Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2008. gada 13. marts - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

(Sēdi atklāja plkst. 10.05.)

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs, vakar pēcpusdienā šajā plenārsēžu zālē kādā darba kārtībā neiekļautā paziņojumā priekšsēdētājs sarīkoja izrādi, vēršot finansiālas sankcijas pret daudziem deputātiem saistībā ar decembrī iesniegto protestu. Es vēlētos zināt, vai priekšsēdētājam pieklājās izteikt šādu paziņojumu, neizrādot šiem deputātiem elementāru pieklājību un nepasakot, ka šāds paziņojums būs un kad tas būs? Priekšsēdētājs daudz runāja par pieklājības izrādīšanu šā Parlamenta deputātiem, tātad kāpēc, es jautāju, tiem no mums, uz kuriem attiecās šis paziņojums, netika izrādīta elementāra pieklājība un viņiem nepateica, ka priekšsēdētājs nāks klajā ar šādu paziņojumu? Vai ir pārāk daudz prasīts, sagaidot atbildi uz šo jautājumu?

  Priekšsēdētājs. − Allister kungs, prezidentūras pienākums nav apspriest pieklājību. Mūsu pienākums ir piemērot noteikumus, un jūs varat būt drošs, ka tie tika precīzi ievēroti.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Atsaucoties arī uz Reglamenta 146. pantu, jūs nupat teicāt, ka jūsu pienākums ir piemērot Reglamentu. Es nespēju saprast, kāpēc sēdes joprojām sākas ar novēlošanos, reizēm dažas minūtes vai pat ceturtdaļstundu vēlāk. Tas izšķiež daudz nodokļu maksātāju naudas. Jūs ļoti stingri pieprasāt Reglamenta ievērošanu, runājot ar politiskajiem pretiniekiem, kuri vienkārši grib referendumu vai taisnīgumu un demokrātiju, bet ne tad, kad runa ir par jums pašu.!

Ja jūs izturētos vienlīdzīgi pret visiem šajā Parlamentā, tad jums jau sen būtu vajadzējis uzsākt procesus pret prezidentūru par neskaitāmiem nopietnas krāpšanas gadījumiem, jo tieši tā es gribētu nosaukt to, ka sēdes sākas ar novēlošanos un tā rezultātā tiek izšķērdēta nodokļu maksātāju nauda.

Šeit tiek likti lietā divi dažādi mēri, un jums ir jāpieņem pārmetums, ka šis Parlaments rīkojas patvaļīgi, tehnisku ieganstu dēļ tīši nobīdot malā politiskos pretiniekus un vienlaikus pastāvīgi pieļaujot savā pusē notiekošo un pat slēpjot nopietnu krāpšanu!

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies, Martin kungs, par interesanto viedokli!

2. ES sadarbības politikas attīstības jomā mērķi jaunajās dalībvalstīs (debates)

  Priekšsēdētājs. − Darba kārtības pirmais punkts ir Danutė Budreikaitė ziņojums Attīstības komitejas par ES sadarbības politiku attīstības jomā mērķiem jaunajās dalībvalstīs (2007/2140(INI)) (A6-0036/2008).

  Danutė Budreikaitė, referente. – (LT) Kopš paplašināšanās, kas notika 2004. un 2007. gadā, Eiropas Savienībai ir pievienojušās 12 valstis, un desmit no tām ir īpaša pieredze. Tās ir pārgājušas no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku un no autoritāras vadības uz demokrātiju.

Pirms pievienošanās šīs valstis saņēma atbalstu, bet tagad tās kļuvušas par attīstības sadarbības atbalsta sniedzējām. Lielākajai daļai šo valstu nav pieredzes ES sabiedrības politikas ievērošanā. Parakstot Pievienošanās līgumu, tās apņēmās īstenot šo politiku.

Turklāt 2004. gadā Komisija, uzsverot Eiropas kaimiņattiecību politiku, sagatavoja vairākus dokumentus, kas bija tieši saistīti ar dalībvalstu oficiālo attīstības atbalstu.

Es vēlētos norādīt, ka ziņojums attiecas tikai uz 10 dalībvalstīm, kurām ir sauszemes robežas ar austrumu kaimiņiem un kuras iegūst no kaimiņattiecību politikas. Šīm 10 valstīm vienmēr bijušas ilgstošas tirdzniecības, ekonomiskās un kultūras attiecības ar kaimiņiem, tām ir bijusi kopēja vēsture un centieni sasniegt demokrātijas attīstības un saliedētības mērķus un paaugstināt drošību Austrumeiropā un Centrāleiropā. Īpaša pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa no jaunajām dalībvalstīm parasti piešķir oficiālo attīstības atbalstu kaimiņiem – Rietumbalkānu un Neatkarīgo Valstu Savienības valstīm.

Turklāt attiecības starp ES un tās austrumu kaimiņiem joprojām ir vismazāk attīstītas, un jaunās dalībvalstis, kurām, salīdzinot ar vecajām dalībvalstīm, ir nosacītas priekšrocības, var labvēlīgi ietekmēt attīstības atbalsta politikas ģeogrāfisko izvietojumu un veidu. Jaunās dalībvalstis var dalīties nesenajā pieredzē arī par pāreju uz tirgus ekonomiku un labas pārvaldības, demokrātisko principu un cilvēktiesību īstenošanu.

Tajā pašā laikā Es dalībvalstis pievērš nosacīti nelielu uzmanību ĀKK valstīm. Šīm valstīm parasti sniedz sociāli ekonomisku palīdzību: jaunu projektu izstrāde izglītības un veselības nozarē; pasākumi valsts sektora un pilsoniskās, sabiedrības un dzimumu līdztiesības principu attīstības veicināšanai.

Attīstības sadarbības politiku noteicošajos dokumentos nav norādīts virziens, kurā valstīm ir jāsaņem atbalsts. Ņemot vērā jaunajām dalībvalstīm pieejamo finanšu līdzekļu un cilvēkresursu ierobežotību, vislabāk būtu, ja tās vērstu atbalstu uz noteiktu valstu skaitu, piedāvājot palīdzību tajās jomās, kurās tā ir vislielākā pieredze, gan kaimiņvalstīm, gan ĀKK valstīm.

Ņemot vērā problēmas, ar kurām attīstība politikas īstenošanā saskaras jaunās dalībvalstis, es vēlētos norādīt, ka:

1) lielākā daļa jauno dalībvalstu vēl nav noteikušas galvenās prioritātes;

2) attīstības sadarbības jomā praktiski nav nekādas stratēģiskās plānošanas vai kontroles sistēmas;

3) saziņas līmenis starp organizācijām, kuras īsteno attīstības atbalsta politiku, un NVO ir nepietiekams;

4) sabiedrisko iniciatīvu līmenis ir pārāk zems, un izjūtams vispārējs informācijas trūkums par sabiedrībai pieejamo attīstības sadarbību visā ES.

Lai gūtu lielākus panākumus, īstenojot attīstības sadarbības politiku, visām iesaistītajām valstīm vajadzētu dalīties pozitīvajā pieredzē, ņemot vērā jauno dalībvalstu pieredzi austrumos. Jaunajām dalībvalstīm ir jāpiedalās kaimiņattiecību politikas īstenošanas pasākumu plānu sagatavošanā, jānodrošina valsts parlamentu lielāka līdzdalība un jāpalielina NVO aktivitāte.

Neraugoties uz to, es vēlos uzsvērt, ka divas pēdējās ES paplašināšanās ir radījušas jaunu viedokli par sadarbības politiku attīstības jomā un tās nesaraujamo saikni ar Eiropas kaimiņattiecību politiku, kura ir tiešs paplašināšanās politikas rezultāts. Gan sadarbības politika attīstības jomā, gan kaimiņattiecību politika ir neatņemamas sastāvdaļas politiskajās un ekonomiskajās attiecībās ar citām valstīm.

Minēto mērķu īstenošanai būtu ārkārtīgi svarīgi institucionalizēt ES sadarbības politiku attīstības jomā. Reizē ar oficiālo atbalsta politiku attīstības jomā tas palielinātu arī Eiropas kaimiņattiecību politikas efektivitāti un labvēlīgi ietekmētu Tūkstošgades mērķu izpildi.

Lai to panāktu, mums ir jāizveido ES un kaimiņvalstu asambleja, kas attiektos uz austrumu dimensiju un palīdzētu īstenot sadarbības politiku attīstības jomā un kaimiņattiecību politiku. Es vēlētos aicināt Parlamentu to atbalstīt.

  Louis Michel, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vēlos sākt ar apsveikumu referentei Budreikaitė kundzei par šo lielisko ziņojumu, kurā precīzi izklāstītas problēmas, kas saistītas ar attīstības politiku jaunajām dalībvalstīm.

Jūsu ziņojums man atgādināja par visām diskusijām un bažām, kas tika paustas, gatavojoties paplašināšanai gan plašā sabiedrībā, gan politikas pasaulē; es atcerējos aizdomas un bailes, kuras skanēja no dažādām pusēm, ka paplašināšana vājinās mūsu solidaritāti ar jaunattīstības pasauli, nospiežot Āfriku uz leju Eiropas Savienības prioritāšu sarakstā. Kā izrādījās, bailes bija nepamatotas. Pareģojumi un raizes izrādījās veltīgas. Eiropas attīstības politikas mērķi ir vērienīgāki un metodes saliedētākas nekā jebkad agrāk, un Eiropas Savienības ārpolitikas darba kārtībā Āfrika nekad nav bijusi ierindota tik augstu. Jūsu ziņojums apstiprina, ka tas tika sasniegts ne jau neraugoties uz pievienošanos, bet patiecoties tai un jauno dalībvalstu gatavībai uzņemties visu pienākumu nastu.

Aplūkosim finansējuma jautājumu. Protams, jaunajām dalībvalstīm vēl jāveic zināms ceļš, lai izpildītu 2010. gada mērķus; protams, ir ārkārtīgi svarīgi, lai vairāk valstu sagatavotu vairākgadu plānus to sniegtā atbalsta palielināšanai – līdz šim tikai 12 no iesaistītajām valstīm ir veikušas šo uzdevumu – taču mēs vienkārši nevaram nepievērst uzmanību kolektīvajām pūlēm, kuras pielikušas šīs 12 dalībvalstis, jo tās ir ļoti ievērojamas. Kopš pievienošanās Eiropas Savienībai šīs valstis ir divkāršojušas un atsevišķos gadījumos pat trīskāršojušas sniegtā atbalsta apjomu. 2007. gadā šo 12 valstu sniegtā atbalsta kopējā summa bija EUR 800 miljoni. Turklāt šīs valstis ir apņēmušās, sākot ar 2015. gadu, no valsts kases pārskaitīt 0.33 % no IKP attīstības atbalstam.

Nākamais jautājums, kas jāapsver, ir atbalsta efektivitāte. Pagājušajā gadā Eiropas Savienība pieņēma rīcības kodeksu, kurā izklāstīti daudzi darba dalīšanas principi Eiropas Savienībā. Ar prieku paziņoju, ka jaunās dalībvalstis var turēt galvas augšā attiecībā uz šo principu īstenošanu. Visas minētās valstis piemēro principu par atbalsta koncentrēšanu ierobežotā skaitā valstu – pieeju, kas jau sen ir atzīta par labāko praksi lielākas efektivitātes panākšanai.

Vairākas jaunās dalībvalstis sniedza atbalstu arī partnerībā ar citām dalībvalstīm saskaņā ar kopfinansējuma noteikumiem, tādējādi samazinot administratīvās izmaksas gan pašu valstī, gan partnervalstīs. Šeit es domāju, piemēram, par atbalstu Kenijas infrastruktūrai, kuru kopā sniedza Slovākija un Austrija, un par palīdzību ūdens nozarē, ko sniedza Čehijas Republika partnerībā ar Luksemburgu. Tie ir uzskatāmi piemēri, un tie nav vienīgie.

Vēl viens uzskatāms efektivitātes piemērs ir tas, ka jaunās dalībvalstis atbalsta jaunattīstības valstis, pievienojot vērtību dažādās nozarēs – šādu pieeju ieteica pašu politiskās un ekonomiskās pārejas pieredze. Es, piemēram, varu norādīt uz atbalstu, kas vērsts uz labu pārvaldību, resursu veidošanu sabiedrības pārvaldē un ekonomisko reformu.

Es uzskatu, ka šāda veida pasākumi, kuri apstiprināti Rīcības kodeksā par papildināmību un darba dalīšanu attīstības politikā, ir ārkārtīgi svarīgi. Aprīlī man jāsniedz pirmais novērtējums par kodeksa īstenošanu gadu pēc tā pieņemšanas kopā ar analīzi un priekšlikumiem par atbalsta un tā pastāvības palielināšanu. Esmu nodomājis izmantot šo novērtējumu par pamatu nopietnām pārrunām ar visām dalībvalstīm par to, kā rīkoties turpmāk. Tikai dažus mēnešus pēc augstākā līmeņa foruma par atbalsta efektivitāti, kas notika Akrā, jaunattīstības valstis paļaujas uz Eiropu, ka tā parādīs tālāko ceļu, un tas ir pareizi, jo – atļaujiet man vēlreiz atgādināt – Eiropa, bez šaubām, ir pasaules galvenais attīstības atbalsta avots, tādēļ tā spēj rādīt piemēru un tās pienākums ir to darīt.

Jūsu ziņojumā izklāstīts vēl viens ārkārtīgi svarīgs jautājums, proti, nepieciešamība paaugstināt jauno dalībvalstu informētību. Tas tiesa, ka lielākajai daļai šo valstu nav senu tradīciju attīstība atbalsta jomā it īpaši Āfrikai. Tādēļ viens no mūsu pienākumiem ir turpināt darbu ar sabiedrības viedokli, plaši izplatot ziņu, ka tas ir ne tikai labdarības, bet arī abpusējas intereses jautājums – un šeit es domāju par tādiem jautājumiem kā miers un drošība, migrācija, klimata pārmaiņas un pārtikas drošība.

Paturot prātā visas šīs lietas, februāra vidū Eiropas Komisija uzsāka trešo resursu izveides programmu jaunajām dalībvalstīm. Saskaņā ar šo programmu Komisija sniegs saziņas stratēģiju izstrādāšanai vajadzīgās zināšanas, kas dos iespēju pārvaldes iestādēm efektīvām pastāstīt sabiedrībai par savu darbu un paaugstināt informētības līmeni it īpaši attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem un studentiem par to, kas ir svarīgs attīstības politikā.

Dāmas un kungi, vairs nav ,,vecās Eiropas” un ,,jaunās Eiropas”. Nav pirmās un otrās šķiras, nav veco un jauno dalībvalstu. Ir tikai viena Eiropa – atbalstoša, atvērta un politiski zinoša Eiropa – ar vērtībām, kuras ir ne tikai Eiropas, bet vispārējas vērtības. Gadu gaitā kopš pēdējās paplašināšanās notikusī attīstības politikas evolūcija pierāda, ka Eiropas Savienība var augt, vienlaikus kļūstot nozīmīgāka. Būtībā tā ir ievērojama vēstures mācība, kas attiecas gan uz attīstība politikas, gan uz Eiropas integrācijas nākotni.

  Filip Kaczmarek, PPE-DE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Sabiedriskajā uzklausīšanā par jauno ES devēju valstu tematu, kas notika Eiropas Parlamentā pagājušā gada janvārī, dalībnieki pauda cerību, ka diskusija par ES jauno dalībvalstu attīstības politiku turpināsies valsts parlamentos un Eiropas Parlamenta turpmākajā darbā. Tādēļ es ar lielu prieku apsveicu Budreikaitè kundzes ziņojumu – pirmo ziņojumu Eiropas Parlamenta vēsturē, kurš cenšas analizēt jauno dalībvalstu ieguldījumu ES attīstības politikā un problēmas, ko tas sagādā šīm valstīm.

Nav viegli apkopot visas problēmas, ar kurām saskaras jaunās Eiropas atbalsta sniedzēja valstis, nosakot valsts attīstības politiku un modernizējot attīstības politiku Kopienas līmenī. Tādēļ man jāpievēršas tikai dažiem galvenajiem jautājumiem. Pirmkārt, ir jāpastiprina dalībvalstu parlamentu nozīme attīstības atbalsta veidošanā jaunajās dalībvalstīs. Ja dalībvalstu parlamenti neizveidos stingru tiesisko pamatu, nebūs iespējams īstenot efektīvu attīstības politiku un panākt pienācīgu koordināciju jaunattīstības valstīm sniegtā atbalsta plānošanā un pārvaldībā. Dažās valstīs darbs pie vajadzīgajiem tiesību aktiem turpinās jau kopš 2004. gada un vēl joprojām nav pabeigts. Tā rezultātā šīm valstīm nav arī īstenošanas grafika.

Vairāk jāstrādā, lai paaugstinātu sabiedrības informētību – un šeit es piekrītu komisāram Michel par jauno dalībvalstu sabiedrības jutīgumu attiecībā uz attīstības politikas nozīmi. Šāda veida pārejas periodā svarīga nozīme ir izglītībai attīstībai, plaša mēroga sabiedriskai apspriešanai, plašsaziņas un informācijas kampaņām. Ja to nebūs, būs grūti nodrošināt nodokļu maksātāju piekrišanu valsts izdevumu palielināšanai attīstības politikai. Jo lielāka ir sabiedrības informētība, jo labvēlīgāk sabiedrība uztvers finanšu slogu.

Esmu vienisprātis ar komisāru arī attiecībā uz Eiropas solidaritātes nepieciešamību attīstības politikā. Mums ir jāsaskaņo sadarbība un jāmācās vienam no otra. No vienas puses, iesaistīšanās un zināšanas, ko devusi vēsture un pārejas periods jaunajās dalībvalstīs, var palīdzēt visai Eiropas Savienībai veidot un nostiprināt demokrātiju pārejas periodā esošās valstīs. No otras puses, zināšanas, kas gūtas no veco dalībvalstu pieredzes it īpaši attiecībā uz to sniegto atbalstu pasaules nabadzīgākajām valstīm, var palīdzēt palielināt un virzīt attīstības atbalstu tām valstīm, kurām tas vajadzīgs visvairāk, piemēram, Āfrikas reģioniem uz dienvidiem no Sahāras, kurus jaunajās dalībvalstīs neuzskata par atbalsta galveno mērķi. Šāda abpusēja izglītība un palīdzība var paaugstināt visas Eiropas Savienības attīstības politikas efektivitāti.

  Corina Creţu, PSE grupas vārdā. – (RO) Ziņojums, kuru mēs šodien apspriežam, manuprāt, izceļas ar to, ka tas palīdz Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm noteikt jaunas politikas jomas un sistēmas, lai sniegtu palīdzību valstīm, kurām Eiropas Savienība velta uzmanību.

Pamatojoties uz Eiropas Savienības pamatvērtībām un saistībām saskaņā ar Līgumiem, kurus noslēgušas arī mūsu valstis, jaunās dalībvalstis, dažādojot sadarbības instrumentus un darbības jomas, tagad pārveido sadarbības politiku attīstības jomā, kuru vērš uz tām valstīm, kurām tā nepieciešama. Tas, ko referente teica ievadā, ir pilnīgi pareizi tajā ziņā, ka prioritātes nav pietiekami skaidri noteiktas un labus nodomus bieži ierobežo finanšu līdzekļu trūkums. Šķiet, ka jaunajām dalībvalstīm vēl ir vajadzīgs pielāgošanās periods Padomes lēmumu pieņemšanas sistēmām un tās prioritātēm attīstības sadarbībā.

Rumānijai ir valsts stratēģija starptautiskajā sadarbībā attīstības jomā, kas nosaka, ka tā atbalsta valstis ģeogrāfiskajos reģionos, kuri noteikti par ārējo attiecību prioritāriem reģioniem, proti, Austrumeiropas, Rietumbalkānu un Dienvidkaukāza valstis. Vēl viens darbības virziens attiecas uz pakāpenisku atbalsta palielināšanu Āfrikas valstīm it īpaši izglītības jomā.

Priecājos, ka šogad, 1. oktobrī, Bukarestē notiks attīstībai veltīta Eiropas sociālistu diena, un es vēlos šeit un tagad pateikties maniem kolēģiem – sociālistiem – par vienprātīgo balsojumu par manu priekšlikumu organizēt šo pasākumu Eiropas Savienības jaunajā dalībvalstī, porti, Rumānijā. Es izsaku atzinību par šo ziņojumu, kas ir noderīgs pamats, lai Eiropas Savienības jaunās dalībvalstis izstrādātu vietējiem apstākļiem atbilstīgas koncepcijas.

  Toomas Savi, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, otrdien Igaunijas Republikas prezidents Toomas Hendrik Ilves teica, ka mums jāatmet izteiciens ,,jaunās dalībvalstis”. Tas ir arī Budreikaitė kundzes ziņojuma nosaukuma daļa. Kaut gan es principā piekrītu mūsu prezidentam, šim izteicienam ir arī pozitīva blakus nozīme, kas saistīta ar jauninājumiem un gatavību reformām. Šodienas ziņojumā ir sniegts plašs pārskats par panākumiem, kurus Eiropas Savienībās jaunās atbalsta sniedzējas valstis, kuras pirms desmit gadiem saņēma tādu pašu palīdzību, ir guvušas attīstības sadarbības jomā, norādot gan trūkumus, gan iespējas turpmāk palielināt ieguldījumu ES sadarbības politikā attīstības jomā.

1970. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija vienojās par mērķi vērst 0.7 % no IKP attīstības atbalstam, lai palīdzētu likvidēt galēju nabadzību – vispazemojošāko cilvēka stāvokli. Dārgie kolēģi, neaizmirstiet, ka tas attiecas uz aptuveni trešo daļu no pasaules iedzīvotājiem. Diemžēl ir skaidrs, ka līdz šim pieliktās pūles ir nepietiekamas. Neviena no jaunajām dalībvalstīm nav izpildījusi mērķi. Tas pats attiecas uz vecajām dalībvalstīm, izņemot Dāniju, Luksemburgu, Nīderlandi un Zviedriju. Arī Norvēģija, kura nav ES dalībvalsts, šo mērķi ir sasniegusi.

Es vēlētos pateikties Budreikaitė kundzei par lielo darbu, kuru viņa paveikusi, sastādot ziņojuma projektu un izvietojot manus un manu Attīstības komitejas kolēģu izdarītos grozījumus. Referente ir ievēlēta no jaunās atbalsta sniedzējas valsts, un viņas ziņojumu noteikti detalizēti studēs šajās valstīs, arī Igaunijā.

Nobeigumā, Eiropas Vienošanās par attīstību ir veltīta paredzēto līdzekļu turpmākam palielinājumam, un es aicinu visas dalībvalstis uztvert to nopietni. Šis ziņojums ir uzslavas vērts dokuments, kas vēlreiz mums atgādina mūsu saistības, un es aicinu visus kolēģus to atbalstīt.

  Adam Bielan, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos apsveikt Budreikaitė kundzi ar šo lielisko ziņojumu. Dokumentā ir norādes uz ES ārējo attiecību austrumu dimensiju un vajadzību pēc jaunas apvienības EUROLAT vai EUROMED grupās – tādas apvienības, kura spētu īpaši balstīties uz jauno dalībvalstu, arī manas dzimtenes Polijas, vēsturisko pieredzi.

Šajā jautājumā es esmu pilnīgi vienisprātis ar referenti. Eiropai ir vajadzīgs jauns redzējums ar plašāku ietekmes sfēru, kas pāri Balkāniem un Melnās jūras reģionam sniedzas līdz Dienvidkaukāzam. ES politika attiecībā pret šiem reģioniem ir novecojusi. Jau pats nosaukums „Eiropas kaimiņattiecību politika” ir neatbilstīgs un aizskarošs tādām valstīm kā Ukraina, kura neapšaubāmi ir Eiropas Savienības daļa. Nosaukumu vajadzētu aizstāt ar „Eiropas Savienība kaimiņattiecību politika”, kā ES un Ukrainas Sadarbības padomes sanāksmē pareizi norādīja Ukrainas bijušais ārlietu ministrs Borys Tarasiuk.

Eiropas Savienībai ir jāsniedz lielāks atbalsts Ukrainai un Gruzijai un jāiekļauj tās savā ietekmes sfērā. Šīm valstīm ir vajadzīgas atbalsts pat vairāk nekā Centrāleiropas valstīm pirms 2004. Gada paplašināšanas. Tām ir vajadzīga individuāla pieeja no Eiropas Savienības puses nevis vispārēja kaimiņattiecību politika, kas de facto attiecas pret Ukrainu tāpat kā pret valstīm, kuras vēsturiski nav Eiropas valstis. Ukraina, Gruzija un arī Baltkrievija ir nabadzīgākas, ekonomiski vājākas un atrodas politiski sarežģītākā situācijā nekā valstis, kuras pievienojās Eiropas Savienībai pēc 2004. gada.

Iepriekšējos gados ievērojami palielinājās Krievijas ietekme šajā reģionā. Krievijas gatavība izmantot enerģētikas krājumus politiskai šantāžai attur Eiropas Savienību no iebildumiem pret Kremļa apkaunojošajām metodēm, kurām nav nekā kopīga ar demokrātiju. Ukrainā un Gruzijā Maskava cenšas pavērst pretēja virzienā demokrātiskās pārmaiņas. Eiropas Savienības kaimiņattiecību politikai, kā mums to vajadzētu dēvēt, ir jāpiedāvā tūlītējs ekonomisks atbalsts mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Polijā jau ir sagatavoti projekti, kuri gaida uzsākšanu, piemēram, Bielsat neatkarīgais televīzijas projekts Baltkrievijai.

  Gabriele Zimmer, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Atgriežoties pie ziņojuma sākotnējā temata, atļaujiet man izteikt sirsnīgu pateicību Budreikaitė kundzei par ziņojumu, kuru es uzskatu par ļoti nosvērtu un kompetentu. Tas ir ļoti nozīmīgs tieši šajā laikā, jo tagad mēs varam apkopot pagaidu bilanci un izdarīt secinājumus par lielāku sadarbību attīstības jomā no jauno dalībvalstu puses, īpaši attiecībā uz ĀKK valstīm.

Pievienošanās ES, bez šaubām, nozīmē arī Līgumā noteikto pienākumu atzīt acquis communautaire sasniegumus. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka Līgums ir viena lieta un sabiedrības informētība par politikas galvenajām jomām dažādās valstīs ir cita lieta. To ļoti skaidri pierāda statistika.

Sadarbība attīstības jomā ar Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstīm nereti nešķiet īpaši steidzams jautājums valstīs, kuras pašas atpaliek ekonomiskajā attīstībā. Tādēļ mums kopīgiem spēkiem jāveicina šā uzdevuma svarīguma atzīšana un jāmudina to pildīt, atskatoties arī uz sadarbību attīstības jomā, kāda neapšaubāmi bija agrāk ar dažām valstīm, it īpaši Āfrikas valstīm.

Daudzas saiknes, kuras pastāvēja pirms 1989. gada, atrisa ļoti ātri un tomēr gandrīz bez trokšņa. Bija arī dažas ļoti apbēdinošas epizodes. Daudzi šajās valstīs uzsāktie projekti tagad guļ drupās. Man šķiet, mums šeit vajadzīgs jauns sākums.

Jūtos arī mazliet apbēdināta par vienošanos ar Komisiju, ka gandrīz visas Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstis vērš sadarbību attīstības jomā uz sadarbību ar bijušajām padomju republikām, nobīdot aizmugurējā plānā īstos attīstības sadarbības mērķus, proti, Tūkstošgades attīstības mērķus. Pat tad, ja jaunajām dalībvalstīm izdosies, kā nolemts, līdz 2010.Gadam paaugstināt OAP līdz 0.17 %, ir jābaidās, ka tikai neliela daļa no tā tiks atdota pasaules nabadzīgāko valstu attīstībai un atbalstam.

Atļaujiet man vēlreiz sirsnīgi pateikties Budreikaitė kundzei par šo ziņojumu.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Man šķiet, ka šim ziņojumam ir savas labās puses. Tas sniedz interesantu pārskatu par jauno dalībvalstu nostāju pret sadarbību attīstības jomā. Tas ir labi. Tomēr kopumā es uzskatu, ka šis ziņojums galvenokārt liecina par pazaudētu iespēju. Tā vietā, lai mudinātu jaunās dalībvalstis īstenot Eiropas attīstības atbalsta tradicionālos mērķus, Parlamentam drīzāk vajadzētu apspriest šos mērķus un padomāt, vai mūsdienās ir nozīme turpināt atbalstīt attīstību tikai tradicionālajā veidā.

Kārtējo reizi šis Parlaments bez pienācīgām debatēm paceļ finanšu mērķus dogmas līmenī, un kārtējo reizi mēs atsakāmies atzīt svarīgākos iemeslus, kas izraisa lielāko daļu jaunattīstības valstu problēmu. Nabadzības, bada, nedrošības un ārkārtīgi lielo sociālo un ekonomisko problēmu galvenais cēlonis Āfrikā, protams, ir tas, ka jaunattīstības valstis ļoti slikti pārvalda absolūti korumpēti režīmi.

Jaunas dalībvalstis tiek mudinātas organizēt informācijas un zināšanu palielināšanas kampaņas. Es to atbalstu, taču vai mums nav jāinformē cilvēki arī par to, ka Āfrikas tautas ieročiem tērē vairāk nekā saņemtais atbalsts attīstības jomā? Vai par to, ka Āfrikas valdnieki ir noslēpuši miljardus Šveices bankās, kas kopā ir pārsniedz nekā daudzu gadu atbalstu attīstībai? Ja Eiropai ir jāraida kāds signāls, tad tāds, ka tikai demokrātija, kura ievēro tiesiskumu, garantē cilvēkiem reālu iespēju uzlabot viņu likteni un ka šādos apstākļos atbalsts attīstībai būs efektīvs un dos labumu. Diemžēl pašlaik tas tā nav.

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE-DE). – (RO) Es izsaku atzinību par šo ziņojumu, kurš patiesi palīdzēs jaunajām dalībvalstīm pildīt saistības, kuras tās uzņēmās attiecībā pret attīstības sadarbības politiku.

Es atbalstu ziņojumā sniegtos ieteikumus un vēlos norādīt uz diviem no tiem – pirmkārt, uz iedzīvotāju izglītošanas stratēģiju. Tas nozīmē, ka tādas dalībvalsts iedzīvotājiem kā Rumānija, kuras nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir tikai 38 % no Eiropas vidējā, ir jāsaprot nevis tas, ka viņiem jāpiešķir daļa budžeta līdzekļu citu valstu attīstībai, bet gan tas, ka tā ir Eiropas Savienības pamatvērtība, kuru mēs pieņemam; un Rumānija, kura ir dalībvalsts, šajā situācijā attiecīgi rīkosies.

Vēlos uzsvērt arī ieteikumu par vecāko dalībvalstu pozitīvās pieredzes nodošanu jaunākajām dalībvalstīm, lai novērstu tādus trūkumus sadarbībā attīstības jomā kā mērķa nesasniegšana, neefektivitāte un korupcijas iespēju izveide atbalsta saņēmēju valstīs.

Es vēlos uzsvērt to, cik liela nozīme jāpiešķir attīstības sadarbībai izglītības un cilvēkresursu apmācības jomā. Šajā jomā Rumānijai ir ārkārtīgi pozitīva pieredze, jo tā piešķir stipendijas skolēniem un studentiem no Moldovas Republikas un dienvidrietumu Ukrainas. Starp Rumānijas universitātēm un skolām un minēto valstu skolēniem un studentiem ir tieši sakari.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – (LT) Apsveicu referenti Budreikaitė kundzi ar šo ziņojumu, kura sagatavošana noteikti prasīja daudz laika un pūļu. Ir pacilājoši apzināties, ka tik īsā laikā jaunās dalībvalstis ir pārvērtušās no atbalsta saņēmējām par atbalsta sniedzējām. Tomēr daudzām – ja ne visām – no šīm valstīm varētu piepūlēties, lai sasniegtu mērķi – sākot ar 2010. gadu, piešķirt 0.17 % no IKP atbalstam attīstības jomā.

Kāds varētu būt iemesls? Valstis, kuras pievienojās ES 21 gadsimtā, joprojām smacē etnocentrisms. Tām šķiet, ka tās ir visvairāk cietušas, ir cīnījušās, un ka tām ir vajadzīga vislielākā palīdzība. Tomēr piederība ES un līdzdalība attīstības sadarbībā palīdz pārvarēt aprobežotību.

Tagad Lietuvā, kur vēl nesen uz attīstības palīdzības projektiem raudzījās ar neuzticību, lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka šāda palīdzība ir vēlama un vajadzīga. Jaunajām dalībvalstīm ir priekšrocība – tās spēj dalīties pieredzē par pārejas periodu ar citiem pasaules reģioniem. Mums ir pazīstami sarežģījumi, ar kādiem cīnās mūsu tuvākie kaimiņi Centrāleiropā, Kaukāzā un Vidusāzijā, jo mēs paši nesen piedzīvojām tādas pašas grūtības.

Taču mums ir jākoncentrē uzmanība un atbalsts vēl mazliet tālāk. Ir ļoti grūti uzlūkot Āfrikas un Āzijas valstu nabadzību no Viļņas, Varšavas, Budapeštas vai Bukarestes viedokļa, taču mums ir jāsaprot, ka, tagad palīdzot trūcīgajiem, mēs īstenībā palīdzam paši sev. Katra valsts uz šīs planētas ir saistīta ar citām it kā pēc ,,savienoto trauku” principa. Arvien pieaugošā atšķirība starp bagātākajām un nabadzīgākajām valstīm un neapturamā ekonomisko migrantu straume grauj pasaules pamatus.

Ļoti liela nozīme ir ne tikai valsts atbalstam, bet arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Nevalstisko organizāciju, skolu un baznīcas savāktās naudas un mantu vērtība nav pārāk liela, bet tā tiek vērtēta ārkārtīgi augstu.

  Ryszard Czarnecki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mana valsts saņēma atbalstu daudzus gadus tajā valdošās nabadzības dēļ. Tagad, pēc četriem līdzdalības gadiem Eiropas Savienībā, Polija arvien aktīvāk iesaistās atbalsta sniegšanā jaunattīstības valstīm. Nesen mēs, piemēram, norakstījām ļoti lielo Angolas parādu. Mēs ieguldām naudu arī jaunattīstības valstu elites atbalstā, nodibinot stipendijas studijām Polijā. Mūsu pamata apsvērums ir tāds, ka, ieguldījums zināšanās un elites izveidē ir ne mazāk svarīgs kā žēlsirdības dāvanas.

Man jāsaka – iespējams, iebilstot dažiem no jums – ka palīdzību jaunattīstības valstīm nedrīkst ierobežot tikai ar atbalstu Āfrikas valstīm, un es vēlētos jums atgādināt, ka 2005. gada Eiropas konsenss neuzliek mums pienākumu vērst attīstības atbalstu uz Āfriku. Es kā polis esmu lepns, ka mana valsts kā jauna dalībvalsts, piešķir jaunattīstības valstu atbalstam tādu pašu IKP procentu kā Grieķija, kura ir Eiropas Savienībā 27 gadus, Portugāle, kura ir dalībvalsts 22 gadus un Itālija – viena no Kopienas dibinātājām.

  Katrin Saks (PSE). – (ET) Es vēlos pateikties referentei par savlaicīgo un līdzsvaroto ziņojumu. Man ir dažas piezīmes par jautājumiem, kas radušies iepriekšējās debatēs par šo ziņojumu un debatēs šajā plenārsēžu zālē.

Pirmkārt, par domu, ka jauno dalībvalstu iedzīvotāju attieksme pret sadarbību attīstības jomā ir vienaldzīga. Man šķiet, ka šeit ļoti svarīga nozīme ir informētības palielināšanai. Igaunijā ir veikts pētījums, salīdzinot attieksmi šodien ar attieksmi pirms trim gadiem, un pat skaitļi pirms trim gadiem liecina, ka ne tikai iestāžu, bet arī iedzīvotāju informētība par sadarbību attīstības jomā ir palielinājusies tādā mērā, ka sadarbībai attīstības jomā ir iespējams sniegt ievērojamu budžeta atbalstu vai ir iespējams palielināt šo atbalstu.

Sabiedrībai ir svarīgi zināt, ka nauda nekrīt melnajā caurumā, bet nonāk konkrētās valstīs konkrētiem projektiem. Igaunijas sadarbība attīstības jomā pamatojas uz principu, ka atbildība par attīstību pirmkārt gulstas uz pašām jaunattīstības valstīm – neko nevar panākt ar varu. Šā iemesla dēļ ļoti svarīga ir cieša sadarbība, un ļoti labs šādas sadarbības piemērs ir sadarbība starp Igauniju un Grieķiju.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju ziņojuma 17. punktu, kurā pateikts, ka vislielākās problēmas būs budžeta palielināšana un informētības paaugstināšana it īpaši plašākā sabiedrībā. Piemēram, kaut gan 2006. gadā Igaunija piešķīra starptautiskajai attīstībai 0,09 % no IKP, tagad stāvoklis ir tāds, ka šī summa ir jāpalielina un 2011. gadam mēs plānojam sasniegt skaitli 0,17 % no IKP saskaņā ar 2006. gadā pieņemto sadarbības programmu attīstības jomā.

Es atzinīgi vērtēju to, ka manu Igaunijas kolēģu iztiektos priekšlikumus iekļāva ziņojumā tā projekta posmā, un es uzskatu, ka tas iezīmē fundamentālas pārmaiņas, kas jaunās dalībvalstis ir pārvērtušās no atbalsta saņēmējām par atbalsta sniedzējām; es ceru, ka šis atbalsts joprojām palielināsies.

  Liam Aylward (UEN). – Priekšsēdētāja kungs! Ir pārsteidzoši, ka 200 miljonus bērnu pasaulē iespējams nosaukt par bērniem – strādniekiem. Tā ir absolūti nepieļaujama prakse. Starptautiskajai sabiedrībai ir jārīkojas saskaņotāk, lai visās pasaules valstīs tiktu stingri ievēroti starptautisko kodeksu par bērnu darba apkarošanu.

Tam vienmēr jābūt galvenajam jautājumam saistībā ar ES atbalsta politiku attīstības jomā. ES ir ciešāk jāsadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, UNICEF, Pasaules Banku, Starptautisko darba organizāciju, atbalsta sniedzējiem un NVO, lai īstenotu pareizo stratēģiju, nodrošinot vienotu tiesību aktu piemērošanu, lai pārtrauktu šo necilvēcīgo bērnu darba izmantošanu.

Ir vajadzīga daudzdimensionāla pieeja, lai efektīvi likvidētu bērnu darbu visā pasaulē. Ir vajadzīgi pastiprināti sociālās aizsardzības pasākumi un darba tirgus noteikumu maiņa. Bērnu darba jautājums ir nesaraujami saistīts ar izglītības jautājumu. Bērniem, kuriem liegta piekļuve izglītībai, ir daudz lielāka iespēja tikt iesaistītiem bērnu darbā. Eiropas Savienībai kā pasaules lielākajai attīstības atbalsta sniedzējai ir jāturpina enerģiski strādāt, lai nodrošinātu Tūkstošgades mērķu izpildi līdz 2015. gadam, ieskaitot arī tos starptautiskās sabiedrības noteiktos mērķus, kas saistīti ar izglītības pieejamību visiem pasaules bērniem.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Palīdzēt citiem tad, kad pašiem joprojām ir vajadzīga palīdzība – tas tiešām ir solidaritātes pierādījums. Par to liecina to 12 valstu rīcība, kuras nesen pievienojās Eiropas Savienībai, un tas ir jānovērtē. Pagājušā gada novembrī ar izstādi Polish aid to the world es parādīju, ko šajā sakarā dara Polija. Tāpēc es esmu ļoti pateicīgs Budreikaitė kundzei par viņas vispusīgo šā temata prezentāciju.

Jau gadiem ilgi tiek apspriests Tūkstošgades attīstības mērķu uzdevums palīdzēt nabadzībā dzīvojošu cilvēku miljoniem un arī miljoniem nepietiekami paēdušu bērnu. Taču šādai palīdzībai ir jābūt kā makšķeres iedošanai vai makšķerēšanas iemācīšanai, nevis zivs nolikšanai uz šķīvja.

Mums jācenšas panākt arī taisnīgāka tirdzniecības sistēma ar trešās pasaules valstīm. No devēju puses ir vajadzīga augstsirdība, norakstot parādus un plaši daloties ar zinātniskiem sasniegumiem, it īpaši medicīnā. Atbalstīsim skolas un universitātes šajās valstīs, lai to absolventi varētu strādāt savu novadnieku vajadzību izpildei. Palīdzēsim atrisināt dzeramā ūdens trūkuma problēmu. Mēs, Eiropas Savienības iedzīvotāji, esam tikai 7.5 % no pasaules iedzīvotājiem, bet mēs veidojam 23 % no pasaules IKP. Protams, mums Eiropā ir savas problēmas, arī ekonomiskas. Bet mums jāraugās uz tām perspektīvā. Nebūsim vienaldzīgi pret to cilvēku ciešanām, kuri ir izsalkuši slimi vai neizglītoti, kuri dzīvo nabadzībā, beztiesībā vai nāves briesmās.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos atgriezties pie piezīmes, kuru komisārs izteica ievadrunā, proti, ka mums ne tikai jāsniedz palīdzība attīstībai, bet mēs to varam un mums tā ir jāsaista arī ar vispārējām rūpēm – ne kā spēka politiku un virvju raustīšanas politiku, kādu kādreiz piekopa ASV un bijusī Padomju Savienība, un kādu tagad piekopj Krievija un Ķīna, bet gan kā politiku, kas vērsta uz labu pārvaldību, cilvēktiesībām un korupcijas apkarošanu. Tās ir rūpes, kuras mums visiem jāieraksta savos karogos – un es nerunāju tikai par jaunajām dalībvalstīm un to attīstības atbalsta politiku, bet pa mums visiem. Iespējams, mēs varam to izmantot kā praktisku izdevību, lai vēl vairāk uzsvērtu šīs rūpes.

  Jan Zahradil (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Bez šaubām, šis ziņojums ir ļoti noderīgs. Attīstība šajā jomā ir ļoti dinamiska un pat apsteigusi ziņojumu. Piemēram, ziņojumā nav pateikts tas, ka dažas jaunās dalībvalstis jau ir nodibinājušas attīstības organizācijas.

Taču es vēlos runāt par kaut ko citu. Es vēlos kliedēt plaši izplatīto mītu, ka jaunajām dalībvalstīm nav pieredzes šajā jomā. Mums ir šāda pieredze, kaut arī mēs to ieguvām tad, kad Eiropu dalīja dzelzs priekškars, citā režīmā, kad viss bija pamatots ideoloģiski un politiski. Tomēr patiesība ir tāda, ka mēs būvējām spēkstacijas un alus darītavas un sniedzām jaunattīstības valstīm palīdzību lauksaimniecībā. Starp citu, mums kopš tā laika joprojām pienākas nauda, un daži parādi ir diezgan lieli, bet tam tagad nav nozīmes. Mums vienkārši ir zināšanas un prasmes. Es vēlētos redzēt šo zināšanu un prasmju pielietojumu. Es vēlētos izmantot šo izdevību arī tādēļ, lai lūgtu Komisijai nedomāt par jaunajām dalībvalstīm kā par tādām, kurām vēl slapjš aiz ausīm, bet gan par to, kā efektīvi izmantot viņu zināšanas.

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos turpināt no vietas, kur pārtrauca mans kolēģis Zahradil kungs. Agrāk Čehoslovākija tāpat kā citas padomju bloka valstis aktīvi darbojās jaunattīstības valstīs. Mūsu valsts sekmīgi piedalījās šo valstu ekonomikas atbalstīšanā, un tagad mēs varam izmantot šo potenciālu.

Taču ir arī dažas negācijas tādēļ, ka ārējie izaugsmes resursi nekad nevar aizstāt iekšējos resursus – tautsaimniecības, kas atrodas šādā situācijā, nereti nespēj iekšēji attīstīties.

Pirms kāda laika, faktiski diezgan sen, Gunnar Myrdal publicēja grāmatu „Āzijas drāma”. Šajā grāmatā viņš pretstata optimismu, kādu pēc II Pasaules kara valdīja, piemēram, Āfrikā, pesimismam, kas bija pārņēmis Āzijas valstis. Mūsdienās situācija ir pilnīgi atšķirīga. Daudzās Āzijas valstīs vērojama spēcīga izaugsme, bet Āfrika piesaista tikai 2 % no pasaules investīcijām, un daudzu valstu tautsaimniecības atrodas milzu grūtībās.

Ir arī saistība ar šajos reģionos valdošās elites izturēšanos, kas bija krasi atšķirīga. Kāds franču pētījums salīdzina elitāro aprindu izturēšanos un parāda, ka tajā laikā, kad Āzijas elite ieguldīja ekonomikā, Āfrikas elite slepus uzkrāja izveidotos līdzekļus un atņēma tos paši savām teritorijām.

  Louis Michel, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Protams, man jāsāk ar pateicību visiem runātājiem par viņu runu ļoti augsto kvalitāti un izteikto piezīmju atbilstību, kas cieši atspoguļo arī manas intereses. Sākumā es vēlētos pateikties arī Slovēnijas prezidentūrai, kuras attieksme ir ļoti uzmundrinoša – tā strādā, lai atbalstītu un veicinātu domāšanu par attīstības politiku jaunajās dalībvalstīs un ir sarīkojusi jau divas ārkārtīgi ražīgas sanāksmes šo jautājumu apspriešanai.

Attiecībā uz komentāriem par atbalsta līmeni – tas ir, par vajadzīgajām naudas summām – es pilnīgi saprotu grūtības, ar kurām saskaras jaunās dalībvalstis. Tomēr es vēlētos jums atgādināt – tiešām, jūs paši jau to vispārēji norādījāt – ka ir daudz alternatīvu veidu, kā iesaistīties un izmantot zināšanu nodošanu, kas maksā ļoti maz. Piemēram, es dzirdēju, kā kāds runātājs minēja sadarbības projektus izglītības jomā. Acīmredzot instruktoru vai skolotāju sūtīšana un Āfrikas valstīm maksā nosacīti maz, bet, neraugoties uz to, tas ir ārkārtīgi svarīgs devums šīm valstīm.

Šeit jūtamais apslēptais jautājums, vai jaunajām dalībvalstīm nebūtu labāk, ja tās ieguldītu savos kaimiņos – kaimiņi, iespējams, nav labākais apzīmējums, un es vēl varu padomāt par labāku – kā iebildums ieguldījumiem Āfrikā, manuprāt, ir nepareizs jautājums. Es pilnībā apzinos, ka ieguldījums kaimiņos ir neapšaubāmi pievilcīgāks un vieglāk pamatojams un ka tas ir saistošāks gan jūsu valstu sabiedrībai, gan iespējamajiem attīstība politikas partneriem. Tomēr viena pieeja neizslēdz otru, un tas ir ļoti izcils izglītojošs piemērs jauniešiem, kuri redz, ka tauta nolemj paplašināt tā atbalsta ieguldījumu Āfrikai, lai apgūtu Āfriku, jo tas izsaka vērtības, kas ir gan Eiropas vērtības visdziļākajā nozīmē, gan vispārējas vērtības. Atļaujiet man vēl pateikt, ka pamats, uz kura veidots man viedoklis par jaunajām dalībvalstīm, kuras jau ir pārstāvētas Āfrikā, ir tas, ka dažām no jūsu valstīm jau ir pieredze šajā kontinentā un ka šī pieredze vispārēji ir atstājusi ļoti pozitīvas sekas it īpaši attiecībā uz dažu valstu un dažu pakalpojumu uzbūvi, kā arī reāli saglabātu zināšanu veidā.

Mana otrā piezīme, dāmas un kungi, ir tāda, ka Āfrika nav galvenais uzdevums Tūkstošgades mērķu izpildei. Šos mērķus īstenos visās jaunattīstības valstīs, izņemot Āfriku. Tādēļ es vēlētos iebilst, ka daļa no mūsu atbildības, no mūsu līdzatbildības, ir nesamazināt ieguldījumus Āfrikā, un es vēlētos vēlreiz uzsvērt, atkārtojot kādu no runātājiem, ka ieguldījumus var saglabāt ar zināšanu apmaiņas palīdzību. Pamudinājums vai ierosme mūsu universitātēm, koledžās, pašvaldībām un vietējām iestādēm iesaistīties apmaiņā ar jaunattīstības valstīm, bez šaubām, ir nosacīti lēta un reizē arī efektīva pieeja. Man jāsaka, ka es ļoti labprāt uzaicinātu arī ,,jauno” dalībvalstu pārstāvjus doties kādā no misijām kopā ar mani. Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai viņi paši redzētu ne tikai izvirzītos jautājumus, bet arī patiesi traģisko situāciju, kas skar zināmas valstis un cilvēkus.

Es vēlētos beigt ar aspektu, kas dod lielas pievienotās vērtības iespējas – iespējams, lielākas nekā mums ir dažās mūsu pašu valstīs, kā norādīts – proti, visa pārvaldības joma. Ko tad mēs galu galā saprotam ar pārvaldību? Pārvaldība ir valsts spēja uzņemties galvenās suverēnās funkcijas un nodrošināt iedzīvotājiem sociālo pakalpojumu pamatlīmeni. Es esmu pārliecināts, ka jums ir ārkārtīgi daudz, ko ieguldīt pārvaldības jomā: tas ir, viss, kas saistīts ar valsts izveidi un – uzsverot, šķiet, Lambsdorff kunga teikto – viss, kas skar ceļu no pārejas perioda līdz valsts vai noteiktāku struktūru veidošanai. Ar to es domāju nodokļu iekasēšanu, vietējo pārvalžu, subsidiaritātes un decentralizācijas nodibināšanu. Šie aspekti, bez šaubām, ir ārkārtīgi svarīgi, veidojot tādas valstis, kuras patiesi spēs kalpot to iedzīvotājiem, un, pats par sevi saprotams, jums šeit var būt svarīga nozīme.

Es uzskatu, ka būtu lietderīgi – un to es ieteikšu – uzaicināt 12 tā dēvētās ,,jaunās” dalībvalstis strādāt kopā ar Komisiju, izstrādājot Eiropas Attīstības fonda desmito programmu, un būtu vērtīgi iesaistīt jaunās dalībvalstis, lai tās pa atsevišķām valstīm noteiktu, kā, viņuprāt, tās vislabāk varētu saistīties ar šo valsti. Mēs varētu sagaidīt no tām, piemēram, lai tās piedāvā apmācību tieslietu, pārvaldes vai izglītības jomās, vai tām varētu lūgt nodrošināt zināmus speciālistus. Piemēram, dažām no jaunajām dalībvalstīm ir zināšanas un pieredze elektroniskās pārvaldes jomā, un šādas zināšanas un pieredze ir ļoti pieprasītas Āfrikā. Tādēļ es izsaku šo priekšlikumu. Man šķiet, ka šī diskusija bija svarīga, un es atzīstu, ka ir daži ļoti noderīgi virzieni, kuros doties. No otras puses, es vēlētos ieteikt, ka tad, ja mēs tiešām vēlamies būt efektīvi un virzīt jautājumus uz priekšu, mums ir jāplāno ļoti drīza tikšanās ar attiecīgo 12 valstu pārstāvjiem un aktīvi jāķeras pie jautājumu risināšanas, lai turpmākajās nedēļās mēs tiešām varētu izstrādāt kopējas programmas. Es uzskatu, ka šī ir izdevība, kuru mēs nevaram atļauties zaudēt.

Nobeigumā, jūs runājāt par nosacītību, un es spēju pilnīgi saprast šo viedokli. Viss, kas skar vērtības, cilvēktiesības, cilvēktiesību ievērošanu un korupcijas apkarošanu, bez šaubām, ir ļoti svarīgs, es piekrītu, tomēr dažreiz var būt ļoti grūti un pat neefektīvi saistīt attīstības atbalstu vai padarīt to atkarīgu no šādu vērtību stingras ievērošanas, kuras mums, bez šaubām, ir dārgas. Ir jāapzinās, ka, piemērojot šāda veida saistību ar vērtībām vai nosacījumus valstīm, kuras šāda veida prasības neievēro, vispirms cietīs šo valstu vienkāršie iedzīvotāji. Mūsu problēmas risinājums valstīs, kur neievēro labu pārvaldību, ir strādāt kopā ar īpašiem darbiniekiem – vai nu netiešiem vietējiem NVP darbiniekiem, vai aģentūrām, kuras pārstāv ANO. Mēs piedāvājam budžeta atbalstu tikai tām valstīm, kuras var garantēt labas pārvaldības obligāto līmeni. Tādēļ es domāju, ka nevar būt šaubu, ka līdz šim mēs esam uz vienāda garuma viļņa, ciktāl ir skarta šī pieeja. Attiecībā uz minētajām vērtībām – tās ir vērtības, kuras mēs neatlaidīgi nododam tālāk. Mēs pastāvīgi cenšamies veicināt un virzīt šīs vērtības ar politiskā dialoga palīdzību. Ir grūti īstenot stingru nosacītību, bet ja mēs patiesi vēlamies palīdzēt cilvēkiem šādu apsvērumu vadīti, tad tas, galu galā, ir galvenais mērķis.

  Danutė Budreikaitė, referente. – (LT) Vissirsnīgākā pateicība visiem, kuri piedalījās diskusijā un atbalstīja manu ziņojumu. Es vēlētos patiekties arī visiem Attīstības komitejas dalībniekiem par vienprātību, balsojot par šo ziņojumu.

Es vēlētos paskaidrot dažus jautājumus. ,,Jaunās dalībvalstis” – patiesībā šis vārds joprojām ir sava veida nosacījums, kas ļauj vieglāk atšķirt ,,vecās” dalībvalstis no tām, kuras pievienojās ES pēc divām paplašināšanām, kā arī to vēsturiskās pieredzes dēļ un, iespējams, tādēļ, ka tās ir nabadzīgākas par vecajām valstīm.

Es vēlos atgādināt sadarbības politikas attīstības jomā pieredzi. Šo politiku sāka piemērot 1958. gadā. Centrāleiropas valstīm – Čehijas Republikai, Slovākijai un citām – bija lielāka līdzdalības pieredze sadarbībā attīstības jomā. Baltijas valstu līdzdalība bija daudz vairāk ierobežota. Neraugoties uz to, mana valsts pašlaik ir iesaistījusies palīdzības sniegšanā okeanoloģijas jomā. Progress ir acīmredzams.

Kādēļ es uzsveru ,,austrumu” dimensija, ,,austrumu valstis”? Mums tās ir ļoti svarīgi kaimiņi. Ir bezjēdzīgi mēģināt noteikt robežu starp kaimiņattiecību politiku un sadarbības politiku attīstības jomā vai politiķiem tās sīki apspriest. Šie priekšstati ir savstarpēji savienoti. Mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā daži cilvēki izdzīvo ar mazāk nekā diviem dolāriem dienā. Kurai grupai tādā gadījumā pieder šī valsts? Arī šīs valstis ir atpalikušas un lūdz palīdzību, uzstāj, ka tām ir jāsaņem palīdzība. Mēs visi vēlamies, lai mūsu kaimiņiem būtu apmierinoša dzīves kvalitāte. Tādējādi mēs, šķiet, sekojam tiem pašiem vispārējiem mērķiem.

Mēs esam iesaistīti palīdzības sniegšanā Āfrikas valstīm nabadzības apkarošanā, migrācijas līmeņa pazemināšanā, dzīves kvalitātes uzlabošanā, ekonomikas izaugsmes veicināšanā, kas dod tām iespēju apkarot slimības un kļūt pašpaļāvīgām. Palīdzot kaimiņvalstīm apkarot nabadzību, sniedzot palīdzīgu roku, kad vien iespējams un kur vien mums ir attiecīgā pieredze, mēs palīdzam īstenot stabilizāciju Eiropā un Balkānu reģionā. Paldies visiem, kuri piedalījās diskusijā, un paldies par jūsu atbalstu.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks šodien plkst. 12.00.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Sebastian Valentin Bodu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Kaut gan apspriestajam rezolūcijas projektam ir vērienīgi mērķi, es uzskatu, ka tuvākajā laikā būs grūti panākt vienotu politiku pat principiāli. Kaut gan mēs visi veidojam lielu ģimeni, katrai ES dalībvalstij ir savas prioritātes attiecībā uz valstīm vai ģeogrāfiskajiem reģioniem, ar kuriem pašlaik tiek īstenota reģionālās attīstības sadarbība; šīs prioritātes pamato ekonomiskas, ģeopolitiskas, etniskas, vēsturiskas u.t.t. intereses, un diez vai šis modelis var ievērojami mainīties. Nesenie notikumi, kas saistīti ar Kosovas neatkarības pasludināšanu, parādīja, ka dalībvalstīm nav vienota viedokļa, un droši vien šī iemesla dēļ tāda pati viedokļu dažādība būs redzama, kad tiks apspriests mūsu Kopienā neiekļauto kaimiņu situācija. Ir taisnība, ka tika sperts liels solis, saskaņā ar Lisabonas līgumu ieceļot ES Augsto pārstāvi ārlietās. Taču pateicoties tam, ka nav skaidru noteikumu par Kopienas prioritāšu noteikšanu, katra dalībvalsts centīsies virzīt un koncentrēt uzmanību uz attīstības politiku, arī tās finanšu jomu (ES budžeta piešķīrumi), tādos ārpus Kopienas reģionos, kas atbilst tās prioritātēm.

SĒDI VADA: MARTÍNEZ MARTÍNEZ
priekšsēdētāja vietnieks

3. Dzimumu līdztiesības un sieviešu lomas pastiprināšana attīstības sadarbībā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Darba kārtības nākamais punkts ir Feleknas Uca ziņojums Attīstības komitejas vārdā par dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību ievērošanu attīstības sadarbībā (2007/2182(INI)) (A6-0035/2008).

  Feleknas Uca, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Pirms piecām dienām mēs svinējām Starptautiskās sieviešu dienas simto gadadienu. Ir sasniegts daudz, tomēr joprojām nav pierādījumu par vienlīdzīgām iespējām šīs pasaules nabadzīgākajās valstīs. Sieviešu un meiteņu cilvēktiesības joprojām ne tuvu nav Apvienoto Nāciju Organizācijas 1993. gada Vīnes deklarācijā ierosināto vispārējo cilvēktiesību neatņemama, svarīga un neatdalāma daļa

Manā ziņojumā detalizēti aplūkota sieviešu un meiteņu situācija jaunattīstības valstīs, un es centos noskaidrot, kādā veidā Eiropas attīstības atbalsts var uzlabot šo sieviešu dzīvi. Atļaujiet man īsi minēt dažus faktus un skaitļus.

Divas trešdaļas no visiem pasaules analfabētiem ir sievietes. Vairāk nekā 40 % no Āfrikas sievietēm nav apmeklējušas sākumskolu. Sievietes ir 52 % no Āfrikas iedzīvotājiem, taču viņas veic 75 % no darba lauksaimniecībā un saražo tirgum 60 – 80 % pārtikas.

Komisijas atjaunotā stratēģija par sieviešu līdztiesību un līdzdalību attīstības sadarbībā skar svarīgas jomas un ierosina konkrētus pasākumus līdztiesības veicināšanā. Minētās stratēģijas divpusējā pieeja, palielinot dzimumu līdztiesības efektivitāti un ierosinot arī atsevišķus pasākumus līdztiesības veicināšanai, ir apsveicama. Es ļoti augstu vērtēju arī 41 praktisko pasākumu tādās jomās kā atbildīga pārvaldība, nodarbinātība, ekonomika, izglītība, veselība un vardarbība pret sievietēm. Neraugoties uz to, ziņojumā es kritizēju vairākus punktus. Atļaujiet man īsi apspriest dažus no tiem.

Es uzskatu, ka tradicionālo vardarbības veidu apkarošanai ir jābūt pret sievietēm vērstās vardarbības apkarošanas pamatā. Otrkārt, man jāsaka, ka esmu ļoti pārsteigta, ka stratēģijā nav minēti ekonomiskās partnerības nolīgumi. Nekur nav minēta saikne starp sievietes nozīmes pastiprināšanu un ekonomiskajiem nolīgumiem starp ES un ĀKK valstīm. Attiecībā uz sieviešu īpašo stāvokli konfliktos, es nožēloju to, ka stratēģijā nav izteikts viedoklis sieviešu īpašo nozīmi tā dēvētajās vājajās valstīs un vismazāk attīstītajās valstīs. Īpaša uzmanība ir jāpievērš arī sieviešu reproduktīvajai veselībai un seksuālajām tiesībām jaunattīstības valstīs.

Es ļoti nožēloju to, ka lielākā daļa no grozījumu projektiem atkal nodarbojas tikai ar to ziņojuma fragmentu svītrošanu, kur pieprasītas sieviešu tiesības brīvi un neatkarīgi lemt par savu ķermeni un dzīvi. Es nevēlos, lai tas izklausītos pēc lielības, taču manu ziņojumu nevajag sašaurināt tikai līdz šim jautājumam. Tādēļ es atzinīgi vērtēju Buitenweg kundzes Zaļo vārdā iesniegtos grozījumus un pateicos viņai par viņas vērtīgo ieguldījumu.

Attiecībā uz reproduktīvo veselību es vēlos pateikt tikai to, ka Katrai sievietei ir tiesības brīvi un neatkarīgi lemt par savu ķermeni un dzīvi. Sieviešu pilnīga piekļuve seksuālajai un reproduktīvajai veselībai ir dzimumu līdztiesības sasniegšanas pamats. Kamēr sievietēm šī piekļuve ir liegta, lēmumus par sieviešu ķermeņiem un dzīvi pieņems citi. Protams, ka to nevarētu gribēt neviens, kuram nopietni rūp Eiropas humānistu tradīcijas, mūsu kopējās vērtības un cilvēktiesību ievērošana!

(Aplausi)

  Louis Michel, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Atļaujiet man sākt ar apsveikumu referentei par šo ārkārtīgi rūpīgo ļoti svarīga un daudzpusīga temata izpēti. Sieviešu lielāka līdzdalība ekonomikā un taisnīga varas sadale starp vīriešiem un sievietēm ir attīstības priekšnoteikumi. Ja mēs nevarēsim nodrošināt dzimumu līdztiesību attīstībā, mēs nekad nesasniegsim ne Tūkstošgades attīstības mērķus, ne ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

Kādēļ valstīs, kas atrodas uz dienvidiem no Sahāras, sievietes ir tikai 34 % no regulāri nodarbinātajiem? Kādēļ šo sieviešu nopelnītais ir tikai 10 % no kopējiem ienākumiem, un kādēļ sievietēm pieder tikai 1 % no īpašumiem? Acīmredzot šie jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi. Un kādēļ, kā norādīts jūsu ziņojumā, no pilnīgā nabadzībā dzīvojošajiem 1.3 miljardiem cilvēku 70 %ir sievietes? Tas uzskatāmi parāda ļoti īpašu traģēdiju, kas nedalāmi saistīta ar to, ka cilvēks ir sieviete. Diemžēl ir pārāk daudz šādu jautājumu, uz kuriem mums jāatbild. Pat Eiropā, pat mūsu dalībvalstu parlamentos, kuros ir samērā augsts sieviešu līdzdalības līmenis, nav garantijas, ka vienmēr tiks risinātas sieviešu prioritātes.

Attiecībā uz mūsu politiku partnervalstīs mēs apzināmies nepieciešamību iesaistīties tiešām pamatīgā politiskā dialogā. Varu jums pateikt, ka dialogs par dzimumu līdztiesību ne vienmēr ir vienkāršs – tas var būt saistīts, piemēram, ar palīdzību nodrošināt statistikas dalījumu pa dzimumiem; vai prasību, lai budžeta veidošanā lielāka uzmanība tiktu pievērsta sociālajai jomai; daudzos gadījumos izglītība un veselība nav patiesas prioritātes, kaut gan ir labi zināms, ka sieviešu izglītība un veselība ir attīstības pamats.

Visas šīs problēmas ir aplūkotas ziņojumā ar nosaukumu Dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesību ievērošanu, kuru Komisija pieņēma 2007. gada 8. martā. Tajā izklāstītā politika ir atbilde uz Eiropas konsensā par attīstību noteiktajām saistībām attiecībā uz dzimumu līdztiesību visās sadarbības politikas jomās un metodēs. Minētā paziņojuma mērķis ir izstrādāt Eiropas redzējumu un piedāvāt pastāvīgu atbalstu dzimumu līdztiesības veicināšanai visos jaunattīstības reģionos un valstīs.

Paziņojums ir arī norāde uz jauniem atbalsta veidiem, sevišķi budžeta atbalstu. Šeit es nepiekrītu jūsu ziņojumā paustajai kritikai, jo, manuprāt, budžeta atbalsts sniedz jaunas iespējas dzimumu līdztiesības efektīvai veicināšanai. Kādēļ tā? Es jau daudzkārt esmu norādījis uz iemesliem, kāpēc, ciktāl tas iespējams, es dodu priekšroku budžeta atbalstam. Tas, ka mēs iesaistāmies budžeta atbalstā, dod mums nesalīdzināmi lielākas stratēģiskās priekšrocības politiskajā dialogā ar attiecīgo partnervalstu vadītājiem. Tas ļauj mums, piemēram, apspriest politikas variantus un arī vajadzību veicināt sieviešu iespējas valsts ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Turklāt šādos gadījumos mūsu atbalsta pamatā ir reālu rezultātu pārbaude, kurus parāda vai atklāj rādītāji, kas vienmēr saistīti ar dzimumiem un tādēļ skaidri parāda atšķirības starp dzimumiem tur, kur tās pastāv. Mērķi, kurus mēs izmantojam valsts sasniegumu vērtēšanai, atbilst Tūkstošgades mērķiem, un lielākoties ir ļoti lielā mērā saistīti ar sieviešu dzīves apstākļu uzlabošanu. Nosaucot tikai dažus no tiem, tie ir palielināt skolu apmeklējošo meiteņu skaitu un palielināt pirmsdzemdību pārbaudes. Šo mērķu izpildē panāktais progress ir pamats, uz kura Eiropas Komisija izmaksā valstij budžeta atbalsta mainīgas daļas.

Viens no runātājiem debatēs pieminēja nosacītības formu. Iesaistoties budžeta atbalstā, jūs zināmā mērā varat uzdot partnerim ievērot kritērijus un dažāda veida nosacītību. Pozitīvas ietekmes ziņā efekts ir spēcīgāks nekā tas būtu bez budžeta atbalsta mehānisma. Lai būtu, kā būdams, esmu sagatavojies turpināt šīs debates citos kontekstos. Tomēr, pamatojoties uz manu pašreizējo pieredzi, esmu cieši pārliecināts, ka budžeta atbalsts – kur tas ir iespējams – neapšaubāmi ir daudz efektīvāks darbības veids.

Daudzus gadus mūsu pieeja bija divējāda. Pirmkārt, mēs iekļāvām dzimumu līdztiesību visās mūsu politikas jomās un darbībām, arī kā daļu no budžeta atbalsta noregulējumiem un politiskajā dialogā ar mūsu partneriem. Viens no šādas pieejas rezultātiem ir nepieciešamība apmācīt mūsu kolēģus, kuri piedalās ar dzimumu jautājumiem saistītās delegācijās. Kopš 2004. gada vairāk nekā tūkstotis no viņiem ir saņēmuši īpašu ,,dzimumu” apmācību, un mēs esam izveidojuši dzimumu palīdzības dienestu, lai turpinātu šo apmācību. Otrkārt, mēs finansējam īpašus pasākumus, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību.

Šāda veida pasākumi ir iekļauti dažās valsts indikatīvajās programmās, bet vēl svarīgāk ir tas, ka ir arī tematiskas programmas, kas papildina ģeogrāfiski balstītu sadarbību. Piemēram, programmās ,,Ieguldījumi cilvēkresursos” un ,,Cilvēktiesības un demokrātija” ir iekļauti īpaši elementi dzimumu līdztiesības veicināšanai. Programmā ,,Ieguldījumi cilvēkresursos” ir EUR 57 miljoni, kas paredzēti ,,dzimumu” pasākumiem laikposmam starp 2007. un 2013. gadu: tā ir vidējā summa gadā, kura aptuveni trīs reizes pārsniedz mūsu izdevumus līdz 2006. gadam. Protams, dzimumu līdztiesība ir iekļauta arī citās tematiskajās programmās vai nu izglītībai, veselībai vai lauksaimniecībai, vai arī videi un kultūrai.

Tiesa, mums priekšā vēl garš ceļš, tomēr esmu pārliecināts, ka ar kopīgu apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību un, galvenais, sadarbībā ar sievietēm jaunattīstības valstīs, mēs spēsim apkarot nabadzību un izveidot taisnīgākas sabiedrības.

  Gabriela Creu, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas referente. − (RO) Cienītie kolēģi, es redzu, ka ziņojums jau ir izraisījis reakciju. Mēs ceram, k tas liecina par politisko nozīmi.

Komisijas paziņojums bija ļoti labs ievads, un Parlaments pievienoja derīgus precizējumus. Es vēlos vienīgi izskaidrot principus, pamatojoties uz šo nostāju. Mērķis bija skaidrs, mēs atbalstām sievietes nozīmi attīstības sadarbībā. Neatkarīgi no argumentiem, kuri attiecas uz līdztiesību, ir pietiekami daudz pierādījumu, ka sievietes ir labs ieguldījums, jo viņas ir lieliskas rezultātu pavairotājas.

Bet kā mēs varam panākt vislielāko efektivitāti mērķa sasniegšanā? Mēs varētu pieprasīt no atbalsta saņēmēju valstīm stingrus kritērijus attiecībā uz sieviešu stāvokļa nostiprināšanu. Patiesībā šādi kritēriji jau ir. Tomēr mēs varam sagaidīt arī sliktu reakciju, gan kompetences, gan administratīvās kapacitātes trūkumu, formālas saistības stratēģiskās attīstības plānos un šo saistību neizpildi. Saistību neizpildes rezultāts var būt atbalsta samazināšana vai aizturēšana. Tas nelabvēlīgi ietekmētu galīgos saņēmējus, un beigās sievietes maksātu par valdības nekompetenci, un to mēs nevēlamies.

Šādos apstākļos mēs izvēlamies pieprasīt tādu prasību izpildi, kuras mēs varam kontrolēt un kurām mums ir līdzekļi rīcībai. Šā iemesla dēļ mēs lūdzam Komisiju un dalībvalstis nodrošināt attīstības politikas saskaņu ar citām Kopienas attīstības politikas jomām. Pretējā gadījumā daži iekšējās tirdzniecības politikas vai kopējās lauksaimniecības politikas aspekti negatīvi ietekmēs mūsu mērķus.

Ņemot vērā ievērojamās atšķirības dalībvalstu politikā dzimumu līdztiesības jomā, mēs uzskatām, ka Eiropas Komisijas ceļveža izveide par dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā ir patiesas un efektīvas sieviešu iesaistīšanas priekšnoteikums, veidojot attīstības sadarbību – politikas jomu, kuru galvenokārt pārvalda dalībvalstis. Jaunie atbalsta piešķiršanas līdzekļi, šķiet, ir vājinājuši sievietēm pievērsto uzmanību.

Mēs lūdzam novērtēt viņu dzimuma ietekmi un īstenot atbilstīgus korekcijas pasākumus saskaņā ar pienākumiem un līdzekļu izlietojuma pārredzamību, par kuru mēs atbildam Eiropas iedzīvotājiem.

  Anna Záborská, PPE-DE grupas vārdā. – (SK) Ziņojuma sagatavošana par dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju palielināšanu nevarētu būt viegla, kā liecina tā apjoms.

Kaut gan es nepiekrītu visam, kas teikts mūsu kolēģes Uca kundzes ziņojumā, es vēlētos apsveikt viņu par konsekvento un precīzo attieksmi pret šo tematu. Apspriežot šo jautājumu, mums ir jāuzsver mūsu atbalsts sieviešu cieņai un viņu loma, darbojoties sabiedrībā vispārēja labuma dēļ.

Jaunattīstības valstīs (bet ne tikai tur) daudzas sievietes cieš no diskriminācijas un vardarbības, bieži strādā sliktos apstākļos par zemu atalgojumu, strādā pārāk daudz stundu un sastopas ar pazemojumiem un fizisku izmantošanu. Tas ir nepilnvērtīgas attīstības iemesls. Visi šie faktori ietekmē arī viņu ģimenes dzīves kvalitāti. Attīstības paātrināšana un kvalitātes uzlabošana, lai veicinātu mieru 21. gadsimtā – tie ir konkrēti pasākumi, kuri var palīdzēt uzlabot situāciju, ka mēs tos īstenojam. Mums atkārtoti, nelokāmi un ikvienā iespējamā gadījumā ir jānosoda seksuālā vardarbība, kuru bieži cieš sievietes un jaunas meitenes. Mums ir jāmudina jaunattīstības valstis pieņemt likumus, kas sniegs sievietēm efektīvu aizsardzību.

Cieņas vārdā pret katru cilvēku mums ir jānosoda ļoti izplatītā surogātkultūra, kuras rezultāts ir pat ļoti jaunu meiteņu seksuāla ekspluatācija un cieņas graušana, piespiežot viņas piedāvāt savus ķermeņus un tādējādi vairot miljardus, kurus pelna seksa industrija. Diemžēl lielākā daļa viņu klientu nāk no pasaules civilizētajām daļām, arī no Eiropas Savienības. Sievietes militāro konfliktu apgabalos kļūst par sistemātiskas izvarošanas upuriem politisku iemeslu dēļ.

Es augstu vērtēju to, ka tur ir sieviešu kustības, kuras strādā, lai paaugstinātu sieviešu cieņu. Izskatot jautājumu par palīdzības sniegšanu sievietēm jaunattīstības valstīs, mēs nedrīkstam aizmirst, ka pastāv ne tikai finansiāls atbalsts no attīstības fondiem, bet arī efektīvs reliģisko un labdarības organizāciju tīkls. Šo iniciatīvu jau daudzus gadus atbalsta vietējās baznīcas ar paralēlām sistēmām un neoficiāliem maziem aizdevumiem nabadzīgajiem. Ir ļoti pacilājoši redzēt to nabadzīgo sieviešu pacietīgo, godīgo un smago darbu, kuras tiek atalgotas šādā veidā. Arī tas ir jāatbalsta, pārveidojot struktūras, kuras palīdz paplašināt jauno iniciatīvu panākumus.

Sievietēm ir jādod vienlīdzīgas iespējas, taisnīgs atalgojums, vienlīdzība nodarbinātības tirgū, vienlīdzīga piekļuve visu līmeņu izglītībai, piekļuve veselības aprūpei un vienlīdzība ģimenes lietās. Sieviešu iesaistīšanai politikā ir vajadzīga drosme, taču jaunattīstības valstu sieviešu panākumi ir arī mūsu visu panākumi.

  Anne Van Lancker, PSE grupas vārdā. – (NL) Mūsu grupas vārdā atļaujos teikt, ka mēs bez šaubām atbalstām Uca kundzes ziņojumu un apsveicam komisāru ar stratēģiju. Pirms astoņiem gadiem praktiski visas valstis pievienojās Tūkstošgades attīstības mērķiem. Ir pagājusi jau puse no šī laika, un šķiet, ka lielākā daļa no mērķiem Āfrikā netiks īstenota.

Sievietēm ir svarīga nozīme nabadzības apkarošanā, taču viņām joprojām nav vienlīdzīgas piekļuves izglītībai, veselības aprūpei, nodarbinātībai vai īpašuma iegūšanai. Viņu sociālais statuss ir zems, un vardarbība pret sievietēm ir plaši izplatīta. Tajā pašā laikā lielākā daļa mūsu partnervalstu savās stratēģiskajās programmās vienkārši ignorē sievietes vispār. Tādēļ dzimumu dimensija tiešām ir jāizvirza politiskā dialoga centrā ar mūsu partnervalstīm, un politikas noteikšanā ir jāiesaista sieviešu organizācijas.

Es uzskatu par necilvēcību to, ka kolēģi no EPP un UEN grupām grib izsvītrot no ziņojuma atklāto valodu par seksuālo un reproduktīvo veselību, jo sievietes spēj pieņemt lēmumus par saviem ķermeņiem un to, vai un kad viņām būs bērni, ne tikai tāpēc, ka tas izglābs dzīvību miljoniem sieviešu; arī bērniem būs vairāk iespēju, un kopienas kļūs spēcīgākas. Katrs, kurš to noliedz, kaitē konsensam par iedzīvotājiem un attīstību, kuru starptautiskā sabiedrība apstiprināja 1994. gadā, un mēs neļausim tam notikt.

Vēl viens vārds nobeigumā: Es simtprocentīgi atbalstu Zaļo grupas aicinājumu iecelt Eiropas sūtni sieviešu tiesību jautājumos. Sieviešu sūtnis dos pasaules sievietēm seju un balsi Eiropā un tās valdībās un vajadzības gadījumā varēs atgādināt komisāriem viņu dotos solījumus.

  Renate Weber, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Dzimumu līdztiesība un sieviešu iespēju palielināšana ir vērtības un principi, kurus mēs visi Eiropas Savienībā atzīstam. Un tādēļ šie principi, bez šaubām, ir jānodod tālāk jaunattīstības valstīm saistībā ar pašreizējo sadarbību. Uz mums visiem gulstas ārkārtīgi liela atbildība, izvirzot šos principus, jo dubultstandartu popularizēšana mūs morāli pasludinās ārpus likuma un mēs, bez šaubām, zaudēsim uzticību. Tagad es īpaši runāju par grozījumiem, kuri šodien iesniegti balsošanai, par tiem pašiem grozījumiem, kurus noraidīja Attīstības komiteja.

Es baidos, ka mēs riskējam izmantot dažādus kritērijus, kad, no vienas puses, mēs paužam šīs vērtības mūsu attīstības partneriem, un tad, kad, no otras puses, piemērojam tās Eiropas Savienībā. Mēs nevaram atļauties svītrot no šī ziņojuma atsauces uz reproduktīvo veselību, jo tas ir svarīgākais temats, ja mūsu mērķis ir atbalstīt sieviešu tiesības un to īstenošanu.

Kā pareizi uzsvērts ziņojumā, sieviešu seksuālā un reproduktīvā veselība un seksuālo un reproduktīvo tiesību pilnīga izmantošana ir priekšnoteikums dzimumu līdztiesības sasniegšanai. Tādu reproduktīvo tiesību aizsardzība kā ģimenes plānošana bērnu dzimšanas laika un intervāla ziņā un reproduktīvu lēmumu pieņemšana bez diskriminācijas nodrošina sievietēm brīvību pilnvērtīgāk un līdztiesīgāk iesaistīties sabiedrībā.

Mēs nevaram iet pretī mūsu partneriem tikai līdz pusceļam un vienlaikus apgalvot, ka mūsu mērķis ir veselākas un stiprākas sievietes, kuras spēj aktīvi un vienlīdzīgi ieņemt vietu sabiedrībā. Lūdzu, atvainojiet manus rupjos vārdus, bet man tā šķiet tīra liekulība. Mēs nesasniegsim šos mērķus, ja sāksim ar galveno jautājumu svītrošanu vai radīsim citādu iespaidu par mūsu principiem, atšķirīgu no tiem, kādi ir pie mums mājās.

Dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību īstenošanas vecināšana nav viegls uzdevums mūsdienu pasaulē. Šo mērķu sasniegšanai ir vajadzīga patiesa apņēmība un rīcība, un visvairāk ir vajadzīga godprātība mūsu attiecībās ar jaunattīstības valstīm.

  Margrete Auken, Verts/ALE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! 750 miljonu sieviešu dzīvo nabadzībā, un šīs sievietes cīnās par savu un arī savu ģimeņu izdzīvošanu. Mums kā eiropiešiem kopā ar viņām ir jācīnās par labāku dzīvi. Sieviešu nozīme ir nenovērtējama; tomēr viņu spējas un potenciāls nav pietiekami augstu novērtēts. Viņu piekļuve izglītībai, darbam un īpašumam ir ievērojami ierobežota. Vienam no ES galvenajiem uzdevumiem ir jābūt sieviešu izvirzīšanai tā attīstības darba centrā, kurā ir iesaistīta ES. Pašlaik mūsu politika pārāk bieži beigās vēl pazemina jau tā zemo sievietes statusu, un šā iemesla dēļ mani iepriecina Uca kundzes ziņojums.

Ir svarīgi nemīkstināt šo ziņojumu, kā to cenšas darīt daudzi no Eiropas Tautas partijas (Kristīgajiem demokrātiem), Eiropas Demokrātijas grupas un Eiropas Nāciju grupas, ar grozījumiem, kuri svītrotu visu, kas pateikts par seksuālo un reproduktīvo tiesību piešķiršanu sievietēm. Kā jau daudzreiz teikts, šīs tiesības ir visnozīmīgākās, lai sievietes varētu uzņemties atbildību par savu un tādējādi arī savu ģimeņu dzīvi. Nereti tas viņām ir dzīvības un nāves jautājums. Sievietēm ir jādod tiesības un iespēja pateikt ,,nē”, lai novērstu vardarbību un iegūtu izglītību un iespēju veidot dzīvi pašai. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai mūsu attīstības palīdzības rezultāts būtu attīstība, un ir gan amorāli, gan muļķīgi neizvirzīt sievietes šā darba centrā.

Diemžēl trūkst politiskās gribas, protams, kā jau teikts, un tādēļ daudzi no mums atbalsta ES Augstā pārstāvja sieviešu jautājumos iecelšanu. Viņam vai viņai būs jānodrošina sieviešu iesaistīšana politiskajā un sociālajā darbā visā pasaulē, lai iegūtu ietekmi, kura viņām pienākas kā pusei no pasaules iedzīvotājiem. Sievietes nedrīkst kļūt par upuriem vai nožēlojamām būtnēm. Mums visiem ir vajadzīga viņu pacelšana vienādā līmenī ar mums visiem.

  Luisa Morgantini, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ko es varu teikt? Visu cieņu Komisijai par labi strukturēto paziņojumu, kurā pirmo reizi izklāstīta Eiropas stratēģija dzimumu līdztiesības jomā attīstības sadarbībā, turklāt saskaņā ar prasībām, kuras izvirza plašas sieviešu grupas, kuras atsakās būt upuri. Gluži pretēji, mēs atsakāmies būt upuri un esam savas dzīves un seksualitātes noteicējas, un tās esam mēs, kuras lemj, kādā sabiedrībā mēs vēlamies dzīvot – sabiedrībā, kura spēj risināt un pārtraukt diskrimināciju, netaisnību, vardarbību un valstu un prātu militarizāciju.

Visu cieņu arī Uca kundzes ziņojumam, kurš ielūkojas dziļāk un aptver aspektus, kurus Komisija nav ņēmusi vērā un kurus, manuprāt, Komisijai vajadzētu atzīt. Man nevajag šeit atkārtot skaitļus par galējā nabadzībā dzīvojošām sievietēm, par sievietēm, kuras ir lasītnepratējas un cieš no AIDS vai malārijas, un par daudzajām sievietēm – fiziskās un seksuālās vardarbības upuriem it īpaši mājās pat Eiropā.

Svarīgi ir praktiski pasākumi: pārvaldība, izglītība, veselība, vardarbība pret sievietēm, piekļuve īpašumam un darbam un, kā saka Uca kundze, ES ekonomikas un tirdzniecības politika, kas nav pretrunā ar attīstības politiku.

Ir vajadzīga daudz spēcīgāka dzimumu līdztiesības politika, un tai vajadzīgi liels finanšu un cilvēkresursu atbalsts Komisijas delegācijām un nozīmīgiem projektiem, piemēram, mazajiem kredītiem. Tie ir praktiski pasākumi, kuri nodrošinās pastāvīgas attiecības ar sieviešu kustībām vietējās un valsts situācijās, ar dažādu valstu sieviešu tīkliem, kas izveidoti cīņai pret pārtuknešošanos, par konfliktu tūlītēju atrisināšanu un par tiesībām uz veselību, pajumti un ūdeni.

Es vēlētos kaut ko pateikt par grozījumiem, kuru mērķis ir svītrot atsauces uz dažādām starptautiskām stratēģijām – no Kairas līdz Maputo – par sieviešu reproduktīvo veselību un brīvām reproduktīvām tiesībām. Dzīvības aizsargāšana ir svētums. Tomēr tiesības uz dzīvību nozīmē, ka nedrīkst būt nekādas vilcināšanās, īstenojot attīstības politiku, kura spēj...

(Priekšsēdētāja pārtrauc runātāju)

  Urszula Krupa, IND/DEM grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ziņojumā par dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesību ievērošanu attīstības sadarbībā ir runa par problēmām, kas skar sievietes, piemēram, Āfrikas un Āzijas valstīs. Tajā izklāstīta stratēģija, kas saistīta ar pasākumiem dažādās kategorijās: dzimumu līdztiesība, politiskā sistēma, nodarbinātība, izglītība, veselība un vardarbība pret sievietēm.

Kā mēs zinām, vienlīdzīgas tiesības sievietēm un vīriešiem ir galvenais sociālās attīstības aspekts, kas noteikts mūsu Eiropas civilizācijas pamatlikumos par cilvēktiesību ievērošanu un cieņu pret visiem cilvēkiem. Tomēr vienlīdzīgas tiesības un sieviešu nediskriminēšana nav vienīgais sociālās attīstības nosacījums. Ir virkne sociālajai attīstībai nozīmīgu faktoru, sākot ar atbilstību ētikas un morāles principiem, kas garantē to, ka ievērojami samazinās ekspluatācija, vardarbība, krāpšana un cita veida manipulācijas, arī sieviešu diskriminācija un apspiešana.

Sieviešu dramatiskie dzīves apstākļi Āfrikas valstīs ir starptautisko uzņēmumu dabas resursu izlaupīšanas un spekulācijas politikas rezultāts, iegūstot bagātības uz vietējo iedzīvotāju dzīvības un veselības rēķina. Budžeta atbalsts un citas ES programmas nekompensēs laupīšanas ekonomikas radītos zaudējumus. Arī ētiskā nosacītība veicina seksuālo ekspluatāciju un seksuāli transmisīvo slimību izplatību. Seksuālās brīvības palielināšanās atņem sievietēm cieņu, pazeminot viņas līdz seksa objektiem un vairojot vardarbību. Sieviešu stāvokli uzlabos nevis lielāks finansējums kontracepcijai un abortiem, bet finansiāls atbalsts ģimenēm, it īpaši tām ģimenēm, kurām ir daudz bērnu, lai būtu iespējama izglītība un attīstība un uzlabotos it īpaši grūtnieču veselības aprūpe un sociālā aizsardzība. Izglītotām sievietēm, kuras tiecas ieņemt vadošu amatu vai vēlas iesaistīties politikā, protams, ir jābūt iespējai kandidēt vēlēšanās un izmantot psiholoģisko un fizisko atšķirību, lai paplašinātu viedokļu diapazonu jautājumos, kas ir svarīgi ne tikai sievietēm un bērniem. Tomēr dzimumu līdztiesība kā galvenā ideja – kura, starp citu, atnesusi mums arī tēva atvaļinājumu – jau ir devusi paredzamos rezultātus, jo ne tikai zviedru tēvi dod priekšroku nevis bērnu pieskatīšanai, bet aļņu medībām un laikrakstu lasīšanai.

Plašsaziņas līdzekļu izplatītā seksuālās agresijas tirānija ietekmē...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Filip Kaczmarek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētaja kungs! Uca kundzes ziņojumā ir runa par svarīgo dzimumu līdztiesības jautājumu attīstības sadarbībā. Diemžēl referentes neapšaubāmi pozitīvajiem nodomiem kaitē pārmērīga un strīdīga veselības un reproduktīvā jautājuma izcelšana. Šo tematu nedrīkst aplūkot pretrunīgi, taču ziņojumā ir izmantota paradoksāla valoda, kuru tik bieži izmanto Eiropas Savienībā. Tieši šis dīvainais valodas lietojums attālina ES no tās iedzīvotājiem un pārvērš to par nesaprotamu, atsvešinātu birokrātisku mehānismu. Šādā veidā mēs radām un uzturam arī ES pretiniekus.

Tādēļ es ceru, ka Parlaments pieņems PPE-DE grupas grozījumus. Kāpēc? Tāpēc, ka ar ,,veselību un reproduktīvajām tiesībām” autore un šā ziņojuma atbalstītāji domā tieši pretējo tam, ko šie vārdi patiesībā nozīmē. ,,Reproduktīvās tiesības” nenozīmē dzimstības ierobežošanu. Mēs dodam pozitīvu nosaukumu kaut kam tādam, kam ir negatīvas sekas, proti, dzimstības ierobežošana. Tā ir atklāta maldināšana.

Tiem, kuri aizstāv cilvēku skaita ierobežošanu nabadzīgajās valstīs un propagandē kontracepciju vai abortus, nav jāslēpjas aiz tādiem jēdzieniem kā veselība un reproduktīvās tiesības. Mums jāsauc lietas īstajos vārdos. Man šķiet, ka viņi nevēlas to darīt, jo viņiem ir aizdomas, ka Eiropas Savienībai patiesībā nevajadzētu nodarboties ar šādām lietām. Vai tas, ka eiropieši propagandē un finansē kontracepciju un abortus ārpus Eiropas nav mazliet aizdomīgi? Āfrikā un Āzijā tāpat kā ES valstīm pašām jālemj par politiku šajā jomā. Ziņojums saka, ka jālemj sievietēm. Bet tie esam mēs, kuri stāsta šīm Āfrikas sievietēm, ko darīt. Man šķiet, ka šeit ir zināma neskaidrība.

Vēl viens punkts: nav cēloņu un seku saistības starp daudzu bērnu esību un vienlīdzību. Šīs divas lietas ir nesaistītas, un es nesaprotu, kāpēc tās ir saistītas šajā ziņojumā.

  Alain Hutchinson (PSE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Tikai šo vienu reizi es grasos runāt nevis par pašu ziņojumu, ar kuru es apsveicu referenti, bet gan par grozījumiem, par kuriem drīz notiks balsojums, un es vēlos teikt, ka es uzskatu mūsu UEN kolēģu ierosinātos grozījumus burtiski par skandaloziem.

(Aplausi)

Atsakoties atbalstīt visus ziņojumā izteiktos apsvērumus vai norādes par kontracepcijas problēmām, UEN faktiski atsakās atzīt, ka sievietēm dienvidu puslodē ir tiesības uz pienācīgu dzīvi. Tas ir vairāk nekā skandalozi, tas ir bezatbildīgi un liekulīgi, ja mēs zinām, ka pareizas ģimenes plānošanas trūkums visā pasaulē nolemj miljoniem cilvēku nevajadzīgām ciešanām, slimībām un nāvei, vissmagāk skarot sievietes un bērnus, kurus viņas pārāk bieži laiž pasaulē pret savu gribu.

PPE-DE grupas ierosinātie grozījumi ir ne mazāk nožēlojami. Tajos šīs idejas vienkārši ir formulētas savādāk, it īpaši atsakoties apsvērt iespēju atzīt sieviešu tiesības kontrolēt savu auglību. Lielākajā daļā jaunattīstības valstu sievietes – pat jaunas meitenes – joprojām cieš no ievērojamas diskriminācijas un pilnīgi nepieļaujamas vardarbības. Ikviens, kurš noliedz uzskatu, ka katrai sievietei šajās valstīs ir jādod tiesības pilnīgi kontrolēt savu likteni, acīmredzot, atsakās atzīt šīs sievietes par vienlīdzīgām ar vīriešiem. Bet reproduktīvajai veselībai nevajadzētu būt tik satraucošam tematam: tas nozīmē vienkārši ļaut cilvēkiem dzīvot atbildīgu, apmierinošu un drošu seksuālo dzīvi un dot sievietēm izvēles brīvību dzemdēt bērnus ja viņas tos vēlas un kad viņas vēlas. Šī veselības koncepcija ir atkarīga no sieviešu un vīriešu iespējas uz vienlīdzības pamata izvēlēties tādas auglības regulēšanas metodes, kas ir drošas, efektīvas, lētas un pieņemamas.

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Mums ir svarīgi skaidri apzināties, ko mēs gribam. Pārāk ilgi diskusiju, kurai būtu jānodarbojas ar cilvēktiesībām, ir saindējuši dažādi politiski apsvērumi. Pats par sevi saprotams, ka sievietei ir tiesības uz savu ķermeni. Tādēļ es neizvairījos no jautājuma par ģenitāliju kropļošanu debatēs par to, vai šariata likuma piemērošanas rezultāts nav cilvēku nevienlīdzīgas vērtības atzīšana. Neviens nedomā atņemt vīrietim tiesības lemt par viņa reprodukciju vai teikt, ka kultūras vērtību jautājums būtu atņemt vīrietim iespēju pašam nopelnīt naudu un saglabāt personīgo neatkarību.

Kad ES, kura ir lielākā atbalsta sniedzēja pasaulē, darbojas trešās pasaules valstīs, mūsu vērtībām vienmēr ir jābūt skaidrām. Cilvēktiesībām – ar tām es saprotu vienlīdzību ne tikai teorijā, bet arī praksē – ir jābūt mūsu parolei. Mums jāliek skaidri saprast, ka tirgus ekonomika ir laba un nevis slikta nabadzīgām sievietēm un vīriešiem. Par to lielā mērā liecina sekmīgā kampaņa par mazajiem kredītiem, kura radīja gan labklājību, gan iespējas miljoniem neaizsargātu sieviešu.

Protams, mēs bagātajā pasaulē nevaram uzspiest konkrētu dzīvesveidu citiem cilvēkiem, bet mēs, un, manuprāt, ir svarīgi to uzsvērt, esam atbildīgi par iespējamas izvēles došanu tur, kur šodien nav izvēles. Tādēļ es tāpat kā daudzi mani kolēģi, esmu patiesi vīlies, redzot dažus grozījumus, kas iesniegti citādi labam un svarīgam ziņojumam. Tie patiesi ved nepareizā virzienā.

Es vēlētos pateikt kolēģiem, ka tad, kad es biju Zviedrijas parlamenta deputāts, es biju mājās kopā ar dēlu sešus mēnešus ilgā tēva atvaļinājumā. Man šķiet, ka es tiešām kļuvu labāks tēvs nekā biju iepriekš. Protams, es lasīju dokumentus, tomēr mans galvenais pienākums bija rūpēties par bērniem un darīt to kopā ar sievu. Varu tikai pateikt, ka tā ir laba lieta. Man šķiet, ka tā cilvēkiem tā jārīkojas biežāk un jāredz, cik svarīgi ir saglabāt ģimeni kopā – vīrieti, sievieti, bērnus.

(Aplausi)

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos sākt ar sajūsmas pilnu apsveikumu šim ziņojumam, jo tas ir svarīgs vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, taisnīguma dēļ: Sievietes un meitenes, kuras veic aptuveni divas trešdaļas darba pasaulē, tajā pašā laikā saņem tikai 5 % no ienākumiem un turklāt nabadzībai noteikti ir sievietes seja

Otrkārt, cieņas dēļ: Man šķiet, ka obligāti jāaizstāj sievietēm bieži piešķirtais viegli ievainojama upura tēls ar sieviešu kā ļoti diferencētas sociālas grupas tēlu, kuram pieder vērtīgi resursi un spējas un kuram ir savi plāni; tas nozīmē arī apzināties un pilnīgi pieņemt sievietes tiesības pieņemt lēmums, kas saistīti ar viņas seksualitāti un ķermeni.

Treškārt, patiesa ieguldījuma un konsekvences dēļ: ir nožēlojami, ka dzimumu līdztiesību bieži uztver kā attaisnojumu īpašu priekšlikumu un mērķu neizvirzīšanai, piemēram, valsts stratēģijas dokumentos.

Visu šo iemeslu dēļ es uzskatu, ka šis ziņojums ir jāvērtē atzinīgi un tam ir jāsaņem absolūtā vairākuma atbalsts.

  Gay Mitchell (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Šajā ziņojumā ir runa par dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju palielināšanu jaunattīstības valstīs. Tad kāpēc sociālisti, liberāļi un daži citi šorīt gatavojas balsot pret grozījumu, kura uzdevums ir iegūt informāciju par tādu diskrimināciju pret sievietēm, kura sākas sievietes klēpī?

Manā, Deva kunga un Belohorská kundzes vārdā iesniegtais grozījums aicina Komisiju lūgt Eiropas Savienības partnerus visā pasaulē – gan valdības, gan NVO – veikt visu abortu pastāvīgu analīzi pa dzimumiem un regulāri ziņot par rezultātiem Parlamentam. Varbūt Hutchinson kungs varētu mums pastāstīt, kas tad ir tik briesmīgs šādas informācijas iegūšanā? Šorīt Parlaments ir iecerējis meklēt citu ceļu, lai izbalsotu šo grozījumu, bet dažās valstīs tas, ka priekšroka tiek dota dēliem, ir novedis pie miljoniem meiteņu iznīcināšanas parentālās dzimuma atlases rezultātā. Meitenes zīdaiņa vecumā mirst arī tīšas nevērības un badā mērdēšanas dēļ. Saskaņā ar UNFPA datiem tikai Āzijā vien ir ,,pazudušas” aptuveni 60 miljoni meiteņu. Dažās valstīs ziņo, ka dzimuma atlase ir vairāk izplatīta pilsētās, kur ir viegli pieejamas un gatavas ļaunprātīgai izmantošanai tādas tehnoloģijas kā aminocentēze un ultraskaņa. Citās valstīs tas vairāk notiek laukos, kur, kā ziņo UNFPA, dēliem tiek dota daudz lielāka priekšroka. Dažās valstīs meitas uzskata par ekonomiskām saistībām, un saskaņā ar UNFPA datiem jaundzimušo dzimumu savstarpējā attiecība, kaut arī tā ir nedaudz augstāka, tādēļ kļūst pamanāmāka. Sieviešu un meiteņu trūkums dažās Āzijas valstīs, iespējams, ir izraisījis sociālas sekas, tostarp arī palielinātu pieprasījumu pēc sieviešu tirdzniecības vai nu laulībai, vai seksuāliem pakalpojumiem, un vispārēji pasliktinājis sieviešu stāvokli. Tie ir nevis mani, bet UNFPA vārdi.

Kāda ir Parlamenta nostāja? Skatīties uz citu pusi. Visā vēsturē vairākums ir rīkojies nepareizi, piemēram, Austrijā un Vācijā trīsdesmitajos gados. Kā tāda šķietami domājoša organizācija kā Eiropas Parlaments var rīkoties tik netaisnīgi un balsot pret šo grozījumu? Mēs vienkārši meklējam informāciju...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

  Ana Maria Gomes (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Es apsveicu kolēģi Uca kundzi ar šo lielisko ziņojumu un atzinīgi vērtēju Komisijas paziņojumā apstiprināto divpusējo pieeju, kas vērsta gan uz dzimumu līdztiesību, gan uz īpašiem pasākumiem sieviešu iespēju palielināšanai. Tomēr man žēl, ka daudzos DCI valstu stratēģijas dokumentos dzimums pieminēts tikai kā pārnozaru jautājums, neprecizējot konkrētus pasākumus, mērķus un finanšu piešķīrumus. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz stratēģisko sistēmu, dzimumu līdztiesības pasākumus attīstības sadarbībā turpmākajos gados var samazināt līdz retorikai.

Dzimumu līdztiesības darbības rādītāji jāvērtē vidusposma un nobeiguma pārskatos. Parlaments pārraudzīs CPS īstenošanu, un mēs ceram, ka Komisija spēs parādīt progresu īpašu, ar dzimumu saistītos rezultātu ziņā.

Nobeigumā, mani satriec dažas viduslaiku koncepcijas, kuras atspoguļotas šā ziņojuma grozījumos, kurus daži mūsu kolēģi iesniedza attiecībā uz seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem. Acīmredzot es balsošu pret tiem.

  Alexander Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos apsveikt referenti ar šo lielisko ziņojumu un tāpat arī Komisiju ar tās paziņojumu. Tagad problēma ir būt konsekventiem. Pirms desmit dienām pēc Eiropas Parlamentārā foruma uzaicinājuma es devos uz Ņujorku kopā ar kolēģiem no vairāku valstu parlamentiem, lai apmeklētu Sieviešu statusa komiteju. Interesanti uzzināt, ka valstis, kuras ir mūsu ĀKK partneres, runā vienu Briselē un dažādas galvaspilsētās, un pēc tam kaut ko pavisam citu Ņujorkā, kad jautājums tiek apspriests pasaules līmenī.

Tādēļ es aicinu komisāru būt konsekventam un norādīt delegācijām, lai arī attiecīgajās galvaspilsētās runā par Ņujorkā ieņemto nostāju, jo Ņujorkā nereti iebilst pret mūsu mērķiem attiecībā uz sieviešu politiku un attīstības politiku.

Saistībā ar to es ļoti priecājos, ka UNIFEM tagad atver biroju Briselē; tas noteikti šajā jomā izraisīs debates starp Apvienoto Nāciju Organizāciju un Eiropas Savienību.

Mani īpaši iepriecina ta, ka mazie kredīti ir nosaukti par vienu no sieviešu iespēju palielināšanas un atbrīvošanas līdzekļiem. Ir daži relatīvi neskaidri regulējumi...

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju.)

  Satu Hassi (Verts/ALE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es ļoti pateicos Uca kundzei par lielisko ziņojumu un tajā pašā laikā pievienojos daudzu deputātu paustajam nosodījumam attiecībā uz labējo iesniegtajiem grozījumiem.

Lai pilnīgi īstenotu sieviešu tiesības arī jaunattīstības valstīs, Eiropas Savienībai ir vajadzīgs sieviešu tiesību sūtnis, kura uzdevums būtu nodrošināt sieviešu tiesību ievērošanu. Šādā veidā būtu iespējams arī efektīvāk tērēt attīstības sadarbības naudu.

Mēs zinām, ka vislētākais attīstības veicināšanas ceļš ir sieviešu tiesību uzlabošana, palielinot arī viņu tiesības uz izglītību, nodarbinātības iespējas un tā tālāk. Kaut gan cilvēki no pieredzes un daudziem ziņojumiem to zina, laiku pa laikam tas tiek aizmirsts pat tad, kad viņi lemj par to, kā tērēt ES naudu sadarbībai attīstības jomā. Tādēļ mums ir vajadzīgs sieviešu tiesību sūtnis, un tādēļ es ceru, ka katrs klātesošais izrādīs atbalstu 20. grozījumam.

  Nirj Deva (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Kaut gan šajā ziņojumā ir daudz laba, tajā ir lietas, kurām es absolūti nepiekrītu, kā to jau izdarīja mani kolēģi Kaczmarek kungs un Mitchell kungs.

Es sākšu ar jautājumu jums, priekšsēdētāja kungs. Kurš ir teicis: ,,Prenatālās dzimumu atlases rezultātā neskaitāmām sievietēm ir atņemtas pat tiesības dzīvot”? Šā ziņojuma referente varētu justies pārsteigta, uzzinot, ka to teica Ban Ki-moon runā, ar kuru viņš vērsās pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu statusa komitejas Ņujorkā.

Turklāt saskaņā ar ANO Iedzīvotāju fonda (UNFPA) pagājušā gada ziņojumu par pasaules iedzīvotāju stāvokli pasaulē ir 60 miljonu sieviešu deficīts – tas ir visas Apvienotās Karalistes iedzīvotāju skaits! Šīs trūkstošās sievietes ir atlasītas pirms dzimšanas, ir izdarīti aborti, viņas ir noslepkavotas, un tas notiek kontinentā, kurā es esmu dzimusi; es zinu, par ko runāju. Kā Eiropas Parlamenta ziņojums par dzimumu līdztiesību var klusēt par tīšu likvidēšanu tikai dzimuma dēļ? Kur tad ir līdztiesība?

Es šā ziņojuma iesniedzu grozījumu, pieprasot visu pasaulē veikto abortu analīzi pa dzimumiem, un uzminiet, kas notika? Sociālisti nobalsoja pret to! Kāpēc? Vai mums nav tiesību zināt, cik sieviešu tiek nogalinātas abortos pirms dzimšanas? Šodien vēlāk mēs uzzināsim, kā viņi balsos par 11. grozījumu.

Es nezinu, kāpēc referente uzstāja, lai tiktu izniekota šīs vērtīgā iespēja likvidēt vissvarīgāko cēloni netaisnībai pret sievietēm mūsdienu pasaulē – viņu pamattiesībām uz dzīvību – un tā vietā uzstāj, lai viņu iemūžina kā cīnītāju par tā dēvētajām seksuālajām tiesībām...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Statistika liecina, ka vienlīdzīgu tiesību politika paātrina Tūkstošgades mērķu sasniegšanu – izskaust nabadzību un labot demogrāfiskos, sociālos un ekonomiskos rādītājus. Tomēr dzimumu jautājumus joprojām uzskata par otršķirīgiem.

Daudzās valstīs sievietēm joprojām nav piekļuves veselības pamatpakalpojumiem, izglītībai un līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesos. Divas trešdaļas no visiem pasaules analfabētiem ir sievietes. Meitenēm jaunattīstības valstīs ir par 11 % mazāka iespējamība apmeklēt sākumskolu nekā zēniem. Statistika liecina arī par traģisko situāciju veselībā. Piemēram, Āfrikas valstīs, kas atrodas uz dienvidiem no Sahāras, 60 % no HIV vīrusa inficētajiem ir sievietes, un meitenes ir 75 % no konstatētajiem jauniem AIDS gadījumiem jaunu cilvēku vidū.

Komisijas paziņojums ir svarīgs solis virzībā uz dzimumu jautājumu iekļaušanu ES sadarbības programmās ar partnervalstīm kā galvenais instruments nabadzības izskaušanai un cilvēktiesību atbalstam, kurās iekļauta arī pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošana. Es apsveicu referenti ar labi sagatavotu ziņojumu un nobeigumā...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). – (RO) Šodien mēs apspriežam vēl vienu ziņojumu, kurā analizēta sieviešu situācija; šonedēļ tas ir jau otrais ziņojums, bet šoreiz no vienlīdzīgu iespēju viedokļa attiecībā uz Kopienas attīstību.

Tas ir ziņojums, kas izraisīja diskusijas un strīdus, atšķirīgas pieejas un konteksta analīzes. Tomēr ir svarīgi, lai mēs apspriestu šādus jautājumus; vēl svarīgāka ir kontekstuāli priekšlikumu un taustāmu rezultātu esība.

Mēs daudz runājam par izglītību un tās izcilo nozīmi attieksmes maiņā, izturēšanās noteikšanā, tādu grupu integrācijā, kurām ir liels atstumtības risks, un kopienu attīstībā. Tomēr man šķiet, ka ir pēdējais laiks, lai mums būtu pastāvīga Eiropas politika izglītības jomā ar skaidriem pasākumiem, kuri ir jāpārrauga. Ir skaidrs, ka dzimumu jautājumi ir jāiekļauj izglītības programmās.

Ir svarīgi, lai Eiropas Savienība iekļaut šo tematu sarunās par cilvēktiesību aizsardzību ar trešām valstīm. 2008. gads, kultūras dialoga gads, ir jāizmanto, lai veicinātu apmaiņu starp universitātēm un Eiropas un jaunattīstības valstu sieviešu pieredzes apmaiņu ar mērķi noteikt sievietes nozīmi visā pasaulē. No šā viedokļa atbalstam jaunajai paaudzei, arī jaunām meitenēm, ir jābūt attīstības sadarbības prioritātei.

Paticos jums un ceru, ka šā ļoti nozīmīgā ziņojuma galīgā redakcija atspoguļos visus Eiropas Parlamentā esošos viedokļus un mums būs līdzsvarota pieeja šim jautājumam.

  Thijs Berman (PSE). – (NL) Sieviešu tiesības izvēlēties ir vienkāršas cilvēktiesības. Tās palīdz uzlabot ekonomikas izaugsmi un sociālo aizsardzību. Sieviešu mirstība jaunattīstības valstīs joprojām ir traģiska un nepieļaujami augsta. Tā rezultātā tiek izjauktas ģimenes. Tas ir tieši saistīts ar bērnu darbu. Ieguldījumi vienlīdzīgās iespējās un brīvībā nozīmē ieguldījumus nākotnē, Eiropā un jaunattīstības pasaulē.

Kopā ar savu grupu es uzskatu par šokējošu to, ka šajā Parlamentā ir iesniegti tik daudzi galēji konservatīvi, sieviešu tiesības ierobežojoši grozījumi Uca kundzes lieliskajam un visaptverošajam ziņojumam. Tajos faktiski nav runas par grūtniecības izvēli, tā ir tīra liekulība. Tajos ir izskaustas visas atsauces pat uz vismērenākajiem ANO tekstiem par sieviešu tiesībām. Taču seksuālā brīvība un reproduktīvās tiesības garantē izvēles brīvību katrai sievietei. Pat Vatikāns kādu dienu atzīs šo brīvību. Taču sievietes nevar atļauties gaidīt; pasaule nevar atļauties gaidīt.

  Ioannis Varvitsiotis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es patiesi ticu, ka piekļuve informācijai un pakalpojumiem, kas saistīti ar seksuālo un reproduktīvo veselību, jebkurā gadījumā aizsargā sievietes no AIDS. Tādēļ es kategoriski iebilstu pret mūsu atteikumu to atļaut, pamatojoties uz to, ka šeit slēptais dienaskārtības jautājums ir aborti. Es iebilstu arī pret to, ka šī paša iemesla dēļ mēs svītrojam Kioto protokolu no labi zināmā Maputo protokola teksta par sieviešu tiesībām Āfrikā.

Protams, aborti ir principa jautājums, un katrs no mums ieņems savai pārliecībai atbilstīgu nostāju. Es cienu citu cilvēku pārliecību, taču es lūdzu viņus cienīt arī manējo. Tādēļ mums jāievēro gan sieviešu tiesības, gan katras sievietes tiesības izvēlēties, vai izdarīt abortu vai nē, neatkarīgi no tā, vai tas ir ekonomisku, sociālu, ģimenes vai pat veselības apsvērumu dēļ. Tādēļ es balsošu par šo ziņojumu.

  Rovana Plumb (PSE). – (RO) Šajā ziņojumā ir daudz labu aspektu, un es to atbalstīšu, bet es balsošu pret labā spārna iesniegtajiem absurdajiem grozījumiem par reproduktīvajām tiesībām.

Vēlos teikt, ka ir pilnīgi skaidrs, ka ilgtspējīgu attīstību nevar panākt, nepārskatot sieviešu nozīmi ekonomikā, sabiedrībā, politikā, vides aizsardzībā un ģimenē. Šodien mēs noteicām un apspriedām, ka izglītība ir svarīgākā attīstības joma. Ņemot vērā to, ka vienlīdzība galvenokārt ir stereotipu un izglītības jautājums, es ierosinu Komisijai atbalstīt dalībvalstis, iekļaujot dzimumu līdztiesības jautājumus skolu mācību programmās.

Tagad mums ir vajadzīga konkrēta un stingra rīcība, piemēram, budžeta līdzekļu palielināšana, lai uzlabotu ģimenes ekonomiskos un sociālos apstākļus, un es esmu pārliecināta, ka mums ir politiskā griba, lai šos mērķus sasniegtu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Tā kā 70 % no 1.3 miljoniem cilvēku, kuri dzīvo pilnīgā nabadzībā, ir sievietes, attīstības palīdzība jāvērš galvenokārt uz sievietēm.

Es piekrītu visiem Uca kundzes ziņojuma punktiem, kur noteikts, ka izglītībai ir galvenā nozīme sieviešu iespēju palielināšanā. Es piekrītu, ka finansiāls un tehnisks atbalsts ir jāsniedz tām sieviešu organizācijām, kuras aktīvi darbojas izglītības jomā un māca sievietēm, kā gūt panākumus. Es atbalstu mazos kredītus kā instrumentu Tūkstošgades mērķu sasniegšanai.

