Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0133/2008

Debates :

PV 09/04/2008 - 13

Balsojumi :

PV 10/04/2008 - 9.11
CRE 10/04/2008 - 9.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2008. gada 10. aprīlis - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

12. Balsojumu skaidrojumi
PV
  

Balsojuma mutiski skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Janusz Lewandowski (A6-0082/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, 2009. gads Eiropas Parlamentam nesīs daudzas pārmaiņas un izaicinājumus. Notiks ne tikai vēlēšanas un sāksies jauns Parlamenta pilnvaru termiņš, bet arī būs jārisina izaicinājumi attiecībā uz Lisabonas līguma stāšanos spēkā, kas ir visbūtiskākais. Dzīve nestāv uz vietas, un es nerunāju tikai par politisko dzīvi. Pienāk laiks, kad ir vajadzīgas pārmaiņas līdztekus jauniem plāniem un rīcības pieejām. Vispārīgi runājot, ir vajadzīgi lielāki finanšu ieguldījumi, lai pārmaiņas būtu efektīvas. Tomēr budžeta resursi ir jāpārvalda efektīvāk un ir jānovērš jebkāda nevajadzīga birokrātija.

 
  
  

- Ziņojums: Paul Rübig (A6-0064/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Es balsoju par Paul Rübig ziņojumu, jo Eurostars, manuprāt, ir svarīga Eiropas Komisijas iniciatīva, lai atbalstītu pētniecībā un attīstībā iesaistītos MVU.

Par spīti tam, ka MVU veido gandrīz 70 % no ES IKP, to potenciāls pētniecības un attīstības jomā vēl nav pietiekami izpētīts. Es gribētu uzsvērt referenta centienus nodrošināt, lai pēc iespējas vairāk MVU varētu piedalīties šajā programmā. Saskaņā ar sākotnējo ierosinājumu daudzi MVU tiktu izslēgti no procesa, jo tiem būtu jāsedz vismaz 50 % no projekta izmaksām. Pēc vienošanās starp Eiropas Parlamentu un Padomi, MVU varēs līdzdarboties projekta ierosinājumos pētniecības un attīstības jomā, kā arī sadarboties saistībā ar tiem.

Es priecājos, ka Slovākija ir starp tām 29 dalībvalstīm, kas jau ir paudušas atbalstu šai programmai. Pats svarīgākais ir tas, ka Slovākijas MVU uzņēmēji saņem informāciju par to, kā piekļūt finansējumam pētniecībai un attīstībai saskaņā ar šo programmu, un ka Slovākijā un citos mazattīstītos Eiropas reģionos palielinās pētniecības potenciāls.

Eiropas pētniecības un attīstības datubāze, kurā Komisija publicēs šajā programmā realizēto projektu rezultātus, būs lietderīgs atsauces punkts MVU.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es izteikšos pavisam īsi. Es tikai gribu teikt, ka man bija gods balsot par mana drauga Paul Rübig ziņojumu, kurā tika galvenajos vilcienos aprakstīts šis lēmuma priekšlikums MVU atbalstam.

Visvairāk es vēlos, lai būtu projekti, kuros tiktu ņemta vērā tādu vecu cilvēku pieredze, spējas un atmiņas, kas var jauniešiem daudz iemācīt par MVU, tādējādi dodot labumu visām ES dalībvalstīm un arī pašai Eiropas Savienībai, un tas ir bijis par iemeslu daudzām manām bezmiega naktīm. Priekšsēdētāja kungs, kā jūs redzat, manā rīcībā ir vēl piecas sekundes, lai novēlētu „buon appetito” visiem saviem kolēģiem, kas ir bijuši pietiekami laipni, lai aizkavētos un noklausītos manu paziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Adam Gierek (A6-0093/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, visas iniciatīvas, lai atbalstītu un veicinātu akmeņogļu ieguvi un tērauda ražošanu, ir pelnījušas Eiropas Parlamenta atbalstu. Iepriekš minētās darbības ir īpaši svarīgas, jo neviena ekonomika, kas ātri attīstās, nevar būt veiksmīga bez šīm ražošanas nozarēm. Tāpat ir vērts paturēt prātā, ka lielākie šo izejmateriālu ražotāji atrodas ārpus Eiropas Savienības un ka salīdzinājumā dalībvalstu situācija ir tiešām ļoti vāja.

Nevar būt šaubu, ka pieprasījums pēc akmeņoglēm un tērauda turpinās palielināties, ko veicinās ātri attīstošās Āzijas ekonomikas. Par spīti vajadzībai pakāpeniski aizstāt akmeņogles ar atjaunīgām un videi nekaitīgākām degvielām, akmeņogles vēl ilgi turpinās būs galvenais enerģijas un bagātības avots daudzos Eiropas Savienības reģionos.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Situācija Tibetā (RC-B6-0133/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju par K. Szymański iesniegto 3. grozījumu, kas spēcīgāk pauž mūsu vispārējo nostāju, lai izvairītos no augsta līmeņa valstu vadītāju klātbūtnes Pekinas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. K. Szymański saskata saikni starp valstu vadītāju klātbūtni un iespējamu atbalstu Ķīnas iestāžu iekšējām politikām. Manuprāt, tas varētu būt brīdinājuma signāls Ķīnas iestādēm, lai padarītu šo saikni skaidrāku. Tādēļ es nobalsoju par 3. grozījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Eiropas Parlaments kārtējo reizi ir sevi pierādījis kā cilvēktiesību aizsardzības standarta nodrošinātājs. Tam par iemeslu ir tas, ka mēs esam sasnieguši plašu politisku vienprātību par Ķīnas pieļauto cilvēktiesību pārkāpumu nosodīšanu, kas, pretēji gaidītajam, pastiprina, nevis pavājina totalitāro režīmu, gatavojoties olimpiskajām spēlēm. Olimpiskā komiteja piever acis, apgalvojot, ka sports un cilvēktiesības nav saistītas. Es esmu šokēts par šo dogmatisko pieeju, kas ir tālu no olimpisko spēļu sākotnējiem ideāliem.

Es aicinu visus deputātus rakstiski vērsties pie savu valdību premjerministriem, tāpat kā es to izdarīju, lai steidzami paziņotu par atklāšanas ceremonijas boikotu, ja Ķīna nepiekritīs dialogam ar tibetiešiem un neratificēs Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. Manuprāt, to, ka dalībvalstu vadītāji vēl nav nolēmuši pieņemt kopēju nostāju, labākajā gadījumā var uzskatīt par maldiem, bet sliktākajā gadījumā par izgāšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienībai ir jāpauž vienota nostāja tādos svarīgos jautājumos kā brīvība, demokrātija un cilvēktiesības. Tādēļ bija jāpieņem nepārprotama nostāja attiecībā uz situāciju Tibetā un jāveic apņēmīgi pasākumi, lai pārliecinātu Ķīnu ievērot šīs vērtības. Mūsu morāls pienākums ir atgādināt Ķīnai par tās solījumiem, ko tā deva pasaules sabiedrībai attiecībā uz cilvēktiesībām, kad tā meklēja iespēju organizēt olimpiskās spēles. Līdz šim Ķīna nav realizējusi nevienu no šiem solījumiem.

Ķīna šobrīd ir ekonomiska lielvara, kuru nevar neņemt vērā. Tomēr ir ļoti nepareizi, ja politiķi lielāku nozīmi piešķir īpašu ekonomisku mērķu sasniegšanai un izdevīgu tirdzniecības nolīgumu noslēgšanai nekā pamattiesību aizsardzībai.

Mums ir jāpārtrauc politika, kas mūsu darījumos ar Ķīnu nodala ekonomiskos jautājumus no cilvēktiesībām. Tomēr tas nenozīmē, ka mums jākļūst ekonomiski nošķirtiem. Patiesībā ir gluži pretēji. Ķīnu ir jāpārliecina ieviest starptautiskos standartus un tos ievērot.

 
  
  

- Ziņojums: Hannes Swoboda (A6-0048/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es Eiropas Parlamenta vārdā ļoti cieši sadarbojos ar kolēģiem no Horvātijas parlamenta, tādēļ es iejaucos.

Brīdī, kad Horvātija pasludināja savu neatkarību, tā nolēma, ka Eiropas Savienība ir tās nākotnes pamatā. Mums ir jānovērtē Horvātijas iestādes par visiem pasākumiem, ko tās ir veikušas, lai atrisinātu būtiskus jautājumus. Es runāju, piemēram, par valsts sektora un tiesu sistēmas reformu un par pasākumiem korupcijas apkarošanai. Horvātija cieši sadarbojas ar Bijušās Dienvidslāvijas Starptautisko kirmināltribunālu Hāgā. Tā ir jāuzslavē, par to, ka tā savā Konstitūcijā iekļāva noteikumu par nacionālo minoritāšu integrēšanu sociālajā un politiskajā dzīvē.

Horvātijai ir vajadzīga Eiropas Savienība, un Eiropas Savienībai ir vajadzīga Horvātija, tostarp tās ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ. Horvātijas iestāšanās ES palīdzēs stabilizēt situāciju Rietumbalkānos un nodrošināt, ka reģionā pilnībā attīstās demokrātija.

 
  
MPphoto
 
 

  Borut Pahor (PSE). – (SL) Priekšsēdētāja kungs, lai gan es ceru, ka Horvātija pēc iespējas ātrāk pabeigt sarunas ar Eiropas Savienību, es šodien neatbalstīju H. Swoboda ziņojumu viena īpaša iemesla dēļ: grozījums, kas tika atbalstīts ar balsu vairākumu, manuprāt, rada nopietnas bažas, jo tas rada precedentu attiecībā uz Eiropas Parlamenta lēmumiem, tā kā tajā tiek spekulēts ar sarunu pabeigšanas datumiem. Īpaši referents H. Swoboda ierosināja vārdu „varētu” aizstāt ar „jebkurā gadījumā ir”, kas nozīmē to, ka viņš ierosina jebkurā gadījumā neatkarīgi no kritērijiem sarunas starp Horvātiju un Eiropas Savienību pabeigt 2009. gadā.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienība vienmēr ir uzstājusi uz to, ka ir jāievēro kritēriji un ka tas ir nosacījums, lai noslēgtu jebkuras sarunas. Tomēr šodien Hannes Swoboda savā ziņojumā un Eiropas Parlaments ir paziņojis, ka, neatkarīgi ne no kā, Komisijai jebkurā gadījumā ir jānoslēdz sarunas ar Horvātiju līdz 2009. gada beigām. Es uzskatu, ka tas ir nepieņemami.

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, partija Lega Nord balso pret H. Swoboda ziņojumu par Horvātiju, protestējot pret to, ka tika noraidīti grozījumi, ko mēs iesniedzām, lai aizstāvētu mūsu itāļu, venēciešu, minoritāšu neaizskaramības tiesības.

Neizpirktajās Istrijas un Dalmācijas zemēs Fiume un Pola iedzīvotāji pieprasa ievērot viņu tiesības, kas joprojām tiek noniecinātas vairāk kā 60 gadus pēc kara beigām. Šis aizvainojums ir jānovērš. Horvātija nevar attīstīties, ignorējot to mūsu tautiešu ciešanas, kas neprasa neko vairāk kā vien ievērot viņu vēsturi, viņu ciešanas un viņu tiesības.

Tas ir neticami, ka mūsu kreisi noskaņotie kolēģi mūsu valstī apvaino Lega Nord, ka tai trūkst itāļu identitātes, un provocē mūs, sakot, ka mūsu ministriem ir jādzied „Fratelli d'Italia”, un pēc tam Parlamentā Strasbūrā, kad mēs diskutējam par mūsu itāļu un venēciešu tautiešu tiesībām, kuri pat mūsdienās tiek vajāti un kuriem tiek liegtas viņu pamattiesības, viņi balso kopā ar Titoist vajātāju un Foibe slaktiņu vaininieku pēctečiem Iespējams, mūsu tautieši ir vainīgi, iestājoties pret komunismu un esot patriotiski, tieši tāpat kā mēs Lega Nord locekļi iestājamies pret komunismu un esam patriotiski.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Cīņa pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā (B6-0132/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju par rezolūciju par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropā, jo tā ir īpaši nopietna problēma. Tā ietekmē miljoniem eiropiešu, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs. Uzraudzības testu un skenēšanas veikšanai ir jāpiešķir līdzfinansējums vai pat pilns finansējums ES līmenī. Šiem pasākumiem ir jākļūst par Eiropas Savienības prioritāti un tiem jābūt obligātiem visiem mūsu iedzīvotājiem.

Eiropas Komisijai ir jāsagatavo visas Eiropas izpratnes veicināšanas kampaņa, sniedzot informāciju par preventīviem pasākumiem, agrīnu vēža atklāšanu un diagnosticēšanu, kā arī tā ārstēšanu. Vēzi var pārvarēt tikai tad, ja mēs viens otru atbalstām un koordinējam savus centienu. Cīņa pret vēzi ir grūts izaicinājums, bet Eiropai un pasaulei tas ir jāuzņemas.

 
  
  

- Ziņojums: Guy Bono (A6-0063/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, literatūra, teātris, arhitektūra, vizuālā māksla, amatniecība, kino un televīzija atspoguļo Eiropas kultūras dažādību. Visas šīs jomas ir daļa no Eiropas kopējā kultūras mantojuma, lai arī tās ir saistītas ar atsevišķām Eiropas valstīm vai reģioniem.

Viens no Eiropas Savienības mērķiem ir saglabāt un atbalstīt šo dažādību un padarīt to pieejamu visiem. Tas tika noteikts, piemēram, Māstrihtas līgumā, kurā pirmo reizi oficiāli tika pieminēta Eiropas integrācijas kultūras dimensija. Eiropas Sociālais fonds atbalsta Arturo Toscanini fondu, kas atrodas Itālijā. Fonds kopš deviņdesmito gadu vidus rīko apmācības kursus mūziķiem bezdarbniekiem. Kultūras programma ir viena no Eiropas Savienības galvenajām programmām un tās darbības termiņš ir 2007.–2013. gadam. Tās budžets minētajam periodam ir apmēram EUR 400 miljoni. Tā ir programma tādiem kultūras pasākumiem, kas savā būtībā nav audio vizuāli.

Es uzskatu, ka mums ir jābūt neatlaidīgiem, atbalstot māksliniekus un visus kultūras veicināšanas pasākumus. Galu galā kultūra ir tikpat svarīga kā ekonomika vai rūpniecība. Tieši tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Graēa Moura (A6-0075/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju par Moura ziņojumu, jo mēs kultūrai veltām pārāk maz laika un naudas. Mēs koncentrējamies uz ekonomiku, tirgiem, darbu un tirdzniecību, bet, kas gan Eiropa būtu bez gleznotājiem, mūziķiem un literātiem?

Vakar vakarā komisārs J. Figel mums apgalvoja, ka kultūra ir svarīgāka par uzņēmējdarbību. Es varu tikai piebilst, ka kultūra rada uzņēmējdarbību vai, runājot kāda vēsturnieka vārdiem, „bez rakstniekiem nebūtu pastnieku”.

Poļu komponista Fryderyk Chopin 200. dzimšanas gadadienā parādīsim pasaulei, ka šajā kontinentā ir radusies izcila mūzika un kultūra.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Es nobalsoju par Eiropas kultūras programmu globalizācijas laikmetā, jo kultūra, manuprāt, ir Eiropas dvēsele un mūsu valstu bagātības galvenais avots. Kurš vēl kontinents var lepoties ar tik daudziem mūzikas ģēnijiem, izciliem gleznotājiem, skulptoriem, arhitektiem un citiem starptautiski atzītiem māksliniekiem?

Kultūra ES vēl nekad nav bijusi tik izcila kā šobrīd. Eiropas reģionu kultūras brieduma rezultātu atspoguļo, piemēram, Eiropas kultūras galvaspilsētas shēma laika posmam 2007.–2019. gadam.

Es ar bijību sekoju līdzi konkursam par Eiropas 2013. gada kultūras galvaspilsētas titulu starp četriem Slovākijas kandidātiem Košici, Martinu, Nitru un Prešovu. Speciālistu grupai, kas 2008. gada septembrī izraudzīsies uzvarētāju, būs ļoti grūts uzdevums. Brīnišķīgi un saturīgi projekti, kas pilni ar kultūras dārgumiem, piedāvās grandiozu pieredzi šo pilsētu apmeklētājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Jūs esat brīnišķīga dziedātāja, Z. Pleštinskį kundze. Man ir laimējies jūs dzirdēt vairākas reizes.

 
  
MPphoto
 
 

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE).(PT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apsveikt G. Moura ar šodien pieņemto ziņojumu. Tāpat es vēlos atzinīgi novērtēt 26. punktu un pievērst tam uzmanību; tas ar lielu pārsvaru tika apstiprināts, balsojumā pēc saraksta savācot 560 balsis. Šajā punktā ir uzsvērta Eiropas valodu mijiedarbība ar citiem kontinentiem, ar valstīm visā pasaulē un tas, ka Eiropas Savienībai ir ārkārtīgi svarīgi zināt, kā konkrēti veicināt šīs valodas un kultūras mijiedarbību, ko šīs valodas rada un nodod savās īpašajās Eiropas dimensijās. Tas attiecas uz angļu, spāņu un portugāļu valodu un mazākā mērā uz franču valodu. Es esmu pārliecināts, ka komisārs L. Orban varēs izmantot šo punktu kopā ar Joan i Marķ ziņojumu, par kuru mēs balsojām pirms diviem gadiem, lai izstrādātu galējas pamatnostādnes Eiropas daudzvalodības politikai. Īpašs atbalsts šo valodu, kas ir globālas Eiropas valodas, izplatībai ir nepārprotami svarīgs globalizētajā pasaulē, kurā dzīvojam.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Adaptācija klimata pārmaiņām Eiropā. ES rīcības varianti (Zaļā grāmata) (B6-0131/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, klimata pārmaiņas rada izaicinājumu daudzām ekonomikas nozarēm. Tāpat tās apdraud Eiropas bioloģisko daudzveidību, tādējādi negatīvi ietekmējot sociālo attīstību. Vienīgais veids, kā cīnīties pret klimata pārmaiņu ietekmi, ir ierobežojot siltumnīcefekta gāzu emisijas reģionālā un vietējā līmenī, visās ekonomikas nozarēs un visās mūsu dzīves jomās. Eiropas Savienībai ir jāveido apvienības pasaules mērogā, jo īpaši ar attīstības valstīm. Arī attīstības valstis ir arvien vairāk atbildīgas par pārmērīgām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Svarīgs papildu jautājums ir uzlabot sabiedrības sapratni par adaptācijas pasākumiem, iesaistot vides jautājumu risināšanā plašsaziņas līdzekļus un iedzīvotājus. Pasākumi šajā sakarā ir jāīsteno pasaules, reģionālā un vietējā līmenī, un tiem ir jāpārvar gan politiskie, gan citi šķēršļi

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Miroslav Ouzkż (A6-0051/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām par šo ziņojumu par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, paturot prātā veselības problēmas un to iespējamo ietekmi uz sabiedrības veselību.

Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 998/2003 saskaņo noteikumus lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai starp dalībvalstīm vai pēc to ievešanas vai atkārtotas ievešanas Kopienā no trešām valstīm. Šī regula, cita starpā, ieviesa dzīvnieku pasi kaķu, suņu un balto sesku pārvietošanai no vienas dalībvalsts uz citu. Tā apliecina, ka dzīvnieks ir potēts pret trakumsērgu. Tomēr regula paredz pagaidu izņēmumus, ko dažas dalībvalstis var piemērot līdz 2008. gada 3. jūlijam (6. panta 1. punkts un 16. pants).

Regulas 6. panta 3. punktā ir noteikta iespēja pagarināt šo pārejas periodu ar tiesību aktu palīdzību, pamatojoties uz ziņojumu, kas Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2007. gada 1. februārim. Tas netika izdarīts.

Tādēļ šobrīd pastāv vienošanās pagarināt pārejas periodu, lai dotu laiku definēt jauno režīmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par M. Ouskż ziņojumu, lai lēmumi attiecībā uz lolojumdzīvnieku pārvietošanu tiktu pieņemti tikai pēc tam, kad ir pilnībā apsvērti zinātniskie novērtējumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE), rakstiski. (SK) Šis ziņojums attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu, ar ko groza Regulu par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai attiecībā uz pārejas perioda pagarināšanu.

Es priecājos, ka Regula (EK) Nr. 998/2003 saskaņo noteikumus lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai starp dalībvalstīm vai pēc to ievešanas vai atkārtotas ievešanas Kopienā no trešām valstīm. Ir ļoti pozitīvi, ka papildus citiem pasākumiem ir ieviesta dzīvnieku pase kaķiem, suņiem un baltajiem seskiem, kas pierāda to, ka dzīvnieks ir potēts pret trakumsērgu. Es atbalstīju šo ziņojumu, jo sākotnējais pārejas periods var būt nepietiekams, jo īpaši tāpēc, ka joprojām nav iesniegts priekšlikums un Eiropas Parlaments būs aizņemts ar 2009. gada vēlēšanām.

Tāpat es uzskatu, ka ir svarīgi Maltu iekļaut to valstu sarakstā, uz kurām attiecas īpašas prasības attiecībā uz ērcēm, jo Maltā jau ir ieviests īpašs režīms attiecībā uz cīņu pret ērcēm.

Šis priekšlikums palīdzēs lolojumdzīvnieku īpašniekiem, jo tas atvieglos ceļošanu, līdzi ņemot lolojumdzīvniekus.

 
  
  

- Ziņojums: Luciana Sbarbati (A6-0066/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. (FR) Es nobalsoju par manas itāļu kolēģes Luciana Sbarbati ziņojumu, kas ir daļa no apspriežu procedūras par Padomes lēmuma priekšlikumu, ar ko tiek izveidots Eiropas migrācijas tīkls.

FR

Vajadzība novērot migrācijas plūsmas pirmo reizi tika apzināta Komisijas 1994. gada pirmajā paziņojumā, un tā rezultātā 2003. gadā eksperimentālā kārtā tika izveidots Eiropas migrācijas tīkls (EMT). Lai saglabātu šo būtisko līdzekli, kļuva skaidrs, ka ir jāizveido juridisks instruments. Faktiski par spīti milzīgajiem informācijas apjomiem, kas tiek iegūti par daudziem starptautiskās migrācijas aspektiem, šiem datiem piekļūt nav viegli.

Turklāt nav pietiekami daudz uzticamas, salīdzināmas un jaunas informācijas vai analīzes par imigrācijas un patvēruma juridiskās un politiskās situācijas attīstību valsts un ES līmenī. Es atbalstu iniciatīvas, lai paplašinātu šo mehānismu, iekļaujot patvērumu un nodrošinot tīkla pilnvaru paplašināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bradbourn (PPE-DE), rakstiski. − Apvienotās Karalistes konservatīvo partija atturējās balsojumā par šo ziņojumu, jo, lai gan mēs nepiekrītam tā saturam, priekšlikumā ir atzīts, ka Apvienotā Karaliste ir atbrīvota no noteikumu ievērošanas. Tā ir mūsu sena politika nepaust nostāju par jautājumiem, kas neietekmē Apvienoto Karalisti un no kuriem mēs esam nodrošinājuši iespēju izvairīties.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Kopš Amsterdamas līguma spēkā stāšanās kopējās migrācijas un patvēruma politikas ir pastāvīgi attīstījušās.

Šajā kontekstā ir svarīgi, ka mēs varam paļauties uz objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju un datiem valsts un Eiropas līmenī, lai mēs varētu labāk saprast un analizēt migrācijas parādību, kā arī izstrādāt politikas vai pieņemt lēmumus, pamatojoties uz kvalitatīvāku informāciju.

Tomēr pastāvošie dati būtiski atšķiras, un daudzos gadījumos tie nav uzticami, salīdzināmi vai pat atjaunināti.

Saloniku Eiropadome apstiprināja Eiropas migrācijas tīkla izveidi, kurš sāka darboties kā pilotprojekts un kuram pēc tam sekoja sagatavošanās pasākumi.

Tādēļ es atbalstu šo priekšlikumu, kura mērķis ir nostiprināt pašreizējo struktūru, padarot to pastāvīgu un nodrošinot tai atbilstīgu juridisko pamatu, definējot tās mērķus, funkcijas, struktūru un finansēšanas metodes.

Es piekrītu referenta ierosinātajiem grozījumiem, jo īpaši patvēruma jēdziena iekļaušanai tīkla nosaukumā un tā pilnvaru paplašināšanai. Jo īpaši es piekrītu, ka nav pieņemams Padomes ierosinājums piešķirt Parlamentam tikai novērotāja lomu bez tiesībām balsot.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Ierosinātais ziņojums nav nekas vairāk kā dažādo Eiropas īstenoto politiku un līdz šim izveidoto struktūru neveiksmju apkopojums.

Kāds īsti ir tā mērķis? Tā mērķis ir izveidot kārtējo Eiropas struktūru, kas būtu atbildīga par atjauninātu datu par migrācijas attīstību apkopošanu, apmaiņu un izmantošanu. Šķiet, ka pietrūkst galvenā informācijas avota. Tomēr, kā būs ar virkni citu tādu valsts, starptautisko un starpvaldību struktūru, Eiropas Migrācijas aģentūras, Starptautiskās Migrācijas organizācijas un Pamattiesību aģentūras darbībām, kas ir jo īpaši atbildīgas par migrācijas informācijas apkopošanu? Kā būs ar Statistikas biroju, Eiropolu, RAXEN tīklu, Cirefi u.c.? Vai šīs organizācijas ir neefektīvas un novecojušas? Ja atbilde ir „jā”, tad kāpēc tās katru gadu saņem arvien lielāku finansējumu?

Referents ir pamatoti nobažījies par draudiem, ka Eiropas migrācijas tīkls varētu dublēt pašreizējo struktūru darbu. Galvenokārt viņam ir jāraizējas par Eiropas iestāžu bīstamo pašplūsmu, kuras tā vietā, lai risinātu ar imigrāciju saistītās problēmas, tikai slēpj skumjo realitāti, bezgalīgi paplašinot komitoloģijas praksi un veidojot dažāda veida struktūras.

 
  
MPphoto
 
 

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. (PL) Eiropas migrācijas tīkls nevar turpināt darbu bez skaidra juridiskā pamata. Kā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas locekle es pilnībā atbalstu L. Sbarbati ziņojumu, kurā ierosināts pieņemt Komisijas priekšlikumu un vispārējo vienošanos, kas panākta Padomē šajā sakarā. Es uzskatu, ka Padomes lēmums nodrošinās piemērotu juridisko pamatu ar nosacījumu, ka tajā tiks pilnībā ņemts vērā Eiropas Parlamenta viedoklis.

Referenta ierosinājumu neveidot jaunu Eiropas migrācijas plūsmu uzraudzības centru ir īpaši vērts atbalstīt. Tā vietā referents ierosina stiprināt pašreizējo sistēmu, kuras pamatā ir nacionālo kontaktpunktu tīkls. Tāpat es atbalstu ierosinājumu paplašināt tīkla pilnvaras, lai risinātu ne tikai migrācijas, bet arī patvēruma jautājumus. Es uzskatu, ka ir jāpaplašina tīkla informācijas un pētniecības pilnvaras, iekļaujot pētījumu, analīzes un novērtējumu sagatavošanu attiecībā uz direktīvu piemērošanu un īstenošanu. Es uzskatu, ka visām tīkla darbībām ir jābūt lietderīgākām, lai lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītās struktūras varētu praktiski izmantot tā darbu.

Ir labi, ka tīkls būs atbildīgs arī par informācijas apkopošanu un apmaiņu attiecībā uz imigrāciju un patvērumu. Tas ļaus apmainīties ar informāciju un salīdzināt to, kā arī turpmāk izstrādāt kopējus kritērijus un rādītājus Eiropas līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Eiropas Parlaments šodien ir pieņēmis Padomes lēmuma priekšlikumu, ar ko tiek izveidots Eiropas migrācijas tīkls.

Eiropas migrācijas tīkla, kas sākās kā izmēģinājuma projekts 2002. gadā, pamatā ir virkne nacionālo kontaktpunktu. Tā galvenais uzdevums ir nodrošināt „objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju” par migrācijas un patvēruma situāciju dažādās dalībvalstīs.

Šī priekšlikuma mērķis ir stiprināt pašreizējo struktūru tīkla veidā, vismaz pagaidām neradot jaunu aģentūru vai jaunu novērošanas centru ES līmenī.

Nav šaubu, ka pasākumi, lai uzlabotu zināšanas par patieso migrācijas (un patvēruma) situāciju dažādās ES dalībvalstīs, būs pozitīvi. Tomēr mēs nepiekrītam tam, ka šis priekšlikums tiek izmantots, lai veicinātu vai pastiprinātu migrācijas un patvēruma politiku „kopieniskošanu”, ko Līgums, kas šobrīd pazīstams kā „Lisabonas līgums”, cenšas veicināt un nodrošināt.

Mēs noraidām tādu kopēju migrācijas un patvēruma politiku izveidi ES līmenī, kuru pamatā ir drošība, kas ir ierobežojošas un dziļi necilvēcīgas un kas atņem dalībvalstu (un to valsts parlamentu) suverenitātei šādus pamatpienākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Sadarbība dalībvalstu starpā un informācijas apmaiņa pilnīgi noteikti ir vajadzīga, runājot par imigrācijas politikām. Tas ir īpaši svarīgi, jo ar Šengenas līgumu tiek atcelta visa veida kontrole uz ES iekšējām robežām, un tas nozīmē, ka vienā dalībvalstī pieņemtie lēmumi, jo īpaši attiecībā uz nelikumīgo imigrantu regularizāciju, ietekmē kaimiņvalstis.

Ja ir kāda joma, kurā Eiropa ir pārāka, tad tā ir aģentūru, organizāciju un dažāda veida struktūru izveide, nodrošinot tās ar darbiniekiem un finansējumu, kas attaisno ES rīcību un rada iespaidu par vēlmi atrisināt problēmas. Tomēr tas nebūt tā nav.

Jo īpaši tas attiecas uz migrācijas jomu, kurā pastāv neskaitāmas valsts, nevalstiskas vai starpvaldību struktūras, kuras nedod nekādus pārliecinošus rezultātus. Pētniecības centri, profesionālas organizācijas, Eiropas Migrācijas novērošanas centrs, Statistikas birojs, Eiropols, Pamattiesību aģentūra, Informācijas, apspriežu un informācijas par robežšķērsošanu un imigrāciju apmaiņas centrs (Cirefi) utt.: saraksts ir bezgalīgs. Ziņojuma mērķis ir radīt kārtējo struktūru: Eiropas migrācijas tīklu, kas, iespējams, ir pirmais posms pirms jauna Eiropas novērošanas centra vai aģentūras izveides.

