Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 11. marts - Strasbūra

17. KLP „veselības pārbaude“ (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums ir Lutz Goepel ziņojums Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā par KLP „veselības pārbaudi” (2007/2195(INI)) (A6-0047/2008).

  Lutz Goepel, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, priekšsēdētāja vietniek, dāmas un kungi, rīt noslēgsies pirmais raunds parlamenta diskusijām par kopīgās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudi”. Veselības pārbaude nav kopīgās lauksaimniecības politikas fundamentāla reforma. Tai drīzāk vajadzētu papildināt esošo politiku, kur tas nepieciešams, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta 2003. gadā, un pielāgot to izmainītajiem apstākļiem.

Komisijai noteikti vajadzētu nopietni ņemt vērā mūsu nostāju. Tā ir labs pamats turpmākajām pārrunām par likumdošanas paketi, kā arī budžeta pārskatam pēc 2013. gada.

Mēs, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas pārstāvji, esam atbalstījuši reformu turpināšanu lielākas personīgās atbildības un orientēšanās uz tirgu virzienā, vienlaikus uzsverot pārtikas drošības un sociālās un vides aizsardzības aspektus – it īpaši attiecībā uz pašreizējo tirgus attīstību un jaunajiem klimata saglabāšanas politikas izaicinājumiem – daudz nopietnāk nekā mēs to esam darījuši pagātnē. Mēs arī vēlamies lielāku brīvību dalībvalstīm, kad tiks mainīta sistēma – citiem vārdiem sakot, vairāk iespēju turpināt ieviest vēsturiskās saistības atdalīšanu un vājināšanu.

Debates mūsu komitejā tomēr parādīja, ka tas nav saprātīgi visās nozarēs, vismaz ne pirms 2013. gada. Šķirnes lopu audzētājiem vai valstīm, kas pilnībā atdalījušās, bet kurās ir spēcīgs mājlopu audzēšanas sektors, pēkšņas sistēmas izmaiņas radītu negatīvus strukturālus pārtraukumus, ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju. Līdzīga situācija veidosies ar dažiem nelieliem tirgus noteikumiem augu saimniecības nozarē, piemēram, tirgus noteikumiem kartupeļu cietes, sausās zaļās lopbarības vai rīsu tirgū, no kuriem ir atkarīga reģionāli nozīmīga pārstrādes rūpniecība un kurā pēdējos gados ir veiktas lielas investīcijas, kas tagad ir jāuztur ar augstiem procentiem.

Komiteja nobalsoja par labu jauna, elastīga instrumenta ieviešanai, lai veicinātu videi uzticamu un specifiska reģiona ražošanu jeb īpašas nozares – citiem vārdiem sakot – 69. pantu, un mēs vienlaikus pieprasījām izstrādāt jaunus pasākumus, lai aizsargātu zemi pret vides krīzēm un klimata izmaiņu krīzēm, kas kļūst arvien draudošākas, kā arī aizsargātu lauksaimniecības tirgu savstarpējo saistību. Ar šo instrumentu ir arī jāpārbauda jauna sabiedriski privātā riska kontroles forma, tā ir nepieciešama, jo tiek sākta iepriekšējo instrumentu un nenosakāmu pasākumu izmantošana.

Pavisam īsi par nodokļu samazināšanu un modulāciju: mūsu lauksaimnieki sagaida uzticamu plānošanu, un vienkārši ir nepareizi vēlreiz samazināt un pārdalīt tiešo ieņēmumu palīdzību starp 8 un 53 % ar obligāto 5 % modulāciju tikai četrus gadus pēc pēdējās reformas ieviešanas.

Ar šādu izpratni par lauku reģionu attīstības finansēšanu tiek sagrauta pārliecība un radīti strukturālie pārtraukumi. Šie ierosinājumi īpaši attiecas uz pilnas slodzes saimniecībām un saimniecībām, kas ir uzlabojušas savu konkurētspēju, pēdējos gados kļūstot par juridiskām personām uzņēmumu saplūšanas rezultātā. Mēs esam izvirzījuši priekšlikumus par to, kā savā starpā saskaņot vispārējos politiskos mērķus un ekonomiskās prasības.

Mums ir jāsāk rīkoties par labu ilgtermiņa politikai un konkurētspējai. Mēs esam pateicīgi visiem, kas strādāja pie šī ziņojuma pēc pašu iniciatīvas, un es vēlos pateikties saviem kolēģiem un Parlamenta biedriem visās Lauksaimniecības komitejas darba grupās.

  Iztok Jarc, priekšsēdētāja vietnieks. − Padomes prezidentūra atbalsta ziņotāja sagatavoto ziņojumu; Gopel kungu par ļoti vērtīgu un milzīgu ieguldījumu debatēs. Padome arī ir daudz strādājusi, lai sagatavotu atbildi Komisijas ziņojumam. Kā jūs zināt, ministru debates notika trīs Padomes sesijās, tas ir novembrī, janvārī un februārī.

Nākamajā nedēļā mēs, ministri, mēģināsim nonākt pie slēdziena par ziņojumu par kopīgās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudi”. Mēs sāksim ar dažiem vispārējiem principiem. Piemēram, kad 2003. gadā tika pieņemta kopīgā lauksaimniecības politika, Padome skaidri izteica savu nolūku novērtēt pieņemtās reformas iedarbību nākotnē, un jo īpaši pārbaudīt tās ietekmi uz izvirzītajiem mērķiem, kā arī analizēt to ietekmi uz lauksaimniecības tirgu.

Ir arī svarīgi zināt, ka izlemjot par kopīgās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudi, mēs ņemsim vērā Eiropas Padomes secinājumus par finanšu plānu 2007. – 2013. gadam un Eiropas Padomes lūgumu Komisijai veikt visaptverošu ES budžeta un izdevumu pārskatu 2008. – 2009. gadam. Prezidentūra piekrīt Komisijai, ka kopīgās lauksaimniecības politikas veselības pārbaude ir svarīga plānoto aktivitāšu daļa 2008. – 2009. gada budžeta pārskata ietvaros un ka par to nevar izdarīt secinājumus jau iepriekš.

Mēs esam konstatējuši, ka 2003. – 2004. gada reformas lielā mērā ir sasniegušas noteiktos mērķus attiecībā uz reakciju uz tirgus apstākļiem un attiecībā uz to, lai padarītu kopīgo lauksaimniecības politiku pieejamāku pilsoņiem. Ministri ir arī pārliecināti, ka savā ziņojumā Komisija pareizi novērtēja galvenās attīstības tendences, kas veidojās pēc 2003. – 2004. gadā pieņemtajām reformām.

Padome īpašu uzmanību pievērsīs trim jautājumiem: Vienreizējo maksājumu shēma, tirdzniecības instrumentu loma palīdzībā tirgum un, protams, atbilde uz šī brīža un nākotnes klimata izmaiņu riska vadību. Mēs strādāsim, lai noteiktu pareizo līdzsvaru starp politikas pieņemšanu un jauniem izaicinājumiem un izmainītajiem apstākļiem un skaidras, stabilas sistēmas saglabāšanu.

Runājot par vienkāršošanu, es vēlētos teikt, ka Eiropas Savienība uzskata šo jautājumu par ļoti svarīgu, un mēs arī sagaidām, ka Komisija noteiks konkrētus pasākumus, kas veicami šī mērķa sasniegšanai.

Kā jau es teicu, nākamajā nedēļā Padome centīsies pieņemt lēmumu par šiem un daudziem citiem jautājumiem, tādiem kā riska kontrole, piena kvotas, pāreja uz kvotu atcelšanu un jautājumi par otro pīlāru. Bez šaubām, jūsu ziņojums būs vērtīgs ieguldījums turpmākajās debatēs par šo jautājumu.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlreiz vēlos pateikties Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai un īpaši Goepel kungam par viņu darbu, kura rezultātā ir tapis izcils ziņojums.

Mēs esam pārrunu pirmā raunda posmā, kad esam konsultējušies ar daudzām ieinteresētajām pusēm un dažādām organizācijām, kā arī cilvēkiem, lai uzzinātu viņu viedokļus un dažādas domas. Eiropas Parlamenta viedoklis ir izšķirošs, tāpat arī Padomes secinājumi, kas tiks izdarīti nākamajā nedēļā, jo mēs strādājam, lai pabeigtu likumdošanas priekšlikumus, kurus Komisija plāno pieņemt 20. maijā. Uzreiz pēc tam, tajā pašā dienā šeit Strasbūrā es iepazīstināšu Eiropas Parlamentu ar juridiskajiem tekstiem. Bet visumā es esmu samērā priecīga, redzot, ka visas trīs iestādes – Eiropas Parlaments, Padome un Komisija – ir vienā un tajā pašā „veikalā”, lai gan tām ir katrai savs „iepirkumu saraksts”.

Es neiedziļināšos šo atšķirīgo jautājumu detaļās, bet izklāstīšu savu viedokli par trim vissvarīgākajiem jautājumiem. Pirmkārt, par tiešajiem maksājumiem: tie neapšaubāmi ir saistīti ar ilgtermiņa drošību, kuru mēs vēlamies radīt saviem lauksaimniekiem. Tādēļ es piekrītu apgalvojumam jūsu ziņojumā, ka tiešos maksājumus ir nepieciešams saglabāt kā galveno ienākumu garantiju. Vienreizējā maksājuma shēma piedāvā reālu konkurētspējas paaugstināšanu mūsu lauksaimniekiem, bet mums ir jāpadara šī sistēma vēl efektīvāka, iedarbīgāka un vienkāršāka. Tādējādi es atbalstu atdalītos maksājumus. Mūsu pieredze ar 2003. gada reformu parāda, ka maksājumu atdalīšana darbojas samērā labi, un tāpēc es domāju, ka mums ir jāvirzās tālāk un jāizmanto maksājumu atdalīšanas ieguvumi, izņemot gadījumus, kad neatdalīti maksājumi ir pietiekami pamatoti.

Es arī esmu pamanījusi, ka jūs atbalstāt ideju par vēl elastīgāku 69. pantu kā vērtīgu instrumentu. Tomēr mēs nevaram domāt, ka 69. pants atrisinās visas dažādās problēmas, un es cīnīšos pret jebkuru mēģinājumu ieviest neatdalītu atbalstu ar 69. panta palīdzību.

Es neiedziļināšos vēlreiz jautājumā par piensaimniecības nozari, jo mēs jau to esam pārrunājuši. Tomēr es tikai pieminēšu dažus no tirgus instrumentiem: intervence un privātā glabāšana. Tāpat kā jūs arī es atzīstu, ka daži mūsu tirgus instrumenti joprojām ir derīgi, bet mums tie ir jāizmanto atbilstoši tam, kāda Eiropas Savienība ir šobrīd. Es esmu priecīga, ka mēs piekrītam, ka tiem ir jāveic sava loma nākotnē kā īstiem drošības tīkliem.

Riski, kas saistīti ar sliktiem laika apstākļiem un dzīvnieku slimību izcelšanos, kā jau jūs pieminējāt, noteikti ir viens no galvenajiem jautājumiem mūsu diskusijās. Tomēr mēs nesākam no nulles: Padome pārrunāja šo jautājumu 2005. gadā un secināja, ka jauniem ES līmeņa pasākumiem nevajadzētu traucēt pasākumiem, kas jau tiek izmantoti dažādās dalībvalstīs. Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka jauni pasākumi netraucē lauksaimnieku spējai reaģēt uz tirgus signāliem, un tiem ir jāatbilst PTO sistēmai, kura nepieļauj zaudējumus, kas ir lielāki par 30 %.

Attiecībā uz modulāciju es daudzkārt esmu paskaidrojusi, ka mums nākotnē ir nepieciešama ļoti tālejoša lauku attīstības programma. Es biju ļoti vīlusies par to, ka diskusijās par finanšu plānu 2005. gada beigās valsts vadītāji un valdība vienojās par nozīmīgas līdzekļu daļas atņemšanu lauku attīstībai.

Tomēr man ir jāsaka, ka jūsu ziņojums ir samērā atturīgs jautājumā par manām idejām šajā virzienā. Bet es domāju, ka mēs to varam pamatot, jo mūsu lauku attīstības politika ir finansiāli saspīlētā situācijā. Ja mums ir lielas cerības attiecībā uz lauku politikas attīstību, ieskaitot nepieciešamību, kā Padomes pašreizējais priekšsēdētājs pareizi teica, izmantot to, lai atrisinātu jaunus izaicinājumus, piemēram, ūdens kontroli un bioloģisko daudzveidību, tad mums neizdosies tai izvirzīt vairāk uzdevumu, nepiešķirot vairāk naudas. Es domāju, ka modulācija ir vislabākais veids, kā nodrošināt lielāku finansējumu.

