Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 9. aprīlis - Brisele

19. Horvātija: Horvātijas 2007. gada progresa ziņojums – Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2007. gada progresa ziņojums (debates)

  Priekšsēdētājs. – (FR) Nākamais jautājums ir kopējās debates par

- Hannes Swoboda ziņojums par Horvātijas 2007. gada progresa ziņojumu Ārlietu komitejas vārdā (2007/2267(INI)) (A6-0048/2008) un

- Erik Meijer ziņojums par Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas 2007. gada progresa ziņojumu Ārlietu komitejas vārdā (2007/2268(INI)) (A6-0059/2008).

  Hannes Swoboda, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Sākumā es vēlētos pateikties ēnu referentiem un it īpaši pārējiem kolēģiem deputātiem, kuri palīdzēja izveidot labu, ļoti līdzsvarotu ziņojumu.

Mana filozofija attiecībā uz šo ziņojumu ir šāda: Varbūt es varētu pastāstīt par savu apmeklējumu Vukovarā pirms dažām nedēļām, kas, atgādinu, ir pilsēta, kur karš bija īpaši nežēlīgs, kur simtiem cilvēku tika izvilkti no slimnīcas un nogalināti. Tas ir īpaši sāpīgs ievainojums Horvātijas iedzīvotājiem. Es redzēju arī memoriālu un runāju ar cilvēkiem. Ievainojums ir dziļš, bet nav radies naids, nav radies noraidījums pret kaimiņvalsti Serbiju – tā vietā ir mēģinājums atkal sadarboties ar vietējiem serbu iedzīvotājiem.

Pilsētas domes priekšsēdētāja ir sēdusies pie galda kopā ar serbu pārstāvjiem un kolēģiem no citām etniskajām grupām, un viņi kopā pārstāv iedzīvotāju intereses. Tas skaidri, iespējams, vēl skaidrāk nekā tas, ka valsts premjerministra vietnieks nāk no Serbijas, kas ir apsveicami, parāda, cik dedzīgi šī valsts cenšas pārvarēt pagātnes šķelšanos, konfliktus un karus un izveidot mūsdienu Horvātiju.

Viss tas, protams, neatrisina problēmas, ar kurām vēl jātiek galā Horvātijai. Tas neatrisina nedz tiesu sistēmas vai sabiedrības pārvaldes reformas problēmu, nedz arī kuģniecības nozares problēmu – Horvātijai tur vēl ir daudz darba. Tādēļ šis vienkārši nav tas gadījums, kad mēs esam gatavi slēgt līgumus un sarunas – nekādā gadījumā. Tomēr mēs esam uz pareizā ceļa, un tas ir svarīgi ne tikai Horvātijai, bet arī visam reģionam, jo Horvātijas pievienošanās arī ir pozitīvs, svarīgs signāls šim reģionam – ja jūs pildāt pienākumus un saistības, ja jūs izpildāt mājasdarbus, tad jūs kļūstat par Eiropas Savienības dalībnieku. Eiropas Savienībai jāpilda šis pienākums, un arī to mēs skaidri pasakām šajā ziņojumā.

Turklāt bez iekšējām problēmām, protams, ir vajadzības un dažas problēmas, tostarp arī attiecības ar valsts kaimiņiem. Es jutos apbēdināts, kad tika pieņemts vienpusējs lēmums noteikt ekoloģisko un zvejas aizsardzības zonu. Nav tā, ka nebija labu, svarīgu vai objektīvu iemeslu zivsaimniecības ekoloģiskai pārvaldei, bet nebija saprātīgi spert šo soli vienpusēji tai pašā laikā, kad Itālijai un Slovēnijai bija dots solījums nepieņemt vienpusējus lēmumus, kamēr nav atrasts kopējs risinājums. Tagad Horvātija ir spērusi šo nepavisam ne vienkāršo soli, un Eiropas Sabiedrības dalībvalstīm ir likvidēta zvejas zona.

Tagad mēs Eiropas Parlamentā uzskatām, ka pastāv priekšnoteikumi daudzu bijušo strupceļu pārvarēšanai – es nevēlos šeit apspriest, vai tie bija vai nebija pamatoti. Tādējādi mans lūgums Slovēnijai – ministrs J. Lenarčič ir šeit kā Padomes pārstāvis, nevis kā Slovēnijas ministrs, viņam ir jāsēž uz diviem krēsliem – un arī mūsu slovēņu kolēģiem šajā Parlamentā ir jāpalīdz mums pārvarēt divpusējās problēmas. Horvātijai, protams, ir jāspēlē tajā sava loma, kā mēs esam vienmēr teikuši, tomēr, ja mēs vēlamies iedvest Eiropas garu šajā reģionā vai divpusējās attiecībās, mums ir vajadzīga šī palīdzība.

Tātad ziņojumā ir priekšlikums – tagad es to saku pavisam neoficiāli – lai kāda trešā persona vai trešā iestāde palīdz atrisināt šo problēmu. Nav svarīgi, vai mēs to sauksim par starpniecību vai arbitrāžu, vai kā citādi. Ārkārtīgi svarīgi ir tas, lai abas valstis, Horvātija un Slovēnija, satiekas un vienojas par nosacījumiem, un lai tās atzīst trešās iestādes spriedumu starpniecības ceļā. Tad lieta būs uz pareizā ceļa.

Problēmas uz robežas nevar būt neatrisināmas. Es pilnīgi atzīstu Slovēnijas intereses saglabāt piekļuvi jūrai. Tās ir pilnīgi pamatotas intereses. Es domāju, ka šīs Slovēnijas intereses ir lieliski savienojamas ar Horvātijas interesēm. Tas nav nepārvarami, ja mēs neesam dziļi un tieši iesaistīti.

Nobeigumā es vēlos skaidri pateikt, ka es gribētu, lai mēs varam pabeigt sarunas no Horvātijas puses 2008. gadā. Diemžēl tas vairs nav iespējami vai reāli. Tādēļ es vēlētos lūgt kolēģus deputātus pieņemt reālu laiku – 2009. gadu – par sarunu pabeigšanas termiņu, lai jaunievēlētais Parlaments pēc tam varētu dot piekrišanu un stātos spēkā ratifikācija.

Ja mēs visi strādāsim, Horvātija var kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti 2011. gadā. Tas ir lielisks mērķis, labs mērķis. Atbalstīsim to!

  Erik Meijer, referents. − (NL) Priekšsēdētāja kungs! Ja visas septiņas Bijušās Dienvidslāvijas valstis nākotnē kļūs par Eiropas Savienības daļu, tas notiks septiņos dažādos laikos septiņu atšķirīgu ,,ceļvežu” dēļ. Pievienošanās en bloc vēl pirms federācijas sabrukšanas, iespējams, būtu vieglāka visiem iesaistītajiem. Slovēnija jau ir dalībvalsts, Horvātija sekos tuvākajos gados, un trešā Bijušās Dienvidslāvijas republika ir Maķedonija, kura gaida pievienošanos sarunu uzsākšanai jau kopš 2005. gada.

Es ceru, ka manā nākamajā ziņojumā 2009. gada sākumā varēs runāt par parastām norisēm Maķedonijas iekšlietās – rūpēm par vidi, plašsaziņas līdzekļu neatkarību, tiesu sistēmas uzlabošanu un cīņu pret korupciju, dzelzceļu modernizāciju, dažādu reliģisko konfesiju vienlīdzību un arodbiedrību sarunu brīvību. Tas būs iespējams, ja līdz galam tiks atrisinātas divas problēmas, kas izraisa nesaskaņas un piesaista vislielāko uzmanību. Mēs vēl neesam sasnieguši šo punktu.

Kopš 2001. gada lielā konflikta attiecības starp divām lielākajām valodu kopienām ir ārkārtīgi uzlabojušās. Pēc tam pieņemtais Ohridas pamatonolīgums, it īpaši nolīgums par kvalificētu parlamentāro vairākumu un administratīvo decentralizāciju, bija svarīgs ieguldījums savstarpējo attiecību uzlabošanā, kurās tomēr vēl joprojām ir konflikti, kuru rezultāts bija pagaidu parlamentārais boikots un īslaicīga valdības krīze.

Visu interesēs ir pēc iespējas drīzāk atrisināt galvenās problēmas. Daudznacionālas valsts reģionu valodu pilnīga vienlīdzība arī valsts līmeņa administratīvajā saziņā ir visu iedzīvotāju pilnīgas līdztiesības svarīgs simbols. Maķedonija var mācīties no vairāk nekā simt gadu ilgā valodu konflikta citā divvalodīgā valstī – Beļģijā, ka šī nenovēršamā iznākuma aizkavēšana tikai izraisa nevajadzīgu spriedzi. Vēlēšanās, lai ikviens varētu visur lietot albāņu valodu, ir jāuztver nopietni.

Diemžēl šai problēmai, par kuru sagatavošanas posmā ne tikai referents, bet arī visi ēnu referenti domāja, ka tā ir jāatrisina ātri, joprojām tiek veltīta vislielākā uzmanība. Mēs visi atsakāmies pievienoties kādam no divu kaimiņvalstu konfliktējošajiem viedokļiem par nosaukuma „Maķedonija” nozīmi.

Vairāk nekā gadsimtu šai kandidātvalstij vārds „Maķedonija” ir simbolizējis pretestības kustību pret Otomaņu impēriju, Dienvidslāvijas federālo valsti un neatkarīgu valsti. Tās kaimiņvalstij Grieķijai Maķedonija ir svarīga valsts vēstures daļa un reģiona nosaukums ap Saloniku pilsētu.

Grieķija ir ieguldījusi lielus līdzekļus ziemeļu kaimiņvalstī un visnoteiktāk atbalsta šīs valsts pievienošanos Eiropas Savienībai. Svarīgs solis uz priekšu ir tas, ka Grieķija ir atteikusies no mēģinājumiem aizstāt ziemeļu kaimiņa vārdu „Maķedonija” ar nevienam nesaprotamo apzīmējumu „FYROM”, tā vietā uzsverot, ka šī valsts aizņem nevis visu Maķedonijas vēsturisko teritoriju, bet gan tikai tās slāvu un albāņu ziemeļdaļu.

Es vienmēr esmu bijis pret uzskatu, ka valstij, it īpaši bijušajai komunistiskai valstij, ir jākļūst par NATO dalībvalsti, pirms to var uzņemt Eiropas Savienībā. Maķedonijas gadījumā 2. aprīļa atteikums uzņemt šo valsti NATO neietekmē tās izredzes tuvākajā nākotnē pievienoties ES. Katrai dalībvalstij ir iespēja noteikt veto jebkuram jaunpienācējam, pat ja mēs gribētu uzņemt šo jaunpienācēju, ja nebūtu viedokļu atšķirības par kādu delikātu detaļu.

Tādēļ šo debašu svarīgākais punkts ir 37. nodaļa. Tādēļ pēc vienošanās ar Eiropas Tautas partijas grupu (Kristīgajiem demokrātiem) un Eiropas Demokrātiem, Sociāldemokrātu grupu Eiropas Parlamentā un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupu es šorīt iesniedzu kompromisa grozījumu. Es gaidu reakciju uz to pirms manas otrās uzstāšanās.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs − (SL) Sākumā es vēlētos apsveikt Swoboda kungu un Meijer kungu ar ziņojumu sagatavošanu par Horvātijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas panākto progresu.

Mēs priecājamies, ka Eiropas Parlaments ir iekļāvis šīs sesijas darba kārtībā diskusiju par abu kandidātu sasniegto progresu. Tas ir tādēļ, ka Slovēnijas prezidentūra velta īpašu uzmanību Rietumbalkānu valstu integrācijai Eiropas Savienībā.

Tādēļ es vēlētos jums atgādināt, ka neoficiālajā sanāksmē, kas notika marta beigās, ārlietu ministri raidīja labvēlīgu ziņu Rietumbalkānu reģionam attiecībā uz tā Eiropas izredzēm. Manuprāt, šajā reģionam sarežģītajā laikā tāda ziņa ir vēlama un piemērota.

Pirmkārt, attiecībā uz Horvātiju: pievienošanās sarunas ar Horvātiju notiek saskaņā ar plānu, un es vēlos izteikt piekrišanu Swoboda kunga viedoklim, ka divos iepriekšējos gados Horvātija ir panākusi ievērojamu progresu pievienošanās kritēriju izpildē.

Līdz šim ir atvērtas sešpadsmit no 35 sarunu nodaļām, un divas jau ir sekmīgi slēgtas. Ir ieplānotas divas pievienošanās konferences ar Horvātiju – viena aprīlī un otra jūnijā; un, ja būs izpildīti visi kritēriji, šajās pievienošanās konferencēs tiks atvērtas vairākas jaunas nodaļas.

Es vēlētos uzsvērt, ka Slovēnijas prezidentūra vēlas turpināt Eiropas Savienības paplašināšanas procesu un panākt turpmāko progresu sarunās. Sarunu dinamika galvenokārt atkarīga no paša kandidāta un tā progresa kritēriju izpildē. Šie kritēriji ir noteikti sarunās, pārskatītajā pievienošanās partnerībā ar Padomi un Eiropas Savienību, kas pieņemta šā gada februārī, kā arī citos tiesību aktos.

