Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Olle Schmidt ziņojums (A6-0030/2008), Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā, par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/96/EK attiecībā uz īpaša nodokļu režīma koriģēšanu gāzeļļai, ko izmanto par degvielu komerciāliem mērķiem, un nodokļu sistēmas saskaņošanu bezsvina benzīnam un gāzeļļai, ko izmanto par degvielu [COM(2007)0052 - C6-0109/2007 - 2007/0023(CNS)].
László Kovács, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Es augstu vērtēju Ekonomikas un monetārās komitejas atbalstu Komisijas priekšlikumam un jo īpaši Schmidt kunga pūles rast kompromisu.
Kā jūs zināt, Komisijas priekšlikums tika iesniegts 2007. gada martā. Mūsu mērķis bija palielināt un tuvināt minimālos akcīzes nodokļa līmeņus dīzeļdegvielai un bezsvina benzīnam, lai uzturētu minimālo līmeņu patieso vērtību un tuvinātu valstu likmes ar nolūku ievērojami samazināt parādību, ko pazīstam ar nosaukumu „degvielas tūrisms".
Degvielas tūrisma samazināšana ne tikai nodrošinās pienācīgu iekšējā tirgus darbību autopārvadātājiem, bet arī ierobežos liekos kilometrus un tādējādi arī papildu siltumefektu izraisošu gāzu emisiju, kas kaitē videi.
Man jāuzsver, ka Padomes pārrunu laikā daudz dalībvalstu uzsvēra Komisijas priekšlikuma pozitīvo ietekmi uz vidi, jo īpaši uz klimata pārmaiņām un globālo sasilšanu, kā arī uz pareizu iekšējā tirgus darbību.
Runājot par Schmidt kunga ziņojumu, man jāsaka, ka es augstu vērtēju ziņojuma pozitīvo attieksmi pret Komisijas priekšlikumu un referenta centienus atrast kompromisa nostāju, kas būtu visiem pieņemama. Tomēr Komisija nevar pieņemt vairākumu no grozījumiem, kas ierosināti ziņojumā. Ļaujiet man to paskaidrot.
Komisija bija pret jebkuru ierosinājumu, kas mazinātu iespēju rast ilgtermiņa atrisinājumu degvielas tūrisma jautājumam – kas kaitē videi – un iekšējā tirgus konkurences kropļojumiem.
Attiecībā uz pārejas periodiem, kas ir ierosināti mūsu priekšlikumā, jāsaka, ka šī pieeja pamatojas uz vienlīdzīgu attieksmi pret vecajām un jaunajām dalībvalstīm un, mūsuprāt, ir ļoti līdzsvarota. Tomēr Komisija atzīst, ka šis ir politisks jautājums, kas būs turpmāk jāpārrunā Padomē.
Es vēlos arī paskaidrot, ka priekšlikumā ir ņemts vērā ES konkurētspējas aspekts, jo ir ierosināti ļoti mēreni likmju paaugstinājumi. Tās tikai uztur minimālo nodokļu reālo vērtību iepriekšējā līmenī, sekojot gaidāmajai inflācijai līdz 2017. gadam. Komisija uzskata, ka tās priekšlikumā ir ņemti vērā visi būtiskie faktori. Tā neuzskata par piemērotu atbalstīt pieticīgāku plānu vai tālejošāku, lai palielinātu nodokļu minimālo līmeni, kā ierosināts 18. un 25. grozījumā.
Attiecībā uz 4. un 10. grozījumu, kas ievieš jaunu komerciālās dīzeļdegvielas definīciju mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nav mazāka par 3,5 t, es vēlos paskaidrot, ka šis ierosinājums nebija iekļauts sākotnējā priekšlikumā. Tomēr tas ir viens no galvenajiem jautājumiem Padomes pārrunās, kurās Komisija sekos debatēm, paturot prātā atzinumu, ko izteica Parlaments.
Komisija principā var pieņemt 7. un 27. grozījumu, atbalstot mērķi samazināt CO2 emisijas. Tomēr ir jāatceras, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstis pašas var nolemt, kā sadalīt ienākumus no nodokļiem.
Nobeidzot, es ļoti ceru, ka Parlaments var atbalstīt Komisijas priekšlikumu, dodot pozitīvu signālu Padomei, lai tā ņemtu vērā to dalībvalstu bažas, kam ir problēmas ar degvielas tūrismu, tai pašā laikā sasniedzot vides aizsardzības mērķus.
Olle Schmidt, referents. − (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisār! To, ka nodokļi ES līmenī ir delikāts jautājums, parāda darbs pie šī ziņojuma. Es biju domājis, ka vispārējā vienprātība par vajadzību radikāli rīkoties, lai atrisinātu klimata pārmaiņu prasības, radīs atsaucību dažiem patiešām neatlaidīgiem priekšlikumiem. Tomēr tas nenotika.