Es ar interesi izlasīju, ko jūs ierosināt, un es esmu pārliecināta, ka mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma.

Ja jūsu ziņojums ir atturīgs jautājumā par modulāciju, es to nosauktu par gluži mēmu jautājumā par maksājumu samazināšanu lielajām saimniecībām – jūs to saucat par „samazinājumu”. Tas nav jautājumus, kuru var vienkārši ignorēt. Mēs zinām, ka atbilstoši mūsu pārredzmības iniciatīvai nopietna uzmanība no visām pusēm tiks pievērsta lielām naudas summām, kas tiks piešķirtas atsevišķiem lauksaimniekiem un atsevišķiem zemes īpašniekiem. No otras puses, es uztveru visas bažas par šo jautājumu ļoti nopietni. Un es ar interesi lasīju jūsu ziņojuma koncepciju par „progresīvo modulāciju”. Es domāju, ka tajā ir dažas labas domas, kuras mēs rūpīgi izskatīsim kā juridiskus ierosinājumus.

Ja arī es esmu runājusi nedaudz ilgāk, tas bija tikai tāpēc, lai parādītu manu nodošanos un milzīgo interesi par iespēju pārrunāt šeit – Parlamentā – Eiropas lauksaimniecības politikas nākotni.

  Bart Staes, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. − (NL) Es runāju Buitenweg kundzes vārdā, viņa ir Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sastādītāja, kas šodien ir saslimusi un atvainojas. Vides komiteja ir izstrādājusi 17 ieteikumus, es uzsvēršu četrus no tiem.

1. Vides komiteja atzinīgi vērtē faktu, ka Eiropas Komisija savā darbībā gatavojas reaģēt uz klimata pārmaiņām un atbalstīt mazāk intensīvas saimniekošanas praksi.

2. Vides komiteja uzsver nepieciešamību attīstīt ilgtspējīgu un daudzfunkcionālu lauksaimniecību un uzskata, ka ir jāpiekopj saglabājoša un organiska saimniecības metode.

3. Aicinām Eiropas Komisiju nepadarīt vājākus esošos pasākumus savstarpējas atbilstības nodrošināšanai – tas ir pasākumus saistībā ar vides un dzīvnieku labklājību un to saderību – izmantojot tā saukto vienkāršošanu. Gluži pretēji, pēc mūsu domām savstarpējā atbilstība noteiktās jomās pat ir jāpalielina, piemēram, ūdens izmantošana un kontrole, kā arī ūdens kvalitāte.

4. Komiteja brīdina Komisiju, ka ir jāpanāk lielāki ierobežojumi jautājumā par „biodegvielas” koncepciju. Tās ieguvumi ir apšaubāmi, un tā noteikti nav viennozīmīgi laba ne videi, ne sociālajai jomai.

  Neil Parish, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties Goepel kungam par ziņojumu. Es domāju, ka viņš ļoti labi savā ziņojumā ir atspoguļojis visas komitejas un Parlamenta viedokli. Es teiktu, ka lauksaimniecības reforma ir evolūcija, nevis revolūcija, un mēs lielā mērā rīkojamies atbilstīgi Fischler reformām. Es lielā mērā atbalstu Komisijas ierosinājumus un Goepel kunga ziņojumu.

Es domāju, ka viens no galvenajiem reformas uzdevumiem bija samazināt birokrātiju fermeriem, un šajā jomā mums vēl ir jāstrādā. Komisār, jā, mēs esam vienā veikalā, bet es domāju, ka daži no mums uzskata, ka mēs varētu tērēt naudu par dažādām lietām, un, iespējams, ka tieši par to mēs tagad diskutējam.

Dienas kārtībā ir atgriezies jautājums par pārtikas drošību, it īpaši attiecībā uz Tālajiem Austrumiem, kas tagad iepērk arvien vairāk un vairāk pārtikas. Labības cena ir palielinājusies gandrīz divas vai divas ar pusi reizes, tāpēc es domāju, ka mēs reformas gaitā varam sākt pārvērtēt, kā mēs tērēsim naudu.

Mums ir jāskatās modulācijas virzienā. Pēc manām domām mums vienreiz uz visiem laikiem jātiek galā ar atlikšanu, jo šī kopīgā lauksaimniecības politika ir politika, kurai nav jābūt saistītai ar ražošanu. Jūs nevarat turpināt atlikšanu, kas tieši sasaista šīs lietas.

Mums ir jāizskata jautājums par piena kvotām un jāatceļ tās līdz 2015. gadam.

Atdalītie maksājumi: tie ir reformas būtība, un jūs rīkojaties pareizi, mēģinot aktualizēt šo jautājumu. Vēlreiz uzsveru, es domāju, ka tagad ir pienācis laiks, kad lauksaimniecība var sākt skatīties uz tirgu orientētas cenas virzienā. Jā, kopīgas lauksaimniecības politika ir nepieciešama, taču pastāv arī tirgus, un mums ir jāizmanto tā priekšrocības.

SĒDI VADA: MR SIWIEC
Priekšsēdētāja vietnieks

  Luis Manuel Capoulas Santos, PSE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt arī Padomes priekšsēdētāju un Komisāru. Kopīgas lauksaimniecības politika vienmēr izraisa karstas debates, un vienmēr ir grūti panākt vienotību, bet es vēlos atzīmēt, ka mēs visi esam vienoti jautājumā par nepieciešamību uzturēt vienotu lauksaimniecības politiku, kuras mērķi ir apstiprināti Lisabonas līgumā.

PSE grupa šajās debatēs ir ieguldījusi lielu darbu parlamentārās grupas ietvaros, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, lauksaimnieku organizācijās, un mēs esam iesnieguši apspriešanai vairāk kā pusi no pāri par 600 grozījumiem Goepel kunga ziņojumam un parakstījuši 15 no 17 kompromisiem, kuros ietverti daudzi grozījumi. Mēs daudz strādājām un piekāpāmies, lai panāktu tik plašu vienošanos Parlamentā, cik vien iespējams, un tādējādi es vēlos pateikties Goepel kungam par viņa vēlēšanos iesaistīties dialogā un par īsto sadarbības garu, kādu viņš parādīja; es vēlētos arī apsveikt Parish kungu ar to, kā viņš vadīja mūsu darbu komitejā.

Tādējādi šis ir vislabākais kompromiss, bet tas nav sociālistisks ziņojums. Šis nav ziņojums, kādu mēs būtu sastādījuši, mēs to uzskatām par pagātnē vērstu un konservatīvu attiecībā pret sabiedrības un lauksaimnieku gaidām. Tomēr visumā ziņojuma tendence neliedz veikt dziļākas debates par likumdošanas priekšlikumu. Es ceru, ka mēs spēsim saglabāt tādu pašu spēju rast kompromisu, bet būsim ambiciozāki, nosakot jaunu Eiropas lauksaimniecības virzienu.

Es runāju par jutīgākajiem jautājumiem – tādiem kā maksājumu atdalīšanas virzienu un gaitu, mehānismu objektīvākai maksājumu pārdalei, atbildīgu pieeju piensaimniecības nozares nākotnes noteikšanā, jauniem izaicinājumiem, it īpaši lauksaimniecības lomu cīņā pret klimata pārmaiņām, kā arī bioloģiskās degvielas ražošana, utt. Mēs balsosim par šīm debatēm rīt, pievēršoties nākotnei. Es aicinu ar lielu balsu pārsvaru atbalstīt šo ziņojumu, kā arī uzlabojumus, kurus ierosina sociālisti, lai šis ziņojums būtu vēl visaptverošāks.

  Niels Busk, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, priekšsēdētāja vietniek, dāmas un kungi, referents Goepel kungs sev raksturīgajā kompetentajā manierē ir sagatavojis ziņojumu, kurā ietverti rīki, kas nepieciešami lauksaimniecības politikas sakārtošanai un vienkāršošanai. Spēcīgi pamanāms ir arī jautājums par kopīgas lauksaimniecības politikas saglabāšanu pēc 2013. gada – par to esmu pateicīgs referentam. Mēs atbalstām viņa pozīciju par atdalīšanas turpināšanu tā, lai 2003. gada reforma tiktu ieviesta visās dalībvalstīs. Mēs atbalstām referenta pozīciju par tirgus instrumentiem un riska kontroli attiecībā uz krīzēm, epidēmiju, dzīvnieku labklājību un vidi, modulāciju un nodokļu samazinājumu. Mēs arī atbalstām turpmāku lauku attīstības politiku un pastiprinātas uzmanības pievēršanu bioloģiskajai degvielai. Nozīmīgs darbs ir jāiegulda savstarpējās atbilstības sistēmā un vienkāršošanā, jo pašreizējā situācija liek lauksaimniekiem pamest laukus un kūtis un pievērsties shēmu izstrādei un reaģēšanai uz kontroli. Piena kvotas ir jāatceļ 2015. gadā, tādējādi tagad ir iemesls palielināt piena kvotas vismaz par 2 % un sagatavot mīkstu piezemēšanās vietu 2009. gadam. Pieaugošais pieprasījums pēc piena produktiem radīs pamatu Eiropas piena ražošanai, tāpēc mums ir jāpiegādā tas, ko pieprasa tirgus.

Ziņojumā ir daudz informācijas par liberalizāciju un tirgus ekonomiku, kuru Komisijai vajadzētu izmantot kā pamatu saviem priekšlikumiem maijā, kad tiks apspriests jautājums par kopīgo lauksaimniecības politiku.

  Sergio Berlato, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, dāmas un kungi, mēs esam tie, kas tic un aizstāv kopīgas lauksaimniecības politikas turpināšanu pat pēc 2012. gada.

Mēs uzskatām, ka šis ziņojums ir solis pareizajā virzienā, bet mēs nevaram pieņemt, ka pilnīga maksājumu atdalīšana neļautu iespēju saglabāt daļēju maksājumu atdalīšanu dažiem noteiktiem sektoriem, lai nepieļautu pilnīgu ražošanas pārtraukšanu. Faktiski ir vairākas nozares, piemēram, tabakas audzēšana, kas izzudīs, ja tiks piemērota pilnīga maksājumu atdalīšana, tādējādi radot bezdarbu un dažādas ekonomiskas un vides problēmas ražošanai īpaši nelabvēlīgos reģionos.

Mēs uzskatām progresīvo palīdzības modulāciju drīzāk par pārmērīgu un iespējams neproduktīvu pasākumu, ja mērķis ir tomēr pasargāt Eiropas lauksaimniecisko ražošanu. Mēs atzīstam lauku attīstības svarīgumu, bet mēs jūtam, ka to nevar panākt uz pirmā vienotas lauksaimniecības politikas pīlāra rēķina.

Turklāt ir nepieciešams turpināt ieviest politiku, kas atbalsta atsevišķas apvienotas tirgus organizācijas, kur tas ir nepieciešams. Priekšsēdētāja kungs, Komisār, Eiropas Savienībai ir nepieciešama vienota lauksaimniecības politika, kas spēj....

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, jūs esat mēģinājuši stratēģijas dokumentā veikt lauksaimniecības politikas veselības pārbaudi, ne tik daudz attiecībā uz lauksaimniecību, jo tajā patlaban situācija ir salīdzinoši laba, pat, ja ne visās nozarēs. Jautājums bija šāds: vai lauksaimniecības politika ir laikmetīga? Šajā sakarībā man ir jāsaka: drudžaina parādīšana pati par sevi nav pietiekama; mums ir arī jāizstrādā pienācīga ārstēšana, ja tiek diagnosticēti trūkumi. Faktiski jūs esat diagnosticējuši trūkumus; to jūs paši pateicāt savā runā. Es tagad negribu iedziļināties detaļās, jo tas prasīs pārāk daudz laika.

Tādēļ tas tagad ir atkarīgs no veiktajiem pasākumiem, kas būs arī sociāli pieņemami. Kas ir būtiski, ir fakts, ka lauksaimniecībai ir jāiegulda, bez šaubām, klimata stabilizācijā. Lauksaimniecība to dara, taču ir lauksaimniecības ražošanas jomas, kurās kļūst sarežģīti izvirzīt priekšlikumus bez ierobežojošas iejaukšanās.

Tomēr ir jo īpaši svarīgi, lai mēs nodrošinātu, ka valsts līdzekļi tiek sadalīti tādā veidā, lai var finansēt tos pasākumus, ko mēs uzskatām par nepieciešamiem. Pastāv tāds trūkums, ka tas, ko dēvē par otro pīlāru – lauku attīstība – ir samazināts vidējā termiņa finanšu plānošanā par vairāk nekā 20 miljardiem eiro saskaņā ar Komisijas un Parlamenta priekšlikumu.

Līdz ar to mums steidzami ir no jauna jāpiešķir līdzekļi. Mums tas ir jādara arī tādēļ, ka mums ir nepieciešama sociālā pieņemšana 2013. gadā.

Jums tagad ir jāiesniedz kādi priekšlikumi, un tas ir jāuztic Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai un jo īpaši Eiropas Parlamenta referentam Goepel kungam, jo viņš ir piešķīris praktisku atbilstību tiem priekšlikumiem, ko jūs esat iesnieguši, kas sekojoši vedīs pie vienlīdzīgas attieksmes pret konkurējošiem uzņēmumiem.

Jūs esat ierosinājuši pazeminājuma ieviešanu līdz pat 45 %. Pēc referenta ieteikuma Lauksaimniecības komiteja to ir pieņēmusi, bet ar grozījumu, ka uzņēmumiem ar lielu skaitu darbinieku tagad ir iespēja novērtēt viņu algu izmaksas. Mēs kopā bijām Meklenburgā-Priekšpomerānijā; mēs redzējām šos uzņēmumus, un jūs zināt, ka likvidēt konkurences izkropļojumus un radīt taisnīgumu var tikai tad, ja mēs ieviesīsim šos pasākumus.

Es ceru, ka jūs ievērosiet šo likumu arī savā likumdošanas priekšlikumā. Ja ne, mums kā Parlamentam joprojām būtu iespēja sevi glābt 2009. gadā. Komisār, mēs esam koplēmuma procesā un tādēļ mums ir gluži atšķirīgs un mums ļoti ērts stāvoklis!

  Ilda Figueiredo, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, šis ir svarīgs brīdis, lai novērtētu kopīgās lauksaimniecības politikas veiksmīgo reformu sekas, vai nu attiecībā uz lauksaimniecības ražošanu vai patērētāju apgādi, par pamatu ņemot dalībvalstu pašpietiekamības aizsardzību tādās jomās kā pārtika, adekvātas veselīgas un drošas pārtikas piegādes par zemām cenām nodrošināšana, vides prasību un bioloģiskās daudzveidības ievērošana, un lauku teritoriju un to iedzīvotāju saglabāšana, kam vajadzīgi adekvāti ienākumi un piekļuve sabiedriskiem pakalpojumiem, kas garantē viņiem pienācīgus dzīves apstākļus.

Diemžēl Eiropas Komisija nav sekojusi šim ceļam. Tā neatzīst, ka kopīgā lauksaimniecības politika ir novedusi pie paradoksālas situācijas. No vienas puses, pārtikas cenas turpina celties, un, no otras puses, ģimenes uzņēmumi joprojām tiek sagrauti, un aizvien vairāk mazo un vidējo uzņēmumu pārtrauc ražošanu, jo tiem netiek garantēti pienācīgi ienākumi, turpretī spekulācija turpinās, ceļot cenas pārtikas produktiem, kuru krājumi kļūst aizvien trūcīgāki.

Tādēļ ir kļūda pastāvēt uz palīdzības atdalīšanu no ražošanas un nodarbinātības, un ir nepieņemami turpināt plaša mēroga zemes īpašnieku un daudznacionāli pārtikas korporāciju atbalstīšanas politiku, nenovērtējot lauksaimniekus, kas saglabā lauksaimniecisko un lopkopības produkciju, pamatojoties uz bioloģiskās daudzveidības, pārtikas drošības un produktu kvalitātes aizsardzību.

2003. gada reforma saasināja šo situāciju. Vairākas cukura, augļu un dārzeņu, tabakas un vīna tirgu kopīgo organizāciju reformas pēc kārtas saglabāja KLP netaisnīgumu visās jomās. Tādēļ mēs prasām būtiskas izmaiņas, kas ņem vērā katras valsts lauksaimniecības īpašo raksturu un atbalsta maksimālu palīdzības piesaistīšanu ražošanai, nodrošinot tiešas palīdzības taisnīgāku sadalījumu, ko papildina augšējās robežas noteikšana un modulācija. Būtu jānosaka stimuli maziem un vidējiem uzņēmumiem kā ekonomiskās un sociālās kohēzijas instrumenti un ar nolūku ierobežot intensīvo pieeju un atbalstīt šādu lauksaimnieku asociācijas, tostarp lauksaimniecības kooperatīvus un vīna kooperatīvus.

Mēs arī atbalstām Kopienas finansēta valsts lauksaimnieku apdrošināšanas fonda izveidi, kas ļautu lauksaimniekiem maksāt obligātus ienākumus tādu dabas katastrofu gadījumā kā sausums, vētras, krusa, ugunsgrēki, epizootijas slimības, utt. Mēs arī uzsveras vajadzību Eiropas Komisijai saistībā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunām ņemt vērā lauksaimnieciskās produkcijas īpašās iezīmes kā pārtikas ražošanas nozarei, teritoriālā līdzsvara strukturējošam elementam, vides saglabāšanai un adekvātu kvantitatīvu un kvalitatīvu pārtikas drošības līmeņu aizsardzībai.

Visbeidzot, mēs aicinām Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu spekulatīvu darbību, kas sagrābj pārtikas produktu tirgu un pārtikas uzņēmumu karteļu veidošanu, izmantojot tiesību aktu vai kontroles trūkumu, ražotāju un patērētāju organizācijas trūkumu un piemērotas infrastruktūras trūkumu ar vienīgo mērķi palielināt peļņu, samazināt ražotāju cenas un piemērot augstas cenas patērētājiem, kā tas notiek patlaban, jo īpaši Portugālē, attiecībā uz tādiem galvenajiem produktiem kā graudaugi, kartupeļi cilvēku patēriņam un piens.

  Witold Tomczak, IND/DEM grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, jau daudzus gadus, neraugoties uz tās pamatprincipiem, kopīgā lauksaimniecības politika vairāk atbalsta bagātus lauksaimniekus, kaitējot nabadzīgiem lauksaimniekiem.  Lauksaimniecības budžeta iesaldēšana 2002. gadā un tai sekojošās KLP reformas situāciju neuzlaboja. Tieši pretēji – milzīgā atšķirība lauksaimniekiem sniegtajā finansējumā kļuva vēl lielāka. Piemēram, kopējās subsīdijas par vienu hektāru 2005. gadā bija robežās no 68 eiro Latvijā līdz 756 eiro Beļģijā, citiem vārdiem, desmitkārtīga starpība. Nepamatotas atšķirības lauksaimniecības finansējumā apstiprina arī tiešo maksājumu attiecība, kas tagad ir apmēram 70 % no visām lauksaimniecībai sniegtajām subsīdijām.

Savā paziņojumā Eiropas Komisija ierosināja daļēji samazināt maksājumus tiem saņēmējiem, kas saņem vairāk nekā 100 000 eiro gadā. Tas veido tikai 0.34 % ES, taču ietver megauzņēmumus, pārtikas koncernus un golfa laukumu īpašniekus. Paradoksāli, ka šo biklo ierosinājumu, kas ierobežo šādas šauras ļaužu grupas intereses, noraidīja Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja.

Daudzi priekšlikumi ir pieņemti, taču tie nav novērsuši kļūdas lauksaimniecības politikā. Vienīgais grozījums, kas piedāvā subsīdiju taisnīgāka sadalījuma iespēju, ir 19. grozījums, ko iesniedza Nāciju Eiropas grupa un kurš ir saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu. Tomēr es nedomāju, ka tam būs daudz atbalstītāju. Dabiski, ka arī tos grozījumus, ko iesniedzu es un mans kolēģis Wojciechowski kungs, kuru mērķis bija radikālas izmaiņas KLP, Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja noraidīja.

Balsojums par Goepel kunga ziņojumu būs apliecinājums jūsu atbildībai par lauksaimniecības politikas formu dažiem turpmākajiem gadiem. Ja jūs esat par ilgtspējīgu ES lauksaimniecības attīstību un ģimenes saimniecību interešu aizsardzību, nevis šauras uzņēmēju grupas interešu aizsardzību, jums būtu jānoraida šis ziņojums, pretējā gadījumā jūs atbalstīsiet turpmāku lauku teritoriju apdzīvotības sarukšanu, augstu bezdarba līmeni, ES pārtikas apgādes drošības zudumu, diskrimināciju pret jaunajām dalībvalstīm un procesus, kas rada draudus dabiskajai videi. Pieņemot šo ziņojumu, jūs nonākat pretrunā ar Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem, kuri tik bieži tiek piesaukti, proti: ekonomisko kohēziju, sociālo kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm.

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju).

  Peter Baco (NI). – (SK) Es ļoti augstu novērtēju referenta Goepel kunga darbu. Ziņojuma sagatavošana bija jo īpaši sarežģīta daļēji tādu informatīvo dokumentu trūkuma dēļ, kuros analizēti iespējami risinājumi, ietverta atbilstīgu gadījumu izpēte un būtiski dati.

Komisija ierosina tiešo maksājumu samazināšanu lieliem lauksaimniecības uzņēmumiem, apgalvojot, ka šādiem uzņēmumiem nav vajadzīga līdzīga palīdzība. Tomēr skaitļi rāda pretējo. Manā valstī, Slovākijas Republikā, lielākā daļa lauksaimniecības uzņēmumu ietilpst lielu uzņēmumu kategorijā. Vairāk nekā 75 % šo uzņēmumu iekārtu ir vecākas par 20 gadiem: līdz ar to steidzami vajag nodrošināt finansiālu palīdzību šiem uzņēmumiem. Austrumvācijas piemērs rāda, ka tad, ja šie uzņēmumi saņem adekvātus ieguldījumus, tie spēj ierindoties dažu pasaulē vislabāk darbojošos uzņēmumu vidū. No otras puses, bijušajās padomju valstīs šie uzņēmumi atradās administratīvi neizdevīgā stāvoklī, kā rezultāts ir ne tikai lauksaimniecības nozaru plaša mēroga iznīcināšana, bet arī lauku teritoriju un veselu reģionu izpostīšana.

Līdz šim Komisija nav adekvāti reaģējusi uz ārkārtīgi bīstamo pasaules lauksaimnieciskās pārtikas tirgus svārstību pieaugumu. Mums ir jāapzinās, ka pagājušā gada atkārtošanās varētu radīt patiesi nelabvēlīgu ietekmi uz pārtikas drošību ES. Lauksaimniecības tirgus dabiskās nestabilitātes novēršana neapšaubāmi ir viens no vissvarīgākajiem ikvienas lauksaimniecības politikas uzdevumiem, un kā tāds tas ir jāatspoguļo arī šajā ziņojumā.

Tādēļ es nevaru piekrist pašreizējai situācijai, ko raksturo haotiski pasākumi, kurus īsteno katru gadu, tādi kā izmaiņas piemaksās par enerģijas kultūrām, atmatu likvidēšana, ražošanas kvotu izmaiņas, u.t.t.

Runājot par izpēti attiecībā uz kopīgo lauksaimniecības…

  Agnes Schierhuber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, Padomes priekšsēdētāj, es arī vēlos pateikties referentam par viņa izcilo darbu. Šķiet arī, ka balsojums Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā sasniedza 82 % pat ar 17 galvenajiem kompromisiem, ko tā panāca.

2003./2004. gada reformas bija nozīmīgi posmi KLP reformu procesā. Tomēr vispusīga KLP pārbaude, kas neietver nekādas būtiskas pašreizējās politikas reformas, ir otrs nozīmīgs solis virzienā uz to, lai nodrošinātu modernu, daudzfunkcionālu un konkurētspējīgu kopīgu Eiropas lauksaimniecības politiku.

Zinātniski ir dokumentēts, ka tā pamats ir laba lauksaimniecības prakse neatkarīgi no tā, vai iesaistīti ir lieli vai mazi uzņēmumi. Pirmā prioritāte joprojām ir pārtikas ražošana, otrā prioritāte ir dzīvnieku barības ražošana un trešā prioritāte ir enerģijas piegāde. Attiecībā uz no biomasas iegūtās enerģijas atbilstību vides jomā var teikt, ka, piemēram, Austrijas lauksaimniecība kopš 1990. gada ir samazinājusi CO2 izplūdes par 14 % un tādējādi faktiski sasniegusi Kioto mērķi.

