Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 11. marts - Strasbūra

19. Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais darba kārtības punkts ir Jautājumu laiks (B6-0013/2008).

Es atvainojos tiem kolēģiem, kuri ir gaidījuši, kad mēs sāksim jautājumu laiku, un, skaidrs, ka mums būs jāpaskatās, kādēļ mēs šodien sākam tik vēlu.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, darba kārtībā saskaņā ar parlamenta interneta vietnes sadaļā Mutiskie jautājumi publicēto, mans jautājums bija sarakstā ar kārtas Nr. 3. Jautājums bija paredzēts komisāram Mandelson kungam, jo tā nosaukumā skaidri bija minēta frāze „PTO sarunas”, un Mandelson kungs piedalās sarunās mūsu vārdā. Tomēr tagad es redzu, ka mans jautājums ir pārvietots sadaļā Nr. 3, kas nozīmē, ka komisārs Mandelson kungs uz to mutiski neatbildēs. Es jautāju, vai viņš atsakās atskaitīties Parlamentā par PTO pārrunām.

Kāda jēga ir uzdot jautājumu komisāram, kas ir ieradies, ja viņš atsakās atbildēt uz jautājumu?

  Priekšsēdētāja . − Par to, kurš atbildēs uz jautājumiem, lemj Komisija.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, tā ir problēma, jo jautājums par PTO sarunām tika uzdots tieši komisāram Mandelson kungam. Viņš ir komisārs, kas piedalījās šajās sarunās, viņš šodien ir ieradies, un viņš atsakās atbildēt uz jautājumu.

  Priekšsēdētāja . − Harkin kundze, mēs ņēmām vērā jūsu viedokli un darīsim visu ko spēsim.

Komisijai ir uzdoti šādi jautājumi.

Pirmā daļa

  Priekšsēdētāja −

Stavros Arnaoutakis jautājums Nr. 32 (H-0075/08)

Temats: Starptautiskās kredītu krīzes negatīvā ietekme uz uzņēmējdarbību

Pašreizējā kredītu krīze, kas rada ASV ekonomisko lejupslīdi, bremzē izaugsmes apmērus visā pasaulē. Ietekme uz Eiropas ekonomiju un uzņēmējdarbību ir ievērojama. Grieķijas un citi Eiropas uzņēmumi jau ir nonākuši spiedīgā situācijā, jo palielinās imports no valstīm, kas nav ES, un to lētie produkti konsekventi iekaro tirgu. Vienlaikus nākamajā gadā tiek prognozēts Eiropas eksporta samazinājums.

Kādus pasākumus veiks Komisija, lai sniegtu Eiropas uzņēmumiem efektīvu atbalstu, lai tie pārdzīvotu šo krīzi un kļūtu komerciāli konkurētspējīgāki starptautiskajā līmenī? Kādus tirdzniecības sektorus un kurus Eiropas produktus tā uzskata par visievainojamākajiem? Kuru aizsardzībai tiks piešķirta prioritāte, un kā tā tiks nodrošināta?

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. − (ES) Priekšsēdētājas kundze, atbildot uz Arnaoutakis kunga jautājumu, man vispirms jāsaka, ka ekonomika visā pasaulē attīstās lēnāk; tā atdziest, ja runā, izmantojot meteoroloģisko terminoloģiju.

Finansiālā nestabilitāte turpinās; ASV ekonomiskā aktivitāte samazinās – daži domā, ka tā ir uz lejupslīdes robežas. Izejmateriālu cenas, ne tikai naftai, bet arī citiem izejmateriāliem, palielinās, un tas viss negatīvi ietekmē izaugsmi, lai gan globālās ekonomikas izaugsme ir svarīga.

Eiropas ekonomika ar šīm grūtībām tiek galā samērā labi. Savās pēdējās prognozēs, kas tika iesniegtas 21. februārī, mēs runājām par 2 % izaugsmi Eiropas Savienībai šajā gadā un 1.8 % izaugsmi eirozonai. Tādējādi Eiropas ekonomika tiek ietekmēta, taču nevajag pārspīlēt ietekmes apjomu.

Runājot par ārējo tirdzniecību, pēdējie skaitļi, kurus publicēja Eurostat, rāda, ka 2007. gada sākotnējais aprēķins norāda uz tirdzniecības deficītu Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs 185 000 miljonu apjomā, kas ir nozīmīgs tirdzniecības deficīts, bet jebkurā gadījumā tas ir zemāks nekā citās industriālajās valstīs, un eirozonā ir tirdzniecības pārpalikums 28 300  miljonu eiro apmērā.

Tādēļ globālajai ekonomikai ir raksturīgs ievērojams līdzsvara trūkums, mūsu ārējais sektors kopumā ir līdzsvarā, un ne tikai mūsu ārējais sektors, bet mūsu valsts kontos pamatā nav deficīta.

Trešais punkts: vislabākais veids, kā tikt galā ar krīzi pasaules ekonomikā, ir turpināt strukturālās reformas un makroekonomiskās politikas darbības, kas ir ļāvušas mums atjaunot savus valsts kontus, uzlabot mūsu ekonomikas stabilitāti, uzlabot mūsu izaugsmes iespējas un būt labākās pozīcijās nekā iepriekš, lai tiktu galā ar finanšu krīzi.

Ceturtkārt, šī finanšu krīze ir radījusi specifiskas problēmas, kuras ir jārisina. Mēs to apspriedām iepriekšējās debatēs, tāpēc es to neatkārtošu. Tomēr es atgādināšu Parlamentam un tā locekļiem, ka ir ceļveži, kurus oktobrī pieņēmusi Ekonomikas un finanšu padome, kas nosaka, kā reaģēt uz šādu finanšu krīzi.

Piektkārt, es vēlētos arī atgādināt Dalībniekam un Parlamentam, ka 2006. gada oktobrī mēs pieņēmām stratēģiju ES ārējās ekonomikas aktivitātēm, Globālajai Eiropas programmai, kas nosaka jaunu Eiropas tirdzniecības politiku, lai uzlabotu mūsu konkurenci ārpus Eiropas, ar stratēģijām, kas ir saistītas ar piekļuvi tirgum, intelektuālo īpašumtiesību aizsardzību, atvērtu sabiedrisko iepirkumu ārvalstīs, tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, politiku ne tikai daudzpusējiem līgumiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros, bet arī jaunu divpusēju tirdzniecības līgumu paaudzi, kas veicina centienus virzīties uz priekšu daudzpusējās pārrunās saskaņā ar Dohas sarunu kārtu.

Šīs atbildes noslēgumā es vēlētos teikt, ka fakti, it īpaši Eiropas valstu ekonomiskajās situācijās, parāda, ka tirgus integrācija, globalizācija un tirdzniecības liberalizācija nāk par labu mūsu ekonomikai un sniedz vairāk ieguvumu nekā neveiksmju vai problēmu. Globalizācija un Eiropas kontekstā – vienots tirgus – ir svarīgi instrumenti mūsu konkurētspējas uzlabošanai, un, kā jau eiropieši labi zina, iespējams labāk kā ikviens cits pasaulē, protekcionisms nav risinājums.

  Stavros Arnaoutakis (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, es vēlētos jums jautāt, vai Komisija ir novērtējusi, kā šī starptautiskā kredītu krīze ietekmēs tādas nozares kā tūrisms un kuģniecība, kas manas valsts – Grieķijas – gadījumā veido 21 % no IKP. Kādus pasākumus Komisija ir paredzējusi veikt?

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. − (ES) Nē, es nevaru jums sniegt tik konkrētus un detalizētus aprēķinus, kā jūs jautājat. Ir ļoti iespējams, ka Grieķijas iestādes ir veikušas šādus aprēķinus. Mēs aprēķinājām finanšu nestabilitātes ietekmi un starptautiskos ekonomiskos izaicinājumus uz Eiropas valstu ekonomiku mūsu atjaunotajās prognozēs februārī, un mēs paredzējām mazāku izaugsmi - par 0.5 mazāku izaugsmi Eiropas Savienībā un par 0.4 mazāku izaugsmi eirozonā salīdzinājumā ar prognozēm, ar kurām mēs iepazīstinājām 2007. gada novembrī. Arī par pus punktu lielāku inflāciju, pamatā kā rezultātu naftas, izejmateriālu un it īpaši pārtikas izejvielu cenu pieauguma „šokam”.

Līdz šim brīdim ietekme uz eksportu ir ļoti neliela, lai neteiktu, ka tā līdz šim nebija jūtama, bet, kā mēs esam vairākkārt teikuši, jo īpaši pēdējā laikā, kad valūtas tirgus ir nepastāvīgs, mēs jūtam, ka valūtas izmaiņas un nepastāvība un tās ietekme uz mums, eiropiešiem, sasniedz apmērus, kas liek bažīties, un mums ir nepieciešams atgādināt citiem pasaules ekonomikas dalībniekiem, ka pārmērīga nestabilitāte ir nevēlama, jo tai ir negatīvas sekas attiecībā uz izaugsmi un ekonomisko aktivitāti ikvienam.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Uzņēmējdarbību ietekmē ne tikai starptautiskās krīzes, bet arī, kā jau tikko tika teikts, valūtas kursa svārstības. Valsts, kurā ir spēcīga valūta, var cīnīties konkurences cīņā starptautiskajā tirgū. Pašreiz eiro ir tik spēcīgs, ka uzņēmēji sāk sūdzēties, ka eksports vairs nav ienesīgs.

Vai ir iespējams veikt kādus pasākumus, lai labotu šo problēmu? Dažkārt valstis mēģina devalvēt savu valūtu, lai gūtu peļņu no tirdzniecības ārzemēs.

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. − Kā godājamais Parlamenta loceklis zina, valūtas tirgus lielajā vairumā valstu un, it īpaši valstīs ar stabilu industriālo ekonomiku, ietekmē elastīgi valūtas kursi. Valūtas kursu noteiktā brīdī nosaka piedāvājuma un pieprasījuma likums.

Visiem tirgus dalībniekiem, visiem tiem, kas darbojas pasaules ekonomikā un it īpaši valūtas tirgos, būtu vēlams ievērot pamatnostādnes, par kurām mēs vienojāmies G7, Starptautiskajā Valūtas fondā, daudzpusējās konsultācijās, kas notika pirms gada, lai mēģinātu kontrolēt globālās ekonomikas nelīdzsvarotību. Viens no secinājumiem daudzpusējās konsultācijās bija tāds, ka valūtas tirgū ir nepieciešama brīvība, lai tur varētu darboties jebkuras ekonomikas pamatlikumi, un tas ir vislabākais veids, lai valūtas kurss nebūtu nelabvēlīgs tirgus dalībniekiem, starptautiskā tirgus spēlētājiem.

