Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 11. marts - Strasbūra

20. Sieviešu stāvoklis ES lauku apvidos (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums darba kārtībā ir Christa Klaß ziņojums (2007/2117(INI)) Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā par sieviešu stāvokli ES lauku apvidos (A6-0031/2008).

  Christa Klaß, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisāra kungs, dāmas un kungi, ”Sievietes ES lauku apvidos”– zem šī nosaukuma mēs Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā kopīgi esam savākuši faktus un ierosinājumus risinājumiem. Es gribētu pateikties saviem kolēģiem par viņu sadarbību un sekretariātam par atbalstu.

Vācijā mums ir izteikums: lauku meitene. Pagātnē vairāk nekā mūsdienās ikvienam bija savs priekšstats par to, ko tas nozīmē. Daži saka, ka tās ir radošas, atkarīgas sievietes ar augstiem principiem un ļoti reliģiozas. Citi apgalvo, ka tās ir no laika atpalikušas sievietes, kuras maz ko zina vai vispār neko nezina, un tāpēc ir neizglītotas, iespējams, ka pat naivas.

Neviens no šiem aprakstiem neatbilst lietas būtībai. Lauku apvidi nodrošina vislabākos apstākļus piepildītai dzīvei ģimenēm, kas ir iesaistījušās ciema sabiedrībā un kas ir integrējušās dabā un apkārtējā vidē. Šodien mēs ļoti labi apzināmies, ka sieviešu dzīves modeļos pastāv milzīgas atšķirības. Viņām arī ir jāprot pielāgoties, taču dzīves apstākļi nedrīkst viņas ne saistīt, nedz arī ierobežot. Sievietes mūsdienās grib būt aktīvas darbinieces, un viņas vēlas arī ģimeni. Mūsdienās sievietes vēlas un var iegūt abus. Politiķiem un sabiedrībai ir jārada tam atbilstoši nosacījumi.

Dzīve laukos piedāvā iespējas un, protams, rada risku. Tas ir personīgs lēmums, kas pēc faktu apsvēršanas mudina sievietes pārcelties uz pilsētu vai palikt ciemā. Statistikas dati liecina, ka labi izglītotas sievietes ir pirmās, kas atstāj ciemus. Viņas aiz sevis atstāj tukšas bērnistabas un skolas un beigās novecojošus un tukšus ciemus. Tādēļ sieviešu lēmumam ir arī ietekme demogrāfijas jomā.

Saskaņā ar Komisijas aplēsēm lauku apvidus dod 45% no pievienotās bruto vērtības un 53 % cilvēku, kuriem ir darbs, dzīvo tur. Lauku apvidiem tādēļ ir arī ekonomiskā dimensija.

Tādēļ ir jāizmanto un jāpaaugstina viss attīstības potenciāls. Vairs nepietiek ar to, ka sieviešu nākotni laukos pārrunā tikai saskaņā ar kopīgo lauksaimniecības politiku. Sievietes joprojām strādā kā lauksaimnieces, taču viņas ir arī darba ņēmējas un algotais personāls, kā arī ļoti bieži aktīvi asistē dzīvesbiedriem mazajos un vidējos uzņēmumos, vai pat pašas ir neatkarīgas uzņēmējas. Šeit joprojām ir nepieciešams aizpildīt lielus robus. Sieviešu stāvokli un palīdzību dzīvesbiedriem mazajos un vidējos uzņēmumos ir jānostabilizē sociālajā sektorā, lai būtu nodrošinājums slimības gadījumā un vecumdienās.

Sievietes īpaši skar infrastruktūras trūkums lauku apvidū. Sievietes apvieno ģimeni ar darbu, kas nozīmē vest bērnus uz skolu un ārpusskolas nodarbībām, gādāt par vecāko paaudzi, kā arī nepazaudēt skatu par savām pašu interesēm. Fakts, ka lauku apvidū trūkst infrastruktūra – ceļu, pasta kantoru, medicīnas pakalpojumu, ugunsdzēsēju pakalpojumu un ātrās neatliekamās palīdzības ārstu trūkums – ir bijis zināms ilgu laiku. Taču fakts, ka tagad parādās papildu problēmas, piemēram, platjoslu nodrošināšanā, nav pieņemams. Sievietēm arī ir nepieciešama ātrā piekļuve caur DSL, lai viņas varētu piedalīties savās daudzajās aktivitāšu sfērās.

Sieviešu līdzdalība sabiedriskajā dzīvē – vietējās padomēs, iniciatīvas grupās un apvienībās – var radīt izmaiņas. Lauku apvidos ir arī nepieciešamas īpašas pūles, lai panāktu vienlīdzīgu sieviešu līdzdalību. Tāpēc es gribētu nobeigt ar tālāku lūgumu: iekļaujiet sievietes lēmējstruktūrās! Viņas vislabāk zina , kas ir jāizmaina, jo viņas vienmēr atrodas uz vietas, kā arī nesēž, rokas klēpī salikušas, ne darbā, ne ģimenē, atšķirībā no vīriešiem.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt es gribētu pateikties runātājai Klaß kundzei un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas loceklēm par viņu pašiniciatīvas ziņojumu. Mēs visi zinām, ka, lai paturētu jautājumu par dzimumu līdztiesību darba kārtības augšgalā, ir nepieciešamas pastāvīgas pūles. Es vienmēr esmu uzskatījusi Eiropas Parlamentu par vadošo iestādi šajā ziņā un gribētu pateikties par paveikto darbu, kas palīdzēja atzīmēt Starptautisko sieviešu dienu 2008. gadā, ieskaitot pagājušās nedēļas konferenci.

Es pilnībā piekrītu, ka sievietēm laukos vajadzētu būt reālām iespējām un ka viņas ir jāmudina izmantot visas šīs iespējas. Tādēļ kopumā es piekrītu tam, ka sievietēm lauku apvidos ir nepieciešama sevišķa politiskā uzmanība, un esmu priecīga, ka šis princips tiek īstenots, izmantojot Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes lauku attīstībai saskaņā ar trešo virzienu, kur kā galvenā darbība ir akcentēta sieviešu iestāšanās darbā tirgū veicināšana.

Sievietes ir nepieciešamas lauku ekonomikai ne tikai, lai neatpaliktu no ekonomiskās izaugsmes visā pārējā sabiedrībā, bet arī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauku attīstību, kur ģimenes un uzņēmumi, paliekot laukos, redz reālu nākotni.

Pirms es atbildu uz konkrētajiem jautājumiem, kas ir izvirzīti šajā ziņojumā, es gribētu uzsvērt, ka līdztiesības principa sekmēšana starp vīriešiem un sievietēm ir galvenais jautājums vispārējās lauksaimniecības politikas otrajā pīlārā. Praksē mēs to pielietojam divos galvenajos veidos. Pirmais ir ekonomisko iespēju radīšana sievietēm, veicinot, piemēram, sieviešu uzņēmējdarbību.

Svarīgi ir tas, ka lauku attīstības programmas kontekstā 2007-2013. gadam dažas dalībvalstis ir izstrādājušas īpašus līdzekļus sievietēm; citas dalībvalstis dos priekšroku sieviešu iesniegumiem saskaņā ar konkrētajiem līdzekļiem.

Otrs dzīves kvalitātes uzlabojumu aspekts laukos: mērķim ir jābūt tādam, lai lauki sievietēm būtu labvēlīgi, sekmējot sieviešu dzīvi lauku apvidos un ļaujot viņām labāk izmantot savu potenciālu. Piemēram, lauku attīstība atbalsta līdzekļu piešķiršanu bērnu dienas aprūpes centriem laukos, lai sievietēm būtu iespēja uzturēties ārpusē, bet joprojām uzņemties darba iespējas. Es domāju, ka šie ir piemēri vispārējās lauksaimniecības politikas rīcībai, kas veicina sieviešu situācijas uzlabošanu lauku apvidū.

