Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/0002(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0487/2007

Debates :

PV 11/03/2008 - 22
CRE 11/03/2008 - 22

Balsojumi :

PV 12/03/2008 - 5.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0090

Debates
Trešdiena, 2008. gada 12. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

6. Balsojumu skaidrojumi
PV
  

Balsojuma mutiski skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Elisabeth Jeggle (A6-0046/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ryszard Czarnecki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, apstākļi nebija visai labvēlīgi runāšanai.

Es vēlos pievērsties balsojumam par piena kvotu palielināšanu par 2 % jau no nākamā mēneša. Uzskatu, ka šis Parlamenta lēmums stimulēs lauksaimniecības attīstību, it īpaši tajās valstīs, kuras diemžēl līdz šim ir cietušas no kvotu samazinājuma. Tas attiecas uz manu valsti, Poliju.

Es vēlētos arī izmantot šo izdevību un darīt zināmu, ka vakardienas balsojumā par Eiropas Tehnoloģiju institūtu mans nolūks bija balsot par labu ziņojuma pieņemšanai, nevis tā, kā es kļūdaini izdarīju.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Grozījumi, kas iekļauti priekšlikumā Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem attiecībā uz valstu piena kvotu, šķiet pilnīgi pamatoti. Īpaši atzinīgi vērtējams ir nodoms palielināt pašreizējās piena kvotas par 2 %.

Šajā Parlamentā es pārstāvu Poliju, un mana valsts ir ceturtā lielākā piena ražotāja Eiropas Savienībā. Šobrīd gadā tā saražo 12 miljardu litru piena. Šajā kontekstā iepriekšminētais grozījums ir īpaši svarīgs Polijas zemniekiem un piena produktu pārstrādātājiem.

Turklāt es vēlētos piebilst, ka atbalstu 13. grozījuma tekstā ietverto viedokli, proti, ka piena ražošana īpaši svarīga ir reģionos ar vāji attīstītu lauksaimniecības infrastruktūru, kur lauksaimniecības ražošanā bieži nepastāv salīdzināmas alternatīvas.

 
  
MPphoto
 
 

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Pēdējā laikā mēs esam varējuši novērot nepārtrauktu tirgus pieprasījuma pieaugumu attiecībā uz pienu. Šāda situācija ierobežo konkurētspēju un izraisa cenas celšanos.

Manā valstī, Lietuvā, piena iepirkuma cena 2007. gadā palielinājās par 40 %. Tādējādi valstu piena kvotas būtu jāpalielina, lai varētu panākt zemākas piena cenas iekšējā tirgū, kā arī radīt iespēju eksportēt pienu uz trešām valstīm. Deviņas ES dalībvalstis 2006.–2007. gadā sasniedza tām piešķirtās piena kvotas. Lai palielinātu ES piena piedāvājumu, šīm valstīm, kā arī citām dalībvalstīm būtu jāļauj ražot vairāk piena.

Lietuvā piena kvotas 2006./07. gadam gandrīz ir sasniegtas. Piena ražošana joprojām pieaug. Komisijas lēmumu palielināt valstu piena kvotas par 2 % no 2008. gada 1. aprīļa es vērtēju atzinīgi. Tomēr, raugoties nākotnē, es gribētu mudināt Komisiju izvērtēt iespējas palielināt valstu piena kvotas par 5 % un pakāpeniski samazināt soda naudas par pārprodukciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Milan Horáček (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā Zaļo grupa, es balsoju pret ziņojumu par valstu piena kvotām. Es iebilstu pret kvotu palielinājumu par 2 %, jo šādi pasākumi noved pie piena cenu samazināšanās un apdraud zemnieku iztikas nodrošināšanu.

Es atbalstu piena produkcijas kvantitatīvo kontroli pēc 2015. gada, pretējā gadījumā tiktu apdraudēta liellopu audzēšana kalnu teritorijās un mazāk attīstītos reģionos, kur piena liellopu audzēšana palīdz saglabāt lauku vidi. Liberalizācijas rezultātā piena ražošana koncentrētos tikai dažos reģionos un intensīvās saimniecībās. Zaudētāji būs mazie ražotāji, kas šo zemo cenu dēļ vairs nevarēs segt savas ražošanas izmaksas.

 
  
MPphoto
 
 

  Albert Deß (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos paskaidrot balsojumu par Jeggle ziņojumu. Es balsoju pret ziņojumu, jo, līdzīgi Bavārijas CSU kolēģiem, esmu pret piena kvotu palielināšanu. Mēs jau šobrīd esam situācijā, kad piena cenas strauji krītas.

Dažu produktu cenas ir kritušās par vairāk nekā 30 %. Mūsu piena ražotāju zemnieku ienākumi gadiem ilgi ir bijuši neadekvāti, un tagad pēdējo sešu mēnešu laikā viņi ir ieguvuši daudzmaz pienācīgas piena cenas. Ja kvotas tiks palielinātas, tas nozīmēs to, ka piena cenas izjutīs spiedienu un mūsu piena ražotājiem zemniekiem atkal draudēs iespēja nesaņemt pietiekamu atalgojumu par savu darbu.

Bavārijā mums ir 48 000 saimniecību, kurās 90 000 cilvēku ir nodarbināti piena liellopu audzēšanā, un vēl 50 000 darba vietu ir pakārtotajos sektoros, kopā 140 000 darba vietu. Nesaprotu, kādēļ šajā svarīgajā nozarē būtu jāpalielina kvotas, jo tas nenāk par labu šīs nozares zemniekiem. Es varētu piekrist palielināšanai attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, jo tām pieejamie apjomi patiešām ir neadekvāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Šodien, ienākot sēžu zālē, es dzirdēju Komisijas priekšsēdētāju runājam par vajadzību uzlabot ES konkurētspēju. Taču tagad mēs runājam par piena kvotām, un šī frāze liek Eiropas Savienības nosaukumam izklausīties pēc „ESPSRS” („EUSSR”).

Tiek apgalvots, ka kvotu saglabāšana nodrošina augstas cenas, lai zemnieki varētu turpināt strādāt savā nozarē. Bet par kādu cenu? Tajā pašā laikā tās ir izraisījušas ES pasaules piena tirgus daļas samazināšanos. Kāpēc? Tāpēc, ka kvotas neļauj produktīviem zemniekiem paplašināt ražošanu, kamēr citur tās paliek neizmantotas.

Kvotas var garantēt produkciju, bet tas prasa pārāk augstu maksu no patērētājiem, pārāk augstu maksu no produktīvajiem zemniekiem un pārāk augstu maksu no ES ekonomikas. Ir laiks atteikties no kvotām un uzticēties brīvajam tirgum.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu šo ziņojumu, kurā ierosināts paaugstināt 2008.–2009. gada kvotas tikai par 2 %, jo tas bija vajadzīgs kompromisa panākšanai. Patiesībā es prasīju palielinājumu par 4 %, jo uzskatu, ka tas mums ļautu noskaidrot, kā saglabāt tirgu, kas savukārt dotu iespēju izdarīt secinājumus, uz kuru pamata pieņemt lēmumu par iespējamo atkāpšanos no kvotu sistēmas tās pašreizējā vai mainītajā formā. Alternatīvā gadījumā mēs varētu lemt par atteikšanos no tās vispār. Es runāju par kvotu sistēmu mainīšanu pēc 2015. gada 31. marta.

Lielāks kvotu palielinājums ir būtiski svarīgs, it īpaši manā valstī, Polijā, kur ražošanas kvotas uz vienu iedzīvotāju ir daudz zemākas nekā vecajās dalībvalstīs. Turklāt piena produktu patēriņš Polijā ir zems. Uz patēriņa pieaugumu mums būtu jāspēj reaģēt ar mūsu pašu produkciju, jo mums šim nolūkam ir piemēroti apstākļi, tomēr zemniekiem noteiktie ražošanas apjomi ir zemi. Šī informācija norāda uz vajadzību pēc augstākām piena kvotām nākotnē.

 
  
  

- Ziņojums: Lutz Goepel (A6-0047/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Michl Ebner (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es ar entuziasmu balsoju par Goepel ziņojumu. Referenta darbs bija ļoti vispusīgs un ļoti konstruktīvs. Protams, mēs nevarējām iekļaut visu, ko būtu vēlējušies, bet vissvarīgākais ir tas, ka ir radīti priekšnoteikumi vajadzīgo atkāpju ieviešanai attiecībā uz kalnainiem apgabaliem. Šo reģionu situācija nav salīdzināma ar citām un tādējādi prasa īpašu aizsardzību, īpašus apsvērumus un īpašu atbalstu.

Vai drīkstu izmantot šo iespēju un īsi pieminēt vakardienas balsojumu par Albertini ziņojumu? Pēc balsojuma saraksta var spriest, ka esmu balsojis pret 5. grozījumu. Mans nodoms bija to atbalstīt, jo vairāku iepriekšējo Parlamenta sasaukumu laikā esmu ļoti aktīvi darbojies šajā jautājumā par Alpu konvenciju un transporta protokolu parakstīšanu no Komisijas puses.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE-DE). – (CS) Es atbalstīju L. Goepel ziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku, jo uzskatu, ka šis dokuments ir daudz labāks par pašreizējo Komisijas priekšlikumu.

Es atzīstu, ka šis ir daudz reālistiskāks un taisnīgāks veids, kā noteikt tiešo maksājumu degresijas līmeni, lai gan principā es neatbalstu to, ka tiešo maksājumu samazināšanas procesā tiek izvirzīti mākslīgi kritēriji attiecībā uz uzņēmumu lielumu, jo šāda politika īpaši neizdevīgā stāvoklī nostādītu jauno dalībvalstu lielās saimniecības.

Nav taisnīgi lielajām saimniecībām tiešos maksājumus samazināt vairāk nekā citām. Maldīgs ir uzskats, ka šīs lielās saimniecības pieder vienam īpašniekam, kurš saņem dāsnas subsīdijas. Gluži pretēji; šo saimniecību īpašumtiesību struktūra bieži ir komplicēta un vairumā gadījumu tie ir kooperatīvi, ko veido liels skaits dalībnieku — sīkzemnieku. Tieši viņi ir reālie tiešo maksājumu saņēmēji, un viņi ciestu visvairāk.

Es gribētu arī paust bažas saistībā ar bieži apspriesto modulāciju, proti, naudas līdzekļu pārcelšanu no tiešo maksājumu pīlāra uz lauku attīstības pīlāru. Tādā veidā līdzekļi paliek valsts rīcībā, taču rezultātā saimniecības cietīs diskrimināciju tieši no dalībvalsts.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienības uzdevums ir izstrādāt tiesību aktus un risinājumus, kas nodrošinātu, pirmkārt, saimniecību stabilitāti un attīstību, otrkārt, pienācīgu, ar citām profesijām salīdzināmu ienākumu līmeni zemniekiem, treškārt, pārtikas nodrošinājumu sabiedrībai un, ceturtkārt, tādas pārtikas pieejamību, ko varētu atļauties cilvēki ar zemiem ienākumiem.

Uzskatu, ka L. Goepel ziņojums atbilst uzdevumiem, kurus tikko izklāstīju. Tomēr ir svarīgi paturēt prātā, ka zemnieku nodarbošanās veids ir ļoti specifisks, proti, ražošana notiek āra apstākļos, ko ietekmē klimats. Tāpēc ražošanu nevar palielināt vienas dienas laikā, piemēram, ieviešot otro maiņu. Lauksaimniecības ražojumi ir būtiska tirdzniecības joma. Tāpēc Eiropas lauksaimniecību būtiski ietekmē tirdzniecības noteikumi un principi globālajā tirgū. Šeit es domāju PTO sarunas.

Lauksaimniecība nav vienkārši ražošana. Tā palīdz arī pasargāt ainavu un ietekmē vidi, tāpēc ar to saistītie uzdevumu ir tik sarežģīti, un tāpēc saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku ir jāievieš piemēroti atbalsta instrumenti.

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos paskaidrot balsojumu, jo vienmēr esmu konsekventi iebildis pret kopējo lauksaimniecības politiku. Šo pašu nostāju es paudu arī pirmajā savā politiskajā runā. Tomēr pat man ir jāatzīst, ka KLP procesā pēdējā laikā ir panākti daži nelieli uzlabojumi.

