Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 11. marts - Strasbūra

1. Gadskārtējās sesijas atklāšana

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs

  Priekšsēdētājs . − Es pasludinu Eiropas Parlamenta 2008.-2009. gada sesiju par atklātu.

2. Sēdes atklāšana

(Sēdi atklāja plkst. 9.00 no rīta)

3. Priekšsēdētāja paziņojums

  Priekšsēdētājs . − Šodien mēs atzīmējam ceturto Eiropas Terorisma upuru piemiņas dienu. Šī ir diena, kas mums ir jāsaglabā savā atmiņā, lai pieminētu visus nevainīgos terorisma upurus.

Teroristu uzbrukumi Madridē 2004. gada 11. martā — šodien pirms četriem gadiem — un Londonā 2005. gada 7. jūlijā prasīja daudzus upurus un sagrāva daudzas ģimenes terorisma barbarisko izdarību rezultātā.

Tikko pagājušajā piektdienā teroristu organizācija ETA atkal veica slepkavību. Isaías Carrasco, bijušais Sociālistu padomnieks, tika nošauts, kad viņš iznāca no savas mājas Mondragonā. Es vēlos izteikt mūsu visdziļāko līdzjūtību visai viņa ģimenei.
Kā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un pats savā vārdā es vēlos vēlreiz apliecināt jums, ka terorisma upuri — lai kur pasaulē viņi būtu — nekad netiks izdzēsti no mūsu atmiņas. Šodien mēs pieminēsim Isaias Carrasco un visus terorisma upurus, lai apliecinātu teroristu vājprāta uzbrukumu upuriem mūsu cieņu un mūsu līdzjūtību. Viņi ir un vienmēr paliks mūsu sirdīs un mūsu darbos. Līdzjūtība un solidarizēšanās ar visām upuru ģimenēm ir mūsu visu pienākums.

Eiropas Parlaments ir aktīvi iesaistījies cīņā pret terorismu un teroristu uzbrukumu upuru atbalstīšanā. Nav iespējams pietiekami bieži atkārtot to, ka terorismam nav absolūti nekāda attaisnojuma. Tāpēc mums, pamatojoties uz tiesiskumu, un ar visu tiesiskuma spēku ir jāizveido kopīga pieeja šajā cīņā.

Dāmas un kungi, lūdzu, piecelieties kājās minūtes klusuma brīdim, pieminot terorisma upurus.

(Klātesošie piecēlās un ievēroja minūtes klusumu).

4. Saistībā ar Parlamenta rezolūcijām veiktie pasākumi: sk. protokolu

5. Dokumentu iesniegšana: sk. protokolu

6. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (paziņošana par iesniegtajiem rezolūcijas priekšlikumiem): sk. protokolu

7. Ikgadējā politiskā stratēģija 2009. gadam (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais punkts ir Komisijas paziņojums par ikgadējo politisko stratēģiju 2009. gadam.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, man ir ļoti patīkami izklāstīt Komisijas ikgadējo politisko stratēģiju 2009. gadam, kas nosaka galvenās politiskās prioritātes, ko Komisija ir paredzējusi nākamajam gadam.

Kā jūs zināt, ikgadējās politiskās stratēģijas mērķis ir ierosināt dialogu ar citām iestādēm, sevišķi ar Eiropas Parlamentu par to, kādas prioritātes jānosaka nākamajā gadā. Šis dialogs ir svarīgs, lai nodrošinātu Komisijas 2009. gada darba plāna labu sagatavošanu.

2009. gads būs īpašs — ļoti svarīgas pārejas gads, ko visticamāk, es esmu pārliecināts, iezīmēs jaunā Eiropas līguma, Lisabonas līguma stāšanās spēkā. 2009. gads būs arī simboliski ļoti svarīgs, jo mums būs iespēja svinēt brīvības uzvaras gājiena 20 gadus kopš Berlīnes mūra krišanas, tāpēc šī ir ļoti nozīmīga iespēja pieminēt brīvību un Eiropas atkalapvienošanos.

Tas būs arī jauna Eiropas Parlamenta un jaunas Komisijas vēlēšanu gads, tādēļ tas, ko mēs darīsim 2009. gada pirmajos sešos mēnešos, noteiks Eiropas vēlēšanu noskaņu. Lisabonas līguma pakāpeniska īstenošana nodrošinās tādu Eiropas Savienību, kas ir piemērota nākotnes problēmu risināšanai. Es ceru un sagaidu, ka mēs pieredzēsim pasaulē visdrosmīgākās sistēmas nobeiguma posmu klimata pārmaiņas risināšanai un enerģētikas drošības veicināšanai. Un ir sevišķi svarīgi, lai mēs to izdarām ne vēlāk kā 2009. gada pirmajā pusē, lai tādējādi Eiropas Savienība var būt gatava dot izšķirīgu ieguldījumu globālajās sarunās Kopenhāgenas konferencē šī gada beigās.

Bet vispirms par 2008. gadu. Ņemot vērā nākamās institucionālās pārmaiņas un it sevišķi pilnvaru termiņa beigšanos, Komisija ir pielikusi visas pūles, lai nodrošinātu, ka jaunie likumdošanas priekšlikumi, kas ietverti 2008. gada darba plānā tiek paredzēti pieņemšanai Kolēģijā pirms 2008. gada beigām. Trīsdesmit piecas likumdošanas iniciatīvas ir paredzētas darba plānā. Mēs strādāsim neatlaidīgi, lai pēc iespējas mazāk būtu tā, kas visticamāk ienāks gada pēdējos mēnešos, piemēram, pamatdirektīva par patērētāju līgumu tiesībām, Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšana un direktīvas par sezonas strādnieku un mācekļu iebraukšanas un uzturēšanās nosacījumiem. Mēs pieliksim visas pūles, lai panāktu, ka šie priekšlikumi tiek iesniegti saskaņā ar paredzēto laika grafiku, lai tas būtu iespējams.

Es ļoti ceru, ka Parlaments spēs iesniegt savu atzinumu pirmajā lasījumā par visiem priekšlikumiem, kas izrietēs no Komisijas darba plāna pirms parlamentāro pilnvaru termiņa beigām.

Es vēlos uzsvērt, ka, ciktāl tas attiecas uz Komisiju, mēs esam pilnīgi gatavi iesniegt visas stratēģiskās iniciatīvas, par kurām mēs esam paziņojuši, un tādējādi atkārtot mūsu 96 % īstenošanas līmeņa rekordu, ko mēs sasniedzām 2007. gadā. Tas ir augstākais izpildes līmenis, kāds ir bijis Komisijas darbā.

Attiecībā uz 2009. gadu Komisija turpinās savu ieceri panākt tādu Eiropu, kura dod rezultātus, kura nes konkrētus labumus pilsoņiem. Mēs pievērsīsim uzmanību tam, lai pabeigtu, kas ir sācies kopš mūsu mandāta sākuma, un pieliksim visas pūles, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus, kas definēti 2005. gadā, un pievērstos nākamajām problēmām. Tas, protams, prasīs ciešu sadarbību starp Parlamentu un Komisiju.

Reformu līguma stāšanās spēkā arī prasīs, lai Komisija sagatavo vairākus priekšlikumus, kas stiprinās tā noteikumus, un es te izcelšu tos priekšlikumus, kuri dos lielāku demokrātiju un lielāku piedalīšanos Eiropas pilsoņiem, piemēram, tādu kā pilsoņu iniciatīva. Mēs gaidām apspriedes ar Parlamentu nākamajās nedēļās un mēnešos par to, kā mēs vislabāk varam panākt progresu šajos priekšlikumos nākamā gada pirmajos mēnešos.

Galvenās politiskās prioritātes, ko Komisija paredz nākamajam gadam, veidojas ap pieciem pīlāriem. Pirmkārt, ilgtspējīgas izaugsmes un darbavietu veicināšana paliks mūsu programmas un atjaunotās Lisabonas stratēģijas pamatā. Mēs arī turpināsim inovāciju stratēģijas īstenošanu, Eiropas pētniecības telpas padziļināšanu un turpmāku vienotā tirgus pārskatu. Šajā sakarā es gaidu uz Eiropas Tehnoloģijas institūta pieņemšanu otrajā lasījumā — vienu no mūsu parauga darbībām — šodien vēlāk, un es gribu apsveikt Parlamentu par teicami veikto darbu, lai šis nestu augļus.

Lielas pūles tiks ieguldītas, lai veicinātu pāreju uz zemu emisiju un resursu izmantošanas ziņā efektīvu ekonomiku. Kopenhāgenas sanāksme būs galvenā tikšanās vieta nolīguma sasniegšanai par globālā klimata pārmaiņām laikposmā pēc 2012. gada. Eiropai ir jāsagatavo labs pamats un jāsaglabā sava pirmatklājēja loma klimata pārmaiņā. Būs jāturpina darbs pie tā, kā palīdzēt adaptēties klimata pārmaiņas ietekmei.

Globalizācijas laikmetā mums ir jācenšas īstenot vienotu imigrācijas politiku. Darbs šajā jomā saistīsies ar paziņojumu par imigrāciju, kas būs jānodod atklātībā 2008. gada jūnijā. Mēs pievērsīsim uzmanību arī politikas izstrādei, kas tieši interesē pilsoņus tādās jomās kā tiesvedības kopējā telpa, Eiropas atbildes veidošana pret ķīmiskiem, bioloģiskiem un radiācijas draudiem, Eiropas Savienības veselības aizsardzības stratēģija un pārtikas un preču nekaitīguma noteikumu daudz enerģiskāka iedzīvināšana.

Pārskatīta un modernizēta sociālā programma arī virzīs mūsu rīcību visaptverošā pieejā, lai ļautu eiropiešiem realizēt savu potenciālu un gūt labumu no globalizācijas, un pievērsīsies mobilitātei, integrācijai, izglītībai un diskriminācijas aizliegumam. Šajā sociālajā programmā atslēgas jēdzieni būs piekļuve, izdevības un solidaritāte.

Visbeidzot, mēs tieksimies uz mūsu mērķi konsolidēt Eiropas kā globāla partnera lomu. Paplašināšanās sarunas turpināsies, un Rietumu Balkānu piesaistes un stabilizācijas process tiks turpmāk attīstīts. Mēs īstenosim kaimiņattiecību politiku un uzsāksim darbības partnerību ar Āfrikas valstīm saskaņā ar kopējo Eiropas Savienības-Āfrikas stratēģiju.

Lisabonas līguma spēkā stāšanās vairos Eiropas Savienības ietekmi pasaulē. Lai pārvērstu šo jauno nostādni darbībā, Komisijai būs svarīgs uzdevums palīdzēt izveidot Eiropas Ārējās darbības dienestu — tas viss attiecas uz 2009. gadu, ja laika grafiki, kā mēs ceram, tiks ievēroti.

Nākamais 2009. gads būs svarīgs arī sakarā ar gatavošanos turpmākajai Eiropas politikas finansēšanai. Pašlaik notiekošo konsultāciju rezultāti par budžeta pārskatu palīdzēs mums sagatavot pamatu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados ikgadējā politiskā stratēģija (IPS) piedāvā komunikācijas prioritātes 2009. gadam. Gatavojoties Eiropas vēlēšanām, Komisija mēģinās maksimāli strādāt partnerībā ar citām iestādēm un palīdzēt rosināt debates par Eiropas politiku. Ikgadējā politiskā stratēģija ir tikai procesa sākums, kas ved pie Komisijas likumdošanas un darba programmas pieņemšanas oktobrī.

Komisija sagaida regulāru dialogu ar Parlamentu par prioritātēm, kas jāvirza uz priekšu 2009. gadā. Es saprotu, ka Parlaments gatavojas pieņemt plenārsēdes rezolūciju par Komisijas likumdošanas un darba programmu 2009. gadam. Šī plenārsēdes rezolūcija izrietēs no mūsu kopējā ziņojuma, kas atspoguļo mūsu regulārā dialoga rezultātus. Tai jādod mums pilnībā pamatota, politiski atbalstīta norāde par to, uz ko pēc Parlamenta domām Komisijai jāvirza sava apņēmība un politika 2009. gadā, labu laiku pirms darba programmas izstrādāšanas, pievēršoties Eiropas pievienotajai vērtībai un pilnīgi respektējot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

Tāpēc mans vēstījums jums šodien ir tāds, ka es ļoti gaidu šo iespēju strādāt kopā ar jums pie šīs ļoti svarīgās 2009. gada programmas. Strādāsim kopā, lai 2009. gadā uzturētu darbības tempu, lai Eiropa turpina dot konkrētus rezultātus mūsu pilsoņu labumam.

(Aplausi)

  Hartmut Nassauer, PPE-DE grupas vārdā. — (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi, Komisija veido savu 2009. gada likumdošanas programmu, izejot no labklājības, solidaritātes, brīvības, drošības un pasaulē stiprākas Eiropas stratēģiskās prioritātes, pilnīgi pareizā veidā ar mūsu atbalstu, tāpēc tās prioritātes 2009. gadam ir ilgtspējīga izaugsme, darba vietas globalizācijas laikmetā un resursu izmantošanas ziņā efektīvas ekonomikas telpa ar zemām CO2 emisijām. Šie ir likumdošanas darba kopsaucēji 2009. gadā, un, Komisijas priekšsēdētāj, es vēlos apliecināt jums Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas noteikto atbalstu.

Ja es tagad pievienotu kritiska rakstura komentārus, tie tiktu pārprasti tulkojumā. Par visu vairāk es vēlos jūs uzmundrināt. Kāpēc? Vispirms, nākamais gads ir jaunā Līguma gads. Otrkārt, tas ir vēlēšanu gads, kad pilsoņi runās ar mums. Savā ievadā jūs sakāt, par ko ir jaunais Līgums: ja valstu ratifikācijas procesi būtu pabeigti, Lisabonas līgums arī varētu stāties spēkā 2009. gadā.

Komisijas priekšsēdētāj, kāpēc tik attālināti? Kāpēc netiek teikts: Komisija aizstāvēs šo jauno Līgumu ar visu savu spēku un visu savu varu, ko tā jau tagad kā labs aizbildnis dara ar esošajiem līgumiem. Paceliet karogu augstu mastā, Komisijas priekšsēdētāj! Ejiet pirmais!

Otrs punkts: nākamgad pilsoņi tiek uzrunāti, un nebūt ne katra likumdošanas detaļa viņus interesē, bet kopējais sasniegums, pieņemtais virziens. Šeit birokrātijas samazināšana patiesībā ir kaut kas tāds, ar ko jūs varētu nodrošināt pilsoņu atbalstu. Tāpēc rādiet jaunu subsidiaritātes kultūru! Nenoņemieties ar acquis līdz 2009. gada beigām, bet raidiet signālu pirms vēlēšanām nākamajā gadā. Arī te jums ir mūsu atbalsts.

(Aplausi)

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. — (DE) Priekšsēdētāja kungs, H. Nassauer kungs, Komisijas priekšsēdētājs nav tik vājš, viņš jau ir izturējis daudz dažādas kritikas. Tomēr es patiešām uzskatu, Komisijas priekšsēdētāj, ka mūsu kopīgais mērķis — kad es klausos jūsu runās un lasu jūsu intervijas — ir, lai mēs 2009. gadā arī turpinām paplašināt sociālu un ekoloģisku Eiropu globalizētā pasaulē.

Jūs zināt, ka sociālie aspekti ir mūsu sirdij sevišķi tuvi, un jūs arī zināt, ka mēs bijām sevišķi nobažījušies, piemēram, par Eiropas Tiesas slēdzienu sakarā ar Laval lietu. Mēs ceram, ka mēs — Parlaments un jūs Komisijā — varam strādāt kopā pie tā, lai pilsoņiem neliktos, ka sociālie panākumi, kurus esam sasnieguši ar zināmām grūtībām, tiek atkal atcelti ar viltus kvantitatīvu konkurenci. Mēs iestājamies par kvalitātes konkurenci Eiropā, konkurenci, kas Eiropai, protams, ir jāvada, ņemot vērā vides apsvērumus. Tomēr sociālais elements mums kā sociāldemokrātiem ir centrā.

Attiecībā uz vidi es pateicos Komisijai par tās priekšlikumiem, kas ir uz priekšu vērsti. Līdzīgi jums arī mēs pasludinām savu uzticību šī kontinenta ilgtspējīgai attīstībai; ilgtspēja mūsu izpratnē attiecas uz Eiropu kā rūpniecības pamatu — kam jāpielāgojas un jāizvēlas ekoloģiski mērķi un kuram ir jābūt pienākumiem un stimuliem. Mums kopā ir jāstrādā, lai panāktu, ka rūpniecībai un ekonomikai turpmāk ir galvenā loma ražošanas ziņā šajā kontinentā — domājot par darbavietām, — jo ekoloģiskie mērķi ir pilnībā savienojami ar Eiropas rūpniecisko pamatu. Arī tas ir uzdevums, kas mums ir jāveic kopā.

Mēs šo uzdevumu varam veikt tikai tad, ja mēs pārliecinām arī citus partnerus — Amerikas Savienotās Valstis, Ķīnu un Indiju — izvēlēties tos pašus ekoloģiskos mērķus. Turklāt mēs varam to veikt tikai tad, ja mēs aizsniedzam arī savus kaimiņus, ja mēs radām kopēju politiku ar saviem kaimiņiem. Jūs zināt, ka mēs neesam gluži laimīgi par daudzām stratēģijām, kas ir tikušas attīstītas.

Attiecībā uz Balkāniem, piemēram, mēs nesen ierosinājām, ka paralēli Lisabonas procesam ir jābūt tam, par ko runā kā par Ļubļanas procesu sakarā ar Slovēnijas prezidentūru, lai veicinātu šī reģiona ekonomisko un sociālo attīstību, jo naidu un pašreizējos konfliktus var atrisināt vienīgi tad, ja ir arī veselīga ekonomiska un sociāla attīstība Balkānos.

Attiecībā uz Vidusjūras savienību — par ko tagad visi, pat ārlietu ministri runā — mēs par to gribam dzirdēt no Komisijas skaidru nostāju. Jūs jau esat par to devis mājienu, Komisijas priekšsēdētāj, bet jums pastāvīgi ir skaidri jāsaka, ka mēs neapsvērsim nevienu savienību, kas neietver visu Eiropas Savienību. Tai jābūt kopienai, kas nevis šķērso Eiropas Savienību, bet ietver Eiropas Savienību kopā ar Vidusjūras valstīm.

Tāpat arī noteikti ir jābūt debatēm par Melnās jūras reģionu, un te mēs arī gaidām Komisijas iniciatīvas, jo te runa ir ne tikai par mūsu dienvidu kaimiņiem, protams; runa ir arī par mūsu austrumu kaimiņiem. Mēs arī šeit nevaram piedāvāt piedalīšanos jaunām valstīm tuvākā laikposmā; tas nav iespējams. Tomēr mēs varam piedāvāt stiprākas sadarbības attīstīšanu ar šīm valstīm, un mēs varam sagaidīt no Komisijas par šo jautājumu vairāk iniciatīvas, nekā līdz šim ir bijis ietverts līdzšinējos dokumentos.

Komisijas priekšsēdētāj, jūs pieminējāt, ka tas ir arī vēlēšanu gads. Tas ir vēlēšanu gads un, cerams, gads, kurā Reformu līgums stāsies spēkā. Mēs nesagaidām, ka Komisija iejauksies šī vēlēšanu gada politiskajās debatēs, bet mēs patiešām sagaidām no Komisijas skaidru redzējumu par to, kā šai Eiropai ir turpmāk jāfunkcionē kā ekoloģiskai un sociālai Eiropai. Mēs sagaidām, ka Komisija skaidri parādīs, ka tai ir stingra balss — arī dialogā ar mūsu partneriem. Tikai tad, kad mēs ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnu utt. runāsim stingrā balsī, mēs spēsim apliecināt savu pilsoņu intereses.

Vēlēšanu gadā mums ir vajadzīga stingra Komisija ar rītdienas Eiropas redzējumu!

  Diana Wallis , ALDE grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka man jāizsaka manas grupas atzinība stratēģijas politikai, ko priekšsēdētājs J. Barroso ir piedāvājis, kā viņš pats to teica, svarīgam un problēmu pilnam gadam. Komisija ir radījusi stratēģiju, kas ir laba pēc sava politiskā, finanšu un vadības satura, un tā ir izvairījusies no tā, ko mēs manā valstī dažreiz saucam par „termiņa beigu iekaisumu”.

Protams, ka mums ir jākoncentrē uzmanība zināmā mērā uz trūkumiem, bet, noklausījusies H. Nassauer, es varbūt tos nosauktu par atšķirībām uzsvaros, nevis trūkumiem, ja es tā drīkstētu teikt. Protams, ir jautājums par to, kā pārvarēt plaisu starp mandātiem. Ja es skatos uz iekšējā tirgus jomu, tādi jautājumi kā Eiropas patents, pacientu mobilitāte un Eiropas privāto uzņēmumu tiesību akta projekts ir visi jautājumi, kas iesniegsies nākamajos mandātos. Priekšsēdētājs J. Barroso ir minējis varbūt vienu vai divus no tiem, bet mums ir jābūt drošiem, ka tie pāriet uz nākamo mandātu, jo tie visi ir iekšējā tirgus būtiskas sastāvdaļas. Šajā sakarībā es būtu varbūt gaidījusi vairāk kaut ko par tēmu attiecībā uz nepieciešamību, ko es sauktu par mūsu pilsoņu finansiālo drošību pasaulē, kur, kā mēs zinām, notiek finanšu satricinājumi pašreiz un kur cilvēki jūtas nedroši par nākotni — varbūt vairāk par šo tēmu.

Protams, ka šis ir arī Līguma īstenošanas gads, un, lai gan mēs atzinīgi varam vērtēt un es patiešām vērtēju atzinīgi dokumenta pievēršanos īstenošanas tēmai — un es domāju, ka doma par strādāšanu ar dalībvalstīm turpmāk, lai nodrošinātu tiesību visaptverošu īstenošanu daudz saskaņotākā veidā, ir teicama — es labprātāk būtu redzējusi dokumentā kaut ko par to tiesību aktu, kas būs tik nozīmīgs mūsu pilsoņiem, pilsoņu iniciatīvai, bet priekšsēdētājs J. Barroso apklusināja manus pērkona dārdus, to pieminot šorīt, tāpēc tas ir kārtībā. Bet tas ir centrāls jautājums, un mums jābūt drošiem, ka Komisija sagatavo tiesību aktus, lai to risinātu. Varbūt arī mazliet jāpadomā par attiecībām ar valstu parlamentiem.

Tad vēl īsumā par ārējām attiecībām, vai mēs varam gūt kopskatu par ārējām attiecībām, enerģiju un klimata pārmaiņu — visiem šiem jautājumiem? Mēs zinām, ka Komisija par tiem spriež. Tiem ir augsta prioritāte ne tikai kaut kur Arktikā, bet arī citos pasaules reģionos.

  Brian Crowley, UEN grupas vārdā. — (GA) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietniek, es pilnībā atbalstu Eiropas Komisijas politiskā darba programmu nākamajam gadam. Šī programma mēģina attīstīt Eiropas ekonomikas un politikas jautājumus. Šī politiskā darba programma izvirza Eiropu un sakārto Eiropas tautu intereses pēc prioritātēm. Es ļoti atbalstu programmas pirmo politiku: nodarbinātības veicināšanu un Eiropas Savienības attīstību.

— Mums ieejot Līguma ratificēšanas gadā, mēs, kas atbalstām šī Līguma ratifikāciju ar referendumu Īrijā, klauvējam pie sirdsapziņas, atgādinot viedokli, ka Eiropai ir jākļūst efektīvākai, ka ir būtiski mums atzīt, ka Līgumi, kas bija domāti sešām, desmit vai piecpadsmit valstīm, vairs nav piemērojami divdesmit septiņu valstu Eiropas Savienībai. Mēs īpaši vēlamies uzsvērt nepieciešamību pēc lielākām inovācijām, pētniecības un tehnoloģijas, dodoties pretī jaunas dinamiskas ekonomikas radīšanai Eiropā 21. gadsimtā.

Es esmu sevišķi iepriecināts, ka Komisijas priekšsēdētājs un pārējie komisāri nesameta visu iekšā 2009. gada ikgadējā politiskajā stratēģijā. Būtu bijis tik viegli pateikt, ka mēs taisāmies darīt tik daudz lietu, bet tā, turpretim, pievēršas galvenajām izšķirīgas nozīmes jomām, tādām kā klimata pārmaiņa, kas iepriekš jau ir pieminēta, un jautājums par Eiropu kā pasaules partneru, ar ko mēs saskaramies šodien ne tikai Tuvajos Austrumos, ne tikai Rietumu Balkānos, ne tikai Āfrikā, bet pat Dienvidamerikā, kur iepriekšējā nedēļā mēs redzējām, cik ātri var rasties spriedze. Kas patiešām ir vajadzīgs, ir stabilizējošs spēks, ko Eiropas Savienība var sniegt pasaules arēnā.

Visbeidzot, Eiropas Savienībai ir pilnībā jāuztur darbība, kas ir nepieciešama, lai apkarotu nelegālu narkotiku importu, cilvēku tirdzniecību un it sevišķi cieņas mazināšanos pret atsevišķa cilvēka dzīvi. Lūdzu, esiet droši, ka mēs un mana partija Fianna Fáil Īrijā stingri piedalīsimies kampaņā, lai garantētu Līguma ratifikāciju, kas pavērs iespēju turpmākai Eiropas attīstībai.

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. — (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi, ar ikgadējo stratēģiju mums ir izvēle starp diviem ceļiem. Pirmais būs maksimālas skaidrības un saskaņas ceļš starp paziņojumiem un finanšu rīcību. Tas būtu sevišķi piemērots vēlēšanu gadā, jo mēs patiešām solām, ka mums — es citēju — „pilsonis ir pirmajā vietā”. Pilsoņiem ir tiesības uz skaidrību.

Tomēr Komisija diemžēl ir izvēlējusies otru ceļu, proti, palikt tik vispārīga, cik iespējams, lai noklusinātu opozīciju. Vispirms jau konteksts ir interesants. Mums ir jāgaida, ka Lisabonas līgums tiks īstenots. Mēs esam vēlēšanu gadā, un mēs esam gadā, kad Eiropa ir starptautiski plaši iesaistījusies klimata aizsardzībā. Vārdiem diemžēl līdz šim ir sekojuši pārāk maz darbu, un tas nav pietiekami skaidri parādīts arī stratēģijā.

Ja mēs turpinām svārstīties par praktiskiem pasākumiem, kā, piemēram, par automašīnu emisijām, tad Eiropas ticamība ir pakļauta riskam, un to mēs nevaram galu galā atļauties starptautiskā līmenī, debatējot ar mūsu partneriem par klimata aizsardzības tematu. Tas ir negatīvs piemērs par mūsu pakļaušanos lieliem lobijiem, kā tas notiek ar emisiju tirdzniecības sistēmas īstenošanu gaisa satiksmē, kur mēs arī esam darbojušies svārstīgi un nepietiekami enerģiski, un tāpēc neesam spējuši ar vajadzīgo efektivitāti ieviest nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu klimata kaitējumu, ko rada gaisa satiksme.

Ir arī konflikts starp godkārīgajiem mērķiem un patieso pētniecības finansējumu. Kad mēs runājam no vienas puses par jauniem enerģijas avotiem, bet no otras puses par vēl joprojām pētniecības finansējuma lauvas tiesas piešķiršanu kodolenerģijai, kodolenerģijas ekonomikai, šis konflikts nav ne atrisināms, ne arī mums būtu jācer uz kādu ilgtspējīgu risinājumu, jo nav nekādas citas iespējamības investēt patiesi kopīgā veidā.

Tas, kā, manuprāt, trūkst šai stratēģijai, ir skaidra apņemšanās īstenot Kopienas likumdošanu dalībvalstīs. Ir pārāk maz mehānismu, pārāk maz vērības ir veltīts likumdošanai. Patiesībā, notiek tieši pretējais: mēs attīstām jaunus plānus, pirms vecie ir īstenoti. Šeit es vienkārši norādītu uz enerģētikas rīcības plānu.

Ja pilsoņi mums ir tik svarīgi, kā jūs pareizi uzsverat, tad viņu raizēm bez visa cita, tāpat kā referenduma jaunajai iespējai ir jābūt šī Parlamenta uzmanības centrā.

  Helmuth Markov, GUE/NGL grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāj, mums tomēr ir praktiska darba programma 2009. gadam, ko mēs varētu komentēt. Tomēr ir skaidri redzams, ka nekādas lielas stratēģiskas izmaiņas nav gaidāmas Komisijas politiskajā stratēģijā nākamajā gadā.

Tā skan šādi: Komisija grib uzlabot tās komunikāciju uzdevumu, izplatīt domu par Eiropu un vairot pilsoņu izpratni par Lisabonas līgumu. Vai referendums par Reformu līgumu nebūtu īstais veids, kā iesaistīt pilsoņus šajā procesā? Vai jūs tiešām ticat, ka balsotāju aktivitāte palielināsies, ja jūs turpināt vienkārši apgalvot, cik brīnišķīgi pašreizējā politika darbojas un ka mums tāpēc vienkārši jāturpina turēties pie pašreizējiem principiem?

Tas, ko daudzi cilvēki īstenībā pieredz, ir zemāks sociālais nodrošinājums, nemainīgi algu līmeņi, nopietni samazinātas darba tiesības, augošas cenas par pamata pakalpojumiem vietējā sabiedriskajā transportā, par veselības aprūpi, enerģijas un ūdens piegādi, izglītību un bērnu aprūpi — tas viss laikā, kad lielo uzņēmumu peļņa aug, tajā pašā laikā šie uzņēmumi draud ar pārvietošanos. Komisija runā par mūžizglītības nozīmi nodarbinātībā, par elastības un drošības līdzsvara nozīmi — tā, ka man dažreiz atliek vienīgi brīnīties, kur slēpjas drošība tad, kad Komisija iesniedz tiesību aktu priekšlikumus.

Komisija raksta par nepieciešamību stiprināt konkurētspēju un runā šeit atkal īpaši par tiem, kas jau tāpat ir stipri, kuri ir jāatbrīvo no nodokļiem — citiem vārdiem sakot, no sociālās atbildības. Jūs runājat par tiem kā par administratīviem slogiem. Tomēr, ja mēs gribam, lai mums ir sociāli, ekoloģiski un patērētāju aizsardzības standarti, arī par tiem ir jāvienojas un tie ir jāīsteno! Jūsu stratēģijā es nekur neatrodu domu, ka varbūt Lisabonas stratēģijas vispārējā koncepcija, liberalizācijas un privatizācijas koncepcija daudzos gadījumos vienkārši nedarbojas cilvēku lielākās daļas interesēs un pavisam konkrēti ne sabiedrisko pakalpojumu sektorā.

Ārpolitikā un ārējās tirdzniecības nozarē ir uzsvērta Eiropas svarīgā loma pasaulē sakarā ar mieru, drošību un stabilitāti un tiek runāts par daudzpusēju attiecību un partnerattiecību prioritāti. Jūsu dokuments apgalvo, ka Dohas attīstības sarunu kārta joprojām ir galvenā prioritāte. Tomēr tajā nav nekā, kas rāda, ko ES vēlas darīt attīstības sarunu panākumu labā. Tā vietā uzsvars tiek likts uz jau zināmajiem reģionālajiem un divpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kas šī iemesla dēļ nedod gandrīz nekādu progresu, jo tie gluži vienkārši neatbilst jaunattīstības un jaunās ekonomikas valstu prasībām.

Turklāt globālā Eiropas ārējās tirdzniecības stratēģija ir tikai stratēģija ārējās tirdzniecības veicināšanai Eiropas konglomerātiem, kam maz rūp reģionāla un ilgtspējīga ekonomiskā, sociālā un ekoloģiskā attīstība partnervalstīs. Tajā nav nekā par mazajiem un vidēji lielajiem uzņēmumiem, tomēr jūs brīnāties, kāpēc tādas valstis kā Ķīna cīņā izmanto dempingu. Patiešām, jūs pat gribējāt atcelt visnotaļ nepietiekamos pretdempinga instrumentus!

Komisija runā par darboties spējas un konfliktu pārvarēšanas spējas uzlabošanu trešās valstīs. Pēc tā, kas iepriekš ir teikts, es jums gribu jautāt: vai nav lielāka jēga apkarot krīžu un konfliktu sociālos, bet pavisam noteikti arī ekonomiskos cēloņus?

Mainiet savu stratēģiju tā, lai mēs varam panākt pilsoņu atbalstu Eiropas Savienībai!

  Godfrey Bloom, IND/DEM grupas vārdā — Priekšsēdētāja kungs, man patīk nākt šeit uz šo regulu fabriku. Tas ir tik uzjautrinoši. Es tikko kā pārskatīju virsrakstus Komisijas ikgadējā politiskajā stratēģijā, un tā sākas ar „izaugsmi un darbavietām”. Godīgi sakot, šī vieta būtu daudz labāk pelnījusi runāt par izaugsmi un darba vietām, ja vismaz vairāk nekā 1 % no šajā palātā klātesošajiem būtu bijusi vispār kaut kāda pieredze par komerciju.

Es esmu uzņēmējs, un es varu saprast izaugsmi, un es varu saprast darbavietas. Bēdīgi, bet jo vairāk jūs regulējat, jo vairāk jūs izdodat tiesību aktus, jo mazāka ir cerība, ka jūs radīsiet izaugsmi un darbavietas, kā rezultātā IKP pieaugums Eiropā ir pilnīgi nožēlojams un pārējā pasaulē tas ceļas — Ķīnā, Indijā, subkontinentā. Mūs ir sakāvusi pat Ziemeļamerika. Tāpēc es ierosinātu, ka mums ir jāaizvācas prom no ļaužu acīm un jāļauj viņiem dzīvot bez iejaukšanās no šejienes, ja mēs gribam izaugsmi un darba vietas

Ilgtspējīga Eiropa? Nu tas ir aizraujoši, vai ne? Mēs runājam par globālām pēdām, mēs runājam par visādām tādām blēņām par spīti tam, ka nevis zemeslode ir sasilusi pēdējo desmit gadu laikā, — zinātne ir izmesta pa logu ārā. Ja kāds grib nopietni paskatīties uz globālo zinātni un globālo sasilšanu, un klimata pārmaiņu, viņš redzēs, ka īstenībā visinformētākie, nevis politiski angažētie zinātnieki uzskata par faktu, ka līdz 2050. gadam mums patiesībā būs aukstāka, nevis siltāka planēta. Bet tas neiederas mūsu dziesmu grāmatā, vai ne? Jo mums patīk uzlikt nodokļus un regulēt.

Tad mēs skatāmies uz vadītu migrāciju. Nu vai, ak, vai. Kā anglis es varu jums pateikt: vadīta migrācija? Pie mums ir sabraukuši miljons cilvēku mūsu mazītiņajā pārapdzīvotajā salā pagājušajā gadā. Lūdzu, lūdzu, lūdzu, vai šī vieta kaut reizi kļūs reāla!

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Pēc manām domām viss notiek ļoti slikti jau pašā Komisijas ikgadējās politiskās stratēģijas 2009. gadam ievada sākumā. Es runāju par vienu no galvenajām idejām, kas tajā izvirzītas, un es citēju: „Iedzīvotāji pirmajā vietā.” Tā, kā saka, ir traumas papildināšana ar aizskārumu. Galu galā nekur Eiropas Komisija iedzīvotājus neliek pirmajā vietā, nekur tā neizrāda viņiem cieņu.

Kas ir Eiropas Komisija? Kad visu labi apsver, tā nav nekas vairāk par politiski izraudzītu ierēdņu kopumu ar ārkārtīgi ierobežotu demokrātisko leģitimitāti, kas pieder pie Eiropas mandarīniem, kuri iedomājas sevi zinām labāk par pilsoņiem, un tic, ka vislabāk būtu — iespējams, sabiedrības interesēs, — ja viņi visu nolemtu paši, pat pāri to pilsoņu galvām, kurus viņi tiecoties respektēt.

Šis ir demokrātijas deficīts, par ko visi runā, bet neviens neko nedara. Ja galvenā uzmanība patiešām būtu pievērsta cilvēkiem, Komisija iestātos par šo iedzīvotāju viedokļa uzzināšanu, it sevišķi par vissvarīgākajiem jautājumiem, kas pašlaik ir iesniegti. Kad pilsoņiem tiks ļauts paust savu viedokli par jauno, maskēto Eiropas konstitūciju? Nīderlandes un Francijas pilsoņi pauda savu uzskatu ne tik sen, bet ir skaidrs, ka Eiropas Komisija viņiem nevelta galveno uzmanību.

Kad Eiropas pilsoņiem tiks ļauts paust savu viedokli par katastrofālo imigrācijas politiku, ar ko Eiropas mandarīni viņus liekšķerēm baro? Kad būs šiem pilsoņiem atļauts pieņemt pašiem savus lēmumus un baudīt cieņu pret saviem viedokļiem par vitāli svarīgām lietām, tādām kā iespējamo Turcijas — islāma ticīgas un daudzējādā, patiešām visādā ziņā neeiropeiskas valsts — pievienošanos mūsu Eiropas Savienībai? Vienīgā reize, kad Eiropas Savienība pievērš galveno uzmanību pilsoņiem, ir tad, kad runa ir par nodokļu maksāšanu Eiropas mandarīniem un politiku, ko šīs priviliģētās personas viņiem uzspiež pāri viņu galvām. Tā kā lieta ir tieši tāda, vismaz saņemieties drosmi pateikt, ka Eiropa nekad nebūs demokrātiska vienība.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, ārējai darbībai 2009. gadā ir jāiezīmējas ar diviem pamata faktiem: pirmkārt, jaunā Līguma stāšanos spēkā, kas no vienas puses izveidos jaunu institucionālu sistēmu, kurā Komisijas priekšsēdētājs, Parlaments gribēs pildīt sev pienācīgu lomu, no otras puses Ārējās darbības dienests, kam būtu jāatrod vieta Komisijā un nevis jātiek nodotam aprīšanai Padomē.

Izņemot šo, Komisijas piedāvātās prioritātes ir pareizas: paplašināšanās, attiecības ar Krieviju, pamatojoties uz cilvēktiesību ievērošanu, un energoapgādes drošība; stabilizācijas un asociācijas politika Balkānos un Kosovas jautājums; kaimiņattiecību politika ar Barselonas procesu un Vidusjūras savienību, ko iesniegs Savienības Francijas prezidentūra.

Ir arī stāvoklis centrālajā Āzijā ar konfliktiem Irānā, Irākā Afganistānā un Pakistānā. Priekšsēdētāja kungs, mēs redzēsim attiecību attīstību ar Ķīnu, Indiju un Āzijas valstīm, kas ir pamatoti ierakstīta Komisijas priekšlikumā; stāvoklis Tuvajos Austrumos, kur Eiropas Parlaments bez nosacījumiem atbalstīja Komisijas priekšlikumu Parīzes konferencē.

Turklāt ir stratēģiskas partnerattiecības ar Āfrikas valstīm, Karību un Klusā okeāna valstīm un visbeidzot attiecības ar Latīņameriku, par ko mēs ceram, ka laikus tiks panākti secinājumi asociācijas nolīgumu noslēgšanai Limas sammitā ar Mercosur, Andu kopienas un Centrālās Amerikas valstīm.

Komisijas priekšsēdētāj, mums ir vajadzīga Eiropas Savienības nopietna, efektīva un dzīvotspējīga ārējā darbība, kurā tiek runāts vienotā balsī starptautiskās organizācijās. Mēs nevaram atļauties būt kā Starptautiskais Sarkanais Krusts, kam ir lemts iznest uz saviem pleciem galvenās mūsdienu krīzes. Eiropas Savienībai ir jābūt starptautiskajā arēnā globālam partnerim atbilstīgi tās ekonomikas, komercijas, finanšu un rūpniecības svaram. Komisijas priekšsēdētāj, jums ir mūsu atbalsts attiecībā uz šo programmu.

  Catherine Guy-Quint (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, beidzot te nu mēs esam nonākuši pie politisko prioritāšu procedūras sākuma 2009. gadam. Tas ir svarīgs solis, jo būs daudz pārmaiņu — jauns, Līguma radīts parlamentārs termins, — un Parlamentā tas arī iezīmē jaunu veidu, kā atbildēt Komisijas ikgadējai politiskajai stratēģijai, jo mēs esam nolēmuši, ka politiskās grupas būs tās, kas runās, nevis Budžeta komiteja.

Sociālistu grupas politiskās izvēles Eiropas Parlamentā ir skaidras, un par tām jau ir ziņots: tās ir par sociālu Eiropu. Tās vēlas Eiropu, kas nosveras par labu cīņai pret klimata pārmaiņu kā prioritātei; tās arī grib Eiropu, kas nosveras par labu kopējai ārējai darbībai. Kad es redzu, ka Komisija grib, lai ES ieguldījums drošībai un stabilitātei starptautiskajā darbībā palielinās, es domāju: kur mēs atradīsim naudu? Kā mēs taisāmies realizēt šo veltīgo vēlēšanos? Ja mēs turpinām doties pa to pašu ceļu, Padome mūs nostādīs neapskaužamā stāvoklī, kā tā to dara katru gadu: izvēles priekšā, kuru pasaules daļu upurēt.

Ceturtā prioritāte mums ir mūsu pilsoņi. Komisija mums saka, ka galvenā uzmanība 2009. gadā tiks veltīta iedzīvotājiem. Sen ir laiks, jo mūsu politiskais projekts nevar vēl ilgāk palikt tik tālu no cilvēkiem. Tāpēc mums vajag uzlabot visas mūsu informācijas un saziņas apmaiņas, bet kur tam ir finansējums? Viens ir skaidrs: budžetā resursu nav! Par pieejamajām rezervēm jau ir runāts, un mēs Budžeta komitejā tagad nezinām, kā šīs prioritātes ir domāts finansēt. Mēs negribam upurēt vecās prioritātes, lai īstenotu jaunas. Ko mēs grasāmies darīt? Ir ļoti steidzami jāizceļ Eiropa no budžeta un administratīvā jucekļa. Politiskā pasaule mainās ļoti ātri, un mēs Eiropā nākam ar idejām, bet mēs nekad neesam spējuši apstiprināt resursus, kas vajadzīgi, lai šīs idejas pragmatiski īstenotu, domājot, protams, par Parlamenta, kā arī mūsu pilsoņu politiskajām cerībām.

  Adina-Ioana Vćlean (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, šī gada beigās mums būs divi Komisijas ziņojumi par brīvu kustību: viens par strādnieku brīvu kustību, — un es paredzu, ka Komisija, iespējams, ieteiks dalībvalstīm atcelt pārejas kārtību, kādu piemēroja strādniekiem, kuri ieradās no jaunajām dalībvalstīm, — un otrs attiecībā uz direktīvu par pilsoņu brīvu kustību, un mēs varam redzēt vairākas dalībvalstis, kas ir iesūdzētas Eiropas Tiesā šajā sakarā.

Visas bailes, kas noteica pārejas kārtību, ko ieveda līdz ar 2004. gada paplašināšanos, tagad sāk jau izgaist. Ne ekonomikas drošība, ne demogrāfija nav iemesls, lai saglabātu darba ierobežojumus vēl piecus gadus. Tieši otrādi, brīvs Eiropas darba tirgus ir tas, kas ir vajadzīgs, lai rādītu Eiropu kā paraugu, kā partneri un kā pasaules vadītāju. Mēs regulējam piekļuvi mūsu darba tirgum trešo valstu pilsoņiem. Tas ir pietiekami taisnīgi un tiek augstu novērtēts. Bet vispirms ļaujiet mums sakārtot lietas mūsu pašu pagalmā. Veidosim strādnieku brīvas kustības sakarīgu un kopēju politiku Savienības robežās.

Ja mēs gribam būt uzticīgi pamatbrīvībām, kas noteiktas Līgumos, un ja mēs nopietni domājam pārvērst Lisabonas stratēģiju īstenībā, laiks ir klāt, kad jāpieliek punkts mutiskai darbībai un jāsāk reāla rīcība.

Visbeidzot es vēl piebilstu, ka jau kopš paša sākuma šai Komisijai bija dota zaļā gaisma, lai darbotos ar pilsoņu pamattiesībām, un es cerēju ieraudzīt kaut ko ļoti īpašu par šiem jautājumiem nākamā gada plānā.

  Jan Tadeusz Masiel (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, 2009. gads ir plašāku izredžu gads Eiropai, izredžu, ko piedāvās Lisabonas līgums. Tas ir arī cerību gads uz dziļāku vienotību Eiropā Eiropas Parlamenta jauno vēlēšanu dēļ.

Kā J. Barroso minēja, mēs svinēsim 20. gadadienu Berlīnes mūra krišanai. Ļaujiet man izmantot izdevību, lai atgādinātu jums, ka tas krita Varšavā. Tā būs arī 5. gadadiena kopš bijušo komunistiskā bloka valstu pievienošanās Eiropas Savienībai. Šī pievienošanās ne vienmēr ir bijusi pilnīgi vienlīdzīga: Polijas zemnieki vēl arvien sacenšas uz nevienlīdzīgiem nosacījumiem ar zemniekiem no vecās Savienības.

Par spīti tam es ticu, ka 2009. gads izdzēsīs atšķirības starp mūsu valstīm vismaz psiholoģiskā līmenī un palielinās kopības sajūtu un Eiropas Savienības ietekmi.

  Jens-Peter Bonde (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, es izmantošu savu runu, lai piedāvātu reformu tam, kā mēs rīkojamies ar ikgadējām programmām. Līdz šim laikam vēlētajiem valsts parlamentu un Eiropas Parlamenta deputātiem nav bijusi teikšana. Ikgadējo programmu iecer un pieņem nevēlētie Komisijā. Dalībvalstis koordinē savas prioritātes ar mainīgo prezidentūru darba programmām. Mēs visi diskutējam, mēs neko negrozām. Mēs nepārstāvam savus vēlētājus ļoti svarīgajā programmas izveides funkcijā.

Tā vietā mums ir uzstājīgi jāpieprasa viena kopēja darba programma visām iestādēm nākamajā gadā. Komisija varētu izstrādāt konkrēta priekšlikuma projektu ar pielikumiem par visiem tiesību aktu priekšlikumiem, ko viņi grasās iesniegt, ietverot to tiesisko pamatu. Pēc tam valstu parlamentiem būtu tas jāizskata savās nozaru komitejās pirmajā lasījumā, pēc tam savās Eiropas komitejās un, visbeidzot, plenārsēdēs.

Valstu parlamentiem ir jātiekas COSAC sanāksmē un oficiāli jāpieņem darba programma. Parlamentā ir jānotiek saviem lasījumiem, un tad Eiropas Savienība tiktu vadīta no apakšas uz augšu, nevis no augšas uz apakšu. To vadītu mūsu tautu vēlēti pārstāvji, nevis ierēdņi un lobētāji aiz slēgtām durvīm.

Kad programma būs pieņemta, pēc tam valstu parlamenti varētu sākt lasīt konkrētos priekšlikumus par „subsidiaritāti un proporcionalitāti” un lemt par tiesisko pamatu. Pēc tam Eiropas iestādes varētu tos pārņemt un visus tiesību aktus varētu pieņemt — gan Padomē ar dalībvalstu 75 % atbalstu, gan Eiropas Parlamentā ar parastu balsu vairākumu. Tad Eiropa būtu demokrātija, nevis Makiavelli un Musolīni ideju sajaukums, uz ko mēs pamatojamies šodien.

  Luca Romagnoli (NI). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, galvenās darbības, kas plānotas 2009. gadam, var atbalstīt attiecībā uz izaugsmi un darbavietām, kā to paredz Lisabonas stratēģija. Protams, ka ir punkti, ko es atbalstu, pie vienotā tirgus un konkurences iedaļas. Ir vērtīgi punkti arī ilgtspējīgas Eiropas iedaļā.

Diemžēl kopējā vīzu politika ir pilnībā jānoraida, jo, manuprāt, tā ir ne tikai prettautiska, bet tā absolūti neatbilst šī Parlamenta mandātam un tiem nodomiem, kādiem mums vajadzētu būt. Es arī pilnībā iebilstu pret paplašināšanu, ietverot Horvātiju un Turciju, kā arī pret to daļu, kas runā par Kosovu, par ko man jau ir bijusi iespēja izteikt kritiku sakarā ar starptautisko tiesību normu ignorēšanu, kas notika, kad tika atzīta tās neatkarība no suverēnas valsts. Šī iemesla dēļ es balsošu pret stratēģijas politiku.

  László Surján (PPE-DE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāj, mēs atzinīgi vērtējām Komisijas politisko stratēģiju, cerot, ka tā tiks arī īstenota. Tam ir viens iespējams šķērslis: ierobežotas finanses. Tas var apgrūtināt jaunu lietu uzsākšanu. Dalībvalstu griba ieguldīt ir nokritusi zem 1 %, kā rezultātā jauno ideju finansējumam būs jānāk gandrīz vienīgi no pašreizējo resursu pārdalīšanas. Tomēr nedarīsim to, vispirms rūpīgi neapskatījuši pašreizējās programmas. Pārbaudīsim, kur mēs saņemam no naudas vairāk vērtības un kur mazāk. Neatļausim lobiju grupām lemt mūsu vārdā.

Kā daļa no Parlamenta reformas veidojas jauna veida sadarbība starp speciālistu komitejām un Budžeta komiteju. Viena no tās iezīmēm ir, ka atsevišķu programmu pamatojumu un lietderīgumu var izklāstīt sīkāk nekā iepriekš. Lai gan tas var būt sāpīgs lēmums, ir gudrāk dažas programmas izbeigt vai vispār nesākt, nekā nepietiekami tās finansēt. Trūcīgs ieguldījums ir bezmērķīga naudas šķērdēšana. Komisijai, Padomei un Parlamentam ir jādarbojas saliedēti, lai panāktu, ka tikai tādām programmām, kuras var pienācīgi nodrošināt ar resursiem un kas var dot rezultātus, ļauj notikt. Parlaments skatās uz šī gada politisko stratēģiju gatavībā šāda veida saliedētai darbībai. Paldies par jūsu uzmanību.

  Véronique De Keyser (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas paziņojumā ir daudz teikts par ārlietām, tomēr tas manī atstāj izsalkuma sajūtu. 4. nosaukumam, protams, ir nepietiekams finansējums. Par nožēlu mums patiešām būs vairāk jāmaksā par Palestīnu un Kosovu. Tomēr tas ir novērojums, nevis stratēģija.

Es būtu vēlējusies zināt, piemēram, kādi politiski nosacījumi ir nepieciešami, lai palīdzība būtu efektīva, ne tikai redzama, bet efektīva. Kā mēs varētu izmantot finanšu instrumentus, lai padarītu Eiropu par maigu varu, ko nevar ignorēt, varu, kas dod demokrātisku modeli un nav tikai naudas kase? Kā mēs grasāmies izmantot nosacījumus?

Neviens no šiem jautājumiem, lai cik svarīgs, netiek risināts. Viens piemērs, un tāds ir ne tikai viens vien, ir, ka nekad iepriekš mēs neesam maksājuši tik daudz naudas Palestīnai, tomēr cilvēki Gazā nekad vēl nav bijuši tik nabadzīgi kopš 1967. gada, un vardarbība joprojām iet plašumā Tuvajos Austrumos, kur mēs tikai turpinām atjaunot to, kas ir sagrauts.

Ko mēs no tā varam mācīties? Kamēr nav pilnīgas saskaņotības Eiropas ārpolitikas un tās finanšu instrumentu starpā, kamēr pēdējā neapkalpo pirmo un nevis otrādi, Eiropa nekad nebūs tāds globāls faktors, kāds tā grib būt, un šajā sakarā es uzskatu, ka Komisijas paziņojumam vienreizēji trūkst godkāres.

  Ingeborg Gräßle (PPE-DE) . - (DE) Priekšsēdētāja kungs, amatā esošais Padomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi, es pieņemu, ka šodien mēs debatējam par politisku stratēģiju pēdējo reizi šādā veidā, jo Lisabonas līgumā mums ir jābūt jaunam modelim. Tāpēc plāns jau ir gatavs, vismaz šeit Parlamentā, un es jau gaidu šo jauno modeli, jo tas nozīmē, ka mēs varam ietvert Padomes pilnvaras šajās ļoti svarīgajās debatēs.

Tāpēc atļaujiet, lūdzu, dot dažus komentārus pēdējo reizi no budžeta kontroles viedokļa un piedāvāt dažus papildu ierosinājumus saistībā ar H. Nassauer uzdoto toni. Mēs pašlaik plaši diskutējam ar Komisiju par Kopienas finansiālo interešu aizsardzību, un Komisija ir paziņojusi par nozīmīgām pūlēm šajā virzienā. Mēs būtu gribējuši redzēt, vai šīs nozīmīgās pūles — par kurām mēs esam pateicīgi un kas mums arī ir vajadzīgas — atradīs vietu arī ikgadējā programmā. Darbs, ko jūs esat solījis izdarīt, arī būtu pelnījis to pašu.

Mums ir vajadzīgas jaunas metodes, kā atgūt nelegāli izmaksātu finansējumu, un mums arī ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm. Tā visa ir iespaidīga programma no J. Barroso Komisijas puses. Mūsu padoms tāpēc būtu bijis iekļaut arī šo Komisijas ikgadējā programmā. Tas būtu to pelnījis, un tas arī pārliecinātu mūs par to, ka jūs uzskatāt to par tik svarīgu, kā jūs to tagad sakāt.

  Alain Hutchinson (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāj, komisār, attiecībā uz Eiropas Savienību pasaulē Sociālistu grupa Eiropas Parlamentā tāpat kā Komisija vēlas turpināt darbu, kas ir iesākts 2006. gadā, lai uzlabotu sadarbības efektivitāti. Es atceros šajā sakarā, ka vēl joprojām daudzām jomām tiek pievērsta uzmanība, vai tas būtu jautājums par pašas attīstības definīciju, saskaņotību starp dažādām ES politikas sadaļām, koordināciju starp donoriem vai darbību savstarpējo papildināmību.

Attiecībā uz ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem es vēlos atgādināt jums, ka mēs, Eiropas sociālisti, uzskatām, ka ir būtiski tos izvērtēt galvenokārt no attīstības viedokļa vai, citiem vārdiem sakot, atkarībā no tā, cik nozīmīgi tie spēj uzlabot cilvēku dzīvi ACP programmas valstīs. Ir svarīgi, lai Komisijas 2009. gada stratēģija dod pilnīgu skaidrību par to. Tas tā gluži nešķiet pašreizējā brīdī.

Turklāt mēs visi zinām, ka papildu fondi būs nepieciešami, lai finansētu papildu pasākumus, kuru mērķis ir kompensēt konstatēto negatīvo ietekmi, kāda ir ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem uz — man nevajadzētu jums to atgādināt — pasaules visnabadzīgākajām valstīm. Mēs ceram, ka Komisija pateiks, no kurienes šis finansējums nāks.

Mēs arī nožēlojam, ka Komisijas dokumentā nav neviena konkrēta priekšlikuma par Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu pirms 2015. gada. Vai tas ir tāpēc, ka ir pietrūcis godkāres, vai tāpēc, ka 2009. gads iezīmēs radikālu izmaiņu Eiropas attīstības politikas paradigmā?

Komisijas piezīmē pielikumā ir arī atsauce uz kopējās Āfrikas/ES stratēģijas pirmā darbības plāna īstenošanu. Mūs tas iepriecina, un mēs esam sevišķi ieinteresēti, lai Komisija patiešām dara visu, kas ir tās spēkos, lai pirmās darbības, kas tiek veiktas kā daļa no jaunās stratēģijas, apmierina pamatotās cerības, kas ir miljoniem Āfrikas vīriešu un sieviešu, kurus tiešā veidā ietekmēs šīs stratēģijas veiksme.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). - (NL) Kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas koordinatoram par reģionālo politiku, man ir lielas cerības uz 2009. gadu. Kāpēc tā? Tāpēc, ka šo jauno programmu īstenošana visās dalībvalstīs ir sākusies kopš 2007. gada. Kas ir atklājies? Pirmkārt, mēs varam runāt par jaunu kohēziju, un vairāk nekā iepriekš finanšu līdzekļi tiek izdoti reģioniem un pilsētām, Lisabonas stratēģijai, izaugsmei un darbavietām. Ir noskaidrojies arī, ka mūsu veikums ir uzlabojies inovāciju jomā, bet ieguldījums pētniecībā un inovācijā ir vairāk nekā divkāršojies.

Patiešām, pagājušajā nedēļā Ļubļanā komisāri D. Hübner un J. Potočnik ziņoja par ļoti labiem rādītājiem šajā sakarā. Tādējādi mēs varam runāt par klusu revolūciju šo līdzekļu izmantojumā — kaut ko tādu, kas ir publiski jāapliecina. Tas dod iespēju ievērojami uzlabot komunikāciju — uzlabot komunikāciju ar pilsoņiem 2009. gadā, kas ir arī vēlēšanu gads. Tas ir kļuvis iespējams, pateicoties tūkstošiem projektu, kas tiek īstenoti dažādās ekonomikas un ekoloģijas jomās. Ja tieši šī reģionālā politika, šī jaunā kohēzijas politika netiek izraudzīta kā līdere saziņā ar pilsoņiem, Savienībai tā būtu zaudēta iespēja.

  Göran Färm (PSE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, kā Zviedrijas deputāts ar pieredzi arodbiedrību kustībā es gribu sākt ar atbalstu tam, ko teica Hannes Swoboda: ja mums jāpanāk, lai kritika par spriedumu Laval lietā netiek vērsta pret Līgumu, Komisijai ir skaidri jāpasaka, ka brīvs pakalpojumu tirgus nav drauds arodbiedrību kustībai, uzsākot cīņu pret sociālu dempingu. Es tikai gribēju uz to norādīt, jo tas ir būtiski šajā sakarā.

Kad runa ir par politisko stratēģiju 2009. gadam, ir skaidrs, ka mums ir nopietni jāsāk apspriest ilgtermiņa budžeta vidējā termiņa pārskatu. Tomēr dažās jomās es nedomāju, ka mēs varam gaidīt; mums jāsāk prioritāšu maiņa tagad tūlīt, 2009. gada budžetā.

Es it sevišķi domāju par divām jomām. Pirmā ir klimats. Būdams referents par budžetu Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, es nedomāju, ka pietiek ar to, ka atzīst klimatu par politisku prioritāti. Tādai atzīšanai ir jāatstāj ietekme arī uz budžeta prioritātēm. Mums ir jāparāda, ka mēs patiesi esam gatavi veikt konkrētus Eiropas ieguldījumus, pat tad, ja tie maksā naudu. Tas var nozīmēt konkrētu situāciju risināšanu, kad runa ir par modernu enerģiju un vides tehnoloģiju. Tas var nozīmēt izmaiņas struktūrfondu vai Septītās pamatprogrammas izmantošanā, bet te ir daudz darāmā.

Otra joma, ko es gribu pieminēt, ir Rietumu Balkāni, it īpaši Kosova. Ņemot vērā jauno situāciju, mums gluži vienkārši ir jāattīsta ilgtermiņa stratēģija mūsu darbībai Rietumu Balkānos. Ir nesaprātīgi turēties pie stingra budžeta modeļa, kad vismazākās budžeta rezerves ir tieši tajās jomās, kur vajadzības ir vislielākās.

  Lutz Goepel (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisija plāno veiksmīgi ieviest veselības pārbaudi lauksaimniecības nozarē 2009. gadā. Kā pašiniciatīvas ziņojuma referents es pieņemu, ka līdz ar rītdienas balsojumu Komisijai būs daudz labāks priekšstats par Parlamenta nostāju šajā jautājumā, un es sagaidu, ka šo nostāju ņems vērā tiesību akta priekšlikumā, ko mēs sagaidām maijā.

Es atzinīgi vērtēju to, ka Komisija velta īpašas pūles, lai veicinātu kvalitātes koncepciju lauksaimniecības ražošanā, sevišķi apstiprinot to, par ko runā kā par 2009. gada Zaļo grāmatu. Mēs uzskatām, ka vērtība, ko pievieno ar augstas kvalitātes standartiem, kļūs arvien svarīgāks sākuma punkts mūsu lauksaimniekiem, pat attiecībā uz pieaugošu importa konkurenci.

Es esmu arī atzīmējis, ka Komisija izvirzīs priekšlikumus par pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku labturību un veselību kopā ar labāku pārraudzību un labākiem noteikumiem. Es lūdzu Komisiju būt saprātīgiem. Mūsu zemniekus nevar konfrontēt vēl vairāk ar regulām, ja vienlaikus imports no trešām valstīm nepakļaujas šīm regulām.

Priekšsēdētāja kungs, Komisija gatavojas iesniegt lielu skaitu priekšlikumu 2009. gadā, lai samazinātu administratīvo slogu, kas neko nemainīs pieprasījuma līmenī par pašreizējām regulām vai politiskajām specifikācijām. Es ļoti ceru, ka tas attieksies uz mūsu zemniekiem, it īpaši attiecībā uz savstarpējās atbilstības noteikumiem.

Es uzskatu, ka trūkst viens svarīgs temats ikgadējā politiskajā stratēģijā, un tas ir jautājums par pārtikas apgādi. Komisija bieži ir izmantojusi šo terminu, bet mūsu pilsoņiem ir vajadzīgs pasākums drošībai par to, kā viņi var organizēt ilgstošu apgādi.

  Carmen Fraga Estévez (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, es kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas koordinatore Zivsaimniecības komitejā gribu komentēt Kopējo zivsaimniecības politiku šādi:

vispirms, attiecībā uz galvenajām darbībām, kas paredzētas 2009. gadā, un darbībām, kas ir Pielikuma 2. punktā par ilgtspējīgu attīstību, mēs varam redzēt, ka zivsaimniecības politika ir iekļauta integrētajā jūrniecības politikā, kam mūsu grupa nepiekrīt. Kaut arī ir tiesa, ka daži KZP aspekti ir daļa no jūrniecības politikas, tāpat, piemēram, daži aspekti ir arī no transporta politikas, bet tas nenozīmē, ka tie ir pievākti vai pabāzti zem šī nosaukuma.

Otrkārt, attiecībā uz izmaiņām finanšu resursu piešķīrumos un it sevišķi attiecībā uz 2. nosaukumu „Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana” mēs nepiekrītam, ka EUR 6 miljoniem, kas prasīti jūrniecības politikas sagatavošanas darbu finansēšanai, būtu jānāk no jau tā mazā KZP budžeta, it sevišķi, ja šajā punktā budžeta gadā nekādā veidā nav iespējams zināt, kāda apjoma papildu apropriācijas varētu būt pieejamas citiem mērķiem.

  John Bowis (PPE-DE). — Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man piedāvāt Komisijai divus solījumus pārmaiņas pēc no Parlamenta. Viens ir tāds, ka mēs kopā ar to strādāsim pie paketes par klimata pārmaiņu, lai mums būtu efektīva un darbam noderīga pakete tik ātri, cik mēs varam. Otrs ir tāds, ka mēs strādāsim, lai mums būtu pēc iespējas ātri jaunais veselības komisārs, un, to sakot, ļaujiet man lūgt priekšsēdētāja vietnieku nodot mūsu vislabākos novēlējumus M. Kyprinou un pateikties viņam par to, ko viņš ir sasniedzis laikā, kad viņš bija kopā ar mums.

Treškārt, ļaujiet man teikt, ka atsauce uz veselību šeit ir ārkārtīgi niecīga. Ir taisnība, tā runā par medicīnas iekārtām un citiem pasākumiem. Tomēr es gribu redzēt citus pasākumus, arī pārrobežu veselības aprūpes solījumu, jo ja mums drīzumā tā nav, tad tiesas turpinās nodarboties ar politiku mūsu vietā šajā jomā, un tas ir mūsu, politiķu, darbs. Tāpēc, lūdzu, sekojiet tam, lai tas iziet cauri tikpat ātri kā ļoti apsveicamais priekšlikums, kas top, es zinu, par garīgo veselību.

  Maria Martens (PPE-DE). - (NL) Es tagad runāju kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas koordinatore Attīstības komitejā. Es gribu izteikt komplimentu Komisijai par tās nodomu izvirzīt plašus stratēģiskus mērķus — tādus kā uzplaukums, solidaritāte un drošība — savas ilgtermiņa darbības centrā. Es uzskatu par nožēlas vērtu tomēr to, ka maz uzmanības ir veltīts sadarbības attīstīšanai un nabadzības mazināšanai. Galu galā tie arī ir ļoti svarīgi spēcīgas un plaukstošas Eiropas aspekti

Mēs 2007. gadā pirmo reizi vēsturē izveidojām Kopēju ES/Āfrikas stratēģiju — tas ir pagrieziena punkts. Tomēr astoņu tematisku partnerattiecību īstenošanai vēl tikai jāsākas. Mēs ar cerībām gaidām jūtamu progresu šajā sakarā.

Visbeidzot man ir vēl viena lieta, kas mani nospiež. Eiropas komisāri iesaistās arvien biežāk valsts politiskās kampaņās. Tas iesākās ar attīstības un humānās palīdzības komisāru. Es esmu nobažījusies par vadības vakuumu, kas rodas izšķirīgas Eiropas politikas jomā. Mans jautājums Komisijai ir, vai tā ir gatava izstrādāt noteikumus, lai nodrošinātu, ka pēc vēlēšanām Eiropas komisāra amata pienākumi tiks veikti bez pārtraukumiem valsts vēlēšanu kampaņu dēļ.

  Jacek Saryusz-Wolski (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es gribu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka ikgadējās politiskās stratēģijas dokuments dramatiski klusē par vienu no Eiropas nākotnei vissvarīgākajiem jautājumiem: par ārējo enerģētikas drošības politiku. Mūsu Parlaments ar nospiedošu vairākumu pieņēma ziņojumu, kas atzina vajadzību pēc neatliekamas enerģijas apgādes drošības politikas. Kopš tā laika situācija ir pasliktinājusies, un mēs redzam pieaugošu atkarību sakarā ar progresa trūkumu tās samazināšanā. Piemēram, Nabucco projekts — ES diversifikācijas paraugs, ko Eiropadome nosauca 2007. gadā kā vienu no kritiski svarīgākajiem Eiropas nozīmes projektiem — spriežot pēc dažiem avotiem, ir nopietni apdraudēts, ja ne pat miris.

Eiropai ir vajadzīga kopējā enerģētikas drošības politika tagad, tūlīt. Tai ir jāparādās Komisijas 2009. gada politiskajā stratēģijā. Man ļoti žēl, bet tās tur nav. Visa stratēģija nedrīkst būt tuvredzīga.

  Othmar Karas (PPE-DE). — (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, prioritātes 2009. gadam: prioritātes ir ticamas, ja mēs spējam norādīt, cik nopietnā un efektīvā veidā mēs esam rīkojušies ar iepriekšējām prioritātēm, lai pilsoņi var saprast. Tāpēc es gribētu jums prasīt, pat 2009. vēlēšanu gadā pārskatīt un inventarizēt, kuras no neseno gadu prioritātēm bija reālas un īstenotas, un iesaistīt pilsoņus komunikāciju stratēģijas attīstīšanā šajā jautājumā.

Otrkārt, birokrātijas samazināšana ir pastāvīga prioritāte, kas rada pārliecību pilsoņu vidū, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu starpā. Man trūkst Mazās uzņēmējdarbības akta. Lūdzu, stipriniet pārliecību, lai mēs arī varam palielināt vēlētāju piedalīšanos EP vēlēšanās 2009. gadā. Tai arī ir jābūt politiskai prioritātei!

(Aplausi)

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju šo paziņojumu. Bet es gribu pievērst uzmanību it īpaši — un es vēlētos saņemt kādas atbildes — 18. lappusei un vienai no galvenajām darbībām sakarā ar „plašāko pasauli”: „vajadzības gadījumā Dohas Attīstības nolīguma īstenošana”.

Man rodas bažas, ka ir steiga veikt darījumu, bet visas ciešanas būs nolīguma lauksaimniecības pusē, un Eiropai nebūs nekāda ieguvuma no pieejas tirgum, kas nav ar lauksaimniecības precēm, vai pakalpojumiem. Es gribu saņemt kādu informāciju, jo es uzskatu, ka mēs tiekam turēti neziņā par to. Mana vēlēšanu apgabala pilsoņi stāvēja pie manām durvīm nedēļas nogalē, paužot bažas par 70 % tarifa kritumu liellopu gaļai un piena produktiem, kas iznīcinās lauksaimniecību un nogremdēs kopējo lauksaimniecības politiku, kas pie mums te Parlamentā tiek lolota.

Šis jautājums ir daļa no debatēm par Lisabonas līgumu Īrijā. Es vēlētos, kaut tā nebūtu, bet es gribētu dažus noteiktus komentārus no Komisijas priekšsēdētāja vietnieka, lai pārliecinātu manus vēlētājus, ka viņi netiks izpārdoti.

  Luís Queiró (PPE-DE), - (PT) Priekšsēdētāja kungs, visas zīmes norāda uz to, ka 2009. gads būs izdevību gads. Viens no vispozitīvākajiem rezultātiem izejas meklējumos no iestāžu strupceļa ir iespēja virzīt mūsu enerģiju pret citiem tematiem, kas ļauj mums vairāk pievērst uzmanību politikai.

Vairākus gadus mēs esam sprieduši par globalizāciju, klimata pārmaiņu, nepietiekamu drošību uz mūsu robežām un nestabilitāti kaimiņvalstīs. Desmitiem gadu mēs esam domājuši par jaunās ekonomikas valstu ienākšanu un par Āfrikas jauno lomu pasaulē. Ir svarīgi teorētiski spriest par galvenajām problēmām un pareizajām atbildēm, bet Eiropa nevar būt tikai skatītājos, kaut arī interaktīvos, kad notiek pārmaiņas. Eiropas lomai ir jābūt aktīvai, tai jābūt reformas faktoram, attīstības katalizatoram.

Dažādās politiskās prioritātes, ko ir norādījusi Eiropas Komisija, priekšsēdētājas kundze, ietver komunikāciju. Nav labākas komunikācijas politikas kā apliecināt iegūtos rezultātus. Eiropas nozīme un būtiskums pilsoņiem ir jāuztver, jājūt un jāatzīst. Tas ir veids, kā iegūt viņu pārliecību, pilsoņu pārliecību, un nodot pilsoņiem to, kas no mums tiek prasīts.

  Katalin Lévai (PSE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, es gribu pievērst uzmanību divām lietām. Pirmā attiecas uz jauno sadarbības veidu stiprināšanu; no vienas puses mums jāstiprina sadarbība starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību, un no otras puses jāpastiprina sadarbība starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, un sakarā ar to mums jādod pozitīvi piemēri, kas pārstāv reālus rezultātus.

Otrs svarīgais jautājums šajā sakarā vienmēr ir galvenais jautājums, runājot par Eiropas Sociālistiem, proti, sociālas Eiropas jautājums, citiem vārdiem sakot, labklājības nodrošināšana, solidaritāte un drošība, ko mēs parasti nosaucam vienkārši par „sociālu Eiropu”, un Lisabonas mērķu sasniegšana pēc iespējas ātri. Šajā sakarā es gribu izcelt to, ka ļoti maz uzmanības šajā programmā ir veltīts sieviešu jautājumam, kaut gan lielākajā daļā dalībvalstu tieši sievietes ir tās, kam sociālā drošība ir ierobežota, un bīstamu nodarbinātības veidu izplatība palielinās. Tāpēc es gribu, lai 2009. gadā šīm divām jomām tiek pievērsta īpaša uzmanība. Liels paldies.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Es gribu piedalīties diskusijā, norādot, ka visai politikai skaidrāk ir jādefinē vieta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas pārstāv Eiropas nodarbinātības stabilitātes mugurkaulu. Daudz vēl ir jādara, it īpaši jauno dalībvalstu parlamentos, kur elastīgums un sociālā drošība — elastīga darba tirgus jēdziens — vēl ir jāīsteno dzīvē, lai uzņēmumi var labāk reaģēt uz jaunajām problēmām un var piedāvāt vairāk jaunu darba vietu.

Turklāt mūsu vadmotīvam ir jābūt dot priekšroku mazajiem, bet, kad ņemam atsevišķas direktīvas un regulas, trūkst Komisijas analīzes par to ietekmi uz mazajiem uzņēmumiem. No otras puses mums parasti ir ietekmes pētījumi, ko sagatavojušas pārnacionālas sabiedrības. Es atzinīgi vērtēju piedāvāto Mazo uzņēmumu aktu un ticu, ka mēs iesim tālāk par ideju stadiju, lai Eiropas vēlēšanās mēs varētu sacīt Eiropas pilsoņiem, ka mēs esam izpildījuši savu mērķi sasniegt efektīvāku un drošāku ekonomisko telpu.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). - (LT) 2009. gadā mainīsies gan Parlamenta, gan Komisijas izskats, tomēr darba kontinuitāte saglabāsies. Es gribu uzsvērt kopējās enerģētikas politikas nozīmi. Kopš 2006. gada mēs esam apsprieduši ES kopējās enerģētikas politikas jautājumu, un Parlaments ir iezīmējis ārējās enerģētikas politikas dimensiju.

Šī politika pašlaik ir ļoti svarīga, ņemot vērā mūsu pūliņus iegādāties gāzi no dažādiem avotiem, un tā kā tas ir galvenais temats dažādās diskusijās, piemēram, diskusijās par jauniem enerģijas avotiem, Arktiku utt., tas joprojām būs būtisks arī turpmāk. Eiropas Savienībai nevajadzētu būt pēdējai, kas atklāj un izmanto jaunus enerģijas avotus, kā tas parasti notiek.

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētāja kungs, es gribu pateikties visiem deputātiem par viņu ieguldījumu debatēs. Es domāju, ka kopā ar rezolūciju, ko jūs pieņemsiet, un dialogu ar komitejām un attiecīgajiem komisāriem tas būs ļoti labs politisks pienesums nākamā gada darba programmā. Lūk, par ko es vienmēr esmu iestājusies: par politiskāku pieeju IPS.

Es gribu komentēt dažus jautājumus, kas te ir pacēlušies un kuri, manuprāt, ir svarīgi.

Pirmkārt, attiecībā uz Lisabonas līgumu: kā jums ir zināms, Komisija ir pilnībā saistīta ar šo jauno Lisabonas līgumu; mēs esam pilnībā saistīti ar tā īstenošanu, un mēs darām visu — nevis gaidām, bet darām visu, — lai būtu gatavi īstenošanai jau ar nākamā gada pašu sākumu. Mēs koncentrējam uzmanību, piemēram, uz pilsoņu iniciatīvu, ko vairāki runātāji pieminēja; uz jauno noteikumu īstenošanu darbā ar valstu parlamentiem; pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un arī ārējās darbības dienestu, pieminot tikai dažas no tām lietām, kam vajadzīga laba sagatavošanās, nevis gaidīšana. Šis ir līdzsvars, kas mums ir jāpanāk. Es ceru, ka nav šaubu par mūsu apņemšanos sakarā ar Lisabonas līgumu.

Mēs arī iesaistāmies — un tas ir ļoti svarīgi — komunikācijā un informēšanas darbībās attiecībā uz jauno Līgumu, jo neatkarīgi no ratificēšanas veida mums ir demokrātisks pienākums nodarboties ar pilsoņiem, informējot viņus, uzklausot un arī izskaidrojot, ko mēs darām, un šī jaunā Līguma saturu.

Attiecībā uz politisko darba plānu un līdzsvaru starp sociālo un ekonomisko darba plānu, ko arī minēja vairāki runātāji, es domāju, ka tās ir ļoti svarīgas debates un ka tieši šie jautājumi mums būs jāizskata dialogā ar komitejām. Skaidrs, ka šī Parlamenta dažādajās pusēs ir dažādi uzsvari un prioritātes. Es domāju, ka tas ir jāparedz rezolūcijā, kuru mēs gaidām; rezultāti būs tiesību aktu un darba programmā rudenī. Tieši uz to, manuprāt, ir jākoncentrē liela daļa mūsu uzmanības šajās politiskajās debatēs.

Es gribu arī komentēt jautājumu, ko izvirzīja J.P. Bonde. Es baidos, ka nesaprotu, ko viņš saka, jo jau labu laiku mēs sūtām dokumentus un priekšlikumus valstu parlamentiem. Tas ir bijis ļoti labs darbs, un valstu parlamenti ir to ļoti labi novērtējuši. Mēs no tā daudz ko uzzinājām, un tas ir palielinājis mūsu izpratni par to, kas notiek Eiropas līmenī Eiropas iestādēs valstu līmenī. Tā ir arī laba pieredze par to, kas būs jaunajā Līgumā, un ne tikai tas, mēs esam arī iesaistījušies dialogā ar valstu parlamentiem par ikgadējo politisko stratēģiju un par mūsu darba programmu, un mēs esam tikuši aicināti doties tur, lai skaidrotu un atbildētu uz jautājumiem, kas valstu parlamentāriešiem ir radušies attiecībā uz mūsu plāniem un darba programmu. Es domāju, ka tas mums ir daudz palīdzējis: mēs no tā esam mācījušies, un valstu parlamentiem ir izdevība labāk sagatavoties un labāk skaidrot, kas notiek Eiropas līmenī. Tāpēc es patiešām ceru, ka tā mums būs laba pieredze. Valstu parlamentu iesaistīšana te nav lobēšana; drīzāk tā ir Eiropas darba programmas veidošana. Tas nozīmē vairāk demokrātijas, es teiktu.

Visbeidzot, attiecībā uz finansēšanu: jums par to būs atsevišķa diskusija, jo tā ir daļa no problēmas — mums jau ir finanšu perspektīva līdz 2013. gadam, un mums visiem stāv priekšā finanšu perspektīvu limiti. Pēc 2009. gada mums nebūs papildu cilvēku resursu, tāpēc mēs piesardzīgi lūgsim jūs neprasīt no mums darīt daudz jaunu lietu, jo mums nebūs darbaroku, kam to veikt. Mums ir jāsaprot, ka par finanšu perspektīvu mēs debatējam atsevišķi.

Es gribu arī teikt I. Gräßle, ka struktūrfondu jomā Komisija nesen ir pieņēmusi ļoti drosmīgu rīcības plānu, lai nodrošinātu tērētās naudas integritāti šajā sfērā. Kopā ar dalībvalstīm, kas, kā jūs zināt, izdod naudu uz vietas, Komisija gatavojas uzsākt visas nepieciešamās pārbaudes, lai nodrošinātu, ka katrs izdotais eiro ir labi izdots. Mēs regulāri ziņosim par to Budžeta kontroles komitejai; tas mums ir ļoti konkrēts mērķis, kontrolējot naudu, ko mēs tērējam.

Visbeidzot, ļaujiet man teikt, ka mēs varam kopā pievērsties komunikācijas prioritātēm, jo 2009. gads būs arī ļoti svarīgs gads, kad mums jāpanāk dzīvas debates pirms 2009. gada vēlēšanām. Kā jūs zināt, komunikācijas prioritātes 2009. gadam pievērš galveno uzmanību Lisabonas līgumam. Šīs ikgadējās politiskās stratēģijas pirmajā nodaļā ir minēts Mazo uzņēmumu akts. Tā ir Lisabonas stratēģijas daļa un mūsu pārskats par Lisabonas stratēģiju: pievērst uzmanību tieši tām lietām, kuras jūs esat pieminējuši. Es domāju, ka tās ir patiešām svarīgas.

Mēs nodrošināsim Lisabonas stratēģijas rezultātus. Mēs reformēsim budžetu, mēs pievērsīsim galveno uzmanību izaugsmei un darbavietām, un mums būs enerģētika un klimata pārmaiņa. Tas noteiks daudzas no mūsu komunikācijas prioritātēm, un mēs ceram uz dzīvām debatēm par šo Eiropas politiku.

Visbeidzot, ļaujiet man pievērst jūsu uzmanību priekšlikumam noslēgt iestāžu nolīgumu par komunikāciju. Mēs ceram, ka tas nodrošinās mums labāku pamatu mūsu kopējam darbam šajā laukā, tāpēc vēlreiz paldies par šīm debatēm. Mēs analizēsim šo visu un arī detaļas, ko esat pieminējuši, kas vairāk, manuprāt, iederas dialogā starp komitejām un Komisiju.

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks turpmākas sēdes laikā.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. - (PL) Es izlasīju Komisijas ikgadējo politisko stratēģiju 2009. gadam ar lielu uzmanību. Tā kā ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un integrācijas ekonomiskajiem aspektiem saistītās problēmas mani sevišķi interesē, es uzdrošināšos atsaukties uz vairākiem svarīgiem punktiem, kas ir atrodami stratēģijā.

Mums jāskatās uz Eiropas MVU jomu no cita redzes punkta. Mums jāatdod tai atpakaļ tās prioritārā nozīme un jāatver attīstības potenciāls, kas tai pienākas. Es priecājos, lasot šajā dokumentā, ka Komisija turpina piešķirt prioritāti nevajadzīgo šķēršļu novēršanai, kas kavē MVU attīstību. Tas atzīst arī, ka ir svarīgi atsākt darbu pie Eiropas Hartas mazajiem uzņēmumiem, ar kuru, es ceru, mēs iemācīsimies domāt vispirms un galvenokārt saskaņā ar to, kas dos labumu šīm mazajām vienībām, pirms mēs mēģinām tās ievietot globālajā ainā.

Ir ļoti svarīgi veicināt un atbalstīt inovāciju stratēģiju un pienācīgi novērtēt sadarbības nepieciešamību starp zinātniskiem centriem un uzņēmumiem. Dokumenta sadaļa, kurā ir runāts par Eiropas pilsoņu kā patērētāju prioritāro lomu, ir tikpat svarīga. Ir acīmredzama vajadzība uzlabot veidu, kā mēs informējam publiku un sazināmies ar to. Kad es runāju ar vēlētājiem, es viņos pamanu vispārēju zināšanu trūkumu par to, kā Savienība darbojas, un par labumu, ko visi pilsoņi gūst no tās. Ir svarīgi sūtīt skaidru vēstījumu pilsoņiem par lietām, kas viņiem ir dārgas; Eiropas Savienībai ir jākļūst par vienību, kuru mūsu pilsoņi uztver kā sev tuvu, draudzīgu un viegli saprotamu, lai tie būtu patērētāji vai uzņēmēji, vai gan vieni, gan otri.

8. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais punkts ir Reino Paasilinna Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā dotais ieteikums otrajam lasījumam par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (15647/1/2007 - C6-0035/2008 – 2006/0197(COD) (A6-0041/2008).

  Reino Paasilinna, referents. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāri, dāmas un kungi, es gribu pateikties jums visiem par jūsu teicamo sadarbības līmeni. Mūsu darbā tam vienmēr ir izšķirīga nozīme, lai sasniegtu labu rezultātu.

Runas par inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi ir risinājušās gandrīz trīs gadus, un laiks ir pagājis, jo Komisijas sākotnējam priekšlikumam ir bijuši vajadzīgi daudzi uzlabojumi. Parlamenta komitejas, it īpaši Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja, ir piešķīrušas priekšlikumam jaunu izskatu. Parlamentam un Padomei ir garantētas lielākas pilnvaras, tomēr neapdraudot EIT autonomiju. EIT valdes vēlēšanas vairāk atgādina to vēlēšanu sistēmu, kuru izmanto Eiropas Pētniecības padome, ko zinātniskā pasaule ir ieteikusi. Kā to kāds te jau norādīja, ir arī apstiprināts, ka mazi un vidēja lieluma uzņēmumi varēs piedalīties EIT darbā un baudīt tajā gūtos labumus. Ietekme uz nodarbinātību tajos būs vislielākā, un tieši tajos ir tas elastīgums un efektivitāte, kas vajadzīga ātrai inovāciju ieviešanai.

Bet galvenais ir mainījušās institūta prioritātes. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam, kā uz to norāda tā nosaukums, ir jākoncentrē uzmanība uz inovāciju. Pārējie divi elementi zināšanu trīsstūrī — izglītība un pētniecība — ir svarīgi, bet inovācija skaidri pārstāv trīsstūra virsotni; tā ir uzmanības centrs un tā galvenais mērķis. Mums turpmāk būs jāinvestē izglītības kvalitātē un pamata pētījumos, bet, kā mēs visi zinām, inovācija ir Eiropas Ahileja papēdis.

Amerikāņi iesniedz par trešo daļu vairāk patentu pieteikumus Eiropas Patentu birojā nekā paši eiropieši. Mums vajag radīt vairāk zinātniski intensīvu produktu un pakalpojumu.

Ķīna 10 gados ir palielinājusi savu IKP izdevumu daļu pētniecībai un attīstībai no aptuveni nulles līdz pašreizējam pusotra procenta līmenim. Pavisam 17 ES dalībvalstīs šis līmenis ir zemāks nekā Ķīnā. Eiropas Savienības IKP daļa, kas uzrādīta kā investīcija pētniecībā un attīstībā, vēl joprojām ir nozīmīgi zemāka nekā citās pasaules ekonomikas lielvalstīs.

Vēl satraucošāki ir tas, ka šajā rādītājā mēs pēdējos gados esam novērojuši lejupslīdi, nevis kāpumu. Apmēram tikpat slikta ir situācija ar riska kapitālu. Lisabonas stratēģija aicina uz dinamisku pieeju. Kāpēc mēs neticam paši savām shēmām? Augsti izglītības un pētniecības līmeņi rada pārāk maz komerciālu un funkcionālu pielietojumu, vai vismaz tie tiek izmantoti daudz retāk nekā konkurentu valstīs. Mūsu patentu sistēma arī ir sarežģīta. Vai intelekta aizplūdei nav jābūt nopietnai problēmai Savienībai, kuras mērķis ir būt pasaulē vadošai uz zināšanām balstītai ekonomikai?

EIT nenovērsīs šīs problēmas, bet tas var atvieglināt tās, dodot piemēru. Tas nodrošinās uzņēmējdarbības jomai jauna veida sasaisti ar sadarbību izglītībā un pētniecībā. Tas radīs iespējas pētniecības komerciālam izmantojumam, un tas izveidos ciešākas divpusējas saites. EIT nekļūs par īpašu universitāti, kas patur vislabākos pētniekus sev; Parlamenta grozījumi to garantē. Pēc sākuma problēmām, kas parādījās sakarā ar finansējumu, situācija tagad ir skaidra. Viena no zināšanu un inovācijas kopienām, ko es esmu ierosinājis, koncentrēs uzmanību uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju. Mēs tam jau saņemam nozīmīgas nauda summas no uzņēmējdarbības vides. Tādēļ finansējums nav problēma. Ar pētījumiem un izmēģinājumiem vien nepietiek: mums ir vajadzīga sadarbība, un šim nolūkam EIT ir radīts.

Teicamais kompromiss, kas ir panākts ar Padomi, ir tik labvēlīgs, ka mēs varam paziņot, ka mēs to atbalstām, un tāpēc es lūgtu ikvienu izrādīt tam atbalstu balsošanā, kas drīz sāksies. Paldies jums visiem.

(Aplausi)

  Jįn Figel’, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, man ir patiess prieks — un tā nav tikai diplomātiska frāze — būt šeit, lai runātu, kad ir iespēja atbalstīt Eiropas inovācijas. Es domāju, ka Parlamenta balsojums būs ļoti svarīgs.

Kā R. Paasilinna minēja, mēs esam nogājuši lielu ceļu kopš sākuma, bet es gribu atgādināt Parlamentam, ka ir bijis daudz skepses, pretestības un vilcināšanās attiecībā uz priekšlikumu attīstīt inovāciju ar šādas iestādes palīdzību, un es priecājos, ka mēs esam spējuši nomainīt šīs sākotnējās attieksmes uz vienprātības un atbalsta pilnu nostāju no dalībvalstu, Parlamenta, iestāžu un partneru puses. Es atceros Somijas, pēc tam Vācijas, Portugāles un tagad Slovēnijas prezidentūras centienus. It sevišķi es gribu izteikt pateicību šeit Parlamenta referentam R. Paasilinna, jo viņš daudz palīdzēja un sniedza atbalstu, un arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājai A. Niebler, kā arī Budžeta komitejas priekšsēdētājam R. Böge un Kultūras un izglītības komitejas referentei E. Hennicot-Schoepges. Bez viņu pūlēm un ieguldījuma mēs nebūtu spējuši nonākt līdz šim brīdim.

Es domāju, ka šī ir izdevība parādīt, ka Eiropai ir jauda un arī stipra apņemšanās uzlabot savu inovatīvo jaudīgumu globalizētajā pasaulē. Tehnoloģijas inovācija ir atslēga izaugsmei, darbavietām un konkurētspējai, un tā ir mūsu pilsoņu sociālās labklājības pamats. Mēs ierosinām pilnībā integrēt zināšanu trīsstūra visas trīs malas — izglītību, pētniecību un inovāciju, — sadarbojoties partneriem no uzņēmēju, pētniecības un akadēmiskās vides. Viņi strādās kopā tā sauktajās zināšanu un inovāciju kopienās.

Es domāju, ka tagad pēc visiem sagatavošanas darbiem ir pienācis laiks laist Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT) darbā. Mēs jau esam veikuši dažus pasākumus, kā jums ir zināms, un es esmu informējis komiteju, ka mēs esam sākuši valdes atlases procedūru. Ir īpaša augsta līmeņa neatkarīga atlases komiteja, kas pašlaik sagatavo kritērijus. Mēs pēc tam mēģināsim izveidot 18 cilvēku lielu grupu valdes darbības sākšanai. Atlases komiteja strādā pilnīgi neatkarīgi un autonomi. Es domāju, ka tas ir būtiski EIT panākumiem un valdes leģitimitātei.

