Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 11. marts - Strasbūra

22. Statistika enerģētikas jomā (debates)

  Priekšsēdētāja . – Nākamais darba kārtības jautājums ir ziņojums (A6-0487/2007), ko Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā iesniedza C. Turmes kungs par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par statistiku enerģētikas jomā (COM(2006)0850 – C6-0035/2007 – 2007/0002(COD)).

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. − (ES) Priekšsēdētājas kundze, pagājušais gads bija izšķirošs lēmumu pieņemšanā par klimata izmaiņām un enerģētikas politiku. Eiropas Savienība ir apņēmusies ķerties klāt klimata pārmaiņu jautājuma risināšanai, kā arī ir gatava izaicinājumam garantēt drošu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētikas nozari.

Pirms gada, 2007. gada marta Eiropadome izvirzīja konkrētus un saistošus mērķus ar tālejošu plānu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu enerģijas patēriņā.

Kā jūs zināt, Komisija ir izvirzījusi konkrētus priekšlikumus šajās jomās. Visi šie centieni pieprasa augstu kvalitāti, nepārtrauktu un detalizētu mūsu enerģētikas stāvokļa uzraudzību, jo enerģijas patēriņš veido vairāk nekā 80 % no mūsu siltumnīcefekta gāzu emisijām. Arī dalībvalstīm ir stingri jākontrolē to enerģētiskā atkarība, it īpaši, attiecībā uz dabasgāzi un naftu. Priekšlikums regulai par statistiku enerģētikas jomā ir daļa no enerģētikas paketes, kuru Komisija pieņēma pagājušajā gadā.

Tradicionāli statistika par enerģētiku tika vākta, pamatojoties uz brīvprātīgu vienošanos ar dalībvalstīm, un tādā veidā to darīja gadiem ilgi. Neskatoties uz to, Komisija un Parlaments ir vienojušies, ka šobrīd un turpmāk šī statistikas vākšana ir pārāk svarīga, lai būtu atkarīga tikai no brīvprātīgas vienošanās. Turklāt gāzes un elektrības tirgu liberalizācija ir palielinājusi ieinteresēto pušu skaitu, kas novedis pie loģiskām sekām, ka šobrīd datu vākšana šajā nozarē ir daudz komplicētāka, kas nozīmē, ka šim ļoti nozīmīgajam darbam ir vajadzīgs likumīgs pamats.

Šis regulas priekšlikums ir rezultāts Eiropas Parlamenta lūgumam Komisijai noteikt likumīgas saistības Eiropas līmenī periodiski un atbilstīgā laikā nodrošināt Eiropas pilsoņus ar datiem par enerģētiku. Turklāt enerģētikas statistika ir ļoti dinamiska joma, un regulas priekšlikums atspoguļo Eiropas Parlamenta vēlmi, lai statistika par enerģētikas efektivitāti un atjaunīgo enerģiju turpinātu attīstīties.

Šis ir konstruktīvās atmosfēras atspoguļojums, kas valdīja mūsu iestāžu debatēs, lai nonāktu pie galīgās regulas priekšlikuma versijas, par kuru mēs šodien uzsākam debates Parlamentā.

Tādēļ atļaujiet man nobeigt savu uzstāšanos ar pateikšanos šī procesa galvenajiem virzītājiem un, it īpaši, Eiropas Parlamenta referentam par viņu atbalstu šī juridiskā pamata izstrādāšanā, kas ļaus mums nākotnē nodrošināt pārredzamus datus enerģētikas jomā Eiropas Savienībā.

  Claude Turmes, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, enerģētika ir atgriezusies politikas darba kārtībā. Komisāra kungs, kad jūs stājāties savā amatā Briselē, naftas cena par barelu bija 25 ASV dolāri. Šodien tā ir 105 ASV dolāri, tātad, lai tiktu galā ar enerģētikas izaicinājumu – attiecībā uz klimata pārmaiņām, naftas trūkumu, mūsu ģeopolitisko atkarību, kas ir šīs situācijas pamatā, mūsu ekonomikas jutīgums ir sastapies ar naftas vai gāzes cenu nepastāvību – manuprāt, steidzamāk nekā jebkad agrāk ir jāievieš Eiropas politika enerģētikas jomā.

Taču, lai izstrādātu labu Eiropas enerģētikas politiku, ir vajadzīga laba datubāze. Man šķiet, ka tas, par ko mēs šovakar balsosim, faktiski ir labas datubāzes izveidošana, jo statistika būs obligāta – tas ir ļoti svarīgs punkts – bet arī tāpēc, ka Parlaments patiešām ir sasniedzis labus rezultātus, es ticu, jo statistiku, kas līdz šim ir bijusi galvenokārt ļoti detalizēta fosilās enerģijas statistika par oglēm, naftu un gāzi, pielāgos 21. gadsimtam, un enerģētiku 21. gadsimtā orientēs uz atjaunīgiem enerģijas avotiem.

No 2020. gada, ap 20 % atjaunīgās enerģijas būs galvenais enerģijas avots Eiropā. Tāpēc šī statistika ir jāpielāgo, un mēs gatavojamies to pielāgot saskaņā ar pieprasījumu pēc enerģijas. Ir diezgan nedroši norādīt, cik bēdīgā stāvoklī ir valstu statistika – un tādējādi arī Eiropas statistika – jo īpaši attiecībā uz celtnēm un mājsaimniecības un biroja aprīkojuma patēriņu, kā arī attiecībā uz transportu.

Es uzskatu, ka mēs esam sasnieguši arī kaut ko svarīgu, proti, pārredzamību attiecībā uz atoma ķēdi. Jaunā regula liks Eiropai būt daudz konkrētākai, tai skaitā attiecībā uz atoma ķēdes frontālo galu, pieliekot punktu Kafkam diezgan raksturīgajai situācijai. Mēs atradāmies tādā stāvoklī, ka mēs importējām. Eiropa importē 98 % no tās urāna, un saskaņā ar Eiropas statistisko gadagrāmatu atoms bija attēlots kā vietējais enerģijas avots, jo statistika nebija pielāgota. Tādējādi šajā punktā ir panākts progress.

Otrs sasniegums atspoguļojas faktā, ka statistiku publicēs piecus mēnešus agrāk. Tā bija sīva cīņa, kurā mēs izcīnījām uzvaru, it īpaši, attiecībā pret Padomi. Tam būs arī papildus ieguvums, proti, dalībvalstis – un, it īpaši, Vācija, kuru praktiski bija visgrūtāk pārliecināt, – būs spiestas vairāk ieguldīt statistikā. Tāpēc no šīs tribīnes es vēlos pateikt lielu paldies visiem statistiķiem Eiropā, kam pēdējos 10 gadus ar ļoti ierobežotiem resursiem bija jāveido statistika, – un viņi turpina to darīt. Šodien mēs viņiem radīsim labāku situāciju, jo tagad Finanšu ministriem būs daudz nopietnāk jāizturas pret statistiku enerģētikas jomā.

Šī Parlamenta uzvara ir kopīga uzvara. Es vēlos pateikties Trautmann kundzei, Hall kundzei un Korhola kundzei par padarīto darbu. Es vēlos pateikties arī Parlamenta personālam, Cordero kundzei no Portugāles prezidentūras, kura patiešām ir cilvēks, kas mums palīdzēja panākt vienošanos, un beidzot Eurostat darbiniekiem, kuriem nācās piemēroties man, dažkārt katru vakaru, atbildot uz maniem jautājumiem un gatavojot jautājumus, tātad paldies arī viņiem.

  Eija-Riitta Korhola, PPE-DE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētājas kundze, statistika enerģētikas jomā Kopienas līmenī vienmēr ir bijusi pamatota uz džentlmenisku vienošanos. Iepriekš bija zināms, par ko tiek apkopota statistika, cik precīzai tai jābūt un, kad tai jābūt sagatavotai iesniegšanai.

Taču pēdējā laikā tas ir nedaudz savādāk. ES paplašināšanās, zināmas statistikas prakses, kas parādījās vienlaikus ar to, un citas reformas, tādas kā enerģētikas tirgus liberalizācija un alternatīvās enerģijas formas ir kopīgi radījušas nepieciešamību steidzami izstrādāt Kopienas mēroga juridisku sistēmu statistikas apkopošanai.

Vienošanās pakete, kas šobrīd ir mūsu priekšā, ir intensīvu sarunu rezultāts, kuru laikā zināmā mērā vajadzēja ievērot džentlmenisku uzvedību, lai gan nobeigumā izrādījās, ka tas nāca par labu katram atsevišķi un visiem kopā. Enerģētikas statistikas process tika uzskatīts vienīgi par zemteksta piezīmi Parlamenta statistikā par darbu, bet ziņotājs Turmes  kungs veiksmīgi nospēlēja sausas un tehniskas statistikas oficiālu politisku spēli, lai izraisītu dziļas kaislības. Aicinājumi pēc detalizētas kodoldegvielas cikla statistikas, enerģijas gala izmantošanas un paplašinātas statistikas par atjaunojamo enerģiju, kā arī ambiciozais pieprasījums iesniegt Eurostat ziņojumus – visi ir politiski orientētu darbību piemēri.

Taču, lai attaisnotu savu mērķi, statistikai nav jābūt nekam vairāk kā neitrālam instrumentam. Kā savas grupas ēnu referentam man piešķīra arbitra lomu. Attiecībā uz Eurostat un Padomes paustajiem viedokļiem, tie bija ļoti tālu no mūsu referenta mērķiem.

Tagad es vēlos pateikties visām ieinteresētajām pusēm par piesardzīgo vēlmi pēc kompromisa, uzskatot, ka regula, kuru mēs gaidījām, tagad ātri varēs stāties spēkā. Reformas, kuras izvirzīja Turmes kungs, regulā arī tiks ņemtas vērā, taču reālistiskā veidā. Mēs arī nonācām pie kopēja viedokļa par to, ko regulai ir jāaptver un, kas būtu jāatstāj citām tiesību aktu jomām. Lielisks piemērs tam ir kūdra: mēs tagad neieņemam pozīciju attiecībā uz tās klasificēšanu kā fosilo vai atjaunojamo kurināmo, šajā sakarībā ņemot vērā to, ka tā pati sevi atjauno katru gadu. Atstāsim šo nenozīmīgo kauju nākamajām debatēm par direktīvu par nākotnes atjaunojamās enerģijas formām, kad mūsu ceļi noteikti atkal krustosies.

  Catherine Trautmann, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, Eiropa pakāpeniski sevi nodrošina ar instrumentiem, lai ierobežotu klimata izmaiņas, kas saistītas ar siltumnīcas gāzu emisijām, tā kā Eiropas iedzīvotāji piedzīvo spēcīgu enerģijas cenu celšanos, protams, beidzot ir svarīgi izstrādāt likumīgu pamatu statistikas enerģētikas jomā vākšanai un izplatīšanai. Tomēr mēs jūtam, ka ir tikpat svarīgi nodrošināt atbilstību tiem izaicinājumiem, ar kuriem mēs sastopamies: taupot enerģiju un pārskatot mūsu enerģijas veidu sastāvu ar mazāk fosilajiem enerģijas veidiem un daudz vairāk atjaunīgajām enerģijām. Tāpēc šīs regulas jaunie elementi ir drīzāk statistikas sfēras saskaņota pārskatīšana nekā epizodisku papildinājumu sērija.

Mana pieeja, kā Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas ēnu referentam, būs nodrošināt, lai šī statistika būtu pat vēl noderīgāka Eiropas iedzīvotājiem, bet arī tiem, kas viņus pārvalda. Tā kļūst arvien drošāka analīzēm un noderīgāka kā palīglīdzeklis lēmumu pieņemšanai.

Attiecībā uz iedzīvotājiem, mēs esam cīnījušies par pārredzamāku statistiku un esam to arī ieguvuši, kas nodrošina informāciju par to, kas viņus ietekmē visvairāk: par mājokli un transportu, bet arī par kodolrūpniecību. Valdībām, iespējami visjaunākā statistika būs pieejama kārtējās Enerģētikas Padomēs, kas notiek katru pavasari. Mēs redzēsim, cik tālu ir ar šo mērķu sasniegšanu. Tajā pašā laikā, manuprāt, šo izmaiņu rezultāts ir diezgan ierobežots, proti, tas pārlieku nepalielina dalībvalstu darba slodzi vai iesaistīto dažādo partneru skaitu.

Šajā vietā es gribu pateikties mūsu ziņotājam Turmes kungam par viņa kompromisu izjūtu, kā arī visai viņa komandai.

Nobeigumā es atkal gribu izteikt apbrīnu par ļoti vērtīgo un efektīvo atbalstu, ko nemitīgi sniedza Eurostat, lai palīdzētu nodrošināt rezultātu, ko tagad atzīst par spēcīgu.

  Fiona Hall, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties Turmes kungam par viņa kā referenta izcilo darbu, kā arī par viņa sadarbību ar kolēģiem.

Statistika enerģētikas jomā ir kā tērauda stieņi, kas satur namu: no ārpuses jūs tos neredzat, bet bez tiem viss nams sagāžas.

Pašlaik mēs izstrādājam augstas kvalitātes jaunus enerģijas ražošanas veidus. ES ir vienojusies par jauniem mērķiem saistībā ar enerģijas efektivitāti, atjaunīgajiem resursiem un CO2 emisijām. Bet, kā mēs zinām no ES centienu vēstures šajās jomās, ir vieglāk izvirzīt mērķus nekā tos īstenot, un vienīgais veids, lai mēs varētu pateikt, vai pildām to, ko esam iecerējuši darīt, ir statistiski izvērtēt darbības.

Tagad mums vajag statistiku, kas ir tikpat lielā mērā fokusēta uz enerģijas pieprasījumu, kā uz enerģijas apgādi. Mums vajadzīga detalizēta statistika par atjaunīgajiem resursiem, kā arī par fosilajiem kurināmiem. Mums vajadzīga uzlabota statistika par kodolenerģiju, kas savākta un pārbaudīta Eiropas līmenī, un mums vajadzīga šī statistika, lai to varētu apstrādāt daudz ātrāk, tā, lai mēs saņemtu ātru atbildi. Jo īpaši svarīgi pārliecināties, ka statistika ir pieejama labu laiku pirms marta enerģētikas samitiem.

Visbeidzot, es pozitīvi novērtēju faktu, ka kūdra stingri paliek fosilā kurināmā kategorijā. Apvienotajā Karalistē kūdras zemi uzskata par vērtīgu dzīvojamo vidi, ko vajag aizsargāt. Kūdra atjaunojas tik lēni, ka būtu diezgan neatbilstīgi uzskatīt to par atjaunojamu resursu.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, klimata izmaiņas, piegādes drošība, cenu pieaugums, tādi incidenti kā elektrības padeves pārtraukums vairākās Eiropas daļās un Ukrainas Gazprom modināšanas signāls – tas viss ir palielinājis Eiropas iedzīvotāju un politikas virzītāju izpratni par to, cik sarežģīta ir mūsu enerģētiskā situācija, kurai steidzami nepieciešami precīzi, savlaicīgi un visaptveroši statistikas dati. Šajā sakarībā es atzinīgi novērtēju Komisijas priekšlikumu un mūsu referenta Turmes kunga padarīto darbu. Atļaujiet man arī izmantot iespēju viņu silti apsveikt sakarā ar izvirzīšanu par Atjaunīgo resursu direktīvas referentu.

Enerģijas izmantošana ir atbildīga par 80 % no kopējām ES siltumnīcefekta gāzu emisijām. Savlaicīga un droša bāzlīnijas datu pieejamība par enerģētisko situāciju ES ir obligāta, lai mēs varētu sasniegt savus mērķus ne tikai saskaņā ar Kioto protokolu, bet arī attiecībā uz scenāriju pēc 2012. gada. Kā mēs varam droši piekrist fosilā kurināmā enerģijas samazināšanas pārredzamiem mērķiem starptautiskajā arēnā un palielinātai atjaunīgo resursu izmantošanai bez šādiem bāzlīnijas datiem? Mēs to nevaram. Šobrīd enerģētikas statistikas vākšana ir lēna, neefektīva, bieži vien nepilnīga un pat neprecīza. Kā referents pareizi norāda, pastāv ievērojama kavēšanās Eurostat enerģētikas datu publicēšanā. Vai komisāra kungs var apstiprināt, ka šī regula novedīs pie savlaicīgākas būtiskās enerģētikas statistikas pieejamības un, ka statistikas modelis, kuru mēs izmantojam šeit, ES, ir pielīdzināms tam, kuru izmanto, piemēram, ASV un citi globālie spēlētāji tā, lai mēs varētu salīdzināt līdzīgu ar līdzīgu?

Nobeidzot, es piekrītu referentam, kad viņš saka, ka jaunajai regulai ir jānodrošina aizsardzība pret manipulācijām ar datiem. Precīza, pārbaudāma un objektīva Eurostat statistika ir būtiska plaša diapazona pašreizējām un nākotnes klimata un enerģētikas politikām, tādām kā ES emisiju tirdzniecības sistēma, kopīgi centieni un atjaunīgo enerģiju priekšlikumi.

  Teresa Riera Madurell (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, ja, kā Eiropas Savienība, mēs gribam izstrādāt saskaņotu enerģētikas politiku un runāt vienā balsī no starptautiskās enerģētikas skatuves, ir būtiski, ka mums ir visaptveroša un droša statistika, kas ļauj mums viegli izdarīt salīdzinājumus. Tāpat ir arī būtiski, ka pastāv laba sadarbība ar un starp dalībvalstīm. Tāpēc mēs uzskatām, ka ir svarīgi Komisijas tekstā norādīt, ka to dalība ir obligāta.

Tāpat ir svarīgi, kā sacīja Trautmann kundze, lai jaunais priekšlikums nepārslogo uzņēmumus vai citas iesaistītās puses ar papildu darbu. Tāpēc mēs augsti novērtējam faktu, ka priekšlikums necenšas mainīt statistikas uzdevumus, kas tiek veikti, bet drīzāk izveido kopīgu juridisku sistēmu, kas garantē metodoloģisku viendabīgumu, un tādējādi sekmē datu salīdzināšanu.

Turklāt mūsu enerģētiskās situācijas sarežģītības izpratne un detalizētas kvantitatīvas uzraudzības vadīšana mūsu izvirzīto mērķu progresa virzienā arī prasa precīzu, savlaicīgu un visaptverošu statistiku.

Tāpēc mēs piekrītam referentam, ka tādās jomās kā enerģētikas efektivitāte, ir nepieciešams uzlabot to statistiku, kas mums ir. Efektivitāte tagad ir mūsu enerģētikas un klimata izmaiņu politikas prioritāte. Pašreizējā statistika nenodrošina ar vajadzīgajiem datiem, lai aprēķinātu koeficientus, kuri šajā nozarē nav absolūti nepieciešami.

Kodolenerģijas un atjaunīgo resursu enerģijas attīstība arī rada ievērojamas grūtības, kas ir jārisina. Šie ir tikai daži mūsu pašreizējās sistēmas ierobežojumu piemēri, kas līdzās interesantiem to risināšanas priekšlikumiem ir ļoti labi atspoguļoti Turmes kunga ziņojumā, un es vēlētos viņu apsveikt sakarā ar lielisko darbu.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos apsveikt referentu par lielisku ziņojumu. Es gribētu arī apsveikt komisāra kungu par Komisijas izvirzīto iniciatīvu.

Es atbalstu šo ziņojumu galvenokārt tāpēc, ka tajā runāts par kopīgu enerģētikas politiku un, it īpaši, par kopīgu ārējo enerģētisko politiku. Taču ir papildu iemesls un man tas faktiski ir vēl svarīgāks: mēs atstājam dalībvalstīm izvēles iespēju attiecībā uz pamata enerģijām (enerģiju apvienojums), kamēr vienlaikus mēs ierobežojam CO2 emisijas un veidojam kopīgu enerģētikas tirgu.

Ja mēs gribam salīdzināt izmaksas un turpmāk noskaidrot, kuri nulles emisijas risinājumi ir vislabākie un, kuri risinājumi ir visekonomiskākie, mums ir vajadzīgs salīdzinājuma pamatojums. Kopīgais tirgus un konkurence tajā un, pats galvenais, efektīvi ieguldījumi prasa labus, salīdzināmus statistikas datus. Šādus datus vajag investoriem, it īpaši privātajiem investoriem, ja mēs piemērojam efektīvu politiku enerģētikas tirgū. Mēs arī varēsim salīdzināt atsevišķu dalībvalstu datus attiecībā uz konkrētām cenām un izmaksām, kas ir kaut kas tāds, ko mēs nevaram izdarīt ar statistikas datiem, kas šobrīd ir mūsu rīcībā, jo īpaši tāpēc, ka mums nav datu par atjaunīgo enerģiju avotiem.

Nobeigumā šāds jautājums: kas varēs iegūt labumu no šiem datiem un kādā veidā? Šajā punktā viss vēl nav skaidrs un to parādīs prakse. Mums ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību tam, kādā apjomā šādi dati turpmāk būs pieejami, un kā mēs aizsargāsim to datu daļu, kurus nedrīkstēs publicēt.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Es vēlos apsveikt referentu par viņa darbu.

Enerģētika un klimata izmaiņas ir Eiropas Savienības prioritātes. Tāpēc enerģētikas statistika, kas ļauj Savienībai novērtēt šo nozari un izdarīt nepieciešamās darbības, ir ārkārtīgi svarīga.

2008. gada 26. februārī Eurostat publicēja enerģētikas, transporta un apkārtējās vides statistikas rādītāju apkopojumu. Attiecībā uz enerģētiku mēs redzam enerģētikas drošuma, enerģijas intensitātes, enerģijas avotu, gala enerģijas patēriņa, atjaunojamo enerģiju, enerģijas efektivitātes un enerģijas cenu rādītājus. Attiecībā uz klimata izmaiņām mēs atrodam informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Dalībvalstīm būs pienākums nodrošināt ar nepieciešamajiem datiem, lai iegūtu rādītājus, ko pieprasa ierosinātā regula. Datu vākšanai un apstrādei vajadzēs ievērojamus naudas līdzekļus.

14. grozījums arī attiecas uz laika ietaupījumiem, kas rodas, pateicoties informācijas tehnoloģiju izmantošanai datu vākšanā un apstrādē. 5. grozījums ieskicē vissvarīgākā kurināmā piegāžu drošības un precīzu Eiropas līmeņa datu pieejamības nepieciešamību, kas piegādāti savlaicīgi, lai sagaidītu un koordinētu risinājumus Eiropas Savienības līmenī iespējamu piegāžu trūkuma gadījumā. Tas ir saskaņā ar Lisabonas līguma solidaritātes klauzulu enerģijas iztrūkuma gadījumos. Eiropas pilsoņiem vajag šādu pareizu un precīzu statistiku.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, šis ziņojums ir ļoti svarīgs mums visiem, jo tā detaļas dabiski veido pamatojumu politiskiem lēmumiem. Tāpēc ir arī svarīgi turpmāk ievērot atšķirību starp finanšu un produktu transakcijām. Mēs visi zinām, kā dažādas nozares ietekmē enerģijas cenas. Tomēr atšķirībai starp ražošanu, tirdzniecību un patēriņu arī ir būtiska loma. Mums būtu jāsāk konkrēti ar intelektuāliem mērījumiem, ne tikai ar patērētāju, bet arī ar citiem pieejamiem mērījumu punktiem.

Mums ir arī svarīga metodes izvēle, kuru izmanto, lai iegūtu kontroli pār dažādajām cenām statistikai. Mēs ļoti gribam novērst birokrātiju, kā arī sasniegt lielāku efektivitāti statistikā. Tāpēc metodes izvēle šeit būs svarīga turpmākās izmantošanas ziņā – paraugu ņemšana izlases veidā, pilnībā automatizēta analīze, savlaicīga, neatšifrējama, salīdzināma visā ES un arī pasaulē. Proporcionalitāte arī ir svarīga dažādiem dienestiem. Mums vajag nodrošināt to, ka piegādes drošība ir pārredzami pieejama kā universāls kritērijs, ka pastāv atšķirība starp izmaksām un cenām un, ka visa sistēma ir ilgtspējīga.

  Claude Turmes, referents. − Priekšsēdētājas kundze, man ir tikai dažas piezīmes. Attiecībā uz kūdru – un diemžēl Korhola kundze ir jau devusies prom – saskaņā ar mūsu definīciju ir ļoti skaidri redzams, ka kūdra ir klasificēta kā fosilā enerģija. Mēs piekrītam IPCC kūdras definīcijai, kurā ļoti skaidri norādīts, ka kūdra nav atjaunojams resurss. Tātad šajā sakarībā dažiem somu politiķiem un somu lobētājiem būtu jābeidz sapņot, jāizlasa direktīva un jāpieturas pie faktiskā teksta.

Ideja par iknedēļas benzīna krājumu mērījumiem Eiropā ir viens no jautājumiem, kuru man, diemžēl, neizdevās „dabūt cauri”. Mūsu naftas cenu Eiropā nosaka ar ASV enerģētikas departamenta iknedēļas biļetenu. Tāpēc, ka Eiropai nav neatkarīgas naftas statistikas, mūsu cenas de facto nosaka deficīts ASV tirgū, un mēs nevaram tirgum parādīt, ka bieži Eiropas tirgus ir daudz mazāk saspringts nekā ASV tirgus. Tāpēc, ka mēs to nevarējām uzzināt šeit, komisāra kungs, varbūt, ka Komisija varētu turpmākajās diskusijās par šo tēmu Starptautiskajā Enerģijas aģentūrā (IEA), vismaz uzņemties iniciatīvu noskaidrot, ko mēs potenciāli varētu iegūt Eiropā, ja mums būtu iknedēļas naftas statistika Eiropā. Daži eksperti man saka, ka mēs varētu arī samazināt naftas cenu, veicot tikai šo pasākumu.

Mums tagad jāķeras pie darba, jo ir svarīgi, lai Komisija būtu koordinēta. Komisija ir izveidojusi enerģētikas tirgus observatoriju Transporta un enerģētikas ģenerāldirektorātā, tāpēc ir svarīgi, lai Eurostat un šī jaunā observatorija cieši sastrādātos. Visbiedzot, es gribētu novēlēt Eurostat civildienestam un civildienesta ierēdņiem dalībvalstīs milzīgu enerģiju un drosmi, jo tagad viņiem bieži nāksies tikties komitoloģijā un pārveidot to reālā statistikā.

Paldies vēlreiz jums visiem par labajiem vārdiem. Iespējams, ka es pat varēšu jums piedāvāt glāzi šampanieša šī garā vakara noslēgumā.

  Priekšsēdētāja . – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00.