Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 9. aprīlis - Brisele

22. Sestās Kopienas vides rīcības programmas visdusposma pārskatīšana (debates)

  Priekšsēdētāja. – (FR) Nākamais punkts ir Riitta Myller ziņojums Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par Sesto Kopienas vides rīcības programmu (2007/2204(INI)) (A6-0074/2008).

  Riitta Myller, referente. − (FI) Priekšsēdētājas kundze, komisār Dimas kungs! Sestā vides rīcības programma netiks izpildīta ES īstenotās vides politikas dēļ.

Tematiskās stratēģijas, kas bija iecerētas kā Vides rīcības programmas stūrakmeņi, un uz tām pamatojoties izstrādātie un tagad vairumā gadījumu pieņemtie tiesību akti ir nepietiekami vides mērķu sasniegšanai. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanos diez vai izdosies apturēt, un līdz 2012. gadam nekādas nozīmes nebūs tiesību aktiem par jūru aizsardzību. Kā mēs zinām, augsnes aizsardzība ir nonākusi grūtībās ne tikai Padomē, bet arī Parlamentā. Tiesību akti par atkritumiem tagad ir Parlamenta dienas kārtībā, un tas neizskatās labi. Mums ir jāsasniedz pārliecinoši mērķi atkritumu apjoma samazināšanai. Gaisa kvalitātes direktīvā nav vienošanās par tādiem mērķiem, kas noteikti Sestajā vides rīcības programmā.

Tomēr Vides programmas mērķi ir sasniegti vienā jomā, un tā ir klimata politika. Tas ir īpašs gadījums, kad tagad pieņemtie pasākumi ir tiešām īstenoti. Mums ir jāatceras, ka klimata politikas īstenošana ir noderīga arī tad, kad ir runa par gaisa kvalitāti un daļēji arī par atkritumiem, tādēļ šajā ziņā tā ir ļoti svarīga.

Ko mēs vēl varam darīt, lai tiktu atpakaļ uz ceļa un sasniegtu Sestās vides rīcības programmas mērķus? Pirmkārt, dalībvalstīm ir jāpasteidzina ES tiesību aktu transponēšana. Komisijai ir jāpiešķir vajadzīgie līdzekļi, lai tā varētu nodrošināt, ka visas dalībvalstis izpilda savus pienākumus.

Vēl viena liela problēma, un, iespējams, ka tā ir svarīgākā no visām, ir tas, kā mēs spējam integrēt vidi Eiropas Savienības tiesību aktos. Mēs esam par to runājuši gadiem ilgi, bet joprojām nekas nav īstenots praksē.

Mums joprojām ir jomas, kurās mēs subsidējam videi kaitīgus pasākumus. Mums ir jāpārtrauc videi kaitīgas subsīdijas, un Parlamentam ir jāierosina attiecīgs grafiks.

Ir jāatbalsta ikviena videi labvēlīga politika, ieskaitot arī nodokļu pasākumus. Ja ekoloģisko nodokļu izstrādei nevar izmantot Eiropas līmeņa tiesību aktus, mums nāksies lietot mums pieejamos līdzekļus, piemēram, elastīgu sadarbību, izmantojot to, lai izvirzītu nodokļu jautājumus. Lai uzlabotu vides stāvokli, saistošiem tiesību aktiem joprojām ir jābūt prioritātei.

Es vēlētos pateikties visām grupām, kuras piedalījās šajā darbā, un es vēlos teikt, ka esmu iesniegusi dažus grozījumus tikai ar mērķi padarīt tekstu skaidrāku un tā toni nosvērtāku.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Rezultātu Eiropa ir Komisijas prioritāte. Mūsu vides politika bija un ir ļoti sekmīga ES politika, jo tā dod iedzīvotājiem skaidrus un taustāmus ieguvumus.

Aptuveni 80 % no dalībvalstu vides tiesību aktiem ir pamatoti uz attiecīgajiem ES tiesību aktiem. Tie ir devuši ārkārtīgi lielu ieguldījumu būtiskos gaisa un ūdens kvalitātes uzlabojumos, kā arī Eiropas dabas resursu aizsardzībā un saglabāšanā. Tādējādi ES spēj uzņemties vadošu starptautisko lomu tādos jautājumos kā klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība un tiesību akti par ķīmiskajām vielām.

