nejaušu viesabonēšanu, izmantojot triangulācijas izvietojumu un telefonsakaru koordināciju. Jāspēj arī informēt patērētājus, ka nejaušu viesabonēšanu var novērst, pārslēdzot „automātisko tīkla izvēles” opciju viņu tālruņos.

Vai Komisija uzskata, ka ERG ziņojumā minētā operatoru labas gribas politika ir pietiekama? Ko Komisija domā par domu prasīt pakalpojumu sniedzējiem informēt patērētājus par iepriekš minēto, kā arī piemērot pasākumus avotam, lai pilnībā likvidētu kaitinošo nejaušas viesabonēšanas fenomenu?

Saskaņā ar Viesabonēšanas regulas 7. panta 3. punktu valstu regulatīvām iestādēm jābūt gatavām attiecībā uz īpašajiem netīšās viesabonēšanas gadījumiem kaimiņu dalībvalstu robežreģionos. Komisijai Padomei un Parlamenta jāziņo par Viesabonēšanas regulas funkcionēšanu 2008. gada beigās, un savā ziņojumā tā iekļaus netīšās viesabonēšanas jautājumu. Šajā kontekstā visas valstu regulatīvās iestādes ERG aizbildnībā ir veikušas pirmo detalizēto datu apkopošanas darbību, kas pēc Komisijas velēšanās ietvēra arī jautājumus visiem ES operatoriem par nejaušas viesabonēšanas problēmu.

Kā godājamais deputāts norāda savā jautājumā, ERG ir iesniegusi ziņojumu, kura iekļāva operatoru atbildes uz jautājumiem, kurus ierosināja saistībā ar nejaušu viesabonēšanu. Operatori apgalvoja, ka nejauša viesabonēšanas nav nozīmīga problēma, jo negatīvi tiek ietekmēts samēra mazs skaits patērētāju. Pakalpojumu sniedzēji apgalvoja, ka viņu vietnēs ir vispārēji pieejama informācija un ka gadījumos, kad valstu regulatori atklāja īpašu problēmu (piemēram, starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku) pakalpojumu sniedzēji piemēroja papildu pasākumus, lai nodrošinātu, ka patērētāji ir informēti par problēmu, dažos gadījumos piedāvājot īpašus individuālus tarifus. Lielākā daļa pakalpojumu sniedzēju arī ziņoja, ka gadījumos, kad nejauša viesabonēšana notika netīši, maksu par to atceltu, parādot labo gribu.

Komisija pašlaik apsver ERG pētījuma rezultātus un drīz problēmu atkal apspriedīs ar valstu regulatīvajām iestādēm, lai noteiktu, kādu turpmāko rīcību var veikt šīs iestādes, lai risinātu minēto problēmu. Komisija arī pauž bažas, ka tā nav nenozīmīga problēma tiem, kurus tā skar. Turklāt pēc konkrētu sūdzību saņemšanas, Komisija ir nesen sazinājusies ar Vācijas, Francijas un Luksemburgas valsts regulatīvajām iestādēm, prasot sniegt komentāru un informāciju par darbībām, ko tās veic saistībā ar šo problēmu. Komisija uzskata, ka Īrijas un Apvienotās Karalistes iestāžu sāktā iniciatīva nodrošina ļoti labu piemēru citiem. Ir pāragri sacīt, kādus secinājumus Komisija izdarīs par šo problēmu šī gada nogales ziņojumā Padomei un Parlamentam. ERG publicēs otro ziņojumu Komisijai šī gada jūlijā.

Visbeidzot Komisija uzskata, ka tādas problēmas kā netīša viesabonēšana ir ES telekomunikāciju tirgu fragmentācijas 27 tirgos rezultāts. Šo problēmu var risināt ar Komisijas priekšlikumiem lielākai noteikumu saskaņošanai, ietverot arī Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi, lai atbalstītu Komisiju un valstu regulatorus labākā, ātrākā un saskaņotākā regulēšanā ES.

Komisijas priekšlikums COM(2007)0699 rada nopietnas šaubas par tā efektivitāti un lietderību, jo tajā neņem vērā nozīmīgos centienus un ievērojamos piešķirtos resursus ilgā laika periodā, kā arī ignorē aģentūras līdz šim parādītos labos rezultātus un neņem vērā Kopienas galvenās politikas jomas nozīmīgu vērtību, neizstrādājot nekādus noteikumus Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūras (ENISA) personāla iesaistīšanai un tā zinātības izmantošanai.

Lielākā daļa dalībvalstu šķiet dod priekšroku nevis smagnējai regulatīvai pieejai elektronisko sakaru jomā, bet gan darbību koordinēšanai, ko itin labi var veikt ENISA, ja elektronisko sakaru jomā tās mandātam (pašlaik tiek pārskatīts) pievienotu nedaudz vairāk kompetenču.

Tādēļ Komisijai jautā, kādēļ Kopienas vērtība, ko veido ENISA, tiek ignorēta, nevis tiek paplašināts ENISA mandāts nolūkā iekļaut jaunās plānotās EESTI darbības?

ENISA starpposma novērtējums, ko Komisija sāka 2006. gadā⁽¹⁾, norādīja, ka aģentūras sasniegumi bija piemēroti, ņemot vērā ierobežotos līdzekļus, kas ir tās rīcībā. Sasniegumi apstiprināja ENISA izveides politikas pamatojuma un tās sākotnējo mērķu lietderīgumu, kā arī atbilstību, darbojoties, izmantojot Eiropas aģentūru. Saskaņā ar novērtētāju un pārvaldības valdes ierosinājumiem īstenotie uzlabojumi sekmē ENISA darba uzlabošanos.

Tomēr Komisija uzskata, ka šodienas tīkla drošības problēmas jārisina, nodrošinot jaunas sinerģijas starp elektronisko sakaru regulatoriem un drošības ekspertiem nolūkā padarīt Eiropas informācijas un elektronisko sakaru tīklus drošākus. Turklāt šīs sinerģijas jāizmanto, palīdzot nostiprinātu tīkla drošības noteikumu efektīvai īstenošanai. Tādēļ Komisijas nesenajā priekšlikumā ievērojama uzmanība vērsta uz tīkla un informācijas drošības problēmām elektronisko sakaru vienotā tirgus dinamikas plašākā kontekstā.

Komisija uzskata, ka tās priekšlikums⁽²⁾ izveidot Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi (EESTI) sekmēs Eiropas pakalpojumu izveidi Eiropā bez robežām, kā arī nostiprinās elektronisko sakaru vienoto tirgu, vienlaikus ļaujot ieinteresētajām pusēm, arī elektronisko sakaru operatoriem un regulatoriem, ātrāk un koordinēti reaģēt uz drošības pārkāpumiem un uzbrukumiem.

EESTI darbības joma ir plašāka par ENISA darbības jomu, un tā iekļaus kritisko masu attiecībā uz cilvēkresursiem un budžetu. EESTI būs liela nozīme visas elektronisko sakaru noteikumu jomas reformā ENISA darbības savukārt ir saistītas ar ierobežotu, taču ļoti nozīmīgu šīs jomas daļu, kas ir viens no iemesliem, kādēļ Komisija ir ierosinājusi jauno iestādi, integrējot atbildību par darbībām, kuras pašlaik veic ENISA.

Priekšlikums regulai, ar ko groza pašreizējo ENISA regulu, lai pagarinātu tās darbības laiku līdz EESTI pārņem pienākumus par tās darbībām tīklā un informācijas drošības jomā 2011. gada 14. martā, bija nepieciešams un tādēļ Komisija to pieņēma 2007. gada 20. decembrī.

Jaunai iestādei jābūt izvēles brīvībai pieņemt darbā savu personālu. Protams, ka tā darbā pieņems amatiem visatbilstīgākos cilvēkus. ENISA personālam šajā procesā ir labas perspektīvas, jo tas ir augsti kvalificēts, tam ir pareizais profils un turklāt var izmantot ENISA iegūto pieredzi, kas tieši saistīta ar EESTI jomu.

Kādus pasākumus Komisija apsver, ali risinātu augsto bezdarba līmeni ES visattālākajos reģionos?

Struktūrfondi un jo īpaši Eiropas Sociālais fonds (ESF) turpinās atbalstīt visattālākos reģionus 2007.–2013. gada periodā, lai novērstu bezdarbu. ESF atbalsta dalībvalstu politikas, kuru mērķis ir sasniegt simtprocentīgu nodarbinātību, augstas kvalitātes darba vietas un lielāku produktivitāti, sekmējot sociālo iekļaušanu, jo īpaši piekļuvi darba vietām nelabvēlīgām grupām, kā arī samazinot valstu, reģionālās un vietējās atšķirības nodarbinātībā.

2007.–2013. gada periodā finansiālo atbalstu saņems septiņi visattālākie reģioni kopā par summu 1,3 miljardi eiro. Dalībvalstis ir atbildīgas par struktūrfondu īstenošanu, pamatojoties uz Kopienas Kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm⁽¹⁾ un prioritātēm, par kuram panākta vienošanās ar Komisiju saistībā ar valstu stratēģiskajiem pamatprincipu kopumiem.

Jaunais tiesiskais regulējums arī paredz īpašu palīdzību visattālākajiem reģioniem, lai kompensētu papildu izmaksas, ko rada viņu attālais novietojums. Īpaša problēma būs nodrošināt, ka šī palīdzība sekmē programmas stratēģijas īstenošanu kopumā, t.i. šajā gadījumā, ka tā palīdz radīt ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietas.

Turklāt saistībā ar dalībvalstu veiktas Lisabonas stratēģijas īstenošanas novērtējumu Komisija ierosina Padomei iesniegt ieteikumus dalībvalstīm, lai uzlabotu dalībvalstu darba tirgu funkcionēšanu un mūžizglītības jomu nolūkā palielināt pieejamo darba vietu skaitu un kvalitāti.

Komisija pēdējā gada laikā ir iztērējusi ievērojamu laiku un naudu, analizējot autortiesību nodevu problēmu. Ir atzīts, ka autortiesību nodevas kavē iekļaujošas informācijas sabiedrības attīstību Eiropā. Komisija ir vairākas reizes apspriedusies ar ieinteresētajā pusēm un dalībvalstīm un izstrādājusi ietekmes novērtējumu, kas skaidri parāda, ka nepieciešama autortiesību nodevu sistēmas reforma. Patiesi Eiropas Digitālās nozares 2007. gada 10. maija pasākumā sniegtajā runā komisāre Reding sacīja, ka progresu šajā jautājumā viņa uzskata par „nepabeigtu Komisijas darba daļu”.

Vai Komisija var paskaidrot savu pašreizējo nostāju attiecībā uz autortiesību nodevu sistēmu? Vai tā jo īpaši var paskaidrot, kāpēc nav piemēroti pasākumi, lai veiktu autortiesību nodevu reformu, ņemot vērā pieaugošās problēmas, kas saistītas ar pašreiz spēkā esošo sistēmu?

Komisija vēlētos pateikties cienītajai deputātei par interesi attiecībā uz pašreizējiem centieniem pārveidot privāto autortiesību nodevas. 2006. gadā Komisija analizēja 20 valstu sistēmas, kuras kompensē privāto kopēšanu mājās. 2006. gadā sagatavoja iepriekšēju ziņojumu par šo jautājumu.

2008. gada 14. februārī Komisija atkārtoti saka ieinteresēto pušu apspriežu procedūru, lai noteiktu potenciālās iespējas tālākai virzībai.

Kā jūs zināt, kultūra un kultūras dažādība ir visu Komisijas īstenoto iniciatīvu pamatmērķis autortiesību jomā. Tādēļ Komisijas politikas attiecībā uz privātās kopēšanas mājās nodevām mērķis ir piemērotas kompensācijas sekmēšana autoriem un izpildītājiem, pārredzami maksājumi labuma guvējiem un kultūru dažādība.

Lai nodrošinātu efektīvu atbalstu labas pārvaldības pamatprincipiem un starpkultūru dialogam ĀKK valstīs, būtu jo īpaši lietderīgi uzlabot ĀKK valstu spēju veikt sociālo un ekonomisko reāliju kritisko analīzi. Tāds uzlabojums ir atkarīgs no ĀKK valstu vajadzības pēc neatkarīgiem un efektīviem plašsaziņas līdzekļiem. Desmitais Eiropas Attīstības fonds (EAD), kas ir īstenošanas instruments palīdzībai, ko ĀKK valstīm 2008.–2013. gada periodā piešķīrusi ES, un sekmē labu pārvaldību, taču nenodrošina mērķtiecīgu atbalstu efektīvu un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu izveidei un, plašāk runājot, funkcionējošas informācijas sabiedrības izveidei.

Ko Komisija plānojusi darīt, lai palīdzētu nodrošināt plašsaziņas līdzekļi neatkarību un efektivitāti ĀKK valstīs, kā arī nodrošināt to iedzīvotāju labāku piekļuvi informācijas sabiedrībai?

Komisija piekrīt godājamam deputātam, ka ir būtiski, lai Āfrikas, Karību reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm būtu neatkarīgi un efektīvi plašsaziņas līdzekļi.

Saistībā ar Desmitā EAF plānošanu prioritāte ir piešķirta demokrātiskai pārvaldībai visās tās dimensijās, veidojot dialogu starp partneriem un sagatavojot sadarbības stratēģijas un valstu indikatīvās programmas. Šajā saistībā Komisija un ES dalībvalstis, kas ir pārstāvētas katrā partnervalstī, ir veikušas demokrātiskas pārvaldības procesa analīzi un ir izstrādāti pārvaldības profili.

Profilos tiek analizēta preses situācija, kā arī preses brīvības un spēju ierobežojumi. Secinājumi ir iekļauti plānošanas dialogā ar partnervalsti, kuru nepieciešamības gadījumos mudina veicināt reformas dažādās jomās, kā arī īstenot pasākumus, lai risinātu izceltās problēmas. Tādējādi visi preses jautājumi ir neatņemama plānošanas dialoga daļa, taču tos arī apspriež parastā politiskā dialoga laikā saskaņā ar Kotonū Nolīguma 8. pantu.

Attiecībā uz finansiālo atbalstu, kur valdības paredzētajiem reforma pasākumiem vai darbībām nepieciešams finansiāls atbalsts saistībā ar sadarbību starp Kopienu un partnervalsti saskaņā ar Kotonū Nolīgumu, var izmantot EAF līdzekļus. Patiešām 1,5 miljoni eiro nesen tika piešķirti plašsaziņas līdzekļu atbalsta projektam Mauritānijā, lai analizētu un veiktu iespējamības priekšizpēti par preses filmām, radio pakalpojumu nostiprināšanu, drukāto plašsaziņas līdzekļu izplatīšanas uzlabošanu, radio un rakstītās produkcijas atbalstu, kā arī žurnālistu spēju uzlabošanu.

Turklāt lielākā daļa plašsaziņas līdzekļu atbalsta darbības, ko finansējis EAF, ietilpst plašāko projektos, kuru centrālais mērķis ir demokratizācija, cilvēktiesības un likuma vara. Tas attiecas, piemēram, uz lielāko daļu vēlēšanu atbalsta projektiem, no kuriem daļa ir saistīta ar atbalstu plašsaziņas līdzekļiem, žurnālistu apmācību, loģistikas atbalstu sakaru aģentūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām plašsaziņas līdzekļu darbību uzraudzībai.

EAF finansējumu var lietderīgi papildināt jo īpaši ar līdzekļiem no Eiropas Iniciatīvas demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDCT) līdzekļiem, kam nav nepieciešams nekāds konkrēts iepriekšējs nolīgums ar partnervalsts iestādēm. EIDCT nodrošina tiešu atbalstu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku darbībām. Starp preses atbalsta darbību vai preses brīvības veicinošu darbību piemēriem ĀKK valstīs ir darbības Čadā, Namībijā, Ruandā un Sudānā. Tiek īstenoti arī tīkla atbalsta projekti un starptautiskas darbības.

Kādas darbības Komisija ir paredzējusi, lai risinātu „kauna zīmes uzspiešanas” kampaņas plašsaziņas līdzekļos, kas vērstas pret noteiktām iedzīvotāju grupām, nepārkāpjot patiesu vārda brīvību, saistībā ar vienlīdzīgām iespējām un nediskrimināciju (Eiropas 2007. gada temats) un starpkultūru dialogu (Eiropas 2008. gada temats)?

Komisija pilnībā apzinās centrālo nozīmi, kas piemīt plašsaziņas līdzekļiem Eiropā, veidojot un/vai risinot stereotipu problēmas. Patiešām Eirobarometra pētījumā⁽¹⁾, ko veica saistībā ar Eiropas 2007. gadu – Vienlīdzīgu iespēju gads visiem, plašsaziņas līdzekļus pēc skolām un vecākiem uzskatīja par vissvarīgāko aspektu cīņā pret diskrimināciju. Lai gan Komisija neatrodas situācijā, lai uzraudzītu vai komentētu valstu plašsaziņās līdzekļu kampaņas, kas vērstas pret noteiktām iedzīvotāju grupām, tā sadarbojas ar plašsaziņas līdzekļiem, lai atbalstītu to pozitīvo nozīmi diskriminējošas attieksmes un uzvedības izmainīšanā.

Saistībā ar Eiropas 2007. gadu 30 valstis, kuras piedalījās, cieši sadarbojās ar plašsaziņas līdzekļiem, lai sekmētu informētību par diskriminācijas jautājumiem un stereotipu likvidēšanu. Arī Komisija sadarbojās ar plašsaziņas līdzekļiem saistībā ar Eiropas 2007. gada informācijas kampaņu.

Kā daļu no sava diskriminācijas apkarošanas darba Komisija arī sāka virkni iniciatīvu sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļiem. „Par dažādību. Pret diskrimināciju” informācijas kampaņas kontekstā Komisija ir sadarbojusies ar plašsaziņas līdzekļiem, piemēram, organizējot žurnālistiem seminārus par diskrimināciju. Pirms četriem gadiem arī izveidoja īpašu žurnālistu apbalvojumu saistībā ar iepriekš minēto kampaņu, lai izrādītu cieņu žurnālistiem, kas veicina labāku izpratni par dažādības ieguvumiem. 2007. gada apbalvojumu sistēma tika organizēta saistībā ar Eiropas 2007. gadu, un no visām 27 dalībvalstīm saņēma vairāk nekā 750 pieteikumus⁽²⁾.

2008. gadā Komisija sāks jaunu pētījumu, lai izskatītu visnozīmīgākās inovatīvās iniciatīvas, ko veikuši televīzijas un radio raidorganizācijas vai kas saistītas ar šīm raidorganizācijām, kā arī iniciatīvas, kuras veikuši drukāto un tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pārstāvji vai kuras saistītas ar šiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, nolūkā apkarot diskrimināciju un sekmēt dažādību.

Plašsaziņas līdzekļu nozīme ir galvenais temats, kas jārisina Eiropas 2008. gadā – Starpkultūru dialoga gads⁽³⁾. Plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska nozīme pieprasījuma veidošanā pēc satura, kas ietver vairāk kultūras dažādību, kā arī šāda satura nodrošināšanā. Daļa Briseles debašu, ko organizēs saistībā ar Eiropas 2008. gadu, būs veltītas plašsaziņas līdzekļu nozīmei starpkultūru dialoga veicināšanā.

Ņemot vērā 2006. gada publisko apspriežu par jūras pasažieru tiesību aizsardzību rezultātu, kādu darbību Komisija nākotnē paredzējusi izvērst šajā jomā?

Un jo īpaši, kad Komisija plāno publicēt priekšlikumu par biļešu cenu kompensāciju cilvēkiem, kam netika atļauts iekāpt, kā arī par cilvēku ar īpašām vajadzībām piekļuvi prāmjiem, kā tas ir paveikts aviācijas un dzelzceļa jomā? Tas bija būtisks izlaidums Komisijas 2008. gada darba programmā un radīja bažas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuriem pašreiz prāmjos nav atļauts iekāpt.

Komisija ir pieņēmusi politiku, kuras mērķis ir noteikt un stiprināt pasažieru tiesības. Saskaņā ar šo politiku Komisija 2007. gadā sāka ietekmes novērtējuma pētījumu par pasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesību noteikšanu jūras transporta nozarē. Pamatojoties uz šo pētījumu, Komisija pašlaik pabeidz ietekmes novērtējumu, kurā novērtētas dažādas iespējas, lai uzlabotu pasažieru tiesības, ceļojot ar prāmi vai kuģi, jo īpaši pasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Taisnība, ka šāda iniciatīva kā tāda nav iekļauta Komisijas likumdošanas un darba programmā 2008. gadam. Jāatgādina, ka Komisijas likumdošanas un darba programma koncentrējas tikai uz galvenajām stratēģiskajām un prioritārajām iniciatīvām. Tomēr Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta darba programma paredz šāda priekšlikuma iespējamību šajā jomā.

Komisija vienmēr ir paudusi skaidru apņemšanos veicināt pasažieru tiesības. Jūras transporta nozare nav izņēmums, kā norāda viens no priekšlikumiem, kas saistīts ar pasažieru tiesībām Trešajā jūrniecības paketē, kuru Komisija iesniedza jau 2007. gada novembrī.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK⁽¹⁾ par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā 39. pantu Komisija ne vēlāk kā 2008. gada 30. aprīlī iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu. Eiropas Parlaments 2007. gada 15. novembra rezolūcijā P6_TA(2007)0534 par to, kā piemērojam Direktīva 2004/38/EK, aicināja „Komisiju nekavējoties iesniegt pilnīgu novērtējumu par Direktīvas 2004/38/EK ieviešanu un pareizu transponēšanu dalībvalstīs, kā arī priekšlikumus atbilstīgi šīs direktīvas 39. pantam”. Saskaņā ar „2008. gada Komisijas virzības plānošanas dokumentu” (http://ec.europa.eu/atwork/programmes/index_en.htm" )

Komisija šo ziņojumu iesniegs tikai 2008. gada novembrī.

Vai Komisija var aprakstīt, kādēļ tā ziņojumu neiesniegs direktīvā noteiktajā laikā? Ar kādām problēmām Komisija ir saskārusies un kurš vainojams kavējumā?

Vai Komisija var informēt Parlamentu, vai tā paredzējusi iespēju pagarināt termiņu, līdz kuram Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi drīkst uzturēties uzņēmējas dalībvalsts teritorijā beznosacījumu kārtā, kā noteikts 39. pantā?

Direktīvas 2004/38/EK⁽²⁾ piemērošanas uzraudzība ir Komisijas absolūta prioritāte. Laikā no 2006. gada jūnija līdz 2007. gada februārim sāka saistību neizpildes procedūras pret 19 dalībvalstīm par Komisijas noteikumu neieviešanu valstu tiesību aktos, kurus tās ir pieņēmušas jomā, kas ir direktīvas darbības jomā. Pašlaik nav pabeigtas vienpadsmit saistību neizpildes procedūras, un Komisija pieņēma lēmumu trīs dalībvalstis iesūdzēt Eiropas Kopienu Tiesā.

Komisija vienlaikus novērtē to valstu pasākumu atbilstību, kurus tās izmanto direktīvas transponēšanai. Komisija sāka gatavot konkursu, lai izstrādātu atbilstības pētījumu par dalībvalstu īstenošanas pasākumiem direktīvas īstenošanai jau 2006. gada novembrī.

Līgums nevarēja parakstīt saskaņā ar spēkā esošo juridisko pamatu (Padomes 2007. gada 19. aprīļa Lēmums 2007/252/EK⁽³⁾) līdz nebija pieņemts ad-hoc finanšu lēmums par 2007. gada darba programmu. Pēc Pārvaldības komitejas (lēmuma 10. pants) pozitīva atzinuma saņemšanas, Komisija 2007. gada 8. novembrī pieņēma finanšu lēmumu. Līgumu parakstīja 2007. gada 8. novembrī.

Darbuzņēmējam ne vēlāk kā 2008. gada 13. augustā jāiesniedz Komisijai galīgais ziņojums. Komisijas ziņojumu, kuru sagatavos, pamatojoties uz darbuzņēmēja ziņojumu, ir paredzēts 2008. gada otrajā pusē.

Komisija pašlaik nevar norādīt, vai savā ziņojumā tā ierosinās jebkādus direktīvas grozījumus.

Oficiāli Zambijas valdība mēģina nodrošināt HIV ārstēšanu visiem līdz 2010. gadam.

Nesen publicētā ziņojumā Human Rights Watch sīki apraksta, kā Zambijas valdība nespēj nodrošināt HIV ārstēšanu sievietēm. Vairāki šķēršļi neļauj sievietēm piekļūt pienācīgai ārstēšanai; starp šiem šķēršļiem ir uz dzimumu pamatota vardarbība un diskriminācija, ko atbalsta īpašumtiesību likums un laulības šķiršanas likums. Human Rights Watch secinājums ir skaidrs – Ja Zambijas valdība neieviesīs īpašus tiesību aktus uz dzimumu pamatotas vardarbības novēršanai un nelikvidēs diskrimināciju citās tiesību jomās, sievietēm nekad nebūs pieejama pilna piekļuve HIV ārstēšanai (Human Rights Watch ziņojums „Paslēpts kukurūzas putrā – uz dzimumu pamatota vardarbība un HIV ārstēšana sievietēm Zambijā” saistībā ar Human Rights Watch „Zambija. Vardarbība pret sievietēm traucē HIV ārstēšanu”, 2007. gada 18. decembris).

Vai Komisija apstiprina Human Rights Watch secinājumus? Kā šis jautājums tiek risināts? Vai Komisija neuzskata, ka attīstības palīdzība jānodrošina atkarībā no progresa šajā svarīgajā jomā?

Human Rights Watch ziņojumu, uz kuru atsaucas godājamais deputāts, Komisija ar interesi izskatīja. Visaptverošais situācijas pārskats attiecībā uz sieviešu piekļuvi antiretrovirālai terapijai un jo īpaši kvalitatīvā analīze, kas pamatota uz virkni interviju un mērķgrupu diskusijām, nodrošina būtisku informāciju saistībā ar ietekmi, ko uz sieviešu cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) ārstēšanu atstāj uz dzimuma pamatota vardarbība. Var pieņemt, ka ziņojuma secinājumi ir vienlīdz attiecināmi uz citām Dienvidāfrikas valstīm un jaunattīstības valstīm.

Kā norādīts ziņojumā, 2006. gadā sievietes veidoja 57 % no kopējā ar HIV slimo cilvēku (aptuveni 1,1 miljons cilvēku) skaita Zambijā. Lai gan pārbaudes veic vairāk sievietēm nekā vīriešiem (attiecīgi 15,3 % un 11,4 %) un 61 % no kopējā cilvēku skaita, kas saņem HIM ārstēšanu, arī ir sievietes, ziņojumā pareizi uzsvērta nozīme, kura piemīt dzimumu nevienlīdzības un uz dzimumu pamatotas vardarbības problēmu risināšanai, kas ir šķēršļi, kuri kavē HIV ārstēšanas paplašināšanu starp sievietēm un jo īpaši nodrošināt optimālu ārstēšanas nepārtrauktību sievietēm, kuras saņem HIV terapiju.

Komisija vienlīdz ir nobažījusies par norādīto atšķirību HIV dominanci starp jaunām sievietēm un jauniem vīriešiem (2005. gadā attiecīgi 12,7 % un 3,8 %), ko sekmē un kas parāda pastāvošās atšķirības starp vīriešiem un sievietēm Zambijā ar skaitļiem 130 starp 140 un 0,383 lielu dzimumu attīstības indeksu. Situāciju Zambijā arī raksturo plaši izplatītā vardarbība pret sievietēm, arī bērniem, piemēram, izvarošana un seksa pakalpojumu iemainīšana pret pārtiku.

Tomēr ir svarīgi atzīmēt ievērojamo Zambijas valdības un partneru panākto progresu paplašinot piekļuvi HIV ārstēšanai – no tikai 1483 cilvēkiem 2004. gadā līdz vairāk nekā 122 700 cilvēkiem 2007. gada septembrī. Turklāt valdība piemērojusi vairākus pasākumus, lai ieviestu un piemērotu tiesību aktus un pakalpojumus, risinot seksuālās vardarbības problēmas, tostarp cietušo atbalsta vienību un patversmju izveidošana, kā arī nesenie grozījumi Kriminālkodeksā, lai paplašinātu to pantu darbības jomu, kuri attiecas uz seksuāliem noziegumiem, kas novedis pie bargākiem sodiem par seksuālas dabas pārinodarījumiem.

Human Rights Watch ziņojuma secinājumi un ieteikumi ir saskaņā ar Zambijai plānoto atbalstu Desmitā EAF kontekstā. Cilvēka attīstība/veselība būs centrālais elements cilvēka attīstības uzlabošanas mērķī Zambijā, izmantojot drošu, uzlabotu piekļuvi kvalitatīvai veselības pamataprūpei, tai skaitā taisnīga piekļuve veselības aprūpei jo īpaši bērniem, sievietēm un nelabvēlīgiem iedzīvotājiem.

Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm un citiem donoriem, lai atbalstītu Piekto valstu attīstības plānu, kurā dzimuma jautājumi veido veselu nodaļu ar mērķi likvidēt dzimumu nevienlīdzības un panākt to vienlīdzību, kā arī dzimuma jautājumiem veselības jautājumu nodaļā pievērsta īpaša uzmanība. Valdība plāno pilnībā integrēt dzimumu dimensiju uzraudzības un novērtēšanas sistēmā, kas saistīta ar cilvēka attīstības jomu, jo īpaši risinot vāju progresu jauno māmiņu mirstības rādītāju samazināšanā, kā arī diskriminācijas pret sievietēm attiecībā uz viņu piekļuve veselības aprūpei, arī plānojot ģimeni, samazināšanā.

Human Rights Watch ziņojuma konstruktīvie un konkrētie ieteikumu nodrošina vērtīgu palīdzību valdības centienos nodrošināt sieviešu tiesību ievērošanu, sievietēm noderīgus pakalpojumus un sieviešu dalību lēmumu pieņemšanā, kā arī Eiropas Kopienas politiskajam dialogam ar Zambijas valdību.

2006. un 2007. gadā Komisija vien iztērēja daudzus miljonus eiro saistībā ar tās „pārdomu laiku”, sekmējot „debates par Eiropas nākotni”.

Vai Komisija, lūdzu, varētu paskaidrot, atsaucoties uz pašreizējo situāciju, kāds bija šo izdevumu mērķis un nolūks?

2005. gada jūnijā Eiropadome aicināja sākt pārdomu laiku saistībā ar iestāžu reformas tālāko virzību. Atbildot uz šo aicinājumu, Komisija 2005. gada 13. oktobrī pieņēma D plānu dialogam, demokrātijai un debatēm⁽¹⁾. Tajā eksperimentēja ar veidiem, kā satuvināt cilvēkus vietēji, valstī un pārrobežās un kā nodrošināt viņiem iespēju veidot informētas debates par Eiropas jautājumiem. Tajā arī mudināja dalībvalstis organizēt plašas publiskās debates par Eiropas Savienības nākotni, iesaistot pilsoņus, pilsonisko sabiedrību, sociālos partnerus, valstu parlamentus un politiskās partijas un saņemot atbalstu no ES iestādēm. Galvenā D plāna ass tika noteikta kā labāka ieklausīšanās, labāka paskaidrošana un vietējo iedzīvotāju iesaistīšana. Starp citu, D plāna organizēšanai neizmantoja nekādus papildu līdzekļus. Iniciatīvas finansēja, pārplānojot Komunikācijas ģenerāldirektorāta (DG COMM) budžetu, lai padarītu Komisijas darbību efektīvāku un vairāk vērstu uz pilsoņiem.

Šo darbību dzinējspēki bija starpvalstu Eiropas pilsoņu projekti, kurus līdzfinansēja Komisija. Trīs no tiem īstenoja visā ES⁽²⁾ un trijos iesaistījās daļa dalībvalstu⁽³⁾. Šo projektu mērķis bija ļaut cilvēkiem no dažādā sabiedrības sfērām satuvināties vienam ar otru, kā arī ar lēmumu pieņēmējiem. Tādējādi projektos izpētīja atšķirīgus veidus, kā apvienot virtuālo un aci pret aci saziņu, kā arī pārdomātas apspriedes un aptaujas valstu un Eiropas līmenī. Kopumā apmēram 40 000 pilsoņi fiziski piedalījās sešos starpvalstu projektos, kas uzrunāja apmēram 1,5 miljonus cilvēku internetā.

Papildus šiem projektiem lielākajā daļā dalībvalstu notika pilsoņu forumi. Forums „Debates Eiropai” bija paredzēts kā diskusijas tiešsaistē, kur ES pilsoņi varēja apmainīties domām un uzskatiem par dažādiem ar ES saistītiem aspektiem. Kopš foruma sākšanas 2006. gada martā, tas ir saņēmies tūkstošiem komentāru un vairāk nekā 1,3 miljonus uzskatu. Tas uzvarēja Eiropas e-demokrātijas apbalvojumu 2006. gadā. Europe Direct centri organizēja 3672 reģionālus un vietējos pasākumus ar pilsoņiem. 2006. gada maijā publicēja īpašo Eirobarometra pētījumu par Eiropas nākotni un dažas no tā daļām iekļāva Eirobarometra standarta pētījumos.

2006. gada novembrī Komisija nolēma līdzfinansēt virkni reģionālo un vietējo pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu, kuru mērķgrupas ir jaunieši un sievietes; izstrādāt dalībvalstu publisko telpu Eiropas tīklu; atkārtoti sākt debates internetā; labāk fokusēt Eirobarometra pētījumus. Pašlaik četrpadsmit Komisijas pārstāvniecības līdzfinansē virkni vietējo pilsoniskās sabiedrības projektu, kas ietver plašu jautājumu loku, arī sieviešu sociālo iekļautību, palīdzību jauniem cilvēkiem labāk izprast Eiropas vienoto tirgu, pārtikas nekaitīgumu un klimata pārmaiņas. 2007. gadā kā izmēģinājumprojektu trīs vietās izveidoja „Eiropas publiskās telpas”: Tallinā, Dublinā un Madridē. Šīs telpas nodrošina informāciju un dokumentus, veido izstādes, rāda filmas, organizē debates, forumus un lekcijas, kā arī apmācību un seminārus par Eiropas jautājumiem. Izmantojot uz tīkla balstītas konferenču iespējas, Eiropas publiskās telpas arī var organizēt starpvalstu debates. 2008. gada janvārī Europa atkārtoti atvēra vietni „Debates Eiropai”. To ir vieglāk izmantot un pašlaik fokusējas uz trīs galvenajiem tematiem:

Eiropas nākotne, enerģētika un klimata pārmaiņas, un starpkultūru dialogs.

Klausīšanās un divpusējā dialoga pieeja, ko sekmē D plāns, izrādījās ļoti piemērota pārdomu laikam laikā no 2005. līdz 2007. gadam. Standarta Eirobarometra pētījumi, ko veica 2007. gada pavasarī un rudenī, rāda reģistrētu pilsoņu atbalsta palielināšanos attiecībā uz pievienošanos ES, pozitīvu ES uztveri un uzticību iestādēm. Lai gan šie notikumi arī ir atkarīgi no citiem faktoriem, D plāna pieeja ir lietderīgs līdzeklis, ko izmantot Eiropas publiskās telpas attīstībai. Tā ir politiskās saziņas forma, kas ir labi pielāgota daudzkultūru un pārrobežu demokrātiju attīstībai Eiropā. Tādēļ tā noteikti kļūs par ilgtermiņa sistēmu saziņas veidošanai ar pilsoņiem un dalības demokrātijas veidošanai ar ES saistīto jautājumos.

2008. gads ir Eiropas Starpkultūru dialoga gads. Eiropas interesēs un mūsu atbildība ir ņemt vērā Eiropas bagāto kultūras mantojumu un tās dažādās kultūras. Šim dialogam ir ārkārtīgi liela nozīme Eiropas identitātes veicināšanā, jo īpaši pieaugošā valodu skaita un etnisko un kultūras izcelsmju dažādības dēļ ES. Dažādām iniciatīvām, piemēram, informācijas kampaņas, projekti tādās jomās kā pilētu kultūra, populāra māksla, migrācija un vietējo iniciatīvu apmaiņas, ir paredzēti 10 miljoni eiro.

Starpkultūru dialogam ir arī centrālā nozīme ES paplašināšanā nākotnē. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto, vai Komisija var pasacīt, vai ir izveidota īpaša programma, lai sekmētu dialogu starp ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm un nākotnes ES dalībvalstīm, piemēram, Rietumbalkāniem? Kādus stimulus Komisija nodrošinās attiecībā uz dialogu starp nākotnes pievienošanās valstu cilvēkiem un ES cilvēkiem?

Saistībā ar Eiropas Starpkultūru dialoga gadu (2008. gads) starpkultūru dialogs kā horizontāla un starpnozaru prioritāte ir integrēts attiecīgajās Kopienas politikas jomās, programmās un darbībās. Tas ir īstenots gan programmās attiecībā uz kultūru, izglītību, jaunatni un pilsonību, gan virknē citu tādu jomu kā nodarbinātība, sociālie jautājumi, vienlīdzīgas iespējas, ārējās attiecības un attīstības palīdzība.

Komisija jau atbalsta vairākas programmas, kuru mērķis ir sekmēt dialogu starp ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm, arī Rietumbalkāniem. Papildus centieniem nolīgumu sarunu virzienā, lai nodrošinātu bezvīzu ieceļošanu, ievērojami līdzekļi tiek piešķirti, atbalstot sadarbību izglītības jomā un mobilitātes iespējas Rietumbalkānu studentiem⁽¹⁾.

