Priekšsēdētājs. – (PT) Nākamais punkts ir debates par Komisijai uzdoto mutisko jautājumu par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā, kuru Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā uzdeva Miroslav Ouzký, (O-0014/2008 - B6-0015/2008).
Kopā ar mums pirmo reizi ir komisāre A. Vassiliou, lai piedalītos šajās debatēs. Laipni lūdzam, komisāres kundze! Ceru, ka jūs jutīsities kā mājās mūsu vidū. Kad pienāks laiks jūsu runai, tā iezīmēs jūsu sadarbības sākumu ar Eiropas Parlamentu.
Miroslav Ouzkż, autors. − (CS) Kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētājs es vispirms vēlētos izmantot šo iespēju, lai apsveiktu komisāri, kuru šodien izvirzīja un iecēla Komisija. Kaut gan nopietnu iemeslu dēļ es šodien nevarēju personīgi noklausīties viņas prezentāciju, man jāsaka, ka viņa atstāja lielisku iespaidu uz manas komitejas dalībniekiem un tika vienprātīgi apsveikta jaunajā amatā.
Attiecībā uz mutisko jautājumu es vēlētos sākt ar paskaidrojumu par to, kas lika mums pievērsties šim jautājumam un lūgt atsevišķas valstis veltīt lielāku uzmanību šai nopietnajai diagnozei. Iespējams, no ziņojumā un jautājumā liktā uzsvara jūs zināt, ka Eiropā palielinās vēža gadījumu skaits. Tam ir daudz iemeslu: kā mēs zinām, sabiedrība noveco, un arvien vairāk un vairāk cilvēku ir pakļauti kancerogēnu vielu iedarbībai. Arodbiedrības apgalvo, ka ne mazāk kā 8 % no vēža nāves gadījumiem ir tieši izraisījusi kancerogēnu vielu ietekme darbavietā. Mums ir jāatceras, ka trešdaļai Eiropas iedzīvotāju dzīves laikā konstatē saslimšanu ar vēzi, un ceturtdaļa eiropiešu mirst no šīs slimības.
Vēl viens svarīgs jautājums ir ievērojamās atšķirības starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm vēža sekmīgā ārstēšanā. Šī nevienlīdzība noteikti ir viela pārdomām. Ko mēs varam darīt šajā jomā, un ko mēs varam ieteikt Eiropas Kopienai? Tādai organizācijai kā ES, bez šaubām, ir tiesības un pilnvaras saskaņot atsevišķu dalībvalstu politiku. Pieņemot valsts vēža kontroles programmas, mēs varam samazināt mirstību par gandrīz 30 %. Mēs zinām, ka attīstītajās valstīs tikai 3 % no kopējā budžeta tiek tērēti vēža profilaksei, salīdzinot ar 97 %, kas tiek tērēti tā ārstēšanai.
Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai izteiktu aicinājumu arī to slimnieku vārdā, kam domāta mūsu ārstēšana, kam domātas arī mūsu rūpes – viņiem ir jānodrošina labāka piekļuve jaunām zinātnes atziņām un jaunai informācijai. Eiropas Savienībai ir jāturpina vienots reģistrs un pēc iespējas kopēja izglītība. Paradoksāli, ka Eiropas Savienība joprojām nav ierosinājusi visās dalībvalstīs tik nenoliedzami svarīgu tematu kā onkoloģija. Kaut gan onkoloģija ir daudznozaru jautājums, tās atzīšana par atsevišķu tematu ir vajadzīgs nosacījums, ja mēs vēlamies veiksmīgi cīnīties pret šo slimību.
Tā kā es vēlos, lai daļu no manas runas laika izmanto kolēģis no PPE-DE Grupas profesors A. Trakatellis, es tagad beigšu šo ievadu.
Androulla Vassiliou, Komisijas locekle. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šī ir mana pirmā oficiālā uzstāšanās Parlamentā, tādēļ sākumā atļaujiet man izteikt pateicību deputātiem par uzticību, kuru viņi man izrādīja ar balsojumu. Es atkārtoju to, ko teicu uzklausīšanā – mans mērķis ir auglīga sadarbība ar Eiropas Parlamenta deputātiem, darot visu, kas man iespējams.
Tagad, priekšsēdētāja kungs, es pievēršos vēža jautājumam.
Prioritāti vēzim esat piešķīruši ne tikai jūs un Slovēnijas prezidentūra, šī problēma daudzus gadus ir bijusi mans galvenais darbs, un tādēļ es priecājos, ka tas ir pirmais temats, par kuru es runāju plenārsēdē.
Katru gadu 3.2 miljoniem Eiropas iedzīvotāju konstatē vēzi, tomēr šis slogs Eiropas Savienībā nav sadalīts vienmērīgi. Piemēram, jaunākie dati liecina, ka rīkles vēža gadījumu skaits Bulgārijā ir vairāk nekā četras reizes lielāks nekā Somijā, un risks nomirt no rīkles vēža Lietuvā piecas reizes pārsniedz šo risku Itālijā. Šīs atšķirības liecina, ka Eiropas Savienībā ir joma labākam darbam.