Es atzinīgi vērtēju ar pazeminājuma izslēgšanu. Progresīvas modulācijas modelis ir pareizais ceļš, un es arī atbalstu ziņojumā norādītos skaitļus.

Es vēlos pateikties Komisārei par viņas paziņojumiem attiecībā uz pienu. Tādēļ es vēlētos par to teikt, ka mums ir vajadzīga ne tikai „mīksta piezemēšanās” un saudzīga pāreja virzienā uz 2015. gadu, bet arī ilgtspējīgi risinājumi pēc 2015. gada. Attiecībā uz kalnainiem reģioniem un mazāk attīstītajiem un nomaļajiem reģioniem mums ir jānodrošina, ka pēc 2015. gada spēj pastāvēt tāds lauksaimniecības veids, kas ietver ganāmpulku vienības, kuras baro ar sauso barību. Tādēļ es ar nepacietību gaidu Komisijas likumdošanas priekšlikumu 20. maijā, Komisār, un es ceru, ka mēs tajā redzēsim lielu daļu no tā, kas ir ietverts Goepel kunga ziņojumā, līdz ar to mums nevajadzēs atkārtot šīs garās diskusijas…

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Bernadette Bourzai (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, Padomes priekšsēdētāj, es vēlos pateikties Goepel kungam par viņa darbu, jo Eiropas Parlamentam ir svarīgi izteikt savu viedokli par vispārīgām pamatnostādnēm, ko rada KLP „veselības pārbaude”.

Man personīgi ir nopietni iebildumi pret pilnīgu atdalīšanu, kas saistīta ar lielu ražošanas pārtraukšanas risku attiecībā uz lopkopību un pat konkrētiem augiem. Es nepievienojos dažu cilvēku optimismam, kuri uzskata, ka pašreizējā situācija pasaules tirgos garantē stabilu un drošu nākotni Eiropas lauksaimniecībai un ka mums būtu jāturpina virziens uz pilnīgu liberalizāciju. Turklāt visas lauksaimniecības nozares negūst vienādu labumu no cenu kāpuma, kā liecina īpaši nopietnā krīze, ko patlaban piedzīvo Eiropas mājlopu audzētāji.

Pilnīga visu tirgus regulēšanas mehānismu atcelšana man liktos bīstama mūsu un pasaules pārtikas drošībai. Es domāju, ka mums ir jāpārliecinās, ka mēs saglabājam intervences krājumus tā, ka mēs varam reaģēt pārtikas trūkuma un spekulācijas gadījumā, saglabāt kopīgas tirgus organizācijas…

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Willem Schuth (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, Padomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos sirsnīgi apsveikt Goepel kungu par viņa līdzsvaroto ziņojumu.   Mums nevajadzētu sodīt jaunas, konkurētspējīgas struktūras lauksaimniecībā. Tādēļ mēs Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā esam noraidījuši Komisijas priekšlikumu par pazeminājumu šādā veidā. Mums nevajadzētu diskriminēt uzņēmumus atkarībā no to lieluma tiešu maksājumu gadījumā, pretējā gadījumā plašā mērogā ir apdraudētas darba vietas.

Turklāt es teiktu, ka piena kvotu sistēmas nobeiguma fāze 2015. gadā ir pareiza. Ņemot vērā pieaugošās piena cenas pasaules plaukstošajos lauksaimniecības tirgos un ar to saistītās eksporta iespējas, šī sistēma vairs nav mūsdienīga.

Saprātīgam 2003. gada reformas pārskatam šajā saistībā jāpiedāvā Eiropas lauksaimniekiem ne tikai uzticama un droša plānošanas iespēja, bet tam jābūt vēl tālākam solim virzienā uz lauksaimniecības sistēmas attīstību, kas ir tirgus prasību noteikta.

  Janusz Wojciechowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, kas ir lauksaimniecība Eiropas Savienībā? Dažiem tā ir liela vērtība, kas ir jāaizsargā, bet citiem, un diemžēl šī grupa ir liela, tas ir vienkārši lieks balasts, no kā tie gribētu atbrīvoties. Goepel kunga ziņojumā mēs lasām, ka lauksaimniecība ir viena no lielākajām nozarē. Tas ir labi, bet tas nav pietiekami.

Lauksaimniecība nav tikai ražošana, un tā nav arī tikai viena no daudzajām ekonomikas nozarē. Lauksaimniecība ir pārtikas krājumu drošības pīlārs. Mēs tērējam milzīgus līdzekļus armijai un policijai, lai garantētu fizisko drošību savās valstīs un savās mājās. Mēs maksājam lielas naudas summas par enerģijas drošību – mēs meklējam enerģijas avotus, kas ir dārgāki, bet droši. Mums ir jāmaksā arī lielas naudas summas par mūsu lauksaimniecības aizsardzību, kas nodrošina mūsu pārtikas krājumus, un ir slikti, ka ne visi ES to saprot.

  Alyn Smith (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, es arī apsveicu mūsu referentu par izcilu kompromisu paketi, kas šodien ir mūsu priekšā. Es vēlos vērst īpašu uzmanību uz trim pasākumiem, kas ir mūsu labākie grozījumi un kurus vajadzētu īpaši atbalstīt.

Ziņojuma 21. punktā mēs atzīstam, ka tiešo maksājumu atdalīšana visumā ir bijusi veiksmīga, un mēs paužam noteiktu viedokli, ka tā ir jāturpina. Jā, tas ir jādara pienācīgi un saprotoši, bet process ir jāvirza tālāk.

37. un 38. punktā mēs nepārprotami atzīstam, ka zemes neizmantošana ir anahronisms, un tā ir pilnībā jāatceļ, un gadījumos, kur veidojas papildus labumi videi, tie ir jāizmanto atbilstoši 2. pīlāram.

86.–91. punktā mēs atzīstam Eiropas produktu nišas nozīmi starptautiskā mērogā. Es noteikti varētu sagatavot iepirkumu sarakstu ar kvalitatīviem skotu produktiem mūsu Komisārei, es būtu pateicīgs dzirdēt viņas atbildi par to, kā viņa plāno risināt tālāk Eiropas starptautiskās kvalitātes zīmes reklamēšanu.

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL). Ar šo „veselības pārbaudi” Komisija ir spērusi krietnu – pieticīgi runājot – soli virzienā uz nedaudz mazāk negodīgu lauksaimniecības politiku. Es aicinu savus kolēģus – Parlamenta locekļus – neatbalstīt Goepel kunga ziņojumu, jo tas mīkstina Komisijas ierosinājumus vairākos ļoti būtiskos punktos, un pēc manām domām vissvarīgākais ir piesardzīgu limitu uzspiešana subsīdiju apjomam, kuras ir iespējams saņemt.

Eiropas sabiedrībai ir sarežģīti izskaidrot, kāpēc, piemēram, Monako princis vai lieli daudznacionāli uzņēmumi, piemēram, Heineken un Nestlé, saņem simtiem tūkstošu eiro subsīdijas lauksaimniecībai ienākumu atbalsta veidā galvenokārt tāpēc, ka tām pieder nedaudz zemes, turpretim īsti lauksaimnieki bieži vien cīnās par izdzīvošanu. Ienākumu atbalsts lauksaimniecībā ir paredzēts, lai nodrošinātu lauksaimniekiem pienācīgu eksistenci, nevis piepildītu kabatas daudznacionāliem uzņēmumiem un lieliem zemes īpašniekiem.

  Vladimír Železný (IND/DEM). – (CS) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas mērķis bija padarīt to mazāk apgrūtinošu un vairāk orientētu uz tirgu. Ņemot vērā čehu saimniecību vidējo lielumu, ziņojumā ierosinātā sistēma nav pieņemama.

Čehijas Republikā rezultāts līdz 2013. gadam būs tāds, ka tā būs kļuvusi par valsti ar vislielāko daļu (daļa runas nebija dzirdama) ... saistībā ar modulāciju pārnesta no pirmā uz otro pīlāru. Gandrīz 40 % tiešo maksājumu Čehijas Republikā tiktu pakļauti samazinājumam salīdzinājumā ar Franciju, kur tam tiktu pakļauti 6.5 % un Austriju, kur šis rādītājs būs tikai 2.5 %.

Čehijas uzņēmumi saskaņā ar pašreizējo priekšlikumu būs spiesti bezjēdzīgi sadalīties un darboties neefektīvāk. Čehijas holdingi saskaņā ar pašreizējo priekšlikumu būs spiesti bezjēdzīgi sadalīties un darboties neefektīvāk. Čehijai nav pieņemams ne šis piedāvājums, ne kompromisa priekšlikums, jo tie ir diskriminējoši un nepamatoti samazina Čehijas lauksaimnieku konkurētspēju.

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, Goepel kungs, Berlīnē gandrīz pirms 10 gadiem Kanclers Schmidt un Francijas prezidents Jacques Chirac nolēma piešķirt lauksaimniekiem brīvāku periodu līdz 2013. gadam. Lielās KLP beigas tika plānotas 2013. gadā ar piena kvotu atcelšanu, pienācīga lauksaimniecības budžeta beigām 2014. – 2019. gada finanšu sistēmas ietvaros un vairuma ražotāju pensionēšanos, kurus nebija paredzēts aizvietot – tas bija tik vienkārši.

Šodien jūs apšaubāt šo vienošanos, un KLP „veselības pārbaudes” vārdā jūs paātrināt virzību uz lauksaimniecības iznīcināšanu saskaņā ar pirmo pīlāru. Tas nav nekas jauns! Ar kvotu palīdzību MGQ (maksimālais noteiktais ražošanas apjoms), Herod prēmijas (prēmijas, kas tiek maksātas par saimniecības iznīcināšanu), zemes neizmantošana, maksājumu atdalīšana un pārņemšana, MacSharry, Steichen, Fischler ir piekopuši šādu stratēģiju jau 30 gadus, atstājot pārtikas ražošanas monopolu dienvidu puslodei un Klusā okeāna valstīm.

Šodien kontrolētās tehniskās debates par pilnīgu maksājumu atdalīšanu, modulāciju – samazinošu vai progresīvu, ekoloģiskajiem nosacījumiem, lauku attīstību un vērtībām – vēsturiskām vai mūsdienīgām – vienkārši slēpj problēmas būtību, jo Ķīna un Indija gatavojas iesniegt priekšlikumus pabarot planētu, kad pienāks rīts lauksaimniekiem, kad būs pacēlušās cenas un pieprasījums. Vai Eiropas joprojām vēlas būt viena no pasaules lielākajām saimniecībām kopā ar Brazīliju? Jā vai nē?

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es priecājos redzēt šeit tik plašu auditoriju šīm debatēm, jo tās ir svarīgas. Ja mums būtu jāizšķir ar aplausu skaļumu jautājums par lielajiem maksājumiem to karaļnamam vai atsevišķiem fermeriem, karaļnamu iemītnieki Eiropā trīcētu no bailēm. Bet šīs ir sarežģītākas debates, kā mēs dzirdējām no mūsu Austrumeiropas kolēģiem.

Runājot par „veselības pārbaudi”, es īsumā gribētu teikt, ka attiecībā uz maksājumu atdalīšanu un modulāciju Īrijā, mēs izmantojam pilnībā atdalītus maksājumus, un es domāju, ka Komisārs to atzīs. Mēs vēlamies palikt pie mūsu vēsturiskās maksājumu sistēmas, un mēs nevēlamies paaugstinātu modulāciju. Tā ir jau iedalītas naudas izmantošana citiem mērķiem, kas tiek savādāk noformulēta. Mēs patiesībā nezinām, kad beigsies nauda lauku attīstībai, un mums tam ļoti rūpīgi jāseko līdzi.

Patlaban ne jau 69. pants, bet PTO rada bažas īru lauksaimniekiem. Man šobrīd ir līdzi pēdējā PTO atskaite, un es iepazīstināšu ar to kolēģus. Tā ir sagatavota krāsaina un nav sevišķi cerīga. Ja Mandelson kungs rīkosies kā iecerējis, tad baidos, ka liellopu audzēšana un piensaimniecība, aitu un cūkgaļas tirgus Eiropā tiks iznīcināts, un tas pats notiks arī ar lauksaimniecības politiku. Cenu samazinājums ir līdz 70 %.

Tagad, iespējams, cilvēki nesaprot šo faktu ietekmi, bet tas nozīmē, ka mūsu ražotāji nevarēs un nespēs konkurēt ar ievestajiem pārtikas produktiem un produktiem, kas tiek ražoti pēc ļoti, ļoti atšķirīgiem standartiem.

