Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 9. aprīlis - Brisele

1. Sesijas atsākšana

SĒDI VADA: H.-G. POETTERING
priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 15.05)

  Priekšsēdētājs . − Paziņoju par atsāktu Eiropas Parlamenta sesiju, kas tika pārtraukta trešdien, 2008. gada 26. martā.

2. Iepriekšējās sēdes protokolu apstiprināšana: sk. protokolu

3. Parlamenta sastāvs: sk. protokolu

4. Cilvēktiesību aktīvista Munir Said Thalib slepkavība (rakstiska deklarācija): sk. protokolu

5. Visu sabiedriskās televīzijas programmu subtitrēšana ES (rakstiska deklarācija): sk. protokolu

6. Kļūdu labojumi (Reglamenta 204.a pants): sk. protokolu

7. Saņemtie dokumenti: sk. protokolu

8. Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski, un rakstiskas deklarācijas (iesniegšana): sk. protokolu

9. Spēku zaudējušas rakstiskas deklarācijas: sk. protokolu

10. Padomes nosūtītie nolīgumu teksti: sk. protokolu

11. Apropriāciju pārvietojumi: sk. protokolu

12. Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi: sk. protokolu

13. Stāvoklis Tibetā (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi): sk. protokolu

14. Deputāta imunitātes atcelšana: sk. protokolu

15. Darba kārtība

  Priekšsēdētājs . − Ir izdalīts šīs sesijas galīgās darba kārtības projekts, kas noteikts 2008. gada 3. aprīļa Priekšsēdētāju konferencē saskaņā ar Reglamenta 130. un 131. pantu. Ir pieprasīti šādi projekta grozījumi.

Ceturtdiena:

Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā ir pieprasījusi atlikt Jäätteenmäki kundzes ziņojumu par Eiropas ombuda statūtiem līdz nākamajai sesijai Strasbūrā un pārcelt balsošanas laiku uz plkst. 11.00.

  Hannes Swoboda , PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Tā tiešām ir mūsu vēlēšanās. Ne tādēļ, ka šis ziņojums ir slikts – es vēlos apsveikt referentu ar ļoti labu ziņojumu arī mūsu grupas vārdā – bet joprojām nav atrisināti viens vai divi ārkārtīgi svarīgi jautājumi. Mēs vēlamies tos mierīgi apspriest, un tas ir mūsu pieprasījuma iemesls; un, kā tikko teica priekšsēdētājs, ja Parlaments tam piekristu, mēs varētu balsot plkst. 11.00 – bet tas nav iemesls.

Priekšsēdētāja kungs! Ievērojot formalitātes, es vēlētos izmantot šo iespēju, lai paziņotu kolēģiem deputātiem, ka es iesniegšu arī priekšlikumu – ne tagad, bet rīt – tāpat lūdzot atlikt līdz Strasbūras sēdei balsošanu par ziņojumu par FYROM vai Maķedoniju. Tā iemeslus es paskaidrošu rīt; es tikai vēlējos to tagad paziņot kolēģiem deputātiem. Arī šeit ir tikai viens neliels neatrisināts jautājums. Tāda ir mūsu grupas vēlēšanās.

  Priekšsēdētājs . − Vai kāds vēlētos izteikties par priekšlikumu?

  Ingo Friedrich, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Man šķiet, ka Swoboda kunga pamatojums bija ļoti īss, bet precīzs. Šeit tiešām ir viens vai divi aspekti, un tādēļ arī es esmu par atlikšanu.

  Priekšsēdētājs . − Kurš iebilst pret priekšlikumu?

  Andrew Duff, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Komiteja atbalstīja A. Jäätteenmäki ziņojumu par ombuda pilnvaru nostiprināšanu ar 19 balsīm par un nevienu pret.

Tas ir jautājums, kuru mēs jau kādu laiku esam apsprieduši. Tagad man šķiet ļoti dīvaini un tiešām nožēlojami, ka PSE un PPE-DE grupas ir nobijušās no svarīgā jautājuma par ombudu.

Parlamenta pārredzamība ir atkarīga no Eiropas ombuda statūtu uzlabošanas. Prezidentūra pieprasa, lai mēs pasteidzinām lēmumu šajā jautājumā, un es noteikti aicinu Parlamentu ievērot pieņemto darba kārtību.

(Parlaments pieņēma Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā priekšlikumu)

  Priekšsēdētājs . − Līdz ar to darba kārtība ir pieņemta.

16. Apsveikšana

  Priekšsēdētājs . − Tagad es ar prieku varu apsveikt apmeklētāju galerijā Turcijas parlamenta augsta līmeņa delegāciju, kas ieradusies Briselē triju dienu iepazīšanās vizītē. Delegācijas sastāvā ir AK partijas priekšsēdētāja vietnieks Nihat Ergün, ES Saskaņošanas komitejas priekšsēdētājs Yaŗar Yakiŗ un Plānošanas un budžeta komitejas priekšsēdētājs Sait Acba.

(Aplausi)

Vēlam jums patīkamu uzturēšanos un auglīgas sarunas ar Eiropas Parlamenta, Komisijas un Padomes pārstāvjiem. Esiet sirsnīgi sveicināti Eiropas Parlamentā!

17. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs . − Nākamais darba kārtības punkts ir balsošanas laiks.

(Par balsojuma rezultātiem un citām detaļām: skatīt protokolu)

17.1. Androula Vassiliou apstiprināšana Komisijas locekles amatā (B6-0139/2008) (balsošana)

- Pēc balsošanas:

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Lūdzu, atvainojiet, varbūt es kļūdos, bet es domāju, ka tad, ja notiek balsošana par cilvēkiem, balsošanai jābūt aizklātai, bet tagad tas tā nav. Tomēr varbūt tas ir tādēļ, ka runa ir par Komisijas locekļiem. Es nezinu. Lai nu kā, balsošana bija atklāta, jo manu kolēģu deputātu spuldzītes bija iedegtas dažādi atkarībā no tā, vai viņi balsoja par, pret vai atturējās.

  Priekšsēdētājs . − Gollnisch kungs! Jūsu secinājuma otrā daļa ir pilnīgi pareiza – tas bija balsojums pēc saraksta, un tas nozīmē, ka mēs pēc vārda varam noteikt, kā katrs deputāts ir balsojis.

18. Libāna (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojumi par situāciju Libānā.

  Janez Lenarčič, priekšsēdētājs − (SL) Dāmas un kungi! Eiropas Savienības un dalībvalstu diplomātiskā darbība attiecībā uz Libānu joprojām ir vērsta uz miera, stabilitātes, ekonomikas attīstības un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu.

Mēs cenšamies saglabāt un nostiprināt Libānas suverenitāti, politisko neatkarību, teritoriālo integritāti, vienotību un stabilitāti. Eiropas Savienība atbalsta Libānas demokrātiskās institūcijas un premjerministra Fouad Siniora likumīgo valdību.

Tomēr mums rada bažas Libānas institūciju ieilgusī paralīze. Tas notiek kopš 2006. gada septembra, un, kad 2007. gada novembrī atbrīvojās prezidenta krēsls, šī paralīze kļuva vēl nopietnāka.

Eiropas Savienība ir ne tikai Libānas lielākā finansiālā atbalstītāja, bet tā cenšas arī ar intensīvas diplomātiskas darbības palīdzību atrast risinājumu šīs valsts politiskajai paralīzei.

Tādēļ mēs atbalstām Apvienoto Nāciju Organizācijas, Saūda Arābijas un Arābu līgas centienus. Tādējādi Eiropas Savienība apstiprinājusi trīsdaļīgu plānu, kuru vienprātīgi pieņēma Arābu līgas premjerministri. Kā labi zināms, šajā plānā ir paredzētas tūlītējas prezidenta vēlēšanas, nacionālās vienotības valdības izveide un jauna vēlēšanu likuma pieņemšana.

Neraugoties uz plānam izteikto atbalstu, Libānas politiskās partijas atšķirīgi interpretē tā izpildi. Priekšlikuma īstenošanu kavē divi galvenie šķēršļi. Pirmais ir iekšējs, jo partijas nevar vienoties par pārstāvniecību valdībā, ministru portfeļu sadali un jauno vēlēšanu likumu. Otrais šķērslis ir saistīts ar Sīriju, kura nevēlas atteikties no ietekmes Libānā.

Neraugoties uz to visu, Arābu līga pašlaik plāno tikai vienu iniciatīvu, kas var sekmēt valsts politiskā strupceļa atrisinājumu. Mēs ceram, ka Arābu līgas ģenerālsekretārs Moussa kungs arī turpmāk veltīs pūles šīs situācijas atrisināšanai. Eiropas Savienība sniegs viņam jebkādu atbalstu šajā darbā.

Arābu līgas nesenais samits, kas notika marta beigās Damaskā, diemžēl nedeva vēlamos rezultātus, kas vajadzīgi situācijas atrisināšanai. Protestējot pret Sīrijas iejaukšanos prezidenta vēlēšanu procedūrā, Libāna nenosūtīja pārstāvjus uz šo samitu.

Saistībā ar to es vēlos uzsvērt Eiropas Savienības uzticību vairākās Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās paustajiem viedokļiem.

Vēl viens apliecinājums Eiropas Savienības atbalstam Apvienoto Nāciju Organizācijas centieniem ir tās dalība ANO misijā Libānā. Dalībvalstis ir devušas lielāko daļu no militārajiem spēkiem Libānā. Neraugoties uz daudzajiem uzbrukumiem, kuros tika nogalināti seši Spānijas militārā kontingenta dalībnieki un ievainoti trīs Īrijas karavīri, misija ir bijusi veiksmīga, un 2007. gada augustā to pagarināja vēl par vienu gadu.

Eiropas Savienības dalībvalstis atbalsta arī īpašas Apvienoto Nāciju Organizācijas tiesas izveidi Libānai Nīderlandē.

Jāpiemin arī tas, ka 2007. gadā stājās spēkā ES un Libānas rīcības plāns. Šis instruments ir līdzšinējās sadarbības atjauninājums saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu komiteju Barselonas procesam, un saistībā ar to jau ir sākti pasākumi.

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Vēlos sākt ar pateicību Parlamentam par Libānas iekļaušanu šodienas darba kārtībā. Nesen mūsu uzmanību saistīja daudzi citi notikumi Tuvajos Austrumos, it īpaši Gazas sektorā. Tomēr tas nedrīkst likt mums aizmirst Libānas kā Eiropas partneres stratēģisko nozīmi šajā reģionā.

Pašreizējā situācija Libānā ir ārkārtīgi satraucoša. Dziļā politiskā krīze turpinās – 24. martā jau septiņpadsmito reizi kopš 2007. gada novembra tika atlikta parlamenta sesija, lai ievēlētu prezidentu. Arī Arābu līgas samits Damaskā nav devis risinājumu.

Kamēr drošības situācija joprojām ir relatīvi mierīga, bez lieliem incidentiem, spriedze un nemiers sabiedrībā ir palielinājies. Vardarbība ar neparedzamām sekām valstij un tās iedzīvotājiem var izlauzties jebkurā brīdī, jo politiskā krīze turpinās.

Pazīmes, ka Hezbollah grupējums kopš 2006. gada ir papildinājis militāro jaudu, rada bažas, it īpaši, ņemot vērā nesenos draudus Izraēlai pēc Imad Mugniyeh nāves. Turklāt ieilgusī krīze ļoti nelabvēlīgi ietekmē sociāli ekonomisko situāciju Libānā.

Kā jums zināms, Eiropa darbojas daudzos un dažādos līmeņos, lai palīdzētu Libānai – mēs joprojām dodam lielāko ieguldījumu UNIFIL, un Eiropas Savienība ir bijusi arī vissvarīgākā ieguldītāja Parīzes III konferencē. Mēs esam noteikti atbalstījuši Arābu līgas ierosmi kopš tās sākuma 2008. gada janvārī, un mūsu Kopienas instrumenti ir devuši mums iespēju mērķtiecīgi reaģēt uz dažām lielākajām problēmām.

Eiropas kaimiņattiecību politika ir kļuvusi par galveno instrumentu Libānas reformas procesa atbalstam un ekonomiskās un sociālās stabilitātes veicināšanai, neraugoties uz to, ka reformu centienus ievērojami kavē pašreizējais politiskais strupceļš.

Kādas ir mūsu prioritātes tuvākajā nākotnē? Mūsu galvenā prioritāte joprojām ir pastāvīgs atbalsts Arābu līgas iniciatīvas īstenošanai. Neraugoties uz visām grūtībām, šī iniciatīva saņem plašu atbalstu un pašlaik ir vienīgā iespēja, lai atrastu risinājumu. Svarīgs datums šajā procesā būs 22. aprīlis, kad ir paredzēta nākamā prezidenta vēlēšanu sesija Parlamentā.

Nesen parādījusies ideja par īpašu Arābu līgas Libānas samitu. Ja tas īstenosies, mums vajadzētu skatīties, kā mēs vislabāk varam atbalstīt šo iniciatīvu. Tomēr mums jānorāda, ka Arābu līgas prezidējošā valsts pašlaik ir Sīrija.

Joprojām ir svarīga, tiešām izšķiroši svarīga, arī skaidra un pastāvīga apņēmība pilnībā īstenot ar Libānu saistītās Drošības padomes rezolūcijas. Tādēļ svarīgi pavērsiena punkti būs nākamās īstenošanas ziņojumu publikācijas par ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1559 un Nr. 1701, attiecīgi, 2007. gada maijā un jūlijā.

Mums joprojām ir jāsaglabā temps Tuvo Austrumu miera procesā, kas ietekmē Libānu. Es joprojām uzturu ciešus sakarus ar saviem Četrinieka partneriem un ar prieku gaidu Tuvo Austrumu konferenci, kuru šogad iecerējis Eiropas Parlaments.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Kā mums teica Padomes un Komisijas prezidentūras pārstāvji un vakar Augstais pārstāvis Solana kungs, uzstājoties Ārlietu komitejā, nesen notikušais Arābu līgas samits, runājot diplomātu valodā, nav devis nekādus rezultātus.

Tagad šī ir jau septiņpadsmitā reize, kad Libānas parlamenta priekšsēdētājs Nabih Berri ir atlicis paredzēto balsojumu par prezidenta ievēlēšanu. Šo lēmumu pieņēma ne tādēļ, ka nebija vienprātības par prezidenta kandidātu, kurš, kā visi zina, ir maronītu kristietis, un arī ne tādēļ, ka nebija vienprātības par bruņoto spēku vadītāja Michel Suleiman personu. Mums kā Eiropas Parlamenta deputātu delegācijai, kas atradās Damaskā kopā ar premjerministra vietnieku, ārlietu ministru un tādu Libānas opozīcijas partiju pārstāvjiem kā Hezbollah un Amal, tas bija skaidrs.

Šo problēmu, priekšsēdētāja kungs, rada tikai un vienīgi varas sadale; ir runa par mazākuma izveidi ministru padomē ar veto tiesībām, Libānas un slepenā dienesta vadītāja un bruņoto spēku vadītāja amatu piešķiršanu. Visa šī situācija, kā pareizi teica komisārs, nopietni ietekmē valsts uzticamību, darbību un starptautisko tēlu.

Tādēļ mēs vēlamies, lai Eiropas Parlaments aicina pašreizējos opozīcijas spēkus rast risinājumu, lai paceltu valsts augstākās intereses pāri šīm iekšējām problēmām un mēs varētu turpināt darbu, ko veicām Komisijas atbalstītajā ES vēlēšanu novērotāju misijā, virzoties uz suverēnu, demokrātisku, brīvu, dzīvotspējīgu Libānu, kuru var būvēt mierā.

  Pasqualina Napoletano, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ir atsākušās runas par karu Libānā. Politiskais strupceļš, kura dēļ 27 reizes ir atlikta parlamenta sasaukšana, lai ievēlētu republikas prezidentu, varētu pasliktināties, vēlreiz padarot Libānu par auglīgu pamatu konfliktam starp arābiem un latentu spriedzi starp Irānu, Hezbollah un Izraēlu.

Arābu līgas samits Damaskā izgāzās, kā jau minēts. Tomēr ir vērojama premjerministra Fouad Siniora un Libānas parlamenta priekšsēdētāja Nabih Berri drudžaina aktivitāte ārlietās. Šīs abas diplomātiskās līnijas, kuras, es gribētu teikt, iet paralēli, bet līdz šim nav sastapušās, ir mēmo dialogs, kas ievilcies jau mēnešiem ilgi starp vairākumu un opozīciju.

Manuprāt, jebkurā mēģinājumā veicināt Libānas krīzes atrisināšanu obligāti jāņem vērā gan iekšējā, gan ārējā situācija. Patiesībā visiem Libānas spēkiem ir spēcīgas saiknes ārpus valsts, un dažas no tām ir ciešākas. Uz šā fona būs svarīgi novērtēt šodien Šarmelšeihā notiekošā Ēģiptes un Saūda Arābijas samita rezultātus. Būtu lietderīgi pēc iespējas drīzāk sasaukt Arābu līgas ministru ārkārtas sanāksmi, kā pieprasīja premjerministrs F. Siniora, lai mēģinātu panākt tādu Damaskas nostāju, ka tā respektē Libānas neatkarību.

Tomēr saistībā ar to es nevaru neminēt patiesi unikālas sociāli ekonomiskās situācijas analīzi, kad, neraugoties uz pēckara krīzi, Libānas IKP 2007. gadā pieauga par 4 %. Taču sociālā situācija ir ļoti smaga. Arodbiedrības aicina uz vispārēju streiku 7. maijā, pieprasot palielināt minimālās algas, un saskaņā ar ANO datiem viens miljons no kopējiem četriem miljoniem Libānas iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības robežas, tas ir mazāk par diviem dolāriem dienā.

Ja mēs gribam palīdzēt rast risinājumu, nodrošināsim, lai netiktu palaists garām 22. aprīlis ne tikai tādēļ, ka 21. augusts, šķiet, ir neiespējams datums, lai to panāktu. Tas ir datums, kad prezidenta kandidātam ir jāatkāpjas no bruņoto spēku vadītāja amata, jo viņš ir sasniedzis vecuma ierobežojumu. Ja līdz šim datumam netiks atrasts situācijas risinājums, krīze izplatīsies armijā un uz visiem laikiem pieliks punktu ģenerāļa M. Suleiman kandidatūrai.

Es vēlētos beigt ar premjerministra F. Siniora vārdiem: ,,Libānu nevar pārvaldīt no Damaskas, bet to nevar pārvaldīt arī pret Damasku.” Man šķiet, ka tā ir līdzsvarota nostāja un norāde visām Eiropas Savienības iniciatīvām.

  Marco Pannella, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es piekrītu gandrīz visam, ko nupat teica Napoletano kundze. Es teicu ,,gandrīz”, jo man šķiet, ka mums galu galā jāpatur prātā, protams, Damaska, protams, citas galvaspilsētas, bet it īpaši tas, ka Libānā, ar kuru tās acīmredzot jaunā veidā sastopas tagad, valda sistemātiska oponentu slepkavošanas politika Jo populārāki tie bija, jo iespējamāka bija iepriekšējā komunistu līdera un visu pārējo nogalināšana slepkavību sērijās.

Tādēļ mēs, protams, varam – un mums vajag – pievērst uzmanību diplomātiskajai dimensijai, bet, ja mēs neatcerēsimies, ka šodienas Tuvie Austrumi, tāpat kā Eiropa 1937., 1938. un 1939. gadā, no vienas puses, ir slepkavošanas politika, bet, no otras puses, politiskā realitāte ar upuriem brīvības vārdā, pat ar ienaidniekiem, es neticu, ka mēs spēsim atrast pareizo virzienu, virzienu, kuru var dot tikai Eiropa, ja tā atceras, ka pati ir atbrīvojusies no atsacīšanās atzīt nacionālās suverenitātes, un tādēļ mums iepriekšējos gados Eiropā nav bijis karu, izņemot Dienvidslāviju, un kaut kur citur. Tas bija noteicošais, un tā tam jābūt arī Tuvajos Austrumos: lai būtu kaut kas, kas balstīts uz brīvību un cilvēktiesībām kā pretstats trīsdesmito gadu un pašreizējo Tuvo Austrumu un Tālo Austrumu diktatūru ostrakismam un šantāžai.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Acīmredzot mūsu ietekme uz situāciju Libānā ir ierobežota. Tomēr šķiet, ka mēs neesam izdarījuši visu iespējamo, lai novērstu to, ka Hezbollah destabilizē Libānu. Šī organizācija ir atbildīga par teroristu uzbrukumiem Libānā, arī par 2008. gada janvāra uzbrukumiem, kuri bija vērsti uz UNIFIL jurisdikcijas apgabaliem. Hezbollah ir privāta armija, kura ar Irānas un Sīrijas atbalstu ārda kādreiz plaukstošu valsti. Tādēļ Hezbollah nekavējoties ir jāpievieno Eiropas teroristisko organizāciju sarakstam. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam efektīvi pārtraukt tās darbību Eiropas islāmiskajā sabiedrībā. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam pārtraukt Eiropas naudas daļas aizplūšanu uz šo organizāciju.

Ir vērts izmantot šo iespēju, lai atgādinātu par skandalozo enerģētikas līgumu, ko parakstījusi Šveice un Irāna. Šveices politiķiem nedrīkst būt šaubu, ka teroristi, kas darbojas pret Libānu, gūst labumu no šīs naudas.

  David Hammerstein, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Priekšsēdētāj Pöttering kungs! Es vēlos izteikt jums īpašu priekšlikumu un ierosināt uzaicināt uz Eiropas Parlamentu dažādus Libānas parlamenta vadītājus, lai apspriestu Arābu līgas priekšlikumus un aicinātu viņus uz parlamentāras diplomātijas īstenošanu, lai mēs nebūtu vienaldzīgi, sastopoties ar situāciju, ka Libānas iedzīvotāji ir kļuvuši par bandiniekiem ģeopolitiskajā spēlē, kas ir ārkārtīgi bīstami gan viņiem, gan mieram Tuvajos Austrumos.

Šo priekšlikumu varētu īstenot tuvākajās nedēļās, jo, ņemot vērā situācijas pasliktināšanos Libānā, mēs nevaram palikt bezkaislīgi, un Libānas demokrātija ir viens no vājākajiem posmiem Tuvajos Austrumos.

Mēs nedrīkstam pieļaut, lai krīze starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Irānu, un Izraēlu pārvērš Libānu par kaujas lauku, kurā zaudē visas puses.

Mums ir jāatbalsta Arābu līgas iniciatīva par jauna prezidenta vēlēšanu veicināšanu.

Mēs nevaram atteikties no atbalsta Starptautiskajai tiesai saistībā ar Rafik Hariri nogalināšanu. Mēs esam ļoti nobažījušies par izmeklēšanas novilcināšanu, kas sarežģī tādu šīs lietas galveno liecinieku kā sīrieša Mohammed al-Siddiq, kurš nesen pazuda, aizstāvību.

Eiropas Savienībai ir jāizdara iespējami liels spiediens, lai Sīrija un Irāna pārtrauktu likt šķēršļus rezolūcijai par politisko konfliktu Libānā un atbalstītu Arābu līgas priekšlikumu par jauna prezidenta vēlēšanām.

Mēs esam nobažījušies arī par pastāvīgo ieroču kontrabandu šajā valstī, lai apbruņotu nelikumīgu zemessardzi. Libānas armijai ir jābūt monopolam uz militāru darbību un teritorijas kontroli.

  Vittorio Agnoletto, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Libānas iedzīvotāji un šīs valsts demokrātiskā pilsoniskā sabiedrība ir citur izlemtas politiskas krīzes upuri.

No vienas puses ir Amerikas Savienotās Valstis, kuras steidzas izspēlēt Libānas kārti pret Sīriju un Hezbollah kā daļu no Izraēlas atbalstīšanas politikas, lai mēģinātu stabilizēt reģionu, kuru izpostījis tās nelikumīgais karš pret Irāku, un apvienotu Izraēlas militāro varu. Tā nevar atļauties zaudēt Libānu. No otras puses ir Irāna un Sīrija, un to sabiedrotie režīmi, kuri izspēlē strīdu par politisko, nukleāro un reģionālo pārākumu Libānā. Nav svarīgi, ja tas nozīmē slaktiņu, pat libāniešu politisku slaktiņu. Arī viņi negrib zaudēt Libānu.

Eiropas Savienības loma nav pievienošanās vienai vai otrai pusei šajā starptautiskajā šaha spēlē. Mums kā eiropiešiem ir jādara tas, ko mēs varam izdarīt, lai mēģinātu saglabāt Libānas politisko vienotību, aizsargājot tās suverenitāti un veicinot dialogu starp valdības koalīciju, Hezbollah un ģenerāli Aoun, sākot ar prezidenta vēlēšanām. Ievēlētajai personai ir jābūt kandidātam, ar kuru ir apmierinātas abas puses. Tā tas ir Libānā. Šīs valsts laicīgais dažādu ticību raksturs ir vērtība visai starptautiskajai sabiedrībai un it īpaši Eiropai.

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Ar ko sākt, ja ir runa par ieilgušā politiskā strupceļa pārtraukšanu Libānā? Būtībā atbilde ir pārāk vienkārša, un es esmu pārliecināts, ka arī Padome un Komisija to zina. Lai nu kā, mana skaidra atbilde ir – sākt ar Hezbollah atbruņošanu. Ārkārtīgi efektīva, pamatīgi bruņota organizācija, kas atrodas ārpus likumīgās varas, traucē Libānas valsts institūciju normālu darbību un pašlaik bloķē arī valsts politisko kompromisu.

Vienkāršas atbildes starptautiskās krīzēs nereti ir grūti īstenojamas. Tas noteikti attiecas arī uz tūlītēju Hezbollah atbruņošanu; galu galā, atjaunota pilsoņu kara rēgs ir ieguvis draudošas aprises. No otras puses, Hezbollah nepārtrauktā militārās varas pozīcija nodrošina pastāvīgu ietekmi tās divu lielo sponsoru, Sīrijas un Irānas Islāma Republikas, iekšlietās. Tā sekas ir acīm redzamas – reāli draudi turpmākām vardarbīgām sadursmēm ar kaimiņvalsti Izraēlu. Turklāt ir acīmredzama saistība ar Teherānas pašreizējo stingro kursu uz kodolbruņojumu.

Padome un Komisija, kādu risinājumu Eiropa sniegs šai dilemmai?

Priekšsēdētāja kungs, man ir vēl viens īss jautājums. Saskaņā ar ziņojumiem šodienas ASV presē dalībvalsts Bulgārija pārvada Hezbollah ienākumus no narkotiku tirdzniecības. Es vēlētos, lai Padome man izstāsta, kāda ir situācija. ES dalībvalsts, kura pelna naudu Hezbollah vajadzībām, tirgojot narkotikas, – tas man šķiet ārkārtīgi nopietni.

  Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodienas debates mani ļoti apmierina. Neraugoties uz visām Eiropas organizāciju pūlēm un ierosmēm, es uzskatu, ka mēs rīkojamies tā, it kā mēs būtu pametuši likteņa varā cilvēkus, kas ievilināti nepārtrauktās politiskās krīzēs.

Mēs risinām šo situāciju neveikli. Šķiet, ka mēs nesaprotam, ka situācija Libānā ir saistīta ar problēmām Tuvajos Austrumos un ka šīs problēmas ir ārkārtīgi svarīgas starptautiskajai drošībai un mieram, un arī ES stratēģiskajiem plāniem Vidusjūras reģionā un Tuvajos Austrumos.

Es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam ir skaidri jāsaprot, ka mums ES ir jāievēro solījumi, kas doti mūsu partnerībā ar Libānu. Tas uzliek mums pienākumu atbalstīt likumīgi ievēlēto valdību, kura izveidojās pēc iepriekšējām vēlēšanām saskaņā ar konstitucionālajām prasībām un kura tagad ir kļuvusi par uzbrukumu un draudu mērķi.

Mums ir jāizrāda atbalsts darbos. Kā jau Napoletano kundze teica, mēs nedodam pietiekami daudz naudas, jo vēlamies rezultātu, kas atrisina krīzi un dara galu nedrošībai. Šādam rezultātam ir vajadzīga institūciju darbība. Parlamentam ir jādarbojas kā demokrātiska dialoga un valsts kontroles forumam; tam ir jāatbalsta daudzveidība kā Libānas identitātes svarīga sastāvdaļa.

Zināms, parlaments joprojām ir slēgts ne tikai prezidenta vēlēšanām, bet arī visai darbībai. Ja ir vajadzīga izeja no krīzes, republikas prezidents ir jāievēl nekavējoties un ir jāizveido jauna valdība saskaņā ar konstitūciju. Reģionāli spēki, kas cīnās savā starpā, nedrīkstētu uzdot toni, kā tas pašlaik, šķiet, notiek prezidenta vēlēšanās. Mums ir jāparāda arī atbalsts Libānas centieniem noskaidrot patiesību par politiskajām slepkavībām. Ielās ir izgājuši simtiem tūkstoši cilvēku ar plakātiem „Mēs gribam zināt patiesību”.

Mums, ES, ir jārīkojas efektīvāk un stratēģiskāk šajā reģionā. Mums ir jāatbalsta atbildība un patiesās intereses. Mums ir jāatrod arī iespējamie risinājumi un miers šajā reģionā un arābu valstīs. Ir jābūt sapratnei un nacionālajam dialogam.

Atļaujiet man beigt optimistiskā noskaņā. Es uzskatu, ka politiskie spēki ir rīkojušies atbildīgi – notikumi varēja izraisīt pilsoņu karu un valsts apvērsumu, taču tas nenotika. Tādēļ izmantosim visas iespējas, ko dod šie labvēlīgie elementi.

  Béatrice Patrie (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es kā priekšsēdētāja delegācijas attiecībām ar Mašrikas valstīm priecājos, ka mūsu pēcpusdienas darba kārtībā ir debates par Libānu.

Krīze, kas vairākus mēnešus risinās šajā valstī, acīmredzot pārsniedz parastas prezidenta vēlēšanu vai valdības veidošanas problēmas. Mēs zinām, ka runa ir par politiskās sistēmas pašiem pamatiem, kas balstās uz trauslo līdzsvaru starp Libānas dažādajām reliģiskajām pārliecībāam.

Ir runa arī par vietu, ko Libāna cer ieņemt reģionālajā arēnā. Vai tas būs tikai Amerikas Savienoto Valstu un to sabiedroto aviācijas bāzes kuģis šajā reģionā, vai tā dēvētā šiītu loka priekšpostenis? Es nedomāju, ka Libānai patiesi ir jāizvēlas starp amerikāņu un Sīrijas/Irānas nometnēm. Vienīgā dzīvotspējīgā nometne Libānai ir pašas Libānas nometne.

Eiropas Savienībai, bez šaubām, nav jāiejaucas Libānas iekšlietās. Eiropai nav jāatbalsta viena koalīcija vairāk nekā otra. Eiropas Savienība var piedāvāt uzņemties starpnieka lomu, palīdzēt Libānas partijām atrast minimālu savstarpēju uzticību – kas ir ļoti svarīgi, lai panāktu jebkādu vienošanos – un izvirzīt savu starpniecību, lai sāktu sapratnes un kompromisa procesu.

Mēs rīkojamies pareizi, atbalstot Arābu līgas plānu, kura pamatā ir trīskārtēja saskaņa – viens prezidents, viena nacionālās savienības valdība un vēlēšanu reforma, kas nodrošina visu Libānas sabiedrības daļu pārstāvniecību. Tas ir sine qua non nosacījums politiskajai sekularizācijai, kas noteikts Taīfas nolīgumos un kuru vēlas arvien lielāks vairākums Libānas iedzīvotāju.

Tā panākšanai mums ir jāatbalsta katra iniciatīva. Attiecībā uz to pozitīvs signāls ir Libānas parlamenta priekšsēdētāja Nabih Berri priekšlikums pārskatīt nacionālo dialogu. Tieši tāpat, kā mēs esam darījuši daudzus gadus, mums ir jāturpina atbalstīt Libānu, kura beidzot vēlas būt suverēna, vienota un iekšēji mierīga.

  Carlos Carnero González (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Man radies iespaids, ka viena no nedaudzajām reizēm, kad 2005. gadā ievēlētie Libānas parlamenta deputāti varēja brīvi rīkoties, bija nesen notikusī Eiropas un Vidusjūras reģionu valstu Parlamentārās asamblejas plenārsēde Atēnās, jo būt par Libānas parlamenta deputātu, bez šaubām, ir ļoti bīstami, kā to pierādījuši traģiskie notikumi.

Man šķiet, ka daži vēlas, lai mēs domātu, ka Libānai nav risinājuma un tādēļ Libāna nav dzīvotspējīga kā neatkarīga, suverēna un demokrātiska valsts. Mums pret to ir jācīnās, atbalstot Libānas institūcijas, atbalstot Arābu līgas plānu un pieprasot likvidēt visus šķēršļus, kas likti miera un sapratnes ceļā šajā valstī.

Eiropa nav mazgājusi rokas nevainībā attiecībā pret Libānu; vēlos atgādināt visiem klātesošajiem par Eiropas militāro klātbūtni UNIFIL 2, kas ir iespaidīgs skaitlis, un, kā mums atgādināja Padome, tajā ir daudz cietušo un nāves gadījumu.

Mūsu politiskā klātbūtne ir līdzīga šai militārajai klātbūtnei. Mums ir ierobežojumi, bet šajās iespēju robežās mums ir jālūdz, lai spēki ārpus šī reģiona un Libānas spēki panāk vienošanos, jo bez tās nebūs iespējama iedzīvotāju sociāli ekonomiskā attīstība vai miers Tuvajos Austrumos.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Nesenajā arābu samitā bija vairāk runu nekā darbu. Tas neatrisināja svarīgos jautājumus, jo nepiedalījās galvenie iesaistītie.

Libānas politiskā krīze un arvien sliktākā drošības situācija nozīmē, ka ES ir jāuzlabo politiskais dialogs un jāpalīdz atgūt tiesiskumu un demokrātiju. Neraugoties uz ES un Libānas rīcības plānu, kurā par prioritāti noteikta Libānas starptautisko saistību efektīva īstenošana cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā, nav panākts gandrīz nekāds progress. Nefunkcionējošās valsts iestādes un ekonomikas lejupslīde ir izraisījušas satraukumu un protestus sabiedrībā. Pat nesenajam skolotāju streikam nav nozīmes, ja nav atbildīgu valsts iestāžu.

Pašreizējā politiskā situācija kaitē Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) reformas plānam, bet EKP var būt politisko debašu katalizators, pārvēršot tās no varas diskusijām par problēmu diskusijām. EKP nostiprina progresu. Libāna nav labākais skolnieks mācībās un sadarbībā ar EKP, bet mēs nevaram pieļaut tās pieņemšanu tā, it kā tā būtu stratēģiska izvēle.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Būdams Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu un Barselonas procesa delegācijas dalībnieks, es pārraugu Libānas jautājumu, un diemžēl man jāsaka, ka, lai gan Libānā ir vairākuma parlaments, likumīga vairākuma, šis vairākums ir iebiedēts un vispār nesanāk kopā.

Kopš plaši pazīstamā un cienītā Rafik Hariri slepkavības vēl nav notikušas prezidenta vēlēšanas, un valsts kopumā nav spējīga politiski atrisināt šo sarežģīto situāciju. Libānas parlamenta deputāti, ar kuriem es nesen tikos gan pēdējā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sanāksmē Atēnās, gan šeit Briselē, stāstīja mums, cik briesmīgs ir viņu stāvoklis. Noskaņa Libānā ir tāda, ka Sīrijai ir faktiskā politiskā vara valstī, it īpaši Libānas dienvidos, kur Hezbollah ik dienas pakļauj briesmām šo reģionu, raidot raķetes uz Izraēlas ziemeļdaļu. Irāna atbalsta šo situāciju, un es nedomāju, ka šīs valstis ir ar mieru atzīt demokrātiskas pārmaiņas.

Es vēlētos aicināt kolēģus un visus klātesošos gan Padomē, gan Parlamentā īstenot pasākumus, lai nekavējoties palīdzētu Libānai.

  John Purvis (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Arī es esmu iekļauts delegācijā attiecībām ar Mašrikas valstīm, un Libāna tiešām ir traģiskā situācijā.

Bet man jāsaka Padomei un Komisijai, ka, uzklausot jūs šovakar, es esmu vairāk nekā vīlies jūsu runās. Jūs nododat savus pienākumus tikpat nespējīgai Arābu līgai.

Mums, šķiet, nav nekādu panākumu, un es domāju, ka Eiropai varētu būt daudz lielāka nozīme ne tikai Libānas, bet arī visā Tālo Austrumu jautājumā. Tā izturas nogaidoši un nepārstāj izturēties nogaidoši. Lūdzu, Padome un Komisija, vai mēs varam ieņemt daudz stingrāku nostāju visā Tuvo Austrumu jautājumā no Eiropas viedokļa un nenodoties svētulīgai moralizēšanai?

  Bogusław Sonik (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pievienoties tām balsīm, kuras izteicās, ka Eiropai tagad jānāk klajā ar ierosmi, un delegācijas priekšsēdētājas Patrie kundzes priekšlikumam, ka mums ir jāpiedāvā galvenajiem Libānas spēkiem iespēja uzstāties mūsu Parlamenta forumā un pastāstīt mums, kas īstenībā traucē viņiem sasaukt parlamentu un sākt prezidenta vēlēšanu procesu. Es uzskatu, ka ir vajadzīga arī noteikta nostāja attiecībā uz Sīriju. Visas Libānas politikas atslēga atrodas Damaskā. Mēs nevaram atdalīt mūsu politiku Sīrijā no mūsu nostājas Libānā.

Ja pašlaik dzirdamas runas par sarunām starp Izraēlu un Sīriju par to, ka Izraēla atstās Golānas augstienes, tad noteikti ir jāpanāk viens nosacījums, proti, ka Libānai ir tiesības būt demokrātiskai valstij, un Sīrijai tas ir jāatzīst.

  Janez Lenarčič , Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Dāmas un kungi! Es ļoti uzmanīgi klausījos deputātu viedokļos šodienas debatēs, un vispirms man jāsaka, ka gan Parlamentā, gan Padomē valda ievērojama vienprātība par to, ka ir pēdējais laiks pārvarēt strupceļu Libānā.

Padome rīkojas vairākos veidos. Daži no jums, starp tiem arī Kratsa-Tsagaropoulou kungs un Napoletano kundze, uzsvēra, ka nepietiek ar naudas un finanšu līdzekļu sūtīšanu Libānai un ka nepietiks arī ar prezidenta ievēlēšanu.

Tā ir taisnība. Tomēr Eiropas Savienība Libānā un saistībā ar Libānu dara daudz vairāk. Šeit es vēlos izteikt pateicību Carlos Carnero Gonzlez, kurš, tāpat kā es, ievadrunā uzsvēra Eiropas Savienības ievērojamo ieguldījumu drošības jomā ar militāro spēku palīdzību – ieguldījumu, kas jau ir maksājis dzīvības. Tomēr ar to ne tuvu nepietiek. Padomes prezidentūra piekrīt, ka Eiropas Savienībai jāspēlē politiska loma.

Šajā posmā mēs nedrīkstam aizmirst, ka Arābu līgas iniciatīva, kuru atbalsta Eiropas Savienība, ir darba kārtībā un ka ģenerālsekretāra Moussa kunga pastāvīgās pūles ir pelnījušas atbalstu; un Eiropas Savienība tās tiešām atbalsta un turpinās atbalstīt.

Mums ir jāsaskaņo mūsu rīcība attiecībā uz Libānu, lai piemērotos notikumu gaitai. Es jau minēju, ka prezidenta vēlēšanas vienas pašas neatrisinās visas problēmas. Būs jāveido arī jauna valdība, būs vajadzīga vēlēšanu reforma, un, protams, mēs joprojām atbalstīsim to visu.

Patiesībā rezolūcija par politisko krīzi varētu ietekmēt arī šīs valsts ekonomisko situāciju. Un šajos centienos Padome un Eiropas Savienība joprojām sniegs atbalstu Libānai.

Tā ir valsts ar milzīgu potenciālu; tādēļ mēs vēlamies tai palīdzēt un esam apņēmības pilni sniegt visu mūsu iespējās esošo palīdzību, lai Libāna pēc iespējas ātrāk panāktu politisko stabilitāti un pilnīgu ekonomisko izaugsmi.

SĒDI VADA: G. ONESTA
priekšsēdētāja vietnieks

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties deputātiem par ļoti svarīgajām un atbildīgajām debatēm. Es paziņošu to saturu kolēģei Benita Ferrero-Waldner.

Man šķiet, ka mēs – Parlaments, Padome un Komisija – esam vienisprātis par galveno viedokli, ka mēs noteikti turpināsim atbalstīt mūsu ilggadējo partneri Libānu šajā ļoti kritiskajā posmā. Ņemot vērā to, ar kādām sarežģītām problēmām pašlaik sastopas Libāna, ir tiešām svarīgi, lai mēs kā Eiropas institūcija iespējami saskaņotu mūsu rīcību un pilnībā izmantotu iespējas. Eiropas Parlaments jau agrāk ir devis ievērojamu ieguldījumu mūsu sadarbībā ar Libānu. Labs piemērs ir Eiropas vēlēšanu novērotāju misija 2005. gada parlamenta vēlēšanās.

Patiesi, viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir palīdzēt Libānas demokrātijai kļūt spēcīgākai, lai stātos pretī tādām problēmām kā pašreizējā krīze. Vēlēšanu reforma ir vissvarīgākais elements visās iniciatīvās, kuru mērķis ir ilgstoši ietekmēt Libānas politisko sistēmu. Šai ziņā Eiropas Parlamentam ar tā īpašo kompetenci un prasmi var būt, un es ticu, būs izšķiroša nozīme.

Ir tiesa arī tas, ka konflikti šajā reģionā ir saistīti, kā to norādīja vairāki runātāji. Kā jums zināms, Libāna un Izraēla nekad nav panākušas miera līgumu. Libāna ir uzņēmusi 400 000 palestīniešu bēgļu daļēji tāpēc, ka Izraēla un palestīnieši vēl nav noslēguši mieru. Daļa no Hizbollah argumentiem ir tas, ka Izraēla joprojām ir okupējusi Sābas lauku saimniecības. Tādēļ Eiropas Savienība uzskata, ka ilgstošu un pastāvīgu risinājumu var panākt ar vispusīgu pieeju miera procesam. Viena miera procesa posma atrisināšana palīdzēs citās jomās, bet neviens posms nebūs drošs bez panākumiem citos. Protams, ja tiks panākts nolīgums starp Izraēlu un Sīriju, tas palīdzēs likvidēt spriedzi Libānā, un tādēļ mēs esam snieguši pilnīgu atbalstu pašreizējam politiskajam procesam. Mēs ceram, ka progress attiecīgi paplašināsies uz citām jomām.

  Priekšsēdētājs. – (FR) Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks nākamajā sesijā Strasbūrā.

19. Horvātija: Horvātijas 2007. gada progresa ziņojums – Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2007. gada progresa ziņojums (debates)

  Priekšsēdētājs. – (FR) Nākamais jautājums ir kopējās debates par

- Hannes Swoboda ziņojums par Horvātijas 2007. gada progresa ziņojumu Ārlietu komitejas vārdā (2007/2267(INI)) (A6-0048/2008) un

- Erik Meijer ziņojums par Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas 2007. gada progresa ziņojumu Ārlietu komitejas vārdā (2007/2268(INI)) (A6-0059/2008).

  Hannes Swoboda, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Sākumā es vēlētos pateikties ēnu referentiem un it īpaši pārējiem kolēģiem deputātiem, kuri palīdzēja izveidot labu, ļoti līdzsvarotu ziņojumu.

Mana filozofija attiecībā uz šo ziņojumu ir šāda: Varbūt es varētu pastāstīt par savu apmeklējumu Vukovarā pirms dažām nedēļām, kas, atgādinu, ir pilsēta, kur karš bija īpaši nežēlīgs, kur simtiem cilvēku tika izvilkti no slimnīcas un nogalināti. Tas ir īpaši sāpīgs ievainojums Horvātijas iedzīvotājiem. Es redzēju arī memoriālu un runāju ar cilvēkiem. Ievainojums ir dziļš, bet nav radies naids, nav radies noraidījums pret kaimiņvalsti Serbiju – tā vietā ir mēģinājums atkal sadarboties ar vietējiem serbu iedzīvotājiem.

Pilsētas domes priekšsēdētāja ir sēdusies pie galda kopā ar serbu pārstāvjiem un kolēģiem no citām etniskajām grupām, un viņi kopā pārstāv iedzīvotāju intereses. Tas skaidri, iespējams, vēl skaidrāk nekā tas, ka valsts premjerministra vietnieks nāk no Serbijas, kas ir apsveicami, parāda, cik dedzīgi šī valsts cenšas pārvarēt pagātnes šķelšanos, konfliktus un karus un izveidot mūsdienu Horvātiju.

Viss tas, protams, neatrisina problēmas, ar kurām vēl jātiek galā Horvātijai. Tas neatrisina nedz tiesu sistēmas vai sabiedrības pārvaldes reformas problēmu, nedz arī kuģniecības nozares problēmu – Horvātijai tur vēl ir daudz darba. Tādēļ šis vienkārši nav tas gadījums, kad mēs esam gatavi slēgt līgumus un sarunas – nekādā gadījumā. Tomēr mēs esam uz pareizā ceļa, un tas ir svarīgi ne tikai Horvātijai, bet arī visam reģionam, jo Horvātijas pievienošanās arī ir pozitīvs, svarīgs signāls šim reģionam – ja jūs pildāt pienākumus un saistības, ja jūs izpildāt mājasdarbus, tad jūs kļūstat par Eiropas Savienības dalībnieku. Eiropas Savienībai jāpilda šis pienākums, un arī to mēs skaidri pasakām šajā ziņojumā.

Turklāt bez iekšējām problēmām, protams, ir vajadzības un dažas problēmas, tostarp arī attiecības ar valsts kaimiņiem. Es jutos apbēdināts, kad tika pieņemts vienpusējs lēmums noteikt ekoloģisko un zvejas aizsardzības zonu. Nav tā, ka nebija labu, svarīgu vai objektīvu iemeslu zivsaimniecības ekoloģiskai pārvaldei, bet nebija saprātīgi spert šo soli vienpusēji tai pašā laikā, kad Itālijai un Slovēnijai bija dots solījums nepieņemt vienpusējus lēmumus, kamēr nav atrasts kopējs risinājums. Tagad Horvātija ir spērusi šo nepavisam ne vienkāršo soli, un Eiropas Sabiedrības dalībvalstīm ir likvidēta zvejas zona.

Tagad mēs Eiropas Parlamentā uzskatām, ka pastāv priekšnoteikumi daudzu bijušo strupceļu pārvarēšanai – es nevēlos šeit apspriest, vai tie bija vai nebija pamatoti. Tādējādi mans lūgums Slovēnijai – ministrs J. Lenarčič ir šeit kā Padomes pārstāvis, nevis kā Slovēnijas ministrs, viņam ir jāsēž uz diviem krēsliem – un arī mūsu slovēņu kolēģiem šajā Parlamentā ir jāpalīdz mums pārvarēt divpusējās problēmas. Horvātijai, protams, ir jāspēlē tajā sava loma, kā mēs esam vienmēr teikuši, tomēr, ja mēs vēlamies iedvest Eiropas garu šajā reģionā vai divpusējās attiecībās, mums ir vajadzīga šī palīdzība.

Tātad ziņojumā ir priekšlikums – tagad es to saku pavisam neoficiāli – lai kāda trešā persona vai trešā iestāde palīdz atrisināt šo problēmu. Nav svarīgi, vai mēs to sauksim par starpniecību vai arbitrāžu, vai kā citādi. Ārkārtīgi svarīgi ir tas, lai abas valstis, Horvātija un Slovēnija, satiekas un vienojas par nosacījumiem, un lai tās atzīst trešās iestādes spriedumu starpniecības ceļā. Tad lieta būs uz pareizā ceļa.

Problēmas uz robežas nevar būt neatrisināmas. Es pilnīgi atzīstu Slovēnijas intereses saglabāt piekļuvi jūrai. Tās ir pilnīgi pamatotas intereses. Es domāju, ka šīs Slovēnijas intereses ir lieliski savienojamas ar Horvātijas interesēm. Tas nav nepārvarami, ja mēs neesam dziļi un tieši iesaistīti.

Nobeigumā es vēlos skaidri pateikt, ka es gribētu, lai mēs varam pabeigt sarunas no Horvātijas puses 2008. gadā. Diemžēl tas vairs nav iespējami vai reāli. Tādēļ es vēlētos lūgt kolēģus deputātus pieņemt reālu laiku – 2009. gadu – par sarunu pabeigšanas termiņu, lai jaunievēlētais Parlaments pēc tam varētu dot piekrišanu un stātos spēkā ratifikācija.

Ja mēs visi strādāsim, Horvātija var kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti 2011. gadā. Tas ir lielisks mērķis, labs mērķis. Atbalstīsim to!

  Erik Meijer, referents. − (NL) Priekšsēdētāja kungs! Ja visas septiņas Bijušās Dienvidslāvijas valstis nākotnē kļūs par Eiropas Savienības daļu, tas notiks septiņos dažādos laikos septiņu atšķirīgu ,,ceļvežu” dēļ. Pievienošanās en bloc vēl pirms federācijas sabrukšanas, iespējams, būtu vieglāka visiem iesaistītajiem. Slovēnija jau ir dalībvalsts, Horvātija sekos tuvākajos gados, un trešā Bijušās Dienvidslāvijas republika ir Maķedonija, kura gaida pievienošanos sarunu uzsākšanai jau kopš 2005. gada.

Es ceru, ka manā nākamajā ziņojumā 2009. gada sākumā varēs runāt par parastām norisēm Maķedonijas iekšlietās – rūpēm par vidi, plašsaziņas līdzekļu neatkarību, tiesu sistēmas uzlabošanu un cīņu pret korupciju, dzelzceļu modernizāciju, dažādu reliģisko konfesiju vienlīdzību un arodbiedrību sarunu brīvību. Tas būs iespējams, ja līdz galam tiks atrisinātas divas problēmas, kas izraisa nesaskaņas un piesaista vislielāko uzmanību. Mēs vēl neesam sasnieguši šo punktu.

Kopš 2001. gada lielā konflikta attiecības starp divām lielākajām valodu kopienām ir ārkārtīgi uzlabojušās. Pēc tam pieņemtais Ohridas pamatonolīgums, it īpaši nolīgums par kvalificētu parlamentāro vairākumu un administratīvo decentralizāciju, bija svarīgs ieguldījums savstarpējo attiecību uzlabošanā, kurās tomēr vēl joprojām ir konflikti, kuru rezultāts bija pagaidu parlamentārais boikots un īslaicīga valdības krīze.

Visu interesēs ir pēc iespējas drīzāk atrisināt galvenās problēmas. Daudznacionālas valsts reģionu valodu pilnīga vienlīdzība arī valsts līmeņa administratīvajā saziņā ir visu iedzīvotāju pilnīgas līdztiesības svarīgs simbols. Maķedonija var mācīties no vairāk nekā simt gadu ilgā valodu konflikta citā divvalodīgā valstī – Beļģijā, ka šī nenovēršamā iznākuma aizkavēšana tikai izraisa nevajadzīgu spriedzi. Vēlēšanās, lai ikviens varētu visur lietot albāņu valodu, ir jāuztver nopietni.

Diemžēl šai problēmai, par kuru sagatavošanas posmā ne tikai referents, bet arī visi ēnu referenti domāja, ka tā ir jāatrisina ātri, joprojām tiek veltīta vislielākā uzmanība. Mēs visi atsakāmies pievienoties kādam no divu kaimiņvalstu konfliktējošajiem viedokļiem par nosaukuma „Maķedonija” nozīmi.

Vairāk nekā gadsimtu šai kandidātvalstij vārds „Maķedonija” ir simbolizējis pretestības kustību pret Otomaņu impēriju, Dienvidslāvijas federālo valsti un neatkarīgu valsti. Tās kaimiņvalstij Grieķijai Maķedonija ir svarīga valsts vēstures daļa un reģiona nosaukums ap Saloniku pilsētu.

Grieķija ir ieguldījusi lielus līdzekļus ziemeļu kaimiņvalstī un visnoteiktāk atbalsta šīs valsts pievienošanos Eiropas Savienībai. Svarīgs solis uz priekšu ir tas, ka Grieķija ir atteikusies no mēģinājumiem aizstāt ziemeļu kaimiņa vārdu „Maķedonija” ar nevienam nesaprotamo apzīmējumu „FYROM”, tā vietā uzsverot, ka šī valsts aizņem nevis visu Maķedonijas vēsturisko teritoriju, bet gan tikai tās slāvu un albāņu ziemeļdaļu.

Es vienmēr esmu bijis pret uzskatu, ka valstij, it īpaši bijušajai komunistiskai valstij, ir jākļūst par NATO dalībvalsti, pirms to var uzņemt Eiropas Savienībā. Maķedonijas gadījumā 2. aprīļa atteikums uzņemt šo valsti NATO neietekmē tās izredzes tuvākajā nākotnē pievienoties ES. Katrai dalībvalstij ir iespēja noteikt veto jebkuram jaunpienācējam, pat ja mēs gribētu uzņemt šo jaunpienācēju, ja nebūtu viedokļu atšķirības par kādu delikātu detaļu.

Tādēļ šo debašu svarīgākais punkts ir 37. nodaļa. Tādēļ pēc vienošanās ar Eiropas Tautas partijas grupu (Kristīgajiem demokrātiem) un Eiropas Demokrātiem, Sociāldemokrātu grupu Eiropas Parlamentā un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupu es šorīt iesniedzu kompromisa grozījumu. Es gaidu reakciju uz to pirms manas otrās uzstāšanās.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs − (SL) Sākumā es vēlētos apsveikt Swoboda kungu un Meijer kungu ar ziņojumu sagatavošanu par Horvātijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas panākto progresu.

Mēs priecājamies, ka Eiropas Parlaments ir iekļāvis šīs sesijas darba kārtībā diskusiju par abu kandidātu sasniegto progresu. Tas ir tādēļ, ka Slovēnijas prezidentūra velta īpašu uzmanību Rietumbalkānu valstu integrācijai Eiropas Savienībā.

Tādēļ es vēlētos jums atgādināt, ka neoficiālajā sanāksmē, kas notika marta beigās, ārlietu ministri raidīja labvēlīgu ziņu Rietumbalkānu reģionam attiecībā uz tā Eiropas izredzēm. Manuprāt, šajā reģionam sarežģītajā laikā tāda ziņa ir vēlama un piemērota.

Pirmkārt, attiecībā uz Horvātiju: pievienošanās sarunas ar Horvātiju notiek saskaņā ar plānu, un es vēlos izteikt piekrišanu Swoboda kunga viedoklim, ka divos iepriekšējos gados Horvātija ir panākusi ievērojamu progresu pievienošanās kritēriju izpildē.

Līdz šim ir atvērtas sešpadsmit no 35 sarunu nodaļām, un divas jau ir sekmīgi slēgtas. Ir ieplānotas divas pievienošanās konferences ar Horvātiju – viena aprīlī un otra jūnijā; un, ja būs izpildīti visi kritēriji, šajās pievienošanās konferencēs tiks atvērtas vairākas jaunas nodaļas.

Es vēlētos uzsvērt, ka Slovēnijas prezidentūra vēlas turpināt Eiropas Savienības paplašināšanas procesu un panākt turpmāko progresu sarunās. Sarunu dinamika galvenokārt atkarīga no paša kandidāta un tā progresa kritēriju izpildē. Šie kritēriji ir noteikti sarunās, pārskatītajā pievienošanās partnerībā ar Padomi un Eiropas Savienību, kas pieņemta šā gada februārī, kā arī citos tiesību aktos.

Es atkārtoju, Horvātija ir panākusi ievērojamu progresu, tomēr vēl ir daudz darāmā. Kā teica Swoboda kungs, turpmāk daudz lielāka uzmanība ir jāpievērš acquis communautaire transponēšanai un efektīvai īstenošanai. Horvātijai ir jāturpina centieni, lai izpildītu kritērijus un panāktu straujāku progresu.

Es vēlos īpaši uzsvērt šādus apstākļus: tiesu sistēmas un pārvaldes reforma, cīņa pret korupciju, ekonomiskās reformas, minoritāšu tiesības, bēgļu atgriešanās un pilnīga sadarbība ar Bijušās Dienvidslāvijas Starptautisko kara noziegumu tribunālu.

Arī dokumentos, kurus es minēju, pausts uzskats, ka Horvātijai ir svarīgi joprojām censties panākt labas attiecības ar kaimiņvalstīm. Protams, tas nozīmē rast neatrisinātu problēmu risinājumus.

Es vēlētos pāriet uz Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku – kā ziņojumā norādīja Meijer kungs, tā ir vienīgā valsts ar kandidātes statusu kopš 2005. gada, kura vēl nav sākusi pievienošanās sarunas.

Mēs uzskatām, ka, tiklīdz būs izpildīti kritēriji, šogad šī situācija beidzot tiks atrisināta. Tādēļ ziņa, ko Eiropas Komisija raidīja savā jaunākajā dokumentā, bija tāda, ka rudens ziņojums par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas panākto progresu varētu būt labvēlīgs, ja būs izpildīti prioritārie uzdevumi. Un līdzīga ziņa tika nodota arī ārlietu ministru neoficiālajā sanāksmē šā gada marta beigās Slovēnijā.

Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst, ka šī valsts jau ir pierādījusi savu nozīmi reģiona stabilitātē. Šīs valsts nozīme ir jāatzīst un ar labvēlīgiem signāliem jāmudina joprojām uzņemties konstruktīvu lomu reģionā un turpināt reformas. Viens no šādiem signāliem ir vīzu režīma atvieglošana.

Mēs piekrītam Meijer kunga viedoklim, ka Skopjes valdība īsteno Ohridas pamatnolīgumu, it īpaši decentralizācijas jomā, un etnisko minoritāšu pārstāvniecības līmenī valsts pārvaldē. Mēs vēlamies, lai šis progress atlikušo problēmu risināšanā, kuras ir ārkārtīgi svarīgas albāņu kopienai, tiktu panākts iespējami ātri.

Kā ES Padomes prezidējošā valsts Slovēnija ir aicinājusi visas politiskās partijas pastiprināt politisko dialogu un īstenot sistemātisku sadarbību, lai šogad būtu iespējams sasniegt nākamo pakāpi pievienošanās procesā Eiropas Savienībai.

Tādēļ es vēlos uzsvērt, cik ļoti mūs apbēdina tas, ka iepriekšējās sarunas nedeva gaidītos rezultātus neatrisinātās nosaukuma problēmas dēļ. Es nožēloju, ka Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku neuzaicināja kļūt par NATO dalībnieci. Ņemot vērā, ka šī valsts ir pielikusi ievērojamas pūles, lai nodrošinātu šo uzaicinājumu, mēs ceram, ka tas sekos drīz pēc diviem pārējiem kandidātiem, kuri ir saņēmuši šādu uzaicinājumu.

Paziņojumā, kas sekoja NATO samitam, Slovēnijas prezidentūra aicināja turpināt sarunas par nosaukumu un pabeigt tās pēc iespējas drīzāk. Slovēnijas prezidentūra aicināja Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku saglabāt arī panākto vienprātību attiecībā uz šīs valsts nākotni Eiropas un Atlantijas savienībā. Slovēnijas prezidentūra ieteica šai valstij pilnībā izmantot laiku, kas vēl atlicis līdz Komisijas kārtējā rudens progresa ziņojuma publicēšanai.

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju Swoboda kunga ziņojumu par Horvātiju un Meijer kunga ziņojumu par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku.

Attiecībā uz Horvātiju es uzskatu, ka H. Swoboda ziņojumā ir skarti galvenie jautājumi par to, kur Slovēnija sastopas ar grūtībām ceļā uz Eiropas Savienību, koncentrējot galveno uzmanību uz politisko sfēru. Tas ir pārliecinošs ziņojums, kurš atspoguļo realitāti vēl labāk nekā tad, ja tiktu pieņemti referenta 15. un 16. grozījums, piemēram, attiecībā uz procesa laika grafiku.

Horvātijas pievienošanās sarunas kopumā risinās labi, kaut gan tās ietekmēja slavenā problēma ar ekoloģijas un zvejas aizsardzības zonas piemērošanu vai kaunpilnā ZERP problēma. Es apsveicu Horvātijas parlamenta Sabor nesen pieņemto lēmumu pārtraukt piemērot visus ZERP aspektus ES kuģiem saskaņā ar Horvātijas iepriekšējām saistībām. Es izsaku atzinību premjerministram I. Sanader par viņa vadību un pateicos arī Komisijas priekšsēdētājam J. M. Barroso par personīgu ieguldījumu problēmas atrisināšanā.

Marta sākumā es apmeklēju Zagrebu un konstatēju, ka Horvātijas tiekšanās uz Eiropu ir pietiekami spēcīga, lai atrisinātu šo problēmu, ja tā traucē pievienošanās sarunas. Tas, ka Horvātija ir likvidējusi šo šķērsli, ļauj tagad atkal atvērt slēgtās nodaļas un atkal pabeigt sarunas parastajā gaitā, dodot iespēju panākt ievērojamu progresu Slovēnijas prezidentūras atlikušajos mēnešos.

Es piekrītu referentam un Lenarčič kungam, ka Horvātijai ir jāturpina strādāt. Ir vajadzīgs noteikts progress tiesu sistēmā, administratīvajās un ekonomiskajās reformās, cīņā pret korupciju, bēgļu atgriešanās jautājumā un minoritāšu tiesībās. Horvātijai ar tās kaimiņiem vajadzēs turpināt progresu par dažādiem neatrisinātiem divpusējiem jautājumiem. Šis gads var kļūt izšķirošs pievienošanās sarunām, ja Horvātija izpildīs daudzus kritērijus. Komisija ir gatava rudens paplašināšanās paketē nākt klajā ar norādošu grafiku vai nosacītu ceļvedi pievienošanās sarunu noslēgumam 2009. gadā, vēlams, pat šīs Komisijas pilnvaru laikā.

Lai to panāktu, Horvātijai līdz jūnijam ir jāizpilda visi atvēršanas kritēriji. Daudz laika nav atlicis. Tai būs jāizpilda arī saistības saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas nolīgumu un jānodrošina tūlītēji un ievērojami uzlabojumi ES finansiālā atbalsta pārvaldībā.

Komisija ir gatava izstrādāt sarunu nostādnes dažādās nodaļās, tiklīdz būs izpildīti kritēriji. Svarīgi, ka bumba tagad ir Horvātijas laukuma pusē. Jo ātrāk tiks panākti konkrēti rezultāti, jo ātrāk Horvātija pievienosies Eiropas Savienībai. Es pilnīgi piekrītu Swoboda kungam, ka Horvātija var kļūt par atskaites punktu Rietumbalkānu valstīm, parādot, kā tās var īstenot Eiropas perspektīvu.

Attiecībā uz Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku es kopumā varu pievienoties E. Meijer ziņojuma novērtējumam par reformu procesu. Es vēlētos pateikties referentam par sadarbību ar Komisijas dienestiem darbā ar šo ziņojumu. Pēc kandidāta statusa piešķiršanas 2005. gadā ir iestājies palēninājums. Tomēr Komisijas diezgan kritiskajam 2007. gada progresa ziņojumam sekoja korektīva rīcība. Kopš tā laika ir pieņemtas svarīgas reformas, it īpaši tiesu sistēmas nostiprināšanai, policijas pārveidei un etnisko attiecību uzlabošanai.

Es atzīmēju ieteikumu, ka Komisijai ir jāizstrādā kritēriju kopums pievienošanās sarunu sākšanai šajā gadā. Vēlos jūs informēt, ka mēs esam noteikuši astoņus kritērijus, kas izriet no jaunās Pievienošanās partnerības prioritātēm. Ieteikums sākt pievienošanās sarunas būs atkarīgs no šīs valsts panākumiem kritēriju izpildē. Šoruden mēs izteiksim novērtējumu paplašināšanās paketē, kura, ticamākais, nāks klajā novembra sākumā.

Acīmredzot panākumu gūšanā izšķiroša būs politiskā stabilitāte. Pirms dažām nedēļām, martā, es Skopjē tikos ar prezidentu B. Crvenkovski un premjerministru Gruevski. Es aicināju visus valsts politiskos spēkus pielikt pūles reformu plānam, lai izmantotu iespējas, ko šis gads piedāvā valstij.

Es atkārtoju šo aicinājumu šodien, jo tas nav mazāk svarīgi tagad, pēc NATO samita Bukarestē. Nosaukuma problēma pēdējā laikā ir patērējusi daudz politiskās enerģijas. Kaut gan es apsveicu Horvātiju un Albāniju ar panākumiem Eiropas un Atlantijas integrācijā NATO, es varu saprast vilšanos, kuru pagājušajā nedēļā Bukarestē piedzīvoja Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika. Es aicinu politisko vadību ar pilnu apņēmību turpināt ceļu uz integrāciju NATO un ES.

Atļaujiet man nobeigumā norādīt, ka mēs apspriežam šo divu valstu attīstību ļoti piemērotā laikā. Abas valstis spēj padarīt tieši šo gadu par ļoti īpašu un pat izšķirošu attiecībā uz arvien lielāku iekļaušanos Eiropas Savienībā. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas atbalsts šīm valstīm būs ārkārtīgi nozīmīgs. Tādēļ es ļoti cienu jūsu nenovērtējamo ieguldījumu Eiropas stabilitātes un attīstības politikā Rietumbalkānos.

  Bernd Posselt, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šodien mēs runājam par divām vienīgajām skaidri noteiktajām Eiropas kandidātvalstīm, kuras mums ir, proti, Horvātiju un Maķedoniju. Mēs ceram, kā šī gada beigās vai, vēlākais, nākamā gada sākumā varēsim pabeigt sarunas ar Horvātiju. Mēs ceram, ka šī gada beigās vai, vēlākais, nākamā gada sākumā varēsim sākt sarunas ar Maķedoniju. Mēs vēlamies novērst abu valstu pārvēršanu par ķīlniecēm divpusējās problēmās, un es īpaši aicinu mūsu grieķu kolēģus izrādīt virzību šajā jautājumā, jo Bukarestē pieņemtais kļūdainais lēmums jau ir sācis graut Maķedonijas stabilitāti.

Attiecībā uz Horvātiju I. Sanader valdība aktīvi virza uz priekšu reformas un sarunas. Es aicinu Padomi un Komisiju uzturēt šādu darba tempu. Es aicinu Komisiju aktīvi nostiprināt tās iespējas un ātri izstrādāt attiecīgos dokumentus. Es aicinu Padomi iespējami drīzāk atvērt visas sarunu nodaļas. To slēgšanas laiks, protams, ir atkarīgs no sarunām un Horvātijas centieniem.

Horvātija ir paveikusi lielu politiskās sagatavošanās darbu. Tā ar lielu drosmi ir nokārtojusi un atrisinājusi zvejas zonu problēmas, tā ir atblstījusi arbitrāžu ar Slovēniju, un, galvenais, tā ir raidījusi ārkārtīgi svarīgu signālu visam reģionam, ieceļot serbu tautības cilvēku par I. Sanader valdības premjerministra vietnieku, un tas viss noticis, ņemot vērā situāciju, kāda ir, piemēram, Swoboda kunga pareizi aprakstījā Vukovarā. Tajā pastāvošā minoritāšu aizsardzība tālu pārsniedz lielākajā daļā dalībvalstu garantēto minoritāšu aizsardzību.

Tādēļ es vēlētos teikt, ka mums ir jāatzīst Horvātijas politiskie sasniegumi un noteikti jāatbalsta šīs valsts virzība uz Eiropas Savienību. Mūs saista vērienīgs mērķis pieņemt lēmumu pašreizējā periodā. Ja tas neizdotos, tad tas būs rudenī. Mēs atbalstītu jūsu projektu, Swoboda kungs, ja tajā būtu vārdi ,,vēlākais” un ,,vajag”, bet ,,varētu” ir tikai ziņojums par stāvokli, un tādēļ mēs joprojām izdarīsim spiedienu uz Padomi un Komisiju. Mēs zinām, ka tas ir ambiciozi, bet Horvātija ir pelnījusi beidzot pieredzēt taisnīgumu.

  Jan Marinus Wiersma, PSE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos izteikt dažas piezīmes par abiem ziņojumiem mūsu grupas un savā vārdā. Sākšu ar komplimentiem kolēģim Swoboda kungam, kuram arī šogad ir izdevies sniegt mums vēl vienu līdzsvarotu ziņojumu. Kad mēs runājam par Horvātiju, mēs runājam par pēdējiem soļiem, kas šai valstij vēl jāveic, lai varētu beigt sarunas. Jācer, ka šie beidzamie soļi līdzināsies fināla sprintam.

Komisijas apzinātie trūkumi ir jānovērš. Mēs ceram, ka to var steidzīgi izdarīt pat tad, ja, kā tas vienmēr notiek sarunu nobeigumā, attiecīgās lietas ir sarežģītas, piemēram, kuģu būves jautājums. Es vēlētos aicināt visus, arī Horvātijas valdību, panākt arī valstī vajadzīgo politisko vienprātību, lai ātri varētu pieņemt pat sarežģītus lēmumus. Es piekrītu arī Swoboda kunga teiktajam par datumiem, kuros var notikt viss iepriekš minētais, it īpaši sarunu noslēgums.

Attiecībā uz FYROM – Maķedoniju – ir svarīgi, kā jau teica komisārs, lai šī valsts šogad censtos sasniegt Komisijas kritērijus un būtu iespējams pieņemt lēmumu par sarunu sākumu. Es uzskatu, ka tas ir pats pamats. Attiecībā uz Maķedoniju pareizi ir arī tas, ka ir jāpanāk vienprātība pašā valstī; tādēļ esmu ļoti nobažījies par nesenajām problēmām ar albāņu minoritāti un balsojumu, kas rīt vai parīt notiks Skopjē un kas var izraisīt valdības krišanu. Ja tā notiks, valstī būs pilnīgs apjukums, jo nevarēs notikt ne sarunas ar Grieķiju par nosaukumu, ne darbs ar Komisijas minētajiem kritērijiem. Man šķiet, ka ir svarīgi aicināt, lai ikviens šajā valstī nodrošinātu vienprātības saglabāšanu un neļautu mums nonākt jaunu vēlēšanu situācijā tuvākajās nedēļās; ir svarīgi atbalstīt šo vienprātību.

Nobeigumā, arī mēs uzskatām par apkaunojumu to, ka Bukarestē nebija iespējams panākt vienprātību par Maķedonijas pievienošanos NATO. Mūsuprāt, ir jāveic vēl viens mēģinājums ar ANO un Nimitz kunga starpniecību, un es ceru, ka abas puses veicinās nedaudz produktīvāku atmosfēru, lai varētu ātri rast risinājumu.

  István Szent-Iványi, ALDE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Šā gada sākumā pievienošanās sarunas ar Horvātiju palēninājās, un process, šķiet, nonāca sastinguma stāvoklī. Cerēsim, ka tagad tas ir pārvarēts un sarunas atkal uzņems ātrumu. Horvātijas parlamenta lēmums atcelt ekoloģijas un zvejas aizsardzības zonu, kas tika piemērota Eiropas Savienības dalībvalstīm, noteikti to ir veicinājis.

Iepriekšējos gados Horvātija ir panākusi daudz ko no tā, kas nodrošina atzīšanu: nevar noliegt, ka tai ir funkcionējoša tirgus ekonomika, un tā īsteno Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noteikumus. Tomēr tajā pašā laikā pastāv nenoliedzami nopietnas problēmas, kas arī ir jāatrisina.

Kā pirmo no tām es vēlētos minēt tiesu sistēmas reformas novilcināšanu – tā vairs nedrīkst kavēties. Es uzskatu, ka ir svarīgi pastiprināt cīņu pret korupciju, un ir jānodrošina, lai tā attiecas ne tikai uz sīkām lietām, bet arī uz „lielajiem spēlētājiem”, jo Horvātija līdz šim nav daudz sasniegusi šajā jomā.

Ir jāuzlabo Kopienas līdzekļu efektīvs izlietojums un jāsāk lielas strukturālas reformas. Attiecībā uz to es vēlos uzsvērt situāciju kuģu būves nozarē, kurā vajadzīga restrukturizācija, un šīs nozares nozīmi. Ja Horvātija spēs to visu paveikt, tad tai tiešām vajadzētu būt gatavai savlaicīgi pabeigt sarunas ziņojumā noteiktajā termiņā, un tai ir jāsniedz viss iespējamais atbalsts tā veikšanai.

Horvātijas pievienošanās procesam ir tāda nozīme reģionā, kas tālu pārsniedz pašu procesu. Ja Horvātijas pievienošanās izdosies, tas būs paraugs un ierosme arī citām Rietumbalkānu valstīm. Tādēļ ātrs un sekmīgs sarunu nobeigums ir ne tikai Horvātijas un Eiropas Savienības kopēja atbildība, bet kalpo arī to kopējām interesēm. Es ceru, ka Horvātija apzināsies šo atbildību.

Nobeigumā es vēlos apsveikt Hannes Swoboda kungu ar lielisko darbu, ko viņš veicis, pildot referenta pienākumus. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Protams, arī es vēlos izteikt apsveikumu referentam. Ziņojums ir ļoti labs. Ir ļoti labi, ka Horvātija un Maķedonija varētu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm pirms 2009. gada Eiropas vēlēšanām. Attiecībā uz pēdējo mums noteikti jāizvairās no politiskiem pievienošanās noteikumiem, it īpaši tādās jomās kā īpašumtiesības un kompensācijas prasības, kuras skar divpusēju attiecību sfēru. Nedrīkst pieļaut, ka paplašināšanās process ir šādas spriedzes ķīlnieks.

Šim procesam ir arī plašāks konteksts. Eiropas Savienības paplašināšanās līdz Rietumbalkāniem ir Eiropas ieguldījums šī reģiona stabilizācijā – reģiona, kuru mēs zaudējām deviņdesmitajos gados. Lai šo procesu pabeigtu, mums Belgradai ir jādod arī pozitīva ziņa. Atzīstot Kosovu, mēs esam nostādījuši ļoti neveiklā stāvoklī to Serbijas sabiedrības daļu, kas atbalsta Eiropu. Mums atlicis pavisam nedaudz laika, lai vismaz daļēji līdzsvarotu šo iespaidu.

Ir vajadzīgs ceļvedis vīzu nolīgumam ar Serbiju. Mums absolūti nekavējoties ir jāparaksta stabilizācijas un asociācijas nolīgums. Tagad šis nolīgums ir kļuvis par divu dalībvalstu iekšpolitikas ķīlnieku, bet visai Eiropas Savienībai var nākties samaksāt par tā pārtraukšanu.

  Milan Horáček, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Mani iepriecina šis ļoti labais, līdzsvarotais Swoboda kunga ziņojums, tā ir pozitīva zīme Horvātijai un visam reģionam. Tomēr, neraugoties uz visiem reālajiem centieniem, mēs nedrīkstam aizmirst dažas problemātiskas jomas, kurās joprojām ir vajadzīgas visaptverošas reformas, pirms Horvātija būs gatava pievienoties ES.

Galu galā šie apstākļi ir vienīgie drošie kritēriji valsts gatavībai pievienoties. Kā piemērus var minēt neatrisināto robežu jautājumu, cīņu pret korupciju, administratīvo reformu un cilvēktiesību ievērošanu. Sadarbība ar Bijušās Dienvidslāvijas Starptautisko krimināltribunālu ir vēl viens valsts gatavības kritērijs.

Politiskajām partijām, pilsoniskajai sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem ir jāpieliek ilgstošas pūles, lai iegūtu iedzīvotāju atbalstu. Tas pats attiecas uz nacionālo un seksuālo minoritāšu iekļaušanu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē.

Es ļoti atzinīgi vērtēju serbu minoritātes pārstāvja iecelšanu premjerministra vietnieka amatā. Taču vēl joprojām ir daudz darāmā vides aizsardzībā, lai nodrošinātu ekoloģiski ilgtspējīgu attīstību saskaņā ar ES mērķiem. Atbalsts Horvātijai šajā lietā ir darbs, kuru es ar prieku veicināšu.

  Diamanto Manolakou, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs, Eiropas Parlamenta deputāti no Grieķijas Komunistiskās partijas, nebalsosim par ES paplašināšanu, lai uzņemtu FYROM un Horvātiju. Mēs iebilstam pret kapitālismu un ES, kas tirgojas ar karu.

Pēc tam, kad NATO un ES bija sadalījušas gabalos Dienvidslāviju, imperiālisti perina plānus pārbīdīt robežas Balkānos un izveidot protektorātus, atbalstot imperiālistus un šķirojot cilvēkus. Lielākā ASV bāze Eiropā tiek veidota un paplašināta patvaļīgi iezīmētās teritorijās starp FYROM un Serbijas provinci Kosovu, kur paredzēta ES militāro spēku ierašanās. Tas simbolizē konkurences saasināšanos šajā reģionā.

Nesen notikušajā NATO samitā Albānijai un Horvātijai atļāva pievienoties, bet FYROM neuzaicināja to darīt. Tas liecina, ka pret Balkānu valstīm un arī pret Grieķiju tiek lietota pretīga šantāža, lai pakļautu tās imperiālistu interesēm. Attiecībā uz nosaukumu mēs atbalstām ģeogrāfiski noteiktu risinājumu, kas ir pieņemams visiem un ir tālu no šķeltnieciska nacionālisma un apspiešanas, par labu mieram, stabilām robežām un valstu suverenitātes aizsardzībai. Mums ir vajadzīga cilvēku kopēja cīņa pret imperiālistu organizācijām, kuras tos šķeļ un ekspluatē.

  Georgios Georgiou, IND/DEM grupas vārdā. – (EL) NATO Bukarestes samita atbalsis ir sasniegušas šo Parlamentu. Iepriecinoši, ka Eiropa beidzot ir ieņēmusi nostāju, jo parasti tā īpaši neaizraujas ar nostājas ieņemšanu tad, kad lēmumus pieņem citi. Tādēļ man šķiet, ka visas puses ir guvušas labu mācību, īpaši FYROM. Šī jaunā republika vēl nav apguvusi Eiropas diplomātijas metodes, liekot cerības uz pievienošanos NATO, pamatojoties vienkārši uz ASV solījumiem un bērnišķīgām, maldīgām cerībām par atbrīvošanos no jūga.

Provokācija un fanātisms nekad nevar būt izvēle sarunās starp Eiropas valstīm. Izvēli nevar izdarīt uz izcelsmes, radniecīgu kultūru un vēstures šķietamā pamata; gluži pretēji, mums ir jārīkojas vienprātībā, savstarpējā sapratnē un, vissvarīgākais, godīgi, lai rastu risinājumu, nevis saasinātu problēmas. Pozitīva attieksme nāks par labu FYROM, kas, kā mēs ceram, palīdzēs tai pievienoties gan NATO, gan ES. Ja FYROM atteiksies pieņemt izvēlēto nosaukumu un neatkāpsies no šī atteikuma, tā atklās, ka pastāv šķēršļi tās pievienošanās ceļā, jo tā ir sagrāvusi pati savus centienus. Ja tās centieni tagad ir sagrauti, iespējams, arī tās nākotne tiks sagrauta.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Protams, Meijer kungs zina, ka ,,Maķedonija” un ,,Maķedonijas tauta” ir apzīmējumi, kurus 1934. gadā radīja Komunistiskā internacionāle. Pēc kara ,,maķedonisma” idejas pārņēma un ar dzelzs dūri īstenoja Dienvidslāvijas Komunistiskā partija, un vēlāk tās kļuva par Lielserbijas idejas daļu. Šajās idejās iekļauta arī dedzīga bulgāru nīšana.

Daudzi Maķedonijas iedzīvotāji, kuri ir pārliecināti par savu bulgārisko etnisko identitāti, tiek vajāti par vēlēšanos dēvēt sevi par bulgāriem. Ik gadus Skopjē tiek apgānīta piemiņas plāksne bulgāru sievietei Marai Buņevai, cīnītājai par Maķedonijas brīvību, kuru franču prese dēvēja par ,,Maķedonijas Šarloti Kordē”. 2007. gadā šai apgānīšanai pievienojās fiziska vardarbība pret bulgāriem un tiem Maķedonijas iedzīvotājiem, kuri uzskata sevi par etniskiem bulgāriem.

Ir pēdējais laiks, lai Maķedonijas valdība pieliktu punktu šādiem naida demonstrējumiem pret bulgāriem, jo šādas naida izpausmes neiederas Eiropas Savienībā.

Paldies!

  Anna Ibrisagic (PPE-DE). – (SV) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šis ziņojums ir caurcaurēm labs. Tas ir labi līdzsvarots un sniedz objektīvu aprakstu par notikumiem Maķedonijā, slavējot sasniegumus un prasot veltīt nedaudz vairāk laika tam, kas vēl ir jādara. Tomēr, tāpat kā daudzreiz iepriekš, debates ir sašaurinājušās līdz apspriedei par dažādiem viedokļiem strīdā par valsts nosaukumu, nevis par plānu, kā mēs pēc iespējas ātrāk varam iedabūt Maķedoniju ES.

Mēs visi zinām, kas notika Bukarestes samitā. Es neiedziļināšos tajā, kuram bija un kuram nebija taisnība, vai kuram bija jāaizstāv lielākas nacionālās intereses, bet man jāsaka, ka ārpolitika nav tikai jautājums par to, kuram ir un kuram nav taisnība. Ārpolitika nozīmē atrast risinājumus, kas vislabāk kalpo miera un drošības nodrošināšanai pašu valstī vai reģionā, mūsu gadījumā Eiropā. To panāk, apvienojot labu gribu, kompromisu, labu diplomātiju un skaidru vadību. Neļaut Eiropas dienvidu valstij izdevīgā brīdī kļūt par NATO dalībnieci, manuprāt, nav īpaši gudrs gājiens, ņemot vērā tieši pašlaik sarežģīto situāciju Balkānos un problēmas, ar kurām mēs saskaramies: Kosovas neatkarība, kas ir noticis fakts, valdības atkāpšanās un jaunas vēlēšanas Serbijā, un Bosnijā notiekošās policijas reformas.

Tomēr kavēt Balkānu valsts pievienošanos ES vai pat tikai domāt par to – tas ir ne tikai nesaprātīgi, tas ir absolūti bīstami! Vēl tikai pirms trim stundām es šeit, Eiropas Parlamentā, runāju ar kolēģi, kurš teica: ,,Ja viņi nedarīs to, ko mēs gribam, mēs varam bloķēt viņus ne tikai NATO, bet arī ES. Likums mums atļauj tā rīkoties.”

Mana reakcija ir pateikt: ,,Tad mums ir jāmaina likums!” Vai tiešām likumi nav domāti tam, lai mēs bloķētu, grautu un šantažētu cits citu? Vai arī likumi ir domāti tam, lai mēs visi kopā darītu visu iespējamo mierīgā un drošā Eiropā?

Esmu cieši pārliecināta, jo ātrāk visas Balkānu valstis būs ES, jo ātrāk mums būs droša Eiropa. Nav absolūti nekādu šaubu, ka Maķedonija pieder Eiropai un ka Maķedonija jāieved ES, cik drīz vien iespējams. Es aicinu jūs atbalstīt ziņojumu.

  Borut Pahor (PSE). – (SL) Attiecībā uz ziņojumu par Horvātiju: gan šis Parlaments, gan Eiropas Komisija gandrīz ar sajūsmu uzņēma ziņas, ka Horvātijas parlaments ir apturējis lēmumu par ekoloģiskās un zvejas zonas paziņošanu. Un, šķiet, pateicoties šim lēmumam, Horvātija tiks apbalvota ar paātrinātām sarunām.

Kaut gan es vēlos, lai Horvātija jebkurā gadījumā pēc iespējas drīzāk pievienotos Eiropas Savienībai, es vēlos brīdināt šo parlamentu un it īpaši referentu, manu draugu Hennes Swoboda, ka Horvātijas Republikas vienpusēja rīcība attiecībā uz robežām ar tās kaimiņvalstīm ir nevis izņēmums, bet likums.

Šajā gadījumā ārkārtējs ir tikai tas, ka šoreiz Horvātijai nācās atcelt vienpusējo rīcību izvēles priekšā – vai nu Eiropas Savienība, vai nacionālistiska izolācija.

Un izrādījās, ka šis spiediens ir noderīgs, un es ceru, ka Swoboda kungs un arī Eiropas Komisija, un prezidentūra turpmāk pieprasīs tādu politiku, ka Horvātijas Republikas vienpusēja rīcība attiecībā uz robežu noteikšanu ar kaimiņvalstīm netiek apbalvota.

  Jelko Kacin (ALDE). – (SL) Labākais veids, kā stabilizēt šo Balkānu daļu, ir Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas progress un tuvināšanās Eiropas Savienībai. Tās sekmīgas sarunas palīdzēs visām pārējām kaimiņvalstīm īstenot papildu pasākumus, lai iegūtu kandidātu statusu.

Ir vajadzīgas ārkārtējas ierosmes, lai pārvarētu strīdu par nosaukumu. Ir vajadzīgi simboliski žesti gan Skopjē, gan Atēnās. Tagad ir īstais laiks atrast ne tik provokatīvu nosaukumu Skopjes lidostai un nosodīt necienīgo attieksmi pret Grieķijas karogu. Tomēr nav pieņemami arī turpmākie sarežģījumi un grūtības, ar kādām saskaras Maķedonijas pasu īpašnieki saistībā ar Grieķijas vīzām.

Mēs Eiropas Savienībā būvējam mūsdienīgu pārnacionālu valstu kopienu. Abpusēja atšķirību un nacionālās identitātes ievērošana arī ir cilvēka pamattiesību ievērošanas jautājums. Tikai tā mēs varam novērst vai vismaz ierobežot negatīvās sekas, kādas rada sajūta, ka ir apdraudēta kāda cilvēka tautība. Mums ir jāatceļ vīzu režīms visām šī reģiona valstīm. Tomēr ir vajadzīgs arī ātrs un paliekošs valsts nosaukuma risinājums un visaptveroša savienība starp Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Grieķijas Republiku. Miers un stabilitāte, un ātra un sekmīga Eiropas un Atlantijas integrācija ir gan valstu, gan visu nāciju interesēs.

Neraugoties uz to, komisāra kungs un Lenarčič kungs, Slovēnijas prezidentūrai vajadzētu izvirzīt Maķedonijas jautājumu nākamajā samitā. Nav nekādas vajadzības gaidīt līdz rudenim.

Un vēl viena lieta par Horvātiju – ieviešot ekoloģijas un zvejas aizsardzības zonu, Horvātijas politiķi uzkāpa paši uz savas mīnas. Turpmāk šādi pārsteigumi vairs nebūs iespējami.

Lai tā būtu, ka šis piedzīvojums mums kaut ko ir iemācījis, bet, ja viņi nebūs neko iemācījušies, tad visi vārdi un solījumi par sarunu pabeigšanu 2009. gadā ir tikai miglas pūšana acīs. Nevienam nav vajadzīgas aizmiglotas acis – ne iedzīvotājiem, ne ekonomikai, ne kaimiņvalstīm, ne Eiropas Savienībai. Tagad mums ir vajadzīgs veiksmes stāsts. Tomēr jebkādu panākumu gūšanai ir obligāti jāsaglabā princips pacta sunt servanda (līgumi ir jāievēro).

  Hanna Foltyn-Kubicka (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Konstruktīvi vērtējot Horvātijas progresu, Eiropas Savienībai ne tikai jāizvirza nosacījumi, bet arī jāpiedāvā iespējamais atbalsts, ievērojot citu Eiropas valstu pieredzi, reģiona īpatnības un šīs valsts iedzīvotāju joprojām svaigās atmiņas par karu. Balkānu pussalas integrācija bez Horvātijas nav iespējama. Jāuzsver arī tas, ka divi iepriekšējie sadarbības gadi ir devuši negaidīti labus rezultātus, un tas, bez šaubām, ir labs solījums integrācijas procesam Eiropas Savienībā. Acīm redzot, ir dažas jomas, kurās ir vajadzīga apņēmīgāka rīcība. Tomēr, manuprāt, ir pienācīgi jānovērtē šīs valsts centieni un visai ES ir jāatbalsta šāda rīcība. Divos iepriekšējos gados Horvātija ir panākusi slavējamu progresu lielākajā daļā jomu, uz kurām attiecas Kopienas tiesību akti.

Es vēlos konsekventi paust pārliecību un cerību, ka ar savstarpēju sadarbību un atbalstu no citām dalībvalstīm sarunas tiks veiksmīgi pabeigtas noteiktajā laikā, lai pievienošanās nolīgumu varētu noslēgt pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gada jūnijā.

  Angelika Beer (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Sirsnīgi sveicu mūsu partnerus no Maķedonijas, kuri seko šīm debatēm. Komisārs O. Rehn teica, ka mēs mudinām Maķedoniju turpināt reformu procesu. „Jā,” mēs visi sakām unisonā, „mēs vēlamies, lai sarunas tiktu sāktas šogad.”

Tomēr mums vēl ir jānosauc lietas īstajos vārdos. Tā puse, kura izjauca savienības iespēju, ir Grieķija, nosakot veto attiecībā uz Maķedonijas dalību NATO. Protams, ir strīds par nosaukumu, bet mēs nevaram ignorēt to, ka 1995. gadā Grieķija izteikusi saistošu paziņojumu, kas ir spēkā saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, ka strīds par nosaukumu nekad nebūs šķērslis tam, lai Maķedonija pievienotos starptautiskajai sabiedrībai, ES vai NATO.

Grieķija ir pārkāpusi starptautiski saistošu vienošanos, un, ja mēs vēlamies īstenot šādas reformas, es saku, ka Eiropas kritērijus pārkāpj Grieķija, nevis Maķedonija.

Tas ir solis atpakaļ, tā ir pļauka mazas valsts sejā, kura patiesi dara visu iespējamo, lai ietu kopā ar mums un sāktu sarunas. Tādēļ, Swoboda kungs, es vēlos teikt, ka arī triks ar rītdienas balsojuma pārtraukšanu vai atlikšanu atkal draud ar turpmāko Maķedonijas valdības destabilizāciju un pamudinājumu nacionālistu spēkiem.

Īstā problēma ir tāda, ka līdz ar Grieķiju mēs esam ieguvuši sabiedroto valsti, kura tieši atsakās atzīt jebkāda veida minoritāšu tiesības pati savā zemē. Tas ir pretrunā ar Kopenhāgenas kritērijiem, kuri ir neērti Eiropas Savienībai un sabiedrotajiem. Es vēlu Maķedonijai izturību, sperot dažus nākamos soļus par spīti Grieķijai.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Horvātija ir ne tikai kulturāli un vēsturiski piesaistīta Centrāleiropai, bet tā jau tagad ir izpildījusi visus pievienošanās kritērijus. Tādēļ mums nevajadzētu likt tās ceļā nekādus nevajadzīgus šķēršļus. Atrisinot zvejas strīdu, Horvātija ir vēlreiz apstiprinājusi gatavību dalībai ES, un Horvātijas valdība ir pastiprinājusi arī centienus korupcijas apkarošanā.

Tomēr Horvātijas straujā pievienošanās, kas tagad ir tās rokās, manuprāt, nedrīkst būt par iemeslu automātiskai visu pārējo valstu pievienošanai. Ir vispārēji zināms, ka Maķedonijai ir ne tikai jāapkaro korupcija, bet pastāv arī ekonomiskās problēmas, un jācīnās par tiesiskumu. It īpaši attiecībā uz Kosovas neatkarības deklarāciju vēl ir jāskatās, vai etniskais miers ar albāņu minoritāti var ilgstoši turpināties. Mēs nedrīkstam atkārtot iepriekšējo paplašināšanās kārtu kļūdas. Manuprāt, Eiropai beidzot ir jāatver acis uz to, ka neatrisināti konflikti, kultūras atšķirības un sociāli ekonomiskās problēmas neizkūp gaisā līdz ar pievienošanos.

  Pál Schmitt (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Man kā Horvātijas un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam šķiet, ka iepriekšējos mēnešos ir noticis labvēlīgs notikumu pavērsiens Horvātijas un Eiropas – Atlantijas integrācijas procesā. Pirms dažām nedēļām Barroso kungs iezīmēs ceļvedi iestāšanās sarunu pabeigšanai 2009. gada rudenī, un pagājušajā nedēļā Horvātija saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO.

Abi šie notikumi ir apliecinājums, ka Horvātija ir uz pareizā ceļa un starptautiskā sabiedrība atbalsta Horvātijas valdības centienus. Nav nejaušība, ka Eirobarometra rezultāti Horvātijā pirmo reizi kopš ilga laika atkal paaugstinājās virs 60 %. Man šķiet, ka arī tā bija arī ievērojama un gudra attieksme, kas lika mūsu horvātu draugiem pieņemt lēmumu neieviest zvejas aizsardzības zonu attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm Horvātijas dalības interesēs Eiropas Savienībā.

Arī Kosovas neatkarības jautājumā Sanader kunga valdības nostāja bija izturēta, piemērojoties vairākumam ES dalībvalstu un atzīstot Kosovas neatkarību.

Priekšsēdētāja kungs! Tas, ka Horvātijas serbu minoritātei ir atdots pašreizējā ministru kabineta premjera vietnieka amats, ir daudz devis – kā jau to teica citi – reģiona stabilitātei un mieram starp dažādām etniskām grupām. Es uzskatu, ka no Slovēnijas premjerministra puses nav godīgi paziņot, ka viņš neatsakās no veto tiesību izmantošanas attiecībā pret Horvātijas iestāšanos ES šo divu valstu robežu jautājuma dēļ. ES paplašināšanos un nācijas likteni nedrīkst saistīt ar divpusēja robežstrīda atrisināšanu.

Ziņojums raida pozitīvu ziņu, atzīstot Horvātijas progresu attiecībā uz Rietumbalkānu reģiona stabilitāti, valsts ekonomikas gatavību konkurēt Eiropas Savienībā, iestāžu reformām un Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu. Tomēr reizē ar pozitīvajiem punktiem ziņojums nevairās minēt problēmas, ar kurām mēs sastopamies: tiesu sistēmas reforma, organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana, bēgļu atgriešanās pabeigšana un savstarpējās spriedzes atrisināšana vai mazināšana. Apsveicu jūs, referent Swoboda kungs!

  Józef Pinior (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Sākumā es vēlētos apsveikt Hannes Swoboda un Erik Meijer ar 2007. gada progresa ziņojumiem par Horvātiju un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Abi ziņojumi ir lieliski. Es kā sociāldemokrātu grupas ēnu referents ziņojumam par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku vēlos pateikties Meijer kungam par viņa nopietno un atklāto sadarbību ziņojuma sagatavošanas laikā.

Ziņojumā par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir apsveikti panākumi, īstenojot Ohridas pamatnolīgumu, kurā ir runa par etnisko attiecību politisko aspektu. Ziņojumā ir dotas atsauksmes par ekonomikas attīstību, vairāku ļoti svarīgu tiesību aktu pieņemšanu par prokuroriem un panākumiem cīņā pret korupciju. No negatīvās puses mēs paužam nožēlu par to, ka Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir parakstījusi divpusēju imunitātes nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas garantē izņēmumu no Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijas pretrunā ar ES normām un politiku.

Ziņojumā izteikts aicinājums Bijušajai Dienvidslāvijas Republikai Maķedonijai un Grieķijai pastiprināt centienus, lai pārvarētu domstarpības par valsts nosaukumu. Tās nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par šķērsli Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas līdzdalībai starptautiskās organizācijās. Nosaukuma jautājumā ziņojumā nav kritizēta neviena no pusēm. Abas puses tajā vienīgi mudinātas sākt sarunas, neraugoties uz to, kas pagājušajā nedēļā notika NATO samitā Bukarestē. Par laimi, Javier Solana vakar Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā pateica, ka sarunas par nosaukumu turpināsies. Ja abas puses vienosies, NATO nekavējoties varēs pieņemt lēmumu uzaicināt Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku pat sūtņu līmenī, un tādēļ būs vajadzīgs jauns samits. Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika varētu sākt pievienošanās sarunas šogad. Eiropas Parlamentam ir jāsniedz šai valstij skaidra vadība virzībā uz Eiropas integrāciju.

  Johannes Lebech (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Kad mēs runājam par Balkāniem, mums ir jāskatās uz šo reģionu kā uz vienotu veselumu. ES ilgtermiņa mērķis ir visu Balkānu valstu pievienošanās. Lai šo mērķi sasniegtu, tiek gaidīti rezultāti arī no pašu šo valstu puses. Kopēja Eiropas nākotne ir dalībvalstu un visu Balkānu valstu vienots uzdevums. Mums, ziemeļvalstīm, nav sveši vēsturiski konflikti, bet tagad mēs strādājam kopā. Balkānus, tāpat kā ziemeļu reģionu, vispārēji saista kopēja vēsture, valodas un kultūra. Tādēļ ir iespējams sākt sadarbības procesu miera un stabilitātes nodrošināšanai.

Pašlaik ir daudz sadarbības nolīgumu starp šā reģiona valstīm. Kādēļ neiet vēl soli tālāk? Ņemot par piemēru Ziemeļvalstu sadarbību, Balkānu valstis varētu veidot sadarbības forumu pēc Ziemeļvalstu padomes vai Baltijas padomes parauga. Pastiprinot pašreizējo politisko sadarbību Balkānu padomes veidā, šīm valstīm būs iespēja sākt praktisku, uz nākotni vērstu sadarbību, kas dos iespēju stabilizēt šo reģionu un palielināt šo valstu, kuras vēl nav dalībvalstis vai oficiālas kandidātvalstis, gatavību kļūt par dalībvalstīm.

  Ryszard Czarnecki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Horvātijai, šai senajai Eiropas valstij ar garu vēsturi un interesantu kultūru, ir jāienāk Eiropas ģimenē pēc iespējas drīzāk. Paradoksāli, ka Horvātijai, valstij, kura lūdz pievienošanos Eiropas Savienībai, ir garāka vēsture nekā dažām dibinātājām valstīm, piemēram, Beļģijai un Luksemburgai. Zagreba un Splita ir ļoti eiropeiskas vietas, bet Dubrovnika ir dārgakmens Eiropas kultūras vainagā. Šājās debatēs lielākā daļa runātāju, arī es, runāja, valkājot kaklasaites. Ir vērts atgādināt, ka kaklasaites ieviesa horvāti, un šeit, Eiropas Parlamentā, kurš tik ļoti ciena privilēģijas un brīvības, ir jāuzsver, ka Horvātijas osta Dubrovnika bija pirmā, kas aizliedza vergu tirdzniecību 15. gadsimtā.

Ņemot vērā šo situāciju, mums nav pat morālu tiesību kavēt Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

  Priekšsēdētājs. – (FR) Tam, ka es vadu sēdi, bet nevalkāju kaklasaiti, pavisam noteikti nav nekāda sakara ar darba kārtības punktu.

  Antonios Trakatellis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Gan E. Meijer ziņojumā, gan ES un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Apvienotās parlamentārās komitejas vienprātīgajās rezolūcijās uzsvērti trīs svarīgi soļi, kas jāīsteno FYROM virzībā uz Eiropu.

Pirmais solis, protams, ir pievienošanās prasību izpilde un atbilstība acquis communautaire. Kaut gan FYROM ir panākusi progresu, tai ir jāturpina reformu ceļš, kā norādīts gan E. Meijer ziņojumā, gan daudzos citos Eiropas Komisijas ziņojumos.

Otrs solis attiecas uz iekšpolitiku un sociālo kohēziju. Man joprojām jāturas pie Ohridas nolīguma, it īpaši, ciktāl tas skar albāņus un citas minoritātes šajā daudznacionālajā valstī.

Trešais solis ir domstarpību atrisināšana starp FYROM un tās kaimiņvalstīm saskaņā ar Zalcburgas deklarāciju. Atļaujiet man uzsvērt, ka Grieķija aktīvi darbojas, lai panāktu Balkānu valstu pievienošanos Eiropas un Atlantijas struktūrām, jo tā ir cieši pārliecināta, ka šā reģiona valstu attīstība no tā iegūs.

Tomēr nosaukuma jautājums Grieķijai ir ne tikai vienkārši vēsturiska, psiholoģiska vai emocionāla problēma. Tas ir patiesi politisks jautājums visiem Grieķijas iedzīvotājiem, jo tas skar tādas Eiropas vērtības kā labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība. Atļaujiet atgādināt, ka Grieķija piekrita pievienošanās kandidātvalsts statusa piešķiršanai FYROM, protams, saskaņā ar COM(2007)663 noteikumu, ka sarunu ceļā ir jāatrod pieņemams nosaukuma jautājuma risinājums.

Nobeigumā es vēlos norādīt, ka pat pēc tam, kad pēc rezolūcijas par nosaukuma jautājumu Bukarestē tika atlikts uzaicinājums FYROM pievienoties NATO, Grieķija atbalstīja sarunu turpināšanu. Patiesībā tā ir spērusi augstsirdīgu kompromisa soli, iesakot pieņemamu saliktu nosaukumu, un viss, kas jādara otrai pusei, ir jāpanāk Grieķijai pretī līdz pusceļam.

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, es vēlētos ticēt, ka tiks panākti kompromisi dažos vēl nenoskaidrotajos punktos, kas ļaus mums turpināt balsošanu Strasbūrā.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
priekšsēdētāja vietniece

  Ioan Mircea Paşcu (PSE). – Priekšsēdētājas kundze! Horvātijai ir Eiropas aicinājums – to apliecina nesenais uzaicinājums pievienoties NATO un pašreizējās sarunas par pievienošanos ES. Tas ir liels sasniegums valstij, kurā tikai pirms desmit gadiem faktiski bija karš. Tomēr tāpat nepietiek ar to problēmu novēršanu, ar kurām joprojām sastopas Horvātija un ES virzībā uz šo sarunu noslēgumu. Grafiks ir ārkārtīgi saspringts; patiesībā ir svarīga katra diena neatkarīgi no procesa noslēgumam noteiktajiem dažādajiem datumiem.

Tomēr tad, kad es pirms kāda laika apmeklēju Zagrebu kā Ārlietu komitejas delegācijas vadītājs, es ievēroju Horvātijas vadītāju apņēmību novērst šīs problēmas un panākt dalību Eiropas Savienībā. Tādēļ Horvātijas parlamenta nesenais lēmums nepiemērot ES valstīm ekoloģisko un zvejas aizsardzības zonu (ZERP), kuru pieņēma pēc komisāra O. Rehn apmeklējuma, ir gan šīs apņēmības apliecinājums, gan svarīgs solis īstajā virzienā. Esmu pārliecināts, ka ar pareizajiem administratīvajiem resursiem nepieciešamo tiesību aktu īstenošanai Horvātija gan ES, gan NATO būs stingrs stabilitātes un progresa faktors šajā reģionā, kuram joprojām ir vajadzīga mūsu nedalīta uzmanība. Es apsveicu Swoboda kungu ar darbu, kas atspoguļots šajā ziņojumā.

  Lena Ek (ALDE). – (SV) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Horvātijai ir galvenā nozīme Rietumbalkānu demokrātiskajā attīstībā, un ir ārkārtīgi svarīgi turpināt šo procesu. Mēs redzējām, ka saprotamu iemeslu dēļ zināmā mērā ir palēninājusies Horvātijas vēlēšanu kampaņa un jaunas valdības izveide, bet tagad es tiešām ceru, ka šis process paātrināsies. Kā atzīmēja iepriekšējie runātāji, grafiks ir ārkārtīgi saspringts.

Es atzinīgi vērtēju Adrijas jūras ekoloģiskās zonas ierobežojumu pagaidu atcelšanu. Tā ir pozitīva zīme attiecībām starp Slovēniju, Itāliju un Horvātiju, tomēr vides apsvērumiem joprojām ir jābūt lielai nozīmei mūsu attieksmē pret šo unikālo jūras vidi.

Horvātijai joprojām ir daudz darba tiesu sistēmas reformas un tiesvedības procesa jomā. Pārāk daudz ir cilvēku, kuriem joprojām pārāk ilgi jāgaida spriedums viņu lietās. Tam ir jākļūst par prioritāti un ir jāattīsta, un jāpaplašina valsts administratīvā kapacitāte.

Nobeigumā es atzinīgi vērtēju Horvātijas parlamenta ES komitejas darbu, kuru vada mana laba draudzene Vesna Pusić. Tagad mēs ceram, ka sarunas būs spīdošas un ka tās varēs ātri noslēgt.

  Doris Pack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Swoboda kunga ziņojums ir uzmudinošs, reālistisks un līdzsvarots. Ar to es viņu apsveicu. Tas parāda Horvātijas panākto progresu, piemēram, tās parauga likumdošanu par minoritātēm, konstruktīvo sadarbību ar Hāgas tribunālu, pieaugošo cīņu pret korupciju un, galvenais, parlamenta un valdības vienošanos par zvejas zonu, kuru bija īpaši grūti panākt.

Horvātijai un Eiropas Komisijai tagad jāizmanto visi līdzekļi, lai panāktu ātru un apmierinošu nākamo nodaļu apspriešanu. Ir jādod iespēja starptautiskam šķīrējtiesnesim beidzot atrisināt jautājumus par Slovēnijas un Horvātijas robežu. Horvātijai ir jāieņem galvenā vieta reģionā un drīz jāiekļaujas Eiropas Savienībā. Divpusējas problēmas nedrīkst būt šķērslis.

Attiecībā uz Maķedoniju varu jums pateikt, ka nedēļas nogalē es piedalījos konferencē, un noskaņojums pēc NATO noraidījuma ir patiesi satraukts. Cilvēkiem šķiet, ka pret viņiem ir izturējušies netaisnīgi. Meijer kunga ziņojums parāda akmeņaino ceļu, pa kuru valsts jau ir veiksmīgi pakāpusies. Protams, vēl ir daudz darāmā, bet, ja nosaukuma jautājums nepārtraukti karājas pāri visam kā Damokla zobens, ir grūti virzīties uz priekšu citās politikas jomās.

Es pārraugu situāciju jau kopš 1992. gada un vēlos, lai Maķedonija un Grieķija beidzot atrisinātu strīdu par nosaukumu, it īpaši jaunajai paaudzei. Abas puses iepriekšējās nedēļās ir piekāpušās, un abām vēl ir jāsper tuvināšanās soļi. Manuprāt, tad, ja veto vēlreiz liegtu šai valstij pievienoties Eiropas Savienībai, tas būtu nesavienojams ar Eiropas vērtībām, un, galu galā, tā būtu bezatbildība. Tas nedrīkst notikt!

  Gyula Hegyi (PSE). – Priekšsēdētājas kundze! Pašreizējās attiecības starp rietumiem un Maķedoniju sagādā man lielu vilšanos. Atklāti sakot, Maķedonijas iedzīvotāji ir pelnījuši daudz labāku attieksmi no mūsu puses.

Kosovas neatkarība un nesenā nepievienošanās NATO padara situāciju vēl sarežģītāku. No vienas puses, Maķedonijā ir separātiski elementi, no otras – nacionālisti, kuri mēģina pārbaudīt valsts stabilitāti, un Bukarestes lēmums nekādi nepalīdz šajā situācijā. Tomēr iespējams, ka mūsu Maķedonijas draugi var gūt vismaz vienu mācību no Bukarestes. Nepietiek tikai ar ASV atbalsta iegūšanu. Daudzi lēmumi ir atkarīgi no dalībvalstu kopējās saskaņas ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī NATO, un katra dalībvalsts var izmantot veto tiesības.

Ņemot vērā nesenos notikumus, Maķedonijai ir jāpārdomā sava nostāja attiecībā uz ASV atbrīvošanu no Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijas. Abas puses – mēs un Maķedonijas politiķi – ir izdarījušas daudz kļūdu, bet mēs nevaram sodīt ierindas cilvēkus par savām kļūdām. Tādēļ mums ātri jārīkojas vismaz vīzu atvieglojumu jomā, palīdzot Maķedonijas iedzīvotājiem ceļot, mācīties un nonākt ciešākā saskarē ar Eiropas ikdienas dzīvi. Pirms trīsarpus gadiem, kad mani ievēlēja par ES un Maķedonijas Apvienotās parlamentārās komitejas priekšsēdētāja vietnieku, man bija daudz optimistisku plānu par to, kā uzlabot mūsu attiecības. Ļoti nedaudzas no šīm idejām tika īstenotas. Es ceru, ka vismaz vīzu režīma atvieglošanas jomā mēs varam spert soli uz priekšu.

  Maria Eleni Koppa (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Grieķija ir konsekventi atbalstījusi FYROM Eiropas izredzes un atbalstījusi tās ekonomisko attīstību. Mēs esam sistemātiski strādājuši ANO aizgādnībā, lai rastu abpusēji pieņemamu nosaukuma problēmas risinājumu. Grieķija ir spērusi nozīmīgus soļus un tagad atbalsta saliktu nosaukumu ar vispārēji saistošu erga omnes ģeogrāfisku norādi.

Diemžēl otra puse nav tik pretimnākoša. Pēc ANO Bukarestes samita rezultātiem visu pušu interesēs ir turpināt sarunas un panākt rezultātu, cik ātri vien iespējams. NATO lēmums nesūtīt uzaicinājumu nozīmē nevis dalības atteikumu, bet gan norāda uz atrisinājuma nepieciešamību.

Es uzskatu, ka mana kolēģa deputāta Meijer  kunga ziņojums šajā jautājumā bija līdzsvarots. Diemžēl pieņemto grozījumu dēļ ir izgāzts ziņojums par nosaukuma problēmu. Mēs aicinām Eiropas Parlamenta deputātus nepieņemt formulējumus, kas traucē izšķirošā fāzē iegājušo pašreizējo sarunu procesu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Mēs nevaram runāt par Eiropas integrācijas panākumiem, ja dienvidaustrumu Eiropas valstis nepievienojas ES.

Aukstā kara laikā bijusī Dienvidslāvija bija miera bastions daudziem emigrantiem, arī tie, kuri dzīvoja bijušajā totalitārajā Čehoslovākijā, bēga uz rietumiem tieši caur šo valsti, kas bija brīdinājums bijušajai Padomju Savienībai un tās satelītvalstīm. Atbildot uz jautājumu, ko es uzdevu Padomei attiecībā uz robežstrīdiem starp Slovēniju un Horvātiju, Padome man paziņoja, ka tā ir pieņēmusi pārskatītu pievienošanās partnerību ar Horvātiju, kuras īstenošana ir galvenais progresa priekšnoteikums sarunu procesā.

Es atzinīgi vērtēju referenta Hannes Swoboda kunga ziņojumu. Tas izraisa manī optimismu. Tāpat kā referents, es esmu pārliecināta, ka, turpinot integrācijas procesā jau sasniegto progresu, Horvātija izpildīs visus nosacījumus, lai pievienotos Eiropas Savienībai un kļūtu par svarīgu katalizatoru visām pārējām Rietumbalkānu valstīm.

  Pierre Pribetich (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlos apsveikt kolēģi Swoboda kungu ar paveikto darbu un precīzo un līdzsvaroto ziņojumu, kurā izklāstīts progress, kas īpaši panākts attiecībā uz konstitucionālo likumu par nacionālajām minoritātēm, un darbu, kas vēl jāpaveic, piemēram, nepieciešamību nostiprināt tiesu sistēmu.

Mēs priecājamies, ka Horvātijas Republika ir atteikusies no ekoloģijas un zvejas aizsardzības zonas Adrijas jūrā, kas radīja spriedzi attiecībās ar Eiropas Savienību. Tas ir ļoti simbolisks akts, ja tā var notikt, parādot, cik ļoti Horvātija vēlas pievienoties Eiropas Savienībai. ,,Mīlestības nav, ir tikai mīlestības apliecinājumi,” teicis Žans Kokto. Ar šo rīcību Horvātija piemērojusi šo sentenci mūsu situācijai.

Mums, savukārt, ir jāturas pie mērķa parakstīt pievienošanās līgumu 2009. gada jūnijā – simbolisks datums un vērienīgs mērķis. Nav politikas bez simboliem. Apstiprināsim to, raidīsim šo spēcīgo ziņu un parādīsim Horvātijas ļaudīm, parādīsim Horvātijai, cik ļoti mēs gaidām iespēju apsveikt viņus Eiropas ģimenē, jo tas neattiecas tikai uz Horvātiju, tas ir spēcīgs Balkānu stabilitātes un miera simbols. Tādēļ strādāsim divtik enerģiski, lai sasniegtu šo mērķi. Palīdzēsim Komisijai un Horvātijai šajā ceļā.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es lūdzu atļauju runāt par Horvātijas un Maķedonijas tematu, lai uzsvērtu Balkānu situācijas sarežģītību un nepieciešamību īstenot mierīgu un līdzsvarotu politiku. Serbijas un Kosovas drāmai ir jābrīdina mūs nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Tāda pati drāma varētu izveidoties arī Maķedonijā, kur dzīvo daudz albāņu. Šīs briesmas ir novērstas, pateicoties ieinteresēto pušu saprātam.

Šī pozitīvā pieredze ir jāturpina un jāatbalsta, neprovocējot pārējos – pret viņu gribu, ar spēku, nepaskaidrojot rīcības iemeslus.

  Giorgos Dimitrakopoulos (PPE-DE) – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms atļaujiet man pateikt, ka es pilnīgi pievienojos Swoboda kunga viedoklim par Horvātijas pievienošanās izredzēm.

Otrkārt, attiecībā uz Meijer kunga ziņojumu par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku es pateicos referentam par viņa gatavību iesaistīties sarunās. Tomēr es aicinu FYROM valdību un politiskos spēkus raudzīties nākotnē un pielikt vajadzīgās pūles, lai rastu abpusēji pieņemamu risinājumu nosaukuma problēmai. Šāds progress nozīmēs labu kaimiņattiecību kritēriju izpildi un pavērs FYROM ceļu turpmākam progresam virzībā uz ES.

Nobeigumā atļaujiet man pievienoties Swoboda kunga priekšlikumam aptuveni uz nedēļu atlikt balsojumu par E. Meijer ziņojumu, lai dotu mums laiku rūpīgāk izskatīt iesniegtos kompromisa grozījumus.

  Monika Beňová (PSE). – (SK) Es runāšu ļoti īsi.

Mana kolēģa Swoboda kunga ziņojumā ļoti nepārprotami atklātas visas problēmas, kas bija jāatklāj, un, manuprāt, ziņojumā skaidri atspoguļota Swoboda kunga politiskā pieredze un profesionālisms.

Man kā reģionālā parlamenta priekšsēdētāja vietniecei tikai gribētos pateikt, ka atsevišķi Horvātijas reģioni ir labi sagatavoti un var kļūt par vērtību Eiropas Savienībai. Pašreizējās dalībvalstis apspriež šo jautājumu ne tikai valsts mērogā ar Horvātijas valdību, bet arī ar Horvātijas reģioniem. Manuprāt, tas ļauj paredzēt Horvātijas reģionu aktīvu līdzdalību ES nākotnes politikā.

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). – (CS) Ne tik sen Rupel kungs mūs mierināja, ka Slovēnijas prezidentūra rīkojas pienācīgi attiecībā pret Kosovu. Tas, ko mēs paredzējām, ir noticis – krīze ir paplašinājusies. Nesen Thaçi kungs izraisīja Maķedonijas koalīcijas valdības sabrukumu un pieprasīja federalizāciju, divvalodību un „Skanderbeg” karoga atzīšanu.

Albāņu separātisti izturas tāpat kā Preševas ielejā Serbijas dienvidos, kur viņi draud boikotēt vēlēšanas. Var gaidīt, ka šī krīze sasniegs Melnkalni. Manuprāt, mums ir jāpalīdz Maķedonijai, sniedzot tai visu vajadzīgo palīdzību, lai tā būtu stabila valsts, bet mums ir jāatsakās sniegt jebkādu palīdzību albāņu separātistiem, jo mēs varam skaidri redzēt, ka desmit gadu ilgie pūliņi pārvērst teroristus par demokrātiem ir pilnībā izgāzušies.

  Marios Matsakis (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Grieķija kā ilggadēja ES dalībvalsts ar 11 miljoniem iedzīvotāju uzskata, ka tai ir nopietna un leģitīma problēma ar mūsu kaimiņvalsts Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas nosaukumu, un mums ir jārespektē šīs bažas.

Ir ļoti nepatīkami, ka, neraugoties uz to, ka Grieķija tieši pašlaik risina sarunas ar Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par šo jautājumu, daži Eiropas Parlamenta deputāti un dažas valdības jau ir pieslējušās kādai no pusēm un cenšas piespiest arī Eiropas Parlamentu pieslieties – protams, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pusei. Tas nav īpaši gudri, nav taisnīgi un nenāk par labu ne ES kohēzijas politikai, ne šai situācijai, jo tas ne tikai padarīs Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdības prasības nepiekāpīgākas sarunās par nosaukumu, bet nozīmēs arī to, ka turpmāk ilgu laiku nebūs pienācīga risinājuma.

  Ljudmila Novak (PPE-DE). – (SL) Arī es priecājos, ka mūsu kaimiņvalsts Horvātija ir pārtraukusi ekoloģiskās un zvejas aizsardzības zonas izveidi, kas bija galvenais šķērslis sarunu turpināšanai. Neraugoties uz to, Horvātija ir nopietni jābrīdina, ka Eiropas Savienībā mēs ievērojam nolīgumus un neveicam vienpusējus pasākumus.

Tomēr es nepievienojos pārmērīgajai Horvātijas slavēšanai par to, ka tā ir pārtraukusi ekoloģisko un zvejas aizsardzības zonu. Horvātija vispirms izraisīja šo problēmu, un tagad mēs pārmērīgi slavējam to par šīs problēmas novēršanu. Tas var vienīgi pamudināt to risināt citas problēmas līdzīgā veidā.

Horvātijā domā, ka viņi var daudz atļauties, jo zina, ka viņu pievienošanās Eiropas Savienībai tiek ievērojami atbalstīta. Slovēnija vienmēr ir atbalstījusi Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai; tomēr mēs nevaram piekrist tās darbībām attiecībā uz neatrisinātiem robežu jautājumiem, kad tā pārdos Slovēnijai piederošu zemi.

  Roger Helmer (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Man šķiet, ka šis ziņojums ir pārāk optimistisks.

Pagājušajā gadā es pavadīju Horvātijā ļoti intensīvu nedēļu, tiekoties ar diplomātiem, akadēmiķiem, juristiem, uzņēmējiem, tirdzniecības kamerām un plašsaziņas līdzekļiem. Es ieguvu ļoti skaidru priekšstatu par šo valsti, kurai nav pienācīgas tirgus ekonomikas, un par valsti, kuras valdība pārāk daudz iesaistās tiesu sistēmā, plašsaziņas līdzekļos un uzņēmējdarbībā. Tas ir tas, ko mēs dēvējam par klanu kapitālismu. Valdība iztērē vairāk nekā 50 % no Horvātijas IKP. Tas vienkārši nav brīvais tirgus mūsu izpratnē.

Viņiem ir jāievieš pārredzamība valdības līgumos, kuri ir atkarīgi no kukuļiem. Viņiem ir jāīsteno pilnīga interešu atklāšana plānošanas lēmumos, kuri pašlaik gādā ienākumus tikai ierēdņiem. Mums ir neliela iespēja pasteidzināt Horvātijas reformu pirms pievienošanās. Es neesmu pārliecināts, ka mēs to pienācīgi izmantosim.

  Priekšsēdētāja. – Ir ļoti zīmīgi, ka debates par šo jautājumu ir izraisījušas tik lielu interesi, bet diemžēl bija plānotas tikai piecas minūtes, un tās ir jau pagājušas.

  Christopher Beazley (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Ievērojot kārtību, es pilnībā respektēju jūsu lēmumu, ka šīm debatēm ir jānotiek saskaņā ar laika grafiku, tomēr varbūt interese, kuru izrādījuši deputāti saskaņā ar nepieteiktas uzstāšanās procedūru, varētu jūs un, tiešām, jūsu kolēģus pamudināt apsvērt iespēju palielināt deputātiem paredzēto laiku, lai apspriestu jautājumus, kas ir svarīgi visai Eiropai, nevis vienkārši tikai tiem, kuri darbojas attiecīgā komitejā.

Es vēlētos pateikt daudz ko par Maķedoniju un Horvātiju, bet man nav atļauts to darīt. Es ievietošu tos savos memuāros un nosūtīšu jums personīgu eksemplāru.

  Priekšsēdētāja. – Tā kā par šo jautājumu ir izrādīta liela interese, mēs divkāršojām uzstāšanās laiku. Parasti tas ir piecas minūtes, bet šajā gadījumā ir dotas 10 minūtes.

Tomēr jūsu komentārs patiesi ir ļoti interesants. Kad mēs pārbaudām savas darba metodes, mēs varam izveidot noteikumus citai līdzīgai kārtībai attiecībā uz deputātu replikām.

  Janez Lenarčič , Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Vispirms es vēlētos Padomes vārdā izteikt atbalstu komisāra O. Rehn paziņojumam, ka Horvātijai šis ir ārkārtīgi svarīgs gads ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. Es vēlētos vēlreiz pateikties referentam Hannes Swoboda par sagatavoto ziņojumu, kas sniedz ļoti skaidru pārskatu par pašreizējo situāciju, sasniegto attīstības pakāpi un turpmākajām problēmām.

Mēs ceram, ka Horvātija izmantos izdevību un strauji virzīsies uz priekšu. Patiesībā progress galvenokārt būs atkarīgs no pašas Horvātijas un no īstenojamo reformu tempa un kvalitātes.

Es vēlētos norādīt, Schmidt kungs, ka Slovēnijas prezidentūra īstenos šo darba kārtību ar vislielāko atbildību. Slovēnijas prezidentūra atbalsta Horvātijas progresu galvenokārt tāpēc, ka tās iespējami ātrs progress virzībā uz Eiropas Savienību ir svarīgs Horvātijai, un arī tāpēc, ka tas ir svarīgs Eiropas Savienībai, un tas ir svarīgs visam reģionam.

Tomēr šīs darba kārtības atbildīga izpilde ir jāpamato ar sarunu kārtību, par kuru ir jāvienojas ar Horvātiju, balstoties uz ES  Padomes nesen pieņemto pārskatīto pievienošanās partnerību un uz Eiropas Savienības tiesību aktiem. Un tādēļ mēs ceram, ka Horvātija gūs panākumus iespējami ātri, un Slovēnijas prezidentūra strādās tā labā.

Attiecībā uz Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku – Wiersma kungs, Bers kundze un citi minēja politiskās nestabilitātes draudus šajā valstī. Slovēnijas prezidentūra no visas sirds cer, ka tas ne notiks. Jebkāda politiskā krīze vai iespējamas priekšlaicīgas parlamenta vēlēšanas par dažiem mēnešiem palēninātu vajadzīgo reformu procesu.

Mēs vēlamies redzēt aizsargātu un nostiprinātu Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iedzīvotāju vienotību neatkarīgi no viņu politiskās un etniskās pārliecības, vēlamies redzēt viņu uzskatu vienotību par kopējo nākotni Eiropas Savienībā un Eiropas – Atlantijas struktūrās. Svarīgi ir arī tas, ka līdz ar Albānijas DPA partijas atgriešanos valdības koalīcijā ir saliedējusies iekšpolitiskā situācija.

Tagad ir laiks, bet šis laiks ir ierobežots. Mums ir laiks tikai līdz Eiropas Komisijas rudens ziņojumam – kārtējam ziņojumam par panākto progresu. Ir svarīgi, lai tiktu turpināts šajā laikā pabeigtais darbs, kas gada beigās ievērojami pastiprinājās, it īpaši tāpēc, ka ir atsākts politiskais dialogs un panākti konkrēti rezultāti reformu jomā. Ir izveidota Valsts padome integrācijai ES un pieņemts vērienīgs pievienošanās partnerības uzdevumu izpildes plāns. Šis kurss ir jāturpina.

Slovēnijas prezidentūra joprojām sniegs Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai noteiktu palīdzību šajā ceļā.

Es vēlētos beigt ar šādu domu: jautājumam par Rietumbalkānu stabilitāti un reģiona ātrāku integrāciju Eiropas sistēmā joprojām ir jābūt vienai no Eiropas Savienības prioritātēm. Slovēnijas prezidentūra ir noteikusi, ka šis jautājums ir viens no tās prioritārajiem uzdevumiem. Mēs ceram, ka tā tas būs arī turpmāk. Katrs ieguldījums Rietumbalkānu nākotnē Eiropā ir arī ieguldījums Eiropas Savienības nākotnē.

Es vēlētos izteikt pateicību dalībvalstīm un Eiropas Parlamenta deputātiem par ārkārtīgi plašo atbalstu Rietumbalkānu Eiropas perspektīvai, kā arī par jūsu ieguldījumu šodienas debatēs. Paldies!

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Vispirms atļaujiet man pateikties deputātiem par ļoti saturīgajām debatēm, kuras, manuprāt, uzsver Eiropas perspektīvas nozīmi Rietumbalkāniem.

Tika izvirzīti daudzi svarīgi jautājumi, un šajā īsajā atbildē es varu komentēt tikai dažus no tiem. Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai pateiktos arī Slovēnijas prezidentūrai par to, ka Rietumbalkāni kļuvuši par galveno prioritāti tās prezidentūras laikā. Es uzskatu par ļoti nozīmīgu ārlietu ministru neoficiālo tikšanos Brdo, Slovēnijā, un, tāpat kā šīs debates, tā neapšaubāmi deva jaunu stimulu un dinamiku mūsu politikai Rietumbalkānos. Manuprāt, tagad mēs esam uz pareizā ceļa.

Šis reģions dažos iepriekšējos gados ir guvis pastāvīgus panākumus, un tiklīdz varēs atrisināt tādus galvenos stabilitātes apdraudējumus kā reakciju uz Kosovas statusa procesu vai Serbijas trauslo demokrātiju, tad, esmu pārliecināts, ka šim reģionam būs ļoti spoža nākotne, un šī nākotne tiešām ir Eiropas Savienība.

Prezidentūra jau ir atbildējusi uz jautājumiem, kas izteikti attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju. Es varu tikai piekrist šiem viedokļiem un teikt, ka šī valsts ir labā pozīcijā, lai šogad spertu vēsturisku soli, ja tā darbosies ar noteiktību un pastāvīgām pūlēm, lai sasniegtu noteiktos kritērijus.

Iepriecina tas, ka Maķedonijas valdība ir izveidojusi rīcības plānu kritēriju izpildei un jaunu valsts plānu acquis pieņemšanai. Tagad es vēlos aicināt šo valsti īstenot savus plānus un tādējādi pavērt ceļu Komisijas pozitīvai rekomendācijai šajā rudenī.

Daži no jums pieminēja vīzu režīma atvieglojumus. Varu jūs informēt, ka Komisija pašlaik strādā ar ceļveža vīzu režīma atvieglojumiem Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai. Tuvākajā laikā mēs iepazīstināsim šo valsti ar projektu, jo, tā kā tā daudzējādā ziņā ir ļoti attīstīta, piemēram, tai ir biometriskās pases, es ceru, ka tā diezgan ātri varēs izpildīt ceļveža noteikumus un tādējādi sasniegt mērķi – ceļošanu bez vīzām Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņiem.

Vēlos informēt jūs par to, ka tuvākajā laikā – līdz aprīļa beigām – mēs arī Serbiju iepazīstināsim ar šādu ceļvedi bezvīzu ceļošanai, un ierindas pilsoņi tāpat vērtē to ārkārtīgi augstu. Mēs no savas puses vēlamies veicināt šo svarīgo mērķi.

Attiecībā uz Horvātiju es varu secināt, ka Eiropas Parlamenta lielākajam vairākumam ir reālistisks viedoklis par to, kas Horvātijai ir jādara, lai izdotos pabeigt pievienošanās sarunas 2009. gadā. Tas ir labi, jo Horvātijas patiesajiem draugiem vajag nevis slaucīt problēmas pagultē, bet būt godīgiem attiecībā uz to, kas ir jādara, un Horvātija ir jāmudina īstenot vajadzīgās reformas uz vietas un nekavējoties. Ir vajadzīgas pastāvīgas pūles.

Posselt kungs lūdza Komisiju pastiprināt centienus, un es varu viņam apliecināt, ka Komisijai nebūs nekādu problēmu, izstrādājot apspriežu nostājas dažādās sadaļās, tiklīdz Horvātija pati izpildīs kritērijus.

Ek kundze minēja pārmērīgās nozvejas vides aspektus Adrijas jūrā, un es varu atbildēt viņai un informēt jūs, ka premjerministrs I. Sanader stāstīja priekšsēdētājam J. M. Borroso un man par bažām par īpašo zonu Adrijas jūras vidū ,,Jabuka Pomo bedri”, kura ir svarīga nārsta vieta. Komisija noteikti atbalsta zivju krājumu ilgtspējīgu pārvaldību, un komisārs J. Borg ļoti aktīvi darbojas šajā jautājumā. Komisija ir gatava strādāt ar priekšlikumu par aizsargājamas zvejas teritorijas izveidi Adrijas jūrā, kā paredzēts jaunajā Vidusjūras regulā. Tam būs vajadzīgas papildu sarunas ar Slovēniju, Itāliju un Horvātiju, un, protams, ar Komisiju.

Nobeigumā Lebech kungs minēja ziemeļu modeli kā iedvesmas avotu Rietumbalkāniem attiecībā uz reģionālo sadarbību. Es uzskatu, ka Ziemeļvalstu padomei jau ir bijusi šāda nozīme – tā ir izmantota kā paraugs Eiropas Dienvidaustrumu valstu reģionālās sadarbības padomei, kura tagad ir reģionālās politiskās sadarbības modelis Rietumbalkānos.

Manuprāt tas, ka dažos iepriekšējos gados ievērojami uzlabojusies sadarbība un gan Horvātija, gan Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir aktīvi veicinājušas šos panākumus, ir iepriecinoši. Mēs pavisam noteikti esam attālinājušies no situācijas, kad vēl tikai pirms dažiem gadiem sadarbību uzlūkoja ar lielām aizdomām, ka tas ir mēģinājums atjaunot Dienvidslāviju. Tagad radusies jauna izpratne par tās svarīgumu gan tādēļ, ka tiek gūtas konkrētas priekšrocības – ekonomika, komunikācija, transports, cilvēciski kontakti, gan tādēļ, ka reģionālā sadarbība virza šīs valstis tuvāk Eiropas Savienībai. Turklāt pārrobežu sadarbība ir Eiropas Savienības būtība.

Es vēlos vēlreiz pateikties jums par ļoti atbildīgajām un nozīmīgajām debatēm un apsveikt referentus ar vērtīgo ieguldījumu šajās debatēs.

  Priekšsēdētāja. – Dāmas un kungi! Es ar prieku sveicu šajā Parlamentā jauno komisāri Androulla Vassiliou kundzi.

Atļaujiet apsveikt jūs ar stāšanos amatā, komisāres kundze! Es ticu, ka mēs ar prieku varam gaidīt auglīgu sadarbību Eiropas Parlamentā.

(Aplausi)

  Hannes Swoboda , referents. − Priekšsēdētājas kundze! Mūsu grupa apsveic jūs ar ievēlēšanu. Mēs to ļoti atbalstījām un vēlam jums visu labāko.

, referents.(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kugi! Paldies par šīm debatēm, kuras bija ārkārtīgi produktīvas un konstruktīvas. Es vēlētos atgriezties pie tā, ko par 2009. gadu teica Schmitt kungs. Es uzskatu, ka mums rīt ir jāatrod risinājums, jo ir svarīgi iegūt kopēju plašu pamatu.

Kāpēc Horvātijai ir izdevies? Tāpēc, ka valstī ir panākta vispārēja vienprātība un, neraugoties uz nelielām domstarpībām par Apvienotās ES komitejas sastāvu, cerams, ka tā būs arī turpmāk. Tas ir arī tādēļ, ka pat tad, ja valstij reizēm ir jāpiespiež sevi tā rīkoties, tā ir panākusi patiesu vienprātību ar kaimiņiem, kā tas bija, piemēram, gadījumā ar zvejas zonu.

Tādēļ – ja es tagad varu veidot saikni ar Maķedoniju – es vēlētos izteikt ļoti skaidru aicinājumu mūsu partneriem Maķedonijā mēģināt panākt vienprātību vietējā mērogā un arī ar kaimiņiem.

Bez šaubām, ir viegli pieliet eļļu ugunij un, tāpat kā Beer kundzei, darboties kā izcilam advokātam. Tomēr, kā teica Pack kundze un daudzi citi, abām valstīm – Grieķijai un Maķedonijai – ir jāizkustas no vietas, un tas ir jādara tuvākajās dienās. Pašlaik Maķedonijas iekšpolitiskās krīzes paplašināšana nepalīdzēs Maķedonijai. Tā bloķē ceļu uz ES; tā neļauj atrast risinājumu ar Grieķiju.

Tādējādi ir atgādināta saikne ar Horvātiju. Horvātija guva panākumus, pateicoties trim tiešām labām valdībām, arī I. Račan un I. Sanader valdībai, kuras patiesi īstenoja svarīgus pasākumus virzībā uz priekšu un mainīja arī nostādnes, kad bija iesaistītas ,,valsts intereses”. Tā kā es vēlreiz aicinu turpināt šī kopējā pamata veidošanu Horvātijā, aicinu panākt ko līdzīgu arī Maķedonijā un aicinu prezidentūru turpināt to, ko tā darīja iepriekšējās nedēļās, proti, veicināt visa reģiona progresu. Komisāra kungs, es esmu pārliecināts, ka Komisija darīs visu iespējamo, lai pabeigtu sarunas 2009. gadā.

  Erik Meijer, referents. − (NL) Priekšsēdētājas kundze! Es šeit dzirdēju lielu atbalstu Maķedonijai. Sarunām ir jāsākas, un ir jāatrisina domstarpības ar Grieķiju attiecībā uz nosaukumu. Izņemot Stoyanov kungu, kurš laikam atgriežas pie Maķedonijas sākotnējās savienības ar Bulgāriju saskaņā ar 1878. gada Sanstefano līgumu, visi, arī Grieķija, vēlas redzēt Maķedoniju ieņemam līdzvērtīgu vietu Eiropas Savienībā.

Līdz šim abas puses ir specializējušās paskaidrojumos par otras puses ilgstošajiem pienākumiem. Grieķija sagaida, ka Maķedonija mainīs savu konstitucionālo nosaukumu, un līdz 2. aprīlim Maķedonija cerēja, ka Grieķija nekavēs tās pievienošanos ES.

Abas puses nesaprot, ka tas viss ir pilnīgi nesaprotams citiem eiropiešiem. Abas puses vēlas, lai šī Eiropas Savienības paplašināšanās notiktu, bet tajā pašā laikā turpina to kavēt. Tagad šķiet, ka tā ir spēle, kurš pirmais izkustēsies no vietas. Ja neviens to nedarīs, tad visu gribētā paplašināšanās tiks uz laiku apturēta.

Es piekrītu Kacin kungam un Pinior kungam, ka mums nevis jāgaida nākamie ziņojumi, bet jāizmanto pirmā izdevība, lai sāktu sarunas ar Maķedoniju.

Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos beigt runu šajās kopējās debatēs par divām kandidātvalstīm ar piezīmi par Horvātiju, kurai mana grupa nav pieprasījusi īpašu uzstāšanās laiku.

Horvātija gribēja pievienoties ES 2009. gada sākumā, bet tas notiks 2010. vai 2011. gadā. Galvenā neatrisinātā problēma joprojām ir kuģu būve Adrijas jūras piekrastē. Ne velti EP delegācija Horvātijā 29. aprīlī apmeklēs Rijekas kuģu būvētavu. Mana grupa uzskata, ka mums nevajag izteikt Horvātijai prasības, kuras iedzīvotāji var uztvert kā neatrisināmu problēmu un kuras varētu padarīt šīs valsts pievienošanos Eiropas Savienībai nevajadzīgi pretrunīgu.

Īsi sakot, mēģināsim sekmēt abu valstu progresu virzībā uz Eiropas Savienību, lai pēc vairākiem gadiem mēs varētu sveikt Horvātiju un Maķedoniju mūsu vidū.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 11.00.

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka 2007. gada ziņojumā par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir jāuzsver divi galvenie secinājumi: šīs valsts pastāvīga un stingra progresa nepieciešamība virzībā uz Eiropas un Transatlantijas struktūrām un jaunās paaudzes atbalsts šajā republikā.

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Eiropas un Transatlantijas perspektīva ir vienprātīgi atzīta, un 2007. gada ziņojumā ir atzinīgi novērtēti centieni virzībā uz to. Neraugoties uz to, es vēlētos vēlreiz atkārtot, cik svarīgi ir turpināt šīs reformas. Es ceru, ka arī etnisko un nacionālo minoritāšu tiesību ievērošana joprojām būs Maķedonijas valdības prioritāte, lai nodrošinātu stingru sistēmu visu kopienu aizsardzībai, ieskaitot arī rumāņu valodā runājošos.

Nobeigumā es uzsveru nepieciešamību atbalstīt šīs republikas jauno paaudzi. Ir svarīgi nodrošināt tai visus vajadzīgos apstākļus efektīvai izglītībai kultūru dialoga un abpusējas iecietības gaisotnē. Maķedonijas jauniešu mobilitāte un brīva pārvietošanās ir jāuzskata par galveno prioritāti attiecībās starp šo valsti un ES.

  Iles Braghetto (PPE-DE), rakstiski. – (IT) Šodien mēs pieņēmām Swoboda kunga ziņojumu par Horvātiju attiecībā uz tās pievienošanos. Visas Adrijas jūras zvejnieku vārdā es priecājos par šīs kandidātvalsts lēmumu nepiemērot ekoloģijas un zvejas aizsardzības zonu Adrijas jūrā ES dalībvalstīm. Ja situācija nemainītos, mēs sastaptos ar netaisnīgu un diskriminējošu attieksmi starp Horvātu un ES dalībvalstu zvejniekiem.

Tādēļ šī ir pacta sunt servanda principa, diplomātijas un veselā saprāta uzvara. Tā vēlreiz ir uzvara pār tukšu pozu nacionālo interešu aizsardzībai par labu uzticībai Eiropas Savienības kopīgajiem principiem.

  Gábor Harangozó (PSE), rakstiski. – Nav šaubu, ka kopš pievienošanās sarunu sākuma Horvātija ir pielikusi izšķirīgas pūles, lai izpildītu acquis communautaire prasības. Mēs tiešām ar prieku atzīmējam, ka ir atvērtas daudzas jaunas sarunu nodaļas. Horvātijas pievienošanās kļūs par rosinošu piemēru visām kandidātvalstīm un iespējamajām kandidātvalstīm Rietumbalkānos.

Neraugoties uz Horvātijas ievērojamajiem centieniem izpildīt ES normas, joprojām ir jomas, kurām jāvelta uzmanība, piemēram: cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību, sadarbībai ar Starptautisko krimināltiesu, cīņai pret visa veida diskrimināciju (īpaši attiecībā pret romiem un nacionālajām minoritātēm), Kopienas līdzekļu saprātīgai izlietošanai, vides aizsardzības pasākumiem un valsts administratīvajai reformai.

Šie punkti ir ārkārtīgi svarīgi, jo turpmākā attīstība minētajās jomās tiešām radīs lielāku stabilitāti valstī un visā reģionā. Ir skaidrs, ka Rietumbalkānu stabilizēšanai ar Eiropas procesa palīdzību joprojām ir jābūt galvenajam prioritārajam mērķim, kura noslēgumā galvenais solis uz priekšu, bez šaubām, būs Horvātijas pievienošanās.

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. – Ziņojums par Maķedonijas progresu ir ļoti rosinošs. Šo panākumu atslēga ir atjaunota politiskā vienprātība, kuru panākušas dažādas partijas. Šāda vienprātība lieliski palīdzēja mūsu valstij Igaunijai, pievienojoties ES.

Etnisko attiecību stabilizēšana, finanšu reformas un sekmīga cīņa pret organizēto noziedzību un korupciju ir tikai daži robežstabi šajā progresā. Garantējot minoritāšu tiesības, mēs sagaidām, ka plašāka autonomija tiks izmantota atbildīgi, lai saliedētu visu Maķedonijas valsti.

Maķedonijai ir jāapņemas uzturēt labas kaimiņattiecības gan ar Kosovu, gan ar Serbiju.

Maķedonijas iedzīvotāju iekļūšana ES valstīs ir kļuvusi par steidzamu problēmu. Cik ātri vien iespējams, mums ir jāpiemēro tie paši vīzu atvieglojumu noteikumi kā Horvātijai.

Ņemot vērā Maķedonijas ievērojamo progresu, es noteikti iesaku Komisijai sākt pievienošanās sarunas jau 2008. gadā.

Nobeigumā es aicinu mūsu grieķu draugus parādīt labu gribu un elastību, lai panāktu kompromisu, kas ļautu Maķedonijai atbrīvoties no Tito komunistiskās federālās valsts kauna zīmes.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es vēlētos izteikties par nesen Rumānijā notikušo NATO samitu un par to, kā daži no pieņemtajiem lēmumiem ietekmē Eiropas Savienības jautājumus. Līdzās citiem svarīgiem jautājumiem tika nolemts, ka Bosnija un Hercegovina, un Melnkalne, kā arī Serbija, būs ieguvējas no pastiprinātās sadarbības ar NATO. Tika nolemts, ka arī Ukraina un Gruzija saņems rīcības plānu, lai pievienotos saskaņā ar vienkāršotu procedūru tad, kad tās būs sagatavojušās.

Šie lēmumi nāk par labu Eiropas Savienībai – pastiprinātais dialogs un rīcības plāns nozīmē arī lielāku demokrātiju, un lielāka demokrātija pie austrumu robežām samazinās problēmas iekšlietu jomā.

Lielāka demokrātija un iestāžu reforma tādās kaimiņvalstīs kā Ukraina nozīmē stingrāku ārējo robežu aizsardzību, stingrāku organizētās noziedzības kontroli un jaunu soli Eiropas Savienības pamatvērtību izplatīšanā.

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. – (PL) Horvātija ar panākumiem ir centusies pārvarēt pašreizējo šķelšanos un panākt iedzīvotāju vienotību, kas ir viens no mērķiem dalībai Eiropas Savienībā.

Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai izraisītu ārkārtīgi lielas sekas šajā reģionā un palīdzētu pārbaudīt saistību kopumu, kuras ES uzņēmās attiecībā pret Rietumbalkāniem. Horvātijas ievērojamā iesaistīšanās pievienošanās sarunās ir pozitīva zīme, ko pierāda daudzās atvērtās sarunu nodaļas. Ir vērts uzsvērt, ka Horvātija ir panākusi ievērojamu progresu lielākajā daļā no jomām, uz kurām attiecas Kopienas tiesību akti. Tomēr ir vajadzīgs ārkārtīgi liels un nepārtraukts darbs, lai pārvarētu problēmas individuālajā sektorā, lai īstenotu reformas. Lai atvieglotu integrāciju, ir jāizveido atvieglojumiem nepieciešamo līdzekļu saraksts. Īpaši svarīgi ir paātrināt pārvaldes pilnvaru palielināšanas procesu, lai īstenotu jaunus noteikumus. Ir jāpaātrina arī valsts sektora reformas process vietējās un reģionālās varas līmenī. Tiesu varas administrācija ir vēl viena nozare, kurai vajadzīga fundamentāla reforma.

Viens no Horvātijas varas iestāžu lielākajiem sasniegumiem ir to nerimstošie centieni nodot kara noziegumus objektīvai izskatīšanai valsts tiesās. Horvātijas ekonomikas pamanāmā uzlabošanās un reformas vides aizsardzības jomā arī ir Horvātijas valdības sasniegumi, kuri atvieglo pievienošanās procesu. Ziņojumā par Horvātijas progresu 2007. gadā ir atbalstīta pārliecība, ka, īstenojot mērķus, šī valsts parāda aktīvu attieksmi pret pievienošanās procesu.

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. – Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju Horvātijas panākto progresu virzībā uz pievienošanās sarunu noslēgumu 2009. gadā. Bijušās Dienvidslāvijas republiku pakāpeniska integrācija ir ārkārtīgi svarīga Rietumbalkānu reģiona stabilitātei.

Kaut gan vēl joprojām ir daudz darba, it īpaši minoritāšu tiesību, robežu jautājumu un tiesību reformas jomā, Horvātijai ir jāturpina centieni pēc iespējas ātrāk panākt dalību ES saskaņā ar pievienošanās kritērijiem. Horvātijas dalība nākotnē ir loģisks solis pēc Slovēnijas pievienošanās 2004. gadā, lai palielinātu ES iesaisti reģionā un pamudinātu gan Bosniju un Hercegovinu, gan citas Rietumbalkānu valstis turpināt demokrātijas konsolidāciju. Šī procesa labākai pārvaldībai Rietumbalkānu reģionam vajadzētu sekot Ziemeļu padomes piemēram.

Slovēnijas prezidentūrai un nākamajai Francijas prezidentūrai vajadzētu nodrošināt Horvātijai visu iespējamo atbalstu, lai pārvarētu pēdējos šķēršļus ceļā uz dalību Eiropas Savienībā.

  Iuliu Winkler (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Paplašināšana un jaunu dalībvalstu integrācija ir bijusi Eiropas Savienības visveiksmīgākā ārpolitika. Šīs politikas nākamajam posmam ir jābūt Horvātijas dalībai Eiropas Savienībā tuvākajā nākotnē.

Etniskie ungāri Rumānijā, protams, pievērš lielu uzmanību visā pasaulē notiekošajiem etniskajiem konfliktiem, un mēs esam sekojuši arī nesenajiem notikumiem bijušajā Dienvidslāvijā. Nesenās pagātnes lielākā mācība ir tāda, ka vairākuma tolerances trūkums, etniskā neiecietība un nacionālais ekstrēmisms var viegli pārvērst reģionu par kaujas lauku. Kopš Dienvidslāvijas karu beigām Horvātija ir piemērs reģionam gan politiskās, gan ekonomiskās attīstības ziņā.

Nedrīkst novilcināt Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai; nedrīkst mazināties dalībvalstu atbalsts paplašināšanai. Mums ir jādod Eiropas Savienības dalības perspektīva visam Balkānu reģionam, arī Serbijai un Kosovai. Horvātijas ātra pievienošanās Eiropas Savienībai veicinās dienvidaustrumu Eiropas iedzīvotāju mierīgu līdzāspastāvēšanu un reģiona stabilitāti un attīstību. Ar nesenās pagātnes piemēru Horvātija ir parādījusi, ka tā ir Eiropas ģimenes neatņemama daļa.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. – Saskaņā ar Eurostat datiem Horvātijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir 53 % no ES vidējā. Horvātijas IKP pieaugums ir 6 %. Skaidri redzams, ka tās IKP uz vienu iedzīvotāju ir augstāks nekā Rumānijai un Bulgārijai, un, godīgi sakot, tas ir kauns, ka Horvātijai netika dota iespēja pievienoties Eiropas Savienībai kopā ar Rumāniju un Bulgāriju. Gadsimtiem ilgi Horvātija ir daudz devusi mūsu kontinenta kultūras ainavai. Būsim pārliecināti, ka mēs neierobežojam tās attīstību, un nodrošināsim, lai tai nebūtu jāgaida ilgāk par 2009. gadu līdz kļūšanai par dalībvalsti.

20. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Simon Busuttil (PPE-DE). – (MT) Arī es vēlētos sākt ar apsveikumu jaunajai komisārei Vassiliou kundzei. Priekšsēdētājas kundze! Lēmums, kuru mēs grasāmies pieņemt rīt, apstiprinot gandrīz EUR 700 000 piešķiršanu no globalizācijas fonda 675 Maltas strādniekiem, kuri zaudēja darbu sabiedrībās VF un Bortex, ir solidaritātes pierādījums, un solidaritāte ir Eiropas Savienības galvenais pīlārs. Ja Eiropas Savienība kaut ko nozīmē, tad tieši to; jā, dalībvalstīm ir jāatver tautsaimniecības un tirgi konkurencei, tomēr tajā pašā laikā tās nav vienas, un Eiropas Savienība ir šeit, lai atvieglotu problēmas, palīdzētu tās izmantot un mazinātu to iespējamo nelabvēlīgo ietekmi. Priekšsēdētājas kundze! Tagad VF un Bortex strādniekiem ir labāka izpratne par to, ko nozīmē solidaritāte, un labāka izpratne par to, ko nozīmē Eiropas Savienība, un es no šejienes nododu viņiem sveicienu.

  Rovana Plumb (PSE). – (RO) Demonstrācijas, kuras nesen notika Ļubļanā, izvirzīja priekšplānā jautājumu par atšķirību starp vīriešu un sieviešu atalgojumu kā nelabvēlīgu faktoru sociālās kohēzijas sasniegšanai.

Kaut gan mēs esam sasnieguši ievērojamu progresu Eiropas Savienības līmenī, šī atšķirība joprojām ir 15 %, un Rumānijā tā ir 13 %.

Es vēlētos pievērst uzmanību problēmai valsts sektorā, proti, jomām, kurās strādā galvenokārt sievietes – veselības aizsardzībai, sociālajai palīdzībai, izglītībai, vieglajai rūpniecībai un valsts iestādēm – un kurās atalgojums ir viens no viszemākajiem.

Es atbalstu komisāra V. Špidla izrādīto atbalstu atalgojuma atšķirību novēršanas jautājumam, un es uzskatu, ka ir jāpasteidzina attiecīgajā rīcības plānā iekļautie pasākumi, it īpaši attiecībā uz 2. punktu – algas atšķirības kā galvenā nodarbinātības politikas sastāvdaļa.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos teikt dažus vārdus par Dzīvotņu direktīvas īstenošanu Īrijā, īpaši par kūdras ieguvi augstajos purvos.

Īrijas kūdras ieguvējiem un purvu īpašniekiem tagad lūdz pārtraukt kūdras ieguvi savai lietošanai. Šī situācija izveidojusies neierobežoto rūpniecisko un komerciālo kūdras ieguves tiesību dēļ visā ES, kuras rezultātā faktiski visā Eiropā ir iznīcināti augstie purvi. Ir ārkārtīgi svarīgi saprast, ka daudzi Īrijas iedzīvotāji, gan pilsētnieki, gan laucinieki, paaudzēm ilgi ir ieguvuši kūdru. Šiem cilvēkiem nav jāmaksā par to, ka citi ir iznīcinājuši purvus. Tātad, ņemot vērā to, ka tagad, kad naftas cena sasniedz aptuveni EUR 110 par barelu, mēs varam redzēt, ka kūdra ir ļoti vērtīgs ekonomisks resurss attiecīgajiem cilvēkiem.

Sakarā ar to valsts līmenī ir pilnībā jākompensē kūdras ieguves tiesību zaudējums un jāīsteno elastīgi pasākumi, lai mēs varētu līdzsvarot īpašnieku tiesības ar nepieciešamību aizsargāt augstos purvus.

  Willy Meyer Pleite (GUE/NGL). – (ES) Liels paldies, priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos lūgt Eiropas Komisiju ātri rīkoties saistībā ar jautājumu par problēmām, ar kādām sastopas Spānijas akreditētā prese Marokas Karalistē – Marokas valdība biedē un draud izraidīt Spānijas akreditēto presi par Sahāras konflikta atspoguļošanu.

Kopš šā gada janvāra apraides atļauju nepiešķir Televisión Española, TV3 un Canal Sur par to, ka tie atspoguļo minēto konfliktu, un nesen Cadena COPE korespondentam, Cadena SER un laikrakstam La Vanguardia draudēja ar izraidīšanu.

Man šķiet, ka tas ir nepieļaujami saskaņā ar mūsu kaimiņattiecību politiku, ka valdība – Marokas valdība – rada nopietnas problēmas vārda brīvībai un attiecas pret visu Spānijas akreditēto presi Marokas Karalistē citādi nekā pret pārējo Eiropas presi. Tādēļ es aicinu Eiropas Komisiju strauji un enerģiski reaģēt, lai izbeigtu šo situāciju.

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Pašā runas sākumā es vēlos pateikt, ka man nepatīk skatīties, kā divas kaimiņvalstis, kuras ir mūsdienu kopējās Eiropas daļa, mazgā netīro veļu Eiropas Parlamentā.

Kas tad ir ungāru ciemata Mlynky lieta? Saskaņā ar jaunāko statistiku, 54 % no ciemata iedzīvotājiem ir slovāki. Mlynky mērs ir izlicis piecas slovāku biedrības no divām telpām, kurās tās īstenoja savus pasākumus. Atļaujiet man pateikt, ka tad, kad ir runa par slovāku minoritāti, šī rīcība ir tikai aisberga virsotne. Ungārijas ciemata Slovāku skolā slovāku valodu māca kā svešvalodu 3 stundas nedēļā, un priesteris vada mesu ungāru valodā. Vairs netiek izdots ciemata laikraksts divās valodās.

Es vēlos pateikties Ungārijas prezidentam Sólyom kungam, kurš apmeklēja šo ciematu pašā sākumā un uzklausīja abas puses. Es vēlos pateikties arī Ungārijas ombudam, kurš šajā lietā atbalsta slovāku minoritāti. Tomēr vietējā vara, šķiet, paliek pie sava. Draudzības tilts Ostrihom pilsētas tuvumā, kurš būvēts par ES līdzekļiem, atrodas tikai 30 km attālumā no šī ciemata. Es ceru, ka šajā reģionā dominē draudzība, draudzība, kuru simbolizē šis tilts.

  Dariusz Maciej Grabowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Bukarestē vācieši bija pret oficiāla ielūguma nosūtīšanu Ukrainai un Gruzijai pievienoties NATO. Iemesls, kuru viņi norādīja, bija bažas un nemiers, lai netiktu sabojātas attiecības ar Krieviju. Tomēr vācieši zina, ka bailes no Krievijas ir pilnīgi nepamatotas, jo NATO ir aizsardzības līgums, un tā ir daudz darījusi miera saglabāšanai Eiropā un daudzos pasaules reģionos.

Tādēļ rodas jautājums, ko, kuru un pret kuru Vācija gatavojas apbruņot un pārstāvēt arvien vienotākā 21. gadsimta Eiropā. Protams, ne jau pret dienvidaustrumu Eiropas valstīm, arī Ukrainu un Gruziju, kuras ir pieredzējušas padomju okupāciju? Vai šajā arvien vienotākajā Eiropā vācieši grib atdzīvināt 20. gadsimta politikas spokus un dēmonus, proti, politiku un līgumus, kas izraisīja karus, noziegumus, holokaustu un Eiropas šķelšanu? Vai nostāja, kuru Vācija ieņēma Bukarestē, ir brīdinājuma signāls, ka Eiropas kopējo ārpolitiku var īstenot pēc Vācijas rīkojuma, ievērojot tās intereses, bet aizmirstot vēstures rūgto patiesību?

  Urszula Krupa (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Padome tika izveidota, lai aizsargātu cilvēktiesības – vienas no tām ir katra cilvēka tiesības uz dzīvību – un propagandētu kopējās pamatvērtības, vienlaikus stiprinot Eiropas iedzīvotāju drošību, un tas nozīmē arī aizliegt tiesības nogalināt. Pa to laiku Parlamentārā Asambleja 2008. gada 16. aprīļa plenārsēdē pārbaudīs ziņojumu ar nosaukumu „Drošu un legālu abortu pieejamība Eiropā”, kurā ieteikts nodrošināt sievietēm pieejamus abortus, novērst šķēršļus abortu veikšanai un nodrošināt lētus pretapaugļošanās līdzekļus, tostarp agrīna aborta paņēmienus, kuri ir ne tikai kaitīgi no medicīniskā viedokļa, bet arī ārkārtīgi neētiski.

Es vēlos paust protestu pret šo ziņojumu, kas, noliedzot Eiropas Padomes dibināšanas mērķus, ir paredzēts visneaizsargātāko slepkavības un pretapaugļošanās līdzekļu propagandēšanai.

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Enerģētikas un klimata pakete iezīmē jauna veida šantāžas parādīšanos – šantāža, izmantojot oglekļa emisiju. 2008. gada 4. aprīlī pēc paziņojuma par 575 darbavietu zudumu Gandrange Mozelē, Arcelor-Mittal piekrīt saglabāt 124 darbavietas, ja tas varēs iegūt CO2 emisijas kvotas. Un, lai saldinātu rūgto darba zaudējuma malku, Lorraine, Arcelor-Mittal ļauj klīst valodām par iespējamo CO2 uztveršanas izmēģinājuma projektu, kaut gan vēl nav novērtēta šī procesa enerģētiskā neitralitāte. Gandrange Mozelē kļūst par Trojas zirgu nozarēm, kuras intensīvi patērē energoresursus, ar varenu aizstāvi Eiropas Padomē – Francijas prezidentu Sarkozy kungu.

Priecājos, ka kopā ar mums ir komisāre, jo es tiešām vēlos, lai mēs noraidām šo jauno šantāžu, izmantojot oglekļa emisijas. Lai enerģētikas un klimata pakete darbotos, tai ir jāseko Eiropas tiesību aktiem. Eiropas Parlamentam ir jāpieprasa, lai Padome izpilda mūsu noteiktos noteikumus un nepadotos industrijas vilinājumam, kas meklē brīvas kvotas. Mums kā otrajam likumdevējam ir jānodrošina Eiropas MVU brīva piekļuve kvotām, aizstāvot tos pret lielajām rūpniecības sabiedrībām.

  Kinga Gál (PPE-DE). – (HU) Ungārijas pilsoņi, kuri emigrēja no Rumānijas uz Ungāriju un pensionējās pēc 2007. gada pēc Rumānijas pievienošanās Eiropas Savienībai, vēl nav saņēmuši pensiju, kas viņiem pienākas par darba gadiem Rumānijā.

Pamatojoties uz spēkā esošo nolīgumu starp Rumāniju un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, sākot ar 2007. gada 1. janvāri Rumānijai vajadzēja sākt pensijas maksājumus tieši tiem, uz kuriem tas attiecas. Tagad jau vairākus mēnešus rumāņi to nav darījuši, un Ungārijas pilsoņi, kuri saņem pensijas kopš Rumānijas pievienošanās 2007. gadā, saņem tikai to pensijas daļu, kas viņiem pienākas Ungārijā. Rumānijas varas iestādes tiecas novilcināt šādu jautājumu atrisināšanu, neraugoties uz to, ka attiecīgās ES direktīvas attiecas arī uz Rumāniju.

Tā kā nodrošināt atbilstību ES direktīvām ir Eiropas Komisijas darbs, es lūdzu Komisiju izmeklēt, kas notiek Rumānijā attiecībā uz pensiju novērtējumu un samaksu, un vērst Rumānijas varas iestāžu uzmanību uz nepieciešamību atrisināt šo problēmu pēc iespējas ātrāk. Tas ir mazs mierinājums, ka šie pensionāri uzvarētu prāvu Luksemburgā. Liels paldies!

  Miloš Koterec (PSE). – (SK) Ungārijas ciematā Mlynky, kurā 55 % iedzīvotāju ir slovāki, vietējā pārvalde pieņēma mēra priekšlikumu izlikt divas slovāku minoritātes organizācijas no tradicionālā „Slovāku nama”.

Šīs organizācijas vērsās ar rakstisku protestu pie vietējām varas iestādēm, vēstulē norādot, ka tas ir pašreizējā statusa pārkāpums un kaitē Mlynky slovāku minoritātes nacionālajām interesēm. Jebkurā gadījumā lēmums par viņu izlikšanu nav nejaušs pasākums. Tas notiek pēc vietējo varas iestāžu lēmuma pārtraukt laikraksta publicēšanu divās valodās, mainīt TV apraidi, kaitējot minoritāšu raidījumiem, un samazināt slovāku skolotāju algas. Tā ir vispārēji negatīva tendence, un man ir jāizsaka protests pret šādu rīcību. Šī rīcība un lēmumi ir bīstami galvenokārt tāpēc, ka tie pamatīgi un, iespējams, ar iepriekšēju nodomu kaitē minētā reģiona minoritāšu stāvoklim un pazemina minoritāšu tiesību pašreizējās normas. Ungārijas ombuds nacionālo un etnisko minoritāšu lietās Kállai kungs paziņoja, ka šie lēmumi ir neizprotami.

Mlynky vietējās valdības pasākumi, atkāroti uzbrūkot slovāku minoritātei, ir ļoti slikta zīme, it īpaši tad, kad Slovākijas un Ungārijas valdības augstākie vadītāji plāno premjerministru tikšanos, no kuras nepārprotami sagaida attiecību uzlabošanos starp mūsu valstīm.

  Milan Gaľa (PPE-DE). - (SK) Daži Eiropas Parlamenta deputāti pauda bažas par ogļu kurināmā spēkstacijas būvi Trebišovā Slovākijas austrumos.

Es vēlētos norādīt, ka Slovākijas Republikas ekonomikas ministrs ir noraidījis šo ieceri un saskaņā ar Slovākijas Republikas energodrošības plānu neparedz spēkstacijas būves sākšanu līdz 2030. gadam. Es vēlos atbalstīt Trebišovas iedzīvotāju centienus, kas arī drosmīgi protestē pret spēkstacijas būvi.

Es vēlos uzsvērt, ka Trebiševas iedzīvotāju pasākumus atbalstīja arī Slovākijas Republikas bijušais premjerministrs Mikulįš Dzurinda un citi politiķi, kuri raizējās par spēkstacijas nelabvēlīgo ietekmi uz Trebiševas vides un dzīves kvalitāti un uz unikālo Tokajas vīnogu audzēšanas reģionu, kas robežojas ar Ukrainu un Ungāriju.

  Marco Pannella (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ja atļauts, es vēlētos sniegt informāciju mūsu Parlamenta prezidentūrai un Padomei. Ja mēs saņemsim no Pekinas kaut nejaušu atzīšanos, ka dažu iepriekšējo gadu laikā Dalailama publiskajās runās un paziņojumos nekad nav pieprasījis neatkarību, bet vienmēr ir lūdzis autonomiju, un, ja Pekina atzīs, ka nevienā publiskajā runā Dalailama nav aicinājis uz vardarbību, šādu Pekinas paziņojumu nekavējoties varētu tulkot kā trimdas valdības un paša Dalailamas atklātības un labas gribas žestu. Es ceru, ka tas ir virziens, kādā mēs gribam doties.

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Eiropas finanšu ministri ir nolēmuši nepiekrist darba algu paaugstināšanai visā Eiropā, lai cīnītos ar pieaugošo dzīves dārdzību. Mēs visi zinām par demonstrācijām, kas notika Ļubļanā. Kolēģe, kura tikko runāja, jau pieminēja šīs demonstrācijas. Arī mēs visi zinām par dzīves dārdzības pieaugumu, kas ir sagrāvis iedzīvotāju grupas ar vidējiem un zemiem ienākumiem. Ko šai jautājumā ir darījusi ES? Pilnīgi neko! Gluži pretēji, lielu sabiedrību vadītāju algas joprojām palielinās, bet parastajiem strādniekiem ir arvien grūtāk izdzīvot līdz mēneša beigām.

Nobeigumā atļaujiet man uzsvērt, ka Almunia kungs norādīja un iespējamo algu pieauguma ietekmi uz darba ražību. Šādi paziņojumi ir pļauka sejā simtiem tūkstošiem strādnieku, kuri atrodas finansiālās grūtībās. Starptautisko sabiedrību milzīgā peļņa, protams, nav noslēpums.

  Monika Beňová (PSE). - (SK) Ungārijas Gvardes nesenie pasākumi pret romiem ir nopietns drauds Eiropas šodien izveidotajiem pamatprincipiem, tāpat kā apstāklis, ka šī organizācija atklāti aizstāv ekstrēmismu un revizionismu un meklē ārējo ienaidnieku kaimiņvalstīs un citu valstu iedzīvotāju vidū; tam pievienojas pastāvīga darbība, palielinot šīs organizācijas biedru skaitu, kuri deva zvērestu pirms nepilnām divām nedēļām, un atbalstu, kura tā saņem no līdzīga noskaņojuma politiskām partijām un grupām Ungārijā un ārpus tās.

Tie ir ne tikai augoši draudi, bet arī problēma, kura ievērojami skar ne tikai cilvēkus ar demokrātiskiem uzskatiem Ungārijā un kaimiņvalstīs, bet arī visu Eiropu. Agresīva nacionālisma, rasisma, ksenofobijas, antisemītisma vai neonacisma izpausmēm nav un nedrīkst būt vietas demokrātiskā Eiropā. Šīs parādības nevar uzskatīt par nosacītiem un nejaušiem notikumiem un jebkādā veidā attaisot.

Tādēļ es aicinu Eiropas institūcijas nopietni ķerties pie šīs lietas.

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
priekšsēdētāja vietnieks

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Erasmus Mundus programma, kura ir paredzēta kultūras savstarpējai izpratnei un Eiropas Savienības propagandai, neraugoties uz ļoti labiem rezultātiem izglītībā, nav pieejama Baltkrievijas jauniešiem.

Pilsoniskas attieksmes rezultāts ir vajāšana. It īpaši tiek sodīti jaunieši, atņemot viņiem izglītības iespējas.

Mums ir jāatrod veids, kā nodrošināt Baltkrievijas jauniešiem, kuri tiek diskriminēti piekļuvē zināšanām savā valstī, piekļuvi Erasmus Mundus programmas priekšrocībām. Varšavas Universitāte un citas izglītības iestādes ir uzņēmušas studentus, kuri ir izslēgti no Baltkrievijas izglītības iestādēm par piedalīšanos demonstrācijās.

Es ceru, ka Eiropas Savienība atradīs piemērotu formulu šīs problēmas atrisināšanai.

  Caroline Lucas (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Šajā nedēļas nogalē Atlantijas okeāna Kanādas piekrastē sāksies pasaules lielāko komerciālo roņu medību otrais posms. Kanādas valdība ir devusi garantiju, ka šīs medības notiks humāni un ka roņu mednieka licences izsniegšanas nosacījums ir tāds, ka medniekiem roņi ir jāapdullina, jāpārbauda, vai tie ir bez samaņas, tad jānolaiž tiem asinis, un tikai pēc tam tiem drīkst novilkt ādu.

Tomēr, kā apgalvo neatkarīgie novērotāji, nekas neliecina, ka tā notiek. Tā, protams, notiek tad, kad viņiem tiešām atļauj noskatīties roņu medībās. Zvejniecības departaments sistemātiski cenšas kavēt šīgada medību novērošanu, kas ir bijušas gandrīz vissatraucošākās, jo līdz šim ir reģistrēti kliedzoši roņu medību noteikumu pārkāpumi. Ja Kanādas varas iestādes ir tik pārliecinātas par šo noteikumu ievērošanu, tad kāpēc tās dara visu iespējamo, lai neļautu dzīvnieku labturības speciālistiem un žurnālistiem būt par aculieciniekiem?

Turklāt mēs nedrīkstam aizmirst, ka šādas dzīvnieku labturības garantijas vienmēr ir tikušas dotas visā pasaule, piemēram, Krievijā un Namībijā. Beidzoties pašreizējo likumdevēju iestāžu pilnvarām, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija ātri rīkotos, atbildot uz Rakstisko deklarāciju Nr. 38 un publicējot roņu izcelsmes produktu importa, eksporta un tirdzniecības aizliegumu. Šāds aizliegums neskartu pārtikas lauksaimniecību, bet tas demonstrētu apņēmību aizsargāt dzīvnieku labturību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Pašlaik Portugālē vairākas starptautiskas sabiedrības draud pārvietot daļu ražošanas, kā tas notika ar Yasaki Saltano un Delphi. Abos gadījumos starptautiskās sabiedrības, automobiļu detaļu ražotājas, saņēma miljoniem eiro Kopienas finansējuma rūpnīcu izveidei un darbinieku profesionālajai apmācībai. Tagad, apgalvojot, ka automobiļu rūpniecībā ir problēmas, Yasaki Saltano grib atbrīvot no darba vairāk nekā 400 darbinieku Vila Nova de Gaia. Aptuveni 70 % no tiem ir sievietes, un daudzām no viņām ir tādas veselības problēmas kā cīpslu iekaisums, ko izraisījis darbs šīs sabiedrības labā. Tādēļ rodas divi jautājumi: kāda ir nostāja pret šo sabiedrību sociālo atbildību, un kad tiks īstenoti pasākumi, lai novērstu šādu pārvietošanu, aizsargājot strādniekus un ražošanu mūsu valstīs?

  László Tőkés (NI). – (HU) Vispirms Kosova, tagad Tibeta. Abos gadījumos vardarbīgas koloniālisma politikas, kurai sekoja nacionālistiski komunistiskas valstis, rezultāts bija asinsizliešana. Abos gadījumos atteikšanās ievērot tautas tiesības uz pašnoteikšanos ir izraisījušas krīzi, kas apdraud mieru visā pasaulē. Nobela Prēmijas laureāts Dalailama ir atmaskojis kultūras genocīdu un demogrāfisko agresiju pret Tibetas tautu.

Arī bijušajā komunistiskajā Rumānijā tās bija pazīstamas metodes. Arī Čaušesku uzskatīja, ka minoritāšu apspiešana ir iekšēja lieta, tieši tāpat kā Ķīna uzskata Tibetas gadījumā.

Lai Eiropas Parlaments nostājas blakus pāvestam Benediktam XVI, vēršoties pret netaisnību, naidu un vardarbību; lai arī tas cīnās par teritoriālas autonomijas nodibināšanu Tibetai. Gaidīsim, lai Dalailama un Romas katoļu pāvests pasaka pasaulei šeit, Eiropas Parlamentā, ka nav miera bez taisnīguma.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Viskarstākais jautājums ES un Ukrainas Parlamentārās sadarbības komitejas 10. sanāksmē, kas februārī notika Eiropas Parlamentā, bija vīzu apstrādes uzlabošana.

Pēc Šengenas zonas paplašināšanas, kas notika pagājušā gada beigās, noteikumi par ES valstu vīzu izsniegšanu Ukrainas pilsoņiem ir kļuvuši stingrāki, un ir palielinātas nodevas un gaidīšanas laiks. Pie ES ārējām robežām nedrīkst būvēt jaunu Berlīnes mūri tieši tad, kad Ukraina lemj par tās nākotni.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju Slovākijas un Ukrainas nolīgumu par vietējo robežsatiksmi. Tā atvieglos biežu Slovākijas un Ukrainas valsts robežas šķērsošanu pierobežas reģionos sociālu, kulturālu, ekonomisku vai ģimenes apstākļu dēļ. Vīzu režīma jautājumu ātrs risinājums palīdzētu pārliecināt Ukrainas iedzīvotājus par ES dalības priekšrocībām.

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šengenas zonas pēdējās paplašināšanas pozitīvs rezultāts ir kontroles atcelšana uz ES iekšējām robežām. Polija, bez šaubām, ir likvidējusi visus kontrolpunktus, un tā rezultātā tikai manā provincē vien mēs esam slēguši pat 55 robežpārejas punktus. Taču to slēgšana radīja vietējām varas iestādēm nepieciešamību pārvaldīt atlikušo infrastruktūru. To veido daudzas ēkas, torņi, angāri, noliktavas un automobiļu stāvvietas, un tām blakus esošā zeme, kas ir lieliski izvietota un nereti atrodas blakus svarīgiem starptautiskās satiksmes ceļiem. Apgabalu vietējā pārvalde, kuros atrodas šīs ēkas un iekārtas, ir ieinteresētas to pārvaldē, bet tām nav līdzekļu šim darbam. Tādējādi ir liela varbūtība, ka visas šīs ēkas un iekārta tiks izlietotas komerciāliem mērķiem.

Tādēļ es aicinu Eiropas Komisiju izveidot īpašu fondu, kas palīdzēs pierobežas reģionu apgabaliem pārvaldīt šīs infrastruktūras publiskiem mērķiem, ieskaitot arī pārrobežu mērķus, un tādējādi veicināt kultūras integrāciju.

  Ryszard Czarnecki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai izteiktu cieņu drosmīgajiem Tibetas kalniešiem, kuri cīnās par nacionālo neatkarību. Tas, ko es vēlos teikt, nav demonstrācija pret ķīniešiem. Gluži otrādi. Es cienu Ķīnas iedzīvotājus, kuri arī cīnījās par valsts brīvību pret japāņu okupāciju un par brīvību, un pilsoniskajām brīvībām pašā Ķīnā – tā piemērs ir bokseru dumpis 19. gadsimtā. Tas vēl jo vairāk ir iemesls, kādēļ ķīnieši, atceroties šo tradīciju, nedrīkst liegt Tibetas liedzīvotājiem pašnoteikšanās tiesības.

Mums kā Eiropas Parlamenta deputātiem ir jāapliecina solidaritāte ar Tibetu ne tikai vārdos, bet arī darbos. Eiropas politiķi nedrīkst piešķirt uzticību Pekinas spēlēm, apmeklējot tās. Šoreiz mums ir jāturas tālāk no Pekinas. Es to saku kā Atēnu olimpisko spēļu kvēls līdzjutējs un skatītājs. No mūsu puses tas ir mazākais, ko varam darīt.

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Rīt ir Belfāstas nolīguma 110. gadadiena. Daudzi uzskata, ka ir daudz, ko svinēt; es nē. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir Belfāstas nolīgums, kurš pēc 30 terorisma gadiem Ziemeļīrijā atnesa kaitējumus gan tiesiskumam, gan demokrātijai: tiesiskumam, piešķirot pirmstermiņa atbrīvošanas amnestiju visiem taisnīgi notiesātajiem ieslodzītajiem teroristiem; un demokrātijai, nosakot, ka nelabojami teroristi ir jāiekļauj tā reģiona valdībā, kuru viņi ir postījuši desmitiem gadu. Tas jāpanāk ar obligātas koalīcijas netaisnības palīdzību.

Reģions, kuru es pārstāvu, ir vienīgais reģions visā Eiropas Savienībā, kur pilsoņiem ir atņemtas fundamentālās demokrātiskās tiesības izbalsot partiju no ieņemtās vietas. Kāpēc? Tāpēc, ka Belfāstas nolīgumā ar likumu noteikts, ja ir jābūt valdībai, tad tajā ir jābūt visām partijām. Tas ir Belfāstas nolīgums, un tas ir nepareizs. Tas ir jāapsūdz, nevis jāsvin.

  Petya Stavreva (PPE-DE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Viena no lielākajām problēmām, ar kurām pirmajos dalības gados Kopienā ir saskārusies mana valsts Bulgārija, ir pārredzamības nodrošināšana un ļaunprātības novēršana Eiropas fondu piešķirto līdzekļu izlietošanā.

Atbalstot pretkorupcijas pasākumus, es ierosināju izveidot sabiedrisku pilsoņu padomi, kas pārraudzītu ES līdzekļu izlietošanu Bulgārijas lauksaimniecībā. Tā būs nevis oficiāla iestāde, bet pilsoniskās sabiedrības organizācija, kas apvieno visu to cilvēku pūles, kuri vēlas nodrošināt, lai šī iespēja paātrināt Bulgārijas attīstību netiktu velti izšķiesta korupcijas, ļaunprātīgas izmantošanas un nepareizas vadības dēļ.

Lielākais mērķis ir izveidot sabiedriskās kontroles sistēmas un vispārēju piekļuvi informācijai par to, kā tiek tērēti līdzekļi lauksaimniecībā, informācijai par projektu īstenošanu un labākās prakses izplatīšanu šajā nozarē. Atcerēsimies, ka Kopienas darba kārtības galvenā prioritāte ir veicināt pilsoņu aktīvu iesaistīšanos sociāli politiskajos procesos.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Vairāk nekā gadu pēc Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās ES un gandrīz deviņus gadus pēc Boloņas procesa sākuma astoņas Eiropas valstis neatzīst universitātes grādus un citas kvalifikācijas, kas iegūtas šajās divās dalībvalstīs.

Daudzkārt Rumānijas pilsoņi tiek diskriminēti, kad viņi vēlas stāties darbā vai turpināt izglītību ārzemēs.

Diplomu neatzīšana veicina arī zemu iesaisti Eiropas studentu mobilitātes programmās, it īpaši attiecībā uz pēcdiploma apmācību.

Piemēram, rumāņu students nevar piedalīties maģistra grāda programmā, ko finansē Erasmus Mundus universitātes centrā kādā no astoņām dalībvalstīm, kuras neatzīst šī studenta pirmo universitātes grādu.

Tā ir diskriminācija pret dalībvalsts pilsoņiem, un tās rezultāts ir viņu izredžu ierobežošana saņemt Eiropas līdzekļus akadēmiskajai mobilitātei.

Eiropas Komisija nesen nosodīja šo rīcību. Es uzskatu, ka Eiropas Parlamenta nostājai šajā jautājumā ir jābūt tikpat stingrai.

  Cătălin-Ioan Nechifor (PSE). – (RO) Ņemot vērā klimata pārmaiņas un primāro dabas resursu, īpaši energoresursu, arvien straujāko sadārdzināšanos, kopējā lauksaimniecības politika var būt efektīvs instruments Eiropas Savienības mērķu sasniegšanai.

No otras puses, Komisija atgūst ne mazāk kā EUR 83 miljonus no vienpadsmit dalībvalstīm sakarā ar Kopienas noteikumu neizpildi lauksaimniecības izdevumu jomā. Tā nav pārāk liela summa, bet, tā kā kopējo lauksaimniecības politiku finansē no sabiedrības līdzekļiem, es uzskatu, ka ir vajadzīga ilgtspējīgāka Komisijas iesaistīšanās palīdzībā dalībvalstīm, it īpaši nesen integrētajām valstīm, lai samazinātu šādas neprecizitātes, un pārtikas drošums un nekaitīgums tiešām būtu Eiropas Savienībā sasniedzams mērķis.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Komisija drīz ierosinās jaunu grozījumu Direktīvā par maksas noteikšanu smagajiem transportlīdzekļiem par piekļuvi transporta infrastruktūrai.

Pēc visu iespēju pārbaudes, ieskaitot izmaksas, kas saistītas ar vides aizsardzību, troksni, transporta sastrēgumiem un veselību, Komisijai 2008. gadā ir jānāk klajā ar vispārēji piemērojamu, pārredzamu un visaptverošu modeli visu ārējo izmaksu novērtēšanai, kas noteiktu un būtu pamats turpmākajiem nodevu aprēķiniem par infrastruktūru izmantošanu.

Visi šādā veidā gūtie ienākumi ir jāiegulda attiecīgajās infrastruktūrās. Transporta pārvadātājiem ir vajadzīgas īpaši aprīkotas stāvvietas, kur pilnīgā drošībā var atpūsties braucēji, atrasties automobiļi un pārvadājamās preces.

Es uzskatu, ka dalībvalstīm ir jāsniedz finansiāls atbalsts, un vienlaikus tās ir jāpiespiež vairāk ieguldīt drošu stāvlaukumu būvē un transporta infrastruktūras uzlabošanā un attīstībā.

  Marianne Mikko (PSE). – (ET) Dāmas un kungi! Eiropas Savienības dalībvalstis no Igaunijas līdz Polijai zaudēja miljoniem talantīgāko un uzņēmīgāko pilsoņu nacistu iebrukuma un gadu desmitiem ilgā padomju terora rezultātā. Eiropas Parlamenta ziņojums ,,Iedzīvotāji Eiropai” nodibināja pasākumu ,,Aktīva Eiropas atcere”. Tā mērķis bija gan novērst nacismu un staļinismu, gan pieminēt nacistu un Staļina režīma upurus.

Tagad, 70 gadus kopš Staļina un Hitlera slepenā pakta, Eiropa joprojām ir vāji informēta par Staļina represīvā aparāta vardarbību. Dalībvalstīm ir jāizveido pastāvīga valdību darba grupa, lai objektīvi pārbaudītu boļševiku un VDK noziegumus un novērtētu tos, izmantojot Eiropas vērtības.

Taču šodien 23. augusts ir jānosaka par staļinisma un nacisma upuru Eiropas atceres dienu. 1939. gada 23. augustā nacisti un boļševiki sadalīja Eiropu divās ietekmes sfērās. Tādējādi viņi iecirta Eiropai briesmīgu brūci, kura nav pilnīgi sadzijusi vēl šodien.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE). – (RO) Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai Eiropas Parlamenta plēnumā runātu par NATO samitu, kas no 2. līdz 4. aprīlim notika Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē.

Mēs visi zinām, kāda ir nozīme NATO gan Eiropas un Atlantijas teritorijas drošībai, gan nesen iekļauto valstu demokratizācijai un labklājībai. Rumānija to piedzīvoja 2004. gadā, un mēs ceram, kas tas pats notiks ar Horvātiju un Albāniju – valstīm, kuras Bukarestē saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO.

Esmu pārliecināts, ka sarunas ar Grieķiju atrisinās arī krīzi ar Maķedonijas nosaukumu, lai vēl viena uzticama Eiropas Savienība partnere, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, tiktu uzaicināta pievienoties NATO.

Mēs zinām, ka pievienošanās NATO ir svarīgs solis integrācijai Eiropas Savienībā.

Kā ALDE grupas Eiropas Parlamentā dalībnieks es atzinīgi vērtēju NATO atvērtību Ukrainai un Gruzijai kā svarīgu zīmi par šo valstu iekļaušanu Eiropas ceļā.

Esmu pārliecināts, ka mēs, Eiropas Savienība kopā, un Eiropas Parlaments īpaši, arī atklāti aicināsim Ukrainu un Gruziju doties pa īsto ceļu, pa Eiropas ceļu.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Turpinās ES Reformu līguma ratifikācijas process. Sekojot Francijas, Rumānijas, Slovēnijas un Ungārijas parlamentu priekšzīmei, arī Polijas parlaments ir pieņēmis lēmumus par ratifikāciju. Iespējams, tas nebūtu nekas slikts, bet deputāti ratificēja šo līgumu lielā steigā un nereti pat necentās izprast tā saturu. Ņemot vērā šo situāciju, ir pilnīgi pamatotas daudzās ierosmes ratificēt līgumu ar valsts referenduma palīdzību. Galu galā, demokrātijā neatkarīgs ir pilsonis, nevis parlamenta deputāts, un vissvarīgākais izpausmes veids ir referendums, nevis balsojumi, kas kompromitē deputātus un parlamentus. Pilsoņiem ir tiesības neatzīt līguma ratifikāciju, ja tas nav izlasīts.

Šie apstākļi jau rada pamatu turpmākajiem politiskajiem un nacionālajiem konfliktiem, un patiesībā visam bija jānotiek saskaņā ar cilvēktiesībām un brīvu valstu un cilvēku gribu kopēja labuma vārdā.

  Sylwester Chruszcz (NI). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Savā runā es vēlos pievērsties jautājumam par īpašumtiesību, cilvēktiesību un reliģisko minoritāšu tiesību ievērošanu Ukrainā, kura ir izteikusi vēlēšanos pievienoties Eiropas Savienībai. 1962. gadā padomju varas iestādes slēdza Sv. Magdalēnas katoļu baznīcu Ļvovā un pārveidoja to par ērģeļu koncertzāli, šajā procesā iznīcinot daudzas vērtīgas relikvijas. Kopš 1991. gada Ļvovas iedzīvotāji pagaidām neveiksmīgi cenšas atprasīt savu svētajai Magdalēnai veltīto baznīcu.

Ņemot vērā samierināšanos starp poļiem un ukraiņiem, ar Eiropas Parlamenta foruma palīdzību es vēlētos aicināt Ļvovas pilsētas varas iestādes atdot baznīcu baznīcas pārvaldei, lai padziļinātu mūsu, Polijas un Ukrainas, iedzīvotāju draudzību, un lai šī baznīca kļūtu par samierināšanās simbolu, kas ir tik svarīgi, ievērojot drīzo Eiropas 2012. gada čempionātu.

  Marian Zlotea (PPE-DE). – (RO) Es vēlētos izvirzīt jautājumu par cilvēkiem, kas slimo ar leikēmiju un katru dienu mirst Rumānijā un citās dalībvalstīs, nespējot neko darīt, jo dažas valstis nav iekļautas neradniecīgu donoru starptautiskajā reģistrā.

Šāds reģistrs Eiropā ir, bet diemžēl ne visām dalībvalstīm ir piekļuve šim reģistram. Rumānijā šis reģistrs nedarbojas. Šī trūkuma rezultātā Rumānijā ir daudz lielāka mirstība nekā citās dalībvalstīs. Simtiem jaunu cilvēku katru dienu mirst tikai tādēļ, ka viņiem nav piekļuves šim reģistram. Neraugoties uz to, šī problēma nav Rumānijas pašreizējās valdības prioritāte.

Es vēlētos, lai visām dalībvalstīm būtu vienlīdzīga piekļuve šim reģistram. Tas samazinātu nelikumīgu orgānu tirdzniecību un dotu leikēmijas slimniekiem iespēju izdzīvot neatkarīgi no viņu finansiālā stāvokļa. Es uzskatu, ka slimniekiem ir jāgūst labums no kaulu smadzeņu transplantācijas atbilstoši viņu stāvokļa nopietnībai, nevis tautībai.

Ņemot vērā to, ka šodien mēs balsojām par komisāres A. Vassiliou iecelšanu, es lūdzu komisāres kundzi rast šīs problēmas risinājumu. Visām Eiropas iestādēm, arī Parlamentam, ir jāatbalsta informācijas kampaņa.

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). – (RO) Pagājušajā nedēļā Rumānijai bija gods Bukarestē uzņemt NATO samitu. Kā Melnās jūras reģionālās sadarbības referente es vēlos izteikt atzinību par šī ļoti svarīgā pasākuma organizēšanu Melnās jūras reģionā un it īpaši par šīs teritorijas stratēģiskās nozīmes nepārprotamu atzīšanu.

Es ceru, ka šī atzīšana nozīmēs vienotus un kopējus centienus Eiropas Savienības un NATO līmeņi, lai pārveidotu Melnās jūras reģionu par stabilitātes un labklājības reģionu un garantētu visa Eiropas kontinenta drošību.

Ne mazāk svarīga ir Gruzijas un Ukrainas transatlantisko centienu atzīšana. Šo valstu ceļam uz pievienošanos NATO ir jābūt neatgriezeniskam, un 2008. – 2009. gadam ir jākļūst par nozīmīgu laiku, kurā notiek progress šajā virzienā gan no abu valstu, gan no NATO puses.

Nobeigumā es atzinīgi vērtēju to, ka alianses dalībvalstis ir parādījušas elastību un ilgtermiņa redzējumu, tādējādi pārvēršot Bukarestes samitu par svarīgu kritēriju NATO paplašināšanai un drošības sistēmas tālākai attīstībai.

  Yannick Vaugrenard (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Pēdējās dienās jau atkal vairāki strādnieki, šoreiz grieķi, kurus kāds vācu apakšuzņēmējs ļāvis nodarbināt citam apakšuzņēmējam kuģu būves nozarē Francijas pilsētā Sennazārā, nav saņēmuši samaksu par padarīto darbu.

Eiropas Kopienu Tiesas judikatūra ir apstiprinājusi norīkoto darba ņēmēju tiesības ES, bet cik efektīvas ir šīs tiesības, ja Eiropā nav vajadzīgo tiesību aktu, lai kompensētu apakšuzņēmēju finansiālo maksātnespēju?

Mēs vairs nerunājam par atsevišķiem gadījumiem. Visā Eiropā rīkojumu devēji arvien vairāk izmanto apakšuzņēmēju virknes no citām dalībvalstīm, un arvien biežāki ir gadījumi, kad norīkotie strādnieki nesaņem samaksu. Trīs cilvēki, darba ņēmēji no Grieķijas, beidzot saņēma algas, bet tikai pēc trīs nedēļu badastreika.

Mēs nevaram teikt retoriskas runas par Eiropu un neko nedarīt. Ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk nākt klajā ar vajadzīgo juridisko arsenālu, lai rīkojumu devēji būtu atbildīgi par apakšuzņēmēju maksātnespēju.

  Toomas Savi (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz līdzību starp olimpiskajām spēlēm Pekinā un Maskavā pirms 28 gadiem. Tiesību piešķiršana Maskavai rīkot 1980. gada olimpiskās spēles, iespējams, bija Džimija Kārtera valdības un viņa valsts drošības padomnieka Zbigņeva Bžežinska izstrādāts viltīgs plāns, lai vismaz uz īsu laiku atvērtu Padomju Savienību rietumiem un to demokrātiskajai ietekmei.

Mūsu mērķis ir veicināt demokrātiju Ķīnā, un tādēļ mums ir jānovērtē iespēja izmantot šādas starptautiskas klātbūtnes iespēja valstī, kura citādi ir diezgan izolēta. Tātad, boikotējot Pekinas olimpiskās spēles, mēs atņemam Ķīnas vadītājiem viņu triumfu. Mēs zaudējam arī iespēju iepazīstināt Ķīnas iedzīvotājus ar demokrātiskajām vērtībām pašos sabiedrības pamatos. Mūsu klātbūtne Pekinas olimpiskajās spēlēs ir jāuzskata nevis par Ķīnas vadītāju atzīšanu, bet gan par mēģinājumu likt Ķīnas iedzīvotājiem atzīt nepieciešamību pāriet uz jaunu režīmu.

  Marco Cappato (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos pateikties 25 deputātiem, kuri parakstīja vēstuli Kambodžas premjerministram un diktatoram Hun Sen attiecībā uz viena no Sam Rainsy partijas vadītājiem Saumura Tioulong lietu. Es vēlos pievērst šai lietai arī Komisijas uzmanību. Mums ir informācija, ka pastāv reāli draudi, ka Samura Tioulong, kurš ir nevardarbīgas radikālas partijas biedrs, Kambodžā tiks arestēts. Pagaidām tas nav noticis, un es ceru, ka, pateicoties arī maniem kolēģiem deputātiem, šī situācija tiks ļoti uzmanīgi uzraudzīta.

Es vēlētos izmantot šo laiku, lai paziņotu arī priekšsēdētājam un deputātiem, ka Ķīnas vēstniecība mums ir atsūtījusi vēstuli, kurā ir runa par Dalailamas ,,bandas” separātisko noskaņojumu, kurš, kā apgalvots vēstulē, esot iekšēji vardarbīgs. Man šķiet, ka tas ir viens no paziņojumiem un idejām, kuras mums ir jāpalīdz pārvarēt Ķīnas režīmam, lai nestu demokrātiju Ķīnā, Tibetā un citur.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Pagājušajās 48 stundās Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā ir notikušas trīs pasūtījuma slepkavības. Kopš amatā ir stājies pašreizējais iekšlietu ministrs Roumen Petkov, Bulgārijā ir notikušas jau 22 uzņēmēju, mafijas vadoņu un politiķu pasūtījuma slepkavības. Neviena no tām nav atklāta, neviens nav notiesāts. Pirmdien gaišā dienas laikā tika noslepkavots rakstnieks Georgi Stoev. Viņš ir uzrakstījis vairākas grāmatas, izmeklējot organizēto noziedzību. Šajā laikā ir atklājies, ka ministrs R. Petkov ir regulāri sazinājies ar noziedzīgām personām un pat ticies ar šādiem cilvēkiem. Tas skaidri liecina par valdības un mafijas pilnīgu saplūšanu. Es apgalvoju, ka Bulgārijas iekšlietu ministrs ir mafijas zellis.

Pirms pievienošanās Bulgārijas iedzīvotājiem stāstīja, ka Eiropas Savienība būs sargs, nodrošinot panākumus cīņā pret bandītismu un slepkavībām, aizstāvot stabilitāti un drošību, un dzīvi bez noziedzības. Tagad, kad ikviens no mums var kļūt par nākamo upuri, Eiropas Savienībai ir jārīkojas, lai likvidētu šo apkaunojošo ļaunumu. Ne tikai Bulgārijā, bet arī sevī.

  Slavi Binev (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Gadījums, kas liek man izteikties, ir vēl viens traģisks incidents, kas pirms dažām dienām notika Bulgārijā un piespiež mūs pārtraukt klusēšanu. Pirmdien Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas centrā demonstratīvi tika nošauts rakstnieks Georgi Stoev. Desmit vai vairāk grāmatu ciklā viņš atļāvās atklāt visu patiesību par organizēto noziedzību mūsu valstī un tās ciešajiem sakariem ar politisko eliti un tiesu sistēmu.

Šī pasūtījuma slepkavība, kas ir viena no daudzām, nežēlīgi skaidri parādīja, ka mūsu valsts prokuratūrai, tiesu sistēmai un iekšlietu ministrijai nav ne spēka tikt galā ar noziedzību, ne arī, un tas ir pat vēl briesmīgāk, vēlēšanās to darīt. Šo iestāžu bezdarbības dēļ tās pārvēršas par noziegumu līdzdalībniecēm un tiek izmantotas tikai citādi domājošo politiskam reketam. Nav nejaušība, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Barroso kungs tieši tā pateica nesenā Bulgārijas apmeklējuma laikā. Rūgtā patiesība ir tāda, ka Bulgārijā neviens vairs nejūtas drošs par savu dzīvību, un mums ir jāatzīst, ka bez Eiropas palīdzības uz spēles ir likts mūsu valstiskums.

  Tunne Kelam (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi 24 spriedumus attiecībā uz sūdzībām, ko iesnieguši Čečenijas iedzīvotāji, un vairāk nekā 200 sūdzību vēl ir jāizskata. Tiesa ir atzinusi Krieviju par vainīgu šokējošos cilvēktiesību pārkāpumos Čečenijā, ieskaitot arī slepkavības, spīdzināšanu un nelikumīgu ieslodzījumu. Šie pārkāpumi turpinās. Turklāt aptuveni 5 000 cilvēku ir ,,pazuduši” – lielākā daļa no viņiem ir nogalināti – valsts drošības dienestu darbības rezultātā. Neticami, ka neviena amatpersona netiek uzskatīta par atbildīgu par šo rīcību.

Es aicinu ES, Komisiju un Padomi skaidri pateikt prezidentam D. Medvedevam, ka, apsverot turpmāko partnerību, ES ieceru augsta prioritāte būs tas, ka Krievija pilnībā pakļaujas Strasbūras tiesas spriedumiem.

  Colm Burke (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es uzturējos nedēļu ilgā misijā Čadā, cenšoties sniegt sabiedrībai plašāku informāciju par humāno krīzi, it īpaši šīs valsts austrumos. Es vēlējos novērtēt arī to, kāda varētu būt Īrijas vadītās ES miera misijas labvēlīgā ietekme pašreizējā posmā, kad tā arvien plašāk izvietojas Čadā.

Kopš 2003. gada robežu ir šķērsojuši aptuveni 250 000 Sudānas bēgļu, un gandrīz visi uzturas 12 nometnēs valsts austrumos. Čadas austrumos atrodas arī aptuveni 180 000 valsts iekšienē pārvietoto personu, kas bēga un joprojām turpina bēgt no etniskās vardarbības valstī.

Pasaules Pārtikas programma Čadas austrumos tagad ir saskārusies ar biedējošu problēmu – sešu mēnešu pārtikas piegāžu organizāciju šiem bēgļiem un pārvietotajām personām pirms lietus sezonas.Ir steidzami vajadzīgs devēju valstu ieguldījums, lai nodrošinātu iepirkumu pabeigšanu tuvākajos mēnešos, lai pārtika savlaicīgi nonāktu Čadā.

Attiecībā uz EUFOR, kas nodrošina bēgļu aizsardzību, daži Francijas militārās misijas dalībnieki pašlaik veido daļu no EUFOR. Ir svarīgi, lai EUFOR neuzskatītu par paplašinājumu Francijas operācijām Čadā.

  Marios Matsakis (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Sešās nedēļās kopš Christofias kunga ievēlēšanas par Kipras jauno prezidentu ir panākts lielāks progress nekā iepriekšējos četros gados, cenšoties beidzot rast risinājumu šai salai.Kiprā valda atjaunotu cerību pilna noskaņa, bet kāds apstāklis draud izjaukt eiforisko gaisotni. Tā ir Turcijas armijas pastāvīgā iejaukšanās.

Pirms nedēļas Turcijas armijas štāba vadītājs negaidīti apmeklēja Kipru un izteica daudzus dedzīgus paziņojumus, kuri gandrīz apturēja miera procesa norisi. Šodien Turcijas sauszemes karaspēka komandieris dodas uz Kipru, un ir paredzams, ka viņa klātbūtne miera sarunās radīs problēmas.

Es aicinu Parlamenta priekšsēdētāju un visus manus kolēģus izmantot visus viņu rīcībā esošos diplomātiskos līdzekļus, lai stingri norādītu turku ģenerāļiem Ankarā, ka viņiem ir jāpārtrauc jaukt miera sarunas Kiprā un jāļauj Kipras iedzīvotājiem turpināt darbu, meklējot viņu salas sabiedrības iekšējo problēmu risinājumu.

Paldies! Un atļaujiet, priekšsēdētāja kungs, vēl pateikt, cik pateicīgi mēs visi esam par jūsu augstsirdību, ļaujot šajā pēcpusdienā runāt tik daudziem cilvēkiem.

  Iuliu Winkler (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Mūsdienās Eiropas Savienība ir pasaules lielākā eksportētāja. Šādu stāvokli tā ieņem, pateicoties arī dalībvalstu daudzveidībai, no kurām dažas pārsvarā balstās uz pakalpojumiem, citas uz ražošanu.

Lai saglabātu Eiropas eksportētāju vadošo stāvokli, mums ir jānodrošina, lai viņi konkurē godīgā starptautiskās tirdzniecības vidē. Kopienas tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, kuri paredzēti garantiju nodrošināšanai Eiropas ekonomikas dalībniekiem, ir vajadzīga reforma. Tirdzniecības aizsardzības instrumentu lietojumam ir jābūt pieejamākam, efektīvākam un pārredzamākam. Mainītajiem Kopienas tirdzniecības aizsardzības instrumentiem ir jābūt vienlīdzīgi pieejamiem un efektīviem gan uz pakalpojumiem balstītām ekonomikām, gan ekonomikām ar spēcīgām ražošanas nozarēm. Tiem ir jābūt vienādi pieejamiem jaunajām un vecajām dalībvalstīm. Protekcionisma vilinājums ir noteikti jāpārvar.

  Anna Záborská (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! 5. aprīlī Bagdādes centrā nezināmi slepkavas nogalināja pareizticīgo priesteri Youssef Adel. Mosulas haldiešu arhibīskapu monsinjoru Rahho nolaupīja februāra beigās. Parlaments nereaģēja, un viņa līķi atrada marta vidū. Ja starptautiskā sabiedrība piever acis, šajā reģionā nekad neiestāsies miers. Eiropas Savienības sniegtie finanšu līdzekļi tiks izniekoti, ja Eiropas Savienība neaizsargās vietējos iedzīvotājus.

Es lūdzu Komisiju apsvērt iespēju pārvaldīt Irākai piešķirtos Eiropas līdzekļus tik ilgi, kamēr Irākas kristieši būs vardarbības, cilvēku nolaupīšanas, slepkavības un bumbu sprādzienu mērķis. Es lūdzu priekšsēdētāju mūsu vārdā sniegt kopēju paziņojumu ar Padomi, pasakot, ka tā stingri nosoda civilā, humānā, veselības un reliģiskā personāla vajāšanu Irākā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Mēs tuvojamies ceturtajai gadadienai kopš vissvarīgākās Eiropas Savienības paplašināšanas, – paplašināšanas, kura iekļāva 10 jaunas dalībvalstis. Lielākajai daļai šo valstu tas prasa ievērojamus izdevumus un ievērojamus līdzekļus ekonomikas modernizācijas un pārveides atbalstam. Tad pievienojās arī Bulgārija un Rumānija. Šīs paplašināšanās bija ļoti lētas Eiropas Savienības budžetam. Ieguvumus, ko deva paplašināšanās, izjuta gan vecās, gan jaunās dalībvalstis.

Mēs esam Lisabonas līguma ratifikācijas procesā. Tas ir liels panākums, tomēr tajā pašā laikā, apspriežot Eiropas Savienības nākotni, ir runa par budžeta samazināšanu 2014. – 2020. gadam. Kā mēs domājam reaģēt uz šiem jaunajiem izaicinājumiem, jaunajiem izaicinājumiem paplašinātajai Eiropai, ja mēs gatavojamies piešķirt mazāk naudas jautājumiem, kas ir tik nozīmīgi Eiropai, pasaulei un Eiropas Savienībai?

  Priekšsēdētājs. − Līdz ar to vienas minūtes runas ir pabeigtas.

21. Cīņa pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā (debates)

  Priekšsēdētājs. – (PT) Nākamais punkts ir debates par Komisijai uzdoto mutisko jautājumu par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā, kuru Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā uzdeva Miroslav Ouzký, (O-0014/2008 - B6-0015/2008).

Kopā ar mums pirmo reizi ir komisāre A. Vassiliou, lai piedalītos šajās debatēs. Laipni lūdzam, komisāres kundze! Ceru, ka jūs jutīsities kā mājās mūsu vidū. Kad pienāks laiks jūsu runai, tā iezīmēs jūsu sadarbības sākumu ar Eiropas Parlamentu.

  Miroslav Ouzkż, autors. − (CS) Kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētājs es vispirms vēlētos izmantot šo iespēju, lai apsveiktu komisāri, kuru šodien izvirzīja un iecēla Komisija. Kaut gan nopietnu iemeslu dēļ es šodien nevarēju personīgi noklausīties viņas prezentāciju, man jāsaka, ka viņa atstāja lielisku iespaidu uz manas komitejas dalībniekiem un tika vienprātīgi apsveikta jaunajā amatā.

Attiecībā uz mutisko jautājumu es vēlētos sākt ar paskaidrojumu par to, kas lika mums pievērsties šim jautājumam un lūgt atsevišķas valstis veltīt lielāku uzmanību šai nopietnajai diagnozei. Iespējams, no ziņojumā un jautājumā liktā uzsvara jūs zināt, ka Eiropā palielinās vēža gadījumu skaits. Tam ir daudz iemeslu: kā mēs zinām, sabiedrība noveco, un arvien vairāk un vairāk cilvēku ir pakļauti kancerogēnu vielu iedarbībai. Arodbiedrības apgalvo, ka ne mazāk kā 8 % no vēža nāves gadījumiem ir tieši izraisījusi kancerogēnu vielu ietekme darbavietā. Mums ir jāatceras, ka trešdaļai Eiropas iedzīvotāju dzīves laikā konstatē saslimšanu ar vēzi, un ceturtdaļa eiropiešu mirst no šīs slimības.

Vēl viens svarīgs jautājums ir ievērojamās atšķirības starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm vēža sekmīgā ārstēšanā. Šī nevienlīdzība noteikti ir viela pārdomām. Ko mēs varam darīt šajā jomā, un ko mēs varam ieteikt Eiropas Kopienai? Tādai organizācijai kā ES, bez šaubām, ir tiesības un pilnvaras saskaņot atsevišķu dalībvalstu politiku. Pieņemot valsts vēža kontroles programmas, mēs varam samazināt mirstību par gandrīz 30 %. Mēs zinām, ka attīstītajās valstīs tikai 3 % no kopējā budžeta tiek tērēti vēža profilaksei, salīdzinot ar 97 %, kas tiek tērēti tā ārstēšanai.

Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai izteiktu aicinājumu arī to slimnieku vārdā, kam domāta mūsu ārstēšana, kam domātas arī mūsu rūpes – viņiem ir jānodrošina labāka piekļuve jaunām zinātnes atziņām un jaunai informācijai. Eiropas Savienībai ir jāturpina vienots reģistrs un pēc iespējas kopēja izglītība. Paradoksāli, ka Eiropas Savienība joprojām nav ierosinājusi visās dalībvalstīs tik nenoliedzami svarīgu tematu kā onkoloģija. Kaut gan onkoloģija ir daudznozaru jautājums, tās atzīšana par atsevišķu tematu ir vajadzīgs nosacījums, ja mēs vēlamies veiksmīgi cīnīties pret šo slimību.

Tā kā es vēlos, lai daļu no manas runas laika izmanto kolēģis no PPE-DE Grupas profesors A. Trakatellis, es tagad beigšu šo ievadu.

  Androulla Vassiliou, Komisijas locekle. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šī ir mana pirmā oficiālā uzstāšanās Parlamentā, tādēļ sākumā atļaujiet man izteikt pateicību deputātiem par uzticību, kuru viņi man izrādīja ar balsojumu. Es atkārtoju to, ko teicu uzklausīšanā – mans mērķis ir auglīga sadarbība ar Eiropas Parlamenta deputātiem, darot visu, kas man iespējams.

Tagad, priekšsēdētāja kungs, es pievēršos vēža jautājumam.

Prioritāti vēzim esat piešķīruši ne tikai jūs un Slovēnijas prezidentūra, šī problēma daudzus gadus ir bijusi mans galvenais darbs, un tādēļ es priecājos, ka tas ir pirmais temats, par kuru es runāju plenārsēdē.

Katru gadu 3.2 miljoniem Eiropas iedzīvotāju konstatē vēzi, tomēr šis slogs Eiropas Savienībā nav sadalīts vienmērīgi. Piemēram, jaunākie dati liecina, ka rīkles vēža gadījumu skaits Bulgārijā ir vairāk nekā četras reizes lielāks nekā Somijā, un risks nomirt no rīkles vēža Lietuvā piecas reizes pārsniedz šo risku Itālijā. Šīs atšķirības liecina, ka Eiropas Savienībā ir joma labākam darbam.

Protams, galvenā atbildība par plašiem vēža dienestiem gulstas uz dalībvalstīm, bet Eiropas rīcība var būt ļoti svarīga. Komisija pašlaik sagatavo ziņojumu par 2003. gada Padomes ieteikumu par vēža izmeklējumiem. Es ceru, ka tas liecinās par sasniegumiem, tomēr vēl joprojām ir daudz darāmā. Mēs strādāsim ar dalībvalstīm, lai to paveiktu.

Kaut gan izmeklēšana ir svarīga, man šķiet, ka Kopienas pasākumiem cīņā pret vēzi ir jāaptver plašāks jautājumu loks. Piemēram: informācija par veselību un dati par vēža izplatību, kas atklās nevienlīdzības un labākās metodes visā Eiropā; profilaktiski pasākumi un veselības propaganda par tādiem jautājumiem kā tabaka, pārtika un alkohols; labākās ārstniecības metodes un integrēta vēža aprūpe, piemēram, paliatīvā aprūpe; zināšanu apkopošana ar Eiropas uzziņas tīklu palīdzību; investīciju nodrošināšana no struktūrfondiem; atbalsts vēža pētniecībai Kopienas līmenī.

Es esmu iecerējusi nākamgad iesniegt priekšlikumus rīcības plānam attiecībā uz vēzi. Tā mērķis būs nodrošināt visu šo pasākumu koncentrēšanu un saskaņotību. Mēs ņemsim vērā arī to, vai ir jāatjauno pašreizējais ieteikums par vēža izmeklējumiem, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem. Daži pasākumi jau ir sagatavošanā. Mēs plānojam iekļaut noteikumus par Eiropas uzziņas tīkliem nākamajos priekšlikumos par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē. Arī priekšlikumi par reti sastopamām slimībām, kuri tiks izteikti šogad, palīdzēs uzlabot arī situāciju attiecībā uz retām vēža formām.

Turklāt tad, ja cilvēkam ir vēzis, tas visvairāk skar viņu pašu, taču tas skar arī viņa ģimeni, darba devēju un visu sabiedrību. Maniem priekšlikumiem tiks pievienots ietekmes novērtējums, kas noskaidros ne tikai vēža cenu cilvēkam, bet arī tā plašāku sociālu un ekonomisku cenu.

Es ar prieku uzklausīšu jūsu ieteikumus par problēmām, kuras mums ir jārisina, izstrādājot šos priekšlikumus. Jūs varat būt pārliecināti, ka jūsu priekšlikumi tiks ņemti vērā, izstrādājot šo rīcības plānu, un es ceru uz jūsu atbalstu visos turpmākajos pasākumos.

  Antonios Trakatellis, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Sākumā atļaujiet man apsveikt komisāres kundzi ar stāšanos amatā. Es atbalstu viņas jau izteiktos uzskatus par vēzi. Komisāres kundze, man šķiet, ka mums ir pienācis laiks pieņemt efektīvu stratēģiju attiecībā uz vēzi atbilstīgi mūsdienu zinātniskajam un tehniskajam progresam, lai šī slimība turpmāk vairs nebūtu galvenais nāves cēlonis Eiropā.

Mūsdienās trešdaļa no vēža gadījumiem ir novēršama. Tādēļ mums ir jāpārskata pašreizējās profilakses programmas un pasākumi un jāveido jaunas programmas, ņemot vērā jebkuru iespējamību.

Ja mēs paplašinām zinātnisko izpratni, mums ir jāpārskata Padomes ieteikums par agrīnu diagnostiku un jāuzlabo diagnostikas metodes vairākām vēža formām. Krūts, kakla un taisnās zarnas vēzim ir jāpievieno ādas vēzis un, iespējams, plaušu un priekšdziedzera vēzis. Pastiprināta profilakse un agrīna diagnoze varētu aptvert gandrīz 70 % gadījumu.

Tajos gadījumos, kad profilakse un agrīna diagnoze nav iespējama, kā jūs teicāt, mums ir jāuzlabo ārstniecības metodes un paņēmieni, padarot tos efektīvākus un inovatīvākus. Mums ir jānodrošina, lai pilnībā tiktu izmantotas ārstniecības metodes, kuras nodrošina arvien sekmīgākā inovācija un pētniecība, Vienkārši ir jāpastiprina pētījumi jaunu vēža ārstēšanas metožu jomā un jāpalielina finansējums pētniecībai.

Protams, pētniecību nedrīkst traucēt birokrātiskas formalitātes. Turklāt ir jāpārskata atļaujas piešķiršanas procedūras, lai būtu iespējams gan paātrināt jaunu zāļu procedūras, gan ievērot augstas drošības normas. Komisāres kundze! Tagad tas ir iespējams. ES piešķirtie līdzekļi var dot mums iespēju tuvākajā nākotnē kontrolēt vēzi, tādējādi gandrīz atbrīvojot Eiropas iedzīvotājus no šī posta.

Pastāvīgi koncentrējoties uz šo mērķi, mēs tādējādi esam aicināti virzīties uz priekšu. Mums tas ir jādara, kā jūs teicāt, veidojot šīs stratēģijas dažādas sastāvdaļas. Mēs ceram, ka gan Eiropas Komisija, gan Padome atbalstīs Parlamenta rezolūciju un īstenos atbilstīgus pasākumus mūsu mērķu sasniegšanai.

  Glenis Willmott, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienībā vēzis skar trešdaļu no mums, un tā rezultāts ir miljoniem nāves gadījumu. Tādēļ šai slimībai ir dubulta cena: pirmkārt, cilvēka cena, runājot par tās ietekmi uz slimniekiem un viņu ģimenēm, un otrkārt, tas ir liels veselības slogs visai sabiedrībai. Turklāt pašlaik notiekošo demogrāfisko pārmaiņu un sabiedrības novecošanas dēļ šī problēma tikai pastiprināsies.

Mums ir jānodrošina, lai visiem iedzīvotājiem būtu piekļuve augstas kvalitātes izmeklēšanas programmām, diagnosticēšanai un ārstēšanai, ieskaitot paliatīvo aprūpi. Vēža darba grupai būtu jānodrošina saliedēta un saskaņota pieeja visiem šīs slimības aspektiem, nodrošinot informācijas apmaiņu un labāko metožu popularizēšanu.

Mums ir jānodrošina, lai vairāk tiktu darīts pētniecības un inovācijas nodrošināšanai, sniedzot iespējami lielākam cilvēku skaitam piekļuvi labākajai vēža profilaksei un ārstēšanai. Mums ir jāuzsver arī saikne starp vēzi un aptaukošanos – visvieglāk novēršamo vēža cēloni pēc tabakas. Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt strādājošo aizsardzību pret vēzi izraisošām vielām – aptuveni 8 % no visiem vēža gadījumiem izraisa nonākšana saskarē ar kancerogēnām vielām darbavietā – un mums ir vajadzīgi saistoši ierobežojumi attiecībā uz kristālisko silīcija dioksīdu, kas var izraisīt invaliditāti un neārstējamu plaušu saslimšanu. Šajā jautājumā es aicinu deputātus atbalstīt komitejas pieņemtā sākotnējā teksta 33. punktu un K apsvērumu – atcerieties, ka būvniecības nozare nav viena no pusēm sociālās partnerības nolīgumā par kristālisko silīcija dioksīdu.

Eiropā ir milzīgas atšķirības vēža ārstēšanā un izmeklēšanā. Daudzus vēža gadījumus varētu novērst ar profilakses pasākumu palīdzību, piemēram, piekļuvi informācijai un plašām izmeklēšanas programmām. Šo atšķirību novēršanai ir jābūt prioritātei. Tas ir mūsu morāls pienākums, un tas ir iespējams. Mums ir vajadzīga tikai politiskā griba tā izpildei.

  Georgs Andrejevs, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai pateiktos Slovēnijas prezidentūrai par to, ka tā piešķīrusi vēzim tik augstu prioritāti politiskajā darba kārtībā.

Es vēlētos īpaši uzsvērt vienu iniciatīvu – Eiropas vēža pacientu samitu, kas šonedēļ notika Briselē Slovēnijas prezidentūras aizgādībā, piedaloties vairāk nekā 150 pacientu grupām no visas Eiropas.

Šis ļoti veiksmīgais samits, kurā arī man bija gods vērsties pie auditorijas, bija pirmais pasākums, kurā pēc stāšanās amatā piedalījās mūsu jaunā veselības aizsardzības komisāre. Jāatzīst, ka mani ļoti ietekmēja komisāres runa un viņas paustais atbalsts cīņai pret vēzi kopumā un it īpaši vēža slimnieku problēmām.

Es ļoti priecājos, uzzinot, ka, sākot ar nākamo gadu, komisāre gatavojas izvirzīt jaunu vēža apkarošanas plānu, lai nodrošinātu to, ka vēzis joprojām ir augstā vietā Komisijas darba kārtībā.

Šīm prezidentūras un Komisijas iniciatīvām ir jārosina mūs visus pievērsties darbam, pārdomāt, ko esam sasnieguši, un noteikt pašreizējos trūkumus. Un tagad mēs ļoti gaidām un liekam lielas cerības uz Padomes turpmākajiem atzinumiem šajā jautājumā. Esmu pārliecināts, ka šie atzinumi veidos ļoti labu un stingru pamatu nākamajām prezidentūrām turpināt tajos noteiktos virzienus. Tādēļ es vēlētos notikti aicināt nākamo Francijas prezidentūru turpināt izveidotās iniciatīvas un paturēt vēža jautājumu darba kārtības augstā pozīcijā.

Nobeigumā es vēlētos pateikties visiem kolēģiem, kuri deva lielu ieguldījumu rezolūcijas projektā par vēža apkarošanu paplašinātajā Eiropas Savienībā, par kuru mēs balsosim rīt.

  Adamos Adamou, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Komisāres kundze! Vai drīkstu pievienot arī savus apsveikumus? Jūs esat vēža speciāliste, jo pirms kļūšanas par komisāri bijāt onkoloģijas centra direktore, tādēļ jūs noteikti esat pieradusi pie tā, ko šeit dzirdat.

Es nepievērsīšos statistikas datiem, kurus jums sniedz mani kolēģi deputāti. Trakatellis kungs teica, ka 30 % cilvēku var izglābt ar profilakses palīdzību. Būdams onkologs, es varu jums apliecināt, ka vēl 30 % iespējams izglābt ar labu izmeklēšanas programmu palīdzību. Bet cik no 27 dalībvalstīm ir šādas programmas?

Jums kaut kas jādara šajā jautājumā; ir jānodrošina koordinācija un tādējādi arī palīdzība. Iespējams, jums vajadzēs izmantot arī struktūrfondu un 7. pamatprogrammas līdzekļus, lai varētu atbalstīt visas šīs metodes. Jums ir jāpalīdz paaugstināt onkoloģijas profilu, jo, kā jūs teicāt, tas ir ļoti svarīgi. Ir jāapsveic Slovēnijas prezidentūra, tomēr tieši tikpat svarīgi ir izveidot darba grupu, kas nodarbojas tikai un vienīgi ar vēža problēmu.

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Komisāres kundze! Arī es vēlos jūs apsveikt ar iecelšanu amatā.

Es ļoti priecājos par to, ka ar vēža problēmu nodarbojas ne tikai speciālisti, bet arī politiķi, kas šajā gadījumā ir ļoti svarīgi. Speciālisti vērš mūsu uzmanību uz satraucošo statistiku, un vēža saslimstības tendences ir ārkārtīgi nelabvēlīgas. Vakar es līdz pusdienlaikam runāju ar pacientu organizācijām un varu jums pateikt, ka tās vēlas pienācīgu ārstēšanu, kas var prasīt ļoti daudz it īpaši retu vēža formu gadījumos. Joprojām pastāv milzīga atšķirība starp 15 vecajām un 12 jaunajām dalībvalstīm šīs slimības gadījumu ziņā, tās vēlā noteikšanā un attieksmē pret tās ārstēšanu visās stadijās. Nepietiekama profilakse un vēla diagnoze vai ārstēšana pasliktina slimnieka veselības stāvokli un viņa izredzes uz izveseļošanos.

Komisāres kundze! Lūdzu, nodrošiniet, lai cīņa pret vēzi būtu prioritāte ne tikai sešu mēnešu prezidentūrai vai profesionālām medicīnas organizācijām, piemēram, ESMO vai pacientu organizācijām. Arī mēs, šī Parlamenta deputāti, atbalstīsim jūs risinājuma meklējumos.

SĒDI VADA: MARTINE ROURE
priekšsēdētāja vietniece

  Alojz Peterle (PPE-DE). – (SL) Komisāres kundze! Es negaidīju, ka man būs iespēja runāt ar jums par vēzi trīs reizes vienā nedēļā. Redzu, ka mums būs komisāre, kura zina, kāda ir situācija vēža jomā un kura kopā ar mums cīnīsies pret to. Zinot, ka veselības aizsardzība ir dalībvalstu kompetencē, Eiropas iedzīvotāji vēlas, lai noteikti uzdevumi tiktu veikti Eiropas mērogā, jo tikai šādā līmenī šos uzdevumus iespējams veikt pienācīgi.

Priecājos, ka jūs esat paziņojuši par rīcības plānu vēža apkarošanai. Mums tas ir nekavējoties vajadzīgs, un, ja vēzis izplatās strauji kā epidēmija, arī mums ir vajadzīga politiskā dinamika, jo pretējā gadījumā šī plaisa un vēža sekas kļūs arvien nopietnākas.

Priecājos, ka Slovēnijas prezidentūra ir nostiprinājusi cerības, ka turpmāk pasākumi būs saskaņotāki, nepārtrauktāki un ka iniciatīvas būs enerģiskākas, un, kā jūs pati teicāt citā gadījumā šonedēļ, tas būs saistīts ar daudzpusīgu partnerību.

Turklāt es uzskatu, ka būtu labāk, ja ES prezidējošās valstis nepiešķirtu prioritāti tikai atsevišķiem aspektiem, bet gan pastāvīgi ņemtu vērā visu frontes līniju cīņā pret vēzi, kā tas jau šodien tika minēts.

Šādā noskaņā es ceru, ka ar jūsu palīdzību varētu izveidot darba grupu – vai arī mēs varam to dēvēt kaut kā citādi – lai apvienotu galvenās iestādes un iesaistītās puses cīņā pret vēzi, un nevis ar mērķi izveidot jaunu birokrātiju, bet gan lai panāktu labākus kompleksus rezultātus, pateicoties labām sadarbības metodēm.

Komisāres kundze! Es vēlu jums panākumus jūsu darbā.

  Karin Jöns (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Manas valsts plašsaziņas līdzekļi norāda uz Vācijas panākumiem krūšu izmeklēšanā. ES pamatnostādnes par kvalitātes nodrošināšanu atkal ir pierādījušas savu vērtību. Tomēr ir jau izteiktas prasības piedāvāt to arī jaunākām sievietēm. Tas liecina par Eiropas pamatnostādņu nozīmīgumu.

Tādēļ arī rezolūcijas projektā šis Parlaments rīt aicinās turpināt uz pierādījumiem balstītu ES pamatnostādņu izstrādi par plaši izplatītu vēža formu agrīnu atklāšanu, diagnozi un ārstēšanu, kā arī par steidzami nepieciešamu akreditācijas un sertifikācijas procedūras noteikšanu attiecīgajām iestādēm. Šeit nepietiek tikai ar kritērijiem. Tikai šādā veidā mums izdosies pacelt kvalitāti pāri populismam un šķiru, un tirgus interesēm, ja ir runa par vēža agrīnu atklāšanu un ārstēšanu.

Es vēlētos lūgt kolēģiem deputātiem un arī komisārei pārliecināt un iesaistīt arī tās dalībvalstis, kuras vēl šaubās par akreditācijas procedūras nepieciešamību.

  Elizabeth Lynne (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Vēzis ir otrais lielākais slepkava Eiropā, bet patiesība ir tāda, ka daudzas vēža formas ir iespējams novērst, un daudzas nāves ir nevajadzīgas.

Izmeklēšana, diagnosticēšana un ārstēšana ir uzlabojusies, tomēr nepietiekami. Mums ir jāizveido ES līmeņa mehānisms, lai nodrošinātu efektīvāku labākās prakses izplatīšanu. Piemēram, taisnās zarnas vēzis. Ir aplēses, ka katru gadu ES varētu izglābt vairāk nekā 27 000 dzīvību, ja visā Eiropā darbotos modernas izmeklēšanas programmas.

Mums jānodrošina arī tas, lai vēža slimnieki netiktu diskriminēti darbavietās. Tas ir jānodrošina saskaņā ar 2000. gada Nodarbinātības direktīvu par diskriminācijas apkarošanu darbavietā, bet daudzās dalībvalstīs hroniskas slimības un vēzis nav klasificētas kā invaliditāte. Tādēļ mums ir vajadzīga vispārēja ES invaliditātes definīcija, kurā varētu iekļaut vēža slimniekus.

  Bairbre de Brún (GUE/NGL). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Es atbalstu iestāžu darba grupas vēža apkarošanai, kas Eiropas Parlamenta, Komisijas un Padomes pārstāvjiem dos iespēju regulāri tikties. Arī pētījumi vēža atklāšanas un profilakses jomā ir jāfinansē no septītās pamatprogrammas. Es atzinīgi vērtēju Komisijas ieguldījumu šodienas debatēs. Ir jāīsteno stratēģijas lētai, ātrai un regulārai kakla, kā arī krūšu izmeklēšanai.

Mums ir jāpievēršas arī ķīmisko vielu iedarbībai, kas jāregulē saskaņā ar REACH regulu.

Nobeigumā, nabadzība ir sliktas veselības galvenais faktors. Nabadzīgi cilvēki saslimst biežāk un mirst jaunāki nekā pārtikušie. Tas ir īpaši patiesi attiecībā uz vēža profilaksi un ārstēšanu.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Arī es vēlos izteikt prieku par šodien notikušo Vassiliou kundzes iecelšanu veselības aizsardzības komisāres amatā. Es daudz sagaidu no šīs jaunās sadarbības un, personīgi runājot, viņas uzstāšanās Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā pārliecināja mani par viņas kvalifikāciju un vēlmi atrisināt noteiktas problēmas, piemēram, manai sirdij īpaši tuvo smēķēšanas problēmu.

Tādēļ es tagad vēlos pievērsties līdzīgam tematam. Mēs zinām, ka trešdaļai eiropiešu dzīves laikā konstatē vēža saslimšanu, un visbiežāk noteiktās diagnozes ir plaušu, zarnu (ko daži cilvēki pieminēja) un krūts vēzis. Ir labi zināms, ka plaušu vēzis sastopams piecas reizes biežāk nekā visas pārējās vēža formas kopā. Nav nekādu šaubu, ka pasīvā smēķēšana izraisa vēzi tikpat aktīvi kā smēķēšana, un mēs zinām arī to, ka līdz 95 % cilvēku, kuriem konstatē plaušu vēzi, ir smēķētāji vai pasīvie smēķētāji. Nepietiek ar brīdinājumiem uz cigarešu paciņām. Ir laiks ieviest atbilstošus tiesību aktus vecajās dalībvalstīs, kuras joprojām nesaprotamu iemeslu dēļ no tā atturas. Valstīs, kurās labi un pietiekami ierobežojoši tiesību akti, ir ievērojami uzlabojusies situācija veselības jomā, un ir ietaupīti miljoni, kas būtu iztērēti vēža slimnieku ārstēšanai.

Dāmas un kungi! Profesionālajā medicīnas literatūrā nesen publicētajos rakstos norādīts uz tiešu saistību starp hormonālo kontracepciju un krūts vēzi. Es vēlos lūgt komisāri un mūsu programmās piešķirt līdzekļus pētījumiem arī šajā jomā, lai apturētu šīs tendences un uzlabotu sieviešu veselību.

  Marios Matsakis (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Kā daudzi zina, vēzis katrā ziņā nav neārstējama slimība.Jaunas ārstniecības metodes, agrīna un precīzāka diagnoze nozīmē, ka daudzas vēža formas mūsdienās ir augstākā mērā sekmīgi ārstējamas.

Protams, vēl ir daudz darba, un tādēļ ES ir jāuzņemas vispārējā kara pasludināšana pret vēzi. Mums nikni un noteikti ir jāapkaro šī slimība visās frontēs. Mūsu pūles jāvērš, piemēram, uz efektīvu izmeklēšanas programmu sākšanu un īstenošanu tajās iedzīvotāju aprindās, kurām tas visvairāk vajadzīgs. Tās jāvērš arī uz pietiekama finansējuma nodrošināšanu pētniecības iestādēm, kuras dod mums cerības nākotnei. Ir jāpārliecina mūsu iedzīvotāji, ka vēzi var apkarot, un mēs Eiropas Parlamentā esam cieši nolēmuši joprojām atbalstīt šo cīņu tik ilgi, kamēr tā būs galā.

Nobeigumā atļaujiet man izmantot šo izdevību un pievienot pārējiem arī savus apsveikumus veselības aizsardzības komisārei Vassiliou kundzei.

  Péter Olajos (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētājas kundze, un apsveikumi jaunajai komisārei!

Vēzis ir otrais biežākais nāves cēlonis. Gan 1993., gan 2003. gadā Ungārija bija pirmajā vietā pasaulē vēža mirstības ziņā, un visbiežāk sastopams bija plaužu, zarnu un krūts vēzis.

Mēs zinām iemeslus: neveselīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, kontracepcijas līdzekļi, alkohols, smēķēšana un kaitīgi vides faktori. Mēs zinām, ka vislētākais ceļš vēža apkarošanai ir profilakse, un tomēr joprojām ir dalībvalstis, viena no tām ir, piemēram, Ungārija, kur šogad nauda tiek tērēta tikai mutes, krūšu un kakla vēža izmeklēšanas programmās, bet ne citām vēža formām. Pacientiem ir jāgaida no sešiem līdz astoņiem mēnešiem līdz rentgena un magnētiskās rezonanses izmeklējumiem un ārstniecības sākšanai.

Es ceru, ka šis ziņojums atvērs acis dalībvalstīm – arī Ungārijas politiķiem – un paātrinās pašreizējās likumdošanas debates par smēķēšanas apkarošanu. Liels paldies, un vēlreiz labākie novēlējumi komisārei.

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Ir labi, ka Slovēnijas prezidentūra pieņēmusi cīņu pret vēzi par vienu no prioritātēm; bet tas nevar būt vienreizējs pasākums. Cīņai pret vēzi ir jābūt katras nākamās prezidentūras prioritāšu sarakstā pat tikai tā iemesla dēļ, ka Eiropā palielinās šīs briesmīgās slimības gadījumu skaits, un tas turpinās palielināties, mūsu sabiedrībai novecojot. Es vēlētos vērst uzmanību uz komisāres uzsvērtajām atšķirībām vēža atklāšanā un novēršanā, kuras ir tik uzkrītošas, kad mēs salīdzinām veco un jauno Eiropas Savienību. Statistika liecina par lielāku izdzīvošanas koeficientu un zemāku mirstību vecajā ES, un tādēļ es aicinu Eiropas Komisiju piemērot īpašu monitoringu ES programmas „Eiropa pret vēzi” īstenošanai īpaši centrālajā un austrumu Eiropā.

Attiecībā uz šīs slimības novēršanu jauno dalībvalstu iedzīvotājiem ir jābauda tādi paši apstākļi kā veco dalībvalstu iedzīvotājiem, un, ja viņi ir jau saslimuši, tādi paši apstākļi cīņā pret to.

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos teikt, ka profilakse ir labākais vēža apkarošanas veids un ka tādēļ mēs nedrīkstam vājināt mūsu stingro nostāju pret kancerogēnu un endokrīnus sagraujošu vielu nonākšanu tirgū. Es vēršos pie visiem kolēģiem deputātiem, kuri neieņēma pareizo nostāju pirmajā balsojumā par pesticīdiem. Viņi var izlabot kļūdu otrajā balsojumā par pesticīdu tirdzniecību.

Attiecībā uz valstu stratēģijām es vēlētos norādīt komisārei, ka to ieteica pirms diviem gadiem balsojumā par Septīto pamatprogrammu, bet nesaglabāja. Tādēļ jūsu darbs, komisāres kundze, būs kā radīts, lai mudinātu dalībvalstis pieņemt šo principu.

Tagad es apsveicu jūs ar stāšanos amatā un vēlu jums veiksmi.

  Gyula Hegyi (PSE). – (HU) Liels paldies, priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos teikt dažus vārdus par profilakses nozīmi. Šajās debatēs tika skarts jautājums par smēķēšanu. Iespējams, smēķēšana ir labs piemērs tam, kā var radīt sociālo pretestību; mūsdienās smēķēšana daudzviet vairs nav – ja drīkstu šādā veidā turpināt – forša vai moderna nodarbe.

Tajā pašā laikā vēzim ir citi cēloņi, kuri līdz šim nav izraisījuši veselīgu sociālo pretestību. Ķīmiskais piesārņojums un gaisa piesārņojums ir vēža galvenie cēloņi. Tomēr vides aizsardzības jomā vēl nav izveidojusies tāda veida sociālā informētība, kas liktu mums saprast, ka no mūsu sistēmas ir jāizņem dažas ķīmiskas vielas, ka pārmērīga pilsētas satiksme ir kaitīga iedzīvotāju veselībai, vai ka, samazinot indīgās vielas un piesārņojumu, kam mēs esam pakļauti, ir jāmaina visa mūsu dzīve.

Tādēļ es vēlētos, lai mēs visi saprastu tikai to, cik cieši saistītas ir idejas par vēža apkarošanu, veselīgu dzīvesveidu un vides aizsardzību. Paldies.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Paldies Slovēnijas prezidentūrai par to, ka cīņa pret vēzi ir atzīta par vienu no 2008. gada prioritātēm.

Diemžēl Eiropas Savienībā vēzis ik gadu ievāc miljons dzīvību lielu ražu. Skaitļi ir satriecoši. Mūsu dzīves laikā audzēju diagnosticēs aptuveni 33 % Eiropā dzīvojošo cilvēku, un tas būs nāves cēlonis 25 % gadījumu.Procentuāli lielākais skaits cilvēku, kas miruši no plaušu, priekšdziedzera vai krūts vēža, ir reģistrēts jaunajās dalībvalstīs, tas ir, nabadzīgākajās valstīs.

Ir jāīsteno ES mēroga pasākumi, lai likvidētu onkoloģisko dienestu atšķirības, un it īpaši tās, kas skar uzraudzību un izmeklēšanu. Neaizmirsīsim, ka vēža agrīna atklāšana dod vislabākās izredzes to izārstēt. Lēš, ka trešo daļu slimības gadījumu varētu novērst, ievērojot veselīgu dzīvesveidu, nesmēķējot tabaku un pārmērīgi nelietojot alkoholu, kā arī nodarbojoties ar sportu un ievērojot diētu.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Arī es vēlos apsveikt Slovēnijas prezidentūru par šī temata izvirzīšanu un, protams, komisāres kundzi par iespēju debatēt par šo jautājumu viņas klātbūtnē.

Vēlos uzsvērt to, ka ir svarīgi, lai būtu kvalitatīvi pakalpojumi šīs slimības pārbaudei, atklāšanai un ārstēšanai.

Es uzskatu, ka ir svarīgi arī sertificēt iestādes, kuras ir atbildīgas par onkoloģisko slimību ārstēšanas jomu, un dalībvalstīm ir atbilstīgi jāfinansē šīs iestādes.

Un kā pēdējo, bet ne mazāk svarīgo es uzsveru slimnieku sociālās integrācijas nozīmi; viņiem nav jāuzskata sevi par invalīdiem, un tādēļ es domāju, ka šo pacientu psiholoģiskais stāvoklis varētu viņiem palīdzēt cīnīties ar šo slimību.

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze! Es ar interesi sekoju līdzi diskusijai par vēzi, un man jāatkārto, ka vēzis nav pagaidu jautājums mūsu darba kārtībā: tas ir kaut kas tik nopietns visai Eiropas Savienībai – un ne tikai – ka mēs nevaram būt bezrūpīgi, un tā vienmēr būs viena no mūsu prioritātēm.

Mani nosauca par vēža speciālisti. Jāsaka, ka es neesmu vēža speciāliste. Ir cilvēki, kuri tiešām ir vēža speciālisti, bet es esmu cilvēks, kurš daudzus gadus strādājis vēža apkarošanā, un tāda arī palikšu.

Es dzirdēju ļoti interesantus komentārus. Mēģināšu atbildēt uz dažiem no tiem, bet, esiet droši, ka es esmu ņēmusi vērā visus izteiktos komentārus, un mēs tos iekļausim apsvērumos, kad veidosim rīcības plānu.

Attiecībā uz struktūrfondiem Komisija tagad ir iekļāvusi veselību prioritārajās finansējuma jomās, un tādējādi līdzekļus var izmantot veselības infrastruktūrai un arī vēzim.

Šeit minēja kancerogēnas vielas darbavietās. Kā jūs zināt, mums jau ir stingras Eiropas normas veselībai un drošībai. Protams, Komisija strādās, lai šie standarti tiktu aktualizēti tad, kad zinātne aktualizē mūsu zināšanas par riskiem. Es pie tā strādāšu kopā ar komisāru V. Špidla, kurš ir atbildīgs par šo likumdošanas jomu.

Vairākkārt tika izteikts ierosinājums izveidot iestāžu darba grupu vēža apkarošanai. Es to pārbaudīšu Veselības padomes apspriedēs Slovēnijā un pievienošu šim ieteikumam arī vēl vienu papildinājumu – ka es vēlos, lai šajā darba grupā iekļauj pacientu un speciālistu pārstāvjus.

Onkoloģijas kā specializācijas atzīšana tiešām ir ļoti vajadzīga, bet es vēlētos norādīt, ka tas jādara dalībvalstīm. Tomēr ciktāl tas attiecas uz mani, es izmantošu visu savu ietekmi, mudinot dalībvalstis tā rīkoties.

Daudzi runātāji izteicās par pretsmēķēšanas kampaņām. Mēs visi zinām, ka smēķēšana ir viens no nopietnākajiem veselības apdraudējumiem, un mans nodoms ir ne tikai turpināt kampaņu pret smēķēšanu, bet arī mēģināt iesaistīt šajā kampaņā jauniešus ne tikai tādēļ, lai smēķēšana viņu acīs kļūtu nemoderna, bet lai viņi arī saprastu, ka smēķēšanas nesākšana nāk viņiem par labu, un lai viņi aktīvi iesaistās kampaņā tā, lai šī ziņa izplatās jauniešu vidū, jo pirmais posms smēķēšanas novēršanā ir sākt darbu ar jauniem cilvēkiem.

Kā jau minēju, ir izteikti daudzi interesanti priekšlikumi. Es tos visus ņemšu vērā, un es turpināšu ciešu sadarbību ar Parlamenta deputātiem, lai panāktu ļoti labu rīcības plānu nākamajam gadam.

(Aplausi)

  Priekšsēdētāja . – (FR) Saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu šo debašu noslēgumam es esmu saņēmusi rezolūcijas projektu, ko iesniegusi Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.⁽¹⁾.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es atbalstu minētā ziņojuma galvenos punktus. Tomēr man šķiet, ka mums skaidrāk un noteiktāk jāizsakās par vienu aspektu: pētniecībā ir jāiegulda vairāk līdzekļu darbos un ne tikai vārdos, un pētniekiem ir jānodrošina labāki apstākļi. Iepriekšējos gados ir sasniegti svarīgi rezultāti, dodot lielāku cerību vēža slimniekiem un viņu ģimenēm, bet priekšā vēl ir tāls ceļš.

Tomēr man šķiet, ka katrā no 27 dalībvalstīm būtu vajadzīga laicīgāka pieeja ētiskiem jautājumiem, jo tie nereti rada šķēršļus un ierobežojumus pētniecības brīvībai. Prioritārajam mērķim, vienlaikus ievērojot spēkā esošos likumus, vajadzētu būt izskaust šo slimību, kuras dažādie un briesmīgie paveidi joprojām prasa pārāk daudz upuru visā Eiropā. Mūsu uzdevums un pienākums ir stāties uz šīs takas.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Kaut gan ir satraucoši saukt vēža saslimšanas gadījumu skaitu Eiropas Savienībā par „epidēmiju”, tas ir piemērots apzīmējums, jo ik gadu vēzis prasa vairāk nekā miljonu dzīvību. Taču epidēmijas izplatās tajās zemēs, kurās nav ievērotas higiēnas un epidemioloģijas normas un cilvēki dzīvo sliktos apstākļos, vai arī viņiem nav pieejama efektīva veselība aprūpe. Es nezinu, kuram no šiem nosacījumiem atbilst Eiropas Savienība.

Mēs runājam par vēža epidēmiju ES tajā pašā laikā, kad runājam par ekonomikas un konkurētspējas uzlabošanu, par lieliem ieguldījumiem preventīvos pasākumos, efektīvās ārstniecības metodēs un farmācijas nozarē.

Manā valstī, Slovākijas Republikā, vairāk nekā 30 gadu ir īstenota valsts onkoloģijas programma vēža novēršanai. Neraugoties uz to, vēža gadījumu skaits joprojām palielinās. Vai tā ir ārstu vai pacientu vaina?

Kā tiek izmantoti ES līdzekļi vēža novēršanai? 2003. gadā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja sagatavoja patstāvīgu ziņojumu par krūts vēzi. Kaut gan tajā precīzi noteikti cēloņi un iespējamie risinājumi, ir īstenota tikai neliela daļa no ziņojuma satura.

Dažreiz man šķiet, ka labā roka nezina, ko dara kreisā, un ka mūsu sabiedrība un visa ES apzināti klusē par šīs slimības patiesajiem cēloņiem, iespējams, lai izveidotu labāku tēlu un baidoties atklāt patiesību. Vēža apkarošana nevar būt tikai vienas ES prezidentūras prioritāte. Tās īstenošanai kā sistemātiskai ES politikai jau vairākus gadus vajadzēja kļūt par normu.

(1) Skatīt protokolu.

22. Sestās Kopienas vides rīcības programmas visdusposma pārskatīšana (debates)

  Priekšsēdētāja. – (FR) Nākamais punkts ir Riitta Myller ziņojums Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par Sesto Kopienas vides rīcības programmu (2007/2204(INI)) (A6-0074/2008).

  Riitta Myller, referente. − (FI) Priekšsēdētājas kundze, komisār Dimas kungs! Sestā vides rīcības programma netiks izpildīta ES īstenotās vides politikas dēļ.

Tematiskās stratēģijas, kas bija iecerētas kā Vides rīcības programmas stūrakmeņi, un uz tām pamatojoties izstrādātie un tagad vairumā gadījumu pieņemtie tiesību akti ir nepietiekami vides mērķu sasniegšanai. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanos diez vai izdosies apturēt, un līdz 2012. gadam nekādas nozīmes nebūs tiesību aktiem par jūru aizsardzību. Kā mēs zinām, augsnes aizsardzība ir nonākusi grūtībās ne tikai Padomē, bet arī Parlamentā. Tiesību akti par atkritumiem tagad ir Parlamenta dienas kārtībā, un tas neizskatās labi. Mums ir jāsasniedz pārliecinoši mērķi atkritumu apjoma samazināšanai. Gaisa kvalitātes direktīvā nav vienošanās par tādiem mērķiem, kas noteikti Sestajā vides rīcības programmā.

Tomēr Vides programmas mērķi ir sasniegti vienā jomā, un tā ir klimata politika. Tas ir īpašs gadījums, kad tagad pieņemtie pasākumi ir tiešām īstenoti. Mums ir jāatceras, ka klimata politikas īstenošana ir noderīga arī tad, kad ir runa par gaisa kvalitāti un daļēji arī par atkritumiem, tādēļ šajā ziņā tā ir ļoti svarīga.

Ko mēs vēl varam darīt, lai tiktu atpakaļ uz ceļa un sasniegtu Sestās vides rīcības programmas mērķus? Pirmkārt, dalībvalstīm ir jāpasteidzina ES tiesību aktu transponēšana. Komisijai ir jāpiešķir vajadzīgie līdzekļi, lai tā varētu nodrošināt, ka visas dalībvalstis izpilda savus pienākumus.

Vēl viena liela problēma, un, iespējams, ka tā ir svarīgākā no visām, ir tas, kā mēs spējam integrēt vidi Eiropas Savienības tiesību aktos. Mēs esam par to runājuši gadiem ilgi, bet joprojām nekas nav īstenots praksē.

Mums joprojām ir jomas, kurās mēs subsidējam videi kaitīgus pasākumus. Mums ir jāpārtrauc videi kaitīgas subsīdijas, un Parlamentam ir jāierosina attiecīgs grafiks.

Ir jāatbalsta ikviena videi labvēlīga politika, ieskaitot arī nodokļu pasākumus. Ja ekoloģisko nodokļu izstrādei nevar izmantot Eiropas līmeņa tiesību aktus, mums nāksies lietot mums pieejamos līdzekļus, piemēram, elastīgu sadarbību, izmantojot to, lai izvirzītu nodokļu jautājumus. Lai uzlabotu vides stāvokli, saistošiem tiesību aktiem joprojām ir jābūt prioritātei.

Es vēlētos pateikties visām grupām, kuras piedalījās šajā darbā, un es vēlos teikt, ka esmu iesniegusi dažus grozījumus tikai ar mērķi padarīt tekstu skaidrāku un tā toni nosvērtāku.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Rezultātu Eiropa ir Komisijas prioritāte. Mūsu vides politika bija un ir ļoti sekmīga ES politika, jo tā dod iedzīvotājiem skaidrus un taustāmus ieguvumus.

Aptuveni 80 % no dalībvalstu vides tiesību aktiem ir pamatoti uz attiecīgajiem ES tiesību aktiem. Tie ir devuši ārkārtīgi lielu ieguldījumu būtiskos gaisa un ūdens kvalitātes uzlabojumos, kā arī Eiropas dabas resursu aizsardzībā un saglabāšanā. Tādējādi ES spēj uzņemties vadošu starptautisko lomu tādos jautājumos kā klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība un tiesību akti par ķīmiskajām vielām.

Ir pagājis gandrīz gads, kopš Komisija publicēja Paziņojumu par Sestās Kopienas vides rīcības programmas vidusposma pārskatu. Pagājušais gads bija īpaši svarīgs, jo vides jautājumi pastāvīgi atradās ES politisko prioritāšu saraksta augšgalā. Šajā laikā mēs esam pilnībā izpildījuši mūsu politiskās saistības. Atļaujiet minēt trīs piemērus.

Bali samitā, kas notika pagājušā gada decembrī, tika uzsākta procedūra jauna nolīguma noslēgšanai par globālo klimatu līdz 2009. gadam. ES ,,zaļā diplomātija” bija ļoti noderīga šī labvēlīgā rezultāta sasniegšanā. Janvārī sagatavotā Komisijas priekšlikumu pakete par klimatu un enerģētiku bija vērienīga un liecināja par ES pastāvīgajiem centieniem rādīt paraugu pasaulei.

Ierosinātā jaunā direktīva par rūpniecisko piesārņojumu nostiprina un vienkāršo jau spēkā esošos tiesību aktus, apvienojot septiņas dažādas direktīvas par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli. Tādējādi mūsu tiesību aktus ir vieglāk īstenot, un mēs veicinām to efektivitāti vides jomā.

Pagājušajā gadā tika panākts svarīgs progress. Vienu no galvenajām vidusposma pārskata ziņām – ka Eiropas ekonomikas ilgtermiņa dzīvotspējai ir vajadzīgs stingru vides principu pamats – vispārēji atzina rūpniecība. ES vides tiesību aktos noteiktie augstie standarti veicina ekoloģiskos jauninājumus, kas, savukārt, palielina rūpniecības ražīgumu un rada jaunas darbavietas. Citiem vārdiem sakot, vērienīgi vides mērķi gan uzlabo Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, gan ir galvenais faktors mūsu mērķu sasniegšanai ekonomikas attīstībā un nodarbinātībā.

Šī labvēlīgā attīstība ir pretrunā ar zinātnieku apgalvojumiem, ka Eiropa vēl nav nonākusi ilgtspējīgas attīstības fāzē. Patiesībā mēs esam tikai Sestās Kopienas vides rīcības programmai atvēlētā laikposma pusē, un tādēļ vēl ir jādara ļoti daudz, lai novērstu esošos un jaunos mūsu vides apdraudējumus.

Turpmāko mēnešu laikā Komisija izstrādās jaunus priekšlikumus, no kuriem daudzi ir iekļauti Parlamenta ziņojumā. Šīs iniciatīvas ietver direktīvas par valstu emisiju maksimālo robežu pārskatīšanu un priekšlikumu paketi ilgtspējīga patēriņa un ražošanas jomā.

Mēs gatavojam arī likumdošanas priekšlikumu par nelegāli cirstu kokmateriālu tirdzniecības ierobežošanu. Vasaras beigās būs gatavi paziņojumi par Eiropas viedokli par mežu izciršanas apturēšanu un par veidiem, kā reģistrēt uzņēmumu rezultātus, izmantojot kritērijus, kas sniedzas tālāk par IKP.

Mēs gatavojam arī priekšlikumu par nehumāni nogalinātu roņu ādu tirdzniecības aizliegumu.

Kopienas tiesību aktu īstenošanas uzlabošana ir galvenā prioritāte; tas ir galvenais faktors labākas vides radīšanai. Tikai nodrošinot visa acquis communautaire pareizu īstenošanu, iespējams sasniegt Sestās Kopienas vides rīcības programmas mērķus. Efektīva īstenošana ir saistīta ar labāku likumdošanu. Tagad es varu izteikt apmierinātību, jo divu iepriekšējo gadu laikā Komisija ir spējusi nošķirt labāku likumdošanu no zemākiem vides standartiem. Patiesība ir tāda, ka vecāki un vienkāršāki tiesību akti ir labākais veids, kā uzlabot jauno noteikumu īstenošanu, un tādējādi tie var veicināt labāku vides aizsardzību.

Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Esmu sevišķi iepriecināts, ka jūsu ziņojumā ir konstruktīvi secinājumi par to, kā Eiropa var sekmīgi izveidot labāku vidi un patiesi ilgtspējīgu attīstību. Es apliecinu jums, ka Komisija ļoti uzmanīgi pārbaudīs šos secinājumus, analizējot jomas, kurās tā saskata trūkumus politikā, un nosakot prioritātes nākamajiem gadiem.

Atļaujiet man pateikties referentei Myller kundzei par viņas pūlēm, kā arī Karim kungam, Jeleva kundzei un Navarro kungam no Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas par lieliskajiem ieteikumiem.

Ir skaidri redzams, ka attiecībā uz turpmāko ceļu valda liela vienprātība. Tagad mums vēl ir jāpārvērš šī atbalsta politika konkrētā rīcībā, lai nodrošinātu labāku vidi, sākot ar 2012. gadu.

  Rumiana Jeleva, REGI komitejas atzinuma sagatavotāja. − (BG) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, kolēģi! Kā Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja es vēlētos uzsvērt reģionālo un vietējo varas iestāžu nozīmi vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Reģioni un municipalitātes ir vietas, kur ir jāizjūt lēmumu ietekme un praksē jāīsteno vides acquis.

Ūdens apgāde un ūdens attīrīšana, atkritumu apsaimniekošana, sabiedriskais transports un pilsētplānošana ir tikai daži piemēri. Dalībvalstis un to reģionālās un vietējās varas iestādes ir jāmudina iespējami labi izmantot struktūrfondus, vienlaikus nodrošinot, lai to darba programmas veicinātu vides tiesību aktu efektīvāku īstenošanu. Ir acīmredzami, ka dažiem reģioniem ir grūtības ar īstenošanu. Ir jāizstrādā īpaši pasākumi kohēzijas politikas ietvaros, lai pārvarētu šīs grūtības.

Nobeigumā, reģionālā sadarbība ir jāizmanto kā vides politikai ārkārtīgi svarīgs instruments. Sadarbība starp dalībvalstīm un ES kaimiņvalstu reģioniem, piemēram, ar Melnās jūras, Baltijas jūras un Vidusjūras reģioniem, paver iespējas pārrobežu piesārņojuma novēršanai.

Paldies!

  Gyula Hegyi, PSE grupas vārdā. – (HU) Attiecībā uz Sestās Kopienas vides rīcības programmas mērķiem mēs atpaliekam daudzās jomās. Es šeit vēlētos minēt tikai divas no tām.

Gaiss mūsu pilsētās ir piesārņots un neveselīgs. Tā kā nav Kopienas tiesību aktu, daudzas pilsētas vēl šķiet ļoti tālu no tematiskajā stratēģijā par pilsētvidi noteikto mērķu sasniegšanas. Tādēļ Komisijai ir jānāk klajā ar tiesību aktiem, kuros skaidri noteikta pilsētvides un pilsētas transporta sistēma visā Eiropas Savienībā, jo pretējā gadījumā mūsu iedzīvotāji cietīs no sliktas gaisa kvalitātes un citiem piesārņojuma veidiem.

Joprojām ir apstājusies arī Ūdens pamatdirektīvas īstenošana. Ja tiesību akti par rūpniecību neatbildīs lauksaimniecības un lauku attīstības politikai, tad mūsu ūdens resursi joprojām tiks piesārņoti. Kā parādīja gadījums ar putu veidošanos Rabas upē Ungārijā, kas izveidojās Austrijas ādu apstrādātāju radītā piesārņojuma rezultātā, pašreizējie tiesību akti nespēj novērst ūdens resursu piesārņošanu.

Dalībvalstīm un Komisijai ir jādara viss, kas ir to spēkos, lai nodrošinātu vispārēju atbilstību Ūdens pamatdirektīvai un Plūdu direktīvai. Paldies!

  Satu Hassi, Verts/ALE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Liels paldies Riitta Myller par lielisko ziņojumu un sadarbību.

Kā saka Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja, ES Vides programmas īstenošana kavējas daudzos aspektos, bet vēl vairāk biedē tas, ka pat tad, ja līdz šim būtu pilnībā izpildīti visi konkrētie mērķi, ES joprojām neatrastos ceļā uz ilgtspējīgu attīstību. Piemēram, mēs, iespējams, nespēsim līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pat tad, ja gribam to darīt.

Tā ir nepatīkama patiesība, ka mūsu sabiedrība ir radusi strādāt tādā veidā, kas nav ilgtspējīgs. Ja visi pasaules iedzīvotāji patērētu resursus tā, kā to dara eiropieši, mums vajadzētu četras Zemes, lai saražotu nepieciešamos resursus. Ja Ķīnas, Indijas un citu jaunattīstības valstu vidusšķiras pārņems mūsu patēriņa ieradumus, uz planētas iestāsies krīze. Es ceru, ka modinātāja zvans, kas tagad atskanējis, pateicoties klimata politikai, liks mums pilnīgāk pārvērtēt savu dzīvesveidu un ražošanas paražas.

  Péter Olajos (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kundze! Atļaujiet man sākumā pateikt, ka arī es nepiekrītu, ka Sestās Kopienas vides rīcības programma tiek īstenota saskaņā ar plānu. Turklāt daudzos gadījumos nav konkrētu kvalitatīvu un kvantitatīvu mērķu un grafiku ne tikai rīcības programmā, bet arī tematiskajās stratēģijās.

Nav šaubu, ka Sestās rīcības programmas īstenošana atpaliek no grafika; mēs vēl neesam spējuši izpildīt programmā noteiktos prioritāros vides mērķus, un īstenošana dalībvalstīs joprojām ir apstājusies. Atļaujiet man sniegt konkrētu piemēru.

Pirmais: nav īstenoti konkrēti pasākumi attiecībā uz tiesību aktu projektu par iekštelpu gaisa kvalitāti. Īpaša prioritāte šeit ir noteikumu projekts attiecībā uz skolām un citām sabiedriskām iekštelpām, kuras lieto neaizsargātas grupas. Vajadzētu sākt vismaz izmēģinājuma projektus.

Otrais: ir apstājusies arī direktīvu īstenošana par Natura 2000 tīkla programmu. Ir jāizplata labākā prakse, un pret piesārņotājiem jānosaka fiskāli mēri. Es pats vērsos pie Komisijas ar iesniegumu par Natura 2000 teritoriju piesārņošanu, bet Komisija vienkārši sēž, rokas klēpī salikusi, un nav darījusi pilnīgi neko.

Trešais: pēdējā laikā iz izplatījusies bīstamo un sadzīves atkritumu nelikumīga izgāšana citās valstīs. Āfrika un Āzija nereti ir Eiropas atkritumu galamērķis, un tas nav pieļaujams. Tikpat nepieļaujams ir tas, ka vairākas Vācijas federālās zemes nelegāli pārved daudzus tūkstošus tonnu atkritumu uz Austrumeiropu un pēc tam atsakās tos ņemt atpakaļ – piemēram, Bavārijas gadījums.

Ceturtais: kas noticis ar jaukajiem principiem pārrobežu piesārņojuma novēršanai? Viena dalībvalsts, Austrija, pēdējo septiņu gadu laikā piesārņo Rabas upi, kā iepriekš minēja Hegyi kungs. Upes ūdens virspusē peld biezas putas. Es esmu izvirzījis šo jautājumu ne mazāk kā pusduci reižu un pat iesniedzis oficiālu sūdzību, bet labuma nekāda – putas joprojām ir uz upes, kamēr Komisija šeit sēž, neko nedarot.

Jaukiem principiem nav nozīmes, ja tos neīsteno. Komisija ir Eiropas Savienības likumu ievērošanas sargātāja. Šim sargam ir laiks pildīt pienākumu un nevis negribīgi piekrist dalībvalstīm, bet tā vietā nodrošināt atbilstību tiesību aktiem, kurus mēs esam kopīgi pieņēmuši. Liels paldies!

  Evangelia Tzampazi (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Atļaujiet man apsveikt referenti ar lielisko darbu. Man šķiet, ka tajā ir atspoguļotas Parlamenta bažas par to, cik daudz Eiropas Savienība līdz šim ir ievērojusi savas saistības saskaņā ar Sesto Kopienas vides rīcības programmu.

Komisijas vidusposma pārskats atklāj, ka ir vajadzīgas saskaņotas pūles, lai aizpildītu trūkumus tiesību aktos ar jauniem likumdošanas priekšlikumiem. Ir jānodrošina arī vajadzīgie līdzekļi, lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu pareizu īstenošanu. Pašlaik kļūst skaidrs, ka lielāka cerība ir jāliek uz ražošanas un patēriņa ilgtspējīgu modeli un ka ekonomikas izaugsmei jākļūst atkarīgākai no dabas resursiem.

Tikpat svarīgi ir uzsvērt Eiropas vides politikas nacionālo dimensiju. Eiropas Savienība ir jāmudina joprojām atbalstīt vērienīgu vides politiku un prasības un attīstīt tehnoloģiju tālāknodošanu un labākās prakses apmaiņu ar jaunattīstības valstīm.

  Cristina Gutiérrez-Cortines, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es tiešām nedomāju, ka dokuments, kuru mēs izskatām, ir tāds, kāds tas varētu būt, un es paskaidrošu – tas ir dokuments, lai novērtētu padarīto saskaņā ar plašajām pamatnostādnēm, kuras Eiropas Komisija ir ierosinājusi vides jomā un visai vides politikai. Man nešķiet, ka tas ir novērtējuma dokuments. Tas nav detalizēts novērtējuma dokuments, kas varētu mums palīdzēt turpmāko plānu veidošanā, iespējams, tāpēc, ka Komisija nav pieradusi pie tās apspriešanas un vērtēšanas, tā nebalso, un tai nav akcionāru grupas, kura pieprasa rezultātus. Kaut gan tā varētu šķist pretruna, es tomēr uzskatu, ka Komisiju var apsveikt ar iepriekšējos gados gūtajiem panākumiem, bet ne ar šo dokumentu.

Man šķiet, ka vides politika ir pilnīgi iekļauta municipālajā un reģionālajā politikā, un rūpniecība pati reaģē uz Eiropas Savienības pamatnostādnēm.

Taču šajā dokumentā nav perspektīvas, kā mums ir jāmainās nākotnē, jo ir jāpārskata punkti, kuros sistēma nav labi darbojusies. Eiropa īsteno vides politiku vairāk nekā 25 gadus, un tai ir jāpārskata dažas metodes, jo tā nav vienīgā lieta, kas izskaidro dažu politikas aspektu trūkumus.

Es neredzu nekādu izpēti, kā mēs varam mainīt to, kādā veidā mēs iesaistām reģionus un veidojam tīklus, un vai ES attieksme tajos dominē vai nē. Kā tas notika ar Augsnes direktīvu, tagad ir daudz valstu, kurām jau ir daudz labāks regulējums nekā viņiem spēj dot Eiropa, un citām valstīm tāda vispār nav. Reaģējot uz šo līdzsvara trūkumu, Eiropai ir jāieņem atšķirīgas nostājas un jāmeklē jauni darba veidi, jo ir loģiski, ka tad, ja ir mainījusies pasaule, mums ir jāmaina darba metodes.

Liels paldies! Apsveicu ar rezultātiem, bet turpmāk mainīsimies!

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka Sestās Kopienas vides rīcības programmas vidusposma pārskats ir atklājis kādu svarīgu apstākli – šīs programmas īstenošana tālu atpaliek no plānotā grafika.

Tā rezultātā iespēja, ka līdz 2012. gadam viss būs padarīts un prioritārie mērķi izpildīti, ir diezgan neliela. Es piekrītu viedoklim, ka programmā joprojām ir jāiekļauj skaidrāki un taustāmāki kvantitatīvie un kvalitatīvie mērķi. Es piekrītu arī tam, ka tematisko stratēģiju iesniegšana nav devusi efektīvus rezultātus. Šā iemesla dēļ es vēlētos uzsvērt nepieciešamību turpināt darbu, lai ar jaunu likumdošanas priekšlikumu palīdzību novērstu nepilnības vides tiesību aktos.

Ir ļoti svarīgi nodrošināt arī vides noteikumu efektīvu īstenošanu. Klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība, veselība un resursu izmantošana joprojām ir visneatliekamākās nākotnes problēmas.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka laiku pa laikam mums ir jāveic šādi novērtējumi un it īpaši jāpublicē dati par dalībvalstīm reģistrā, jo, protams, gadu gaitā rodas konflikti par atsevišķiem jautājumiem, kā tas bija, piemēram, ar Ūdens pamatdirektīvu, kad mēs, no vienas puses, gatavojamies ilgstoši atbalstīt atjaunojamos energoresursus, bet, no otras puses, izšķiežam neizlietoto ūdeni.

Problēmas ir arī ar Natura 2000. Mums ir jāuzklausa iedzīvotāji šajā jautājumā un laiku pa laikam atbilstīgi jāpielāgo programmas.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Sākumā atļaujiet atzīmēt šovakar izteiktos lieliskos komentārus. Komisija tos, protams, ņems vērā un atbilstoši izmantos.

Vidusposma pārskatā Komisija secināja, ka kopumā ES ir uz pareizā ceļa attiecībā uz Sestajā vides rīcības plānā noteikto pasākumu izpildi. Ja mēs turpināsim progresu šajos izšķirošajos gados, mēs varēsim līdz 2012. gadam īstenot programmā iekļautos priekšlikumus. Tomēr priekšlikumu sagatavošana un pat to pieņemšana un apstiprināšana ir tikai puse no vajadzīgā darba. Kā šovakar norādīts, ja vides politika netiks efektīvi īstenota, mēs nekādā gadījumā nesasniegsim Sestajā vides rīcības programmā noteiktos vides mērķus, lai cik labi Eiropas iestādes būtu sagatavojušas tiesību aktus.

Tieši šā iemesla dēļ es pilnībā pievienojos Parlamenta viedoklim, ka ir vajadzīgs lielāks darbs un Komisijai ir jāpiešķir pietiekami līdzekļi, kas ļauj mums turpināt atbilstīgu darbu pie īstenošanas problēmām. Tas dos Komisijai iespēju palīdzēt dalībvalstu varas iestādēm attīstīt kapacitāti, kas vajadzīga mūsu iecerēto rezultātu sasniegšanai.

Komisija piekrīt Parlamenta viedoklim, ka ir ļoti svarīgi iekļaut vides politiku arī citās politikas jomās. Kā teikts ziņojumā, šī integrācija ir ļoti svarīga tirdzniecības politikā, jo ES ir ārkārtīgi nozīmīgas ekonomiskas attiecības ar citām pasaules valstīm, un tirdzniecība, bez šaubām, ietekmē vidi. Taču tikpat svarīgi ir iekļaut vides jautājumus lauksaimniecības, reģionālajā un transporta politikā – ja tiks piešķirts nozīmīgs finansējums, Kopienas politika ievērojami ietekmēs Eiropas reģionus.

Komisijas izveidotās ietekmes pētījuma procedūras mērķis ir uzlabot Kopienas politikas jomu kohēziju, un šajā procedūrā ir iekļauts visu mūsu priekšlikumu vides rādītāju novērtējums. Komisija vēlas saņemt Eiropas Parlamenta atbalstu, lai varētu nodrošināt visu vides aspektu novērtējumu arī tad, kad mūsu priekšlikumus izskata citas iestādes.

Nobeigumā, ziņojumā ir uzsvērta valsts, reģionālo un vietējo varas iestāžu, kā arī iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmēju izšķirošā nozīme ES Sestajā vides rīcības programmā noteikto mērķu sasniegšanai. Es apliecinu jums, ka Komisija darīs visu iespējamo, lai paaugstinātu programmas sabiedrisko skanējumu un nodrošinātu iesaistīto pušu atbalstu. Esmu pārliecināts, ka Parlaments palīdzēs šajā darbā, un es ceru, ka Eiropas vides aizsardzība būs viens no galvenajiem jautājumiem, kas interesēs vēlētājus nākamā gada vēlēšanās.

  Riitta Myller, referente. − (FI) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties komisāram un visiem, kuri piedalījās šajās debatēs.

Parlaments un es kā referente patiesībā vēlamies situāciju, kad Komisija iegūst jaunus instrumentus, lai nostādītu vides politiku uz ceļa, kas ved pie Sestās vides rīcības programmas mērķu sasniegšanas. Vidusposma ziņojumā Komisija teica, ka tā uzskata, kā tikko norādīja komisārs Dimas kungs, ka Sestās Kopienas vides rīcības programmas vidusposma pārskatā nosauktie līdzekļi būs pietiekami, lai to sasniegtu, bet Komisijas pašreizējās politikas pētījumi liecina par kaut ko citu.

Šajā ziņojumā, kuru, jācer, ar lielu vairākumu pieņems rīt, ir norādītas jomas, kurās joprojām ir vajadzīgi Eiropas mēroga uzlabojumi, un tajā ir minēti gandrīz tie paši līdzekļi, kas ierosināti komisāra runā. Citiem vārdiem sakot, mums ir vienāds viedoklis par to, kas jādara, bet, kā šeit teica Hassi kundze, mums, bez šaubām, būs ļoti atklāti jāapspriež tas, vai ierosinātie līdzekļi ir vai nav kopumā piemēroti, lai nostādītu Eiropas Savienību uz ilgtspējīgas attīstības ceļa. Tagad mēs esam uz pareizā ceļa attiecībā uz klimata politiku. Ja mēs izveidosim tikpat vērienīgu politiku citās jomās, tad mums noteikti būs panākumi.

Es teicu, ka esmu iesniegusi dažus grozījumus, lai padarītu šo ziņojumu skaidrāku. Es vēlos tikai norādīt, ka somu valoda 14. grozījumā ir ļoti brīva – kā atsauce ir jāizmanto teksts angļu valodā.

  Priekšsēdētāja. – (FR) Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. – (PL) Man kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas loceklei šķiet, ka būtu labi, ja mēs pieņemtu Sesto vides rīcības programmu saskaņā ar ES līguma 251. pantu, tas ir, ar koplēmuma procedūru. Vides aizsardzības jautājums ir ārkārtīgi svarīgs Eiropas Parlamentam, kas, galu galā, pārstāv aptuveni 500 miljonus eiropiešu.

Eiropas Parlamenta iekļaušana koplēmuma procedūrā skaidri parāda, kāda ir tā nozīme. Sestās vides rīcības programmas desmit darbības gadu laikā ir vajadzīgi regulāri novērtējumi, it īpaši attiecībā uz programmas prioritātēm. Ir taisnība, ka programmā iekļautās tematiskās stratēģijas ir uzlabojušas ieinteresēto pušu līdzdalību un attīstījušas vides politikas dimensiju, tomēr tajā paša laikā tās ir aizkavējušas vai paildzinājušas likumdošanas procesu šajā jomā.

Apkaunojošs piemērs ir nepabeigtā direktīva par gaisa kvalitāti. Parlaments pareizi komentēja, ka lielākais progress ir panākts tajās Programmas apakšnodaļās, kurās netika izstrādātas atsevišķas tematiskās stratēģijas (piemēram, klimata pārmaiņu nodaļā). Taču, no otras puses, mums ir jāatceras, ka Sestā rīcības programma aicina mūs ar fiskāliem līdzekļiem atbalstīt ilgtspējīgas ražošanas metodes un patēriņa modeļus.

Kaut gan ir grūti uzskatīt šo vidusposma pārskatu par apmierinošu, tas ir vienīgais mehānisms, ar kura palīdzību ES var efektīvi virzīt noteikto mērķu sasniegšanu. Ja šajā jomā nebūs panākumu, tas mazinās uzticību ES un tās deputātiem, kuri ir patiesi noraizējušies par vides stāvokļa pasliktināšanos.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. – (RO) Komisijas Paziņojums par Sestās Kopienas vides rīcības programmas (VRP) vidusposma pārskatu apstiprina to, ka visneatliekamākās vides problēmas ir klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības izzušana, veselība un resursu izmantošana, un tādēļ ir svarīgi, lai šī programma kļūtu par svarīgu instrumentu ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Ņemot vērā līdz šim īstenotos programmas pasākumus, nav ticams, ka līdz 2012. gadam tiks sasniegti prioritārie vides mērķi. Piemēram, nav iespējams sasniegt mērķi līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu, un stratēģijas, kas ierosinātas jūras vides un augsnes aizsardzībai, nedos konkrētus rezultātus līdz 2012. gadam. Tajā pašā laikā VRP mērķu sasniegšanai nepietiek ar pasākumiem, kas īstenoti gaisa kvalitātes uzlabošanai, kā arī ar Gaisa piesārņojuma tematiskās stratēģijas pasākumiem un apkārtējās vides trokšņu samazināšanas mērķiem. Komisijas paziņojumā nav pietiekami aplūkots ne problēmu risinājums, ne dažu dalībvalstu atturība attiecībā pret dzīvotņu un Natura 2000 direktīvu īstenošanu.

Tiklīdz ir noteiktas Natura 2000 teritorijas, ir svarīgi formulēt, propagandēt un pārraudzīt saglabāšanas mērķus. Šis pārskats aicina pievērst uzmanība šīm problēmām un pieprasa, lai Komisija tiecas uz vērienīgiem rezultātiem vides aizsardzības jomā.

23. Atbalsts pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU (debates)

  Priekšsēdētāja. – (FR) Nākamais punkts ir Paul Rübig ziņojums Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā par atbalstu pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU (COM(2007)0514 – C6-0281/2007 – 2007/0188(COD)) (A6-0064/2008).

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Šodien mēs runājam par Komisijas priekšlikumu atbalstīt Eurostars kopējo programmu, un es pateicos jums, ka devāt man dažas minūtes, lai paskaidrotu šīs iniciatīvas svarīgākās iezīmes un nozīmi.

Eurostars kopējā programma ir paredzēta atbalsta sniegšanai pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU. Šie MVU var ieviest tirgū jaunus izstrādājumus un pakalpojumus, pateicoties pašu pētniecības un attīstības darbam. Tiem ir mērķis un spējas augt un kļūt par rītdienas „zvaigznēm”.

EUREKA 29 valstu grupa un tagad arī Luksemburga, kura tikko izteica vēlmi pievienoties, ir nolēmusi izstrādāt kopēju programmu, kas īpaši paredzēta MVU, kuri paši veic pētniecības un attīstības darbus sadarbībā ar saviem partneriem.

Lai palielinātu šīs iniciatīvas ietekmi, Komisija ir izteikusi priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei finansiāli piedalīties Eurostars kopējā programmā ar summu, kas nepārsniedz EUR 100 miljonus, pamatojoties uz Līguma 169. pantu. Šī summa papildinās aptuveni EUR 300 miljonus, ko nākamo sešu gadu laikā ieguldīs iesaistītās valstis.

Šīs ierosmes svarīgs aspekts ir tas, ka iesaistītās valstis apņemas integrēt valsts programmas, lai izveidotu kopīgu Eiropas programmu. Turklāt Eurostars pastiprina sadarbību starp pamatprogrammu un EUREKA. Tādēļ es uzskatu, ka šī ierosme ir vēl viens solis virzībā uz Eiropas Pētniecības telpas izveidi.

Esmu pateicīgs referentam Rübig kungam un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas locekļiem par labo sadarbību un viņu ierosinātajiem Komisijas priekšlikuma uzlabojumiem. Komisijas vārdā varu jūs informēt, ka mēs pieņemam šos priekšlikumus.

Es īpaši augstu vērtēju to, ka jūs piekritāt ātri izskatīt šo priekšlikumu, lai mēs varētu dot ieguldījumu pirmajam Eurostars konkursam. Ātrs Parlamenta un Padomes lēmums patiesi raidīs spēcīgu signālu MVU, ka pastāvīgi ieguldījumi pētniecības un attīstības darbā ir ārkārtīgi svarīgi to konkurētspējas saglabāšanai un uzlabošanai.

Eurostars būtu labs piemērs tam, kā dalībvalstis var sadarboties, ciešāk apvienojot valstu programmas, un kā Kopienas finansējums sniedz lielāku ietekmi uz programmu - Eiropas MVU labā un, protams, pašas Eiropas labā.

  Paul Rübig, referents. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Sākumā es vēlos pateikties arī Slovēnijas prezidentūrai, jo tā ir darījusi visu iespējamo līdz pašai pēdējai minūtei, lai nodrošinātu iespēju savlaicīgi īstenot šo programmu.

Es vēlos pateikties, protams, arī kolēģiem deputātiem, jo mēs šeit vēlreiz parādījām, cik efektīva patiesībā var būt Eiropas likumdošana. Ja jūs padomājat, ka šis ziņojums tika iesniegts tikai janvārī un jau rīt mēs balsosim par to, tad jūs saprotat, ka Parlaments, prezidentūra un Komisija ļoti efektīvi spēj strādāt kopā. Mēs varam ar to ļoti lepoties.

Es vēlētos pateikties arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas sekretariātam, jo nav viegli tik īsā laikā apspriest relatīvi sarežģītu jautājumu un attiecīgi sagatavot un īstenot pamatprincipus. Mēs esam laimīgi, ka Slovākija, Apvienotā Karaliste un pēdējā brīdī arī Luksemburga, par kuru mēs nezinājām līdz vakardienai, iepriekšējās nedēļās ir izteikušas vēlēšanos pievienoties šai programmai. Rīt es iesniegšu par to arī mutisku grozījumu, un es vēlētos lūgt prezidentūru rīt, nosaucot dalībvalstis, ņemt vērā Luksemburgu, lai arī Luksemburgas mazie un vidējie uzņēmumi varētu sekmīgi piedalīties šajā programmā.

Sarunu laikā Parlamentā mēs uzsvērām pārredzamu un, galvenais, nebirokrātisku, bet efektīvu programmu pētniecības veicināšanai. Tas dos iespēju piepildīt arī mūsu nopietno apņemšanos veikt vienreizējās izmaksas un ātri pieņemt lēmumus, lai uzņēmumi iegūst pētniecības darbam vajadzīgos līdzekļus un nevis iepriekš ņem aizdevumu no bankas, un pēc tam tiem bieži ir ļoti ilgi jāgaida nauda.

Es uzskatu, komisār Potočnik  kungs, ka šī programma nozīmē labāku regulējumu un to, ka mums tiešām ir izdevies atbilstīgi īstenot Septītās pētniecības pamatprogrammas mērķus attiecībā uz MVU un labāku regulējumu. Paraugs ir arī Eureka dalība un pārvaldība, jo Eureka spēj pieņemt ļoti efektīvus un ātrus lēmumus šajā jautājumā, kā arī, galu galā, uzņemties lielu daļu atbildības.

Kopiena tomēr sniedz gandrīz trešo daļu no atbalsta. Komisāra kungs, kā jūs jau teicāt, mēs runājam par aptuveni EUR 100 miljoniem. Jaunums šajā programmā ir arī tas, ka tā ir patiesi ,,augšupejoša” programma, un tādēļ tā nāk no darījumu aprindām, no mazajiem intensīvas pētniecības vai vidējiem uzņēmumiem. Patiesībā es esmu lepns, ka Eurostat sekretariāts Briselē ļoti efektīvi un ļoti ātri darbojas tirgū ciešā sadarbībā ar dalībvalstu finanšu aģentūrām un ka arī tādēļ ir iespējams pievērsties uz tirgu vērstiem pētniecības pasākumiem, kuru mērķis ir komerciāli rezultāti īsā un vidējā laikposmā.

Tas ir mazo un vidējo uzņēmumu darba galvenais elements, un tam ir jābūt rentablam. Procesā nedrīkst rasties lielas izmaksas ne uzņēmumiem, ne iestādēm; gluži pretēji, viss ir skaidri un saskaņoti jāformulē, lai katrs uzņēmums bez milzīgiem izdevumiem varētu atbildēt uz jautājumiem, kas skar to darbību. Mēs to nesen pārbaudījām. Tie bija lieli panākumi.

  Erna Hennicot-Schoepges, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Sākumā es vēlos apsveikt referentu Paul Rübig ar šo ziņojumu, un es gribētu viņam pateikties par piekrišanu iesniegt mutisku grozījumu, lai iekļautu šajā programmā Luksemburgu un tādējādi vērstu par labu administratīvo slaistīšanos, kuras dēļ Luksemburga kavējās.

Vismaz kopš pirmā Lisabonas procesa novērtējuma ziņojuma, komisāra kungs, mēs zinām, ka MVU ir liela nozīme pētniecības un jauninājumu jomā. Tomēr to līdzdalības līmenis vēl nav sasniedzis cerēto, un to pierāda jaunākie skaitļi par ieguldījumiem.

Tādēļ šai īpašajai programmai ir jāatvieglo MVU līdzdalība un jāsamazina arī pārmērīga birokrātija. Patiesībā tā savā ziņā ir lietu sakārtošana, sedzot risku un neitralizējot uzņēmumu vilcināšanos, ja ir runa par ieguldījumiem pētniecībā un jauninājumos, kas, iespējams, ir arī Eiropas korporatīvās domāšanas ļaunums.

Es apsveicu mūsu referentu par uzstājīgo prasību pieņemt ziņojumu pirmajā lasījumā, kas paātrinās šīs programmas īstenošanu, nodrošinās tās efektivitāti un pierādīs, ka Eiropas tiesību akti, iespējams, nav tik apgrūtinoši, kā bieži sūdzas cilvēki, bet, ka tie var būt efektīvi iedzīvotāju interesēs.

  Teresa Riera Madurell, PSE grupas vārdā. – (ES) Paldies, priekšsēdētāja kundze! Komisāra kungs, pateicos jums par piedalīšanos šajās debatēs. Es vēlētos apsveikt arī referentu ar šo darbu.

Tagad pirmo reizi dažādos forumos un arī Parlamentā par analīžu un debašu tematu ir kļuvušas iespējamās attiecības starp Kopienas pamatprogrammu un EUREKA starpvaldību programmu, jo abas ir saistītas ar ievērojamu atbalstu MVU. Šīs sinerģijas rezultāts ir Kopienas finansējums Eurostars programmai, pamatojoties uz Līguma 169. pantu, programmai, kas papildina pamatprogrammu ar to, kas, kā es saprotu, ir EUREKA galvenās vērtības: tās augšupejošā struktūra, ka dod iespēju labāk pielāgoties MVU vajadzībām un atvieglo līdzdalību, ņemot vērā to, ka birokrātija, kas tiek prasīta, lai piedalītos pamatprogrammā, daudzos gadījumos ir pārmērīgs apgrūtinājums, kuru daudzi MVU nespēj izturēt.

Parlaments vienmēr ir iestājies par atbalstu MVU lielākai iesaistīšanai pētniecībā un attīstībā, un Eurostars ietekme var būt ļoti mobilizējoša. Tādēļ mēs īpaši apsveicam šo ierosmi.

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Rübig kungs kā parasti ir nācis klajā ar lielisku ziņojumu. Apsveicu viņu.

Šis ir ļoti svarīgs jautājums, jo ar MVU palīdzību relatīvi ātri var veicināt pētniecības rezultātu īstenošanu rūpniecības un uzņēmējdarbības praksē. Tas ir Lisabonas stratēģijas fundamentāls aspekts. Tādējādi ir labi, ka Eurostars programma ir veidota uz septītās pamatprogrammas starptautiskajiem uzņēmumiem un finanšu darbam zinātnes un tehnoloģijas jomā, ko īsteno MVU sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm, pētniecības iestādēm un citiem, lielākiem, uzņēmumiem.

Ir svarīgs arī pētījumu virziens; tiem ir jābūt vērstiem uz tirgu un pēc iespējas ātri praktiski pielietojamiem. Tā ir laba ideja, kas atbalsta uzņēmējdarbības iniciatīvas, un tai ir jābūt atbrīvotai no birokrātijas un skaidrai arī no finanšu viedokļa. Tas ir svarīgi visiem partneriem, īpaši darījumu cilvēkiem. Šīs programmas panākumi būs labs piemērs nākotnei. Cerēsim, ka simt miljoni eiro nav velti izšķiesti.

SĒDI VADA: L. COCILOVO
priekšsēdētāja vietnieks

  Miloslav Ransdorf, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Mazie un vidējie uzņēmumi nodrošina 70 % darbavietu Eiropas Savienībā. Taču šie uzņēmumi iegulda tikai 4 % zinātnē, pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā, un tas, bez šaubām, ir iemesls, kāpēc tie labāk neizmanto savu uzņēmējdarbības potenciālu. Mums ir jāattīsta mazo un vidējo uzņēmumu potenciāls saskaņā ar atjaunoto Lisabonas Stratēģiju. Ir vairāki veidi, kā to paveikt: sniegt tiem labāku piekļuvi informācijai, piedāvāt labākus aizdevuma nosacījumus, dot iespēju labāk sadarboties ar valsts sektoru un palīdzēt uzlabot saiknes ar lieliem uzņēmumiem, lai gan mazas, gan lielas sistēmas būtu savstarpēji saistītas. Manuprāt, to ir iespējams izdarīt, un to var panākt nosacīti īsā laikā.

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! ES paplašina savu ietekmi arvien vairāk jomās. Problēma ir tāda, ka nav principa, kā izlemt, kas ES ir jādara. Saprātīgs princips, kas tiek atzīts vārdos politiskajās runās, bet ignorēts, pieņemot lēmumus – subsidiaritātes princips. Tas runā pretī pētniecības un attīstības centralizēšanai, izņemot ļoti liela mēroga projektus attiecībā uz Galileo vai kodolsintēzes enerģiju. Lielās organizācijās birokratizēta pētniecība un attīstība dod mazākus ieņēmumus, nekā tajos ieguldītā nauda, ne vairāk. Dalībvalstīm diez vai ir kāds iemesls sūtīt naudu uz Briseli, lai pēc tam šo valstu pētnieki prasītu to atpakaļ. Šis apsvērums ir īpaši patiess, ja ir runa par pētniecību un attīstību mazos un vidējos uzņēmumos. Pētnieku un uzņēmēju entuziasmu izraisa apstāklis, ka viņiem ir iedvesta doma, ka lielāki līdzekļi būs vispārēji pieejami. Nekas neliecina, ka tā būs. Paldies par uzmanību!

  Ján Hudacký (PPE-DE). – (SK) Vispirms atļaujiet man pateikties referentam par lielisko darbu pie šī ziņojuma. Man šķiet, ka, pateicoties galvenokārt Rübig kungam, šis Parlaments ir spējis atrast gan Komisijai, gan Padomei pieņemamu kompromisu, un tā rezultāts būs šā priekšlikuma pieņemšana pirmajā lasījumā.

Man šķiet, ka uzņēmēju aprindas ļoti atzinīgi vērtē EUREKA ierosmi par pētniecības un attīstības programmu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tas, ka šajā ierosmē piedalās tik daudzas valstis, apstiprina, ka pirms šīs programmas trūka intereses par mazo un vidējo uzņēmumu problēmu risināšanu.

Neraugoties uz Eiropas Parlamenta centieniem, Septītā pamatprogramma pētniecībai un attīstībai nav atrisinājusi problēmu, kā MVU var piekļūt līdzekļiem, kas ir piešķirti arī to pētniecības, attīstības un jauninājumu darba atbalstam. Tādēļ ir ārkārtīgi iepriecinoši redzēt, ka šī augšupejošā ierosme ir guvusi tik lielu atbalstu visās Eiropas iestādēs. Kaut gan nav šaubu, ka ir panākts zināms progress, uz dažiem jautājumiem joprojām nav atbildes. Šeit es domāju par MVU atbilstības kritērijiem, it īpaši par ieguldītā laika un gada apgrozījuma daļu, kas veltīta pētniecības darbam.

Es personīgi uzskatu, ka, nosakot šos kritērijus, mums ir jābūt iecietīgākiem un jāapsver Eurostars programmas atvēršana pat vismazākajiem uzņēmumiem, kuriem ir ievērojams jauninājumu un pētniecības potenciāls, neraugoties uz to izmēru.

Nobeigumā es vēlos pateikt, cik ļoti mani iepriecina arī manas valsts Slovākijas iesaistīšanās sadarbībā – tas uzlabos mazo un vidējo inovatīvo uzņēmumu stāvokli, kuru attīstība zināmā mērā līdz šim atpaliek.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Sākumā es apsveicu referentu P. Rübig un vēlos precizēt dažus elementus. Lai Eiropas Savienība būtu ekonomiski konkurētspējīga, ir svarīgi atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kuri iegulda praktiskajā pētniecībā.

22 dalībvalstis un 5 Eureka valstis ir nolēmušas kopā ar Komisiju ieguldīt 400 miljonus eiro, lai atbalstītu mazo uzņēmumu veiktos pētījumus, veicinot Lisabonas Stratēģijas mērķu sasniegšanu.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka MVU ir 99 % no Eiropas uzņēmumu kopējā skaita. Eurostars finansēto projektu atlase ir jāveic atbilstīgi zinātniskajai izcilībai un ekonomiskajai ietekmei.

Neraugoties uz to, es aicinu pievērst uzmanību grūtībām, ar kādām saskaras mazie un vidējie uzņēmumi, lai nodrošinātu līdzfinansējumu 50 % apmērā no projekta vērtības.

Daudzi mazie uzņēmumi drīzāk piesaistīs savus speciālistus projektiem, kas nes ātrus ienākumus, kaitējot ilgtermiņa pētniecības programmām.

Tāpat mazo uzņēmumu finansēšana, pamatojoties uz darbības plānu, varētu veicināt ļoti daudzu MVU līdzdalību Eiropas pētniecībā.

Es ceru, ka šīs programmas laikā turpināsies arī Erasmus programma jaunajiem uzņēmējiem.

  Joel Hasse Ferreira (PSE). – (PT) Komisāra kungs, dāmas un kungi! Man šķiet, ka ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus un veicināt to zinātnisko un tehnisko attīstību. MVU ir vajadzīgs stabils tehniskais pamats, lai tie spētu palielināt ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un attīstībā.

Parasti MVU ir lielas spējas izrādīt iniciatīvu un pielāgoties, jo tos neapspiež birokrātija, un tos mēdz vadīt uzņēmēji un vadītāji, kuri ir ļoti aizrāvušies ar vērtību radīšanas darbu. Spēja izrādīt iniciatīvu un pielāgoties atvieglo jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanu attiecībā uz jaunu produktu ražošanu un/vai pārdošanu, vai jaunu pakalpojumu sniegšanu, kas ir īpaši piemēroti patērētāju vai citu uzņēmumu vajadzībām.

Šiem jaunajiem produktiem un pakalpojumiem nereti ir vajadzīgs stingrāks tehnoloģiskais pamats nekā tas, kas ir pieejams daudziem mazajiem uzņēmumiem, un tādēļ MVU atbalstam paredzētā Eurostars kopīgā pētniecības un attīstības programma varētu būt ļoti nozīmīga tās iespējamās ietekmes dēļ uz ,,reālo ekonomiku”. Tādējādi tā palīdzēs uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu kvalifikāciju daudzās Eiropas valstīs, kalpojot gan patērētājiem, gan Eiropas ekonomikai. Tādējādi tā palīdz radīt arī vairāk un labākas darbavietas. Tādēļ Rübig kunga ziņojums ir ļoti noderīgs.

  Dragoş Florin David (PPE-DE). – (RO) Sākumā es vēlētos apsveikt Rübig kungu ar precīzo un ātro veidu, kādā viņš sagatavoja šo ziņojumu.

Šis ziņojums ievada jaunu pieeju Lisabonas Stratēģijai, vienkārši saistot pētniecību ar MVU. Tādējādi mēs piešķiram jaunu vērtību konkurētspējai un atbalstām tādu jaunu MVU rašanos, kas pievēršas inovācijām. Eurostars ir jākļūst par starta punktu Eiropas ekonomiskās darbības atjaunošanai, tā ir Eiropas inovatīvo zvaigžņu programma, pārredzama, elastīga un nebirokrātiska programma.

Nobeigumā es lūdzu Komisiju kopā ar visām programmā iesaistītajām valstīm veicināt un atbalstīt šo programmu, kas ir cieši saistīta ar Eiropas prioritārajiem jautājumiem: klimata pārmaiņas, energoefektivitāte, atjaunojamo energoresursu veicināšana un, pēdējais, bet ne mazāk svarīgais jautājums – cīņa pret vēzi.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Eurostars kopīgā pētniecības un attīstības programma atbalsta MVU, kas saistīti ar pētniecību un attīstību, nodarbojoties ar uz tirgu vērstiem pētījumiem starptautiskos projektos dažādu MVU apvienību labā.

Es īpaši vēlētos uzsvērt zināšanu tālāknodošanas nozīmi un nepieciešamību sadarboties šajā programmā gan starp pašiem uzņēmumiem, gan ar citām organizācijām, pamatojoties uz rūpniecisko un ekonomisko partnerību. Tas, ka šī ir augšupejoša programma, kas tieši pielāgota tajā iesaistītajiem pētniecības uzņēmumiem, ir ļoti pozitīvs aspekts. Galvenais jautājums ir tas, ka pētniecība ir vērsta uz tirgu un paredzēta komerciālu rezultātu sasniegšanai īsā vai vidējā laikposmā.

Es vēlos minēt arī kādu jaunu šīs programmas iezīmi, proti, riskantākajiem pētniecības un attīstības projektiem paredzēta riska dalīšanas finanšu mehānisma ieviešana.

  Péter Olajos (PPE-DE). – (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos apsveikt Potočnik kungu un Rübig kungu. Eurostars kopīgā programma ir lielisks līdzeklis Lisabonas mērķu sasniegšanai, konkurences palielināšanai un jauninājumu atbalstam. Pētniecībā un attīstībā iesaistītie MVU, kuri iegulda ne mazāk kā 10 % no apgrozījuma pētniecībā un attīstībā, ir galvenie dalībnieki šajā sfērā.

Ungārija piedalās šajā programmā, un interese par to ir ārkārtīgi liela. Ir pieteikušies vairāk nekā 200 uzņēmumi, kuri atbilst kritērijiem, kaut gan tagad rodas problēma, jo dalībvalstis nav rezervējušas atbilstīgus līdzekļus. Piemēram, Ungārijai ir pieejami tikai EUR 500 000, ar kuriem pietiek tikai 2 – 3 projektiem. Tādēļ man šķiet, ka dalībvalstīm katrā ziņā ir jāpalielina programmai piešķirtie līdzekļi vai jāmēģina tērēt ne mazāk kā 3 % no IKP pētniecībai un attīstībai, lai mēs varētu konkurēt arī pasaules līmenī. Es uzskatu, ka Eurostars un EUREKA ir programmas, kuras nodrošina lieliskus līdzekļus, lai to panāktu. Vēlreiz apsveicu!

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Īsi sakot, ieguldījumi mazos uzņēmumos atmaksājas.

Zinātniski pētījumi liecina, ka mazos uzņēmumos ar vienkāršām tehnoloģijām ir iespējas labiem jauninājumiem, un to es vēlētos īpaši uzsvērt. Līdzīgi ir arī ar ģimenes uzņēmumiem, kuri investē vienā bērnā saskaņā ar minētā uzņēmuma darbības jomu, un tādējādi pastāv zināma nepārtrauktība, un es uzskatu, ka tas ir ļoti drošs ceļš tālākvirzībai. Turklāt šie uzņēmumi ir ļoti elastīgi un ar nelieliem izdevumiem spējīgi pāriet no vienas vietas uz citu un no viena izstrādājuma uz citu; manuprāt, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ja MVU dod vairāk nekā 60 % no ES ienākumiem, tad no mūsu puses būtu milzīga kļūda skopoties ar ieguldījumiem šajos uzņēmumos un to attīstībā.

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākt ar pateicību visiem ne tikai par atbalstu ziņojumā izteiktajam priekšlikumam, bet arī par atbalstu MVU. MVU ir Eiropas ekonomikas svarīga daļa, un, kā jau es minēju, Eurostars programmā mēs runājam par MVU, kuri būs nākotnes „zvaigznes”.

Tā ir inovatīva pieeja. Nav viegli īstenot pieejas, kurās mēs apvienojam dalībvalstu naudu ar Kopienas finansējumu, bet to noteikti ir vērts darīt, jo tas ir tieši tas virziens, kādā mums turpmāk jādodas. Mēs apvienojam labāko no EUREKA – elastību, vienkāršību, decentralizētu pieeju, orientāciju uz tirgu – ar labāko no pamatprogrammas: centralizēta pārvalde, kopīgs novērtējums un kopīga atlase. Varu jums apliecināt, ka arī citās pamatprogrammas daļās mēs turam acis vaļā, lai pamanītu izdevības MVU.

Šīs spēles nosaukums ir vienkāršošana, tādēļ, kā jūs, iespējams, zināt, esam ieviesuši maziem un vidējiem uzņēmumiem lielāku finansējuma likmi nekā pārējiem. Tādējādi tiem ir 75 % līdzfinansējuma likme pamatprogrammā, bet citiem lielākiem uzņēmumiem tā ir 50 %, un tas nozīmē, ka mēs veicinām MVU līdzdalību. Mēs esam izveidojuši garantiju fondu, kas ļoti vienkāršo MVU dalību pamatprogrammā, jo tas, ka šiem uzņēmumiem vajadzēja iepriekš iesniegt bankas garantijas, bija viena no galvenajām problēmām; un mēs grasāmies izveidot arī „vienotās reģistrācijas iestādi,” kas atkal atvieglos darbu, jo jums vajadzēs iesniegt pieteikumu tikai vienu reizi, un visi jūsu dati tiks automātiski saglabāti, un nākamreiz, kad jūs vērsīsieties ar iesniegumu, tas tiks izdarīts automātiski.

Tādēļ, ja mēs atskatāmies uz pirmā gada rezultātiem – un, kā jūs zināt, mēs vienojāmies par mērķi 15 % no finansējuma, kas jāpiešķir MVU no programmas sadarbības daļas – mēs varam teikt, ka tas darbojas. Ja Sestajā pamatprogrammā mēs nesasniedzām mērķi, tad pirmie novērtējumi un pirmais ieskats rezultātos liecina, ka šis skaitlis ir tuvāks 20 % nekā 15 %, un tas ir liels solis uz priekšu.

Mēs strādājam arī Komisijā. Es nāku tieši no konkurētspējas grupas sanāksmes, kurā mēs apspriedām Mazo uzņēmumu aktu – tas ir darba nosaukums – ar kuru mēs vēlamies organizēti risināt visus jautājumus, kas saistīti ar MVU. Es vēlos minēt arī to, ka, kaut gan šodien mēs lemjam par finansiālu līdzdalību no Kopienas puses, patiesībā tā jau ir sākusies, un vairāk nekā 200 jau ir pieteikušies pirmajam konkursam, kas ir ievērojams panākums.

Nobeigumā es vēlētos pateikt, ka esmu ārkārtīgi iepriecināts par Luksemburgas lēmumu pievienoties. Būtībā šeit nav nekādu problēmu. Mums visiem ir jācenšas pēc iespējas ātrāk nokārtot tās pievienošanos programmai.

  Paul Rübig, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār Potočnik kungs, dāmas un kungi! Kopsavilkumā mēs varam teikt, ka atkal esam nosprauduši mērķi, kas vērsts uz Lisabonas programmu. Pētniecības rezultātu īstenošana īsā laikā, mēs ceram, radīs jaunas darbavietas un izraisīs neto algu palielināšanos. Protams, svarīga jauninājumu iezīme ir jaunu produktu piedāvājums, un tādējādi tiek gūti arī panākumi tirgū.

Priecājos, ka mums kopā ar Eiropas Investīciju banku ir izdevies rast arī papildu instrumentu riska dalīšanai, un šos līdzekļus var pievienot klāt pārējiem. Mēs esam iecerējuši arī novērtējumu, lai redzētu, vai līdzekļi ir faktiski pieprasīti, un pārbaudītu, vai Eiropas Parlamentam atkal nenākas samazināt summas, jo līdzekļi nav iztērēti iepriekšējos gados, kā tas notiek ar citām programmām.

Es uzskatu, ka šī programma var nodrošināt līdzekļu izlietošanu, un es gribētu lūgt kolēģus nodrošināt, lai arī dalībvalstīs šis līdzfinansējums darbotos kā paredzēts. Mūsu visu interesēs ir labi sākt šo programmu. Es uzskatu, ka par to ir jāsniedz arī pienācīga informācija.

Es gribētu lūgt komisāru Potočnik  kungu vienoties ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieci M. Wallström, lai sabiedrību iepazīstina ar šo programmu kā ar paraugu – tā ir daļa no procesa. Es vēlētos vēlreiz apsveikt Slovēnijas prezidentūru – tas tiešām ir produkts un projekts, kuru ir vērts demonstrēt ar lepnumu.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Jorgo Chatzimarkakis (ALDE), rakstiski. – (DE) Komisār Potočnik kungs! Runas par MVU nozīmi ir parasta lieta šajā Parlamentā. Tiešām, mazie un vidējie uzņēmumi ir ES ekonomikas mugurkauls.

Tikai Vācijā vien vairāk nekā 20 miljoni cilvēku strādā, nodarbojas ar pētniecību un attīstību vairāk nekā 3.3 miljonos mazo un vidējo uzņēmumu. Eiropas izaugsme vai stagnācija galvenokārt ir atkarīga no šiem uzņēmumiem. Mazie un vidējie uzņēmumi dod vairāk patentu, jauninājumu un darbavietu nekā lielie konglomerāti. Bet MVU joprojām ir pārāk maza piekļuve aizdevumiem un finansējuma programmām.

Eurostars ir labs piemērs tam, kā notiek process. Atšķirībā no Septītās pamatprogrammas, kuras pamatā ir lejupejoša pieeja ar ES centralizētu finansējumu, Eureka un Eurostars ir augšupejošas pieejas. Programmu pārvalda Eureka iniciatīva. Tas ir labi, un, iespējams, tas varētu būt paraugs mūsu Septītajai pamatprogrammai.

Eurostars programmai ir šādas priekšrocības:

• MVU, kas intensīvi nodarbojas ar pētniecību, ir programmas centrā;

• starptautiski speciālisti pārbauda atbilstību un novērtē;

• saskaņoti uzaicinājumi piedalīties konkursos un darba norisēs visās dalībvalstīs;

• ātra lēmumu pieņemšana attiecībā uz finansējumu: 14 nedēļas pēc beigu termiņa:

• Komisija piešķir papildu summu;

• finansējums tikai neatmaksājumu dotāciju veidā (pabalsts skaidrā naudā).

Tādēļ es vēlētos sirsnīgi apsveikt referentu ar šo darbu. Vēlu programmai vislielākos panākumus!

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Balsojot par Paul Rübig ziņojumu, Eiropas Parlaments raida skaidru signālu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem dalībvalstīs. Mazie un vidējie uzņēmumi bieži var būt aktīvi dalībnieki pētniecībā un attīstībā, bet tiem ir jāpacieš nelabvēlīgāki nosacījumi nekā tie, ko piemēro lielajām starptautiskajām korporācijām.

Tagad MVU apvienības, kas nodarbojas ar pētniecību un attīstību, var izmantot Eiropas finanšu atbalstu un strādāt Eiropas tīklā kopā ar citiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tādējādi Slovākijas MVU varēs ieguldīt savas zināšanas un spējas Eiropas pētniecības un attīstības nozarē.

Daudzi mazie un vidējie uzņēmumi Slovākijā atrodas lauku apgabalos ar mazāk attīstītu infrastruktūru, kas kavē to attīstību. MVU, kas saistīti ar pētniecību un attīstību, tieši vai netieši strādā daudz sieviešu. Eiropas līdzekļi ir noderīgi, jo tie sniedz MVU starta punktu, tādējādi dodot iespēju to profesionālajām zināšanām kalpot kopējām interesēm.

Eurostars programma ir jaunu produktu un pakalpojumu pētniecības un attīstības programma Eiropas līmenī. MVU ir galvenā loma Eurostars projektos. Tiešām žēl, ka ES dalībvalsts Slovākijas Republika nepiedalās šajā programmā. Tātad Slovākijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nav piekļuves ievērojamam finansiālam atbalstam, kas pieejams jaunu izstrādājumu, tehnoloģiju un pakalpojumu efektīvai attīstībai.

24. Ogļu un tērauda izpētes fonds (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Adam Gierek ziņojums (A6-0039/2008) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes lēmumam par daudzgadu tehniskajām pamatnostādnēm attiecībā uz Ogļu un tērauda izpētes fonda pētniecības programmu (COM(2007)0393 – C6-0248/2007 – 2007/0135(CNS)).

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt un galvenokārt es vēlos izteikt pateicību Eiropas Parlamentam un īpaši referentam Gierek kungam par Ogļu un tērauda izpētes fondam izrādīto interesi un atbalstu.

Atļaujiet man pateikties par konstruktīvo palīdzību arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājai Niebler kundzei un ēnu referentiem Laperrouze kundzei un Březina kungam. Es zinu, ka debates pieprasīja daudzi ITRE komitejas dalībnieki. Tādēļ es esmu vairāk nekā laimīgs par iespēju apkopot visus viedokļus.

2002. gadā saskaņā ar Nicas līgumam pievienoto protokolu tika nodibināts Ogļu un tērauda izpētes fonds, smalks finanšu modelis, kas izmantoja uzkrātos procentus no aktīviem, kuri kļuva pieejami pēc Eiropas Ogļu un tērauda līguma darbības beigām. Šajā līgumā paredzētos pasākumus finansēja no nodevām, ko maksāja ogļu un tērauda rūpniecība, attiecīgi 27.2 % no ogļu budžeta un 72.8 % no tērauda budžeta.

Izmantojot augšupejošu pieeju, šis izpētes fonds ir paredzēts pētniecības projektu finansēšanai tikai ar ogļu un tērauda rūpniecību saistītās nozarēs, divās lielās, tradicionālās nozarēs, kurās joprojām ir vajadzīgi pētījumi: pirmkārt, lai īstenotu ES pašreizējo politiku vides standartu jomā – cīnīties ar globālajām klimata pārmaiņām, un otrkārt, lai nodrošinātu enerģijas piegāžu drošību, izmantojot kurināmā daudzveidību, kas apmierina Eiropas pieprasījumu.

Svarīgākie principi un pareizas lēmumu pieņemšanas procedūras, kas saistīta ar šā fonda pārvaldi, ir noteiktas daudzgadu tehniskajās pamatnostādnēs Ogļu un tērauda izpētes fonda pētniecības programmai. Reizi piecos gados šīs tehniskās pamatnostādnes ir jāpārskata vai jāpapildina, un pirmais laikposms beidzās 2007. gada 31. decembrī.

2007. gada 10. jūlijā Komisija pieņēma priekšlikumu par šo tehnisko pamatnostādņu pārskatīšanu. Ierosinātās pārskatīšanas mērķis bija vēl vairāk palielināt Ogļu un tērauda izpētes fonda pētniecības programmas pirmajos piecos darba gados gūtos labos rezultātus it īpaši vides aizsardzības jomā. Komisija uzskata, ka bija vajadzīga nevis liela pārveide, bet gan pašreizējo noteikumu smalks noregulējums, lai pielāgotu pamatnostādnes ES paplašināšanai, Septītajai pamatprogrammai un spēkā esošajiem Eiropas noteikumiem īpaši attiecībā uz dzimumu līdzsvara un finanšu pārvaldības politiku. Šis priekšlikums Padomes lēmumam tika nosūtīts apspriešanai Eiropas Parlamentam, un tādēļ mēs šodien esam šeit.

Es gribētu izteikt pateicību par to, ka Gierek kunga ziņojums kopumā atbalsta Komisijas priekšlikumu.

  Adam Gierek, referents. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Komisijas lēmums par Ogļu un tērauda izpētes fonda darbības turpināšanu ir jāuzņem ar gandarījumu. Šo fondu veido maksājumi 72.8 % apmērā no tērauda rūpniecības un 27.2 % apmērā no ogļrūpniecības pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līguma darbības beigām. Procenti no šī fonda sasniedz aptuveni EUR 60 miljonus gadā, dodot iespēju sniegt papildu subsīdijas pētniecībai, uz kuru neattiecas Septītā pamatprogramma. Tas attiecas uz pētniecību, kas ir svarīga gan ogļu un tērauda rūpniecības, gan ogļu ieguves darba racionalizācijai, kā arī uz pētījumiem gatavās produkcijas kvalitātes uzlabošanai šajā nozarē, tātad ogļu un tērauda nozarē. Vajadzība pēc šādiem pētījumiem ir īpaši saistīta ar šīm nozarēm Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs.

Tērauds. Tērauds joprojām ir vissvarīgākais būvmateriāls. Joprojām ne tuvu nav izsmelts tehnoloģiskais potenciāls dažādu šķirņu tērauda kvalitātes paaugstināšanai un tērauda ražošanas efektivitātes uzlabošanai it īpaši attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām tālākai apstrādei paredzētu starpproduktu ražošanā. Tērauda struktūru drošības palielināšanai un dažādu iekārtu un ierīču detaļu darba efektivitātes uzlabošanai ir vajadzīgs ievērojams daudzums empīrisku pētījumu šajā jomā. Tas pats attiecas arī uz ķīmiskā sastāva un dažādu tērauda šķirņu funkcionālo īpašību uzlabošanu. Ārkārtīgi svarīgs ir arī darbs pie efektīvas un videi drošas metāllūžņu, piemēram, tērauda no problemātiskiem, galvanizētiem automobiļu rūpniecības metāllūžņiem, pārstrādes metodes.

Ogles. Ogles nozīmē enerģētikas drošību. Šī cietā kurināmā konkurētspēja – kura definīcijā saskaņā ar šajā regulā izteikto priekšlikumu praktisku apsvērumu dēļ ir jāiekļauj bitumena slānekļi, zināmi arī kā naftas slānekļi, kurus iegūst Igaunijā – ir atkarīga no reģionālo rezervju efektīvas izmantošanas.

Ogļu ieguvei raksturīgās problēmas lielā mērā atkarīgas no vietējiem ģeoloģiskajiem apstākļiem, un tās prasa regulāru izpētes darbu. Šādi pētījumi ir jāveic, piemēram, pirms tiek būvētas un izmantotas dziļās koksēšanas ogļraktuves, kurās ir problēmas ar metānu. Ogļu izmantošana var būt saistīta ar netradicionālu to pazemes gazifikācijas metodi. Lai Ogļu un tērauda izpētes fonds varētu sekmīgi turpināt darbu, nepieciešams, lai katrā konsultatīvajā grupā būtu iekļauti speciālisti, kuri spēj nodrošināt optimālu pārstāvniecību no ogļu un tērauda rūpniecības atrašanās vietas viedokļa Eiropas Savienībā, īpaši ņemot vērā speciālistus no jaunajām Eiropas Savienības valstīm.

  Jan Březina, PPE-DE grupas vārdā. – (CS) Saskaņā ar Padomes pamatnostādnēm pēc piecu gadu laikposma Komisija pārskatīja Ogļu un tērauda izpētes centra darbu. Šis fonds pārvalda tagad darbību beigušās Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līdzekļus un iegulda no kapitāla iegūtos procentus ogļu un tērauda pētniecībā.

Es atzinīgi vērtēju to, ka Komisijas priekšlikumā ir konsekventi atspoguļotas iepriekšējos piecos gados notikušās pārmaiņas, ir ņemti vērā ES 2004. gada paplašināšanās laikā noslēgto pievienošanās līgumu noteikumi (konkrēts piemērs ir Igaunijas Pievienošanās līgums), ir iekļauts tas, ka tagad jēdziena „ogles” definīcija ir plašāka, un īpaša uzmanība ir vērsta uz darba aizsardzību un materiālu un energoresursu efektīvu izmantošanu ražošanas un apstrādes nozarēs.

Priekšlikuma svarīga daļa ir arī noteikumi attiecībā uz grozījumiem Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un attīstībai un arī tām jomām, uz kurām detalizēti neattiecas Septītā pamatprogramma. Es vēlos uzteikt ne tikai pašu Komisijas priekšlikumu, bet arī referenta Adam Gierek darbu un šo ziņojumu. Balsojuma rezultāti Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, kura pieņēma visus būtiskos grozījumus, ir apliecinājums lieliskajam sagatavošanās darbam un saprātīgai attieksmei pret turpmākajiem ieguldījumiem zinātnē un pētniecībā ogļu un tērauda nozarē – divās pašlaik neaizstājamās enerģijas un ražošanas izejvielās.

Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai lūgtu kolēģus vienprātīgi noraidīt dažu grupu priekšlikumus, kuru mērķis ir mazināt ogļu un tērauda kā tradicionālo enerģijas avotu nozīmi vispār, vai, iespējams, šī fonda nākotnes nozīmi, kurš ir pierādījis savu neaizstājamību pētniecības finansēšanā. Ogles un tērauds ir vienas no svarīgākajām izejvielām enerģētikā un ražošanā, kuras iepriekšējos gados ir ievērojami attīstījušās. Tādējādi ziņojumā ir jāņem vērā, piemēram, rezervju ģeogrāfiskā atrašanās vieta – tas veicinās enerģijas efektīvāku izmantošanu un lielāku energodrošību visā Eiropas Savienībā.

  Silvia-Adriana Ţicău, PSE grupas vārdā. – (RO) Ogļu un tērauda izpētes fondu izveidoja pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma darbības beigām, kas bija pirmais līgums Eiropas Savienības dibināšanai.

Eiropai ir svarīgas ogļu iegulas, bet mums ir vajadzīgi ieguldījumi jaunos, tīrākos apstrādes risinājumos.

Tērauds ir produkts, kuru joprojām izmanto daudzas rūpniecības nozares, bet šajā nozarē ir vajadzīgi pētījumi, lai noskaidrotu tīrākus un efektīvākus risinājumus no enerģētikas viedokļa.

Šo pētījumu nozīme ir vēl lielāka, jo šīs nozares rada ļoti daudz darbavietu, kuras ir jāsaglabā, un ir jāuzlabo tajās strādājošo darba apstākļi.

Šo pētījumu rezultātam ir jābūt labākiem darba apstākļiem šajās nozarēs strādājošajiem.

Rumānijā katru gadu iegūst aptuveni 34 miljonus tonnu ogļu un saražo aptuveni 8 miljonus tonnu tērauda.

Šajās divās rūpniecības nozarēs tieši vai netieši strādā vairāki simti tūkstošu cilvēku. Tādēļ es uzskatu, ka šis dokuments ir ārkārtīgi svarīgs.

  Anne Laperrouze, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Pētniecība tērauda nozarē ir vajadzīga, lai aizsargātu Eiropas tērauda rūpniecību un tādējādi arī Eiropas ekonomiku. Tomēr mana attieksme pret ogļrūpniecību ir piesardzīgāka.

Klimatologs un NASA Godarda kosmosa pētījumu institūta direktors James Hansen nesen paziņoja, ka klimata pārmaiņu mērogs nav pietiekami novērtēts, bet, ka mūsu rīcībā ir dažādi līdzekļi, no kuriem viens ir līdz 2030. gadam slēgt visas ar oglēm kurināmās spēkstacijas. Viena ar gāzi kurināmā spēkstacija emitē no 300 līdz 400 kg CO2 vienā megavatstundā, bet jaunākās paaudzes ogļu spēkstacija emitē 800 kg CO2, un ar brūnoglēm kurināma spēkstacija emitē 1000 kg CO2.

Cik konsekventa ir Eiropas Savienība, ja, no vienas puses, tā izstrādā vērienīgu plānu, lai apkarotu un pielāgotos klimata pārmaiņām, un, no otras puses, atbalsta ogles kā tīru enerģijas avotu?

Cilvēce pārgāja no koka laikmeta uz ogļu laikmetu un pēc tam uz naftas laikmetu. Šodien Parlamentam ir izvēle – atbalstīt atgriešanos ogļu laikmetā vai būt konsekventam attiecībā pret klimata paketi un nenoteikt, ka ogles ir tīrs enerģijas avots. Tādēļ mūsu grupa ir nodomājusi atbalstīt dažus Zaļo iesniegtos grozījumus.

Nobeigumā atļaujiet man pateikt brīnišķīgu Alfonsa Karra citātu: ,,Mīlētājs gandrīz vienmēr ir cilvēks, kurš, atradis kvēlošu ogli, liek to kabatā, uzskatot, ka tas ir dimants.” Mīlestība tiešām ir kaislība. Tomēr enerģētikas jomā izvēlēsimies saprātu.

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es esmu viena no tiem, kuri komitejā aizstāvēja ,,neatbilstošus” grozījumus. Bet saistībā ar to, ko par oglēm teica Laperrouze kundze, man nepavisam nav skaidrs, kāpēc Komisijai vajadzētu, tā teikt, ad infinitum iestāties par ogļu subsidēšanu.

Ogles 50 gadus ir subsidētas neticamos apmēros, un to turpināt nozīmē nonākt pretrunā ar visiem ES paziņojumiem par klimata politiku. Mēs uzskatām, ka, tieši pretēji, šīs ogļu subsīdijas ir jāaizstāj ar konsekventāku atbalstu atjaunojamajiem energoresursiem un energoefektivitātei. Pretējā gadījumā Eiropa nespēs izpildīt klimata politikas mērķus.

Tērauds ir cits stāsts. Tomēr Komisija nav skaidri pateikusi, ka tērauds joprojām saņems subsīdijas, bet ogles nē. Manuprāt, attiecībā uz oglēm, netīru enerģijas avotu, jau ir pietiekami daudz noteikumu Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un attīstībai.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, referenta kungs, dāmas un kungi! Ogles un tērauds bija svarīgākais Eiropas Savienības sākotnē un ir joprojām, kaut gan kā pilnīgi atšķirīgas darba kārtības daļa, kas saistīta ar globalizāciju, klimata pārmaiņām un enerģētikas problēmām. Tā teikt, „visi uz klāja”; šā fonda ieguldījums, kaut arī mazs, veicina tehnoloģisko revolūciju, kas vajadzīga tērauda nozares konkurētspējas saglabāšanai un ogļu pārveidošanai par tīru kurināmo, tīru izejvielu – „tīrām oglēm”.

Eiropas Komisija jau ir izšķīrusies par to mūsu izmēģinājuma projektu priekšvakarā, lai panāktu oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, piemēram, kā tehnoloģisku jauninājumu. Es, bez šaubām, to atbalstu. Es neatbalstu slēgšanu, es atbalstu saglabāšanu. Piemēram, holandiešu elektrības sabiedrība NUON ir paredzējusi Groningenā būvēt ogļu gazifikācijas iekārtu ar pilnīgu uztveršanu un tā tālāk. Šādam projektam ir vajadzīgs atbalsts un līdzekļi, kas ir lielāki par pašlaik pieejamajiem.

Vēl svarīgāks – kā zināms komisāram Potočnik kungam – ir mans lūgums veiksmīgāk apvienot līdzekļus, struktūrfondus, Eiropas Investīciju bankas ieguldījumu un tā tālāk. Ir vajadzīga lielāka saskaņotība, grupēšana, lai būtu iespējams īstenot lielus infrastruktūras pētījumus un investīcijas. Pašreizējais noteikums ,,viens fonds – viens projekts” noteikti ir traucēklis. Mums ir jānoņemas arī ar šiem noteikumiem, un par laimi Eiropas Komisija jau pārbauda ar tiem saistītos ierobežojumus.

5. un 6. martā Brdo, Slovēnijā, mēs runājām par Eiropas projektu lielāku koncentrāciju un grupēšanu. Šovasar Komisija nāks klajā ar Esprit programmas jaunu piedāvājumu, lai panāktu mērķtiecīgākus ieguldījumus. Tas ir tas, ko mēs gribam dzirdēt, un nevis par pakāpenisku atteikšanos no oglēm. Šāds virziens tiešām ir nepareizs.

  Teresa Riera Madurell (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apsveikt Gierek kungu ar šo ziņojumu.

Dāmas un kungi! Pētniecības programmu, kura pārvalda pati savus līdzekļus ārpus Septītās pamatprogrammas un kuras gada budžets ir EUR 60 miljoni, Parlaments nevar uzņemt citādi, kā vien labi, un atbalstīt to, it īpaši, ņemot vērā, ka tēraudu joprojām plaši izmanto dažādās rūpniecības nozarēs un ka vēl joprojām ir jāpārvar daudzas zinātniskas un tehnoloģiskas problēmas, lai ražošanas process būtu tīrāks un efektīvāks.

Ar oglēm saistītās problēmas ir vēl lielākas, jo ar tām ir saistīta enerģijas ražošana un mūsu mērķu sasniegšana cīņā ar klimata pārmaiņām.

Ogļu konkurētspējas palielināšanai enerģētikas tirgū, raktuvju drošības un darba efektivitātes uzlabošanai un tīrākas sadedzināšanas nodrošināšanai ir vajadzīga pētniecība un attīstība, un jaunas tehnoloģijas CO2 uztveršanai un saglabāšanai ir tāda pētniecības joma, kuru Eiropas Savienība noteikti atbalsta. Tādēļ es pilnīgi piekrītu šā ziņojuma saturam.

Es vēlētos apsveikt referentu par viņa izpratni attiecībā pret dzimumu līdztiesību, ierosinot pasākumus, lai panāktu sieviešu lielāku klātbūtni un iesaistīšanos nozarē, kurā joprojām ir vīriešu pārsvars.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Sākot ar Eiropas Savienības steidzamākajām prioritātēm, es vēlētos uzsvērt dažus šā ziņojuma aspektus, kas skar budžetu.

Komisijas priekšlikums attiecas uz Zaļo grāmatu par enerģētiku un tajā noteikto mērķi palielināt ogļu kā svarīga enerģijas avota izmantošanu, lietojot jaunas tehnoloģijas oglekļa dioksīda samazināšanai un uzglabāšanai.

Pasākumi, kuri varētu saņemt Eiropas finansējumu no Ogļu un tērauda izpētes fonda, ir arī izmēģinājuma projekti un projekti, kuri demonstrē jaunākās tehnoloģijas šajā nozarē.

Problēma ir šim fondam piešķirtais ārkārtīgi zemais budžets – 57 miljoni eiro gadā. Man grūti iztēloties, kā šī summa varētu segt ievērojamu skaitu projektu visā Eiropas Savienības teritorijā.

Atgādinu jums, ka vairāk nekā ceturtā daļa no Eiropas Savienības valstīm joprojām apmierina enerģijas pieprasījumu, izmantojot ogles kā galveno avotu.

No šāda viedokļa es uzskatu, ka šajā nozarē ir vajadzīga Eiropas Savienības lielāka finansiāla iesaistīšanās gan ar Ogļu un tērauda izpētes fonda, gan ar Septītās pamatprogrammas palīdzību.

  Catherine Stihler (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Es nebiju domājusi runāt, bet jūtos spiesta to darīt jautājumā par tīru ogļu tehnoloģiju.

Tīras ogļu tehnoloģijas nozīme ir ārkārtīgi svarīga, un jautājums, kas jāuzdod, ir: ko var darīt ES, kā nupat teica iepriekšējā runātāja, lai atbalstītu jaunās tehnoloģijas un arī tīru ogļu tehnoloģiju? Tīro ogļu tehnoloģijas izvirzīšana ir svarīga mūsu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai, un tas ir ļoti steidzami. Mēs varam šo steidzamo jautājumu risināt, tikai strādājot kopā visā Eiropas Savienībā.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es ļoti priecājos, ka šodien Eiropas Parlaments apspriež jau otro pētniecības projektu. Es uzskatu, ka tieši tērauda pētniecība ir ārkārtīgi svarīga, īpaši ņemot vērā klimata pārmaiņas, jo mēs, protams, cenšamies iespējami paaugstināt ražošanas efektivitāti un noteikt efektivitātes kritēriju par svarīgu patēriņa daļu. Tādēļ es vēlētos vēlreiz īpaši apsveikt šā ziņojuma referentu, un varu teikt, ka šodien patiesi ir īsta pētniecības diena.

  Petru Filip (PPE-DE). – (RO) Sākšu savu runu ar diviem aspektiem: pirmkārt, es priecājos, ka ogles un tērauds, kaut arī ne pārāk bieži, atgriežas Parlamenta darba kārtībā.

Es uzskatu, ka Eiropas ekonomiskā varenība balstās uz labu tēraudu par viszemāko cenu, tādēļ kopīgās izpētes rezultāti ir jāizmanto Kopienas līmenī.

Daudzās Eiropas valstīs ir reģioni, kuri lielākoties ir atkarīgi no ogļu un tērauda ražošanas. Ogļu un tērauda ražošanā nodarbinātā darbaspēka konversija vēl nav atrisināta, un, diemžēl, minētie reģioni ir nonākuši tajā reģionu kategorijā, kur ir problēmas ar dzīves līmeni un ir vajadzīgas kohēzijas programmas.

Nobeigumā es uzdodu sev retorisku jautājumu – vai Eiropa pārtrauks ogļu un tērauda iepirkšanu ārpus Kopienas, ja tā nevēlas pievienoties Eiropas Savienības vides aizsardzības programmai.

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Es augstu vērtēju komentārus, kuri atbalsta priekšlikumu, un tieši tikpat augstu es vērtēju komentārus, kuros izteikts aicinājums izteikt viedokli, kāda būs mūsu attieksme pret klimata pārmaiņu risinājumiem nākotnē. Man jāpaskaidro, ka šodien mēs runājam par papildu finansējumu pētniecībai un attīstībai, pamatojoties uz jau esošu fondu, pamatojoties uz protokolu – vēl precīzāk, mēs runājam par tehniskajām pamatnostādnēm. Es uzskatu, ka ir labāk, ka šo naudu izmanto pētniecībai un attīstībai, nevis kaut kam citam, jo ir tiesa, ka enerģētikā un klimata pārmaiņās nav vietas pašapmierinātībai.

Oglekļa uztveršana un uzglabāšana ir viens no pasākumiem, kas arī tiks risināts, bet tas ne tuvu nav īstā atbilde. Tādēļ īstie jautājumi un īstās debates par problēmām, kuras jūs šodien izvirzījāt, notiks tad, kad mēs apspriedīsim enerģētikas tehnoloģiju plānu – kā tam pieiet, kā rīkoties turpmāk un kā atrast pareizās atbildes. Attiecībā uz to būs ārkārtīgi svarīgi, lai mēs zinātu, ka ,,bizness kā parasti” nav īstā izvēle. Mums trūkst cilvēkresursu un trūkst finansējuma. Pamatprogramma ir tikai daļējs risinājums.

Mums nāksies nopietni risināt šo problēmu, jo mums tā jāizskata gan no īstermiņa viedokļa, meklējot iespējamos risinājumus, lai novērstu trūkumus tur, kur tas steidzami vajadzīgs, gan vienlaikus arī no ilgtermiņa risinājumu viedokļa. Šādi risinājumi ir ļoti vajadzīgi, un no šodienas mums ir jākoncentrējas uz atjaunojamajiem energoresursiem. Tādēļ es domāju, ka tā notiks, kad mums tas būs jāapspriež. Neaizmirstiet, ka 1980. gadā enerģētikas finansējums Eiropā bija aptuveni četras reizes lielāks nekā tagad. Tādēļ attieksme pret šīm problēmām, it kā viss varētu turpināties kā parasti, ir vēl viena ilūzija. Nepieļaujiet šo kļūdu!

  Adam Gierek, referents. − (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es, iespējams, pieskaršos tikai vienam no šodien izvirzītajiem jautājumiem, proti, viedoklim, ka raktuves ir jāslēdz pēc iespējas ātrāk vides apsvērumu dēļ. Man šķiet, ka energodrošība, piemēram, manā valstī, Čehijas Republikā, un daudzās citās ES valstīs, nav savienojama ar šo viedokli, un šis viedoklis nav vispārpieņemts. Patiesībā ir tieši otrādi – tikai jauno tehnoloģiju dēļ vien, kuras tagad tiek izstrādātas, piemēram, ,,tīras ogles” un ,,oglekļa uztveršana un uzglabāšana”, mēs nākotnē, iespējams, atvērsim jaunas raktuves. Zināmu laiku ogles joprojām būs svarīgs un konkurētspējīgs enerģijas avots Eiropā. Mēs nedrīkstam aizmirst arī to – un šeit es vēršos pie tiem, kuri gribētu slēgt visas raktuves – ka ogles ir ne tikai svarīga izejviela enerģētikā, bet arī svarīga ķīmiska izejviela.

Pirmkārt, tātad Ogļu un tērauda izpētes fonds ir vajadzīgs. Otrkārt, uz šo fondu neattiecas Septītā pamatprogramma, jo tā darbojas pavisam citā jomā. Treškārt, ir noteikts kvalificēto izmaksu palielinājums no 40 % līdz 50 %. Ceturtkārt, bitumena slānekļa neiekļaušana Ogļu un tērauda izpētes fonda programmā  – un Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupa arī iesniedza šādu grozījumu priekšlikumu – kaitēs Igaunijai, jo enerģijas ražošana šajā valstī balstās galvenokārt uz šo kurināmo.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Urszula Gacek (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Polijā 95 % elektrības iegūst ogļu spēkstacijās. Tādēļ Polija ir īpaši ieinteresēta jaunās ogļu izmantošanas tehnoloģijās, kas uzlabo spēkstaciju efektivitāti, samazina CO2 emisiju un dod iespēju pārvērst ogles ogļūdeņražu degvielā ar ierobežotu CO2 emisiju.

Jaunas tehnoloģijas dod iespēju izmantot kodolreaktorus kā siltuma avotus bez emisijas, lai sasniegtu ogļrūpniecības nospraustos mērķus.

Taču, lai uzlabotu sinerģiju starp ogļu un kodolenerģiju, mums ir vajadzīgi augstas temperatūras reaktori. Tagad Eiropā jau vairākus gadus tiek veikti augstas temperatūras reaktoru pētījumi. Diemžēl, nevienam Eiropas pētniecības centram, kas nodarbojas ar augstas temperatūras reaktoriem, nav mērķa īstenot ogļu un kodolenerģijas sinerģijas programmu. Šāds centrs dotu Eiropai un arī ogļrūpniecībai tehnoloģiskus uzlabojumus. Tas varētu daudz darīt, lai atbalstītu kodolenerģijas atzīšanu Eiropā, tieši sadarbojoties ar ogļrūpniecību, cenšoties to modernizēt un nevis konkurējot ar to.

Atceroties ogļu nozīmi Polijas enerģētikas nozarē, šķiet, ka būtu saprātīgi izveidot šādu Eiropas centru Polijā. Ja mēs nerīkosimies enerģiski, mēs zaudēsim tehnoloģiju sacensībā šajā jomā attiecībā pret Amerikas Savienotajām Valstīm, Dienvidāfriku, Ķīnu un Dienvidkoreju.

Es aicinu Komisiju apsvērt šāda centra izveides nepieciešamību kā daļu no ilgtermiņa pamatnostādnēm par Ogļu un tērauda izpētes fonda pētniecības programmu.

  Katrin Saks (PSE), rakstiski. – (ET) Saskaņā ar Nicas līguma protokolu par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līguma darbības izbeigšanu un par Ogļu un tērauda izpētes fondu 2002. gadā visi EOTK aktīvi tika nodoti Eiropas Komisijas rīcībā. Ienākumi no šiem aktīviem ir jāizmanto pētniecībai nozarēs, kas saistītas ar ogļu un tērauda rūpniecību. Padome pieņēma divas regulas, lai uzlabotu pētniecības programmas īstenošanu – finanšu regulu un tehnisko regulu. A. Gierek ziņojums attiecas uz tehnisko regulu.

Saskaņā ar Līgumu par Igaunijas pievienošanos ES naftas slāneklim ir noteikts ogļu statuss. Tādēļ Eiropas Komisija ierosināja Padomei izstrādāt tehniskās pamatnostādnes pētniecības programmai ogļu un tērauda nozarē saskaņā ar Līgumu un iekļaut tehnisko pamatnostādņu ogļu definīcijā naftas slānekļus. Tā rezultātā Igaunijas pētniecība naftas slānekļu jomā ir tiesīga pieprasīt finansējumu saskaņā ar pētniecības programmu uz tāda paša pamata kā ogles.

Poļu referents Adam Gierek ir ierosinājis definīcijā aizstāt ,,naftas slānekļus” ar ,,bitumena slānekļiem”, jo termins ,,bitumena slānekļi” attiecas arī uz ,,naftas slānekļiem”. Patiesībā pareizs ir tieši pretējais – ,,naftas slānekļi” ir plašāks jēdziens nekā ,,bitumena slānekļi”. Zaļie ir izteikuši priekšlikumu pilnīgā izslēgt naftas slānekļus no ogļu definīcijas. Vēlreiz vēršu jūsu uzmanību uz to, ka, pievienojoties ES, Igaunija piekrita, ka naftas slānekļiem būs ogļu statuss, un tādēļ naftas slānekļu pētniecības programmu finansēšanas pamatam ir jābūt tādam pašam kā ogļu un tērauda izpētes fondam.

  Esko Seppänen (GUE/NGL), rakstiski. – Es biju Parlamenta referents, kad pēdējo reizi tika apstiprināta budžeta izpilde attiecībā uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienas darbību. Darbību beigusī Kopiena uzkrāja līdzekļus no ogļu un tērauda rūpniecības, un tādēļ ir tikai godīgi, ka pāri palikusī nauda nonāk pētniecībā šajās nozarēs un netiek izmantota pētniecībai naftas nozarē.

Pētniecība un pētniecības iestādes ir vajadzīgas, ja mēs gribam izmantot ,,tīras” ogles bez emisijas. Tas attiecas arī uz oglekļa uztveršanu un uzkrāšanu, kaut gan, neraugoties uz lielo vajadzību, šajā fondā nav pietiekami daudz naudas, lai to finansētu. Interesanti, ka šodien, starp citu, Shell prasīja šim nolūkam sabiedrisku finansējumu, ar to domājot ES finansējumu.

Gierek kungs kā referents nepārprotami cenšas veicināt ogļu izmantošanu enerģijas ražošanai, tādējādi pārstāvēdams savas valsts labākās intereses. Turklāt tas nav aizliegts ES, bet vēl ir tāls ceļš priekšā, kamēr mums būs tīras ogles.

25. Kultūras nozares Eiropā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Guy Bono ziņojums (A6-0063/2008) Kultūras un izglītības komitejas vārdā par kultūras nozarēm Eiropā (2007/2153(INI)).

  Guy Bono, referents. − (FR) Priekšsēdētāja kungs! Ziņojums, ar kuru es šodien iepazīstinu, seko Trüpel kundzes – viņa šodien ir šeit, un es viņu apsveicu – un manam lūgumam par kultūras nozaru plašāku atzīšanu, kas izteikts pirms trim gadiem 2007. gada Kultūras ziņojuma laikā, un šīs nozares tagad, es atgādinu, Eiropas Savienībā apsteidz automobiļu rūpniecību, tajās ir iesaistīts 3.1 % no strādājošajiem iedzīvotājiem, un tās rada 2.6 % no IKP.

Tādēļ es sagatavoju šo ziņojumu, pēc iespējas plašāk apspriežoties ar visiem šajā nozarē iesaistītajiem. Tagad es vēlētos pateikties šīs nozares speciālistiem un profesionāļiem, kā arī tīmekļa lietotājiem un patērētāju apvienībām, un kolēģiem no Kultūras komitejas par visām diskusijām, kurās mēs varējām risināt šos ārkārtīgi svarīgos jautājumus.

Šā ziņojuma pamatā ir šāds postulāts: kultūra un ekonomika šodien ir kļuvušas nedalāmas. Ekonomikai ir vajadzīga kultūra, un kultūrai ir vajadzīga ekonomika. Tādēļ kultūrai nekavējoties jāatdod pienācīgā vieta Lisabonas programmā. Paturot to prātā, es šajā ziņojumā izsaku vairākus priekšlikumus.

Pirmkārt, izveidot darba grupu, lai izpētītu attiecību starp kultūru, radošo darbu un inovāciju saistībā ar Kopienas politiku.

Otrkārt, ir svarīgi piešķirt kultūrai vairāk vietas mūsu Kopienas finansējumā. Šajā ziņojumā es iesaku dalībvalstu līmenī privāto/valsts finansējumu, kā arī tādu regulējumu un fiskālo sistēmu, kas atbalsta kultūras nozares, un, konkrētāk, nodokļu kredītus un samazinātas PVN likmes visiem kultūras produktiem, arī tiešsaistes darbiem. Es aicinu Komisiju apsvērt arī iespēju izveidot MEDIA programmai līdzīgu programmu visām kultūras nozarēm.

Treškārt, šajā ziņojumā ir izteikts ierosinājums labāk iekļaut kultūru ES ārpolitikā, jo – un to es gribu uzsvērt – Eiropu dara bagātu tās kultūra, vai drīzāk, man jāsaka, tās kultūras daudzveidība. Tādēļ es aicinu Komisiju un dalībvalstis palielināt atbalsta summu tulkošanai.

Nobeigumā, ja atļaujat, priekšsēdētāja kungs, es vēlētos atgriezties pie jautājuma par intelektuālā īpašuma tiesībām, par kurām šajā ziņojumā ir veikti ļoti daudzi grozījumi. Šajā jautājumā es kategoriski iebilstu dažām dalībvalstīm, kuru represīvos pasākumus nosaka nozares, kas nav spējīgas mainīt ekonomisko modeli saskaņā ar informācijas sabiedrības noteiktajām vajadzībām. Liegt piekļuvi internetam ir nesamērīgs pasākums, ņemot vērā mērķus. Tas ir sods ar varenu iedarbību, kam var būt nopietnas atskaņas sabiedrībā, kurā internets ir ļoti svarīgs sociālajai integrācijai.

Dāmas un kungi! Man šķiet, mums ir jāatšķir masveida pirātisms no patērētājiem, kuri darbojas bez nolūka nopelnīt. Tā vietā, lai padarītu patērētājus par noziedzniekiem, mums ir jāizveido jauni ekonomikas modeļi, kas uztur līdzsvaru starp iespēju piekļūt kultūras pasākumiem un saturu, kulturālo daudzveidību un taisnīgu atalgojumu intelektuālo tiesību īpašniekiem. Man šķiet, ka tas ir vienīgais ceļš, pa kuru kultūras Eiropa var ieiet 21. gadsimtā.

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Priecājos būt šeit un piedalīties debatēs par Bono kunga ziņojumu, un es vēlētos pateikties viņam par ieguldījumu un komitejai par darbu. Esmu pārliecināts, kā viņš teica, ka kultūra ir svarīga mūsu dzīvē un ka tā kļūst arvien svarīgāka Eiropas Savienības nākotnei.

Man gribētos piebilst, ka tā definē mūsu Kopienu daudz vairāk nekā bizness vai ģeogrāfija. Mums ir jāsaprot arī tas, ka kultūra dod ieguldījumu; kultūra rada; kultūra ir kaut kas pozitīvs, kas nevis patērē mūsu budžetu vai ir pretrunā ar mūsu vajadzībām, bet gan bagātina, ieskaitot arī darbavietu un izaugsmes radīšanu. Šī bija pirmā reize, kad Eiropas Savienība spēja skaidri atzīt pagājušā gada samita secinājumus pētījumā, kuru mēs laidām klajā pirms kāda laika, un tagad Eiropas Savienības kultūras darba kārtībā globalizācijas laikmetā.

Es vēlētos uzsvērt tikai trīs konkrētas idejas vai jūsu ziņojuma punktus, jo to ir daudz, un es nekomentēšu katru no tiem.

Pirmkārt, jūs lūdzat mūs izveidot Eiropas redzējumu par kultūru, radošo darbu un inovāciju. Eiropas darba kārtība, par kuru mēs tagad esam vienojušies, tieši to arī dara. Mēs stiprinām sadarbību starp dalībvalstīm, atbalstot arī radošās nozares. Tas ir viens no trim pīlāriem. Daļa no šā darba būs vajadzība apsvērt, kā precīzāk izmērīt šo nozaru ieguldījumu ekonomikā un kā tās atbalstīt.

Otrkārt, jūs lūdzāt mūs apsvērt ārējo dimensiju. Tā ir viena no darba kārtības trim prioritātēm, un tagad mēs ļoti aktīvi aicinām mūsu partnerus, mūsu dalībvalstis, ratificēt UNESCO Konvenciju – jo ne visas dalībvalstis un arī citas pasaules valstis ir to paveikušas – un nodrošināt arī tās īstenošanu. Mēs arvien vairāk iekļaujam kultūras elementus gan attīstības sadarbībā, gan divpusējās attiecībās ar jaunattīstības valstīm.

Treškārt, es piekrītu jums, ka visa uzmanība ir jāpievērš 151. panta pilnīgai īstenošanai ES politikā. Esmu izveidojis patiesi labus sakarus un sadarbību ar kolēģiem, arī ar komisāru C. McCreevy, attiecībā uz iekšējo tirgu un dažādiem autortiesību aizsardzības aspektiem. Esmu pārliecināts, ka ar jūsu visu palīdzību mēs sasniegsim šajā Līguma pantā noteiktos mērķus.

Jūs minējāt arī mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāti, kas atrodas ļoti augstā vietā mūsu darba kārtībā it īpaši šogad – dalībvalstis jau ir izveidojušas darba grupu šajā jautājumā, un Komisija īsteno izmēģinājuma pasākumu mākslinieku mobilitātei, kuru Parlaments ierosināja pagājušajā gadā.

Komisija atbalstīs visus šos centienus, it īpaši pētījumu, lai labāk izprastu saiknes starp kultūru, radošo darbu un inovāciju, kā arī vēl vienu pētījumu par to, kā izveidot vidi, kas vecina radošo un kultūras nozaru attīstību, ieskaitot arī atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem un riska pārņemšanu.

Šo iniciatīvu rezultāti tiks iekļauti Zaļajā grāmatā par kultūras un radošajām nozarēm, kuru Komisija plāno publicēt 2009. gadā.

Ar prieku gaidu debates.

  Rolf Berend, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Jaunās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku nozīmi Eiropas kultūras nozarē. Tādēļ īpaša uzmanība ir jāpievērš intelektuālā īpašuma aizsardzībai.

Eiropas Savienības un dalībvalstu uzdevums ir sniegt vajadzīgos līdzekļus, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu un aizsardzību. Īpaši svarīga šeit ir pirātisma apkarošana. Visiem iesaistītajiem ir jāzina savas tiesības un pienākumi attiecībā uz šā uzdevuma kopīgu risinājumu.

Šajā ziņojumā mūsu komiteja atbalstīja informatīvas un izglītojošas kampaņas it īpaši attiecībā uz patērētājiem. Ir jāuzsāk sagatavojoši un izglītojoši pasākumi, paskaidrojot intelektuālā īpašuma vērtību skolu jauniešiem. Attiecībā uz to es vēlētos vēlreiz uzsvērt komitejas viedokli, ka noziedzīgu darbību piedēvēšana patērētājiem, kuri necenšas gūt peļņu, nav pareizs risinājums digitālā pirātisma apkarošanai.

Mēs vairākkārt uzsvērām, ka tādas bezmaksas informācijas struktūras kā globālais tīmeklis ir ļoti svarīgas Eiropas radošajām nozarēm un ka mums ir jārada līdzsvars starp interneta atvērtību un intelektuālā īpašuma aizsardzību. Attiecībā uz to, priekšsēdētāja kungs, atļaujiet man vēl pateikt pēdējo komentāru par 22.a grozījuma pārskatīto variantu, kuru iesniedza 40 deputāti. Mana grupa – Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrāti – ir skaidri paziņojusi, ka tā gatavojas atbalstīt grozījuma pirmo daļu un kategoriski noraidīt šā grozījuma otro daļu.

SĒDI VADA: Diana WALLIS,
priekšsēdētāja vietniece

  Katerina Batzeli, PSE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Laikā, kad tradicionālās ekonomikas jomas un nozares cieš ievērojamu lejupslīdi un globalizācijas spiediens nostāda Eiropas uzņēmumus ļoti neizdevīgos konkurences apstākļos, kultūras nozare ir viena no nedaudzajām, kas nodrošina ievērojamas iespējas daudzpusīgai ekonomiskajai, reģionālajai, sociālajai un kultūras attīstībai. Šajā posmā, ņemot vērā ne tikai Līguma 157. pantu un UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, Eiropai ir jācenšas izveidot pienācīgu līdzsvaru, lai palīdzētu šīs nozares uzņēmumiem, aģentūrām, ražošanai un pakalpojumiem būt pilnīgi konkurētspējīgiem. Tajā pašā laikā Eiropa nedrīkst pakļaut riskam savas īpatnējās kultūras iezīmes vai apdraudēt daudzveidību.

Tādēļ, Komisāra kungs, kā jūs teicāt, nākamais gads, kas būs Eiropas Kreativitātes un inovāciju gads, man šķiet, ir īstais laiks, lai ES aktīvi pievērstos kultūras nozarēm. Mums ir jāatsakās no uzskata, ka tās ir greznība, un jāveido īpaša politika investīciju veicināšanai šajā nozarē.

Priekšsēdētājas kundze! Mēs pilnībā atbalstām Bono kunga ziņojumu, kuru, manuprāt, nopietni izskatīs arī komisārs Figeľ  kungs, lai varētu apspriest un turpināt radošo darbu.

  Zdzisław Zbigniew Podkański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Mēs bieži sastopamies ar nevērīgas izturēšanās gadījumiem pret kultūras lomu un nozīmi. Uzņēmējdarbību ievēro, bet kultūru uzskata par kaut ko nesvarīgu, par sava veida piedevu. Netiek novērtēta ne tikai tās kulturālā, bet arī ekonomiskā un sociālā nozīme.

Pateicoties šim ziņojumam, mums ir redzams cits kultūras tēls. Paskatīsimies, lūdzu, tikai uz skaitļiem. Eiropas Savienības rīcībā ir 1 % no visu dalībvalstu IKP, bet kultūras nozare viena nodrošina 2.6 % IKP un vairāk nekā 3 % darbavietu, tādēļ tā ir ļoti nopietna problēma. Taču šie dati ir nepilnīgi. Mēs zinām, ka tajos nav iekļauta amatniecības, rokdarbu un mākslinieciskās darbības loma un nozīme, un nav iekļautas vēl daudzas jomas, kuras ietekmē kultūra. Tādēļ es uzskatu, ka šis ziņojums ir ļoti svarīgs, un mums ir jāiesaistās un jāatbalsta komisārs Fige¾ kungs, jo viņš ir ieņēmis ļoti pareizu nostāju – tādu, kas piedāvā iespējas ikvienam.

  Helga Trüpel, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! G. Bono ziņojums ir piespiedis atsākt nemainīgo strīdu starp divām kultūras koncepcijām – no vienas puses kultūras kā nošķirtas parādības koncepcija un pilnīga kultūras ,,komercializēšana” no otras puses. Mēs uzsveram radošo nozaru nozīmi kā Lisabonas Stratēģijas daļu ekonomikas izaugsmei, tajā pašā laikā nepakļaujot kultūras politiku tīri ekonomiskiem ierobežojumiem.

Radošās un kultūras nozares tiek uzskatītas par neatkarīgām ekonomikas nozarēm, un iepriekšējos gados tās ir bijušas darbavietu radīšanas dzinējspēks Eiropā. Piemēram, Vācijā tās rada vairāk darbavietu nekā automobiļu rūpniecība, un Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir attiecīgi jāorientē sava politika. Šeit vēl ir daudz darba.

Man vēlreiz jāuzsver – ņemot vērā visus sarežģītos argumentus, kas apvij autortiesības – ka vēl ir jāatrod atbilstīgi politiski noteikumi attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām digitālajā pasaulē, lai, no vienas puses, nodrošinātu brīvu pieeju internetam visiem lietotājiem un radītu jaunas ienākumu gūšanas iespējas māksliniekiem, kuri rada kreatīvo saturu, no otras puses.

  Miguel Portas, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Bono kunga ziņojums ir lielisks dokuments, kuru mēs atbalstām. Es runāšu īsi un pievērsīšos tikai autortiesību jautājumam. Kad pasaulē vēl nebija digitalizācijas, grāmatu un ierakstu pirkšanu varēja uzskatīt par parastas patēriņa tendences atspoguļojumu. Fotokopētāji un kasešu magnetofoni bija trieciens autoru atalgojumam, un tomēr pirkšana joprojām bija noteikums.

Digitālajā pasaulē paradigma mainās. Internets nozīmē, ka ideju, informācijas un darbu izplatīšana un brīva aprite ir atbrīvojusies no vecajiem fiziskajiem ierobežojumiem. Digitālajā pasaulē samaksa ir palikusi pagātnē. Darbu brīva aprite ir kultūras dabiskā dzīvotne. Mēs apkarojam pirātismu peļņas iegūšanas nolūkā, bet mēs kategoriski iebilstam pret noziegumu piedēvēšanu patērētājiem. Digitālajā pasaulē mums joprojām ir vajadzīgi zināmi ierobežojumi un barjeras, jo mēs vēl neesam atraduši veidu, kā nodrošināt autoriem piemērotu atlīdzību; bet šīs dienas ir skaitītas.

  Thomas Wise, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Eiropai ir bagāts un daudzveidīgs kultūras mantojums, kas bagātina mūsu dzīvi ne tikai estētiski, bet arī ekonomiski. Kā jau minēts, šī nozare dod 2.6 % no Eiropas Savienības IKP. Tās izaugsme pārsniedz kopējo ekonomikas izaugsmi, un tajā darbojas vairāk nekā pieci miljoni cilvēku.

Tie ir trīs ļoti skaidri iemesli, kāpēc Komisijai vajadzētu turēties pa gabalu, ja mēs nevēlamies redzēt kultūru aizejam pa to pašu ceļu kā zvejniecība un lauksaimniecība. Tomēr tirdzniecības deficīts tikai starp ES un Amerikas Savienoto Valstu kinofilmām vien palielinās gadu no gada, jo Eiropas publika izvēlas amerikāņu nevis eiropiešu produktus. Jaunākie skaitļi liecina, ka šis deficīts bija GBP 7.2 miljardi gadā.

Sešu lielāko ASV filmu sabiedrību, kuras ir brīvas no ierobežojumiem, ko uzliek paļaušanās uz valsts finansējumu, apgrozījums 2006. gadā bija USD 42.6 miljardi, kamēr vispārējā situācija Eiropas kino industrijā pasliktinās, kā liecina Eiropas Audiovizuālā novērošanas centra ziņojums. Tas tādēļ, ka subsīdijas un tiesību akti neiedvesmo māksliniekus – tie audzina birokrātus un parazītus.

  Christofer Fjellner (PPE-DE). – (SV) Kultūras iespējas ir radikāli mainījušās kopš interneta parādīšanās un izplatīšanās. Manuprāt, šī attīstība ir bijusi gandrīz izcili pozitīva. Kultūra ir atdzīvināta, demokratizēta un plaši izplatīta. Neraugoties uz to, Eiropā daudz diskutē par problēmām, kuras kultūras darbiniekiem it kā rada internets. Tas ir nožēlojami.

Ar to es nedomāju teikt, ka kultūrai nav problēmu. Piemēram, tādas problēmas ir autortiesību pārkāpumi un nelikumīga datņu koplietošana. Liela daļa šā ziņojuma veltīta arī šīm problēmām. Pašlaik Eiropā cirkulē daudz priekšlikumu, kā mums tikt galā ar šiem jautājumiem. Diemžēl daudzos gadījumos maz uzmanības tiek veltīts mūsu kā pilsoņu pamatbrīvībām un tiesībām. Piemēram, pašlaik priekšlikums, kas, iespējams, ir vispretrunīgākais, mēģina aizliegt piekļuvi internetam tiem, kuri pieķerti autortiesību pārkāpšanā.

Es gribētu izmantot šo iespēju un mudināt kolēģus atbalstīt manis iesniegto šā ziņojuma grozījumu. Īsi sakot, manā priekšlikumā ir uzsvērta interneta pozitīvā loma kultūrā un demokrātijā, bet tajā ir noraidīta ideja aizliegt piekļuvi internetam atsevišķiem iedzīvotājiem. Autortiesību pārkāpumi un datņu koplietošana ir jāapkaro ar samērīgām sankcijām, kas respektē pamattiesības un brīvības. Interneta piekļuves aizliegums, manuprāt, ir rupjš vārda un informācijas brīvības pārkāpums, un tas nekādā ziņā nav samērīgs. Internets ir vairāk nekā kopēšanas ierīce vai filmu un mūzikas nelikumīgas izplatīšanas kanāls. Tas ir brīvas runas, informācijas un saskarsmes lauks.

Manam jaunākajam brālim internets šķiet tikpat dabisks kā televīzijas skatīšanās vai pļāpāšana ar draugiem skolas pagalmā starpbrīža laikā. Un vai mēs gatavojamies noteikt līdzīgus ierobežojumus, kad autortiesības tiek pārkāptas citos veidos? Ne tik sen es mācījos universitātē, un tur diemžēl daudzi studenti nelegāli kopēja mācību literatūru, bet sodīt viņus ar aizliegumu lasīt grāmatas vai rakstīt rakstus, protams, būtu bijis bezjēdzīgi. Cilvēkam, kurš zadzis pārtiku, nav aizliegts pirkt pienu, un cilvēkam, kurš nozadzis divriteni, nav aizliegts lietot ielu. Tādēļ nedarīsim kaut ko tik muļķīgu attiecībā uz citiem pārkāpumiem tikai tāpēc, ka tie izdarīti internetā. Paldies!

  Maria Badia i Cutchet (PSE). – (ES) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Sākumā es arī vēlētos apsveikt referentu Bono kungu ar šo ziņojumu par kultūras nozarēm, kurā skarts plašs jautājumu loks, uz kuriem viņš ir mēģinājis atbildēt.

Es gribētu īsi komentēt tikai vienu aspektu, kuru es uzskatu par prioritāru. Informācijas, komunikācijas un digitālo tehnoloģiju sabiedrībā pastāvīgi rodas jauni ražošanas un izplatīšanas veidi, un tas nozīmē jaunas iespējas ražotājiem, radošā darba darītājiem, māksliniekiem un patērētājiem. Šajos jaunajos apstākļos ir svarīgi atrast jaunas, līdzsvarotas formulas, kas apvieno radošā darba darītāju tiesības ar iedzīvotāju tiesībām piekļūt kultūras vērtībām.

Turklāt kultūras nozares un radošā darba darītāji, ieskaitot arī MVU, pateicoties to duālajai lomai kultūrā un ekonomikā, dod ieguldījumu gan kultūras daudzveidībā, gan jaunu darbavietu un ekonomiskās attīstības iespēju radīšanā, un, ņemot vērā to, ka tie ir daļa no vienas no mūsu ekonomikas dinamiskākajām nozarēm, atbalsts radošajām nozarēm ir jāuzskata par ieguldījumu. Tādēļ Eiropas politikas prioritātei ir jābūt atbalstam mūžizglītībai, kas veicina radošās spējas, un sinerģijai starp kultūras nozares darbību un skolu darbību.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Atļaujiet man apsveikt šo svarīgo ziņojumu par kultūru. Žanam Monē piedēvē apgalvojumu, ka tad, ja viņam viss būtu jāsāk no jauna, viņš sāktu ar kultūru. Eiropas rakstītā vēsture sniedzas divus ar pusi tūkstošus gadu senā pagātnē, un cik bagāts un daudzveidīgs ir tās saturs! Kultūra ir mūsu civilizācijas attīstības nozīmīga daļa. Ir jāatbalsta pasākumi, kas veicina ar kultūru saistītu nozari. Būtu labi, ja varētu atrast līdzekļus mūsdienīgu bibliotēku tīkla izveidei Polijā, domājot par cilvēkiem, kuri nevar atļauties pirkt grāmatas. Varšavā joprojām ir rajoni, kuros nav pienācīgu akadēmisko lasītavu. Nedarbojas bibliotēku apmaiņas sistēma. Jauniešiem jādodas uz pilsētas centru, lai piekļūtu zinātniskiem darbiem. Amerikas Savienoto Valstu bibliotēku sistēma varētu būt piemērs. Ir vajadzīgi līdzekļi vietējo bibliotēku attīstībai, kas nodrošinātu piekļuvi vajadzīgajiem materiāliem, tādējādi dodot cilvēkiem iespēju izglītoties.

Es neesmu pilnīgi vienisprātis ar ziņojuma T apsvērumu. Nacionālā identitāte un valoda ir kreativitātes saknes. Eiropas mūsdienu kultūra sākās tad, kad Dante un Petrarka sāka rakstīt itāļu valodā. Eiropas civilizācijas attīstības cēlonis vienmēr ir bijusi cilvēka individualitātes paplašināšanās, tās garīgais progress un tas, ka ļaudis to ir izmantojuši, lai bagātinātu kolektīvās dzīves saturu.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Kultūra ir īpaši spēcīgs un ekonomisks faktors mums visiem, un mēs redzam, ka Eiropā tā rada daudzos miljardos skaitāmas summas, ka tajā ir iesaistīti miljoni strādājošo un ka šajā jomā darbojas tieši daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kļūstot ļoti radoši un aktīvi iedzīvotāju vidū.

Man ir ļoti svarīgi, lai šim kultūras dzinējspēkam būtu vislabākā piekļuve jaunajiem digitālajiem un audiovizuālajiem formātiem. Ir svarīgi sasniegt attiecīgo mērķauditoriju un ieviest jaunus produktus it īpaši mūžizglītībā, jo tieši šie jaunie un inovatīvie līdzekļi pienācīgi attīsta un veicina radošās spējas.

  Mary Honeyball (PSE). – Priekšsēdētājs kundze! Es vēlētos ļoti pateikties Bono kungam par šo ziņojumu, kurā ir uzsvērta kultūras un radošo nozaru lielā nozīme un to aizvien pieaugošā loma mūsu ekonomikā.

Kā lielākā daļa no jums zina, es pārstāvu Londonu, kura, protams, ir viens no Eiropas radošajiem centriem. Tādēļ es tiešām esmu labi informēta par to, kādas priekšrocības radošās nozares var dot kādai vietai. Londona ir daudzveidīga kultūras ziņā un plaukstoša tās radošajās izpausmēs, un, tā kā kultūras nozares pārstāv lielu Londonas ekonomikas daļu, es ļoti atzinīgi vērtēju ierosinājumus atbalstīt šo nozaru ilgtspējību un izaugsmi.

Bet, kad esmu to pateikusi, ir kāds apstāklis, kas rada lielas bažas un uz kuru šovakar jau ir bijušas norādes diskusijās par citu ziņojumu. Un šis apstāklis ir tāds, ka, kaut gan šajā nozarē darbojas milzīgs skaits sieviešu, nav daudz sieviešu radošo nozaru augstākajos amatos, un es ļoti ceru, ka mēs varēsim to risināt turpmākās diskusijās.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Rezolūcijas projekts vērš uzmanību uz saikni starp plaukstošo kultūras nozari un mākslinieku pārrobežu mobilitāti; tas aicina Komisiju izdot Zaļo grāmatu par iekšējo tirgu produktu un pakalpojumu radītājiem, kas dos iespēju salīdzināt sasniegumus šajā jomā. Ziņojumā ir uzsvērta kultūras nozīme Kopienas politikā, kā arī kulturālās izglītības nozīme personības attīstībā un identitātes apziņā.

Kreativitāte un iesaistīšanās pievienotās vērtības radīšanā nosaka kultūras nozares svarīgo ekonomisko nozīmi. Tās faktiskais ieguldījums ekonomikas attīstībā, it īpaši mūzikas un izdevējdarba nozarē, daudzreiz pārsniedz izdevumus kultūras attīstībai. Apsveicu referentu!

  Tomáš Zatloukal (PPE-DE). – (CS) Kultūras nozares ir pievienotās vērtības pakalpojumu galvenās sniedzējas, un šie pakalpojumi ir dinamiskas, uz zināšanām balstītas ekonomikas pamats. Tās ir svarīgs darbavietu radīšanas avots kreatīvajās nozarēs, kas ievērojami veicina Eiropas Savienības konkurētspēju. Šo situāciju atspoguļo aicinājumi atbalstīt kultūras un radošās nozares ar labākas kvalifikācijas, izglītības un apmācības sistēmas palīdzību, it īpaši cenšoties nodrošināt profesionālo apmācību visu līmeņu kultūras un mākslas disciplīnu studentiem.

Es atbalstu aicinājumus dalībvalstīm iekļaut uzņēmējdarbību vidusskolu un augstskolu valsts programmās, it īpaši humanitārajās, mākslas un kultūras jomās. Turklāt ir vajadzīgs arī progress mākslas studiju diplomu savstarpējas atzīšanas jomā. Arī es vēlos lūgt komisāru vairāk ņemt vērā kultūras nozares īpašās iezīmes visās politikas jomās, kas saistītas ar iekšējo tirgu, konkurenci, tirdzniecību, uzņēmējdarbību, pētniecību un attīstību.

  Ruth Hieronymi (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es tikai vēlētos reizi par visām reizēm likvidēt kādu pārpratumu. Šajā ziņojumā nav runas par to, ka kādam kaut kādā veidā varētu liegt piekļuvi internetam. Kultūras un izglītības komiteja to ir vienbalsīgi noraidījusi.

Ir runa par līdzsvarotas attiecības panākšanu starp atklātu piekļuvi internetam un intelektuālā īpašuma aizsardzību, un šajā jomā mums tiešām joprojām ir jāatrisina daudz uzdevumu un jāatrod instrumenti, lai ņemtu vērā abus mērķus. Tādēļ es gribētu īpaši ievērot šādu nostāju arī balsošanā.

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, bet es vēlētos izteikt dažas piezīmes.

Kultūras nozaru jautājums ir cieši saistīts ar kultūras ekonomiskās vērtības jautājumu. Tagad pret kultūru attiecas kā pret līdzekli ekonomikas izaugsmei, un tagad daudzos pētījumos ir uzsvērta kultūras darbības ekonomiskā ietekme. Saistībā ar to atgādināšu pētījumu „Kultūras ekonomika Eiropā”, ko 2006. gadā sagatavoja privāts konsultants un kurā norādīti vairāki iespaidīgi skaitļi par kultūras nozari; tomēr šie skaitļi ir apstrīdami, jo šajā pētījumā par „kultūru” ir uzskaitīti MP3 atskaņotāji, mobilie tālruņi un reklāma.

Tādēļ mums šķiet, ka pievēršanās šādiem ekonomiskajiem aspektiem var radīt neskaidrības un tādas svarīgas lietas kā kreativitāte vai mākslinieciskais potenciāls var nonākt otrajā vietā, ja tie neizrādās pietiekami ienesīgi.

Es iestājos par kultūras politiku, kas atbalsta kultūras daudzveidību, māksliniecisko kreativitāti un cilvēku un kopienu mākslinieciskā potenciāla attīstību – tās ir pamatnostādnes, kuras, man šķiet, mums ir jāatceras turpmākajā rīcībā.

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − (SK) Es ar interesi klausījos debates. Bez šaubām, ziņojums ir interesants jau pats par sevi, un, kā teica komitejas priekšsēdētāja Batzeli kundze, daudzējādā ziņā tas ir arī stimuls Komisijai, dalībvalstīm un kultūras un radošo nozaru pasaulei.

Manuprāt, galvenais temats vai galvenais mērķis ir iegūt vispārēju pārskatu, lai šie stimuli nonāktu uzmanības centrā un radītu labvēlīgu vidi kreativitātei, inovācijai, pašai kultūrai un kultūras statusam mūsu sabiedrībā un attiecībās.

Atļaujiet man pateikt tikai dažus vārdus. Mēs nevaram dzīvot bez ekonomikas, bet kultūra ir tā, kas piešķir nozīmi mūsu attiecībām un mūsu identitātei un kas nosaka vērtības, kuras mūs vieno Kopienā. Tā ir mana atbilde tiem, kuri uztraucas, ka mūsdienās uz visu skatās tikai no ekonomikas viedokļa un izsaka naudas vērtībā. Kultūra ir vairāk nekā nauda, bet ir svarīgi uzlūkot to kā radošu vērtību, kas rada darbavietas un palīdz ekonomikas attīstībā. Kultūras trūkuma rezultāts vairumā gadījumu ir lejupslīde ne tikai ekonomikā, bet arī politikā un sabiedrībā. Tādēļ kultūras trūkumam ir daudz seku.

Tādēļ es priecājos, redzot plašu atbalstu kreativitātei un inovācijai priekšlikumos attiecībā uz Eiropas Komisijas priekšlikumu 2009. gadam. Pats oficiālais priekšlikums jau ir šajā Parlamentā, un es ceru, ka likumdošanas procedūra drīz nonāks līdz tā pieņemšanai un sagatavošanas darbiem Eiropas Kreativitātes un inovāciju gadam.

Nobeigumā es gribētu teikt dažus vārdus par pirātisma apkarošanu. Tāpat kā daudzi no klātesošajiem es uzskatu, ka mums ir jāpanāk līdzsvars starp piekļuvi kultūrai, tās pieejamību, komunikāciju un kultūras iespējām, no vienas puses, un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību no otras puses. Mums ir jāapkaro intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi, jo tas nereti ir mazāku un vājāku uzņēmumu sabrukšanas iemesls. Tāda ir Eiropas Komisijas nostāja. Viens no veidiem, kā likvidēt šo problēmu, ir izglītība – zināšanu paplašināšana par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nozīmi un par to, ka nedrīkst ļaunprātīgi izmantot brīvības. Otrā metode ir lūgt un organizēt visas ieinteresētās puses vai atbildīgos par šo jomu, lai viņi sadarbotos un atbalstītu centienus aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības, attīstot piekļuvi elektroniskajiem tīkliem mūsdienu saziņā. Galu galā, tieši to mēs pirmo reizi ierosinājām nesenajā priekšlikumā par elektronisko komunikāciju tīkla un pakalpojumu reformu (Telekomunikāciju pakete), un tāda ir arī Eiropas Komisijas attieksme pret pirātisma apkarošanu. Protams, daudz jādara arī pašām dalībvalstīm.

Tas ir viss, ko es vēlējos pateikt, paldies! Ar prieku gaidu turpmāko sadarbību.

  Guy Bono, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Man šķiet, ka mēs nedrīkstam aizmirst, ko mēs cenšamies sasniegt. Neraugoties uz to, par ko mūs cenšas pārliecināt daži subjektīvi pētījumi, mūsu kultūru neapdraud tas, ka 13 % eiropiešu veic kulturālā satura nelegālu lejupielādi; man šķiet, ka to apdraud mūsu kultūras koncentrēšana dažu lielu grupu rokās, kas kaitē mūsu daudzveidībai un tādējādi mūsu kultūras mantojumam.

Minēšu tikai vienu piemēru par skaņu ierakstiem. Šodien 95 % no izplatītajiem mūzikas ierakstiem nāk no četrām lielām ierakstu sabiedrībām. Es uzskatu, ka ir svarīgi nodrošināt, lai patērētājiem būtu īsta izvēle, un ir svarīgi garantēt satura plurālismu ļoti koncentrētā tirgū, kur par inovāciju un kreativitāti atbildīgie galvenokārt ir mazi nevis lieli. Jūs, komisāra kungs, runājāt par MVU, iesakot pētījumu, kas, manuprāt, ir tiešām interesanta ideja.

Atļauja apvienot Sony un BMG, kuru piešķīra Komisija, ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas politiku atbalstīt MVU mūzikas nozarē, kuri rada vairāk darbavietu nekā lielās sabiedrības un pārstāv 99 % no tirgus dalībniekiem un 80 % inovāciju šajā nozarē. Tādēļ šķiet, ka nekavējoties jāatbalsta daudzveidība kultūras nozarē, kas ir patiess izaugsmes dzinējspēks un cilvēku attīstības ceļš.

Nobeigumā es pateikšu, ka kultūru bagātina tieši tās daudzveidība un nevis kāds apkārtceļš.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 10. aprīlī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. – Kultūrai un kreativitātei ir galvenā nozīme Eiropas pilsonības veicināšanā. Abas tēmas, kultūra un kreativitāte, ir jāņem vērā ES turpmākajā politikā.

Komisija sponsorēja Eiropas kultūras ekonomikas analīzi, un atklājās svarīgi dati. Atklājās, ka kultūra vispārējā nozīmē dod ievērojamu ieguldījumu ekonomikā, tiešām, daudz lielāku nekā tika vērtēts sākotnēji.

Pirms pieciem gadiem tika vērtēts, ka kultūras nozares dod 2.6 % no Eiropas Savienības IKP. 2004. gadā šajā nozarē strādāja 3.1 % no ES aktīvajiem iedzīvotājiem. Attiecību starp darbību kultūras jomā un ekonomiku Maltā un Gozo var novērtēt pēc nesenā 2007. gada pētījuma, kuru veica Valsts statistikas birojs, iesaistot tajā kopsummā 5086 dalībniekus, kuri reģistrēti 34 deju skolās.

Šajās deju skolās strādāja 109 cilvēki, un tās deva gandrīz EUR 400 000 lielu finanšu pārpalikumu. Kopējie ienākumi pārsniedza vienu miljonu eiro.

Tas ir tikai viens piemērs, kas pierāda kultūras darbību nozīmi ekonomikā.

  Neena Gill (PSE), rakstiski. – Mans reģions, Rietummidlenda, ieņem vadošo vietu radošo nozaru attīstībā, un tagad šajā jomā ir nodarbināts vairāk nekā viens no desmit iedzīvotājiem. Šis reģions ir viens no kulturāli visdaudzveidīgākajiem AK reģioniem.

Tomēr ES ir vairāk jāpievēršas kultūras nozaru atbalstam, veicinot darbavietu izveidi šajā jomā, lai pretotos ES tradicionālo nozaru pārvietošanai uz jaunattīstības valstīm.

Ir vajadzīga kopīga rīcība un lielāks finansiāls atbalsts uzņēmējdarbības sākšanai un MVU kultūras nozarēs, izmantojot Septīto pamatprogrammu, struktūrfondus un ES sociālo fondu. Tas joprojām uzturēs Eiropas uzņēmēju un strādnieku prasmes un spējas, nodrošinot vajadzīgo prasmju pieejamību, lai turpinātu nozares attīstību. ES ir jāatbalsta kreativitāte, lai radītu vairāk inovāciju un uzņēmējdarbības.

Eiropas Starpkultūru dialoga gadā mums ir jāapzinās arī kultūras nozaru nozīme zināšanu un izpratnes radīšanā par citām kultūrām un tādējādi to nozīme sociālajā kohēzijā. Eiropa var arī ļoti daudz iegūt ekonomiski no tās kultūru daudzveidības.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Es vēlos pateikties referentam, kurš sagatavojis ziņojumu, kurā tik visaptveroši aplūkota kultūras nozaru daudzpusība un ar tām saistītās galvenās problēmu jomas. Apsverot kultūras nozaru statusu Eiropas Savienībā, ir jāatceras divi pamatprincipi.

Pirmkārt, mums ir jāsaprot, cik svarīga ir kultūra cilvēku dzīves kvalitātei. Kultūras produkti vairo labklājību. Kopiena atzīst, ka eiropiešiem ir pamattiesības uz izglītību, un tas nozīmē – arī uz kultūru. Tādēļ mēs runājam par fundamentālām pilsoņu tiesībām.

Otrkārt, mums ir jāsaprot, cik svarīga ir kultūra tiem, kuri to veido. Daudziem šis darbs nav tikai kaislība – tas ir dzīvesveids. Atlīdzības saņemšana atbilstīgi darbam ir vienas no pamattiesībām. Likumdevēju pienākums ir nodrošināt, lai šie cilvēki var strādāt vidē, kas nekaitē viņu tiesībām. Nav kultūras rezultāta bez tās radītājiem, un ja viņi nesaņem samaksu par padarīto darbu, rezultāts ir kultūras izaugsmes ierobežojumi.

Tādēļ tiesību aktiem kultūras nozaru jomā, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesībām un blakustiesībām, ir jānodrošina pareizs līdzsvars starp kultūras divām sociālajām dimensijām. Tam vajadzīga īpaši delikāta attieksme no likumdevēja puses. Ir jāapzinās, ka kultūras nozares ir ļoti īpaša joma, un tādēļ tām ir vajadzīgs ļoti īpašs tiesiskais statuss.

Kultūras nozares galvenais izaicinājums acīmredzot ir informācijas tehnoloģijas. Tās noteikti iegūst no tehnoloģiju attīstības un informācijas tirgus, bet tajā pašā laikā tām ir vajadzīga aizsardzība, kad tiek lietotas jaunas sistēmas.

Mums ir vajadzīga arī Komisija, lai īstenotu steidzamus pasākumus attiecību noskaidrošanai starp intelektuālo īpašumu, kultūru un ekonomiku. Galvenā problēma ir tā, kā mēs varam garantēt taisnīgu un atbilstošu atalgojumu par padarīto darbu katram tiesību īpašniekam un katrai atsevišķai kultūras nozarei, tajā pašā laikā nodrošinot patērētājiem izvēli un vieglu piekļuvi kultūras produktiem.

  Marianne Mikko (PSE), rakstiski. – Tā kā materiālo preču ražošana tiek arvien vairāk mehanizēta un veikta ārpus valsts, arvien vairāk cilvēku Eiropā saista savas spējas ar kultūras preču ražošanu.

Eiropas Komisijas ierosinātajā pētījumā kultūras nozaru ieguldījums mūsu ekonomikā un sabiedrībā ir novērtēts daudz par zemu. Kaut gan tikai varbūt 3.1 % no ES aktīvajiem iedzīvotājiem rada tiešas monetāras vērtības kultūras jomā, to ietekme ir viegli pamanāma gandrīz katrā mūsu dzīves aspektā.

Popkultūra nes kulturālus un sociālus paziņojumus. Mūziķi un aktieri bija ļoti noderīgi, atbrīvojot zaļās ekonomikas vilni. Mūzika un kino spēcīgi atbalsta sapratni starp cilvēkiem un Eiropas vērtību izpratni. Galvenokārt kultūras nozares bija tās, kas radīja jauno tehnoloģiju un digitālo platformu pieprasījumu.

Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Eiropas kultūras nozares joprojām būtu dzīvotspējīgas. Pirmkārt, mums ir jānodrošina, lai radoši cilvēki varētu uzturēt sevi ar radošo darbu. Tas nozīmē, ka mums ir jāļauj autoriem izplatīt savus darbus pēc iespējas plašāk, nebaidoties no izmantošanas ne no starpnieku, ne no patērētāju puses.

Es joprojām uzskatu to par galveno motīvu šajā ziņojumā, par kuru es pateicos referentei un kolēģiem, kuri izteica savas domas.

26. Eiropas kultūras programma globalizācijas laikmetā (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Vasco Graça Moura ziņojums Kultūras un izglītības komitejas vārdā par Eiropas kultūras programmu globalizācijas laikmetā (2007/2211(INI)) (A6-0075/2008).

  Vasco Graça Moura, referents. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ierosinot izveidot vispārēju sistēmu kultūras jautājumos saistībā ar Lisabonas darba kārtību, es nolēmu iekļaut šajā ziņojumā daudzus deputātu iesniegtos priekšlikumus, jo tie saskanēja ar vispārējo pieeju. Tādēļ, ja ziņojumā ir daži punkti, kas var likties lieki, salīdzinot tos ar citiem instrumentiem, kuri pašlaik jau ir pieņemti un stājušies spēkā, to uzdevums ir uzsvērt jautājumus, kurus var uzskatīt par vissvarīgākajiem.

Atgādinot šīs sistēmas galvenos punktus, es gribētu teikt, ka Eiropas Savienībai ir ļoti īpašs pienākums nodrošināt Eiropas kulturālo bagātību. Eiropas kultūras mantojums visās tā dimensijās katrā ziņā ir jāsaglabā un jāizplata gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, nenoliedzot to, ka ir ļoti vēlams ieņemt iespējami atvērtu nostāju pret jebkuru citu kultūru, un šāda attieksme turklāt vienmēr ir bijusi Eiropai raksturīga iezīme.

Mūsu kultūras mantojums, kurā ietvertas tā daudzveidīgās izpausmes formas un sākotnējo avotu apvienojums, piemēram, grieķu – latīņu un jūdu – kristiešu senatne, vēstures gaitā ir ierindojis Eiropu visu kontinentu priekšgalā. Tas ir bijis nevaldāms inovāciju, attīstības un progresa dzinējspēks, izplatoties visos virzienos, un šodien tas vēl joprojām ir svarīgs atsauces punkts humānismam, gara bagātībai un atdzimšanai, demokrātijai, iecietībai un pilsoniskumam.

Pasaulē, kura kļūst arvien globalizētāka, Eiropas kultūras bagātības kodolā ietvertās izcilās, raksturīgās iezīmes ir patiesa Eiropas pievienotā vērtība, un to nozīme kā identitātes noteicējām ir ļoti svarīga Eiropai un Eiropas Savienībai, jo tā palīdz cilvēkiem saprast pasauli, veidot kohēziju, uzsver viņu vienreizīgumu un dod iespēju apzināties sevi attiecībā pret citiem cilvēkiem.

Īpašie veidi, kādos Eiropas kultūras mantojuma ietekme vēstures gaitā ir radusi izpausmi citos kontinentos, prasa īpašus pasākumus, lai izceltu šos faktorus, kuri kalpo civilizācijas veidošanai, savstarpējai sapratnei un konstruktīvai pieejai, vienojot cilvēkus. Mēs iesakām Padomei un Komisijai izcelt Eiropas klasiskā mantojuma prestižu un gadsimtiem seno vēsturisko ieguldījumu nacionālajās kultūrās visās to dimensijās, vienlaikus apmierinot arī kultūras nozares vajadzības nākotnē.

Tādēļ mēs iesakām pasludināt 2011. gadu par ,,Grieķu un latīņu klasisko valodu Eiropas gadu”, lai Eiropas Savienībai un pārējai pasaulei būtu iespējams vairāk uzzināt par šo nozīmīgo kultūras mantojuma aspektu, kam tagad draud aizmirstība. Tā paša iemesla dēļ mēs uzsveram nepieciešamību veidot atbalstu Eiropas valodām pasaulē un to nozīmei mākslinieciski radošajā darbībā citos kontinentos, lai atvieglotu gan savstarpējo pazīšanu un izpratni, gan kultūras mijiedarbību, kuru ārpus Eiropas rada un nodod tālāk šīs valodas.

No otras puses, Kopienas pašreizējās programmas kultūras nozarē nepilnīgi atspoguļo Eiropas kopīgā kultūras mantojuma izpausmes, un tādēļ mums ir vajadzīgas īpašas programmas, lai veicinātu radošumu un saglabātu plašāka mēroga un dziļāka līmeņa saiknes gan ar materiālām, gan nemateriālām precēm un vērtībām, kas veido Eiropas kultūras mantojumu, un lai šīs preces un vērtības varētu savstarpēji iedarboties saskaņā ar humānistu koncepciju par identitāti un atšķirībām mūsdienu kultūras darbos.

Kultūras programmas ļoti veicinās kohēziju, patiesu konverģenci, ekonomisko izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību, inovāciju, nodarbinātību un konkurētspēju, taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka kultūra un kultūras produkti ir vērtība paši par sevi (culture qua culture). Mēs vēlētos atgādināt Padomei, ka ir nekavējoties un steidzami jāpārskata Komisijas ziņojumā ierosinātajiem pasākumiem un jau esošajiem pasākumiem paredzētais finansējums. Tā kā nav laika minēt vēl citus jautājumus, es apsveicu Komisijas paziņojumu un tā pieņemšanu Padomē. Mēs piekrītam nospraustajiem mērķiem.

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties Graça Moura kungam par viņa ieguldījumu, pašai komitejai un visiem runātājiem par šo ziņojumu. Es uzskatu to par apstiprinājumu, ka kultūra pelna nozīmīgāku vietu mūsu diskusijās, mūsdienās un sadarbības gados. Man šķiet, tas ir apstiprinājums, ka mēs esam pārgājuši no sākotnējās darba kārtības, kurā valdīja cieti materiāli – ogles un tērauds, uz tādām nemateriālām vērtībām kā kultūra, izglītība, radošums un pilsonība. Mēs nevaram to mērīt kilogramos vai tonnās, bet runa ir par mūsu vienotības nākotni, par mūsu kopienām vietējā, reģionālā un valsts līmenī, kā arī Eiropas līmenī.

Manuprāt, tādēļ mēs esam iesnieguši šo priekšlikumu. Kopš pagājušā gada tas ir saņēmis lielu nedalītu uzmanību un atbalstu sabiedrībā, dalībvalstīs un arī Padomē. Es priecājos, to redzot, jo tā bija vissvarīgākā atbilde: mēs gribam vairāk strādāt ar kultūru, kultūrai un arī kultūras pasaulei vai kultūrai pasaulē. Priecājos redzēt jūsu atbalstu šai programmai, kas arī ir ļoti svarīgi. Man kā komisāram un arī Komisijai vienmēr ir bijis pilnīgi skaidrs, ka Parlaments tiecas darīt vairāk šajās jomās.

Bez šaubām, mums ir jāpieņem kopīga pieeja. Tas ir šīs programmas īstenošanas veids. Svarīgas ir trīs galvenās jomas, un tās bija minētas arī iepriekšējā ziņojumā: radošās nozares; kultūras daudzveidība un kultūru dialogs; tikpat svarīga ir ārējā dimensija – ārējā sadarbība kultūrā un kultūra Eiropas Savienības ārpolitikā.

Esmu ar jums vienisprātis, ka mums nav jāpiešķir pārāk liela nozīme kultūras ekonomiskajam svarīgumam, bet mums tiešām ir jāatrod pareizais līdzsvars mūsu kultūras politikā. Jūsu ziņojumā pareizi norādīts, cik svarīgi ir piešķirt kultūrai lielāku nozīmi starptautiskajās attiecībās. Mēs uzskatām, ka tā ir iespēja izveidot aktīvu un konstruktīvu programmu kultūras daudzveidībai Kopienas politikas jomās. Es zinu, ka varu paļauties uz jūsu sadarbību šajā jautājumā.

Attiecībā uz mobilitāti mēs atbalstām kultūras darbinieku pārrobežu mobilitāti kā galveno instrumentu Eiropas kultūras telpas veidošanai. Paskatieties, piemēram, uz Erasmus izglītībā. Pēc desmit gadiem, tagad jau diviem gadu desmitiem, mums ir Eiropas augstākās izglītības telpa, vispopulārākā programma un daudz mūsdienīguma un atvērtības mūsu universitātēs. Man šķiet, šie mobilitātes, zināšanu, cieņas un pieņemšanas meklējumi ir jāattīsta arī mākslas un kultūras jomā. Es uzskatu, ka mēs tagad varam daudz sasniegt, sākot izmēģinājuma projektu mobilitātei, kuru jūs pērn ierosinājāt Parlamentā.

Pēdējais, bet ne mazāk nozīmīgais – kā jau es teicu, ir svarīgi pieņemt kopīgu pieeju. Priecājos, ka dalībvalstis apstiprināja atklātas koordinācijas metodes. Pagājušā gada novembrī tika izveidotas divas speciālistu darba grupas ar pārstāvjiem no dalībvalstīm, lai veicinātu mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāti, kā arī palielinātu mākslas un radošo nozaru potenciālu. Jūs saņemsit pienācīgu informāciju par šo grupu darba rezultātiem. Kā jūs zināt, mēs nodibinājām kultūras forumu, un pirmais tika organizēts Portugāles prezidentūras laikā, par ko es esmu pateicīgs. Mēs iesakām visai kultūras un radošajai nozarei izveidot kultūras un radošo nozaru platformu un piekļuves platformu kultūrai saskaņā ar pašreizējās kultūru dialoga platformas nostādnēm.

Man šķiet, ka iespējamo ieguldījumu apjoms palielinās, un esmu laimīgs, strādājot kopā ar kolēģiem Komisijā, kā arī kopā ar jums Parlamentā, lai nostiprinātu kultūras ietekmi daudzās citās ES politikas nozarēs. Es, protams, ar prieku gaidu ne tikai debates, bet it īpaši arī šīs programmas īstenošanu.

  Grażyna Staniszewska, Reģionālās attīstības komitejas referente. − (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos sirsnīgi sveikt Graça Moura kungu ar labo ziņojumu, kurā saskaņotā un detalizētā veidā ir atspoguļotas prioritātes kultūras jomā un noteikti ilgtermiņa mērķi. Šajā ziņojumā ir parādīta kultūras nozīme Eiropas Savienības attīstībā un inovācijas un konkurētspējas palielināšanas iespēju uzlabošanā. Kultūra ir nozare, kas rada darbavietas un patiesi paātrina ekonomisko izaugsmi. Reģionālās attīstības komitejas vārdā es vēlos pievērst jūsu uzmanību Eiropas Savienības reģionu nozīmei kā svarīgam kultūras sadarbības forumam. Kultūra un valoda veicina reģionu attīstību un ir kā magnēts investīcijām īpaši vāji attīstītajos reģionos ar trūcīgiem dabas resursiem un mazām tūrisma un atpūtas piesaistes iespējām. Tādēļ vietējām un reģionālajām varas iestādēm ir jāuzņemas tik svarīga loma kultūras vispārējā atbalstā un uzturēšanā apgabalos, kurus tās pārvalda. Ir tikai viens ziņojuma punkts, pret kuru man ir iebildumi – un tagad es runāju Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā, lai man pēc brīža nebūtu jāatkārtojas – un tas ir K apsvērums, kurā teikts, ka mēs pieprasām, lai imigranti un tūristi pakļaujas Eiropas tradīcijām un mantojumam. Tas nav labs izteiksmes veids. Komitejas darba laikā deputāti no ALDE grupas balsoja pret to.

Starpkultūru dialoga gadā der norādīt, ka Eiropas Savienībai ir jābūt atvērtai citām kultūrām, īstenojot dzīvē kultūru dialoga vērtības. Tai ir jāatbalsta un jārada kopīgs sadarbības pamats, izvirzot interesantas programmas. Tādēļ nav labi, ka ir atmesta kā nevajadzīga Eiropas trešo valstu iespēja pēc 2010. gada piedalīties ārkārtīgi saistošajā un prestižajā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā.

Priekšsēdētājas kundze! Man pēc maza brīža vajadzēja teikt vēl vienu runu, tādēļ es, ja atļauts, vēlos lūgt vēl 10 sekundes šajā laikā, un pēc tam es nekāpšu tribīnē otrreiz.

Es uzskatu, ka Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītajām valstīm ir ārkārtīgi svarīgi piedalīties šajā programmā. Es noteikti atbalstu ziņojumā izteikto prasību pasludināt 2010. gadu par Frederika Šopēna gadu, jo tas ir šā ģeniālā komponista 200. jubilejas gads, un viņš ir devis neapšaubāmu ieguldījumu Eiropas un pasaules kultūrā.

  Ruth Hieronymi, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Sākumā es vēlētos mūsu grupas, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas, vārdā no sirds pateikties Graça Moura kungam par lielisko ziņojumu. Paldies arī Komisijai par šo ziņojumu par Eiropas kultūras programmu. Tā var paļauties uz Parlamenta atbalstu kultūrai kā horizontālam uzdevumam, mākslinieku mobilitātes palielināšanai, reģionālās sadarbības palielināšanai un starptautiskās sadarbības nostiprināšanai.

Tomēr mēs ievērojām arī to, ka šajā ziņojumā kaut kā trūkst. Tas ir jautājums, kuru mēs nesen detalizēti apspriedām. Kultūras nozares un to pieaugošā nozīme liecina arī par to, ka ekonomiskie aspekti kļūst ievērojami spēcīgāki nekā agrāk. Kultūras programmā nav runa tikai par labākas sadarbības jautājumiem kultūras programmā vai par palielinātu finansējumu, bet arī par tiesisko sistēmu. Attiecībā uz to pat Eiropas Savienībā taisnība ir tas, ka tad, ja kultūra sacenšas ar iekšējā tirgus likumiem vai konkurences likumiem, šaubu gadījumos tā vienmēr izvelk īsāko salmiņu.

Visi atcerēsies K. Lévai ziņojumu: Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs nosauca tiešsaistes mūzikas kopējās pārvaldības sabiedrības par šķērsli konkurencei iekšējā tirgū. Šeit kultūra, bez šaubām, izvelk īsāko salmiņu un ir vājākā pozīcijā nekā Eiropas iekšējā tirgus likums. Tā kā vajadzība ir steidzama, rīt Parlaments lems tāpat kā Kultūras un izglītības komiteja. UNESCO konvencija ir jāpiemēro ne tikai kultūras daudzveidības nodrošināšanai attiecībā uz trešām valstīm, bet arī ar vislielāko steigu mūsu pašu Eiropas tiesību aktiem.

Tādēļ mēs no sirds lūdzam Komisāru, ka mums ir tikai viens mazs brīdis, un tādēļ mums ātri vajadzīgs priekšlikums par kultūras daudzveidības nostiprināšanu Eiropas iekšējā tirgus tiesību aktos.

  Marianne Mikko, PSE vārdā. – (ET) Kolēģi! Mūsu kolēģis Vasco Graça Moura ir veicis lielisku darbu, apkopojot ziņojumu, kurā ir minēts gan kultūras mantojums, gan turpmākās vajadzības, kopējie principi un īpašas ierosmes. Es kā ēnu referente izsaku savu pateicību.

Es vēlētos pievērsties tikai pāris punktiem. 2009. gada sākumā mūsu apstākļi mainīsies – stāsies spēkā Lisabonas līgums. Lai mūsu diplomātiskie pārstāvji varētu pienācīgi reprezentēt mūsu kultūru, kultūras dimensija ir konsekventi jāiekļauj mūsu ārpolitikā. Pašlaik mēs vēl esam tālu no tā. Sākumā mēs runājam par kultūras dimensijas iekļaušanu tikai attīstības pasākumos, kaut gan tas pats par sevi rada mums grūtības. Eiropas kultūrā ir daudz vērtīgu elementu, bet tā vietā, lai baudītu šo elementu kopumu, mēs, šķiet, panākam tikai vidējo aritmētisko. Eiropas kultūra diemžēl ir maz pārstāvēta pasaulē.

Es uzdrošinos ticēt, ka pasaules labākie kinoļaudis un rakstnieki dzīvo Eiropā, bet pasaules kinoteātros valda Holivuda, un grāmatnīcas ir pilnas ar brošūru formāta izklaidēm no Amerikas. Kāpēc mēs tulkojam ārzemju masu produkciju, un kāpēc mēs netulkojam viens otra labākos autorus? Kāpēc mūsu atbalstītās trešās valstis izvēlas tērēt naudu par amerikāņu kultūras produktiem? Šī situācija ir jāmaina.

Mums, bez šaubām, ir vairāk jāpievēršas Eiropas kopīgās kultūras telpas atjaunošanai. Kultūras telpas, kurā iekļautas Vidusjūras reģiona un Centrāleiropas valstis, Ziemeļvalstis, Baltijas un Austrumeiropas valstis. Tad mēs būsim stiprāki un panāksim kopumu, kurā būs iekļauti visi vērtīgie elementi, kopumu, kas ir lielāks par tā daļu summu.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājs kundze! Šis ir ļoti vērtīgs un rūpīgi sagatavots dokuments. Apsveicu Graēa Moura kungu!

Rezolūcijas projekts vērš uzmanību uz īpašas pieejas nepieciešamību kultūras problēmām globalizācijas laikmetā. Neraugoties uz mūsu atvērtību citu kultūru mantojumiem, ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt, izplatīt un popularizēt Eiropas kultūru. Svarīgi atcerēties mūsu kultūras saknes un it īpaši grieķu un latīņu klasisko valodu nozīmi; tomēr mums ir jāpievēršas arī tām kultūras jomām, kas šķērso robežas bez grūtībām un tulkojuma nepieciešamības. Ar to es domāju mūziku un glezniecību.

2010. gadā paies 200 gadu, kopš dzimis Frederiks Šopēns – ģeniāls komponists, kurš pazīstams visā pasaulē. Uzsverot šā notikuma nozīmību, būs vieglāk izprast visu izcilo Eiropas mūziķu – Mocarta, Lista, Hendeļa, Haidna, Šūmaņa, Verdi, Grīga, Berlioza, Paganini un daudzu citu – nozīmi Eiropas civilizācijas radīšanā un ieguldījumu pasaules kultūrā.

Ziņojumā ir pievērsta uzmanība arī pašreizējām problēmām, ar kurām saskaras mākslinieki tādās jomās kā robežu šķērsošana, kā arī viņu mobilitātes ietekme uz māksliniecisko attīstību, un ir uzvērta mākslas nozīme ekonomikas attīstībā.

  Helga Trüpel, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Šajā dokumentā par Eiropas kultūras programmu globalizācijas apstākļos interesanti ir tas, ka tajā tiešām ir atzīta ne tikai stratēģiskā prasība organizēt kultūras politiku kā nozari, bet arī tas, ka kultūrai ir jābūt neatņemamai sastāvdaļai dažādās Eiropas politikas jomās, piemēram, ārpolitikā, pilsētu attīstības politikā un struktūrfondu politikā. Tā tiešām ir jauna kvalitāte. Tā maina Eiropas Savienības paštēlu attiecībā uz kultūras nozīmību un stratēģisko nozīmi visā politikā.

Kultūra vienmēr ir abpusgriezīgs zobens, un tas ir īpaši interesanti. Tā vienmēr ir prece, bet tā ir vairāk nekā prece, jo tai ir nozīme un mērķis. Šovakar es gribētu to vēlreiz izteikt grafiskos jēdzienos: es ceru, ka šī kultūras divējādā daba tiešām ietekmēs visas politikas jomas, it īpaši ārējā tirgus loģiku. Starp citu, komisārs Figeľ kungs būs ļoti stiprs, ja viņam izdosies pārliecināt pārējos komisārus par kultūras stratēģisko nozīmi.

  Věra Flasarová, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Globalizēta pasaule nozīmē globalizētu kultūru. Taču tas ir jēdziens, ko var interpretēt dažādi. Eiropas Savienībā globāla kultūra var būt esence no labākā, ko dod atsevišķas Eiropas kultūras. Tā var būt arī postmoderna universāla kultūra, kas pakāpeniski nomāc un izspiež Eiropas sākotnējo daudzveidību. Es atbalstu pirmo scenāriju. Es vēlos, lai Eiropas Savienība atbalsta kultūras daudzveidību, kas bagātina tautas un ļauj tām mācīties citai no citas. Globalizēta pasaule globalizē mūsu dzīvesveidu un darba metodes. Starptautiskas sabiedrības ir pārvērtušas mūsu pilsētas par kopējiem tirgus laukumiem tā, ka mēs dažkārt nezinām, vai esam Parīzē vai Prāgā. Ciktāl tas skar mani, tagad mums pietiek.

Kultūrai ir vieta tautas dvēselē un saknes tās izcelsmes vietā. Kultūru var nodot tālāk, un tā spēj gan uzņemt, gan dot. Taču tā ir arī ievainojama, ja kļūst tikai par preci vai pakļaujas vispārējai gaumei, lai kļūtu ,,visiem pieejama”. Kultūrai tiešām ir jābūt visiem pieejamai, bet tai ir jāveicina augstas vērtības nevis jākļūst par ielasmeitu, jānosprauž augstāki mērķi, nevis jāatspoguļo mūsu zemās prasības, jo plašai sabiedrībai nevajag daudz, lai tā justos apmierināta. Es vēlētos pateikties referentam par to, ka ziņojumā uzsvērta visu Eiropas tautu kultūras mantojuma saglabāšanas nozīme.

  László Tőkés (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Es sirsnīgi apsveicu šo vērtīgo Graça Moura kunga ziņojumu. Šajā Eiropas Starpkultūru dialoga gadā mums ir jāuzsver kultūras īpašā nozīme Eiropas identitātes nostiprināšanā.

Kā etnisks ungārs no Rumānijas es vēlētos pievērst dalībvalstu uzmanību minoritāšu un apdraudēto kultūru atbalstam. To piemēri ir senas kultūras – Rumānijā dzīvojošie etniskie ungāri, moldāvu Csangos, Szekler ļaudis Transilvānijā, kā arī maķedonieši Grieķijā un Bulgārijā, etniskie serbi Rumānijā un baski Spānijā. Eiropas Padomes pieņemtais ieteikums, pamatojoties uz somu deputātes Tytti Isohookana-Asunmaa ziņojumu par Csango tautu, ir koncepcija, ko varētu pielāgot, jo tās mērķis ir izmiršanas stadijā esošās Csango kultūras saglabāšana.

Arī saistībā ar Eiropas Savienības ārējām attiecībām mums ir jāpievērš uzmanība Tibetai, kurā valda Ķīnas komunistiskās diktatūras okupācija un kur, kā norādījis Dalailama, plosās kultūras genocīds pret vienu no pasaules vissenākajām kultūrām. Paldies!

  Marie-Hélène Descamps (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Sākumā es vēlos apsveikt Graēa Moura kungu par šā ziņojuma kvalitāti, kas katrā punktā atspoguļo viņa zināšanas un augsta līmeņa kompetenci šajā jomā.

Šajā ziņojumā atkal apstiprināta kultūras vieta Eiropas uzbūvē un nepieciešamība to aizsargāt un veicināt daudzveidību. Autors uzsver kultūras lielo nozīmi Lisabonas mērķu sasniegšanā un ES ārējās attiecībās. Viņš pilnīgi pamatoti aicina pastiprināt darbu tādās jomās kā literatūras tulkojumi, atbalsts Eiropas valodām, mācībām mākslas jomā un kultūras nozarēm, kā arī mūsu mantojuma aizsardzībai un popularizēšanai. Attiecībā uz to mums ir jāveicina pašreizējās kultūras programmas un jāatbalsta jaunas ierosmes, piemēram, Eiropas mantojuma marķējuma izveidi, kas palīdzēs veidot kopējo identitāti, atbalstot kultūras tūrismu.

Šajā ziņojumā norādītas arī digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas attiecībā uz piekļuvi kultūrai un tās izplatīšanai, vienlaikus uzsverot nepieciešamību aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības. Saistībā ar to ir pareizi atbalstīt tādu īpašu projektu izveidi kā Eiropas digitālā bibliotēka, kuras mērķis ir digitalizēt mūsu mantojumu un piekļuvi tam un saglabāt to nākamajām paaudzēm.

  Christa Prets (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze Paldies referentam un arī Komisijai par šo dokumentu. Vēlreiz ir uzsvērta kultūras ievērojamā nozīme Eiropas integrācijā un Eiropas Savienības tēla veidošanā pasaulē. Šajā kultūras programmā ir labi definēts tas, kāda ir mūsu izvēlētā nostāja pret šo atziņu, kas nav jauna, bet tomēr ir ārkārtīgi svarīga un iekļauta katrā politikas jomā, kā jau norādīts 151. pantā.

Iepriecina tas, ka sagatavošanas darba laikā notika plašs apspriešanas process ar dažādiem kultūras darbiniekiem, kuri veic svarīgu kultūras darbu, par ko mums viņiem jāpateicas. Mums nekavējoties vajadzīga šī kultūras stratēģija, lai, piemēram, ne tikai ar lepnumu pastāvīgi pieminētu mūsu kultūras daudzveidību, bet arī spētu tikt galā ar izaicinājumiem, strādājot ar šo daudzveidību, un ar problēmām, kas rodas.

Tātad stratēģijas īstenošanai būs izšķiroša nozīme. Jau 2005. gada novembrī Budapeštā priekšsēdētājs J. M. Barroso paziņoja par kultūras darba grupu, kas varētu būt svarīgs signāls pasaulei, taču līdz šim tas nav īstenots. Es ceru, ka tā nenotiks ar šo kultūras programmu. Kultūras veicināšana nozīmē atgūt ieguldījumus starpkultūru dialogā, Lisabonas stratēģijas īstenošanā un starptautiskajās attiecībās, un, galvenais, tā ir pievienotā sociālā vērtība.

Mēs lietojam mākslu un kultūru. Tā sniedz mums lielu labumu gandrīz katrā sociālajā un ekonomikas jomā. Taču to nedrīkst ekspluatēt, izmantojot vai liekot tai ciest badu, un tādēļ arī mums ir jādomā par atbilstīgu budžetu.

  Mihaela Popa (PPE-DE). – (RO) Apsveicu referentu, kolēģi Vasco Graēa Moura par veidu, kādā viņš prata tikt galā ar diezgan daudzajiem šā ziņojuma grozījumiem.

Es personīgi priecājos, kad Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja ar lielu balsu vairākumu pieņēma manu grozījumu par Eiropas Savienības vēstures pētījumu visās dalībvalstīs.

Eiropas Savienības uzbūve jāpēta tā, lai jaunieši zinātu Eiropas Savienības izveidošanās un attīstības pakāpes.

Es uzskatu, ka, lai iepazītu kādas valsts kultūru, katram no mums ir jāzina šīs valsts vēsture.

Velkot paralēles ar Eiropas Savienību – lai zinātu un izprastu Eiropas kultūru globalizētā pasaulē, mums jāzina Eiropas veidošanās vēsture, it īpaši tādēļ, ka 2009. gadā stāsies spēkā jaunais Līgums par Eiropas Savienību, un mēs visi būsim Eiropas pilsoņi, un katra pilsoņa pienākums ir zināt savu vēsturi.

Manas ierosmes mērķis ir novērst iespējamās situācijas, kad jaunieši mācās paralēlu vēsturi, kurai nav reāla pamata. Tā kā Eiropas Parlaments tikko svinēja pusgadsimta pastāvēšanu, es uzskatu, ka tas ir pelnījis vēsturi, kas veicina kulturālo identitāti un Eiropas kultūru globalizācijas kontekstā.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es šo ziņojumu vērtēju īpaši atzinīgi, jo tas liecina, ka Eiropa aug kopā un ka kultūrai tajā ir īpaša nozīme. Ja mēs atceramies tikai kultūras galvaspilsētas – nākamgad tā būs Lincas pilsēta Augšaustrijā – tās dod iespēju daudziem radošiem māksliniekiem iepazīties ar vēl vienu jaunu Eiropas daļu. Vēlāk būs daudz apmeklētāju, kuri ceļos no Lincas uz citām kultūras galvaspilsētām.

Šī programma lieliski veicina savstarpējo izpratni. It īpaši Viļņas gadījumā mums ir ļoti laba iespēja parādīt, cik stipra patiesībā var būt sadarbība. Tas var būt paraugs nākotnei.

  Catherine Stihler (PSE). – Priekšsēdētājas kundze! Jautājums, kuru es vēlos izvirzīt, attiecas uz vienlīdzīgu piekļuvi kultūrai neatkarīgi no izcelšanās; bagātiem vai nabagiem, kultūrai ir jābūt pieejamai visiem.

Bezmaksas ieeja muzejos un mākslas galerijās – protams, Skotijā un Apvienotajā Karalistē – ir devusi kultūras iestāžu apmeklējuma rekordus. Tādēļ brīva piekļuve kultūras iestādēm un kultūras pasākumiem ir tik svarīga visā Eiropas Savienībā.

Daudzi ziņojuma punkti – 10., 25., 26., un 46. punkts par 2011. gadu kā par „Grieķu un latīņu klasisko valodu Eiropas gadu” – šķiet ļoti interesanti. Klasisko valodu mācību samazināšana valsts skolās manā valstī Skotijā ir ļoti nomācoša. Kā mēs varam saprast tagadni, nesaprotot nākotni? Esmu pateicīga par ziņojumu.

  Tomáš Zatloukal (PPE-DE). – (CS) Eiropas Savienības pienākums ir sargāt Eiropas kultūras bagātības, jo mūsu kultūras mantojums ir jāsaglabā, jāizplata un jādalās ar to gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Lai šo plānu īstenotu, tam ir jāsaņem politisks un finansiāls atbalsts. Kopienas pašreizējās kultūras programmas pilnībā neatspoguļo mūsu kopējā Eiropas kultūras mantojuma apjomu. Es atbalstu aicinājumu Komisijai ierosināt īpašas programmas, atbalstot gan mākslinieciski radošo darbu, gan materiālas un nemateriālas preces un vērtības, ka veido mūsu Eiropas kultūras mantojumu. Šis kultūras mantojums ir jāpārvalda ilgtspējīgā veidā. Šā mērķa sasniegšanai ir ļoti svarīga valsts/privātā partnerība. Priekšlikums izveidot Eiropas mākslas sponsorēšanas sistēmu var būt solis pareizajā virzienā.

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). – (RO) Starpkultūru dialoga gadā ir vairāk nekā vietā apspriest īstu Eiropas kultūras programmu, kas jāpopularizē gan Eiropas Savienībā, gan starptautiskā mērogā.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju šo ziņojuma projektu, kurā pareizi uzsvērta šīs jomas nozīme un nepieciešamība pilnībā mobilizēt tās potenciālu. Kultūra ir miera, demokrātijas un iecietības vērtību, kā arī ārkārtīgi spēcīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas pamats, kas var stāties pretī 21. gadsimta globalizācijas izaicinājumiem.

Es vēlētos atkārtot divus aspektus no daudzajiem ziņojuma ieteikumiem. Pirmkārt, iekšējā līmenī ir svarīgi iesaistīt kultūras veicināšanā vietējos un reģionālos dalībniekus kā ekonomiskās attīstības un Lisabonas stratēģijas īstenošanas faktorus, kā arī kā kultūras mantojuma apvienotājus un kohēzijas veicinātājus mūsdienu sabiedrībā. Otrkārt, Eiropas Savienības labākajās interesēs ir atbalstīt kultūru un kultūras dialogu atbilstīgā līmenī ārpolitikā.

Šajā jomā vislielākās ieguvējas no šiem pasākumiem ir valstis, kas iekļautas kaimiņattiecību politikā.

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − (SK) Pateicos jums par debatēm un it īpaši par labvēlīgo, konstruktīvo gaisotni. Tā apliecina ticību kultūras un pašreizējās programmas nozīmībai. Es vēlos jums apliecināt (kaut arī esmu viens no jaunpienācējiem pēc paplašināšanās), ka nekad agrāk Eiropas Savienībā kultūra nav bijusi tik svarīga un nozīmīga kā pašlaik. Protams, nav runa tikai par oficiālo programmu – runa ir par procesu, progresu un īstenošanu.

Iepriekšējos gados pirmo reizi vēsturē ir sasniegtas vairākas lietas – Eiropas Komisijas nozīme kā Kopienas pārstāvei un Eiropas 25 vai 27 dalībvalstu kopējā pārstāvniecība UNESCO ir zināma kultūras brieduma rezultāts.

Pirms dažiem gadiem dalībvalstis vienojās par atklātas koordinācijas metodes ieviešanu, kaut gan daudzi necerēja, ka tā būs. Mums ir pastāvīgs kultūras forums, 2008. gads ir Eiropas starpkultūru dialoga gads, un ir vienprātīgi nolemts pasludināt 2009. gadu par Eiropas kreativitātes un inovāciju gadu – tas viss liecina par ārkārtīgi lielu progresu.

No otras puses, kultūrai, bez šaubām, ir duāls raksturs. Tai ir ekonomiskā dimensija, bet tā ir arī nozīmes un satura izpausmes līdzeklis.. Tādēļ kultūra ir īpaša, un tai nav ekskluzivitātes Eiropas tiesību aktos. Tādēļ arī atsevišķos gadījumos vai strīdos mēs gribam piemērot Eiropas tiesību aktus, bet tajā pašā laikā mēs gribam, lai tiktu ņemts vērā kultūras īpašais raksturs – nepieciešamība saglabāt un nostiprināt kultūras daudzveidību, kas ir mūsu mantojums vai atšķirības iezīme.

Pirms beidzu, atļaujiet pateikt, ka es piekrītu, ka ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi. Komisija ierosināja EUR 500 miljonu budžetu kultūras programmai, bet apstiprināja tikai EUR 400 miljonus. Turpmāk var būt iespējams atbalstīt kultūras aspektus arī saistībā ar citām programmām. Kad mēs summējām struktūrfondu ieguldījumus atsevišķās strukturālās operācijās 27 dalībvalstīs, es jutos ļoti iepriecināts, uzzinot, ka laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam visā Eiropas Savienībā kultūrai kopā ir piešķirti EUR 5 miljardi no struktūrfondiem. Rīkojoties atbildīgi, mēs varam apvienot mūsu atsevišķās iespējas, līdzekļus un politiku. Tā, es jums apliecinu, ir arī mana atbildība, un es vēlētos lūgt jūs sadarboties un palīdzēt īstenot šo programmu. Nobeigumā es vēlreiz vēlos pateikties Vasco Graça Moura kungam.

  Vasco Graça Moura, referents. – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Pēc tik daudzām labām runām man žēl, ka tik īsi jāatbild tikai uz dažiem jautājumiem, kurus es uzskatu par ļoti svarīgiem, tomēr man šķiet, ka tie visi ārkārtīgi bagātina šīs debates tieši tāpat kā daudzie ziņojumā neminētie jautājumi.

Pirmkārt, es vēlos uzsvērt jauno kultūras īstenošanas politiku Komisijas paziņojumā izklāstītajā izpratnē. To minēja Trüpel kundze, un tas ir jautājums, kā nodrošināt kultūras aspekta iekļaušanu citās Eiropas politikas jomās. Manuprāt, tas ir vissvarīgākais. Otro jautājumu izvirzīja Mikko kundze, un tas attiecas uz kultūras dimensiju, kas ir jāiekļauj Eiropas ārpolitikā – ne tikai Eiropas Savienības kultūra, bet arī dalībvalstu kultūra – tas ir ārkārtīgi svarīgi. Treškārt, kā minēja Hieronymi kundze, starp kultūras ekonomisko aspektu un ekonomisko lietderību un kultūru kā vērtību pašu par sevi (culture qua culture) ir trausls līdzsvars.

Vēl tikai divi punkti; Staniszewska kundze minēja kultūras darbības nozīmi reģionālā un vietējā līmenī, kas arī ir uzsvērta ziņojumā, tomēr man šķiet, ka tā ir jāuzsver īpaši. Es tam pilnīgi piekrītu. Nobeigumā man jāuzsver, ka šo centienu svarīgākie aspekti ir nodrošināt ģimenēm un skolēniem piekļuvi kultūrai ar skolu un sabiedrības palīdzību, kā arī veidot tiltus starp kultūras mantojumu un eksaktajām zinātnēm, inovāciju un tehnoloģiju.

Priekšsēdētājas kundze! Tā kā nav iespējams iedziļināties turpmākajos aspektos, nobeigumā es vēlētos tikai pateikt, ka kultūra ir individuālo un kolektīvo vērtību un pieredzes neatņemama un neaizstājama sistēma un ka Eiropas attieksmē pret nākotni ir jāpatur prātā šīs individuālās un kolektīvās vērtības un pieredze.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 10. aprīlī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. – Es vēlos izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu dažus galvenos jautājumus V. Graça Moura ziņojumā par Eiropas kultūras programmu globalizācijas laikmetā. Pirmkārt, mākslinieku sociālais stāvoklis. Es piekrītu tam, ka mums ir jāizstrādā atbilstīga tiesiskā sistēma mākslinieku un izpildītāju nodokļu, darba un sociālās drošības jomā. Mums ir vairāk jāpievēršas kultūras mantojuma saglabāšanai.

Kultūras programma ir laba, bet ar to nepietiek, un es atbalstu domu, ka mums kopā ar šo programmu ir vajadzīgas citas programmas, kas ir vairāk vērstas uz kultūras mantojuma saglabāšanu. Kā pēdējo, bet ne mazsvarīgāko, es vēlos uzsvērt efektīvas partnerības nepieciešamību starp valsts un privāto sektoru. Lai pārvarētu pašreizējās grūtības, kultūra daļēji jāfinansē privātajam sektoram. Tādēļ pēc iespējas ātrāk ir jāizveido Eiropas mākslas sponsorēšanas sistēma.

  Katalin Lévai (PSE), rakstiski. – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju Komisijas centienus, ierosinot kultūras programmu, kas dod iespēju īstenot Eiropas stratēģiju gan Eiropas Savienībā, gan ES attiecībās ar trešām valstīm. Šajā Starpkultūru dialoga gadā ir svarīgi veltīt īpašu uzmanību daudzveidības un kultūras dialoga veicināšanai, jo kultūra ir Lisabonas stratēģijas galvenā dimensija, un mēs nesasniegsim fundamentālos Lisabonas mērķus, ja pret šo dimensiju neattieksimies kā pret galveno.

Es jutos vīlusies, redzot, ka ziņojumā pievērsta neliela uzmanība attiecībām starp kultūrām, minoritātēm vai etniskām grupām, vai starp valstīm, kurās tās dzīvo. Mēs nevaram ignorēt to, ka mākslai ir svarīga nozīme minoritāšu integrācijā, bet tā var sniegt arī sociālu atbalstu talantīgiem, bet nabadzīgiem māksliniekiem. Atbalstot mākslu un māksliniekus, mēs varam dot izredzes nabadzīgām etniskām grupām, kuras ir pārnacionālas, piemēram, romu ļaudīm, kuri ir saglabājuši līdz mūsdienām gadsimtiem senas kultūras tradīcijas.

Turklāt mums ir jānodrošina komerciālās (interneta) attiecības regulējošo noteikumu atvērtība un pārredzamība, lai nodrošinātu brīvu piekļuvi tirgum, tādējādi dodot Eiropas kultūras nozarēm iespēju attīstīt visu potenciālu it īpaši audiovizuālajā un mūzikas jomā. Reizē ar atbilstīgu patērētāju aizsardzību mums ir jālikvidē viltošanas un pirātisma galvenie cēloņi un jāaizsargā Eiropas kultūras daudzveidība ar saprātīgiem un taisnīgiem noteikumiem par konkurenci, pamatojoties uz sasniegumiem.

27. Kopienas kuģu zvejas darbības ārpus Kopienas ūdeņiem un trešo valstu kuģu piekļuve Kopienas ūdeņiem (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Philippe Morillon ziņojums Zivsaimniecības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes Regulai par Kopienas kuģu zvejas darbību atļaušanu ārpus Kopienas ūdeņiem un trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (COM(2007)0330 - C6-0236/2007 - 2007/0114(CNS)) (A6-0072/2008).

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Vispirms atļaujiet man pateikties referentam par darbu pie šā ziņojuma. Kopš Padomes Regulas par Kopienas kuģu zvejas darbību ārpus Kopienas ūdeņiem 1994. gadā ir mainījušies daudzi apstākļi, un ir vairāk starptautisku saistību attiecībā uz Kopienas kuģu darbības atļaušanu ārpus Kopienas ūdeņiem.

Attiecīgi šis priekšlikums ir izvirzīts kā daļa no 2006. – 2008. gada rīcības plāna, lai vienkāršotu un uzlabotu kopējās zivsaimniecības politikas. Priekšlikuma mērķi atspoguļo šo gaisotni, iekļaujot pašreizējos tiesību aktus vienā regulā un vienlaikus nodrošinot, lai noteikumi, kurus piemēro Kopienas kuģiem trešo valstu ūdeņos, vienlīdzīgi tiktu piemēroti trešo valstu kuģiem Kopienas ūdeņos.

Nav mainīti daudzi noteikumi par zvejas atļaujas piešķiršanas sistēmu. Priekšlikuma galvenos jaunos punktus var apkopot šādi. Pirmkārt, priekšlikumā ir iekļauti visi zvejas nolīgumi, saskaņā ar kuriem zvejo Kopienas kuģi – zvejas partnerības nolīgumi, divpusēji zvejas nolīgumi, nolīgumi, kas saistīti ar zivsaimniecības reģionālās pārvaldes organizāciju, un privāti nolīgumi. Tik plaša joma ir ļoti svarīga, jo saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju karoga valstis ir atbildīgas par kuģiem, kas nes to karogus. Tātad ir jāiekļauj kuģi, kas zvejo saskaņā ar visu veidu nolīgumiem.

Otrkārt, ir ieviesta sistēma neizmantoto zvejas tiesību tālāknodošanai, lai uzlabotu zvejas iespēju izmantošanu saskaņā ar zvejas nolīgumiem. Šo jautājumu izvirzīja apspriežu laikā par lielāko daļu zvejniecības partnerības nolīgumu, un tagad tas ir iekļauts katrā no tiem, lai palielinātu izmaksu lietderību saskaņā ar katru nolīgumu.

Kā pēdējo es gribētu minēt ierosināto zvejas nolīgumu pagaidu piemērošanu, kas nodrošinās Komisijai vajadzīgo tiesisko pamatu iesniegt trešām valstīm licenču pieteikumus pirms Padomes regulas pieņemšanas nolīguma nobeigumā. Vairumā gadījumu tas nodrošinās Kopienas kuģiem iespēju bez pārtraukuma turpināt zvejas darbības trešās valstīs.

Atgriežoties pie ziņojuma, es vēlētos komentēt ierosinātos grozījumus. Komisija var piekrist 1., 3., 5., 11. un 16. grozījumam. Attiecībā uz 7. – 9. grozījumu par atbilstības kritērijiem pirmajā prezidentūras kompromisa tekstā šis saraksts ir pārvērsts no negatīvā par pozitīvo sarakstu. Vispārēji runājot, kompromisa tekstā tomēr ir iekļautas Komisijas bažas, izņemot attiecībā uz atbilstības kritērijiem par iepriekšējo 12 mēnešu laikā izdarītiem pārkāpumiem, kas ir 8. grozījums. Komisija atzīst, ka šis noteikums jāatstāj negrozīts, uzskatot to par svarīgu preventīvu pasākumu iespējamu nopietnu pārkāpumu gadījumā.

Komisija nevar pieņemt 2. grozījumu par pārkāpumu definīciju, jo nopietnu pārkāpumu definīcija ir skaidra, un tā ir izklāstīta Regulā Nr. 1447/99. Attiecībā uz visu iesniegumu tālāku nenodošanu, kas ir 12. grozījums, jāatzīmē, ka 10. pants ir svītrots kā daļa no prezidentūras kompromisa teksta. Tas izdarīts, pamatojoties uz Padomes juridiskā dienesta atzinumu, kurā noteikts, ka Komisijai nav tiesiska pamata sodīt dalībvalstu kuģus, kā ierosināts šajā pantā.

Komisija uzskata, ka arī dalībvalstu tiesības izteikt viedokli par jebkuru lēmumu jau ir noteiktas 9. panta 2. punktā un ka šajā regulā nav jāiekļauj neviena neoficiālā procedūra ne pirms, ne pēc sarunām. Tādēļ nevar pieņemt 6. un 10. grozījumu.

Pirms beigt, es vēlos uzsvērt šādus apstākļus. Pirmkārt, prasība katru dienu paziņot informāciju par nozveju ir iekļauta Regulā par elektroniskajiem kuģa žurnāliem. Otrkārt, zvejas pabeigšana netieši nozīmē, ka zvejas atļauja attiecīgajiem zivju krājumiem vai apgabaliem vairs nav derīga. Treškārt, visas zvejas darbības jauktajā zvejā ir jāuzskata par tādām, kas skar attiecīgus zivju krājumus. Ceturtkārt, valsts tiesību akti nosaka, ko var izmantot kā pierādījumu tiesā. Tādēļ Komisija nevar pieņemt 13., 14., 15. un 17. grozījumu. 4., 18. un 19. grozījumu nevar pieņemt, jo Komisijas ierosinātais teksts ir pareizs 4. grozījuma gadījumā vai pietiekami skaidrs 18. un 19. grozījuma gadījumā.

Tieši tāpat es nevaru pieņemt 20. – 24. grozījumu, jo priekšlikums attiecas uz visiem nolīgumiem un ne tikai nolīgumiem ar trešām valstīm, kā es teicu sākumā. Turklāt neizmantoto zvejas tiesību tālāknodošana ir vajadzīga, lai nodrošinātu nolīgumā doto zvejas iespēju vislabāko izmantošanu. Šādu nodošanu vislabāk īstenot saistībā ar licenču izdošanu un atjaunošanu.

Nobeigumā es vēlētos uzsvērt, ka šis priekšlikums ir daļa no paketes par NNN zvejas apkarošanu, kā arī no Kontroles regulas pārskatīšanas, kam jānotiek šogad. Attiecībā uz Zivsaimniecības komiteju Komisija, ievērojot pārredzamību un vienkāršošanu, centīsies saskaņot šos priekšlikumus, lai novērstu to pārklāšanos.

  Priekšsēdētāja. − Tikai paskaidrojums: tā kā tas ir Komisijas priekšlikums, Komisija runā pirmā. Man šķiet, Morillon kungs izskatījās tikpat samulsis kā es pati.

  Philippe Morillon, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze! Mani nekas nepārsteidz, un it īpaši mani nekas nepārsteidza komisāra paziņojumā.

Komisāra kungs! Pateicos par šo ļoti sīko izklāstu. Es gribētu vienkārši atgādināt klātesošajiem, ka Padomes regulas priekšlikuma paziņotais mērķis ir zvejas atļauju pārvaldības procedūru vienkāršošana un uzlabošana. Tas bija jautājums par vispārēju noteikumu ieviešanu, kurus piemēro visiem atļaujas pieprasījumiem, kā jūs pats teicāt, komisāra kungs!

Ir ierosināta vienota procedūra visām zvejas atļaujām. Ir noteikta atbildības sadale starp Komisiju un dalībvalstīm. Ir ierosināti arī jauni atbilstības kritēriji, sodi pārkāpumu gadījumos un noteikumi attiecībā uz ziņošanu. Atbilstība dažādos nolīgumos noteiktiem starptautiskiem noteikumiem ir pastiprināta, īstenojot pasākumus, ar kuriem pieprasa dalībvalstīm aizliegt zvejot kuģiem, ja ir atzīta to iesaistīšanās nopietnos pārkāpumos, vai tie iekļauti sarakstā par piedalīšanos nelikumīgā, nepieteiktā vai neregulētā zvejā.

Stihler kundze bija iecelta par atbildīgo par šo ziņojumu, bet tā kā lielākā daļa no komitejas dalībniekiem nebija vienisprātis ar viņu par diviem punktiem, kurus viņa uzskatīja par vissvarīgākajiem, viņa vēlējās, lai ziņojumā viņas vārds neparādītos. Tādēļ man kā komitejas priekšsēdētājam ir uzticēta iepazīstināšana ar šo projektu. Tomē es vēlētos izmantot gadījumu, lai pateiktos viņai par darbu, un atstāšu viņas ziņā paskaidrojumu par viņas lēmuma iemesliem, kad viņa iepazīstinās ar saviem grozījumiem.

Viņas ziņojumā, kas tagad ir mans, apspriežu procedūras laikā Zivsaimniecības komiteja ierosināja daudz grozījumu Padomes regulas priekšlikumā, un jūs, komisāra kungs, devāt šo grozījumu plašu sarakstu – ne sarakstu, bet numurus. Tie tika pieņemti ar lielu vairākumu – 19 balsīm par, 5 pret un 2 atturoties. Es iepazīstināšu tikai ar galvenajiem grozījumiem.

Pirmkārt, regula nav jāpiemēro ES dalībvalstu aizjūras teritorijām. Otrkārt, pārkāpumu neuzskata par nopietnu, ja tas nav apstiprināts ar lietas ierosināšanu tiesā saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

Treškārt, NNN saraksts nav jāuzskata par to kuģu sarakstu, kas noteikti saskaņā ar RFMO, vai kurus noteikusi Komisija saskaņā ar Padomes Regulu, ar kuru izveido Kopienas sistēmu, lai novērstu, apturētu un likvidētu nelikumīgu, nedeklarētu un nereglamentētu zveju – šis ļoti svarīgais uzdevums, ar kuru jūs, komisāra kungs, esat diezgan aizrāvies.

Ceturtkārt, Komisija nedrīkst atteikties nodot iesniegumus atļauju piešķirošajām iestādēm, ja tā nav devusi dalībvalstīm iespēju iesniegt savus apsvērumus.

Piektkārt, Komisija nedrīkst attiekties nodot iesniegumus, ja vien Komisija, pamatojoties uz pienācīgi pierādītiem faktiem, neuzzina, ka dalībvalsts nav pildījusi attiecīgajā nolīgumā noteiktās saistības.

Sestais un pēdējais, Kopienas zvejas kuģi, kuriem izsniegta zvejas atļauja, sniedz kompetentajai valsts iestādei informāciju par nozveju un zvejas darbībām tik bieži, cik to nosaka attiecīgais nolīgums un zveja. Deklarēšanas prasībām jābūt savienojamām ar regulā par elektroniskajiem kuģa žurnāliem noteiktajām prasībām.

Es ļaušu kolēģiem izteikties plašāk par dažiem grozījumiem, jo daži no viņiem ir to autori.

  Carmen Fraga Estévez, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Vispārēji runājot, izņemot dažus aspektus, kuros Zivsaimniecības komiteja pēc vienošanās ar Padomi laboja Komisijas priekšlikumu, lai novērstu pārmērīgu rīcības brīvību, mēs atbalstām galvenos aspektus šajā priekšlikumā, kura mērķis ir izveidot vienotu Kopienas sistēmu atļauju piešķiršanai kuģiem, kuri zvejo ārpus Kopienas ūdeņiem.

Tādejādi Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa gatavojas balsot pret grozījumiem, kurus jau noraidīja Zivsaimniecības komiteja, bet kuri tika iesniegti vēlreiz ar 40 parakstiem, kas ir tieši pretējs virziens, jo tajos ir prasība, lai nolīgumi par kvotu apmaiņu joprojām paliek ārpus vispārējiem tiesību aktiem par zvejas licencēm.

Manuprāt, ņemot vērā to, ka Revīzijas palātas ziņojums par trūkumiem kontroles politikā joprojām ir plaši atspoguļots presē un ir pieņemts lēmums beidzot sākt nopietnu cīņu pret nelegālu zveju, nav pārāk vēlams pieprasīt, lai daži nolīgumi joprojām paliek ārpus vispārējās sistēmas, kura ir ļoti nepieciešama kā vienlīdzīgas un nediskriminējošas attieksmes svarīgākā tiesiskā garantija gan nozares pārstāvjiem, gan dalībvalstīm.

Jānorāda, ka mēs esam iegrimuši darbā pie Kopienas politikas, īpaši jūrniecības politikas, integrēšanas un saskaņošanas, ko Parlaments ir pilnīgi atbalstījis, kā arī pie vēl vajadzīgākā Kopienas tiesību aktu vienkāršošanas procesa.

Attiecībā uz to nedrīkst aizmirst, ka mēs runājam par vairāk nekā 9 000 kuģu, kuri strādā saskaņā ar dažādiem nolīgumiem un reģionālām zvejniecības organizācijām, un tas nozīmē vairāk nekā 16 000 zvejas atļauju apstrādi, jo no šā pienākuma nav atbrīvots neviens nolīgums ne ziemeļos, ne dienvidos.

Ja pienācis laiks visam, tad ir pienācis laiks saskaņot un vienkāršot tiesisko sistēmu, lai tā būtu iespējami standartizēta un turpmāk neradītu atšķirības, kas var tikai sarežģīt pārraudzību un veidot neuzticību noteikumiem.

  Catherine Stihler, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Priecājos par iespēju runāt par P. Morillon ziņojumu par zvejniecību – vai, man jāsaka, par bijušo C. Stihler ziņojumu. Kā sākotnējā referente es biju spiesta atsaukt savu vārdu no ziņojuma, kad Zivsaimniecības komiteja noraidīja manus galvenos grozījumus. Ziņojums bija paredzēts zvejas atļauju vienkāršošanai. Tā vietā Komisija pārspēja pati sevi ar nevajadzīgu pantu, piešķirot sev tiesības nodot zvejas kvotas.

Ja šo ziņojumu atbalstītu bez grozījumiem, tas netaisnīgi diskriminētu ziemeļu valstis un to vēsturiskās zvejas tiesības, kā arī apdraudētu nosacīto stabilitāti. Rīcības brīvības piešķiršana Komisijai nodot zvejas iespējas citiem grauj uzticību, it īpaši tad, ja zvejas iespējas ir pieticīgākas. Mums jājautā sev, vai mēs sastopamies ar visiem brīvi pieejamu zveju Ziemeļjūrā. Tas nav Skotijas zvejnieku interesēs, nedz arī zivju krājumu aizsardzības un saglabāšanas interesēs. Kopējās zivsaimniecības politikas nākamā pārskatīšana ir paredzēta 2012. gadā, un šis ziņojums ir trauksmes zvans, ka Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā ir apdraudētas vēsturiskās zvejas tiesības. Es vēlreiz iesniedzu galvenos grozījumus plenārsēdei un aicinu kolēģus tos atbalstīt. Ja šos grozījumus anulē, es aicinu balsot pret šo ziņojumu.

  Struan Stevenson (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos sākt ar apsveikumu Morillon kungam par šā ziņojuma uzņemšanos komitejas vārdā, bet man tiešām ir jājūt līdzi Stihler kundzei, jo viņa pie tā ir ļoti daudz strādājusi un pēc tam, kā mēs dzirdējām, viņai bija jāatsauc savs vārds no ziņojuma. Tas vienmēr rada lielu vilšanos – pēc tam, kad referente ieguldījusi daudz smaga darba, sagatavojot tik sarežģītu darbu kā šis. Bet varu labi saprast viņas rīcības iemeslus.

Kaut gan šajā Parlamentā ir maz tādu, kuri iebilstu jebkādam priekšlikumam, kas cenšas uzlabot zivsaimniecību atbilstību, man rada lielas bažas tas, ka ziņojuma 13. punkts, kurā ir runa par zvejas iespēju nepietiekamu izmantošanu, vienkārši dos Komisijai tiesības nodot zvejas iespējas no vienas dalībvalsts uz citu. Tas, bez šaubām, kaitētu visai nosacītās stabilitātes koncepcijai un tādējādi destabilizētu vienu no kopējās zivsaimniecības politikas pamatprincipiem. Patiesībā 13. punkts ir sava veida Trojas zirgs, jo šķiet, ka tas vairāk saistīts ar piekļuvi citām valstīm iepriekš piešķirtām zvejas iespējām nekā ar birokrātijas samazināšanu un atbilstības uzlabošanu, kas, man šķita, ir ziņojuma būtība.

Es zinu, ka AK, Vācijas, Nīderlandes uz Dānijas Zivsaimniecības padome ir paudusi līdzīgas bažas, tātad tā, kā teica Stihler kundze, notiek vecā ziemeļu-dienvidu dalījuma atdzimšana, kas, kā man šķita, ir sen pazudis un kura atgriešanos mēs nevēlamies redzēt. Pretēji tam, ko komisārs J. Borg mums teica iepriekšējās piezīmēs, es ļoti ceru, ka rīt Parlaments balsos par 20., 21., 22. un 23. grozījumu, ko iesniedza Stihler kundze un parakstīja 40 deputāti.

  Rosa Miguélez Ramos (PSE). – (ES) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Stevenson kungs, esmu pārliecināta, ka mēs gatavojamies balsot pret jūsu tikko minētajiem grozījumiem, un man nav šaubu, ka šī ziemeļu – dienvidu situācija jums ir pilnīgs jaunums. Līdz šim jūs esat redzējis tikai situāciju ziemeļos, un mēs esam redzējuši tikai situāciju dienvidos. Tagad mēs gribētu kaut ko uzzināt par situāciju ziemeļos, jo mums šķiet, ka tas strādā labi pie jums ziemeļos, un tādēļ mēs dienvidos vēlamies kādu daļu no tā.

Sākumā es vēlos apsveikt Komisiju ar piekrišanu vienkāršot priekšlikuma tekstu, jo ir taisnība, ka pirmajā priekšlikumā bija daži elementi, kurus bija grūti pieņemt. Kontroles regulas pārskatīšana, nolīgums ar Grenlandi un vēl kaut kas, ko pieminēja komisārs, regulas priekšlikums par NNN zveju, tas viss dod iespēju ierobežot šā priekšlikuma apjomu.

Esmu pārliecināta, ka rīt mūsu grupa, tāpat kā komitejā, balsos pret tādiem grozījumiem, kuru mērķis ir novērst vispārējas sistēmas pieņemšanu pārpalikušo zvejas iespēju izmantošanai; mēs to vienmēr esam aizstāvējuši, tieši tāpat kā mēs vienmēr esam atbalstījuši nepieciešamību izveidot vienotu sistēmu pārpalikušo zvejas iespēju izmantošanai, kas attiecas uz visiem nolīgumiem, ne tikai uz dienvidu nolīgumiem, un kas bija Padomes solījums, ratificējot partnerības nolīgumu ar Grenlandi. Tātad es, šķiet, varu teikt, ka mana grupa balsos pret šiem grozījumiem, kas ir mēģinājums piemērot šo sistēmu tikai dienvidu un ne ziemeļu nolīgumiem. Tādēļ es domāju, ka mēs gatavojamies piemērot to visiem nolīgumiem, lai mēs visi justos daudz ērtāk.

Attiecībā uz 12. pantu mēs piekrītam, ka ir jābūt pagaidu licenču piešķiršanas procedūrai pirms Padome pieņem lēmumu par nolīguma ratifikāciju, un mums šķiet, ka ir jāatrod šā jautājuma tiesisks risinājums. Tādēļ mēs piekrītam Komisijai, ka ir vajadzīgs mehānisms, kas nodrošina, lai netiktu apdraudētas zvejas iespējas, kā noteikts 12. pantā, ja zvejas nolīguma ratifikācija vēl nav pabeigta.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Komisija apgalvo, ka šā priekšlikuma uzdevums ir kalpot kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un dot Kopienai iespēju nodrošināt tās starptautisko saistību labāku izpildi.

Kopienas zvejas flote darbojas aptuveni 20 valstu teritoriālajos ūdeņos saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem. Bet, tā kā mēs cenšamies ilgtspējīgi pārvaldīt mūsu zivsaimniecību, ierobežojot zveju Eiropas Kopienas ūdeņos, mums ir jāuzmanās, lai „

neeksportētu” pārmērīgas nozvejas problēmu, piešķirot trešo valstu kuģiem tiesības brīvi izmantot ūdeņus.

Kā es norādīju Komisāram J. Borg pagājušajā mēnesī, mums ir jāpievērš īpaša uzmanība mūsu starptautiskajam morālajam pienākumam pret Āfriku. Jūras resursu plaša mēroga neilgtspējīga izmantošana Āfrikas okeānos izraisa zivsaimniecības sabrukumu, svarīgu ekosistēmu izzušanu un dzīvības izmiršanu jūrā. Liela daļa problēmas ir nedeklarēta, nelikumīga un neregulēta zveja, ko veic ES un citas zvejas sabiedrības. Tikai 2005. gadā vien aptuveni 40 % zivju tika nozvejoti bez licences vai pārkāpjot noteikumus Gvinejas-Bisavas ūdeņos.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Vispirms par jautājumu par aizjūras valstu un teritoriju iekļaušanu; es vēlos paskaidrot, ka šis noteikums uz tām neattiecas, jo priekšlikumā nav iekļauti kuģi ar aizjūras valstu un teritoriju karogiem. Tomēr tas attiecas uz attālākajiem reģioniem, kurus uzskata par Kopienas ūdeņiem.

Es piekrītu tiem, kuri atbalsta šo priekšlikumu bez izmaiņām, ar plašu darbības jomu, lai visi nolīgumi būtu efektīvāki un būtu nodrošināta lielāka izmaksu lietderība saskaņā ar vispārējiem mērķiem, kurus noteikusi pati Zivsaimniecības komiteja un citi, piemēram, Revīzijas palāta.

Attiecībā uz grozījumiem atļaujiet pateikt vēlreiz, ka daži no grozījumiem, kā es norādīju, ir pieņemti. Citi ir pārņemti, pamatojoties uz prezidentūras pirmo kompromisa tekstu, vai tādēļ, ka ierosinātie grozījumi jau ir iekļauti citur regulā vai dažos citos tiesiskos noteikumos.

Es vēlētos atkārtot, ka priekšlikums attiecas uz visiem zvejas nolīgumiem, saskaņā ar kuriem zvejo Kopienas kuģi. Tas ir svarīgi, jo valstis, kuras pievienojušās Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai, kā es teicu iepriekš, ir atbildīgas par kuģiem ar šo valstu karogiem.

Otrkārt, neizmantoto zvejas iespēju nodošanas mērķis ir uzlabot zvejas nolīgumos noteikto zvejas tiesību izmantošanu. Galu galā, tā ir tikai zvejas nolīgumu pareiza pārvaldība, un tas nekaitē nosacītajai stabilitātei, ņemot vērā to, ka priekšlikuma 13. panta 6. punktā noteikts: ,,Iesniegumu nodošana saskaņā ar šā panta noteikumiem nekādā veidā neietekmē zvejas tiesību turpmāko piešķiršanu dalībvalstīm.” Tātad tā būs nodošana, lai palielinātu piešķirtās vai saskaņā ar zvejas nolīgumiem pieejamās zvejas tiesības, un nevis līdzeklis precedenta izveidei, kas kaitētu nosacītajai stabilitātei.

Nobeigumā es vēlētos teikt, ka šis noteikums ir kļuvis arī par parastu iezīmi zvejas partnerības nolīgumos ar trešām valstīm, un ar Padomes piekrišanu tas ir iekļauts arī Grenlandes nolīgumā.

  Philippe Morillon, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze! Man, iespējams, nebūs vajadzīgs viss laiks, lai pateiktu, ka šīs debates ir bijušas noderīgas pateicoties tam, ka daži kolēģi ir iesnieguši grozījumus, neraugoties uz gandrīz vienprātīgo balsojumu.

Jūs būsit sapratis, komisāra kungs, ka šajā jautājumā bažas rada divas lietas. Jūs daļēji atbildējāt uz pirmajām bažām, kas ir nosacītās stabilitātes saglabāšana. Tas ir mūsu kolēģu iesniegtā 20. – 24. grozījuma mērķis. Otras bažas pauda Stihler kundze, proti, ka šīs regulas pārskatīšanas rezultāts var būt zivju krājumu, it īpaši trešo valstu zivju krājumu, nesaprātīga izmantošana. Daži no maniem klātesošajiem kolēģiem tam piebalsoja un tādēļ parakstīja.

Man šķiet, ka attiecībā uz to varu teikt, ka ziņojuma, par kuru mēs balsosim rīt, tekstā nav nekā, kas varētu izraisīt šādas bažas, bet mūsu kolēģiem rīt ir jāizlemj, jo man šķiet, priekšsēdētājas kundze, ka jūs gatavojaties paziņot, ka balsošana par šo ziņojumu notiks rīt.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 10. aprīlī.

SĒDI VADA: M. ROTHE
priekšsēdētāja vietniece

28. Tiesībpamatotas pārvaldības instrumenti zivsaimniecībā (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Attwooll kundzes ziņojums (A6-0060/2008) par tiesībpamatotiem pārvaldības instrumentiem zivsaimniecībā.

  Elspeth Attwooll, referente. − Priekšsēdētājas kundze! Pateicos ēnu referentiem un visai Zivsaimniecības komitejai par līdzsvarota ziņojuma izveidi jautājumā, kas ir ļoti sarežģīts un daudzos aspektos delikāts.

Dažās publiskajās debatēs tiesībpamatota pārvaldība ir pielīdzināta individuāli nododamo kvotu izmantošanai. Ziņojumā šim jēdzienam piešķirta daudz plašāka nozīme, uzskatot, ka tas attiecas uz jebkāda veida tiesībām iegūt zivis, ņemot vērtā to, ka tās tiek uzskatītas par sabiedrības kopīpašumu. Tādā izpratnē ir skaidrs, ka pašlaik ES pastāv šādu formu daudzveidība. Piemēram, tiesību jomu var precizēt ar atsauci uz zvejas teritoriju, iegūto zivju daudzumu vai pasākumiem, kurus nosaka abi faktori. Kaut arī šī tiesības, bez šaubām, ir nododamas, arī attiecībā uz to ir dažādi ierobežojumi. Piemēram, Kopienas tiesību nodošanu dalībvalstīm nosaka relatīvas stabilitātes princips. Turklāt šķiet, ka šādu ierobežojumu ir ļoti daudz. Būtiska atšķirība starp dalībvalstīm ir tā, cik lielā apmērā, oficiāli vai neoficiāli, ir atļauta ekonomiskās vērtības nodošana, un tādējādi skar tirdzniecību ar zvejas tiesībām.

Tātad galvenais jautājums ir, kā zivsaimniecības pārvaldību iesaistīt zivju resursu izmantošanas tiesību veidošanā, lai vislabāk sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Komisijas paziņojumā izvirzīts jautājums par apjomu, kādā var ieviest vienotu sistēmu vai nu Kopienas līmenī, vai saskaņojot dalībvalstu praksi. Zivsaimniecības komitejas ziņojumā detalizēti runāts par bažām sakarā ar dažu tiesībpamatotas pārvaldības formu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, bet tajā skarts arī šīs ietekmes novēršanas veids. Tajā norādīts arī veids, kādā tiesībpamatotas pārvaldības ietekme var būt pozitīva, ja to pareizi izveido.

Ziņojumā norādīta tiesībpamatotas pārvaldības pašreizējā formu daudzveidība, tas, kādā pakāpē minētās tiesības ir hibrīdas, un ar tām saistīto jautājumu sarežģītība. Tādejādi ziņojumā pausta pamatoti piesardzīga attieksme pret ideju par pāriešanu uz kādu vienotu sistēmu. Turklāt, līdzās nepieciešamībai aizsargāt mazās zvejas flotes, mēs izvirzām jautājumu, vai plašākā izpratnē šī sistēma būtu piemērota gan zvejai, kas specializējas uz vienu zivju sugu, gan zvejai, kas specializējas uz daudzām zivju sugām. Nobeigumā mēs lūdzam Komisiju pētījumā risināt dažādus jautājumus, un, ņemot vērā visas iespējamās vajadzības, piešķirt ilgāku laiku debatēm.

Noslēgumā es vēlētos vairāk iedziļināties kādā ziņojuma aspektā. Kaut gan tiesībpamatota pārvaldība pēc būtības ir juridiska koncepcija, man radies iespaids, ka tās apspriešanu lielā mērā virza ekonomisti.

Es nedomāju, ka kāds no klātesošajiem apšauba nepieciešamību ņemt vērā saprātīgus ekonomikas principus zivsaimniecības pārvaldībā. Ziņojumā tiešām ir norādīti zināmi pozitīvi rezultāti, kas var ietekmēt ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanos.

Tomēr šī efektivitāte ir jāuzskata par blakus labumu. Kā teikts ziņojumā, tā ir vērtīga, ciktāl tā veicina KZP mērķu sasniegšanu. Es personīgi šaubos, vai pietiek ar ekonomisko efektivitāti, lai veicinātu visus šos mērķus vēlamajā apjomā, un man ir aizdomas, ka ir veidi, kādos tā var izrādīties tieši pretēja dažiem šo mērķu aspektiem.

Tādēļ es cenšos gūt apstiprinājumu, ka Komisijai būs patiesi godīga attieksme gan pret pētījuma saturu, gan pret tā rezultātu.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Sākumā atļaujiet man pateikties referentei Attwooll kundzei un visiem Zivsaimniecības komitejas dalībniekiem par ļoti detalizēto ziņojumu, kura saturu es varu gandrīz pilnībā apstiprināt.

Ziņojumā atzīts, ka tiesībpamatotas pārvaldības sistēmas galvenā priekšrocība ir zivsaimniecības ekonomiskā loģiskuma palielināšana. Tas ir vissvarīgākais jautājums pašreizējā situācijā, kad slikti ekonomiskie rādītāji ir drīzāk likums nekā izņēmums. Lielākas ekonomiskās efektivitātes meklējumi ļoti labvēlīgi ietekmē nozvejas apjomus un tādējādi arī zvejniecības ilgtspēju.

Taču ziņojumā precīzi noteiktas arī iespējamās nelabvēlīgās sekas. Manuprāt, šīs sekas var samazināt, ja ne gluži novērst, ieviešot noteikumus ar mērķi ierobežot pārmērīgu tiesību koncentrāciju, atrisināt nodošanas jautājumus un, kā ieteikts ziņojumā, aizsargāt mazās flotes. Šos jautājumus ar dažādiem paņēmieniem risina daudzās valstīs, kurās jau labu laiku darbojas vispārējas tiesībpamatotas pārvaldības sistēmas un īpašas individuāli nododamas kvotas. Kā teikts ziņojumā, šādas sistēmas ir sarežģīts jautājums, taču ar tām saistītās grūtības nav nepārvaramas.

Runājot par līdzsvaru, man šķiet, iespējamie ieguvumi ir lielāki par iespējamām nelabvēlīgām sekām. Tomēr es vēlētos vēlreiz apstiprināt, ka Komisijai nav nodoma ierosināt Kopienas pārvaldības sistēmu. Komisijai nav nodoma atbalstīt arī iepriekš noteiktu un vispārēju tiesībpamatotu pārvaldības sistēmu. Dažādām zivsaimniecībām būs vajadzīgas dažādas sistēmas. Esmu arī pilnīgi informēts par to, cik delikāts ir šis jautājums attiecībā uz nosacītu stabilitāti.

Komisija turpinās darbu pie šā jautājuma. Mūsu īstermiņa mērķis ir palielināt vispārējās zināšanas par tiesībpamatotu pārvaldību un noteikt vislabākās metodes, kuras izplatīt dalībvalstu vai reģionu pārvaldēs, kuru kompetencē ir zivsaimniecība. Mēs apsvērsim arī nepieciešamību izdot pamatnostādnes vai līdzīgus atbalsta dokumentus šajā jautājumā.

Rezultāti, kādus dos apspriešanās process – ieskaitot arī, protams, Eiropas Parlamenta ziņojumu – un pašlaik notiekošais pētījums par tiesībpamatotu pārvaldību dalībvalstīs un trešo valstu pieredzi, būs ļoti svarīgs ieguldījums šajā procesā.

Vidējā laikposmā tiesībpamatota pārvaldība būs viens no tematiem, apsverot kopējās zivsaimniecības politikas nākamo reformu.

Komisija joprojām informēs jūs par turpmākajiem notikumiem, un es ar prieku gaidu auglīgu diskusiju ar jums par šo svarīgo jautājumu.

  Carmen Fraga Estévez, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Vairāk nekā pirms 10 gadiem Parlaments izskatīja iespēju iekļaut zvejas tiesības KZP, izmantojot pašiniciatīvas ziņojumu par KZP turpmāko pārskatīšanu.

Tādēļ mēs varam paust tikai apmierinātību ar Komisijas lēmumu beidzot pārskatīt šā zivsaimniecības pārvaldības instrumenta iespējas, kaut gan, manuprāt, pārāk vienkāršotā un virspusējā veidā, bez šaubām, baidoties izraisīt Padomes niknumu attiecībā uz šiem jautājumiem.

Tie, kuri visvairāk izturīgi pret pārmaiņām un ir vismazāk uzņēmīgi gan zivsaimniecības nozarē, gan Padomē, vienmēr ir baidījušies no jebkādām pārvaldības sistēmu pārmaiņām pat uz labo pusi. Tas nozīmē nevis to, ka šīs nozares un dalībvalstis ir labākā situācijā vai pat tādā pašā situācijā, kādā tās atradās pirms 30 gadiem, bet gan to, ka tās ievelk strupceļā dinamiskākas nozares.

Ir tiesa, ka pārvaldība, izmantojot zvejas tiesību piešķiršanu, rada jautājumus par īstenošanu, bet tieši tāda pati taisnība ir arī tas, ka valstis, kurās zvejniecība ir svarīga nozare nākotnei, ir spējušas tos atrisināt, parādot, ka tām ir nebūt ne niecīgas priekšrocības vismaz attiecībā uz floti, kura spēj attīstīties virzībā uz mūsdienīgākām, efektīvākām un ilgtspējīgākām metodēm.

Tādēļ arī mēs atzinīgi vērtējam Attwooll kundzes ziņojumu, kurā vienlaikus ar zināmām šaubām ir izdevies atspoguļot iespējamās priekšrocības, kas varētu būt saistītas ar kontroles uzlabošanu, zvejas intensitātes samazināšanu, brāķa pazemināšanu un mazāku atkarību no valsts atbalsta.

Es vēlētos pateikt Attwooll kundzei, ka zveja tiešām ir ekonomiska darbība un tai ir jābūt ienesīgai, kas tagad tā vairs nav, un tādēļ mums, iespējams, zivsaimniecībā vajag vairāk ekonomistu nekā to ir pašlaik, lai sīkāk analizētu šos jautājumus.

To sakot, es vēlu Komisijai lielus panākumus šajās debatēs un ceru, ka pašlaik neveiksmīgo pārvaldības modeli varēs mainīt nākotnē.

  Luis Manuel Capoulas Santos, PSE grupas vārdā. – (PT) Es vēlētos pateikties Attwooll kundzei par lielo darbu, lai panāktu iespējami lielāku vienprātību attiecībā uz viņas ziņojumu. Tas ir sarežģīts un pretrunīgs jautājums, bet tas ir ārkārtīgi svarīgs visiem, kuri ir noraizējušies par resursu ilgtspēju, un tas ir saistīts ar visdārgāko resursu tiem, kuri veido Eiropas neskaitāmās zvejnieku kopienas.

Tādēļ man šķiet, ka ziņojumā noteikts pilnīgi precīzs līdzsvars starp dažādiem viedokļiem. Balsojuma rezultāti Zivsaimniecības komitejā – 21 ,,par” no 24 balsīm – pārliecina par to, ko es tikko teicu. Ir svarīgi neizvairīties no šīm debatēm, bet tikpat svarīgi ir neizlemt pārāk steidzīgi. Kā deputāts, kas ievēlēts no dalībvalsts, kurā neliela apjoma un dažādu zivju sugu zveja, kas dominē Eiropas dienvidos, ir ārkārtīgi svarīga, esmu nobažījies par tādu pārvaldības sistēmu ieviešanu, kas ir saistītas ar zvejas tiesību tirdzniecību un var būt izdevīgas kuģu īpašniekiem ar lielāku pirktspēju, kaitējot mazākiem kuģu īpašniekiem.

Baidos, ka šādas sistēmas vispārēja pieņemšana var būt bremzējoša, iespējams, pat novest pie lielākas nozvejas, lai kompensētu zvejas tiesību iegūšanas izmaksas. Tādēļ es atkārtoju, ka atbalstu ziņojuma vispārējos secinājumus, lai netiktu pieņemti nekādi lēmumi, kamēr mums nebūs pētījumu par visām dalībvalstīm un atšķirīgajiem zivsaimniecību tipiem, kā arī plaša mēroga debates, lai novērtētu visus ar šo jautājumu saistītos mainīgos lielumus.

  Pedro Guerreiro, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Es vēlētos sākt ar cieņas izteikšanu referentei Attwooll kundzei par ieguldījumu, veidojot līdzsvarotu ziņojumu par tik svarīgu jautājumu kā dalībvalstu neatkarība zivsaimniecības resursu pārvaldībā un privātu īpašumtiesību noteikšana piekļuvei šim sabiedriskajam labumam un tā izmantošanai.

Tomēr, kaut arī mēs atzinīgi vērtējam 11. punktu, ziņojumā ir daudzi punkti, kuriem mēs absolūti nepiekrītam, piemēram, šo debašu uzskatīšana par pašreizējā pārvaldības politikā nepieciešamo pārmaiņu priekšvēstnesi vai tādu punktu iekļaušana, kas vairāk vai mazāk nepārprotami pierāda nepieciešamību pieņemt Kopienas mēroga zvejas tiesību pārvaldības sistēmas.

Mēs uzskatām, ka katrai dalībvalstij ir jāatbild par savu jūras resursu pārvaldību it īpaši kā par suverēnu pārtikas nodrošināšanas veidu. Tādēļ mēs noraidām jebkādu pakāpenisku procesu, kas turpmāk varētu novest pie Kopienas zivsaimniecības tiesībpamatotas pārvaldības sistēmas izveides, tas ir, zvejas atļauju, jūrā pavadīto dienu vai kvotu tirdzniecības, kas nenovēršami izraisīs sabiedriskā labuma piesavināšanos un koncentrēšanu privātpersonu rokās.

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Šī ir sarežģīta joma, un es, bez šaubām, slavēju Attwooll kundzi par viņas ziņojumu un darbu saistībā ar to.

Pārstāvot reģionu, kura vispārējā pieredze saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku ir bijusi tālu no pozitīvas, man jāsaka, ka mana dabiskā nostāja ir stingri vērsta pret jebkādas uz ES pamatotas pārvaldības sistēmas ieviešanu. Drīzāk man ir pilnīgi skaidrs, ka dalībvalstīm ir jābūt iespējai izlemt, kāda sistēma tajās darbojas vislabāk.

Turklāt baidos, ka nozares stabilitātes saglabāšana būs apdraudēta, ja tiks pieņemtas neregulētas, nododamas kvotas, īpaši apdraudot individuālos un mazos nozares dalībniekus. Man daudz labāk patiktu reālo varu pār zvejniecību nodot atpakaļ dalībvalstīm un pievērsties dzīvotspējīgu vietējo pārvaldības sistēmu izveidei, kas spēj nodrošināt visu iesaistīto pušu uzticību.

Baidos, ka arī šis jaunais pētījums izrādīsies vēl viens novēlots attaisnojums reālu un derīgu pārmaiņu atlikšanai. Ceru, ka tā nebūs, bet mēs to esam pieredzējuši iepriekš.

  Paulo Casaca (PSE). – (PT) Arī es vēlos apsveikt referenti Attwooll kundzi un pateikt, ka, manuprāt, zvejas kopienām, kuru dzīve tradicionāli saistīta ar jūras vidi, ir jāsaglabā dabiskais jūras mantojums un tas jāizmanto ilgtspējīgā veidā; to nevar uzskatīt tikai par vēl vienu uzņēmējdarbību. Tādēļ es nepiekrītu redzējumam, ka jūras ekosistēmas un attiecīgās zvejas kopienas ir tirgus, kur brīvi tirgo zvejas tiesības, iespējams, pat sava veida birža, kas dabiski novedīs pie zvejniecības industrializācijas un apdraudēs ekosistēmu un zvejas kopienu līdzsvaru. Vēl vairāk, man šķiet, ka mēs vienkārši nedrīkstam pieļaut, lai kaut kas apdraud nosacītās stabilitātes principu, un tādēļ man šķiet, ka Komisijai šajās debatēs jābūt pēc iespējas piesardzīgākai.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties Attwooll kundzei par viņas darbu un apsveikt šo ziņojumu, jo ar to ir sāktas ļoti vajadzīgas debates par alternatīviem pārvaldības pasākumiem.

Es noteikti piekrītu ziņojuma norādei, ka pašreizējās zivsaimniecības pārvaldības sistēmas ES it īpaši kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu jomā nedod atbildes uz mūsu jautājumiem un ka ir vajadzīgas plaša līmeņa debates.

Zaļajā grāmatā par kopējās zivsaimniecības politikas reformu Komisija norāda: ,,Alternatīvām pārvaldības sistēmām var būt ievērojama papildinoša nozīme Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā.” Tomēr es uzdrošinos teikt, ka alternatīviem pārvaldības pasākumiem var un tiem vajag piešķirt izšķirošu nozīmi nākotnē, jo mums ir jāņem vērā plašs faktoru spektrs, ieskaitot klimata pārmaiņas un jaunāko jūras un zivsaimniecības pētniecībā, balstoties uz stingri zinātniskiem rezultātiem.

Kā norādīts manā tagad jau nevajadzīgajā Zivsaimniecības komitejas atzinumā par Pagaidu komitejas saistībā ar klimata pārmaiņām ziņojumu, es nešaubos, ka klimata pārmaiņas ietekmēs ES zivsaimniecības noteikumus, jo kvotu piešķiršana, pamatojoties uz zvejas vēsturiskajiem modeļiem, zivju pārvietošanās rezultātā būs jāpārskata. Turklāt zivsaimniecības pārvaldei arvien vairāk būs jābalstās uz pielāgošanās pieeju, jo vēsturisko datu vērtība samazināsies.

Tā kā klimata pārmaiņas un citi faktori arvien vairāk ietekmē mūsu zivju krājumus, mūsu pārvaldībai vajadzēs elastību, pamatojoties uz padziļinātu, specializētu zinātni, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem un nodrošinātu resursu ilgtspēju.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Man šķiet, ka mums visiem ir viens mērķis: panākt līdzsvaru starp šādu sistēmu ekonomisko efektivitāti un vienlaikus aizsargāt mazās zivsaimniecības.

Es piekrītu referentes teiktajam, proti, ka zivsaimniecību nevar uzlūkot tikai tīri ekonomiskā izteiksmē. Man jāuzsver, ka šis temats ne tuvu nav vienkāršs. Es noteikti piekrītu, ka šādas sistēmas ir sarežģītas. Kā es teicu iepriekš, mums savos apsvērumos ir jāņem vērā pārmērīgas tiesību koncentrācijas iespējamie ierobežojumi, nodošanas jautājumu risinājums un mazo zivsaimniecību aizsardzības pasākumi, un mums ir jāpieiet šai lietai pakāpeniski.

Īsi sakot, mums uz jāuzzina vairāk, mums ir jānosaka labākās metodes un jāpēta, kur tiesībpamatotas pārvaldības sistēmas ir labi darbojušās atsevišķās dalībvalstīs, un jāizskata trešo valstu pieredze.

Tas viss, bez šaubām, būs svarīgs jautājums apspriešanai saistībā ar nākamo reformu. Es noteikti ar prieku gaidīšu Zivsaimniecības komitejas ieguldījumu šajā jautājumā. Esmu ņēmis vērā visus komentārus, ko izteica parlamentārieši, kuri runāja par šo jautājumu.

  Elspeth Attwooll, referente. − Priekšsēdētājas kundze! Nevaru teikt, ka Komisāra atbilde mani pilnīgi pārliecināja, jo man šķita, ka savā runā viņš patiesībā deva priekšroku vienam noteiktam tiesībpamatotas pārvaldības veidam, bet ziņojums cenšas aplūkot visus veidus, lai novērtētu to priekšrocības un trūkumus.

Man šķiet, ka mēs visi esam vienisprātis par kopējās zivsaimniecības politikas reformas nepieciešamību. Kāds laikraksts manā vēlēšanu apgabalā, kurā bija paziņojums presei par šo ziņojumu, apgalvo, ka es esmu piesardzīga attiecībā uz KZP reformu. Tā tas noteikti nav, ja ar to ir domāts, ka man ir kādas šaubas par reformas nepieciešamību. Es tāpat kā, šķiet, mēs visi, esmu piesardzīga tikai tik daudz, lai būtu droša, ka reforma notiek pareizā virzienā.

Piemēram, rakstot ziņojumu, man nācās jautāt, cik savstarpēji savienojami ir atšķirīgie zvejas tiesību noteikšanas veidi. Man šķita, ka, kaut gan kvotas un uzņēmējdarbības ierobežojumi ir viegli savienojami ar teritoriālajiem ierobežojumiem, neviens no diviem pirmajiem nav tik ērti savienojams ar otro. Tas, savukārt, lika man saprast, lai cik tehnisks nebūtu ziņojums par tiesībpamatotu pārvaldību, to lasot šķiet, ka šis jautājums skar kopējās zivsaimniecības politikas pašu pamatu.

Vispārēji atzīstot pašreizējās reformas virzienu, es ceru, ka šī diskusija var rosināt mūsu lietoto instrumentu vēl radikālāku pārvērtēšanu, lai panāktu iespējami labāku līdzsvaru starp zivsaimniecībā strādājošo iztikas uzlabošanu, ilgtspējīgu jūras ekoloģiju, kurā ir saglabāti zivju krājumi, un no zvejniecības atkarīgu kopienu dzīvotspējas saglabāšanu. Man gribētos domāt, ka pirms padziļināta pētījuma ir jāpieņem lēmums, kā panākt vislabāko līdzsvaru.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas. Balsojums notiks rīt, ceturtdien

29. 2009. gada budžeta pamatnostādnes – ( I, II, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļas) (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Lewandowski kunga ziņojums (A6-0082/2008) par 2009. gada budžeta pamatnostādnēm – (I, II, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļa).

  Janusz Lewandowski, referents. − (PL) Priekšsēdētājas kundze! Šodien, pieņemot un apspriežot pamatnostādnes, un rīt, balsojot par Pamatnostādnēm 2009. gadam, mēs speram pirmo soli budžeta procedūrā, kas novirzās no iepriekšējo gadu procedūras vismaz divējādi.

Pirmā novirze ir tāda, ka mēs pārbaudām jaunu sadarbības formulu starp Parlamenta administrāciju un Budžeta komiteju; mēs pret to attiecamies kā pret izmēģinājuma projektu, tomēr tam ir jāatbilst vispār saistošajiem budžeta procedūras principiem pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Otrkārt, 2009. gads nes jaunus izaicinājumus, kurus neviens neapšauba. Viens no šiem izaicinājumiem, protams, ir Lisabonas līguma stāšanās spēkā un līdz ar to arī Eiropas Parlamenta koplēmuma pilnvaru fundamentāla paplašināšana, kas dod Parlamentam iespēju darboties kā īstai likumdevēja iestādei. Otrkārt, šis ir vēlēšanu gads, tādēļ būs ar vēlēšanām saistīti izdevumi, un zināmas izmaksas – bez acīmredzamajiem ietaupījumiem – būs saistītas ar pašreizējā Parlamenta sasaukuma beigām. Treškārt, stāsies spēkā Deputātu nolikums, kas palielinās personāla izmaksu slogu, mūsu izmaksu slogu Eiropas Parlamenta budžetā.

Daudzos no šiem jautājumiem mums jau ir zināmas aplēses, zināmi aprēķini, jo mums ir jāzina ne tikai principi, bet arī prognozes un pirmais provizoriskais budžets 2009. gadam. Tomēr vissvarīgākajā jomā – citiem vārdiem sakot, jomā, kas saistīta ar Eiropas Parlamenta pilnvaru palielināšanu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā – mums pašlaik ir darba grupa, kas noteiks, kādas papildu izmaksas var būt ar to saistītas.

Apzinoties īpašos izaicinājumus, kas mūs gaida 2009. gadā, mēs tajā pašā laikā nevaram atbrīvot sevi no pienākuma taupīgi pārvaldīt Eiropas nodokļu maksātāju naudu, tas ir, no zināmiem pašu noteiktiem ierobežojumiem, kurus mēs sagaidīsim arī no citām Eiropas iestādēm. Administrācijas paplašināšana vēlēšanu gadā, bez šaubām, nav vēsts, kuru vēlas dzirdēt Eiropas vēlētāji – vēlētāji, pie kuriem mēs vēršamies, lai atjaunotu Eiropas Parlamenta mandātu. Nākamais svarīgais pamatnostādņu aspekts ir iekšējās saistības, lai meklētu iespējas pārkārtot pašreizējos cilvēkresursus un nevis palielināt personālu un lai pievērstos tām funkcijām, kuras iezīmēs Eiropas Parlamenta nākotni, kuru mēs apzīmējam ar vārdu „koriģēšana” un kas ir saistīta ar likumdošanu.

Šodien mums ir jāapspriež un mums vajadzētu apspriest jautājumu, kuram ir zināma rezonanse plašsaziņas līdzekļos un kuram, bez šaubām, ir arī ne tikai budžeta dimensijas. Mums ir vajadzīgi reizē trīs jauni noteikumi. Pirmais ir Deputātu nolikuma īstenošana ar skaidru budžeta dimensiju; otrais ir jauni pensiju fonda principi; un trešais ir noteikumi par palīgu darbu, kuriem ir jābūt tik pārredzamiem, lai tie neradītu kārdinājumus un neizraisītu aizdomas, kas apvij Eiropas Parlamentu.

Kā referents es ierosinu šo materiālu īpaši saistīt ar mūsu Parlamenta 2007. gada 25. oktobra rezolūciju un Eiropas Parlamenta Prezidija un Priekšsēdētāju konferences vienprātīgajiem lēmumiem. Es zinu, ka pašlaik lielāku ziņkāri izraisa aprēķini un nevis pamatnostādnes, un tādēļ es paļaujos uz to, ka rītdienas balsojumā par šo dokumentu nebūs aizķeršanās.

  Monica Maria Iacob-Ridzi, PPE-DE grupas vārdā. – (RO) Mūsu iestādes budžeta pamatnostādnes 2009. gadam ir dokuments, kas būs pamats Eiropas Parlamenta budžeta noteikšanai šoruden.

Tomēr reizē ar summām un programmām šā gada budžeta pamatnostādnes liek apspriest arī kādu jautājumu, kuru es uzskatu par ļoti svarīgu – Eiropas Parlamenta palīgu tiesiskais stāvoklis. Es vēlētos pateikties Lewandowski kungam arī par šā jautājuma risināšanu.

Es uzskatu, ka ir pienācis laiks vecajai sistēmai kļūt skaidrākai un pārredzamākai un sniegt šiem jaunajiem cilvēkiem tādas pašas sociālās un nodokļu tiesības kā citiem iestādes personāla dalībniekiem. Attiecībā uz to pastāv Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi, ļoti visaptverošs dokuments, kas nodrošina Eiropas Savienības iestādēs strādājošajam personālam atbilstīgu sociālo aizsardzību.

Lielākā daļa parlamentāro palīgu ir arī ārvalstu pilsoņi valstī, kurā tie strādā, un, attiecīgi, viņiem ir jānodrošina arī aizsardzība, ko sniedz visiem starptautiskajās organizācijās nodarbinātajiem cilvēkiem. Es nedomāju, ka ir normāli tādi gadījumi, kad Beļģijas valsts nosaka papildu nodokļu saistības palīgiem, ņemot vērā to, ka viņi maksā visus nodokļus un sociālās apdrošināšanas nodevas savās valstīs.

Parlamentam joprojām ir vajadzīgi skaidri noteikumi par asistentiem attiecībā uz tādām situācijām kā slimība vai arī maternitāte. Dažās rezolūcijās Eiropas Parlaments jau ir lūdzis Ģenerālsekretariātu un darba grupu Deputātu nolikuma un palīgu jautājumā izstrādāt jaunus noteikumus, kas atrisinās problēmas, ar kādām pašlaik sastopas palīgi.

Es uzskatu, ka mēs esam atbildīgi Eiropas iedzīvotāju priekšā par skaidriem un pārredzamiem noteikumiem šajā iestādē.

  Thijs Berman, PSE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Parlamenta budžets 2009. gadam būs ļoti īpašs, jo šim Parlamentam pirmo reizi būs koplēmuma tiesības gandrīz visās jomās, ja jaunais Līgums stāsies spēkā 2009. gadā. Lisabonas līgums panāk to, ko vairāk nekā pirms piecdesmit gadiem prasīja un nesaņēma mūsu priekšgājēji – ne tikai padomdevēja pilnvaras, ne tikai piekrišanas procedūras, bet arī Parlamenta koplēmums un kontrole gandrīz visās Briseles politikas jomās.

Tādēļ tieksme prasīt lielāku personālu ir ļoti liela. Koplēmums nozīmē sarežģītāku procedūru katrā komitejā, bet tas nozīmē divkāršu darba slodzi. Tādēļ šis budžets ir piesardzīgs, un tas ir labi. Ja ir vajadzīgs papildu personāls, notiek kadru pārvietošanas mēģinājumi. Tiks piesaistīts tikai neliels skaits jaunu darbinieku – tiešām, to būtu grūti attaisnot, ja jau tagad ir gandrīz 6 000 darbinieku.

Parlamenta darbs tiešām ir jāpadara redzamāks. Pēc vasaras darbu sāks tīmekļa TV, un Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamenta vārdā es ceru, ka raidījumu veidotāju komanda ir neatkarīga un tai ir pilnīga brīvība rādīt šeit notiekošās debates. Mēs esam parādā šo atklātību mūsu vēlētājiem. Mēs esam parādā vēlētājiem arī iespēju pilnīgi pārbaudīt mūsu izdevumus un cilvēkresursu labu pārvaldību.

Palīgiem ir jābūt pienācīgiem līgumiem ar sociālo aizsardzību un pensijas noteikumiem, kādi ir parasti Eiropas iestādē. Vismaz viens no desmit personāla dalībniekiem šeit strādā bez jebkādas sociālās aizsardzības. Tam ir jāmainās. Vēlams šā gada beigās ir jāievieš personāla nolikums, un ir neticami, ka no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu puses ir mēģinājumi iebilst pret to, iebilst pret Eiropas Savienības sociālo garu, solidaritātes garu.

Ir jāturpina darbs pie ilgtermiņa stratēģijām, piemēram, attiecībā uz ēku pirkšanu un tehnoloģiskajiem jauninājumiem. Deputātu nolikums ietekmē arī budžetu. Subsīdijas Saharova fondam Maskavā nedrīkst būt nekas vairāk kā atsevišķi gadījumi, un šā Parlamenta galvenais uzdevums nav Eiropas vēstures muzeju finansēšana; šādi izdevumi jāuzņemas Eiropas budžetam. Ir vajadzīgas papildu debates šajā jautājumā.

  Anne E. Jensen, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos sākt ar pateicību Lewandowski kungam par labo ziņojumu un izteikt apmierinātību ar jauno procedūru, acīm redzami atklātāko dialogu un komitejas savlaicīgu informēšanu. Kā Parlaments vairākas reizes jau minēja, 2009. gads ir īpašs gads. Pat tad, ja visas valstis neratificēs Lisabonas līgumu, budžeta veidošanā mums ir jāņem vērā, ka tas stājas spēkā 2009. gadā.

Eiropas Parlamenta jaunās pilnvaras – piešķirot tam, piemēram, ietekmi uz lauksaimniecības budžetu un juridisko politiku – nozīmēs dažu tā prioritāšu pielāgošanu jaunajiem pienākumiem. Tad vēl ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas un Deputātu nolikums, kas arī ietekmē budžetu.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa ir apmierināta ar Parlamenta budžeta projektu, kurā ES administratīvie izdevumi joprojām paliek 20 % robežās. Nav garantijas, ka tas būs izdarāms nākamajos gados, bet ir svarīgi saglabāt kontroli pār administratīvajiem izdevumiem.

Es vēlētos izteikt arī ALDE grupas patieso gandarījumu ar jauna modeļa izveidi deputātu palīgu atalgošanai. Mūsu grupa jau sen vēlējās redzēt nolikumu par deputātu palīgiem. Administrācijas pārņemšana ir pareizais risinājums Parlamentam, un tas ir atspoguļots 2009. gada budžetā.

Iepriekšējo desmit gadu laikā ir panākti ievērojami ietaupījumi, pārdodot ēkas, bet es piekrītu, ka tagad mēs esam sasnieguši punktu, kad šī politika ir jāpārskata, un ēku politika kopumā ir jāpakļauj pārbaudei. Mums vēl ir jāredz priekšlikums par iestādēm, bet tas ir iemesls paturēt acīs arī šo iestāžu arvien pieaugošos izdevumus par ēkām.

Nobeigumā, joprojām svarīgs ir jautājums par nākamā ES ārlietu ministra un Eiropas Padomes priekšsēdētāja finansēšanu, bet mēs atgriezīsimies pie tā vēlāk.

  Wiesław Stefan Kuc, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Referenta Lewandowski kunga izklāstītās 2009. gada budžeta procedūras pamatnostādnes principā attiecas uz Eiropas Parlamentu, un pastāv iespējas tās piemērot arī citur.

Ņemot vērā pieņemtos finanšu ierobežojumus un ārkārtīgi lielos uzdevumus, kas saistīti ar Lisabonas līgumu, Parlamenta vēlēšanām, Deputātu nolikuma grozījumiem un ierosināto nolikumu par palīgiem, 2009. gads būs ļoti grūts gads. Ir daudz nezināmo, tādēļ vissvarīgākais jautājums būs pamatnostādņu īstenošana. Vajadzību un saistīto izmaksu detalizēta analīze dos mums iespēju iekļauties finanšu sistēmā un vienlaikus nodrošinās netraucētu Parlamenta darbību un jauno uzdevumu izpildi. Mūsu politiskā grupa balsos par ziņojumu.

  Gérard Onesta, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! 2009. gads nes daudz jauna, un tādēļ ir arī daudz neskaidrību un briesmu. Tas prasīs visas referenta, Budžeta komitejas bijušā priekšsēdētāja, spējas, lai tiktu galā ar šo izaicinājumu.

Jaunais Līgums divkāršos Parlamenta koplēmuma apjomu. Iedomājieties, kāds darbs tam būs vajadzīgs, it īpaši saistībā ar budžetu. Jaunais Deputātu nolikums. Pašlaik pilnīgi nezināms: kuras valstis atļaus saviem turpmāk ievēlētajiem pārstāvjiem iekļauties šajā jaunajā sistēmā, un kuri no ievēlētajiem pārstāvjiem gribēs to darīt? Vēlēšanu kampaņa, jauns prakses kodekss, īpaši palīgiem.

Es esmu lūdzis to Prezidijam gandrīz desmit gadus un priecājos, redzot, ka šī lieta beidzot ir nokārtota. Tomēr tas ir diezgan vienkārši, jo mēs visi zinām par paketi, kas neko nemaksās nodokļu maksātājiem – Briselē strādājošo palīgu pārvietošana uz Kopienas bāzi un tādi, kuri tiešā Parlamenta uzraudzībā apmaksā palīgus, kuri strādā vēlēšanu apgabalos. Šim nolūkam ir jābūt pastāvīgam budžetam, jo godīgums nemaksā neko, tas prasa tikai nelielu politisku piepūli.

Es dedzīgi atbalstu arī jaunas darba metodes it īpaši jautājumos par ēkām, jo, tāpat kā daudzus deputātus pēc konkursiem, mani vienmēr pārsteidz, cik apbrīnojami augstas ir būvniecības izmaksas, ja ir runa par Eiropas iestāžu būvdarbiem. Ja mēs tiešām gribam ietaupīt, iespējams, nevajag tulkot visu, ko es nupat teicu, maltiešu, latviešu un ungāru valodā, jo pēc astoņiem mēnešiem to neviens nelasīs, un tas ietaupītu EUR 17 miljonus gadā.

  Esko Seppänen, GUE/NGL grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Lewandowski kunga ziņojums ir rāms skats uz Parlamenta budžeta apjomu. Sociāldemokrāti un Zaļie ir ierosinājuši pavisam nevajadzīgus grozījumus, kuri nozīmētu mazāku kontroli pār naudas tērēšanu.

Ziņojumā paustais viedoklis par „Eiropas vēstures māju” atbilst pareizajām nostādnēm, kad referents apgalvo, ka šāds projekts nav jāfinansē Parlamentam pat tad, ja tā ir pašreizējā priekšsēdētāja ideja.

Ziņojumā pieņemta arī nostāja attiecībā uz Komisijas budžetu. Ir izteikta piezīme, ka tās administratīvajos izdevumos nav iekļauti aptuveni 2 000 ārštata darbinieku, kuri strādā Komisijas aģentūrās. Šie izdevumi nav iekļauti kopējā summā, no kuras 20 % ir atskaitīti lietošanai Parlamentam. Parlaments nevar tādā pašā veidā izmantot ārštata darbiniekus savam darbam, un tam ir jāfinansē arī Eiropas politiskās partijas pašam no sava budžeta.

  Sergej Kozlík (NI). – (SK) Es pievienojos referenta un Budžeta komitejas viedoklim, ka Eiropas Parlamenta 2009. gada budžeta sagatavošanas prioritāte ir ievērot Parlamenta pienākumu paplašināšanos pēc Lisabonas līguma ratifikācijas.

Īpaši svarīgs ir Eiropas Parlamenta jaunais uzdevums piedalīties likumdošanas procesā vienlīdzīgi ar Eiropas Savienības Padomi. Kaut gan pāreja no apspriežu procedūras uz koplēmuma procedūru ne vienmēr nozīmēs divkāršu darba slodzi parlamentārajām komitejām, mums ir jāatceras, ka koplēmuma pilnvaru palielināšana būs nepieredzēts notikums un Parlaments uzņemsies atbildību par tiesību aktu izstrādi. Tādēļ ir pienācīgi jāfinansē Eiropas Parlamenta politiskās prioritātes. Protams, mums ir jācenšas ietaupīt naudu, kur vien tas iespējams, bet tikai ar nosacījumu, ka budžets joprojām būs adekvāts.

  Brigitte Douay (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Lewandowski kunga ļoti izsmeļošajā ziņojumā mani īpaši interesēja Parlamenta budžets šim vēlēšanu gadam, kas ietekmē šīs iestādes komunikācijas politiku.

Komunikācijas uzlabošana Eiropas iedzīvotājiem bija viena no Parlamenta 2009. gada prioritātēm. Lai justos vairāk iesaistīti nākamajās vēlēšanās un iegūtu iespējami labāku rezultātu, Eiropas Parlamenta deputātiem ir svarīgi būt cieši saistītiem ar decentralizēto informācijas kampaņu dalībvalstīs.

Mēs ceram, ka šajā kampaņā tiks pilnībā iesaistīti arī vietējie plašsaziņas līdzekļi, jo tiem ir galvenā loma informācijas izplatīšanā. Tādēļ Parlamenta komunikācijas budžetam un 2009. gadā plānotajiem pasākumiem ir jānodrošina, lai tie būtu interesanti un tieši skartu Eiropas iedzīvotājus, kuriem nereti šķiet, ka Eiropas iestādes ir pārāk attālinātas.

Ievērojiet, ka, vispārēji runājot, šie pasākumi ir 2008. gadā sākto un finansēto pasākumu turpinājums. Mēs ceram, ka drīz darbosies arī jaunais apmeklētāju centrs un tīmekļa TV, lai sniegtu labāku informāciju par Parlamenta darbu un uzlabotu attiecības starp iedzīvotājiem un Eiropas Savienību.

  Valdis Dombrovskis (PPE-DE). – (LV) Sagatavojot 2009. gada Eiropas Parlamenta budžetu, atkal ir aktualizējies jautājums par kopējo budžeta izdevumu līmeni un vai tam nevajadzētu pārsniegt divdesmit procentus no kopējiem ES administratīvajiem izdevumiem. Tāpēc es gribētu paust atbalstu ziņotāju pieejai, ka Eiropas Parlamenta budžeta izdevumu līmenim jābalstās uz pamatotām vajadzībām pēc to rūpīgas izvērtēšanas. Protams, 2009. gads nesīs ievērojamas pārmaiņas Eiropas Parlamenta darbā. Līdz ar Lisabonas līguma ratifikāciju ievērojami palielināsies likumdošanas darba apjoms, papildu izmaksas radīs deputātu atalgojuma sistēmas maiņa, kā arī sabiedrības informēšanas kampaņa saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Tomēr, koncentrējoties uz pamatdarbības sfērām, rūpīgi izanalizējot budžeta pieprasījumus, kā arī izvērtējot iekšējās kadru pārdales iespējas pirms jaunas štatu vietu radīšanas, Eiropas Parlamenta budžeta izdevumu līmeni ir iespējams noturēt divdesmit procentu robežās. Vēl aizvien nav izsmeltas visas iespējas ierobežot nelietderīgu papīra un energoresursu patēriņu Eiropas Parlamentā. Varu paust gandarījumu, ka pagājušajā gadā tika atbalstīts priekšlikums samazināt atsevišķu dokumentu papīra versiju apriti, nosakot, ka šo dokumentu papīra versijas ir pieejamas pēc pieprasījuma, nevis automātiski izplatītas visiem deputātiem un darbiniekiem. Priekšlikuma īstenošana ļauj ietaupīt vairāk nekā trīs miljonus papīra lapu gadā. Šo principu var attiecināt uz vēl vairākiem dokumentu veidiem. Runājot par nākamā gada Eiropas Parlamenta budžetu, nevar apiet jautājumu par parlamentārās palīdzības izdevumiem, tāpēc aicinu Eiropas Parlamenta Prezidija izveidoto darba grupu nākt klajā ar priekšlikumiem, kas šo izdevumu izmaksu padarītu caurspīdīgāku un vieglāk kontrolējamu. Paldies par uzmanību!

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Šajās debatēs ir trīs jautājumi, kuriem es vēlētos pievērst uzmanību.

Pirmkārt, atsevišķās ES valstīs strauji paaugstinās inflācijas līmenis, un tā rezultātā vidējais inflācijas līmenis ES 2008. gadā būs aptuveni 4 %, un tādējādi izdevumu indeksēšana 2 % gadā nozīmē izdevumu samazināšanos.

Otrkārt, Lisabonas līguma pieņemšanas sekas būs arī Eiropas Parlamenta pilnvaru palielināšana, koplēmuma procedūra visās jomās un arī dalībvalstu parlamentu pilnvaras, kas izraisīs Eiropas Parlamenta darba izmaksu strauju palielināšanos.

Trešais un pēdējais – 2009. gads ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu gads. Līdz šim šo vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās ir bijusi ļoti zema, it īpaši jaunajās dalībvalstīs. Tādēļ ir vajadzīgi papildu izdevumi informācijas kampaņai, kas vērsta galvenokārt uz reģionālajiem un vietējiem plašsaziņas līdzekļiem, ar kuru palīdzību visefektīvāk var vērsties pie vēlētājiem.

  Ingeborg Gräßle (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlētos izmantot iespēju un aicināt atbalstīt Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas iesniegto grozījumu par sekretariāta atalgojumu. Es zinu, ka Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa un Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā ir iesniegušas vēl vienu grozījumu; mūsu grozījuma formulējums ir tāds pats kā Prezidija un Priekšsēdētāju konferences lēmumos, kur visu grupu priekšsēdētāji vienprātīgi balsoja par atbalstu. Es tiešām nedomāju, ka ir godīgi tagad teikt par Budžeta komiteju, ka tā atkal attaisno savu reputāciju par pievēršanos pašas lietām. Zaļo/ALE grupas grozījumā ir runa par nolikumu par deputātu palīgiem. Tas būs Prezidija grozījuma rezultāts, tas ir, būs pieejams sarunu rezultāts ar Padomi.

Arī mēs vēlamies šo nolikumu par deputātu palīgiem, bet mēs vēl nezinām, vai mēs to saņemsim un vai mēs pat varēsim vienoties ar Padomi. Tādēļ es vēlētos lūgt, lai šīs frāzes rezultātā netiktu noraidīts Prezidija formulējums. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai mēs šajā Parlamentā darbotos tik vienprātīgi, cik vien tas iespējams, un lieki nestrīdētos par detaļām, kuras neesam pilnvaroti noteikt. Tādēļ es sirsnīgi lūdzu apstiprināt mūsu grozījumu. Nav pievienots vai izlaists neviens vārds.

  Janusz Lewandowski, referents. − (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties visiem, kuri piedalījās šajās debatēs.

Problēma, kura visbiežāk parādījās šajās debatēs – līdzās 2009. gada īpašajiem izaicinājumiem un nepieciešamībai taupīgi izlietot nodokļu maksātāju naudu – noteikti bija deputātu palīgu problēma. Es vēlos novērst, ka šī problēma tiek atrisināta, pārvēršot to par konkurējošu politisko grupu kaujas lauku, jo visas mūsu Parlamenta grupas vieno apziņa, ka šī problēma ir jāatrisina tā, lai būtu likvidēts kārdinājums iesaistīties korupcijā un novērstas aizdomas, kas apņem šo jautājumu, tomēr tajā pašā laikā ņemot vērā Eiropas Savienības 27 dalībvalstu dažādību.

Es vēlētos apliecināt kolēģim Kuźmiuk kungam, ka izdevumus paredzēts palielināt par 4.8 %, tātad, iespējams, augstāk par Eiropas inflācijas līmeni. Tagad es gribētu novēlēt Gräßle kundzei veiksmīgi pabeigt ziņojumus pirms pusnakts.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt, ceturtdien, 2008. gada 10. aprīlī.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Sākumā es vēlētos izteikt atzinību par mana poļu kolēģa Lewandowski kunga lielisko darbu pie 2009. gada ,,pārējo iestāžu” budžeta pamatnostādnēm, proti, ne tikai Eiropas Parlamenta, bet arī Padomes, Eiropas Kopienu Tiesas, Revīzijas palātas, Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas, Reģionu komitejas, Eiropas ombuda un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja budžetiem.

Šajā dokumentā ir aplūkotas galvenās problēmas, kas būs Parlamenta darba kārtībā 2009. gadā it īpaši pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Ir jādara viss, lai nodrošinātu, ka budžetā tiek ņemta vērā Parlamenta pienākumu paplašināšanās pēc Lisabonas līguma ratifikācijas. Tomēr es vēlos uzzināt, vai pirms budžeta procedūras ir jāveic Eiropas Parlamenta darbā iesaistīto cilvēkresursu revīzija. Eiropas Parlamenta politiskie vadītāji kļūst arvien nozīmīgāki, un ir svarīgi, lai Eiropas Parlamenta deputātiem būtu līdzekļi pilnīgi neatkarīgam darbam.

Šķiet, ka pašlaik piešķirtie līdzekļi vairs neatbilst plašākajiem politiskajiem pienākumiem, kurus veic Eiropas Parlaments un kurus tam turpmāk būs jāuzņemas, lai pienācīgi pārstāvētu Eiropas iedzīvotājus.

30. Kopienas programmu pārvaldību atbildīgajām izpildaģentūrām paredzēto finanšu pamatnoteikumu grozīšana – Pamata Finanšu regulu struktūras, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir balsojums par Gräßle kundzes diviem ziņojumiem:

1. A6-0068/2008 par Kopienas programmu pārvaldību atbildīgajām izpildaģentūrām paredzēto finanšu pamatnoteikumu grozīšanu

un

2. A6-0069/2008 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Komisija pateicas Parlamentam un īpaši referentei par konstruktīvo pieeju. Komisija velta visas pūles, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību attiecībā uz budžeta lēmējinstitūciju, kā Parlaments šodien pieprasīja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada jūlija kopīgajiem paziņojumiem.

Īpaši attiecībā uz decentralizētajām aģentūrām Komisija regulā iekļaus pieaugošās prasības pēc informācijas par līgumdarbinieku skaitu, darbības rezultātiem, piešķirtajiem ieņēmumiem, līdzekļu novirzīšanu un neatgūtajiem līdzekļiem.

Komisija rūpējas arī par lielāku informācijas pārredzamību par aģentūru darbu ne tikai finanšu un budžeta jautājumos un ir to nesen izteikusi paziņojumā Parlamentam un Padomei.

Atļaujiet man šeit atgādināt Komisijas priekšlikumu izveidot iestāžu grupu, kas iesaistītos politiskā diskusijā par aģentūru nozīmi un vietu Eiropas pārvaldībā gan ar Parlamentu, gan Padomi.

Komisija ir patiesi pārliecināta, ka tad, ja mums ir konsekventa attieksme pret aģentūrām, mēs, visas trīs iestādes, varam veicināt Eiropas Savienības uzbūves svarīgas daļas pārredzamību un efektivitāti. Tādēļ es vēlētos nobeigumā izteikt vēlēšanos, lai Komisijas ierosinātā iestāžu darba grupa drīz uzsāktu darbu.

  Ingeborg Gräßle, referente. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Paldies par iespēju šeit runāt pat šajā vēlajā stundā, un paldies par jūsu izpratni.

Es lūdzu atļauju uzstāties. Es runāju tikai paša komisāra labā, jo man šķiet, ka ir svarīgi pateikt Komisijai, ka mēs uzskatām par svarīgiem iesniegtos grozījumus, par kuriem mēs rīt arī balsosim ar ļoti lielu vairākumu. Vēlos viņam pateikt, ka mēs esam tikai šīs lietas apspriešanas posmā, un es visa Parlamenta vārdā vēlētos viņam apliecināt, ka mūsu grozījumi palīdzēs ieviest lielāku kārtību aģentūru sistēmā. Tādēļ mums visiem ir ļoti svarīgi, lai grupa apzinātos, ka Komisija to pieņem komandā. Esmu pateicīga komisāram par viņa solījumiem šajā jautājumā, un arī es pārraudzīšu situāciju.

Man ir ļoti svarīgi, lai viņš saprastu, kāpēc mēs to vēlamies. Mums ir vajadzīga lielāka atbildība aģentūrās un lielāka pārredzamība īpaši attiecībā uz personālu. Tas vistiešāk skar mūsu budžeta likumu. Komisārs, protams, zinās arī to, ka tad, ja mūsu vēlmes netiks pieņemtas, mēs atradīsim citus veidus to piepildīšanai. Mēs uzskatām, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi mūsu budžeta likumam.

Sākumā Komisija bija iecerējusi pašreizējo Finanšu regulas reformu tikai kā tehniskus grozījumus. Mēs runājam par labāku regulējumu, bet es ar lielu apbēdinājumu konstatēju, ka Padomes un Parlamenta pēdējais kopīgais jūlija lēmums nav īstenots. Komisijas projekts nāca mazliet agrāk, bet, protams, būtu bijis jauki, ja tas pēc tam būtu pārstrādāts. Man šķiet, ka tas būtu bijis arī godīgāk, nekā atstāt darbu mums.

Eiropas Parlaments ir īstenojis politiskās pārmaiņas ar lielu vienprātību tieši dažādās grupās. Mēs gribam lielāku saskaņu starp aģentūru iekšējo darbību, pienākumiem, apropriēto līdzekļu novirzīšanu un atbildību un Komisijas ģenerāldirektorāta darbību un praksi, izmantojot deklarāciju par pārskatu ticamību. Mēs gribam arī labāku pārskatu par aģentūru personālu un finanšu izmaksām. Mēs gribam būt informēti par visiem darbiniekiem un ne tikai par tiem, kas iekļauti štatu sarakstā. Tā ir absolūta nepieciešamība.

Es vēlētos kā piemēru minēt kādas aģentūras neseno pārskatu par finanšu pārvaldi 2007. gadā. Šajā štatu sarakstā ir minētas trīsdesmit deviņas amatu vietas, bet 43 pagaidu darbinieki un 11 līgumdarbinieki parādās tekstā divas lappuses iepriekš. Tādēļ skaitļi nesakrīt. Lasītājs var tikai iztēloties, vai mums tagad ir 39 plus 11 amati, vai 43 plus 11, vai arī ir minēti 39 amati no 43, un pēc tam ir pievienoti 11. Mēs to vienkārši nezinām. Es noskaidrošu šo jautājumu, bet šā jautājuma noskaidrošana daudzām aģentūrām, protams, prieku nesagādā, un pārskati un pārskatu sistēma ir vairāk vai mazāk tikpat juceklīga visās aģentūrās.

Aģentūra, kuru es nupat minēju, Eiropas Tīklu drošības aģentūra (ENISA), ir aizstājama ar jebkuru citu, un es tiešām gribētu jautāt, kāpēc mums sniegtā informācija ir tik nekonsekventa. Mēs gribam arī plašāku informāciju par aģentūru ieņēmumiem, kuri, atceroties Alikanti, var būt tiešām prāvi, un mēs gribam zināt arī to, kas notiek ar šiem ieņēmumiem. Jau iepriekš pateicos komisāram par šo grozījumu pieņemšanu, jo viņš tikko paziņoja par šādu nodomu.

Pašlaik mums ir 29 decentralizētās aģentūras ar 3 914 darbiniekiem 2007. gada štatu sarakstā, ar budžetu EUR 1.1 miljards, no kura EUR 559 miljoni nāk no ES. Piecās izpildaģentūrās ir 176 amata vietas. Komisijas jaunākais paziņojums par aģentūrām bija ļoti interesants. Priekšlikums par kopīgu darba grupu ir ļoti svarīgs. Visām trim iestādēm ir savstarpēji jāpārdomā jautājums par aģentūru nākotni un darba jomu.

Vācijā jautājumam par aģentūrām un aģentūru skaita palielināšanos ir pievērsta sabiedrības uzmanība. Plašsaziņas līdzekļu rezonanse vienmēr ir liela. Ir likta uz spēles arī Eiropas Savienības reputācija, ja mums neizdodas paskaidrot apkārtējiem, kāpēc mums tiešām ir vajadzīgas šīs aģentūras, un kāds ir to uzdevums Eiropas Savienībā.

Mēs priecātos, ja Komisija varētu pierādīt, kāpēc programmu pārvaldība ir efektīvāka un vērtīgāka tad, ja to īsteno izpildaģentūras un nevis ģenerāldirektorāti. Šo jautājumu jau daudzreiz ir uzdevuši deputāti, kuri nodarbojas ar budžetu, bet līdz šim uz to nav atbildes, kas pamatota ar attiecīgiem faktiem un skaitļiem.

Parlamenta grozījumu mērķis ir saglabāt Eiropas aģentūru pārskatāmību, un mēs steidzami lūdzam Komisijai palīdzēt mums ieviest lielāku kārtību aģentūru laukā. Komisāram vajadzētu zināt, ka mēs Parlamentā uzticamies Komisijai šajā jautājumā. Mēs zinām, ka šī iestāde ir mūsu pēdējā cerība, kā tas bija, kad runa ir par kārtības un pārredzamības nodrošināšanu un sniedzot pilnīgāku pārskatu šajā jautājumā.

Es vēlētos pateikties kolēģiem no citām grupām un īpaši Budžeta komitejas referentei par aģentūrām Haug kundzei un Budžeta kontroles komitejas referentiem Mulder kungam un Herczog kundzei par viņu priekšlikumiem, kurus mēs pilnībā pieņēmām. Tādēļ es uzskatu, ka mēs esam iesnieguši Parlamenta ierosinātos un gribētos grozījumus, kuri pašlaik ir vissteidzamākie. Es lūdzu komisāru iekļaut šos grozījumus arī attiecīgajā projektā.

  Nathalie Griesbeck, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Sākumā arī es vēlos pateikties referentei Grässle kundzei par viņas svarīgo darbu saistībā ar šiem ziņojumiem, kuri uzlabo izpildaģentūrām paredzētu finanšu noteikumu plānus.

Laikā, kad Eiropas Parlaments gatavojas stingri nostiprināt savas prerogatīvas saskaņā ar Lisabonas līgumu, man šķiet, ka ir ārkārtīgi svarīgi atcerēties, ka mūsu iestādes kompetencē ir koplēmums par budžetu. Šim Parlamentam, kuru ES pilsoņi ir ievēlējuši ar tiešu vispārēju balsojumu, ir jāspēj darīt vairāk un labāk, lai kontrolētu Kopienas līdzekļu pareizu izlietojumu šoreiz izpildaģentūrās. Es vēlētos ļoti īsi aplūkot četrus šā ziņojuma punktus, kuri man šķiet ārkārtīgi svarīgi, ja Parlamentam ir pilnībā jāpilda savi pienākumi un jānodrošina, lai iedzīvotāji varētu bez grūtībām izprast mūsu iestādes.

Pirmkārt, es vēlētos uzsvērt arī nepieciešamību uzlabot piešķirto ienākumu kontroli. Šķiet svarīgi, lai aģentūras direktors mums paziņo par katru līdzekļu novirzīšanas gadījumu starp pozīcijām, ja tie pārsniedz 10 % slieksni.

Otrkārt, es vēlētos uzsvērt štatu sarakstā norādīto skaitļu nozīmi, kā tikko norādīja mūsu kolēģe, gan attiecībā uz pagaidu darbiniekiem, gan līgumdarbiniekiem, norīkotajiem valsts speciālistiem un tā tālāk, lai mums kā budžeta lēmējinstitūcijai būtu skaidrs pārskats par aģentūru cilvēkresursu budžeta attīstību.

Treškārt, manuprāt, ir pilnīgi dabiski, ja mēs pieprasām katru gadu nosūtīt Eiropas Parlamentam aģentūru budžetu attīstības kopsavilkumu saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas ieteikumiem.

Un ceturtais un pēdējais ir ziņojuma noteikumi par to, ka budžeta izpildes apstiprināšanas termiņiem ir jānodrošina reāla Parlamenta kontrole pār budžeta pareizu izpildi.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlētos izteikt komplimentus Grässle kundzei par lielisko darbu un acīmredzot arī Komisijai par šo attīstību jautājumā par aģentūrām. Es vēlētos uzsvērt ļoti svarīgos noteikumus par mūsu aģentūru iekšējo revīziju un, sekojot komentāram, kuru nupat izteica mana kolēģe, ieteikt sava veida pakārtotu konsolidāciju attiecībā uz visu aģentūru ES pārskatiem, lai trešajām pusēm un it īpaši Eiropas Parlamenta deputātiem būtu skaidrs priekšstats, kas notiek tajā pārskatu masā, kuru iesniedz visas Eiropas Savienības aģentūras.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Uzstājoties debatēs, kas veltītas izpildaģentūrām un to birojiem paredzēto finanšu noteikumu grozījumiem, es vēlētos pievērst uzmanību diviem jautājumiem.

Pirmkārt, ir jāatbalsta referentes priekšlikums, ka izpildaģentūru direktoriem ir jāziņo Eiropas Parlamentam, ja tie ir novirzījuši līdzekļus no operacionālajiem uz administratīvajiem izdevumiem par summu, kas vairāk nekā par 10 % procentiem pārsniedz noteikto robežu.

Otrkārt, ņemot vērā to, ka izpildaģentūru darbības izmaksas sedz no atsevišķu programmu budžetiem, šis gandrīz desmit procentu izmaksu līmenis ir svarīgs. Šai izmaksu neprecizēšanai, īpaši Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras gadījumā, ir sekas, ja to saista ar informāciju, ka projektos, ar kuriem nodarbojas šī aģentūra, ir vairāk nekā EUR 40 miljardu deficīts.

Nobeigumā es vēlētos apsveikt Gräßle kundzi ar diviem ļoti labiem ziņojumiem.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt, ceturtdien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Edit Herczog (PSE), rakstiski. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Atļaujiet man sākumā īsi apkopot grozījumu Regulai par finanšu pamatnoteikumiem, kas paredzēti izpildaģentūrām, kurām uzticēti dažādi uzdevumi saistībā ar Kopienas programmu pārvaldību.

Saskaņā ar Reglamenta 47. pantu šis grozījums bija asociētās komitejas un Budžeta komitejas kopīgs darbs. Es īpaši pateicos kolēģiem Grässle kundzei un Mulder kungam par ciešo un lielisko sadarbību.

Mēs ierosinājām vairākus grozījumus ar mērķi dot šīm aģentūrām iespēju strādāt vienmērīgi, palielināt atbildību un paplašināt stingrākas demokrātiskas kontroles iespējas pār šīm organizācijām piešķirtajiem līdzekļiem.

Ir svarīgi norādīt:

- turpmāk steidzami vajadzīga šo aģentūru budžeta izpildes procedūru termiņu standartizācija;

- Revīzijas palāta norādīja, ka revīzijas un kontroles darbā iesaistītās personas nedrīkst piedalīties budžeta izpildes pasākumos;

- pienācīgi ievērojot personas datu aizsardzību, attiecīgās aģentūras finanšu un budžeta pārvaldības pārskatam ir jāpievieno to personu saraksts, kuras sadarbojušās ar aģentūru, un šo speciālistu saņemtais atalgojums;

- ir jāļauj aģentūrām veikt ārējo speciālistu izmantošanas pārraudzību.

Paldies par laipno uzmanību!

31. Komiteju un delegāciju sastāvs: sk. protokolu

32. Nākamās sēdes darba kārtība: sk. protokolu

33. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 23.35)