Protams, es varu saprast Rühle kundzes kritiku par pārāk augstiem mērķiem, bet darbs mūsu Parlamentā ir tomēr vērsts uz saprātīgu kompromisu panākšanu – ko pieminēja arī komisārs, – kurus var īstenot visā Eiropas Savienībā. Un es piekāpos argumentiem gan attiecībā uz nodokļu palielinājuma apjomu, gan īstenošanas periodu.
Lieliskā sadarbība ar maniem kolēģiem Becsey kungu un Rosati kungu lika man saprast, ka man jāpielāgo līmenis, neļaujot iznīcināt manu sākotnējo priekšlikumu nolūku, ja es gribu, lai manu ziņojumu pieņem. Komisijas priekšlikumu noraidīja kopumā. Es neko neieguvu, bet es arī visu nezaudēju. Kuģot starp Luksemburgas klintīm un Zaļo grupu nebija viegla lieta.
Transporta emisijas ievērojami palielinās. Mums kaut kas šajā lietā ir jādara. Tas, ka ES dalībvalstis savā starpā konkurē ar atšķirīgiem nodokļu līmeņiem dīzeļdegvielai, nav ne saprātīgi, ne taisnīgi, kā Komisija pareizi norāda. Neviens taču nedomās, ka tas ir labi iekšējam tirgum, ka milzīgajām smagajām automašīnām jāmet liels līkums, lai iepildītu lētu dīzeļdegvielu tādā vietā kā Luksemburga. Tā sauktais degvielas tūrisms ir slikts ne tikai videi, tas kropļo arī konkurenci. Turklāt tas noved pie ienākumu zuduma, ko gūst no nodokļiem. Bez tam, nav iemesla uzlikt atšķirīgus nodokļus bezsvina benzīnam un dīzeļdegvielai.
Tā tika panākts kompromiss, kas guva vairāk vai mazāk vienprātīgu atbalstu komitejā. Minimālie nodokļi dīzeļdegvielai tiek celti lēnāk, nekā Komisija ierosināja – no pašreizējiem 302 eiro par 1000 litriem līdz tam pašam nodokļu līmenim kā bezsvina benzīnam – 359 eiro par 1000 litriem 2015. gadā. Komisija vēlējās ieviest šo palielinājumu jau līdz 2012. gadam.
Latvijai, Lietuvai, Polijai, Bulgārijai un Rumānijai būs atļauts ieviest paaugstinātus minimālos nodokļus līdz 2016. gada 1. janvārim. Komisija vēlas palielināt minimālo nodokli līdz 380 eiro par 1000 litriem līdz 2014. gadam. Lai izvairītos no turpmākiem konkurences kropļojumiem, komiteja uzskata, ka tām valstīm, kam nodokļu likme pārsniedz 400 eiro par 1000 litriem dīzeļdegvielai un 500 eiro par 1000 litriem bezsvina benzīnam, nevajadzētu celt nodokļu likmes šīm degvielām pirms 2015. gada.
Priekšsēdētāja kungs, komisār! Ir skaidrs, ka šis ir ļoti delikāts jautājums, jo īpaši attiecībā uz subsidiaritāti. Tomēr tas ir iespējamais ceļš uz lielāku nodokļu līmeņu sakritību. Tai pašā laikā mēs zinām, ka nenovēršamas vides prasības ietekmēs turpmākos finanšu kontroles novērtējumus.
Tiem, kas domā, ka neesmu bijis pietiekami stingrs savās prasībās un ka esmu padevies un samazinājis savas prasības, varu teikt, ka būtībā jums piekrītu Mums vajadzēja vienoties par augstākiem līmeņiem un īsāku ieviešanas laiku, kā Komisija un komisārs teica, bet ES šodien nav tā pati, kas tā bija pirms pieciem gadiem – par laimi, es teiktu.
Ekonomiskie priekšnoteikumi nodokļu saskaņošanai nav tādi, kādi tie bija. Ja mēs gribam risināt pārrobežu emisiju jautājumus, mums jārod saprātīgi kompromisi, kurus visi var pieņemt. Mums visiem tas jāsaprot.
Bez tam, es vēlos piebilst, ka daudzas no vecajām, dalībvalstīm ir pelnījušas kritiku, jo tās nav izpildījušas lēmumus par nodokļu palielināšanu, kas pieņemti iepriekš. Komitejas secinājumos pirktspēja un inflācijas apsvērumi arī ir ņemti vērā.
Naftas cenas pēdējā laikā sasniedz arvien jaunus rekordus. Pēdējo reizi klausoties ziņas, es dzirdēju, ka tās ir tuvu pie 110 dolāriem par barelu.