Šajā kontekstā es gribētu arī izcelt LEADER programmu, kas sekmē sieviešu iesaistīšanās uzlabošanu lēmumu pieņemšanas procesos vietējās darbības grupās. Īstenībā projektu skaits, ko vada sievietes, LEADER programmā ir lielāks nekā projektu skaits, ko vada vīrieši: no 2003-2005. gadam divi no trīs saņēmējiem bija sievietes.

Attiecībā uz īpašajiem lūgumiem, kas bija iekļauti šajā ziņojumā, es piekrītu, ka ir nepieciešamība uzraudzīt un izvērtēt dzimumu perspektīvas integrāciju lauku attīstības programmās. Rādītāji, kas parādīs rezultātus un konkrēto pasākumu ietekmi, no 2007. līdz 2013. gadam, ir sadalīti pa dzimumiem, un tie sniegs mums nepieciešamo informāciju.

Visbeidzot es gribētu pieminēt kādu lietu, kas īsti neattiecas uz lauku apvidiem. Komisija ir uzsākusi ietekmes novērtējumu kā daļu no Direktīvas 86/613/EEK pārskata, kurā tiek risināti jautājumi saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, ieskaitot tos, kuri strādā lauksaimniecībā.

Svarīgs jautājums ir pašnodarbināto sieviešu aizsardzība grūtniecības un bērna kopšanas laikā. Šīs direktīvas pārskats ir noteikts Komisijas likumdošanas darba programmā šim, 2008. gadam, un tas mums dos vēl vienu iespēju atbalstīt un uzlabot sieviešu stāvokli lauku apvidos.

Es vēlreiz pateicos referentiem un visiem tiem, kuri ir devuši ieguldījumu šajā ļoti svarīgajā jautājumā.

  Edit Bauer, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, daudz kas tika pateikts par sieviešu situāciju pagājušajā nedēļā sakarā ar 8. martu. Līdzās triviālām lietām daži runāja par problēmām, kas pārsniedz vidusmēra problēmas un kļūst redzamas, izmantojot strukturālu pieeju. Sievietes nedzīvo identiskos apstākļos; viņu dabīgās spējas ir dažādas un tāpat arī viņu iespējas un problēmas, ar kurām viņas sastopas. Sievietes, kas dzīvos lauku apvidos, ir vienlīdzīgi neviendabīgas; dažas grūtības viņām ir kopējas, bet ir arī citas, kas parādās atsevišķā sociālajā slānī vai grupās.

Klaß kundzes ziņojums atšķiras no citiem ziņojumiem, kas ir formulēti daudz vispārīgākos terminos, ar to, ka tas skaidri un konkrēti norāda uz grūtībām, ar kurām sastopas sievietes lauku apvidos un politikas nostādņu trūkumu šajā sakarībā. Maza jēga ir nospraust mērķus, ko ir jāsasniedz sieviešu nodarbinātības ziņā, ja nav elastīgu pamatpakalpojumu, kas tiem ir nepieciešami, piemēram, transporta iespējas. Lauku apvidos dzīvojošo sieviešu situācija vispārīgi ir daudz sarežģītāka; viņas mēdz daudz biežāk uzņemties slēptu, neapmaksātu darbu, kas nav apdrošināts vai aizsargāts, piemēram, ģimenes saimniecībās. Praksē tas padara šo sieviešu legālo stāvokli neskaidru attiecībā uz bērna kopšanas, slimības un ar vecumu saistītajiem pabalstiem.

Šie jautājumi joprojām gaida atrisinājumu, bet pa to laiku masveida izceļošana no lauku apvidiem uz pilsētām, kas var sniegt labākus dzīves apstākļus, faktiski ir neapstādināma. Es piekrītu referentei, ka vairāk ir jāņem vērā lauku sieviešu situācija, izsniedzot un izstrādājot Eiropas finansu resursus. To nedarot, būs tālu ejošas sekas. Paldies.

  Iratxe García Pérez, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums izklāsta sieviešu situācijas realitāti ES lauku apvidos, lai reaģētu uz nozīmīgo problēmu papildus grūtībām, kas sievietēm rodas, dzīvojot šajā vidē.

Mēs runājam par pusi no iedzīvotājiem šajā apvidū, tāpēc vairākuma dzimums lauku sektorā ir prioritāte gan līdztiesības veicināšanai starp vīriešiem un sievietēm, gan lauku ekonomiskai un sociālai izaugsmei.

Lai gan sievietes sastopas ar patiesām grūtībām, integrējoties darba tirgū vai saskaņojot darbu un ģimenes dzīvi, šīs grūtības palielinās, runājot par lauku vidi. Tāpēc ir nepieciešams veicināt iniciatīvu un politisko nostādņu izstrādi, kas risinātu šīs grūtības, lai varētu būt efektīvas vienlīdzīgas iespējas.

Neraugoties uz mūsu atšķirībām mēs varam piekrist, ka sievietēm lauku apvidos ir nepieciešama īpaša, kopīga politiskā uzmanība, veicinot lauku attīstības iniciatīvas, kas mudinātu viņas piedalīties ekonomiskajā un sociālajā dzīvē un kas iegrožotu sieviešu migrāciju no laukiem uz pilsētām, kas ir pieaugoši satraucoša realitāte.

Mēs esam parādā sievietēm mūsu ciemos, kuras ir neaprēķināmi un gandrīz neredzami veicinājušas lauku attīstību. Atzinības izteikšanai viņām vajadzētu iet roku rokā kopā ar politiskajām nostādnēm, ko veido dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās iestādes, kas sekmētu dzīves apstākļu uzlabojumus un uzveiktu pašreiz pastāvošos šķēršļus.

Tāpēc sabiedrisko pakalpojumu paplašināšana, apmācības uzlabošana, pieeja jaunajām tehnoloģijām un atbalsts novatoriskiem biznesa projektiem ir būtiski šo mērķu sasniegšanai.

Mēs arī aicinām dalībvalstis izstrādāt likumīgu kopējo īpašuma tiesību konceptu, lai nodrošinātu to, ka sieviešu tiesības lauksaimniecības nozarē tiek pilnībā atzītas. Tas ir vienīgais veids, kā mēs spēsim nodrošināt to, ka vienlīdzīgas iespējas kļūst par realitāti Eiropas lauku sievietēm.

  Jan Tadeusz Masiel, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu apsveikt referenti par šāda svarīga jautājuma kā sieviešu stāvokļa uzlabošana ES lauku apvidū aktualizēšanu. Nesen mēs pārrunājām Eiropas demogrāfiskās nākotnes jautājumu. Mēs uzskaitījām daudzus iemeslus tās drūmajam izskatam. Šī problēma ir vēl akūtāka lauku apvidos.

Mums ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu lauku iemītniekus un īpaši sievietes ar labiem apstākļiem dzīvei, kā arī ekonomiskai un personīgai attīstībai. Sociālā izslēgšana un nabadzība, iespējams, īpaši attiecas uz sievietēm lauku apvidos; es saku, iespējams, jo par šo jautājumu ir vajadzīga labāka statistika.

Atslēga situācijas uzlabošanai šajā ziņā varētu būt tiem dzīvesbiedriem, kuri ir pašnodarbināti, ieskaitot lauku sievietes, iegūt tiesības uz savām pašu neatkarīgām sociālajām un pensiju tiesībām.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, dzimumu saskaņošanai lauku sektorā ir nepieciešams ne tikai veicināt vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, bet arī palīdzēt pamatot ekonomisko izaugsmi uz ilgtspējīgu lauku attīstību. Mūsu grupa tāpēc stingri atbalsta Klaß kundzes ziņojumu būtībā trīs elementu dēļ.

