Priekšsēdētājs . − Nākamais punkts ir Gabriele Albertini ziņojums Transporta un tūrisma komitejas vārdā par ilgtspējīgu Eiropas transporta politiku, ņemot vērā Eiropas enerģētikas un vides politiku (2007/2147(INI) (A6-0014/2008).
Gabriele Albertini, referents. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ziņojums par ilgtspējīgu Eiropas transporta politiku ir sasniedzis debašu posmu plenārsēdē. Dokuments jau ir ticis labvēlīgi pieņemts Transporta komitejā janvārī, neizsaucot lielākus iebildumus. Tika iesniegti tikai aptuveni četrdesmit grozījumi.
Mans galvenais mērķis bija padarīt šo pašiniciatīvas ziņojumu tik kompaktu, cik iespējams, ne garāku par kādiem divdesmit punktiem, lai Eiropas Parlamenta ieteikumi Komisijai un Padomei ir formulēti pēc iespējas efektīvāk. Tā kā apskatītie jautājumi ir tik plaši – Eiropas transporta, enerģētikas un vides politika – iedziļināšanās pārāk sīkās detaļās un lieka daudzuma punktu radīšana vājinātu ziņojumu, un Parlamenta galīgā rezolūcija būtu bijusi ne tik skaidra un rosinoša.
Tā paša iemesla dēļ daži jautājumi ir atstāti ārpusē. Pašiniciatīvas ziņojums nevar risināt izsmeļošā veidā visus jautājumus, ko rada transports, enerģētika un vide. Tomēr šis dokuments var būt noderīgs Komisijai nākamiem likumdošanas ierosinājumiem un lai parādītu, ko Eiropas pilsoņi sagaida no Kopienas iestādēm.
Astoņi grozījumi ir iesniegti šai galīgajai izskatīšanai plenārsēdē. Tie būtībā neko jaunu nepapildina salīdzinājumā ar debatēm Transporta komitejā. Tomēr es gribu tos īsi komentēt.
Zaļā grupa ir iesniegusi sešus grozījumus un prasījusi atsevišķu balsojumu par 16. punktu. Ar šo prasību svītro atsauci uz kodolenerģijas ražotās elektrības izmantošanu dzelzceļa transportā, kam es nevaru piekrist. Dzelzceļa transports ir tāds transporta veids, kam ir vismazākā oglekļa klātbūtne, daļēji pateicoties kodolenerģijas kā elektrības avota izmantošanai.
Grozījums Nr. 6 prasa Komisijas iejaukšanos, lai noteiktu vienotu ātruma ierobežojumu Eiropas autoceļiem visās valstīs. Mūsu vācu draugi jau ir parādījuši daudzos gadījumos, ka Vācijas autoceļi ir drošāki un negadījumu skaits ir zemāks nekā daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās ir šāds ierobežojums. Subsidiaritātes principa piemērošanai, bez šaubām, ir jāturpinās šajā gadījumā.
Personīgi es uzskatu, ka 2. grozījums ir sakarīgāks, it sevišķi tā pirmā daļa par pārredzamām gaisa transporta izmaksām un biļešu cenu noteikšanu.
J. Blockland ir iesniedzis 8. grozījumu Neatkarības un demokrātijas grupas vārdā. Šis grozījums attiecas uz 2. pantu un analizē pasākumus, kas jāveic pilsoņiem, lai uzlabotu pilsētu un piepilsētu mobilitāti. Te man ir jāaicina balsot pret, jo šis grozījums pauž pilnīgi pretēju nostāju tai, kāda ir Transporta komitejas pieņemtajā dokumentā.
Visbeidzot, mana politiskā grupa ir atkal iesniegusi grozījumu – 1. grozījumu par 11. punktu, - kas iesniegts Transporta komitejā attiecībā uz Eurovignette direktīvas pārskatīšanu. Personīgi es neesmu bijis un neesmu pret iespēju izskatīt šo jautājumu attiecīgā laikā jūnijā. Eiropas Komisija ir jau paziņojusi, ka tā tajā laikā nāks ar ierosinājumu par pārskatīšanu. Es uzskatu tomēr, ka saskaņā ar to, kas jau ir ticis ierosināts Transporta komitejā, būtu vajadzīgs brīvs balsojums par minētajiem jautājumiem.
Es gribu pateikties deputātiem par izrādīto interesi par šo ziņojumu un manu darbu, un tā kā es apzinos, ka daudzi citi ir pieteikušies runāt, es došu viņiem iespēju to darīt.
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, es pateicos G. Albertini par viņa izcilo ziņojumu. Ir skaidrs, ka jābūt plašai vienprātībai starp Parlamentu, Padomi un Komisiju par nepieciešamību samazināt transporta ietekmi uz vidi un enerģētiku. Tomēr vienlaicīgi mums jāsaglabā mobilitāte, kas ir būtiska mūsu konkurētspējai un mūsu dzīves kvalitātei.
Kā mēs varam panākt šo ilgtspējīgo mobilitāti? Tas ir milzīgs izaicinājums. Līdz 2020. gadam mums ir jāsamazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izplūde par 20 %, jāsamazina enerģijas patēriņš par 20 % un jāpalielina atjaunojamā enerģija mūsu enerģijas patēriņā par 20 %. Acīmredzot transportam būs liela nozīme šo mērķu sasniegšanā.
Sākumā es mēģināšu īsi raksturot dažādas iniciatīvas šajā jomā. Eiropas Komunikāciju tīklu attīstība, kur, kā to tikko norādīja G. Albertini, mēs liekam uzsvaru uz dzelzceļu attīstību, rada transporta veidu maiņu, kas acīmredzami ved tajā virzienā. Mums ir TEN-T projekts un Marco Polo programma jūras ceļu atbalstam. Mēs atbalstām iekšzemes ūdensceļu transportu ar NAIADES programmu. Acīmredzot pētniecība arī ļaus mums attīstīt zaļākas un efektīvākas tehnoloģijas. Es gribu arī pievērst jūsu uzmanību nesenajam priekšlikumam par tīru transportlīdzekļu direktīvu, ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja sāks izstrādāt.
Lai radītu skaidru priekšstatu par visiem šiem pasākumiem, Komisija sniegs visu Eiropas iniciatīvu sarakstu. Tajā tiks uzskaitītas visas veiktās darbības un gūtās mācības turpmākai darbībai. Man ir īpaša personiska interese par šo sarakstu.
Otrkārt, mēs virzāmies pretim ārējo izmaksu internalizācijas stratēģijai visu veidu transportam. Pakete, ko es izklāstīšu jūnijā, ietvers ārējo izmaksu internalizācijas stratēģiju visu veidu transportam, ko Eiropas Parlaments ir uzstājīgi pieprasījis. Šī iniciatīva apmierina vajadzību. Ārējās izmaksas mūsu ekonomikai un mūsu videi — gaisa piesārņošana, troksnis, sastrēgumi — ir smagas, tām ir arī nevēlama ietekme uz transporta mobilitāti. Ja mēs vēlamies ilgtspējīgu mobilitāti, mums ir jānodrošina, lai ārējās transporta izmaksas tiek integrētas lietotāja maksājumā. Mūsu 2006. gada priekšlikums par aviācijas iekļaušanu Eiropas emisiju nodevu apmaiņas sistēmā bija solis ārējo izmaksu internalizācijas virzienā aviācijas nozarē.
Es gatavojos apvienot šo internalizācijas stratēģiju ar ierosinājumu par smago kravas transportlīdzekļu maksājumu direktīvas grozīšanu. Tas ļaus dalībvalstīm — ļaus, nevis uzliks par pienākumu — iekļaut nodevās ārējās vides izmaksas, ja tās vēlēsies, un nevis tikai infrastruktūras izmaksas, kā tas ir pašreiz. Pašlaik tās nevar to darīt, izņemot ļoti retos gadījumos. Šis grozījums pieļaus ārējo izmaksu internalizēšanu citā nozarē — dzelzceļā. Kopienas tiesību akti paredz, ka ārējās izmaksas dzelzceļam var tikt intenalizētas vienīgi tad, ja arī citi transporta veidi internalizē savas ārējās izmaksas.
Īsumā, mēs virzāmies uz viedām ceļu nodevām, izglītības nodevām, kas dos iespēju bargāk sodīt smagās automašīnas ar viszemākajiem vides standartiem vai kas izmanto galvenos maršrutus tad, kad ir vislielākais pārslogojums un vislielākie satiksmes sastrēgumi.
Turklāt mēs uzsāksim vairākas iniciatīvas šī gada otrajā pusē. Es ziņošu par pasākumiem, lai samazinātu dzelzceļa radīto troksni. Būs arī uzlabojumi uz ceļiem, būs iespējams samazināt pārslogojumu ar viedu transporta sistēmu. Mēs domāsim par vienību sadarbspēju. Tas palīdzēs organizēt loģistikas noteikumus Eiropas līmenī.
G. Albertini ziņojums arī uzsver vajadzību izveidot īstu Eiropas vienotu gaisa telpu. G. Albertini ir taisnība, tas ir pareizais ceļš. Tāpat arī, kā iepriekš tika minēts, mums patiešām ir jāpanāk progress CESAR projektā. Tam jāieņem būtiska vieta tādas tehnoloģijas attīstīšanā, kāda ir vajadzīga, lai panāktu šo mērķi.
Ir plānotas iniciatīvas samazināt slāpekļa oksīda emisijas aviācijas nozarē un troksni lidostu apkaimē. Mēs strādājam arī pie kuģniecības pasākumiem. Acīmredzot arī pilsētu transports būs jāiesaista: 40 % no CO2 emisijām un 70 % no citām piesārņojošām emisijām rada transportlīdzekļi pilsētās.
Eiropas Parlamentā es esmu ļoti pateicīgs R. Rack, kas strādā pie šī jautājuma, un es ceru, ka šoruden mēs varēsim piedāvāt instrumentu kopumu, ko pilsētas varēs izmantot.
Ir daži piemēri par plaša mēroga akciju, kas, jāsaka, ir viena no galvenajām prioritātēm manos darba pienākumos: videi draudzīgāks transports, vienlaikus nodrošinot, ka visiem Eiropas pilsoņiem transports ir pieejams.
Ir tiesa, ka, kā to teica G. Albertini, viņa ziņojums nākt tieši īstajā brīdī. Parlaments un Komisija ir vairāk vai mazāk vienisprātis par ilgtspējīgu mobilitāti, un es gribu pateikties Parlamentam un G. Albertini par viņa izcilo darbu, kas arī patiešām daudz ko dara, lai noskaidrotu mūsu pašu darbu Komisijā.
Edite Estrela, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotāja. − (PT) Arī es gribu sākt ar pateicību referentam un informāciju viņam, ka pēc Vides komitejas pārliecības ir jāapvieno dažādi pasākumi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu transporta sistēmu nākamajām paaudzēm. Šajos pasākumos ietilpst satiksmes vadība, labāka loģistika, finanšu stimuli transportam un videi draudzīgākai degvielai, drošs, videi draudzīgs, ērts un izdevīgs sabiedriskais transports, sliežu ceļu modernizācija, nemotorizēta mobilitāte utt. Arī informatīvas un izglītojošas kampaņas jauniešiem ir vajadzīgas.
Mēs piekrītam aviācijas iekļaušanai Eiropas emisiju tirdzniecības sistēmā un atbalstām tādu pašu likumdošanu jūras transporta nozarei, kā arī jauno un obligāto CO2 emisijas normu pieņemšanu automašīnām, kas liek tām efektīvāk izmantot degvielu. Eiropas Savienībai tāpēc it jāatbalsta pētniecība, lai attīstītu tehnoloģijas, kas vajadzīgas ilgtspējīga un videi draudzīga transporta attīstībai, piemēram, alternatīva un atjaunojama kurināmā attīstīšanai, tāda kā ūdeņradis un kurināmā elementi.
Etelka Barsi-Pataky, Rūpniecības, pētniecības un enerģijas komitejas atzinuma sagatavotāja − (HU) Priekšsēdētājas kundze, priekšsēdētāja vietnieka kungs, transporta politika gatavojas paradigmas maiņai: degvielas, tehnoloģija, regulas un tas, ko sabiedrība sagaida, — viss būs citāds. Transporta nozare iesoļo jaunā laikmetā.
Vai ir kaut kas, kas nemainīsies? Jā, mobilitāte, jo būtu nepareizi ierobežot mobilitāti. Ja mēs negribam ierobežot mobilitāti, tad tomēr mums pašiem jāmainās. Jautājums ir — kādā veidā? Tehnoloģiskā attīstība ir neapturama, tomēr mums ir jātērē vairāk un jātērē arvien vairāk tieši transporta līdzekļu attīstībai, lai mums būtu videi draudzīgi transporta līdzekļi uz ceļiem pēc iespējas ātrāk. Alternatīvā degviela ir spērusi lielus un dažreiz pretrunīgus soļus, bet mums otrās paaudzes biodegvielas un ar ūdeņradi saistītās iespējas ir jāizvēlas ļoti rūpīgi, tā lai tās var ienākt tirgū pētnieciska darba un attīstības rezultātā.
Attiecībā uz finansēm saskaņā ar Septīto pamatprogrammu Eiropas Savienības fondi, valstu ieguldījumi un privātais kapitāls — viss ir jāvirza tajā pašā virzienā. Saprātīgi risinājumi, piemēram, CESAR vai Galileo programmas, progresē pārāk lēni, un mums tās ir jāpaātrina. Mūsu mērķu sasniegšanas interesēs mums jātransformē ekonomiskā vide uz „lietotājs maksā” un „piesārņotājs maksā” principu pamata. Nobeidzot, neapliksim ar nodokli transportlīdzekļa īpašumu, bet nodrošināsim, ka tiek maksāts par transportlīdzekļa lietošanu. Tad mēs varēsim mainīt savus paradumus attiecībā uz auto vadīšanu, transportlīdzekļa lietošanu un ceļošanu.
Priekšsēdētājas kundze, mēs pateicamies mūsu kolēģim deputātam G. Albertini par viņa darbu un par viņa izsmeļošo un pārdomāto ziņojumu. Ar šiem papildu punktiem Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja atbalsta ziņojumu un tajā pašā laikā iesaka Komisijai pievērst tam uzmanību gaidāmo priekšlikumu dēļ par videi draudzīgu transportu. Paldies.
Robert Evans , PSE grupas vārdā - Priekšsēdētāja kundze, kā mēs dzirdējām no G. Albertini un komisāra, šis ir ļoti laicīgs un svarīgs ziņojums, un mēs to vērtējam atzinīgi. Savās ievada piezīmēs G. Albertini sacīja, ka tas dod mums izdevību raksturot mūsu transporta politiku, paturot prātā vidi un degvielas efektivitāti, par ko Parlaments ir nemainīgi stingri iestājies un paudis savus uzskatus.
J. Barrot savā sniegumā nosauca visu šo problēmu par milzīgu pārbaudījumu, un par tādu pārbaudījumu, es zinu, uz ko visas mūsu valdības skatās. Kā J. Barrot teica, mums ir skaidri jāatzīst transporta ieguldījums un nepieciešamība pēc transporta „sadraudzēšanās” ar vidi. Šajā sakarā es lepojos ar to, ka Londona ir bijusi vadībā vairākās iniciatīvās, lai tā būtu maksa par pārslogotību, jaunās zemu emisiju zonas vai augstākas maksas par videi mazāk draudzīgiem transportlīdzekļiem, kaut kas tāds, pret ko ir bijuši Londonas konservatīvie.
J. Barrot runāja arī par nepieciešamību atzīt transporta ārējās izmaksas, un G. Albertini runāja par dažiem grozījumiem. Tomēr es domāju, ka ir pretruna PPE-DE grupas nostājā — es zinu, ka par to PPE-DE grupā ir bijušas iekšējas debates — un ir pretruna šajā ziņojumā. Atzinums B, piemēram, runā par enerģijas patēriņu un izceļ „ceļa transportu, kas atbild par 83 % [...] enerģijas”. Pretēji tam PPE-DE iesniegtais 1. grozījums, ko parakstījuši arī daži deputāti no ALDE grupas, skaidri mēģina nomainīt komitejā pieņemto nostāju ar tādu nostāju, kas dod priekšroku ceļa transportam salīdzinājumā ar dzelzceļa transportu. Tas neiederas paketē, kura iestājas par ilgtspējīgu transportu iepretī veidiem, kas nav videi draudzīgi.
Es jautāju G. Albertini, kad viņš aizraujas, un es prasu ALDE grupai, kas arī ir atbalstījusi šo, kāpēc viņi mēģina pagriezt to otrādi un kāpēc viņi mēģina būt labvēlīgi ceļa transportam. Es pieļauju, ka varbūt persona, kas patiešām te ir pielikusi savu roku, nav šeit klāt, lai šovakar atbildētu.
Man jāsaka, ka mana grupa apsvērs, vai mēs atbalstītu šo visu ziņojumu, ja tam grozījumam būtu jāiziet cauri. Es gaidu uz to. Pārējie principi referātā ir kārtībā.
Anneli Jäätteenmäki ALDE grupas vārdā. - (FI) Priekšsēdētājas kundze, aptuveni ceturtā daļa siltumnīcas efektu izraisošo gāzu Eiropas Savienībā ir no transporta. Mums tāpēc pavisam noteikti jāsamazina emisijas no transporta. Piesārņojuma slodze no transporta ir jāsamazina.
Gaisa transports ir pilnībā izslēgts no starptautiskajiem līgumiem par klimatu. Tomēr tas visu laiku rada arvien vairāk un vairāk emisijas, un tas ir jāiekļauj visos nolīgumos. Kāds te teica, ka princips „lietotājs maksā” esot labs princips. Es piekrītu. Tas ir labs princips, ja ņem vērā arī apstākļus. Eiropā ir valstis un teritorijas ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kur nav sabiedriskā transporta un tādēļ nekāda cita pārvietošanās līdzekļa nav kā tikai privāta automašīna. Tad princips „lietotājs maksā” nav īpaši piemērots. Viena lieta ir doties izbraukumā prieka pēc un pavisam cita — lietot savu automašīnu tāpēc, ka jums tas jādara, un tāpēc, ka ir situācijas, kur nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu.
Nākotnē mums ir jāmēģina dabūt kravu pārvadājumu transportu prom no ceļiem. Vispār runājot, mums ir jācenšas pāriet no transporta līdzekļiem, kam pamatā ir fosilās degvielas izmantošana, uz tādiem, kam pamatā ir atjaunojamā degviela. Mums ir daudz darāma ES līmenī, ja mēs patiešām taisāmies sasniegt mērķus, kurus mēs visi kopā esam apņēmušies, t.i., samazināt emisiju Tas ir jautājums par gribu, un tā kā mēs šo lietu esam izlēmuši kopā, visām nācijām kopā ir jāpieliek pūles, lai nodrošinātu šo lēmumu izpildi.
Zdzisław Zbigniew Podkański, UEN grupas vārdā. - (PL) Priekšsēdētājas kundze, rezolūcijas projekts par ilgtspējīgu Eiropas transporta politiku, ņemot vērā Eiropas enerģētikas un vides politiku, mēģina piemērot kompleksu pieeju ārkārtēji jutīgam jautājumam. Referentam G. Albertini ir jāizsaka uzslava par viņa pieeju problēmai un viņa konstruktīvajiem priekšlikumiem.
Citu lietu starpā G. Albertini pareizi norāda, ka dzelzceļa transports, it sevišķi preču pārvadājumiem, nav ticis pienācīgi novērtēts un tā attīstība ir atstāta novārtā. Mums jāatceras, ka ceļu būve pati par sevi neatrisinās problēmu un ka dzelzceļa projekti ir būtiski. Tiem, kas to vēl nav pamanījuši, es ieteiktu izbraukt cauri Polijai, kur pēdējos gados krustu šķērsu notiek starptautiska smago kravas automobiļu kustība.
Otra problēma, kas prasa neatliekamu uzmanību, ir satiksmes pārslogojums lielos pilsētu reģionos un izplūdes gāzu koncentrācija pilsētās un starppilsētu koridoros. Arī te dzelzceļa transporta, t.i., ātrvilcienu nozīme nav novērtēta. Trešais svarīgais jautājums līdzās dzelzceļa transportam ir iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta izmantošana, kas rada mazāku piesārņojumu. Te ir daudz problēmu, sākot ar tehniskiem, enerģijas un izmaksu kontroles jautājumiem un beidzot ar sabiedrisko apziņu un izturēšanos. Lai tiktu galā ar visām šīm problēmām, mums ir vajadzīga transporta situācijas pilna analīze saistībā ar vidi plus konkrēta integrēta rīcība.
Sepp Kusstatscher, Verts/ALE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, ziņojumā ir daudz labu ierosinājumu, bet tas iziet no pieņēmuma, ka satiksmes apjoma pastāvīgs pieaugums ir kaut kas līdzīgs dabas likumam un ka tehnoloģija var atrisināt problēmu lielāko daļu.
Ir divi īpaši punkti, kurus es gribu pasvītrot. Pirmkārt, transporta operāciju kopējo izmaksu, tai skaitā sociālo izmaksu, aprēķinam ir jāsākas ar Eurovignette, jo smagie kravas transportlīdzekļi uzliek vislielāko slogu ne tikai ceļu tīklam, bet arī cilvēkiem un videi. Lai gan komisārs J. Barrot, kas ir atbildīgs par transportu, ir solījis, ka Alpu konvencijas transporta protokols tiks ratificēts Padomes Francijas prezidentūras laikā, es domāju, ka mums, Eiropas Parlamentam, ir nepārprotami jāpiemin šis protokols šeit šajā ziņojumā.
Ik pa laikam mēs dzirdam jaukus vārdus par tematu „transports”. Tomēr ir fakts, ka CO2 emisiju apjoms transporta rezultātā palielinājās par 32,1 % laikposmā no 1990. līdz 2005. gadam un gaisa transporta emitētais apjoms palielinājies par 90 % tajā pašā laikā, bet klimatu graujošā oglekļa dioksīda emisijas no citām darbības jomām tika samazinātas par 9,5 % saskaņā ar Kioto protokola mērķiem.
Pārāk bieži mēs šajā ziņojumā mierinām sevi ar cēliem mērķiem un veltīgām cerībām. Tomēr tas, kas ir vajadzīgs, ir stingras un noteiktas prasības un iedarbīgi pasākumi, tostarp sankcijas, citādi visa turpmākā norise pierādīs sakāmvārda „ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” patiesumu.
Michael Henry Nattrass, IND/DEM grupas vārdā. — Priekšsēdētājas kundze, AK ir jānosaka pašai savi likumi, tāpēc es noraidu šo priekšlikumu. Bet es neapstrīdu to, ka efektīvākas automašīnas ir laba doma un ka darbs mājās samazina piesārņojumu.
Tas, kas man rada bažas šajā ziņojumā, ir tādi vārdi kā „cenu noteikšanas politika” un „nodoklis fosilajai degvielai”, jo pašlaik nav nekādu nopietnu alternatīvu un šie nodokļi ir ļoti saistīti ar inflāciju. Nākotnei ir jāsaistās ar inovācijas un tehnoloģijas veicināšanu, nevis ar cilvēku, kam nav citas alternatīvas, ievilināšanu lielāka nodokļa maksāšanā. Lielākā daļa transporta sistēmu ir labas braukšanai, bet neder uzņēmēja vajadzībām, kam jāaizbrauc uz darbu, lai izmantotu savu automašīnu, apmeklējot klientus vēlāk.
Bet Strasbūras pilsēta piedāvā pirmklasīgu tramvaju sistēmu, kam tramvaja pietura ir šīs pašas ēkas ārpusē, tad kāpēc te Strasbūrā EP deputāti nerāda piemēru? Viņi neapmeklē klientus, viņi vienkārši te ierodas, lai slikti pārvaldītu Eiropu. Tomēr viņi gandrīz visi izmanto šofera vadītus limuzīnus un ignorē tramvajus. Ja EP deputāti rīkotos saskaņā ar saviem vārdiem, tad varbūt sabiedrība ieklausītos. Vienkāršā angļu valodā runājot, priekšsēdētājas kundze, šis Parlaments ir vainojams milzīgā liekulībā. Kas bija tas, lūdzu, ko EP deputāti runāja par ilgtspējīgu transportu? Jo to EP deputāti ignorē tāpat kā nesmēķēšanas noteikumu Parlamenta ēdamzālēs.
Marian-Jean Marinescu (PPE-DE). - (RO) Ilgtspējīga transporta attīstībā integrētas stratēģijas īstenošanai ir jābūt absolūtai prioritātei gan Komisijai, gan dalībvalstīm.
Ieguldījumi transporta infrastruktūrā ir jāpaātrina, it īpaši tādos videi draudzīgos veidos kā: dzelzceļi, iekšzemes ūdensceļu transports un jūras maģistrāles. Iekšējo izdevumu un jo īpaši transporta negatīvo ietekmju uz vidi vispusīgs novērtējums ir obligāts. Šādas negatīvas ietekmes ir jāapzina un jāpieņem, iekļaujot tās cenās, ko maksā lietotāji. Tādējādi ir augstākā mērā svarīgi, lai tiktu veikta ārējo izmaksu internalizācija visiem transporta līdzekļiem vienlaicīgi. Tādā veidā uzlabosies dalījums pēc izmantotā transporta veida, dodot priekšroku mazāk piesārņojošiem transporta līdzekļiem, kā arī Eiropas transporta tīkla un intermodālā kravas transporta attīstībai.
Es uzskatu, ka labāka loģistika un pārvaldības uzlabošana, it īpaši intensificējot pētniecību un jaunu tehnoloģiju izmantošanu viedo sistēmu jomā, ir soļi pretim labākai satiksmes plānošanai, plūsmu vadībai un satiksmes aglomerāciju un sastrēgumu novēršanai.
Rumānija pieliek visas pūles, lai nodrošinātu Eiropas standartus, it īpaši piesaistot ieguldījumus trūcīgiem apgabaliem, lai liktu pamatus infrastruktūras attīstības atšķirību mazināšanai. Vienlaikus Rumānija atbalsta un veicina darbības, kuru mērķis ir padarīt efektīvāku enerģijas patēriņu, lai piedalītos transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanā, un atbalsta ieguldījumus alternatīvos enerģijas avotos.
Līdz ar to es lūdzu Eiropas Komisiju pārvērtēt daudzgadīgās finanšu nostādnes par finanšu līdzekļiem transporta jomā, kā arī ar šo jomu saistītajā pētniecībā ar nolūku iegūt izmaksu ziņā efektīvus un enerģētiski pilnveidotus produktus un pakalpojumus. Vienlaikus es iesaku dalībvalstīm atbalstīt valsts-privātās partnerattiecības un tātad arī privātas investīcijas minētajā jomā un pilnībā izmantot pieejamos fondus, lai radītu ilgtspējīgu transporta nozari, uzlabotu satiksmes drošību un vides veselību, kurā mēs dzīvojam.
Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Eiropas politika attiecībā uz ilgtspējīgu transportu, ņemot vērā Eiropas enerģētikas un vides politiku, skar un tieši ietekmē aptuveni 490 miljonus Eiropas pilsoņu.
Es lūdzu Komisiju un dalībvalstis pārbaudīt, kādā veidā transporta infrastruktūras un piemērojamie tarifi ietekmē pilsētu attīstību un turpmākās prasības pēc transporta pakalpojumiem.
Es lūdzu Komisiju un dalībvalstis iejaukties ostu infrastruktūras modernizācijā attiecībā uz Eiropas Savienības jūras ostām, kā arī iekšzemes ūdensceļu ostām, lai dotu iespēju veikt strauju kravas un pasažieru pārnesi no vienas transporta sistēmas uz citu, tādējādi veicinot enerģijas patēriņa samazināšanos transporta nozarē.
Eiropas Savienība 2007. gadā stingri un vienpusēji apņēmās samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju vismaz par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada bāzes lielumiem. Viedu transporta sistēmu ieviešana satiksmes kontrolei, it īpaši plašās pilsētu koncentrēšanās vietās, novērsīs satiksmes sastrēgumus, kas maksā Eiropas Savienībai aptuveni 1 % gadā no tās iekšzemes kopprodukta. Tai pašā laikā Eiropas dzelzceļu sistēmas attīstība dos ieguldījumu Eiropas politikas ievērošanā enerģētikas jomā un klimata pārmaiņas risināšanā.
Šajā sakarā es uzskatu, ka vienai no attīstības prioritātēm Eiropas transporta tīkla jomā ir jābūt ātrvilcienu dzelzceļu tīkla projektam, kas savienos visu dalībvalstu galvaspilsētas. Ātrvilcieniem jāiet arī caur Bukaresti un Sofiju.
Leopold Józef Rutowicz (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, G. Albertini ziņojums apskata visus izšķirīgos faktorus ilgtspējīgā Eiropas transporta politikā, ņemot vērā Eiropas enerģētikas un vides politiku. Transports aizņem vairāk nekā 30 % no enerģijas patēriņa, un 20 gadu laikā šis skaitlis pieaugs par 30 %. Transporta nozare izmanto 70 % naftas, un pilsētās un apbūvētās teritorijās tā ir atbildīga par 40 % no CO2 emisijām un 70 % no citu kaitīgu savienojumu emisijām.
Referents atbalsta tehnoloģiskas inovācijas un citas enerģijas taupīšanas metodes. Eiropas Savienībai ir nepieciešami strauji, efektīvi pasākumi. Ņemot vērā milzīgo naftas cenu pieaugumu, videi un ekonomikai vislabvēlīgākā enerģijas forma ir elektroenerģija. Tai jāpiešķir lielāka nozīme transportā, tostarp pilsētas transportā, piemēram, ražojot lētus ar elektrību darbināmus pilsētu mehāniskos transportlīdzekļus. Pieaugošais pieprasījums pēc šādas enerģijas ir jāapmierina ar jaunākās paaudzes atomelektrostacijām, kas neemitē indīgas gāzes.
Johannes Blokland (IND/DEM). - (NL) Mēs visi labi zinām, kādā veidā transporta nozare ietekmē klimata pārmaiņu. Manuprāt, G. Albertini ziņojums piedāvā taisnīgu un īsu novērtējumu praktiskajiem un tehniskajiem pasākumiem, ko varbūt var izmantot, lai samazinātu to ietekmi. Un tā kā omleti nevar izgatavot, nesasitot olas, šie pasākumi nenovēršami būs sāpīgi tiem, kurus tie skars, gan profesionāliem transporta darbiniekiem, gan atsevišķiem pilsoņiem.
Pretēji uzskatam, kas ir pausts 2. punktā, mans viedoklis ir, ka ne tikai profesionāļi, bet arī parasti pilsoņi saprot un atbalsta ārkārtas pasākumu nepieciešamību, ja vien tie piedāvā redzamus labumus nākotnē. Pirmais galvenais mērķis, kas jāsasniedz, ir par gaisa kvalitātes standartiem, kas ir jāsasniedz līdz 2015. gadam. Transportam te būs jāuzņemas liela loma šo mērķu sasniegšanā, vismaz pilsētu teritorijās. Visas pieejamās metodes un pasākumi gan rašanās vietā, gan „caurules galā” ir jāizmanto un jāīsteno nekavējoties.
Priekšsēdētājas kundze, pateicos G. Albertini par viņa ziņojumu, un es ceru, ka ikviens, uz ko tas attiecas, pildīs savu lomu, pieliekot vajadzīgās pūles.
Zsolt László Becsey (PPE-DE). - (HU) Paldies, priekšsēdētājas kundze. Es gribu apsveikt savu kolēģi G. Albertini un izteikt dažus komentārus.
1. Attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem kā instrumentu es varu pieņemt, ka tie ir jāpiemēro vienādi visiem transporta veidiem. Tajā pat laikā mums jāņem vērā, ka nodokli nevar vienkārši palielināt bezgalīgi, jo tas radītu nopietnu inflāciju un varētu vest pie palielinātām izmaksām un samazinātas konkurētspējas visā nozarē. Tāpēc mums nevar būt vienāds nodoklis visam, piemēram, akcīzes nodoklim benzīnam. Es vēlos norādīt, ka es domāju, ka doma par nodokļa piesaisti reālajam gaisa piesārņojumam ir laba — piemēram, transporta līdzekļa reģistrācijas nodokļa sistēmā.
2. Gaisa transporta gadījumā mums jāņem vērā, ka emisiju tirdzniecības paplašināšanās veido papildu izmaksu faktoru, un tas tiks atspoguļots cenā. Tas tāpat ir jāņem arī vērā attiecībā uz domu par netiešo nodokļu ieviešanu, ko dažreiz liek priekšā.
3. Patiesas pūles ir jāpieliek, lai samazinātu pilsētu sastrēgumus un tātad arī gaisu piesārņojošas emisijas. Jaunajām dalībvalstīm tomēr galvenā problēma nav tikai ar elektroenerģiju darbināma pilsētu sabiedriskā transporta veicināšana; apvedceļu būve varbūt ir pat vēl lielāka problēma. Savā ziņā salīdzinot tā atpaliek visvairāk no visiem, un tas būtu vairāk jāuzsver kā Eiropas Savienības resursu prioritārs izmantojums.
4. Attiecībā uz ārējo izmaksu internalizēšanu es piekrītu, ka mums ir jārada nozares neitralitāte. Tomēr pārvadātājiem jaunajās dalībvalstīs Eurovignette noteikumi jau ir liela problēma sakarā ar arvien stingrākiem standartiem transporta līdzekļu emisijām utt. Jaunajās dalībvalstīs internalizācija tāpēc ir jāīsteno lēnāk un saskaņā ar īpašiem principiem. Mūsu pārvadātāji nebūtu jāsoda tādēļ, ka infrastruktūra ir sliktāk attīstīta un tāpēc satiksmes sastrēgumi ir lielāki.
5. Būtu labi, ja praktisks un ne tikai mutisks atbalsts tiktu dots arī iekšzemes ūdensceļu transportam jaunajās dalībvalstīs, it īpaši Donavas upē un Tisas upē, un ja Komisija sniegtu savu atbalstu šajā ziņā. Transporta intermodalitāte ir svarīga un var nodrošināt vislielāko impulsu sliežu ceļu tīkla modernizēšanai. Apspriedīsim arī to, nevis slēgsim dzelzceļa līnijas.
Visbeidzot, es ceru, ka tad, kad ātrvilciena dzelzceļa tīkls tiks uzbūvēts, austrumu reģioni beidzot tiks iekļauti kartē, jo galu galā tas ir vienīgais transporta veids, kas var sacensties ar privātām automašīnām. Paldies jums.
Bogusław Liberadzki (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, G. Albertini ir labi paveicis darbu. Es pateicos viņam. Es pievienojos arī komisāra J. Barrot komentāriem. Man it sevišķi patīk šī tehnoloģijas attīstības, tirgus instrumentu un pavadošo pasākumu apvienošanas politika, kas ir pieņemama sabiedrībai un radīta, lai panāktu racionālāku transporta iespēju izlietošanu. Es tam pievienotu efektīvu transporta politiku gan mikro, gan makro līmenī. Es priecājos redzēt, ka šis pasākumu kopums ņem vērā arī Baltijas krasta zonu — neapšaubāmi pozitīva pieeja.
Man patīk doma par Eiropas transporta tīkliem, bet mēs gaidījām EUR 20 miljardus 2008. gadā, un tas, ko mēs saņemam, ir EUR 8 miljardi. Es vēršos pie jums visiem: pievērsīsim vairāk uzmanības kohēzijas fondu efektīvākai izmantošanai tajā daļā, kas ir piešķirta transportam. Tas attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, kur situācija ievērojami atšķiras, bet vispār nav pārāk laba. Ļaujiet arī skaidri pateikt, ka ārējo transporta izmaksu internalizēšanai ir savas robežas. Šīs robežas, komisār, ir jānosaka, atsakoties pieļaut negatīvu ietekmi uz ES ekonomikas konkurētspēju. Nobeidzot, vienotam Eiropas dzelzceļu tīklam ir jākļūst par realitāti.
Richard Seeber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, es gribu pateikties referentam par ziņojumu, un es zinu, ka ar komisāru J. Barrot mums ir iegūts ilgtspējīgas transporta politikas aizstāvis. Transports var radīt īpašu risku mūsu ekonomiskajai augsmei Eiropā, ja tas nefunkcionē kārtīgi. Šajā jomā mums ir vajadzīgs vairāk Eiropas atbildības, nevis mazāk, jo, tiklīdz Eiropai ir mazāk pilnvaru, rodas valstu specifika un ir robežas, un tās ir negatīvas transporta darbībām. Tieši tāpēc mums ir jāmēģina meklēt Eiropas risinājumus, kā mēs to esam darījuši gaisa transporta jomā vai kā mēs darījām ar dzelzceļa paketi.
Es varu tikai lūgt komisāru ieslēgt lielāku ātrumu, meklējot vairāk un labākus Eiropas risinājumus, bet panākumi, protams, būs atkarīgi arī no tā, vai mēs atradīsim cenas individuāliem transporta veidiem, kas atspoguļo to pilnas izmaksas.
Arī te Komisija ir izvēlējusies pareizo pieeju, sākot ar ceļu transportu, jo ceļu transports noteikti ir tas transporta veids, kas rada visaugstākās sociālās izmaksas pašreiz, lai gan tās nesedz pilnībā ceļa lietotāji.
Komisār, jūs bijāt Tirolē – jutīgā Alpu reģionā; un jūs zināt, kādu kaitējumu tur rada smagā pārvadājumu satiksme. Šī ietekme arī parāda mums, ka sen jau ir laiks rīkoties, lai ieviestu Eiropas ceļu nodokļu disku, patiesi iepazīstinātu ar pamatnostādni, kuru jūs minējāt, un turpināt smagi strādāt, lai piemērotu principu, ka lietotājiem jāmaksā patiesā ceļu transporta izmaksa.
Man ir jāvērš arī daža laba kritika pret manu grupu šeit Grupa ir izšķīrusies par labu 1. grozījumam, un es vēlos izteikt savu opozīciju šim grozījumam un solīt visu manu un manu kolēģu Austrijas deputātu atbalstu pūlēm nodrošināt, ka Komisija ceļ priekšā jūnijā šo vispārējo nostāju, sākot ar ceļu transportu, un neatliek tās izklāstu līdz nākamajam zilajam mēnesim, pamatojot ar to, ka paketei ir jāattiecas uz visiem transporta veidiem. Ir steidzami ir jārīkojas. Sāksim ar ceļu transportu.
Inés Ayala Sender (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, G. Albertini ziņojums uzstāda mums milzīgu problēmu, ar ko mēs saduramies, gādājot par zemas izmaksas mobilitāti visiem ar pieejamiem jauniem transporta līdzekļiem un jauniem maršrutiem, ko ir padarījusi iespējamu personu, preču un pakalpojumu brīvā kustība, Eiropas integrācijas, paplašināšanās un sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas panākumu pamats; tajā pašā laikā tā tomēr ir jāsasniedz bez lielas ietekmes uz vidi, ko galvenokārt rada emisijas, nemaz nerunājot par sastrēgumiem un drošību.
Problēmas būtība ir - kā saglabāt šīs mobilitātes pozitīvos un vajadzīgos aspektus, bet iespējami visviedākajā veidā, citiem vārdiem sakot, kā panākt ilgtspējīgu mobilitāti un tomēr mazināt ietekmi uz mūsu vidi un veselību. Lai to panāktu, kā G. Albertini saka savā ziņojumā, mums ir vajadzīgi inovatīvi pasākumi un instrumenti.
Lai gan tā ir ietverta ziņojumā, es būtu gribējis redzēt, ka lielāka vieta ir ierādīta loģistikas kā viedas mobilitātes instrumenta lomai nākotnē, kas realizējas caur inovāciju un plānošanu.
Tomēr es esmu pateicīgs viņam par to, ka viņš ir ietvēris pilsētas loģistiku pilsētas transporta aspektu starpā, un arī par atbalstu, ko viņš dod prioritāriem ar loģistiku saistītiem projektiem. Es arī uzskatu, ka ir pareizi iekļaut lidostas un prasīt, lai tās tiek integrētas ar dzelzceļu, un likt uzsvaru uz jaunā „zaļo koridoru” koncepta attīstīšanu.
Attiecībā uz ceļu cenu noteikšanu, kas ir tikusi daudz pieminēta, tostarp Eurovignette, es, protams, gribētu, lai Komisija ļoti cieši tur prātā sociālo ietekmi.
Turpmāk, spriežot pēc tā, ko daži no maniem kolēģiem ir teikuši par nepieciešamību dažādot kurināmā avotus, es gribu prasīt komisāram par iespēju iekļaut hidroģenerācijas tīklus Eiropas enerģētikas tīklos nākotnē.
Jim Higgins (PPE-DE). - (GA) Priekšsēdētāja kungs, es vispirms gribu pateikties G. Albertini par ļoti svarīgā un vispusīgā ziņojuma izklāstu mums. Es uzskatu, ka šis ziņojums sniedz reālistisku pārskatu par problēmām, ka stāv mums priekšā, kad mēs mēģinām izveidot piemērotu transporta politiku.
Es gribu izteikt atzinīgu vērtējumu solījumam par intermodālo transportu. Es nāku no salas, kur ekonomika ir atkarīga no jūras un gaisa maršrutiem, un es uzskatu, ka šai infrastruktūrai ir jābūt savienotai ar dzelzceļa transportu. Tomēr Īrijā tā nenotiek. Dzelzceļu neizmanto kravas pārvadājumiem. Kopš 1990. gada enerģijas patēriņš ir palielinājies par 225 % ceļa transporta dēļ. Kioto līguma izpratnē mēs atpaliekam.
Ir skaidrs, ka ir daudz jāiegulda jauktā transportā Īrijā. Tomēr tas nenotiks, kamēr vietējās iestādes un valdības nemainīs savus uzskatus un politiku. Tā kā šī politika ir labvēlīga palielinātiem ieguldījumiem ceļos, viņi atstāj novārtā dzelzceļa attīstību ne tikai lielās un mazās pilsētās, bet arī lauku apgabalos.
Nobeigumā es iesaku Komisijai atzīt katras dalībvalsts tiesības noteikt pašai savas maksas par sastrēgumiem un nodokļus.
Pierre Pribetich (PSE). - (FR) priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, šajā pašiniciatīvas ziņojumā G. Albertini ir uzsvēris vajadzību izveidot transversālu politiku, kas ņem vērā visus aspektus: transportu, enerģētiku un vidi. cilvēku darbība ir bagātības avots sabiedrībai dažādos aspektos – ekonomiskā, sociālā un kultūras, bet tā izmanto enerģiju, un ļoti bieži tai ir katastrofāla ietekme uz vidi. Katrai sabiedrībai, it sevišķi neizslēdzot Eiropas Savienību, ir jāatrod līdzsvars, kas ir grūts uzdevums.
Tieši šajā sakarībā Eiropas Savienība parāda savu patieso vērtību, uzņemoties izšķirīgu lomu transporta saskanīgā attīstībā: vienots Eiropas dzelzceļu tirgus, vienota Eiropas gaisa telpa, Eiropas transporta tīkls, Eiropas ostu politika. Lielu mērķu izvirzīšanai enerģijas–klimata paketē, runām par kopējiem mērķiem tagad jāseko rīcība. Citējot Platonu: „Mūsu pienākums ir iet pa augšupceļu un izvairīties no lejupceļa.”
Saskaņošana un sadarbība ir atslēgvārdi šajā transversālajā politikā. Infrastruktūru saskaņošana Eiropas līmenī, lai iegūtu kopēju pārskatu par transporta tīkliem, sadarbība ar vietējiem dalībniekiem, kas vislabāk spēj praktiski un reālistiski pārredzēt problēmas, jo Eiropa ir tieši tas. Griba saskaņot, apvienojot visus pūliņus, daloties labākajā pieredzē pilsoņu un vides interesēs ar – lai neaizmirstam šajā nedaudz eklektiskajā uzskaitījumā – pamatīgu ārkārtas finansiālu atbalstu, lai īstenotu Eiropas transporta prioritātes projektus pēc iespējas ātri.
Bet pāri visam, ja mēs koncentrējam uzmanību uz vietējiem aspektiem, man šķiet, ka integrētā pieeja var būt efektīva vienīgi, izmantojot intermodālu pieeju, ko finansiāli atbalsta Eiropa, it īpaši augstas noslogotības galvaspilsētu un pilsētu teritorijās, lai nodrošinātu drošu, neapdraudētu un saprātīgu mobilitāti, īsi sakot, ekoloģisku un ilgtspējīgu mobilitāti.
Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) Priekšsēdētājas kundze, nekad iepriekš cilvēki nav ceļojuši tik daudz kā tagad. Bez liela laika patēriņa nepieciešamība ceļot turklāt ir nozīmīga ekonomiska problēma un nopietns slogs videi.
Trešā daļa mūsu patērētās enerģijas aiziet transportam. Eiropā mūsu primārais transporta veids ir automašīna. Pēdējos desmit gados automašīnu skaits uz tūkstoš iedzīvotājiem ir pieaudzis no 400 līdz 460, bet automašīnu izmantojums ir palielinājies par 18 %. Pēdējos piecpadsmit gados oglekļa dioksīda emisijas no transporta nozares ir palielinājušās dramatiski, dažās dalībvalstīs vairāk nekā par 100 %. Saskaņā ar Komisijas prognozēm transporta nozares enerģijas pieprasījums Eiropas Savienībā palielināsies vismaz par 30 % laikposmā starp tagad un 2030. gadu. Tas varētu nozīmēt, ka neizdosies izpildīt mūsu Kioto saistības.
Ir žēl, ka ceļu transporta projekti turpina saņemt lielāku uzsvaru Eiropā, nekā dzelzceļa projekti par spīti deklarētajiem principiem. Slikti piemēri ir lipīgi: līdzsvars ir mainījies arī Centrālajā un Austrumu Eiropā, kas mēdza vairāk pievērsties sabiedriskam transportam. Manā valstī Ungārijā sabiedriskā transporta daļa ir nokritusies līdz tikai 40 % 2007. gadā. Motorizēto transportlīdzekļu izraisītā piesārņojuma samazināšana ir satiksmes pārvaldības, tehnoloģijas un ekonomikas jautājums. Videi draudzīgu tehnoloģiju plašāka izmantošana ir vides izmaksu internalizēšanas un uz oglekļa dioksīda emisijām pamatotas nodokļu sistēmas ieviešanas funkcija. Uz emisijām pamatotas pacelšanās un nolaišanās maksas ir nepieciešamas lidostās. Bezmaksas auto stāvvietu, mazāku sastrēgumu un ceļa nodevu, zemāku transportlīdzekļu nodokļu, transportlīdzekļu nodevu un „zaļo” automašīnu aprites nodokļa likmju piedāvāšana varētu radīt iespaidīgas izmaiņas.
Izdevumi par transporta radītām veselības problēmām, ir milzīgi. Nav taisnīgi likt visai sabiedrībai maksāt par tiem. Es uzskatu, ka izmaksas par gaisa un trokšņa piesārņošanu un ceļa negadījumiem šajā sakarā arī ir jāsedz transporta nozarei. Paldies.
Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, priekšsēdētāja vietnieka kungs, es gribu pievērst uzmanību trim punktiem G. Albertini izcilajā ziņojumā. Pirmkārt, man kā referentam par mobilitāti pilsētās ir patīkami, ka viņš jau ir sniedzis mums dažus augstākā mērā nozīmīgus programmatiskus vēstījumus, kas ir jāņem vērā par šo ļoti svarīgo tematu. Es pieņemu, ka mēs turpināsim diskusiju tajā virzienā mūsu komitejā un pēc tam arī palātā. Priekšsēdētāja vietniek J. Barrot, jūs minējāt iniciatīvas, ko Komisija sāks tieši par šo tematu pašreizējā vēlēšanu termiņa laikā, un es ceru, ka mums būs prieks ar to nodarboties.
Mans otrs punkts attiecas uz citu lietu, kas jau ir tikusi pieminēta, proti, transporta darbības sociālo un vides izmaksu internalizēšanu. Katram transporta veidam ir jāsedz izmaksas, ko tas reāli rada. Saskaņā ar šo principu liela nozīme ir jautājumam, par kuru mēs runājām Eurovignette diskusiju laikā, proti, tam, ka tiem, kas darbina uz mūsu ceļiem smagsvara kravas transportlīdzekļus, ir patiesībā jāmaksā saprātīga cena, citiem vārdiem sakot, visas izmaksas, ko viņi rada, ir jāuzliek viņiem. Daži mani kolēģi no deputātu vidus, kas pauda kritiku par šo principu, jau ir pazuduši nakts tumsā. Es domāju, ka es varu teikt, ka PPE-DE grupā ir ne tikai 1. grozījuma atbalstītāji, bet arī vairāki oponenti. Mēs, savukārt, noteikti balsosim pret šo grozījumu.
Trešais punkts, kam es piešķiru nozīmi, attiecas uz 22. punktu, proti, pētniecību. Tā nolūks ir dot transportlīdzekļu ražotājiem skaidrus mērķus, skaidras norādes par to virzienu, kurā Eiropas transporta nozarei ir iecerēts iet. Tikai tad mēs spēsim piegādāt to, kas mums vajadzīgs, par pieņemamām cenām, kad mums tas būs vajadzīgs.
Es gribu vēlreiz īpaši pateikties komisāram J. Barrot par to, ka ir ieplānota tik darbīga programma atlikušajam likumdošanas pilnvaru termiņam. Mums šī programma ir vajadzīga, un gan vide, gan mūsu transporta sistēma no tās tikai iegūs.
Nobeigumā ļaujiet man pateikt Parlamenta uzsitējam no pēdējās rindas, ka es katru dienu pusstundu eju kājām uz un no šīs viesnīcas te Strasbūrā, un tādēļ man nav vajadzīgs ne limuzīns, ne tramvajs.
Ville Itälä (PPE-DE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, komisār, es gribu apsveikt G. Albertini par viņa izcilo darbu un izcilajiem priekšlikumiem. Apspriežamais jautājums ir ārkārtēji svarīgs, un sabiedrība gaida skaidras atbildes uz to.
Tā nav ļoti vienkārša lieta, kad mēs ņemam vērā, ka Eiropas Savienības pamata pīlāri iemieso jēdzienu par cilvēku un preču brīvu kustību. Abām nenovēršami ir jāpieaug nākotnē. Nenoliedzami arī, ka mums ir jādomā par to, kurp mēs dodamies, kā mēs nonākam tur un kāda veida līdzekļus mēs izmantojam, to darot. Lēmumi, ko mēs pieņemam, būs ārkārtīgi svarīgi.
Kā A. Jäätteenmäki minēja, ir ļoti grūti iedomāties manā valstī, piemēram, situāciju, kad kustība kā tāda tiktu dramatiski ierobežota. Attālumi ir lieli, un cilvēkiem ir jāizmanto automašīnas, lai nokļūtu darbā, jo nav sabiedriskā transporta.
Ja mēs sākam apsvērt, kā Parlamentam būtu jāizturas, es piekrītu, ka Parlaments varētu rādīt piemēru. Mums ir jādomā par to, vai mēs neceļojam bez vajadzības. Vai mēs varam samazināt nevajadzīgo ceļošanu? Kā mēs ceļojam? Parlamentam ir oficiāls automašīnu dienests, ko lielākā daļa no mums izmanto un kas darbojas ļoti labi. Mums jādomā tomēr par to, kāda veida automašīnās mēs ceļojam. Kāda veida parks ir Parlamenta, Komisijas un Padomes rīcībā? Parlamenta deputātu lietošanai varētu iegādāties hibrīdu automašīnas.
Piemērs, ko mēs dodam, ir ārkārtīgi svarīgs. Mēs nevaram sagaidīt, ka sabiedrība vai Eiropas uzņēmumi darīs kaut ko tādu, ko mēs paši nedarām. Tāpēc mums ir jārāda labs piemērs.
Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, kaut arī dažu atsevišķu priekšlikumu detaļas šajā ziņojumā prasa rūpīgu izpēti sakarā ar subsidiaritātes principu – it īpaši viss, kas saistīts ar nodokļiem - ziņojuma vispārējos mērķus tomēr ir vērts atbalstīt.
Sākot ar 2008. gada jūliju, Īrijā notiks lielas pārmaiņas mūsu tagadējā ikgadējā motoru nodokļu režīmā un transporta līdzekļu reģistrēšanas nodokļa (VTR) sistēmā. Jaunā VTR sistēma piedzīvos septiņu joslu sistēmas ieviešanu, pamatojoties uz oglekļa dioksīda emisijām, nevis uz dzinēja lielumu. Par spīti sastrēgumiem mūsu galvaspilsētā Īrijas transporta ministrs Noel Dempsey teica pagājušajā nedēļā, ka maksas par pārslogojumu netiks skatītas Dublinai, jo sabiedriskā transporta haotiskais stāvoklis nepiedāvā alternatīvu privātai automašīnai. Neadekvāts autobusu skaits, divas vieglas dzelzceļa līnijas, kas nesavienojas ne viena ar otru, ne galveno dzelzceļa līniju, nekādas satiksmes ar lidostu, nekāda metro un vēl joprojām nav integrētas biļešu sistēmas – tādi ir centieni samazināt ogļūdeņraža izmantošanu un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju! Šī Dublinas aina ir sitiens sejā Eiropas Parlamenta pūlēm un piedāvātajiem pasākumiem, lai optimizētu sabiedriskā transporta izmantošanu, it sevišķi pilsētu teritorijās.
Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). - (BG) Priekšsēdētājas kundze, komisār, ilgtspējīga transporta politika, ņemot vērā enerģētikas un vides aspektus, ietver transporta infrastruktūru, nodarbinātību sakarā ar transportu, cilvēku mobilitāti un preču brīvu apriti.
Eiropas transporta tīkli pieprasa vienādu kvalitāti un vides drošību. Tas paredz precīzu inventarizāciju, īpaši dzelzceļu, pašreizējā stāvokļa novērtējumu un mērķtiecīgu pasākumu plānošanu valstīm, kas vēl nav sasniegušas augstos Eiropas standartus. Ir jāiesaista uzticami finanšu instrumenti. Īpaši svarīgi ir izbeigt praksi, kad dažas jaunās dalībvalstis tiek pārvērstas par vecu transporta līdzekļu glabātuvēm Eiropai. Tas katrā ziņā videi ir nesaprātīgi.
Man vienmēr rodas bažas, kad ES ziņojumos daži ģeogrāfisko reģionu nosaukumi tiek pieminēti, bet citi tiek izlaisti. Arī Melnās jūras reģions ir ļoti svarīgs. Ilgtspējīgas intermodālas shēmas arī tur ir nepieciešamas. Turklāt šī ziņojuma ietvaros mēs, iespējams, varētu apspriest maksas un satiksmi pār Donavas tiltu starp Russe un Giurgiu, starp Bulgāriju un Rumāniju.
Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man komentēt tikko notikušās debates: lai gan mēs vairumā gadījumu gribam pārvērst transporta politiku zaļāku un piekrītam, ka tas ir jādara, tajā pašā laikā neviens negrib ierobežot mobilitāti.
Mums ir liela uzskatu dažādība par to, kā to risināt. Mēs neesam sakārtojuši savas prioritātes, un tā ir problēma. No vienas puses mēs gribam būt neitrāli pret nozari attiecībā uz dažādiem transporta tipiem, no otras puses mēs jūtamies vainīgi, ka neizrādām labvēlību dzelzceļa transportam salīdzinājumā ar ceļu transportu.
Vai jūs varat iedomāties, ka tas notiktu bez nozīmīga vides nodokļa ieviešanas ceļa kravas satiksmei, vai nedodot nozīmīgu prioritāti dzelzceļam? Iebildumi pret ārējo izmaksu internalizēšanu tiek pamatoti ar to, ka tās ietekmēs konkurētspēju. Nav pieejami pētījumi par Eurovignette ieviešanas sociālo ietekmi ceļa transportā. Vai mums nebūtu vajadzīga skaidrība, pirmkārt, par to, kas ir mūsu galvenā prioritāte? Kā būtu, ja aicinātu uz visas Eiropas mēroga referendumu par šīm prioritātēm?
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kundze, dāmas un kungi, es runāšu ļoti īsi. Es ar interesi esmu noklausījies runas par G. Albertini ziņojumu Var teikt, ka G. Albertini tik labi izteiktās bažas viņa ļoti skaidrajā un īsajā ziņojumā pilnībā saskan ar to, ko Komisija un transporta komisārs grib
Īsumā, ir tiesa, ka mobilitāte drīzāk ir jāmaina nekā jāsamazina. Tā ir visa problēma. Es neatbildēšu uz katru piezīmi un vērojumu. Mēs esam ievērojuši tās visas.
Es tomēr gribu pieminēt garāmejot, ka mums ir vajadzīgas infrastruktūras, ja mēs gribam īstenot modālas izmaiņas, kas tiek prasītas. Es teiktu G. Albertini, ka tas punkts ir jāuzsver, jo Eiropa pietiekami to neapzinās, ka tai būs vajadzīgas infrastruktūras un investīcijas, lai spētu ieviest modālas pārmaiņas.
Turklāt ir tiesa, ka mums ir arī ārkārtīgi vajadzīga attīstīta pētniecība par jauniem dzinējiem un jaunām enerģijām, ja mums ir jāspēj atrisināt ilgtspējīgas mobilitātes problēmu. Es nevaru ļaut teikt, kā es tikko dzirdēju - lai gan visi bija noskaņoti pozitīvi, - ka tās būtu veltīgas cerības, labi nodomi, jo es visu laiku gribu pievērst uzmanību tam, kas jau ir ticis pabeigts. Piemēram, smago automašīnu klasifikācija eiro kategorijās, pamatojoties uz pieaugošiem standartiem, līdz pat eiro 5. Var teikt, ka smago kravas automašīnu klasifikācija ir ļāvusi samazināt CO2 emisijas par 30 līdz 40 %. Cits piemērs, nākotnē Eiropas Savienība vēlas samazināt CO2 emisijas līdz 120 g/km. Tas ir mērķis, pie kā visa automašīnu rūpniecība pašreizējā brīdī strādā. Tas arī liek man atkārtot R. Rack ļoti saprātīgo piezīmi, ka mums jābūt ļoti piesardzīgiem, jo rūpniecībai ir pilnībā jāliek apzināties par mērķiem un nākotnes pamatnostādni, lai pielāgotos. Tas ir punkts, kas mani ļoti nodarbina: mums jāizvirza skaidri mērķi, lai visa pētniecība un rūpniecība kopumā pilda šos mērķus.
Tā tas ir, es negrasos kavēties pie tā pārāk daudz. Es teikšu, protams, ka nākamajai darbībai ir jāsaglabā nepieciešamā mobilitāte un jābūt efektīvai, samazinot nevēlamas sekas, bet tajā pašā laikā paliekot pieņemamai sabiedrībai un rūpniecībai. Jūnijā mēs gatavojamies izmantot to metodi, lai aprēķinātu ārējās izmaksas, un mēs redzēsim, kā katru transporta veidu – pakāpeniski, jo nevar visu izdarīt uzreiz - var integrēt maksās. Tad mums varēs būt nodevas, kas patiešām izglītos un kas apgaismos ne tikai transporta darbiniekus, bet arī pasažierus, kuri transporta veidi rada vislielāko piesārņojumu un kuri ir visdraudzīgākie videi.
Es patiešām ceru, ka G. Albertini ziņojums būs, ja es drīkstu tā izteikties, otra Bībele katram, jo tagad mums ir pilnīgi obligāti jāatrod veidi, kā panākt šo ilgtspējīgo mobilitāti.
Es esmu pateicīgs Parlamentam par tā devumu šī temata sakarā, tas Komisijai ir bijis ārkārtīgi vērtīgs.
Gabriele Albertini, referents. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es aizņemšu dažas sekundes, lai pateiktos deputātiem par viņu konstruktīvajiem komentāriem, ne tikai tos, kas ziņojumu ir atbalstījuši un izcēluši dažus tā aspektus, bet jo īpaši tos, kuri ir komentējuši to un tos nedaudzos, kas ir to pamatoti kritizējuši.
Īpaša pateicība pienākas komisāram J. Barrot ne tikai par to, ko viņš tik laipni ir teicis, bet īpaši par ļoti enerģisko darbīgumu, ar kādu viņš ir pievērsies ziņojuma tematam un par viņa labo gribu uzsākt sadarbību starp Parlamentu un Komisiju, lai tādā veidā mēs varam pildīt to efektīvo lomu, kādu mēs visi vēlamies pildīt, mainot mobilitāti — kā viņš ir pareizi teicis savā īsajā paziņojumā — nevis samazinot to.
Mobilitāte atspoguļo mūsu civilizācijas progresu un pārstāv to, kas mūsos ir mūsdienīgs; tā pārstāv attīstību un progresu, un mums nekādā ziņā ta nav jānosmacē. Mums vienkārši tā ir jāuzlabo un jāizmanto tā, kad nav citas izvēles.
Nobeiguma komentārs, kas varbūt savā ziņā novirzās nost no jautājuma, kuru mēs apspriežam, bet es jūtu, ka man tas ir jādod, jo tas atver daudz lielākas izredzes, nekā tās, par kurām mēs spriežam saistībā ar transportu.
Mūs dara bažīgus piesārņojums un visas kritiskās problēmas, ar ko saistās transports un tā izmantošana. Mums varbūt jāpaskatās no vispārīgāka skatu punkta, it īpaši attiecībā uz CO2 emisijām un CO2, ko rada citas mūsu industrializētās civilizācijas nozares. Es gribētu citēt jums dažus skaitļus un nobeigt ar šo vienkāršo komentāru: ir tiesa, ka transports atbild par 23 % no kopējām CO2 emisijām visā Eiropā, elektroenerģijas ražošana atbild par 43 %, rūpniecība par 19 % un privātie mājokļi un tirdzniecība par 15 %. Ja mēs līdz 2020. gadam gribam panākt 20 % kritumu emisijās, kas ir mūsu civilizācijas nevēlamie rezultāti, mums varbūt būs aktīvāk jārīkojas un vairāk uzmanības jāveltī arī citām nozarēm, kuras, kā jūs zināt, ir vadošās CO2 emisiju jomā, nevis jākoncentrējas tikai uz transportu. Šajā sakarā kodolenerģija ir termins, no kā nevar izvairīties.