Pastāv vispārēja vienošanās par pakāpenisku nodokļu izlīdzināšanu, ko, es ceru, komisārs redz – vismaz komitejā – un es ceru iegūt savu kolēģu atbalstu rīt Parlamentā, vispārēju atbalstu, lai mums būtu ziņojums, kas var kalpot par pamatu turpmākajam darbam.
Zsolt László Becsey, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Pateicos, priekšsēdētāja kungs. Es apsveicu referentu Schmidt kungu par viņa lielisko darbu, kas, manuprāt, ir liels sasniegums, jo mēs esam spējuši izstrādāt Parlamenta kopējo nostāju uz vispārējas vienošanās pamatiem. Manuprāt, ir svarīgi plenārsēdē saglabāt vienprātību, ko panācām komitejā. Tas ir panākums, jo mums izdevās noteikt gan minimālo, gan maksimālo akcīzes nodokļa likmi, lai sasniegtu mērķus, kas vērsti pret inflāciju, bet mēs nepiekritām idejai atcelt regulējumu kopumā. Ir labāk, ka mums ir atzinums, nekā nesniegt to pavisam, jo tad paliktu tikai Komisijas iesniegtais priekšlikums. Tas ir panākums, jo ikviens no kaut ka atsakās. Valstis ar augstām nodokļu likmēm ir gatavas iesaldēt savas pašreizējās augstās likmes izlīdzināšanas interesēs, bet valstis ar zemām nodokļu likmēm piekrīt piekrist zināmam nodokļu palielinājumam atbilstoši pašreiz spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecībā uz dīzeļdegvielu.
Visvairāk šajā ziņā uzupurējas nesen pievienojušās Baltijas un Balkānu valstis, jo cenas un ienākumi šajās valstīs ir zemāki, un tās ir pieņēmušas lielu izaicinājumu inflācijas un zemākas konkurētspējas dēļ, kā arī sociālajā jomā. jo īpaši, gatavojoties ieviest eiro. Tas ir panākums, jo tas apturēs Parlamenta prasību šovu, tā izvēlīgumu. Līdz 2015. gada beigām ikviens būs ierosinātajā grupā, un nebūs vairs veselas virknes neizprotamu izņēmumu. Tas dos mums iespēju nostiprināt Eiropas likumdošanas gravitas. Manuprāt, disciplīna ir svarīga, un tāpēc mēs prasām, lai Komisija 2010. gadā sniedz starpposma ziņojumu par izpildi, lai pārbaudītu, vai regulētāji patiesībā regulē, vai tikai izliekas, ka to dara. Tas ir panākums, jo Padome redzēs, ka ir veids, kā sasniegt vēlamo izlīdzinājumu, bet Komisija sapratīs Parlamenta ideju, proti, minimālās un maksimālās likmes, kuru galvenais nolūks ir samazināt, nevis veicināt inflāciju. Nākotnē tās var to ietekmēt, kad tiks ierosināts Komisijas plānotais priekšlikums par akcīzes nodokli. Paldies par uzmanību, priekšsēdētāja kungs.
Dariusz Rosati, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Komisijas priekšlikums par nodokļiem bezsvina benzīnam un dīzeļeļļai ir paredzēts, lai ierobežotu pārmērīgo degvielas lietošanu transportam un tādējādi samazinātu vides piesārņojumu.
Komisija cer arī, ka tās priekšlikums palīdzēs samazināt atšķirības starp akcīzes nodokļa likmēm, ko uzspiedušas dažas dalībvalstis, tādējādi radot vienlīdzīgākus konkurences nosacījumus vienotajā tirgū. Vispār šie mērķi ir vēlami un pelna atbalstu. Tomēr tai pašā laikā Komisijas priekšlikums satur risinājumus, kam var būt negatīva ietekme uz dalībvalstu ekonomiku. Tie var būt: degvielas papildu cenu kāpums un palielināta inflācija, augstākas izmaksas un Eiropas uzņēmumu konkurētspējas samazināšanās, un mājsaimniecību pirktspējas kritums. Šīs sekas ir īpaši manāmas, kad naftas cenas pasaules tirgos ir sevišķi augstas, kā tas ir pašreiz.. Turklāt Komisijas priekšlikumi ir tādi, ka jauno likmju pielāgošanas galvenā nasta gulsies uz Eiropas Savienības vismazāk attīstītajām dalībvalstīm, kas rada lielas bažas: tāpēc Schmidt kungs savā ziņojumā ir iekļāvis grozījumus, kas mazina šādu negatīvu ietekmi, nekaitējot Komisijas priekšlikuma galvenajiem mērķiem.
Kompromisā, ko sasniedza starp galvenajām grupām, mēs aicinām ieviest trīs svarīgus grozījumus. Pirmkārt, mēs ierosinām samazināt degvielas akcīzes nodokļa minimālo plānoto likmi no 380 eiro par 1000 litriem uz 359 eiropar 1000 litriem. Otrkārt, mēs ierosinām pagarināt pārejas periodu jauno likmju ieviešanai jaunajās dalībvalstīs par diviem gadiem līdz 2016. gadam. Treškārt, mēs ierosinām pieprasīt, lai dalībvalstis, kas pašreiz ir uzlikušas vislielākās akcīzes nodokļa likmes degvielai, apņemas necelt tās pirms 2015. gada, tādējādi atvieglojot akcīzes nodokļa likmju saskaņošanas procesu.
Priekšsēdētāja kungs, komisār! Es gribu uzsvērt, ka kompromisa panākšana nebija viegls darbs. Tas prasīja piekāpšanos un labas gribas izrādīšanu no visu to puses, kas piedalījās diskusijās Ekonomikas un monetārajā komitejā. Es vēlos izmanot iespēju pateikties Schmidt kungam un apsveikt viņu par veiksmīgo rezultātu. Ir skaidrs, ka šis kompromiss pilnīgi apmierina ne visus iesaistītos, bet tas ir mēģinājums saskaņot vairākus mērķus un viedokļus. Tas ir arī solis uz priekšu ceļā uz akcīzes nodokļa likmju atšķirību mazināšanu Eiropas Savienībā. Es aicinu Parlamenta deputātus atbalstīt šo kompromisu un pieņemt Schmidt ziņojumu.
Dariusz Maciej Grabowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Amatā esošais Eiropas Savienības priekšsēdētājs un komisāri tiecas sākt savas runas ar deklarācijām par ekonomisko brīvību aizsardzību un atbalstu, konkurences brīvību un MVU. Tomēr pāreja no deklarācijām uz sīku izklāstu parasti parādās ziņojumos, kas līdzinās tam, par ko mēs šodien debatējam.
Ziņojumā ierosināts noteikt akcīzes nodoklim vienotu likmi visās dalībvalstīs un saskaņot cenas, lai padarītu sistēmu vienkāršāku, vieglāk saprotamu un taisnīgāku. Un to dara, pamatojoties uz priekšnoteikumu, ko a apriori uzskata par pareizu - ka Eiropas Savienības dalībvalstīm labākais atrisinājums ir vienota nodokļu sistēma, vienota monetārā sistēma, vienota sertificēšanas un tirdzniecības sistēma, vienota regulējoša ražošanas limitu sistēma utt.
Priekšlikumā teikts, ka Eiropas Savienībā nav degvielas piegādes izmaksu atšķirību, lai kāds būtu attālums no piegādes avota vai darbaspēka izmaksas. Tā nav taisnība. Es vēlētos uzdot jautājumu, ko nozīmē ekonomiskā brīvība un konkurences brīvība Eiropas Savienībā. Vai mums nevajadzētu runāt par ekonomiskiem spaidiem un vardarbību? Vai nav taisnība, ka vienota degvielas cena, iznīcinot konkurenci, ir ideāls risinājums starptautiskiem degvielas uzņēmumiem par sliktu patērētājiem un maziem uzņēmumiem? Vai nav taisnība, ka vienota degvielas cena dod priekšroku augsti attīstītām valstīm un nevis mazāk attīstītām valstīm? Visbeidzot, ja Eiropas Savienība pieņem iepriekš minēto ziņojumu, saskaņojot degvielas cenas ar lozungu par roku atraisīšanu uzņēmumiem un valstīm, vai tas nebeigsies ar roku sasaistīšanu ar nodokļu palīdzību? Vēl sliktāk, vai tas vienlaicīgi neiedzīs viņus basām kājām nabadzībā? Mēs balsosim pret šo ziņojumu.
Cornelis Visser (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Šī ir pirmā reize, kad es runāju plenārsēdē. Es ceru, ka varēšu aizstāvēt Eiropas holandiešu pilsoņu intereses gan šeit, gan turpmāk.
Pirms Schmidt kungs sagatavoja šo padziļināto ziņojumu, notika daudz pārrunu. Es priecājos, ka referents un citas grupas ir beidzot nonākušas pie kompromisa. Komisijas priekšlikumā ir ierosināts celt akcīzes tarifus pakāpeniski, tādējādi mazinot atšķirības starp dalībvalstīm.
Argumentiem par vidi ir nozīme, bet, manuprāt, degvielas cenu celšana ir jau pietiekams motivējošs faktors. Turklāt Komisija izmanto konkurences kropļošanu par argumentu komerciālās dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa minimālās likmes celšanai. Mani pārsteidz tas, ka par argumentu komerciālās dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa minimālās likmes celšanai izmanto degvielas tūrismu, jo šis arguments ir nevajadzīgi pārspīlēts. Degvielas tūrisms ir reta parādība transporta nozarē, kam nav būtiskas ietekmes uz savstarpējās konkurences situāciju un iekšējā tirgus darbību.
Komisija ierosin krasu minimālās likmes pieaugumu līdz 380 eiro par 1000 litriem. Manuprāt, šādam pieaugumam pie tā jau ārkārtīgi augstajām degvielas cenām būs pārāk liela ietekme uz patērētāja naudas maku un inflāciju. EP komiteja beidzot vienojās par pieaugumu līdz 359 eiro par 1000 litriem, sākot ar 2015. gada 1. janvāri. Holande šo mērķi jau ir pārsniegusi.
Ir jāpiemin vēl viena lieta. Transporta nozare pamatoti žēlojas, ka akcīzes nodokļa nepārtrauktā celšana dzen degvielas cenas strauji uz augšu Komisijas priekšlikumam par akcīzes nodokļa saskaņošanu dīzeļdegvielai nav augšējās robežas. Atšķirības turpinās pastāvēt. Parlaments uzskata, ka dalībvalstīm jāiesaldē akcīzes tarifs dīzeļdegvielai pie 400 eiro par 1000 litriem līdz 2015. gada 1. janvārim.
Visbeidzot, es ceru, ka finanšu ministri, pieņemot lēmumu, dos priekšroku patērētāju interesēm pirktspējas un inflācijas ierobežošanas labā..
Elisa Ferreira (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Šis ziņojums attiecas uz ļoti delikātu lietu – Eiropas ekonomisko politiku, proti, nodokļu politiku, jo tas attiecas uz īpašiem nodokļiem benzīnam un gāzeļļai, ko lieto komerciālajā transportā. Šie nodokļi ir svarīgs nodokļu ienākumu avots daudzām dalībvalstīm. Tomēr dzīvotspējīgu alternatīvu trūkums komerciālo transportlīdzekļu apgādei ar degvielu nozīmē, ka degvielu cenas ir stratēģisks daudzu valstu konkurētspējas faktors.
Dalībvalstu tiesības noteikt īpašus patēriņa nodokļus netiek apšaubītas. Tomēr, tā kā šie nodokļi tieši ietekmē pārdoto preču cenas, pārmērīgām atšķirībām ir tieša ietekme uz iekšējā tirgus darbību. Kā jau minēts, tie noved pie pārrobežu preču aprites un ietekmes uz vidi, ko rada šī preču aprite.
Kompromiss, ko panāca Ekonomikas un monetārā komiteja, ir patiešām kompromiss, un tāpēc es gribētu uzslavēt visus ēnu referentus un jo īpaši galveno referentu Schmidt kungu. Es nevaru ignorēt to, ka daži gribētu, lai minimālais līmenis skaidrāk atspoguļotu mūsu dominējošos vides apsvērumus. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo naftas cenu līmeni, es personīgi šaubos, vai šī fakta pastiprinājums ar nodokļu palīdzību ir nepieciešams.. Izvēle tāpēc ir kritusi uz nodokļu minimālā un maksimālā līmeņa tuvināšanu, kas, daļēji upurējot vides apsvērumus – kā uzskata daži ļaudis – ļaus samazināt konkurences kropļojumus, kas rodas nodokļu politikas dēļ. Ir pieliktas lielas pūles, un mēs ceram, ka to pienācīgi novērtēs Komisija un Padome un ka tas sekmēs turpmāko nodokļu sistēmas attīstību Eiropas Savienībā.
Astrid Lulling (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Ja neieradīsies Kauppi kundze, viņa man ir atļāvusi izmantot viņas divas minūtes jo viņa vada svarīgas pusdienu debates.
Priekšsēdētāja kungs , dāmas un kungi! Mūsu Liberālās partijas kolēģa Olle Schmidt ziņojums ir saistīts ar jaunu konfrontāciju starp Parlamentu un Eiropas Komisiju, kas ir ierosinājusi neattaisnojamu netiešo nodokļu palielinājumu. Šo priekšlikumu izteica komisārs, kas, manuprāt ir pilnīgi zaudējis saskari ar ekonomisko realitāti. Kovács kungs ierosina ievērojamu minimālo likmju pieaugumu bezsvina benzīnam un gāzeļļai. Ņemot vērā rekordlielo inflāciju – par ko ir nobažījusies Eiropas Centrālā banka – un ekonomisko lejupslīdi, ko mēs pašreiz redzam, man šķiet, ka šis ir īpaši nepiemērots laiks palielināt akcīzes nodokļa likmi gāzeļļai un dīzeļdegvielai.
Personīgi man jāsaka, ka es būtu vienkārši noraidījusi šo neiedvesmojošo Komisijas priekšlikumu, bet pie pašreizējā vairākuma Parlamentā es to nespēju izdarīt. Es atbalstu kompromisu, ko panāca EP galvenās politiskās grupas, jo man šķiet, ka tas demonstrē mēģinājumu ierobežot kaitējumu.
Minimālo likmju pakāpeniska celšana dīzeļdegvielai līdz 359 eiro par 1000 litriem līdz 2015. gadam un minimālo likmju iesaldēšana tam pašam daudzumam bezsvina benzīna, kā noteikts kompromisā, ir acīmredzot zem Komisijas ierosinātā līmeņa. Komisija patiesībā ierosināja 380 eiro gan dīzeļdegvielai, gan bezsvina benzīnam, sākot ar 2014. gadu. Referents gribēja iet vēl tālāk savā ziņojumā un pieprasīja 400 eiro kā minimālo līmeni. Es atzinīgi vērtēju referenta gatavību kompromisam, pazeminot likmes diskusiju laikā par viņa ziņojumu Ekonomikas un monetārajā komitejā.
Manuprāt, šī ziņojuma būtība ir atrodama 19. grozījumā. Tajā mēs prasām, lai dalībvalstis, kas pašreiz piemēro pārmērīgi lielo akcīzes nodokli 400 eiro apmērā par 1000 litriem dīzeļdegvielas un 500 eiro apmērā par 1000 litriem bezsvina benzīnam, turpmāk neceltu likmes līdz 2015. gadam. Tāpēc, neejot tik tālu, lai ieviestu priekšlikumā maksimālās likmes - Komisijai nekad nav bijusi drosme tās ierosināt – mēs vismaz izsakām vēlēšanos izlīdzināt cenas.
Priekšsēdētāja kungs! Ir tikai viens veids, kā nodrošināt akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu Eiropā, un tas ir vienlaicīga maksimālo un minimālo likmju ieviešana. Nav nekādas jēgas turpināt palielināt minimālās likmes un necensties apvaldīt to dalībvalstu entuziasmu, kas pastāv uz ārkārtīgi augstu likmju piemērošanu.
Visbeidzot, ja jūs man atļausiet, es gribētu runāt par procedūras jautājumu. Es vēlos jautāt komisāram, kas pieprasīja, lai mēs atbalstām viņa priekšlikumu, vai viņš dzīvo uz kādas citas planētas, jo mēs patiesībā neatbalstām viņa priekšlikumu.
Margaritis Schinas (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Tagad, kad inflācija eirozonā ir savā augstākajā punkta visā tās vēsturē un naftas cena ir sasniegusi 110 dolāru par barelu, Eiropas Parlaments rīt pacels netiešos nodokļus degvielai. Ja tas nav joks, tad tas ir domāts, lai liktu piektdienas laikrakstu lasītājiem pasmaidīt. Manuprāt, mēs dodam nepareizo signālu nepareizā laikā. Mēs demonstrējam savu neizpratni par sabiedrības procesiem.
Turklāt mana delegācija neatbalstīs kompromisu, mēs esam pret to sešu dalībvalstu, kurām jau ir augsti nodokļi, terorisma taktiku, lai piespiestu citas valstis ar komisāra Kovács kunga atbalstu celt cenas, aizbildinoties ar benzīna tūrismu. Es to nevaru attaisnot savu velētāju acīs. Šādu eksperimentu vietā pievērsīsimies citai politikai, kas nāk par labu videi. Mums jāatmet šāda nodokļu celšanas akrobātika.
Atanas Paparizov (PSE). – (BG) Mana valsts ir pielikusi lielas pūles, lai palielinātu akcīzes nodokli pēdējos gados, un nodokļu likmes bezsvina benzīnam ir pieaugušas no 254 eiro 2004. gadā līdz 350 eiro, bet dīzeļdegvielai – attiecīgi no 203 eiro līdz 307 eiro. Mēs bijām gatavi strauji celt nodokļu likmes, lai samazinātu inflācijas ietekmi nākamajos gados.
Komisijas jaunais priekšlikums liek apšaubīt mūsu stratēģiju. Tāpēc priekšlikums, kas ierosināts Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumā, šķiet saprātīgs un vēršas pret tādām valstīm kā Bulgārija un Rumānija mazākā mērā.
Es ceru, ka Komisija pieņems šo kompromisu, lai gan pat šis priekšlikums nozīmē to, ka Bulgārijas ekonomikai vajadzēs krietni papūlēties un ka tas būs inflāciju izraisošs faktors, galīgi neietekmējot vidi, jo benzīns un dīzeļdegviela, nav elastīgi produkti, bet ir atkarīgi daudz vairāk no dažādiem citiem ekonomiskiem faktoriem nekā no akcīzes nodokļa.