Saskaņā ar Tempus programmu ikgadēji ir paredzēti 20 miljoni eiro sadarbībai starp Rietumbalkānu un ES dalībvalstu akadēmiskām iestādēm augstākās izglītības jomā.

Papildus iespējām, ko piedāvā trešo valstu studentiem saskaņā ar Erasmus Mundus programmu, Komisija saistībā ar pirmspievienošanās instrumentu ir piedāvājusi ievērojamu stipendiju skaitu Rietumbalkānu studentiem. Konkrētāk runājot, 4 miljoni eiro ikgadēji kopš 2006. gada ir paredzēti stipendijām studentiem, kas piedalās Erasmus Mundus maģistra programmās 2007.–2008. akadēmiskajam gadam (Rietumbalkānu logs), un papildu 6 miljoni kops 2007. gada ir paredzēti stipendijām studentiem un akadēmiskajam personālam visos līmeņos 2008.–2009. akadēmiskajam gadam (Erasmus Mundus ārējās sadarbības logs). Pašlaik tiek apsvērta piešķirto summu un attiecīgi piedāvāto stipendiju skaita palielināšana.

Saistībā ar programmu „Jaunatne darbībā” no pirmspievienošanās instrumenta ir nodrošināts papildu atbalsts (1 miljons eiro 2007. gadā un 1,5 miljoni eiro plānoti 2008. gadā), lai paplašinātu jauniešu apmaiņas un starpvalstu projektu iespējas starp jauniem cilvēkiem un jaunatnes organizācijām Rietumbalkānos un ES dalībvalstīs, kas sekmēs starpetniskā un starpreliģiju dialoga attīstību.

Starpkultūru dialogu arī sekmē ar Kultūras programmu, kas veicina sadarbību un kultūras apmaiņas, lai sekmētu kultūru un valodu dažādību Eiropā un uzlabotu Eiropas pilsoņu informētību par citām Eiropas kultūrām, ne tikai savu. Kultūras programma ir atvērta visām kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm. Kandidātvalstis (Horvātija, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Turcija) un Serbija jau piedalās Kultūras programmā. Kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis arī var piedalīties programmā „Eiropa pilsoņiem”. Horvātija tajā jau piedalās, un pašlaik notiek sagatavošanās darbi, lai piedalītos Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Albānija.

Kā paziņots 2007. gada stratēģiskajā dokumentā attiecībā uz paplašināšanos⁽²⁾, šogad izveidos jaunu projektu, lai sekmētu pilsoniskās sabiedrības attīstību un dialogu. Šis jaunais pilsoniskās sabiedrības projekts sekmēs demokrātisko sabiedrību atvēršanu kandidātvalstīs un iespējamās kandidātvalstīs, stiprinot pilsoniskās sabiedrības struktūras un to nozīmi politiskajā procesā. Projekts ietvers trīs iesaistes jomas:

atbalsts vietējām pilsoniskām sabiedrībām un resursu paplašināšana, pilsoniskās sabiedrības nozīmes pastiprināšana;

programmas žurnālistu, jaunu politiķu, arodbiedrību vadītāju, skolotāju utt. tuvināšanai ES iestādēm („cilvēki cilvēkiem” programmas);

atbalsts partnerību izveidošanai un saņēmējvalstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, uzņēmumu, arodbiedrību un citu sociālo partneru un profesionālo organizāciju, ka arī to ES partneru tīklu izveide, lai veicinātu zināšanu un pieredzes nodošanu.

Vispārējais atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai Rietumbalkānos, izmantojot pirmspievienošanās instrumentu, ievērojami palielināsies, sasniedzot summu virs 90 miljoniem eiro periodam no 2008. līdz 2010. gadam, kas ir aprēķināts trīspusējs palielinājums attiecībā pret 2005.–2007. gada periodu. Palīdzība, ko pilsoniskajai sabiedrībai nodrošina saskaņā ar pirmspievienošanās instrumentu, papildina atbalstu, kuru sniedz saistībā ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR)⁽³⁾.

Starpkultūru dialogu atbalsta arī ar projektiem par dabas un kultūras mantojumu, kā arī pārrobežu sadarbības komponentiem pirmspievienošanās instrumenta programmās, kuras ietver projektus cilvēki cilvēkiem saziņai un citām starpkultūru darbībām.

Vai Eiropas Komisija var informēt, vai tā paredzējusi sniegt jebkādu jaunu informāciju vai ierosināt informētības programmas, kuras skaidri tiktu parādīts nelikumīgu narkotiku lietošanas risks Eiropā?

Komisija neorganizē informācijas kampaņas par narkotikām Eiropā. Šīs kampaņas organizē dalībvalstis, saņemot finansējumu no valstu, reģionāliem un vietējiem avotiem.

Tomēr Komisija turpinās finansēt narkotiku apkarošanas projektus saistībā ar otro programmu par Kopienas darbību sabiedrības veselības jomā 2008.–2013. gadam⁽¹⁾.

Komisija arī finansēs narkotiku apkarošanas projektus saistībā ar īpašo programmu „Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju” kā daļu no vispārējās programmas „Pamattiesības un tiesiskums” 2007.–2013. gadam⁽²⁾.

Sabiedrības veselības programma 2008.–2013. gadam sekmē veselību ar darbībām par veselību noteicošiem faktoriem, piemēram, narkotikas. „Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju” programmas galvenais mērķis ir nodrošināt labāku informāciju par narkotiku lietošanas novēršanu un ar narkotikām saistītiem riskiem, kā arī atbalstīt ES narkotiku stratēģijas īstenošanu. Programmas darbību mērķgrupas ir visi tie, ko var ietekmēt narkotiku lietošanas sekas. Programma ir atvērta iestādēm un valsts vai privātām organizācijām, kuras darbojas informācijas jomā saistībā ar narkomāniju un narkotiku radītiem riskiem.

Vai Eiropas Komisija var informēt, vai tā paredzējusi ierosināt jebkādas jaunas programmas, lai veicinātu dažādu kultūru daudzveidību, kas pastāv Eiropā, un kāda būs šo programmu būtība?

Saskaņā ar EL līgumu (151. pants) ES kompetencē ir veicināt dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam.

Komisija patiešām aktīvi darbojas, lai veicinātu kultūru daudzveidību, un šo vērtību integrē daudzās darbībās un programmās.

Starpkultūru dialogs ir viens no Kultūras programmas (2007.–213. gads) mērķiem, kas nozīmē, ka šīs programmas atbalstītajiem projektiem ir stipra starpkultūru dimensija. Otri divi mērķi ir kultūras dalībnieku un mākslas un kultūras darbu mobilitāte.

Turklāt 2008. gads ir Eiropas Starpkultūru dialoga gads. Komisija ieplānojusi atbalstīt daudzus projektus, jo īpaši fokusētus uz starpkultūru dialoga attīstību. Šajā kontekstā plānotas arī vairākas citas darbības gada laikā, lai pievērstu uzmanību Eiropas kultūru daudzveidības bagātībai.

Turklāt saskaņā ar izmēģinājumshēmu mākslinieku mobilitātei, par kuru nobalsoja Parlaments, Komisija šajā gadā sāks priekšizpēti par visaptverošu shēmu, kas paredzēta, lai nodrošinātu visas Eiropas informācijas sistēmu par dažādiem mobilitātes aspektiem kultūras nozarē. Komisija arī publicēs uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kura mērķis būs mobilitāti atbalstošu tīkla struktūru finansēšana valsts līmenī, lai attīstītu paraugprakšu apmaiņas.

Visas šīs darbības sekmēs Komisijas starpposma pārdomas nolūkā sagatavot nākamās paaudzes programmas izglītības un kultūras jomā periodam pēc 2013. gada, kur kultūru daudzveidībai turpinās būt centrālā nozīme.

Plašsaziņas līdzekļi apgalvo, ka ES izstrādā tiesību aktus, kuros atļaus dzīvnieku nokaušanu bez apdullināšanas.

Vai Komisija var to apstiprināt? Ja tā, kādi ir iemesli šādu tiesību aktu izstrādei, kas ierosināja iniciatīvu un ar kādām iestādēm notika apspriedes par šo jautājumu? Vai šādi tiesību akti nepieļaus nopietnu nežēlību pret dzīvniekiem?

Pašreiz Direktīva 93/119/EK atļauj atkāpes no apdullināšanas reliģiskas nokaušanas gadījumos, kas notiek dzīvnieku kautuvēs. Tas atspoguļo protokolu par dzīvnieku aizsardzību un labklājību⁽¹⁾, kas pievienots ES līgumam un kurā pieprasīts ņemt vērā reliģiskus rituālus, vienlaikus respektējot labklājības prasības attiecībā uz dzīvniekiem. Papildus iepriekš minētajam reliģiju brīvība ir paredzēta Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (10. pants).

Tā kā tiesības uz reliģiju brīvību, arī brīvību izrādīt savu reliģisko pārliecību pielūdzot, mācot, praktizējot vai ievērojot to attiecīgi, ir ES pilsoņiem pienākošo pamattiesību daļa, Komisijai nav nekādu plānu apsvērt šo tiesību ierobežošanu, pārskatot direktīvu. Vienlaikus Komisijai nav arī plānu paplašināt šo atkāpi par dzīvnieku apdullināšanu pirms nokaušanas.

Attiecībā uz jauna ES likumdošanas priekšlikuma izstrādi par dzīvnieku aizsardzību nokaušanas vai nogalināšanas laikā, Komisija apstiprina, ka 2006. gadā tā sāka Direktīvas 93/119/EK⁽²⁾ pārskatīšanu. Iespējamais jauno noteikumu saturs šajā jomā tiek plaši apspriests ar ieinteresētajām pusēm, un Komisija cer iesniegt priekšlikuma projektu līdz 2008. gada jūlijam.

Komisijas mērķis būs dzīvnieku labklājības pasākumu izstrāde, lai nodrošinātu, ka neatkarīgi no nokaušanas veida dzīvniekus nepakļaus nevajadzīgām sāpēm un ciešanām.

Jo īpaši apsvērs jaunus un nostiprinātus pasākumus, lai sekmētu kaušanā nodarbinātā personāla apmācībai, kā arī lai uzlabotu dzīvnieku iesprostošanas aprīkojuma dizainu.

Starp 27 dalībvalstīm ir ievērojamas atšķirības starp izmaksām par ārsta apmeklējumiem. Jo īpaši tas attiecas uz zobārsta apmeklējumiem – AK zoba labošanas izmaksas ir 156 eiro, savukārt Ungārijā tas pats pakalpojums izmaksā 8 eiro. Paradoksāli, ka jo vairāk dalībvalsts iztērē veselības sistēmas subsidēšanai, jo augstākas ir galīgās šo pakalpojumu izmaksas sabiedrībai. Komisija nesen paziņoja, ka publicēs norādes par šo tēmu, ierosinot priekšlikumus dalībvalstu robežu atvēršanai, lai visu 27 dalībvalstu pilsoņi var gūt labumu no zemākām ārstēšanās izmaksām, kuras, iespējams, pieejamas kaimiņos esošajā dalībvalstī.

Vai Komisija var pasacīt, kādi praktiski priekšlikumi izstrādāti saistībā ar šo projektu un kādas ir iespējamās sekas dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmām? Vai Komisija ir izpētījusi kopējās izmaksas (ceļš uz kaimiņos esošu dalībvalsti un aprūpes cenas) pilsoņiem, kuri vēlas apmeklēt ārstu, izmantojot „medicīnisko tūrismu”?

Veselības aprūpes organizēšana pirmām kārtām ir katras dalībvalsts atbildība. Tomēr dalībvalstis var gūt labumu no sadarbības un kritēriju izstrādes ES līmenī.

Komisija pašlaik sagatavo iniciatīvu saistībā ar pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē. Tiklīdz kā Komisija būs pabeigusi šo iniciatīvu, tā to detalizēti aprakstīs paredzēto ietekmi uz visām ieinteresētajām pusēm.

Komisija ir aprēķinājusi, ka pārrobežu veselības aprūpe veido apmēram 1 % no kopējiem izdevumiem sabiedrības veselības jomā. Paredzams, ka pārrobežu veselības aprūpes izmaksas uz valstu veselības aprūpes sistēmām atstās mazu ietekmi.

Uzņēmums, kurš izbūvēs cauruļvadu Baltijas jūrā, plāno izsūknēt miljardiem litru piesārņota ūdens no Gotska Sandön, kas ir viens no labākajiem Zviedrijas dabas rezervātiem. Šī ūdens attīrīšanai uzņēmums paredzējis izmantot ķīmisko vielu glutāraldehīdu, kurš klasificēts kā R 50, t.i. ļoti toksisks ūdens organismiem. Pastāv risks, ka tas ietekmes lielas Baltijas jūras daļas. Zviedrijas Ķīmisko vielu aģentūra, kas šādos gadījumos parasti ir atbildīgā struktūra, atteicās ļaut šīs vielas izmantošanu parastos apstākļos.

Tomēr jautājumu galīgi izlems valdība. Vai Zviedrijas valdībai ir pienākums apzināt citu pie Baltijas jūras esošo valstu viedokļus? Vai šādas atļaujas izsniegšanas būtu saskaņā ar ES tiesību aktiem un , ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?

Komisija ir informēta par Baltijas jūras cauruļvada projektu, kas zināms kā „Nord Stream” projekts. Patiešām šis projekts ir iekļauts Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1364/2006/EK (2006. gada 6. septembris)⁽¹⁾ prioritāro projektu sarakstā kā „Ziemeļeiropas gāzes cauruļvads”. Lēmuma 13. pants paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējumu rezultātus, ja šāds novērtējums vajadzīgs saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem, ņem vērā saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem pirms lēmuma pieņemšanas par projekta īstenošanu.

Pašlaik veic ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Espoo konvenciju (Konvencija par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā), kura pabeigšanu sagaida vēlāk 2008. gadā. Līdzīgi ar vidi saistīti jautājumi jārisina attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm saistībā ar iepriekš minēto. Jāatzīmē, ka šī procesa būtiska daļa ir apspriedes ar citām valstīm, kas ir Espoo konvencijas līgumslēdzējas puses.

Attiecībā uz šo konkrēto jautājumu, tiek saprasts, ka glutāraldehīdu izmantos naftas un gāzes cauruļvada spiediena pārbaudēs kā biocīdu, lai novērstu koroziju veicinošu baktēriju veidošanos. Šī glutāraldehīda izmantošana būtu Direktīvas 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū⁽²⁾ darbības jomā un ietilptu 12. produktu klasē (t.i. slaimicīdi), kas ietver produktus, kurus izmanto, lai novērstu vai kontrolētu gļotu veidošanos uz rūpnieciskos procesos izmantotiem materiāliem, aprīkojumu un struktūrām.

Glutāraldehīdu 12. produktu klasei jānovērtē saskaņā ar 10 gadu pārskata programmu, ko izveido ar Direktīvu 98/8/EK, par tādu vielu novērtēšanu, kuras izmanto biocīdos produktos, kas jau bija palaisti tirgū direktīvas spēkā stāšanās laikā. Kamēr nav pabeigts vielas novērtējums, biocīdi produkti, kas satur glutāraldehīdu un ko izmanto 12. produktu klasē, var palikt tirgū un dalībvalstis var turpināt piemērot valstu noteikumus attiecībā uz biocīdiem produktiem savos tirgos.

Ūdens pamatdirektīvas 2000/60/EK⁽³⁾ mērķis ir aizsargāt gan iekšzemes, gan krasta ūdeņus no piesārņojuma. Viens no tās mērķiem ir novērst ūdens objektu ekoloģiskā statusa pasliktināšanos. Izsniedzot atļauju jebkādai darbībai, kas līdzīga iepriekš aprakstītajai, dalībvalstīm jānodrošina, ka Ūdens pamatdirektīvas mērķi tiek ņemti vērā un ka tiek novērsta statusa pasliktināšanās.

Attiecībā uz dabas aizsardzību jautājumā minētā teritorija, šķiet, saistīta ar Kopienas nozīmes teritoriju (KNT) (Natura 2000 teritorija) – Gotska Sandön-Salvorev. Šī teritorija atrodas Gotlandes salas ziemeļaustrumu malā, un KNT statuss tai piešķirts galvenokārt zemūdens smilšu sēkļu aizsardzībai. Kopējā teritorija 60 500 hektāri. Teritorija ir arī saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu⁽⁴⁾ aizsargājamo pelēko roņu pārošanās teritorija. Noteikumi KNT aizsardzībai saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu ir noteikti šīs direktīvas 6. pantā. Šī aizsardzība cita starpā paredz, ka projektu ietekme, kas visticamāk ievērojami ietekmēs Natura 2000 teritoriju, ir pienācīgi jānovērtē un ka šādiem projektiem var piešķirt atļauju tikai saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem. Ja godājamā deputāta minētais cauruļvada projekts visticamāk būtiski ietekmēs iepriekš minēto Natura 2000 teritoriju, Zviedrijas iestāžu pienākums ir nodrošināt, ka tiek ņemti šeit aprakstītie noteikumi. Tas nozīmē, ka iestādēm jānodrošina, ka pirms atļaujas izsniegšanas projektam veic projekta ietekmes uz aizsargātām dabas vērtībām novērtējums.

Saskaņā ar jaunās demokrātiskās valdības rīkojumu Pirejas un Saloniku ostas pārvaldes „izlēma”, darot to nepieņemamā un patvaļīgā veidā, paziņot, ka konteineru termināļu (SEMPO) darbība šajās ostās tiks pārcelta saistībā ar pievienošanos monopola konglomerātiem, pamatojoties uz netaisnīgiem līgumiem; tajā pašā laikā satrakojusies policija ar ķīmiskām vielām uzbruka streikojošiem ostu darbiniekiem. Ostu darbību pārcelšana uz monopoliem negatīvi ietekmēs eksportu un importu, kā arī nozīmēs nelabvēlīgas sekas strādniekiem. Šo politiku neatbalsta ostu strādnieki dalībvalstīs, organizējot masu streikus un demonstrācijas.

Vai Komisija nosoda valdības lēmumu un rīkojumu nosūtīt policijas spēkus, lai tie uzbruktu streikotājiem? Vai tā turpinās publicēt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, zinot, ka tie saņems ievērojamu pretestību no ostu strādnieku puses?

Līguma par Eiropas Savienību 33. pants paredz, ka dalībvalstis ir atbildīgas par likuma un kartības saglabāšanu valstī. Tādēļ Komisija nevar izskatīt minētos pamattiesību pārkāpumus, kuriem nav nekādas saistības ar Kopienas tiesību aktiem.

Ja šajā gadījumā, iespējams, pārkāptas pamattiesības, iespējamiem cietušajiem jāmeklē risinājums valsts līmenī pie kompetentajām iestādēm, arī policijas pārvaldē un valstu tiesās. Turklāt visi, kas uzskata, ka kāda no viņa vai viņas pamattiesībām ir pārkāpta, var iesniegt sūdzību Eiropas Padomes Eiropas Cilvēktiesību tiesā saskaņā ar konvencijā noteiktajiem nosacījumiem (Eiropas Padome, 6075, Strasbūra-Cedex, Francija⁽¹⁾).

Kā jau Komisija zina, daudziem aviopasažieri, ceļojot no trešām valstīm un caurbraucot ES/EEZ lidostām, ir konfiscēti dzērieni, kas iegādāti ar atbrīvojumu no muitas nodokļa. Vai Komisija uzskata, ka tās 2007. gada 31. jūlijā pieņemtā Regula (EK) Nr. 915/2007⁽¹⁾, lai risinātu šo problēmu, tiek īstenota pietiekamā mērā un ātrumā?

Komisijas Regulas (EK) 1546/2006⁽²⁾ mērķis ir risināt civilās aviācijas risku, ko tai rada pašu pagatavotas šķidrās sprāgstvielas. Tādējādi ar šo regulu aizliedz aviopasažieriem, kuri izlido no Kopienas lidostām rokas bagāžā ņemt līdzi šķidrumus atsevišķos daudzumos, kas pārsniedz 100 ml.

Tomēr lidostas veikalos un gaisa kuģos pārdotajiem šķidrumiem ir piemērots atbrīvojums, ja panākta atbilstība noteiktiem drošības nosacījumiem, tai skaitā „noplombētu” maisiņu sistēma.

Ņemot vērā, ka Kopienas tiesību akti nav piemērojami trešām valstīm, nevar tikt pieņemts, ka trešo valstu lidostas vai ārpuskopienas valstu aviosabiedrības piemēro drošības prasības, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā piemērotajām prasībām. Tādēļ šādām lidostām un aviosabiedrībām nevar automātiski piemērot šo atbrīvojumu.

Tomēr Komisija Regulā (EK) 915/2007⁽³⁾ ir izstrādājusi veidus, kā nodrošināt līdzvērtību starp drošības pasākumiem, ko piemēro trešo valstu lidostās pārdotajiem šķidrumiem, un tādos gadījumos var piešķirt šo atbrīvojumu.

Šī iespēja ir pieejama visām trešo valstu lidostām, un tādejādi Komisija ir jau saņēmusi pieteikumus no vairākām trešām valstīm.

Līdz šim brīdim viena valsts – Singapūra – ir panākusi atbilstību Komisijas drošības noteikumu līdzvērtības prasībām tās lidostās ar Eiropas Savienībā piemērojamiem noteikumiem saskaņā ar Regulu (EK) 915/2007. Tādējādi tur iegādātos šķidrumus var atbrīvot no konfiskācijas drošības pārbaudes punktos Kopienas lidostās, ja šķidrums atrodas noplombētā maisiņā un ja pieejams pietiekams pierādījums, ka produkts iegādāts Singapūras gaisa teritorijā ne agrāk kā pirms trīsdesmit sešām stundām.

Līdzvērtības nosacījuma piešķiršanu drošības noteikumiem trešo valstu lidostām arī lielā mēra nosaka pati trešā valsts ar vēlēšanos pieteikties šim procesam. Lai piešķirtu līdzvērtības nosacījumu, valstīm jāparāda, ka to drošības standarti ir līdzvērtīgi, kas ietver valsts tiesību aktu un citas atbilstīgas informācijas analīzi. Turklāt tās piemēro Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas ieteiktās drošības pārbaudes pamatnostādnes šķidrumu, gēlu un aerosolu pārbaudīšanai, ka arī noplombētu maisiņu izmantošanai šķidrumiem, ko pārdod lidostās. Pēc šādas informācijas analīzes Komisija var papildi veikt arī pārbaudi.

Lai daudzas trešās valstis ir izrādījušas ieinteresētību par savu lidostu pievienošanu lidostu sarakstam, kam piemēro atbrīvojumu, tikai dažas ir nodrošinājušas iepriekš minēto informāciju, lai pamatotu šādu atbrīvojumu vai, kā tas ir dažos gadījumos, nav ieviesušas noplombēto maisiņu izmantošanu lidostas veikalos.

Vai Komisija var paskaidrot, ko tieši nozīmē frāze „iedibinātās prakses”, kā arī kāds ir jebkāds grafiks vai īpaša situācija, kas var tikt piemērota saistībā ar teikumu „Dalībvalstis nepārkāpj šo direktīvu, ja tās saskaņā ar iedibināto praksi nolemj attiecīgajai ūdens izmantošanas darbībai nepiemērot 1. punkta otrā teikuma noteikumus, un šajā gadījumā attiecīgos 2. punkta noteikumus, ja tas nekavē šīs direktīvas mērķu sasniegšanu”⁽¹⁾?

Vai Komisija var apstiprināt, ka, ja iedibināta prakse ir tāda, ka noteiktas nozares, piemēram, skolas, sabiedriskas vietas vai citi lietotāji nav veikuši maksājumus par ūdeni, tie ietilpst 9. panta 4. punkta darbības jomā un tādēļ 1. punkta otrā teikuma noteikumu un attiecīgie 2. punkta noteikumi šai ūdens izmantošanai nav obligāti jāpiemēro šiem lietotājiem?

Ja tas tā nav, vai Komisija, lūdzu, var paskaidrot, kādēļ nē, kā arī izklāstīt attiecīgos šajā nozarē piemērojamos tiesību aktus?

Ūdens pamatdirektīva⁽²⁾ ļauj konkrētām ūdens izmantošanas darbībām nepiemērot maksu par ūdeni tikai „iedibinātu prakšu” gadījumos, t.i. prakšu, kuras valstu tiesību aktos jau bija paredzētas direktīvas pieņemšanas laikā (2000. gads). Tādēļ tā nepieļauj jaunus izņēmumus konkrētām ūdens izmantošanas darbībām. Saskaņā ar Īrijas iestādēm tikai mājsaimniecībām nepiemēroja maksu par ūdens izmantošanu laikā, kad pieņēma direktīvu.

Ir svarīgi norādīt, ka pastāv arī citi nosacījumi, kuri jāpiemēro iespējamām atkāpēm saskaņā ar 9. panta 4. punktu. Dalībvalstīm jānodrošina, ka šādas atkāpes nekavē direktīvas mērķu sasniegšanu, un tām jāziņo par iemesliem, kādēļ netiek pilnībā piemērots princips par izmaksu atgūšanu upju baseinu pārvaldības plānos.

Pienācīga ūdens cenu politika ir viens no vissvarīgākajiem instrumentiem, ar kuru nodrošināt stimulus efektīvi izmantot ūdens resursus. Tādējādi ūdens pamatdirektīvā paredzētās ūdens cenu politikas galvenais nolūks nav palielināt ieņēmumus, bet nosūtīt ar cenu saistītu signālu, kas ir kā stimuls neizšķiest izsmeļamus resursus, kuru piegādei nepieciešama dārga infrastruktūra un kas var būt nepieciešami, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un aizsargātu tādus svarīgus resursus kā zivis.

Maksas piemērošana par ūdeni saskaņā ar skaitītājiem, kā to dara ar elektroenerģiju vai citām enerģijām, pilnībā atbilst ES ūdens politikai. Tādēļ Īrijas valdības pieeja, piemērojot maksu par ūdeni, ir saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu. Tomēr, ja mehānismu, ar kuriem finansēt skolas, ir pilnībā Īrijas iestāžu ziņā, direktīva nenosaka nekādu šķērsli finansēšanas pasākumiem, kuri ļauj Īrijas skolām nodrošināt būtiskākās kārtējās izmaksas, arī par ūdeni. Tādēļ nav nekādu iebildumu pret vienreizējām dotācijām (vispārēja summa) vai galvasnaudas dotācijām (uz katru skolēnu). Šāda ūdens maksas piemērošanas kombinācija un fiksēts pabalsts ļautu skolām segt parastās skaitītāju uzņemtās izmaksas, vienlaikus tam nodrošinot stimulu taupīt ūdeni.

Saistībā ar nesen parakstīto South Stream nolīgumu starp Bulgāriju un Krievijas Federāciju (ar kuru saskaņā Krievijas uzņēmums Atomstroyexport veiks Belenes atomelektrostacijas (AES) celtniecību par 4 miljardiem un kas ir pirmais šāda veida ES noslēgtais līgums) prezidents Putin neatturējās, lai preses relīzē atklātu politisko cenu, ko Krievija piemēro šim nolīgumam: „Vissvarīgākais mums ir, lai Bulgārija neizstrādā aizsardzības politiku, kura atkarīga no citu valstu drošības interesēm. Bulgārijas jaunajām saistībām kā NATO sabiedrotajai nav jākļūst par šķērsli tās attiecību ar Krieviju izvēršanā”. Enerģētikas komisāra Andra Piebalga atbilde (izmantojot viņa pārstāvi Ferran Tarradellas) uz Krievijas Federācijas centieniem kļūt par (Džeimstaunas fonda analītiķa Vladimir Socor vārdiem) „energoresursu piegādes sistēmas politisko pārvaldnieku Eiropā” nenorāda uz to, kādu ietekmi no nolīguma sagaida Komisija.

Paturot prātā ievērojamās sekas Eiropas enerģētikas politikas jomām un reģionālo ģeostratēģisko ietekmi, kā Komisija grozīt savu nostāju un, ja tiek plānoti pielāgojumi, no kādiem pamatprincipiem Komisija nav gatava attiekties?

Godājamā deputāta jautājums uzsver Eiropas Savienības jautājumu, vienbalsīgi runājot par ārējiem enerģētikas jautājumiem. Komisija strādā pie visiem ārējās enerģētikas politikas aspektiem, kas pašlaik ir tās kompetencē un virzās uz saskaņotu pieeju, nosakot iespējamos instrumentus šajā saistībā, ko tā šogad paredzējusi izstrādāt sīkāk. ES vidējā laika posma enerģijas piegādes drošība, kā arī enerģijas piegādi ietekmējošā starptautiskā ģeopolitiskā situācija ir visu dalībvalstu kopēju rūpju iemesls un tam nepieciešama kopēja Eiropas piegādes drošības koncepcijas noteikšana, paturot prātā šādus aspektus.

Pirmkārt, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir tiesības noteikt savu izvēli starp dažādiem enerģijas avotiem un vispārējo savas enerģijas piegādes struktūru. Tomēr pieaugošās ES enerģiju bilances nozīmes un vajadzības pieņemt saskaņotāku un fokusētāku ES pieeju ārējās enerģijas drošībai kontekstā 2007. gada marta Eiropadome atzina, ka ir svarīgi izstrādāt kopēju ārējās politikas pieeju, lai atbalstītu enerģētikas politikas mērķus.

Otrkārt, lieliem infrastruktūru projektiem ir svarīgi nodrošināt konkrētas debates ES par kopējām interesēm, lai noteiktu kopējas prioritātes un sekmētu lielāku saskaņotību starp dalībvalstu politikas virzieniem. Tas jau notiek saistībā ar Eiropas energoapgādes tīkla (TEN-E) programmu, kas paredz Eiropas prioritāro projektu noteikšanu. Šādām debatēm jāveicina labāka izpratne par visu South Stream ietekmi uz ES interesēm un piegādes drošību.

Treškārt, ir svarīgi, ka dalībvalstis laikus apmainās ar informāciju ar Komisiju un viena ar otru par šādiem divpusējiem projektiem, kuri atstāj sekas uz ES enerģijas piegādes drošību.

2006. gada 6. septembrī Eiropas Kopienu Tiesa pasludināja spriedumu lietā C-88/03, kas ir tā saucamā Azores lieta. Savā spriedumā tiesa atsaucas uz atsauces punktu, kas jāņem vērā, nosakot, vai atbalsts ir nelikumīgs, un tā paziņo, ka šim atskaites punktam nav obligāti jāsakrīt ar attiecīgās dalībvalsts robežām. Neskatoties uz šo juridisko precedentu, Komisija savos lēmumos uzstāj, ka dalībvalsts jāuzskata par šādu atsauces punktu, neņemot vērā reģionu specifiskās iezīmes un to fiskālās autonomijas.

Vai Komisija var apstiprināt, ka, pēc tās domām, nevienam reģionam nevar būt pašam sava atsauces punkta? Ja tā, vai Komisija apzinās, ka šāda attieksme sekmē centienus iegūt neatkarību?

Spriedumā, uz kuru atsaucas godājamais deputāts, Eiropas Kopienu Tiesa norāda uz īpašiem apstākļiem, ar kuriem saskaņā gadījums, kad reģionālā valdība izmanto autonomu nodokļu kompetenci, nav valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

Kopš Azores sprieduma Komisija nav pieņēmusi nekādus lēmumus par reģionālās selektivitātes jautājumiem. Komisija, protams, piemēros EKT interpretāciju par 87. pantu.

Komisija vēlas vērst godājamā deputāta uzmanību uz to, ka Komisijas pienākums ir nodrošināt pareizu valsts atbalsta noteikumu piemērošanu. Šajā saistībā Komisijai, ņemot vērā tiesu praksi, ir jāpārbauda, ka fiskālo autonomiju izmantošana, ko veic reģionālās iestādes, atbilsts EKT noteiktiem kritērijiem un to neizmanto, lai apietu pienācīgu valsts atbalsta noteikumu piemērošanu.

Smaku negatīvā ietekme uz vidi un cilvēkiem ir problēma, par kuru ES pilsoņi runā aizvien biežāk. Dažas ES valstis, piemēram, Nīderlande, Beļģija un Vācija, ir izmēģinājušas dažādus tiesību aktus, lai samazinātu smaku radītās problēmas. Tomēr citas valstis tādus pasākumus nav veikušas, vainojot pienācīgu iespēju trūkumu Kopienas līmenī.

Vai Komisija paredzējusi veikt pasākumus, lai reglamentētu kvalitātes standartus atmosfērā nonākošām smakām Eiropas Savienībā, vai izmantot citus tiesiskus līdzekļus, lai risinātu smaku radītās problēmas? Ja tā, kas ir paveikts saistībā ar šiem noteikumiem un kad tos ieviesīs?

Atmosfērā nonākošas smakas nereglamentē Kopienas līmenī, un Komisija nav paredzējusi ierosināt kvalitātes standartu ieviešanu šajā jomā. Tādēļ smaku problēmu risināšanas pasākumi ietilpst dalībvalstu kompetencē. Tomēr ar smakām saistītas problēmas rada noteiktu rūpniecības iekārtu darbība, un šīs problēmas ietilpst Padomes Direktīvas 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (PINK)⁽¹⁾ darbības jomā. Direktīvas darbības jomās esošās rūpnieciskās darbības, cita starpā, ietver ķimikāliju rūpniecisku ražošanu, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtas gadījumā, ja tās ir saistītas ar direktīvā iekļautajām darbībām.

Saskaņā ar PINK direktīvu kompetentajām iestādēm katrai iekārtai ir jāizdod atļauja, ietverot emisiju robežvērtības vai ekvivalenti parametri un tehniskie pasākumi, ņemot vērā labākās pieejamās metodes un attiecīgās iekārtas tehniskos parametrus, tās atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus.

Visa PINK iekārtu ietekme uz vidi jākontrolē izdotajās atļaujās, piemēram, emisijas atmosfērā, Ūdenī, atkritumu veidošanās, energoefektivitāte un augsnes aizsardzība. Jāpiemēro arī atbilstīgi pasākumi, lai risinātu to smaku problēmu, kuras rada noteiktu iekārtu darbība un, piemēram, „Atsauces dokuments par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem kopējā notekūdeņu un dūmgāzes attīrīšanā”/„Pārvaldības sistēmas ķīmisko vielu nozarē” nosaka labākās pieejamās metodes smaku emisiju samazināšanā.

Smakas, ko rada atkritumu apsaimniekošana, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/12/EK (2006. gada 5. aprīlis) 4. pants, kurā noteikts, ka dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, neapdraudot cilvēka veselību un neizmantojot metodes vai darbības, kas varētu radīt kaitējumu videi un, jo īpaši neradot traucējumus, cita starpā smakas⁽²⁾. Turklāt Padomes Direktīvas 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem I pielikumā⁽³⁾ minēts, ka veic pasākumus, lai mazinātu poligona radītos traucējumus un apdraudējumu, ko izraisa smaku izplūde.

Komisija ir vairākkārt paziņojusi par jaunu informātikas sistēmu ar nosaukumu Symmetry, kas paredzēta pašreizējās Appfin sistēmas aizstāšanai. Neskatoties uz to, ka tajā iegulda jau septiņus gadus, tās stāšanās spēkā jau atkal pārcelta uz vēlāku laiku.

Rodas daudz jautājumu. Cik daudz ir jau iztērēts? Kādas būs Symmetry gada kārtējās izmaksas salīdzinājumā ar Appfin? Kas ir līgumslēdzēji un kā tos izvēlējās? Kādēļ līgumslēdzēji neievēro termiņus?

Vai Komisija piekrīt, ka ir jāveic padziļināta ārējā revīzija, atkāroti jāizpēta budžeta un cilvēkresursu izmaksas, piemērojot pareizu izmaksu un ieguvumu analīzi, un jānovērtē jebkādi iespējami trūkumi pārvaldībā?

Symmetry ir integrēta pārvaldības sistēma, kas izstrādāta, lai nodrošinātu Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (EACEA) programmu, darbību un projektu pilna cikla pārvaldību, ne tikai vienkārša lokālā finanšu sistēma, kas paredzēta Appfin aizstāšanai.

Symmetry finanšu un līgumu noslēgšanas pamatmodulis tiek izmēģināts kopš 2007. gada septembra. Tiek izmantota sākotnēja 41 izmēģinājumprojekta grupa no 4 darbībām, kas sadalīta starp Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātu un EACEA, lai pārbaudītu sistēmu (100 % ieguldījumu un 75 % avansa maksājumu ticis veiksmīgi izpildīts; pārējie avansa maksājumi nevarēja tikt veikti budžeta problēmu dēļ). Šos rezultātus uzskata par veiksmīgiem, un tie novedīs pie pakāpeniskas palielināšanās līdz pilnīgai ražošanas spējai 2008. gada laikā.

Galvenais līgumslēdzējs sistēmas piegādei ir Intrasoft International; savukārt otrajā atlases posmā, kas atbilst 5 % tirgus, kā kvalitātes nodrošināšanas līgumslēdzējs tika izvēlēts Siemens Business Services. Līgumslēdzējus atlasīja, izmantojot atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumu⁽¹⁾, un pirmos konkrēto līgumus sistēmas izstrādei parakstīja 2001. gada decembrī.

Līdz šim brīdim ir veikts maksājums par 7 485 982 eiro, lai segtu visus izstrādes aspektus, arī kvalitātes nodrošināšanu, pieņemšanas pārbaudes, lietotāju palīdzības dienestu un apmācības pakalpojumus. 2007. gada veikts maksājums 903 216 eiro apjomā, lai izstrādātu augstas produktivitātes servera platformu Komisijas datu centrā Luksemburgā četru gadu periodam.

Sistēma prasījusi vairāk laika tās mērķu sasniegšanai, jo bija vajadzīgs pielāgoties ievērojamām izmaiņā finanšu un organizatoriskajā vidē; jo īpaši jaunu finanšu regulu ieviešana 2003. un 2006. gadā, EACEA izveidošana un uzkrājumu grāmatvedības ieviešana 2005. gada janvārī.

Salīdzinot Symmetry un Appfin, jāsaka, ka Appfin ir lokālā finanšu sistēma ar ierobežotu saskarni ar centrālo ABAC sistēmu, kā arī ierobežotu funkciju kopumu. Symmetry piedāvā plašāku funkciju loku, arī priekšlikumu iesniegšanu tiešsaistē, priekšlikumu atlase, projektu līgumu slēgšana, turpmākie pasākumi, slēgšana un ziņojumu sniegšana. Tādēļ ir grūti salīdzināt kārtējās izmaksas, tomēr, kad (2008. gada beigās) noslēgs galveno izstrādes posmu, Symmetry finanšu apakšsistēmu kārtējām izmaksām jābūt zemākām par novecojošās Appfin izmaksām.

Iekšējās revīzijas dienests (IRD) 2008.–2009. gadā ir plānojis Symmetry lietojumprogrammas informācijas tehnoloģiju revīziju tiklīdz tā darbosies plašā apmērā.

Daži tādi lieli Eiropas uzņēmumi kā Total un Shell turpina dedzināt gāzi Nigērijā saistībā ar savu naftas ieguves operācijām, kas ārkārtīgi kaitē videi un arī tuvumā dzīvojošo cilvēku veselībai. Gāze ir blakusprodukts naftai, ko iegūst Nigērijā un kas nodrošina 95 % no valsts ieņēmumiem. Gāzes apjomi, ko sadedzina Nigērijā, ir līdzvērtīgi Lielbritānijas kopējā patēriņa ceturtdaļai. Saskaņā ar Pasaules Banku katru dienu izšķiež 40 miljardus dolāru, sadedzinot dabasgāzi, un šī prakse rada 400 miljonus tonnu oglekļa dioksīda emisiju atmosfērā gadā. Saskaņā ar Pasaules Banku uzņēmumiem būtu labāk šī gāze jāsavāc un jāpārdod šķidrinātā veidā. Tomēr tam būtu nepieciešami ieguldījumi.

2007. gada oktobrī Nigērijas valdība paziņoja, ka no 2008. gada 1. janvāra gāzes dedzināšana tiks aizliegta. Tomēr janvāra sākumā tā izlēma atlikt termiņu līdz 2008. gada beigām. Atlikto termiņu pieņēma starptautisko dalībnieku spiediena dēļ. Eiropas valstīs gāzes dedzināšana saistībā ar naftas ieguvi ir aizliegta. Vai Komisija izdarīs spiedienu uz uzņēmumiem, lai apturētu šīs kaitīgās prakses, vai tā tiem piemēros sodus, ja Nigērijas iestādes nesoda uzņēmumus par to darbībām?

Kaitīgās gāzes dedzināšanas prakses Nigēras deltā atstāj lielu ietekmi uz vietējo vidi, Nigērijas ekonomiku un arī ārkārtīgi lielā mērā veicina globālās klimata pārmaiņas. Komisijas uzskats, ka ir būtiski rīkoties, lai mazinātu gāzes dedzināšanas darbības, ir atgādināts „Āfrikas un ES stratēģiskajās partnerattiecībās” (5. prioritārā rīcība „Partnerattiecības enerģijas jomā”) ko pieņēma Lisabonā ES un Āfrikas sammita laikā 2007. gada decembrī. Nigēras delta ir tā vieta uz zemes, kur notiek visplašākās dedzināšanas darbības. Šī prakse, ko sāka apmēram pirms 40 gadiem, ir tikai nedaudz samazināta, starptautiskiem naftas uzņēmumiem veicot lielus ieguldījumus, lai dabasgāzi pārvērstu šķidrumā. Nigērija, kas līdz šim bija svarīgs naftas piegādātājs, tagad kļūst arī par lielu gāzes piegādātāju. Tās rezerves ir septītās lielākās dabīgās gāzes rezerves. 2006. gadā Nigērija eksportēja 83 % no saražotās sašķidrinātās dabasgāzes (SDG), kas atbilst tikai apmēram 60 % kopējam apjomam iegūtās gāzes. Pārējie 40 % tika sadedzināti, kas ir galvenokārt gāze no naftas urbumiem, kuriem trūkst infrastruktūra, lai savāktu un ražotu dabasgāzi. Nesen veikti aprēķini norāda, ka katru gadu tiek sadedzināti apmēram 24 miljardi m3 ar naftas ieguvi saistītas gāzes. Valdība plāno palielināt ieņēmumus no gāzes eksporta līdz 50 % no naftas ieņēmumiem līdz 2010. gadam, kam nepieciešami ieguldījumi 10–12 miljardu eiro apmērā, lai uzceltu milzīgu infrastruktūru, ietverot vairāk gāzes sašķidrināšanas iekārtu un gāzes cauruļvadu. Viens no projektiem, kas pašlaik tiek apsvērts, ir Sahāras gāzes cauruļvads, kurš šķērsos Sahāras tuksnesi un nākotnē nodrošinās papildu iespējas gāzes eksportam, kā arī varētu nodrošināt gāzes piegādi tieši Eiropai caur Nigēru un Alžīriju.

Šādā saistībā patiesi bija liela vilšanās uzzināt, ka valdības noteiktais termiņš gāzes dedzināšanas pārtraukšanai ir atlikts līdz 2008. gada beigām. Lai gan ceram, ka jauno termiņu vairs nepārcels, atzīmējam, ka gāzes dedzināšanas pārtraukšana, šķiet, kļuvusi par Nigērijas valdības prioritāti. Lielākās ieinteresētās puses nesen sanāca kopā, lai izstrādātu plānu dedzināšanas pārtraukšanai reāli iespējamā termiņā. Vairāku ministriju un nozares uzņēmumu pārstāvji vienojās par Dedzināšanas samazināšanas komitejas izveidi, par kuras priekšsēdētāju iecēla valsts gāzes ministru un kuras darbu, visticamāk, sekmēs Pasaules Bankas Globālā partnerība par gāzes sadedzināšanas samazināšanu (GGFR), ko atbalsta un veicina arī Komisija.

Komisijas rīcībā ir divas iespējas, kā risināt gāzes dedzināšanas problēmas: i) ES un Nigērijas politiskais dialogs saskaņā ar Kotonū Partnerattiecību nolīguma 8. pantu; un ii) attīstības sadarbības plānošana saskaņā ar Desmito EAF.

Attiecībā uz iespējamo iejaukšanos Nigērijā strādājošo ES naftas uzņēmumu darbā, piemērojot spiedienu vai darbības, Komisijai nav tiesisku pilnvaru piemērot sankcijas. Tomēr saistībā ar tās politiku sekmēt uzņēmumu sociālo atbildību (USA) Komisija neatbalsta USA rīcības kodeksus, ko pēc izvēles ievēro šie uzņēmumi ES un ārpus tās. Piemēram, Komisija atbalsta un veicina tādus rīcības kodeksus kā ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīva, kas ir būtisks instruments, lai uzraudzītu minerālu ieguves nozares ieņēmumus. Komisija arī gatava sekmēt informētību, kā arī tādu starptautisko atskaites instrumentu un USA iniciatīvu īstenošanu kā Starptautiskās darba organizācijas SDO „Trīspusējā deklarācija par daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālajai politikai piemērojamajiem principiem”, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādnes par daudznacionāliem uzņēmumiem un ANO Globālo līgumu.

Saskaņā ar ziņoto plašsaziņas līdzekļos Marokas karalis Mohammed VI ir mudinājis Francijas prezidentu lobēt „priviliģētāku statusu” viņa valstij Eiropas Savienībā. Ievērojamā runā oficiālu pusdienu laikā viņš sacīja: „Eiropas Savienības politika attiecībā uz tās kaimiņvalstīm ir pastiprinājusi Marokas centienus pēc priviliģēta statusa, piešķirot Marokas attiecībām ar ES stratēģisko dimensiju, kas tām pienākas.”

Ārlietu komisāre Benita Ferrero-Waldner ir jau paziņojusi, ka Komisija apsver šo prasību. Komisārs Louis Michel ir iepriekš sacījis, ka arī Magribai būtu jāspēj kļūt par daļu no koncepcijas „Eiropa”.

Kāda ir šāda „priviliģēta statusa” būtība? Ņemot vērā pievienošanās sarunas ar musulmanisko Turciju, vai Komisija uzskata, ka arī Marokas pievienošanās ES ir iespējama pēc zināma laika?

Pēdējās ES un Marokas Asociācijas padomes laikā 2007. gada 23. jūlijā Eiropas Savienība paziņoja par tās gatavību apsvērt veidus un līdzekļus, kā stiprināt divpusējās attiecības ar Maroku saistībā ar Marokas pieprasījumu pēc priviliģēta statusa. Patiešām 2000. gadā Marokas karalis pieprasīja priviliģētu statusu, kas būtu „vairāk par asociāciju un mazāk par pievienošanos”. ES un Marokas Asociācijas padome ir izveidojusi ad-hoc darba grupu, lai noskaidrotu, kā stiprināt divpusējās attiecības. Šī darba grupa vēl nav sanākusi kopā. Darba grupai jāsniedz tās ziņojums nākamajā Asociācijas padomes sanāksmē. Visbeidzot Eiropas Kaimiņattiecību politikā iekļautajām valstīm nav dota pievienošanās perspektīva Eiropas Savienībai.

2007.–2013. gadā Lietuva piedalīsies pārrobežu sadarbības programmās starp Poliju-Lietuvu-Krievijas Federāciju un Lietuvu-Latviju-Baltkrieviju saskaņā ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu. Tiks izstrādāti vairāki projekti, lai sekmētu ekonomikas un sociālo attīstību pārrobežu reģionos, risinātu kopējas problēmas vides aizsardzības un sabiedrības veselības jomās, apkarotu un novērstu organizēto noziedzību, nodrošinātu drošu un efektīvu robežkontroli un atbalstītu vietējās un starkopienu iniciatīvas. Abas programmas nodrošina iespēju īstenoto stratēģiskus valsts nozīmes projektus.

Vai Komisija varētu norādīt uz stratēģisko projektu atlases procedūrām, novērtēšanas kritērijiem un sniegtās palīdzības apjomu? Kādi ir Komisijas ieteikumi attiecībā uz stratēģisko projektu sagatavošanu un īstenošanu (jo īpaši saistībā ar citās valstīs gūto pieredzi)?

Termins „stratēģiski projekti” nāk no struktūrfondu terminoloģijas un tādēļ to nevajadzētu jaukt ar terminu „liela mēroga projekti”, ko izmanto Kaimiņattiecību programmā. Saskaņā ar pārrobežu sadarbības programmu īstenošanas noteikumu 1. nodaļas 2. pantu „„liela mēroga projekti” nozīmē projektus, kas aptver tādu darbu, pasākumu vai pakalpojumu kopumu, kuri paredzēti nedalāmas konkrēta rakstura funkcijas izpildei ar skaidri noteiktiem kopīgu interešu mērķiem, lai veiktu pārrobežu ieguldījumus”.

Dalībvalstis, pēc vienošanās ar Komisiju, var kopēji noteikt liela mēroga pārrobežu ieguldījumu projektus, kurus neizvelēsies, izmantojot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

Gatavojot kopīgās darbības programmas dokumentu par katru atsevišķu pārrobežu sadarbības (PRS) programmu, dalībvalstis kopēji noteiks un izlems liela mēroga projektu skaitu, veidu un aptuveno finansējumu.

Neviens no šiem projektiem netiek konkrēti minēts programmas dokumentā un tādēļ ir Komisijas lēmuma daļa vai to vēlākā posmā izvēlas kopīgā uzraudzības komiteja, vienojoties ar Komisiju.

Liela mēroga projektiem būtu parasta „stratēģiska” valsts vai reģionāla nozīme visām programmas dalībvalstīm; piemēram, konkrēta tilta celtniecība vai robežkontroles infrastruktūra.

Katram liela mēroga projektam piemērotu piešķīruma līgumu starp saņēmēju (valsts, reģionāla vai vietēja iestāde) un attiecīgo kopīgo vadības iestādi. Pēc starptautiska konkursa sākšanas, īstenotu liela mēroga projektu.

Liela mēroga projektiem piešķirtajiem līdzekļiem saskaņā ar kaimiņattiecību pārrobežu programmu jābūt saprātīgiem apjomā, un tie šo programmu iezīmju dēļ nevar veidot lielāko daļu līdzekļu.

Mēs sagaidām, ka abas PRS programmas, kurās piedalās Lietuva – Polija-Lietuva-Krievijas Federācija un Lietuva-Latvija-Baltkrievija – iesniegs Komisijai 2008. gada jūnijā, lai lēmumu varētu pieņemt rudenī.

Klimata pārmaiņas saasina sausu reģionu paplašināšanās visos kontinentos, kas strauji sasilda un izmaina gan vietējo, gan reģionālo klimatu. Ainavas izžūšanu izraisa ne tikai straujā lietus ūdens notece, bet arī zemes uzlabošana un mežu izciršana. Lietus ūdens uzkrāšana ūdens konteineros, kas atrodas galvenokārt vietās, kur zeme ir izžuvusi cilvēka darbību dēļ, ir lēts, ātrs, efektīvs un bezproblēmu veids, kā risināt ekstremālus laika apstākļus.

Vai Komisija ir gatava jaunām ūdens iniciatīvām par ūdens izmantošanu, lai atjaunotu klimatu ar mērķi risināt klimata pārmaiņu problēmu, izmantojot alternatīvas pieejas?

Vai Komisija atbalstīti lietus ūdens uzkrāšanas programmu apdzīvotās vietās kā stratēģisku pasākumu klimata pārmaiņu problēmas risināšanā?

2007. gada jūlijā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu par ūdens trūkumu un sausumu. Šie jautājumi ir kļuvuši par milzīgām problēmām, un klimata pārmaiņas, kā tiek paredzēts, saasinās tos vēl vairāk, kā uzsvērts Komisijas Zaļajā grāmatā par adaptācija klimata pārmaiņām Eiropā⁽¹⁾.

Komisija nosaka politikas iespēju kopumu Eiropas, valstu un reģionālos līmeņos, lai risinātu un mazinātu ūdens trūkuma un sausuma radītās problēmas. Nosaucot tikai divus galvenos Komisijas veicinātos virzienus: 1) tuvojoties Ūdens pamatdirektīvas pilnīgai īstenošanai; 2) prioritātes piešķiršana ūdens taupīšanai un visām iespējām uzlabot ūdens efektivitāti.

Paziņojums ir pamatots uz ES ūdens taupības potenciāla novērtējumu. Dažos reģionos līdz pat 30 % no ēkās patērētā ūdens varētu tikt ietaupīts. Dažās pilsētās, publisko ūdens piegādes tīklu noplūde var pārsniegt 50 %. Tāpat ūdens noplūde ir reģistrēta apūdeņošanas tīklos. Tādēļ Eiropai ir milzīgs ūdens taupības potenciāls. Ūdens taupībai jākļūst par prioritāti, un tādēļ jāizpēta visas iespējas uzlabot ūdens efektivitāti.

Politikas veidošana jāpamato un skaidru ūdens hierarhiju. Papildu ūdens piegādes infrastruktūras kā iespēja jāapsver tikai tad, kad visas citas iespējas ir jau izmantotas, arī efektīva ūdens cenu politika.

Tādas alternatīvas iespējas kā lietus ūdens uzkrāšana aizvien vairāk tiek apsvērtas kā potenciālas iespējas Eiropā. Šo iespēju attīstības ir atkarīga no ES tiesību aktiem un tai jābūt saskaņā ar ūdens hierarhijas principu.

Papildus paziņojumam Komisija pašlaik sāk padziļinātu visu alternatīvo ūdens piegādes iespēju, arī lietus ūdens savākšanas, riska un ietekmes analīzi.

Komisija šī novērtējuma rezultātus iesniegs Paziņojuma izrietošajā ziņojumā par pasākumiem, ko pieņems 2008. gada beigās. Ar sākotnējiem rezultātiem iepazīstinās ieinteresēto pušu foruma sanāksmē, kura plānota 2008. gada septembrī Saragosā.

Attiecībā uz jaunattīstības valstīm, kuras ietekmē sausums, pārtuksnešošanās un augsnes degradācija Komisija aktīvi iesaistās ANO Konvencijas par pārtuksnešošanās apkarošanu īstenošanas atbalstīšanā. Programmas ar mērķi risināt šo problēmu, protams, ietver ilgtspējīgas ūdens pārvaldības shēmas. Komisija arī atbalsta īpašas programmas, kas saistītas ar ūdens pārvaldību un lietus ūdens savākšanu, kā arī izmanto daļu tās attīstības programmu. Visbeidzot ES ūdens iniciatīva ir arī priviliģēts instruments, lai virzītos uz Pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību mērķu un TAM sasniegšanu.

Trešā Eiropas Rīcības programma ceļu satiksmes drošībai (EK 2003) konkrēti aprakstīja galveno priekšlikumu, lai nodrošinātu pienācīgu vissvarīgāko drošības noteikumu piemērošanu ātruma ierobežojumu, braukšanas reibumā un drošības jostu izmantošanas jomās. Tas noveda pie paziņojuma par tiesību aktu piemērošanu ceļu satiksmes jomā (Eiropas Komisija, 2003. gads). Eiropas Komisija pasūtīja izmaksu un ieguvumu analīzi, pamatojoties uz priekšlikumiem, kas bija līdzīgi paziņojumam. Tajā izvērtēja, ka pastiprināta piemērošana novestu pie ikgadējiem samazinājumiem skaitļos – 14 000 nāves gadījumi uz ceļa un 680 000 ievainojumi uz ceļa ES (ICF Consulting, 2003. gads). Ieteikumā paziņoja, ka Eiropas Komisija līdz 2007. gada rudenim novērtēs, vai piemērošanas politika dalībvalstīs ir ievērojami uzlabota, un apsvērs ierosināt saistošākus tiesību aktus, piemēram, direktīvu.

Kādi ir novērtējuma rezultāti un kā Eiropas Komisija nodrošinās uzlabojumus ceļu satiksmes tiesību aktu piemērošanā dalībvalstīs, kā arī sadarbību starp dalībvalstīm pārrobežās?