Taču es nepiekrītu ziņojumā paustajai referentes nostājai reproduktīvās veselības jautājumos. Ja mēs gribam dot sievietēm tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz viņu ķermeņiem, kādēļ mēs nepiešķiram tādu pašu iespēju lemt par dzīvi un nāvi viņu nedzimušajiem bērniem? Es atbalstu grozījumus, kurus attiecībā uz to iesniedza kolēģi no PPE-DE un UEN politiskajām grupām, un es pateicos kolēģiem par viņu drosmi iekļaut šos grozījumus. Es nebalsošu par šo ziņojumu, ja šos grozījumus nepieņems.

  Karin Scheele (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es apsveicu Komisiju un referenti. Man žēl, ka šīs debates ir tik ļoti koncentrētas uz seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām, jo šajā sakarā ir daudzas citas svarīgas problēmas.

Šķiet, ka ANO un daudzi konservatīvie rīkojas tā, it kā viņi domātu, ka seksuālās un reproduktīvās tiesības attiecas tikai uz abortiem. Tādā gadījumā es viņiem ieteiktu pārbaudīt un uzmanīgāk pavērot faktus: nostāšanās pret kontracepciju, pret informāciju, pret sieviešu piekļuvi šiem pakalpojumiem tikai palielinās abortu skaita pieaugumu. Es uzskatu, ka ir vairāk nekā ciniski, ka šie paši cilvēki nostājas pret un izliekas, ka viņiem ir monopols uz ētiku un morāli.

Ņemot vērā statistiku, kuru mēs katru gadu dzirdam no Apvienoto Nāciju Organizācijas un Pasaules iedzīvotāju pārraudzības ziņojuma, ir neētiski un amorāli šeit izteikties pret seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām.

(Aplausi)

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, mēs apspriežam dzimumu līdztiesību, sieviešu iespēju palielināšanu un sadarbību attīstības jomā. Mani arvien vairāk apbēdina tas, ka katru reizi, kad mēs debatējam par šiem jautājumiem, mēs nolaižamies līdz ļoti neiecietīgām runām par sieviešu tiesībām uz seksuālo veselību un reproduktīvajām tiesībām. Tā ir traģēdija. Tā ir viena no Parlamenta traģēdijām, ka mēs nevaram saskatīt plašāku ainu par izglītības un mazo kredītu svarīgumu.

Es neatbalstīšu lielāko daļu no grozījumiem, kurus iesniedza daži no maniem kolēģiem. Ne tādēļ, ka man tas nerūp, ne tādēļ, ka man nerūp dzimumu atlases koeficients, likvidējot sieviešu dzimuma embrijus Ķīnā un kaut kur citur. Bez šaubām, mēs visi esam noraizējušies par tur notiekošo. Tas ir tieši tādēļ, ka es neesmu pārliecināta, ka šo grozījumu iesniegšanas motīvi ir tieši tas, par ko faktiski runā šie grozījumi.

Ja mūsu kolēģi iestātos pret abortiem, es cienītu viņus, ja viņi iesniegtu pret abortiem vērstu rezolūciju, jo, manuprāt, vīriešu dzimuma embriju atlase pēc dzimuma viņus uztrauc tikpat daudz kā sieviešu dzimuma embriju...

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju.)

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). – (BG) Vēlos uzslavēt referenti par visaptverošo ziņojumu par dzimumu jautājumiem un Komisiju par tās paziņojumu. Tomēr dokuments ir tik spēcīgs, cik spēcīga ir tā īstenošana. Tādēļ mums ir jāpieliek pūles, lai tas notiktu.

Tūkstošgades attīstības mērķus var sasniegt, līdzsvarojot visas politikas jomas – ģimeni, skolu, universitāti, veselības aprūpi, ekonomiku – kurās sievietes var ieņemt galveno vietu. Sadarbības programmās mums ir jāuzsver sieviešu tiesības būt veselām, arī reproduktīvi veselām.

Mums jādomā arī par sieviešu ekonomisko neatkarību, kas ir uzņēmējdarbības attīstības priekšnoteikums, un par visa sieviešu potenciāla pilnveidotu izmantošanu. Īpaši svarīgi ir runāt par kopējo atbildību visos līmeņos – gan valsts, gan starptautiskā līmenī – par sieviešu un vīriešu kopēju atbildību. Tas attiecas uz visām dzīves norisēm un uz visām ekonomikas nozarēm.

  Piia-Noora Kauppi (PPE-DE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Pirms šī ziņojuma gada sākumā notika ļoti karstas debates komitejā, un šķiet, ka debates turpinās šajā plenārsēdē.

Es uzskatu, ka veselības aprūpes pakalpojumi sievietēm kopumā ir ļoti svarīga cilvēktiesību daļa. Tie noteikti attiecas arī uz pakalpojumiem, kas saistīti ar reproduktīvo un seksuālo veselību.

Tā nav tikai jaunattīstības valstu problēma: saskaņā ar vakar dzirdēto informāciju par Amerikas Savienotajām Valstīm 40 % pusaudžu meiteņu ir seksuāli transmisīvās slimības. Pat rietumu pasaulē nepietiek tikai ar izglītību un atbildību.

Situācija jaunattīstības valstīs ir daudz sliktāka. Palielinās HIV izplatība sieviešu vidū un seksuālā vardarbība pret sievietēm. Seksuālo un reproduktīvo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana nenozīmē arī abortus; tā nozīmē, ka sievietes zina, kādas izvēles iespējas viņām ir un kādas ir viņu tiesības izdarīt izvēli.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, paldies, ka atļāvāt man izteikties par šo jautājumu, jo debašu karstumā, man šķiet, es vēlos novirzīt jautājumus praktiskākā politiskā līmenī. Realitāte ir parādīta paskaidrojumā, piemēram, Āfrikā sievietes ir 52 % no iedzīvotājiem, bet viņas veic 75 % darba lauksaimniecībā un saražo gandrīz 80 % pārtikas. Man šķiet, ka sieviešu nozīme pārtikas ražošanā nereti tiek ignorēta.

Tomēr es iebilstu pret vēsturisko un novecojušo paskaidrojuma daļu ir attiecībā uz komentāru par kopējo lauksaimniecības politiku, kuram es nekādā gadījumā nepiekrītu. Eiropa ir jaunattīstības valstu ražojumu lielākā importētāja. Mums ir nolīgums ,,Viss, izņemot ieročus”, un drīz mums, iespējams, būs pasaules tirdzniecības nolīgums. Tomēr es domāju, ka mums, kā saka Pasaules Banka, atkal jāiegulda lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, un mums tas jādara ar sieviešu palīdzību.

  Louis Michel , Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es runāšu ļoti īsi, jo man šķiet, ka nav laika garām runām.

Es vēlētos tikai atbildēt uz Gomes kundzes jautājumu. Kādēļ valsts stratēģijas dokumentos ir iekļauts tik maz īpašu pasākumu dzimumu līdztiesības jautājumā? Atbilde ir vienkārša: Valsts stratēģijas izstrādā un par tām lemj pašas partnervalstis, jo tām ir jāizvēlas divas nozares, uz kurām koncentrēties, un mēs nepavēlam, kuras nozares tām ir jāizvēlas. Taču es vēlētos uzsvērt, ka mēs uzstājam, lai dzimumu jautājumi tiktu ņemti vērā visā projektu gaitā.

Lambsdorff kungs, es saprotu, kāpēc jums šķiet grūti pieņemt vienotības trūkumu Eiropas Savienības nostājā Ņujorkā, bet man šķiet, ka jums ar šo jautājumu jāvēršas pie Padomes nevis pie Komisijas, jo Komisija to labot nevar. Protams, es noteikti noodošu tālāk jūsu vēlmi pēc vienotākas nostājas.

Ļoti īsi – un daži no jums var uzskatīt manus vārdus par provokatīviem – es vēlos izteikt jums pats savu pārliecību: es pilnīgi piekrītu tiem, kuri uzskata, ka reproduktīvā veselība ir sieviešu līdztiesības priekšnoteikums. Personīgi es nesaprotu, kā mēs varam ķerties pie šīs tēmas un risināt šo jautājumu, nevienojoties par šo priekšnoteikumu tāpat, kā mēs vienojamies par piekļuvi skolai, darbam un mazajiem kredītiem. Visas šīs lietas, bez šaubām, ir svarīgas pašas par sevi, bet nobeigumā lieta nonāk līdz tādu apstākļu radīšanai, kad sievietes var brīvi izvēlēties. Tas ir dzimumu līdztiesības pamatprincips, un to nevar noliegt!

(Aplausi)

Vēlos arī aicināt ikvienu, kuram būtu kādas šaubas par sieviešu apstākļu cilvēcīgo traģēdiju dažās jaunattīstības valstīs, iet un pašiem paskatīties, un noklausīties stāstus, kurus dažas sievietes var pastāstīt par pašu pārciestajām mokām. Tas ir viss, ko es vēlējos pateikt, nav daudz, ko piebilst. Vēlreiz paldies par debašu augsto kvalitāti.

  Feleknas Uca, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Esmu ļoti pateicīga visiem runātājiem par interesantajiem viedokļiem. Īpašs paldies Creţu kundzei, kura veidoja atzinuma projektu Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā. Viņas skaidrā analīze un priekšlikumi par lielāku vienotību bagātināja ziņojumu daudzās svarīgās jomās. Laika trūkuma dēļ es diemžēl nevaru apspriest visu viņas ieguldījumu, un es ceru, ka viņa neuztvers to kā necieņas zīmi.

Liels paldies van Lancker kundzei, Berman kungam, Lambsdorff kungam, Hutchinson kungam, Scheele kundzei, Doyle kundzei, Weber kundzei, Varvitsiotis kungam, Hassi kundzei un Gomes kundzei. Viņiem ir pilnīga taisnība, sakot, ka reproduktīvā veselība jaunattīstības valstīs ir absolūta prioritāte un ka ir svarīgi par to cīnīties drosmīgi un konsekventi. Es kategoriski nepiekrītu Krupa kundzes viedoklim, ka ieviešu seksuālā brīvība provocē vardarbību. Tā ir šokējoša un diskriminējoša loģika!

(Aplausi)

Deva kungam saku, ka neko citu no viņa arī negaidīju. Lūdzu, atvainojiet mani par šo piezīmi! Mani mīļie Luisa Morgantini un Romeva i Rueda kungs kā vienmēr atrada spēcīgus vārdus, lai pateiktu, ka sievietes negrib instrukcijas, viņas vienkārši grib to, kas viņām pienākas kā pusei no cilvēces.

Liels paldies visiem, kuri atbalsta manu ziņojumu. Priecājos, ka arī NVO, kuras darbojas attīstības un sieviešu tiesību jomā, ir novērtējušas ziņojumu ļoti pozitīvi. Esmu ļoti pateicīga visiem par saņemto sadarbību un atbalstu.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Tagad pārejam pie balsošanas.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. – (PL) Vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem un vienlīdzīga piekļuve līdzekļiem un līdzdalībai sabiedriskajā dzīvē ir ārkārtīgi svarīgas ne tikai ārpus ES saistībā ar ilgtspējīgu attīstību; tās ir ārkārtīgi svarīgas arī daudzām sievietēm pašā Eiropas Savienībā. Minēšu vienu piemēru: Polijā, manā reģionā Silēzijā, sievietes, kuras diendienā darbojas sieviešu un vīriešu līdztiesības dēļ, ir noraizējušās, ka dzimumu līdztiesība, tas ir, dzimumu politika nav pienācīgi iekļauta reģionālajā, politiskajā un kultūras darbībā.

Sieviešu sanāksme, kas notika 2007. gada 8. martā Katovicē, norādīja, ka ,,vietējās varas iestādes vai plašsaziņas līdzekļi ne publiski, ne privāti nepropagandē dzimumu politiku, neraugoties uz to, ka Polija pievienojās ES gandrīz pirms četriem gadiem”. Sievietes piebilda, ka Silēzijas varas iestādes acīmredzot nepārliecina lozungs ,,Demokrātija bez sievietēm ir tikai puse no demokrātijas”.

Pēc nesenajām vēlēšanām Silēzijas politikā ir par trešdaļu mazāk sieviešu. Tad kā mēs varam runāt par sieviešu līdztiesību? Tādēļ Silēzijas sievietes pieprasa, lai vietējās varas iestādes nodrošina viņām vienlīdzīgu līdzdalību vietējā pārvaldē un lēmumu pieņemšanas procesā, piekļuvi reklāmai un uzņēmējdarbības veikšanai, vienlīdzīgas iespējas attiecībā uz nodarbinātību, darba apstākļiem un samaksu, un brīvību no vardarbības.

SĒDI VADA: M. ROURE
priekšsēdētāja vietniece

4. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētāja. Nākošais punkts ir balsojums.

(Par balsojuma rezultātiem un citām detaļām: skatīt protokolu)

4.1. Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds (A6-0006/2008, Claude Turmes) (balsošana)

4.2. ES sadarbības politikas attīstības jomā mērķi jaunajās dalībvalstīs (A6-0036/2008, Danutė Budreikaitė) (balsošana)

4.3. Vecu cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana (A6-0027/2008, Neena Gill) (balsošana)

4.4. Bezsvina benzīnam un gāzeļļai piemērojamo nodokļu sistēma (A6-0030/2008, Olle Schmidt) (balsošana)

4.5. Eiropas Savienības loma Irākā (A6-0052/2008, Ana Maria Gomes) (balsošana)

– Pēc balsojuma par 10. grozījumu 10

  Anna Záborská (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos tikai ierosināt šādu mutisku grozījumu: ,,ņemot vērā 1949. gada 12. augusta Ceturto Ženēvas konvenciju par civilpersonu aizsardzību kara laikā un minētās konvencijas I un II papildu protokolu, un izsakot īpašas bažas par vardarbību, no kuras pienākumu izpildes laikā cieš humānās palīdzības sniedzēji, medicīnas un reliģiskais personāls”. Tas ir grozījuma teksts. Es plaši apspriedos ar kolēģiem no dažādām grupām, un viņi man apliecināja, ka neliks šķēršļus manam priekšlikumam.

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu)

4.6. European Code of Conduct on Arms Exports (vote)

4.7. Cietumā ieslodzīto sieviešu īpašā situācija un vecāku atrašanās ieslodzījumā ietekme uz sociālo un ģimenes dzīvi (A6-0033/2008, Marie Panayotopoulos-Cassiotou) (balsošana)

– Pirms balsošanas:

  Teresa Riera Madurell (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Pirms mēs sākam balsot par šo ziņojumu, man jāsaka, ka kopā ar referenti Panayotopoulos kundzi un citiem referentiem es vēlos ierosināt mutisku grozījumu 6. panta pirmajam grozījumam.

Ierosinu grozījumā svītrot divus pēdējos vārdus; es tos pateikšu angļu valodā: (EN) ,,kontracepcija un aborts”; (ES) tādējādi nebūs vajadzīgs balsojums par minētā grozījuma otro daļu.

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu)

– pirms balsojuma par 7. punktu:

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou, referente. − (EL) Priekšsēdētājas kundze! Runa ir par frāzes ,,meiteņu un zēnu ieslodzījums”, un mainīts ir arī vecums, 18 gadi 17 gadu vietā.

(Parlaments piekrita pieņemt mutisko grozījumu)

4.8. Dzimumu līdztiesības un sieviešu lomas pastiprināšana attīstības sadarbībā (A6-0035/2008, Feleknas Uca) (balsošana)

5. Balsojumu skaidrojumi

Balsojuma mutiski skaidrojumi

- Ziņojums: Claude Turmes (A6-0006/2008)

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Lai ko arī kāds domā par pašreizējām debatēm par klimata pārmaiņām – un es varu sajust daudz karsta gaisa ap sevi – man šķiet, ka mēs visi varam piekrist vajadzībai pēc lielākas energoefektivitātes.

Tomēr ja mēs gatavojamies runāt par energoefektivitāti, pārliecināsimies, ka mums tiešām ir vienota domāšana par to. Minēšu piemēru: visa mūsu politika par ekonomiskajām spuldzēm. Jā, mēs vēlamies pakāpeniski likvidēt pašreizējās spuldzes, tomēr nosakām ekonomisko spuldžu importa tarifus. Jā, mēs runājam par dzīvsudraba aizliegšanu barometros (kaut gan patiesībā tas rada ļoti mazu apdraudējumu), bet tajā pašā laikā mēs atbalstām ekonomiskās spuldzes, kuru sastāvā ir, jā, jūs uzminējāt, vairāk dzīvsudraba. Ne tikai tas, bet mēs runājam paar energoefektivitāti un tomēr turpinām braukt uz Strasbūru, kas emitē tonnām nevajadzīga papildus CO2.

Tādēļ, ja mēs patiesi gribam uzņemties vadību energoefektivitātes jomā, mums ir jāslēdz Parlaments Strasbūrā.

SĒDI VADA: G. ONESTA
priekšsēdētāja vietnieks

- Ziņojums: Neena Gill (A6-0027/2008)

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par Kopienas līdzdalību pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir vecāku cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana ar jauno informācijas un saziņas tehnoloģiju palīdzību. Projekts sniedz attīstības iespējas ne tikai vecākiem cilvēkiem, bet arī invalīdiem, sievietēm, kuras audzina bērnus mājās un cilvēkiem, kuri dzīvo lauku apgabalos. Manuprāt, šī iniciatīva novērsīs sociālo noslāņošanos Eiropā piekļuves jomā digitālajiem pakalpojumiem un arī tādu sociālo grupu atstumtību, kurām draud mazāka piekļuve mūsdienu tehnolgijām. Tomēr ir ļoti svarīgi atcerēties, ka ir jāsaglabā iespējami zema šo tehnoloģiju cena.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Es balsoju par ziņojumu par ,,vecāku cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu”, kurā ir runa par jautājumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi daudziem Eiropas iedzīvotājiem, it īpaši vecākajai paaudzei. Vecāki cilvēki ir atkarīgi no pensiju pabalstiem, kuri vairumā gadījumu ir ļoti zemi. Problēma palielinās, pieaugot vecāku cilvēku skaitam, kuri saņem šos līdzekļus, kuri ir ierobežoti, jo iemaksu veicēju skaits samazinās. Tādējādi mēs virzāmies pretī situācijai, kad liela grupa vecāku cilvēku pieprasīs dažādus sociālus pabalstus. Taču daudzi no viņiem joprojām spēj veikt dažāda veida darbus un palikt aktīvi darba tirgū. Pieaugošais vecāku cilvēku skaits un nepieciešamība pēc plašāka pakalpojumu un produktu spektra palielina pieprasījumu šajā jomā.

- Ziņojums: Olle Schmidt (A6-0030/2008)

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret, jo šis ziņojums izraisa virkni šaubu. Es neatbalstu direktīvas noteikumus par akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu eļļai un benzīnam. Akcīzes nodokļa likmju dažādība rada konkurences iespēju starp dažādiem transporta uzņēmumiem no dažādām ES valstīm, kas, bez šaubām, nāk par labu patērētājiem. Es iebilstu arī pret noteikumiem par akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu degvielai visā Eiropas Savienībā. Augstas eļļas cenas dalībvalstu tirgos un akcīzes nodokļu saskaņošana visās 27 ES dalībvalstīs bremzēs ekonomisko izaugsmi valstīs ar zemu IKP. Degvielas cenu paaugstināšana nozīmē preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. Attiecīgi es balsoju par grozījumiem, kas iesniegti, lai ļautu jaunajām dalībvalstīm, arī Polijai, saglabāt atšķirīgas akcīzes nodokļa likmes.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret, jo naftas eļļas akcīzes nodokļa ievērojams palielinājums izraisīs muitas nodokļa paaugstinājumu precēm un pakalpojumiem valstīs, kurām paredzēts piemērot akcīzes nodokļa likmi, kas ir zemāka par ierosināto Kopienas minimumu, tomēr jebkurā gadījumā ir augsta attiecībā pret apstākļiem šajās valstīs.

Ņemot vērā to, ka vidējie ienākumi dalībvalstīs, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. un 2007. gadā, ir nosacīti zemi, ierosinātais akcīzes nodokļa palielinājums ir pārāk liels. Tā sekas īpaši izjutīs nabadzīgākās ģimenes, jo jau pašreizējais degvielas cenu pieaugums smagi ietekmē viņu mājsaimniecību budžetus. Tādēļ mazāk attīstītajām valstīm, kurās ir zems ienākumu līmenis, ir jādod daudz lielāks pārejas periods nekā ierosina Eiropas Komisija, lai dotu tām laiku pielāgoties. Es uzskatu, ka ierosinātais palielinājums ir neattaisnots un pārmērīgs.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Priecājos redzēt jūs, atkal sēžot krēslā un uzklausot šos balsojuma skaidrojumus, kas, es zinu, jums ļoti patīk. Vēlos pateikt, ka es augstu vērtēju arī jūsu personāla, dienestu un tulku laipnību šonedēļ, kamēr mēs skaidrojam balsojumus.

Es balsoju pret šo ziņojumu veselas virknes iemeslu dēļ. Pirmkārt, es ticu nodokļu konkurencei. Es neticu nodokļu saskaņošanai vai tam, ka nodokļiem vispār jābūt šo iestāžu kompetencē.

Otrkārt, manas valsts finanšu ministrs šonedēļ paaugstināja degvielas nodokļus britu vieglo un kravas automašīnu vadītājiem, neizprotot šīs rīcības sekas. Es vēlētos izvirzīt atsevišķu jautājumu. Es vadu kampaņu kopā ar ,,Northampton Chronicle and Echo” to cilvēku vārdā, kuri dzīvo mana reģiona apkārtnē, kur mums pieprasa lielāku cenu par degvielu nekā visās pārējās lielākajās apkārtnes pilsētās. Es vēlos uzsvērt, ka degvielas tirgū ir citas problēmas, nemaz nerunājot par nodokļu problēmām.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos atkārtot kolēģu komentārus, pateicoties jums, personālam un tulkiem par jūsu laipno pacietību, kad mēs cenšamies sniegt šos balsojuma skaidrojumus, kuri reizēm var būt diezgan uzjautrinoši un reizēm var jūs garlaikot. Es to saprotu. Bet tas ir liels kontrasts šajā vietā.

Tagad parunāsim par nodokļu konkurenci. Mēs šeit runājam par pasaulē lielākā vienotā tirgus izveidi, un mēs runājam par ES pārveidošanu par pasaules konkurētspējīgāko ekonomiku, un mēs runājam par starptautisko konkurenci, bet ko mēs darām, kad runa ir par nodokļu konkurenci? Tātad, kā faktiski pateikts paskaidrojumā, labākais veids konkurences problēmas risināšanā būšot pilnīgs saskaņojums.

Te nu mēs esam, uzskatot konkurenci par problēmu un vienlaikus runājot par vajadzību pēc konkurētspējīgākas ekonomikas. Tai nevajadzētu būt ES kompetencei. Tā ir dalībvalstu kompetence, un mums tā arī tāda jāatstāj, jo labākais veids, kā nodrošināt konkurētspējīgu ekonomiku, ir nodrošināt nodokļu konkurenci nevis saskaņošanu.

- Ziņojums: Ana Maria Gomes (A6-0052/2008)

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret. Eiropas Savienība nav ieinteresēta Irākas finansēšanā. Pašā Eiropā ir valstis, kuras iegūs daudz vairāk no šāda atbalsta. Caritas Europa ziņojums liecina, ka 14 Eiropas valstīs – ieskaitot Poliju, Austriju, Vāciju un Lielbritāniju – vientuļos vecākus, ir īpaši sievietes, skar nabadzība.

Saskaņā ar ES ziņojumu Polijā ir procentuāli vislielākais nabadzībā dzīvojošu bērnu skaits – 26 %. Viens polis no pieciem (19 %) dzīvo zem nabadzības robežas. Un 22 % Polijas bērnu, kuriem vismaz viens no vecākiem strādā, draud nabadzība. Tas ir lielākais skaitlis Eiropā. Trīspadsmit procentiem strādājošo poļu draud nabadzība. Austrijā 47 % vientuļo vecāku – bezdarbnieku – dzīvo hroniskā nabadzībā. Vērsīsim mūsu centienus uz Eiropu.

- Ziņojums: Marie Panayotopoulos-Cassiotou (A6-0033/2008)

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Vakar, kad jūs vadījāt sēdi, es uzsvēru, cik ļoti man vienmēr patīk šajā vietā lasīt Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumus, un es brīnos, kāpēc tā pastāv. Lai pierādītu šo uzskatu, šodien mums ir ziņojums, kura atzinumi vairāk atbilst kādam, kurš bērnībā pārāk daudz skatījies ,,Cietumnieks: kameru bloks H” nevis patiesiem faktiem par sieviešu situāciju cietumos – un vai tā vispār ir šīs vietas kompetence.

Piemēram, Q apsvērumā teikts: ,,tā kā ieslodzīto sieviešu skaita pieaugumu var daļēji attiecināt uz sieviešu ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos”. Man šķiet, un es pārbaudīju vairāku Eiropas Savienības valstu statistiku, skaits palielinās vienkārši tāpēc, ka pieaug iedzīvotāju skaits. Patiesībā sieviešu skaits Eiropas cietumos proporcionāli samazinās.

Šeit saka, ka piekļuve visu veidu veselības aprūpes pakalpojumiem cietumos ir jāsniedz ļoti augstā līmenī. Jā, tas ir pilnīgi pareizi. Bet manā vēlēšanu apgabalā ir daudz vecāku sieviešu, kurām patiktu, ja viņām būtu tādas pašas priekšrocības veselības aprūpes nodrošināšanā, kādas tiek sniegtas ieslodzītajām sievietēm visos AK cietumos. Tādēļ es atturos no balsošanas par šo ziņojumu.

- Ziņojums: Ana Maria Gomes (A6-0052/2008)

  Philip Claeys (NI). – (NL) Vakar es norādīju uz Turcijas neapstrīdamo pozīciju kā valstij, kura vēlas kļūt paar dalībvalsti, un šis ziņojums tikai apstiprina šo īpašo statusu. Četras nedēļas Turcija bombardē Irākas ziemeļus, un Turcijas armija desmit tūkstošu cilvēku sastāvā ir iebrukusi šajā valstī. Un ko dara Parlaments tā vietā, lai skaidri nosodītu šo agresiju? Tas pieklājīgi lūdz Turciju respektēt Irākas teritoriālo integritāti.

Visiem noteikumiem, visiem principiem, visām pamatnostādnēm un kritērijiem ir jāpaiet malā Turcijas pievienošanās dēļ, sākot no Kopenhāgenas kritērijiem par starptautiskajiem noteikumiem un aizliegumu izmantot agresiju. Turcija uzskata, ka tā stāv pāri likumiem, jebkuriem likumiem, un Eiropa pastāvīgi nostiprina šo pārliecību. Kādu dienu Eiropas Savienībai būs iemesls nožēlot šo nostāju.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es biju nesaudzīgs un skaidrs Irākas kara kritiķis un oponents, un esmu tāds vēl joprojām. Tomēr es uzskatu, ka mums ir arī jālabo šeit izdarītās kļūdas. Tādēļ mums, rietumu pasaulei – gan Eiropai, gan ASV – ir pienākums darīt visu iespējamo miera un stabilitātes nodrošināšanai, kas būs diezgan grūti. Tādēļ A. M. Gomes ziņojums ir izcils.

Mums tiešām ir jāizmanto iespēja atbalstīt Záborská kundzes iniciatīvu atbrīvot nolaupīto arhibīskapu. Man žēl, ka šā Parlamenta vadības kļūdas dēļ šīs pēcpusdienas darba kārtībā nav rezolūcijas par šo tematu. Mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai šim cilvēkam, kurš pārstāv minoritāti, kuras esība ir apdraudēta, kura gadsimtiem ilgi mierīgi dzīvoja kopā ar musulmaņu kaimiņiem un kurai draud genocīds tieši tajā laikā, kad mēs esam atbildīgi Irākā. Tas ir nepieļaujami, un tādēļ mums šeit stingri jārīkojas.

- Ziņojums: Marie Panayotopoulos-Cassiotou (A6-0033/2008)

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu daudz kam no tā, kas teikts Panayotopoulos-Cassiotou kundzes ziņojumā par sieviešu stāvokli cietumā. Cietumu pārvaldēm ir jānodrošina apmierinoši apstākļi personām, kuras izcieš cietumsodu vai atrodas pagaidu apcietinājumā.

Es vēlos vērst uzmanību uz cietuma dienestā nodarbināto sieviešu stāvokli. Polijā sievietes ir 5 000 no 30 000 cietuma darbiniekiem. Cietuma darbinieku atalgojums nepārsniedz EUR 500 mēnesī. Ņemot vērā cietuma personāla nozīmi pareizā soda izciešanā, ir svarīgi, lai lielākā daļa darbinieku, kuri strādā ar ieslodzītajām sievietēm, būtu tāda paša dzimuma. Tas mazina ieslodzīto sieviešu diskomfortu un nodrošina viņu tiesību labāku aizsardzību. Ja netiks ievērojami paaugstināts cietuma darbinieku atalgojums un uzlaboti cietuma dienestu darba apstākļi, mēs nesasniegsim ziņojuma mērķus.

- Ziņojums: Ana Maria Gomes (A6-0052/2008)

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu saskaņā ar manas partijas disciplīnu un pret daudziem grozījumiem. Tomēr man ir problēma ar apsvērumu saturu. Tajā teikts ,,tā kā ir jāizveido valsts kārtības uzturēšanas spēki, kas apvienotu visas kopienas un gūtu šo kopienu uzticību”. Tie ir Irākas cilvēki, valsts spēki, kurus izveidoja, man šķiet, cilvēki no Irākas.

Jūs patiesi vēlaties uzzināt, cik apņēmīgi atsevišķas dalībvalstis, kuras veido Eiropas Parlamentu, līdz šim ir ķērušās pie šī pasākuma. Jums tikai jāpaskatās, cik daudz cilvēku atbalsta pasākumus Irākā neatkarīgi no tā, vai viņi tiem tic vai netic. Tātad mums ir jāmēģina un jāsakārto problēmas, kuras mēs esam izraisījuši.

Es tiešām domāju, ka šī rezolūcija parāda, kā mēģinājumi panākt saskaņotu ES ārpolitiku un drošības politiku nākotnē radīs mums daudz problēmu gan šeit, gan mūsu dalībvalstu galvaspilsētās.

- Ziņojums: Feleknas Uca (A6-0035/2008)

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā manas grupas lielākā daļa es balsoju pret šo ziņojumu ne jau temata dēļ, bet tādēļ, ka šo svarīgo jautājumu joprojām izmanto ideoloģiskām cīņām par seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību koncepcijām.

Es gribu aicināt visas šā Parlamenta grupas beigt šo ideoloģisko disputu, kas kaitē minētajai lietai. Mums skaidri jānorāda, ka reproduktīvā veselība ir svarīga, bet ka tai nav nekā kopīga ar abortiem, jo tas nav Eiropas Savienības kompetencē, un katrai valstij ir tiesības lemt par likumiem šajā jomā. Tas atbilst subsidiaritātes principam, un tādēļ Eiropas iedzīvotāju naudu nevar izmantot tādiem mērķiem, kurus dažas ES dalībvalstis uzskata par nepieņemamiem ētisku, morālu un juridisku apvērumu dēļ.

Tādēļ mums ļoti noteikti ir jāatstāj ārpus mūsu apsvērumiem un jāpievēršas neitrālām koncepcijām, kurām patiesībā ir kaut kas kopīgs ar veselības jautājumu un nekā kopīga ar abortu jautājumu, par kuru šajā Parlamentā ir atšķirīgi viedokļi un kurā es stingri iestājos par nedzimuša bērna aizsardzību.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Claude Turmes (A6-0006/2008)

  David Martin (PSE), rakstiski. − Claude Turmes ziņojumu par Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondu (GEEREF) es apstiprinu. GEEREF izmantos ierobežotus sabiedrības līdzekļus, lai veicinātu privātus ieguldījumus projektos, kas vērsti uz energoefektivitāti un atjaunīgiem enerģijas avotiem jaunatīstības valstīs un pārejas ekonomikās. Es atbalstu fondu, kas palīdz ikvienam sasniegt zināmu energoefektivitātes līmeni un izmantot atjaunīgos enerģijas avotus, un es balsoju par to.

  Rovana Plumb (PSE), − rakstiski. − (RO) Rezolūcija attiecas uz inovatīva finanšu instrumenta izveidi, lai īstenotu dažus šā fonda finansētus projektus, lai īstenotu pāreju ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju un pielāgotos klimata pārmaiņām.

Šāda veida ekonomikas attīstība, izmantojot fonda finansētus projektus, nozīmē jaunu darbavietu radīšanu, vienlīdzīgus sociālās attīstības nosacījumus un likvidēs neatbilstības. Šajā nozīmē izdevīgs ir īpašais atbalsts, kuru piešķir MVU piekļuvei to GEEREF projektu finansējumam.

Es balsoju par šo rezolūciju, jo es uzskatu, ka šīs darbības formas, proti, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei, ir jāattīsta paralēli ar saskaņotas un konverģentas politikas palīdzību, labvēlīgi ietekmējot darba tirgus attīstību/jaunu darbavietu radīšanu un IKP pieaugumu.

- Ziņojums: Danutė Budreikaitė (A6-0036/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kopumā var teikt, ka šā ziņojuma mērķis ir veicināt ,,jauno” dalībvalstu integrāciju ES ārpolitikā, it īpaši ,,attīstības sadarbības politikā” un ,,Eiropas kaimiņattiecību politikā”.

Ziņojumā izteikts uzskats, ka ,,jaunās” dalībvalstis dod iespēju ES ,,nostiprināt stratēģisko klātbūtni Austrumeiropā, Vidusāzijā un Kaukāzā” – reģionos, ar kuriem ,,jaunajām” dalībvalstīm ir prioritāras attiecības un kuri līdz šim ir saņēmuši mazāku ES ,,atbalstu”.

Tas nozīmē centienus izmantot Austrumeiropas valstu, kuras pievienojās ES 2004. gadā, privileģētās attiecības kā ES iejaukšanās instrumentu (ņemot vērā lielvalstu un to lielo ekonomisko un finanšu grupu intereses it īpaši enerģētikas nozarē) NVS valstīs, Rietumbalkānos un Kaukāzā.

Tas ir, censties izmantot šo valstu ,,pieredzi”, ,,pārejot” uz kapitālismu un pievienošanos NATO un ES, kā paraugu darbībai šajos reģionos. Galu galā, jautājums ir: politika, kura maskē kapitālisma intereses ar ,,attīstību”.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu Danutė Budreikaitė ziņojumu par ES sadarbības politikas attīstības jomā mērķi jaunajās dalībvalstīs. Tā kā ES jaunajām dalībvalstīm, izņemot Maltu un Kipru, ir unikālas zināšanas par attīstības politikas piemērošanu un mērķiem mūsu kaimiņvalstīs austrumos, mums ir aktīvi jāveicina šo valstu iesaiste valstīs uz dienvidiem no Sahāras un citās vismazāk attīstītajās valstīs. Mūsu jaunās dalībnieces stiprina ES kā pasaules partneres nozīmi, un tās ir pilnīgi jāatbalsta šajā darbā. Ziņojums un tā ieteikumi saņem manu atbalstu.

  Luķs Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Jau tas vien, ka mēs apspriežam jauno dalībvalstu lomu Eiropas Savienības sadarbības un attīstības politikā it īpaši Āfrikas, Klusā okeāna reģiona un Karību jūras valstīs ir skaidrs pierādījums paplašināšanās procesa un panākumiem un iepriekšējos gados pievienojušos valstu integrācijai.

,,Bijušajām Austrumeiropas valstīm noteikti bija ilgas ,,sadarbības” tradīcijas ar Āfriku, un var būt, ka šīs saiknes saglabājas, kaut arī pilnīgi citā veidā. Tomēr vissvarīgākais jautājums ir tas, ka šīs valstis, kuras joprojām drosmīgi cīnās ar savu reformu izmaksām, tagad spēj dot ieguldījumu sadarbībā un attīstībā ar savu iedzīvotāju aktīvu atbalstu. Šai pamācošajai virzībai varēja un, mēs ceram, varēs sekot citas valstis, kuras lielā mērā atrodas tādos pašos apstākļos citās pasaules daļās.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par Budreikaitė kundzes ziņojumu par ES sadarbības politikas attīstības jomā mērķi jaunajās dalībvalstīs.

Ziņojuma kvalitāte ir ļoti augsta, detalizēti analizējot sadarbības pašreizējo situāciju jaunajās dalībvalstīs, iesaistītās iestādes un programmas, saņēmējvalstis un attiecīgos finanšu ieguldījumus.

Ziņojumā aplūkotajos jautājumos ir uzsvērtas attiecības starp ES dalībvalstīm un to jaunajiem austrumu kaimiņiem. Jaunās dalībvalstis ir svarīga saikne starp ES un tās kaimiņiem.

Es vēlētos aicināt izstrādāt efektīvus sadarbības veidus starp jaunajām un vecajām atbalsta sniedzēju valstīm, izmantojot jauno dalībvalstu dominējošo ietekmi atsevišķos reģionos un valstīs.

- Ziņojums: Neena Gill (A6-0027/2008)

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Gill kundzes ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Kopienas dalību pētniecības un attīstības programmā. Šīs programmas mērķis ir uzlabot vecāku cilvēku dzīves kvalitāti, izmantojot jaunās informācijas un saziņas tehnoloģijas. Eiropas Savienības līdzdalība šajā programmā nodrošinās labāku sagatavotību demogrāfisko problēmu risināšanai.

Informācijas un saziņas tehnoloģiju lietošana var palīdzēt vecākiem cilvēkiem kļūt neatkarīgākiem un saglabāt veselību, un tā var uzlabot viņu dzīves kvalitāti.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām par šo ziņojumu, kurā ir runa par Eiropas Komisijas priekšlikumu par ES iesaistīšanos pētniecības un attīstības programmā, kuru vairākas Es dalībvalstis nolēmušas veidot jauno informācijas tehnoloģiju jomā, lai palīdzētu cilvēkiem, kad viņi noveco, un dotu viņiem iespēju darboties efektīvāk. Programmas nosaukums ir ,,Interaktīva automatizēta dzīves vide“, un tās mērķis ir panākt pārvaldības un finanšu līdzekļu sinerģiju. Arī Portugāle piedalās.

Ziņojumā, kuru tagad ir apstiprinājis Eiropas Parlaments, vērsta uzmanību uz sieviešu nozīmi zinātnē un pētniecībā un izteikti konkrēti priekšlikumi šīs nozīmes palielināšanai, un ir uzsvērta MVU iesaiste un taisnīga piekļuve ekonomiskiem risinājumiem visām dalībvalstīm, lai novērstu digitālo plaisu un tādējādi divu līmeņu Eiropas izveidi.

Izteikts ierosinājums Komisijai veikt starpposma novērtējumu 2010. gadā, lai novērtētu programmas īstenošanas kvalitāti un efektivitāti.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Es vēlētos izteikt divus komentārus par N. Gill ziņojumu, kurā būtībā ir runa par pētniecības programmu organizēšanu, lai vecāki cilvēki kļūtu neatkarīgāki, lietojot jaunās informācijas un saziņas tehnoloģijas.

Pirmais punkts ir priekšlikumu saturs: ir grūti saprast, kādu pievienoto vērtību Eiropas Savienība dos projektam, kuru pilnīgi likumīgi uzsāka vairākas dalībvalstis, izņemot to, ka process kļūs birokrātiskāks un tiks izveidota jauna Kopienas organizācija. Eiropas Savienības finansiālais dāsnums EUR 150 miljonu apmērā daudzu gadu laikā, ja no tā atņem minētās jaunās organizācijas darbības izdevumus, nešķiet pārliecinošs arguments.

Mans otrais punkts attiecas uz priekšlikumu formu. Arvien parastāka kļūst parādība, kad normatīvos ziņojumus iesniedz Parlamentam kā kompromisu starp Parlamentu un Padomi, ar domu paātrināt procesu, atvieglojot šo ziņojumu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Taču rezultātā mēs redzam, ka saujiņa speciālistu – sarunu dalībnieku – saņem par ķīlnieku likumdevēju iestādi. Es uzskatu šādas prakses izplatību par demokrātijas apdraudējumu.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par ziņojumu, kurā ierosināta Eiropas Savienības dalība interaktīvas automatizētas dzīves vides (AAL) pētniecības un attīstības programmā, kuru kopīgi uzsākušas vairākas dalībvalstis un trešās valstis.

Iedzīvotāju novecošana ir Eiropas sabiedrības un Eiropas ekonomikas problēma. Mūsdienās vidējais dzīves ilgums ir 80 gadi, un laikposmā no 2010. līdz 2030. gadam cilvēku skaits vecumā no 65 līdz 80 gadiem palielināsies aptuveni par 40 %.

Rodas jauni risinājumi, lai palīdzētu cilvēkiem tikt galā ar atmiņas zudumu, redzes dzirdes un mobilitātes pavājināšanos un neatkarības zaudēšanu, kas mūs, ļoti iespējams skars, kad mēs novecosim.

Eiropas Savienības dalība šajā programmā ir paredzēta saistībā ar Eiropas Komisijas Septīto pamatprogrammu pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumiem. Eiropas Savienība sniegs EUR 150 miljonus projektu līdzfinansējumam, kura sviras efekta vērtība laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam būs ne mazāk kā EUR 600 miljoni.

Arī valstis, kuras piedalās AAL programmā, gatavojas palīdzēt tās finansēšanai dodot tādu pašu vai lielāku ieguldījumu, un tas nozīmē, ka katra valsts ieguldīs ne mazāk kā 20 % no valsts pētniecības budžeta šajā jomā.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. − (PL) Es balsoju par Gill kundzes ziņojumu (A6-0027/2008) ,,Vecu cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana”, kura mērķis ir veicināt jauno informācijas un saziņas tehnoloģiju lietošanu kā atbalsta līdzekli vecākiem cilvēkiem.

Kā zināms, mūsu sabiedrībām ir raksturīgs arvien pieaugošs dzīves ilgums. Tā ir ļoti pozitīva tendence. Vidējais vecums Eiropas Savienībā tagad ir 80 gadi, un drīzumā cilvēku skaits vecumā grupā 65 gadi un vairāk būs 40 % no kopējā skaita. Minētās tehnoloģijas var ievērojami palīdzēt šiem cilvēkiem dažādās situācijās, piemēram, pagarināt profesionālās un sabiedriskās aktivitāti laiku un uzlabot dzīves kvalitāti. Protams, ir jāņem vērā arī invalīdu īpašās vajadzības, un piekļuve šiem pakalpojumiem un tehnoloģijām galvenokārt jānodrošina ar platjoslas interneta pieslēguma palīdzību gan pilsētās, gan lauku apgabalos, lai novērstu ģeogrāfisku diskrimināciju.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es atbalstu Eiropas Savienības līdzfinansējumu programmai ,,Interaktīva automatizēta dzīves vide“, jo tā dos labumu ne tikai vecākiem cilvēkiem, bet arī citām iedzīvotāju grupām, piemēram, invalīdiem. Tieši lielo demogrāfisko pārmaiņu dēļ Eiropas iedzīvotāju sastāvā un iepriekšējos gadu desmitos pieaugošā dzīves ilguma dēļ mums ir jāatbalsta jaunās informācijas un saziņas tehnoloģijas, kas ievērojami palīdzēs vecākiem cilvēkiem tikt galā ar ikdienas grūtībām, ar kurām viņi sastopas. Attiecībā uz vispārējo izmaksu samazināšanu veselības nozarē, pateicoties jauno tehnoloģiju lietošanai, es vēlētos vērst jūsu uzmanību arī uz pētījumiem ,,mobilo veselības uzraudzības” sistēmu jomā, kuru lietošana tikai Vācijā vien samazinātu ikgadējos izdevumus veselībai par EUR 1500 miljoniem.

Atļaujiet man uzsvērt, ka līdzfinansējuma priekšrocības ir arī tādas, ka tas labvēlīgi ietekmēs privāto sektoru, jo netieši palīdzēs maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Es noteikti atbalstu AAL kopējo programmu, jo jauno tehnoloģiju lietošana nozīmē konsekventu cieņu pret vecāku cilvēku privāto dzīvi un dod viņiem iespēju novecot ar cieņu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu Nina Gill ziņojumu ,,Vecāku cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana”. Apvienojot līdzekļus un koordinējot pētniecību un attīstību Eiropas līmenī, mēs spējam labāk novērtēt, kā uzlabot mūsu vecāko iedzīvotāju dzīvi. Nosakot minimālo ieguldījumu, mēs nodrošinām visu dalībvalstu līdzdalību šajā lietā. Es vēlētos izteikt atzinību referentei par šo ziņojumu un atbalstīt tajā iekļautos ieteikumus.

- Ziņojums: Olle Schmidt (A6-0030/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs esam izvēlējušies atbalstīt šo ziņojumu kopumā, jo pēc mūsu domām ES ir jānosaka par prioritāti rīcība attiecībā uz neveselīgo nodokļu konkurenci degvielas nozarē, it īpaši, lai ES varētu sasniegt noteiktos klimata mērķus.

Nodokļu saskaņošanas priekšlikums neaizliegs dalībvalstīm paaugstināt CO2 nodokļus benzīnam un dīzeļdegvielai.

Tas ir vēl viens svarīgs iemesls, lai atbalstītu ziņojumu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šī direktīvas priekšlikuma mērķis ir samazināt degvielas centu atšķirības dažādās dalībvalstīs, kas izraisa kropļojumus konkurencē uz autotransporta darbības apstākļos. Atšķirība starp gāzeļļas, ko izmanto kā dzinēja degvielu, un bezsvina benzīna cenām tiešām ir ievērojama.

Tas ir svarīgi Portugālei, vienai no valstīm, kur šī situācija liek sevi manīt, ņemot vērā atšķirības starp cenām mūsu valstī un Spānijā: portugāļu uzņēmumi cieš no spāņu uzņēmumu konkurences, jo zemākas degvielas cenas dod tiem ir priekšrocības (degviela veido aptuveni 30 % no izmaksām), pateicoties zemākam degvielas nodoklim (un PVN).

Portugāles uzņēmumi pamato strādnieku pamatalgu stagnāciju ar šo izmaksu spiedienu, kas nopietni ietekmē darbaspēku.

Eiropas Parlamenta priekšlikums ir labvēlīgāks, jo tas atceļ 18. pantā noteikto pārejas periodu, kas ir ļoti svarīgs aspekts pašreizējā situācijā, cerībā, ka tas dos iespēju 2010. gadā samazināt atšķirību starp Portugāli un Spāniju, jo tai būs jāpaaugstina degvielas nodoklis no EUR 302 līdz EUR 330 gāzeļļas gadījumā. Tuvināšana turpināsies 2012. un 2015. gadā. Diemžēl bezsvina benzīna gadījumā šis līdzeklis neradīs nekādas pārmaiņas.

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret O. Schmidt ziņojumu, jo tas, ko šeit organizē Eiropas Parlaments tā vietā, lai atbalstītu Komisijas iniciatīvu, ir sava veida velnišķīgs triks, izspēlējot vecās dalībvalstis pret jaunajām. Jebkurā gadījumā, galīgo lēmumu pieņems tikai ministri, un tam ir jābūt vienprātīgam.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Augstāki nodokļi un lielāka kontrole – rāda ir Briseles recepte Eiropai! Akcīzes nodokļu saskaņošana tāpat kā PVN saskaņošana, nosakot minimālās likmes, kādas mums ir bijušas jau 15 gadus, ir pierādāmi neefektīva, pilnīgi nevajadzīga un dažos gadījumos pat kaitīga.

Vai man jāatgādina jums, ka tādi pasākumi kā šis neļauj dalībvalstīm pazemināt, piemēram, PVN ēdināšanas nozarē, kaut gan kropļojošas pārrobežu konkurences gadījumi šajā nozarē ir īpaši reti un PVN pazemināšana varētu palīdzēt izveidot tūkstošiem darbavietu? Vai man jums jāatgādina, ka jaunās dalībvalstis ir spiestas piemērot nodokļu paaugstināšanu, kuru šo valstu iedzīvotāji uzskata par īstu necilvēcību, lai izpildītu Eiropas noteikumu, un tajā pašā laikā tām saskaņā ar citiem Eiropas noteikumiem pieprasa samazināt inflācijas koeficientus?

Pašreizējais priekšlikums ir palielināt nodokli dīzeļdegvielai atbilstīgi bezsvina benzīna nodoklim ar ieganstu aizsargāt vidi un izdomātu vajadzību apkarot ,,nodokļu tūrismu” – ar ko mēs saprotam to, ka cilvēki izmanto konkurences priekšrocības! Tas ir vēl jo skandalozāk, jo tādā valstī kā Francija autobraucējus mudināja iegādāties transportlīdzekļus ar dīzeļdzinējiem – jādomā tāpēc, lai mēs tagad varētu viņiem iebelzt stiprāk kā jebkad!

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis balsojuma skaidrojums parāda, ka mēs atkal esam palaiduši garām iespēju ES mērogā – jo tāda sistēma pastāv – īstenot pasākumus maza mēroga piekrastes zvejniecību, nepiemērojot benzīnam vismaz tādus pašus nodokļu noteikumus, kādus bauda gāzeļļas lietotāji lauksaimniecībā un zvejniecībā. Jāatgādina, ka benzīns ir degviela, ko izmanto kuģos šajā nozīmīgajā un lielajā dalībvalstu zvejas flotiļu segmentā un it īpaši Portugālē.

2006. gada 28. septembra rezolūcijā par ekonomiskās situācijas uzlabošanu zvejniecības nozarē Eiropas Parlaments, ņemot vērā to, ka degvielu cenu paaugstināšanās īpaši nelabvēlīgi ietekmē zvejniecības nozari, ievērojami pasliktinot pašreizējo sociāli ekonomisko krīzi un krasi samazinot zvejnieku ienākumus, un uzsverot, ka pastāv nopietni draudi zaudēt tūkstošiem zvejas uzņēmumu un tūkstošiem darbavietu, pieņēma virkni pasākumu šīs nozares atbalstam, lai tā varētu piemēroties degvielas cenu pieaugumam. Pēc pusotra gada, ja neņem vērā ,,de minimis” atbalsta palielinājumu, Eiropas mērogā faktiski nekas nav izdarīts.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Olle Schmidt ziņojuma ,,Bezsvina benzīnam un gāzeļļai piemērojamo nodokļu sistēma“ mērķis ir pievērst uzmanību degvielas akcīzes nodokļa atšķirībām Eiropas Savienībā. Pašreizējā nelīdzsvarotība ir veicinājusi degvielas tūrismu, kas ietekmē ekonomiku un vidi. Ir jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu šīs prakses samazināšanu. Neraugoties uz to, es atzīstu joprojām ekonomikas attīstības procesā esošo jauno dalībvalstu vajadzības, kurām vajadzēs laiku, lai pielāgotos ierosinātajiem pasākumiem. Es balsoju par šo ziņojumu.

  Pierre Pribetich (PSE), rakstiski. – (FR) Komisijas priekšlikuma mērķis bija īstenot pasākumus CO2 emisijas samazināšanai saskaņā ar enerģētikas un klimata pārmaiņu paketē noteiktajiem mērķiem. Tomēr ne Komisijas priekšlikumā, ne šodien pieņemtajā ziņojumā nav risināta steidzamā vajadzība izstrādāt degvielu, kura spēj panākt ievērojamu atšķirību cīņā pret CO2 emisiju. Atšķirība starp plānotajiem regulējumiem un to izplatības veidu Eiropas Savienībā gan laika, gan ģeogrāfiskā izteiksmē, padarīs ierosinātos pasākumus neefektīvus.

Ja mēs tiešām gatavojamies ieiet ,,tīra gaisa laikmetā”, mums ir jābūt tēlainākam priekšstatam par vidi un jāatbalsta pasākumi, kuri dos mums iespēju efektīvi cīnīties ar klimata sabrukumu. Komisijas un Olle Schmidt ziņojumā ierosinātā nodokļu sistēmas maiņa neveicina ne pētniecību, ne jaunas, alternatīvas degvielas koncepciju, lai ierobežotu CO2 emisiju.

Šodien es vēlos ieņemt skaidru nostāju pret šajā ziņojumā pausto domāšanas veidu, un tāpēc es balsoju pret to, kas ir vienkāršs kompromiss, kas apgāž paziņoto mērķi.

- Ziņojums: Ana Maria Gomes (A6-0052/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) A. M. Gomes ziņojumā izvērtēta dramatiskā un sarežģītā situācija, kādā atrodas Irāka. Nevalstiskās organizācijas un dažādas organizācijas, kuras ir atbildīgas par reģiona atjaunošanu, nespēj atrisināt problēmas, kuras radījis gadu desmitiem ilgais karš, diktatūra un sankcijas.

Tādēļ Eiropas iestāžu pienākums ir atbalstīt daudzpusīgo stratēģiju Irākai, kura paredz palielināt ES tiešo atbalstu tehniskajai palīdzībai, lai veicinātu tiesiskumu, taisnīgumu un pareizu finanšu pārvaldību un aizsargātu cilvēka pamattiesības, radot stabilitāti un drošību reģionā.

Tādēļ Parlaments aicina Padomi veicināt Eiropas uzņēmumu investīcijas Irākas teritorijā un risināt sarunas par tirdzniecības nolīgumu starp ES un Irāku, lai Irākas tirgu varētu vairāk pieskaņot Eiropas noteikumiem.

Pēc būtības Eiropas Parlamenta priekšlikumā, kuram es pilnīgi piekrītu, ir ierosināta jauna stratēģija Irākai, tajā iekļaujot arī Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) atbilstīgu lietojumu un atbalstu daudzpusīgai un neatkarīgai informācijas sistēmai.

Kā Attīstības komitejas referents par ziņojumu Erasmus Mundus 2009. – 2013. gadam es tagad strādāšu pie Irākai piešķirto finanšu apropriāciju palielinājuma – . kultūras izplatība ir fundamentāls solis, veidojot neviltotu tiesiskumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Pieņemtā rezolūcija veic ,,satriecošu” varoņdarbu, ne ar vārdu nepieminot ASV un tās sabiedroto brutālo un nelikumīgo agresiju un okupāciju Irākā.

Rezolūcija izliekas nemanām simtiem un tūkstošiem kritušo irākiešu, veselas valsts sagraušanu un iepriekš nodomātu un vispārēju cilvēktiesību neievērošanu, ko izraisa agresija un okupācija.

Rezolūcija klusē par Irākas iedzīvotāju un viņu valsts pašreizējo ārkārtīgi nopietno problēmu pirmo un galveno iemeslu un tādējādi arī par to, kā tās atrisināt: tūlītēja visa okupācijas karaspēka atsaukšana.

Būtībā rezolūcija apstiprina status quo, parādot to kā fait accompli un cenšoties veicināt lielāku ES iesaistīšanos intervencē Irākā, uzskatot šo valsti par vēl vienu USA/NAATO/ES uzraudzītu valsti līdzīgi Afganistānai un Kosovai. Tas ir pārsteidzoši, jo vienlaikus ziņojumā pausts uzskats, ka kaimiņvalstīm ir jāatturas no jebkādas iejaukšanās Irākas iekšējās lietās un ir jārespektē tās neatkarība, suverenitāte un teritoriālā nedalāmība un Irākas tautas vēlme valsts konstitucionālo un politisko sistēmu veidot pašu spēkiem.

Tādēļ mūsu balsojums pret.

  Jean Lambert (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, neraugoties uz vienā no apsvērumiem izteikto viedokli, ka visas Irākas problēmas izraisījis iepriekšējais režīms. Nav šaubu, ka Sadams Huseins bija ļauns diktators un izraisīja daudzu cilvēku nāvi, nemaz nerunājot par sistemātiskajiem mēģinājumiem pilnīgi iznīcināt kurdus. Tomēr okupācijas spēku absolūtais stratēģijas trūkums valsts atjaunošanas pasākumiem arī ir kļuvis par neaprakstāma posta iemeslu.