Aitkopības nozari, kam Parlaments faktiski cenšas palīdzēt, PTO iznīcinās. Vai varu jums, Komisār, lūgt varbūt paņemt šo analīzi, kuru sagatavojusi Īru Fermeru asociācija – es pacelšu to vēlreiz, jo tā ir krāsaina – un pienākt pie manis un izstāstīt, ka viņi ir kļūdījušies (es ceru, ka tā ir), lai gan baidos, ka viņi nav kļūdījušies.

Parlamentam pilnībā trūkst informācijas par pēdējā PTO teksta ietekmi, un es domāju, ka mums ir vajadzīga informācija, un mēs esam to pelnījuši. Es tikai vēlētos teikt, ka īru fermeri atbalsta Eiropas Savienību, bet nedēļas nogalē daudzi no viņiem ieradās pie manis un apšaubīja lēmumus par balsojumiem saistībā ar dažādiem līgumiem. Un tas ir nopietni, kā jau Komisārs to zina.

  María Isabel Salinas García (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, Eiropas lauksaimniekiem un it īpaši spāņu lauksaimniekiem ir nepieciešama, un es teiktu, ka viņi pieprasa minimālu stabilitāti. Tādēļ pirmais, ko es vēlētos lūgt Komisijai, ir, lai šis kopīgās lauksaimniecības politikas starpposma pārskats nekļūtu par galveno, radikālo pārskatu.

Viens aspekts, kas mani satrauc, ir daļēja maksājumu atdalīšana; steiga, kādā mēs virzāmies uz maksājumu atdalīšanu, var apdraudēt daudzas kultūras. Pilnīga vai daļēja maksājumu atdalīšana noteiktos sektoros ir vitāli svarīga ražošanas saglabāšanai, piemēram, kokvilnas nozarē.

Tādēļ es domāju, ka maksājumu atdalīšanas shēma ir jāsaglabā tādā formā, kā noteikts 2003. gada reformā, un jebkurā gadījumā, ja tas nav iespējams, es domāju, ka dalībvalstīm ir jādod iespējas brīvprātīgi variēt maksājumus katram sektoram, atsevišķiem gadījumiem, lai izveidotu vislabākos apstākļus lauksaimniecības ražošanai. Es domāju, ka šoreiz mums ir jānosūta miera un stabilitātes ziņa lauksaimniecības nozarei.

  Jan Mulder (ALDE). – (NL) Mani komplimenti Goepel kungam par viņa darbu. Manuprāt, šajās debatēs svarīgi ir divi jautājumi.

Pirmkārt, pēc manām domām, vissvarīgākais lauksaimniecības politikas aspekts ir kopējai tirgus 500 miljoniem patērētāju. Vai Komisija vai Goepel kunga ziņojums ir pārtraucis šī tirgus pastāvēšanu? Es domāju, ka nē – un tas ir labi.

Otrkārt, es domāju, ka varas iestādēm ir jābūt uzticamām. Mums ir jāpaliek pie tā, ko esam solījuši 2007. gada budžetā, un es patiešām domāju, ka Komisija tā arī darīs.

Man ir dažādas jūtas pret modulāciju. Es vēl nezinu lauku teritoriju politikas rezultātus. Revīzijas palātas ziņojumi ir ļoti kritiski, bet man sagādā grūtības papildus finanšu nastas uzlikšana fermeriem, 60 % no kuras viņi vairs neredzēs. Nīderlandē to izmanto, lai pirktu dabas teritorijas.

Es vēlos nedaudz parunāt par jautājumiem, kas nav saistīti ar tirdzniecību. Kā es varu izskaidrot Eiropas lauksaimniekiem, ka viņiem nav atļauts ražot noteiktus produktus, turpretim citām valstīm, tas ir atļauts, un ka mums ir atļauts importēt šos produktus bez ierobežojumiem? Tas rada negodīgu konkurenci.

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, pēdējos gados ir veiktas daudzas izmaiņas kopīgajā lauksaimniecības politikā. Ne visas šīs izmaiņas pieprasīja nepieciešamība uzlabot situāciju lauku teritorijās vai izpildīt ES patērētāju vajadzības. Šobrīd pārtikas produktu cenas nepārtraukti pieaug, bet pat šādā situācijā mazo un vidējo uzņēmumu situācija nav ievērojami uzlabojusies. Eiropas Komisija vairāk atbalsta starptautiskas korporācijas, tostarp tās, kas ražo ģenētiski modificētu pārtiku, nevis vietējās saimniecības. Eiropas Komisija virzās tuvāk suverenitātes zaudēšanai pārtikas ražošanas jomā. Tagad, saskaņā ar ierosinātajām kopējās lauksaimniecības politikas reformām, šis process turpinās – tiks iznīcināta vēl viena ražotāju grupa – tabakas audzētāji, tas radīs ekonomisku katastrofu gandrīz 100 000 cilvēku un 400 000 darba vietu zaudējumu. Eiropas Komisijai ir pēdējais laiks sākt vairāk rūpēties par Eiropas fermeru interesēm nevis trešo pasaules valstu fermeru interesēm.

  Marie-Hélène Aubert (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, lauksaimniecības situācija ir ievērojami mainījusies kopš 2003. gada, un pārskati, kas ir mūsu rīcībā, šodien jau ir novecojuši un neatbilst būtiskākajiem nākotnes izaicinājumiem. Pieprasījums pēc pārtikas produktiem ārkārtīgi strauji pieaug, cenas strauji kāpj un kļūst nepieejamas tiem, kam klājas visgrūtāk, un vienlaikus lauksaimniecībā izmantojamās platības samazinās. Biodegviela, kas tiek subsidēta, ievērojami destabilizē lauksaimniecību. Pievērsīsim uzmanību arī klimata izmaiņām, kā arī faktam, ka mūsu pilsoņi apšauba intensīvo, ultra liberālo ražošanas modeli, kas nozīmē, ka pārtikas produkti tiek pārvadāti tūkstošiem kilometru pa pasauli, visi šie jautājumi ir saistīti ar sociālo un vides apstākļu pasliktināšanos.

Tagad mums būtu jāveic būtiska kopējās lauksaimniecības politikas reforma, nevis pašreizējo dokumentu pielāgošana, ko jūs šodien ierosināt. Mums ir nepieciešams arī pamats, skaidrs stratēģisks virziens, kura mums šobrīd trūkst visvairāk.

  Bairbre de Brún (GUE/NGL). − (GA) Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums ir nonācis mūsu rokās ES lauksaimniekiem ļoti nozīmīgā laikā. Kā mana kolēģe McGuinness kundze jau teica – mēs redzējām Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunās, kā Komisārs vēlas upurēt mūsu fermeru intereses un mūsu lauku reģionu sabiedrību nevis par labu trešās pasaules valstīm, bet starptautisko sarunu spēlēm.

Runājot par „veselības pārbaudi”, es piekrītu, ka ir jābūt līdzsvaram starp vienkāršošanu un efektivitāti, un stabilitātes radīšanu lauksaimniekiem, jo viņi ražo mums pārtiku un uztur lauku apvidus.

Ja tas tiek ieviests taisnīgi, mums ir jāatbalsta lielo maksājumu ierobežojums lielām saimniecībām vai lieliem uzņēmumiem, tas ir solis uz priekšu, aizejot no kopīgās lauksaimniecības politikas, kas palīdz tikai lielajiem zemes īpašniekiem. Ir Ir svarīgi, lai tiesības saņemt maksājumus būtu tikai aktīvi strādājošiem lauksaimniekiem.

Kopīgajai lauksaimniecības politikai vajadzētu…

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Derek Roland Clark (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs, jebkurai „veselības pārbaudei” ir nepieciešami mērījumi un novērtējums. KLP es iesaku par mērījumiem izmantot finansējumu, un par vērtētājiem – auditorus.

Vai Revīzijas palāta uzskata KLP par veselu, ja 28.9 % vienreizējo maksājumu saimniecībām ir kļūdaini? Vai tā uzskata par veselības pazīmi faktu, ka KLP finansē lauksaimniekus, kas nenodarbojas ar pārtikas audzēšanu? Vai tā uzskata par veselīgu pārveidot lauksaimniecības zemi par zemi biodegvielas izejvielu iegūšanai situācijā, kad pasaulē trūkst graudaugu? Vai tā uzskata KLP par veselu, kad īsti lauksaimnieki – vismaz AK – cīnās par izdzīvošanu? Vai tā zina, ka fermeri Jaunzēlandē tagad netiek subsidēti, bet spēj strādāt, un tikai 3 % no viņiem bankrotēja, kad subsīdijas tika pārtrauktas?

Tā kā man šķiet, ka KLP ir ļoti slima, vai nav pienācis īstais brīdis atslēgt dzīvību uzturošās iekārtas un ļaut Eiropas fermeriem tikt galā pašiem?

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs, šajā ziņojumā ir daudz kā tāda, kam es piekrītu. Es gribētu runāt par četriem īsiem jautājumiem.

Pirmkārt, teorija par maksājumu atdalīšanu ir ļoti laba, bet praksē tā dažiem radīs vilšanos, jo nespēs nodrošināt ražotājiem augstākus ienākumus no tirgus, kas tika apsolīti.

Otrkārt, mums ir jāsaglabā pietiekami daudz instrumentu, lai pasargātu sevi no tirgus un piegādes krīzēm. Nelīdzsvarotība piegādes ķēdē apdraud KLP mērķi par stabilu pārtikas piegādi. Pārtikas piegāžu stabilitāte nav iespējama bez garantētas ekonomiskās situācijas ražotājiem.

Treškārt, mēs varam vēl vairāk vienkāršot KLP, lai samazinātu birokrātijas nastu, jā, un nepadarīt par noziedzniekiem lauksaimniekus, kas patiešām kļūdās, pārkāpjot nebūtiskus noteikumus.

Ceturtkārt, ir jābūt pieejamiem neizmantotiem budžeta līdzekļiem tirgus vadības pasākumiem 69. pantā paredzētajai ES lauksaimniecības stiprināšanai, it īpaši situācijās, kad ražošana ir kritiski svarīga un situācijās, kā tas ir manā vēlēšanu apgabalā, kur ir daudz lauksaimnieku, kas ir vecāki par 55 gadiem un kuriem nav izredžu citām nodarbinātības alternatīvām.

  Véronique Mathieu (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, dāmas un kungi, Goepel ziņojums piedāvā labu kompromisu starp Komisijas drosmīgajiem piedāvājumiem un mūsu lauksaimnieku izteiktajām bažām. Paldies, Goepel kungs, ka sagatavojāt mums šo ziņojumu, mēs zinām, ka tas nebija viegli. Tajā ir izteikti vairāki labi priekšlikumi.

Viens no tādiem priekšlikumiem ir tiešie maksājumi, kas ir jāmodificē, paturot prātā, ka dalībvalstīm ir nepieciešama lielāka elastība šo pārmaiņu ieviešanai.

Šis process ir jāturpina, maksājumu atdalīšanai ir jāņem vērā atsevišķu nozaru grūtības, ar kurām tās šobrīd sastopas, it īpaši mājlopu audzēšanas nozarē un atsevišķās lauksaimniecības nozarēs, kas ir ļoti svarīgas daudzos reģionos, piemēram, lini un lopbarības kaņepes, šīm nozarēm ir jāpiešķir piemērots pārejas periods.

Modulācijas priekšlikums šķiet pārāk apjomīgs, un tas izjauc līdzsvaru pirmajam pīlāram. Pasākumi, kas saistīti ar zemes neizmantošanu, ir jāreformē, bet Komisijai vispirms vajadzētu skaidri noteikt instrumentus, ar kuriem pasargāt reformu radītos ieguvumus, it īpaši attiecībā uz bioloģisko daudzveidību. 69. panta pārskatīšana un pastiprināšana arī varētu būt veids, kā nodrošināt efektīvu finansiālo palīdzību novājinātajām teritorijām, piemēram, kalnainajiem reģioniem, grūtību skarto nozaru restrukturizācijai, piemēram, lopkopība un piensaimniecība, vai risku vadība.

