Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 11. marts - Strasbūra

16. Vienotās KTO regulas grozīšana attiecībā uz valstu piena kvotām (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums darba kārtībā ir Elisabeth Jeggle kundzes ziņojums Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem („Vienotā TKO regula”) attiecībā uz valstu piena kvotām (COM(2007)0802 - C6-0015/2008 - 2007/0281(CNS)) (A6-0046/2008).

  Iztok Jarc, priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Vispirms es vēlos teikt, ka Prezidentūra apsveic Jeggle kundzes ziņojumu par ierosinājumu palielināt piena kvotas un domā, ka tas ir konstruktīvs un saprātīgs ierosinājums debatēm, kas notiek jau vairākas nedēļas.

Pamatojoties uz labvēlīgajiem tirgus apstākļiem, Eiropas Komisija savā ziņojumā vai analīzē ir ierosinājusi nacionālo piena kvotu palielināšanu par 2 %, sākot ar nākošo kvotu palielināšanas gadu, tas ir, ar 2008. gada 1. aprīli.

Piena kvotas nav jautājums tikai par procentiem; tas ir plašāks jautājums, kas saistīts ar vienotās lauksaimniecības politikas pārskatīšanu. Tādēļ Padome neaprobežojas tikai ar šī jautājuma izskatīšanu, bet ir iesaistījusies plašākās, vienlaicīgās debatēs par vispārējo vienotās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudi”.

Man ir jāsaka, ka par šo piedāvājumu Padomē un Parlamentā bija dažas ļoti līdzīgas domas vai bažas. Piemēram, tika izteikti aicinājumi radīt lielākas cerības un stabilitāti piensaimniecības nozarē. Pastāvēja bažas par teritorijām, kurās ir mazāk labvēlīgi apstākļi lauksaimniecībai un kur ir mazāk alternatīvu tradicionālajiem piena produktiem. No otras puses, tika izteikts apņēmīgs aicinājums ļaut Eiropas fermeriem izmantot sev par labu iespējas, kuras piedāvā starptautiskais un Eiropas tirgus.

Neskatoties uz šīs problēmas sarežģītību, mēs esam pārliecināti, ka varam rast pārdomātas atbildes un risinājumus vienotās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudes” ietvaros. Es vēlētos piebilst, ka Padome atbalsta Parlamenta ierosinājumu, ka Komisijai ir jāsagatavo vispārēja ilgtermiņa stratēģija Eiropas piensaimniecības nozarei, tas ir, priekšlikums šādai stratēģijai. Mēs domājam, ka stratēģijas galvenajai idejai būtu jābūt tā sauktajai „mīkstajai pārejai” uz bezkvotu režīmu pienam, kas nodrošinātu neapdraudētu pāreju uz tirgu orientētu piensaimniecības politiku un prognozējamību šajā nozarē.

Tādējādi Padome ir paredzējusi aicināt Komisiju izpētīt visus iespējamos līdzekļus šādu mērķu sasniegšanai. Tomēr mēs uzskatām, ka Komisijas ierosinājums palielināt piena kvotas par 2 % nākošajā kvotu palielināšanas gadā ir uzskatāms par daļu no piedāvājuma un ka ir jāapspriež arī citi piedāvājumi debatēs par vienotās lauksaimniecības „veselības pārbaudi”.

Es vēlos arī piebilst, ka piedāvājums tiks iekļauts Lauksaimniecības un Zivsaimniecības ministru padomes sesijas dienas kārtībā, kas notiks nākošajā nedēļā. Es ceru, ka tas tiks pieņemts. Tādējādi, ja apstākļi būs piemēroti, ieviešana sāksies šajā, tas ir, 2008. kvotu gadā.

Noslēgumā es vēlētos pateikties ikvienam, kas piedalījās debatēs par šo ziņojumu, visvairāk jau referentam. Pēc mūsu domām šis ziņojums ir pārdomāts un labi pamatots. Paldies jums par darbu.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka lauksaimniecības ministra ierašanās uz šodienas ļoti nozīmīgajām debatēm ir laba zīme no Prezidentūras puses.

Es sākšu savu runu tradicionālā veidā, pasakoties Lauksaimniecības un lauku teritoriju attīstības ministrijai un, it īpaši, referentam par ļoti konstruktīvo ziņojumu par ierosinājumu palielināt piena kvotas par 2 %, sākot ar nākošo piena kvotu palielināšanas gadu – 2008. gada 1. aprīli, kā atzīmēja ministrs.

Daudzi cilvēki ir uzstājuši, lai Komisija atvieglo ļoti saspringto situāciju piensaimniecības jomā. Padomē vairums dalībvalstu aicināja Komisiju izvirzīt dienas kārtībā priekšlikumu par kvotu palielināšanu. Eiropas Parlamenta rezolūcija par pieaugošajām pārtikas cenām, kas pieņemta 2007. gada oktobrī, arī aicināja Komisiju steidzami ierosināt piena kvotu pagaidu palielināšanu. 2007. gada decembrī Komisija iepazīstināja ar tirgus ziņojumu, kas parādīja, ka nepārprotami ir un būs arī turpmāk pieaugošs pieprasījums pēc piena produktiem.

Jūsu ziņojums arī apstiprina, ka mums ir jāpalielina iespējas ražot vairāk piena. Es domāju, ka ikviens piekritīs, ka Komisijas ierosinājums ir pietiekoši saprātīgs un skaidrs, tam ir paredzami un vienlīdzīgi rezultāti visām dalībvalstīm. Ar cieņu pret jūsu ieteikumiem es vēlētos teikt, ka jūsu papildinājumi nepievērš pilnīgu uzmanību nepieciešamībai pēc paredzamības un vienlīdzīgas attieksmes pret lauksaimniekiem.

Papildinājums par 2 % brīvprātīgo kvotu palielinājumu dalībvalstīm, ja tas tiks piemērots, visticamāk radīs grūtības. Pirmkārt, es domāju, ka mēs visi piekritīsim, ka mēs vēlamies panākt lielāku orientāciju uz tirgu un augstāku produktivitāti. Tādēļ es personīgi domāju, ka ražotājam ir jāpiedāvā izvēles iespējas, vai ražot vai neražot vairāk piena. Es uzskatu, ka mēs visi arī piekritīsim, ka piena produktu ražotājiem ir nepieciešama prognozējamība – noteikti par viņu produktu pārdošanas iespējām kvotu sistēmā – un es nedomāju, ka šādā situācijā par labu nāks brīvprātīga kvotu palielināšana.

Situāciju varētu risināt, neieviešot kvotas, bet paturot tās valsts rezervē. Tā ir iespēja, lai gan es aicinātu dalībvalstis un būtu priecīgs, ja kvotas tiktu izmantotas, jo domāju, ka tā ir vispiemērotākā rīcība.

Grozījums par kvotu izlīdzināšanu kvotu gada beigās nav jauns ierosinājums. Faktiski tas ir jautājums, kuru Komisija ir rūpīgi izpētījusi, jo šāda teorija varētu veicināt iespēju dažās dalībvalstīs neizmantotās kvotas izmantot citās valstīs. Bet es domāju, ka mēs visi zinām, ka teorija ir viena lieta, bet prakse – pavisam kaut kas cits.

Pirmkārt, es domāju, ka šādā veidā nepārprotami tiek radīta nenoteiktība piena ražotājiem. Viņiem būs jāmēģina uzminēt, kāda būs situācija gada beigās, un uz minējumu pamata jāmēģina pieņemt lēmumi par savu produkciju, un tikai nākošajā gadā viņi uzzinās, vai par šo produkciju ir jāmaksā nodokļi vai nē. Es domāju, izrādot cieņu jūsu ierosinājumam, ka šāds lēmums nebūs izdevīgs piensaimniecībām. Mēs visi zinām, ka piena ražošanai ir nepieciešami lieli ieguldījumi, un mums ir jāparūpējas, lai mūsu lauksaimniekiem būtu nodrošināta paredzama kārtība līdz 2015. gadam, kad kvotu sistēma vairs nebūs spēkā.

