Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 12. marts - Strasbūra

18. Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Claude Turmes ziņojums (A6-0006/2008) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā, par Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondu [2007/2188(INI)].

  Claude Turmes, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mārtinam Luteram Kingam bija sapnis. Viņš sapņoja par sabiedrību, kurā cilvēka ādas krāsa nenoved pie diskriminācijas. Tas bija sapnis, kas revolucionizēja Ameriku un pasauli. Šodien Eiropai ir sapnis vai, pareizāk sakot, redzējums – izstrādāt nākotnes enerģiju ne tikai Eiropai, bet vēl tālāk, redzējums par atjaunojamo enerģiju, kam būs liela loma šī gadsimta vidū un kas palīdzēs novērst konfliktus par atlikušajiem naftas un gāzes resursiem, mīkstinās klimata pārmaiņas un nodrošinās, ka miljardiem cilvēku visā pasaulē ir piekļuve enerģijai, kas šodien nav pieejama.

Manuprāt, Komisijai, ko šodien pārstāv vides sirdsapziņa Dimas kungs, ir pamats būt lepnai par šo Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondu (GEEREF). Mūsu pieņēmums ir, ka pēc četriem vai pieciem gadiem šajā fondā būs 500 miljoni eiro, kas to padarīs par pasaules lielāko fondu ieguldījumiem atjaunojamajā enerģijā un energoefektivitātē.

Šie 500 miljoni eiro nāks daļēji no valsts budžeta, no 80 līdz 150 miljoniem eiro – no Eiropas budžeta, bet arī dalībvalstu budžetiem. Mums pašreiz ir īpašas saistības no Vācijas un arī no Norvēģijas puses.

Ko šis fonds sasniegs? Finanšu analītiķi, kas detalizēti aplūko ieguldījumu plūsmas individuālos atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes projektos, ir ievērojuši, ka ir grūti piesaistīt riska kapitālu ieguldījumiem, kas ir mazāki par 10 miljoniem eiro. Šis fonds būs paredzēts tieši šiem vidēja apjoma projektiem ar finansējumu līdz 10 miljoniem eiro.

Tas tāpēc būs „fondu fonds”, kas nozīmē, ka šis fonds neieguldīs naudu tieši vēja enerģijas parkos Marokā vai saules enerģijas sistēmās Ķīnā, bet iegādāsies akcijas no Dienvidāfrikas, Centrālās Āfrikas, Ķīnas, Krievijas vai Dienvidamerikas ieguldījumu fondiem. Valsts budžets politiski noteiks, kur ieguldīt finansējumu.

Tas būs pievilcīgs privātajiem ieguldītājiem, jo valsts budžets faktiski segs visu ieguldījuma risku, jo ieņēmumi no ieguldījumiem – ja šie ieguldījumi dos ieņēmumus – tiks vispirms privātajiem ieguldītājiem un tikai otrajā posma tie atgriezīsies valsts budžetā, un tas, protams dod lielu drošību privātajiem ieguldītājiem.

Kā parlamentārieši mēs esam uzdevuši četrus vai piecus jautājumus attiecībā uz šo fondu. Pirmais ir arī īpašs jautājums komisāram Dimas. Laikā, kad biodegvielas ir ārkārtīgi pretrunīgs jautājums, mēs ka parlamentārieši esam nolēmuši, ka mums jāpiemēro ļoti stingri kritēriji jebkuram biomasas vai biodegvielu ieguldījumu projektam no fonda līdzekļiem. Ne jau tāpēc, ka problemātisks varētu būt vides līdzsvars, bet tas ir arī fonda tēla jautājums, ja tā reputāciju varētu sabojāt šāds ieguldījums. Es jautāju vēlreiz, komisār, vai jūs varat garantēt, ka Komisija darīs visu, lai piemērotu stingros kritērijus, kas tiek prasīti?

Otrais svarīgais jautājums mums parlamentāriešiem – manuprāt, tas jo īpaši attiecas uz tiem, kas rūpējas par attīstību – ir tas, ka mēs vēlamies, lai fonds dotu lielu ieguldījumu energoresursu nepietiekamības novēršanā. Mums tāpēc ir jāizmanto mikrofinansēšanas iestāžu, tādu kā Grameen banka un citu, zināšanas, iestāžu, kas jau īsteno projektus pašiem nabadzīgākajiem, tādus kā saules kolektori un fotogalvaniskās (PV) sistēmas Mums ir jāiesaista šīs mikrofinansēšanas iestādes. Mans otrais jautājums jums, komisār, ir, vai Komisija kā galvenā valsts līdzekļu piešķīrēja ir gatava nodrošināt, ka 20-25 % no finansējuma tiks patiešām izmantoti šādiem mikroprojektiem ar mikrofinansējuma palīdzību?

Treškārt, mēs baidāmies, ka ieguldījumi Ķīnā kļūst tik viegli, ka visi GEEREF līdzekļi aizplūdīs uz turieni. Tomēr tas, ko mes gribam, ir ģeogrāfiskā ziņā labs ieguldījumu izvietojums, un tāpēc mums ir vajadzīgas politiskas saistības no komisāra puses, ka līdzekļi tiks nodrošināti ieguldījumiem arī Āfrikas, Karību jūras reģiona un Dienvidamerikas valstīs.

Parlamentam ir vajadzīgs, lai būtu stingra uzraudzība un novērtējums ar regulāriem ziņojumiem Parlamentam un Budžeta kontroles komitejai, jo dažos nākamajos gados mēs vēlamies palielināt šo fondu, ja tas būs iespējams. Lai to izdarītu, mums, protams, ir vajadzīga Parlamenta uzticēšanās šī fonda darbībai.

Šie ir mani sākotnējie komentāri, un es ar prieku gaidu debates ar saviem kolēģiem no Parlamenta.

(Aplausi)

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ir pagājis vairāk par gadu kopš Komisijas paziņojuma „Publiskā un privātā finansējuma mobilizēšana, lai nodrošinātu globālu piekļuvi klimatam labvēlīgiem, lētiem un drošiem energopakalpojumiem: Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds (pazīstams ka GEEREF).

Kopš tā laika ir bijuši daudzi notikumi, tādi kā Bali nolīgums pagājušā gada decembrī. Tāpēc šī iniciatīva tagad šķiet svarīgāka un savlaicīgāka. Tādējādi ir īstais laiks debatēt par šo ziņojumu. Es ar apmierinājumu konstatēju, ka Eiropas Parlamentam ir īpaši pozitīva attieksme pret šo jauno un novatorisko līdzekli energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektu atbalstam.

Ļaujiet man vispirms paskaidrot, kādēļ Komisija ir ierosinājusi izmantot valsts subsīdijas pasaules uzņēmējdarbības riska kapitāla fondam, lai gan Turmes kungs jau norādīja galvenos punktus, kas mums nepieciešami lēmuma pieņemšanai, kā arī uzdeva dažus jautājumus. Faktiski, lai gan ir vērojams nepārtraukts progress atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, tomēr pasaulē šo enerģijas avotu īpatsvars vēl arvien ir zems.

Ir arī labi zināms, ka energoefektivitātes uzlabošana var dot lielāku labumu nekā jaunas enerģētikas infrastruktūras izveidošana. Tomēr, lai gan visā pasaulē iegulda energoefektivitātes sektorā, iespējas uzlabojumiem netiek pilnīgi izmantotas. Lielu problēmu rada grūtības piesaistīt privāto finansējumu energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem.

Iemesli ir dažādi un attiecas galvenokārt uz uzņēmējdarbības riska kapitāla trūkumu. Uzņēmējdarbības riska kapitāls ir vajadzīgs jaunattīstības valstīs, un lēš, ka valstīs ar pārejas ekonomiku tā apmērs ir vairāk nekā 9 miljardi eiro gadā. Tas ir daudz vairāk, nekā pašreiz pieejams. Lai gan valsts subsīdijas pēdējos gados ir palielinātas, kopējais pieejamais apjoms ir nepietiekams. Ir jāatrod papildu kapitāls; tas ir vajadzīgs enerģētikas nozarei līdz 2030. gadam. Tāpēc ir būtiski meklēt finansējumu privātajā sektorā.

Tomēr daudzie gadi, kas nepieciešami, lai atmaksātu ieguldījumus tīrajās tehnoloģijās, attur ieguldītājus, jo īpaši ģeogrāfiskos reģionos, kurus uzskata par ļoti bīstamiem. Piemēram, privātie ieguldījumi Subsahāras Āfrikā ir ļoti mazi; tieši tāpēc viens no GEEREF mērķiem ir veicināt ieguldījumus šajos reģionos. Summa, ko minēja Turmes kungs, ir tikai norādoša jo tā ir minimālā summa, kas jāiegulda šajos reģionos.

Otrā problēma, ko minēja Turmes kungs, ir projektu apjoms. Maziem projektiem attālās valstīs administratīvās un īstenošanas izmaksas ir augstākas. Tāpēc starptautiskās finanšu organizācijas nav gatavas finansēt šādus projektus , jo īpaši, ja to vērtība ir mazāka par 10 miljoniem eiro, kā jūs jau teicāt.

Tas tieši ir GEEREF mērķis: pārvarēt šādus šķēršļus mazu ieguldījumu veidā. Mēs veltīsim pūles tādiem projektiem kā šie. Fonds piesaistīs privātos ieguldītājus, izmantojot valsts finanšu resursus to aizsardzībai pret risku, ko minēju iepriekš. Lai dotu iespēju GEEREF sākt darbu, Eiropas Komisija uzņemsies saistības par aptuveni 80 miljoniem eiro no šī gada līdz 2010. gadam. Kā jūs teicāt iepriekš, Ar Vācijas un Norvēģijas valdības papildu saistībām mēs esam pārsnieguši 100 miljonus eiro. Mēs ceram saņemt papildu uzņēmējdarbības riska kapitālu no privātā sektora kopsummā vismaz no 300 līdz 500 miljoniem eiro vai varbūt pat 1 miljardu eiro nedaudz ilgākā laikā.

Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos, ka šajā ziņojumā Eiropas Parlaments atbalsta Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonda izveidi. Es vēlos pateikties referentam Turmes kungam par viņa pūlēm, kā arī Wijkman kungam un Korhola kundzei attiecīgi no Attīstības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas par viņu ieguldījumu. Manuprāt, šī ir svarīga un savlaicīga iniciatīva, kas parāda, ka ES rīkojas un ir apņēmusies palīdzēt jaunattīstības valstīm iegūt piekļuvi energoefektivitātei un atjaunojamās enerģijas avotiem.

Galvenais priekšnoteikums projektu finansēšanai – un ne tikai to projektu, kas saistīti ar biomasu un biodegvielu – neapšaubāmi būs ilgtspējības kritēriju ievērošana, kas nebūs mazāk stingri kā dažādu ES tiesību aktu noteikumi . Tas stiprinās uzticību, kas mums jāiegūst, jo īpaši sakarā ar globālo klimata pārmaiņu nolīgumu, kas mums jānoslēdz līdz 2009. gada beigām.

(Aplausi)

SĒDI VADA: EDWARD McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

  Eija-Riitta Korhola, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotāja. − (FI) Priekšsēdētāja kungs! Klimata un enerģētikas jautājumi ir strauji kļuvuši ārkārtīgi svarīgi gandrīz ikvienā Eiropas Savienības politikas jomā. Aicinājums vairāk izmantot atjaunojamo enerģiju ir pašlaik aktuāls, un kvalitatīvie mērķi, kas izvirzīti atjaunojamai enerģijai, šai ziņā nav pēdējā vietā.

Šis fonds ir spožs piemērs un iedveš cerības. Tomēr šis jautājums nav vienmēr pašsaprotams. Politiski populārs jautājums var kļūt par lakmusa papīru politkorektumam, un situācija var beigties ar sacensībām, lai redzētu, kurš visvairāk tiecas būt pareizajā pusē. Tā tas, šķiet, pēdējā laikā ir bijis, kad par mērķi izvirzīja atjaunojamo enerģiju. Priekšlikumā var manīt pārcenšanos, un laika grafiks ir acīmredzami riskants.

Ja vēl trūkst īstas tehnoloģiskas jaudas, pastāv risks, ka saistošu mērķi realizēs, nenovēršami iznīcinot dabas vērtības. Ne visas biodegvielas dod labumu videi, un ne visas atjaunojamās enerģijas formas samazina emisijas, kā Turmes kungs pareizi tikko norādīja.

Ir vajadzība pēc atjaunojamās enerģijas, bet šim jautājumam jāpieiet gudri. Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds, par kuru mēs pašlaik debatējam, ir spožs piemērs tam, kā kaut ko labu var veicināt tādā veidā, ka tas dod daudzējādus labumus.

Ir zināms vecs izteiciens par to, ka nav jādod zivis izsalkušajiem, bet jāiemāca tiem zvejot. Tas attiecas uz vietējo projektu finansēšanu, tā lai tiktu uzlabotas zināšanas un prasmes un lai tās paliktu trešās valstīs. Tas ir veids, kā padarīt projektus ilgtspējīgus un turpināties spējīgus.

  Romana Jordan Cizelj, PPE-DE grupas vārdā. – (SL) Klimata pārmaiņu mazināšana un enerģētika ir divas svarīgas Eiropas Savienības politikas sastāvdaļas. Un tā tam arī ir jābūt. Es priecājos par jebkuru iniciatīvu, kas var palīdzēt nodrošināt drošu un ilgtspējīgu energoapgādi ne tikai Eiropai, bet arī trešām valstīm. Ļaujiet man izteikt zināmas šaubas, kas mums ir jākliedē, pirms mēs izveidojam šo fondu.

Pirmkārt, iniciatīvu skaits enerģētikas un attīstības politikas jomā nepārtrauktu aug. Diemžēl vēlamie rezultāti tiek sasniegti salīdzinoši reti. Iniciatīvas dažādu fondu veidā netiek savstarpēji saskaņotas, un tās visai reti finansē individuālus projektus tiešā veidā. Pēdējais apstāklis attiecas arī uz apspriežamo fondu, kas darbosies, izveidojot un finansējot reģionālos apakšfondus jaunattīstības valstīs. Mums jāapsver, kā tas ietekmēs līdzekļu izlietošanas pārredzamību un kādā mērā iestāžu noteikumi jaunattīstības valstīs veicinās tiem paredzēto pielietojumu.

Otrkārt, tikai savlaicīga darbība var būt efektīva. Ierosinātā pasaules fonda gadījumā nevar saskatīt loģisku laika izvēli. Priekšlikumu izteica 2006. gadā, bet mēs par to debatējam tikai šogad.

Treškārt, es vēlos uzsvērt faktu, kas minēts pašā dokumentā, ka finanšu līdzekļi, kas paredzēti fondam, nav pietiekami. Pat minimālā summa, kas paredzēta fonda sekmīgai darbībai, nav vēl nodrošināta. Tas diez vai palīdzēs stimulēt privātā sektora ieguldījumus.

Ceturtkārt, Man ir grūti iedomāties, ka fonds varētu efektīvi darboties, vienīgi sadarbojoties Eiropas Savienībai un starptautiskajām finanšu iestādēm. Mūsu priekšlikumam trūkst skaidra mērķa un sadarbības plāna ar citām pasaules rūpnieciski attīstītajām valstīm

Kā jau teikts iepriekš, ideja ir apsveicama, bet tās pievienotā vērtība un faktiskā realizācija vēl ir jāpārdomā.

  Matthias Groote, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos apsveikt referentu Turmes kungu par viņa labo darbu un nodošanos šai lietai. Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds ir aktīvs ieguldījums klimata pārmaiņu apkarošanā.

Kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ēnu referents es vēlos runāt par diviem punktiem. Pirmkārt, ir svarīgi nodrošināt, lai ilgtspējībai tiktu dota absolūta priekšroka projektos, kurus atbalstīs fonds. Siltumefektu izraisošas gāzu emisijas ir jāanalizē visā projekta īstenošanas gaitā, un finansējumu nedrīkst piešķirt projektiem ar neapmierinošu CO2 emisiju vēsturi.. Šī analīze ir sevišķi svarīga projektiem, kas ietver biomasu.

Otrkārt, es esmu optimists, un tāpēc es pieņemu, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata pārmaiņu konference nākamgad Kopenhāgenā būs veiksmīga un mēs varēsim spert nākamo soli pretim Kioto Protokolu turpinošam nolīgumam. Atjaunojamās enerģijas izmantošanai tad būs liela nozīme jaunattīstības valstīs. Komisijai tas jau šodien ir jāņem vērā un attiecīgi tam jāpielāgo fonds.

  Fiona Hall, ALDE grupas vārdā . – Priekšsēdētāja kungs! Komisijas priekšlikums izveidot Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondu (GEEREF) ir, protams, vērtējams atzinīgi. Ir ļoti svarīgi, lai energoefektivitātei un atjaunojamai enerģijai būtu arvien lielāka nozīme jaunattīstības valstīs un valstīs ar strauju ekonomisko izaugsmi ļoti daudzu iemeslu dēļ – lai pazeminātu oglekļa dioksīda emisijas, novērstu energoapgādes atkarību, risinātu energoresursu nepietiekamības jautājumu un radītu darbavietas un attīstības iespējas – patiesi, to pašu iemeslu dēļ, kāpēc ir svarīgi, lai energoefektivitātei un atjaunojamai enerģijai būtu arvien lielāka nozīme ES.