Protams, galvenā atbildība par plašiem vēža dienestiem gulstas uz dalībvalstīm, bet Eiropas rīcība var būt ļoti svarīga. Komisija pašlaik sagatavo ziņojumu par 2003. gada Padomes ieteikumu par vēža izmeklējumiem. Es ceru, ka tas liecinās par sasniegumiem, tomēr vēl joprojām ir daudz darāmā. Mēs strādāsim ar dalībvalstīm, lai to paveiktu.
Kaut gan izmeklēšana ir svarīga, man šķiet, ka Kopienas pasākumiem cīņā pret vēzi ir jāaptver plašāks jautājumu loks. Piemēram: informācija par veselību un dati par vēža izplatību, kas atklās nevienlīdzības un labākās metodes visā Eiropā; profilaktiski pasākumi un veselības propaganda par tādiem jautājumiem kā tabaka, pārtika un alkohols; labākās ārstniecības metodes un integrēta vēža aprūpe, piemēram, paliatīvā aprūpe; zināšanu apkopošana ar Eiropas uzziņas tīklu palīdzību; investīciju nodrošināšana no struktūrfondiem; atbalsts vēža pētniecībai Kopienas līmenī.
Es esmu iecerējusi nākamgad iesniegt priekšlikumus rīcības plānam attiecībā uz vēzi. Tā mērķis būs nodrošināt visu šo pasākumu koncentrēšanu un saskaņotību. Mēs ņemsim vērā arī to, vai ir jāatjauno pašreizējais ieteikums par vēža izmeklējumiem, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem. Daži pasākumi jau ir sagatavošanā. Mēs plānojam iekļaut noteikumus par Eiropas uzziņas tīkliem nākamajos priekšlikumos par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē. Arī priekšlikumi par reti sastopamām slimībām, kuri tiks izteikti šogad, palīdzēs uzlabot arī situāciju attiecībā uz retām vēža formām.
Turklāt tad, ja cilvēkam ir vēzis, tas visvairāk skar viņu pašu, taču tas skar arī viņa ģimeni, darba devēju un visu sabiedrību. Maniem priekšlikumiem tiks pievienots ietekmes novērtējums, kas noskaidros ne tikai vēža cenu cilvēkam, bet arī tā plašāku sociālu un ekonomisku cenu.
Es ar prieku uzklausīšu jūsu ieteikumus par problēmām, kuras mums ir jārisina, izstrādājot šos priekšlikumus. Jūs varat būt pārliecināti, ka jūsu priekšlikumi tiks ņemti vērā, izstrādājot šo rīcības plānu, un es ceru uz jūsu atbalstu visos turpmākajos pasākumos.
Antonios Trakatellis, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Sākumā atļaujiet man apsveikt komisāres kundzi ar stāšanos amatā. Es atbalstu viņas jau izteiktos uzskatus par vēzi. Komisāres kundze, man šķiet, ka mums ir pienācis laiks pieņemt efektīvu stratēģiju attiecībā uz vēzi atbilstīgi mūsdienu zinātniskajam un tehniskajam progresam, lai šī slimība turpmāk vairs nebūtu galvenais nāves cēlonis Eiropā.
Mūsdienās trešdaļa no vēža gadījumiem ir novēršama. Tādēļ mums ir jāpārskata pašreizējās profilakses programmas un pasākumi un jāveido jaunas programmas, ņemot vērā jebkuru iespējamību.
Ja mēs paplašinām zinātnisko izpratni, mums ir jāpārskata Padomes ieteikums par agrīnu diagnostiku un jāuzlabo diagnostikas metodes vairākām vēža formām. Krūts, kakla un taisnās zarnas vēzim ir jāpievieno ādas vēzis un, iespējams, plaušu un priekšdziedzera vēzis. Pastiprināta profilakse un agrīna diagnoze varētu aptvert gandrīz 70 % gadījumu.
Tajos gadījumos, kad profilakse un agrīna diagnoze nav iespējama, kā jūs teicāt, mums ir jāuzlabo ārstniecības metodes un paņēmieni, padarot tos efektīvākus un inovatīvākus. Mums ir jānodrošina, lai pilnībā tiktu izmantotas ārstniecības metodes, kuras nodrošina arvien sekmīgākā inovācija un pētniecība, Vienkārši ir jāpastiprina pētījumi jaunu vēža ārstēšanas metožu jomā un jāpalielina finansējums pētniecībai.
Protams, pētniecību nedrīkst traucēt birokrātiskas formalitātes. Turklāt ir jāpārskata atļaujas piešķiršanas procedūras, lai būtu iespējams gan paātrināt jaunu zāļu procedūras, gan ievērot augstas drošības normas. Komisāres kundze! Tagad tas ir iespējams. ES piešķirtie līdzekļi var dot mums iespēju tuvākajā nākotnē kontrolēt vēzi, tādējādi gandrīz atbrīvojot Eiropas iedzīvotājus no šī posta.
Pastāvīgi koncentrējoties uz šo mērķi, mēs tādējādi esam aicināti virzīties uz priekšu. Mums tas ir jādara, kā jūs teicāt, veidojot šīs stratēģijas dažādas sastāvdaļas. Mēs ceram, ka gan Eiropas Komisija, gan Padome atbalstīs Parlamenta rezolūciju un īstenos atbilstīgus pasākumus mūsu mērķu sasniegšanai.
Glenis Willmott, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienībā vēzis skar trešdaļu no mums, un tā rezultāts ir miljoniem nāves gadījumu. Tādēļ šai slimībai ir dubulta cena: pirmkārt, cilvēka cena, runājot par tās ietekmi uz slimniekiem un viņu ģimenēm, un otrkārt, tas ir liels veselības slogs visai sabiedrībai. Turklāt pašlaik notiekošo demogrāfisko pārmaiņu un sabiedrības novecošanas dēļ šī problēma tikai pastiprināsies.
Mums ir jānodrošina, lai visiem iedzīvotājiem būtu piekļuve augstas kvalitātes izmeklēšanas programmām, diagnosticēšanai un ārstēšanai, ieskaitot paliatīvo aprūpi. Vēža darba grupai būtu jānodrošina saliedēta un saskaņota pieeja visiem šīs slimības aspektiem, nodrošinot informācijas apmaiņu un labāko metožu popularizēšanu.
Mums ir jānodrošina, lai vairāk tiktu darīts pētniecības un inovācijas nodrošināšanai, sniedzot iespējami lielākam cilvēku skaitam piekļuvi labākajai vēža profilaksei un ārstēšanai. Mums ir jāuzsver arī saikne starp vēzi un aptaukošanos – visvieglāk novēršamo vēža cēloni pēc tabakas. Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt strādājošo aizsardzību pret vēzi izraisošām vielām – aptuveni 8 % no visiem vēža gadījumiem izraisa nonākšana saskarē ar kancerogēnām vielām darbavietā – un mums ir vajadzīgi saistoši ierobežojumi attiecībā uz kristālisko silīcija dioksīdu, kas var izraisīt invaliditāti un neārstējamu plaušu saslimšanu. Šajā jautājumā es aicinu deputātus atbalstīt komitejas pieņemtā sākotnējā teksta 33. punktu un K apsvērumu – atcerieties, ka būvniecības nozare nav viena no pusēm sociālās partnerības nolīgumā par kristālisko silīcija dioksīdu.
Eiropā ir milzīgas atšķirības vēža ārstēšanā un izmeklēšanā. Daudzus vēža gadījumus varētu novērst ar profilakses pasākumu palīdzību, piemēram, piekļuvi informācijai un plašām izmeklēšanas programmām. Šo atšķirību novēršanai ir jābūt prioritātei. Tas ir mūsu morāls pienākums, un tas ir iespējams. Mums ir vajadzīga tikai politiskā griba tā izpildei.
Georgs Andrejevs, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai pateiktos Slovēnijas prezidentūrai par to, ka tā piešķīrusi vēzim tik augstu prioritāti politiskajā darba kārtībā.
Es vēlētos īpaši uzsvērt vienu iniciatīvu – Eiropas vēža pacientu samitu, kas šonedēļ notika Briselē Slovēnijas prezidentūras aizgādībā, piedaloties vairāk nekā 150 pacientu grupām no visas Eiropas.
Šis ļoti veiksmīgais samits, kurā arī man bija gods vērsties pie auditorijas, bija pirmais pasākums, kurā pēc stāšanās amatā piedalījās mūsu jaunā veselības aizsardzības komisāre. Jāatzīst, ka mani ļoti ietekmēja komisāres runa un viņas paustais atbalsts cīņai pret vēzi kopumā un it īpaši vēža slimnieku problēmām.
Es ļoti priecājos, uzzinot, ka, sākot ar nākamo gadu, komisāre gatavojas izvirzīt jaunu vēža apkarošanas plānu, lai nodrošinātu to, ka vēzis joprojām ir augstā vietā Komisijas darba kārtībā.
Šīm prezidentūras un Komisijas iniciatīvām ir jārosina mūs visus pievērsties darbam, pārdomāt, ko esam sasnieguši, un noteikt pašreizējos trūkumus. Un tagad mēs ļoti gaidām un liekam lielas cerības uz Padomes turpmākajiem atzinumiem šajā jautājumā. Esmu pārliecināts, ka šie atzinumi veidos ļoti labu un stingru pamatu nākamajām prezidentūrām turpināt tajos noteiktos virzienus. Tādēļ es vēlētos notikti aicināt nākamo Francijas prezidentūru turpināt izveidotās iniciatīvas un paturēt vēža jautājumu darba kārtības augstā pozīcijā.
Nobeigumā es vēlētos pateikties visiem kolēģiem, kuri deva lielu ieguldījumu rezolūcijas projektā par vēža apkarošanu paplašinātajā Eiropas Savienībā, par kuru mēs balsosim rīt.
Adamos Adamou, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Komisāres kundze! Vai drīkstu pievienot arī savus apsveikumus? Jūs esat vēža speciāliste, jo pirms kļūšanas par komisāri bijāt onkoloģijas centra direktore, tādēļ jūs noteikti esat pieradusi pie tā, ko šeit dzirdat.
Es nepievērsīšos statistikas datiem, kurus jums sniedz mani kolēģi deputāti. Trakatellis kungs teica, ka 30 % cilvēku var izglābt ar profilakses palīdzību. Būdams onkologs, es varu jums apliecināt, ka vēl 30 % iespējams izglābt ar labu izmeklēšanas programmu palīdzību. Bet cik no 27 dalībvalstīm ir šādas programmas?
Jums kaut kas jādara šajā jautājumā; ir jānodrošina koordinācija un tādējādi arī palīdzība. Iespējams, jums vajadzēs izmantot arī struktūrfondu un 7. pamatprogrammas līdzekļus, lai varētu atbalstīt visas šīs metodes. Jums ir jāpalīdz paaugstināt onkoloģijas profilu, jo, kā jūs teicāt, tas ir ļoti svarīgi. Ir jāapsveic Slovēnijas prezidentūra, tomēr tieši tikpat svarīgi ir izveidot darba grupu, kas nodarbojas tikai un vienīgi ar vēža problēmu.
Irena Belohorská (NI). – (SK) Komisāres kundze! Arī es vēlos jūs apsveikt ar iecelšanu amatā.
Es ļoti priecājos par to, ka ar vēža problēmu nodarbojas ne tikai speciālisti, bet arī politiķi, kas šajā gadījumā ir ļoti svarīgi. Speciālisti vērš mūsu uzmanību uz satraucošo statistiku, un vēža saslimstības tendences ir ārkārtīgi nelabvēlīgas. Vakar es līdz pusdienlaikam runāju ar pacientu organizācijām un varu jums pateikt, ka tās vēlas pienācīgu ārstēšanu, kas var prasīt ļoti daudz it īpaši retu vēža formu gadījumos. Joprojām pastāv milzīga atšķirība starp 15 vecajām un 12 jaunajām dalībvalstīm šīs slimības gadījumu ziņā, tās vēlā noteikšanā un attieksmē pret tās ārstēšanu visās stadijās. Nepietiekama profilakse un vēla diagnoze vai ārstēšana pasliktina slimnieka veselības stāvokli un viņa izredzes uz izveseļošanos.
Komisāres kundze! Lūdzu, nodrošiniet, lai cīņa pret vēzi būtu prioritāte ne tikai sešu mēnešu prezidentūrai vai profesionālām medicīnas organizācijām, piemēram, ESMO vai pacientu organizācijām. Arī mēs, šī Parlamenta deputāti, atbalstīsim jūs risinājuma meklējumos.
SĒDI VADA: MARTINE ROURE priekšsēdētāja vietniece
Alojz Peterle (PPE-DE). – (SL) Komisāres kundze! Es negaidīju, ka man būs iespēja runāt ar jums par vēzi trīs reizes vienā nedēļā. Redzu, ka mums būs komisāre, kura zina, kāda ir situācija vēža jomā un kura kopā ar mums cīnīsies pret to. Zinot, ka veselības aizsardzība ir dalībvalstu kompetencē, Eiropas iedzīvotāji vēlas, lai noteikti uzdevumi tiktu veikti Eiropas mērogā, jo tikai šādā līmenī šos uzdevumus iespējams veikt pienācīgi.
Priecājos, ka jūs esat paziņojuši par rīcības plānu vēža apkarošanai. Mums tas ir nekavējoties vajadzīgs, un, ja vēzis izplatās strauji kā epidēmija, arī mums ir vajadzīga politiskā dinamika, jo pretējā gadījumā šī plaisa un vēža sekas kļūs arvien nopietnākas.
Priecājos, ka Slovēnijas prezidentūra ir nostiprinājusi cerības, ka turpmāk pasākumi būs saskaņotāki, nepārtrauktāki un ka iniciatīvas būs enerģiskākas, un, kā jūs pati teicāt citā gadījumā šonedēļ, tas būs saistīts ar daudzpusīgu partnerību.
Turklāt es uzskatu, ka būtu labāk, ja ES prezidējošās valstis nepiešķirtu prioritāti tikai atsevišķiem aspektiem, bet gan pastāvīgi ņemtu vērā visu frontes līniju cīņā pret vēzi, kā tas jau šodien tika minēts.
Šādā noskaņā es ceru, ka ar jūsu palīdzību varētu izveidot darba grupu – vai arī mēs varam to dēvēt kaut kā citādi – lai apvienotu galvenās iestādes un iesaistītās puses cīņā pret vēzi, un nevis ar mērķi izveidot jaunu birokrātiju, bet gan lai panāktu labākus kompleksus rezultātus, pateicoties labām sadarbības metodēm.
Komisāres kundze! Es vēlu jums panākumus jūsu darbā.
Karin Jöns (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Manas valsts plašsaziņas līdzekļi norāda uz Vācijas panākumiem krūšu izmeklēšanā. ES pamatnostādnes par kvalitātes nodrošināšanu atkal ir pierādījušas savu vērtību. Tomēr ir jau izteiktas prasības piedāvāt to arī jaunākām sievietēm. Tas liecina par Eiropas pamatnostādņu nozīmīgumu.
Tādēļ arī rezolūcijas projektā šis Parlaments rīt aicinās turpināt uz pierādījumiem balstītu ES pamatnostādņu izstrādi par plaši izplatītu vēža formu agrīnu atklāšanu, diagnozi un ārstēšanu, kā arī par steidzami nepieciešamu akreditācijas un sertifikācijas procedūras noteikšanu attiecīgajām iestādēm. Šeit nepietiek tikai ar kritērijiem. Tikai šādā veidā mums izdosies pacelt kvalitāti pāri populismam un šķiru, un tirgus interesēm, ja ir runa par vēža agrīnu atklāšanu un ārstēšanu.
Es vēlētos lūgt kolēģiem deputātiem un arī komisārei pārliecināt un iesaistīt arī tās dalībvalstis, kuras vēl šaubās par akreditācijas procedūras nepieciešamību.
Elizabeth Lynne (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Vēzis ir otrais lielākais slepkava Eiropā, bet patiesība ir tāda, ka daudzas vēža formas ir iespējams novērst, un daudzas nāves ir nevajadzīgas.
Izmeklēšana, diagnosticēšana un ārstēšana ir uzlabojusies, tomēr nepietiekami. Mums ir jāizveido ES līmeņa mehānisms, lai nodrošinātu efektīvāku labākās prakses izplatīšanu. Piemēram, taisnās zarnas vēzis. Ir aplēses, ka katru gadu ES varētu izglābt vairāk nekā 27 000 dzīvību, ja visā Eiropā darbotos modernas izmeklēšanas programmas.
Mums jānodrošina arī tas, lai vēža slimnieki netiktu diskriminēti darbavietās. Tas ir jānodrošina saskaņā ar 2000. gada Nodarbinātības direktīvu par diskriminācijas apkarošanu darbavietā, bet daudzās dalībvalstīs hroniskas slimības un vēzis nav klasificētas kā invaliditāte. Tādēļ mums ir vajadzīga vispārēja ES invaliditātes definīcija, kurā varētu iekļaut vēža slimniekus.
Bairbre de Brún (GUE/NGL). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Es atbalstu iestāžu darba grupas vēža apkarošanai, kas Eiropas Parlamenta, Komisijas un Padomes pārstāvjiem dos iespēju regulāri tikties. Arī pētījumi vēža atklāšanas un profilakses jomā ir jāfinansē no septītās pamatprogrammas. Es atzinīgi vērtēju Komisijas ieguldījumu šodienas debatēs. Ir jāīsteno stratēģijas lētai, ātrai un regulārai kakla, kā arī krūšu izmeklēšanai.
Mums ir jāpievēršas arī ķīmisko vielu iedarbībai, kas jāregulē saskaņā ar REACH regulu.
Nobeigumā, nabadzība ir sliktas veselības galvenais faktors. Nabadzīgi cilvēki saslimst biežāk un mirst jaunāki nekā pārtikušie. Tas ir īpaši patiesi attiecībā uz vēža profilaksi un ārstēšanu.
Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Arī es vēlos izteikt prieku par šodien notikušo Vassiliou kundzes iecelšanu veselības aizsardzības komisāres amatā. Es daudz sagaidu no šīs jaunās sadarbības un, personīgi runājot, viņas uzstāšanās Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā pārliecināja mani par viņas kvalifikāciju un vēlmi atrisināt noteiktas problēmas, piemēram, manai sirdij īpaši tuvo smēķēšanas problēmu.
Tādēļ es tagad vēlos pievērsties līdzīgam tematam. Mēs zinām, ka trešdaļai eiropiešu dzīves laikā konstatē vēža saslimšanu, un visbiežāk noteiktās diagnozes ir plaušu, zarnu (ko daži cilvēki pieminēja) un krūts vēzis. Ir labi zināms, ka plaušu vēzis sastopams piecas reizes biežāk nekā visas pārējās vēža formas kopā. Nav nekādu šaubu, ka pasīvā smēķēšana izraisa vēzi tikpat aktīvi kā smēķēšana, un mēs zinām arī to, ka līdz 95 % cilvēku, kuriem konstatē plaušu vēzi, ir smēķētāji vai pasīvie smēķētāji. Nepietiek ar brīdinājumiem uz cigarešu paciņām. Ir laiks ieviest atbilstošus tiesību aktus vecajās dalībvalstīs, kuras joprojām nesaprotamu iemeslu dēļ no tā atturas. Valstīs, kurās labi un pietiekami ierobežojoši tiesību akti, ir ievērojami uzlabojusies situācija veselības jomā, un ir ietaupīti miljoni, kas būtu iztērēti vēža slimnieku ārstēšanai.
Dāmas un kungi! Profesionālajā medicīnas literatūrā nesen publicētajos rakstos norādīts uz tiešu saistību starp hormonālo kontracepciju un krūts vēzi. Es vēlos lūgt komisāri un mūsu programmās piešķirt līdzekļus pētījumiem arī šajā jomā, lai apturētu šīs tendences un uzlabotu sieviešu veselību.
Marios Matsakis (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Kā daudzi zina, vēzis katrā ziņā nav neārstējama slimība.Jaunas ārstniecības metodes, agrīna un precīzāka diagnoze nozīmē, ka daudzas vēža formas mūsdienās ir augstākā mērā sekmīgi ārstējamas.
Protams, vēl ir daudz darba, un tādēļ ES ir jāuzņemas vispārējā kara pasludināšana pret vēzi. Mums nikni un noteikti ir jāapkaro šī slimība visās frontēs. Mūsu pūles jāvērš, piemēram, uz efektīvu izmeklēšanas programmu sākšanu un īstenošanu tajās iedzīvotāju aprindās, kurām tas visvairāk vajadzīgs. Tās jāvērš arī uz pietiekama finansējuma nodrošināšanu pētniecības iestādēm, kuras dod mums cerības nākotnei. Ir jāpārliecina mūsu iedzīvotāji, ka vēzi var apkarot, un mēs Eiropas Parlamentā esam cieši nolēmuši joprojām atbalstīt šo cīņu tik ilgi, kamēr tā būs galā.
Nobeigumā atļaujiet man izmantot šo izdevību un pievienot pārējiem arī savus apsveikumus veselības aizsardzības komisārei Vassiliou kundzei.
Péter Olajos (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētājas kundze, un apsveikumi jaunajai komisārei!
Vēzis ir otrais biežākais nāves cēlonis. Gan 1993., gan 2003. gadā Ungārija bija pirmajā vietā pasaulē vēža mirstības ziņā, un visbiežāk sastopams bija plaužu, zarnu un krūts vēzis.
Mēs zinām iemeslus: neveselīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, kontracepcijas līdzekļi, alkohols, smēķēšana un kaitīgi vides faktori. Mēs zinām, ka vislētākais ceļš vēža apkarošanai ir profilakse, un tomēr joprojām ir dalībvalstis, viena no tām ir, piemēram, Ungārija, kur šogad nauda tiek tērēta tikai mutes, krūšu un kakla vēža izmeklēšanas programmās, bet ne citām vēža formām. Pacientiem ir jāgaida no sešiem līdz astoņiem mēnešiem līdz rentgena un magnētiskās rezonanses izmeklējumiem un ārstniecības sākšanai.
Es ceru, ka šis ziņojums atvērs acis dalībvalstīm – arī Ungārijas politiķiem – un paātrinās pašreizējās likumdošanas debates par smēķēšanas apkarošanu. Liels paldies, un vēlreiz labākie novēlējumi komisārei.
Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Ir labi, ka Slovēnijas prezidentūra pieņēmusi cīņu pret vēzi par vienu no prioritātēm; bet tas nevar būt vienreizējs pasākums. Cīņai pret vēzi ir jābūt katras nākamās prezidentūras prioritāšu sarakstā pat tikai tā iemesla dēļ, ka Eiropā palielinās šīs briesmīgās slimības gadījumu skaits, un tas turpinās palielināties, mūsu sabiedrībai novecojot. Es vēlētos vērst uzmanību uz komisāres uzsvērtajām atšķirībām vēža atklāšanā un novēršanā, kuras ir tik uzkrītošas, kad mēs salīdzinām veco un jauno Eiropas Savienību. Statistika liecina par lielāku izdzīvošanas koeficientu un zemāku mirstību vecajā ES, un tādēļ es aicinu Eiropas Komisiju piemērot īpašu monitoringu ES programmas „Eiropa pret vēzi” īstenošanai īpaši centrālajā un austrumu Eiropā.
Attiecībā uz šīs slimības novēršanu jauno dalībvalstu iedzīvotājiem ir jābauda tādi paši apstākļi kā veco dalībvalstu iedzīvotājiem, un, ja viņi ir jau saslimuši, tādi paši apstākļi cīņā pret to.
Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos teikt, ka profilakse ir labākais vēža apkarošanas veids un ka tādēļ mēs nedrīkstam vājināt mūsu stingro nostāju pret kancerogēnu un endokrīnus sagraujošu vielu nonākšanu tirgū. Es vēršos pie visiem kolēģiem deputātiem, kuri neieņēma pareizo nostāju pirmajā balsojumā par pesticīdiem. Viņi var izlabot kļūdu otrajā balsojumā par pesticīdu tirdzniecību.
Attiecībā uz valstu stratēģijām es vēlētos norādīt komisārei, ka to ieteica pirms diviem gadiem balsojumā par Septīto pamatprogrammu, bet nesaglabāja. Tādēļ jūsu darbs, komisāres kundze, būs kā radīts, lai mudinātu dalībvalstis pieņemt šo principu.
Tagad es apsveicu jūs ar stāšanos amatā un vēlu jums veiksmi.
Gyula Hegyi (PSE). – (HU) Liels paldies, priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos teikt dažus vārdus par profilakses nozīmi. Šajās debatēs tika skarts jautājums par smēķēšanu. Iespējams, smēķēšana ir labs piemērs tam, kā var radīt sociālo pretestību; mūsdienās smēķēšana daudzviet vairs nav – ja drīkstu šādā veidā turpināt – forša vai moderna nodarbe.
Tajā pašā laikā vēzim ir citi cēloņi, kuri līdz šim nav izraisījuši veselīgu sociālo pretestību. Ķīmiskais piesārņojums un gaisa piesārņojums ir vēža galvenie cēloņi. Tomēr vides aizsardzības jomā vēl nav izveidojusies tāda veida sociālā informētība, kas liktu mums saprast, ka no mūsu sistēmas ir jāizņem dažas ķīmiskas vielas, ka pārmērīga pilsētas satiksme ir kaitīga iedzīvotāju veselībai, vai ka, samazinot indīgās vielas un piesārņojumu, kam mēs esam pakļauti, ir jāmaina visa mūsu dzīve.
Tādēļ es vēlētos, lai mēs visi saprastu tikai to, cik cieši saistītas ir idejas par vēža apkarošanu, veselīgu dzīvesveidu un vides aizsardzību. Paldies.
Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Paldies Slovēnijas prezidentūrai par to, ka cīņa pret vēzi ir atzīta par vienu no 2008. gada prioritātēm.
Diemžēl Eiropas Savienībā vēzis ik gadu ievāc miljons dzīvību lielu ražu. Skaitļi ir satriecoši. Mūsu dzīves laikā audzēju diagnosticēs aptuveni 33 % Eiropā dzīvojošo cilvēku, un tas būs nāves cēlonis 25 % gadījumu.Procentuāli lielākais skaits cilvēku, kas miruši no plaušu, priekšdziedzera vai krūts vēža, ir reģistrēts jaunajās dalībvalstīs, tas ir, nabadzīgākajās valstīs.
Ir jāīsteno ES mēroga pasākumi, lai likvidētu onkoloģisko dienestu atšķirības, un it īpaši tās, kas skar uzraudzību un izmeklēšanu. Neaizmirsīsim, ka vēža agrīna atklāšana dod vislabākās izredzes to izārstēt. Lēš, ka trešo daļu slimības gadījumu varētu novērst, ievērojot veselīgu dzīvesveidu, nesmēķējot tabaku un pārmērīgi nelietojot alkoholu, kā arī nodarbojoties ar sportu un ievērojot diētu.
Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Arī es vēlos apsveikt Slovēnijas prezidentūru par šī temata izvirzīšanu un, protams, komisāres kundzi par iespēju debatēt par šo jautājumu viņas klātbūtnē.
Vēlos uzsvērt to, ka ir svarīgi, lai būtu kvalitatīvi pakalpojumi šīs slimības pārbaudei, atklāšanai un ārstēšanai.
Es uzskatu, ka ir svarīgi arī sertificēt iestādes, kuras ir atbildīgas par onkoloģisko slimību ārstēšanas jomu, un dalībvalstīm ir atbilstīgi jāfinansē šīs iestādes.
Un kā pēdējo, bet ne mazāk svarīgo es uzsveru slimnieku sociālās integrācijas nozīmi; viņiem nav jāuzskata sevi par invalīdiem, un tādēļ es domāju, ka šo pacientu psiholoģiskais stāvoklis varētu viņiem palīdzēt cīnīties ar šo slimību.
Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze! Es ar interesi sekoju līdzi diskusijai par vēzi, un man jāatkārto, ka vēzis nav pagaidu jautājums mūsu darba kārtībā: tas ir kaut kas tik nopietns visai Eiropas Savienībai – un ne tikai – ka mēs nevaram būt bezrūpīgi, un tā vienmēr būs viena no mūsu prioritātēm.
Mani nosauca par vēža speciālisti. Jāsaka, ka es neesmu vēža speciāliste. Ir cilvēki, kuri tiešām ir vēža speciālisti, bet es esmu cilvēks, kurš daudzus gadus strādājis vēža apkarošanā, un tāda arī palikšu.
Es dzirdēju ļoti interesantus komentārus. Mēģināšu atbildēt uz dažiem no tiem, bet, esiet droši, ka es esmu ņēmusi vērā visus izteiktos komentārus, un mēs tos iekļausim apsvērumos, kad veidosim rīcības plānu.
Attiecībā uz struktūrfondiem Komisija tagad ir iekļāvusi veselību prioritārajās finansējuma jomās, un tādējādi līdzekļus var izmantot veselības infrastruktūrai un arī vēzim.
Šeit minēja kancerogēnas vielas darbavietās. Kā jūs zināt, mums jau ir stingras Eiropas normas veselībai un drošībai. Protams, Komisija strādās, lai šie standarti tiktu aktualizēti tad, kad zinātne aktualizē mūsu zināšanas par riskiem. Es pie tā strādāšu kopā ar komisāru V. Špidla, kurš ir atbildīgs par šo likumdošanas jomu.
Vairākkārt tika izteikts ierosinājums izveidot iestāžu darba grupu vēža apkarošanai. Es to pārbaudīšu Veselības padomes apspriedēs Slovēnijā un pievienošu šim ieteikumam arī vēl vienu papildinājumu – ka es vēlos, lai šajā darba grupā iekļauj pacientu un speciālistu pārstāvjus.
Onkoloģijas kā specializācijas atzīšana tiešām ir ļoti vajadzīga, bet es vēlētos norādīt, ka tas jādara dalībvalstīm. Tomēr ciktāl tas attiecas uz mani, es izmantošu visu savu ietekmi, mudinot dalībvalstis tā rīkoties.
Daudzi runātāji izteicās par pretsmēķēšanas kampaņām. Mēs visi zinām, ka smēķēšana ir viens no nopietnākajiem veselības apdraudējumiem, un mans nodoms ir ne tikai turpināt kampaņu pret smēķēšanu, bet arī mēģināt iesaistīt šajā kampaņā jauniešus ne tikai tādēļ, lai smēķēšana viņu acīs kļūtu nemoderna, bet lai viņi arī saprastu, ka smēķēšanas nesākšana nāk viņiem par labu, un lai viņi aktīvi iesaistās kampaņā tā, lai šī ziņa izplatās jauniešu vidū, jo pirmais posms smēķēšanas novēršanā ir sākt darbu ar jauniem cilvēkiem.
Kā jau minēju, ir izteikti daudzi interesanti priekšlikumi. Es tos visus ņemšu vērā, un es turpināšu ciešu sadarbību ar Parlamenta deputātiem, lai panāktu ļoti labu rīcības plānu nākamajam gadam.
(Aplausi)
Priekšsēdētāja . – (FR) Saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu šo debašu noslēgumam es esmu saņēmusi rezolūcijas projektu, ko iesniegusi Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.(1).
Debates ir slēgtas.
Balsošana notiks rīt.
Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)
Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es atbalstu minētā ziņojuma galvenos punktus. Tomēr man šķiet, ka mums skaidrāk un noteiktāk jāizsakās par vienu aspektu: pētniecībā ir jāiegulda vairāk līdzekļu darbos un ne tikai vārdos, un pētniekiem ir jānodrošina labāki apstākļi. Iepriekšējos gados ir sasniegti svarīgi rezultāti, dodot lielāku cerību vēža slimniekiem un viņu ģimenēm, bet priekšā vēl ir tāls ceļš.
Tomēr man šķiet, ka katrā no 27 dalībvalstīm būtu vajadzīga laicīgāka pieeja ētiskiem jautājumiem, jo tie nereti rada šķēršļus un ierobežojumus pētniecības brīvībai. Prioritārajam mērķim, vienlaikus ievērojot spēkā esošos likumus, vajadzētu būt izskaust šo slimību, kuras dažādie un briesmīgie paveidi joprojām prasa pārāk daudz upuru visā Eiropā. Mūsu uzdevums un pienākums ir stāties uz šīs takas.
Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Kaut gan ir satraucoši saukt vēža saslimšanas gadījumu skaitu Eiropas Savienībā par „epidēmiju”, tas ir piemērots apzīmējums, jo ik gadu vēzis prasa vairāk nekā miljonu dzīvību. Taču epidēmijas izplatās tajās zemēs, kurās nav ievērotas higiēnas un epidemioloģijas normas un cilvēki dzīvo sliktos apstākļos, vai arī viņiem nav pieejama efektīva veselība aprūpe. Es nezinu, kuram no šiem nosacījumiem atbilst Eiropas Savienība.
Mēs runājam par vēža epidēmiju ES tajā pašā laikā, kad runājam par ekonomikas un konkurētspējas uzlabošanu, par lieliem ieguldījumiem preventīvos pasākumos, efektīvās ārstniecības metodēs un farmācijas nozarē.
Manā valstī, Slovākijas Republikā, vairāk nekā 30 gadu ir īstenota valsts onkoloģijas programma vēža novēršanai. Neraugoties uz to, vēža gadījumu skaits joprojām palielinās. Vai tā ir ārstu vai pacientu vaina?
Kā tiek izmantoti ES līdzekļi vēža novēršanai? 2003. gadā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja sagatavoja patstāvīgu ziņojumu par krūts vēzi. Kaut gan tajā precīzi noteikti cēloņi un iespējamie risinājumi, ir īstenota tikai neliela daļa no ziņojuma satura.
Dažreiz man šķiet, ka labā roka nezina, ko dara kreisā, un ka mūsu sabiedrība un visa ES apzināti klusē par šīs slimības patiesajiem cēloņiem, iespējams, lai izveidotu labāku tēlu un baidoties atklāt patiesību. Vēža apkarošana nevar būt tikai vienas ES prezidentūras prioritāte. Tās īstenošanai kā sistemātiskai ES politikai jau vairākus gadus vajadzēja kļūt par normu.