Parlaments un Padome tiks pilnībā informēti par atlases procedūru un iznākumu. Komisija sagatavos starpposma ziņojumu pēc atlases procedūras pirmā soļa pabeigšanas un galīgo ziņojumu, tiklīdz procedūra būs pabeigta. Parlamentam un Padomei pēc tam būs viens mēnesis laika izvirzīto EIT valdes locekļu izvērtēšanai. Viņu izcilība, viņu neapšaubāmā reputācija, pilnīga neatkarība un spēja pārstāvēt tās jomas intereses, kuru viņi pārstāv — universitātes, pētniecību un uzņēmējdarbību — būs, manuprāt, būtiska sastāvdaļa institūta ticamībā gan īstermiņa laika posmā, gan ilgtermiņā.

Ļaujiet man uzsvērt vienu īpaši svarīgu lietu. Es gribu oficiāli paziņot, ka Eiropas Komisija ir pilnībā apņēmusies ievērot valdes autonomijas un neatkarības principus, kas ir ierakstīti regulā, un tai nebūs nekāda loma EIT stratēģisko lēmumu pieņemšanā. Uz šī pamata Komisija nodrošinās administratīvu un finansiālu atbalstu valdei pēc tās pieprasījuma un tādā apjomā, kāds ir nepieciešams darba sākuma stadijā. Sākumā ir jābūt zināmai palīdzībai.

Šāds atbalsts ir iecerēts, lai ļautu valdei atlasīt pirmās zināšanu un inovācijas kopienas (KIC) 18 mēnešu laikā, un nekādā ziņā nav paredzēts tā stratēģisko lēmumu pieņemšanai. Mūsu kopējās interesēs ir redzēt darboties spējīgu EIT izveidotu tajā laika grafikā, kas paredzēts regulā. Es patiešām sagaidu veiksmīgu EIT izveidi, un vēlreiz es izsaku dziļu pateicību par Parlamenta iesaistīšanos un devumu.

SĒDI VADA: L. COCILOVO
priekšsēdētāja vietnieks

  Romana Jordan Cizelj, PPE-DE grupas vārdā. - (SL) Ir pagājuši jau trīs gadi, kopš pirmoreiz izskanēja doma par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu. Tomēr apziņa, ka atslēga lielākai konkurētspējai un inovācijai ir pienācīgas rūpes par cilvēku resursu kvalitāti, ir daudz senāka. EIT piedāvā risinājumu šai problēmai Eiropas līmenī.

Pamati jau ir ielikti. Tagad ir laiks steidzami un efektīvi īstenot nolemtos pasākumus. Es gribu pateikties EP deputātiem, referentam un it īpaši manas parlamentārās grupas locekļiem par to, ka devāt iespēju panākt vienošanos un sadarbībā ar Komisiju un Padomi sagatavot labu priekšlikumu, kurā iekļauta mūsu pamatideju lielākā daļa.

Inovācija ir EIT būtība. Turklāt mūsu iniciatīva ir ļāvusi institūtam kļūt par izcilības simbolu, kas ir atpazīstama Eiropas kvalitātes zīme. Liels sasniegums ir neatkarīgu zināšanu un inovācijas kopienu tīkla struktūra, kas ir minēta šajā priekšlikumā. Mums ir arī izdevies atrast risinājumu daudzpusīgajam un sarežģītajam jautājumam par institūta darbības organizāciju.

Pašreizējais priekšlikums piedāvā stratēģisku inovāciju programmu kā risinājuma veidu, kas optimizē līdzsvaru starp atbildību par politiku un speciālistu neatkarību un skaidri definē ilgtermiņa stratēģiskās plānošanas kompetences.

Mēs varam daudz ko izdarīt ar iepriekš minētajiem finanšu resursiem. Sākuma punkti ir labi, bet efektīva īstenošana ir atkarīga, kā parasti, no mums un mūsu gribas un neatlaidības.

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es gribu atvainoties pašā sākumā, ka man pēc manas runas ir jāiet prom, jo man ir šodien jābūt sanāksmē pie priekšsēdētāja H, G. Pöttering. Es vēlos vissirsnīgāk pateikties manam kolēģim R. Paasilinna par viņa nodošanos šai lietai un arī komisāram, kas mūs vienmēr ir stingri atbalstījis.

Es patiesībā uzskatu, ka šis EIT ir svarīgs Eiropas instruments. R. Paasilinna ir jau teicis šādi: Mēs Eiropā izdodam pārāk maz pētniecībai, un mēs izdodam pārāk maz izcilībai pētniecībā. Eiropā vispār, tāpat kā valstu lielākajā daļā — vismaz vairumā dalībvalstu — varētu būt, vajadzētu būt, ir jābūt vairāk. EIT nav gluži konkurētspējīga iestāde, bet tai ir jāveic šie pētījumi, tai ir jārada jaunas iniciatīvas. Es domāju, piemēram, par to, cik svarīgi ir kaut vai enerģētikas nozarē vien, ja mēs pieliekam vairāk pūļu pētniecībā, lai attīstītu jaunas enerģētikas tehnoloģijas.

Tā kā tas ir tik svarīgi, es gribu lūgt komisāram uzstājīgi pieprasīt, lai nepieciešamos lēmumus pieņem ātri. Viens lēmums, protams, attiecas uz administrācijas galveno mītni. Kā cilvēks no Vīnes un kā austrietis es dabiski gribētu, lai galvenā mītne ir Vīnē. Lai kāds arī būtu lēmums, tomēr tam jānotiek ātri, lai EIT var drīz sākt darboties.

  Jorgo Chatzimarkakis, ALDE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms sirsnīgi apsveikumi no manis mūsu referentam Reino Paasilinna, kā arī komisāram J. Figel’. Tas, ka mēs to tik īsā laikā šeit paveicām, bija patiesi izcils panākums. Referents ir bijis uzcītīgs un apdomīgs, un ir ļoti daudz iesaistījis mūs visus.

Es gribētu arī izteikt ļoti īpašus apsveikumus Komisijas priekšsēdētājam J. Barroso. Mums patiešām ir jāpasaka ļoti skaidri, ka šis projekts bija viņa paša iniciatīva 2005. gada janvārī. Mēs to esam nostādījuši uz kājām un palaiduši ceļā trīs gadu laikā. Tas ir iespaidīgi. Mēs Eiropā esam ātri, un šis, vismaz vienreiz tas šajā brīdī ir jāpasaka, ir mūsu panākums, kas to vaiņago. Tas prasīja tikai trīs gadus, lai gan tas patiešām bija kritisks temats. Mums ir jāiesaistās ar izglītības palīdzību. Izglītība ir Vācijas, valsts, kuru es vislabāk pazīstu, Länder kultūras un izglītības suverenitātes pamats, un dalībvalstis, protams, uzmanīgi tai seko.

Mēs tomēr esam spējuši panākt kompromisu. Es runāju par finansēm. Mēs cīnījāmies ilgu laiku ar jautājumu, no kurienes naudai būtu īstenībā jānāk. Turklāt mums izdevās izveidot ES budžetu ar pirmo mēģinājumu no sākuma līdz beigām. Pagātnē tas bija tikai: subsīdija, subsīdija, subsīdija. Jūs zināt tās debates. Tagad tomēr pirmoreiz tā ir: inovācija subsīdijas vietā! Tas ir iespaidīgi! Es gribu pateikties maniem kolēģiem Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā ļoti īpaši, jo viņiem vajadzēja piekrist un tad meklēt kompromisus.

Mēs esam spējuši arī atrisināt strīdus ļoti ātri, piemēram, jautājumu par to, cik neatkarīgam EIT ir jābūt, cik ilgām ir jābūt eksperimenta stadijām, kādām būtu jābūt EIT attiecībām ar Septīto pētniecības pamatprogrammu, par likvidāciju un pat par to, ko sauc par EIT marķējumu, t.i., jautājums par to, vai visam ir jāparādās uz šī marķējuma, kad projekts iesāksies ar EIT karogu. Mēs to visu esam atrisinājuši.

Tagad par īstenošanu. Pašlaik — kā komisārs J. Figel’ ir teicis, — valde tiek gatavota, un Eiropas Parlaments (paldies jums par mūsu iekļaušanu) apsvērs, kas sēdēs valdē, jo to mēs uzskatām par ļoti, ļoti svarīgu jautājumu.

Arī temati tomēr būs jāizrauga. H. Swoboda tikko pievērsās enerģētikas tematam. Patiesībā mums būtu jākoncentrē uzmanība uz Eiropas kopējo atbildi uz klimata pārmaiņu, kā arī EIT pārvaldi, un tāpēc, piemēram, uz enerģijas efektivitāti utt. Tomēr mums ir arī jārunā par vietu. Es tomēr uzskatu Strasbūru par labu vietas izvēli. Tas nekad iepriekš nav tik skaidri pacēlies, bet mums vienreiz šis jautājuma ir jāizskata. Šī celtne ir izcila vieta EIT un Eiropas Pētniecības padomei. Strasbūra varētu kļūt par Siencbūru — zinātņu pilsētu —, un mums visiem par to būtu jāgādā.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs veiksmīgi beidzam darbu pie likumdošanas izstrādes, kas saistīta ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi. Valdes un zināšanu un inovācijas kopienu sēde būs nākamais solis pretim zināšanu kopējam tirgum Eiropas Savienībā.

Savas nesenās viesošanās laikā Polijā komisārs G. Verheugen atkārtoja, ka jauno dalībvalstu iekļaušana kopējā tirgus struktūrās ir stiprinājusi tā potenciālu un ir bijusi veiksmīga visām pusēm. Mana lielākā vēlēšanās ir, lai šī pozitīvā pieredze kalpo mums kā rādītājs arī šajā lietā.

Institūta valdes atvēršana Varšavā būs solis, no kā ieguvēja būs Eiropas kohēzija. Tas atvieglos iegūt atbalstu no jaunajām valstīm finansējuma palielināšanai pētniecībai un attīstībai nākamajā Savienības budžetā. Galu galā tas atbrīvos inovācijas potenciālu visā Eiropā.

Atbalsts Vroclavas kandidatūrai nav tikai šauras pašieinteresētības lieta; tas ir dabisku apsvērumu rezultāts, kuru mērķis ir kalpot visas Eiropas Savienības interesēm.

  Miloslav Ransdorf, GUE/NGL grupas vārdā. - (CS) Es gribu teikt, ka saskaņā ar Nikolaja Kondratjeva garo viļņu teoriju ir zināms, ka inovāciju rašanās un inovāciju īstenošana sabiedrībā ir objektīvs process, kam piemīt savi īpaši un objektīvi modeļi. Kā politiskajā laukā aktīvi cilvēki mēs varam veicināt inovāciju. Es personīgi uzskatu, ka, runājot par iestādēm, EIT ir svarīgāks pasākums Eiropas nākotnei nekā, piemēram, Eiropas Komisija. Es uzskatu, ka ir trīs pamata lietas, kas var palīdzēt celt sabiedrībā apziņu par zinātnes nozīmi un padarīt to populārāku.

Pirmkārt, zinātnieki ir jāuztver kā dzīves lomu paraugi sabiedrībā. Ir svarīgi, lai tādi zinātnieki kā izcilais čehu ķīmiķis A. Holý, kam ir desmitiem patentu ar viņa vārdu, tiek rādīti kā vērtību paraugi jauniem cilvēkiem, nevis tikai sportisti vai dziedātāji. Tāpēc mums jācenšas panākt — lietojot sava veida saukli — jaunu „vērtību modeli”.

Otrkārt, mums ir jācenšas panākt atjaunotu „vērtību vadību”. Eiropa ir devusi pasaulei vairāk izcilu zinātnieku nekā visi pārējie kontinenti kopā. Zinātniska iniciatīva eiropiešiem vienmēr ir bijusi pamatvērtība. Mums ir jāpieliek visas pūles, lai Eiropa atgūst savu vadošo stāvokli šajā ziņā.

Treškārt, mums ir arī vajadzīgs tas, ko es sauktu par „jaunu atklājumu garu”, kas rādītu Eiropai ceļu uz priekšu.

  Jana Bobošíková (NI). - (CS) Dāmas un kungi, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas skaitļi skaidri rāda, ka Eiropas problēma nav jaunu ideju trūkums; trūkst to pārveide uzņēmējdarbības iespējās.

Ne Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts būs tas, kas nodrošinās panākumu globālajā ekonomikā. Inovatīvai konkurētspējai palīdzēs tikai lielāka finansējuma, ieskaitot riska kapitāla, pieejamība un radoša vide, un patiesa akadēmiska un darījumu brīvība kopā ar atbilstošu atlīdzības sistēmu par izciliem zinātniskiem rezultātiem.

Dāmas un kungi, es pašos pamatos esmu pret Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidošanu. Tas negarantēs ES konkurētspējas priekšrocības. Tā būs tikai lieka struktūra, kas dublēs jau esošās struktūras zinātnes, attīstības un izglītības veicināšanai. Tā būs vēl viena vieta, kas aprīs nodokļu maksātāju naudu bez nekādas pievienotas vērtības.

Turklāt tā draudīgi taisās sekot Galileo sistēmas neveiksmei. Privātais sektors, uz kā naudu Komisija un Padome paļaujas, nesaskata iemeslu, kāpēc tam būtu jāfinansē politiķu un ierēdņu bezjēdzīgs sapnis.

  Angelika Niebler (PPE-DE). - (DE). Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, vispirms atvainojiet mani, ka nevarēju būt klāt šo debašu sākumā. Iepriekšējā runātāja tieši runāja par Galileo. Man bija jāvada trīspusējas sarunas par Galileo un tāpēc nokavējos.

Vispirms es pateicos, protams, referentam R. Paasilinna, kas ir veicis izcilu darbu kopā ar savu ēnu referentu. Tomēr es tāpat arī pateicos komisāram J. Figel’, kas ir nopietni piedalījies konsultācijās, tāpēc šodien mēs varam balsot par ziņojumu, kam būs plašs atbalsts arī mūsu starpā Parlamentā.

Pirms trim gadiem mēs sākām savas debates ar šādu jautājumu: vai mums ir vajadzīgs Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts? Es saku ļoti noteikti: jā, mums patiešām ir vajadzīgs šis institūts. Mums ir sakrājies pieprasījums pēc tehnoloģiju pārneses. Mums ir izcili zinātnieki un pētnieki visās 27 valstīs. Tas, kā mums tomēr nav, ir izcilo pētniecības rezultātu pārveidošana pārdodamos produktos un pakalpojumos. Tehnoloģiju institūtam — inovāciju institūtam — jādod ieguldījums tieši šeit.

Komisijas priekšlikums pašlaik virzās it kā jauna izolēta institūta veidošanas virzienā. Mēs Parlamentā esam pateikuši: „Nē, mēs to negribam!” Mēs gribam veidot tīkla struktūru, kas integrē uzņēmumus, universitātes un pētniecības institūtus Eiropā. To mēs esam radījuši ar savu ziņojumu. Es ceru uz plašu atbalstu. Mēs te esam uz pareiza ceļa.

Labi bija arī tas, ka mēs debašu laikā neapspriedām atrašanās vietu. Pretējā gadījumā ne J. Chatzimarkakis būtu bijis šodien gatavs, ne mēs spētu pabeigt šo projektu, un pēc pieciem gadiem mēs varbūt vēl joprojām debatētu par to, vai mums ir vajadzīgs Tehnoloģiju institūts.

  Gyula Hegyi (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, zinātne un tehnoloģija nav mūsu īstās izredzes gūt panākumus globālajā konkurencē. Daudzus gadsimtus ilgi mūsu kontinents ir bijis zinātniskās un tehnoloģiskās attīstības centrs, un Eiropas zinātne vienmēr ir bijusi starptautiska. Intensīva domu un vizīšu apmaiņa zinātnieku starpā ir notikusi pat dzelzs priekškara laikos, un mūsu laikā zinātnieku kopiena ir gandrīz bez robežām.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveide ir svarīgs solis, lai turpinātu šo mūsu kontinenta seno tradīciju. Es visnotaļ atzinīgi vērtēju to, un es, protams, atzinīgi vērtēju sava kolēģa R. Paasilinna izcili labo ziņojumu.

Manas valdības, tautas un zinātnieku vārdā es piedāvāju Budapeštu kā EIT galvenās mītnes vietu. Mūsu sasniegumi zinātnē par dzīvību, cīņā pret klimata pārmaiņu un vides pētījumos ir vislabākais pamatojums. Bet mana dzimtā pilsēta Budapešta varētu nodrošināt arī patīkamu un aizraujošu vidi.

  Lena Ek (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, mēs gribam Eiropu, kas ir konkurētspējīga, videi draudzīga un sociāli atbildīga. Tomēr pasaules tirgū ir nežēlīga konkurence, un, lai spētu piedalīties šajā konkurencē, mums ir vajadzīgi Eiropas projekti un mums jāliek kopā savi resursi, kā to darīja ASV, kad tā nolēma aizsūtīt cilvēku uz Mēnesi. Es domāju, ka Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts var būt mūsu pamats „cilvēka Mēness misijas” vērtam projektam, kas nozīmē saistību starp izciliem pētniekiem un mūsu apvienotajiem resursiem.

Jomas, kas līdz šim ir nosauktas, piemēram, klimata pārmaiņa un telekomunikācijas, ir svarīgas jomas Eiropai un Eiropas konkurētspējai, un tam, kā mēs varam panākt šo Eiropas nākotni, kas ir tik vajadzīga Eiropas pilsoņiem. Es domāju, ka pārmaiņa, kurā mēs garantējam akadēmisku apmācību, ir ārkārtīgi svarīga.

Nobeigumā es vēlos atbalstīt J. Chatzimarkakis un viņa vēlēšanos izmantot telpas, kas mums jau ir.

  Ryszard Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, tikai trīs mēnešu laikā tiks pieņemts lēmums par to, kura Eiropas pilsēta kļūs par Eiropas Tehnoloģiju institūta valdes atrašanās vietu.

Šis lēmums būs gan politisks, gan lietišķi pamatots. Lai mēģinātu nolīdzināt nesaskaņas starp veco un jauno Eiropu, parādīsies to valstu konglomerāts, kas nesen ir pievienojušās Eiropas Savienībai. Pamatojoties uz lietišķiem apsvērumiem, tomēr neaizmirstot politisko kritēriju, manuprāt, visnevainojamākais, ideālākais centrs, šķiet, būs Polijas pilsēta Vroclava, ko gadsimteņu gaitā ir veidojuši čehi, austrieši, ebreji un vācieši, kā arī poļi.

Apsvērumi par labu Vroclavai ir šādi: tās vērā ņemamais intelektuālais potenciāls, tas, ka tā jau ir spēcīgs akadēmisks centrs, plaša kapitāla un lielu uzņēmumu koncentrācija Lejas Silēzijas reģionā, kas varētu kļūt par EIT partneriem, un, visbeidzot, divu citu ES dalībvalstu tiešais tuvums: Vācija un Čehijas Republika. Vairāki Nobela prēmijas laureāti dažādās disciplīnās ir nākuši no Vroclavas. Pilsēta pašreiz ir iesaistījusies ļoti labi attīstītā zinātniskā sadarbībā ar daudzām izglītības iestādēm un zinātniskiem centriem visā Eiropā un ārpus tās.

Es uzskatu, ka lēmums izvēlēties Vroclavu par Eiropas Tehnoloģiju institūta galvenās mītnes vietu būtu optimāls attiecībā uz harmonisku zinātnisku un tehnisku attīstību Eiropas Savienībā, kam jāpieliek punkts dalījumam starp veco un jauno Eiropu.

  Zdzisław Kazimierz Chmielewski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, protams, ka ir noteiktas sekas tam, ka runas laiks ir ierobežots tikai ar vienu minūti. Man, piemēram, jāatstāj nepieminēts finansējums. Programmas diskusiju kopsaucējs, par ko liela atzinība pienākas referentam, bija ideja par inovāciju, kam jākļūst par īstenību ar zināšanu kopienu starpniecību. Mana valsts, kas neslēpj savu tiešo ieinteresētību institūta izveidē, saskata kopienām izdevību funkcionēt ar asprātīgi iecerētu piesaisti institūtam, lai gan nekādi neierobežojot tām plaša mēroga neatkarību.

Valdības organizācijas saprotamu iemeslu dēļ uzsvaru liek uz kopienu praktisko izdevīgumu, attiecoties pret tām kā pret sava veida augšup virzošu spēku zināšanu trīsstūrī: izglītībai, pētniecībai un rūpniecībai. Tai pat laikā tās apstiprina Eiropas pētniecības centru gatavību izveidot kopienas, kas sāk ar pievēršanos trim nozarēm: atjaunojamai enerģijai, klimata pārmaiņai un informācijas tehnoloģijai. Mans kā EP deputāta pienākums, kaut gan es to pildu labprāt, ir apliecināt, ka Vroclavas pilsētai, kas labi pazīstama kā zinātnes centrs Polijā, ir pamats tikt uzskatītai par kaut ko īpašu šajā ziņā.

  Teresa Riera Madurell (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vispirms gribu apsveikt R. Paasilinna par sasniegtu labu vienošanos jautājumā, kas nepavisam nebija viegls sākumā. Pirmajā lasījumā finansējums bija galvenais neatrisinātais jautājums, un mēs atzinīgi vērtējam to, ka ir sasniegta kopēja nostāja.

Nevajadzētu noliegt, ka institūta sākotnējās idejas iedvesma nāca no citiem izcilību modeļiem, kas jau pastāv, bet tāpat arī ir jābūt skaidram, ka ir pieliktas krietnas pūles, lai padarītu to iespējamu, ņemot vērā nepieciešamo pielāgojumu Eiropas sarežģītībai un dažādībai. Rezultātā ir jauns instruments, kam ir jauda integrēt zināšanu trīs asis — izglītību, pētniecību un inovāciju, — kam jākalpo kā katalizatoram daudzu disciplīnu inovāciju kultūrai, kas ir tik izšķiroši svarīga konkurētspējas uzlabošanai.

Tāpēc mēs esam pārliecināti par inovāciju un zināšanu kopienu izveidi kā universitāšu, pētniecības centru un uzņēmumu stratēģiskiem integrētiem tīkliem, kur studenti, pētnieki un zināšanas var brīvi riņķot un kur darbu var veikt par zinātniski un stratēģiski maksimāli interesantām jomām, tādām kā atjaunojamā enerģija vai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Mēs ceram, ka EIT ne pārāk tālā nākotnē nesīs augļus, uz kuriem mēs visi ceram.

  Grażyna Staniszewska (ALDE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es gribu vēlreiz izteikt savu gandarījumu par to nozīmi, kādu Kopiena piešķir inovācijas nepieciešamībai Eiropā. Tas ir sevišķi svarīgi jaunajām dalībvalstīm, kam inovatīvās tehnoloģijas ir liela izdevība izdarīt lēcienu uz priekšu civilizācijā un paātrināt pašām savu attīstību. Tāpēc mēs silti atbalstām lieliski sagatavoto projektu, ko izvirza Vroclavas pilsēta, sacenšoties par tiesībām uzņemt institūta valdes iestādes pilsētā.

Kas, izņemot Strasbūru, ļautu mums izvairīties no dārgām ekskursijām reizi mēnesī? Tā būtu Vroclava — Vroclava, kas atrodas uz robežas starp veco un jauno Eiropu, nevis galvaspilsēta, bet plaukstoša pilsēta ar izcilām universitātēm un gandrīz 150 000 studentu. Polijas valsts iestādes, Vroclavas vietējās iestādes un Polijas akadēmiskā pasaule ir pilnībā gatavas šim pienākumam. Inovāciju un tehnoloģiju institūta vietas izvēle Vroclavā būtu simbolisks žests un nekādā ziņā nepārkāptu izcilības kritēriju.

Zināšanu un inovācijas kopienu tīkls, kas ietilpst Eiropas institūta sastāvā, arī ir vienmērīgi jāizkliedē visā Eiropas Savienībā. Institūtam ir jākļūst par instrumentu, kas mobilizē visu Kopienas teritoriju, un tam jāveltī sevi konkurētspējas palielināšanai, inovācijai un tehniskajam progresam kā ekonomiskās attīstības priekšvēstnesim visai Eiropas Savienībai. Es ticu, ka ar tādām iniciatīvām kā EIT mēs varam risināt uz zināšanām balstītas globālās ekonomikas problēmas, īstenojot Lisabonas stratēģijas lielos mērķus.

  Pierre Pribetich (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, mēs nonākam pie EIT izveides beigu stadijas. Es aplaudēju sarunām, kas ir notikušas dažādu iestāžu starpā, lai sasniegtu līdzsvarotu atrisinājumu, kas padara šo institūtu par inovācijas simbolu saskaņā ar mūsu vislielākajām iecerēm. Uzsvars tāpēc tiek likts uz inovāciju, kas ir pamata vērtība Eiropā. Pirmās zināšanu un inovāciju kopienas koncentrēs uzmanību uz tādām balsta jomām kā klimata pārmaiņa un atjaunojami enerģijas avoti, neaizmirstot nanotehnoloģiju, kam ir vajadzīgs pienācīgs atbalsts.

Eiropas Savienībai noteikti koncentrēsies uz inovāciju. Inovāciju Eiropa, Eiropas inovācijas — EIT ir trūkstošā sasaiste šo divu jēdzienu starpā: trūkstošā sasaiste, kas ļaus Eiropas Savienībai progresēt, ja to pieņems rītdienas balsojumā. Ticot rozēm, jūs liekat tām uzziedēt, tā mums atgādināja Anatols Franss. EIT ir kā roze Eiropas dārzā. Lai EIT ziedētu, visiem klimatiskajiem apstākļiem ir jābūt pareiziem.

Pirmajā lasījumā es izteicu nožēlu par niecīgajiem finanšu resursiem, kas piešķirti EIT, par šī atbalsta neatbilstību: EUR 308 miljoni nav pietiekama atbilde, lai izpildītu mūsu grandiozās ieceres. Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, mums tāpēc ir jāmaina finanšu klimats un jānodrošina nepieciešamie resursi, lai mūsu ļoti reālās ieceres īstenojas.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). - (NL) Man ir prieks, ka man dota šī izdevība. Patiesībā ir lieliski, ka var sākt ar šo dārgakmeni, kas, lai gan sākumā ir mazs, bet ir apveltīts ar lielu spēku no apakšas uz augšu, ja to nākotnē atzīst par īpašu kvalitātes nesēju.

Mans otrs punkts ir šāds: kopā ar R. Paasilinna es esmu centies pārmest tiltu uz rūpniecību, pretī inovācijas nomenklatūrai, un šajā ziņā es esmu ļoti laimīgs par nosaukumu „Inovāciju un tehnoloģiju institūts”. Mani pārsteidz, lasot šo dokumentu, ka mums vēl joprojām ir dažas grūtības ar to. Dažreiz Komisijas dokumenti izmanto to nosaukumu, bet Parlamenta dokumentos tas netiek izmantots, un tāpēc ir svarīgi, lai no šī brīža institūts tiek saukts pienācīgajā, pareizajā vārdā.

Mans trešais un beidzamais punkts attiecas uz atrašanās vietu. Es gribu pievienoties tiem, kas runā valodā, kas nav viņiem dzimtā, nerunā franču valodā, kā, piemēram, L. Ek un J. Chatzimarkakis, kas šodien aicināja mūs atbalstīt Strasbūru — zinātnes pilsētu, kā J. Chatzimarkakis to nosauca. Tā ir administratīva rakstura pilsēta, un tas ir administratīvs iekārtojums; tas nav pats lielais institūts. Tas atrisinātu arī ļoti daudzas politiskas problēmas.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, doma par Eiropas Tehnoloģijas institūta izveidošanu tika uzņemta ar ievērojamu daļu skepses, kad to pirmoreiz iecerēja pirms trim gadiem, tāpēc mums tagad jāuzlūko pašreizējais regulas kompromisa teksts kā liels sasniegums. Institūts var sākt darboties jau pat šovasar pēc Padomes lēmuma jūnijā attiecībā uz tā galvenās mītnes atrašanās vietu, un zināšanu un inovāciju kopienu piedāvātā struktūra māj sveicienus, lai kļūtu par teicamu inovācijas stimulētāju visā ES.

Kā Juridiskās komitejas referentam pareiza juridiska pamata nodrošināšana, kas tādējādi ļauj institūtam visu laiku justies labi finansētam, bija viena no manām prioritātēm. Man ir prieks, ka Padome ir pieņēmusi šos priekšlikumus. Finanšu perspektīvu pārskats 2007.-2013. gadam jau ir ļāvis institūtam saņemt aptuveni EUR 309 miljoni lielu finansējumu, un tas ir labs sākums. Es ceru, ka starpposma pārskats dos iespēju atrast EUR 2 miljardus, kas vēl ir vajadzīgi projektam kopumā.

Elites parādīšanās ir sevišķi nozīmīga zinātnes sfērai jaunajās dalībvalstīs, kur ir ievērojams un līdz šim neizmantots potenciāls. Tāpēc mans uzskats ir, ka priekšlikums par vienas no EIT struktūru atrašanos Vroclavā — pilsētā ar vairāk nekā 140 000 studentiem — būs lielisks Eiropas ieguldījums nākotnei. Nobeigumā sirsnīgi apsveicu un pateicos R. Paasilinna par viņa brīnišķīgo sadarbību.

  Jacek Protasiewicz (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, mani Ungārijas kolēģi, EP deputāts no Budapeštas ir teicis, ka pat dzelzs priekškara gados bija sadarbība zinātnisko institūtu starpā Eiropā, bet ir jāpasaka patiesība: dzelzs priekškars arī sadalīja zinātni divās nometnēs Eiropā — rietumu nometnē, kas attīstījās brīvā pasaulē un saņēma finanšu atbalstu, un austrumu nometnē. Būtu labi, ja Eiropas Tehnoloģiju institūts, ko mēs nodibināsim šodien vai rīt, radītu ne tikai iespēju Eiropas Savienībai piedalīties globālā inovāciju sacensībā, globālajā kaujā par zināšanām, bet arī kalpotu šo divu nometņu apvienošanai, kas vēsturē ir bijušas sadalītas.

Es pievienojos saviem Polijas kolēģiem, kas ir ieteikuši Vroclavas pilsētu kā atrašanās vietu vai nu galvenajai mītnei vai vienai no institūta nodaļām, un es gribu redzēt, ka šīs pilsētas iestādes ir gatavas ieguldīt naudu, kas ir tik svarīga šī projekta veiksmei.

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es gribu apsveikt referentu R. Paasilinna un komisāru, un es gribu minēt kaut ko, kas vēl nav pateikts šo debašu laikā, proti, ka bez akadēmiskās pasaules un tās atbalsta mūsu šodien šeit nebūtu. Ja universitātes būtu bloķējušas šī jaunā institūta izveidi, kas pirmoreiz ievieš sadarbību starp rūpniecību, privāto sektoru, pētniecības jomām un akadēmiskajām iestādēm, šis institūts nebūtu ieraudzījis dienas gaismu.

Ņemot vērā to, ka mūsu priekšsēdētājs institūta izveidošanai atvēlēja diezgan īsu laiku bez pienācīga budžeta nodrošinājuma, un zinātnes un pētniecības komisārs pavisam negribēja šo institūtu, visa atzinība par šo izveidošanu pienākas jums, J. Figel’, jo kā izglītības komisārs jūs esat strādājis, lai nomierinātu tās aprindas, kuras raizējās par zinātnisko grādu un diplomu piešķiršanu un viņu pašu kompetenci.

Es ceru, ka šim institūtam būs panākumi un ka jums tikai jāatrod tie retie putni, ko meklējat, jo valdei jūs meklējat cilvēkus ar pieredzi vairākās jomās — akadēmiskajā un rūpnieciskajā — kuri patiesībā nav iesaistīti nevienā no tām un kas ir arī jauni. Es novēlu, lai jums ļoti veicas viņus atrast.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). - (BG) Komisāra kungs, dokuments, ko Eiropas Parlaments grasās pieņemt, ir patiešām ļoti svarīgs. Es uzteicu jūs, es uzteicu referentu un visus kolēģus, kas ir devuši ieguldījumu pašreizējo priekšlikumu iesniegšanā un pieņemšanā.

Ir ļoti svarīgi, ka notiek politikas pamatu tapšana. Eiropas ekonomikas attīstībai ir vajadzīga tieši tehnoloģiska inovācija. Tieši tā liek pasaulei attīstīties. Sevišķi svarīgi ir tas, ka uz zināšanām balstītas kopienas, kas darbojas, pamatojoties uz projektu principa, spēs ņemt vērā kopējās Eiropas attīstības politikas prioritātes no vienas puses un atsevišķu dalībvalstu spējas no otras puses.

Ir nepieciešams ieviest un attīstīt atsevišķu pētniecības struktūru un universitāšu vislabākos sasniegumus, lai nodrošinātu sasaisti ar prioritātēm attiecībā uz enerģētikas nozari, klimata pārmaiņu un jauniem progresīviem materiāliem, bez kā nevar iztikt pasaules attīstība.

Šim institūtam ir jākļūst par īstu vienotības simbolu, kā arī par vislabāko mobilitātes centru vislabākajiem pētniecības darbiem. Un varbūt, ka Eiropas politika darītu labi, ja to izvietotu kādā jaunā ES dalībvalstī.

  Sylwester Chruszcz (NI). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi esam vienojušies šodien, ka mums būtu jādara viss iespējamais, lai veicinātu atvērtu, uz zināšanām balstītu sabiedrību, lai panāktu pasaules standartu, lai turētos kopsolī ar pasaules ekonomikas attīstību; mums būtu tajā jāiegulda tik daudz finansējuma, cik vien mēs varam, un tikpat daudz diskusiju, lai saglabātu Eiropas līdzdalību.

Es gribu arī uzsvērt, ka nākamā institūta atrašanās vieta nav triviāls jautājums. Tai jābūt inovatīvā reģionā, reģionā ar jauniem un atvērtiem prātiem, liela potenciāla reģionā, reģionā — un tas ir ļoti svarīgi — ar jaunatklājumu garu, reģionā, kas atradīsies starp Austrum- un Rietumeiropu. Visām šīm prasībām atbilst Polijas pilsēta Vroclava, ko es gribu jums ieteikt.

Nobeidzot es gribu apsveikt referentu un ikvienu, kas ir piedalījies šajās iedvesmojošās debatēs.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Lisabonas stratēģijas galvenais mērķis ir veicināt konkurētspēju Eiropā un, to darot, turēties līdzi pārējai globālajai ekonomikai, piemēram, ASV un jaunajos topošajos Āzijas centros (Ķīnā un Indijā).

Daļa no šīs stratēģijas ir Eiropas Tehnoloģiju institūta izveidošana, kas ir guvusi spēcīgu atbalstu PPE-DE grupā. Es ar pieaugošu interesi esmu sekojis institūta sākšanai, kas prasīs nozīmīgu finansiālu atbalstu, lai ļautu tam realizēt tā mērķus. Šie mērķi ir vitāli svarīgi ES rūpniecības, konkurētspējas un inovāciju bāzes uzturēšanai. Tāpēc es aicinu palielināt budžetu, kas ir jau pieņemts.

Es uzsvērtu, ka šis ir projekts, kam ir jāgūst panākumi, un šajā sakarībā ir īpaši svarīgi, manuprāt, veicināt inovācijas, kas sev līdzi nes progresu un konkurētspēju. Šajā sakarā es domāju, ka ir pareizi iekļaut jēdzienu „inovācijas” institūta nosaukumā, kas sākotnēji bija iecerēts kā Eiropas Tehnoloģiju un inovāciju institūts. Šai iniciatīvai ir vajadzīgs svarīgs mandāts uz zināšanām balstītas ekonomikas jomā un pētniecības un inovāciju veicināšanā Eiropas Savienībā.

Es vēlos izteikt savu apbrīnu par komisāra J. Figel’ enerģiju un neatlaidību šī projekta īstenošanā.

  Nina Škottová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es gribu apsveikt komisāru J. Figel’ un referentu R. Paasilinna par viņu darbu pie šī projekta.

Tika dzirdēti gan pozitīvi, gan negatīvi uzskati par EIT, un, bez šaubām, būs vēl diskusijas, pirms EIT īstenojas dzīvē. Šajā forumā es vēlos izcelt vienu domu EIT labā: to, ka visi finanšu līdzekļi, kas ir piešķirti no ES budžeta zinātnei, attīstībai un izglītībai, ir līdzekļi, kas ir labi piešķirti, nevis aprīti. Tas jo īpaši ir tā, ja Eiropas visgaišākie prāti visticamāk piedalīsies EIT projektā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, saskanīgas ekonomiskas telpas, vienota Eiropas tirgus radīšana bija pamata iemesls, kāpēc radās Kopienas un vēlāk Eiropas Savienība. Nākamais posms ir piešķirt Eiropas ekonomikai mūsdienīgu un konkurētspējīgu dimensiju.

Tas būs iespējams vienīgi tad, ja mēs liekam savu naudu uz izglītību, pētniecību, jaunām tehnoloģijām un inovāciju tās visplašākajā nozīmē. Mēs neatrisināsim šīs problēmas, ja rūpniecība nespēs atbalstīt zinātnes attīstību un jaunās tehnoloģijas un ja vietējās iestādes nespēs ieguldīt izglītībā.

Valdībām ir jāiesaistās trešā līmeņa izglītībā un jāatbalsta pamata zinātniskā pētniecība. Eiropas Savienībai pa to laiku jākoncentrējas uz inovācijas atbalstīšanu un vadību. Mēs varam redzēt, ka šie uzdevumi gulstas gan uz dalībvalstīm, gan ES iestādēm.

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es gribu pateikties klātesošajiem par ļoti interesantajām un atbalstošajām debatēm. Tomēr bija zināma kritika par naudas trūkumu vai to, ka mēs atkal gribam kaut ko nodibināt.

Es domāju, ka vissvarīgākā inovācija sākas ar atvērtību un radošuma veicināšanu. Konsultāciju un likumdošanas procesa rezultāts patiešām ir atvērtības, ieguldīšanas, iesaistīšanās un pat radošas, inovatīvas pieejas piemērs. Mēs esam parādījuši inovāciju, nonākot pie šī konsensa, un arī šī rezultāta sakarībā un saturā. Šī ir vissvarīgākā lieta.

EIT misija, pirmkārt, ir inovācija. Tas ir viens no 2006. gada oktobra Lahti sammita momentiem vai turpinājumiem, un patiesībā mēs piedāvājām dokumenta projektu tikai vienu dienu pirms sammita. Mēs nekad neesam atbalstījuši tiešus ārzemju ieguldījumus, lai izveidotu kaut ko jaunu; mēs gribējām izvēlēties jaunu pieeju tam, kā veicināt, organizēt, motivēt un mobilizēt resursus un partnerus, lai padarītu inovāciju Eiropā veiksmīgāku.

Es vēlos atgādināt, ka Komisijas izvēle nekad nav bijusi celt jaunas ēkas EIT vajadzībām, bet gan nākt ar jaunu pieeju. Tas prasīja pusotru gadu: mēs to sākām kā Lisabonas stratēģijas daļu 2005. gada februārī, un kopš tā laika mēs esam izdzēruši daudz kafijas un pavadījuši daudz laika sarunās, kas bija iedvesmojošas un ļoti interesantas — arī šajā ēkā, — kas rādīja, ka pastāv daudz izvēļu jeb viedokļu par to, kā veicināt inovāciju. Es tagad esmu laimīgs, ka esam nonākuši pie šīs stingrās kopējās apņemšanās.

Daudzi cilvēki runāja par atrašanās vietu. Šis ir jautājums Padomei. Es domāju, ka Slovēnijas prezidentūra mēģinās vadīt procesu, kas ved uz lēmuma pusi. Ir jau saukti vārdi — daži dalībvalstu līmenī. Dažas pilsētas reģionālā līmenī arī tiecas pēc tā. Tā ir laba zīme, ka ir daudzi enerģiski pretendenti uz EIT mītnes vietu. Ir arī daudzas universitātes un uzņēmumi, un pētniecības un tehnoloģijas organizācijas, kas ir ļoti ieinteresētas piedalīties ne tikai konsultācijas procesā, bet valdes atlasē un pēc tam EIT darbībā. Kā to teica E. Hennicot-Schoepges, mēs negrasāmies zaudēt identitāti; mēs piedāvājam dalīties identitātē starp universitātēm vai esošiem centriem un EIT, kas tiks nodibināts.

Tas vairāk vai mazāk ir viss, ko es gribēju piebilst kā atbildi uz jūsu jautājumiem un atbalstu. Vēlreiz es gribu pasvītrot konverģenta, horizontāla darba nozīmi. Tāpat kā jūs rīkojāties šajā Parlamentā savās komitejās, mēs to pašu darījām Komisijā. Es nebiju izolēts. Es neesmu viens pats. Tas tika sasniegts ar priekšsēdētāja, rūpniecības komisāra, pētniecības komisāra, budžeta komisāra un daudzu citu atbalstu. Es domāju, ka šī ir ļoti svarīga vēsts nākotnei: strādāsim kopā, būsim atvērti un veicināsim radošumu.

Šomēnes es gribu likt priekšā, lai mēs pasludinām 2009. gadu par Eiropas radošuma un inovācijas gadu. Tas būs cieši saistīts ar priekšlikumiem, idejām un politiku, kas mums ir jākopj un jāizveido Eiropā.

Vēlreiz liels paldies jums. Tas nav fait accompli; tas drīzāk ir sākums posmam, ko sauc par izveidošanu, un tad var sākties īstais darbs — un es ceru, ka tas sāksies veiksmīgi.

  Reino Paasilinna, referents. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, mums ir jāatceras, ka tad, kad mēs sākām, liels vairākums bija pret visu šo projektu. Tagad mēs to esam attīstījuši sadarbībā ar Komisiju un Padomi. Tagad mēs esam radījuši kaut ko tik dinamisku, ka tas ir progresējis līdz balsojuma stadijai, un es ceru, ka liels vairākums balsos par labu šim projektam. Šis ir veids, kā mēs varam kopā strādāt.

Attiecībā uz atrašanās vietu man nav nekāda viedokļa, izņemot, lai sacītu, ka tā būs moderna tīklā savienota sistēma, kurā pētnieki un kopienas strādās neatkarīgi. Viņi nebūs koncentrēti galvaspilsētā, kas ir izraudzīta kā institūta galvenā mītne. Turklāt tā administratīvais personāls būs samērā neliels, mazāk nekā simts cilvēku, tādēļ nebūs vajadzīgas plašas telpas.

Tomēr viena lieta ir svarīga. Ir jābūt labiem transporta sakariem, vēlams tiešiem lidojumu maršrutiem, jo mēs patiešām ļoti labi zinām, cik neērti ir strādāt kaut kur, uz kurieni nav tiešu lidojumu, sanāksmēm ir bijis jānotiek pat lidostā.

Tālāk mums ir jādomā par finansējumu. Tas ir svarīgi, kaut gan par vienu piedāvāto tēmu — komunikāciju tehnoloģijām — finansējums jau ir atrasts. Citiem vārdiem sakot, ja šo tēmu var parādīt tā, lai tā izskatās pievilcīgi, naudu noteikti atradīs. Katrā ziņā mums kapitāla netrūkst.

Daudzi te ir teikuši, ka šis ir jauns kopdarbības veids. Institūts nekonkurēs ar citiem, bet veidos sadarbību, kā L. Ek atzīmēja. M. Ransdorf un daži citi apgalvoja, ka Eiropas modelim, Eiropas zinātnes virsotnei pagājušajos gadsimtos, ir jākļūst par pasaules zinātnes virsotni. Tā var raksturot mums vajadzīgos kvalitātes standartu veidus. Es vēlos jums teikt lielu paldies par jūsu sadarbību. Šim projektam ir jāizdodas, jo Eiropai tas ir vajadzīgs. Paldies.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks šodien.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Edit Herczog (PSE), rakstiski. - (HU) Informācijas un tehnoloģijas revolūcija, post-industriālās sabiedrības sociāli ekonomiskās pārvērtības pasaules valstu lielākajā daļā ir iztraucējušas valdību, ekonomiku un politiķus no apburtās princeses miega, un arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai izprastu, kādi iemesli nosaka zināmu kopienu, lielāku reģionu vai valstu panākumus.

Lietas, kas nodrošina panākumus ir radošums, radošā enerģija, jaunas idejas, kas var veidot pamatu visa jaunā attīstībai. Radošums kļūst par inovāciju, ja to pārveido par īstenību. Cerēsim, ka Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) būs šāds Eiropas Parlamenta inovatīvā intelekta radītais bērns. EIT primārais mērķis būs attīstīt Eiropas Savienības inovatīvo jaudu, veidojot saikni starp augstāko izglītību, pētniecības kopienu un rūpniecības pārstāvjiem. EIT var būt milzīga loma, nodrošinot to, ka Eiropas inovācija tiek atkal vēlreiz atzīta visā pasaulē un ka Eiropas rūpniecība un pētnieki kļūst par spēku, ar ko jārēķinās. Ungārijas galvaspilsēta arī ir nolēmusi sacensties par mājvietas piedāvāšanu Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam. Es esmu pārliecināta, ka mana valsts būtu laba mājvieta institūtam tāpēc, ka valdībai ir saistības ar pētniecību un inovāciju/attīstību, valstī ir pētniecības infrastruktūra, Ungārijai ir bijusi loma zinātnes veicināšanā un, visbeidzot, Ungārija ir viesmīlīga zeme. Citējot ungāru zinātnieku un Nobela prēmijas laureātu Albert Szent-Györgyi, es vēršos piejums ar aicinājumu atbalstīt mūsu piedāvājumu par mājvietu EIT: „Ungārija ir maza valsts pēc sava iedzīvotāju skaita, bet lielvalsts pēc pelēkās vielas daudzuma.”

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, otrais lasījums Eiropas Parlamentā ir vēl viens solis, kas tuvina mūs Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta nodibināšanai. Daudz laika ir pagājis, kopš José Barroso iesniedza priekšlikumu izveidot šādu institūtu 2005. gada februārī. Doma bija tāda, ka tas būtu institūts, kas atbalstītu Lisabonas stratēģijas īstenošanu, kura tajā laikā bija starpposma stadijā un nenesa gaidītos labumus.

Es zinu, ka viena no pilsētām, kas cer pie sevis uzņemt EIT galveno mītni, ir Polijas pilsēta Vroclava. Es zinu arī, ka Polijā un citās pilsētās, kas priecātos laipni uzņemt institūtu (Vīnē, Minhenē, Sant Cugat-Barselonā, Parīzē, Oksfordā, Briselē, Budapeštā, Nirnbergā, Āhenē), valda pārspīlētas cerības EUR 2,4 miljardi lielās gaidāmās summas dēļ, kas tiks pieprasīta šī institūta finansēšanai. Šis ir kopējais institūta un zināšanu un inovācijas kopienu tīkla (KIC) uzmetums, kas, kā sagaida, piesaistīs finanšu lielāko daļu. Es turklāt esmu pārliecināts, ka institūta nodibināšana nespēs palīdzēt veikt struktūras reformas, kam ir izšķiroša nozīme inovācijai un konkurētspējai Eiropas Savienībā.

Tomēr, zinot Vroclavas lielās ieceres un administrācijas kvalitāti tajā pilsētā, es esmu pārliecināts, ka tā ir īstā vieta EIT, un es esmu apmierināts par progresu, kas ir panākts šī institūta nodibināšanas labā.

  Alexander Stubb (PPE-DE), rakstiski. - Izglītība, pētniecība un inovācija ir logi uz nākotni. Tie ir būvmateriāli tam, ko sauc par „zināšanu trīsstūri”. Mums ir jābūt spējīgiem konkurēt. Zināšanu trīsstūris ir viena no atslēgām.

Es atbalstu šo dokumentu, jo Komisijas priekšlikumam radīt Eiropas Tehnoloģijas institūtu (EIT) ir mērķis risināt vienu no Eiropas galvenajiem vājuma punktiem: inovāciju trūkumu. Es redzu EIT kā ieguldījumu nākotnei.

Iepriekš valdīja skeptisks noskaņojums par to, kādu pievienoto vērtību EIT varētu piedāvāt. Piedāvātā tīkla struktūra ir labs risinājums. Ekspertīzi nodrošina universitāšu un augstāko izglītības iestāžu piedalīšanās.

Atceroties savus mācību gadus, es arī atbalstu ideju par EIT „zināšanu un inovācijas kopienu” (KIC) autonomiju. Šādu centru izlase pamatosies uz izcilības kritēriju. Es to atbalstu, jo tādējādi EIT KIC dos vislabākos impulsus Eiropas inovācijai.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.15 un atsāka plkst. 11.30)

SĒDI VADA: Edward McMILLAN-SCOTT
priekšsēdētāja vietnieks

9. Pilnvaru pārbaude

  Priekšsēdētājs . − Nākamais punkts ir Eiropas Parlamenta jauno deputātu pilnvaru pārbaude. G. Gargani sniegs mutisku ziņojumu par šo jautājumu Juridiskās komitejas vārdā.

  Giuseppe Gargani, Juridiskās komitejas priekšsēdētājs. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, saskaņā ar Reglamentu Eiropas Parlamentam ir jāpārbauda pilnvaras un jālemj par jaunievēlēto deputātu mandāta derīgumu. Komiteja savā 25. februāra sanāksmē pārbaudīja pilnvaras 35 Rumānijas EP deputātiem, kurus nozīmējušas kompetentās iestādes. Šiem vārdiem viņu attiecīgajām valsts iestādēm ir jāpievieno vēl trīs vārdi.

Ņemot vērā veicamo pārbaužu lielo skaitu un ierobežoto laiku, tika uzskatīts par pareizu, ka Juridiskā komiteja, un tātad tās priekšsēdētājs, sniedz mutisku ziņojumu Parlamentam. Tā kā komiteja ir konstatējusi, ka viss ir kārtībā, Parlaments var ratificēt visus mandātus.

  Priekšsēdētājs . − Līdz ar šo mandāti ir ratificēti.

10. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs . − Nākamais punkts ir balsošana.

(Balsošanas rezultāti un citas detaļas: sk. protokolu)

10.1. EOTK un Ogļu un tērauda izpētes fonda aktīvu pārvaldīšana (A6-0062/2008, Reimer Böge) (balsojums)

10.2. Eiropas Kopienu un Apvienoto Arābu Emirātu Nolīgums par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem (A6-0043/2008, Paolo Costa) (balsojums)

10.3. Lauksaimniecības tirgu kopīga organizācija un īpaši noteikumi par atsevišķiem lauksaimniecības produktiem (A6-0044/2008, Neil Parish) (balsojums)

10.4. Lauksaimniecības tirgu kopīga organizācija un īpaši noteikumi par atsevišķiem lauksaimniecības produktiem (A6-0045/2008, Neil Parish) (balsojums)

10.5. Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā (kodificēta versija) (A6-0055/2008, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg) (balsojums)

10.6. Cūku identificēšana un reģistrēšana (kodificēta versija) (A6-0057/2008, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg) (balsojums)

10.7. Tirdzniecība ar dārzeņu stādāmo materiālu (kodificēta versija) (A6-0056/2008, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg) (balsojums)

10.8. Kopīgi noteikumi civilās aviācijas drošības jomā (A6-0049/2008, Paolo Costa) (balsojums)

10.9. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (A6-0041/2008, Reino Paasilinna) (balsojums)

10.10. Eiropas Savienības Solidaritātes fonda mobilizācija (A6-0065/2008, Reimer Böge) (balsojums)

10.11. Budžeta grozījums Nr. 1/2008 - Solidaritātes fonds (A6-0058/2008, Kyösti Virrankoski) (balsojums)

10.12. EK un Gvinejas-Bisavas partnerattiecību nolīgums (A6-0053/2008, Luis Manuel Capoulas Santos) (balsojums)

10.13. Zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu un Kotdivuāru (A6-0054/2008, Daniel Varela Suanzes-Carpegna) (balsojums)

10.14. Ilgtspējīga transporta politika Eiropā (A6-0014/2008, Gabriele Albertini) (balsojums)

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.50, gatavojoties svinīgajai sēdei)

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs

11. Svinīgā sēde — Igaunija

  Priekšsēdētājs . − Dāmas un kungi, šī ir brīnišķīga diena Eiropas Parlamentam, jo mēs sveicam vienu no mūsu bijušajiem kolēģiem deputātiem šeit — vienu, kas tagad ir Igaunijas Republikas prezidents, mūsu bijušo kolēģi deputātu Hendrik Ilves! Mēs gribam laipni lūgt jūs Eiropas Parlamentā!

(Skaļi un ilgstoši aplausi)

Dāmas un kungi, kad mums pienāk tāds notikums kā šis, ir labi paskatīties ne tikai uz tagadni, bet arī atcerēties, cik garš, plats ceļš mums bija veicams, lai iegūtu deputātu kopā ar citiem deputātiem no Igaunijas — un no Latvijas un Lietuvas, ja mēs aprobežojamies tikai ar Baltijas valstīm, pirmkārt, — kas bija vēlēti Parlamenta deputāti un kuru valstis, brīvas valstis, kas gadu desmitiem bija zem komunisma, ir tikušas pārstāvētas šeit, kopš Igaunija ieguva brīvību.

Šis mūsu deputāts tika ievēlēts ar tautas demokrātisku lēmumu par savas valsts prezidentu. Viņš ir pārstāvis no Igaunijas, kas vairāk nekā lielākā daļa citu ir saistīta ar Eiropas nākotni un, protams, ar tās tagadni. Sākumā kā savas valsts ārlietu ministrs viņš vadīja sarunas par dalību Eiropas Savienībā un pēc tam bija novērotājs Eiropas Parlamentā no 2003. gada līdz tiešajām vēlēšanām 2004. gadā un, visbeidzot, Eiropas Parlamenta deputāts līdz viņa ievēlēšanai par Igaunijas Republikas prezidentu 2006. gada septembrī. Prezidents Hendrik Ilves stājās amatā kā Igaunijas prezidents 2006. gada 9. oktobrī.

Prezident H. Ilves, ir liels prieks, ka varu jūs sveikt šeit, Eiropas Parlamentā, kas rīt atzīmē savu 50. gadadienu. Jūsu apmeklējums ir svinību ievadījums, un es vēlos lūgt jūs uzrunāt Eiropas Parlamentu. Vēlreiz mēs ļoti silti sveicam jūs!

(Aplausi)

  Toomas Hendrik Ilves, Igaunijas Republikas prezidents. − (ET) Mani draugi, ļaujiet man sākumā novēlēt jums daudz laimes dzimšanas dienā. Mani dārgie draugi un kolēģi, kolēģi šī vārda visīstākajā nozīmē, draugi, kuru man ir pietrūcis pagājušajā pusotra gada laikā. Kad es tagad skatos uz jums visiem — te no apakšas jūsu liekas daudz vairāk nekā, skatoties no 131. vietas, kur es mēdzu sēdēt.

Jūs nevarat iedomāties, cik vareni jūs esat kā Eiropas Parlaments. Es zinu, man bija jādodas prom, pirms es to sapratu. Bet ļaujiet man tagad tālāk runāt manā pašreizējā lomā kā manas valsts prezidentam.

Šodien, kad Igaunija drīz ieies savā piektajā gadā kā Eiropas Savienības dalībniece, mēs vairs neesam „jaunās dalībnieces”, kas apgūst noteikumus. Patiešām, es uzskatu, ka ir pienācis laiks likt malā terminu „jaunā dalībvalsts” kā anahronismu, kas zaudējis nozīmi.

(Aplausi)

Šodien vairs nav jauni vai veci dalībnieki. Ir tikai dalībnieki. Termins „jauna dalībvalsts” šajās dienās pat vairs nenozīmē „nabadzīgāka dalībvalsts”, jo vairākas no mums ir panākušas „vecās dalībnieces”.

Šodien Savienībā mums ir interešu, partiju nostāju koalīcijas, un tās veidojas pēc visdažādākā daudzuma dimensijām — mazās un lielās dalībnieces, rūpnieciskās un tirdzniecības valstis un tā tālāk. Bet pamats nav dalības laiks vai ilgums.

Te šodien es gribu ieskatīties desmit gadus uz priekšu nākotnē, kad mēs visi būsim veci un vecāki dalībnieki. Laikā, kas būs 100 gadus pēc pirmā briesmīgā Eiropas 20. gadsimta pilsoņu kara. Mēs runājam par savu Savienību kā atbildi uz otro Eiropas pilsoņu karu, kā mūsu kontinenta organizēšanas veidu, lai netiktu atkārtotas Otrā pasaules kara šausmas.

Bet mēs nedrīkstam pazaudēt no sava redzesloka arī to, ka viena trešdaļa — un, iespējams, pat vairāk — no šīsdienas Eiropas Savienības dalībniecēm izveidojās kā neatkarīgas politiskas vienības uz Pirmā pasaules kara drupām. Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija (pēc 140 nebūtības gadiem), bijusī Čehoslovākija kopā ar Ungāriju un Austriju, kuras mēs šodien pazīstam, visas radās 20. gadsimtā līdz ar impēriju, to starptautisko lielvaru, sabrukumu, un radās jaunas valstis, pamatojoties uz pašnoteikšanos.

Es paceļu šo jautājumu, jo mana valsts līdzīgi daudzām mūsu šīsdienas dalībniecēm sāka ar to, ka nometa uzspiestās piederības jūgu lielai, despotiskai vai nedemokrātiskai pārnacionālai vienībai — kas citādi ir pazīstama kā impērija.

Igaunija līdzīgi daudzām citām ir paguvusi rasties ne mazāk kā divreiz. Tomēr šodien mēs visi esam nākuši kopā, lai celtu paši savu jaunu pārnacionālu vienību — un jaunu identitāti, mūsu Eiropas Savienību.

Mēs to neesam darījuši tādēļ, ka mēs esam tikuši iekaroti vai okupēti, bet gan tādēļ, ka mums ir brīvība to darīt. Un tāpēc, ka mēs uzskatām, ka tā ir pareizi darīt. Arī tā ir mūsu pašnoteikšanās tiesību izmantošana.

Es paceļu šo jautājumu tāpēc, ka pēc desmit gadiem Igaunijai būs pirmoreiz privilēģija un atbildība būt par prezidējošo valsti, un es ļoti ceru, ka tad, kad šis laiks pienāks, mēs vairs necīnīsimies ar tiem jautājumiem, ar kuriem mēs cīnāmies šodien. Tieši šī iemesla dēļ es šodien gribu runāt par lietām, kas būs svarīgas vismaz turpmākos desmit gadus.

Visbeidzot, es paceļu šos jautājumus tāpēc, ka mūsu vēlēšanu cikli un to problēmu cikls, kas mums stāv priekšā, nesakrīt: mēs nodarbojamies ar problēmām, kas iekļaujas četru vai piecu gadu ciklos.

Bet problēmas un spiedieni, ar ko saskaras Eiropas Savienība šodien, no enerģētikas līdz videi, no konkurētspējas līdz paplašināšanai, no kopējās ārpolitikas līdz migrācijai, visi ir stratēģiski jautājumi, kas prasa drosmi un uzdrīkstēšanos rīkoties daudz ilgākā laika posmā nekā divos vai trīs vēlēšanu periodos.

Dāmas un kungi, kaut gan mēs nevaram paredzēt nākotni, atsevišķas tendences un apdraudējumi kopumā ir saskatāmi. Nav trūcis diskusiju par diviem no tiem — divējādajiem apdraudējumiem, ar ko mēs saskaramies: globālo sasilšanu un fosilā kurināmā resursu samazināšanos. Tomēr šie divi jautājumi ir globāla mēroga bažas, un to atrisināšana, lai gan noteikti neiespējama bez Eiropas Savienības, ir jāveic, piedaloties visai zemeslodei.

Un tomēr tajā pat laikā Savienība saskaras ar dažāda veida nopietnām problēmām. Ja mēs tās nerisinām, tad varbūt pēc desmit gadiem, bet katrā ziņā pēc gadsimta ceturtdaļas mēs varētu zaudēt daļu no nosacītās bagātības un panākumiem, ko mēs gūstam šodien. Visas šīs problēmas un spiedieni ir saistīti ar Eiropas Savienības konkurētspēju.

Kur ir mūsu konkurenti? Vai viņi ir Eiropas Savienībā vai ārpus tās plašajā pasaulē? Skaidrs, ka atbilde ir „gan te, gan tur”: mēs konkurējam tirgū gan Eiropas Savienības, gan arī pasaules mērogā.

Bet ja mēs skatāmies uz globalizācijas ilgtermiņa tendencēm, mums jābūt pateicīgiem Jean Monnet un Jacques Delors par iekšējā tirgus radīšanu laikā, kad globalizācija vēl nebija saskatāma parādība.

Jo iekšējais tirgus ir tas, kas atļauj atsevišķām Eiropas valstīm saglabāt savu konkurētspēju globālajā arēnā. Atvērtība Eiropas robežās, konkurences spiediena ielaišana Eiropā ir bijusi mūsu konkurētspējas dzinējs pasaules mērogā.

Pašreizējā domāšana Eiropas Savienībā ne vienmēr dod pamatu optimismam divu iemeslu dēļ: pirmkārt, Lisabonas programmas, mūsu pašu labi domātās inovācijas un konkurētspējas attīstīšanas programmas blāvais īstenojums.

(Aplausi)

Un otrkārt, Eiropas Savienības augošais protekcionisms ne tikai pret ārējo pasauli, bet arī savās robežās.

Ļaujiet man pievērsties šiem abiem jautājumiem pēc kārtas. Tajā laikā, kad mana valsts tikko bija atbrīvojusies no 50 gadus ilgušās padomju uzspiestās atpalicības, mani pārņēma izmisums par to, cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai uzbūvētu visā Igaunijā nepieciešamo infrastruktūru.

Tomēr dažās jomās, piemēram, informācijas tehnoloģijā, Igaunija varēja startēt vienlīdzīgas konkurences apstākļos. Gan sabiedriskā, gan privātā sektora ieguldījums IT ļāva valstij sasniegt līmeni, kas bija virs Eiropas Savienības vidējā, un pagājušā gadsimta 90. gadu beigās stāvoklis elektroniskās pārvaldes pakalpojumos un dažu, piemēram, banku nozaru pakalpojumos bija sasniedzis līmeni, kāds bija tikai nedaudzās valstīs Eiropā.

Uzsvars, ko mana valsts lika uz IT attīstīšanu, atmaksājās, ļaujot mums būt konkurētspējīgākiem. Bet pats par sevi tas nav pietiekams. Vispārīgāk skatoties, Igaunija tāpat kā pārējā Eiropa atstāj inovāciju zinātnē un attīstību citiem.

Inovācijas nāk vispirms un galvenokārt, būsim atklāti, no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas pašas izmanto spožākos un labākos intelektus no Eiropas, kā arī Indijas un Ķīnas, lai uzturētu savu augsto konkurētspējas līmeni. Mums beidzot ir jāsāk nopietni nodarboties ar šo jautājumu.

Mēs izturamies negribīgi pret imigrāciju, mūsu bērni arvien vairāk izvēlas nestudēt matemātiku, dabas un inženierzinātnes, un mēs izvēlamies izstāties no konkurences Eiropas Savienības robežās vienā no viskonkurētspējīgākajām nozarēm pasaules ekonomikā: pakalpojumos.

Konkurencei vai tās trūkumam Eiropas Savienībā ir sekas arī drošības jomā. Ņemot vērā enerģijas nozīmi, ir saprotams, ka daudzas valstis Eiropas Savienībā grib pasargāt savus uzņēmumus no konkurences un pretojas enerģijas tirgus liberalizēšanai.

Tā ir saprotama reakcija. Bet šodien Eiropas vienīgais vislielākais enerģijas avots ir valsts, kas sevi ir pasludinājusi par „enerģijas lielvaru” un paziņo savas Ārlietu ministrijas mājas lapā, ka enerģija ir ārpolitikas rīks.

Skaidrs, ka nākotnē, ja mums ir jāizvairās no Eiropas dalībnieku pakļaušanas skaldi un valdi politikai vai skriešanās sacensībām par labākiem gāzes darījumiem, ko mēs jau redzam Eiropas Savienībā, tad mēs nevaram izvairīties no kopējas enerģijas politikas.

(Aplausi)

Ar enerģētikas komisāru, kam ir tirdzniecības komisāra sarunu risināšanas ķēriens.

Bet mums, lai attīstītu kopēju enerģijas politiku, tāpat kā mums ir kopējs tirdzniecības režīms, ir nepieciešams arī ārējās politikas sine qua non, proti, liberalizēts iekšējais tirgus.

Tad kur mēs esam, kad skatāmies uz priekšu nākotnē? Korejieši un japāņi izmanto daudz plašākus interneta pārklājuma līmeņus nekā to dara lielākā daļa eiropiešu, daudz lētāk maksājot par platjoslas pieslēgumu; Āzija un ASV izlaiž (vai ASV gadījumā arī izglīto un aizņemas no citiem) daudz vairāk inženieru un zinātnieku.

Tas nepareģo neko labu. Tas novedīs pie Eiropas un tās konkurētspējas pakāpeniska krituma globalizētā ekonomikā. Ja vien, protams, mēs kaut ko nedarīsim lietas labā.

Pirmais solis Igaunijai ir Reformu līgums, un es gribu pateikties Portugāles prezidentūrai par tās izcilo darbu šī jautājuma risināšanā. Bez kvalificēta vairākuma balsojuma mēs grimsim paralizē, bez priekšsēdētāja un ārlietu ministra mēs gluži vienkārši cīnīsimies neatbilstoši savai svara kategorijai.

Svara kategorijai neatbilstošā Eiropas cīņas veida piemēru var redzēt mūsu kaimiņattiecību politikā. Eiropadomes dokuments par ārējām attiecībām secina, ka, un es citēju: „Pretēji tam, ko Eiropā daudzi domā, Krievijas kaimiņattiecību politika ir labāk attīstīta, labāk koordinēta un labāk īstenota nekā tā ir Eiropas Savienībā. Krievija veltī vairāk politisku, ekonomisku un pat militāru resursu savu kaimiņu ietekmēšanai, nekā to dara Eiropas Savienība.” Citāta beigas.

Tas neko labu neliecina par mūsu cildināto „maigo spēku”. Taču mūsu kaimiņattiecību politika ir sasaistīta ar fundamentālu ilglaicīgu jautājumu: kas mēs būsim pēc desmit gadiem? Šim jautājumam ir divi aspekti: cik lieli mēs būsim pēc desmit gadiem un kāda būs mūsu apkārtējā vide?

Cik liela būs Eiropas Savienība 2018. gadā? Mēs to nezinām, bet to mēs lemjam. Skaidrs, ka mēs nebūsim tik lieli, kā daži no mums to vēlētos, bet mēs noteikti būsim lielāki nekā šodien. Uz austrumiem un dienvidiem no mums ir valstis, kas noteikti nekad nepievienosies.

Man liekas, ka pamatā mūsu galvenajām rūpēm ir jābūt par to, lai atšķirības starp Eiropas Savienību un tās kaimiņiem ekonomiskās labklājības un politiskās brīvības ziņā nebūtu tik lielas, ka mums būtu jāsastopas ar lielu nelegālas imigrācijas vai politisku bēgļu vilni.

Tāpēc liktos, ka mēs neesam mācījušies pat paši no savas lieliskās pieredzes, tas ir, no savas iepriekšējās paplašināšanās. Mēs plānojam palielināt ārējo palīdzību bez nosacījumu izvirzīšanas par reformām. Ar savām attīstības bankām mēs atbalstām valstu attīstību, kas klaji parāda dziļi antagonistisku tirdzniecības politiku pret Eiropas Savienību.

Mums ir jāsaprot arī tas, ka mūsu modelis nav vienīgais modelis šodien. Pats Francis Fukuyama tagad piekrīt, ka Hēgeļa sapnis par vēstures nenovēršamo gaitu uz liberālu demokrātiju neiztur kritiku. Kāds labums no pretkorupcijas prasībām Pasaules Bankas aizdevumos jaunattīstības valstīm, ja valsts ieguldījumu fondi piedāvā labākus darījumus bez nekādām ierobežojošām saistībām?

Mēs kļūdījāmies, kad iedomājāmies, ka dzīvojam no ideoloģijas atbrīvotā pasaulē. Tās vietā autoritāra kapitālisma rašanās kā alternatīva demokrātiskām tirgus ekonomiskām attiecībām varbūt ir jaunākā ideoloģiskā, intelektuālā un morālā cīņa, ar ko mēs saduramies.

(Aplausi)

Skaidrs, ka mums jāpārdomā mūsu politika, bet ar to vien nepietiks. Mums vajadzīgs vairāk drosmes, mums vajadzīgs redzējums un izpratne par to, kur mēs un pasaule būsim pēc 20 vai 25 gadiem laikā, kad pat ekonomiski varenā Vācija, kāda tā ir tagad, liksies sīka salīdzinājumā ar Indiju un Ķīnu.

Lai sagatavotu sevi laika posmam pēc ceturtdaļas gadsimta, mums plānošana jāsāk šodien. Es ļoti ceru, ka nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās partijas sacentīsies nevis, pamatojoties uz šīsdienas status quo saglabāšanu, bet uz viņu nākotnes redzējumiem.

Dāmas un kungi, demokrātija pastāv savu pilsoņu dēļ, pamatojoties uz savu pilsoņu gribu un atkarībā no viņu apstiprinājuma. Ar tādu mērķi mēs esam radījuši iestādes, iestādes, kam saskaņā ar jauno Līgumu jāattīstās tālāk, kad tas stāsies spēkā.

Bet mums nav jādeleģē sava atbildība iestādēm; radot ārzemju pakalpojumu vai paplašinot kvalificētā vairākuma balsojuma piemērojamību, mēs maz panāksim, ja neattīstīsim fundamentālāku izpratni par Eiropas interesēm.

Kopīgi konsulārie darbinieki ir birokrātiskās reformas vienkāršošana. Padarīt grūtāku veto izmantošanu pats par sevi ir apsveicams solis Eiropai, bet tas paliks sīks solis, ja dalībvalstis sāks uzskatīt, ka viņu intereses netiek ņemtas vērā.

Mums jāatgriežas pie visfundamentālākās izpratnes, kas ir padarījusi Eiropas Savienību veiksmīgu. Proti, ka valsts interesēm vislabāk tiek kalpots, kad mēs visi atsakāmies no kaut kā, lai Eiropas Savienībai būtu panākumi. Es nedomāju par naudas došanu vai saldinātāju izdalīšanu nepakļāvīgiem dalībniekiem, kas negribīgi pieņem kādu politiku. Es domāju par mūsu vietu pasaulē atsevišķi kā nacionālām valstīm un kopā kā Eiropas Savienībai.

Kad mēs runājam par stipru Eiropu, mums jāsaprot tā pati patiesība, kas mums visiem ir zināma no mūsu politikas pašiem savās valstīs: mūsu valsts ir stipra pasaules arēnā vai arī Eiropā, kad mēs esam stipri mājās. Valdības, kam ir stiprs atbalsts, var atļauties būt izlēmīgas starptautiskā līmenī.

Es esmu pārliecināts, ka šī ir problēma viscaur Eiropas Savienībā. Lai radītu stiprāku eiropeiskuma sajūtu mūsu vēlētājos, mums jāpārspēj pat Komisijas priekšlikumi, kas paredz universitāšu studentiem vienu gadu pavadīt citas dalībvalsts universitātē. Mums aktīvi jāveicina tas pašiem savās valstīs, lai mūsu pilsoņi, ne tikai mūsu ierēdņi var iepazīt cits citu.

Tas, protams, nozīmē, ka mums jāuzlabo savs valodu zināšanu līmenis. Desmit gadu laikā mums jāspēj redzēt Savienību, kur katrs universitātes students zina citas dalībvalsts valodu, un ar to es nedomāju angļu valodu, jo angļu valodai ir tik ļoti dominējošs stāvoklis zinātnē un komercijā, izklaidē un internetā, ka tā vairs neskaitās svešvaloda. Es domāju, piemēram, poliski runājošus portugāļus, spāniski runājošus igauņus un slovēņu valodā runājošus zviedrus.

Mums ir arī vairāk jādomā no reģionu viedokļa. Šeit Parlaments ir parādījis, ka tam var būt plašāka nozīme, nekā to jebkad iedomājās. Es lepojos, ka iniciatīva, ar kuru es biju saistīts, Baltijas jūras stratēģija, ir viena no pirmajām Eiropas Savienības politikā, kas īstenībā dzima šeit, tieši šeit Eiropas Parlamentā, nevis Padomē vai Komisijā, un šodien šī iniciatīva kļūst par Eiropas Savienības programmu.

(Aplausi)

Parlaments ir tā saikne starp Eiropas Savienības iestādēm un tās pilsoņiem, kas liek Savienībai darboties. Jo tikai jūs, mani dārgie kolēģi, varat šeit atrast trauslo līdzsvaru starp jūsu vēlētāju interesēm un Savienības interesēm. Tas ir kaut kas tāds, ko neviena cita iestāde nevar izdarīt, un neviens to nevar izdarīt tik labi kā jūs.

Godātie Eiropas Parlamenta deputāti, ne mazāk svarīgi Eiropas pilsoņiem, Eiropas pilsoņu Eiropai ir zināt, kas mēs esam, no kurienes mēs nācām un kā mēs šeit nonācām.

Tas notika šajās pašās telpās, kad reiz kāds kolēģis griezās pie manis kāda cita EP deputāta runas laikā par masveida deportācijām šī deputāta valstī un prasīja: „Kāpēc jūs, cilvēki, nevarat aizmirst pagātni un domāt par nākotni?”

Mēs visi domājam, ka mēs zinām Eiropas vēsturi, un tāpēc mums varbūt ir neērti dzirdēt, ka Eiropa, kas mums ir zināma, īstenībā ir tikai viena Eiropas daļa, kā Norman Davies — šis lielais Eiropas vēsturnieks — to ir tik efektīvi parādījis.

Tomēr šodienas Eiropas Savienība ietver visas Eiropas vēsturi visā tās spožumā un postā. Mēs esam kā Bismarka sociālo reformu, tā arī Salazara režīma šodienas mantinieki. Kā pasaulē pirmās konstitucionālās demokrātijas, tā arī brutālu iekšējo drošības iestāžu represiju mantinieki. Tā ir mūsu Eiropa.

Bet tas, ka pirmā konstitucionālā demokrātija bija Polijā un ka drošības policijas represijas notika burtiski pāri Wirtschaftswunder sētai, ir lietas, par ko mēs zinām daudz mazāk, nekā mums vajadzētu.

Mūsu uzdevums, dāmas un kungi, ir pazīt mūsu Eiropu. Viens no 20. gadsimta dižākajiem eiropiešiem Salvador de Madariaga, dzīvojot trimdā no Franko režīma, izteica to šādi: „Šai Eiropai ir jāpiedzimst. Un tā piedzims, kad spāņi teiks „mūsu Šartrē”, kad angļi sacīs „mūsu Krakova”, kad itāļi runās par „mūsu Kopenhāgenu” un vācieši stāstīs par „mūsu Brigi”.... Tad Eiropa dzīvos. Jo tad būs tā, ka gars, kas vada Eiropu, būs izteicis radīšanas vārdus: „Fiat Europa”.” Tā teica Salvador de Madariaga.

Bet lai nokļūtu līdz Madariaga nākotnei, mums jāiemācās pazīt vienam otru, zināt vienam par otra pagātni, jo tikai tad mēs varēsim celt nākotni kopā. Arī tas ir mūsu pienākums nākamajiem desmit gadiem.

Dāmas un kungi, šodien es esmu mēģinājis iezīmēt dažas no problēmām, ko mēs sastapsim nākotnē. Eiropa ne tuvu nav pabeigta, mums vēl ir tik daudz darāma. Manā dzimtajā Igaunijā, kad mums ir jāizpilda liels uzdevums, jāveic svarīgs pasākums, mēs sakām: lai mums ir spēks to izdarīt.

Lai mums visiem ir spēks!

Paldies.

(Ovācijas, kājās stāvot)

  Priekšsēdētājs . − Dāmas un kungi, ar savu piecelšanos kājās, ar dedzīgajiem aplausiem jūs esat pateikušies Igaunijas prezidentam par viņa ārkārtīgi labo un mums kā Parlamentam draudzīgo, bet, galvenais, uz priekšu vērsto runu.

Prezident H. Ilves, jūs runājāt par kaut ko tādu, kas ir tuvs Eiropas sirdij, un tā ir savstarpēja vienam otra sapratne un tas, ka mēs zinām, kā mēs domājam. Kad mēs zinām, kā mēs domājam, mēs zinām arī, kā mēs varam kopā rīkoties galu galā.

Kad jūs runājāt par jauniešu apmaiņu, es atcerējos — un es domāju, dāmas un kungi, ka mēs ar to varam lepoties — ka tad, kad bija jāvienojas par finanšu perspektīvu un viņi gribēja nogriezt līdzekļus jauniešu apmaiņām, Erasmus programmai un mūžizglītībai, mēs pacēlām savas balsis un sacījām: finanšu perspektīva dos rezultātus vienīgi tad, ja mēs palielinām, nevis samazinām līdzekļus, lai jaunieši satiktos, lai radītu saprašanos un kopības sajūtu Eiropas Savienībā.

(Aplausi)

Ļaujiet man teikt nobeigumā — un es to daru ar zināmu aizkustinājumu sirds dziļumos: ja Igaunijas prezidents mums atgādina par vēsturi, mums jāsaka, ka Eiropas, mūsu kontinenta vēsture ir bijusi laba daudzos brīžos laika gaitā, bet daudzi posmi ir veidojušies traģiski. Tas, ko mēs šodien šeit Eiropas Parlamentā darām, arī ir atbilde uz vēstures pieredzi.

Tas, ka jūs to izsakāt mums, pārvērš šo dienu par lielu dienu Eiropas Parlamentam. Mēs varam iet pa ceļu, kas ved uz nākotni, vienīgi tad, ja mēs atskatāmies uz vēsturi, mācāmies no tās sekām un tad rīkojamies kopīgi, pamatojoties uz savstarpējas saprašanās un kopības garu, kā jūs, prezident H. Ilves, to esat teicis, kopīgas Eiropas labā.

Liels paldies, prezident H. Ilves!

(Aplausi)

SĒDI VADA: Edward McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

12. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0049/2008)

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es sākumā jūs nesapratu. Es balsoju par šo ziņojumu, jo šī jaunā regula rada labu līdzsvaru starp saprātīgiem pretterorisma pasākumiem no vienas puses un pasažieru tiesībām no otras puses.

Tomēr es vēlētos vērst uzmanību uz jautājumu, kas joprojām nav apmierinoši atrisināts, un tie ir noteikumi par šķidrumu pārvadāšanu. Mēs zinām, ka terorisma novēršanas nolūkā ir jāveic kontroles, taču šīs kontroles rada lielu neapmierinātību pasažieru vidū dažādo lidostu stipri atšķirīgo interpretāciju dēļ. Jautājums par to, vai šis ir efektīvs instruments vai nav tāds, joprojām nav atrisināts. Es par to ļoti šaubos, jo teroristi jau sen izstrādā citas stratēģijas un meklē citus ceļus.

Es sagaidu, ka tiks veikts šāds novērtējums: vai nu šīs kontroles procedūras tiks standartizētas un uzlabotas, vai arī šie pasākumi tiks pārtraukti ar mērķi neapgrūtināt pasažierus ar pasākumiem, kas jebkurā gadījumā tāpat nav efektīvi.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Costa ziņojumu.  Ir pagājuši gandrīz seši gadi, kopš tika iesniegta Regula (EK) Nr. 2320/2002. Ir pagājuši divarpus gadi, kopš tā ir stājusies spēkā. Bažas par pasažieru drošību lidostās un lidmašīnās joprojām ir ļoti aktuāls jautājums. Civilās aviācijas aizsardzība rada lidojumu izmaksu dramatisku pieaugumu un ceļojuma komforta samazināšanos. Aizsardzības izmaksas ir cits jautājums; šīm izmaksām ir jābūt cik vien iespējams pārredzamām, un patērētājiem ir jāzina, kam un kā nauda, ko viņi maksā par lidmašīnas biļeti, tiek izlietota. Maksājumi, ko iekasē aizsardzības nolūkiem, ir jāizlieto tikai un vienīgi tam, lai segtu aizsardzības izmaksas. Naudu, ko iegūst šim nolūkam, nedrīkst izmantot nekādam citam nolūkam.

  Jan Březina (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es atturējos no balsošanas par priekšlikumu regulai attiecībā uz kopējiem noteikumiem, jo es uzskatu, ka tajā ir daži vājie punkti. Visnopietnākais ir metode gaisa kuģu drošības novērtēšanai, kas nav reglamentēta pašā regulā, bet ko pēc tam reglamentēs atsevišķi. No apstiprinātā formulējuma izriet, ka, stājoties spēkā, ieviešanas regula būs klasificēts ES dokuments, un tajā ietvertā informācija nebūs publiski pieejama. Tādēļ var notikt tā, ka pat tie cilvēki, kuru pienākumi ir ietverti šajā dokumentā, nevarēs tam piekļūt. Tas būtu juridiskās noteiktības principa pārkāpums. Tas pats attiecas uz padomdevēju grupas, kuru Komisija izveidos papildus komitejai. Padomdevēju grupa tiks veidota no Eiropas organizācijām, kuras ir tieši iesaistītas aviācijas aizsardzībā. Ir neatbilstīgi, ka komiteja tikai informēs šīs organizācijas, neļaujot tām piekļūt klasificētajai informācijai. Tādēļ es prasu tādu risinājumu, kas ievērotu atklātības un pārredzamības principus.

- Ziņojums: Reino Paasilinna (A6-0041/2008)

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Jaunais institūts, ko šeit izveidos, man šķiet pilnīgi pamatots un saprātīgs, ciktāl runa iet par tā mērķiem, un tādēļ es atbalstu ziņojumu un šī institūta izveidi.

Eiropas Savienībai – un tādēļ mums – ir ļoti smagi jāstrādā, lai spētu veiksmīgi turēties līdzi tehnoloģiskajā konkurencē ar citām ekonomiskajām zonām, bet – un tagad es esmu nonācis pie izšķirošā jautājuma – es vēlētos lūgt Komisiju vēlreiz pārbaudīt visas 32 aģentūras, un šī atkal ir viena no tām, un veikt sava veida veselības pārbaudi aģentūrām attiecībā uz to mērķi un efektivitāti, kā arī slēgt tās aģentūras, kuras vairs nav lietderīgas un efektīvi nedarbojas nodokļu maksātāju interesēs.

Es ceru, un tā ir prasība Komisijai, kas šopēcpusdien ir šeit klāt un kam šis jautājums ir darba kārtībā, ka Komisija šodien beidzot izlems veikt šo veselības pārbaudi attiecībā uz aģentūrām.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Es atzinīgi vērtēju faktu, ka pēc trim gadiem mēs izveidosim Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu. Es priecājos, ka šis institūts nebūs „izcilā universitāte”, bet radīs jauninājumu tīklus ar mērķi plašāk piemērot pētniecību rūpniecībā un veselības aprūpē. Šādai saistībai būtu arī ievērojami jāpalielina biznesa sektora investīcijas zinātnē. Mēs zināsim, ka esam guvuši panākumus, kad sāks pieaugt Eiropas patentu skaits, un mēs sāksim panākt ASV un Japānu. Šim institūtam ir jāatrodas jaunā dalībvalstī. Čehijas Republika ir vislabāk sagatavotā kandidāte: tai jau ir pieprasīts konferenču centrs zinātniekiem un uzņēmējiem. Turklāt Charles Universitāte ir simbols vecās Eiropas un jaunās Eiropas kopīgajām saknēm izglītības jomā.

  Tomáš Zatloukal (PPE-DE). – (CS) Es balsoju par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi. Es esmu stingri pārliecināts, ka tas palīdzēs uzlabot dalībvalstu konkurētspēju, iesaistot partnerorganizācijas integrētās darbībās jauninājumu, attīstības un pētniecības jomā augstākajā starptautiskajā līmenī. Es sagaidu, ka EITI kļūs par atskaites punktu jauninājumu vadībai tādējādi, ka tas veicinās jaunus sadarbības veidus starp partnerorganizācijām, kas ir iesaistītas pētniecības, universitāšu un privātā sektora zināšanu trijstūrī. Es iztēlojos, ka EITI iemantos pasaules mēroga reputāciju un piedāvās pievilcīgu vidi visapdāvinātākajiem cilvēkiem no visas pasaules.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties referentam R.Paasilinna kungam, kurš ir izdarījis lielisku darbu.  

Es nobalsoju par šo priekšlikumu. Tikai, kad šis priekšlikums kļuva par debašu tēmu, un man bija dažas iespējas to apspriest ar Komisijas priekšsēdētāju, es joprojām domāju, ka ir svarīgi, lai galvenā prioritāte būtu stiprināt esošo universitāšu stāvokli un to iespējas veidot sakaru tīklus. Institūti nav jārada paši sevis dēļ. Ir būtiski svarīgi nodrošināt, lai šis institūts būtu koordinējoša struktūra, un lai apropriācijas pētniecībai netiktu novirzītas no esošajām universitātēm un pētniecības institūtiem, kas ir veikuši izcilu darbu.

Jaunais institūts varētu koordinēt Eiropas jauninājumus un tehnoloģijas un tādējādi radīt jaunu pievienoto vērtību. Šis institūts ir vajadzīgs, taču, kā es teicu, galvenajam jautājumam ir jābūt tā saturam, nevis tam, kā tas tiek organizēts. Es uzskatu, ka piemērotas telpas ir pieejamas Polijā un citur, taču nebūtu jāaizmirst par saturu.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es pārstāvu Londonu, lielāko pilsētu pasaulē, pasaules lielākās valsts galvaspilsētu. Manā pilsētā mums ir virkne novatorisku universitāšu, tādēļ jūs varētu domāt, ka es atbalstu šo ziņojumu, taču faktiski es balsoju pret to. Es gribētu paskaidrot, kādēļ.

Thomas Dolby, liriķis, reiz dziedāja: „Viņa padarīja mani aklu ar zinātni”. Grupa 2 Unlimited reiz teica: „Digitālā revolūcija, tehnisks risinājums; dažiem tā nes aizvien lielāku apmulsumu”. Tagad, lai kādi būtu dzejas nopelni, es domāju, ka tas attiecas uz EITI izveides iemesliem. Komisijai ir taisnība, ka Eiropa ir veiksmīga pētniecībā, taču tai trūkst jauninājumu. Bet kā var iegūt jauninājumus?

Pie jauninājumiem nenonāk, izmantojot vairāk struktūras, vairāk ķieģeļu un javas. Pie jauninājumiem nenonāk, dubultojot pūles. Tas, ko mēs šeit redzam, ir EITI, kas cenšas pārspēt Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta, ASV, panākumus, neapgūstot veiksmīgo darbības modeli, kas ir MTI pamatā. Tādēļ es balsoju pret.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu palūkoties uz EITI vēsturiskā kontekstā. Pirmo reizi, kad es dzirdēju par EITI, mēs runājām par to, ko mēs varētu darīt ar šo konkrēto ēku, jo Parlamentam ir divas mītnes, un, ja mēs atbrīvotu šo mītni, kam šī ēka Strasbūrā tiktu izmantota? Doma bija apveltīt Strasbūru ar pasaules līmeņa universitāti.

Diemžēl Strasbūrā jau ir diezgan laba universitāte, un viņiem šī doma nepatika. Strasbūrai nepatika zaudēt šo iestādi. Mums par to šeit ir bijis daudz debašu, lai gan reālistiski Parlamentam būtu jālemj pašam par savu mītni.

Taču šī ideja bija dzimusi, un mēs esam izstrādājuši šo milzīgo budžetu simtiem miljonu eiro apjomā, kuru mēs tagad grasāmies izlietot, dubultojot darbu, kas jau notiek; jūs gribat zināt, kāda ir jēga. Vai Eiropa ķeras pie kaut kā tāda, kas tai nav vajadzīgs, jo tai tas jau ir? Vai tam ir vajadzīgs šis Eiropas zīmols šajā kompetencē? Vai mēs vienkārši grasāmies izlietot milzīgu naudu par ķieģeļiem un javu vietā, kur mēs varētu darīt daudz saskaņotākas lietas, izmantojot Oksfordas, Kembridžas un citu Eiropas kontinenta labo universitāšu fantastisko pieredzi?

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0065/2008)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Lai gan es nepārstāvu apvienoto Karalisti, es atbalstīju palīdzības piešķiršanu 162 miljonu eiro apjomā pēc plūdiem Apvienotajā Karalistē, kurā zaudējumi bija 4,6 miljardi eiro.

Tomēr man ir divi iebildumi. Pirmkārt, mēs pieņemam šo lēmumu tikai pēc deviņiem mēnešiem. Otrkārt, saskaņā ar atbilstīgiem noteikumiem ir citas Eiropas valstis, kam vajadzīga palīdzība, tādas kā Grieķija. Es domāju, ka būtu jāizveido divi fondi: viens ES vajadzībām un viens citām valstīm, lai izvairītos no situācijas, kad nepaliek līdzekļu palīdzības sniegšanai nabadzīgām valstīm. Otrkārt, saskaņā ar noteikumiem līdzekļu izmantošanai priekšroka ir liela mēroga katastrofām. Tomēr mums būtu jāspēj palīdzēt arī mazākiem reģioniem. Solidaritāte nešķiro pēc lieluma. Dāmas un kungi, es vēlētos, lai šie noteikumi tiktu pārskatīti.

  Glyn Ford (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es priecājos, ka Parlaments gatavojas piešķirt 162 miljonus eiro no Eiropas solidaritātes fonda palīdzībai pagājušās vasaras plūdu radīto katastrofu novēršanai manā reģionā un citur.

Skaidrs, kā mēs zinām, šī nauda ir infrastruktūras projektiem, ceļu, tiltu, dzelzceļu, slimnīcu un citu iestāžu remontam, taču vienlaikus tā dos iespēju Apvienotās Karalistes valdībai citā veidā izmantot naudu, kas tai būtu jāizlieto šim nolūkam. Joprojām ir tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo pagaidu mītnēs, un daudzi veikali un rūpnīcas ir slēgtas.

Tādēļ es priecājos, ka ir piešķirta nauda no Eiropas Savienības solidaritātes fonda, un ceru, ka Gločesteršīras iedzīvotāji, kā arī cilvēki citur gūs labumu no šīs naudas.

  Priekšsēdētājs . − Es gatavojos rakstiski iesniegt balsojuma skaidrojumu Jorkšīras un Hamberas iedzīvotāju vārdā līdzīgi tam, kā tikko runāja Ford kungs.

- Ziņojums: Kyösti Virrankoski (A6-0058/2008)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Es atbalstīju budžeta pozīcijas izveidi Galileo programmai – administratīvās vadības izdevumus, kā tas ir noteikts Komisijas pārskatītajā priekšlikumā. Es arī atbalstīju grozījumu, kurā attiecībā uz Galileo budžetu 2 miljoni eiro ir pārvietoti no darbības pozīcijas uz administratīvo izdevumu pozīciju.

Tas tiek darīts, lai finansētu tādas darbības kā riska pārvaldības shēmas izstrāde un kontrole, intelektuālā īpašuma tiesību politikas izstrāde, kā arī lai finansētu novatoriskus navigācijas tirgus. Es to stingri atbalstu. Taču mani satrauc tas, ka 29. janvārī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja ar lielu balsu vairākumu pieņēma astoņus grozījumus, kuros Galileo pārraudzības iestāde tiek izņemta no grozītā priekšlikuma Galileo un EGNOS programmām juridiskā pamata. Es vēlētos, lai plenārsēdē notiktu nopietnas debates par šo jautājumu.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es būšu ļoti lakonisks attiecībā uz šo ziņojumu.  Es balsoju par to, jo, neatkarīgi no tās lieluma, ikviena valsts ir bezpalīdzīga vis maior priekšā. Ārkārtas izdevumu finansējums laikā, kad tiek ziņots par ārkārtas situāciju, palīdz valstij novērst bojājumus, ko radījuši atmosfēras apstākļi vai dabas katastrofa. Tas ir acīmredzami.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, šajā ziņojumā ir atsauce uz ES solidaritātes fonda mobilizāciju, par ko mēs runājām pirms neilga laika. Un daļa no mana reģiona guva labumu vai gūs labumu no šīs naudas, jo īpaši Ziemeļlinkolnšīra, kur mēs piedzīvojām milzīgus plūdus.

Taču es šaubos, vai Linkolnšīras iedzīvotāji to uzskata par labu naudas izmantošanu. Mēs tagad maksājam tik daudz naudas Eiropas Savienībai un tad mums ir jālūdz nauda atpakaļ, kad mums pašiem tā ir nepieciešama. Par katriem GBP 2, ko mēs saņemam atpakaļ, mums vispirms šajā katlā ir jāieliek GBP 5. Es gribētu zināt, vai mēs nevarētu šo naudu izmantot labāk.

Man ir arī nopietnas bažas, kā es jau minēju balsojuma skaidrojumā, par to, kā mēs izveidojam šos budžeta grozījuma projektus. Milzīgas naudas summas tiek pārvietotas starp dažādām budžeta pozīcijām, un tikai pavisam nedaudzi cilvēki to pārrauga.

Šodien mēs tikai pārvietojam pāris miljonus eiro Galileo programmai šeit un pāris miljonus eiro tur, bet pagātnē tie bija simtiem miljonu eiro. Es gribētu zināt, vai tas ir pareizais parlamentārais process dot mums pārraudzību pār Eiropas nodokļu maksātāju naudu.

- Ziņojumi: Luis Manuel Capoulas Santos (A6-0053/2008) un Daniel Varela Suanzes-Carpegna (A6-0054/2008)

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es konsekventi un vienmēr balsoju pret šī Parlamenta un Komisijas izstrādātajiem zivsaimniecības nolīgumiem, es uzskatu, pamatotu iemeslu dēļ. Es nedaudz citēšu šos ziņojumus.

Komisijas Gvinejas-Bisavas novērtējumā ir konstatēts, ka tas ir palīdzējis Kopienas traleru un tunzivs nozaru dzīvotspējai Atlantijas okeānā un sniedzis Kopienas kuģiem un nozarēm, kas ir atkarīgas no tiem, stabilu tiesību vidi un vidēja termiņa pārskatāmību, bet faktiski tam ir bijusi, ziņojumā teikts, „nozīmīga ietekme” uz Gvinejas-Bisavas budžeta un politisko stabilitāti. Nav nozīmes tam, kur mēs realizējam šos zivsaimniecības nolīgumus, būtībā mēs zogam zivis no tiem, kas varētu tās ķert uz vietas, pārdot uz vietas, pelnīt naudu uz vietas un tādējādi izrauties no nabadzības. Mēs radām risinājumu, kad mēs faktiski maksājam par to, lai Eiropas zvejnieki dotos un mehāniski zvejotu šajos ūdeņos, izceltu tonnām zivju un tādējādi sagrautu šo piekrastes valstu zvejniecības ekonomiku.

Ziloņkaula Krasta dokumentā tiek runāts par to naudas daudzumu, ko mēs izlietojam, lai to darītu. Mēs runājam par gandrīz 600 000 eiro, ko mēs dodam ES kuģiem, lai nozvejotu vairāk nekā 7000 tonnu tunzivju. Ja jūs runājat ar vidusmēra spāņiem un pajautājat viņiem, cik daudz cilvēku ierodas viņu valstī no Ziloņkaula Krasta – jo zvejas kuģi, kas mēdza zvejot zivis Spānijā, tagad reāli transportē simtiem, ja ne tūkstošiem nelegālo imigrantu uz Kanāriju Salām un citām vietām – jūs redzēsiet, ka mēs faktiski radām lielāku problēmu paši sev, nevis izstrādājam uz tirgu pamatotu risinājumu, ko mēs varētu darīt, ja mēs ļautu šīm valstīm, kurām ir tiesības uz zvejniecību, zvejot pašām un attīstīt pašām savu ekonomiku.

- Ziņojums: Gabriele Albertini (A6-0014/2008)

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, nekas man nesniegtu lielāku prieku kā runāt par ilgtspējīgu Eiropas transportu.

Iemesls, kādēļ es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu ir tāds, ka, lai gan tajā ir ietverts pienācīgs daudzums saprātīgas Eiropas politikas, es domāju, vai nebūtu vislabāk atstāt tirgus risinājumus atstāt atsevišķu dalībvalstu ziņā attiecībā uz to, kā mēs varam atrisināt mūsu satiksmes problēmas Londonā. Man ir grūti noticēt, ka Eiropas līmeņa sadarbība un koordinācijas stratēģija atrisinās autostāvvietu problēmas Notingemā vai Leičesterā. Jā, labākās prakses apmaiņa to varētu, bet mēs runājam par lielas naudas ielikšanu katlā, kur mēs tagad grasāmies izveidot komitejas, kas atbilst Komisijas un Padomes līmenim censties un domāt par politiku.

Es domāju, ka visas šīs politikas vislabāk tiek noteiktas uz vietas. Tādēļ es atturējos no visa ziņojuma.

  Richard Seeber (PPE-DE) . – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu, jo es uzskatu, pirmkārt, ka tas ir labs, un, otrkārt, ka tas ir vērsts pareizajā virzienā. Transporta nozarei ir jāatzīst tās vispārējā atbildība, jo īpaši attiecībā uz vides mērķiem, bet arī attiecībā uz Lisabonas mērķu īstenošanu.

Es jo īpaši priecājos, ka ir pieņemts 5. grozījums, kurā tiek pieprasīts, lai Eiropas Savienība beidzot ratificētu un nevis tikai parakstītu Alpu konvenciju. Iepriecinoši ir arī tas, ka tika noraidīts 1. grozījums un tika saglabāts sākotnējais teksts, t.i., ka mums ir jāsāk internalizēt ārējās izmaksas ceļu satiksmei. Taču ir kauns, ka tika noraidīts 7. grozījums. Tas būtu nozīmējis, ka Septītajai Pētniecības programmai vajadzētu būt labāk integrētai un pielāgotai attiecībā uz transportu.

Visbeidzot, es vēlētos arī ieteikt saviem kolēģiem deputātiem no Apvienotās Karalistes, kuri tik daudz ko pārmet Eiropas Savienībai, izlasīt šos tekstus mazliet rūpīgāk, jo tajos daudz kas ir formulēts konjunktīvā. Tās ir rīcības brīvības klauzulas, un tas, vai tāda liela valsts kā Apvienotā Karaliste ievieš šos pasākumus vai arī neievieš tos, ir šīs valsts ziņā.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Debates pagājušajā vakarā nepārliecināja mani par to, ka Eiropas Komisija un dalībvalstis ir sagatavojušās pārredzamā nākotnē piešķirt līdzekļus transporta infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai jaunajās dalībvalstīs.

Komisijai bija taisnība, vakardienas debašu beigās atsaucoties uz nepieciešamību pēc transporta veidu maiņas. Es gribētu lūgt Komisijai piedāvāt reālistiskus plānus autoceļu un dzelzceļu infrastruktūras attīstībai jaunajās dalībvalstīs. Bez tā mēs nevaram reālistiski apspriest ilgtspējīgu transporta stratēģiju, vismaz ne no videi draudzīgas perspektīvas. Es arī atbalstīju Eurovignette grozījumu; tā pārskats nedrīkst vājināt ilgtspējīgu transporta stratēģiju.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0062/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par sava Vācijas kolēģa Böge kunga apspriežu procedūras ziņojumu, kurā ir atbalstīts priekšlikums Padomes lēmumam, ar kuru groza Lēmumu 2003/77/EK, ar ko nosaka daudzgadu finanšu pamatnostādnes kopš 2002. gada likvidējamās EOTK aktīvu pārvaldīšanai un Ogļu un tērauda izpētes fonda aktīvu pārvaldīšanai, pabeidzot likvidāciju. Bija pareizi ņemt vērā mainīgos tirgus un finanšu produktus, radot iespēju mūsdienīgi pārvaldīt šo kapitālu, vienlaikus saglabājot augstu drošības līmeni un ilgtermiņa stabilitāti.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Patiešām var būt diezgan saprātīgi meklēt jaunas tehnoloģijas, kas tiek atbalstītas Kopienas līmenī un finansiāli, ar kurām var samazināt CO2 emisijas no tērauda ražošanas. Kā rezultāts pieprasījuma pieaugumam jaunattīstības valstīs un vairākām dabas katastrofām, kas ir padarījušas samazinājumu neiespējamu, ir bijis pastāvīgs šī izejmateriāla trūkums, ko atspoguļo ogļu un tērauda rekordlielās cenas. Ir pēdējais laiks, lai mēs beidzot sāktu meklēt alternatīvas ogļu resursiem, kuri sāk izsīkt.

Tāpat ļoti strīdīgi ir tas, kā bijušajiem konsorcijiem, tādiem kā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK) un Euratom, kas pirms ilga laika bija pilnīgi absorbēti ES, joprojām var būt pašiem savi līdzekļi, programmas, u.c., jo īpaši tādā kontekstā, ka dalībvalstīm, kas pretojas kodolenerģijai, piemēram, joprojām ir pastāvīgi jāfinansē to pētniecība u.t.t. Mums būtu beidzot par to jāpadomā.

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0043/2008)

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Es piekrītu priekšlikumam aizstāt konkrētus nosacījumus pašreizējos divpusējos nolīgumos ar Kopienas nolīgumiem.

Kas attiecas uz gaisa pakalpojumu maksām, referentam Paolo Costa kungam ir taisnība par to, lai ieviestu nosacījumu, kas neļauj trešo valstu pārvadātājiem būt cenu līderiem gaisa pakalpojumos par pārvadāšanu tikai Kopienas teritorijā.

- Ziņojums: Neil Parish (A6-0044/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par sava Apvienotās Karalistes kolēģa Parish kunga ziņojumu par grozījumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem, kuru pieņēma, pamatojoties uz situāciju 2006. gada 31. decembrī. Apvienojot kopā 21 regulu, kas piemērojama lauksaimniecības tirgu kopīgai organizācijai, vienotā visaptverošā regulā, lai racionalizētu un vienkāršotu tiesisko pamatu attiecībā uz tirgus politikas virzieniem, tādiem kā atbalsts, privātā uzglabāšana, importa tarifu kvotas, eksporta kompensācijas, drošības pasākumi, valsts palīdzība un konkurences noteikumi, un saziņa un datu ziņošana, kļuva nepieciešams atjaunināt šo tekstu, lai ņemtu vērā lēmumus, kas pieņemti kopš 2006. gada cukura, augļu un dārzeņu, apstrādāto augļu un dārzeņu, sēklu, liellopu gaļas, piena un piena produktu nozarēs.

  Hélčne Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs esam pret pašreizējo kopīgo lauksaimniecības politiku un iebilstam pret maznozīmīgajām izmaiņām esošajā sistēmā. Mēs pieprasām visas kopīgās lauksaimniecības politikas visaptverošu pārskatu un pārvērtēšanu.

Šajos divos ziņojumos ir saglabātas kopīgās lauksaimniecības politikas pašreizējās struktūras. Līdz ar to mēs nevaram tos atbalstīt. Visa kopīgā lauksaimniecības politika ir absurds izgudrojums, un tā ir jāatceļ.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Parish kunga ziņojumu, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem. Priekšlikumi nodrošināt harmonizētu noteikumu kopumu dažādās rūpniecības jomās, tādās kā privātā uzglabāšana, importa tarifu kvotas un drošības pasākumi, ir pozitīva virzība, lai padarītu skaidrāku Eiropas lauksaimniecības politiku. Pārredzamības pieaugums un regulas vienkāršošana šajā nozarē ir ļoti vajadzīgi, un tas dos tiešu labumu Skotijas lauksaimniekiem. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

- Ziņojums: Neil Parish (A6-0045/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par sava Apvienotās Karalistes kolēģa Parish kunga ziņojumu par grozījumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus linu un kaņepju nozarēm. Eiropas Komisija, kam ir jāiesniedz ziņojums, kurš patlaban tiek rakstīts par palīdzības pagarināšanu īsās linu šķiedras un kaņepju šķiedras ražošanai, kuras beigas ir noteiktas, sākot no 2008./2009. tirgus gada, ierosina pagarināt šo palīdzību, gaidot politikas pārskatus, ko veiks 2008. gadā saskaņā ar kopīgās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudi. Es atbalstu šo priekšlikumu, kurš ir ļoti saprātīgs.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Priekšlikums pagarināt linu un kaņepju subsidēšanu ir procesuāla nepieciešamība, lai nodrošinātu adekvātu atspoguļojumu un potenciālas reformas saskaņā ar KLP veselības pārbaudi. Tas ir iemesls, kādēļ es atbalstu ziņojumā ietvertos ieteikumus un attiecīgi nobalsoju.

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A6-0055/2008)

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par Geringer de Oedenberg kundzes ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā.

Es biju īpaši ieinteresēts izlasīt savas kolēģes ziņojumu. Es esmu par šī ziņojuma pieņemšanu, jo es uzskatu, ka Kopienas tiesību aktiem ir jābūt skaidrākiem un vairāk visaptverošiem, un tādējādi pārredzamākiem un pieejamiem ikvienam pilsonim.

Piemērošanas mērķis ir kodificēt 1990. gada 9. oktobra Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā.

Kā jurists es sava balsojuma skaidrojumā vēlos uzsvērt kodifikācijas vērtību, kas ir ļoti svarīgs process, kurā liels juridisku noteikumu kopums sevišķi tiek apvienots vienotā, sistematizētā apkopojumā, no kura ir iespējams interpretēt galvenās juridiskās normas. Es piešķiru vērā ņemamu nozīmi Kopienas tiesību aktu vienkāršošanai un sakārtošanai.

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0049/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Parlamenta deputāta Costa kunga ziņojumu par apvienoto tekstu, ko apstiprinājusi Samierināšanas komiteja, Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002, kuru pieņēma nākamajā dienā pēc uzbrukumiem 2001. gada 11. septembrī Amerikas Savienotajās Valstīs, kas bija jāpārskata, ņemot vērā tās piemērojamību. Par laimi ir atrasts kompromiss par drošības pasākumu finansējumu, kas tiks sadalīts starp dalībvalstīm un lidostu iestādēm, aviolīnijām un pasažieriem.

Es priecājos, ka Eiropas Parlamentam izdevās pārliecināt Padomi un Komisiju izmantot reglamentējošo procedūru ar pārbaudi visam pasākumu kopumam, nosakot kopīgos pamatstandartus aviācijas drošībai, tādus kā pasažieru skrīnings un izstrādājumus, kas var tikt aizliegti, tādus kā šķidrumi.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī regula nodrošina kopīgo noteikumu civilās aviācijas drošības jomā ES līmenī „lielāku harmonizācijas pakāpi” – tādus kā, piemēram, par pasažieru un rokas bagāžas skrīningu, piekļuves kontroli un gaisa kuģu drošības pārbaudēm – atceļot 2002. gada regulu, ko pieņēma 2001. gada 11. septembra notikumu ASV rezultātā.

To aspektu vidū, ko mēs kritizējām, bija tas, ka nebija nekādu garantiju – drīzāk tieši pretēji – ka drošības pasākumu nodrošināšanas izmaksas netiks uzliktas šo pakalpojumu, kas nepārprotami ir sabiedriski pakalpojumi, lietotājiem. Tāpat nav nekādas garantijas, ka lietotājiem nepiemēros papildu nodokli, lai segtu šo pasākumu izmaksas. Turklāt nav precizējumu par visu drošības pasākumu, kuri jau ir plaši kritizēti, kopuma atcelšanu, jo īpaši attiecībā uz to, vai tie faktiski ir efektīvi.

Šokējoši ir arī tas, ka saistībā ar strādniekiem piekļuves kontrolējamai teritorijai ierobežošana drošības apsvērumu dēļ ir izmantota, lai ierobežotu strādnieku brīvību veidot arodbiedrību. Pašreizējais teksts nesniedz nekādas garantijas, ka šāds pārkāpums būtu novērsts vai šādas tiesības aizsargātas. Visbeidzot, regulā skaidri ir pavērtas durvis bruņota personāla klātbūtnei lidojumos, pasākumam, ko mēs uzskatām par kļūdainu pat drošības apsvērumu dēļ.

  Stanisław Jałowiecki (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Neraugoties ne uz ko, es balsoju par šo ziņojumu. Es vēlētos pāris vārdos to paskaidrot. Kā mēdz teikt, pagaidu risinājumi ir visilgākie. Mums ir bijis gads laika, lai pārliecinātos par šī izteikuma patiesumu. Kad tika ieviests aizliegums gaisa kuģos ienest dzērienus un citus šķidrumus, mēs bijām pārliecināti, ka tā ir pārejoša prasība. Drīz bija jāpārskata procedūras, un būtībā bija jāuzstāda īpašas iekārtas detektoru veidā, kas spētu atklāt bīstamas vielas.

Nekas no tā nenotika. Kā ir ar pasažieriem šajā laikā? Pasažieri vienkārši pierada pie šīm neērtībām… viņi tās uztver tā, it kā tas vienmēr būtu pastāvējušas un būtu būtiskas. Ievērojiet, ka tas ir tieši tas, kā mūsu brīvība un tiesības pakāpeniski un gandrīz nemanāmi tiek ierobežotas – arī citās jomās, ne tikai civilajā aviācijā.

Tomēr uzslava pienākas Parlamentam un jo īpaši Parlamenta pārstāvjiem Samierināšanas komitejā, kas stingri aizstāvēja šos principus. Jāatzīst, ka viņu panākumi nebija neaptumšoti, taču ir vērts uzsvērt to, kas tika sasniegts.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par jauno gaisa drošības regulu, kas rada lielāku drošību gaisa satiksmē.

Es stingri atbalstu kopīgu balsojumu par standartiem un noteikumiem Eiropas līmenī, jo tikai efektīva, ātra jauno direktīvu pieņemšana aizsargās gaisa pasažieru drošību, kā arī viņu drošību. Es ļoti atzinīgi vērtēju iespējamo pavadošo drošības darbinieku, „debesu priekšnieku”, izmantošanu, jo īpaši, pamatojoties uz pašreizējiem starptautiskā terorisma draudiem potenciāli mazaizsargātos lidojumu maršrutos. Turklāt es atbalstu drošības noteikumus, kas ļauj ieročus ienest tikai kravas telpās un tikai izņēmuma gadījumos ar attiecīgās valsts izsniegtu piekrišanu.

Attiecībā uz diskutējamo finansējuma jautājumu es atbalstu kompromisu, ka katrai dalībvalstij būtu jāpieņem pašai savs lēmums par finansējumu, kurā drošības pasākumu izmaksas tiek dalītas starp lidostu iestādēm, aviolīnijām un lietotājiem. Taču ir precizēts, ka izmaksas ir jāpiemēro tieši drošības nodrošināšanai, un būtu jāsedz tikai faktiskās izmaksas. Komisija tiek arī mudināta līdz gada beigām iesniegt ziņojumu par izmaksu finansējumu kopā ar likumdošanas priekšlikumu, ja tas ir atbilstīgi.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Runājot kā tādas valsts pārstāvis, kura nesen kļuva par terorisma upuri, es atzinīgi vērtēju Costa kunga ziņojumu par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā. Civilās aviācijas drošība ir jautājums, kas attiecas uz visām dalībvalstīm, un tādēļ tai ir vajadzīgi kopīgi pamatstandarti visā ES. Attiecībā uz drošības pasākumu uzlabojumu finansējumu es uzskatu, ka ir panākts adekvāts kompromiss, kas dod pietiekamu telpu dalībvalstīm un lietotājiem dalīt izmaksas. Elastīgi finansējuma noteikumi ne tikai ņems vērā vajadzību ieviest pamatpasākumus visā Eiropā, bet arī ļaus tām lidostām, kuras tiek uzskatītas par pakļautām lielākam teroristu darbības riskam spert papildu soļus, lai reaģētu uz draudiem. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu samazināt atkārtota skrīninga biežumu attiecībā uz pasažieriem, kas ieradušies no tādām trešām valstīm, kurās ir tādi paši drošības standarti kā ES. Es nobalsoju par šo priekšlikumu.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es atteicos balsot par galīgo saskaņošanu starp Eiropas Parlamentu un Padomi, jo es iebilstu pret pasākumu, kas paredz bruņotus sargus lidojuma laikā, ņemot vērā augstā līmeņa papildu pārbaudes, kas tiks piemērotas pasažieriem uz zemes pirms iekāpšanas lidmašīnā. Es šo pasākumu uzskatu par pārmērīgu: tas upurē pasažieru tiesības lidojumu drošības vārdā; tas nekalpo proporcionalitātes principam un, visbeidzot, tas uzkraus finansiālu slogu pilsoņiem, citiem vārdiem, pasažieriem. Mēs aicinām dalībvalstu valdības un, jo īpaši, Grieķijas valdību, neturpināt šo pasākumu, un izmantot to telpu, kas tām jau ir pieejama.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Civilās aviācijas drošība pēdējos gados ir piedzīvojusi reālus, briesmīgus un bezprecedenta izaicinājumus. Ir pieliktas visas pūles, lai nodrošinātu atbilstīgu reakciju uz draudiem pasažieru dzīvībām un gaisa kuģiem, un tomēr mēs redzam, ka radītie noteikumi joprojām nespēj stāties pretī noziedznieku izdomai. Tādēļ mēs nevaram turpmāk vilcināties vai vēl ilgāk tērēt laiku debatēm, pamatojoties uz nepareiza priekšstata par drošību, pieņemot to kā pašsaprotamu.

Tiesību akts, par kuru mēs šodien balsojam, ir tikai daļa no likumdošanas pasākumiem, ko Savienība ir izstrādājusi, lai nodrošinātu to, ka tās pilsoņiem ir lielāka un acīmredzamāka drošība. Tādēļ aviācijas drošības jomā ir būtiski, lai mēs nodrošinātu sevi ar elastīgiem instrumentiem, kas ļautu radīt maksimālas aizsardzības atmosfēru pilsoņiem, un ko var viegli un adekvāti novērtēt. Tādēļ es balsošu par to vienošanos, ko šis Parlaments panāca saskaņā ar samierināšanas procedūru, kura garantēs pilsoņu aizsardzību, drošību civilajā aviācijā un pastāvīgu uzraudzību attiecībā uz tiem, kas apdraud mūsu drošību, demokrātiskās iestādes un tiesiskumu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Costa kunga ziņojumu par tekstu attiecībā uz kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002.

Patiesībā es uzskatu, ka vissvarīgāk ir izveidot vienkāršāku un elastīgāku tiesisko regulējumu, kas palielinātu brīvību un lēmumu pieņemšanas pilnvaras tiesību aktu ieviešanas posmā, salīdzinot ar līdzšinējiem pasākumiem, kas bija pārāk detalizēti.

Tomēr es uzskatu, ka ir pareizi ieviest dažas nelielas atšķirības, jo īpaši attiecībā uz lidostu maksu piesaistīšanu piedāvātu pakalpojumu maksai. Šajā sakarībā es gribētu lūgt Komisijai cik ātri vien iespējams uzņemties iniciatīvu attiecībā uz drošības pasākumu Eiropas lidostās finansēšanu un drošības izmaksu pārredzamību, lai risinātu iespējamu konkurences izkropļojumu šajā jomā.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es balsošu par kompromisa vienošanos, kas panākta saskaņā ar samierināšanas procedūru, neraugoties uz to, ka man ir iebildumi ne tikai pret šī tiesību akta finansējumu, bet arī pret Ministru padomes attieksmi visas procedūras laikā.

Pirmkārt, ir jāuzsver tas, ka valdības uzskata, ka tās var ieviest palielinātas drošības pasākumus civilajā aviācijā, un sagaida, lai nozare un ‘pēc tam pasažieri par to maksā. Mans viedoklis, un patiesībā tas bija Parlamenta viedoklis, ir tāds, ka, ja dalībvalstis uzstāj uz palielinātas drošības pasākumiem, tām būtu vismaz jādod savs ieguldījums izmaksu segšanā.

Otrkārt, man izpratne par samierināšanu ir tāda, ka tajā divas puses pieņem kompromisu par saviem uzskatiem, lai panāktu vienošanos. Šajā lietā Padome ne tikai pat neapsvēra kompromisu vai tiešām samierināšanu, bet augstprātīgi sāka apvainot Parlamentu par pasažieru drošības pakļaušanu riskam. Tas ir pilnīgi nepieņemami un atstāj mums rūgtu mantojumu, ko atcerēties turpmākajās samierināšanās. Beigās es jūtu, ka Padome mani šantažē balsojumā par šo vienošanos, tādēļ mums var būt pieejami vismaz palielināti drošības pasākumi, lai aizsargātu sabiedrību. Taču mans balsojums ir negribīgs un ar dusmām.

- Ziņojums: Reino Paasilinna (A6-0041/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es priecājos par to, ka otrajā lasījumā un pamatojoties uz mana Somijas Parlamenta biedra Paasilinna kunga ziņojumu par Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko izveido Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, pieņemšanu, tika pieņemta ideja, ko 2005. gada februārī izteica Eiropas Komisijas priekšsēdētājs José-Manuel Barroso, un kura ir izraisījusi zināmu skepsi attiecībā uz pievienoto vērtību, ko šāda iestāde var dot.

Tikpat lielā mērā, kā es pievienojos viedokļiem uz bažām par šāda veida projekta finansēšanu, es uzskatu, ka ir būtiski izveidot šādu iestādi, lai noliktu zināšanas Eiropas ideāla centrā, jo mūsu humānistiskā Eiropas civilizācija progresēs, pateicoties zināšanu attīstībai, un nevis zināšanu trūkuma kultūrai. Garāmejot man būtu jāpiemin mūsu Eiropas Savienības budžeta struktūras pieaugošā neatbilstība, jo īpaši attiecībā uz lielu projektu, tādu kā šis, finansēšanu (vai, piemēram, Galileo). Visbeidzot, es nevaru saprast, kādēļ Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa iesniedza grozījumu, par kuru mana politiskā grupa un es nobalsojām pret, lai noraidītu un tādējādi novilcinātu kopīgās nostājas ieviešanu.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atzinīgi vērtēju un atbalstu sava kolēģa Paasilinna kunga ziņojumu, kura mērķis ir veicināt ES ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, izstrādājot jaunas jauninājumu formas, izveidojot Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EITI).

EITI mērķis ir atbalstīt konkurētspējas galveno elementu: zināšanas. Pēc definīcijas zināšanas nevar būt statisks koncepts, tādēļ tās var pastāvēt tikai dinamiskā, strukturētā pētniecības un jaunu atklājumu procesā. Īstais progress tiek panākts tikai jauninājumu ceļā.

Šodien globālajā veco un jauno „zināšanu ekonomiku” tirgū darbojas tādi konkurenti kā Amerikas Savienotās Valstis, Indija un Japāna, valstis, kas vienmēr ir padarījušas jauninājumus par savas ekonomiskās attīstības stūrakmeni un kam līdz ar to ir bijušas spēcīgas konkurētspējas priekšrocības salīdzinot ar ES.

EITI kalpos tam, lai stiprinātu zināšanu apmaiņu, apvienotu un izplatītu idejas, un apmainītos ar tām, un apkopotu pētniecību no visas Eiropas makrojomās, kas ir būtiskas ES turpmākās konkurētspējas attīstībai.

Iespējamie labumi mūsu tirgus konkurētspējas sistēmai ir gandrīz neierobežoti.

Mūsu ziņā būs nodrošināt, lai piešķirtie līdzekļi 2,4 miljardu eiro apjomā tiktu pareizi izlietoti un lai Eiropas Savienība enerģiskāk var risināt turpmākās problēmas, ko rada globālais tirgus.

  llda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kā mēs jau minējām pirmajā lasījumā, mēs esam ļoti kritiski noskaņoti pret Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi, jo īpaši tās nostājas dēļ, ko ieņēmušas dažādas pētniecības organizācijas.

Saskaņā ar to zinātnisko organizāciju nostāju, kas kritizēja šo priekšlikumu par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, mēs balsojām par priekšlikumu, kurā noraidīta Padomes kopīgā nostāja, taču diemžēl šis priekšlikums tika noraidīts. Vispirms nav pietiekama finansējuma. Viena no finansējuma iespējām ir Kopienas budžets, tostarp pētniecībai paredzētās apropriācijas, kas var izrādīties vienkārši cits veids, kā atbalstīt vairāk attīstītās valstis, tādējādi palielinot nevienlīdzību.

Pēc dažādu valstu spiediena, kuras gribēja, lai institūts atrastos konkrētajā valstī, tas kļuva acīmredzams, sava veida vārti konsultācijām ar zinātniskām kopienām dažādos reģionos. Eiropas Parlaments pieņēma vairākus grozījumus Komisijas priekšlikumam, bet, pēc mūsu domām, tie ir nepietiekami, lai iztaisnotu to, kas ir piedzimis līks.

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. − (PL) Es pilnīgi atbalstu sava kolēģa Paasilinna kunga ziņojumu. Es esmu pārliecināta, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm šis institūts ir ļoti vajadzīgs. Tas piesaista ne tikai Eiropas pētnieku un atsevišķu valstu zinātnieku grupu interesi, bet arī praktisku cilvēku – galvenokārt uzņēmēju – interesi. Es uzskatu, ka šim institūtam būtu jāveic mobilizējoša funkcija attiecībā uz visu ES, un attiecīgi to veidojošajām daļām būtu jāietver visas dalībvalstis.

Tam ir īpaša loma iespēju izlīdzināšanā un ES ekonomiku apvienošanā jaunajās dalībvalstīs. Tikai apvienojot „vecās” un „jaunās” Eiropas pētniecības potenciālu un zinātnieku centienus, mēs varēsim izlīdzināt pašreizējās nevienlīdzības un virzīties uz priekšu, īstenojot Lisabonas stratēģijas mērķus. Tāpēc es vēlētos visā nopietnībā lūgt, lai šī institūta vadība (valde) atrastos manā valstī, Polijā – Vroclavā.

Šī pilsēta atrodas vietā, kur satiekas vecās un jaunās Eiropas kultūras, ciešā tuvumā trim citām dalībvalstīm: Vācijai, Austrijai un Čehijas Republikai; tajā ir lieliska zinātnes un pētniecības atbalsta platforma, daudzas augstākās izglītības iestādes un milzīgs, gandrīz 200 000 liels studentu skaits. Man nav šaubu, ka Vroclava ir vislabākā vieta, kur izvietot Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Paasilinna kunga ziņojums „Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveide” ir svarīgs ieguldījums, lai sasniegtu tos mērķus, kas izvirzīti Lisabonas stratēģijā. Koncepcija par privātā sektora, pētniecības organizāciju un augstākās izglītības iestāžu kompetences apvienošanu ir laba, un tas ir interesants izmēģinājuma projekts. Mums ir arī jānodrošina, lai EITI valde tiktu izvēlēta pārredzami ar nolūku saglabāt tās darba integritāti. Parlamentam un Padomei ir jāspēlē loma, lai nodrošinātu to, ka pārredzamība tiek atbalstīta, kā arī, lai nodrošinātu, ka EITI ir atbildīgs un ka tiek ievērota iesaistīto zināšanu un jauninājumu kopienu autonomija. Es atbalstu šo ziņojumu.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā vienošanos, kas panākta starp Padomi un Parlamentu, pret kuru Eiropas Komisija neiebilda, es uzskatu, ka tas, ka šodien otrajā lasījumā tika pieņemts ieteikums regulas, ar ko izveido Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, pieņemšanai, iezīmē īpaši nozīmīgu brīdi, jo tā efektīvi simbolizē šī svarīgā projekta dzimšanu.

Ir pagājuši daži gadi, kopš Eiropas Savienība noteica jauninājumus un zināšanas par centrālajiem aspektiem, lai risinātu globalizācijas un jaunu nozīmīgu ekonomikas dalībnieku rašanās problēmas. Šajā sakarībā īpašs atbalsts pētniecībai un attīstībai kā ekonomiskam ierocim ir stimuls, kurš pelna vislielāko iespējamo atbalstu – un tas ir šī projekta pamatā.

Attiecībā uz to, vai labāk būtu izveidot īstu universitātes pilsētiņu vai kopienu pieņemtos risinājumus, tikai laiks rādīs, kuram risinājumam būtu jāņem virsroka. Jebkurā gadījumā svarīga – pat izšķiroša – ir elastība un pastāvīga spēja pielāgot šo modeli vislabākajiem risinājumiem. Pretējā gadījumā jauninājumu padomdevējiem nebūtu spējas radīt jauninājumus, kas būtu nepiedodama kļūda, kad nodoms ir radīt efektivitātes modeļus.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es sākotnēji gribēju atbalstīt priekšlikumu par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, jo tas aizpilda pašreizējo plaisu starp augstāko izglītību, pētniecību un jauninājumiem, kas ir svarīgi attiecībā uz ekonomiku un iekšējo tirgu. Tādēļ EITI liktos lielisks projekts – ja tas tāds nebūtu neatbilstīgu finanšu nosacījumu dēļ.

Līdz ar to es nevaru atbalstīt pašreizējo priekšlikumu vai Padomes kopīgo nostāju, galvenokārt tādēļ, ka budžets ir neadekvāts. Komisija bija ierosinājusi saprātīgu summu, kas spētu nodrošināt ZJK (zināšanu un jauninājumu kopienas) uz sešiem gadiem. Padome ir samazinājusi šo budžetu līdz tādam apjomam, ka tas vairs nav iespējams. Tomēr EITI ietekmes novērtējumā tika parādīts, ka pienācīgs pamatfinansējums ir būtisks faktors, lai gūtu panākumus.

Saskaņā ar priekšlikumu ZJK ir spiestas meklēt ārēju finansējumu no citām Kopienas programmām, kuras turklāt nav paredzētas šim nolūkam. Tādēļ dalībvalstīm būs jāuzņemas atbildība par to, lai nodrošinātu pašas sev finansējumu, it kā mēs varētu vienkārši paļauties uz privātu sponsorēšanu. Šis priekšlikums nozīmētu, ka projekts ir nolemts neveiksmei.

Visbeidzot, fakts, ka klimata pārmaiņas kā pirmās ZJK fokuss ir skaidri izslēgtas no priekšlikuma, nozīmē to, ka es vairs nevēlos atbalstīt šo ziņojumu.

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0065/2008)

  Derek Roland Clark, Nigel Farage un John Whittaker (IND/DEM), rakstiski. − Mēs neapšaubāmi esam par to, ka Apvienotā Karaliste saņem naudu no Eiropas Savienības kā ieguldījumu pagājušā gada plūdu radītajās izmaksās. Tādēļ mēs atbalstām šo priekšlikumu.

Tomēr mēs izmantojam šo iespēju, lai protokolā atzīmētu to, ka mēs neatbalstām šo vienošanos, saskaņā ar kuru Apvienotajai Karalistei ir jālūdz Eiropas Savienībai palīdzība.

AK ir liela faktiskā maksātāja ES budžetā. Tā vietā, lai lūgtu mums atmaksāt nelielu daļu, mēs dotu priekšroku tam, lai paturētu savus līdzekļus un paši izlemtu, kā tos izlietot.

  Richard Corbett (PSE), rakstiski. − Es priecājos, ka Eiropas Parlaments ir apstiprinājis dotācijas 170 miljonu eiro apjomā no ES Solidaritātes fonda plūdu palīdzības, lai palīdzētu attīrīšanas darbībām pēc pagājušās vasaras plūdiem manā valstī, un jo īpaši manā reģionā. Plūdi skāra simtiem māju un uzņēmumu, un iedzina postā tūkstošiem cilvēku. Fakts, ka šis ir otrais visu laiku lielākais maksājums no ES Solidaritātes fonda, norāda milzīgo finansiālo un personīgo cenu, ko maksājuši upuri. Cerams, ka šī nauda kaut kādā mērā palīdzēs segt šīs izmaksas.

Kā EP deputāts vienam no visvairāk cietušajiem reģioniem es varu teikt, ka ikviens ieguldījums ir apsveicams. Šis pārējās Eiropas solidaritātes žests tiks ļoti atzinīgi novērtēts manā vēlēšanu apgabalā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šodien pieņemtais teksts apstiprina Solidaritātes fonda mobilizāciju Apvienotajai Karalistei pēc plūdiem, kas tur notika 2007. gada vasarā.

Tā kā paziņotais kaitējums pārsniedza slieksni, lai aktivizētu šo mehānismu attiecībā uz Apvienoto Karalisti, aptuveni 4 612 000 000 eiro, plūdu sekas tika klasificētas kā „liela katastrofa”, un Komisija ierosināja mobilizēt Solidaritātes fondu 162 387 985 eiro apjomam.

EP Reģionālās attīstības komitejas atzinumā ir pieprasīts, lai Padome panāktu vienošanos par Komisijas ierosināto regulas, ar ko izveido šo fondu, pārskatu, ko tā nav darījusi, kopš EP 2006. gada 18. maijā pirmajā lasījumā pieņēma savu nostāju, kas turklāt no mūsu puses ir kritisks balsojums.

Pēc mūsu domām, citu lietu starpā EP nostāja neaizsargā reģionālo dabas katastrofu pamatotību, kā arī tā pat neļaut atzīt Vidusjūras reģiona dabas katastrofu īpašo raksturu vai šī fonda pielāgošanu attiecībā uz laika ierobežojumiem un atbilstīgām darbībām dabas katastrofu, tādu kā sausums un ugunsgrēki, īpašajam raksturam. Šie aspekti ir jānodrošina.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, Solidaritātes fonds ir solidaritātes principa, kas ir viens no Eiropas Kopienas stūrakmeņiem, kvintesence. Kritēriji tā izvēršanai daudzu gadu prakses laikā ir pārstrādāti un tas ir novērsis tā vadības rīcības brīvību, kas bija skaidri redzama vismaz pirmajos mēģinājumos izveidot un uzsākt Antiglobalizācijas fonda darbību, kas ir jauna Eiropas Savienības budžeta iestāde, kura izveidota, pamatojoties uz finanšu plānu 2007.-2013. gadam. Nopietns trūkums, stingri uzsvērts Solidaritātes fonda gadījumā, bija ilgais gaidīšanas laiks uz šī instrumenta iesaistīšanu, ko norādīja iesniedzējas valstis, kuras bija cietušas dabas katastrofās. Paradoksāli, ka ES spēja ātrāk reaģēt uz trešo valstu pieprasījumiem pēc palīdzības nekā uz tiem, ko bija iesniegušas tās dalībvalstis.

Priekšlikums mobilizēt šo fondu, lai palīdzētu Apvienotajai Karalistei un Ziemeļīrijai, kas cietušas 2007. gada jūnija un jūlija plūdos, atbilst visām oficiālajām prasībām. Ir vērts atzīt Reģionālās attīstības komitejas reakciju, kura paātrināja Parlamenta procedūras. Tostarp ir grūti izskaidrot vilcināšanos no Eiropas Komisijas puses. Tās 2008. gada 18. janvāra secinājums parādījās sešus mēnešus pēc šīs dabas katastrofas un Apvienotās Karalistes tūlītējā iesnieguma. Tas sasaucas ar Solidaritātes fonda novēlotās administrācijas slikto tradīciju un tam nepieciešama izpildes nosacījumu uzlabošana, ko Parlaments prasa kopš 2006. gada 18. maija.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Ņemot vērā postošos plūdus, ko Apvienotā Karaliste pieredzēja pagājušajā gadā, es vēlos apsveikt Böge kunga darbu pie ziņojuma par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda mobilizāciju. Ierosinātā nauda dos labumu visiem plūdos cietušajiem, tostarp uzņēmumiem. Tādēļ es atzinīgi vērtēju ziņojumā ietvertos ieteikumus.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Pēc dabas katastrofām un tamlīdzīgos gadījumos ātri ir jānodrošina pagaidu izmitināšana un jāveic pagaidu remonts nozīmīgai infrastruktūrai, tādai kā, piemēram, elektropiegādes līnijas, ceļi, tilti un tā tālāk, lai slimnīcas var atsākt atkal darboties, un Solidaritātes fonds šeit var būt liels atbalsts. Taču tas, par ko nevar samaksāt, ir tūkstošiem stundu neapmaksāta darba, ko veic palīdzības vienības. Tāpat nevar kompensēt dabas katastrofās cietušo ciešanas.

Solidaritātes fondā ir jāsaglabā saprātīgs līdzsvars starp ātru un no birokrātijas brīvu līdzekļu izlietošanu un nodrošināšanu, lai tie netiek izlietoti citiem nolūkiem kā vien tiem, kam tie ir paredzēti. Novēršana un starpvaldību sadarbība ir īpaši svarīga, lai sagatavotos turpmākām dabas katastrofām. Tādēļ nekādos apstākļos šos gadījumus nedrīkst izmantot, lai izveidotu ES civilās aizsardzības aģentūru vai ES ātrās reaģēšanas spēkus, jo tie nenodrošinātu efektīvu aizsardzību pret dabas katastrofām, bet vienkārši palielinātu izmaksas un birokrātiju.

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tajā ir ietverts ES budžeta pieaugums. Maksājumi Apvienotajai Karalistei par 2007. gada plūdiem ir jāveic no pašreizējā budžeta, ņemot vērā to, ka pastāv prioritāšu pārdalīšanas iespēja, piemēram, nepalielinot budžetu Galileo programmai.

- Ziņojums: Kyösti Virrankoski (A6-0058/2008)

  Hélène Goudin (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Līdzšinējā pieredze rāda, ka ES labi nepārvalda palīdzību katastrofu gadījumā. Junilistan uzskata, ka palīdzības izmaksas no šī fonda bieži var samazināt stimulus dalībvalstīm mazināt problēmas, kuras ir vajadzības pēc palīdzības pamatā.

Attiecībā uz budžeta pozīcijas ieviešanu izdevumiem ārkārtas apstākļos Junilistan uzskata, ka šis dokumenta izgudrojums rada iespaidu, ka ES cenšas kļūt par supervaru ar ietekmi pār visu, kas notiek pasaulē. Junilistan pret to ir iebildumi.

Frontex iet soli par tālu attiecībā uz dalībvalstu robežkontroles imigrācijas politikas virzienu koordinēšanu. Junilistan vispār ir pret jebkādu tās darbības paplašināšanu.

Tā kā iepriekš minēto iemeslu dēļ es nevaru atbalstīt budžeta grozījumu projektu, es esmu nolēmusi balsot pret šo ziņojumu kopumā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pirmajā grozījumā Kopienas 2008. gada budžetam ir ietverta ES Solidaritātes fonda mobilizācija aptuveni 162,4 miljonu eiro apjomā par labu Apvienotajai Karalistei, ņemot vērā tur notikušos plūdus 2007. gadā, kā arī jaunu budžeta pozīciju ieviešana un pārvietojumi starp budžeta pozīcijām, kas neietekmē kopējā budžeta galīgo apjomu.

Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) izveides plāns ir palielinājies par 25 posteņiem, no 69 līdz 94, ņemot vērā jau veikto budžeta pieaugumu attiecībā uz šo Aģentūru (aptuveni 30 miljoni eiro), kuru apstiprināja debatēs par 2008. gada Kopienas budžetu. Šīs Aģentūras darbība pakāpeniski kļūst konsolidēta, un tai tiek piešķirtas pilnvaras, kas ir valsts suverenitātes pamatā. Tā ir Aģentūra, kura citu piemēru vidū, sniedz atbalstu Fortress Europe un imigrācijas politikai ar akcentu uz ES veicināto drošību.

Ir jāuzsver arī jauna virsraksta „Ārkārtas krīzes izdevumi”, lai gan nav skaidrs, kas būtu jāsaprot ar vārdu „krīze”.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, pirmajā budžeta grozījumā 2008. gada budžeta plāna ieviešanas laikā ir ietvertas pozīcijas, kas sagrupētas zem kopīga virsraksta pielāgojumiem „neizbēgamiem, ārkārtas vai neparedzētiem apstākļiem”.

1. punkts, proti, Solidaritātes fonda mobilizācija Apvienotās Karalistes labā, kura pagājušā gada vasarā cieta no spēcīgu vētru un plūdu radītiem postījumiem, pilnīgi noteikti ietilpst šajā kategorijā. Vienīgais komentārs, kas jāpasaka, ir tas, ka kavēšanās ar līdzekļu mobilizāciju, ko rada novēlota Eiropas Komisijas piemērošana, kļūst par apkaunojošu tradīciju. 5. punkts, kurā ierosināta budžeta pozīcijas 27 01 11 izveide: ārkārtas krīzes izdevumi, lai finansētu ārkārtas izdevumus, kas saistīti ar paziņotu krīzi, ir līdzīga rakstura. Taču trīs atlikušās pozīcijas, kas atstātas kopīgajā grozītā budžeta maisā, ir atšķirīga rakstura.

Es pievienojos referenta šaubām attiecībā uz Pētniecības izpildaģentūras un ERCEA finansējumu, un arī ne pilnībā saskaņoto secinājumu par budžeta pozīcijas 06 01 04 12 izveidi: Galileo programma. Frontex grozītais izveides plāns pelna, lai to apstiprinātu.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Līdzšinējā pieredze rāda, ka ES labi nepārvalda palīdzību katastrofu gadījumā. Junilistan uzskata, ka subsīdijas no šī fonda bieži var samazināt stimulus dalībvalstīm mazināt problēmas, kuras ir vajadzības pēc palīdzības pamatā.

Attiecībā uz budžeta pozīcijas ieviešanu izdevumiem ārkārtas apstākļos Junilistan uzskata, ka šis dokumenta izgudrojums palielina iespaidu, ka ES cenšas kļūt par supervaru ar ietekmi pār visu, kas notiek pasaulē. Junilistan pret to ir iebildumi.

Frontex iet soli par tālu attiecībā uz dalībvalstu robežkontroles imigrācijas politikas virzienu koordinēšanu. Junilistan vispār ir pret jebkādu tās darbības paplašināšanu.

Tomēr ziņojumā ir arī noteikts, ka šobrīd līdzekļi nebūtu jāpārvieto no Galileo piešķīruma darbības pozīcijas uz administratīvo pozīciju. Papildus tam ziņojumā ir atbalstīta budžeta struktūras izveide Pētniecības izpildaģentūrai un Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūrai.

Es domāju, ka šie ir vērā ņemamas nozīmes jautājumi, un tādēļ es pilnībā balsoju par šo ziņojumu, neraugoties uz principiālajiem iebildumiem pret citiem šajā ziņojumā ierosinātajiem grozījumiem.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Kyösti Virrankoski kunga ziņojumā „Budžeta grozījums Nr. 1/2008” attiecībā uz Solidaritātes fondu mēs varam redzēt, ka ES ir gatava ieguldīt „svaigu” naudu Solidaritātes fonda mobilizācijā AK. Es ceru, ka tas tiks darīts attiecībā uz citām dalībvalstīm, kuras ir dabas katastrofu upuri, tādas kā Grieķija. Es nobalsoju par šo priekšlikumu.

  Rareŗ-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Kā deputāts, kas ievēlēts Rumānijā, es lūdzu, lai apstiprinātu Eiropas Parlamenta rezolūcijas projektu par Eiropas Savienības budžeta grozījumu projektu Nr. 1/2008. Šis budžeta grozījums ir atbilstīgs attiecībā uz Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) štatu saraksta grozījumiem. Rumānija pārstāv Eiropas Savienības austrumu priekšposteni un ir valsts, kas ir atbildīga par vienas no plašākajām Savienības robežām pārvaldību.

Lai to veiktu, Rumānijai vienmēr ir jāatbalsta sadarbības paplašināšana robežu labākai pārvaldībai un jānodrošina FRONTEX ar pietiekamiem līdzekļiem, lai tā varētu veikt savu darbību vislabākajos apstākļos neatkarīgi no tā, vai tie ir finanšu līdzekļi, personāls vai iekārtas. Ļoti atzinīgi ir jāvērtē arī pozīcijas „ārkārtas izdevumi krīzes gadījumā” projekts: mēs nekad nevaram būt par daudz sagatavoti šādiem nevēlamiem notikumiem.

- Ziņojums: Luis Manuel Capoulas Santos (A6-0053/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs esam izvēlējušies balsot par šo nolīgumu, jo, diemžēl, šī valsts tagad ir ekonomiski tik atkarīga no zivsaimniecības nolīgumiem ar ES. Ja ES partnerības nolīguma darbība būtu jāpārtrauc ar tūlītēju efektu, tam būtu nopietnas sekas attiecībā uz šīs valsts ekonomiku. Mums ir zinātniski ziņojumi, kuros parādīts, ka jūras patiešām tiek ļoti nopietni izzvejotas. Līdz ar to mēs neuzskatām ES zivsaimniecības nolīgumus par ilgtermiņā dzīvotspējīgu nabadzības apkarošanas un attīstības atbalsta līdzekli.

Mēs gribam mainīt ES zivsaimniecības politiku tā, lai vestu uz zivju krājumu reģenerāciju. Mēs arī gribam atbalstīt ilgtspējīgu attīstību tajās valstīs, kurām pašreizējie zivsaimniecības nolīgumi ar ES ir galvenais ienākumu avots, veicot izmaiņas ES tirdzniecības un palīdzības politikā, kā arī izmantojot dažādas partnerības formas.

Kuģu īpašniekiem ir jābūt atbildīgiem par tām izmaksām, kas rodas saistībā ar nolīgumiem, no kuriem viņi paši gūst labumu, un mēs gribam redzēt turpmākas izmaiņas šajā virzienā. Tādēļ mēs balsojām par 8. grozījumu, lai gan šīm izmaiņām būtu jānotiek plašākā kontekstā.

Gvineja-Bisava ir viena no Āfrikas nabadzīgākajām valstīm. Mēs vēlamies uzsvērt, cik svarīgi ir tas, lai ES atrastu citus ilgtermiņa un vairāk ilgtspējīgus veidus, kā atbalstīt Gvineju-Bisavu, jo zivsaimniecības nolīgums ar ES patlaban veido 30 % no šīs valsts IKP.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Capoulas Santos kunga ziņojumu par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Kopienas un Gvinejas-Bisavas Republikas partnerattiecību nolīguma noslēgšanu zivsaimniecības nozarē, jo es domāju, ka tas ir līdzsvarots nolīgums, kas nodrošina zivsaimniecības ilgtspēju, kā arī abu pušu interešu aizsardzību: Eiropas Savienības un Gvinejas-Bisavas.

Es referenta iesniegtos grozījumus uzskatu par būtisku ieguldījumu ES zivsaimniecības politikas stiprināšanā, ciktāl tie uzsver Parlamenta lomas palielināšanas un tam sniegtās informācijas lielo nozīmi.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Nolīgums starp EK un Gvinejas-Bisavas Republiku periodam no 2007. gada jūnija līdz 2011. gada jūnijam nodrošina 37 zvejas licenču piešķiršanu, četras no tām Portugālei.

35 % no EK finansiālā ieguldījuma ir piešķirti to iniciatīvu atbalstam, kas tiek veiktas Gvinejas-Bisavas izstrādās zivsaimniecības nozares politikas kontekstā. Uzsvars tiek likts uz zvejniecības produktu veselības un higiēnas apstākļiem, kā arī zvejas darbību uzraudzību, kontroli un novērošanu. Šī ir jo īpaši svarīga darbības joma, paturot prātā to, ka saskaņā ar starptautisku iestāžu sniegto informāciju, zvejas resursi šajā valstī ir ievērojami cietuši, citu lietu starpā, no nelegālas, nereglamentētas zvejošanas.

Nolīgums nodrošina arī obligātu vietējo jūrnieku, t.i., Gvinejas-Bisavas, nodarbināšanu saskaņā ar kuģa bruto tonnāžu. Tāpat kā citos nolīgumos šiem jūrniekiem tiek piemērota Starptautiskās darba organizācijas (ILO) Deklarācija.

Nolīguma 10. pantā ir arī nodrošināta Kopienas un Gvinejas-Bisavas uzņēmēju kopuzņēmumu izveide, lai kopīgi izmantotu resursus. Šī iespēja ir izdevīga Kopienas kuģiem, jo tādējādi tie tiks atbrīvoti no licences maksām.

- Ziņojums: Daniel Varela Suanzes-Carpegna (A6-0054/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − Ja ES partnerības nolīguma darbība būtu jāpārtrauc ar tūlītēju efektu, tam būtu nopietnas sekas attiecībā uz vairākām jaunattīstības valstīm un daudzajiem iesaistītajiem cilvēkiem. Tādēļ mēs nevaram vienkārši pateikt „nē” tiem nolīgumiem, kas ES ir ar citām valstīm zvejniecības jomā. Tomēr mums ir zinātniski ziņojumi, kuros parādīts, ka jūras patiešām tiek ļoti nopietni izzvejotas. Tādēļ mēs gribam mainīt ES zivsaimniecības politiku tā, lai vestu uz zivju krājumu reģenerāciju. Tai ir jābūt rūpīga pārskata daļai.

Mēs neuzskatām ES zivsaimniecības nolīgumus par ilgtermiņā dzīvotspējīgu nabadzības apkarošanas un attīstības atbalsta līdzekli.

Tādēļ mēs gribam atbalstīt ilgtspējīgu attīstību tajās valstīs, kurām pašreizējie zivsaimniecības nolīgumi ar ES ir galvenais ienākumu avots, veicot izmaiņas ES tirdzniecības un palīdzības politikā, kā arī izmantojot dažādas partnerības formas.

Kuģu īpašniekiem ir jābūt atbildīgiem par tām izmaksām, kas rodas saistībā ar nolīgumiem, no kuriem viņi paši gūst labumu, un mēs gribam redzēt turpmākas izmaiņas šajā virzienā. Tādēļ mēs balsojām par 8. grozījumu, lai gan šīm izmaiņām būtu jānotiek plašākā kontekstā.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Jaunā partnerības nolīguma starp EK un Kotdivuāru galvenais mērķis ir stiprināt sadarbību starp abām pusēm tā, lai izveidotu partnerības sistēmu, saskaņā ar kuru izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un pārdomātu jūras ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu Kotdivuāras zvejas zonā, īpašu uzmanību veltot šīs valsts zivsaimniecības politikas atbalstam.

Abas puses vienosies par prioritātēm, kas jāpiešķir šādam atbalstam, un noteiks mērķus, gada un daudzgadu programmas, kā arī kritērijus sasniedzamo rezultātu novērtēšanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un atbildīgu nozares pārvaldību. Šajā nolīgumā ir ievēroti kopīgas zivsaimniecības politikas pamatprincipi, un tas garantē Portugālei zvejas licenci pieciem peldošo āķu jedu kuģiem.

Tādēļ Portugāles SDP (Sociāldemokrātiskā partija) nobalsoja par šo ziņojumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis nolīgums nodrošina kopā 40 zvejas licenču piešķiršanu ES dalībvalstu kuģiem – piecas no tām Portugālei – sešu gadu periodam no 2007. gada jūnija. Salīdzinot ar iepriekšējo nolīgumu, tajā ir ievērojami samazinātas zvejas iespējas, taču nolīgums nodrošina iespēju palielināt nozveju. Puses vienojās, ka EK finansiālais ieguldījums pilnā apjomā tiks piešķirts, lai atbalstītu iniciatīvas, kas veiktas saistībā ar Kotdivuāras izstrādāto zivsaimniecības nozares politiku.

Kuģu īpašniekiem, kuri gūst labumu no šī nolīguma, ir jānodarbina vismaz 20 % ĀKK valstu pilsoņu no visiem uz kuģa nodarbinātajiem jūrniekiem. Šis nolīgums nodrošina to, ka attiecībā uz šiem jūrniekiem tiek piemērota Starptautiskās darba organizācijas (ILO) Deklarācija par darba pamatprincipiem un pamattiesībām. Šī Deklarācija nodrošina obligātu apvienošanās brīvību un faktisku kolektīvo līgumu slēgšanas tiesību atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām. Jūrniekus algas tiks noteiktas, savstarpēji vienojoties kuģu īpašniekiem un jūrniekiem vai viņu pārstāvjiem, taču tās nedrīkst būt zemākas par tiem standartiem, ko piemēro izcelsmes valstīs, kas varētu vest pie principa „vienāda samaksa par vienādu darbu” pārkāpšanas.

- Ziņojumi: Luis Manuel Capoulas Santos (A6-0053/2008) un Daniel Varela Suanzes-Carpegna (A6-0054/2008)

  Lena Ek, Olle Schmidt un Anders Wijkman (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs esam izvēlējušies balsot pret abiem partnerības nolīgumiem zivsaimniecības jomā: starp ES un Gvineju-Bisavu un ES un Kotdivuāru. Iemesls ir tāds, ka šāda veida nolīgumu pieredze ir ļoti apšaubāma. Valstīm ar zemiem ieņēmumiem tiek piedāvāti vienreizēji maksājumi, un apmaiņā tās atver savus ūdeņus ES dalībvalstu komerciālai zvejai, galvenokārt Dienvideiropā. Pārskaitītie līdzekļi ir smieklīgi mazi saistībā ar veiktajām nozvejām; turklāt pastāv skaidrs neilgtspējīgas zvejas risks. Nākamais arguments ir tāds, ka parasti nelabvēlīgi tiek ietekmēta piekrastes zveja. Mēs ceram, ka ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (IAS) kontekstā būs iespējams bez kavēšanās novērtēt šos zvejniecības nolīgumus un aizstāt tos ar shēmām, kuras ir ilgtspējīgas.

- Ziņojums: Gabriele Albertini (A6-0014/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs domājam, ka priekšlikumam par kopīgu ātruma ierobežojumu uz ES autoceļiem var būt pozitīva ietekme vides jomā tādā ziņā, ka var tikt samazināts braukšanas ātrums tajās dalībvalstīs, kurās nav noteikts obligāts ātruma ierobežojums uz to autoceļiem. Tomēr ir svarīgi, ka neviena dalībvalsts nav spiesta neievērot subsidiaritāti, palielinot ātruma ierobežojumu uz tās ceļiem. Dalībvalstīm vienmēr ir jābūt iespējai noteikt tādus ātruma ierobežojumus, kas ir zemāki par Eiropas standartiem.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par sava izcilā Itālijas kolēģa Albertini kunga pašiniciatīvas ziņojumu, kurā ir ietverta virkne ieteikumu šīs nozares spēlētājiem, lai uzlabotu situāciju, kas pasliktinās saistībā ar pieaugošo pieprasījumu pēc naftas un naftas krājumu samazināšanos, aizvien vairāk pārslogotajām pilsētām un negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un klimata pārmaiņām.

Es atbalstu trīs izvēlētās jomas valsts politikas apvienošanai: tehnoloģiskās attīstības veicināšanu (automašīnas ar maksimālo emisiju 125 g CO2/km), uz tirgu pamatotu instrumentu izstrādi (emisiju tirdzniecības shēma, nodokļu atvieglojumi, kuru likmes ir pamatotas uz ietekmi vides jomā, utt.) un papildu pasākumu piemērošanu, lai ļautu cik vien efektīvi iespējams izmantot transporta līdzekļus un infrastruktūru.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, transports neapšaubāmi ietekmē sabiedrības sociāli ekonomisko stāvokli un vienlaikus tas tieši ietekmē vidi. Pilsētas transports faktiski rada 40 % no CO2 emisijām un padara Eiropu atkarīgu no fosilo degvielu, tādu kā nafta, tirgus, kas veido aptuveni 70 % no kopējā pieprasījuma.

Šie satraucošie dati ir pietiekami, lai paskaidrotu, ka steidzami ir nepieciešams izveidot jaunu visaptverošu transporta stratēģiju Eiropā, kuru faktiski varētu izstrādāt no šī ziņojuma.

Transporta radītais piesārņojums ļoti ātri ir ievērojami jāsamazina, ieviešot ierobežojumus uz piesārņotāju emisijām, izmainot degvielu maisījumu sastāvu un turpinot nodrošināt stimulus videi draudzīgu un nepiesārņojošu transporta veidu pirkšanai un izmantošanai.

Tādēļ ES būs atbildība par integrēta plāna ieviešanu, lai sasniegtu šo svarīgo mērķi, uzņemoties nodrošināt stimulus dzelzceļa transportam, kurš, veicot atbilstīgus uzlabojumus, var garantēt augstu efektivitātes līmeni ar mazu ietekmi uz vidi. Eiropas tīkli ir jāpabeidz cik ātri vien iespējams, un tam vajadzīgs lielāks ES finansiālais atbalsts. No otras puses, dalībvalstīm ir jāgarantē un jāuzrauga šo būvniecības darbu pabeigšana, izņemot tos gadījumus, kuros ir pierādīts kaitējums videi vai veselībai.

  Sylwester Chruszcz (NI), rakstiski. − (PL) 1. grozījums ziņojumam (A6-0014/2008) par ilgtspējīgu Eiropas transporta politiku, ko iesniedza PPE-DE grupa, bija pamatotu bažu iemesls gan man, gan visai transporta jomai kopumā. Šī grozījuma mērķis ir novilcināt Eurovignette direktīvas pārskatu. Šī grozījuma pieņemšana raidītu negatīvu signālu no Eiropas Parlamenta un būtu pretrunā ar Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas 2008. gada 28. janvāra ziņojumu. Šī iemesla dēļ es balsoju pret šo grozījumu un pret šī ziņojuma saturu kopumā.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu par ilgtspējīgu transporta politiku. Tajā ir ņemtas vērā Eiropas enerģētikas un vides politikas. ES 70 % no kopējā naftas pieprasījuma ir attiecināmi uz transporta nozari.

Mums ir jāpārtrauc mūsu gandrīz pilnīgā atkarība no fosilajām degvielām, apvienojot dažādos politikas virzienus, kas ietver visus transporta veidus. Šai pieejai būtu jārada realitātei būtiski apstākļi, tādi kā tehnoloģiski jauninājumi, lai samazinātu CO2 emisijas no automašīnām, un biodegvielu attīstība, nodokļu sistēmas reforma, lai ņemtu vērā ietekmi uz vidi, kā arī papildu pasākumi, lai labāk izmantotu infrastruktūru un mudinātu pilsoņus mainīt savus ieradumus.

Ikviens pilsonis var būt ilgtspējīga transporta dalībnieks, izmantojot sabiedrisko transportu vieglo automobiļu vietā, kad šāda izvēle ir iespējama.

Lai samazinātu vieglo automobiļu un kravas transporta izmantošanas apjomu, lietojot tādus zemas emisijas transporta veidus kā dzelzceļš, opju, jūras un sabiedriskais transports, vienlaicīgi ir vajadzīga virkne jaunu pakalpojumu, nozares konkurētspējīgāka organizācija un dažādi veidi, kā izmantot konkrētu infrastruktūru.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tā kā šajā balsojuma skaidrojumā ir neiespējami izteikties par visiem svarīgajiem jautājumiem, kas izvirzīti šajā ES pašiniciatīvas ziņojumā, ņemot vērā tā sarežģītību un plašumu, ir pamanāms, ka šajā dokumentā nav risināti tie aspekti, vai arī tie ir risināti nepareizi, kurus pētnieki uzskata par būtiskiem, risinot jautājumus attiecībā uz transportu un enerģiju, un to ietekmi uz vidi. Piemēram:

- nav minētas naftas augstās cenas vai sekas, ko tas rada;

- nav minēta metāna izmantošana ceļu transportā (CNG, LNG vai biometāna veidā);

- trūkst skaidrības par ūdeņraža kā alternatīvas degvielas izmantošanu ceļa transportā;

- nekritiska tieksme virzienā uz biodegvielu izmantošanu, ar to nopietnajām sekām, kas jau ir plaši parādītas;

- nav atsauces uz tādiem dokumentiem kā „Mērķis 2020. gadam” programma, kas paredz līdz 2020. gadam aizstāt aptuveni 20 % no Eiropas transporta nozarē patērētās degvielas un dīzeļdegvielas.

Visbeidzot, man jānorāda, ka, bez to problēmu uzskaitīšanas, kuras jau ir skaidri noteiktas, mums ir nepieciešamas politikas, lai efektīvi reaģētu uz šīm problēmām, tādām kā risinājums pašreizējai kapitāla investoru globalizācijai un transporta loma saistībā ar to, jo īpaši aizvien pieaugošais ģeogrāfiskais attālums starp ražošanas vietu un patēriņa vietu, kā arī no tā izrietošais transporta vajadzību pieaugums. Par visu šo būtu daudz vairāk ko teikt…

  Jim Higgins (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani Fine Gael kolēģi PPE-DE grupā vēlētos apstiprināt, ka mēs atturējāmies attiecībā uz 3. un 11. grozījumu un patiesībā visu ziņojumu saistībā ar bažām par aplikšanu ar nodokļiem un ceļu nodevām. Mēs joprojām uzskatām, ka par abiem šiem jautājumiem ir jālemj dalībvalstīm, un tādēļ tos nebūtu jāiekļauj Parlamenta ziņojumā.

  Timothy Kirkhope (PPE-DE), rakstiski. − Apvienotās Karalistes konservatīvie EP deputāti balsoja par Albertini kunga pašiniciatīvas ziņojumu par ilgtspējīgu Eiropas transportu, pamatojoties uz to, ka tas nodrošina skaidru politisku sistēmu, kas palielinās efektivitāti un risinās transporta aizvien pieaugošo ietekmi uz klimata pārmaiņām. Tomēr konservatīvie joprojām ir nobažījušies par to, ka ziņojumā izteikto aicinājumu pēc turpmākiem Komisijas priekšlikumiem par ārējo izmaksu internalizēšanu nevajadzētu sākt īstenot, pirms pilnībā nav pabeigts ietekmes novērtējums, un Parlaments ir pienācīgi apspriedis šo jautājumu. Mēs arī ļoti vēlamies, lai šī politikas iespēja, ja to ieviesīs, tiktu vienādi piemērota visiem transporta veidiem tā, lai nerastos tirgus izkropļojums.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par transporta, vides un enerģijas politikas harmonizāciju Eiropas Savienībā, jo tikai saskaņotas pūles šajās trijās nozarēs var panākt ilgstošu uzlabojumu katrā nozarē atsevišķi.

Ar savu balsojumu es vēlētos jo īpaši atbalstīt vispārēji piemērojama, pārredzama un ilgtspējīga modeļa attīstību visu transporta veidu ārējo izmaksu novērtēšanai. Tādēļ es balsoju pret 1. grozījumu, kura mērķis, manuprāt, ir novilcināt ārējo izmaksu internalizāciju ceļu transportam. Šī grozījuma pieņemšana apgrūtinātu ES pūles panākt ilgtspējīgu transporta politiku un papildus radītu apstākļus negodīgai konkurencei starp transporta veidiem.

Sakarā ar pastāvīgi pieaugošu transporta apjoma pieaugumu un no tā izrietošo ekoloģisko ietekmi, ir stingri jāveicina intensīva Eiropas mēroga sadarbība jaunu tehnoloģiju un alternatīvu degvielu jomā, lai apturētu siltumnīcefekta gāzu emisijas un paaugstinātu dzīves kvalitāti arī pārslogotās teritorijās. Šajā sakarībā es aicinu arī, lai vidējās emisijas jauniem transporta līdzekļiem tiktu samazinātas līdz 125g CO2/km, īstenojot tehnoloģiskus uzlabojumus transporta nozarē un izmantojot biodegvielas.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju ieteikumus, kas ietverti Albertini kunga ziņojumā par ilgtspējīgu Eiropas transporta politiku. Drošiem un cenas ziņā pieejamiem pārvietošanās līdzekļiem ir jābūt tiesībām, kas nodrošinātas visiem ES pilsoņiem. Patiesi, šāda transporta ilgtspēja arī ir ļoti aktuāls jautājums. Veicinot tehnoloģiskus jauninājumus un uz tirgu pamatotus instrumentus, tādus kā emisiju tirdzniecības shēma vai nodokļu atvieglojumi, jo īpaši lielās pilsētās un vides ziņā jutīgās teritorijās, pastāv iespēja nodrošināt, lai transporta līdzekļus un infrastruktūru izmantotu efektīvi. Es atbalstu aicinājumu pēc lielākiem ieguldījumiem infrastruktūrā un automatizētās transporta sistēmās, lai risinātu tādus jautājumus kā satiksmes plūsmas pārlieka noslogotība. Tādēļ es balsoju par ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Lai vājinātu faktu, ka mēs mīņājamies uz vietas, neraugoties uz neskaitāmiem rīcības plāniem, tagad autovadītāji tiek spiesti braukt ar velosipēdiem, liekot viņiem maksāt pārslogotības nodevas, transportlīdzekļa nodevas un tamlīdzīgi, vai pieklājīgi lūdzot viņus iet ar kājām vai vairāk izmantot sabiedrisko transportu.

Tomēr mums tas ir jāpasaka tieši: to ir izraisījis vāji koordinēts, vietējais sabiedriskais transports, kas ir taupīts līdz nāvei, iepirkšanās centru milzīgais pieaugums pilsētu nomalēs, vienlaikus samazinoties vietējo veikalu skaitam, dzīves apstākļu kvalitātes krišanās iekšpilsētā, pieaugošais noziedzības līmenis, apkaime, kas ir mājas lielam ārvalstnieku skaitam, pārvēršoties par geto un pēdējais, kas nav mazāk svarīgi, ilgāks laiks ceļā uz darbu sakarā ar pilsētu izplešanos un darba laika un nodarbinātības attiecību lielāku elastību, un automašīnas kā ienesīgas nodarbinātības priekšnoteikuma saistītā loma.

Šajos apstākļos un ņemot vērā faktu, ka automašīnas pašas par sevi rada tikai 10 % no daļiņu emisijām, ES grib, „tikai” grib uzņemties lielāku kompetenci un izveidot veltīgas uzraudzības sistēmas. Tā vietā tai vajadzētu ķerties vērsim pie ragiem un cīnīties ar cēloņiem nevis sekām, pārskatot, piemēram, savu subsīdiju politiku tā, lai turpmāk vairs neatbalstītu smago kravas transportlīdzekļu, kuru radīto emisiju proporcija ir daudz lielāka, sprādzienveidīgo apjoma pieaugumu. Kontreileru transporta sistēmām beidzot būtu jākļūst ekonomiski izdevīgām, un nevajadzētu ļaut privatizācijas eiforijai samazināt sabiedrisko transportu līdz nepievilcīgai no atsevišķiem gabaliem sašūtai grīdsegai.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Pēdējo desmitgažu laikā transporta nozare ir sekmīgi veikusi būtiskus ieguldījumus, lai palielinātu enerģijas efektivitāti, un ir ienesusi tirgos viedas tehnoloģijas ar priekšrocībām vides un drošības jomā. Neraugoties uz to, šīs pūles nešķiet pietiekamas, jo vienlaicīgs pastāvīgi pieaugošs pieprasījums šajā nozarē tās gandrīz dzēš.

Tādēļ mums vajag palūkoties ar svaigām acīm uz šo grūto vienādojumu tā, lai mēs spētu reaģēt uz šo problēmu. Transporta nozare ir dinamiska ekonomikas nozare; tā ir tehnoloģiski progresīva un pat vairāk konkurētspējīga. Rūpniecība ir veikusi plašus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, cieši konsultējoties ar iestāžu un privātiem partneriem. Tomēr ir nepieciešama lielāka koordinācija, lai mēs iegūtu visu pievienoto vērtību no savām pūlēm. Ļoti būtiska ir konkrēta rīcība pilsoņu informēšanas un viņu apzināšanās palielināšanas ziņā, tostarp, ciktāl tas attiecas uz viņu uzvedību. Turklāt mums ir jāīsteno sadarbība un koordinācija attiecībā uz progresu tādās jomās kā degvielas efektivitāte, ieguldījumu regulēšana, dinamiska drošāku un mazāk piesārņojošu transporta līdzekļu tirgus veicināšana un tehnoloģisko jauninājumu atbalstīšana.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par sava kolēģa Albertini kunga izcilo ziņojumu par ilgtspējīgu Eiropas transporta politiku, ņemot vērā Eiropas politikas enerģijas un vides jomā. Es uzskatu, ka ES ir izšķiroši svarīgi saskaņot savus politikas virzienus, lai izstrādātu pilsētas sabiedriskā transporta un alternatīvās transporta sistēmas, vienlaikus aizsargājot vidi un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Kas attiecas infrastruktūru, es ievēroju, ka galvenā uzmanība joprojām tiek pievērsta autoceļu transporta projektiem uz dzelzceļa projektu rēķina. Eiropas komunikāciju tīklu pabeigšana joprojām šķiet attāla perspektīva, un ES ieguldījums ir minimāls, salīdzinot ar slogu, kas jānes dalībvalstīm atsevišķi. Lai samazinātu gāzu emisijas un uzlabotu kravas un pasažieru transporta efektivitāti, es uzsvērtu arī vajadzību, lai ES nodrošina finansiālu atbalstu prioritāro projektu ieviešanai saistībā ar Eiropas tīkliem.

  Karin Scheele (PSE), rakstiski. − (DE) Albertini ziņojumā ir teikts, ka labāka ārējo izmaksu internalizācija var palīdzēt novērst traucējumus tirgū un emisiju pieaugumu.

Tādēļ es balsoju pret 1. grozījumu, jo tā mērķis ir novilcināt ceļu transporta ārējo izmaksu internalizāciju. Tas ir nepareizs signāls, jo ceļu transports pirmkārt ir atbildīgs par transporta nozares izraisītajām emisijām. Es ceru, ka Infrastruktūras tarifikācijas direktīvas pārskats, par ko paziņoja Komisija, panāks strauju progresu šajā nozarē.

13. Balsojumu labojumi un nodomi balsot: sk. protokolu

(Sēde tika pārtraukta plkst. 12.55 un atsākta 15.00)

SĒDI VADA: MR MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

14. Darba kārtība: sk. protokolu

15. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana: sk. protokolu

16. Vienotās KTO regulas grozīšana attiecībā uz valstu piena kvotām (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums darba kārtībā ir Elisabeth Jeggle kundzes ziņojums Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem („Vienotā TKO regula”) attiecībā uz valstu piena kvotām (COM(2007)0802 - C6-0015/2008 - 2007/0281(CNS)) (A6-0046/2008).

  Iztok Jarc, priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Vispirms es vēlos teikt, ka Prezidentūra apsveic Jeggle kundzes ziņojumu par ierosinājumu palielināt piena kvotas un domā, ka tas ir konstruktīvs un saprātīgs ierosinājums debatēm, kas notiek jau vairākas nedēļas.

Pamatojoties uz labvēlīgajiem tirgus apstākļiem, Eiropas Komisija savā ziņojumā vai analīzē ir ierosinājusi nacionālo piena kvotu palielināšanu par 2 %, sākot ar nākošo kvotu palielināšanas gadu, tas ir, ar 2008. gada 1. aprīli.

Piena kvotas nav jautājums tikai par procentiem; tas ir plašāks jautājums, kas saistīts ar vienotās lauksaimniecības politikas pārskatīšanu. Tādēļ Padome neaprobežojas tikai ar šī jautājuma izskatīšanu, bet ir iesaistījusies plašākās, vienlaicīgās debatēs par vispārējo vienotās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudi”.

Man ir jāsaka, ka par šo piedāvājumu Padomē un Parlamentā bija dažas ļoti līdzīgas domas vai bažas. Piemēram, tika izteikti aicinājumi radīt lielākas cerības un stabilitāti piensaimniecības nozarē. Pastāvēja bažas par teritorijām, kurās ir mazāk labvēlīgi apstākļi lauksaimniecībai un kur ir mazāk alternatīvu tradicionālajiem piena produktiem. No otras puses, tika izteikts apņēmīgs aicinājums ļaut Eiropas fermeriem izmantot sev par labu iespējas, kuras piedāvā starptautiskais un Eiropas tirgus.

Neskatoties uz šīs problēmas sarežģītību, mēs esam pārliecināti, ka varam rast pārdomātas atbildes un risinājumus vienotās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudes” ietvaros. Es vēlētos piebilst, ka Padome atbalsta Parlamenta ierosinājumu, ka Komisijai ir jāsagatavo vispārēja ilgtermiņa stratēģija Eiropas piensaimniecības nozarei, tas ir, priekšlikums šādai stratēģijai. Mēs domājam, ka stratēģijas galvenajai idejai būtu jābūt tā sauktajai „mīkstajai pārejai” uz bezkvotu režīmu pienam, kas nodrošinātu neapdraudētu pāreju uz tirgu orientētu piensaimniecības politiku un prognozējamību šajā nozarē.

Tādējādi Padome ir paredzējusi aicināt Komisiju izpētīt visus iespējamos līdzekļus šādu mērķu sasniegšanai. Tomēr mēs uzskatām, ka Komisijas ierosinājums palielināt piena kvotas par 2 % nākošajā kvotu palielināšanas gadā ir uzskatāms par daļu no piedāvājuma un ka ir jāapspriež arī citi piedāvājumi debatēs par vienotās lauksaimniecības „veselības pārbaudi”.

Es vēlos arī piebilst, ka piedāvājums tiks iekļauts Lauksaimniecības un Zivsaimniecības ministru padomes sesijas dienas kārtībā, kas notiks nākošajā nedēļā. Es ceru, ka tas tiks pieņemts. Tādējādi, ja apstākļi būs piemēroti, ieviešana sāksies šajā, tas ir, 2008. kvotu gadā.

Noslēgumā es vēlētos pateikties ikvienam, kas piedalījās debatēs par šo ziņojumu, visvairāk jau referentam. Pēc mūsu domām šis ziņojums ir pārdomāts un labi pamatots. Paldies jums par darbu.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka lauksaimniecības ministra ierašanās uz šodienas ļoti nozīmīgajām debatēm ir laba zīme no Prezidentūras puses.

Es sākšu savu runu tradicionālā veidā, pasakoties Lauksaimniecības un lauku teritoriju attīstības ministrijai un, it īpaši, referentam par ļoti konstruktīvo ziņojumu par ierosinājumu palielināt piena kvotas par 2 %, sākot ar nākošo piena kvotu palielināšanas gadu – 2008. gada 1. aprīli, kā atzīmēja ministrs.

Daudzi cilvēki ir uzstājuši, lai Komisija atvieglo ļoti saspringto situāciju piensaimniecības jomā. Padomē vairums dalībvalstu aicināja Komisiju izvirzīt dienas kārtībā priekšlikumu par kvotu palielināšanu. Eiropas Parlamenta rezolūcija par pieaugošajām pārtikas cenām, kas pieņemta 2007. gada oktobrī, arī aicināja Komisiju steidzami ierosināt piena kvotu pagaidu palielināšanu. 2007. gada decembrī Komisija iepazīstināja ar tirgus ziņojumu, kas parādīja, ka nepārprotami ir un būs arī turpmāk pieaugošs pieprasījums pēc piena produktiem.

Jūsu ziņojums arī apstiprina, ka mums ir jāpalielina iespējas ražot vairāk piena. Es domāju, ka ikviens piekritīs, ka Komisijas ierosinājums ir pietiekoši saprātīgs un skaidrs, tam ir paredzami un vienlīdzīgi rezultāti visām dalībvalstīm. Ar cieņu pret jūsu ieteikumiem es vēlētos teikt, ka jūsu papildinājumi nepievērš pilnīgu uzmanību nepieciešamībai pēc paredzamības un vienlīdzīgas attieksmes pret lauksaimniekiem.

Papildinājums par 2 % brīvprātīgo kvotu palielinājumu dalībvalstīm, ja tas tiks piemērots, visticamāk radīs grūtības. Pirmkārt, es domāju, ka mēs visi piekritīsim, ka mēs vēlamies panākt lielāku orientāciju uz tirgu un augstāku produktivitāti. Tādēļ es personīgi domāju, ka ražotājam ir jāpiedāvā izvēles iespējas, vai ražot vai neražot vairāk piena. Es uzskatu, ka mēs visi arī piekritīsim, ka piena produktu ražotājiem ir nepieciešama prognozējamība – noteikti par viņu produktu pārdošanas iespējām kvotu sistēmā – un es nedomāju, ka šādā situācijā par labu nāks brīvprātīga kvotu palielināšana.

Situāciju varētu risināt, neieviešot kvotas, bet paturot tās valsts rezervē. Tā ir iespēja, lai gan es aicinātu dalībvalstis un būtu priecīgs, ja kvotas tiktu izmantotas, jo domāju, ka tā ir vispiemērotākā rīcība.

Grozījums par kvotu izlīdzināšanu kvotu gada beigās nav jauns ierosinājums. Faktiski tas ir jautājums, kuru Komisija ir rūpīgi izpētījusi, jo šāda teorija varētu veicināt iespēju dažās dalībvalstīs neizmantotās kvotas izmantot citās valstīs. Bet es domāju, ka mēs visi zinām, ka teorija ir viena lieta, bet prakse – pavisam kaut kas cits.

Pirmkārt, es domāju, ka šādā veidā nepārprotami tiek radīta nenoteiktība piena ražotājiem. Viņiem būs jāmēģina uzminēt, kāda būs situācija gada beigās, un uz minējumu pamata jāmēģina pieņemt lēmumi par savu produkciju, un tikai nākošajā gadā viņi uzzinās, vai par šo produkciju ir jāmaksā nodokļi vai nē. Es domāju, izrādot cieņu jūsu ierosinājumam, ka šāds lēmums nebūs izdevīgs piensaimniecībām. Mēs visi zinām, ka piena ražošanai ir nepieciešami lieli ieguldījumi, un mums ir jāparūpējas, lai mūsu lauksaimniekiem būtu nodrošināta paredzama kārtība līdz 2015. gadam, kad kvotu sistēma vairs nebūs spēkā.

Otrkārt, kas šādā situācijā būs ieguvējs? Man nav īpaši jānorāda, ka lielā mērā ieguvēja no šāda lēmuma būs tikai neliela dalībvalstu grupa. Jau tikai šī iemesla dēļ šis lēmums ir politiski sarežģīts. Vissvarīgākais ir fakts, ka šāds lēmums nāks par labu tiem ražotājiem, kas jau ir pārsnieguši savas kvotas – tiem, kas ir saražojuši pārāk daudz – un nevis tiem, kas ir centušies ievērot kvotu sistēmas ierobežojumus. Tādēļ nerodas pārliecība, vai šādi tiks panākts, ka tirgū ir vairāk piena.

Treškārt, pēc manām domām šāds papildinājums ir pretrunā ar vienotās lauksaimniecības politikas vienkāršošanas ideju. Es domāju, ka noteikumu ieviešana šajā jomā būs ļoti sarežģīta, un es neatbalstu mūsu sistēmas sarežģīšanu situācijā, kad kvotu pastāvēšana ilgs vairs tikai septiņus gadus.

Noslēgumā es ar prieku vēlos atzīmēt, ka mēs visi esam vienojušies par nepieciešamību palielināt Eiropas piensaimniecības sektora iespējas paaugstināt produktivitāti. Ļoti būtisks politisks signāls man un visām dalībvalstīm ir Lauksaimniecības komisijas vienprātīgā izvēle par labu šim virzienam, ņemot vērā ļoti atšķirīgos viedokļus šīs diskusijas sākumā. Tādēļ es visvairāk vēlos apsveikt referentu ar šādu sasniegumu. Es ceru, ka man būs tādi paši panākumi Padomē.

  Elisabeth Jeggle, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, priekšsēdētāja vietniek, dāmas un kungi, kā jau es minēju, Lauksaimniecības un lauku teritoriju attīstības komisija  vienbalsīgi noraidīja Komisijas ierosinājumu palielināt kvotas par 2 % nākamajā piena kvotu palielināšanas gadā. Tas ir līdzvērtīgi 2.8 miljoniem tonnu piena. Mēs uzskatām šādu ierosinājumu par pārāk stīvu, neelastīgu, un tas ir nepareizs signāls pašreizējā situācijā, it īpaši tirgū. Pamatojoties uz 2003. gada noteikumiem, šī gada 1. aprīlī 11 dalībvalstīm jebkurā gadījumā tiks palielinātas kvotas par 0.5 % - tas ir līdzvērtīgi 700 000 tonnu lielam piena daudzuma palielinājumam Eiropas Savienībā.

Intensīvās debates ar maniem kolēģiem Lauksaimniecības komisijā ir parādījušas, ka nebūs ne panacejas, ne jebkādu ērtu iespēju tālāko debašu turpināšanā. Pastāv ļoti atšķirīgi viedokļi un dažādas nostājas – sākot ar pilnīgu kvotu palielinājuma noliegumu līdz pat to palielināšanai līdz (un ieskaitot) 5 %. Tomēr mums izdevās rast kompromisu, kas ievēro visu grupu nostāju, un tas tika pieņemts vienbalsīgi bez noraidījuma vai atturēšanās. Sirsnīgs paldies visiem maniem kolēģiem par konstruktīvo sadarbību.

Panāktajam kompromisam ir divi būtiski aspekti. Komisār, jūs esat pateicis savas domas. Man ir atšķirīgs viedoklis.

Pirmkārt, Eiropas izlīdzināšanas mehānisma izveide, ar kuru esošo nacionālo kvotu nesasniegšanu vai pārsniegšanu var kompensēt ES līmenī. Tas nav ļoti birokrātiski, un tādējādi būs ražotāji, kas pārsniedz savas kvotas, viņi tiks sodīti pēc kvotu izlīdzināšanas.

Otrkārt, sākot ar 1. aprīli dalībvalstis var izlemt brīvprātīgi palielināt nacionālās kvotas 2008./2009. gadam. Mēs vēlamies elastību, nevis nemainību! Kompromiss nozīmē, ka jau esošās kvotas tiks izmantotas efektīvāk. Dalībvalstīm ar lielāku potenciālu tiks piedāvātas iespējas izmantot šo Eiropas kvotu sistēmu atbilstoši kopīgajai Eiropas iekšējā tirgus sistēmai.

Komisār, jūs vienmēr uzsverat, ka esošās piena kvotas šajā sistēmā tiks atceltas 2015. gadā. Lineāra kvotu pacelšana vien tomēr neradīs „mīksto piezemēšanos”. Tikai padomājiet, ja vēlaties, par veco laiku piena ezeriem! Lauksaimniecības komiteja tāpēc nepārprotami ir iestājusies par labu piena fonda izveidei, lai radītu ietaupījumus no reformām tieši piensaimniecības nozarei, tāpat kā tā iestājās jau par mazajām piena pakām. Pēc mūsu domām šāda nākotnē vērsta darbība un ietaupījumi visā nozarē ir iespējami tikai šādā veidā. Jo īpaši šo instrumentu būtu jāizmanto piensaimniekiem nelabvēlīgākos reģionos un reģionos, kur zeme pilnībā tiek izmantota ganībām. Tādēļ es vēlos jums, Komisār, lūgt iekļaut šo Eiropas Parlamenta lūgumu ar taustāmiem nosacījumiem jūsu likumdošanas „veselības pārbaudes” piedāvājumā.

Pēc mūsu domām 69. panta piemērošana nav pietiekama, jo tajā netiek skaidri noteikti praktiski pasākumi, it īpaši jau minētajai nozarei. Tas ir vienkārši cinisms, kad augsta līmeņa Komisijas ierēdnis paziņo lauksaimniekiem, ka viņiem nevajadzētu sūdzēties par ražošanas cenām, kas jau atkal ir kritušās, jo viņi jau ir varējuši izdzīvot ar 27 centiem par litru piena. Tā ir necienīga izturēšanas pret visas profesijas leģitīmajām interesēm, kuru es, Parlamenta deputāte, nevaru pieņemt, jo esmu uzņēmusies aizstāvēt demokrātiju visaugstākajā līmenī.

  Czesław Adam Siekierski, PPE-DE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es esmu pārliecināts, ka piena kvotu palielināšana 2008./2009. gadā neapdraudēs ES piena tirgus stabilitāti, un piena cenu kritums nebūs ievērojams. Mēs būtu vēlējušies ievērojamāku kvotas palielinājumu, bet noklausoties Jeggle kundzes un citu Eiropas Parlamenta deputātu izteiktos argumentus, mēs atbalstām kompromisa grozījumus, kas nosaka brīvprātīgu kvotu palielināšanu tikai par 2 %.

Presē ir bijusi informācija, ka Komisārs atbalsta piedāvājumus par ikgadēju kvotu pieaugumu par 1 % no 2010. gada kā pasākumu, kas nodrošinās „mīkstu piezemēšanos”. Tā ir samērā konservatīva pieeja, lai gan Komisārs, cik zināms, ir liberālis – bet pievērsīsimies mūs interesējošajai lietai. No vienas puses zemas kvotas ierobežo ES piensaimniecības attīstību, samazinot tajā konkurenci un eksporta iespējas. No otras puses tā ir stabilu ienākumu garantija mūsu lauksaimniekiem.

Mums ir jāturpina diskutēt, lai nonāktu pie vislabākā risinājuma nākotnē.

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Rosa Miguélez Ramos, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, patiesā situācija ir tāda, ka ļoti zemās cenas, kas tika maksātas piena ražotājiem Eiropā, ir izraisījušas ievērojamus postījumus šai nozarei. Tās izraisījušas masveida darba pārtraukšanu nozarē, it īpaši atsevišķos reģionos, piemēram, manējā reģionā Galīcijā, citas šādu cenu izraisītas sekas bija milzīgs stratēģisko piena rezervju samazinājums, kas ir pamata vajadzība.

Es vēlētos teikt, ka kopš 2007. gada tirgus attīstās pozitīvā virzienā, un faktiski tas sniedz ražotājiem nelielu atelpu un ļauj investēt saimniecībās, kas bija neiedomājami līdz šim brīdim. Šajā sakarībā ir divas labas ziņas saskaņā ar Komisijas ziņojumu: pozitīvas nākotnes izredzes nozīmē, ka tirgū būs papildus pieprasījums pēc piena, tādējādi tiek ierosināts 2 % palielinājums šim gadam. Es piekrītu šim ierosinājumam jau no paša sākuma, Komisār.

Es piekrītu šim ierosinājumam un esmu mēģinājusi strādāt kopā tieši ar referenti, Jeggle kundzi, jo ir skaidrs, ka zināmā mērā tika noklusēti fakti, un bija daži Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļi, kas nevēlējās, lai šis Komisijas ierosinājums tiku atbalstīts.

Tomēr pēc manām domām un manas izpratnes par šo jautājumu, Parlamentam nevajadzētu, kā jūs sakāt, ierobežot tos ražotājus, kas izlēmuši pozitīvi atsaukties uz tirgus prasībām. Tādējādi tieši es, vienojoties ar Jeggle kundzi, ierosināju padarīt šo pasākumu par brīvprātīgu.

Kā Jeggle kundze jau teica, ziņojums Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā tika pieņemts vienbalsīgi. Ir patiess arī referentes apgalvojums, ka ES līmenī kvotas netiek pilnībā izmantotas, un kvotu pārpalikums nav vienlīdzīgi sadalīts starp visām dalībvalstīm, tāpat arī produkcijas deficīts nav samērīgs ar teorētisko patēriņa aprēķinu.

Padomājiet par manu valsti, Spāniju, mums piešķirtā ražošanas kvota ir 6.1 miljons tonnu piena, un mūsu teorētiski aprēķinātais piena patēriņš ir 9 miljoni tonnu. Līdz ar to ir jāsaka, ka Spānijā ir vislielākais piena trūkums uz vienu iedzīvotāju gadā visā Eiropas Savienībā.

Tāpēc mēs Goepel kunga ziņojumā esam lūguši nākotnē veikt kvotu izlīdzināšanu nevis lineāri, kā ir ierosināts jūsu šī brīža piedāvājumā, bet, pamatojoties uz atšķirību, kas pastāv starp faktisko struktūru un struktūru, kādai būtu jābūt sektorā, kā jūs sakāt, lai konkurētu un ievērotu tirgus vajadzības. Tāpēc, Komisār, es vēlētos jums jautāt, vai jūs apspriežat iespēju izstrādāt atsevišķus modeļus katrai dalībvalstij saistībā ar regulēšanas mehānismiem vai „mīksto piezemēšanos”.

Es vēlētos skaidri norādīt, ka es domāju, ka piena ražošana ir jāsaglabā visā Eiropā. Attiecībā uz kvotām, pirms mēs nolemjam, ka mēs tās vairs neizmantosim un ka tās vairs nepastāvēs, mums ir jāpadomā par to sociāli ekonomisko lomu daudzu vārīgu ekonomisko sistēmu pasargāšanai. Daudzos reģionos piensaimniecība, kā jūs zināt, ir vienīgā lauksaimniecības nozare, tādējādi šādai sistēmai ir jāpalīdz...

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Niels Busk, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, priekšsēdētāja vietniek, referente Jeggle kundze atkal ir paveikusi lielisku darbu, par kuru es vēlētos viņai pateikties. Eiropas piena ražotāji šobrīd sastopas ar lieliem izaicinājumiem, pateicoties skarbai nepieciešamībai pēc piena produktiem, it īpaši Tālajos Austrumos. Tā ir ļoti pozitīva problēma. Vienlaikus ražošanas struktūru grauj skarbas lopbarības cenas, jo ES neļauj importēt pārtiku, kas ir nepieciešama mūsu konkurējošajām valstīm. Lai izdzīvotu, mums ir jādod solījums, ka kvotas tiks palielinātas tagad. Pretējā gadījumā, ja mēs gaidīsim līdz 2015. gadam, kad kvotas, cerams, tiks atceltas, mēs liegsim unikālu iespēju Eiropas piensaimniecībai.

Mana darba grupa vēlas redzēt piena ražošanas liberalizāciju Eiropā, izmantojot tirgus ekonomikas principus un brīvu konkurenci, un šādos apstākļos piena kvotu sistēma ir lieka. Ražošanas palielināšana par vismaz 2 % un vēlākā pārvērtēšana, vai kvotu turpmāka palielināšana ir nepieciešama, atbalstīs un uzturēs spēcīgu, nākotnē vērstu piena ražošanu Eiropā un radīs vienmērīgu pāreju uz kvotu sistēmas atcelšanu, kas tika ieviesta 1983. gadā – nejauši kā pārejas perioda darbība – pateicoties pilnpiena pulvera ražošanai un sviesta kalniem. Laimīgā kārtā nekas tāds vairs nepastāv – tagad tirgū ir nepieciešams vairāk piena produktu. Dosim Eiropas piena ražotājiem iespēju par to parūpēties.

  Alyn Smith, Verts/ALE grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, es nebūšu izņēmums un apsveikšu mūsu referenti ar pamatīga darba paveikšanu, kurš pēc manām domām vislabāk ir skatāms plašākā kontekstā par to, kā mēs nodrošinām ilgtermiņa stabilitāti Eiropas lauksaimniekiem un dārzkopjiem.

Es vēlētos runāt par diviem jautājumiem šajā brīdī. Mēs pieņemam un atbalstām Komisijas ierosinājumus par kvotu atcelšanu līdz 2015. gadam. Tomēr mēs vēlētos redzēt ražošanas kontroles sistēmu, un mēs nepiekrītam viedoklim ziņojumā, ka dalībvalstis varētu tam pievienoties pēc brīvprātības principiem. Īpaši mēs AK esam pieredzējuši brīvprātīgas izmaiņas, kas, protams, nepavisam nav brīvprātīgas fermeriem, kas tās ievēro, un mēs nepiekrītam šādam principam. Mēs nedomājam, ka asimetriska deregulācija ir lietderīga.

Arī ilgtermiņā es vēlētos pievērst Komisijā strādājošo mūsu kolēģu uzmanību, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem, ja mēs vēlamies liberālāku un brīvāku piena produktu tirgu, būs konkurences ietekme uz lauksaimniekiem, it īpaši uz to, kā viņi nokārtos ilgtermiņa privātu līgumu saistības, un citu ražotāju un iepircēju negodīgums, it īpaši piena tirgū. Bet kopumā šis darbs ir pamatīgs, un mēs ar prieku to atbalstām.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Piena produktu ražošana Bulgārijā ir piemērs tam, ka kaut kas nav kārtībā ar Eiropas Savienības ekonomisko sistēmu.

Kvotu palielināšana īpaši nepalīdzēs, jo 30 % govju Bulgārijā ir mirušas no bada pirmajā gadā, kad Bulgārija pievienojās Eiropas Savienībai. Tas notiek, pateicoties milzīgajai inflācijai, kuru rada ES, kā arī jauniem noteikumiem, kvotām un lopbarības un degvielas pieaugošajām cenām.

Cik daudz laika vēl vajadzēs? Varbūt, ka ir palikuši kādi divi gadi līdz brīdim, kad valstī, kas ir jogurta dzimtene, Lactobacillus bulgaricum dzimtenē, nebūs vairs nevienas pašas govs, pateicoties ES.

  James Nicholson (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos atbalstīt rekomendāciju, kuru šodien izteica referente, par 2 % uz 12 mēnešiem kā brīvprātīgu pasākumu. Es domāju, ka tas ir saprātīgs pasākums.

Es esmu pret tādas produkcijas kā šī pārpalikumu, es domāju, ka tas neko neatrisinās. Paskatīsimies, kā attīstīsies tirgus turpmākajos 12 mēnešos. Tad mēs pie šī jautājuma varam atgriezties nākamajā gadā, pārskatīt situāciju un plašāk izskatīt šo jautājumu. Ikviens runā par „mīksto piezemēšanos” kvotām, bet neviens man nevar pateikt, kāda šī mīkstā piezemēšanās būs. Tie ir vārdi, kurus mēs izmantojam – to lieto Priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs un Komisārs – bet, par ko mēs šeit runāsim, kad pienāks 2013. gads? Es zinu, ka līdz tam brīdim ir ilgs laiks, bet daudzas piensaimniecības jau šobrīd domā par to, kas notiks, kad šis laiks pienāks.

Tādējādi, lai gan ienākumi piensaimniecības sektorā ir dramatiski mainījušies 2007. gadā, mēs nevaram garantēt, ka tā turpināsies mūžīgi. Būsim godīgi šajā jautājumā. Komisija tāda nebija. Tādi nebijām arī mēs – politiķi. Tāda nebija arī neviena valsts valdība vai pat piensaimniecības nozare. Tie bija tirgus spēki pasaulē, kas pacēla tirgus cenas, un tieši tā arī notika. Graudaugu izmaksas ir cēlušas cenu. Bet mums ir arī jāsaprot, ka nākamajos 12 mēnešos graudaugu izmaksas, mēslojumu izmaksas, enerģijas augstās izmaksas, lopbarības izmaksas šajā vasarā nozīmē to, ka lielais daudzums papildus naudas, kas tiek ieguldīta piensaimniecībā, faktiski tiks iztērēta šajās papildus izmaksās.

Tādēļ neļausim sev uzlikt rozā brilles un nedomāsim, ka viss ir tik brīnišķīgi piensaimniecības nozarē – jo tā nemaz nav. Papildus 2 % veidos ievērojumu daudzumu. Bet es piekrītu Komisāram – nesarežģīsim situāciju vēl vairāk. Padarīsim to vieglāku ražotājiem. Piens un piensaimniecība, neatkarīgi no valsts, Eiropā ir pamats mazajiem ģimenes uzņēmumiem, un mums tas ir jāatbalsta.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, Komisār Fischer Boel, piena kvotu palielinājums par 2 %, kas ierosināts ziņojumā, ietekmēs daudzas dalībvalstis. Ungāriju tas neietekmē, jo tā izmanto tikai 70 % no tai piešķirtās piena kvotas, bet, neskatoties uz to, mēs solidarizējamies ar tādām dalībvalstīm kā Polija un citas, kurām ir nepieciešams palielināt piena kvotas. Papildus piena kvotas palielinājumam mums ir jāsagatavojas piena kvotu pilnīgai atcelšanai 2015. gadā, kā to ierosina Komisārs, un tāpēc mums ir jāizdomā atbalsta mehānisms, kas sniegs reālu palīdzību, kvalitatīva piena ražošanas veicināšanai. Īpaša problēma dažās valstīs ir tehniskās un tehnoloģiskās attīstības kavēšanās. Tādējādi būtu labi, ja varētu izmantot Savienības resursus, lai veicinātu tehnoloģisko attīstību tādās valstīs kā Ungārija vai citas jaunās dalībvalstīs, kas nespēj izmantot visu piešķirto kvotu. Palielinot kvotu, ir arī svarīgi ieviest jauninājumus lauksaimniecības nozarē. Lopbarības cenu kāpums ir problēma, un ir vēl kāda īpaša problēma, kuru risināt nevar ne Komisārs Fischer Boel, ne arī kāds cits, tā ir: Ungārijā piena pārstrādes rūpniecība diemžēl nepieder piena ražotājiem, un tāpēc viņi ļoti zaudē konkurences cīņā. Paldies jums par uzmanību.

  Margrete Auken (Verts/ALE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, kā Komisārs jau zina, vispārējais viedoklis Dānijā ir ļoti nelabvēlīgs lauksaimniecības subsīdijām. Mēs ļoti labi apzināmies, ka, ja ir pievilcīgi ražot pienu Eiropā, to var vienkārši lielā mērā sasaistīt ar mākslīgi augstām cenām un konkurences ierobežojumiem trešām valstīm. Rezultātā veidojās pārprodukcija, kuru mēs centāmies labot ar kvotu palīdzību. Es neanalizēšu detalizēti visas neveiksmes, kas radās tā rezultātā, bet tikai norādīšu, ka, ja Komisija vēlas palielināt kvotas, lai ņemtu vērā augošo pieprasījumu, ar to, protams, nepietiks. Kvotas ir jāatceļ pilnībā, un tirgus kropļošana ir jāpārtrauc. Tādēļ ir jāveic pilnīga kopējās lauksaimniecības reforma, pakāpeniski izslēdzot maksājumus pēc virsmas platības ātrāk nekā tas notiek šobrīd. Tirgus ir pienācīgi jāliberalizē, un tam ir jākļūst par galveno reformas mērķi. Turklāt mēs varam pārbaudīt iespējas turpināt atbalstīt atsevišķas nelielas teritorijas, kuras var pamatot piena ražošanas nepieciešamību, neskatoties uz ekonomisko situāciju. Liberalizācijai ir jābūt daļai no ES lauksaimniecības politikas: politikas, kas ietver ilgtermiņa vides aizsardzību vispārējos tirgus apstākļos un nodrošina jaunattīstības valstīm brīvu piekļuvi ES tirgum godīgos apstākļos. Vēl ir daudz darba, pirms mēs varēsim lepoties par ES lauksaimniecības politiku.

  Albert Deß (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, priekšsēdētāja vietniek, es arī vēlētos pateikties Elisabeth Jeggle par tik prasmīgi sagatavotu ziņojumu. Pašreizējā kvotu sistēma pastāvēs līdz 2015. gadam. Tādējādi tā būs spēkā vēl septiņus gadus un dažas dienas, ja jāizsakās precīzi. Komisār, es domāju, ka ir nepareizi tagad palielināt piena kvotas par 2 %.

Es būtu pilnīgi sapratis šo jautājumu, ja kvotas par 2 % tiktu paceltas jaunajām dalībvalstīm, jo piena patēriņš tajās ir daudz zemāks par vidējo patēriņu ES. Komisār, lai cik ļoti es jūs respektētu, es domāju, ka Komisijas priekšlikums nav pareizs. Pēdējo mēnešu laikā mūsu piensaimnieki saņem taisnīgu cenu par pienu pirmo reizi daudzu gadu laikā. Mūsu piensaimnieki, kas slauc govis rītos un vakaros 365 dienas gadā – šogad 366 dienas – ir pelnījuši gūt labākus ienākumus nekā pēdējo gadu laikā.

Kvotu palielināšana tādējādi tagad nozīmē, ka piena cenas tiks pakļautas ārkārtējam spiedienam, un tās jau ir pakļautas spiedienam bez palielinājuma. Mēs šeit runājam par „mīksto piezemēšanos”, kas, manuprāt, ir miglas pūšana piena ražotāju acīs. Nekādas mīkstās nosēšanās nebūs; būs cieta nosēšanas, kad sapratīsim, ko Komisija domā par kvotām. Es domāju, ka Hoelgaardi un Rasmusseni, kuri darbojas Komisijā un vēlētos redzēt pēkšņu piena cenu kritumu, ir jāaptur. Jūs nedrīkstat viņiem ļaut to izdarīt.

Pat bez kvotu paaugstināšanas mums būs problēmas, un mums šeit ir jācenšas tikt ar to galā. Bavārijas Kristiešu sociālās apvienības (CSU) dalībnieki balsos pret šo ziņojumu rīt, jo viņi ir pret kvotu palielinājumu. Šis iebildums nav vērsts pret Elisabeth Jeggle, bet gan pret kvotu palielināšanu.

  Bogdan Golik (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt runu ar pateicību savai kolēģei Jeggle kundzei par lielo darbu, ko viņa ir ieguldījusi šī ziņojuma sagatavošanā. Jautājumus, par kuriem mēs šobrīd diskutējam, es uzdevu pirms trim gadiem, kad pirmo reizi sāku strādāt Eiropas Parlamentā. Trīs gadus mēs runājam, ka ir nepieciešams palielināt piena kvotas jaunajās dalībvalstīs un Eiropas Savienībā, izlīdzināt netaisnīgo un neproporcionālo kvotu atšķirību starp atsevišķām valstīm, lai palielinātu ražošanas apjomu un galvenokārt eksportu, un, vissvarīgākais, ka ir jāpārtrauc sodīt tie lauksaimnieki, kas vēlas palielināt ražošanas apjomu un kas vēlas ražot labu Eiropas pienu.

Būtiskākie argumenti, kas apstiprina manu nostāju pirms trim gadiem ir arī atrodami Komisijas ziņojumā Padomei „Tirgus pārskats piensaimniecības nozarē”, kurā teikts, ka pozitīvās tendences pasaules piena tirgū turpinās. Piena kvotas, kas piešķirtas atsevišķām valstīm nav pilnībā izmantotas. No otras puses, kvotu palielinājums par 2 % nenozīmē, ka saražotā piena daudzums visos reģionos palielināsies tādā pašā apjomā. Arvien vairāk saimniecību ES pārtrauc darbu piena ražošanā, uzskatot šo nozari par pārāk darbietilpīgu. Tādējādi visās tajās valstīs, kas vēlas ražot pienu, kvotas vajadzētu palielināt par 5 % nevis 2 %, it īpaši ņemot vērā faktu, ka visā pasaulē palielināsies klientu skaits, it īpaši Āzijā, kā arī palielināsies pieprasījums pēc lieliskajiem Eiropas piena produktiem.

  Astrid Lulling (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, viedokļi par piena kvotām nav vienoti. Tas pats bija vērojams Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, kura tomēr vienbalsīgi pieņēma kompromisa variantu. Ja Eiropas Parlaments vēlas raidīt signālu Komisijai un Ministru padomei, tai ir jāapzinās, ka lauksaimnieku un to pārstāvju uzskati tomēr ir atšķirīgi.

Daži pilnībā ir ar mieru pieņemt 2 % kvotas palielināšanu un tādējādi arī mīksto nosēšanās politiku pirms kvotu pilnīgas atcelšanas. Viņi vēlas izaugsmes iespējas, labāk izmantojot savas ražošanas iespējas, jo pieprasījums ES un pasaules tirgū arvien pieaug, tādēļ tirgus kļūst ļoti pievilcīgs. Citi baidās no krituma ražošanas cenām (kuras tikai nesen ir kļuvušas objektīvākas), ja tiks ražots lielāks piena apjoms.

Viedokļi atšķiras arī par Eiropas mēroga izlīdzināšanas ideju, kuru ierosināja Lauksaimniecības komiteja. Vai tas tagad nenozīmē nacionālās piena kvotu sistēmas atcelšanu, ja visā Eiropā trūkst 3 miljoni tonnu piena? Vai mērķis netiks sasniegts, arī samazinot pārmērīgi lielo nodokli un palielinot piensaimniecības kvotas? Kuram piensaimniekam ir drosme spēlēt pokeri valstīs (piemēram, Luksemburgā), kur pārmērīgi lielais nodoklis 2006. – 2007. gadam vēlreiz pazemināsies, jo ir pārsniegtas kvotas? Tā kā brīvprātīga 2 % piena kvotu palielināšana 2008. – 2009. gadam ir daļa no kompromisa, es to varu atbalstīt.

Es esmu īpaši apmierināta ar mūsu ziņojumā izteikto pieprasījumu izveidot piena fondu restrukturizācijas programmu. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi jau drīzumā pieprasīt piena kvotu palielināšanas ekonomisko, sociālo un ekoloģisko analīzi un ziņojumu par patērētāju uzvedību, tas nepārprotami aicinātu izvērtēt noteiktus piena ražošanas faktorus nelabvēlīgākajos reģionos ar dažādiem ražošanas apstākļiem, piemēram, Luksemburgā.

Naudas līdzekļu plānošana piena nozarei ir jāturpina. Ir arī skaidri jāpasaka, ka ražotāju cenas, kas ir objektīvākas ilgtermiņā, tikai nedaudz ir vainojamas pārtikas cenu pieaugumā. Izplatītāji un dominējošās pārtikas veikalu ķēdes nepārtraukti izmanto savas iespējas šajā jautājumā.

  Katerina Batzeli (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt ar pateicību un apsveikumu Jeggle kundzei un visiem koordinatoriem, kas patiešām mēģināja panākt līdzsvaru īpaši jutīgajā jautājumā par piena kvotām – politiku, kurā Eiropas lopkopji un lauksaimnieki sagaida tālejošas un radikālas izmaiņas.

Komisār, īpaši pretimnākošs ir fakts, ka sastopoties ar pārmaiņām piena produktu piedāvājumā un pieprasījumā, Komisija reaģēja ar vienu no svarīgāko regulu papildināšanu un palielināja nacionālās kvotas 2007. – 2008. gadam par 2 %. Es vēlētos norādīt, ka Komisijai vajadzētu izrādīt šāda veida elastību jautājumos, kas attīsta lauksaimniecības, it īpaši pārtikas produktu tirgu, jo īpaši laikā, kad lopkopības nozare sastopas ar jautājumiem par izdzīvošanu starptautiskā tirgus krīzes apstākļos.

Tomēr ir principiāli svarīgi, ka šādu krīzi nevar atrisināt ar vienādiem pasākumiem un politiskajām nostādnēm visa veida un apjomu lopkopības darbībām. Šī iemesla dēļ es uzsveru, ka savās pārrunās Komisijai un Padomei ir atkārtoti jāizskata jautājums par tauku saturu, lai nepieļautu konkurences kropļošanu par sliktu valstīm, kurām zems tauku saturs pienā ir izvirzīts kā noteikums.

  Maria Petre (PPE-DE). – (RO) Pirmkārt, es vēlos apsveikt referenti ar sasniegumiem un darbu, kas veikts, lai rastu kompromisu šajā ļoti delikātajā jautājumā.

Tā kā es esmu Eiropas deputāte no jaunas dalībvalsts, es atbalstu 2 % kvotas palielinājumu, lai gan mēs vēlējāmies augstāku kvotu, it īpaši dalībvalstīm ar zemām piena kvotām un neizmantotu ražošanas potenciālu. Valsts piena kvotu palielinājums neapdraud piena tirgus stabilitāti.

Es vēlētos norādīt, ka kvotu palielinājums par 2 % praktiski nozīmē faktisko piena produkcijas palielinājumu savienības līmenī tikai par 0.8 %. Es arī domāju, ka mums ir jāsaglabā pašreizējā kvotu sistēma, lai veicinātu esošo saimniecību konsolidēšanos un stimulētu jaunu saimniecību veidošanos. Termins, kas tiek izmantots saistībā ar kvotām no kopīgās lauksaimniecības politikas reformas viedokļa ir „mīkstā piezemēšanās”, kas nozīmē pakāpenisku kvotu atcelšanu.

Jaunās dalībvalstis, galvenokārt Rumānija un Bulgārija, kas pievienojās Savienībai 2007. gada 1. janvārī un kurām uzreiz, citēju, „tiks atceltas” kvotas, sastapsies ar grūtībām saskaņojot „atņemšanas” procedūras ar „mīkstās piezemēšanās” procedūrām. Ja šis priekšlikums netiktu pieņemts, Rumānijai piešķirtās kvotas tiktu iztērētas gada vidū, tāpat kā 2007. gadā, un tas faktiski nestimulē, bet drīzāk pat kavē mūsu lauksaimnieku projektu attīstību. Es ceru, ka plenārsēdes balsojums par šo ziņojumu būs tik pat noteikts kā Lauksaimniecības komitejas balsojums.

  Gábor Harangozó (PSE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Komisār, dāmas un kungi, es vēlētos izmantot šo iespēju apsveikt Jeggle kundzi ar izcilā ziņojuma un tā sagatavošanai nepieciešamā smagā darba pabeigšanu. Nav šaubu, ka Eiropas Savienībai ir atbilstoši jāreaģē uz pieaugošo globālo prasību, kas liek ievērojami palielināt piena kvotas. Ierosinātais 2 % palielinājums, kas notiks katrā dalībvalstī 2008. gada aprīļa sākumā, iespējams, palīdzēs šai nozarei Eiropas Savienībā izmantot globālās prasības piedāvātās priekšrocības. Tomēr mums ir jārisina jautājums par piena kvotām, neradot risināšanas procesā jaunas problēmas.

Es vēlētos uzsvērt, ka bez tā, ka mēs apmierināsim īstu tirgus pieprasījumu un paplašināsim piedāvājuma produktu klāstu, mums ir arī jāpalīdz ražotājiem uzlabot šī brīža sarežģītā situācija. Tāpēc mums ir jānodrošina pietiekoša kvotu palielināšanas sociālās un vides ietekmes analīze, kā arī tās ietekme uz ražošanu, it īpaši attiecībā uz ražotājiem, kas darbojas mazāk labvēlīgajos reģionos. Cenas atbilstības nodrošināšana vienlīdzīgi ražotājam un patērētājam ir obligāta iekšējā tirgus mehānismam. Ņemot vērā faktu, ka kvotu sistēma tiks atcelta 2015. gadā, mums ir jāsāk domāt, kā palīdzēt ražotājiem padarīt viņu uzņēmējdarbību efektīvu un ienesīgu. Paldies jums par uzmanību.

  Béla Glattfelder (PPE-DE). – (HU) Paldies. Piena kvotas palielināšana pašreizējā tirgus situācijā ir sasteigta un riskanta divu iemeslu dēļ. No vienas puses, tirgus izredzes nebūt nav tik labvēlīgas, kā domā Eiropas Komisija. Pēdējā laika tendences nepārprotami parāda, ka piena kvotu palielināšana ir riskanta. Patērētāji Eiropā un ārpus tās ir negatīvi reaģējuši uz piena produktu cenu palielinājumu. Vairākās valstīs patēriņš ir samazinājies par 10 – 30 %, un ir samazinājies piena pulvera imports no Ķīnas. Tā rezultātā nopirktais piena daudzums, piemēram, Ungārijā ir krities par 10 – 20 % dažu pēdējo nedēļu laikā. Galvenais iemesls tam varētu būt, ka ir pacēlusies citu pārtikas produktu cena, izņemot gaļas cenas, un tā rezultātā patērētāji labprātāk izmanto gaļu nevis arvien dārgākos piena produktus, lai parūpētos par proteīniem savā uzturā.

Vienlaikus daudzās dalībvalstīs ievērojama daļa piena kvotas paliek neizmantota. Kvotu palielināšana kavēs ražotājus šajās dalībvalstīs izmantot viņiem piedāvātās iespējas; šīm valstīm patiešām kvotu palielinājuma rezultātā samazināsies ražošanas apjoms, jo dalībvalstu ražotāji, kas izmanto savas kvotas, pirks lopus no šīm valstīm, kas viņiem nepieciešami, lai palielinātu piena ražošanu.

Tādēļ šobrīd nav nepieciešams palielināt kvotas. Pagaidīsim un paskatīsimies, kas notiks. Ja cenu kāpums un pieprasījuma pieaugums pastāvēs ilgstoši, tad mums šis jautājums būs jāizskata vēlreiz.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). 2006./07. gada dati rāda, ka ES līmenī nav izmantotas 1.9 tonnas piena, un 18 no 27 dalībvalstīm saražo mazāk piena par noteikto valsts kvotu.

Eiropas Komisija sagaida, ka 2007./08. gadā netiks izmantotas 3 tonnas piena. Jautājums par 2 % kvotas palielinājumu, no otras puses, ir diskutējams. Es piekrītu uzskatam, ka visas iespējas ir jāizvērtē, pamatojoties uz to pielietojumu, īpaši uzsverot ekonomisko, sociālo, reģionālo ietekmi, kā arī ietekmi uz budžetu.

Pēc manām domām jaunajām dalībvalstīm ir jāsaņem lielākas subsīdijas, kas noteiktas pie 2 % palielinājuma, lai tās netiktu diskriminētas savas pagātnes dēļ, jo mēs visi apzināmies, ka pastāv augstāks pieprasījums, kā arī augstākas cenas.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mana kolēģe Jeggle kundze ir izteikusi labu priekšlikumu piena kvotu palielināšanai. Kvotu palielināšanu un izlīdzināšanu ES līmenī pieļauj gan situācija piena tirgū, gan piensaimnieki.

Ņemot vērā šo situāciju, ir jāuzdod jautājumi. Kāpēc Eiropas Komisija ir reaģējusi tik lēni uz nepieciešamību palielināt piena kvotas? Vai tā plāno nodrošināt ES ražotāju intereses un pastāvēšanu, nosakot minimālo piena cenu tādā līmenī, kas garantē peļņu visiem ES ražotājiem un izbeigt iepirkumus, kas ir zemāki par ražošanas izmaksām? Vai Komisija paredz piena ražošanas apjoma izlīdzināšanu starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm?

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, pirms divām nedēļām četri ar pusi tūkstoši piensaimnieku no visām Eiropas malām sapulcējās Briselē. Viņi apvienoja spēkus, lai izveidotu Eiropas Piena padomi un tagad pieprasa taisnīgas cenas.

Šim notikumam jau ir bijusi liela ietekme Vācijā. Pie mums ražotāju cenas, kas bija ap 40 %, tagad atkal nonākušas spiedīgā situācijā. Piensaimnieki pieprasa tirgus politiku, kas balstīta uz apjomu. Ja šāda attīstība notiks, ja tā ietekmēs lauksaimniecības politiku, vai jūs varat iedomāties, ka Komisija 2015. gadā politiski spēs pretoties šādām prasībām, lai palielinātu vai vēlreiz elastīgi ieviestu piena kvotu sistēmu?

  Jim Allister (NI). Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu daudzajiem šī Parlamenta locekļiem par noteiktu piena kvotas palielināšanu. Es domāju, ka ir pienācis brīdis pārrunāt fundamentālus jautājumus, kuru starpā ir fakts, ka, ja Eiropā trūkst piena un pastāv apakškvotu sistēma, tad kāds ir pamatojums kvotu palielināšanai? Šogad mēs sagaidām, ka trūks 3 tonnu piena, kāpēc ir jāsteidzas ar šo jautājumu?

Otrkārt, runājot par daudz pieminēto „mīksto piezemēšanos”, mums ir īpaši jāpadomā par tiem reģioniem, kas ir izveidojuši struktūras un stratēģiju piena piegādei citiem reģioniem, kuri šobrīd ierobežoti ražo pienu – tādiem reģioniem kā mans vēlēšanu apgabals, kas piegādā pienu uz ārzemēm – Īrijas Republikai. Attiecībā uz „mīksto piezemēšanos” mums ir jāatrod ilgtermiņa stratēģija un alternatīva izeja šāda veida reģioniem.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, interesanti, ko domātu ražotāji, ja dzirdētu šīs debates – tās ir pārāk sarežģītas. Es apsveicu Jeggle kundzi ar lieliski paveikto darbu, panākot vienotu lēmumu. Tomēr tie, kas piedalījās šajā nedēļā notikušajās vētrās, zina, ka mīkstā nosēšanās ir atkarīga no tā, kādā virzienā pūtīs vējš, un neviens no mums nezina, kādā virzienā pūtīs vējš tuvāko gadu laikā.

Es domāju, ka kvotu palielinājums par 2 % – brīvprātīgo izvēli pēc manām domām nenoteiks dalībvalstis, lēmumu pieņems ražotāji – ļaus mums pārbaudīt tirgu, un mums tas ir jādara. 2 % nav milzīgs palielinājums atsevišķiem ražotājiem.

Runājot par bažām – un iespējams, ka Komisārs ir domājis pārāk dziļi par izlīdzināšanas mehānismu – jūs uzliekat nopietnus nodokļus ražotājiem, kas var ražot, bet vienlaikus pašas dalībvalstis nevēlas ražot. Šo argumentu ir jau izteikuši citi kolēģi, tāpēc mums kaut kas ir jādara šajā jautājumā.

Visbeidzot, PTO darījums varētu likt ....

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Neil Parish (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties Jeggle kundzei par sarežģītā ziņojuma sagatavošanu. Vai es drīkstu ātri piebilst, ka „drosmīgajiem pieder pasaule”, un es domāju, ka mums ir jābūt daudz drosmīgākiem. Piena kvotas ir kā tvaika katls: jūs nevarat radīt maksimālo spiedienu, un tad to pārtraukt, jo katls uzsprāgs. Es pietiekoši labi saprotu, ko nozīmē „mīkstā nosēšanās”, un tas nozīmē ievērojami palielināt kvotas līdz 2015. gadam, tāpēc es ļoti atbalstu 2 % palielinājumu.

Es vēlētos teikt Komisijai un Padomei, ka mums ir jābūt daudz drosmīgākiem, kad pienāks 2010. gads. Nedomāsim tikai par 1 %, padomāsim par 2 %, un parūpēsimies, lai mums patiešām ir mīksta piezemēšanās piena kvotu jautājumā. Jaunie lauksaimnieki un tirgus jaunpienācēji ir ierobežoti gadiem ilgi. Tagad mums ir izdevība ļaut viņiem ražot. Visbeidzot piena tirdzniecības apjoms pasaulē palielinās...

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Agnes Schierhuber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, piens ir ļoti nozīmīgs produkts, un es vēlētos patiesi pateikties Jeggle kundzei par efektīva kompromisa panākšanu. Es jo īpaši atbalstu brīvprātīgu piena kvotu palielināšanu dalībvalstīs. Es tomēr vēlētos vērst uzmanību uz dažiem faktiem. Ikviens, kas nepārtraukti atsaucas uz pārtikas cenām kā pamatojumu kvotu palielināšanai vai pārprodukcijai, pilnībā ignorē faktu, ka piensaimnieki nesaņem pat 30 % no tirdzniecības cenas veikalos. Es domāju, ka mums tas ir jāpārrunā.

Ir arī svarīgi nodrošināt, lai piena ražošanu varētu turpināt kalnainajos reģionos un mazāk labvēlīgākajās teritorijās, jo bieži vien tas ir vienīgais ražošanas veids, kas notiek šādos reģionos. Šādiem apstākļiem ir nepieciešama speciāla programma.

  Esther de Lange (PPE-DE). Es izlaidīšu pateicības vārdus un teikšu, ka es atbalstu priekšlikumu palielināt kvotu par 2 %. Es personīgi vēlētos palielinājumu par 3 %, jo arī Eiropas Komisija atzīst, ka 2 % reālajā dzīvē praktiski nozīmē 1 %, jo ne visas valstis var pilnībā izmantot savas kvotas, bet jebkurā gadījumā es atbalstīšu Jeggle kundzes kompromisu par 2 %.

Eiropas Komisijai es vēlētos teikt, ka šīs diskusijas nav uzsāktas pirms laika, jo 2006. gadā pasaules tirgū mūs apsteidza Jaunzēlande. Pieprasījums palielinājās, tādējādi radās izdevība izmantot iespējas, bet mēs to nevarējām, jo mūs ierobežoja kvotu sistēma. Šai sistēmai vajadzēja nospēlēt lomu, kad bija izveidojusies pārprodukcija, bet tagad, kad pieprasījums ir palielinājies, mums ir jāizstrādā cita sistēma, kas ļaus mums izmantot tirgus piedāvātās iespējas. Šajā kontekstā es arī domāju, ka ir slikti, ka „veselības pārbaude” šobrīd strādā pie četriem 1 % palielināšanas gadījumiem. Pēc manām domām īsta „mīkstā piezemēšanās” pieprasa vairāk kā 1 % palielinājumu. Lai mums pietiek drosmes to izdarīt.

  Iztok Jarc, priekšsēdētāja vietnieks. − (SL) Vispirms es vēlētos pateikties visiem, kas piedalās šajās debatēs. Debates, kā vienmēr Parlamentā, ir ļoti sarežģītas un bagātīgas, tās akcentējušas visas problēmas un atšķirības, kas pastāv starp dalībvalstīm.

Es vēlētos uzsvērt, ka Prezidentūra un, protams, Eiropas Parlaments, bez šaubām deva pietiekošu laiku, lai izskatītu šo priekšlikumu no visām pusēm. Ja nosacījumi šī priekšlikuma pieņemšanai būs izpildīti, ņemot vērā Eiropas Parlamenta viedokli, šis 2 % palielinājums tiks ieviests no nākošā kvotu gada, tas ir 2008. gada 1. aprīļa.

Tomēr es vēlos uzsvērt, ka ar to debates par piensaimniecības sektora nākotni Eiropas Savienībā nebeigsies. Bez šaubām tās turpināsies vēl detalizētākā līmenī tā sauktās kopīgās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudes ietvaros.

Es šeit varu apsolīt, ka Prezidentūrai ir stingra nostāja šo debašu vadīšanā un mūsu kopējā mērķa sasniegšanā, kas ir – un tā ir mana pārliecība – līdzsvarota ilgtermiņa stratēģija Eiropas piensaimniecības nozarē.

Paldies jums vēlreiz par dalību šajās debatēs, īpašu paldies es vēlos teikt referentei.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka pēc šodienas diskusijām mēs varam vienoties, ka piensaimniecības produkcija joprojām ir ļoti būtiska mūsu kopīgās lauksaimniecības politikas daļa. Man šķiet, ka šodien ir iespējams izvēlēties visdažādākos viedokļus visplašākajā spektrā, sākot no nulles līdz pat skaitlim, kas pārsniedz mūsu izteikto priekšlikumu. Es domāju, ka debates ir parādījušas atšķirīgās situācijas, kas pastāv dalībvalstīs, un, iespējams, ka tas ir iemesls, atbildot uz Parish kunga piezīmēm, kāpēc mēs neesam pietiekoši drosmīgi. Bet dienas beigās mums ir jāatrod kompromiss starp dažādajām iespējām.

Es tikai vēlētos izteikt dažas piebildes par jautājumiem, kas izskanējuši šajās debatēs. Veicot šo kvotas palielinājumu, dalībvalstis var izvēlēties, vai sadalīt to ražotājiem vai paturēt valsts rezervēs. Es domāju, ka labāk ir izdalīt šo kvotu ražotājiem. Dalībvalstis var izrādīt atbalstu jaunajiem ražotājiem un tiem, kam grūtības sagādā cenas, kas viņiem jāmaksā par kvotām.

Es domāju, ka, ja mēs vēlamies ieviest palielināto kvotu no 1. aprīļa, mums tas ir jādara ar fiksētu procentuālo lielumu visās dalībvalstīs. Ja mēs tagad sāksim pārrunāt noteiktus skaitļus vai palielinājuma procentu dažādām dalībvalstīm, mēs turpināsim cīnīties vairākus mēnešus. Tāpēc mums ir jāvienojas, ka mēs tagad apspriežam 2 % palielinājumu visās dalībvalstīs. Es faktiski nedomāju, ka mūsu viedokļi ir tik ļoti atšķirīgi. Es domāju, ka mēs varam noteikt savu mērķi, bet var pastāvēt dažas viedokļu atšķirības starp Komisiju un Parlamentu, kā pie tā nonākt.

Es domāju, ka jūs visi piekritīsiet, ka šo nozari nevajadzētu pakļaut riskam. Tieši tāpēc es esmu ierosinājis „mīksto piezemēšanos”. „Mīkstā piezemēšanās” faktiski nozīmē, ka mēs palielinām kvotas vairāku gadu laikā un radām situāciju, kad kvotu atcelšanas brīdī, 2015. gadā, vienas dienas laikā nenāksies pieredzēt strauju cenu kritumu, kā tas varētu notikt, ja mēs neko nedarīsim. Es tāpēc domāju, ka mēs esam izvēlējušies pareizu un pieņemami pieeju. Es neesmu atstājis novārtā faktu, ka Eiropā varētu būt kalnaini reģioni, mazāk labvēlīgi reģioni, kur pilnīga kvotu atcelšana var apdraudēt piena ražošanas pastāvēšanu. Mēs esam gatavi „veselības pārbaudes” laikā meklēt risinājumus, kā palīdzēt šādiem reģioniem. Es domāju, ka vispiemērotākais instruments ir 69. pants, kas dod iespēju dalībvalstīm iegūt tiešos maksājumus lauksaimniekiem un izmantot tos īpašiem reģioniem.

Es neuzskatu par risinājumu domu par piena fondu pārstrukturēšanu. Kur mēs iegūsim naudu? Cik daudz naudas mēs iegūsim? Kā mēs sadalīsim naudu starp dažādām dalībvalstīm? Es domāju, ka ir daudz neatbildētu jautājumu par šo fondu, un mūsu rīcībā ir ierobežota naudas summa. Mums tā būs jāņem no sava budžeta, un tad citiem ražotājiem lauksaimniecības nozarē būs jāmaksā par šī fonda restrukturizāciju. Tāpēc es nedomāju, ka tas varētu izdoties.

Pēc manām domām galvenais iemesls piena ražošanas palielināšanai ir fakts, ka mums veidojas tirgus Āzijā. Kāpēc mēs nevarētu izmantot savu daļu šajā augošajā tirgū? Mēs zinām, cik grūti ir, kad kāds jau ir ielicis kāju durvīs, un mēs pēc tam mēģinām iekarot savu daļu. Mums ar saviem augstas kvalitātes produktiem ir jābūt šajā tirgū jau no sākuma. Piena ražotāji – piensaimniecības, ražotnes, kas strādā labi – ir tie, kas ražo augstas kvalitātes produktus; jo īpaši tas attiecas uz sieru. Mums Eiropā ir īpašs augstas kvalitātes siera zīmols, tad kāpēc mēs to nevarētu izmantot un iekarot savu tirgus daļu? Kā ministrs teica, mums šis jautājums būs jāizskata vēlreiz „veselības pārbaudes” laikā. Es esmu pārliecināta, ka tās būs tik pat dzīvas debates kā šodien, jo es domāju, ka piena ražošana nekad nebūs garlaicīga.

  Elisabeth Jeggle, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, priekšsēdētāja vietniek, dāmas un kungi, mēs esam dzirdējuši visdažādākos viedokļus. Mēs arī varam saprast, ka ikvienam šodien klātesošajam šis jautājums ir svarīgs, ar to nevar niekoties, ikvienam rūp šis jautājums un mēs visi, protams, esam atbildīgi par to savās mājās – patērētāju priekšā – no vienas puses un piena ražotāju priekšā – no otras puses.

Runājot vēlreiz par tirgu: vai man vajadzētu ticēt ķīniešu tirgum, es nezinu. Mēs saskatām lielas iespējas šajā Eiropas Savienībā un šodienas tirgū. Tomēr mums ir iekšējais tirgus, un šis iekšējais tirgus ļauj mums būt stipriem, pat sastopoties ar globalizāciju un vispārēju liberalizāciju. Tāpēc atbrīvosim Eiropas iekšējo tirgu no šīm piena kvotām. Mēs jau reiz spējām to izdarīt. Lauksaimniecības tirgus spēj stāties pretim izaicinājumiem, it īpaši ikdienas pasaules tirgus svārstībām, ja iekšējais tirgus ir spēcīgs, stabils un organizēts.

Lai būtu iespējams vadīt tirgu ilgtermiņā, ir jālīdzsvaro ekonomija, ekoloģija un sociālie aspekti. Jebkuras mūsu darbības pamatā ir jābūt vienlīdz spēcīgām visām trim komponentēm. Eiropas lauksaimniecības modelis ir ilgtspējīgs un pārstāv patērētāju drošību – un tas joprojām tā notiek! Arī lauksaimnieki ļoti labi ievēro abus šos aspektus. Viņi rūpējas par ainavu un tādējādi rada pamatu tūrismam, dod ieguldījumu enerģijas drošībā, ražo augstas kvalitātes pārtiku un uztur lauku teritoriju ekonomisko pamatu, nodrošinot darba vietas.

Sociālie labumi fermeriem kompensāciju veidā tiek nodrošināti arvien mazāk un mazāk. Pārtikas produktiem arvien vairāk jānosaka objektīva cena! Mūsu kopīgā politiskā atbildība ir lielāka nekā liberalizācijas taciņas iemīšana atvērtajā tirgū!

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Constantin Dumitriu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Jeggle kundzes ziņojums ir ļoti nozīmīgs ne tikai saistībā ar ierosinājumu palielināt piena kvotas, bet arī saistībā ar noteiktu principu definēšanu, kas mums ir jāņem vērā, pārrunājot lauksaimniecības politiku kopumā.

Pēc Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas diskusijām mēs nolēmām, ka piena kvotu palielināšana ir nepieciešama dalībvalstīm jau ar 2008. gada 1. aprīli. EP es pārstāvu Rumāniju, jauno dalībvalsti, kura sastapās ar piena kvotu krīzi jau no pirmā gada pēc iestāšanās, mūsu valsts kvota bija pārāk maza, lai apmierinātu tirgus prasības un neatbilstoša faktiskajai situācijai. Piena nozare Rumānijā panāca ievērojamu progresu laikā no pārrunām par piena kvotām 2004. gadā līdz iestāšanās brīdim, modernu tehnoloģiju investīciju, ražošanas jaudu palielināšanas veidā un jaunu darbinieku nodarbināšanā. Piena kvotas saglabāšana šobrīd ierosinātajā līmenī nozīmētu bankrotu investoriem, bezdarbu lauku rajonos, kur galvenā specializācija ir ražošana un piena pārstrāde, kā arī importa un cenu palielināšanos patērētājiem.

Šis ziņojums simbolizē pagrieziena punktu, jo Eiropas Savienība demonstrē elastību problēmas risināšanā, ar kuru sastopas vairākas dalībvalstis. Galu galā ieguvēji no šī ziņojuma ir Eiropas pilsoņi.

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Veselības pārbaude ir nozīmīgs process lauksaimniecības politikas reformēšanā, jo īpaši tas attiecas uz lauksaimniecības politiku kalnu reģionos. Šajos reģionos piena kvotas izmantošana ir būtiska. Ir jāpieņem speciāli noteikumi, kas ievēro īpašos apstākļus, kādi pastāv saimniecībām kalnu rajonos. Lauksaimnieku darbs ir sarežģītāks ierobežoto piekļuves iespēju un stāvo transporta ceļu dēļ, šie jautājumi ir jāiekļauj pārrunās.

Austrijas lauksaimniekiem piena kvotas regulēšana ir svarīga. Ir jāapsver ES mēroga kvotu izlīdzināšana vai to tirdzniecība. Ja 2015. gadā tiek atcelta kvotu sistēma, būs nepieciešamas atbilstošas finanšu kompensācijas ar papildus budžeta līdzekļiem, lai saglabātu piena ražošanu un apstrādi kalnu reģionos un ganībās.

Pārbaudot tirgus atbalsta instrumentu efektivitāti un to reorganizāciju, kā arī piemērošanu pašreizējai situācijai, nekādā gadījumā nedrīkst atstāt novārtā kalnaino reģionu saimniecību īpašos apstākļus. Piena ražošana un pārstrāde ir ļoti būtiska lauksaimniecības nozare šajos reģionos, un tai ir liela vērtība. Īpaša uzmanība ir jāpievērš kvotu palielināšanas vai atcelšanas ekonomiskajām, sociālajām un ekoloģiskajām sekām, jo īpaši kalnainajos reģionos. Pilnīga ES piena kvotu atcelšanas sistēma nav pareizs ceļš Eiropas kopīgajai lauksaimniecības politikai.

17. KLP „veselības pārbaude“ (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums ir Lutz Goepel ziņojums Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā par KLP „veselības pārbaudi” (2007/2195(INI)) (A6-0047/2008).

  Lutz Goepel, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, priekšsēdētāja vietniek, dāmas un kungi, rīt noslēgsies pirmais raunds parlamenta diskusijām par kopīgās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudi”. Veselības pārbaude nav kopīgās lauksaimniecības politikas fundamentāla reforma. Tai drīzāk vajadzētu papildināt esošo politiku, kur tas nepieciešams, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta 2003. gadā, un pielāgot to izmainītajiem apstākļiem.

Komisijai noteikti vajadzētu nopietni ņemt vērā mūsu nostāju. Tā ir labs pamats turpmākajām pārrunām par likumdošanas paketi, kā arī budžeta pārskatam pēc 2013. gada.

Mēs, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas pārstāvji, esam atbalstījuši reformu turpināšanu lielākas personīgās atbildības un orientēšanās uz tirgu virzienā, vienlaikus uzsverot pārtikas drošības un sociālās un vides aizsardzības aspektus – it īpaši attiecībā uz pašreizējo tirgus attīstību un jaunajiem klimata saglabāšanas politikas izaicinājumiem – daudz nopietnāk nekā mēs to esam darījuši pagātnē. Mēs arī vēlamies lielāku brīvību dalībvalstīm, kad tiks mainīta sistēma – citiem vārdiem sakot, vairāk iespēju turpināt ieviest vēsturiskās saistības atdalīšanu un vājināšanu.

Debates mūsu komitejā tomēr parādīja, ka tas nav saprātīgi visās nozarēs, vismaz ne pirms 2013. gada. Šķirnes lopu audzētājiem vai valstīm, kas pilnībā atdalījušās, bet kurās ir spēcīgs mājlopu audzēšanas sektors, pēkšņas sistēmas izmaiņas radītu negatīvus strukturālus pārtraukumus, ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju. Līdzīga situācija veidosies ar dažiem nelieliem tirgus noteikumiem augu saimniecības nozarē, piemēram, tirgus noteikumiem kartupeļu cietes, sausās zaļās lopbarības vai rīsu tirgū, no kuriem ir atkarīga reģionāli nozīmīga pārstrādes rūpniecība un kurā pēdējos gados ir veiktas lielas investīcijas, kas tagad ir jāuztur ar augstiem procentiem.

Komiteja nobalsoja par labu jauna, elastīga instrumenta ieviešanai, lai veicinātu videi uzticamu un specifiska reģiona ražošanu jeb īpašas nozares – citiem vārdiem sakot – 69. pantu, un mēs vienlaikus pieprasījām izstrādāt jaunus pasākumus, lai aizsargātu zemi pret vides krīzēm un klimata izmaiņu krīzēm, kas kļūst arvien draudošākas, kā arī aizsargātu lauksaimniecības tirgu savstarpējo saistību. Ar šo instrumentu ir arī jāpārbauda jauna sabiedriski privātā riska kontroles forma, tā ir nepieciešama, jo tiek sākta iepriekšējo instrumentu un nenosakāmu pasākumu izmantošana.

Pavisam īsi par nodokļu samazināšanu un modulāciju: mūsu lauksaimnieki sagaida uzticamu plānošanu, un vienkārši ir nepareizi vēlreiz samazināt un pārdalīt tiešo ieņēmumu palīdzību starp 8 un 53 % ar obligāto 5 % modulāciju tikai četrus gadus pēc pēdējās reformas ieviešanas.

Ar šādu izpratni par lauku reģionu attīstības finansēšanu tiek sagrauta pārliecība un radīti strukturālie pārtraukumi. Šie ierosinājumi īpaši attiecas uz pilnas slodzes saimniecībām un saimniecībām, kas ir uzlabojušas savu konkurētspēju, pēdējos gados kļūstot par juridiskām personām uzņēmumu saplūšanas rezultātā. Mēs esam izvirzījuši priekšlikumus par to, kā savā starpā saskaņot vispārējos politiskos mērķus un ekonomiskās prasības.

Mums ir jāsāk rīkoties par labu ilgtermiņa politikai un konkurētspējai. Mēs esam pateicīgi visiem, kas strādāja pie šī ziņojuma pēc pašu iniciatīvas, un es vēlos pateikties saviem kolēģiem un Parlamenta biedriem visās Lauksaimniecības komitejas darba grupās.

  Iztok Jarc, priekšsēdētāja vietnieks. − Padomes prezidentūra atbalsta ziņotāja sagatavoto ziņojumu; Gopel kungu par ļoti vērtīgu un milzīgu ieguldījumu debatēs. Padome arī ir daudz strādājusi, lai sagatavotu atbildi Komisijas ziņojumam. Kā jūs zināt, ministru debates notika trīs Padomes sesijās, tas ir novembrī, janvārī un februārī.

Nākamajā nedēļā mēs, ministri, mēģināsim nonākt pie slēdziena par ziņojumu par kopīgās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudi”. Mēs sāksim ar dažiem vispārējiem principiem. Piemēram, kad 2003. gadā tika pieņemta kopīgā lauksaimniecības politika, Padome skaidri izteica savu nolūku novērtēt pieņemtās reformas iedarbību nākotnē, un jo īpaši pārbaudīt tās ietekmi uz izvirzītajiem mērķiem, kā arī analizēt to ietekmi uz lauksaimniecības tirgu.

Ir arī svarīgi zināt, ka izlemjot par kopīgās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudi, mēs ņemsim vērā Eiropas Padomes secinājumus par finanšu plānu 2007. – 2013. gadam un Eiropas Padomes lūgumu Komisijai veikt visaptverošu ES budžeta un izdevumu pārskatu 2008. – 2009. gadam. Prezidentūra piekrīt Komisijai, ka kopīgās lauksaimniecības politikas veselības pārbaude ir svarīga plānoto aktivitāšu daļa 2008. – 2009. gada budžeta pārskata ietvaros un ka par to nevar izdarīt secinājumus jau iepriekš.

Mēs esam konstatējuši, ka 2003. – 2004. gada reformas lielā mērā ir sasniegušas noteiktos mērķus attiecībā uz reakciju uz tirgus apstākļiem un attiecībā uz to, lai padarītu kopīgo lauksaimniecības politiku pieejamāku pilsoņiem. Ministri ir arī pārliecināti, ka savā ziņojumā Komisija pareizi novērtēja galvenās attīstības tendences, kas veidojās pēc 2003. – 2004. gadā pieņemtajām reformām.

Padome īpašu uzmanību pievērsīs trim jautājumiem: Vienreizējo maksājumu shēma, tirdzniecības instrumentu loma palīdzībā tirgum un, protams, atbilde uz šī brīža un nākotnes klimata izmaiņu riska vadību. Mēs strādāsim, lai noteiktu pareizo līdzsvaru starp politikas pieņemšanu un jauniem izaicinājumiem un izmainītajiem apstākļiem un skaidras, stabilas sistēmas saglabāšanu.

Runājot par vienkāršošanu, es vēlētos teikt, ka Eiropas Savienība uzskata šo jautājumu par ļoti svarīgu, un mēs arī sagaidām, ka Komisija noteiks konkrētus pasākumus, kas veicami šī mērķa sasniegšanai.

Kā jau es teicu, nākamajā nedēļā Padome centīsies pieņemt lēmumu par šiem un daudziem citiem jautājumiem, tādiem kā riska kontrole, piena kvotas, pāreja uz kvotu atcelšanu un jautājumi par otro pīlāru. Bez šaubām, jūsu ziņojums būs vērtīgs ieguldījums turpmākajās debatēs par šo jautājumu.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlreiz vēlos pateikties Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai un īpaši Goepel kungam par viņu darbu, kura rezultātā ir tapis izcils ziņojums.

Mēs esam pārrunu pirmā raunda posmā, kad esam konsultējušies ar daudzām ieinteresētajām pusēm un dažādām organizācijām, kā arī cilvēkiem, lai uzzinātu viņu viedokļus un dažādas domas. Eiropas Parlamenta viedoklis ir izšķirošs, tāpat arī Padomes secinājumi, kas tiks izdarīti nākamajā nedēļā, jo mēs strādājam, lai pabeigtu likumdošanas priekšlikumus, kurus Komisija plāno pieņemt 20. maijā. Uzreiz pēc tam, tajā pašā dienā šeit Strasbūrā es iepazīstināšu Eiropas Parlamentu ar juridiskajiem tekstiem. Bet visumā es esmu samērā priecīga, redzot, ka visas trīs iestādes – Eiropas Parlaments, Padome un Komisija – ir vienā un tajā pašā „veikalā”, lai gan tām ir katrai savs „iepirkumu saraksts”.

Es neiedziļināšos šo atšķirīgo jautājumu detaļās, bet izklāstīšu savu viedokli par trim vissvarīgākajiem jautājumiem. Pirmkārt, par tiešajiem maksājumiem: tie neapšaubāmi ir saistīti ar ilgtermiņa drošību, kuru mēs vēlamies radīt saviem lauksaimniekiem. Tādēļ es piekrītu apgalvojumam jūsu ziņojumā, ka tiešos maksājumus ir nepieciešams saglabāt kā galveno ienākumu garantiju. Vienreizējā maksājuma shēma piedāvā reālu konkurētspējas paaugstināšanu mūsu lauksaimniekiem, bet mums ir jāpadara šī sistēma vēl efektīvāka, iedarbīgāka un vienkāršāka. Tādējādi es atbalstu atdalītos maksājumus. Mūsu pieredze ar 2003. gada reformu parāda, ka maksājumu atdalīšana darbojas samērā labi, un tāpēc es domāju, ka mums ir jāvirzās tālāk un jāizmanto maksājumu atdalīšanas ieguvumi, izņemot gadījumus, kad neatdalīti maksājumi ir pietiekami pamatoti.

Es arī esmu pamanījusi, ka jūs atbalstāt ideju par vēl elastīgāku 69. pantu kā vērtīgu instrumentu. Tomēr mēs nevaram domāt, ka 69. pants atrisinās visas dažādās problēmas, un es cīnīšos pret jebkuru mēģinājumu ieviest neatdalītu atbalstu ar 69. panta palīdzību.

Es neiedziļināšos vēlreiz jautājumā par piensaimniecības nozari, jo mēs jau to esam pārrunājuši. Tomēr es tikai pieminēšu dažus no tirgus instrumentiem: intervence un privātā glabāšana. Tāpat kā jūs arī es atzīstu, ka daži mūsu tirgus instrumenti joprojām ir derīgi, bet mums tie ir jāizmanto atbilstoši tam, kāda Eiropas Savienība ir šobrīd. Es esmu priecīga, ka mēs piekrītam, ka tiem ir jāveic sava loma nākotnē kā īstiem drošības tīkliem.

Riski, kas saistīti ar sliktiem laika apstākļiem un dzīvnieku slimību izcelšanos, kā jau jūs pieminējāt, noteikti ir viens no galvenajiem jautājumiem mūsu diskusijās. Tomēr mēs nesākam no nulles: Padome pārrunāja šo jautājumu 2005. gadā un secināja, ka jauniem ES līmeņa pasākumiem nevajadzētu traucēt pasākumiem, kas jau tiek izmantoti dažādās dalībvalstīs. Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka jauni pasākumi netraucē lauksaimnieku spējai reaģēt uz tirgus signāliem, un tiem ir jāatbilst PTO sistēmai, kura nepieļauj zaudējumus, kas ir lielāki par 30 %.

Attiecībā uz modulāciju es daudzkārt esmu paskaidrojusi, ka mums nākotnē ir nepieciešama ļoti tālejoša lauku attīstības programma. Es biju ļoti vīlusies par to, ka diskusijās par finanšu plānu 2005. gada beigās valsts vadītāji un valdība vienojās par nozīmīgas līdzekļu daļas atņemšanu lauku attīstībai.

Tomēr man ir jāsaka, ka jūsu ziņojums ir samērā atturīgs jautājumā par manām idejām šajā virzienā. Bet es domāju, ka mēs to varam pamatot, jo mūsu lauku attīstības politika ir finansiāli saspīlētā situācijā. Ja mums ir lielas cerības attiecībā uz lauku politikas attīstību, ieskaitot nepieciešamību, kā Padomes pašreizējais priekšsēdētājs pareizi teica, izmantot to, lai atrisinātu jaunus izaicinājumus, piemēram, ūdens kontroli un bioloģisko daudzveidību, tad mums neizdosies tai izvirzīt vairāk uzdevumu, nepiešķirot vairāk naudas. Es domāju, ka modulācija ir vislabākais veids, kā nodrošināt lielāku finansējumu.

Es ar interesi izlasīju, ko jūs ierosināt, un es esmu pārliecināta, ka mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma.

Ja jūsu ziņojums ir atturīgs jautājumā par modulāciju, es to nosauktu par gluži mēmu jautājumā par maksājumu samazināšanu lielajām saimniecībām – jūs to saucat par „samazinājumu”. Tas nav jautājumus, kuru var vienkārši ignorēt. Mēs zinām, ka atbilstoši mūsu pārredzmības iniciatīvai nopietna uzmanība no visām pusēm tiks pievērsta lielām naudas summām, kas tiks piešķirtas atsevišķiem lauksaimniekiem un atsevišķiem zemes īpašniekiem. No otras puses, es uztveru visas bažas par šo jautājumu ļoti nopietni. Un es ar interesi lasīju jūsu ziņojuma koncepciju par „progresīvo modulāciju”. Es domāju, ka tajā ir dažas labas domas, kuras mēs rūpīgi izskatīsim kā juridiskus ierosinājumus.

Ja arī es esmu runājusi nedaudz ilgāk, tas bija tikai tāpēc, lai parādītu manu nodošanos un milzīgo interesi par iespēju pārrunāt šeit – Parlamentā – Eiropas lauksaimniecības politikas nākotni.

  Bart Staes, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. − (NL) Es runāju Buitenweg kundzes vārdā, viņa ir Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sastādītāja, kas šodien ir saslimusi un atvainojas. Vides komiteja ir izstrādājusi 17 ieteikumus, es uzsvēršu četrus no tiem.

1. Vides komiteja atzinīgi vērtē faktu, ka Eiropas Komisija savā darbībā gatavojas reaģēt uz klimata pārmaiņām un atbalstīt mazāk intensīvas saimniekošanas praksi.

2. Vides komiteja uzsver nepieciešamību attīstīt ilgtspējīgu un daudzfunkcionālu lauksaimniecību un uzskata, ka ir jāpiekopj saglabājoša un organiska saimniecības metode.

3. Aicinām Eiropas Komisiju nepadarīt vājākus esošos pasākumus savstarpējas atbilstības nodrošināšanai – tas ir pasākumus saistībā ar vides un dzīvnieku labklājību un to saderību – izmantojot tā saukto vienkāršošanu. Gluži pretēji, pēc mūsu domām savstarpējā atbilstība noteiktās jomās pat ir jāpalielina, piemēram, ūdens izmantošana un kontrole, kā arī ūdens kvalitāte.

4. Komiteja brīdina Komisiju, ka ir jāpanāk lielāki ierobežojumi jautājumā par „biodegvielas” koncepciju. Tās ieguvumi ir apšaubāmi, un tā noteikti nav viennozīmīgi laba ne videi, ne sociālajai jomai.

  Neil Parish, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties Goepel kungam par ziņojumu. Es domāju, ka viņš ļoti labi savā ziņojumā ir atspoguļojis visas komitejas un Parlamenta viedokli. Es teiktu, ka lauksaimniecības reforma ir evolūcija, nevis revolūcija, un mēs lielā mērā rīkojamies atbilstīgi Fischler reformām. Es lielā mērā atbalstu Komisijas ierosinājumus un Goepel kunga ziņojumu.

Es domāju, ka viens no galvenajiem reformas uzdevumiem bija samazināt birokrātiju fermeriem, un šajā jomā mums vēl ir jāstrādā. Komisār, jā, mēs esam vienā veikalā, bet es domāju, ka daži no mums uzskata, ka mēs varētu tērēt naudu par dažādām lietām, un, iespējams, ka tieši par to mēs tagad diskutējam.

Dienas kārtībā ir atgriezies jautājums par pārtikas drošību, it īpaši attiecībā uz Tālajiem Austrumiem, kas tagad iepērk arvien vairāk un vairāk pārtikas. Labības cena ir palielinājusies gandrīz divas vai divas ar pusi reizes, tāpēc es domāju, ka mēs reformas gaitā varam sākt pārvērtēt, kā mēs tērēsim naudu.

Mums ir jāskatās modulācijas virzienā. Pēc manām domām mums vienreiz uz visiem laikiem jātiek galā ar atlikšanu, jo šī kopīgā lauksaimniecības politika ir politika, kurai nav jābūt saistītai ar ražošanu. Jūs nevarat turpināt atlikšanu, kas tieši sasaista šīs lietas.

Mums ir jāizskata jautājums par piena kvotām un jāatceļ tās līdz 2015. gadam.

Atdalītie maksājumi: tie ir reformas būtība, un jūs rīkojaties pareizi, mēģinot aktualizēt šo jautājumu. Vēlreiz uzsveru, es domāju, ka tagad ir pienācis laiks, kad lauksaimniecība var sākt skatīties uz tirgu orientētas cenas virzienā. Jā, kopīgas lauksaimniecības politika ir nepieciešama, taču pastāv arī tirgus, un mums ir jāizmanto tā priekšrocības.

SĒDI VADA: MR SIWIEC
Priekšsēdētāja vietnieks

  Luis Manuel Capoulas Santos, PSE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt arī Padomes priekšsēdētāju un Komisāru. Kopīgas lauksaimniecības politika vienmēr izraisa karstas debates, un vienmēr ir grūti panākt vienotību, bet es vēlos atzīmēt, ka mēs visi esam vienoti jautājumā par nepieciešamību uzturēt vienotu lauksaimniecības politiku, kuras mērķi ir apstiprināti Lisabonas līgumā.

PSE grupa šajās debatēs ir ieguldījusi lielu darbu parlamentārās grupas ietvaros, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, lauksaimnieku organizācijās, un mēs esam iesnieguši apspriešanai vairāk kā pusi no pāri par 600 grozījumiem Goepel kunga ziņojumam un parakstījuši 15 no 17 kompromisiem, kuros ietverti daudzi grozījumi. Mēs daudz strādājām un piekāpāmies, lai panāktu tik plašu vienošanos Parlamentā, cik vien iespējams, un tādējādi es vēlos pateikties Goepel kungam par viņa vēlēšanos iesaistīties dialogā un par īsto sadarbības garu, kādu viņš parādīja; es vēlētos arī apsveikt Parish kungu ar to, kā viņš vadīja mūsu darbu komitejā.

Tādējādi šis ir vislabākais kompromiss, bet tas nav sociālistisks ziņojums. Šis nav ziņojums, kādu mēs būtu sastādījuši, mēs to uzskatām par pagātnē vērstu un konservatīvu attiecībā pret sabiedrības un lauksaimnieku gaidām. Tomēr visumā ziņojuma tendence neliedz veikt dziļākas debates par likumdošanas priekšlikumu. Es ceru, ka mēs spēsim saglabāt tādu pašu spēju rast kompromisu, bet būsim ambiciozāki, nosakot jaunu Eiropas lauksaimniecības virzienu.

Es runāju par jutīgākajiem jautājumiem – tādiem kā maksājumu atdalīšanas virzienu un gaitu, mehānismu objektīvākai maksājumu pārdalei, atbildīgu pieeju piensaimniecības nozares nākotnes noteikšanā, jauniem izaicinājumiem, it īpaši lauksaimniecības lomu cīņā pret klimata pārmaiņām, kā arī bioloģiskās degvielas ražošana, utt. Mēs balsosim par šīm debatēm rīt, pievēršoties nākotnei. Es aicinu ar lielu balsu pārsvaru atbalstīt šo ziņojumu, kā arī uzlabojumus, kurus ierosina sociālisti, lai šis ziņojums būtu vēl visaptverošāks.

  Niels Busk, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, priekšsēdētāja vietniek, dāmas un kungi, referents Goepel kungs sev raksturīgajā kompetentajā manierē ir sagatavojis ziņojumu, kurā ietverti rīki, kas nepieciešami lauksaimniecības politikas sakārtošanai un vienkāršošanai. Spēcīgi pamanāms ir arī jautājums par kopīgas lauksaimniecības politikas saglabāšanu pēc 2013. gada – par to esmu pateicīgs referentam. Mēs atbalstām viņa pozīciju par atdalīšanas turpināšanu tā, lai 2003. gada reforma tiktu ieviesta visās dalībvalstīs. Mēs atbalstām referenta pozīciju par tirgus instrumentiem un riska kontroli attiecībā uz krīzēm, epidēmiju, dzīvnieku labklājību un vidi, modulāciju un nodokļu samazinājumu. Mēs arī atbalstām turpmāku lauku attīstības politiku un pastiprinātas uzmanības pievēršanu bioloģiskajai degvielai. Nozīmīgs darbs ir jāiegulda savstarpējās atbilstības sistēmā un vienkāršošanā, jo pašreizējā situācija liek lauksaimniekiem pamest laukus un kūtis un pievērsties shēmu izstrādei un reaģēšanai uz kontroli. Piena kvotas ir jāatceļ 2015. gadā, tādējādi tagad ir iemesls palielināt piena kvotas vismaz par 2 % un sagatavot mīkstu piezemēšanās vietu 2009. gadam. Pieaugošais pieprasījums pēc piena produktiem radīs pamatu Eiropas piena ražošanai, tāpēc mums ir jāpiegādā tas, ko pieprasa tirgus.

Ziņojumā ir daudz informācijas par liberalizāciju un tirgus ekonomiku, kuru Komisijai vajadzētu izmantot kā pamatu saviem priekšlikumiem maijā, kad tiks apspriests jautājums par kopīgo lauksaimniecības politiku.

  Sergio Berlato, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, dāmas un kungi, mēs esam tie, kas tic un aizstāv kopīgas lauksaimniecības politikas turpināšanu pat pēc 2012. gada.

Mēs uzskatām, ka šis ziņojums ir solis pareizajā virzienā, bet mēs nevaram pieņemt, ka pilnīga maksājumu atdalīšana neļautu iespēju saglabāt daļēju maksājumu atdalīšanu dažiem noteiktiem sektoriem, lai nepieļautu pilnīgu ražošanas pārtraukšanu. Faktiski ir vairākas nozares, piemēram, tabakas audzēšana, kas izzudīs, ja tiks piemērota pilnīga maksājumu atdalīšana, tādējādi radot bezdarbu un dažādas ekonomiskas un vides problēmas ražošanai īpaši nelabvēlīgos reģionos.

Mēs uzskatām progresīvo palīdzības modulāciju drīzāk par pārmērīgu un iespējams neproduktīvu pasākumu, ja mērķis ir tomēr pasargāt Eiropas lauksaimniecisko ražošanu. Mēs atzīstam lauku attīstības svarīgumu, bet mēs jūtam, ka to nevar panākt uz pirmā vienotas lauksaimniecības politikas pīlāra rēķina.

Turklāt ir nepieciešams turpināt ieviest politiku, kas atbalsta atsevišķas apvienotas tirgus organizācijas, kur tas ir nepieciešams. Priekšsēdētāja kungs, Komisār, Eiropas Savienībai ir nepieciešama vienota lauksaimniecības politika, kas spēj....

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, jūs esat mēģinājuši stratēģijas dokumentā veikt lauksaimniecības politikas veselības pārbaudi, ne tik daudz attiecībā uz lauksaimniecību, jo tajā patlaban situācija ir salīdzinoši laba, pat, ja ne visās nozarēs. Jautājums bija šāds: vai lauksaimniecības politika ir laikmetīga? Šajā sakarībā man ir jāsaka: drudžaina parādīšana pati par sevi nav pietiekama; mums ir arī jāizstrādā pienācīga ārstēšana, ja tiek diagnosticēti trūkumi. Faktiski jūs esat diagnosticējuši trūkumus; to jūs paši pateicāt savā runā. Es tagad negribu iedziļināties detaļās, jo tas prasīs pārāk daudz laika.

Tādēļ tas tagad ir atkarīgs no veiktajiem pasākumiem, kas būs arī sociāli pieņemami. Kas ir būtiski, ir fakts, ka lauksaimniecībai ir jāiegulda, bez šaubām, klimata stabilizācijā. Lauksaimniecība to dara, taču ir lauksaimniecības ražošanas jomas, kurās kļūst sarežģīti izvirzīt priekšlikumus bez ierobežojošas iejaukšanās.

Tomēr ir jo īpaši svarīgi, lai mēs nodrošinātu, ka valsts līdzekļi tiek sadalīti tādā veidā, lai var finansēt tos pasākumus, ko mēs uzskatām par nepieciešamiem. Pastāv tāds trūkums, ka tas, ko dēvē par otro pīlāru – lauku attīstība – ir samazināts vidējā termiņa finanšu plānošanā par vairāk nekā 20 miljardiem eiro saskaņā ar Komisijas un Parlamenta priekšlikumu.

Līdz ar to mums steidzami ir no jauna jāpiešķir līdzekļi. Mums tas ir jādara arī tādēļ, ka mums ir nepieciešama sociālā pieņemšana 2013. gadā.

Jums tagad ir jāiesniedz kādi priekšlikumi, un tas ir jāuztic Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai un jo īpaši Eiropas Parlamenta referentam Goepel kungam, jo viņš ir piešķīris praktisku atbilstību tiem priekšlikumiem, ko jūs esat iesnieguši, kas sekojoši vedīs pie vienlīdzīgas attieksmes pret konkurējošiem uzņēmumiem.

Jūs esat ierosinājuši pazeminājuma ieviešanu līdz pat 45 %. Pēc referenta ieteikuma Lauksaimniecības komiteja to ir pieņēmusi, bet ar grozījumu, ka uzņēmumiem ar lielu skaitu darbinieku tagad ir iespēja novērtēt viņu algu izmaksas. Mēs kopā bijām Meklenburgā-Priekšpomerānijā; mēs redzējām šos uzņēmumus, un jūs zināt, ka likvidēt konkurences izkropļojumus un radīt taisnīgumu var tikai tad, ja mēs ieviesīsim šos pasākumus.

Es ceru, ka jūs ievērosiet šo likumu arī savā likumdošanas priekšlikumā. Ja ne, mums kā Parlamentam joprojām būtu iespēja sevi glābt 2009. gadā. Komisār, mēs esam koplēmuma procesā un tādēļ mums ir gluži atšķirīgs un mums ļoti ērts stāvoklis!

  Ilda Figueiredo, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, šis ir svarīgs brīdis, lai novērtētu kopīgās lauksaimniecības politikas veiksmīgo reformu sekas, vai nu attiecībā uz lauksaimniecības ražošanu vai patērētāju apgādi, par pamatu ņemot dalībvalstu pašpietiekamības aizsardzību tādās jomās kā pārtika, adekvātas veselīgas un drošas pārtikas piegādes par zemām cenām nodrošināšana, vides prasību un bioloģiskās daudzveidības ievērošana, un lauku teritoriju un to iedzīvotāju saglabāšana, kam vajadzīgi adekvāti ienākumi un piekļuve sabiedriskiem pakalpojumiem, kas garantē viņiem pienācīgus dzīves apstākļus.

Diemžēl Eiropas Komisija nav sekojusi šim ceļam. Tā neatzīst, ka kopīgā lauksaimniecības politika ir novedusi pie paradoksālas situācijas. No vienas puses, pārtikas cenas turpina celties, un, no otras puses, ģimenes uzņēmumi joprojām tiek sagrauti, un aizvien vairāk mazo un vidējo uzņēmumu pārtrauc ražošanu, jo tiem netiek garantēti pienācīgi ienākumi, turpretī spekulācija turpinās, ceļot cenas pārtikas produktiem, kuru krājumi kļūst aizvien trūcīgāki.

Tādēļ ir kļūda pastāvēt uz palīdzības atdalīšanu no ražošanas un nodarbinātības, un ir nepieņemami turpināt plaša mēroga zemes īpašnieku un daudznacionāli pārtikas korporāciju atbalstīšanas politiku, nenovērtējot lauksaimniekus, kas saglabā lauksaimniecisko un lopkopības produkciju, pamatojoties uz bioloģiskās daudzveidības, pārtikas drošības un produktu kvalitātes aizsardzību.

2003. gada reforma saasināja šo situāciju. Vairākas cukura, augļu un dārzeņu, tabakas un vīna tirgu kopīgo organizāciju reformas pēc kārtas saglabāja KLP netaisnīgumu visās jomās. Tādēļ mēs prasām būtiskas izmaiņas, kas ņem vērā katras valsts lauksaimniecības īpašo raksturu un atbalsta maksimālu palīdzības piesaistīšanu ražošanai, nodrošinot tiešas palīdzības taisnīgāku sadalījumu, ko papildina augšējās robežas noteikšana un modulācija. Būtu jānosaka stimuli maziem un vidējiem uzņēmumiem kā ekonomiskās un sociālās kohēzijas instrumenti un ar nolūku ierobežot intensīvo pieeju un atbalstīt šādu lauksaimnieku asociācijas, tostarp lauksaimniecības kooperatīvus un vīna kooperatīvus.

Mēs arī atbalstām Kopienas finansēta valsts lauksaimnieku apdrošināšanas fonda izveidi, kas ļautu lauksaimniekiem maksāt obligātus ienākumus tādu dabas katastrofu gadījumā kā sausums, vētras, krusa, ugunsgrēki, epizootijas slimības, utt. Mēs arī uzsveras vajadzību Eiropas Komisijai saistībā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunām ņemt vērā lauksaimnieciskās produkcijas īpašās iezīmes kā pārtikas ražošanas nozarei, teritoriālā līdzsvara strukturējošam elementam, vides saglabāšanai un adekvātu kvantitatīvu un kvalitatīvu pārtikas drošības līmeņu aizsardzībai.

Visbeidzot, mēs aicinām Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu spekulatīvu darbību, kas sagrābj pārtikas produktu tirgu un pārtikas uzņēmumu karteļu veidošanu, izmantojot tiesību aktu vai kontroles trūkumu, ražotāju un patērētāju organizācijas trūkumu un piemērotas infrastruktūras trūkumu ar vienīgo mērķi palielināt peļņu, samazināt ražotāju cenas un piemērot augstas cenas patērētājiem, kā tas notiek patlaban, jo īpaši Portugālē, attiecībā uz tādiem galvenajiem produktiem kā graudaugi, kartupeļi cilvēku patēriņam un piens.

  Witold Tomczak, IND/DEM grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, jau daudzus gadus, neraugoties uz tās pamatprincipiem, kopīgā lauksaimniecības politika vairāk atbalsta bagātus lauksaimniekus, kaitējot nabadzīgiem lauksaimniekiem.  Lauksaimniecības budžeta iesaldēšana 2002. gadā un tai sekojošās KLP reformas situāciju neuzlaboja. Tieši pretēji – milzīgā atšķirība lauksaimniekiem sniegtajā finansējumā kļuva vēl lielāka. Piemēram, kopējās subsīdijas par vienu hektāru 2005. gadā bija robežās no 68 eiro Latvijā līdz 756 eiro Beļģijā, citiem vārdiem, desmitkārtīga starpība. Nepamatotas atšķirības lauksaimniecības finansējumā apstiprina arī tiešo maksājumu attiecība, kas tagad ir apmēram 70 % no visām lauksaimniecībai sniegtajām subsīdijām.

Savā paziņojumā Eiropas Komisija ierosināja daļēji samazināt maksājumus tiem saņēmējiem, kas saņem vairāk nekā 100 000 eiro gadā. Tas veido tikai 0.34 % ES, taču ietver megauzņēmumus, pārtikas koncernus un golfa laukumu īpašniekus. Paradoksāli, ka šo biklo ierosinājumu, kas ierobežo šādas šauras ļaužu grupas intereses, noraidīja Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja.

Daudzi priekšlikumi ir pieņemti, taču tie nav novērsuši kļūdas lauksaimniecības politikā. Vienīgais grozījums, kas piedāvā subsīdiju taisnīgāka sadalījuma iespēju, ir 19. grozījums, ko iesniedza Nāciju Eiropas grupa un kurš ir saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu. Tomēr es nedomāju, ka tam būs daudz atbalstītāju. Dabiski, ka arī tos grozījumus, ko iesniedzu es un mans kolēģis Wojciechowski kungs, kuru mērķis bija radikālas izmaiņas KLP, Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja noraidīja.

Balsojums par Goepel kunga ziņojumu būs apliecinājums jūsu atbildībai par lauksaimniecības politikas formu dažiem turpmākajiem gadiem. Ja jūs esat par ilgtspējīgu ES lauksaimniecības attīstību un ģimenes saimniecību interešu aizsardzību, nevis šauras uzņēmēju grupas interešu aizsardzību, jums būtu jānoraida šis ziņojums, pretējā gadījumā jūs atbalstīsiet turpmāku lauku teritoriju apdzīvotības sarukšanu, augstu bezdarba līmeni, ES pārtikas apgādes drošības zudumu, diskrimināciju pret jaunajām dalībvalstīm un procesus, kas rada draudus dabiskajai videi. Pieņemot šo ziņojumu, jūs nonākat pretrunā ar Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem, kuri tik bieži tiek piesaukti, proti: ekonomisko kohēziju, sociālo kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm.

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju).

  Peter Baco (NI). – (SK) Es ļoti augstu novērtēju referenta Goepel kunga darbu. Ziņojuma sagatavošana bija jo īpaši sarežģīta daļēji tādu informatīvo dokumentu trūkuma dēļ, kuros analizēti iespējami risinājumi, ietverta atbilstīgu gadījumu izpēte un būtiski dati.

Komisija ierosina tiešo maksājumu samazināšanu lieliem lauksaimniecības uzņēmumiem, apgalvojot, ka šādiem uzņēmumiem nav vajadzīga līdzīga palīdzība. Tomēr skaitļi rāda pretējo. Manā valstī, Slovākijas Republikā, lielākā daļa lauksaimniecības uzņēmumu ietilpst lielu uzņēmumu kategorijā. Vairāk nekā 75 % šo uzņēmumu iekārtu ir vecākas par 20 gadiem: līdz ar to steidzami vajag nodrošināt finansiālu palīdzību šiem uzņēmumiem. Austrumvācijas piemērs rāda, ka tad, ja šie uzņēmumi saņem adekvātus ieguldījumus, tie spēj ierindoties dažu pasaulē vislabāk darbojošos uzņēmumu vidū. No otras puses, bijušajās padomju valstīs šie uzņēmumi atradās administratīvi neizdevīgā stāvoklī, kā rezultāts ir ne tikai lauksaimniecības nozaru plaša mēroga iznīcināšana, bet arī lauku teritoriju un veselu reģionu izpostīšana.

Līdz šim Komisija nav adekvāti reaģējusi uz ārkārtīgi bīstamo pasaules lauksaimnieciskās pārtikas tirgus svārstību pieaugumu. Mums ir jāapzinās, ka pagājušā gada atkārtošanās varētu radīt patiesi nelabvēlīgu ietekmi uz pārtikas drošību ES. Lauksaimniecības tirgus dabiskās nestabilitātes novēršana neapšaubāmi ir viens no vissvarīgākajiem ikvienas lauksaimniecības politikas uzdevumiem, un kā tāds tas ir jāatspoguļo arī šajā ziņojumā.

Tādēļ es nevaru piekrist pašreizējai situācijai, ko raksturo haotiski pasākumi, kurus īsteno katru gadu, tādi kā izmaiņas piemaksās par enerģijas kultūrām, atmatu likvidēšana, ražošanas kvotu izmaiņas, u.t.t.

Runājot par izpēti attiecībā uz kopīgo lauksaimniecības…

  Agnes Schierhuber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, Padomes priekšsēdētāj, es arī vēlos pateikties referentam par viņa izcilo darbu. Šķiet arī, ka balsojums Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā sasniedza 82 % pat ar 17 galvenajiem kompromisiem, ko tā panāca.

2003./2004. gada reformas bija nozīmīgi posmi KLP reformu procesā. Tomēr vispusīga KLP pārbaude, kas neietver nekādas būtiskas pašreizējās politikas reformas, ir otrs nozīmīgs solis virzienā uz to, lai nodrošinātu modernu, daudzfunkcionālu un konkurētspējīgu kopīgu Eiropas lauksaimniecības politiku.

Zinātniski ir dokumentēts, ka tā pamats ir laba lauksaimniecības prakse neatkarīgi no tā, vai iesaistīti ir lieli vai mazi uzņēmumi. Pirmā prioritāte joprojām ir pārtikas ražošana, otrā prioritāte ir dzīvnieku barības ražošana un trešā prioritāte ir enerģijas piegāde. Attiecībā uz no biomasas iegūtās enerģijas atbilstību vides jomā var teikt, ka, piemēram, Austrijas lauksaimniecība kopš 1990. gada ir samazinājusi CO2 izplūdes par 14 % un tādējādi faktiski sasniegusi Kioto mērķi.

Es atzinīgi vērtēju ar pazeminājuma izslēgšanu. Progresīvas modulācijas modelis ir pareizais ceļš, un es arī atbalstu ziņojumā norādītos skaitļus.

Es vēlos pateikties Komisārei par viņas paziņojumiem attiecībā uz pienu. Tādēļ es vēlētos par to teikt, ka mums ir vajadzīga ne tikai „mīksta piezemēšanās” un saudzīga pāreja virzienā uz 2015. gadu, bet arī ilgtspējīgi risinājumi pēc 2015. gada. Attiecībā uz kalnainiem reģioniem un mazāk attīstītajiem un nomaļajiem reģioniem mums ir jānodrošina, ka pēc 2015. gada spēj pastāvēt tāds lauksaimniecības veids, kas ietver ganāmpulku vienības, kuras baro ar sauso barību. Tādēļ es ar nepacietību gaidu Komisijas likumdošanas priekšlikumu 20. maijā, Komisār, un es ceru, ka mēs tajā redzēsim lielu daļu no tā, kas ir ietverts Goepel kunga ziņojumā, līdz ar to mums nevajadzēs atkārtot šīs garās diskusijas…

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Bernadette Bourzai (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, Padomes priekšsēdētāj, es vēlos pateikties Goepel kungam par viņa darbu, jo Eiropas Parlamentam ir svarīgi izteikt savu viedokli par vispārīgām pamatnostādnēm, ko rada KLP „veselības pārbaude”.

Man personīgi ir nopietni iebildumi pret pilnīgu atdalīšanu, kas saistīta ar lielu ražošanas pārtraukšanas risku attiecībā uz lopkopību un pat konkrētiem augiem. Es nepievienojos dažu cilvēku optimismam, kuri uzskata, ka pašreizējā situācija pasaules tirgos garantē stabilu un drošu nākotni Eiropas lauksaimniecībai un ka mums būtu jāturpina virziens uz pilnīgu liberalizāciju. Turklāt visas lauksaimniecības nozares negūst vienādu labumu no cenu kāpuma, kā liecina īpaši nopietnā krīze, ko patlaban piedzīvo Eiropas mājlopu audzētāji.

Pilnīga visu tirgus regulēšanas mehānismu atcelšana man liktos bīstama mūsu un pasaules pārtikas drošībai. Es domāju, ka mums ir jāpārliecinās, ka mēs saglabājam intervences krājumus tā, ka mēs varam reaģēt pārtikas trūkuma un spekulācijas gadījumā, saglabāt kopīgas tirgus organizācijas…

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Willem Schuth (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, Padomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos sirsnīgi apsveikt Goepel kungu par viņa līdzsvaroto ziņojumu.   Mums nevajadzētu sodīt jaunas, konkurētspējīgas struktūras lauksaimniecībā. Tādēļ mēs Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā esam noraidījuši Komisijas priekšlikumu par pazeminājumu šādā veidā. Mums nevajadzētu diskriminēt uzņēmumus atkarībā no to lieluma tiešu maksājumu gadījumā, pretējā gadījumā plašā mērogā ir apdraudētas darba vietas.

Turklāt es teiktu, ka piena kvotu sistēmas nobeiguma fāze 2015. gadā ir pareiza. Ņemot vērā pieaugošās piena cenas pasaules plaukstošajos lauksaimniecības tirgos un ar to saistītās eksporta iespējas, šī sistēma vairs nav mūsdienīga.

Saprātīgam 2003. gada reformas pārskatam šajā saistībā jāpiedāvā Eiropas lauksaimniekiem ne tikai uzticama un droša plānošanas iespēja, bet tam jābūt vēl tālākam solim virzienā uz lauksaimniecības sistēmas attīstību, kas ir tirgus prasību noteikta.

  Janusz Wojciechowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, kas ir lauksaimniecība Eiropas Savienībā? Dažiem tā ir liela vērtība, kas ir jāaizsargā, bet citiem, un diemžēl šī grupa ir liela, tas ir vienkārši lieks balasts, no kā tie gribētu atbrīvoties. Goepel kunga ziņojumā mēs lasām, ka lauksaimniecība ir viena no lielākajām nozarē. Tas ir labi, bet tas nav pietiekami.

Lauksaimniecība nav tikai ražošana, un tā nav arī tikai viena no daudzajām ekonomikas nozarē. Lauksaimniecība ir pārtikas krājumu drošības pīlārs. Mēs tērējam milzīgus līdzekļus armijai un policijai, lai garantētu fizisko drošību savās valstīs un savās mājās. Mēs maksājam lielas naudas summas par enerģijas drošību – mēs meklējam enerģijas avotus, kas ir dārgāki, bet droši. Mums ir jāmaksā arī lielas naudas summas par mūsu lauksaimniecības aizsardzību, kas nodrošina mūsu pārtikas krājumus, un ir slikti, ka ne visi ES to saprot.

  Alyn Smith (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, es arī apsveicu mūsu referentu par izcilu kompromisu paketi, kas šodien ir mūsu priekšā. Es vēlos vērst īpašu uzmanību uz trim pasākumiem, kas ir mūsu labākie grozījumi un kurus vajadzētu īpaši atbalstīt.

Ziņojuma 21. punktā mēs atzīstam, ka tiešo maksājumu atdalīšana visumā ir bijusi veiksmīga, un mēs paužam noteiktu viedokli, ka tā ir jāturpina. Jā, tas ir jādara pienācīgi un saprotoši, bet process ir jāvirza tālāk.

37. un 38. punktā mēs nepārprotami atzīstam, ka zemes neizmantošana ir anahronisms, un tā ir pilnībā jāatceļ, un gadījumos, kur veidojas papildus labumi videi, tie ir jāizmanto atbilstoši 2. pīlāram.

86.–91. punktā mēs atzīstam Eiropas produktu nišas nozīmi starptautiskā mērogā. Es noteikti varētu sagatavot iepirkumu sarakstu ar kvalitatīviem skotu produktiem mūsu Komisārei, es būtu pateicīgs dzirdēt viņas atbildi par to, kā viņa plāno risināt tālāk Eiropas starptautiskās kvalitātes zīmes reklamēšanu.

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL). Ar šo „veselības pārbaudi” Komisija ir spērusi krietnu – pieticīgi runājot – soli virzienā uz nedaudz mazāk negodīgu lauksaimniecības politiku. Es aicinu savus kolēģus – Parlamenta locekļus – neatbalstīt Goepel kunga ziņojumu, jo tas mīkstina Komisijas ierosinājumus vairākos ļoti būtiskos punktos, un pēc manām domām vissvarīgākais ir piesardzīgu limitu uzspiešana subsīdiju apjomam, kuras ir iespējams saņemt.

Eiropas sabiedrībai ir sarežģīti izskaidrot, kāpēc, piemēram, Monako princis vai lieli daudznacionāli uzņēmumi, piemēram, Heineken un Nestlé, saņem simtiem tūkstošu eiro subsīdijas lauksaimniecībai ienākumu atbalsta veidā galvenokārt tāpēc, ka tām pieder nedaudz zemes, turpretim īsti lauksaimnieki bieži vien cīnās par izdzīvošanu. Ienākumu atbalsts lauksaimniecībā ir paredzēts, lai nodrošinātu lauksaimniekiem pienācīgu eksistenci, nevis piepildītu kabatas daudznacionāliem uzņēmumiem un lieliem zemes īpašniekiem.

  Vladimír Železný (IND/DEM). – (CS) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas mērķis bija padarīt to mazāk apgrūtinošu un vairāk orientētu uz tirgu. Ņemot vērā čehu saimniecību vidējo lielumu, ziņojumā ierosinātā sistēma nav pieņemama.

Čehijas Republikā rezultāts līdz 2013. gadam būs tāds, ka tā būs kļuvusi par valsti ar vislielāko daļu (daļa runas nebija dzirdama) ... saistībā ar modulāciju pārnesta no pirmā uz otro pīlāru. Gandrīz 40 % tiešo maksājumu Čehijas Republikā tiktu pakļauti samazinājumam salīdzinājumā ar Franciju, kur tam tiktu pakļauti 6.5 % un Austriju, kur šis rādītājs būs tikai 2.5 %.

Čehijas uzņēmumi saskaņā ar pašreizējo priekšlikumu būs spiesti bezjēdzīgi sadalīties un darboties neefektīvāk. Čehijas holdingi saskaņā ar pašreizējo priekšlikumu būs spiesti bezjēdzīgi sadalīties un darboties neefektīvāk. Čehijai nav pieņemams ne šis piedāvājums, ne kompromisa priekšlikums, jo tie ir diskriminējoši un nepamatoti samazina Čehijas lauksaimnieku konkurētspēju.

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, Goepel kungs, Berlīnē gandrīz pirms 10 gadiem Kanclers Schmidt un Francijas prezidents Jacques Chirac nolēma piešķirt lauksaimniekiem brīvāku periodu līdz 2013. gadam. Lielās KLP beigas tika plānotas 2013. gadā ar piena kvotu atcelšanu, pienācīga lauksaimniecības budžeta beigām 2014. – 2019. gada finanšu sistēmas ietvaros un vairuma ražotāju pensionēšanos, kurus nebija paredzēts aizvietot – tas bija tik vienkārši.

Šodien jūs apšaubāt šo vienošanos, un KLP „veselības pārbaudes” vārdā jūs paātrināt virzību uz lauksaimniecības iznīcināšanu saskaņā ar pirmo pīlāru. Tas nav nekas jauns! Ar kvotu palīdzību MGQ (maksimālais noteiktais ražošanas apjoms), Herod prēmijas (prēmijas, kas tiek maksātas par saimniecības iznīcināšanu), zemes neizmantošana, maksājumu atdalīšana un pārņemšana, MacSharry, Steichen, Fischler ir piekopuši šādu stratēģiju jau 30 gadus, atstājot pārtikas ražošanas monopolu dienvidu puslodei un Klusā okeāna valstīm.

Šodien kontrolētās tehniskās debates par pilnīgu maksājumu atdalīšanu, modulāciju – samazinošu vai progresīvu, ekoloģiskajiem nosacījumiem, lauku attīstību un vērtībām – vēsturiskām vai mūsdienīgām – vienkārši slēpj problēmas būtību, jo Ķīna un Indija gatavojas iesniegt priekšlikumus pabarot planētu, kad pienāks rīts lauksaimniekiem, kad būs pacēlušās cenas un pieprasījums. Vai Eiropas joprojām vēlas būt viena no pasaules lielākajām saimniecībām kopā ar Brazīliju? Jā vai nē?

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es priecājos redzēt šeit tik plašu auditoriju šīm debatēm, jo tās ir svarīgas. Ja mums būtu jāizšķir ar aplausu skaļumu jautājums par lielajiem maksājumiem to karaļnamam vai atsevišķiem fermeriem, karaļnamu iemītnieki Eiropā trīcētu no bailēm. Bet šīs ir sarežģītākas debates, kā mēs dzirdējām no mūsu Austrumeiropas kolēģiem.

Runājot par „veselības pārbaudi”, es īsumā gribētu teikt, ka attiecībā uz maksājumu atdalīšanu un modulāciju Īrijā, mēs izmantojam pilnībā atdalītus maksājumus, un es domāju, ka Komisārs to atzīs. Mēs vēlamies palikt pie mūsu vēsturiskās maksājumu sistēmas, un mēs nevēlamies paaugstinātu modulāciju. Tā ir jau iedalītas naudas izmantošana citiem mērķiem, kas tiek savādāk noformulēta. Mēs patiesībā nezinām, kad beigsies nauda lauku attīstībai, un mums tam ļoti rūpīgi jāseko līdzi.

Patlaban ne jau 69. pants, bet PTO rada bažas īru lauksaimniekiem. Man šobrīd ir līdzi pēdējā PTO atskaite, un es iepazīstināšu ar to kolēģus. Tā ir sagatavota krāsaina un nav sevišķi cerīga. Ja Mandelson kungs rīkosies kā iecerējis, tad baidos, ka liellopu audzēšana un piensaimniecība, aitu un cūkgaļas tirgus Eiropā tiks iznīcināts, un tas pats notiks arī ar lauksaimniecības politiku. Cenu samazinājums ir līdz 70 %.

Tagad, iespējams, cilvēki nesaprot šo faktu ietekmi, bet tas nozīmē, ka mūsu ražotāji nevarēs un nespēs konkurēt ar ievestajiem pārtikas produktiem un produktiem, kas tiek ražoti pēc ļoti, ļoti atšķirīgiem standartiem.

Aitkopības nozari, kam Parlaments faktiski cenšas palīdzēt, PTO iznīcinās. Vai varu jums, Komisār, lūgt varbūt paņemt šo analīzi, kuru sagatavojusi Īru Fermeru asociācija – es pacelšu to vēlreiz, jo tā ir krāsaina – un pienākt pie manis un izstāstīt, ka viņi ir kļūdījušies (es ceru, ka tā ir), lai gan baidos, ka viņi nav kļūdījušies.

Parlamentam pilnībā trūkst informācijas par pēdējā PTO teksta ietekmi, un es domāju, ka mums ir vajadzīga informācija, un mēs esam to pelnījuši. Es tikai vēlētos teikt, ka īru fermeri atbalsta Eiropas Savienību, bet nedēļas nogalē daudzi no viņiem ieradās pie manis un apšaubīja lēmumus par balsojumiem saistībā ar dažādiem līgumiem. Un tas ir nopietni, kā jau Komisārs to zina.

  María Isabel Salinas García (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, Eiropas lauksaimniekiem un it īpaši spāņu lauksaimniekiem ir nepieciešama, un es teiktu, ka viņi pieprasa minimālu stabilitāti. Tādēļ pirmais, ko es vēlētos lūgt Komisijai, ir, lai šis kopīgās lauksaimniecības politikas starpposma pārskats nekļūtu par galveno, radikālo pārskatu.

Viens aspekts, kas mani satrauc, ir daļēja maksājumu atdalīšana; steiga, kādā mēs virzāmies uz maksājumu atdalīšanu, var apdraudēt daudzas kultūras. Pilnīga vai daļēja maksājumu atdalīšana noteiktos sektoros ir vitāli svarīga ražošanas saglabāšanai, piemēram, kokvilnas nozarē.

Tādēļ es domāju, ka maksājumu atdalīšanas shēma ir jāsaglabā tādā formā, kā noteikts 2003. gada reformā, un jebkurā gadījumā, ja tas nav iespējams, es domāju, ka dalībvalstīm ir jādod iespējas brīvprātīgi variēt maksājumus katram sektoram, atsevišķiem gadījumiem, lai izveidotu vislabākos apstākļus lauksaimniecības ražošanai. Es domāju, ka šoreiz mums ir jānosūta miera un stabilitātes ziņa lauksaimniecības nozarei.

  Jan Mulder (ALDE). – (NL) Mani komplimenti Goepel kungam par viņa darbu. Manuprāt, šajās debatēs svarīgi ir divi jautājumi.

Pirmkārt, pēc manām domām, vissvarīgākais lauksaimniecības politikas aspekts ir kopējai tirgus 500 miljoniem patērētāju. Vai Komisija vai Goepel kunga ziņojums ir pārtraucis šī tirgus pastāvēšanu? Es domāju, ka nē – un tas ir labi.

Otrkārt, es domāju, ka varas iestādēm ir jābūt uzticamām. Mums ir jāpaliek pie tā, ko esam solījuši 2007. gada budžetā, un es patiešām domāju, ka Komisija tā arī darīs.

Man ir dažādas jūtas pret modulāciju. Es vēl nezinu lauku teritoriju politikas rezultātus. Revīzijas palātas ziņojumi ir ļoti kritiski, bet man sagādā grūtības papildus finanšu nastas uzlikšana fermeriem, 60 % no kuras viņi vairs neredzēs. Nīderlandē to izmanto, lai pirktu dabas teritorijas.

Es vēlos nedaudz parunāt par jautājumiem, kas nav saistīti ar tirdzniecību. Kā es varu izskaidrot Eiropas lauksaimniekiem, ka viņiem nav atļauts ražot noteiktus produktus, turpretim citām valstīm, tas ir atļauts, un ka mums ir atļauts importēt šos produktus bez ierobežojumiem? Tas rada negodīgu konkurenci.

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, pēdējos gados ir veiktas daudzas izmaiņas kopīgajā lauksaimniecības politikā. Ne visas šīs izmaiņas pieprasīja nepieciešamība uzlabot situāciju lauku teritorijās vai izpildīt ES patērētāju vajadzības. Šobrīd pārtikas produktu cenas nepārtraukti pieaug, bet pat šādā situācijā mazo un vidējo uzņēmumu situācija nav ievērojami uzlabojusies. Eiropas Komisija vairāk atbalsta starptautiskas korporācijas, tostarp tās, kas ražo ģenētiski modificētu pārtiku, nevis vietējās saimniecības. Eiropas Komisija virzās tuvāk suverenitātes zaudēšanai pārtikas ražošanas jomā. Tagad, saskaņā ar ierosinātajām kopējās lauksaimniecības politikas reformām, šis process turpinās – tiks iznīcināta vēl viena ražotāju grupa – tabakas audzētāji, tas radīs ekonomisku katastrofu gandrīz 100 000 cilvēku un 400 000 darba vietu zaudējumu. Eiropas Komisijai ir pēdējais laiks sākt vairāk rūpēties par Eiropas fermeru interesēm nevis trešo pasaules valstu fermeru interesēm.

  Marie-Hélène Aubert (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, lauksaimniecības situācija ir ievērojami mainījusies kopš 2003. gada, un pārskati, kas ir mūsu rīcībā, šodien jau ir novecojuši un neatbilst būtiskākajiem nākotnes izaicinājumiem. Pieprasījums pēc pārtikas produktiem ārkārtīgi strauji pieaug, cenas strauji kāpj un kļūst nepieejamas tiem, kam klājas visgrūtāk, un vienlaikus lauksaimniecībā izmantojamās platības samazinās. Biodegviela, kas tiek subsidēta, ievērojami destabilizē lauksaimniecību. Pievērsīsim uzmanību arī klimata izmaiņām, kā arī faktam, ka mūsu pilsoņi apšauba intensīvo, ultra liberālo ražošanas modeli, kas nozīmē, ka pārtikas produkti tiek pārvadāti tūkstošiem kilometru pa pasauli, visi šie jautājumi ir saistīti ar sociālo un vides apstākļu pasliktināšanos.

Tagad mums būtu jāveic būtiska kopējās lauksaimniecības politikas reforma, nevis pašreizējo dokumentu pielāgošana, ko jūs šodien ierosināt. Mums ir nepieciešams arī pamats, skaidrs stratēģisks virziens, kura mums šobrīd trūkst visvairāk.

  Bairbre de Brún (GUE/NGL). − (GA) Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums ir nonācis mūsu rokās ES lauksaimniekiem ļoti nozīmīgā laikā. Kā mana kolēģe McGuinness kundze jau teica – mēs redzējām Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunās, kā Komisārs vēlas upurēt mūsu fermeru intereses un mūsu lauku reģionu sabiedrību nevis par labu trešās pasaules valstīm, bet starptautisko sarunu spēlēm.

Runājot par „veselības pārbaudi”, es piekrītu, ka ir jābūt līdzsvaram starp vienkāršošanu un efektivitāti, un stabilitātes radīšanu lauksaimniekiem, jo viņi ražo mums pārtiku un uztur lauku apvidus.

Ja tas tiek ieviests taisnīgi, mums ir jāatbalsta lielo maksājumu ierobežojums lielām saimniecībām vai lieliem uzņēmumiem, tas ir solis uz priekšu, aizejot no kopīgās lauksaimniecības politikas, kas palīdz tikai lielajiem zemes īpašniekiem. Ir Ir svarīgi, lai tiesības saņemt maksājumus būtu tikai aktīvi strādājošiem lauksaimniekiem.

Kopīgajai lauksaimniecības politikai vajadzētu…

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Derek Roland Clark (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs, jebkurai „veselības pārbaudei” ir nepieciešami mērījumi un novērtējums. KLP es iesaku par mērījumiem izmantot finansējumu, un par vērtētājiem – auditorus.

Vai Revīzijas palāta uzskata KLP par veselu, ja 28.9 % vienreizējo maksājumu saimniecībām ir kļūdaini? Vai tā uzskata par veselības pazīmi faktu, ka KLP finansē lauksaimniekus, kas nenodarbojas ar pārtikas audzēšanu? Vai tā uzskata par veselīgu pārveidot lauksaimniecības zemi par zemi biodegvielas izejvielu iegūšanai situācijā, kad pasaulē trūkst graudaugu? Vai tā uzskata KLP par veselu, kad īsti lauksaimnieki – vismaz AK – cīnās par izdzīvošanu? Vai tā zina, ka fermeri Jaunzēlandē tagad netiek subsidēti, bet spēj strādāt, un tikai 3 % no viņiem bankrotēja, kad subsīdijas tika pārtrauktas?

Tā kā man šķiet, ka KLP ir ļoti slima, vai nav pienācis īstais brīdis atslēgt dzīvību uzturošās iekārtas un ļaut Eiropas fermeriem tikt galā pašiem?

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs, šajā ziņojumā ir daudz kā tāda, kam es piekrītu. Es gribētu runāt par četriem īsiem jautājumiem.

Pirmkārt, teorija par maksājumu atdalīšanu ir ļoti laba, bet praksē tā dažiem radīs vilšanos, jo nespēs nodrošināt ražotājiem augstākus ienākumus no tirgus, kas tika apsolīti.

Otrkārt, mums ir jāsaglabā pietiekami daudz instrumentu, lai pasargātu sevi no tirgus un piegādes krīzēm. Nelīdzsvarotība piegādes ķēdē apdraud KLP mērķi par stabilu pārtikas piegādi. Pārtikas piegāžu stabilitāte nav iespējama bez garantētas ekonomiskās situācijas ražotājiem.

Treškārt, mēs varam vēl vairāk vienkāršot KLP, lai samazinātu birokrātijas nastu, jā, un nepadarīt par noziedzniekiem lauksaimniekus, kas patiešām kļūdās, pārkāpjot nebūtiskus noteikumus.

Ceturtkārt, ir jābūt pieejamiem neizmantotiem budžeta līdzekļiem tirgus vadības pasākumiem 69. pantā paredzētajai ES lauksaimniecības stiprināšanai, it īpaši situācijās, kad ražošana ir kritiski svarīga un situācijās, kā tas ir manā vēlēšanu apgabalā, kur ir daudz lauksaimnieku, kas ir vecāki par 55 gadiem un kuriem nav izredžu citām nodarbinātības alternatīvām.

  Véronique Mathieu (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, dāmas un kungi, Goepel ziņojums piedāvā labu kompromisu starp Komisijas drosmīgajiem piedāvājumiem un mūsu lauksaimnieku izteiktajām bažām. Paldies, Goepel kungs, ka sagatavojāt mums šo ziņojumu, mēs zinām, ka tas nebija viegli. Tajā ir izteikti vairāki labi priekšlikumi.

Viens no tādiem priekšlikumiem ir tiešie maksājumi, kas ir jāmodificē, paturot prātā, ka dalībvalstīm ir nepieciešama lielāka elastība šo pārmaiņu ieviešanai.

Šis process ir jāturpina, maksājumu atdalīšanai ir jāņem vērā atsevišķu nozaru grūtības, ar kurām tās šobrīd sastopas, it īpaši mājlopu audzēšanas nozarē un atsevišķās lauksaimniecības nozarēs, kas ir ļoti svarīgas daudzos reģionos, piemēram, lini un lopbarības kaņepes, šīm nozarēm ir jāpiešķir piemērots pārejas periods.

Modulācijas priekšlikums šķiet pārāk apjomīgs, un tas izjauc līdzsvaru pirmajam pīlāram. Pasākumi, kas saistīti ar zemes neizmantošanu, ir jāreformē, bet Komisijai vispirms vajadzētu skaidri noteikt instrumentus, ar kuriem pasargāt reformu radītos ieguvumus, it īpaši attiecībā uz bioloģisko daudzveidību. 69. panta pārskatīšana un pastiprināšana arī varētu būt veids, kā nodrošināt efektīvu finansiālo palīdzību novājinātajām teritorijām, piemēram, kalnainajiem reģioniem, grūtību skarto nozaru restrukturizācijai, piemēram, lopkopība un piensaimniecība, vai risku vadība.

Visbeidzot, Komisār, mums tiešām vajadzētu sev uzdot jautājumu par bioloģisko degvielu, kuras sekas uz apkārtējo vidi ir spēcīgi apšaubāmas. Iespējams, ka „veselības pārbaude” ir lieliska iespēja to izdarīt.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). – (HU) Ziņojums, par kuru mēs debatējam, ir viens no vissvarīgākajiem ziņojumiem lauksaimniecības nozarē pēdējo četru gadu laikā, jo tas nav tikai pašreizējā stāvokļa novērtējums vai „veselības pārbaude”. Fischer Boel kundze ir liberāla radikāle, Goepel kungs ir kristīgo demokrātu liberālis, es esmu sociālists – liberālis, un mums ir uzdevums fundamentāli reformēt kopīgo lauksaimniecības politiku no 2014. gada. Šāda „veselības pārbaude” liek izteikt vārdos daudzas idejas, kas tiks realizētas no 2014. gada. Viens piemērs ir fiksēti tiešie maksājumi atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, cits piemērs ir finansējuma izvēršana otrajam pīlāram un šim nolūkam paredzētā modulācija; vēl viens aspekts, kas ir nepieciešams – riska vadības sistēmas izveide. Es piekrītu Fischer Boel kundzei un Goepel kungam, ka ļoti svarīga ir arī maksimālā robeža. Es būtu priecīgs redzēt, ka Apvienotās Karalistes karaliene saņemtu mazāk; Ungārijā arī patlaban ir daudz lielu holdingu. Mums tomēr ir jāizstrādā sistēma, kas neļauj apiet finansējuma griestus, citiem vārdiem sakot, mums šis jautājums būs jārisina nākotnē. Liels paldies.

  Anne Laperrouze (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos norādīt četrus virzienus, kādos KLP būtu jāattīstās.

Tiešo maksājumu saglabāšana, kas ir būtisks elements: ir pierādījies, ka neviena ekonomika pasaulē neļauj lauksaimniekiem mēģināt izdzīvot bez finansiāla atbalsta. Vide ietekmē lauksaimniecību tik pat daudz, cik lauksaimniecība ietekmē vidi. Tāpēc ir svarīgi saglabāt noteiktus kritērijus palīdzības piešķiršanai. Jebkurā līgumā saskaņā ar PTO vajadzētu iekļaut nosacījumu par aizsargātām ģeogrāfiskām teritorijām, dzīvnieku labklājību un importēto produktu kvalitāti, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un arī tāpēc, ka veselības problēmām robežu nav. Visbeidzot ir nepieciešams noteikt lauksaimniecības ietekmi uz klimata izmaiņām un ilgtermiņa attīstību. Es aicinu Eiropas Komisiju pamatīgāk pārbaudīt jautājumu par to, cik daudz aramzemes var izmantot biodegvielas un zaļo ķimikāliju ražošanai.

Es atzinīgi vērtēju šo lēmumu, kas labi atspoguļo nākotnes izaicinājumus lauksaimniecībai gan attiecībā uz pārtikas ražošanu, gan vides aizsardzību.

  Liam Aylward (UEN). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu priekšlikumu vienkāršot regulatoru formalitātes lauksaimniekiem KLP „veselības pārbaudes” ietvaros, un es aicinu Komisāri iepriekš brīdināt lauksaimniekus par izmaksu atbilstības pārbaudēm, kad viņa pārbaudīs, kā vienkāršot noteikumus un padarīt tos elastīgākus.

Esmu pilnībā pret obligātās modulācijas palielināšanu līdz 13 % nākamo gadu laikā. Tas samazinātu tiešos maksājumus lauksaimniekiem, kas jau paredzējuši šos līdzekļus savā budžetā.

Pastāv draudi, ka aitkopības nozīmīgā loma vides līdzsvaram svarīgo un ekoloģisko zonu saglabāšanā tiks iznīcināta, jo tiks pamestas zemes, un ka zudīs lopkopības prasmes, šis jautājums ir jārisina KLP „veselības pārbaudē” un šai jomai ir jāsniedz palīdzība.

Pēc pēdējām debatēm ir zināms, ka piena kvotas tiks atceltas 2015. gada aprīlī, un es atzinīgi vērtēju Komisāra ieguldījumu šajās debatēs. Ir svarīgi nodrošināt „mīksto piezemēšanos”, un es vēlos atbalstīt ikgadēju piena kvotu palielināšanu līdz 2015. gadam.

Noslēgumā vēlos teikt, ka Ženēvā apspriešanai izvirzītie priekšlikumi par ES lauksaimniecības nākotni saistībā ar PTO ir pilnīgi nepieņemami, jo īpaši no Īrijas viedokļa. Apsveicami, ka daudzas citas ES dalībvalstis arī pretojas šiem priekšlikumiem un ka atbildīgais Komisārs ņems vērā šādu pretestību.

  Carmen Fraga Estévez (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu sākt, vispirms apsveicot Goepel kungu par viņa darbu un pasakot, ka es grasos runāt par piensaimniecības nozares nākotni. Es vēlos izteikt šādus komentārus.

Pirmkārt, es vēlos teikt, ka pastāv liela nenoteiktība attiecībā uz kvotu sistēmas atcelšanu dažādos ražošanas reģionos. Daudzi cilvēki baidās, ka tendence pārtraukt ražošanu paātrināsies, un tas būs trieciens ar nelabojamām sekām dažām teritorijām, kur ir zems ienesīgums un maz alternatīvu lauksaimniecībai.

Tomēr ir skaidrs, ka pašreizējā kvotu sistēma nedod vēlamo rezultātu, kas ir līdzsvara panākšana starp ražošanu un patēriņu. No piena ezeriem mēs esam nonākuši pie piena trūkuma 3 tonnu apmērā, kas ir spēcīgs pierādījums šī piedāvājuma svārstībām, pie nevienmērīga ražošanas kvotu sadalījuma, sliktiem un nepietiekamiem novērtējumiem pēdējām reformām un dažiem izmantotajiem īpašajiem pasākumiem, piemēram, maksājumu atdalīšana, kuras ietekmi uz nozari nākotnē mēs nezinām.

Turklāt ir izveidojušās būtiskas atšķirības kvotu sistēmas izmantošanā starp atsevišķām valstīm; un, Komisār, man jāsaka, ka dažās valstīs, piemēram, manējā, pastāv šķēršļi nozares liberalizācijai, un piemēram, atsevišķa kvotu pārlikšana, kas ir fundamentāls pārveidošanas elements, ir aizliegta kopš 2005. gada.

Visbeidzot, Komisār, es vienkārši vēlos pateikt, ka es domāju, ka būtu labi apvienot ideju par brīvprātīgu kvotu palielināšanu par 2 % 2008.–2009. gadam, kā ierosināts Jeggle kundzes un Goepel kunga ziņojumos, ar nelineāru palielinājumu turpmākajos gados, kā ir pieprasīts Goepel kunga ziņojuma 84. punktā, lai izlīdzinātu ražošanas kvotas stabilākā veidā, dodot prioritāti dalībvalstīm, kurām parasti pastāv deficīts iekšējā patēriņa jomā.

  Lily Jacobs (PSE). – (NL) Es vēlētos pievērst uzmanību bieži vien novārtā pamestam mūsu lauksaimniecības politikas aspektam: jaunattīstības valstu intereses. Mums ir jāatsakās no protekcionisma un tirgu kropļojošiem pasākumiem, kas ir iestrādāti pašreizējā sistēmā. Pašām nabadzīgākajām valstīm ir tiesības uz taisnīgu piekļuvi mūsu tirgum un negodīgas konkurences apturēšanu savos tirgos.

Es esmu iesniedzis apspriešanai grozījumus, kas pievērš uzmanību šim aspektam, un es vēlētos lūgt saviem kolēģiem Parlamentā tos atbalstīt. Komisārs man piekritīs, ka mūsu politikai pirmkārt un galvenokārt ir jāpievērš uzmanība patērētājam. Tādēļ ir svarīgi atbalstīt lauksaimniekus, lai viņi varētu saražot visaugstākās kvalitātes pārtiku pietiekamā daudzumā. Šim nolūkam mums ir jānodrošina ilgtspējīga lauksaimniecība, kurā tiek veikti maksimāli lieli ieguldījumi, lai pasargātu un uzlabotu lauku teritorijas un vidi tā, lai nevis tikai mēs, bet arī mūsu bērni varētu baudīt to labumus.

Mums ir jānodrošina pietiekams daudzums pārtikas visiem, un viens veids, kā to paveikt, ir arvien vairāk pilnveidot mūsu zināšanas un dalīties zināšanās un modernajās tehnoloģijās ar pārējo pasauli.

  Kyösti Virrankoski (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojums par lauksaimniecības „veselības pārbaudi” ir reālistisks ziņojums. Lielākā problēma ir atdalīšana. Komisija aicina palielināt palīdzības atdalīšanu no ražošanas.

Komisija ir bijusi ļoti piesardzīga un ne bez iemesla. Maksājumu atdalīšana daudzējādi ir līdzīga lauksaimnieku pirmstermiņa pensionēšanai. Tā nāk par labu saimniecībām, kas samazina vai pārtrauc ražošanu, bet nemotivē jaunos lauksaimniekus, kas paplašina savu ražošanu. Tāpat tā nāk par labu liela apjoma ražošanai un ir par sliktu ražošanai, kas ir darbietilpīga.

It īpaši cieš teritorijas, kur situācija ir sliktāka dabas apstākļu dēļ. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs maksājumi galvenokārt ir sasaistīti ar ražošanu. Viskaitinošākais ir fakts, ka netiek ievērots sociālais taisnīgums maksājumu sadalē. Ja lauksaimnieks, kas ražo pārtiku nepilnu laiku, saņem tādu pašu maksājumu kā cits lauksaimnieks, kas strādā septiņas dienas nedēļā, nodokļu maksātājiem ir iemesls protestēt. Lauksaimnieku darbs turpinās pastāvēt, lai ražotu pārtiku.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, neraugoties uz vairākkārtīgām reformām, kopīgā lauksaimniecības politika joprojām neapmierina mūsu gaidas. Pārtikas piegādes drošības zudums Eiropas Savienībā, daudzās krīzes situācijas un kopīgu vienošanos trūkums, kas atbilstu abu pušu vajadzībām, ir kliedzošs apliecinājums neapmierinātībai. Krīzes situāciju veicina vienotības trūkums un diskriminācija pret lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs. Fakts, ka ir labākas un sliktākas situācijas atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas un atkarībā no iestāšanās datuma Eiropas Savienībā, patiešām parāda, ka nav vienotas lauksaimniecības politikas un ka tādas nebūs vēl ievērojamu laiku.

Par spīti lielajam darba apjomam, ko referents, Goepel kungs, ir paveicis, mērķis nav sasniegts un nav pat viegli noteikt, vai mēs esam tuvāk vai tālāk no saprātīgiem risinājumiem. Ņemot vērā šo situāciju, mazākuma viedoklis, ka Komisija turpinās piekopt atbalsta politiku, lai atbalstītu starptautisko pārtikas ražošanas korporācijas un lielos zemes īpašniekus, un ka kopīgā lauksaimniecības politika nespēj apmierināt patērētāju vai mazo un vidējo ģimenes uzņēmumu saimniecību vajadzības, kas tiek piespiestas pārtraukt ražošanu, ir pareizs. Tādēļ mums ir nepieciešama jauna, taisnīga lauksaimniecības politika, kuru izstrādājuši objektīvi eksperti, nevis interešu grupas.

  Petya Stavreva (PPE-DE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, Komisāres kundze, dārgie kolēģi, es vēlos apsveikt referentu Goepel kungu par veiksmīgo darbu saistībā ar šo ziņojumu.

Es esmu Eiropas Parlamenta deputāte no Bulgārijas un uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, ka ziņojumā pievērsta īpaša uzmanība jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tās var, ja vēlas, izmantot vienkāršotus vienreizējos maksājumus par teritoriālo vienību līdz 2013. gadam, un Eiropas Savienība tās atbalstīs savstarpējās saderības noteikumu piemērošanā.

Dalībvalstu tiesību saglabāšana pieņemt savus lēmumus par to, vai un kā izmainīt savu tiešo maksājumu sistēmu, sniegs mūsu valstīm lielāku elastību un palīdzēs tām pielāgoties katra reģiona un nozares īpašajām vajadzībām.

Es domāju, ka ziņojums par Kopīgās lauksaimniecības politikas „veselības stāvokli” šodien ir ļoti nozīmīgs, jo Eiropas Parlamentam ir jāparāda pilsoņiem sava apņemšanās un atbildīga politiskā attieksme pret Savienības lauksaimniecības nozares attīstību.

Es uzskatu, ka Goepel kunga ziņojums aizstāv Eiropas lauksaimnieku intereses, un es mudinu jūs to atbalstīt. Paldies.

  Bogdan Golik (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt runu ar apsveikumu savam kolēģim Goepel kungam par precīzo ziņojumu un pateikties viņam par milzīgo darbu, ko viņš tajā ieguldījis. Ziņojums pilnībā atspoguļo Parlamenta īpašo ieinteresētību jautājumā par lauksaimniecības politiku. Lai gan izdevumi šī brīža budžetā veido tikai 33 % salīdzinājumā ar 80 % 1970-tajos gados, lauksaimniecības politika turpina būt, un tai vajadzētu būt par vienu no vissvarīgākajiem Eiropas politikas virzieniem.

Tā kā mans laiks ir ierobežots, es pieminēšu tikai dažus jautājumus, kas ir svarīgi jaunajām dalībvalstīm. Modulācijas ieviešanu jaunajās dalībvalstīs nevajadzētu pieņemt, līdz ir saņemti visi maksājumi, un tas jādara pakāpeniski, kā tas notika ar piecpadsmit valstīm. Es nevaru piekrist subsīdiju un enerģijas papildinājuma pārtraukšanai, ko mēs tikko esam piešķīruši. Gluži pretēji, ES vajadzētu īpaši atbalstīt jauno biomasas produktu virzienu.

Runājot par piena kvotu nākotni, es uzskatu, ka lēmuma pieņemšanai šajā jautājumā ir nepieciešamas plašākas debates un pilnīgāka analīze.

  Magor Imre Csibi (ALDE). – (RO) Es esmu ENVI priekšsēdētāja vietnieks, un es vēlētos izteikt dažas piezīmes par klimata izmaiņu ietekmi uz lauksaimniecību.

Pateicoties pēdējo gadu laikā izmantotajām intensīvajām lauksaimniecības metodēm, lauksaimnieki lielā mērā veicināja globālo sasilšanu, un tagad viņi sastopas ar tās postošajām sekām. Statistikas dati apliecina, ka lauksaimniecība ir atbildīga par 17 % līdz 32 % no cilvēku darbības rezultātā radītās gāzu emisijas. Lauksaimniecība joprojām piesārņo vidi, nepareizi izmantojot mākslīgos mēslus, nepareizi glabājot dzīvnieku mēslojumu, neracionāli izmantojot zemi un it īpaši izcērtot mežus un izveidojot pārāk daudz ganību.

Globālā sasilšana ir neatgriezeniska, un mums nevajadzētu turpmāk brīnīties par sausumu vai plūdiem. Šī iemesla dēļ es atbalstu ideju par Eiropas līmeņa drošības tīkla veidošanu, kas izklāstīta ziņojumā, lai palīdzētu ES lauksaimniekiem ekoloģisku, klimatisku vai epidemioloģisku katastrofu gadījumā.

Tādēļ es lūdzu Eiropas Komisiju izanalizēt iespēju steidzīgi izveidot apdrošināšanas fondu vai mehānismu pret daudzpakāpju risku ES lauksaimniekiem, kas tiks finansēts no ES budžeta, kā arī no dalībvalstu budžetiem.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērst uzmanību tikai diviem jautājumiem. Pirmais ir fakts, ka lauksaimniecībai iztērēto līdzekļu procentuālais lielums no kopējā budžeta pastāvīgi samazinās, pagājušā gadā tas bija tikai 32 % no pagājušā gada budžeta. Šis finansējums veido apmēram 30 % ES lauksaimnieku vidējo ienākumu. Šāda veida atbalsts ir jāsaglabā nākotnē, lai uzturētu interesi nodarboties ar lauksaimniecību, kā arī nodrošinātu pārtikas piegāžu drošību Eiropā. Mums ir jāatceras, ka daudzas pasaules jaunattīstības valstis izmanto dažādus instrumentus, lai atbalstītu lauksaimniecības ienākumus vairāk kā 50 % līmenī. Šo valstu vidū ir Japāna, Dienvidkoreja, Norvēģija un Šveice.

Otrkārt, ir nepieciešams daudz straujāks atbalsta izlīdzinājums lauksaimniekiem vecajās un jaunajās dalībvalstīs. Eksperti aprēķinājuši, ka vidējais atbalsta līmenis uz hektāru lauksaimniecības zemes 2007.–2013. gadā jaunajās dalībvalstīs būs tik tikko 62-64 % no tā atbalsta, kuru saņēma vecās dalībvalstis. Ja netiks ievēroti šie divi galvenie nosacījumi, būs grūti veicināt Eiropas lauksaimniecības attīstību.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šī ES lauksaimniecības politikas pārskata mērķis ir to uzlabot, ņemot vērā pieredzi, kas iegūta laika periodā, kas pagājis kopš pēdējās reformas 2003. gadā, un situāciju, kas izveidojusies pasaules tirgū. Tomēr ir jāatceras, ka paredzētās izmaiņas nedrīkst graut, pirmkārt, šīs politikas vienoto raksturu – mēs esam pret tās nacionalizāciju – un, otrkārt, Eiropas lauksaimniecības modeli. Nav pamata piešķirt subsīdijas, pamatojoties uz vēsturiskajiem ražošanas apjomiem, un diferencēt tās pēc šāda principa.

Nākotnes subsīdiju modelis pēc 2013. gada ir jābalsta uz vienkāršiem principiem, kas ir līdzīgi SAPS principiem. Tomēr ekstremālos apstākļos ir jāļaujas tirgus ietekmei vai pat ražošanas subsīdijām, kā tabakas audzētāju un piensaimnieku situācijā kalnu apvidos.

  Katerina Batzeli (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt, apsveicot Goepel kungu par šo ziņojumu. Tā kā laiks ir ierobežots, ļaujiet man akcentēt noteiktus principus, kuriem ir jābūt jebkuras kopīgās lauksaimniecības politikas pamatā neatkarīgi, vai to veic ar komunikācijas politiku vai likumdošanas instrumentiem.

Pirmkārt, atjauninot Eiropas lauksaimniecības modeli, nedrīkst pamest novārtā mazos un vidējos ģimenes uzņēmumus. Otrkārt, finansējuma jautājumu, kurš būs jānokārto vēlāk, nedrīkst pamatot uz līdzfinansējuma principu, kas faktiski atkārtoti nacionalizē kopīgo lauksaimniecības politiku. Treškārt, reģionālais jautājums, kas pats par sevi neatrisinās tirgus un pārtikas produktu jautājumus, ir jāpārbauda vēlreiz un jāizskata, ņemot vērā tā patieso raksturu. Ceturtkārt, negodīgums, kas rodas dažu reformu, piemēram, tabakas reformas, rezultātā, ir jāpārtrauc. Šo produktu statuss ir jāatjauno un pret tiem ir jāizturas tāpat kā pret citiem produktiem.

  Francesco Ferrari (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, dāmas un kungi, es vēlos pateikties referentam par šo ļoti nozīmīgo ziņojumu, ņemot vērā tā sarežģītību un aplūkojamo jautājumu milzīgo apjomu.

Es vēlētos uzsvērt divus aspektus, kurus uzskatu par īpaši svarīgiem. Pirmais ir tas, ka es uzskatu KLP par svarīgu instrumentu, kas ir jāuztur arī pēc 2013. gada, jo tā atbalsta uzņēmumus. Tomēr šī iemesla dēļ tai ir jābūt vērstai uzņēmēju virzienā, lai viņi var veidot darba vietas, uzturēt apkārtējo vidi un garantēt augstas kvalitātes produktus.

Otrs aspekts ir saistīts ar delikāto jautājumu par piena kvotām. Es būtībā piekrītu referentam jautājumā par nepieciešamību aizsargāt tos Eiropas reģionus, kuros nav alternatīvu lopkopībai un piensaimniecībai, bet mēs nedrīkstam aizmirst tos lauksaimniekus, kas ir veikuši lielus ieguldījumus, lai saņemtu piena kvotas, un kas no 2015. gada varētu izjust lielas finansiālas grūtības.

Es ceru, ka ar Komisijas palīdzību mēs varam atrast risinājumu, kas der ikvienam, daļēji tāpēc, ka 1984. gadā, kad tika izveidota kvotu sistēma, Itālija bija pret to, un šodien tai joprojām ir ražošanas deficīts apmēram 40 % apmērā no piena patēriņa.

  Struan Stevenson (PPE-DE). Priekšsēdētāja kungs, Goepel kunga izcilais ziņojums būs drošs pamats lauksaimniecības politikai nākotnē, bet parādās arvien vairāk pierādījumu, ka pārtikas piegāžu drošība kļūs par aktuālu jautājumu mūsu politiskajā dienas kārtībā, kā teica Parish kungs.

Tāda ir klimata izmaiņu radītā panika, par kuru politiķi un plānotāji baidās, ka tā var radīt vēl lielāku globālu problēmu, kuru viņi nevarēs atrisināt. Steiga izmantot bioloģisko degvielu atņem pārāk daudz zemes lauksaimniecības produktiem, tādēļ daži eksperti tagad paredz nenovēršamu badu visā pasaulē. Tāpat plašas Amazones un Indonēzijas lietus mežu joslas ir iznīcinātas, lai varētu iegūt izejvielas biodegvielai tāpat kā palmu eļļai un sojai, radot atmosfērā miljoniem tonnu CO2 un draudot iznīcināt mūsu globālo gaisa kondicionēšanas sistēmu. Mežu izciršana šobrīd ir izraisījumi aptuveni 18 % no pasaules kopējās gāzu emisijas un parāda šī brīža attieksmes neprātīgumu.

Tā vietā, lai rūpētos par vidi, badīgums ir kļuvis par galveno īpašību mūsu stratēģijai klimata izmaiņu jautājuma risināšanā, un dzīšanās pēc biodegvielas potenciāli apdraud dzīvības miljoniem cilvēku, jo cilvēku skaits pasaulē līdz 2050. gadam pieaugs no sešiem miljardiem iedzīvotāju līdz aptuveni deviņiem miljardiem. Katru mēnesi dzimst seši miljoni cilvēku. Līdz 2030. gadam pasaules iedzīvotāju skaits būs palielinājies tādā apmērā, ka būs jāsaražo par 50 % vairāk pārtikas, lai apmierinātu gaidāmo pieprasījumu. Līdz 2080. gadam pārtikas ražošanai visā pasaulē būs jābūt divas reizes lielākai!

Taču reālajā dzīvē lauksaimniecībā izmantotās platības sausuma un klimata izmaiņu dēļ katru gadu samazinās par tik lielu teritoriju, kāda ir Ukraina. Pārtikas ražošana visā pasaulē drīzāk samazinās, nevis paplašinās. Tāpēc jautājums par pārtikas piegādes drošību ir svarīgākais darba kārtības jautājums.

  Constantin Dumitriu (PPE-DE). Kopīgā lauksaimniecības politika ir viens no Eiropas attīstības pīlāriem, un debatēm par šīs politikas uzlabošanas metodēm ir jānotiek nepārtraukti ne tikai Eiropas institūcijās, bet arī dalībvalstīs – sabiedrībā, kas mūs ievēlēja.

Es esmu priecīgs, ka ar Komisijas paziņojumu šo un ziņojumu, kuru sagatavojis mans kolēģis Goepel kungs, mēs esam noteikuši vairākus risinājumus, lai veicinātu kopīgo lauksaimniecības politiku un ļautu cilvēkiem lauku reģionos uzskatīt, ka šī politika ir viņu pašu labā un ka tas nav tikai birokrātisku noteikumu kopums, kuru izstrādājusi kāda iestāde Briselē. Tomēr mums ir jābūt pārliecinātiem, ka Komisijas, Padomes un mūsu izvirzītie priekšlikumi ir pietiekami elastīgi un reālistiski, lai tie pēc ieviešanas darbotos efektīvi.

Rumānijā, valstī, kuru es pārstāvu Eiropas Parlamentā, 25 % darbaspēka ir nodarbināti lauksaimniecībā, un 40 % tās iedzīvotāju dzīvo lauku reģionos. Šie ir skaitļi, kas parāda lauksaimniecības un lauku reģionu svarīgumu Rumānijā un mūsu ekonomikā. KLP reformas risinājumiem, kurus mēs atradīsim, ir jāņem vērā tādas situācijas kā Rumānijā, kur ir liela lauksaimniecības nozare, kurā notiek intensīvs modernizācijas process.

  James Nicholson (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt Goepel kunga ziņojumu un pateikties viņam un visiem šī ziņojuma sagatavošanā iesaistītajiem cilvēkiem par smago darbu.

Šis ir tikai procesa sākums, ja mēs skatāmies uz kopīgās lauksaimniecības politikas nākotni šajā gadā. Šis ir ļoti svarīgs solis šajā procesā, un mēs gaidām Komisijas ierosinājumus tuvākajā laikā. Otrā pīlāra – lauksaimniecības attīstības – pozīcija un noteiktās modulācijas līmenis, es domāju, noteikti būs svarīgākie aspekti ilgtermiņa panākumiem vai kopējās lauksaimniecības politikas nākotnei kopumā.

Bet man ir jāsaka, ka nekad iepriekš nav bijis tik svarīgi nodrošināt vienādus spēles noteikumus dalībvalstīs, un mēs nedrīkstam pieļaut dažādus procentus dalībvalstu starpā. Maksājumu atdalīšana lielā mērā ir bijusi veiksmīga. Es nedomāju, ka mēs varam atgriezties pie tās atpakaļ. Savstarpējā atbilstība ir birokrātiska un nederīga, to nevar uzlabot. Un pārtikas piegāžu drošībai ir jābūt svarīgākajam jautājumam.

  Andrzej Jan Szejna (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, kopīgajai lauksaimniecības politikai un to atbalstošajai struktūru politikai tiek pieprasīti arvien sarežģītāku problēmu risinājumi. Kopīgās lauksaimniecības politikas fundamentālā struktūra 2007.–2013. gadam, kuru pieņēma ES valstu lauksaimniecības ministri 2003. gada 25. jūnijā Luksemburgā ietver dažus risinājumus, kas ir par labu Polijai. Pārējie tomēr vairāk aizsargā veco dalībvalstu intereses.

Es atbalstu referenta viedokli, ka Komisijai ir jāsagatavo detalizētāks ziņojums par tādām problēmām kā papildus izmaksas, kas veidojas fermeriem saistībā ar Savienības noteikumu ievērošanu vides aizsardzības, dzīvnieku labklājības un pārtikas drošības jomās.

Paužot savu nostāju par ziņojumu, ar kuru mūs iepazīstināja, es piekrītu, ka ir nepieciešams turpināt reformu procesu un lauku reģionu attīstīšanu. Kopīgā lauksaimniecības politika ir jāmaina, ja tā nespēj rast atbildes uz jauniem izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, pieaugošo enerģijas patēriņu, pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu un arvien lielāko pasaules tirgus atvērtību.

  Markus Pieper (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu Goepel kunga ziņojumu, jo ir pienācis laiks atmest vai pamatīgi reformēt tādus instrumentus kā kvotu kontrole, piemaksas par ganāmpulkiem, eksporta kompensācijas un intervences cenas.

Raugoties uz globālā pieprasījuma pēc pārtikas produktiem pieaugumu, lielāka tirgus ekonomikas ieviešana lauksaimniecības politikā piedāvā arī vairāk iespēju Eiropas lauksaimniecībai. Es esmu satraukts par dažu kompromisu formulējumu. Šeit ir runa par maksājumiem par galvām ganāmpulkā, kas tiks šobrīd atdalīti, tiek pieprasītas ar nozari saistītas aizsardzības sistēmas un visa veida finanšu samazinājumi, piemēram, saistībā ar pienu, tiek finansēti, izmantojot pirmo pīlāru.

Tas viss rada risku caur sētas durvīm nonākt pie vecajiem tirgus regulēšanas noteikumiem. Mums patiešām ir jāsamazina izņēmumi strukturāli vājajiem reģioniem un tie jānosaka pēc ļoti stipri ierobežotiem ražošanas apjomiem.

Ja mēs būsim pārāk augstsirdīgi, tiks kropļota konkurence, kuru mēs nespēsim aprēķināt politiskā izteiksmē. Tādēļ es mudinu Komisiju dot pienācīgu iespēju tirgus turpmākajos likumdošanas priekšlikumos.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, šajā ziņojumā ir vairākas atsauces uz PTO. Tomēr es esmu nobažījusies, ka, kamēr mēs šopēcpusdien Parlamentā diskutējam par šo ziņojumu par KLP, Eiropas lauksaimniecības nākotni apdraud un nopietni grauj pārrunas PTO, kurās mūsu vārdā piedalās komisārs Mandelson kungs.

Šis ziņojums aicina turpināt PTO pārrunās veidot kvalificētas tirgus piekļuves koncepciju. Vai komisārs Fischer Boel kungs ir apmierināts, ka mēs ejam šādu ceļu? Vai patiešām komisārs Fischer Boel kungs ir pārliecināts, ka komisāra Mandelson kunga aizstāvētā ideja nesagraus liellopu, piensaimniecības un citus sektorus un ka tā vismaz kaut kādā mērā nepadara mūsu šodienas debates par nevajadzīgām?

Ziņojums aicina akcentēt Eiropas ar tirdzniecību nesaistītos jautājumus PTO sarunās. Vai komisārs ir apmierināts, ka mēs tā rīkojamies, vai arī mums Parlamentā šajā pēcpusdienā debates ir tikai pieklājības pēc, kamēr Mandelson kungs uzbrūk pašiem KLP pamatiem?

  Iztok Jarc, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es vēlos pateikties jums visiem par ļoti interesantām debatēm. Pēc manām domām, arī ziņojuma kvalitāte bija ļoti augsta, un tajā ir daudz labu ideju.

Es vēlētos teikt, ka daudzos jautājumos šo debašu laikā Parlaments un Padome izteikuši ļoti līdzīgus viedokļus, kuru ir pārāk daudz, lai šobrīd uzskaitītu. Es esmu pārliecināts, ka šī līdzība dod šiem viedokļiem papildus nozīmību un ka tas būs labs pamats nākotnes sadarbībai starp abām iestādēm. Es arī esmu pārliecināts, ka secinājumos tiks atspoguļots, ka ministriem nākošajā nedēļā būs debates, kurās jāizdara secinājumi.

Es esmu pārliecināts, ka abas iestādes rūpīgi izskatīs likumdošanas priekšlikumus, ar kuriem Komisija maijā mūs iepazīstinās neoficiālā sesijā Slovēnijā, un ka mums būs interesantas debates šajā sesijā.

Visbeidzot es vēlētos teikt, ka Slovēnijas prezidentūra centīsies ātrāk organizēt debates par šiem priekšlikumiem, lai vairums darbu tiktu paveikti Slovēnijas prezidentūras laikā.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā piekrītu Nicholson kungam, ka šis ir pirmais solis diskusijās, kas turpināsies gandrīz visu gadu, un tāpēc es neiedziļināšos detaļās par dažādajiem jautājumiem, kas tika šodien izvirzīti. Es pieminēšu tikai dažus vissvarīgākos.

Pirmkārt, vairākums atbalsta ideju par lielāku maksājumu atdalīšanu, un es ļoti atbalstu šo ideju. Doma piešķirt dalībvalstīm iespēju ieviest reģionālo modeli būs iespēja šīm valstīm virzīties uz fiksētiem maksājumiem, un es jau vairākas reizes esmu skaidrojusi, kāpēc es to uzskatu par svarīgu.

Lai neradītu veltīgas cerības, es runāšu ļoti tieši un atklāti par tabakas maksājumu atdalīšanu. 2004. gada reformā tiek nolemts atdalīt maksājumus par tabakas audzēšanu. Ja mēs tagad vēlamies ieviest vēl lielāku maksājumu atdalīšanu, tad doma, kuru daži no jums izteica, par atdalīto maksājumu paplašināšanu tabakas audzētājiem, būs solis nepareizā virzienā. Tāpēc negaidiet, ka Komisija virzīsies šādā virzienā.

McGuinness kundze teica, ka modulācija ir lauksaimnieku apzagšana. Es tam nepiekrītu. Es domāju, ka lauku attīstības politikai būs nepieciešams vairāk naudas, lai risinātu jaunos izaicinājumus – klimata izmaiņas un CO2 emisijas samazināšana būs visbūtiskākie.

Mums ir jāņem vērā, pirmkārt, ka atdalītie maksājumi paliks dalībvalstīs un, otrkārt, modulācijai paredzēto naudu līdzfinansēs dalībvalstis, un tādējādi jūs faktiski virzāt naudu. Jūs iegūsiet divreiz vairāk nekā jūs atskaitīsiet no tiešajiem maksājumiem. Tā ir svarīga ziņa, un mēs pie tās atgriezīsimies likumdošanas priekšlikumos.

Graefe zu Baringdorf kungs minēja progresīvo modulāciju un nepieciešamību šādā kontekstā iekļaut šajās diskusijās darba intensitāti. Es saprotu viņa viedokli, bet es varu tikai teikt, ka tas būs ļoti birokrātiski un ļoti, ļoti grūti kontrolējami, tāpēc es vilcinos iesaistīties šajā diskusijā.

Es varu kļūdīties, bet, es personīgi neuzskatu, ka kopīgu lēmumu pieņemšana par lauksaimniecību ir drauds, kā es dzirdēju kādu sakām. Es uzskatu to par milzīgu un dabisku soli situācijā, kad lauksaimniecības nozare ir tik būtiska gan no ekonomiskā viedokļa, gan tāpēc, ka tā ir svarīga diezgan daudziem cilvēkiem. Tādēļ es atbalstu šīs izmaiņas, bet, no otras puses, ir svarīgi, lai mēs pabeigtu šo „veselības pārbaudi” līdz gada beigām, pretējā gadījumā tā būs „veselības pārbaude” 2010. gadam, un tad mēs būsim pārāk tuvu 2013. gadam. Tas ir iemesls kāpēc, bet ticiet man, es esmu ļoti priecīga par izmaiņām, kuras mēs pieminējām.

Runājot par jaunattīstības valstīm, Eiropas Savienība ir visatvērtākais tirgus šādām valstīm: mēs importējam vairāk lauksaimniecības produktu kā Kanāda, Amerikas Savienotās Valstis un Japāna kopā. Tas ir jāņem vērā, kad mēs runājam par lauksaimniecības nozari.

Es vēlētos teikt Harkin kundzei, ka esmu informēta, ka viņa mutiski ir uzdevusi jautājusi. Mēs atbildēsim rakstiski, un tāpēc es esmu pārliecināta, ka viņa saņems visu informāciju, kuru lūdza.

  Lutz Goepel, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, šajās diskusijās prātā nāk daiļslidošana. Kad tiesā daiļslidošanas sacensības, tiek atmestas augstākās un zemākās atzīmes un tad tiek noteikts rezultāts. Tādēļ, ja atmetam ļoti labējos un ļoti kreisos uzskatus, kas izteikti šajā Parlamentā, iegūsim rezultātu, ar kuru būsim ļoti apmierināti un ar kuru mēs varētu laimīgi dzīvot tālāk.

Liels paldies par jūsu atbalstu un sadarbību. Es vēlreiz to uzsveru ārpus darba grupām. Es gaidu aizraujošo sadarbību jautājumos par likumdošanas paketi.

  Priekšsēdētājs . − Es tikai vēlos piebilst, Goepel kungs, ka tāds pats augstāko un zemāko rezultātu atmešanas princips tiek izmantots arī lēkšanā ar slēpēm no tramplīna un boksā. Ja tas paplašinās mūsu debates, tad tas ir labi.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2008. gada 12. martā.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Gábor Harangozó (PSE), rakstiski. – Bez šaubām, saistībā ar šo ziņojumu ir ārkārtīgi svarīgi skaidri uzsvērt nepieciešamību saglabāt tiešus maksājumus ne tikai ar klimatu saistītu krīžu vai tirgus neveiksmju gadījumā, bet arī, lai godīgi līdzsvarotu augstos Eiropas standartus vides, dzīvnieku un patērētāju aizsardzības aspektā. Neraugoties uz to, mūsu pienākums ir nopietni apsvērt vismazāk attīstīto lauksaimnieciski ražojošo valstu stāvokli, pārskatot kritērijus, pamatojoties uz kuriem nākotnē tiks veikti tiešie maksājumi saskaņā ar mūsu kopīgo lauksaimniecības politiku. Turklāt mums ir jāatzīst sarežģītā situācija, ar kuru saskaras lielākā daļa jauno dalībvalstu lauksaimniecības nozaru, kam nepieciešama īpaša uzmanība un turpmāki ieguldījumi nozares pārstrukturēšanā un modernizācijā. Visbeidzot, es vēlētos norādīt, ka, attiecībā uz KLP „veselības pārbaudi”, ir būtiski likt uzsvaru – pēc nesenajām krīzēm – uz to, lai garantētu pārtikas drošību un piegādi mūsu pilsoņiem, nodrošinot pietiekamus pārtikas krājumus.

18. Turpmākie pasākumi pēc Lamfalisī procesa pārskata (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums ir debates par

- Pervenche Berès mutisko jautājumu Padomei Ekonomiskās un monetārās komitejas vārdā: Turpmākie pasākumi pēc Lamfalisī procesa pārskata (O-0015/2008 - B6-0011/2008)

- Pervenche Berès mutisko jautājumu Komisijai Ekonomiskās un monetārās komitejas vārdā: Turpmākie pasākumi pēc Lamfalisī procesa pārskata (O-0016/2008 - B6-0012/2008)

  Pervenche Berès, autors. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, liels paldies jums, Komisār, par to, ka esat šeit. Tomēr mēs gaidījām komisāru McCreevy kungu – kā, es esmu pārliecināts, jūs zināt vai nojaušat. Jūs varat pateikt viņam, ka Parlaments īsti nesaprot, kādēļ viņš šodien nav šeit šajās debatēs. Es esmu dzirdējis, ka viņš domā, ka nav pareizi iekļaut šos jautājumus debatēs ar Eiropas Parlamentu pirms to apspriešanas Eiropas Padomē, vai, pirms Eiropas Padome tos ir apspriedusi. Tomēr šis jautājums bija Ekonomikas un finanšu padomes darba kārtībā un visā Briselē, un, iespējams, citās Eiropas galvaspilsētās, tiek izplatīti secinājumi projekti.

Šeit, plenārsēdē, rīt mums būs debates par šī jautājuma sagatavošanu Eiropas Padomei, tad kādēļ, kad runa ir par finanšu tirgiem, mēs nevaram sagatavot šos jautājumus arī ar Eiropas Parlamentu? Mēs to nesaprotam, ja vien komisāram pašlaik nav kampaņas Īrijā saistībā ar Lisabonas līgumu, taču, ja tas tā ir, viņš varēja vismaz mums to pateikt. Ja viņš gatavo savu nākotni, arī mēs tajā esam ieinteresēti. Jebkurā gadījumā, ja komisārs McCreevy kungs grib aizstāvēt pārredzamību finanšu tirgos, es domāju, viņam vajadzētu sākt ar to, ka viņš padara pārredzamu pats savu dienaskārtību!

Finanšu jauninājumi ir svarīgs jautājums. Es arī domāju, ka šajā Parlamentā ir laiks, lai mēs rīkotos attiecībā uz nepieciešamību pēc regulējuma. Mums bieži ir teikts: ja jūs regulēsiet finanšu tirgus, kapitāls atstās Eiropas tirgu. Šodien, kā saka mani Amerikas kolēģi, es domāju, ka vienīgais, ko mēs redzam, ir nevis kapitāla pazušana, bet gan augsta riska hipotekāro kredītu seku izzušana.

Piedaloties šajās debatēs, mēs vēlamies to darīt, paturot prātā trīs lietas: acīmredzamu finanšu tirgu funkcionēšanu, bet arī patiesu iespēju finansēt ekonomiku un spēju paredzēt finanšu tirgu vajadzības attiecībā uz stabilitāti un aizsardzību pret sistēmiskiem riskiem. Šādā garā mēs šodien risinām gatavošanos Eiropas Padomei, ar domu, ka Eiropas monetārā politika, iespējams, labi reaģēja krīzes sākumā, bet šodien zināmā mērā ir atrasts Eiropas pārraugs – un tas mūs satrauc.

Kad mēs aplūkojam jautājumus, kas tiks apspriesti nākamajā Eiropas Padomē, mēs gribam zināt: cik lielā mērā mēs patiesībā spējam Eiropas līmenī paredzēt krīzi? Cilvēki runā par agrās brīdināšanas sistēmu, taču tas, ko mēs redzam, ir tas, ka tirgos cilvēki, kuri reāli spēj celt trauksmi, tiek saukti par Goldman Sachs. Vai mēs tādēļ grasāmies gūt kādu mācību no tā veidam, kā Eiropa darbojas?

Es visur dzirdu daudz runu par pārredzamību. Mēs visi esam par pārredzamību, bet kā ir ar šo aicinājumu pēc pārredzamības, kad pēdējo astoņu mēnešu laikā visām lielajām investīciju bankām ir prasīts iesniegt savus rādītājus, lai novērtētu, cik lielā mērā tās ir pakļautas riskam? Tās nevar to darīt, jo tādējādi rodas problēma reputācijas ziņā un, bez šaubām, vērtējuma ziņā, problēma, ko ir ārkārtīgi grūti risināt.

Tādēļ, kad es dzirdu cilvēkus runājam par alternatīvu, agrās brīdināšanas sistēmu – es kaut ko jau esmu teicis par to… Kā viens SVF padomnieks man vakar teica, agrās brīdināšanas sistēmas mazliet līdzinās uzrakstam: „Smēķēšana nogalina” uz cigarešu paciņas. Cik lielā mērā tas maina jūsu uzvedību? Ne daudz.

Bez šaubām, SVF un Finansiālās stabilitātes forumam ir jāpilda sava loma šajā jautājumā. Kurš to nezina? Tomēr ir jābūt alternatīvai mūsu spējai vērot, kā darbojas mūsu sistēmas. Šajā sakarībā man būtu jāsaka, ka pārsteigumi šim Parlamentam kļūst lielāki. Kad mēs 13. decembrī pieņēmām Ehler kunga ziņojumu par noguldījumu garantiju shēmām, mums teica, ka tā ir pārāk sarežģīta lieta un, tas tāpat nenodrošinātu nekādas garantijas tam, kā sistēmām būtu jādarbojas.

Šodien no Ekonomikas un finanšu padomes galvenajiem secinājumiem rodas iespaids, ka tas ir veids, kā izvairīties no krīzes vai jebkurā gadījumā jautājums, kas ir steidzami jāizskata no jauna. Ja jūs sāksiet tā izskatīšanu, Komisār, vai drīzāk jūsu kolēģis komisārs McCreevy to sāks, mēs būsim nākamie, kas to izskatīs. Zināmā mērā jums, iespējams, vajag uzmanīgāk ieklausīties tajā, ko Parlaments saka par tādiem jautājumiem kā šis.

Līdzīgi attiecībā uz kredīta reitinga aģentūrām mēs varam tikai atgādināt jums – vai atgādināt komisāram McCreevy – to, ko mēs iepriekš jau esam teikuši. Mēs zinām, ka Komisija grib iesniegt priekšlikumus Kapitāla prasību direktīvas jeb KPD grozījumam. Mēs rūpīgi izskatīsim šos priekšlikumus, bet mēs nedomājam, ka tas būs pietiekami, lai dotu Eiropas Savienībai tādu uzraudzības sistēmu, kāda tai ir vajadzīga, ja vien mēs neņemsim vērā visus tos priekšlikumus, kas guļ uz galda nu jau vairākus mēnešus.

Tas attiecas arī uz uzraudzības komiteju stāvokli – trim 3. līmeņa komitejām, kā mēs parasti tās saucam. Attiecībā uz šīm 3. līmeņa komitejām mums vajadzīgs likumdošanas priekšlikums, kas dod tām stingru juridisku pamatu rīkoties un stiprināt savas iespējas, tostarp dialogā ar pārējās uzraudzības iestādēm, jo doma, ka gatavojamies iesaistīt pārējās uzraudzības iestādes, ja mums nav pašiem savas stingras uzraudzības sistēmas, mums nešķiet pārāk apmierinoša.

Mēs gribētu, lai Padome un Komisija kopīgi paskatās uz šiem priekšlikumiem uz galda, neaizmirstot, protams, priekšlikumus, ko Itālijas Finanšu ministrs Padoa-Schioppa kungs izteica Ekonomikas un finanšu padomē decembrī. Tajā pašā garā arī šeit mēs gribētu arī enerģiskāk domāt par mūsu regulēšanas sistēmas uzlabošanu, pamatojoties uz subsidiaritātes principa ievērošanu.

Mēs nedomājam, ka ideja par vadošu uzraudzītāju apmierinātu visas dalībvalstis. Tas, kas būtu jāprasa Parlamentam, ir risinājums, kas ietver visas dalībvalstis un kas ļauj katrai dalībvalstij justies ērti attiecībā uz uzraudzības sistēmu.

Es būtu pateicīgs, ja jūs, priekšsēdētāja vietniek, un jūs, Komisār, sniegtu savus komentārus par visiem šiem jautājumiem, paturot prātā, ka es acīmredzami pilnībā uzdodu tos jautājumus, kas tiek jautāti Ekonomikas un monetārajā komitejā, jo mēs vēl neesam apspriedušies par pienācīgu ziņojumu.

  Janez Lenarčič , priekšsēdētāja vietas izpildītājs. − (SL) Es vēlētos uzsvērt Padomes atzinumu, kurš ir tāds, ka galvenā atbilde uz pašreizējo situāciju finanšu tirgū ir to trīs darba programmu saskaņota īstenošana, ko Padome jau pieņēma Portugāles prezidentūras laikā.

Kā jūs, iespējams, atceraties, pagājušā gada oktobrī Ekonomikas un finanšu padome pieņēma ziņojumu un lēmumu kopumu, kā minēts Berès kunga mutiskajā jautājumā. Šiem lēmumiem ir pievienots grafiks.

Es gribētu izteikt īsu piezīmi attiecībā uz principiem, kas vada mūsu centienus. Pirmā pamatnostādne attiecas uz procedūrām un principiem sadarbības uzlabošanai un uzvedībai starptautisku finanšu krīžu gadījumā. Viens no galvenajiem mērķiem šajā jomā ir pabeigt un parakstīt jaunos saprašanās memorandus, kas noteiks kopīgos principus un pamatnostādnes sadarbības stiprināšanai krīžu pārvaldības jomā. Prezidentūra sagaida, ka memorandi tiks pabeigti Ekonomikas un finanšu padomes neformālās sesijas laikā, kas notiks Slovēnijā nākamajā mēnesī.

Otra galvenā pamatnostādne darbam finansiālās stabilitātes pasākumu stiprināšanai attiecas uz instrumentiem krīžu novēršanai, pārvaldībai un risināšanai. Oktobra grafikā ir iekļauti visi atzītie trūkumi, jo īpaši regulas par valsts palīdzību, garantēto noguldījumu sistēma, noteikumi par procedūru slēgšanu un ierobežojumi attiecībā uz naudas līdzekļu nodošanu, visi starptautiskā mērogā.

Es gribētu īsumā pieskarties lēmumiem, kas panākti pēc Lamfalisī procesa pārskata, pieņemti Ekonomikas un finanšu padomes decembra sesijas laikā un pievienoti grafikam. Lai gan dažos aspektos šī lieta attiecas uz pūlēm panākt finansiālo stabilitāti, ilgtermiņa jautājumiem, kas saistīti ar starptautisko finansiālo grupu pārraudzību, nav nozīmīgas ietekmes uz pašreizējo tirgus situāciju. Tie galvenokārt attiecas uz valstu uzraudzības iestādēm, no kurām tiek prasīta pielāgošanās nepārtrauktā attīstībā esošo finanšu tirgus apstākļiem.

Es vēlos uzsvērt Padomes viedokli, ka mums jāpalielina uzraudzības konverģence, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci. Šajā sakarībā mēs domājam galvenokārt uzraudzības prakses konverģenci, un ne vienmēr uzraudzības iestāžu konverģenci. Kas attiecas uz ekonomiskās politikas spēlētāju reakciju uz pašreizējo situāciju finanšu tirgos, ļaujiet man izpaust Padomes pārliecību, ka primārā atbildība par korekciju gulstas uz atsevišķām nozarēm. Mums vajadzētu uzsākt likumdošanas iniciatīvas tikai tad, ja izrādās, ka konkrētā nozare nespēj pieņemt efektīvus pasākumus.

Ekonomikas un finanšu padome apsprieda finansiālo stabilitāti tās pēdējā sesijā 4. martā. Šīs nedēļas beigās Eiropas Padome pievērsīsies šim jautājumam un, es ceru, vienosies par panākto progresu. Ekonomikas un finanšu padome turpinās cieši sekot situācijai. Es jau esmu minējis, ka Ekonomikas un finanšu padomes aprīļa sesija neformāli notiks Slovēnijā. Mēs, protams, priecāsimies saņemt priekšlikumus arī no Eiropas Parlamenta.

SĒDI VADA: Diana WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, mutiskais jautājums, ko iesniegusi Berès kundze Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā, dod man iespēju McCreevy kunga vārdā un visas Komisijas vārdā informēt jūs par darbu, kas pašlaik notiek saistībā ar Lamfalisī procesa pārskatu.

Visu pagājušo gadu, Eiropas pārraudzības modelis finanšu pakalpojumu jomā tika pārbaudīts visaugstākajā politiskajā līmenī. Šīs diskusijas parādīja, ka pastāv spēcīga politiskā griba stiprināt pašreizējo pārraudzības sistēmu, kas balstīta uz Lamfalisī komitejas struktūru. Pagājušajā gadā mēs redzējām, ka Eiropas Parlaments, Padome un Komisija iesniedza savus vērtējumus par pašreizējā procesa norisi. Tagad ir laiks virzīties uz priekšu un iesniegt konkrētus priekšlikumus.

Tas izriet no Ekonomikas un finanšu padomes secinājumiem un ar tiem saistīto „ceļvedi”, kas tika pieņemti pagājušajā decembrī. Šis ceļvedis norāda, kas ir jādara, lai uzlabotu Lamfalisī procesu un, it īpaši, lai uzlabotu nacionālo pārraudzības iestāžu komitejas, tā sauktās 3. līmeņa komitejas.

Komisijas darbs ir organizēts trīs galvenajos virzienos atbilstīgi ceļvedim, kas tika pieņemts pagājušajā decembrī. Pirmkārt, Komisijai lūdza apsvērt, kā noskaidrot un stiprināt 3. līmeņa komiteju lomu un noteikt konkrētas iespējas neoficiālajai Ekonomikas un finanšu padomei nākošajā aprīlī Ļubļanā.

Šī darba galvenais mērķis ir izcelt ieguldījumus, kādi 3. līmeņa komitejām ir jāveic pārraudzības sadarbībā, pārraudzības konverģencē un, iespējams, krīzes novēršanā un kontrolē. Neoficiālā Ekonomikas un finanšu padome, starp citu, pārrunās arī operatīvās grupas darbu, pievēršot uzmanību krīžu pārvaldībai starp dažādu valstu institūcijām.

Otrkārt, strādā arī Komisijas darba grupa, kas izskata pārraudzības iespējas, brīvprātīgu uzdevumu deleģēšanu, sadarbību pārraudzības jomā un informācijas apmaiņu. Mēs strādājam kopā ar 3. līmeņa komitejām šo uzdevumu izpildē, lai sasniegtu nepieciešamos rezultātus līdz gada beigām. Ņemot vērā šo pārskatu milzīgo apjomu, tomēr ir pārāk agri šodien norādīt, kāds būs šī darba rezultāts.

Treškārt, Komisija meklē iespēju finansiāli veicināt 3. līmeņa komiteju darbību. Tā ir aktuāla problēma visumā šajās komitejās un, it īpaši, Eiropas Vērtspapīru tirgus uzraugu komiteja (CESR) ir sasniegusi sava budžeta limitu. Komisija meklēs stabilu likumdošanas risinājumu, kas nodrošinās ES finansēšanas nepārtrauktību. Pēc mūsu domām to vislabāk var sasniegt, vienojoties par ES finansējuma priekšlikumiem lēmumā, kuru pieņems Eiropas Parlaments un Padome.

Man nav laika izskaidrot Parlamentam Ekonomikas un finanšu padomes pagājušā gada decembrī pieņemtā ceļveža detaļas, bet es vēlētos pus minūtes laikā nolasīt dažus pienākumus, kas tika nosūtīti Komisijai. Mēs strādājam pie visiem šiem jautājumiem. Līdz 2008. gada aprīlim Komisijai ir jāsagatavo novērtējums, kā noteikt komiteju lomu, un jāapsver visas dažādās iespējas, kas stiprinātu šo komiteju darbu.

Līdz 2008. gada vidum 3. līmeņa komitejām pirmo reizi vajadzētu nosūtīt Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei darba programmu uzmetumu, un pēc tam sākt iesniegt ikgadējus ziņojumus par progresu. Šai komitejai ir arī jāizpēta iespēja stiprināt nacionālo vadlīniju, rekomendāciju un standartu piemērošanu; tām ir jāievieš savās hartās iespēja ieviest kvalificētu vairākuma balsojumu, kas apvienots ar piekrišanu vai procedūras skaidrojumu; tām ir jāizskata iespējas ieviest vienotas operatīvo pamatnostādņu kopuma pārraugu kolēģiju darbībai un novērot dažādu pārraugu kolēģiju darbības atbilstību tām. 3. līmeņa komitejām un Komisijai arī jāierosina – arī līdz 2008. gada vidum – grafiks ES līmeņa atskaites formāta ieviešanai ar vienkāršām datu prasībām un ziņošanas datumiem.

Līdz 2008. gada beigām Komisija ir arī apņēmusies vadīt starpnozaru vērtspapīru saskaņošanu, sankciju pilnvaru līdzvērtību un faktisko izmantošanu dalībvalstu starpā. Komisijai ir arī jāapsver – arī līdz 2008. gada beigām – finanšu atbalsts atbilstīgi ES budžetam. Un, kā jau es minēju iepriekš, tai ir jāizpēta iespējas ES finansējumam saskaņā ar ES budžetu attīstības rīku finansēšanai, lai palīdzētu veidot vienotu pārraudzības kultūru trešā līmeņa komitejām. Komisijai un komitejām ir jāpārskata finanšu pakalpojumu direktīvas, lai iekļautu noteikumus, kas ļautu izmantot brīvprātīgu uzdevumu deleģēšanu, analizētu iespējas brīvprātīgai kompetenču deleģēšanai un tā tālāk. Tādēļ mēs daudz strādājam, un mums ir daudz jāstrādā turpmākajās nedēļās, mēnešos un līdz šī gada beigām.

Bet tajā pašā laikā mēs strādājam pie finanšu problēmām, ievērojot ceļvedi, ko Ekonomikas un finanšu padome pieņēma 2007. gada oktobrī. Pirms dažām dienām ziņojums par mūsu darbu pie finanšu nemieru radītajām sekām pēc šī ceļveža ir nosūtīts Eiropas Padomei pārrunām Briselē. Mēs šajā ziņojumā izmantojām komunikāciju politiku. Ekonomikas un finanšu komiteja aizvakar arī iepazīstināja Ekonomikas un finanšu padomi ar savu ziņojumu. Mēs pārrunājām abus ziņojumus Ekonomikas un finanšu padomes līmenī, un šie ziņojumi ir ierosināti debatēm valsts galvu un valdību sanāksmē nākošajā ceturtdienā un piektdienā.

Šie ziņojumi izsaka vienkāršu ziņu: lai atbildētu uz mūsu pilsoņu un investoru bažām, mums ir jārīkojas ātri un konsekventi. Mums ir jāatjauno uzticība un stabilitāte, cik drīz vien iespējams, izvērtējot visas iespējas un atbilstīgi labākajiem regulatora principiem.

Es domāju, ka ikviens atzīst, ka šis ceļvedis, ko pirms dažiem mēnešiem pieņēma Ekonomikas un finanšu padome, sniedz pareizo atbildi uz identificētajām problēmām. Šajā ceļvedī noteiktie pienākumi tiek izpildīti. Turpmākajos mēnešos būs būtiski ievērot grafiku un parādīt, ka ES efektīvi rīkojas krīzes situācijā.

Mūsu regulatora un pārraudzības ietvaram ir jābūt spēcīgam un jāattīstās vienā solī ar tirgu. Lai gan Bāzeles II noteikumi pilnībā ir ieviesti tikai no 2008. gada 1. janvāra, ir ieplānoti turpmākie uzlabojumi kapitāla prasību direktīvai. Šī darba svarīgums pieaug nesen notikušo finanšu problēmu gaismā un varbūt tiks izveidoti citi Bāzeles II aspekti, kuri būs jārisina turpmāk. Mēs domājam pieņemt jaunu šīs direktīvas priekšlikumu oktobrī, lai diskusija Parlamentā un Padomē varētu notikt pirms jaunas direktīvas pieņemšanas 2009. gada aprīlī.

Mēs augstu vērtējam Parlamenta iesaistīšanos visās šajās diskusijās. Mums ir nepieciešams Parlamenta ieguldījums, un mēs augstu vērtējam šādu iesaistīšanos un ieguldījumu. 1. aprīlī – dažas dienas pirms nākošās neoficiālās Ekonomikas un finanšu padomes sēdes – McCreevy kungs dosies uz Ekonomikas un monetāro lietu komiteju. Un, kā jūs zināt, makro finansiālās stabilitātes vārdā es kā ekonomikas un monetāro lietu komisārs vienmēr esmu gatavs iesaistīties diskusijās Ekonomisko un monetāro lietu komitejā un šajā Parlamentā.

Noslēgumā, runājot par makro finansiālajiem jautājumiem, ir tiesa, ka mums ir nepieciešams uzlabot pārraudzības un regulatora sistēmu – tas ir pilnīgi noteikti nepieciešams Eiropas līmenī un pasaules līmenī – bet mēs neizbeigsim šos burbuļus, šādu likviditātes neievērošanu, finanšu stabilitātes risku, ja vien mēs efektīvi nesāksim izlīdzināt vispasaules nelīdzsvarotību. Tas ir patiesais nelīdzsvarotības cēlonis. Mēs nevaram risināt aktuālās vai iepriekšējās problēmas, vai, iespējams, nākotnes izaicinājumus globālās ekonomikas darbībai, ja neizlīdzināsim nelīdzsvarotību visā pasaulē, kas joprojām pastāv.

  Alexander Radwan, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Komisār, 1999. gadā mēs uzsākām Eiropas vienotā tirgus projektu, un kopš tā laika mēs to turpinām. Mēs esam ceļā uz panākumiem.

Mums tagad ir jāraugās, lai tirgus procesi nepārņemtu politisko attīstību. Lamfalisī process bija solis šādā virzienā. 3. līmenim ir jābūt pasākumam, kas Eiropas pārraugus savestu tuvāk kopā. Tomēr es pieturos pie tā, ko teica komisārs Almunia, un tas ir: rīkoties ātri un efektīvi.

Šobrīd mēs piedzīvojam hipotekāro kredītu krīzi vai hipotekāro kredītu problēmas. Amerikāņi – Vērtspapīru tirgus komisija (SEC), Baltais nams, politiķi vai Ņujorkas vai Vašingtonas reģionu pārstāvības iestādes – jau ilgi veido attiecīgus kopsavilkumus un domā par to, kādi pasākumi būtu nepieciešami, turpretim finanšu ministri Eiropā joprojām domā par to, kādā virzienā vajadzētu doties.

Finanšu ministri atsakās virzīt Eiropas pārraudzības struktūru, tāpēc es tagad nerunāšu par Eiropas pārraugu. Taču finanšu ministriem jau ir jāatbild – un šeit es īpaši vēršos pie Padomes – par faktu, ka Eiropa nepiedalās starptautiskajā diskusijā par to, kā risināt šo problēmu. Vēlreiz teikšu, ka mums galu galā ir jāsaprot, ka mēs pieņemam citu nāciju, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu likumus.

Es tikai atgādināšu jums par Katiforis ziņojumu. Pēc Parmalat un Enron gadījumiem mēs lūdzām Komisiju un Padomi 2003.–2006. gadā izteikties par reitinga aģentūrām. Komisija patiešām analizē visu Eiropā, bet, kad rodas krīze, analīze netiek veikta. Runājot par nodrošinājuma fondiem, piemēram, Eiropas Savienībā netiek veikta analīze. Tādēļ es vēršos ar steidzīgu lūgumu: pārtrauciet savu letarģiju, atstājiet savu nacionālo egotismu un strādājiet, lai pārvērstu Eiropas finanšu tirgu par veiksmes stāstu ne tikai Eiropā, bet lai šeit veiktie pasākumi kļūtu par likumu visā pasaulē.

  Ieke van den Burg, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos izteikt divas sākotnējas piezīmes. Viena ir, ka es būtu gribējis pārrunāt ar Almunia kungu šo globālo nelīdzsvarotību un monetāro intervenci, utt., bet mēs to darīsim to ar Trichet kungu savādākā aspektā.

Bet šajā jautājumā es vēlos uzsvērt, ka, ja mums nebūtu šādas ECB struktūras, šādas Eiropas banku sistēmas, kas iejaucās šajās finanšu problēmās, mums klātos vēl sliktāk. Es domāju, ka monetārajā politikā ir līdzsvars – mums ir bijušas šāda veida darbības Eiropas līmenī, bet mums tādu nav pārraudzības jomā. Tas ir nepieciešams, lai reaģētu preventīvi, nevis izmantotu iejaukšanās metodes.

Mana otrā sākotnējā piezīme ir par McCreevy kunga neierašanos. Es domāju, ka nav pieņemami, ka viņš nevēlas pārrunāt šo jautājumu ar mums. Varbūt, ka viņš risina savas personīgās nākotnes jautājumus, bet es teiktu, ka 2009. gadā Komisijai būtu lietderīgi izvērtēt nepieciešamību pēc speciāla finanšu tirgus Komisāra, kas nodarbotos tikai ar šiem jautājumiem, jo es domāju, ka tas ir patiešām svarīgs Eiropas un Eiropas Komisijas jautājums.

Runājot par pārraudzības jautājumu – ceļvedi, kuru jūs aprakstījāt – es nedomāju, ka mēs nepiekrītam pasākumiem, bet es sagaidīju – un es to nepārprotami teicu 3. līmeņa komitejā ikgadējā apvienotajā sanāksmē, kas notika novembrī – ka šiem pasākumiem vajadzēja būt nepārprotama Komisijas priekšlikuma elementiem likumdošanas ierosinājumam. Komisijai ir tiesības izrādīt iniciatīvu, tā var izvirzīt apspriešanai priekšlikumus, un mēs varētu rīkoties ātri un konsekventi, ja mums būtu konkrēts priekšlikums. Jo tagad daudzi no šiem pasākumiem ir tikai brīvprātīgi: tie ir lūgumi komisijām, kurām faktiski nav pilnvaru, balsstiesību, kompetences un instrumentu izdarīt to, ko mēs vēlamies, lai tās izdarītu, jo tās ir organizētas nacionālā līmenī, un tām nav tiesību rīkoties Eiropas līmenī. Šis varētu būt Eiropas Komisijas priekšlikums šajā jautājumā.

Kāpēc Komisija rīkojas tik lēni? Es domāju, ka viens no iemesliem ir, ka tā vēlas, lai šīs 3. līmeņa komitejas būtu galvenokārt konsultatīvas organizācijas, nevis galvenais instruments Eiropas pārraudzības funkcijas izpildei. Es domāju, ka mums ir jāatzīst: tām ir būtiska loma, un mums vajag, tāpat kā Eiropas Bankai, īstu, neatkarīgu pārraudzības struktūru, kas var risināt šādus jautājumus. Tai nevajadzētu būt tikai Komisijai – kā konkurences ģenerāldirektorātam – risināt šo jautājumu, jo tā šajā ziņā ir pārāk vāja.

Runājot par Padomi, es tiešām vēlētos cerēt, ka jūs izprotat jautājuma steidzamību un pārrunāsiet turpmākos pasākumus jautājumā par pārraudzības struktūru.

  Josu Ortuondo Larrea, ALDE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, ministr, dinamiska un veselīga finanšu nozare ir svarīgs Eiropas ekonomikas stabilitātes un globālās konkurences jautājums. Tas ir ļoti būtiski patērētājiem un uzņēmumiem.

Paturot to prātā, mēs visi piekritīsim, ka finanšu iestādes ir kārtīgi jākontrolē un jāuzrauga. Tādēļ 2001. gadā mēs uzsākām Lamfalisī procesu ar mērķi izveidot efektīvu mehānismu konverģencei starp dažādām dalībvalstīm un partneriem pārraudzības darbību un finanšu regulēšanas jomā. Tagad Komisija lūdz mums apstiprināt vairākas jaunas iniciatīvas saistībā ar likumdošanas pieņemšanu, pārraudzības konverģenci un sadarbības stiprināšanu starp pārraudzības iestādēm dažādās dalībvalstīs.

Mēs visam tam piekrītam, jo mums ir nepieciešams spēcīga un veselīga finanšu nozare, kas spēj atbalstīt mūsu ekonomiku, kad starptautiskajā tirgū rodas grūtības, bet mēs vēlamies vēl vairāk. Mēs vēlamies, lai tiktu izskatīta Direktīva par ietaupījumu aplikšanu ar nodokļiem, kas ir spēkā kopš 2005. gada, ar mērķi izbeigt tādus skandālus kā Lihtenšteinā, kas bija slēpusi nodokļu nemaksātājus.

Nevajadzētu būt dalībvalstīm, saistītajām teritorijām vai valstīm, kas saistītas ar Eiropas Ekonomisko zonu un kas banku konfidencialitātes aizsegā nesniedz informāciju par procentiem, kas tiek maksāti citu vienotās ekonomiskās telpas dalībnieku rezidentiem.

Brīva konkurence aizliedz valsts palīdzību kā privātās ekonomikas veicināšanu; un ietaupījumu aplikšana ar nodokļiem nedrīkst būt atļauja, kas kropļo vienlīdzīgu konkurenci. Spēles noteikumiem ir jābūt visiem vienādiem, un tādējādi mums ir jāizskauž nodokļu nemaksātāju patvērumi, jo tie ir pret konkurenci un pret sabiedrību.

  Piia-Noora Kauppi (PPE-DE). Priekšsēdētājas kundze, divas minūtes nav pietiekams laiks, lai es varētu izrunāt visus jautājumus. Es izteikšos ļoti īsi. Es piekrītu ļoti daudziem kolēģu izteikumiem, it īpaši tam, ko teica van den Burg kundze par Komisijas vilcināšanos piešķirt lielāku lomu trešā līmeņa komitejām.

Es domāju, ka ir dabiski, ka trešā līmeņa komitejām ir divas dažādas lomas. Tās ir veiksmīgi strādājušas, sniedzot konsultācijas par jaunajām direktīvām. Konsultatīvā loma tiek pildīta ļoti labi, bet mēs vēl neesam atraduši iespēju sasniegt patiesu konverģenci Eiropā. Pastāv reāla asimetrija starp Eiropas konverģenci un nacionālo atbildību. Lai gan mēs no visas sirds atbalstām Ekonomikas un finanšu padomes priekšlikumus, ceļvedi un visus citus ierosinājumus, mēs šaubāmies, vai tie atrisinās problēmas, ar kurām mēs Eiropā sastopamies. Vai ir reāli iespējams sasniegt pilnībā integrētu vadību ar pašreizējo pārraudzības sistēmu? Es nedomāju, ka tā ir. Mēs arī domājam, ka KPD pārraudzības modeļa konsolidēšanai ir nepieciešami daudz lielāki uzlabojumi nekā ceļa kartē ierosinātie. Nepietiek ar labu pilnvaru deleģēšanas sistēmu, labām prasībām informācijai un dažu valsts problēmu atrisināšanu. Mums ir jāpiešķir 3. līmeņa komitejām ietekmīgākas pilnvaras. Tām ir jābūt neatkarīgākām no Komisijas un jākalpo kā sākumam Eiropas pārraudzības tīkla izveidei.

Noslēgumā es vēlos runāt par jautājumu, par kuru jau runāja mans kolēģis, Radwan kungs, tas ir ASV konverģenci un globālajām sekām. Es domāju, ka mēs Eiropā zaudējam laiku. Ja mēs neizveidosim savu likumu, mūsu ārzemju kolēģi neuztvers mūs nopietni. Pat ja dialogs par finanšu pakalpojumiem noritēs labi, mums ir jāturpina uzlabot mūsu ceļš uz konverģenci, lai parādītu amerikāņiem, ka mums ir ekvivalenta sistēma un ka mēs varam paļauties uz savstarpēju atzīšanu un savstarpēju atbilstību. Tātad šis globālais aspekts ir ļoti svarīgs, un par to ir jārunā.

  Elisa Ferreira (PSE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, nesenā krīze finanšu tirgū parādīja tendenci, kas radīja paaugstinātu efektivitāti, kas varētu radīt arī lielāku risku, ietekmējot finanšu sistēmas darbību un reālās ekonomikas veselību. Pārskats, kas plānots 2007. gadam, tādējādi kļuva steidzamāks un ieguva lielāku politisko nozīmīgumu. Šodien Eiropai prasa izstrādāt rūpīgas un efektīvas atbildes, kas būtu izmantojamas arvien sarežģītākos tirgus apstākļos.

Ir arī zināms, ka progress ir iespējams bez Lamfalisī metodes centrālās sistēmas izmaņām, kā teica daudzi mani kolēģi Parlamentā, viens no visredzamākajiem un steidzamākajiem instrumentiem uzlabojumu iegūšanai ietver spēcīgāku un efektīvāku koordināciju starp nacionālajiem regulatoriem un pārraugiem, palielinot efektivitāti 3. līmenī, palielinot pilnvaras un kompetenci, stiprinot mehānismus problēmu un krīzes situāciju vadībai un nodrošinot principu un darbības konsekvenci.

Šāda koordinācija ir sarežģīta un neveidojas spontāni: tai ir nepieciešamas specifiskas, kompetentas Komisijas darbības, atsaucoties uz ieteikumiem, kas šodien šeit pamatoti izteikti un kurus dažādās diskusijās izteicis Parlaments un Ekonomikas un finanšu padome, kā arī kas izteikti ceļvedī, kas šodien šeit bieži tiek pieminēts.

Ņemot vērā nākošās Eiropas Padomes tuvošanos, acīmredzamais pārskatāmības trūkums Komisijas plānotajās darbības ir pārsteidzošs. Komisāra McCreevy neierašanās ir vēl pārsteidzošāka, kad Parlaments viņam nepārprotami pieprasījis informāciju par darba gaitu.

Noslēgumā es vēlētos vēlreiz pateikties komisāram Almunia par iespēju atrast laiku, lai gan es joprojām domāju, ka mums ir nepieciešamas paskaidrojošas debates ar Komisāru, kas ir atbildīgs atbilstīgi šī temata īpašajam un tehniskajam raksturam un Komisijas pienākumam ierosināt īpašas iniciatīvas.

  Antolín Sánchez Presedo (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Lamfalisī process tika izveidots tā, lai Savienības likumdošana par finanšu jautājumiem varētu ātri un elastīgi reaģēt uz tirgus procesiem un lai tas veicinātu pārraudzības darbību konverģenci. Tās darbības visos četros līmeņos ir ļāvušas labāk koordinēt institūciju un pārraudzības iestāžu darbību Eiropas Savienībā.

Mums ir jādodas tālāk.

Lai palielinātu leģitimitāti, kvalitāti un saskaņu, mums ir nepieciešams turpināt veicināt labākas regulēšanas un demokrātiskas pārbaudes principus, uzlabojot līmeņu integrāciju un veicinot lielāku starpnozaru konverģenci ar nolūku izvairīties no arbitrāžas. Eiropas perspektīva un jauni soļi ir svarīgi, reaģējot uz šīm vajadzībām, un īpaši risinot jautājumu par adekvātu pārrobežu grupu pārraudzību un virzoties uz priekšu jautājumos par starptautisko krīžu novēršanu un kontroli.

  Harald Ettl (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, finanšu stabilitātei krīzes vadības procesā ir jābūt kā standartam, kad tiek izstrādāta regulatora konverģence. No finanšu krīzēm un notikumiem finanšu nozarē ir jāmācās, jo tie kļūst nekontrolējami un vairs neatbilst adekvātai makroekonomikai. Tas nozīmē, ka Lamfalisī procesam 2008. gadā ir jāveido ilgtermiņa pamats. Tirgus dalībnieki pieprasa ieviest elastīgu regulēšanas procedūru. Ir jāizvirza prasība, ka pārraudzību nodrošina parlamentāra kontrole, un Parlamenta tiesības tiek aizsargātas. Bez Parlamenta iesaistīšanās nav iespējama pārredzama kontrole.

Galvenā uzrauga izveide aizved mūs tālāk tieši pie Eiropas pārraudzības iestāžu sistēmas. Tikai Eiropas pārraudzības iestāžu sistēma spēs nodrošināt līdzsvaru starp Eiropas finanšu centriem, kas ir atbildīgi par visām politiskajām un ekonomiskajām interesēm. Šajā jautājumā Komisijai ir jābūt dalībniekam, nevis starpniekam dažādos posmos.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, Lamfalisī process šos gadus slavējami ir kalpojis šajā īpašajā finanšu mehānismu koordinācijas centrā. No otras puses mēs nepārtraukti esam mēģinājuši saglabāt demokrātisku likumu izstrādi arī šeit parastu diskusiju veidā par Konstitūciju, ar kuru visas Eiropas iestādes mums uztic likumu pieņemšanu. Mums abos gadījumos vienmēr ir viena problēma, tas ir nodrošināt, ka mēs, no vienas puses, spējam garantēt nelielu pārskatāmību un, no otras puses, ka Parlaments būtu pietiekoši iesaistīts jautājuma kontrolē.

Vai ir veiktas praktiskas aktivitātes, lai apvienotu vispārējās diskusijas saistībā ar nāciju tiesību atzīšanu un tieši Lamfalisī procesu, lai mums nebūtu atkal virkne procesu un netiktu atņemts vēl viens pārredzamības elements?

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. − (ES) Priekšsēdētājas kundze, es mēģināšu izteikties īsi, un es gribēju izteikt dažus īsus komentārus par jau dzirdētajām runām.

Pirmkārt, ir skaidrs, ka pastāv asimetrija starp nacionālo pārraugu struktūru, finanšu pārraudzības struktūrām un pieaugošo starptautisko iestāžu nozīmi, un drīzāk globālā nevis Eiropas mēroga finanšu tirgos un finanšu aktivitātēs. Šāda asimetrija rada spriedzi un pieprasa atbildi no Eiropas iestādēm, Komisijas, Padomes un Parlamenta. Mēs to nepārrunāsim, jo es domāju, ka mēs visi šajā jautājumā esam vienoti.

Otrkārt, es nepiekrītu dažiem runātājiem, kas teica, ka pārraudzības struktūras un struktūras, kas reaģē uz notikumiem finanšu sistēmā Amerikas Savienotajās Valstīs, ir labākas par mūsu izveidotajām Eiropas struktūrām. Es patiešām uzskatu, ka fakti to neapstiprina, bet drīzāk pastāv diskusija par labu Eiropas regulatoru un pārraudzības struktūrām, un veidu, kā finanšu tirgus strādā Eiropā dažādās jomās salīdzinājumā ar to, kas notiek Amerikas Savienotajās Valstīs.

Treškārt, Lamfalisī 3. līmeņa komitejas ir ārkārtīgi svarīgas. Divas no trim 3. līmeņa komitejām, Banku komiteja un Apdrošināšanas un pensiju uzrauga komiteja, tika izveidotas tikai 2005. gadā, lai gan Lamfalisī process sāka darboties 1999. gadā. Mums ir jāatgūst nokavētais laiks, bet liela daļa laika tika zaudēta, pirms šī Komisija iesaistījās šajā jautājumā.

Ceturtkārt, kā mēs virzāmies uz priekšu? No dažām runām izrietēja, ka daži no jums domā, ka Komisija ir atbildīga par lēmuma pieņemšanu virzīties uz priekšu pareizajā tempā. Es negrasos slēpt Komisijas atbildību, kāda tai ir, kā to dara Parlaments un Padome, un, protams, dalībvalstis.

Mana pieredze, iesaistoties daudzās no pēdējā laika diskusijām Ekonomikas un finanšu padomē un arī Eirogrupā par notikumiem pārraudzības un regulatoru jomā un par to, kā tikt galā ar nestabilitāti finanšu tirgos un reaģēt uz nenoteiktību, pārliecības trūkumu un neveiksmēm, kuras mēs pamanām sistēmā, mana pieredze, ar kuru es varu dalīties, un jūs varat izvēlēties, vai tai ticēt vai nē, ir, ka vislielākie šķēršļi virzībai uz priekšu ir dažu dalībvalstu nostāja. Tomēr tās nav dalībvalstīs, kas necieš no finanšu krīzes sekām.

Ir izdarīts daudz. Es saprotu, kāpēc Parlaments vēlas, lai darbs virzītos ātrāk uz priekšu, bet es domāju, ka Parlamentam ir tāda pati informācija kā Komisijai un Padomei, un tāpēc tas zina, ka daudz darba ir padarīts vienlaikus vairākos virzienos. Mēs esam situācijā, kurā improvizācijai ir tendence radīt kļūdas, un situācijā, kurā mēģinājumi kaut ko darīt, pirms mēs zinām, kas ir jādara, var būt neproduktīvi. Gan Eiropā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs ir pieredze par iepriekšējām pārraudzības problēmām un iepriekšējām regulatoru programmām, iepriekšējām finanšu problēmām, kas parāda, ka labāk ir dažus mēnešus nogaidīt un rīkoties pareizi, nevis sasteigt iespējamo reakciju un padarīt risināmās problēmas vēl smagākas.

Pēdējais apsvērums: Komisijai ir tiesības izvirzīt apspriešanai izmaiņas Eiropas Savienības likumdošanā. Komisija nekad neatteiksies no savām tiesībām, tā nekad nenodos šīs tiesības Lamfalisī komitejām. Tā ņem vērā šīs komitejas, bet tā nekad neuzskatīs, ka Komisijas izmaiņu izvirzīšanas tiesības būtu jānodod Lamfalisī komitejām, un es domāju, ka Parlaments un Padome domā tāpat. Kā jau es teicu, taisnība ir tas, ka mēs visi, sākot ar Komisiju, domājam, ka koordinācija starp 3. līmeņa Lamfalisī komitejām, spēja noteikt kritērijus un pieņemt lēmumus ar vairākuma balsošanas sistēmu, spēja reaģēt ar gandrīz saistošiem lēmumiem, ir jautājumi, kas kļūst arvien skaidrāki un aizvien nepieciešamāki, ņemot vērā šo komiteju uzdevuma ārkārtējo svarīgumu. Tomēr mums nevajadzētu jaukt šo jautājumu ar tiesībām izvirzīt apspriešanai izmaiņas Eiropas likumdošanā.

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

19. Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais darba kārtības punkts ir Jautājumu laiks (B6-0013/2008).

Es atvainojos tiem kolēģiem, kuri ir gaidījuši, kad mēs sāksim jautājumu laiku, un, skaidrs, ka mums būs jāpaskatās, kādēļ mēs šodien sākam tik vēlu.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, darba kārtībā saskaņā ar parlamenta interneta vietnes sadaļā Mutiskie jautājumi publicēto, mans jautājums bija sarakstā ar kārtas Nr. 3. Jautājums bija paredzēts komisāram Mandelson kungam, jo tā nosaukumā skaidri bija minēta frāze „PTO sarunas”, un Mandelson kungs piedalās sarunās mūsu vārdā. Tomēr tagad es redzu, ka mans jautājums ir pārvietots sadaļā Nr. 3, kas nozīmē, ka komisārs Mandelson kungs uz to mutiski neatbildēs. Es jautāju, vai viņš atsakās atskaitīties Parlamentā par PTO pārrunām.

Kāda jēga ir uzdot jautājumu komisāram, kas ir ieradies, ja viņš atsakās atbildēt uz jautājumu?

  Priekšsēdētāja . − Par to, kurš atbildēs uz jautājumiem, lemj Komisija.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, tā ir problēma, jo jautājums par PTO sarunām tika uzdots tieši komisāram Mandelson kungam. Viņš ir komisārs, kas piedalījās šajās sarunās, viņš šodien ir ieradies, un viņš atsakās atbildēt uz jautājumu.

  Priekšsēdētāja . − Harkin kundze, mēs ņēmām vērā jūsu viedokli un darīsim visu ko spēsim.

Komisijai ir uzdoti šādi jautājumi.

Pirmā daļa

  Priekšsēdētāja −

Stavros Arnaoutakis jautājums Nr. 32 (H-0075/08)

Temats: Starptautiskās kredītu krīzes negatīvā ietekme uz uzņēmējdarbību

Pašreizējā kredītu krīze, kas rada ASV ekonomisko lejupslīdi, bremzē izaugsmes apmērus visā pasaulē. Ietekme uz Eiropas ekonomiju un uzņēmējdarbību ir ievērojama. Grieķijas un citi Eiropas uzņēmumi jau ir nonākuši spiedīgā situācijā, jo palielinās imports no valstīm, kas nav ES, un to lētie produkti konsekventi iekaro tirgu. Vienlaikus nākamajā gadā tiek prognozēts Eiropas eksporta samazinājums.

Kādus pasākumus veiks Komisija, lai sniegtu Eiropas uzņēmumiem efektīvu atbalstu, lai tie pārdzīvotu šo krīzi un kļūtu komerciāli konkurētspējīgāki starptautiskajā līmenī? Kādus tirdzniecības sektorus un kurus Eiropas produktus tā uzskata par visievainojamākajiem? Kuru aizsardzībai tiks piešķirta prioritāte, un kā tā tiks nodrošināta?

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. − (ES) Priekšsēdētājas kundze, atbildot uz Arnaoutakis kunga jautājumu, man vispirms jāsaka, ka ekonomika visā pasaulē attīstās lēnāk; tā atdziest, ja runā, izmantojot meteoroloģisko terminoloģiju.

Finansiālā nestabilitāte turpinās; ASV ekonomiskā aktivitāte samazinās – daži domā, ka tā ir uz lejupslīdes robežas. Izejmateriālu cenas, ne tikai naftai, bet arī citiem izejmateriāliem, palielinās, un tas viss negatīvi ietekmē izaugsmi, lai gan globālās ekonomikas izaugsme ir svarīga.

Eiropas ekonomika ar šīm grūtībām tiek galā samērā labi. Savās pēdējās prognozēs, kas tika iesniegtas 21. februārī, mēs runājām par 2 % izaugsmi Eiropas Savienībai šajā gadā un 1.8 % izaugsmi eirozonai. Tādējādi Eiropas ekonomika tiek ietekmēta, taču nevajag pārspīlēt ietekmes apjomu.

Runājot par ārējo tirdzniecību, pēdējie skaitļi, kurus publicēja Eurostat, rāda, ka 2007. gada sākotnējais aprēķins norāda uz tirdzniecības deficītu Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs 185 000 miljonu apjomā, kas ir nozīmīgs tirdzniecības deficīts, bet jebkurā gadījumā tas ir zemāks nekā citās industriālajās valstīs, un eirozonā ir tirdzniecības pārpalikums 28 300  miljonu eiro apmērā.

Tādēļ globālajai ekonomikai ir raksturīgs ievērojams līdzsvara trūkums, mūsu ārējais sektors kopumā ir līdzsvarā, un ne tikai mūsu ārējais sektors, bet mūsu valsts kontos pamatā nav deficīta.

Trešais punkts: vislabākais veids, kā tikt galā ar krīzi pasaules ekonomikā, ir turpināt strukturālās reformas un makroekonomiskās politikas darbības, kas ir ļāvušas mums atjaunot savus valsts kontus, uzlabot mūsu ekonomikas stabilitāti, uzlabot mūsu izaugsmes iespējas un būt labākās pozīcijās nekā iepriekš, lai tiktu galā ar finanšu krīzi.

Ceturtkārt, šī finanšu krīze ir radījusi specifiskas problēmas, kuras ir jārisina. Mēs to apspriedām iepriekšējās debatēs, tāpēc es to neatkārtošu. Tomēr es atgādināšu Parlamentam un tā locekļiem, ka ir ceļveži, kurus oktobrī pieņēmusi Ekonomikas un finanšu padome, kas nosaka, kā reaģēt uz šādu finanšu krīzi.

Piektkārt, es vēlētos arī atgādināt Dalībniekam un Parlamentam, ka 2006. gada oktobrī mēs pieņēmām stratēģiju ES ārējās ekonomikas aktivitātēm, Globālajai Eiropas programmai, kas nosaka jaunu Eiropas tirdzniecības politiku, lai uzlabotu mūsu konkurenci ārpus Eiropas, ar stratēģijām, kas ir saistītas ar piekļuvi tirgum, intelektuālo īpašumtiesību aizsardzību, atvērtu sabiedrisko iepirkumu ārvalstīs, tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, politiku ne tikai daudzpusējiem līgumiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros, bet arī jaunu divpusēju tirdzniecības līgumu paaudzi, kas veicina centienus virzīties uz priekšu daudzpusējās pārrunās saskaņā ar Dohas sarunu kārtu.

Šīs atbildes noslēgumā es vēlētos teikt, ka fakti, it īpaši Eiropas valstu ekonomiskajās situācijās, parāda, ka tirgus integrācija, globalizācija un tirdzniecības liberalizācija nāk par labu mūsu ekonomikai un sniedz vairāk ieguvumu nekā neveiksmju vai problēmu. Globalizācija un Eiropas kontekstā – vienots tirgus – ir svarīgi instrumenti mūsu konkurētspējas uzlabošanai, un, kā jau eiropieši labi zina, iespējams labāk kā ikviens cits pasaulē, protekcionisms nav risinājums.

  Stavros Arnaoutakis (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, es vēlētos jums jautāt, vai Komisija ir novērtējusi, kā šī starptautiskā kredītu krīze ietekmēs tādas nozares kā tūrisms un kuģniecība, kas manas valsts – Grieķijas – gadījumā veido 21 % no IKP. Kādus pasākumus Komisija ir paredzējusi veikt?

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. − (ES) Nē, es nevaru jums sniegt tik konkrētus un detalizētus aprēķinus, kā jūs jautājat. Ir ļoti iespējams, ka Grieķijas iestādes ir veikušas šādus aprēķinus. Mēs aprēķinājām finanšu nestabilitātes ietekmi un starptautiskos ekonomiskos izaicinājumus uz Eiropas valstu ekonomiku mūsu atjaunotajās prognozēs februārī, un mēs paredzējām mazāku izaugsmi - par 0.5 mazāku izaugsmi Eiropas Savienībā un par 0.4 mazāku izaugsmi eirozonā salīdzinājumā ar prognozēm, ar kurām mēs iepazīstinājām 2007. gada novembrī. Arī par pus punktu lielāku inflāciju, pamatā kā rezultātu naftas, izejmateriālu un it īpaši pārtikas izejvielu cenu pieauguma „šokam”.

Līdz šim brīdim ietekme uz eksportu ir ļoti neliela, lai neteiktu, ka tā līdz šim nebija jūtama, bet, kā mēs esam vairākkārt teikuši, jo īpaši pēdējā laikā, kad valūtas tirgus ir nepastāvīgs, mēs jūtam, ka valūtas izmaiņas un nepastāvība un tās ietekme uz mums, eiropiešiem, sasniedz apmērus, kas liek bažīties, un mums ir nepieciešams atgādināt citiem pasaules ekonomikas dalībniekiem, ka pārmērīga nestabilitāte ir nevēlama, jo tai ir negatīvas sekas attiecībā uz izaugsmi un ekonomisko aktivitāti ikvienam.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Uzņēmējdarbību ietekmē ne tikai starptautiskās krīzes, bet arī, kā jau tikko tika teikts, valūtas kursa svārstības. Valsts, kurā ir spēcīga valūta, var cīnīties konkurences cīņā starptautiskajā tirgū. Pašreiz eiro ir tik spēcīgs, ka uzņēmēji sāk sūdzēties, ka eksports vairs nav ienesīgs.

Vai ir iespējams veikt kādus pasākumus, lai labotu šo problēmu? Dažkārt valstis mēģina devalvēt savu valūtu, lai gūtu peļņu no tirdzniecības ārzemēs.

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. − Kā godājamais Parlamenta loceklis zina, valūtas tirgus lielajā vairumā valstu un, it īpaši valstīs ar stabilu industriālo ekonomiku, ietekmē elastīgi valūtas kursi. Valūtas kursu noteiktā brīdī nosaka piedāvājuma un pieprasījuma likums.

Visiem tirgus dalībniekiem, visiem tiem, kas darbojas pasaules ekonomikā un it īpaši valūtas tirgos, būtu vēlams ievērot pamatnostādnes, par kurām mēs vienojāmies G7, Starptautiskajā Valūtas fondā, daudzpusējās konsultācijās, kas notika pirms gada, lai mēģinātu kontrolēt globālās ekonomikas nelīdzsvarotību. Viens no secinājumiem daudzpusējās konsultācijās bija tāds, ka valūtas tirgū ir nepieciešama brīvība, lai tur varētu darboties jebkuras ekonomikas pamatlikumi, un tas ir vislabākais veids, lai valūtas kurss nebūtu nelabvēlīgs tirgus dalībniekiem, starptautiskā tirgus spēlētājiem.

Līdz šim brīdim eirozonā, ja mēs analizējam datus, kurus par 2007. gadu publicēja Eurostat, pirmie Eurostat dati 2007. gadam, kas publicēti 15. februārī, rāda, ka pagājušajā gadā eksports no eirozonas valstīm (tās ir trīspadsmit) ir pieaudzis par 8 %, turpretim imports ir pieaudzis par 6 %. Tomēr tajā pašā laikā ir taisnība, ka bažas rada procentu apmērs, un it īpaši mēs uztraucamies par izmaiņām, kas notikušas pēdējās nedēļās.

Šādu secinājumu pēc pagājušās Eirogroupas sanāksmes izdarīja Eirogroupas priekšsēdētājs, Eiropas Centrālās Bankas priekšsēdētājs un es, Ekonomikas un monetāro lietu komisārs.

Mēs ņemam vērā ASV varas iestāžu gribu, kuras joprojām publiski apgalvo, ka vēlas saglabāt stabilu valūtu. Mēs ņemam vērā paziņojumus un deklarācijas no tādu valstu varas iestādēm kā Ķīna un citas ekonomiski attīstošās valstis Āzijā, kuras apgalvo, ka tās apzinās nepieciešamību pakāpeniski ieviest lielāku elastību valūtas kursa svārstību regulēšanā.

  Priekšsēdētāja . − Kamēr mēs uzaicinām komisāru Figel kungu atbildēt uz nākamo jautājumu, es gribētu izmantot iespēju parunāt par Harkin kundzes iepriekšējo dienas kārtību. Es esmu veikusi dažas uzziņas un mans pirmais arguments ir, ka laiks atbildei uz jautājumu tiek piešķirts Komisijai, nevis kādam noteiktam komisāram.

Komisija ir izskatījusi jūsu jautājumu un konsultējusies ar Tirdzniecības ĢD un ĢD AGRI, un pēc to aplēsēm, es baidos, ka jūsu jautājums ir komisāres Fischer Boel kundzes kompetencē. Es nevaru iesaistīties debatēs, bet es nododu jums šo informāciju, lai jūs zinātu iemeslus šādai rīcībai.

  Priekšsēdētāja. −

Manolis Mavrommatisjautājums Nr. 33 (H-0086/08)

Temats: Legāla dziesmu lejupielāde no interneta

2008. gada 28. janvārī trīs lielākās ierakstu kompānijas parakstīja līgumu (EMI, Universal Music un Warner Music), kura rezultātā 25 miljoni dziesmu ir pieejamas Qtrax tīmekļa vietnē lejupielādei bez maksas. Tomēr, kamēr notiek dziesmu lejupielāde, lietotājiem ir jāvēro reklāma

Interneta vietne ir pieejama Eiropas un ASV pilsoņiem, un tiek lēsts, ka vietnes veidotāji drīz atgūs savus ieguldījumus.

Ņemot vērā, ka nav izveidota ES likumdošanas sistēma par tiešsaistes mūzikas pakalpojumiem – spriežot pēc pēdējām rekomendācijām, Komisija nav paredzējusi ierosināt juridiski saistošu likumdošanas sistēmu – un šis līgums lielā mērā tika noslēgts, lai pasargātu ierakstu kompāniju, kas cieš no nelegālas mūzikas lejupielādes, tiesības un peļņu, kādā veidā šādos apstākļos tiek sargātas mākslinieku tiesības?

Zinot faktu, ka šī tīmekļa vietne ir paredzēta arī Eiropas pilsoņiem, vai Komisija uzskata, ka konkurence mūzikas pakalpojumu jomā tiks apdraudēta, jo šo līgumu noslēgušas tikai trīs ierakstu kompānijas, kuras publicēs savas dziesmas internetā bez maksas un gūs peļņu no reklāmas izvietošanas tajā pašā interneta vietnē?

  Ján Figeľ Komisijas loceklis. − Es esmu pārliecināts, ka Mavrommatis kungs atceras, ka Qtrax nesen paziņoja par jauna līguma slēgšanu ar dažām lielākajām kompānijām, lai piedāvātu pirmo bezmaksas un likumīgo reklāmas atbalstīto partneru pakalpojumu ar galvenajiem mūzikas ierakstu zīmoliem savā tīmekļa vietnē. Tas notika janvārī MIDEM konferencē Kannās.

Tomēr šķiet, ka šobrīd nav neviena darījuma, kas ļautu bez maksas lejupielādēt viņu bezmaksas mūzikas katalogus. Patiešām, reaģējot uz Qtrax paziņojumu, četras galvenās kompānijas publiski paziņoja, ka neviens darījums nav pabeigts, lai gan notiek pārrunas. Šajā brīdī joprojām pastāv neskaidrība par to, cik līgumus Qtrax varētu parakstīt ar lielākajām ierakstu kompānijām, un kāds būs to saturs un apjoms.

Tādējādi ir pārāk agri veikt izvērtēšanu par šo darbību ietekmi uz konkurenci tiešsaistes mūzikas industrijā. Tomēr ir skaidrs, ka šādu pakalpojumu ierakstu kompānijām ir ne tikai jālicencē, bet, protams, šādos līgumos ir jāiekļauj arī autori, kas sarakstīja un sakomponēja mūziku.

  Manolis Mavrommatis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, kā jau es minēju savā jautājumā, ir trīs ierakstu kompānijas, kas gūst peļņu. Es jautāju vēlreiz, komisāra kungs: vai citām kompānijām būs jāpārtrauc darbība, atstājot tūkstošiem autoru bez tiesību aizsardzības, kad tajā pašā laikā tiešsaistes mūzikas pakalpojumi kļūst arvien ietekmīgāki? Vai man ir jātic McCreevy kungam, kurš mums teica, ka Eiropas Parlamentā šāda direktīva tiks ierosināta 2010. gadā?

  Ján Figeľ Komisijas loceklis. − Pirmkārt, es vēlētos apliecināt vēlreiz, ka konkurences politika Savienībai un šai Komisijai ir procesā esošs jautājums. Mēs pārbaudām un testējam, ja ir nepieciešams, tad mēs rīkojamies vai reaģējam.

Otrkārt, nozīmīgu noteikumu vai likumdošanas ietvaru pieņemšana tiešsaistes pakalpojumu saturam vai pārrobežas noteikumi pakalpojumu sniegšanai, tostarp autortiesības vai pat aizsardzības noteikumi, ir daļa no pakāpeniskas likumdošanas veidošanas. Daži no tiem varētu tikt pieņemti šajā gadā. Daži priekšlikumi ir ierosināti apspriešanai kopš pagājušā gada rudens. Tāpēc es domāju, ka tas ir svarīgs process, kurā mēs darbojamies kopīgi, tajā pienācīgi tiek ņemts vērā kulturālais konteksts vai ietekme, kā arī aizsargātas un veicinātas kultūras atšķirības.

Mēs nesniedzam padomus, ko darīt atsevišķām kompānijām attiecībā uz citu kompāniju rīcību, bet ir svarīgi, lai tiktu saglabāta un veicināta pārredzamība un labvēlīgi apstākļi radošām aktivitātēm un kultūras izplatībai. Es domāju, ka tas ir mūsu kopīgais uzdevums un mūsu kopīgās rūpes. Es esmu pārliecināts, ka tāpat domā ar Kultūras un izglītības komisija, kurai jūs, Mavrommatis kungs, esat viceprezidents.

  Josu Ortuondo Larrea (ALDE). Komisāra kungs, es pieņemu, ka jūs zināt, ka dažās valstīs tiek izmantota metode maksāt par autoru tiesībām, kas nozīmē, ka tiek noteikta maksa, kas jāmaksā visiem tiem, kas pērk iekārtas mūzikas atskaņošanai vai reproducēšanai, vai pērk CD vai DVD. Es vēlējos jums jautāt, vai jūs domājat, ka šī metode ir pieņemama, kad ir daudz cilvēku, kas pērk šādas iekārtas vai DVD un neizmanto tos, lai lejupielādētu mūziku vai reproducētu jebko, kas ietekmē autortiesības. Es domāju, ka ar šo metodi tiek sodīti godīgi pilsoņi. Es vēlētos zināt jūsu viedokli šajā jautājumā.

  Ján Figeľ Komisijas loceklis. − Ir taisnība, ka dažās valstīs šādas autortiesību maksas ir patiešām ļoti augstas vai arī atšķirības ir ļoti būtiskas.

Šis ir viens no jautājumiem, ar kuriem mēs strādājam. Mēs to darījām pagājušajā gadā, un es esmu pārliecināts, ka Komisija atgriezīsies pie šiem jautājumiem. Mans kolēģis, komisārs Charlie McCreevy kungs atbild par šo jautājumu, un es saskatu šī jautājuma saistību ar citām jomām, kurās tiek apspriestas autortiesības vai skarti autoru tiesību aizsardzības noteikumi.

Es esmu informēts par šīm tēmām, bet paldies par jūsu jautājumu, kurš tiek atkārtoti uzdots dažās valstīs un dažās nozarēs. Es esmu pārliecināts, ka pie tā mēs atgriezīsimies drīzā nākotnē.

  Priekšsēdētāja. −

Avril Doylejautājums Nr. 34 (H-0090/08)

Temats: Oglekļa tarifi importam?

2008. gada 23. janvārī Eiropas Komisija izvirzīja tālejošu priekšlikumu paketi COM(2008)0016, kas pildīs Eiropas Savienības drosmīgās saistības cīnīties ar klimata izmaiņām un veicinās atjaunojamās enerģijas izmantošanu līdz 2020. gadam un turpmāk.

Svarīgākais jautājums šajā stratēģijā ir Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (EU ETS) stiprināšana un paplašināšana, kas ir ES galvenais instruments, lai efektīvi samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju. Emisija no sistēmā iekļautajām nozarēm tiks samazināta par 21 % līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Tiks noteikta viena norma visā ES attiecībā uz ETS emisiju, un brīva atļauju piešķiršana progresīvi tiks nomainīta pret atļauju izsoli 2020. gadā.

Saskaņā ar jebkuru starptautisku vienošanos, kurai būtu jānodrošina, ka konkurentiem citās pasaules daļās ir salīdzināmas izmaksas, oglekļa noplūdes risks varētu būt niecīgs. Tomēr šāds līgums vēl nav sagatavots.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vai Komisija var komentēt, kāpēc oglekļa kvota importam ES netika iekļauta ES ETS?

Otrkārt, vai Komisija var arī norādīt komisāru kolēģijas palīdzības apmēru par oglekļa kvotu jautājumiem produktiem no valstīm, kurās nav CO2 samazināšanas likuma?

Vai PTO kontrolē šo jautājumu?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, Komisijas augstākā prioritāte ir noslēgt tālejošu starptautisku līgumu par klimata izmaiņām laika periodam pēc 2012. gada. Bali konferencē tika sperts nozīmīgs solis klimata izmaiņu kontrolei pasaules līmenī. Visas ANO Klimata izmaiņu konvencijas dalībvalstis, ieskaitot Amerikas Savienotās Valstis, Ķīnu un Indiju, piekrita uzsākt oficiālas pārrunas.

Tagad mums ir nepieciešama – tā kā tā ir svarīgākā ES un Komisijas prioritāte – vienošanās līdz 2009. gada beigām par nākotnes starptautisko juridisko sistēmu klimata jautājumiem. Šai sistēmai jābūt vispārēji izmantojamai; tai jānodrošina, ka visas iesaistītas puses uzticami to ievēro, un tai ir jābūt efektīvai. Lai sasniegtu šādu rezultātu, kurš, kā jau mēs teicām, ir starptautiska vienošanās, ES patiešām ir jāturpina pildīt vadošā loma, kā tā pilnīgi noteikti ir darījusi līdz Bali konferencei un arī tās laikā.

Šī ir patiesā 23. janvārī iesniegto Komisijas ierosinājumu par klimatu un atjaunojamo enerģijas resursu paketes nozīmība. ES ir jāpatur sava vadošā loma un skaidri jāizrāda apņemšanās turpināt darbu.

ES siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas piešķiršanas sistēma ir mūsu galvenais investīciju virzīšanas instruments virzienā uz tīrākām tehnoloģijām. Šī sistēma nodrošina, ka ES noteiktās siltumnīcefekta gāzu normas var sasniegt ar viszemākajām iespējamajām izmaksām.

ES grozītā direktīva atļauju piešķiršanas sistēmai paredz izsoli kā galveno metodi atļauju piešķiršanai. Izsole ne tikai rada stimulu investīcijām tehnoloģijās, kas rada zemu oglekļa emisiju; tā arī novērš negodīgu atļauju piešķiršanas un neattaisnojamas peļņas nevēlamās sekas. Šī iemesla dēļ Komisija ierosina, ka, sākot ar trešo atļauju piešķiršanas periodu, atļaujas netiek piešķirtas bez maksas enerģētikas uzņēmumiem un industriālajam sektoram; atļauju piešķiršana bez maksas pakāpeniski tiks pārtraukta ar mērķi to atcelt 2020. gadā.

Daži sektori vai nozares, kuri intensīvi patērē enerģiju, darbojas starptautiskajā tirgū, kur pastāv spēcīga konkurence. Tā rezultātā tie nevar prasīt klientam segt izmaksas, jo tādējādi tie riskē pazaudēt lielu tirgus daļu. Ja nebūs starptautiskas vienošanās, pastāv risks, ka oglekļa emisiju radošās tehnoloģijas var nokļūt ārpus Eiropas, kā rezultātā pasaules siltumnīcefekta gāzu emisija (oglekļa noplūde) palielināsies. Nozares, kurās oglekļa noplūdes risks ir nozīmīgs, ir jānosaka objektīvi. Komisija tādējādi ierosina rūpīgi izskatīt šo jautājumu un līdz 2010. gadam sastādīt visneaizsargātāko sektoru vai nozaru sarakstu.

Līdz 2011. gada jūnijam Komisija novērtēs situāciju nozarēs, kuras intensīvi patērē enerģiju. Tā pamatos savu novērtējumu uz pārrunu rezultātu par starptautisko vienošanos par klimata izmaiņām vai uz atsevišķiem sektoru līgumiem, kas varētu būt noslēgti. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija iesniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei 2011. gadā un, ja būs nepieciešams, ierosinās citus pasākumus. Šie pasākumi būs bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju piešķiršana sektoriem, kas intensīvi patērē enerģiju, līdz 100 %. Komisijas priekšlikums, kā turpmāko pasākumu, ietver efektīvu oglekļa izlīdzināšanas un kompensācijas mehānisma izveidi. Šādas rīcības mērķis ir – Savienībā darbojošās ražošanas iekārtas, kurām pastāv ievērojams risks radīt oglekļa noplūdi, ir jāsalīdzina pēc līdzvērtīgiem principiem, kādi darbojas trešās attīstības valstīs. Pie šādas izlīdzināšanas sistēmas var izvirzīt noteikumu par nosacījumu uzlikšanu importētājiem, salīdzināmu ar nosacījumiem, kādi tiek piemēroti ES ietvaros, piemēram, pienākums atgriezt CO2 emisijas atļaujas.

Neatkarīgi no tā, kāda metode tiks izraudzīta un kāda darbība tiks veikta, tai jābūt pilnīgā saskaņā ar ANO Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām principiem. Tas jo īpaši attiecas uz vienādu, bet diferencētu atbildību un iespējām mazāk attīstīto valstu īpašajā gadījumā. Tai jābūt arī saskaņā ar Kopienas starptautiskajām saistībām, tai skaitā Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem.

Noslēgumā es vēlos teikt, ka ierosinājumu par klimatu un enerģiju apstiprināja visa Eiropas Komisija kopā, un tādējādi to atbalsta visi tās locekļi.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Paldies, komisāra kungs, par detalizēto atbildi uz manu jautājumu, kuru es, starp citu, izvirzīju apspriešanai ilgi pirms es sapratu, ka man kā referentam būs jāatbild par ES Emisiju tirdzniecības shēmas pārskatu.

Mans jautājums bija par to, kādā situācijā mēs esam, „mēs” – tas ir Komisāru kolēģija šajā brīdī – saistībā ar iespējamo oglekļa izlīdzināšanas kvotas ieviešanu, vai oglekļa atļaujām, gadījumā, ja mēs nepanāksim starptautisku vienošanos. Es lielā mērā jums piekrītu, ka mums ir nepieciešams vienlīdzīgi spēles noteikumi ES ražošanai un trešās attīstības valstu ražošanai šajā jomā.

Es tikai vēlos izprast, vai šī iespēja – un es neesmu protekcionists, un es patiešām atbalstu globalizēto pasauli, kādā mēs šodien dzīvojam – par potenciālo oglekļa kvotu joprojām tiek apspriesta. Es domāju, ka to vajadzētu apspriest, tāpēc es jums jautāju, vai tā ir Komisāru kolēģijas nostāja šajā jautājumā, lai pievērstu uzmanību nopietnībai, ar kādu mēs uztveram nepieciešamību samazināt CO2 emisiju, un cik nopietni mēs izturamies pret debatēm par klimata izmaiņām. Mums nav jābūt agresīviem, bet apņēmīgiem risināt šo jautājumu.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Es jums pilnīgi piekrītu, un tā ir ļoti atbildīga nostāja. Es ļoti priecājos, ka jūs būsiet šī ļoti svarīgā tiesību akta referents.

Protams, mēs apspriedām visu. Es atceros, ka Nairobi mums notika pārrunas tieši par šo jautājumu. Mēs to pārrunājām daudzos dienestos, ar citiem dienestiem un ar citiem komisāriem, un mēs secinājām, ka gudra un līdzsvarota pozīcija ir iekļaut priekšlikumā nosacījumu, kas rūpētos par problēmām, kuras intensīvi enerģiju tērējošie sektori varētu sastapt gadījumā, ja mēs nenoslēgsim starptautisku vienošanos vai ja starptautiskā vienošanās nenoteiks oglekļa emisijas ierobežojumus citās valstīs tādā apmērā kā Eiropas Savienībā. Mēs nolēmām, ka līdz 2010. gadam mums ir jānosaka objektīvi kritēriji tam, kuri ir šie sektori un līdz 2011. gada jūnijam mums ir jānovērtē situācija, vai mums ir starptautiska vienošanās vai pat starptautiskas sektoru vienošanās. Tādējādi es ceru un es patiesi ticu, ka mums būs vienošanās līdz 2009. gada beigām, un tā efektīvi risinās klimata izmaiņas.

Tomēr, ja mums nebūs vienošanās vai tā nebūs pietiekoši ambicioza, tad mūsu priekšlikumā ir noteikumi, kas ļauj mums novērtēt situāciju un attiecīgi nodrošināt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas līdz 100 % enerģiju intensīvi patērējošām nozarēm vai atļaut iekļaut importētājus mūsu emisiju tirdzniecību sistēmā un, protams, uzlikt tiem pienākumu maksāt par līdzīgu daudzumu atļauju kā dara vietējie ražotāji, tādējādi izlīdzinot situāciju – vai pat apvienot abus šos pasākumus.

Šādā veidā mēs radām nepieciešamo pārliecību mūsu ražotājiem, ka mēs risināsim problēmas. Tajā pašā laikā mēs brīdinām citas valstis: viņiem būtu labāk piekrist starptautiskas vienošanās noslēgšanai. Tādēļ šādā līdzsvarotā situācijā mēs sasniedzam visus mērķus, un es ceru, ka Parlaments un Padome balsos un pieņems likumdošanu visdrīzākajā laikā – līdz šī gada beigām vai nākošgad agri pavasarī.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). – (NL) Es esmu priecīgs par Komisijas, komisāra nostāju un līdzsvaroto pieeju šim jautājumam. Tomēr vēlos izteikt vienu būtisku apsvērumu, un tas ir, ka mēs joprojām eksportējam vecas tehnoloģijas uz jaunattīstības valstīm, tas ir neefektīvi un arī veido siltumnīcefekta gāzu emisiju. Es vēlētos jautāt komisāra kungam, vai mēs varbūt varēt organizēt papildus politisko nostādni šajā aspektā pēc tādiem pašiem principiem. Vai mēs varam sagaidīt šādus ierosinājumus tuvākajā laikā?

  Marian Harkin (ALDE). Debatēs šajā pēcpusdienā par KLP mēs pārrunājām importu ES, un mēs aicinājām Komisiju steidzamības kārtā izveidot plānu, kā iesaistīt PTO pārrunās jautājumus, kas nav saistīti ar tirdzniecību.

Protams, ka jautājumam par klimata izmaiņām būtu jāpiešķir ļoti augsta prioritāte, un oglekļa kvotas importam ES ir ļoti nozīmīgs jautājums šajā aspektā.

Tādējādi es vēlētos tikai jautāt komisāra kungam, kā Doyle kundze to darīja savā jautājumā, vai PTO ir nostāja šajā jautājumā, un kāda tā ir?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Es pilnībā piekrītu, ka mums nevajadzētu eksportēt tehnoloģijas, kas rada piesārņojumu, uz ārzemēm. Faktiski mums galvenokārt būtu jārūpējas par to, ka mēs nedrīkstam atļaut sektoru vai nozaru pārvietošanos ārpus Eiropas Savienības ne tikai tāpēc, ka mēs zaudēsim darba vietas un radīsim bezdarba problēmas, bet arī tāpēc, ka mēs nevēlamies pārvest siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesārņojumu uz valstīm, kurās nav tādu ierobežojumu kā pie mums.

Tāpēc mums būtu jābūt ļoti uzmanīgiem, un mums būtu jāvērš mūsu vislielākā uzmanība, lai nepieļautu šādu parādību. Protams, kad mēs pārmetam, ka galvenā iespēja jaunattīstības valstīm cīņā ar klimata pārmaiņām ir elektroenerģijas izmantošanas efektivitāte, mums ir jābūt uzmanīgiem ar to, ko mēs uz tām eksportējam.

Runājot par Pasaules Tirdzniecības organizācijas nostāju oglekļa kvotu jautājumā, mēs nezinām tās pozīciju, jo šāds jautājums nav uzdots, bet pēc pārbaudes Eiropas Savienībā mēs domājam, ka nav problēmu, jo tas, ko mēs esam mēģinājuši darīt jautājumā par iekļaušanos emisijas tirdzniecības sistēmā, kas ir nedaudz atšķirīga no pārrobežas nodokļa, ir līdzsvarot situāciju. Mēs necenšamies nostādīt savu ražošanu labvēlīgākā pozīcijā; mēs to noliekam tādā pašā pozīcijā kā līdzīgas industrijas un sektori, kas ražo savu produkciju valstīs, kur nav oglekļa emisijas ierobežojumu.

Starp citu, Amerikas Savienotajās Valstīs notiek tādas pašas diskusijas, jo Liebermann-Warner likumā par emisijas kvotu tirdzniecības ieviešanu Amerikas Savienotajās Valstīs ir līdzīgs noteikums. Šī diskusija arī notika Amerikas Savienotajās Valstīs, un viņi domā, ka šis jautājums atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem.

Otrā daļa

  Priekšsēdētāja. −

Colm Burke jautājums Nr. 35 (H-0092/08)

Temats: Starpkultūru dialogs ES

Šajā ES Starpkultūru gadā Komisija ir plānojusi daudzus pasākumus. Uzsvers būtu liekams uz jauno cilvēku iesaistīšanu šī gada pasākumos tā, lai viņi varētu iegūt no bagātās kultūras dažādības ES.

Kādus īpašus pasākumus Komisija ir paredzējusi, lai iesaistītu jaunos cilvēkus Eiropas Starpkultūru dialoga gadā?

  Jįn Figel, Komisijas loceklis. − – (SK) Paldies, Prezidentes kundze un paldies arī Burke kungam par šo jautājumu.

Es vēlētos teikt, ka mūsu centieni šim gadam, kas ir Eiropas Starpkultūru dialoga gads, ir veicināt dialogu starp kultūrām kā procesu, caur kuru ikviens, kas dzīvo Eiropas Savienībā, var uzlabot savu spēju ikdienas dzīvē daudz plašāk un atvērtāk iesaistīties sarežģītajā kultūras vidē. To mērķis ir visupirms veicināt sapratni, īpaši jaunu cilvēku vidē, un audzināt tos par aktīviem Eiropas pilsoņiem, kas ir atvērti pasaulei, ciena kultūras dažādības un pamatojas uz kopējām vērtībām. Šajā kontekstā jaunatne un izglītība ir divas svarīgākās jomas dialogam, līdzās tādām jomām kā migrācija, minoritātes, daudzvalodība, nodarbinātība, kā arī mediji, reliģija, māksla un kultūra.

ES līdzfinansē septiņus labākos projektus Eiropas mērogā, kas ir mērķēti galvenokārt uz jauniem cilvēkiem un veicina kultūras dialogu starp tiem caur sadarbības mākslinieciskiem projektiem, stāstniecību, mediju projektiem, mediju kampaņām, pilsētas kultūru, apmaiņām starp nelabvēlīgām teritorijām vai kopienām, un veicina dialogu par mākslu, imigrantiem, imigrāciju un līdzīgām tēmām.

Šogad ES arī līdzfinansē vienu projektu katrā dalībvalstī vai priekš tās. Galvenais uzsvars atkal ir uz jaunatni un izglītību. Mēs arī nepārtraukti uzturam sakarus ar grupu, kas vada Civilās sabiedrības platformu starpkultūru dialogam, kas ietver pārstāvjus no Eiropas Jaunatnes foruma un EFIL, Eiropas Starpkultūru apmācības federācijas, piemēram.

Nobeidzot, informācijas kampaņa par šī gada nozīmīgo tēmu un kultūras dialogu ietver sevī plašu pasākumu kopumu, kas mērķēti uz jauniem cilvēkiem, balstoties uz priekšlikumiem no personu apvienībām un ES iniciatīvām. Visa attiecīgā informācija, protams, ir pieejama tīmekļa vietnē http://www.interculturaldialog2008EU" .

Viss process lielā mērā ir pamatots uz komunikāciju, kas veicina partnerību, un palīdz izcelt augstas kvalitātes projektus un pieredzes. Es esmu pārliecināts, ka tas stiprinās procesu: kultūras dialogs kā process, drīzāk nekā vienreizējs pasākums.

  Colm Burke (PPE-DE). – Paldies, komisāra kungs, par jūsu ļoti detalizēto atbildi, un es apsveicu to attīstību, par kuru runājāt. Es pazīstu jūs kā komisāru un Komisija ļoti smagi strādā pie šīs programmas.

Attiecībā uz 27 atsevišķajām valdībām, kurā programmā jūs es lūguši tiem iesaistīties saistībā ar atbalstu tam, ko Komisija dara? Citiem vārdiem sakot, kamēr viss ir labi tajā, ka mēs izvirzām septiņus labākos projektus, vai arī katra no valdībām gatavojas izvirzīt labāko projektu katra savā atsevišķajā valstī?

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − Es teicu, ka tā ir kopīga lieta, kopīgas pūles, un ka šeit ir daudz labas idejas un pastāvīgas iniciatīvas Eiropas un nacionālajā līmenī, plus daudzas arī reģionālā un pašvaldību līmenī. Es esmu priecīgs, ka ir šāda liela interese, pat starptautiski, redzēt iespējas un meklēt iespējas, lai veicinātu starpkultūru pieeju „multi-kulti“ komentāru un žēlabu vietā. Es domāju, mums tas ir vajadzīgs.

Es negrasos nolasīt pašu projektus; tie ir diezgan iedvesmojoši – jo īpaši ES līmenī – jo tie tika izraudzīti no daudziem ES līmeņa projektiem, un tie ir ļoti atšķirīgi no tiem projektiem, kas ir dalībvalstu līmenī. Faktiski mums ir 28 projekti, jo Beļģijā ir divas galvenās kopienas un atbalsts.

Mēs domājam, ka tās dalībvalstis, kas iesaista jauno paaudzi, kuras ir patiesi atvērtas nākotnei, iespējams, ir vislabākais piemērs, kā risināt problēmas saistībā ar dzīvošanu daudzveidībā, un arī vienotības veicināšanu. Tāds projekts kā Diversidad, ko vada Eiropas mūzikas birojs. Tajā mēs redzam ļoti populāru darbību apvienojumu: mūzika, mūzikas interpretācija, mūzikas klausīšanās, mācīšanās, izmantojot mūziku, un dialogs ar pilsētas kultūru. Starptautiskais Yehudi Menuhin fonds; Ton monde est le mien, kaut kas, kas atspoguļo mūsu vajadzību pēc citiem, lai saprastu paši sevi; A Unique Brussels, kas ir ES kultūras iestāžu tīkls; Alter Ego, ieguldījums starpkultūru dialogā, saprašanās kultūru starpā, un jaunu cilvēku Eiropas pilsonība mākslas sadarbības projektu ceļā, kas var dot viņiem iespēju iziet ārpus sava parastā sociālā loka.

Vienu projektu vada Eiropas Kultūras fonds – Stranger. Tas ir par jauniem cilvēkiem, kas izpauž sevi, un rada platformu, lai viņi varētu saistīt savu pieredzi ar plašāku Eiropas kontekstu.

Un pēdējais, kas nav mazāk svarīgi, – es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai Parlaments būtu iesaistīts cik daudz vien iespējams, gan individuāli, gan arī kolektīvi. Pastāv dažādas iespējas – piemēram, pasākumi Briselē – par dažādām tēmām, kas saistītas ar starpkultūru dialogu. Mēs kā Komisija uzaicināsim Kultūras komiteju kā struktūru ( tas nozīmē arī locekļus) līdzdarboties visu to pasākumu organizēšanā, kuros mēs piedalāmies. Mums, piemēram, būs Eiropas Jaunatnes nedēļa novembrī, un es domāju, ka viņi ieradīsies. Daži pasākumi būtu jāorganizē Parlamenta telpās Briselē, piedaloties parlamentāriešiem un, protams, jauniem cilvēkiem no visām valstīm, tai skaitā tām, kas nav ES dalībvalstis.

Ir daudz gadījumu, kuros jūs varat būt noteicēji un jo īpaši rādīt piemēru un parādīt savu apņemšanos. Es domāju, ka tam nevajadzētu būt stāstam tikai viena gada garumā. Tam ir jābūt ilgtermiņa mērķim un procesam, kurā mēs mācāmies, piedalāmies un augam, lai nodrošinātu gadsimtu, kas būtu labāks par 20. gadsimtu, kurā bija daudz dalījumu, konfliktu un ideoloģijas attiecībā uz cilvēka cieņu. Tādēļ es domāju, ka šis ir spēcīgs stimuls, lai jūs iesaistītos.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Es tikai gribētu zināt, vai visā starpkultūru dialoga un jaunu cilvēku iesaistīšanas jomā Komisija ir palūkojusies uz lielisko darbu, kas tiek darīts Īrijas ziemeļos šajā konkrētajā jomā: ziemeļos, starp divām dažādām kopienām, kas tik ilgu laiku ir ķildojušās savā starpā, un uz pārrobežu pamata. Es uzskatu, ka šeit ir kaut kas īpašs, ko varētu pamudināt, un es pajautātu Komisijai, vai tā ir tam pievērsusi uzmanību un, ja nē, vai tā varētu to izdarīt.

  Marian Harkin (ALDE). – Es runāšu ļoti īsi. Es tikai vēlos pajautāt Komisāram, vai ir ierosināti kādi pasākumi brīvprātīgās darbības jomā.

Tā neapšaubāmi ir ideāla iespēja cilvēkiem ar dažādu piederību pēc izvēles strādāt kopā, jo īpaši, teiksim, jaunatnes brīvprātīgās darbības jomā, ar programmām, kas paredzētas, lai nodrošinātu to, ka cilvēki, kas parasti nepiedalās brīvprātīgā darbībā, tiktu iesaistīti – jo dažkārt brīvprātīgajai darbībai ir tendence būt „baltai”, vidusšķiras darbībai – un jomā, kas ietver brīvprātīgo darbību paaudžu starpā. Vai ir kādi pasākumi šajās jomās, lai veicinātu starpkultūru dialogu?

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, kas attiecas uz Ziemeļīriju es gribētu vispirms izteikt savus apsveikumus saistībā ar jauno atmosfēru un to, ko es aprakstītu kā ļoti pozitīvas gaidas attiecībā uz pakāpenisku un patiesu izlīgumu un apņēmību atzīt kopējās vērtības. Es pat plānoju doties uz turieni, kas varētu būt vislabākā atbilde. Es domāju, ka Ziemeļīrijas studentu, pasniedzēju un profesoru lielāka iesaistīšanās ES apmaiņās un sadarbībā saistībā ar ERASMUS programmu palīdzētu arī ciešāk saliedēt lielāku Eiropas kopienu un iedzīvotājus. Tādēļ es plānoju apmeklēt šo Eiropas Savienības daļu.

Otrkārt, kas attiecas uz brīvprātīgo kustību, tā ir ļoti svarīga tēma, jo brīvprātīgā kustība ir solidaritātes, cilvēcības un kopības izpausme. No otras puses, tas ir arī neformāls izglītības vai mācīšanās process. Mums tas ir vajadzīgs nodarbinātībai, jaunām iemaņām, jaunām zināšanām un sociālām iemaņām, kā arī pilsoniskuma un mūs vienojošo vērtību veicināšanai. Mēs darām vairāk, nekā mēs mēdzām darīt. Piemēram, jaunajā programmā, „Jaunatne darbībā”, ir ietverti daudz lielāki finanšu līdzekļi un nozīmība Eiropas brīvprātīgās kustības dienestā. Tagad tā ir daudz atvērtāka attiecībā uz starptautisku iesaistīšanos. Mums ir liels skaits, un es domāju, ka šī ir viena no atbildēm.

Šogad mēs vēlētos nākt klajā ar iniciatīvu par brīvprātīgo kustību, kurā varētu attīstīt lielāku atzīšanu un labākus nosacījumus, lai brīvprātīgi iesaistītos. Bez šaubām, mums vajag, lai dalībvalstis piedalītos, un es priecājos, ka Francija jo īpaši vēlas pievērsties brīvprātīgajai kustībai kā tēmai – brīvprātīgā kustība un jauni cilvēki. Šorīt es satiku ministru, kurš ir atbildīgs par veselības, jaunatnes un sporta politiku, un mēs vienojāmies par noteiktām prioritātēm. Šī saskaņā ar Francijas prezidentūru ir viena no trim prioritātēm jaunatnes jomā, tādēļ mēs spersim dažus soļus šai virzienā.

  Priekšsēdētāja . − Nākamo jautājumu ir iesniedzis Higgins kungs. Diemžēl man jāsaka, ka es nevaru pieņemt šo jautājumu, jo viņš nav Parlamentā. Es zinu, ka jūs vēlētos strādāt sadarbībā. Diemžēl mēs iepriekš netikām informēti par nomaiņu, un tādēļ, saskaņā ar mūsu Reglamentu, es nevaru to pieņemt. Man ļoti žēl, ka es nevaru to pieņemt un man jādod priekšroka tiem deputātiem, kas atrodas Parlamentā.

  Priekšsēdētāja. −

Bernd Posseltjautājums Nr. 37 (H-0100/08)

Temats: Vācijas-Čehijas-Austrijas kultūras sadarbība

Kādus trīspusējus vai divpusējus pārrobežu kultūras sadarbības projektus Komisija atbalstīja attiecībā uz Čehijas Republiku, Vāciju un Austriju pagājušajā gadā un, vai tā saredz iespējas atbalstīt šādus projektus nozīmīgā apjomā 2008. gadā?

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − (SK) Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man pateikties Bernd Posselt kungam par jautājumu. Es vēlētos norādīt, ka kultūra un tās finansēšana ir dalībvalstu atbildība. Tas ir subsidiaritātes princips, kuru mēs respektējam un augsti novērtējam. Eiropas Savienības uzdevums ir atbalstīt un papildināt darbības, ko veic dalībvalstīs, neuzņemoties atbildību par tām.

Otrkārt, ir svarīgi atcerēties, ka Kultūras programma (2007-2013) sekmē starpkultūru dialogu, starptautisku kultūras darbinieku un darbu mobilitāti un kultūras un mākslas produktu attīstību. Šajos projektos jāiesaista vismaz trīs kultūras operatorus trīs dažādās valstīs: tā ir daļēja atbilde uz Bernd Posselt kunga jautājumu. Tādējādi sadarbību starp operatoriem no Čehijas Republikas, Austrijas un Vācijas var atbalstīt, ja šos partnerus izvēlas, pamatojoties uz projektu kvalitāti, kas iesniegti kā atbilde uz Eiropas Komisijas aicinājumu.

Attiecībā uz šo trīs dalībvalstu konkrētajiem projektiem, kurus finansēja pagājušajā gadā, es vēlētos norādīt, ka Kultūras programma (2007-2013) ir izveidota un darbojas nedaudz ilgāk par gadu. Mums būs nedaudz jānogaida, lai uzzinātu par šāda tipa projektiem, kurus finansēja šajā neilgajā laika sprīdī. Īsāk sakot, rezultāti, kas attiecas uz pagājušā gada projektiem, vēl nav pieejami. Taču, ja apskatām periodu no 2000. gada līdz 2006. gadam, tika atbalstīti 116 sadarbības projekti un 39 līdzfinansējuma projekti vairāku gadu garumā, kas ietvēra divpusēju vai trīspusēju sadarbību starp Austriju, Vāciju un Čehijas Republiku. No šiem projektiem 28 finansēja no 2006. gada budžeta: faktiski tas nodrošināja pagājušā gada darbības (2007).

Pilns visu apstiprināto un finansēto projektu saraksts ir publicēts Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Manuprāt, šī ir visaptveroša atbilde uz šo jautājumu.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Liels paldies, komisāra kungs, par jūsu atbildi. Pirms neilga laika jūs sīki un plaši runājāt par notikumiem Briselē. Taču notikumi reģionos arī ir ļoti svarīgi un tāpēc man ir divi īsi papildjautājumi.

Pirmkārt, jūs tikko runājāt par divpusējām programmām. Vai tiek pieļautas tikai Vācijas-Čehijas programmas vai drīkst iesaistīt arī trīs valstis? Kopā ar Austriju varētu būt, piemēram, arī Slovākija vai Polija.

Otrais papildjautājums: vai tas aptver arī Eiroreģionus?

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − (SK) Kā es jau minēju iepriekš, saskaņā ar jauno Kultūras programmu īsās viena gada programmās ir jābūt iesaistītiem trīs partneriem no trīs valstīm; vairāk partneru ir vajadzīgi programmām, kas darbojas vairākus gadus. Šo darbību sfēra vai apjoms ir tādējādi pielāgoti paplašinātajai Eiropas Savienībai.

Mēs nevaram papildināt vai aizvietot no maza budžeta, tam patiešām vajag daudz lielāku atbalstu no nacionālajām valdībām vai apgabalu pašvaldībām lielās federālās zemēs. Attiecībā uz to, ko es teicu par divpusējām attiecībām, par trīs valstīm, kas minētas Bernd Posselt kunga jautājumā, divas konkrētos gadījumos tika sapārotas ar citu valsti, bet uz jautājumu par dalību ir atbildēts tikai daļēji.

Es gribu nomierināt ne tikai Posselt kungu, bet arī potenciālos partnerus, ka sadarbība, piemēram, starp reģioniem vai Eiroreģioniem, starp pilsētām, kā arī kultūras operatoriem vispārējā nozīmē šodien ir iespējama un to atbalsta ne tikai Kultūras programma (2007-2013), bet arī programma “Eiropa pilsoņiem 2007 – 2013”. Šī programma veicina pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu un tās juridiskais pamatojums, inter alia, EK līguma 151. pants veicina kultūras nolīgumos vai ar kultūras dimensiju definētu pilsonību. Šodien ir tūkstošiem vispāratzītas partnerības piemēru starp vietējām pašvaldībām, kas sadarbojas, nevalstiskajām organizācijām vai dažādām asociācijām, kas pamatojas uz dialogu starp cilvēkiem pilsoniskā sabiedrībā.

Treškārt, es vēlētos piebilst, ka struktūrfondi ir pat lielāks atbalsta avots kultūras aspektu un kultūras mantojuma vispārējai veicināšanai un sadarbībai starp valstīm, lai aizsargātu un attīstītu viņu kultūras mantojumu. Es vēlētos aicināt ministrus vai partnerus atcerēties, ka debatējot par kultūru, Eiropu vairāk raksturo kultūra, nevis uzņēmējdarbība vai ģeogrāfija. Tāpēc ieguldījumi kultūrā palīdz palielināt mūsu potenciālu, nostiprina Eiropas identitāti un padara eiropiešus pievilcīgākus. Tam jānotiek vietējā līmenī, kur cilvēki dzīvo. Tas neattiecas tikai uz Briseli un citām galvaspilsētām: tas attiecas uz mūsu reģioniem, pilsētām un ciematiem.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – (LT) Man ir jautājums, komisāra kungs. Kā jūs teicāt, tikai dalībvalstīm pašām būtu jāievieš kultūras politika. Brisele neko šajā sakarā nevar noteikt. Taču jo īpaši jaunajās dalībvalstīs mākslinieki un cilvēki, kas ir iesaistīti kultūras aktivitātēs, pēdējos 10 līdz 15 gadus ir jutušies pamesti novārtā.

Ko dara Komisija vai, ko tā ir gatava darīt, lai dalītos labā pieredzē par to, kā māksliniekus atbalsta jaunajās dalībvalstīs, kā arī jaunas idejas un projekti saistībā ar to? Vai jūs, lūdzu, varētu minēt kādus piemērus?

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Attiecībās starp Čehijas Republiku, Vāciju un Austriju pastāv arī virkne vēsturiski noteiktu problēmu. Vai ir kādas konkrētas programmas vai drīzāk Komisija plāno šeit koncentrēt galvenās pūles, lai iekļautu marketinga apvienības šajās Eiropas darba programmās, piemēram, kas šajā sakarībā būtu ļoti svarīgi vispārīgākai izpratnei?

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − (SK) Paldies jums par papildu jautājumiem. Tie parāda, ka kultūra, identitāte un atmiņas ir svarīgas attiecībā uz nākotni un kultūras attīstību. Mēs atbalstām šos aspektus. Man jāatkārto, ka subsidiaritāte ir saistīta ar atbildību, nevis alibi veidošanu mums, lai varētu teikt, ka mēs nesadarbojamies tāpēc, ka jautājums ir dalībvalstu kompetence. Komisija patiešām pieliek visas pūles, lai izveidotu iespējami labāko vidi kultūras dialogam, apmaiņai un sadarbībai, un tic, ka šo centienu augļi ir skaidri redzami.

Es iepriekš minēju Kultūras programmu (2007-2013). Salīdzināsim skaitļus: septiņi gadi agrāk, septiņi gadi tagad. Taču viens ļoti svarīgs piemērs ir fakts, ka Eiropas darba kārtību kultūrai globalizētā pasaulē izdevās dabūt cauri un apstiprināt pirmo reizi pagājušajā gadā ne tikai par apmierinājumu Komisijai, bet par apmierinājumu visai ES kopumā. Priekšlikumus iesniedza maijā un dalībvalstis tos apstiprināja novembrī. Otrkārt, mēs esam panākuši vienošanos, ka attiecībā uz kultūru un darba kārtību kultūrai mēs izmantosim jaunu sadarbības metodi – atvērto saskaņošanas metodi. Pirms tam vairākums būtu teicis, ka tas ir neticami, jo mēs nebūtu varējuši panākt vienošanos dažādo viedokļu dēļ.

Taču pēc būtības galvenais jautājums: ir svarīgi nodrošināt, lai šī sadarbība koncentrē uzmanību uz praktiskām kultūras vajadzībām plašākā nozīmē, uz kultūras un mākslas nozaru vajadzībām, lai vienkārši attīsta kultūru. Pagājušā gada pavasarī Lisabonas padome panāca kaut ko svarīgu: kultūras nozares vai tā sauktā kultūras industrija pirmo reizi tika pieminēta Lisabonas stratēģijā, kur novērtēja tās spēju dot nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un nodarbinātībā. Tas palīdz pārvarēt klasisko dihotomiju, ka kultūra maksā naudu, kamēr bizness nes peļņu. Kultūra iet roku rokā ar vērtībām, ar ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības paplašinātām dimensijām. Kultūras trūkums rada biznesa, kā arī politikas un citas problēmas. Ar to es domāju, ka kultūra ir jāuztver kā nozīmīgs spēles dalībnieks un tā ir jāsekmē visos iespējamos veidos, lai tā uzplauktu. Tādēļ es priecājos, ka pat Komisijā ar šo horizontālo pieeju mēs sasniedzam lielākus panākumus, pateicoties arī pagājušā gada lēmumam.

Es negribu, ka mana atbilde kļūst pārāk gara. Jaunās dalībvalstis dod ieguldījumu caur savu kultūru, savu plašo mantojumu, savām svaigajām atmiņām par sadalīto Eiropu vai pagātni, kas bija daudz dramatiskāka 20. gadsimta otrajā pusē. Taču daudzējādā ziņā tās var mācīties no vecākajām dalībvalstīm, kurām, piemēram, ir daudz dinamiskākas kultūras finansēšanas metodes, attīstot kultūras izglītību un nodarbojoties ar daudziem jautājumiem, kurus jāveicina arī jaunajās dalībvalstīs. Politikas un valdības nedrīkst izturēties pret kultūru kā pret pārpalikuma jēdzienu: „ja ir palikusi pāri nauda, mēs, protams, nedaudz novirzīsim kultūras nozarei, bet tā nav ne prioritāte, ne galvenais temats”.

Otrkārt, es vēlētos sniegt atbildi uz to, ko Reinhard Rack sacīja par pagātnes nastu. Nedaudz agrāk es īsumā pieskāros atmiņu jautājumam: tam ir svarīga loma identitātes jautājumos; tas mums māca neatkārtot pagātnes traģēdijas. Savā atbildē Bernd Posselt kungam es atsaucos uz programmu "Eiropa pilsoņiem” (2007-2013). Šī programma ļauj Eiropas Savienībai šo septiņu gadu laikā līdzfinansēt projektus, kuru mērķis ir uzturēt dzīvas diktatūras periodu, kā arī nacisma un staļinisma upuru atmiņas. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgs izaicinājums, jo tas mums palīdz atcerēties, ka viss, kas mums ir – brīvība, demokrātija, apvienota Eiropa – nenotika nejauši vai pats no sevis un, ka vienmēr pastāv zināms kārdinājums, mazāks vai lielāks, doties kopuma un vienkāršošanas virzienā. Atcerieties, ka mums vajag attīstīt vērtības katrā paaudzē: tehnoloģijas un uzbūvēto ir viegli nodot tālāk, bet vērtības jāiedēsta katra cilvēka apziņā un sirdī kopš bērnības.

Tāpēc es vēlos jūs mudināt izmantot šos instrumentus kultūras vai pilsoniskajā sadarbībā, izmantot tos, lai saglabātu mūsu atmiņas mūsu siržu un prātu labā. Manuprāt, tas ir tieši to pilsoņu uzdevums, kas ir pārcietuši šādus laikus, kas atceras šos notikumus, kas nāk no valstīm, kas atradās tādā kā pelēkā zonā vai aiz dzelzs priekškara. Jebkurā gadījumā, šodienas Savienībai būtu jānodrošina telpa, kur atcerēties un attīstīt Kopienu.

  Priekšsēdētājs . − Ņemot vērā laika ierobežojumus, mēs tagad nepāriesim pie jautājumiem komisāram Mandelson kungam. Tāpēc uz jautājumiem no 38. līdz 40. atbildēs rakstiski.

  Jim Higgins (PPE-DE). – Debatēm par Lamfalisī procesu tika atvēlētas 30 minūtes no jautājumu laika. Tā rezultātā es nevarēju šeit piedalīties. Es sapratu, ka jautājumi sāksies pulksten 18.00, tad būtu 30 minūtes pirmajam komisāram un pēc tam es būtu otrais jautātājs nākamajam komisāram.

Šī Parlamenta procedūras ir absolūti ārprātīgas. Šeit vajadzētu būt organizācijas paraugam. Organizācijas veids un procedūras, kas mums šeit ir, netiktu paciestas visneorganizētākā ciemata vai pilsētas pašvaldībā visā Eiropas Savienībā. Tas ir absolūts ārprāts.

Jautājumu laikam jābūt neaizskaramam un absolūti nedrīkst pieļaut laika pārtēriņu. Tas diskriminē tos deputātus, kuri jautājumus iesniedz ļoti savlaicīgi, un tam nav pilnīgi nekāda attaisnojuma.

  Priekšsēdētājs . − Es izteicu aizrādījumu par to, ka mēs kavējamies, jautājumu laika sākumā, un, ka tas ir ļoti nožēlojami. Es mēģināšu noskaidrot, kādu iemeslu dēļ debates tā ievilkās, ka noveda pie šī laika pārtēriņa. Es pret šo lietu izturos ļoti nopietni, jo jūtu atbildību par jautājumu laiku.

Tagad, attiecībā uz jūsu paša jautājumu, es esmu ievērojis, ka šajā palātā ir citi deputāti, kas visu laiku ir pacietīgi gaidījuši, lai saņemtu atbildes uz saviem jautājumiem, un nav devušies prom pildīt citus pienākumus. Es zinu, ka mums visiem ir saspringti grafiki un dienas kārtība, bet tāpēc man ir stingri jāievēro noteikumi un jādod priekšroka tiem deputātiem, kas uzturējās palātā. Atvainojiet, bet reglaments ir pietiekami skaidrs.

  Priekšsēdētājs. −

Georgios Papastamkos jautājums Nr. 41 (H-0076/08)

Temats: Strīda izskatīšana starp ES un ASV saistībā ar ĢMO Pasaules Tirdzniecības Organizācijā

2008. gada 11. janvārī beidzās saprātīgs laika periods (SLP), kurā ES piekāpās PTO Strīdu izšķiršanas iestādes noteikumiem saistībā ar ģenētiski modificēto organismu licenzēšanas un marketinga pasākumiem (ĢMO). Kā izriet no ASV valdības ziņojuma, ASV ir vienojusies ar ES uz laiku apturēt tirdzniecības sankciju piemērošanas procedūru, „lai nodrošinātu ES iespēju nodemonstrēt mērķtiecīgu progresu biotehnisko produktu apstiprināšanā”. ASV arī izteica neapmierinātību saistībā ar Francijas valdības ieceri aktivēt aizsardzības pantu, lai aizliegtu ĢM kukurūzas šķirņu audzēšanu, kā citas ES dalībvalstis jau ir izdarījušas.

Kāda ir Komisijas spēja sarunās sasniegt šī jautājuma „miermīlīgu” noregulējumu un izvairīties no atmaksas ES, tomēr ļaujot ES saglabāt stingru reglamentējošu sistēmu attiecībā uz ĢMO?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Strīda noregulēšana, uz kuru norāda godājamais deputāta kungs, tiktu veicināta, ja Eiropas Savienība parādītu sūdzības iesniedzējam, ka tās reglamentējošā procedūra darbojas apmierinoši un noved pie apstiprinājuma bez nevajadzīgas kavēšanās, ja vien netiek identificēti veselības un apkārtējās vides riski jeb tie ir vadāmi.

Turklāt būtu jāatrod risinājums attiecībā uz nacionālajiem aizsardzības pasākumiem, kas pakļauti PTO tiesvedībai, kas izrādās nav zinātniski pamatoti un tādējādi nav saskaņojami ar PTO noteikumiem.

Abos gadījumos Komisijai jāliek cerības uz dalībvalstu sadarbību. Tādējādi mums uzticētie pienākumi ir skaidri un mēs nevaram izvairīties no atbildības.

Bez tam, Amerikas Savienotās Valstis ir piekritušas neveikt tūlītējus atbildes pasākumus. Taču atbilstīgo tiesvedību var atsākt, ņemot vērā saskaņošanas paneļa ekspertu nostāju, ka Eiropas Savienība nav spējusi ieviest PTO paneļa ekspertu noteikumus. Eiropas Savienības reglamentējošās sistēmas efektīva darbība saistībā ar ģenētiski modificētiem organismiem ir ne tikai PTO sūdzību iesniedzēju, bet pašas Eiropas Savienības interesēs.

Šobrīd mūsu galvenie dzīvnieku barības avoti ir valstis, kas attīsta biotehnoloģijas produktus. Tādējādi savlaicīga drošu ĢMO produktu licenzēšana barības izmantošanai ir nepieciešama, lai nodrošinātu mājlopu audzēšanas nozares konkurētspēju ES. Piemēram, ES cūkgaļas nozare sastopas ar pieaugošām grūtībām sagādāt barību par saprātīgām cenām, kamēr cūkgaļas cenas samazinās. Citiem vārdiem sakot, jo ilgāk kavējamies ar licenzēšanu, jo lielāks risks lauksaimniecības vajadzībām Eiropā.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, tirdzniecības kara gadījumā starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm saistībā ar ģenētiski modificētiem organismiem, kāds iespējamu sankciju apjoms tiek izskatīts un, kā tās piemēros?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Atmaksas apjomu noteiks PTO ieviešanas paneļa eksperti. Bet potenciālā atmaksa varētu būt ievērojama. Patiesi, tās tirdzniecības vērtība varētu sasniegt simtiem miljonu dolāru. To varētu piemērot ES produktiem, kas ražoti dažādās dalībvalstīm, turklāt ne tikai tajās, kas apstiprinājušas nacionālos aizsardzības pasākumus attiecībā pret ĢMO.

Tādējādi šīs dalībvalstis būs atbildīgas ne tikai par savu ražotāju un eksportētāju pakļaušanu tiešam atmaksas riskam. Ar savām darbībām tās sodīs ne tikai savus, bet arī daudzu citu dalībvalstu eksportētājus.

Es ceru, ka tās apsvērs šīs saistības un sekas, kad nonāks līdz to darbību pārskatīšanai, ko gatavosies uzsākt.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Es vēlos pateikties komisāra kungam par skaidrojumu, jo šis ir dzīvnieku barības nozarei ļoti svarīgs jautājums. Bet vai viņš – tāpat kā es – saredz pieaugošo patērētāju nevēlēšanos pieņemt lopbarības tirgus realitāti? Viņš ļoti efektīvi izvirza iedarbības jautājumu uz mūsu putnu gaļas un cūkgaļas nozares konkurētspēju. Droši vien vēlākā posmā mēs varēsim apspriest PTO noteikumus plašākā nozīmē saistībā ar nekomerciālām un pašreiz notiekošām sarunām par lauksaimniecības konkurētspēju kopumā.

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Es domāju, ka tas, ko mēs pašlaik redzam, ir lielā mērā dezinformācija, nepareizu priekšstatu veidošana un baiļu izplatīšana, kas ietekmē zināmas sabiedrības daļas viedokli. Manuprāt, ja būtu reprezentatīvāka diapazona informācijas avoti un mūsu sabiedrībai sniegtu objektīvāku informāciju, kā arī ņemtu vērā dažu šo darbību sazarošanos un sekas, tad, pilnīgi iespējams, ka viņi nonāktu pie citiem secinājumiem.

Protams, ka patērētājiem ir jāzina, ko viņi patērē. Patērētājiem ir arī jādod iespēja izvēlēties starp ĢMO un ne-ĢMO. Šobrīd viņiem tiek liegta šī iespēja sakarā ar aizspriedumiem pret ĢMO.

  Priekšsēdētāja. −

Bart Staesjautājums Nr. 42 (H-0079/08)

Temats: Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) visaptverošs novērtējums

Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) valdībām, kas vienojās par preču tirdzniecības liberalizēšanu, ir nepietiekamas sarunu vešanas pilnvaras jautājumos, kas patiešām tām ir svarīgi. Kamēr tām ir jāveic nozīmīgas koncesijas EPN, Eiropa neuzņemas nekādas saistošas saistības tādos svarīgos jautājumos kā sākotnējo noteikumu uzlabošana, subsīdiju piešķiršana vai attīstības palīdzības paplašināšana.

Vai Komisija piekrīt tam, ka šīm valstīm vajadzētu piešķirt vairāk laika, lai panāktu atbilstoši pārrunātus EPN, ka tām vajadzētu iegūt labāku atbalstu sarunu vešanas spēju palielināšanai, un tādēļ ir nepieciešams esošo līgumu – pie kuriem joprojām ir daudz vēl jāstrādā, lai tie kļūtu par tādiem „attīstības instrumentiem”, kādiem tiem ir jābūt – visaptverošs novērtējums un izskatīšana!

Thijs Bermanjautājums Nr. 43 (H-0080/08)

Temats: Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi

Gala termiņa iztecēšana 2008. gada 1. janvārī attiecībā uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ar ĀKK valstīm ir izraisījusi šajās valstīs ievērojamu neziņu. Nolīgumi, kas ir noslēgti par nodokļu atvieglojumiem eksportam, drošību, sākotnējo noteikumu uzlabošanu, subsīdiju piešķiršanu vai attīstības palīdzības paplašināšanu, bieži ir neadekvāti, un tāpēc tie negūst lielu atbalstu valstīs, uz ko tie attiecas. Vai Komisija ir gatava veikt pašreizējo nolīgumu visaptverošu novērtējumu? Kādus konkrētus pasākumus šim nolūkam vajadzēs veikt un cik ilgā laikā?

Claude Moraesjautājums Nr. 44 (H-0085/08)

Temats: Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ietekmes mērījums

Komisija nesen apstiprināja pilnu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ar Karību jūras reģiona valstīm, kā arī virkni pagaidu nolīgumu, kas ir domāti, lai varētu noslēgt tālāk pilnu EPN ar citām valstīm vai reģioniem. Līdz šim panākto progresu šī gada janvāri ļoti skaidri parādīja Eiropas Parlamenta Attīstības komitejā, un mēs izsakām atzinību komisāra kungam par ieguldīto grūto darbu.

Taču jūs arī norādījāt priekšā stāvošos uzdevumus. Citu starpā jūs minējāt, ka svarīgi būs atrast veidus, kā uzraudzīt ieviešanas procesu un jauno nolīgumu ietekmi.

Vai Komisijai uz doto brīdi ir kādi aptuveni pēdējo nolīgumu pozitīvās ietekmes novērtējumi par afrikāņu lauksaimnieku ienākumiem, kā arī par gala cenām Eiropas patērētājiem? Ko Komisija plāno iesākt ar tehniku izstrādi ieviešanas procesa un ietekmes uzraudzībai un novērtēšanai?

David Martinjautājums Nr. 45 (H-0122/08)

Temats: EPN

Vai Komisija var sniegt jaunāko informāciju par EPN?

Sarah Ludfordjautājums Nr. 46 (H-0124/08)

Temats: Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi

Kādēļ jums nav izdevies pārliecināt kritiķus par to, ka EPN ir godīgi pret jaunattīstības valstīm?

Hélčne Goudinjautājums Nr. 47 (H-0153/08)

Temats: Partnerattiecību nolīgumi ar jaunattīstības valstīm

Vairums ĀKK valstis ir parakstījušas Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar ES. Vesela virkne brīvprātīgo organizāciju neuzskata, ka nolīgumi sasniegs nospraustos mērķus, t.i., ekonomiskās attīstības sekmēšanu līgumslēdzējās valstīs. Komisijas pārstāvis apgalvoja, ka EPN nākotnē varētu izvirzīt debatēm un tādējādi to varētu vēlreiz apspriest. No otras puses Tirdzniecības komisārs ir attālinājies no esošo nolīgumu vēlreizējās pārrunāšanas iespējas.

Vai Komisija var noskaidrot situāciju attiecībā uz šo jautājumu? Vai jaunattīstības valstis, kas ir parakstījušas partnerattiecību nolīgumus ar ES, varēs tos vēlreiz pārrunāt?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Kopš Komisijas sniegtajām pēdējām ziņām Attīstības komitejai šā gada janvārī, jautājumi ir virzījušās uz priekšu. Juridiskie teksti Karību jūras reģiona valstu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam tika kopīgi pārbaudīti, un mēs esam uzsākuši procesu, lai to parakstītu un ratificētu. Citiem reģioniem mēs gatavojam parakstīšanai pagaidu nolīgumus un pārdomājam, kā tos nomainīt ar pilnu EPN.

Es tikko kā esmu atgriezies no vizītes Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā, apmeklējot Lesoto, Dienvidāfriku, Botsvānu un Zambiju. Man bija tikšanās ar ministriem Dienvidāfrikas Attīstības Kopienas (DĀAK) un Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas (ADĀ) reģionos, kā arī nejauši notika paplašinātas pārrunas ar prezidentu Mbeki kungu gan par EPN, gan par Dohas Attīstības programmu. Visās tikšanās reizēs ADĀ un DĀAK es biju pārsteigts par reģionu apņemšanos turpināt vest sarunas, neskatoties atpakaļ un neārdot sasniegto, ņemot vērā visas postošās sekas tirdzniecības drošībai, kādas būtu tādai ārdīšanai. Tas tika atspoguļots kopīgos paziņojumos, kuros mēs skaidri paudām savu kopīgo apņemšanos apstiprināt pilnu EPN līdz šā gada beigām.

Pēdējās dienās Centrālāfrikā un Rietumāfrikā mums arī bija oficiālas sanāksmes ar augstākstāvošajām personām. Centrālāfrika vēlas pilnu EPN līdz jūlijam, un Rietumāfrika ir nodomājusi sasniegt pilnu EPN līdz 2009. gada vidum. Visbeidzot, Klusā okeāna reģions iekšēji konsultējas, bet saskaņotais mērķis – pabeigt pilnu EPN 2008. gadā – paliek.

Es skaidri saprotu, ka vairumā reģionu tagad ir norisinājies inventarizācijas periods un pārdomas pēc pilnveidošanās pagājušajā decembrī, un ka tie skaidri no jauna nosprauž savu apņemšanos virzīties uz priekšu pretī pilnam EPN. Tā ir svarīga zīme, ka viņu centieni pēc apvienotas tirdzniecības un attīstības stratēģijām ir progresējošā veidā ar skatu nākotnē. Tā ir apņemšanās, ko es atbalstu.

Mūsu mērķis panākt pilnu EPN visos reģionos, aptverot pilna apjoma tirdzniecību, kā arī ar tirdzniecību saistītos un attīstības jautājumus, paliek nemainīgs. Patlaban valstis, kas nav vismazāk attīstīto valstu (VAV) grupā, tādas kā Kenija, Kotdivuāra un citas, apgalvo, ka tām caur iekšējiem līgumiem esot aizsargātas tūkstošiem lauksaimniecības darba vietu, un VAV tādas kā Tanzānija un Lesoto slavē uzlabojumus sākotnējos noteikumos. Jutīgie lauksaimniecības sektori ir aizsargāti, un ĀKK tagad ir laiks un vieta izstrādāt, kā sasniegt pilnu reģionālo vienošanos.

EPN ir cieši jāuzrauga gan palīdzības, gan tirdzniecības aspektos. Šī iemesla dēļ Karību jūras reģiona valstu EPN ievieš apkopojošus uzraudzības nolīgumus, ieskaitot parlamentārās un citas konsultatīvās apakškomisijas. Pagaidu nolīgumus nomainīs pilns EPN, kas iekļauj līdzīgus nosacījumus, pirms jebkādas patstāvīgas liberalizēšanas saistības attieksies uz ĀKK valstīm.

  Bart Staes (Verts/ALE). – (NL) Komisāra kungs, es ņemu vērā jūsu atbildi. Mēs tajā ielūkosimies vēlāk. Taču jūs nevarat noliegt, ka vairumam ĀKK valstu ir ļoti neadekvātas sarunu vešanas spējas un dažkārt tām nav izvēles, saskaroties ar fait accompli. Tieši pagājušajā nedēļā – un tam nav nekāda sakara ar ĀKK valstīm – es satiku arodbiedrības vadītāju no Gvatemalas, Pinzon kungu, kurš man pastāstīja par savu sarežģīto situāciju kā arodbiedrības vadītājs, kad lieta nonāca līdz sarunām starp Eiropas Savienību un Centrālameriku. Šāda situācija ir plaši izplatīta valstīs, kur atsevišķas kopienas un to stāvoklis ir ārkārtīgi vājš.

Mans jautājums ir šāds: vai komisāra kungs var nodrošināt, ka konkrētas tiesības, piemēram, arodbiedrības tiesības un starptautiskās darba ņēmēju tiesības, tiek noteiktas par saistošām šāda veida tirdzniecības nolīgumā – gan Ekonomisko partnerattiecību nolīgumos (EPN), gan nolīgumos ar citiem globāliem blokiem, tādiem kā Centrālamerika, tā, lai šīs tiesības tiktu ievērotas? Es neesmu eksperts šajā jautājumā, taču man ir radies iespaids, ka nolīgumos ir ievērojamas plaisas attiecībā uz šo jautājumu.

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Gvatemala, kad es pēdējo reizi aplūkoju ĀKK valstu sarakstu, nav iekļauta to skaitā. Centrālamerikā mums nav neviena valsts, kas būtu ĀKK sarakstā.

Tāpēc es ieteiktu godājamajam loceklim atrast citus informācijas avotus no tiem cilvēkiem, kuri faktiski dzīvo un strādā ĀKK valstīs.

  Glenis Willmott (PSE). – Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) sākotnēji tika izstrādāti kā tirdzniecības un attīstības līgumi, kas bija kas vairāk nekā tikai piekļuve tirgum.

Vai komisāra kungs varētu komentēt pieaugošās bažas par to, ka pagaidu partnerattiecību nolīgumi rada pieaugošu tirdzniecības naidīgumu starp afrikāņu tautām, kā vienu no piemēriem minot Keniju? Kenijas atbalstu šiem nolīgumiem viņu kaimiņi uzskata kā kontinenta centības mazināšanu iegūt radikālāku pozīciju EPN.

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Man ļoti žēl, bet es nezinu, kuri Kenijas kaimiņi ir pieņēmuši šādu nostāju. Cik man zināms, ja vien godājamais loceklis var man pasacīt, par kuru valsti iet runa, šķiet, ka viņi ir parakstījuši pagaidu nolīgumus tādā pašā veidā kā Kenija.

Viss, ko es pasacīšu, ir tas, ka pagaidu nolīgumi attiecas uz preču tirgus pieeju. Tie ir pagaidu nolīgumi, kas tika sastādīti pirms PTO gala termiņam decembra beigās, tāpēc tādas valstis kā Kenija, kas nav VAV sarakstā un tāpēc nav aptverta ar „visu, izņemot ieročus”, būtu savas tirdzniecības atvieglojumus un pieeju Eiropas tirgum nodrošinājusi, lai pēc 1. janvāra nebūtu tirdzniecības pārtraukumu. Šī iemesla dēļ mūsu kolēģi Kenijā un citās līdzīgās valstīs ir dokumentējuši savu apmierinājumu ar tādu ilgumu, kādu mēs devām, un elastīgumu, kādu mēs parādījām, lai pārliecinātos, ka viņi līdz gada beigām sasniedz mērķi.

  David Martin (PSE). Vai jūs piekristu tam, ka bez ĀKK-ES attiecību saskaņošanas ar PTO, viens no galvenajiem Ekonomisko partnerattiecību nolīguma mērķiem ir nodrošināt, ka dienvidu-dienvidu tirdzniecība palielinās?

Vai jūs pārbaudītu šajā kontekstā iespējamību, ka pieaug un labāk tiek novirzīta mūsu palīdzība tirdzniecībai, lai pārliecinātos, ka ieguvums no dienvidu-dienvidu tirdzniecības tiek īstenots, izmantojot EPN?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Es stingri atbalstu šo nostāju un gribētu izmantot šo iespēju, lai aicinātu mūsu dalībvalstis īstenot to, ko es uzskatu par viņu darījuma pusi, īstenojot saistības, ko viņi ir uzņēmušies, lai nodrošinātu tirdzniecības palīdzību, lai tā atbilstu saistībām, ko ir uzņēmusies Komisija.

Tās ir ļoti svarīgas saistības, ko mēs esam uzņēmušies, par kurām dalībvalstis pirms tam teica, ka tām piesakņosies. Es ceru, ka tās to dara arī praktiski un īsteno mūsu kolēģu cerības ĀKK valstīs.

  Sarah Ludford (ALDE). – – Kā nespeciāliste šajā jomā – atšķirībā no, iespējams, daudziem citiem jautātājiem – es esmu vienkārši ieinteresēta, kā, un diezgan apmulsusi arī par to, kāpēc EPN oponenti tik daudz par to ir runājuši presē. Kāpēc nebija iespējams labāk skaidri izklāstīt EPN priekšrocības? Vai oponenti vienkārši nepieņem tirdzniecības liberalizācijas priekšrocības, kuras es pieņemu, un gribēja tikai saglabāt protekcionismu?

Kāpēc ir tā, ka Komisija un, iespējams, citi nespēja likt sevi sadzirdēt presē?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Mūsu balsis bija dzirdamas tur, kur tas bija svarīgi – politiķu, ministru un lēmēju vidū. Es nevaru atbildēt par presi; dienas, kad varēju atskaitīties par to, kas ir rakstīts presē, ir sen pagājušas.

Attiecībā uz daudziem mūsu sarunu partneriem no ĀKK viņi uzņēma argumentus patiešām ļoti labi. Pēc pagaidu nolīgumu parakstīšanas, vairumā gadījumu viņi tagad ir ne tikai ļoti dedzīgi, lai pilnībā tos parakstītu, bet arī vēlas iet tālāk, lai vestu sarunas par pilnu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, lai virzītos tālāk no precēm uz pakalpojumiem, ieguldījumiem un citiem ar tirdzniecību saistītiem noteikumiem, jo viņi zina, ka tur atrodas visa turpmākā šo nolīgumu attīstības vērtība.

Acīm redzami, ka par EPN ir radīta sava veida kakofonija – galvenokārt, taču ne pilnībā, to ir paveikuši cilvēki, kuri aizdomīgi izturas pret tirdzniecību, kuri ir pret globalizāciju (vienalga, ko tas arī nozīmētu) un kuri uzskata, ka ĀKK valstis ir labāk turēt tālāk, tajā ziņā, ka lai tās būtu vairāk izolētas no starptautiskās ekonomikas, bet, es teiktu – ievilinātas pagātnē. Es nedomāju, ka tas runā kādam par labu, bet tas ir pievilcīgs tajā ziņā, ka sniedz vientiesīgus saukļus, kurus ir viegli uztvert un par kuriem ir viegli rakstīt, turpretim patiesā politikas būtība un īstenais saturs ir daudz sarežģītāks. Bet tie, kuri apņemas to izprast, ierauga to vērtību un potenciālo ieguvumu. Šī iemesla dēļ daudzi ĀKK cenšas tos izprast.

  Paul Rübig (PPE-DE). Komisāra kungs, es būtu ieinteresēts uzzināt, vai partnerattiecību nolīgumos ar attīstības valstīm tiek plānotas stratēģijas atjaunojamās enerģijas nozarē, jo tas, protams, ir mums svarīgi, ka izmaksas tiek samazinātas līdz minimumam, kur ir tipveida produkcija, turpretī bīstamo preču patēriņš tiek atbilstoši aplikts ar nodokli. Vai jūs varētu paredzēt šī jautājuma iekļaušanu šādā nolīgumā?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Visos tirdzniecības nolīgumos, ar kuriem mēs nodarbojamies, vedot sarunas, ir ilgtspējīguma dimensija, un ekonomisko partnerattiecību nolīgumi nav izņēmums.

Taču mums ir jāvadās no ĀKK valstu un viņu sarunu vedēju interesēm, kā arī no tā, kāda ir viņu uztvere par savām interesēm. Tāpēc, kamēr mēs kautrēsimies pacelt šādus jautājumus, es nevaru galvot par to, kāda būs uzņemšana no tiem, ar kuriem mēs esam šajās sarunās saistīti.

  Priekšsēdētāja . − Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

  Priekšsēdētājs . − Tas noslēdz jautājumu laiku.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 19.55 un atsākta 21.00)

SĒDI VADA: M. MAURO
Priekšsēdētāja vietnieks

20. Sieviešu stāvoklis ES lauku apvidos (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums darba kārtībā ir Christa Klaß ziņojums (2007/2117(INI)) Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā par sieviešu stāvokli ES lauku apvidos (A6-0031/2008).

  Christa Klaß, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisāra kungs, dāmas un kungi, ”Sievietes ES lauku apvidos”– zem šī nosaukuma mēs Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā kopīgi esam savākuši faktus un ierosinājumus risinājumiem. Es gribētu pateikties saviem kolēģiem par viņu sadarbību un sekretariātam par atbalstu.

Vācijā mums ir izteikums: lauku meitene. Pagātnē vairāk nekā mūsdienās ikvienam bija savs priekšstats par to, ko tas nozīmē. Daži saka, ka tās ir radošas, atkarīgas sievietes ar augstiem principiem un ļoti reliģiozas. Citi apgalvo, ka tās ir no laika atpalikušas sievietes, kuras maz ko zina vai vispār neko nezina, un tāpēc ir neizglītotas, iespējams, ka pat naivas.

Neviens no šiem aprakstiem neatbilst lietas būtībai. Lauku apvidi nodrošina vislabākos apstākļus piepildītai dzīvei ģimenēm, kas ir iesaistījušās ciema sabiedrībā un kas ir integrējušās dabā un apkārtējā vidē. Šodien mēs ļoti labi apzināmies, ka sieviešu dzīves modeļos pastāv milzīgas atšķirības. Viņām arī ir jāprot pielāgoties, taču dzīves apstākļi nedrīkst viņas ne saistīt, nedz arī ierobežot. Sievietes mūsdienās grib būt aktīvas darbinieces, un viņas vēlas arī ģimeni. Mūsdienās sievietes vēlas un var iegūt abus. Politiķiem un sabiedrībai ir jārada tam atbilstoši nosacījumi.

Dzīve laukos piedāvā iespējas un, protams, rada risku. Tas ir personīgs lēmums, kas pēc faktu apsvēršanas mudina sievietes pārcelties uz pilsētu vai palikt ciemā. Statistikas dati liecina, ka labi izglītotas sievietes ir pirmās, kas atstāj ciemus. Viņas aiz sevis atstāj tukšas bērnistabas un skolas un beigās novecojošus un tukšus ciemus. Tādēļ sieviešu lēmumam ir arī ietekme demogrāfijas jomā.

Saskaņā ar Komisijas aplēsēm lauku apvidus dod 45% no pievienotās bruto vērtības un 53 % cilvēku, kuriem ir darbs, dzīvo tur. Lauku apvidiem tādēļ ir arī ekonomiskā dimensija.

Tādēļ ir jāizmanto un jāpaaugstina viss attīstības potenciāls. Vairs nepietiek ar to, ka sieviešu nākotni laukos pārrunā tikai saskaņā ar kopīgo lauksaimniecības politiku. Sievietes joprojām strādā kā lauksaimnieces, taču viņas ir arī darba ņēmējas un algotais personāls, kā arī ļoti bieži aktīvi asistē dzīvesbiedriem mazajos un vidējos uzņēmumos, vai pat pašas ir neatkarīgas uzņēmējas. Šeit joprojām ir nepieciešams aizpildīt lielus robus. Sieviešu stāvokli un palīdzību dzīvesbiedriem mazajos un vidējos uzņēmumos ir jānostabilizē sociālajā sektorā, lai būtu nodrošinājums slimības gadījumā un vecumdienās.

Sievietes īpaši skar infrastruktūras trūkums lauku apvidū. Sievietes apvieno ģimeni ar darbu, kas nozīmē vest bērnus uz skolu un ārpusskolas nodarbībām, gādāt par vecāko paaudzi, kā arī nepazaudēt skatu par savām pašu interesēm. Fakts, ka lauku apvidū trūkst infrastruktūra – ceļu, pasta kantoru, medicīnas pakalpojumu, ugunsdzēsēju pakalpojumu un ātrās neatliekamās palīdzības ārstu trūkums – ir bijis zināms ilgu laiku. Taču fakts, ka tagad parādās papildu problēmas, piemēram, platjoslu nodrošināšanā, nav pieņemams. Sievietēm arī ir nepieciešama ātrā piekļuve caur DSL, lai viņas varētu piedalīties savās daudzajās aktivitāšu sfērās.

Sieviešu līdzdalība sabiedriskajā dzīvē – vietējās padomēs, iniciatīvas grupās un apvienībās – var radīt izmaiņas. Lauku apvidos ir arī nepieciešamas īpašas pūles, lai panāktu vienlīdzīgu sieviešu līdzdalību. Tāpēc es gribētu nobeigt ar tālāku lūgumu: iekļaujiet sievietes lēmējstruktūrās! Viņas vislabāk zina , kas ir jāizmaina, jo viņas vienmēr atrodas uz vietas, kā arī nesēž, rokas klēpī salikušas, ne darbā, ne ģimenē, atšķirībā no vīriešiem.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt es gribētu pateikties runātājai Klaß kundzei un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas loceklēm par viņu pašiniciatīvas ziņojumu. Mēs visi zinām, ka, lai paturētu jautājumu par dzimumu līdztiesību darba kārtības augšgalā, ir nepieciešamas pastāvīgas pūles. Es vienmēr esmu uzskatījusi Eiropas Parlamentu par vadošo iestādi šajā ziņā un gribētu pateikties par paveikto darbu, kas palīdzēja atzīmēt Starptautisko sieviešu dienu 2008. gadā, ieskaitot pagājušās nedēļas konferenci.

Es pilnībā piekrītu, ka sievietēm laukos vajadzētu būt reālām iespējām un ka viņas ir jāmudina izmantot visas šīs iespējas. Tādēļ kopumā es piekrītu tam, ka sievietēm lauku apvidos ir nepieciešama sevišķa politiskā uzmanība, un esmu priecīga, ka šis princips tiek īstenots, izmantojot Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes lauku attīstībai saskaņā ar trešo virzienu, kur kā galvenā darbība ir akcentēta sieviešu iestāšanās darbā tirgū veicināšana.

Sievietes ir nepieciešamas lauku ekonomikai ne tikai, lai neatpaliktu no ekonomiskās izaugsmes visā pārējā sabiedrībā, bet arī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauku attīstību, kur ģimenes un uzņēmumi, paliekot laukos, redz reālu nākotni.

Pirms es atbildu uz konkrētajiem jautājumiem, kas ir izvirzīti šajā ziņojumā, es gribētu uzsvērt, ka līdztiesības principa sekmēšana starp vīriešiem un sievietēm ir galvenais jautājums vispārējās lauksaimniecības politikas otrajā pīlārā. Praksē mēs to pielietojam divos galvenajos veidos. Pirmais ir ekonomisko iespēju radīšana sievietēm, veicinot, piemēram, sieviešu uzņēmējdarbību.

Svarīgi ir tas, ka lauku attīstības programmas kontekstā 2007-2013. gadam dažas dalībvalstis ir izstrādājušas īpašus līdzekļus sievietēm; citas dalībvalstis dos priekšroku sieviešu iesniegumiem saskaņā ar konkrētajiem līdzekļiem.

Otrs dzīves kvalitātes uzlabojumu aspekts laukos: mērķim ir jābūt tādam, lai lauki sievietēm būtu labvēlīgi, sekmējot sieviešu dzīvi lauku apvidos un ļaujot viņām labāk izmantot savu potenciālu. Piemēram, lauku attīstība atbalsta līdzekļu piešķiršanu bērnu dienas aprūpes centriem laukos, lai sievietēm būtu iespēja uzturēties ārpusē, bet joprojām uzņemties darba iespējas. Es domāju, ka šie ir piemēri vispārējās lauksaimniecības politikas rīcībai, kas veicina sieviešu situācijas uzlabošanu lauku apvidū.

Šajā kontekstā es gribētu arī izcelt LEADER programmu, kas sekmē sieviešu iesaistīšanās uzlabošanu lēmumu pieņemšanas procesos vietējās darbības grupās. Īstenībā projektu skaits, ko vada sievietes, LEADER programmā ir lielāks nekā projektu skaits, ko vada vīrieši: no 2003-2005. gadam divi no trīs saņēmējiem bija sievietes.

Attiecībā uz īpašajiem lūgumiem, kas bija iekļauti šajā ziņojumā, es piekrītu, ka ir nepieciešamība uzraudzīt un izvērtēt dzimumu perspektīvas integrāciju lauku attīstības programmās. Rādītāji, kas parādīs rezultātus un konkrēto pasākumu ietekmi, no 2007. līdz 2013. gadam, ir sadalīti pa dzimumiem, un tie sniegs mums nepieciešamo informāciju.

Visbeidzot es gribētu pieminēt kādu lietu, kas īsti neattiecas uz lauku apvidiem. Komisija ir uzsākusi ietekmes novērtējumu kā daļu no Direktīvas 86/613/EEK pārskata, kurā tiek risināti jautājumi saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, ieskaitot tos, kuri strādā lauksaimniecībā.

Svarīgs jautājums ir pašnodarbināto sieviešu aizsardzība grūtniecības un bērna kopšanas laikā. Šīs direktīvas pārskats ir noteikts Komisijas likumdošanas darba programmā šim, 2008. gadam, un tas mums dos vēl vienu iespēju atbalstīt un uzlabot sieviešu stāvokli lauku apvidos.

Es vēlreiz pateicos referentiem un visiem tiem, kuri ir devuši ieguldījumu šajā ļoti svarīgajā jautājumā.

  Edit Bauer, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, daudz kas tika pateikts par sieviešu situāciju pagājušajā nedēļā sakarā ar 8. martu. Līdzās triviālām lietām daži runāja par problēmām, kas pārsniedz vidusmēra problēmas un kļūst redzamas, izmantojot strukturālu pieeju. Sievietes nedzīvo identiskos apstākļos; viņu dabīgās spējas ir dažādas un tāpat arī viņu iespējas un problēmas, ar kurām viņas sastopas. Sievietes, kas dzīvos lauku apvidos, ir vienlīdzīgi neviendabīgas; dažas grūtības viņām ir kopējas, bet ir arī citas, kas parādās atsevišķā sociālajā slānī vai grupās.

Klaß kundzes ziņojums atšķiras no citiem ziņojumiem, kas ir formulēti daudz vispārīgākos terminos, ar to, ka tas skaidri un konkrēti norāda uz grūtībām, ar kurām sastopas sievietes lauku apvidos un politikas nostādņu trūkumu šajā sakarībā. Maza jēga ir nospraust mērķus, ko ir jāsasniedz sieviešu nodarbinātības ziņā, ja nav elastīgu pamatpakalpojumu, kas tiem ir nepieciešami, piemēram, transporta iespējas. Lauku apvidos dzīvojošo sieviešu situācija vispārīgi ir daudz sarežģītāka; viņas mēdz daudz biežāk uzņemties slēptu, neapmaksātu darbu, kas nav apdrošināts vai aizsargāts, piemēram, ģimenes saimniecībās. Praksē tas padara šo sieviešu legālo stāvokli neskaidru attiecībā uz bērna kopšanas, slimības un ar vecumu saistītajiem pabalstiem.

Šie jautājumi joprojām gaida atrisinājumu, bet pa to laiku masveida izceļošana no lauku apvidiem uz pilsētām, kas var sniegt labākus dzīves apstākļus, faktiski ir neapstādināma. Es piekrītu referentei, ka vairāk ir jāņem vērā lauku sieviešu situācija, izsniedzot un izstrādājot Eiropas finansu resursus. To nedarot, būs tālu ejošas sekas. Paldies.

  Iratxe García Pérez, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums izklāsta sieviešu situācijas realitāti ES lauku apvidos, lai reaģētu uz nozīmīgo problēmu papildus grūtībām, kas sievietēm rodas, dzīvojot šajā vidē.

Mēs runājam par pusi no iedzīvotājiem šajā apvidū, tāpēc vairākuma dzimums lauku sektorā ir prioritāte gan līdztiesības veicināšanai starp vīriešiem un sievietēm, gan lauku ekonomiskai un sociālai izaugsmei.

Lai gan sievietes sastopas ar patiesām grūtībām, integrējoties darba tirgū vai saskaņojot darbu un ģimenes dzīvi, šīs grūtības palielinās, runājot par lauku vidi. Tāpēc ir nepieciešams veicināt iniciatīvu un politisko nostādņu izstrādi, kas risinātu šīs grūtības, lai varētu būt efektīvas vienlīdzīgas iespējas.

Neraugoties uz mūsu atšķirībām mēs varam piekrist, ka sievietēm lauku apvidos ir nepieciešama īpaša, kopīga politiskā uzmanība, veicinot lauku attīstības iniciatīvas, kas mudinātu viņas piedalīties ekonomiskajā un sociālajā dzīvē un kas iegrožotu sieviešu migrāciju no laukiem uz pilsētām, kas ir pieaugoši satraucoša realitāte.

Mēs esam parādā sievietēm mūsu ciemos, kuras ir neaprēķināmi un gandrīz neredzami veicinājušas lauku attīstību. Atzinības izteikšanai viņām vajadzētu iet roku rokā kopā ar politiskajām nostādnēm, ko veido dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās iestādes, kas sekmētu dzīves apstākļu uzlabojumus un uzveiktu pašreiz pastāvošos šķēršļus.

Tāpēc sabiedrisko pakalpojumu paplašināšana, apmācības uzlabošana, pieeja jaunajām tehnoloģijām un atbalsts novatoriskiem biznesa projektiem ir būtiski šo mērķu sasniegšanai.

Mēs arī aicinām dalībvalstis izstrādāt likumīgu kopējo īpašuma tiesību konceptu, lai nodrošinātu to, ka sieviešu tiesības lauksaimniecības nozarē tiek pilnībā atzītas. Tas ir vienīgais veids, kā mēs spēsim nodrošināt to, ka vienlīdzīgas iespējas kļūst par realitāti Eiropas lauku sievietēm.

  Jan Tadeusz Masiel, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu apsveikt referenti par šāda svarīga jautājuma kā sieviešu stāvokļa uzlabošana ES lauku apvidū aktualizēšanu. Nesen mēs pārrunājām Eiropas demogrāfiskās nākotnes jautājumu. Mēs uzskaitījām daudzus iemeslus tās drūmajam izskatam. Šī problēma ir vēl akūtāka lauku apvidos.

Mums ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu lauku iemītniekus un īpaši sievietes ar labiem apstākļiem dzīvei, kā arī ekonomiskai un personīgai attīstībai. Sociālā izslēgšana un nabadzība, iespējams, īpaši attiecas uz sievietēm lauku apvidos; es saku, iespējams, jo par šo jautājumu ir vajadzīga labāka statistika.

Atslēga situācijas uzlabošanai šajā ziņā varētu būt tiem dzīvesbiedriem, kuri ir pašnodarbināti, ieskaitot lauku sievietes, iegūt tiesības uz savām pašu neatkarīgām sociālajām un pensiju tiesībām.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, dzimumu saskaņošanai lauku sektorā ir nepieciešams ne tikai veicināt vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, bet arī palīdzēt pamatot ekonomisko izaugsmi uz ilgtspējīgu lauku attīstību. Mūsu grupa tāpēc stingri atbalsta Klaß kundzes ziņojumu būtībā trīs elementu dēļ.

Trīs aspekti, kas uzsvērti ziņojumā, saskaņā ar mūsu viedokli ir vissvarīgākie: 1) tas prasa, lai statistika par lauku sabiedrību būtu sadalīta arī pa dzimumiem, lai sievietes lauku apvidos pārstātu būt neredzamā grupa un lai darbs, ko viņas veic, būtu skaidri novērtēts; 2) svarīgajām vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm mudināt sievietes līdzdarboties vietējās darba grupās un vietējo partnerattiecību attīstīšanā saskaņā ar Leader virzienu; un 3) lūgums īpaši pievērsties transporta infrastruktūras uzlabošanai lauku apvidos un ieviest pozitīvus pasākumus, lai veicinātu pieeju transportam, kas iegrožotu sociālo izslēgšanu, kas īpaši skar sievietes.

Taču es gribētu arī ierosināt un atbalstīt labojumu, ko mana kolēģe Iratxe Garcķa kundze ir iesniegusi apstiprināšanai, lūdzot tekstā iekļaut skaidri izteiktu atsauksmi pēc vajadzības dalībvalstīm izstrādāt likumīgu kopīgo īpašuma tiesību konceptu, lai nodrošinātu to, ka sieviešu tiesības lauksaimniecības sektorā ir pilnībā atzītas ar attiecīgu aizsardzību sociālās aizsardzības un sava darba atzīšanas jomā.

  Ilda Figueiredo, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Sieviešu stāvokli lauku apvidū ļoti ietekmē situācija lauksaimniecībā, ciešot no vispārējās lauksaimniecības politikas netaisno pasākumu sekām, kas ir piespiedušas arvien lielāku mazo un vidējo lauksaimnieku un ģimenes saimniecību skaitu pārtraukt ražošanu. Daudzos gadījumos tas noved pie tā, ka vīrieši un jaunieši izceļo, atstājot sievietes ar bērniem un vecos ļaudis un pametot tos nabadzībā; šo situāciju dažu valstu, piemēram, Portugāles, lauku apvidos pasliktina skolu, veselības un bērnu aprūpes centru, pasta kantoru un citu sabiedrisko pakalpojumus slēgšana.

Šī iemesla dēļ šāda politika ir jāatmet. Tādēļ mēs iesniedzam apspriešanai arī dažus labojumus, lai uzsvērtu, ka vispārējo lauksaimniecības politiku ir vēlreiz jāizskata, ņemot vērā šo problēmu un pastiprinot palīdzību tam, lai saglabātu ģimeņu saimniecības un attīstītu laiku vidi, tajā pašā laikā piešķirot maksimālu vērtību sieviešu darbam, ieskaitot pārceļojošās sievietes, kuras arī strādā lauksaimniecībā.

Tāpēc mēs ceram, ka mūsu ierosinājums tiks pieņemts.

  Urszula Krupa, IND/DEM grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, tā kā man ir dota iespēja runāt debatēs par sieviešu stāvokli ES lauku apvidos, es gribētu pievērst uzmanību faktam, ka sieviešu situācija ciemos un piepilsētu apvidū īpaši jaunajās dalībvalstīs ir smaga un dažkārt – dramatiska, daļēji ES politikas ieviešanas dēļ, kas uzliek dažādus limitus un ierobežojumus, izraisot nabadzību un sociālo izslēgšanu darba zaudēšanas un nerentablas ražošanas dēļ.

Tipiskajos lauksaimniecības reģionos, un ne tikai tajos, kas atrodas Polijas austrumos, tūkstošiem ģimeņu draud iztikas līdzekļu zaudēšana, jo viņu saimniecība ir nerentabla, cukura fabrika ir bankrotējusi vai ir slēgta, zivju nozvejai ir uzlikti ierobežojumi, tikai daži mīksto augļu veidi tiek subsidēti un tiek uzliktas soda naudas par piena pārprodukciju. Šie ir iemesli, kas ir infrastruktūras un sakaru attīstības trūkuma pamatā, kā arī aiz izglītības, veselības aprūpes un dažādu citu pakalpojumu nodrošināšanas trūkuma pamatā, un kuri neradīsies, kamēr neattīstīsies ekonomika. Šāda veida attīstību traucējoša politika mudina arī jauniešus, ieskaitot sievietes, doties uz pilsētu un izceļot uz ārzemēm.

LEADER programmas var palīdzēt sievietēm tikai dažos reģionos (tajos, kuri ir pievilcīgi tūristiem vai pazīstami ar saviem unikālajiem reģionālajiem produktiem) un neko nelīdzēs, lai kompensētu zaudējumus, ko cieš lauku vienkāršie ļaudis, joprojām gaidot, kad praksē tiks īstenotas cēlās frāzes, ilgtspējīgā attīstība, vienlīdzīgās tiesības un pilnīga diskriminācijas izskaušana, kas ir atrodama dokumentos.

  Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es arī gribētu apsveikt Klaß kundzi par viņas iniciatīvu sagatavojot šo ziņojumu un visu viņas ieguldīto darbu šajā svarīgajā jautājumā, kas skar ne tikai sieviešu tiesību aizsardzību, bet arī ekonomisko, sociālo un reģionālo saliedētību Eiropā. Šī ir otrā reize, kad Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja ir sagatavojusi šādu ziņojumu, un man bija tas gods būt par referentu iepriekšējam ziņojumam par sieviešu stāvokli lauku apvidos, ņemot vērā kopīgās lauksaimniecības politikas reformu.

Svarīgais jautājums par asistēšanas darba atzīšanu dzīvesbiedriem un pašnodarbinātību, kam mēs pievērsām Komisijas uzmanību tajā laikā, diemžēl nav efektīvi risināts, un mēs bijām spiestas šajā ziņojumā pie tā atgriezties. Tādēļ mēs vēlreiz prasām radikālu direktīvas 86/613/EEK pārskatu: Eiropas Komisija pati atzīst, ka tās ieviešana ir neefektīva, un minimāls progress ir manāms dzīvesbiedru, kas strādā saimniecībās, darba atzīšanā. Es priecājos, ka kompetentais komisāra kungs šajā vakarā ir šeit un varēs dot mums atbildi uz šo jautājumu. Ir arī citas Eiropas Parlamenta rezolūciju daļas, kas precīzi attiecas uz dalībvalstu saistību jautājumiem par atsevišķu apdrošināšanu un attieksmi pret strādājošajām sievietēm-lauksaimniecēm. Šīs saistības nav adekvāti risinātas.

Es uzskatu, ka ir divi svarīgi jautājumi, ko mēs neesam varējušas iekļaut ziņojumā: pastāv atšķirība starp sievietēm, kuras dzīvo lauku apvidos un cieš no infrastruktūras trūkuma, un sievietēm, kuras strādā saimniecībās. Tādēļ es esmu apgalvojusi, ka statistikai vajadzētu apgaismot šīs atšķirīgās kategorijas.

Es arī domāju, ka kopš Strukturālo fondu noteikumi ļauj mums to darīt, mums vajadzētu izmantot sieviešu potenciālo līdzdalību lauku apvidos lēmumu pieņemšanas un plānošanas procesā sava apvidus attīstībai. Mēs palīdzēsim šīs sievietes stimulēt un apvienot.

Kopumā Klaß kundzes ziņojumā ir uzsvērtas prioritātes un jautājumi, kā arī nosprausti mums visiem mērķi. Tas ir noderīgs un svarīgs līdzeklis gan Eiropas Parlamentam, gan Eiropas Komisijai.

  Christa Prets (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, nekas no tā, ko mēs šodien dzirdam un iesniedzam kā prasības, nav jauns. Mēs atkārtojam, ka tas nav nekas jauns, vai nu ziņojumos par „Sievietēm un rūpniecību”, „Sievietēm un veselību” vai „Sievietēm lauku apvidos”. Mēs joprojām neesam sasnieguši vienlīdzīgu samaksu par vienlīdzīgu darbu, nedz arī mums ir vairāk sieviešu vadošajos amatos vai elastīgāka bērna kopšanas sistēma.

Visas šīs problēmas lauku apvidos ir vēl izteiktākas. Milzīga problēma laukos ir attālums no mājām līdz darba vietai, kā arī sliktie transporta sakari. Tālākās izglītības un arodapmācības trūkums vietējā līmenī arī ir problēma. Kā jau tika minēts, platjoslas pieejamība mūsdienās ir nepieciešamība, taču lauku apvidos tā ir nepietiekama.

Tas nozīmē, ka mums ir nepieciešami kādi pasākumi, taču pirmkārt ir jāvairo izpratne par to, ko nozīmē būt sievietei lauku apvidū. Taču tas nozīmē arī to, ka mums ir jāuzņemas lielāka atbildība par dzimuma aspektu visās ES atbalsta programmās – vai nu lauku apvidus attīstībai, vai Sociālajam fondam un līdzīgām programmām – un jāveido programmas atbilstoši tam, kā tās turpmāk tiks izmantotas.

Austrija, starp citu, ir vadošā valsts šajā ziņā, un no 2009. gada tur būs likums – dzimuma budžeta plāns – kurā ir iekļauti visi dzimuma aspekti. Es domāju, ka šim piemēram būtu vērts sekot.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, daudz kas ir pateikts, un pēdējos gados ir bijis daudz diskusiju par sieviešu lomu, viņu tiesībām, stāvokli sabiedrībā un situāciju nodarbinātības jomā.

Šodien mēs debatējam par stāvokli, kādā atrodas sievietes lauku apvidos, un ir pareizi, ka mēs tā darām, jo lauku sievietes, īpaši reģionos, kur attīstība ir kavēta, strādā vissmagāk un gūst vismazāko labumu no tiesībām, kas viņām pienākas.

Sievietei pilsētā būs dzīvoklis ar visām modernajām ērtībām, vieglu pieeju aprīkojumam, izglītībai un kultūrai, ar tiesībām uz dekrēta un bērna kopšanas atvaļinājumu un ar iespēju strādāt un baudīt civilizācijas labumus.

Sievietei laukos bieži ir mājas bez ērtībām un daudz pienākumu ģimenē un saimniecībā. Viņa nevar rēķināties ar to, ka varēs vest savu bērnu uz mazbērnu novietni vai bērnudārzu, un viņas kontakts ar kultūru un pasauli bieži aprobežojas ar ierobežotām radio un televīzijas pārraidēm. Sievietei no maza ciema, kas atrodas tālu no lielākām apdzīvotām vietām, dzīvojot ģimenes saimniecībā, virtuāli ir atņemtas jebkādas tiesības uz nodarbinātības, sociālo, politisko vai kultūras attīstību.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka līdzekļi kultūrai galvenokārt tiek novirzīti centriem, kas atrodas pilsētās. Pilsētās mums ir gandrīz viss. Laukos ir tikai amatieru darbība, un šīs aktivitātes bieži tiek organizētas privātmājās un uz iesaistīto cilvēku rēķina. Eiropas Savienībā daudz kas ir teikts par mūžizglītību, un šis patiešām ir šāds gadījums. Taču padomāsim mazliet par sievietēm šādās programmās. Manuprāt, ir pēdējais laiks izstrādāt saprātīgu, ES budžeta finansētu programmu sievietēm.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, saprātīga un ilgtspējīga attīstība prasa, lai sieviešu situācija tiktu ņemta vērā. Pozitīvai attīstībai ir nepieciešama sieviešu līdzdalība. Sievietes, kas dzīvo un strādā laukos, līdzīgi kā sievietes citos reģionos, dzīvo nevienlīdzīgā sabiedrībā. Tādējādi darbs pie tā, lai sasniegtu vienlīdzību, ir tik pat svarīgs visām sievietēm visās atšķirīgajās dzīves vidēs un situācijās.

Šajā ziņojumā es īpaši pievērstu kolēģu uzmanību tam, cik svarīgi ir atbalstīt GEU/NGL iesniegtos grozījumus, ko apspriešanai ir iesniegusi Ilda Figueiredo kundze, sevišķi 9. grozījumu, no kā ir skaidrs, ka vienlīdzības problēmu pilnā mērā ir jāņem vērā arī vispārējās lauksaimniecības politikas ļoti nepieciešamajā pārskatā. Bez aktīvas sieviešu līdzdalības mēs nevarēsim sasniegt ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes mērķus. Tas attiecas, kā jau es teicu, uz visām dzīves vidēm. Mums ir nepieciešama līdztiesība, lai lauki izdzīvotu, mums tā ir nepieciešama sieviešu un nākotnes dēļ.

  Roumyana Jeleva (PPE-DE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, kolēģi, vispirms es gribētu apsveikt Klaß kundzi par izcilo ziņojumu. Tā kā esmu Reģionālās attīstības komitejas locekle no Bulgārijas, es gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka lauku apvidiem ir atšķirīgs attīstības potenciāls. Taču ir kaut kas, kas noteikti veicinās labāku dzīves kvalitāti lauku apvidos un, īpaši, sieviešu stāvokli laukos. Tas ir transporta un sociālās infrastruktūras, pieejamu sociālo pakalpojumu nodrošinājums ciemos, piemēram, bērnu audzināšana, veco un slimo cilvēku aprūpe, sakaru pakalpojumi un kultūras un sporta centru izveide. Šai sakarībā sevišķi svarīga nozīme ir adekvātam atbalstam lauku apvidiem, izmantojot finansējumu no ES fondiem. Tāpēc es gribētu ieteikt pilsētu un lauku jautājumu labāku saskaņošanu. Lauku apvidu attīstību vajadzētu saskaņot ar aktivitātēm, kas tiek veiktas saistībā ar reģionālo politiku. Es uzskatu, ka integrēta pieeja lauku apvidu sapludināšanai un attīstībai, ņemot vērā mazo un vidējo pilsētu lomu tajos, nevis atsevišķu pieeju, kāda līdz šim mums ir bijusi, palielinātu ES palīdzības efektivitāti un sekmētu dzīves apstākļu uzlabošanu, jo īpaši sievietēm.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, sieviešu stāvoklis lauku apvidos ļoti nelabvēlīgi atšķiras no sieviešu stāvokļa pilsētās. Tas nebeidzas tikai ar piekļuvi veselības aprūpei un izglītībai.

Ja drīkstētu, es gribētu pievērst jūsu uzmanību šā ziņojuma 4. un 10. punktam, kas uzsver vajadzību izlīdzināt sociālās un ekonomiskās tiesības sievietēm, kuras ir pašnodarbinātās vai kuras stādā ģimenes saimniecībās. Tas nozīmē tiesības uz apmaksātu dekrēta atvaļinājumu un pensijām, kas pamatotas uz ieņēmumiem. Dažās valstīs faktiski ir likumīgi aizliegumi oficiālai nodarbinātībai un sociālai apdrošināšanai partneriem, kuri strādā ģimenes saimniecībās un ģimenes uzņēmumos. Šo noteikumu ietekme galvenokārt apdraud sievietes, un tos vajadzētu pēc iespējas ātrāk mainīt. Es apsveicu referenti.

  Esther Herranz García (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu apsveikt Klaß kundzi ar ziņojumu; tas ir ne tikai noderīgs, bet arī Klaß kundze ir smagi strādājusi, tāpēc es gribētu viņai ļoti pateikties.

Es gribētu norādīt uz to, ka ne visas sievietes lauku apvidos dzīvo vienādos apstākļos. Lauku vide nav viendabīga. Gluži pretēji, bieži tā ir ļoti atšķirīga. Taču, pats galvenais, mums ir nepieciešams piesaistīt sievietes lauku videi un novērst masveida izceļošanu, kas notiek arvien vairāk, jo sieviešu stāvoklis mūsu sabiedrībā progresē lēnām, taču tas progresē vismaz pilsētas vidē. Tomēr lauku apvidos sievietes ne tikai veic darbu mājās un ārpus tām, bet arī rūpējas tajā pat laikā par apgādājamajiem, un pāri tam visam šīs sievietes to dara daudz sliktākos apstākļos, nekā tie ir sievietēm pilsētas vidē.

Tāpēc sieviešu piesaistīšanu lauku videi vajadzētu veikt ne tikai uzlabojot viņu personīgo labklājību, bet arī uzlabojot lauku apvidus ekonomiku; ekonomiku, kas ir pāri visām lauksaimniecības lietām, kā jūs to labi zināt, komisāra kungs. Taču, lai šī ekonomika būtu spēcīga, ir jāatbalsta un jāstiprina vispārējā lauksaimniecības politika, tajā pat laikā, protams, jāņem vērā, ka ir jāmaina tehniskais un sociālais stāvoklis, un tas ir jādara drīz.

  Corina Creţu (PSE). – (RO) Es esmu priecīga, ka man ir dots vārds attiecībā uz realitāti, ko lielākoties ignorē, proti, sieviešu stāvokli lauku apvidū.

Lai gan tiesību aktu sistēma un normas, kas ir spēkā esošas Eiropas Savienības līmenī, kā arī katras dalībvalsts līmenī, nepieļauj nekāda veida diskrimināciju, ir skaidri redzams, ka pastāv ievērojama neatbilstība starp sieviešu dzīvi pilsētu teritorijās un lauku apvidos.

Rumānija, tāpat kā citas Eiropas Savienības jaunās dalībvalstis, atrodas daudz sliktākā stāvoklī, nekā citas valstis, kas ir aprakstītas ziņojumā. Skaidrojumā par deindustrializāciju 1990. gados bija minētas parādības, ar kurām Rietumeiropas valstis nav saskārušās: migrācija no pilsētas un ciemu kā ekonomiskās izdzīvošanas risinājums. Mūsu reģionā nabadzība lauku apvidos vairāk par visiem ir ietekmējusi un joprojām ietekmē sievietes, un viņas ir kļuvušas par visievainojamākie cilvēku tirdzniecības upuri.

Diemžēl industriālā lauksaimniecība, kas varēja piesaistīt daļu sieviešu darbaspēka ciemos, pati par sevi pārcieta pārstrukturizāciju. Sabiedriskās veselības, izglītības, transporta, ūdens un kanalizācijas pakalpojumi piedzīvoja paātrinātu pasliktināšanos, šādi pakalpojumi praktiski nepastāv daudzos Eiropas Savienības mazāk attīstīto valstu ciemos.

Sievietes lauku apvidos, īpaši jaunās un pusmūža sievietes, varētu attīstīt neatkarīgas ekonomiskās darbības, ja viņām būtu pieeja banku aizņēmumiem, un es uzskatu, ka mums vajadzētu pārrunāt iespēju izveidot banku, kas piešķirtu mikrokredītus lauku apvidos.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, sievietes lauku apvidos ir sociālā grupa, kas ir īpaši pakļauta diskriminācijai. Tradicionālā lomu dalījuma dēļ, piemēram, bērna aprūpe, un vājās infrastruktūras dēļ, kas ir daudzās vietās, daudzas sievietes nekad nefigurē darba tirgū, bet tajā pat laikā viņas nav reģistrējušās kā bezdarbnieces. Sievietes veic darbu, ko var salīdzināt ar profesionālu nodarbi, taču par tādu netiek atzīts, un to neaizsargā, nedz arī par to maksā.

Dalībvalstīm kopā ar Eiropas Komisiju cik vien ātri iespējams ir jāatrod risinājums problēmai, kas skar būtisku sieviešu grupu, kura palīdz lauksaimniecībā un mazajos un vidējos uzņēmumos un kurai daudzās dalībvalstīs nav juridiskā statusa. Tas noved pie finansiālām un juridiskām problēmām sievietēm attiecībā uz dekrēta un slimības atvaļinājumu, pensiju tiesību iegūšanu un piekļuvi sociālai apdrošināšanai.

Harmoniskas attīstības dēļ dalībvalstīm ir jānodrošina augstas kvalitātes darba vietu radīšana lauku apvidos, izmantojot tādus pasākumus kā uzņēmējdarbības veicināšana sieviešu vidū, viņu kvalifikācijas palielināšana un vieglas pieejamības 21. gadsimta standarta infrastruktūras un pakalpojumu nodrošināšana visās lauku teritorijās.

Visbeidzot, es gribētu apsveikt Klaß kundzi par ļoti labi sagatavoto ziņojumu.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties referentei. Būtu labāk, ja mēs runātu par cilvēku, nevis tikai sieviešu stāvokli lauku apvidū, un patiešām daudzas no sieviešu problēmām skar arī vīriešus lauku apvidos, taču sievietēm ir īpaši jautājumi, un es to šajā ziņojumā ņemu vērā.

Kad tas ir pateikts, dzīves kvalitāte cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, daudzos gadījumos, ja viņiem ir pietiekoši resursi, var būt labāka nekā pilsētā. Es domāju, ka problēma vienmēr ir bijusi tajā, ka sieviešu darbu neviens nav mērījis, tas nav bijis apmaksāts un tādēļ netiek atzīts. Dažās valstīs šajā ziņā ir sasniegts neliels progress, bet es domāju, ka dalībvalstis atšķiras ar to, kā tās izturas pret sievietēm.

Es gribētu pieminēt īpašu lomu, ko sievietes veic, un, iespējams, par to vēl nav runāts. Manuprāt, sievietes joprojām ir primārās bērnu motivētājas un audzinātājas, un viņas parasti ir tās, kuras nolemj, vai bērns nodarbosies ar lauksaimniecību vai nē, bieži vien tādējādi izlemjot lauku apvidus nākotni. Mums vajadzētu pievērst īpašu uzmanību tam, lai viņām būtu pozitīva, nevis negatīva attieksme pret lauksaimniecību.

Visbeidzot dažām sievietēm pieder zeme un dažas sievietes ir saimniecību organizācijās. Šis jautājums ir jārisina.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) 2006. gadā Eiropas Savienībā attiecība starp ienākumiem, ko nopelna 20 % iedzīvotāju ar vislielākajām algām, un ienākumi, ko nopelna 20 % iedzīvotāju ar viszemākajām algām, bija 4,8. Diemžēl Portugālē, Lietuvā un Latvijā šī attiecība pārsniedza 6.

Ir acīmredzams, ka iedzīvotājiem lauku apvidos ir zemākas algas nekā pilsētu teritorijās, un šī situācija ir vēl skaidrāka attiecībā pret sievietēm. Lai uzlabotu sieviešu stāvokli lauku apvidos, mums efektīvi ir jāizmanto struktūrfondi. Sakarā ar transporta infrastruktūras, izglītības, veselības pakalpojumu, sakaru infrastruktūras un informācijas tehnoloģijas un pakalpojumu nozares attīstību lauku apvidos attīstīties ekonomika un netieši uzlabosies sieviešu stāvoklis lauku apvidos.

Noslēgumā es pateikšu, ka lauku apvidi ar investīciju palīdzību var pārveidot pieejamās zemes industriālos parkos, kas piedāvātu darbavietas. Efektīvas transporta infrastruktūras rezultātā attālumu varētu mērīt laikā, nevis kilometros, lai cilvēki, kas strādā pilsētu teritorijās, varētu dzīvot lauku apvidos, tādējādi veicinot savu ekonomisko attīstību.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Šodienas diskusijas ir ārkārtīgi svarīgas, jo tās ietver tēmu par sieviešu stāvokli lauku apvidos, kas joprojām ir diezgan satraucošs.

Viens no galvenajiem jautājumiem ir zemais nodarbinātības līmenis sieviešu vidū lauku apvidos, īpaši jaunpievienotajās valstīs, kā rezultātā sievietes no lauku apvidiem biežāk atrodas sociālā izolētībā nekā sievietes pilsētās.

Pirmkārt, lai palielinātu nodarbinātības līmeni starp sievietēm lauku apvidū, viņas ir jāmudina uzsākt pašām savu biznesu. Lai to sasniegtu, valdībām ir jānodrošina atbilstoša informācija par to, kā uzsākt biznesu, kā arī jāuzlabo sieviešu spēja izmantot modernās informācijas tehnoloģijas, tādējādi ceļot viņu pašapziņu.

Turklāt statistika liecina, ka sievietēm lauku apvidos ir daudz zemāks izglītības un profesionālo prasmju līmenis, salīdzinot ar sievietēm pilsētās. Tas bieži nozīmē to, ka viņām ir daudz grūtāk pielāgoties tirgus diktētajām grūtībām, atrast jaunas lauksaimniecības darba metodes un veidus, kā arī alternatīvas nodarbes lauksaimniecības jomā. Es gribētu mudināt dalībvalstis nākt klajā ar rīcības sistēmu, lai iedrošinātu sievietes lauku apvidos tiekties pēc zināšanām un izglītības.

LEADER projektam vajadzētu sniegt efektīvāku palīdzību šīs problēmas pārvarēšanā.

Paldies.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, izsakot atzinību smagajam darbam, ko mūsu referente Klaß kundze ir ieguldījusi šajā ziņojumā, kuram ir dots nosaukums „Sieviešu stāvoklis ES lauku apvidos”, es gribētu jautāt: salīdzinot ar ko – vīriešu stāvokli laukos vai sievietēm pilsētās? Kāds ir konteksts, par kuru mēs šeit runājam? Nepastāv tāda viendabīga grupa kā „sievietes ES lauku apvidos”. Es esmu sieviete no ES lauku apvidus, bet kundze, kas dzīvo man kaimiņos ar sešiem vai septiņiem bērniem un vīru, kurš ir bezdarbnieks un kurš nevar nomaksāt īri vai hipotēku, ir savādāks sieviešu veids lauku apvidū. Tā nav viendabīga grupa, un mums šajā jautājumā ir jābūt ļoti uzmanīgiem.

Daudzām sievietēm lauku apvidū ir pilsētas dzīvesveids; citas dzīvo lielā nabadzībā un sastopas ar grūtībām savā dzīvē. Jums var būt pilsētas dzīvesveids lauku vidū, ja jums ārā aizdurvīm stāv divas mašīnas un ir visas modernās ērtības, IKT un, iespējams, reizi gadā brīvdienas ārzemēs. Tāpēc piešķirsim šim jautājuma mazliet konteksta.

Īstais jautājums šeit ir par izvēles atdošanu visām sievietēm: izvēli precēties vai nē; izvēli dzemdēt bērnus vai nē, veidot karjeru vai nē, iegūt tālākizglītību vai nē, palikt mājās, doties uz darbavietu, uzsākt biznesu vai iegūt īpašumu.

Pirms dažiem gadiem, kad es devos uz Briseli pirkt dzīvokli, Briseles bankas vadītājs atteicās parakstīt manu hipotēku, iekams to nebūs parakstījis mans vīrs. Tas bija tikai pirms dažiem gadiem Briselē. Es ieguvu savu hipotēku, un mans vīrs to neparakstīja. Gribētu teikt, ka es ļoti stingri iebildu! Tāpēc piekļuve naudai, īpašumam un uzņēmējdarbībai lauku apvidos ietekmē daudz dažādus sieviešu veidus.

  Priekšsēdētājs . − Doyle kundze, es varu jums apgalvot, ka es nekad nebūtu liedzis jums šo hipotēku.

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). – (RO) Lisabonas stratēģijas panākumi ietver ekonomisko izaugsmi gan Eiropas Savienības pilsētu teritorijās, gan lauku apvidos, un sievietēm ir izšķirošā loma šo teritoriju attīstībā.

Es slavēju šī ziņojuma projektu, ka tas bez sieviešu stāvokļa analizēšanas lauku apvidos izvirza arī konkrētus ieteikumus, lai uzlabotu viņu stāvokli globalizācijas un Lisabonas mērķu sasniegšanas kontekstā. No lielā daudzuma iniciatīvu un noteikumu, kas šī iemesla dēļ ir jāievēro, es gribētu uzsvērt galvenā faktora, proti, izglītības svarīgumu.

Statistikas dati, kas mums ir pieejami, rāda, ka pieeja augstākajai izglītībai lauku apvidos ir nelielam sieviešu skaitam finansiālo grūtību dēļ, kā arī šo apvidus apšaubāmās kvalitātes darbību izglītības jomā dēļ.

Sievietēm lauku apvidos vajadzētu gūt labumu no paaugstinātās pieejas izglītībai un mūžizglītībai, kā arī no iespējām saskaņot ģimenes dzīvi ar profesionālo dzīvi. Tas ir pamatelements, ko vajadzētu nostiprināt kopā ar aktīvo sieviešu lomu politikā un lauku apvidus sociālekonomisko attīstību.

  Anna Záborská (PPE-DE). – (SK) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es gribētu apsveikt Klaß kundzi par viņas izcilo ziņojumu.

Es esmu no jaunas dalībvalsts ar relatīvi stipru lauku iedzīvotāju slāni. Pēdējo 45 gadu laikā tas ir palicis stabils, tikai ar nelielu 14 % lielu atbirumu. Mūsdienās ekonomiskās politikas dēļ lauku apvidi tiek daudz vairāk pakļauti izmaiņām. Darbojas labi zināms process, kurā ir ietverti arī uzņēmumi, kad notiek pārvietošanās no lauku teritorijām uz pilsētām. Taču valsts politikai vajadzētu būt tādai, ka tā saucamā modernizācija nenotiek uz sieviešu rēķina lauku teritorijās.

Es gribētu aicināt Reģionu komiteju izpētīt šo sfēru un uzsākt plašas konsultācijas lauku reģionos, lai uzzinātu ko vairāk par dzīvi laukos un visām tās priekšrocībām un trūkumiem. Tāpat es gribētu arī aicināt Komisiju un Padomi virzīt savas programmas, īpaši tās, kas ietver mikroaizdevumus, ņemot vērā sievietes laiku apvidos.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Dārgie kolēģi, tā kā mēs pārrunājam jautājumu, kas attiecas ne tikai uz vienlīdzīgām iespējām, bet arī uz vispārīgu lauku apvidus attīstību, es atsaukšos uz pasākumiem, kas šajā sfērā ir piemērojami Kopienas līmenī.

Programmām un lauku attīstības 2. pīlāra līdzekļiem procentuālā izteiksmē ir daudz ievērojamāki resursi, nekā īpašajām Eiropas Savienības programmām attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām. Ja mums izdotos veicināt sieviešu piekļuvi tādai programmai kā LEADER, kas ir veltīta lauku attīstībai, mēs varētu iegūt daudz vairāk, nekā, ja izmantotu tikai resursus no EQUAL, PROGRESS vai DAPHNE programmām.

Eiropas Savienības budžetā līdzekļi lauku attīstībai sasniedz 11 %, turpretī viss pārējais pilsonības sektors, kurā ir iekļautas vienlīdzīgo iespēju programmas, nesasniedz pat 1 %.

Šajā gadījumā tā ir liela problēma Eiropas Savienībā: kā veiksmīgi veidot komunicēšanas, mobilizēšanas un veicināšanas saikni starp Eiropas līdzekļiem un dažādiem projektiem, ko varētu ierosināt sievietes lauku apvidos.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es pateicos Parlamentam par ļoti uzmundrinošajām debatēm ar dažām diezgan aizrautīgām runām – man patiešām tās patika. Šī vakara diskusija atkal skaidri parāda, ka sieviešu stāvoklim lauku apvidos patiešām ir nepieciešama sevišķa uzmanība.

Lai gan man šķiet, ka daži no jums ir nedaudz pesimistiski attiecībā uz sasniegto progresu, es gribētu pieiet šim jautājumam no pozitīvākas puses. Es domāju, ka sasniegts ir diezgan daudz, īpaši, izmantojot lauku attīstības līdzekļus, un es esmu pārliecināta, ka mēs virzīsimies pareizā virzienā, nonākot līdz sieviešu stāvokļa uzlabošanai lauku apvidos.

Daudzi no jums pieminēja, ka dzimuma jautājuma akcentēšana mūsu politiskajās nostādnēs un tā vēriena paplašināšana attiecībā uz plašāku lauku ekonomiku palielinās tā ietekmi. Es pilnībā atbalstu šo pieeju. Mums nevajadzētu ierobežot savu uzmanības loku tikai ar lauksaimniecības nozari. Mūsu politikas pilnīga iestrādāšana lauku sabiedrības vajadzībās un iespējās radīs pavairojošu efektu, no kā visa lauksaimniecības nozare gūs labumu. Komisija cieši uzraudzīs šo aspektu ar lauku attīstības programmu ieviešanas mehānismu.

Vairāki no jums pieminēja platjoslas tīkla tehnoloģiju nozīmi lauku apvidos. Šeit man jums ir jāsaka, ka ir iespējams lauku attīstības politikas trešais virziens – diversifikācijas virziens – apgūt tādas jomas, kas no ekonomiskā viedokļa investoriem nav ekonomiski izdevīgas. Tās ir attālas teritorijas, kur dalībvalstis var izmantot lauku attīstības politiku, lai nodrošinātu platjoslu savienojumus. Es varu tikai mudināt visas dalībvalstis ņemt to vērā, plānojot ieguldījumus vai lauku attīstības politikas izmantošanu.

Daži no jums pieminēja arī „slēpto darbu”, ko sievietes veic saimniecībās. Es atzīstu, ka mūsu statistika ne vienmēr atspoguļo šo faktu. Mums vajadzētu, izmantojot visus dažādos instrumentus, censties mudināt sievietes izmantot iespējas, lai iegūtu ekonomisko neatkarību, dodot viņām atbilstošas sociālās tiesības. Manā skatījumā labākas iespējas sievietēm iegūt pusslodzes darbu lauksaimniecībā būtu milzīgs solis pretī lauku ienākumu stiprināšanai, un tādējādi tiktu atbalstīta arī dzīve lauku sabiedrībā.

Man jāsaka, ka es ceļoju diezgan daudz pa lauku apvidiem, un mani vienmēr iepriecina tikšanās ar sievietēm, kuras šķērso robežlīnijas un piedalās dažādu lauksaimnieku organizāciju darbā. Es zinu, ka pirmajām sievietēm ienākt šajās organizācijās ir liels solis, bet nākamajai vairs nav tik grūti, lai gan tas prasa dažas izmaiņas attiecībā uz pieeju no vīriešu puses – pieņemt to, ka sievietes šajā sfērā var dot ieguldījumu vienlīdz lielā mērā.

Es domāju, ka par šo tēmu ir daudz kas vēl sakāms un ko nevajadzētu nobīdīt malā. Ļaujiet man jums apgalvot, ka es no visas sirds atbalstīšu visas iniciatīvas, kas var uzlabot sieviešu stāvokli lauku apvidos, jo es patiešām domāju, ka mums ir nepieciešama šī īpašā pieeja no sieviešu puses, lai diversificētu lauku apvidus.

  Christa Klaß, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, paldies par jūsu ieguldījumu diskusijās. Mums bija patiešām laba diskusija šajā posmā. Komisāra kungs, paldies jums arī par apgalvojumu, ka Direktīvas 86/613/EEK par vienlīdzīgas attieksmes principiem pārskats notiks šajā, 2008. gadā. Mēs esam par to izsūtījuši atgādinājumu un domājam, ka ir pienācis laiks to vēlreiz izskatīt.

Mēs nevaram šajā vakarā pieņemt nevienu Eiropas regulu par sieviešu stāvokļa uzlabošanu lauku apvidos. Doyle kundze, es zinu, ka sieviešu stāvoklis visur nav vienāds. Tas arī būtu garlaicīgi, un mēs nepavisam to nevēlamies. Taču sievietēm lauku apvidū, protams, ir vienādi apstākļi, un viņām ir jācīnās ar tiem pašiem trūkumiem kā sievietēm, kas dzīvo mazpilsētās un lielpilsētās. Mēs to šeit esam norādījuši.

Mēs esam uzsākuši diskusijas procesu un lūdzam Komisijai un dalībvalstīm galu galā veikt arī izmaiņas. Ziņojumam vajadzētu stiprināt šo apziņu.

Eiropā ir labi piemēri, un saskaņā ar paraugprakses principu mēs arī gribam uzsvērt šos piemērus sacensības nolūkos. Mēs varam ieviest arī daudz ko, kas ir labs šeit. Mēs gribam paplašināt skatu. Sievietes lauku apvidos nav tikai lauksaimnieces; sievietes lauku apvidos ir arī apņēmušās kļūt par darba ņēmējām, un viņām ir jāapvieno ģimene un darbs.

Beigās vislabākā liecība ir, ja esi personīgi izjutusi ietekmi. Mums ir nepieciešams sieviešu dotais ieguldījums mūsu organizācijās. McGuinness kundze tikko kā runāja par apmierinātajām mātēm, kuras spēj iedvest apmierinātību arī saviem bērniem. Mums ir apmierinātas sievietes arī tad, kad mēs darām kaut ko, lai pret viņām izturētos vienlīdzīgi un lai viņas varētu taisnīgi piedalīties procesos. Mūsu rūpes ir, lai jaunieši tad arī atkal paliktu ciemos.

Būtu aizraujoši, komisāra kungs, sastādīt sarakstu ar visām daudzajām iespējām, ko sievietes Eiropas Savienībā galu galā varēs izmantot. Mēs pastāvīgi apgalvojam, ka tās ir noslēptas daudzos gadījumos zem citām programmām. Iespējams, ka mēs vienreiz varējām pateikt, ka sievietes ir iesaistītas vienā vai otrā programmā, tādā vai citādā veidā. Tas pastāvīgi rada problēmas pat, ja to vajadzētu risināt vietējā līmenī. Iespējams, ka mums to vajadzētu ieplānot kā sākumu, lai beidzot varētu pateikt tiem, kas par to ir atbildīgi reģionos: mēs varam veikt šeit uzlabojumus sieviešu labā.

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2008. gada 12. martā.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Zita Gurmai (PSE), rakstiski. – (HU) Salīdzinot nodarbinātības līmeni pilsētās un lauku rajonos, atklājas, ka bezdibenis to starpā tikai palielinās. Īpaši nelabvēlīgā situācijā ir lauku teritorijās dzīvojošās sievietes. Iespēja, ka viņas tiks sociāli integrētas, atradīs darbu, un piekļūs ar bērniem saistītās, izglītības, veselības vai sociālajām iestādēm, ir daudz mazāka. Ņemot vērā, ka viņas ir daudz vairāk tiek ierobežotas un pakļautas nabadzības riskam, viņas veido vienu no vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Vietās, kur viņas ir spējīgas atrast darbu, viņu atalgojums, salīdzinājumā ar pilsētu, ir krietni vien mazāks.

Kopīgas sociālās problēmas izraisa sociālo spriedzi, tāpēc ka sociālā labklājības sistēma ir visnepiemērotākā tieši pašās problemātiskākajās kopienās, kamēr arī vislielākais infrastruktūras trūkums nomāc šīs kopienas. Trūkstot citām iespējām, lauksaimniecība ar tās īslaicīgajām priekšrocībām un zemajiem dzīves standartiem, izraisa spriedzes pilnās lauku nodarbinātības situācijas konservāciju.

Risinājums ir rodams tikai konkrētās darbībās; gan vietējām iestādēm, gan valdībām, gan arī Eiropas Kopienai ir sava loma un atbildība šajā sakarībā.

Ir jāsāk izmantot daudzšķautnainas pielāgojuma un attīstības programmas. Iespējas lauku iedzīvotājiem pielāgoties ir jānodrošina, radot jaunas alternatīvas darba vietas, attīstot infrastruktūru, aizsākot un turpinot izglītības programmas, kas nodrošinās pielāgošanos tirgus apstākļiem, atbalstot biznesa uzsākšanu un izstrādājot projektus pierobežas zonās, kā arī pāri valstu robežām.

Pielāgošanās programmām nenovēršami būs jātiek piemērotām katra atsevišķā reģiona īpašajām iezīmēm. Tas nodrošinās reģionālo atšķirību nepārtrauktu samazināšanos.

  Lívia Járóka (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Es gribētu apsveikt savu kolēģi Christa Klaß kundzi par viņas ziņojumu, kurā uzsvērtas grūtības, ar kādām lauku apvidos dzīvojošās sievietes saskaras darba tirgū un citos savas dzīves aspektos. Jebkurā diskusijā par vismazāk aizsargātajiem cilvēkiem, kas dzīvo vissliktākajos apstākļos, ir īpaši jāpiemin romu sievietes, no kurām vairums dzīvo ciematos vai mazās apmetnēs. Vairākos pētījumos ir pierādīts, ka romu sievietes ar vidējo dzīves ilgumu, kas ir šokējoši zems, salīdzinot ar vairumu Eiropas Savienības iedzīvotāju, un bezdarba rādītajiem, kas vairākas reizes pārsniedz vidējo, veido vismazāk aizsargāto Eiropas Savienības iedzīvotāju daļu. Saskaņā ar ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem, dalībvalstīm ir jāizstrādā un jāievieš tāda politika, kas uzlabotu vispārējos dzīves apstākļus sievietēm, kuras dzīvo mazāk attīstītos reģionos, un palīdzētu grūtībās nonākušajām vai sociāli izslēgtajām sievietēm atrast darbu vai veidot jaunus pašnodarbināto uzņēmumus. Jo īpaši romu sievietes varētu gūt labumu no dalībvalstu un Eiropas Komisijas sniegtā atbalsta sociāli izpētītajiem biznesa modeļiem, kas ietver nabadzīgās un nelabvēlīgos apstākļos esošās sabiedrības grupas. Es apsveicu faktu, ka ziņojumā īpaša uzmanība veltīta statistikas datu ievākšanai, tāpēc ka, datu savākšana un apstrāde, sašķirojot tos pēc dzimuma un etniskās izcelsmes ir svarīga, pirmkārt, lai novērstu netiešu un daudzkārtēju diskrimināciju un, otrkārt, lai izvērtētu sasniegto progresu izglītībā, dzīves apstākļos, veselībā un nodarbinātībā. Paldies.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Uzņēmīgajā ziņojumā, ko iesniedza referente Klaß kundze, tiek meklēta jauna pieeja, lai likvidētu acīmredzamo nevienlīdzību starp pilsētām un lauku apvidiem. Sievietēm ir izšķiroša loma lauku reģionu sociāli politiskajā, ekonomiskajā un vides attīstībā. Sieviešu dzīves lauku reģionos atspoguļo lielu daļu no iespējām, kā arī vērā ņemamas grūtības.

Padarot lauku reģionus pievilcīgākus, būs iespējams iegrožot jauno un izglītoto cilvēku aizplūšanu no tiem. Tādējādi es aicinu veicināt ilgtspējīgu integrētu izaugsmi un jaunu nodarbinātības iespēju radīšanu; jo īpaši sievietēm, kā arī nodrošināt augstas kvalitātes veselības aprūpes centru, sociālo pakalpojumu un citu vispārējo pakalpojumu pieejamību visā ES.

Tikai izglītotas sievietes būs spējīgas pilnībā iesaistīties vietējās kopienas atdzīvināšanā. Viņas spēs atvērt jaunus uzņēmumus, kas savukārt sekmēs lauku ekonomikas diversifikāciju un uzlabos dzīves kvalitāti lauku apvidos. Mums ir jānovērš visi šķēršļi informācijas un saziņas tehnoloģiju ceļā, un jānodrošina, lai sievietēm lauku apvidos būtu viegli pieejams platjoslas interneta pieslēgums. Visām ieinteresētajām sievietēm ir jābūt nodrošinātām pastāvīgas izglītības un valodu apguves, kā arī pārkvalificēšanās iespējām.

Turklāt, veiksmīgajai LEADER programmai ir jāturpinās. Tā ir sekmīgi palīdzējusi vairākām sievietēm lauku reģionos atvērt savus uzņēmumus, tādās jomās kā tūrisms, amatniecība un vietējo ražojumu izplatīšana. Es uzskatu, ka nosakot paraugpraksi un izmantojot jaunus instrumentus pieredzes apmaiņai, ir iespējams ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti lauku reģionos.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) ES sastopas ar nopietnām sociālām pārmaiņām, ko radījušas ar migrāciju, sociālo drošību un nabadzību saistītas problēmas.

ES mērogā izstrādātās programmas ir devušas svarīgu ieguldījumu lauku teritorijās dzīvojošo sieviešu stāvokļa uzlabošanai. Tomēr sievietes joprojām netiek iesaistītas reģionālu lēmumu pieņemšanas procesā.

Konkrēts un satraucošs piemērs ir tas, ka liela daļa Rumānijas lauku apvidos dzīvojošo sieviešu pelna mazāk kā 5 eiro dienā, un trešā daļa no viņām neizmanto nekādus plašsaziņas līdzekļus.

Lai sasniegtu vienādas iespējas un uzlabotu lauku apvidos dzīvojošo sieviešu stāvokli, es ierosinātu par prioritāti izvirzīt šādas trīs darbības jomas:

– sociālā statusa uzlabošana, atbalstot sieviešu piekļuvi jauniem ienākumu avotiem un preču iegādes iespējām;

– sieviešu pilnīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā un palielināta iespēja mainīt/ietekmēt lēmumus, kas viņas tieši ietekmē;

– lauku apvidos dzīvojošo sieviešu piekļuve nozīmīgiem pakalpojumiem, kā, piemēram, veselības aprūpei un izglītībai, kā arī piekļuve infrastruktūrai.

Dalībvalstīm ir jāizstrādā valsts politika, lai veicinātu sieviešu dalību darba tirgū, lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī jākontrolē jebkāda veida diskriminācija.

21. Ilgtspējīga lauksaimniecība un biogāze: nepieciešamība pārskatīt ES tiesību aktus (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais darba kārtības punkts ir Csaba Sándor Tabajdi ziņojums Lauksaimniecības un lauku attīstības vārdā par ilgtspējīgu lauksaimniecību un biogāzi: nepieciešamība pārskatīt ES tiesību aktus (2007/2107(INI)) (A6-0034/2008).

  Csaba Sįndor Tabajdi, referents. − (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisār Fischer Boel kungs, dāmas un kungi, Eiropas Savienībai ļoti svarīgs jautājums un absolūta prioritāte ir tas, kā samazināt atkarību no enerģijas, samazināt enerģijas patēriņu un dažādot enerģijas avotus šodienas pasaulē, kas piedzīvo klimata pārmaiņas, aizvien pieaugošu pieprasījumu pēc enerģijas un cenu kāpumu. Tā neatņemama sastāvdaļa ir palielināt atjaunīgās enerģijas pielietojumu. Mums ir jāvariē, Mums ir jādažādo enerģija, un tas iekļauj arī dažādošanu atjaunīgās enerģijas jomā.

Runājot par atjaunīgo enerģiju, dažādām valstīm ir dažādas dabiskās iespējas, un mums ir maksimāli jāizmanto šīs iespējas. Kā atjaunīgās enerģijas avotam biogāzei ir milzīgs potenciāls, un tai ir nolemta diža nākotne daudzu un dažādu iemeslu dēļ, kas izklāstīti šodienas debatēs paredzētajā ziņojumā.

Pirmais un pats svarīgākais no šiem iemesliem, dāmas un kungi, ir tas, ka pamatmateriāls šīs biogāzes ražošanai ir kūtsmēsli, un arī tas, ka mēs varam apvienot enerģijas ražošanu ar šo kūtsmēslu pārstrādi dabas aizsardzības nolūkos. Šī ir viena no būtiskākajām biogāzes priekšrocībām, kaut gan biogāzi var ražot arī no sadzīves atkritumiem, kautuvju atkritumiem vai enerģijas graudaugiem.

Biogāze ir daudzfunkcionāls enerģijas avots: tā var tikt izmantota elektrības ražošanai, apkurei, dzesēšanai, vai kaltēšanai. Saspiesta biogāze ir piemērota automašīnām un sabiedriskajam transportam, un tad, kad tā tiek attīrīta, biogāzi var ievadīt dabasgāzes tīklā. Šo iemeslu dēļ biogāze paver nopietnu iespēju Eiropas enerģijas ražošanai. Cita starpā, ja mēs ņemam vērā, ka biogāze tiek ražota no kūtsmēsliem, mēs varētu ražot 14 reizes vairāk nekā mēs ražojam patlaban. Biogāzes potenciāls ir ievērojams, jo no dabas aizsardzības viedokļa mēs zinām, ka kūtsmēsli ir jāapstrādā, pirms tos iestrādā augsnē; pretējā gadījumā tie var radīt nopietnu kaitējumu apkārtējai videi.

Mūsu komitejā norisinājās diskusijas par to, vai biogāzes ražošana, izmantojot augu valsts materiālus, nekonkurētu ar pārtikas ražošanu. Eiropas Komisija ir pierādījusi, ka līdz šim šāda situācija Eiropā nav radusies, un, mēs ceram, ka arī turpmāk neradīsies, jo tagad mums ir otrās paaudzes enerģijas graudaugi. Var būt, ka tā ir problēma globālā kontekstā – Brazīlijā un ASV, bet Eiropā šāda problēma nepastāv, un, mēs ceram, ka arī nepastāvēs.

Otrs jautājums, ko apsprieda šajā kontekstā, bija tas, kā varētu regulēt biogāzes nozari. Pašreizējais regulējums gan valstu, gan Eiropas Savienības līmenī ir pārlieku sarežģīts un birokrātisks, un tādēļ savā ziņojumā es esmu ierosinājis pieņemt ES biogāzes direktīvu. Tomēr tanī pat laikā Eiropas Komisijas pārstāvji pēc konsultācijām ar Eiropas Tautas partiju ir mani pārliecinājuši, ka nav nepieciešamības pēc atsevišķas biogāzes direktīvas, jo jau tiek izstrādāta direktīva par atjaunīgajiem enerģijas avotiem, un šajā kontekstā tiek risināts arī biogāzes jautājums. Šajā sakarībā es lūdzu Eiropas Komisiju direktīvā par atjaunīgās enerģijas avotiem pievērst īpašu uzmanību biogāzei un pieņemt tos ierosinājumus, kas izvirzīti manā ziņojumā.

Dāmas un kungi, savā atbildē vēlāk es vēlētos pateikties Dānijas institūtam, kas palīdzēja šī ziņojuma tapšanā, kā arī visiem citiem, kas deva savu ieguldījumu. Paldies jums par uzmanību.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, pirms iedziļināšanās ziņojuma saturā, es gribētu pateikties Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai un referentam, Tabajdi kungam, par šo ļoti interesanto un svarīgo ziņojumu.

Parlamenta ziņojumā skaidri ir uzsvērta biogāzes ražošanas sniegtie labumi lauksaimniecības nozarei, kā arī sabiedrībai kopumā. Es pilnīgi piekrītu uzsvaram, kāds tiek likts uz biogāzes ražošanas attīstību. Tā dod labumu vides jomā, samazinot spēcīgo klimatu izmainošo gāzu, tādu kā metāns un slāpekļa oksīdi emisiju. Šī iemesla dēļ biogāzes ražošana vēl vairāk uzlabotu videi draudzīgas lauksaimniecības ilgtspēju – kopš 1990. gada siltumnīcas efekta gāzu emisija jau ir samazināta par 20 % – un tai ir arī acīmredzamas ekonomiskas priekšrocības kā lietderīgai dabasgāzes aizstājējai situācijā, kurā, kā mēs to pašlaik redzam, naftas cenas pārsniedz 100 USD par barelu.

Laika periodā no 2004. gada līdz 2006. gadam biogāzes ražošana no lauksaimniecības izejvielām ir vairāk kā dubultojusies. Kopējais biogāzes ražošanas apjoms pieaug, bet es domāju, ka mēs noteikti varam darīt vairāk. Eiropas Savienībā ir liels neizmantotais biogāzes ražošanas potenciāls. No Komisijas puses mēs to pilnībā apzināmies, un mums ir jāliek lietā vairāki svarīgi instrumenti, lai veicinātu biogāzes ražošanu. Mūsu pašreizējā Direktīva par zaļo elektrību ar tiesību aktu īstenošanu vairākās dalībvalstīs ir labs nozīmīga virzītājspēka piemērs.

Lauku attīstības politika arīdzan atbalsta biogāzes ražošanas attīstību. Dalībvalstīm ir iespēja atbalstīt ieguldījumus, tehnisko palīdzību un kooperatīvus, un citas darbības, lai palielinātu biogāzes ražošanas apjomus un pielietojumu.

Lauku attīstības programmu īstenošana laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam ir tikko sākusies, bet es uzskatu dalībvalstu pirmās programmas par ļoti daudzsološām, un es esmu pārliecināta, ka, ja mēs runājam par bioenerģiju, tad ar biogāzi saistītie pasākumi būs starp tiem ar augstāko attīstības potenciālu savā jomā.

Pasākumi, kas ir iekļauti nesenajā Komisijas enerģijas un klimata paketē, dos papildu stimulu biogāzes ražošanai turpmākajos gados. Īpaši svarīgs ir 20 % mērķis atjaunīgajai enerģijai. Tiek gaidīts, ka biogāze dos nozīmīgu ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā. Biogāzei ir arī svarīga loma, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju par 20 % no tām nozarēm, kas nepiedalās emisijas tirdzniecības sistēmā. Tāpēc mēs esam ļoti pozitīvā situācijā, kad ir iespējams nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu. Es esmu pārliecināta, ka biogāze būs viens no atslēgas elementiem Eiropas Savienības klimata izmaiņu novēršanas stratēģijā, un labs līdzeklis, lai sasniegtu Kioto protokolā nospraustos mērķus.

Es jums piekrītu, ka saskaņota biogāzes politika ir ļoti svarīga. Pēc manām domām ES iniciatīvas ir saskaņotas un tās attīstās vienā virzienā. Neraugoties uz to, es uzskatu, ka šī politika darbotos efektīvāk, ja tā tiktu izstrādāta un īstenota reģionālā vai valsts līmenī, pamatojoties uz vietējiem resursiem, vajadzībām un ekonomisko realitāti.

Šajā sakarībā es atzinīgi vērtēju ierosinājumus attiecībā uz pašreizējās tiesiskās sistēmas vienkāršošanu. Tie ir saskaņā ar mūsu pašreizējām diskusijām par vienkāršošanu un labāku regulējumu, kas lielā mērā atspoguļo Komisijas stratēģiju šajā jautājumā.

Visbeidzot es vēlos teikt, ka man ir šaubas par atsevišķiem mērķiem attiecībā uz biogāzi, un es dzirdēju referenta piezīmi. Es domāju, ka 20 % mērķis atjaunīgajai enerģijai jau ietver biogāzi. Biogāze var arī dot savu ieguldījumu, lai sasniegtu 10 % biodegvielas mērķi. Ja mēs ieviestu īpašu mērķi attiecībā uz biogāzi, mēs riskētu nebūt pietiekami koncentrēti. Izvirzot konkrētu mērķi biogāzei, tiktu uzlikts papildu administratīvais slogs gan privātajiem operatoriem, gan valsts iestādēm. Manuprāt, tas novestu arī pie tā, ka tiktu izdarīts pārāk liels politisks spiediens uz konkrētu atjaunīgās enerģijas veidu, kas varētu izrādīties neveiksmīgi, ja ekonomiskie apstākļi vēlāk nebūtu labvēlīgi biogāzes ražošanai.

Ziņojums par biogāzi, ko jūs pieprasījāt no Komisijas, ir neapšaubāmi lietderīgs. Tomēr man šķiet, ka jūsu izvirzītais beigu termiņš 2008. gadā ir nedaudz par ātru, ja mēs palūkojamies uz visām pārējām patlaban notiekošajām iniciatīvām. Taču Komisija līdz 2008. gada beigām ziņos par ES rīcības plānu par biomasas izmantošanu, tāpēc es esmu pārliecināta, ka mēs atradīsim kopēju valodu šajā jautājumā. Šis ir ļoti svarīgs un arī ļoti interesants ziņojums. Es esmu pārliecināta, ka tas kalpos par pamatu turpmākām diskusijām.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Jens Holm, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. − (SV) Priekšsēdētājas kundze, biogāzei var būt nozīmīga loma klimata izmaiņu apkarošanā, nevis tikai, lai ražotu siltumu un elektrību, bet arī, lai darbinātu transporta līdzekļus. Biogāze var tikt ražota no, piemēram, kūtsmēsliem vai sadzīves atkritumiem. Šobrīd ir liels potenciāls nozīmīgam biogāzes ražošanas pieaugumam. Vides komitejā mēs vēlamies pozitīvi reaģēt uz šo iespēju un nākotnē redzēt daudz vairāk biogāzes. Lai gan tikai ar biogāzes ražošanas apjomu piegumu nedrīkst apstāties. Attiecībā uz atkritumiem galvenajai prioritātei ir jābūt pēc iespējas lielākai kopējā atkritumu apjoma samazināšanai. Ja mēs gribam samazināt atkritumu apjomu, mums ir – tas izklausās kā lādēšanās baznīcā – jāsamazina patēriņa apjoms.

Es vēlētos izmantot izdevību un uzdot dažus jautājumus komisārei Fischer Boel kundzei, kura šovakar ir kopā ar mums: vai Komisijai ir stratēģija, kā samazināt nepārtraukti augošo atkritumu kalnu ES? Varbūt Komisijai ir arī stratēģija, kā palīdzēt mums samazināt patēriņa apjomus tika daudzajām precēm, kas mums patiesībā nemaz nav vajadzīgas?

Vēl mēs Vides komitejā vēlamies redzēt sertifikāciju ilgtspējīgai biogāzei. Šai sertifikācijai jāietver visa ķēde, t.i., no lauka līdz transporta līdzeklim. Šai sertifikācijas sistēmai ir jābūt pamatotai uz sociāliem un vides apsvērumiem. Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu par jaunu atjaunīgo enerģiju direktīvu, bet ir nepieciešams darīt vēl vairāk, lai palielinātu biogāzes lomu. Vēl viens jautājums Fischer Boel kundzei: kāds ir jūsu viedoklis par šādu sertifikācijas sistēmu?

Šis un citi ar vidi saistīti jautājumi izceļ sabiedriskās atbildības nozīmi. Vairums no mums šeit piekritīs, ka ir jāveicina biogāzes loma. Vairāk vieglajām un smagajām mašīnām būtu jālieto biogāze. Biogāzes izmantošana transporta līdzekļos var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju līdz par 90 %. Turklāt daļēji tiek samazināts arī emisiju daudzums, un automašīnas darbojas klusāk, izmantojot gāzi. Tomēr, ja mēs patiešām nopietni izturamies pret savām saistībām vides jomā, tad visa atbildība nedrīkst palikt tirgus rokās.

Piemēram, lai mašīnas varētu darboties, izmantojot biogāzi, ir jāizveido uzpildes stacijas, kur ar šo gāzi uzpildīties. Valstij ir jānodrošina, lai uzpildes stacijas pildītu savus pienākumus, kā līdzekļus izmantojot tiesību aktus un pagaidu finansējumu. Manā valstī, Zviedrijā, braucot uz ziemeļiem, pēdējā uzpildes stacija ir Upsalā, kas atrodas valsts vidienē. Citiem vārdiem sakot, braucējiem, kam patīk savu mašīnu bākas turēt pilnas, būtu jābrauc vairāk nekā 1000 km bez nekādām iespējām uzpildīties ar biogāzi. Tas, protams, ir nepieņemami. Tāpēc mums visiem ir jāuzņemas atbildība par biogāzes popularizēšanu: ES ir jāizstrādā pamatnostādnes, dalībvalstīm jāveicina nacionālā ražošana un visbeidzot, vietējām iestādēm jābūvē vairāk biogāzes uzpildes staciju.

  Werner Langen, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas konsultatīvās komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, es ziņoju Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, kura ir atbildīga par enerģētikas politiku, viedokli. Šajā jautājumā man nav personiska viedokļa, bet komiteja ir apstiprinājusi manis izstrādāto projektu ar 45 balsīm par, 0 pret un 0 atturoties. Rūpniecības komitejai ir zināms biogāzes pozitīvais ieguldījums, ja to ražo ne tikai no kūtsmēsliem, bet, kā domā mūsu referents, no visiem organiskajiem atkritumiem.

Mēs esam norādījuši, ka konkurence attiecībā uz pārtikas produktiem kļūst aizvien problemātiskāka, ka ir nepieciešamas diskusijas par faktu, ka biogāzes pievienošanai dabasgāzes tīklam ir jābūt brīvai no diskriminācijas, un ka ir jāierosina jauni otrās paaudzes tehniskās biogāzes procesi. Mēs esam apsprieduši zaļo gēnu tehnoloģijas lomu saistībā biogāzi, un mēs uzskatām, ka jaunajai un novatoriskajai biogāzes nozarei būtu jāpiešķir sākuma finansējums, bet ne pastāvīgas subsīdijas.

Turklāt mēs vēlamies vienotus atbalsta instrumentus visā ES, un tas tiek īpaši izcelts mūsu 13 punktos: mēs vēlamies vienkāršotu plānošanas atļauju piešķiršanu biogāzes staciju ierīkošanai. Rūpniecības komiteja nav pieprasījusi, lai tiktu izvirzītas četras jaunas direktīvas, kā to savā ziņojuma projektā ir izdarījis mans kolēģis. Es piekrītu komisāra kunga viedoklim par to, ka mums nav nepieciešamas jaunas direktīvas, bet, ka ir jāpiešķir biogāzei godīga vieta esošajās direktīvās par atjaunīgo enerģiju.

Šajā sakarībā Rūpniecības komiteja ir formulējusi nedaudz atšķirīgu viedokli nekā Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja, kura ir atbildīga par šo ziņojumu.

  Albert Deß, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupas ēnu referents es varu lielā mērā atbalstīt šo ziņojumu. Referents ir padarījis labu darbu.

Es varu piekrist tam, kas jau tika teiks: biogāze var dot būtisku ieguldījumu mūsu mērķu sasniegšanai saistībā ar atjaunīgo enerģiju, izmantojot mazāk fosilo kurināmo, un tādējādi arī samazinot CO2 emisijas. Priekšnosacījums, protams, ir tāds, ka biogāzes potenciāls tiek izmantots. Vācijā ir daudz biogāzei izmantotu augu, bet no tiem tiek ražota tikai elektrība. Tikai apmēram 38 % no pieejamās enerģijas šeit tiek izmantoti; vairāk nekā 60 % enerģijas netiek izmantoti, kā siltuma zudums un nonāk atpakaļ apkārtējā vidē. Šis nedrīkst būt biogāzes ražošanas mērķis! Tāpēc es uzskatu, ka šim ziņojumam ir tiesības pieprasīt, lai biogāze tiktu pievienota dabasgāzes tīklam. Mums ir jāseko abiem virzieniem: vai nu izmantot siltuma zudumu, kar rodas elektrības ražošanas rezultātā, vai arī pieslēgt biogāzi tieši dabasgāzes tīklam. Tad mēs varam sasniegt augstu produktivitāti ar abiem šiem procesiem.

Es arī uzskatu, ka var kultivēt vēl labākus augus, izmantojot moderno augu audzēšanu. Tomēr es noteikti nedomāju, ka ir nepieciešama gēnu inženierija, lai to īstenotu. Augu audzētāji man stāsta, ka biogāzes augu raža var tikt divkāršota, izmantojot labu zemes platību un tradicionālās kultivācijas metodes. Mēs spējam ievākt eļļu biogāzei, kas ir vienlīdzīga ar 5000 litriem degvielas no viena hektāra. Ar labiem augiem, kādus nākotnē radīs ar augu kultivācijas palīdzību, mēs varēsim ievākt līdz pat 10 000 litru no hektāra. Šis ir ļoti labs veids, kā biogāze varētu dot savu ieguldījumu cīņai ar globālo klimata maiņu.

  Bogdan Golik, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es biju ļoti ieinteresēts izlasīt priekšlikumus, ko sagatavojis mans kolēģis  Tabajdi kungs. Es gribētu apsveikt viņu ar lielisku ziņojumu.

Pašreizējajā pasaules situācijā, kad naftas un citu enerģijas avotu, piemēram, benzīna, cenas ne tikai strauji aug, bet arī ir pakļautas neparedzamām pārmaiņām, kas sarežģī ieguldījumu saprātīgu plānošanu un aprēķināšanu, un, kad arī pieprasījums pēc enerģijas Eiropas valstīs pieaug, ziņojums par biogāzes tematu izrādās neparasti savlaicīgi izstrādāts dokuments. Patiesībā šis dokuments parāda, cik daudz mēs vēl varam darīt, lai attīstītu šo enerģijas ražošanas nozari. Enerģijas ražošanu no šiem avotiem var daudzkārt palielināt, neizraisot kaitējumu apkārtējai videi.

Pozitīvs šīs attīstības sānu atzars varētu būt saņēmēju atbalstīšana no fondiem, kas paredzēti reģionālajai un lauku teritoriju attīstībai. Komisijai un atsevišķu valstu valdībām arī ir jāvelta īpašas rūpes par šāda veida enerģiju, un jāatbalsta šī attīstība, izmantojot īpašus finansiālo stimulu mehānismus. Tāpēc es pilnīgi piekrītu referenta viedoklim par to, ka Eiropas Komisijai būtu jāpastiprina tās centieni iegūt enerģiju no šāda veida avotiem un iekļaut tos Eiropas enerģētikas stratēģijā.

Mums, eiropiešiem ir īpaši svarīgi, lai, palielinot dažādību, Eiropas Savienība pēc iespējas īsākā laikā kļūtu neatkarīga no enerģijas eksporta.

  Willem Schuth, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, es vēlos apsveikt Tabajdi kungu par viņa līdzsvaroto ziņojumu. Es domāju, ka viņam ir izdevies norādīt biogāzes nozīmīgumu ilgtspējīgas enerģijas nākotnes kombinācijai.

Kā Eiropas Parlamenta deputāts, kas pārstāv Ziemeļvāciju, es apzinos biogāzes potenciālu kā svarīgu un daudzpusīgu lauksaimniecības saražotu biomasas enerģiju. Vācija – un jo īpaši Lejassaksija, no kurienes es nāku – ir līdere biogāzes augu jomā. Mums nevajadzētu palaist garām iespēju izstrādāt precīzus un skaidrus nosacījumus biogāzes tehnoloģijai, ieviešot ES sertifikācijas sistēmu biomasas degvielām. Tam būtu jo īpaši jāattiecas arī uz importu.

Tomēr ražotājiem nevajadzētu uzlikt nekādus administratīvos slogus. Tikai šādā veidā rūpes par graudaugu un rūpniecisko izejvielu izmantošanu tiktu veiksmīgi izkliedētas, jo pārtikas ražošanai arī turpmāk ir jābūt vissvarīgākajai lauksaimniecības atbildībai. Tikai šādā veidā biogāzes tehnoloģijas var tikt un tiks izmantotas kā nozīmīgs ieguldījums drošai enerģijas piegādei, samazinot mūsu atkarību no ārvalstu importa, veicinot klimata aizsardzību un lauku attīstību. Tad arī Eiropas pētniecības un attīstības programmas būs spējīgas stādāt ar lielāku atdevi.

  Wiesław Stefan Kuc, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, to ideju īstenošana, kas ir izklāstītas mana kolēģa Tabajdi kunga ziņojumā, noteikti palīdzētu mums spert milzu soli virzienā uz lielāku biogāzes ražošanu. Vienlaikus tas būtu milzu solis tuvāk ilgtspējīgai lauksaimniecībai, samazinot dārzeņu un dzīvnieku atkritumu, kūtsmēslu un notekūdeņu dūņu apjomu, un iegūstot atjaunīgo enerģijas avotu.

Tomēr ir daži šķēršļi biogāzes ražošanai. Ar pašreizējo ražošanas apjomu un pārdošanas cenu nevarētu segt ražošanas izmaksas, un beigās tāpat būtu atkritumi, tikai koncentrētāki. Mums aukstasinīgi ir jāizvērtē visi „par” un „pret”. Mana politiskā grupa to jau ir izdarījusi, un, mēs uzskatām, ka pat ar pašreiz pieejamajām tehnoloģijām, mums vajadzētu atbalstīt Tabajdi kunga ziņojumu. Var jau būt, ka citas tehnoloģijas atļaus ražošanas procesu uzlabot, kamēr augošās enerģijas cenas palielinās biogāzes ražošanas ekonomisko efektivitāti. Tomēr nav šaubu par sasniegumiem dabas aizsardzības jomā, un tas ir pats galvenais.

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, referents ir iesniedzis labu ziņojumu, un viņš ir iesniedzis šo ziņojumu saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas viedokli, kas ir labi. Mēs tikko dzirdējām no Langen kunga, ka Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja ar mums sacenšas šajā jautājumā. Tā tas ir vienmēr: kad vien kaut kas izdodas, Rūpniecības komiteja mēģina to paņemt sev. Ne vienmēr tas ir labi.

Es atceros, ka biogāzes ražošanas pionieri bija lauksaimnieki, par kuriem pirms 10, 15, 20 gadiem smējās, kad viņi vēlējās no kūtsmēsliem iegūt enerģiju. Tā ideja šeit, rupji sakot, ir sūdus pārvērst zeltā. Faktiski tas arī ir saistīts ar enerģijas ieguvi no mēsliem – un nevis iesaistīšanos sacensībā par pārtikas ražošanu. Tas, kas paliek pāri no kūtsmēsliem pēc to apstrādes, ir daudz labāks un daudzpusīgāks mēslojums par agresīvajiem mēslojumiem.

Tas nozīmē, ka biogāze, tāpat kā vējš, ūdens, saule un koks, ir atjaunīgs enerģijas avots, ja vien mēs turpinām to ražot no organiskajiem atkritumiem. Tādā situācijā kā pagājušogad un gadu pirms tam piena nozarē, kurā cena par pienu bija 23,5 centi, salīdzinošais pārākums ir daudz lielāks, kad kukurūza tika tieši pārstrādāta biogāzē, nekā tad, ja govis to tikai pārstrādā, dodot pienu.

Tas nozīmē, ka pārtikas un enerģijas cenas vienmēr ir savstarpēji saistītas, un tam ir kāds sakars ar to, ka mums ir Elektriskās barošanas akts, vismaz Vācijā tāds ir, kā arī dažās citās valstīs, kurās labāka pārstāde ir pieejama enerģijas ražošanas nozarē, nevis pārtikas ražošanas nozarē. Mums ir jāuzmanās, lai mēs nenonāktu konkurējošā situācijā. Ja mums tas neizdodas, rodas sacensība starp benzīna tvertni un pusdienu galdu. Tomēr, ja mēs atrodam līdzsvaru jautājumā par biomasas degvielu, šis līdzsvars izrādās negatīvs, tā kā mums bija pozitīvs līdzsvars ar biogāzi – pat ar biogāzi automašīnām.

Tāpēc no mums ir atkarīgs skaidrs atbalsts mazākām spēkstacijām politikā par subsīdijām, kā arī kompensācijas politikā, lai novērstu migrāciju rūpnieciskajā ražošanā.

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, būsim tieši: šo biomasas lietu virza iespējamais globālās sasilšanas efekts, ko izraisa cilvēka radītās oglekļa dioksīda emisijas.

Aizmirstiet oglekļa emisijas. CO2 ir dabīga atmosfēras sastāvdaļa; tas nav kaut kāds ļaunuma iemiesojums, izdomāts, lai atainotu situāciju kā „neērto patiesību”. Šī hiperaktīvā filma tam nemaz nav pierādījums; tā pat nav patiesība. Tā ir tikai teorija, kas ir tālu no pierādījumiem. Redzat, kā ķīmijas skolotājs, un es esmu pārliecināts, ka tādi ir vairāki šajā Asamblejā, es zinu ka ir garš ceļš veicams, iekams hipotēze var kļūt par teoriju un visbeidzot par ķīmijas likumu. Šajā jautājumā es nepiekrītu ASV politiķu teatrālajai un didaktiskajai pļāpībai.

Par laimi, tagad mums ir Manhetenas deklarācija, kuru pagājušonedēļ izstrādāja 500 zinātnieku, un kurā ir teikts, ka nav pārliecinošu pierādījumu tam, ka mūsdienu rūpniecības radītais oglekļa dioksīds rada klimata pārmaiņas. Tā mums atgādina, ka klimats vienmēr ir bijis mainīgs, un vienmēr tāds būs. Vai tad neviens no klātesošajiem nenovērtē, ka zeme nav sasniegusi savas attīstības griestus, bet joprojām turpina dinamiski attīstīties?

Aplikt mūs visus ar nodokļiem, lai sasniegtu nevajadzīgo un nesasniedzamo, ir tikai politiska alkatība. Pāriet no zemkopības uz biodegvielu ražošanu, kad iedzīvotāju skaits tikai turpina pieaugt; kad pasaulē ir graudu trūkumu, ir neprāts. Biodegvielu iegūšana, izcērtot veselas platības ar lietus mežiem, sadedzinot kokus turpat, kur tie nokrīt, lai iegūtu pāris gadu vērtus nitrātus, izvarojot vērtīgos mežus, ir noziegums.

Tātad kas izraisa pašreizējo minimālo globālās sasilšanas pakāpi? Pārfrāzējot bijušā ASV prezidenta Klintona vārdus: „tā ir saule, muļķīt!”

  Jim Allister, NI grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju vērā ņemama biogāzes ražošanas pieauguma potenciāla atzīšanu. Tas atbilst mērķiem palīdzēt mājlopu audzētājiem izmantot alternatīvus ienākumu avotus un vienlaikus dot vērā ņemamu ieguldījumu dabas aizsardzībā, risinot problēmas, kas ir saistītas ar lauksaimniecības atkritumu pārstrādi.

Trešā biogāzes priekšrocība ir tā, ka, atšķirībā no biodegvielām, tā neapdraud pārtikas drošību, drīzāk tieši pretēji. Līdz ar to galvenā biogāzes priekšrocība: labības vietā izmantot atkritumus, tas neapdraud būtisko pārtikas izejvielu ražošanu vai pašu pārtikas ražošanu.

Jaunajai biogāzes nozarei ir nepieciešams nozīmīgs sākuma atbalsts un vienots ES atbalsta instruments, nevis atsevišķas atbalsta darbības, kādas mums ir patlaban. Papildu pētījumi, lai izmantotu otrās paaudzes biogāzi kā biodegvielu, ir progresīva vajadzība. Tādējādi ir daudz kas, ko mēs varam darīt un ko mums vajadzētu darīt, lai veicinātu biogāzi, vienlaikus rūpējoties par ilgtspējīgu lauksaimniecību.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienībā mēs esam rupji pārrēķinājušies, pārmērīgi pievēršoties biodegvielām. Tomēr nemēģināsim labot šo kļūdu, novērtējot biogāzi par zemu.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, arī es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu: tas izskaidro, kāds ir biogāzes potenciāls, un es zinu, ka dažādām dalībvalstīm ir dažāda pieredze. Varētu brīnīties, kāpēc dažās valstīs ir tik liela plaisa biogāzes ražošanā un izmantošanā, bet citās tādas nav. Kā jau komisāra kungs sacīja, ir milzīgs neizmantots potenciāls, un kaut kas būtu jādara lietas labā, bet es uzskatu, ka jauna direktīva noteikti nav nepieciešama, jo mums to jau ir bez sava gala, un vēl viena direktīva šajā sakarībā radītu tikai apmulsumu, nevis palīdzētu progresam.

Ļaujiet man pievērst jūsu uzmanību šī ziņojuma 37. punktam, kurā ir ierosināta plānošanas atļauju procedūru vienkāršošana. Iespējams, ka tā ir vienīgā informācija par pašu svarīgāko faktu visās pārdomās par atkritumu izmantošanu un pārstrādi. Manā valstī un pēc mans pieredzes, ikreiz, kad sākas pārrunas par zaļās pārstrādes rūpniecību vai kaulu un gaļas atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanā, rodas iebildumi, jo cilvēki uz šādiem priekšlikumiem skatās ar aizdomām un baiļojas par savu veselību. Mums ir jāapkopo pētījumi un jābūt ļoti stingriem savā nostājā par to, kas konkrētajā gadījumā ir patiesība, tāpēc, ka sabiedrībā valda satraukums. Tāpēc mums ir jāizglīto sabiedrība par kanalizāciju noteku un lauksaimniecības atkritumu pārstrādi, kā arī jāatzīst, ka šai tehnoloģijai ir arī ēnas puses un, ka enerģijas ražošana rada atlikumus, ar kuriem ir jāapietas ļoti uzmanīgi.

Es atzinīgi novērtētu dažus komentārus par šo debašu aspektu, jo šajā Parlamentā ir pieņemts uzskatīt atjaunīgo enerģiju par kaut ko brīnumainu, bet mēs arī zinām, ka sabiedrība iebilst pret vēja ģeneratoriem savos piemājas dārzos. Tāpēc mums sabiedrība ir jāpārliecina, bet arī jāatzīst, ka pastāv bažas par veselību, kuras ir jārisina.

Visbeidzot, es vēlos sacīt, ka es pilnībā atbalstu Mulder kunga iesniegto 1. grozījumu, vissaprātīgāko un svarīgāko labojumu, un es ierosinu to nolasīt, jo tas vēlreiz uzsver nepieciešamību pārkvalificēt kūtsmēslus tā, lai tie saimniecībās tiktu pienācīgi izmantoti, un arī Direktīva par nitrātiem būtu jāpārskata šajā kontekstā.

  Gábor Harangozó (PSE). – (HU) Liels paldies, priekšsēdētājas kundze. Dāmas un kungi, šodienas globalizētā pasaule mums izvirza virkni problēmu. Tās ietver, piemēram, klimata pārmaiņas, pieaugošu nabadzību, enerģijas efektivitātes un enerģijas drošības problēmas, kā arī jautājumu par atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanu. Tādēļ lauksaimniecības ilgtspējas interesēs mums ir ne tikai jāreaģē uz tām problēmām, kas ietekmē Eiropas Savienību, bet arī jāizstrādā saskaņotas politikas pasākumi, pamatojoties uz kopīgu stratēģiju, lai censtos risināt grūtības, ar kurām saskaras visas 27 ES dalībvalstis.

Ņemot to vērā, es jo īpaši atzinīgi vērtēju sava kolēģa Tabajdi kunga iniciatīvu saistībā ar biogāzi un ilgtspējīgu lauksaimniecību, un izmantoju izdevību apsveikt viņu ar šo lielisko ziņojumu. Es domāju, ka ir svarīgi pieņemt Eiropas Savienības direktīvu par atjaunīgo enerģiju, lai varētu koordinēt ES regulējumu un valstu politiku, lai koordinētu regulējumu gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu līmenī.

Biogāze, kas tiek saražota kompleksās lauksaimniecības spēkstacijās, ir viens no vissvarīgākajiem bioenerģijas avotiem. Kaut gan biogāzes spēkstaciju izveide ir dārga. Lai mēs varētu izmantot biogāzes potenciālu, būtu saprātīgi koordinēt kohēzijas politiku, iespējas, ko piedāvā lauksaimniecības, lauku attīstības programmas un pamatprogrammas, kā arī veicināt ieguldījumus biogāzes spēkstacijās. Finansiālā atbalsta piešķiršanai ir jābūt pirmkārt un galvenokārt pamatotai uz efektivitāti; ja efektivitāte ir primārais kritērijs, tad elektrības ražošana ir faktiski vienīgā lieta, ko ir vērts atbalstīt.

Pastāv daudzi citi potenciāli biogāzes pielietojumi, un tāpēc mums būtu jākoncentrē mūsu pūles uz pētījumiem un attīstību, un jauninājumiem, lai apgūtu visus efektīvos šī resursa pielietojuma veidus. Papildus Eiropas Savienības finansējumam mums ir jārada labvēlīgi apstākļi dalībvalstīs, lai veicinātu biogāzes spēkstaciju celtniecību un darbību. Šajā sakarībā dalībvalstīm būtu lietderīgi nodrošināt cenu subsīdijas vai citus pasākumus, lai veicinātu šī jaunā enerģijas avota izmantošanu.

Kā enerģijas avotam biogāzei ir vēl viena priekšrocība, proti, tās nozīmīgais apjoms cenu pieaugumā gan lauksaimniecības uzņēmumos, gan lauku reģionos, palīdzot šiem reģioniem palielināt to ekonomisko dzīvotspēju. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai arī mazāk attīstītie reģioni varētu gūt labumu no šīs iespējas. Paldies.

  Anne Laperrouze (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, es atzinīgi vērtēju Tabajdi kunga ziņojumu. Enerģijas avoti ir dažādi, bet tiem nav viena un tā paša potenciāla vai vienas un tās pašas ietekmes uz apkārtējo vidi. Attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām un dabīgo resursu izniekošanu, ir ļoti svarīgi, lai mēs neko nepalaistu garām. Biogāze ir enerģijas veids, kas būtu jāveicina.

Ir svarīgi neradīt konkurenci starp biogāzes un pārtikas ražošanu. Lai to panāktu, biogāzes ražošanai no kūtsmēsliem, notekūdeņu dūņām un sadzīves, organiskajiem un dzīvnieku atkritumiem ir jābūt prioritātei. Kas attiecas uz biogāzes ražošanu no atkritumiem, es vēlētos uzsvērt, ka tādējādi mēs faktiski varētu pat gūt labumu no atkritumiem vai, citiem vārdiem, piesārņojuma. Tikai nekļūdieties. Pirmkārt mums ir jādomā, kā samazināt atkritumu apjomu.

Turklāt es uzskatu, ka ir svarīgi, ka biogāzi var izmantot ne tikai, lai ražotu elektrību, bet arī, ievērojot garantētus nosacījumus veselības jomā, lai apgādātu dabasgāzes tīklus. Līdz ar to būtu jānovērš jebkādi tehnoloģiski šķēršļi, lai pievienotu biogāzi dabasgāzes tīklam. Būtu arī jāpaplašina pētniecība un attīstība visos šīs nozares aspektos: avotos, iekārtās, sadalījumā un izmantošanā. Tāpēc Tādēļ ir nepieciešams tiesību aktu pārskats, lai ņemtu vērā realitāti un biogāzes potenciālo labumu.

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Tabajdi kunga ziņojumā ir aplūkots jautājums, kas ir ļoti svarīgs lauksaimniekiem, ekonomikai un videi. Biogāze ierobežo importētās dabasgāzes cenu, samazina metāna daudzumu, kas tiek izmests atmosfērā, un kalpo kā degviela, ko var tieši izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā un sabiedrības vajadzībām. Kūtsmēslu, atkritumu un notekūdeņu dūņu pārstrāde biogāzes ražošanai ir noderīgs līdzeklis dabas aizsardzībai. Tomēr biogāzes ražošanas apjoms ES valstīs ir ļoti dažāds.

Šajā jomā ES iestādēm būtu jāveic tādas darbības kā juridisko un ekonomisko noteikumu funkcionalitātes uzlabošana, lai veicinātu biodegvielu ražošanas attīstību; pētniecības programmu, kas saistītas ar biogāzes ražošanas tehnoloģijām, veicināšana, iekļaujot degvielas, kas tiek ražotas no biomasas, organiskajiem atkritumiem, notekūdeņu dūņām kūtsmēsliem; kā arī ieviest programmas, lai publicētu informāciju un reklamētu Vācijas, Beļģijas un Dānijas lauksaimnieku sasniegumus šajā nozarē.

  Nils Lundgren (IND/DEM). – (SV) Priekšsēdētājas kundze, Apvienoto Nāciju Klimata pārmaiņu padome apgalvo, ka cilvēki emitē siltumnīcefekta gāzes tādā pakāpē, ka tās maina pasaules klimatu. ES ir pieņēmusi, ka cilvēcei tāpēc būtu dramatiski jāsamazina gāzu emisija turpmākajās desmitgadēs, kā arī uzskata, ka ES būtu jāuzņemas vadība globālajos centienos. Kā mēs tālāk rīkosimies? Es esmu šausmās, redzot, kā politiska iejaukšanās un vēlme novirzīt politisko varu uz ES iestādēm tagad draud kļūt nekontrolējama.

Mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, nedrīkstētu pieprasīt subsīdijas saistībām ar biogāzi. Mums nav ne jausmas, kā nodokļu stimuls varētu palīdzēt biogāzes ražošanai vairāk nekā citām alternatīvām. Mums ir jāatļauj, lai katra ES dalībvalsts nosaka savus gāzu emisijas samazināšanas mērķus, kā to esam izdarījuši mēs, un tad atļaut pašām valstīm parūpēties, lai šie mērķi tiktu sasniegti. Klasiskais Eiropas risinājums ir iestāžu sacensība, nevis centrāla kontrole.

  Neil Parish (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es ļoti pateicos Tabajdi kungam par šo ziņojumu. Tāpat kā daudzi citi runātāji es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu par biogāzi, jo tam ir ļoti svarīga loma. Jo īpaši lauksaimniecībā tiek saražots daudz atkritumu, kurus varētu ļoti efektīvi pārstrādāt biogāzē. Pārtikas un dārzeņu atkritumi varētu tikt ar to sajaukti, lai radītu elektrību. Tieši tādēļ var uzskatīt, ka tas būtu ļoti efektīvi. Faktiski biogāzes lietošana tiek uzskatīta par vienu no visefektīvākajiem veidiem, kā biomasu pārvērst elektrībā.

Viena lieta, ko es vēlos sacīt Tabajdi kungam, ir tas, ka mums nav nepieciešama atsevišķa direktīva tikai bioenerģijai: to var ietvert atjaunīgās enerģijas direktīvā. Es vēlētos pamudināt viņu nesekot atsevišķas direktīvas mērķim.

Vēl es vēlētos sacīt, ka, attiecībā uz lauksaimniekiem, viņi patlaban jau ir dziļi iesaistīti Nitrātu direktīvā. Viņiem ir arī nepieciešams daudz vietas atkritumu glabāšanai savās saimniecībās. Virca, kas var tikt uzglabāta turpat saimniecībās, arī var tikt pārvērsta biogāzē, un atlikums var tikt izmantots lauku mēslošanai. Kā jau komisāra kungs teica: nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu.

McGuinness kundze teica, ka viena no problēmām, kas jārisina, varbūt ne Eiropas, bet dalībvalstu līmenī, ir tas, ka biogāzes spēkstacijas ir brīnišķīgas, ja vien tās neatrodas jums kaimiņos. Tas ir kaut kas, no kā mēs lielā mērā ciešam visā Eiropā: tas vienmēr notiek kaut kur citur.

Visbeidzot, es gribētu atbildēt Clark kungam – kaut gan man liekas, ka viņš mūs ir pametis – kurš jautāja vai globālā sasilšana patiešām eksistē. Es runāju ar izcilu Izraēlas zinātnieku, kurš teica, ka var būt, ka globālā sasilšana nepastāv, var būt, ka pastāv, bet vai mēs varam atļauties nogaidīt 20 gadus, lai pārliecinātos, vai mums bija taisnība, vai ne?

  Cristian Silviu Buŗoi (ALDE). – (RO) Ņemot vērā pašreizējo naftas cenu, biogāze ir enerģijas avots, ko nedrīkst neņemt vērā, jo īpaši, kad Eiropas Savienības paļāvība uz ogļūdeņraža importu tikai pieaug.

Mēs visi zinām izvirzīto mērķi līdz 2020. gadam panākt, lai 20 % no kopējā enerģijas patēriņa veido atjaunīgā enerģija. Tomēr šajos apstākļos ir acīmredzams, ka biogāzes kā enerģijas avota ražošana būtu jāveicina, it sevišķi izmantojot finansiālos instrumentus.

Biogāze un citas biodegvielas, tai skaitā saules un vēja enerģija var ievērojami samazināt atkarību no tradicionālajiem enerģijas avotiem. Turklāt salīdzinājumā ar citiem atjaunīgās enerģijas veidiem, biogāze var tikt izmantota gan elektrības ražošanai, gan siltumapgādei, gan arī transporta līdzekļiem.

Iespējams, ka jauna direktīva tikai par biogāzi ir par daudz prasīts, bet es atzinīgi vērtēju Komisijai izvirzīto prasību iesniegt īpašu ziņojumu par biogāzi Eiropas Savienībā, kuram būtu jāiekļauj ieteikumus attiecībā uz Eiropas un valstu tiesību aktiem šajā jomā.

  Samuli Pohjamo (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, arī es vēlos pateikties referentam Tabajdi kungam par šo lielisko ziņojumu. Viņš ir padarījis ļoti pamatīgu darbu. Biogāze ir svarīgs atjaunīgās enerģijas avots, kas veicina ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstībā un uzlabo vides stāvokli. Biogāzi var arī izmantot, lai palīdzētu nodrošināt elektroapgādi pašām saimniecībām, un tikai neliela daļa no šī resursa faktiski ir apgūta.

Tomēr produktu attīstībai vēl ir nepieciešams daudz. Mums ir nepieciešami jauninājumi, labākās pieredzes apmaiņa un papildu finansējums. Svarīgie biogāzes izejmateriāli, kūtsmēsli un pārtikas blakusprodukti nedrīkstētu tikt klasificēti kā atkritumi, bet gan kā izejmateriāli, no kā var ražot biogāzi un mēslojumus. Vienlaikus mums ir jānosaka kopīgi noteikumi, lai veicinātu biogāzes lietošanu Eiropas Savienībā, un atbrīvotos no valstu šķēršļiem un ierobežojumiem, kas saistīti ar šo nozari.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Energoapgādes ziņā Eiropas Savienība ir atkarīga no ārvalstīm. Turklāt Eiropa nav tālu no enerģijas krīzes.

Tāpēc ir svarīgi, lai mēs iejauktos un atbalstītu atjaunīgo enerģijas resursu lietošanu. Pēc manām domām, biogāze ir izdevīga iespēja gan no ekonomiskā, gan vides aizsardzības viedokļa. Tā dod ieguldījumu ilgtspējīgai ekonomikas un lauksaimniecības attīstībai, kā arī lauku reģionu attīstībai un vides aizsardzībai. Tā kā biogāze tiek ražota no kūtsmēsliem, notekūdeņu dūņām, dzīvnieku un sadzīves organiskajiem atkritumiem, tā piedāvā zemniekiem jaunus ienākumu avotus.

Tomēr īpaša uzmanība ir jāpievērš drošības pasākumiem. Ja dažas lauksaimniecības un sadzīves atkritumos esošās baktērijas vai aktīvās sastāvdaļas izplatās, tās varētu apdraudēt sabiedrības veselību un apkārtējo vidi. Es arī stingri iebilstu pret kukurūzas, graudaugu un citu pārtikas rūpniecībā izmantoto izejvielu izmantošanu enerģijas ražošanā. To lietošana izraisa lopbarības izejvielu un pārtikas sadārdzināšanos.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, atjaunīgās enerģijas ģenerēšana no biogāzes, no energoapgādes viedokļa ir pozitīva tendence. Tomēr no kūtsmēsliem ražotās biogāzes ieguldījums siltumnīcefekta gāzu samazināšanā ir vairāk jāizpēta.

Ziņojuma projektā netiek runāts par netiešu vai pārejošu siltumnīcefekta gāzu emisiju, proti, to gāzu emisiju, kas izdalās ražošanas procesa laikā. Dažos pētījumos ir izteikta doma, ka metāna zudumi ražošanas laikā un slāpekļa dioksīdu emisijas, augsnei piemērojot hidrolizātu, var iznīcināt jebkādu siltumnīcefekta gāzu samazināšanas potenciālu. Steidzami ir nepieciešami papildu pētījumi.

Jebkuram tiesību aktu pārskatam, kas atbalsta biogāzes ražošanu, ir jābūt pamatotam uz pamatīgu dzīves cikla analīzi, lai precīzi izvērtētu šo procesu atjaunīgās enerģijas ražošanas kontekstā, un arī kā stratēģiju siltumnīcefekta gāzu samazināšanai.

  James Nicholson (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos apsveikt referentu ar savlaicīgu ziņojumu.

Enerģijas drošība, pieaugošās enerģijas izmaksas un klimata pārmaiņas, iespējams, ir lielākie pārbaudījumi, kādus Eiropai nākas pieredzēt 21. gadsimtā. Viena lieta ir skaidra: Eiropai ir jākļūst spējīgākai pašai nodrošināt energoapgādes drošību un savas vajadzības pēc enerģijas. Lai to panāktu, būs vairāk jādažādo alternatīvie enerģijas ieguves avoti un vairāk jāpaļaujas uz jaunām tehnoloģijām un atjaunīgo enerģiju. Manis paša vēlēšanu apgabalā ir aprēķināts, ka mēs pārsteidzošā kārtā importējam 96 % enerģijas.

Daudzi no jums man piekritīs, ka topošais biomasas un biodegvielu tirgus lauksaimniekiem paver jaunas peļņas iespējas. Tas ir aizvien vairāk konkurētspējīgs tirgus: lauksaimnieki manis pārstāvētajā Ziemeļīrijas vēlēšanu apgabalā varētu gūt labumu, alternatīvi izmantojot savu zemi, lai radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas biodegvielas ražošanā.

Lai gan man nav ilūziju, ka biodegvielas un biomasas enerģija ir vienīgā atbilde uz pieaugošo Eiropas enerģijas patēriņu, es uzskatu, ka tiem ir nozīmīga vieta problēmas risināšanā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, biogāzes loma ir svarīga, pirmkārt, gāzes apgādes dažādošanā, otrkārt, apkarojot klimata pārmaiņas, un treškārt, vides stāvokļa uzlabošanā, citiem vārdiem sakot, to aizsargājot. Paturēsim prātā, ka biogāze tiek ražota no sadzīves atkritumiem, organiskajiem atkritumiem, vircas un kūtsmēsliem.

Biogāze ir ļoti svarīgs atjaunīgās enerģijas avots. To var izmantot elektrības ražošanai, tā ir labs siltuma avots, un to arī var lietot, lai darbinātu transporta līdzekļus. Daudz transporta līdzekļu varētu gūt labumu no biogāzes, bet tā ir jāpadara pieejamāka un cenas ziņā rentablāka. Tomēr mums ir jāizmanto jaunas otrās paaudzes tehnoloģijas biogāzes ražošanai. Pēc tam ir jāizveido stabili apstākļi biogāzes ražošanai un piemēroti finansiālā atbalsta instrumenti.

  Claude Turmes (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, kā referents Direktīvai par atjaunīgo enerģiju, par kuru mēs gatavojamies balsot Parlamentā, es patiesi atzinīgi vērtēju Tabajdi kunga ziņojumu. Es arī pilnīgi piekrītu, ka biogāze ir viens no labākajiem veidiem, kā Eiropā apstrādāt biomasu. Savā ziņojumā es centīšos uzsvērt biogāzes potenciālu. Tā ir uzglabājama veida enerģija, tātad papildinājums neregulārajiem atjaunīgās enerģijas avotiem. Es arī iestājos par birokrātijas samazināšanu. Es uzskatu, ka mums Eiropā ir nopietna problēma ar apstiprināšanu enerģijas ražošanai, kas nav bīstama, un biogāze nav bīstama.

Es tikai gribētu pieminēt vēl vienu jautājumu. Šobrīd mēs arī apspriežam direktīvu par dabasgāzes iekšējo tirgu. Mums ir arī jāatvieglo biogāzes pieeja dabasgāzes tīklam. Visiem, kas ir tajā ieinteresēti šajā jautājumā, būtu jāaplūko grozījumi, kurus es esmu iesniedzis attiecībā uz direktīvu par dabasgāzes iekšējo tirgu.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, es pateicos visiem, kas ir devuši ieguldījumu šajā diskusijā. Kā tas parasti notiek, ir ļoti grūti koncentrēties tikai uz biogāzi – tad mēs sākam diskusijas par visiem atjaunīgās enerģijas veidiem.

Visa šī diskusija ir balstīta uz enerģijas ziņojumu, ko Komisija publicēja pagājušā gada janvārī, tāpēc mēs pēkšņi ieraudzījām, ka mēs esam ļoti atkarīgi no enerģijas importa, jo īpaši no mūsu austrumu kaimiņiem, un, otrkārt: kā mēs varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu jeb CO2 emisijas? Piepeši tika iesniegtas visas atšķirīgās idejas.

Kad mēs runājam par transporta nozari, līdz 2020. gadam 10 % enerģijas ir jābūt no atjaunīgās enerģijas avotiem, un šeit lauksaimniecības nozare pirmais, un šobrīd vienīgais piegādātājs. Mēs visi zinām – un arī šodien mēs to dzirdējām – par konkurenci starp pārtiku, lopbarību un degvielu. Šis būs mūsu sarunu temats, kamēr vien mēs izmantosim pirmās paaudzes biodegvielas. Tāpēc es pilnīgi piekrītu tiem, kuri uzsvēra nepieciešamību veikt būtiskus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, lai mēs varētu atvadīties no pirmās paaudzes biodegvielām un sākt izmantos otrās paaudzes biodegvielas.

Ir svarīgi, lai nākotnē tās būtu ekonomiski dzīvotspējīgas, kā tas šobrīd nenotiek ar dažādiem atjaunīgās enerģijas veidiem. Mums ir jāspēj atrast „zelta vidusceļu” tā, lai tas kļūst ekonomiski ilgtspējīgs.

Vēl viens jautājums ir ilgtspēja – vides ilgtspēja. Šajā jautājumā mums ir ļoti skaidra pieeja. Mēs nepieņemsim atjaunīgo enerģiju, ja tā netiks ražota ilgtspējīgā veidā, tas attiecas gan uz enerģijas ražošanu ES, gan uz to atjaunīgo enerģiju, ko importēs no ārvalstīm. Mums būs vajadzīgs imports. Nemēģiniet nevienu pārliecināt, ka mēs varam paļauties tikai uz Eiropas enerģijas ražošanu. Tas vienkārši nav iespējams; mums ir nepieciešams enerģijas imports.

Es uzskatu, ka tā ir lieliska ideja – turpināt nopietni strādāt pie biogāzes. Šeit mēs izmantojam atkritumus – vircu, un visus atlikumus no lopkautuvēm, kas ir ļoti laba komponente ražošanas procesā. No lauksaimniecības-vides viedokļa, tas var atrisināt dažas no problēmām, ar kurām dažas dalībvalstis dažos reģionos sastopas, īstenojot direktīvu par nitrātiem, kā šovakar šeit tika minēts. Tas var palīdzēt atrisināt arī šīs problēmas.

Es uzskatu, ka atjaunīgās enerģijas nozarei ir daudz iespēju, bet mums ir jāveic papildu ieguldījumi, lai spētu padarīt to par dzīvotspējīgu risinājumu nākotnē. Es vēlreiz pateicos referentam. Šis patiešām ir ļoti labs ziņojums.

  Csaba Sįndor Tabajdi, referents. − (HU) Komisāra kungs, priekšsēdētājas kundze, paldies par šīm debatēm. Ir skaidrs, kā parādīja arī šodienas debates, ka ne biogāze, ne bioenerģija, ne atjaunīgā enerģija pati par sevi nav panaceja, bet tie visi ir nozīmīgi attiecībā uz enerģijas dažādošanu.

Otrkārt: kā mans kolēģis Kuc kungs un daudzi citi minēja, biogāze joprojām ir dārga. Tāpēc ir nepieciešama tehnoloģiskā attīstība. Sākotnēji, kā minēja komisāre Fischer Boel kundze, būs nepieciešams valdību atbalsts no Lauku attīstības fonda.

Trešais punkts ir īpaši svarīgs. Acīmredzami, es neizteicos pietiekami skaidri – šī ir atbilde Parish kungam: rīt es iesniegšu mutiskus grozījumus, atsaucot savu priekšlikumu par atsevišķas direktīvas par biogāzi un bio-atkritumiem izveidošanu, un ieteikšu to iekļaut direktīvā par atjaunīgo enerģiju. Šāda vienošanās tika panākta starp mani, Fischer Boel kundzi un viņas kolēģiem, un Eiropas Tautas partiju.

Ceturtais jautājums attiecas uz termiņiem: bez šaubām, mēs būsim elastīgi šajā sakarībā. McGuinness kundzei es vēlētos sacīt, ka šobrīd process ir pārlieku birokrātisks; Dānijā, valstī, kura šajā sakarībā ir visambiciozākā – un ne tāpēc, ka komisārs ir no Dānijas – ir vajadzīgi pieci gadi, lai no idejas realizētu spēkstaciju, un ir valstis, kur tam ir nepieciešami desmit gadi.

Visbeidzot, es vēlētos atbildēt uz Avril Doyle kundzes jautājumu. Šeit, manās rokās ir vienreizējs dāņu pētījums – kam atkal nav nekāda sakara ar to, ka komisārs ir no Dānijas – ko izstrādājis Dānijas Lauksaimniecības konsultatīvo pakalpojumu Valsts centrs. Rakstīt šo ziņojumu bija viegli. Doyle kundzei es nosūtīšu sadaļu, kurā ietverti ļoti precīzi aprēķini saistībā ar „Iespējamām problēmām vides jomā”, citiem vārdiem sakot, par tādiem jautājumiem kā pārejošas gāzu emisijas; es pilnīgi noteikti uzskatu, ka šie aprēķini ir pārliecinoši, lai gan es neesmu eksperts vides jomā.

Nobeigumā es gribētu izteikt savu pateicību, un jau iepriekš atvainoties komisāra kungam par savu dāņu valodas izrunu, Thorkild Birkmose, Henning Lyngsø Foged un Jørgen Hinge kungiem no Dānijas Lauksaimniecības konsultāciju dienesta, kuri izstrādāja šo izcilo pētījumu. Vēl es gribētu pateikties Nicolas Nevez kungam, kurš strādāja kopā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju, un saviem kolēģiem Dįvid Korįnyi un Tamįs Bķró kungiem; vēl es vēlētos pateikties abiem projekta sagatavotājiem Werner Langen un Jens Holm kungiem par abu iesaistīto komiteju atzinumiem, un es pateicos jums visiem par konstruktīvo kritiku. Virzīsimies tālāk jautājumā par biogāzi, pat, ja tā nav brīnumlīdzeklis. Paldies jums par uzmanību.

  Priekšsēdētāja . – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00.

22. Statistika enerģētikas jomā (debates)

  Priekšsēdētāja . – Nākamais darba kārtības jautājums ir ziņojums (A6-0487/2007), ko Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā iesniedza C. Turmes kungs par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par statistiku enerģētikas jomā (COM(2006)0850 – C6-0035/2007 – 2007/0002(COD)).

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. − (ES) Priekšsēdētājas kundze, pagājušais gads bija izšķirošs lēmumu pieņemšanā par klimata izmaiņām un enerģētikas politiku. Eiropas Savienība ir apņēmusies ķerties klāt klimata pārmaiņu jautājuma risināšanai, kā arī ir gatava izaicinājumam garantēt drošu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētikas nozari.

Pirms gada, 2007. gada marta Eiropadome izvirzīja konkrētus un saistošus mērķus ar tālejošu plānu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu enerģijas patēriņā.

Kā jūs zināt, Komisija ir izvirzījusi konkrētus priekšlikumus šajās jomās. Visi šie centieni pieprasa augstu kvalitāti, nepārtrauktu un detalizētu mūsu enerģētikas stāvokļa uzraudzību, jo enerģijas patēriņš veido vairāk nekā 80 % no mūsu siltumnīcefekta gāzu emisijām. Arī dalībvalstīm ir stingri jākontrolē to enerģētiskā atkarība, it īpaši, attiecībā uz dabasgāzi un naftu. Priekšlikums regulai par statistiku enerģētikas jomā ir daļa no enerģētikas paketes, kuru Komisija pieņēma pagājušajā gadā.

Tradicionāli statistika par enerģētiku tika vākta, pamatojoties uz brīvprātīgu vienošanos ar dalībvalstīm, un tādā veidā to darīja gadiem ilgi. Neskatoties uz to, Komisija un Parlaments ir vienojušies, ka šobrīd un turpmāk šī statistikas vākšana ir pārāk svarīga, lai būtu atkarīga tikai no brīvprātīgas vienošanās. Turklāt gāzes un elektrības tirgu liberalizācija ir palielinājusi ieinteresēto pušu skaitu, kas novedis pie loģiskām sekām, ka šobrīd datu vākšana šajā nozarē ir daudz komplicētāka, kas nozīmē, ka šim ļoti nozīmīgajam darbam ir vajadzīgs likumīgs pamats.

Šis regulas priekšlikums ir rezultāts Eiropas Parlamenta lūgumam Komisijai noteikt likumīgas saistības Eiropas līmenī periodiski un atbilstīgā laikā nodrošināt Eiropas pilsoņus ar datiem par enerģētiku. Turklāt enerģētikas statistika ir ļoti dinamiska joma, un regulas priekšlikums atspoguļo Eiropas Parlamenta vēlmi, lai statistika par enerģētikas efektivitāti un atjaunīgo enerģiju turpinātu attīstīties.

Šis ir konstruktīvās atmosfēras atspoguļojums, kas valdīja mūsu iestāžu debatēs, lai nonāktu pie galīgās regulas priekšlikuma versijas, par kuru mēs šodien uzsākam debates Parlamentā.

Tādēļ atļaujiet man nobeigt savu uzstāšanos ar pateikšanos šī procesa galvenajiem virzītājiem un, it īpaši, Eiropas Parlamenta referentam par viņu atbalstu šī juridiskā pamata izstrādāšanā, kas ļaus mums nākotnē nodrošināt pārredzamus datus enerģētikas jomā Eiropas Savienībā.

  Claude Turmes, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, enerģētika ir atgriezusies politikas darba kārtībā. Komisāra kungs, kad jūs stājāties savā amatā Briselē, naftas cena par barelu bija 25 ASV dolāri. Šodien tā ir 105 ASV dolāri, tātad, lai tiktu galā ar enerģētikas izaicinājumu – attiecībā uz klimata pārmaiņām, naftas trūkumu, mūsu ģeopolitisko atkarību, kas ir šīs situācijas pamatā, mūsu ekonomikas jutīgums ir sastapies ar naftas vai gāzes cenu nepastāvību – manuprāt, steidzamāk nekā jebkad agrāk ir jāievieš Eiropas politika enerģētikas jomā.

Taču, lai izstrādātu labu Eiropas enerģētikas politiku, ir vajadzīga laba datubāze. Man šķiet, ka tas, par ko mēs šovakar balsosim, faktiski ir labas datubāzes izveidošana, jo statistika būs obligāta – tas ir ļoti svarīgs punkts – bet arī tāpēc, ka Parlaments patiešām ir sasniedzis labus rezultātus, es ticu, jo statistiku, kas līdz šim ir bijusi galvenokārt ļoti detalizēta fosilās enerģijas statistika par oglēm, naftu un gāzi, pielāgos 21. gadsimtam, un enerģētiku 21. gadsimtā orientēs uz atjaunīgiem enerģijas avotiem.

No 2020. gada, ap 20 % atjaunīgās enerģijas būs galvenais enerģijas avots Eiropā. Tāpēc šī statistika ir jāpielāgo, un mēs gatavojamies to pielāgot saskaņā ar pieprasījumu pēc enerģijas. Ir diezgan nedroši norādīt, cik bēdīgā stāvoklī ir valstu statistika – un tādējādi arī Eiropas statistika – jo īpaši attiecībā uz celtnēm un mājsaimniecības un biroja aprīkojuma patēriņu, kā arī attiecībā uz transportu.

Es uzskatu, ka mēs esam sasnieguši arī kaut ko svarīgu, proti, pārredzamību attiecībā uz atoma ķēdi. Jaunā regula liks Eiropai būt daudz konkrētākai, tai skaitā attiecībā uz atoma ķēdes frontālo galu, pieliekot punktu Kafkam diezgan raksturīgajai situācijai. Mēs atradāmies tādā stāvoklī, ka mēs importējām. Eiropa importē 98 % no tās urāna, un saskaņā ar Eiropas statistisko gadagrāmatu atoms bija attēlots kā vietējais enerģijas avots, jo statistika nebija pielāgota. Tādējādi šajā punktā ir panākts progress.

Otrs sasniegums atspoguļojas faktā, ka statistiku publicēs piecus mēnešus agrāk. Tā bija sīva cīņa, kurā mēs izcīnījām uzvaru, it īpaši, attiecībā pret Padomi. Tam būs arī papildus ieguvums, proti, dalībvalstis – un, it īpaši, Vācija, kuru praktiski bija visgrūtāk pārliecināt, – būs spiestas vairāk ieguldīt statistikā. Tāpēc no šīs tribīnes es vēlos pateikt lielu paldies visiem statistiķiem Eiropā, kam pēdējos 10 gadus ar ļoti ierobežotiem resursiem bija jāveido statistika, – un viņi turpina to darīt. Šodien mēs viņiem radīsim labāku situāciju, jo tagad Finanšu ministriem būs daudz nopietnāk jāizturas pret statistiku enerģētikas jomā.

Šī Parlamenta uzvara ir kopīga uzvara. Es vēlos pateikties Trautmann kundzei, Hall kundzei un Korhola kundzei par padarīto darbu. Es vēlos pateikties arī Parlamenta personālam, Cordero kundzei no Portugāles prezidentūras, kura patiešām ir cilvēks, kas mums palīdzēja panākt vienošanos, un beidzot Eurostat darbiniekiem, kuriem nācās piemēroties man, dažkārt katru vakaru, atbildot uz maniem jautājumiem un gatavojot jautājumus, tātad paldies arī viņiem.

  Eija-Riitta Korhola, PPE-DE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētājas kundze, statistika enerģētikas jomā Kopienas līmenī vienmēr ir bijusi pamatota uz džentlmenisku vienošanos. Iepriekš bija zināms, par ko tiek apkopota statistika, cik precīzai tai jābūt un, kad tai jābūt sagatavotai iesniegšanai.

Taču pēdējā laikā tas ir nedaudz savādāk. ES paplašināšanās, zināmas statistikas prakses, kas parādījās vienlaikus ar to, un citas reformas, tādas kā enerģētikas tirgus liberalizācija un alternatīvās enerģijas formas ir kopīgi radījušas nepieciešamību steidzami izstrādāt Kopienas mēroga juridisku sistēmu statistikas apkopošanai.

Vienošanās pakete, kas šobrīd ir mūsu priekšā, ir intensīvu sarunu rezultāts, kuru laikā zināmā mērā vajadzēja ievērot džentlmenisku uzvedību, lai gan nobeigumā izrādījās, ka tas nāca par labu katram atsevišķi un visiem kopā. Enerģētikas statistikas process tika uzskatīts vienīgi par zemteksta piezīmi Parlamenta statistikā par darbu, bet ziņotājs Turmes  kungs veiksmīgi nospēlēja sausas un tehniskas statistikas oficiālu politisku spēli, lai izraisītu dziļas kaislības. Aicinājumi pēc detalizētas kodoldegvielas cikla statistikas, enerģijas gala izmantošanas un paplašinātas statistikas par atjaunojamo enerģiju, kā arī ambiciozais pieprasījums iesniegt Eurostat ziņojumus – visi ir politiski orientētu darbību piemēri.

Taču, lai attaisnotu savu mērķi, statistikai nav jābūt nekam vairāk kā neitrālam instrumentam. Kā savas grupas ēnu referentam man piešķīra arbitra lomu. Attiecībā uz Eurostat un Padomes paustajiem viedokļiem, tie bija ļoti tālu no mūsu referenta mērķiem.

Tagad es vēlos pateikties visām ieinteresētajām pusēm par piesardzīgo vēlmi pēc kompromisa, uzskatot, ka regula, kuru mēs gaidījām, tagad ātri varēs stāties spēkā. Reformas, kuras izvirzīja Turmes kungs, regulā arī tiks ņemtas vērā, taču reālistiskā veidā. Mēs arī nonācām pie kopēja viedokļa par to, ko regulai ir jāaptver un, kas būtu jāatstāj citām tiesību aktu jomām. Lielisks piemērs tam ir kūdra: mēs tagad neieņemam pozīciju attiecībā uz tās klasificēšanu kā fosilo vai atjaunojamo kurināmo, šajā sakarībā ņemot vērā to, ka tā pati sevi atjauno katru gadu. Atstāsim šo nenozīmīgo kauju nākamajām debatēm par direktīvu par nākotnes atjaunojamās enerģijas formām, kad mūsu ceļi noteikti atkal krustosies.

  Catherine Trautmann, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, Eiropa pakāpeniski sevi nodrošina ar instrumentiem, lai ierobežotu klimata izmaiņas, kas saistītas ar siltumnīcas gāzu emisijām, tā kā Eiropas iedzīvotāji piedzīvo spēcīgu enerģijas cenu celšanos, protams, beidzot ir svarīgi izstrādāt likumīgu pamatu statistikas enerģētikas jomā vākšanai un izplatīšanai. Tomēr mēs jūtam, ka ir tikpat svarīgi nodrošināt atbilstību tiem izaicinājumiem, ar kuriem mēs sastopamies: taupot enerģiju un pārskatot mūsu enerģijas veidu sastāvu ar mazāk fosilajiem enerģijas veidiem un daudz vairāk atjaunīgajām enerģijām. Tāpēc šīs regulas jaunie elementi ir drīzāk statistikas sfēras saskaņota pārskatīšana nekā epizodisku papildinājumu sērija.

Mana pieeja, kā Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas ēnu referentam, būs nodrošināt, lai šī statistika būtu pat vēl noderīgāka Eiropas iedzīvotājiem, bet arī tiem, kas viņus pārvalda. Tā kļūst arvien drošāka analīzēm un noderīgāka kā palīglīdzeklis lēmumu pieņemšanai.

Attiecībā uz iedzīvotājiem, mēs esam cīnījušies par pārredzamāku statistiku un esam to arī ieguvuši, kas nodrošina informāciju par to, kas viņus ietekmē visvairāk: par mājokli un transportu, bet arī par kodolrūpniecību. Valdībām, iespējami visjaunākā statistika būs pieejama kārtējās Enerģētikas Padomēs, kas notiek katru pavasari. Mēs redzēsim, cik tālu ir ar šo mērķu sasniegšanu. Tajā pašā laikā, manuprāt, šo izmaiņu rezultāts ir diezgan ierobežots, proti, tas pārlieku nepalielina dalībvalstu darba slodzi vai iesaistīto dažādo partneru skaitu.

Šajā vietā es gribu pateikties mūsu ziņotājam Turmes kungam par viņa kompromisu izjūtu, kā arī visai viņa komandai.

Nobeigumā es atkal gribu izteikt apbrīnu par ļoti vērtīgo un efektīvo atbalstu, ko nemitīgi sniedza Eurostat, lai palīdzētu nodrošināt rezultātu, ko tagad atzīst par spēcīgu.

  Fiona Hall, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties Turmes kungam par viņa kā referenta izcilo darbu, kā arī par viņa sadarbību ar kolēģiem.

Statistika enerģētikas jomā ir kā tērauda stieņi, kas satur namu: no ārpuses jūs tos neredzat, bet bez tiem viss nams sagāžas.

Pašlaik mēs izstrādājam augstas kvalitātes jaunus enerģijas ražošanas veidus. ES ir vienojusies par jauniem mērķiem saistībā ar enerģijas efektivitāti, atjaunīgajiem resursiem un CO2 emisijām. Bet, kā mēs zinām no ES centienu vēstures šajās jomās, ir vieglāk izvirzīt mērķus nekā tos īstenot, un vienīgais veids, lai mēs varētu pateikt, vai pildām to, ko esam iecerējuši darīt, ir statistiski izvērtēt darbības.

Tagad mums vajag statistiku, kas ir tikpat lielā mērā fokusēta uz enerģijas pieprasījumu, kā uz enerģijas apgādi. Mums vajadzīga detalizēta statistika par atjaunīgajiem resursiem, kā arī par fosilajiem kurināmiem. Mums vajadzīga uzlabota statistika par kodolenerģiju, kas savākta un pārbaudīta Eiropas līmenī, un mums vajadzīga šī statistika, lai to varētu apstrādāt daudz ātrāk, tā, lai mēs saņemtu ātru atbildi. Jo īpaši svarīgi pārliecināties, ka statistika ir pieejama labu laiku pirms marta enerģētikas samitiem.

Visbeidzot, es pozitīvi novērtēju faktu, ka kūdra stingri paliek fosilā kurināmā kategorijā. Apvienotajā Karalistē kūdras zemi uzskata par vērtīgu dzīvojamo vidi, ko vajag aizsargāt. Kūdra atjaunojas tik lēni, ka būtu diezgan neatbilstīgi uzskatīt to par atjaunojamu resursu.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, klimata izmaiņas, piegādes drošība, cenu pieaugums, tādi incidenti kā elektrības padeves pārtraukums vairākās Eiropas daļās un Ukrainas Gazprom modināšanas signāls – tas viss ir palielinājis Eiropas iedzīvotāju un politikas virzītāju izpratni par to, cik sarežģīta ir mūsu enerģētiskā situācija, kurai steidzami nepieciešami precīzi, savlaicīgi un visaptveroši statistikas dati. Šajā sakarībā es atzinīgi novērtēju Komisijas priekšlikumu un mūsu referenta Turmes kunga padarīto darbu. Atļaujiet man arī izmantot iespēju viņu silti apsveikt sakarā ar izvirzīšanu par Atjaunīgo resursu direktīvas referentu.

Enerģijas izmantošana ir atbildīga par 80 % no kopējām ES siltumnīcefekta gāzu emisijām. Savlaicīga un droša bāzlīnijas datu pieejamība par enerģētisko situāciju ES ir obligāta, lai mēs varētu sasniegt savus mērķus ne tikai saskaņā ar Kioto protokolu, bet arī attiecībā uz scenāriju pēc 2012. gada. Kā mēs varam droši piekrist fosilā kurināmā enerģijas samazināšanas pārredzamiem mērķiem starptautiskajā arēnā un palielinātai atjaunīgo resursu izmantošanai bez šādiem bāzlīnijas datiem? Mēs to nevaram. Šobrīd enerģētikas statistikas vākšana ir lēna, neefektīva, bieži vien nepilnīga un pat neprecīza. Kā referents pareizi norāda, pastāv ievērojama kavēšanās Eurostat enerģētikas datu publicēšanā. Vai komisāra kungs var apstiprināt, ka šī regula novedīs pie savlaicīgākas būtiskās enerģētikas statistikas pieejamības un, ka statistikas modelis, kuru mēs izmantojam šeit, ES, ir pielīdzināms tam, kuru izmanto, piemēram, ASV un citi globālie spēlētāji tā, lai mēs varētu salīdzināt līdzīgu ar līdzīgu?

Nobeidzot, es piekrītu referentam, kad viņš saka, ka jaunajai regulai ir jānodrošina aizsardzība pret manipulācijām ar datiem. Precīza, pārbaudāma un objektīva Eurostat statistika ir būtiska plaša diapazona pašreizējām un nākotnes klimata un enerģētikas politikām, tādām kā ES emisiju tirdzniecības sistēma, kopīgi centieni un atjaunīgo enerģiju priekšlikumi.

  Teresa Riera Madurell (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, ja, kā Eiropas Savienība, mēs gribam izstrādāt saskaņotu enerģētikas politiku un runāt vienā balsī no starptautiskās enerģētikas skatuves, ir būtiski, ka mums ir visaptveroša un droša statistika, kas ļauj mums viegli izdarīt salīdzinājumus. Tāpat ir arī būtiski, ka pastāv laba sadarbība ar un starp dalībvalstīm. Tāpēc mēs uzskatām, ka ir svarīgi Komisijas tekstā norādīt, ka to dalība ir obligāta.

Tāpat ir svarīgi, kā sacīja Trautmann kundze, lai jaunais priekšlikums nepārslogo uzņēmumus vai citas iesaistītās puses ar papildu darbu. Tāpēc mēs augsti novērtējam faktu, ka priekšlikums necenšas mainīt statistikas uzdevumus, kas tiek veikti, bet drīzāk izveido kopīgu juridisku sistēmu, kas garantē metodoloģisku viendabīgumu, un tādējādi sekmē datu salīdzināšanu.

Turklāt mūsu enerģētiskās situācijas sarežģītības izpratne un detalizētas kvantitatīvas uzraudzības vadīšana mūsu izvirzīto mērķu progresa virzienā arī prasa precīzu, savlaicīgu un visaptverošu statistiku.

Tāpēc mēs piekrītam referentam, ka tādās jomās kā enerģētikas efektivitāte, ir nepieciešams uzlabot to statistiku, kas mums ir. Efektivitāte tagad ir mūsu enerģētikas un klimata izmaiņu politikas prioritāte. Pašreizējā statistika nenodrošina ar vajadzīgajiem datiem, lai aprēķinātu koeficientus, kuri šajā nozarē nav absolūti nepieciešami.

Kodolenerģijas un atjaunīgo resursu enerģijas attīstība arī rada ievērojamas grūtības, kas ir jārisina. Šie ir tikai daži mūsu pašreizējās sistēmas ierobežojumu piemēri, kas līdzās interesantiem to risināšanas priekšlikumiem ir ļoti labi atspoguļoti Turmes kunga ziņojumā, un es vēlētos viņu apsveikt sakarā ar lielisko darbu.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos apsveikt referentu par lielisku ziņojumu. Es gribētu arī apsveikt komisāra kungu par Komisijas izvirzīto iniciatīvu.

Es atbalstu šo ziņojumu galvenokārt tāpēc, ka tajā runāts par kopīgu enerģētikas politiku un, it īpaši, par kopīgu ārējo enerģētisko politiku. Taču ir papildu iemesls un man tas faktiski ir vēl svarīgāks: mēs atstājam dalībvalstīm izvēles iespēju attiecībā uz pamata enerģijām (enerģiju apvienojums), kamēr vienlaikus mēs ierobežojam CO2 emisijas un veidojam kopīgu enerģētikas tirgu.

Ja mēs gribam salīdzināt izmaksas un turpmāk noskaidrot, kuri nulles emisijas risinājumi ir vislabākie un, kuri risinājumi ir visekonomiskākie, mums ir vajadzīgs salīdzinājuma pamatojums. Kopīgais tirgus un konkurence tajā un, pats galvenais, efektīvi ieguldījumi prasa labus, salīdzināmus statistikas datus. Šādus datus vajag investoriem, it īpaši privātajiem investoriem, ja mēs piemērojam efektīvu politiku enerģētikas tirgū. Mēs arī varēsim salīdzināt atsevišķu dalībvalstu datus attiecībā uz konkrētām cenām un izmaksām, kas ir kaut kas tāds, ko mēs nevaram izdarīt ar statistikas datiem, kas šobrīd ir mūsu rīcībā, jo īpaši tāpēc, ka mums nav datu par atjaunīgo enerģiju avotiem.

Nobeigumā šāds jautājums: kas varēs iegūt labumu no šiem datiem un kādā veidā? Šajā punktā viss vēl nav skaidrs un to parādīs prakse. Mums ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību tam, kādā apjomā šādi dati turpmāk būs pieejami, un kā mēs aizsargāsim to datu daļu, kurus nedrīkstēs publicēt.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Es vēlos apsveikt referentu par viņa darbu.

Enerģētika un klimata izmaiņas ir Eiropas Savienības prioritātes. Tāpēc enerģētikas statistika, kas ļauj Savienībai novērtēt šo nozari un izdarīt nepieciešamās darbības, ir ārkārtīgi svarīga.

2008. gada 26. februārī Eurostat publicēja enerģētikas, transporta un apkārtējās vides statistikas rādītāju apkopojumu. Attiecībā uz enerģētiku mēs redzam enerģētikas drošuma, enerģijas intensitātes, enerģijas avotu, gala enerģijas patēriņa, atjaunojamo enerģiju, enerģijas efektivitātes un enerģijas cenu rādītājus. Attiecībā uz klimata izmaiņām mēs atrodam informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Dalībvalstīm būs pienākums nodrošināt ar nepieciešamajiem datiem, lai iegūtu rādītājus, ko pieprasa ierosinātā regula. Datu vākšanai un apstrādei vajadzēs ievērojamus naudas līdzekļus.

14. grozījums arī attiecas uz laika ietaupījumiem, kas rodas, pateicoties informācijas tehnoloģiju izmantošanai datu vākšanā un apstrādē. 5. grozījums ieskicē vissvarīgākā kurināmā piegāžu drošības un precīzu Eiropas līmeņa datu pieejamības nepieciešamību, kas piegādāti savlaicīgi, lai sagaidītu un koordinētu risinājumus Eiropas Savienības līmenī iespējamu piegāžu trūkuma gadījumā. Tas ir saskaņā ar Lisabonas līguma solidaritātes klauzulu enerģijas iztrūkuma gadījumos. Eiropas pilsoņiem vajag šādu pareizu un precīzu statistiku.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, šis ziņojums ir ļoti svarīgs mums visiem, jo tā detaļas dabiski veido pamatojumu politiskiem lēmumiem. Tāpēc ir arī svarīgi turpmāk ievērot atšķirību starp finanšu un produktu transakcijām. Mēs visi zinām, kā dažādas nozares ietekmē enerģijas cenas. Tomēr atšķirībai starp ražošanu, tirdzniecību un patēriņu arī ir būtiska loma. Mums būtu jāsāk konkrēti ar intelektuāliem mērījumiem, ne tikai ar patērētāju, bet arī ar citiem pieejamiem mērījumu punktiem.

Mums ir arī svarīga metodes izvēle, kuru izmanto, lai iegūtu kontroli pār dažādajām cenām statistikai. Mēs ļoti gribam novērst birokrātiju, kā arī sasniegt lielāku efektivitāti statistikā. Tāpēc metodes izvēle šeit būs svarīga turpmākās izmantošanas ziņā – paraugu ņemšana izlases veidā, pilnībā automatizēta analīze, savlaicīga, neatšifrējama, salīdzināma visā ES un arī pasaulē. Proporcionalitāte arī ir svarīga dažādiem dienestiem. Mums vajag nodrošināt to, ka piegādes drošība ir pārredzami pieejama kā universāls kritērijs, ka pastāv atšķirība starp izmaksām un cenām un, ka visa sistēma ir ilgtspējīga.

  Claude Turmes, referents. − Priekšsēdētājas kundze, man ir tikai dažas piezīmes. Attiecībā uz kūdru – un diemžēl Korhola kundze ir jau devusies prom – saskaņā ar mūsu definīciju ir ļoti skaidri redzams, ka kūdra ir klasificēta kā fosilā enerģija. Mēs piekrītam IPCC kūdras definīcijai, kurā ļoti skaidri norādīts, ka kūdra nav atjaunojams resurss. Tātad šajā sakarībā dažiem somu politiķiem un somu lobētājiem būtu jābeidz sapņot, jāizlasa direktīva un jāpieturas pie faktiskā teksta.

Ideja par iknedēļas benzīna krājumu mērījumiem Eiropā ir viens no jautājumiem, kuru man, diemžēl, neizdevās „dabūt cauri”. Mūsu naftas cenu Eiropā nosaka ar ASV enerģētikas departamenta iknedēļas biļetenu. Tāpēc, ka Eiropai nav neatkarīgas naftas statistikas, mūsu cenas de facto nosaka deficīts ASV tirgū, un mēs nevaram tirgum parādīt, ka bieži Eiropas tirgus ir daudz mazāk saspringts nekā ASV tirgus. Tāpēc, ka mēs to nevarējām uzzināt šeit, komisāra kungs, varbūt, ka Komisija varētu turpmākajās diskusijās par šo tēmu Starptautiskajā Enerģijas aģentūrā (IEA), vismaz uzņemties iniciatīvu noskaidrot, ko mēs potenciāli varētu iegūt Eiropā, ja mums būtu iknedēļas naftas statistika Eiropā. Daži eksperti man saka, ka mēs varētu arī samazināt naftas cenu, veicot tikai šo pasākumu.

Mums tagad jāķeras pie darba, jo ir svarīgi, lai Komisija būtu koordinēta. Komisija ir izveidojusi enerģētikas tirgus observatoriju Transporta un enerģētikas ģenerāldirektorātā, tāpēc ir svarīgi, lai Eurostat un šī jaunā observatorija cieši sastrādātos. Visbiedzot, es gribētu novēlēt Eurostat civildienestam un civildienesta ierēdņiem dalībvalstīs milzīgu enerģiju un drosmi, jo tagad viņiem bieži nāksies tikties komitoloģijā un pārveidot to reālā statistikā.

Paldies vēlreiz jums visiem par labajiem vārdiem. Iespējams, ka es pat varēšu jums piedāvāt glāzi šampanieša šī garā vakara noslēgumā.

  Priekšsēdētāja . – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00.

23. Statistika par augu aizsardzības līdzekļiem (debates)

  Priekšsēdētāja . – Nākamais darba kārtības jautājums ir ziņojums (A6-0004/2008), ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā iesniedza B. Staes kungs par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai attiecībā uz statistiku par augu aizsardzības līdzekļiem (COM(2006)0778 – C6-0457/2006 – 2006/0258(COD)).

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. − (ES) Priekšsēdētājas kundze, protams, es vēlos pateikties Staes kungam par viņa lielisko darbu kā referentam, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai par viņu ieguldījumu debatēs par šo priekšlikumu regulai.

Priekšlikums ir daļa no Tematiskās stratēģijas par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu. Šīs tematiskās stratēģijas mērķis ir samazināt pesticīdu ietekmi uz cilvēka veselību un apkārtējo vidi. Priekšlikums regulai, kuru mēs šodien izskatām, sekmē šo mērķi, nodrošinot, ka drošus un salīdzināmus datus vāc visās dalībvalstīs, dodot iespēju izskaitļot saskaņotus riska indikatorus. Komisijas priekšlikums ir vairāku gadu darba rezultāts kopā ar ESAO un zinātniski pētnieciskām iestādēm, lai attīstītu šos riska rādītājus.

Mūsu sākotnējais nodoms Komisijā bija aptvert visus pesticīdu veidus, ieskaitot biocīdus. Taču likumdošanas sagatavošanas fāzē atklājās, ka biocīdu sektors nav ļoti saskaņots, un ne Komisijai, ne dalībvalstīm nav pietiekamas pieredzes vai zināšanu, lai ierosinātu konkrētus pasākumus saistībā ar biocīdiem, tāpēc pieņēma lēmumu neiekļaut šo produktu kategoriju sākotnējā priekšlikumā, kurš ir iesniegts jums izskatīšanai.

Es zinu, ka savā ziņojumā Staes kungs aizstāv biocīdu iekļaušanu, bet mums bija iemesli, lai beigās izlemtu tos neiekļaut. Taču es vēlos pārliecināt referentu un jūs visus, ka Komisija izmantos iespēju, ko piedāvā Biocīdu direktīvas izskatīšana, kas ieplānota šī gada beigās, izvirzīt priekšlikumu, kas visaptveroši iekļaus šo nozari, ieskaitot datu vākšanu.

Staes kunga ziņojums aizstāv arī regulas sfēras paplašināšanu līdz nelauksaimnieciskai augu aizsardzības produktu izmantošanai, tādējādi iekļaujot ražošanas un tirdzniecības statistiku. Savā priekšlikumā mēs nolēmām atstāt šos datus ārpus regulas piemērošanas sfēras, lai izvairītos no pārklāšanās ar citām statistiskām ražošanas un tirdzniecības regulām, kas palielinātu šo statistiku veidošanas administratīvās izmaksas. Taču mēs esam gatavi izpētīt, kā vislabāk izmantot esošo ražošanas un tirdzniecības statistiku, lai veicinātu Tematiskās stratēģijas mērķu īstenošanu.

Nobeigumā, priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es vēlos jums atgādināt, ka šīs regulas ieviešanai ir augstas finansiālas izmaksas, kas ir starp 10 un 25 miljoniem eiro gadā saskaņā ar sākotnējiem aprēķiniem, kas veikti 25 valstu Savienībai, kas liek mums rekomendēt, ka dalībvalstīm būtu jādod pietiekama elastība šīs regulas piemērošanā.

Es ticu, ka, pamatojoties uz ciešu sadarbību starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, mēs varam sasniegt vienošanos tik ātri, cik vien iespējams, kā jūs zināt, šo datu vākšana ir ilgs un sarežģīts process, kas ilgst apmēram piecus gadus. Būtu labi, ja regulu varētu piemērot tik ātri, cik vien iespējams un, protams, kad būs pieņemta Tematiskās stratēģijas pamatdirektīva.

Visbeidzot, es vēlos vēlreiz pateikties Staes kungam par viņa izcilo darbu saistībā ar priekšlikumu, kas ir ļoti sarežģīts, bet vienlaikus ārkārtīgi būtisks apkārtējai videi un cilvēku veselībai.

  Bart Staes, referents. − (NL) Es domāju, ka komisāra kungs ir ļoti labi apkopojis interesējošos jautājumus par daudziem punktiem. Komisijas priekšlikums par regulu attiecībā uz statistiku un pesticīdiem patiešām ir tieši saistīta ar Tematisko stratēģiju par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.

Kā arī komisāra kungs ļoti skaidri norādīja, mērķis ir Eiropas mērogā saskaņota valstu statistika par pesticīdu lietošanu un ieviešanu tirgū, kas jānodrošina līmenī, kur tas ir vispieļaujamākais funkcionālā ziņā. Tādēļ mērķis – un tas ir nozīmīgs – ir izmantot šos datus, lai samazinātu, vidēji iespējamā laikā, risku un ietekmi uz apkārtējo vidi un sabiedrības veselību, kas rodas no pesticīdu lietošanas.

Gatavojot ziņojumu, man bija četri mērķi:

1. nodrošināt pietiekamu datu salīdzināmību;

2. izvairīties no datu vākšanas dublēšanas;

3. paplašināt sfēru līdz nelauksaimnieciskai izmantošanai;

4. ziņojumā pilnībā izmantot datus, kas iegūti morāla pienākuma ceļā.

Es ticu, ka esmu sasniedzis šos četrus mērķus, ņemot vērā balsojumu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā, bet es zinu, ka vēl pastāv grūtības. Jo īpaši, ēnu referents Nassauer  kungs iebilda Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu vārdā, ka datu vākšanu jāreglamentē atbilstīgā un efektīvā veidā ne tikai saistībā ar šo datu konfidencialitātes ievērošanu, bet arī publisku pieejamību un pārredzamību. Es domāju, ka mums ar Nassauer  kungu bija konstruktīvas diskusijas un, ka viņa intereses ir realizētas, iekļaujot balsojumā Vides komitejā, kas bija gandrīz vienprātīgs.

Mēs arī veiksmīgi panācām labu formulējumu attiecībā uz sfēras paplašināšanu līdz nelauksaimnieciskai nozarei. Mēs tagad esam izvēlējušies vākt datus ne tikai lauksaimnieciskai un dārzkopības, bet arī profesionālai nelauksaimnieciskai izmantošanai, tādai kā uzturēšanas darbs uz ceļiem, dzelzceļiem un komunālajās zaļajās zonās.

Pateicoties Eiropas Parlamenta Sociālistu grupai, visa biocīdu koncepcija, kuru apsprieda arī komisāra kungs, galu galā palēnām ir “iezagusies” ziņojumā. Tā sastapās ar opozīciju, it īpaši no PPE-DE grupas puses, un tāpēc kopā ar PES grupu un manas grupas vārdā es esmu mēģinājis novērst šo problēmu, sastādot divus grozījumus, kas pamatojas uz agrāku tekstu, kas papildināja Klaß kundzes ziņojumu, kuru pieņēma pirmajā lasījumā. Es zinu, ka PPE-DE grupai un Nassauer  kungam joprojām ir problēmas saistībā ar to, bet es ceru, ka tas nebūs nepārvarams šķērslis gala balsojumā; beigu beigās, mēs cenšamies piekrist vairākuma viedoklim par to Eiropas Parlamentā.

Cits bezizejas stāvoklis saistībā ar PPE-DE grupu, dāmas un kungi, ir Vides komitejas lēmums paplašināt regulas sfēru no pesticīdu pārdošanas un lietošanas līdz pesticīdu ražošanai, importam, eksportam un izplatīšanai. PPE-DE grupa baidās, ka tas būs papildu slogs uzņēmumiem. Taisnību sakot, Nassauer  kungs, es to gribētu apšaubīt, jo šie dati jebkurā gadījumā ir pieejami, un šajā sakarībā faktiski nav vajadzīgi nekādi papildu aprēķini.

Pretēji Nassauer  kunga apgalvojumiem, es esmu pārliecināts, ka šo datu iekļaušana nodrošinās labāku nevēlamu un pat nelegālu plūsmu pārskatu. Es domāju, ka šīs zināšanas dos pozitīvu ieguldījumu, realizējot vienu no regulas mērķiem, uz kuru skaidri norādīja arī komisāra kungs, proti, samazinās riskus un ietekmi uz apkārtējo vidi un sabiedrības veselību, kas rodas no pesticīdiem. Es arī domāju, ka šie divi konkrētie argumenti nodrošinās to, ka varēs stāties pretī jebkurām PTO situācijām saistībā ar trešām valstīm.

Es vēlos pateikties savas grupas deputātiem par ļoti konstruktīvo sadarbību. Es ceru, ka mums izdosies iegūt lielu pārsvaru par labu manam ziņojumam, tā lai es varētu vest produktīvas sarunas ar Padomi otrajā lasījumā. Es vēlētos pateikties arī Komisijai par tās izcilo sadarbību un arī Eurostat darbiniekiem, kas vienmēr bija pieejami un patiešām ļoti palīdzēja izstrādāt šo ziņojumu. Liels paldies, dāmas un kungi.

  Hartmut Nassauer, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ir konsenss par faktu, ka mēs vēlamies samazināt kaitīgo ietekmi uz cilvēkiem un apkārtējo vidi, kas rodas no pesticīdu lietošanas. Lai varētu izskaitļot šo ietekmi, ir jāattīsta rādītāji. Lai varētu tos attīstīt, mums ir vajadzīgi dati. Lai noskaidrotu šos datus, mums ir vajadzīga šī direktīva. Es to uzsveru, lai būtu skaidrs, ka runa nav par pesticīdu licenzēšanu vai to lietošanu, bet tikai par apstiprinātiem datiem, kas ir derīgi rādītāji attīstīšanai. Par to ir vienošanās.

Mēs esam nogājuši garu ceļu, lai vienotos par kopēju pozīciju, kā Staes kungs pareizi nodemonstrēja, un tas ir arī bijis apbrīnojami veiksmīgi. Mēs esam vienojušies par to, ka piemērošanas sfēru ir jāpaplašina līdz nelauksaimnieciskam sektoram. Mēs esam arī atraduši konsekventu pozīciju uzņēmumu un tirdzniecības noslēpumu aizsardzībai.

Divi jautājumi mums paliek neatrisināti: pirmais ir par biocīdu iekļaušanu. Es pilnībā piekrītu komisāra kunga viedoklim. Pret to nav fundamentālu iebildumu, taču šobrīd mums nav vajadzīgo zināšanu, lai saprātīgi spertu šo soli. Kā jau es teicu, principā man pret to nav iebildumu. Tas var notikt piemērotā laikā.

Otrs jautājums ir smagāks. Mēs kategoriski iebilstam pret faktu, ka ne tikai pesticīdu lietošanu, bet arī ražošanu iekļauj lietošanas sfērā, jo ražošanas process, kā tāds, nenodrošina informāciju par lietošanu. Produktus eksportē uz trešām valstīm; produktus uzglabā pirms to lietošanas. Tādējādi ražošana, kā sacīts iepriekš, pati par sevi neko nedod mērķa sasniegšanai, kuras labad mēs izdodam šo direktīvu, un tāpēc mēs to labprāt izslēdzam.

Neraugoties uz to, Staes kungs, es teiktu tā, ja Komisija spēj pakļauties kompromisiem, kurus mēs esam izstrādājuši, jūsu ziņojums nenonāks līdz bēdīgām beigām mūsu gala balsojumā.

  Gyula Hegyi, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es šaubījos, vai par šo tēmu runāt ungāru vai angļu valodā, un tad es aptvēru, ka darba procesā es lietoju galvenokārt angļu valodas izteicienus par doto tēmu.

PSE grupai bija intensīvas debates par ziņojumu un tā vienojās par kompromisa viedokli. Dažiem no mums, ieskaitot mani, bija daudz radikālāki grozījumi, bet grupas kopējā pozīcija mums ir pieņemama. Es vēlos atzinīgi novērtēt ziņojumu un apsveikt referentu.

Pesticīdi, no vienas puses, ir svarīgs un būtisks modernās Eiropas lauksaimniecības atbalsts, bet no otras puses, nepietiekama pesticīdu lietošana un kaitīgu vielu izmantošana ir atbildīgas par veselības problēmām, fatāliem nelaimes gadījumiem un vides piesārņojumu. Lēmumu pieņēmējiem, iestādēm, vietējām pašvaldībām, lauksaimniekiem, NVO un iedzīvotājiem ir vajadzīga pareiza informācija attiecībā uz pesticīdu lietošanu, lai samazinātu un aizkavētu pesticīdu lietošanas negatīvo ietekmi. Tāpēc šis priekšlikums Eiropas statistikai pesticīdu jomā ir pozitīvs solis apkārtējai videi draudzīgas lauksaimniecības virzienā. Pamatojoties uz Eiropas statistiku, mēs varam pārraudzīt un novērtēt pozitīvās izmaiņas, kas nodrošinātas pesticīdu likumdošanā, tas ir, direktīvā par pesticīdu lietošanu, tematiskajā stratēģijā par ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu un regulā par pesticīdu autorizāciju.

Sākumā es ierosināju un atbalstīju biocīdo produktu iekļaušanu šajā direktīvā ar PSE grupas pilnvarojumu. Kā vairumā gadījumu, biocīdu aktīvo sastāvdaļu izmanto arī kā augu ražošanas produktu. Tāpēc biocīdiem ir gandrīz tāda pati ietekme uz veselību un apkārtējo vidi. Pēc tam, kad tos izplata apkārtējā vidē, nav nekādas atšķirības, vai viela tika ražota kā biocīds vai augu ražošanas produkts. Ir saprātīgi, ka vispirms mēs vācam statistiku tikai par biocīdiem produktiem.

Biznesa konfidencialitāte vienmēr ir jutīga tēma un, tāpēc es priecājos, ka mēs visi piekrītam, ka šī direktīva ņem vērā Orhūsas Konvencijas saistības attiecībā uz apkārtējās vides informāciju. Tāpēc es atbalstīju grozījumu, kas uzliek par pienākumu ražotājiem nodrošināt sabiedrību ar pareizu informāciju. Es ceru, ka pēc kompromisa starp politiskajām partijām, kas pārstāvētas šajā palātā, mums būs laba vienošanās pirmajā lasījuma ar Padomi un dažu gadu laikā, iespējams, es varēšu šeit, šajā palātā, paziņot derīgos datus no jaunākās Eiropas statistikas pesticīdu jomā.

  Marios Matsakis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, sirsnīgi apsveikumi ziņotājam, Staes kungam, par lielisko ziņojumu un lielajām pūlēm, kuras viņš veltīja, lai panāktu kompromisu un konsensu starp dažādajām politiskajām grupām. ES mēroga nacionālās statistikas saskaņošana par augu aizsardzības produktu tirdzniecību un lietošanu un pareiza šādas statistikas izmantošana neapšaubāmi lielā mērā veicinās precīza ietekmes novērtējuma sagatavošanu par šādu produktu lietošanu apkārtējā vidē un saistībā ar cilvēka veselību, un tādējādi ļaus veikt koriģējošus pasākumus.

Lai šī saskaņošana būtu efektīva un tādējādi tik labvēlīga, cik vien iespējams, referents veica vairākus pareizus grozījumus, kam sekoja vairākuma grupu kompromisa vienošanās, kas aptver četras galvenās jomas. Pirmkārt, veidot salīdzināmus un savienojamus statistikas datus dalībvalstīs. Otrkārt, izvairīties no datu savākšanas dublēšanas, lai samazinātu izmaksas un profesionālu lietotāju papildu noslodzi. Treškārt, nepieciešamība iekļaut nelauksaimniecisku izmantošanu regulas sfērā, un ceturtkārt, nepieciešamība pēc iespējas pilnīgāk izmantot savāktos datus.

Mēs uzskatām, ka vairākums šo grozījumu, kā gandrīz vienbalsīgi apstiprināja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja, ir derīgi un nepieciešami, un mēs tos atbalstīsim. Mēs balsosim negatīvi tikai pret trim grozījumiem, proti, pret 24., 27. un 29. grozījumu. Turklāt mēs pilnībā atbalstīsim piecus papildu grozījumus, kurus iesniedza Zaļie un citi.

Nobeigumā es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka panākumi, lai sasniegtu šīs likumdošanas mērķus, ir lielā mērā atkarīgi no tās atbilstīgas ieviešanas, un šajā ziņā dalībvalstu iestāžu konstruktīva iesaistīšana un pilna uzticēšanās tām, ir īpaši svarīga. Cerēsim, ka tā tas notiks visās 27 dalībvalstīs.

  Hiltrud Breyer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos nodot ziņotājam sirsnīgus apsveikumus. Arī mēs šobrīd ES pesticīdu paketē piedāvājam ierosinājumu, kā aizsargāt cilvēkus, dzīvniekus un apkārtējo vidi no postījumiem, ko rada kaitīgie pesticīdi – un šis ir mūsu mērķis. Pietiekams datu apjoms ir šī mērķa pamata prasība.

Es ceru, ka šis balsojums ir spēcīgs signāls apkārtējās vides un veselības aizsardzībā. Konfidenciāla operatīvā informācija nav iekļauta datu vākšanā un publicēšanā, bet patērētāju tiesības uz informāciju un pārredzamību ir aizsargātas. Es atbalstu to, ka internetā būtu pieejami pēc iespējas vairāk datu. Tas arī pilnībā atbilstu manam ziņojumam par pesticīdu autorizāciju. Autorizācijas procesa pieredze rāda, ka mums ir vajadzīgi droši pesticīdu lietošanas skaitļi Eiropā un saskaņotas datu vākšanas metodes. Tikai tad, ja mums būs pieejami labi dati, mēs varam cerēt, ka mums būs mazāk domstarpību un kļūdainas informācijas.

Nobeigumā, ir vēl viena lieta, kas nav iekļauta statistikas ziņojumā, bet, neskatoties uz to, ir tuvu man pie sirds. Pēdējā lasījumā par pesticīdu autorizāciju mēs atrisinājām arī jautājumu par pesticīdu pasi vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Tam arī nepieciešami pesticīdu lietošanas dati. Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība grib šos datus un es ceru, ka dalībvalstis nestāsies tām ceļā. Tas arī ir labs pesticīdu datu statistikas apstiprinājums.

Es ceru, ka mūs apvieno mērķis sasniegt labāku cilvēku, dzīvnieku un apkārtējās vides aizsardzību, izmantojot drošākus skaitļus un datus.

  Jens Holm, GUE/NGL vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, es vispirms gribu pateikties Staes kungam par labo ziņojumu, kuru mēs, protams, atbalstām GUE/NGL grupā. Viens no mērķiem, ko ietver šis ziņojums ir samazināt pesticīdu lietošanu, uzlabojot statistiku, kas ir steidzams uzdevums. Toksīnu un ķimikāliju lietošana lauksaimniecībā Eiropā palielinās. Toksīni sastopami pārtikā, ko ēdam mēs un mūsu bērni. Tas ietekmē mūs visus. Tas ir kaut kas tāds, kam būtu jāsatrauc visus, kas rūpējas par savu veselību un mūsu apkārtējo vidi.

Manā dzimtenē apkārtējās vides attīstības ilgtermiņa redzējums ir lauksaimniecība, kas ir brīva no ķimikālijām. Diemžēl šodien šis mērķis ir tāls. Ķimikāliju lietošana lauksaimniecībā palielinās ne tikai ES kopumā, bet arī Zviedrijā. Man ir konkrēts jautājums komisāram Almunia kungam: ja konkrēta valsts grib aizliegt kādu ķimikāliju lauksaimniecībā, vai tai nav tiesības to darīt? Diemžēl ir daudzi gadījumi, kad dalībvalstis ir gribējušas aizliegt kādu konkrētu pesticīdu lietošanu, taču jūsu Komisija viņiem to aizliedza darīt. Kāpēc? Vai apkārtējā vide un sabiedrības veselība nav svarīgāka par prasību pēc totālas saskaņošanas?

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Ziņojums, kas attiecas uz statistiku par augu aizsardzības līdzekļiem, ir cieši saistīts ar tematisko stratēģiju ziņojumu par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu.

Ja ziņojumam jāatbilst stratēģijai, tad svarīgi ir, lai stratēģijas elementi, par kuriem mēs jau esam vienojušies un kurus esam jau apstiprinājuši, tiktu atspoguļoti šajā likumdošanas priekšlikumā. Tas pirmkārt attiecas uz noteikumu nosaukumu un uz termina „augu aizsardzības līdzekļi” nomaiņu ar terminu „pesticīdi”. Turklāt biocīdu iekļaušanu noteikumos vajadzētu uztvert kā elementu, kas ir jau apstiprināts gan tematiskajā stratēģijā, gan direktīvā par pesticīdiem. Biocīdus ir jāiekļauj darbības sfērā pat pirms pirmā ziņojuma iesniegšanas Komisijā. Visas svarīgās biocīdu raksturīgākās īpašības mums visiem ir labi zināmas. Tāpēc nav iemesla tos neiekļaut vai gaidīt tālāku informāciju. Tas tikai nevajadzīgi novilcinātu termina „pesticīdi” interpretēšanu, kas ietver gan augu aizsardzības līdzekļus, gan biocīdus.

Tāpēc es stingri iebilstu 33. grozījumu, turpretī atbalstīšu 2. grozījumu, jo Parlaments jau ir panācis vienošanos par to, un šis grozījums pats par sevi atbilst tematiskajai stratēģijai un direktīvai par pesticīdiem, kā Parlaments to ir apstiprinājis 2007. gada oktobrī.

  Christa Klaß (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, augu aizsardzības līdzekļi ir pārbaudīti, un statistika ir daļa no paketes, kas satur arī noteikumus par pesticīdu autorizāciju un direktīvu par ilgtspējīgu pesticīdu izmantošanu. Visas paketes mērķis ir līdz minimumam samazināt augu aizsardzības līdzekļu ietekmi gan uz cilvēka veselību, gan vidi. Konkurences spiediens iekšzemes tirgū un pārrobežu vides aspekti šeit prasa vienotu pieeju.

Taču pārtikas produktu ienākšana mūsu tirgū no visas pasaules arī skaidri parāda, ka ir jāpiemēro efektīvas saistības. Nevienam tas neko nelīdzēs, ja mūsu augļi, dārzeņi un gaļa nāks tikai no trešām valstīm, jo pienākumi padarīs produkcijas ražošanu šeit pārāk sarežģītu. Mums Eiropā nav ietekme uz pārtikas produktiem no trešām valstīm. Vienīgā iespēja ir noteikt maksimālu atlikumu daudzumu, taču mēs vēl neesam tam pienācīgi gatavi, nemaz jau nerunājot par gatavību ieviest pesticīdu pasi.

Ir pareizi pārskatīt oficiālos dokumentus un statistiku par pesticīdu tirdzniecību, lai uzraudzītu augu aizsardzības tendences un attīstību. To darot, atklāti paziņotais mērķis ir samazināt kaitēkļu risku. Datu vākšanai ir jāgarantē salīdzināmība, un pienākums iesniegt ziņojumu ir jāpatur minimālā līmenī. Vielas plūsmas pierakstīšana nesasniedz mērķi, jo vēl nav skaidrs, vai augu aizsardzības līdzeklis, biocīds vai, iespējams, pat zāles ir ražotas no attiecīgās vielas. Biocīdi ir jāapspriež atsevišķi, un šajā sakarībā mēs gaidām Komisijas ieteikumu par biocīdu autorizāciju un izmantošanu. Tikai tad būs iespējams apsvērt statistiku, kas joprojām ir nepieciešama.

Nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izmantošana ir jāpārbauda vēl stingrāk. Šajā nolūkā mums ir nepieciešama pastiprināta pašreizējo tiesību aktu ievērošanas uzraudzība. Manuprāt, statistika te nepalīdzēs. Jebkura puse, kas pārkāpj likumu, Staes kungs, arī netiek iekļauta statistikā.

  Péter Olajos (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētājas kundze. Nav šaubu, ka izstrādātās vielas, lai apkarotu parazītus un kaitīgos organismus augos, ir radikāli pārveidojušas Eiropas lauksaimniecību. Taču šīm ķimikālijām ir kaitīga ietekme uz cilvēku veselību un vidi. Augu aizsardzības līdzekļi, kas ir sevišķi kaitīgi, ir jāizņem no apgrozības, un ir ievērojami jāsamazina ķimikāliju lietošana šim nolūkam. Taču, lai to izdarītu, mums ir nepieciešami droši statistikas dati, ko var salīdzināt un saskaņot Eiropas Savienības līmenī. To darot, mēs negribam uzvelt papildus nastu šo izstrādājumu lietotājiem – lauksaimniecības uzņēmumiem; tas nav mūsu mērķis.

No otras puses, mēs vēlamies redzēt visus ārpus lauksaimniecības izmantojamos augu aizsardzības līdzekļus iekļautus statistikā, un tādējādi arī turpmākajos tiesību aktos. Ļaujiet man jums minēt kādu piemēru. Eiropā akmens bruģi, kas atrodas gar dzelzceļa sliedēm, apsmidzina vai drīzāk mazgā, izmantojot herbicīdu – isopropilamīna sāli. Kopējais dzelzceļa sliežu garums Eiropas Savienībā ir apmēram 213 000 km, un ķimikāliju daudzums, ar ko mēs tās aplejam, saskaņā ar aprēķiniem ir apmēram 900 000 litri. Šis šķidrums kopā ar lietu iekļūst zemes virsmā un gruntsūdeņos, un beigās nonāk mūsu organismā. Līdz šim mēs neesam tam pievērsuši pienācīgu uzmanību, un šī situācija ir jāmaina.

Ziņojums, kas ir mūsu priekšā, ir nesaraujami saistīts ar likumdošanas paketi, ko mēs apspriedām pagājušajā gadā, un tāpēc to kā tādu vajadzētu izskatīt. Šī ir pamatdirektīva par augu aizsardzības vielu ilgtspējīgu izmantošanu, uz ko atsaucās mana kolēģe Eiropas Tautas partijā Klaß kundze, kas ir pieminēta tematiskajā stratēģijā par ilgtspējīgu pesticīdu izmantošanu, ko pagājušajā gadā sastādīja Belohorskį kundze, un noteikumos par jaunu augu aizsardzības līdzekļu ieviešanu tirgū, kuros Breyer kundze, persona, kas ir atbildīga par šo tematu Eiropas Parlamentā, izklāsta nākotnes virzību ilgtspējīgai augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai. Es apsveicu referentu un atbalstu šo ziņojumu. Liels paldies.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, šis šodien ir otrais ziņojums par statistiku, un es vēlētos atgādināt Komisijai, ka mēs esam izvirzījuši sev mērķi samazināt administratīvos izdevumus par 25 %, jo saistībā ar statistiku joprojām izskan skaļš protests no tiem, kuri ir norūpējušies, lai šeit nerastos pārmērīgas izmaksas un izdevumi. Es uzskatu, ka ilgtspējīga augu aizsardzības līdzekļu izmantošana ir ļoti svarīga ģenētiskās inženierijas un biotehnoloģijas turpmākai attīstībai, un es arī domāju, ka riska rādītāji ir sevišķi nozīmīgi cilvēka veselībai un videi.

Taču mums nevajadzētu aizmirst Lisabonas programmas galveno mērķi, proti, nodarbinātību un izaugsmi šajos sektoros, nedz arī pastiprināt prasības ar birokrātiskiem pienākumiem, tādiem kā statistikas vākšana, kuru patiesībā daudzās nozarēs var ļoti viegli iegūt.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, galvenā informācija, ko dalībvalstīm vajadzētu vākt, ir izmantoto izstrādājumu daudzums. Tas palīdzēs dalībvalstīm veidot individuālas analīzes – tas ir, analīzes saskaņā ar valstu plānu nolūkiem. Ražotājiem vajadzētu sniegt informāciju par pesticīdu pielietojumu, kas ir vitāli svarīgi. Valstu datus vajadzētu apkopot katrā dalībvalstī un aizsūtīt Komisijai kopējas informācijas veidā. Šāda kopēja informācija ir pietiekama tālākai analīzei ES līmenī. Mums vajadzētu būt uzmanīgiem dalībvalstu pienākumu regulēšanā, piešķirot palīdzību vietējām iestādēm detalizētas informācijas savākšanā, kas nedod nekādu ieguldījumu, bet kam ir neskaidri rezultāti un kas mazina dalībvalstu motivāciju īstenot praksē nozīmīgo direktīvas ideju.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, ar jūsu starpniecību, ja drīkst, daži īsi jautājumi komisāra kungam. Vai augu aizsardzības līdzekļu daudzumu, ko izmanto ar lauksaimniecību nesaistītās situācijās, tādās kā golfa norises vietās, parkos, lidostās, dzelzceļa sliedēs, ceļa malās, kā arī izmantošanai mājās un dārza, varētu izsekot attiecībā uz vispārējo daudzumu, proti, no kopējā daudzuma atņemot lauksaimniecībā izmantotos izstrādājumus?

Otrkārt, biocīdus izmanto ļoti plašā situāciju spektrā un lietošanas veidā, ieskaitot mājsaimniecības, un, kamēr tiktu savākti dati par biocīdu, kas ir ieviesti tirgū, daudzumu, ir ļoti grūti redzēt, kā varētu savākt visaptverošus datus par biocīdu izmantošanu. Vai ir priekšlikums iekļaut tikai lauksaimniecībā izmantojamos biocīdus? Un, ja ir tikai lauksaimniecībā izmantojamie biocīdi, kāpēc mēs ķeramies pie ārpus lauksaimniecības izmantojamajiem augu aizsardzības līdzekļiem?

Mans trešais jautājums ir šāds: vai skaidri izteikti statistikas nosacījumi par izstrādājumu importu, eksportu un augu aizsardzības izstrādājumu izplatīšanu varētu izraisīt sajukumu un potenciālu divkāršu augu aizsardzības līdzekļu daudzumu skaitīšanu?

  Marios Matsakis (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, es tikai gribēju uzsvērt vienas lietas svarīgumu, kas attiecas uz šo ziņojumu, kā arī uz iepriekšējo ziņojumu. Tas ir fakts, ka statistikas dati nav paši par sevi svarīgi. Statistikas datu interpretācija, protams, un pareizo secinājumu pieņemšana, kā arī pasākumu ieviešana, ko nosaka statistikas dati, ir svarīga.

Šajā ziņā referents izteica ļoti svarīgu priekšlikumu attiecībā uz ekspertu grupām savākto datu novērtēšanai. Es gribētu pavaicāt Komisāram attiecībā uz šo, kādas ir viņa domas par šādām ekspertu grupām datu novērtēšanai.

  Priekšsēdētāja . – Komisāra kungs neiejauksies šo debašu beigās. Viņš mūs ir informējis, ka viņš uz Doyle kundzes jautājumiem atbildēs rakstiski.

  Bart Staes, referents. − (NL) Dāmas un kungi, es pateicos jums visiem par iedrošinošajiem vārdiem. Es uzskatu, ka esmu ieguvis lielu daļu atbalsta Parlamentā. Kā komisāra kungs teica savā ievadrunā, Komisijas, Padomes un Parlamenta viedoklis saplūst kopā; tas ir kaut kas, ko nebija iespējams panākt pirmajā lasījumā. Faktiski tas bija acīm redzami neiespējami, neskatoties uz to, ka man pirms tam bija divreiz konsultācijas gan ar Slovēnijas, gan Portugāles prezidentūrām.

Fakts, ka šie viedokļi sakrīt, tiek apstiprināts ar komisāra kunga vārdiem par biocīdiem. Viņš teica, ka Komisija apsvēra šīs direktīvas pārskatīšanu. Es vēlētos palikt izvairīgs un uzticos, ka ierosināto noteikumu redakcija, kas balstās uz tekstu jau pieņemtajā Klaß kundzes ziņojumā, ir izvairīga. Otrkārt, es pavisam noteikti ņemu vērā Komisijas piedāvājumu vislabākajā iespējamajā veidā izmantot jau pieejamo statistiku par pesticīdu izstrādājumiem, kuri dod svarīgu ieguldījumu debatēs, ieskaitot paredzamo otro lasījumu. Dāmas un kungi, vēlreiz jums paldies; es jūs ilgāk vairs neaizkavēšu. Ir jau vēls, un es domāju, ka mēs visi esam pelnījuši mazliet atpūtas.

  Priekšsēdētāja . – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Daciana Octavia Sārbu (PSE), rakstiski. – (RO) Priekšlikuma mērķis noteikumiem ir samazināt augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, radot mehānismu riska rādītāju aprēķināšanai un uzraugot mērķus, kas ir noteikti tematiskajā stratēģijā par ilgtspējīgo pesticīdu izmantošanu. Kā faktiskais referents es uzskatīju, ka ir nepieciešams nodrošināt saskaņu starp definīcijām Pesticīdu paketē, un es izvēlējos ietvert biocīdus noteikumu priekšlikumā, lai nodrošinātu paaugstinātu lietotāju aizsardzību. Ar šī priekšlikuma palīdzību mēs gribam uzlabot datu vākšanas sistēmu un atbalstīt esošās statistikas saskaņošanu starp dalībvalstīm, lai varētu noteikt šajā nozarē sasniegto progresu un ieviest pasākumus, kas ir nepieciešami, lai sasniegtu mērķi – samazināt risku, ražojot pesticīdus. Bez tam oficiālās statistikas pieejamība visā Eiropā veicinātu tirgus pārredzamību un uzlabotu pesticīdu rūpniecības konkurenci. Tajā pašā laikā pesticīdu izmantošanas samazināšana būtu ieguvums sabiedrībai caur pārtikas kvalitātes uzlabojumiem, dzeramā ūdens piesārņojuma samazināšanu, vides aizsardzību un ilgtspējīgas dabas resursu saglabāšanu. Eiropas Savienībai ir jābūt drošai, ka pilsoņu veselība ar šīm bīstamajām vielām netiek apdraudēta, un tai ir jāveicina jaunas eko-efektīvas lauksaimniecības formas.

24. Nākamās sēdes darba kārtība: sk. protokolu

25. Sēdes slēgšana

(Sēdi beidza 23.55)