Bet man ir vairāki iemesli bažām par Komisijas priekšlikumu. Pirmkārt, priekšlikums finansējumam ir ārkārtīgi pieticīgs šī projekta apjomam. 15 miljoni eiro valsts finansējuma gadā ir graši – pat kā pamatkapitāls, kas paredzēts privāto ieguldījumu piesaistei un apdrošināšanai. Tā varētu pietikt tikai pāris projektiem lielākajās valstīs ar strauju ekonomisko izaugsmi, tādās kā Ķīna vai Indija. Lai gan Komisijas paziņojumā ir runa par iespēju piesaistīt līdzfinansējumu no 9. Eiropas Attīstības fonda (EDF), nav skaidrs, kā tiks pieņemti lēmumi par piešķirto budžeta līdzekļu sadali starp ĀKK valstīm, no vienas puses, un vairāk attīstītajām un plaukstošajām Austrumeiropas valstīm, kuras nepieder pie ES un kuras atbalsta līdzfinansējums no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (EBRD). Tāpēc nepavisam nav skaidrs, kādā veidā fonds dos ieguldījumu nabadzības mazināšanā. Tas šķiet drīzāk makrofonds un nevis mikrofonds, kas paredzēts privāta finansējuma piesaistīšanai, lai atbalstītu projektus, kas pēc Eiropas standartiem ir salīdzinoši mazi, bet tiktu uzskatīti par lieliem daudzās Āfrikas valstīs. Nav skaidrs, kā GEEREF finansējums nonāks līdz Kopienas līmeņa projektiem, tādiem kā fotogalvaniskie paneļi veselības centriem vai skolām un saules katli, un ūdens sildītāji. Šī parādība ceļas no masām, kas parasti dara visvairāk, lai uzlabotu visnabadzīgāko cilvēku dzīvi.

Visbeidzot, esmu norūpējusies par to, kā attiecības starp fondu un Tīrās attīstības mehānismu (CDM) nav saprotami izskaidrotas Būtu labi, ja Komisija varētu paskaidrot, kā fonds uzlabos jaunattīstības valstu piekļuvi CDM.

  Esko Seppänen, GUE/NGL grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Turmes kunga ziņojums attiecas uz ļoti augstu mērķi jaunattīstības valstīm – efektīvi izmantot enerģijas resursus. Šīs valstis bieži atrodas tādos ģeogrāfiskos reģionos, kuros ir iespējams izmantot lētus dabas resursus atjaunojamai enerģijai.

Attīstībā ir iespējams progress bez lieliem ieguldījumiem jaunākajā tehnoloģijā. Piemēram, kokogles ražošana no nekvalitatīviem kokmateriāliem tajās Subsahāras Āfrikas teritorijās, kas pamazām kļūst par tuksnesi, ir rentablāks koku izmantošanas veids nekā vienkārša tā sadedzināšana. Viņiem jāzina, kā apdedzināt koku pirms tā sadedzināšanas. Nav vajadzīgs daudz naudas, lai iemācītu prasmes, tādas kā šī un citas. Es saprotu principus, ar kuriem saskaņā GEEREF darbosies, kā tādus, kas nav paredzēti prasmju un zināšanu izplatīšanai, bet, protams, citas attīstības atbalsta formas var izmantot šim nolūkam.

Projektu finansēšana ar akciju kapitāla ieguldījumiem ir interesanta izvēle. Šī projekta labā īpašība no to viedokļa, kas saņem naudu, un to, kas to dod, ir tā, ka tas nevairo to valstu parādus, kam jau ir parādi. Tomēr rodas jautājums, cik daudz izmaksās šī ieguldījuma pārvaldība un mazo uzņēmumu naudas atmaksāšanas spēju uzraudzība.

Šis Fonds labākajā gadījumā varētu sagatavot jaunattīstības valstis lēnākam fosilo degvielu izmantošanas pieaugumam. Mūsu grupa ir pilnīgi vienprātīga, atbalstot Turmes kunga ziņojumu.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ļoti pateicamies jums, Claude. Jūs vadījāt lielisku sanāksmi par šo tematu. Tas ir ļoti sarežģīts jautājums, un es vēlos jums pateikties jo īpaši par konsekvento pārredzamību visā šo sarunu gaitā un par to, ka devāt mums iespēju palūkoties uz šo projektu kopumā.

Šodien visā pasaulē galvenais uzdevums ir domāt par efektivitāti ne tikai enerģijas patēriņā, bet arī tās ražošanā. Tomēr to nevar attiecināt tikai uz makrolīmeni; mums vienmēr jāvadās pēc maksimas „sāciet ar mazumiņu”: vispirms palūkojaties uz mikrolīmeni, un, ja tas darbojas tajā, tas darbosies arī makrolīmenī.

Mums galvenā uzmanība jāpievērš vislabākās pasaulē pieejamās tehnoloģijas nodrošināšanai. Tā var būt vienkārša, skaidri strukturēta tehnoloģija, tai nav jābūt elektronikai un nanotehnoloģijām. Mums jāmēģina padarīt tehnoloģiju finansiāli pieejamu, cik vien iespējams, lai ikviens var atļauties to lietot.

No otras puses, protams, mums jāsoda tie, kas izšķērdē mūsu Zemes resursus. Tas ir liels izaicinājums arī mūsu komisāram, paraudzīties uz globālām struktūrām, sodot tos, kas izšķiež enerģiju, un apbalvojot tos, kas darbojas, izmantojot labākās un efektīvākās tehnoloģijas. Tas ir pamatprincips arī klimata politikā.

Pētījumi Eiropas Savienībā rāda, ka klimata pārmaiņas izmaksās miljardiem eiro. Tāpēc ir būtiski darīt kaut ko ne tikai to valstu labā, kas atrodas ārpus Eiropas, Padomei jādomā arī, kā nodrošināt jaunu finansējumu izpētei un izstrādei energoefektivitātes jomā, jo īpaši jaunajā Eiropas Tehnoloģiju institūtā.

  Jorgo Chatzimarkakis (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Paldies par jūsu ieguldījumu. Eiropas Parlaments šo fondu vērtē atzinīgi. Komisār Dimas, jūs esat aizsācis pareizo iniciatīvu pareizajā laikā.

Ja kā eiropieši mēs esam apņēmušies samazināt CO2 emisijas, nav svarīgi, kur CO2 tiek izmesta. CO2 emisijas ir jāsamazina visā pasaulē, un tāpēc mums ir jālieto jaunās tehnoloģijas visur.

Tomēr es uzskatu šo fondu ne tikai par attīstības līdzekli, bet arī par stratēģisku līdzekli. Runa nav tikai par palīdzības sniegšanu attīstībai. Eiropiešiem drīzāk jābūt pionieriem klimata pārmaiņu jautājumos; mums ir jāmudina arī citi, lai viņi pievienojas mums šajā ceļā. Viņiem jāspēj sekot mums ceļā, ko esam uzsākuši. Un šajā ceļā, manuprāt, fonds var dot būtisku ieguldījumu. Ja mēs izvēlēsimies pārāk augstus mērķus un, galu galā, paliksim izolēti un vieni paši, tas nozīmēs arī mūsu rūpniecības pamatu beigas. Tāpēc šajā jautājumā ir vajadzīga globāla pārvaldība. Bali bija laba pieeja, un Kopenhāgena būs vēl viena. Tomēr globālās pārvaldības sistēma nenozīmē cīņu par varu, mums jāizmanto radošu stimulu sistēmas, un man šķiet, ka šis fonds rada pareizo stimulējumu.

Claude Turmes savas runas sākumā pieminēja Martin Luther King sapni. Kā eiropieši mēs varam tikai vērst sapni par klimata glābšanu realitātē, ja mēs konsekventi iesim šo ceļu. Claude Turmes, jūs rīt panāksiet ļoti lielu vairākumu par labu jūsu ziņojumam, un es vēlos apsveikt jūs šeit un tagad par šo sasniegumu. Es priecājos par jums.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Eiropas efektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds ir novatorisks risinājums, lai maksimāli palielinātu energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas avotu publiskā finansējuma efektivitāti, mobilizējot privātos ieguldījumus.

Šis fonds pārstāv valsts un privātā sektora partnerattiecības, kas veltītas īpašu MVU ierosinātu projektu finansēšanai, projektu, kuru vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro. Atjaunojamās enerģijas projektu sākotnējās izmaksas ir 37 reizes augstākas par parastajiem enerģijas avotiem, un tāpēc mēs nožēlojam to, ka pašreizējā fonda vērtība ir tikai 100 miljonu eiro. eiro.

2005. gadā Eiropas Savienība 50 % enerģijas importēja, un starp dalībvalstīm tikai Dānija vairāk eksportē, nekā importē. No 1995. līdz 2005. gadam atjaunojamo enerģijas avotu izmantojums Eiropas Savienībā palielinājās par 40 %. Tādējādi 2005. gadā nepiesārņojoši enerģijas avoti pārstāvēja 42 % no Eiropas primārās enerģijas ražošanas.

Šī fonda efektīva izmantošana varētu piegādāt enerģiju no 1 līdz 3 miljoniem pilsoņu, samazinot CO2 emisijas par 1-2 miljoniem tonnu gadā. Apsveicu referentu.

  Teresa Riera Madurell (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Es vēlos sākt ar apsveikumu Turmes kungam par viņā ziņojumu un Komisijai par šo iniciatīvu.

Daudzi no mums domā, ka Eiropas Savienībai jāapsver atbalsts atjaunojamai enerģijai un energoefektivitātei ne tikai kā būtiskai enerģētikas un klimata pārmaiņu stratēģijai, bet arī kā būtiskai attīstības politikas sastāvdaļai.

Tāpēc priekšlikums izveidot Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondu jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku ir ļoti interesants.

Ideālam pieticīgam finansējumam ir jānosaka prioritātes un sinerģija ar citām pašreizējām programmām un ar Pasaules banku, un ar citām reģionālās attīstības bankām, kas arvien vairāk iegulda atjaunojamās enerģijās un energoefektivitātē.

Tomēr pēc dažiem pirmajiem šī jaunā instrumenta īstenošanas gadiem ir jānovērtē rezultāti un jācenšas veicināt būtisku ieguldījuma palielinājumu no iesaistīto dalībnieku puses.

Es piekrītu, ka pašreiz viss liecina par to, ka atbalsts sniedzams galvenokārt Āfrikai un Latīņamerikai.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties komisāram un referentam par lielisko projektu, ko es pilnīgi atbalstu. Tas ir ļoti labs signāls no Eiropas Savienības puses. Es runāju par gatavību atbalstīt jaunattīstības valstis, kā arī apkarot klimata pārmaiņas. Man tomēr it šāds jautājums komisāram: kā Komisija paredz novērst mežu izciršanu , kas bieži saistīta ar biomasas un biodegvielu ražošanu jaunattīstības valstīs? Turklāt vai komisārs pienācīgi norobežojas no pirmās paaudzes biomasas un biodegvielu ražošanas, tā kā ir labi zināms, ka tā nav īpaši droša lieta.

Es vēlos izteikt stingru atbalstu Chatzimarkakis kunga . apgalvojumam. Eiropas Savienībai ir jāraida šāds signāls. Mēs esam atbildīgi par konferencēm par klimata pārmaiņām, kas tuvākajā nākotnē notiks Poznaņā un Kopenhāgenā, un par to sarunu panākumiem, kas notiks pēc Kioto Konvencijas. Mēs esam atbildīgi arī par to, vai sūtām pareizus signālus pārējai pasaulei. Šī programma ir tieši šāds signāls.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz trim jautājumiem. Ziņojuma autors gluži pareizi norāda, ka klimata pārmaiņu sekas visnopietnāk ir jūtamas visnabadzīgākajās valstīs. Tas ir tāpēc, ka tām ir ļoti ierobežoti resursi, jo īpaši finanšu resursi, lai spētu reaģēt uz klimata pārmaiņām.

Otrkārt, ņemot vērā to, ko es tikko teicu, ir pareizi atbalstīt Komisijas priekšlikumu izveidot fondu, lai gan ierosinātie EUR 80 miljoni ir niecīga summa. Tomēr, tā kā šis Fonds ir paredzēts, lai palīdzētu ierosināt privātā sektora ieguldījumus vietējo projektu finansēšanai, tas var izrādīties patiešām ļoti efektīvs.

Treškārt, es vēlos izmantot izdevību, lai norādītu, ka klimata pārmaiņu apkarošanas nasta nepavisam netiek taisnīgi sadalīta pašā Eiropas Savienībā. Piemēram, CO2 emisiju limiti tika piešķirti dažādām valstīm, pienācīgi neņemot vērā, cik tālu šīs valstis atpaliek savā attīstībā. Tāpēc tādām valstīm kā Polija tika piešķirti ļoti zemi limiti, un tas gandrīz tūlīt noveda pie elektroenerģijas cenu celšanās par 10 % līdz 20 %.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šī fonda galvenais nolūks ir veicināt privātos ieguldījumus un atbalstīt reģionālos fondus visnabadzīgākajās un vismazāk attīstītajās valstīs pasaulē. Fonds ir paredzēts energoefektivitātes, enerģijas taupīšanas, atjaunojamās enerģijas attīstības un siltumefektu izraisošo gāzu mazināšanas atbalstam. Tas ir paredzēts arī, lai palīdzētu uzlabot piekļuvi galvenajiem energoefektivitātes pakalpojumiem. Eiropas Savienības rīcībai šajā jomā ir jāpalīdz nabadzīgākajiem reģioniem pretoties klimata pārmaiņām un dažādot enerģijas avotus.

Mums jāpatur prātā tas, ka klimata pārmaiņas vispirms ietekmē planētas nabadzīgākos iedzīvotājiņus. Nebūtu pareizi, ja mēs aprobežotos ar klimata pārmaiņu apkarošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu tikai mūsu teritorijā. Padarot atbalstu šādai rīcībai pieejamu nabadzīgākajām valstīm, mēs palīdzēsim tām veikt attiecīgus pasākumus to teritorijā. Šim atbalstam būs svarīga ietekme, un tas palielinās izpratni par šādu problēmu svarīgumu. Šī ir pareizā iniciatīva pareizajā laikā.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es tikai gribu norādīt, ka starp atjaunojamiem enerģijas avotiem mēs neesam veltījuši pietiekamu uzmanību ģeotermiskajiem avotiem, tas ir, tīrajai enerģijai. Izmantojot pašreizējos urbumus, kas izdarīti ģeoloģisko pētījumu nolūkā, varētu samazināt attiecīgās izmaksas.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Protams, ka ģeotermiskā enerģija ir ietverta. Mēs ļoti interesējamies par ģeotermisko enerģiju, tāpat kā par citiem atjaunojamās enerģijas avotiem.

Attiecībā uz Poliju un kvotu sadali pirmajam tirdzniecības periodam, jāsaka, ka viņiem bija daudz kvotu, daudz vairāk, nekā nepieciešams enerģētikas un rūpniecības vajadzībām, un šīs pārmērīgais kvotu daudzums radīja problēmas ar kvotu cenu. Mēs uzskatām, ka otrajam tirdzniecības periodam Polijai piešķirto kvotu pietiek, lai apmierinātu Polijas rūpniecības vajadzības. Trešajam tirdzniecības periodam ir ieviesta jauna sistēma, kas pamatosies uz rūpniecības un enerģētikas uzņēmumu vajadzību apmierināšanu, iesaistot arī izsoles, par kuru apjomu mēs vienosimies.

Attiecībā uz mežu izciršanu, jāsaka, ka tas, protams, ir nopietns jautājums, kas saistīts gan ar bioloģisko daudzveidību, gan klimata pārmaiņām, kuras ir vienādi svarīgas. Mežu izciršanas jautājuma risināšana dos ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības zuduma apstādināšanā un klimata pārmaiņu apkarošanā, tāpēc tā ir ļoti svarīga. Tomēr mežu izciršanas projektiem ir viena īpatnība, tie ir ļoti grūti risināmi. Taču šis jautājums ir viena no pirmajām prioritātēm, kas mums jārisina, ne tikai ar šī fonda līdzekļiem, bet ar vairākiem citiem pasākumiem, jo īpaši vienojoties, kādi stimulējoši līdzekļi mums jāpiemēro dažādajām pieejām mežu izciršanas jautājumā, piemēram, samazinot mežu izciršanas normas un kopjot mežus, vai kāds cits veids, kas tiek veicināts dažādās valstīs. Mēs pie tā strādājam, jo īpaši kopā ar Pasaules banku, un tiks izstrādāti dažādi izmēģinājuma projekti. Tādējādi dažādiem nolūkiem ir dažādi finansēšanas avoti.

Vispirms es vēlos izteikt atzinību par ļoti labajiem un pozitīvajiem ieguldījumiem, un es varu apgalvot, ka jūsu ieteikumi un komentāri mūsu darbā tiks ņemti vērā. Tie ir ļoti noderīgi un skar dažādus svarīgus jautājumus.

Es tagad neatbildēšu, piemēram, uz jautājumu par CDM projektu nozīmi Subsahāras Āfrikai. Es tikai jums atgādināšu, ka 2006. gadā Nairobi bija Kofi Annan, toreizējā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra, iniciatīva CDM projektu virzīšanai Subsahāras Āfrikā. Mēs tāpat kā Apvienoto Nāciju Organizācija esam uzņēmušies saistības veikt tur vairāk projektu un nepievērst visu uzmanību tikai projektiem Ķīnā un Indijā. Tādējādi jūsu komentārs ir ļoti svarīgs, bet, protams, attiecību starp fondu un CDM var aplūkot, un tā var būt svarīga.

Man ir trīs papildu komentāri. Pirmkārt, jūs aicināt īpaši uzsvērt Subsahāras un ĀKK valstis. Protams, mēs esam norūpējušies, ka projekti lielākajās valstīs, tādās kā Ķīna un Krievija, varētu paņemt pārāk augstus pieejamo līdzekļu procentus. Starp citu, tas notika ar CDM, un tāpēc jūsu komentārs ir vietā. GEEREF veicinās pašreizējās ieguldījumu iespējas, bet mēs piekrītam, ka īpaša vērība jāpievērš ĀKK valstu vajadzībām. Mēs arī nodrošināsim, lai nevienam apakšfondam, kas apkalpo tikai vienu valsti, neļauj paņemt lielāko daļu no pieejamajiem līdzekļiem. GEEREF jāizplatās uz dažādām pasaules daļām, arī tāpēc, lai sadalītu ieguldījuma risku, un Turmes kunga ierosinājums par procentiem ir ļoti pareizs.

Otrkārt, ļaujiet man atgriezties pie nabadzības jautājuma, kas ir acīmredzot ļoti svarīgs. Kā jūs šodien jau minējāt, apmēram 1,6 miljardiem cilvēku pasaules nabadzīgākajās valstīs vēl arvien nav regulāras piekļuves drošiem energoefektivitātes pakalpojumiem. Es uzskatu, ka ar GEEREF mums ir iespēja veicināt piekļuvi tīrai un lētai elektroenerģijai, kas ir nepieciešams priekšnoteikums nabadzības samazināšanai pasaulē un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai.

Treškārt un visbeidzot, jūs atzinīgi vērtējāt to, ka fonds galveno uzmanību pievērš privāto ieguldījumu sekmēšanai – lai gan jūs minējāt, ka finansējums ir nepietiekams; manuprāt, finansējums ir vienmēr nepietiekams – , un jūs aicināt dalībvalstis piedāvāt papildu finansējumu. Protams, es pilnīgi atbalstu jūsu ierosinājumu un piekrītu visam, ko ierosinājāt, un Komisija pūlas un turpinās pūlēties, lai piesaistītu vairāk ieguldītāju.

Šajā jautājuma es vēlos lūgt jūsu atbalstu, lai ieteiktu GEEREF visiem attiecīgajiem dalībniekiem. Jo vairāk atbalsta mums būs, jo vairāk reālu darbu mēs varēsim veikt attiecīgajās teritorijās.

  Claude Turmes, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Šī fonda apjoms būs potenciāli 500 miljoni eiro, jo privātā kapitāla piesaistes attiecība ir 3 pret 5. 100 miljoni eiro, 120 miljoni eiro vai 150 miljoni eiro valsts naudas spēs piesaistīt - vismaz mēs ceram – vēl 500 miljonus eiro. Un mums ir arī valdības, kas var pievienoties. Ja mums būs laba uzraudzība, Parlaments atļaus Komisijai palielināt summu.

Jordan Cizelj kundze ierosināja ļoti svarīgu jautājumu: cik gatavi ieguldījumiem ir konkrēti pasaules reģioni? Mēs Parlamentā balsojām par papildu 5 miljoniem eiro no citas budžeta līnijas iestāžu rīcībspējas uzlabošanai, lai izstrādātu šo programmu. Tādējādi mums jāizveido mazie un vidējie uzņēmumi Āfrikas valstīs un Indijā, kas pēc tam izstrādās uzņēmējdarbības modeļus. Mums jāmācās no iepriekšējām kļūdām attīstības politikā, kad mēs tikai piešķīrām tehnoloģijas, neiedomājoties, ka mums arī jāinformē cilvēki par šīm tehnoloģijām. Es to saku attīstības komisāra klātbūtnē, un mēs zinām, ka Attīstības ĢD palīdz šīm valstīm palielināt iestāžu rīcībspēju.

Tādējādi, kas mums tagad jādara – un, komisār, jums ir taisnība – ir atrast ieguldītājus. Šajā piektdienā Luksemburgā, kas ir otrs lielākais ieguldījumu centrs pasaulē, notiks baņķieru sanāksme. Mēs iepazīstināsim viņus ar ieguldījumu sabiedrību ar mainīgu pamatkapitālu (SICAV), kas dibināta Luksemburgā. Es ceru, ka Komisija izstrādās labu komunikācijas stratēģiju. Dodieties uz Londonas Sitiju, dodieties uz Frankfurti, dodieties uz Parīzi, dodieties uz Cīrihi, jo baņķieri ir informēti par šo instrumentu.

Kāpēc ir svarīgi to darīt tieši pašreiz? Pašlaik mūs vēl ietekmē Lihtenšteinas skandāls un amerikāņu aizdevumu ar visaugstākajiem procentiem (subprime) krīze. Dažos mēnešos mēs esam zaudējuši simtiem miljardu kapitāla. Videi draudzīgi finanšu pakalpojumi varbūt ir vēl svarīgāks uzdevums šai planētai un politikas veidotājiem nekā videi draudzīga rūpniecība. Šāda veida instruments ļauj kapitālu ieguldīt pareizajos projektos. Iespējams, tas nedod tik augstu peļņu kā daži spekulatīvi ieguldījumi, bet tas ir vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguldījums, un tas droši vien ir tieši tas, ko meklē daži pensiju un citi fondi. Tādējādi šim fondam ir lielas iespējas piesaistīt iestāžu ieguldītājus, un tieši tas mums ir jāmeklē,

Ļoti pateicos jums par atbalstu tam, ko es saucu par atjaunojamas un labākas pasaules fanu sabiedrību.

  Priekšsēdētājs. − Turmes kungs, vai varu jūs apsveikt par jūsu lielisko angļu valodu un jūsu nodošanos šim jautājumam.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdienām 14. martā.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. – Šī fonda izveidošanas iemesli ir mūsu uzslavas cienīgi. Resursi, kas ieplūst šajā fondā, ir smieklīgi.

Fonda galvenajiem mērķiem vajadzētu būt energoefektivitātes, enerģijas taupīšanas un atjaunojamo energoresursu veicināšanai, siltumnīcas efekta izraisītāju gāzu emisiju samazināšanai un energoefektivitātes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai visnabadzīgākajās valstīs, nemaz nerunājot par enerģijas avotu dažādošanu jaunattīstības valstīs.

Statistika (kas jau ir novecojusi) liecina, ka 1,6 miljardiem cilvēku nav pieejami enerģētikas pamatpakalpojumi. 2,4 miljardi cilvēku ēdiena gatavošanai un uzsildīšanai lieto tradicionālo biomasu.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ir aprēķinājusi, ka līdz 2010. gadam atjaunojamo energoresursu ražošanā jāiegulda līdz 241 miljardiem ASV dolāru. Jaunattīstības valstīm aprēķinātā summa ir vismaz 10 miljardi ASV dolāru jeb 9 miljardi eiro.

Piedāvātais budžets šim apskatāmajam fondam ir 80 miljoni eiro laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam, no kuriem 15 miljoni eiro ir paredzēti iniciatīvas sākšanai. Skaitļi runā paši par sevi. Salīdzinot ar to, kas ir nepieciešams, šie resursi ir kā piliens jūrā. Nodomi ir labi, taču nodomi ar nepietiekamu finansējumu neatbilst nopietnām iniciatīvām.

  Gyula Hegyi (PSE), rakstiski. – (HU) Eiropas Savienības atbalsts centrālapkures sistēmām!

Es atbalstu Eiropas Komisijas iniciatīvu par jaunu Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondu (GEEREF). Nodrošinot sev enerģijas krājumus, pie tam neapdraudot mūsu vides aizsardzības vērtības, mūsu stratēģiskā drošība vai arī konkurētspēja, ir viens no divdesmit pirmā gadsimta lielākajiem izaicinājumiem. Lētākā enerģija, protams, ir enerģija, ko mēs neizmantojam, citiem vārdiem izsakoties, enerģija, ko ietaupām. Šajos enerģijas trūkuma laikos, enerģijas saglabāšana ir visu būtiskās interesēs, neatkarīgi, vai tie būtu patērētāji vai lielākas kopienas. No kreiso spēku perspektīvas jāuzsver arī tas, ka enerģijas saglabāšana un efektīva enerģijas izmantošana ir arī sociāla problēma, ņemot vērā, ka bieži vien tieši trūcīgākie cilvēki lieki tērē visvairāk enerģijas. Īpaši tas attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, piemēram, uz mājām Ungārijas dzīvojamajos masīvos, kur tiek lietots divreiz vairāk enerģijas uz kvadrātmetru nekā Rietumeiropā. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt Kopienas resursus Austrumeiropas attālinātās apkures sistēmu modernizācijai. Teorētiski centrālapkure ir enerģijas taupīšanas sistēma un tās priekšrocība ir tas, ka tā ir viegli pielāgojama atjaunojamajiem energoresursiem, turpretī individuālās apkures gadījumā tā būtu jāievieš katrā mājā atsevišķi. Šī iemesla dēļ ir būtiski padarīt Eiropas Savienības resursus pieejamus attālinātās apkures ieviešanai. Bez tam varētu arī pievērst uzmanību vienotas nodokļu atvieglojumu sistēmas ieviešanai Eiropas Savienībā, lai sekmētu investīcijas enerģijas saglabāšanā un iegūtu līdzekļus šim nolūkam.

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. – (PL) Atjaunojamā enerģija un energoefektivitāte palīdz samazināt vidējo temperatūras līmeni visā pasaulē. Kā liecina pētījumi un ziņojumi, tieši nabadzīgākās sabiedrības un to trūcīgākie pārstāvjus visnopietnāk ietekmē klimatisko izmaiņu negatīvās sekas. Tādēļ mūsu pienākums ir aizsargāt šos sabiedrības segmentus, ņemot vērā to augsto ekonomisko ievainojamību.

Atjaunojamu enerģijas avotu izmantošana, cita starpā, palīdz uzlabot vides standartus, piemēram, samazinot CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas.

Tas palīdz arī uzlabot nodarbinātības līmeni un samazināt izmaksas.

Vēl viens svarīgs arguments, kas runā tiem par labu, ir fakts, ka tai laikā, kamēr palielinās to cilvēku skaits, kuriem nav pieejami enerģijas pamatpakalpojumi, tie samazina atkarību no noteiktiem enerģijas avotiem. Tas ir īpaši svarīgi jaunattīstības valstu ekonomiku veidošanās kontekstā. Vairumam no tām ir ekonomiskās izaugsmes posms, kā rezultātā šajos reģionos pieprasījums pēc enerģijas ir liels. Atjaunojamu energoresursu attīstība jaunattīstības valstīs ir patiešām lielā mērā saistīta ar centieniem, kas vērsti uz siltumnīcas efektu izraisošu gāzu ierobežošanu un drošas padeves nodrošinājumu valstīs, kuras ir spējīgas tikai daļēji apmierināt pašas savas enerģijas prasības.

Attiecīgi Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta atjaunojamās enerģijas avoti un energoefektivitāte, īpaši jaunattīstības valstīs, jo tie ir sevišķi svarīgi enerģētikas un klimatisko izmaiņu stratēģijas, kā arī attīstības politikas elementi.