Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 11. marts - Strasbūra

21. Ilgtspējīga lauksaimniecība un biogāze: nepieciešamība pārskatīt ES tiesību aktus (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais darba kārtības punkts ir Csaba Sándor Tabajdi ziņojums Lauksaimniecības un lauku attīstības vārdā par ilgtspējīgu lauksaimniecību un biogāzi: nepieciešamība pārskatīt ES tiesību aktus (2007/2107(INI)) (A6-0034/2008).

  Csaba Sįndor Tabajdi, referents. − (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisār Fischer Boel kungs, dāmas un kungi, Eiropas Savienībai ļoti svarīgs jautājums un absolūta prioritāte ir tas, kā samazināt atkarību no enerģijas, samazināt enerģijas patēriņu un dažādot enerģijas avotus šodienas pasaulē, kas piedzīvo klimata pārmaiņas, aizvien pieaugošu pieprasījumu pēc enerģijas un cenu kāpumu. Tā neatņemama sastāvdaļa ir palielināt atjaunīgās enerģijas pielietojumu. Mums ir jāvariē, Mums ir jādažādo enerģija, un tas iekļauj arī dažādošanu atjaunīgās enerģijas jomā.

Runājot par atjaunīgo enerģiju, dažādām valstīm ir dažādas dabiskās iespējas, un mums ir maksimāli jāizmanto šīs iespējas. Kā atjaunīgās enerģijas avotam biogāzei ir milzīgs potenciāls, un tai ir nolemta diža nākotne daudzu un dažādu iemeslu dēļ, kas izklāstīti šodienas debatēs paredzētajā ziņojumā.

Pirmais un pats svarīgākais no šiem iemesliem, dāmas un kungi, ir tas, ka pamatmateriāls šīs biogāzes ražošanai ir kūtsmēsli, un arī tas, ka mēs varam apvienot enerģijas ražošanu ar šo kūtsmēslu pārstrādi dabas aizsardzības nolūkos. Šī ir viena no būtiskākajām biogāzes priekšrocībām, kaut gan biogāzi var ražot arī no sadzīves atkritumiem, kautuvju atkritumiem vai enerģijas graudaugiem.

Biogāze ir daudzfunkcionāls enerģijas avots: tā var tikt izmantota elektrības ražošanai, apkurei, dzesēšanai, vai kaltēšanai. Saspiesta biogāze ir piemērota automašīnām un sabiedriskajam transportam, un tad, kad tā tiek attīrīta, biogāzi var ievadīt dabasgāzes tīklā. Šo iemeslu dēļ biogāze paver nopietnu iespēju Eiropas enerģijas ražošanai. Cita starpā, ja mēs ņemam vērā, ka biogāze tiek ražota no kūtsmēsliem, mēs varētu ražot 14 reizes vairāk nekā mēs ražojam patlaban. Biogāzes potenciāls ir ievērojams, jo no dabas aizsardzības viedokļa mēs zinām, ka kūtsmēsli ir jāapstrādā, pirms tos iestrādā augsnē; pretējā gadījumā tie var radīt nopietnu kaitējumu apkārtējai videi.

Mūsu komitejā norisinājās diskusijas par to, vai biogāzes ražošana, izmantojot augu valsts materiālus, nekonkurētu ar pārtikas ražošanu. Eiropas Komisija ir pierādījusi, ka līdz šim šāda situācija Eiropā nav radusies, un, mēs ceram, ka arī turpmāk neradīsies, jo tagad mums ir otrās paaudzes enerģijas graudaugi. Var būt, ka tā ir problēma globālā kontekstā – Brazīlijā un ASV, bet Eiropā šāda problēma nepastāv, un, mēs ceram, ka arī nepastāvēs.

Otrs jautājums, ko apsprieda šajā kontekstā, bija tas, kā varētu regulēt biogāzes nozari. Pašreizējais regulējums gan valstu, gan Eiropas Savienības līmenī ir pārlieku sarežģīts un birokrātisks, un tādēļ savā ziņojumā es esmu ierosinājis pieņemt ES biogāzes direktīvu. Tomēr tanī pat laikā Eiropas Komisijas pārstāvji pēc konsultācijām ar Eiropas Tautas partiju ir mani pārliecinājuši, ka nav nepieciešamības pēc atsevišķas biogāzes direktīvas, jo jau tiek izstrādāta direktīva par atjaunīgajiem enerģijas avotiem, un šajā kontekstā tiek risināts arī biogāzes jautājums. Šajā sakarībā es lūdzu Eiropas Komisiju direktīvā par atjaunīgās enerģijas avotiem pievērst īpašu uzmanību biogāzei un pieņemt tos ierosinājumus, kas izvirzīti manā ziņojumā.

Dāmas un kungi, savā atbildē vēlāk es vēlētos pateikties Dānijas institūtam, kas palīdzēja šī ziņojuma tapšanā, kā arī visiem citiem, kas deva savu ieguldījumu. Paldies jums par uzmanību.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, pirms iedziļināšanās ziņojuma saturā, es gribētu pateikties Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai un referentam, Tabajdi kungam, par šo ļoti interesanto un svarīgo ziņojumu.

Parlamenta ziņojumā skaidri ir uzsvērta biogāzes ražošanas sniegtie labumi lauksaimniecības nozarei, kā arī sabiedrībai kopumā. Es pilnīgi piekrītu uzsvaram, kāds tiek likts uz biogāzes ražošanas attīstību. Tā dod labumu vides jomā, samazinot spēcīgo klimatu izmainošo gāzu, tādu kā metāns un slāpekļa oksīdi emisiju. Šī iemesla dēļ biogāzes ražošana vēl vairāk uzlabotu videi draudzīgas lauksaimniecības ilgtspēju – kopš 1990. gada siltumnīcas efekta gāzu emisija jau ir samazināta par 20 % – un tai ir arī acīmredzamas ekonomiskas priekšrocības kā lietderīgai dabasgāzes aizstājējai situācijā, kurā, kā mēs to pašlaik redzam, naftas cenas pārsniedz 100 USD par barelu.

Laika periodā no 2004. gada līdz 2006. gadam biogāzes ražošana no lauksaimniecības izejvielām ir vairāk kā dubultojusies. Kopējais biogāzes ražošanas apjoms pieaug, bet es domāju, ka mēs noteikti varam darīt vairāk. Eiropas Savienībā ir liels neizmantotais biogāzes ražošanas potenciāls. No Komisijas puses mēs to pilnībā apzināmies, un mums ir jāliek lietā vairāki svarīgi instrumenti, lai veicinātu biogāzes ražošanu. Mūsu pašreizējā Direktīva par zaļo elektrību ar tiesību aktu īstenošanu vairākās dalībvalstīs ir labs nozīmīga virzītājspēka piemērs.

Lauku attīstības politika arīdzan atbalsta biogāzes ražošanas attīstību. Dalībvalstīm ir iespēja atbalstīt ieguldījumus, tehnisko palīdzību un kooperatīvus, un citas darbības, lai palielinātu biogāzes ražošanas apjomus un pielietojumu.

Lauku attīstības programmu īstenošana laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam ir tikko sākusies, bet es uzskatu dalībvalstu pirmās programmas par ļoti daudzsološām, un es esmu pārliecināta, ka, ja mēs runājam par bioenerģiju, tad ar biogāzi saistītie pasākumi būs starp tiem ar augstāko attīstības potenciālu savā jomā.