Trīs aspekti, kas uzsvērti ziņojumā, saskaņā ar mūsu viedokli ir vissvarīgākie: 1) tas prasa, lai statistika par lauku sabiedrību būtu sadalīta arī pa dzimumiem, lai sievietes lauku apvidos pārstātu būt neredzamā grupa un lai darbs, ko viņas veic, būtu skaidri novērtēts; 2) svarīgajām vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm mudināt sievietes līdzdarboties vietējās darba grupās un vietējo partnerattiecību attīstīšanā saskaņā ar Leader virzienu; un 3) lūgums īpaši pievērsties transporta infrastruktūras uzlabošanai lauku apvidos un ieviest pozitīvus pasākumus, lai veicinātu pieeju transportam, kas iegrožotu sociālo izslēgšanu, kas īpaši skar sievietes.

Taču es gribētu arī ierosināt un atbalstīt labojumu, ko mana kolēģe Iratxe Garcķa kundze ir iesniegusi apstiprināšanai, lūdzot tekstā iekļaut skaidri izteiktu atsauksmi pēc vajadzības dalībvalstīm izstrādāt likumīgu kopīgo īpašuma tiesību konceptu, lai nodrošinātu to, ka sieviešu tiesības lauksaimniecības sektorā ir pilnībā atzītas ar attiecīgu aizsardzību sociālās aizsardzības un sava darba atzīšanas jomā.

  Ilda Figueiredo, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Sieviešu stāvokli lauku apvidū ļoti ietekmē situācija lauksaimniecībā, ciešot no vispārējās lauksaimniecības politikas netaisno pasākumu sekām, kas ir piespiedušas arvien lielāku mazo un vidējo lauksaimnieku un ģimenes saimniecību skaitu pārtraukt ražošanu. Daudzos gadījumos tas noved pie tā, ka vīrieši un jaunieši izceļo, atstājot sievietes ar bērniem un vecos ļaudis un pametot tos nabadzībā; šo situāciju dažu valstu, piemēram, Portugāles, lauku apvidos pasliktina skolu, veselības un bērnu aprūpes centru, pasta kantoru un citu sabiedrisko pakalpojumus slēgšana.

Šī iemesla dēļ šāda politika ir jāatmet. Tādēļ mēs iesniedzam apspriešanai arī dažus labojumus, lai uzsvērtu, ka vispārējo lauksaimniecības politiku ir vēlreiz jāizskata, ņemot vērā šo problēmu un pastiprinot palīdzību tam, lai saglabātu ģimeņu saimniecības un attīstītu laiku vidi, tajā pašā laikā piešķirot maksimālu vērtību sieviešu darbam, ieskaitot pārceļojošās sievietes, kuras arī strādā lauksaimniecībā.

Tāpēc mēs ceram, ka mūsu ierosinājums tiks pieņemts.

  Urszula Krupa, IND/DEM grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, tā kā man ir dota iespēja runāt debatēs par sieviešu stāvokli ES lauku apvidos, es gribētu pievērst uzmanību faktam, ka sieviešu situācija ciemos un piepilsētu apvidū īpaši jaunajās dalībvalstīs ir smaga un dažkārt – dramatiska, daļēji ES politikas ieviešanas dēļ, kas uzliek dažādus limitus un ierobežojumus, izraisot nabadzību un sociālo izslēgšanu darba zaudēšanas un nerentablas ražošanas dēļ.

Tipiskajos lauksaimniecības reģionos, un ne tikai tajos, kas atrodas Polijas austrumos, tūkstošiem ģimeņu draud iztikas līdzekļu zaudēšana, jo viņu saimniecība ir nerentabla, cukura fabrika ir bankrotējusi vai ir slēgta, zivju nozvejai ir uzlikti ierobežojumi, tikai daži mīksto augļu veidi tiek subsidēti un tiek uzliktas soda naudas par piena pārprodukciju. Šie ir iemesli, kas ir infrastruktūras un sakaru attīstības trūkuma pamatā, kā arī aiz izglītības, veselības aprūpes un dažādu citu pakalpojumu nodrošināšanas trūkuma pamatā, un kuri neradīsies, kamēr neattīstīsies ekonomika. Šāda veida attīstību traucējoša politika mudina arī jauniešus, ieskaitot sievietes, doties uz pilsētu un izceļot uz ārzemēm.

LEADER programmas var palīdzēt sievietēm tikai dažos reģionos (tajos, kuri ir pievilcīgi tūristiem vai pazīstami ar saviem unikālajiem reģionālajiem produktiem) un neko nelīdzēs, lai kompensētu zaudējumus, ko cieš lauku vienkāršie ļaudis, joprojām gaidot, kad praksē tiks īstenotas cēlās frāzes, ilgtspējīgā attīstība, vienlīdzīgās tiesības un pilnīga diskriminācijas izskaušana, kas ir atrodama dokumentos.

  Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es arī gribētu apsveikt Klaß kundzi par viņas iniciatīvu sagatavojot šo ziņojumu un visu viņas ieguldīto darbu šajā svarīgajā jautājumā, kas skar ne tikai sieviešu tiesību aizsardzību, bet arī ekonomisko, sociālo un reģionālo saliedētību Eiropā. Šī ir otrā reize, kad Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja ir sagatavojusi šādu ziņojumu, un man bija tas gods būt par referentu iepriekšējam ziņojumam par sieviešu stāvokli lauku apvidos, ņemot vērā kopīgās lauksaimniecības politikas reformu.

Svarīgais jautājums par asistēšanas darba atzīšanu dzīvesbiedriem un pašnodarbinātību, kam mēs pievērsām Komisijas uzmanību tajā laikā, diemžēl nav efektīvi risināts, un mēs bijām spiestas šajā ziņojumā pie tā atgriezties. Tādēļ mēs vēlreiz prasām radikālu direktīvas 86/613/EEK pārskatu: Eiropas Komisija pati atzīst, ka tās ieviešana ir neefektīva, un minimāls progress ir manāms dzīvesbiedru, kas strādā saimniecībās, darba atzīšanā. Es priecājos, ka kompetentais komisāra kungs šajā vakarā ir šeit un varēs dot mums atbildi uz šo jautājumu. Ir arī citas Eiropas Parlamenta rezolūciju daļas, kas precīzi attiecas uz dalībvalstu saistību jautājumiem par atsevišķu apdrošināšanu un attieksmi pret strādājošajām sievietēm-lauksaimniecēm. Šīs saistības nav adekvāti risinātas.

Es uzskatu, ka ir divi svarīgi jautājumi, ko mēs neesam varējušas iekļaut ziņojumā: pastāv atšķirība starp sievietēm, kuras dzīvo lauku apvidos un cieš no infrastruktūras trūkuma, un sievietēm, kuras strādā saimniecībās. Tādēļ es esmu apgalvojusi, ka statistikai vajadzētu apgaismot šīs atšķirīgās kategorijas.

Es arī domāju, ka kopš Strukturālo fondu noteikumi ļauj mums to darīt, mums vajadzētu izmantot sieviešu potenciālo līdzdalību lauku apvidos lēmumu pieņemšanas un plānošanas procesā sava apvidus attīstībai. Mēs palīdzēsim šīs sievietes stimulēt un apvienot.

Kopumā Klaß kundzes ziņojumā ir uzsvērtas prioritātes un jautājumi, kā arī nosprausti mums visiem mērķi. Tas ir noderīgs un svarīgs līdzeklis gan Eiropas Parlamentam, gan Eiropas Komisijai.