Otrkārt, kas šādā situācijā būs ieguvējs? Man nav īpaši jānorāda, ka lielā mērā ieguvēja no šāda lēmuma būs tikai neliela dalībvalstu grupa. Jau tikai šī iemesla dēļ šis lēmums ir politiski sarežģīts. Vissvarīgākais ir fakts, ka šāds lēmums nāks par labu tiem ražotājiem, kas jau ir pārsnieguši savas kvotas – tiem, kas ir saražojuši pārāk daudz – un nevis tiem, kas ir centušies ievērot kvotu sistēmas ierobežojumus. Tādēļ nerodas pārliecība, vai šādi tiks panākts, ka tirgū ir vairāk piena.

Treškārt, pēc manām domām šāds papildinājums ir pretrunā ar vienotās lauksaimniecības politikas vienkāršošanas ideju. Es domāju, ka noteikumu ieviešana šajā jomā būs ļoti sarežģīta, un es neatbalstu mūsu sistēmas sarežģīšanu situācijā, kad kvotu pastāvēšana ilgs vairs tikai septiņus gadus.

Noslēgumā es ar prieku vēlos atzīmēt, ka mēs visi esam vienojušies par nepieciešamību palielināt Eiropas piensaimniecības sektora iespējas paaugstināt produktivitāti. Ļoti būtisks politisks signāls man un visām dalībvalstīm ir Lauksaimniecības komisijas vienprātīgā izvēle par labu šim virzienam, ņemot vērā ļoti atšķirīgos viedokļus šīs diskusijas sākumā. Tādēļ es visvairāk vēlos apsveikt referentu ar šādu sasniegumu. Es ceru, ka man būs tādi paši panākumi Padomē.

  Elisabeth Jeggle, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, priekšsēdētāja vietniek, dāmas un kungi, kā jau es minēju, Lauksaimniecības un lauku teritoriju attīstības komisija  vienbalsīgi noraidīja Komisijas ierosinājumu palielināt kvotas par 2 % nākamajā piena kvotu palielināšanas gadā. Tas ir līdzvērtīgi 2.8 miljoniem tonnu piena. Mēs uzskatām šādu ierosinājumu par pārāk stīvu, neelastīgu, un tas ir nepareizs signāls pašreizējā situācijā, it īpaši tirgū. Pamatojoties uz 2003. gada noteikumiem, šī gada 1. aprīlī 11 dalībvalstīm jebkurā gadījumā tiks palielinātas kvotas par 0.5 % - tas ir līdzvērtīgi 700 000 tonnu lielam piena daudzuma palielinājumam Eiropas Savienībā.

Intensīvās debates ar maniem kolēģiem Lauksaimniecības komisijā ir parādījušas, ka nebūs ne panacejas, ne jebkādu ērtu iespēju tālāko debašu turpināšanā. Pastāv ļoti atšķirīgi viedokļi un dažādas nostājas – sākot ar pilnīgu kvotu palielinājuma noliegumu līdz pat to palielināšanai līdz (un ieskaitot) 5 %. Tomēr mums izdevās rast kompromisu, kas ievēro visu grupu nostāju, un tas tika pieņemts vienbalsīgi bez noraidījuma vai atturēšanās. Sirsnīgs paldies visiem maniem kolēģiem par konstruktīvo sadarbību.

Panāktajam kompromisam ir divi būtiski aspekti. Komisār, jūs esat pateicis savas domas. Man ir atšķirīgs viedoklis.

Pirmkārt, Eiropas izlīdzināšanas mehānisma izveide, ar kuru esošo nacionālo kvotu nesasniegšanu vai pārsniegšanu var kompensēt ES līmenī. Tas nav ļoti birokrātiski, un tādējādi būs ražotāji, kas pārsniedz savas kvotas, viņi tiks sodīti pēc kvotu izlīdzināšanas.

Otrkārt, sākot ar 1. aprīli dalībvalstis var izlemt brīvprātīgi palielināt nacionālās kvotas 2008./2009. gadam. Mēs vēlamies elastību, nevis nemainību! Kompromiss nozīmē, ka jau esošās kvotas tiks izmantotas efektīvāk. Dalībvalstīm ar lielāku potenciālu tiks piedāvātas iespējas izmantot šo Eiropas kvotu sistēmu atbilstoši kopīgajai Eiropas iekšējā tirgus sistēmai.

Komisār, jūs vienmēr uzsverat, ka esošās piena kvotas šajā sistēmā tiks atceltas 2015. gadā. Lineāra kvotu pacelšana vien tomēr neradīs „mīksto piezemēšanos”. Tikai padomājiet, ja vēlaties, par veco laiku piena ezeriem! Lauksaimniecības komiteja tāpēc nepārprotami ir iestājusies par labu piena fonda izveidei, lai radītu ietaupījumus no reformām tieši piensaimniecības nozarei, tāpat kā tā iestājās jau par mazajām piena pakām. Pēc mūsu domām šāda nākotnē vērsta darbība un ietaupījumi visā nozarē ir iespējami tikai šādā veidā. Jo īpaši šo instrumentu būtu jāizmanto piensaimniekiem nelabvēlīgākos reģionos un reģionos, kur zeme pilnībā tiek izmantota ganībām. Tādēļ es vēlos jums, Komisār, lūgt iekļaut šo Eiropas Parlamenta lūgumu ar taustāmiem nosacījumiem jūsu likumdošanas „veselības pārbaudes” piedāvājumā.

Pēc mūsu domām 69. panta piemērošana nav pietiekama, jo tajā netiek skaidri noteikti praktiski pasākumi, it īpaši jau minētajai nozarei. Tas ir vienkārši cinisms, kad augsta līmeņa Komisijas ierēdnis paziņo lauksaimniekiem, ka viņiem nevajadzētu sūdzēties par ražošanas cenām, kas jau atkal ir kritušās, jo viņi jau ir varējuši izdzīvot ar 27 centiem par litru piena. Tā ir necienīga izturēšanas pret visas profesijas leģitīmajām interesēm, kuru es, Parlamenta deputāte, nevaru pieņemt, jo esmu uzņēmusies aizstāvēt demokrātiju visaugstākajā līmenī.

  Czesław Adam Siekierski, PPE-DE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es esmu pārliecināts, ka piena kvotu palielināšana 2008./2009. gadā neapdraudēs ES piena tirgus stabilitāti, un piena cenu kritums nebūs ievērojams. Mēs būtu vēlējušies ievērojamāku kvotas palielinājumu, bet noklausoties Jeggle kundzes un citu Eiropas Parlamenta deputātu izteiktos argumentus, mēs atbalstām kompromisa grozījumus, kas nosaka brīvprātīgu kvotu palielināšanu tikai par 2 %.

Presē ir bijusi informācija, ka Komisārs atbalsta piedāvājumus par ikgadēju kvotu pieaugumu par 1 % no 2010. gada kā pasākumu, kas nodrošinās „mīkstu piezemēšanos”. Tā ir samērā konservatīva pieeja, lai gan Komisārs, cik zināms, ir liberālis – bet pievērsīsimies mūs interesējošajai lietai. No vienas puses zemas kvotas ierobežo ES piensaimniecības attīstību, samazinot tajā konkurenci un eksporta iespējas. No otras puses tā ir stabilu ienākumu garantija mūsu lauksaimniekiem.

Mums ir jāturpina diskutēt, lai nonāktu pie vislabākā risinājuma nākotnē.

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Rosa Miguélez Ramos, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, patiesā situācija ir tāda, ka ļoti zemās cenas, kas tika maksātas piena ražotājiem Eiropā, ir izraisījušas ievērojamus postījumus šai nozarei. Tās izraisījušas masveida darba pārtraukšanu nozarē, it īpaši atsevišķos reģionos, piemēram, manējā reģionā Galīcijā, citas šādu cenu izraisītas sekas bija milzīgs stratēģisko piena rezervju samazinājums, kas ir pamata vajadzība.

Es vēlētos teikt, ka kopš 2007. gada tirgus attīstās pozitīvā virzienā, un faktiski tas sniedz ražotājiem nelielu atelpu un ļauj investēt saimniecībās, kas bija neiedomājami līdz šim brīdim. Šajā sakarībā ir divas labas ziņas saskaņā ar Komisijas ziņojumu: pozitīvas nākotnes izredzes nozīmē, ka tirgū būs papildus pieprasījums pēc piena, tādējādi tiek ierosināts 2 % palielinājums šim gadam. Es piekrītu šim ierosinājumam jau no paša sākuma, Komisār.

Es piekrītu šim ierosinājumam un esmu mēģinājusi strādāt kopā tieši ar referenti, Jeggle kundzi, jo ir skaidrs, ka zināmā mērā tika noklusēti fakti, un bija daži Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļi, kas nevēlējās, lai šis Komisijas ierosinājums tiku atbalstīts.

Tomēr pēc manām domām un manas izpratnes par šo jautājumu, Parlamentam nevajadzētu, kā jūs sakāt, ierobežot tos ražotājus, kas izlēmuši pozitīvi atsaukties uz tirgus prasībām. Tādējādi tieši es, vienojoties ar Jeggle kundzi, ierosināju padarīt šo pasākumu par brīvprātīgu.

Kā Jeggle kundze jau teica, ziņojums Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā tika pieņemts vienbalsīgi. Ir patiess arī referentes apgalvojums, ka ES līmenī kvotas netiek pilnībā izmantotas, un kvotu pārpalikums nav vienlīdzīgi sadalīts starp visām dalībvalstīm, tāpat arī produkcijas deficīts nav samērīgs ar teorētisko patēriņa aprēķinu.

Padomājiet par manu valsti, Spāniju, mums piešķirtā ražošanas kvota ir 6.1 miljons tonnu piena, un mūsu teorētiski aprēķinātais piena patēriņš ir 9 miljoni tonnu. Līdz ar to ir jāsaka, ka Spānijā ir vislielākais piena trūkums uz vienu iedzīvotāju gadā visā Eiropas Savienībā.

Tāpēc mēs Goepel kunga ziņojumā esam lūguši nākotnē veikt kvotu izlīdzināšanu nevis lineāri, kā ir ierosināts jūsu šī brīža piedāvājumā, bet, pamatojoties uz atšķirību, kas pastāv starp faktisko struktūru un struktūru, kādai būtu jābūt sektorā, kā jūs sakāt, lai konkurētu un ievērotu tirgus vajadzības. Tāpēc, Komisār, es vēlētos jums jautāt, vai jūs apspriežat iespēju izstrādāt atsevišķus modeļus katrai dalībvalstij saistībā ar regulēšanas mehānismiem vai „mīksto piezemēšanos”.

Es vēlētos skaidri norādīt, ka es domāju, ka piena ražošana ir jāsaglabā visā Eiropā. Attiecībā uz kvotām, pirms mēs nolemjam, ka mēs tās vairs neizmantosim un ka tās vairs nepastāvēs, mums ir jāpadomā par to sociāli ekonomisko lomu daudzu vārīgu ekonomisko sistēmu pasargāšanai. Daudzos reģionos piensaimniecība, kā jūs zināt, ir vienīgā lauksaimniecības nozare, tādējādi šādai sistēmai ir jāpalīdz...

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Niels Busk, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, priekšsēdētāja vietniek, referente Jeggle kundze atkal ir paveikusi lielisku darbu, par kuru es vēlētos viņai pateikties. Eiropas piena ražotāji šobrīd sastopas ar lieliem izaicinājumiem, pateicoties skarbai nepieciešamībai pēc piena produktiem, it īpaši Tālajos Austrumos. Tā ir ļoti pozitīva problēma. Vienlaikus ražošanas struktūru grauj skarbas lopbarības cenas, jo ES neļauj importēt pārtiku, kas ir nepieciešama mūsu konkurējošajām valstīm. Lai izdzīvotu, mums ir jādod solījums, ka kvotas tiks palielinātas tagad. Pretējā gadījumā, ja mēs gaidīsim līdz 2015. gadam, kad kvotas, cerams, tiks atceltas, mēs liegsim unikālu iespēju Eiropas piensaimniecībai.

Mana darba grupa vēlas redzēt piena ražošanas liberalizāciju Eiropā, izmantojot tirgus ekonomikas principus un brīvu konkurenci, un šādos apstākļos piena kvotu sistēma ir lieka. Ražošanas palielināšana par vismaz 2 % un vēlākā pārvērtēšana, vai kvotu turpmāka palielināšana ir nepieciešama, atbalstīs un uzturēs spēcīgu, nākotnē vērstu piena ražošanu Eiropā un radīs vienmērīgu pāreju uz kvotu sistēmas atcelšanu, kas tika ieviesta 1983. gadā – nejauši kā pārejas perioda darbība – pateicoties pilnpiena pulvera ražošanai un sviesta kalniem. Laimīgā kārtā nekas tāds vairs nepastāv – tagad tirgū ir nepieciešams vairāk piena produktu. Dosim Eiropas piena ražotājiem iespēju par to parūpēties.

  Alyn Smith, Verts/ALE grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, es nebūšu izņēmums un apsveikšu mūsu referenti ar pamatīga darba paveikšanu, kurš pēc manām domām vislabāk ir skatāms plašākā kontekstā par to, kā mēs nodrošinām ilgtermiņa stabilitāti Eiropas lauksaimniekiem un dārzkopjiem.

Es vēlētos runāt par diviem jautājumiem šajā brīdī. Mēs pieņemam un atbalstām Komisijas ierosinājumus par kvotu atcelšanu līdz 2015. gadam. Tomēr mēs vēlētos redzēt ražošanas kontroles sistēmu, un mēs nepiekrītam viedoklim ziņojumā, ka dalībvalstis varētu tam pievienoties pēc brīvprātības principiem. Īpaši mēs AK esam pieredzējuši brīvprātīgas izmaiņas, kas, protams, nepavisam nav brīvprātīgas fermeriem, kas tās ievēro, un mēs nepiekrītam šādam principam. Mēs nedomājam, ka asimetriska deregulācija ir lietderīga.

Arī ilgtermiņā es vēlētos pievērst Komisijā strādājošo mūsu kolēģu uzmanību, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem, ja mēs vēlamies liberālāku un brīvāku piena produktu tirgu, būs konkurences ietekme uz lauksaimniekiem, it īpaši uz to, kā viņi nokārtos ilgtermiņa privātu līgumu saistības, un citu ražotāju un iepircēju negodīgums, it īpaši piena tirgū. Bet kopumā šis darbs ir pamatīgs, un mēs ar prieku to atbalstām.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Piena produktu ražošana Bulgārijā ir piemērs tam, ka kaut kas nav kārtībā ar Eiropas Savienības ekonomisko sistēmu.

Kvotu palielināšana īpaši nepalīdzēs, jo 30 % govju Bulgārijā ir mirušas no bada pirmajā gadā, kad Bulgārija pievienojās Eiropas Savienībai. Tas notiek, pateicoties milzīgajai inflācijai, kuru rada ES, kā arī jauniem noteikumiem, kvotām un lopbarības un degvielas pieaugošajām cenām.

Cik daudz laika vēl vajadzēs? Varbūt, ka ir palikuši kādi divi gadi līdz brīdim, kad valstī, kas ir jogurta dzimtene, Lactobacillus bulgaricum dzimtenē, nebūs vairs nevienas pašas govs, pateicoties ES.

  James Nicholson (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos atbalstīt rekomendāciju, kuru šodien izteica referente, par 2 % uz 12 mēnešiem kā brīvprātīgu pasākumu. Es domāju, ka tas ir saprātīgs pasākums.

Es esmu pret tādas produkcijas kā šī pārpalikumu, es domāju, ka tas neko neatrisinās. Paskatīsimies, kā attīstīsies tirgus turpmākajos 12 mēnešos. Tad mēs pie šī jautājuma varam atgriezties nākamajā gadā, pārskatīt situāciju un plašāk izskatīt šo jautājumu. Ikviens runā par „mīksto piezemēšanos” kvotām, bet neviens man nevar pateikt, kāda šī mīkstā piezemēšanās būs. Tie ir vārdi, kurus mēs izmantojam – to lieto Priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs un Komisārs – bet, par ko mēs šeit runāsim, kad pienāks 2013. gads? Es zinu, ka līdz tam brīdim ir ilgs laiks, bet daudzas piensaimniecības jau šobrīd domā par to, kas notiks, kad šis laiks pienāks.

Tādējādi, lai gan ienākumi piensaimniecības sektorā ir dramatiski mainījušies 2007. gadā, mēs nevaram garantēt, ka tā turpināsies mūžīgi. Būsim godīgi šajā jautājumā. Komisija tāda nebija. Tādi nebijām arī mēs – politiķi. Tāda nebija arī neviena valsts valdība vai pat piensaimniecības nozare. Tie bija tirgus spēki pasaulē, kas pacēla tirgus cenas, un tieši tā arī notika. Graudaugu izmaksas ir cēlušas cenu. Bet mums ir arī jāsaprot, ka nākamajos 12 mēnešos graudaugu izmaksas, mēslojumu izmaksas, enerģijas augstās izmaksas, lopbarības izmaksas šajā vasarā nozīmē to, ka lielais daudzums papildus naudas, kas tiek ieguldīta piensaimniecībā, faktiski tiks iztērēta šajās papildus izmaksās.

Tādēļ neļausim sev uzlikt rozā brilles un nedomāsim, ka viss ir tik brīnišķīgi piensaimniecības nozarē – jo tā nemaz nav. Papildus 2 % veidos ievērojumu daudzumu. Bet es piekrītu Komisāram – nesarežģīsim situāciju vēl vairāk. Padarīsim to vieglāku ražotājiem. Piens un piensaimniecība, neatkarīgi no valsts, Eiropā ir pamats mazajiem ģimenes uzņēmumiem, un mums tas ir jāatbalsta.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, Komisār Fischer Boel, piena kvotu palielinājums par 2 %, kas ierosināts ziņojumā, ietekmēs daudzas dalībvalstis. Ungāriju tas neietekmē, jo tā izmanto tikai 70 % no tai piešķirtās piena kvotas, bet, neskatoties uz to, mēs solidarizējamies ar tādām dalībvalstīm kā Polija un citas, kurām ir nepieciešams palielināt piena kvotas. Papildus piena kvotas palielinājumam mums ir jāsagatavojas piena kvotu pilnīgai atcelšanai 2015. gadā, kā to ierosina Komisārs, un tāpēc mums ir jāizdomā atbalsta mehānisms, kas sniegs reālu palīdzību, kvalitatīva piena ražošanas veicināšanai. Īpaša problēma dažās valstīs ir tehniskās un tehnoloģiskās attīstības kavēšanās. Tādējādi būtu labi, ja varētu izmantot Savienības resursus, lai veicinātu tehnoloģisko attīstību tādās valstīs kā Ungārija vai citas jaunās dalībvalstīs, kas nespēj izmantot visu piešķirto kvotu. Palielinot kvotu, ir arī svarīgi ieviest jauninājumus lauksaimniecības nozarē. Lopbarības cenu kāpums ir problēma, un ir vēl kāda īpaša problēma, kuru risināt nevar ne Komisārs Fischer Boel, ne arī kāds cits, tā ir: Ungārijā piena pārstrādes rūpniecība diemžēl nepieder piena ražotājiem, un tāpēc viņi ļoti zaudē konkurences cīņā. Paldies jums par uzmanību.

  Margrete Auken (Verts/ALE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, kā Komisārs jau zina, vispārējais viedoklis Dānijā ir ļoti nelabvēlīgs lauksaimniecības subsīdijām. Mēs ļoti labi apzināmies, ka, ja ir pievilcīgi ražot pienu Eiropā, to var vienkārši lielā mērā sasaistīt ar mākslīgi augstām cenām un konkurences ierobežojumiem trešām valstīm. Rezultātā veidojās pārprodukcija, kuru mēs centāmies labot ar kvotu palīdzību. Es neanalizēšu detalizēti visas neveiksmes, kas radās tā rezultātā, bet tikai norādīšu, ka, ja Komisija vēlas palielināt kvotas, lai ņemtu vērā augošo pieprasījumu, ar to, protams, nepietiks. Kvotas ir jāatceļ pilnībā, un tirgus kropļošana ir jāpārtrauc. Tādēļ ir jāveic pilnīga kopējās lauksaimniecības reforma, pakāpeniski izslēdzot maksājumus pēc virsmas platības ātrāk nekā tas notiek šobrīd. Tirgus ir pienācīgi jāliberalizē, un tam ir jākļūst par galveno reformas mērķi. Turklāt mēs varam pārbaudīt iespējas turpināt atbalstīt atsevišķas nelielas teritorijas, kuras var pamatot piena ražošanas nepieciešamību, neskatoties uz ekonomisko situāciju. Liberalizācijai ir jābūt daļai no ES lauksaimniecības politikas: politikas, kas ietver ilgtermiņa vides aizsardzību vispārējos tirgus apstākļos un nodrošina jaunattīstības valstīm brīvu piekļuvi ES tirgum godīgos apstākļos. Vēl ir daudz darba, pirms mēs varēsim lepoties par ES lauksaimniecības politiku.

  Albert Deß (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, priekšsēdētāja vietniek, es arī vēlētos pateikties Elisabeth Jeggle par tik prasmīgi sagatavotu ziņojumu. Pašreizējā kvotu sistēma pastāvēs līdz 2015. gadam. Tādējādi tā būs spēkā vēl septiņus gadus un dažas dienas, ja jāizsakās precīzi. Komisār, es domāju, ka ir nepareizi tagad palielināt piena kvotas par 2 %.

Es būtu pilnīgi sapratis šo jautājumu, ja kvotas par 2 % tiktu paceltas jaunajām dalībvalstīm, jo piena patēriņš tajās ir daudz zemāks par vidējo patēriņu ES. Komisār, lai cik ļoti es jūs respektētu, es domāju, ka Komisijas priekšlikums nav pareizs. Pēdējo mēnešu laikā mūsu piensaimnieki saņem taisnīgu cenu par pienu pirmo reizi daudzu gadu laikā. Mūsu piensaimnieki, kas slauc govis rītos un vakaros 365 dienas gadā – šogad 366 dienas – ir pelnījuši gūt labākus ienākumus nekā pēdējo gadu laikā.

Kvotu palielināšana tādējādi tagad nozīmē, ka piena cenas tiks pakļautas ārkārtējam spiedienam, un tās jau ir pakļautas spiedienam bez palielinājuma. Mēs šeit runājam par „mīksto piezemēšanos”, kas, manuprāt, ir miglas pūšana piena ražotāju acīs. Nekādas mīkstās nosēšanās nebūs; būs cieta nosēšanas, kad sapratīsim, ko Komisija domā par kvotām. Es domāju, ka Hoelgaardi un Rasmusseni, kuri darbojas Komisijā un vēlētos redzēt pēkšņu piena cenu kritumu, ir jāaptur. Jūs nedrīkstat viņiem ļaut to izdarīt.

Pat bez kvotu paaugstināšanas mums būs problēmas, un mums šeit ir jācenšas tikt ar to galā. Bavārijas Kristiešu sociālās apvienības (CSU) dalībnieki balsos pret šo ziņojumu rīt, jo viņi ir pret kvotu palielinājumu. Šis iebildums nav vērsts pret Elisabeth Jeggle, bet gan pret kvotu palielināšanu.

  Bogdan Golik (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt runu ar pateicību savai kolēģei Jeggle kundzei par lielo darbu, ko viņa ir ieguldījusi šī ziņojuma sagatavošanā. Jautājumus, par kuriem mēs šobrīd diskutējam, es uzdevu pirms trim gadiem, kad pirmo reizi sāku strādāt Eiropas Parlamentā. Trīs gadus mēs runājam, ka ir nepieciešams palielināt piena kvotas jaunajās dalībvalstīs un Eiropas Savienībā, izlīdzināt netaisnīgo un neproporcionālo kvotu atšķirību starp atsevišķām valstīm, lai palielinātu ražošanas apjomu un galvenokārt eksportu, un, vissvarīgākais, ka ir jāpārtrauc sodīt tie lauksaimnieki, kas vēlas palielināt ražošanas apjomu un kas vēlas ražot labu Eiropas pienu.

Būtiskākie argumenti, kas apstiprina manu nostāju pirms trim gadiem ir arī atrodami Komisijas ziņojumā Padomei „Tirgus pārskats piensaimniecības nozarē”, kurā teikts, ka pozitīvās tendences pasaules piena tirgū turpinās. Piena kvotas, kas piešķirtas atsevišķām valstīm nav pilnībā izmantotas. No otras puses, kvotu palielinājums par 2 % nenozīmē, ka saražotā piena daudzums visos reģionos palielināsies tādā pašā apjomā. Arvien vairāk saimniecību ES pārtrauc darbu piena ražošanā, uzskatot šo nozari par pārāk darbietilpīgu. Tādējādi visās tajās valstīs, kas vēlas ražot pienu, kvotas vajadzētu palielināt par 5 % nevis 2 %, it īpaši ņemot vērā faktu, ka visā pasaulē palielināsies klientu skaits, it īpaši Āzijā, kā arī palielināsies pieprasījums pēc lieliskajiem Eiropas piena produktiem.

  Astrid Lulling (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, viedokļi par piena kvotām nav vienoti. Tas pats bija vērojams Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, kura tomēr vienbalsīgi pieņēma kompromisa variantu. Ja Eiropas Parlaments vēlas raidīt signālu Komisijai un Ministru padomei, tai ir jāapzinās, ka lauksaimnieku un to pārstāvju uzskati tomēr ir atšķirīgi.

Daži pilnībā ir ar mieru pieņemt 2 % kvotas palielināšanu un tādējādi arī mīksto nosēšanās politiku pirms kvotu pilnīgas atcelšanas. Viņi vēlas izaugsmes iespējas, labāk izmantojot savas ražošanas iespējas, jo pieprasījums ES un pasaules tirgū arvien pieaug, tādēļ tirgus kļūst ļoti pievilcīgs. Citi baidās no krituma ražošanas cenām (kuras tikai nesen ir kļuvušas objektīvākas), ja tiks ražots lielāks piena apjoms.

Viedokļi atšķiras arī par Eiropas mēroga izlīdzināšanas ideju, kuru ierosināja Lauksaimniecības komiteja. Vai tas tagad nenozīmē nacionālās piena kvotu sistēmas atcelšanu, ja visā Eiropā trūkst 3 miljoni tonnu piena? Vai mērķis netiks sasniegts, arī samazinot pārmērīgi lielo nodokli un palielinot piensaimniecības kvotas? Kuram piensaimniekam ir drosme spēlēt pokeri valstīs (piemēram, Luksemburgā), kur pārmērīgi lielais nodoklis 2006. – 2007. gadam vēlreiz pazemināsies, jo ir pārsniegtas kvotas? Tā kā brīvprātīga 2 % piena kvotu palielināšana 2008. – 2009. gadam ir daļa no kompromisa, es to varu atbalstīt.

Es esmu īpaši apmierināta ar mūsu ziņojumā izteikto pieprasījumu izveidot piena fondu restrukturizācijas programmu. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi jau drīzumā pieprasīt piena kvotu palielināšanas ekonomisko, sociālo un ekoloģisko analīzi un ziņojumu par patērētāju uzvedību, tas nepārprotami aicinātu izvērtēt noteiktus piena ražošanas faktorus nelabvēlīgākajos reģionos ar dažādiem ražošanas apstākļiem, piemēram, Luksemburgā.

Naudas līdzekļu plānošana piena nozarei ir jāturpina. Ir arī skaidri jāpasaka, ka ražotāju cenas, kas ir objektīvākas ilgtermiņā, tikai nedaudz ir vainojamas pārtikas cenu pieaugumā. Izplatītāji un dominējošās pārtikas veikalu ķēdes nepārtraukti izmanto savas iespējas šajā jautājumā.

  Katerina Batzeli (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt ar pateicību un apsveikumu Jeggle kundzei un visiem koordinatoriem, kas patiešām mēģināja panākt līdzsvaru īpaši jutīgajā jautājumā par piena kvotām – politiku, kurā Eiropas lopkopji un lauksaimnieki sagaida tālejošas un radikālas izmaiņas.

Komisār, īpaši pretimnākošs ir fakts, ka sastopoties ar pārmaiņām piena produktu piedāvājumā un pieprasījumā, Komisija reaģēja ar vienu no svarīgāko regulu papildināšanu un palielināja nacionālās kvotas 2007. – 2008. gadam par 2 %. Es vēlētos norādīt, ka Komisijai vajadzētu izrādīt šāda veida elastību jautājumos, kas attīsta lauksaimniecības, it īpaši pārtikas produktu tirgu, jo īpaši laikā, kad lopkopības nozare sastopas ar jautājumiem par izdzīvošanu starptautiskā tirgus krīzes apstākļos.

Tomēr ir principiāli svarīgi, ka šādu krīzi nevar atrisināt ar vienādiem pasākumiem un politiskajām nostādnēm visa veida un apjomu lopkopības darbībām. Šī iemesla dēļ es uzsveru, ka savās pārrunās Komisijai un Padomei ir atkārtoti jāizskata jautājums par tauku saturu, lai nepieļautu konkurences kropļošanu par sliktu valstīm, kurām zems tauku saturs pienā ir izvirzīts kā noteikums.

  Maria Petre (PPE-DE). – (RO) Pirmkārt, es vēlos apsveikt referenti ar sasniegumiem un darbu, kas veikts, lai rastu kompromisu šajā ļoti delikātajā jautājumā.

Tā kā es esmu Eiropas deputāte no jaunas dalībvalsts, es atbalstu 2 % kvotas palielinājumu, lai gan mēs vēlējāmies augstāku kvotu, it īpaši dalībvalstīm ar zemām piena kvotām un neizmantotu ražošanas potenciālu. Valsts piena kvotu palielinājums neapdraud piena tirgus stabilitāti.

Es vēlētos norādīt, ka kvotu palielinājums par 2 % praktiski nozīmē faktisko piena produkcijas palielinājumu savienības līmenī tikai par 0.8 %. Es arī domāju, ka mums ir jāsaglabā pašreizējā kvotu sistēma, lai veicinātu esošo saimniecību konsolidēšanos un stimulētu jaunu saimniecību veidošanos. Termins, kas tiek izmantots saistībā ar kvotām no kopīgās lauksaimniecības politikas reformas viedokļa ir „mīkstā piezemēšanās”, kas nozīmē pakāpenisku kvotu atcelšanu.

Jaunās dalībvalstis, galvenokārt Rumānija un Bulgārija, kas pievienojās Savienībai 2007. gada 1. janvārī un kurām uzreiz, citēju, „tiks atceltas” kvotas, sastapsies ar grūtībām saskaņojot „atņemšanas” procedūras ar „mīkstās piezemēšanās” procedūrām. Ja šis priekšlikums netiktu pieņemts, Rumānijai piešķirtās kvotas tiktu iztērētas gada vidū, tāpat kā 2007. gadā, un tas faktiski nestimulē, bet drīzāk pat kavē mūsu lauksaimnieku projektu attīstību. Es ceru, ka plenārsēdes balsojums par šo ziņojumu būs tik pat noteikts kā Lauksaimniecības komitejas balsojums.

  Gábor Harangozó (PSE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Komisār, dāmas un kungi, es vēlētos izmantot šo iespēju apsveikt Jeggle kundzi ar izcilā ziņojuma un tā sagatavošanai nepieciešamā smagā darba pabeigšanu. Nav šaubu, ka Eiropas Savienībai ir atbilstoši jāreaģē uz pieaugošo globālo prasību, kas liek ievērojami palielināt piena kvotas. Ierosinātais 2 % palielinājums, kas notiks katrā dalībvalstī 2008. gada aprīļa sākumā, iespējams, palīdzēs šai nozarei Eiropas Savienībā izmantot globālās prasības piedāvātās priekšrocības. Tomēr mums ir jārisina jautājums par piena kvotām, neradot risināšanas procesā jaunas problēmas.

Es vēlētos uzsvērt, ka bez tā, ka mēs apmierināsim īstu tirgus pieprasījumu un paplašināsim piedāvājuma produktu klāstu, mums ir arī jāpalīdz ražotājiem uzlabot šī brīža sarežģītā situācija. Tāpēc mums ir jānodrošina pietiekoša kvotu palielināšanas sociālās un vides ietekmes analīze, kā arī tās ietekme uz ražošanu, it īpaši attiecībā uz ražotājiem, kas darbojas mazāk labvēlīgajos reģionos. Cenas atbilstības nodrošināšana vienlīdzīgi ražotājam un patērētājam ir obligāta iekšējā tirgus mehānismam. Ņemot vērā faktu, ka kvotu sistēma tiks atcelta 2015. gadā, mums ir jāsāk domāt, kā palīdzēt ražotājiem padarīt viņu uzņēmējdarbību efektīvu un ienesīgu. Paldies jums par uzmanību.

  Béla Glattfelder (PPE-DE). – (HU) Paldies. Piena kvotas palielināšana pašreizējā tirgus situācijā ir sasteigta un riskanta divu iemeslu dēļ. No vienas puses, tirgus izredzes nebūt nav tik labvēlīgas, kā domā Eiropas Komisija. Pēdējā laika tendences nepārprotami parāda, ka piena kvotu palielināšana ir riskanta. Patērētāji Eiropā un ārpus tās ir negatīvi reaģējuši uz piena produktu cenu palielinājumu. Vairākās valstīs patēriņš ir samazinājies par 10 – 30 %, un ir samazinājies piena pulvera imports no Ķīnas. Tā rezultātā nopirktais piena daudzums, piemēram, Ungārijā ir krities par 10 – 20 % dažu pēdējo nedēļu laikā. Galvenais iemesls tam varētu būt, ka ir pacēlusies citu pārtikas produktu cena, izņemot gaļas cenas, un tā rezultātā patērētāji labprātāk izmanto gaļu nevis arvien dārgākos piena produktus, lai parūpētos par proteīniem savā uzturā.

Vienlaikus daudzās dalībvalstīs ievērojama daļa piena kvotas paliek neizmantota. Kvotu palielināšana kavēs ražotājus šajās dalībvalstīs izmantot viņiem piedāvātās iespējas; šīm valstīm patiešām kvotu palielinājuma rezultātā samazināsies ražošanas apjoms, jo dalībvalstu ražotāji, kas izmanto savas kvotas, pirks lopus no šīm valstīm, kas viņiem nepieciešami, lai palielinātu piena ražošanu.

Tādēļ šobrīd nav nepieciešams palielināt kvotas. Pagaidīsim un paskatīsimies, kas notiks. Ja cenu kāpums un pieprasījuma pieaugums pastāvēs ilgstoši, tad mums šis jautājums būs jāizskata vēlreiz.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). 2006./07. gada dati rāda, ka ES līmenī nav izmantotas 1.9 tonnas piena, un 18 no 27 dalībvalstīm saražo mazāk piena par noteikto valsts kvotu.

Eiropas Komisija sagaida, ka 2007./08. gadā netiks izmantotas 3 tonnas piena. Jautājums par 2 % kvotas palielinājumu, no otras puses, ir diskutējams. Es piekrītu uzskatam, ka visas iespējas ir jāizvērtē, pamatojoties uz to pielietojumu, īpaši uzsverot ekonomisko, sociālo, reģionālo ietekmi, kā arī ietekmi uz budžetu.

Pēc manām domām jaunajām dalībvalstīm ir jāsaņem lielākas subsīdijas, kas noteiktas pie 2 % palielinājuma, lai tās netiktu diskriminētas savas pagātnes dēļ, jo mēs visi apzināmies, ka pastāv augstāks pieprasījums, kā arī augstākas cenas.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mana kolēģe Jeggle kundze ir izteikusi labu priekšlikumu piena kvotu palielināšanai. Kvotu palielināšanu un izlīdzināšanu ES līmenī pieļauj gan situācija piena tirgū, gan piensaimnieki.

Ņemot vērā šo situāciju, ir jāuzdod jautājumi. Kāpēc Eiropas Komisija ir reaģējusi tik lēni uz nepieciešamību palielināt piena kvotas? Vai tā plāno nodrošināt ES ražotāju intereses un pastāvēšanu, nosakot minimālo piena cenu tādā līmenī, kas garantē peļņu visiem ES ražotājiem un izbeigt iepirkumus, kas ir zemāki par ražošanas izmaksām? Vai Komisija paredz piena ražošanas apjoma izlīdzināšanu starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm?

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, pirms divām nedēļām četri ar pusi tūkstoši piensaimnieku no visām Eiropas malām sapulcējās Briselē. Viņi apvienoja spēkus, lai izveidotu Eiropas Piena padomi un tagad pieprasa taisnīgas cenas.

Šim notikumam jau ir bijusi liela ietekme Vācijā. Pie mums ražotāju cenas, kas bija ap 40 %, tagad atkal nonākušas spiedīgā situācijā. Piensaimnieki pieprasa tirgus politiku, kas balstīta uz apjomu. Ja šāda attīstība notiks, ja tā ietekmēs lauksaimniecības politiku, vai jūs varat iedomāties, ka Komisija 2015. gadā politiski spēs pretoties šādām prasībām, lai palielinātu vai vēlreiz elastīgi ieviestu piena kvotu sistēmu?

  Jim Allister (NI). Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu daudzajiem šī Parlamenta locekļiem par noteiktu piena kvotas palielināšanu. Es domāju, ka ir pienācis brīdis pārrunāt fundamentālus jautājumus, kuru starpā ir fakts, ka, ja Eiropā trūkst piena un pastāv apakškvotu sistēma, tad kāds ir pamatojums kvotu palielināšanai? Šogad mēs sagaidām, ka trūks 3 tonnu piena, kāpēc ir jāsteidzas ar šo jautājumu?

Otrkārt, runājot par daudz pieminēto „mīksto piezemēšanos”, mums ir īpaši jāpadomā par tiem reģioniem, kas ir izveidojuši struktūras un stratēģiju piena piegādei citiem reģioniem, kuri šobrīd ierobežoti ražo pienu – tādiem reģioniem kā mans vēlēšanu apgabals, kas piegādā pienu uz ārzemēm – Īrijas Republikai. Attiecībā uz „mīksto piezemēšanos” mums ir jāatrod ilgtermiņa stratēģija un alternatīva izeja šāda veida reģioniem.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, interesanti, ko domātu ražotāji, ja dzirdētu šīs debates – tās ir pārāk sarežģītas. Es apsveicu Jeggle kundzi ar lieliski paveikto darbu, panākot vienotu lēmumu. Tomēr tie, kas piedalījās šajā nedēļā notikušajās vētrās, zina, ka mīkstā nosēšanās ir atkarīga no tā, kādā virzienā pūtīs vējš, un neviens no mums nezina, kādā virzienā pūtīs vējš tuvāko gadu laikā.

Es domāju, ka kvotu palielinājums par 2 % – brīvprātīgo izvēli pēc manām domām nenoteiks dalībvalstis, lēmumu pieņems ražotāji – ļaus mums pārbaudīt tirgu, un mums tas ir jādara. 2 % nav milzīgs palielinājums atsevišķiem ražotājiem.

Runājot par bažām – un iespējams, ka Komisārs ir domājis pārāk dziļi par izlīdzināšanas mehānismu – jūs uzliekat nopietnus nodokļus ražotājiem, kas var ražot, bet vienlaikus pašas dalībvalstis nevēlas ražot. Šo argumentu ir jau izteikuši citi kolēģi, tāpēc mums kaut kas ir jādara šajā jautājumā.

Visbeidzot, PTO darījums varētu likt ....

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Neil Parish (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties Jeggle kundzei par sarežģītā ziņojuma sagatavošanu. Vai es drīkstu ātri piebilst, ka „drosmīgajiem pieder pasaule”, un es domāju, ka mums ir jābūt daudz drosmīgākiem. Piena kvotas ir kā tvaika katls: jūs nevarat radīt maksimālo spiedienu, un tad to pārtraukt, jo katls uzsprāgs. Es pietiekoši labi saprotu, ko nozīmē „mīkstā nosēšanās”, un tas nozīmē ievērojami palielināt kvotas līdz 2015. gadam, tāpēc es ļoti atbalstu 2 % palielinājumu.

Es vēlētos teikt Komisijai un Padomei, ka mums ir jābūt daudz drosmīgākiem, kad pienāks 2010. gads. Nedomāsim tikai par 1 %, padomāsim par 2 %, un parūpēsimies, lai mums patiešām ir mīksta piezemēšanās piena kvotu jautājumā. Jaunie lauksaimnieki un tirgus jaunpienācēji ir ierobežoti gadiem ilgi. Tagad mums ir izdevība ļaut viņiem ražot. Visbeidzot piena tirdzniecības apjoms pasaulē palielinās...

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Agnes Schierhuber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, piens ir ļoti nozīmīgs produkts, un es vēlētos patiesi pateikties Jeggle kundzei par efektīva kompromisa panākšanu. Es jo īpaši atbalstu brīvprātīgu piena kvotu palielināšanu dalībvalstīs. Es tomēr vēlētos vērst uzmanību uz dažiem faktiem. Ikviens, kas nepārtraukti atsaucas uz pārtikas cenām kā pamatojumu kvotu palielināšanai vai pārprodukcijai, pilnībā ignorē faktu, ka piensaimnieki nesaņem pat 30 % no tirdzniecības cenas veikalos. Es domāju, ka mums tas ir jāpārrunā.

Ir arī svarīgi nodrošināt, lai piena ražošanu varētu turpināt kalnainajos reģionos un mazāk labvēlīgākajās teritorijās, jo bieži vien tas ir vienīgais ražošanas veids, kas notiek šādos reģionos. Šādiem apstākļiem ir nepieciešama speciāla programma.

  Esther de Lange (PPE-DE). Es izlaidīšu pateicības vārdus un teikšu, ka es atbalstu priekšlikumu palielināt kvotu par 2 %. Es personīgi vēlētos palielinājumu par 3 %, jo arī Eiropas Komisija atzīst, ka 2 % reālajā dzīvē praktiski nozīmē 1 %, jo ne visas valstis var pilnībā izmantot savas kvotas, bet jebkurā gadījumā es atbalstīšu Jeggle kundzes kompromisu par 2 %.

Eiropas Komisijai es vēlētos teikt, ka šīs diskusijas nav uzsāktas pirms laika, jo 2006. gadā pasaules tirgū mūs apsteidza Jaunzēlande. Pieprasījums palielinājās, tādējādi radās izdevība izmantot iespējas, bet mēs to nevarējām, jo mūs ierobežoja kvotu sistēma. Šai sistēmai vajadzēja nospēlēt lomu, kad bija izveidojusies pārprodukcija, bet tagad, kad pieprasījums ir palielinājies, mums ir jāizstrādā cita sistēma, kas ļaus mums izmantot tirgus piedāvātās iespējas. Šajā kontekstā es arī domāju, ka ir slikti, ka „veselības pārbaude” šobrīd strādā pie četriem 1 % palielināšanas gadījumiem. Pēc manām domām īsta „mīkstā piezemēšanās” pieprasa vairāk kā 1 % palielinājumu. Lai mums pietiek drosmes to izdarīt.

  Iztok Jarc, priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Vispirms es vēlētos pateikties visiem, kas piedalās šajās debatēs. Debates, kā vienmēr Parlamentā, ir ļoti sarežģītas un bagātīgas, tās akcentējušas visas problēmas un atšķirības, kas pastāv starp dalībvalstīm.

Es vēlētos uzsvērt, ka Prezidentūra un, protams, Eiropas Parlaments, bez šaubām deva pietiekošu laiku, lai izskatītu šo priekšlikumu no visām pusēm. Ja nosacījumi šī priekšlikuma pieņemšanai būs izpildīti, ņemot vērā Eiropas Parlamenta viedokli, šis 2 % palielinājums tiks ieviests no nākošā kvotu gada, tas ir 2008. gada 1. aprīļa.

Tomēr es vēlos uzsvērt, ka ar to debates par piensaimniecības sektora nākotni Eiropas Savienībā nebeigsies. Bez šaubām tās turpināsies vēl detalizētākā līmenī tā sauktās kopīgās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudes ietvaros.

Es šeit varu apsolīt, ka Prezidentūrai ir stingra nostāja šo debašu vadīšanā un mūsu kopējā mērķa sasniegšanā, kas ir – un tā ir mana pārliecība – līdzsvarota ilgtermiņa stratēģija Eiropas piensaimniecības nozarē.

Paldies jums vēlreiz par dalību šajās debatēs, īpašu paldies es vēlos teikt referentei.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka pēc šodienas diskusijām mēs varam vienoties, ka piensaimniecības produkcija joprojām ir ļoti būtiska mūsu kopīgās lauksaimniecības politikas daļa. Man šķiet, ka šodien ir iespējams izvēlēties visdažādākos viedokļus visplašākajā spektrā, sākot no nulles līdz pat skaitlim, kas pārsniedz mūsu izteikto priekšlikumu. Es domāju, ka debates ir parādījušas atšķirīgās situācijas, kas pastāv dalībvalstīs, un, iespējams, ka tas ir iemesls, atbildot uz Parish kunga piezīmēm, kāpēc mēs neesam pietiekoši drosmīgi. Bet dienas beigās mums ir jāatrod kompromiss starp dažādajām iespējām.

Es tikai vēlētos izteikt dažas piebildes par jautājumiem, kas izskanējuši šajās debatēs. Veicot šo kvotas palielinājumu, dalībvalstis var izvēlēties, vai sadalīt to ražotājiem vai paturēt valsts rezervēs. Es domāju, ka labāk ir izdalīt šo kvotu ražotājiem. Dalībvalstis var izrādīt atbalstu jaunajiem ražotājiem un tiem, kam grūtības sagādā cenas, kas viņiem jāmaksā par kvotām.

Es domāju, ka, ja mēs vēlamies ieviest palielināto kvotu no 1. aprīļa, mums tas ir jādara ar fiksētu procentuālo lielumu visās dalībvalstīs. Ja mēs tagad sāksim pārrunāt noteiktus skaitļus vai palielinājuma procentu dažādām dalībvalstīm, mēs turpināsim cīnīties vairākus mēnešus. Tāpēc mums ir jāvienojas, ka mēs tagad apspriežam 2 % palielinājumu visās dalībvalstīs. Es faktiski nedomāju, ka mūsu viedokļi ir tik ļoti atšķirīgi. Es domāju, ka mēs varam noteikt savu mērķi, bet var pastāvēt dažas viedokļu atšķirības starp Komisiju un Parlamentu, kā pie tā nonākt.