Komisija patiesi ir veikusi novērtējumu par to, vai piemērošanas politika dalībvalstīs ir ievērojami uzlabojusies kopš tika pieņemts Komisijas ieteikums par tiesību aktu piemērošanu ceļu satiksmes jomā.

Diemžēl šī novērtējuma rezultāti nav pozitīvi, jo tendence pēdējo gadu laikā ceļa satiksmes drošības jomā nav mainījusies. Tiesa, ka nāves gadījumu skaita samazināšanās bija par 6 % 2004. gadā, taču 2006. gadā tā bija par 5 % un pagājušajā gadā vispār nebija vērojama skaita samazināšanās. No 2001. līdz 2007. gadam nāves gadījumu skaits ir samazinājies par 20 %, savukārt bija nepieciešams 37 % samazinājums, ja vēlamies sasniegt Eiropas mērķi uz pusi samazināt nāves gadījumu uz ceļiem skaitu līdz 2010. gadam.

Piemērošana ir pierādījusies kā efektīvs instruments ceļa negadījumu skaita samazināšanā īsā laika posmā. Ņemot vērā satiksmes un apstākļu uz ceļiem lielās atšķirības Eiropas Savienībā, nav piemēroti apsvērt valstu ceļu satiksmes tiesību aktu un sodu saskaņošanu. Taču valstu tiesību akti un sodi jāņem vērā visiem vadītājiem, lai ceļu satiksmes drošība uzlabotos, un pašlaik mēs nevaram būt pārliecināti, ka vadītāji un automobiļu īpašnieki, kuri veic būtiskus pārkāpumus dalībvalstī, kas nav viņu dzīvesvieta, tiks efektīvi tiesāti un sodīti, atgriežoties mājās. Mehānismi datu apmaiņai starp valstu iestādēm joprojām ir ierobežoti, un divpusējiem nolīgumi nav nodrošinājuši efektīvu visas ES sistēmu. Tas ir nopietns trūkums piemērošanā un samazina vispārējo piemērošanas un pārbaužu ticamības efektivitāti vietējo vadītāju uztverē. Šeit piedāvājam skaidru Eiropas dimensiju un jautājumu, kuram Eiropas var sniegt risinājumu: Informācijas apmaiņas sistēma par transportlīdzekļu datiem, kas dalībvalstij, kurā pārkāpums izdarīts, ļautu atrast atbildīgo personu neatkarīgi no tā, kur persona Eiropas Savienība dzīvo, un ļautu atbildīgajām iestādēm piemēro atbilstīgas sankcijas. Tas sekmēs vispārēju respektu pret ceļu satiksmes drošības noteikumiem un nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem saskaņā ar likumu.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Putnu direktīvas (Direktīva 79/409/EEK⁽¹⁾) 7. panta 1. punktu direktīvas II pielikumā uzskaitītās putnu sugas drīkst medīt saskaņā ar valstu tiesību aktiem Eiropas Kopienā. Direktīvas 7. panta 3. punkts nosaka, ka II/2 pielikumā minētās sugas drīkst medīt tikai dalībvalstīs, attiecībā uz kurām tās tikušas norādītas. Pašlaik Austrijā nedrīkst medīt corvidae. Daļēji tādēļ ir pieaudzis corvidae skaits kopš Austrijas pievienošanās Eiropas Savienībai, jo īpaši Austrijas austrumos, nodarot kaitējumu gan cilvēkiem, gan faunai.

Vai Komisija redz jebkādu iespēju paplašināt Putnu direktīvas II/2 pielikuma sarakstu, iekļaujot saraksta corvidae Austrijā?

Godājamais deputāts jautā, vai Komisija redz iespēju pielāgot Putnu direktīvas II/2 pielikumu tā, lai Austrijā varētu medīt corvidae.

Austrijas iestādēm, kā arī citām ieinteresētajām pusēm, kuras pēdējos gados sazinājušās ar Komisiju par šo jautājumu, ir ticis uzsvērts, ka Putnu direktīvas (Direktīva 79/409/EEK⁽²⁾) II pielikuma pārskatīšana ir ļoti sarežģīta un laikietilpīga procedūra, jo tai nepieciešams pilnīgs likumdošanas process ar koplēmumu, iesaistot Padomi un Parlamentu.

Ņemot to vērā, Komisija jau ir paziņojusi, ka šāda pielāgošana ir jāveic stratēģiskā veidā kopā ar visam dalībvalstīm un ka tā jāpamato uz visaptverošu informāciju par II pielikuma sugu aizsardzības statusu. Šāda pieeja var novest ne tikai pie konkrētu sugu iekļaušanas II pielikumā, bet arī pie atsevišķu sugu neiekļaušanas.

Pašlaik Komisija nav paredzējusi Putnu direktīvas II.2 pielikuma pielāgojumus. Tomēr pašlaik tiek strādāts saistībā ar dažiem II pielikuma sugu pārvaldības plāniem.

Attiecībā uz Austrijas problēmu, kas, šķiet, galvenokārt saistīta ar vārnu medīšanu, Komisija ir vairākkārt ierosinājusi Austrijas reģioniem risināt šīs grūtības, pilnībā izmantojot izņēmuma procedūru (direktīvas 9. pants). Atkāpšanās ir pieļaujama saskaņā ar direktīvas 9. pantu, „lai nepieļautu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zvejniecībai un ūdeņiem” un virkni citu iemeslu dēļ. Daži reģioni šo padomu jau ir izmantojuši. Komisija var vienīgi turpināt dod šo padomu.

2008. gada 24. janvārī televīzijas kanāls Euronews jau atkal izraisīja strīdus, parādot karti, kurā Skopjē (FYROM) attēlota kā „Maķedonija”. Nav noslēpums, ka šo kanālu finansē ES un tātad arī Grieķijas un citi Eiropas nodokļu maksātāji.

Kādu mistisku apsvērumu dēļ šis televīzijas kanāls nemitīgi uzskata par atbilstīgu rādīt nosaukumu „Maķedonija” oficiālā nosaukuma vietā (ko arī atzīst ES) neņemot vērā publiskus bijušos EP deputātu protestus (piemēram, Nikitas Kaklamanis, Stavros Xarchakos, Georgios Karatzaferis utt.) par kanāla biežo un nepareizo nosaukuma izmantošanu, ko savukārt atbalsta Skopjē (FYROM) nacionālisti?

Godājamais deputāts ir vērsis Komisijas uzmanību uz nosaukumu, ko izmantojis kanāls EuroNews 2008. gada 24. janvārī, apzīmējot Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. EuroNews izmantoja nosaukumu „Maķedonija”, ko Eiropas Savienībā neatbalsta.

Komisija var tikai atkārto atbildi, ko tā sniedza uz līdzīgiem jautājumiem, kurus ierosināja bijušie deputāti, kā norādīts godājamā deputāta jautājumā⁽¹⁾.

Lai gan Komisija nodrošina finansējumu EuroNews, tā nevar iejaukties kanāla žurnālistiskajā informācijā. Šādi noteikumi ir neatņemama redakcijas hartas⁽²⁾ daļa, kas pievienota līgumam, kurš noslēgts starp Komisiju un EuroNews un garantē EuroNews pilnu redakcijas brīvību, kas ir būtisks nosacījums, lai kanāls būtu ticams.

Tomēr pilsoņi var prasīt EuroNews, tieši vai caur Komisiju (līdzfinansētu programmu gadījumā) paskaidrojumu saistība ar iespējamo nespēju nodrošināt godīgu un līdzsvarotu informāciju.

Tāpat kā citu jautājumu gadījumā, Komisija EuroNews vadībai nākamajā kārtējā kopīgajā sanāksmē nodos godājamā deputāta jautājumu un komentārus, kā arī lūgs vadību sniegt paskaidrojumu.

Tiesisku sarežģījumu dēļ saistībā ar nesen pieņemto reformu augļu un dārzeņu CMO pastāv noteikts risks, ka ražotāju organizācijas 2008. gadā vairs nespēs izsniegt augļus un dārzeņus par brīvu. Šāda situācija ir radusies, jo šis ir pārejas gads attiecībā uz noteiktu pasākumu īstenošanu, kuriem jāstājas spēkā 2009. gadā un kas paredzēs, ka produktu izņemšanu no tirgus finansē Kopiena, ja šos produktus ir paredzēts izsniegt par brīvu. Rezultātā sabiedrības daļas, kuras smagi ietekmē ekonomikas problēmas, iespējams, nepiekļūs augļiem un dārzeņiem, kā arī to nodrošinātajiem ieguvumiem veselībai.

Vai Komisija rīkosies, lai nepieļautu pārtraukt šādas nenovērtējamas palīdzības sniegšanu pilsoņiem, kā arī attiecīgajai nozarei?

Ja tā, kādus pasākumus tā veiks un kad?

Komisija piekrīt cienījamai deputātei par to, ka augļu un dārzeņu izsniegšana par brīvu ir svarīga gan pilsoņiem, gan šai nozarei.

Komisija jau ir veikusi pasākumus, lai nevajadzīgi nepārtrauktu ar izņemšanu no tirgus saistītos pasākumus 2008. gadā. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz reformēto augļu un dārzeņu kopējo tirgus organizāciju (KTO), pārvaldības komitejai 20. februārī ir paredzēts iesniegt priekšlikumu ar atbilstīgiem īstenošanas noteikumu grozījumiem.

Pārejas pasākumi ļaus dalībvalstīm nodrošināt izņemšanu no tirgus, ietverot bezmaksas izplatīšanu, sākot no 2008. gada 1. janvāra, pirms tiek izveidota valsts stratēģija. Šajā saistībā jāpanāk atbilstība vairākiem nosacījumiem.

Pirmkārt, dalībvalstij būs jānodrošina, ka tās 2008. gadā pieņemtā valsts stratēģija ietver izņemšanu no tirgus. Otrkārt, ražotāj organizācijām būs jāgroza to darbības programmas, lai panāktu atbilstību reformētās augļu un dārzeņu KTO prasībām tiklīdz ir noteikta valsts stratēģija un pirms tiek iesniegts pieteikums par attiecīgo maksājumu. Turklāt izņemšanas no tirgus darbībās jāņem vērā jaunā režīma prasības, arī prasības attiecībā uz pārbaudēm.

ES politikas mērķis, cita starpā, ir aizvērt un pārorganizēta nekontrolētas atkritumu izgāztuves, ieviest obligātu visu cieto atkritumu pārstrādi pirms tie tiek aprakti atkritumu poligonos, izmantot atkritumus kā enerģijas avotu un otrreiz pārstrādāt iepakojumus (Direktīva 75/442/EEK⁽¹⁾, 1999/31/EK⁽²⁾, 2004/12/EK⁽³⁾ un 2006/12/EK⁽⁴⁾). Cieto atkritumu sadalīšanās rada biogāzi, kuras pamatsastāvdaļa ir metāns un oglekļa dioksīds. Šīs gāzes veicina klimata pārmaiņas. Neskatoties uz to, Grieķija, kā raksta avīze „Kathimerini”, ir atpalikusi cieto atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo īpaši bīstamo cieto atkritumu jomā.

Vai Komisija var izklāstīt pēdējo no Grieķijas saņemto progresa ziņojumu attiecībā uz nekontrolētas atkritumu izgāztuvju aizvēršanu? Kāds ir Grieķijas rādītājs salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm attiecībā uz iepakojumu otrreizējās pārstrādes mērķi? Kas tiek darīt saistībā ar bīstamu rūpniecisko atkritumu apstrādi un izmešanu, ņemot vērā, ka apmēram 60 % no gada kopējās produkcijas pašlaik tiek turēta pagaidu glabātuvēs?

Komisija ir saņēmusi ievērojamu skaitu sūdzību attiecībā uz Grieķijas nelikumīgu vai nekontrolētu poligonu darbībām, kur atbrīvošanās no atkritumiem apdraud cilvēku veselību un rada kaitējumu videi. Lai pārtrauktu šo praksi, Komisija sāka horizontālu saistību neizpildes procedūru, kas attiecas uz nelikumīgu vai nekontrolētu atkritumu poligonu darbību Grieķijā. Savā 2005. gada 6. oktobra spriedumā (lieta C-502/03) EKT paziņoja, ka Grieķija nav spējusi panākt atbilstību tās saistībām saskaņā ar grozītās Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem⁽⁵⁾ 4., 8. un 9. pantu (tagad tā ir Direktīva 2006/12/EK⁽⁶⁾ – Pamatdirektīva par atkritumiem). Spriedumā noteikts, ka Grieķijā darbojas vismaz 1125 nelikumīgi vai nekontrolēti atkritumu poligoni. Tagad Grieķijai jāpanāk atbilstība šim spriedumam saskaņā ar EK līguma 228. pantu. Šajā saistībā Grieķijas iestādes pieņēma jaunu valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu un atjaunināja savas reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus. Šo jauno plānu mērķis ir nelikumīgu vai nekontrolētu atkritumu poligonu aizvēršana vai pārorganizēšana līdz 2008. gada beigām, kā arī to aizvietošana ar piemērotu atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru.

Saskaņā ar Grieķijas iestāžu 2007. gada oktobrī sūtīto informāciju tās ir pieņēmušas lēmumus par 1038 nelikumīgu vai nekontrolētu atkritumu poligonu aizvēršanu un reorganizēšanu, kā arī vēl citos 774 poligonos notiek reorganizēšanas pasākumi. Komisijas dienesti novērtē šo informāciju un veiks nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Grieķija izpilda EKT spriedumu.

Komisija apkopo informāciju par otrreizējās pārstrādes līmeņiem dalībvalstīs, kas ir elements, lai pārbaudītu pienācīgu Kopienas tiesību aktu īstenošanu. 2005. gadā Grieķija jau panāca 41,8 % otrreizējās pārstrādes līmeni, kas ir krietni augstāks par iepriekšējo 25 % mērķi (noteikts 2001. gadam), taču joprojām ir zem 55 % iepakojumu otrreizējās pārstrādes līmeņa mērķa, kurš Grieķijai noteikts 2011. gadam. Detalizētus datus par Grieķiju, kā arī citām dalībvalstīm var redzēt vietnē http://ec.europa.eu/environment/waste/packaging/data.htm" .

Jāatzīmē, ka šīs vietnes informācija var mainīties, kad valstis atsūta nodrošināto datu atjauninājumus vai labojumus.

Komisija rūpīgi kontrolē bīstamo atkritumu apsaimniekošanu Grieķijā. Grieķija nav pieņēmusi piemērotu apsaimniekošanas plānu attiecībā uz bīstamiem atkritumiem un pieņem nekontrolētu atbrīvošanos no bīstamo atkritumu lielākās daļas, pārkāpjot vairākas pamatprasības, ko paredz Pamatdirektīva par atkritumiem, kura ir ES tiesību aktu centrālais pīlārs un paredzēta, lai nodrošinātu videi nekaitīgu atkritumu apsaimniekošanu dalībvalstīs.

Pēc galīgā brīdinājuma saņemšanas 2005. gada decembrī, Grieķija grozīja tās tiesisko regulējumu attiecībā uz bīstamiem atkritumiem un pieņēma jaunu apsaimniekošanas plānu, ko Komisijai nosūtīja 2007. gada martā. Neskatoties uz šī plāna pieņemšanu, Grieķija joprojām nepilda savas saistības.

Komisija uzskata, ka plāns ir pārāk vispārīgs un nenodrošina saskaņotu atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju. Komisija arī uzskata, ka pieņemtais apsaimniekošanas plāns nav pietiekami precīzs, jo īpaši attiecībā uz piemērotu atkritumu izgāztuvju noteikšanu, un ka bīstamo atkritumu uzskaite nav galīga visās kategorijās. Tūkstošiem tonnu tiek „pagaidām” glabātas, gaidot atbrīvošanos vai otrreizēju pārstrādi. Grieķija atzina, ka 600 000 tonnas bīstamo atkritumu tie glabāti izgāztuves, ko Grieķijas iestādes uzskata par „principā piesārņotām”.

Kamēr Grieķijas iestādes nav atzinušas problēmu un nav apņēmušās to risināt, pieņemtais apsaimniekošanas plāns nenodrošinās risinājumu problēmai. Tādēļ 2008. gada janvārī tā nolēma iesniegt šo lietu Eiropas Kopienu Tiesā.

Vai Komisija var apstiprināt, ka Lielbritānijas imigrācijas dienesta prakse izmantot gamma staru aprīkojumu, lai skenētu preču pārvadātāju transportlīdzekļus AK ostās, lai atklātu iespējamos imigrantus, nepārkāpj Euratom noteikumus, kas izstrādāti, lai aizsargātu sabiedrību pret radiāciju?

Vai Komisija mudinātu visas dalībvalstis apsvērt plašāku šāda aprīkojuma ieviešanu un izmantošana, jo tā efektivitāte, samazinot nelegālu imigrantu skaitu Kalē-Duvra maršrutā, ir labi pierādīta?

Padomes Direktīva 96/29 Euratom⁽¹⁾ – Drošības pamatstandartu direktīva – prasa dalībvalstīm nodrošināt, ka visas prakses, kas rada jonizējošo starojumu, ir pamatotas pirms to ieviešanas. Tas liek saprast, ka ir tikusi veikta analīze par prakses radītajiem ieguvumiem sabiedrībai un ka rezultāti attiecībā uz neto ieguvumi bijuši pozitīvi. Lēmums par to, vai prakses ir pamatota, tomēr ir valstu valdību ziņā.

Starojumam potenciāli tiek pakļautas slēptas personas, ja transportlīdzekļiem veic rentgena pārbaudi, lai apkarotu nelikumīgu imigrāciju. Padomes Direktīva 97/43/Euratom⁽²⁾ ietver īpašus noteikumus par cilvēku apstarošanu saistībā ar tiesu medicīnas procedūrām, t.i. procedūras, kas tiek veiktas juridiskiem mērķiem bez medicīniskām indikācijām, piemēram, drošības pārbaudēm. Jo īpaši šīs direktīvas 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā prasīts, lai dalībvalstis nodrošina, ka īpašu vērību piegriež tam, lai deva, kas rodas tiesu ārstnieciski diagnostiskajā apstarošanā, tiek uzturēta tik zema, cik praktiski ir iespējams.

Par šādu prakšu kategorijas pamatošanas jautājumu, kas ir ļoti sarežģīts, tika diskutēts radiācijas aizsardzības ekspertu un ieinteresēto pušu konferencē, kuru organizēja Komisija (Dublina, 2002. gads)⁽³⁾. Tiek gatavota otra šāda veida konference šajā gadā.

Turklāt transportlīdzekļu pārbaude ar starojumu jāveic, pilnībā ņemot vērā Drošības pamatstandartu direktīvu, piemēram, aizsargājot cilvēkus, kuri strādā ar aprīkojumu, kā arī transportlīdzekļu vadītājus, līdzās esošu cilvēkus un citus, kad tas ir vajadzīgs.

