Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 13. marts - Strasbūra

9.1. Armēnija

  Priekšsēdētājs. − Darba kārtības nākamais punkts ir debates par pieciem rezolūcijas projektiem par Armēniju⁽¹⁾.

  Marie Anne Isler Béguin, autore. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra, dāmas un kungi! Vai traģiskie notikumi, kas risinājās Armēnijā pēc prezidenta vēlēšanām 2008. gada 19. februārī, vēsta, ka Eiropa nespēj atbalstīt Dienvidkaukāza trauslo, mazo demokrātiju centienus nostiprināties?

Pēc krīzes Gruzijā tagad ir Armēnijas kārta pārciest lielu politisku apvērsumu. Neraugoties uz šai valstij pievērsto augsta līmeņa uzmanību vēlēšanu kampaņas laika, starptautiskā sabiedrība neveicināja dialogu, kas būtu varējis novērst 1. marta sadursmes. Pēc 11 dienu ilgiem opozīcijas kustības protestiem bijušā valsts vadītāja Levon Ter-Petrosian vadībā policija centās izklīdināt demonstrantus. Situācija pasliktinājās, un rezultāts bija astoņu cilvēku nāve, daudzu citu ievainojumi un ārkārtas stāvokļa pasludināšana valstī ar informācijas brīvības un pulcēšanās brīvības samazināšanu, kā arī politisko partiju ierobežojumiem. Kopš tā laika ir arestēti 400 cilvēki. Iedzīvotāju vidū valda acīm redzams saraukums, viņi baidās no policijas represijām. Tagad mūsu pienākums ir atspoguļot šīs bailes mūsu saskarsmē ar visām Armēnijas konfliktā iesaistītajām pusēm.

Tomēr jautājums ir par to, kas mums jāierosina kā metode visu pušu nomierināšanai un nosēdināšanai pie sarunu galda, ņemot vērā pašlaik pieaugošo spriedzi. Tas ir izaicinājums. Mums ir jāatjauno Armēņu vienkāršo vīriešu un sieviešu paļāvība uz viņu jauno demokrātiju Svarīgs uzticības atjaunošanas nosacījums ir sākt neseno notikumu izmeklēšanu un atlaist apcietinātos. Nākamais solis – kopā ar starptautisko sabiedrību, mūsu īpašo pārstāvi Dienvidkaukāzā un mūsu partneriem Eiropas Padomē un EDSO – ir noteikt termiņu, kad mūsu armēņu draugiem ir jāatgriežas pie sarunu galda, un mums ir jādabū pie šī galda visas konfliktējošās partijas gan no oficiālās, gan no opozīcijas puses. Demokrātijas noteikumi ir atkarīgi no dialoga un nevardarbības, un mūsu uzdevums ir atvieglot šādu pieeju.

Ar jūsu atļauju, priekšsēdētāja kungs, es vēlos ierosināt mutisku grozījumu. Es īsti nezinu, kā rīkoties, jo lieta ir tāda, ka mēs pieļāvām kļūdu rezolūcijā. H apsvērumā mēs minējām Kalnu Karabahas teritoriju, bet mums vajadzēja teikt Kalnu Karabahas statuss. Šķiet, ka mani kolēģi piekrīt mutiskajam grozījumam.

  Alexandra Dobolyi, autore. − Priekšsēdētāja kungs! Es biju viena no četriem Eiropas Parlamenta deputātiem vēlēšanu novērošanas misijā Armēnijā, un es pilnīgi piekrītu un apstiprinu tās atzinumu attiecībā uz prezidenta vēlēšanām, proti, ka lielākoties vēlēšanas notika saskaņā ar EDSO un Eiropas Padomes noteikumiem un normām. Valsts varas iestādes pielika patiesas pūles, lai novērstu iepriekšējās vēlēšanās pamanītos trūkumus. Atļaujiet man izmantot šo iespēju, lai pateiktos Komisijas delegācijai Erevānā par mums sniegto palīdzību.

Vēlēšanas lielākoties notika saskaņā ar mūsu normām, kā jau es teicu, bet ir vajadzīgi turpmākie uzlabojumi un politiskā griba, lai risinātu pārējās problēmas. Es izsaku dziļu nožēlu un bažas par nesenajiem notikumiem Armēnijā ar mežonīgām sadursmēm starp policiju un opozīcijas demonstrantiem, kuru rezultāts bija astoņu iedzīvotāju nāve un vairāk nekā 100 ievainotie. Pats par sevi saprotams, ka mēs sagaidām šo notikumu pārredzamu un neatkarīgu izmeklēšanu un pēc šī notikuma noteiktā ārkārtas stāvokļa daļēju atcelšanu,

Pat ja tas ir solis pareizajā virzienā, ar to nepietiek. Es aicinu Armēnijas varas iestādes pilnīgi atcelt ārkārtas stāvokli. Mannas grupas vārdā es aicinu iesaistītās puses parādīt atklātību un mieru, lai pieklusinātu paziņojumus un nekavējoties iesaistītos konstruktīvā dialogā.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais – mēs nožēlojam un esam nobažījušies par neseno nepieredzēto pamiera pārtraukšanu uz kontaktlīnijas ar kalnu Karabahu, un mēs noteikti aicinām puses atturēties no jebkādām darbībām, kas varētu izjaukt sarunu procesu. Mēs mudinām tās neķerties pie skaļā un katastrofālā ieroču spēka, un mēs aicinām tās pielietot kluso un mierīgo sarunu spēku.

  Urszula Gacek, autore. − Priekšsēdētāja kungs! Nesenie notikumi Armēnijā liecina, cik grūti ir mūsu jaunajām demokrātijām bijušajā Padomju Savienībā uzticēties vēlēšanu procesam. Tie, kuri ir pie varas, jūt kārdinājumu radīt kavēkļus sev par labu it īpaši priekšvēlēšanu posmā, bet tiem, kuri zaudē, ir grūti atzīt rezultātus.

Problēmām, kuras mēs redzējām pēc vēlēšanām Armēnijā, pievienojās mežonīgas sadursmes, kuru rezultāts bija astoņi nāves gadījumi un ārkārtēju mēru pieņemšana ārkārtas stāvokļa pasludināšanas veidā. 2008. gada 1. martā uz 20 dienām tika aizliegtas politiskās aktivitātes un ieviesta stingra cenzūra plašsaziņas līdzekļiem. Pēc tam politisko aktivitāšu aizliegumu atcēla. Tam jāseko plašsaziņas līdzekļu brīvībai, ieskaitot neierobežotu piekļuvi internetam. Tiešām, nākamnedēļ tiks atjaunotas visas parastās konstitucionālās brīvības.

Diemžēl nevar noliegt, ka ārkārtas stāvoklis tiks pagarināts. Tagad spiediena katlam ir uzlikts vāks. Esmu nobažījusies par to, kas tiek darīts, lai atbrīvotu spiediena avotu.

Demokrātijas veidošana ir sarežģīts process. Tas ir jāaizsargā institūcijām, kurām uzticas visas puses. Tādēļ nožēlu izraisa tas, ka aizejošais prezidents ir uzbrucis savas valsts cilvēktiesību ombudam, kurš kritizēja valdības rīcību. Demokrātiju var aizsargāt, tikai nostiprinot ombuda nozīmi un nodrošinot konstitucionālās tiesas, kura izmeklē aizdomas par vēlēšanu krāpšanu, neitralitāti.

Kamēr vēl ir ticība Armēnijas demokrātijas sargiem, es noteikti aicinu visas strīdīgās puses izmantot ES un EDSO piedāvāto samierināšanu, un darīt to nekavējoties.

  Erik Meijer, autors. − (NL) Priekšsēdētāja kungs! Prezidenta vēlēšanās mēs arvien biežāk redzam tām sekojošu nedrošību, vai pie varas esošās valdības izvēlētais kandidāts tiešām ir ieguvis īstu balsu vairākumu, kā arī tieši tik daudz balsu. Pat tad, ja šim kandidātam ir pārliecinošs vairākums, paliek šaubas par šī vairākuma lielumu, protams, ja notiek atklāti mēģinājumi to mākslīgi uzpūst.

Ja turklāt dažiem kandidātiem aizliedz balotēties, ja piekļuve presei, radio un televīzijai ir tikai valdības apstiprinātajam kandidātam, ja opozīcija vai ārvalstu novērotāji nevar pienācīgi pārraudzīt balsu skaitīšanu, ja mierīgus protestus pret oficiāli paziņotajiem rezultātiem pārtrauc armija un policija un opozīcijas vadītāji tiek arestēti, tad ir visi iemesli ļoti nopietnām šaubām, vai ir izpildīta vēlētāju griba.

Mēs esam redzējuši šāda veida pretrunīgas prezidenta vēlēšanas ārpus Eiropas Meksikā un Kenijā, un Eiropā Baltkrievijā, Krievijā, Gruzijā un Armēnijā. Pat bez šīm vēlēšanām Armēnija atradās ārkārtīgi grūtā stāvoklī. Tradicionāli tai ir ļoti stipras saites ar Krieviju, bet no Krievijas to atdala no kaimiņos esošās Gruzijas, kurai ir nopietns konflikts ar Krieviju un kaimiņos esošo Azerbaidžāna, kurai daudzus gadus ir robežkonflikts ar Armēniju.

Kad Krievijas Aizkaukāza provinci 1920. gadā sadalīja pa etniskām robežām, Kalnu Karabahas anklāvs, kuru apdzīvoja armēņi, tika piešķirts Azerbaidžānai kompromisa veidā, garantējot vietējo armēņu autonomiju. Pēcpadomju laikā šis risinājums vairs nav derīgs, jo divas valstis – Armēnija un Azerbaidžāna tagad ir ienaidnieces. Patiesībā šo teritoriju tagad ir okupējusi Armēnija, un tas ir izraisījis ieilgušu konfliktu ar austrumu kaimiņu, kaut gan spēkā ir pamiers. Šāda situācija ar pastāvīgiem kara un blokādes draudiem ir auglīgs pamats autoritāru valdību uzplaukumam, un ir demokrātijai ir ārkārtīgi grūti darboties šādā valstī.

Notikumi, kas risinājās kopš 19. februāra, nenāca kā pārsteigums. Pat ja tā, mums ir jāpieliek visas pūles, lai atjaunotu demokrātiskus apstākļus un opozīcijas tiesības. Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vēlmei pēc labām attiecībām ar tādu valstu de facto vadītājiem kā Krievija, Baltkrievija, Gruzija vai Armēnija ir jāieņem otrā vieta aiz šīs primārās prasības.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Būtībā Armēnija ir nosacīti nesen atdzimusi valsts, kura cenšas nostiprināt demokrātiskās institūcijas un nodrošināt iedzīvotāju labklājību, būdama iespiesta starp diviem ne tik demokrātiskiem, bet diezgan naidīgiem kaimiņiem, proti, Krieviju un Turciju, un būdama traucējoši un netaisnīgi iesaistīta teritoriālā konfliktā ar Azerbaidžānas totalitāro režīmu.

Šādos apstākļos nesen notikušās prezidenta vēlēšanas nebija nevainojamas, bet, saskaņā ar starptautiskās novērotāju misijas teikto, tās ,,lielākoties tika vadītas saskaņā ar EDSO un Eiropas Padomes [...] normām”.

Skumji, ka pēcvēlēšanu protestu laikā izrādījās, ka policija lietoja nevajadzīgu spēku, kura rezultātā gāja bojā astoņi cilvēki, starp viņiem arī viens policists.

Ir pieprasīta rūpīga un taisnīga to notikumu izmeklēšana, kuri izraisīja šos nāves gadījumus. Uzdots izmeklēt arī aizdomas, ka ārējie spēki provocē vardarbību Armēnijā, lai grautu valsts stabilitāti.

Es aicinu pilnībā atbalstīt šo rezolūciju.

  Marcin Libicki, autors. − (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pats paar sevi saprotams, ka mēs gribam, lai Armēnijā valdītu miers, lai tai būtu drošas robežas un tā sekmīgi risinātu savas ārlietas. Vai drīkstu jums atgādināt, ka vēlēšanas Armēnijā neizraisīja nopietnus protestus. Tas, kas tur notiek tagad, ir jāskata īpašā saistībā ar Kaukāzu, ārkārtīgi ugunsbīstamu reģionu.

Kamēr man ir dots vārds, priekšsēdētāja kungs, ar jūsu atļauju es izmantošu šo izdevību, lai paustu sašutumu par tikko saņemto ziņu par Mosulas haldiešu baznīcas arhibīskapa Faraj Rahho slepkavību. Viņu nolaupīja 29. februārī, un trīs no viņa miesassargiem tika nošauti.