Līdz šim brīdim eirozonā, ja mēs analizējam datus, kurus par 2007. gadu publicēja Eurostat, pirmie Eurostat dati 2007. gadam, kas publicēti 15. februārī, rāda, ka pagājušajā gadā eksports no eirozonas valstīm (tās ir trīspadsmit) ir pieaudzis par 8 %, turpretim imports ir pieaudzis par 6 %. Tomēr tajā pašā laikā ir taisnība, ka bažas rada procentu apmērs, un it īpaši mēs uztraucamies par izmaiņām, kas notikušas pēdējās nedēļās.

Šādu secinājumu pēc pagājušās Eirogroupas sanāksmes izdarīja Eirogroupas priekšsēdētājs, Eiropas Centrālās Bankas priekšsēdētājs un es, Ekonomikas un monetāro lietu komisārs.

Mēs ņemam vērā ASV varas iestāžu gribu, kuras joprojām publiski apgalvo, ka vēlas saglabāt stabilu valūtu. Mēs ņemam vērā paziņojumus un deklarācijas no tādu valstu varas iestādēm kā Ķīna un citas ekonomiski attīstošās valstis Āzijā, kuras apgalvo, ka tās apzinās nepieciešamību pakāpeniski ieviest lielāku elastību valūtas kursa svārstību regulēšanā.

  Priekšsēdētāja . − Kamēr mēs uzaicinām komisāru Figel kungu atbildēt uz nākamo jautājumu, es gribētu izmantot iespēju parunāt par Harkin kundzes iepriekšējo dienas kārtību. Es esmu veikusi dažas uzziņas un mans pirmais arguments ir, ka laiks atbildei uz jautājumu tiek piešķirts Komisijai, nevis kādam noteiktam komisāram.

Komisija ir izskatījusi jūsu jautājumu un konsultējusies ar Tirdzniecības ĢD un ĢD AGRI, un pēc to aplēsēm, es baidos, ka jūsu jautājums ir komisāres Fischer Boel kundzes kompetencē. Es nevaru iesaistīties debatēs, bet es nododu jums šo informāciju, lai jūs zinātu iemeslus šādai rīcībai.

  Priekšsēdētāja. −

Manolis Mavrommatisjautājums Nr. 33 (H-0086/08)

Temats: Legāla dziesmu lejupielāde no interneta

2008. gada 28. janvārī trīs lielākās ierakstu kompānijas parakstīja līgumu (EMI, Universal Music un Warner Music), kura rezultātā 25 miljoni dziesmu ir pieejamas Qtrax tīmekļa vietnē lejupielādei bez maksas. Tomēr, kamēr notiek dziesmu lejupielāde, lietotājiem ir jāvēro reklāma

Interneta vietne ir pieejama Eiropas un ASV pilsoņiem, un tiek lēsts, ka vietnes veidotāji drīz atgūs savus ieguldījumus.

Ņemot vērā, ka nav izveidota ES likumdošanas sistēma par tiešsaistes mūzikas pakalpojumiem – spriežot pēc pēdējām rekomendācijām, Komisija nav paredzējusi ierosināt juridiski saistošu likumdošanas sistēmu – un šis līgums lielā mērā tika noslēgts, lai pasargātu ierakstu kompāniju, kas cieš no nelegālas mūzikas lejupielādes, tiesības un peļņu, kādā veidā šādos apstākļos tiek sargātas mākslinieku tiesības?

Zinot faktu, ka šī tīmekļa vietne ir paredzēta arī Eiropas pilsoņiem, vai Komisija uzskata, ka konkurence mūzikas pakalpojumu jomā tiks apdraudēta, jo šo līgumu noslēgušas tikai trīs ierakstu kompānijas, kuras publicēs savas dziesmas internetā bez maksas un gūs peļņu no reklāmas izvietošanas tajā pašā interneta vietnē?

  Ján Figeľ Komisijas loceklis. − Es esmu pārliecināts, ka Mavrommatis kungs atceras, ka Qtrax nesen paziņoja par jauna līguma slēgšanu ar dažām lielākajām kompānijām, lai piedāvātu pirmo bezmaksas un likumīgo reklāmas atbalstīto partneru pakalpojumu ar galvenajiem mūzikas ierakstu zīmoliem savā tīmekļa vietnē. Tas notika janvārī MIDEM konferencē Kannās.

Tomēr šķiet, ka šobrīd nav neviena darījuma, kas ļautu bez maksas lejupielādēt viņu bezmaksas mūzikas katalogus. Patiešām, reaģējot uz Qtrax paziņojumu, četras galvenās kompānijas publiski paziņoja, ka neviens darījums nav pabeigts, lai gan notiek pārrunas. Šajā brīdī joprojām pastāv neskaidrība par to, cik līgumus Qtrax varētu parakstīt ar lielākajām ierakstu kompānijām, un kāds būs to saturs un apjoms.

Tādējādi ir pārāk agri veikt izvērtēšanu par šo darbību ietekmi uz konkurenci tiešsaistes mūzikas industrijā. Tomēr ir skaidrs, ka šādu pakalpojumu ierakstu kompānijām ir ne tikai jālicencē, bet, protams, šādos līgumos ir jāiekļauj arī autori, kas sarakstīja un sakomponēja mūziku.

  Manolis Mavrommatis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, kā jau es minēju savā jautājumā, ir trīs ierakstu kompānijas, kas gūst peļņu. Es jautāju vēlreiz, komisāra kungs: vai citām kompānijām būs jāpārtrauc darbība, atstājot tūkstošiem autoru bez tiesību aizsardzības, kad tajā pašā laikā tiešsaistes mūzikas pakalpojumi kļūst arvien ietekmīgāki? Vai man ir jātic McCreevy kungam, kurš mums teica, ka Eiropas Parlamentā šāda direktīva tiks ierosināta 2010. gadā?

  Ján Figeľ Komisijas loceklis. − Pirmkārt, es vēlētos apliecināt vēlreiz, ka konkurences politika Savienībai un šai Komisijai ir procesā esošs jautājums. Mēs pārbaudām un testējam, ja ir nepieciešams, tad mēs rīkojamies vai reaģējam.

Otrkārt, nozīmīgu noteikumu vai likumdošanas ietvaru pieņemšana tiešsaistes pakalpojumu saturam vai pārrobežas noteikumi pakalpojumu sniegšanai, tostarp autortiesības vai pat aizsardzības noteikumi, ir daļa no pakāpeniskas likumdošanas veidošanas. Daži no tiem varētu tikt pieņemti šajā gadā. Daži priekšlikumi ir ierosināti apspriešanai kopš pagājušā gada rudens. Tāpēc es domāju, ka tas ir svarīgs process, kurā mēs darbojamies kopīgi, tajā pienācīgi tiek ņemts vērā kulturālais konteksts vai ietekme, kā arī aizsargātas un veicinātas kultūras atšķirības.

Mēs nesniedzam padomus, ko darīt atsevišķām kompānijām attiecībā uz citu kompāniju rīcību, bet ir svarīgi, lai tiktu saglabāta un veicināta pārredzamība un labvēlīgi apstākļi radošām aktivitātēm un kultūras izplatībai. Es domāju, ka tas ir mūsu kopīgais uzdevums un mūsu kopīgās rūpes. Es esmu pārliecināts, ka tāpat domā ar Kultūras un izglītības komisija, kurai jūs, Mavrommatis kungs, esat viceprezidents.

  Josu Ortuondo Larrea (ALDE). Komisāra kungs, es pieņemu, ka jūs zināt, ka dažās valstīs tiek izmantota metode maksāt par autoru tiesībām, kas nozīmē, ka tiek noteikta maksa, kas jāmaksā visiem tiem, kas pērk iekārtas mūzikas atskaņošanai vai reproducēšanai, vai pērk CD vai DVD. Es vēlējos jums jautāt, vai jūs domājat, ka šī metode ir pieņemama, kad ir daudz cilvēku, kas pērk šādas iekārtas vai DVD un neizmanto tos, lai lejupielādētu mūziku vai reproducētu jebko, kas ietekmē autortiesības. Es domāju, ka ar šo metodi tiek sodīti godīgi pilsoņi. Es vēlētos zināt jūsu viedokli šajā jautājumā.

  Ján Figeľ Komisijas loceklis. − Ir taisnība, ka dažās valstīs šādas autortiesību maksas ir patiešām ļoti augstas vai arī atšķirības ir ļoti būtiskas.

Šis ir viens no jautājumiem, ar kuriem mēs strādājam. Mēs to darījām pagājušajā gadā, un es esmu pārliecināts, ka Komisija atgriezīsies pie šiem jautājumiem. Mans kolēģis, komisārs Charlie McCreevy kungs atbild par šo jautājumu, un es saskatu šī jautājuma saistību ar citām jomām, kurās tiek apspriestas autortiesības vai skarti autoru tiesību aizsardzības noteikumi.

Es esmu informēts par šīm tēmām, bet paldies par jūsu jautājumu, kurš tiek atkārtoti uzdots dažās valstīs un dažās nozarēs. Es esmu pārliecināts, ka pie tā mēs atgriezīsimies drīzā nākotnē.

  Priekšsēdētāja. −

Avril Doylejautājums Nr. 34 (H-0090/08)

Temats: Oglekļa tarifi importam?

2008. gada 23. janvārī Eiropas Komisija izvirzīja tālejošu priekšlikumu paketi COM(2008)0016, kas pildīs Eiropas Savienības drosmīgās saistības cīnīties ar klimata izmaiņām un veicinās atjaunojamās enerģijas izmantošanu līdz 2020. gadam un turpmāk.

Svarīgākais jautājums šajā stratēģijā ir Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (EU ETS) stiprināšana un paplašināšana, kas ir ES galvenais instruments, lai efektīvi samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju. Emisija no sistēmā iekļautajām nozarēm tiks samazināta par 21 % līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Tiks noteikta viena norma visā ES attiecībā uz ETS emisiju, un brīva atļauju piešķiršana progresīvi tiks nomainīta pret atļauju izsoli 2020. gadā.

Saskaņā ar jebkuru starptautisku vienošanos, kurai būtu jānodrošina, ka konkurentiem citās pasaules daļās ir salīdzināmas izmaksas, oglekļa noplūdes risks varētu būt niecīgs. Tomēr šāds līgums vēl nav sagatavots.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vai Komisija var komentēt, kāpēc oglekļa kvota importam ES netika iekļauta ES ETS?

Otrkārt, vai Komisija var arī norādīt komisāru kolēģijas palīdzības apmēru par oglekļa kvotu jautājumiem produktiem no valstīm, kurās nav CO2 samazināšanas likuma?

Vai PTO kontrolē šo jautājumu?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, Komisijas augstākā prioritāte ir noslēgt tālejošu starptautisku līgumu par klimata izmaiņām laika periodam pēc 2012. gada. Bali konferencē tika sperts nozīmīgs solis klimata izmaiņu kontrolei pasaules līmenī. Visas ANO Klimata izmaiņu konvencijas dalībvalstis, ieskaitot Amerikas Savienotās Valstis, Ķīnu un Indiju, piekrita uzsākt oficiālas pārrunas.

Tagad mums ir nepieciešama – tā kā tā ir svarīgākā ES un Komisijas prioritāte – vienošanās līdz 2009. gada beigām par nākotnes starptautisko juridisko sistēmu klimata jautājumiem. Šai sistēmai jābūt vispārēji izmantojamai; tai jānodrošina, ka visas iesaistītas puses uzticami to ievēro, un tai ir jābūt efektīvai. Lai sasniegtu šādu rezultātu, kurš, kā jau mēs teicām, ir starptautiska vienošanās, ES patiešām ir jāturpina pildīt vadošā loma, kā tā pilnīgi noteikti ir darījusi līdz Bali konferencei un arī tās laikā.

Šī ir patiesā 23. janvārī iesniegto Komisijas ierosinājumu par klimatu un atjaunojamo enerģijas resursu paketes nozīmība. ES ir jāpatur sava vadošā loma un skaidri jāizrāda apņemšanās turpināt darbu.

ES siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas piešķiršanas sistēma ir mūsu galvenais investīciju virzīšanas instruments virzienā uz tīrākām tehnoloģijām. Šī sistēma nodrošina, ka ES noteiktās siltumnīcefekta gāzu normas var sasniegt ar viszemākajām iespējamajām izmaksām.

ES grozītā direktīva atļauju piešķiršanas sistēmai paredz izsoli kā galveno metodi atļauju piešķiršanai. Izsole ne tikai rada stimulu investīcijām tehnoloģijās, kas rada zemu oglekļa emisiju; tā arī novērš negodīgu atļauju piešķiršanas un neattaisnojamas peļņas nevēlamās sekas. Šī iemesla dēļ Komisija ierosina, ka, sākot ar trešo atļauju piešķiršanas periodu, atļaujas netiek piešķirtas bez maksas enerģētikas uzņēmumiem un industriālajam sektoram; atļauju piešķiršana bez maksas pakāpeniski tiks pārtraukta ar mērķi to atcelt 2020. gadā.

Daži sektori vai nozares, kuri intensīvi patērē enerģiju, darbojas starptautiskajā tirgū, kur pastāv spēcīga konkurence. Tā rezultātā tie nevar prasīt klientam segt izmaksas, jo tādējādi tie riskē pazaudēt lielu tirgus daļu. Ja nebūs starptautiskas vienošanās, pastāv risks, ka oglekļa emisiju radošās tehnoloģijas var nokļūt ārpus Eiropas, kā rezultātā pasaules siltumnīcefekta gāzu emisija (oglekļa noplūde) palielināsies. Nozares, kurās oglekļa noplūdes risks ir nozīmīgs, ir jānosaka objektīvi. Komisija tādējādi ierosina rūpīgi izskatīt šo jautājumu un līdz 2010. gadam sastādīt visneaizsargātāko sektoru vai nozaru sarakstu.

Līdz 2011. gada jūnijam Komisija novērtēs situāciju nozarēs, kuras intensīvi patērē enerģiju. Tā pamatos savu novērtējumu uz pārrunu rezultātu par starptautisko vienošanos par klimata izmaiņām vai uz atsevišķiem sektoru līgumiem, kas varētu būt noslēgti. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija iesniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei 2011. gadā un, ja būs nepieciešams, ierosinās citus pasākumus. Šie pasākumi būs bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju piešķiršana sektoriem, kas intensīvi patērē enerģiju, līdz 100 %. Komisijas priekšlikums, kā turpmāko pasākumu, ietver efektīvu oglekļa izlīdzināšanas un kompensācijas mehānisma izveidi. Šādas rīcības mērķis ir – Savienībā darbojošās ražošanas iekārtas, kurām pastāv ievērojams risks radīt oglekļa noplūdi, ir jāsalīdzina pēc līdzvērtīgiem principiem, kādi darbojas trešās attīstības valstīs. Pie šādas izlīdzināšanas sistēmas var izvirzīt noteikumu par nosacījumu uzlikšanu importētājiem, salīdzināmu ar nosacījumiem, kādi tiek piemēroti ES ietvaros, piemēram, pienākums atgriezt CO2 emisijas atļaujas.

Neatkarīgi no tā, kāda metode tiks izraudzīta un kāda darbība tiks veikta, tai jābūt pilnīgā saskaņā ar ANO Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām principiem. Tas jo īpaši attiecas uz vienādu, bet diferencētu atbildību un iespējām mazāk attīstīto valstu īpašajā gadījumā. Tai jābūt arī saskaņā ar Kopienas starptautiskajām saistībām, tai skaitā Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem.

Noslēgumā es vēlos teikt, ka ierosinājumu par klimatu un enerģiju apstiprināja visa Eiropas Komisija kopā, un tādējādi to atbalsta visi tās locekļi.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Paldies, komisāra kungs, par detalizēto atbildi uz manu jautājumu, kuru es, starp citu, izvirzīju apspriešanai ilgi pirms es sapratu, ka man kā referentam būs jāatbild par ES Emisiju tirdzniecības shēmas pārskatu.

Mans jautājums bija par to, kādā situācijā mēs esam, „mēs” – tas ir Komisāru kolēģija šajā brīdī – saistībā ar iespējamo oglekļa izlīdzināšanas kvotas ieviešanu, vai oglekļa atļaujām, gadījumā, ja mēs nepanāksim starptautisku vienošanos. Es lielā mērā jums piekrītu, ka mums ir nepieciešams vienlīdzīgi spēles noteikumi ES ražošanai un trešās attīstības valstu ražošanai šajā jomā.

Es tikai vēlos izprast, vai šī iespēja – un es neesmu protekcionists, un es patiešām atbalstu globalizēto pasauli, kādā mēs šodien dzīvojam – par potenciālo oglekļa kvotu joprojām tiek apspriesta. Es domāju, ka to vajadzētu apspriest, tāpēc es jums jautāju, vai tā ir Komisāru kolēģijas nostāja šajā jautājumā, lai pievērstu uzmanību nopietnībai, ar kādu mēs uztveram nepieciešamību samazināt CO2 emisiju, un cik nopietni mēs izturamies pret debatēm par klimata izmaiņām. Mums nav jābūt agresīviem, bet apņēmīgiem risināt šo jautājumu.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Es jums pilnīgi piekrītu, un tā ir ļoti atbildīga nostāja. Es ļoti priecājos, ka jūs būsiet šī ļoti svarīgā tiesību akta referents.

Protams, mēs apspriedām visu. Es atceros, ka Nairobi mums notika pārrunas tieši par šo jautājumu. Mēs to pārrunājām daudzos dienestos, ar citiem dienestiem un ar citiem komisāriem, un mēs secinājām, ka gudra un līdzsvarota pozīcija ir iekļaut priekšlikumā nosacījumu, kas rūpētos par problēmām, kuras intensīvi enerģiju tērējošie sektori varētu sastapt gadījumā, ja mēs nenoslēgsim starptautisku vienošanos vai ja starptautiskā vienošanās nenoteiks oglekļa emisijas ierobežojumus citās valstīs tādā apmērā kā Eiropas Savienībā. Mēs nolēmām, ka līdz 2010. gadam mums ir jānosaka objektīvi kritēriji tam, kuri ir šie sektori un līdz 2011. gada jūnijam mums ir jānovērtē situācija, vai mums ir starptautiska vienošanās vai pat starptautiskas sektoru vienošanās. Tādējādi es ceru un es patiesi ticu, ka mums būs vienošanās līdz 2009. gada beigām, un tā efektīvi risinās klimata izmaiņas.

Tomēr, ja mums nebūs vienošanās vai tā nebūs pietiekoši ambicioza, tad mūsu priekšlikumā ir noteikumi, kas ļauj mums novērtēt situāciju un attiecīgi nodrošināt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas līdz 100 % enerģiju intensīvi patērējošām nozarēm vai atļaut iekļaut importētājus mūsu emisiju tirdzniecību sistēmā un, protams, uzlikt tiem pienākumu maksāt par līdzīgu daudzumu atļauju kā dara vietējie ražotāji, tādējādi izlīdzinot situāciju – vai pat apvienot abus šos pasākumus.

Šādā veidā mēs radām nepieciešamo pārliecību mūsu ražotājiem, ka mēs risināsim problēmas. Tajā pašā laikā mēs brīdinām citas valstis: viņiem būtu labāk piekrist starptautiskas vienošanās noslēgšanai. Tādēļ šādā līdzsvarotā situācijā mēs sasniedzam visus mērķus, un es ceru, ka Parlaments un Padome balsos un pieņems likumdošanu visdrīzākajā laikā – līdz šī gada beigām vai nākošgad agri pavasarī.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). – (NL) Es esmu priecīgs par Komisijas, komisāra nostāju un līdzsvaroto pieeju šim jautājumam. Tomēr vēlos izteikt vienu būtisku apsvērumu, un tas ir, ka mēs joprojām eksportējam vecas tehnoloģijas uz jaunattīstības valstīm, tas ir neefektīvi un arī veido siltumnīcefekta gāzu emisiju. Es vēlētos jautāt komisāra kungam, vai mēs varbūt varēt organizēt papildus politisko nostādni šajā aspektā pēc tādiem pašiem principiem. Vai mēs varam sagaidīt šādus ierosinājumus tuvākajā laikā?

  Marian Harkin (ALDE). Debatēs šajā pēcpusdienā par KLP mēs pārrunājām importu ES, un mēs aicinājām Komisiju steidzamības kārtā izveidot plānu, kā iesaistīt PTO pārrunās jautājumus, kas nav saistīti ar tirdzniecību.

Protams, ka jautājumam par klimata izmaiņām būtu jāpiešķir ļoti augsta prioritāte, un oglekļa kvotas importam ES ir ļoti nozīmīgs jautājums šajā aspektā.

Tādējādi es vēlētos tikai jautāt komisāra kungam, kā Doyle kundze to darīja savā jautājumā, vai PTO ir nostāja šajā jautājumā, un kāda tā ir?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Es pilnībā piekrītu, ka mums nevajadzētu eksportēt tehnoloģijas, kas rada piesārņojumu, uz ārzemēm. Faktiski mums galvenokārt būtu jārūpējas par to, ka mēs nedrīkstam atļaut sektoru vai nozaru pārvietošanos ārpus Eiropas Savienības ne tikai tāpēc, ka mēs zaudēsim darba vietas un radīsim bezdarba problēmas, bet arī tāpēc, ka mēs nevēlamies pārvest siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesārņojumu uz valstīm, kurās nav tādu ierobežojumu kā pie mums.

Tāpēc mums būtu jābūt ļoti uzmanīgiem, un mums būtu jāvērš mūsu vislielākā uzmanība, lai nepieļautu šādu parādību. Protams, kad mēs pārmetam, ka galvenā iespēja jaunattīstības valstīm cīņā ar klimata pārmaiņām ir elektroenerģijas izmantošanas efektivitāte, mums ir jābūt uzmanīgiem ar to, ko mēs uz tām eksportējam.

Runājot par Pasaules Tirdzniecības organizācijas nostāju oglekļa kvotu jautājumā, mēs nezinām tās pozīciju, jo šāds jautājums nav uzdots, bet pēc pārbaudes Eiropas Savienībā mēs domājam, ka nav problēmu, jo tas, ko mēs esam mēģinājuši darīt jautājumā par iekļaušanos emisijas tirdzniecības sistēmā, kas ir nedaudz atšķirīga no pārrobežas nodokļa, ir līdzsvarot situāciju. Mēs necenšamies nostādīt savu ražošanu labvēlīgākā pozīcijā; mēs to noliekam tādā pašā pozīcijā kā līdzīgas industrijas un sektori, kas ražo savu produkciju valstīs, kur nav oglekļa emisijas ierobežojumu.

Starp citu, Amerikas Savienotajās Valstīs notiek tādas pašas diskusijas, jo Liebermann-Warner likumā par emisijas kvotu tirdzniecības ieviešanu Amerikas Savienotajās Valstīs ir līdzīgs noteikums. Šī diskusija arī notika Amerikas Savienotajās Valstīs, un viņi domā, ka šis jautājums atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem.

Otrā daļa

  Priekšsēdētāja. −

Colm Burke jautājums Nr. 35 (H-0092/08)

Temats: Starpkultūru dialogs ES

Šajā ES Starpkultūru gadā Komisija ir plānojusi daudzus pasākumus. Uzsvers būtu liekams uz jauno cilvēku iesaistīšanu šī gada pasākumos tā, lai viņi varētu iegūt no bagātās kultūras dažādības ES.

Kādus īpašus pasākumus Komisija ir paredzējusi, lai iesaistītu jaunos cilvēkus Eiropas Starpkultūru dialoga gadā?

  Jįn Figel, Komisijas loceklis. − – (SK) Paldies, Prezidentes kundze un paldies arī Burke kungam par šo jautājumu.

Es vēlētos teikt, ka mūsu centieni šim gadam, kas ir Eiropas Starpkultūru dialoga gads, ir veicināt dialogu starp kultūrām kā procesu, caur kuru ikviens, kas dzīvo Eiropas Savienībā, var uzlabot savu spēju ikdienas dzīvē daudz plašāk un atvērtāk iesaistīties sarežģītajā kultūras vidē. To mērķis ir visupirms veicināt sapratni, īpaši jaunu cilvēku vidē, un audzināt tos par aktīviem Eiropas pilsoņiem, kas ir atvērti pasaulei, ciena kultūras dažādības un pamatojas uz kopējām vērtībām. Šajā kontekstā jaunatne un izglītība ir divas svarīgākās jomas dialogam, līdzās tādām jomām kā migrācija, minoritātes, daudzvalodība, nodarbinātība, kā arī mediji, reliģija, māksla un kultūra.

ES līdzfinansē septiņus labākos projektus Eiropas mērogā, kas ir mērķēti galvenokārt uz jauniem cilvēkiem un veicina kultūras dialogu starp tiem caur sadarbības mākslinieciskiem projektiem, stāstniecību, mediju projektiem, mediju kampaņām, pilsētas kultūru, apmaiņām starp nelabvēlīgām teritorijām vai kopienām, un veicina dialogu par mākslu, imigrantiem, imigrāciju un līdzīgām tēmām.

Šogad ES arī līdzfinansē vienu projektu katrā dalībvalstī vai priekš tās. Galvenais uzsvars atkal ir uz jaunatni un izglītību. Mēs arī nepārtraukti uzturam sakarus ar grupu, kas vada Civilās sabiedrības platformu starpkultūru dialogam, kas ietver pārstāvjus no Eiropas Jaunatnes foruma un EFIL, Eiropas Starpkultūru apmācības federācijas, piemēram.

Nobeidzot, informācijas kampaņa par šī gada nozīmīgo tēmu un kultūras dialogu ietver sevī plašu pasākumu kopumu, kas mērķēti uz jauniem cilvēkiem, balstoties uz priekšlikumiem no personu apvienībām un ES iniciatīvām. Visa attiecīgā informācija, protams, ir pieejama tīmekļa vietnē http://www.interculturaldialog2008EU" .

Viss process lielā mērā ir pamatots uz komunikāciju, kas veicina partnerību, un palīdz izcelt augstas kvalitātes projektus un pieredzes. Es esmu pārliecināts, ka tas stiprinās procesu: kultūras dialogs kā process, drīzāk nekā vienreizējs pasākums.

  Colm Burke (PPE-DE). – Paldies, komisāra kungs, par jūsu ļoti detalizēto atbildi, un es apsveicu to attīstību, par kuru runājāt. Es pazīstu jūs kā komisāru un Komisija ļoti smagi strādā pie šīs programmas.

Attiecībā uz 27 atsevišķajām valdībām, kurā programmā jūs es lūguši tiem iesaistīties saistībā ar atbalstu tam, ko Komisija dara? Citiem vārdiem sakot, kamēr viss ir labi tajā, ka mēs izvirzām septiņus labākos projektus, vai arī katra no valdībām gatavojas izvirzīt labāko projektu katra savā atsevišķajā valstī?

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − Es teicu, ka tā ir kopīga lieta, kopīgas pūles, un ka šeit ir daudz labas idejas un pastāvīgas iniciatīvas Eiropas un nacionālajā līmenī, plus daudzas arī reģionālā un pašvaldību līmenī. Es esmu priecīgs, ka ir šāda liela interese, pat starptautiski, redzēt iespējas un meklēt iespējas, lai veicinātu starpkultūru pieeju „multi-kulti“ komentāru un žēlabu vietā. Es domāju, mums tas ir vajadzīgs.

Es negrasos nolasīt pašu projektus; tie ir diezgan iedvesmojoši – jo īpaši ES līmenī – jo tie tika izraudzīti no daudziem ES līmeņa projektiem, un tie ir ļoti atšķirīgi no tiem projektiem, kas ir dalībvalstu līmenī. Faktiski mums ir 28 projekti, jo Beļģijā ir divas galvenās kopienas un atbalsts.

Mēs domājam, ka tās dalībvalstis, kas iesaista jauno paaudzi, kuras ir patiesi atvērtas nākotnei, iespējams, ir vislabākais piemērs, kā risināt problēmas saistībā ar dzīvošanu daudzveidībā, un arī vienotības veicināšanu. Tāds projekts kā Diversidad, ko vada Eiropas mūzikas birojs. Tajā mēs redzam ļoti populāru darbību apvienojumu: mūzika, mūzikas interpretācija, mūzikas klausīšanās, mācīšanās, izmantojot mūziku, un dialogs ar pilsētas kultūru. Starptautiskais Yehudi Menuhin fonds; Ton monde est le mien, kaut kas, kas atspoguļo mūsu vajadzību pēc citiem, lai saprastu paši sevi; A Unique Brussels, kas ir ES kultūras iestāžu tīkls; Alter Ego, ieguldījums starpkultūru dialogā, saprašanās kultūru starpā, un jaunu cilvēku Eiropas pilsonība mākslas sadarbības projektu ceļā, kas var dot viņiem iespēju iziet ārpus sava parastā sociālā loka.

Vienu projektu vada Eiropas Kultūras fonds – Stranger. Tas ir par jauniem cilvēkiem, kas izpauž sevi, un rada platformu, lai viņi varētu saistīt savu pieredzi ar plašāku Eiropas kontekstu.

Un pēdējais, kas nav mazāk svarīgi, – es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai Parlaments būtu iesaistīts cik daudz vien iespējams, gan individuāli, gan arī kolektīvi. Pastāv dažādas iespējas – piemēram, pasākumi Briselē – par dažādām tēmām, kas saistītas ar starpkultūru dialogu. Mēs kā Komisija uzaicināsim Kultūras komiteju kā struktūru ( tas nozīmē arī locekļus) līdzdarboties visu to pasākumu organizēšanā, kuros mēs piedalāmies. Mums, piemēram, būs Eiropas Jaunatnes nedēļa novembrī, un es domāju, ka viņi ieradīsies. Daži pasākumi būtu jāorganizē Parlamenta telpās Briselē, piedaloties parlamentāriešiem un, protams, jauniem cilvēkiem no visām valstīm, tai skaitā tām, kas nav ES dalībvalstis.

Ir daudz gadījumu, kuros jūs varat būt noteicēji un jo īpaši rādīt piemēru un parādīt savu apņemšanos. Es domāju, ka tam nevajadzētu būt stāstam tikai viena gada garumā. Tam ir jābūt ilgtermiņa mērķim un procesam, kurā mēs mācāmies, piedalāmies un augam, lai nodrošinātu gadsimtu, kas būtu labāks par 20. gadsimtu, kurā bija daudz dalījumu, konfliktu un ideoloģijas attiecībā uz cilvēka cieņu. Tādēļ es domāju, ka šis ir spēcīgs stimuls, lai jūs iesaistītos.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Es tikai gribētu zināt, vai visā starpkultūru dialoga un jaunu cilvēku iesaistīšanas jomā Komisija ir palūkojusies uz lielisko darbu, kas tiek darīts Īrijas ziemeļos šajā konkrētajā jomā: ziemeļos, starp divām dažādām kopienām, kas tik ilgu laiku ir ķildojušās savā starpā, un uz pārrobežu pamata. Es uzskatu, ka šeit ir kaut kas īpašs, ko varētu pamudināt, un es pajautātu Komisijai, vai tā ir tam pievērsusi uzmanību un, ja nē, vai tā varētu to izdarīt.

  Marian Harkin (ALDE). – Es runāšu ļoti īsi. Es tikai vēlos pajautāt Komisāram, vai ir ierosināti kādi pasākumi brīvprātīgās darbības jomā.

Tā neapšaubāmi ir ideāla iespēja cilvēkiem ar dažādu piederību pēc izvēles strādāt kopā, jo īpaši, teiksim, jaunatnes brīvprātīgās darbības jomā, ar programmām, kas paredzētas, lai nodrošinātu to, ka cilvēki, kas parasti nepiedalās brīvprātīgā darbībā, tiktu iesaistīti – jo dažkārt brīvprātīgajai darbībai ir tendence būt „baltai”, vidusšķiras darbībai – un jomā, kas ietver brīvprātīgo darbību paaudžu starpā. Vai ir kādi pasākumi šajās jomās, lai veicinātu starpkultūru dialogu?

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, kas attiecas uz Ziemeļīriju es gribētu vispirms izteikt savus apsveikumus saistībā ar jauno atmosfēru un to, ko es aprakstītu kā ļoti pozitīvas gaidas attiecībā uz pakāpenisku un patiesu izlīgumu un apņēmību atzīt kopējās vērtības. Es pat plānoju doties uz turieni, kas varētu būt vislabākā atbilde. Es domāju, ka Ziemeļīrijas studentu, pasniedzēju un profesoru lielāka iesaistīšanās ES apmaiņās un sadarbībā saistībā ar ERASMUS programmu palīdzētu arī ciešāk saliedēt lielāku Eiropas kopienu un iedzīvotājus. Tādēļ es plānoju apmeklēt šo Eiropas Savienības daļu.

Otrkārt, kas attiecas uz brīvprātīgo kustību, tā ir ļoti svarīga tēma, jo brīvprātīgā kustība ir solidaritātes, cilvēcības un kopības izpausme. No otras puses, tas ir arī neformāls izglītības vai mācīšanās process. Mums tas ir vajadzīgs nodarbinātībai, jaunām iemaņām, jaunām zināšanām un sociālām iemaņām, kā arī pilsoniskuma un mūs vienojošo vērtību veicināšanai. Mēs darām vairāk, nekā mēs mēdzām darīt. Piemēram, jaunajā programmā, „Jaunatne darbībā”, ir ietverti daudz lielāki finanšu līdzekļi un nozīmība Eiropas brīvprātīgās kustības dienestā. Tagad tā ir daudz atvērtāka attiecībā uz starptautisku iesaistīšanos. Mums ir liels skaits, un es domāju, ka šī ir viena no atbildēm.

Šogad mēs vēlētos nākt klajā ar iniciatīvu par brīvprātīgo kustību, kurā varētu attīstīt lielāku atzīšanu un labākus nosacījumus, lai brīvprātīgi iesaistītos. Bez šaubām, mums vajag, lai dalībvalstis piedalītos, un es priecājos, ka Francija jo īpaši vēlas pievērsties brīvprātīgajai kustībai kā tēmai – brīvprātīgā kustība un jauni cilvēki. Šorīt es satiku ministru, kurš ir atbildīgs par veselības, jaunatnes un sporta politiku, un mēs vienojāmies par noteiktām prioritātēm. Šī saskaņā ar Francijas prezidentūru ir viena no trim prioritātēm jaunatnes jomā, tādēļ mēs spersim dažus soļus šai virzienā.

  Priekšsēdētāja . − Nākamo jautājumu ir iesniedzis Higgins kungs. Diemžēl man jāsaka, ka es nevaru pieņemt šo jautājumu, jo viņš nav Parlamentā. Es zinu, ka jūs vēlētos strādāt sadarbībā. Diemžēl mēs iepriekš netikām informēti par nomaiņu, un tādēļ, saskaņā ar mūsu Reglamentu, es nevaru to pieņemt. Man ļoti žēl, ka es nevaru to pieņemt un man jādod priekšroka tiem deputātiem, kas atrodas Parlamentā.

  Priekšsēdētāja. −

Bernd Posseltjautājums Nr. 37 (H-0100/08)

Temats: Vācijas-Čehijas-Austrijas kultūras sadarbība

Kādus trīspusējus vai divpusējus pārrobežu kultūras sadarbības projektus Komisija atbalstīja attiecībā uz Čehijas Republiku, Vāciju un Austriju pagājušajā gadā un, vai tā saredz iespējas atbalstīt šādus projektus nozīmīgā apjomā 2008. gadā?

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − (SK) Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man pateikties Bernd Posselt kungam par jautājumu. Es vēlētos norādīt, ka kultūra un tās finansēšana ir dalībvalstu atbildība. Tas ir subsidiaritātes princips, kuru mēs respektējam un augsti novērtējam. Eiropas Savienības uzdevums ir atbalstīt un papildināt darbības, ko veic dalībvalstīs, neuzņemoties atbildību par tām.

Otrkārt, ir svarīgi atcerēties, ka Kultūras programma (2007-2013) sekmē starpkultūru dialogu, starptautisku kultūras darbinieku un darbu mobilitāti un kultūras un mākslas produktu attīstību. Šajos projektos jāiesaista vismaz trīs kultūras operatorus trīs dažādās valstīs: tā ir daļēja atbilde uz Bernd Posselt kunga jautājumu. Tādējādi sadarbību starp operatoriem no Čehijas Republikas, Austrijas un Vācijas var atbalstīt, ja šos partnerus izvēlas, pamatojoties uz projektu kvalitāti, kas iesniegti kā atbilde uz Eiropas Komisijas aicinājumu.

Attiecībā uz šo trīs dalībvalstu konkrētajiem projektiem, kurus finansēja pagājušajā gadā, es vēlētos norādīt, ka Kultūras programma (2007-2013) ir izveidota un darbojas nedaudz ilgāk par gadu. Mums būs nedaudz jānogaida, lai uzzinātu par šāda tipa projektiem, kurus finansēja šajā neilgajā laika sprīdī. Īsāk sakot, rezultāti, kas attiecas uz pagājušā gada projektiem, vēl nav pieejami. Taču, ja apskatām periodu no 2000. gada līdz 2006. gadam, tika atbalstīti 116 sadarbības projekti un 39 līdzfinansējuma projekti vairāku gadu garumā, kas ietvēra divpusēju vai trīspusēju sadarbību starp Austriju, Vāciju un Čehijas Republiku. No šiem projektiem 28 finansēja no 2006. gada budžeta: faktiski tas nodrošināja pagājušā gada darbības (2007).

Pilns visu apstiprināto un finansēto projektu saraksts ir publicēts Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Manuprāt, šī ir visaptveroša atbilde uz šo jautājumu.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Liels paldies, komisāra kungs, par jūsu atbildi. Pirms neilga laika jūs sīki un plaši runājāt par notikumiem Briselē. Taču notikumi reģionos arī ir ļoti svarīgi un tāpēc man ir divi īsi papildjautājumi.

Pirmkārt, jūs tikko runājāt par divpusējām programmām. Vai tiek pieļautas tikai Vācijas-Čehijas programmas vai drīkst iesaistīt arī trīs valstis? Kopā ar Austriju varētu būt, piemēram, arī Slovākija vai Polija.

Otrais papildjautājums: vai tas aptver arī Eiroreģionus?

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − (SK) Kā es jau minēju iepriekš, saskaņā ar jauno Kultūras programmu īsās viena gada programmās ir jābūt iesaistītiem trīs partneriem no trīs valstīm; vairāk partneru ir vajadzīgi programmām, kas darbojas vairākus gadus. Šo darbību sfēra vai apjoms ir tādējādi pielāgoti paplašinātajai Eiropas Savienībai.

Mēs nevaram papildināt vai aizvietot no maza budžeta, tam patiešām vajag daudz lielāku atbalstu no nacionālajām valdībām vai apgabalu pašvaldībām lielās federālās zemēs. Attiecībā uz to, ko es teicu par divpusējām attiecībām, par trīs valstīm, kas minētas Bernd Posselt kunga jautājumā, divas konkrētos gadījumos tika sapārotas ar citu valsti, bet uz jautājumu par dalību ir atbildēts tikai daļēji.

Es gribu nomierināt ne tikai Posselt kungu, bet arī potenciālos partnerus, ka sadarbība, piemēram, starp reģioniem vai Eiroreģioniem, starp pilsētām, kā arī kultūras operatoriem vispārējā nozīmē šodien ir iespējama un to atbalsta ne tikai Kultūras programma (2007-2013), bet arī programma “Eiropa pilsoņiem 2007 – 2013”. Šī programma veicina pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu un tās juridiskais pamatojums, inter alia, EK līguma 151. pants veicina kultūras nolīgumos vai ar kultūras dimensiju definētu pilsonību. Šodien ir tūkstošiem vispāratzītas partnerības piemēru starp vietējām pašvaldībām, kas sadarbojas, nevalstiskajām organizācijām vai dažādām asociācijām, kas pamatojas uz dialogu starp cilvēkiem pilsoniskā sabiedrībā.

Treškārt, es vēlētos piebilst, ka struktūrfondi ir pat lielāks atbalsta avots kultūras aspektu un kultūras mantojuma vispārējai veicināšanai un sadarbībai starp valstīm, lai aizsargātu un attīstītu viņu kultūras mantojumu. Es vēlētos aicināt ministrus vai partnerus atcerēties, ka debatējot par kultūru, Eiropu vairāk raksturo kultūra, nevis uzņēmējdarbība vai ģeogrāfija. Tāpēc ieguldījumi kultūrā palīdz palielināt mūsu potenciālu, nostiprina Eiropas identitāti un padara eiropiešus pievilcīgākus. Tam jānotiek vietējā līmenī, kur cilvēki dzīvo. Tas neattiecas tikai uz Briseli un citām galvaspilsētām: tas attiecas uz mūsu reģioniem, pilsētām un ciematiem.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – (LT) Man ir jautājums, komisāra kungs. Kā jūs teicāt, tikai dalībvalstīm pašām būtu jāievieš kultūras politika. Brisele neko šajā sakarā nevar noteikt. Taču jo īpaši jaunajās dalībvalstīs mākslinieki un cilvēki, kas ir iesaistīti kultūras aktivitātēs, pēdējos 10 līdz 15 gadus ir jutušies pamesti novārtā.

Ko dara Komisija vai, ko tā ir gatava darīt, lai dalītos labā pieredzē par to, kā māksliniekus atbalsta jaunajās dalībvalstīs, kā arī jaunas idejas un projekti saistībā ar to? Vai jūs, lūdzu, varētu minēt kādus piemērus?

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Attiecībās starp Čehijas Republiku, Vāciju un Austriju pastāv arī virkne vēsturiski noteiktu problēmu. Vai ir kādas konkrētas programmas vai drīzāk Komisija plāno šeit koncentrēt galvenās pūles, lai iekļautu marketinga apvienības šajās Eiropas darba programmās, piemēram, kas šajā sakarībā būtu ļoti svarīgi vispārīgākai izpratnei?

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − (SK) Paldies jums par papildu jautājumiem. Tie parāda, ka kultūra, identitāte un atmiņas ir svarīgas attiecībā uz nākotni un kultūras attīstību. Mēs atbalstām šos aspektus. Man jāatkārto, ka subsidiaritāte ir saistīta ar atbildību, nevis alibi veidošanu mums, lai varētu teikt, ka mēs nesadarbojamies tāpēc, ka jautājums ir dalībvalstu kompetence. Komisija patiešām pieliek visas pūles, lai izveidotu iespējami labāko vidi kultūras dialogam, apmaiņai un sadarbībai, un tic, ka šo centienu augļi ir skaidri redzami.

Es iepriekš minēju Kultūras programmu (2007-2013). Salīdzināsim skaitļus: septiņi gadi agrāk, septiņi gadi tagad. Taču viens ļoti svarīgs piemērs ir fakts, ka Eiropas darba kārtību kultūrai globalizētā pasaulē izdevās dabūt cauri un apstiprināt pirmo reizi pagājušajā gadā ne tikai par apmierinājumu Komisijai, bet par apmierinājumu visai ES kopumā. Priekšlikumus iesniedza maijā un dalībvalstis tos apstiprināja novembrī. Otrkārt, mēs esam panākuši vienošanos, ka attiecībā uz kultūru un darba kārtību kultūrai mēs izmantosim jaunu sadarbības metodi – atvērto saskaņošanas metodi. Pirms tam vairākums būtu teicis, ka tas ir neticami, jo mēs nebūtu varējuši panākt vienošanos dažādo viedokļu dēļ.

Taču pēc būtības galvenais jautājums: ir svarīgi nodrošināt, lai šī sadarbība koncentrē uzmanību uz praktiskām kultūras vajadzībām plašākā nozīmē, uz kultūras un mākslas nozaru vajadzībām, lai vienkārši attīsta kultūru. Pagājušā gada pavasarī Lisabonas padome panāca kaut ko svarīgu: kultūras nozares vai tā sauktā kultūras industrija pirmo reizi tika pieminēta Lisabonas stratēģijā, kur novērtēja tās spēju dot nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un nodarbinātībā. Tas palīdz pārvarēt klasisko dihotomiju, ka kultūra maksā naudu, kamēr bizness nes peļņu. Kultūra iet roku rokā ar vērtībām, ar ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības paplašinātām dimensijām. Kultūras trūkums rada biznesa, kā arī politikas un citas problēmas. Ar to es domāju, ka kultūra ir jāuztver kā nozīmīgs spēles dalībnieks un tā ir jāsekmē visos iespējamos veidos, lai tā uzplauktu. Tādēļ es priecājos, ka pat Komisijā ar šo horizontālo pieeju mēs sasniedzam lielākus panākumus, pateicoties arī pagājušā gada lēmumam.

Es negribu, ka mana atbilde kļūst pārāk gara. Jaunās dalībvalstis dod ieguldījumu caur savu kultūru, savu plašo mantojumu, savām svaigajām atmiņām par sadalīto Eiropu vai pagātni, kas bija daudz dramatiskāka 20. gadsimta otrajā pusē. Taču daudzējādā ziņā tās var mācīties no vecākajām dalībvalstīm, kurām, piemēram, ir daudz dinamiskākas kultūras finansēšanas metodes, attīstot kultūras izglītību un nodarbojoties ar daudziem jautājumiem, kurus jāveicina arī jaunajās dalībvalstīs. Politikas un valdības nedrīkst izturēties pret kultūru kā pret pārpalikuma jēdzienu: „ja ir palikusi pāri nauda, mēs, protams, nedaudz novirzīsim kultūras nozarei, bet tā nav ne prioritāte, ne galvenais temats”.

Otrkārt, es vēlētos sniegt atbildi uz to, ko Reinhard Rack sacīja par pagātnes nastu. Nedaudz agrāk es īsumā pieskāros atmiņu jautājumam: tam ir svarīga loma identitātes jautājumos; tas mums māca neatkārtot pagātnes traģēdijas. Savā atbildē Bernd Posselt kungam es atsaucos uz programmu "Eiropa pilsoņiem” (2007-2013). Šī programma ļauj Eiropas Savienībai šo septiņu gadu laikā līdzfinansēt projektus, kuru mērķis ir uzturēt dzīvas diktatūras periodu, kā arī nacisma un staļinisma upuru atmiņas. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgs izaicinājums, jo tas mums palīdz atcerēties, ka viss, kas mums ir – brīvība, demokrātija, apvienota Eiropa – nenotika nejauši vai pats no sevis un, ka vienmēr pastāv zināms kārdinājums, mazāks vai lielāks, doties kopuma un vienkāršošanas virzienā. Atcerieties, ka mums vajag attīstīt vērtības katrā paaudzē: tehnoloģijas un uzbūvēto ir viegli nodot tālāk, bet vērtības jāiedēsta katra cilvēka apziņā un sirdī kopš bērnības.

Tāpēc es vēlos jūs mudināt izmantot šos instrumentus kultūras vai pilsoniskajā sadarbībā, izmantot tos, lai saglabātu mūsu atmiņas mūsu siržu un prātu labā. Manuprāt, tas ir tieši to pilsoņu uzdevums, kas ir pārcietuši šādus laikus, kas atceras šos notikumus, kas nāk no valstīm, kas atradās tādā kā pelēkā zonā vai aiz dzelzs priekškara. Jebkurā gadījumā, šodienas Savienībai būtu jānodrošina telpa, kur atcerēties un attīstīt Kopienu.

  Priekšsēdētājs . − Ņemot vērā laika ierobežojumus, mēs tagad nepāriesim pie jautājumiem komisāram Mandelson kungam. Tāpēc uz jautājumiem no 38. līdz 40. atbildēs rakstiski.

  Jim Higgins (PPE-DE). – Debatēm par Lamfalisī procesu tika atvēlētas 30 minūtes no jautājumu laika. Tā rezultātā es nevarēju šeit piedalīties. Es sapratu, ka jautājumi sāksies pulksten 18.00, tad būtu 30 minūtes pirmajam komisāram un pēc tam es būtu otrais jautātājs nākamajam komisāram.

Šī Parlamenta procedūras ir absolūti ārprātīgas. Šeit vajadzētu būt organizācijas paraugam. Organizācijas veids un procedūras, kas mums šeit ir, netiktu paciestas visneorganizētākā ciemata vai pilsētas pašvaldībā visā Eiropas Savienībā. Tas ir absolūts ārprāts.

Jautājumu laikam jābūt neaizskaramam un absolūti nedrīkst pieļaut laika pārtēriņu. Tas diskriminē tos deputātus, kuri jautājumus iesniedz ļoti savlaicīgi, un tam nav pilnīgi nekāda attaisnojuma.

  Priekšsēdētājs . − Es izteicu aizrādījumu par to, ka mēs kavējamies, jautājumu laika sākumā, un, ka tas ir ļoti nožēlojami. Es mēģināšu noskaidrot, kādu iemeslu dēļ debates tā ievilkās, ka noveda pie šī laika pārtēriņa. Es pret šo lietu izturos ļoti nopietni, jo jūtu atbildību par jautājumu laiku.

Tagad, attiecībā uz jūsu paša jautājumu, es esmu ievērojis, ka šajā palātā ir citi deputāti, kas visu laiku ir pacietīgi gaidījuši, lai saņemtu atbildes uz saviem jautājumiem, un nav devušies prom pildīt citus pienākumus. Es zinu, ka mums visiem ir saspringti grafiki un dienas kārtība, bet tāpēc man ir stingri jāievēro noteikumi un jādod priekšroka tiem deputātiem, kas uzturējās palātā. Atvainojiet, bet reglaments ir pietiekami skaidrs.

  Priekšsēdētājs. −

Georgios Papastamkos jautājums Nr. 41 (H-0076/08)

Temats: Strīda izskatīšana starp ES un ASV saistībā ar ĢMO Pasaules Tirdzniecības Organizācijā

2008. gada 11. janvārī beidzās saprātīgs laika periods (SLP), kurā ES piekāpās PTO Strīdu izšķiršanas iestādes noteikumiem saistībā ar ģenētiski modificēto organismu licenzēšanas un marketinga pasākumiem (ĢMO). Kā izriet no ASV valdības ziņojuma, ASV ir vienojusies ar ES uz laiku apturēt tirdzniecības sankciju piemērošanas procedūru, „lai nodrošinātu ES iespēju nodemonstrēt mērķtiecīgu progresu biotehnisko produktu apstiprināšanā”. ASV arī izteica neapmierinātību saistībā ar Francijas valdības ieceri aktivēt aizsardzības pantu, lai aizliegtu ĢM kukurūzas šķirņu audzēšanu, kā citas ES dalībvalstis jau ir izdarījušas.

Kāda ir Komisijas spēja sarunās sasniegt šī jautājuma „miermīlīgu” noregulējumu un izvairīties no atmaksas ES, tomēr ļaujot ES saglabāt stingru reglamentējošu sistēmu attiecībā uz ĢMO?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Strīda noregulēšana, uz kuru norāda godājamais deputāta kungs, tiktu veicināta, ja Eiropas Savienība parādītu sūdzības iesniedzējam, ka tās reglamentējošā procedūra darbojas apmierinoši un noved pie apstiprinājuma bez nevajadzīgas kavēšanās, ja vien netiek identificēti veselības un apkārtējās vides riski jeb tie ir vadāmi.

Turklāt būtu jāatrod risinājums attiecībā uz nacionālajiem aizsardzības pasākumiem, kas pakļauti PTO tiesvedībai, kas izrādās nav zinātniski pamatoti un tādējādi nav saskaņojami ar PTO noteikumiem.

Abos gadījumos Komisijai jāliek cerības uz dalībvalstu sadarbību. Tādējādi mums uzticētie pienākumi ir skaidri un mēs nevaram izvairīties no atbildības.

Bez tam, Amerikas Savienotās Valstis ir piekritušas neveikt tūlītējus atbildes pasākumus. Taču atbilstīgo tiesvedību var atsākt, ņemot vērā saskaņošanas paneļa ekspertu nostāju, ka Eiropas Savienība nav spējusi ieviest PTO paneļa ekspertu noteikumus. Eiropas Savienības reglamentējošās sistēmas efektīva darbība saistībā ar ģenētiski modificētiem organismiem ir ne tikai PTO sūdzību iesniedzēju, bet pašas Eiropas Savienības interesēs.

Šobrīd mūsu galvenie dzīvnieku barības avoti ir valstis, kas attīsta biotehnoloģijas produktus. Tādējādi savlaicīga drošu ĢMO produktu licenzēšana barības izmantošanai ir nepieciešama, lai nodrošinātu mājlopu audzēšanas nozares konkurētspēju ES. Piemēram, ES cūkgaļas nozare sastopas ar pieaugošām grūtībām sagādāt barību par saprātīgām cenām, kamēr cūkgaļas cenas samazinās. Citiem vārdiem sakot, jo ilgāk kavējamies ar licenzēšanu, jo lielāks risks lauksaimniecības vajadzībām Eiropā.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, tirdzniecības kara gadījumā starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm saistībā ar ģenētiski modificētiem organismiem, kāds iespējamu sankciju apjoms tiek izskatīts un, kā tās piemēros?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Atmaksas apjomu noteiks PTO ieviešanas paneļa eksperti. Bet potenciālā atmaksa varētu būt ievērojama. Patiesi, tās tirdzniecības vērtība varētu sasniegt simtiem miljonu dolāru. To varētu piemērot ES produktiem, kas ražoti dažādās dalībvalstīm, turklāt ne tikai tajās, kas apstiprinājušas nacionālos aizsardzības pasākumus attiecībā pret ĢMO.

Tādējādi šīs dalībvalstis būs atbildīgas ne tikai par savu ražotāju un eksportētāju pakļaušanu tiešam atmaksas riskam. Ar savām darbībām tās sodīs ne tikai savus, bet arī daudzu citu dalībvalstu eksportētājus.

Es ceru, ka tās apsvērs šīs saistības un sekas, kad nonāks līdz to darbību pārskatīšanai, ko gatavosies uzsākt.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Es vēlos pateikties komisāra kungam par skaidrojumu, jo šis ir dzīvnieku barības nozarei ļoti svarīgs jautājums. Bet vai viņš – tāpat kā es – saredz pieaugošo patērētāju nevēlēšanos pieņemt lopbarības tirgus realitāti? Viņš ļoti efektīvi izvirza iedarbības jautājumu uz mūsu putnu gaļas un cūkgaļas nozares konkurētspēju. Droši vien vēlākā posmā mēs varēsim apspriest PTO noteikumus plašākā nozīmē saistībā ar nekomerciālām un pašreiz notiekošām sarunām par lauksaimniecības konkurētspēju kopumā.

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Es domāju, ka tas, ko mēs pašlaik redzam, ir lielā mērā dezinformācija, nepareizu priekšstatu veidošana un baiļu izplatīšana, kas ietekmē zināmas sabiedrības daļas viedokli. Manuprāt, ja būtu reprezentatīvāka diapazona informācijas avoti un mūsu sabiedrībai sniegtu objektīvāku informāciju, kā arī ņemtu vērā dažu šo darbību sazarošanos un sekas, tad, pilnīgi iespējams, ka viņi nonāktu pie citiem secinājumiem.

Protams, ka patērētājiem ir jāzina, ko viņi patērē. Patērētājiem ir arī jādod iespēja izvēlēties starp ĢMO un ne-ĢMO. Šobrīd viņiem tiek liegta šī iespēja sakarā ar aizspriedumiem pret ĢMO.

  Priekšsēdētāja. −

Bart Staesjautājums Nr. 42 (H-0079/08)

Temats: Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) visaptverošs novērtējums

Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) valdībām, kas vienojās par preču tirdzniecības liberalizēšanu, ir nepietiekamas sarunu vešanas pilnvaras jautājumos, kas patiešām tām ir svarīgi. Kamēr tām ir jāveic nozīmīgas koncesijas EPN, Eiropa neuzņemas nekādas saistošas saistības tādos svarīgos jautājumos kā sākotnējo noteikumu uzlabošana, subsīdiju piešķiršana vai attīstības palīdzības paplašināšana.

Vai Komisija piekrīt tam, ka šīm valstīm vajadzētu piešķirt vairāk laika, lai panāktu atbilstoši pārrunātus EPN, ka tām vajadzētu iegūt labāku atbalstu sarunu vešanas spēju palielināšanai, un tādēļ ir nepieciešams esošo līgumu – pie kuriem joprojām ir daudz vēl jāstrādā, lai tie kļūtu par tādiem „attīstības instrumentiem”, kādiem tiem ir jābūt – visaptverošs novērtējums un izskatīšana!

Thijs Bermanjautājums Nr. 43 (H-0080/08)

Temats: Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi

Gala termiņa iztecēšana 2008. gada 1. janvārī attiecībā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ar ĀKK valstīm ir izraisījusi šajās valstīs ievērojamu neziņu. Nolīgumi, kas ir noslēgti par nodokļu atvieglojumiem eksportam, drošību, sākotnējo noteikumu uzlabošanu, subsīdiju piešķiršanu vai attīstības palīdzības paplašināšanu, bieži ir neadekvāti, un tāpēc tie negūst lielu atbalstu valstīs, uz ko tie attiecas. Vai Komisija ir gatava veikt pašreizējo nolīgumu visaptverošu novērtējumu? Kādus konkrētus pasākumus šim nolūkam vajadzēs veikt un cik ilgā laikā?

Claude Moraesjautājums Nr. 44 (H-0085/08)

Temats: Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ietekmes mērījums

Komisija nesen apstiprināja pilnu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ar Karību jūras reģiona valstīm, kā arī virkni pagaidu nolīgumu, kas ir domāti, lai varētu noslēgt tālāk pilnu EPN ar citām valstīm vai reģioniem. Līdz šim panākto progresu šī gada janvāri ļoti skaidri parādīja Eiropas Parlamenta Attīstības komitejā, un mēs izsakām atzinību komisāra kungam par ieguldīto grūto darbu.

Taču jūs arī norādījāt priekšā stāvošos uzdevumus. Citu starpā jūs minējāt, ka svarīgi būs atrast veidus, kā uzraudzīt ieviešanas procesu un jauno nolīgumu ietekmi.

Vai Komisijai uz doto brīdi ir kādi aptuveni pēdējo nolīgumu pozitīvās ietekmes novērtējumi par afrikāņu lauksaimnieku ienākumiem, kā arī par gala cenām Eiropas patērētājiem? Ko Komisija plāno iesākt ar tehniku izstrādi ieviešanas procesa un ietekmes uzraudzībai un novērtēšanai?

David Martinjautājums Nr. 45 (H-0122/08)

Temats: EPN

Vai Komisija var sniegt jaunāko informāciju par EPN?

Sarah Ludfordjautājums Nr. 46 (H-0124/08)

Temats: Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi

Kādēļ jums nav izdevies pārliecināt kritiķus par to, ka EPN ir godīgi pret jaunattīstības valstīm?

Hélčne Goudinjautājums Nr. 47 (H-0153/08)

Temats: Partnerattiecību nolīgumi ar jaunattīstības valstīm

Vairums ĀKK valstis ir parakstījušas Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar ES. Vesela virkne brīvprātīgo organizāciju neuzskata, ka nolīgumi sasniegs nospraustos mērķus, t.i., ekonomiskās attīstības sekmēšanu līgumslēdzējās valstīs. Komisijas pārstāvis apgalvoja, ka EPN nākotnē varētu izvirzīt debatēm un tādējādi to varētu vēlreiz apspriest. No otras puses Tirdzniecības komisārs ir attālinājies no esošo nolīgumu vēlreizējās pārrunāšanas iespējas.

Vai Komisija var noskaidrot situāciju attiecībā uz šo jautājumu? Vai jaunattīstības valstis, kas ir parakstījušas partnerattiecību nolīgumus ar ES, varēs tos vēlreiz pārrunāt?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Kopš Komisijas sniegtajām pēdējām ziņām Attīstības komitejai šā gada janvārī, jautājumi ir virzījušās uz priekšu. Juridiskie teksti Karību jūras reģiona valstu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam tika kopīgi pārbaudīti, un mēs esam uzsākuši procesu, lai to parakstītu un ratificētu. Citiem reģioniem mēs gatavojam parakstīšanai pagaidu nolīgumus un pārdomājam, kā tos nomainīt ar pilnu EPN.

Es tikko kā esmu atgriezies no vizītes Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā, apmeklējot Lesoto, Dienvidāfriku, Botsvānu un Zambiju. Man bija tikšanās ar ministriem Dienvidāfrikas Attīstības Kopienas (DĀAK) un Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas (ADĀ) reģionos, kā arī nejauši notika paplašinātas pārrunas ar prezidentu Mbeki kungu gan par EPN, gan par Dohas Attīstības programmu. Visās tikšanās reizēs ADĀ un DĀAK es biju pārsteigts par reģionu apņemšanos turpināt vest sarunas, neskatoties atpakaļ un neārdot sasniegto, ņemot vērā visas postošās sekas tirdzniecības drošībai, kādas būtu tādai ārdīšanai. Tas tika atspoguļots kopīgos paziņojumos, kuros mēs skaidri paudām savu kopīgo apņemšanos apstiprināt pilnu EPN līdz šā gada beigām.

Pēdējās dienās Centrālāfrikā un Rietumāfrikā mums arī bija oficiālas sanāksmes ar augstākstāvošajām personām. Centrālāfrika vēlas pilnu EPN līdz jūlijam, un Rietumāfrika ir nodomājusi sasniegt pilnu EPN līdz 2009. gada vidum. Visbeidzot, Klusā okeāna reģions iekšēji konsultējas, bet saskaņotais mērķis – pabeigt pilnu EPN 2008. gadā – paliek.

