Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 9. aprīlis - Brisele

27. Kopienas kuģu zvejas darbības ārpus Kopienas ūdeņiem un trešo valstu kuģu piekļuve Kopienas ūdeņiem (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Philippe Morillon ziņojums Zivsaimniecības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes Regulai par Kopienas kuģu zvejas darbību atļaušanu ārpus Kopienas ūdeņiem un trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (COM(2007)0330 - C6-0236/2007 - 2007/0114(CNS)) (A6-0072/2008).

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Vispirms atļaujiet man pateikties referentam par darbu pie šā ziņojuma. Kopš Padomes Regulas par Kopienas kuģu zvejas darbību ārpus Kopienas ūdeņiem 1994. gadā ir mainījušies daudzi apstākļi, un ir vairāk starptautisku saistību attiecībā uz Kopienas kuģu darbības atļaušanu ārpus Kopienas ūdeņiem.

Attiecīgi šis priekšlikums ir izvirzīts kā daļa no 2006. – 2008. gada rīcības plāna, lai vienkāršotu un uzlabotu kopējās zivsaimniecības politikas. Priekšlikuma mērķi atspoguļo šo gaisotni, iekļaujot pašreizējos tiesību aktus vienā regulā un vienlaikus nodrošinot, lai noteikumi, kurus piemēro Kopienas kuģiem trešo valstu ūdeņos, vienlīdzīgi tiktu piemēroti trešo valstu kuģiem Kopienas ūdeņos.

Nav mainīti daudzi noteikumi par zvejas atļaujas piešķiršanas sistēmu. Priekšlikuma galvenos jaunos punktus var apkopot šādi. Pirmkārt, priekšlikumā ir iekļauti visi zvejas nolīgumi, saskaņā ar kuriem zvejo Kopienas kuģi – zvejas partnerības nolīgumi, divpusēji zvejas nolīgumi, nolīgumi, kas saistīti ar zivsaimniecības reģionālās pārvaldes organizāciju, un privāti nolīgumi. Tik plaša joma ir ļoti svarīga, jo saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju karoga valstis ir atbildīgas par kuģiem, kas nes to karogus. Tātad ir jāiekļauj kuģi, kas zvejo saskaņā ar visu veidu nolīgumiem.

Otrkārt, ir ieviesta sistēma neizmantoto zvejas tiesību tālāknodošanai, lai uzlabotu zvejas iespēju izmantošanu saskaņā ar zvejas nolīgumiem. Šo jautājumu izvirzīja apspriežu laikā par lielāko daļu zvejniecības partnerības nolīgumu, un tagad tas ir iekļauts katrā no tiem, lai palielinātu izmaksu lietderību saskaņā ar katru nolīgumu.

Kā pēdējo es gribētu minēt ierosināto zvejas nolīgumu pagaidu piemērošanu, kas nodrošinās Komisijai vajadzīgo tiesisko pamatu iesniegt trešām valstīm licenču pieteikumus pirms Padomes regulas pieņemšanas nolīguma nobeigumā. Vairumā gadījumu tas nodrošinās Kopienas kuģiem iespēju bez pārtraukuma turpināt zvejas darbības trešās valstīs.

Atgriežoties pie ziņojuma, es vēlētos komentēt ierosinātos grozījumus. Komisija var piekrist 1., 3., 5., 11. un 16. grozījumam. Attiecībā uz 7. – 9. grozījumu par atbilstības kritērijiem pirmajā prezidentūras kompromisa tekstā šis saraksts ir pārvērsts no negatīvā par pozitīvo sarakstu. Vispārēji runājot, kompromisa tekstā tomēr ir iekļautas Komisijas bažas, izņemot attiecībā uz atbilstības kritērijiem par iepriekšējo 12 mēnešu laikā izdarītiem pārkāpumiem, kas ir 8. grozījums. Komisija atzīst, ka šis noteikums jāatstāj negrozīts, uzskatot to par svarīgu preventīvu pasākumu iespējamu nopietnu pārkāpumu gadījumā.

Komisija nevar pieņemt 2. grozījumu par pārkāpumu definīciju, jo nopietnu pārkāpumu definīcija ir skaidra, un tā ir izklāstīta Regulā Nr. 1447/99. Attiecībā uz visu iesniegumu tālāku nenodošanu, kas ir 12. grozījums, jāatzīmē, ka 10. pants ir svītrots kā daļa no prezidentūras kompromisa teksta. Tas izdarīts, pamatojoties uz Padomes juridiskā dienesta atzinumu, kurā noteikts, ka Komisijai nav tiesiska pamata sodīt dalībvalstu kuģus, kā ierosināts šajā pantā.

Komisija uzskata, ka arī dalībvalstu tiesības izteikt viedokli par jebkuru lēmumu jau ir noteiktas 9. panta 2. punktā un ka šajā regulā nav jāiekļauj neviena neoficiālā procedūra ne pirms, ne pēc sarunām. Tādēļ nevar pieņemt 6. un 10. grozījumu.

Pirms beigt, es vēlos uzsvērt šādus apstākļus. Pirmkārt, prasība katru dienu paziņot informāciju par nozveju ir iekļauta Regulā par elektroniskajiem kuģa žurnāliem. Otrkārt, zvejas pabeigšana netieši nozīmē, ka zvejas atļauja attiecīgajiem zivju krājumiem vai apgabaliem vairs nav derīga. Treškārt, visas zvejas darbības jauktajā zvejā ir jāuzskata par tādām, kas skar attiecīgus zivju krājumus. Ceturtkārt, valsts tiesību akti nosaka, ko var izmantot kā pierādījumu tiesā. Tādēļ Komisija nevar pieņemt 13., 14., 15. un 17. grozījumu. 4., 18. un 19. grozījumu nevar pieņemt, jo Komisijas ierosinātais teksts ir pareizs 4. grozījuma gadījumā vai pietiekami skaidrs 18. un 19. grozījuma gadījumā.

Tieši tāpat es nevaru pieņemt 20. – 24. grozījumu, jo priekšlikums attiecas uz visiem nolīgumiem un ne tikai nolīgumiem ar trešām valstīm, kā es teicu sākumā. Turklāt neizmantoto zvejas tiesību tālāknodošana ir vajadzīga, lai nodrošinātu nolīgumā doto zvejas iespēju vislabāko izmantošanu. Šādu nodošanu vislabāk īstenot saistībā ar licenču izdošanu un atjaunošanu.

Nobeigumā es vēlētos uzsvērt, ka šis priekšlikums ir daļa no paketes par NNN zvejas apkarošanu, kā arī no Kontroles regulas pārskatīšanas, kam jānotiek šogad. Attiecībā uz Zivsaimniecības komiteju Komisija, ievērojot pārredzamību un vienkāršošanu, centīsies saskaņot šos priekšlikumus, lai novērstu to pārklāšanos.

  Priekšsēdētāja. − Tikai paskaidrojums: tā kā tas ir Komisijas priekšlikums, Komisija runā pirmā. Man šķiet, Morillon kungs izskatījās tikpat samulsis kā es pati.

  Philippe Morillon, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze! Mani nekas nepārsteidz, un it īpaši mani nekas nepārsteidza komisāra paziņojumā.

Komisāra kungs! Pateicos par šo ļoti sīko izklāstu. Es gribētu vienkārši atgādināt klātesošajiem, ka Padomes regulas priekšlikuma paziņotais mērķis ir zvejas atļauju pārvaldības procedūru vienkāršošana un uzlabošana. Tas bija jautājums par vispārēju noteikumu ieviešanu, kurus piemēro visiem atļaujas pieprasījumiem, kā jūs pats teicāt, komisāra kungs!

Ir ierosināta vienota procedūra visām zvejas atļaujām. Ir noteikta atbildības sadale starp Komisiju un dalībvalstīm. Ir ierosināti arī jauni atbilstības kritēriji, sodi pārkāpumu gadījumos un noteikumi attiecībā uz ziņošanu. Atbilstība dažādos nolīgumos noteiktiem starptautiskiem noteikumiem ir pastiprināta, īstenojot pasākumus, ar kuriem pieprasa dalībvalstīm aizliegt zvejot kuģiem, ja ir atzīta to iesaistīšanās nopietnos pārkāpumos, vai tie iekļauti sarakstā par piedalīšanos nelikumīgā, nepieteiktā vai neregulētā zvejā.

Stihler kundze bija iecelta par atbildīgo par šo ziņojumu, bet tā kā lielākā daļa no komitejas dalībniekiem nebija vienisprātis ar viņu par diviem punktiem, kurus viņa uzskatīja par vissvarīgākajiem, viņa vēlējās, lai ziņojumā viņas vārds neparādītos. Tādēļ man kā komitejas priekšsēdētājam ir uzticēta iepazīstināšana ar šo projektu. Tomē es vēlētos izmantot gadījumu, lai pateiktos viņai par darbu, un atstāšu viņas ziņā paskaidrojumu par viņas lēmuma iemesliem, kad viņa iepazīstinās ar saviem grozījumiem.

Viņas ziņojumā, kas tagad ir mans, apspriežu procedūras laikā Zivsaimniecības komiteja ierosināja daudz grozījumu Padomes regulas priekšlikumā, un jūs, komisāra kungs, devāt šo grozījumu plašu sarakstu – ne sarakstu, bet numurus. Tie tika pieņemti ar lielu vairākumu – 19 balsīm par, 5 pret un 2 atturoties. Es iepazīstināšu tikai ar galvenajiem grozījumiem.

Pirmkārt, regula nav jāpiemēro ES dalībvalstu aizjūras teritorijām. Otrkārt, pārkāpumu neuzskata par nopietnu, ja tas nav apstiprināts ar lietas ierosināšanu tiesā saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

Treškārt, NNN saraksts nav jāuzskata par to kuģu sarakstu, kas noteikti saskaņā ar RFMO, vai kurus noteikusi Komisija saskaņā ar Padomes Regulu, ar kuru izveido Kopienas sistēmu, lai novērstu, apturētu un likvidētu nelikumīgu, nedeklarētu un nereglamentētu zveju – šis ļoti svarīgais uzdevums, ar kuru jūs, komisāra kungs, esat diezgan aizrāvies.

Ceturtkārt, Komisija nedrīkst atteikties nodot iesniegumus atļauju piešķirošajām iestādēm, ja tā nav devusi dalībvalstīm iespēju iesniegt savus apsvērumus.

Piektkārt, Komisija nedrīkst attiekties nodot iesniegumus, ja vien Komisija, pamatojoties uz pienācīgi pierādītiem faktiem, neuzzina, ka dalībvalsts nav pildījusi attiecīgajā nolīgumā noteiktās saistības.

Sestais un pēdējais, Kopienas zvejas kuģi, kuriem izsniegta zvejas atļauja, sniedz kompetentajai valsts iestādei informāciju par nozveju un zvejas darbībām tik bieži, cik to nosaka attiecīgais nolīgums un zveja. Deklarēšanas prasībām jābūt savienojamām ar regulā par elektroniskajiem kuģa žurnāliem noteiktajām prasībām.

Es ļaušu kolēģiem izteikties plašāk par dažiem grozījumiem, jo daži no viņiem ir to autori.

  Carmen Fraga Estévez, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Vispārēji runājot, izņemot dažus aspektus, kuros Zivsaimniecības komiteja pēc vienošanās ar Padomi laboja Komisijas priekšlikumu, lai novērstu pārmērīgu rīcības brīvību, mēs atbalstām galvenos aspektus šajā priekšlikumā, kura mērķis ir izveidot vienotu Kopienas sistēmu atļauju piešķiršanai kuģiem, kuri zvejo ārpus Kopienas ūdeņiem.

Tādejādi Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa gatavojas balsot pret grozījumiem, kurus jau noraidīja Zivsaimniecības komiteja, bet kuri tika iesniegti vēlreiz ar 40 parakstiem, kas ir tieši pretējs virziens, jo tajos ir prasība, lai nolīgumi par kvotu apmaiņu joprojām paliek ārpus vispārējiem tiesību aktiem par zvejas licencēm.

Manuprāt, ņemot vērā to, ka Revīzijas palātas ziņojums par trūkumiem kontroles politikā joprojām ir plaši atspoguļots presē un ir pieņemts lēmums beidzot sākt nopietnu cīņu pret nelegālu zveju, nav pārāk vēlams pieprasīt, lai daži nolīgumi joprojām paliek ārpus vispārējās sistēmas, kura ir ļoti nepieciešama kā vienlīdzīgas un nediskriminējošas attieksmes svarīgākā tiesiskā garantija gan nozares pārstāvjiem, gan dalībvalstīm.

Jānorāda, ka mēs esam iegrimuši darbā pie Kopienas politikas, īpaši jūrniecības politikas, integrēšanas un saskaņošanas, ko Parlaments ir pilnīgi atbalstījis, kā arī pie vēl vajadzīgākā Kopienas tiesību aktu vienkāršošanas procesa.

Attiecībā uz to nedrīkst aizmirst, ka mēs runājam par vairāk nekā 9 000 kuģu, kuri strādā saskaņā ar dažādiem nolīgumiem un reģionālām zvejniecības organizācijām, un tas nozīmē vairāk nekā 16 000 zvejas atļauju apstrādi, jo no šā pienākuma nav atbrīvots neviens nolīgums ne ziemeļos, ne dienvidos.

Ja pienācis laiks visam, tad ir pienācis laiks saskaņot un vienkāršot tiesisko sistēmu, lai tā būtu iespējami standartizēta un turpmāk neradītu atšķirības, kas var tikai sarežģīt pārraudzību un veidot neuzticību noteikumiem.

  Catherine Stihler, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Priecājos par iespēju runāt par P. Morillon ziņojumu par zvejniecību – vai, man jāsaka, par bijušo C. Stihler ziņojumu. Kā sākotnējā referente es biju spiesta atsaukt savu vārdu no ziņojuma, kad Zivsaimniecības komiteja noraidīja manus galvenos grozījumus. Ziņojums bija paredzēts zvejas atļauju vienkāršošanai. Tā vietā Komisija pārspēja pati sevi ar nevajadzīgu pantu, piešķirot sev tiesības nodot zvejas kvotas.

Ja šo ziņojumu atbalstītu bez grozījumiem, tas netaisnīgi diskriminētu ziemeļu valstis un to vēsturiskās zvejas tiesības, kā arī apdraudētu nosacīto stabilitāti. Rīcības brīvības piešķiršana Komisijai nodot zvejas iespējas citiem grauj uzticību, it īpaši tad, ja zvejas iespējas ir pieticīgākas. Mums jājautā sev, vai mēs sastopamies ar visiem brīvi pieejamu zveju Ziemeļjūrā. Tas nav Skotijas zvejnieku interesēs, nedz arī zivju krājumu aizsardzības un saglabāšanas interesēs. Kopējās zivsaimniecības politikas nākamā pārskatīšana ir paredzēta 2012. gadā, un šis ziņojums ir trauksmes zvans, ka Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā ir apdraudētas vēsturiskās zvejas tiesības. Es vēlreiz iesniedzu galvenos grozījumus plenārsēdei un aicinu kolēģus tos atbalstīt. Ja šos grozījumus anulē, es aicinu balsot pret šo ziņojumu.

  Struan Stevenson (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos sākt ar apsveikumu Morillon kungam par šā ziņojuma uzņemšanos komitejas vārdā, bet man tiešām ir jājūt līdzi Stihler kundzei, jo viņa pie tā ir ļoti daudz strādājusi un pēc tam, kā mēs dzirdējām, viņai bija jāatsauc savs vārds no ziņojuma. Tas vienmēr rada lielu vilšanos – pēc tam, kad referente ieguldījusi daudz smaga darba, sagatavojot tik sarežģītu darbu kā šis. Bet varu labi saprast viņas rīcības iemeslus.

Kaut gan šajā Parlamentā ir maz tādu, kuri iebilstu jebkādam priekšlikumam, kas cenšas uzlabot zivsaimniecību atbilstību, man rada lielas bažas tas, ka ziņojuma 13. punkts, kurā ir runa par zvejas iespēju nepietiekamu izmantošanu, vienkārši dos Komisijai tiesības nodot zvejas iespējas no vienas dalībvalsts uz citu. Tas, bez šaubām, kaitētu visai nosacītās stabilitātes koncepcijai un tādējādi destabilizētu vienu no kopējās zivsaimniecības politikas pamatprincipiem. Patiesībā 13. punkts ir sava veida Trojas zirgs, jo šķiet, ka tas vairāk saistīts ar piekļuvi citām valstīm iepriekš piešķirtām zvejas iespējām nekā ar birokrātijas samazināšanu un atbilstības uzlabošanu, kas, man šķita, ir ziņojuma būtība.

Es zinu, ka AK, Vācijas, Nīderlandes uz Dānijas Zivsaimniecības padome ir paudusi līdzīgas bažas, tātad tā, kā teica Stihler kundze, notiek vecā ziemeļu-dienvidu dalījuma atdzimšana, kas, kā man šķita, ir sen pazudis un kura atgriešanos mēs nevēlamies redzēt. Pretēji tam, ko komisārs J. Borg mums teica iepriekšējās piezīmēs, es ļoti ceru, ka rīt Parlaments balsos par 20., 21., 22. un 23. grozījumu, ko iesniedza Stihler kundze un parakstīja 40 deputāti.

  Rosa Miguélez Ramos (PSE). – (ES) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Stevenson kungs, esmu pārliecināta, ka mēs gatavojamies balsot pret jūsu tikko minētajiem grozījumiem, un man nav šaubu, ka šī ziemeļu – dienvidu situācija jums ir pilnīgs jaunums. Līdz šim jūs esat redzējis tikai situāciju ziemeļos, un mēs esam redzējuši tikai situāciju dienvidos. Tagad mēs gribētu kaut ko uzzināt par situāciju ziemeļos, jo mums šķiet, ka tas strādā labi pie jums ziemeļos, un tādēļ mēs dienvidos vēlamies kādu daļu no tā.

Sākumā es vēlos apsveikt Komisiju ar piekrišanu vienkāršot priekšlikuma tekstu, jo ir taisnība, ka pirmajā priekšlikumā bija daži elementi, kurus bija grūti pieņemt. Kontroles regulas pārskatīšana, nolīgums ar Grenlandi un vēl kaut kas, ko pieminēja komisārs, regulas priekšlikums par NNN zveju, tas viss dod iespēju ierobežot šā priekšlikuma apjomu.

Esmu pārliecināta, ka rīt mūsu grupa, tāpat kā komitejā, balsos pret tādiem grozījumiem, kuru mērķis ir novērst vispārējas sistēmas pieņemšanu pārpalikušo zvejas iespēju izmantošanai; mēs to vienmēr esam aizstāvējuši, tieši tāpat kā mēs vienmēr esam atbalstījuši nepieciešamību izveidot vienotu sistēmu pārpalikušo zvejas iespēju izmantošanai, kas attiecas uz visiem nolīgumiem, ne tikai uz dienvidu nolīgumiem, un kas bija Padomes solījums, ratificējot partnerības nolīgumu ar Grenlandi. Tātad es, šķiet, varu teikt, ka mana grupa balsos pret šiem grozījumiem, kas ir mēģinājums piemērot šo sistēmu tikai dienvidu un ne ziemeļu nolīgumiem. Tādēļ es domāju, ka mēs gatavojamies piemērot to visiem nolīgumiem, lai mēs visi justos daudz ērtāk.

Attiecībā uz 12. pantu mēs piekrītam, ka ir jābūt pagaidu licenču piešķiršanas procedūrai pirms Padome pieņem lēmumu par nolīguma ratifikāciju, un mums šķiet, ka ir jāatrod šā jautājuma tiesisks risinājums. Tādēļ mēs piekrītam Komisijai, ka ir vajadzīgs mehānisms, kas nodrošina, lai netiktu apdraudētas zvejas iespējas, kā noteikts 12. pantā, ja zvejas nolīguma ratifikācija vēl nav pabeigta.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Komisija apgalvo, ka šā priekšlikuma uzdevums ir kalpot kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un dot Kopienai iespēju nodrošināt tās starptautisko saistību labāku izpildi.

Kopienas zvejas flote darbojas aptuveni 20 valstu teritoriālajos ūdeņos saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem. Bet, tā kā mēs cenšamies ilgtspējīgi pārvaldīt mūsu zivsaimniecību, ierobežojot zveju Eiropas Kopienas ūdeņos, mums ir jāuzmanās, lai „

neeksportētu” pārmērīgas nozvejas problēmu, piešķirot trešo valstu kuģiem tiesības brīvi izmantot ūdeņus.

Kā es norādīju Komisāram J. Borg pagājušajā mēnesī, mums ir jāpievērš īpaša uzmanība mūsu starptautiskajam morālajam pienākumam pret Āfriku. Jūras resursu plaša mēroga neilgtspējīga izmantošana Āfrikas okeānos izraisa zivsaimniecības sabrukumu, svarīgu ekosistēmu izzušanu un dzīvības izmiršanu jūrā. Liela daļa problēmas ir nedeklarēta, nelikumīga un neregulēta zveja, ko veic ES un citas zvejas sabiedrības. Tikai 2005. gadā vien aptuveni 40 % zivju tika nozvejoti bez licences vai pārkāpjot noteikumus Gvinejas-Bisavas ūdeņos.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Vispirms par jautājumu par aizjūras valstu un teritoriju iekļaušanu; es vēlos paskaidrot, ka šis noteikums uz tām neattiecas, jo priekšlikumā nav iekļauti kuģi ar aizjūras valstu un teritoriju karogiem. Tomēr tas attiecas uz attālākajiem reģioniem, kurus uzskata par Kopienas ūdeņiem.

Es piekrītu tiem, kuri atbalsta šo priekšlikumu bez izmaiņām, ar plašu darbības jomu, lai visi nolīgumi būtu efektīvāki un būtu nodrošināta lielāka izmaksu lietderība saskaņā ar vispārējiem mērķiem, kurus noteikusi pati Zivsaimniecības komiteja un citi, piemēram, Revīzijas palāta.

Attiecībā uz grozījumiem atļaujiet pateikt vēlreiz, ka daži no grozījumiem, kā es norādīju, ir pieņemti. Citi ir pārņemti, pamatojoties uz prezidentūras pirmo kompromisa tekstu, vai tādēļ, ka ierosinātie grozījumi jau ir iekļauti citur regulā vai dažos citos tiesiskos noteikumos.

Es vēlētos atkārtot, ka priekšlikums attiecas uz visiem zvejas nolīgumiem, saskaņā ar kuriem zvejo Kopienas kuģi. Tas ir svarīgi, jo valstis, kuras pievienojušās Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai, kā es teicu iepriekš, ir atbildīgas par kuģiem ar šo valstu karogiem.

Otrkārt, neizmantoto zvejas iespēju nodošanas mērķis ir uzlabot zvejas nolīgumos noteikto zvejas tiesību izmantošanu. Galu galā, tā ir tikai zvejas nolīgumu pareiza pārvaldība, un tas nekaitē nosacītajai stabilitātei, ņemot vērā to, ka priekšlikuma 13. panta 6. punktā noteikts: ,,Iesniegumu nodošana saskaņā ar šā panta noteikumiem nekādā veidā neietekmē zvejas tiesību turpmāko piešķiršanu dalībvalstīm.” Tātad tā būs nodošana, lai palielinātu piešķirtās vai saskaņā ar zvejas nolīgumiem pieejamās zvejas tiesības, un nevis līdzeklis precedenta izveidei, kas kaitētu nosacītajai stabilitātei.

Nobeigumā es vēlētos teikt, ka šis noteikums ir kļuvis arī par parastu iezīmi zvejas partnerības nolīgumos ar trešām valstīm, un ar Padomes piekrišanu tas ir iekļauts arī Grenlandes nolīgumā.

  Philippe Morillon, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze! Man, iespējams, nebūs vajadzīgs viss laiks, lai pateiktu, ka šīs debates ir bijušas noderīgas pateicoties tam, ka daži kolēģi ir iesnieguši grozījumus, neraugoties uz gandrīz vienprātīgo balsojumu.

Jūs būsit sapratis, komisāra kungs, ka šajā jautājumā bažas rada divas lietas. Jūs daļēji atbildējāt uz pirmajām bažām, kas ir nosacītās stabilitātes saglabāšana. Tas ir mūsu kolēģu iesniegtā 20. – 24. grozījuma mērķis. Otras bažas pauda Stihler kundze, proti, ka šīs regulas pārskatīšanas rezultāts var būt zivju krājumu, it īpaši trešo valstu zivju krājumu, nesaprātīga izmantošana. Daži no maniem klātesošajiem kolēģiem tam piebalsoja un tādēļ parakstīja.

Man šķiet, ka attiecībā uz to varu teikt, ka ziņojuma, par kuru mēs balsosim rīt, tekstā nav nekā, kas varētu izraisīt šādas bažas, bet mūsu kolēģiem rīt ir jāizlemj, jo man šķiet, priekšsēdētājas kundze, ka jūs gatavojaties paziņot, ka balsošana par šo ziņojumu notiks rīt.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 10. aprīlī.

SĒDI VADA: M. ROTHE
priekšsēdētāja vietniece