Es bažījos par daudziem aspektiem saistībā ar šo ziņojumu — par pirmā pīlāra kopējā budžeta samazinājuma noraidīšanu periodam līdz 2013. gadam; nesen, savā vēlēšanu apgabalā tiekoties ar Pitsford ciemata zemniekiem, es pārliecinājos, ka pat ikviens sīkzemnieks saprot globālās problēmas, ko Eiropas kopējā lauksaimniecības politika sagādā tiem nabadzīgajiem cilvēkiem attīstības valstīs, kuru produkcija nespēj konkurēt ar mūsu subsidēto produkciju. Tādējādi es balsoju par, taču ar smagu sirdi.

 
  
MPphoto
 
 

  Albert Deß (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! To pašu iemeslu dēļ, kurus minēju Jeggle ziņojuma gadījumā, es un mani CSU kolēģi balsojām pret Lutz Goepel ziņojumu. Gan Elisabeth Jeggle, gan Lutz Goepel ir iesnieguši lieliskus ziņojumus, un mēs noteikti varētu piekrist 98 % argumentu, kas minēti Goepel ziņojumā.

Tomēr galvenais jautājums ir šāds: ziņojumā ir teikts, ka piena kvotas būtu jāpalielina par 2 % pēc brīvprātības principa, un tam es nevaru piekrist. Turklāt man ir enerģiski jāiebilst tiem, kas teica, ka piena produkti ir pārāk dārgi. Man šeit ir daži statistikas dati, kas liecina, ka 1970. gadā vācu rūpniecības nozares darbiniekam, lai nopirktu 250 gramus sviesta, bija jāstrādā 22 minūtes; šodien viņam ir jāstrādā tikai četras minūtes. Tolaik litrs piena viņam prasīja deviņas darba minūtes; šodien — tikai trīs. Pārtika ir lēta, un kvotu palielināšana draud ar piena cenu tālāku krišanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Kā turpinājumu savam balsojuma skaidrojumam iepriekšējais runātājs minēja to, cik daudz mazāk darbiniekiem jāstrādā, lai atļautos tādas lietas kā sviestu, pienu un citus lauksaimniecības produktus. Es zinu, ka daudzi mani vēlētāji par to priecājas, it īpaši tie, kuru ienākumi ir zemāki, jo iespēja mazāk tērēt pārtikai viņiem ir atvieglojums.

Taču šodien, ienākot sēžu zālē, es dzirdēju Komisijas priekšsēdētāju runājam par vajadzību uzlabot Eiropas konkurētspēju. Bet kā lai mēs to sasniedzam, ja mums joprojām pastāv kopējā lauksaimniecības politika? Kā gan lai mūsu ekonomika kļūst patiesi konkurētspējīga, ja mēs turpinām vairāk nekā 40 % no ES budžeta tērēt lauksaimniecībai — nozarei, kas rada mazāk par 5 % no bagātības?

Kā gan mūsu valdības var turpināt ar vienu roku sniegt atbalstu attīstības valstu valdībām, ja ar otru roku mēs traucējam attīstības valstu zemniekiem ar mūsu subsīdijām un importa tarifiem?

Kā gan mēs varam turpināt sarunas Pasaules Tirdzniecības organizācijā, ja kopējās lauksaimniecības politikas dēļ mēs nevaram rīkoties pietiekami aktīvi?

Ir laiks atteikties no subsīdijām; ir laiks atteikties no tarifiem; ir laiks atteikties no kopējās lauksaimniecības politikas.

 
  
MPphoto
 
 

  Edward McMillan-Scott (PPE-DE).– Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Goepel ziņojumu, — ne tāpēc, ka atbalstu kopējo lauksaimniecības politiku, bet tāpēc, ka atbalstu tās reformu — it īpaši uzsvaru uz saimniecībām, kas atrodas kalnienēs. Mani senči daudzās paaudzēs ir bijuši aitkopji, šobrīd Parlamentā es pārstāvu Jorkšīru un Hamberu, un pēdējo mēnešu laikā esmu saskāries ar mūsu kalnaino apvidu zemnieku problēmām.

Vēl tikai pirms dažām dienām, 28. februārī, laikrakstā Yorkshire Post bija virsraksts „Kalnaino apvidu zemniekiem jādomā, kā izdzīvot”. Rakstā bija teikts: „Daudzi kalnaino apvidu un tīreļu sīkzemnieki sabrūk zem spiediena, ko rada pārmaiņas dotāciju sistēmā, birokrātijas izmaksas un citu valstu konkurences izraisītais cenu kritums. Papildu problēmas rada pārvietošanās ierobežojumi, kas ieviesti bailēs no pagājušā rudens mutes un nagu sērgas un aitu katarālā drudža.”

Vakar es tikos ar komisāri M. Fischer Boel. Es viņai stingri liku saprast, cik svarīgi ir mudināt Lielbritānijas valdību palielināt subsīdijas līdz apjomam, kas paredzēts Anglijas kalnaino apvidu zemniekiem, jo šobrīd šīs subsīdijas ir otrās zemākās Eiropas Savienībā. Tas ir skandāls.

 
  
MPphoto
 
 

  Seán Ó Neachtain (UEN). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Attiecībā uz kopējās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudi” es vēlētos teikt, ka nepiekrītu tajā iekļautajai klauzulai par maksājumiem, kas tiek ņemti no zemniekiem, lai lauku un vides attīstības shēmas palielinātu no 5 līdz 13 %. Es uzskatu, ka tas ir nepareizi. Uzskatu, ka šāds lēmums būtu jāpieņem pašām dalībvalstīm.

Mēs runājam par pārtikas produktu ražošanu. Mēs runājam par pārtikas nekaitīgumu Eiropā. Tieši šī iemesla dēļ Eiropas kopējā lauksaimniecības politika mums ir tik ļoti svarīga. Ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropas iedzīvotāji neizprot, cik svarīgi tas ir. Esmu ārkārtīgi neapmierināts ar Pasaules Tirdzniecības sarunām, kas apdraud Eiropas pārtikas politiku, un to pašu es teicu arī komisāram P. Mandelson, kad vakar tikos ar viņu.

 
  
  

- Ziņojums: Csaba Sándor Tabajdi (A6-0034/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Oldřich Vlasák (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos komentēt C. S. Tabajdi ziņojumu par ilgtspējīgu lauksaimniecību un biogāzi. Lai gan es neatbalstīju šo ziņojumu, es gribētu uzsvērt tā pozitīvo daļu, kurā ir runa par atkritumu šķirošanu, it īpaši pilsētu aglomerācijā, un par biokomponentu izmantošanu biogāzes ražošanas procesā. Tomēr šīs sistēma ir saistīta ar augstām ekonomiskajām izmaksām — augstākām nekā vienkāršai atkritumu apglabāšanai izgāztuvēs vai sadedzināšanai —, un šim aspektam būtu jāpievērš uzmanība.

Tāpēc es uzskatu, ka ļoti svarīgi ir īpaši mudināt vietējās pašvaldības paplašināt cieto komunālo atkritumu savākšanu, atdalīt un pārstrādāt biokomponentus, kā arī izveidot īpašus finanšu instrumentus vai varbūt vienkāršot ES struktūrfondu izmantošanu.

 
  
  

- Ziņojums: Christa Klaā (A6-0031/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Es balsoju par labu ziņojumam par sieviešu stāvokli Eiropas Savienības lauku apvidos, jo šis ir ļoti svarīgs un interesants jautājums. Pievēršoties šim aspektam, Eiropas Savienība sevi ir parādījusi citā gaismā. Minētais temats man ir ļoti tuvs, ņemot vērā manu izcelsmi, profesionālās intereses un arī manu darbību Parlamenta deputāta statusā.

Lai gan ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, sievietēm joprojām ir daudz vairāk pienākumu nekā vīriešiem, it īpaši saistībā ar māju un ģimeni. Īpaši pārslogotas sievietes ir lauku reģionos.

Kopš Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai ir novērots, ka dzīves apstākļi valstī ir uzlabojušies un ienākumi ir pieauguši. Tas atvieglo lauku reģionu sieviešu ikdienas dzīvi. Jāpiekrīt, ka tas ir tikai pārmaiņu sākums, tomēr vismaz kaut kas notiek.

 
  
MPphoto
 
 

  Agnes Schierhuber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, sieviešu stāvoklis lauku apvidos pelna nedalītu mūsu uzmanību. Uzlabojot viņu stāvokli, var pilnībā atraisīt lauku apvidu attīstības potenciālu. Ir jārada jaunas komunikācijas tehnoloģijas un līdz ar to arī jaunas darba vietas. Lai uzlabotu lauku apvidu sasniedzamību, ir vajadzīga attiecīga infrastruktūra, citiem vārdiem sakot, transporta ceļi, taču par visu vairāk nepieciešamas labas apmācības iespējas. Šie un daudzi citi pasākumi var apturēt iedzīvotāju aizplūšanu no lauku apvidiem.

Mūsdienās vairāk nekā puse ES iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos; 45 % no bruto pievienotās vērtības tiek saražota lauku apvidos, un tur atrodas 53 % pieejamo darba vietu. Sievietes lauku apvidos uzņemas daudz vairāk atbildības, nekā līdz šim ir ticis atzīts, — it īpaši tas attiecas uz viņu acīmredzamajām sociālajām saistībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, man vienmēr ir prieks šeit komentēt Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju.

Jau ilgu laiku es nevaru saprast, kāpēc šeit vispār vēl pastāv šis veidojums — Sieviešu komiteja. Mums ir Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, bet acīmredzot sievietes ir kaut kas zemāks par citiem, un tāpēc, lai cik tas nebūtu dīvaini, ir vajadzīga atsevišķa komiteja.

Aplūkojot dažus šajā ziņojumā minētos ieteikumus — kuros referente noteikti ir ieguldījusi šausmīgi daudz darba, lai piešķirtu tiem kādu jēgu — redzam, ka mēs aicinām dalībvalstis „nodrošināt [...] finansiālu atbalstu par neatalgotu darbu”. Mēs prasām „laulāto partneru obligātu reģistrēšanu”. Vai tad cilvēkiem, kas dzīvo laukos un ir precējušies ar lauku sievietēm — piemēram, tādiem kā es — mēs tagad iededzināsim ausīs numuriņus?

Patiesībā šajā ziņojumā ir vairāki patiešām labi ieteikumi, kas būtu pelnījuši rūpīgu pārbaudi un publisku izvētīšanu, taču fakts, ka tos izstrādājusi šī komiteja, taisnību sakot, nozīmē šo ieteikumu daudz ātrāku norakšanu.

Ar sēdes vadītāja āmuriņu es rēķinos, priekšsēdētāja kungs, taču es ceru, ka jūs saprotat, kāpēc tik daudzi no mums šajā Parlamentā neuztver nopietni Sieviešu komitejas ieteikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Mani nesauc Martin Schultz, mani sauc vienkārši Frank Vanhecke, un es, protams, neesmu no pirmās šķiras deputātiem, tāpēc man nekādā gadījumā un nevienās debatēs, neatkarīgi no to laika un ilguma, nav tiesību izteikt savu nostāju, un tādējādi man laiku pa laikam jāatsaucas uz balsotāju viedokli kā parastam mirstīgajam, nepavisam ne tā, kā vissvētākajam no svētajiem — Schultz kungam.

Lai nu kā, tagad es gribētu runāt par C. Klaß ziņojumu. Es nenoliedzu, ka sievietes lauku un citos apvidos laiku pa laikam neapšaubāmi saskaras ar grūtībām, un es, tāpat kā visi saprātīgi ļaudis, protams, atbalstu diskriminēto reģionu iedzīvotāju situācijas uzlabošanas pasākumus, tostarp izglītības pasākumus. Tas ir tikpat „pašsaprotami” kā lauzties atvērtās durvīs. Pirmais jautājums, ko es sev uzdodu: vai tas ir Eiropas jurisdikcijā? Vai šis ir tāds uzdevums, kas būtu jāpaceļ Eiropas līmenī, vai arī šis ziņojums ir kārtējais piemērs Eiropas apsēstībai ar veselības apdrošināšanu, sociālo apdrošināšanu un tā tālāk? Es domāju, ka patiesībai atbilst otrais no šiem pieņēmumiem. Es domāju, ka subsidiaritāte šajā ziņojumā ir samīdīta zem kājām. Es domāju, ka mums visiem ir redzams, ka Eiropa kļūst par tādu kā Lielo Brāli, un mani tas, godīgi sakot, biedē.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE). (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu apsveikt C. Klaß sakarā ar viņas ziņojumu par sieviešu stāvokli lauku apvidos. Patiešām, jau kopš 90. gadiem, kad es pati biju autore ziņojumam par laulāto partneru statusu, īpaši lauksaimniecības nozarē, es, tāpat kā C. Klaß, varu izteikt nožēlu par faktu, ka Eiropas Komisija nav veikusi nekādus pasākumus saistībā ar šo ziņojumu, kurš vēlreiz tika pieminēts 2003. gada rezolūcijā, kurā mēs aicinājām pārskatīt 1986. gada Direktīvu par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kas veic individuālu darbu, tajā skaitā darbu lauksaimniecībā.