Es atkārtoju, Horvātija ir panākusi ievērojamu progresu, tomēr vēl ir daudz darāmā. Kā teica Swoboda kungs, turpmāk daudz lielāka uzmanība ir jāpievērš acquis communautaire transponēšanai un efektīvai īstenošanai. Horvātijai ir jāturpina centieni, lai izpildītu kritērijus un panāktu straujāku progresu.

Es vēlos īpaši uzsvērt šādus apstākļus: tiesu sistēmas un pārvaldes reforma, cīņa pret korupciju, ekonomiskās reformas, minoritāšu tiesības, bēgļu atgriešanās un pilnīga sadarbība ar Bijušās Dienvidslāvijas Starptautisko kara noziegumu tribunālu.

Arī dokumentos, kurus es minēju, pausts uzskats, ka Horvātijai ir svarīgi joprojām censties panākt labas attiecības ar kaimiņvalstīm. Protams, tas nozīmē rast neatrisinātu problēmu risinājumus.

Es vēlētos pāriet uz Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku – kā ziņojumā norādīja Meijer kungs, tā ir vienīgā valsts ar kandidātes statusu kopš 2005. gada, kura vēl nav sākusi pievienošanās sarunas.

Mēs uzskatām, ka, tiklīdz būs izpildīti kritēriji, šogad šī situācija beidzot tiks atrisināta. Tādēļ ziņa, ko Eiropas Komisija raidīja savā jaunākajā dokumentā, bija tāda, ka rudens ziņojums par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas panākto progresu varētu būt labvēlīgs, ja būs izpildīti prioritārie uzdevumi. Un līdzīga ziņa tika nodota arī ārlietu ministru neoficiālajā sanāksmē šā gada marta beigās Slovēnijā.

Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst, ka šī valsts jau ir pierādījusi savu nozīmi reģiona stabilitātē. Šīs valsts nozīme ir jāatzīst un ar labvēlīgiem signāliem jāmudina joprojām uzņemties konstruktīvu lomu reģionā un turpināt reformas. Viens no šādiem signāliem ir vīzu režīma atvieglošana.

Mēs piekrītam Meijer kunga viedoklim, ka Skopjes valdība īsteno Ohridas pamatnolīgumu, it īpaši decentralizācijas jomā, un etnisko minoritāšu pārstāvniecības līmenī valsts pārvaldē. Mēs vēlamies, lai šis progress atlikušo problēmu risināšanā, kuras ir ārkārtīgi svarīgas albāņu kopienai, tiktu panākts iespējami ātri.

Kā ES Padomes prezidējošā valsts Slovēnija ir aicinājusi visas politiskās partijas pastiprināt politisko dialogu un īstenot sistemātisku sadarbību, lai šogad būtu iespējams sasniegt nākamo pakāpi pievienošanās procesā Eiropas Savienībai.

Tādēļ es vēlos uzsvērt, cik ļoti mūs apbēdina tas, ka iepriekšējās sarunas nedeva gaidītos rezultātus neatrisinātās nosaukuma problēmas dēļ. Es nožēloju, ka Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku neuzaicināja kļūt par NATO dalībnieci. Ņemot vērā, ka šī valsts ir pielikusi ievērojamas pūles, lai nodrošinātu šo uzaicinājumu, mēs ceram, ka tas sekos drīz pēc diviem pārējiem kandidātiem, kuri ir saņēmuši šādu uzaicinājumu.

Paziņojumā, kas sekoja NATO samitam, Slovēnijas prezidentūra aicināja turpināt sarunas par nosaukumu un pabeigt tās pēc iespējas drīzāk. Slovēnijas prezidentūra aicināja Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku saglabāt arī panākto vienprātību attiecībā uz šīs valsts nākotni Eiropas un Atlantijas savienībā. Slovēnijas prezidentūra ieteica šai valstij pilnībā izmantot laiku, kas vēl atlicis līdz Komisijas kārtējā rudens progresa ziņojuma publicēšanai.

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju Swoboda kunga ziņojumu par Horvātiju un Meijer kunga ziņojumu par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku.

Attiecībā uz Horvātiju es uzskatu, ka H. Swoboda ziņojumā ir skarti galvenie jautājumi par to, kur Slovēnija sastopas ar grūtībām ceļā uz Eiropas Savienību, koncentrējot galveno uzmanību uz politisko sfēru. Tas ir pārliecinošs ziņojums, kurš atspoguļo realitāti vēl labāk nekā tad, ja tiktu pieņemti referenta 15. un 16. grozījums, piemēram, attiecībā uz procesa laika grafiku.

Horvātijas pievienošanās sarunas kopumā risinās labi, kaut gan tās ietekmēja slavenā problēma ar ekoloģijas un zvejas aizsardzības zonas piemērošanu vai kaunpilnā ZERP problēma. Es apsveicu Horvātijas parlamenta Sabor nesen pieņemto lēmumu pārtraukt piemērot visus ZERP aspektus ES kuģiem saskaņā ar Horvātijas iepriekšējām saistībām. Es izsaku atzinību premjerministram I. Sanader par viņa vadību un pateicos arī Komisijas priekšsēdētājam J. M. Barroso par personīgu ieguldījumu problēmas atrisināšanā.

Marta sākumā es apmeklēju Zagrebu un konstatēju, ka Horvātijas tiekšanās uz Eiropu ir pietiekami spēcīga, lai atrisinātu šo problēmu, ja tā traucē pievienošanās sarunas. Tas, ka Horvātija ir likvidējusi šo šķērsli, ļauj tagad atkal atvērt slēgtās nodaļas un atkal pabeigt sarunas parastajā gaitā, dodot iespēju panākt ievērojamu progresu Slovēnijas prezidentūras atlikušajos mēnešos.

Es piekrītu referentam un Lenarčič kungam, ka Horvātijai ir jāturpina strādāt. Ir vajadzīgs noteikts progress tiesu sistēmā, administratīvajās un ekonomiskajās reformās, cīņā pret korupciju, bēgļu atgriešanās jautājumā un minoritāšu tiesībās. Horvātijai ar tās kaimiņiem vajadzēs turpināt progresu par dažādiem neatrisinātiem divpusējiem jautājumiem. Šis gads var kļūt izšķirošs pievienošanās sarunām, ja Horvātija izpildīs daudzus kritērijus. Komisija ir gatava rudens paplašināšanās paketē nākt klajā ar norādošu grafiku vai nosacītu ceļvedi pievienošanās sarunu noslēgumam 2009. gadā, vēlams, pat šīs Komisijas pilnvaru laikā.

Lai to panāktu, Horvātijai līdz jūnijam ir jāizpilda visi atvēršanas kritēriji. Daudz laika nav atlicis. Tai būs jāizpilda arī saistības saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas nolīgumu un jānodrošina tūlītēji un ievērojami uzlabojumi ES finansiālā atbalsta pārvaldībā.

Komisija ir gatava izstrādāt sarunu nostādnes dažādās nodaļās, tiklīdz būs izpildīti kritēriji. Svarīgi, ka bumba tagad ir Horvātijas laukuma pusē. Jo ātrāk tiks panākti konkrēti rezultāti, jo ātrāk Horvātija pievienosies Eiropas Savienībai. Es pilnīgi piekrītu Swoboda kungam, ka Horvātija var kļūt par atskaites punktu Rietumbalkānu valstīm, parādot, kā tās var īstenot Eiropas perspektīvu.

Attiecībā uz Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku es kopumā varu pievienoties E. Meijer ziņojuma novērtējumam par reformu procesu. Es vēlētos pateikties referentam par sadarbību ar Komisijas dienestiem darbā ar šo ziņojumu. Pēc kandidāta statusa piešķiršanas 2005. gadā ir iestājies palēninājums. Tomēr Komisijas diezgan kritiskajam 2007. gada progresa ziņojumam sekoja korektīva rīcība. Kopš tā laika ir pieņemtas svarīgas reformas, it īpaši tiesu sistēmas nostiprināšanai, policijas pārveidei un etnisko attiecību uzlabošanai.

Es atzīmēju ieteikumu, ka Komisijai ir jāizstrādā kritēriju kopums pievienošanās sarunu sākšanai šajā gadā. Vēlos jūs informēt, ka mēs esam noteikuši astoņus kritērijus, kas izriet no jaunās Pievienošanās partnerības prioritātēm. Ieteikums sākt pievienošanās sarunas būs atkarīgs no šīs valsts panākumiem kritēriju izpildē. Šoruden mēs izteiksim novērtējumu paplašināšanās paketē, kura, ticamākais, nāks klajā novembra sākumā.

Acīmredzot panākumu gūšanā izšķiroša būs politiskā stabilitāte. Pirms dažām nedēļām, martā, es Skopjē tikos ar prezidentu B. Crvenkovski un premjerministru Gruevski. Es aicināju visus valsts politiskos spēkus pielikt pūles reformu plānam, lai izmantotu iespējas, ko šis gads piedāvā valstij.

Es atkārtoju šo aicinājumu šodien, jo tas nav mazāk svarīgi tagad, pēc NATO samita Bukarestē. Nosaukuma problēma pēdējā laikā ir patērējusi daudz politiskās enerģijas. Kaut gan es apsveicu Horvātiju un Albāniju ar panākumiem Eiropas un Atlantijas integrācijā NATO, es varu saprast vilšanos, kuru pagājušajā nedēļā Bukarestē piedzīvoja Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika. Es aicinu politisko vadību ar pilnu apņēmību turpināt ceļu uz integrāciju NATO un ES.

Atļaujiet man nobeigumā norādīt, ka mēs apspriežam šo divu valstu attīstību ļoti piemērotā laikā. Abas valstis spēj padarīt tieši šo gadu par ļoti īpašu un pat izšķirošu attiecībā uz arvien lielāku iekļaušanos Eiropas Savienībā. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas atbalsts šīm valstīm būs ārkārtīgi nozīmīgs. Tādēļ es ļoti cienu jūsu nenovērtējamo ieguldījumu Eiropas stabilitātes un attīstības politikā Rietumbalkānos.

  Bernd Posselt, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šodien mēs runājam par divām vienīgajām skaidri noteiktajām Eiropas kandidātvalstīm, kuras mums ir, proti, Horvātiju un Maķedoniju. Mēs ceram, kā šī gada beigās vai, vēlākais, nākamā gada sākumā varēsim pabeigt sarunas ar Horvātiju. Mēs ceram, ka šī gada beigās vai, vēlākais, nākamā gada sākumā varēsim sākt sarunas ar Maķedoniju. Mēs vēlamies novērst abu valstu pārvēršanu par ķīlniecēm divpusējās problēmās, un es īpaši aicinu mūsu grieķu kolēģus izrādīt virzību šajā jautājumā, jo Bukarestē pieņemtais kļūdainais lēmums jau ir sācis graut Maķedonijas stabilitāti.

Attiecībā uz Horvātiju I. Sanader valdība aktīvi virza uz priekšu reformas un sarunas. Es aicinu Padomi un Komisiju uzturēt šādu darba tempu. Es aicinu Komisiju aktīvi nostiprināt tās iespējas un ātri izstrādāt attiecīgos dokumentus. Es aicinu Padomi iespējami drīzāk atvērt visas sarunu nodaļas. To slēgšanas laiks, protams, ir atkarīgs no sarunām un Horvātijas centieniem.

Horvātija ir paveikusi lielu politiskās sagatavošanās darbu. Tā ar lielu drosmi ir nokārtojusi un atrisinājusi zvejas zonu problēmas, tā ir atblstījusi arbitrāžu ar Slovēniju, un, galvenais, tā ir raidījusi ārkārtīgi svarīgu signālu visam reģionam, ieceļot serbu tautības cilvēku par I. Sanader valdības premjerministra vietnieku, un tas viss noticis, ņemot vērā situāciju, kāda ir, piemēram, Swoboda kunga pareizi aprakstījā Vukovarā. Tajā pastāvošā minoritāšu aizsardzība tālu pārsniedz lielākajā daļā dalībvalstu garantēto minoritāšu aizsardzību.

Tādēļ es vēlētos teikt, ka mums ir jāatzīst Horvātijas politiskie sasniegumi un noteikti jāatbalsta šīs valsts virzība uz Eiropas Savienību. Mūs saista vērienīgs mērķis pieņemt lēmumu pašreizējā periodā. Ja tas neizdotos, tad tas būs rudenī. Mēs atbalstītu jūsu projektu, Swoboda kungs, ja tajā būtu vārdi ,,vēlākais” un ,,vajag”, bet ,,varētu” ir tikai ziņojums par stāvokli, un tādēļ mēs joprojām izdarīsim spiedienu uz Padomi un Komisiju. Mēs zinām, ka tas ir ambiciozi, bet Horvātija ir pelnījusi beidzot pieredzēt taisnīgumu.

  Jan Marinus Wiersma, PSE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos izteikt dažas piezīmes par abiem ziņojumiem mūsu grupas un savā vārdā. Sākšu ar komplimentiem kolēģim Swoboda kungam, kuram arī šogad ir izdevies sniegt mums vēl vienu līdzsvarotu ziņojumu. Kad mēs runājam par Horvātiju, mēs runājam par pēdējiem soļiem, kas šai valstij vēl jāveic, lai varētu beigt sarunas. Jācer, ka šie beidzamie soļi līdzināsies fināla sprintam.

Komisijas apzinātie trūkumi ir jānovērš. Mēs ceram, ka to var steidzīgi izdarīt pat tad, ja, kā tas vienmēr notiek sarunu nobeigumā, attiecīgās lietas ir sarežģītas, piemēram, kuģu būves jautājums. Es vēlētos aicināt visus, arī Horvātijas valdību, panākt arī valstī vajadzīgo politisko vienprātību, lai ātri varētu pieņemt pat sarežģītus lēmumus. Es piekrītu arī Swoboda kunga teiktajam par datumiem, kuros var notikt viss iepriekš minētais, it īpaši sarunu noslēgums.

Attiecībā uz FYROM – Maķedoniju – ir svarīgi, kā jau teica komisārs, lai šī valsts šogad censtos sasniegt Komisijas kritērijus un būtu iespējams pieņemt lēmumu par sarunu sākumu. Es uzskatu, ka tas ir pats pamats. Attiecībā uz Maķedoniju pareizi ir arī tas, ka ir jāpanāk vienprātība pašā valstī; tādēļ esmu ļoti nobažījies par nesenajām problēmām ar albāņu minoritāti un balsojumu, kas rīt vai parīt notiks Skopjē un kas var izraisīt valdības krišanu. Ja tā notiks, valstī būs pilnīgs apjukums, jo nevarēs notikt ne sarunas ar Grieķiju par nosaukumu, ne darbs ar Komisijas minētajiem kritērijiem. Man šķiet, ka ir svarīgi aicināt, lai ikviens šajā valstī nodrošinātu vienprātības saglabāšanu un neļautu mums nonākt jaunu vēlēšanu situācijā tuvākajās nedēļās; ir svarīgi atbalstīt šo vienprātību.

Nobeigumā, arī mēs uzskatām par apkaunojumu to, ka Bukarestē nebija iespējams panākt vienprātību par Maķedonijas pievienošanos NATO. Mūsuprāt, ir jāveic vēl viens mēģinājums ar ANO un Nimitz kunga starpniecību, un es ceru, ka abas puses veicinās nedaudz produktīvāku atmosfēru, lai varētu ātri rast risinājumu.

  István Szent-Iványi, ALDE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Šā gada sākumā pievienošanās sarunas ar Horvātiju palēninājās, un process, šķiet, nonāca sastinguma stāvoklī. Cerēsim, ka tagad tas ir pārvarēts un sarunas atkal uzņems ātrumu. Horvātijas parlamenta lēmums atcelt ekoloģijas un zvejas aizsardzības zonu, kas tika piemērota Eiropas Savienības dalībvalstīm, noteikti to ir veicinājis.

Iepriekšējos gados Horvātija ir panākusi daudz ko no tā, kas nodrošina atzīšanu: nevar noliegt, ka tai ir funkcionējoša tirgus ekonomika, un tā īsteno Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noteikumus. Tomēr tajā pašā laikā pastāv nenoliedzami nopietnas problēmas, kas arī ir jāatrisina.

Kā pirmo no tām es vēlētos minēt tiesu sistēmas reformas novilcināšanu – tā vairs nedrīkst kavēties. Es uzskatu, ka ir svarīgi pastiprināt cīņu pret korupciju, un ir jānodrošina, lai tā attiecas ne tikai uz sīkām lietām, bet arī uz „lielajiem spēlētājiem”, jo Horvātija līdz šim nav daudz sasniegusi šajā jomā.

Ir jāuzlabo Kopienas līdzekļu efektīvs izlietojums un jāsāk lielas strukturālas reformas. Attiecībā uz to es vēlos uzsvērt situāciju kuģu būves nozarē, kurā vajadzīga restrukturizācija, un šīs nozares nozīmi. Ja Horvātija spēs to visu paveikt, tad tai tiešām vajadzētu būt gatavai savlaicīgi pabeigt sarunas ziņojumā noteiktajā termiņā, un tai ir jāsniedz viss iespējamais atbalsts tā veikšanai.

Horvātijas pievienošanās procesam ir tāda nozīme reģionā, kas tālu pārsniedz pašu procesu. Ja Horvātijas pievienošanās izdosies, tas būs paraugs un ierosme arī citām Rietumbalkānu valstīm. Tādēļ ātrs un sekmīgs sarunu nobeigums ir ne tikai Horvātijas un Eiropas Savienības kopēja atbildība, bet kalpo arī to kopējām interesēm. Es ceru, ka Horvātija apzināsies šo atbildību.

Nobeigumā es vēlos apsveikt Hannes Swoboda kungu ar lielisko darbu, ko viņš veicis, pildot referenta pienākumus. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Protams, arī es vēlos izteikt apsveikumu referentam. Ziņojums ir ļoti labs. Ir ļoti labi, ka Horvātija un Maķedonija varētu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm pirms 2009. gada Eiropas vēlēšanām. Attiecībā uz pēdējo mums noteikti jāizvairās no politiskiem pievienošanās noteikumiem, it īpaši tādās jomās kā īpašumtiesības un kompensācijas prasības, kuras skar divpusēju attiecību sfēru. Nedrīkst pieļaut, ka paplašināšanās process ir šādas spriedzes ķīlnieks.

Šim procesam ir arī plašāks konteksts. Eiropas Savienības paplašināšanās līdz Rietumbalkāniem ir Eiropas ieguldījums šī reģiona stabilizācijā – reģiona, kuru mēs zaudējām deviņdesmitajos gados. Lai šo procesu pabeigtu, mums Belgradai ir jādod arī pozitīva ziņa. Atzīstot Kosovu, mēs esam nostādījuši ļoti neveiklā stāvoklī to Serbijas sabiedrības daļu, kas atbalsta Eiropu. Mums atlicis pavisam nedaudz laika, lai vismaz daļēji līdzsvarotu šo iespaidu.

Ir vajadzīgs ceļvedis vīzu nolīgumam ar Serbiju. Mums absolūti nekavējoties ir jāparaksta stabilizācijas un asociācijas nolīgums. Tagad šis nolīgums ir kļuvis par divu dalībvalstu iekšpolitikas ķīlnieku, bet visai Eiropas Savienībai var nākties samaksāt par tā pārtraukšanu.

  Milan Horáček, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Mani iepriecina šis ļoti labais, līdzsvarotais Swoboda kunga ziņojums, tā ir pozitīva zīme Horvātijai un visam reģionam. Tomēr, neraugoties uz visiem reālajiem centieniem, mēs nedrīkstam aizmirst dažas problemātiskas jomas, kurās joprojām ir vajadzīgas visaptverošas reformas, pirms Horvātija būs gatava pievienoties ES.

Galu galā šie apstākļi ir vienīgie drošie kritēriji valsts gatavībai pievienoties. Kā piemērus var minēt neatrisināto robežu jautājumu, cīņu pret korupciju, administratīvo reformu un cilvēktiesību ievērošanu. Sadarbība ar Bijušās Dienvidslāvijas Starptautisko krimināltribunālu ir vēl viens valsts gatavības kritērijs.

Politiskajām partijām, pilsoniskajai sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem ir jāpieliek ilgstošas pūles, lai iegūtu iedzīvotāju atbalstu. Tas pats attiecas uz nacionālo un seksuālo minoritāšu iekļaušanu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē.

Es ļoti atzinīgi vērtēju serbu minoritātes pārstāvja iecelšanu premjerministra vietnieka amatā. Taču vēl joprojām ir daudz darāmā vides aizsardzībā, lai nodrošinātu ekoloģiski ilgtspējīgu attīstību saskaņā ar ES mērķiem. Atbalsts Horvātijai šajā lietā ir darbs, kuru es ar prieku veicināšu.

  Diamanto Manolakou, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs, Eiropas Parlamenta deputāti no Grieķijas Komunistiskās partijas, nebalsosim par ES paplašināšanu, lai uzņemtu FYROM un Horvātiju. Mēs iebilstam pret kapitālismu un ES, kas tirgojas ar karu.

Pēc tam, kad NATO un ES bija sadalījušas gabalos Dienvidslāviju, imperiālisti perina plānus pārbīdīt robežas Balkānos un izveidot protektorātus, atbalstot imperiālistus un šķirojot cilvēkus. Lielākā ASV bāze Eiropā tiek veidota un paplašināta patvaļīgi iezīmētās teritorijās starp FYROM un Serbijas provinci Kosovu, kur paredzēta ES militāro spēku ierašanās. Tas simbolizē konkurences saasināšanos šajā reģionā.

Nesen notikušajā NATO samitā Albānijai un Horvātijai atļāva pievienoties, bet FYROM neuzaicināja to darīt. Tas liecina, ka pret Balkānu valstīm un arī pret Grieķiju tiek lietota pretīga šantāža, lai pakļautu tās imperiālistu interesēm. Attiecībā uz nosaukumu mēs atbalstām ģeogrāfiski noteiktu risinājumu, kas ir pieņemams visiem un ir tālu no šķeltnieciska nacionālisma un apspiešanas, par labu mieram, stabilām robežām un valstu suverenitātes aizsardzībai. Mums ir vajadzīga cilvēku kopēja cīņa pret imperiālistu organizācijām, kuras tos šķeļ un ekspluatē.

  Georgios Georgiou, IND/DEM grupas vārdā. – (EL) NATO Bukarestes samita atbalsis ir sasniegušas šo Parlamentu. Iepriecinoši, ka Eiropa beidzot ir ieņēmusi nostāju, jo parasti tā īpaši neaizraujas ar nostājas ieņemšanu tad, kad lēmumus pieņem citi. Tādēļ man šķiet, ka visas puses ir guvušas labu mācību, īpaši FYROM. Šī jaunā republika vēl nav apguvusi Eiropas diplomātijas metodes, liekot cerības uz pievienošanos NATO, pamatojoties vienkārši uz ASV solījumiem un bērnišķīgām, maldīgām cerībām par atbrīvošanos no jūga.

Provokācija un fanātisms nekad nevar būt izvēle sarunās starp Eiropas valstīm. Izvēli nevar izdarīt uz izcelsmes, radniecīgu kultūru un vēstures šķietamā pamata; gluži pretēji, mums ir jārīkojas vienprātībā, savstarpējā sapratnē un, vissvarīgākais, godīgi, lai rastu risinājumu, nevis saasinātu problēmas. Pozitīva attieksme nāks par labu FYROM, kas, kā mēs ceram, palīdzēs tai pievienoties gan NATO, gan ES. Ja FYROM atteiksies pieņemt izvēlēto nosaukumu un neatkāpsies no šī atteikuma, tā atklās, ka pastāv šķēršļi tās pievienošanās ceļā, jo tā ir sagrāvusi pati savus centienus. Ja tās centieni tagad ir sagrauti, iespējams, arī tās nākotne tiks sagrauta.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Protams, Meijer kungs zina, ka ,,Maķedonija” un ,,Maķedonijas tauta” ir apzīmējumi, kurus 1934. gadā radīja Komunistiskā internacionāle. Pēc kara ,,maķedonisma” idejas pārņēma un ar dzelzs dūri īstenoja Dienvidslāvijas Komunistiskā partija, un vēlāk tās kļuva par Lielserbijas idejas daļu. Šajās idejās iekļauta arī dedzīga bulgāru nīšana.

Daudzi Maķedonijas iedzīvotāji, kuri ir pārliecināti par savu bulgārisko etnisko identitāti, tiek vajāti par vēlēšanos dēvēt sevi par bulgāriem. Ik gadus Skopjē tiek apgānīta piemiņas plāksne bulgāru sievietei Marai Buņevai, cīnītājai par Maķedonijas brīvību, kuru franču prese dēvēja par ,,Maķedonijas Šarloti Kordē”. 2007. gadā šai apgānīšanai pievienojās fiziska vardarbība pret bulgāriem un tiem Maķedonijas iedzīvotājiem, kuri uzskata sevi par etniskiem bulgāriem.

Ir pēdējais laiks, lai Maķedonijas valdība pieliktu punktu šādiem naida demonstrējumiem pret bulgāriem, jo šādas naida izpausmes neiederas Eiropas Savienībā.

Paldies!

  Anna Ibrisagic (PPE-DE). – (SV) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šis ziņojums ir caurcaurēm labs. Tas ir labi līdzsvarots un sniedz objektīvu aprakstu par notikumiem Maķedonijā, slavējot sasniegumus un prasot veltīt nedaudz vairāk laika tam, kas vēl ir jādara. Tomēr, tāpat kā daudzreiz iepriekš, debates ir sašaurinājušās līdz apspriedei par dažādiem viedokļiem strīdā par valsts nosaukumu, nevis par plānu, kā mēs pēc iespējas ātrāk varam iedabūt Maķedoniju ES.

Mēs visi zinām, kas notika Bukarestes samitā. Es neiedziļināšos tajā, kuram bija un kuram nebija taisnība, vai kuram bija jāaizstāv lielākas nacionālās intereses, bet man jāsaka, ka ārpolitika nav tikai jautājums par to, kuram ir un kuram nav taisnība. Ārpolitika nozīmē atrast risinājumus, kas vislabāk kalpo miera un drošības nodrošināšanai pašu valstī vai reģionā, mūsu gadījumā Eiropā. To panāk, apvienojot labu gribu, kompromisu, labu diplomātiju un skaidru vadību. Neļaut Eiropas dienvidu valstij izdevīgā brīdī kļūt par NATO dalībnieci, manuprāt, nav īpaši gudrs gājiens, ņemot vērā tieši pašlaik sarežģīto situāciju Balkānos un problēmas, ar kurām mēs saskaramies: Kosovas neatkarība, kas ir noticis fakts, valdības atkāpšanās un jaunas vēlēšanas Serbijā, un Bosnijā notiekošās policijas reformas.

Tomēr kavēt Balkānu valsts pievienošanos ES vai pat tikai domāt par to – tas ir ne tikai nesaprātīgi, tas ir absolūti bīstami! Vēl tikai pirms trim stundām es šeit, Eiropas Parlamentā, runāju ar kolēģi, kurš teica: ,,Ja viņi nedarīs to, ko mēs gribam, mēs varam bloķēt viņus ne tikai NATO, bet arī ES. Likums mums atļauj tā rīkoties.”

Mana reakcija ir pateikt: ,,Tad mums ir jāmaina likums!” Vai tiešām likumi nav domāti tam, lai mēs bloķētu, grautu un šantažētu cits citu? Vai arī likumi ir domāti tam, lai mēs visi kopā darītu visu iespējamo mierīgā un drošā Eiropā?

Esmu cieši pārliecināta, jo ātrāk visas Balkānu valstis būs ES, jo ātrāk mums būs droša Eiropa. Nav absolūti nekādu šaubu, ka Maķedonija pieder Eiropai un ka Maķedonija jāieved ES, cik drīz vien iespējams. Es aicinu jūs atbalstīt ziņojumu.

  Borut Pahor (PSE). – (SL) Attiecībā uz ziņojumu par Horvātiju: gan šis Parlaments, gan Eiropas Komisija gandrīz ar sajūsmu uzņēma ziņas, ka Horvātijas parlaments ir apturējis lēmumu par ekoloģiskās un zvejas zonas paziņošanu. Un, šķiet, pateicoties šim lēmumam, Horvātija tiks apbalvota ar paātrinātām sarunām.

Kaut gan es vēlos, lai Horvātija jebkurā gadījumā pēc iespējas drīzāk pievienotos Eiropas Savienībai, es vēlos brīdināt šo parlamentu un it īpaši referentu, manu draugu Hennes Swoboda, ka Horvātijas Republikas vienpusēja rīcība attiecībā uz robežām ar tās kaimiņvalstīm ir nevis izņēmums, bet likums.

Šajā gadījumā ārkārtējs ir tikai tas, ka šoreiz Horvātijai nācās atcelt vienpusējo rīcību izvēles priekšā – vai nu Eiropas Savienība, vai nacionālistiska izolācija.

Un izrādījās, ka šis spiediens ir noderīgs, un es ceru, ka Swoboda kungs un arī Eiropas Komisija, un prezidentūra turpmāk pieprasīs tādu politiku, ka Horvātijas Republikas vienpusēja rīcība attiecībā uz robežu noteikšanu ar kaimiņvalstīm netiek apbalvota.

  Jelko Kacin (ALDE). – (SL) Labākais veids, kā stabilizēt šo Balkānu daļu, ir Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas progress un tuvināšanās Eiropas Savienībai. Tās sekmīgas sarunas palīdzēs visām pārējām kaimiņvalstīm īstenot papildu pasākumus, lai iegūtu kandidātu statusu.

Ir vajadzīgas ārkārtējas ierosmes, lai pārvarētu strīdu par nosaukumu. Ir vajadzīgi simboliski žesti gan Skopjē, gan Atēnās. Tagad ir īstais laiks atrast ne tik provokatīvu nosaukumu Skopjes lidostai un nosodīt necienīgo attieksmi pret Grieķijas karogu. Tomēr nav pieņemami arī turpmākie sarežģījumi un grūtības, ar kādām saskaras Maķedonijas pasu īpašnieki saistībā ar Grieķijas vīzām.

Mēs Eiropas Savienībā būvējam mūsdienīgu pārnacionālu valstu kopienu. Abpusēja atšķirību un nacionālās identitātes ievērošana arī ir cilvēka pamattiesību ievērošanas jautājums. Tikai tā mēs varam novērst vai vismaz ierobežot negatīvās sekas, kādas rada sajūta, ka ir apdraudēta kāda cilvēka tautība. Mums ir jāatceļ vīzu režīms visām šī reģiona valstīm. Tomēr ir vajadzīgs arī ātrs un paliekošs valsts nosaukuma risinājums un visaptveroša savienība starp Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Grieķijas Republiku. Miers un stabilitāte, un ātra un sekmīga Eiropas un Atlantijas integrācija ir gan valstu, gan visu nāciju interesēs.

Neraugoties uz to, komisāra kungs un Lenarčič kungs, Slovēnijas prezidentūrai vajadzētu izvirzīt Maķedonijas jautājumu nākamajā samitā. Nav nekādas vajadzības gaidīt līdz rudenim.

Un vēl viena lieta par Horvātiju – ieviešot ekoloģijas un zvejas aizsardzības zonu, Horvātijas politiķi uzkāpa paši uz savas mīnas. Turpmāk šādi pārsteigumi vairs nebūs iespējami.

Lai tā būtu, ka šis piedzīvojums mums kaut ko ir iemācījis, bet, ja viņi nebūs neko iemācījušies, tad visi vārdi un solījumi par sarunu pabeigšanu 2009. gadā ir tikai miglas pūšana acīs. Nevienam nav vajadzīgas aizmiglotas acis – ne iedzīvotājiem, ne ekonomikai, ne kaimiņvalstīm, ne Eiropas Savienībai. Tagad mums ir vajadzīgs veiksmes stāsts. Tomēr jebkādu panākumu gūšanai ir obligāti jāsaglabā princips pacta sunt servanda (līgumi ir jāievēro).

  Hanna Foltyn-Kubicka (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Konstruktīvi vērtējot Horvātijas progresu, Eiropas Savienībai ne tikai jāizvirza nosacījumi, bet arī jāpiedāvā iespējamais atbalsts, ievērojot citu Eiropas valstu pieredzi, reģiona īpatnības un šīs valsts iedzīvotāju joprojām svaigās atmiņas par karu. Balkānu pussalas integrācija bez Horvātijas nav iespējama. Jāuzsver arī tas, ka divi iepriekšējie sadarbības gadi ir devuši negaidīti labus rezultātus, un tas, bez šaubām, ir labs solījums integrācijas procesam Eiropas Savienībā. Acīm redzot, ir dažas jomas, kurās ir vajadzīga apņēmīgāka rīcība. Tomēr, manuprāt, ir pienācīgi jānovērtē šīs valsts centieni un visai ES ir jāatbalsta šāda rīcība. Divos iepriekšējos gados Horvātija ir panākusi slavējamu progresu lielākajā daļā jomu, uz kurām attiecas Kopienas tiesību akti.

Es vēlos konsekventi paust pārliecību un cerību, ka ar savstarpēju sadarbību un atbalstu no citām dalībvalstīm sarunas tiks veiksmīgi pabeigtas noteiktajā laikā, lai pievienošanās nolīgumu varētu noslēgt pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gada jūnijā.

  Angelika Beer (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Sirsnīgi sveicu mūsu partnerus no Maķedonijas, kuri seko šīm debatēm. Komisārs O. Rehn teica, ka mēs mudinām Maķedoniju turpināt reformu procesu. „Jā,” mēs visi sakām unisonā, „mēs vēlamies, lai sarunas tiktu sāktas šogad.”

Tomēr mums vēl ir jānosauc lietas īstajos vārdos. Tā puse, kura izjauca savienības iespēju, ir Grieķija, nosakot veto attiecībā uz Maķedonijas dalību NATO. Protams, ir strīds par nosaukumu, bet mēs nevaram ignorēt to, ka 1995. gadā Grieķija izteikusi saistošu paziņojumu, kas ir spēkā saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, ka strīds par nosaukumu nekad nebūs šķērslis tam, lai Maķedonija pievienotos starptautiskajai sabiedrībai, ES vai NATO.

Grieķija ir pārkāpusi starptautiski saistošu vienošanos, un, ja mēs vēlamies īstenot šādas reformas, es saku, ka Eiropas kritērijus pārkāpj Grieķija, nevis Maķedonija.

Tas ir solis atpakaļ, tā ir pļauka mazas valsts sejā, kura patiesi dara visu iespējamo, lai ietu kopā ar mums un sāktu sarunas. Tādēļ, Swoboda kungs, es vēlos teikt, ka arī triks ar rītdienas balsojuma pārtraukšanu vai atlikšanu atkal draud ar turpmāko Maķedonijas valdības destabilizāciju un pamudinājumu nacionālistu spēkiem.

Īstā problēma ir tāda, ka līdz ar Grieķiju mēs esam ieguvuši sabiedroto valsti, kura tieši atsakās atzīt jebkāda veida minoritāšu tiesības pati savā zemē. Tas ir pretrunā ar Kopenhāgenas kritērijiem, kuri ir neērti Eiropas Savienībai un sabiedrotajiem. Es vēlu Maķedonijai izturību, sperot dažus nākamos soļus par spīti Grieķijai.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Horvātija ir ne tikai kulturāli un vēsturiski piesaistīta Centrāleiropai, bet tā jau tagad ir izpildījusi visus pievienošanās kritērijus. Tādēļ mums nevajadzētu likt tās ceļā nekādus nevajadzīgus šķēršļus. Atrisinot zvejas strīdu, Horvātija ir vēlreiz apstiprinājusi gatavību dalībai ES, un Horvātijas valdība ir pastiprinājusi arī centienus korupcijas apkarošanā.

Tomēr Horvātijas straujā pievienošanās, kas tagad ir tās rokās, manuprāt, nedrīkst būt par iemeslu automātiskai visu pārējo valstu pievienošanai. Ir vispārēji zināms, ka Maķedonijai ir ne tikai jāapkaro korupcija, bet pastāv arī ekonomiskās problēmas, un jācīnās par tiesiskumu. It īpaši attiecībā uz Kosovas neatkarības deklarāciju vēl ir jāskatās, vai etniskais miers ar albāņu minoritāti var ilgstoši turpināties. Mēs nedrīkstam atkārtot iepriekšējo paplašināšanās kārtu kļūdas. Manuprāt, Eiropai beidzot ir jāatver acis uz to, ka neatrisināti konflikti, kultūras atšķirības un sociāli ekonomiskās problēmas neizkūp gaisā līdz ar pievienošanos.

  Pál Schmitt (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Man kā Horvātijas un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam šķiet, ka iepriekšējos mēnešos ir noticis labvēlīgs notikumu pavērsiens Horvātijas un Eiropas – Atlantijas integrācijas procesā. Pirms dažām nedēļām Barroso kungs iezīmēs ceļvedi iestāšanās sarunu pabeigšanai 2009. gada rudenī, un pagājušajā nedēļā Horvātija saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO.

Abi šie notikumi ir apliecinājums, ka Horvātija ir uz pareizā ceļa un starptautiskā sabiedrība atbalsta Horvātijas valdības centienus. Nav nejaušība, ka Eirobarometra rezultāti Horvātijā pirmo reizi kopš ilga laika atkal paaugstinājās virs 60 %. Man šķiet, ka arī tā bija arī ievērojama un gudra attieksme, kas lika mūsu horvātu draugiem pieņemt lēmumu neieviest zvejas aizsardzības zonu attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm Horvātijas dalības interesēs Eiropas Savienībā.

Arī Kosovas neatkarības jautājumā Sanader kunga valdības nostāja bija izturēta, piemērojoties vairākumam ES dalībvalstu un atzīstot Kosovas neatkarību.

Priekšsēdētāja kungs! Tas, ka Horvātijas serbu minoritātei ir atdots pašreizējā ministru kabineta premjera vietnieka amats, ir daudz devis – kā jau to teica citi – reģiona stabilitātei un mieram starp dažādām etniskām grupām. Es uzskatu, ka no Slovēnijas premjerministra puses nav godīgi paziņot, ka viņš neatsakās no veto tiesību izmantošanas attiecībā pret Horvātijas iestāšanos ES šo divu valstu robežu jautājuma dēļ. ES paplašināšanos un nācijas likteni nedrīkst saistīt ar divpusēja robežstrīda atrisināšanu.

Ziņojums raida pozitīvu ziņu, atzīstot Horvātijas progresu attiecībā uz Rietumbalkānu reģiona stabilitāti, valsts ekonomikas gatavību konkurēt Eiropas Savienībā, iestāžu reformām un Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu. Tomēr reizē ar pozitīvajiem punktiem ziņojums nevairās minēt problēmas, ar kurām mēs sastopamies: tiesu sistēmas reforma, organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana, bēgļu atgriešanās pabeigšana un savstarpējās spriedzes atrisināšana vai mazināšana. Apsveicu jūs, referent Swoboda kungs!

  Józef Pinior (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Sākumā es vēlētos apsveikt Hannes Swoboda un Erik Meijer ar 2007. gada progresa ziņojumiem par Horvātiju un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Abi ziņojumi ir lieliski. Es kā sociāldemokrātu grupas ēnu referents ziņojumam par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku vēlos pateikties Meijer kungam par viņa nopietno un atklāto sadarbību ziņojuma sagatavošanas laikā.

Ziņojumā par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir apsveikti panākumi, īstenojot Ohridas pamatnolīgumu, kurā ir runa par etnisko attiecību politisko aspektu. Ziņojumā ir dotas atsauksmes par ekonomikas attīstību, vairāku ļoti svarīgu tiesību aktu pieņemšanu par prokuroriem un panākumiem cīņā pret korupciju. No negatīvās puses mēs paužam nožēlu par to, ka Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir parakstījusi divpusēju imunitātes nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas garantē izņēmumu no Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijas pretrunā ar ES normām un politiku.

Ziņojumā izteikts aicinājums Bijušajai Dienvidslāvijas Republikai Maķedonijai un Grieķijai pastiprināt centienus, lai pārvarētu domstarpības par valsts nosaukumu. Tās nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par šķērsli Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas līdzdalībai starptautiskās organizācijās. Nosaukuma jautājumā ziņojumā nav kritizēta neviena no pusēm. Abas puses tajā vienīgi mudinātas sākt sarunas, neraugoties uz to, kas pagājušajā nedēļā notika NATO samitā Bukarestē. Par laimi, Javier Solana vakar Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā pateica, ka sarunas par nosaukumu turpināsies. Ja abas puses vienosies, NATO nekavējoties varēs pieņemt lēmumu uzaicināt Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku pat sūtņu līmenī, un tādēļ būs vajadzīgs jauns samits. Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika varētu sākt pievienošanās sarunas šogad. Eiropas Parlamentam ir jāsniedz šai valstij skaidra vadība virzībā uz Eiropas integrāciju.

  Johannes Lebech (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Kad mēs runājam par Balkāniem, mums ir jāskatās uz šo reģionu kā uz vienotu veselumu. ES ilgtermiņa mērķis ir visu Balkānu valstu pievienošanās. Lai šo mērķi sasniegtu, tiek gaidīti rezultāti arī no pašu šo valstu puses. Kopēja Eiropas nākotne ir dalībvalstu un visu Balkānu valstu vienots uzdevums. Mums, ziemeļvalstīm, nav sveši vēsturiski konflikti, bet tagad mēs strādājam kopā. Balkānus, tāpat kā ziemeļu reģionu, vispārēji saista kopēja vēsture, valodas un kultūra. Tādēļ ir iespējams sākt sadarbības procesu miera un stabilitātes nodrošināšanai.

Pašlaik ir daudz sadarbības nolīgumu starp šā reģiona valstīm. Kādēļ neiet vēl soli tālāk? Ņemot par piemēru Ziemeļvalstu sadarbību, Balkānu valstis varētu veidot sadarbības forumu pēc Ziemeļvalstu padomes vai Baltijas padomes parauga. Pastiprinot pašreizējo politisko sadarbību Balkānu padomes veidā, šīm valstīm būs iespēja sākt praktisku, uz nākotni vērstu sadarbību, kas dos iespēju stabilizēt šo reģionu un palielināt šo valstu, kuras vēl nav dalībvalstis vai oficiālas kandidātvalstis, gatavību kļūt par dalībvalstīm.

  Ryszard Czarnecki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Horvātijai, šai senajai Eiropas valstij ar garu vēsturi un interesantu kultūru, ir jāienāk Eiropas ģimenē pēc iespējas drīzāk. Paradoksāli, ka Horvātijai, valstij, kura lūdz pievienošanos Eiropas Savienībai, ir garāka vēsture nekā dažām dibinātājām valstīm, piemēram, Beļģijai un Luksemburgai. Zagreba un Splita ir ļoti eiropeiskas vietas, bet Dubrovnika ir dārgakmens Eiropas kultūras vainagā. Šājās debatēs lielākā daļa runātāju, arī es, runāja, valkājot kaklasaites. Ir vērts atgādināt, ka kaklasaites ieviesa horvāti, un šeit, Eiropas Parlamentā, kurš tik ļoti ciena privilēģijas un brīvības, ir jāuzsver, ka Horvātijas osta Dubrovnika bija pirmā, kas aizliedza vergu tirdzniecību 15. gadsimtā.

Ņemot vērā šo situāciju, mums nav pat morālu tiesību kavēt Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

  Priekšsēdētājs. – (FR) Tam, ka es vadu sēdi, bet nevalkāju kaklasaiti, pavisam noteikti nav nekāda sakara ar darba kārtības punktu.

  Antonios Trakatellis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Gan E. Meijer ziņojumā, gan ES un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Apvienotās parlamentārās komitejas vienprātīgajās rezolūcijās uzsvērti trīs svarīgi soļi, kas jāīsteno FYROM virzībā uz Eiropu.

Pirmais solis, protams, ir pievienošanās prasību izpilde un atbilstība acquis communautaire. Kaut gan FYROM ir panākusi progresu, tai ir jāturpina reformu ceļš, kā norādīts gan E. Meijer ziņojumā, gan daudzos citos Eiropas Komisijas ziņojumos.

Otrs solis attiecas uz iekšpolitiku un sociālo kohēziju. Man joprojām jāturas pie Ohridas nolīguma, it īpaši, ciktāl tas skar albāņus un citas minoritātes šajā daudznacionālajā valstī.

Trešais solis ir domstarpību atrisināšana starp FYROM un tās kaimiņvalstīm saskaņā ar Zalcburgas deklarāciju. Atļaujiet man uzsvērt, ka Grieķija aktīvi darbojas, lai panāktu Balkānu valstu pievienošanos Eiropas un Atlantijas struktūrām, jo tā ir cieši pārliecināta, ka šā reģiona valstu attīstība no tā iegūs.

Tomēr nosaukuma jautājums Grieķijai ir ne tikai vienkārši vēsturiska, psiholoģiska vai emocionāla problēma. Tas ir patiesi politisks jautājums visiem Grieķijas iedzīvotājiem, jo tas skar tādas Eiropas vērtības kā labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība. Atļaujiet atgādināt, ka Grieķija piekrita pievienošanās kandidātvalsts statusa piešķiršanai FYROM, protams, saskaņā ar COM(2007)663 noteikumu, ka sarunu ceļā ir jāatrod pieņemams nosaukuma jautājuma risinājums.

Nobeigumā es vēlos norādīt, ka pat pēc tam, kad pēc rezolūcijas par nosaukuma jautājumu Bukarestē tika atlikts uzaicinājums FYROM pievienoties NATO, Grieķija atbalstīja sarunu turpināšanu. Patiesībā tā ir spērusi augstsirdīgu kompromisa soli, iesakot pieņemamu saliktu nosaukumu, un viss, kas jādara otrai pusei, ir jāpanāk Grieķijai pretī līdz pusceļam.

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, es vēlētos ticēt, ka tiks panākti kompromisi dažos vēl nenoskaidrotajos punktos, kas ļaus mums turpināt balsošanu Strasbūrā.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
priekšsēdētāja vietniece

  Ioan Mircea Paşcu (PSE). – Priekšsēdētājas kundze! Horvātijai ir Eiropas aicinājums – to apliecina nesenais uzaicinājums pievienoties NATO un pašreizējās sarunas par pievienošanos ES. Tas ir liels sasniegums valstij, kurā tikai pirms desmit gadiem faktiski bija karš. Tomēr tāpat nepietiek ar to problēmu novēršanu, ar kurām joprojām sastopas Horvātija un ES virzībā uz šo sarunu noslēgumu. Grafiks ir ārkārtīgi saspringts; patiesībā ir svarīga katra diena neatkarīgi no procesa noslēgumam noteiktajiem dažādajiem datumiem.

Tomēr tad, kad es pirms kāda laika apmeklēju Zagrebu kā Ārlietu komitejas delegācijas vadītājs, es ievēroju Horvātijas vadītāju apņēmību novērst šīs problēmas un panākt dalību Eiropas Savienībā. Tādēļ Horvātijas parlamenta nesenais lēmums nepiemērot ES valstīm ekoloģisko un zvejas aizsardzības zonu (ZERP), kuru pieņēma pēc komisāra O. Rehn apmeklējuma, ir gan šīs apņēmības apliecinājums, gan svarīgs solis īstajā virzienā. Esmu pārliecināts, ka ar pareizajiem administratīvajiem resursiem nepieciešamo tiesību aktu īstenošanai Horvātija gan ES, gan NATO būs stingrs stabilitātes un progresa faktors šajā reģionā, kuram joprojām ir vajadzīga mūsu nedalīta uzmanība. Es apsveicu Swoboda kungu ar darbu, kas atspoguļots šajā ziņojumā.

  Lena Ek (ALDE). – (SV) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Horvātijai ir galvenā nozīme Rietumbalkānu demokrātiskajā attīstībā, un ir ārkārtīgi svarīgi turpināt šo procesu. Mēs redzējām, ka saprotamu iemeslu dēļ zināmā mērā ir palēninājusies Horvātijas vēlēšanu kampaņa un jaunas valdības izveide, bet tagad es tiešām ceru, ka šis process paātrināsies. Kā atzīmēja iepriekšējie runātāji, grafiks ir ārkārtīgi saspringts.

Es atzinīgi vērtēju Adrijas jūras ekoloģiskās zonas ierobežojumu pagaidu atcelšanu. Tā ir pozitīva zīme attiecībām starp Slovēniju, Itāliju un Horvātiju, tomēr vides apsvērumiem joprojām ir jābūt lielai nozīmei mūsu attieksmē pret šo unikālo jūras vidi.

Horvātijai joprojām ir daudz darba tiesu sistēmas reformas un tiesvedības procesa jomā. Pārāk daudz ir cilvēku, kuriem joprojām pārāk ilgi jāgaida spriedums viņu lietās. Tam ir jākļūst par prioritāti un ir jāattīsta, un jāpaplašina valsts administratīvā kapacitāte.

Nobeigumā es atzinīgi vērtēju Horvātijas parlamenta ES komitejas darbu, kuru vada mana laba draudzene Vesna Pusić. Tagad mēs ceram, ka sarunas būs spīdošas un ka tās varēs ātri noslēgt.

  Doris Pack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Swoboda kunga ziņojums ir uzmudinošs, reālistisks un līdzsvarots. Ar to es viņu apsveicu. Tas parāda Horvātijas panākto progresu, piemēram, tās parauga likumdošanu par minoritātēm, konstruktīvo sadarbību ar Hāgas tribunālu, pieaugošo cīņu pret korupciju un, galvenais, parlamenta un valdības vienošanos par zvejas zonu, kuru bija īpaši grūti panākt.

Horvātijai un Eiropas Komisijai tagad jāizmanto visi līdzekļi, lai panāktu ātru un apmierinošu nākamo nodaļu apspriešanu. Ir jādod iespēja starptautiskam šķīrējtiesnesim beidzot atrisināt jautājumus par Slovēnijas un Horvātijas robežu. Horvātijai ir jāieņem galvenā vieta reģionā un drīz jāiekļaujas Eiropas Savienībā. Divpusējas problēmas nedrīkst būt šķērslis.

Attiecībā uz Maķedoniju varu jums pateikt, ka nedēļas nogalē es piedalījos konferencē, un noskaņojums pēc NATO noraidījuma ir patiesi satraukts. Cilvēkiem šķiet, ka pret viņiem ir izturējušies netaisnīgi. Meijer kunga ziņojums parāda akmeņaino ceļu, pa kuru valsts jau ir veiksmīgi pakāpusies. Protams, vēl ir daudz darāmā, bet, ja nosaukuma jautājums nepārtraukti karājas pāri visam kā Damokla zobens, ir grūti virzīties uz priekšu citās politikas jomās.

Es pārraugu situāciju jau kopš 1992. gada un vēlos, lai Maķedonija un Grieķija beidzot atrisinātu strīdu par nosaukumu, it īpaši jaunajai paaudzei. Abas puses iepriekšējās nedēļās ir piekāpušās, un abām vēl ir jāsper tuvināšanās soļi. Manuprāt, tad, ja veto vēlreiz liegtu šai valstij pievienoties Eiropas Savienībai, tas būtu nesavienojams ar Eiropas vērtībām, un, galu galā, tā būtu bezatbildība. Tas nedrīkst notikt!

  Gyula Hegyi (PSE). – Priekšsēdētājas kundze! Pašreizējās attiecības starp rietumiem un Maķedoniju sagādā man lielu vilšanos. Atklāti sakot, Maķedonijas iedzīvotāji ir pelnījuši daudz labāku attieksmi no mūsu puses.

Kosovas neatkarība un nesenā nepievienošanās NATO padara situāciju vēl sarežģītāku. No vienas puses, Maķedonijā ir separātiski elementi, no otras – nacionālisti, kuri mēģina pārbaudīt valsts stabilitāti, un Bukarestes lēmums nekādi nepalīdz šajā situācijā. Tomēr iespējams, ka mūsu Maķedonijas draugi var gūt vismaz vienu mācību no Bukarestes. Nepietiek tikai ar ASV atbalsta iegūšanu. Daudzi lēmumi ir atkarīgi no dalībvalstu kopējās saskaņas ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī NATO, un katra dalībvalsts var izmantot veto tiesības.

Ņemot vērā nesenos notikumus, Maķedonijai ir jāpārdomā sava nostāja attiecībā uz ASV atbrīvošanu no Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijas. Abas puses – mēs un Maķedonijas politiķi – ir izdarījušas daudz kļūdu, bet mēs nevaram sodīt ierindas cilvēkus par savām kļūdām. Tādēļ mums ātri jārīkojas vismaz vīzu atvieglojumu jomā, palīdzot Maķedonijas iedzīvotājiem ceļot, mācīties un nonākt ciešākā saskarē ar Eiropas ikdienas dzīvi. Pirms trīsarpus gadiem, kad mani ievēlēja par ES un Maķedonijas Apvienotās parlamentārās komitejas priekšsēdētāja vietnieku, man bija daudz optimistisku plānu par to, kā uzlabot mūsu attiecības. Ļoti nedaudzas no šīm idejām tika īstenotas. Es ceru, ka vismaz vīzu režīma atvieglošanas jomā mēs varam spert soli uz priekšu.

  Maria Eleni Koppa (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Grieķija ir konsekventi atbalstījusi FYROM Eiropas izredzes un atbalstījusi tās ekonomisko attīstību. Mēs esam sistemātiski strādājuši ANO aizgādnībā, lai rastu abpusēji pieņemamu nosaukuma problēmas risinājumu. Grieķija ir spērusi nozīmīgus soļus un tagad atbalsta saliktu nosaukumu ar vispārēji saistošu erga omnes ģeogrāfisku norādi.

Diemžēl otra puse nav tik pretimnākoša. Pēc ANO Bukarestes samita rezultātiem visu pušu interesēs ir turpināt sarunas un panākt rezultātu, cik ātri vien iespējams. NATO lēmums nesūtīt uzaicinājumu nozīmē nevis dalības atteikumu, bet gan norāda uz atrisinājuma nepieciešamību.

Es uzskatu, ka mana kolēģa deputāta Meijer  kunga ziņojums šajā jautājumā bija līdzsvarots. Diemžēl pieņemto grozījumu dēļ ir izgāzts ziņojums par nosaukuma problēmu. Mēs aicinām Eiropas Parlamenta deputātus nepieņemt formulējumus, kas traucē izšķirošā fāzē iegājušo pašreizējo sarunu procesu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Mēs nevaram runāt par Eiropas integrācijas panākumiem, ja dienvidaustrumu Eiropas valstis nepievienojas ES.

Aukstā kara laikā bijusī Dienvidslāvija bija miera bastions daudziem emigrantiem, arī tie, kuri dzīvoja bijušajā totalitārajā Čehoslovākijā, bēga uz rietumiem tieši caur šo valsti, kas bija brīdinājums bijušajai Padomju Savienībai un tās satelītvalstīm. Atbildot uz jautājumu, ko es uzdevu Padomei attiecībā uz robežstrīdiem starp Slovēniju un Horvātiju, Padome man paziņoja, ka tā ir pieņēmusi pārskatītu pievienošanās partnerību ar Horvātiju, kuras īstenošana ir galvenais progresa priekšnoteikums sarunu procesā.

Es atzinīgi vērtēju referenta Hannes Swoboda kunga ziņojumu. Tas izraisa manī optimismu. Tāpat kā referents, es esmu pārliecināta, ka, turpinot integrācijas procesā jau sasniegto progresu, Horvātija izpildīs visus nosacījumus, lai pievienotos Eiropas Savienībai un kļūtu par svarīgu katalizatoru visām pārējām Rietumbalkānu valstīm.

  Pierre Pribetich (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlos apsveikt kolēģi Swoboda kungu ar paveikto darbu un precīzo un līdzsvaroto ziņojumu, kurā izklāstīts progress, kas īpaši panākts attiecībā uz konstitucionālo likumu par nacionālajām minoritātēm, un darbu, kas vēl jāpaveic, piemēram, nepieciešamību nostiprināt tiesu sistēmu.

Mēs priecājamies, ka Horvātijas Republika ir atteikusies no ekoloģijas un zvejas aizsardzības zonas Adrijas jūrā, kas radīja spriedzi attiecībās ar Eiropas Savienību. Tas ir ļoti simbolisks akts, ja tā var notikt, parādot, cik ļoti Horvātija vēlas pievienoties Eiropas Savienībai. ,,Mīlestības nav, ir tikai mīlestības apliecinājumi,” teicis Žans Kokto. Ar šo rīcību Horvātija piemērojusi šo sentenci mūsu situācijai.

Mums, savukārt, ir jāturas pie mērķa parakstīt pievienošanās līgumu 2009. gada jūnijā – simbolisks datums un vērienīgs mērķis. Nav politikas bez simboliem. Apstiprināsim to, raidīsim šo spēcīgo ziņu un parādīsim Horvātijas ļaudīm, parādīsim Horvātijai, cik ļoti mēs gaidām iespēju apsveikt viņus Eiropas ģimenē, jo tas neattiecas tikai uz Horvātiju, tas ir spēcīgs Balkānu stabilitātes un miera simbols. Tādēļ strādāsim divtik enerģiski, lai sasniegtu šo mērķi. Palīdzēsim Komisijai un Horvātijai šajā ceļā.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es lūdzu atļauju runāt par Horvātijas un Maķedonijas tematu, lai uzsvērtu Balkānu situācijas sarežģītību un nepieciešamību īstenot mierīgu un līdzsvarotu politiku. Serbijas un Kosovas drāmai ir jābrīdina mūs nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Tāda pati drāma varētu izveidoties arī Maķedonijā, kur dzīvo daudz albāņu. Šīs briesmas ir novērstas, pateicoties ieinteresēto pušu saprātam.

Šī pozitīvā pieredze ir jāturpina un jāatbalsta, neprovocējot pārējos – pret viņu gribu, ar spēku, nepaskaidrojot rīcības iemeslus.

  Giorgos Dimitrakopoulos (PPE-DE) – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms atļaujiet man pateikt, ka es pilnīgi pievienojos Swoboda kunga viedoklim par Horvātijas pievienošanās izredzēm.

Otrkārt, attiecībā uz Meijer kunga ziņojumu par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku es pateicos referentam par viņa gatavību iesaistīties sarunās. Tomēr es aicinu FYROM valdību un politiskos spēkus raudzīties nākotnē un pielikt vajadzīgās pūles, lai rastu abpusēji pieņemamu risinājumu nosaukuma problēmai. Šāds progress nozīmēs labu kaimiņattiecību kritēriju izpildi un pavērs FYROM ceļu turpmākam progresam virzībā uz ES.

Nobeigumā atļaujiet man pievienoties Swoboda kunga priekšlikumam aptuveni uz nedēļu atlikt balsojumu par E. Meijer ziņojumu, lai dotu mums laiku rūpīgāk izskatīt iesniegtos kompromisa grozījumus.

  Monika Beňová (PSE). – (SK) Es runāšu ļoti īsi.

Mana kolēģa Swoboda kunga ziņojumā ļoti nepārprotami atklātas visas problēmas, kas bija jāatklāj, un, manuprāt, ziņojumā skaidri atspoguļota Swoboda kunga politiskā pieredze un profesionālisms.

Man kā reģionālā parlamenta priekšsēdētāja vietniecei tikai gribētos pateikt, ka atsevišķi Horvātijas reģioni ir labi sagatavoti un var kļūt par vērtību Eiropas Savienībai. Pašreizējās dalībvalstis apspriež šo jautājumu ne tikai valsts mērogā ar Horvātijas valdību, bet arī ar Horvātijas reģioniem. Manuprāt, tas ļauj paredzēt Horvātijas reģionu aktīvu līdzdalību ES nākotnes politikā.

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). – (CS) Ne tik sen Rupel kungs mūs mierināja, ka Slovēnijas prezidentūra rīkojas pienācīgi attiecībā pret Kosovu. Tas, ko mēs paredzējām, ir noticis – krīze ir paplašinājusies. Nesen Thaçi kungs izraisīja Maķedonijas koalīcijas valdības sabrukumu un pieprasīja federalizāciju, divvalodību un „Skanderbeg” karoga atzīšanu.

Albāņu separātisti izturas tāpat kā Preševas ielejā Serbijas dienvidos, kur viņi draud boikotēt vēlēšanas. Var gaidīt, ka šī krīze sasniegs Melnkalni. Manuprāt, mums ir jāpalīdz Maķedonijai, sniedzot tai visu vajadzīgo palīdzību, lai tā būtu stabila valsts, bet mums ir jāatsakās sniegt jebkādu palīdzību albāņu separātistiem, jo mēs varam skaidri redzēt, ka desmit gadu ilgie pūliņi pārvērst teroristus par demokrātiem ir pilnībā izgāzušies.

  Marios Matsakis (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Grieķija kā ilggadēja ES dalībvalsts ar 11 miljoniem iedzīvotāju uzskata, ka tai ir nopietna un leģitīma problēma ar mūsu kaimiņvalsts Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas nosaukumu, un mums ir jārespektē šīs bažas.

Ir ļoti nepatīkami, ka, neraugoties uz to, ka Grieķija tieši pašlaik risina sarunas ar Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par šo jautājumu, daži Eiropas Parlamenta deputāti un dažas valdības jau ir pieslējušās kādai no pusēm un cenšas piespiest arī Eiropas Parlamentu pieslieties – protams, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pusei. Tas nav īpaši gudri, nav taisnīgi un nenāk par labu ne ES kohēzijas politikai, ne šai situācijai, jo tas ne tikai padarīs Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdības prasības nepiekāpīgākas sarunās par nosaukumu, bet nozīmēs arī to, ka turpmāk ilgu laiku nebūs pienācīga risinājuma.

  Ljudmila Novak (PPE-DE). – (SL) Arī es priecājos, ka mūsu kaimiņvalsts Horvātija ir pārtraukusi ekoloģiskās un zvejas aizsardzības zonas izveidi, kas bija galvenais šķērslis sarunu turpināšanai. Neraugoties uz to, Horvātija ir nopietni jābrīdina, ka Eiropas Savienībā mēs ievērojam nolīgumus un neveicam vienpusējus pasākumus.

Tomēr es nepievienojos pārmērīgajai Horvātijas slavēšanai par to, ka tā ir pārtraukusi ekoloģisko un zvejas aizsardzības zonu. Horvātija vispirms izraisīja šo problēmu, un tagad mēs pārmērīgi slavējam to par šīs problēmas novēršanu. Tas var vienīgi pamudināt to risināt citas problēmas līdzīgā veidā.

Horvātijā domā, ka viņi var daudz atļauties, jo zina, ka viņu pievienošanās Eiropas Savienībai tiek ievērojami atbalstīta. Slovēnija vienmēr ir atbalstījusi Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai; tomēr mēs nevaram piekrist tās darbībām attiecībā uz neatrisinātiem robežu jautājumiem, kad tā pārdos Slovēnijai piederošu zemi.

  Roger Helmer (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Man šķiet, ka šis ziņojums ir pārāk optimistisks.

Pagājušajā gadā es pavadīju Horvātijā ļoti intensīvu nedēļu, tiekoties ar diplomātiem, akadēmiķiem, juristiem, uzņēmējiem, tirdzniecības kamerām un plašsaziņas līdzekļiem. Es ieguvu ļoti skaidru priekšstatu par šo valsti, kurai nav pienācīgas tirgus ekonomikas, un par valsti, kuras valdība pārāk daudz iesaistās tiesu sistēmā, plašsaziņas līdzekļos un uzņēmējdarbībā. Tas ir tas, ko mēs dēvējam par klanu kapitālismu. Valdība iztērē vairāk nekā 50 % no Horvātijas IKP. Tas vienkārši nav brīvais tirgus mūsu izpratnē.

Viņiem ir jāievieš pārredzamība valdības līgumos, kuri ir atkarīgi no kukuļiem. Viņiem ir jāīsteno pilnīga interešu atklāšana plānošanas lēmumos, kuri pašlaik gādā ienākumus tikai ierēdņiem. Mums ir neliela iespēja pasteidzināt Horvātijas reformu pirms pievienošanās. Es neesmu pārliecināts, ka mēs to pienācīgi izmantosim.

  Priekšsēdētāja. – Ir ļoti zīmīgi, ka debates par šo jautājumu ir izraisījušas tik lielu interesi, bet diemžēl bija plānotas tikai piecas minūtes, un tās ir jau pagājušas.

  Christopher Beazley (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Ievērojot kārtību, es pilnībā respektēju jūsu lēmumu, ka šīm debatēm ir jānotiek saskaņā ar laika grafiku, tomēr varbūt interese, kuru izrādījuši deputāti saskaņā ar nepieteiktas uzstāšanās procedūru, varētu jūs un, tiešām, jūsu kolēģus pamudināt apsvērt iespēju palielināt deputātiem paredzēto laiku, lai apspriestu jautājumus, kas ir svarīgi visai Eiropai, nevis vienkārši tikai tiem, kuri darbojas attiecīgā komitejā.

Es vēlētos pateikt daudz ko par Maķedoniju un Horvātiju, bet man nav atļauts to darīt. Es ievietošu tos savos memuāros un nosūtīšu jums personīgu eksemplāru.

  Priekšsēdētāja. – Tā kā par šo jautājumu ir izrādīta liela interese, mēs divkāršojām uzstāšanās laiku. Parasti tas ir piecas minūtes, bet šajā gadījumā ir dotas 10 minūtes.

Tomēr jūsu komentārs patiesi ir ļoti interesants. Kad mēs pārbaudām savas darba metodes, mēs varam izveidot noteikumus citai līdzīgai kārtībai attiecībā uz deputātu replikām.

  Janez Lenarčič , Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Vispirms es vēlētos Padomes vārdā izteikt atbalstu komisāra O. Rehn paziņojumam, ka Horvātijai šis ir ārkārtīgi svarīgs gads ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. Es vēlētos vēlreiz pateikties referentam Hannes Swoboda par sagatavoto ziņojumu, kas sniedz ļoti skaidru pārskatu par pašreizējo situāciju, sasniegto attīstības pakāpi un turpmākajām problēmām.

Mēs ceram, ka Horvātija izmantos izdevību un strauji virzīsies uz priekšu. Patiesībā progress galvenokārt būs atkarīgs no pašas Horvātijas un no īstenojamo reformu tempa un kvalitātes.

Es vēlētos norādīt, Schmidt kungs, ka Slovēnijas prezidentūra īstenos šo darba kārtību ar vislielāko atbildību. Slovēnijas prezidentūra atbalsta Horvātijas progresu galvenokārt tāpēc, ka tās iespējami ātrs progress virzībā uz Eiropas Savienību ir svarīgs Horvātijai, un arī tāpēc, ka tas ir svarīgs Eiropas Savienībai, un tas ir svarīgs visam reģionam.

Tomēr šīs darba kārtības atbildīga izpilde ir jāpamato ar sarunu kārtību, par kuru ir jāvienojas ar Horvātiju, balstoties uz ES  Padomes nesen pieņemto pārskatīto pievienošanās partnerību un uz Eiropas Savienības tiesību aktiem. Un tādēļ mēs ceram, ka Horvātija gūs panākumus iespējami ātri, un Slovēnijas prezidentūra strādās tā labā.

Attiecībā uz Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku – Wiersma kungs, Bers kundze un citi minēja politiskās nestabilitātes draudus šajā valstī. Slovēnijas prezidentūra no visas sirds cer, ka tas ne notiks. Jebkāda politiskā krīze vai iespējamas priekšlaicīgas parlamenta vēlēšanas par dažiem mēnešiem palēninātu vajadzīgo reformu procesu.

Mēs vēlamies redzēt aizsargātu un nostiprinātu Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iedzīvotāju vienotību neatkarīgi no viņu politiskās un etniskās pārliecības, vēlamies redzēt viņu uzskatu vienotību par kopējo nākotni Eiropas Savienībā un Eiropas – Atlantijas struktūrās. Svarīgi ir arī tas, ka līdz ar Albānijas DPA partijas atgriešanos valdības koalīcijā ir saliedējusies iekšpolitiskā situācija.

Tagad ir laiks, bet šis laiks ir ierobežots. Mums ir laiks tikai līdz Eiropas Komisijas rudens ziņojumam – kārtējam ziņojumam par panākto progresu. Ir svarīgi, lai tiktu turpināts šajā laikā pabeigtais darbs, kas gada beigās ievērojami pastiprinājās, it īpaši tāpēc, ka ir atsākts politiskais dialogs un panākti konkrēti rezultāti reformu jomā. Ir izveidota Valsts padome integrācijai ES un pieņemts vērienīgs pievienošanās partnerības uzdevumu izpildes plāns. Šis kurss ir jāturpina.

Slovēnijas prezidentūra joprojām sniegs Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai noteiktu palīdzību šajā ceļā.

Es vēlētos beigt ar šādu domu: jautājumam par Rietumbalkānu stabilitāti un reģiona ātrāku integrāciju Eiropas sistēmā joprojām ir jābūt vienai no Eiropas Savienības prioritātēm. Slovēnijas prezidentūra ir noteikusi, ka šis jautājums ir viens no tās prioritārajiem uzdevumiem. Mēs ceram, ka tā tas būs arī turpmāk. Katrs ieguldījums Rietumbalkānu nākotnē Eiropā ir arī ieguldījums Eiropas Savienības nākotnē.

Es vēlētos izteikt pateicību dalībvalstīm un Eiropas Parlamenta deputātiem par ārkārtīgi plašo atbalstu Rietumbalkānu Eiropas perspektīvai, kā arī par jūsu ieguldījumu šodienas debatēs. Paldies!

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Vispirms atļaujiet man pateikties deputātiem par ļoti saturīgajām debatēm, kuras, manuprāt, uzsver Eiropas perspektīvas nozīmi Rietumbalkāniem.

Tika izvirzīti daudzi svarīgi jautājumi, un šajā īsajā atbildē es varu komentēt tikai dažus no tiem. Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai pateiktos arī Slovēnijas prezidentūrai par to, ka Rietumbalkāni kļuvuši par galveno prioritāti tās prezidentūras laikā. Es uzskatu par ļoti nozīmīgu ārlietu ministru neoficiālo tikšanos Brdo, Slovēnijā, un, tāpat kā šīs debates, tā neapšaubāmi deva jaunu stimulu un dinamiku mūsu politikai Rietumbalkānos. Manuprāt, tagad mēs esam uz pareizā ceļa.

Šis reģions dažos iepriekšējos gados ir guvis pastāvīgus panākumus, un tiklīdz varēs atrisināt tādus galvenos stabilitātes apdraudējumus kā reakciju uz Kosovas statusa procesu vai Serbijas trauslo demokrātiju, tad, esmu pārliecināts, ka šim reģionam būs ļoti spoža nākotne, un šī nākotne tiešām ir Eiropas Savienība.

Prezidentūra jau ir atbildējusi uz jautājumiem, kas izteikti attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju. Es varu tikai piekrist šiem viedokļiem un teikt, ka šī valsts ir labā pozīcijā, lai šogad spertu vēsturisku soli, ja tā darbosies ar noteiktību un pastāvīgām pūlēm, lai sasniegtu noteiktos kritērijus.

Iepriecina tas, ka Maķedonijas valdība ir izveidojusi rīcības plānu kritēriju izpildei un jaunu valsts plānu acquis pieņemšanai. Tagad es vēlos aicināt šo valsti īstenot savus plānus un tādējādi pavērt ceļu Komisijas pozitīvai rekomendācijai šajā rudenī.

Daži no jums pieminēja vīzu režīma atvieglojumus. Varu jūs informēt, ka Komisija pašlaik strādā ar ceļveža vīzu režīma atvieglojumiem Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai. Tuvākajā laikā mēs iepazīstināsim šo valsti ar projektu, jo, tā kā tā daudzējādā ziņā ir ļoti attīstīta, piemēram, tai ir biometriskās pases, es ceru, ka tā diezgan ātri varēs izpildīt ceļveža noteikumus un tādējādi sasniegt mērķi – ceļošanu bez vīzām Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņiem.

Vēlos informēt jūs par to, ka tuvākajā laikā – līdz aprīļa beigām – mēs arī Serbiju iepazīstināsim ar šādu ceļvedi bezvīzu ceļošanai, un ierindas pilsoņi tāpat vērtē to ārkārtīgi augstu. Mēs no savas puses vēlamies veicināt šo svarīgo mērķi.

Attiecībā uz Horvātiju es varu secināt, ka Eiropas Parlamenta lielākajam vairākumam ir reālistisks viedoklis par to, kas Horvātijai ir jādara, lai izdotos pabeigt pievienošanās sarunas 2009. gadā. Tas ir labi, jo Horvātijas patiesajiem draugiem vajag nevis slaucīt problēmas pagultē, bet būt godīgiem attiecībā uz to, kas ir jādara, un Horvātija ir jāmudina īstenot vajadzīgās reformas uz vietas un nekavējoties. Ir vajadzīgas pastāvīgas pūles.

Posselt kungs lūdza Komisiju pastiprināt centienus, un es varu viņam apliecināt, ka Komisijai nebūs nekādu problēmu, izstrādājot apspriežu nostājas dažādās sadaļās, tiklīdz Horvātija pati izpildīs kritērijus.

Ek kundze minēja pārmērīgās nozvejas vides aspektus Adrijas jūrā, un es varu atbildēt viņai un informēt jūs, ka premjerministrs I. Sanader stāstīja priekšsēdētājam J. M. Borroso un man par bažām par īpašo zonu Adrijas jūras vidū ,,Jabuka Pomo bedri”, kura ir svarīga nārsta vieta. Komisija noteikti atbalsta zivju krājumu ilgtspējīgu pārvaldību, un komisārs J. Borg ļoti aktīvi darbojas šajā jautājumā. Komisija ir gatava strādāt ar priekšlikumu par aizsargājamas zvejas teritorijas izveidi Adrijas jūrā, kā paredzēts jaunajā Vidusjūras regulā. Tam būs vajadzīgas papildu sarunas ar Slovēniju, Itāliju un Horvātiju, un, protams, ar Komisiju.

Nobeigumā Lebech kungs minēja ziemeļu modeli kā iedvesmas avotu Rietumbalkāniem attiecībā uz reģionālo sadarbību. Es uzskatu, ka Ziemeļvalstu padomei jau ir bijusi šāda nozīme – tā ir izmantota kā paraugs Eiropas Dienvidaustrumu valstu reģionālās sadarbības padomei, kura tagad ir reģionālās politiskās sadarbības modelis Rietumbalkānos.

Manuprāt tas, ka dažos iepriekšējos gados ievērojami uzlabojusies sadarbība un gan Horvātija, gan Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir aktīvi veicinājušas šos panākumus, ir iepriecinoši. Mēs pavisam noteikti esam attālinājušies no situācijas, kad vēl tikai pirms dažiem gadiem sadarbību uzlūkoja ar lielām aizdomām, ka tas ir mēģinājums atjaunot Dienvidslāviju. Tagad radusies jauna izpratne par tās svarīgumu gan tādēļ, ka tiek gūtas konkrētas priekšrocības – ekonomika, komunikācija, transports, cilvēciski kontakti, gan tādēļ, ka reģionālā sadarbība virza šīs valstis tuvāk Eiropas Savienībai. Turklāt pārrobežu sadarbība ir Eiropas Savienības būtība.

Es vēlos vēlreiz pateikties jums par ļoti atbildīgajām un nozīmīgajām debatēm un apsveikt referentus ar vērtīgo ieguldījumu šajās debatēs.

  Priekšsēdētāja. – Dāmas un kungi! Es ar prieku sveicu šajā Parlamentā jauno komisāri Androulla Vassiliou kundzi.

Atļaujiet apsveikt jūs ar stāšanos amatā, komisāres kundze! Es ticu, ka mēs ar prieku varam gaidīt auglīgu sadarbību Eiropas Parlamentā.

(Aplausi)

  Hannes Swoboda , referents. − Priekšsēdētājas kundze! Mūsu grupa apsveic jūs ar ievēlēšanu. Mēs to ļoti atbalstījām un vēlam jums visu labāko.

, referents.(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kugi! Paldies par šīm debatēm, kuras bija ārkārtīgi produktīvas un konstruktīvas. Es vēlētos atgriezties pie tā, ko par 2009. gadu teica Schmitt kungs. Es uzskatu, ka mums rīt ir jāatrod risinājums, jo ir svarīgi iegūt kopēju plašu pamatu.

Kāpēc Horvātijai ir izdevies? Tāpēc, ka valstī ir panākta vispārēja vienprātība un, neraugoties uz nelielām domstarpībām par Apvienotās ES komitejas sastāvu, cerams, ka tā būs arī turpmāk. Tas ir arī tādēļ, ka pat tad, ja valstij reizēm ir jāpiespiež sevi tā rīkoties, tā ir panākusi patiesu vienprātību ar kaimiņiem, kā tas bija, piemēram, gadījumā ar zvejas zonu.

Tādēļ – ja es tagad varu veidot saikni ar Maķedoniju – es vēlētos izteikt ļoti skaidru aicinājumu mūsu partneriem Maķedonijā mēģināt panākt vienprātību vietējā mērogā un arī ar kaimiņiem.

Bez šaubām, ir viegli pieliet eļļu ugunij un, tāpat kā Beer kundzei, darboties kā izcilam advokātam. Tomēr, kā teica Pack kundze un daudzi citi, abām valstīm – Grieķijai un Maķedonijai – ir jāizkustas no vietas, un tas ir jādara tuvākajās dienās. Pašlaik Maķedonijas iekšpolitiskās krīzes paplašināšana nepalīdzēs Maķedonijai. Tā bloķē ceļu uz ES; tā neļauj atrast risinājumu ar Grieķiju.

Tādējādi ir atgādināta saikne ar Horvātiju. Horvātija guva panākumus, pateicoties trim tiešām labām valdībām, arī I. Račan un I. Sanader valdībai, kuras patiesi īstenoja svarīgus pasākumus virzībā uz priekšu un mainīja arī nostādnes, kad bija iesaistītas ,,valsts intereses”. Tā kā es vēlreiz aicinu turpināt šī kopējā pamata veidošanu Horvātijā, aicinu panākt ko līdzīgu arī Maķedonijā un aicinu prezidentūru turpināt to, ko tā darīja iepriekšējās nedēļās, proti, veicināt visa reģiona progresu. Komisāra kungs, es esmu pārliecināts, ka Komisija darīs visu iespējamo, lai pabeigtu sarunas 2009. gadā.

  Erik Meijer, referents. − (NL) Priekšsēdētājas kundze! Es šeit dzirdēju lielu atbalstu Maķedonijai. Sarunām ir jāsākas, un ir jāatrisina domstarpības ar Grieķiju attiecībā uz nosaukumu. Izņemot Stoyanov kungu, kurš laikam atgriežas pie Maķedonijas sākotnējās savienības ar Bulgāriju saskaņā ar 1878. gada Sanstefano līgumu, visi, arī Grieķija, vēlas redzēt Maķedoniju ieņemam līdzvērtīgu vietu Eiropas Savienībā.

Līdz šim abas puses ir specializējušās paskaidrojumos par otras puses ilgstošajiem pienākumiem. Grieķija sagaida, ka Maķedonija mainīs savu konstitucionālo nosaukumu, un līdz 2. aprīlim Maķedonija cerēja, ka Grieķija nekavēs tās pievienošanos ES.

Abas puses nesaprot, ka tas viss ir pilnīgi nesaprotams citiem eiropiešiem. Abas puses vēlas, lai šī Eiropas Savienības paplašināšanās notiktu, bet tajā pašā laikā turpina to kavēt. Tagad šķiet, ka tā ir spēle, kurš pirmais izkustēsies no vietas. Ja neviens to nedarīs, tad visu gribētā paplašināšanās tiks uz laiku apturēta.

Es piekrītu Kacin kungam un Pinior kungam, ka mums nevis jāgaida nākamie ziņojumi, bet jāizmanto pirmā izdevība, lai sāktu sarunas ar Maķedoniju.

Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos beigt runu šajās kopējās debatēs par divām kandidātvalstīm ar piezīmi par Horvātiju, kurai mana grupa nav pieprasījusi īpašu uzstāšanās laiku.

Horvātija gribēja pievienoties ES 2009. gada sākumā, bet tas notiks 2010. vai 2011. gadā. Galvenā neatrisinātā problēma joprojām ir kuģu būve Adrijas jūras piekrastē. Ne velti EP delegācija Horvātijā 29. aprīlī apmeklēs Rijekas kuģu būvētavu. Mana grupa uzskata, ka mums nevajag izteikt Horvātijai prasības, kuras iedzīvotāji var uztvert kā neatrisināmu problēmu un kuras varētu padarīt šīs valsts pievienošanos Eiropas Savienībai nevajadzīgi pretrunīgu.

Īsi sakot, mēģināsim sekmēt abu valstu progresu virzībā uz Eiropas Savienību, lai pēc vairākiem gadiem mēs varētu sveikt Horvātiju un Maķedoniju mūsu vidū.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 11.00.

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka 2007. gada ziņojumā par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir jāuzsver divi galvenie secinājumi: šīs valsts pastāvīga un stingra progresa nepieciešamība virzībā uz Eiropas un Transatlantijas struktūrām un jaunās paaudzes atbalsts šajā republikā.

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Eiropas un Transatlantijas perspektīva ir vienprātīgi atzīta, un 2007. gada ziņojumā ir atzinīgi novērtēti centieni virzībā uz to. Neraugoties uz to, es vēlētos vēlreiz atkārtot, cik svarīgi ir turpināt šīs reformas. Es ceru, ka arī etnisko un nacionālo minoritāšu tiesību ievērošana joprojām būs Maķedonijas valdības prioritāte, lai nodrošinātu stingru sistēmu visu kopienu aizsardzībai, ieskaitot arī rumāņu valodā runājošos.

Nobeigumā es uzsveru nepieciešamību atbalstīt šīs republikas jauno paaudzi. Ir svarīgi nodrošināt tai visus vajadzīgos apstākļus efektīvai izglītībai kultūru dialoga un abpusējas iecietības gaisotnē. Maķedonijas jauniešu mobilitāte un brīva pārvietošanās ir jāuzskata par galveno prioritāti attiecībās starp šo valsti un ES.

  Iles Braghetto (PPE-DE), rakstiski. – (IT) Šodien mēs pieņēmām Swoboda kunga ziņojumu par Horvātiju attiecībā uz tās pievienošanos. Visas Adrijas jūras zvejnieku vārdā es priecājos par šīs kandidātvalsts lēmumu nepiemērot ekoloģijas un zvejas aizsardzības zonu Adrijas jūrā ES dalībvalstīm. Ja situācija nemainītos, mēs sastaptos ar netaisnīgu un diskriminējošu attieksmi starp Horvātu un ES dalībvalstu zvejniekiem.

Tādēļ šī ir pacta sunt servanda principa, diplomātijas un veselā saprāta uzvara. Tā vēlreiz ir uzvara pār tukšu pozu nacionālo interešu aizsardzībai par labu uzticībai Eiropas Savienības kopīgajiem principiem.

  Gábor Harangozó (PSE), rakstiski. – Nav šaubu, ka kopš pievienošanās sarunu sākuma Horvātija ir pielikusi izšķirīgas pūles, lai izpildītu acquis communautaire prasības. Mēs tiešām ar prieku atzīmējam, ka ir atvērtas daudzas jaunas sarunu nodaļas. Horvātijas pievienošanās kļūs par rosinošu piemēru visām kandidātvalstīm un iespējamajām kandidātvalstīm Rietumbalkānos.

Neraugoties uz Horvātijas ievērojamajiem centieniem izpildīt ES normas, joprojām ir jomas, kurām jāvelta uzmanība, piemēram: cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību, sadarbībai ar Starptautisko krimināltiesu, cīņai pret visa veida diskrimināciju (īpaši attiecībā pret romiem un nacionālajām minoritātēm), Kopienas līdzekļu saprātīgai izlietošanai, vides aizsardzības pasākumiem un valsts administratīvajai reformai.

Šie punkti ir ārkārtīgi svarīgi, jo turpmākā attīstība minētajās jomās tiešām radīs lielāku stabilitāti valstī un visā reģionā. Ir skaidrs, ka Rietumbalkānu stabilizēšanai ar Eiropas procesa palīdzību joprojām ir jābūt galvenajam prioritārajam mērķim, kura noslēgumā galvenais solis uz priekšu, bez šaubām, būs Horvātijas pievienošanās.

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. – Ziņojums par Maķedonijas progresu ir ļoti rosinošs. Šo panākumu atslēga ir atjaunota politiskā vienprātība, kuru panākušas dažādas partijas. Šāda vienprātība lieliski palīdzēja mūsu valstij Igaunijai, pievienojoties ES.

Etnisko attiecību stabilizēšana, finanšu reformas un sekmīga cīņa pret organizēto noziedzību un korupciju ir tikai daži robežstabi šajā progresā. Garantējot minoritāšu tiesības, mēs sagaidām, ka plašāka autonomija tiks izmantota atbildīgi, lai saliedētu visu Maķedonijas valsti.

Maķedonijai ir jāapņemas uzturēt labas kaimiņattiecības gan ar Kosovu, gan ar Serbiju.

Maķedonijas iedzīvotāju iekļūšana ES valstīs ir kļuvusi par steidzamu problēmu. Cik ātri vien iespējams, mums ir jāpiemēro tie paši vīzu atvieglojumu noteikumi kā Horvātijai.

Ņemot vērā Maķedonijas ievērojamo progresu, es noteikti iesaku Komisijai sākt pievienošanās sarunas jau 2008. gadā.

Nobeigumā es aicinu mūsu grieķu draugus parādīt labu gribu un elastību, lai panāktu kompromisu, kas ļautu Maķedonijai atbrīvoties no Tito komunistiskās federālās valsts kauna zīmes.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es vēlētos izteikties par nesen Rumānijā notikušo NATO samitu un par to, kā daži no pieņemtajiem lēmumiem ietekmē Eiropas Savienības jautājumus. Līdzās citiem svarīgiem jautājumiem tika nolemts, ka Bosnija un Hercegovina, un Melnkalne, kā arī Serbija, būs ieguvējas no pastiprinātās sadarbības ar NATO. Tika nolemts, ka arī Ukraina un Gruzija saņems rīcības plānu, lai pievienotos saskaņā ar vienkāršotu procedūru tad, kad tās būs sagatavojušās.

Šie lēmumi nāk par labu Eiropas Savienībai – pastiprinātais dialogs un rīcības plāns nozīmē arī lielāku demokrātiju, un lielāka demokrātija pie austrumu robežām samazinās problēmas iekšlietu jomā.

Lielāka demokrātija un iestāžu reforma tādās kaimiņvalstīs kā Ukraina nozīmē stingrāku ārējo robežu aizsardzību, stingrāku organizētās noziedzības kontroli un jaunu soli Eiropas Savienības pamatvērtību izplatīšanā.

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. – (PL) Horvātija ar panākumiem ir centusies pārvarēt pašreizējo šķelšanos un panākt iedzīvotāju vienotību, kas ir viens no mērķiem dalībai Eiropas Savienībā.

Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai izraisītu ārkārtīgi lielas sekas šajā reģionā un palīdzētu pārbaudīt saistību kopumu, kuras ES uzņēmās attiecībā pret Rietumbalkāniem. Horvātijas ievērojamā iesaistīšanās pievienošanās sarunās ir pozitīva zīme, ko pierāda daudzās atvērtās sarunu nodaļas. Ir vērts uzsvērt, ka Horvātija ir panākusi ievērojamu progresu lielākajā daļā no jomām, uz kurām attiecas Kopienas tiesību akti. Tomēr ir vajadzīgs ārkārtīgi liels un nepārtraukts darbs, lai pārvarētu problēmas individuālajā sektorā, lai īstenotu reformas. Lai atvieglotu integrāciju, ir jāizveido atvieglojumiem nepieciešamo līdzekļu saraksts. Īpaši svarīgi ir paātrināt pārvaldes pilnvaru palielināšanas procesu, lai īstenotu jaunus noteikumus. Ir jāpaātrina arī valsts sektora reformas process vietējās un reģionālās varas līmenī. Tiesu varas administrācija ir vēl viena nozare, kurai vajadzīga fundamentāla reforma.

Viens no Horvātijas varas iestāžu lielākajiem sasniegumiem ir to nerimstošie centieni nodot kara noziegumus objektīvai izskatīšanai valsts tiesās. Horvātijas ekonomikas pamanāmā uzlabošanās un reformas vides aizsardzības jomā arī ir Horvātijas valdības sasniegumi, kuri atvieglo pievienošanās procesu. Ziņojumā par Horvātijas progresu 2007. gadā ir atbalstīta pārliecība, ka, īstenojot mērķus, šī valsts parāda aktīvu attieksmi pret pievienošanās procesu.

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. – Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju Horvātijas panākto progresu virzībā uz pievienošanās sarunu noslēgumu 2009. gadā. Bijušās Dienvidslāvijas republiku pakāpeniska integrācija ir ārkārtīgi svarīga Rietumbalkānu reģiona stabilitātei.

Kaut gan vēl joprojām ir daudz darba, it īpaši minoritāšu tiesību, robežu jautājumu un tiesību reformas jomā, Horvātijai ir jāturpina centieni pēc iespējas ātrāk panākt dalību ES saskaņā ar pievienošanās kritērijiem. Horvātijas dalība nākotnē ir loģisks solis pēc Slovēnijas pievienošanās 2004. gadā, lai palielinātu ES iesaisti reģionā un pamudinātu gan Bosniju un Hercegovinu, gan citas Rietumbalkānu valstis turpināt demokrātijas konsolidāciju. Šī procesa labākai pārvaldībai Rietumbalkānu reģionam vajadzētu sekot Ziemeļu padomes piemēram.

Slovēnijas prezidentūrai un nākamajai Francijas prezidentūrai vajadzētu nodrošināt Horvātijai visu iespējamo atbalstu, lai pārvarētu pēdējos šķēršļus ceļā uz dalību Eiropas Savienībā.

  Iuliu Winkler (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Paplašināšana un jaunu dalībvalstu integrācija ir bijusi Eiropas Savienības visveiksmīgākā ārpolitika. Šīs politikas nākamajam posmam ir jābūt Horvātijas dalībai Eiropas Savienībā tuvākajā nākotnē.

Etniskie ungāri Rumānijā, protams, pievērš lielu uzmanību visā pasaulē notiekošajiem etniskajiem konfliktiem, un mēs esam sekojuši arī nesenajiem notikumiem bijušajā Dienvidslāvijā. Nesenās pagātnes lielākā mācība ir tāda, ka vairākuma tolerances trūkums, etniskā neiecietība un nacionālais ekstrēmisms var viegli pārvērst reģionu par kaujas lauku. Kopš Dienvidslāvijas karu beigām Horvātija ir piemērs reģionam gan politiskās, gan ekonomiskās attīstības ziņā.

Nedrīkst novilcināt Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai; nedrīkst mazināties dalībvalstu atbalsts paplašināšanai. Mums ir jādod Eiropas Savienības dalības perspektīva visam Balkānu reģionam, arī Serbijai un Kosovai. Horvātijas ātra pievienošanās Eiropas Savienībai veicinās dienvidaustrumu Eiropas iedzīvotāju mierīgu līdzāspastāvēšanu un reģiona stabilitāti un attīstību. Ar nesenās pagātnes piemēru Horvātija ir parādījusi, ka tā ir Eiropas ģimenes neatņemama daļa.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. – Saskaņā ar Eurostat datiem Horvātijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir 53 % no ES vidējā. Horvātijas IKP pieaugums ir 6 %. Skaidri redzams, ka tās IKP uz vienu iedzīvotāju ir augstāks nekā Rumānijai un Bulgārijai, un, godīgi sakot, tas ir kauns, ka Horvātijai netika dota iespēja pievienoties Eiropas Savienībai kopā ar Rumāniju un Bulgāriju. Gadsimtiem ilgi Horvātija ir daudz devusi mūsu kontinenta kultūras ainavai. Būsim pārliecināti, ka mēs neierobežojam tās attīstību, un nodrošināsim, lai tai nebūtu jāgaida ilgāk par 2009. gadu līdz kļūšanai par dalībvalsti.