Pasākumi, kas ir iekļauti nesenajā Komisijas enerģijas un klimata paketē, dos papildu stimulu biogāzes ražošanai turpmākajos gados. Īpaši svarīgs ir 20 % mērķis atjaunīgajai enerģijai. Tiek gaidīts, ka biogāze dos nozīmīgu ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā. Biogāzei ir arī svarīga loma, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju par 20 % no tām nozarēm, kas nepiedalās emisijas tirdzniecības sistēmā. Tāpēc mēs esam ļoti pozitīvā situācijā, kad ir iespējams nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu. Es esmu pārliecināta, ka biogāze būs viens no atslēgas elementiem Eiropas Savienības klimata izmaiņu novēršanas stratēģijā, un labs līdzeklis, lai sasniegtu Kioto protokolā nospraustos mērķus.

Es jums piekrītu, ka saskaņota biogāzes politika ir ļoti svarīga. Pēc manām domām ES iniciatīvas ir saskaņotas un tās attīstās vienā virzienā. Neraugoties uz to, es uzskatu, ka šī politika darbotos efektīvāk, ja tā tiktu izstrādāta un īstenota reģionālā vai valsts līmenī, pamatojoties uz vietējiem resursiem, vajadzībām un ekonomisko realitāti.

Šajā sakarībā es atzinīgi vērtēju ierosinājumus attiecībā uz pašreizējās tiesiskās sistēmas vienkāršošanu. Tie ir saskaņā ar mūsu pašreizējām diskusijām par vienkāršošanu un labāku regulējumu, kas lielā mērā atspoguļo Komisijas stratēģiju šajā jautājumā.

Visbeidzot es vēlos teikt, ka man ir šaubas par atsevišķiem mērķiem attiecībā uz biogāzi, un es dzirdēju referenta piezīmi. Es domāju, ka 20 % mērķis atjaunīgajai enerģijai jau ietver biogāzi. Biogāze var arī dot savu ieguldījumu, lai sasniegtu 10 % biodegvielas mērķi. Ja mēs ieviestu īpašu mērķi attiecībā uz biogāzi, mēs riskētu nebūt pietiekami koncentrēti. Izvirzot konkrētu mērķi biogāzei, tiktu uzlikts papildu administratīvais slogs gan privātajiem operatoriem, gan valsts iestādēm. Manuprāt, tas novestu arī pie tā, ka tiktu izdarīts pārāk liels politisks spiediens uz konkrētu atjaunīgās enerģijas veidu, kas varētu izrādīties neveiksmīgi, ja ekonomiskie apstākļi vēlāk nebūtu labvēlīgi biogāzes ražošanai.

Ziņojums par biogāzi, ko jūs pieprasījāt no Komisijas, ir neapšaubāmi lietderīgs. Tomēr man šķiet, ka jūsu izvirzītais beigu termiņš 2008. gadā ir nedaudz par ātru, ja mēs palūkojamies uz visām pārējām patlaban notiekošajām iniciatīvām. Taču Komisija līdz 2008. gada beigām ziņos par ES rīcības plānu par biomasas izmantošanu, tāpēc es esmu pārliecināta, ka mēs atradīsim kopēju valodu šajā jautājumā. Šis ir ļoti svarīgs un arī ļoti interesants ziņojums. Es esmu pārliecināta, ka tas kalpos par pamatu turpmākām diskusijām.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Jens Holm, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. − (SV) Priekšsēdētājas kundze, biogāzei var būt nozīmīga loma klimata izmaiņu apkarošanā, nevis tikai, lai ražotu siltumu un elektrību, bet arī, lai darbinātu transporta līdzekļus. Biogāze var tikt ražota no, piemēram, kūtsmēsliem vai sadzīves atkritumiem. Šobrīd ir liels potenciāls nozīmīgam biogāzes ražošanas pieaugumam. Vides komitejā mēs vēlamies pozitīvi reaģēt uz šo iespēju un nākotnē redzēt daudz vairāk biogāzes. Lai gan tikai ar biogāzes ražošanas apjomu piegumu nedrīkst apstāties. Attiecībā uz atkritumiem galvenajai prioritātei ir jābūt pēc iespējas lielākai kopējā atkritumu apjoma samazināšanai. Ja mēs gribam samazināt atkritumu apjomu, mums ir – tas izklausās kā lādēšanās baznīcā – jāsamazina patēriņa apjoms.

Es vēlētos izmantot izdevību un uzdot dažus jautājumus komisārei Fischer Boel kundzei, kura šovakar ir kopā ar mums: vai Komisijai ir stratēģija, kā samazināt nepārtraukti augošo atkritumu kalnu ES? Varbūt Komisijai ir arī stratēģija, kā palīdzēt mums samazināt patēriņa apjomus tika daudzajām precēm, kas mums patiesībā nemaz nav vajadzīgas?

Vēl mēs Vides komitejā vēlamies redzēt sertifikāciju ilgtspējīgai biogāzei. Šai sertifikācijai jāietver visa ķēde, t.i., no lauka līdz transporta līdzeklim. Šai sertifikācijas sistēmai ir jābūt pamatotai uz sociāliem un vides apsvērumiem. Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu par jaunu atjaunīgo enerģiju direktīvu, bet ir nepieciešams darīt vēl vairāk, lai palielinātu biogāzes lomu. Vēl viens jautājums Fischer Boel kundzei: kāds ir jūsu viedoklis par šādu sertifikācijas sistēmu?

Šis un citi ar vidi saistīti jautājumi izceļ sabiedriskās atbildības nozīmi. Vairums no mums šeit piekritīs, ka ir jāveicina biogāzes loma. Vairāk vieglajām un smagajām mašīnām būtu jālieto biogāze. Biogāzes izmantošana transporta līdzekļos var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju līdz par 90 %. Turklāt daļēji tiek samazināts arī emisiju daudzums, un automašīnas darbojas klusāk, izmantojot gāzi. Tomēr, ja mēs patiešām nopietni izturamies pret savām saistībām vides jomā, tad visa atbildība nedrīkst palikt tirgus rokās.

Piemēram, lai mašīnas varētu darboties, izmantojot biogāzi, ir jāizveido uzpildes stacijas, kur ar šo gāzi uzpildīties. Valstij ir jānodrošina, lai uzpildes stacijas pildītu savus pienākumus, kā līdzekļus izmantojot tiesību aktus un pagaidu finansējumu. Manā valstī, Zviedrijā, braucot uz ziemeļiem, pēdējā uzpildes stacija ir Upsalā, kas atrodas valsts vidienē. Citiem vārdiem sakot, braucējiem, kam patīk savu mašīnu bākas turēt pilnas, būtu jābrauc vairāk nekā 1000 km bez nekādām iespējām uzpildīties ar biogāzi. Tas, protams, ir nepieņemami. Tāpēc mums visiem ir jāuzņemas atbildība par biogāzes popularizēšanu: ES ir jāizstrādā pamatnostādnes, dalībvalstīm jāveicina nacionālā ražošana un visbeidzot, vietējām iestādēm jābūvē vairāk biogāzes uzpildes staciju.

  Werner Langen, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas konsultatīvās komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, es ziņoju Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, kura ir atbildīga par enerģētikas politiku, viedokli. Šajā jautājumā man nav personiska viedokļa, bet komiteja ir apstiprinājusi manis izstrādāto projektu ar 45 balsīm par, 0 pret un 0 atturoties. Rūpniecības komitejai ir zināms biogāzes pozitīvais ieguldījums, ja to ražo ne tikai no kūtsmēsliem, bet, kā domā mūsu referents, no visiem organiskajiem atkritumiem.

Mēs esam norādījuši, ka konkurence attiecībā uz pārtikas produktiem kļūst aizvien problemātiskāka, ka ir nepieciešamas diskusijas par faktu, ka biogāzes pievienošanai dabasgāzes tīklam ir jābūt brīvai no diskriminācijas, un ka ir jāierosina jauni otrās paaudzes tehniskās biogāzes procesi. Mēs esam apsprieduši zaļo gēnu tehnoloģijas lomu saistībā biogāzi, un mēs uzskatām, ka jaunajai un novatoriskajai biogāzes nozarei būtu jāpiešķir sākuma finansējums, bet ne pastāvīgas subsīdijas.

Turklāt mēs vēlamies vienotus atbalsta instrumentus visā ES, un tas tiek īpaši izcelts mūsu 13 punktos: mēs vēlamies vienkāršotu plānošanas atļauju piešķiršanu biogāzes staciju ierīkošanai. Rūpniecības komiteja nav pieprasījusi, lai tiktu izvirzītas četras jaunas direktīvas, kā to savā ziņojuma projektā ir izdarījis mans kolēģis. Es piekrītu komisāra kunga viedoklim par to, ka mums nav nepieciešamas jaunas direktīvas, bet, ka ir jāpiešķir biogāzei godīga vieta esošajās direktīvās par atjaunīgo enerģiju.

Šajā sakarībā Rūpniecības komiteja ir formulējusi nedaudz atšķirīgu viedokli nekā Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja, kura ir atbildīga par šo ziņojumu.

  Albert Deß, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupas ēnu referents es varu lielā mērā atbalstīt šo ziņojumu. Referents ir padarījis labu darbu.

Es varu piekrist tam, kas jau tika teiks: biogāze var dot būtisku ieguldījumu mūsu mērķu sasniegšanai saistībā ar atjaunīgo enerģiju, izmantojot mazāk fosilo kurināmo, un tādējādi arī samazinot CO2 emisijas. Priekšnosacījums, protams, ir tāds, ka biogāzes potenciāls tiek izmantots. Vācijā ir daudz biogāzei izmantotu augu, bet no tiem tiek ražota tikai elektrība. Tikai apmēram 38 % no pieejamās enerģijas šeit tiek izmantoti; vairāk nekā 60 % enerģijas netiek izmantoti, kā siltuma zudums un nonāk atpakaļ apkārtējā vidē. Šis nedrīkst būt biogāzes ražošanas mērķis! Tāpēc es uzskatu, ka šim ziņojumam ir tiesības pieprasīt, lai biogāze tiktu pievienota dabasgāzes tīklam. Mums ir jāseko abiem virzieniem: vai nu izmantot siltuma zudumu, kar rodas elektrības ražošanas rezultātā, vai arī pieslēgt biogāzi tieši dabasgāzes tīklam. Tad mēs varam sasniegt augstu produktivitāti ar abiem šiem procesiem.

Es arī uzskatu, ka var kultivēt vēl labākus augus, izmantojot moderno augu audzēšanu. Tomēr es noteikti nedomāju, ka ir nepieciešama gēnu inženierija, lai to īstenotu. Augu audzētāji man stāsta, ka biogāzes augu raža var tikt divkāršota, izmantojot labu zemes platību un tradicionālās kultivācijas metodes. Mēs spējam ievākt eļļu biogāzei, kas ir vienlīdzīga ar 5000 litriem degvielas no viena hektāra. Ar labiem augiem, kādus nākotnē radīs ar augu kultivācijas palīdzību, mēs varēsim ievākt līdz pat 10 000 litru no hektāra. Šis ir ļoti labs veids, kā biogāze varētu dot savu ieguldījumu cīņai ar globālo klimata maiņu.

  Bogdan Golik, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es biju ļoti ieinteresēts izlasīt priekšlikumus, ko sagatavojis mans kolēģis  Tabajdi kungs. Es gribētu apsveikt viņu ar lielisku ziņojumu.

Pašreizējajā pasaules situācijā, kad naftas un citu enerģijas avotu, piemēram, benzīna, cenas ne tikai strauji aug, bet arī ir pakļautas neparedzamām pārmaiņām, kas sarežģī ieguldījumu saprātīgu plānošanu un aprēķināšanu, un, kad arī pieprasījums pēc enerģijas Eiropas valstīs pieaug, ziņojums par biogāzes tematu izrādās neparasti savlaicīgi izstrādāts dokuments. Patiesībā šis dokuments parāda, cik daudz mēs vēl varam darīt, lai attīstītu šo enerģijas ražošanas nozari. Enerģijas ražošanu no šiem avotiem var daudzkārt palielināt, neizraisot kaitējumu apkārtējai videi.

Pozitīvs šīs attīstības sānu atzars varētu būt saņēmēju atbalstīšana no fondiem, kas paredzēti reģionālajai un lauku teritoriju attīstībai. Komisijai un atsevišķu valstu valdībām arī ir jāvelta īpašas rūpes par šāda veida enerģiju, un jāatbalsta šī attīstība, izmantojot īpašus finansiālo stimulu mehānismus. Tāpēc es pilnīgi piekrītu referenta viedoklim par to, ka Eiropas Komisijai būtu jāpastiprina tās centieni iegūt enerģiju no šāda veida avotiem un iekļaut tos Eiropas enerģētikas stratēģijā.

Mums, eiropiešiem ir īpaši svarīgi, lai, palielinot dažādību, Eiropas Savienība pēc iespējas īsākā laikā kļūtu neatkarīga no enerģijas eksporta.

  Willem Schuth, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, es vēlos apsveikt Tabajdi kungu par viņa līdzsvaroto ziņojumu. Es domāju, ka viņam ir izdevies norādīt biogāzes nozīmīgumu ilgtspējīgas enerģijas nākotnes kombinācijai.

Kā Eiropas Parlamenta deputāts, kas pārstāv Ziemeļvāciju, es apzinos biogāzes potenciālu kā svarīgu un daudzpusīgu lauksaimniecības saražotu biomasas enerģiju. Vācija – un jo īpaši Lejassaksija, no kurienes es nāku – ir līdere biogāzes augu jomā. Mums nevajadzētu palaist garām iespēju izstrādāt precīzus un skaidrus nosacījumus biogāzes tehnoloģijai, ieviešot ES sertifikācijas sistēmu biomasas degvielām. Tam būtu jo īpaši jāattiecas arī uz importu.

Tomēr ražotājiem nevajadzētu uzlikt nekādus administratīvos slogus. Tikai šādā veidā rūpes par graudaugu un rūpniecisko izejvielu izmantošanu tiktu veiksmīgi izkliedētas, jo pārtikas ražošanai arī turpmāk ir jābūt vissvarīgākajai lauksaimniecības atbildībai. Tikai šādā veidā biogāzes tehnoloģijas var tikt un tiks izmantotas kā nozīmīgs ieguldījums drošai enerģijas piegādei, samazinot mūsu atkarību no ārvalstu importa, veicinot klimata aizsardzību un lauku attīstību. Tad arī Eiropas pētniecības un attīstības programmas būs spējīgas stādāt ar lielāku atdevi.

  Wiesław Stefan Kuc, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, to ideju īstenošana, kas ir izklāstītas mana kolēģa Tabajdi kunga ziņojumā, noteikti palīdzētu mums spert milzu soli virzienā uz lielāku biogāzes ražošanu. Vienlaikus tas būtu milzu solis tuvāk ilgtspējīgai lauksaimniecībai, samazinot dārzeņu un dzīvnieku atkritumu, kūtsmēslu un notekūdeņu dūņu apjomu, un iegūstot atjaunīgo enerģijas avotu.

Tomēr ir daži šķēršļi biogāzes ražošanai. Ar pašreizējo ražošanas apjomu un pārdošanas cenu nevarētu segt ražošanas izmaksas, un beigās tāpat būtu atkritumi, tikai koncentrētāki. Mums aukstasinīgi ir jāizvērtē visi „par” un „pret”. Mana politiskā grupa to jau ir izdarījusi, un, mēs uzskatām, ka pat ar pašreiz pieejamajām tehnoloģijām, mums vajadzētu atbalstīt Tabajdi kunga ziņojumu. Var jau būt, ka citas tehnoloģijas atļaus ražošanas procesu uzlabot, kamēr augošās enerģijas cenas palielinās biogāzes ražošanas ekonomisko efektivitāti. Tomēr nav šaubu par sasniegumiem dabas aizsardzības jomā, un tas ir pats galvenais.

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, referents ir iesniedzis labu ziņojumu, un viņš ir iesniedzis šo ziņojumu saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas viedokli, kas ir labi. Mēs tikko dzirdējām no Langen kunga, ka Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja ar mums sacenšas šajā jautājumā. Tā tas ir vienmēr: kad vien kaut kas izdodas, Rūpniecības komiteja mēģina to paņemt sev. Ne vienmēr tas ir labi.

Es atceros, ka biogāzes ražošanas pionieri bija lauksaimnieki, par kuriem pirms 10, 15, 20 gadiem smējās, kad viņi vēlējās no kūtsmēsliem iegūt enerģiju. Tā ideja šeit, rupji sakot, ir sūdus pārvērst zeltā. Faktiski tas arī ir saistīts ar enerģijas ieguvi no mēsliem – un nevis iesaistīšanos sacensībā par pārtikas ražošanu. Tas, kas paliek pāri no kūtsmēsliem pēc to apstrādes, ir daudz labāks un daudzpusīgāks mēslojums par agresīvajiem mēslojumiem.

Tas nozīmē, ka biogāze, tāpat kā vējš, ūdens, saule un koks, ir atjaunīgs enerģijas avots, ja vien mēs turpinām to ražot no organiskajiem atkritumiem. Tādā situācijā kā pagājušogad un gadu pirms tam piena nozarē, kurā cena par pienu bija 23,5 centi, salīdzinošais pārākums ir daudz lielāks, kad kukurūza tika tieši pārstrādāta biogāzē, nekā tad, ja govis to tikai pārstrādā, dodot pienu.

Tas nozīmē, ka pārtikas un enerģijas cenas vienmēr ir savstarpēji saistītas, un tam ir kāds sakars ar to, ka mums ir Elektriskās barošanas akts, vismaz Vācijā tāds ir, kā arī dažās citās valstīs, kurās labāka pārstāde ir pieejama enerģijas ražošanas nozarē, nevis pārtikas ražošanas nozarē. Mums ir jāuzmanās, lai mēs nenonāktu konkurējošā situācijā. Ja mums tas neizdodas, rodas sacensība starp benzīna tvertni un pusdienu galdu. Tomēr, ja mēs atrodam līdzsvaru jautājumā par biomasas degvielu, šis līdzsvars izrādās negatīvs, tā kā mums bija pozitīvs līdzsvars ar biogāzi – pat ar biogāzi automašīnām.

Tāpēc no mums ir atkarīgs skaidrs atbalsts mazākām spēkstacijām politikā par subsīdijām, kā arī kompensācijas politikā, lai novērstu migrāciju rūpnieciskajā ražošanā.

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, būsim tieši: šo biomasas lietu virza iespējamais globālās sasilšanas efekts, ko izraisa cilvēka radītās oglekļa dioksīda emisijas.

Aizmirstiet oglekļa emisijas. CO2 ir dabīga atmosfēras sastāvdaļa; tas nav kaut kāds ļaunuma iemiesojums, izdomāts, lai atainotu situāciju kā „neērto patiesību”. Šī hiperaktīvā filma tam nemaz nav pierādījums; tā pat nav patiesība. Tā ir tikai teorija, kas ir tālu no pierādījumiem. Redzat, kā ķīmijas skolotājs, un es esmu pārliecināts, ka tādi ir vairāki šajā Asamblejā, es zinu ka ir garš ceļš veicams, iekams hipotēze var kļūt par teoriju un visbeidzot par ķīmijas likumu. Šajā jautājumā es nepiekrītu ASV politiķu teatrālajai un didaktiskajai pļāpībai.

Par laimi, tagad mums ir Manhetenas deklarācija, kuru pagājušonedēļ izstrādāja 500 zinātnieku, un kurā ir teikts, ka nav pārliecinošu pierādījumu tam, ka mūsdienu rūpniecības radītais oglekļa dioksīds rada klimata pārmaiņas. Tā mums atgādina, ka klimats vienmēr ir bijis mainīgs, un vienmēr tāds būs. Vai tad neviens no klātesošajiem nenovērtē, ka zeme nav sasniegusi savas attīstības griestus, bet joprojām turpina dinamiski attīstīties?

Aplikt mūs visus ar nodokļiem, lai sasniegtu nevajadzīgo un nesasniedzamo, ir tikai politiska alkatība. Pāriet no zemkopības uz biodegvielu ražošanu, kad iedzīvotāju skaits tikai turpina pieaugt; kad pasaulē ir graudu trūkumu, ir neprāts. Biodegvielu iegūšana, izcērtot veselas platības ar lietus mežiem, sadedzinot kokus turpat, kur tie nokrīt, lai iegūtu pāris gadu vērtus nitrātus, izvarojot vērtīgos mežus, ir noziegums.

Tātad kas izraisa pašreizējo minimālo globālās sasilšanas pakāpi? Pārfrāzējot bijušā ASV prezidenta Klintona vārdus: „tā ir saule, muļķīt!”

  Jim Allister, NI grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju vērā ņemama biogāzes ražošanas pieauguma potenciāla atzīšanu. Tas atbilst mērķiem palīdzēt mājlopu audzētājiem izmantot alternatīvus ienākumu avotus un vienlaikus dot vērā ņemamu ieguldījumu dabas aizsardzībā, risinot problēmas, kas ir saistītas ar lauksaimniecības atkritumu pārstrādi.

Trešā biogāzes priekšrocība ir tā, ka, atšķirībā no biodegvielām, tā neapdraud pārtikas drošību, drīzāk tieši pretēji. Līdz ar to galvenā biogāzes priekšrocība: labības vietā izmantot atkritumus, tas neapdraud būtisko pārtikas izejvielu ražošanu vai pašu pārtikas ražošanu.