Šie neredzamo strādnieku miljoni, laulātie partneri, kas palīdz darbā ģimenes uzņēmumā, amatniecībā, komercdarbībā un lauksaimniecībā, ir galvenokārt sievietes. Pirms desmit gadiem mēs ierosinājām Eiropas pamatnoteikumus, kas cita starpā nodrošinātu lauksaimniecībā nodarbināto laulāto partneru sociālās tiesības un tiesības uz individuālu pensiju. Komisijas rīcības trūkums šajā jautājumā, par spīti daudziem Parlamenta aicinājumiem, ir pilnīgi nepieņemams. Tāpēc es ceru, ka beidzot tā uztvers nopietni mūsu prasību līdz šī gada beigām iesniegt direktīvas grozījumus.

Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izteikties arī personiskā jautājumā un paziņot, ka nepiekrītu britu kolēģa piezīmēm. Es būtu ārkārtīgi priecīga, ja Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja nebūtu vajadzīga; ja atsevišķu vīriešu vairākumam būtu mazliet lielāka izpratne par sieviešu situāciju, vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgām iespējām, mums šāda veida komiteja vispār nebūtu vajadzīga.

 
  
  

- Ziņojums: Csaba Sándor Tabajdi (A6-0034/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Albert Deß (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, sākumā es gribēju balsot pret šo ziņojumu. Tomēr pēc C. S. Tabajdi mutiskā paziņojuma par 41. punktu es tomēr nobalsoju par. Es balsoju pret 18. punktu, kurā teikts, ka biogāze ir izraisījusi konkurenci attiecībā uz lopbarību. Tam es nevaru piekrist; Eiropas 4000 biogāzes iekārtas noteikti nerada konkurences izkropļojumus. Turklāt biogāze ļauj lietderīgi izmantot Eiropas lauksaimniecības zemes pārpalikumu. Mūsu kolēģis ierosināja atteikties no kopējās lauksaimniecības politikas; biogāze tomēr ir arī veids, kā palīdzēt attīstības valstīm. Turklāt Eiropa saņem 80 % no Āfrikas lauksaimniecības eksporta un 45 % no Centrālamerikas un Dienvidamerikas. Tātad ne jau mēs esam tie, kas kavē šo valstu eksportu; par to pilnībā atbildīgas ir citas valstis.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Claude Turmes (A6-0487/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Savā 2007. gada janvāra enerģētikas paketē Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par statistiku enerģētikas jomā. Tomēr Eiropas Parlaments uzskatīja, ka šajā priekšlikumā ir ļoti daudz nepilnību, un centās tās novērst ar vairāku grozījumu palīdzību.

Lai gan pret dažiem grozījumiem mums ir samērā kritiska attieksme, mēs esam vienisprātis, ka savā pašreizējā formā galveno starptautisko organizāciju, tādu kā Eurostat, izstrādātie statistikas dati ir veidoti ar tādu uzskaites instrumentu palīdzību, kas bija aktuāli laikā, kad pilnībā dominēja fosilie kurināmie, un kas ir paredzēti enerģētikas sektora darbības raksturošanai tikai no apgādes viedokļa.

Notikumu attīstība pēdējos 30 gados novedusi pie pieaugošas neatbilstības starp šo instrumentu sākotnējo mērķi un to spēju atspoguļot reālo situāciju enerģētikas jomā.

Rezultātā arvien pieaug risks, ka gadu gaitā šīs mūsu deformētās izpratnes par enerģētikas realitāti dēļ tiks pieņemti lēmumi, kuru pamatā nebūs adekvāti fakti. Ir zināms, ka Komisijas priekšlikuma pamatā ir darbs, kas veikts 2003. gadā, 2004. gadā un 2005. gada sākumā, un praktiski nav ņemti vērā daži būtiski dokumenti par enerģētikas jautājumiem, kurus izdevusi pati Komisija 2006. gada martā (Zaļā grāmata par enerģētiku) un 2007. gada janvārī (enerģētikas pakete).

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. (FR) Es balsoju par šo tekstu, kurā dalībvalstis ir aicinātas piedalīties vajadzīgo datu vākšanā, lai izveidotu efektīvu statistiku enerģētikas jomā. Tas ir obligāts priekšnosacījums, lai ES varētu piepildīt izvirzīto mērķi — ieviest konsekventu Eiropas enerģētikas politiku un starptautiskajā arēnā runāt vienā balsī.

Komisijai būs jānodrošina, lai šie statistikas dati būtu salīdzināmi, pārredzami, detalizēti un elastīgi.

ES ir apņēmusies līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % un panākt, ka no kopējā ES enerģijas patēriņa 20 % veidotu atjaunojamie enerģijas veidi, bet biodegvielu izmantojuma mērķis ir 10 %.

Enerģētikas statistikas sistēmai ir jāpielāgojas šīm saistībām un jāņem vērā pieaugošā energoefektivitātes, atjaunojamo enerģijas veidu, siltumnīcefekta gāzu, kodolenerģijas attīstības un biodegvielu izstrādes nozīme.

Lielāka uzmanība jāpievērš arī apgādes drošībai attiecībā uz galvenajām degvielām. ES līmenī ir vajadzīgi savlaicīgāki un precīzāki dati, lai varētu sagatavot un saskaņot ES darbību iespējamās apgādes krīzes gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Neatkarīgi un precīzi statistikas dati patērētājiem, uzņēmumiem un arī valsts sektoram palīdz pieņemt visdažādākos lēmumus.

Es atbalstu Padomes regulu par statistiku enerģētikas jomā, taču pilnībā noraidu tāda veida motivāciju, kāda ir vadījusi Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju. Es nedomāju, ka vajadzīgās informācijas vākšanas īstā vērtība ir tāda, ka tā ļauj ES iestādēm izstrādāt konsekventu Eiropas enerģētikas politiku vai starptautiskajā arēnā palīdz Eiropas Savienībai runāt vienā balsī.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. C. Turmes „Enerģētikas statistikas” ziņojuma mērķis ir izstrādāt kopīgu Eiropas mēroga sistēmu, kas atvieglotu piekļuvi pilnīgai, precīzai un aktuālai informācijai enerģētikas jomā. Gan iedzīvotāji, gan politikas veidotāji arvien vairāk apzinās enerģētikas situācijas svarīgumu un sarežģītību, tāpēc šādi pasākumi mums ir vajadzīgi. Es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Bart Staes (A6-0004/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par beļģu kolēģa Bart Staes ziņojumu par statistiku attiecībā uz pesticīdiem.

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas rīcību, jo kopš Sestās vides rīcības programmas 2002. gadā tā ir atzinusi, ka pesticīdu lietošanai ir būtiska ietekme uz cilvēku veselību un vidi. Tādējādi to lietošana jāvērtē no ilgtspējīgas attīstības viedokļa, un šajā jomā ir vajadzīgi salīdzināmi, harmonizēti Kopienas ražošanas, importa, eksporta un tirdzniecības statistikas dati saskaņā ar atbilstīgo Kopienas tiesību aktu sagatavošanu un uzraudzību. Ir svarīgi atzīmēt, ka pesticīdus izmanto ne tikai lauksaimniecības sfērā; tos lieto arī uzņēmumi, kas atbild par zaļo zonu, ceļu ekspluatācijas un dzelzceļa transporta uzturēšanu.

Visbeidzot, es atbalstu domu par termina „augu aizsardzības līdzekļi” precizēšanu, šajā regulā aizvietojot to ar terminu „pesticīdi” un precīzi izskaidrojot tā nozīmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Es atbalstu Komisijas priekšlikumu, jo, lai varētu pareizi uzraudzīt ar augu aizsardzības līdzekļiem saistīto risku, ir svarīgi, lai Kopienas līmenī būtu pieejami detalizēti, harmonizēti un aktuāli statistikas dati par šo līdzekļu pārdošanu un izmantošanu.

Priekšlikums izstrādāt tiesisku regulējumu, kas paredzētu saskaņotus datu vākšanas un izplatīšanas noteikumus attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un izmantošanu, ir ārkārtīgi svarīgs, jo riska rādītāju aprēķināšanai ir vajadzīgi piemēroti dati, bet, pēc ekspertu domām, pašreizējie dati par augu aizsardzības līdzekļiem nav pieejami, pārskatāmi un ticami.

Lai gan es nepiekrītu dažām šā ziņojuma niansēm, piemēram, biocīdu iekļaušanai, šīs nianses būtiski neietekmē Komisijas galvenās nostādnes. Ziņojumā ir daži ļoti pozitīvi ierosinājumi, piemēram, nākotnē tiesisko regulējumu attiecināt arī uz nelauksaimniecības sfēru, kā arī jautājums par komerciālo datu pareizu aizsardzību. Tāpēc es balsoju par labu B. Staes ziņojumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. (FR) Es balsoju par šo ziņojumu. Šobrīd mēs esam guvuši priekšstatu par visuresošo pesticīdu atkritumu satraucošajām ilgtermiņa sekām: saslimstību ar vēzi un endokrīnās sistēmas traucējumiem, vīriešu auglības samazināšanos, imūnsistēmas aizsargspēju vājināšanos un uzvedības problēmām. Saskare ar pesticīdiem var palielināt arī astmas risku bērniem.

Tādējādi ar pesticīdu lietošanu saistītā riska uzraudzībai mums ir vajadzīgi piemēroti rādītāji. Lai samazinātu risku un kaitējumu videi un cilvēku veselībai, šiem rādītājiem jāsatur pieejami, pārskatāmi, atbilstīgi un ticami dati.

Kā augu aizsardzības līdzekļus izmanto arī biocīdu aktīvos komponentus, un tiem ir gandrīz tāda pati ietekme uz veselību un vidi. Arī šī kategorija statistikā ir skaidri jādefinē un jāņem vērā.

Lai dati būtu pēc iespējas tuvāki realitātei, statistikā jāietver augu aizsardzības līdzekļu izmantošana ne tikai lauksaimniecības jomā, bet arī citās sfērās, piemēram, zaļo zonu apkopē, ceļu ekspluatācijas un dzelzceļa transporta uzņēmumos. Ilgtermiņā ir patiesi jādomā par šo līdzekļu lietojuma kvantitatīvu samazināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Es atbalstu nostādni, ka ir vajadzīga obligāta datu vākšana par augu aizsardzības līdzekļu pārdošanu, izmantošanu un izplatīšanu. Tas ļautu adekvāti izvērtēt ar šiem līdzekļiem saistīto potenciālo risku cilvēku veselībai un videi. Lai nodrošinātu definīciju saskaņotību ar „pesticīdu paketi”, ierosinātajā regulējumā ir jāiekļauj arī biocīdi. Regulējumā jāietver augu aizsardzības līdzekļu izmantošana arī ar lauksaimniecību nesaistītās jomās. Esmu gandarīts, ka ziņojuma nostādnes atbilst šīm prasībām, tāpēc balsoju par to.

 
  
  

- Ziņojums: Elisabeth Jeggle (A6-0046/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par vācu kolēģes Elisabeth Jeggle konsultatīvo ziņojumu par piena kvotu palielināšanu no 2008. gada 1. aprīļa. Tā mērķis ir reaģēt uz pieaugošo piena pieprasījumu Eiropas Savienībā un globālajos tirgos.

