Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 11. marts - Strasbūra

12. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0049/2008)

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es sākumā jūs nesapratu. Es balsoju par šo ziņojumu, jo šī jaunā regula rada labu līdzsvaru starp saprātīgiem pretterorisma pasākumiem no vienas puses un pasažieru tiesībām no otras puses.

Tomēr es vēlētos vērst uzmanību uz jautājumu, kas joprojām nav apmierinoši atrisināts, un tie ir noteikumi par šķidrumu pārvadāšanu. Mēs zinām, ka terorisma novēršanas nolūkā ir jāveic kontroles, taču šīs kontroles rada lielu neapmierinātību pasažieru vidū dažādo lidostu stipri atšķirīgo interpretāciju dēļ. Jautājums par to, vai šis ir efektīvs instruments vai nav tāds, joprojām nav atrisināts. Es par to ļoti šaubos, jo teroristi jau sen izstrādā citas stratēģijas un meklē citus ceļus.

Es sagaidu, ka tiks veikts šāds novērtējums: vai nu šīs kontroles procedūras tiks standartizētas un uzlabotas, vai arī šie pasākumi tiks pārtraukti ar mērķi neapgrūtināt pasažierus ar pasākumiem, kas jebkurā gadījumā tāpat nav efektīvi.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Costa ziņojumu.  Ir pagājuši gandrīz seši gadi, kopš tika iesniegta Regula (EK) Nr. 2320/2002. Ir pagājuši divarpus gadi, kopš tā ir stājusies spēkā. Bažas par pasažieru drošību lidostās un lidmašīnās joprojām ir ļoti aktuāls jautājums. Civilās aviācijas aizsardzība rada lidojumu izmaksu dramatisku pieaugumu un ceļojuma komforta samazināšanos. Aizsardzības izmaksas ir cits jautājums; šīm izmaksām ir jābūt cik vien iespējams pārredzamām, un patērētājiem ir jāzina, kam un kā nauda, ko viņi maksā par lidmašīnas biļeti, tiek izlietota. Maksājumi, ko iekasē aizsardzības nolūkiem, ir jāizlieto tikai un vienīgi tam, lai segtu aizsardzības izmaksas. Naudu, ko iegūst šim nolūkam, nedrīkst izmantot nekādam citam nolūkam.

  Jan Březina (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es atturējos no balsošanas par priekšlikumu regulai attiecībā uz kopējiem noteikumiem, jo es uzskatu, ka tajā ir daži vājie punkti. Visnopietnākais ir metode gaisa kuģu drošības novērtēšanai, kas nav reglamentēta pašā regulā, bet ko pēc tam reglamentēs atsevišķi. No apstiprinātā formulējuma izriet, ka, stājoties spēkā, ieviešanas regula būs klasificēts ES dokuments, un tajā ietvertā informācija nebūs publiski pieejama. Tādēļ var notikt tā, ka pat tie cilvēki, kuru pienākumi ir ietverti šajā dokumentā, nevarēs tam piekļūt. Tas būtu juridiskās noteiktības principa pārkāpums. Tas pats attiecas uz padomdevēju grupas, kuru Komisija izveidos papildus komitejai. Padomdevēju grupa tiks veidota no Eiropas organizācijām, kuras ir tieši iesaistītas aviācijas aizsardzībā. Ir neatbilstīgi, ka komiteja tikai informēs šīs organizācijas, neļaujot tām piekļūt klasificētajai informācijai. Tādēļ es prasu tādu risinājumu, kas ievērotu atklātības un pārredzamības principus.

- Ziņojums: Reino Paasilinna (A6-0041/2008)

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Jaunais institūts, ko šeit izveidos, man šķiet pilnīgi pamatots un saprātīgs, ciktāl runa iet par tā mērķiem, un tādēļ es atbalstu ziņojumu un šī institūta izveidi.

Eiropas Savienībai – un tādēļ mums – ir ļoti smagi jāstrādā, lai spētu veiksmīgi turēties līdzi tehnoloģiskajā konkurencē ar citām ekonomiskajām zonām, bet – un tagad es esmu nonācis pie izšķirošā jautājuma – es vēlētos lūgt Komisiju vēlreiz pārbaudīt visas 32 aģentūras, un šī atkal ir viena no tām, un veikt sava veida veselības pārbaudi aģentūrām attiecībā uz to mērķi un efektivitāti, kā arī slēgt tās aģentūras, kuras vairs nav lietderīgas un efektīvi nedarbojas nodokļu maksātāju interesēs.

Es ceru, un tā ir prasība Komisijai, kas šopēcpusdien ir šeit klāt un kam šis jautājums ir darba kārtībā, ka Komisija šodien beidzot izlems veikt šo veselības pārbaudi attiecībā uz aģentūrām.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Es atzinīgi vērtēju faktu, ka pēc trim gadiem mēs izveidosim Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu. Es priecājos, ka šis institūts nebūs „izcilā universitāte”, bet radīs jauninājumu tīklus ar mērķi plašāk piemērot pētniecību rūpniecībā un veselības aprūpē. Šādai saistībai būtu arī ievērojami jāpalielina biznesa sektora investīcijas zinātnē. Mēs zināsim, ka esam guvuši panākumus, kad sāks pieaugt Eiropas patentu skaits, un mēs sāksim panākt ASV un Japānu. Šim institūtam ir jāatrodas jaunā dalībvalstī. Čehijas Republika ir vislabāk sagatavotā kandidāte: tai jau ir pieprasīts konferenču centrs zinātniekiem un uzņēmējiem. Turklāt Charles Universitāte ir simbols vecās Eiropas un jaunās Eiropas kopīgajām saknēm izglītības jomā.

  Tomáš Zatloukal (PPE-DE). – (CS) Es balsoju par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi. Es esmu stingri pārliecināts, ka tas palīdzēs uzlabot dalībvalstu konkurētspēju, iesaistot partnerorganizācijas integrētās darbībās jauninājumu, attīstības un pētniecības jomā augstākajā starptautiskajā līmenī. Es sagaidu, ka EITI kļūs par atskaites punktu jauninājumu vadībai tādējādi, ka tas veicinās jaunus sadarbības veidus starp partnerorganizācijām, kas ir iesaistītas pētniecības, universitāšu un privātā sektora zināšanu trijstūrī. Es iztēlojos, ka EITI iemantos pasaules mēroga reputāciju un piedāvās pievilcīgu vidi visapdāvinātākajiem cilvēkiem no visas pasaules.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties referentam R.Paasilinna kungam, kurš ir izdarījis lielisku darbu.  

Es nobalsoju par šo priekšlikumu. Tikai, kad šis priekšlikums kļuva par debašu tēmu, un man bija dažas iespējas to apspriest ar Komisijas priekšsēdētāju, es joprojām domāju, ka ir svarīgi, lai galvenā prioritāte būtu stiprināt esošo universitāšu stāvokli un to iespējas veidot sakaru tīklus. Institūti nav jārada paši sevis dēļ. Ir būtiski svarīgi nodrošināt, lai šis institūts būtu koordinējoša struktūra, un lai apropriācijas pētniecībai netiktu novirzītas no esošajām universitātēm un pētniecības institūtiem, kas ir veikuši izcilu darbu.

Jaunais institūts varētu koordinēt Eiropas jauninājumus un tehnoloģijas un tādējādi radīt jaunu pievienoto vērtību. Šis institūts ir vajadzīgs, taču, kā es teicu, galvenajam jautājumam ir jābūt tā saturam, nevis tam, kā tas tiek organizēts. Es uzskatu, ka piemērotas telpas ir pieejamas Polijā un citur, taču nebūtu jāaizmirst par saturu.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es pārstāvu Londonu, lielāko pilsētu pasaulē, pasaules lielākās valsts galvaspilsētu. Manā pilsētā mums ir virkne novatorisku universitāšu, tādēļ jūs varētu domāt, ka es atbalstu šo ziņojumu, taču faktiski es balsoju pret to. Es gribētu paskaidrot, kādēļ.

Thomas Dolby, liriķis, reiz dziedāja: „Viņa padarīja mani aklu ar zinātni”. Grupa 2 Unlimited reiz teica: „Digitālā revolūcija, tehnisks risinājums; dažiem tā nes aizvien lielāku apmulsumu”. Tagad, lai kādi būtu dzejas nopelni, es domāju, ka tas attiecas uz EITI izveides iemesliem. Komisijai ir taisnība, ka Eiropa ir veiksmīga pētniecībā, taču tai trūkst jauninājumu. Bet kā var iegūt jauninājumus?

Pie jauninājumiem nenonāk, izmantojot vairāk struktūras, vairāk ķieģeļu un javas. Pie jauninājumiem nenonāk, dubultojot pūles. Tas, ko mēs šeit redzam, ir EITI, kas cenšas pārspēt Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta, ASV, panākumus, neapgūstot veiksmīgo darbības modeli, kas ir MTI pamatā. Tādēļ es balsoju pret.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu palūkoties uz EITI vēsturiskā kontekstā. Pirmo reizi, kad es dzirdēju par EITI, mēs runājām par to, ko mēs varētu darīt ar šo konkrēto ēku, jo Parlamentam ir divas mītnes, un, ja mēs atbrīvotu šo mītni, kam šī ēka Strasbūrā tiktu izmantota? Doma bija apveltīt Strasbūru ar pasaules līmeņa universitāti.

Diemžēl Strasbūrā jau ir diezgan laba universitāte, un viņiem šī doma nepatika. Strasbūrai nepatika zaudēt šo iestādi. Mums par to šeit ir bijis daudz debašu, lai gan reālistiski Parlamentam būtu jālemj pašam par savu mītni.

Taču šī ideja bija dzimusi, un mēs esam izstrādājuši šo milzīgo budžetu simtiem miljonu eiro apjomā, kuru mēs tagad grasāmies izlietot, dubultojot darbu, kas jau notiek; jūs gribat zināt, kāda ir jēga. Vai Eiropa ķeras pie kaut kā tāda, kas tai nav vajadzīgs, jo tai tas jau ir? Vai tam ir vajadzīgs šis Eiropas zīmols šajā kompetencē? Vai mēs vienkārši grasāmies izlietot milzīgu naudu par ķieģeļiem un javu vietā, kur mēs varētu darīt daudz saskaņotākas lietas, izmantojot Oksfordas, Kembridžas un citu Eiropas kontinenta labo universitāšu fantastisko pieredzi?

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0065/2008)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Lai gan es nepārstāvu apvienoto Karalisti, es atbalstīju palīdzības piešķiršanu 162 miljonu eiro apjomā pēc plūdiem Apvienotajā Karalistē, kurā zaudējumi bija 4,6 miljardi eiro.

Tomēr man ir divi iebildumi. Pirmkārt, mēs pieņemam šo lēmumu tikai pēc deviņiem mēnešiem. Otrkārt, saskaņā ar atbilstīgiem noteikumiem ir citas Eiropas valstis, kam vajadzīga palīdzība, tādas kā Grieķija. Es domāju, ka būtu jāizveido divi fondi: viens ES vajadzībām un viens citām valstīm, lai izvairītos no situācijas, kad nepaliek līdzekļu palīdzības sniegšanai nabadzīgām valstīm. Otrkārt, saskaņā ar noteikumiem līdzekļu izmantošanai priekšroka ir liela mēroga katastrofām. Tomēr mums būtu jāspēj palīdzēt arī mazākiem reģioniem. Solidaritāte nešķiro pēc lieluma. Dāmas un kungi, es vēlētos, lai šie noteikumi tiktu pārskatīti.

  Glyn Ford (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es priecājos, ka Parlaments gatavojas piešķirt 162 miljonus eiro no Eiropas solidaritātes fonda palīdzībai pagājušās vasaras plūdu radīto katastrofu novēršanai manā reģionā un citur.

Skaidrs, kā mēs zinām, šī nauda ir infrastruktūras projektiem, ceļu, tiltu, dzelzceļu, slimnīcu un citu iestāžu remontam, taču vienlaikus tā dos iespēju Apvienotās Karalistes valdībai citā veidā izmantot naudu, kas tai būtu jāizlieto šim nolūkam. Joprojām ir tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo pagaidu mītnēs, un daudzi veikali un rūpnīcas ir slēgtas.

Tādēļ es priecājos, ka ir piešķirta nauda no Eiropas Savienības solidaritātes fonda, un ceru, ka Gločesteršīras iedzīvotāji, kā arī cilvēki citur gūs labumu no šīs naudas.

  Priekšsēdētājs . − Es gatavojos rakstiski iesniegt balsojuma skaidrojumu Jorkšīras un Hamberas iedzīvotāju vārdā līdzīgi tam, kā tikko runāja Ford kungs.

- Ziņojums: Kyösti Virrankoski (A6-0058/2008)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Es atbalstīju budžeta pozīcijas izveidi Galileo programmai – administratīvās vadības izdevumus, kā tas ir noteikts Komisijas pārskatītajā priekšlikumā. Es arī atbalstīju grozījumu, kurā attiecībā uz Galileo budžetu 2 miljoni eiro ir pārvietoti no darbības pozīcijas uz administratīvo izdevumu pozīciju.

Tas tiek darīts, lai finansētu tādas darbības kā riska pārvaldības shēmas izstrāde un kontrole, intelektuālā īpašuma tiesību politikas izstrāde, kā arī lai finansētu novatoriskus navigācijas tirgus. Es to stingri atbalstu. Taču mani satrauc tas, ka 29. janvārī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja ar lielu balsu vairākumu pieņēma astoņus grozījumus, kuros Galileo pārraudzības iestāde tiek izņemta no grozītā priekšlikuma Galileo un EGNOS programmām juridiskā pamata. Es vēlētos, lai plenārsēdē notiktu nopietnas debates par šo jautājumu.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es būšu ļoti lakonisks attiecībā uz šo ziņojumu.  Es balsoju par to, jo, neatkarīgi no tās lieluma, ikviena valsts ir bezpalīdzīga vis maior priekšā. Ārkārtas izdevumu finansējums laikā, kad tiek ziņots par ārkārtas situāciju, palīdz valstij novērst bojājumus, ko radījuši atmosfēras apstākļi vai dabas katastrofa. Tas ir acīmredzami.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, šajā ziņojumā ir atsauce uz ES solidaritātes fonda mobilizāciju, par ko mēs runājām pirms neilga laika. Un daļa no mana reģiona guva labumu vai gūs labumu no šīs naudas, jo īpaši Ziemeļlinkolnšīra, kur mēs piedzīvojām milzīgus plūdus.

Taču es šaubos, vai Linkolnšīras iedzīvotāji to uzskata par labu naudas izmantošanu. Mēs tagad maksājam tik daudz naudas Eiropas Savienībai un tad mums ir jālūdz nauda atpakaļ, kad mums pašiem tā ir nepieciešama. Par katriem GBP 2, ko mēs saņemam atpakaļ, mums vispirms šajā katlā ir jāieliek GBP 5. Es gribētu zināt, vai mēs nevarētu šo naudu izmantot labāk.

Man ir arī nopietnas bažas, kā es jau minēju balsojuma skaidrojumā, par to, kā mēs izveidojam šos budžeta grozījuma projektus. Milzīgas naudas summas tiek pārvietotas starp dažādām budžeta pozīcijām, un tikai pavisam nedaudzi cilvēki to pārrauga.

Šodien mēs tikai pārvietojam pāris miljonus eiro Galileo programmai šeit un pāris miljonus eiro tur, bet pagātnē tie bija simtiem miljonu eiro. Es gribētu zināt, vai tas ir pareizais parlamentārais process dot mums pārraudzību pār Eiropas nodokļu maksātāju naudu.

- Ziņojumi: Luis Manuel Capoulas Santos (A6-0053/2008) un Daniel Varela Suanzes-Carpegna (A6-0054/2008)

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es konsekventi un vienmēr balsoju pret šī Parlamenta un Komisijas izstrādātajiem zivsaimniecības nolīgumiem, es uzskatu, pamatotu iemeslu dēļ. Es nedaudz citēšu šos ziņojumus.

Komisijas Gvinejas-Bisavas novērtējumā ir konstatēts, ka tas ir palīdzējis Kopienas traleru un tunzivs nozaru dzīvotspējai Atlantijas okeānā un sniedzis Kopienas kuģiem un nozarēm, kas ir atkarīgas no tiem, stabilu tiesību vidi un vidēja termiņa pārskatāmību, bet faktiski tam ir bijusi, ziņojumā teikts, „nozīmīga ietekme” uz Gvinejas-Bisavas budžeta un politisko stabilitāti. Nav nozīmes tam, kur mēs realizējam šos zivsaimniecības nolīgumus, būtībā mēs zogam zivis no tiem, kas varētu tās ķert uz vietas, pārdot uz vietas, pelnīt naudu uz vietas un tādējādi izrauties no nabadzības. Mēs radām risinājumu, kad mēs faktiski maksājam par to, lai Eiropas zvejnieki dotos un mehāniski zvejotu šajos ūdeņos, izceltu tonnām zivju un tādējādi sagrautu šo piekrastes valstu zvejniecības ekonomiku.

Ziloņkaula Krasta dokumentā tiek runāts par to naudas daudzumu, ko mēs izlietojam, lai to darītu. Mēs runājam par gandrīz 600 000 eiro, ko mēs dodam ES kuģiem, lai nozvejotu vairāk nekā 7000 tonnu tunzivju. Ja jūs runājat ar vidusmēra spāņiem un pajautājat viņiem, cik daudz cilvēku ierodas viņu valstī no Ziloņkaula Krasta – jo zvejas kuģi, kas mēdza zvejot zivis Spānijā, tagad reāli transportē simtiem, ja ne tūkstošiem nelegālo imigrantu uz Kanāriju Salām un citām vietām – jūs redzēsiet, ka mēs faktiski radām lielāku problēmu paši sev, nevis izstrādājam uz tirgu pamatotu risinājumu, ko mēs varētu darīt, ja mēs ļautu šīm valstīm, kurām ir tiesības uz zvejniecību, zvejot pašām un attīstīt pašām savu ekonomiku.

- Ziņojums: Gabriele Albertini (A6-0014/2008)

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, nekas man nesniegtu lielāku prieku kā runāt par ilgtspējīgu Eiropas transportu.

Iemesls, kādēļ es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu ir tāds, ka, lai gan tajā ir ietverts pienācīgs daudzums saprātīgas Eiropas politikas, es domāju, vai nebūtu vislabāk atstāt tirgus risinājumus atstāt atsevišķu dalībvalstu ziņā attiecībā uz to, kā mēs varam atrisināt mūsu satiksmes problēmas Londonā. Man ir grūti noticēt, ka Eiropas līmeņa sadarbība un koordinācijas stratēģija atrisinās autostāvvietu problēmas Notingemā vai Leičesterā. Jā, labākās prakses apmaiņa to varētu, bet mēs runājam par lielas naudas ielikšanu katlā, kur mēs tagad grasāmies izveidot komitejas, kas atbilst Komisijas un Padomes līmenim censties un domāt par politiku.

Es domāju, ka visas šīs politikas vislabāk tiek noteiktas uz vietas. Tādēļ es atturējos no visa ziņojuma.

  Richard Seeber (PPE-DE) . – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu, jo es uzskatu, pirmkārt, ka tas ir labs, un, otrkārt, ka tas ir vērsts pareizajā virzienā. Transporta nozarei ir jāatzīst tās vispārējā atbildība, jo īpaši attiecībā uz vides mērķiem, bet arī attiecībā uz Lisabonas mērķu īstenošanu.

Es jo īpaši priecājos, ka ir pieņemts 5. grozījums, kurā tiek pieprasīts, lai Eiropas Savienība beidzot ratificētu un nevis tikai parakstītu Alpu konvenciju. Iepriecinoši ir arī tas, ka tika noraidīts 1. grozījums un tika saglabāts sākotnējais teksts, t.i., ka mums ir jāsāk internalizēt ārējās izmaksas ceļu satiksmei. Taču ir kauns, ka tika noraidīts 7. grozījums. Tas būtu nozīmējis, ka Septītajai Pētniecības programmai vajadzētu būt labāk integrētai un pielāgotai attiecībā uz transportu.

Visbeidzot, es vēlētos arī ieteikt saviem kolēģiem deputātiem no Apvienotās Karalistes, kuri tik daudz ko pārmet Eiropas Savienībai, izlasīt šos tekstus mazliet rūpīgāk, jo tajos daudz kas ir formulēts konjunktīvā. Tās ir rīcības brīvības klauzulas, un tas, vai tāda liela valsts kā Apvienotā Karaliste ievieš šos pasākumus vai arī neievieš tos, ir šīs valsts ziņā.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Debates pagājušajā vakarā nepārliecināja mani par to, ka Eiropas Komisija un dalībvalstis ir sagatavojušās pārredzamā nākotnē piešķirt līdzekļus transporta infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai jaunajās dalībvalstīs.

Komisijai bija taisnība, vakardienas debašu beigās atsaucoties uz nepieciešamību pēc transporta veidu maiņas. Es gribētu lūgt Komisijai piedāvāt reālistiskus plānus autoceļu un dzelzceļu infrastruktūras attīstībai jaunajās dalībvalstīs. Bez tā mēs nevaram reālistiski apspriest ilgtspējīgu transporta stratēģiju, vismaz ne no videi draudzīgas perspektīvas. Es arī atbalstīju Eurovignette grozījumu; tā pārskats nedrīkst vājināt ilgtspējīgu transporta stratēģiju.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0062/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par sava Vācijas kolēģa Böge kunga apspriežu procedūras ziņojumu, kurā ir atbalstīts priekšlikums Padomes lēmumam, ar kuru groza Lēmumu 2003/77/EK, ar ko nosaka daudzgadu finanšu pamatnostādnes kopš 2002. gada likvidējamās EOTK aktīvu pārvaldīšanai un Ogļu un tērauda izpētes fonda aktīvu pārvaldīšanai, pabeidzot likvidāciju. Bija pareizi ņemt vērā mainīgos tirgus un finanšu produktus, radot iespēju mūsdienīgi pārvaldīt šo kapitālu, vienlaikus saglabājot augstu drošības līmeni un ilgtermiņa stabilitāti.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Patiešām var būt diezgan saprātīgi meklēt jaunas tehnoloģijas, kas tiek atbalstītas Kopienas līmenī un finansiāli, ar kurām var samazināt CO2 emisijas no tērauda ražošanas. Kā rezultāts pieprasījuma pieaugumam jaunattīstības valstīs un vairākām dabas katastrofām, kas ir padarījušas samazinājumu neiespējamu, ir bijis pastāvīgs šī izejmateriāla trūkums, ko atspoguļo ogļu un tērauda rekordlielās cenas. Ir pēdējais laiks, lai mēs beidzot sāktu meklēt alternatīvas ogļu resursiem, kuri sāk izsīkt.

Tāpat ļoti strīdīgi ir tas, kā bijušajiem konsorcijiem, tādiem kā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK) un Euratom, kas pirms ilga laika bija pilnīgi absorbēti ES, joprojām var būt pašiem savi līdzekļi, programmas, u.c., jo īpaši tādā kontekstā, ka dalībvalstīm, kas pretojas kodolenerģijai, piemēram, joprojām ir pastāvīgi jāfinansē to pētniecība u.t.t. Mums būtu beidzot par to jāpadomā.

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0043/2008)

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Es piekrītu priekšlikumam aizstāt konkrētus nosacījumus pašreizējos divpusējos nolīgumos ar Kopienas nolīgumiem.

Kas attiecas uz gaisa pakalpojumu maksām, referentam Paolo Costa kungam ir taisnība par to, lai ieviestu nosacījumu, kas neļauj trešo valstu pārvadātājiem būt cenu līderiem gaisa pakalpojumos par pārvadāšanu tikai Kopienas teritorijā.

- Ziņojums: Neil Parish (A6-0044/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par sava Apvienotās Karalistes kolēģa Parish kunga ziņojumu par grozījumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem, kuru pieņēma, pamatojoties uz situāciju 2006. gada 31. decembrī. Apvienojot kopā 21 regulu, kas piemērojama lauksaimniecības tirgu kopīgai organizācijai, vienotā visaptverošā regulā, lai racionalizētu un vienkāršotu tiesisko pamatu attiecībā uz tirgus politikas virzieniem, tādiem kā atbalsts, privātā uzglabāšana, importa tarifu kvotas, eksporta kompensācijas, drošības pasākumi, valsts palīdzība un konkurences noteikumi, un saziņa un datu ziņošana, kļuva nepieciešams atjaunināt šo tekstu, lai ņemtu vērā lēmumus, kas pieņemti kopš 2006. gada cukura, augļu un dārzeņu, apstrādāto augļu un dārzeņu, sēklu, liellopu gaļas, piena un piena produktu nozarēs.

  Hélčne Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs esam pret pašreizējo kopīgo lauksaimniecības politiku un iebilstam pret maznozīmīgajām izmaiņām esošajā sistēmā. Mēs pieprasām visas kopīgās lauksaimniecības politikas visaptverošu pārskatu un pārvērtēšanu.

Šajos divos ziņojumos ir saglabātas kopīgās lauksaimniecības politikas pašreizējās struktūras. Līdz ar to mēs nevaram tos atbalstīt. Visa kopīgā lauksaimniecības politika ir absurds izgudrojums, un tā ir jāatceļ.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Parish kunga ziņojumu, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem. Priekšlikumi nodrošināt harmonizētu noteikumu kopumu dažādās rūpniecības jomās, tādās kā privātā uzglabāšana, importa tarifu kvotas un drošības pasākumi, ir pozitīva virzība, lai padarītu skaidrāku Eiropas lauksaimniecības politiku. Pārredzamības pieaugums un regulas vienkāršošana šajā nozarē ir ļoti vajadzīgi, un tas dos tiešu labumu Skotijas lauksaimniekiem. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

- Ziņojums: Neil Parish (A6-0045/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par sava Apvienotās Karalistes kolēģa Parish kunga ziņojumu par grozījumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus linu un kaņepju nozarēm. Eiropas Komisija, kam ir jāiesniedz ziņojums, kurš patlaban tiek rakstīts par palīdzības pagarināšanu īsās linu šķiedras un kaņepju šķiedras ražošanai, kuras beigas ir noteiktas, sākot no 2008./2009. tirgus gada, ierosina pagarināt šo palīdzību, gaidot politikas pārskatus, ko veiks 2008. gadā saskaņā ar kopīgās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudi. Es atbalstu šo priekšlikumu, kurš ir ļoti saprātīgs.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Priekšlikums pagarināt linu un kaņepju subsidēšanu ir procesuāla nepieciešamība, lai nodrošinātu adekvātu atspoguļojumu un potenciālas reformas saskaņā ar KLP veselības pārbaudi. Tas ir iemesls, kādēļ es atbalstu ziņojumā ietvertos ieteikumus un attiecīgi nobalsoju.

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A6-0055/2008)

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par Geringer de Oedenberg kundzes ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā.

Es biju īpaši ieinteresēts izlasīt savas kolēģes ziņojumu. Es esmu par šī ziņojuma pieņemšanu, jo es uzskatu, ka Kopienas tiesību aktiem ir jābūt skaidrākiem un vairāk visaptverošiem, un tādējādi pārredzamākiem un pieejamiem ikvienam pilsonim.

Piemērošanas mērķis ir kodificēt 1990. gada 9. oktobra Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā.

Kā jurists es sava balsojuma skaidrojumā vēlos uzsvērt kodifikācijas vērtību, kas ir ļoti svarīgs process, kurā liels juridisku noteikumu kopums sevišķi tiek apvienots vienotā, sistematizētā apkopojumā, no kura ir iespējams interpretēt galvenās juridiskās normas. Es piešķiru vērā ņemamu nozīmi Kopienas tiesību aktu vienkāršošanai un sakārtošanai.

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0049/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Parlamenta deputāta Costa kunga ziņojumu par apvienoto tekstu, ko apstiprinājusi Samierināšanas komiteja, Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002, kuru pieņēma nākamajā dienā pēc uzbrukumiem 2001. gada 11. septembrī Amerikas Savienotajās Valstīs, kas bija jāpārskata, ņemot vērā tās piemērojamību. Par laimi ir atrasts kompromiss par drošības pasākumu finansējumu, kas tiks sadalīts starp dalībvalstīm un lidostu iestādēm, aviolīnijām un pasažieriem.

Es priecājos, ka Eiropas Parlamentam izdevās pārliecināt Padomi un Komisiju izmantot reglamentējošo procedūru ar pārbaudi visam pasākumu kopumam, nosakot kopīgos pamatstandartus aviācijas drošībai, tādus kā pasažieru skrīnings un izstrādājumus, kas var tikt aizliegti, tādus kā šķidrumi.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī regula nodrošina kopīgo noteikumu civilās aviācijas drošības jomā ES līmenī „lielāku harmonizācijas pakāpi” – tādus kā, piemēram, par pasažieru un rokas bagāžas skrīningu, piekļuves kontroli un gaisa kuģu drošības pārbaudēm – atceļot 2002. gada regulu, ko pieņēma 2001. gada 11. septembra notikumu ASV rezultātā.

To aspektu vidū, ko mēs kritizējām, bija tas, ka nebija nekādu garantiju – drīzāk tieši pretēji – ka drošības pasākumu nodrošināšanas izmaksas netiks uzliktas šo pakalpojumu, kas nepārprotami ir sabiedriski pakalpojumi, lietotājiem. Tāpat nav nekādas garantijas, ka lietotājiem nepiemēros papildu nodokli, lai segtu šo pasākumu izmaksas. Turklāt nav precizējumu par visu drošības pasākumu, kuri jau ir plaši kritizēti, kopuma atcelšanu, jo īpaši attiecībā uz to, vai tie faktiski ir efektīvi.

Šokējoši ir arī tas, ka saistībā ar strādniekiem piekļuves kontrolējamai teritorijai ierobežošana drošības apsvērumu dēļ ir izmantota, lai ierobežotu strādnieku brīvību veidot arodbiedrību. Pašreizējais teksts nesniedz nekādas garantijas, ka šāds pārkāpums būtu novērsts vai šādas tiesības aizsargātas. Visbeidzot, regulā skaidri ir pavērtas durvis bruņota personāla klātbūtnei lidojumos, pasākumam, ko mēs uzskatām par kļūdainu pat drošības apsvērumu dēļ.

  Stanisław Jałowiecki (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Neraugoties ne uz ko, es balsoju par šo ziņojumu. Es vēlētos pāris vārdos to paskaidrot. Kā mēdz teikt, pagaidu risinājumi ir visilgākie. Mums ir bijis gads laika, lai pārliecinātos par šī izteikuma patiesumu. Kad tika ieviests aizliegums gaisa kuģos ienest dzērienus un citus šķidrumus, mēs bijām pārliecināti, ka tā ir pārejoša prasība. Drīz bija jāpārskata procedūras, un būtībā bija jāuzstāda īpašas iekārtas detektoru veidā, kas spētu atklāt bīstamas vielas.

Nekas no tā nenotika. Kā ir ar pasažieriem šajā laikā? Pasažieri vienkārši pierada pie šīm neērtībām… viņi tās uztver tā, it kā tas vienmēr būtu pastāvējušas un būtu būtiskas. Ievērojiet, ka tas ir tieši tas, kā mūsu brīvība un tiesības pakāpeniski un gandrīz nemanāmi tiek ierobežotas – arī citās jomās, ne tikai civilajā aviācijā.

Tomēr uzslava pienākas Parlamentam un jo īpaši Parlamenta pārstāvjiem Samierināšanas komitejā, kas stingri aizstāvēja šos principus. Jāatzīst, ka viņu panākumi nebija neaptumšoti, taču ir vērts uzsvērt to, kas tika sasniegts.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par jauno gaisa drošības regulu, kas rada lielāku drošību gaisa satiksmē.

Es stingri atbalstu kopīgu balsojumu par standartiem un noteikumiem Eiropas līmenī, jo tikai efektīva, ātra jauno direktīvu pieņemšana aizsargās gaisa pasažieru drošību, kā arī viņu drošību. Es ļoti atzinīgi vērtēju iespējamo pavadošo drošības darbinieku, „debesu priekšnieku”, izmantošanu, jo īpaši, pamatojoties uz pašreizējiem starptautiskā terorisma draudiem potenciāli mazaizsargātos lidojumu maršrutos. Turklāt es atbalstu drošības noteikumus, kas ļauj ieročus ienest tikai kravas telpās un tikai izņēmuma gadījumos ar attiecīgās valsts izsniegtu piekrišanu.

Attiecībā uz diskutējamo finansējuma jautājumu es atbalstu kompromisu, ka katrai dalībvalstij būtu jāpieņem pašai savs lēmums par finansējumu, kurā drošības pasākumu izmaksas tiek dalītas starp lidostu iestādēm, aviolīnijām un lietotājiem. Taču ir precizēts, ka izmaksas ir jāpiemēro tieši drošības nodrošināšanai, un būtu jāsedz tikai faktiskās izmaksas. Komisija tiek arī mudināta līdz gada beigām iesniegt ziņojumu par izmaksu finansējumu kopā ar likumdošanas priekšlikumu, ja tas ir atbilstīgi.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Runājot kā tādas valsts pārstāvis, kura nesen kļuva par terorisma upuri, es atzinīgi vērtēju Costa kunga ziņojumu par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā. Civilās aviācijas drošība ir jautājums, kas attiecas uz visām dalībvalstīm, un tādēļ tai ir vajadzīgi kopīgi pamatstandarti visā ES. Attiecībā uz drošības pasākumu uzlabojumu finansējumu es uzskatu, ka ir panākts adekvāts kompromiss, kas dod pietiekamu telpu dalībvalstīm un lietotājiem dalīt izmaksas. Elastīgi finansējuma noteikumi ne tikai ņems vērā vajadzību ieviest pamatpasākumus visā Eiropā, bet arī ļaus tām lidostām, kuras tiek uzskatītas par pakļautām lielākam teroristu darbības riskam spert papildu soļus, lai reaģētu uz draudiem. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu samazināt atkārtota skrīninga biežumu attiecībā uz pasažieriem, kas ieradušies no tādām trešām valstīm, kurās ir tādi paši drošības standarti kā ES. Es nobalsoju par šo priekšlikumu.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es atteicos balsot par galīgo saskaņošanu starp Eiropas Parlamentu un Padomi, jo es iebilstu pret pasākumu, kas paredz bruņotus sargus lidojuma laikā, ņemot vērā augstā līmeņa papildu pārbaudes, kas tiks piemērotas pasažieriem uz zemes pirms iekāpšanas lidmašīnā. Es šo pasākumu uzskatu par pārmērīgu: tas upurē pasažieru tiesības lidojumu drošības vārdā; tas nekalpo proporcionalitātes principam un, visbeidzot, tas uzkraus finansiālu slogu pilsoņiem, citiem vārdiem, pasažieriem. Mēs aicinām dalībvalstu valdības un, jo īpaši, Grieķijas valdību, neturpināt šo pasākumu, un izmantot to telpu, kas tām jau ir pieejama.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Civilās aviācijas drošība pēdējos gados ir piedzīvojusi reālus, briesmīgus un bezprecedenta izaicinājumus. Ir pieliktas visas pūles, lai nodrošinātu atbilstīgu reakciju uz draudiem pasažieru dzīvībām un gaisa kuģiem, un tomēr mēs redzam, ka radītie noteikumi joprojām nespēj stāties pretī noziedznieku izdomai. Tādēļ mēs nevaram turpmāk vilcināties vai vēl ilgāk tērēt laiku debatēm, pamatojoties uz nepareiza priekšstata par drošību, pieņemot to kā pašsaprotamu.

Tiesību akts, par kuru mēs šodien balsojam, ir tikai daļa no likumdošanas pasākumiem, ko Savienība ir izstrādājusi, lai nodrošinātu to, ka tās pilsoņiem ir lielāka un acīmredzamāka drošība. Tādēļ aviācijas drošības jomā ir būtiski, lai mēs nodrošinātu sevi ar elastīgiem instrumentiem, kas ļautu radīt maksimālas aizsardzības atmosfēru pilsoņiem, un ko var viegli un adekvāti novērtēt. Tādēļ es balsošu par to vienošanos, ko šis Parlaments panāca saskaņā ar samierināšanas procedūru, kura garantēs pilsoņu aizsardzību, drošību civilajā aviācijā un pastāvīgu uzraudzību attiecībā uz tiem, kas apdraud mūsu drošību, demokrātiskās iestādes un tiesiskumu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Costa kunga ziņojumu par tekstu attiecībā uz kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002.

Patiesībā es uzskatu, ka vissvarīgāk ir izveidot vienkāršāku un elastīgāku tiesisko regulējumu, kas palielinātu brīvību un lēmumu pieņemšanas pilnvaras tiesību aktu ieviešanas posmā, salīdzinot ar līdzšinējiem pasākumiem, kas bija pārāk detalizēti.

Tomēr es uzskatu, ka ir pareizi ieviest dažas nelielas atšķirības, jo īpaši attiecībā uz lidostu maksu piesaistīšanu piedāvātu pakalpojumu maksai. Šajā sakarībā es gribētu lūgt Komisijai cik ātri vien iespējams uzņemties iniciatīvu attiecībā uz drošības pasākumu Eiropas lidostās finansēšanu un drošības izmaksu pārredzamību, lai risinātu iespējamu konkurences izkropļojumu šajā jomā.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es balsošu par kompromisa vienošanos, kas panākta saskaņā ar samierināšanas procedūru, neraugoties uz to, ka man ir iebildumi ne tikai pret šī tiesību akta finansējumu, bet arī pret Ministru padomes attieksmi visas procedūras laikā.

Pirmkārt, ir jāuzsver tas, ka valdības uzskata, ka tās var ieviest palielinātas drošības pasākumus civilajā aviācijā, un sagaida, lai nozare un ‘pēc tam pasažieri par to maksā. Mans viedoklis, un patiesībā tas bija Parlamenta viedoklis, ir tāds, ka, ja dalībvalstis uzstāj uz palielinātas drošības pasākumiem, tām būtu vismaz jādod savs ieguldījums izmaksu segšanā.

Otrkārt, man izpratne par samierināšanu ir tāda, ka tajā divas puses pieņem kompromisu par saviem uzskatiem, lai panāktu vienošanos. Šajā lietā Padome ne tikai pat neapsvēra kompromisu vai tiešām samierināšanu, bet augstprātīgi sāka apvainot Parlamentu par pasažieru drošības pakļaušanu riskam. Tas ir pilnīgi nepieņemami un atstāj mums rūgtu mantojumu, ko atcerēties turpmākajās samierināšanās. Beigās es jūtu, ka Padome mani šantažē balsojumā par šo vienošanos, tādēļ mums var būt pieejami vismaz palielināti drošības pasākumi, lai aizsargātu sabiedrību. Taču mans balsojums ir negribīgs un ar dusmām.

- Ziņojums: Reino Paasilinna (A6-0041/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es priecājos par to, ka otrajā lasījumā un pamatojoties uz mana Somijas Parlamenta biedra Paasilinna kunga ziņojumu par Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko izveido Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, pieņemšanu, tika pieņemta ideja, ko 2005. gada februārī izteica Eiropas Komisijas priekšsēdētājs José-Manuel Barroso, un kura ir izraisījusi zināmu skepsi attiecībā uz pievienoto vērtību, ko šāda iestāde var dot.

Tikpat lielā mērā, kā es pievienojos viedokļiem uz bažām par šāda veida projekta finansēšanu, es uzskatu, ka ir būtiski izveidot šādu iestādi, lai noliktu zināšanas Eiropas ideāla centrā, jo mūsu humānistiskā Eiropas civilizācija progresēs, pateicoties zināšanu attīstībai, un nevis zināšanu trūkuma kultūrai. Garāmejot man būtu jāpiemin mūsu Eiropas Savienības budžeta struktūras pieaugošā neatbilstība, jo īpaši attiecībā uz lielu projektu, tādu kā šis, finansēšanu (vai, piemēram, Galileo). Visbeidzot, es nevaru saprast, kādēļ Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa iesniedza grozījumu, par kuru mana politiskā grupa un es nobalsojām pret, lai noraidītu un tādējādi novilcinātu kopīgās nostājas ieviešanu.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atzinīgi vērtēju un atbalstu sava kolēģa Paasilinna kunga ziņojumu, kura mērķis ir veicināt ES ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, izstrādājot jaunas jauninājumu formas, izveidojot Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EITI).

EITI mērķis ir atbalstīt konkurētspējas galveno elementu: zināšanas. Pēc definīcijas zināšanas nevar būt statisks koncepts, tādēļ tās var pastāvēt tikai dinamiskā, strukturētā pētniecības un jaunu atklājumu procesā. Īstais progress tiek panākts tikai jauninājumu ceļā.

Šodien globālajā veco un jauno „zināšanu ekonomiku” tirgū darbojas tādi konkurenti kā Amerikas Savienotās Valstis, Indija un Japāna, valstis, kas vienmēr ir padarījušas jauninājumus par savas ekonomiskās attīstības stūrakmeni un kam līdz ar to ir bijušas spēcīgas konkurētspējas priekšrocības salīdzinot ar ES.

EITI kalpos tam, lai stiprinātu zināšanu apmaiņu, apvienotu un izplatītu idejas, un apmainītos ar tām, un apkopotu pētniecību no visas Eiropas makrojomās, kas ir būtiskas ES turpmākās konkurētspējas attīstībai.

Iespējamie labumi mūsu tirgus konkurētspējas sistēmai ir gandrīz neierobežoti.

Mūsu ziņā būs nodrošināt, lai piešķirtie līdzekļi 2,4 miljardu eiro apjomā tiktu pareizi izlietoti un lai Eiropas Savienība enerģiskāk var risināt turpmākās problēmas, ko rada globālais tirgus.

  llda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kā mēs jau minējām pirmajā lasījumā, mēs esam ļoti kritiski noskaņoti pret Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi, jo īpaši tās nostājas dēļ, ko ieņēmušas dažādas pētniecības organizācijas.

Saskaņā ar to zinātnisko organizāciju nostāju, kas kritizēja šo priekšlikumu par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, mēs balsojām par priekšlikumu, kurā noraidīta Padomes kopīgā nostāja, taču diemžēl šis priekšlikums tika noraidīts. Vispirms nav pietiekama finansējuma. Viena no finansējuma iespējām ir Kopienas budžets, tostarp pētniecībai paredzētās apropriācijas, kas var izrādīties vienkārši cits veids, kā atbalstīt vairāk attīstītās valstis, tādējādi palielinot nevienlīdzību.

Pēc dažādu valstu spiediena, kuras gribēja, lai institūts atrastos konkrētajā valstī, tas kļuva acīmredzams, sava veida vārti konsultācijām ar zinātniskām kopienām dažādos reģionos. Eiropas Parlaments pieņēma vairākus grozījumus Komisijas priekšlikumam, bet, pēc mūsu domām, tie ir nepietiekami, lai iztaisnotu to, kas ir piedzimis līks.

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. − (PL) Es pilnīgi atbalstu sava kolēģa Paasilinna kunga ziņojumu. Es esmu pārliecināta, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm šis institūts ir ļoti vajadzīgs. Tas piesaista ne tikai Eiropas pētnieku un atsevišķu valstu zinātnieku grupu interesi, bet arī praktisku cilvēku – galvenokārt uzņēmēju – interesi. Es uzskatu, ka šim institūtam būtu jāveic mobilizējoša funkcija attiecībā uz visu ES, un attiecīgi to veidojošajām daļām būtu jāietver visas dalībvalstis.

Tam ir īpaša loma iespēju izlīdzināšanā un ES ekonomiku apvienošanā jaunajās dalībvalstīs. Tikai apvienojot „vecās” un „jaunās” Eiropas pētniecības potenciālu un zinātnieku centienus, mēs varēsim izlīdzināt pašreizējās nevienlīdzības un virzīties uz priekšu, īstenojot Lisabonas stratēģijas mērķus. Tāpēc es vēlētos visā nopietnībā lūgt, lai šī institūta vadība (valde) atrastos manā valstī, Polijā – Vroclavā.

Šī pilsēta atrodas vietā, kur satiekas vecās un jaunās Eiropas kultūras, ciešā tuvumā trim citām dalībvalstīm: Vācijai, Austrijai un Čehijas Republikai; tajā ir lieliska zinātnes un pētniecības atbalsta platforma, daudzas augstākās izglītības iestādes un milzīgs, gandrīz 200 000 liels studentu skaits. Man nav šaubu, ka Vroclava ir vislabākā vieta, kur izvietot Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Paasilinna kunga ziņojums „Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveide” ir svarīgs ieguldījums, lai sasniegtu tos mērķus, kas izvirzīti Lisabonas stratēģijā. Koncepcija par privātā sektora, pētniecības organizāciju un augstākās izglītības iestāžu kompetences apvienošanu ir laba, un tas ir interesants izmēģinājuma projekts. Mums ir arī jānodrošina, lai EITI valde tiktu izvēlēta pārredzami ar nolūku saglabāt tās darba integritāti. Parlamentam un Padomei ir jāspēlē loma, lai nodrošinātu to, ka pārredzamība tiek atbalstīta, kā arī, lai nodrošinātu, ka EITI ir atbildīgs un ka tiek ievērota iesaistīto zināšanu un jauninājumu kopienu autonomija. Es atbalstu šo ziņojumu.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā vienošanos, kas panākta starp Padomi un Parlamentu, pret kuru Eiropas Komisija neiebilda, es uzskatu, ka tas, ka šodien otrajā lasījumā tika pieņemts ieteikums regulas, ar ko izveido Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, pieņemšanai, iezīmē īpaši nozīmīgu brīdi, jo tā efektīvi simbolizē šī svarīgā projekta dzimšanu.

Ir pagājuši daži gadi, kopš Eiropas Savienība noteica jauninājumus un zināšanas par centrālajiem aspektiem, lai risinātu globalizācijas un jaunu nozīmīgu ekonomikas dalībnieku rašanās problēmas. Šajā sakarībā īpašs atbalsts pētniecībai un attīstībai kā ekonomiskam ierocim ir stimuls, kurš pelna vislielāko iespējamo atbalstu – un tas ir šī projekta pamatā.

Attiecībā uz to, vai labāk būtu izveidot īstu universitātes pilsētiņu vai kopienu pieņemtos risinājumus, tikai laiks rādīs, kuram risinājumam būtu jāņem virsroka. Jebkurā gadījumā svarīga – pat izšķiroša – ir elastība un pastāvīga spēja pielāgot šo modeli vislabākajiem risinājumiem. Pretējā gadījumā jauninājumu padomdevējiem nebūtu spējas radīt jauninājumus, kas būtu nepiedodama kļūda, kad nodoms ir radīt efektivitātes modeļus.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es sākotnēji gribēju atbalstīt priekšlikumu par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, jo tas aizpilda pašreizējo plaisu starp augstāko izglītību, pētniecību un jauninājumiem, kas ir svarīgi attiecībā uz ekonomiku un iekšējo tirgu. Tādēļ EITI liktos lielisks projekts – ja tas tāds nebūtu neatbilstīgu finanšu nosacījumu dēļ.

Līdz ar to es nevaru atbalstīt pašreizējo priekšlikumu vai Padomes kopīgo nostāju, galvenokārt tādēļ, ka budžets ir neadekvāts. Komisija bija ierosinājusi saprātīgu summu, kas spētu nodrošināt ZJK (zināšanu un jauninājumu kopienas) uz sešiem gadiem. Padome ir samazinājusi šo budžetu līdz tādam apjomam, ka tas vairs nav iespējams. Tomēr EITI ietekmes novērtējumā tika parādīts, ka pienācīgs pamatfinansējums ir būtisks faktors, lai gūtu panākumus.

Saskaņā ar priekšlikumu ZJK ir spiestas meklēt ārēju finansējumu no citām Kopienas programmām, kuras turklāt nav paredzētas šim nolūkam. Tādēļ dalībvalstīm būs jāuzņemas atbildība par to, lai nodrošinātu pašas sev finansējumu, it kā mēs varētu vienkārši paļauties uz privātu sponsorēšanu. Šis priekšlikums nozīmētu, ka projekts ir nolemts neveiksmei.

Visbeidzot, fakts, ka klimata pārmaiņas kā pirmās ZJK fokuss ir skaidri izslēgtas no priekšlikuma, nozīmē to, ka es vairs nevēlos atbalstīt šo ziņojumu.

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0065/2008)

  Derek Roland Clark, Nigel Farage un John Whittaker (IND/DEM), rakstiski. − Mēs neapšaubāmi esam par to, ka Apvienotā Karaliste saņem naudu no Eiropas Savienības kā ieguldījumu pagājušā gada plūdu radītajās izmaksās. Tādēļ mēs atbalstām šo priekšlikumu.

Tomēr mēs izmantojam šo iespēju, lai protokolā atzīmētu to, ka mēs neatbalstām šo vienošanos, saskaņā ar kuru Apvienotajai Karalistei ir jālūdz Eiropas Savienībai palīdzība.

AK ir liela faktiskā maksātāja ES budžetā. Tā vietā, lai lūgtu mums atmaksāt nelielu daļu, mēs dotu priekšroku tam, lai paturētu savus līdzekļus un paši izlemtu, kā tos izlietot.

  Richard Corbett (PSE), rakstiski. − Es priecājos, ka Eiropas Parlaments ir apstiprinājis dotācijas 170 miljonu eiro apjomā no ES Solidaritātes fonda plūdu palīdzības, lai palīdzētu attīrīšanas darbībām pēc pagājušās vasaras plūdiem manā valstī, un jo īpaši manā reģionā. Plūdi skāra simtiem māju un uzņēmumu, un iedzina postā tūkstošiem cilvēku. Fakts, ka šis ir otrais visu laiku lielākais maksājums no ES Solidaritātes fonda, norāda milzīgo finansiālo un personīgo cenu, ko maksājuši upuri. Cerams, ka šī nauda kaut kādā mērā palīdzēs segt šīs izmaksas.

Kā EP deputāts vienam no visvairāk cietušajiem reģioniem es varu teikt, ka ikviens ieguldījums ir apsveicams. Šis pārējās Eiropas solidaritātes žests tiks ļoti atzinīgi novērtēts manā vēlēšanu apgabalā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šodien pieņemtais teksts apstiprina Solidaritātes fonda mobilizāciju Apvienotajai Karalistei pēc plūdiem, kas tur notika 2007. gada vasarā.

Tā kā paziņotais kaitējums pārsniedza slieksni, lai aktivizētu šo mehānismu attiecībā uz Apvienoto Karalisti, aptuveni 4 612 000 000 eiro, plūdu sekas tika klasificētas kā „liela katastrofa”, un Komisija ierosināja mobilizēt Solidaritātes fondu 162 387 985 eiro apjomam.

EP Reģionālās attīstības komitejas atzinumā ir pieprasīts, lai Padome panāktu vienošanos par Komisijas ierosināto regulas, ar ko izveido šo fondu, pārskatu, ko tā nav darījusi, kopš EP 2006. gada 18. maijā pirmajā lasījumā pieņēma savu nostāju, kas turklāt no mūsu puses ir kritisks balsojums.

Pēc mūsu domām, citu lietu starpā EP nostāja neaizsargā reģionālo dabas katastrofu pamatotību, kā arī tā pat neļaut atzīt Vidusjūras reģiona dabas katastrofu īpašo raksturu vai šī fonda pielāgošanu attiecībā uz laika ierobežojumiem un atbilstīgām darbībām dabas katastrofu, tādu kā sausums un ugunsgrēki, īpašajam raksturam. Šie aspekti ir jānodrošina.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, Solidaritātes fonds ir solidaritātes principa, kas ir viens no Eiropas Kopienas stūrakmeņiem, kvintesence. Kritēriji tā izvēršanai daudzu gadu prakses laikā ir pārstrādāti un tas ir novērsis tā vadības rīcības brīvību, kas bija skaidri redzama vismaz pirmajos mēģinājumos izveidot un uzsākt Antiglobalizācijas fonda darbību, kas ir jauna Eiropas Savienības budžeta iestāde, kura izveidota, pamatojoties uz finanšu plānu 2007.-2013. gadam. Nopietns trūkums, stingri uzsvērts Solidaritātes fonda gadījumā, bija ilgais gaidīšanas laiks uz šī instrumenta iesaistīšanu, ko norādīja iesniedzējas valstis, kuras bija cietušas dabas katastrofās. Paradoksāli, ka ES spēja ātrāk reaģēt uz trešo valstu pieprasījumiem pēc palīdzības nekā uz tiem, ko bija iesniegušas tās dalībvalstis.

Priekšlikums mobilizēt šo fondu, lai palīdzētu Apvienotajai Karalistei un Ziemeļīrijai, kas cietušas 2007. gada jūnija un jūlija plūdos, atbilst visām oficiālajām prasībām. Ir vērts atzīt Reģionālās attīstības komitejas reakciju, kura paātrināja Parlamenta procedūras. Tostarp ir grūti izskaidrot vilcināšanos no Eiropas Komisijas puses. Tās 2008. gada 18. janvāra secinājums parādījās sešus mēnešus pēc šīs dabas katastrofas un Apvienotās Karalistes tūlītējā iesnieguma. Tas sasaucas ar Solidaritātes fonda novēlotās administrācijas slikto tradīciju un tam nepieciešama izpildes nosacījumu uzlabošana, ko Parlaments prasa kopš 2006. gada 18. maija.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Ņemot vērā postošos plūdus, ko Apvienotā Karaliste pieredzēja pagājušajā gadā, es vēlos apsveikt Böge kunga darbu pie ziņojuma par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda mobilizāciju. Ierosinātā nauda dos labumu visiem plūdos cietušajiem, tostarp uzņēmumiem. Tādēļ es atzinīgi vērtēju ziņojumā ietvertos ieteikumus.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Pēc dabas katastrofām un tamlīdzīgos gadījumos ātri ir jānodrošina pagaidu izmitināšana un jāveic pagaidu remonts nozīmīgai infrastruktūrai, tādai kā, piemēram, elektropiegādes līnijas, ceļi, tilti un tā tālāk, lai slimnīcas var atsākt atkal darboties, un Solidaritātes fonds šeit var būt liels atbalsts. Taču tas, par ko nevar samaksāt, ir tūkstošiem stundu neapmaksāta darba, ko veic palīdzības vienības. Tāpat nevar kompensēt dabas katastrofās cietušo ciešanas.

Solidaritātes fondā ir jāsaglabā saprātīgs līdzsvars starp ātru un no birokrātijas brīvu līdzekļu izlietošanu un nodrošināšanu, lai tie netiek izlietoti citiem nolūkiem kā vien tiem, kam tie ir paredzēti. Novēršana un starpvaldību sadarbība ir īpaši svarīga, lai sagatavotos turpmākām dabas katastrofām. Tādēļ nekādos apstākļos šos gadījumus nedrīkst izmantot, lai izveidotu ES civilās aizsardzības aģentūru vai ES ātrās reaģēšanas spēkus, jo tie nenodrošinātu efektīvu aizsardzību pret dabas katastrofām, bet vienkārši palielinātu izmaksas un birokrātiju.

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tajā ir ietverts ES budžeta pieaugums. Maksājumi Apvienotajai Karalistei par 2007. gada plūdiem ir jāveic no pašreizējā budžeta, ņemot vērā to, ka pastāv prioritāšu pārdalīšanas iespēja, piemēram, nepalielinot budžetu Galileo programmai.

- Ziņojums: Kyösti Virrankoski (A6-0058/2008)

  Hélène Goudin (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Līdzšinējā pieredze rāda, ka ES labi nepārvalda palīdzību katastrofu gadījumā. Junilistan uzskata, ka palīdzības izmaksas no šī fonda bieži var samazināt stimulus dalībvalstīm mazināt problēmas, kuras ir vajadzības pēc palīdzības pamatā.

Attiecībā uz budžeta pozīcijas ieviešanu izdevumiem ārkārtas apstākļos Junilistan uzskata, ka šis dokumenta izgudrojums rada iespaidu, ka ES cenšas kļūt par supervaru ar ietekmi pār visu, kas notiek pasaulē. Junilistan pret to ir iebildumi.

Frontex iet soli par tālu attiecībā uz dalībvalstu robežkontroles imigrācijas politikas virzienu koordinēšanu. Junilistan vispār ir pret jebkādu tās darbības paplašināšanu.

Tā kā iepriekš minēto iemeslu dēļ es nevaru atbalstīt budžeta grozījumu projektu, es esmu nolēmusi balsot pret šo ziņojumu kopumā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pirmajā grozījumā Kopienas 2008. gada budžetam ir ietverta ES Solidaritātes fonda mobilizācija aptuveni 162,4 miljonu eiro apjomā par labu Apvienotajai Karalistei, ņemot vērā tur notikušos plūdus 2007. gadā, kā arī jaunu budžeta pozīciju ieviešana un pārvietojumi starp budžeta pozīcijām, kas neietekmē kopējā budžeta galīgo apjomu.

Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) izveides plāns ir palielinājies par 25 posteņiem, no 69 līdz 94, ņemot vērā jau veikto budžeta pieaugumu attiecībā uz šo Aģentūru (aptuveni 30 miljoni eiro), kuru apstiprināja debatēs par 2008. gada Kopienas budžetu. Šīs Aģentūras darbība pakāpeniski kļūst konsolidēta, un tai tiek piešķirtas pilnvaras, kas ir valsts suverenitātes pamatā. Tā ir Aģentūra, kura citu piemēru vidū, sniedz atbalstu Fortress Europe un imigrācijas politikai ar akcentu uz ES veicināto drošību.

Ir jāuzsver arī jauna virsraksta „Ārkārtas krīzes izdevumi”, lai gan nav skaidrs, kas būtu jāsaprot ar vārdu „krīze”.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, pirmajā budžeta grozījumā 2008. gada budžeta plāna ieviešanas laikā ir ietvertas pozīcijas, kas sagrupētas zem kopīga virsraksta pielāgojumiem „neizbēgamiem, ārkārtas vai neparedzētiem apstākļiem”.

1. punkts, proti, Solidaritātes fonda mobilizācija Apvienotās Karalistes labā, kura pagājušā gada vasarā cieta no spēcīgu vētru un plūdu radītiem postījumiem, pilnīgi noteikti ietilpst šajā kategorijā. Vienīgais komentārs, kas jāpasaka, ir tas, ka kavēšanās ar līdzekļu mobilizāciju, ko rada novēlota Eiropas Komisijas piemērošana, kļūst par apkaunojošu tradīciju. 5. punkts, kurā ierosināta budžeta pozīcijas 27 01 11 izveide: ārkārtas krīzes izdevumi, lai finansētu ārkārtas izdevumus, kas saistīti ar paziņotu krīzi, ir līdzīga rakstura. Taču trīs atlikušās pozīcijas, kas atstātas kopīgajā grozītā budžeta maisā, ir atšķirīga rakstura.

Es pievienojos referenta šaubām attiecībā uz Pētniecības izpildaģentūras un ERCEA finansējumu, un arī ne pilnībā saskaņoto secinājumu par budžeta pozīcijas 06 01 04 12 izveidi: Galileo programma. Frontex grozītais izveides plāns pelna, lai to apstiprinātu.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Līdzšinējā pieredze rāda, ka ES labi nepārvalda palīdzību katastrofu gadījumā. Junilistan uzskata, ka subsīdijas no šī fonda bieži var samazināt stimulus dalībvalstīm mazināt problēmas, kuras ir vajadzības pēc palīdzības pamatā.

Attiecībā uz budžeta pozīcijas ieviešanu izdevumiem ārkārtas apstākļos Junilistan uzskata, ka šis dokumenta izgudrojums palielina iespaidu, ka ES cenšas kļūt par supervaru ar ietekmi pār visu, kas notiek pasaulē. Junilistan pret to ir iebildumi.

Frontex iet soli par tālu attiecībā uz dalībvalstu robežkontroles imigrācijas politikas virzienu koordinēšanu. Junilistan vispār ir pret jebkādu tās darbības paplašināšanu.

Tomēr ziņojumā ir arī noteikts, ka šobrīd līdzekļi nebūtu jāpārvieto no Galileo piešķīruma darbības pozīcijas uz administratīvo pozīciju. Papildus tam ziņojumā ir atbalstīta budžeta struktūras izveide Pētniecības izpildaģentūrai un Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūrai.

Es domāju, ka šie ir vērā ņemamas nozīmes jautājumi, un tādēļ es pilnībā balsoju par šo ziņojumu, neraugoties uz principiālajiem iebildumiem pret citiem šajā ziņojumā ierosinātajiem grozījumiem.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Kyösti Virrankoski kunga ziņojumā „Budžeta grozījums Nr. 1/2008” attiecībā uz Solidaritātes fondu mēs varam redzēt, ka ES ir gatava ieguldīt „svaigu” naudu Solidaritātes fonda mobilizācijā AK. Es ceru, ka tas tiks darīts attiecībā uz citām dalībvalstīm, kuras ir dabas katastrofu upuri, tādas kā Grieķija. Es nobalsoju par šo priekšlikumu.

  Rareŗ-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Kā deputāts, kas ievēlēts Rumānijā, es lūdzu, lai apstiprinātu Eiropas Parlamenta rezolūcijas projektu par Eiropas Savienības budžeta grozījumu projektu Nr. 1/2008. Šis budžeta grozījums ir atbilstīgs attiecībā uz Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) štatu saraksta grozījumiem. Rumānija pārstāv Eiropas Savienības austrumu priekšposteni un ir valsts, kas ir atbildīga par vienas no plašākajām Savienības robežām pārvaldību.

Lai to veiktu, Rumānijai vienmēr ir jāatbalsta sadarbības paplašināšana robežu labākai pārvaldībai un jānodrošina FRONTEX ar pietiekamiem līdzekļiem, lai tā varētu veikt savu darbību vislabākajos apstākļos neatkarīgi no tā, vai tie ir finanšu līdzekļi, personāls vai iekārtas. Ļoti atzinīgi ir jāvērtē arī pozīcijas „ārkārtas izdevumi krīzes gadījumā” projekts: mēs nekad nevaram būt par daudz sagatavoti šādiem nevēlamiem notikumiem.

- Ziņojums: Luis Manuel Capoulas Santos (A6-0053/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs esam izvēlējušies balsot par šo nolīgumu, jo, diemžēl, šī valsts tagad ir ekonomiski tik atkarīga no zivsaimniecības nolīgumiem ar ES. Ja ES partnerības nolīguma darbība būtu jāpārtrauc ar tūlītēju efektu, tam būtu nopietnas sekas attiecībā uz šīs valsts ekonomiku. Mums ir zinātniski ziņojumi, kuros parādīts, ka jūras patiešām tiek ļoti nopietni izzvejotas. Līdz ar to mēs neuzskatām ES zivsaimniecības nolīgumus par ilgtermiņā dzīvotspējīgu nabadzības apkarošanas un attīstības atbalsta līdzekli.

Mēs gribam mainīt ES zivsaimniecības politiku tā, lai vestu uz zivju krājumu reģenerāciju. Mēs arī gribam atbalstīt ilgtspējīgu attīstību tajās valstīs, kurām pašreizējie zivsaimniecības nolīgumi ar ES ir galvenais ienākumu avots, veicot izmaiņas ES tirdzniecības un palīdzības politikā, kā arī izmantojot dažādas partnerības formas.

Kuģu īpašniekiem ir jābūt atbildīgiem par tām izmaksām, kas rodas saistībā ar nolīgumiem, no kuriem viņi paši gūst labumu, un mēs gribam redzēt turpmākas izmaiņas šajā virzienā. Tādēļ mēs balsojām par 8. grozījumu, lai gan šīm izmaiņām būtu jānotiek plašākā kontekstā.

Gvineja-Bisava ir viena no Āfrikas nabadzīgākajām valstīm. Mēs vēlamies uzsvērt, cik svarīgi ir tas, lai ES atrastu citus ilgtermiņa un vairāk ilgtspējīgus veidus, kā atbalstīt Gvineju-Bisavu, jo zivsaimniecības nolīgums ar ES patlaban veido 30 % no šīs valsts IKP.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Capoulas Santos kunga ziņojumu par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Kopienas un Gvinejas-Bisavas Republikas partnerattiecību nolīguma noslēgšanu zivsaimniecības nozarē, jo es domāju, ka tas ir līdzsvarots nolīgums, kas nodrošina zivsaimniecības ilgtspēju, kā arī abu pušu interešu aizsardzību: Eiropas Savienības un Gvinejas-Bisavas.

Es referenta iesniegtos grozījumus uzskatu par būtisku ieguldījumu ES zivsaimniecības politikas stiprināšanā, ciktāl tie uzsver Parlamenta lomas palielināšanas un tam sniegtās informācijas lielo nozīmi.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Nolīgums starp EK un Gvinejas-Bisavas Republiku periodam no 2007. gada jūnija līdz 2011. gada jūnijam nodrošina 37 zvejas licenču piešķiršanu, četras no tām Portugālei.

35 % no EK finansiālā ieguldījuma ir piešķirti to iniciatīvu atbalstam, kas tiek veiktas Gvinejas-Bisavas izstrādās zivsaimniecības nozares politikas kontekstā. Uzsvars tiek likts uz zvejniecības produktu veselības un higiēnas apstākļiem, kā arī zvejas darbību uzraudzību, kontroli un novērošanu. Šī ir jo īpaši svarīga darbības joma, paturot prātā to, ka saskaņā ar starptautisku iestāžu sniegto informāciju, zvejas resursi šajā valstī ir ievērojami cietuši, citu lietu starpā, no nelegālas, nereglamentētas zvejošanas.

Nolīgums nodrošina arī obligātu vietējo jūrnieku, t.i., Gvinejas-Bisavas, nodarbināšanu saskaņā ar kuģa bruto tonnāžu. Tāpat kā citos nolīgumos šiem jūrniekiem tiek piemērota Starptautiskās darba organizācijas (ILO) Deklarācija.

Nolīguma 10. pantā ir arī nodrošināta Kopienas un Gvinejas-Bisavas uzņēmēju kopuzņēmumu izveide, lai kopīgi izmantotu resursus. Šī iespēja ir izdevīga Kopienas kuģiem, jo tādējādi tie tiks atbrīvoti no licences maksām.

- Ziņojums: Daniel Varela Suanzes-Carpegna (A6-0054/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − Ja ES partnerības nolīguma darbība būtu jāpārtrauc ar tūlītēju efektu, tam būtu nopietnas sekas attiecībā uz vairākām jaunattīstības valstīm un daudzajiem iesaistītajiem cilvēkiem. Tādēļ mēs nevaram vienkārši pateikt „nē” tiem nolīgumiem, kas ES ir ar citām valstīm zvejniecības jomā. Tomēr mums ir zinātniski ziņojumi, kuros parādīts, ka jūras patiešām tiek ļoti nopietni izzvejotas. Tādēļ mēs gribam mainīt ES zivsaimniecības politiku tā, lai vestu uz zivju krājumu reģenerāciju. Tai ir jābūt rūpīga pārskata daļai.

Mēs neuzskatām ES zivsaimniecības nolīgumus par ilgtermiņā dzīvotspējīgu nabadzības apkarošanas un attīstības atbalsta līdzekli.

Tādēļ mēs gribam atbalstīt ilgtspējīgu attīstību tajās valstīs, kurām pašreizējie zivsaimniecības nolīgumi ar ES ir galvenais ienākumu avots, veicot izmaiņas ES tirdzniecības un palīdzības politikā, kā arī izmantojot dažādas partnerības formas.

Kuģu īpašniekiem ir jābūt atbildīgiem par tām izmaksām, kas rodas saistībā ar nolīgumiem, no kuriem viņi paši gūst labumu, un mēs gribam redzēt turpmākas izmaiņas šajā virzienā. Tādēļ mēs balsojām par 8. grozījumu, lai gan šīm izmaiņām būtu jānotiek plašākā kontekstā.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Jaunā partnerības nolīguma starp EK un Kotdivuāru galvenais mērķis ir stiprināt sadarbību starp abām pusēm tā, lai izveidotu partnerības sistēmu, saskaņā ar kuru izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un pārdomātu jūras ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu Kotdivuāras zvejas zonā, īpašu uzmanību veltot šīs valsts zivsaimniecības politikas atbalstam.

Abas puses vienosies par prioritātēm, kas jāpiešķir šādam atbalstam, un noteiks mērķus, gada un daudzgadu programmas, kā arī kritērijus sasniedzamo rezultātu novērtēšanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un atbildīgu nozares pārvaldību. Šajā nolīgumā ir ievēroti kopīgas zivsaimniecības politikas pamatprincipi, un tas garantē Portugālei zvejas licenci pieciem peldošo āķu jedu kuģiem.

Tādēļ Portugāles SDP (Sociāldemokrātiskā partija) nobalsoja par šo ziņojumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis nolīgums nodrošina kopā 40 zvejas licenču piešķiršanu ES dalībvalstu kuģiem – piecas no tām Portugālei – sešu gadu periodam no 2007. gada jūnija. Salīdzinot ar iepriekšējo nolīgumu, tajā ir ievērojami samazinātas zvejas iespējas, taču nolīgums nodrošina iespēju palielināt nozveju. Puses vienojās, ka EK finansiālais ieguldījums pilnā apjomā tiks piešķirts, lai atbalstītu iniciatīvas, kas veiktas saistībā ar Kotdivuāras izstrādāto zivsaimniecības nozares politiku.

Kuģu īpašniekiem, kuri gūst labumu no šī nolīguma, ir jānodarbina vismaz 20 % ĀKK valstu pilsoņu no visiem uz kuģa nodarbinātajiem jūrniekiem. Šis nolīgums nodrošina to, ka attiecībā uz šiem jūrniekiem tiek piemērota Starptautiskās darba organizācijas (ILO) Deklarācija par darba pamatprincipiem un pamattiesībām. Šī Deklarācija nodrošina obligātu apvienošanās brīvību un faktisku kolektīvo līgumu slēgšanas tiesību atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām. Jūrniekus algas tiks noteiktas, savstarpēji vienojoties kuģu īpašniekiem un jūrniekiem vai viņu pārstāvjiem, taču tās nedrīkst būt zemākas par tiem standartiem, ko piemēro izcelsmes valstīs, kas varētu vest pie principa „vienāda samaksa par vienādu darbu” pārkāpšanas.

- Ziņojumi: Luis Manuel Capoulas Santos (A6-0053/2008) un Daniel Varela Suanzes-Carpegna (A6-0054/2008)

  Lena Ek, Olle Schmidt un Anders Wijkman (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs esam izvēlējušies balsot pret abiem partnerības nolīgumiem zivsaimniecības jomā: starp ES un Gvineju-Bisavu un ES un Kotdivuāru. Iemesls ir tāds, ka šāda veida nolīgumu pieredze ir ļoti apšaubāma. Valstīm ar zemiem ieņēmumiem tiek piedāvāti vienreizēji maksājumi, un apmaiņā tās atver savus ūdeņus ES dalībvalstu komerciālai zvejai, galvenokārt Dienvideiropā. Pārskaitītie līdzekļi ir smieklīgi mazi saistībā ar veiktajām nozvejām; turklāt pastāv skaidrs neilgtspējīgas zvejas risks. Nākamais arguments ir tāds, ka parasti nelabvēlīgi tiek ietekmēta piekrastes zveja. Mēs ceram, ka ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (IAS) kontekstā būs iespējams bez kavēšanās novērtēt šos zvejniecības nolīgumus un aizstāt tos ar shēmām, kuras ir ilgtspējīgas.

- Ziņojums: Gabriele Albertini (A6-0014/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs domājam, ka priekšlikumam par kopīgu ātruma ierobežojumu uz ES autoceļiem var būt pozitīva ietekme vides jomā tādā ziņā, ka var tikt samazināts braukšanas ātrums tajās dalībvalstīs, kurās nav noteikts obligāts ātruma ierobežojums uz to autoceļiem. Tomēr ir svarīgi, ka neviena dalībvalsts nav spiesta neievērot subsidiaritāti, palielinot ātruma ierobežojumu uz tās ceļiem. Dalībvalstīm vienmēr ir jābūt iespējai noteikt tādus ātruma ierobežojumus, kas ir zemāki par Eiropas standartiem.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par sava izcilā Itālijas kolēģa Albertini kunga pašiniciatīvas ziņojumu, kurā ir ietverta virkne ieteikumu šīs nozares spēlētājiem, lai uzlabotu situāciju, kas pasliktinās saistībā ar pieaugošo pieprasījumu pēc naftas un naftas krājumu samazināšanos, aizvien vairāk pārslogotajām pilsētām un negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un klimata pārmaiņām.

Es atbalstu trīs izvēlētās jomas valsts politikas apvienošanai: tehnoloģiskās attīstības veicināšanu (automašīnas ar maksimālo emisiju 125 g CO2/km), uz tirgu pamatotu instrumentu izstrādi (emisiju tirdzniecības shēma, nodokļu atvieglojumi, kuru likmes ir pamatotas uz ietekmi vides jomā, utt.) un papildu pasākumu piemērošanu, lai ļautu cik vien efektīvi iespējams izmantot transporta līdzekļus un infrastruktūru.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, transports neapšaubāmi ietekmē sabiedrības sociāli ekonomisko stāvokli un vienlaikus tas tieši ietekmē vidi. Pilsētas transports faktiski rada 40 % no CO2 emisijām un padara Eiropu atkarīgu no fosilo degvielu, tādu kā nafta, tirgus, kas veido aptuveni 70 % no kopējā pieprasījuma.

Šie satraucošie dati ir pietiekami, lai paskaidrotu, ka steidzami ir nepieciešams izveidot jaunu visaptverošu transporta stratēģiju Eiropā, kuru faktiski varētu izstrādāt no šī ziņojuma.

Transporta radītais piesārņojums ļoti ātri ir ievērojami jāsamazina, ieviešot ierobežojumus uz piesārņotāju emisijām, izmainot degvielu maisījumu sastāvu un turpinot nodrošināt stimulus videi draudzīgu un nepiesārņojošu transporta veidu pirkšanai un izmantošanai.

Tādēļ ES būs atbildība par integrēta plāna ieviešanu, lai sasniegtu šo svarīgo mērķi, uzņemoties nodrošināt stimulus dzelzceļa transportam, kurš, veicot atbilstīgus uzlabojumus, var garantēt augstu efektivitātes līmeni ar mazu ietekmi uz vidi. Eiropas tīkli ir jāpabeidz cik ātri vien iespējams, un tam vajadzīgs lielāks ES finansiālais atbalsts. No otras puses, dalībvalstīm ir jāgarantē un jāuzrauga šo būvniecības darbu pabeigšana, izņemot tos gadījumus, kuros ir pierādīts kaitējums videi vai veselībai.

  Sylwester Chruszcz (NI), rakstiski. − (PL) 1. grozījums ziņojumam (A6-0014/2008) par ilgtspējīgu Eiropas transporta politiku, ko iesniedza PPE-DE grupa, bija pamatotu bažu iemesls gan man, gan visai transporta jomai kopumā. Šī grozījuma mērķis ir novilcināt Eurovignette direktīvas pārskatu. Šī grozījuma pieņemšana raidītu negatīvu signālu no Eiropas Parlamenta un būtu pretrunā ar Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas 2008. gada 28. janvāra ziņojumu. Šī iemesla dēļ es balsoju pret šo grozījumu un pret šī ziņojuma saturu kopumā.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu par ilgtspējīgu transporta politiku. Tajā ir ņemtas vērā Eiropas enerģētikas un vides politikas. ES 70 % no kopējā naftas pieprasījuma ir attiecināmi uz transporta nozari.

Mums ir jāpārtrauc mūsu gandrīz pilnīgā atkarība no fosilajām degvielām, apvienojot dažādos politikas virzienus, kas ietver visus transporta veidus. Šai pieejai būtu jārada realitātei būtiski apstākļi, tādi kā tehnoloģiski jauninājumi, lai samazinātu CO2 emisijas no automašīnām, un biodegvielu attīstība, nodokļu sistēmas reforma, lai ņemtu vērā ietekmi uz vidi, kā arī papildu pasākumi, lai labāk izmantotu infrastruktūru un mudinātu pilsoņus mainīt savus ieradumus.

Ikviens pilsonis var būt ilgtspējīga transporta dalībnieks, izmantojot sabiedrisko transportu vieglo automobiļu vietā, kad šāda izvēle ir iespējama.

Lai samazinātu vieglo automobiļu un kravas transporta izmantošanas apjomu, lietojot tādus zemas emisijas transporta veidus kā dzelzceļš, opju, jūras un sabiedriskais transports, vienlaicīgi ir vajadzīga virkne jaunu pakalpojumu, nozares konkurētspējīgāka organizācija un dažādi veidi, kā izmantot konkrētu infrastruktūru.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tā kā šajā balsojuma skaidrojumā ir neiespējami izteikties par visiem svarīgajiem jautājumiem, kas izvirzīti šajā ES pašiniciatīvas ziņojumā, ņemot vērā tā sarežģītību un plašumu, ir pamanāms, ka šajā dokumentā nav risināti tie aspekti, vai arī tie ir risināti nepareizi, kurus pētnieki uzskata par būtiskiem, risinot jautājumus attiecībā uz transportu un enerģiju, un to ietekmi uz vidi. Piemēram:

- nav minētas naftas augstās cenas vai sekas, ko tas rada;

- nav minēta metāna izmantošana ceļu transportā (CNG, LNG vai biometāna veidā);

- trūkst skaidrības par ūdeņraža kā alternatīvas degvielas izmantošanu ceļa transportā;

- nekritiska tieksme virzienā uz biodegvielu izmantošanu, ar to nopietnajām sekām, kas jau ir plaši parādītas;

- nav atsauces uz tādiem dokumentiem kā „Mērķis 2020. gadam” programma, kas paredz līdz 2020. gadam aizstāt aptuveni 20 % no Eiropas transporta nozarē patērētās degvielas un dīzeļdegvielas.

Visbeidzot, man jānorāda, ka, bez to problēmu uzskaitīšanas, kuras jau ir skaidri noteiktas, mums ir nepieciešamas politikas, lai efektīvi reaģētu uz šīm problēmām, tādām kā risinājums pašreizējai kapitāla investoru globalizācijai un transporta loma saistībā ar to, jo īpaši aizvien pieaugošais ģeogrāfiskais attālums starp ražošanas vietu un patēriņa vietu, kā arī no tā izrietošais transporta vajadzību pieaugums. Par visu šo būtu daudz vairāk ko teikt…

  Jim Higgins (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani Fine Gael kolēģi PPE-DE grupā vēlētos apstiprināt, ka mēs atturējāmies attiecībā uz 3. un 11. grozījumu un patiesībā visu ziņojumu saistībā ar bažām par aplikšanu ar nodokļiem un ceļu nodevām. Mēs joprojām uzskatām, ka par abiem šiem jautājumiem ir jālemj dalībvalstīm, un tādēļ tos nebūtu jāiekļauj Parlamenta ziņojumā.

  Timothy Kirkhope (PPE-DE), rakstiski. − Apvienotās Karalistes konservatīvie EP deputāti balsoja par Albertini kunga pašiniciatīvas ziņojumu par ilgtspējīgu Eiropas transportu, pamatojoties uz to, ka tas nodrošina skaidru politisku sistēmu, kas palielinās efektivitāti un risinās transporta aizvien pieaugošo ietekmi uz klimata pārmaiņām. Tomēr konservatīvie joprojām ir nobažījušies par to, ka ziņojumā izteikto aicinājumu pēc turpmākiem Komisijas priekšlikumiem par ārējo izmaksu internalizēšanu nevajadzētu sākt īstenot, pirms pilnībā nav pabeigts ietekmes novērtējums, un Parlaments ir pienācīgi apspriedis šo jautājumu. Mēs arī ļoti vēlamies, lai šī politikas iespēja, ja to ieviesīs, tiktu vienādi piemērota visiem transporta veidiem tā, lai nerastos tirgus izkropļojums.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par transporta, vides un enerģijas politikas harmonizāciju Eiropas Savienībā, jo tikai saskaņotas pūles šajās trijās nozarēs var panākt ilgstošu uzlabojumu katrā nozarē atsevišķi.

Ar savu balsojumu es vēlētos jo īpaši atbalstīt vispārēji piemērojama, pārredzama un ilgtspējīga modeļa attīstību visu transporta veidu ārējo izmaksu novērtēšanai. Tādēļ es balsoju pret 1. grozījumu, kura mērķis, manuprāt, ir novilcināt ārējo izmaksu internalizāciju ceļu transportam. Šī grozījuma pieņemšana apgrūtinātu ES pūles panākt ilgtspējīgu transporta politiku un papildus radītu apstākļus negodīgai konkurencei starp transporta veidiem.

Sakarā ar pastāvīgi pieaugošu transporta apjoma pieaugumu un no tā izrietošo ekoloģisko ietekmi, ir stingri jāveicina intensīva Eiropas mēroga sadarbība jaunu tehnoloģiju un alternatīvu degvielu jomā, lai apturētu siltumnīcefekta gāzu emisijas un paaugstinātu dzīves kvalitāti arī pārslogotās teritorijās. Šajā sakarībā es aicinu arī, lai vidējās emisijas jauniem transporta līdzekļiem tiktu samazinātas līdz 125g CO2/km, īstenojot tehnoloģiskus uzlabojumus transporta nozarē un izmantojot biodegvielas.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju ieteikumus, kas ietverti Albertini kunga ziņojumā par ilgtspējīgu Eiropas transporta politiku. Drošiem un cenas ziņā pieejamiem pārvietošanās līdzekļiem ir jābūt tiesībām, kas nodrošinātas visiem ES pilsoņiem. Patiesi, šāda transporta ilgtspēja arī ir ļoti aktuāls jautājums. Veicinot tehnoloģiskus jauninājumus un uz tirgu pamatotus instrumentus, tādus kā emisiju tirdzniecības shēma vai nodokļu atvieglojumi, jo īpaši lielās pilsētās un vides ziņā jutīgās teritorijās, pastāv iespēja nodrošināt, lai transporta līdzekļus un infrastruktūru izmantotu efektīvi. Es atbalstu aicinājumu pēc lielākiem ieguldījumiem infrastruktūrā un automatizētās transporta sistēmās, lai risinātu tādus jautājumus kā satiksmes plūsmas pārlieka noslogotība. Tādēļ es balsoju par ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Lai vājinātu faktu, ka mēs mīņājamies uz vietas, neraugoties uz neskaitāmiem rīcības plāniem, tagad autovadītāji tiek spiesti braukt ar velosipēdiem, liekot viņiem maksāt pārslogotības nodevas, transportlīdzekļa nodevas un tamlīdzīgi, vai pieklājīgi lūdzot viņus iet ar kājām vai vairāk izmantot sabiedrisko transportu.

Tomēr mums tas ir jāpasaka tieši: to ir izraisījis vāji koordinēts, vietējais sabiedriskais transports, kas ir taupīts līdz nāvei, iepirkšanās centru milzīgais pieaugums pilsētu nomalēs, vienlaikus samazinoties vietējo veikalu skaitam, dzīves apstākļu kvalitātes krišanās iekšpilsētā, pieaugošais noziedzības līmenis, apkaime, kas ir mājas lielam ārvalstnieku skaitam, pārvēršoties par geto un pēdējais, kas nav mazāk svarīgi, ilgāks laiks ceļā uz darbu sakarā ar pilsētu izplešanos un darba laika un nodarbinātības attiecību lielāku elastību, un automašīnas kā ienesīgas nodarbinātības priekšnoteikuma saistītā loma.

Šajos apstākļos un ņemot vērā faktu, ka automašīnas pašas par sevi rada tikai 10 % no daļiņu emisijām, ES grib, „tikai” grib uzņemties lielāku kompetenci un izveidot veltīgas uzraudzības sistēmas. Tā vietā tai vajadzētu ķerties vērsim pie ragiem un cīnīties ar cēloņiem nevis sekām, pārskatot, piemēram, savu subsīdiju politiku tā, lai turpmāk vairs neatbalstītu smago kravas transportlīdzekļu, kuru radīto emisiju proporcija ir daudz lielāka, sprādzienveidīgo apjoma pieaugumu. Kontreileru transporta sistēmām beidzot būtu jākļūst ekonomiski izdevīgām, un nevajadzētu ļaut privatizācijas eiforijai samazināt sabiedrisko transportu līdz nepievilcīgai no atsevišķiem gabaliem sašūtai grīdsegai.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Pēdējo desmitgažu laikā transporta nozare ir sekmīgi veikusi būtiskus ieguldījumus, lai palielinātu enerģijas efektivitāti, un ir ienesusi tirgos viedas tehnoloģijas ar priekšrocībām vides un drošības jomā. Neraugoties uz to, šīs pūles nešķiet pietiekamas, jo vienlaicīgs pastāvīgi pieaugošs pieprasījums šajā nozarē tās gandrīz dzēš.

Tādēļ mums vajag palūkoties ar svaigām acīm uz šo grūto vienādojumu tā, lai mēs spētu reaģēt uz šo problēmu. Transporta nozare ir dinamiska ekonomikas nozare; tā ir tehnoloģiski progresīva un pat vairāk konkurētspējīga. Rūpniecība ir veikusi plašus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, cieši konsultējoties ar iestāžu un privātiem partneriem. Tomēr ir nepieciešama lielāka koordinācija, lai mēs iegūtu visu pievienoto vērtību no savām pūlēm. Ļoti būtiska ir konkrēta rīcība pilsoņu informēšanas un viņu apzināšanās palielināšanas ziņā, tostarp, ciktāl tas attiecas uz viņu uzvedību. Turklāt mums ir jāīsteno sadarbība un koordinācija attiecībā uz progresu tādās jomās kā degvielas efektivitāte, ieguldījumu regulēšana, dinamiska drošāku un mazāk piesārņojošu transporta līdzekļu tirgus veicināšana un tehnoloģisko jauninājumu atbalstīšana.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par sava kolēģa Albertini kunga izcilo ziņojumu par ilgtspējīgu Eiropas transporta politiku, ņemot vērā Eiropas politikas enerģijas un vides jomā. Es uzskatu, ka ES ir izšķiroši svarīgi saskaņot savus politikas virzienus, lai izstrādātu pilsētas sabiedriskā transporta un alternatīvās transporta sistēmas, vienlaikus aizsargājot vidi un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Kas attiecas infrastruktūru, es ievēroju, ka galvenā uzmanība joprojām tiek pievērsta autoceļu transporta projektiem uz dzelzceļa projektu rēķina. Eiropas komunikāciju tīklu pabeigšana joprojām šķiet attāla perspektīva, un ES ieguldījums ir minimāls, salīdzinot ar slogu, kas jānes dalībvalstīm atsevišķi. Lai samazinātu gāzu emisijas un uzlabotu kravas un pasažieru transporta efektivitāti, es uzsvērtu arī vajadzību, lai ES nodrošina finansiālu atbalstu prioritāro projektu ieviešanai saistībā ar Eiropas tīkliem.

  Karin Scheele (PSE), rakstiski. − (DE) Albertini ziņojumā ir teikts, ka labāka ārējo izmaksu internalizācija var palīdzēt novērst traucējumus tirgū un emisiju pieaugumu.

Tādēļ es balsoju pret 1. grozījumu, jo tā mērķis ir novilcināt ceļu transporta ārējo izmaksu internalizāciju. Tas ir nepareizs signāls, jo ceļu transports pirmkārt ir atbildīgs par transporta nozares izraisītajām emisijām. Es ceru, ka Infrastruktūras tarifikācijas direktīvas pārskats, par ko paziņoja Komisija, panāks strauju progresu šajā nozarē.