Tomēr es ļoti priecājos, ka Parlaments ir pieņēmis viedokli, ka neviena valsts nedrīkst ar varu piespiest cilvēkus atgriezties Irākā. Šī valsts nav droša, tāda nav pat Irākas Kurdistāna, kura nesen redzēja Turcijas tankus pāri savai robežai, kas atkal izraisīja bailes un nestabilitāti. Daudzu partiju deputāti no Irākas parlamenta mums ir teikuši, ka atgriešanās ir bīstama un, iespējams, var destabilizēt valsti. Cilvēktiesību apakškomitejā mēs esam dzirdējuši arī par nožēlojamo stāvokli, kādā atrodas miljoniem irākiešu, kuri kā bēgļi dzīvo kaimiņvalstīs, saņemot maz atbalsta no starptautiskās sabiedrības. Mums ir jāatbalsta sabiedriskie dienesti šajās valstīs un vismaz jāmāca bērni.

  Patrick Louis (IND/DEM), rakstiski. – (FR) Kustības Francijai pārstāvji Eiropas Parlamentā ir ieņēmuši konsekventu nostāju jau kopš ASV iebrukuma sākuma Irākā. Mūsu valsts pieredze un tās saiknes ar Irākas iedzīvotājiem brīdināja mūs par cilvēcīgu, militāru un morālu katastrofu, kuru nesīs iebrukums.

Tagad posts ir noticis, un dalībvalstīm vai nu atsevišķi, vai kopā ir jārīkojas, lai glābtu to, kas vēl glābjams. Pirms AEV iebrukums Irāka bija vienīgā musulmaņu valsts, kurā bija mājas lielai un plaukstošai kristiešu kopienai – kopienai, kura tur dzīvoja vēl pirms islāma ienākšanas.

Vienas no traģiskākajām ASV iebrukuma sekām ir šīs kopienas nodaļu masveida izceļošana terora un iebiedēšanas rezultātā. Tā ir nelaime Irākai tagad un nākotnē. Plašākā nozīmē iedzīvotāju reliģiskā sajaukuma straujā izzušana Vidējos austrumos izraisa cilvēku un ekonomikas izputināšanu un apdraud vesela reģiona stabilitāti un labklājību.

Vēsturnieks Fernand Braudel uzskatīja, ka vēsture sākās šumēru valstī, bet šodien šķiet, ka ir pienācis gals kristiešu minoritātes ilgajai vēsturei Irākā. Mēs, Eiropas tautas, vienkārši nevaram piedot šo ārkārtīgo netaisnību, neko nedarot.

Irākas kristiešu kopienas kādreiz bija atvērtas un laipnas pret islāmu, un kopā ar musulmaņu kaimiņiem tās cēla valsti, kura bija plaukstoša, pirms to izpostīja fanātisms un kari.

(Balsojuma skaidrojums saīsināts saskaņā ar Reglamenta 163. pantu)

  David Martin (PSE), rakstiski. − Priecājos redzēt, ka Ana Gomes ziņojums par ES lomu Irākā raugās uz priekšu un formulē stratēģiju spēcīgas, demokrātiskas Irākas valsts izveidei, kura ievēro cilvēktiesības un šīs valsts bagātīgo etnisko un konfesionālo veidojumu. Irākai ir vajadzīga Eiropa, lai tā palīdzētu, paļaujoties uz nesenajiem uzlabojumiem drošības jomā, jo tam būs liela nozīme, investīciju veicināšanā un arvien lielākā NVO iesaistē valsts atjaunošanā. Visa Eiropa ir ieinteresēta stabilā un drošā Irākā, un man šķiet, ka ziņojuma ieteikumos tas ir atzīsts.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojums mērķis ir nodrošināt, lai ES saņem labāku daļu no imperiālistu iegūtā laupījuma karā pret Irāku un iebrukumos plašākā Vidējo Austrumu reģionā. Saistībā ar to:

ziņojumā tiek meklēti veidi un līdzekļi ES ilgtermiņa klātbūtnes izveidei šajā valstī, lai ,,palīdzētu Eiropas uzņēmumiem piedalīties konkursos par līgumiem Irākas atjaunošanai“, tas ir, palielinātu ES monopolu saņemto peļņas daļu;

ziņojumā izteikts aicinājums sniegt beznosacījumu atbalstu Irākas kolaboracionistu ,,valdībai”;

ziņojumā izvirzītas stratēģijas aktīvai līdzdalībai imperiālistu okupācijā. Viss, kas vajadzīgs, lai militārie un policijas spēki veidotu okupācijas karaspēku daļu, ir valkāt citas cepures un manīt nosaukumu uz ,,ANO spēki”.

Tādēļ, vienlaikus ciniski atzīstot kara un Irākas iedzīvotāju slepkavošanas katastrofālās sekas, ziņojums steidzīgi apgalvo, ka notikumi ir beigušies.

Šajā ziņojumā padarītas likumīgas ne tikai okupācijas armijas, kuras dēvētas par ,,daudznacionālajiem spēkiem”, bet pat Irākā darbojošies slepkavu privātuzņēmumi, ja to noziedzīgajai darbībai ir izveidoti noteikumi!

Grieķijas Komunistiskā partija nosoda šo ziņojumu. Tā pauž solidaritāti ar Irākas pretošanās kustību un reģiona iedzīvotāju centieniem atbrīvoties no imperiālistu okupācijas jūga, un viņu neatņemamajām tiesībām pašiem lemt savu likteni.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Tas, ka Parlaments ir nolēmis apspriest turpmāko Eiropas Savienības lomu Irākā nevis uzspiedis bezjēdzīgas debates ar pagātnes jautājumiem, ir pozitīvi. Tagad pieci svarīgi gadi mums drīzāk ir pieci nākamie nevis iepriekšējie gadi.

Sākot jebkādas debates šajā jautājumā, tagad ir jāapzinās, ka situācija šajā valstī ir ievērojami uzlabojusies, tomēr joprojām ļoti nopietna. Šis uzlabojums galvenokārt atklāj, ka pastāv dzīvotspējīgs darbības virziens – mērķis būvēt demokrātisku un drošu valsti. Mūsu mērķi ir iespējams sasniegt. Tomēr iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka to varēs sasniegt tikai ar lielāku ieguldījumu, palielinot drošību, investējot un apmācot Irākas varas iestādes un, ļoti svarīgi, aktīvi piedaloties infrastruktūras izveidē, kas līdzās naftai padarīs valsts ekonomiku dzīvotspējīgu. Eiropas Savienības gadījumā tas nozīmē lielas investīcijas Irākas atjaunošanā un demokrātijas izveidē šajā valstī. Demokrātiska un droša Irāka, kura ievēro cilvēktiesības, ir ārkārtīgi svarīga reģionam un pasaulei.

  Karin Scheele (PSE), rakstiski. − (DE) Es, protams, zinu, ka plenārsēdē mēs balsojām par manas kolēģes Ana Gomes ziņojuma projektu par Eiropas Savienības lomu un nevis par viņas paskaidrojumu šim ziņojumam. Tomēr man šķiet, ka ir svarīgi, ka referente paskaidrojumā vēlreiz uzsver, ka iebrukums Irākā bija stratēģiska un cilvēcīga katastrofa, un ka Irākas sabiedrību no jauna traumēja karš un tam sekojošais haoss un vardarbība.

Es atzinīgi vērtēju to, ka papildus visām pārējām svarīgajām norādēm, referente skaidri norāda uz nepieciešamību nodrošināt sieviešu lomas nostiprināšanu un ievērot sieviešu, minoritāšu un bērnu tiesības, ja Irākā ir jāizdara labs darbs.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Manuprāt, tas, ka Eiropas Parlaments līdz šim nav sagatavojis nevienu Irākas kara analīzi, izraisa nožēlu. Iepriekšējos gados Parlaments faktiski saglabāja izolētu klusumu un pat neapstrīdēja Buša administrācijas melus. Tādai demokrātiskai organizācijai kā Parlaments tas nozīmē ļoti daudz! Mums būs grūti saglabāt uzticību, ja mēs pat nerīkosimies pret ANO dalībvalstīm, kuras neievēro ANO hartu.

Gomes kundze dod mums Irākas situācijas novērtējumu. Viņas ziņojumā par Eiropas Savienības lomu Irākā ir iekļauti daudzi labi ieteikumi valsts atjaunošanai. Tajā ir minēti daudzi punkti, un visi ierosinātie pasākumi man šķiet izpildāmi. Īpaši atzinīgi es vērtēju priekšlikumus par daudzpusējiem centieniem sākt intensīvas diplomātiskas sarunas starp ASV un Irākas kaimiņiem ANO uzraudzībā. Mērķim ir jābūt demokrātijas izveidei Irākā, pamatojoties uz tiesiskuma, labas pārvaldības un cilvēktiesību principiem. Tādēļ es atbalstu ziņojumu.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Ceturtā Ženēvas konvencija par civilpersonu aizsardzību kara laikā nosaka, ka humānais, medicīniskais un reliģiskais personāls ir jāciena un jāaizsargā.

Mums ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt haldiešu katoļu arhibīskapu monsinjoru Paulos Faraj Rahho, kuru nolaupīja 2008. gada 29. februārī.

Trīs cilvēkus, kuri atradās kopā ar viņu nolaupīšanas brīdī, nolaupītāji nogalināja.

Mutiskajā grozījumā C. Gomes ziņojumam nebija iespējams nosaukt vārdā monsinjoru Rahho.

Šā iemesla dēļ es noteikti lūdzu priekšsēdētāju Parlamenta vārdā nosūtīt divas atbalsta un uzmundrinājuma vēstules:

- Irākas šiītu premjerministram Nouri al-Maliki, kurš nosodīja uzbrukumus kristiešu garīdzniekiem un Irākas valdības vārdā piedāvāja kristiešiem ,,aizsardzību un taisnīgumu”, apliecinot, ka tie, kuri ir atbildīgi par vardarbību tiks notverti un sodīti;

- otru Irākas viceprezidentam, sunnītu kopienas loceklim Tareq al-Hashemi, kurš arī tiešos vārdos atmaskoja teroristu uzbrukumus kristiešiem un kurš pēc nolaupīšanas pauda solidaritāti ar tiem, kurus viņš sauc paar ,,mūsu kristiešu brāļiem”.

Ir svarīgi mudināt valsts varas iestādes darīt visu, kas ir to spēkos, lai nodrošinātu monsinjora Paulos Faraj Rahho tūlītēju beznosacījumu atbrīvošanu.

- Rezolūcijas priekšlikums: Eiropas Savienības rīcības kodekss attiecībā uz ieroču eksportu (RC-B6-0063/2008)

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atbalstīšu šo rezolūciju. Kā es teicu savā ziņojumā vairāk nekā pirms desmit gadiem, mums ir svarīgi, lai mūsu rīcības kodeksam attiecībā uz ieroču eksportu būtu tiesisks pamats.

Nepieciešamību eksportēt joprojām nosaka Eiropas dalītā rūpniecība, kura alkst pēc ilgas ražošanas, kas tai dotu iespēju konkurēt ar masveidā ražotajiem ieročiem no ASV, kura ražo ieroču partijas tikai iekšzemes tirgum.

Tādējādi mums ir jāredz aizsardzības iekārtu kopējais tirgus, kurš Eiropai dos iespēju, pirmkārt, konkurēt, otrkārt, atbalstīt reģionālos karus visā pasaulē un, treškārt, pārvietot savus visaugstāk kvalificētos zinātniekus un inženierus uz jaunām, progresīvām rītdienas nozarēm.

  Hélčne Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Dažas dalībvalstis ir izrādījušas interesi par ieroču eksporta veicināšanu. Tādēļ, ja ir izstrādāts kopējais rīcības kodekss attiecībā uz ieroču eksportu, iespējams, ka dažas dalībvalstis, kurās ir ierobežojošāka politika, var būt spiestas pieņemt kompromisu.

Mēs uzskatām, ka ieroču eksporta uzraudzību vislabāk nodrošinās katra dalībvalsts, izstrādājot valsts tiesību aktus. Zviedrijai joprojām ir jādod tiesības īstenot ierobežojošu politiku attiecībā uz ieroču eksportu, ja tāda ir tās vēlēšanās. Sadarbība ir vēlama, lai nodrošinātu starptautiskā atbruņošanās darba turpmākos panākumus, taču vislabāk to var panākt starptautiskā līmenī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, ņemot vērā ANO pieredzi, kompetenci un starptautisko nodrošinājumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Efektīvs ES rīcības kodekss attiecībā uz ieroču eksportu, bez šaubām, kļūst arvien svarīgāks saistībā ar ES straujo militarizāciju, kura atspoguļojas Līguma projektā, kurš pašlaik tiek ratificēts katrā dalībvalstī.

Ne bez zināmas ironijas rezolūcija īpaši atsaucas uz ,,Eiropas drošības un aizsardzības politiku (EDAP), saskaņā ar kuru ārpus ES teritorijas arvien vairāk tiek sūtītas militārās un civilās misijas uz vietām, kur pret ES personālu var tikt izmantoti ieroči, ko piegādājušas ES dalībvalstis“.

ES ,,militāro iekārtu tirgus” paplašinās, tiek atbalstītas ,,vairākas ierosmes par valstu bruņojuma iepirkuma politikas saskaņošanu un ieroču nodošana un tirdzniecība Kopienas iekšienē“ un ir ,,nodoms ekonomisko interešu vārdā palielināt ieroču eksportu“.

Lozungs ir dots: bruņošanās sacensība un starptautisko attiecību militarizācija.

Tādēļ ierosmes un pasākumi, kuri cenšas vismaz mazināt šo eskalāciju, ir pozitīvi un vajadzīgi. Tomēr kā mēs teicām iepriekš, regula par ieroču tirdzniecību būtu daudz nozīmīgāka, ja tai pievienotos daudzpusēja un divpusēja atbruņošanās, it īpaši sākot ar milzīgā kodolarsenāla demontāžu.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Lielbritānijas konservatīvo delegācija balsoja pret rezolūciju, pamatojoties uz to, ka tā nepieņem atsauces uz Lisabonas līgumu vai mainīgo EDAP, pret kuru tā iebilst. Turklāt tā kā tā stingri atbalsta atbildīgu ieroču pārvedumu politiku, to nepārliecina tiesiski saistošs rīcības kodekss, kuru ES nosaka pirms starptautiski saistoša Ieroču tirdzniecības nolīguma.

- Ziņojums: Marie Panayotopoulos-Cassiotou (A6-0033/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström and Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, balsojām par ziņojumu, jo ir svarīgi uzlabot apstākļus cietumos dažās Eiropas institūcijās un ievērot ieslodzīto cilvēktiesības un pamattiesības. Turklāt attieksmē pret noziedzniekiem un cietuma darbībā ir jāievieš vienlīdzības perspektīva. Taču mums ir daži iebildumi pret daļu no ziņojuma satura. Mēs nevēlamies cietuma apstākļu saskaņošanu Eiropā un mums ir nopietnas bažas par ziņojuma atsaucēm uz īpašām kriminālām sankcijām vai alternatīviem sodiem sievietēm, grūtniecēm un sievietēm ar maziem bērniem. Attiecībā uz bērnu saskarsmi ar vecākiem ieslodzījuma laikā un pēc tam, ievērojot bērna labākās intereses, ir jāņem vērā abi vecāki, ne tikai māte vai viens no vecākiem.

  Den Dover (PPE-DE), rakstiski. − Mani britu konservatīvo kolēģi uzskata, ka vienmēr ir jāmeklē, kādā veidā uzlabot sieviešu situāciju cietumos. Ziņojumā ieteiktas daudzas iespējas, kuru izpēti varētu turpināt, tostarp noteikumus par veselības aprūpi.

Tomēr ziņojums ir pārāk preskriptīvs prasībās pret dalībvalstīm šajā jomā. Dalībvalstu kompetencē ir lēmumi par cietumu politiku. It īpaši mēs nevaram piekrist C apsvēruma un Q apsvēruma priekšnoteikumiem, kuri, pēc mūsu domām, izkropļo citus ziņojuma aspektus, kuri var būt vērtīgi. Šā iemesla dēļ mēs esam nolēmuši atturēties.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Panayotopoulos-Cassiotou kundzes ziņojumu par cietumā ieslodzīto sieviešu īpašo situāciju un vecāku atrašanās ieslodzījumā ietekmi uz sociālo un ģimenes dzīvi, jo ir pierādījumi, ka Eiropas cietumi lielā mērā ir pielāgoti vīriešu dzimuma ieslodzītajiem un atstāj novārtā sieviešu īpašās vajadzības.

Tādēļ es uzskatu, ka ir jārīkojas, lai veicinātu ieslodzīto sieviešu stāvokļa uzlabošanu it īpaši attiecībā uz viņu sociālo un profesionālo reintegrāciju, veselības aprūpi un higiēnu, psiholoģisko atbalstu un ģimenes saišu saglabāšanu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kaut gan sievietes ir tikai 4.5 līdz 5 % no Eiropas Savienības cietumos ieslodzītajiem, cietumi joprojām galvenokārt ir pielāgoti vīriešu dzimuma cietumniekiem un neievēro īpašās problēmas, kādas ir skaitliski nelielajam, taču arvien pieaugošajai sieviešu dzimuma ieslodzīto daļai. Galvenokārt bažas izraisa tādas jomas kā veselība aprūpe, situācija, kāda ir sievietēm ar bērniem un profesionālā un sociālā reintegrācija.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš sieviešu veselības aprūpei un higiēnas vajadzībām. Ieslodzītajām grūtniecēm īpaši vajadzīgi speciāli līdzekļi un uzmanība attiecībā uz diētu, vingrojumiem, apģērbu, zālēm un medicīnisko aprūpi, kur veic specializēts personāls.

Bērniem, kas atrodas cietumā kopā ar savām mātēm, ir vajadzīga piemērota aizsardzība un aprūpe, un viņi nedrīkst ciest no nekāda veida diskriminācijas. Brīvības atņemšanai var būt sevišķi smagas sekas tad, ja sievietes ir bijušas savu bērnu vienīgās aprūpētājas pirms ieslodzījuma.

Ieslodzīto sociālā integrācija ir jāsagatavo ieslodzījuma laikā un pēc tam sadarbībā ar sociālajiem dienestiem un citām iesaistītajām organizācijām, lai nodrošinātu vieglu pāreju no cietuma uz brīvību.

  Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs atbalstām darbu, ko dalībvalstis veic sodu sistēmas modernizēšanā un pielāgošanā, lai labāk nodrošinātu ieslodzīto vajadzības un tajā skaitā ņemtu vērā sieviešu īpašās vajadzības.

Lai gan izturēšanās pret likumpārkāpējiem nav ES kompetencē, mēs izšķīrāmies balsot pret šo ziņojumu. Pasākumi saistībā ar apmeklējumu noteikumiem, iestāžu darbību, sodu sistēmas personāla apmācību, ieslodzīto brīvā laika nodarbēm vai sociālo atbalstu ir un tiem jāpaliek dalībvalstu kompetencē, lai tos būtu iespējams izstrādāt un pielāgot saskaņā ar valsts un vietējām vajadzībām.

  Hélčne Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Junilistan simpatizē daudzām ziņojuma atziņām attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, labākiem apstākļiem cietumos, vienlīdzības ievērošanu starp vīriešiem un sievietēm un noziedznieku integrāciju sabiedrībā. Protams, ir ārkārtīgi svarīgi iespējami rūpīgi apsvērt bērnu vajadzības šādā situācijā. Tomēr mēs domājam, ka dalībvalstīm pašām jānosaka, kā tās rīkojas šādos gadījumos. Mēs īpaši uzsveram katrs dalībvalsts tiesības uz savu krimināllikumu un tādējādi arī uz attiecīgu spriedumu pasludināšanu. Tātad Eiropas Savienībai nav jāiesaistās detalizētās norādēs par to, vai cietumā ir jābūt sporta zālei, apmeklēšanas noteikumiem vai darbu ieslodzījuma laikā. Šiem jautājumiem ir jābūt dalībvalstu un to vēlētāju ziņā, un par tiem jālemj sabiedriskā apspriešanā.

Mēs vēlētos atgādināt ikvienam, ka visas ES dalībvalstis ir demokrātiskas valstis saskaņā ar Kopenhāgenas kritērijiem.

  Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs atbalstām to, ko dara mūsu dalībvalstis sodu politikas uzlabošanā un pielāgošanā, lai radītu labākus nosacījumus ieslodzīto vajadzību izpildei un saistībā ar to ņemtu vērā arī sieviešu īpašās vajadzības.

Tā kā apiešanās ar likumpārkāpējiem nav ES kompetencē, mēs nolēmām balsot pret šo ziņojumu. Pasākumi, kas attiecas uz apmeklējumu noteikumiem, iestāžu darbību, personāla apmācību sodu sistēmā, ieslodzīto brīvā laika pavadīšanu vai sociālo palīdzību, ir un tiem ir jāpaliek dalībvalstu ziņā, lai tos varētu pieņemt un izstrādāt saskaņā ar starptautiskām un vietējām vajadzībām.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es piekrītu Marie Panayotopoulos-Cassiotou ziņojumā izteiktajiem secinājumiem par sieviešu situāciju cietumā un vecāku ieslodzījuma ietekmi uz sociālo un ģimenes dzīvi. Cietums joprojām ir orientēts uz vīriešu dzimuma ieslodzīto vajadzībām, un es atzinīgi vērtēju referentes mērķi norādīt uz sievietēm noteiktajām atšķirībām. Es apstiprinu šo ziņojumu.

  Martine Roure (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju paar šo ziņojumu, jo ir nepieciešams nekavējoties pielāgot ieslodzījuma apstākļus sieviešu īpašajām vajadzībām. Pat tagad cietuma apstākļi daudzās dalībvalstīs joprojām ir ļoti slikti, un tie noteikti nav pielāgoti sievietēm vajadzīgā īpašā atbalsta sniegšanai.

Ieslodzītajām sievietēm ir īpašas problēmas, kurām jāpievērš īpaša uzmanība it īpaši attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei.

Tādēļ es atbalstīju sociālistu grupas iesniegto grozījumu par ieslodzīto sieviešu piekļuvi krūts un dzemdes vēža izmeklēšanas programmām vienlīdzīgi ar citām sievietēm. Šo slimību agrīna diagnoze uzlabo to izārstēšanas iespējas, tādēļ piekļuves atteikums šādām izmeklēšanas programmām patiesībā var būt papildu sods ieslodzītajām sievietēm.

Turklāt sievietes joprojām ir ģimenes centrs. Tādēļ, ja lieta skar mātes, ar noteikumu, ka viņas neapdraud sabiedrisko kārtību, mums, kur vien tas iespējams, jācenšas noteikt vieglāka veida sodi nekā ieslodzījums.

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Šī ir joma, kurā nav ES līmeņa varas. Neraugoties uz dažiem pozitīviem priekšlikumiem, ziņojumā pārāk daudz detalizētu noteikumu. Tādēļ es atturos no balsošanas.

- Ziņojums: Feleknas Uca (A6-0035/2008)

  Nirj Deva un Gay Mitchell (PPE-DE), rakstiski. − Balsojot par politiku, kurā iekļauts termins ,,seksuālā un reproduktīvā veselība”, mēs ar to domājam mātes un nedzimušā bērna dzīvības un veselības aizsardzību un uzlabošanu. Mēs nepieņemam nevienu citu definīciju, kura šajā terminā iekļauj arī abortus; turklāt mēs saprotam, ka jebkura aprūpe, informācija, politika vai jebkuri citi pakalpojumi, kas attiecas uz seksuālo un reproduktīvo veselību, tāpat nepieļauj abortus. Mēs strādāsim, lai šo definīciju pieņemtu visos forumos un organizācijās, kuras mēs varam ietekmēt.

Mēs atzīmējam atbildi, kuru Padomes prezidentūra sniedza Parlamentā 2003. gada 4. decembrī, ka jēdzienā ,,reproduktīvā veselība” nav iekļauts aborts, un ka abortus, starp citu, nekad nevar stādīt priekšā kā dzimstības regulēšanas metodi pretēji tam, ko PVO saka par dzimstības regulēšanu. Tādēļ ir skaidrs, ka PVO definīcija nav saistoša vai pat netiek pieņemta valdības un parlamentārajās iestādēs.

Mēs joprojām atbalstīsim politiku, kas veicina atbildīgu seksuālo dzīvi, un aizsargāsim un atbalstīsim mātes un augļa dzīvību un veselību, atbalstot arī līdzekļu sniegšanu šo mērķu sasniegšanai.

  Hélne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Šī pašiniciatīvas ziņojuma mērķis ir iekļaut vienlīdzības perspektīvu ES attīstības sadarbībā. Junilistan iebilst pret ES līmeņa atbalstu un tādēļ balso pret šo ziņojumu.

Tomēr dažu deputātu iesniegtie grozījumi nav tik labvēlīgi. Sieviešu tiesības un seksuālo un reproduktīvo veselību ir svarīgs elements attīstības veicināšanai. Šajā gadījumā mēs nolēmām atbalstīt sākotnējos priekšlikumus, lai līdzsvarotu nepieņemamās tendences šajā Parlamentā. Tomēr darbam pie šiem jautājumiem un attīstības sadarbībai principā ir jānotiek nevis ES, bet starptautiskā līmenī ar ANO palīdzību.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs uzskatām, ka šajā ziņojumā ir vairākas vērtības, no kurām viena ir pievērst uzmanību svarīgai problēmai gan ES, gan jaunattīstības valstīs: nepieciešamība nodrošināt informāciju par seksuālo un reproduktīvo veselību, lai nodrošinātu izvēles brīvību un izveidotu un atbalstītu sabiedriskos pakalpojumus katra cilvēka, it īpaši sieviešu, tiesību aizsardzībai un īstenošanai.

Tomēr mēs uzskatām, ka ir jāuzsver, ka lielāko ieguldījumu ,,dzimumu līdztiesībā un sieviešu iespēju palielināšanā jaunattīstības valstīs” dos nevis tāda politika, kas atbalsta atkarības un dominēšanas attiecības, tirgus liberalizāciju (skatīt ES ekonomiskās partnerības nolīgumu – EPA), strādnieku ekspluatāciju, nevienlīdzību un sociālo netaisnību, un cilvēktiesību neievērošanu, kas sagādā ciešanas it īpaši miljoniem bērnu un sieviešu, bet gan efektīvas sadarbības politika, kuras pamatā ir vienlīdzīgas tiesības starp valstīm, cieņa pret valsts suverenitāti un katras valsts tiesībām noteikt un īstenot cilvēku vajadzībām un interesēm atbilstīgu attīstības modeli, tas ir, politika, kura precīzi interpretē vārdu ,,solidaritāte”.

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par šo grozījumu, es esmu stingri pārliecināta, ka cīņai pret vardarbību, šajā gadījumā seksuālo vardarbību pret sievietēm krīžu un konfliktu apgabalos, ir jābūt augstākajai prioritātei. ES nevar pieļaut nekāda veida vardarbību, un tādēļ es uzskatu, ka ir jāuzsver pret sievietēm vērstās seksuālās vardarbības apkarošana. Turklāt man šķiet, ka tradīcijas nav jāuzskata par kaut ko ļaunu. Seksuālā un reproduktīvā veselība ir delikāti jautājumi, tajos ir tradicionālas sociālas un arī reliģiskas dimensijas, un tādēļ tos nedrīkst vispārināt un uzspiest sabiedrībām, it īpaši trauslām sabiedrībām, kuru tradicionālā dzīvesveida krasas pārmaiņas var vairāk kaitēt šai trauslajai sabiedrībai nekā dot labumu.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju paar dzimumu līdztiesību un sieviešu lomas palielināšanu attīstības sadarbībā.

Nelabvēlīgo situāciju, kuru sievietēm jaunattīstības valstīs rada reliģiskie noteikumi, kultūras paražas un nabadzība, parasti vēl pasliktina izglītības trūkums. Attiecībā uz to es vēlos pievērst īpašu uzmanību, iespējams, ārkārtīgi lielajam sociālajam spiedienam, kuru varētu izraisīt sabiedrības informētības palielināšanās par sieviešu pamattiesībām, un kurš beigās varētu uzlabot sieviešu stāvokli attiecīgajos reģionos.

Es joprojām atbalstu ideju par ,,vardarbību pret sievietēm”, ne gluži runājot kā sieviešu dzimuma upuriem, bet arī izstrādājot praktiskas programmas attiecībā uz ,,vīriešiem – ļaunprātīgiem izmantotājiem”, kā ierosināts Uca kundzes ziņojumā.

Es ārkārtīgi kritiski izturos pret to, ka Komisija neiekļāva pasākumu sarakstā stratēģiju, kas vērsta pret vardarbību pret sievietēm, pamatojoties uz kultūru vai reliģiju.

Slikta piekļuve izglītībai izraisa trūkumus citās dzīves jomās tāda vienkārša iemesla kā informācijas trūkuma dēļ. Sliktai informētībai šajā sakarā var būt letālas sekas jaunattīstības valstīs, kurās veselības nodrošināšana un higiēnas normas nereti ir drausmīgas. Man tikai jānosauc ārkārtīgi lielais HIV inficēto sieviešu skaits – uz dienvidiem no Sahāras šis skaitlis ir 57 %.

Ārkārtīgi pozitīvs punkts ir aicinājums izstrādāt ,,dzimumu līdztiesības darbības rādītājus”, kuri mazinās arī pretrunīgā kvotu jautājumu asumu.

  Maria Martens (PPE-DE), rakstiski. − Balsojot par politiku, kurā iekļauts termins ,,seksuālā un reproduktīvā veselība”, es domāju, ka tas nozīmē mātes un nedzimušā bērna dzīvības un veselības aizsardzību un uzlabošanu. Es nepieņemu nevienu citu definīciju, kura šajā terminā iekļauj arī abortus; turklāt mēs saprotam, ka jebkura aprūpe, informācija, politika vai jebkuri citi pakalpojumi, kas attiecas uz seksuālo un reproduktīvo veselību, tāpat nepieļauj abortus. Mums ir jāstrādā, lai šo definīciju pieņemtu visos forumos un organizācijās, kuras mēs varam ietekmēt.

Mēs atzīmējam atbildi, kuru Padomes prezidentūra sniedza Parlamentā 2003. gada 4. decembrī, ka jēdzienā ,,reproduktīvā veselība” nav iekļauts aborts, un ka abortus, starp citu, nekad nevar stādīt priekšā kā dzimstības regulēšanas metodi pretēji tam, ko PVO saka par dzimstības regulēšanu. Tādēļ ir skaidrs, ka PVO definīcija nav saistoša vai pat netiek pieņemta valdības un parlamentārajās iestādēs.

Es joprojām atbalstīšu politiku, kas veicina atbildīgu seksuālo dzīvi, un aizsargāsim un atbalstīsim mātes un augļa dzīvību un veselību, atbalstot arī līdzekļu sniegšanu šo mērķu sasniegšanai.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Feleknas Uca ziņojums ,,Dzimumu līdztiesība un sieviešu loma pastiprināšana attīstības sadarbībā“ atbalsta Komisijas stratēģiju šajā jautājumā. Es pievienojos šai atzinībai stratēģijai, kura cenšas panākt dzimumu līdztiesību jaunattīstības valstīs. Es balsoju par šo ziņojumu.

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Kaut gan dzimumu līdztiesība jau daudzus gadus ir bijusi Eiropas Savienības attīstības atbalsta programmu neatņemama sastāvdaļa, faktiskais progress joprojām ir pārāk lēns. Tādēļ Eiropas Komisijai ir jāsprauž savi mērķi skaitļu un termiņu ziņā, lai attīstība varētu kļūt par sieviešu dzīves apstākļu uzlabošanas galveno dzinējspēku.

Šim nolūkam Eiropas Savienībai ir jākoncentrējas uz trim prioritātēm partnerībā, kurā tā iesaistās: pamatbrīvības, sieviešu statuss sabiedrības dzīvē un viņu piekļuve veselības aprūpei.

No vienas puses, Komisijai ir jābūt modrākai nekā jebkad attiecībā uz vardarbību pret sieviešu fizisko veselību un cilvēka cieņu (spīdzināšanas, tradicionālās kropļošanas un piespiedu laulību veidā). Tajā pašā laikā sadarbībai ir jābūt saistītai ar sievietes vietas atzīšanu sabiedrībā, kas attiecas uz visu, sākot no piekļuves zināšanām līdz fiziskai neatkarībai. Turklāt ir vajadzīgas saistības, lai 2010. gadā par realitāti kļūtu AIDS novēršana un ārstēšana jaunattīstības valstīs. Eiropas attīstības politika izgāzīsies, ja tās rezultāts nebūs patiesas pārmaiņas sieviešu apstākļos.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Neraugoties uz precīzajiem atzinumiem par sieviešu traģisko stāvokli jaunattīstības valstīs, šis ziņojums slēpj kaut ko nosodāmu: kapitālistu ražošanas metodes un imperiālistu rupjo iejaukšanos, ko īsteno ES, Amerikas Savienotās Valstis un citas imperiālistu valstis un organizācijas. Tās izlaupa šīs valstis un resursus, kas nodrošina to labklājību, tādējādi radot badu un miljoniem cilvēku nabadzību.

Ierosinātie risinājumi darbojas kapitālistu attīstības un ES attīstības atbalsta robežās. Vēl viens šādai pieejai raksturīgs aspekts ir priekšlikums palielināt sieviešu – uzņēmēju skaitu, lai paaugstinātu nodarbinātību. Attiecībā uz to priekšlikumi par godīgākām un demokrātiskākām sabiedrībām, meiteņu un sieviešu piekļuvi izglītībai un veselības aprūpes pakalpojumiem, nabadzības un slimību izskaušanu utt. ir muļķības. Tie ir vienkārši vēlēšanās novērst uzmanību no patiesības, jo cilvēku vajadzību nodrošināšana nav savienojama ar kapitālistiskās attīstības un peļņas iegūšanas augstāko principu. Katrs eiro, ko dod ES, nozog tūkstošus šim valstīm.

Šo valstu sieviešu stāvokļa un cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanu varēs panākt nevis ar ,,ES attīstības atbalsta” legalizēto laupīšanu, bet gan ar pretošanos imperiālistu intervencei, prasībām pēc līdztiesīgām starptautiskām attiecībām un centieniem pēc atšķirīgas pieejas attīstībai, pamatojoties uz cilvēku vajadzībām.

  Karin Scheele (PSE), rakstiski. − (DE) Šis ziņojums par vienlīdzību un līdzdalību, par sieviešu lomu attīstības sadarbībā, skar daudz dažādus aspektus, un tajā ir iekļautas ari svarīgas praktiskas prasības.

Tādēļ tas kopumā ir noteikti jāatbalsta. Viens no tematiem, kas caurvij visu ziņojumu, ir seksuālā un reproduktīvā veselība un vardarbība pret sievietēm, atbalstot sieviešu tiesības uz pašnoteikšanos.

Ir svarīgi paplašināt mazo finansējumu tīklus, jo mazie kredīti var palīdzēt uzlabot sieviešu ekonomisko situāciju. Es nespēju saprast, kāpēc cilvēki cenšas iesniegt daudzus grozījumu projektus, kuri vājina ziņojumu un vienkārši noraida ANO dokumentus, kuri te redzami.

  Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski. − Priekšsēdētāja kungs! Es noteikti atbalstu dzimumu līdztiesību un sieviešu lomas palielināšanu, un man būtu gribējies atbalstīt šo pozitīvo ziņojumu.

Bēdīgi, taču šis ziņojums tāpat kā daudzi ziņojumi par sievietēm un bērniem, ir izmantots, lai propagandētu abortus saskaņā ar seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām. Tā kā lielākā daļa manu kolēģu balsoja par to, lai ziņojumā tiktu iekļauti grozījumi par seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām, es uzskatīju par neiespējamu balsot par šo ziņojumu.

  Konrad Szymański (UEN), rakstiski. − (PL) F. Uca ziņojums par dzimumu līdztiesību attīstības sadarbībā ir Eiropas morālā imperiālisma izpausme attiecībā pret jaunattīstības valstīm. Tas eksportē Eiropas bagāto valstu slimo sociālo modeli uz Āfrikas un Āzijas valstīm. Daudzkārtējās atsauces uz reproduktīvajām tiesībām norāda uz atbalstu vispārējiem abortiem. Tādēļ es nevarēju balsot par šo ziņojumu.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Vīriešu un sieviešu vienlīdzība ir prioritāte jaunattīstības valstīs. Es ļoti atzinīgi vērtēju Uca kundzes pamatīgo un rūpīgo darbu pie šī svarīgā temata.

Neraugoties uz to, es balsoju pret šo ziņojumu, jo dažu punktu saturs galīgajā redakcijā, kur neprecīzos terminus ir runa par seksuālo un reproduktīvo veselību, joprojām ir neskaidrs. Joprojām pastā pretrunīgas interpretācijas, un dažās no tām slēpjas draudi nedzimušu bērnu dzīvībām.

Nākamajā ziņojumā par šo tematu sievietes veselība nav jāaplūko tikai attiecībā uz reproduktīvo funkciju, jo visām sievietēm ir tiesības uz vidi, kas ļauj tām pastāvīgi baudīt labu veselību. Tas nozīmē pievērst īpašu uzmanību droša dzeramā ūdens, proteīnu un elementāru medikamentu piegādei reizē ar tradicionālajām zālēm.

Kopš Gertrude Mongella vizītes 2008. gada 6. martā, atzīmējot Sieviešu dienu, es vēlos teikt, ka mums ir daudz jāmācas no Āfrikas vieduma attiecībā uz dzimumu līdztiesību – tā tur ir pastāvējusi un tiek nodota tālāk mutvārdu tradīcijā starp tām sievietēm un vīriešiem, kurus Dievs irr svētījis ar gara un prāta veselību. Mēs visi varam gūt iedvesmu no tā.

6. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

7. Padomes kopējo nostāju paziņošana (sk. protokolu)

(Sēdi pārtrauca plkst. 12.50  un atsāka plkst. 15.05)

SĒDI VADA: A. BIELAN
priekšsēdētāja vietnieks

8. Iepriekšējās sēdes protokolu apstiprināšana: skatīt protokolu

9. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem

9.1. Armēnija

  Priekšsēdētājs. − Darba kārtības nākamais punkts ir debates par pieciem rezolūcijas projektiem par Armēniju⁽¹⁾.

  Marie Anne Isler Béguin, autore. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra, dāmas un kungi! Vai traģiskie notikumi, kas risinājās Armēnijā pēc prezidenta vēlēšanām 2008. gada 19. februārī, vēsta, ka Eiropa nespēj atbalstīt Dienvidkaukāza trauslo, mazo demokrātiju centienus nostiprināties?

Pēc krīzes Gruzijā tagad ir Armēnijas kārta pārciest lielu politisku apvērsumu. Neraugoties uz šai valstij pievērsto augsta līmeņa uzmanību vēlēšanu kampaņas laika, starptautiskā sabiedrība neveicināja dialogu, kas būtu varējis novērst 1. marta sadursmes. Pēc 11 dienu ilgiem opozīcijas kustības protestiem bijušā valsts vadītāja Levon Ter-Petrosian vadībā policija centās izklīdināt demonstrantus. Situācija pasliktinājās, un rezultāts bija astoņu cilvēku nāve, daudzu citu ievainojumi un ārkārtas stāvokļa pasludināšana valstī ar informācijas brīvības un pulcēšanās brīvības samazināšanu, kā arī politisko partiju ierobežojumiem. Kopš tā laika ir arestēti 400 cilvēki. Iedzīvotāju vidū valda acīm redzams saraukums, viņi baidās no policijas represijām. Tagad mūsu pienākums ir atspoguļot šīs bailes mūsu saskarsmē ar visām Armēnijas konfliktā iesaistītajām pusēm.

Tomēr jautājums ir par to, kas mums jāierosina kā metode visu pušu nomierināšanai un nosēdināšanai pie sarunu galda, ņemot vērā pašlaik pieaugošo spriedzi. Tas ir izaicinājums. Mums ir jāatjauno Armēņu vienkāršo vīriešu un sieviešu paļāvība uz viņu jauno demokrātiju Svarīgs uzticības atjaunošanas nosacījums ir sākt neseno notikumu izmeklēšanu un atlaist apcietinātos. Nākamais solis – kopā ar starptautisko sabiedrību, mūsu īpašo pārstāvi Dienvidkaukāzā un mūsu partneriem Eiropas Padomē un EDSO – ir noteikt termiņu, kad mūsu armēņu draugiem ir jāatgriežas pie sarunu galda, un mums ir jādabū pie šī galda visas konfliktējošās partijas gan no oficiālās, gan no opozīcijas puses. Demokrātijas noteikumi ir atkarīgi no dialoga un nevardarbības, un mūsu uzdevums ir atvieglot šādu pieeju.

Ar jūsu atļauju, priekšsēdētāja kungs, es vēlos ierosināt mutisku grozījumu. Es īsti nezinu, kā rīkoties, jo lieta ir tāda, ka mēs pieļāvām kļūdu rezolūcijā. H apsvērumā mēs minējām Kalnu Karabahas teritoriju, bet mums vajadzēja teikt Kalnu Karabahas statuss. Šķiet, ka mani kolēģi piekrīt mutiskajam grozījumam.

  Alexandra Dobolyi, autore. − Priekšsēdētāja kungs! Es biju viena no četriem Eiropas Parlamenta deputātiem vēlēšanu novērošanas misijā Armēnijā, un es pilnīgi piekrītu un apstiprinu tās atzinumu attiecībā uz prezidenta vēlēšanām, proti, ka lielākoties vēlēšanas notika saskaņā ar EDSO un Eiropas Padomes noteikumiem un normām. Valsts varas iestādes pielika patiesas pūles, lai novērstu iepriekšējās vēlēšanās pamanītos trūkumus. Atļaujiet man izmantot šo iespēju, lai pateiktos Komisijas delegācijai Erevānā par mums sniegto palīdzību.

Vēlēšanas lielākoties notika saskaņā ar mūsu normām, kā jau es teicu, bet ir vajadzīgi turpmākie uzlabojumi un politiskā griba, lai risinātu pārējās problēmas. Es izsaku dziļu nožēlu un bažas par nesenajiem notikumiem Armēnijā ar mežonīgām sadursmēm starp policiju un opozīcijas demonstrantiem, kuru rezultāts bija astoņu iedzīvotāju nāve un vairāk nekā 100 ievainotie. Pats par sevi saprotams, ka mēs sagaidām šo notikumu pārredzamu un neatkarīgu izmeklēšanu un pēc šī notikuma noteiktā ārkārtas stāvokļa daļēju atcelšanu,

Pat ja tas ir solis pareizajā virzienā, ar to nepietiek. Es aicinu Armēnijas varas iestādes pilnīgi atcelt ārkārtas stāvokli. Mannas grupas vārdā es aicinu iesaistītās puses parādīt atklātību un mieru, lai pieklusinātu paziņojumus un nekavējoties iesaistītos konstruktīvā dialogā.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais – mēs nožēlojam un esam nobažījušies par neseno nepieredzēto pamiera pārtraukšanu uz kontaktlīnijas ar kalnu Karabahu, un mēs noteikti aicinām puses atturēties no jebkādām darbībām, kas varētu izjaukt sarunu procesu. Mēs mudinām tās neķerties pie skaļā un katastrofālā ieroču spēka, un mēs aicinām tās pielietot kluso un mierīgo sarunu spēku.

  Urszula Gacek, autore. − Priekšsēdētāja kungs! Nesenie notikumi Armēnijā liecina, cik grūti ir mūsu jaunajām demokrātijām bijušajā Padomju Savienībā uzticēties vēlēšanu procesam. Tie, kuri ir pie varas, jūt kārdinājumu radīt kavēkļus sev par labu it īpaši priekšvēlēšanu posmā, bet tiem, kuri zaudē, ir grūti atzīt rezultātus.

Problēmām, kuras mēs redzējām pēc vēlēšanām Armēnijā, pievienojās mežonīgas sadursmes, kuru rezultāts bija astoņi nāves gadījumi un ārkārtēju mēru pieņemšana ārkārtas stāvokļa pasludināšanas veidā. 2008. gada 1. martā uz 20 dienām tika aizliegtas politiskās aktivitātes un ieviesta stingra cenzūra plašsaziņas līdzekļiem. Pēc tam politisko aktivitāšu aizliegumu atcēla. Tam jāseko plašsaziņas līdzekļu brīvībai, ieskaitot neierobežotu piekļuvi internetam. Tiešām, nākamnedēļ tiks atjaunotas visas parastās konstitucionālās brīvības.

Diemžēl nevar noliegt, ka ārkārtas stāvoklis tiks pagarināts. Tagad spiediena katlam ir uzlikts vāks. Esmu nobažījusies par to, kas tiek darīts, lai atbrīvotu spiediena avotu.

Demokrātijas veidošana ir sarežģīts process. Tas ir jāaizsargā institūcijām, kurām uzticas visas puses. Tādēļ nožēlu izraisa tas, ka aizejošais prezidents ir uzbrucis savas valsts cilvēktiesību ombudam, kurš kritizēja valdības rīcību. Demokrātiju var aizsargāt, tikai nostiprinot ombuda nozīmi un nodrošinot konstitucionālās tiesas, kura izmeklē aizdomas par vēlēšanu krāpšanu, neitralitāti.

Kamēr vēl ir ticība Armēnijas demokrātijas sargiem, es noteikti aicinu visas strīdīgās puses izmantot ES un EDSO piedāvāto samierināšanu, un darīt to nekavējoties.

  Erik Meijer, autors. − (NL) Priekšsēdētāja kungs! Prezidenta vēlēšanās mēs arvien biežāk redzam tām sekojošu nedrošību, vai pie varas esošās valdības izvēlētais kandidāts tiešām ir ieguvis īstu balsu vairākumu, kā arī tieši tik daudz balsu. Pat tad, ja šim kandidātam ir pārliecinošs vairākums, paliek šaubas par šī vairākuma lielumu, protams, ja notiek atklāti mēģinājumi to mākslīgi uzpūst.

Ja turklāt dažiem kandidātiem aizliedz balotēties, ja piekļuve presei, radio un televīzijai ir tikai valdības apstiprinātajam kandidātam, ja opozīcija vai ārvalstu novērotāji nevar pienācīgi pārraudzīt balsu skaitīšanu, ja mierīgus protestus pret oficiāli paziņotajiem rezultātiem pārtrauc armija un policija un opozīcijas vadītāji tiek arestēti, tad ir visi iemesli ļoti nopietnām šaubām, vai ir izpildīta vēlētāju griba.

Mēs esam redzējuši šāda veida pretrunīgas prezidenta vēlēšanas ārpus Eiropas Meksikā un Kenijā, un Eiropā Baltkrievijā, Krievijā, Gruzijā un Armēnijā. Pat bez šīm vēlēšanām Armēnija atradās ārkārtīgi grūtā stāvoklī. Tradicionāli tai ir ļoti stipras saites ar Krieviju, bet no Krievijas to atdala no kaimiņos esošās Gruzijas, kurai ir nopietns konflikts ar Krieviju un kaimiņos esošo Azerbaidžāna, kurai daudzus gadus ir robežkonflikts ar Armēniju.

Kad Krievijas Aizkaukāza provinci 1920. gadā sadalīja pa etniskām robežām, Kalnu Karabahas anklāvs, kuru apdzīvoja armēņi, tika piešķirts Azerbaidžānai kompromisa veidā, garantējot vietējo armēņu autonomiju. Pēcpadomju laikā šis risinājums vairs nav derīgs, jo divas valstis – Armēnija un Azerbaidžāna tagad ir ienaidnieces. Patiesībā šo teritoriju tagad ir okupējusi Armēnija, un tas ir izraisījis ieilgušu konfliktu ar austrumu kaimiņu, kaut gan spēkā ir pamiers. Šāda situācija ar pastāvīgiem kara un blokādes draudiem ir auglīgs pamats autoritāru valdību uzplaukumam, un ir demokrātijai ir ārkārtīgi grūti darboties šādā valstī.

Notikumi, kas risinājās kopš 19. februāra, nenāca kā pārsteigums. Pat ja tā, mums ir jāpieliek visas pūles, lai atjaunotu demokrātiskus apstākļus un opozīcijas tiesības. Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vēlmei pēc labām attiecībām ar tādu valstu de facto vadītājiem kā Krievija, Baltkrievija, Gruzija vai Armēnija ir jāieņem otrā vieta aiz šīs primārās prasības.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Būtībā Armēnija ir nosacīti nesen atdzimusi valsts, kura cenšas nostiprināt demokrātiskās institūcijas un nodrošināt iedzīvotāju labklājību, būdama iespiesta starp diviem ne tik demokrātiskiem, bet diezgan naidīgiem kaimiņiem, proti, Krieviju un Turciju, un būdama traucējoši un netaisnīgi iesaistīta teritoriālā konfliktā ar Azerbaidžānas totalitāro režīmu.

Šādos apstākļos nesen notikušās prezidenta vēlēšanas nebija nevainojamas, bet, saskaņā ar starptautiskās novērotāju misijas teikto, tās ,,lielākoties tika vadītas saskaņā ar EDSO un Eiropas Padomes [...] normām”.

Skumji, ka pēcvēlēšanu protestu laikā izrādījās, ka policija lietoja nevajadzīgu spēku, kura rezultātā gāja bojā astoņi cilvēki, starp viņiem arī viens policists.

Ir pieprasīta rūpīga un taisnīga to notikumu izmeklēšana, kuri izraisīja šos nāves gadījumus. Uzdots izmeklēt arī aizdomas, ka ārējie spēki provocē vardarbību Armēnijā, lai grautu valsts stabilitāti.

Es aicinu pilnībā atbalstīt šo rezolūciju.

  Marcin Libicki, autors. − (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pats paar sevi saprotams, ka mēs gribam, lai Armēnijā valdītu miers, lai tai būtu drošas robežas un tā sekmīgi risinātu savas ārlietas. Vai drīkstu jums atgādināt, ka vēlēšanas Armēnijā neizraisīja nopietnus protestus. Tas, kas tur notiek tagad, ir jāskata īpašā saistībā ar Kaukāzu, ārkārtīgi ugunsbīstamu reģionu.

Kamēr man ir dots vārds, priekšsēdētāja kungs, ar jūsu atļauju es izmantošu šo izdevību, lai paustu sašutumu par tikko saņemto ziņu par Mosulas haldiešu baznīcas arhibīskapa Faraj Rahho slepkavību. Viņu nolaupīja 29. februārī, un trīs no viņa miesassargiem tika nošauti.

Ts ir vēl viens uzbrukums, vēl viens noziegums, ko izdarījuši cilvēki, kuriem nav drosmes parādīt pasaulei savas sejas, kuri nolaupa nevainīgus upurus, parastus cilvēkus, kuri veic reliģisku darbību – pārsvarā kristiešus, pārsvarā katoļu kristiešus. Šodien mēs atkal esam liecinieki šādam noziegumam, un man šķiet, ka šis jautājums ir jāiekļauj mūsu nākamās Briseles sanāksmes darba kārtībā kā īpašs punkts. Lai Dievs dod mūžīgu mieru varonīgajam moceklim, kurš šodien mira Mosulā.

  Marian-Jean Marinescu, PPE-DE grupas vārdā. – (RO) Tas, kas notika Armēnijā, ir stingri jānosoda, taču diemžēl tas nebija pārsteigums. Ļoti līdzīgi notikumi risinās citā šā reģiona valstī, un tie ir sekas situācijai, kura izveidojās pēc 1990. gada.

Mēs redzam vairāku tādu faktoru sekas, kuri pastāv kopš tā laika līdz šai dienai: nepietiekama ekonomiskā attīstība, slēpti konflikti un Krievijas Federācijas ietekme. To visu vainago situācija Kosovā, kura, neraugoties uz autoru veltīgajām pūlēm, būs precedents visiem ieinteresētajiem. Reģiona iedzīvotājiem sekas var būt vienīgi nedrošība, neuzticība varas iestādēm un uzņēmība pret manipulācijām.

Ir tikai viens risinājums, lai atjaunotu normālu stāvokli: ekonomiskā attīstība, kas radīs augstāku dzīves līmeni. Ir enerģijas resursi. Šo resursu apgūšana un tranzīts atrisinās ekonomiskās attīstības problēmu, kā arī atkarības problēmu no Krievijas Federācijas, un atrisinās Eiropas problēmu kopumā.

Eiropas Savienība patiesībā neieņēma nostāju, un ja mēs vēlamies rast Dienvidkaukāza problēmu risinājumu, Eiropas Savienībai ir enerģiski jārīkojas, izstrādājot enerģētikas maršrutus Melnās jūras reģionā.

  Justas Vincas Paleckis, PSE grupas vārdā. – (LT) Kad valstī, kura ir iesaistīta Eiropas kaimiņattiecību politikā un labvēlīgi noskaņota pret ES, notiek veiksmīgas, demokrātiskas vēlēšanas, tā ir arī mūsu uzvara. Ja tās neizdodas, tā ir abpusēja sakāve.

Pēc starptautiskās novērotāju misijas vārdiem, Armēnijas prezidenta vēlēšanas notika saskaņā ar starptautiskajām normām Ak vai, turpmākie notikumi anulē šo nedrošo soli uz priekšu. Asinsizliešana un ārkārtas stāvokļa noteikšana ir nobīdījusi Armēniju no ceļa uz demokrātiju, traucējot tās attiecībām ar Eiropas Savienību. Armēnijā ir apspiestas cilvēktiesības, un tur nav vārda brīvības.

Erevānai pilnībā ir jāatceļ ārkārtas stāvoklis, un EDSO pārstāvjiem ir jāpalīdz atrast krīzes risinājums. Jācer, ka abas sarunu puses izrādīs savaldību, un to darba pamats būs Eiropas vērtības.

  Janusz Onyszkiewicz, ALDE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pašreizējā politiskā krīze Armēnijā nav pirmā.

Levon Ter-Petrosian prezidentūras laikā valsts sāka strauji atkāpties no liberālajām un demokrātiskajām. Tika aizliegtas galvenās opozīcijas partijas, ierobežota preses brīvība, un parlamenta vēlēšanas vispārēji atzītas par neatbilstošām demokrātiskajiem kritērijiem. Ter-Petrosian kungs atkāpās no prezidenta amata demonstrāciju spiediena rezultātā. Tas radīja valstī zināmu stabilitāti, tomēr beidzās ar Armēnijas deviņu vadošo politisko darbinieku, starp kuriem bija arī premjerministrs, dramatisku nogalināšanu parlamentā, ko veica nezināmi slepkavas.

Tagad mēs redzam atkārtojumu tam, kas notika aptuveni pirms desmit gadiem. Taču pašreizējo krīzi, iespējams izraisīja tas, ka Armēnijas sabiedrību ir nogurdinājušās valdības no tā dēvētā Karabahas klana, pie kura pieder gan iepriekšējais, gan tagadējais prezidents. Valdību plaši apsūdz par autoritārisma atjaunošanu demokrātijas aizsegā ar uzņēmējdarbības kontroli mafijas stilā un ekonomikas lejupslīdi.

Pieaug arī bažas par Armēnijas arvien lielāku izolāciju un pozīciju pakāpenisku vājināšanos neatrisinātajā konfliktā par Kalnu Karabahu. Kad Ter-Petrosian kungs nolēma atgriezties politikā un kandidēt vēlēšanās, viņš ieguva ievērojamu atbalstu, solīdams elastīgāku ārpolitiku.

Taču pašreizējā krīze ir ļoti dziļa. Cerēsim, ka to atrisinās ar politiskiem līdzekļiem, kaut gan tas nemaz nav droši zināms. Ja nē, tad var saasināties konflikts Kalnu Karabahā, mēģinot vienot sabiedrību ap valdību. Šīs bažas apstiprina nesenais incidents Karabahā, kurā gāja bojā 11 cilvēki. Vēl viens iznākums var būt Armēnijas arvien pieaugošās atkarības no Krievijas nostiprināšanās. Nesen atklātais Armēnijas – Irānas cauruļvads šo atkarību nemazinās, jo gāzi un arī cauruļvadu, protams, kontrolēs Gazprom.

Mūsu attieksmei pret nopietno situāciju Armēnijā ir jābūt draudzīgai, bet mums nav jāatturas no kritikas vai bažu izteikšanas, ja tas ir vajadzīgs. Es uzskatu, ka šajā rezolūcijā ierosinātā nostāja atbilst šiem kritērijiem.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! 2008. gada 19. februāra prezidenta vēlēšanu rezultāts bija Armēnijas politiskās destabilizācijas faktors, kaut gan jāuzsver, ka EDSO atzina vēlēšanu kodeksu par atbilstošu demokrātiskajām normām.

Demonstrācija pēc mājas aresta noteikšanas Levon Ter-Petrosian un tās brutālā apspiešana 1. martā beidzās ar astoņu cilvēku nāvi, daudzi citi ir ievainoti, un valstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Plašsaziņas līdzekļiem noteiktie ierobežojumi un arvien lielāka skaita opozīcijas dalībnieku aresti rada nopietnas bažas.

Mēs aicinām Armēnijas varas iestādes nekavējoties atjaunot pilsoniskās tiesības, izbeigt ārkārtas stāvokli, ievērot cilvēktiesības un noskaidrot, kurš ir atbildīgs par 2008. gada 1. marta traģiskajiem notikumiem. Šīs lietas izmeklēšana nedrīkst kļūt par ieganstu turpmākai opozīcijas vajāšanai. Situācija Armēnijā tiešām ir ļoti sarežģīta, un mūsu pārstāvjiem tai ir jāvelta liela uzmanība.

  Evgeni Kirilov (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos piebilst, ka demokrātiskās normas Armēnijā nav tādas, kāds mēs tās vēlētos redzēt. Stāvokli vēl pasliktina sociāli ekonomiskā situācija, un tas, protams, liek iziet ielās vēl vairāk cilvēkiem.

Es vēlos aicināt gan Armēnijas varas iestādes, gan, protams, Azerbaidžānu censties atrisināt šo ieilgušo konfliktu. Ir Armēnijas okupēti apgabali, kuri jāatbrīvo, jo tajos nav armēņu. Patiesi uztrauc tas, ka abas valstis pašlaik bruņojas, un tas, protams, atspoguļo situāciju kā reālas sociālās problēmas, ar kurām sastopas šīs valstis, it īpaši Armēnija.

Tādēļ es atbalstu šo kopējo rezolūcijas projektu, tomēr domāju, ka mums joprojām uzmanīgi jāseko līdzi situācijai, jo tā rada bažas.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Armēnija ir viena no tās grupas valstīm, kuras saņem Eiropas Savienības atbalstu politisko un ekonomisko reformu īstenošanai, tiesiskas valsts institūciju veidošanai un korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanai. Tādēļ mums ir tiesības rūpīgi pārbaudīt politisko procesu un demokrātisko principu ievērošanu šajā valstī. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā kopš Padomju Savienības sabrukuma Armēnijā notiekošās pārmaiņas.

Valdības ļoti bieži cenšas ietekmēt plašsaziņas līdzekļus, bet, kad tās ķeras pie vardarbības un spēka lietošanas, tām ir jāstājas pretī ar ārkārtīgu apņēmību. Un ja ir cilvēku upuri, tad situācija ir ārkārtīgi sarežģīta. Mēs kategoriski pieprasām atjaunot brīvību un respektu pret atšķirīgiem viedokļiem un saglabāt demokrātiju un cilvēktiesības. Mēs nosodām spēka pielietošanu un demokrātisku sanāksmju, protestu un demonstrāciju vardarbīgu izklīdināšanu.

  Louis Michel , Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Komisija īpaši uzmanīgi vēro situāciju demokrātijas un cilvēktiesību jomā Armēnijā, kura, kā jūs zināt, ir viena no mūsu partnerēm saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku.

Mēs uzmanīgi sekojam notikumiem ar mūsu delegācijas Erevānā starpniecību, ar dalībvalstu palīdzību un ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Peter Semneby. Šī procesa daļa ir arī regulāra saziņa ar vietējām un starptautiskajām NVO, kuras darbojas demokrātijas un cilvēktiesību jomā.

Attiecībā uz traģiskajiem notikumiem Erevānā 1. martā, pēc vēlēšanām, Komisija pievienojas bažām par niknajām sadursmēm starp policiju un opozīcijas demonstrantiem, kuru rezultāts bija daudzi nāves gadījumi. Tādēļ Komisija aicināja nekavējoties veikt rūpīgu izmeklēšanu un sodīt personas, kuras pārkāpa likumu. Mēs aicinājām arī Armēnijas valdību nekavējoties atcelt ārkārtas stāvokli. Komisija uzskata, ka ir svarīgi, lai visas puses atsakās no spēka lietošanas. Mēs sagaidām, ka visas Armēnijas partijas pievērsīsies politiskam dialogam kā nesaskaņu pārvarēšanas līdzeklim.

Tajā pašā laikā Komisija nožēlo, ka nesenie notikumi Armēnijā ir metuši ēnu uz pozitīvo attīstību virzībā uz EKP rīcības plāna īstenošanu it īpaši cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Aicinājums īstenot politiskas reformas un ievērot cilvēktiesības ir Eiropas Savienības un Armēnijas partnerības neatņemama sastāvdaļa, un tādēļ Komisija izmantos visus līdzekļus, kas ir tās rīcībā, lai mudinātu Armēnijas vadītājus virzīties uz priekšu šajās jomās.

Pieņemot ES un Armēnijas EKP rīcības plānu 2006. gadā, mēs ieguvām politisku instrumentu, lai veicinātu to principu ievērošanu, kuru pamatā ir mūsu kopīgās vērtības. Mēs esam cieši pārliecināti, ka dialogs ar Armēniju, kas noris saskaņā ar Partnerības un sadarbības nolīguma politiskajiem noteikumiem un EKP rīcības plānu, tiešām ir visiedarbīgākais līdzeklis, kā nodot Eiropas Savienības vēstījumus par cilvēktiesību un starptautisko noteikumu ievērošanu. Tādējādi īpaši svarīgas ir Sadarbības komitejas, Sadarbības padomes un Parlamentārās sadarbības komitejas ikgadējās sanāksmes.

Komisija ir saglabājusi arī apņēmību atbalstīt reformu procesu, sniedzot Armēnijai finansiālu un tehnisku palīdzību. Politisko reformu atbalstīšana cilvēktiesību un demokrātijas jomā joprojām ir prioritāte valsts iniciatīvas programmā 2007. – 2010. gadam. Aptuveni trešā daļa mūsu divpusējā atbalsta – kurš šajā laikposmā sasniegs EUR 98.4 miljonus – tiks izmantota attiecīgo projektu atbalstam. Precīzāk, 2007. gadā divpusējā atbalsta programmā Armēnijai ir paredzēts finansiāls atbalsts tiesu iestāžu reformas jomā EUR 18 miljonu apmērā. Esmu pārliecināts, ka Eiropas Parlaments atbalstīs mūsu centienus un tiešām būs mūsu stingrākais sabiedrotais.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

(1) Skatīt protokolu.

9.2. Krievija

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir debates par pieciem rezolūciju projektiem par demonstrantu arestu pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām⁽¹⁾.

  Bernd Posselt, autors. − (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šīs rezolūcijas projekta sagatavošanas laikā dažus no mums apsūdzēja, ka mēs esam Krievijas ienaidnieki vai pretinieki. Mēs esam tieši pretējais! Mēs esam Krievijas draugi, mēs esam nobažījušies par demokrātiju un tiesiskumu šajā svarīgajā Eiropas valstī. Mēs dedzīgi protestējam pret opozīcijas aktīvistu apcietināšanu, kuri neizdarīja neko vairāk kā vien pievērsa uzmanību faktam, kuru pamanīja visas starptautiskās institūcijas, proti, tam, ka Krievijas prezidenta vēlēšanas bija ārkārtīgi netaisnīgas.

Mēs aicinām nekavējoties atbrīvot opozīcijas aktīvistus un citus, kurus ilgu laiku tur cietumos un darba nometnēs kā, piemēram, tā dēvētos Yukos cietumniekus M. Khodorkovsky un P. Lebedev, un es atbalstu kancleres A. Merkel aicinājumu beidzot atbrīvot šos cilvēkus.

Tomēr mums ir jābūt skaidrībā par vienu lietu. Tikko ievēlētajam Krievijas prezidentam ir vienreizēja iespēja sākt no jauna, virzīties uz demokrātiju un tiesiskumu un uz mazāk nacionālistisku un agresīvu ārpolitiku. Taču tas nozīmē, ka viņam būs jāatbrīvojas no Gazprom saitēm un no Putina sistēmas; bēdīgi, ka nav ne mazāko norāžu par to.

Tādēļ mūsu pienākums ir izteikt godīgu kritiku. Ne jau tie, kuri, līdzīgi Vācijas bijušajam kancleram G. Schröder, dzied slavas dziesmas Putina sistēmai un ļauj iesaistīt šīs sistēmas sevi propagandā un ekonomiskajās un politiskajās interesēs, ir Krievijas draugi; nē, Krievijas draugi atbalsta cilvēktiesības un pilsoniskās tiesības krievu cilvēkiem, kuriem ir demokrātiskas attīstības iespēja.

Ja mēs paliekam klusu, tad demokrātijas un tiesiskuma mazās sēklas, kuras iesēja prezidents B. Jeļcins un kuras ir pakļāvis briesmām prezidents V. Putins, galu galā tiks nožņaugtas, un tas nevar būt Eiropas interesēs vai Krievijas cilvēku interesēs.

(Aplausi)

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Es runāju par šo jautājumu savā vārdā.

Iepriekšējos gados Krievijā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, no staļinistiskā komunisma līdz liberālā kapitālisma sākumam; no aukstā kara kodoldraudiem līdz draudzīgas atbruņošanās ierosināšanai un sarunām par militāru sadarbību ar rietumiem. Tajā pašā laikā valstī uz uzsāktas vairākas demokrātiskas reformas, un Krievijas iedzīvotāju dzīves līmenis pastāvīgi paaugstinās.

Mēs atzinīgi vērtējam šīs pārmaiņas, un mums tās ir jāatbalsta. Mums ne vienmēr jākritizē sliktais; dažreiz mums ir jāpiedod un jāatbalsta labās lietas. Tādējādi mēs ne tikai būsim objektīvi, bet mēs arī atbalstīsim straujākas un plašākas pozitīvas pārmaiņas.

Paturot to prātā un raugoties uz nesenajām Krievijas prezidenta vēlēšanām, mums jāsaka, ka tās notika demokrātiskākā veidā nekā iepriekšējās, kaut gan joprojām bija problēma ar kandidātu nevienlīdzīgu piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem. Bet būsim godīgi, vai mums pašiem nav šādas problēmas mūsu ES dalībvalstīs? Diemžēl mums tā ir.

Pēc vēlēšanām uz ielām notika protesti. Ir ziņots, ka uz dažiem no šiem protestiem Krievijas policija reaģēja ar nesamērīgu spēku. Vai mēs godīgi varam teikt, ka mūsu pašu policijas spēki ES dalībvalstīs vai kandidātvalstīs ir eņģeļi un dažreiz – daudz biežāk nekā mums patiktu – neizmanto nesamērīgu spēku?

Jā, mēs nosodām Krievijas valsts plašsaziņas līdzekļu netaisnīgu izturēšanos pret kandidātiem; jā, mēs nosodām nevajadzīgo spēku, ko Krievijas policija vērsa pret protestētājiem, bet mēs to darām tieši tāpat un ar tādu pašu enerģiju, kā mēs rīkotos līdzīgos gadījumos jebkurā citā valstī vai valstu savienībā, ieskaitot mūsu pašu savienību.

  Alexandra Dobolyi. − Priekšsēdētāja kungs, man jūs jāapbēdina. Es neesmu šīs rezolūcijas autore, un mana grupa neparakstīja šo rezolūciju. Iemesls, kāpēc mana grupa to nedarīja, nav izvairīšanās no šodienas diskusijas. Tas nav tāpēc, ka mēs domājam, ka mums nevajag apspriest šos jautājumus, un ne tāpēc, ka mēs domājam, ka Krievijā nav problēmu, ne arī tāpēc, ka mēs domājam, ka mums nav jārisina jautājums par Krievijas vēlēšanu ietekmi, bet gan tāpēc, ka mēs esam cieši pārliecināti, ka tad, kad mēs runājam par Krieviju – pasaules lielvalsti, ANO Drošības padomes dalībnieci un vienu no galvenajām ES partnerēm – mums ir jārīko plašas un labi sagatavotas debates.

Krievija ir ne tikai mūsu tuva kaimiņiene, tā ir arī stratēģiskā partnere. Mēs gribam plašas debates par mūsu attiecībām, kuru laikā tiek risinātas visas svarīgās problēmas, sākot ar tirdzniecību un beidzot ar ieguldījumiem – kas strauji attītās – un enerģētiku, demokrātiju un arī cilvēktiesībām.

Ir daudz dažādu viedokļu par Krieviju, bet man šķiet, ka ikviens piekrīt, ka Krievija ir mūsu galvenā partnere reģionālo konfliktu un starptautisku problēmu risināšanā, un ka vēl daudz jādara, lai attīstītu mūsu attiecību pilnu potenciālu. Mums jābūt gataviem plašai viedokļu apmaiņai šajā Parlamentā un arī kopā ar Komisiju un Padomi par to, kā formulēt pragmatisku pieeju, sadarbojoties jautājumos, kuros mēs to varam, un nepiekrītot jautājumos, kuros mēs nevaram sadarboties.

Ir vairāk nekā skaidrs, ka nav iespējams vai nav pienācīgi izskatīt šo nozīmīgo un svarīgo jautājumu 20 minūšu laikā ceturtdienas pēcpusdienā, un šā iemesla dēļ mana grupa nevar atbalstīt rezolūcijas projektu, un tas ir iemesls, kāpēc mana grupa vēlāk balsojumā atturēsies.

  Marcin Libicki, autors. − (PL) Priekšsēdētāja kungs! Krievijā ir notikušas vēl vienas vēlēšanas, un atkal daudzi kandidāti ir izslēgti jau pirms balsošanas. Atkal ar spēku tika izklīdināti opozīcijas aktīvisti, kuri protestēja pret vēlēšanu rezultātiem. Un atkal rietumi ir pārsteigti trīs iemeslu dēļ. Pirmais, ka Krievijā neievēro pilsoniskās tiesības. Otrais, kāpēc vajā opozīciju, jo tā vienalga ir tik vāja? Trešais, kāpēc tā rīkoties, ja sabiedrība principā atbalsta katru valdības lēmumu?

Mums ir jāsaprot, ka neviens, kurš izturas pret Krieviju un krieviem kā pret parastu sabiedrību un parastu, civilizētu rietumu valsti, nevar saprast šo zemi. Krievu mentalitāte ir pilnīgi atšķirīga, kā to var apliecināt tie, kuri vienmēr ir bijuši Krievijas kaimiņi kā daudzas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis. Mēs ļoti labi zinām, ka Krievijas sabiedrība vienmēr atbalsta valdību un varas iestādes – ar vai bez vēlēšanām. Tā tas vienmēr Krievijā ir bijis, un tā tas ir un būs.

Protams, esmu pilnīgi vienisprātis ar Posselt kungu, ka Krievijas patiesajiem draugiem ir jādara viss iespējamais, lai šo situāciju mainītu. Bet, manuprāt, te nav nekā, par ko brīnīties.

  Jana Hybášková , PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Krievijas Federācija ir valsts, ar kuru mēs izmisīgi vēlamies noslēgt stratēģisku partnerību. Galvenais jautājums tajā ir ja ne demokrātija, tad tiesiskums.

27. februāris: kāds apvienības Cita Krievija aktīvists tiek atbrīvots no psihiatriskās slimnīcas Krievijas pilsētā Tverā. Roman Nikolaychik bija soda psihiatrijas upuris. Politiskais spiediens uz viņu pieauga pēc tam, kad viņu izvēlējās par vietējo kandidātu no apvienības Cita Krievija partijas saraksta. Larisa Arap bija aizturēta 46 dienas ilgi pēc tam, kad viņa publicēja kritisku rakstu Murmanskas apgabalā. Artem Basyrov vairāk nekā mēnesi turēja slimnīcā Mari Republikā par Citas Krievijas atbalstīšanu.

1. marts: atklāta vētule Krievijas Federālajam drošības dienestam. ,,Mēs, žurnālisti un žurnāla The New Times korespondentes Natalya Morar kolēģi, pieprasām FDD vadībai pārtraukt viņas nekonstitucionālo aizturēšanu Domodedovas lidostas muitas zonā un atver viņai Krievijas robežu.”

4. marts: tūkstošiem cilvēku iziet gājienā Maskavas un Sanktpēterburgas ielās. Maskavā, kur varas iestādes atteicās dot sapulcei atļauju, tika arestēti dučiem cilvēku, kad policija ar stekiem iebruka pūlī. Labo spēku savienības partijas vadītāju Nikita Belykh aizveda maskēšanās ģērbos tērpti OMON īpašās vienības kaujinieki. Starp šiem arestētajiem bija arī kustības Par cilvēktiesībām vadītājs Lev Ponomarev un Vienotās pilsoniskās frontes izpilddirektors Denis Bulinov.

7. marts: žurnālisti apklusināti Krievijas vēlēšanu laikā. Deinvidsahalīnā kāds armijas leitnants uzbruka Južnosahalinskas laikraksta Tvoya Gazeta reportierim. Novosibirskā fotogrāfu Yevgeny Ivanov apsūdzēja par ,,pretošanos varas orgāniem” un ,,nereģistrēšanos”. Sanktpēterburgā milicija aizturēja Grazhdansky Golos reportieri par ,,atrašanos vēlēšanu iecirknī bez atļaujas”. Viņas laikrakstu izdod neatkarīga vēlēšanu novērošanas grupa Golos. Maskavas apgabala Himku pilsētas vietējā laikraksta Vpered (Uz Priekšu) reportierim uzbruka milicija, kad viņš mēģināja iemest savu vēlēšanu biļetenu.

Vai tas ir tiesiskums?

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! ES nolīgums ar Krieviju attiecas ne tikai uz lielāku sadarbību ekonomikas, drošības un enerģētikas jomā, bet arī uz tiesiskuma, demokrātijas un cilvēka pamattiesību ievērošanu.

Neraugoties uz to, priekšvēlēšanu periodā opozīcijas grupām un nevalstiskajām organizācijām bija izvirzīti daudz stingrāki noteikumi par tiesībām uz pulcēšanos un mierīgu demonstrāciju. Vēl vairāk, lielākie laikraksti, radio un televīzijas stacijas bija pakļautas stingrai valdības kontrolei. Gājiens, kuru opozīcijas partijas organizēja 3. maijā, vispirms nesaņēma Maskavas iestāžu atļauju un pēc tam beidzās ar dalībnieku un arī opozīcijas vadītāju arestu. Diemžēl nesenās vēlēšanas parādīja, ka demokrātija un tiesiskuma ievērošana Krievijā nav stipra. Es runāju ne tikai par nesamērīgu spēku, kuru policija pielietoja demonstrācijas laikā, bet arī par naidīgo attieksmi pret EDSO novērotāju misiju.

Starptautiskajai sabiedrībai ir tiesības gaidīt no Krievijas jaunā prezidenta vairāk nekā apliecinājumu, ka pasaules lielākajā valstī turpināsies demokrātijas veidošana, tā gaida tādus konkrētus pasākumus kā jau gadiem ilgi apcietināto politisko aktīvistu situācijas pārskatīšana.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ne Krievijas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņa, ne pašas vēlēšanas neatbilda demokrātijas noteikumiem. Kandidātu paziņošanas laikā nebija pat mēģinājuma saglabāt izskatu. Plašsaziņas līdzekļi atradās zem pastāvīga spiediena nepublicēt kritisku informāciju par kandidātu, kuru atbalsta pašreizējais prezidents. Opozīcijas piekļuve plašsaziņas līdzekļiem tika bloķēta, un vēlēšanu norises novērošana – traucēta.

To ir grūti pieņemt, ir īpaši, ņemot vērā Krievijas dalību Eiropas Padomē un Krievijas vadītāju iepriekšējos paziņojumus par cilvēktiesību ievērošanu. Man jāatzīst, ka šādi paziņojumi šķiet ticami tikai tiem, kuri nepazīst Krieviju. Demokrātisko principu pārkāpumiem vēlēšanu laikā sekoja protesti, demonstrācijas brutāla apspiešana un demonstrantu arests. Krievija neapšaubāmi ir atkāpusies no demokrātijas normām. Mēs aicinām nekavējoties atbrīvot sirdsapziņas cietumniekus.

  Jiří Maštálka, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es priecājos, redzot, ka jautājums par notikumiem Krievijā ir atradis vietu plenārsēdes debatēs.

Nav šaubu, ka labas attiecības ar Krievijas Federāciju ir spēcīgas Eiropas Savienības priekšnoteikums nākotnē. Es ļoti nožēloju to, ka vēlēšanas Krievijā nenotika bez varas iestāžu iejaukšanās. No vienas puses, mēs, tāpat kā daudzreiz iepriekš, no savas puses neparādām elementāru cieņu pret darbu, kuru veikusi tās valsts tauta, kuru mēs šodien apspriežam, un pret šīs tautas kultūru.

Nav ne mazāko šaubu, ka Krievijai vēl tāls ceļš ejams līdz tādam sociālā taisnīguma līmenim un dzīves kvalitātei, kādu mēs vēlētos redzēt visā pasaulē. Tai ir grūti risināt demogrāfisko krīzi. No otras puses, pirmo reizi Krievijas vēsturē valsts augstākais pārstāvis brīvprātīgi atstāj Kremli, un viņa pēcteci ievēl tauta. Bez šaubām, ka politiskās tehnoloģijas, instrumenti un pārvaldes metodes, ieskaitot vēlēšanu procedūras, Krievijā ir noregulētas perfekti. Taču šīs tehnoloģijas ir importētas no rietumiem.

Es gribu jautāt tiem, kuri šodien raud par demokrātijas nožēlojamo stāvokli Krievijā, vai viņus apbēdina arī Eiropas Parlamenta nedaudz gļēvais atteikums jautāt, kā Solana kungs traktē starptautiskos noteikumus?

  Urszula Krupa, IND/DEM grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šodienas debašu temats ir cilvēktiesību pārkāpumi Krievijā attiecībā pret cilvēkiem, kuri protestē pret demokrātijas trūkumu it īpaši nesenajās prezidenta vēlēšanām. Spēks un arī aresti tika lietoti ne tikai pret demonstrantiem, bet arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai vajadzēja atsaukt novērotāju misiju Krievijas valdības noteikto pārmērīgo ierobežojumu dēļ. Krievijas varas iestādes izdarīja spiedienu uz opozīcijas grupām, pieļāva krāpšanu vēlēšanās un pakļāva plašsaziņas līdzekļus. Nevalstiskās organizācijas atturēja no rīcības, un tika noteikti ierobežojumi sanāksmju organizēšanai.

Mēs acīmredzot nevaram atzīt cilvēktiesību un demokrātijas neievērošanu, vārda brīvības neievērošanu, diskrimināciju pret nacionālajām minoritātēm un ierobežojumus neatkarīgajām organizācijām. Tomēr mums ir jāatceras, ka Krievijā nav demokrātisku tradīciju. Īsais demokratizācijas periods, kas sākās 1864. un beidzās 1917. gadā ar tipiski totalitāras valsts Padomju Krievijas izveidi, kuru vispirms vadīja Ļeņins un Staļins un pēc tam viņu mācekļi, un kas bija pilnīgs demokrātijas noliegums.

Situācijai Krievijā ir jābūt kā brīdinājumam citām impērijām un totalitārām valstīm, kuras baidās no demokrātiskā procesa pat tad, ja opozīcija ir mazākumā un draud vienīgi ar patiesības atklāšanu, kuru tās vēlas slēpt par katru cenu.

  Koenraad Dillen (NI). – (NL) Tikai divi jautājumi. Man nav nekādu problēmu atbalstīt šo rezolūciju. Bet mēs visi, protams, zinām, ka Krievija ir pārāk svarīga enerģijas piegādātāja, un tādēļ Eiropas valstu vadītāji un valdības klusi noliks šo papīru malā.

Mēs zinām no pieredzes, ka, tiklīdz uz spēles ir liktas ekonomiskās intereses neatkarīgi no tā, vai tā ir Ķīna, Krievija vai Saūda Arābija, visu šo pamattiesību hartu autoru degsmei cilvēktiesību jomā ir jāpadodas ,,reālpolitikas” priekšā. Tādēļ nelolosim ilūzijas.

Otrkārt, dāmas un kungi, aizstājiet šajā rezolūcijā vārdu ,,Krievija” ar vārdu ,,Beļģija”, un teksts joprojām būs gluži kā atbilstīgs. Jo nav pagājis ilgs laiks, kad arī Beļģijā pēc Briseles mēra pavēles policiju sūtīja sist mierīgus demonstrantus. Arī Beļģijā opozīcijai lielā mērā ir liegta pieeja plašsaziņas līdzekļiem. Arī Beļģijā politiski iecelti tiesneši aizliedza kādu opozīcijas partiju, paklausot valdības pieprasījumam, arī pēc tās partijas pieprasījuma, kuras biedrs ir komisārs, kurš šodien ir šeit kopā ar mums. Un minētie tiesneši tā rezultātā tika paaugstināti. Lai vispirms Eiropa sakārto savus darbus un nodarbojas ar šiem viltus demokrātiem.

  Józef Pinior (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Krievija ir ievērojama valsts, pasaules līmeņa dalībniece, ANO Drošības padomes dalībniece un Eiropas Savienības stratēģiskā partnere.

Pirmkārt, es vēlētos aicināt uz nopietnām, mierīgām un objektīvām debatēm Eiropas Parlamentā par Krievijas demokrātijas nožēlojamo stāvokli un par cilvēktiesībām šajā valstī.

Patiesība ir tāda, ka Krievija apgrūtināja pēdējo parlamenta vēlēšanu pārraudzību starptautiskajiem dalībniekiem. Līdz šim Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi spriedumus pret Krieviju 15 ar Čečeniju saistītās lietās. Spīdzināšana un nelikumīgs ieslodzījums, ko īsteno valdības militārie spēki Čečenijas prezidenta Ramzan Kadyrov vadībā, joprojām ir plaši izplatīti un sistemātiski. Pirmsvēlēšanu laikā Krievijas varas iestādes stingrāk ierobežoja pulcēšanās brīvību un izmantoja pārmērīgu spēku, lai pārtrauktu mierīgas demonstrācijas. Krievijas likumi par nevalstiskām organizācijām ir īpaši ierobežojoši.

Šajā pēcpusdienā nav iespējams sarīkot pienācīgas debates par visiem šiem jautājumiem. Vēlreiz, es vēlos aicināt uz nopietnām debatēm plenārsēdē par demokrātijas un cilvēktiesību nožēlojamo stāvokli Krievijā.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Kā izrādās, demokrātiskajām pārmaiņām Krievijā nav pievienojušies uzlabojumi pamata pilsonisko tiesību, it īpaši tiesību uz opozīciju, jomā. Krievijā cilvēki ir iemācījušies domāt lepni, bet dzīvot nožēlojamā verdzībā. Vadītāji mums nepievērsīs lielu uzmanību, bet Krievijas iedzīvotājiem ir jādara zināma Eiropas nostāja. Iespējams, tas ir ilgs un lēns aktivizēšanas process līdz pakāpeniskai sapratnei, ka arī Krievijā lietas var būt citādas, normālākas, un cilvēki var būt laimīgāki, jo valstij ir šādas iespējas. Mums ir jāatbalsta šis apziņas izaugsmes process.

  Zita Pleštinsk (PPE-DE). – (SK) Es piekrītu iepriekšējiem runātājiem, ka labas kaimiņattiecības starp Eiropas Savienību un Krieviju ir ārkārtīgi svarīgas visas Eiropas stabilitātei, drošībai un labklājībai.

No vienas puses, Eiropas Savienībai ir jācenšas izveidot sadarbību ar Krieviju, īpaši politikas, drošības, ekonomikas un, galvenais, enerģētikas jautājumos. No otras puses, mums jāklusē par demokrātijas un politiskās brīvības pārkāpumiem Krievijā. Mums ir jāpauž neapmierinātība gadījumos, kad mums jau iepriekš ir paziņots par demokrātijas pārkāpumiem, kā tas bija prezidenta amata kandidāta Mikhail Kasyanov diskvalifikācijas gadījumā.

Es ticu, ka tikko ievēlētais Krievijas prezidents Dmitry Medvedev respektēs tiesiskumu un demokrātiju un radīs apstākļus drīzai sarunu uzsākšanai par jauno partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Krieviju.

  Janusz Onyszkiewicz (ALDE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pievienot vēl vienu punktu šajās vēlēšanās izdarīto pārkāpumu sarakstā, kas patiesībā neļauj tās uzskatīt par vēlēšanām, jo nebija starp ko izvēlēties. Es runāju par to, ka daudzi kandidāti nevarēja atļauties balotēties vēlēšanām finansiālu grūtību dēļ, kuras piedzīvoja viņu partijas.

Kāpēc finansiālas grūtības? Tāpēc, ka pirms tam notikušajās Domes vēlēšanās politiskajiem raidījumiem, kuriem bija tiesības izmantot brīvo raidlaiku, par to bija jāmaksā, ja partija nepārsniedza zināmu slieksni sabiedriskās domas aptaujās. Tā rezultātā dažas partijas ir parādos un nevar atļauties nekādu politisku darbību. Vēl ļaunāk, tām draud pasludināšana par nelikumīgām bankrota dēļ. Jāpatur prātā arī šī dīvainā situācija.

  Louis Michel , Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākt ar īsu personīgu komentāru. Es dzirdēju, ko teica galēji labējas Beļģijas partijas pārstāvis Dillen kungs, kurš atļāvās ļoti apkaunojoši salīdzināt apstākļus Beļģijā un Krievijā. Acīmredzot mans pienākums ir atspēkot viņa apgalvojumus. Tajos es saskatu ļoti pazīstamas metodes, pie kurām ķeras viņa partija un kuras beigās kļūst tikai par apvainojumiem. Atļaujiet man ļoti skaidri pateikt, kā šādas metodes nedara godu tiem, kuri tās izmanto.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Komisija uzmanīgi seko notikumiem pēc 3. marta demonstrācijām Maskavā un Sanktpēterburgā. Mēs to darām ne tikai ar mūsu Maskavas delegācijas palīdzību, bet izmantojot arī mūsu tiešos sakarus dalībvalstīs. Turklāt mēs uzturam regulārus sakarus ar Krievijas un starptautiskajām NVO, kuras darbojas cilvēktiesību jomā. Arī Komisija ir nobažījusies par nepārprotamo cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krievijā un reģistrēto cilvēktiesību pārkāpumu biežumu, it īpaši attiecībā uz pulcēšanās brīvību un vārda brīvību. Mēs esam ārkārtīgi vīlušies, ka EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību birojs bija spiests secināt, ka nav iespējams sūtīt vēlēšanu novērotāju misiju. Divpusējos sakaros ar Krieviju arī visaugstākajā līmenī Eiropas Savienība regulāri uzver cilvēktiesību ievērošanas nozīmi.

Pēc mēneša notiks viena no mūsu divām ikgadējām konsultācijām ar Krieviju par cilvēktiesību jautājumiem. Šīs konsultācijas dod mums iespēju dziļāk izpētīt vispārējās tendences cilvēktiesību jomā un uzklausīt Krievijas viedokli par atsevišķiem gadījumiem. Gaidāmajās konsultācijās mēs paudīsim savas bažas, it īpaši par vārda brīvību un pulcēšanās brīvību, problēmām, kuras rada rasisma un ksenofobijas palielināšanās, un Krievijas sadarbību ar tāadām organizācijām kā EDSO un Eiropas Padome. Šīs konsultācijas dod mums iespēju apspriest arī atsevišķu personu lietas. Pirms un pēc šīm konsultācijām mēs tiksimies ar cilvēktiesību jomā strādājošo Krievijas un starptautisko NVO pārstāvju grupu. Šādas sanāksmes dod Eiropas Savienībai iespēju uzzināt par cilvēktiesību aktīvistu bažām un tieši apmainīties viedokļiem.

Paskatoties mazliet tālāk, mēs drīz varēsim sākt sarunas par jaunu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju. Tas būs visaptverošs nolīgums, kurā būs iekļauts arvien lielāks to politikas jomu skaits, kurās mēs sadarbojamies. Kā norādīts Eiropas Savienības paziņojumā pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām mūsu kopīgās interesēs ir stiprināt saiknes starp mums, un mēs ceram, ka Dmitry Medvedev prezidentūras laikā mūsu partnerība nostiprināsies un konstruktīvi attīstīsies. Sarunās par jauno nolīgumu mēs centīsimies nodrošināt, lai tas atspoguļo vērtības, kurām abas puses apliecinājušas uzticību: plaukstoša pilsoniskā sabiedrība un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi ir dabiski un vajadzīgi sabiedrotie Krievijas izaugsmei un stabilitātei. Mēs to esam iemācījušies no savas pieredzes Eiropas Savienībā, un tā ir vēsts, kuru mēs kā kaimiņi un partneri neatlaidīgi raidīsim mūsu draugiem Krievijā gan ikdienā, gan sarunās par mūsu turpmākajām attiecībām. Es jau zinu, ka Eiropas Parlaments sniegs mums neierobežotu atbalstu šajā darbā.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mani vienmēr pārsteidz cilvēki, kuri izvirza augstas prasības amerikāņu demokrātijai, bet kuri bieži ļoti maz sagaida no Krievijas. Tas ir pazemojoši Krievijai un krieviem. No lielajiem un varenajiem ir jāgaida vairāk nevis mazāk. Tiem, kuri nosoda Gvantanamo lietotās metodes un cīņu pret terorismu, kuri meklē CIP pēdas un CIP sazvērestības Eiropā, varbūt vajadzētu rūpīgāk papētīt Krieviju. Taču šādi cilvēki un politiķi, kuriem ir tādi paši uzskati, neko negrib dzirdēt par cilvēktiesībām un pilsoņu tiesībām Krievijā. Gluži otrādi, viņi atrod visvisādus iemeslus un attaisnojumus, lai neapspriestu Krievijas demokrātijas problēmas.

Mēs nevaram justies apmierināti ar Krievijas iedomātajiem sasniegumiem, piemēram, ar to, ka prezidents Putins nepārkāpa Krievijas konstitūciju un pats atstāja amatu. Tas nav sasniegums, tas ir minimāls rīcības kodekss. Tas man atgādina anekdoti par Staļina labsirdību. Kāds bērns iznāk no Staļina kabineta vienās asinīs, tomēr smaidošs. ,,Kāpēc tu smaidi?” kāds jautā. ,,Es smaidu tāpēc, ka Staļins bija pret mani labs.” ,,Kā tu to domā – labs?” jautātājs atbild. ,,Viņš taču tevi sita, vai ne?” ,,Jā,” saka bērns ,,bet viņš būtu varējis mani nosist.”

  Katrin Saks (PSE), rakstiski. – (ET) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikt tikai to, ka es diemžēl neatbalstu manas grupas nostāju, atturoties balsot par rezolūciju par Krieviju.

Mums tiešām ir vajadzīga rezolūcija, kad amatā stājies jaunievēlētais prezidents, Medvedev kungs; vēl jāredz, kādi būs viņa pirmie soļi un kādu lomu sev piešķirs Vladimir Putin jaunā prezidentā laikā.

Es uzskatu, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad demokrātiski noskaņotiem kandidātiem neļāva piedalīties vēlēšanās vai pēc vēlēšanām izteikt viedokli par situāciju cilvēkiem ielās, ir svarīgi paust manus personīgos uzskatus. Pretējā gadījumā mēs atradīsimies tādā pašā situācijā kā Eiropas Padome, kura ir atlikusi savu ziņojumu par Krieviju līdz piemērotākam laikam.

Kaut gan es balsošu, un balsošu par rezolūciju, šis teksts, iespējams, nav gluži tāds, kādu es vēlētos to redzēt. Es uzskatu, ka mūsu kā demokrātiskas institūcijas pienākums ir ieņemt principiālu un drosmīgu nostāju, izsakot viedokli par tādu svarīgu jautājumu kā šis, kas attiecas uz brīvām vēlēšanām.

(1) Skatīt protokolu

9.3. Afgāņu žurnālists Perwiz Kambakhsh lieta – Irānas pilsoņa Seyed Mehdi Kazemi lieta (balsošana)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūcijas projektiem žurnālista Perwiz Kambakhsh lietā un debates par četriem rezolūcijas projektiem Irānas pilsoņa Seyed Mehdi Kazemi lietā⁽¹⁾.

  Nickolay Mladenov, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Es saistīšu šo diskusiju ar iepriekšējām debatēm par Krieviju, jo esmu noteikti pārliecināts, ka tad, ja mēs paļaujamies uz pamatvērtībām, mēs nevaram atbalstīt tās vājās valstīs un pieļaut izņēmumu stiprās valstīs.

Esmu lepns, ka šis Parlaments apsprieda rezolūciju par Krieviju, un mums visiem ar to jālepojas. Mums ir jābaidās no dienas, kad Eiropas Parlaments pārtrauks apspriest šīs rezolūcijas un pārtrauks stingri aizstāvēt vērtības, kurām mēs ticam.

Tādēļ, ka mūsdienās demokrātija nav tiesības visiem būt vienādiem, tās ir tiesības ikvienam būt atšķirīgam. Tā ir galvenā ziņa, kas mums ir jānodod mūsu partneriem Krievijā, un mums tā ir jānodod arī mūsu partneriem Afganistānā.

Prezidents H. Karzai un Afganistānas valdība ir apņēmušies veidot demokrātisku, mūsdienīgu valsti. Demokrātiskā un mūsdienīgā valstī nāvessods nav pieļaujams. Šis jautājums nav apspriežams. Demokrātiskā un mūsdienīgā valstī nav pieļaujams nekāda veida nāvessods. Tas ir mūsu Eiropas vērtību kodols.

Afgāņu žurnālista Kambakhsh lieta ir vēl sarežģītāka, jo viņam ir piespriests nāvessods par tiesību izmantošanu brīvi piekļūt informācijai.

Mums ļoti enerģiski jāmudina Afganistānas varas iestādes, valdība un prezidents iejaukties un izmantot savu varu, lai glābtu viņa dzīvību un nodrošinātu viņa apžēlošanu tā procesa beigās, kurš viņam vēl ir priekšā, ar to domājot apelācijas procesu.

Tomēr mums ir jāturpina palīdzēt arī varas iestādēm veidot demokrātiskas un mūsdienīgas valsts darbībai vajadzīgās institūcijas, atbalstīt pilsonisko sabiedrību un, vissvarīgākais, joprojām atbalstīt drošību Afganistānā.

Nobeigumā, mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka izglītība ir pamatvērtība, un mums tas ir jāiedveš tādām valstīm kā Afganistāna. Meitenes var apmeklēt skolu tikai dažus pēdējos gadus. Mums ir tik daudz darāmā šeit. Mēs nedrīkstam izvairīties no šī darba, un mums ir ļoti neatlaidīgi jāpārliecina gan Komisija, gan Padome, gan visām dalībvalstis, ka mums ir jāiegulda izglītībā Afganistānā.

  Marcin Libicki, autors. − (PL) Priekšsēdētāja kungs! Afgāņu žurnālistam Perwiz Kambakhsh ir piespriests nāvessods. Autoritārās valdības, kā parasti, uzbrūk tiem, kuri runā par cilvēktiesībām, tātad žurnālistiem un reliģiskiem aktīvistiem.

Es piekrītu iepriekšējiem runātājiem, ka mums nav jābūt iecietīgākiem pret tādām varenām valstīm kā Krievija un Ķīna. Kā pareizi teica Mladlenov kungs, normām ir jābūt visiem vienādām. Es vēlētos norādīt, ka arī tie, kuri saka, ka mums ir jābūt iecietīgākiem pret Ķīnu un Krieviju, jo tās ir varenas valstis, maldās divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka standartiem ir jābūt vienādiem. Otrkārt, tāpēc, ka šīm valdībām ir jāpieļauj zināmi kompromisi citā lietā. Eiropas vēsturē parlamenti vienmēr ir bijuši nācijas sirdsapziņa. Un parlamenti nevar pieļaut tādus kompromisus, kādus mēs diemžēl esam spiesti pieņemt no valdību puses.

Tāpēc es aicinu šo Parlamentu nepiemērot dažādus standartus stiprajiem un vājajiem.

  Thijs Berman, autors. − (NL) Nāvessods ir barbarisks, un vārda brīvība ir stingri noteikta Afganistānas konstitūcijā. Un tagad tālu no galvaspilsētas Kabulas žurnālistam Perwiz Kambakhsh ir piespriests nāvessods par zaimošanu par rakstu par sieviešu tiesībām islāmā, kuru viņš pats pat nav rakstījis. Viņa brālis kritiski raksta par vietējiem vadītājiem, tādēļ tas noteikti nenāca par labu Perwiz lietai.

Šis nāves spriedums bija ārkārtīgs šoks pat valstīs, kurās ir liels skaits musulmaņu iedzīvotāju. Žurnālisti Pakistānā, Irānā un Katarā, ikviens līdz sāpēm skaidri zina, cik svarīgi ir nosargāt vārda brīvību visur, visā pasaulē. Ievērojamas opozīcijas ielenkumā, par spīti galēji konservatīvām grupām, kuras uzbrūk brīvībām, sieviešu tiesībām vai atklātai apspriešanai. Kaut gan arī šiem konservatīvajiem arī ir vajadzīga vārda brīvība.

Kas jādara Eiropai?

1. Jāpiedāvā lielāka palīdzība nekā tā, kas 2007. gadā apsolīta Afganistānas tiesu iestāžu reformai.

2. Pārliecinoši jāprasa prezidentam H. Karzai rīkoties un jāsniedz viņam atbalsts.

3. Eiropas Savienībai jāpadara cilvēktiesību ievērošana un Afganistānas konstitūcija par Eiropas Komisijas politikas galveno pīlāru.

Nav nekādas nozīmes forsēt šo problēmu vairāk nekā galēji konservatīvie ir ar mieru pieļaut. Tas nozīmētu iesviest bumbu viņu laukuma pusē. Bet Perwiz Kambakhsh ir jāatbrīvo nekavējoties.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Daži uzskata, ka Afganistāna ir valsts, kura iepriekšējos gados ir atradusies pastāvīgā nemiera un haotiskas spriedzes stāvoklī. Nabadzība, analfabētisms, mežonīga cilšu sāncensība, narkotiku baroni, krievu okupācija, Taliban terorisms, kuram sekoja smaga ASV – AK militārā intervence, un to visu vainago stingrs islāma šariata likums. Ja uz zemes būtu elle, tad Afganistāna tiešām būtu spēcīga kandidāte uz to. Bet, sastopoties ar šo ārkārtīgo postu, tajā ir vārgi nepakļaušanās akti un cerība uz vārda brīvību un demokrātiju.

Tāds ir jaunā žurnālista Perwez Kambakhsh gadījums, kurš uzdrīkstējās izplatīt no interneta lejupielādētu rakstu par sieviešu tiesībām islāmā. Šo drosmīgo rīcību uztvēra kā zaimošanu saskaņā ar Paleolīta laikmeta šariata likumu, un asinskāri, akli fanātiķi, tā sauktie tiesneši, viņam piesprieda nāvessodu tā saucamajā reģionālajā tiesā Afganistānas ziemeļos. Kā mēs visi zinām, fanātiskais islāms uzskata sievieti par kaut ko mazliet vairāk nekā mēbeli, un katrs mēģinājums to apstrīdēt tiek uzņemts ar ekstrēmu rīcību, tādu kā tā, kuru mēs izskatām šajā rezolūcijā.

Bet tam ir jāmainās uz labu, un mūsu, rietumnieku, pienākums ir redzēt, ka šādas pārmaiņas notiek labāk agrāk nekā vēlāk. Kopš rietumiem, arī ES, ir ievērojama militāra klātbūtne Afganistānā, un kopš rietumi, arī ES, iegulda miljardiem eiro finansiālajā atbalstā šai valstij, man šķiet, mēs esam absolūti korekti, pieprasot ne tikai nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot minēto jauno cilvēku , bet arī to, lai nekad vairs neatkārtotos līdzīgi notikumi saistībā ar atpalikušo islāma šariata likumu! Pretējā gadījumā mums vajadzētu nopietni apsvērt gan mūsu karaspēka, gan mūsu naudas atņemšanu Afganistānai, atstājot šo valsti ejot pa velnišķīgo ceļu, kuru tai nolems tās fanātiski reliģiskais liktenis.

  Jean Lambert, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Mana grupa noteikti atbalsta rezolūcijas projektu attiecībā uz Kambakhsh kungu, kaut gan es neesmu pārliecināts, ka piekrītu visam, ko teica iepriekšējais runātājs.

Taču es vēlos vērst uzmanību uz vēl vienu jaunu cilvēku, kurš šobrīd arī ir briesmās, Mehdi Kazemi, kurš nāk no Irānas, kur Lielbritānijas valdība šajā gadījumā var mainīt situāciju. Daudzi no mums cer, ka iekšlietu ministrs Jacqui Smith tagad iejauksies, pamatojoties uz jauniem pierādījumiem.

Šis Parlaments ir iesniedzis daudzus rezolūciju projektus, kuros nosoda situāciju cilvēktiesību jomā Irānā. Mēs uzskatām, ka tā ir bīstama valsts homoseksuāļiem. Tiešām, mēs esam redzējuši celtņa strēlēs pakārtus ķermeņus, tādēļ mēs zinām, ka tā tas ir, un daudzi no mums uzskata, ka tas ir īpaši bīstami jauniem cilvēkiem.

Ir tādi, kuri saka, ka viņu droši var sūtīt atpakaļ, ja viņa uzvedība ir diskrēta. Man gribētos teikt, ka ,,diskrēta” uzvedība Irānā nozīmē pavisam kaut ko citu nekā mūsu dalībvalstīs. Bet problēma ir tāda, ka daudziem cilvēkiem, kuri dzīvo zināmās valstīs, Irānā, Jamaikā vai citur, viņu homoseksualitāte ir noziegums, un viņi ir apdraudēti.

Mana grupa ļoti kritiski uzņēma šajā lietā iesaistīto Dublinas regulu, jo mēs zinām, ka dalībvalstis joprojām izskata patvēruma pieprasījumus ļoti dažādos veidos, un ka pat piekļuve šai procedūrai var būt ārkārtīgi sarežģīta. Mēs esam redzējuši gaisotni, kad skaitļi tiek uzskatīti par svarīgākiem nekā dzīvība.

Aizsardzības procedūras būtība ir šāda: ir runa par kāda cilvēka dzīvības glābšanu, kad tā ir apdraudēta. Runa nav par finesēm vai pareizām procedūrām – runa ir par rezultātu.

Mēs gribam funkcionējošu patvēruma politiku, kas spēj labot kļūdas un ņemt vērā jaunu informāciju un kas nodrošina vienādi augstas normas visās dalībvalstīs. Mēs ceram, ka šajā gadījumā Lielbritānijas valdība parādīs, ka tas ir iespējams.

  Eva-Britt Svensson, referente. − (SV) Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet man sākumā izteikt divus īsus apsvērumus. Sākšu ar to, ka mēs nemūžam nevaram klusēt, ja tiek piemērots nāvessods, neatkarīgi no tā, kurā pasaules vietā tas notiek. Otrkārt, patiesu nožēlu izraisa tas, ka ik reizi, kad mēs tiekamies šeit, Strasbūrā, mums jāizskata daudzi noziegumi pret cilvēktiesībām. Dažreiz šķiet, ka tas nekad nebeigsies.

Attiecībā uz šo rezolūciju mēs norādām, ka Afganistānas konstitūcijas 34. pantā skaidri deklarēta vārda brīvība, nosakot, ka vārda brīvību nedrīkst ierobežot un ka katram afgānim ir jābūt tiesībām izteikt savas domas vārdos, tēlos un rakstos, un ar jebkura cita informācijas nesēja palīdzību. Neraugoties uz to, 23 gadus vecajam žurnālistam Perwiz Kambakhsh ir piespriests nāvessods nelikumīgā procesā, un viņam ir atņemtas viņa likumīgās tiesības. Process ir slēgts žurnālistiem un cilvēktiesību organizācijām. Tā dēvētais noziegums ir tāds, ka viņš izplatīja rakstu par sieviešu stāvokli islāmā.

Tātad fons ir labi pazīstams. Tagad mēs noteikti prasām nekavējoties atbrīvot Perwiz Kambakhsh. Viņš nav darījis neko noziedzīgu; viņš ir rīkojies tikai saskaņā ar likumu un konstitūciju. ES un visai pasaulei ir jāapvienojas šajā prasībā: atbrīvojiet Perwiz Kambakhsh.

  Marco Cappato, autors. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mehdi Kazemi lietā mums ir jāapspriež kaut kas tāds, kā apspriešanai patiesībā nevajadzētu pat sekundi.

Ikviens, kuram jautātu, vai viņš uzskata, ka Eiropas valstij ir iespējams nodot kādu bendes rokās un tādas valsts diktatūrai kā Irāna, atbilde, bez šaubām būtu, ka tas nav iedomājams. Tomēr neiedomājamais var notikt, un tas grasās notikt, neraugoties uz dotajiem solījumiem. Tas nozīmē, ka notiek kaut kas ļoti nopietns, ka Eiropu pārņem sava veida neprāts.

Daži saka, ka pastāv dažādas juridiskas atrunas, kuru rezultātā Mehdi Kazemi var deportēt un sodīt ar nāvessodu. Tas vienkārši nedrīkst būt iespējams. Eiropas Savienības pamatprincipi – cilvēktiesību ievērošana un cieņa pret dzīvību – vēl nav atcelti. Ja Kazemi kungu sūtīs nāvē, patiesībā neviens nevarēs novelt vainu uz birokrātiskajām procedūrām, ja vien nesamierināsies ar uzskatu, ka tāda jau arī ir Eiropa – birokrātiskas procedūras, nacionālas valstis, kuras ir tik stipras, ka nespēj pat tik daudz kā glābt dzīvību.

Es pateicos Eiropas Parlamenta 140 deputātiem, kuri ir apvienojušies šajā lietā, un es ceru, ka šis Parlaments vienprātīgi balsos par iesniegto rezolūciju.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! 2008. gada 22. janvārī Afganistānas ziemeļu provinces Balkhas pirmās instances tiesa piesprieda nāvessodu 23 gadus vecam žurnālistikas studentam Perwiz Kambakhsh par rakstu vietējā laikrakstā un par raksta par sieviešu tiesībām lejupielādi no interneta un tā elektronisku izplatīšanu. Process notika bez tiesībām uz aizstāvību. Apsūdzēto sita, un atzīšanās tika iegūta ar brutālu apiešanos.

Mēs pieprasām, lai Afganistānas varas iestādes atbrīvo Perwiz Kambakhsh un lai Afganistānas valdība atjauno cilvēktiesību, it īpaši tiesību uz dzīvību, ievērošanu. Vai es drīkstu būt tik pārdroša un ticēt, ka Afganistāna steidzami noteiks moratoriju nāvessoda izpildei.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Pirms dažiem mēnešiem Irānas prezidents Mahmud Ahmadinejad svinīgi paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācijai, ka Irānā nav homoseksualitātes problēmas, jo tur gluži vienkārši nav homoseksuāļu. Viņš nepateica, ka viņi soda ar nāvi visus homoseksuāļus, kuri tur ir.

Mehdi Kazemi lieta atkal parāda milzīgās nepilnības Eiropas Savienības patvēruma sistēmā: tas, ka mūsdienās kādam ir jāmeklē patvērums tādēļ, ka viņu vajā un viņam vai viņai draud nāve, jo viņš vai viņa ir homoseksuāls, izraisa ārkārtīgi lielas bažas un liecina par to, ka lesbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu tiesības ir jāizvirza starptautiskajā darba kārtībā.

Vēl nopietnāk ir tas, ka Eiropas Savienība, tiesību un brīvību līdere, neuzskata, ka vajāšana seksuālās orientācijas dēļ nav pietiekami svarīgs faktors, lai automātiski piešķirtu patvērumu tādos gadījumos kā Mehdi Kazemi gadījums. Diemžēl šis nav pirmais tāda veida gadījums, un, bez šaubām, tas nebūs pēdējais. Tas, ka joprojām ir daudz valstu, kurās lesbietes, geji, biseksuāļi un transseksuāļi joprojām cieš no visu veidu vajāšanas un pat tiek notiesāti uz nāvi, kā tas ir Irānā.

Tādēļ es ceru, ka šis Parlaments un visas politiskās grupas ir informētas par šiem apstākļiem un apvienosies taisnīgajās prasībās, kuras izvirzītas šodien iesniegtajā rezolūcijā, it īpaši attiecībā uz Kvalifikācijas direktīvas pilnīgu īstenošanu, kurā vajāšana seksuālās orientācijas dēļ ir atzīta par noteicošu faktoru patvēruma piešķiršanai. Tajā noteikts, ka arī dalībvalstīm ir jāizskata katrs gadījums atsevišķi, ņemot vērā apstākļus izcelsmes valstī, tas likumus un noteikumus, un to, kādā veidā tos piemēro.

Arī dalībvalstīm ir jāatrod kopīgs risinājums, kas nodrošina bēgļa statusa un Eiropas Savienībā vajadzīgās aizsardzības piešķiršanu Mehdi Kazemi un to, ka viņu neizsūta atpakaļ uz Irānu, kur viņš, iespējams, tiks sodīts ar nāvessodu tāpat kā viņa partneris.

Viss, kas jāizdara šajā nolūkā, ir izpildīt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. panta prasības, saskaņā ar kurām ir aizliegta personu izraidīšana vai izdošana valstīm, kurās pastāv risks, ka šīs personas tiks vajātas, spīdzinātas vai pat sodītas ar nāvessodu.

  Ioannis Varvitsiotis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es, protams, atbalstu rezolūciju, jo pašreizējā situācija Afganistānā ir nepieņemama un apbēdinoša. Taliban valdība ir atsviedusi šo valsti atpakaļ par daudziem gadiem.

Tomēr būsim godīgi. Kurš nostiprināja Taliban? Vai tie nebija amerikāņi ar saviem ieročiem un ekonomiskajiem resursiem, kuri atbalstīja Taliban cīņā pret Padomju Savienību? Vai fakts nav arī tas, ka tagad šajā valstī opija ražošana ir palielinājusies piecas reizes? Kāpēc tā? Izdarīsim katrs pats savus secinājums.

  Sophia in 't Veld (ALDE). – (NL) Mani ir pavisam satriekusi Mehdi Kazemi lieta un tas, ka mēs visi vienkārši un bez kavēšanās nesakām, ka viņam ir jādod patvērums. Es aicinu Nīderlandes un AK valdības un šī Parlamenta deputātus, kuri plāno balsot pret šo rezolūciju, apstāties un padomāt – kāds īsti ir tiesiskuma mērķis? Vai tas ir noteikumu un procedūru pareiza un precīza izpilde, vai arī tas ir taisnīguma panākšana? Tādēļ nopietni padomājiet par to pirms balsojat.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mana grupa pilnīgi noteikti atbalsta Kazemi kunga aizsardzību un, protams, ir pret viņa deportāciju uz Irānu. Bet mēs esam pret šo rezolūciju, jo tā, kā paredzēts, neattiecas uz neatliekamu lietu, bet uz patvēruma noteikumiem Eiropas Savienībā kopumā un uz attiecībām starp divām ES dalībvalstīm, Nīderlandi un AK, sarežģītā jautājumā.

Par to nav runas šajās steidzamajās rezolūcijās. Šeit tās tiek izmantotas kā līdzeklis iekšpolitikas jautājumu izvirzīšanai. Mēs gribam, lai Kazemi kungam tiktu sniegta aizsardzība, un mēs atbalstīsim katru iniciatīvu attiecībā uz to, bet ne šo rezolūciju, kuras nosaukumā ir Kazemi kunga vārds, bet kuras saturs runā par kaut ko pavisam citu.

  John Bowis (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstu abas deklarācijas. Bet tā ir mana valsts, kura ierosina sūtīt mājās jaunu pusaugu vīrieti pretī nāvei Irānā. Nāvi jau ir saņēmis viņa draugs. Ne jau nozieguma, bet savas seksualitātes dēļ. Tā ir man valsts, kura agrāk lepni lielījās, ka tai ir absolūta norma, ka mēs nekad nesūtām atpakaļ cilvēkus, lai viņi saņemtu sodu, kas ir bargāks par to sodu, ko viņi būtu saņēmuši Lielbritānijā.

Šeit mums nav nozieguma, un mums ir sods, kuru mēs Lielbritānijā esam atcēluši jau pirms daudziem gadiem. Tā ir mana valsts, kurai, ja tā nekļūst pielaidīgāka šajā lietā, ir jānoliec galva kaunā. Es ceru, ka šim Parlamentam nebūs kaunā jānoliec galva. Es ceru, ka tas atbalstīs šo rezolūciju.

Dieva dēļ, tam, par kuru mēs runājam, ir deviņpadsmit gadu!

(Skaļi aplausi)

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Viena no Eiropas Savienības vērtībām ir saskaņot rīcību un pieņemt nostāju cilvēktiesību jautājumos. Tas attiecas uz afgāņu žurnālistu, kuram Afganistānas ziemeļu provincē ir piespriests nāvessods par raksta izplatīšanu par sieviešu tiesībām islāmā. Tiesas procesa laikā viņam atteica tiesības uz advokāta aizstāvību, un viņš tika pakļauts dažādiem fiziskas vardarbības veidiem. Bet Afganistānas konstitūcija ir pants par tiesībām uz vārda brīvību.

Kā mēs redzam, likums neatbilst realitātei. Daudzas valdības garantē Cilvēktiesību deklarācijas ievērošanu, bet piever acis uz to, kādā veidā šo deklarāciju piemēro pašu valstīs. Tādēļ mums ir jākļūst vēl noteiktākiem, aizstāvot cilvēktiesības, brīvību un demokrātiju.

  Mario Mauro (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos tikai uzsvērt, ka, neraugoties uz manas grupas zināmā mērā pamatotajām bažām, ka rezolūcijas saturu daļēji var izmantot plašāk, šeit nav novirzes no tā, ka informācija, kuru mēs saņemam no Irānas avotiem un amatpersonām, ir nepārprotama. Mehdi Kazemi liktenis, ja viņš atgriežas Irānā, ir nāve, un tādēļ es neievērošu normu un balsošu citādi nekā mana grupa.

  Louis Michel , Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Paldies par mums doto iespēju runāt ar jums par Perwiz Kambakhsh lietu Afganistānā un Irānas valstspiederīgā Mehdi Kazemi lietu.

Attiecībā uz Kambakhsh kungu mēs acīmredzot piekrītam visām jūsu bažām, un mēs uzmanīgi sekojam šai lietai uz vietas ar mūsu delegācijas palīdzību Afganistānā un sadarbībā ar misijas vadītāju un ES īpašo pārstāvi. Mēs esam vairākkārt vērsušies ar šo lietu pie Afganistānas varas pārstāvjiem, pēdējo reizi ar ārlietu ministra Spanta kunga starpniecību 21. februārī troikas tikšanās laikā Ļubļanā.

Es zinu, ka Eiropas Parlamenta delegācija Afganistānā arī izvirzīja šo jautājumu tieši Afganistānas parlamentā un ka Afganistānas deputāti apstiprināja jums, ka tiks atrasts apmierinošs risinājums.

Es uzskatu, ka mums joprojām jāieņem līdzšinējā nostāja, vismaz pašlaik paļaujoties uz diskrētu diplomātisko darbību. Spriežot pēc pašreizējā politiskā klimata Afganistānā, būs grūtāk nodrošināt Kambakhsh kunga drošu atbrīvošanu, ja šķiet, ka afgāņu amatpersonas pakļaujas starptautiskam spiedienam.

Tomēr es vēlos jums apliecināt, ka mēs joprojām ļoti uzmanīgi sekosim šai lietai un būsim gatavi turpmākai rīcībai gadījumā, ja apelācijā tiks apstiprināts nāves spriedums. Gandrīz 30 bruņota konflikta gadi ir sagrāvuši Afganistānas tiesu sistēmu. Tādēļ mums jānosaka, ka šīs valsts tiesu iestāžu reforma ir prioritāte mūsu atbalsta programmā Afganistānai. Mūsu speciālisti jau strādā Afganistānas Augstākajā tiesā, valsts prokuratūrā un tieslietu ministrijā, lai paaugstinātu šo iestāžu profesionālo līmeni gan centrā, gan provincēs. Eiropas Komisijas programma palīdzēs šīm iestādēm izveidot jaunu juridiskās palīdzības sistēmu, kura, kā liecina šis gadījums, Afganistānai ir ļoti vajadzīga. Pašlaik tur nav stingri izveidotas neatkarīgas advokātu kolēģijas un piekļuves valsts juridiskai palīdzībai. Es ļoti ceru, ka Komisijas tiesu reformas programma, kuru īsteno ciešā sadarbībā ar EUPOL Afganistānas policijas misiju, kas izvietota saskaņā ar EDAP, vidējā un ilgtermiņā palīdzēs uzlabot situāciju cilvēktiesību jomā.

Acīmredzot Komisija piekrīt arī jūsu nopietnajām bažām par Mehdi Kazemi un citām līdzīgām lietām. Holandes un Apvienotās Karalistes iestādes pašlaik ļoti rūpīgi izskata Kazemi kunga lietu. Attiecībā uz bēgļu aizsardzību mēs vēlamies norādīt, ka starptautiskie noteikumi, sevišķi Ženēvas Konvencija par bēgļu statusu, paredz, ka neviena līgumslēdzēja valsts nedrīkst izraidīt vai atgriezt bēgli nekādā veidā līdz tādu teritoriju robežām, kur var būt apdraudēta viņa dzīvība vai brīvība viņa rases, reliģiskās pārliecības, tautības, piederības kādai sociālai grupai vai politisko uzskatu dēļ.

Saskaņā ar Irānas krimināllikumu rīcību, kuru dēvē par lavat, soda ar nāvessodu. Tomēr termins lavat neatšķir seksuālas attiecības, kurās stājas pēc brīvas gribas, no uzspiestām seksuālām attiecībām. Pēdējā gadījumā šķiet, ka tur, kur sodu nosaka par lavat kopā ar citiem pārkāpumiem, šis termins parasti nozīmē izvarošanu. Pats par sevi saprotams, ka Komisija kategoriski iebilst pret nāvessodu visos apstākļos un vēl vairāk tur, kur nav izdarīts noziegums. Homoseksuāļu situācija Irānā izraisa bažas. Tiesību uz privāto dzīvi pārkāpšana un diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ ir pilnīgā pretrunā ar Irānas saistībām saskaņā ar Starptautisko Paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuru tā ir ratificējusi.

Eiropas Savienība nodod Irānai šos ziņojumus par cilvēktiesībām vispārējā veidā un arī ar rīcību daudzās frontēs. Diemžēl Irāna vēl nav pieņēmusi mūsu piedāvājumu atsākt divpusējas sarunas par cilvēktiesībām. Neraugoties uz to, sarunās ar Irānas pārstāvjiem mēs uzsveram, ka mēs vēlamies redzēt progresu visos jautājumos, kuri satrauc Eiropas Savienību politikas, kodolpolitikas, tirdzniecības un cilvēktiesību jomā. Ja situācija cilvēktiesību jomā vispārēji neuzlabojas, mūsu attiecības ar Irānu nevar apmierinoši attīstīties.

Viena personīga piezīme – es vēlētos izteikt savu vislielāko pateicību Bowis kungam par viņa ieguldījumu. Es pilnīgi pievienojos viņa paustajām jūtām.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

(1) Skatīt protokolu

10. Komiteju un delegāciju sastāvs: skatīt protokolu

11. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. − Nākošais punkts ir balsojums.

(Par balsojuma rezultātiem un citām detaļām: skatīt protokolu)

11.1. Armēnija (balsošana)

- Pirms balsošanas:

  Marios Matsakis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šis ir tikai vienkāršs grozījums, par kuru ir vienojušās galvenās politiskās grupas. Tas ir aizstāt PPE-DE grupas grozījumā vārdu ,,Turcijas” ar vārdiem ,,ar Turciju”. Es saprotu, ka tas ir pieņemams visām galvenajām politiskajām grupām.

Tā kā man ir dots vārds, ir vēl otrs grozījums attiecībā uz H apsvērumu, kuru iepriekš minēja kāds kolēģis, un tas ir aizstāt vārdu ,,teritorija” ar vārdu ,,statuss”. Es saprotu, ka arī tas ir pieņemams visām galvenajām politiskajām grupām. Esmu ļoti pateicīgs sekretariātam, jo tas bija ļoti vēlu iesniegts mutisks grozījums.

(Mutisko grozījumu pieņēma)

11.2. Krievija (balsošana)

- Pirms balsošanas:

  Marcin Libicki, autors, UEN grupas vārdā. − (PL) Es vēlos ierosināt stilistisku grozījumu. Vārdi ,,Eiropas Tiesa” jāaizstāj ar ,,Eiropas Cilvēktiesību tiesa”, pretējā gadījumā teksts būs nesaprotams.

(Mutisko grozījumu pieņēma)

11.3. Afgāņu žurnālists Perwiz Kambakhsh – Irānas pilsoņa Seyed Mehdi Kazemi lieta (balsošana)

- Pirms balsošanas:

  Marco Cappato, autors. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Saskaņā ar Reglamenta 115. pantu es vēlos tikai lūgt, lai balsojumu, kuru mēs grasāmies veikt, neatzītu par spēkā neesošu tā dēvēto procedūras jautājumu dēļ.

Jautājums par Mehdi Kazemi ir iekļauts jautājumos par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem. Kaut gan nav rezolūcijas par patvēruma politiku, Prezidijs nolēma iekļaut šo jautājumu steidzamās rezolūcijās. Manuprāt, mēs dosim patiesi negatīvu un neizprotamu zīmi, ja procedūras iemesli kaitēs tam, ko es uzskatu par šīs plenārsēžu zāles principiālo vienprātību.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Informācija šajā lietā ir tik pretrunīga. Arī komisāra teiktais atšķiras no tā, kas pateikts rezolūcijas projektā. Viņš teica, ka AK viņu neizdos. Tādēļ es ierosinu mūsu grupai nebalsot pret, kā mēs bijām nodomājuši sākumā, bet gan atturēties, un turpmāk mēs Parlamentā vairāk iedziļināsimies šāda veida lietās. Tās nekādā gadījumā nav steidzami apspriežamas lietas.

  Priekšsēdētājs. − Balsošana ir beigusies.

12. Saņemtie dokumenti: skatīt protokolu

13. Lēmumi attiecībā uz atsevišķiem dokumentiem: skatīt protokolu

14. Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi: skatīt protokolu

15. Rakstiskas deklarācijas, kas ir iekļautas reģistrā (Reglamenta 116. pants): skatīt protokolu

16. Sēdē pieņemto tekstu nosūtīšana: skatīt protokolu

17. Nākamo sēžu datumi: skatīt protokolu

18. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 16.35)

Ko Padome domā par sarunu ar Horvātiju pašreizējo situāciju, un kāds ir grafiks to turpināšanai?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

2007. gada 10. decembrī Padome atzinīgi novērtēja Horvātijas vispārējo progresu pēdējā gada laikā, kas ļāvis valstij pāriet nākamajā ievērojami svarīgākā un prasīgākā posmā. Pievienošanās sarunas risinās saskaņā ar grafiku.

Līdz šim ir atvērtas un provizoriski slēgtas divas nodaļas. 25. nodaļa „Zinātne un pētniecība” un 26. nodaļa „Izglītība un kultūra”, savukārt 14 citas nodaļas ir atvērtas pirmo reizi. 3. nodaļa „Tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvība sniegt pakalpojumus, 6. nodaļa „Uzņēmējdarbības tiesības”, 7. nodaļa „Intelektuālā īpašuma tiesības”, 9. nodaļa „Finanšu pakalpojumu”, 10. nodaļa „Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi”, 17. nodaļa „Ekonomikas un monetārā politika”, 18. nodaļa „Statistika”, 20. nodaļa „Uzņēmums un industriālā politika”, 21. nodaļa „Transeiropas tīkli”, 28. nodaļa „Patērētāju un veselības aizsardzība”, 29. nodaļa „Muitas savienība”, 30. nodaļa „Ārējās attiecības”, 32. nodaļa „Finanšu kontrole” un 33. nodaļa „Finanšu un budžeta noteikumi”.

Pievienošanās sarunas ar Horvātiju pastāvīgo pārstāvju un ministru līmenī arī plānotas 2008. gada pirmajā pusē, lai atvērtu turpmākas nodaļas.

Joprojām jāpaveic daudz darba. Lielāka vērība jāpievērš acquis communautaire efektīvai transponēšanai un īstenošanai, lai nodrošinātu savlaicīgu atbilstību saistībām, kuras jāpilda dalībvalstij. Ņemot vērā Komisijas 2007. gada progresa ziņojumu par Horvātiju, valstij nepieciešams intensificēt tās pūles transponēšanā un jo īpaši, lai sasniegtu tālāku progresu tieslietu un administratīvās reformas, pretkorupcijas pasākumu, ekonomikas reformas, minoritāšu tiesību un bēgļu atgriešanās jomā. Jāturpina pilnīga sadarbība ar Bijušās Dienvidslāvijas Starptautisko krimināltribunālu (ICTY) ar tālākiem uzlabojumiem, lai nodrošinātu, ka kara noziedznieki Horvātijā var tikt objektīvi tiesāti un notiesāti.

Jārisina arī jautājums par ekoloģisko zvejniecības zonu (ZERP). 2008. gada 18. februārī Padome atkal mudināja Horvātiju pildīt tās saistības attiecībā uz ZEPR, atsaucoties uz savu 2007. gada decembra lēmumu, kurā aicināja Horvātiju panākt pilnību atbilstību 2004. gada 4. jūnija nolīgumam un nekādā ziņā nepiemērot ekoloģiskās zvejniecības zonu, kurā piemērots zvejniecības aizliegums arī ES dalībvalstīm, līdz nav panākta kopēja vienošanās saskaņā ar ES principiem. Padome šo jautājumu vēlreiz ierosinās savā nākamajā sanāksmē un tādēļ ir prasījusi Komisijai turpināt sarunas ar Horvātijas iestādēm, kā arī atbilstīgi informēt Padomi.

Ja Dienvidaustrumu Eiropas valstis nepievienosies ES, nebūs iespējams Eiropas integrāciju uzskatīt par veiksmīgu. Slovēnija ir bijusi ES pilntiesīga dalībvalsts kopš 2004. gada 1. maija, savukārt Horvātija tikai cenšas panākt šādu statusu. Slovēnijas un Horvātijas robežattiecības vairākus gadus bijis bieži apspriests jautājums. Paziņojums par ekoloģisko zvejniecības zonu šī gada sākumā ir vēl vairāk sarežģījis Horvātijas pievienošanās sarunas ar ES.

Kāds ir Padomes uzskats attiecībā uz strīda par robežu izbeigšanu starp Slovēniju (kas pašlaik ir ES prezidentūra) un Horvātiju (kas cenšas pievienoties ES)? Vai Padome uzskata, ka ir piemēroti divpusējas problēmas iesaistīt pievienošanās sarunu procesā? Cik ilgs laiks, pēc Padomes domām nepieciešams, lai atrisinātu šo situāciju abām pusēm pieņemamā veidā? Kad būs iespējams atsākt Horvātijas pievienošanās sarunas ar ES?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Pievienošanās sarunas ar Horvātiju nevienā jomā nav tikušas apturētas, tādēļ tās nav nepieciešams atsākt. Paskaidrojot tuvāk, jāsaka, ka tās turpinās saskaņā ar grafiku. 2008. gada pirmajā pusē ir plānotas divas pievienošanās konferences, no kurām viena būs pastāvīgo pārstāvju līmenī, otra – ministru līmenī, lai atvērtu jaunas nodaļas. Jānorāda, ka 2007. gada 10. decembrī Padome atzinīgi novērtēja Horvātijas vispārējo progresu, kas turpinājies pēdējā gada laikā un ļāvis valstij pāriet nākamajā ievērojami svarīgākā un prasīgākā posmā.

Neatkarīgi no iepriekš minētā ir jārisina jautājums par ekoloģisko zvejniecības zonu (ZERP). 2008. gada 18. februārī Padome atkal mudināja Horvātiju pildīt tās saistības attiecībā uz ZERP, atsaucoties uz savu 2007. gada decembra lēmumu. Padome runās par šo jautājumu savā nākamajā sanāksmē un ir aicinājusi Komisiju turpināt sarunas ar Horvātijas iestādēm, kā arī atbilstīgi informēt Padomi.

12. februārī Padome arī nodibināja jaunu Pievienošanās partnerību ar Horvātiju. Šīs pārskatītās Pievienošanās partnerības galvenie mērķi būs intensificēt pūles, lai rastu galīgo risinājumu neatrisinātiem divpusējiem jautājumiem, jo īpaši Horvātijas robežu ar Slovēniju, Serbiju, Melnkalni un Bosniju-Hercegovinu jautājumiem, kā arī lai atrisinātu ekoloģiskās zvejniecības zonas jautājumu. Pievienošanās partnerības saistību pildīšana ir ārkārtīgi svarīga, lai turpinātu pievienošanās procesu.

ES cietumu apstākļi un telpas ievērojami atšķiras dažādās dalībvalstīs. Kas var tikt darīts, lai nodrošinātu, ka ES panāk vienādu līmeni? Kādu atbalstu var piedāvāt valstīm, kurām cietumu telpas ir jāuzlabo?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Cietumu apstākļu jautājums ir dalībvalstu, nevis ES atbildība. Ne Līgums par Eiropas Savienību, ne pašreizējais Reformu līgums nepiešķir šajā saistībā nekādas pilnvaras. Tādējādi nevar piemērot nekādus tiešus tiesību aktus. Taču Līgums paredz dalībvalstīm atbildību sadarboties tieslietu jomā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ES Padome jau piemērojusi vairākus pasākumus. Uz šo jautājumu attiecas divi dokumenti: Vācijas Federālās Republikas un Francijas Republikas iniciatīva, lai pieņemtu Padomes Pamatlēmumu par nosacīti atliktu sodu, alternatīvu sodu un soda noteikšanas nosacītas atlikšanas atzīšanu un pārraudzību, un Pamatlēmums par Eiropas uzraudzības rīkojumu. Padome jau ir panākusi vienošanos par pirmo no pamatlēmumiem, un Padomes Slovēnijas prezidentūra strādās, lai panāktu vienošanos par otro.

Neatkarīgi no iepriekš minētā godājamais deputāts, iespējams, vēlētos iepazīties ar Eiropas nosacījumiem aizturēšanai, kurus pieņēma Eiropas Padome un kas nosaka standartus un noteikumus apstākļiem cietumos.

Vai pašreizējā prezidējošā valsts ir nodrošinājusi, ka jautājums par ES tiesību aktu nepietiekamu īstenošanu dalībvalstīs tiks iekļauts kādas no Ministru padomes pašreizējās prezidentūras laikā paredzētajām sanāksmju darba kārtībām?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Godājamais deputāts noteikti zina, ka Padome piešķir lielu nozīmi pareizai un nekavētai Kopienas tiesību aktu transponēšanai un īstenošanai dalībvalstīs. Šis jautājums ir arī iekļauts paplašinātajā tiesību aktu uzlabošanas darba kārtībā, kas ir viena no Padomes prioritātēm.

2008. gada 25. februāra sanāksmē Komisija iepazīstināja Padomi ar pēdējo iekšējā tirgus attīstības pārskatu, kurā ziņots par sasniegumiem direktīvu par iekšējo tirgu transponēšanu valstu tiesību aktos, parādot, ka 22 dalībvalstīs transponēšanas trūkums pašlaik ir zemāks par starpposma mērķi, kurš ir 1,5 % un ko 2001. gadā noteica Padome. Vienlaikus uztraucošs ir lielais skaits Līguma saistību neizpildes procedūru, kas sāktas pret dalībvalstīm par nepiemērotu vai nepareizu iekšējā tirgus noteikumu piemērošanu. Šo ņemot vērā, Padome savā galveno jautājumu dokumentā Eiropadomes pavasara sanāksmei norādīja uz Pakalpojumu direktīvas visaptverošas, saskaņotas un nekavētas transponēšanas un īstenošanas nozīmīgumu. Tas arī tika uzsvērts attiecīgajā galveno jautājumu dokumentā, ko Padome pieņēma 2008. gada 12. februārī.

Padomes Slovēnijas prezidentūra turpmākajos mēnešos turpinās piešķirt prioritāti likumdošanas procesa un tā dažādo aspektu uzlabošanai. Uzlabojumi likumdošanas procesā tiks apspriesti Padomes sanāksmē, kas paredzēta 2008. gada 29. un 30. maijā, kad Padomei un Komisijai būs vēl viena iespēja risināt šo svarīgo jautājumu, kuru ierosinājis godājamais deputāts.

Eiropas Savienība aktīvi sekmē Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu. Viens no TAM ir izskaust badu un nabadzību. Labība un citi graudaugi, kas nodrošina pārtiku lielam skaitam nabadzīgu ļaužu, ir ļoti svarīgi, lai samazinātu badu jaunattīstības valstīs. Pēc tam, kad ES noteica mērķi, ka biodegvielām jāveido viena desmitā daļa no visām transportlīdzekļu degvielām līdz 2010. gadam, ES zemnieki aktīvi sāka ieguldīt rapša audzēšanā, jo bija finansiāli ļoti ieinteresēti un redzēja tajā potenciālu. Daži zemnieki ir izmainījuši kultūru veidus, kurus viņi audzē – graudaugu vietā viņi sāk audzēt rapsi. Tādējādi pastāv risks, ka, ja notiks ievērojama samazināšanās graudaugu apjomā, ES vairs nevarēs nodrošināt trešo valstu izsalkušo iedzīvotāju aizvien pieaugošās vajadzības.

Kādus preventīvus pasākumus Padome paredzējusi piemērot, lai nodrošinātu, ka ES zemnieki, kas audzē graudaugus, nenonāk finansiāli neizdevīgā situācijā un ka pārtikas atbalsta līmenis trešām valstīm nesamazinās? Kas tiks darīts, lai nodrošinātu, ka pūles īstenot vienu mērķi nenoved pie cita mērķu upurēšanas?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Godājamā deputāta jautājums netieši norāda uz Eiropas Savienība apņemšanos aktīvi sekmēt TAM sasniegšanu. Šajā kontekstā Padome uzskata, ka ES saistībām sniegt attīstības un humāno palīdzību, tai skaitā pārtikas palīdzību, jābūt tik efektīvām cik tas iespējams un saskaņā ar Parīzes Deklarāciju par palīdzības efektivitāti.

Godājamais deputāts noteikti zina, ka ES nu jau kādu laiku nodrošina pārtikas palīdzību bez saistībām saņēmējai valstij, nodrošinot, ka šī palīdzība ir efektīva. Saskaņā ar ESAO Attīstības palīdzības komitejas ieteikumiem, Eiropas Savienība uzskata, ka visi pārtikas palīdzības veidi jānodrošina tikai saskaņā ar noteikumiem, kuri tiek piemēroti subsīdijām, tātad šādiem noteikumiem jābūt pilnībā beznosacījuma un pamatotiem uz vajadzību sistemātisku novērtējumu, kā arī izmaksātiem skaidrā naudā. ES īstenošanas partneri iegūst pārtikas atbalstu galvenokārt no vietējiem un reģionālajiem tirgiem. Piemēram, Pasaules pārtikas programma (PPP), viens no ES galvenajiem īstenošanas partneriem, apmēram 80 % no tās palīdzības iegūst jaunattīstības valstīs. Tādēļ Padome neuzskata, ka rapša audzēšanas paplašināšana ES samazina ES spēju nodrošināt to cilvēku vajadzības, kuriem nepieciešama pārtikas palīdzība.

Kopējās lauksaimniecības politikas neseno reformu nolūks ir padarīt Eiropas lauksaimniecību ilgtspējīgāku un vairāk vērstu uz tirgu. Padome apzinās, ka pārtikas cenas pieaug visā pasaulē. Šim pieaugumam ir vairāki iemesli, kurus nevar saistīta tikai ar izmaiņām starptautiskajā graudaugu audzēšanā. Jāatzīmē, ka degvielas cenu pieaugums nopietni ietekmē pārtikas ražošanas un transporta izmaksas. Pieaugošā dažu pasaules reģionu pārticība, piemēram, Āzijas, arī ir faktors, kas palielina pieprasījumu pēc pārtikas precēm.

Tādēļ Padome smagi strādās, lai nodrošinātu, ka Eiropas lauksaimniecība veic šo uzdevumu, tātad atrod pareizo līdzsvaru starp kultūru audzēšanu pārtikai un kultūru audzēšanu biodegvielas ražošanai.

Vai Padome var sniegt visaptverošu paziņojumu, aprakstot jebkādas jaunas iniciatīvas, kuras tā ir ierosinājusi, lai apturētu nelegālu narkotiku importu ES saskaņā ar MAOC iniciatīvu, kas paredz astoņu Eiropas rietumu krasta dalībvalstu policijas, jūras apsardzes, muitas un izlūkdienesta sadarbību, koordinējot savas darbības, lai apkarotu kokaīna importu Eiropā no Āfrikas un Dienvidāfrikas?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Nelikumīgu narkotiku importa Eiropas Savienībā samazināšana ir galvenā ES Narkotiku stratēģijas prioritāte 2005.–2012. gadam, ko apstiprināja Eiropadome un turpināja saskaņā ar Padomes pieņemto ES 2005.–2008. gada Rīcības plānu par narkotikām. Tādēļ ES ir noslēgusi rīcības un sadarbības plānus ar galvenajām ražotājvalstīm.

1999. gadā ES dalībvalstis un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis saskaņā ar Panamas Rīcības plānu vienojās par sadarbību, apturot narkotiku ražošanu un nelikumīgu pārvadāšanu. Pēc tam izveidoja koordinācijas un sadarbības mehānismu, kas darbojas vairākos līmeņos – gan ekspertu grupas, gan politiski sammiti. Saistībā ar šo vienošanos ES Slovēnijas prezidentūras laikā Vīnē notika augsta līmeņa sanāksme (kas bija desmitā tāda veida sanāksme), kurā pieņēma vienotu tekstu – Hofburgas Deklarāciju. Šajā deklarācijā attiecīgās valstis atkārtoja apņemšanos turpināt sadarbību narkotiku problēmas risināšanā. Cita starpā valstis atzinīgi vērtēja nozīmīgās analītiskos centienus, ko pret narkotiku nelikumīgu pārvadāšanu Atlantijas okeānā veic Lisabonā reģistrētais Jūras analīzes un operāciju centrs (MAOC), kuru godājamais deputāts min savā jautājumā un kas jo īpaši cenšas pārraut kokaīna pārvadāšanas jūras ceļus Eiropā caur Rietumāfriku.

Pašlaik notiek vairāki vienoti projekti:

1. partnerattiecības starp Eiropas, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu pilsētām;

2. sadarbība starp policiju un izlūkdienestiem, lai apkarotu kokaīna nelikumīgu pārvadāšanu no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm caur Rietumāfriku;

3. informācijas apmaiņa starp Latīņamerikas policiju un Eiropas sadarbības ierēdņiem, kuri nodarbojas ar narkotiku problēmu reģionā;

4. sagatavju ražošanas un šo ķīmisko vielu nelikumīgas ievešanas Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs apturēšana.

Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm paredzēto resursu audits parāda, ka līdz 2005. gadam ES valstis bija līdzfinansējušas 76 projektus, kuru kopējā vērtība sniedzas pāri 230 miljoniem eiro. Dati par finansējumu kopš 2005. gada joprojām tiek apkopoti. Programmas ir paredzētas, lai sekmētu ilgtspējīgu reģionu attīstību, nabadzības samazināšanos un demokrātisku iestāžu attīstību. Vienlaikus arī tiek subsidēti pasākumi narkotiku ražošanas samazināšanai, piemēram, alternatīvu kultūru audzēšana, lai nodrošinātu iztiku zemniekiem, kuri iepriekš audzēja kokaīnu.

Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments arī ir apsprieduši šīs programmas un to koordinēšanas veidus. Komisija ir publicējusi atsevišķu dokumentu paziņojuma veidā, un Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju par ES un Latīņamerikas sadarbību.

Pašlaik Vīnē notiek ANO Narkotiku komisijas sanāksme, kurā ES valstis ierosinās rezolūcijas pieņemšanu, kas varētu nozīmīgi ietekmēt nelikumīgu narkotiku ievešanu ES caur Rietumāfriku. Rezolūcijā paredzēta starptautisko organizāciju un ANO dalībvalstu kopēja un labāk koordinēta rīcība, lai apkarotu nelikumīgu narkotiku pārvadāšanu un kokaīna transportēšanu caur šīm valstīm, kā arī paredzēts paust apņemšanos palīdzēt un atbalstīt Rietumāfrikas valstu valdības, Āfrikas Savienību un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS) šo pasākumu ieviešanā un īstenošanā, lai apkarotu kokaīna nelikumīgu tirdzniecību.

Vai Padome var sniegt visaptverošu paziņojumu par Darfūras politisko situāciju?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Darfūras politiskais process pašlaik ir balstīts uz AS un ANO kopējo iniciatīvu (šo organizāciju īpašo sūtņu starpniecība), kuras nolūks ir savākt kopā visas puses, lai piedalītos reālā politiskā procesā. Taču šos centienus ierobežo vairākas problēmas. Dumpinieku kustību fragmentācija pieaug, un reāls pamiers ir pilnīgi neiespējams. Tādēļ neliekas, ka sarunas starp pusēm turpināsies tuvākajā nākotnē.

ES arī ietilpst starptautiskajā iniciatīvā, izmantojot ES Īpašo pārstāvi Sudānā, kurš nodrošina, ka ES iesaistīšanās krīzes pārvaldībā Darfūrā ir saskaņā ar ES vispārējām politiskajām attiecībām ar Sudānu. Viņš regulāri dodas uz šo valsti, sarunājas ar Sudānas iestādēm un sadarbojas ar starptautiskās kopienas pārstāvjiem, kuri tur atrodas.

Padome pauž dziļas bažas par Darfūras drošības un humanitāro situāciju, kas pasliktinās. Tā uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, ka palīdzības organizācijām ir pastāvīga, neierobežota un droša piekļuve iedzīvotājiem. Neskatoties uz neseno moratorija paplašināšanu, iekļaujot ierobežojumus un šķēršļus humānai palīdzībai Darfūrā, Padome ir aicinājusi Sudānas valdību ņemt vērā apņemšanos, ko tā sniedza saskaņā ar moratoriju, un atļaut humānās palīdzības sniedzējiem piekļuvi reģionam.

Sudānas spēku pēdējie uzbrukumi ciematiem Darfūras rietumos ir vērsuši uzmanību uz vairāk nekā desmit tūkstošu bēgļu un pārvietotu cilvēku traģēdiju. Pieaugoša spriedze starp Čadas un Sudānas valdībām ir vēl vairāk apgrūtinājusi Darfūras politiskā procesa paātrināšanu.

Padome ir vēlreiz mudinājusi Čadas un Sudānas valdības atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu novest pie reģiona lielākas nestabilitātes un jo īpaši pārtraukt atbalstu bruņotām grupām, kas darbojas Čadā un Darfūrā. Abām valdībām jāpilda saistības, kuras tās uzņēmās, lai novērstu bruņoto grupu uzbrukumus pie to kopējās robežas.

Pašlaik visas cerības ir vērstas uz Āfrikas Savienības–Apvienoto Nāciju apvienoto miera uzturēšanas spēku (UNAMID) misijas izvietošanu Darfūrā kā uz efektīvu atbildi uz šīm problēmām. Taču Sudānas valdība turpina likt administratīvus un tehniskus šķēršļus misijas efektīvai izvietošanai. Šis kavējums ietekmēs reāla politiskā procesa atkārtotas sākšanas iespējas. Pirms sarunas var sākties, jāpanāk atbilstība drošības pamatprasībām. Visbeidzot UNAMID misija var būt veiksmīga tikai tad, ja visas Darfūras konflikta puses panāk visaptverošu politisko konsensu.

Vai Padome var sniegt visaptverošu paziņojumu, sīki aprakstot, kādus atbalsta pasākumus Eiropas Savienība ir piemērojusi, lai trešās valstīs nodrošinātu drošu dzeramo ūdeni saskaņā ar TAM?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Ūdens resursu pareiza un ilgtspējīga pārvaldība ir galvenais veids, kā nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu. Nevienā nabadzības samazināšanas stratēģijā nevar ignorēt cilvēku vajadzību pēc ūdens. Šajā kontekstā ES Padome joprojām pauž pilnīgu apņemšanos sasniegt TAM, arī TAM Nr. 7 (nodrošināt vides ilgtspēju) un TAM Nr. 10 (samazināt uz pusi to cilvēku skaitu, kuriem nav piekļuves drošam dzeramajam ūdenim).

Eiropas Konsensā par attīstību⁽¹⁾, ko 2005. gada 20. decembrī parakstīja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, dabīgo resursu, piemēram, ūdens aizsardzība ir galvenā nabadzības izskaušanas dimensija. Dokumentā arī noteikts, ka Kopienas integrētās ūdens resursu pārvaldības politikas mērķis ir pietiekamā apjomā nodrošināt labas kvalitātes dzeramo ūdeni, piemērotus sanitāros apstākļus un higiēnu katram cilvēkam saskaņā ar TAM un mērķiem, ko noteica Pasaules sammits par ilgtspējīgu attīstību Johannesburgā 2002. gadā. Šī politikas instrumenta nolūks ir noteikt sistēmu visu ūdens resursu ilgtermiņa aizsardzībai, novēršot tālāku ūdens kvalitātes pasliktināšanos un sekmējot ilgtspējīgu ūdens izmantošanu.

ES Ūdens iniciatīva, kuru sāka Pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību, ir ES kopējā vēlme izmantot inovatīvas pieejas ūdenim un sanitārajiem apstākļiem. Iniciatīva ierosina iepriekš aprakstītos politikas mērķus, izmantojot: politisko apņemšanos īstenošana rīcībā; vērības pievēršanu ar ūdeni un sanitārajiem apstākļiem saistītām problēmām attiecībā uz centieniem, kuru nolūks ir nabadzības samazināšana un ilgtspējīga attīstība; uzlabotas ūdens pārvaldības sekmēšanu; reģionālās un vietējās sadarbības ūdens pārvaldības jautājumos sekmēšanu; papildu finansējuma piešķiršanu. Iniciatīva arī piedāvā sistēmu ar ūdeni un santehniku saistītu stratēģisku partnerattiecību izveidošanai ar Āfriku, Latīņameriku, Vidusjūras reģiona valstīm un Rietumeiropas valstīm, Kaukāzu, kā arī Centrālāziju. Iniciatīvu atbalsta ar 500 miljoniem eiro no devītā Eiropas Attīstības fonda, kas ir ĀKK un ES Ūdens fondam paredzētais finansējums.

Attīstības sadarbības instruments (ASI)⁽²⁾, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēma 2006. gada 18. decembrī, ietver atbalstu ilgtspējīgai un integrētai ūdens resursu pārvaldībai ar īpašu uzsvaru uz universāli piekļuvi drošam dzeramajam ūdenim un sanitārajiem apstākļiem saskaņā ar TAM, kā arī ilgtspējīgiem un efektīviem ūdens resursiem, arī lauksaimniecības un rūpnieciskiem nolūkiem.

Piekļuve drošam ūdenim, ūdens trūkums un sausums ir un būs ES galvenās prioritātes gan iekšlietās, gan ārlietās. Eiropadome savos 2007. gada 14. decembra secinājumos⁽³⁾ atzinīgi vērtēja Padomes 2007. gada 30. oktobra secinājumus un aicināja Komisiju 2008. gadā iesniegt ziņojumu, uz kuru pamatojoties pārskatīt un tālāk izstrādāt ES stratēģiju līdz 2012. gadam, ņemot vērā starptautisko dimensiju.

Visbeidzot Padome apzinās Āfrikas īpašās vajadzības saistībā ar piekļuvi drošam ūdenim. Āfrikas un ES stratēģiskās partnerattiecībās⁽⁴⁾, kuras apstiprināja Lisabonas sammitā 2007. gada 9. decembrī, paziņots, ka ūdens resursu pārvaldība un piekļuve drošam ūdenim un sanitārajiem pamatnosacījumiem ir ārkārtīgi svarīgi aspekti gan ekonomiskajai izaugsmei, gan nabadzības samazināšanai, kā arī TAM sasniegšanai. Tādēļ Āfrika un ES sadarbosies, lai turpinātu attīstīt pašreizējo ES un Āfrikas partnerattiecības par ūdens jautājumiem un sanitārajiem apstākļiem ar vispārējo mērķi nodrošināt ūdens un sanitārās pamatvajadzības, kā arī sekmēt uzlabotu ūdens resursu pārvaldību vietējā, upju baseinu un sateču, valstu un pārrobežu līmenī.

Vai Padome var aprakstīt savus plānus saistībā ar konsensa panākšanu starp dalībvalstīm attiecība uz tirdzniecības aizsardzības instrumentiem?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Saistībā ar paziņojuma „Globālā Eiropa: konkurence pasaulē” īstenošanu Komisija 2006. gadā nolēma sākt publiskas apspriedes par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem (TAI) pasaules mainīgajā ekonomikā, lai noteiktu, vai būtu iespējams TAI sistēmā ieviest lielāku elastību.

Viens no šo publisko apspriežu secinājumiem bija tāds, ka nav nepieciešama pareiza TAI sistēmas funkcionēšana, lai aizsargātu industriālos Kopienas pārstāvjus no negodīgas tirdzniecības vai subsidēta importa un nodrošinātu sabiedrības ticību godīgai tirdzniecībai. Vienlaikus tika noteikts, ka būtu nepieciešams pārveidot atsevišķas šīs sistēmas daļas.

Pēc diskusijām, kuras notika Padomes sagatavošanās struktūrās 2007. gadā, komisārs P. Mandelson 2008. gada 11. janvārī paziņoja, ka Komisija nebija gatava ierosināt priekšlikumu TAI noteikumu reformai „līdz starp dalībvalstīm nav panākts lielāks konsenss par to, kādu reformu tās ir gatavas atbalstīt”. Tā kā nav oficiāla Komisijas priekšlikuma, šajā posmā nav plānotas tālākas diskusijas.

Diskusijas par grozījumiem spēkā esošo nolīgumu tekstos par antidempingu, subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, arī subsīdijām zivsaimniecībā, notika pasaules tirdzniecības sarunās Ženēvā saistībā ar Dohas Attīstības darba kārtību. Viens no ES mērķiem ir stiprināt uz noteikumiem pamatoto starptautisko tirdzniecības sistēmu un ieviest plašāku šo pieņemto noteikumu īstenošanu starp visiem tirdzniecības partneriem.

Pasākumu pārskatīšanas mērķis ir panākt konsensu, taču tas aizņems ilgāku laiku, arī ņemot vērā iespējamo Ženēvas diskusiju rezultātu, un tādēļ vēl nav iespējams noteikt grafiku Komisijas priekšlikumu iesniegumu iesniegšanai Padomei.

Ņemot vērā Komisijas priekšlikumus ieviest ES pasažieru datu reģistra (PDR) sistēmu (COM(2007)0654), ieceļošanas/izceļošanas sistēmu un elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu, vai Padome varētu aprakstīt savu izpratni par profilu izstrādes koncepciju un jo īpaši vai šajā sistēmās izmantos profilu izstrādi?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Pirmām kārtām Padome vēlas cienījamai deputātei norādīt, ka ne ES, ne Padomei, ne arī Eiropas Padomei nav noteiktas profilu izstrādes definīcijas. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) savā atzinumā attiecībā uz Komisijas priekšlikumu par PDR sistēmu atsaucās uz profilu izstrādes definīciju, kas ņemta no Eiropas Padomes pētījuma un vienlaikus sacīja, ka apzinās, ka pašlaik notiek diskusijas par profilu izstrādes definīciju. Turklāt EDAU atzina, ka galvenais aspekts nav definīcijas, bet gan ietekme uz cilvēkiem.

Komisijas ierosinātais priekšlikums par Eiropas PDR⁽¹⁾ sistēmu neparedz profilu izstrādi, kā tā definēta Eiropas Padomes pētījumā. Saskaņā ar šo pētījumu profilu izstrāde ir pirmām kārtām datoru atbalstīta metode, kurā izmanto datu analīzi, lai padarītu iespējamus atsevišķus pasākumus, ko var veikt saistībā ar cilvēku, kurš identificēts šādā veidā.

Priekšlikums ļauj izmantot PDR datus tikai, lai apkarotu organizēto noziedzību un terorismu, galvenokārt apkopojot informāciju un datus par personām, kuras var būt iesaistītas kriminālos nodarījumos. Pētījums arī paredz PDR datu analīzi. Šos datus analizē, lai noteiktu tā saucamos „riska rādītājus”, lai novērtētu risku, ko pasažieris var radīt. Šie riska rādītāji ir pamatoti uz liecībām, kas iegūtas no ziņojumiem, piemēram, izlūkdienestu ziņojumiem, un no iepriekšējiem paraugiem. Riska rādītājus noteiks dalībvalstu līmenī, jo noziegumi dalībvalstīs var atšķirties. Komisijas priekšlikums nepārprotami izslēdz riska rādītāju pamatošanu uz tādiem jutīgiem datiem kā etniskā izcelsme un reliģiskā pārliecība, ja PDR dati ietver šādu informāciju. Tomēr Padome vēlas uzsvērt, ka Komisijas priekšlikuma 3. panta 5. punkts nepārprotami norāda, ka pasažieru informācijas nodaļas un kompetentās iestādes nedrīkst piemērot nekādas izpildes darbības, pamatojoties tikai uz PDR datu automātisku apstrādi. Citiem vārdiem sakot, izpildes darbības, pamatojoties uz PDR datiem, arī lēmumus par cilvēkiem, nedrīkst piemērot, tiesību aizsardzības iestādēm neņemot vērā cilvēcisko faktoru.

2008. gada 13. februārī Komisija iesniedza paziņojumu par nākamo pasākumu sagatavošanu robežu pārvaldībai Eiropas Savienībā⁽²⁾. Šajā paziņojumā diskusijai ierosināti iespējamie jaunie robežu pārvaldības instrumenti, arī iespējamā ieceļošanas/izceļošanas sistēmas reģistrācijas izveidošana ārpuskopienas valstu valstspiederīgajiem un iespējamā elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmas izveidošana. Tomēr līdz šim nav ierosināti nekādi konkrēti likumdošanas priekšlikumi par šo tematu. Paziņojumu kopā ar Komisijas 2008. gada 13. februāra paziņojumiem, proti, „Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) izveidošanas izpēte”⁽³⁾ un „Ziņojums par FRONTEX aģentūras novērtējumu un turpmāko attīstību”⁽⁴⁾, apspriedīs ministru konferencē par problēmām ES ārējo robežu pārvaldībā, kas notiks Brdo, Slovēnijā, 2008. gada 11. un 12. martā.

Svētdien, 10. februārī, lai izrādītu cieņu 97 nodokļu inspektoriem, kurus deportēja Dienvidslāvijas partizāni (galvenokārt no Campo Marzio (Trieste) biroja) un iemeta grāvī netālu no Roditi ciemata, grupa istriešu izsūtīto devās nolikt lauru vainagu viņu piemiņai.

Ņemot vērā Slovēnijas policijas veiktās iebiedēšanas darbības (policija, pārkāpjot Šengenas nolīgumus, pie Peses robežas apturēja autobusu, kurā izsūtītie devās uz Roditi un Kapodistriju) un pienācīgi ņemot vērā saistības, ko pievienošanās ES uzliek arī Slovēnijai (pašreiz prezidējošā ES valsts), vai Padome nedomā, ka tai jāizmeklē šis skandalozais policijas darbības paraugs? Vai tā neuzskata, ka šādas policijas iebiedēšanas prakses ir jānosoda?

Vai Padome neuzskata, ka tā jārīkojas, lai nodrošinātu, ka Šengenas nolīgumus (kurus parakstījusi arī Slovēnija) ievēro attiecībā uz pretdemokrātisku un neattaisnotu izturēšanos pret grupu Eiropas pilsoņu (šajā gadījumā – itālieši) kas devās mierīgā svētceļojumā ES teritorijā?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Incidents, uz kuru atsaucas C. Muscardini, ir attiecīgās dalībvalsts iestāžu kompetencē, tātad Slovēnijas iestāžu kompetencē. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 33. pantu dalībvalstis ir atbildīgas par likumības un kārtības uzturēšanu tajās.

Šī iemesla dēļ Padome neapsprieda C. Muscardini jautājumu.

Ja ASV iestādes nepiemēros elementāru likumību, šī gada 12. septembrī apritēs desmit gadi kopš António Guerrero, Fernando Gonzalez, Gerardo Hernįndez, Ramon Sabańino un René Gonzįlez atrodas negodīgā apcietinājumā ASV cietumos; šie vīrieši ir Kubas patrioti, kuri veica darbības, lai aizsargātu savu valsti, cenšoties novērst pret Kubu izvērsto teroristu darbību, ko sekmē un veic organizācijas, kuru birojs atrodas Maiami. Jāuzsver, ka ANO darba grupa saistībā ar šiem pieciem ASV apcietinātajiem Kubas pilsoņiem 2005. gada 27. maijā pauda uzskatu, ka šiem vīriešiem piespriestais sods „nebija piespriests objektīvi un taisnīgi” un ka Atlantas Vienpadsmitā apriņķa apelācijas tiesa 2005. gada 9. augustā vienprātīgi nolēma atcelt Maiami pieņemto spriedumu. Pēdējos deviņus gadus šie pieci Kubas patrioti ir bijuši neskaitāmu nelikumīgu darbību, nepieņemamu un necilvēcīgu sodu, spiedienu un šantāžas upuri, kā arī cietuši no neatbilstības elementārām cilvēktiesībām un ASV administrācijas piemērotiem nepanesamiem un nežēlīgiem šķēršļiem un ierobežojumiem attiecībā uz viņu ģimeņu locekļu apmeklējumiem, arī sievu un meitu.

Ko Padome plānojusi darīt, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas šo piecu ASV cietumos turēto Kubas patriotu elementārās cilvēktiesības, jo īpaši viņu tiesības uz ģimeņu apmeklējumiem, spriedumu atcelšanu, tiesības uz godīgu tiesu un atbrīvošanu?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome ir informēta, ka ASV iestādes dažos gadījumos nav atļāvušas ģimenes locekļiem un citām personām, arī Eiropas Parlamenta deputātiem, apmeklēt piecus Kubas valstspiederīgos, kuri ASV ir apcietināti kā spiegi. Tomēr saskaņā ar ANO darba grupas saistībā ar patvaļīgu aizturēšanu sniegto informāciju lielai daļai ģimenes locekļu ir piešķirtas vīzas radinieku apciemošanai.

ASV tiesas pasludinātais spriedums ir šīs valsts iekšējais jautājums un tās kompetencē. Pašlaik notiek juridiska procedūra par šo lietu un spriedums vēl nav galīgs. Tādēļ Padome nedrīkst komentēt šo jautājumu. Lēmums par vīzu piešķiršanu iebraukšanai valsts teritorijā arī ir šīs valsts iekšējā kompetence. Tā kā lielākā daļa pieteikumu uz vīzu ir apstiprināta un nevar tikt secināts, ka radiniekiem regulāri nepiešķir vīzas, Padome nevar argumentēt, ka ir pārkāptas apcietināto vai viņu ģimenes locekļu cilvēktiesības. Turklāt Vīnes Konvencija par konsulārajām attiecībām paredz, ka konkrētā valsts ir atbildīga par savu valstspiederīgo, kuri atrodas ārvalstīs, tiesību un interešu aizsardzību.

Padome apstiprina savu pilnīgu apņemšanos ievērot visu pilsoņu cilvēktiesības.

Vai Padome pilnībā atbalsta Eiropas Padomes Konvenciju par kibernoziegumiem?

Ja nē, kādēļ?

Ko Padome dara, lai mudinātu ne mazāk kā četrpadsmit no tās dalībvalstīm – man vislabāk zināmā Apvienotā Karaliste, kā arī Austrija, Beļģija, Čehijas Republika, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Malta, Polija, Portugāle, Spānija, Vācija un Zviedrija – ratificēt konvenciju ?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome pilnībā atbalsta Eiropas Padomes Konvenciju par kibernoziegumiem un ir pieņēmusi Pamatlēmumu par uzbrukumiem informācijas sistēmām, kura teksts ir līdzīgs konvencijas tekstam⁽¹⁾. Šis pamatlēmums, kura īstenošanas termiņš ir 2007. gada 16. marts, varētu arī būt pamudinājums dalībvalstīm ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par kibernoziegumiem. Tomēr konvencijas ratificēšanas ir dalībvalstu kompetencē.

Komisija paziņoja savu alkohola stratēģiju 2006. gada rudenī. Tas norādīja, ka alkohols ir sabiedrības veselības problēma. Neskatoties uz to, Komisija ir iesniegusi priekšlikumus par vīnogu audzēšanu (COM(2007)0732) kas ir pilnībā pretrunā stratēģijas būtībai. Ja pareizi saprotu, Padome domāja, ka alkohola stratēģijai jābūt daudz bargākai un savos secinājumos pieņēma stingrāku nostāju. Kādas ir Padomes domas par Komisijas paziņojumu par alkohola stratēģiju un par to, kā tas jāpiemēro?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

2006. gada 30. novembra sanāksmē Padome atzinīgi vērtēja Komisijas paziņojumu par ES stratēģiju dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai, kas ir ievērojams solis visaptverošas un koordinētas Kopienas pieejas virzienā, lai risinātu pārmērīgas alkohola lietošanas kaitīgo ietekmi uz veselību un labklājību Eiropā. 2007. gadā, pamatojoties uz šo stratēģiju, izveidoja alkohola un veselības forumu, kura vispārējais mērķis ir izveidot kopēju sākuma punktu visām tām ieinteresētajām pusēm ES līmenī, kas apņēmās sekmēt pasākumus, lai samazinātu alkohola radīto kaitējumu.

Padome ir mudinājusi dalībvalstis nodrošināt pilnīgu atbalstu Komisijas stratēģijai un sekmēt tās īstenošanu valstu un Kopienas līmenī.

Turklāt Padome ir uzsvērusi, ka ir nepieciešams nodrošināt visaptverošus, konsekventus un koordinētus līdzekļus alkohola radītā kaitējuma sabiedrības veselībai un drošībai novēršanai visās attiecīgajās politikas jomās, piemēram, pētniecībā, patērētāju aizsardzībā, transportā, reklāmā, mārketingā, sponsorēšanā, akcīzes nodokļos un citās iekšējā tirgus jomās.

Padome ir mudinājusi Komisiju turpināt atbalstīt dalībvalstis to centienos uzturēt, padziļināt un izstrādāt savas alkohola politikas jomas, lai samazinātu alkohola radīto kaitējumu, un kopš 2008. gada regulāri ziņot par sasniegto ES stratēģijas īstenošanā un par darbībām, par kuram ziņojumus sniedz dalībvalstis, lai ļautu Padomei novērtēt sasniegtos rezultātus. Padome arī prasījusi Komisijai izstrādāt izmērāmu faktoru rādītājus, lai uzraudzītu sasniegumus alkohola radītā kaitējuma samazināšanā Kopienas līmenī.

Tiklīdz prezidentūrai būs pieejams šis ziņojums, prezidentūra informēs Padomi un pieņems lēmumu par piemērotiem tālākajiem pasākumiem.

2007. gada 21. decembrī Šengenas tiesību joma tika paplašināta, lai iekļautu Centrāleiropas un Rietumeiropas valstis. Jaunās Šengenas dalībvalstis ir pilnībā izpildījušas Šengenas prasības un tādējādi pierādījušas, ka ir uzskatāmas par līdzvērtīgiem partneriem kopā ar citām Eiropas valstīm.

Krievijas valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Konstantin Kossatšov ir publiski sacījis, ka, tā kā vairākiem Krievijas pilsoņiem ir aizliegts iebraukt Igaunijā, Krievija varētu atbildēt ar iebraukšanas ierobežošanu savā teritorijā, ierobežojumus vēršot uz tām Šengenas valstīm, kuras ierobežo Krievijas pilsoņus viņu uzskatu dēļ. Kā piemēru viņš norādīja gadījumu ar studenti Mariana Skvortsova. Viņas vīza tika anulēta vīzas noteikumu pārkāpumu dēļ Igaunijā. Kā Padome raugās uz Krievijas draudiem ierobežot Šengenas valstu pilsoņus attiecībā uz iebraukšanu Krievijā? Kā Padome reaģēs uz iespējamām Krievijas atbildes darbībām, ja vienas Šengenas valsts pilsonim pienākošās tiesības tiek ierobežotas, pamatojoties uz citas Šengenas valsts likumīgās robežas un drošības politikas dēļ.

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Vīzas izdošanas nosacījumi dalībvalstīs, kuras piedalās Šengenas sadarbībā, ir noteikti Kopīgās konsulārās instrukcijās par vīzām diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulātiem (CCI)⁽¹⁾; nosacījumi trešo valstu pilsoņu iebraukšanai Šengenas zonā ir noteikti Šengenas Robežu kodeksā⁽²⁾.

Padome ir informēta, ka Komisijas pārstāvji informēja Krievijas iestādes par pasākumiem, kas piemērojami vīzu izsniegšanai vīzu atvieglošanas Apvienotās komitejas⁽³⁾ sanāksmē starp Krievijas Federāciju un Eiropas Kopienu.

Padomes rīcībā nav informācija par nekādiem ierobežojumiem iebraukšanai Krievijas Federācijas teritorijā, ko Krievijas iestādes piemēros konkrētu dalībvalstu valstspiederīgajiem.

Turklāt Padome nav iepazinusies ar jautājumā minētās lietas apstākļiem.

Vai Ministru padome paredzējusi izmantot tādas pašas metodes un mehānismus attiecībā uz Gazas sektoru, kādas izmantoja, lai ļautu Kosovai iegūt tās neatkarību?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Atbildot uz deputāta uzdoto jautājumu, kurā ierosināts jautājums pat Gazu saistībā ar apstākļiem Kosovā, Padome uzskata, ka Gazas jautājums nekādā gadījumā nevar tikt salīdzināts ar Kosovas situāciju.

2007. gada 14. decembrī Eiropadome izveidoja neatkarīgu „izvērtēšanas grupu”.

Vai prezidējošā valsts var sniegt šādu informāciju: vai izvērtēšanas grupa ir jau izveidota, kas ir tās locekļi, kā tos izvēlēja, kādi ir grupas darbību finansēšanas resursi, kādas ir darbības jomas un kāds rezultāts tiek sagaidīts? Ko izvērtēšanas grupa darīs tādu, ko konvencija nevarēja un ko Eiropas Parlaments, kas ir ES pilsoņu vēlēta iestāde, nevar?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padomdevēju grupu, par kuru runā Danutė Budreikaitė, Eiropadome izveidoja 2007. gada 14. decembra sanāksmē. Vienlaikus tā iecēla priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus un aicināja viņus iesniegt iespējamo locekļu vārdu sarakstu, kuru Eiropadome apspriedīs Francijas prezidentūras laikā.

Grupas darbības joma, organizācija un grafiks, par ko Eiropadome arī vienojās 2007. gada 14. decembra sanāksmē, ir noteikti šīs sanāksmes secinājumos.

Prezidentūra tādēļ ierosina cienījamai deputātei plašāku informāciju par padomdevēju grupu meklēt šajos secinājumos.

ES regulāri slēdz zvejniecības nolīgumus ar nabadzīgām jaunattīstības valstīm ārpus Eiropas Savienības. Šos nolīgumus kritizē gan vides kustība, gan palīdzības organizācijas. Zvejniecības nolīgumus galvenokārt slēdz ar Āfrikas valstīm. Nolīgumi Eiropas zvejniecības flotēm piešķir tiesības zvejot šo valstu ūdeņos. Kritiķi uzskata, ka zvejniecības nolīgumi veicina pasaules zivju krājumu izsmelšanu un atņem jaunattīstības valstu vietējiem zvejniekiem viņu ienākumu avotu.

Vai prezidentūra jebkādā veidā piekrīt šai kritikai, ko regulāri pauž attiecībā uz zvejniecības nolīgumiem, kuri noslēgti ar trešām valstīm? Vai prezidentūra paredzējusi īstenot jebkādas iniciatīvas, lai modernizētu un ilgtermiņā likvidētu šādus zvejniecības nolīgumus?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2008. gada februāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome ir informēta par šo zvejniecības nolīgumu kritiku, kurus Kopiena ir noslēgusi ar trešām valstīm, un vēlas uzsvērt, ka Padomes Secinājumos par zvejniecības partnerattiecību nolīgumiem⁽¹⁾ ir nodrošināta politikas struktūra šo nolīgumu noslēgšanai kopš 2004. gada 19. jūlija.

Šo nolīgumu pieņemšana pārveidoja visus zvejniecības nolīgumus par zvejniecības partnerattiecību nolīgumiem. Šīs politikas struktūras galvenie elementi nodrošina, ka Kopienas kuģiem ir piekļuve pārpalikušiem zivju krājumiem attiecīgas trešās valsts ūdeņos un ka daļa Kopienas finansiālā atbalsta tiks piešķirts pasākumiem, lai attīstītu vietējo zvejniecības nozari.

Saskaņā ar zvejniecības partnerattiecību nolīgumiem ir izveidota apvienotā komiteja, lai uzraudzītu un novērtētu nolīgumu izpildi un lai īstenotu zvejniecības politiku valstī, kurai Kopiena ir piešķīrusi finansiālo atbalstu. Apvienotā komiteja var arī lemt par iespējamiem nolīgumu grozījumiem, kurus pēc tam ir jāratificē līgumslēdzējām pusēm. Šīs apvienotās komitejas tiksies vismaz vienreiz gadā.

Padome nezina, vai Komisija ir vai nav paredzējusi iesniegt jaunu paziņojumu, ierosinot zvejniecības partnerattiecību nolīgumu izmaiņas.

Pēdējā statistika parāda, ka 2004. gada Eiropas Savienība līmenī tikai 3,3 % studentu izvelējās studēt doktorantūrā. Čehijas Republika, Austrija un Somija bija pirmās ar 7 % attiecība pret doktorantūras studentu skaitu salīdzinājumā ar kopējo studentu skaitu, un vairāk nekā 50 % ES doktorantūru studenti bija no Francijas, Apvienotās Karalistes un Spānijas.

Eiropā mēs visi zinām, cik nozīmīgas ir doktorantūras studijas, lai izveidotu uz zināšanām pamatotu ekonomiku. Pēcdiploma izglītības un doktorantūras studiju veicināšana ļaus uzņēmumiem izveidot augsti kvalificētas un produktīvas darba vietas.

Vēlos jautāt Komisijai, kāda ir stratēģija, kas nosaka un atbalsta dalībvalstis, palielinot doktorantūras programmu pievilcību, lai ļautu tām attīstīt savas inovācijas un pētniecības spējas, un kāda ir Komisijas stratēģija, kas nosaka doktorantūras studentu skaita palielināšanos inženierijas zinātņu programmās?

3,3 %, uz kuriem atsaucas cienījamā deputāte, attiecas tikai uz doktorantūras studentiem un citiem dziļāku pētniecības programmu studentiem. Tas neietver maģistra grāda un pēcdiploma studentus. Ja tie tiktu iekļauti, proporcijas būtu daudz pievilcīgākas, pēcdiploma studentu skaitam strauji pieaugot.

Vispārīgi runājot, dalības koeficients doktorantūras līmenī ES stabili pieaug un ir augstāks par šo koeficientu ASV un Japānā. Tomēr procentuālā proporcija un doktorantūras studentu galīgais skaits ievērojami atšķiras dažādās ES dalībvalstīs. Dažās valstīs ar augstu doktorantūras studentu procents ir samērā maz studentu augstākajā izglītība vispār, tādēļ kopējais doktorantūras studentu skaits nav pārāk augsts attiecībā pret iedzīvotāju skaitu.

Lai palielinātu pēcdiploma studentu skaitu inženierijas zinātnēs, ir svarīgi, pirmām kārtām, palielināt bakalaura grāda ieguvēju skaitu matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju (MZT) programmās. Tādēļ Komisija ierosināja kritēriju, ko 2003. gada maijā pieņēma Izglītības padome un kura mērķis ir „par 15 % palielināt bakalaura grāda ieguvēju skaitu MZT programmās” un „samazināt dzimumu nelīdzsvarotību” līdz 2010. gadam. Lai gan pirmais mērķis ir jau sasniegts, ir ļoti maz sasniegts dzimumu līdzsvara jautājumā, sieviešu skaitam procentuāli pieaugot no 30,7 % 2000. gadā līdz 31,2 % 2005. gadā.

Komisija koordinē labu prakšu apmaiņu un pieredzes gūšanu citam no cita starp valstīm MZT izglītības jomā saistībā ar Izglītības un apmācības 2010. gadam darba programmu. 2006. gadā Komisija izveidoja kopu grupu no 13 valstīm, lai censtos izpildīt Eiropas MZT kritēriju un uzlabotu dalību MZT programmās un karjerās, jo īpaši attiecībā uz sievietēm. Tā arī sekmēs zinātnisko speciālistu sagatavošanu Barselonas mērķim sasniegt 3 % iekšzemes kopprodukts (IKP) pētniecībā.

MZT ir arī viens no astoņiem galvenajiem elementiem mūžizglītībā (Parlamenta un Padomes 2006. gada decembra ieteikums) un ir prioritāte 2008. gada uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus Mūžizglītības programmā. Turklāt Septītā pētniecības pamatprogramma 2008. gada martā publicēs uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, sekmējot inovatīvas metodes zinātņu izglītībā skolu līmenī plašā mēroga Eiropā, kas būs turpinājums Rocard ziņojumam par zinātnes izglītību.

Mūžizglītības nozīme ir atzīta visās ES valstīs. Pieaugušo izglītība nodrošina elastību un nodarbinātību darba tirgū, novedot pie pozitīvām sociālām un ekonomiskām izmaiņām ES valstīs. Ievērojami sasniegumi panākti izglītības un apmācības reformās, bet dažas ES dalībvalstis joprojām neizstrādā inovatīvas mācību programmas vai nenodrošina strauju, augstas kvalitātes un efektīvu šo programmu īstenošanu un finansēšanu. Neoficiāla un oficiāla izglītība acīmredzot netiek īstenota pietiekami ātri.

Kādas iniciatīvas Komisija īsteno un kādas ir paredzējusi īstenot, lai samazinātu atšķirības starp valstīm, kuras aktīvi īsteno šo programmu, un valstīm, kas to dara pasīvi?

Lai ietekmētu situāciju pieaugušo izglītībā Eiropā, Komisija noteikusi kritērijus, piemēro atvērto koordinācijas metodi un izstrādā atsauces instrumentus un paziņojumus. Turklāt Mūžizglītības programma (MIP) nodrošina finansiālu atbalstu.

ES jau 2003. gadā noteica kritēriju, lai uzlabotu un uzraudzītu pieaugušo dalību izglītībā un apmācībā. Šī kritērija mērķis ir panākt pieaugušo (25 līdz 64 gadu veci) dalību mūžizglītībā līdz 12,5 % 2010. gadam. Turklāt tāds pats mērķis palielināt pieaugušo dalību mūžizglītībā arī bijis Eiropas Nodarbinātības stratēģijas daļa kopš 2003. gada.

ES līmenī dalība izglītības un apmācības programmā palielinājās no 7,1 % 2000. gadā līdz 9,6 % 2006. gadā. 2006. gadā vidēji 9,6 % Eiropas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 64 gadiem piedalījās izglītības un apmācības darbībās. Progresam jābūt ātrākam nākotnē un nepieciešamas daudzu ES dalībvalstu papildu pūles, lai sasniegtu 12,5 % dalības kritēriju 2010. gadā.

Vislabākie sasniegumi ir Zviedrijā, Dānijā un Apvienotajā Karalistē (AK), kā arī Somijā, sekojot Nīderlandei, Slovēnijai un Austrijai. Pārējās ES dalībvalstīs rādītājs joprojām ir zem Eiropas vidējā 12,5 % rādītāja.

Pastāv ievērojamas atšķirības starp valstīm ar dalības rādītājiem virs gandrīz 30 % dažās valstīs un mazliet virs 1 % citās.

Vidēji sievietes piedalījās izglītībā vairāk nekā vīrieši (2006. gadā 10,4 % sieviešu un 8,8 % vīriešu) un pieaugušie ar augstāko izglītību mūžizglītībā piedalījās daudz vairāk nekā pieaugušie ar zema līmeņa prasmēm. Dalība arī samazinās, palielinoties vecumam.

Komisija, lai turpinātu sekmēt pieaugušo mūžizglītību un samazinātu spraugu starp valstīm, kuras aktīvi īsteno šo programmu un valstīm, kas to dara pasīvi, ir pieņēmusi Paziņojumu par pieaugušo izglītību. Pirmajā 2006. gada paziņojumā „Mūžu dzīvo – mūžu mācies” Komisija nosaka vispārēju pieeju notikumiem un vajadzībām pieaugušo izglītības nozarē. Otrais 2007. gada septembra paziņojums „Mūžu dzīvo – mūžu mācies” ir Eiropas rīcības plāns par pieaugušo izglītību.

Īstenojot rīcības plānu un sadarbojoties ar dalībvalstīm, Komisija analizēs valstu reformu ietekmi uz pieaugušo izglītību. Tā kā pieaugušo izglītības nozare skar visas citas izglītības jomas, ir svarīgi analizēt šīs nozares notikumu ietekmi un to mijiedarbību ar pieaugušo izglītības nozari. Lielākā daļa dalībvalstu izstrādā valsts kvalifikāciju sistēmu, kas saistīta ar Eiropas Kvalifikāciju sistēmu. Šie notikumi koncentrē uzmanību uz to, kā sekmēt piekļuvi, progresu un pārņemšanu, kā arī tādējādi ir potenciāli nozīmīgi pieaugušo kvalifikāciju sistēmas atvēršanai. Komisija arī izstrādās standartus pieaugušo izglītības profesionāļiem un kvalitātes novērtēšanas mehānismus, pamatojoties uz pastāvošo labo praksi. Dalībvalstis mudinās noteikt mērķus pieaugušo prasmju līmeņa paaugstināšanai un paātrināt neoficiālās un neformālās izglītības novērtēšanas un procesu riska grupām. Visbeidzot, bet nebūt nesvarīgi – Komisija ierosinās pamatdatu kopu, lai uzlabotu salīdzināmību pieaugušo izglītības nozarē.

Papildus šai politikai MIP un, jo īpaši, tās sektorālā programma Grundtvig nodrošina finansiālu atbalstu starpvalstu projektiem pieaugušo izglītības nozarē.

Nesen Komisija publicēja brošūru ar 20 ļoti labiem Grundtvig projektiem – Grundtvig veiksmīgie projekti. Šajā brošūrā parādītas paraugprakses un citas ieinteresētās puses tiek mudinātas sekot šiem labajiem piemēriem. Brošūru var lejupielādēt no:

(http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/publ/pdf/grundtvig/success-stories_en.pdf

Citas MIP sektorālās programmas arī var ietvert pieaugušo izglītību savā darbības jomā: Leonardo da Vinci programma, piemēram, kā vienu no tas prioritātēm ir noteikusi daudzpusējus projektus laikposmam no 2008.–2010. gadam „Pieaugušo prasmju attīstība darba tirgū”.

EK līguma 151. panta 1. punkts paredz, ka Kopiena „veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības”. Tomēr pašlaik atbalsts no ES palīdzības programmā kultūras aktivitātēm tiek piešķirts tikai projektiem ar „augstu māksliniecisko vērtību”. Teātri, muzeji un koncerti saņem atbalstu, savukārt asociācijas, kas nodarbojas ar popkultūras saglabāšanu, paliek zaudētājos. Tas notiek, neskatoties uz to, ka šādas asociācijas ir ne tikai ilgi darbojušās kā Eiropas kultūras svarīgu aspektu aizsargātājas, bet arī galvenokārt tiek organizētas starpvalstu līmenī un to ikgadējie pasākumi ir ļoti populāri.

Vai Komisija ir informēta par šo realitātē vienpusējo un neobjektīvo politiku? Kā tā paredzējusi to nākotnē apturēt?

Kultūras programma 2007.–2013. gadam tika izstrādāta, apspriežoties ar kultūras nozares pārstāvjiem. Kultūras operatoru vajadzības ir šīs programmas pamatā. Saskaņā ar kultūras nozares pārstāvju padomu šī kultūras programma atšķiras no iepriekšējām programmām, jo tā ir elastīgāka un atvērtāka Eiropas plašajām kultūras atšķirībām un visām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas šajā jomā.

Programma ir darbojusies tikai nedaudz vairāk par gadu un ir pāragri sniegt pilnu aprakstu par dažādajām darbībām, kas finansētas ar šo programmu. Tomēr darbojas informācijas sistēma, lai nākotnē nodrošinātu pārskatu par izvēlētajiem projektiem, to žanriem, apjomiem, mērķiem un skaitļiem.

Iepriekšējās programmas laikā vairāki projekti jo īpaši uzsvēra dažādas tautas tradīcijas mūzikā un dejā. Šādi pasākumi saved kopā Eiropas kultūras un, kā pareizi minēja godājamais deputāts, šajā nozīmē ir starpvalstu.

Komisija rūpīgi uzklausa kultūras nozares ieinteresētās puses un viņu uzskatus ņem vērā izmaiņās, ko ievieš uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus saskaņā ar jauno programmu. Komisija cer, ka vēl plašāks loks projektu būs veiksmīgi savos pieteikumos finansējumam nākotnē.

Attiecībā uz atbalstu, kas kultūras ieguldījumiem u.c. sniegts saskaņā ar kohēzijas politiku, jāsaka, ka tur iniciatīva ir dalībvalstu un ne Komisija rokās.

Ir acīmredzami, ka pašlaik efektīva klimata pārmaiņu problēmas risināšana neapšaubāmi ir Eiropas darba kārtības augšgalā, taču vai Komisija varētu paskaidrot, kā un kādā mērā Eiropas īpašās bažas šajā jautājumā veido daļu no starptautiskajām tirdzniecības sarunām?

Kā arī, kā Komisija var nodrošināt, ka globālais konsenss par visaptverošu un godīgu klimata pārmaiņu risināšanas sistēmu pēc 2012. gada, ko noteica Bali konferencē 2007. gada decembrī, kļūst par globālās tirdzniecības darba kārtības daļu?

Klimata pārmaiņas ir globāla prioritāte, kam nepieciešama steidzama globāla rīcība. Labākais veids, kā panākt efektīvu un kopēju rīcību, ir globāla vienošanās par klimata pārmaiņu risināšanu. Tādēļ ES galvenais mērķis ir nodrošināt, ka sarunas, ko sāka Bali 2007. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatkonvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), virzoties uz visaptverošu un mērķtiecīgu nolīgumu par klimatu pēc 2012. gada, kurš jānoslēdz līdz 2009. gada beigām, ir veiksmīgas.

Tas nav nepieciešams tikai no vides perspektīvas, bet tāpat arī no tirdzniecības un konkurētspējas perspektīvas, jo acīmredzami labākais veids, kā novērst tirdzniecības domstarpības, kā arī bažas par konkurētspēju, ir ar starptautiski panāktu sistēmu klimata pārmaiņu risināšanai.

Tirdzniecības politikai jāreaģē uz vajadzībām un norādēm, kas izvirzītas sarunās par globālām klimata pārmaiņām, un attiecīgi jānodrošina atbildes, lai maksimizētu sinerģijas un nodrošinātu nepieciešamo savstarpējo atbalstu starp tirdzniecību un vidi. Konkrētāk tai jāturpina uzlabot pozitīvais tirdzniecības ieguldījums klimata pārmaiņu risināšanā gan attiecībā uz pārmaiņu mazināšanu, gan pielāgošanās vajadzībām. Vides preču un pakalpojumu tarifu un beztarifu liberalizācija stingri jāatbalsta, jo tā sekmēs nepieciešamo vides tehnoloģiju izvietošanu un piekļuvi tām.

Tas ir centrālais elements ES un ASV priekšlikumos par vides precēm un pakalpojumiem pašreizējās daudzpusējās tirdzniecības sarunās Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Citas valstis tiek aicinātas ierosināt konkrētus priekšlikumus par problemātiskām precēm un pakalpojumiem.

Turklāt, kā arī atspoguļots Dohas ministru deklarācijā par pašreizējām PTO sarunām, tirdzniecības politikas vides novērtējumi (kā ES ilgtspējas ietekmes novērtējumi) var būt nozīmīgi un tiem jābūt nozīmīgiem uzlabotas tirdzniecības negatīvās ietekmes novēršanā vai vismaz mazināšanā.

Ir arī vērts uzsvērt, ka ES turpina risināt nodaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgumu sarunās. Mēs arī mēģinām sekmēt tirdzniecību ar vides precēm, pakalpojumiem un tehnoloģijām, kā arī veicināt vides standartus, par kuriem notikusi starptautiska vienošanās. Mēģinām arī izveidot forumu, lai apspriestu ilgtspējīgas attīstības jautājumus, arī ar pilsonisko sabiedrību.

Runājot vispārīgāk, Bali, Indonēzijā sāka neoficiālu dialogu par tirdzniecību un klimata pārmaiņām ministru līmenī saistībā ar UNFCCC konferenci. Tam jāpalīdz sekmēt kopēju izpratni par saistību starp tirdzniecības politiku un klimata pārmaiņu risināšanas centieniem, pienācīgi ņemot vērā to attīstības dimensiju.

Valsts ieguldījumu fondi (VIF) pēdējā laikā pieredzējuši iespaidīgu izaugsmi un kļuvuši par ievērojamiem globāliem ieguldītājiem ar lēstiem 2,9 triljoniem dolāru viņu pārvaldībā. VIF darbības ir lielā mērā nepārredzamas, un ieguldījumu lēmumi nereti ir politiski vai nacionālistiski.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vai Komisija ir noteikusi skaidru politiku attiecībā uz tirdzniecības jautājumiem, kas skar VIF?

Komisija seko līdzi VIF darbībām un cieši uzrauga pēdējos notikumus šajā jomā.

2008. gada 27. februārī Komisija par šo jautājumu pieņēma paziņojumu⁽¹⁾.

Paziņojumā norādītas un paskaidrotas VIF radītās problēmas. Tādējādi paziņojums mēģina reaģēt uz bažām, ko rada VIF. Paziņojumā izklāsta ES cerības attiecībā uz VIF pārvaldību un pārredzamību. Šiem elementiem jāsekmē gan nonākšana pie kopējas ES pieejas šajā jautājumā, gan diskusijas starptautiskā līmenī, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO). Šajā paziņojumā nav ierosināta likumdošanas iniciatīva.

Komisija atgādina, ka atvērtības sekmēšana ieguldījumos un kapitāla brīvas kustības sekmēšana ir bijis ES mērķis jau sen un ir galvenais veids, kā panākt ES veiksmi pieaugoši globalizētajā starptautiskajā sistēmā. Dalībvalstu rīcībā ir likumdošanas un regulatīvi instrumenti, lai uzraudzītu un iejauktos valsts drošības apsvērumu dēļ. Tādējādi Eiropas atbildei uz VIF ieguldījumu radītajām bažām jāsaglabā šis līdzsvars un jāizvairās no jebkādas zīmes došanas, ka Eiropa vairs nav atvērta likumīgiem ieguldītājiem.

Vai Eiropas Komisija var sniegt visaptverošu paziņojumu, izklāstot pasaules tirdzniecības sarunu pašreizējo situāciju?

Kā godājamais deputāts zina, 2005. gadā Honkongā ministru sanāksme nolēma priekšlaikus finansēt tā saucamos nosacījumus tirdzniecības un rūpniecības precēm (vai NAMA PRO žargonā), kas notiktu pirms galīgā darījuma, kurš ietver visus sarunu jautājumus. Nosacījumu mērķis ir vienoties par galvenajiem skaitļiem attiecībā uz tarifu samazinājumiem un, lauksaimniecības gadījumā, subsīdiju samazinājumiem. Šāda darījuma termiņš jau vairākas reizes ticis pārcelts. Pašlaik ir sasniegts posms, kad tiek mēģināts ieviest šādas vienošanās par nosacījumiem elementus turpmākajās nedēļās, bet vēl ir neskaidrs, vai to var panākt.

2008. gada februārī attiecīgo PTO sarunu grupu par lauksaimniecību un NAMA priekšsēdētāji iesniedza pārskatītas sarunu tekstu redakcijas. Šiem tekstiem jāveido pamats ministru sarunām, kas novedīs pie vienošanās par nosacījumiem. Tomēr galvenās bažas saistībā ar šiem diviem tekstiem ir tādas, ka tie nenodrošina pienācīgu noteiktību par to, vai var panākt pietiekamu līdzsvaru starp lauksaimniecību un NAMA.

Lauksaimniecības jomā esam iesaistījuši trešās valstis veidā, kas atbilst viņu mērķiem, taču nepārkāpj kopējās lauksaimniecības politikas 2003. gada reformas robežas. Šos mērķus var sasniegt, pamatojoties uz lauksaimniecības sarunu grupas priekšsēdētāja pašreizējiem priekšlikumiem pat, ja paliek jautājumi, kas vēl jānoskaidro un par kuriem jāvienojas.

Tomēr šo pieeju piemēroja tikai pamatojoties uz to, ka šīs sarunas ir viens uzņēmums un ka koncesijām vienā jomā jābūt līdzsvaram ar ieguvumiem otrā jomā. Attiecībā uz rūpniecības precēm priekšsēdētājs diemžēl ir izvēlējies iesniegt pārskatītu tekstu, kas varētu pazemināt sasniedzamo mērķi. ES nevarētu pieņemt vienošanos, kas nespēj izpildīt Dohas Attīstības darba kārtības mandātu, t.i. izveidot reālas un jaunas rūpniecības preču tirdzniecības iespējas. Šī nostāja ir skaidri pausta PTO dalībvalstīm. Lai gan varam pieņemt to, ka lielākā daļa jaunattīstības valstu uzņemas ļoti mazas saistības šajās sarunās, mēs uzskatām, ka tādām jaunajām tautsaimniecībām kā Ķīnai, Brazīlijai vai Indijai jāsniedz ievērojams ieguldījums jaunas tirgus piekļuves veidā saskaņā ar viņu attīstības līmeni.

ES uzskata, ka vienošanās par nosacījumiem jānoslēdz šā gada pavasara laikā. Jāpatur prātā, ka vienošanās par nosacījumiem nebūtu galīgā vienošanās. Tā atrisinātu galvenos jautājumus par lauksaimniecību un tirdzniecību, taču attiecība uz pārējiem apriestajiem jautājumiem būtu joprojām nepieciešams sarunu galīgais posms, lai panāktu galīgo darījumu. Taču mēs mēģināsim nodrošināt, ka vienošanās par nosacījumiem arī nodrošina pienācīgu rīcības brīvību attiecībā uz galīgo sarunu termiņu pārējiem jautājumiem, piemēram, pakalpojumi, noteikumi (antidempings un subsīdijas), ģeogrāfiskās norādes, tirdzniecības sekmēšana, vides preces un attīstība. Ja galīgā vienošanās netiks panākta šajā gadā, politiskā situācija ASV noteiktu, ka secinājumi pirms 2010. gada ir samēra neiespējami.

Dažādi ANO ziņojumi brīdinājuši par pieaugošajām nevienlīdzībām pēdējos gados attiecībā uz ienākumiem un sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem gan starp valstīm, gan daudzos gadījumos valstīs pašās, apstākļos, kur nabadzības un bezdarba līmenis saglabājas augsts vai pieaug, lielo starptautisko dalībnieku peļņai un bagātības koncentrācijai pieaugot – notikumi, kas acīmredzami nav saistīti ar tirdzniecības un kapitāla liberalizāciju pasaules līmenī.

Ņemot vērā nesenos pārskatītos priekšlikumus par lauksaimniecību un nelauksaimniecības produktu piekļuvi tirgiem, kādus pārskatītus priekšlikumus ierosina Komisija PTO sarunā, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecību, nelauksaimniecības produktiem (arī audumiem un apģērbu) un pakalpojumiem? Kādas ir Komisijas domas par vajadzību pārskatīt pašreizējo sarunu mandātu, ņemot vēra, ka lauksaimniecības, rūpniecības un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācija saasinās ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības, apdraudēs pārtikas suverenitāti un mudinās pārvietošanos, ka arī sociālo un vides dempingu?

Daži ekonomikas pētījumi nevar vienoties par uzskatu, ka tirdzniecības atvērtība ir svarīgs elements izaugsmē un attīstībā. Argumenti vērš galveno vērību uz atvērtības būtību un sekām. Tomēr ir vienlīdz skaidrs, ka tirdzniecības atvērtība nevar darboties vakuumā. Lai tā pastāvētu, nepieciešams plašs loks citu politikas jomu, laba pārvaldība un stabila ekonomiskā vide. Tirdzniecības atvērtība nav universāllīdzeklis attīstībai.

Daudzas jaunattīstības valstis ir izmantojušas tirdzniecību kā galveno elementu savās attīstības politikas jomās un rezultātā ir pieredzējušas ievērojamu nabadzības samazinājumu un pārticības pieaugumu. Visiespaidīgākie tirdzniecības virzītas izaugsmes piemēri, iespējams, ir atrodami Āzijā. Ķīna šajā jomā ir acīmredzams pionieris. Taču līdzīgas tendences redzamas mazākās Āzijas valstīs, piemēram, Vjetnamā vai pat tādās vismazāk attīstītajās valstīs kā Bangladeša. Tajā pašā laikā Ķīna, kā arī citas jaunās tautsaimniecības lielu vērību pievērš tādu sociālekonomisko problēmu kā pieaugošas ienākumu un bagātības līmeņa nevienlīdzības un sociālā kohēzija risināšanai ar darba likuma efektīvu īstenošanu.

UNCTAD⁽¹⁾ ir nesen norādījusi uz pozitīvo ietekmi, ko izaugsme Āzijā atstāj uz citiem nabadzīgiem reģioniem, jo īpaši tiem, kas atkarīgi no preču eksporta. Dienvidu-dienvidu tirdzniecība ir pieaugoši svarīgs pasaules tirdzniecības elements un nodrošina jaunas attīstības iespējas, taču tirdzniecības šķēršļi dienvidos joprojām ir augsti. Vairāk nekā 60 % no nodokļiem, ko maksā jaunattīstības valstis pienākas citām jaunattīstības valstīm, savukārt tikai 40 % no to eksporta tiek virzīts uz šo valstu grupu.

Pašreiz notiekošās daudzpusējās tirdzniecības sarunas PTO⁽²⁾ nodrošina iespēju tālāk izmantot tirdzniecību, lai sekmētu attīstību, palielinot tirgus piekļuves iespējas jaunattīstības valstīm.

Pašreizējie sarunu teksti pilnībā ņem vērā to, ka ne visām jaunattīstības valstīm ir vienās spējas absorbēt tirdzniecības liberalizāciju. Ievērojamas Dohas Attīstības darba kārtības (DADK) sarunu daļas ir par īpašu un diferencētu attieksmi pret jaunattīstības valstīm, lai nodrošinātu slīdošu saistību skalu attiecībā uz tirgus atvērtību (neatkarīgi, vai rūpnieciskām vai lauksaimniecības precēm vai pakalpojumiem) kas ir lielā mērā atkarīga no konkrētās valstu grupas attīstības līmeņa. Lielākā daļa jaunattīstības valstu PTO uzņemsies ļoti mazas saistības, daudzos gadījumos, jo īpaši attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm, neprasot nekādu jaunu tirgus atvēršanu.

Taču ir ļoti normāli, ka sagaidām, ka tādas jaunās tautsaimniecības kā Brazīlija, Indija vai Ķīna uzņemas saistības saskaņā ar savu attīstības līmeni, nodrošinot jaunu piekļuvi saviem tirgiem, jo īpaši attiecībā uz rūpnieciskām precēm. Eiropas rūpniecības preču tirgus ir atvērts un tarifi ir vieni no zemākajiem pasaulē, savukārt jaunām tautsaimniecībām joprojām ir augsti vidējie tarifi un nereti ļoti augsti augstākie tarifi. Jebkurā gadījumā pat šīm valstīm būs jāatver savi tirgi mazākā mērā nekā tas būs jādara attīstītajām valstīm, un viņas zināmā mērā saglabās tiesības aizsargāt jutīgas nozares.

Ārkārtīgi būtiski būs nodrošināt, ka jebkāda DADK galīgā vienošanās ir līdzsvarā attiecībā pret ieguldījumiem, ko veiks valstis ar atšķirīgiem attīstības līmeņiem dažādos sarunu pīlāros; tas arī būs svarīgs elements dienvidu-dienvidu tirdzniecības veicināšanā.

PTO locekļi ir atkārtoti uzsvēruši attīstības dimensijas centrālo nozīmi jebkurā Dohas Darba programmas aspektā. Komisija tālāk vēlas atgādināt godājamam deputātam, ka vienošanās ir jau panākta par vairākiem pasākumiem, lai palīdzētu nabadzīgākajām jaunattīstības valstīm, kuras ir PTO dalībvalstis, pilnībā gūt labumu no iespējām, ko piedāvātu veiksmīgs DADK rezultāts, piemēram, palielināta palīdzība tirdzniecībā vai atbrīvojumi no nodokļiem vai kvotām importam vismazāk attīstītajām valstīm. Vēl ES nodrošinās, ka preferenču erozijas jautājums tiek risināts pareizi.

ES arī atbalsta PTO un SDO⁽³⁾sadarbību saistībā ar attiecībām starp nodarbinātības/sociālo politiku un tirdzniecību, un Komisija nodrošina aktīvu atbalstu pareizu darba rādītāju izstrādē un saiknes starp tirdzniecību, nodarbinātību un pareizu darbu novērtēšanā tematiskās programmas 2007.–2013. gadam par cilvēku un sociālo attīstību („ieguldot cilvēkos”) kontekstā.

Pēc Ukrainas pievienošanās PTO 2008. gada 5. februārī, vairs nav šķēršļu brīvas tirdzniecības nolīgumam starp ES un Ukrainu. Pirmais sarunu posms sākās 2008. gada 17. februārī. Kāds ir Komisijas paredzētais grafiks šīm sarunām?

2006. gadā 25 % Ukrainas eksporta ieplūda ES, kas bija 42 % Ukrainas importa. Vai Komisija sarunu laikā nodrošinās, ka Ukraina spēs palielināt eksportu uz ES ilgtermiņā saskaņā ar jauno brīvās tirdzniecības nolīgumu? Kādi būs tirdzniecības ieguvumi Ukrainai saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīgumu? Kā Komisija nodrošinās, ka sarunas ar Ukrainu notiek vienlīdzīgi un ka netiek pieļauti kropļojumi jo īpaši attiecībā uz tirdzniecību?

Vai Komisija ir paredzējusi stratēģiju sabiedrības informēšanai par liberalizācijas priekšrocībām visos sabiedrības slāņos?

PTO Ģenerālpadome apstiprināja Ukrainas pievienošanos 2008. gada 5. februārī pēc sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) ar Ukrainu, jo jaunā uzlabotā nolīguma pamatdaļa bija sākta. Pēc oficiālas atklāšanas Kijevā 2008. gada 18. februārī, ko veica komisārs P. Mandelson un Ukrainas prezidents V.A. Yushchenko, notika īss sarunu pirmais posms starp galvenajiem sarunu dalībniekiem, vēršot galveno vērību uz organizatoriskiem jautājumiem. Mēs vienojāmies ar Ukrainu organizēt sarunu posmus reizi 8 nedēļās, ja tas būs iespējams. Pirmais pilnais posms paredzēts 2008. gada 21. aprīļa nedēļā Briselē.

Eiropas Savienība paredzējusi ar Ukrainu vienoties par padziļinātu un visaptverošu BTN, kas Ukrainu pietuvināt iekšējam tirgum cik tuvu viens iespējams. Nolīgumam jāsniedzas tālāk par klasiskajiem BTN noteikumiem par preču un pakalpojumu piekļuvi tirgum, un tas arī risinās „aizrobežu” tirdzniecības šķēršļus, piemēram, sanitārās un fitosanitārās problēmas un tehniskās normas un standartus.

Ilgtspējīgās ietekmes novērtējums, ko veica neatkarīgs konsultants, apstiprināja, ka BTN novedīs pie ievērojamiem ieguvumiem Ukrainai. Pētījumā arī secināja, ka BTN pastiprinātu pašreizējās Ukrainas tendences: Ukrainas nozares ar konkurētspējas priekšrocībām būs ieguvēji, taču tie, kas nav tik konkurētspējīgi, riskē zaudēt, ja vien neuzlabos savu konkurētspēju. Tomēr tiek sagaidīts vispārēji pozitīvs rezultāts.

Attiecībā uz sabiedrības informēšanu par pašreiz notiekošajām sarunām jāsaka, ka 2008. gadā ir plānota pilsoniskās sabiedrības dialogs par ES un Ukrainas BTN sarunām.

Eiropas Parlamentu regulāri informēs par sarunu situāciju.

Lai gan Krievija ir svarīga G8 dalībvalsts, tā turpina atpalikt saistībā ar piemērota intelektuālā īpašuma režīma piemērošanu uzņēmējdarbībai. Krievijai jāveic vairākas tiesiskās reformas, lai modernizētu autortiesību sistēmu un uzlabotu tās piemērošanu, pirms var izveidot likumīgus tirgus gan Krievijas, gan Eiropas autortiesību subjektiem. Krievija joprojām nav ratificējusi WIPO 1996. gada interneta līgumus, un tās darbības interneta pirātisma novēršanai ir vājas. ES izdarītā spiediena dēļ bēdīgi slavenā vietne Allofmp3.com nesen tika slēgta, taču Krievijā joprojām darbojas līdzīgas vietnes kuras jāslēdz, paralēli sākot kriminālizmeklēšanas pret vietņu operatoriem.

Ir svarīgi, ka ES turpina intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) efektīvu aizsardzību un piemērošanu nostādīt kā nosacījumu Krievijas kļūšanai par PTO dalībvalsti. Vai Komisija būs pret Krievijas pievienošanos PTO līdz brīdim, kad tā pierādīs, ka izmanto efektīvu IĪT režīmu, pienācīgi īstenojot tās TRIPS saistības, ratificējot WIPO interneta līgumus un cīnoties pret interneta pirātismu?

Krievija ir vienpusēji paaugstinājusi savus tarifus neapstrādāta kokmateriāla eksportam līdz līmenim, kas pakāpenisko noved pie Krievijas kokmateriālu importa ES dalībvalstīs apstāšanās. Kādā mērā, pēc Komisijas domām, šī problēma ir saistīta ar Krievijas dalību PTO, un vai Komisija plāno turpināt diskusijas ar Krievijas iestādēm, lai nodrošinātu šo tarifu samazināšanu?

Apvienotā atbilde

Krievijas pievienošanās PTO ir pirmām kārtām Krievijas pašas interesēs. Ja Krievija vēlas turpināt savas tautsaimniecības modernizēšanu, turpināt dažādot savu ekonomiku un piesaistīt ļoti nepieciešamos starptautiskos ieguldījumus, tā to vislabāk izdarīs, esot PTO dalībvalsts.

Taču Krievijas pievienošanās ir arī Krievijas tirdzniecības partneru interesēs. Pats svarīgākais ir tas, ka PTO dalībvalsts statuss nozīmēs, ka Krievijai jāpilda starptautiskie tirdzniecības noteikumi. Tiks samazināta valsts izvēles brīvības apjoms. Iepriekšējais prezidents V. Putin ir atkārtoti sacījis, ka ir vēlas iegūt PTO dalībvalsts statusu, un esmu pārliecināts, ka viņa amata pārņēmējs Dmitry Medvedev uz to skatās tāpat.

Kas vēl jāpadara saistībā ar Krievijas pievienošanos? Patiesībā sarunās ir tikai vēl daži nenokārtoti jautājumi. Realitātē saistībā ar lielu daļu jautājumu jau esam panākuši vienošanos vai esam pārliecināti, ka Krievijas tiesību akti atbilst PTO noteikumiem.

Attiecībā uz IĪT Krievijai joprojām ir vairākas problēmas, no kurām lielākā daļa ir saistītas ar IĪT efektīvu īstenošanu. Tomēr saistībā ar tiesisko regulējumu Komisija ir pārliecināta, ka nesenās likumdošanas izmaiņas un saistības nodrošina tā atbilstību PTO prasībām. Godājamo deputātu informācijai – Civilkodeksa jaunā IV nodaļa attiecībā uz IĪT stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī. Cieši sadarbojamies ar Krieviju, lai turpinātu uzlabot situāciju. To varētu paveikt IĪT dialoga kontekstā.

Otrs jautājums, ko Komisija vēlas uzsvērt, ir saistīts ar Krievijas kokmateriālu eksporta nodokļiem. Kā godājamie deputāti, iespējams, zina, tas pašlaik ir vissvarīgākais no nenokārtotajiem jautājumiem Krievijas pievienošanās procesā. Komisija uzskata, ka lēmums ievērojami paaugstināt eksporta nodokļus nebija pamatots. Par tirdzniecību atbildīgais Komisijas loceklis nesen tikās ar premjerministra vietnieku A. Kudrin, lai pārrunātu šo jautājumu un visticamāk tiksies vēlreiz tuvākajās dienās. Komisija ir pārliecināta, ka risinājumu var rast, ja abas puses politiski velēsies panākt šādu vienošanos.

Ņemot vērā nesenās PTO sarunas un astoņu jaunu darba dokumentu par piekļuvi tirgum publicēšanu, vai Komisija var komentēt, kādas koncesijas ir ierosinātas saistībā ar Eiropas lauksaimniecību, kā arī Komisijas nolūku saistībā ar jebkādām turpmākā koncesijām lauksaimniecības jomā tās izšķirošās lomas konteksta, ko tā spēlē, nodrošinot nodrošinātību ar pārtiku, izsekojamību un ilgtspējīgu vidi?

Pēdējie notikumi pašreizējās sarunās par lauksaimniecību PTO Dohas sarunu kontekstā ir pārskatītais vienošanās par nosacījumiem projekts, ko 2008. gada 8. februārī ierosināja vēstnieks un lauksaimniecības sarunu priekšsēdētājs Crawford Falconer.

Turpinot DADK sarunas, Komisija nepārtraukti uzrauga ES nostāju saistībā ar tās mandātu, tostarp veicot ierosināto nosacījumu novērtējumu, jo īpaši saistībā ar koncesijām par piekļuvi tirgum, sevišķi jutīgu produktu samazinājumi un darbības ar tiem. Faktiski salīdzinājumā ar to, kas tika apsvērts saskaņā ar 2005. gada oktobra ES piedāvājumu un kas tiek apspriests tagad, paliek tas pats loks un makroekonomiskā ietekme būtu salīdzināma.

Nodrošinātības ar pārtiku, izsekojamības un ilgtspējīgas vides nodrošināšana ir 2003. gada kopējās lauksaimniecības politikas reformas būtiski elementi. Attiecīgi saistībā ar lauksaimniecības sarunām ir nepārprotami redzams, ka 2003. gada KLP reforma ir Eiropas svarīgs ieguldījums DADK un nosaka robežas ES plānam PTO sarunām. Manevrēšanas robežas, ko nodrošina šī reforma, var izmantot tikai tad, ja tiek nodrošinātas līdzvērtīgas koncesijas no mūsu PTO partneriem lauksaimniecībā un citās jomās. Vispārējais rezultāts, kas nav līdzsvarā, nebūtu pieņemams.

Papildus nesenajām kvalitātes kontroles un izsekojamības problēmām, kuras novedušas pie simtiem tūkstošu bīstamu, no Ķīnas importētu rotaļlietu izņemšanas no tirdzniecības un kas ir virknes Komisijas pieņemtu pasākumu temats, vai Komisija var man pateikt to nolīgumu noteikumus, kas noslēgti starp Komisiju un Ķīnu, ar kuriem var nodrošināt un vajadzības gadījumā pārbaudīt, ka importēto produktu ražošana notiek saskaņā ar standartiem attiecībā uz maksimālo darba stundu skaitu, minimālo algu strādniekiem, strādnieku veselību un drošību, kā arī minimālo garantēto algu, lai izvairītos no neierobežotas šo komerciālo darbību izplešanās, kas notiek uz cilvēka veselības, drošības un cieņas rēķina?

Komisija asi nosoda jebkādus mēģinājumus sekmēt ekonomisko attīstību uz strādnieku tiesību un cilvēka cieņa neievērošanas rēķina, kā arī norāda, ka SDO darba pamatstandarti pilnība atbalsta ilgtspējīgu attīstību.

Šī politika ir nepārprotami pausta dažādās Komisijas pieņemtās iniciatīvās attiecība uz globalizācijas sociālās dimensijas sekmēšanu⁽¹⁾, sociālo darba kārtību⁽²⁾ un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu⁽³⁾. Turklāt visas ES iestādes ir aktīvi atbalstījušas šo politiku un pieņēmušas vairākus lēmumus un rezolūcijas, kas paredz vispārējo regulējumu mūsu divpusējai sadarbībai ar Ķīnu par nodarbinātības un sociālajiem jautājumiem.

ES sadarbība ar Ķīnu saistībā ar šo jautājumu ir ļoti pozitīvi attīstījusies kopš 2005. gada, kad ar Ķīnas Nodarbinātības un sociālās drošības ministriju tika parakstīts pirmais Saprašanās memorands par nodarbinātības un sociālajiem jautājumiem. Komisija pilnībā atbalsta jebkurus centienus uzlabot darba apstākļus, mudināt spēkā esošo darba likumu īstenošanu un uzlabot kopēju sociālo atbildību Ķīnā.

Dialogs ar Ķīnu ir koncentrēts uz aspektiem, kuri ietver pienācīgu prasmju nodrošināšanu, sociālās nodrošinātības sistēmas reformu, darba tiesību pienācīgu īstenošanu un reformu, kā arī strādnieku veselību un drošību. Lai gan nepieciešami ievērojami uzlabojumi, ES vadījusi ļoti konstruktīvu dialogu ar Ķīnas iestādēm.

Komisija ir vērojusi pēdējos notikumus un cieši uzraudzīs jauno Ķīnas „Darba līgumu likumu”, kurš stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī. Jaunais likums ir milzīgs uzlabojums Ķīnas darba līgumu sistēmā, nosakot pušu tiesības un saistības. ES atzinīgi vērtē to, ka jaunais darba likums, ja to pienācīgi piemēro, varētu novest un tam ir jānoved pie ievērojamiem Ķīnas nodarbinātības apstākļu uzlabojumiem.

Parādot nozīmi, ko Komisija piešķir nodarbinātībai un sociālajiem standartiem saistībā ar Ķīnu, Komisijas atbildīgais loceklis par nodarbinātību, sociāliem jautājumiem un vienlīdzīgam iespējām 2008. gada janvārī devās savā otrajā vizītē uz šo valsti.

Šī apmeklējuma rezultātā vienojās par svarīgām jaunām iniciatīvām ar Ķīnas Nodarbinātības un sociālās nodrošinātības ministriju, Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmiju un Valsts administrāciju darba drošības jautājumos. Ar Valsts darba drošības administrāciju 2008. gadā paredzēts parakstīt Saprašanās memorandu par veselību un drošību darbā, papildinot tehnisko sadarbību ar Ķīnas iestādēm šajā svarīgajā jomā, kur joprojām trūkst mūsu divpusējā dialoga. Mēs arī pašlaik ar Ķīnas iestādēm apspriežam mērķtiecīga apmācības projekta izveidi, lai uzlabotu veselības un drošības standartus kalnrūpniecības nozarē Ķīnā.

Sniedzoties pār mūsu divpusējai sadarbībai ar Ķīnu nodarbinātības un sociālajos jautājumos, mēs arī pieliekam pūles, lai nostiprinātu divpusējas iniciatīvas SDO kontekstā un atbalstītu visus pasākumus, kas sekmē pienācīgas kvalitātes nodarbinātību Ķīnā.

Rezolūcijā P6_TA(2006)0355 par Eiropas dabas, arhitektūras un kultūras mantojuma aizsardzība lauku un salu reģionos, Parlaments aicināja Komisiju izstrādāt programmas tradīciju kopienu atjaunošanai un sadarbības atbalstam starp dažādām struktūrām saistībā ar to programmu īstenošanu, kuras izstrādātas, lai atjaunotu tradicionālos arhitektūras veidus tā, lai izvairītos no to iezīmju pazaudēšanas, vienlaikus atjaunojot jebkādus izrietošas oriģinālam neatbilstīgas iezīmes.

Kādus pasākumus Komisija līdz šim ir piemērojusi, lai sasniegtu šo konkrēto mērķi?

Komisija Eiropas dabas, arhitektūras un kultūras mantojuma aizsardzību uzskata par ļoti nozīmīgu. Reģionālā politika, lauku attīstība un atbalsts kultūras darbībām ir tie aspekti, kurus var izmantot, lai sekmētu mantojuma aizsardzību un veicināšanu.

Saistībā ar kohēzijas politiku Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs (sk. 2.1. pantu, kurā sacīts, ka „ir svarīgi veikt tādus pasākumus, kas vērsti uz ... vēstures un kultūras mantojuma saglabāšanu un izkopšanu, kas, iespējams, veicinātu tūrisma attīstību”) tiek nepārprotami mudināts ieguldīt arhitektūras un kultūras mantojuma aizsardzībā, jo tas sekmē dalībvalstu ilgtspējīgu attīstību. Turklāt vēstures mantojums ir īpaša vērtība dalībvalstu politikas virzienu kontekstā, lai veicinātu tūrismu. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) regula laikposmam no 2007.–2013. gadam, cita starpā, nodrošina atbalstu „dabas mantojuma aizsardzībai un attīstībai” un „kultūras mantojuma aizsardzībai un saglabāšanai”, ka arī „kultūras infrastruktūras attīstībai”.

Turklāt saistībā ar atbalstu pilsētu un lauku atjaunošanai arī piemērojami pasākumi, lai atbalstītu vēstures mantojumu. Tomēr reģionālās politikas dalītas pārvaldības modeļa kontekstā katras dalībvalsts kompetence ir iniciatīva ietvert vai neietvert mantojuma aizsardzības pasākumus ERAF atbalstītajās programmās.

Lauku attīstības programmas var arī izmantot, lai atbalstītu Eiropas dabas, arhitektūras un kultūras mantojuma aizsardzību lauku teritorijās. Dalībvalstis patiesībā var īstenot īpašus pasākumus, lai saglabātu un atjaunotu lauku teritoriju mantojumu atsevišķos apstākļos⁽¹⁾. Saskaņā ar pieejamiem datiem dalībvalstis ir paredzējušas īstenot šo pasākumu vismaz 70 lauku attīstības programmās (no augstākais 86 programmām), mobilizējot ieguldījumus kopsummā par 1 280 000 eiro no ERAF budžeta visam 2007.–2013. gada plānošanas periodam. Papildus citi lauku attīstības pasākumi sniedz pozitīvu ieguldījumu dabas mantojuma aizsardzībā, piemērojot tādus labi zināmus pasākumus kā NATURA 2000 atbalsts, agrovides pasākumi utt.

Saistībā ar jauno kultūras programmu 2007.–2013. gadam, kā tas bija jau iepriekšējā programmā Kultūra 2000, Komisija ir atbalstījusi iniciatīvas attiecībā uz kultūras mantojuma saglabāšanu Eiropas kultūras mantojuma balvas kontekstā, kurai par organizatorisko struktūru ir iecelta Europa Nostra. Atlase 2007. gada balvai ietvēra Mihai Eminescu trastu tā integrētās pieejas mantojuma saglabāšanai dēļ. Trasts atrodas Londonā (AK), un to pārvalda viņa karaliskā augstība Velsas princis un tas veltīts ciematu un kopienu saglabāšanai un atjaunošanai Transilvānijas un Maramures reģionos (Rumānija). Augsts novērtējums tika arī piešķirts ciemata „Santo Stefano di Sessanio” saglabāšanas projektam; ciemats atrodas Abruci kalnāja centrā netālu no Lakilas, Itālijā, par tā darbu viduslaikiem raksturīgās pilsētas ainavas saglabāšanā. Kultūras programma 2007.–2013. gadam arī var finansēt kultūras mantojuma tīklus (2007. gada uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus izvelēja divus tīklus).

Visbeidzot Komisija arī aktīvi sadarbojas ar Eiropas Padomi attiecībā uz Eiropas Kultūras mantojuma dienu organizēšanu. Tas ietver finansiālu atbalstu pasākumu organizēšanai un iniciatīvas redzamības nodrošināšanai.

Ņemot vērā lielo nepilngadīgo imigrantu skaitu, kuri neregulāri iebrauc ES un viņiem piešķirto īpašo statusu saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kādus pasākumus Komisija plāno piemērot, lai palīdzētu uzņēmēju dalībvalstu valdībām nodrošināt šo nepilngadīgo vajadzības un sekmētu viņu atgriešanos izcelsmes valstīs, kā arī reintegrāciju ģimenes dzīvē?

Pieaugušo nepavadīti nepilngadīgie atrodas mazaizsargātā situācijā, un viņiem nepieciešams pastāvīgs atbalsts, lai nodrošinātu viņu īpašās vajadzības.

Jebkur, kur tas bijis atbilstīgi, ES imigrantu un patvēruma tiesību akti vienmēr ņēmuši vērā šo realitāti un neatlaidīgi pieprasījuši dalībvalstīm, veicot jebkādas darbības saistībā gan ar pieaugušo pavadītiem, gan nepavadītiem nepilngadīgajiem, pirmām kārtam apsvērt „bērna intereses”.

Nākamas pamattiesības, kuras jānodrošina, ir tiesības uz izglītību un ģimenes vienotību, kas ietvertas imigrācijas un patvēruma acquis un Komisijas priekšlikumos.

Atbalsts dalībvalstīm saistībā ar nepilngadīgajiem tiek sniegts no finanšu instrumentiem, jo īpaši, izmantojot jaunizveidoto vispārējo programmu „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība 2007.–2013. gadam”.

Šo programmu veido četri fondi, kuru pārvalda ļoti līdzīgi struktūrfondiem. Tie ir Ārējo robežu fonds, Eiropas Bēgļu fonds, Eiropas Trešo valstu piederīgo integrācijas fonds un Eiropas Atgriešanās fonds. Programmas kopējais budžets ir 4020,37 miljoni eiro, un tā ietver uz nepilngadīgajiem vērstas darbības.

Eiropas Trešo valstu piederīgo integrācijas fonda stratēģiskās pamatnostādnes paredz piecas īpašas prioritātes, no kurām viena ir darbības, kas vērsta uz īpašām mērķa grupām (sievietes, bērni utt.). ES līdzfinansējums šādam darbībām ir palielināts no 50 % līdz 75 %.

Jaunais Eiropas Bēgļu fonds (EBF III) nepārprotami ņem vērā tādu mazaizsargāto cilvēku kā pieaugušo nepavadītu nepilngadīgo īpašo situāciju. Fonda budžets ir 699,37 miljoni eiro 2007.–2013. gadam. Papildus ikgadējam resursu piešķīrumam atbilstīgajām darbībām dalībvalstīs fonds piešķirs vienotu likmi 4000 eiro apmērā katram pieaugušo nepavadītam nepilngadīgajam (un citam mērķa grupām).

Atgriešanās fonda kopējais budžets 2008.–2013. gadam ir 676 miljoni eiro, un tas, cita starpā, atbalstīs darbību, kas nodrošina īpaši palīdzību tādām mazaizsargātām personām kā pieaugušo nepavadīti nepilngadīgie brīvprātīgas vai piespiedu atgriešanās gadījumos.

Visbeidzot Daphne programmas mērķis ir novērst un apkarot vardarbību pret bērniem, jauniem cilvēkiem un sievietēm, aizsargājot upurus un riska grupas. Kopš 1997. gada Daphne ir finansējusi apmēram 420 projektus, lai nodrošinātu aizsardzību pret dažādām vardarbības formām pret bērniem, jauniem cilvēkiem un sievietēm un tās novērstu. Daži tika īpaši piemēroti pieaugušo nepavadītiem nepilngadīgajiem.

Vai Komisija paziņos, vai tā ir pieprasījusi, ka nepienācīgas ES tiesību aktu īstenošanas dalībvalstīs jautājums tiek iekļauts kādas no Ministru padomes Slovēnijas prezidentūras laikā paredzēto sanāksmju darba kartībā?

Komisija nav pieprasījusi, lai ES tiesību īstenošanas dalībvalstīs jautājums tiktu iekļauts kādas no Ministru padomes Slovēnijas prezidentūras laikā organizēto sanāksmju darba kartībā.

Kā norādīts atbildē uz godājamā deputāta mutisko jautājumu H-0816/⁽¹⁾, jāatgādina, ka Komisija ir pieņēmusi Paziņojumu par Kopienas tiesību aktu piemērošanu⁽²⁾, kuru nosūtīja iestādēm. Komisija aktīvi strādā, lai īstenotu šajā paziņojumā noteiktās darbības. Komisija ir izveidojusi valstu ekspertu grupu, lai diskutētu par šo paziņojumu Portugāles prezidentūras laikā. Šis ir Komisijas izvelētais forums, lai šādas diskusijas ar dalībvalstīm virzītu uz priekšu, neizslēdzot iespēju, ka daži paziņojuma noteiktie jautājumi tiks iekļaut darba kārtībā, lai izveidotu Padomes 2008. gada sanāksmi. 2007. gada decembrī organizēja šīs ekspertu grupas sanāksmi, un nākamā sanāksme ir plānota 2008. gada jūnijā Slovēnijas prezidentūras laikā.

Turklāt varētu notikt vispārējas debates vienā vai citā Padomes sastāvā citos gadījumos, piemēram, iepazīstināšana ar ikgadējo ziņojumu par programmas vai rīcības plāna īstenošanu.

Komisija 2008. gada 25. februārī iepazīstināja ar 2007. gada decembra iekšējā tirgus attīstības pārskata rezultātiem.

Arī tieslietu, brīvību un drošības jomā katru gadu kopš 2005. gada jūnija tiek iesniegts attīstības pārskats.

2008. gada 31. janvārī 439 Eiropas Parlamenta deputāti parakstīja Rakstisku deklarāciju 0088/2007 par izpēti saistībā ar Eiropas Savienības tirgū darbojošos lielveikalu ļaunprātīgu varas izmantošanu un tās novēršanu, parādot Eiropas Parlamenta oficiālo nostāju. Deklarācijā Konkurences ģenerāldirektorātu aicina izpētīt ietekmi, ko lielveikalu nozares koncentrācija atstāj uz maziem uzņēmumiem, piegādātājiem, strādniekiem un patērētājiem, kā arī jo īpaši novērtēt jebkādu ļaunprātīgu pirkšanas varas izmantošanu, ko veic lielveikali. Tajā arī Komisiju aicina ierosināt piemērotus pasākumus, arī regulu patērētāju, strādnieku un ražotāju aizsardzībai pret dominējošas tirgus pozīcijas ļaunprātīgu izmantošanu un citam negatīvām sekām, kas atklātas pētījuma laikā.

2007. gada maijā Polijas parlaments pieņēma likumu par lielveikalu dibināšanu un darbību, kurš precīzi atbilst šīm prasībām, prasot iestādēm uzturēt līdzsvaru starp dažādiem komercijas veidiem, vienlaikus nodrošinot atbilstību godīgas konkurences noteikumiem komercdarbību jomā. 2008. gada 31. janvārī Komisija apstrīdēja šo pasākumu un pieprasīja tā grozījumus, draudot, ka pretējā gadījumā lietu nodos Eiropas Kopienu Tiesai. Kā Komisija plāno risināt šīs pretrunas, kuras acīmredzami pastāv starp rezultātiem, kādus sagaida Eiropas Parlaments, un Komisijas pašas darbībām tirdzniecības koncentrēšanās jomā?

Godājamais deputāts atsaucas uz Parlamenta Rakstisko deklarāciju Nr. 88/2007 par izpēti saistībā ar Eiropas Savienības tirgū darbojošos lielveikalu ļaunprātīgu varas izmantošanu un tās novēršanu, ko pieņēma 2008. gada 19. februārī. Rakstiskajā deklarācijā Komisiju aicina izpētīt lielveikalu nozares koncentrēšanās ietekmi, ko tā atstāj uz dažādiem tirgus dalībniekiem un jo īpaši novērtēt jebkādu ļaunprātīgu pirkšanas varas izmantošanu, ko veic lielveikali. Tajā arī Komisiju aicina ierosināt piemērotus pasākumus patērētāju, strādnieku un ražotāju aizsardzībai pret dominējošas tirgus pozīcijas ļaunprātīgu izmantošanu un citām negatīvām sekām, kas atklātas pieprasītā pētījuma laikā.

Komisija informēs Parlamentu par tās atbildi uz rakstisko deklarāciju saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, kas reglamentē Komisijas sniedzamās atbildes uz Parlamenta neleģislatīvajām rezolūcijām un jo īpaši tām, kuras pieņemtas 2008. gada februāra sesijā.

Attiecībā uz Komisijas izsūtīto vēstuli⁽¹⁾ saistībā ar Polijas tiesību aktiem par tirdzniecības vietu dibināšanu un darbību, uz kuru atsaucas godājamais deputāts, vēstules mērķis ir vērst Polijas iestāžu uzmanību uz šo jauno tiesību aktu atbilstības problēmām ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību, kas ir EK līguma 43. pantā paredzētā pamatbrīvība, un ar Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū⁽²⁾. Komisija pauž bažas par iespējami diskriminējošo būtību un ierobežojošo ietekmi, kas piemīt Polijas tiesību aktiem, kuriem nepieciešama atļauju izsniegšanas procedūra, lai dibinātu jaunas tirdzniecības vietas un veiktu darbību jau esošajās tirdzniecības vietās, kas lielākas par 400 kvadrātmetriem. Komisija jo īpaši izpētīs, vai jaunā procedūra nav iespējami pārmērīgi ilgstoša un dārga, pamatojoties uz kritērijiem, no kuriem daži nav pietiekami precīzi, ļauj iestādēm saprātīgu rīcības brīvību un/vai ietver ekonomisko pārbaudi, ko aizliedz iepriekš minētā direktīva.

Tomēr šī procedūra neattiecas uz citiem Līguma vai citu Kopienas tiesību aktu pantiem, kā arī nekavē to piemērošanu. Tādēļ Komisija uzskata, ka nepastāv pretrunas attiecībā pret rezultātiem, kādus sagaida Eiropas Parlaments.

Vai Eiropas Komisija var izklāstīt, kādus finansiālā atbalsta pasākumus tā ir piemērojusi, lai palīdzētu palestīniešiem viņu situācijā?

Lai palīdzētu palestīniešiem Gazas sektorā, Komisija pašlaik īsteno šādus pasākumus.

Degvielas sūtījumu finansēšana Gazas elektrostacijai (izmantojot PEGASE mehānismu);

Sociālo pabalstu izmaksas valsts sektora darbiniekiem un nabadzīgākajām ģimenēm attiecīgi reizi mēnesī un reizi ceturksnī (izmantojot PEGASE);

Atbalsts Palestīnas bēgļiem, izmantojot ANO Palīdzības un darba aģentūru (UNRWA). Kopš 2007. gada Komisija ir palielinājusi savu atbalstu UNRWA vispārējam fondam. Kopējā UNRWA sniegtā palīdzība 2007. gadā bija vairāk nekā 100 miljoni eiro, ietverot visas piecas aģentūras darbības jomas reģionā;

Humānās palīdzības atbalsts, izmantojot Komisiju, veselības, pārtikas, ūdens un sanitāro apstākļu, psiholoģiskā atbalsta, aizsardzības jomās, kā arī ārkārtas darba vietu radīšana, izmantojot ANO aģentūras, Eiropas nevalstiskās organizācijas un Sarkano Krustu;

Komisijas atbalsts Gazas ziemeļu ārkārtas notekūdeņu attīrīšanas projektam, lai aizsargātu Beit Lahia reģionā dzīvojošās kopienas no iespējamās neattīrīta ūdens pārplūšanas.

Palestīnas reformas un attīstības plāns, ko Komisija atbalsta, izmantojot PEGASE, ietver vairākus projektus Gazā. Komisija ir gatava paplašināt tās attīstības atbalstu Gazas sektoram tiklīdz situācija to atļaus.

Vai Eiropas Komisija var sākt Eiropas līmeņa tiesību aktu ieviešanu, kas ir saskaņā ar Sarkozy-Olivenne iniciatīvu Francijā un programmaksas sporta spēļu pārraižu nelikumīgu lejupielādi internetā noteiks par kriminālnoziegumu, kā arī nodrošinās, ka interneta pakalpojumu sniedzēji, pēc informācijas saņemšanas no policijas iestādēm par nelikumīgām interneta vietnēm, slēgs šādas vietnes?

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju pēdējā laikā Francijā nav veiktas darbības, lai programmaksas sporta spēļu pārraižu nelikumīgu lejupielādi noteiktu par kriminālnoziegumu un nodrošinātu, ka interneta pakalpojumu sniedzēji (IPS), pēc informācijas saņemšanas no policijas iestādēm par nelikumīgām interneta vietnē, slēgs šādas vietnes.

Saprašanās memorands⁽¹⁾ starp mūzikas un filmu producentiem, IPS un Francijas valdību tika parakstīts 2007. gada 23. novembrī. Pēc šīs vienošanās Francija gatavojas grozīt tās tiesību aktus un izveidot interneta iestādi ar pilnvarām, ārkārtas gadījumos, izdot rīkojumu apturēt piekļuves nodrošināšanu tīklam abonementiem, kuri nelikumīgi dalījušies ar materiālu, ko aizsargā autortiesības. Tomēr to piemēros autortiesību pārkāpumiem filmu un mūzikas jomās tikai gadījumos, ja kriminālsankcijas jau pastāv Francijā. Šis tiesību akts, cik Komisijai zināms, neietvers atkārtotu pārraides tiesības vai sporta spēļu tiesības. Detalizētāk runājot, ja interneta iestāde nevar vienoties ar IPS pēc brīdinājuma e-pastu nosūtīšanas pārkāpējam, tā var piemērot sankcijas. Turklāt var ierosināt tiesu darbības, un tiesnesis var piemērot sankcijas saskaņā ar krimināllikuma pantiem. Šis mehānisms izveido pakāpes piemērojamo sankciju noteikšanā un to stingrības pakāpē saskaņā ar pārkāpuma nopietnību. Vienošanās mērķis ir arī nostiprināt sadarbību starp autortiesību subjektiem, vienādranga platformām un IPS, lai sekmētu aizsargātā satura likumīgu izmantošanu.

Eiropas līmenī Eiropas Komisija uzsvēra savā 2007. gada jūlija Baltajā grāmatā par sportu⁽²⁾, ka sporta tiesību ekonomiskā dzīvotspēja ir atkarīga no efektīvu līdzekļu aizsargāt pret pārkāpumiem pieejamības valstu un starptautiskā līmenī. Tomēr jāatzīmē, ka sporta spēļu pārraižu tiesībām dalībvalstīs piemēro atšķirīgus tiesiskos režīmus. Komisija izpētīs šo jautājumu šajā gadā, kas tā sāks pētījumu, lai novērtētu sporta veidu finansēšanu, kas noteikti arī ietvers plašsaziņās līdzekļu un pārraižu pārdošanu.

Neatļauta sporta pasākumu pārraižu lejupielāde no interneta un vienādranga platformu pirātisms liecina, ka vajadzīgs novērtēt spēkā esošos tiesiskos pasākumus, kas ļauj tiesību īpašniekiem cīnīties pret digitālo pirātismu.

Ierobežotas piekļuves direktīvas⁽³⁾ mērķis bija izveidot iekšējo tirgu visiem ierobežotas piekļuves pakalpojumiem (ierobežotas piekļuves pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pakalpojumiem, kas izmanto ierobežotas piekļuvi, lai aizsargātu samaksu par pakalpojumu) izmantojot aizsardzības pret pirātismu visas dalībvalstīs darbības jomas paplašināšanu, tādejādi noslēdzot „drošās ostas” pirātiem ES, kuras atklātas. Tā spēlēja nozīmīgu lomu televīzijas maksas pakalpojumu attīstībā iekšējā tirgū. Tās aizsardzība ietver televīzijas pārbaudes, kā arī audiovizuālos plašsaziņas pakalpojumus pēc pieprasījuma.

Komisija gatavo novērtējuma ziņojumu par šo direktīvu, kurā novērtēs tās ietekmi, ņemot vērā jaunos abonēšanas veidu pakalpojumus, piemēram, interneta protokola televīzija, un to, vai nepieciešams paplašināt direktīvas darbības jomu, to paskaidrot un/vai vienkāršot. Komisija ir sakusi publiskas apspriedes par šo jautājumu, kurās ietver jautājumu par to, vai direktīvas darbības joma jāpaplašina, lai autortiesību subjekti (arī sporta pārraižu tiesību īpašnieki) varētu vieglāk izmantot šo tiesību aktu, cenšoties aizsargāt samaksu par sniegto pakalpojumu.

Direktīva par elektronisko tirdzniecību⁽⁴⁾, ko pieņēma 2000. gadā, nosaka IPS saistības atkarībā no viņu piedāvātā pakalpojuma būtības (vienkāršā līnija, superātrā līnija vai glabāšana). Direktīva arī nodrošina, ka tad, kad IPS tiek informēti par pārkāpumu, viņu pienākums ir palīt procedūrās, lai slēgtu attiecīgo vietni. Direktīvas pieņemšanas laikā tika cerēts, ka attiecīgās puses vienotos izstrādāt tā sauktās paziņošanas un slēgšanas procedūras nelikumīgai un kaitīgai informācijai ieinteresētajām pusēm. 16. pants un 40. apsvērums nepārprotami mudina pašregulāciju šajā jomā. Šo pieeju arī ievēro visas dalībvalstis, transponējot šo direktīvu savos tiesību aktos. Piemēram, Somija un Ungārija ir izvēlējušās likumā paredzētu paziņojumu un slēgšanas procedūru, taču tie atkal galveno vērību pievērš autortiesību pārkāpumiem. Dalībvalstis uzrauga notikumus šajās jomās, izmantojot E-komercijas ekspertu grupu, kurā notiek apmaiņa ar paraugpraksēm un tiek apsvērtas iespējas.

Jāpatur arī prātā, ka vietnes, kas ir iesaistītas neatļautā interneta plūsmā, publicējot sporta pasākumus tiešajā ēterā, nereti uztur ārpus Eiropas Savienības. Šajos gadījumos vienīgā iespēja ieinteresētajām pusēm ir izvērst rīcību pret attiecīgās valsts iestādēm, lai bloķētu piekļuvi šīm vietnēm.

Asajā reakcijā uz pieaugošo neatļautas interneta plūsmas fenomenu, publicējot sporta pasākumus tiešajā ēterā, un uz vienādranga platformu pirātismu jāņem vērā gan autortiesību subjektu vajadzība cīnīties ar pirātismu attiecībā uz viņu veidoto saturu internetā, gan vajadzība aizsargāt tādas cilvēku pamattiesības kā tiesības uz privātumu un personas datiem digitālajā vidē. Patiešām nesen pasludinātā Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma Promusicae lietā (C-275/06) pamatojumu var tāpat piemērot scenārijam, iesaistot vajadzību apkarot nelikumīgu sporta spēļu par programmaksu lejupielādēšanu no interneta.

2008. gada janvārī pieņemtajā Paziņojumā par tiešsaistē pieejamu radošo saturu⁽⁵⁾ Komisija sāka publiskas apspriedes par juridiskiem priekšlikumiem un pirātismu. Šis temats arī tiks risināts Tiešsaistē pieejamā satura platformā, kas būs pamats diskusijām Eiropas līmenī. Komisija paredzējusi pieņemt Ieteikumu par tiešsaistē pieejamu radošo saturu 2008. gada otrajā pusē.

Vai Komisija var izklāstīt, kādas iniciatīvas tā pašlaik starptautiski piemēro, lai apkarotu bērnu darbaspēka izmantošanu pasaulē?

Komisija uzskata, ka bērnu darbaspēka izmantošana jārisina pašā saknē. Komisija sistemātiski virzās uz mērķi aizsargāt un veicināt visu bērnu tiesības savās attiecībās ar trešām valstīm gan politiskajā dialogā, gan ārējā palīdzībā. Jo īpaši Komisija cenšas, izmantojot savu politisko dialogu, mudināt valstis ratificēt un pienācīgi īstenot ANO Konvenciju par bērnu tiesībām, tās fakultatīvo protokolu un attiecīgās Starptautiskās darba organizācijas konvencijas par bērnu darbu. Tādējādi prioritārais nolūks nav vis uzlabot bērnu darba apstākļus, bet gan panākt, ka bērnus, kas nav sasnieguši minimālo nodarbinātības vecumu, vispār neizmanto darbā. Turklāt jāsekmē sociālās aizsardzības nodrošināšana un jo īpaši bērnu pabalsti vecākiem vai viņu aizbildņiem (piemēram, vecvecākiem) kas saistīti ar skolas apmeklēšanu, kā arī jauniešu nodarbinātība kā alternatīva bērnu darbaspēkam.

Pieredze rāda, ka bērnu darbaspēka izmantošanas likvidēšanai nepieciešama rīcība saistībā ar darba tirgu, sociālo dialogu un sociālo aizsardzību, piemēram, izmantojot pabalstus, lai mazinātu vēlmi vai likvidētu vajadzību izmantot bērnu darbaspēku, kā arī veicinot izglītību. Šāda daudzdimensiju pieeja ir atspoguļota Rīcības plānā par bērnu tiesībām ES ārējās darbībās, kurš papildina paziņojumu „Īpaša vieta bērniem ES ārējās darbībās”⁽¹⁾, ko Komisija pieņēma pagājušajā mēnesī. Rīcības plānā turpina izvirzīt bērnu darbaspēka izmantošanas apkarošanas jautājumu par prioritāti reģionālajās un globālajās darbībās.

Droši un veselīgi apstākļi bērniem globalizētā pasaulē rūp mums visiem. Kā jau zināt, Komisija veicina efektīvu, globālu nodarbinātības pamatstandartu piemērošanu, tai skaitā arī cīņu pret bērnu darbaspēka izmantošanu; Komisija var panākt un tai jāpanāk uzlabojumi nodarbinātības standartos visā pasaulē.

Izraēlas iestādes Ben Gurion lidostā, Telavivā, nesen pakļāva Grieķijas valstspiederīgo ar palestīniešu izcelsmi Dr. Karim Hilal, kuram ir Šengenas uzlabotā drošības pase, pazemojošai iztaujāšanai un pēc tam nepamatoti aizliedza viņam iebraukt valstī. Ņemot vērā, ka citiem Grieķijas pasu turētājiem, kuri dzīvo Palestīnā, ir līdzīgas problēmas, vai Komisija var pateikt, vai tā ir informēta par šīm problēmām un aizskarošo attieksmi, kādu saņem Eiropas Savienības pilsoņi, ierodoties Izraēlā vai aizbraucot no tās?

Vai Komisija ir ierosinājusi šo tematu savās divpusējās attiecībās ar Izraēlu un kādus paskaidrojumus ir saņēmusi no Izraēlas iestādēm?

Vai tā prasīs Izraēlas valdībai nodrošināt, ka valsts drošības iestādes ievēro uz valsti ceļojošo Eiropas pilsoņu cilvēka cieņu?

Komisija ir informēta par grūtībām, ar kuram saskaras ES valstspiederīgie, saņemot vīzas iebraukšanai okupētajā Palestīnas teritorijā, jo īpaši tādēļ, ka vīzu politiku izmainīja 2006. gada otrajā pusē.

ES dalībvalstis un Komisija 2006. gadā un 2007. gada sākumā vairākkārt prasījušas Izraēlas iestādēm atrisināt šīs problēmas un skaidrāk noteikt procedūras, kas jāievēro, lai saņemtu vīzu dzīvošanai, apmeklējumam vai darbam Rietumkrastā vai Gazā. Izraēlas iestādes Komisijai un prezidentūrai paskaidroja, ka jauno procedūru apraksts joprojām jāizstrādā.

Šķiet, ka situācija ir uzlabojusies kopš 2007. gada sākumā notika protesti. Tomēr prezidentūra, Komisija un dalībvalstis turpina cieši uzraudzīt situāciju. Komisijas delegācija Telavivā sazinās ar Grieķijas vēstniecību Izraēlā par konkrēto lietu, kuru min godājamais deputāts.

Ja Grieķijas vēstniecība nesaņems pienācīgu atbildi uz tās jautājumiem, Komisija paredzējusi turpināt lietas izskatīšanu un, iespējams, ierosinās attiecīgu forumu ar Izraēlas iestādēm.

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 149. panta paredz, ka „Veicinot dalībvalstu sadarbību un vajadzības gadījumā atbalstot un papildinot to rīcību, Kopiena sekmē pilnvērtīgās izglītības attīstību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par mācību saturu un izglītības sistēmu organizāciju, kā arī kultūru un valodu dažādību”.

Vai dalībvalstīm ir tiesības aizliegt izglītības iestādes, kuras darbojas ar citas tādas izglītības iestādes izsniegtu sertifikātu, kas piešķir augstākās izglītības diplomus un atrodas citā dalībvalstī?

Līguma 149. pants nedod dalībvalstīm tiesības aizliegt izglītības iestādes, kuras darbojas ar citas tādas izglītības iestādes izsniegtu sertifikātu, kas atrodas citā dalībvalstī. Izglītība, ko nodrošina iestāde, kura darbojas ar sertifikātu, ko izsniegusi citās dalībvalstīs reģistrētas izglītības iestādes, neietilpst tās dalībvalsts izglītības sistēmā, kurā izglītību nodrošina. Šāda izglītība ir daļa no tās dalībvalsts izglītības sistēmas, kurā ir izveidota izglītības iestāde, kas sertificē izglītību un izsniedz augstākās izglītības diplomu.

Tiesības veikt uzņēmējdarbību un tiesības sniegt pakalpojumus ir divas no pamatbrīvībām, ko nodrošina Līgums, jo īpaši tā 43 un 49. pants. Tādēļ jebkādi izglītības iestādēm piemēroti ierobežojumi jāizpēta saskaņā ar šiem Līguma pantiem un EKT tiesu praksi. Piemēram, EKT savā spriedumā lietā C-153/02, Neri, noteica, ka universitātes programmu organizēšana par atlīdzību ir saimnieciska darbība, kas ietilpst Līguma nodaļas darbības jomā, kura attiecas uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību, ja darbību stabili un atkārtoti veic vienas dalībvalsts valstspiederīgais citā dalībvalstī no galvenā vai pakārtota uzņēmuma šajā citā dalībvalstī. Saskaņā ar EKT tiesu praksi, lai pamatotu pamattiesību ierobežojumu, ierobežojošajam pasākumam jābūt likumīgam mērķim, kurš ir saskaņā ar Līgumu un tam jābūt pamatotam ar sabiedrības interesēm. Turklāt šis pasākums nedrīkst pārsniegt to, kas nepieciešams, lai sasniegtu tā mērķi. Izglītības iestādēm piemērots aizliegums, kas ir visbargākais no visiem pamattiesību ierobežojumiem, jāizpēta saskaņā ar iepriekš minētajiem apsvērumiem.

No atbildes uz rakstisko jautājumu P-0498/06, izriet, ka laikposmam no 2000. gada līdz 2006. gadam Valonija saņēma līdz pat 672 430 656 eiro saskaņā ar Eiropas struktūrfondu 1. mērķi un 164 445 783 eiro saskaņā ar 2. mērķi.

Intervijā ar avīzi „Metro” 2008. gada 4. februārī Gérard Deprez (franciski runājošs Eiropas Parlamenta deputāts un liberālis, kā arī Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvības komitejas priekšsēdētājs) norādīja, ka Eiropas subsīdijas nav novedušas pie cerētajiem rezultātiem Valonijā salīdzinājumā ar citiem reģioniem. Viņš minēja „sliktas projektu izvēles”, par kurām atbildīgas bija ne tikai Valonijas iestādes, bet arī Komisija, kas tās apstiprināja.

Kāds finansējums paredzēts 2006.–2013. gada periodam? Kādas ir Komisijas projektu novērtēšanas un rezultātu novērtēšanas procedūras? Kādu atbildi Komisija var sniegt uz Gérard Deprez pausto kritiku?

Attiecībā uz Valonijai piešķirtajām summā 2000.–2006. gada periodam Komisija apstiprina godājamā deputāta minētos skaitļus, taču vēlas vērst jūsu uzmanību uz tabulu, kurā parādīts programmu saraksts reģionā, kāds tas bija 2007. gada beigās.

2000.–2006. gada periods:

a) 1. mērķa pabeigšana, Hainaut: 671,15 miljoni eiro (no kuriem ERAF – 427,6 miljoni, ESF – 200,2 miljoni, ELVGF – 41,8 miljoni un ZVFI – 1,55 miljoni);

b) 2. mērķis, Meuse-Vesdre: 164,44 miljoni eiro (no kuriem ERAF – 138,7 miljoni un ESF – 25,73 miljoni);

c) 2. mērķis, lauku teritorijas: 60,48 miljoni eiro (no kuriem ERAF – 54,85 miljoni un ESF – 5,63 miljoni);

d) 3. mērķis: 297,87 miljoni eiro no ESF;

e) Leader+: 10,33 miljoni eiro no ELVGF;

f) Pilsēta II, Samberville: 7,17 miljoni eiro no ERAF;

g) Equal: 42,31 miljoni eiro no ESF;

h) zivsaimniecība: 23,57 miljoni eiro no ELVGF;

Jāatzīmē, ka 3. mērķa finansējums arī ietver Briseles galvaspilsētas reģiona programmu.

Saskaņā ar Zivsaimniecības programmu, izņemot 1. mērķa finansējumu, Valonijas piešķīrums bija 1,5 %.

2007.-2013. gada periods:

a) Konverģence: 638,32 miljoni eiro (no kuriem ERAF – 449,22 miljoni un ESF – 189,10 miljoni);

b) Konkurētspēja: 665,35 miljoni eiro (no kuriem ERAF – 282,51 miljoni un ESF – 382,83 miljoni⁽¹⁾);

Kopā: 1 303,67 miljoni eiro (no kuriem ERAF – 731,74 miljoni un ESF – 571,93 miljoni);

Darbību, kurām piešķirt finansējumu, atlase ir dalībvalstu deleģēto pārvaldības iestāžu atbildība saskaņā ar subsidiaritātes principu. Valonijā darba grupa, kuras sastāvā ir akadēmiķi, administratori un prominenti uzņēmēji, izveidot sarakstu ar projektu veidiem, kas saņems līdzfinansējumu, atsaucoties uz struktūrfondu noteikumiem, Eiropas tiesību aktiem un citam ES politikas jomām. Pārvaldības iestāde izmanto sarakstu, lai izlemtu, kurus projektus līdzfinansēs. Projektu atbilstības noteikšana 2007.–2013. gada periodam arī ir daļa no dalībvalstu deleģēto pārvaldības iestāžu atbildības.

Programmu uzraudzību veic Komisija, sadarbojoties ar katras programmas pārvaldības iestādi. Programmas īstenošanas laikā var grozīt, un tiek veikts novērtējums īstenošanas laikā (vai nu nepārtraukti vai noteiktos datumos). Komisija arī veic ikgadēju pārskatu kopā ar katru pārvaldības iestādi, novērtējot sasniegto tās programmas īstenošanā, par kuru attiecīga iestāde ir atbildīga. Pamatojoties uz pašiem jaunākajiem ziņojumiem, Komisija ir apstiprinājusi, ka Valonijā īstenotās programmas laikposmā no 2000. gada līdz 2006. gadam (laika ierobežojums īstenošanai bija 2008. gada 31. decembris) kopā sasniegs to mērķus. Turklāt starpposma pārskats, ko sniedza 2004.–2005. gadā, nodrošināja iespēju attiecīgi pielāgot katras programmas darbības.

Attiecībā uz Gérard Deprez domām Komisijai nav informācijas par datiem, uz kuriem Gérard Deprez pamatoja savu novērtējumu.

Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs (EKOPB) ir atbildīgs par Eiropas tiesību aktu tulkošanu un tulkojumu publicēšanu visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās.

Vai ir likumā noteikts termiņš, kādā aktam jābūt publicētam visās valodās? Vai tiesību akts, kas nav publicēts konkrētas valsts valodā, ir saistošs attiecīgajai valstij? Dažos gadījumos dalībvalstu tiesas pasludina spriedumus saskaņā ar valstu tiesību aktiem, jo Kopienas tiesību aktu tulkojums nav pieejams.

Ne EK līgums, ne Līgums par Eiropas Savienību neparedz publicēšanas termiņu tekstiem, kuriem jānodrošina piekļuve saistībā ar valsts pievienošanos Eiropas Savienībai. Tomēr Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta 58. pants paredz, ka „Iestāžu ... teksti, kas pieņemti pirms pievienošanās un ko ... sagatavojusi bulgāru un rumāņu valodās, no pievienošanās dienas ir autentiski ar tādiem pašiem nosacījumiem kā teksti pašreizējās oficiālajās valodās. Tos publicē „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, ja tie tāpat ir publicēti pašreizējās valodās.”

Interpretējot to pašu noteikumu Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Republikas Pievienošanās līguma aktā, EKT nesenā lietā C-161/06, Skoma-Lux sro pret Celnķ ųeditelstvķ Olomouc, noteica, ka Kopienu tiesisko regulējumu, kas nav ticis publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī „jaunās” dalībvalsts valodā, lai gan šī valoda ir Eiropas Savienības oficiālā valoda, nevar piemērot tās dalībvalsts privātpersonai. Tas ir saskaņā ar iepriekšējo tiesu praksi, kas noteica, ka tiesisko regulējumu, ko ietver vispārēji piemērojami tiesību akti, nevar piemērot dalībvalsts privātpersonai dalībvalstī, kur šis regulējums nav ticis publicēts šīs valsts valodā.

Jāmin, ka Publikāciju birojs nav atbildīgs par tiesību aktu tulkošanu paplašināšanās gadījumā. Pienākums tulkot tekstus, kas pieņemti pirms pievienošanās, ir drīzāk attiecīgās valsts kompetencē, savukārt tekstus, ko pieņem pēc pievienošanās, tulko iestādes, kuras pieņēmušas attiecīgo tiesību aktu. Publikāciju birojs ir atbildīgs par publicēšanu.

Kādiem projektu pārvaldības un civilās būvniecības standartiem jāatbilst Phare būvniecības projektiem Rumānijā un kādā mērā darbs pie šiem projektiem ir atļauts nelabvēlīgos laika apstākļos? Būvniecības darbu, kas veikti uz sasalušas zemes, rezultātiem drīz var būt nepieciešami labojumi, piemēram, betons pienācīgi nenosēžas vai cementa virsma sasalst. Vai betona krāvumu likšana un cementa virsmu klāšana ir atļauta sala apstākļos?

Civilās būvniecības standarti darbu līgumiem, kurus finansē saskaņā ar Phare, ir noteikti starptautiski atzītajā pamatlīgumā (FIDIC ⁽¹⁾). Kopš pievienošanās darbu līgumus īsteno saskaņā ar Rumānijas publiskā iepirkuma noteikumiem.

Phare Finansēšanas memoranda noteikumi parasti nosaka FIDIC līgumus un inženieri, kurš uzraudzīs līgumus. Darbu līgums saskaņā ar Phare finansējumu ir piešķirts, izmantojot FIDIC līguma nosacījumus. Darbu līgumus pārvalda un uzrauga FIDIC inženieri. Papildus inženieriem jānodrošina atbilstība piemērojamiem Rumānijas tiesību aktiem par būvniecības kvalitāti. Saskaņā ar šo tiesību aktu būvniecības kvalitātes kontroli veic valsts inspektori, vienoti piemērojot tiesisko regulējumu celtniecības nozarē⁽²⁾.

Standartus, kas jāizmanto slikta laika apstākļos, nosaka tas pats iepriekš aprakstītais valsts tiesiskais regulējums un celtniecības standarti neatkarīgi no finansējuma avota darbu līguma – vai tas ir ES vai valsts finansējums.

Visi konkursa dalībnieki ir informēti par šīm īpašajām prasībām attiecībā uz konkursu un līguma nosacījumiem. Turklāt konkursa dalībnieki ir informēti, ka ziemas sezonas dēļ, darbs būvlaukumos Rumānijā ir atļauts līdz 15. novembrim vai 1. decembrim. Pēc šiem datumiem darbu var turpināt tikai tad, ja laika apstākļi to atļauj. Visi šie noteikumi palīdz konkursa dalībniekam pareizi sagatavot izpildes grafiku un attiecīgo budžetu.

Saskaņā ar iepriekš minētajiem standartiem dzelzsbetona krāvumu likšana jāpārtrauc, kad temperatūra ir zemāka par +5 grādiem pēc Celsija, vai to var turpināt, ja dzelzsbetona masā ir īpašas vielas (kas nav ieteicams, tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, temperatūra pazeminājusies betona likšanas laikā)⁽³⁾.

Britu Olimpiskā komiteja līgumos, ko parakstīs ar nākamā gada augusta Olimpiskajām spēlēm Pekina izvēlētajiem sportistiem, iekļāvusi klauzulu, ar kuru saskaņā tikai tie sportisti, kas paraksta apņemšanos nekritizēt Ķīnu nekādā veidā, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām un Tibetas pievienošanu ar varu, drīkstēs piedalīties spēlēs.

Vai Komisija neuzskata, ka šis rupjais domu un runas brīvības pārkāpums ir pretrunā dibināšanas līgumu būtībai?

Šī ar Kopienas tiesību aktiem nesaistītā jautājuma izskatīšana ir Apvienotās Karalistes atbildība, lai nodrošinātu vārda brīvības pilnīgu ievērošanu saskaņā ar tās saistībām, ko piemēro Eiropas Cilvēktiesību konvencija.

Vai Komisija var izklāstīt, kādas praktiskas Eiropas Kopienas iniciatīvas pastāv, lai apturētu narkotiku ievešanu no Ziemeļāfrikas uz Eiropu?

Narkotiku ievešanas no Ziemeļāfrikas uz Eiropu apturēšana ir darbības tiesību akta piemērošanas pasākums, kas kā tāds neietilpst Eiropas Kopienas kompetencē. Tomēr Komisija ir informēta par pieaugošo narkotiku ievešanu, izmantojot Vidusjūras baseinu, ka arī apzinās ar to saistītas problēmas tiesību aktu piemērošanā.

Šajā kontekstā septiņas ES dalībvalstis 2007. gada 30. septembrī parakstīja starptautisku vienošanos, lai izveidotu Lisabonā reģistrētu Jūras analīzes un operāciju centru – Narkotikas (MAOC-N). MAOC-N saskaņo jaunāko informāciju ar militārajiem un tiesībaizsardzības pasākumiem, lai nekavējoties reaģētu uz pārvadātāju mēģinājumiem nodrošināt kokaīnu ES uzpircējiem. MAOC-N ir koordinācijas punkts, lai apkarotu narkotiku pārvadājumus pa jūru un gaisu darbības zonā, kas sniedzas no Labās cerības raga Dienvidāfrikā līdz pat tik tālu ziemeļos kā Norvēģijas jūra. Tas galvenokārt koncentrē uzmanību uz nekomerciāliem kuģiem un gaisa kuģiem no Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas reģioniem. Nolīgums arī paredz iespēju paplašināt darbības zonu Vidusjūras rietumos.

Komisija cieši vēro notikumus un finansiāli atbalsta daļu no tās sākotnējiem resursu papildināšanas pasākumiem, kā arī tai no 2008. gada 1. janvāra ir novērotājas statuss. Eiropas Policijas birojs spēlē nozīmīgu lomu cīņā pret narkotiku pārvadāšanu, nodrošinot valstu tiesībsargājošām iestādēm efektīvu atbalstu.

Turklāt tā Organizētās noziedzības draudu novērtējums (OCTA), ko MAOC-N sekmē, izstrādā organizētās noziedzības pašreizējo jauno tendenču un sagaidāmo tendenču draudu novērtējumu ES, iekļaujot, protams, narkotiku pārvadāšanu.

Paralēli dažas līdzīgas reģionālās iniciatīvas tiek izstrādātas citos reģionos, arī Vidusjūras baseina reģionā.

Komisijas 2008. gada budžeta postenī XX 01 02 11 04 Padome un Parlaments kopā prasīja Komisiju veikt pētījumu par Eiropas Savienības federālo policijas spēku izveidošanas iespējamību un izveides šķēršļiem.

Ko Komisija ir paveikusi saistībā ar šo pētījumu? Kāds ir paredzētais pabeigšanas datums?

2008. gada budžeta procedūras laikā Parlaments aicināja pētījumu, ko veiks par Eiropas Savienības federālo policijas spēku izveides šķēršļiem, iekļaut Budžeta postenī XX 01 02 11 – Citi iestādes pārvaldības izdevumi (grozījums 0995). Komisija nekavējoties paziņoja, ka neatbalstīs šādu pētījumu, jo Komisijas politikas mērķis bija uzlabot sadarbību starp dažādiem dalībvalstu politikas spēkiem, sākotnēji īstenojot instrumentu Prīmes Līguma noteikumu transponēšanai Eiropas tiesību aktos, nevis izveidojot Eiropas Savienības federālos policijas spēkus.

Komisija paziņoja savu alkohola stratēģiju 2006. gada rudenī. Tas norādīja, ka alkohols ir sabiedrības veselības problēma. Neskatoties uz to, Komisija ir iesniegusi priekšlikumus par vīnogu audzēšanu (COM(2007)0732) kas ir pilnībā pretrunā stratēģijas būtībai. Vai alkohola stratēģija tiks piemērota Komisijas nākotnes darbā vai tā būs tikai viens no daudziem dokumentiem?

2006. gada oktobrī pieņemtais paziņojums par Eiropas stratēģiju, lai atbalstītu dalībvalstis samazinot alkohola radīto kaitējumu, skaidri nosaka Komisijas pieeju alkoholam un veselībai. Paziņojumā līdzsvaroti risina problemātiskās jomas, koncentrējot uzmanību uz alkohola nepareizu lietošanu un radīto kaitējumu, nevis alkohola patēriņa absolūtu kritizēšanu.

Alkohola radītais kaitējums ir liela sabiedrības veselības, sociāla un ekonomiska problēma ES. Gadā alkohols Eiropa Savienība nogalina gandrīz 200 000 cilvēku, galvenokārt slimību dēļ, kas saistītas ar pārmērīgu alkohola patēriņu, bet arī ceļa negadījumu dēļ, kurus izraisījusi alkohola lietošana, un slepkavību un vardarbības dēļ, kas paveikti alkohola ietekmē. Alkohols arī rada milzīgas izmaksas veselības aprūpes sistēmām, tautsaimniecībām un sabiedrībai vispār.

Stratēģijas īstenošana tagad jau notiek, veicot darbības sabiedrības veselības kontekstā un ES politikas jomās, kā arī cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, palīdzot koordinēt valstu alkohola politikas jomas un sekmēt tālākas politikas izstrādi ar attiecīgajām ieinteresētājām pusēm.

Saistībā ar Eiropas Alkohola un veselības forumu Komisijas mērķis ir sākt konkrētas darbības visos līmeņos, kas būs vērstas uz Eiropas pilsoņu aizsardzību pret alkohola radīto kaitējumu. Pirmais dalībnieku apņemšanos posms ir pabeigts un pašlaik tiek sakārtots plašais darbību loks, lai tās saktu pildīt. Starp šīm darbībām ir arī vīna nozares apņemšanās sākt izpratnes veidošanas kampaņu par alkohola radīto kaitējumu.

Pēdējā desmitgadē vīna patēriņš ES ir samazinājies, savukārt vīna uzkrājumi ir palielinājušies. Tas vīna tirgū radīja nopietnu nelīdzsvarotību. Šī iemesla dēļ apmēram 500 miljoni eiro no 1,3 miljardu eiro ikgadējā budžeta ir izmantoti vienkārši, lai atbrīvotos no vīna, kuram nav tirgus. Tādēļ bija nepieciešama ievērojama vīna Kopējās tirgus organizācijas (KTO) padziļināta reforma.

Nesenā vīna KTO reformā pienācīgi ņemta vērā veselības un patērētāju aizsardzība, galvenokārt paredzot pakāpenisku to tirgus pasākumu likvidēšanu, kuri noveduši pie zemas kvalitātes vīna ražošanas. Mērķis ir mudināt Eiropas iedzīvotājus „dzert mazāk, bet labāku”, vienlaikus atrunājot no lēta un zemas kvalitātes vīna ražošanas, ko vairs neatbalstīs.

Jaunā regula arī samazinās iespēju palielināt alkohola sastāvu vīnā, to papildinot. Princips, ka augsts alkohola saturs norāda uz vīna augsto kvalitāti, vairs netiek atbalstīts. Turklāt patērētāji sāk prasīt un vairāk izbauda vīnus ar zemu alkohola sastāvu. Šo jauno attieksmi atbalstīs, un tā neattaisno pārmērīgu vīnu papildināšanu ar alkoholu.

Jaunā vīna KTO arī risina informācijas veicināšanas aspektus. Vīns ir lauksaimniecības produkts, kas ir iekļauts Līguma I pielikumā, un lauksaimniecības produktu, arī vīna, veicināšanu reglamentē Padomes Regula (EK) Nr. 3/2008 (2007. gada 17. decembris) par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs. Jaunā vīna KTO sniedz dalībvalstīm iespēju piemērot šādas veicināšanas darbības trešās valstīs, kā arī mudina informatīvas kampaņas par saprātīgu un atbildīgu alkohola patēriņu, līdzfinansējot šādas kampaņas līdz 60 %.

ES ir tagad sasniegusi otro posmu attīstības un kopējā patvēruma sistēmā. Šīs posma mērķis ir panākt augstāku kopējo aizsardzības standartu un dalībvalstu patvēruma sistēmu lielāku vienotību. Papildus tālākai tiesu prakšu saskaņošanai patvēruma jomā Hāgas programmas mērķis ir arī palielināt praktisko sadarbību starp dalībvalstīm. Tas ietver sadarbību attiecībā uz informāciju par patvēruma meklētāju izcelsmes valstīm (informācija par izcelsmes valsti).

Informācija par izcelsmes valsti ir ļoti nozīmīga patvēruma procesā. Lai spētu garantēt taisnīgas un pareizas patvēruma procedūras, nepieciešams piekļūt tādai informācijai par izcelsmes valsti, kurai ir augsti standarti un kas nodrošina precīzu un līdzsvarotu izcelsmes valsts raksturojumu. Informācija par izcelsmes valsti ir galvenais instruments ne tikai imigrācijas iestādēm un tiesu struktūrām, bet arī patvēruma meklētājiem un viņu pārstāvjiem.

Nevalstisko organizāciju iesaistīšana ir spēlējusi nozīmīgu lomu informācijas par izcelsmes valsti izstrādē un piekļuves nodrošināšanā, jo sabiedrībai nav piekļuves dalībvalstu rīcībā esošās informācijas konkrētām daļām. Pretrunā ar iepriekš minēto Komisijas jaunākais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus Eiropas Bēgļu fondam ierobežoja atbilstības kritērijus informācijas par izcelsmes valsti sniegšanai, norādot tikai valstu iestādes.

Kādēļ nevalstiskām organizācijām ir liegta iespēja mēģināt iegūt finansējumu no Eiropas Bēgļu fonda projektiem saistībā ar informāciju par izcelsmes valsti? Kādi ir Komisijas plāni 2008. gada uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus?

Datu par izcelsmes valsti apkopošana, izpēte un sniegšana veido būtisku daļu dalībvalstu lēmumu pieņemšanā attiecība uz patvēruma pieteikumiem. Informācija par izcelsmes valsti ļauj kompetentajā valsts iestādēm pārbaudīt paziņojumus, ko snieguši patvēruma meklētāji saistībā ar viņu vajadzību pēc starptautiskas aizsardzības. Tādēļ ir būtiski, ka informācijas par izcelsmes valsti apstrādei ir pieejama objektīva, pārredzama un precīza sistēma, kas ātri var sniegt oficiālus un pamatotus datus. Lielāka konverģence starp valstu iestāžu sistēmām informācijas par izcelsmes valsti apkopošanai un analizēšanai palīdzētu līdzsvarot situāciju Eiropā.

Tādēļ sadarbība saistībā ar informāciju par izcelsmes valsti ir Komisijas darbību galvenā daļa un atrodas EURASIL ekspertu tīkla⁽¹⁾ centrā. Kopš 2006. gada, sadarbojoties ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisija ir strādājusi pie kopēja portāla izveides, nodrošinot valstu iestādēm vienotu piekļuves punktu visam oficiālajā datu bāzēm par izcelsmes valstīm. Kopējais portāls būs lietderīgs papildu resurss, jo īpaši dalībvalstīm, kurās izcelsmes valsts informācijas sistēmas ir mazāk attīstītas.

2007. gadā veica tehnisko priekšizpēti, un 2008. gadā sāksies izmēģinājumprojekts, savienojot divu valstu datu bāzes. Šī izmēģinājuma posma beigās Komisija ierosinās priekšlikumus izveidot portālu, savienojot visas pastāvošās valstu datu bāzes. Jautājumus par piekļuvi informācijai būs jārisina šeit, un konkrētāk par nevalstisko organizāciju (NVO) piekļuvi, ņemot vērā, ka attiecīgās datu bāzes ietver slepenu informāciju.

Komisijas sākto un Eiropas Bēgļu fonda (EBF) finansēto starptautisko darbību budžets ir ierobežots. Šī iemesla dēļ, katru gadu plānojot darbības, Komisija izmanto stratēģisku pieeju, mēģinot panākt visefektīvākos rezultātus attiecība uz kopējās patvēruma politikas attīstību. 2004., 2005. un 2006. gadā ļoti liels NVO konsorcijs, kurš darbojas ducī dalībvalstu un ko koordinē Austrijas Sarkanais Krusts, ieguva finansējumu no EBF, lai izstrādātu ilgtspējīgu NVO un patvēruma meklētāju pārstāvju tīklu, risinot jautājumu par izcelsmes valsts informāciju. Īstenošanas process mudināja sākt konstruktīvu dialogu starp brīvprātīgo sektoru un valstu iestādēm. Komisija arī organizēja sanāksmes starp EURASIL tīklu, ko vada Komisija, un konsorciju, lai konsorcijs varētu valstu par patvēruma pieteikumiem atbildīgās struktūras iepazīstināt ar sava projekta rezultātiem.

2007. gada uzaicinājums iesniegt priekšlikumus pirmkārt koncentrē uzmanību uz projektu konsolidāciju, un jo īpaši to projektu, kurus īsteno NVO, lai risinātu mazaizsargāto grupu un cilvēku problēmas, un otrkārt uz to, lai īpaši mudinātu dalībvalstu iestādes izstrādāt starptautiskus sadarbības projektus par izcelsmes valsts informācijas pārvaldību. Šis uzaicinājuma otrais aspekts tādēļ tika ierobežots, nosakot tikai valstu iestādes.

Komisija pašlaik ir iesaistīta apspriedēs, kas nepieciešamas, lai noteiktu tās prioritātes 2008. gada EGF uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus Eiropas darbībām.

Vai Komisijai ir īpašs plāns, kā palīdzēt jaunajām dalībvalstīm Austrumeiropā ar viņu pieaugošo elektroenerģijas piegādes trūkumu?

Šīs valstis ir pieredzējušas bīstamu atomelektrostaciju aizvēršanu un saskaras ar vairāku novecojušu ar akmeņoglēm kurināmu spēkstaciju nojaukšanu daudz bargāko vides aizsardzības prasību dēļ. Situācija draud apstādināt ekonomikas izaugsmi daudzās Eiropas Savienības austrumu daļās.

Vai bagātā Eiropas, kura lielā mērā ir jau atrisinājusi savas vides problēmas un modernizējusi elektroenerģijas ieguvi, vēlas no tirgus izspiest iespējamos konkurentus? Vai arī mēs atbalstīsim konkurenci, palīdzot Eiropas attīstīt Eiropas tirgu un tā konkurētspēju globālajā ekonomika, palīdzot risināt šo problēmu, kas ietekmē lielas Eiropas daļas?

Saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem katras dalībvalsts atbildība ir uzraudzīt elektroenerģijas ražošanas pietiekamību valstī. Komisija savukārt uzrauga ražošanas pietiekamību Eiropas līmenī.

Jaunās dalībvalstis, bet arī daudzas vecās dalībvalstis ir savu enerģijas bilanču restrukturēšanas procesā. Tam nepieciešama pārvades tīkla ievērojama paplašināšana un dziļāka noteikumu saskaņošana. Šādas problēmas daļēji ir Eiropas koordinatoru misija attiecībā uz vēja energoietaišu atklātā jūrā integrēšanu un Lietuvas un Polijas integrēšanu rietumu tīklā.

Turklāt visrentablākais risinājums pašlaik ir ierobežot pieprasījumu. Tādēļ 2006. gada oktobrī ierosinātajam Komisijas energoefektivitātes rīcības plānam pēc īstenošanas ir jāierobežo pieprasījuma izaugsme, jāuzlabo ražošanas spēja un jāsamazina pārvades zudumi.

Attiecībā uz konkurētspējīga tirgus attīstību Komisija aktīvi strādā, lai nodrošinātu, ka ES tiek izveidoti un ievēroti godīgi un vienlīdzīgi tirgus apstākļi, kurus uzskata par labāko veidu, kā risināt ražošanas pietiekamības problēmu. Tādējādi Komisija 2007. gada septembrī ierosināja trešo likumdošanas paketi elektroenerģijas un gāzes iekšējam tirgum⁽¹⁾. Pareizi funkcionējošs iekšējais tirgus, kas nodrošina pareizus ieguldījuma signālus, ir labākā atbilde, lai sekmētu elektroenerģijas piegādes drošību. Atsevišķi ieguldījumu lēmumi jaunajā ražošanas spējā jāpieņem tirgus dalībniekiem.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 303/2007⁽¹⁾ (2007. gada 21. marts) ar ko nosaka eksporta kompensācijas cūkgaļai, Komisija kompensē atšķirības starp pasaules tirgus un iekšējā tirgus cenām, izmantojot eksporta kompensācijas, lai palīdzētu cūkgaļas nozarei pašreizējā tirgus situācijā, kur barības izmaksas ietver augstas ražošanas izmaksas.

Eksporta kompensācijām atbilstīgo produktu saraksts neietver saldētu, bezkaulu cūkas pavēderi un cūkas fileju. Ņemot vērā nesenos notikumus, valūtas kursus un situāciju Japānas tirgū, vai Komisija paskaidros, kādēļ šie projekti neatbilst kompensāciju saņemšanai?

Un kad to iekļaus sarakstā?

Iespējamā eksporta kompensāciju paplašināšana, iekļaujot noteiktus saldētus gaļas produktus, nav pamatota. Komisija nav pārliecināta par vajadzību izvērst šādu rīcību vai par iespējamo ietekmi, ko tā atstās uz apjomu, kuru nosūta uz Japānu.

Daudzus gadus ES cūkgaļas eksports veidojis apmēram 30 % no globālās tirdzniecības. Lielākā daļa šī eksporta tiek nodrošināta bez kompensāciju palīdzības. Pagaidu dati norāda, ka ES daļa tika uzturēta arī 2007. gadā, neskatoties uz nepateicīgo eiro un ASV dolāra valūtas kursu. 2007. gadā ES eksportētāju varēja ievērojami paplašināties dažos Āzijas tirgos (Honkonga, Ķīna).

ES saldētas cūkgaļas eksports uz augstvērtīgo Japānas tirgu arī bija samērā stabils pēdējos gados. Komisija sagaida, ka tas tā turpināsies, nepiemērojot subsīdijas. Pēdējās cūkgaļas tirgus krīzes laikā 2004. gadā eksports uz Japānu palielinājās, lai gan konkrētiem gaļas produktiem nepiemēroja kompensāciju.

Komisija, protams, turpinās uzraudzīt situāciju attiecība uz noteiktiem īpašas nozīmes tirgiem mūsu eksportētājiem un, ja tas būs piemēroti, nevilcināsies ierosināt pielāgojumu kompensācijās.

Lietuvā, kad privāta persona uzbūvē mājokli, elektroenerģijas uzņēmums Rytų skirstomieji tinklai (Austrumu sadales tīkls) atsakās savienot īpašumu ar esošo elektroenerģijas maģistrāli, atsaucoties uz nepietiekamu kapacitāti. Cilvēkam jāsedz 40 % no izmaksām par jaunas maģistrāles izbūvi no apakšstacijas līdz īpašumam, kā arī nereti pašas apakšstacijas izbūves izmaksas. Uzņēmumam ir tiesības jaunajai maģistrālei pievienot vairākus patērētājus.

Finansējis (valsts vai privāta) uzņēmuma infrastruktūras paplašināšanos un īpašuma iegūšanu, patērētājam nav īpašumtiesību attiecībā uz šo īpašumu un viņam piegādātajai elektroenerģijai nepiemēro maksas samazinājumus.

Vai Komisija var komentēt šo situāciju? Vai šis nav patērētāju tiesību un īpašumtiesību pārkāpums? Vai elektroenerģijas uzņēmumi ļaunprātīgi neizmanto monopola situāciju? Kā var risināt šādu patērētāju tiesību problēmu? Kāda ir dalībvalstu pieredze?

Universālais pakalpojums ir koncepcija, kas izveidota ar ES tiesību aktiem, kuros sacīts, ka visiem patērētājiem jānodrošina tiesības uz savienojumu ar elektroenerģijas tīklu un tās padevi par saprātīgām, viegli un skaidri salīdzināmām, kā arī pārredzamām cenām. Tas uzņēmuma uzliek par pienākumu nodrošināt elektroenerģiju patērētājam, kurš vēlas maksāt cenu, kas noteikta par pakalpojumu.

Universālā pakalpojuma saistību īstenošanai piemēro subsidiaritātes principu, kas tādejādi ietilpst dalībvalstu jurisdikcijā. ES tiesību aktos nav neviena punkta, kas uzņēmumam aizliegtu patērētājam piemērot saprātīgu un pamatotu maksu par savienojuma izveidošanu.

Tas, kādās proporcijās savienojuma izveides uzņēmums, sadales uzņēmums un patērētājs dalīs šīs izmaksas vai izlems par īpašumtiesībām, pilnībā atkarīgs no valsts savienojumu izveides politikas, un dažos gadījumos tas var novest pie ievērojamām izmaksām atsevišķiem patērētājiem.

Valsts elektroenerģijas regulatoriem ir centrālā loma, nosakot, ka savienojuma izmaksu un attiecīgo tarifu piemērošana ir pārredzama un nav diskriminējoša ne attiecībā uz atsevišķiem patērētājiem, ne uzņēmumiem.

Izņēmuma gadījumos var piemērot konkurences tiesības, un šajā situācijā valsts konkurences iestādes, iespējams, atrodas vislabākajā situācijā, lai risinātu šo lietu.

Komisija arī vēlas vērst cienījamās deputātes uzmanību uz to, ka EK patērētāju aizsardzības tiesību aktu darbības joma noteiktos uzņēmumu un patērētāju komercattiecību aspektos ir ierobežoti.

Jautājumi, kas saistīti ar elektroenerģijas nekustamās infrastruktūras īpašumtiesībām, neietilpst šādu tiesību aktu darbības jomā un jāizskata valsts iestādēm, pamatojoties uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

Regulai (EK) Nr. 2135/98⁽¹⁾ un Direktīvai 2006/22/EK⁽²⁾ nepiemēroja ietekmes analīzi, kas tagad veido pareizas likumdošanas procedūras daļu ES, un pašlaik pastāv milzīgas problēmas šo tiesību aktu praktiskajā īstenošanā, kā to parāda Eiropas Parlamenta deputātu jautājumi un Parlamenta Transporta komitejā 2007.agad septembrī notikušās diskusijas.

Vai Komisija nodrošinās, ka šajā jomā tiek veikti vairāki pētniecības un izstrādes pasākumi ES līmenī? Vai Komisija pieņems iniciatīvu, lai izveidotu dialogu starp visām ieinteresētajām pusēm nolūkā izstrādāt atbilstīgākus tiesību aktus par braukšanas laiku un atpūtas periodiem, kā arī to uzraudzību?

Kādas iniciatīvas Komisija pieņems, lai risinātu šīs samilzušās problēmas un rastu ilgtermiņa risinājumu, kas būs piemērotāks un efektīvāks attiecībā uz ceļu drošību un vadītāju darba apstākļiem?

Jaunu noteikumu par braukšanas laiku un atpūtas periodiem⁽³⁾, digitālo tahogrāfu noteikumu⁽⁴⁾ un noteikumu par autotransporta tiesību aktu piemērošanu⁽⁵⁾ īstenošana radījusi dažas grūtības, kādas rodas tiesību aktu sarežģītības dēļ, galvenokārt skarot:

tekstu interpretēšanu, jo īpaši noteikumu par braukšanas laiku un atpūtas periodiem;

jaunu piemērošanas prakšu īstenošana, piemērojot tās uzņēmumiem, kuri vissmagāk pārkāpj noteikumus, saskaņā ar piemērošanas direktīvu;

pielāgošanās tehniskajiem sasniegumiem, un cīņa pret viltojumiem digitālo tahogrāfu izmantošanā.

Par šīm grūtībām nekavējoties informēja Komisiju, nolūkā atrisināt radušās problēmas. Komisija ir pieņēmusi vairākas iniciatīvas, un ir panākts ievērojams progress.

Attiecībā uz noteikumiem par braukšanas laiku un atpūtas periodiem dalībvalstu pārstāvju komiteja⁽⁶⁾, kas palīdz Komisijai īstenot tiesību aktus un kurā sociālo partneru pārstāvji tiek uzaicināti kā novērotāji, izveidoja darba grupu, ko vada Komisija, lai apsvērtu jautājumus par attiecīgo tiesību aktu interpretāciju.

Pamatojoties uz grupas darbu, Komisija izstrādāja piecas pamatnostādnes, kas ir publicētas Komisijas interneta vietnē⁽⁷⁾. Pamatnostādnes bija vispārēja konsensa rezultāts un nodrošina lielāku konsekvenci tiesisko noteikumu piemērošanā.

Attiecībā uz piemērošanas direktīvu tās pašas komitejas otrā darba grupa palīdz Komisijai apkopot izsmeļošu sarakstu ar visiem attiecīgajiem pārkāpumiem, kas sakārtoti pēc pārkāpuma nopietnības, kā to prasa direktīva. Šis darbs arī palīdzēs ieviest kopēju sistēmu vislielāko pārkāpēju uzņēmumu saukšanai pie atbildības. Mērķis ir padarīt piemērošanu efektīvāku un samazināt valstu iestāžu administratīvo nastu, kuras tad spēs efektīvāk koncentrēt uzmanību uz aspektiem, kur risks ir lielāks, kā arī uz autotransporta uzņēmumiem, kam piemēros pārbaudes tikai, ja to prasīs situācija.

Saistībā ar digitālajiem tahogrāfiem 2007. gada aprīlī Komisija sāka projektu SMART, kas risināsies 24 mēnešus un kura laikā izstrādās priekšlikumus digitālo tahogrāfu tehnisko specifikāciju pielāgošanai, ņemot vēra tehniskos sasniegumus (tas būs saistīts ar grozījumiem Regulas Nr. 3821/85 tehniskajā pielikumā) lai viltojuma risku var efektīvāk apkarot.