Es atzinīgi vērtēju šo kompromisu, kas dalībvalstīm no 2008. gada 1. aprīļa ļauj palielināt savas ražošanas kvotas par 2 % . Tas varētu palīdzēt atjaunot līdzsvaru starp tām valstīm, kas pārsniedz savas kvotas un tām, kas tās neizmanto, tādējādi ES līmenī ierobežojot soda naudas par pārprodukciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Colm Burke, Avril Doyle, Jim Higgins, Mairead McGuinness un Gay Mitchell (PPE-DE), rakstiski. − Mēs atbalstām E. Jeggle ziņojumu par valstu piena kvotām, kas paredz piena kvotu palielinājumu par 2 %. Es iesniedzu grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai, rosinot lielāku palielinājumu — par 3 %. Tos nepieņēma komitejā un neizvirzīja šodienas plenārsēdē. Mūsu grupa vienprātīgi atbalstīja viedokli, ka piena kvotas būtu brīvprātīgi palielināmas par 2 %, un mēs aicinām Padomi pārņemt vadību no Parlamenta un ļaut piena ražotājiem no aprīļa palielināt ražošanu par 2 %. Mēs atbalstām ideju par līdzsvara mehānisma ieviešanu, kas tām valstīm, kurās ir pārprodukcija, ļautu izmantot citu dalībvalstu neizmantotās kvotas. Šķiet netaisnīgi sodīt tos atsevišķu dalībvalstu ražotājus, kas var un vēlas palielināt ražošanu, ja kopumā ES kvotas netiek maksimāli izmantotas. Katrā gadījumā šodienas balsojums ir signāls ražotājiem, ka kvotu režīms lēnām tiek mīkstināts pirms pilnīgas kvotu sistēmas atcelšanas no 2015. gada.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Lai gan Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumā ir vērojamas atkāpes no Komisijas priekšlikuma, iestājoties par dalībvalstu piena kvotu brīvprātīgu palielinājumu par 2 % un ignorējot kvotu sistēmas beigas, tajā faktiski nav iebilsts pret pašreizējās kvotu sistēmas atcelšanu vai pret nozares liberalizāciju pēc 2015. gada, ko ieplānojusi komisāre un ko mēs noraidām. Šo iemeslu dēļ mēs atturējāmies no balsošanas.

Mēs bažījamies, ka šis dalībvalstu kvotu palielinājums par 2 %, kaut arī neobligāts, tomēr ļaus lielajām valstīm un to lielajiem ražotājiem palielināt savu ražošanas apjomu, novedot pie ražotāju cenu krituma un tādējādi stimulējot dempinga situācijas veidošanos, ko varēs izmantot par ieganstu, lai vieglāk attaisnotu šīs sistēmas atcelšanu.

Jebkāds kvotu palielinājums ir jāsaista ar Kopienas mēroga pētījumu. Par pamatu ņemot katras valsts patēriņa līmeni, šajā pētījumā būtu jādefinē minimālais vēlamais patēriņa līmenis un jānosaka atsevišķu valstu un Eiropas politika, ar kuras palīdzību deficīta valstīs atbalstīt un palielināt ražošanu. Šādā veidā varētu stimulēt piena kvotu „reģionālo” palielināšanu, it īpaši attālākajos reģionos un kalnu apvidos, turklāt papildus varētu radīt „piemaksu”, ar kuras palīdzību atbalstīt organizētu piena savākšanu no šo reģionu ražotājiem, tādējādi garantējiet viņiem pienācīgus ienākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Piena nozares ražotājiem būtiska ir ilgtermiņa stabilitāte un prognozējamība, un pastiprināta uzmanība ir jāpievērš jebkurām problēmām šajā sistēmā, kurai ir jāpastāv līdz 2015. gadam.

Gan šobrīd ierosinātās pārmaiņas, kas saistītas ar kvotu palielināšanu, gan arī L. Goepel ziņojumā minētais soda naudu samazinājums liecina par sistēmas atcelšanas sākumu jau labu laiku pirms 2015. gada.

Par spīti nesenajām svārstībām piena tirgū, gan Portugāle, gan ES kopumā ražo mazāk, nekā paredz to kvotas, un tāpēc tās ir nevis jāpalielina, bet gan jāveic pielāgošanas pasākumi valstu līdzsvarošanai, jo 18 no 27 valstīm neizmanto visu jaudu.

Tāpēc šis palielinājums par 2 % neatkarīgi no tā brīvprātīguma ir pirmais signāls tirgum, ka reģioni ar lielākām konkurences iespējām gūs labumu uz to reģionu rēķina, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā.

Lai gan E. Jeggle ziņojumā Komisijas priekšlikums ir uzlabots, es atturējos no balsošanas, paužot neapmierinātību ar šo situāciju, kas praksē nozīmē piena kvotu sistēmas atcelšanas sākumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Lauksaimniecības komitejā panāktais kompromiss attiecībā uz Elisabeth Jeggle ziņojumu par piena kvotām ir apmierinošs. Piena kvotu palielinājums par 2 % ir vajadzīgs, lai ļautu Eiropai reaģēt uz pieaugošo tirgus pieprasījumu. Lai gan es uzskatu, ka tas būtu jāīsteno visā ES, iespēja dalībvalstīm pašām ieviest kvotas ir labāks kompromiss nekā citas alternatīvas. Es neatbalstu jebkādus pretējus grozījumus un balsoju saskaņā ar šo viedokli.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Claude Martinez (NI), rakstiski. (FR) Reiz bija piena upes sviesta krastos un ledusskapji, bāztin piebāzti ar gaļu. Tad Brisele izgudroja pāris Maltusa receptes, kā attīrīt ražošanu. Radās MGQ (maksimālie garantētie daudzumi), atmatas, nokaušanas piemaksas un … piena kvotas. Izzuda tūkstošiem piena govju audzētāju. Piena tirgū uzkundzējās Jaunzēlande.

Tad laiki mainījās. Sāka trūkt piena. Cenas strauji palielinājās. Brisele beidzot saprata savas ražošanas slāpēšanas politikas muļķību. Tā mēs nolēmām palielināt kvotas par 2 %. Jāpiebilst, ka tas tiek darīts arī „vieglās piezemēšanās” labad, jo 2015. gadā kvotas tiks atceltas un tirgus pāries integrētā liberālisma kontrolē, kas savukārt apdraudēs mūsu lopkopjus kalnu reģionos.

Tādējādi 80. gados mēs iznīcinājām lopkopjus un neļāvām jauniem cilvēkiem ienākt tirgū, jo nebija iespējams „nopirkt” darbības „tiesības” jeb kvotas. Tagad mēs esam ceļā uz arvien lielāku kalnu lauksaimniecības apgabalu pārtuksnešošanos, jo nebūs vairs kvotu, ko izstiept kā drošības tīklu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Sausuma periodi un pārtikas trūkums, piemēram, Austrālijā, ir raisījis piena cenu celšanos. Dažas dalībvalstis pat vēl šobrīd nav iztērējušas savas sākotnējās piena kvotas, kamēr citas ir praktiski sasniegušas robežu vai pat cīnās par paredzētā apjoma nepārsniegšanu. Katrā gadījumā šī iemesla dēļ piena kvotas dažās valstīs ir palielinātas par 0,5 %. Ja tagad vienlaikus piemērotu papildu kvotu palielinājumu par 2 %, tiktu nopietni iedragāts trauslais līdzsvars starp piedāvājumu un pieprasījumu, un tas novestu pie piena cenu krišanās.

Galvenie zaudētāji būtu lauku reģionu sīkzemnieki — kultūras mantojuma sargātāji, kuri ir atkarīgi no piena ražošanas, bet nespēj ražot produkciju lielā apjomā. Ir saprotams, ka zemnieki jūtas izmantoti, kamēr patērētājiem jāsamierinās ar arvien augstākām piena un pārtikas cenām, no kurām nekas nenonāk pie mazajiem ražotājiem. Ir pēdējais laiks kaut ko darīt šajā jautājumā.

Pagaidu situācija tirgū nav jārisina ar šādiem plānveida pasākumiem ar ilgtermiņa sekām. Tāpēc es balsoju pret E. Jeggle ziņojumu par piena kvotu turpmāku palielināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Piena tirgus pašreizējā struktūra ir izdevīga nozares monopoluzņēmumiem, kas kontrolē lielāko tirgus daļu un ir sākuši propagandēt tā pilnīgu liberalizāciju, lai gūtu maksimālu peļņu.

Komisijas priekšlikums par „vieglās piezemēšanās” politiku un ikgadēju piena kvotu palielināšanu par 2 % līdz 2014. gadam, kad beidzas pašreizējās regulējuma sistēmas termiņš, nozīmē pieaugošu nevienlīdzību kvotu sadalē starp dalībvalstīm. Šis priekšlikums lēnām iznīcinātu mazos un vidējos lopkopības uzņēmumus, kuri cīnās par izdzīvošanu, it īpaši straujā lopbarības cenu pieauguma dēļ.

Mēs kategoriski iebilstam pret piena nozares tirgus liberalizāciju. Mēs uzskatām, ka ārkārtīgi svarīgs ir nelineārs valsts kvotu pieaugums, lai papildu palielinājumus varētu piešķirt tām valstīm, kurām ražošanas kvotas tradicionāli ir bijušas nepietiekamas. Tas attiecas arī uz Grieķiju, kur produkcijas apjoms sedz tikai 50 % no iekšzemes pieprasījuma.

Mēs atbalstām lopkopju prasību pēc tiešiem atbalsta pasākumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, pirmkārt jau kalnu un salu reģionos, kā arī citos sevišķi problemātiskos apgabalos, it īpaši ņemot vērā to, ka pašreizējā situācija stimulē atteikšanos no lauksaimnieciskās darbības un lopkopības.

 
  
MPphoto
 
 

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Poul Nyrup Rasmussen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (PSE), rakstiski. − (DA) Dānijas deputāti no Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā balsoja pret ziņojumu par KLP „veselības pārbaudi”, jo ziņojumā nav atbalstīta savstarpējās atbilstības sistēmas uzlabošana un naudas pārskaitīšana no tiešā atbalsta uz lauku attīstību, kā Komisija bija ierosinājusi.

Pēc delegācijas domām, gan vides, gan citu iemeslu dēļ ir jāievieš 20 % obligātā modulācija un jāstiprina savstarpējās atbilstības sistēma.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. (SV) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo uzskatu, ka kvotu palielināšanu būtu vajadzējis piemērot bioloģiskā piena ražotājiem. No šobrīd ierosinātā palielinājuma galvenie ieguvēji būs lielie ražotāji, un tas notiks uz mazo ražotāju rēķina.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Lielbritānijas leiboristu deputātu vārdā es gribētu paskaidrot iemeslus, kas noteica mūsu balsojumu attiecībā uz šo ziņojumu.

Mēs stingri atbalstām Komisijas ierosināto piena kvotu palielinājumu 2008./2009. gadā par 2 %, ļaujot Eiropas lauksaimniekiem reaģēt uz pieaugošo tirgus pieprasījumu. Mums Eiropas Savienībā ir lauksaimnieki, kuri neapšaubāmi ir spējīgi reaģēt uz pasaulē pieaugošo pieprasījumu pēc piena, un liegt viņiem iespēju izmantot labvēlīgo tirgus situāciju būtu nepieņemami.

Tomēr mēs neesam apmierināti ar to, ka Parlaments atbalsta brīvprātīgu, nevis obligātu piena kvotu palielinājumu par 2 %. Manuprāt, 2 % palielinājums nozīmē arī iespēju piena ražotājiem palielināt produkcijas apjomu, tādējādi stimulējot lielāku orientēšanos uz tirgu. Tas ir saskaņā ar vieglo piezemēšanos 2015. gadā pēc piena kvotu sistēmas beigām, kā paredzēts KLP „veselības pārbaudē”.

Saprotot, ka daudzas valstis, tostarp AK, pilnībā neizmanto savas patlaban piešķirtās kvotas, es tomēr stingri uzskatu, ka saskaņā ar 2015. gadā paredzēto atteikšanos no piena kvotām mums jāpieradina zemnieki pie domas, ka ir iespējams ražot vairāk.

(Balsojuma skaidrojums saīsināts saskaņā ar Reglamenta 163. panta 1. punktu).

 
  
MPphoto
 
 

  Marek Siwiec (PSE), rakstiski. − Es atbalstīju nostāju, ka ES piena tirgus ir jāatver ātrāk, nekā plānots pašreizējā priekšlikuma projektā, un balsoju par piena kvotu palielināšanu, lai gan plenārsēdē neizklāstīja Polijas prasīto palielinājumu par 5 %. Šim priekšlikumam Eiropas Parlamentā nebija vairākuma.

Polijas ierobežotās piena kvotas draud piecu līdz septiņu gadu laikā pārvērst valsti no piena produktu neto eksportētājas neto importētājā.

Kad Polija 2004. gada maijā pievienojās ES, tai piešķīra daudz lielākas kvotas nekā citām 10 jaunajām dalībvalstīm, ņemot vērā to, ka Polija ir ceturtā lielākā piena ražotāja 25 dalībvalstu starpā. Tomēr Polijas kvotas ir uzskatāmas par mazām salīdzinājumā ar Eiropas trīs galveno piena ražotājvalstu — Vācijas, Francijas un Lielbritānijas — kvotām.

Kvotas ir mantojums no pagātnes, kad Eiropas pienotavas ražoja bēdīgi slavenās piena upes un ES bija spiesta pasargāt cenas no sabrukšanas.

Piena kvotu palielināšana ir uzskatāma par sākumu kvotu atcelšanai, jo 2015.  gadā ES piena kvotu sistēma beigs pastāvēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Ewa Tomaszewska (UEN), rakstiski. (PL) Es balsoju par labu 18.–21. grozījuma jeb 1. bloka pieņemšanai. Mani apsvērumi bija piena trūkums iekšzemes patēriņa vajadzībām, kā arī eksports Eiropas valstīs, jo šis trūkums liek nabadzīgo ģimeņu bērniem ciest no nepietiekama uztura, savukārt dalībvalstīm samazinās eksporta iespējas. Grozījumus noraidīja, tomēr es balsoju par dokumenta pieņemšanu kopumā, jo piena kvotu palielināšana par 2 % ir vismaz solis pareizā virzienā, lai arī šis solis ir pārāk mazs. Daudz labvēlīgāks risinājums būtu kvotu palielināšana par 3 % un pilnīga atteikšanās no tām nākotnē, kā Parlaments savās debatēs jau ir aicinājis rīkoties. Tomēr labāk ir palielināt kvotas kaut vai tikai par 2 %, nekā vispār neveikt nekādas izmaiņas.

 
  
  

- Ziņojums: Lutz Goepel (A6-0047/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es balsoju par L. Goepel ziņojumu par KLP „veselības pārbaudi”, izrādot cieņu sociālistu delegācijas paveiktajam darbam Lauksaimniecības komitejā. Tā sasniedza pieņemamu rezultātu jautājumos, kas vienmēr ir bijuši ļoti svarīgi Eiropas Savienības lauksaimniecības attīstības kontekstā.

Rezultāts joprojām nav ideāls, tomēr mēs ceram, ka, pateicoties pūlēm un kompromisa prasmei, ko pierādīja L. M. Capoulas un citi mani kolēģi no AGRI komitejas, kuri dažkārt pat ziedoja savas valsts intereses, daudz vērienīgākus rezultātus būs iespējams sasniegt nākamajā posmā, proti, tiesību aktu paketes izstrādē maijā un tās izskatīšanā Francijas prezidentūras laikā. Mums ir jārīkojas enerģiskāk, it īpaši attiecībā uz taisnīgāku atbalsta pārdali, lielāku pārredzamību, labāku lauku attīstības politiku, efektīvu riska pārvaldības drošības tīklu dabas katastrofu gadījumā un lauksaimniecības lomu un ieguldījumu cīņā ar klimata pārmaiņām, kā arī saistībā ar biodegvielām.

Šodienas rezultāts ļauj Eiropas Parlamentam rosināt plašākas debates par nākotnes KLP, kam jāpielāgojas sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām, tajā pašā laikā nepārstājot būt par vienu no Eiropas galvenajiem balstiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernadette Bourzai (PSE), rakstiski. – (FR) Bija svarīgi, lai Parlaments sniegtu savu viedokli par nākotnē ieviešamās „veselības pārbaudes” vispārējām pamatnostādnēm.

Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā ir izcīnījusi vairākas būtiskas uzvaras; starp tām minama kritika attiecībā uz atbalsta atsaisti (mājlopu audzēšanu un kultūraugiem nelielā apjomā), KLP mērķi saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, ekosistēmu saglabāšana, augsnes atjaunināšana, maksimuma degresīvā ierobežošana, modulācija, drošības tīkli, starpnozaru asociāciju nozīmes atzīšana, lauksaimniecības ieguldījums klimata pārmaiņu jomā utt.

Tomēr, atšķirībā no PES grupas, es aktīvi atbalstīju šādus aspektus:

- attiecībā uz dzīvnieku piemaksām jāsaglabā tiešā atbalsta daļēja atsaiste, taču jāpievērš uzmanība tam, lai iekļautu ne tikai intensīvo vai liela apjoma lopkopību (26. punkts, 32. punkts); 32)

- hronoloģiskas atsauces nav pietiekamas, lai izvērtētu atsevišķu zemnieku saimniecību atbilstību augstiem vides standartiem (16. punkts);

- tiešā atbalsta maksimuma progresīvās ierobežošanas saglabāšana, jo tas ļautu taisnīgāk sadalīt KLP resursus (67. punkts);

- kritika attiecībā uz ĢMO pētījumiem; atgādinājums par to, ka ir neiespējami īstenot līdzāspastāvēšanu; atbalsts piesardzības principam (30. grozījums);

- 2015. gadā paredzētās piena kvotu atcelšanas noraidīšana (76. punkts).

 
  
MPphoto
 
 

  Colm Burke, Avril Doyle, Jim Higgins, Mairead McGuinness un Gay Mitchell (PPE-DE), rakstiski. − Mēs atbalstām ziņojuma par KLP „veselības pārbaudi” vispārējās nostādnes. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka ir jāņem vērā īpašā situācija Īrijā, kas visus tiešos maksājumus ir pilnībā atsaistījusi no ražošanas. Īpaši tas attiecas uz programmas Agenda 2000 reformu laikā visiem zemniekiem dotajiem solījumiem par birokrātijas mazināšanos. Līdz šim pieredze nav bijusi pilnībā pozitīva.

Attiecībā uz konkrēto jautājumu par maksājumu saglabāšanu ražotājiem mēs nevaram atbalstīt virzību uz tādu režīmu, kurā ir noteikta fiksētā likme par hektāru. Plānojot savu budžetu, zemnieki ir rēķinājušies ar to, ka pašreizējā sistēma būs spēkā līdz 2013. gadam. Turklāt nav pieņemami centieni paplašināt modulāciju un atņemt vairāk tiešo maksājumu no ražotājiem. Mēs būtu varējuši piekrist ievērojamam piena kvotu palielinājumam, taču saskaņā ar mūsu viedokli par E. Jeggle ziņojumu mēs esam atbalstījuši vienprātīgo nostāju par 2 % palielinājumu nākamajam tirdzniecības gadam.

Tomēr ilgtermiņā ES lauksaimniecībai draud ievērojamas briesmas tieši neveiksmīga darījuma ar PTO dēļ. Ir jāpretojas šādam darījumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par L. Goepel ziņojumu par KLP „veselības pārbaudi”, jo tajā aicināts veikt būtiskus pasākumus, lai atbalstītu lauksaimniecības — vienas no lielākajām Eiropas Savienības nozarēm — attīstību.

Šajā sakarā es gribētu uzsvērt ziņojumā minēto argumentu, ka ir jāparedz līdzekļi piena rūpniecības atbalstam tādos reģionos kā Azoru salas. Uzsvēršu arī L. M. Capoulas Santos būtisko ieguldījumu un viņa ierosināto grozījumu lielo nozīmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šajā rezolūcijā izteiktā kritika attiecībā uz Komisijas priekšlikumu ir neadekvāta, lai gan tajā ir iekļauti divi no mūsu daudzajiem ierosinājumiem. Tomēr tās vispārējā pieeja ir negatīva, it īpaši saistībā ar prasību pēc ražošanas subsīdiju atsaistīšanas, aicinot Komisiju ātrākā tempā īstenot atsaistīšanas politiku. Taču pieredze rāda, ka tiešā atbalsta atsaistīšanai no lauksaimnieciskās ražošanas ir negatīvas sekas; tāpēc mēs balsojām pret šo rezolūcijas priekšlikumu.

Tomēr mēs uzskatām, ka ziņojumā paustais noraidījums attiecībā uz kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) jebkādu atkārtotu nodošanu dalībvalstu pārziņā ir vērtējams pozitīvi, tāpat kā aicinājums veikt pasākumus svarīgāko lauksaimniecības nozaru (piemēram, piena un gaļas liellopu, kā arī aitkopības nozares) pārstrukturēšanai un stimulēšanai. Mēs esam gandarīti arī par to, ka ir pieņemti mūsu ierosinājumi Eiropas Komisijai Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunās ņemt vērā lauksaimnieciskās ražošanas specifisko īpatnību, jo tā ir gan pārtikas ražošanas nozare, gan teritoriālā līdzsvara, vides saglabāšanas un adekvāta pārtikas nekaitīguma līmeņa nodrošināšanas būtisks elements.

Pozitīvi mēs vērtējam arī to, ka ir pieņemts mūsu aicinājums Komisijai un dalībvalstīm veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu spekulatīvu darbību, pārtikas produktu tirgus sagrābšanu un karteļu veidošanu pārtikas uzņēmumu starpā.

 
  
MPphoto
 
 

  Christofer Fjellner (PPE-DE), rakstiski. (SV) Pašreizējā kopējās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaude” deva Komisijai un Eiropas Parlamentam iespēju veikt vērienīgus un apņēmīgus pasākumus, lai īstenotu kontroli pār šīs politikas attīstību. Ir būtiski, lai kopējās lauksaimniecības politikas reforma joprojām būtu orientēta uz tirgu, jo tādā gadījumā patērētāju izvēle būtu galvenais faktors, kas noteiktu lauksaimnieku lēmumus attiecībā uz ražošanu, un tajā pašā laikā būtu iespējams samazināt lauksaimniecības politikas kopējās izmaksas. Šobrīd nemitīgi augošais globālais pieprasījums pēc lauksaimniecības produktiem veido labvēlīgu vidi lauksaimniecības politikas ierobežojumu atcelšanas pasteidzināšanai.

Mēreno partiju deputātu delegācija pauž nožēlu par faktu, ka ne Komisija, ne Eiropas Parlaments nav izmantojis šo iespēju. Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atturējos no galīgā balsojuma par šo ziņojumu. Tajā ir daudzi labi elementi, tomēr tā vēriens nav pietiekams. Jebkuras KLP reformas pirmais uzdevums ir samazināt subsīdijas un palielināt tirgus lomu lauksaimniecībā. Otrkārt, ir vairāk jādomā par lauku ekonomikas veicināšanu plašākā nozīmē, nevis jāpievēršas tikai zemkopībai. Treškārt, jāstimulē „labas” pārtikas ražošana, nenostādot kvantitāti augstāk par kvalitāti. Tikai tā mēs izveidosim tādu KLP, kas atbilstu jaunās tūkstošgades vajadzībām un prasībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Izņemot piena kvotu jautājumu, es uzskatu Komisijas priekšlikumu par ļoti noderīgu. L. Goepel ziņojums to dauzos aspektos uzlabo, tomēr tajā ir ierosināti atsevišķi grozījumi, kuriem es nevaru piekrist.

No vienas puses, es atbalstu domu par subsīdiju maksimuma ierobežošanu, ko ierosinājusi Komisija, jo, ņemot vērā arvien pieaugošo sabiedrības viedokļa par subsīdijām zemniekiem spiedienu un pēc SPR (augsnes aizsardzības pārbaudes) īstenošanas, kas ir padarījusi sistēmu skaidrāku un pārskatāmāku, ir atklājušās atsevišķas nelīdzsvarotības pazīmes. Tādējādi ir ļoti svarīgi atrast taisnīgu veidu, kā samazināt lielām zemnieku saimniecībām izmaksāto subsīdiju līmeni.

No otras puses, es uzskatu, ka līdzekļu nemodulēšana attiecīgajos reģionos nepalīdzēs risināt lielās reģionālo atšķirību problēmas, kādas pastāv Eiropas lauksaimniecībā.

Visbeidzot, attiecībā uz piena kvotām, es esmu pret 2 % palielinājumu 2008. gadā un arī pret soda naudu samazinājumu, jo uzskatu, ka šo pasākumu rezultātā piena kvotu sistēma tiks likvidēta pirms 2015. gada, un tas radīs negatīvas sekas visneaizsargātākajiem reģioniem, kas ir atkarīgi no piena ražošanas, kā arī visiem šo reģionu zemniekiem, kuri ir ieguldījuši līdzekļus šai nozarē un tādējādi nepieredzēs savu cerību īstenošanos.

Visu šo iemeslu dēļ es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Komisijas iedibinātā KLP „veselības pārbaude” patiesībā nav nekāda pārbaude; tā ir jauna, slēpta reforma. Tas ir arī kārtējais solis ceļā uz pasaules ekonomikas reorganizāciju, un pie tā Briseles Eiropa strādā jau gadiem ilgi, iedama Vašingtonas pēdās: dienvidu valstīs un Savienotajās Valstīs – lauksaimniecība, ziemeļos – pakalpojumi un rūpniecība, turklāt sīvā konkurencē ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm.

Eiropas lauksaimniecība tiek vienkārši upurēta, un drīz tā tiks atdota pilnīgā tirgus spēku varā; turklāt šis tirgus ir arī negodīgs, jo nav aizsardzības pret importu, savukārt pieeja eksporta tirgiem ir liegta.

Lauksaimniecība nav tāda pati nozare kā citas. Tā baro cilvēkus, un tādējādi tai ir liela nozīme valstiskajā neatkarībā un suverenitātē. Pārtikas kvalitāte ietekmē sabiedrības veselību. Zemes apstrādāšana ietekmē zemes izmantošanas plānojumu, vides aizsardzību, bioloģisko daudzveidību, ūdens resursu apsaimniekošanu, lauku reģionu struktūru un iedzīvotājus…, tomēr šī nodarbošanās joprojām ir saistīta ar ražošanu.

Atteikšanās no jebkādas aktīvas lauksaimniecības politikas ir sliktāka par noziegumu; tā ir rupja kļūda. Ir ļoti žēl, ka, par spīti dažiem pozitīviem elementiem, referents nav pārdomājis šo loģiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Zviedrijā gan iepriekšējā, gan pašreizējā valdība ir sniegusi pozitīvu ziņojumu par gaidāmo ES ilgtermiņa budžeta „veselības pārbaudi” un par kopējo lauksaimniecības politiku dažos nākamajos gados cerībā, ka tas novedīs pie ļoti ievērojamām pārmaiņām un reformām.

Tagad mēs redzam, ka Eiropas Parlamenta federālistu vairākums uzskata, ka 2002. gadā valstu vai valdību vadītāji ir apņēmušies pilnībā saglabāt lauksaimniecības pirmā pīlāra līdzekļus līdzšinējā apjomā līdz 2013. gadam un ka šī apņemšanās ir jāievēro.

Kā iespējams 2002. gada vienošanos skaidrot tik atšķirīgi? Kristīgo demokrātu / konservatīvo un sociāldemokrātu vairākums Eiropas Parlamentā domā, ka reformas notiks tikai pēc 2013. gada. Zviedrijas sociāldemokrāti un Zviedrijas Alianse (Alliance for Sweden) ir teikuši zviedru vēlētājiem, ka reformas ieviesīs tieši ilgtermiņa budžetā, pamatojoties uz 2008.–2009. gada „veselības pārbaudi”.

Kura no pusēm pareizi interpretē 2002. gada vienošanos?

Junilistan nešaubīgi uzskata, ka reformām attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku un tās izmaksu samazināšanai ES budžetā jānotiek tieši pēc „veselības pārbaudes” pabeigšanas. Jebkādi citi risinājumi nozīmētu to sešu dalībvalstu vēlētāju krāpšanu, kas 2005. gadā nevēlējās paplašināt ES ilgtermiņa budžetu.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kurā īpaši ieteikts ņemt vērā problemātisko reģionu specifiskās īpatnības un tādas jutīgas nozares kā lopkopība, kā arī vienkāršot noteikumus attiecībā uz lauksaimniekiem.

Mērķis ir uzlabot kopējās lauksaimniecības politikas darbību, izmantojot kopš 2003. gada uzkrāto pieredzi, un pielāgot šo politiku jaunajiem pārbaudījumiem un iespējām, ko rada 2008. gada situācija, kad Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis.

Ziņojumā apgalvots, ka tiešais atbalsts būs nepieciešams arī pēc 2013. gada, ne tikai tirgus problēmu gadījumā, bet arī lai kompensētu lauksaimnieku sniegtos pakalpojumus sabiedrībai un ļoti augstos standartus vides, veselības un dzīvnieku labturības jomā.

Komisijai būtu jāspēj ieklausīties Parlamenta vēstījumā, ko tas pauž šajā ziņojumā attiecībā uz riska pārvaldību nākotnes KLP reformas perspektīvā.


Steidzami ir jāizstrādā privātas vai jauktas apdrošināšanas shēmas ar finansiālu valsts atbalstu, lai dalībvalstīm saglabātu līdzvērtīgus darbības nosacījumus. Nākotnē Komisijai būtu jāapsver Eiropas pārapdrošināšanas sistēmas izveide klimatisku vai ekoloģisku katastrofu gadījumiem, un riska novēršanas pasākumi būtu jāfinansē no pirmā pīlāra (lauksaimniecības tirgu atbalsta).

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. − Es stingri atbalstu viedokli, ka lauku attīstībai mums ir jānodrošina pietiekams finansējums. Daudzi lauku reģionu iedzīvotāji nav tieši saistīti ar lauksaimniecību vai nodarbojas ar to tikai nepilnu darba laiku. Lai nodrošinātu līdzsvarotu reģionālo attīstību, mums ir jānodrošina līdzsvars starp pilsētu un lauku attīstību. Tomēr to nedrīkst censties panākt uz pirmā pīlāra rēķina. Lauku reģionu attīstība pati par sevi ir pietiekami svarīgs mērķis, un nav pieļaujama šīs attīstības ierobežošana, paļaujoties tikai uz modulētajiem līdzekļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. Es balsoju par veiksmīgo 29. grozījumu, kurā Komisija un dalībvalstis ir aicinātas veikt pasākumus, lai novērstu pārtikas produktu tirgus sagrābšanu un pārtikas uzņēmumu karteļu veidošanu, un es ceru, ka būs arī pasākumi, ar kuriem ierobežot lielveikalu spiedienu uz pārtikas ražotājiem, kuri ir spiesti pārdot lielveikaliem savu produkciju par cenām, kas nav ekonomiski ilgtspējīgas. Es atbalstīju arī 30. grozījumu, kurā ir aicināts noteikt vairāk ierobežojumu ĢMO kultūraugiem, norādot, ka ĢMO kultūraugiem nav iespējams pastāvēt līdzās parastajiem un/vai bioloģiskajiem kultūraugiem un aicinot atteikties no ĢMO sugām, kas jau ieviestas dažās dalībvalstīs. Šādu rīcību nepārprotami atbalsta sabiedrība, kā rāda līdzšinējās sabiedriskās domas aptaujas.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. (DE) Lai augstas kvalitātes pārtika Eiropā nekļūtu par ļoti dārgu retumu, daudziem cilvēkiem šobrīd ir jāsaprot, ka ES lauksaimniecībai jābūt konkurētspējīgai, ilgtspējīgai, daudzfunkcionālai un vispusīgai, kā arī jāspēj konkurēt starptautiskā mērogā.

Mums joprojām ir vajadzīga KLP, un tās uzdevums ir panākt, lai lauksaimniecība nākotnē būtu droša, paredzama un stabila.

Kompromiss, par kuru mēs šodien balsojam, ir mūsu referenta Lutz Goepel uzslavas cienīgā darba rezultāts. Tomēr šis kompromiss mani pilnībā neapmierina, it īpaši tāpēc, ka nevar gaidīt, lai manas valsts lauksaimnieki būtu mierā ar ierosināto modulāciju vairāk nekā 10 000 eiro apmērā, pat ja tas acīmredzami ir tikai 1 %. Fakts, ka šie resursi ir novirzāmi atpakaļ tajos reģionos, kur tie ir uzkrājušies, konkrētam zemniekam ir mazs mierinājums. Iedomājieties, kāda būtu reakcija, ja mēs ieviestu algu samazinājumu, piemēram, valsts sektorā strādājošajiem.

Ir vajadzīgi priekšlikumi attiecībā uz nodrošinājuma un krīžu pārvaldības sistēmām.

Ir jāsaprot arī tas, ka 69. pants nav panaceja, neraugoties uz to, ka ir pieņemams apjomīgāk izmantot šos mehānismus, lai finansētu atbalstu, piemēram, jaunajiem lauksaimniekiem, apmežošanai un agrajām ražām.

Lai gan lauksaimniecības politikas jomā mums joprojām nav koplēmuma tiesību, es tomēr aicinātu Komisiju nebūt pārlieku stūrgalvīgai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − KLP „veselības pārbaude” noteiks turpmākās šīs jomas reformas toni, un Lutz Goepel ziņojums par „veselības pārbaudi” nav tāds, ko es varētu pilnībā atbalstīt. „Veselības pārbaudes” patiesais uzdevums ir veidot tādu nozari, kas būtu orientēta uz tirgu un nodrošinātu lauku un vides ilgtspēju. Mums ir pamazām jāatsakās no protekcionisma un tirgu kropļojošo subsīdiju kultūras, ko veicina pašreizējā KLP. Politikai ir jābūt tādai, kas stimulētu trešās valstis, it īpaši jaunattīstības valstis, sadarboties ar mums tirdzniecības jomā. Šīs bažas atspoguļo mans balsojums.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Lai kopējās lauksaimniecības politikas pārskatīšanai būtu panākumi, tai ir vajadzīgas citas prioritātes un, protams, lielāki resursi. Atteikšanās no lauksaimniecības zemes un ražošanas samazināšana noved pie lauku vides panīkuma un sociālās un ekonomiskās sistēmas galvenās nozares nozīmes devalvācijas. Mēs aicinām radikāli pārveidot KLP. Ir vajadzīgi pasākumi, ar kuriem palīdzēt mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem turpināt ražošanu. Ir jāsaglabā lauku iedzīvotāji, daudzveidība, vides aizsardzība un sabiedrības veselība. Kopējai lauksaimniecības politikai ir jāspēj aizsargāt pret jebkādām iespējamām situācijām — ne tikai saistībā ar laika apstākļiem, bet arī ar pārtiku un tirgus nestabilitāti. Mēs neatbalstām tādu prioritāti, kas lauksaimniecības politiku liek saskaņot ar PTO sarunām un mērķiem. Mums ir vajadzīga tāda lauksaimniecības politika, kas nodrošina kvalitatīvu un lētu pārtiku ikvienam, un šī iemesla dēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Ikvienai politikai ir precīzi jāatbilst kādai vajadzībai un šī vajadzība efektīvi jāapmierina. Ņemot vērā pašreizējo situāciju saistībā ar lauksaimniecības tirgiem, patēriņa ieradumiem, vides prasībām un nākotnes tendencēm, kopējās lauksaimniecības politikas uzstādījumi, koncepcijas un noteikumi ir jāpārskata un jāreformē. Šīs reformas centrā jābūt konkrētām pamatidejām, piemēram, lauku reģionu dzīvotspējas svarīgumam, nepieciešamībai novērst Eiropas lauksaimniecības izzušanu, lauksaimnieku ienākumiem, vajadzībai iesaistīt šajā tirgū jaunus uzņēmējus un veidot radošus ražošanas un pārvaldības modeļus, kā arī patērētāju interesēm, kuras bieži netiek pietiekami aktīvi aizstāvētas, lai gan mēs visi esam patērētāji.

Par spīti tūlītējiem sarežģījumiem, ko lauksaimniecības produktu cenu vispārējā samazināšanās var radīt dažiem sabiedrības slāņiem gan attīstītās, gan jaunattīstības valstīs, šai reformai būs vairākas priekšrocības (nekavējoties paaugstināsies pieprasījums tajās valstīs, kurās notiek strauja attīstība) un potenciāli ieguvumi, kuri ir jāņem vērā. Es ceru, ka tieši šādu pieeju atbalstīs gan ES iestādes, gan valstu valdības.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. (SV) Ir divas lietas, ko ES atbalstītājam nākas skaidrot (lai neteiktu — aizstāvēt), kad viņš atgriežas mājās un stāsta par savu darbu Eiropas Savienībā. Viena no šīm lietām ir Parlamenta ceļojošais cirks, kas braukā šurpu turpu uz Strasbūru. Otra lieta ir jautājums par lauksaimniecības subsīdijām. Abos gadījumos pašreizējo sistēmu ir vienlīdz neiespējami aizstāvēt — un izskaidrot. Mūsu ceļošanai uz Strasbūru nav nekāda pamatojuma. Nekāda pamata nav arī tam, lai ES nodokļu maksātāji subsidētu Lielbritānijas karalisko ģimeni, kas pašlaik ir viena no galvenajām šīs sistēmas labumu guvējām, kamēr uz Āfrikas ražotājiem, piemēram, tā neattiecas.

L. Goepel ziņojuma pieeja ir pilnīgi nepareiza, tāpēc es balsoju pret to. To es darīju tāpēc, ka, manuprāt, ziņojuma nostādnēm ir nepareizs virziens — vairāk tiešā atbalsta, mazāk reformu, mazāka orientācija uz tirgu. Komisija ir panākusi ievērojamu progresu, cenšoties pāriet uz laikmetīgāku lauksaimniecības atbalsta sistēmu. Žēl, ka Parlaments, šķiet, vēlas pagriezt laiku atpakaļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Lielbritānijas leiboristu deputātu vārdā es gribētu paskaidrot iemeslus, kas noteica mūsu balsojumu attiecībā uz šo svarīgo ziņojumu.

Pirmkārt un galvenokārt mēs uzskatām, ka KLP ir pilnībā jāpārstrādā, lai tiešo maksājumu sistēmu lauksaimniekiem varētu aizvietot ar tādu sistēmu, kas stimulētu lauku ilgtspēju. Šajā sakarā mēs būtu gribējuši redzēt pilnīgu tiešo maksājumu atsaistīšanu, taču saprotam, ka daudzām dalībvalstīm šajā ziņā ir grūtības.

Manuprāt, galvenais ir tas, ka KLP reforma nav traktējama kā jautājums par lielajām saimniecībām iepretī mazajām. Patiesībā jautājums ir par efektivitāti vai neefektivitāti.

Tādēļ es un Lielbritānijas leiboristu deputāti balsosim par labu tiem grozījumiem, kuros atbalstīts lauku attīstības finansējuma palielinājums un tirgus atvēršana tirdzniecībai ar jaunattīstības valstīm, un pret tiem grozījumiem, kuru mērķis ir izmantot protekcionismu attiecībā uz ES lauksaimniekiem. Mēs vēlētos, lai Komisija ierosinātu atcelt maksimuma degresīvo ierobežošanu un tiešo maksājumu jautājumu risināt radikālākā veidā.

Mēs nebalsosim pret ziņojumu, bet gan atturēsimies no balsojuma cerībā, ka Parlaments sapratīs radikālas reformas nepieciešamību, kad tiks iesniegti attiecīgie tiesību aktu priekšlikumi.

(Saīsināts saskaņā ar Reglamenta 163. panta 1. punktu)

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Ir pilnīgi skaidrs, ka vajadzīga KLP reforma. Diemžēl Parlamenta ziņojums nav pietiekami vērienīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Strož (GUE/NGL), rakstiski. − (CS) Saistībā ar Lutz Goepel ziņojumu par KLP „veselības pārbaudi” un ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamentā esmu viens no Čehijas pārstāvjiem, uzskatu par savu pienākumu steidzami vērst uzmanību uz šādiem faktiem. Komisijas priekšlikuma par kopējās lauksaimniecības politikas pārskatīšanu rezultātā būtu jātop normatīviem tekstiem, ko Padome un Eiropas Parlaments iesniegs, vēlākais, 2008. gada maijā. Čehija pilnībā atbalsta dinamisku Eiropas lauksaimniecību, kas ir virzīta uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru ilgtspējīgu attīstību un kuras prioritātes ir garantēt gan pārtikas nekaitīgumu, gan energodrošību. No visiem pasākumiem, ko paredzēts apspriest KLP pārskatīšanas gaitā, Čehijai visbūtiskākie ir tiešo maksājumu degresija un modulācija.

Tādiem pasākumiem kā degresijai — tiešo maksājumu samazināšanai atkarībā no saimniecību lieluma — būtu selektīvs efekts tikai dažās dalībvalstīs, taču tādās valstīs kā Čehija tam būtu negatīva ietekme uz lauksaimniecības nozares konkurētspēju. Tajā pašā laikā šie pasākumi nepārprotami novestu pie saimniecību struktūras izjukšanas. Šie ir galvenie iemesli, kuru dēļ Čehijai ir grūti pieņemt pašreizējo priekšlikumu par modulāciju un degresiju, un, jādomā, ne tikai Čehijai vien.

 
  
MPphoto
 
 

  Marianne Thyssen (PPE-DE), rakstiski. − (NL) Lisabonas līgumā, salīdzinājumā ar pašreizējo Līgumu, KLP mērķi ir palikuši nemainīti. Cita starpā Līgums nosaka, ka ir jānodrošina pieņemamas cenas. Šobrīd vairāk nekā jebkad šis mērķis ir būtisks patērētājiem.

Nākamā problēma ir Eiropas lauksaimniecības politikas pašreizējā efektivitāte. Galu galā mēs nedrīkstam neredzēt esošās KLP negatīvo aspektu: lai jaunieši arī turpmāk gribētu saistīt savu karjeru ar lauksaimniecību, lauksaimniekiem ir jāspēj gūt ienākumus, tajā pašā laikā strādājot efektīvi.

Es bieži mēdzu atkārtot lauksaimniecības un lauku attīstības komisāres M. Fischer Boel vārdus: lai izietu veselības pārbaudi, nav noteikti jābūt slimam. Mums ir jāuzdrošinās sev pajautāt, vai pašreizējā lauksaimniecības politika saskan ar (pasaules) tirgus attīstību un ES-27 vajadzībām. Turklāt debates par „veselības pārbaudi” ir laba iespēja, kā lauksaimniecības politikai saglabāt atbildību sabiedrības priekšā.

Dāmas un kungi! Eiropas iedzīvotājiem ir vajadzīga droša pārtika, tai jābūt pietiekamā daudzumā un tās apgādes politikai ir jābūt neatkarīgai. Ar šo patstāvīgo ziņojumu Parlaments izliek galdā savas kārtis un sniedz Komisijai nopietnu dokumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Priekšlikumi attiecībā uz KLP „veselības pārbaudi” nozīmē jaunu uzbrukumu mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem.

Mazie un vidējie lauksaimnieki cieš no 2003. gada KLP pārskatīšanas sekām; ir palielinājies bezdarbs, jo izzuduši tūkstošiem mazo un vidējo uzņēmumu.

Tabakas audzēšana Grieķijā ir samazinājusies par 70 %, ir slēgtas divas no piecām cukurfabrikām, krītas ieņēmumi no lauksaimniecības un panīkst vīna dārzi.

Komisijas jaunie priekšlikumi nozīmē atbalsta atdalīšanu no ražošanas un lauksaimnieku tiešā atbalsta resursu novirzīšanu otrajā pīlārā, no kā labumu gūs galvenokārt uzņēmēji. Šie priekšlikumi pilnībā atceļ intervenci un no 2009. gada samazina lauksaimniecības subsīdijas. Tas paātrinās mazo un vidējo saimniecību sabrukumu.

Šie pasākumi ir iecerēti, lai gūtu plašāku zemes īpašnieku un starptautisku pārtikas uzņēmumu atbalstu. Tādējādi zeme, lauksaimniecības produktu ražošana un tirdzniecība vēl ātrāk koncentrēsies dažu īpašnieku rokās un vēl asāk izpaudīsies kopējai lauksaimniecības politikai raksturīgā nevienlīdzība un netaisnība (20 % saimniecību saņem 80 % subsīdiju). Atsaukšanās uz lauksaimniecības ieguldījumu vides aizsardzībā ir liekulība, jo tūkstošiem mazo un vidējo saimniecību iznīcināšana tikai padziļina reģionu postu, savukārt laukaugu kultūru izmantošana biodegvielām stimulēs pārtikas cenu celšanos.

Mēs balsojam pret ES priekšlikumiem attiecībā uz KLP „veselības pārbaudi”.

 
  
  

- Ziņojums: Christa Klaß (A6-0031/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par C. Klaß ziņojumu par sieviešu stāvokli Eiropas Savienības lauku apvidos, jo uzskatu, ka lauku attīstības politikas nostādnēs jāņem vērā dzimumu aspekts. Tādā veidā būtu vieglāk sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus attiecībā uz izaugsmi, izglītību, nodarbinātību un sociālo kohēziju.

Uzskatu, ka sievietēm ir būtiska loma vietējās un sociālās izaugsmes veicināšanā. Tieši tāpēc ilgtspējīgai lauku attīstībai tik būtiski ir priekšlikumi uzlabot lauku reģionu sieviešu dzīves apstākļus, piemēram, radot visu līmeņu izglītības un apmācību infrastruktūru, stimulējot vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum, ar attiecīgiem pasākumiem veicinot sieviešu uzņēmējdarbību un ieviešot kvalitatīvus sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs atzinīgi vērtējam faktu, ka galīgais ziņojums ir uzlabots, pieņemot dažādus grozījumus, tostarp vienu no mūsu priekšlikumiem, kurā uzsvērta vajadzība piešķirt vislielāko nozīmi sieviešu darbam, tai skaitā attiecībā uz imigrantēm, kuras nepieder pie saimniecības īpašnieku ģimenes, bet gan strādā saimniecībā un kuras jo īpaši ietekmē diskriminācija lauksaimniecības nozarē. Tāpēc mēs balsojām par šo ziņojumu.

Tomēr mēs paužam nožēlu, ka netika pieņemti citi mūsu priekšlikumi saistībā ar sieviešu stāvokli lauku apvidos. Šo stāvokli ļoti ietekmē vispārējā lauksaimniecības situācija, un sievietes cieš no dažu KLP (kopējās lauksaimniecības politikas) netaisnīgo pasākumu sekām; šo pasākumu rezultātā pieaug atteikšanās no maziem un vidējiem lauksaimniecības uzņēmumiem un ģimenes saimniecībām.

Tādēļ mēs turpinām uzsvērt vajadzību pēc padziļinātas KLP pārskatīšanas, par prioritāti nosakot ģimenes saimniecību un mazo un vidējo lauksaimniecības uzņēmumu aizsardzību, lai atbalstītu ražošanu un garantētu ienākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. (PL) Nenoniecinot pilsētu un lielo konurbāciju nozīmi, ir svarīgi tomēr atcerēties, ka Eiropas sabiedriskā un ekonomiskā dzīve galvenokārt norisinās lauku apvidos. Tieši tāpēc man bija prieks par C. Klaß ziņojumu par sieviešu stāvokli lauku apvidos. Mūsu debates par šo tematu lielā mērā saskan ar vispārējām debatēm saistībā ar Starptautiskās sieviešu dienas svinībām.

Es atbalstu šī ziņojuma galveno domu — ka lauku reģionu attīstību nevar veidot vienīgi uz lauksaimniecības rēķina. ES lauksaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt lauku reģionu patiesi ilgtspējīgu attīstību, tādējādi sniedzot vietējiem iedzīvotājiem, arī sievietēm, papildu iespējas labākai sava potenciāla attīstīšanai. Sievietēm jābūt iespējām uzņemties svarīgāku lomu vietējo kopienu dzīvē, aktīvi darboties jaunu uzņēmumu veidošanā un iesaistīties pakalpojumu nozares attīstīšanā.

Ir stingri jāuzsver, ka lauku reģionu darbības galvenajam pamatprincipam jābūt vīriešu un sieviešu iespēju līdztiesībai. Viens no iespējamiem tās izvērtējuma kritērijiem ir darba tirgus pieejamība sievietēm. Diemžēl sieviešu nodarbinātības rādītāji viszemākie ir lauku reģionos, jo sievietes, kas strādā lauku saimniecībās, ne vienmēr tiek pieskaitītas strādājošajiem. Salīdzinājumā ar situāciju pilsētās šīm sievietēm ir arī mazāk iespēju atrast apmaksātu darbu.

Šo nelabvēlīgo situāciju iespējams labot, vienīgi mainot lauku iedzīvotāju domāšanas veidu, kā arī ar to jauno finansiālo stimulu palīdzību, kurus ES ir gatava piešķirt tieši lauku reģioniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. Es atbalstīju C. Klaß ziņojumu, kurā skartas daudzas svarīgas lauku reģionu sieviešu problēmas. Zems atalgojums, tādu pakalpojumu nepieejamība kā bērnu aprūpe, kā arī sociālā atstumtība lauku kopienās nav nekas neparasts. Dalībvalstīm ir jārūpējas, lai šie jautājumi tiktu risināti un lai visiem mūsu lauku kopienu iedzīvotājiem būtu taisnīgi dzīves apstākļi.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. (DE) Es atbalstu pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt lauku reģionu sievietes, jo tieši šo grupu nopietni ietekmē bezdarbs un tam sekojošā nabadzība un sociālā atstumtība.

Kā savā ziņojumā norāda C. Klaß, šo nereti nelabvēlīgo reģionu un to iedzīvotāju izaugsme un reģionālā politika ir viena no Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm. Ņemot vērā to, ka sieviešu tiesības uz vienlīdzīgām iespējām ir apdraudētas pat ekonomiski plaukstošos reģionos, ir ļoti svarīgi sniegt atbalstu sievietēm nabadzīgākos lauku reģionos un stimulēt viņu iespējas piedalīties darba tirgū.

Īpašu uzmanību es gribētu pievērst pašreizējiem neadekvātajiem apdrošināšanas seguma noteikumiem attiecībā uz laulātajiem partneriem, kas palīdz darbā ģimenes uzņēmumā, jo vairums no viņiem ir sievietes. Šajā jomā ir vajadzīgi steidzami un efektīvi tiesību normu grozījumi. Vēl viens uzlabojams aspekts ir tiesiskā statusa trūkums saistībā ar tiesībām uz bērna kopšanas un slimības atvaļinājumu, īpaši attiecībā uz pašnodarbinātām sievietēm un laulātajām partnerēm, kas palīdz ģimenes uzņēmumā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Christa Klaß ziņojumu par sieviešu stāvokli ES lauku apvidos. Pilnībā atbalstu to, ka jācenšas samazināt sieviešu migrāciju no lauku apvidiem. Ieviešot pasākumus, kuru uzdevums ir atzīt, aizsargāt un veicināt sieviešu lomu lauku sektorā, mēs šajos reģionos ne tikai uzlabosim vīriešu un sieviešu līdztiesību, bet arī stimulēsim ekonomisko izaugsmi un veicināsim sektora ilgtspējīgu attīstību. Es balsoju par labu šim ziņojumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski. (FR) Eiropas Savienībai būtu daudz vairāk jāinteresējas par dzimumu līdztiesības jautājumiem lauku reģionos. Jautājumos, kas attiecas uz sieviešu tiesībām un viņu vietu lauku sabiedrībā, dalībvalstīm un Komisijai ir jārīkojas daudz apņēmīgāk.

No vienas puses, sievietes cieš no īpaši nelabvēlīgiem tiesiskā statusa nosacījumiem, ja viņas darbojas lauksaimniecības nozarē kā laulātās partneres, kas palīdz darbā ģimenes uzņēmumā. Eiropas Komisijai ir noteikti jāpārtrauc šī tiesiskā nevienlīdzība, kuras dēļ daudzām Eiropas sievietēm nav pieejams sociālais nodrošinājums, bērna kopšanas un slimības atvaļinājums vai pensijas tiesības laulības šķiršanas gadījumā.

No otras puses, nav pietiekama atbalsta ekonomiskajām iniciatīvām un sieviešu uzņēmējdarbībai. Dalībvalstīm, piemēram, ir jāpiedāvā ekonomiska rakstura stimuli tiem uzņēmumiem, kas sievietēm nodrošina dažāda darba iespējas, kā arī vispārīgi jāatbalsta infrastruktūras un jaunu tehnoloģiju attīstība lauku apgabalos. Kopumā Komisijai ir vispusīgāk jāanalizē lauku attīstības veicināšanas programmas arī no sieviešu viedokļa.

Lauku reģionos dzīvo 56 % ES iedzīvotāju. Gribu izteikt vissirsnīgāko atbalstu C. Klaā ziņojumā paustajiem ierosinājumiem, jo sieviešu uzņēmība un radošā pieeja neapšaubāmi ir ieguvums sabiedrībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Lydia Schenardi (NI), rakstiski. – (FR) Lauku sieviešu situācija jau daudzkārt ir apspriesta gan vairākās starptautiskās konferencēs par sieviešu jautājumiem (1975., 1980., 1985. un 1995. gadā), lauksaimniecības reformu un lauku attīstību (1979. gadā) un demogrāfiju (1994. gadā), gan Eiropas Komisijā un Parlamentā. Tomēr šo tekstu uzkrāšana ir samērā bezjēdzīga, jo secinājumi vienmēr ir vieni un tie paši: arvien lielāka lauku reģionu iedzīvotāju „maskulinizācija” un uzlabojumu trūkums attiecībā uz laulātajām partnerēm, kas palīdz lauksaimniecības darbos.

Ir pēdējais laiks izstrādāt stratēģiju, kā apturēt sieviešu, it īpaši izglītotu sieviešu, izceļošanu no lauku apgabaliem. Ir laiks arī ņemt vērā galveno pamatnostādņu attīstību pasaulē, it īpaši kontroles atcelšanu tirdzniecības un finanšu jomā, kā arī lauksaimniecības privatizāciju stingri reglamentētā un kvotu sistēmā pamatotā komerciālās darbības nozarē.

Laiki mainās, taču daudz lēnāk mainās iesīkstējis domāšanas veids un paradumi, saskaņā ar kuriem nereti sieviešu darbs lauksaimniecībā nozīmē tikai palīdzēšanu un neapmaksātu darbu, strādājot galvenokārt ģimenes uzņēmumā.

Ziņojumā ir ierosinājumi, kā mainīt šo situāciju, tāpēc mēs balsosim par to.

 
  
  

- Ziņojums: Csaba Sándor Tabajdi (A6-0034/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Bernadette Bourzai (PSE), rakstiski. – (FR) Es vēlos apsveikt Csaba Tabajdi sakarā ar izcilo ziņojumu, kā arī ar veiksmīgi izstrādāto pētījumu un kopsavilkumu.

Tomēr es vēlos paziņot, ka balsoju pret 27. punktu:

‘27. šajā ziņā uzsver, cik svarīga ir ekoloģiska gēnu tehnoloģija, un aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt lielāku atbalstu jaunāko sēklas un augu aizsardzības tehnoloģiju izpētē, lai biogāzes ražošana neradītu konkurenci kvalitatīvi augstvērtīgu pārtikas produktu ražošanai un varētu ievērojami uzlabot iegūtās biomasas un izmantotās teritorijas attiecību;”

Manuprāt, biogāze būtu iegūstama galvenokārt no lauksaimniecības atkritumiem. Tas nav jautājums par ĢMO sēklu un pesticīdu izstrādes pilnveidošanu, lai stimulētu daudz intensīvāku lauksaimniecību. Šādi tiktu nodarīts kaitējums videi un likvidētas visas biodegvielas priekšrocības. Kā secināms no ziņojuma virsraksta, mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt lauksaimniecības ilgtspēju.

Es būšu atbildīga par Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu saistībā ar direktīvas projektu par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šajā ziņojumā ir atspoguļoti vairāki svarīgi jautājumi un izteikti daži secinājumi, kurus mēs atbalstām. Jo īpaši mēs piekrītam nostādnei, ka pirms konkrēti šādam mērķim paredzētas biomasas izmantošanas mums vispirms būtu jāizmanto dažādu veidu atkritumi, kam piemīt enerģētiskā un ekonomiskā vērtība, tādējādi mazinot vai risinot nopietnas ekoloģiskas problēmas. Pozitīvi vērtējams arī ziņojumā paustais apstiprinājums tam, ka biogāzei ir vairāk energoresursu potenciāla nekā šķidrajām biodegvielām; Eiropas Komisija šo faktu ir ignorējusi.

Tomēr mēs uzskatām, ka atsevišķus aspektus būtu bijis jāaplūko sīkāk — it īpaši atšķirību starp biogāzi un ārkārtīgi svarīgo biometānu, kas ir pārveidota biogāze. Ir precīzi jānošķir biogāze no biometāna. Biometānu var iegūt un tas ir jāiegūst no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, sanitārajām izgāztuvēm un rūpnieciskajiem atkritumiem, kā arī, protams, no mājlopu notekūdeņiem. Šveicē un Zviedrijā jau ražo biometānu un tā sadalei izmanto dabasgāzes tīklu. Zviedrijas dienvidos, Gēteborgas apgabalā, jau aptuveni 4500 transportlīdzekļu darbina tikai ar biometānu. ASV ir vairāki biometāna ražotāji, un biometānu realizē sašķidrinātā veidā.

Tādēļ mēs uzsveram nepieciešamību Eiropas Komisijai ļoti nopietni pievērst uzmanību biometāna projektu finansēšanai visā Eiropā un noteikt to par prioritāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) C. S. Tabajdi ziņojumā ir uzsvērts lauksaimniecības biogāzes potenciāls un ieteikts pieņemt direktīvu par biogāzes ražošanu.

Es balsoju par C. S. Tabajdi ziņojumu, jo uzskatu, ka biogāzes izmantošanai ir divas priekšrocības: pirmkārt, tā var dot ieguldījumu ES energoapgādes drošībā un ilgtspējā un, otrkārt, tā ļauj lauksaimniekiem apgūt jaunus ienākumu avotus.

Īpaši nozīmīgs varētu būt biogāzes ieguldījums Komisijas nesen izvirzīto mērķu sasniegšanā attiecībā uz atjaunojamo enerģijas veidu īpatsvaru 2020. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. (PL) Es balsoju par ziņojumu „Ilgtspējīga lauksaimniecība un biogāze: nepieciešamība pārskatīt ES tiesību aktus” (2007/2107(INI)).

Referents C. S. Tabajdi pamatoti ir norādījis, ka ir laiks sākt izmantot biogāzes enerģijas potenciālu. Viņš atzīmē, ka biogāze var aizstāt dabasgāzi.

Es piekrītu nostādnei, ka ir jāstimulē ieguldījumi biogāzes ražošanā no dažādiem avotiem, šim nolūkam izmantojot ES līdzekļus, kas piešķirti reģionālajai un lauku attīstībai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Kā uzsvērts C. S. Tabajdi ziņojumā par ilgtspējīgu lauksaimniecību un biogāzi, pastāv ievērojams biogāzes potenciāls, ko ES vēl nav izmantojusi. Es atbalstu aicinājumu Komisijai izstrādāt saskaņotu politiku biogāzes jomā. Ja mēs vēlamies pienācīgā veidā dažādot Eiropas enerģijas ražošanu, visā Eiropas Savienībā ir jāveicina biogāzes politikas izstrāde. Biogāze mums dod iespēju gan paplašināt atjaunojamās enerģijas ražošanu, gan veicināt ilgtspējīgu ekonomikas, lauksaimniecības un lauku attīstību. Es atbalstu ziņojumā minētos ieteikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Biogāzes iekārtas mazās zemnieku saimniecībās ir racionāls risinājums; šādā veidā vircu un citus atkritumus var izmantot biogāzes ražošanai pirms kompostēšanas augstas kvalitātes mēslojumā vai rupjās lopbarības žāvēšanā, abos gadījumos noslēdzot ekoloģisko ciklu.

Tomēr, lai izslēgtu iespēju, ka augstvērtīgi pārtikas produkti tiek izšķērdēti degvielai un enerģijas ražošanai, atbalsta palielināšana biogāzes iekārtām ir noraidāma. Nekādā gadījumā nav pieļaujams, ka lielie uzņēmumi nomātu aramzemi no lauksaimniekiem, lai ražotu tā saukto bioenerģiju un biodegvielas, jo tādā gadījumā šo zemi vairs nevar izmantot pārtikas ražošanai, un tādējādi veidotos monokultūru, pesticīdu un gēnu tehnoloģiju pārpilnība, tajā pašā laikā zaudējot pārtikas ražošanas saimnieciskās pašapgādes spēju.

Ir atbalstāma pašreizējo sistēmu optimizācija un efektīvāku šīs sistēmas izmantošanas procesu ieviešana, taču citi aspekti jau minēto iemeslu dēļ ir problemātiski, un tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Es balsoju par C. S. Tabajdi ziņojumu „Ilgtspējīga lauksaimniecība un biogāze: nepieciešamība pārskatīt ES tiesību aktus”.

Pēc manām domām, pastāv būtiski ekonomiski un ekoloģiski iemesli, kuru dēļ ir jāatbalsta priekšlikums Eiropas Parlamenta rezolūcijai par ilgtspējīgu lauksaimniecību un biogāzi, it īpaši tādēļ, ka šādā gadījumā būs nepieciešams padziļināti izpētīt Eiropas Savienības tiesību aktus šajā jautājumā.

Tas būtu ievērojams progress ceļā uz to mērķu sasniegšanu, kas noteikti Eiropas Komisijas Baltajā grāmatā par tādas enerģijas īpatsvara palielināšanu, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem, no 6 % 1995. gadā līdz 12 % 2010. gadā.

Joprojām pilnībā nav izmantots no tādiem dabiskiem materiāliem kā dzīvnieku kūtsmēsliem iegūtas biogāzes potenciāls. Šādas biogāzes ražošanas intensitātes veicināšana ļautu ne tikai samazināt oglekļa dioksīda emisijas, bet arī palielinātu konkurētspēju, sniedzot lauksaimniekiem jaunas ienākumu gūšanas iespējas.

Ir jāatceras, ka šis ir viens no lētākajiem siltumenerģijas avotiem. Tas būtu nozīmīgs atspaids Eiropas Savienības dalībvalstīm to centienos pēc lielākas neatkarības no dabasgāzes piegādēm.

Es atbalstu Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā nostāju, mudinot Eiropas Komisiju pēc iespējas drīzāk iekļaut jauno biogāzes ražošanas stratēģiju Kioto mehānismā.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika