Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 9. aprīlis - Brisele

25. Kultūras nozares Eiropā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Guy Bono ziņojums (A6-0063/2008) Kultūras un izglītības komitejas vārdā par kultūras nozarēm Eiropā (2007/2153(INI)).

  Guy Bono, referents. − (FR) Priekšsēdētāja kungs! Ziņojums, ar kuru es šodien iepazīstinu, seko Trüpel kundzes – viņa šodien ir šeit, un es viņu apsveicu – un manam lūgumam par kultūras nozaru plašāku atzīšanu, kas izteikts pirms trim gadiem 2007. gada Kultūras ziņojuma laikā, un šīs nozares tagad, es atgādinu, Eiropas Savienībā apsteidz automobiļu rūpniecību, tajās ir iesaistīts 3.1 % no strādājošajiem iedzīvotājiem, un tās rada 2.6 % no IKP.

Tādēļ es sagatavoju šo ziņojumu, pēc iespējas plašāk apspriežoties ar visiem šajā nozarē iesaistītajiem. Tagad es vēlētos pateikties šīs nozares speciālistiem un profesionāļiem, kā arī tīmekļa lietotājiem un patērētāju apvienībām, un kolēģiem no Kultūras komitejas par visām diskusijām, kurās mēs varējām risināt šos ārkārtīgi svarīgos jautājumus.

Šā ziņojuma pamatā ir šāds postulāts: kultūra un ekonomika šodien ir kļuvušas nedalāmas. Ekonomikai ir vajadzīga kultūra, un kultūrai ir vajadzīga ekonomika. Tādēļ kultūrai nekavējoties jāatdod pienācīgā vieta Lisabonas programmā. Paturot to prātā, es šajā ziņojumā izsaku vairākus priekšlikumus.

Pirmkārt, izveidot darba grupu, lai izpētītu attiecību starp kultūru, radošo darbu un inovāciju saistībā ar Kopienas politiku.

Otrkārt, ir svarīgi piešķirt kultūrai vairāk vietas mūsu Kopienas finansējumā. Šajā ziņojumā es iesaku dalībvalstu līmenī privāto/valsts finansējumu, kā arī tādu regulējumu un fiskālo sistēmu, kas atbalsta kultūras nozares, un, konkrētāk, nodokļu kredītus un samazinātas PVN likmes visiem kultūras produktiem, arī tiešsaistes darbiem. Es aicinu Komisiju apsvērt arī iespēju izveidot MEDIA programmai līdzīgu programmu visām kultūras nozarēm.

Treškārt, šajā ziņojumā ir izteikts ierosinājums labāk iekļaut kultūru ES ārpolitikā, jo – un to es gribu uzsvērt – Eiropu dara bagātu tās kultūra, vai drīzāk, man jāsaka, tās kultūras daudzveidība. Tādēļ es aicinu Komisiju un dalībvalstis palielināt atbalsta summu tulkošanai.

Nobeigumā, ja atļaujat, priekšsēdētāja kungs, es vēlētos atgriezties pie jautājuma par intelektuālā īpašuma tiesībām, par kurām šajā ziņojumā ir veikti ļoti daudzi grozījumi. Šajā jautājumā es kategoriski iebilstu dažām dalībvalstīm, kuru represīvos pasākumus nosaka nozares, kas nav spējīgas mainīt ekonomisko modeli saskaņā ar informācijas sabiedrības noteiktajām vajadzībām. Liegt piekļuvi internetam ir nesamērīgs pasākums, ņemot vērā mērķus. Tas ir sods ar varenu iedarbību, kam var būt nopietnas atskaņas sabiedrībā, kurā internets ir ļoti svarīgs sociālajai integrācijai.

Dāmas un kungi! Man šķiet, mums ir jāatšķir masveida pirātisms no patērētājiem, kuri darbojas bez nolūka nopelnīt. Tā vietā, lai padarītu patērētājus par noziedzniekiem, mums ir jāizveido jauni ekonomikas modeļi, kas uztur līdzsvaru starp iespēju piekļūt kultūras pasākumiem un saturu, kulturālo daudzveidību un taisnīgu atalgojumu intelektuālo tiesību īpašniekiem. Man šķiet, ka tas ir vienīgais ceļš, pa kuru kultūras Eiropa var ieiet 21. gadsimtā.

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Priecājos būt šeit un piedalīties debatēs par Bono kunga ziņojumu, un es vēlētos pateikties viņam par ieguldījumu un komitejai par darbu. Esmu pārliecināts, kā viņš teica, ka kultūra ir svarīga mūsu dzīvē un ka tā kļūst arvien svarīgāka Eiropas Savienības nākotnei.

Man gribētos piebilst, ka tā definē mūsu Kopienu daudz vairāk nekā bizness vai ģeogrāfija. Mums ir jāsaprot arī tas, ka kultūra dod ieguldījumu; kultūra rada; kultūra ir kaut kas pozitīvs, kas nevis patērē mūsu budžetu vai ir pretrunā ar mūsu vajadzībām, bet gan bagātina, ieskaitot arī darbavietu un izaugsmes radīšanu. Šī bija pirmā reize, kad Eiropas Savienība spēja skaidri atzīt pagājušā gada samita secinājumus pētījumā, kuru mēs laidām klajā pirms kāda laika, un tagad Eiropas Savienības kultūras darba kārtībā globalizācijas laikmetā.

Es vēlētos uzsvērt tikai trīs konkrētas idejas vai jūsu ziņojuma punktus, jo to ir daudz, un es nekomentēšu katru no tiem.

Pirmkārt, jūs lūdzat mūs izveidot Eiropas redzējumu par kultūru, radošo darbu un inovāciju. Eiropas darba kārtība, par kuru mēs tagad esam vienojušies, tieši to arī dara. Mēs stiprinām sadarbību starp dalībvalstīm, atbalstot arī radošās nozares. Tas ir viens no trim pīlāriem. Daļa no šā darba būs vajadzība apsvērt, kā precīzāk izmērīt šo nozaru ieguldījumu ekonomikā un kā tās atbalstīt.

Otrkārt, jūs lūdzāt mūs apsvērt ārējo dimensiju. Tā ir viena no darba kārtības trim prioritātēm, un tagad mēs ļoti aktīvi aicinām mūsu partnerus, mūsu dalībvalstis, ratificēt UNESCO Konvenciju – jo ne visas dalībvalstis un arī citas pasaules valstis ir to paveikušas – un nodrošināt arī tās īstenošanu. Mēs arvien vairāk iekļaujam kultūras elementus gan attīstības sadarbībā, gan divpusējās attiecībās ar jaunattīstības valstīm.

Treškārt, es piekrītu jums, ka visa uzmanība ir jāpievērš 151. panta pilnīgai īstenošanai ES politikā. Esmu izveidojis patiesi labus sakarus un sadarbību ar kolēģiem, arī ar komisāru C. McCreevy, attiecībā uz iekšējo tirgu un dažādiem autortiesību aizsardzības aspektiem. Esmu pārliecināts, ka ar jūsu visu palīdzību mēs sasniegsim šajā Līguma pantā noteiktos mērķus.

Jūs minējāt arī mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāti, kas atrodas ļoti augstā vietā mūsu darba kārtībā it īpaši šogad – dalībvalstis jau ir izveidojušas darba grupu šajā jautājumā, un Komisija īsteno izmēģinājuma pasākumu mākslinieku mobilitātei, kuru Parlaments ierosināja pagājušajā gadā.

Komisija atbalstīs visus šos centienus, it īpaši pētījumu, lai labāk izprastu saiknes starp kultūru, radošo darbu un inovāciju, kā arī vēl vienu pētījumu par to, kā izveidot vidi, kas vecina radošo un kultūras nozaru attīstību, ieskaitot arī atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem un riska pārņemšanu.

Šo iniciatīvu rezultāti tiks iekļauti Zaļajā grāmatā par kultūras un radošajām nozarēm, kuru Komisija plāno publicēt 2009. gadā.

Ar prieku gaidu debates.

  Rolf Berend, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Jaunās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku nozīmi Eiropas kultūras nozarē. Tādēļ īpaša uzmanība ir jāpievērš intelektuālā īpašuma aizsardzībai.

Eiropas Savienības un dalībvalstu uzdevums ir sniegt vajadzīgos līdzekļus, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu un aizsardzību. Īpaši svarīga šeit ir pirātisma apkarošana. Visiem iesaistītajiem ir jāzina savas tiesības un pienākumi attiecībā uz šā uzdevuma kopīgu risinājumu.

Šajā ziņojumā mūsu komiteja atbalstīja informatīvas un izglītojošas kampaņas it īpaši attiecībā uz patērētājiem. Ir jāuzsāk sagatavojoši un izglītojoši pasākumi, paskaidrojot intelektuālā īpašuma vērtību skolu jauniešiem. Attiecībā uz to es vēlētos vēlreiz uzsvērt komitejas viedokli, ka noziedzīgu darbību piedēvēšana patērētājiem, kuri necenšas gūt peļņu, nav pareizs risinājums digitālā pirātisma apkarošanai.

Mēs vairākkārt uzsvērām, ka tādas bezmaksas informācijas struktūras kā globālais tīmeklis ir ļoti svarīgas Eiropas radošajām nozarēm un ka mums ir jārada līdzsvars starp interneta atvērtību un intelektuālā īpašuma aizsardzību. Attiecībā uz to, priekšsēdētāja kungs, atļaujiet man vēl pateikt pēdējo komentāru par 22.a grozījuma pārskatīto variantu, kuru iesniedza 40 deputāti. Mana grupa – Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrāti – ir skaidri paziņojusi, ka tā gatavojas atbalstīt grozījuma pirmo daļu un kategoriski noraidīt šā grozījuma otro daļu.

SĒDI VADA: Diana WALLIS,
priekšsēdētāja vietniece

  Katerina Batzeli, PSE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Laikā, kad tradicionālās ekonomikas jomas un nozares cieš ievērojamu lejupslīdi un globalizācijas spiediens nostāda Eiropas uzņēmumus ļoti neizdevīgos konkurences apstākļos, kultūras nozare ir viena no nedaudzajām, kas nodrošina ievērojamas iespējas daudzpusīgai ekonomiskajai, reģionālajai, sociālajai un kultūras attīstībai. Šajā posmā, ņemot vērā ne tikai Līguma 157. pantu un UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, Eiropai ir jācenšas izveidot pienācīgu līdzsvaru, lai palīdzētu šīs nozares uzņēmumiem, aģentūrām, ražošanai un pakalpojumiem būt pilnīgi konkurētspējīgiem. Tajā pašā laikā Eiropa nedrīkst pakļaut riskam savas īpatnējās kultūras iezīmes vai apdraudēt daudzveidību.

Tādēļ, Komisāra kungs, kā jūs teicāt, nākamais gads, kas būs Eiropas Kreativitātes un inovāciju gads, man šķiet, ir īstais laiks, lai ES aktīvi pievērstos kultūras nozarēm. Mums ir jāatsakās no uzskata, ka tās ir greznība, un jāveido īpaša politika investīciju veicināšanai šajā nozarē.

Priekšsēdētājas kundze! Mēs pilnībā atbalstām Bono kunga ziņojumu, kuru, manuprāt, nopietni izskatīs arī komisārs Figeľ  kungs, lai varētu apspriest un turpināt radošo darbu.

  Zdzisław Zbigniew Podkański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Mēs bieži sastopamies ar nevērīgas izturēšanās gadījumiem pret kultūras lomu un nozīmi. Uzņēmējdarbību ievēro, bet kultūru uzskata par kaut ko nesvarīgu, par sava veida piedevu. Netiek novērtēta ne tikai tās kulturālā, bet arī ekonomiskā un sociālā nozīme.

Pateicoties šim ziņojumam, mums ir redzams cits kultūras tēls. Paskatīsimies, lūdzu, tikai uz skaitļiem. Eiropas Savienības rīcībā ir 1 % no visu dalībvalstu IKP, bet kultūras nozare viena nodrošina 2.6 % IKP un vairāk nekā 3 % darbavietu, tādēļ tā ir ļoti nopietna problēma. Taču šie dati ir nepilnīgi. Mēs zinām, ka tajos nav iekļauta amatniecības, rokdarbu un mākslinieciskās darbības loma un nozīme, un nav iekļautas vēl daudzas jomas, kuras ietekmē kultūra. Tādēļ es uzskatu, ka šis ziņojums ir ļoti svarīgs, un mums ir jāiesaistās un jāatbalsta komisārs Fige¾ kungs, jo viņš ir ieņēmis ļoti pareizu nostāju – tādu, kas piedāvā iespējas ikvienam.

  Helga Trüpel, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! G. Bono ziņojums ir piespiedis atsākt nemainīgo strīdu starp divām kultūras koncepcijām – no vienas puses kultūras kā nošķirtas parādības koncepcija un pilnīga kultūras ,,komercializēšana” no otras puses. Mēs uzsveram radošo nozaru nozīmi kā Lisabonas Stratēģijas daļu ekonomikas izaugsmei, tajā pašā laikā nepakļaujot kultūras politiku tīri ekonomiskiem ierobežojumiem.

Radošās un kultūras nozares tiek uzskatītas par neatkarīgām ekonomikas nozarēm, un iepriekšējos gados tās ir bijušas darbavietu radīšanas dzinējspēks Eiropā. Piemēram, Vācijā tās rada vairāk darbavietu nekā automobiļu rūpniecība, un Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir attiecīgi jāorientē sava politika. Šeit vēl ir daudz darba.

Man vēlreiz jāuzsver – ņemot vērā visus sarežģītos argumentus, kas apvij autortiesības – ka vēl ir jāatrod atbilstīgi politiski noteikumi attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām digitālajā pasaulē, lai, no vienas puses, nodrošinātu brīvu pieeju internetam visiem lietotājiem un radītu jaunas ienākumu gūšanas iespējas māksliniekiem, kuri rada kreatīvo saturu, no otras puses.

  Miguel Portas, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Bono kunga ziņojums ir lielisks dokuments, kuru mēs atbalstām. Es runāšu īsi un pievērsīšos tikai autortiesību jautājumam. Kad pasaulē vēl nebija digitalizācijas, grāmatu un ierakstu pirkšanu varēja uzskatīt par parastas patēriņa tendences atspoguļojumu. Fotokopētāji un kasešu magnetofoni bija trieciens autoru atalgojumam, un tomēr pirkšana joprojām bija noteikums.

Digitālajā pasaulē paradigma mainās. Internets nozīmē, ka ideju, informācijas un darbu izplatīšana un brīva aprite ir atbrīvojusies no vecajiem fiziskajiem ierobežojumiem. Digitālajā pasaulē samaksa ir palikusi pagātnē. Darbu brīva aprite ir kultūras dabiskā dzīvotne. Mēs apkarojam pirātismu peļņas iegūšanas nolūkā, bet mēs kategoriski iebilstam pret noziegumu piedēvēšanu patērētājiem. Digitālajā pasaulē mums joprojām ir vajadzīgi zināmi ierobežojumi un barjeras, jo mēs vēl neesam atraduši veidu, kā nodrošināt autoriem piemērotu atlīdzību; bet šīs dienas ir skaitītas.

  Thomas Wise, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Eiropai ir bagāts un daudzveidīgs kultūras mantojums, kas bagātina mūsu dzīvi ne tikai estētiski, bet arī ekonomiski. Kā jau minēts, šī nozare dod 2.6 % no Eiropas Savienības IKP. Tās izaugsme pārsniedz kopējo ekonomikas izaugsmi, un tajā darbojas vairāk nekā pieci miljoni cilvēku.

Tie ir trīs ļoti skaidri iemesli, kāpēc Komisijai vajadzētu turēties pa gabalu, ja mēs nevēlamies redzēt kultūru aizejam pa to pašu ceļu kā zvejniecība un lauksaimniecība. Tomēr tirdzniecības deficīts tikai starp ES un Amerikas Savienoto Valstu kinofilmām vien palielinās gadu no gada, jo Eiropas publika izvēlas amerikāņu nevis eiropiešu produktus. Jaunākie skaitļi liecina, ka šis deficīts bija GBP 7.2 miljardi gadā.

Sešu lielāko ASV filmu sabiedrību, kuras ir brīvas no ierobežojumiem, ko uzliek paļaušanās uz valsts finansējumu, apgrozījums 2006. gadā bija USD 42.6 miljardi, kamēr vispārējā situācija Eiropas kino industrijā pasliktinās, kā liecina Eiropas Audiovizuālā novērošanas centra ziņojums. Tas tādēļ, ka subsīdijas un tiesību akti neiedvesmo māksliniekus – tie audzina birokrātus un parazītus.

  Christofer Fjellner (PPE-DE). – (SV) Kultūras iespējas ir radikāli mainījušās kopš interneta parādīšanās un izplatīšanās. Manuprāt, šī attīstība ir bijusi gandrīz izcili pozitīva. Kultūra ir atdzīvināta, demokratizēta un plaši izplatīta. Neraugoties uz to, Eiropā daudz diskutē par problēmām, kuras kultūras darbiniekiem it kā rada internets. Tas ir nožēlojami.

Ar to es nedomāju teikt, ka kultūrai nav problēmu. Piemēram, tādas problēmas ir autortiesību pārkāpumi un nelikumīga datņu koplietošana. Liela daļa šā ziņojuma veltīta arī šīm problēmām. Pašlaik Eiropā cirkulē daudz priekšlikumu, kā mums tikt galā ar šiem jautājumiem. Diemžēl daudzos gadījumos maz uzmanības tiek veltīts mūsu kā pilsoņu pamatbrīvībām un tiesībām. Piemēram, pašlaik priekšlikums, kas, iespējams, ir vispretrunīgākais, mēģina aizliegt piekļuvi internetam tiem, kuri pieķerti autortiesību pārkāpšanā.

Es gribētu izmantot šo iespēju un mudināt kolēģus atbalstīt manis iesniegto šā ziņojuma grozījumu. Īsi sakot, manā priekšlikumā ir uzsvērta interneta pozitīvā loma kultūrā un demokrātijā, bet tajā ir noraidīta ideja aizliegt piekļuvi internetam atsevišķiem iedzīvotājiem. Autortiesību pārkāpumi un datņu koplietošana ir jāapkaro ar samērīgām sankcijām, kas respektē pamattiesības un brīvības. Interneta piekļuves aizliegums, manuprāt, ir rupjš vārda un informācijas brīvības pārkāpums, un tas nekādā ziņā nav samērīgs. Internets ir vairāk nekā kopēšanas ierīce vai filmu un mūzikas nelikumīgas izplatīšanas kanāls. Tas ir brīvas runas, informācijas un saskarsmes lauks.

Manam jaunākajam brālim internets šķiet tikpat dabisks kā televīzijas skatīšanās vai pļāpāšana ar draugiem skolas pagalmā starpbrīža laikā. Un vai mēs gatavojamies noteikt līdzīgus ierobežojumus, kad autortiesības tiek pārkāptas citos veidos? Ne tik sen es mācījos universitātē, un tur diemžēl daudzi studenti nelegāli kopēja mācību literatūru, bet sodīt viņus ar aizliegumu lasīt grāmatas vai rakstīt rakstus, protams, būtu bijis bezjēdzīgi. Cilvēkam, kurš zadzis pārtiku, nav aizliegts pirkt pienu, un cilvēkam, kurš nozadzis divriteni, nav aizliegts lietot ielu. Tādēļ nedarīsim kaut ko tik muļķīgu attiecībā uz citiem pārkāpumiem tikai tāpēc, ka tie izdarīti internetā. Paldies!

  Maria Badia i Cutchet (PSE). – (ES) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Sākumā es arī vēlētos apsveikt referentu Bono kungu ar šo ziņojumu par kultūras nozarēm, kurā skarts plašs jautājumu loks, uz kuriem viņš ir mēģinājis atbildēt.

Es gribētu īsi komentēt tikai vienu aspektu, kuru es uzskatu par prioritāru. Informācijas, komunikācijas un digitālo tehnoloģiju sabiedrībā pastāvīgi rodas jauni ražošanas un izplatīšanas veidi, un tas nozīmē jaunas iespējas ražotājiem, radošā darba darītājiem, māksliniekiem un patērētājiem. Šajos jaunajos apstākļos ir svarīgi atrast jaunas, līdzsvarotas formulas, kas apvieno radošā darba darītāju tiesības ar iedzīvotāju tiesībām piekļūt kultūras vērtībām.

Turklāt kultūras nozares un radošā darba darītāji, ieskaitot arī MVU, pateicoties to duālajai lomai kultūrā un ekonomikā, dod ieguldījumu gan kultūras daudzveidībā, gan jaunu darbavietu un ekonomiskās attīstības iespēju radīšanā, un, ņemot vērā to, ka tie ir daļa no vienas no mūsu ekonomikas dinamiskākajām nozarēm, atbalsts radošajām nozarēm ir jāuzskata par ieguldījumu. Tādēļ Eiropas politikas prioritātei ir jābūt atbalstam mūžizglītībai, kas veicina radošās spējas, un sinerģijai starp kultūras nozares darbību un skolu darbību.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Atļaujiet man apsveikt šo svarīgo ziņojumu par kultūru. Žanam Monē piedēvē apgalvojumu, ka tad, ja viņam viss būtu jāsāk no jauna, viņš sāktu ar kultūru. Eiropas rakstītā vēsture sniedzas divus ar pusi tūkstošus gadu senā pagātnē, un cik bagāts un daudzveidīgs ir tās saturs! Kultūra ir mūsu civilizācijas attīstības nozīmīga daļa. Ir jāatbalsta pasākumi, kas veicina ar kultūru saistītu nozari. Būtu labi, ja varētu atrast līdzekļus mūsdienīgu bibliotēku tīkla izveidei Polijā, domājot par cilvēkiem, kuri nevar atļauties pirkt grāmatas. Varšavā joprojām ir rajoni, kuros nav pienācīgu akadēmisko lasītavu. Nedarbojas bibliotēku apmaiņas sistēma. Jauniešiem jādodas uz pilsētas centru, lai piekļūtu zinātniskiem darbiem. Amerikas Savienoto Valstu bibliotēku sistēma varētu būt piemērs. Ir vajadzīgi līdzekļi vietējo bibliotēku attīstībai, kas nodrošinātu piekļuvi vajadzīgajiem materiāliem, tādējādi dodot cilvēkiem iespēju izglītoties.

Es neesmu pilnīgi vienisprātis ar ziņojuma T apsvērumu. Nacionālā identitāte un valoda ir kreativitātes saknes. Eiropas mūsdienu kultūra sākās tad, kad Dante un Petrarka sāka rakstīt itāļu valodā. Eiropas civilizācijas attīstības cēlonis vienmēr ir bijusi cilvēka individualitātes paplašināšanās, tās garīgais progress un tas, ka ļaudis to ir izmantojuši, lai bagātinātu kolektīvās dzīves saturu.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Kultūra ir īpaši spēcīgs un ekonomisks faktors mums visiem, un mēs redzam, ka Eiropā tā rada daudzos miljardos skaitāmas summas, ka tajā ir iesaistīti miljoni strādājošo un ka šajā jomā darbojas tieši daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kļūstot ļoti radoši un aktīvi iedzīvotāju vidū.

Man ir ļoti svarīgi, lai šim kultūras dzinējspēkam būtu vislabākā piekļuve jaunajiem digitālajiem un audiovizuālajiem formātiem. Ir svarīgi sasniegt attiecīgo mērķauditoriju un ieviest jaunus produktus it īpaši mūžizglītībā, jo tieši šie jaunie un inovatīvie līdzekļi pienācīgi attīsta un veicina radošās spējas.

  Mary Honeyball (PSE). – Priekšsēdētājs kundze! Es vēlētos ļoti pateikties Bono kungam par šo ziņojumu, kurā ir uzsvērta kultūras un radošo nozaru lielā nozīme un to aizvien pieaugošā loma mūsu ekonomikā.

Kā lielākā daļa no jums zina, es pārstāvu Londonu, kura, protams, ir viens no Eiropas radošajiem centriem. Tādēļ es tiešām esmu labi informēta par to, kādas priekšrocības radošās nozares var dot kādai vietai. Londona ir daudzveidīga kultūras ziņā un plaukstoša tās radošajās izpausmēs, un, tā kā kultūras nozares pārstāv lielu Londonas ekonomikas daļu, es ļoti atzinīgi vērtēju ierosinājumus atbalstīt šo nozaru ilgtspējību un izaugsmi.

Bet, kad esmu to pateikusi, ir kāds apstāklis, kas rada lielas bažas un uz kuru šovakar jau ir bijušas norādes diskusijās par citu ziņojumu. Un šis apstāklis ir tāds, ka, kaut gan šajā nozarē darbojas milzīgs skaits sieviešu, nav daudz sieviešu radošo nozaru augstākajos amatos, un es ļoti ceru, ka mēs varēsim to risināt turpmākās diskusijās.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Rezolūcijas projekts vērš uzmanību uz saikni starp plaukstošo kultūras nozari un mākslinieku pārrobežu mobilitāti; tas aicina Komisiju izdot Zaļo grāmatu par iekšējo tirgu produktu un pakalpojumu radītājiem, kas dos iespēju salīdzināt sasniegumus šajā jomā. Ziņojumā ir uzsvērta kultūras nozīme Kopienas politikā, kā arī kulturālās izglītības nozīme personības attīstībā un identitātes apziņā.

Kreativitāte un iesaistīšanās pievienotās vērtības radīšanā nosaka kultūras nozares svarīgo ekonomisko nozīmi. Tās faktiskais ieguldījums ekonomikas attīstībā, it īpaši mūzikas un izdevējdarba nozarē, daudzreiz pārsniedz izdevumus kultūras attīstībai. Apsveicu referentu!

  Tomáš Zatloukal (PPE-DE). – (CS) Kultūras nozares ir pievienotās vērtības pakalpojumu galvenās sniedzējas, un šie pakalpojumi ir dinamiskas, uz zināšanām balstītas ekonomikas pamats. Tās ir svarīgs darbavietu radīšanas avots kreatīvajās nozarēs, kas ievērojami veicina Eiropas Savienības konkurētspēju. Šo situāciju atspoguļo aicinājumi atbalstīt kultūras un radošās nozares ar labākas kvalifikācijas, izglītības un apmācības sistēmas palīdzību, it īpaši cenšoties nodrošināt profesionālo apmācību visu līmeņu kultūras un mākslas disciplīnu studentiem.

Es atbalstu aicinājumus dalībvalstīm iekļaut uzņēmējdarbību vidusskolu un augstskolu valsts programmās, it īpaši humanitārajās, mākslas un kultūras jomās. Turklāt ir vajadzīgs arī progress mākslas studiju diplomu savstarpējas atzīšanas jomā. Arī es vēlos lūgt komisāru vairāk ņemt vērā kultūras nozares īpašās iezīmes visās politikas jomās, kas saistītas ar iekšējo tirgu, konkurenci, tirdzniecību, uzņēmējdarbību, pētniecību un attīstību.

  Ruth Hieronymi (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es tikai vēlētos reizi par visām reizēm likvidēt kādu pārpratumu. Šajā ziņojumā nav runas par to, ka kādam kaut kādā veidā varētu liegt piekļuvi internetam. Kultūras un izglītības komiteja to ir vienbalsīgi noraidījusi.

Ir runa par līdzsvarotas attiecības panākšanu starp atklātu piekļuvi internetam un intelektuālā īpašuma aizsardzību, un šajā jomā mums tiešām joprojām ir jāatrisina daudz uzdevumu un jāatrod instrumenti, lai ņemtu vērā abus mērķus. Tādēļ es gribētu īpaši ievērot šādu nostāju arī balsošanā.

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, bet es vēlētos izteikt dažas piezīmes.

Kultūras nozaru jautājums ir cieši saistīts ar kultūras ekonomiskās vērtības jautājumu. Tagad pret kultūru attiecas kā pret līdzekli ekonomikas izaugsmei, un tagad daudzos pētījumos ir uzsvērta kultūras darbības ekonomiskā ietekme. Saistībā ar to atgādināšu pētījumu „Kultūras ekonomika Eiropā”, ko 2006. gadā sagatavoja privāts konsultants un kurā norādīti vairāki iespaidīgi skaitļi par kultūras nozari; tomēr šie skaitļi ir apstrīdami, jo šajā pētījumā par „kultūru” ir uzskaitīti MP3 atskaņotāji, mobilie tālruņi un reklāma.

Tādēļ mums šķiet, ka pievēršanās šādiem ekonomiskajiem aspektiem var radīt neskaidrības un tādas svarīgas lietas kā kreativitāte vai mākslinieciskais potenciāls var nonākt otrajā vietā, ja tie neizrādās pietiekami ienesīgi.

Es iestājos par kultūras politiku, kas atbalsta kultūras daudzveidību, māksliniecisko kreativitāti un cilvēku un kopienu mākslinieciskā potenciāla attīstību – tās ir pamatnostādnes, kuras, man šķiet, mums ir jāatceras turpmākajā rīcībā.

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − (SK) Es ar interesi klausījos debates. Bez šaubām, ziņojums ir interesants jau pats par sevi, un, kā teica komitejas priekšsēdētāja Batzeli kundze, daudzējādā ziņā tas ir arī stimuls Komisijai, dalībvalstīm un kultūras un radošo nozaru pasaulei.

Manuprāt, galvenais temats vai galvenais mērķis ir iegūt vispārēju pārskatu, lai šie stimuli nonāktu uzmanības centrā un radītu labvēlīgu vidi kreativitātei, inovācijai, pašai kultūrai un kultūras statusam mūsu sabiedrībā un attiecībās.

Atļaujiet man pateikt tikai dažus vārdus. Mēs nevaram dzīvot bez ekonomikas, bet kultūra ir tā, kas piešķir nozīmi mūsu attiecībām un mūsu identitātei un kas nosaka vērtības, kuras mūs vieno Kopienā. Tā ir mana atbilde tiem, kuri uztraucas, ka mūsdienās uz visu skatās tikai no ekonomikas viedokļa un izsaka naudas vērtībā. Kultūra ir vairāk nekā nauda, bet ir svarīgi uzlūkot to kā radošu vērtību, kas rada darbavietas un palīdz ekonomikas attīstībā. Kultūras trūkuma rezultāts vairumā gadījumu ir lejupslīde ne tikai ekonomikā, bet arī politikā un sabiedrībā. Tādēļ kultūras trūkumam ir daudz seku.

Tādēļ es priecājos, redzot plašu atbalstu kreativitātei un inovācijai priekšlikumos attiecībā uz Eiropas Komisijas priekšlikumu 2009. gadam. Pats oficiālais priekšlikums jau ir šajā Parlamentā, un es ceru, ka likumdošanas procedūra drīz nonāks līdz tā pieņemšanai un sagatavošanas darbiem Eiropas Kreativitātes un inovāciju gadam.

Nobeigumā es gribētu teikt dažus vārdus par pirātisma apkarošanu. Tāpat kā daudzi no klātesošajiem es uzskatu, ka mums ir jāpanāk līdzsvars starp piekļuvi kultūrai, tās pieejamību, komunikāciju un kultūras iespējām, no vienas puses, un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību no otras puses. Mums ir jāapkaro intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi, jo tas nereti ir mazāku un vājāku uzņēmumu sabrukšanas iemesls. Tāda ir Eiropas Komisijas nostāja. Viens no veidiem, kā likvidēt šo problēmu, ir izglītība – zināšanu paplašināšana par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nozīmi un par to, ka nedrīkst ļaunprātīgi izmantot brīvības. Otrā metode ir lūgt un organizēt visas ieinteresētās puses vai atbildīgos par šo jomu, lai viņi sadarbotos un atbalstītu centienus aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības, attīstot piekļuvi elektroniskajiem tīkliem mūsdienu saziņā. Galu galā, tieši to mēs pirmo reizi ierosinājām nesenajā priekšlikumā par elektronisko komunikāciju tīkla un pakalpojumu reformu (Telekomunikāciju pakete), un tāda ir arī Eiropas Komisijas attieksme pret pirātisma apkarošanu. Protams, daudz jādara arī pašām dalībvalstīm.

Tas ir viss, ko es vēlējos pateikt, paldies! Ar prieku gaidu turpmāko sadarbību.

  Guy Bono, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Man šķiet, ka mēs nedrīkstam aizmirst, ko mēs cenšamies sasniegt. Neraugoties uz to, par ko mūs cenšas pārliecināt daži subjektīvi pētījumi, mūsu kultūru neapdraud tas, ka 13 % eiropiešu veic kulturālā satura nelegālu lejupielādi; man šķiet, ka to apdraud mūsu kultūras koncentrēšana dažu lielu grupu rokās, kas kaitē mūsu daudzveidībai un tādējādi mūsu kultūras mantojumam.

Minēšu tikai vienu piemēru par skaņu ierakstiem. Šodien 95 % no izplatītajiem mūzikas ierakstiem nāk no četrām lielām ierakstu sabiedrībām. Es uzskatu, ka ir svarīgi nodrošināt, lai patērētājiem būtu īsta izvēle, un ir svarīgi garantēt satura plurālismu ļoti koncentrētā tirgū, kur par inovāciju un kreativitāti atbildīgie galvenokārt ir mazi nevis lieli. Jūs, komisāra kungs, runājāt par MVU, iesakot pētījumu, kas, manuprāt, ir tiešām interesanta ideja.

Atļauja apvienot Sony un BMG, kuru piešķīra Komisija, ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas politiku atbalstīt MVU mūzikas nozarē, kuri rada vairāk darbavietu nekā lielās sabiedrības un pārstāv 99 % no tirgus dalībniekiem un 80 % inovāciju šajā nozarē. Tādēļ šķiet, ka nekavējoties jāatbalsta daudzveidība kultūras nozarē, kas ir patiess izaugsmes dzinējspēks un cilvēku attīstības ceļš.

Nobeigumā es pateikšu, ka kultūru bagātina tieši tās daudzveidība un nevis kāds apkārtceļš.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 10. aprīlī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. – Kultūrai un kreativitātei ir galvenā nozīme Eiropas pilsonības veicināšanā. Abas tēmas, kultūra un kreativitāte, ir jāņem vērā ES turpmākajā politikā.

Komisija sponsorēja Eiropas kultūras ekonomikas analīzi, un atklājās svarīgi dati. Atklājās, ka kultūra vispārējā nozīmē dod ievērojamu ieguldījumu ekonomikā, tiešām, daudz lielāku nekā tika vērtēts sākotnēji.

Pirms pieciem gadiem tika vērtēts, ka kultūras nozares dod 2.6 % no Eiropas Savienības IKP. 2004. gadā šajā nozarē strādāja 3.1 % no ES aktīvajiem iedzīvotājiem. Attiecību starp darbību kultūras jomā un ekonomiku Maltā un Gozo var novērtēt pēc nesenā 2007. gada pētījuma, kuru veica Valsts statistikas birojs, iesaistot tajā kopsummā 5086 dalībniekus, kuri reģistrēti 34 deju skolās.

Šajās deju skolās strādāja 109 cilvēki, un tās deva gandrīz EUR 400 000 lielu finanšu pārpalikumu. Kopējie ienākumi pārsniedza vienu miljonu eiro.

Tas ir tikai viens piemērs, kas pierāda kultūras darbību nozīmi ekonomikā.

  Neena Gill (PSE), rakstiski. – Mans reģions, Rietummidlenda, ieņem vadošo vietu radošo nozaru attīstībā, un tagad šajā jomā ir nodarbināts vairāk nekā viens no desmit iedzīvotājiem. Šis reģions ir viens no kulturāli visdaudzveidīgākajiem AK reģioniem.

Tomēr ES ir vairāk jāpievēršas kultūras nozaru atbalstam, veicinot darbavietu izveidi šajā jomā, lai pretotos ES tradicionālo nozaru pārvietošanai uz jaunattīstības valstīm.

Ir vajadzīga kopīga rīcība un lielāks finansiāls atbalsts uzņēmējdarbības sākšanai un MVU kultūras nozarēs, izmantojot Septīto pamatprogrammu, struktūrfondus un ES sociālo fondu. Tas joprojām uzturēs Eiropas uzņēmēju un strādnieku prasmes un spējas, nodrošinot vajadzīgo prasmju pieejamību, lai turpinātu nozares attīstību. ES ir jāatbalsta kreativitāte, lai radītu vairāk inovāciju un uzņēmējdarbības.

Eiropas Starpkultūru dialoga gadā mums ir jāapzinās arī kultūras nozaru nozīme zināšanu un izpratnes radīšanā par citām kultūrām un tādējādi to nozīme sociālajā kohēzijā. Eiropa var arī ļoti daudz iegūt ekonomiski no tās kultūru daudzveidības.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Es vēlos pateikties referentam, kurš sagatavojis ziņojumu, kurā tik visaptveroši aplūkota kultūras nozaru daudzpusība un ar tām saistītās galvenās problēmu jomas. Apsverot kultūras nozaru statusu Eiropas Savienībā, ir jāatceras divi pamatprincipi.

Pirmkārt, mums ir jāsaprot, cik svarīga ir kultūra cilvēku dzīves kvalitātei. Kultūras produkti vairo labklājību. Kopiena atzīst, ka eiropiešiem ir pamattiesības uz izglītību, un tas nozīmē – arī uz kultūru. Tādēļ mēs runājam par fundamentālām pilsoņu tiesībām.

Otrkārt, mums ir jāsaprot, cik svarīga ir kultūra tiem, kuri to veido. Daudziem šis darbs nav tikai kaislība – tas ir dzīvesveids. Atlīdzības saņemšana atbilstīgi darbam ir vienas no pamattiesībām. Likumdevēju pienākums ir nodrošināt, lai šie cilvēki var strādāt vidē, kas nekaitē viņu tiesībām. Nav kultūras rezultāta bez tās radītājiem, un ja viņi nesaņem samaksu par padarīto darbu, rezultāts ir kultūras izaugsmes ierobežojumi.

Tādēļ tiesību aktiem kultūras nozaru jomā, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesībām un blakustiesībām, ir jānodrošina pareizs līdzsvars starp kultūras divām sociālajām dimensijām. Tam vajadzīga īpaši delikāta attieksme no likumdevēja puses. Ir jāapzinās, ka kultūras nozares ir ļoti īpaša joma, un tādēļ tām ir vajadzīgs ļoti īpašs tiesiskais statuss.

Kultūras nozares galvenais izaicinājums acīmredzot ir informācijas tehnoloģijas. Tās noteikti iegūst no tehnoloģiju attīstības un informācijas tirgus, bet tajā pašā laikā tām ir vajadzīga aizsardzība, kad tiek lietotas jaunas sistēmas.

Mums ir vajadzīga arī Komisija, lai īstenotu steidzamus pasākumus attiecību noskaidrošanai starp intelektuālo īpašumu, kultūru un ekonomiku. Galvenā problēma ir tā, kā mēs varam garantēt taisnīgu un atbilstošu atalgojumu par padarīto darbu katram tiesību īpašniekam un katrai atsevišķai kultūras nozarei, tajā pašā laikā nodrošinot patērētājiem izvēli un vieglu piekļuvi kultūras produktiem.

  Marianne Mikko (PSE), rakstiski. – Tā kā materiālo preču ražošana tiek arvien vairāk mehanizēta un veikta ārpus valsts, arvien vairāk cilvēku Eiropā saista savas spējas ar kultūras preču ražošanu.

Eiropas Komisijas ierosinātajā pētījumā kultūras nozaru ieguldījums mūsu ekonomikā un sabiedrībā ir novērtēts daudz par zemu. Kaut gan tikai varbūt 3.1 % no ES aktīvajiem iedzīvotājiem rada tiešas monetāras vērtības kultūras jomā, to ietekme ir viegli pamanāma gandrīz katrā mūsu dzīves aspektā.

Popkultūra nes kulturālus un sociālus paziņojumus. Mūziķi un aktieri bija ļoti noderīgi, atbrīvojot zaļās ekonomikas vilni. Mūzika un kino spēcīgi atbalsta sapratni starp cilvēkiem un Eiropas vērtību izpratni. Galvenokārt kultūras nozares bija tās, kas radīja jauno tehnoloģiju un digitālo platformu pieprasījumu.

Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Eiropas kultūras nozares joprojām būtu dzīvotspējīgas. Pirmkārt, mums ir jānodrošina, lai radoši cilvēki varētu uzturēt sevi ar radošo darbu. Tas nozīmē, ka mums ir jāļauj autoriem izplatīt savus darbus pēc iespējas plašāk, nebaidoties no izmantošanas ne no starpnieku, ne no patērētāju puses.

Es joprojām uzskatu to par galveno motīvu šajā ziņojumā, par kuru es pateicos referentei un kolēģiem, kuri izteica savas domas.