Jaunajai biogāzes nozarei ir nepieciešams nozīmīgs sākuma atbalsts un vienots ES atbalsta instruments, nevis atsevišķas atbalsta darbības, kādas mums ir patlaban. Papildu pētījumi, lai izmantotu otrās paaudzes biogāzi kā biodegvielu, ir progresīva vajadzība. Tādējādi ir daudz kas, ko mēs varam darīt un ko mums vajadzētu darīt, lai veicinātu biogāzi, vienlaikus rūpējoties par ilgtspējīgu lauksaimniecību.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienībā mēs esam rupji pārrēķinājušies, pārmērīgi pievēršoties biodegvielām. Tomēr nemēģināsim labot šo kļūdu, novērtējot biogāzi par zemu.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, arī es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu: tas izskaidro, kāds ir biogāzes potenciāls, un es zinu, ka dažādām dalībvalstīm ir dažāda pieredze. Varētu brīnīties, kāpēc dažās valstīs ir tik liela plaisa biogāzes ražošanā un izmantošanā, bet citās tādas nav. Kā jau komisāra kungs sacīja, ir milzīgs neizmantots potenciāls, un kaut kas būtu jādara lietas labā, bet es uzskatu, ka jauna direktīva noteikti nav nepieciešama, jo mums to jau ir bez sava gala, un vēl viena direktīva šajā sakarībā radītu tikai apmulsumu, nevis palīdzētu progresam.

Ļaujiet man pievērst jūsu uzmanību šī ziņojuma 37. punktam, kurā ir ierosināta plānošanas atļauju procedūru vienkāršošana. Iespējams, ka tā ir vienīgā informācija par pašu svarīgāko faktu visās pārdomās par atkritumu izmantošanu un pārstrādi. Manā valstī un pēc mans pieredzes, ikreiz, kad sākas pārrunas par zaļās pārstrādes rūpniecību vai kaulu un gaļas atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanā, rodas iebildumi, jo cilvēki uz šādiem priekšlikumiem skatās ar aizdomām un baiļojas par savu veselību. Mums ir jāapkopo pētījumi un jābūt ļoti stingriem savā nostājā par to, kas konkrētajā gadījumā ir patiesība, tāpēc, ka sabiedrībā valda satraukums. Tāpēc mums ir jāizglīto sabiedrība par kanalizāciju noteku un lauksaimniecības atkritumu pārstrādi, kā arī jāatzīst, ka šai tehnoloģijai ir arī ēnas puses un, ka enerģijas ražošana rada atlikumus, ar kuriem ir jāapietas ļoti uzmanīgi.

Es atzinīgi novērtētu dažus komentārus par šo debašu aspektu, jo šajā Parlamentā ir pieņemts uzskatīt atjaunīgo enerģiju par kaut ko brīnumainu, bet mēs arī zinām, ka sabiedrība iebilst pret vēja ģeneratoriem savos piemājas dārzos. Tāpēc mums sabiedrība ir jāpārliecina, bet arī jāatzīst, ka pastāv bažas par veselību, kuras ir jārisina.

Visbeidzot, es vēlos sacīt, ka es pilnībā atbalstu Mulder kunga iesniegto 1. grozījumu, vissaprātīgāko un svarīgāko labojumu, un es ierosinu to nolasīt, jo tas vēlreiz uzsver nepieciešamību pārkvalificēt kūtsmēslus tā, lai tie saimniecībās tiktu pienācīgi izmantoti, un arī Direktīva par nitrātiem būtu jāpārskata šajā kontekstā.

  Gábor Harangozó (PSE). – (HU) Liels paldies, priekšsēdētājas kundze. Dāmas un kungi, šodienas globalizētā pasaule mums izvirza virkni problēmu. Tās ietver, piemēram, klimata pārmaiņas, pieaugošu nabadzību, enerģijas efektivitātes un enerģijas drošības problēmas, kā arī jautājumu par atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanu. Tādēļ lauksaimniecības ilgtspējas interesēs mums ir ne tikai jāreaģē uz tām problēmām, kas ietekmē Eiropas Savienību, bet arī jāizstrādā saskaņotas politikas pasākumi, pamatojoties uz kopīgu stratēģiju, lai censtos risināt grūtības, ar kurām saskaras visas 27 ES dalībvalstis.

Ņemot to vērā, es jo īpaši atzinīgi vērtēju sava kolēģa Tabajdi kunga iniciatīvu saistībā ar biogāzi un ilgtspējīgu lauksaimniecību, un izmantoju izdevību apsveikt viņu ar šo lielisko ziņojumu. Es domāju, ka ir svarīgi pieņemt Eiropas Savienības direktīvu par atjaunīgo enerģiju, lai varētu koordinēt ES regulējumu un valstu politiku, lai koordinētu regulējumu gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu līmenī.

Biogāze, kas tiek saražota kompleksās lauksaimniecības spēkstacijās, ir viens no vissvarīgākajiem bioenerģijas avotiem. Kaut gan biogāzes spēkstaciju izveide ir dārga. Lai mēs varētu izmantot biogāzes potenciālu, būtu saprātīgi koordinēt kohēzijas politiku, iespējas, ko piedāvā lauksaimniecības, lauku attīstības programmas un pamatprogrammas, kā arī veicināt ieguldījumus biogāzes spēkstacijās. Finansiālā atbalsta piešķiršanai ir jābūt pirmkārt un galvenokārt pamatotai uz efektivitāti; ja efektivitāte ir primārais kritērijs, tad elektrības ražošana ir faktiski vienīgā lieta, ko ir vērts atbalstīt.

Pastāv daudzi citi potenciāli biogāzes pielietojumi, un tāpēc mums būtu jākoncentrē mūsu pūles uz pētījumiem un attīstību, un jauninājumiem, lai apgūtu visus efektīvos šī resursa pielietojuma veidus. Papildus Eiropas Savienības finansējumam mums ir jārada labvēlīgi apstākļi dalībvalstīs, lai veicinātu biogāzes spēkstaciju celtniecību un darbību. Šajā sakarībā dalībvalstīm būtu lietderīgi nodrošināt cenu subsīdijas vai citus pasākumus, lai veicinātu šī jaunā enerģijas avota izmantošanu.

Kā enerģijas avotam biogāzei ir vēl viena priekšrocība, proti, tās nozīmīgais apjoms cenu pieaugumā gan lauksaimniecības uzņēmumos, gan lauku reģionos, palīdzot šiem reģioniem palielināt to ekonomisko dzīvotspēju. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai arī mazāk attīstītie reģioni varētu gūt labumu no šīs iespējas. Paldies.

  Anne Laperrouze (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, es atzinīgi vērtēju Tabajdi kunga ziņojumu. Enerģijas avoti ir dažādi, bet tiem nav viena un tā paša potenciāla vai vienas un tās pašas ietekmes uz apkārtējo vidi. Attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām un dabīgo resursu izniekošanu, ir ļoti svarīgi, lai mēs neko nepalaistu garām. Biogāze ir enerģijas veids, kas būtu jāveicina.

Ir svarīgi neradīt konkurenci starp biogāzes un pārtikas ražošanu. Lai to panāktu, biogāzes ražošanai no kūtsmēsliem, notekūdeņu dūņām un sadzīves, organiskajiem un dzīvnieku atkritumiem ir jābūt prioritātei. Kas attiecas uz biogāzes ražošanu no atkritumiem, es vēlētos uzsvērt, ka tādējādi mēs faktiski varētu pat gūt labumu no atkritumiem vai, citiem vārdiem, piesārņojuma. Tikai nekļūdieties. Pirmkārt mums ir jādomā, kā samazināt atkritumu apjomu.

Turklāt es uzskatu, ka ir svarīgi, ka biogāzi var izmantot ne tikai, lai ražotu elektrību, bet arī, ievērojot garantētus nosacījumus veselības jomā, lai apgādātu dabasgāzes tīklus. Līdz ar to būtu jānovērš jebkādi tehnoloģiski šķēršļi, lai pievienotu biogāzi dabasgāzes tīklam. Būtu arī jāpaplašina pētniecība un attīstība visos šīs nozares aspektos: avotos, iekārtās, sadalījumā un izmantošanā. Tāpēc Tādēļ ir nepieciešams tiesību aktu pārskats, lai ņemtu vērā realitāti un biogāzes potenciālo labumu.

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Tabajdi kunga ziņojumā ir aplūkots jautājums, kas ir ļoti svarīgs lauksaimniekiem, ekonomikai un videi. Biogāze ierobežo importētās dabasgāzes cenu, samazina metāna daudzumu, kas tiek izmests atmosfērā, un kalpo kā degviela, ko var tieši izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā un sabiedrības vajadzībām. Kūtsmēslu, atkritumu un notekūdeņu dūņu pārstrāde biogāzes ražošanai ir noderīgs līdzeklis dabas aizsardzībai. Tomēr biogāzes ražošanas apjoms ES valstīs ir ļoti dažāds.

Šajā jomā ES iestādēm būtu jāveic tādas darbības kā juridisko un ekonomisko noteikumu funkcionalitātes uzlabošana, lai veicinātu biodegvielu ražošanas attīstību; pētniecības programmu, kas saistītas ar biogāzes ražošanas tehnoloģijām, veicināšana, iekļaujot degvielas, kas tiek ražotas no biomasas, organiskajiem atkritumiem, notekūdeņu dūņām kūtsmēsliem; kā arī ieviest programmas, lai publicētu informāciju un reklamētu Vācijas, Beļģijas un Dānijas lauksaimnieku sasniegumus šajā nozarē.

  Nils Lundgren (IND/DEM). – (SV) Priekšsēdētājas kundze, Apvienoto Nāciju Klimata pārmaiņu padome apgalvo, ka cilvēki emitē siltumnīcefekta gāzes tādā pakāpē, ka tās maina pasaules klimatu. ES ir pieņēmusi, ka cilvēcei tāpēc būtu dramatiski jāsamazina gāzu emisija turpmākajās desmitgadēs, kā arī uzskata, ka ES būtu jāuzņemas vadība globālajos centienos. Kā mēs tālāk rīkosimies? Es esmu šausmās, redzot, kā politiska iejaukšanās un vēlme novirzīt politisko varu uz ES iestādēm tagad draud kļūt nekontrolējama.

Mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, nedrīkstētu pieprasīt subsīdijas saistībām ar biogāzi. Mums nav ne jausmas, kā nodokļu stimuls varētu palīdzēt biogāzes ražošanai vairāk nekā citām alternatīvām. Mums ir jāatļauj, lai katra ES dalībvalsts nosaka savus gāzu emisijas samazināšanas mērķus, kā to esam izdarījuši mēs, un tad atļaut pašām valstīm parūpēties, lai šie mērķi tiktu sasniegti. Klasiskais Eiropas risinājums ir iestāžu sacensība, nevis centrāla kontrole.

  Neil Parish (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es ļoti pateicos Tabajdi kungam par šo ziņojumu. Tāpat kā daudzi citi runātāji es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu par biogāzi, jo tam ir ļoti svarīga loma. Jo īpaši lauksaimniecībā tiek saražots daudz atkritumu, kurus varētu ļoti efektīvi pārstrādāt biogāzē. Pārtikas un dārzeņu atkritumi varētu tikt ar to sajaukti, lai radītu elektrību. Tieši tādēļ var uzskatīt, ka tas būtu ļoti efektīvi. Faktiski biogāzes lietošana tiek uzskatīta par vienu no visefektīvākajiem veidiem, kā biomasu pārvērst elektrībā.

Viena lieta, ko es vēlos sacīt Tabajdi kungam, ir tas, ka mums nav nepieciešama atsevišķa direktīva tikai bioenerģijai: to var ietvert atjaunīgās enerģijas direktīvā. Es vēlētos pamudināt viņu nesekot atsevišķas direktīvas mērķim.

Vēl es vēlētos sacīt, ka, attiecībā uz lauksaimniekiem, viņi patlaban jau ir dziļi iesaistīti Nitrātu direktīvā. Viņiem ir arī nepieciešams daudz vietas atkritumu glabāšanai savās saimniecībās. Virca, kas var tikt uzglabāta turpat saimniecībās, arī var tikt pārvērsta biogāzē, un atlikums var tikt izmantots lauku mēslošanai. Kā jau komisāra kungs teica: nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu.

McGuinness kundze teica, ka viena no problēmām, kas jārisina, varbūt ne Eiropas, bet dalībvalstu līmenī, ir tas, ka biogāzes spēkstacijas ir brīnišķīgas, ja vien tās neatrodas jums kaimiņos. Tas ir kaut kas, no kā mēs lielā mērā ciešam visā Eiropā: tas vienmēr notiek kaut kur citur.

Visbeidzot, es gribētu atbildēt Clark kungam – kaut gan man liekas, ka viņš mūs ir pametis – kurš jautāja vai globālā sasilšana patiešām eksistē. Es runāju ar izcilu Izraēlas zinātnieku, kurš teica, ka var būt, ka globālā sasilšana nepastāv, var būt, ka pastāv, bet vai mēs varam atļauties nogaidīt 20 gadus, lai pārliecinātos, vai mums bija taisnība, vai ne?

  Cristian Silviu Buŗoi (ALDE). – (RO) Ņemot vērā pašreizējo naftas cenu, biogāze ir enerģijas avots, ko nedrīkst neņemt vērā, jo īpaši, kad Eiropas Savienības paļāvība uz ogļūdeņraža importu tikai pieaug.

Mēs visi zinām izvirzīto mērķi līdz 2020. gadam panākt, lai 20 % no kopējā enerģijas patēriņa veido atjaunīgā enerģija. Tomēr šajos apstākļos ir acīmredzams, ka biogāzes kā enerģijas avota ražošana būtu jāveicina, it sevišķi izmantojot finansiālos instrumentus.

Biogāze un citas biodegvielas, tai skaitā saules un vēja enerģija var ievērojami samazināt atkarību no tradicionālajiem enerģijas avotiem. Turklāt salīdzinājumā ar citiem atjaunīgās enerģijas veidiem, biogāze var tikt izmantota gan elektrības ražošanai, gan siltumapgādei, gan arī transporta līdzekļiem.

Iespējams, ka jauna direktīva tikai par biogāzi ir par daudz prasīts, bet es atzinīgi vērtēju Komisijai izvirzīto prasību iesniegt īpašu ziņojumu par biogāzi Eiropas Savienībā, kuram būtu jāiekļauj ieteikumus attiecībā uz Eiropas un valstu tiesību aktiem šajā jomā.

  Samuli Pohjamo (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, arī es vēlos pateikties referentam Tabajdi kungam par šo lielisko ziņojumu. Viņš ir padarījis ļoti pamatīgu darbu. Biogāze ir svarīgs atjaunīgās enerģijas avots, kas veicina ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstībā un uzlabo vides stāvokli. Biogāzi var arī izmantot, lai palīdzētu nodrošināt elektroapgādi pašām saimniecībām, un tikai neliela daļa no šī resursa faktiski ir apgūta.

Tomēr produktu attīstībai vēl ir nepieciešams daudz. Mums ir nepieciešami jauninājumi, labākās pieredzes apmaiņa un papildu finansējums. Svarīgie biogāzes izejmateriāli, kūtsmēsli un pārtikas blakusprodukti nedrīkstētu tikt klasificēti kā atkritumi, bet gan kā izejmateriāli, no kā var ražot biogāzi un mēslojumus. Vienlaikus mums ir jānosaka kopīgi noteikumi, lai veicinātu biogāzes lietošanu Eiropas Savienībā, un atbrīvotos no valstu šķēršļiem un ierobežojumiem, kas saistīti ar šo nozari.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Energoapgādes ziņā Eiropas Savienība ir atkarīga no ārvalstīm. Turklāt Eiropa nav tālu no enerģijas krīzes.

Tāpēc ir svarīgi, lai mēs iejauktos un atbalstītu atjaunīgo enerģijas resursu lietošanu. Pēc manām domām, biogāze ir izdevīga iespēja gan no ekonomiskā, gan vides aizsardzības viedokļa. Tā dod ieguldījumu ilgtspējīgai ekonomikas un lauksaimniecības attīstībai, kā arī lauku reģionu attīstībai un vides aizsardzībai. Tā kā biogāze tiek ražota no kūtsmēsliem, notekūdeņu dūņām, dzīvnieku un sadzīves organiskajiem atkritumiem, tā piedāvā zemniekiem jaunus ienākumu avotus.

Tomēr īpaša uzmanība ir jāpievērš drošības pasākumiem. Ja dažas lauksaimniecības un sadzīves atkritumos esošās baktērijas vai aktīvās sastāvdaļas izplatās, tās varētu apdraudēt sabiedrības veselību un apkārtējo vidi. Es arī stingri iebilstu pret kukurūzas, graudaugu un citu pārtikas rūpniecībā izmantoto izejvielu izmantošanu enerģijas ražošanā. To lietošana izraisa lopbarības izejvielu un pārtikas sadārdzināšanos.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, atjaunīgās enerģijas ģenerēšana no biogāzes, no energoapgādes viedokļa ir pozitīva tendence. Tomēr no kūtsmēsliem ražotās biogāzes ieguldījums siltumnīcefekta gāzu samazināšanā ir vairāk jāizpēta.

Ziņojuma projektā netiek runāts par netiešu vai pārejošu siltumnīcefekta gāzu emisiju, proti, to gāzu emisiju, kas izdalās ražošanas procesa laikā. Dažos pētījumos ir izteikta doma, ka metāna zudumi ražošanas laikā un slāpekļa dioksīdu emisijas, augsnei piemērojot hidrolizātu, var iznīcināt jebkādu siltumnīcefekta gāzu samazināšanas potenciālu. Steidzami ir nepieciešami papildu pētījumi.

Jebkuram tiesību aktu pārskatam, kas atbalsta biogāzes ražošanu, ir jābūt pamatotam uz pamatīgu dzīves cikla analīzi, lai precīzi izvērtētu šo procesu atjaunīgās enerģijas ražošanas kontekstā, un arī kā stratēģiju siltumnīcefekta gāzu samazināšanai.

  James Nicholson (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos apsveikt referentu ar savlaicīgu ziņojumu.

Enerģijas drošība, pieaugošās enerģijas izmaksas un klimata pārmaiņas, iespējams, ir lielākie pārbaudījumi, kādus Eiropai nākas pieredzēt 21. gadsimtā. Viena lieta ir skaidra: Eiropai ir jākļūst spējīgākai pašai nodrošināt energoapgādes drošību un savas vajadzības pēc enerģijas. Lai to panāktu, būs vairāk jādažādo alternatīvie enerģijas ieguves avoti un vairāk jāpaļaujas uz jaunām tehnoloģijām un atjaunīgo enerģiju. Manis paša vēlēšanu apgabalā ir aprēķināts, ka mēs pārsteidzošā kārtā importējam 96 % enerģijas.

Daudzi no jums man piekritīs, ka topošais biomasas un biodegvielu tirgus lauksaimniekiem paver jaunas peļņas iespējas. Tas ir aizvien vairāk konkurētspējīgs tirgus: lauksaimnieki manis pārstāvētajā Ziemeļīrijas vēlēšanu apgabalā varētu gūt labumu, alternatīvi izmantojot savu zemi, lai radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas biodegvielas ražošanā.

Lai gan man nav ilūziju, ka biodegvielas un biomasas enerģija ir vienīgā atbilde uz pieaugošo Eiropas enerģijas patēriņu, es uzskatu, ka tiem ir nozīmīga vieta problēmas risināšanā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, biogāzes loma ir svarīga, pirmkārt, gāzes apgādes dažādošanā, otrkārt, apkarojot klimata pārmaiņas, un treškārt, vides stāvokļa uzlabošanā, citiem vārdiem sakot, to aizsargājot. Paturēsim prātā, ka biogāze tiek ražota no sadzīves atkritumiem, organiskajiem atkritumiem, vircas un kūtsmēsliem.

Biogāze ir ļoti svarīgs atjaunīgās enerģijas avots. To var izmantot elektrības ražošanai, tā ir labs siltuma avots, un to arī var lietot, lai darbinātu transporta līdzekļus. Daudz transporta līdzekļu varētu gūt labumu no biogāzes, bet tā ir jāpadara pieejamāka un cenas ziņā rentablāka. Tomēr mums ir jāizmanto jaunas otrās paaudzes tehnoloģijas biogāzes ražošanai. Pēc tam ir jāizveido stabili apstākļi biogāzes ražošanai un piemēroti finansiālā atbalsta instrumenti.

  Claude Turmes (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, kā referents Direktīvai par atjaunīgo enerģiju, par kuru mēs gatavojamies balsot Parlamentā, es patiesi atzinīgi vērtēju Tabajdi kunga ziņojumu. Es arī pilnīgi piekrītu, ka biogāze ir viens no labākajiem veidiem, kā Eiropā apstrādāt biomasu. Savā ziņojumā es centīšos uzsvērt biogāzes potenciālu. Tā ir uzglabājama veida enerģija, tātad papildinājums neregulārajiem atjaunīgās enerģijas avotiem. Es arī iestājos par birokrātijas samazināšanu. Es uzskatu, ka mums Eiropā ir nopietna problēma ar apstiprināšanu enerģijas ražošanai, kas nav bīstama, un biogāze nav bīstama.

Es tikai gribētu pieminēt vēl vienu jautājumu. Šobrīd mēs arī apspriežam direktīvu par dabasgāzes iekšējo tirgu. Mums ir arī jāatvieglo biogāzes pieeja dabasgāzes tīklam. Visiem, kas ir tajā ieinteresēti šajā jautājumā, būtu jāaplūko grozījumi, kurus es esmu iesniedzis attiecībā uz direktīvu par dabasgāzes iekšējo tirgu.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, es pateicos visiem, kas ir devuši ieguldījumu šajā diskusijā. Kā tas parasti notiek, ir ļoti grūti koncentrēties tikai uz biogāzi – tad mēs sākam diskusijas par visiem atjaunīgās enerģijas veidiem.

Visa šī diskusija ir balstīta uz enerģijas ziņojumu, ko Komisija publicēja pagājušā gada janvārī, tāpēc mēs pēkšņi ieraudzījām, ka mēs esam ļoti atkarīgi no enerģijas importa, jo īpaši no mūsu austrumu kaimiņiem, un, otrkārt: kā mēs varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu jeb CO2 emisijas? Piepeši tika iesniegtas visas atšķirīgās idejas.

Kad mēs runājam par transporta nozari, līdz 2020. gadam 10 % enerģijas ir jābūt no atjaunīgās enerģijas avotiem, un šeit lauksaimniecības nozare pirmais, un šobrīd vienīgais piegādātājs. Mēs visi zinām – un arī šodien mēs to dzirdējām – par konkurenci starp pārtiku, lopbarību un degvielu. Šis būs mūsu sarunu temats, kamēr vien mēs izmantosim pirmās paaudzes biodegvielas. Tāpēc es pilnīgi piekrītu tiem, kuri uzsvēra nepieciešamību veikt būtiskus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, lai mēs varētu atvadīties no pirmās paaudzes biodegvielām un sākt izmantos otrās paaudzes biodegvielas.

Ir svarīgi, lai nākotnē tās būtu ekonomiski dzīvotspējīgas, kā tas šobrīd nenotiek ar dažādiem atjaunīgās enerģijas veidiem. Mums ir jāspēj atrast „zelta vidusceļu” tā, lai tas kļūst ekonomiski ilgtspējīgs.

Vēl viens jautājums ir ilgtspēja – vides ilgtspēja. Šajā jautājumā mums ir ļoti skaidra pieeja. Mēs nepieņemsim atjaunīgo enerģiju, ja tā netiks ražota ilgtspējīgā veidā, tas attiecas gan uz enerģijas ražošanu ES, gan uz to atjaunīgo enerģiju, ko importēs no ārvalstīm. Mums būs vajadzīgs imports. Nemēģiniet nevienu pārliecināt, ka mēs varam paļauties tikai uz Eiropas enerģijas ražošanu. Tas vienkārši nav iespējams; mums ir nepieciešams enerģijas imports.

Es uzskatu, ka tā ir lieliska ideja – turpināt nopietni strādāt pie biogāzes. Šeit mēs izmantojam atkritumus – vircu, un visus atlikumus no lopkautuvēm, kas ir ļoti laba komponente ražošanas procesā. No lauksaimniecības-vides viedokļa, tas var atrisināt dažas no problēmām, ar kurām dažas dalībvalstis dažos reģionos sastopas, īstenojot direktīvu par nitrātiem, kā šovakar šeit tika minēts. Tas var palīdzēt atrisināt arī šīs problēmas.

Es uzskatu, ka atjaunīgās enerģijas nozarei ir daudz iespēju, bet mums ir jāveic papildu ieguldījumi, lai spētu padarīt to par dzīvotspējīgu risinājumu nākotnē. Es vēlreiz pateicos referentam. Šis patiešām ir ļoti labs ziņojums.

  Csaba Sįndor Tabajdi, referents. − (HU) Komisāra kungs, priekšsēdētājas kundze, paldies par šīm debatēm. Ir skaidrs, kā parādīja arī šodienas debates, ka ne biogāze, ne bioenerģija, ne atjaunīgā enerģija pati par sevi nav panaceja, bet tie visi ir nozīmīgi attiecībā uz enerģijas dažādošanu.

Otrkārt: kā mans kolēģis Kuc kungs un daudzi citi minēja, biogāze joprojām ir dārga. Tāpēc ir nepieciešama tehnoloģiskā attīstība. Sākotnēji, kā minēja komisāre Fischer Boel kundze, būs nepieciešams valdību atbalsts no Lauku attīstības fonda.

Trešais punkts ir īpaši svarīgs. Acīmredzami, es neizteicos pietiekami skaidri – šī ir atbilde Parish kungam: rīt es iesniegšu mutiskus grozījumus, atsaucot savu priekšlikumu par atsevišķas direktīvas par biogāzi un bio-atkritumiem izveidošanu, un ieteikšu to iekļaut direktīvā par atjaunīgo enerģiju. Šāda vienošanās tika panākta starp mani, Fischer Boel kundzi un viņas kolēģiem, un Eiropas Tautas partiju.

Ceturtais jautājums attiecas uz termiņiem: bez šaubām, mēs būsim elastīgi šajā sakarībā. McGuinness kundzei es vēlētos sacīt, ka šobrīd process ir pārlieku birokrātisks; Dānijā, valstī, kura šajā sakarībā ir visambiciozākā – un ne tāpēc, ka komisārs ir no Dānijas – ir vajadzīgi pieci gadi, lai no idejas realizētu spēkstaciju, un ir valstis, kur tam ir nepieciešami desmit gadi.

Visbeidzot, es vēlētos atbildēt uz Avril Doyle kundzes jautājumu. Šeit, manās rokās ir vienreizējs dāņu pētījums – kam atkal nav nekāda sakara ar to, ka komisārs ir no Dānijas – ko izstrādājis Dānijas Lauksaimniecības konsultatīvo pakalpojumu Valsts centrs. Rakstīt šo ziņojumu bija viegli. Doyle kundzei es nosūtīšu sadaļu, kurā ietverti ļoti precīzi aprēķini saistībā ar „Iespējamām problēmām vides jomā”, citiem vārdiem sakot, par tādiem jautājumiem kā pārejošas gāzu emisijas; es pilnīgi noteikti uzskatu, ka šie aprēķini ir pārliecinoši, lai gan es neesmu eksperts vides jomā.

Nobeigumā es gribētu izteikt savu pateicību, un jau iepriekš atvainoties komisāra kungam par savu dāņu valodas izrunu, Thorkild Birkmose, Henning Lyngsø Foged un Jørgen Hinge kungiem no Dānijas Lauksaimniecības konsultāciju dienesta, kuri izstrādāja šo izcilo pētījumu. Vēl es gribētu pateikties Nicolas Nevez kungam, kurš strādāja kopā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju, un saviem kolēģiem Dįvid Korįnyi un Tamįs Bķró kungiem; vēl es vēlētos pateikties abiem projekta sagatavotājiem Werner Langen un Jens Holm kungiem par abu iesaistīto komiteju atzinumiem, un es pateicos jums visiem par konstruktīvo kritiku. Virzīsimies tālāk jautājumā par biogāzi, pat, ja tā nav brīnumlīdzeklis. Paldies jums par uzmanību.

  Priekšsēdētāja . – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00.