  Christa Prets (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, nekas no tā, ko mēs šodien dzirdam un iesniedzam kā prasības, nav jauns. Mēs atkārtojam, ka tas nav nekas jauns, vai nu ziņojumos par „Sievietēm un rūpniecību”, „Sievietēm un veselību” vai „Sievietēm lauku apvidos”. Mēs joprojām neesam sasnieguši vienlīdzīgu samaksu par vienlīdzīgu darbu, nedz arī mums ir vairāk sieviešu vadošajos amatos vai elastīgāka bērna kopšanas sistēma.

Visas šīs problēmas lauku apvidos ir vēl izteiktākas. Milzīga problēma laukos ir attālums no mājām līdz darba vietai, kā arī sliktie transporta sakari. Tālākās izglītības un arodapmācības trūkums vietējā līmenī arī ir problēma. Kā jau tika minēts, platjoslas pieejamība mūsdienās ir nepieciešamība, taču lauku apvidos tā ir nepietiekama.

Tas nozīmē, ka mums ir nepieciešami kādi pasākumi, taču pirmkārt ir jāvairo izpratne par to, ko nozīmē būt sievietei lauku apvidū. Taču tas nozīmē arī to, ka mums ir jāuzņemas lielāka atbildība par dzimuma aspektu visās ES atbalsta programmās – vai nu lauku apvidus attīstībai, vai Sociālajam fondam un līdzīgām programmām – un jāveido programmas atbilstoši tam, kā tās turpmāk tiks izmantotas.

Austrija, starp citu, ir vadošā valsts šajā ziņā, un no 2009. gada tur būs likums – dzimuma budžeta plāns – kurā ir iekļauti visi dzimuma aspekti. Es domāju, ka šim piemēram būtu vērts sekot.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, daudz kas ir pateikts, un pēdējos gados ir bijis daudz diskusiju par sieviešu lomu, viņu tiesībām, stāvokli sabiedrībā un situāciju nodarbinātības jomā.

Šodien mēs debatējam par stāvokli, kādā atrodas sievietes lauku apvidos, un ir pareizi, ka mēs tā darām, jo lauku sievietes, īpaši reģionos, kur attīstība ir kavēta, strādā vissmagāk un gūst vismazāko labumu no tiesībām, kas viņām pienākas.

Sievietei pilsētā būs dzīvoklis ar visām modernajām ērtībām, vieglu pieeju aprīkojumam, izglītībai un kultūrai, ar tiesībām uz dekrēta un bērna kopšanas atvaļinājumu un ar iespēju strādāt un baudīt civilizācijas labumus.

Sievietei laukos bieži ir mājas bez ērtībām un daudz pienākumu ģimenē un saimniecībā. Viņa nevar rēķināties ar to, ka varēs vest savu bērnu uz mazbērnu novietni vai bērnudārzu, un viņas kontakts ar kultūru un pasauli bieži aprobežojas ar ierobežotām radio un televīzijas pārraidēm. Sievietei no maza ciema, kas atrodas tālu no lielākām apdzīvotām vietām, dzīvojot ģimenes saimniecībā, virtuāli ir atņemtas jebkādas tiesības uz nodarbinātības, sociālo, politisko vai kultūras attīstību.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka līdzekļi kultūrai galvenokārt tiek novirzīti centriem, kas atrodas pilsētās. Pilsētās mums ir gandrīz viss. Laukos ir tikai amatieru darbība, un šīs aktivitātes bieži tiek organizētas privātmājās un uz iesaistīto cilvēku rēķina. Eiropas Savienībā daudz kas ir teikts par mūžizglītību, un šis patiešām ir šāds gadījums. Taču padomāsim mazliet par sievietēm šādās programmās. Manuprāt, ir pēdējais laiks izstrādāt saprātīgu, ES budžeta finansētu programmu sievietēm.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, saprātīga un ilgtspējīga attīstība prasa, lai sieviešu situācija tiktu ņemta vērā. Pozitīvai attīstībai ir nepieciešama sieviešu līdzdalība. Sievietes, kas dzīvo un strādā laukos, līdzīgi kā sievietes citos reģionos, dzīvo nevienlīdzīgā sabiedrībā. Tādējādi darbs pie tā, lai sasniegtu vienlīdzību, ir tik pat svarīgs visām sievietēm visās atšķirīgajās dzīves vidēs un situācijās.

Šajā ziņojumā es īpaši pievērstu kolēģu uzmanību tam, cik svarīgi ir atbalstīt GEU/NGL iesniegtos grozījumus, ko apspriešanai ir iesniegusi Ilda Figueiredo kundze, sevišķi 9. grozījumu, no kā ir skaidrs, ka vienlīdzības problēmu pilnā mērā ir jāņem vērā arī vispārējās lauksaimniecības politikas ļoti nepieciešamajā pārskatā. Bez aktīvas sieviešu līdzdalības mēs nevarēsim sasniegt ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes mērķus. Tas attiecas, kā jau es teicu, uz visām dzīves vidēm. Mums ir nepieciešama līdztiesība, lai lauki izdzīvotu, mums tā ir nepieciešama sieviešu un nākotnes dēļ.

  Roumyana Jeleva (PPE-DE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, kolēģi, vispirms es gribētu apsveikt Klaß kundzi par izcilo ziņojumu. Tā kā esmu Reģionālās attīstības komitejas locekle no Bulgārijas, es gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka lauku apvidiem ir atšķirīgs attīstības potenciāls. Taču ir kaut kas, kas noteikti veicinās labāku dzīves kvalitāti lauku apvidos un, īpaši, sieviešu stāvokli laukos. Tas ir transporta un sociālās infrastruktūras, pieejamu sociālo pakalpojumu nodrošinājums ciemos, piemēram, bērnu audzināšana, veco un slimo cilvēku aprūpe, sakaru pakalpojumi un kultūras un sporta centru izveide. Šai sakarībā sevišķi svarīga nozīme ir adekvātam atbalstam lauku apvidiem, izmantojot finansējumu no ES fondiem. Tāpēc es gribētu ieteikt pilsētu un lauku jautājumu labāku saskaņošanu. Lauku apvidu attīstību vajadzētu saskaņot ar aktivitātēm, kas tiek veiktas saistībā ar reģionālo politiku. Es uzskatu, ka integrēta pieeja lauku apvidu sapludināšanai un attīstībai, ņemot vērā mazo un vidējo pilsētu lomu tajos, nevis atsevišķu pieeju, kāda līdz šim mums ir bijusi, palielinātu ES palīdzības efektivitāti un sekmētu dzīves apstākļu uzlabošanu, jo īpaši sievietēm.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, sieviešu stāvoklis lauku apvidos ļoti nelabvēlīgi atšķiras no sieviešu stāvokļa pilsētās. Tas nebeidzas tikai ar piekļuvi veselības aprūpei un izglītībai.

Ja drīkstētu, es gribētu pievērst jūsu uzmanību šā ziņojuma 4. un 10. punktam, kas uzsver vajadzību izlīdzināt sociālās un ekonomiskās tiesības sievietēm, kuras ir pašnodarbinātās vai kuras stādā ģimenes saimniecībās. Tas nozīmē tiesības uz apmaksātu dekrēta atvaļinājumu un pensijām, kas pamatotas uz ieņēmumiem. Dažās valstīs faktiski ir likumīgi aizliegumi oficiālai nodarbinātībai un sociālai apdrošināšanai partneriem, kuri strādā ģimenes saimniecībās un ģimenes uzņēmumos. Šo noteikumu ietekme galvenokārt apdraud sievietes, un tos vajadzētu pēc iespējas ātrāk mainīt. Es apsveicu referenti.

  Esther Herranz García (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu apsveikt Klaß kundzi ar ziņojumu; tas ir ne tikai noderīgs, bet arī Klaß kundze ir smagi strādājusi, tāpēc es gribētu viņai ļoti pateikties.

Es gribētu norādīt uz to, ka ne visas sievietes lauku apvidos dzīvo vienādos apstākļos. Lauku vide nav viendabīga. Gluži pretēji, bieži tā ir ļoti atšķirīga. Taču, pats galvenais, mums ir nepieciešams piesaistīt sievietes lauku videi un novērst masveida izceļošanu, kas notiek arvien vairāk, jo sieviešu stāvoklis mūsu sabiedrībā progresē lēnām, taču tas progresē vismaz pilsētas vidē. Tomēr lauku apvidos sievietes ne tikai veic darbu mājās un ārpus tām, bet arī rūpējas tajā pat laikā par apgādājamajiem, un pāri tam visam šīs sievietes to dara daudz sliktākos apstākļos, nekā tie ir sievietēm pilsētas vidē.

Tāpēc sieviešu piesaistīšanu lauku videi vajadzētu veikt ne tikai uzlabojot viņu personīgo labklājību, bet arī uzlabojot lauku apvidus ekonomiku; ekonomiku, kas ir pāri visām lauksaimniecības lietām, kā jūs to labi zināt, komisāra kungs. Taču, lai šī ekonomika būtu spēcīga, ir jāatbalsta un jāstiprina vispārējā lauksaimniecības politika, tajā pat laikā, protams, jāņem vērā, ka ir jāmaina tehniskais un sociālais stāvoklis, un tas ir jādara drīz.

  Corina Creţu (PSE). – (RO) Es esmu priecīga, ka man ir dots vārds attiecībā uz realitāti, ko lielākoties ignorē, proti, sieviešu stāvokli lauku apvidū.

Lai gan tiesību aktu sistēma un normas, kas ir spēkā esošas Eiropas Savienības līmenī, kā arī katras dalībvalsts līmenī, nepieļauj nekāda veida diskrimināciju, ir skaidri redzams, ka pastāv ievērojama neatbilstība starp sieviešu dzīvi pilsētu teritorijās un lauku apvidos.

Rumānija, tāpat kā citas Eiropas Savienības jaunās dalībvalstis, atrodas daudz sliktākā stāvoklī, nekā citas valstis, kas ir aprakstītas ziņojumā. Skaidrojumā par deindustrializāciju 1990. gados bija minētas parādības, ar kurām Rietumeiropas valstis nav saskārušās: migrācija no pilsētas un ciemu kā ekonomiskās izdzīvošanas risinājums. Mūsu reģionā nabadzība lauku apvidos vairāk par visiem ir ietekmējusi un joprojām ietekmē sievietes, un viņas ir kļuvušas par visievainojamākie cilvēku tirdzniecības upuri.

Diemžēl industriālā lauksaimniecība, kas varēja piesaistīt daļu sieviešu darbaspēka ciemos, pati par sevi pārcieta pārstrukturizāciju. Sabiedriskās veselības, izglītības, transporta, ūdens un kanalizācijas pakalpojumi piedzīvoja paātrinātu pasliktināšanos, šādi pakalpojumi praktiski nepastāv daudzos Eiropas Savienības mazāk attīstīto valstu ciemos.

Sievietes lauku apvidos, īpaši jaunās un pusmūža sievietes, varētu attīstīt neatkarīgas ekonomiskās darbības, ja viņām būtu pieeja banku aizņēmumiem, un es uzskatu, ka mums vajadzētu pārrunāt iespēju izveidot banku, kas piešķirtu mikrokredītus lauku apvidos.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, sievietes lauku apvidos ir sociālā grupa, kas ir īpaši pakļauta diskriminācijai. Tradicionālā lomu dalījuma dēļ, piemēram, bērna aprūpe, un vājās infrastruktūras dēļ, kas ir daudzās vietās, daudzas sievietes nekad nefigurē darba tirgū, bet tajā pat laikā viņas nav reģistrējušās kā bezdarbnieces. Sievietes veic darbu, ko var salīdzināt ar profesionālu nodarbi, taču par tādu netiek atzīts, un to neaizsargā, nedz arī par to maksā.

Dalībvalstīm kopā ar Eiropas Komisiju cik vien ātri iespējams ir jāatrod risinājums problēmai, kas skar būtisku sieviešu grupu, kura palīdz lauksaimniecībā un mazajos un vidējos uzņēmumos un kurai daudzās dalībvalstīs nav juridiskā statusa. Tas noved pie finansiālām un juridiskām problēmām sievietēm attiecībā uz dekrēta un slimības atvaļinājumu, pensiju tiesību iegūšanu un piekļuvi sociālai apdrošināšanai.

Harmoniskas attīstības dēļ dalībvalstīm ir jānodrošina augstas kvalitātes darba vietu radīšana lauku apvidos, izmantojot tādus pasākumus kā uzņēmējdarbības veicināšana sieviešu vidū, viņu kvalifikācijas palielināšana un vieglas pieejamības 21. gadsimta standarta infrastruktūras un pakalpojumu nodrošināšana visās lauku teritorijās.

Visbeidzot, es gribētu apsveikt Klaß kundzi par ļoti labi sagatavoto ziņojumu.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties referentei. Būtu labāk, ja mēs runātu par cilvēku, nevis tikai sieviešu stāvokli lauku apvidū, un patiešām daudzas no sieviešu problēmām skar arī vīriešus lauku apvidos, taču sievietēm ir īpaši jautājumi, un es to šajā ziņojumā ņemu vērā.

Kad tas ir pateikts, dzīves kvalitāte cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, daudzos gadījumos, ja viņiem ir pietiekoši resursi, var būt labāka nekā pilsētā. Es domāju, ka problēma vienmēr ir bijusi tajā, ka sieviešu darbu neviens nav mērījis, tas nav bijis apmaksāts un tādēļ netiek atzīts. Dažās valstīs šajā ziņā ir sasniegts neliels progress, bet es domāju, ka dalībvalstis atšķiras ar to, kā tās izturas pret sievietēm.

Es gribētu pieminēt īpašu lomu, ko sievietes veic, un, iespējams, par to vēl nav runāts. Manuprāt, sievietes joprojām ir primārās bērnu motivētājas un audzinātājas, un viņas parasti ir tās, kuras nolemj, vai bērns nodarbosies ar lauksaimniecību vai nē, bieži vien tādējādi izlemjot lauku apvidus nākotni. Mums vajadzētu pievērst īpašu uzmanību tam, lai viņām būtu pozitīva, nevis negatīva attieksme pret lauksaimniecību.

Visbeidzot dažām sievietēm pieder zeme un dažas sievietes ir saimniecību organizācijās. Šis jautājums ir jārisina.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) 2006. gadā Eiropas Savienībā attiecība starp ienākumiem, ko nopelna 20 % iedzīvotāju ar vislielākajām algām, un ienākumi, ko nopelna 20 % iedzīvotāju ar viszemākajām algām, bija 4,8. Diemžēl Portugālē, Lietuvā un Latvijā šī attiecība pārsniedza 6.

Ir acīmredzams, ka iedzīvotājiem lauku apvidos ir zemākas algas nekā pilsētu teritorijās, un šī situācija ir vēl skaidrāka attiecībā pret sievietēm. Lai uzlabotu sieviešu stāvokli lauku apvidos, mums efektīvi ir jāizmanto struktūrfondi. Sakarā ar transporta infrastruktūras, izglītības, veselības pakalpojumu, sakaru infrastruktūras un informācijas tehnoloģijas un pakalpojumu nozares attīstību lauku apvidos attīstīties ekonomika un netieši uzlabosies sieviešu stāvoklis lauku apvidos.

Noslēgumā es pateikšu, ka lauku apvidi ar investīciju palīdzību var pārveidot pieejamās zemes industriālos parkos, kas piedāvātu darbavietas. Efektīvas transporta infrastruktūras rezultātā attālumu varētu mērīt laikā, nevis kilometros, lai cilvēki, kas strādā pilsētu teritorijās, varētu dzīvot lauku apvidos, tādējādi veicinot savu ekonomisko attīstību.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Šodienas diskusijas ir ārkārtīgi svarīgas, jo tās ietver tēmu par sieviešu stāvokli lauku apvidos, kas joprojām ir diezgan satraucošs.

Viens no galvenajiem jautājumiem ir zemais nodarbinātības līmenis sieviešu vidū lauku apvidos, īpaši jaunpievienotajās valstīs, kā rezultātā sievietes no lauku apvidiem biežāk atrodas sociālā izolētībā nekā sievietes pilsētās.

Pirmkārt, lai palielinātu nodarbinātības līmeni starp sievietēm lauku apvidū, viņas ir jāmudina uzsākt pašām savu biznesu. Lai to sasniegtu, valdībām ir jānodrošina atbilstoša informācija par to, kā uzsākt biznesu, kā arī jāuzlabo sieviešu spēja izmantot modernās informācijas tehnoloģijas, tādējādi ceļot viņu pašapziņu.

Turklāt statistika liecina, ka sievietēm lauku apvidos ir daudz zemāks izglītības un profesionālo prasmju līmenis, salīdzinot ar sievietēm pilsētās. Tas bieži nozīmē to, ka viņām ir daudz grūtāk pielāgoties tirgus diktētajām grūtībām, atrast jaunas lauksaimniecības darba metodes un veidus, kā arī alternatīvas nodarbes lauksaimniecības jomā. Es gribētu mudināt dalībvalstis nākt klajā ar rīcības sistēmu, lai iedrošinātu sievietes lauku apvidos tiekties pēc zināšanām un izglītības.

LEADER projektam vajadzētu sniegt efektīvāku palīdzību šīs problēmas pārvarēšanā.

Paldies.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, izsakot atzinību smagajam darbam, ko mūsu referente Klaß kundze ir ieguldījusi šajā ziņojumā, kuram ir dots nosaukums „Sieviešu stāvoklis ES lauku apvidos”, es gribētu jautāt: salīdzinot ar ko – vīriešu stāvokli laukos vai sievietēm pilsētās? Kāds ir konteksts, par kuru mēs šeit runājam? Nepastāv tāda viendabīga grupa kā „sievietes ES lauku apvidos”. Es esmu sieviete no ES lauku apvidus, bet kundze, kas dzīvo man kaimiņos ar sešiem vai septiņiem bērniem un vīru, kurš ir bezdarbnieks un kurš nevar nomaksāt īri vai hipotēku, ir savādāks sieviešu veids lauku apvidū. Tā nav viendabīga grupa, un mums šajā jautājumā ir jābūt ļoti uzmanīgiem.

Daudzām sievietēm lauku apvidū ir pilsētas dzīvesveids; citas dzīvo lielā nabadzībā un sastopas ar grūtībām savā dzīvē. Jums var būt pilsētas dzīvesveids lauku vidū, ja jums ārā aizdurvīm stāv divas mašīnas un ir visas modernās ērtības, IKT un, iespējams, reizi gadā brīvdienas ārzemēs. Tāpēc piešķirsim šim jautājuma mazliet konteksta.

Īstais jautājums šeit ir par izvēles atdošanu visām sievietēm: izvēli precēties vai nē; izvēli dzemdēt bērnus vai nē, veidot karjeru vai nē, iegūt tālākizglītību vai nē, palikt mājās, doties uz darbavietu, uzsākt biznesu vai iegūt īpašumu.

Pirms dažiem gadiem, kad es devos uz Briseli pirkt dzīvokli, Briseles bankas vadītājs atteicās parakstīt manu hipotēku, iekams to nebūs parakstījis mans vīrs. Tas bija tikai pirms dažiem gadiem Briselē. Es ieguvu savu hipotēku, un mans vīrs to neparakstīja. Gribētu teikt, ka es ļoti stingri iebildu! Tāpēc piekļuve naudai, īpašumam un uzņēmējdarbībai lauku apvidos ietekmē daudz dažādus sieviešu veidus.

  Priekšsēdētājs . − Doyle kundze, es varu jums apgalvot, ka es nekad nebūtu liedzis jums šo hipotēku.

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). – (RO) Lisabonas stratēģijas panākumi ietver ekonomisko izaugsmi gan Eiropas Savienības pilsētu teritorijās, gan lauku apvidos, un sievietēm ir izšķirošā loma šo teritoriju attīstībā.

Es slavēju šī ziņojuma projektu, ka tas bez sieviešu stāvokļa analizēšanas lauku apvidos izvirza arī konkrētus ieteikumus, lai uzlabotu viņu stāvokli globalizācijas un Lisabonas mērķu sasniegšanas kontekstā. No lielā daudzuma iniciatīvu un noteikumu, kas šī iemesla dēļ ir jāievēro, es gribētu uzsvērt galvenā faktora, proti, izglītības svarīgumu.

Statistikas dati, kas mums ir pieejami, rāda, ka pieeja augstākajai izglītībai lauku apvidos ir nelielam sieviešu skaitam finansiālo grūtību dēļ, kā arī šo apvidus apšaubāmās kvalitātes darbību izglītības jomā dēļ.

Sievietēm lauku apvidos vajadzētu gūt labumu no paaugstinātās pieejas izglītībai un mūžizglītībai, kā arī no iespējām saskaņot ģimenes dzīvi ar profesionālo dzīvi. Tas ir pamatelements, ko vajadzētu nostiprināt kopā ar aktīvo sieviešu lomu politikā un lauku apvidus sociālekonomisko attīstību.

  Anna Záborská (PPE-DE). – (SK) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es gribētu apsveikt Klaß kundzi par viņas izcilo ziņojumu.

Es esmu no jaunas dalībvalsts ar relatīvi stipru lauku iedzīvotāju slāni. Pēdējo 45 gadu laikā tas ir palicis stabils, tikai ar nelielu 14 % lielu atbirumu. Mūsdienās ekonomiskās politikas dēļ lauku apvidi tiek daudz vairāk pakļauti izmaiņām. Darbojas labi zināms process, kurā ir ietverti arī uzņēmumi, kad notiek pārvietošanās no lauku teritorijām uz pilsētām. Taču valsts politikai vajadzētu būt tādai, ka tā saucamā modernizācija nenotiek uz sieviešu rēķina lauku teritorijās.

Es gribētu aicināt Reģionu komiteju izpētīt šo sfēru un uzsākt plašas konsultācijas lauku reģionos, lai uzzinātu ko vairāk par dzīvi laukos un visām tās priekšrocībām un trūkumiem. Tāpat es gribētu arī aicināt Komisiju un Padomi virzīt savas programmas, īpaši tās, kas ietver mikroaizdevumus, ņemot vērā sievietes laiku apvidos.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Dārgie kolēģi, tā kā mēs pārrunājam jautājumu, kas attiecas ne tikai uz vienlīdzīgām iespējām, bet arī uz vispārīgu lauku apvidus attīstību, es atsaukšos uz pasākumiem, kas šajā sfērā ir piemērojami Kopienas līmenī.

Programmām un lauku attīstības 2. pīlāra līdzekļiem procentuālā izteiksmē ir daudz ievērojamāki resursi, nekā īpašajām Eiropas Savienības programmām attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām. Ja mums izdotos veicināt sieviešu piekļuvi tādai programmai kā LEADER, kas ir veltīta lauku attīstībai, mēs varētu iegūt daudz vairāk, nekā, ja izmantotu tikai resursus no EQUAL, PROGRESS vai DAPHNE programmām.

Eiropas Savienības budžetā līdzekļi lauku attīstībai sasniedz 11 %, turpretī viss pārējais pilsonības sektors, kurā ir iekļautas vienlīdzīgo iespēju programmas, nesasniedz pat 1 %.

Šajā gadījumā tā ir liela problēma Eiropas Savienībā: kā veiksmīgi veidot komunicēšanas, mobilizēšanas un veicināšanas saikni starp Eiropas līdzekļiem un dažādiem projektiem, ko varētu ierosināt sievietes lauku apvidos.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es pateicos Parlamentam par ļoti uzmundrinošajām debatēm ar dažām diezgan aizrautīgām runām – man patiešām tās patika. Šī vakara diskusija atkal skaidri parāda, ka sieviešu stāvoklim lauku apvidos patiešām ir nepieciešama sevišķa uzmanība.

Lai gan man šķiet, ka daži no jums ir nedaudz pesimistiski attiecībā uz sasniegto progresu, es gribētu pieiet šim jautājumam no pozitīvākas puses. Es domāju, ka sasniegts ir diezgan daudz, īpaši, izmantojot lauku attīstības līdzekļus, un es esmu pārliecināta, ka mēs virzīsimies pareizā virzienā, nonākot līdz sieviešu stāvokļa uzlabošanai lauku apvidos.

Daudzi no jums pieminēja, ka dzimuma jautājuma akcentēšana mūsu politiskajās nostādnēs un tā vēriena paplašināšana attiecībā uz plašāku lauku ekonomiku palielinās tā ietekmi. Es pilnībā atbalstu šo pieeju. Mums nevajadzētu ierobežot savu uzmanības loku tikai ar lauksaimniecības nozari. Mūsu politikas pilnīga iestrādāšana lauku sabiedrības vajadzībās un iespējās radīs pavairojošu efektu, no kā visa lauksaimniecības nozare gūs labumu. Komisija cieši uzraudzīs šo aspektu ar lauku attīstības programmu ieviešanas mehānismu.

Vairāki no jums pieminēja platjoslas tīkla tehnoloģiju nozīmi lauku apvidos. Šeit man jums ir jāsaka, ka ir iespējams lauku attīstības politikas trešais virziens – diversifikācijas virziens – apgūt tādas jomas, kas no ekonomiskā viedokļa investoriem nav ekonomiski izdevīgas. Tās ir attālas teritorijas, kur dalībvalstis var izmantot lauku attīstības politiku, lai nodrošinātu platjoslu savienojumus. Es varu tikai mudināt visas dalībvalstis ņemt to vērā, plānojot ieguldījumus vai lauku attīstības politikas izmantošanu.

Daži no jums pieminēja arī „slēpto darbu”, ko sievietes veic saimniecībās. Es atzīstu, ka mūsu statistika ne vienmēr atspoguļo šo faktu. Mums vajadzētu, izmantojot visus dažādos instrumentus, censties mudināt sievietes izmantot iespējas, lai iegūtu ekonomisko neatkarību, dodot viņām atbilstošas sociālās tiesības. Manā skatījumā labākas iespējas sievietēm iegūt pusslodzes darbu lauksaimniecībā būtu milzīgs solis pretī lauku ienākumu stiprināšanai, un tādējādi tiktu atbalstīta arī dzīve lauku sabiedrībā.

Man jāsaka, ka es ceļoju diezgan daudz pa lauku apvidiem, un mani vienmēr iepriecina tikšanās ar sievietēm, kuras šķērso robežlīnijas un piedalās dažādu lauksaimnieku organizāciju darbā. Es zinu, ka pirmajām sievietēm ienākt šajās organizācijās ir liels solis, bet nākamajai vairs nav tik grūti, lai gan tas prasa dažas izmaiņas attiecībā uz pieeju no vīriešu puses – pieņemt to, ka sievietes šajā sfērā var dot ieguldījumu vienlīdz lielā mērā.

Es domāju, ka par šo tēmu ir daudz kas vēl sakāms un ko nevajadzētu nobīdīt malā. Ļaujiet man jums apgalvot, ka es no visas sirds atbalstīšu visas iniciatīvas, kas var uzlabot sieviešu stāvokli lauku apvidos, jo es patiešām domāju, ka mums ir nepieciešama šī īpašā pieeja no sieviešu puses, lai diversificētu lauku apvidus.

  Christa Klaß, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, paldies par jūsu ieguldījumu diskusijās. Mums bija patiešām laba diskusija šajā posmā. Komisāra kungs, paldies jums arī par apgalvojumu, ka Direktīvas 86/613/EEK par vienlīdzīgas attieksmes principiem pārskats notiks šajā, 2008. gadā. Mēs esam par to izsūtījuši atgādinājumu un domājam, ka ir pienācis laiks to vēlreiz izskatīt.

Mēs nevaram šajā vakarā pieņemt nevienu Eiropas regulu par sieviešu stāvokļa uzlabošanu lauku apvidos. Doyle kundze, es zinu, ka sieviešu stāvoklis visur nav vienāds. Tas arī būtu garlaicīgi, un mēs nepavisam to nevēlamies. Taču sievietēm lauku apvidū, protams, ir vienādi apstākļi, un viņām ir jācīnās ar tiem pašiem trūkumiem kā sievietēm, kas dzīvo mazpilsētās un lielpilsētās. Mēs to šeit esam norādījuši.

Mēs esam uzsākuši diskusijas procesu un lūdzam Komisijai un dalībvalstīm galu galā veikt arī izmaiņas. Ziņojumam vajadzētu stiprināt šo apziņu.

Eiropā ir labi piemēri, un saskaņā ar paraugprakses principu mēs arī gribam uzsvērt šos piemērus sacensības nolūkos. Mēs varam ieviest arī daudz ko, kas ir labs šeit. Mēs gribam paplašināt skatu. Sievietes lauku apvidos nav tikai lauksaimnieces; sievietes lauku apvidos ir arī apņēmušās kļūt par darba ņēmējām, un viņām ir jāapvieno ģimene un darbs.

Beigās vislabākā liecība ir, ja esi personīgi izjutusi ietekmi. Mums ir nepieciešams sieviešu dotais ieguldījums mūsu organizācijās. McGuinness kundze tikko kā runāja par apmierinātajām mātēm, kuras spēj iedvest apmierinātību arī saviem bērniem. Mums ir apmierinātas sievietes arī tad, kad mēs darām kaut ko, lai pret viņām izturētos vienlīdzīgi un lai viņas varētu taisnīgi piedalīties procesos. Mūsu rūpes ir, lai jaunieši tad arī atkal paliktu ciemos.

Būtu aizraujoši, komisāra kungs, sastādīt sarakstu ar visām daudzajām iespējām, ko sievietes Eiropas Savienībā galu galā varēs izmantot. Mēs pastāvīgi apgalvojam, ka tās ir noslēptas daudzos gadījumos zem citām programmām. Iespējams, ka mēs vienreiz varējām pateikt, ka sievietes ir iesaistītas vienā vai otrā programmā, tādā vai citādā veidā. Tas pastāvīgi rada problēmas pat, ja to vajadzētu risināt vietējā līmenī. Iespējams, ka mums to vajadzētu ieplānot kā sākumu, lai beidzot varētu pateikt tiem, kas par to ir atbildīgi reģionos: mēs varam veikt šeit uzlabojumus sieviešu labā.

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2008. gada 12. martā.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Zita Gurmai (PSE), rakstiski. – (HU) Salīdzinot nodarbinātības līmeni pilsētās un lauku rajonos, atklājas, ka bezdibenis to starpā tikai palielinās. Īpaši nelabvēlīgā situācijā ir lauku teritorijās dzīvojošās sievietes. Iespēja, ka viņas tiks sociāli integrētas, atradīs darbu, un piekļūs ar bērniem saistītās, izglītības, veselības vai sociālajām iestādēm, ir daudz mazāka. Ņemot vērā, ka viņas ir daudz vairāk tiek ierobežotas un pakļautas nabadzības riskam, viņas veido vienu no vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Vietās, kur viņas ir spējīgas atrast darbu, viņu atalgojums, salīdzinājumā ar pilsētu, ir krietni vien mazāks.

Kopīgas sociālās problēmas izraisa sociālo spriedzi, tāpēc ka sociālā labklājības sistēma ir visnepiemērotākā tieši pašās problemātiskākajās kopienās, kamēr arī vislielākais infrastruktūras trūkums nomāc šīs kopienas. Trūkstot citām iespējām, lauksaimniecība ar tās īslaicīgajām priekšrocībām un zemajiem dzīves standartiem, izraisa spriedzes pilnās lauku nodarbinātības situācijas konservāciju.

Risinājums ir rodams tikai konkrētās darbībās; gan vietējām iestādēm, gan valdībām, gan arī Eiropas Kopienai ir sava loma un atbildība šajā sakarībā.

Ir jāsāk izmantot daudzšķautnainas pielāgojuma un attīstības programmas. Iespējas lauku iedzīvotājiem pielāgoties ir jānodrošina, radot jaunas alternatīvas darba vietas, attīstot infrastruktūru, aizsākot un turpinot izglītības programmas, kas nodrošinās pielāgošanos tirgus apstākļiem, atbalstot biznesa uzsākšanu un izstrādājot projektus pierobežas zonās, kā arī pāri valstu robežām.

Pielāgošanās programmām nenovēršami būs jātiek piemērotām katra atsevišķā reģiona īpašajām iezīmēm. Tas nodrošinās reģionālo atšķirību nepārtrauktu samazināšanos.

  Lívia Járóka (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Es gribētu apsveikt savu kolēģi Christa Klaß kundzi par viņas ziņojumu, kurā uzsvērtas grūtības, ar kādām lauku apvidos dzīvojošās sievietes saskaras darba tirgū un citos savas dzīves aspektos. Jebkurā diskusijā par vismazāk aizsargātajiem cilvēkiem, kas dzīvo vissliktākajos apstākļos, ir īpaši jāpiemin romu sievietes, no kurām vairums dzīvo ciematos vai mazās apmetnēs. Vairākos pētījumos ir pierādīts, ka romu sievietes ar vidējo dzīves ilgumu, kas ir šokējoši zems, salīdzinot ar vairumu Eiropas Savienības iedzīvotāju, un bezdarba rādītajiem, kas vairākas reizes pārsniedz vidējo, veido vismazāk aizsargāto Eiropas Savienības iedzīvotāju daļu. Saskaņā ar ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem, dalībvalstīm ir jāizstrādā un jāievieš tāda politika, kas uzlabotu vispārējos dzīves apstākļus sievietēm, kuras dzīvo mazāk attīstītos reģionos, un palīdzētu grūtībās nonākušajām vai sociāli izslēgtajām sievietēm atrast darbu vai veidot jaunus pašnodarbināto uzņēmumus. Jo īpaši romu sievietes varētu gūt labumu no dalībvalstu un Eiropas Komisijas sniegtā atbalsta sociāli izpētītajiem biznesa modeļiem, kas ietver nabadzīgās un nelabvēlīgos apstākļos esošās sabiedrības grupas. Es apsveicu faktu, ka ziņojumā īpaša uzmanība veltīta statistikas datu ievākšanai, tāpēc ka, datu savākšana un apstrāde, sašķirojot tos pēc dzimuma un etniskās izcelsmes ir svarīga, pirmkārt, lai novērstu netiešu un daudzkārtēju diskrimināciju un, otrkārt, lai izvērtētu sasniegto progresu izglītībā, dzīves apstākļos, veselībā un nodarbinātībā. Paldies.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Uzņēmīgajā ziņojumā, ko iesniedza referente Klaß kundze, tiek meklēta jauna pieeja, lai likvidētu acīmredzamo nevienlīdzību starp pilsētām un lauku apvidiem. Sievietēm ir izšķiroša loma lauku reģionu sociāli politiskajā, ekonomiskajā un vides attīstībā. Sieviešu dzīves lauku reģionos atspoguļo lielu daļu no iespējām, kā arī vērā ņemamas grūtības.

Padarot lauku reģionus pievilcīgākus, būs iespējams iegrožot jauno un izglītoto cilvēku aizplūšanu no tiem. Tādējādi es aicinu veicināt ilgtspējīgu integrētu izaugsmi un jaunu nodarbinātības iespēju radīšanu; jo īpaši sievietēm, kā arī nodrošināt augstas kvalitātes veselības aprūpes centru, sociālo pakalpojumu un citu vispārējo pakalpojumu pieejamību visā ES.

Tikai izglītotas sievietes būs spējīgas pilnībā iesaistīties vietējās kopienas atdzīvināšanā. Viņas spēs atvērt jaunus uzņēmumus, kas savukārt sekmēs lauku ekonomikas diversifikāciju un uzlabos dzīves kvalitāti lauku apvidos. Mums ir jānovērš visi šķēršļi informācijas un saziņas tehnoloģiju ceļā, un jānodrošina, lai sievietēm lauku apvidos būtu viegli pieejams platjoslas interneta pieslēgums. Visām ieinteresētajām sievietēm ir jābūt nodrošinātām pastāvīgas izglītības un valodu apguves, kā arī pārkvalificēšanās iespējām.

Turklāt, veiksmīgajai LEADER programmai ir jāturpinās. Tā ir sekmīgi palīdzējusi vairākām sievietēm lauku reģionos atvērt savus uzņēmumus, tādās jomās kā tūrisms, amatniecība un vietējo ražojumu izplatīšana. Es uzskatu, ka nosakot paraugpraksi un izmantojot jaunus instrumentus pieredzes apmaiņai, ir iespējams ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti lauku reģionos.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) ES sastopas ar nopietnām sociālām pārmaiņām, ko radījušas ar migrāciju, sociālo drošību un nabadzību saistītas problēmas.

ES mērogā izstrādātās programmas ir devušas svarīgu ieguldījumu lauku teritorijās dzīvojošo sieviešu stāvokļa uzlabošanai. Tomēr sievietes joprojām netiek iesaistītas reģionālu lēmumu pieņemšanas procesā.

Konkrēts un satraucošs piemērs ir tas, ka liela daļa Rumānijas lauku apvidos dzīvojošo sieviešu pelna mazāk kā 5 eiro dienā, un trešā daļa no viņām neizmanto nekādus plašsaziņas līdzekļus.

Lai sasniegtu vienādas iespējas un uzlabotu lauku apvidos dzīvojošo sieviešu stāvokli, es ierosinātu par prioritāti izvirzīt šādas trīs darbības jomas:

– sociālā statusa uzlabošana, atbalstot sieviešu piekļuvi jauniem ienākumu avotiem un preču iegādes iespējām;

– sieviešu pilnīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā un palielināta iespēja mainīt/ietekmēt lēmumus, kas viņas tieši ietekmē;

– lauku apvidos dzīvojošo sieviešu piekļuve nozīmīgiem pakalpojumiem, kā, piemēram, veselības aprūpei un izglītībai, kā arī piekļuve infrastruktūrai.

Dalībvalstīm ir jāizstrādā valsts politika, lai veicinātu sieviešu dalību darba tirgū, lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī jākontrolē jebkāda veida diskriminācija.