Visbeidzot, Komisār, mums tiešām vajadzētu sev uzdot jautājumu par bioloģisko degvielu, kuras sekas uz apkārtējo vidi ir spēcīgi apšaubāmas. Iespējams, ka „veselības pārbaude” ir lieliska iespēja to izdarīt.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). – (HU) Ziņojums, par kuru mēs debatējam, ir viens no vissvarīgākajiem ziņojumiem lauksaimniecības nozarē pēdējo četru gadu laikā, jo tas nav tikai pašreizējā stāvokļa novērtējums vai „veselības pārbaude”. Fischer Boel kundze ir liberāla radikāle, Goepel kungs ir kristīgo demokrātu liberālis, es esmu sociālists – liberālis, un mums ir uzdevums fundamentāli reformēt kopīgo lauksaimniecības politiku no 2014. gada. Šāda „veselības pārbaude” liek izteikt vārdos daudzas idejas, kas tiks realizētas no 2014. gada. Viens piemērs ir fiksēti tiešie maksājumi atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, cits piemērs ir finansējuma izvēršana otrajam pīlāram un šim nolūkam paredzētā modulācija; vēl viens aspekts, kas ir nepieciešams – riska vadības sistēmas izveide. Es piekrītu Fischer Boel kundzei un Goepel kungam, ka ļoti svarīga ir arī maksimālā robeža. Es būtu priecīgs redzēt, ka Apvienotās Karalistes karaliene saņemtu mazāk; Ungārijā arī patlaban ir daudz lielu holdingu. Mums tomēr ir jāizstrādā sistēma, kas neļauj apiet finansējuma griestus, citiem vārdiem sakot, mums šis jautājums būs jārisina nākotnē. Liels paldies.

  Anne Laperrouze (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos norādīt četrus virzienus, kādos KLP būtu jāattīstās.

Tiešo maksājumu saglabāšana, kas ir būtisks elements: ir pierādījies, ka neviena ekonomika pasaulē neļauj lauksaimniekiem mēģināt izdzīvot bez finansiāla atbalsta. Vide ietekmē lauksaimniecību tik pat daudz, cik lauksaimniecība ietekmē vidi. Tāpēc ir svarīgi saglabāt noteiktus kritērijus palīdzības piešķiršanai. Jebkurā līgumā saskaņā ar PTO vajadzētu iekļaut nosacījumu par aizsargātām ģeogrāfiskām teritorijām, dzīvnieku labklājību un importēto produktu kvalitāti, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un arī tāpēc, ka veselības problēmām robežu nav. Visbeidzot ir nepieciešams noteikt lauksaimniecības ietekmi uz klimata izmaiņām un ilgtermiņa attīstību. Es aicinu Eiropas Komisiju pamatīgāk pārbaudīt jautājumu par to, cik daudz aramzemes var izmantot biodegvielas un zaļo ķimikāliju ražošanai.

Es atzinīgi vērtēju šo lēmumu, kas labi atspoguļo nākotnes izaicinājumus lauksaimniecībai gan attiecībā uz pārtikas ražošanu, gan vides aizsardzību.

  Liam Aylward (UEN). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu priekšlikumu vienkāršot regulatoru formalitātes lauksaimniekiem KLP „veselības pārbaudes” ietvaros, un es aicinu Komisāri iepriekš brīdināt lauksaimniekus par izmaksu atbilstības pārbaudēm, kad viņa pārbaudīs, kā vienkāršot noteikumus un padarīt tos elastīgākus.

Esmu pilnībā pret obligātās modulācijas palielināšanu līdz 13 % nākamo gadu laikā. Tas samazinātu tiešos maksājumus lauksaimniekiem, kas jau paredzējuši šos līdzekļus savā budžetā.

Pastāv draudi, ka aitkopības nozīmīgā loma vides līdzsvaram svarīgo un ekoloģisko zonu saglabāšanā tiks iznīcināta, jo tiks pamestas zemes, un ka zudīs lopkopības prasmes, šis jautājums ir jārisina KLP „veselības pārbaudē” un šai jomai ir jāsniedz palīdzība.

Pēc pēdējām debatēm ir zināms, ka piena kvotas tiks atceltas 2015. gada aprīlī, un es atzinīgi vērtēju Komisāra ieguldījumu šajās debatēs. Ir svarīgi nodrošināt „mīksto piezemēšanos”, un es vēlos atbalstīt ikgadēju piena kvotu palielināšanu līdz 2015. gadam.

Noslēgumā vēlos teikt, ka Ženēvā apspriešanai izvirzītie priekšlikumi par ES lauksaimniecības nākotni saistībā ar PTO ir pilnīgi nepieņemami, jo īpaši no Īrijas viedokļa. Apsveicami, ka daudzas citas ES dalībvalstis arī pretojas šiem priekšlikumiem un ka atbildīgais Komisārs ņems vērā šādu pretestību.

  Carmen Fraga Estévez (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu sākt, vispirms apsveicot Goepel kungu par viņa darbu un pasakot, ka es grasos runāt par piensaimniecības nozares nākotni. Es vēlos izteikt šādus komentārus.

Pirmkārt, es vēlos teikt, ka pastāv liela nenoteiktība attiecībā uz kvotu sistēmas atcelšanu dažādos ražošanas reģionos. Daudzi cilvēki baidās, ka tendence pārtraukt ražošanu paātrināsies, un tas būs trieciens ar nelabojamām sekām dažām teritorijām, kur ir zems ienesīgums un maz alternatīvu lauksaimniecībai.

Tomēr ir skaidrs, ka pašreizējā kvotu sistēma nedod vēlamo rezultātu, kas ir līdzsvara panākšana starp ražošanu un patēriņu. No piena ezeriem mēs esam nonākuši pie piena trūkuma 3 tonnu apmērā, kas ir spēcīgs pierādījums šī piedāvājuma svārstībām, pie nevienmērīga ražošanas kvotu sadalījuma, sliktiem un nepietiekamiem novērtējumiem pēdējām reformām un dažiem izmantotajiem īpašajiem pasākumiem, piemēram, maksājumu atdalīšana, kuras ietekmi uz nozari nākotnē mēs nezinām.

Turklāt ir izveidojušās būtiskas atšķirības kvotu sistēmas izmantošanā starp atsevišķām valstīm; un, Komisār, man jāsaka, ka dažās valstīs, piemēram, manējā, pastāv šķēršļi nozares liberalizācijai, un piemēram, atsevišķa kvotu pārlikšana, kas ir fundamentāls pārveidošanas elements, ir aizliegta kopš 2005. gada.

Visbeidzot, Komisār, es vienkārši vēlos pateikt, ka es domāju, ka būtu labi apvienot ideju par brīvprātīgu kvotu palielināšanu par 2 % 2008.–2009. gadam, kā ierosināts Jeggle kundzes un Goepel kunga ziņojumos, ar nelineāru palielinājumu turpmākajos gados, kā ir pieprasīts Goepel kunga ziņojuma 84. punktā, lai izlīdzinātu ražošanas kvotas stabilākā veidā, dodot prioritāti dalībvalstīm, kurām parasti pastāv deficīts iekšējā patēriņa jomā.

  Lily Jacobs (PSE). – (NL) Es vēlētos pievērst uzmanību bieži vien novārtā pamestam mūsu lauksaimniecības politikas aspektam: jaunattīstības valstu intereses. Mums ir jāatsakās no protekcionisma un tirgu kropļojošiem pasākumiem, kas ir iestrādāti pašreizējā sistēmā. Pašām nabadzīgākajām valstīm ir tiesības uz taisnīgu piekļuvi mūsu tirgum un negodīgas konkurences apturēšanu savos tirgos.

Es esmu iesniedzis apspriešanai grozījumus, kas pievērš uzmanību šim aspektam, un es vēlētos lūgt saviem kolēģiem Parlamentā tos atbalstīt. Komisārs man piekritīs, ka mūsu politikai pirmkārt un galvenokārt ir jāpievērš uzmanība patērētājam. Tādēļ ir svarīgi atbalstīt lauksaimniekus, lai viņi varētu saražot visaugstākās kvalitātes pārtiku pietiekamā daudzumā. Šim nolūkam mums ir jānodrošina ilgtspējīga lauksaimniecība, kurā tiek veikti maksimāli lieli ieguldījumi, lai pasargātu un uzlabotu lauku teritorijas un vidi tā, lai nevis tikai mēs, bet arī mūsu bērni varētu baudīt to labumus.

Mums ir jānodrošina pietiekams daudzums pārtikas visiem, un viens veids, kā to paveikt, ir arvien vairāk pilnveidot mūsu zināšanas un dalīties zināšanās un modernajās tehnoloģijās ar pārējo pasauli.

  Kyösti Virrankoski (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojums par lauksaimniecības „veselības pārbaudi” ir reālistisks ziņojums. Lielākā problēma ir atdalīšana. Komisija aicina palielināt palīdzības atdalīšanu no ražošanas.

Komisija ir bijusi ļoti piesardzīga un ne bez iemesla. Maksājumu atdalīšana daudzējādi ir līdzīga lauksaimnieku pirmstermiņa pensionēšanai. Tā nāk par labu saimniecībām, kas samazina vai pārtrauc ražošanu, bet nemotivē jaunos lauksaimniekus, kas paplašina savu ražošanu. Tāpat tā nāk par labu liela apjoma ražošanai un ir par sliktu ražošanai, kas ir darbietilpīga.

It īpaši cieš teritorijas, kur situācija ir sliktāka dabas apstākļu dēļ. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs maksājumi galvenokārt ir sasaistīti ar ražošanu. Viskaitinošākais ir fakts, ka netiek ievērots sociālais taisnīgums maksājumu sadalē. Ja lauksaimnieks, kas ražo pārtiku nepilnu laiku, saņem tādu pašu maksājumu kā cits lauksaimnieks, kas strādā septiņas dienas nedēļā, nodokļu maksātājiem ir iemesls protestēt. Lauksaimnieku darbs turpinās pastāvēt, lai ražotu pārtiku.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, neraugoties uz vairākkārtīgām reformām, kopīgā lauksaimniecības politika joprojām neapmierina mūsu gaidas. Pārtikas piegādes drošības zudums Eiropas Savienībā, daudzās krīzes situācijas un kopīgu vienošanos trūkums, kas atbilstu abu pušu vajadzībām, ir kliedzošs apliecinājums neapmierinātībai. Krīzes situāciju veicina vienotības trūkums un diskriminācija pret lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs. Fakts, ka ir labākas un sliktākas situācijas atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas un atkarībā no iestāšanās datuma Eiropas Savienībā, patiešām parāda, ka nav vienotas lauksaimniecības politikas un ka tādas nebūs vēl ievērojamu laiku.

Par spīti lielajam darba apjomam, ko referents, Goepel kungs, ir paveicis, mērķis nav sasniegts un nav pat viegli noteikt, vai mēs esam tuvāk vai tālāk no saprātīgiem risinājumiem. Ņemot vērā šo situāciju, mazākuma viedoklis, ka Komisija turpinās piekopt atbalsta politiku, lai atbalstītu starptautisko pārtikas ražošanas korporācijas un lielos zemes īpašniekus, un ka kopīgā lauksaimniecības politika nespēj apmierināt patērētāju vai mazo un vidējo ģimenes uzņēmumu saimniecību vajadzības, kas tiek piespiestas pārtraukt ražošanu, ir pareizs. Tādēļ mums ir nepieciešama jauna, taisnīga lauksaimniecības politika, kuru izstrādājuši objektīvi eksperti, nevis interešu grupas.

  Petya Stavreva (PPE-DE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, Komisāres kundze, dārgie kolēģi, es vēlos apsveikt referentu Goepel kungu par veiksmīgo darbu saistībā ar šo ziņojumu.

Es esmu Eiropas Parlamenta deputāte no Bulgārijas un uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, ka ziņojumā pievērsta īpaša uzmanība jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tās var, ja vēlas, izmantot vienkāršotus vienreizējos maksājumus par teritoriālo vienību līdz 2013. gadam, un Eiropas Savienība tās atbalstīs savstarpējās saderības noteikumu piemērošanā.

Dalībvalstu tiesību saglabāšana pieņemt savus lēmumus par to, vai un kā izmainīt savu tiešo maksājumu sistēmu, sniegs mūsu valstīm lielāku elastību un palīdzēs tām pielāgoties katra reģiona un nozares īpašajām vajadzībām.

Es domāju, ka ziņojums par Kopīgās lauksaimniecības politikas „veselības stāvokli” šodien ir ļoti nozīmīgs, jo Eiropas Parlamentam ir jāparāda pilsoņiem sava apņemšanās un atbildīga politiskā attieksme pret Savienības lauksaimniecības nozares attīstību.

Es uzskatu, ka Goepel kunga ziņojums aizstāv Eiropas lauksaimnieku intereses, un es mudinu jūs to atbalstīt. Paldies.

  Bogdan Golik (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt runu ar apsveikumu savam kolēģim Goepel kungam par precīzo ziņojumu un pateikties viņam par milzīgo darbu, ko viņš tajā ieguldījis. Ziņojums pilnībā atspoguļo Parlamenta īpašo ieinteresētību jautājumā par lauksaimniecības politiku. Lai gan izdevumi šī brīža budžetā veido tikai 33 % salīdzinājumā ar 80 % 1970-tajos gados, lauksaimniecības politika turpina būt, un tai vajadzētu būt par vienu no vissvarīgākajiem Eiropas politikas virzieniem.

Tā kā mans laiks ir ierobežots, es pieminēšu tikai dažus jautājumus, kas ir svarīgi jaunajām dalībvalstīm. Modulācijas ieviešanu jaunajās dalībvalstīs nevajadzētu pieņemt, līdz ir saņemti visi maksājumi, un tas jādara pakāpeniski, kā tas notika ar piecpadsmit valstīm. Es nevaru piekrist subsīdiju un enerģijas papildinājuma pārtraukšanai, ko mēs tikko esam piešķīruši. Gluži pretēji, ES vajadzētu īpaši atbalstīt jauno biomasas produktu virzienu.

Runājot par piena kvotu nākotni, es uzskatu, ka lēmuma pieņemšanai šajā jautājumā ir nepieciešamas plašākas debates un pilnīgāka analīze.

  Magor Imre Csibi (ALDE). – (RO) Es esmu ENVI priekšsēdētāja vietnieks, un es vēlētos izteikt dažas piezīmes par klimata izmaiņu ietekmi uz lauksaimniecību.

Pateicoties pēdējo gadu laikā izmantotajām intensīvajām lauksaimniecības metodēm, lauksaimnieki lielā mērā veicināja globālo sasilšanu, un tagad viņi sastopas ar tās postošajām sekām. Statistikas dati apliecina, ka lauksaimniecība ir atbildīga par 17 % līdz 32 % no cilvēku darbības rezultātā radītās gāzu emisijas. Lauksaimniecība joprojām piesārņo vidi, nepareizi izmantojot mākslīgos mēslus, nepareizi glabājot dzīvnieku mēslojumu, neracionāli izmantojot zemi un it īpaši izcērtot mežus un izveidojot pārāk daudz ganību.

Globālā sasilšana ir neatgriezeniska, un mums nevajadzētu turpmāk brīnīties par sausumu vai plūdiem. Šī iemesla dēļ es atbalstu ideju par Eiropas līmeņa drošības tīkla veidošanu, kas izklāstīta ziņojumā, lai palīdzētu ES lauksaimniekiem ekoloģisku, klimatisku vai epidemioloģisku katastrofu gadījumā.

Tādēļ es lūdzu Eiropas Komisiju izanalizēt iespēju steidzīgi izveidot apdrošināšanas fondu vai mehānismu pret daudzpakāpju risku ES lauksaimniekiem, kas tiks finansēts no ES budžeta, kā arī no dalībvalstu budžetiem.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērst uzmanību tikai diviem jautājumiem. Pirmais ir fakts, ka lauksaimniecībai iztērēto līdzekļu procentuālais lielums no kopējā budžeta pastāvīgi samazinās, pagājušā gadā tas bija tikai 32 % no pagājušā gada budžeta. Šis finansējums veido apmēram 30 % ES lauksaimnieku vidējo ienākumu. Šāda veida atbalsts ir jāsaglabā nākotnē, lai uzturētu interesi nodarboties ar lauksaimniecību, kā arī nodrošinātu pārtikas piegāžu drošību Eiropā. Mums ir jāatceras, ka daudzas pasaules jaunattīstības valstis izmanto dažādus instrumentus, lai atbalstītu lauksaimniecības ienākumus vairāk kā 50 % līmenī. Šo valstu vidū ir Japāna, Dienvidkoreja, Norvēģija un Šveice.

Otrkārt, ir nepieciešams daudz straujāks atbalsta izlīdzinājums lauksaimniekiem vecajās un jaunajās dalībvalstīs. Eksperti aprēķinājuši, ka vidējais atbalsta līmenis uz hektāru lauksaimniecības zemes 2007.–2013. gadā jaunajās dalībvalstīs būs tik tikko 62-64 % no tā atbalsta, kuru saņēma vecās dalībvalstis. Ja netiks ievēroti šie divi galvenie nosacījumi, būs grūti veicināt Eiropas lauksaimniecības attīstību.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šī ES lauksaimniecības politikas pārskata mērķis ir to uzlabot, ņemot vērā pieredzi, kas iegūta laika periodā, kas pagājis kopš pēdējās reformas 2003. gadā, un situāciju, kas izveidojusies pasaules tirgū. Tomēr ir jāatceras, ka paredzētās izmaiņas nedrīkst graut, pirmkārt, šīs politikas vienoto raksturu – mēs esam pret tās nacionalizāciju – un, otrkārt, Eiropas lauksaimniecības modeli. Nav pamata piešķirt subsīdijas, pamatojoties uz vēsturiskajiem ražošanas apjomiem, un diferencēt tās pēc šāda principa.

Nākotnes subsīdiju modelis pēc 2013. gada ir jābalsta uz vienkāršiem principiem, kas ir līdzīgi SAPS principiem. Tomēr ekstremālos apstākļos ir jāļaujas tirgus ietekmei vai pat ražošanas subsīdijām, kā tabakas audzētāju un piensaimnieku situācijā kalnu apvidos.

  Katerina Batzeli (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt, apsveicot Goepel kungu par šo ziņojumu. Tā kā laiks ir ierobežots, ļaujiet man akcentēt noteiktus principus, kuriem ir jābūt jebkuras kopīgās lauksaimniecības politikas pamatā neatkarīgi, vai to veic ar komunikācijas politiku vai likumdošanas instrumentiem.

Pirmkārt, atjauninot Eiropas lauksaimniecības modeli, nedrīkst pamest novārtā mazos un vidējos ģimenes uzņēmumus. Otrkārt, finansējuma jautājumu, kurš būs jānokārto vēlāk, nedrīkst pamatot uz līdzfinansējuma principu, kas faktiski atkārtoti nacionalizē kopīgo lauksaimniecības politiku. Treškārt, reģionālais jautājums, kas pats par sevi neatrisinās tirgus un pārtikas produktu jautājumus, ir jāpārbauda vēlreiz un jāizskata, ņemot vērā tā patieso raksturu. Ceturtkārt, negodīgums, kas rodas dažu reformu, piemēram, tabakas reformas, rezultātā, ir jāpārtrauc. Šo produktu statuss ir jāatjauno un pret tiem ir jāizturas tāpat kā pret citiem produktiem.

  Francesco Ferrari (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, dāmas un kungi, es vēlos pateikties referentam par šo ļoti nozīmīgo ziņojumu, ņemot vērā tā sarežģītību un aplūkojamo jautājumu milzīgo apjomu.

Es vēlētos uzsvērt divus aspektus, kurus uzskatu par īpaši svarīgiem. Pirmais ir tas, ka es uzskatu KLP par svarīgu instrumentu, kas ir jāuztur arī pēc 2013. gada, jo tā atbalsta uzņēmumus. Tomēr šī iemesla dēļ tai ir jābūt vērstai uzņēmēju virzienā, lai viņi var veidot darba vietas, uzturēt apkārtējo vidi un garantēt augstas kvalitātes produktus.

Otrs aspekts ir saistīts ar delikāto jautājumu par piena kvotām. Es būtībā piekrītu referentam jautājumā par nepieciešamību aizsargāt tos Eiropas reģionus, kuros nav alternatīvu lopkopībai un piensaimniecībai, bet mēs nedrīkstam aizmirst tos lauksaimniekus, kas ir veikuši lielus ieguldījumus, lai saņemtu piena kvotas, un kas no 2015. gada varētu izjust lielas finansiālas grūtības.

Es ceru, ka ar Komisijas palīdzību mēs varam atrast risinājumu, kas der ikvienam, daļēji tāpēc, ka 1984. gadā, kad tika izveidota kvotu sistēma, Itālija bija pret to, un šodien tai joprojām ir ražošanas deficīts apmēram 40 % apmērā no piena patēriņa.

  Struan Stevenson (PPE-DE). Priekšsēdētāja kungs, Goepel kunga izcilais ziņojums būs drošs pamats lauksaimniecības politikai nākotnē, bet parādās arvien vairāk pierādījumu, ka pārtikas piegāžu drošība kļūs par aktuālu jautājumu mūsu politiskajā dienas kārtībā, kā teica Parish kungs.

Tāda ir klimata izmaiņu radītā panika, par kuru politiķi un plānotāji baidās, ka tā var radīt vēl lielāku globālu problēmu, kuru viņi nevarēs atrisināt. Steiga izmantot bioloģisko degvielu atņem pārāk daudz zemes lauksaimniecības produktiem, tādēļ daži eksperti tagad paredz nenovēršamu badu visā pasaulē. Tāpat plašas Amazones un Indonēzijas lietus mežu joslas ir iznīcinātas, lai varētu iegūt izejvielas biodegvielai tāpat kā palmu eļļai un sojai, radot atmosfērā miljoniem tonnu CO2 un draudot iznīcināt mūsu globālo gaisa kondicionēšanas sistēmu. Mežu izciršana šobrīd ir izraisījumi aptuveni 18 % no pasaules kopējās gāzu emisijas un parāda šī brīža attieksmes neprātīgumu.

Tā vietā, lai rūpētos par vidi, badīgums ir kļuvis par galveno īpašību mūsu stratēģijai klimata izmaiņu jautājuma risināšanā, un dzīšanās pēc biodegvielas potenciāli apdraud dzīvības miljoniem cilvēku, jo cilvēku skaits pasaulē līdz 2050. gadam pieaugs no sešiem miljardiem iedzīvotāju līdz aptuveni deviņiem miljardiem. Katru mēnesi dzimst seši miljoni cilvēku. Līdz 2030. gadam pasaules iedzīvotāju skaits būs palielinājies tādā apmērā, ka būs jāsaražo par 50 % vairāk pārtikas, lai apmierinātu gaidāmo pieprasījumu. Līdz 2080. gadam pārtikas ražošanai visā pasaulē būs jābūt divas reizes lielākai!

Taču reālajā dzīvē lauksaimniecībā izmantotās platības sausuma un klimata izmaiņu dēļ katru gadu samazinās par tik lielu teritoriju, kāda ir Ukraina. Pārtikas ražošana visā pasaulē drīzāk samazinās, nevis paplašinās. Tāpēc jautājums par pārtikas piegādes drošību ir svarīgākais darba kārtības jautājums.

  Constantin Dumitriu (PPE-DE). Kopīgā lauksaimniecības politika ir viens no Eiropas attīstības pīlāriem, un debatēm par šīs politikas uzlabošanas metodēm ir jānotiek nepārtraukti ne tikai Eiropas institūcijās, bet arī dalībvalstīs – sabiedrībā, kas mūs ievēlēja.

Es esmu priecīgs, ka ar Komisijas paziņojumu šo un ziņojumu, kuru sagatavojis mans kolēģis Goepel kungs, mēs esam noteikuši vairākus risinājumus, lai veicinātu kopīgo lauksaimniecības politiku un ļautu cilvēkiem lauku reģionos uzskatīt, ka šī politika ir viņu pašu labā un ka tas nav tikai birokrātisku noteikumu kopums, kuru izstrādājusi kāda iestāde Briselē. Tomēr mums ir jābūt pārliecinātiem, ka Komisijas, Padomes un mūsu izvirzītie priekšlikumi ir pietiekami elastīgi un reālistiski, lai tie pēc ieviešanas darbotos efektīvi.

Rumānijā, valstī, kuru es pārstāvu Eiropas Parlamentā, 25 % darbaspēka ir nodarbināti lauksaimniecībā, un 40 % tās iedzīvotāju dzīvo lauku reģionos. Šie ir skaitļi, kas parāda lauksaimniecības un lauku reģionu svarīgumu Rumānijā un mūsu ekonomikā. KLP reformas risinājumiem, kurus mēs atradīsim, ir jāņem vērā tādas situācijas kā Rumānijā, kur ir liela lauksaimniecības nozare, kurā notiek intensīvs modernizācijas process.

  James Nicholson (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt Goepel kunga ziņojumu un pateikties viņam un visiem šī ziņojuma sagatavošanā iesaistītajiem cilvēkiem par smago darbu.