Ts ir vēl viens uzbrukums, vēl viens noziegums, ko izdarījuši cilvēki, kuriem nav drosmes parādīt pasaulei savas sejas, kuri nolaupa nevainīgus upurus, parastus cilvēkus, kuri veic reliģisku darbību – pārsvarā kristiešus, pārsvarā katoļu kristiešus. Šodien mēs atkal esam liecinieki šādam noziegumam, un man šķiet, ka šis jautājums ir jāiekļauj mūsu nākamās Briseles sanāksmes darba kārtībā kā īpašs punkts. Lai Dievs dod mūžīgu mieru varonīgajam moceklim, kurš šodien mira Mosulā.

  Marian-Jean Marinescu, PPE-DE grupas vārdā. – (RO) Tas, kas notika Armēnijā, ir stingri jānosoda, taču diemžēl tas nebija pārsteigums. Ļoti līdzīgi notikumi risinās citā šā reģiona valstī, un tie ir sekas situācijai, kura izveidojās pēc 1990. gada.

Mēs redzam vairāku tādu faktoru sekas, kuri pastāv kopš tā laika līdz šai dienai: nepietiekama ekonomiskā attīstība, slēpti konflikti un Krievijas Federācijas ietekme. To visu vainago situācija Kosovā, kura, neraugoties uz autoru veltīgajām pūlēm, būs precedents visiem ieinteresētajiem. Reģiona iedzīvotājiem sekas var būt vienīgi nedrošība, neuzticība varas iestādēm un uzņēmība pret manipulācijām.

Ir tikai viens risinājums, lai atjaunotu normālu stāvokli: ekonomiskā attīstība, kas radīs augstāku dzīves līmeni. Ir enerģijas resursi. Šo resursu apgūšana un tranzīts atrisinās ekonomiskās attīstības problēmu, kā arī atkarības problēmu no Krievijas Federācijas, un atrisinās Eiropas problēmu kopumā.

Eiropas Savienība patiesībā neieņēma nostāju, un ja mēs vēlamies rast Dienvidkaukāza problēmu risinājumu, Eiropas Savienībai ir enerģiski jārīkojas, izstrādājot enerģētikas maršrutus Melnās jūras reģionā.

  Justas Vincas Paleckis, PSE grupas vārdā. – (LT) Kad valstī, kura ir iesaistīta Eiropas kaimiņattiecību politikā un labvēlīgi noskaņota pret ES, notiek veiksmīgas, demokrātiskas vēlēšanas, tā ir arī mūsu uzvara. Ja tās neizdodas, tā ir abpusēja sakāve.

Pēc starptautiskās novērotāju misijas vārdiem, Armēnijas prezidenta vēlēšanas notika saskaņā ar starptautiskajām normām Ak vai, turpmākie notikumi anulē šo nedrošo soli uz priekšu. Asinsizliešana un ārkārtas stāvokļa noteikšana ir nobīdījusi Armēniju no ceļa uz demokrātiju, traucējot tās attiecībām ar Eiropas Savienību. Armēnijā ir apspiestas cilvēktiesības, un tur nav vārda brīvības.

Erevānai pilnībā ir jāatceļ ārkārtas stāvoklis, un EDSO pārstāvjiem ir jāpalīdz atrast krīzes risinājums. Jācer, ka abas sarunu puses izrādīs savaldību, un to darba pamats būs Eiropas vērtības.

  Janusz Onyszkiewicz, ALDE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pašreizējā politiskā krīze Armēnijā nav pirmā.

Levon Ter-Petrosian prezidentūras laikā valsts sāka strauji atkāpties no liberālajām un demokrātiskajām. Tika aizliegtas galvenās opozīcijas partijas, ierobežota preses brīvība, un parlamenta vēlēšanas vispārēji atzītas par neatbilstošām demokrātiskajiem kritērijiem. Ter-Petrosian kungs atkāpās no prezidenta amata demonstrāciju spiediena rezultātā. Tas radīja valstī zināmu stabilitāti, tomēr beidzās ar Armēnijas deviņu vadošo politisko darbinieku, starp kuriem bija arī premjerministrs, dramatisku nogalināšanu parlamentā, ko veica nezināmi slepkavas.

Tagad mēs redzam atkārtojumu tam, kas notika aptuveni pirms desmit gadiem. Taču pašreizējo krīzi, iespējams izraisīja tas, ka Armēnijas sabiedrību ir nogurdinājušās valdības no tā dēvētā Karabahas klana, pie kura pieder gan iepriekšējais, gan tagadējais prezidents. Valdību plaši apsūdz par autoritārisma atjaunošanu demokrātijas aizsegā ar uzņēmējdarbības kontroli mafijas stilā un ekonomikas lejupslīdi.

Pieaug arī bažas par Armēnijas arvien lielāku izolāciju un pozīciju pakāpenisku vājināšanos neatrisinātajā konfliktā par Kalnu Karabahu. Kad Ter-Petrosian kungs nolēma atgriezties politikā un kandidēt vēlēšanās, viņš ieguva ievērojamu atbalstu, solīdams elastīgāku ārpolitiku.

Taču pašreizējā krīze ir ļoti dziļa. Cerēsim, ka to atrisinās ar politiskiem līdzekļiem, kaut gan tas nemaz nav droši zināms. Ja nē, tad var saasināties konflikts Kalnu Karabahā, mēģinot vienot sabiedrību ap valdību. Šīs bažas apstiprina nesenais incidents Karabahā, kurā gāja bojā 11 cilvēki. Vēl viens iznākums var būt Armēnijas arvien pieaugošās atkarības no Krievijas nostiprināšanās. Nesen atklātais Armēnijas – Irānas cauruļvads šo atkarību nemazinās, jo gāzi un arī cauruļvadu, protams, kontrolēs Gazprom.

Mūsu attieksmei pret nopietno situāciju Armēnijā ir jābūt draudzīgai, bet mums nav jāatturas no kritikas vai bažu izteikšanas, ja tas ir vajadzīgs. Es uzskatu, ka šajā rezolūcijā ierosinātā nostāja atbilst šiem kritērijiem.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! 2008. gada 19. februāra prezidenta vēlēšanu rezultāts bija Armēnijas politiskās destabilizācijas faktors, kaut gan jāuzsver, ka EDSO atzina vēlēšanu kodeksu par atbilstošu demokrātiskajām normām.

Demonstrācija pēc mājas aresta noteikšanas Levon Ter-Petrosian un tās brutālā apspiešana 1. martā beidzās ar astoņu cilvēku nāvi, daudzi citi ir ievainoti, un valstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Plašsaziņas līdzekļiem noteiktie ierobežojumi un arvien lielāka skaita opozīcijas dalībnieku aresti rada nopietnas bažas.

Mēs aicinām Armēnijas varas iestādes nekavējoties atjaunot pilsoniskās tiesības, izbeigt ārkārtas stāvokli, ievērot cilvēktiesības un noskaidrot, kurš ir atbildīgs par 2008. gada 1. marta traģiskajiem notikumiem. Šīs lietas izmeklēšana nedrīkst kļūt par ieganstu turpmākai opozīcijas vajāšanai. Situācija Armēnijā tiešām ir ļoti sarežģīta, un mūsu pārstāvjiem tai ir jāvelta liela uzmanība.

  Evgeni Kirilov (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos piebilst, ka demokrātiskās normas Armēnijā nav tādas, kāds mēs tās vēlētos redzēt. Stāvokli vēl pasliktina sociāli ekonomiskā situācija, un tas, protams, liek iziet ielās vēl vairāk cilvēkiem.

Es vēlos aicināt gan Armēnijas varas iestādes, gan, protams, Azerbaidžānu censties atrisināt šo ieilgušo konfliktu. Ir Armēnijas okupēti apgabali, kuri jāatbrīvo, jo tajos nav armēņu. Patiesi uztrauc tas, ka abas valstis pašlaik bruņojas, un tas, protams, atspoguļo situāciju kā reālas sociālās problēmas, ar kurām sastopas šīs valstis, it īpaši Armēnija.

Tādēļ es atbalstu šo kopējo rezolūcijas projektu, tomēr domāju, ka mums joprojām uzmanīgi jāseko līdzi situācijai, jo tā rada bažas.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Armēnija ir viena no tās grupas valstīm, kuras saņem Eiropas Savienības atbalstu politisko un ekonomisko reformu īstenošanai, tiesiskas valsts institūciju veidošanai un korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanai. Tādēļ mums ir tiesības rūpīgi pārbaudīt politisko procesu un demokrātisko principu ievērošanu šajā valstī. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā kopš Padomju Savienības sabrukuma Armēnijā notiekošās pārmaiņas.

Valdības ļoti bieži cenšas ietekmēt plašsaziņas līdzekļus, bet, kad tās ķeras pie vardarbības un spēka lietošanas, tām ir jāstājas pretī ar ārkārtīgu apņēmību. Un ja ir cilvēku upuri, tad situācija ir ārkārtīgi sarežģīta. Mēs kategoriski pieprasām atjaunot brīvību un respektu pret atšķirīgiem viedokļiem un saglabāt demokrātiju un cilvēktiesības. Mēs nosodām spēka pielietošanu un demokrātisku sanāksmju, protestu un demonstrāciju vardarbīgu izklīdināšanu.

  Louis Michel , Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Komisija īpaši uzmanīgi vēro situāciju demokrātijas un cilvēktiesību jomā Armēnijā, kura, kā jūs zināt, ir viena no mūsu partnerēm saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku.

Mēs uzmanīgi sekojam notikumiem ar mūsu delegācijas Erevānā starpniecību, ar dalībvalstu palīdzību un ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Peter Semneby. Šī procesa daļa ir arī regulāra saziņa ar vietējām un starptautiskajām NVO, kuras darbojas demokrātijas un cilvēktiesību jomā.

Attiecībā uz traģiskajiem notikumiem Erevānā 1. martā, pēc vēlēšanām, Komisija pievienojas bažām par niknajām sadursmēm starp policiju un opozīcijas demonstrantiem, kuru rezultāts bija daudzi nāves gadījumi. Tādēļ Komisija aicināja nekavējoties veikt rūpīgu izmeklēšanu un sodīt personas, kuras pārkāpa likumu. Mēs aicinājām arī Armēnijas valdību nekavējoties atcelt ārkārtas stāvokli. Komisija uzskata, ka ir svarīgi, lai visas puses atsakās no spēka lietošanas. Mēs sagaidām, ka visas Armēnijas partijas pievērsīsies politiskam dialogam kā nesaskaņu pārvarēšanas līdzeklim.

Tajā pašā laikā Komisija nožēlo, ka nesenie notikumi Armēnijā ir metuši ēnu uz pozitīvo attīstību virzībā uz EKP rīcības plāna īstenošanu it īpaši cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Aicinājums īstenot politiskas reformas un ievērot cilvēktiesības ir Eiropas Savienības un Armēnijas partnerības neatņemama sastāvdaļa, un tādēļ Komisija izmantos visus līdzekļus, kas ir tās rīcībā, lai mudinātu Armēnijas vadītājus virzīties uz priekšu šajās jomās.

Pieņemot ES un Armēnijas EKP rīcības plānu 2006. gadā, mēs ieguvām politisku instrumentu, lai veicinātu to principu ievērošanu, kuru pamatā ir mūsu kopīgās vērtības. Mēs esam cieši pārliecināti, ka dialogs ar Armēniju, kas noris saskaņā ar Partnerības un sadarbības nolīguma politiskajiem noteikumiem un EKP rīcības plānu, tiešām ir visiedarbīgākais līdzeklis, kā nodot Eiropas Savienības vēstījumus par cilvēktiesību un starptautisko noteikumu ievērošanu. Tādējādi īpaši svarīgas ir Sadarbības komitejas, Sadarbības padomes un Parlamentārās sadarbības komitejas ikgadējās sanāksmes.

Komisija ir saglabājusi arī apņēmību atbalstīt reformu procesu, sniedzot Armēnijai finansiālu un tehnisku palīdzību. Politisko reformu atbalstīšana cilvēktiesību un demokrātijas jomā joprojām ir prioritāte valsts iniciatīvas programmā 2007. – 2010. gadam. Aptuveni trešā daļa mūsu divpusējā atbalsta – kurš šajā laikposmā sasniegs EUR 98.4 miljonus – tiks izmantota attiecīgo projektu atbalstam. Precīzāk, 2007. gadā divpusējā atbalsta programmā Armēnijai ir paredzēts finansiāls atbalsts tiesu iestāžu reformas jomā EUR 18 miljonu apmērā. Esmu pārliecināts, ka Eiropas Parlaments atbalstīs mūsu centienus un tiešām būs mūsu stingrākais sabiedrotais.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

(1) Skatīt protokolu.