Es skaidri saprotu, ka vairumā reģionu tagad ir norisinājies inventarizācijas periods un pārdomas pēc pilnveidošanās pagājušajā decembrī, un ka tie skaidri no jauna nosprauž savu apņemšanos virzīties uz priekšu pretī pilnam EPN. Tā ir svarīga zīme, ka viņu centieni pēc apvienotas tirdzniecības un attīstības stratēģijām ir progresējošā veidā ar skatu nākotnē. Tā ir apņemšanās, ko es atbalstu.

Mūsu mērķis panākt pilnu EPN visos reģionos, aptverot pilna apjoma tirdzniecību, kā arī ar tirdzniecību saistītos un attīstības jautājumus, paliek nemainīgs. Patlaban valstis, kas nav vismazāk attīstīto valstu (VAV) grupā, tādas kā Kenija, Kotdivuāra un citas, apgalvo, ka tām caur iekšējiem līgumiem esot aizsargātas tūkstošiem lauksaimniecības darba vietu, un VAV tādas kā Tanzānija un Lesoto slavē uzlabojumus sākotnējos noteikumos. Jutīgie lauksaimniecības sektori ir aizsargāti, un ĀKK tagad ir laiks un vieta izstrādāt, kā sasniegt pilnu reģionālo vienošanos.

EPN ir cieši jāuzrauga gan palīdzības, gan tirdzniecības aspektos. Šī iemesla dēļ Karību jūras reģiona valstu EPN ievieš apkopojošus uzraudzības nolīgumus, ieskaitot parlamentārās un citas konsultatīvās apakškomisijas. Pagaidu nolīgumus nomainīs pilns EPN, kas iekļauj līdzīgus nosacījumus, pirms jebkādas patstāvīgas liberalizēšanas saistības attieksies uz ĀKK valstīm.

  Bart Staes (Verts/ALE). – (NL) Komisāra kungs, es ņemu vērā jūsu atbildi. Mēs tajā ielūkosimies vēlāk. Taču jūs nevarat noliegt, ka vairumam ĀKK valstu ir ļoti neadekvātas sarunu vešanas spējas un dažkārt tām nav izvēles, saskaroties ar fait accompli. Tieši pagājušajā nedēļā – un tam nav nekāda sakara ar ĀKK valstīm – es satiku arodbiedrības vadītāju no Gvatemalas, Pinzon kungu, kurš man pastāstīja par savu sarežģīto situāciju kā arodbiedrības vadītājs, kad lieta nonāca līdz sarunām starp Eiropas Savienību un Centrālameriku. Šāda situācija ir plaši izplatīta valstīs, kur atsevišķas kopienas un to stāvoklis ir ārkārtīgi vājš.

Mans jautājums ir šāds: vai komisāra kungs var nodrošināt, ka konkrētas tiesības, piemēram, arodbiedrības tiesības un starptautiskās darba ņēmēju tiesības, tiek noteiktas par saistošām šāda veida tirdzniecības nolīgumā – gan Ekonomisko partnerattiecību nolīgumos (EPN), gan nolīgumos ar citiem globāliem blokiem, tādiem kā Centrālamerika, tā, lai šīs tiesības tiktu ievērotas? Es neesmu eksperts šajā jautājumā, taču man ir radies iespaids, ka nolīgumos ir ievērojamas plaisas attiecībā uz šo jautājumu.

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Gvatemala, kad es pēdējo reizi aplūkoju ĀKK valstu sarakstu, nav iekļauta to skaitā. Centrālamerikā mums nav neviena valsts, kas būtu ĀKK sarakstā.

Tāpēc es ieteiktu godājamajam loceklim atrast citus informācijas avotus no tiem cilvēkiem, kuri faktiski dzīvo un strādā ĀKK valstīs.

  Glenis Willmott (PSE). – Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) sākotnēji tika izstrādāti kā tirdzniecības un attīstības līgumi, kas bija kas vairāk nekā tikai piekļuve tirgum.

Vai komisāra kungs varētu komentēt pieaugošās bažas par to, ka pagaidu partnerattiecību nolīgumi rada pieaugošu tirdzniecības naidīgumu starp afrikāņu tautām, kā vienu no piemēriem minot Keniju? Kenijas atbalstu šiem nolīgumiem viņu kaimiņi uzskata kā kontinenta centības mazināšanu iegūt radikālāku pozīciju EPN.

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Man ļoti žēl, bet es nezinu, kuri Kenijas kaimiņi ir pieņēmuši šādu nostāju. Cik man zināms, ja vien godājamais loceklis var man pasacīt, par kuru valsti iet runa, šķiet, ka viņi ir parakstījuši pagaidu nolīgumus tādā pašā veidā kā Kenija.

Viss, ko es pasacīšu, ir tas, ka pagaidu nolīgumi attiecas uz preču tirgus pieeju. Tie ir pagaidu nolīgumi, kas tika sastādīti pirms PTO gala termiņam decembra beigās, tāpēc tādas valstis kā Kenija, kas nav VAV sarakstā un tāpēc nav aptverta ar „visu, izņemot ieročus”, būtu savas tirdzniecības atvieglojumus un pieeju Eiropas tirgum nodrošinājusi, lai pēc 1. janvāra nebūtu tirdzniecības pārtraukumu. Šī iemesla dēļ mūsu kolēģi Kenijā un citās līdzīgās valstīs ir dokumentējuši savu apmierinājumu ar tādu ilgumu, kādu mēs devām, un elastīgumu, kādu mēs parādījām, lai pārliecinātos, ka viņi līdz gada beigām sasniedz mērķi.

  David Martin (PSE). Vai jūs piekristu tam, ka bez ĀKK-ES attiecību saskaņošanas ar PTO, viens no galvenajiem Ekonomisko partnerattiecību nolīguma mērķiem ir nodrošināt, ka dienvidu-dienvidu tirdzniecība palielinās?

Vai jūs pārbaudītu šajā kontekstā iespējamību, ka pieaug un labāk tiek novirzīta mūsu palīdzība tirdzniecībai, lai pārliecinātos, ka ieguvums no dienvidu-dienvidu tirdzniecības tiek īstenots, izmantojot EPN?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Es stingri atbalstu šo nostāju un gribētu izmantot šo iespēju, lai aicinātu mūsu dalībvalstis īstenot to, ko es uzskatu par viņu darījuma pusi, īstenojot saistības, ko viņi ir uzņēmušies, lai nodrošinātu tirdzniecības palīdzību, lai tā atbilstu saistībām, ko ir uzņēmusies Komisija.

Tās ir ļoti svarīgas saistības, ko mēs esam uzņēmušies, par kurām dalībvalstis pirms tam teica, ka tām piesakņosies. Es ceru, ka tās to dara arī praktiski un īsteno mūsu kolēģu cerības ĀKK valstīs.

  Sarah Ludford (ALDE). – – Kā nespeciāliste šajā jomā – atšķirībā no, iespējams, daudziem citiem jautātājiem – es esmu vienkārši ieinteresēta, kā, un diezgan apmulsusi arī par to, kāpēc EPN oponenti tik daudz par to ir runājuši presē. Kāpēc nebija iespējams labāk skaidri izklāstīt EPN priekšrocības? Vai oponenti vienkārši nepieņem tirdzniecības liberalizācijas priekšrocības, kuras es pieņemu, un gribēja tikai saglabāt protekcionismu?

Kāpēc ir tā, ka Komisija un, iespējams, citi nespēja likt sevi sadzirdēt presē?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Mūsu balsis bija dzirdamas tur, kur tas bija svarīgi – politiķu, ministru un lēmēju vidū. Es nevaru atbildēt par presi; dienas, kad varēju atskaitīties par to, kas ir rakstīts presē, ir sen pagājušas.

Attiecībā uz daudziem mūsu sarunu partneriem no ĀKK viņi uzņēma argumentus patiešām ļoti labi. Pēc pagaidu nolīgumu parakstīšanas, vairumā gadījumu viņi tagad ir ne tikai ļoti dedzīgi, lai pilnībā tos parakstītu, bet arī vēlas iet tālāk, lai vestu sarunas par pilnu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, lai virzītos tālāk no precēm uz pakalpojumiem, ieguldījumiem un citiem ar tirdzniecību saistītiem noteikumiem, jo viņi zina, ka tur atrodas visa turpmākā šo nolīgumu attīstības vērtība.

Acīm redzami, ka par EPN ir radīta sava veida kakofonija – galvenokārt, taču ne pilnībā, to ir paveikuši cilvēki, kuri aizdomīgi izturas pret tirdzniecību, kuri ir pret globalizāciju (vienalga, ko tas arī nozīmētu) un kuri uzskata, ka ĀKK valstis ir labāk turēt tālāk, tajā ziņā, ka lai tās būtu vairāk izolētas no starptautiskās ekonomikas, bet, es teiktu – ievilinātas pagātnē. Es nedomāju, ka tas runā kādam par labu, bet tas ir pievilcīgs tajā ziņā, ka sniedz vientiesīgus saukļus, kurus ir viegli uztvert un par kuriem ir viegli rakstīt, turpretim patiesā politikas būtība un īstenais saturs ir daudz sarežģītāks. Bet tie, kuri apņemas to izprast, ierauga to vērtību un potenciālo ieguvumu. Šī iemesla dēļ daudzi ĀKK cenšas tos izprast.

  Paul Rübig (PPE-DE). Komisāra kungs, es būtu ieinteresēts uzzināt, vai partnerattiecību nolīgumos ar attīstības valstīm tiek plānotas stratēģijas atjaunojamās enerģijas nozarē, jo tas, protams, ir mums svarīgi, ka izmaksas tiek samazinātas līdz minimumam, kur ir tipveida produkcija, turpretī bīstamo preču patēriņš tiek atbilstoši aplikts ar nodokli. Vai jūs varētu paredzēt šī jautājuma iekļaušanu šādā nolīgumā?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Visos tirdzniecības nolīgumos, ar kuriem mēs nodarbojamies, vedot sarunas, ir ilgtspējīguma dimensija, un ekonomisko partnerattiecību nolīgumi nav izņēmums.

Taču mums ir jāvadās no ĀKK valstu un viņu sarunu vedēju interesēm, kā arī no tā, kāda ir viņu uztvere par savām interesēm. Tāpēc, kamēr mēs kautrēsimies pacelt šādus jautājumus, es nevaru galvot par to, kāda būs uzņemšana no tiem, ar kuriem mēs esam šajās sarunās saistīti.

  Priekšsēdētāja . − Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

  Priekšsēdētājs . − Tas noslēdz jautājumu laiku.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 19.55 un atsākta 21.00)

SĒDI VADA: M. MAURO
Priekšsēdētāja vietnieks