Šis ir tikai procesa sākums, ja mēs skatāmies uz kopīgās lauksaimniecības politikas nākotni šajā gadā. Šis ir ļoti svarīgs solis šajā procesā, un mēs gaidām Komisijas ierosinājumus tuvākajā laikā. Otrā pīlāra – lauksaimniecības attīstības – pozīcija un noteiktās modulācijas līmenis, es domāju, noteikti būs svarīgākie aspekti ilgtermiņa panākumiem vai kopējās lauksaimniecības politikas nākotnei kopumā.

Bet man ir jāsaka, ka nekad iepriekš nav bijis tik svarīgi nodrošināt vienādus spēles noteikumus dalībvalstīs, un mēs nedrīkstam pieļaut dažādus procentus dalībvalstu starpā. Maksājumu atdalīšana lielā mērā ir bijusi veiksmīga. Es nedomāju, ka mēs varam atgriezties pie tās atpakaļ. Savstarpējā atbilstība ir birokrātiska un nederīga, to nevar uzlabot. Un pārtikas piegāžu drošībai ir jābūt svarīgākajam jautājumam.

  Andrzej Jan Szejna (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, kopīgajai lauksaimniecības politikai un to atbalstošajai struktūru politikai tiek pieprasīti arvien sarežģītāku problēmu risinājumi. Kopīgās lauksaimniecības politikas fundamentālā struktūra 2007.–2013. gadam, kuru pieņēma ES valstu lauksaimniecības ministri 2003. gada 25. jūnijā Luksemburgā ietver dažus risinājumus, kas ir par labu Polijai. Pārējie tomēr vairāk aizsargā veco dalībvalstu intereses.

Es atbalstu referenta viedokli, ka Komisijai ir jāsagatavo detalizētāks ziņojums par tādām problēmām kā papildus izmaksas, kas veidojas fermeriem saistībā ar Savienības noteikumu ievērošanu vides aizsardzības, dzīvnieku labklājības un pārtikas drošības jomās.

Paužot savu nostāju par ziņojumu, ar kuru mūs iepazīstināja, es piekrītu, ka ir nepieciešams turpināt reformu procesu un lauku reģionu attīstīšanu. Kopīgā lauksaimniecības politika ir jāmaina, ja tā nespēj rast atbildes uz jauniem izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, pieaugošo enerģijas patēriņu, pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu un arvien lielāko pasaules tirgus atvērtību.

  Markus Pieper (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu Goepel kunga ziņojumu, jo ir pienācis laiks atmest vai pamatīgi reformēt tādus instrumentus kā kvotu kontrole, piemaksas par ganāmpulkiem, eksporta kompensācijas un intervences cenas.

Raugoties uz globālā pieprasījuma pēc pārtikas produktiem pieaugumu, lielāka tirgus ekonomikas ieviešana lauksaimniecības politikā piedāvā arī vairāk iespēju Eiropas lauksaimniecībai. Es esmu satraukts par dažu kompromisu formulējumu. Šeit ir runa par maksājumiem par galvām ganāmpulkā, kas tiks šobrīd atdalīti, tiek pieprasītas ar nozari saistītas aizsardzības sistēmas un visa veida finanšu samazinājumi, piemēram, saistībā ar pienu, tiek finansēti, izmantojot pirmo pīlāru.

Tas viss rada risku caur sētas durvīm nonākt pie vecajiem tirgus regulēšanas noteikumiem. Mums patiešām ir jāsamazina izņēmumi strukturāli vājajiem reģioniem un tie jānosaka pēc ļoti stipri ierobežotiem ražošanas apjomiem.

Ja mēs būsim pārāk augstsirdīgi, tiks kropļota konkurence, kuru mēs nespēsim aprēķināt politiskā izteiksmē. Tādēļ es mudinu Komisiju dot pienācīgu iespēju tirgus turpmākajos likumdošanas priekšlikumos.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, šajā ziņojumā ir vairākas atsauces uz PTO. Tomēr es esmu nobažījusies, ka, kamēr mēs šopēcpusdien Parlamentā diskutējam par šo ziņojumu par KLP, Eiropas lauksaimniecības nākotni apdraud un nopietni grauj pārrunas PTO, kurās mūsu vārdā piedalās komisārs Mandelson kungs.

Šis ziņojums aicina turpināt PTO pārrunās veidot kvalificētas tirgus piekļuves koncepciju. Vai komisārs Fischer Boel kungs ir apmierināts, ka mēs ejam šādu ceļu? Vai patiešām komisārs Fischer Boel kungs ir pārliecināts, ka komisāra Mandelson kunga aizstāvētā ideja nesagraus liellopu, piensaimniecības un citus sektorus un ka tā vismaz kaut kādā mērā nepadara mūsu šodienas debates par nevajadzīgām?

Ziņojums aicina akcentēt Eiropas ar tirdzniecību nesaistītos jautājumus PTO sarunās. Vai komisārs ir apmierināts, ka mēs tā rīkojamies, vai arī mums Parlamentā šajā pēcpusdienā debates ir tikai pieklājības pēc, kamēr Mandelson kungs uzbrūk pašiem KLP pamatiem?

  Iztok Jarc, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es vēlos pateikties jums visiem par ļoti interesantām debatēm. Pēc manām domām, arī ziņojuma kvalitāte bija ļoti augsta, un tajā ir daudz labu ideju.

Es vēlētos teikt, ka daudzos jautājumos šo debašu laikā Parlaments un Padome izteikuši ļoti līdzīgus viedokļus, kuru ir pārāk daudz, lai šobrīd uzskaitītu. Es esmu pārliecināts, ka šī līdzība dod šiem viedokļiem papildus nozīmību un ka tas būs labs pamats nākotnes sadarbībai starp abām iestādēm. Es arī esmu pārliecināts, ka secinājumos tiks atspoguļots, ka ministriem nākošajā nedēļā būs debates, kurās jāizdara secinājumi.

Es esmu pārliecināts, ka abas iestādes rūpīgi izskatīs likumdošanas priekšlikumus, ar kuriem Komisija maijā mūs iepazīstinās neoficiālā sesijā Slovēnijā, un ka mums būs interesantas debates šajā sesijā.

Visbeidzot es vēlētos teikt, ka Slovēnijas prezidentūra centīsies ātrāk organizēt debates par šiem priekšlikumiem, lai vairums darbu tiktu paveikti Slovēnijas prezidentūras laikā.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā piekrītu Nicholson kungam, ka šis ir pirmais solis diskusijās, kas turpināsies gandrīz visu gadu, un tāpēc es neiedziļināšos detaļās par dažādajiem jautājumiem, kas tika šodien izvirzīti. Es pieminēšu tikai dažus vissvarīgākos.

Pirmkārt, vairākums atbalsta ideju par lielāku maksājumu atdalīšanu, un es ļoti atbalstu šo ideju. Doma piešķirt dalībvalstīm iespēju ieviest reģionālo modeli būs iespēja šīm valstīm virzīties uz fiksētiem maksājumiem, un es jau vairākas reizes esmu skaidrojusi, kāpēc es to uzskatu par svarīgu.

Lai neradītu veltīgas cerības, es runāšu ļoti tieši un atklāti par tabakas maksājumu atdalīšanu. 2004. gada reformā tiek nolemts atdalīt maksājumus par tabakas audzēšanu. Ja mēs tagad vēlamies ieviest vēl lielāku maksājumu atdalīšanu, tad doma, kuru daži no jums izteica, par atdalīto maksājumu paplašināšanu tabakas audzētājiem, būs solis nepareizā virzienā. Tāpēc negaidiet, ka Komisija virzīsies šādā virzienā.

McGuinness kundze teica, ka modulācija ir lauksaimnieku apzagšana. Es tam nepiekrītu. Es domāju, ka lauku attīstības politikai būs nepieciešams vairāk naudas, lai risinātu jaunos izaicinājumus – klimata izmaiņas un CO2 emisijas samazināšana būs visbūtiskākie.

Mums ir jāņem vērā, pirmkārt, ka atdalītie maksājumi paliks dalībvalstīs un, otrkārt, modulācijai paredzēto naudu līdzfinansēs dalībvalstis, un tādējādi jūs faktiski virzāt naudu. Jūs iegūsiet divreiz vairāk nekā jūs atskaitīsiet no tiešajiem maksājumiem. Tā ir svarīga ziņa, un mēs pie tās atgriezīsimies likumdošanas priekšlikumos.

Graefe zu Baringdorf kungs minēja progresīvo modulāciju un nepieciešamību šādā kontekstā iekļaut šajās diskusijās darba intensitāti. Es saprotu viņa viedokli, bet es varu tikai teikt, ka tas būs ļoti birokrātiski un ļoti, ļoti grūti kontrolējami, tāpēc es vilcinos iesaistīties šajā diskusijā.

Es varu kļūdīties, bet, es personīgi neuzskatu, ka kopīgu lēmumu pieņemšana par lauksaimniecību ir drauds, kā es dzirdēju kādu sakām. Es uzskatu to par milzīgu un dabisku soli situācijā, kad lauksaimniecības nozare ir tik būtiska gan no ekonomiskā viedokļa, gan tāpēc, ka tā ir svarīga diezgan daudziem cilvēkiem. Tādēļ es atbalstu šīs izmaiņas, bet, no otras puses, ir svarīgi, lai mēs pabeigtu šo „veselības pārbaudi” līdz gada beigām, pretējā gadījumā tā būs „veselības pārbaude” 2010. gadam, un tad mēs būsim pārāk tuvu 2013. gadam. Tas ir iemesls kāpēc, bet ticiet man, es esmu ļoti priecīga par izmaiņām, kuras mēs pieminējām.

Runājot par jaunattīstības valstīm, Eiropas Savienība ir visatvērtākais tirgus šādām valstīm: mēs importējam vairāk lauksaimniecības produktu kā Kanāda, Amerikas Savienotās Valstis un Japāna kopā. Tas ir jāņem vērā, kad mēs runājam par lauksaimniecības nozari.

Es vēlētos teikt Harkin kundzei, ka esmu informēta, ka viņa mutiski ir uzdevusi jautājusi. Mēs atbildēsim rakstiski, un tāpēc es esmu pārliecināta, ka viņa saņems visu informāciju, kuru lūdza.

  Lutz Goepel, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, šajās diskusijās prātā nāk daiļslidošana. Kad tiesā daiļslidošanas sacensības, tiek atmestas augstākās un zemākās atzīmes un tad tiek noteikts rezultāts. Tādēļ, ja atmetam ļoti labējos un ļoti kreisos uzskatus, kas izteikti šajā Parlamentā, iegūsim rezultātu, ar kuru būsim ļoti apmierināti un ar kuru mēs varētu laimīgi dzīvot tālāk.

Liels paldies par jūsu atbalstu un sadarbību. Es vēlreiz to uzsveru ārpus darba grupām. Es gaidu aizraujošo sadarbību jautājumos par likumdošanas paketi.

  Priekšsēdētājs . − Es tikai vēlos piebilst, Goepel kungs, ka tāds pats augstāko un zemāko rezultātu atmešanas princips tiek izmantots arī lēkšanā ar slēpēm no tramplīna un boksā. Ja tas paplašinās mūsu debates, tad tas ir labi.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2008. gada 12. martā.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Gábor Harangozó (PSE), rakstiski. – Bez šaubām, saistībā ar šo ziņojumu ir ārkārtīgi svarīgi skaidri uzsvērt nepieciešamību saglabāt tiešus maksājumus ne tikai ar klimatu saistītu krīžu vai tirgus neveiksmju gadījumā, bet arī, lai godīgi līdzsvarotu augstos Eiropas standartus vides, dzīvnieku un patērētāju aizsardzības aspektā. Neraugoties uz to, mūsu pienākums ir nopietni apsvērt vismazāk attīstīto lauksaimnieciski ražojošo valstu stāvokli, pārskatot kritērijus, pamatojoties uz kuriem nākotnē tiks veikti tiešie maksājumi saskaņā ar mūsu kopīgo lauksaimniecības politiku. Turklāt mums ir jāatzīst sarežģītā situācija, ar kuru saskaras lielākā daļa jauno dalībvalstu lauksaimniecības nozaru, kam nepieciešama īpaša uzmanība un turpmāki ieguldījumi nozares pārstrukturēšanā un modernizācijā. Visbeidzot, es vēlētos norādīt, ka, attiecībā uz KLP „veselības pārbaudi”, ir būtiski likt uzsvaru – pēc nesenajām krīzēm – uz to, lai garantētu pārtikas drošību un piegādi mūsu pilsoņiem, nodrošinot pietiekamus pārtikas krājumus.