Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 13. marts - Strasbūra

9.3. Afgāņu žurnālists Perwiz Kambakhsh lieta – Irānas pilsoņa Seyed Mehdi Kazemi lieta (balsošana)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūcijas projektiem žurnālista Perwiz Kambakhsh lietā un debates par četriem rezolūcijas projektiem Irānas pilsoņa Seyed Mehdi Kazemi lietā⁽¹⁾.

  Nickolay Mladenov, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Es saistīšu šo diskusiju ar iepriekšējām debatēm par Krieviju, jo esmu noteikti pārliecināts, ka tad, ja mēs paļaujamies uz pamatvērtībām, mēs nevaram atbalstīt tās vājās valstīs un pieļaut izņēmumu stiprās valstīs.

Esmu lepns, ka šis Parlaments apsprieda rezolūciju par Krieviju, un mums visiem ar to jālepojas. Mums ir jābaidās no dienas, kad Eiropas Parlaments pārtrauks apspriest šīs rezolūcijas un pārtrauks stingri aizstāvēt vērtības, kurām mēs ticam.

Tādēļ, ka mūsdienās demokrātija nav tiesības visiem būt vienādiem, tās ir tiesības ikvienam būt atšķirīgam. Tā ir galvenā ziņa, kas mums ir jānodod mūsu partneriem Krievijā, un mums tā ir jānodod arī mūsu partneriem Afganistānā.

Prezidents H. Karzai un Afganistānas valdība ir apņēmušies veidot demokrātisku, mūsdienīgu valsti. Demokrātiskā un mūsdienīgā valstī nāvessods nav pieļaujams. Šis jautājums nav apspriežams. Demokrātiskā un mūsdienīgā valstī nav pieļaujams nekāda veida nāvessods. Tas ir mūsu Eiropas vērtību kodols.

Afgāņu žurnālista Kambakhsh lieta ir vēl sarežģītāka, jo viņam ir piespriests nāvessods par tiesību izmantošanu brīvi piekļūt informācijai.

Mums ļoti enerģiski jāmudina Afganistānas varas iestādes, valdība un prezidents iejaukties un izmantot savu varu, lai glābtu viņa dzīvību un nodrošinātu viņa apžēlošanu tā procesa beigās, kurš viņam vēl ir priekšā, ar to domājot apelācijas procesu.

Tomēr mums ir jāturpina palīdzēt arī varas iestādēm veidot demokrātiskas un mūsdienīgas valsts darbībai vajadzīgās institūcijas, atbalstīt pilsonisko sabiedrību un, vissvarīgākais, joprojām atbalstīt drošību Afganistānā.

Nobeigumā, mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka izglītība ir pamatvērtība, un mums tas ir jāiedveš tādām valstīm kā Afganistāna. Meitenes var apmeklēt skolu tikai dažus pēdējos gadus. Mums ir tik daudz darāmā šeit. Mēs nedrīkstam izvairīties no šī darba, un mums ir ļoti neatlaidīgi jāpārliecina gan Komisija, gan Padome, gan visām dalībvalstis, ka mums ir jāiegulda izglītībā Afganistānā.

  Marcin Libicki, autors. − (PL) Priekšsēdētāja kungs! Afgāņu žurnālistam Perwiz Kambakhsh ir piespriests nāvessods. Autoritārās valdības, kā parasti, uzbrūk tiem, kuri runā par cilvēktiesībām, tātad žurnālistiem un reliģiskiem aktīvistiem.

Es piekrītu iepriekšējiem runātājiem, ka mums nav jābūt iecietīgākiem pret tādām varenām valstīm kā Krievija un Ķīna. Kā pareizi teica Mladlenov kungs, normām ir jābūt visiem vienādām. Es vēlētos norādīt, ka arī tie, kuri saka, ka mums ir jābūt iecietīgākiem pret Ķīnu un Krieviju, jo tās ir varenas valstis, maldās divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka standartiem ir jābūt vienādiem. Otrkārt, tāpēc, ka šīm valdībām ir jāpieļauj zināmi kompromisi citā lietā. Eiropas vēsturē parlamenti vienmēr ir bijuši nācijas sirdsapziņa. Un parlamenti nevar pieļaut tādus kompromisus, kādus mēs diemžēl esam spiesti pieņemt no valdību puses.

Tāpēc es aicinu šo Parlamentu nepiemērot dažādus standartus stiprajiem un vājajiem.

  Thijs Berman, autors. − (NL) Nāvessods ir barbarisks, un vārda brīvība ir stingri noteikta Afganistānas konstitūcijā. Un tagad tālu no galvaspilsētas Kabulas žurnālistam Perwiz Kambakhsh ir piespriests nāvessods par zaimošanu par rakstu par sieviešu tiesībām islāmā, kuru viņš pats pat nav rakstījis. Viņa brālis kritiski raksta par vietējiem vadītājiem, tādēļ tas noteikti nenāca par labu Perwiz lietai.

Šis nāves spriedums bija ārkārtīgs šoks pat valstīs, kurās ir liels skaits musulmaņu iedzīvotāju. Žurnālisti Pakistānā, Irānā un Katarā, ikviens līdz sāpēm skaidri zina, cik svarīgi ir nosargāt vārda brīvību visur, visā pasaulē. Ievērojamas opozīcijas ielenkumā, par spīti galēji konservatīvām grupām, kuras uzbrūk brīvībām, sieviešu tiesībām vai atklātai apspriešanai. Kaut gan arī šiem konservatīvajiem arī ir vajadzīga vārda brīvība.

Kas jādara Eiropai?

1. Jāpiedāvā lielāka palīdzība nekā tā, kas 2007. gadā apsolīta Afganistānas tiesu iestāžu reformai.

2. Pārliecinoši jāprasa prezidentam H. Karzai rīkoties un jāsniedz viņam atbalsts.

3. Eiropas Savienībai jāpadara cilvēktiesību ievērošana un Afganistānas konstitūcija par Eiropas Komisijas politikas galveno pīlāru.

Nav nekādas nozīmes forsēt šo problēmu vairāk nekā galēji konservatīvie ir ar mieru pieļaut. Tas nozīmētu iesviest bumbu viņu laukuma pusē. Bet Perwiz Kambakhsh ir jāatbrīvo nekavējoties.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Daži uzskata, ka Afganistāna ir valsts, kura iepriekšējos gados ir atradusies pastāvīgā nemiera un haotiskas spriedzes stāvoklī. Nabadzība, analfabētisms, mežonīga cilšu sāncensība, narkotiku baroni, krievu okupācija, Taliban terorisms, kuram sekoja smaga ASV – AK militārā intervence, un to visu vainago stingrs islāma šariata likums. Ja uz zemes būtu elle, tad Afganistāna tiešām būtu spēcīga kandidāte uz to. Bet, sastopoties ar šo ārkārtīgo postu, tajā ir vārgi nepakļaušanās akti un cerība uz vārda brīvību un demokrātiju.

Tāds ir jaunā žurnālista Perwez Kambakhsh gadījums, kurš uzdrīkstējās izplatīt no interneta lejupielādētu rakstu par sieviešu tiesībām islāmā. Šo drosmīgo rīcību uztvēra kā zaimošanu saskaņā ar Paleolīta laikmeta šariata likumu, un asinskāri, akli fanātiķi, tā sauktie tiesneši, viņam piesprieda nāvessodu tā saucamajā reģionālajā tiesā Afganistānas ziemeļos. Kā mēs visi zinām, fanātiskais islāms uzskata sievieti par kaut ko mazliet vairāk nekā mēbeli, un katrs mēģinājums to apstrīdēt tiek uzņemts ar ekstrēmu rīcību, tādu kā tā, kuru mēs izskatām šajā rezolūcijā.

Bet tam ir jāmainās uz labu, un mūsu, rietumnieku, pienākums ir redzēt, ka šādas pārmaiņas notiek labāk agrāk nekā vēlāk. Kopš rietumiem, arī ES, ir ievērojama militāra klātbūtne Afganistānā, un kopš rietumi, arī ES, iegulda miljardiem eiro finansiālajā atbalstā šai valstij, man šķiet, mēs esam absolūti korekti, pieprasot ne tikai nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot minēto jauno cilvēku , bet arī to, lai nekad vairs neatkārtotos līdzīgi notikumi saistībā ar atpalikušo islāma šariata likumu! Pretējā gadījumā mums vajadzētu nopietni apsvērt gan mūsu karaspēka, gan mūsu naudas atņemšanu Afganistānai, atstājot šo valsti ejot pa velnišķīgo ceļu, kuru tai nolems tās fanātiski reliģiskais liktenis.

  Jean Lambert, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Mana grupa noteikti atbalsta rezolūcijas projektu attiecībā uz Kambakhsh kungu, kaut gan es neesmu pārliecināts, ka piekrītu visam, ko teica iepriekšējais runātājs.

Taču es vēlos vērst uzmanību uz vēl vienu jaunu cilvēku, kurš šobrīd arī ir briesmās, Mehdi Kazemi, kurš nāk no Irānas, kur Lielbritānijas valdība šajā gadījumā var mainīt situāciju. Daudzi no mums cer, ka iekšlietu ministrs Jacqui Smith tagad iejauksies, pamatojoties uz jauniem pierādījumiem.

Šis Parlaments ir iesniedzis daudzus rezolūciju projektus, kuros nosoda situāciju cilvēktiesību jomā Irānā. Mēs uzskatām, ka tā ir bīstama valsts homoseksuāļiem. Tiešām, mēs esam redzējuši celtņa strēlēs pakārtus ķermeņus, tādēļ mēs zinām, ka tā tas ir, un daudzi no mums uzskata, ka tas ir īpaši bīstami jauniem cilvēkiem.

Ir tādi, kuri saka, ka viņu droši var sūtīt atpakaļ, ja viņa uzvedība ir diskrēta. Man gribētos teikt, ka ,,diskrēta” uzvedība Irānā nozīmē pavisam kaut ko citu nekā mūsu dalībvalstīs. Bet problēma ir tāda, ka daudziem cilvēkiem, kuri dzīvo zināmās valstīs, Irānā, Jamaikā vai citur, viņu homoseksualitāte ir noziegums, un viņi ir apdraudēti.

Mana grupa ļoti kritiski uzņēma šajā lietā iesaistīto Dublinas regulu, jo mēs zinām, ka dalībvalstis joprojām izskata patvēruma pieprasījumus ļoti dažādos veidos, un ka pat piekļuve šai procedūrai var būt ārkārtīgi sarežģīta. Mēs esam redzējuši gaisotni, kad skaitļi tiek uzskatīti par svarīgākiem nekā dzīvība.

Aizsardzības procedūras būtība ir šāda: ir runa par kāda cilvēka dzīvības glābšanu, kad tā ir apdraudēta. Runa nav par finesēm vai pareizām procedūrām – runa ir par rezultātu.

Mēs gribam funkcionējošu patvēruma politiku, kas spēj labot kļūdas un ņemt vērā jaunu informāciju un kas nodrošina vienādi augstas normas visās dalībvalstīs. Mēs ceram, ka šajā gadījumā Lielbritānijas valdība parādīs, ka tas ir iespējams.

  Eva-Britt Svensson, referente. − (SV) Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet man sākumā izteikt divus īsus apsvērumus. Sākšu ar to, ka mēs nemūžam nevaram klusēt, ja tiek piemērots nāvessods, neatkarīgi no tā, kurā pasaules vietā tas notiek. Otrkārt, patiesu nožēlu izraisa tas, ka ik reizi, kad mēs tiekamies šeit, Strasbūrā, mums jāizskata daudzi noziegumi pret cilvēktiesībām. Dažreiz šķiet, ka tas nekad nebeigsies.

Attiecībā uz šo rezolūciju mēs norādām, ka Afganistānas konstitūcijas 34. pantā skaidri deklarēta vārda brīvība, nosakot, ka vārda brīvību nedrīkst ierobežot un ka katram afgānim ir jābūt tiesībām izteikt savas domas vārdos, tēlos un rakstos, un ar jebkura cita informācijas nesēja palīdzību. Neraugoties uz to, 23 gadus vecajam žurnālistam Perwiz Kambakhsh ir piespriests nāvessods nelikumīgā procesā, un viņam ir atņemtas viņa likumīgās tiesības. Process ir slēgts žurnālistiem un cilvēktiesību organizācijām. Tā dēvētais noziegums ir tāds, ka viņš izplatīja rakstu par sieviešu stāvokli islāmā.

Tātad fons ir labi pazīstams. Tagad mēs noteikti prasām nekavējoties atbrīvot Perwiz Kambakhsh. Viņš nav darījis neko noziedzīgu; viņš ir rīkojies tikai saskaņā ar likumu un konstitūciju. ES un visai pasaulei ir jāapvienojas šajā prasībā: atbrīvojiet Perwiz Kambakhsh.

  Marco Cappato, autors. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mehdi Kazemi lietā mums ir jāapspriež kaut kas tāds, kā apspriešanai patiesībā nevajadzētu pat sekundi.

Ikviens, kuram jautātu, vai viņš uzskata, ka Eiropas valstij ir iespējams nodot kādu bendes rokās un tādas valsts diktatūrai kā Irāna, atbilde, bez šaubām būtu, ka tas nav iedomājams. Tomēr neiedomājamais var notikt, un tas grasās notikt, neraugoties uz dotajiem solījumiem. Tas nozīmē, ka notiek kaut kas ļoti nopietns, ka Eiropu pārņem sava veida neprāts.

Daži saka, ka pastāv dažādas juridiskas atrunas, kuru rezultātā Mehdi Kazemi var deportēt un sodīt ar nāvessodu. Tas vienkārši nedrīkst būt iespējams. Eiropas Savienības pamatprincipi – cilvēktiesību ievērošana un cieņa pret dzīvību – vēl nav atcelti. Ja Kazemi kungu sūtīs nāvē, patiesībā neviens nevarēs novelt vainu uz birokrātiskajām procedūrām, ja vien nesamierināsies ar uzskatu, ka tāda jau arī ir Eiropa – birokrātiskas procedūras, nacionālas valstis, kuras ir tik stipras, ka nespēj pat tik daudz kā glābt dzīvību.

Es pateicos Eiropas Parlamenta 140 deputātiem, kuri ir apvienojušies šajā lietā, un es ceru, ka šis Parlaments vienprātīgi balsos par iesniegto rezolūciju.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! 2008. gada 22. janvārī Afganistānas ziemeļu provinces Balkhas pirmās instances tiesa piesprieda nāvessodu 23 gadus vecam žurnālistikas studentam Perwiz Kambakhsh par rakstu vietējā laikrakstā un par raksta par sieviešu tiesībām lejupielādi no interneta un tā elektronisku izplatīšanu. Process notika bez tiesībām uz aizstāvību. Apsūdzēto sita, un atzīšanās tika iegūta ar brutālu apiešanos.

Mēs pieprasām, lai Afganistānas varas iestādes atbrīvo Perwiz Kambakhsh un lai Afganistānas valdība atjauno cilvēktiesību, it īpaši tiesību uz dzīvību, ievērošanu. Vai es drīkstu būt tik pārdroša un ticēt, ka Afganistāna steidzami noteiks moratoriju nāvessoda izpildei.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Pirms dažiem mēnešiem Irānas prezidents Mahmud Ahmadinejad svinīgi paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācijai, ka Irānā nav homoseksualitātes problēmas, jo tur gluži vienkārši nav homoseksuāļu. Viņš nepateica, ka viņi soda ar nāvi visus homoseksuāļus, kuri tur ir.

Mehdi Kazemi lieta atkal parāda milzīgās nepilnības Eiropas Savienības patvēruma sistēmā: tas, ka mūsdienās kādam ir jāmeklē patvērums tādēļ, ka viņu vajā un viņam vai viņai draud nāve, jo viņš vai viņa ir homoseksuāls, izraisa ārkārtīgi lielas bažas un liecina par to, ka lesbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu tiesības ir jāizvirza starptautiskajā darba kārtībā.

Vēl nopietnāk ir tas, ka Eiropas Savienība, tiesību un brīvību līdere, neuzskata, ka vajāšana seksuālās orientācijas dēļ nav pietiekami svarīgs faktors, lai automātiski piešķirtu patvērumu tādos gadījumos kā Mehdi Kazemi gadījums. Diemžēl šis nav pirmais tāda veida gadījums, un, bez šaubām, tas nebūs pēdējais. Tas, ka joprojām ir daudz valstu, kurās lesbietes, geji, biseksuāļi un transseksuāļi joprojām cieš no visu veidu vajāšanas un pat tiek notiesāti uz nāvi, kā tas ir Irānā.

Tādēļ es ceru, ka šis Parlaments un visas politiskās grupas ir informētas par šiem apstākļiem un apvienosies taisnīgajās prasībās, kuras izvirzītas šodien iesniegtajā rezolūcijā, it īpaši attiecībā uz Kvalifikācijas direktīvas pilnīgu īstenošanu, kurā vajāšana seksuālās orientācijas dēļ ir atzīta par noteicošu faktoru patvēruma piešķiršanai. Tajā noteikts, ka arī dalībvalstīm ir jāizskata katrs gadījums atsevišķi, ņemot vērā apstākļus izcelsmes valstī, tas likumus un noteikumus, un to, kādā veidā tos piemēro.

Arī dalībvalstīm ir jāatrod kopīgs risinājums, kas nodrošina bēgļa statusa un Eiropas Savienībā vajadzīgās aizsardzības piešķiršanu Mehdi Kazemi un to, ka viņu neizsūta atpakaļ uz Irānu, kur viņš, iespējams, tiks sodīts ar nāvessodu tāpat kā viņa partneris.

Viss, kas jāizdara šajā nolūkā, ir izpildīt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. panta prasības, saskaņā ar kurām ir aizliegta personu izraidīšana vai izdošana valstīm, kurās pastāv risks, ka šīs personas tiks vajātas, spīdzinātas vai pat sodītas ar nāvessodu.

  Ioannis Varvitsiotis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es, protams, atbalstu rezolūciju, jo pašreizējā situācija Afganistānā ir nepieņemama un apbēdinoša. Taliban valdība ir atsviedusi šo valsti atpakaļ par daudziem gadiem.

Tomēr būsim godīgi. Kurš nostiprināja Taliban? Vai tie nebija amerikāņi ar saviem ieročiem un ekonomiskajiem resursiem, kuri atbalstīja Taliban cīņā pret Padomju Savienību? Vai fakts nav arī tas, ka tagad šajā valstī opija ražošana ir palielinājusies piecas reizes? Kāpēc tā? Izdarīsim katrs pats savus secinājums.

  Sophia in 't Veld (ALDE). – (NL) Mani ir pavisam satriekusi Mehdi Kazemi lieta un tas, ka mēs visi vienkārši un bez kavēšanās nesakām, ka viņam ir jādod patvērums. Es aicinu Nīderlandes un AK valdības un šī Parlamenta deputātus, kuri plāno balsot pret šo rezolūciju, apstāties un padomāt – kāds īsti ir tiesiskuma mērķis? Vai tas ir noteikumu un procedūru pareiza un precīza izpilde, vai arī tas ir taisnīguma panākšana? Tādēļ nopietni padomājiet par to pirms balsojat.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mana grupa pilnīgi noteikti atbalsta Kazemi kunga aizsardzību un, protams, ir pret viņa deportāciju uz Irānu. Bet mēs esam pret šo rezolūciju, jo tā, kā paredzēts, neattiecas uz neatliekamu lietu, bet uz patvēruma noteikumiem Eiropas Savienībā kopumā un uz attiecībām starp divām ES dalībvalstīm, Nīderlandi un AK, sarežģītā jautājumā.

Par to nav runas šajās steidzamajās rezolūcijās. Šeit tās tiek izmantotas kā līdzeklis iekšpolitikas jautājumu izvirzīšanai. Mēs gribam, lai Kazemi kungam tiktu sniegta aizsardzība, un mēs atbalstīsim katru iniciatīvu attiecībā uz to, bet ne šo rezolūciju, kuras nosaukumā ir Kazemi kunga vārds, bet kuras saturs runā par kaut ko pavisam citu.

  John Bowis (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstu abas deklarācijas. Bet tā ir mana valsts, kura ierosina sūtīt mājās jaunu pusaugu vīrieti pretī nāvei Irānā. Nāvi jau ir saņēmis viņa draugs. Ne jau nozieguma, bet savas seksualitātes dēļ. Tā ir man valsts, kura agrāk lepni lielījās, ka tai ir absolūta norma, ka mēs nekad nesūtām atpakaļ cilvēkus, lai viņi saņemtu sodu, kas ir bargāks par to sodu, ko viņi būtu saņēmuši Lielbritānijā.

Šeit mums nav nozieguma, un mums ir sods, kuru mēs Lielbritānijā esam atcēluši jau pirms daudziem gadiem. Tā ir mana valsts, kurai, ja tā nekļūst pielaidīgāka šajā lietā, ir jānoliec galva kaunā. Es ceru, ka šim Parlamentam nebūs kaunā jānoliec galva. Es ceru, ka tas atbalstīs šo rezolūciju.

Dieva dēļ, tam, par kuru mēs runājam, ir deviņpadsmit gadu!

(Skaļi aplausi)

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Viena no Eiropas Savienības vērtībām ir saskaņot rīcību un pieņemt nostāju cilvēktiesību jautājumos. Tas attiecas uz afgāņu žurnālistu, kuram Afganistānas ziemeļu provincē ir piespriests nāvessods par raksta izplatīšanu par sieviešu tiesībām islāmā. Tiesas procesa laikā viņam atteica tiesības uz advokāta aizstāvību, un viņš tika pakļauts dažādiem fiziskas vardarbības veidiem. Bet Afganistānas konstitūcija ir pants par tiesībām uz vārda brīvību.

Kā mēs redzam, likums neatbilst realitātei. Daudzas valdības garantē Cilvēktiesību deklarācijas ievērošanu, bet piever acis uz to, kādā veidā šo deklarāciju piemēro pašu valstīs. Tādēļ mums ir jākļūst vēl noteiktākiem, aizstāvot cilvēktiesības, brīvību un demokrātiju.

  Mario Mauro (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos tikai uzsvērt, ka, neraugoties uz manas grupas zināmā mērā pamatotajām bažām, ka rezolūcijas saturu daļēji var izmantot plašāk, šeit nav novirzes no tā, ka informācija, kuru mēs saņemam no Irānas avotiem un amatpersonām, ir nepārprotama. Mehdi Kazemi liktenis, ja viņš atgriežas Irānā, ir nāve, un tādēļ es neievērošu normu un balsošu citādi nekā mana grupa.

  Louis Michel , Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Paldies par mums doto iespēju runāt ar jums par Perwiz Kambakhsh lietu Afganistānā un Irānas valstspiederīgā Mehdi Kazemi lietu.

Attiecībā uz Kambakhsh kungu mēs acīmredzot piekrītam visām jūsu bažām, un mēs uzmanīgi sekojam šai lietai uz vietas ar mūsu delegācijas palīdzību Afganistānā un sadarbībā ar misijas vadītāju un ES īpašo pārstāvi. Mēs esam vairākkārt vērsušies ar šo lietu pie Afganistānas varas pārstāvjiem, pēdējo reizi ar ārlietu ministra Spanta kunga starpniecību 21. februārī troikas tikšanās laikā Ļubļanā.

Es zinu, ka Eiropas Parlamenta delegācija Afganistānā arī izvirzīja šo jautājumu tieši Afganistānas parlamentā un ka Afganistānas deputāti apstiprināja jums, ka tiks atrasts apmierinošs risinājums.

Es uzskatu, ka mums joprojām jāieņem līdzšinējā nostāja, vismaz pašlaik paļaujoties uz diskrētu diplomātisko darbību. Spriežot pēc pašreizējā politiskā klimata Afganistānā, būs grūtāk nodrošināt Kambakhsh kunga drošu atbrīvošanu, ja šķiet, ka afgāņu amatpersonas pakļaujas starptautiskam spiedienam.

Tomēr es vēlos jums apliecināt, ka mēs joprojām ļoti uzmanīgi sekosim šai lietai un būsim gatavi turpmākai rīcībai gadījumā, ja apelācijā tiks apstiprināts nāves spriedums. Gandrīz 30 bruņota konflikta gadi ir sagrāvuši Afganistānas tiesu sistēmu. Tādēļ mums jānosaka, ka šīs valsts tiesu iestāžu reforma ir prioritāte mūsu atbalsta programmā Afganistānai. Mūsu speciālisti jau strādā Afganistānas Augstākajā tiesā, valsts prokuratūrā un tieslietu ministrijā, lai paaugstinātu šo iestāžu profesionālo līmeni gan centrā, gan provincēs. Eiropas Komisijas programma palīdzēs šīm iestādēm izveidot jaunu juridiskās palīdzības sistēmu, kura, kā liecina šis gadījums, Afganistānai ir ļoti vajadzīga. Pašlaik tur nav stingri izveidotas neatkarīgas advokātu kolēģijas un piekļuves valsts juridiskai palīdzībai. Es ļoti ceru, ka Komisijas tiesu reformas programma, kuru īsteno ciešā sadarbībā ar EUPOL Afganistānas policijas misiju, kas izvietota saskaņā ar EDAP, vidējā un ilgtermiņā palīdzēs uzlabot situāciju cilvēktiesību jomā.

Acīmredzot Komisija piekrīt arī jūsu nopietnajām bažām par Mehdi Kazemi un citām līdzīgām lietām. Holandes un Apvienotās Karalistes iestādes pašlaik ļoti rūpīgi izskata Kazemi kunga lietu. Attiecībā uz bēgļu aizsardzību mēs vēlamies norādīt, ka starptautiskie noteikumi, sevišķi Ženēvas Konvencija par bēgļu statusu, paredz, ka neviena līgumslēdzēja valsts nedrīkst izraidīt vai atgriezt bēgli nekādā veidā līdz tādu teritoriju robežām, kur var būt apdraudēta viņa dzīvība vai brīvība viņa rases, reliģiskās pārliecības, tautības, piederības kādai sociālai grupai vai politisko uzskatu dēļ.

Saskaņā ar Irānas krimināllikumu rīcību, kuru dēvē par lavat, soda ar nāvessodu. Tomēr termins lavat neatšķir seksuālas attiecības, kurās stājas pēc brīvas gribas, no uzspiestām seksuālām attiecībām. Pēdējā gadījumā šķiet, ka tur, kur sodu nosaka par lavat kopā ar citiem pārkāpumiem, šis termins parasti nozīmē izvarošanu. Pats par sevi saprotams, ka Komisija kategoriski iebilst pret nāvessodu visos apstākļos un vēl vairāk tur, kur nav izdarīts noziegums. Homoseksuāļu situācija Irānā izraisa bažas. Tiesību uz privāto dzīvi pārkāpšana un diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ ir pilnīgā pretrunā ar Irānas saistībām saskaņā ar Starptautisko Paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuru tā ir ratificējusi.

Eiropas Savienība nodod Irānai šos ziņojumus par cilvēktiesībām vispārējā veidā un arī ar rīcību daudzās frontēs. Diemžēl Irāna vēl nav pieņēmusi mūsu piedāvājumu atsākt divpusējas sarunas par cilvēktiesībām. Neraugoties uz to, sarunās ar Irānas pārstāvjiem mēs uzsveram, ka mēs vēlamies redzēt progresu visos jautājumos, kuri satrauc Eiropas Savienību politikas, kodolpolitikas, tirdzniecības un cilvēktiesību jomā. Ja situācija cilvēktiesību jomā vispārēji neuzlabojas, mūsu attiecības ar Irānu nevar apmierinoši attīstīties.

Viena personīga piezīme – es vēlētos izteikt savu vislielāko pateicību Bowis kungam par viņa ieguldījumu. Es pilnīgi pievienojos viņa paustajām jūtām.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

(1) Skatīt protokolu