Ir pagājis gandrīz gads, kopš Komisija publicēja Paziņojumu par Sestās Kopienas vides rīcības programmas vidusposma pārskatu. Pagājušais gads bija īpaši svarīgs, jo vides jautājumi pastāvīgi atradās ES politisko prioritāšu saraksta augšgalā. Šajā laikā mēs esam pilnībā izpildījuši mūsu politiskās saistības. Atļaujiet minēt trīs piemērus.

Bali samitā, kas notika pagājušā gada decembrī, tika uzsākta procedūra jauna nolīguma noslēgšanai par globālo klimatu līdz 2009. gadam. ES ,,zaļā diplomātija” bija ļoti noderīga šī labvēlīgā rezultāta sasniegšanā. Janvārī sagatavotā Komisijas priekšlikumu pakete par klimatu un enerģētiku bija vērienīga un liecināja par ES pastāvīgajiem centieniem rādīt paraugu pasaulei.

Ierosinātā jaunā direktīva par rūpniecisko piesārņojumu nostiprina un vienkāršo jau spēkā esošos tiesību aktus, apvienojot septiņas dažādas direktīvas par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli. Tādējādi mūsu tiesību aktus ir vieglāk īstenot, un mēs veicinām to efektivitāti vides jomā.

Pagājušajā gadā tika panākts svarīgs progress. Vienu no galvenajām vidusposma pārskata ziņām – ka Eiropas ekonomikas ilgtermiņa dzīvotspējai ir vajadzīgs stingru vides principu pamats – vispārēji atzina rūpniecība. ES vides tiesību aktos noteiktie augstie standarti veicina ekoloģiskos jauninājumus, kas, savukārt, palielina rūpniecības ražīgumu un rada jaunas darbavietas. Citiem vārdiem sakot, vērienīgi vides mērķi gan uzlabo Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, gan ir galvenais faktors mūsu mērķu sasniegšanai ekonomikas attīstībā un nodarbinātībā.

Šī labvēlīgā attīstība ir pretrunā ar zinātnieku apgalvojumiem, ka Eiropa vēl nav nonākusi ilgtspējīgas attīstības fāzē. Patiesībā mēs esam tikai Sestās Kopienas vides rīcības programmai atvēlētā laikposma pusē, un tādēļ vēl ir jādara ļoti daudz, lai novērstu esošos un jaunos mūsu vides apdraudējumus.

Turpmāko mēnešu laikā Komisija izstrādās jaunus priekšlikumus, no kuriem daudzi ir iekļauti Parlamenta ziņojumā. Šīs iniciatīvas ietver direktīvas par valstu emisiju maksimālo robežu pārskatīšanu un priekšlikumu paketi ilgtspējīga patēriņa un ražošanas jomā.

Mēs gatavojam arī likumdošanas priekšlikumu par nelegāli cirstu kokmateriālu tirdzniecības ierobežošanu. Vasaras beigās būs gatavi paziņojumi par Eiropas viedokli par mežu izciršanas apturēšanu un par veidiem, kā reģistrēt uzņēmumu rezultātus, izmantojot kritērijus, kas sniedzas tālāk par IKP.

Mēs gatavojam arī priekšlikumu par nehumāni nogalinātu roņu ādu tirdzniecības aizliegumu.

Kopienas tiesību aktu īstenošanas uzlabošana ir galvenā prioritāte; tas ir galvenais faktors labākas vides radīšanai. Tikai nodrošinot visa acquis communautaire pareizu īstenošanu, iespējams sasniegt Sestās Kopienas vides rīcības programmas mērķus. Efektīva īstenošana ir saistīta ar labāku likumdošanu. Tagad es varu izteikt apmierinātību, jo divu iepriekšējo gadu laikā Komisija ir spējusi nošķirt labāku likumdošanu no zemākiem vides standartiem. Patiesība ir tāda, ka vecāki un vienkāršāki tiesību akti ir labākais veids, kā uzlabot jauno noteikumu īstenošanu, un tādējādi tie var veicināt labāku vides aizsardzību.

Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Esmu sevišķi iepriecināts, ka jūsu ziņojumā ir konstruktīvi secinājumi par to, kā Eiropa var sekmīgi izveidot labāku vidi un patiesi ilgtspējīgu attīstību. Es apliecinu jums, ka Komisija ļoti uzmanīgi pārbaudīs šos secinājumus, analizējot jomas, kurās tā saskata trūkumus politikā, un nosakot prioritātes nākamajiem gadiem.

Atļaujiet man pateikties referentei Myller kundzei par viņas pūlēm, kā arī Karim kungam, Jeleva kundzei un Navarro kungam no Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas par lieliskajiem ieteikumiem.

Ir skaidri redzams, ka attiecībā uz turpmāko ceļu valda liela vienprātība. Tagad mums vēl ir jāpārvērš šī atbalsta politika konkrētā rīcībā, lai nodrošinātu labāku vidi, sākot ar 2012. gadu.

  Rumiana Jeleva, REGI komitejas atzinuma sagatavotāja. − (BG) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, kolēģi! Kā Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja es vēlētos uzsvērt reģionālo un vietējo varas iestāžu nozīmi vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Reģioni un municipalitātes ir vietas, kur ir jāizjūt lēmumu ietekme un praksē jāīsteno vides acquis.

Ūdens apgāde un ūdens attīrīšana, atkritumu apsaimniekošana, sabiedriskais transports un pilsētplānošana ir tikai daži piemēri. Dalībvalstis un to reģionālās un vietējās varas iestādes ir jāmudina iespējami labi izmantot struktūrfondus, vienlaikus nodrošinot, lai to darba programmas veicinātu vides tiesību aktu efektīvāku īstenošanu. Ir acīmredzami, ka dažiem reģioniem ir grūtības ar īstenošanu. Ir jāizstrādā īpaši pasākumi kohēzijas politikas ietvaros, lai pārvarētu šīs grūtības.

Nobeigumā, reģionālā sadarbība ir jāizmanto kā vides politikai ārkārtīgi svarīgs instruments. Sadarbība starp dalībvalstīm un ES kaimiņvalstu reģioniem, piemēram, ar Melnās jūras, Baltijas jūras un Vidusjūras reģioniem, paver iespējas pārrobežu piesārņojuma novēršanai.

Paldies!

  Gyula Hegyi, PSE grupas vārdā. – (HU) Attiecībā uz Sestās Kopienas vides rīcības programmas mērķiem mēs atpaliekam daudzās jomās. Es šeit vēlētos minēt tikai divas no tām.

Gaiss mūsu pilsētās ir piesārņots un neveselīgs. Tā kā nav Kopienas tiesību aktu, daudzas pilsētas vēl šķiet ļoti tālu no tematiskajā stratēģijā par pilsētvidi noteikto mērķu sasniegšanas. Tādēļ Komisijai ir jānāk klajā ar tiesību aktiem, kuros skaidri noteikta pilsētvides un pilsētas transporta sistēma visā Eiropas Savienībā, jo pretējā gadījumā mūsu iedzīvotāji cietīs no sliktas gaisa kvalitātes un citiem piesārņojuma veidiem.

Joprojām ir apstājusies arī Ūdens pamatdirektīvas īstenošana. Ja tiesību akti par rūpniecību neatbildīs lauksaimniecības un lauku attīstības politikai, tad mūsu ūdens resursi joprojām tiks piesārņoti. Kā parādīja gadījums ar putu veidošanos Rabas upē Ungārijā, kas izveidojās Austrijas ādu apstrādātāju radītā piesārņojuma rezultātā, pašreizējie tiesību akti nespēj novērst ūdens resursu piesārņošanu.

Dalībvalstīm un Komisijai ir jādara viss, kas ir to spēkos, lai nodrošinātu vispārēju atbilstību Ūdens pamatdirektīvai un Plūdu direktīvai. Paldies!

  Satu Hassi, Verts/ALE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Liels paldies Riitta Myller par lielisko ziņojumu un sadarbību.

Kā saka Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja, ES Vides programmas īstenošana kavējas daudzos aspektos, bet vēl vairāk biedē tas, ka pat tad, ja līdz šim būtu pilnībā izpildīti visi konkrētie mērķi, ES joprojām neatrastos ceļā uz ilgtspējīgu attīstību. Piemēram, mēs, iespējams, nespēsim līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pat tad, ja gribam to darīt.

Tā ir nepatīkama patiesība, ka mūsu sabiedrība ir radusi strādāt tādā veidā, kas nav ilgtspējīgs. Ja visi pasaules iedzīvotāji patērētu resursus tā, kā to dara eiropieši, mums vajadzētu četras Zemes, lai saražotu nepieciešamos resursus. Ja Ķīnas, Indijas un citu jaunattīstības valstu vidusšķiras pārņems mūsu patēriņa ieradumus, uz planētas iestāsies krīze. Es ceru, ka modinātāja zvans, kas tagad atskanējis, pateicoties klimata politikai, liks mums pilnīgāk pārvērtēt savu dzīvesveidu un ražošanas paražas.

  Péter Olajos (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kundze! Atļaujiet man sākumā pateikt, ka arī es nepiekrītu, ka Sestās Kopienas vides rīcības programma tiek īstenota saskaņā ar plānu. Turklāt daudzos gadījumos nav konkrētu kvalitatīvu un kvantitatīvu mērķu un grafiku ne tikai rīcības programmā, bet arī tematiskajās stratēģijās.

Nav šaubu, ka Sestās rīcības programmas īstenošana atpaliek no grafika; mēs vēl neesam spējuši izpildīt programmā noteiktos prioritāros vides mērķus, un īstenošana dalībvalstīs joprojām ir apstājusies. Atļaujiet man sniegt konkrētu piemēru.

Pirmais: nav īstenoti konkrēti pasākumi attiecībā uz tiesību aktu projektu par iekštelpu gaisa kvalitāti. Īpaša prioritāte šeit ir noteikumu projekts attiecībā uz skolām un citām sabiedriskām iekštelpām, kuras lieto neaizsargātas grupas. Vajadzētu sākt vismaz izmēģinājuma projektus.

Otrais: ir apstājusies arī direktīvu īstenošana par Natura 2000 tīkla programmu. Ir jāizplata labākā prakse, un pret piesārņotājiem jānosaka fiskāli mēri. Es pats vērsos pie Komisijas ar iesniegumu par Natura 2000 teritoriju piesārņošanu, bet Komisija vienkārši sēž, rokas klēpī salikusi, un nav darījusi pilnīgi neko.

Trešais: pēdējā laikā iz izplatījusies bīstamo un sadzīves atkritumu nelikumīga izgāšana citās valstīs. Āfrika un Āzija nereti ir Eiropas atkritumu galamērķis, un tas nav pieļaujams. Tikpat nepieļaujams ir tas, ka vairākas Vācijas federālās zemes nelegāli pārved daudzus tūkstošus tonnu atkritumu uz Austrumeiropu un pēc tam atsakās tos ņemt atpakaļ – piemēram, Bavārijas gadījums.

Ceturtais: kas noticis ar jaukajiem principiem pārrobežu piesārņojuma novēršanai? Viena dalībvalsts, Austrija, pēdējo septiņu gadu laikā piesārņo Rabas upi, kā iepriekš minēja Hegyi kungs. Upes ūdens virspusē peld biezas putas. Es esmu izvirzījis šo jautājumu ne mazāk kā pusduci reižu un pat iesniedzis oficiālu sūdzību, bet labuma nekāda – putas joprojām ir uz upes, kamēr Komisija šeit sēž, neko nedarot.

Jaukiem principiem nav nozīmes, ja tos neīsteno. Komisija ir Eiropas Savienības likumu ievērošanas sargātāja. Šim sargam ir laiks pildīt pienākumu un nevis negribīgi piekrist dalībvalstīm, bet tā vietā nodrošināt atbilstību tiesību aktiem, kurus mēs esam kopīgi pieņēmuši. Liels paldies!

  Evangelia Tzampazi (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Atļaujiet man apsveikt referenti ar lielisko darbu. Man šķiet, ka tajā ir atspoguļotas Parlamenta bažas par to, cik daudz Eiropas Savienība līdz šim ir ievērojusi savas saistības saskaņā ar Sesto Kopienas vides rīcības programmu.

Komisijas vidusposma pārskats atklāj, ka ir vajadzīgas saskaņotas pūles, lai aizpildītu trūkumus tiesību aktos ar jauniem likumdošanas priekšlikumiem. Ir jānodrošina arī vajadzīgie līdzekļi, lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu pareizu īstenošanu. Pašlaik kļūst skaidrs, ka lielāka cerība ir jāliek uz ražošanas un patēriņa ilgtspējīgu modeli un ka ekonomikas izaugsmei jākļūst atkarīgākai no dabas resursiem.

Tikpat svarīgi ir uzsvērt Eiropas vides politikas nacionālo dimensiju. Eiropas Savienība ir jāmudina joprojām atbalstīt vērienīgu vides politiku un prasības un attīstīt tehnoloģiju tālāknodošanu un labākās prakses apmaiņu ar jaunattīstības valstīm.

  Cristina Gutiérrez-Cortines, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es tiešām nedomāju, ka dokuments, kuru mēs izskatām, ir tāds, kāds tas varētu būt, un es paskaidrošu – tas ir dokuments, lai novērtētu padarīto saskaņā ar plašajām pamatnostādnēm, kuras Eiropas Komisija ir ierosinājusi vides jomā un visai vides politikai. Man nešķiet, ka tas ir novērtējuma dokuments. Tas nav detalizēts novērtējuma dokuments, kas varētu mums palīdzēt turpmāko plānu veidošanā, iespējams, tāpēc, ka Komisija nav pieradusi pie tās apspriešanas un vērtēšanas, tā nebalso, un tai nav akcionāru grupas, kura pieprasa rezultātus. Kaut gan tā varētu šķist pretruna, es tomēr uzskatu, ka Komisiju var apsveikt ar iepriekšējos gados gūtajiem panākumiem, bet ne ar šo dokumentu.

Man šķiet, ka vides politika ir pilnīgi iekļauta municipālajā un reģionālajā politikā, un rūpniecība pati reaģē uz Eiropas Savienības pamatnostādnēm.

Taču šajā dokumentā nav perspektīvas, kā mums ir jāmainās nākotnē, jo ir jāpārskata punkti, kuros sistēma nav labi darbojusies. Eiropa īsteno vides politiku vairāk nekā 25 gadus, un tai ir jāpārskata dažas metodes, jo tā nav vienīgā lieta, kas izskaidro dažu politikas aspektu trūkumus.

Es neredzu nekādu izpēti, kā mēs varam mainīt to, kādā veidā mēs iesaistām reģionus un veidojam tīklus, un vai ES attieksme tajos dominē vai nē. Kā tas notika ar Augsnes direktīvu, tagad ir daudz valstu, kurām jau ir daudz labāks regulējums nekā viņiem spēj dot Eiropa, un citām valstīm tāda vispār nav. Reaģējot uz šo līdzsvara trūkumu, Eiropai ir jāieņem atšķirīgas nostājas un jāmeklē jauni darba veidi, jo ir loģiski, ka tad, ja ir mainījusies pasaule, mums ir jāmaina darba metodes.

Liels paldies! Apsveicu ar rezultātiem, bet turpmāk mainīsimies!

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka Sestās Kopienas vides rīcības programmas vidusposma pārskats ir atklājis kādu svarīgu apstākli – šīs programmas īstenošana tālu atpaliek no plānotā grafika.

Tā rezultātā iespēja, ka līdz 2012. gadam viss būs padarīts un prioritārie mērķi izpildīti, ir diezgan neliela. Es piekrītu viedoklim, ka programmā joprojām ir jāiekļauj skaidrāki un taustāmāki kvantitatīvie un kvalitatīvie mērķi. Es piekrītu arī tam, ka tematisko stratēģiju iesniegšana nav devusi efektīvus rezultātus. Šā iemesla dēļ es vēlētos uzsvērt nepieciešamību turpināt darbu, lai ar jaunu likumdošanas priekšlikumu palīdzību novērstu nepilnības vides tiesību aktos.

Ir ļoti svarīgi nodrošināt arī vides noteikumu efektīvu īstenošanu. Klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība, veselība un resursu izmantošana joprojām ir visneatliekamākās nākotnes problēmas.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka laiku pa laikam mums ir jāveic šādi novērtējumi un it īpaši jāpublicē dati par dalībvalstīm reģistrā, jo, protams, gadu gaitā rodas konflikti par atsevišķiem jautājumiem, kā tas bija, piemēram, ar Ūdens pamatdirektīvu, kad mēs, no vienas puses, gatavojamies ilgstoši atbalstīt atjaunojamos energoresursus, bet, no otras puses, izšķiežam neizlietoto ūdeni.

Problēmas ir arī ar Natura 2000. Mums ir jāuzklausa iedzīvotāji šajā jautājumā un laiku pa laikam atbilstīgi jāpielāgo programmas.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Sākumā atļaujiet atzīmēt šovakar izteiktos lieliskos komentārus. Komisija tos, protams, ņems vērā un atbilstoši izmantos.

Vidusposma pārskatā Komisija secināja, ka kopumā ES ir uz pareizā ceļa attiecībā uz Sestajā vides rīcības plānā noteikto pasākumu izpildi. Ja mēs turpināsim progresu šajos izšķirošajos gados, mēs varēsim līdz 2012. gadam īstenot programmā iekļautos priekšlikumus. Tomēr priekšlikumu sagatavošana un pat to pieņemšana un apstiprināšana ir tikai puse no vajadzīgā darba. Kā šovakar norādīts, ja vides politika netiks efektīvi īstenota, mēs nekādā gadījumā nesasniegsim Sestajā vides rīcības programmā noteiktos vides mērķus, lai cik labi Eiropas iestādes būtu sagatavojušas tiesību aktus.

Tieši šā iemesla dēļ es pilnībā pievienojos Parlamenta viedoklim, ka ir vajadzīgs lielāks darbs un Komisijai ir jāpiešķir pietiekami līdzekļi, kas ļauj mums turpināt atbilstīgu darbu pie īstenošanas problēmām. Tas dos Komisijai iespēju palīdzēt dalībvalstu varas iestādēm attīstīt kapacitāti, kas vajadzīga mūsu iecerēto rezultātu sasniegšanai.

Komisija piekrīt Parlamenta viedoklim, ka ir ļoti svarīgi iekļaut vides politiku arī citās politikas jomās. Kā teikts ziņojumā, šī integrācija ir ļoti svarīga tirdzniecības politikā, jo ES ir ārkārtīgi nozīmīgas ekonomiskas attiecības ar citām pasaules valstīm, un tirdzniecība, bez šaubām, ietekmē vidi. Taču tikpat svarīgi ir iekļaut vides jautājumus lauksaimniecības, reģionālajā un transporta politikā – ja tiks piešķirts nozīmīgs finansējums, Kopienas politika ievērojami ietekmēs Eiropas reģionus.

Komisijas izveidotās ietekmes pētījuma procedūras mērķis ir uzlabot Kopienas politikas jomu kohēziju, un šajā procedūrā ir iekļauts visu mūsu priekšlikumu vides rādītāju novērtējums. Komisija vēlas saņemt Eiropas Parlamenta atbalstu, lai varētu nodrošināt visu vides aspektu novērtējumu arī tad, kad mūsu priekšlikumus izskata citas iestādes.

Nobeigumā, ziņojumā ir uzsvērta valsts, reģionālo un vietējo varas iestāžu, kā arī iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmēju izšķirošā nozīme ES Sestajā vides rīcības programmā noteikto mērķu sasniegšanai. Es apliecinu jums, ka Komisija darīs visu iespējamo, lai paaugstinātu programmas sabiedrisko skanējumu un nodrošinātu iesaistīto pušu atbalstu. Esmu pārliecināts, ka Parlaments palīdzēs šajā darbā, un es ceru, ka Eiropas vides aizsardzība būs viens no galvenajiem jautājumiem, kas interesēs vēlētājus nākamā gada vēlēšanās.

  Riitta Myller, referente. − (FI) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties komisāram un visiem, kuri piedalījās šajās debatēs.

Parlaments un es kā referente patiesībā vēlamies situāciju, kad Komisija iegūst jaunus instrumentus, lai nostādītu vides politiku uz ceļa, kas ved pie Sestās vides rīcības programmas mērķu sasniegšanas. Vidusposma ziņojumā Komisija teica, ka tā uzskata, kā tikko norādīja komisārs Dimas kungs, ka Sestās Kopienas vides rīcības programmas vidusposma pārskatā nosauktie līdzekļi būs pietiekami, lai to sasniegtu, bet Komisijas pašreizējās politikas pētījumi liecina par kaut ko citu.

Šajā ziņojumā, kuru, jācer, ar lielu vairākumu pieņems rīt, ir norādītas jomas, kurās joprojām ir vajadzīgi Eiropas mēroga uzlabojumi, un tajā ir minēti gandrīz tie paši līdzekļi, kas ierosināti komisāra runā. Citiem vārdiem sakot, mums ir vienāds viedoklis par to, kas jādara, bet, kā šeit teica Hassi kundze, mums, bez šaubām, būs ļoti atklāti jāapspriež tas, vai ierosinātie līdzekļi ir vai nav kopumā piemēroti, lai nostādītu Eiropas Savienību uz ilgtspējīgas attīstības ceļa. Tagad mēs esam uz pareizā ceļa attiecībā uz klimata politiku. Ja mēs izveidosim tikpat vērienīgu politiku citās jomās, tad mums noteikti būs panākumi.

Es teicu, ka esmu iesniegusi dažus grozījumus, lai padarītu šo ziņojumu skaidrāku. Es vēlos tikai norādīt, ka somu valoda 14. grozījumā ir ļoti brīva – kā atsauce ir jāizmanto teksts angļu valodā.

  Priekšsēdētāja. – (FR) Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. – (PL) Man kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas loceklei šķiet, ka būtu labi, ja mēs pieņemtu Sesto vides rīcības programmu saskaņā ar ES līguma 251. pantu, tas ir, ar koplēmuma procedūru. Vides aizsardzības jautājums ir ārkārtīgi svarīgs Eiropas Parlamentam, kas, galu galā, pārstāv aptuveni 500 miljonus eiropiešu.

Eiropas Parlamenta iekļaušana koplēmuma procedūrā skaidri parāda, kāda ir tā nozīme. Sestās vides rīcības programmas desmit darbības gadu laikā ir vajadzīgi regulāri novērtējumi, it īpaši attiecībā uz programmas prioritātēm. Ir taisnība, ka programmā iekļautās tematiskās stratēģijas ir uzlabojušas ieinteresēto pušu līdzdalību un attīstījušas vides politikas dimensiju, tomēr tajā paša laikā tās ir aizkavējušas vai paildzinājušas likumdošanas procesu šajā jomā.

Apkaunojošs piemērs ir nepabeigtā direktīva par gaisa kvalitāti. Parlaments pareizi komentēja, ka lielākais progress ir panākts tajās Programmas apakšnodaļās, kurās netika izstrādātas atsevišķas tematiskās stratēģijas (piemēram, klimata pārmaiņu nodaļā). Taču, no otras puses, mums ir jāatceras, ka Sestā rīcības programma aicina mūs ar fiskāliem līdzekļiem atbalstīt ilgtspējīgas ražošanas metodes un patēriņa modeļus.

Kaut gan ir grūti uzskatīt šo vidusposma pārskatu par apmierinošu, tas ir vienīgais mehānisms, ar kura palīdzību ES var efektīvi virzīt noteikto mērķu sasniegšanu. Ja šajā jomā nebūs panākumu, tas mazinās uzticību ES un tās deputātiem, kuri ir patiesi noraizējušies par vides stāvokļa pasliktināšanos.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. – (RO) Komisijas Paziņojums par Sestās Kopienas vides rīcības programmas (VRP) vidusposma pārskatu apstiprina to, ka visneatliekamākās vides problēmas ir klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības izzušana, veselība un resursu izmantošana, un tādēļ ir svarīgi, lai šī programma kļūtu par svarīgu instrumentu ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Ņemot vērā līdz šim īstenotos programmas pasākumus, nav ticams, ka līdz 2012. gadam tiks sasniegti prioritārie vides mērķi. Piemēram, nav iespējams sasniegt mērķi līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu, un stratēģijas, kas ierosinātas jūras vides un augsnes aizsardzībai, nedos konkrētus rezultātus līdz 2012. gadam. Tajā pašā laikā VRP mērķu sasniegšanai nepietiek ar pasākumiem, kas īstenoti gaisa kvalitātes uzlabošanai, kā arī ar Gaisa piesārņojuma tematiskās stratēģijas pasākumiem un apkārtējās vides trokšņu samazināšanas mērķiem. Komisijas paziņojumā nav pietiekami aplūkots ne problēmu risinājums, ne dažu dalībvalstu atturība attiecībā pret dzīvotņu un Natura 2000 direktīvu īstenošanu.

Tiklīdz ir noteiktas Natura 2000 teritorijas, ir svarīgi formulēt, propagandēt un pārraudzīt saglabāšanas mērķus. Šis pārskats aicina pievērst uzmanība šīm problēmām un pieprasa, lai Komisija tiecas uz vērienīgiem rezultātiem vides aizsardzības jomā.