Ivo Belet (PPE-DE). – (NL) Es runāšu īsi, komisār. Man šķiet, ka būtu noderīgi norādīt, ka mums jābūt piesardzīgiem šajā jautājumā. Sabiedrība jāinformē, ar ko mēs riskējam, jo kritiķi, protams, būs gatavi to iztēlot par tiešu nodokļu celšanu, lai gan Parlamenta priekšlikums ir ļoti mērens līdzeklis, īsts nodokļu palielinājums būtu katastrofāls šajā laikā, kad cenas ir tik augstas.
Šis priekšlikums, ko mēs, cerams, rīt pieņemsim, ir labs iesākums, lai beidzot darītu galu konkurences kropļošanai, kas ir turpinājusies daudzus gadus, jo īpaši robežreģionos, un tas ir labi arī videi. Komisār, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mans otrais komentārs ir par to, ka mēs paļaujamies paši uz sevi un jo īpaši uz Eiropas Komisiju, turpinot aktīvi attīstīt un veicināt videi nekaitīgas degvielas, citiem vārdiem, īstenojot politiku, kas palīdzēs mums atbrīvoties no fosilajām degvielām, benzīna un dīzeļdegvielas.
Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz trim jautājumiem. Pirmkārt, šķiet, ka tuvākajā nākotnē naftas cena nenokritīs zem 100 dolāriem par barelu, kā rezultātā degvielu cenas turpinās nepārtraukti celties. Un tikai pateicoties Amerikas dolāra vājumam, ir bijis iespējams izvairīties no krasas degvielu cenu celšanās. Tomēr mēs nevaram gaidīt, lai amerikāņi mūžīgi vēlētos redzēt savu valūtu vāju. Šajā situācijā priekšlikums nākamajos gados celt akcīzes nodokļa likmes Eiropas Savienībā, šķiet, pavisam neņem vērā ekonomisko realitāti.
Otrkārt, jaunajās dalībvalstīs IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks nekā vecajās dalībvalstīs, tāpat kā personīgo ienākumu līmenis. Tāpēc jaunajām dalībvalstīm būs iespējams saskaņot nodokļus tikai tad, kad būs sasniegts pietiekami augsts personīgo ienākumu līmenis.
Visbeidzot, saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm vajadzētu baudīt lielāku brīvību attiecībā uz nodokļu slogu degvielām, ko neiegūst no naftas. Šādi pasākumi stimulētu interesi par atjaunojamo degvielu izmantošanu. Tie palīdzētu arī samazināt CO2 emisijas un izpildīt mūsu starptautisko pienākumu attiecībā uz vides aizsardzību.
Claude Turmes (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos ņemt vārdu tikai uz īsu brīdi, lai norādītu, ka ne visi deputāti no Luksemburgas ir lētā benzīna narkomāni. Man šķiet, ka Belet kungs ir ļoti labi izklāstījis situāciju. Mums ir jāatrod kompromiss attiecībā uz naftas resursiem un klimata pārmaiņām un arī jāpanāk līdzsvars starp valstīm un reģioniem.
Es gribētu jūs informēt, ka otrdien Luksemburgā Parlaments debatēja par klimata pārmaiņām un pārrunāja benzīna tanku tūrismu. Lielais vairākums Luksemburgas Parlamenta deputātu, tai skaitā Lulling kundzes pašas partijas biedri, piekrīt, ka šī parādība ir jāapstādina, vismaz vietējā mērogā. Tādējādi es tikai gribu teikt, ka Luksemburgai vispār ir pavisam cita nostāja nekā Lulling kundzei, kas pārstāv mazākumu šajā jautājumā, pie kam ļoti mazu mazākuma daļu.
Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šķiet, ka vienotajam tirgum ar preču brīvu apriti būtu jābūt pilnīgi konkurētspējīgam. Bet tas tomēr tā nav, jo ražošanas līdzekļu izmaksām, kas ietver arī degvielas izmaksas, ir liela ietekme uz ražošanas rentabilitāti. Faktiski pašreiz nodokļi degvielai ir atšķirīgi pat kaimiņvalstīs, izraisot robežreģionos tā saukto degvielas tūrismu. Tomēr šī parādība nav plaši izplatīta.
Šķiet, ka ir prātīgi tuvināt akcīzes nodokļa likmes, bet šim procesam jābūt lēnam un ļoti pakāpeniskam. Minimālo dīzeļdegvielas un bezsvina benzīna akcīzes nodokļa likmju saskaņošanai arī jābūt regulētai. Mums jāseko vispārīgajam principam censties nodrošināt, lai nodokļi un akcīzes nodokļi degvielai būtu pēc iespējas zemāki, lai izvairītos no inflācijas un ražošanas izmaksu kāpuma, un mājsaimniecību izdevumu palielinājuma. Tas jo īpaši attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, kur ienākumi ir daudz zemāki.
László Kovács, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties jums par komentāriem un debatēs izteiktajiem viedokļiem.
Iegūt pozitīvu Parlamenta atzinumu par Komisijas priekšlikumu par īpašu nodokļu sistēmu komerciālajai dīzeļdegvielai ir ļoti svarīgi. Tomēr mēs esam ievērojuši, ka jūsu ziņojums ir pieticīgāks, salīdzinot ar Komisijas priekšlikumu, jo īpaši neatbalstot vispārējā minimālā nodokļu līmeņa dīzeļdegvielai un bezsvina benzīnam revalorizāciju.
Es neesmu izlaidis no acīm ekonomisko pamatojumu. Gluži otrādi, ekonomiskais pamatojums ir pret miljoniem papildu kilometru un papildu CO2 tonnām, un citām siltumefektu izraisošām gāzēm, kas rodas degvielu tūrisma rezultātā. Man jāņem vērā – un mums visiem jāņem vērā – pieaugošie draudi cilvēcei no klimata pārmaiņām un globālās sasilšanas. Šie draudi ir daudz satraucošāki nekā inflācija. Ja runājam par ierosināto akcīzes nodokļa palielinājumu, tas neradīs inflāciju. Tas tikai sekos gaidāmajai inflācijai 2,2 % apmērā gadā līdz 2017. gadam.
Komisija var pieņemt 1. grozījumu daļēji un 7. un 27. grozījumu principā, bet mums ir oficiāli jānoraida citi grozījumi. Komisija oficiāli negrozīs šo priekšlikumu. Tomēr mēs, cik vien iespējams, Padomes diskusijās centīsimies ņemt vērā Parlamenta ierosinātos grozījumus. Parlamenta pozitīvs atzinums būs svarīgs signāls tam, ka rodas arvien lielāka izpratne par transporta pieaugošo negatīvo ietekmi uz vidi, kas mums jārisina ar degvielas nodokļu palīdzību.
Olle Schmidt, referents. − (SV) Priekšsēdētāja kungs! Pateicos par jūsu laipnajiem vārdiem. Manuprāt, pateicība pienākas arī Komisijai un komitejas sekretariātam.
Sākumā man šķita, ka komisārs patiesībā nepieņem komitejas viedokli. Es to varu saprast formālu iemeslu dēļ. Pēc tam, kad atkal uzklausīju Komisiju, man šķita, ka pamanīju jēdziena izpratni, ka politika ir politika. Es atzīstu, ka mēs būtu varējuši nebūt tik pieticīgi. Komisārs lieto frāzi „mazāk godkārīgi”. Bet klausieties šajās debatēs no kreisās uz labo pusi un uz augšu, un uz leju. Visādi viedokļi tika izteikti, un tad mums bija Lulling kundze, kas ieņēma vietu vidū. Komisār! Pamatojoties uz politisko realitāti, ko jūs patiešām saprotat, mums bija jāsagatavo ziņojums un priekšlikums, ko mēs tagad noliekam uz jūsu galda. Ceram, ka Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojums tiks iesniegts rīt, kas nebūs gluži tāds, kādu jūs gribējāt, un ne visi aspekti būs jums pieņemami, bet tas būs ziņojums.
Visbeidzot, es vēlos teikt komisāram, ka es tomēr uzskatu, ka esam pavirzījušies uz priekšu – ja mēs rīt iegūsim pozitīvu rezultātu – jo esam izbeiguši konfrontāciju starp komiteju, Parlamentu un Komisiju, un arī Padomi. Kā jau teicāt, mums kaut kas jādara benzīna tūrisma lietā iekšējā tirgus dēļ. Tas ir gluži pareizi, bet mums ir arī jāsagatavo stingri un iedarbīgi pasākumi videi. Visā Eiropas Savienībā ir jāsaprot šādu pasākumu nepieciešamība, un, manuprāt, mēs esam atraduši pareizo līdzsvaru..
Astrid Lulling (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos lūgt vārdu personīgā lietā. Turmes kungs nosauca mani par narkomāni. Manuprāt, tas ir apvainojums, un es aicinu viņu atsaukt savu piezīmi.
Par pārrunājamo lietu es varu stingri apgalvot, ka mana partija un mana valdība pilnīgi atbalsta kompromisu, ko ierosināja un kurā ir arī liels mans ieguldījums. Turklāt Turmes kungs, šķiet, ir aizmirsis, ka gāzeļļa pašreiz ir lētāka Beļģijā nekā Luksemburgā un ka mūsdienās ne visi benzīna tanka tūristi dodas uz Luksemburgu, bet gan uz Beļģiju,
Priekšsēdētājs. − Ļoti labi. Mēs ņemsim vērā, ko Lulling kundze teica, un es esmu pārliecināts, ka visi apgalvojumi, kas izskanējuši šajā Parlamentā, tiks noskaidroti.
Debates ir slēgtas.
Balsošana notiks ceturtdien, 2008. gada 13. martā.