Attiecībā uz jautājumu, vai Komisija mudinās citas dalībvalstis apsvērt plašāku aprakstītā aprīkojuma izmantošanu, jāatzīmē, ka tas nav Kopienas kompetencē. Šengenas Robežu kodekss⁽⁴⁾ tikai nosaka vispārējos noteikumus, kā jāveic robežkontroles. Papildus šī kodeksa VI pielikumā noteiktajiem noteikumiem pārbaužu procedūru aspekti jāizlemj dalībvalstīm saskaņā ar valstu tiesību aktiem. Tas ietver lēmumus attiecībā uz piemērotu aprīkojumu. Piemērots aprīkojums neizslēdz iespēju līdzfinansēt valstu aprīkojumu, izmantojot Ārējo robežu fondu⁽⁵⁾.

Rakstiskā deklarāciju Nr. 0038/2006 par no roņiem iegūtas produkcijas aizliegumu Eiropas Savienībā atbalstīja rekordliels skaits EP deputātu. Diemžēl līdz šim saistībā ar šo deklarāciju nav veikta nekāda pozitīva darbība. Tomēr roņu mazuļus joprojām medī komerciāliem nolūkiem, pārkāpjot pašus pamatprincipus un mazuļus nodīrājot dzīvus, lai ķermeņus pēc tam iemestu atpakaļ ūdenī. Šādi iegūtās kažokādas likumīgi pārdod par ES teritorijā.

Kādus pasākumus Komisija veiks, lai aizliegtu šos produktus?

Savā 2007. gada 16. janvāra atbildē uz Parlamenta rakstisko deklarāciju Nr. 0038/2006 Komisija atzina augsto sabiedrības pausto bažu līmeni attiecībā uz roņu medīšanas dzīvnieku labklājības aspektiem un apņēmās veikt roņu medīšanas dzīvnieku labklājības aspektu pilnu mērķa novērtējumu, kā arī, pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, ziņot Parlamentam ar iespējamo likumdošanas priekšlikumu, ja to ļautu situācija.

Saistībā ar novērtējuma procesu Komisija pieprasīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EPNI) izdot neatkarīgu zinātnisko atzinumu par dzīvnieku labklājības aspektiem attiecībā uz roņu nokaušanu un dīrāšanu. 2007. gada 6. decembrī EPNI pieņēma savu zinātnisko atzinumu, paziņojot, ka „ir publicēts tikai ierobežots skaits kvantitatīvu pētījumu salīdzinošu novērtētos žurnālos, ko varēs izmantot kā pamatu dažādu nokaušanas metožu efektivitātes novērtēšanai ar piemēroti augstu pārliecības pakāpi”. EPNI arī secināja, ka „ir iespējams nogalināt roņus ātri un efektīvi, neradot viņiem nevajadzīgas sāpes vai ciešanas. Taču panelis arī ziņoja, ka praksē ne vienmēr nokaušana notiek efektīvi un humāni.

Pārvaldības, uzraudzības un piemērošanas jautājumi saistībā ar roņu medīšanu pašlaik tiek izpētīti, izmantojot Komisijas finansētu novērtējuma pētījumu, ko pabeigs februārī. Šajā pētījumā novērtē iespējamo ietekmi, ko atstās no roņiem iegūtu produktu aizliegums, koncentrējot uzmanību jo īpaši uz tirdzniecības, juridiskiem un sociāli ekonomiskiem aspektiem. Komisija ir arī sakusi publiskas apspriedes internetā, lai apkopotu dažādus uzskatus par tirdzniecību ar šādiem produktiem un to saistību ar bažām par roņu medīšanu vispār vai konkrēti labklājības aspektiem.

Komisija pieņems lēmumu par politisko reakciju, pamatojoties uz pašas ietekmes novērtējumu, ņemot vērā iepriekš minēto darbību rezultātus.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/24/EK⁽¹⁾ (2006. gada 15. marts) par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu īstenošana bijusi debašu centrā un radījusi ievērojama apjukumu Lietuvā. Tika ierosināts jautājums par to, kam jāfinansē direktīvas īstenošanai nepieciešamā aprīkojuma iegāde un uzturēšana – telefonsarunu, īsziņu, neatbildētu zvanu un citu datu saglabāšana uz divpadsmit mēnešiem. Saskaņā ar Lietuvas konstitūciju valstij nav tiesību privātām personām uzdot pienākumu nodrošināt sabiedrības drošību un saglabāt kartību, prasot viņām pildīt šos pienākumus bez valsts līdzekļu piešķiršanas.

Ņemot vērā iepriekš aprakstīto, vai Komisija var pasacīt, kas sedz rēķinus par komunikāciju uzņēmumu iegādāto aprīkojumu ES dalībvalstīs? Kā Datu saglabāšanas direktīvu īsteno ES dalībvalstīs? Kā pilsoņi tiek pasargāti no viņu informācijas izmantošanas krāpnieciskiem nolūkiem?

Datu saglabāšanas direktīva uzliekt dalībvalstīm pienākumu pieprasīt, lai sabiedriskie elektroniskās komunikācijas pakalpojumi un tīkli saglabā noslodzes datus un atrašanās vietas datus vismaz sešu mēnešus un maksimāli 24 mēnešus, kā arī nodrošina, ka šie dati ir pieejami, lai izmeklētu, atklātu vai sodītu noziedzīgus nodarījumus. Kā tāda šī direktīva piemēro saistības komunikāciju nodrošinātājiem un tīkliem saglabāt konkrētus datus uz piemērotu laika periodu saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem.

Šīs saistības var radīt ievērojamas papildu izmaksas komunikāciju nodrošinātājiem un tīkliem. Tomēr direktīva neuzliek dalībvalstīm pienākumu kompensēt jebkādas izmaksas, ar ko uzņēmumi saskaras, pildot šīs saistības.

Ja dalībvalstis vēlas piešķirt palīdzību uzņēmumam attiecībā uz datu saglabāšanas izmaksām, tām par to jāpaziņo Komisijai saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu. Turklāt šāda palīdzība var tikt apstiprināta tikai, ja piemēro vienu no izņēmumiem, kas paredzēti EK līguma 87. panta 2. vai 3. punktā. Tam jo īpaši būtu nepieciešams, ka palīdzībai ir stimula ietekme, t.i., ka šāda palīdzība palīdz sasniegt mērķi, kurš sniedzas pāri saistību īstenošanai, ko jau nodrošina Eiropas Kopienas tiesību akti.

Pagājušā gada novembrī Komisija uzaicināja dalībvalstis uz sanāksmi par Datu saglabāšanas direktīvas transponēšanu. Tas ietvēra apaļā galda diskusijas par dalībvalstu pieejām to izmaksu kompensācijām, kas radušās direktīvas dēļ, un tika norādītas plašas prakšu iespējas.

Dalībvalstu pieejas ievērojami atšķiras. Piemēram, kāda dalībvalsts ir ieviesusi sistēmas, kas kompensēs pakalpojumu sniedzēju papildu izmaksas un ietvers pirms un pēc veiktu revīziju sniedzēja izmaksām, lai nodrošinātu izmaksu neitrālu pieeju. Dažas dalībvalsti nodrošina sistēmu, kas ļauj pakalpojumu sniedzējiem maksājumus veikt saskaņā ar iepriekš noteiktu tarifu sistēmu, nenovērtējot konkrēto izmaksu pamatu katram pakalpojumu sniedzējam. Daudzas dalībvalsti nav plānojušas kompensēt izmaksas, ar kuram saskarsies elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji direktīvas īstenošanas dēļ. Visbeidzot dalībvalstis joprojām novērtē izmaksu kompensēšanas sistēmas ietekmi un joprojām nav nonākušas līdz galīgai nostājai. 2007. gada novembra sanāksmes ziņojums pieejams Komisijas Europa vietnē⁽²⁾.

Attiecībā uz transponēšanu valstu tiesību aktos dalībvalstis ir transponējušas direktīvu savos tiesību aktos ne vēlāk kā 2007. gada 15. septembrī. Līdz šim brīdim 12 dalībvalstis ir Komisijai paziņojušas par transponēšanas pasākumiem. Pagājušā gada novembrī Komisija sāka saistību neizpildes procedūras pret tām dalībvalstīm, kuras nebija Komisijai paziņojušas par transponēšanas pasākumiem. Pārskats par to, kā dalībvalstis transponē direktīvu, pieejams 2007. gada sanāksmes ziņojumā.

Datu saglabāšanas direktīva arī nodrošina svarīgas garantijas pret saskaņā ar direktīvu saglabāto datu nepareizu lietošanu. Direktīvas striktais datu izmantošanas nolūku ierobežojums norāda, ka datus nevar izmantot privāti uzņēmumi vai personas. Turklāt dalībvalstīm jebkurā gadījumā ir pienākums nodrošināt, ka valstu tiesību aktu noteikumi, kas saistīti ar piekļuvu saglabātiem datiem, atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un nodrošina proporcionalitātes un vajadzības principa pilnīgu ievērošanu. Vispārējais datu aizsardzības režīms, ko paredz Direktīva 95/46, operatoriem joprojām ir jāpiemēro datu saglabāšanai.

Šos noteikumus papildina striktas datu drošības prasības, kas izstrādātas, lai aizsargātu pret nejaušiem datu zudumiem vai neatļautas piekļuves šiem datiem. Ar piemēru direktīvā pieprasīts lai elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji un tīklu operatori nodrošina, ka tikai „īpaši pilnvaroti darbinieki” var piekļūt datiem. Direktīva arī pieprasa ieviest valstu pasākumus, lai nodrošinātu, ka piekļuve ar nolūku saglabātiem datiem vai to pārsūtīšana, kas nav saskaņā ar valstu tiesību aktiem, tiek sodīta ar piemērotām sankcijām, ietverot administratīvu vai kriminālu sodu iespējamību.

2007. gada 22. novembrī Oficiālajā Vēstnesī (OV) Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) publicēja informāciju par atklātu konkursu EPSO/AD/113/07 (Tulkošanas nodaļu vadītāji) un citus konkursus, tai skaitā EPSO/AD/108-110-112/07 un EPSO/AD/114/07) tikai trīs oficiālajās valodās, proti, angliski, franciski un vāciski. Paziņojums netika publicēts poļu valodā vai kādā citā no valodām, ko tieši skāra konkurss. Saskaņā ar Padomes Regulu Nr.⁽¹⁾, visām valodām ir vienāds statuss (1. pants) un vispārējas nozīmes dokumenti, kādi konkursu paziņojumi ir, jāpublicē visās oficiālajās valodās (4. pants).

Kā Komisija paredzējusi risināt šo trūkstošo valodas versiju problēmu EPSO konkursu paziņojumos?

Komisija vēlas pārliecināt godājamo deputātu, ka OV visu valodu versijas, arī poļu, ietver katra konkursa paziņojuma kopsavilkumu attiecīgajā valodā ar norādi, kur atrast pilnu paziņojumu. Tādējādi visiem kandidātiem neatkarīgi no OV valodas versijas, kuru viņi lasa, ir vienlīdzīgas iespējas tikt informētiem par konkursu. Valodu režīms, kas jāpiemēro valodām atlases pārbaudēs atklātu konkursu rezultātiem, paredzēts EPSO vadības valdes (kurā ir pārstāvētas visas ES iestādes) 2007. gada 8. maija lēmumā. Pašreiz atlases pārbaudes notiek franciski, angliski un vāciski.

Korupcija Grieķijā pieaugusi līdz satraucošiem apmēriem. Saskaņā ar Transparency International informāciju viens no pieciem Grieķijas pilsoņiem atzīst, ka viņš vai viņa ir devuši kukuļus, lai paātrinātu kādu darbību privātajā vai valsts sektorā. Korupcija galvenokārt vērojam tādās nozarēs kā valsts slimnīcās, pilsētplānošanā, nodokļu inspekcijās, bankās un pašvaldību un prefektūras iestādēs. Pēdējo dažu laikā korupcija izpletusies pat tiesu sistēmā. Tiek lēsts, ka 2007. gadā kopējā nelikumīgo kukuļu vērtība pārsniedza 600 miljonus eiro.

Vai Komisija ir informēta par korupcijas pieaugumu Grieķijā un kādi, pēc Komisijas domām, ir galvenie iemesli? Kādi dati ir tai pieejami un kā tā risina šo problēmu saistībā ar Kopienas līdzekļu izmantošanu Grieķijā? Kā tā var sekmēt korupcijas mazināšanu? Kādā mērā korupcijas pieaugums ietekmē ekonomiku un Grieķijas sociālo konverģenci ar citām ES dalībvalstīm?

Komisija ir informēta par Transparency International publicētajiem datiem.

Komisijas rīcībā nav pilnīgi dati attiecībā uz dalībvalstu izmantotajām metodēm, lai cīnītos pret korupciju, jo īpaši valsts sektorā. Tādēļ Komisija nevar novērtēt, kādā mērā paaugstinātais korupcijas līmenis Grieķijā ietekmē ekonomikas un sociālo konverģenci ar citām Eiropas valstīm.

Šajā kontekstā ES strādājusi ļoti aktīvi, lai cīnītos pret korupciju, un ir pieņēmusi visaptverošu instrumentu grupu problēmas risināšanai.

Pēc ES Konvencijas par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību pieņemšanas 1995. gadā, arī 1996. gada protokols risina korupcijas jautājumu saistībā ar Kopienas finanšu interesēm.

1997. gadā izstrādāja ES Konvencija par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas. Konvencijā korupcija, kurā iesaistītas amatpersonas, uzskata par kriminālnoziegumu, prasot dalībvalstīm izmeklēt un sodīt šādus gadījumus pat, ja tajos iesaistītas citas ES dalībvalsts amatpersona. Konvencija ir spēkā kopš 2005. gada septembra.

Pamatlēmums 2003/568/TI par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā tika pieņemts 2003. gada jūlijā. Tajā dalībvalstīm prasīts nodrošināt pasākumus korupcijas noziegumiem privātajā sektorā neatkarīgi no tā, vai ir iesaistīta peļņas vai bezpeļņas organizācija. 2007. gada jūnijā Komisija pieņēma īstenošanas ziņojumu, kura secināja, ka šī pamatlēmuma transponēšana dalībvalstīs bija tikai sākumposmā.

Komisija novērš un apkaro korupciju, cita starpā, turpinot sekmēt tiesību aktus, ka amatpersonu aktīvu un pasīvu korupciju nosaka par kriminālnoziegumu, padziļinot korupcijas analīzi ar pētījumiem un tādiem izpētes instrumentiem kā Eirobarometrs, finansējot valstu, kā arī NVO iniciatīvas pret korupciju un palīdzot valstu iestādēm cīņā pret korupciju, to novēršot un ceļot tai neslavu, kā arī nostiprinot tiesību aktus.

Vai Komisija plāno ierosināt noteikumus par elektrisko vadu novietošanu pazemē?

Konkrēti, vai Komisijai ir jebkādas pamatnostādnes par paraugpraksēm saistībā ar augstsprieguma vadu uzstādīšanu dzīvojamos rajonos?

Komisija neplāno ierosināt noteikumus par elektrisko vadu novietošanu pazemē.

Komisijas kompetencē nav izvelēties elektrolīnijas maršrutu vai izmantojamo tehnoloģiju. Tas ir projekta īstenotāja ziņā, kuram ir jāņem vērā attiecīgās(-o) valsts(-u) iestāžu piemērotie noteikumi.

Kā norādīts Komisijas atbildē uz mutisko jautājumu H-0895/07⁽¹⁾ par Īrijas elektrolīnijas projektu, dalībvalsts noteiktās iestādes ir atbildīgas par plānošanas un atļaujas procedūrām saskaņā ar vides tiesību aktiem.

Komisija neizstrādā pamatnostādnes par paraugpraksēm saistībā ar augstsprieguma vadu uzstādīšanu dzīvojamos rajonos. Padomes 1999. gada 12. jūlija Ieteikums 1999/519/EK par ierobežojumiem plašas sabiedrības pakļaušanai elektromagnētisko lauku (0 Hz līdz 300 GHz) iedarbībai nosaka obligāto ierobežojumu un atskaites līmeņu sistēmu, taču dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par pasākumu īstenošanu.

Vai Eiropas Komisija ir informēta, ka European City Guide un tā meitasuzņēmumi joprojām darbojas un turpina maldināt uzņēmumus Eiropas Savienībā?

Kādēļ komercprakses „uzņēmumu starpā” (BtB) neietilpst Negodīgas komercprakses direktīvas 2005/29/EK⁽¹⁾ darbības jomā? Vai Komisija ir paredzējusi BtB prakses iekļaut šajā direktīvā?

Komisija ir informēta par to, ka European City Guide turpina savu darbību, kā arī ka pastāv citi līdzīgi direktoriju uzņēmumi, un turpina atbildēt uz daudzām Eiropas Parlamenta un dažādu uzņēmumu vēstulēm.

Kā Komisija ir jau iepriekš norādījusi, tā kā šī problēma skar attiecības „uzņēmumu starpā” (BtB), uz tam neattiecas lielākā daļa ES patērētāju aizsardzības tiesību aktu. Izņēmums ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu.

To dalībvalstu kompetentās tiesas un/vai valsts tiesībaizsardzības iestādes, kurās darbojas šādas shēmas, ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu katrā atsevišķā gadījumā par to, vai šāda komercsaziņa ir maldinoša, un par piemērotas izpildes darbības veikšanu.

Dažas kompetentās iestādes un tiesas, piemēram, Spānijā un Beļģijā, jau ir šīm praksēm piemērojušas izpildes darbības.

Negodīgas komercprakses direktīvas darbības jomā nav BtB komercprakses, jo nepastāvēja situācija maksimālai valstu tiesību aktu par negodīgu komercpraksi saskaņošanai (piemēra, BtB maldinoša reklāma, tiešs atdarinājums, nomelnošana).

„Uzņēmums patērētājam” (BtB) komercprakšu pilnīgas saskaņošanas direktīva jau tā bija ļoti vērienīgs priekšlikums, un tas būtu bijis neveiksmīgs, ja tā darbības joma būtu tikusi paplašināta, iekļaujot BtB negodīgas komercprakses.

Apspriežu un darba laikā Padomē noskaidrojās, ka nav vienprātības attiecībā uz direktīvas darbības jomas paplašināšanu, lai iekļautu BtB negodīgas komercprakses.

Tādēļ ir jāuzsver, ka ne visām dalībvalstīm ir ieviesta sistēma negodīgas komercprakses problēmas risināšanai.

Dažas dalībvalstis (piemēram, Vācija, Austrija un Zviedrija) atbalstīja direktīvas darbības jomas paplašināšanu, lai iekļautu BtB negodīgas komercprakses gadījumus. Citas (piemēram, Apvienota Karaliste, Francija un Īrija) atbalstīja patērētāju aizsardzību, taču bija pret pilnībā saskaņotas sistēmas negodīgas komercprakses problēmas risināšanai ieviešanu ES līmenī.

Lai gan Komisija nevar iejaukties, lai nostātos pret uzņēmumiem, kas ir iesaistīti šādās praksēs, tā ir mēģinājusi palielināt informētību par šo problēmu, iepazīstinot ar to Eiropas uzņēmumu organizācijas. Turklāt Komisija ir uzrakstījusi attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tai skaita Spānijai, lai uzsvērtu, ka situācija nav mainījusies, un pieprasītu turpmāku informāciju par šo jautājumu. Komisija pašlaik gaida atbildes uz šīm vēstulēm.

ES un dalībvalstu valdības mudina kvēlspuldzes aizstāt ar kompaktajām dienasgaismas spuldzēm, lai nodrošinātu energoefektivitāti. Šīs spuldzes, ko pērkot patērētāji iztērē vairāk, satur 5 miligramus dzīvsudraba, kura izmantošana ir aizliegta tā toksicitātes un tiešā sabiedrības veselībai radītā riska dēļ.

Kādus pasākumus Komisija ir veikusi, lai nodrošinātu drošu atbrīvošanos no izmantotajām dienasgaismas spuldzēm, lai tās nenonāktu pilsētas atkritumos, tādējādi dzīvsudrabam, ko tās satur, nonākot vidē? Kā arī vēlos zināt, kādus pasākumus Komisija ir veikusi, lai informētu patērētājus par šo spuldžu radīto risku un nepieciešamajiem pasākumiem, kuri jāveic gadījumos, kad spuldze ir bojāta vai sasista un toksiskā viela, ko tā satur, nonāk apkārtējā vidē?

Direktīva 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)⁽¹⁾ paredz nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu energoefektīvo spuldžu atpakaļsavākšanu to dzīves cikla beigās. Ražotāji ir atbildīgi par šādu atkritumu savākšanas, apstrādes, atgūšanas un videi nekaitīgas atbrīvošanās no tiem organizēšanu un finansēšanu. Šīs spuldžu atpakaļsavākšanas sistēmas ražotāji var izveidot un vadīt individuāli un/vai kolektīvi.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka elektrisko un elektronisko iekārtu izmantotājiem tiek sniegta nepieciešamā informācija par prasību neatbrīvoties no spuldzēm kā no nešķirotiem sadzīves atkritumiem un savākt šādus atkritumus atsevišķi, kā arī par viņiem pieejamām atpakaļsavākšanas sistēmām.

Turklāt dalībvalstīm ir jānodrošina, ka lietotāji saņem nepieciešamo informāciju par iespējamo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, ko var radīt bīstamas vielas elektriskās un elektroniskās iekārtās. Šādai informācijai arī jāietver pasākumus, kas jāveic gadījumos, kad spuldze ir bojāta vai sasista un toksiskā viela, ko tā satur, nonāk apkārtējā vidē. Dalībvalstis var prasīt, lai šo informāciju nodrošina ražotāji un/vai izplatītāji, piemēram, lietošanas norādēs vai pārdošanas punktā.

Apņemoties sākt risināt hronisko problēmu Patrā ar bēgļiem un migrantiem, kuri ierodas Patrā, cenšoties nokļūt uz citām Eiropas valstīm, lai pievienotos savām ģimenēm vai atrastu labāku dzīvi, Grieķijas valdība un vietējās iestādes ir nosūtījušas policiju, lai policisti izdemolē viņu pagaidu nometnes un veic apjomīgas apcietināšanas un arestus. Ārvalstu darba ņēmēji, pret kuriem vērsta šī operācija, ir galvenokārt no Afganistānas un Irākas, no kurienes viņi aizbēguši nedrošo un bīstamo apstākļu dēļ, ko radījušas teritorijas okupējušo NATO spēku operācijas.

Vai Komisija piekrīt, ka ES ir atbildīga par šiem cilvēkiem? Kādus pasākumus Komisija piemēros, lai padarītu likumīgu šo cilvēku uzturēšanos un pārvietošanos ES, atzīstot viņu tiesības uz aizsardzību vai uz papildu aizsardzību kā bēgļiem, lai novērstu to, ka viņiem aizliedz iebraukt, viņus aiztur un aizskar? Kā Komisija vērtē kopējās patvēruma un robežu politikas rezultātus, ņemot vērā necilvēcīgo veidu, kādā izturas pret bēgļiem un imigrantiem?

Godātā deputāta jautājums attiecas uz problēmām, kas ietilpst divu atsevišķu dalībvalstu saistību darbības jomās, jo proti, saistības, ko piemēro saskaņā ar ES patvēruma acquis, un saistības ņemt vērā pamattiesības, veicot imigrācijas un robežu kontroles.

Komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas, kas tai ļautu izdarīt konkrētus secinājumus saistībā ar Grieķijas iestāžu rīcību, kura minēta godātā deputāta jautājumā.

Attiecībā uz patvēruma acquis īstenošanu Grieķijā Komisija ir sākusi vairākas procesuālās darbības saistībā ar šīs dalībvalsts nespēju īstenot Kopienas tiesību aktu saistības.

Tādējādi Komisija, cita starpā, ir pret Grieķiju sākusi pienākumu neizpildes procedūras par neatbilstību transponēšanas pasākumiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu⁽¹⁾ (Kvalifikācijas direktīva) un Padomes Direktīvu 2005/85/EK (2005. gada 1. decembris) par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu⁽²⁾.

Ja tas būs nepieciešams, Komisija piemēros turpmākus procesuālus pasākumus saskaņā ar tās pilnvarām, ko nodrošina Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 226. pants, lai nodrošinātu, ka dalībvalsts panāk atbilstību tās saistībām, kuras paredz ES patvēruma acquis.

Komisija arī vēlas uzsvērt, ka Grieķijai bijis pieejams ES finansiālais atbalsts, lai, cita starpā, nodrošinātu pienācīgus uzņemšanas apstākļus patvēruma meklētājiem, kā arī bēgļu un personu, kam piešķirta papildu aizsardzība, noteikšanai un integrēšanai. Pamatojoties uz oficiāli reģistrēto patvēruma pieteikumu skaitu, Grieķijai 2007. gadā piešķīra 1 283 253,07 EUR saskaņā ar Eiropas Bēgļu fondu II un 2008. gadā piešķirs 1 571 280,36 EUR saskaņā ar Eiropas Bēgļu fondu III.

Attiecībā uz to personu, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, pārvietošanos Eiropas Savienībā, Komisija vēlas atsaukties uz savu priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji⁽³⁾. Ja šo direktīvu pieņems, tā ļaus trešo valstu pilsoņiem, kuriem piešķirts bēgļu statuss vai papildu aizsardzība, iegūt ilgtermiņa uzturēšanās atļauju dalībvalstī, kā arī uzturēties citā dalībvalstī dažādu iemeslu dēļ, tai skaitā saistībā ar nodarbinātību un pašnodarbinātību, kam piemēros šīs direktīvas noteikumus.

Visbeidzot Komisija vēlas atkārtot tās stingro nostāju, ka Grieķijai jāpanāk atbilstība pamattiesībām, kad tā piemēro robežkontroles vai pasākumus trešo valstu pilsoņu neregulāras uzturēšanās gadījumiem tās teritorijā.

Gaļas imports no Brazīlījas Eiropā ir augstas prioritātes jautājums daļēji tādēļ, ka pašreiz ES ir liellopu gaļas trūkums. Tādēļ ierobežojumu piemērošana tirdzniecībai ir pretrunā brīvas tirdzniecības un atvērtības pamatprincipiem. Lauksmainiecības politika jau tagad tiek asi kritizēta un šādi pasākumi, proti, pilsoņu gribēta produkta izslēgšana neskaidru iemeslu dēļ, nesekmē atbalstu Eiropas zemniekiem. Zviedrijā ir aprēķināts, ka liellopu gaļas cena varētu pieaugt par 30 %, ja šis aizliegums būs spēkā uz ilgu laiku. Tomēr es pievienojos Komisijas paustajām bažām, ka prioritāte jāpiesķir cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzībai. Ir svarīgi šajā saistībā atcerēties, ka no Brazīlijas ievestās gaļas tirdzniecības lielais uzplaukums Eiropā lielākoties notika govju trakumsērgas uzliesmojumu dēļ 20. gadsimta 90. gados.

Tādēļ es vēlētos jautāt Komisijai, kā tā paredzējusi palīdzēt šīs problēmas risināšanā un kā Komisija var garantēt, ka šie pagaidu pasākumi patiesi būs tikai pagaidu un proporcionāli, lai tie nelabvēlīgi neietekmētu patērētāju intereses par labu Eiropas zemnieku lobijam?

Eiropas patērētājiem ir svarīgi, ka šo problēmu atrisina bez kavēšanās!

Lai aizsargātu ES sabiedrības un dzīvnieku veselību, Eiropas Savienība gaļas importam piemēro visaptverošu prasību kopu. Atbilstību šīm prasībām pārbauda Komisija, jo īpaši ar pārbaudēm uz vietas, ko veic Komisijas pārbaudes dienesti (Pārtikas un veterinārais birojs (PVB), kas atrodas Īrijā). Nesenās pārbaudēs Brazīlijā tika atklātas nopietnas neatbilstības Kopienas importa prasībām, ko piemēro liellopu gaļai.

Tādēļ Komisija ir piemērojusi pasākumus, lai stiprinātu to dzīvnieku audzētavu kontroli un uzraudzību, no kuriem varētu tikt ņemta liellopu gaļa, ko ieved ES. Šo audzētavu saraksts ar tur veikto revīziju ziņojumiem no Brazīlijas iestādēm gaidāms pirms 2008. gada februāra beigām. Turklāt Komisija ir gatava organizēt turpmākas PVB pārbaudes Brazīlijā 2008. gada februāra otrajā pusē.

Komisija apzinās, ka šie pasākumi ietekmē tirdzniecību. Šie pasākumi ir piemēroti, jo Brazīlija vairākkārt nav spējusi atrisināt noteiktos trūkumus.

Tomēr pasākumi ir paredzēti kā pagaidu līdzeklis. Tirdzniecība varētu atgūties, jo šie pasākumi ļauj sarakstā iekļaut papildu audzētavas, ja tās pilnībā atbildīs ES prasībām.

Kopienas sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzībai jābūt svarīgākai par tirdzniecības jautājumiem.

Ierēdņiem pienākas ikgadējs vienotas likmes maksājums par ceļa izdevumiem viņiem pašiem un, ja viņiem ir tiesības uz apgādnieka pabalstu, viņu laulātajam draugam, kā arī apgādājamiem par ceļu no darba vietas līdz izcelsmes vietai (saskaņā ar 2004. gada 1. maija Eiropas Kopienas Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. pantu (3.(C) sadaļā)).

Cik daudz no šiem Civildienesta noteikumos paredzētajiem maksājumiem Komisija iztērēja 2005., 2006. un 2007. gadā?

Cik Komisijas ierēdņiem attiecīgi 2005., 2006. un 2007. gadā tika piešķirtas tiesības gūt labumu no šī noteikuma?

Cik Komisijas ierēdņi patiesībā attiecīgi 2005., 2006. un 2007. gadā guva labumu no šī noteikuma?

Kā to paredz Civildienesta noteikumi, ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem (un viņu laulātajam draugam, kā arī apgādājamiem, ja viņiem ir tiesības uz apgādnieka pabalstu) pienākas ikgadējs vienotas likmes maksājums par ceļa izdevumiem no darba vietas līdz izcelsmes vietai.

Eiropas Savienībā nodarbinātajiem darbiniekiem šo maksājumu veic automātiski, tādējādi reālo saņēmēju skaits ir vienāds ar to darbinieku skaitu, kuriem ir tiesības uz šo maksājumu. Skaitļi ir šādi:

Kopējie gada ceļa izdevumi

Saņēmēju skaits

2005

22 958 780

17 352

2006

25 867 437

17 814

2007

28 209 707

18 389

Attiecībā uz ierēdņiem, kuri strādā ārpus Eiropas Savienības, Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. panta 4. punkts paredz ceļa izdevumu kompensāciju vienotas likmes maksājuma veidā, kas atbilst abu virzienu aviobiļetes izmaksām darbiniekam, viņa laulātajam draugam un apgādājamiem no darba vietas līdz izcelsmes vietai (vai uz citu galamērķi tiem, kuriem ir tiesības uz šo maksājumu un kuri nedzīvo darba vietā).

Šo kompensācijas vienotas likmes maksājumu Komisija veic katru gadu jūlijā, pirms tam saņemot iekāpšanas kartes kā pierādījumu par veikto ceļojumu. Tādēļ kompensācija pienāksies tikai tiem, kas pierādījuši, ka ceļojums ir veikts.

Budžeta dati un apstrādāto datņu skaits attiecībā uz šādiem darbiniekiem ir parādīti tabulā zemāk (dati savākti no dažādam datu bāzēm, jo 2005./2006 un 2007. gadā datus neapstrādāja vienās un tajās pašās IT sistēmās). Šie skaitļi ietver saņēmējus (un viņu apgādājamos), kuri tika deleģēti Komisijas delegācijās vismaz uz kādu laiku gadā iepriekš minētās darbības laikā. Daži saņēmēji ir arī saņēmuši vienotas likmes maksājumus par laiku, kura tika deleģēti Eiropas Savienības teritorijā.

Šie nav galīgie dati, jo vēl tiek veikti 2006. un 2007. gada darbību regulējumi.

Apstrādāto datņu skaits

Budžets

2005

968

8 754 729

2006

1 723

12 581 629

2007

1 941

14 334 408

2006. un 2007. gadā saņēmēju skaits palielinājies jauno Civildienesta noteikumu piemērošanas dēļ. Iepriekš nodarbinātiem darbiniekiem citādā statusā (vietējie tehniskās palīdzības darbinieki (VTAD) un individuāli eksperti) tika piemērots līgumdarbinieku statuss, kas noveda pie jaunu darbinieku pieņemšanas darbā saskaņā ar Komisijas citu ierēdņu pieņemšanas darbā nosacījumiem.

Saistībā ar Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pārskatīšanu ir ieviests izvēles mehānisms, ar kuru saskaņā dalībvalstis var saglabāt līdz pat 10 % no palīdzības, ko tās saņem saskaņā ar pirmo pīlāru, lai izmantotu to kā papildu maksājumus īpašiem lauksaimniecības veidiem, kas ir svarīgi, lai aizsargātu vai uzlabotu vidi vai arī uzlabotu lauksaimniecības produktu kvalitāti un tirdzniecību (Regulas (EK) Nr. 1782/2003⁽¹⁾ 69. pants). Nesen Komisijas paziņojums COM(2007)0722, ko publicēja, gatavojoties KLP reformas „veselības pārbaudei”, paredzēja veikt šī panta pārskatīšanu, lai to varētu īstenot arī ārpus sektorālā līmeņa.

Vai Komisija varētu pasacīt, vai tā ir veikusi ietekmes novērtējumu saistībā ar sava paziņojuma „Gatavojoties KLP reformas „veselības pārbaudei”” virzieniem, kā arī par 69. panta līdzšinējo īstenošanu vai vismaz, vai Komisijai ir jebkādi dati, kas pamatotu šī panta darbības jomas paplašināšanu?

Komisijas paziņojumā „Gatavojoties KLP reformas „veselības pārbaudei””, ko pieņēma 2007. gada 20. novembrī, sacīts, ka pārskatītam 69. pantam būtu nepieciešams padarīt elastīgāku pašreizējo noteikumu, ka pasākumus saskaņā ar šo noteikumu var piemērot tikai sektorālā līmenī.

Komisija pašlaik pabeidz ietekmes novērtējuma ziņojumu par KLP veselības pārbaudi. Šī ziņojuma mērķis ir no ekonomiskas, vides, sociālas un administratīvas perspektīvas izpētīt dažādas iespējas, ko Komisija var ierosināt. Saistībā ar šo analīzi izpēta arī 69. panta pārskatīšanu.

Ietekmes novērtējuma ziņojumu pievienos juridiskajiem priekšlikumiem par „veselības pārbaudi”. Komisijas plāno pieņemt šo paketi 2007. gada 20. maijā. Saistībā ar ietekmes novērtējumu, Komisija arī ņems vērā citus ārējos pētījumus, Eiropas iestāžu ieguldījumus un šajā procesā iesaistītās ieinteresētās puses.

1995. gadā ES bija pasaules otrā lielākā progresīvo tehnoloģiju produktu eksportētāja. 2005. gadā tā kļuva par lielāko šādu produktu eksportētāju, eksportējot 17,2 % no visiem šīs jomas produktiem, bet arī par lielāko importētāju, importējot 19,1 % no visa pasaules importa. 2005. gadā Eiropas Savienības eksportu nu importu kopējā vērtība šajā jomā pieauga līdz attiecīgi EUR 230 miljardiem un EUR 198 miljardiem. Laikposmā no 2000. līdz 2005. gadam saistībā ar progresīvo tehnoloģiju produktu ES eksportu reģistrēja vidējo gada pieaugumu 1,7 % apmērā, savukārt importam reģistrēja vidēji 1,3 % kritumu gadā. Kategorija „elektronika un telekomunikācijas” veidoja lielāko daļu progresīvo tehnoloģiju produktu Eiropas importa un eksporta (17 dalībvalstīs un Norvēģijā).

Vai Komisija var sniegt informāciju par tās stratēģiju dalībvalstu spējas palielināšanai ražot un eksportēt progresīvo tehnoloģiju produktus?

Komisija ar gandarījumu atzīmē palielināto Eiropas konkurētspēju progresīvo tehnoloģiju produktu jomā.

ES uzņēmumu spēja ražot un eksportēt progresīvo tehnoloģiju produktus ir atkarīga no vairākiem pamatnosacījumiem, no kuriem dažus var noteikt ES līmenī, taču daži ir dalībvalstu kompetencē. 2005. gadā Komisija izstrādāja rūpniecības politiku⁽¹⁾ nākamajiem gadiem, pamatojot to uz horizontālām un sektorālām iniciatīvām, pēc tam piemērojot starpposma pārskatu⁽²⁾ 2007. gada jūlijā. Komisija turpmāk plāno nostiprināt tās darbu ar dalībvalstīm attiecībā uz rūpniecības politiku saistībā ar atkārtoti sākto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai.

Jo īpaši svarīgs aspekts saistībā ar progresīvo tehnoloģiju produktu konkurētspēju ir ieguldījumu līmenis pētniecībā un attīstībā. Komisijas politika pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā, jo īpaši saistībā ar Septīto pētniecības un tehnoloģiju attīstības un pamatprogrammu, ir būtisks ieguldījums Eiropas progresīvo tehnoloģiju nozares starptautiskajā konkurētspējā.