Es domāju, ka jūs visi piekritīsiet, ka šo nozari nevajadzētu pakļaut riskam. Tieši tāpēc es esmu ierosinājis „mīksto piezemēšanos”. „Mīkstā piezemēšanās” faktiski nozīmē, ka mēs palielinām kvotas vairāku gadu laikā un radām situāciju, kad kvotu atcelšanas brīdī, 2015. gadā, vienas dienas laikā nenāksies pieredzēt strauju cenu kritumu, kā tas varētu notikt, ja mēs neko nedarīsim. Es tāpēc domāju, ka mēs esam izvēlējušies pareizu un pieņemami pieeju. Es neesmu atstājis novārtā faktu, ka Eiropā varētu būt kalnaini reģioni, mazāk labvēlīgi reģioni, kur pilnīga kvotu atcelšana var apdraudēt piena ražošanas pastāvēšanu. Mēs esam gatavi „veselības pārbaudes” laikā meklēt risinājumus, kā palīdzēt šādiem reģioniem. Es domāju, ka vispiemērotākais instruments ir 69. pants, kas dod iespēju dalībvalstīm iegūt tiešos maksājumus lauksaimniekiem un izmantot tos īpašiem reģioniem.

Es neuzskatu par risinājumu domu par piena fondu pārstrukturēšanu. Kur mēs iegūsim naudu? Cik daudz naudas mēs iegūsim? Kā mēs sadalīsim naudu starp dažādām dalībvalstīm? Es domāju, ka ir daudz neatbildētu jautājumu par šo fondu, un mūsu rīcībā ir ierobežota naudas summa. Mums tā būs jāņem no sava budžeta, un tad citiem ražotājiem lauksaimniecības nozarē būs jāmaksā par šī fonda restrukturizāciju. Tāpēc es nedomāju, ka tas varētu izdoties.

Pēc manām domām galvenais iemesls piena ražošanas palielināšanai ir fakts, ka mums veidojas tirgus Āzijā. Kāpēc mēs nevarētu izmantot savu daļu šajā augošajā tirgū? Mēs zinām, cik grūti ir, kad kāds jau ir ielicis kāju durvīs, un mēs pēc tam mēģinām iekarot savu daļu. Mums ar saviem augstas kvalitātes produktiem ir jābūt šajā tirgū jau no sākuma. Piena ražotāji – piensaimniecības, ražotnes, kas strādā labi – ir tie, kas ražo augstas kvalitātes produktus; jo īpaši tas attiecas uz sieru. Mums Eiropā ir īpašs augstas kvalitātes siera zīmols, tad kāpēc mēs to nevarētu izmantot un iekarot savu tirgus daļu? Kā ministrs teica, mums šis jautājums būs jāizskata vēlreiz „veselības pārbaudes” laikā. Es esmu pārliecināta, ka tās būs tik pat dzīvas debates kā šodien, jo es domāju, ka piena ražošana nekad nebūs garlaicīga.

  Elisabeth Jeggle, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, priekšsēdētāja vietniek, dāmas un kungi, mēs esam dzirdējuši visdažādākos viedokļus. Mēs arī varam saprast, ka ikvienam šodien klātesošajam šis jautājums ir svarīgs, ar to nevar niekoties, ikvienam rūp šis jautājums un mēs visi, protams, esam atbildīgi par to savās mājās – patērētāju priekšā – no vienas puses un piena ražotāju priekšā – no otras puses.

Runājot vēlreiz par tirgu: vai man vajadzētu ticēt ķīniešu tirgum, es nezinu. Mēs saskatām lielas iespējas šajā Eiropas Savienībā un šodienas tirgū. Tomēr mums ir iekšējais tirgus, un šis iekšējais tirgus ļauj mums būt stipriem, pat sastopoties ar globalizāciju un vispārēju liberalizāciju. Tāpēc atbrīvosim Eiropas iekšējo tirgu no šīm piena kvotām. Mēs jau reiz spējām to izdarīt. Lauksaimniecības tirgus spēj stāties pretim izaicinājumiem, it īpaši ikdienas pasaules tirgus svārstībām, ja iekšējais tirgus ir spēcīgs, stabils un organizēts.

Lai būtu iespējams vadīt tirgu ilgtermiņā, ir jālīdzsvaro ekonomija, ekoloģija un sociālie aspekti. Jebkuras mūsu darbības pamatā ir jābūt vienlīdz spēcīgām visām trim komponentēm. Eiropas lauksaimniecības modelis ir ilgtspējīgs un pārstāv patērētāju drošību – un tas joprojām tā notiek! Arī lauksaimnieki ļoti labi ievēro abus šos aspektus. Viņi rūpējas par ainavu un tādējādi rada pamatu tūrismam, dod ieguldījumu enerģijas drošībā, ražo augstas kvalitātes pārtiku un uztur lauku teritoriju ekonomisko pamatu, nodrošinot darba vietas.

Sociālie labumi fermeriem kompensāciju veidā tiek nodrošināti arvien mazāk un mazāk. Pārtikas produktiem arvien vairāk jānosaka objektīva cena! Mūsu kopīgā politiskā atbildība ir lielāka nekā liberalizācijas taciņas iemīšana atvērtajā tirgū!

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Constantin Dumitriu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Jeggle kundzes ziņojums ir ļoti nozīmīgs ne tikai saistībā ar ierosinājumu palielināt piena kvotas, bet arī saistībā ar noteiktu principu definēšanu, kas mums ir jāņem vērā, pārrunājot lauksaimniecības politiku kopumā.

Pēc Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas diskusijām mēs nolēmām, ka piena kvotu palielināšana ir nepieciešama dalībvalstīm jau ar 2008. gada 1. aprīli. EP es pārstāvu Rumāniju, jauno dalībvalsti, kura sastapās ar piena kvotu krīzi jau no pirmā gada pēc iestāšanās, mūsu valsts kvota bija pārāk maza, lai apmierinātu tirgus prasības un neatbilstoša faktiskajai situācijai. Piena nozare Rumānijā panāca ievērojamu progresu laikā no pārrunām par piena kvotām 2004. gadā līdz iestāšanās brīdim, modernu tehnoloģiju investīciju, ražošanas jaudu palielināšanas veidā un jaunu darbinieku nodarbināšanā. Piena kvotas saglabāšana šobrīd ierosinātajā līmenī nozīmētu bankrotu investoriem, bezdarbu lauku rajonos, kur galvenā specializācija ir ražošana un piena pārstrāde, kā arī importa un cenu palielināšanos patērētājiem.

Šis ziņojums simbolizē pagrieziena punktu, jo Eiropas Savienība demonstrē elastību problēmas risināšanā, ar kuru sastopas vairākas dalībvalstis. Galu galā ieguvēji no šī ziņojuma ir Eiropas pilsoņi.

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Veselības pārbaude ir nozīmīgs process lauksaimniecības politikas reformēšanā, jo īpaši tas attiecas uz lauksaimniecības politiku kalnu reģionos. Šajos reģionos piena kvotas izmantošana ir būtiska. Ir jāpieņem speciāli noteikumi, kas ievēro īpašos apstākļus, kādi pastāv saimniecībām kalnu rajonos. Lauksaimnieku darbs ir sarežģītāks ierobežoto piekļuves iespēju un stāvo transporta ceļu dēļ, šie jautājumi ir jāiekļauj pārrunās.

Austrijas lauksaimniekiem piena kvotas regulēšana ir svarīga. Ir jāapsver ES mēroga kvotu izlīdzināšana vai to tirdzniecība. Ja 2015. gadā tiek atcelta kvotu sistēma, būs nepieciešamas atbilstošas finanšu kompensācijas ar papildus budžeta līdzekļiem, lai saglabātu piena ražošanu un apstrādi kalnu reģionos un ganībās.

Pārbaudot tirgus atbalsta instrumentu efektivitāti un to reorganizāciju, kā arī piemērošanu pašreizējai situācijai, nekādā gadījumā nedrīkst atstāt novārtā kalnaino reģionu saimniecību īpašos apstākļus. Piena ražošana un pārstrāde ir ļoti būtiska lauksaimniecības nozare šajos reģionos, un tai ir liela vērtība. Īpaša uzmanība ir jāpievērš kvotu palielināšanas vai atcelšanas ekonomiskajām, sociālajām un ekoloģiskajām sekām, jo īpaši kalnainajos reģionos. Pilnīga ES piena kvotu atcelšanas sistēma nav pareizs ceļš Eiropas kopīgajai lauksaimniecības politikai.