Ir pienācis laiks ierobežot šīs Eiropas pārmērības un aizbildinājumus.

 
  
  

- Ziņojums: Gräßle (A6-0068/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski.(FR) Es balsoju par manas ieredzētās vācu kolēģes un drauga Ingeborg Grässle ziņojumu, kas ir daļa no apspriežu procedūras par Komisijas regulas projektu (EK), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildaģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus.

Es atbalstu referentes ierosinājumus, lai saskaņotu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras termiņus un saskaņotu finanšu tipa regulu izpildaģentūrām tekstu ar Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam. Tāpat es atbalstu ierosinājumu precizēt datus, kas tiks iekļauti amatu sarakstā attiecībā uz pagaidu personālu un līgumdarbiniekiem, kā arī valstu norīkotiem ekspertiem, lai budžeta iestādei būtu skaidrs priekšstats par izmaiņām katras aģentūras „personāla” budžetā.

Tāpat pamatots ir ierosinājums noformēt prasību atbildīgajai amatpersonai, tas ir, aģentūras direktoram uzņemties galveno atbildību.

 
  
  

- Ziņojums: Ingeborg Gräßle (A6-0069/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski.(FR) Es balsoju par manas ieredzētās vācu kolēģes un drauga Ingeborg Grässle ziņojumu, kas ir daļa no apspriežu procedūras par Komisijas regulas projektu (EK), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildaģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus.

Es piekrītu, ka mums ir jāsaskaņo budžeta izpildes apstiprināšanas termiņi un jāprecizē, ka Kopienas aģentūras, kas faktiski saņem finansējumu no budžeta saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 185. panta 1. punktu, visas ir Kopienas struktūras, kuras saņem tiešas subsīdijas no budžeta, un visas citas Kopienas struktūras, kuras saņem finansiālu atbalstu no budžeta.

Tāpat ir svarīgi norādīt datus, kas ir jāiekļauj amatu sarakstā attiecībā gan uz pagaidu personālu, gan līgumdarbiniekiem, gan valstu norīkotiem ekspertiem, lai budžeta iestādei būtu skaidra sapratne par izmaiņām katras aģentūras „personāla” budžetā un lai uzlabotu un stiprinātu atbildīgās amatpersonas atbildību.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Pēdējos gados ir palielinājies tādu struktūru jeb Kopienas aģentūru skaits, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (tiek plānots izveidot daudzas citas); tās kļūst arvien pārvalstiskākas un pilda funkcijas, kas ir katras dalībvalsts atbildība.

Šis ziņojums ievieš dažus uzlabojumus Eiropas Komisijas ierosinātajā tekstā, jo īpaši šo struktūru finanšu regulā iekļaujot pienākumu publiskot interneta vietnēs informāciju par tāda finansējuma saņēmējiem, kas tiek piešķirts no to budžetiem. Šai informācijai ir jābūt „trešām pusēm viegli pieejamai, pārskatāmai un vispusīgai”. Tas pašreizējā regulā nav paredzēts.

Tomēr par spīti tam, ka šajā priekšlikumā tiek pieprasīta arī detalizētāka informācija par personālu, budžetu un šo aģentūru veikto darbu, Komisijas priekšlikumā ir paredzēts piešķirt šīm aģentūrām plašākas pilnvaras attiecībā uz apropriāciju pārvietošanu, kuras ir pienācīgi jāuzrauga.

 
  
  

- Ziņojums: Elspeth Attwooll (A6-0060/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Ekonomiskās grūtības, ar kurām saskaras zivsaimniecības nozare, ir radušās tādas neskaidras un neefektīvas sistēmas rezultātā, kuras pamatā, cita starpā, ir KPN (kopējā pieļaujamā nozveja) sistēma, kvotas un zvejas jaudas pārvaldība. Komisijas paziņojumā par „ekonomiskās situācijas uzlabošanu zivsaimniecības nozarē” ir minētas grūtības, ar kurām saskaras nozare, un norādītas dažas jaunas pieejas zvejas pārvaldībai. To skaitā ir „zvejas tiesību” pārvaldība.

Šīs debates ir ārkārtīgi svarīgas Kopienas zivsaimniecības nozarei, jo tās nodrošina lielāku bioloģisko ilgtspēju un papildu iespējas tiem, kas atbildīgi par nozares iejaukšanos tirgū. Pastāv daudz dažādu zvejas tiesību un darījumu sistēmu, kas ne vienmēr ir pilnībā pārredzamas. Tādēļ mums ir jāiesaistās nopietnās debatēs, lai varētu novērtēt šo tiesību pārvaldību, kas zvejniekiem varētu nodrošināt pārredzamību, juridisku noteiktību un ekonomisku efektivitāti.

Tā kā zvejas tiesības veido zivsaimniecības pārvaldības pamatu vadošajās valstīs zvejas potenciāla izteiksmē (ASV, Jaunzēlandē, Norvēģijā, u.c.), ir pilnībā piemēroti diskutēt par šo iespēju Kopienas zvejas pārvaldības sakarā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Portugāles Sociāldemokrātu partijas locekļi atbalsta E. Attwooll ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Komisāra J. Borg runa daudz ko izskaidroja saistībā ar Komisijas nākotnes plāniem kopējās zivsaimniecības politikas jomā, proti, tās pārvaldības sistēmas pārveidošanu, pakāpeniski ieviešot Kopienas sistēmu, kuras pamatā būtu zvejas tiesības.

Mēs gandrīz varējām paredzēt tās plānus: sākotnēji paplašināt šīs sistēmas piemērošanu daudzās dalībvalstīs, lai gan tikai daļai flotes, un pēc tam izveidot vienotu ES zvejas tiesību tirgu, iespējams, darījumus kārtojot biržā.

Eiropas Komisijas norādītie mērķi „... var radīt plaša mēroga tiesību pirkšanu, kā rezultātā veidosies kvotu īpašumtiesību koncentrēšanās, zvejas darbību un flotes sastāva ģeogrāfiskais sadalījums”, kad „... visiem mehānismiem, kas izveidoti, lai ierobežotu negatīvo ietekmi,... ir jāatbilst Kopienas vienotā tirgus un konkurences noteikumiem”.

Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, kas ir dalībvalstu suverenitātes pamatā, kā arī dabas resursu īpašumtiesību un dabas resursu izmantošanas tiesību pārvaldības pamatā jeb tiesību nodošanas privātajām interesēm izmantot valsts īpašumu pamatā.

Vienīgā iespēja ir kategoriski noraidīt šo plānu!

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atturējos balsojumā par E. Attwooll ziņojumu, jo, lai gan es varētu piekrist lielai tā daļai, tajā nav izskatīta mūsu pašreizējās zivsaimniecības pārvaldības sistēmas pamatproblēma: tas, ka Eiropas ūdeņi tiek pārvaldīti centralizēti ar Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) palīdzību. Ziņojumā ir minēts, ka jūras bioloģiskie resursi ir „kopējs sabiedrības labums”, bet tajā nav atzīts, ka šos resursus vislabāk var pārvaldīt Eiropas zivsaimniecības valstis. Ziņojumā ir minēts, ka „zvejas tiesību pārvaldības mehānismi ir jāpieņem Kopienas līmenī”, lai gan reāli Kopienas īstenotā zivsaimniecības pārvaldība ir bijusi pilnīga katastrofa. Ir jāizpēta dažādi pārvaldības instrumenti, lai nodrošinātu Eiropas zivsaimniecības kopienu ilgtermiņa dzīvotspēju, bet pamatlēmumiem attiecībā uz šiem instrumentiem ir jābūt zivsaimniecības valstu, nevis Eiropas iestāžu atbildībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski.(EL) Debates par zināšanu un pieredzes apmaiņu par katras valsts pārvaldības sistēmām starp dalībvalstīm un Komisiju nesniegs īpašu informāciju, ļaujot veikt kopējus pārvaldības pasākumus. Šādas pārvaldības sistēmas ir dalībvalstu jurisdikcijā, un tas ir pareizi: tās ir saistītas ar katras valsts vēsturi, sabiedrību, ekonomiku, ģeogrāfiju un hidroloģiju.

Ir pareizi norādīt, ka jūras bioloģiskie resursi ir kopējs sabiedrības labums un ka šādas tiesības nedrīkst interpretēt kā īpašumtiesības. Tomēr ideja atrast veiksmīgas pārvaldības sistēmas, pamatojoties uz zvejas tiesībām KZP sistēmā ES līmenī, ir utopija un pašapmāns, jo sistēma pati par sevi ar tās nelīdzsvaroto attīstību neļauj sasniegt šādu mērķi.

Zivsaimniecības nozare nav neatkarīga no katras dalībvalsts plašākas ekonomiskās situācijas, tāpat arī profesionāli aktīvu zvejnieku darba metodes ietekmē sociālie un politiskie notikumi gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Pētniecība un debates vienkārši parādīs, ka mēs nevaram gaidīt nekādus zvejnieku ekonomiskās situācijas uzlabojumus un plašākā mērogā tādu vietējo kopienu attīstību, kuru pamatā ir zvejniecība, kamēr mēs realizējam KZP, lai iekļautu zvejas uzņēmumus uzņēmumu grupās un, runājot vispārīgāk, koncentrētu kapitālu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu ideju uzsākt diskusiju kopējā zivsaimniecības politikā par tādas pārvaldības sistēmas nākotni, kuras pamatā ir tiesības. Tādēļ ir atzinīgi vērtējams E. Attwooll ziņojums par tādiem zivsaimniecības pārvaldības instrumentiem, kuru pamatā ir tiesības. Šādās diskusijās pārrunātie jautājumi veicinās aktīvas un konstruktīvas debates, mēģinot vienkāršot KZP. Es balsoju par E. Attwooll ieteikumiem.

 
  
  

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0083/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski.(FR) Es balsoju par mana ieredzētā vācu kolēģa Reimer Böge ziņojumu par lēmuma priekšlikumam par saistību un maksājumu apropriāciju EUR 3 106 882 apmērā mobilizēšanu Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda aizbildnībā Eiropas Savienības 2008. gada vispārējā budžeta sistēmā.

Šajā lēmumā ir jāņem vērā tas, ka 2007. gada 12. septembrī Malta iesniedza pieteikumu fonda mobilizēšanai 675 darbavietu samazinājumam tekstila nozarē, jo īpaši darba ņēmējiem, kurus no darba atlaida VF (Malta) Ltd un Bortex Clothing Ind. Co Ltd. Maltas iestādes pieprasīja EUR 681 207 lielu iemaksu, lai segtu daļu atbalsta pasākumu izmaksu, kas tiek lēstas EUR 1,36 miljonu apmērā. Turklāt 2007. gada 9. oktobrī Portugāle iesniedza prasību mobilizēt fondu 1546 darbavietu samazinājumam automobiļu nozarē, jo īpaši darba ņēmējiem, kurus no darba atlaida „Opel” Azumbujā, „Alcoa Fujikura” Seixal un „Johnson Controls” Portalegre.

Portugāles iestādes pieprasīja EUR 2 425 675, lai segtu daļu atbalsta pasākumu izmaksu, kas tiek lēstas EUR 4,85 miljonu apmērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Pēc tam, kad 2007. gadā Portugālē no darba tika atlaiksti 1549 darbinieki – no „Opel Portugal” Azambujā, no „Alcoa Fujikura” Seixal un „Johnson Controls” Portalegre – Portugāles valdība iesniedza pieteikumu šī fonda mobilizēšanai (EUR 2 425 675), lai līdzfinansētu tādus pasākumu kā „profesionālā izglītība un iemaņu sertificēšana” un darba samaksas kompensēšana, lai „stimulētu” darba ņēmējus pieņemt zemāku darba samaksu.

Neapšaubāmi, ņemot vērā nopietnās sekas darba ņēmējiem, viņu ģimenēm un reģioniem, kuros šie uzņēmumi atrodas, visi pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu šīs sekas, ir steidzami un vajadzīgi. Tomēr tas neatrisina pamatproblēmu, kas saistīta ar darbavietu izveidi un garantēšanu, ievērojot darba ņēmēju tiesības un nodrošinot sociāli ekonomisko attīstību šajos reģionos. Tas ir iespējams tikai ar tādas pienācīgas ieguldījumu politikas palīdzību, kurā tiek izmantots katra reģiona potenciāls un kas liedz pārvietot vai slēgt daudznacionālus uzņēmumus, meklējot papildu cilvēkus un vietas pēc tam, kad palīdzības veidā ir saņemti miljoniem eiro.

Diemžēl Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kurā attiecībā uz Portugāles pieteikumu tas uzsver „bažas” par finansēto pasākumu būtību un lūdz Komisijai „sadarbībā ar Portugāles iestādēm cieši uzraudzīt situāciju”. Tas nenotika ar iepriekšējiem pieteikumiem, piemēram, Francijas vai Vācijas gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda pirmo mobilizāciju 2008. budžeta gadam. Eiropas sociālistu partija bija ļoti aktīva, izveidojot šo fondu, un tas ir būtisks ieguldījums, lai atvieglotu globalizācijas ietekmi uz darba ņēmējiem. Es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Es smagi cīnījos par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi 2006. gadā. Kad tas tika apstiprināts, es uzstājos Parlamentā, sakot, ka šim lēmumam bija politisks aspekts: pirmo reizi trīs Eiropas iestādes – Padome, Komisija un Parlaments – bija apzinājušās globalizācijas negatīvo aspektu esamību, kā dēļ ir jāatbalsta darba ņēmēji, kurus ietekmē uzņēmumu slēgšana globalizācijas dēļ.

Es uzskatīju, ka tas bija veids, kādā Eiropas Savienība var parādīt savu reālo klātbūtni situācijās, kad cilvēki zaudē darbu uzņēmumu slēgšanas rezultātā, kā tas notika Portugālē ar Opel, Johnson un Alcoa Fujikara.

Tās bieži ir dramatiskas situācijas, tādēļ Eiropas Parlamenta lēmums piedāvāt šiem darba ņēmējiem gandrīz EUR 2,5 miljonus var palīdzēt atvieglot viņu pašreizējās raizes.

Kad cilvēki ir noraizējušies un nobijušies, ir grūti pieņemt pārmaiņas. Šie maksājumi, par kuriem šodien tiek pieņemts lēmums un kas paredzēti šiem portugāļu darba ņēmējiem, nav brīnumlīdzeklis, bet tas noteikti ir veids, kā palīdzēt viņiem noticēt saviem spēkiem, lai ar Eiropas Savienības atbalstu viņi varētu atrast iemeslu atkal smaidīt.

 
  
  

- Ziņojums: Janusz Lewandowski (A6-0082/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski.(FR) Es balsoju par mana izcilā poļu kolēģa Janusz Lewandowski ziņojumu par 2009. gada budžeta pamatnostādnēm „citas iedaļas”, proti, Eiropas Parlamentam, bet arī Padomei, Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, Eiropas ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

Šajā dokumentā ir izklāstīti galvenie izaicinājumi, kas būs Parlamenta darba kārtībā no šī brīža līdz 2009. gadam, jo īpaši līdz Lisabonas līguma spēkā stāšanās brīdim. Ir jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka budžetā tiek ņemti vērā Parlamenta pastiprinātie pienākumi pēc Lisabonas līguma ratifikācijas. Ir jāveic pasākumi, lai uzlabotu saziņu ar iedzīvotājiem, jo īpaši vietējā līmenī un trijos projektos: apmeklētāju centrs, audiovizuālais centrs un tīmekļa televīzijas projekts. Visbeidzot, es vēlētos uzzināt, vai pirms budžeta procedūras mums vajadzētu veikt Eiropas parlamentārajām darbībām piešķirto cilvēku resursu revīziju.

Eiropas Parlamenta politiskā atbildība nepārtraukti palielinās, un ir būtiski, lai deputātiem būtu iespēja strādāt pilnīgi neatkarīgi.

 
  
  

- Ziņojums: Janusz Lewandowski (A6-0082/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis ziņojums iezīmē sākumu debatēm par 2009. gada budžeta procedūru attiecībā uz Eiropas Parlamenta un citu iestāžu budžetu, bet ne Eiropas Komisijas budžetu, kas ir pārliecinoši lielākais budžets.

Citu tādu aspektu starpā, ko mēs varētu uzsvērt, ir jāizskata pamatnostādnes, kas šobrīd ir ierosinātas par personāla politiku. Tam par iemeslu ir tas, ka pēdējos gados mēs esam pieredzējuši pastāvīgu spiedienu samazināt personāla izmaksas, izmantojot piesardzīgas darbā pieņemšanas metodes, piemēram, pieņemot darbā ar ārējo dienestu palīdzību, jo īpaši ar pagaidu nodarbinātības aģentūru palīdzību, tādējādi kaitējot pastāvīgas nodarbinātības līgumiem un šo darba ņēmēju tiesībām. Mums, protams, ir kategoriski jānoraida šī pieeja.

Vēl viens aspekts, kas atkārtojas, ir vajadzība nodrošināt visu ES oficiālo un darba valodu daudzveidību un pieejamību. 2008. gada budžeta procedūras laikā neliels daudzums apropriāciju tika iekļauts rezervē, „lai stimulētu administrāciju piešķirt prioritāti efektīvākam valodu atbalstam deputātiem oficiālu sanāksmju laikā”. Tomēr mēs nezinām, kādi pasākumi reāli tika īstenoti šajā sakarā, jo īpaši tāpēc, ka turpina rasties situācijas, kurās šīs tiesības netiek ievērotas, piemēram, ES un ĀKK Apvienotajās parlamentārajās asamblejās.

 
  
  

- Ziņojums: Paul Rübig (A6-0064/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski.(FR) Es balsoju par mana ieredzētā austriešu kolēģa Paul Rübig ziņojumu, kas ir daļa no koplēmuma procedūras par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikumu par Kopienas līdzdalību vairāku dalībvalstu īstenotā pētniecības un attīstības programmā, lai atbalstītu pētniecībā un attīstībā iesaistītos MVU.

Es atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu, lai sešu gadu laikā par EUR 100 miljoniem papildinātu EUROSTARS kopējās programmas EUR 300 miljonu lielās apropriācijas vairākām dalībvalstīm un citiem Eiropas Ekonomiskās zonas dalībniekiem novatorisku MVU vajadzībām, lai sasniegtu vajadzīgo līmeni šajā jomā. Ir ļoti interesanti, ka 82 % no lielajiem ASV uzņēmumiem, kas izveidoti pēc 1980. gada, tika radīti no nulles, lai gan ES šis pats rādītājs ir tikai 37 %.

Tādēļ ir skaidrs, ka mazie un vidējie uzņēmumi, jo īpaši tie, kas ir novatoriski, sniedz ievērojamas ekonomiskās izaugsmes un sociālā progresa cerības mūsu iekšējā tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski.− (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par šo ziņojumu, kas ievērojami veicina pētniecības un jauninājumu attīstību un tādējādi arī Eiropā ražotu produktu konkurētspēju.

Es atzinīgi vērtēju to, ka MVU tiks piešķirts finansējums, kas ir būtiska Itālijas un Eiropas ekonomiku saistviela un kas bija ievērojami jāpapildina, lai radītu oriģinālus, augstas kvalitātes produktus, kuri spētu konkurēt ar jaunajām ekonomikām.

Eiropas radošais potenciāls ir jāstiprina un jāatbalsta, lai veicinātu jauninājumus mūsu iekšējā tirgū, tomēr neradot draudus, ka tuvā nākotnē varētu rasties problēmas ar intelektuālā īpašuma tiesībām, uz kurām varētu izvirzīt pretenzijas valstis, kas atrodas ārpus Eiropas.

Jauni konkurenti, piemēram, Ķīna, Japāna un Indija, ar plašu vērienu ienāk starptautiskajā ekonomikā, liekot pasaules tirgum stāties pretim jaunai konkurencei un jauninājumu izaicinājumam. Tādēļ ES sniegtais līdzfinansējums Eurostars programmai MVU vajadzībām ir nozīmīgs solis, nodrošinot, ka ES dalībvalstis saglabā konkurētspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Turklāt es priecājos par panākumiem, kas sasniegti sarunās par kompromisa paketi, kura, uzlabojot piekļuves kritērijus MVU, ļaus tiem ieviest jauninājumus tādā veidā, kurš veicinās Eiropas MVU panākumus un izdzīvošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Teorētiski tā ir svarīga programma, ņemot vērā, ka tās mērķis ir atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītos MVU, kā tas ir uzņēmumos, jo īpaši mazajos uzņēmumos, kur ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā ir vislielākā daudzkāršošanas ietekme un kuriem vienlaicīgi ir vislielākās vajadzības. Tomēr mēs neuzskatām, ka programma var efektīvi dot rezultātus, jo:

- programmai ir piešķirts absolūti nožēlojams un pat smieklīgs finansējums – EUR 400 miljoni, no kuriem tikai EUR 100 miljonus nodrošina ES – kas nozīmē, ka šis ierosinājums ir tīrākā propaganda. Tomēr vienlaicīgi tiek slēpts tas, ka nākotnē tikai ļoti neliels skaits uzņēmumu gūs labumu no šīs programmas.

- ierosinājums dos labumu tikai visspēcīgākajiem un prasmīgākajiem vidēja lieluma uzņēmumiem jeb tiem, kas nodarbina vairāk par 250 darbiniekiem, tādējādi vairāk par 80 % Eiropas uzņēmumu, pārsvarā mikro un mazajiem uzņēmumiem, būs liegta piekļuve.

Tā kā Portugāle ir viena no Eiropas valstīm, kurā uzņēmumos dramatiski trūkst ieguldījumu pētniecībā un attīstībā, mēs uzskatām, ka gadījumā, ja Eurostars programma nonāktu līdz mūsu valstij, tās ietekme būtu pilnīgi nenozīmīga un niecīga.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju P. Rubig ierosinājumus atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītos MVU. Ir jāatbalsta plāns piešķirt EUR 400 miljonus, lai veicinātu šādus MVU veikt uz tirgu orientētus pētījumus pārvalstiskos projektos, un es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lydie Polfer (ALDE), rakstiski. – (FR) Es vēlos paust atbalstu P. Rubig ziņojumam, kurā ir mēģināts palielināt tādu MVU skaitu, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saviem pētniecības un attīstības projektiem Eurostars pētniecības un attīstības programmā, ko īsteno vairākas dalībvalstis un asociētās valstis. Tāpat tā mērķis ir veicināt īsto Eiropas ekonomikas katalizatoru – mūsu MVU – dalību šajā programmā.

Tāpat es atzinīgi vērtēju to, ka nākotnē arī Luksemburga piedalīsies Eurostars programmā, kas palīdzēs mums sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Es atbalstu šī ziņojuma saturu, jo uzskatu, ka tā ierosinājumi ir paredzēti tam, lai veicinātu pētniecību un attīstību MVU, kas veido vairāk par 99 % no visiem Eiropas uzņēmumiem un kas nodarbina vairāk par 60 % visu darba spējīgo iedzīvotāju.

Ziņojumā ir minēta piebilde, ka pētniecībā un attīstībā iesaistīto MVU skaits ir ļoti ierobežots, tādēļ mums ar visiem pieejamajiem līdzekļiem ir jāveicina šī veida iniciatīva, kas kļūs arvien noteicošāka, nostiprinot MVU konkurētspēju.

Šajā sakarā ziņojumā nav minēts pats noteicošākais aspekts. Ir būtiski radīt daudzkāršošanas efektus, kas ar mūsdienīgiem uzņēmējdarbības pārvaldības veidiem var veicināt procesus, kuri var radīt vērtību, izmantojot iekļautu jauninājumu un efektivitāti. Vērtības radīšanai ir jāsniedz labums ne tikai uzņēmumiem faktiskajā darbības vietā, bet arī visai uzņēmējdarbības videi attiecībā gan uz piegādēm, gan patērētājiem.

Pieņemot šo ziņojumu, mēs nedrīkstam aizmirst vajadzību stiprināt finanšu atbalsta mehānismus jauniem uzņēmumiem; šajā jomā joprojām pastāv daudz grūtību, jo īpaši jauniem uzņēmējiem, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbības eksperimentu.

Es uzsveru, ka šajos procesos ir jānovērš birokrātija, lai MVU neizvairītos no apņemšanās iesaistīties pētniecībā un attīstībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Balsojot par Paul Rübig ziņojumu, Eiropas Parlaments dod skaidru signālu dalībvalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mazie un vidējie uzņēmumi bieži var būt efektīvi pētniecības un attīstības dalībnieki, bet tiem ir jāsamierinās ar nosacījumiem, kas ir mazāk izdevīgi par nosacījumiem, kuri attiecas uz lielām starptautiskām korporācijām.

No šī brīža pētniecībā un attīstībā iesaistītās MVU apvienības var gūt labumu no Eiropas finanšu atbalsta un darboties Eiropas tīklā kopā ar citiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tādējādi Slovākijas MVU varēs dalīties savās zināšanās un jaudā ar Eiropas pētniecības un attīstības nozari.

Slovākijā daudzi mazie un vidējie uzņēmumi atrodas lauku apvidos ar mazāk attīstītu infrastruktūru, kas kavē to attīstību. Daudzas sievietes tieši vai netieši ir nodarbinātas MVU, kas ir iesaistīti pētniecībā un attīstībā. Eiropas finansējums ir noderīgs, jo tas dod MVU stimulu, tādējādi ļaujot to profesionālajai jaudai kalpot kopējām interesēm.

Eurostars programma ir paredzēta pētniecībai un jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšanai Eiropas Savienības līmenī. MVU ir galvenā loma Eurostars projektos. Man ir patiešām žēl, ka Slovākija, kas ir ES dalībvalsts, nepiedalās šajā programmā. Tādējādi Slovākijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nav piekļuves ievērojamam finansiālam atbalstam, kas pieejams jaunu produktu, tehniku un pakalpojumu efektīvai attīstīšanai.

 
  
  

- Ziņojums: Adam Gierek (A6-0039/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. (PL) Es balsoju par ziņojumu par Padomes lēmuma priekšlikumu par Ogļu un tērauda izpētes fonda pētniecības programmas daudzgadu tehniskajām pamatnostādnēm (COM(2007)0393 – C6-0248/2007 – 2007/0135(CNS)).

Es atbalstu A. Gierek uzskatu, ka, ņemot vērā fonda lomu Eiropas Savienības ekonomikas pienācīgas attīstības nodrošināšanā, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs, fonda darbība ir jāturpina. Tērauds joprojām ir viens no galvenajiem izejmateriāliem mehānismu un būvniecības nozarē. Tāpat ir taisnība, ka tehniskās iespējas, uzlabojot tā kvalitāti un ražošanas efektivitāti, nebūt nav izsmeltas.

Kā jau tika pamatoti uzsvērts, ogļu un enerģijas tirgus lielāka konkurētspēja ir atkarīga no reģionālo resursu efektīvākas izmantošanas. Tas ievērojami veicinās energodrošības uzlabošanu Eiropas Savienības teritorijā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstīju A. Gierek ziņojumu par Ogļu un tērauda izpētes fondu. Ziņojuma ierosinājumi ļaus lielāku uzmanību pievērst vides problēmām un ļaus ogļu un tērauda nozarei izpētīt veidus, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es balsošu par šo ziņojumu, un es uzskatu, ka ir svarīgi izmantot iespēju detalizētāk izskatīt ogļu izmantošanu kā daļu no mūsu enerģijas vajadzībām. Pārāk ilgi ogles ir tikušas uzskatītas par netīru degviela, un gandrīz nemaz nav izskatīta iespēja attīrīt ogles ar jaunu tehnoloģiju palīdzību.

Manā dzimtajā Apvienotās Karalistes ziemeļrietumu reģionā joprojām ir milzīgas kvalitatīvu ogļu rezerves, kuras, kā tiek uzskatīts, ir pārāk dārgi iegūt, un, lai gan ir zināms, ka ogles to tīrākajā veidā ir videi kaitīga degviela, šobrīd pastāv jauna, tīra tehnoloģija, kas varētu ļaut oglēm ieņemt galveno lomu mūsu enerģijas piegādē, neiznīcinot vidi šajā procesā.

Mums ir saprātīgāk jāizmanto mūsu ogļu rezerves. Mums ir jāatrod vairāk naudas pētniecībai, lai padarītu ogles videi mazāk kaitīgas un ekonomiski konkurētspējīgākas. Mums ir jādara vairāk, lai atjaunotu mūsu ogļu ieguves kopienas. Es uzskatu, ka tīrām oglēm ir nākotne, un es pateicos Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai par tās ziņojumu, kas vismaz uzsāk šo diskusiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Gan ogļu, gan tērauda nozares ir bijušas ļoti svarīgas kopienām Apvienotās Karalistes dienvidaustrumos, jo īpaši Kentā. Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurā tiek veicināts pētniecības fonds, lai attīstītu šo nozaru elementus ES, jo mums ir vajadzīgi risinājumi mūsu nākotnes enerģijas vajadzībām. Jo īpaši, padarot ogles par videi nekaitīgāku degvielu, varētu palīdzēt nākotnē nodrošināt mūsu enerģijas vajadzības, kad Eiropa varētu saskarties ar lielāko spriedzi neskaidro piegāžu nosacījumu dēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Es balsoju par A. Gierek ziņojumu par Ogļu un tērauda izpētes fondu pieņemšanu.

Saskaņā ar Padomes pamatnostādnēm pēc piecu gadu darbības Ogļu un tērauda izpētes fonds šogad tika pārskatīts. Pārskatā galvenā uzmanība tika pievērsta enerģijas izejvielu efektīvai izmantošanai un vides aizsardzībai. Ir jāuzsver, ka viena no fonda lielākajām priekšrocībām ir tāda, ka to var izmantot kā papildu finansējuma avotu pētniecībai, uz kuru neattiecas Septītā pamatprogramma. Turklāt saskaņā arī ar Eiropas Komisijas nostāju fondam ir jāturpina darboties, jo tērauds joprojām ir viens no galvenajiem izejmateriāliem mehānismu un būvniecības nozarēs, un šīm nozarēm ir vajadzīgi pastāvīgi ieguldījumi pētniecībā.

Fonds arī veicinās efektīvāku ogļu izmantošanu enerģijas tirgū, kas ievērojami uzlabos Eiropas Savienības energodrošību. Tomēr jāatceras, ka šī izejmateriāla iegūšanai ir vajadzīgi pastāvīgi izpētes darbi. Vēl viens svarīgs jautājums ir dzimumu līdztiesības principa ieviešana pētniecības komandās. Tas pozitīvi veicinās sieviešu iesaistīšanos šajā jomā.

 
  
  

- Ziņojums: Philippe Morillon (A6-0072/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju 40 % no kopējās ES flotes kuģu tonnāžas izteiksmē darbojas tāljūrā vai trešo valstu ūdeņos. Tāpat arī citu valstu kuģi zvejo ES ūdeņos, jo īpaši saskaņā ar tā sauktajiem „ziemeļu nolīgumiem”.

Tādējādi ir ļoti svarīgi, lai ES būtu skaidra abu darbības veidu pilnvarošanas sistēma. Tiesību akta priekšlikums un Parlamenta ziņojums ir daļa no ES centieniem „vienkāršot” kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), nosakot piemērošanai vispārējus noteikumus un nosacījumus, kā arī izsniedzot zvejas licences gan ES ūdeņos, gan ārpus tiem.

Komisijas ierosinājums precizē Komisijas un dalībvalstu pienākumus un nosaka sagatavošanas prasības ziņojumiem par zvejas darbībām. Parlamenta ziņojuma ieviestie grozījumi padara dokumentu skaidrāku noteiktos aspektos. Tā piemērs ir lielāka elastība, kas ieviesta attiecībā uz 7. pantā minēto atbilstības kritēriju.

Tādēļ Portugāles Sociāldemokrātu partijas locekļi atbalsta P. Morillon ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šobrīd tādu zvejas darbību pilnvarošana, kas tiek atļautas Kopienas zvejas kuģiem vai trešo valstu kuģiem, tiek pārvaldīta ar dažādu divpusēju nolīgumu vai reģionālo zvejas pārvaldības organizāciju palīdzību.

Regulas priekšlikuma mērķis ir izveidot vienotu procedūru, lai pārvaldītu visus zvejas pilnvarojumus, skaidri norādot Eiropas Komisijas nevis dalībvalstu lomu šo pilnvarojumu piešķiršanā vai atcelšanā.

Daudzu tādu svarīgu aspektu starpā, ko ir vērts komentēt vai kritizēt, mēs gribētu uzsvērt, ka par spīti tam, ka šajā ziņojumā ir precizēti noteikti regulas priekšlikuma aspekti, piemēram, uzskatot par nopietniem pārkāpumiem tikai tos pārkāpumus, kas par tādiem ir reāli atzīti saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem – ko mēs uzskatām par pozitīvu punktu – tomēr tas neaizsargā katras dalībvalsts suverenitāti attiecībā uz zvejas darbību pārvaldību to EEZ (ekskluzīvās ekonomiskās zonas), kam mēs nepiekrītam.

Tāpēc mēs iesniedzām grozījumu, atbalstot dalībvalstis kā ieinteresētās puses, lai tās aktīvi piedalītos procesā, jo īpaši lēmumu pieņemšanas procedūrās pilnvarojumu piešķiršanai šajā jomā. Diemžēl Parlamenta vairākums noraidīja šo grozījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju pret P. Morillon ziņojumu, jo vairāki grozījumi, kuru sagatavošanā es piedalījos, tika noraidīti. Jo īpaši tika noraidīti grozījumi attiecībā uz zvejas iespēju pārdalīšanu. Mans naidīgums pret katastrofālo KZP ir plaši dokumentēts Parlamentā, un es uzskatu, ka zivsaimniecības pārvaldība ir jānodod atpakaļ Eiropas zivsaimniecības valstīm Tomēr, kamēr mums būs kopēja politika, relatīvas stabilitātes principam jāpaliek neaizskaramam un visām Eiropas zivsaimniecības valstīm ir jānodrošina, ka vēsturiskās zvejas tiesības paliks viņu īpašumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. (PL) Es balsoju par ziņojumu par Padomes regulas priekšlikumu attiecībā uz Kopienas kuģu zvejas darbībām ārpus Kopienas ūdeņiem un trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (COM(2007)0330 – C6-0236/2007 – 2007/0114(CNS)).

P. Morillon pamatoti uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienībai būtu skaidra sistēma abu darbības veidu pilnvarošanai, lai sasniegtu maksimālu atbilstības līmeni ES noteikumiem zivsaimniecības jomā, kā arī nodrošinātu lielāku ES kuģu darbību pārredzamību trešo valstu ūdeņos.

Turklāt nevar būt šaubu, ka prioritāte, ko Komisija un Eiropas Savienība ir piešķīrusi cīņai pret nelegālu, neregulētu un nereģistrētu (NNN) zveju un attīstības valstu zivju krājumu ievērojamo samazinājumu, ko izraisa kuģi, kas nodarbojas ar NNN zveju, ir pelnījusi mūsu lielāko uzmanību.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − P. Morillon ziņojuma mērķim bija jābūt kopējās zivsaimniecības politikas vienkāršošanai. Es neesmu pārliecināts, ka ziņojuma sākotnējie ierosinājumi atbilda šai prasībai. Tādu nolīgumu iekļaušana, kas atbilst ANO Jūras tiesību konvencijas 63. pantam, radītu lielas praktiskas grūtības Skotijas zivsaimniecības nozarei. Noteikumi attiecībā uz izmantošanu, šķiet, jau ir daļa no pašreizējiem trešo valstu zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, un ziņojuma ieteikumi kalpo tikai tam, lai papildus sarežģītu situāciju šajā jomā. Šīs bažas tika atspoguļotas manā balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Es rakstu Eiropas Parlamenta Leiboristu partijas vārdā, lai paskaidrotu, kāpēc mēs iesniedzām un atbalstījām 20.–23. grozījumu par P. Morillon ziņojumu, un, kad grozījumi tika noraidīti, mēs balsojām pret grozīto ziņojumu un normatīvo rezolūciju.

20., 21. un 22. grozījums attiecas uz regulas darbības jomu. Ir svarīgi turpināt nošķirt nolīgumus, uz kuriem attiecas ANO Jūras tiesību konvencijas 63. pants, un tos, uz kuriem attiecas 62. pants. Tikai pēdējiem minētajiem ir jāattiecas uz šo ierosinājumu.

23. grozījums anulē pilnvaras, kas piešķirtas Komisijai, lai pārdalītu zvejas iespējas, kā tas ierosināts 13. pantā, saglabājot relatīvās stabilitātes un vēsturisko zvejas tiesību principu atbildīgas zvejas kontekstā.

Šodienas balsojumam ir jākalpo par trauksmes signālu visiem tiem, kas ir noraizējušies par mazaizsargāto zivju krājumu saglabāšanu. Tas parāda, ka Eiropas Parlaments atbalsta to, ka Eiropas Komisija pārdala zvejas kvotas, kā rezultātā rastos konkurence Ziemeļjūrā. Tas ir pretrunā ar relatīvās stabilitātes principu un kaitē Skotijas zvejas interesēm. Mums nebija citas izvēles, kā vien balsot pret šo ziņojumu.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Situācija Tibetā (B6-0133/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, atbalstām Eiropas Parlamenta vēlmi 2008. gadā, kas ir Eiropas starpkultūru dialoga gads, uzaicināt vairākus pasaules reliģiskos vadītājus uz dialogu ar EP deputātiem.

Tomēr mēs vēlamies uzsvērt, ka šis dialogs ir jārīko diskusijas un viedokļu apmaiņas veidā komitejās vai arī tam ir jānotiek īpaši organizētās sanāksmēs. Vienpusējas uzrunas deputātiem plenārsēžu laikā bez iespējas risināt dialogu un uzdot jautājumus nav pareizais komunikācijas un starpkultūru apmaiņas veids.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Sākotnējā kompromisa rezolūcija, manuprāt, nebija pilnībā līdzsvarota. Sākotnējie nemieri Lasā un citviet bija organizēti uzbrukumi cilvēkiem un ēkām ar ļaunprātīgu dedzināšanu, bojājumu nodarīšanu un haņu ķīniešu un musulmaņu minoritāšu nogalināšanu. Manā valstī gadījumā, ja baltādainie jaunieši uzbruktu mūsu migrantu kopienai, tas tiktu raksturots kā rasu sacelšanās. Tomēr beigu beigās es to būtu varējis atbalstīt. Ķīna joprojām pilnībā neievēro cilvēktiesības savā teritorijā attiecībā uz neatkarīgām arodbiedrībām, iekšējiem migrantiem un minoritāšu reliģiju praktizēšanu.

Tomēr pieņemtie labējo spēku grozījumi lika pievērst šim tekstam uzmanību. ES „vienotas Ķīnas politikas” noraidīšana un prasības risināt dialogu „bez nosacījumiem” neļāva man atbalstīt rezolūciju, pat ņemot vērā to, ka es piekrītu rezolūcijā iekļauto cilvēktiesību elementiem, kā es parādīju ar saviem balsojumiem pēc saraksta.

 
  
MPphoto
 
 

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju, ka visas politiskās grupas Tibetas jautājumā pieņēma vienotu rezolūciju. Šajā tekstā ir nosodīta nesenā apspiešana Tibetā, un tajā ir turpināts Parlamenta iepriekšējo rezolūciju aicinājums abām pusēm iesaistīties dialogā.

Tāpat mēs aicinām Ķīnas valdību un Dalai Lama atbalstītājus izbeigt visa veida vardarbību. Ķīnas valdība nedrīkst ļaunprātīgi izmantot 2008. gada Olimpiskās spēles, arestējot disidentus, žurnālistus un cilvēktiesību aktīvistus.

Mēs aicinām ES prezidentūru censties atrast kopēju ES nostāju attiecībā uz valstu vai valdību vadītāju un ES Augstā pārstāvja dalību Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, paredzot iespēju nepiedalīties gadījumā, ja netiks atsākts dialogs starp Ķīnas iestādēm un Viņa Svētību Dalai Lama.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélčne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Olimpiskā lāpa turpina savu ceļu apkārt zemeslodei, un demonstrācijas visā pasaulē ir parādījušas, ko cilvēki jūt attiecībā uz šīs vasaras olimpiskajām spēlēm Šajā jautājumā ir ieinteresēti daudzi, un ir svarīgi atstāt dalībvalstu ziņā lēmumu par piedalīšanos Olimpiskajās spēlēs Ķīnā vai to boikotēšanu.

Cīņa par cilvēktiesībām ir izšķiroši svarīga, un tā ir jāatbalsta, bet darbs ir jāveic ar ANO palīdzību, lai iegūtu vajadzīgo likumību. Diemžēl Eiropas Parlaments izmanto pašreizējo situāciju Tibetā, lai virzītu uz priekšu savas ārlietu politikas nostājas. Situācija starp Ķīnu un Tibetu ir jāatrisina bez Eiropas Parlamenta iejaukšanās, kuram nav pilnvaru šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Paužot līdzjūtību upuriem, vēlmi, lai konflikti tiktu atrisināti miermīlīgā ceļā, un mūsu demokrātijas, cilvēktiesību un starptautisko tiesību aktu aizsardzības principus, mēs redzam, ka kārtējo reizi rezolūcijā par situāciju Tibetā ir iekļauti elementi, kuri strikti neatbilst reālajai situācijai.

Kļūst arvien skaidrāks, ka patiesībā tiek īstenoti pasākumi pret Pekinas Olimpiskajām spēlēm; tā ir patiesā motivācija, kas slēpjas aiz provokāciju saasināšanās un daudziem liekulīga sašutuma paušanas gadījumiem.

Kārtējo reizi tiek manipulēts ar argumentiem, lai attaisnotu pašreizējo un turpmāko iejaukšanos un starptautisko tiesību aktu pārkāpumus, mēģinot uzstiept Ķīnai stratēģiskas un ekonomiskas intereses.

Tas ir būtiski, ka mēs joprojām runājam par Tibetu kā par Ķīnas okupētu teritoriju, kad spēki, kas provocē un atbalsta separātistu kustības, kuras ir vardarbīgas rīcības pamatā, neapšauba Ķīnas Tautas Republikas, tostarp Tibetas kā autonoma reģiona, teritoriālo integritāti.

Visbeidzot, kāda gan ir Parlamenta morāle, pieņemot šādu rezolūciju, ja mazāk nekā pirms mēneša tas pieņēma ziņojumu par Irāku, ne reizi nepieminot ASV īstenoto agresiju un okupāciju?

 
  
MPphoto
 
 

  Roselyne Lefrançois (PSE), rakstiski.(FR) Ņemot vērā situācijas nopietnību Tibetā, Eiropas Parlaments vairs nevar klusēt. Tādēļ es atbalstīju šo rezolūciju, kurā tiek stingri nosodītas Ķīnas drošības spēku īstenotās brutālās represijas šajā reģionā.

Vardarbība Lasas un Dharamsalas ielās, kā arī ārvalstu plašsaziņas līdzekļu cenzūra nav pieņemama, un mūsu iestādēm kopā ar starptautisko sabiedrību ir jāliek lietā visa sava ietekme, lai nodrošinātu, ka tas tiek pārtraukts un ka Ķīna ievēro savus starptautiskos pienākumus cilvēktiesību un minoritāšu jomā.

Ar savu balsojumu es arī vēlējos paust solidaritāti Tibetas iedzīvotājiem, vairums no kuriem nepieprasa neatkarību, bet gan lielāku politisko autonomiju un viņu kultūras un valodas mantojuma ievērošanu.

Es neatbalstu pilnīgu Pekinas Olimpisko spēļu boikotu, jo, manuprāt, dialogam vienmēr ir jādod priekšroka pār dialoga pārtraukšanu. Tomēr es uzskatu, ka šīs Olimpiskās spēles ir iespēja mudināt Ķīnas iestādes sasniegt progresu ceļā uz demokrātiju, un es ceru, kā tas ir minēts rezolūcijā, ka ES valstu vai valdību vadītāji pieņems saskanīgu kopējo nostāju attiecībā uz šo notikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es nosodu Ķīnas bruņoto spēku īstenotās represijas pret tibetiešu protestētājiem. Patiešām šis jautājums uzsver vajadzību pēc kopējas ES pieejas Ķīnas sakarā. Tikai ar šādu saskanīgu pieeju sadarbība var konstruktīvi attīstīties. Pekinas Olimpiskās spēles ir lieliska iespēja sasniegt progresu tādos jautājumos kā cilvēktiesības un plašsaziņas līdzekļu brīvība Ķīnā. Jebkuri Ķīnas valdības centieni kavēt protestus vai reportāžu sagatavošanu par šiem notikumiem būtu nožēlojami. Es balsoju par šo rezolūcijas projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Tas bija pilnībā paredzams, ka Ķīna reaģēs uz demonstrācijām, iesaistot militāros un policijas spēkus. Ķīna, protams, nav demokrātiska valsts, bet dabīgi, ka Ķīnas drošības spēku reakcija uz demonstrantiem ir jānosoda. Lielākā daļa Ķīnas iedzīvotāju Olimpisko spēļu jebkura veida boikotu visdrīzāk uzskatītu par aizvainojumu, un tas noteikti neuzlabotu minoritāšu situāciju šajā valstī, un sliktākajā gadījumā to pat saasinātu.

Ņemot vērā ES ietekmi starptautiskā mērogā, ES „individuālistiskām” pieejām visdrīzāk nebūs nekādu rezultātu. Ja ES turpinās un padarīs sevi par izsmieklu pasaules priekšā, tas nevienam nepalīdzēs, jo īpaši tibetiešiem. Pat gadījumā, ja situācija normalizēsies, var prognozēt jaunus un, iespējams, vēl vardarbīgākus nemierus. Tomēr kopā ar sabiedrotajiem ES var censties pakāpeniski uzlabot minoritāšu dzīves apstākļus Ķīnā un mainīt valdības un iedzīvotāju vairākuma attieksmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Vincent Peillon (PSE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju stingro nostāju, ko Parlaments šodien ieņēma attiecībā uz situāciju, kas ir pastāvējusi Tibetā gadu desmitiem, bet kas pirms mēneša ievērojami pasliktinājās. Mūsu Eiropas un vispārējo vērtību aizsardzība nozīmē, ka nevar būt ne runas par klusēšanu: tādējādi es pilnībā atbalstu nosodījumu „Ķīnas drošības spēku īstenoto tibetiešu demonstrantu brutālajai apspiešanai”, kā arī „jebkādai vardarbībai”, kas notikusi pēdējās dienās.

Parlaments arī pauž vairākas prasības Ķīnas iestādēm, īpaši aicinot tās pilnvarot neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu par vardarbību Tibetā, bez priekšnosacījumiem uzsākt konstruktīvu dialogu ar tibetiešiem, nekavējoties atbrīvot miermīlīgos demonstrantus un visus Ķīnā arestētos disidentus, kā arī cienīt cilvēktiesību saistības, ko tā 2001. gadā uzņēmās pret SOK un pasauli.

Visbeidzot, rezolūcijā ES valstu vai valdību vadītāji tiek aicināti pieņemt kopēju nostāju par dalību Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Adrian Severin (PSE), rakstiski. − Kā Rumānijas Sociālistu delegācijas vadītājs es gribētu paskaidrot delegācijas negatīvo balsojumu attiecībā uz rezolūciju par Tibetu. Faktiski rezolūcija neaizsargā cilvēktiesības, un mēs nevaram pieņemt, ka cilvēktiesības tiek upurētas ģeopolitiskām darba kārtībām un interesēm. Tajā ir pausta iecietīga attieksme pret cilvēktiesību ievērošanu un liekulība, jo tajā pārliecinoši tiek ierosināti politiski risinājumi, neņemot vērā reālo situāciju Ķīnā.

Ar šo rezolūcija ES zaudē uzticamību, ar saviem paziņojumiem par cilvēktiesību atbalstu patiesībā veicinot bīstamu Tibetas „politiskās autonomijas” un neatkarības darba kārtību, kas nepārprotami ir pretrunā ar „vienotas Ķīnas politikas” principu. Vienlaicīgi ES zaudē savu uzmundrinošo ietekmi uz Ķīnu atvēršanās procesā.

Rezultātā rezolūcija iestājas par Ķīnas sadalīšanu, nevis par cilvēktiesību atbalstu un veicināšanu, kas tiek izmantots kā aizbildinājums, lai virzītu uz priekšu dažādas ģeopolitiskās darba kārtības.

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski. − Es pilnībā atbalstu Tibetu šajā situācijā. Tomēr es nevaru atbalstīt šo rezolūcijas priekšlikumu, jo vairums manu kolēģu pieņēma grozījumu, lai ievērotu „vienotas Ķīnas” politikas principu. Es neatbalstu šo konkrēto grozījumu, jo „vienotas Ķīnas” politika apdraud Taivānu, kā arī Tibetu. Es jau iepriekš esmu aicinājusi boikotēt Pekinas Olimpiskās spēles, pamatojoties uz cilvēktiesībām.

 
  
  

- Ziņojums: Hannes Swoboda (A6-0048/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. (PL) Es biju Ārlietu komisijas delegācijas sastāvā, šī gada sākumā apmeklējot Zagrebu. Es piekrītu referentam jautājumā, kurš detalizēti izklāstīts vakar pārrunātajā ziņojumā, tādēļ es šodien balsoju par H. Swoboda ziņojuma pieņemšanu. Es gribētu uzslavēt Horvātijas iestādes par pozitīvajiem rezultātiem, ko tās līdz šim sasniegušas, gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. – (FR) Lai gan es balsoju par progresa ziņojumu par Horvātijas potenciālo iestāšanos ES, man jāuzsver, ka tuvākajā nākotnē nevar notikt nekāda iestāšanās. ES 27 dalībvalstīm vispirms ir jāveic iekšēji organizatoriski darbi, pamatojoties uz Lisabonas līgumu. Jaunu dalībvalstu uzņemšana būs iespējama tikai pēc tam, kad ES būs nostiprināta tās pašreizējā sastāvā.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélčne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Junilistan uzskata, ka ES paplašināšanās ir fundamentāls darba aspekts, lai Eiropā sasniegtu mieru un stabilitāti. Tādēļ mēs atbalstām Horvātijas iestāšanos ES, kad Horvātija atbildīs Kopenhāgenas kritērijiem. Tāpēc mēs balsojumā atbalstījām ziņojumu.

Tomēr ir absurdi, ka Eiropas Parlaments pieprasa, lai plašsaziņas līdzekļi censtos saglabāt tautas atbalstu Starptautiskajam krimināltribunālam. Šādu izpausmi gluži vienkārši var interpretēt kā preses brīvības ierobežošanu. Tāpat mēs kritiski raugāmies uz formulējumiem tajā nozīmē, ka Eiropas Parlamentam ir jāaicina Horvātija rīkot izpratnes veidošanas kampaņu, lai koncentrētu sabiedrības uzmanību uz vides jautājumiem. Šis jautājums, protams, ir svarīgs pats par sevi, bet tas ir ārpus Eiropas Parlamenta pilnvarām.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Var teikt, ka Bukarestē notikušā NATO pēdējā samita ietekme bija jūtama šīsdienas balsojumā Parlamentā.

Citiem vārdiem sakot, Horvātija ir pieredzējusi, ka tiek pieņemts ziņojums par tās „progresu” attiecībā uz iestāšanos ES, un ir pat skaidri paziņots, ka sarunas tiks (!) pabeigtas līdz 2009. gada vēlēšanām, turpretim Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (FYROM) ir pieredzējusi, ka tiek atlikts balsojums par tās progresa ziņojumu.

Jāatgādina, ka NATO samits nolēma uzaicināt Horvātiju uzsākt pievienošanās sarunas, kamēr sarunas ar FYROM tika atliktas.

Šī situācija kārtējo reizi izceļ to, ka ES un NATO paplašināšanās notiek saskaņoti.

Citu tādu svarīgu aspektu starpā, kas ir jāuzsver šajā balsojuma skaidrojumā (piemēram, pašreizējie strīdi par robežām starp reģiona valstīm, tostarp Itāliju), ir minēts, ka progress, lai iestātos ES, saskaņā ar Eiropas Komisijas nostāju nozīmē to, ka ir jārealizē „ekonomiskie kritēriji” jeb „budžeta nostiprināšana un stabilitātes politika”, „valsts finanšu strukturālā reforma”, „privatizācija” un „uzņēmējdarbības vides uzlabošana”, kā arī zemes reforma (kas nozīmē piekļuvi zemes īpašumtiesībām, jo īpaši ārvalstnieku piekļuvi).

Divi labākie ES piemēri...

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − H. Swoboda ziņojums par Horvātiju ir labi līdzsvarots ziņojums, kurā izklāstīts optimistisks redzējums attiecībā uz Horvātijas centieniem iestāties ES. Tomēr tas ir reālistisks un tajā ir norādīts, ka Horvātijas valdībai ir jāturpina centieni attiecībā uz tiesu un robežu jautājumiem. Es atzinīgi vērtēju valsts centienus attiecībā uz iestāšanos ES un ceru, ka tie turpināsies. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Cīņa pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā (B6-0132/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām par šo rezolūcijas priekšlikumu, ņemot vērā pašreizējo situāciju un Starptautiskās vēža izpētes aģentūras aprēķinus. Šie aprēķini parāda, ka katram trešajam eiropietim viņa dzīves laikā tiek atklāts vēzis un katrs ceturtais eiropietis mirst no šīs slimības. 2006. gadā bija gandrīz 2,3 miljoni saslimšanas ar vēzi gadījumi un vairāk nekā 1 miljons vēža izraisītu nāves gadījumu.

Vēzi izraisa daudzi faktori daudzos posmos, tādēļ ir vajadzīgi papildu novēršanas pasākumi, vienlīdzīgi risinot ar dzīvesveidu saistītos cēloņus un cēloņus, kas saistīti ar profesionālo darbību un vidi. Saskaņā ar arodbiedrību jaunāko pētījumu katru gadu vismaz 8 % ar vēzi saistītos nāves gadījumus ir izraisījusi kancerogēnu iedarbība darba vietā, un šo iedarbību varētu novērst, aizstājot kancerogēnus ar mazāk kaitīgām vielām.

Ir labi zināms, ka krasi atšķiras vēža ārstēšanas iestāžu, skenēšanas programmu, uz pieredzi pamatotu labākās prakses pamatnostādņu, radioterapijas iestāžu un piekļuves jauniem pretvēža medikamentiem kvalitāte, kas arī izskaidro lielās atšķirības ar vēzi slimo cilvēku piecu gadu izdzīvošanas rādītājos Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Vai ES pasākumi neatliekamai cīņai pret vēzi ir efektīvāki par attiecīgiem pasākumiem tādu pastāvošo starptautisko organizāciju, piemēram, PVO kontekstā, kurām ir plašas zināšanas? Vai ES iestādēm ir plašāka kompetence nekā dalībvalstīm attiecībā uz metodēm cīņai pret vēzi? Mūsu atbilde uz šiem jautājumiem ir „nē”.

Rezolūcijā, cita starpā, tiek aicināts, lai Komisija izveidotu ES darba grupu cīņai pret vēzi, ES sponsorētas informācijas un izglītības kampaņas par vēzi, padomdevēju komiteju vēža novēršanas jautājumos, lai ES veiktu leģislatīvus pasākumus, veicinot un atbalstot iniciatīvas attiecībā uz aizsardzības pret sauli trūkumu, lai Komisija izveidotu pretsmēķēšanas vidi, kā arī, lai dalībvalstis valstu līmenī izveidotu starpdisciplināras onkoloģijas komandas un atzītu onkoloģiju par medicīnas specialitāti.

Ideja, kas ir šo viedokļu un prasību pamatā, noteikti ir slavējama. Tomēr pamatjautājums ir: kāda ir pievienotā vērtība tam, ka ES reglamentē visus šos jautājumus? Kur ir uzticēšanās dalībvalstīm? Kas notika ar subsidiaritātes principu? Vai ES regulatīvās darbības tiešām dod labumu tiem, kam ir vajadzīgi kvalitatīvi tiesību akti un labi apdomāti pasākumi, proti, vēža slimniekiem? Kur ir izpratne, ka vēzis ir globāla problēma, kas ir jārisina pasaules mērogā?

Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, Junilistan galīgajā balsojumā balsoja pret minēto ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es pilnībā atbalstu rezolūcijas priekšlikumu, ko Parlamentam iesniedza Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja attiecībā uz cīņu pret vēzi. ES ir jāpilda svarīga loma, koordinējot cīņu pret slimību, kas tiks diagnosticēta katram trešajam eiropietim viņa dzīves laikā. Dalībvalstīm arī nepārprotami ir galvenā loma vēža novēršanā, diagnozē un ārstēšanā savu iedzīvotāju starpā, un tām ir savā starpā jādalās pieredzē, lai cīnītos pret šo slimību. Šonedēļ Skotijas valdība paziņoja par valsts programmu, lai imunizētu skolnieces pret cilvēka papilomas vīrusu, kas izraisa vairumu saslimšanas gadījumu ar dzemdes kakla vēzi, un ES ir jāveicina, lai dalībvalstis pieņemtu tieši šādas programmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. (PL) Es balsoju par rezolūcijas cīņai pret vēzi pieņemšanu, jo šāda veida slimības nodara postījumus visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienības valstīs un manā izcelsmes valstī Polijā. Plaša mēroga un regulāras profilaktiskas pārbaudes ļauj atklāt šo slimību tās sākuma posmā, kas ievērojami uzlabo atlabšanas iespējas. Ir vajadzīga mazāk ierobežojoša pieredzes apmaiņa starp onkoloģijas centriem, lai iegūtās jaunākās zināšanas par šo jautājumu varētu plaši piemērot.

Pēdējā laikā ir paustas lielas bažas par arvien biežāko saslimstību ar krūts vēzi. Tādēļ ir būtiski izplatīt informāciju par draudiem un nodrošināt vispārēju piekļuvi profesionālai mamogrammas pārbaudei. Tāpat ir ārkārtīgi svarīgi ierobežot cilvēku saskarsmi ar kancerogēniem produktiem. Īpaša uzmanība ir jāpievērš konservantiem, kas tiek izmantoti pārtikas rūpniecībā, un mākslīgā mēslojuma un augu aizsardzības produktu nepiemērotai izmantošanai. Arī azbestam ir jāpievērš uzmanība, jo vēl nesen tas tika izmantots būvniecības nozarē un ūdens apgādes caurulēs. Arī nikotīna lietošanas novēršanas pasākumiem ir jābūt šīs rīcības sastāvdaļai.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Dāmas un kungi, šobrīd neviens no mums nevar teikt, ka cīņa pret vēzi mūs neskar. Es neesmu medicīnas eksperts onkoloģijas jautājumos, bet abi mani vecāki un jaunākais brālis ir miruši no vēža, tādēļ es esmu pieredzējusi šīs slimības agresīvo dabu. Es esmu pieredzējusi cilvēku un viņu ģimeņu grūto likteni, saskaroties ar šo slimību, kas ievaino pat cietākās sirdis.

Es esmu pateicīga Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai par jautājuma iesniegšanu Komisijai šajā sakarā, kas aizsāka šīs svarīgās debates. Es pateicos visiem rezolūcijas autoriem, tostarp manai slovāku kolēģei Irena Belohorskį, par viņu centieniem, bez kuriem mēs nebūtu atraduši atbildes uz nopietnām problēmām attiecībā uz šo agresīvo slimību.

Es esmu pārliecināta, ka ikviens pat vismazākais solis, katrs ieguldījums, kas veicina savlaicīgu vēža atklāšanu un diagnozi, kā arī atbalsta jauna veida ārstēšanu, sniegs lielas cerības vēža slimniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Ņemot vērā, ka katram trešajam eiropietim viņa dzīves laikā tiek diagnosticēts vēzis un katrs ceturtais eiropietis mirst no šīs slimības, ES ir svarīgi nodrošināt sadarbību, lai dalītos labākajā praksē, un aicināt piešķirt papildu resursus pētniecībai. Ir atzinīgi jāvērtē koncepcija par iestāžu ES darba grupu cīņai pret vēzi, lai līdz 2018. gadam par 50 % palielinātu to ES iedzīvotāju skaitu, kas piedalās vēža skenēšanas programmā.

 
  
  

- Ziņojums: Riitta Myller (A6-0074/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Kopienas Sestā vides rīcības programma, kas veidoja Eiropas klimata, bioloģiskās dažādības, vides, veselības un dabas resursu politikas pamatu, ir bijusi ļoti veiksmīga.

Tomēr, kā komisārs S. Dimas pats pieminēja, ES ir krietni atpalikusi no izpildes grafika, realizējot vides aizsardzības mērķus, ko tā sākotnēji noteica, jo īpaši attiecībā uz atmosfēras piesārņojumu ar visām no tā izrietošajām problēmām: siltumnīcefektu, veselības pasliktināšanos un skābo lietu.

Turklāt finansējuma samazinājums Natura 2000 un Life+ programmai rada nopietnas bažas mazām vietējām iestādēm, kuru darbības joma tiks atbilstīgi samazināta attiecībā uz efektīvām vides politikām, lai aizsargātu to teritoriju.

Tādēļ es nevaru pilnībā nepiekrist R. Myller, kura šajā ziņojumā aicina Komisiju tekstā iekļaut skaidrākus un konkrētākus kvantitatīvus un kvalitatīvus izpildes termiņus un mērķus. Patiešām, lai gan klimata un enerģijas paketei, Atkritumu direktīvas pārskatīšanai un IPNK pārskatīšanai ir jāpalīdz mums nodrošināt ilgtspējīgu Eiropas nākotni, mums ir steidzama vajadzība un pienākums pārskatīt Sesto programmu, lai noregulētu ES vides pasākumus turpmākajās desmitgadēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par R. Myller ziņojumu par Sestās Kopienas vides rīcības programmas vidusposma pārskatīšanu, ņemot vērā tajā definēto mērķu sasniegšanas nozīmīgumu, jo īpaši attiecībā uz tematiskajām stratēģijām, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un Kopienas tiesību aktu īstenošanu, neaizmirstot tādus jautājumus kā ekoloģijas nodoklis vai videi kaitīgu subsīdiju problēma.

Ir jāpieliek divreiz lielākas pūles, lai savlaicīgi reaģētu uz programmas risinātajām vides problēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šī ziņojuma pamatā ir novērtējums, ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja pieprasīja, lai noteiktu, cik lielā mērā Eiropas Savienība līdz šim ir pildījusi savas saistības saskaņā ar Kopienas Sesto vides rīcības programmu, kas tika apstiprināta 2002. gadā un darbosies līdz 2012. gadam.

Šis novērtējums atklāja, ka rīcības programmas īstenošana vai nu tiek ļoti kavēta, vai ārkārtīgi kavēta vairāku prioritāro mērķu gadījumā. Ņemot vērā līdz šim īstenotos pasākumus, nešķiet, ka programmas prioritārie vides mērķi tiks sasniegti līdz 2012. gadam. Attiecīgi novērtējumā netiek atbalstīts Komisijas apgalvojums, ko tā paudusi savā vidusposma pārskatā, ka kopumā ES ievēro izpildes termiņus, īstenojot rīcības programmā ieplānotos pasākumus.

Saskaņā ar Parlamenta pasūtīto novērtējumu var secināt, ka Komisijas lēmums veikt īpašus ierosinājumus ar tematisko stratēģiju palīdzību kopumā nav devis vēlamos rezultātus.

Tomēr par spīti tam, ka kopumā mēs balsojām par ziņojumu, mēs nepiekrītam dažiem tā punktiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski.Sestās Kopienas vides rīcības programmas vidusposma pārskatīšana nepiedāvā neko jaunu, piemēram, izmaiņas jau noteiktajā virzienā. Ziņojumā tikai paustas bažas, ka rezultāti netiek panākti tik ātri, kā paredzēts izpildes termiņos.

Tomēr, lai gan ir apzināti galvenie vides jautājumi, pārskatā netiek norādīts iemesls, kāpēc situācija pasliktinās, tas ir, tāpēc, ka daudznacionāli uzņēmumi bezrūpīgi izmanto vidi savām vajadzībām. Tie izmanto vidi kā rezervuāru, ko tie bez apdoma izlaupa, meklējot izejmateriālus, un nekontrolējami izmanto peļņas gūšanai. Patiešām, Sestā vides programma padara dabas ekspluatatorus par vides aizstāvjiem, jo tajā ir skaidri minēts, ka efektīva rīcība, uzņēmējdarbības iespējas un tirgus sniegs risinājumu.

Faktiski vide sniedz jaunas iespējas uzkrāt kapitālu un peļņu. Ekspluatācija pat tiek atbalstīta ar Kopienas resursiem, tas ir, ar iedzīvotāju naudu. Stratēģiskas nozīmes nozaru liberalizācija un vides aizsardzības komercializācija veicina „zaļo” ekonomiku kā vienu no lielākajiem ieguldījumu tirgiem monopolistiskam kapitālam.

Vienlaicīgi labāka informētība tiek izmantota pasaules mērogā. Tas noslēpj to, ka bīstamas klimata pārmaiņas un globālā sasilšana notiek rūpnieciskās attīstības rezultātā, pamatojoties uz kapitālistu peļņu un zemes, gaisa, enerģijas, ūdens u.c. resursu komercializāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju R. Myller ziņojumu par Sestās Kopienas vides rīcības programmas vidusposma pārskatīšanu. Es piekrītu tajā paustajām bažām par arvien lielākām transporta emisijām un kūtrajiem centieniem nodrošināt energoefektivitāti. Šajās jomās ir vajadzīgi saskaņotāki centieni.

 
  
MPphoto
 
 

  Vincent Peillon (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo manas sociālistu grupas somu kolēģes Riitta Myller ziņojumu.

Vidējā termiņa posmā šis teksts rada satraucošu priekšstatu par Sestās Kopienas vides rīcības programmas (2002.–2012. gads) norisi.

Būtisku pasākumu cīņai pret klimata pārmaiņām īstenošana tiek ārkārtīgi kavēta. Tāpat arī ES ir sasniegusi ārkārtīgi ierobežotus rezultātus, saglabājot gaisa kvalitāti, īstenojot un piemērojot Kopienas tiesību aktus, aizsargājot bioloģisko dažādību, pārveidojot videi kaitīgas subsīdijas un veicinot ilgstpējīgas ražošanas/patērēšanas modeļus.

Ziņojumā sniegtā analīze, maigi izsakoties, ir satraucoša, jo pašreiz, pretēji Komisijas paziņojumiem, šķiet ārkārtīgi mazticams, ka mēs ievērosim izpildes termiņu, kas tika noteikts pirms sešiem gadiem, un sasniegsim prioritāros vides mērķus līdz 2012. gadam.

Balsojot par šo tekstu, es pievienojos Parlamenta vairākumam, lai mudinātu Eiropas Komisiju un dalībvalstis izdarīt izšķirošus galējos centienus.

 
  
  

- Ziņojums: Guy Bono (A6-0063/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs balsojām par grozījumu, kurā Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas atturēties no interneta piekļuves bloķēšanas. Tomēr mēs gribētu norādīt, ka mūsu atbalsts grozījumiem galvenokārt ir saistīts ar jautājumu par failu apmaiņu privātām vajadzībām. Runājot par noteiktiem noziegumu veidiem, piemēram, bērnu pornogrāfiju un sistemātiskiem autortiesību pārkāpumiem komerciālā nolūkā, interneta piekļuves bloķēšanai ir jābūt vienai no iespējamām metodēm paralēli citām, lai cīnītos pret noziedzīgām darbībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Hélène Descamps (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Guy Bono ziņojums par kultūras nozarēm Eiropā atkārtoti apstiprina kultūras dimensijas nozīmīgumu, īstenojot Lisabonas mērķus. Tajā ir uzsvērtas kultūras nozares iespējas attiecībā uz nodarbinātību un izaugsmi un vajadzība stiprināt ES atbalstu un pasākumus šajā nozarē. Tāpat ziņojumā ir uzsvērtas iespējas, ko šodien piedāvā internets attiecībā uz piekļuvi kultūrai, tās veicināšanu un izplatīšanu. Šajā digitālajā vidē tomēr ir svarīgi saskaņot brīvu piekļuvi internetam un indivīdu tiesības un brīvības. Interneta lietošanai ir jāatbilst galvenajiem principiem, uz kuriem mūsu demokrātiskās sabiedrības ir veidotas, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanai. Lai cīnītos ar plaši izplatīto un notiekošo nelikumīgo lejupielādēšanu, kas īpaši ietekmē audiovizuālās un mūzikas nozares, ir jāierosina piemēroti un saskaņoti pasākumi kopā ar dažādām iesaistītajām pusēm. Interneta piekļuves pagaidu slēgšana kā daļa no pakāpeniskas atbildes un individuālo brīvību ievērošana būtu piemērots risinājums, kas arī novērstu kriminālsankciju piemērošanu, kuru apmērs mūsdienās ir skaidrs. Man ir žēl, ka Parlaments šodien noraidīja šo iespēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs labi apzināmies kultūras un tās izplatīšanas nozīmīgumu attiecībā uz kultūras daudzveidību un katras ES dalībvalsts mākslinieku un iedzīvotāju tiesībām.

Šajā ziņojumā ir minēti daži pozitīvi ieteikumi, kurus mēs atbalstām, piemēram, ideja par cilvēku, preču un pakalpojumu mobilitātes veicināšanu radošajā nozarē, pienācīga tādu noteikumu un principu ievērošana, kas noteikti UNESCO Konvencijā par kultūras daudzveidību, kā arī aicinājums Komisijai izskatīt iespēju izveidot programmu, kas būtu līdzīga MEDIA programmai. Tāpat mēs atbalstām Komisijai pausto aicinājumu pabeigt procedūras Eiropas digitālās bibliotēkas iniciatīvas īstenošanai, lai stimulētu un atbalstītu mūzikas, teātra un izdevējdarbības nozares, lai veicinātu darbu starptautisku izplatīšanu un, kā sagatavošanās posmu, lai izveidotu mehānismu kultūras programmā, ļaujot kultūras nozarēm, kas nav audiovizuālas nozares, piekļūt Kopienas finansējumam grāmatu, mūzikas un profesionālās apmācības veicināšanai.

Tomēr mēs nepiekrītam pārējiem ierosinājumiem, kuru mērķis ir tikai aizsargāt uzņēmējdarbības intereses, nevis izglītību, kultūru, mākslinieku tiesības un iedzīvotājus kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE), rakstiski. (PL) Ieguldījums, ko kultūra dod ekonomiskajai izaugsmei, un tās ietekme uz nodarbinātību tika apstiprināta pētījumā, ko 2006. gada beigās publicēja Eiropas Komisija. Šis pētījums parādīja, ka 2003. gadā kultūras nozare deva apmēram 2,6 % lielu ieguldījumu Eiropas Savienības IKP un ka šajā nozarē strādāja vairāk nekā 5 miljoni cilvēku.

Pakāpeniski izplatās uzlabota sapratne par kultūras ekonomisko dimensiju un tās lomu jaunu darbavietu radīšanā. Tāpat arī valda lielāka sapratne par kultūras lomu lauku un pilsētu attīstībā. Papildus tās tiešajam ieguldījumam ekonomikā radošajai un kultūras jomai ir netieša ietekme uz Eiropas sociāli ekonomisko vidi. Tāpat tā veicina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomas attīstību. Kultūras nozarēm ir svarīga loma vietējā, reģionālā un pilsētu līmenī, un tās ievērojami veicina Eiropas Savienības konkurētspēju.

Tādēļ mums ir atzinīgi jāvērtē tas, ka Padome un Komisija plāno atzīt kultūras un radošuma lomu kā galvenos faktorus lauku attīstībai, Eiropas pilsoniskuma veicināšanai un Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Junilistan uzskata, ka kultūras jautājumi kopumā attiecas uz dalībvalstu politisko atbildību. Tādēļ mēs balsojām pret visu šo ziņojumu kopumā. Ziņojums neattiecas uz likumdošanas procedūru, un tas nav nekas vairāk kā Eiropas Parlamenta federālistu vairākuma mēģinājums iesaistīt ES kultūras jomā vēl lielākā mērā.

Mēs balsojām par grozījumu, kurā tiek iebilsts pret to, lai liegtu iedzīvotājiem piekļuvi internetam, jo mēs iebilstam Francijas ierosinājumam paredzēt iespēju liegt piekļuvi internetam visā ES cilvēkiem, kas apmainās ar failiem. Tomēr pamatā mēs uzskatām, ka jautājums par failu apmaiņu ir dalībvalstu likumdošanas kompetencē.

 
  
MPphoto
 
 

  Mary Honeyball (PSE), rakstiski. − Kopā ar manas grupas vairākumu es atbalstīju abas šī grozījuma daļas. Patērētāju interneta piekļuves piespiedu slēgšana bez tiesu pārraudzības nav pareizais risinājums, lai cīnītos pret pirātismu.

Turklāt interneta pieslēgumi bieži nav privāti. Vienas personas interneta pieslēguma piespiedu atslēgšana neparedzēti un nesamērīgi ietekmētu citus nevainīgus tā paša pieslēguma lietotājus.

Es stingri atbalstu pasākumus, lai aizsargātu kultūras nozarēs strādājošos, aizsargājot intelektuālo īpašumu. Tomēr interneta piekļuve kļūst arvien svarīgāka pilsoniskajai līdzdalībai, plašsaziņas līdzekļu plurālismam, vārda brīvībai un mijiedarbībai ar valdības dienestiem. Mums maksimāli jāizvairās no interneta piekļuves slēgšanas, dodot priekšroku citiem, efektīvākiem pasākumiem cīņai pret pirātismu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par G. Bono ziņojumu, kurā atzīta kultūras nozaru milzīgā nozīme Eiropā. Manā dzimtenē Skotijā radošās nozares katru gadu nopelna GBP 5 miljardus, tādējādi dodot ieguldījumu gan ekonomikā, gan mūsu sabiedrībā kopumā. ES ir jāstrādā ar Eiropas valstīm, lai nodrošinātu, ka mēs pieņemam saskaņotu stratēģiju, veicinot nozares, kas ir saistītas ar mūsu bagāto un kultūras ziņā atšķirīgo kontinentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Kultūras komercializācija simulē iespējamu daudzveidības ievērošanu. Autoru intelektuālās tiesības tiek uzskatītas par īpašumu, ko var pārdot un pirkt kā preci. Vajadzība ievērot UNESCO nosacījumus, ņemot vērā cienīgus kompromisus, pastāvīgi un pakāpeniski tiek piemērota PTO prasībām un noteikumiem.

Tas, kas faktiski notiek, ir katras valsts kultūras pamatu un kultūras veidošanas īpašumtiesību monopolistiska centralizācija, aizbildinoties ar nepopulārās Lisabonas stratēģijas pasākumiem un noteikumiem. Tas ir paredzēts, lai vairotu kapitālu; tas tiek maskēts zem dīvainiem glaimiem, pamācībām, pārliecināšanas un morāli par daudzveidības ievērošanu.

Diemžēl visas cilvēku vērtības tiek izmantotas peļņas gūšanai. Dabiskā vide tiek izmantota peļņas gūšanai, un mēs jau šobrīd piedzīvojam šīs politikas postošās sekas. Nekas cits tā negrauj, nedegradē un nehomogenizē visas kultūras, estētiskās, mākslinieciskās un morālās vērtības kā nežēlīgie tirgus likumi. Šīs vērtības ir jāpārvērš kapitālistu peļņā, lai varētu piedalīties vietējā un starptautiskajā imperiālistu konkurencē.

ES politikā iekšējās pretrunas starp kultūras kvalitāti un peļņu tiek atrisinātas tikai tad, ja tiek apmierinātas nežēlīgās vajadzības pēc peļņas. Tādēļ mēs plānojam balsot pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − G. Bono ziņojumā par kultūras nozarēm Eiropā tiek aicināts lielākā mērā atzīt nozaru ieguldījumu Eiropas ekonomikā. Vispārīgāk formulējot ES politiku, ir jāņem vērā arī kultūras nozare. Politikas, kas, cita starpā, ietekmē iekšējo tirgu, konkurenci, tirdzniecību un pētniecību, visas dažādos veidos attiecas uz kultūras nozari, un šī ziņojuma ieteikumos tas ir atzīts. Tādēļ es balsoju par G. Bono ieteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Vincent Peillon (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, ko iesniedza mans sociālistu kolēģis Guy Bono, par kultūras nozarēm Eiropā.

Kas ir kultūras nozares? Jēdziens, iespējams, ir neparasts, tomēr kultūru nevar uzskatīt tikai par tās ekonomisko dimensiju; tas būtu tikpat kaitīgi kā noklusēt šo jautājuma aspektu: kultūra šobrīd ievērojami veicina izaugsmi un nodarbinātību, un 2003. gadā tā veidoja 2,6 % no ES IKP un nodrošināja 3,1 % darbavietu.

Šajā tekstā tiek ierosināts atjaunot Eiropas ierakstu nozari (izmantojot samazinātas PVN likmes vai Eiropas finansējumu mūzikas atbalstam) un risināt pirātisma problēmu, ņemot vērā vajadzību demokratizēt piekļuvi kultūrai, bet arī vajadzību ievērot intelektuālo īpašumu.

Šajā sakarā es īpaši atbalstīju vienu grozījumu, kas tika pieņemts ar 17 balsu pārsvaru, iebilstot pret represīvo „pakāpeniskas atbildes” stratēģiju, kura Francijā tika ierosināta ziņojumā, ko Francijas prezidentam iesniedza Denis Olivennes. Manuprāt, tas būtu ne tikai nerealizējami, bet arī bīstami, uzticēt pakalpojumu sniedzējiem – privātiem uzņēmumiem – uzdevumu uzraudzīt un bloķēt interneta pieslēgumu cilvēkiem, kas tiek turēti aizdomās par nelikumīgu lejuplādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. (SV) Ziņojums par kultūras nozarēm Eiropā sākas ar biedējošu punktu ES nacionālisma garā par kultūras lomu Eiropas projekta attīstībā. Par spīti tam es balsoju par šo ziņojumu, jo svarīgākajās daļās Parlaments apgalvo, ka nekomerciāla failu apmaiņa nav krimināli sodāma, un gadījumā ja 1. vai 2. grozījums tiks pieņemti, nebūs pieejami resursi tādiem pasākumiem kā interneta piekļuves bloķēšana, jo tie ir pretrunā pamatbrīvībām un cilvēktiesībām un proporcionālas reakcijas, efektivitātes un brīdināšanas nozīmes principiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. (SV) Eiropas Parlamentā mums ir nosaukums ziņojumiem, kuros ir bezgalīgi politiskie vēlmju saraksti neatkarīgi no tā, vai mums ir pilnvaras attiecīgajā jomā; mēs tos saucam par Ziemassvētku eglītēm. Guy Bono ziņojums ir viens no šādiem piemēriem. Tomēr Christofer Fjellner izcilajā 1. grozījumā bija viens svarīgs arguments, kurā bija pausta skaidra politiska nostāja, norādot, ka nav ieteicams mēģināt liegt interneta piekļuvi indivīdiem, kas nelikumīgi tiešsaistē kopē materiālus.

Tā kā ir bijusi informācijas noplūde, ka prezidents Nicolas Sarkozy gribēja pārnest Francijas eksperimentu uz ES, ir visi iemesli atbalstīt paziņojumu, ņemot vērā, ka tas, maigi izsakoties, netiks augstu vērtēts. Tā kā grozījums tika pieņemts, es balsoju par ziņojumu, kuru es pretējā gadījumā būtu centies noraidīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Runājot par 22. grozījuma otro daļu, es uzskatu, ka cilvēkiem, kas internetā rīkojas nelikumīgi, šis pakalpojums ir jāliedz. Tādēļ es nobalsoju pret otro daļu.

 
  
  

- Ziņojums: Moura (A6-0075/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Es slavēju izcilo ziņojumu, ko sagatavoja mans kolēģis Graēa Moura, par Eiropas kultūras programmu globalizācijas laikmetā, kurā tiek ierosināta plaša programma, lai ļautu īstenot stratēģiju gan ES, gan ES attiecībās ar trešām valstīm.

Vismaz kopš 2005. gada marta Graēa Moura ir uzsvēris, ka Lisabonas stratēģija nekad nespēs pilnībā realizēt tās pamatmērķus, ja kultūra netiks uzskatīta par vienu no tās būtiskām dimensijām.

Komisijas paziņojumā šī ideja ir atbalstīta, un Eiropas politiskajā darba kārtībā kultūra ir noteikta par galveno punktu.

Es piekrītu referentam, ka „tas, ka pasaulē notiek globalizācijas process, mūsuprāt, rada arvien neatliekamāku un steidzamāku vajadzību aizstāvēt un stiprināt Eiropas identitāti, nemazinot Eiropas tautu kultūras daudzveidību”.

Tāpat es apsveicu Eiropas Komisiju ar šo paziņojumu un aicinu izveidot priekšsēdētāja J. M. Barroso paziņoto kultūras darba grupu, nekavējoties ar tās izveidi un darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šajā ziņojumā ir daži ārkārtīgi pretrunīgi aspekti. No vienas puses, nepārtraukti tiek mēģināts noslēpt patieso situāciju Eiropā. Nepastāv vienots „Eiropas kultūras mantojums”, jo īpaši attiecībā uz „humānismu, iecietību, demokrātiju” utt. Visas Eiropas kultūras vēstures, tāpat kā tās vēstures kopumā, pamatā nav tikai daudzveidība, apbrīnojama radošā enerģija un progress, bet arī vardarbīgi konflikti, neiecietība un daudzi kultūras dominēšanas aspekti un konteksti. Vienots mantojums ir fikcija, ko līdz šim ir veicinājis eirocentrisms (Eiropa kā „līderis” un citi minētie aspekti) un ko šobrīd veicina bieži atkārtotais mīts par „Eiropas” kultūras identitāti.

Tomēr, no otras puses, politiskajā nolūkā aizstāvēt Eiropas identitāti ir pozitīvi elementi. Tas ir tāpēc, ka šī identitātes aizstāvēšana nav paredzēta tikai tam, lai aizstāvētu „Eiropas” kultūras identitāti, bet arī garantētu pretestību ASV dominējošo kultūras nozaru radītajām spiedienam (valodas un kultūras daudzveidības aizsardzība; kultūras nozaru uzskatīšana par „aizsargātu jomu attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem”; konstatējums, ka „ES kultūras produktu un pakalpojumu tirdzniecības bilance ir nelabvēlīga”).

Tādēļ galu galā mēs atturējāmies.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Graēa Moura ziņojumu, kurā pamatoti uzsvērta vietējo, reģionālo un valsts iestāžu galvenā loma, stiprinot un aizsargājot kultūras mantojumu. Eiropas kultūras daudzveidība ir viens no mūsu lielākajiem dārgumiem, un mana grupa, Eiropas Brīvā apvienība, ir apņēmusies aizsargāt šo daudzveidību. Tāpat arī mana partija ir apņēmusies veicināt kultūras ziņā kosmopolītisku Skotiju, un valdībā tā veic pasākumus, lai stiprinātu Skotijas bagāto kultūras mantojumu neatkarīgi no tā, vai tā ir mūsu pašu valodas daudzveidība vai mūsu valsts spēja pieņemt svarīgus lēmumus attiecībā uz apraidi. Eiropa var cerēt uz kultūras ziņā bagātu Skotiju, kas ieņem neatkarīgu vietu ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. (PL) Es atbalstīju ziņojumu par Eiropas kultūras programmu globalizācijas laikmetā, jo tajā ir uzsvērts, ka Eiropas kultūras politika ir koncentrēta uz Eiropas integrāciju, vienlaicīgi ievērojot dalībvalstu nacionālo un reģionālo daudzveidību. Kopiena var rīkoties kultūras politikas jomā tikai tad, kad tās resursi papildina un atbalsta individuālu valstu pasākumus, bet neaizstāj tos.

Es ļoti priecājos, ka varu runāt par to, ka Eiropas Parlaments pieņēma grozījumu, ko iesniedza divi Kultūras komitejā strādājoši poļu deputāti: E. Tomaszewska un Z. Z. Podkański. Viņu grozījums attiecas uz to, lai 2010. gadu pasludinātu par gadu, kas veltīts Frederic Chopin piemiņai. Ir vērts atcerēties, ka 2010. gadā apritēs 200 gadi kopš minētā talantīgā komponista dzimšanas Żelazowa Wola Polijā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Graēa Moura ziņojumu kā soli pareizajā virzienā, veicinot un saglabājot Eiropas kultūras mantojumu. Tomēr aicinājums skolām veicināt Eiropas identitāti, manuprāt, ir pretrunā ar izglītības pamatlomu mūsu sabiedrībā. Vēl daudz ir jāizdara, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka šis kultūras mantojums tiek izplatīts pēc iespējas plašāk. Ziņojums ir jāuzlabo, un mans balsojums atspoguļoja šo viedokli.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Eiropas kultūras mantojums ir viena no mūsu lielākajām bagātībām, kas ir jāsaglabā. Domas par to, kā māksliniekus var atbalstīt ne tikai finansiāli, bet arī juridiski, ir viens no tā aspektiem, bet tāpat ir svarīgi nodrošināt, lai pārkāpumi privātajā sfērā bez nodoma gūt peļņu netiktu krimināli sodīti.

Tomēr vēl svarīgāk ir nodrošināt, ka mūsu rietumnieciskās kristiešu saknes netiek pakāpeniski un neatgriezeniski pazaudētas. Integrācija, par kuru mēs tik daudz dzirdam, nedrīkst sastāvēt tikai no ziemassvētku, lieldienu un svētā Nikolasa dienas un citu svētku svinēšanas mūsu bērnudārzos un skolās, mēģinot pielāgot musulmaņu imigrantus, jo tā rezultātā tiktu zaudēta mūsu kultūras identitāte. Tā vietā mums ir jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka mūsu paražas, tradīcijas un morālās vērtības tiek saglabātas un ka citi tās ievēro.

 
  
MPphoto
 
 

  Lydie Polfer (ALDE), rakstiski. – (FR) Es pilnībā apstiprinu šo ziņojumu, kurā ir atzīta kultūras fundamentālā loma Eiropas integrācijas procesā. Es atbalstu ierosinājumus Eiropas kultūras programmai ar trim galvenajiem mērķiem: veicināt kultūras daudzveidību un starpkultūru dialogu, veicināt kultūru kā radošuma līdzekli Lisabonas stratēģijas sistēmā un veicināt kultūru kā galveno ES ārējo attiecību elementu.

Ir jāaizsargā Eiropas kultūras ārējā dimensija: kultūra ir jāiekļauj politiskajā dialogā ar mūsu partneru valstīm un reģioniem un sistemātiski jāiekļauj attīstības programmās, jo īpaši ar mūsu ĀKK partneriem. Es uzskatu, ka ideja par ES un ĀKK kultūras fonda izveidi ir īpaši saprātīga, jo tā veicinās vietējo nozaru un tirgu rašanos un sekmēs ĀKK kultūras produktu ienākšanu Eiropas tirgū.

Ir svarīgi atzīt vietējo un reģionālo iestāžu lomu kultūras veicināšanā, un nodrošināt, ka tās tiek efektīvāk iesaistītas ES kultūras programmas īstenošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. (SV) Ar Parlamenta sagatavotajiem ziņojumiem par kultūru bieži ir grūti strādāt. Nodoms, protams, ir labs, un, kā attiecīgajā ziņojumā ir minēts, tā ir laba ideja izmantot visas Eiropas mērogu, lai atbalstītu māksliniekus viņu profesijā, ja šo ideju var pamatot. Tas nenozīmē, ka viss ir jādara ES mērogā. Gluži pretēji, ir labs iemesls rūpīgi ievērot subsidiaritātes principu, lai dalībvalstis nezaudētu iespēju attīstīt pašas savas kultūras politikas. Tādēļ es nolēmu balsot pret ziņojumu daļēji principa pēc.

Tomēr vēl nopietnāks jautājums šajā pašā sakarā ir valoda, kas lietota lielā daļā ziņojuma. K apsvēruma tonis ir biedējošs. Tie paši mājieni ir sastopami arī vairākās citās teksta daļās. Diskutējot par tādiem jēdzieniem kā kultūras mantojums, ir jārīkojas uzmanīgi un apdomīgi. Ziņojumā šāda piesardzība nav ņemta vērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Glenis Willmott (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta Leiboristu partija atbalsta Eiropas Savienības vēstures mācīšanu skolās. Tomēr mēs nepiekrītam, ka skolu mācību programmās ir aktīvi jāveicina viens īpašs viedoklis par Eiropas identitāti un kultūru. Tādēļ mēs atturējāmies šajā balsojumā, jo izglītībai ir jāinformē studenti, nevis jāveicina jebkura viena ideja.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Adaptācija klimata pārmaiņām Eiropā. ES rīcības varianti (Zaļā grāmata) (B6-0131/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Komisijas Zaļo grāmatu par „adaptāciju klimata pārmaiņām Eiropā. ES rīcības varianti”, jo es uzskatu, ka adaptācijas pasākumi ir garantija pret negatīvo un nenovēršamo klimata pārmaiņu ietekmi. Precīza adaptācijas pasākumu definīcija lauksaimniecības darbībām, ūdens resursu pārvaldībai, zemes izmantošanas plānošanai un sabiedrības veselībai ir daļa no vēlamās attieksmes, lai definētu Kopienas līmeņa vides politikas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ir labi zināms, ka saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes II darba grupas ceturto novērtējuma ziņojumu ir sagaidāms, ka gandrīz visus Eiropas reģionus negatīvi ietekmēs turpmākās klimata pārmaiņas. Tas var radīt papildu draudus Eiropas bioloģiskajai daudzveidībai, kā arī traucēt sociālajai attīstībai, kam būs vajadzīga patiešām transversāla pieeja un sociālo, ekonomisko un vides aspektu iekļaušana plašā nozīmē.

Rezolūcijā ir uzsvērti noteikti jautājumi un pasākumi, kas dažos gadījumos ir pretrunīgi.

Ir labi, ka tiek atzīta daudzu pētījumu un modeļu pastāvēšana reģionālā vai vietējā līmenī par klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi, bet daudzos šajos pētījumos netiek līdzvērtīgi apskatīta sociāli ekonomiskā dimensija un paredzamās sekas uz attiecīgajiem iedzīvotājiem.

Es atzinīgi vērtēju Komisijai izteikto aicinājumu koordinēt un atbalstīt kopējas Eiropas datubāzes par apdraudējumiem zinātnisko sagatavošanu, lai saprastu, kā tiktu ietekmētas sabiedrības grupas un Eiropas kultūras un nacionālais mantojums un kā sabiedrība nākotnē varētu reaģēt uz klimata pārmaiņu sekām.

Tomēr mēs nepiekrītam citiem punktiem, piemēram, emisiju tirdzniecības saglabāšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es piekrītu G. Sacconi viedoklim, kas izklāstīts rezolūcijas priekšlikumā par Komisijas Zaļo grāmatu par „adaptāciju klimata pārmaiņām Eiropā”. Klimata pārmaiņām ir jācenšas adaptēties pēc iespējas ātrāk. Ņemot vērā jautājuma starptautisko dabu, ir vajadzīga saskaņota Eiropas rīcība. Arī šādas rīcības finansējumā tas ir jāatspoguļo. Klimata pārmaiņas ir reālas, un, lai gan ietekmes mazināšanas centieni ir būtiski, tie ir jāpapildina ar ES stratēģiju, kas mums ļautu adaptēties globālās sasilšanas sekām, kuras ietekmēs mūsu ikdienas dzīvi.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika