Indekss 
Debašu stenogramma
PDF 939k
Pirmdiena, 2008. gada 21. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"
1. Sesijas atsākšana
 2. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana: sk. protokolu
 3. Saistībā ar pieprasījumu aizstāvēt deputāta imunitāti veiktie pasākumi: sk. protokolu
 4. Komiteju un delegāciju sastāvs: sk. protokolu
 5. Koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu parakstīšana: sk. protokolu
 6. Kļūdas labojums (Reglamenta 204.a pants): sk. protokolu
 7. Dokumentu iesniegšana: sk. protokolu
 8. Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski, un rakstiskas deklarācijas (iesniegšana): sk. protokolu
 9. Spēku zaudējušas rakstiskas deklarācijas: sk. protokolu
 10. Lūgumraksti: sk. protokolu
 11. Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi: sk. protokolu
 12. Darba kārtība
 13. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem
 14. Komisija: budžeta shēma un prioritātes 2009. gadam (debates)
 15. Komisijas ierosinātā uzklausīšana par „totalitāru režīmu pastrādātiem genocīda noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem” (2008. gada 8. aprīlis) (debates)
 16. Pārrobežu sadarbība, apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (debates)
 17. Vīzu iegūšana Baltkrievu un Ukraiņu pilsoņiem (debates)
 18. Orgānu ziedošana un transplantācija: politikas pasākumi ES līmenī (debates)
 19. Brīvprātīgas rīcības loma ekonomiskas un sociālas kohēzijas veicināšanā (debates)
 20. Eiropas Ombuda statūti (debates)
 21. Kravas kuģa ,,New Flame” nogrimšana Alhesirasas līcī (debates)
 22. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. Protokolu)
 23. Sēdes slēgšana


  

SĒDI VADA: Hans-Gert PÖTTERING
Priekšsēdētājs

(Sēde tika atklāta plkst. 17.00.)

 
1. Sesijas atsākšana
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Otrdien, 2008. gada 10. aprīlī pārtraukto Eiropas Parlamenta plenārsēdi pasludinu par atsāktu.

 

2. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana: sk. protokolu

3. Saistībā ar pieprasījumu aizstāvēt deputāta imunitāti veiktie pasākumi: sk. protokolu

4. Komiteju un delegāciju sastāvs: sk. protokolu

5. Koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu parakstīšana: sk. protokolu

6. Kļūdas labojums (Reglamenta 204.a pants): sk. protokolu

7. Dokumentu iesniegšana: sk. protokolu

8. Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski, un rakstiskas deklarācijas (iesniegšana): sk. protokolu

9. Spēku zaudējušas rakstiskas deklarācijas: sk. protokolu

10. Lūgumraksti: sk. protokolu

11. Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi: sk. protokolu

12. Darba kārtība
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāju konferences otrdien, 2008. gada 17. aprīlī notikušajā sēdē saskaņā ar Reglamenta 130. un 131. pantu izstrādātā darba kārtības projekta gala versija ir izdalīta.

Ir ierosināti šādi grozījumi:

Pirmdiena, otrdiena, trešdiena:

Bez grozījumiem

Ceturtdiena:

UEN grupa pieprasīja, lai debatēs par cilvēktiesību pārkāpumiem punkts par Irānu tiktu aizstāts ar jaunu punktu par Gruziju.

 
  
MPphoto
 
 

  Hanna Foltyn-Kubicka, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es ierosinu Irānas un Čadas vietā apspriest situāciju Gruzijā. Situācija Gruzijā ir ārkārtēja, jo Krievijas Dome ir pieņēmusi lēmumu aicināt prezidentu apsvērt jautājumu par Piedņestras, Abhāzijas un Dienvidosetijas atzīšanu un par Krievijas bruņoto spēku klātbūtnes palielināšanu šajā reģionā. Gruzijas teritoriālo integritāti garantē 36 ANO rezolūcijas, kas pieņemtas 1993. gadā. Bez tam, ir arī prezidenta Saakashvili izstrādātais Abhāzijas miera plāns. Es uzskatu, ka šis ir prioritārs jautājums, tādēļ ierosinu šādu grozījumu.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mums vajadzētu sagaidīt, kad Parlamenta delegācija pēc nedēļas apmeklēs Gruziju un īpaši apskatīs Abhāzijas jautājumu. Galu galā, vairāki šīs delegācijas locekļi pašlaik ir šeit. Šo jautājumu mēs varam iekļaut darba kārtībā pēc delegācijas vizītes, kas notiks pēc nedēļas, un varbūt ne kā steidzamu jautājumu, bet gan kā jautājumu, kam nepieciešamas nopietnas diskusijas. Tomēr, vispirms mums ir jāsagaida ziņojums no parlamentārās delegācijas.

 
  
  

(Parlaments šo pieprasījumu noraidīja.)

(Darba kārtība tika noteikta.)

 

13. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Carmen Fraga Estévez (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, kā dažiem no jums jau ir zināms no plašsaziņas līdzekļiem, vakar, zvejojot tunčus starptautiskajos ūdeņos 250 jūdzes no Somālijas krastiem, tika sagrābts Spānijas saldētājkuģis Playa de Bakio, kura bāzes osta ir Bermeo un uz kura bija 26 apkalpes locekļi, 13 Spānijas pilsoņi un 13 Āfrikas izcelsmes apkalpes locekļi.

Jau kādu laiku zivsaimniecības nozares pārstāvji ir nobažījušies par drošības trūkumu šajā Indijas okeāna daļā, kur pirātisms ir kļuvis plaši izplatīts un kur pavisam nesen, 11. aprīlī tika sagrābta kāda franču jahta.

Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā šo situāciju, es vēlētos aicināt Parlamentu un visas Kopienas institūcijas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu tūlītēju apkalpes un kuģa atbrīvošanu, un aizsargāt Kopienas floti, kas zvejo šajos ūdeņos, kas šobrīd tiek uzskatīti par visbīstamākajiem pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Mircea Paşcu (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, pirms dažām nedēļām es kopā ar Drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētāju Karl von Wogau kungu, apmeklēju ES Robežu palīdzības misiju (EUBAM) Odesā, Ukrainā. Tās uzdevums ir palīdzēt Ukrainai un Moldovai labāk apsaimniekot to kopējo robežu, sniedzot gan īpašas zināšanas, gan atbalstu.

Esot tur, mēs redzējām, ka Misija ar savu cilvēku kvalifikācijas un profesionālisma palīdzību ir spējusi izveidot lielisku tādas profesionālas iestādes reputāciju, kas ir noderīga ne tikai īpašu zināšanu nodošanā kolēģiem, bet arī starpniecībā starp šiem kolēģiem svarīgos, abas puses interesējošos jautājumos. Turklāt, paceļot ES karogu kā vienīgo mūsu Eiropas Savienības iemiesojumu šajā lielajā un svarīgajā reģionā, EUBAM misija ir ļoti veiksmīgs mūsu institūciju pārstāvis, tādējādi palīdzot konkrētā veidā tur īstenot gan mūsu drošības stratēģiju, gan kaimiņattiecību politiku. Tā ir radījusi piemēru, ko būtu vērts izmantot arī citās mūs interesējošās teritorijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Graham Watson (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, jūsu runu par notikumiem Tibetā pēdējā plenārsēdē Briselē Parlaments uzņēma ļoti labi, un es domāju, ka tā baudīja visu klātesošo deputātu atbalstu. Tā samērā skaidri parādīja Eiropas Savienībā valdošo sabiedrības viedokli par nesenajām represijām Tibetā.

Savas bažas izteica arī Komisija un vairākas Padomes dalībvalstis. Tādēļ ir pārsteidzoši un manai grupai arī sarūgtinoši, ka Padomes pašreizējā prezidentūra ir nolēmusi neaicināt Dalailamu uz Briseli tikties ar ministriem. Tādēļ man šķiet ļoti svarīgi, lai šis Parlaments sekotu jūsu ieteikumam, ka Dalailamam būtu šeit jāierodas, un es vēlētos zināt, vai es drīkstu jūs lūgt sazināties ar Dalailamas biroju un pārliecināties, vai viņš varētu pārcelt pašreizējā grafikā decembrī ieplānoto vizīti uz kādu agrāku datumu, jo ir skaidrs, ka šis Parlaments un Eiropa ir ļoti ieinteresēta apspriest notikumus Tibetā vēl pirms decembra.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Rogalski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos runāt par šo pašu jautājumu. Olimpisko lāpu ir nodzēsušas tibetiešu asinis, asinis, kas Tibetā tiek lietas katru dienu. Jo tuvāk nāk Olimpisko spēļu atklāšana, jo lielāka ir ķīniešu atriebība saviem pilsoņiem un Tibetas iedzīvotājiem.

Pēdējā plenārsēdē Briselē mēs pieņēmām rezolūciju, kas kritizēja Ķīnas varas iestāžu cilvēktiesību pārkāpumus. Mēs arī aicinājām Ķīnu atsākt sarunas ar Dalailamu. Diemžēl, Slovēnijas prezidentūra šos aicinājumus ignorēja. Es domāju, ka Parlamentam vajadzētu izlēmīgi reaģēt uz to, ka Slovēnijas ārlietu ministrs Dimitrij Rupel Dalailamu nav ielūdzis ne uz vienu oficiālu tikšanos ar Eiropas Savienības pārstāvjiem.

Parlaments ir Eiropas sirdsapziņa, un šo sirdsapziņu nedrīkst apklusināt nekādi Eiropas Savienībā amatā esošu ministru paziņojumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, pirātisms ir kļuvis par vienu no apdraudējumiem drošībai jūrā visā pasaulē.

Saskaņā ar Starptautiskā Jūrniecības biroja apkopoto statistiku, pirātu uzbrukumu skaits pēdējo desmit gadu laikā ir trīskāršojies: 1995. gadā bija 90 pirātisma gadījumi, savukārt, 2007. gadā šis skaitlis ir pieaudzis līdz 263.

Kamēr mēs te runājam, pie Somālijas krastiem ir sagrābti 26 zvejas kuģa Playa de Bakio apkalpes locekļi, un kā jau iepriekš šajā Parlamentā teica kāds mans kolēģis, varbūt mums vajadzētu ne tikai izrādīt solidaritāti viņu ģimenēm, bet arī prasīt Eiropas Savienībai veikt pasākumus attiecībā uz šo jautājumu un darīt visu iespējamo, lai šos zvejniekus atbrīvotu.

Nepietiek ar to, ka mēs parakstām nolīgumus ar dažādām Āfrikas valstīm. Mums ir arī jānodrošina šo kuģu drošība.

Šī ir Eiropas problēma, un kā tāda tā arī ir jārisina.

 
  
MPphoto
 
 

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL). – Priekšsēdētāja kungs, kā jums ir zināms, Īrijā 12. jūnijā būs referendums par Lisabonas līgumu.

Es vēlētos šeit ierosināt jautājumu, kas Īrijā rada ļoti lielas bažas. No plašsaziņas līdzekļiem ir nākusi informācija, ka Komisija un šī Parlamenta komitejas aktīvi vienojas, lai noklusētu informāciju. Ļaujiet man citēt Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Margot Wallström teikto par to, ka Komisija vēlas pieklusināt vai aizkavēt ziņas, kas varētu traucēt laikā pirms referenduma par Lisabonas līgumu; presē ir parādījušās ziņas par vēstuli, kas tika nosūtīta parlamentārajām komitejām, aicinot līdz Lisabonas līguma ratificēšanai necilāt politiski jutīgus jautājumus, kas varētu būt saistīti ar šo Līgumu.

Es vēlos jums pateikt, ka šāda veida taktika ir nepieņemama. Īrijas cilvēkiem ir jādod iespēja diskutēt, balstoties uz pilnīgu informāciju. Viņi ir pelnījuši pilnīgus un neizpušķotus faktus gan attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli, gan uz Līguma aizsardzības un drošības noteikumu radītajām sekām. Esmu pārliecināta, ka jūs piekritīsiet, ka cilvēki ir pelnījuši vismaz pilnīgus faktus, ja neko vairāk.

Tādēļ es jūs šodien aicinu publiski paskaidrot, ka komitejas neaizkavēs un neapspiedīs debates par šiem jutīgajiem jautājumiem, un to pašu es aicinu darīt arī Komisiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Georgiou (IND/DEM). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es atvainojos par kavēšanos, taču esmu tikko ieradies Parlamentā.

Es uzskatu, ka Grieķijas gadījumā nav reāli runāt par pārrobežu sadarbību, jo tā ir valsts, kas uzņem ceturto lielāko nelegālo imigrantu skaitu pēc Spānijas, Francijas un Zviedrijas.

Kāda gan var būt runa par pārrobežu sadarbību, ja, no otras puses, mums ir jāstrādā ar valsti, kas ir iesaistīta šajā nelegālo imigrantu lietā – vai tad šis nav tāds gadījums, priekšsēdētāja kungs? Mums ir jāstrādā kopā ar Turciju, kas veic šo darbu; citiem vārdiem sakot, Turcijā ir cilvēki, kuri ir profesionāli iesaistīti nelegālo imigrantu pārvadāšanā no Āzijas uz Eiropu.

Turklāt, Grieķijas saņemtā finansiālā palīdzība ir minimāla – atvainojos, ka man nav pietiekami daudz laika iedziļināties attiecīgajās detaļās – un man jums jāsaka, ka gadījumā, ja Eiropa palīdzību nesniedz, es uzskatu, ka tieši Eiropa būs tā, kas segs izdevumus tiem cilvēkiem, kas šodien caur Grieķiju un Egejas jūru ar tās 2000 salām ieplūst Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI). – (BG) Es saku šo runu, lai vērstu jūsu uzmanību uz problēmu, kas skar vairāk nekā miljona Bulgārijas galvaspilsētas pilsoņu tiesības. Tā ir problēma, kas skaidri parāda korupcijas shēmas, kuras dažu pēdējo gadu laikā diemžēl ir iezagušās visās Bulgārijas dzīves jomās. Jau astoņus gadus pēc kārtas kompānija Sofiyska Voda ar acīmredzamu pilsētas domes un valdības svētību uz vienkāršo pilsoņu rēķina ir guvusi milzīgu peļņu, neizpildot pat minimumu savu saistību, ko tā uzņēmusies saskaņā ar koncesijas līgumu. Tomēr tā vietā, lai līgumu pārtrauktu, koncesijas turētājs saņem papildu aizdevumus miljoniem eiro apjomā. Gan centrālās, gan pašvaldību līmeņa varas iestādes Bulgārijā turpina izlikties neredzam daudzos pilsoņu grupu protestus, kuras beigās pa oficiāliem un neoficiāliem kanāliem ir vērsušās pie Eiropas Komisijas pārstāvja Barroso kunga, kad viņš nesen apmeklēja mūsu valsti. Tā kā Bulgārijai un tās varas iestādēm nav vēlmes aizsargāt pilsoniskas sabiedrības tiesības, es ceru, ka Eiropas Savienības iestādēm tāda būs.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE). – (RO) Aprīlī Bukareste pirmo reizi visos plašsaziņas līdzekļu kanālos tika minēta labvēlīgā gaismā saistībā ar NATO samitu, kas notika Rumānijā.

Daudzi nedomāja, ka mūsu valsts spēj noorganizēt šāda apmēra samitu: 3000 amatpersonas no 49 valstīm un 3000 žurnālistu, jo Bukarestes samitā bija vislielākais dalībnieku skaits un vissarežģītākā darba kārtība NATO vēsturē.

Es vēlētos uzsvērt trīs galvenos Samita secinājumus: Horvātija un Albānija tika uzaicinātas pievienoties NATO; papildus Amerikas pretraķešu vairogam NATO uzstādīs arī savu vairogu, kas aizsargās tās NATO dalībvalstis, kuras neaizsargā Amerikas pretraķešu vairogs; NATO līderi apņēmās palielināt savu bruņoto spēku kontingentu Afganistānā, lai cīnītos ar Taliban, palīdzētu pārvarēt militāro operāciju grūtības un samazinātu savu bruņoto spēku izmantošanas ierobežojumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Matsouka (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, izrādīsim cieņu Nikos Aslamazidis no Saint-Nazaire kuģu būvētavas piemiņai, kurš pieteica badastreiku. Jau atkal mums ir jāierosina jautājums par darbinieku aizsargāšanu no mūsdienu vergu tirdzniecības.

Runāsim par bezdarbu, nepietiekamu nodarbinātību un nedrošu darbu, kā arī par aģentūrām, kas nolīgst darbiniekus, jeb varbūt man ir jāsaka – ekspluatē darbiniekus. Šīs nodarbinātības aģentūras pret darbiniekiem attiecas kā pret mūsdienu vergiem: tās tos izmanto līdz brīdim, kad to potenciāls ir izsmelts, maksā tiem niecīgu algu, pēc savām vēlmēm tos pārvieto un patvaļīgi no tiem atbrīvojas. Kā mēs aizsargājam šos darbiniekus? Bolkešteina direktīva neskaidrību padara par mākslas formu un ļauj šos cilvēkus izmest sociālo izdedžu kaudzē. Aizvien populārākā elastīguma un sociālās drošības politika ir jauns veids, kā noregulēt darba attiecības, radot nestabilāku nodarbinātību un lielāku nedrošo darba vietu skaitu. Tā rezultātā mums tagad ir vienreizējai lietošanai paredzēti darbinieki, kas ar cieņu katru dienu cīnās par izdzīvošanu.

Citādas Eiropas izveide, kuras prioritātes būtu pilnīga nodarbinātība, labāki darba apstākļi un godīgāka bagātību sadale, ir ne tikai vēlama, bet obligāta. Darbinieku upuri noteikti ir cīņa pret jaunu viduslaiku nodarbinātības noteikumu ieviešanu, pret ko visiem progresīvajiem spēkiem tiešām būtu vienoti jācīnās.

 
  
MPphoto
 
 

  Magor Imre Csibi (ALDE). – (RO) Mežu izciršana globālā līmenī ir sasniegusi satraucošus apmērus, proti, 13 miljonus hektāru gadā. Šī parādība ir cieši saistīta ar nelegālo koku izciršanu un nelikumīgo kokmateriālu tirdzniecību.

Mēs varētu turpināt pievērt acis uz mežu masveida iznīcināšanu, uzskatot, ka mums, eiropiešiem ir progresīvas bioloģiskās daudzveidības un patērētāju aizsardzības sistēmas.

ES apmēram 50 procenti no kokmateriālu importa no tropu valstīm un 20 % no kokmateriālu importa no Eiropas un Krievijas Federācijas nāk no nelegāliem avotiem.

Tādēļ mēs lielā mērā palīdzam nelikumīgajā mežu izciršanā Amazones baseinā, turklāt, šī parādība izplatīta ir arī tādās ES dalībvalstīs kā Igaunija, Rumānija un Bulgārija.

Mums ir nepieciešama konsekventa un godīga pieeja jautājumam par nelegālo mežu izciršanu un nelikumīgo tirdzniecību trešajās valstīs un it īpaši Eiropas Savienības teritorijā.

Tādēļ es lūdzu Eiropas Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt tiesību akta priekšlikumu, kas noteiktu, ka Eiropas tirgū drīkst tirgot tikai tādu koku un kokmateriālus, kas nāk no likumīgiem avotiem.

Šī iemesla dēļ es EP esmu iesniedzis rakstisku paziņojumu un aicinu kolēģus pievienoties mūsu cīņai pret nelikumīgu mežu izciršanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, pārtikas cenu pieaugums un gaidāmais tās trūkums pieņem satraucošus apmērus. Es vēršu jūsu uzmanību uz pamatotajām bažām par neseno notikumu attīstību Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) sarunu laikā par lauksaimniecību.

Sarunas vada Eiropas Komisija. Tai ir jārīkojas, stingri ievērojot Padomes sarunām doto mandātu un pārskatītās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) sistēmu. Komisijai ir jānodrošina Eiropas lauksaimniecības dzīvotspēja, konkurētspēja un daudzfunkcionālais raksturs. Nepieciešamība pēc kvalitatīvas pārtikas piegādes Eiropai tagad kļūst neatliekama; tai ir jānosaka ES pozīcija šajās sarunās.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Badia i Cutchet (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, trešdien, 23. aprīlī UNESCO svin Pasaules Grāmatu dienu. Tā ir diena, kad nomira Migels de Servantess un piedzima Viljams Šekspīrs.

Migels de Servantess, ievērojamākā personība spāņu literatūrā, ir pazīstams ar savu Donu Kihotu; ir vispārpieņemts, ka šī grāmata ir pirmais modernais romāns un viens no vislieliskākajiem literatūras darbiem pasaulē.

Angļu dramaturgs, dzejnieks un aktieris Viljams Šekspīrs ir dzimis citā 23. aprīlī, saskaņā ar Jūlija kalendāru, un tiek uzskatīts par visnozīmīgāko rakstnieku, kas rakstījis angļu valodā, un arī par vienu no pasaules literatūras milžiem.

Šī ir diena, ko daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvēlējušās par savu svēto aizbildņu dienu. Tā tas ir Katalonijā, kur šī diena tradicionāli ir San Jordi, Svētā Džordža diena, kad tiek godināta katalāņu valoda un kultūra. Es uzskatu, ka šim Parlamentam būtu jāpiekrīt piedalīties šajos kultūras un literatūras dienas svētkos, kas Eiropas Savienībā tiek tik plaši svinēti, tādējādi izsakot atzinību Eiropas kultūrai un literatūrai.

 
  
MPphoto
 
 

  Jaroslav Zvěřina (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet norādīt, ka mūsu pieņemtie lēmumi dažreiz noved pie diezgan negaidītiem rezultātiem. Šodien entuziasms attiecībā uz biodegvielu un tās izmantošanu degvielas sajaukumos ir nedaudz norimis. Biodegviela ne tikai paaugstina lauksaimniecības preču cenu, tā arī veicina straujāku lietus mežu postīšanu. Mums no tā būtu jāmācās, lai turpmāk izstrādātu citādus tiesību aktus. Dažiem citiem mūsu tiesību aktiem varētu būt līdzīgas nevēlamas sekas, tādas kā nesenās tendences apzināti regulēt automobiļu industriju. Tādēļ mums, izstrādājot tiesību aktus, nevajadzētu pārsteigties, un ir jāvelta laiks tiesību aktu apsvēršanai un atbildīgākas pieejas pieņemšanai. Būtu labi, ja mēs atcerētos veco parunu „dari ko darīdams, apdomā galu”.

 
  
MPphoto
 
 

  Hanna Foltyn-Kubicka (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos teikt vēl dažus vārdus par vārda brīvību Krievijā. Dienas avīze Moskovskij Korrespondent ir pazudusi no preses kioskiem, jo tā izrādīja interesi par Vladimira Putina šķietamo šķiršanos. Tas, kas Francijā tiek visā pilnībā publiski atspoguļots, Krievijā tiek pārklāts ar slepenības plīvuru. Skaidrs, ka informācijai par valsts galvas ģimenes stāvokli būtu jābūt sabiedrībai pieejamai. Turklāt, cilvēkiem neļauj pat uzdot jautājumus par šādām lietām, kā to parādīja nesenais Vladimira Putina uzbrukums žurnālistei no Ņezavisimaja Gazeta, kas šo sievieti noveda līdz asarām.

Noteikumi, kas nosaka uzvedības standartus attiecībās starp varas iestādēm un plašsaziņas līdzekļiem un kas ir atzīti visā civilizētajā pasaulē, Krievijā vēl arvien nedarbojas. Tur plašsaziņas līdzekļi ir varas iestāžu kontrolēts instruments, un, ja tie neuzvedas atbilstoši varas iestāžu vēlmēm, tie tiek slēgti. Žurnālisti tiek iebiedēti un ekstrēmākajos gadījumos arī nogalināti, kā tas bija ar Annu Poļitkovsku.

Vārda brīvība ir demokrātijas pamats. Jau atkal mēs varam redzēt, ka Krievijas demokrātijas pamati ir ļoti vāji.

 
  
MPphoto
 
 

  László Tőkés (Verts/ALE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, pēdējos gados Slovākijas, Serbijas un Rumānijas ielās ungāri ir tikuši piekauti vienkārši tādēļ, ka viņi runā savā dzimtajā valodā – ungāru valodā. Šajā nedēļas nogalē agresija atsākās un asinis lija Kolozsvar, Transilvānijā. Upuri bija žurnālisti Tibor Zagy, Istvan Ambrus un Janos Fancsali, kuriem naktī uz ielas no mugurpuses uzbruka trīs jauni rumāņi un tos brutāli piekāva. Par viņiem ņirgājās un izteica aizvainojumus, sauca par pretīgajiem ārzemniekiem un lika doties atpakaļ, no kurienes nākuši. Līdzīgā incidentā sestdien kāds ungārs Attila kungs tika sadurts Szabadka/Subotica galvenajā laukumā Vojvodinā Serbijā. Tā ir vieta, kur 2008. gada 15. martā, kas ir Ungārijas Revolūcijas diena, notika pret ungāriem vērsta demonstrācija, ko pilsētā Kolozsvar, kur tajā pašā dienā notika uzbrukums jaunajam ungāram, organizēja rumāņu neofašistu grupa New Right. Mums ļoti steidzami ir jāapvieno spēki ar mūsu rumāņu kolēģiem, lai apspiestu agresīvo nacionālismu. Mēs gaidām, ka Rumānijas varas iestādes pieņems tiesību aktus un vainīgie tiks sodīti par mācību citiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Strož (GUE/NGL). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos izmantot šo iespēju, lai runātu par kādu nopietnu jautājumu: nepārtrauktajiem mēģinājumiem pārskatīt Otrā Pasaules kara vēsturi. Tie ir atkārtoti centieni, kas izpaužas dažādās formās un dažreiz notiek arī Eiropas Parlamentā. Visbiežāk, faktiski nospiedošā vairākumā gadījumu, tie izpaužas kā uzbrukumi Čehijas, vai pareizāk sakot Čehoslovākijas, tā sauktajiem prezidenta dekrētiem. Bijušajā Čehoslovākijā šie uz starptautiskajām tiesībām balstītie dekrēti tika izmantoti, lai regulētu tiesiskos jautājumus attiecībā uz Nacistiskās Vācijas sakāvi. Es zinu, ka daži Eiropas Parlamenta deputāti no Vācijas un Ungārijas šogad plāno tālāku rīcību pret šiem Prezidenta dekrētiem. Līdz ar to, es vēlētos lūgt Eiropas Parlamenta deputātus šādas aktivitātes neatbalstīt un tās stingri nosodīt. Esmu pārliecināts, ka mēs piekrītam, ka jebkāda Otrā Pasaules kara vēstures pārskatīšana ir pilnīgi nepieņemama.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ļaujiet vērst jūsu uzmanību uz to, ka sākot no šodienas parakstīšanai ir nodota Rakstiskā deklarācija Nr. 33. Tā ir par jauniešu vietu ES politikās. Visiem ir zināms, ka jauniešus skar bezdarbs. Tas ir jautājums, uz kuru mums jākoncentrējas gan ES tagadnes, gan nākotnes vārdā.

Tādēļ mēs aicinām dalībvalstis jauniešus ņemt vērā visās attiecīgajās politikas jomās. Dalībvalstīm ir jāuzsāk strukturēts dialogs ar jauniešiem. Tām ir jāplāno izglītības un mūžizglītības politikas, kā arī jauniešu nodarbinātības, sociālās iekļaušanas, veselības, neatkarības, mobilitātes, pamattiesību un diskriminācijas novēršanas politikas. Tas mums dos cerības uz labākām perspektīvām jauniešu jautājumā, kuru demogrāfijas problēmu dēļ ir aizvien mazāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Riitta Myller (PSE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, vienu no trim ceļu satiksmes negadījumiem ar letālām sekām Eiropā izraisa braukšana dzērumā. Pagājušajā sestdienā saulainajos Spānijas krastos dzīvības zaudēja vismaz deviņi somu tūristi un 19 tika smagi savainoti, kad piedzēries šoferis, kura asinīs bija viena promile alkohola, ar savu sporta automobili ietriecās autobusā, ar kuru brauca šie tūristi. Nelaimes gadījumu vēl nopietnāku padarīja tas, ka vairāki autobusa pasažieri nebija piesprādzējušies.

Eiropas Savienības līmenī būtu nopietni jāpadomā par to, kā nākotnē varētu novērst šādus briesmīgus incidentus un pilnīgi bezjēdzīgu dzīvības zaudēšanu. Pašlaik pieļaujamais alkohola promiļu ierobežojums ES ir robežās no nulles līdz 0,8 promilēm. Šiem ierobežojumiem būtu jābūt vienotiem visās ES dalībvalstīs un pēc iespējas tuvākiem nullei. Turklāt, ir jāievēro noteikumi par drošības jostām, un šoferi par tiem būtu atbilstoši jāinformē. Mums ir arī jārēķinās ar sekām, kas radīsies cilvēkiem tos neievērojot.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Paldies, Myller kundze! Mēs visi izsakām dziļu līdzjūtību upuru ģimenēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Filiz Hakaeva Hyusmenova (ALDE). – (BG) Eiropas pilsoņi ir satraukušies par pārtikas cenu pieaugumu. Visaptverošais cenu lēciens, ko ir izjutusi Rietumeiropa, vēl sāpīgāks ir Austrumeiropā, jo tur ienākumu līmenis ir zemāks. Tiek gaidīts jauns cenu lēciens, ko izraisīs finanšu tirgu nestabilitāte un globālās ekonomikas krīzes prognozes. Starptautiskais Valūtas fonds aicināja rīkoties izlēmīgi, lai kontrolētu pārtikas cenas. Vispārējais cenu pieaugums ir saistīts ar energoresursu izmaksām, un Eiropas Savienība šajā jomā ir atkarīga no citiem. Tādējādi, diskusijās par pārtikas cenām būtu jārisina ne tikai lauksaimniecības zemes racionālas izmantošanas un alternatīvu enerģijas avotu pētniecības jautājumi. Turklāt, augošās pārtikas cenas var kontrolēt, regulējot tradicionālo enerģijas avotu cenas. Tas jau atkal nozīmē pārskatīt kodolenerģijas izmantošanas iespēju kā daļu no ES enerģijas avotiem. Ja dalībvalstīs esošās atomelektrostacijas strādātu ar pilnu jaudu, enerģijas trūkumu varētu pārvarēt, un tas ietekmētu patēriņa groza preču cenas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Polijas Parlaments bija pirmā likumdevēja iestāde, kas apsprieda Lisabonas līguma ratifikāciju un pieņēma likumu, ar kuru Polijas Republikas prezidentam tika dota atļauja parakstīt ratifikācijas dokumentu.

Daudzas ES dalībvalstis par šo jautājumu vēl nav pieņēmušas nekādus lēmumus. Konstitucionālais līgums tika bloķēts pēc Francijas un Nīderlandes pilsoņu balsojuma. Es nedomāju runāt par šo divu līgumu būtību. Mums visiem ir tiesības uz savu viedokli par šo jautājumu.

Es vēlos vērst uzmanību uz to, ka šajā plenārsēžu zālē un arī citur par Poliju un ratifikācijas procesu ir izteiktas kritiskas piezīmes no to valstu pārstāvju puses, kuras šajā jomā līdz šim vispār neko vēl nav darījušas. Es šīs piezīmes uzskatu par nepamatotām un ļaunprātīgām.

 
  
MPphoto
 
 

  Milan Horáček (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar Amnesty International gada ziņojumu vairāk nekā viena trešdaļa no visiem nāves sodiem pasaulē tiek izpildīti Ķīnā. Konkrētais skaits iespējams ir daudz lielāks, un tādēļ tas ir valsts noslēpums. Nāves sodu piemēro sešdesmit divas valstis, dažreiz pat par tādiem nevardarbīgiem noziegumiem kā laulības pārkāpums, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, prostitūcija vai homoseksuālisms. Irāna, Saūda Arābija un Jemena ar nāvi soda arī jauniešus, kas jaunāki par 18 gadiem.

Eiropas Savienībai tādēļ ir jādara viss iespējamais, lai aizstāvētu cilvēka pamattiesības uz dzīvi un censtos panākt nāves soda moratoriju visā pasaulē. Tai īpaši būtu jāvēršas pie Ķīnas, kura ir šīs skumjās statistikas priekšgalā, lai censtos to pietuvināt šo universālo cilvēktiesību ievērošanai saskaņā ar olimpisko moto „Viena pasaule, viens sapnis”.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētāja kungs, portugāļu kompānija Ceramica Torriense ir uzsākusi disciplinārlietu pret kompānijas darbinieku un arodbiedrības līderi Pedro Jorge ar mērķi viņu atlaist pēc tam, kad viņš piedalījās Portugāles radio un televīzijas programmā, kur pastāstīja patiesību.

Šajā televīzijas programmā viņš sevi rādīja kā piemēru tai situācijai, kādā atrodas darbinieki daudzās kompānijās, t.i. viņu alga nav palielināta kopš 2003. gada. Mēs vēlētos izrādīt savu solidaritāti darbiniekiem un arodbiedrības biedriem, kuri ir šo represiju objekts. Mēs uzskatām, ka šīs kompānijas rīcība ir nepieņemama. Tās pret šo darbinieku un arodbiedrības biedru vērstā vajāšana un iebiedēšana ir pretrunā demokrātijai un brīvībai un ir pelnījusi mūsu visstingrāko nosodījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  James Nicholson (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā pirmdienā Komisija izdeva komisāres Danuta Hübner izstrādāto ziņojumu par Ziemeļīriju, un es esmu ļoti priecīgs viņu šovakar redzēt plenārsēžu zālē, jo tādējādi viņa beidzot varēs dzirdēt, kas man par šo tematu ir sakāms. Lai gan šajā ziņojumā ir daži labi punkti, tas diemžēl nav gājis pietiekami tālu, lai ietvertu postošos trūkumus, ar kuriem mēs sastapāmies pēdējo 30 terorisma vardarbības gadu laikā tik ļoti lielā mērā atpaliekot no pārējās Eiropas. Tas, ka ar šī Parlamenta deputātiem nenotika atbilstošas konsultācijas un viņi netika informēti par notiekošo, arī ir liela neveiksme; nekad agrāk tā nav bijis – Komisija un Ziemeļīrijas ministru prezidents un ministru prezidenta vietnieks ir palaiduši garām lielu iespēju, un nav piešķirts neviens pats papildu eiro. Diemžēl tagad tas tiek uzskatīts par ilgu procesu, kas galu galā nav devis īsti pozitīvu rezultātu.

Priekšsēdētāja kungs, miers Ziemeļīrijā vēl aizvien ir trausls. Tas ir nācis ļoti grūti un ir prasījis daudz laika. Taču tas vēl arvien ir trausls, un priekšā stāvošās grūtības nevajadzētu novērtēt par zemu. Es uzskatu, ka ir iespējams darīt vairāk, vairāk jau varēja izdarīt un vairāk varēs izdarīt arī turpmāk, lai nodrošinātu to, ka mēs šim miera procesam, kura sasniegšanas labā daudzi no mums ilgu laiku ir ļoti smagi strādājuši, sagatavojam ļoti drošu pamatu.

 
  
MPphoto
 
 

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, 11. maijā Serbijā notiks vēlēšanas. Mēs visi zinām, ka, ja Serbijā nebūs stabilitātes, tad tās nebūs arī Rietumbalkānos. Tomēr, visas pazīmes ir ārkārtīgi negatīvas. Ir Kosova, kas nozīmē 16 % valsts teritorijas zaudējumu. Nacionālisms pār visu met tumšu ēnu un iespējams, ka nacionālisti, Radikālā partija, Koštunicas un Sociālistu partija, kā arī Miloševiča partija veidos koalīciju. Serbija nevirzās Eiropas virzienā. Eiropas Savienība tajā pašā laikā pieļauj visas iespējamās kļūdas. Es lūdzu dievu, lai Javier Solana nesaka nekādus paziņojumus, jo ar katru savu paziņojumu Javier Solana sagrauj Tadić eiropeiskās partijas izredzes. Tā bija milzīga kļūda, ka albāņu partizānam Haradinaj tika ļauts pamest Hāgu. Tāpat milzīga kļūda šobrīd bija arī paziņot par tirdzniecības nolīgumu ar Kosovu. Bija milzīga kļūda turpināt runāt par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumiem (SAA) (kurus janvārī kavēja Nīderlande) un teikt, ka Eiropas Savienībai labi veicas, ka tā sniedz palīdzību, ka tā atvieglo vīzu saņemšanu un mēģina atgūt neatgūstamo, ka Eiropas Savienība beidzot cenšas palīdzēt demokrātiem, eiropeiskajām partijām. Paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  Toomas Savi (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, protesti, kas traucēja Olimpiskās lāpas stafeti Eiropā, ir radījuši pretēju efektu, jo Ķīnā pašlaik notiek vairākas pret Rietumiem vērstas demonstrācijas.

Principā, ikvienam ir tiesības justies nodotam, jo Ķīnas varas iestādes nav pildījušas savu apņemšanos uzlabot cilvēktiesību situāciju šajā valstī, un Tibetā notiekošā vardarbība turpina mest ēnu pār Olimpiskajām spēlēm Pekinā.

Tomēr es nevaru piekrist idejai, ka tādi agresīvi protesti, kādi notika Londonā un Parīzē, ir atbilstoša reakcija uz šo jautājumu. Mūsu vēlme izmantot Olimpiskās spēles, lai Ķīnas cilvēkiem šajā valstī ieviestu dažas demokrātiskas vērtības, saskarsies ar milzīgu nepatiku, jo viņus šie protesti ir aizvainojuši.

Lai panāktu Ķīnas Komunistiskā režīma gāšanu, ir nepieciešamas iekšējas pārmaiņas, ko iedvesmotu Ķīnas iedzīvotāju vēlmes. Pret Rietumiem vērstās demonstrācijas ir diezgan spilgts pierādījums tam, ka mūsu pašreizējā rīcība ir novedusi pie kaut kā pilnīgi pretēja, nekā mēs cerējām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioannis Gklavakis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, lai aizsargātu zivju krājumus, mēs katru gadu par 2% samazinām Kopienas zvejas floti. Tādējādi laikā no 2003. gada līdz 2006. gadam samazinājums ir 10%. Neskatoties uz to, flotes samazināšana nenodrošina mazākus nozvejas apjomus, jo zvejošanas tehnoloģijas uzlabojas.

No otras puses, laikā, kad ES savu zvejas floti samazina, tādas Āfrikas un Klusā okeāna valstis kā Austrālija, Jaunzēlande un Ķīna būvē aizvien vairāk kuģu un palielina savas zvejas flotes. Tādējādi Kopienas flote sarūk, savukārt trešo valstu flotes tajā pašā laikā palielinās. Tas nozīmē, ka mēs pilnīgi neko nesasniedzam!

Lai gan ES importē 40% no tās teritorijā patērētajām zivīm, ES ir pietiekami labi informēta par notiekošo, lai pacenstos ko darīt. Tādēļ ir svarīgi šo tematu iekļaut starptautiskajās sarunās. Mums ir jāpanāk, ka arī citi savas zvejas flotes samazina.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Lai vislabāk izmantotu globalizācijas sniegtās iespējas, Eiropas Savienībai ir jāmodernizē tās sociālā politika un jāinvestē cilvēkresursos.

Sākot jau no 90.-tajiem gadiem, sociālās aizsardzības izdevumi ir apmēram 28% līmenī no iekšzemes kopprodukta.

Laikā no 2000. gada līdz 2007. gadam darba vietu skaits palielinājās par 13 miljoniem, savukārt bezdarba rādītāji samazinājās no 9% līdz 7%.

Tajā pašā laikā apmēram 80 miljoni Eiropas pilsoņu dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Nabadzības risks bērnu vidū Eiropas Savienībā ir 19%.

Lisabonas līgumā ir uzsvērts, cik svarīgi ir, lai Eiropas Savienībā būtu sociāla tirgus ekonomika.

Sociālās pārmaiņas, kas notiek globalizācijas kontekstā, attiecas uz bezdarbu, pensiju sistēmas reformām, nodokļu sistēmas reformām, nabadzības apkarošanu un investīcijām izglītībā un bērnu aprūpes sistēmā.

Izglītība varētu spēlēt svarīgu lomu sociāli ekonomisko trūkumu kompensēšanā un veiksmīgas bērnu attīstības nodrošināšanā.

Dalībvalstīm ir arī jāuzlabo to veselības aprūpes sistēmas, kā arī jāapkaro nabadzība vecāku cilvēku vidū.

 
  
MPphoto
 
 

  Thierry Cornillet (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlējos deputātiem atgādināt, ka trešdien mēs atzīmēsim pirmo Pasaules Malārijas dienu. Līdz šim tā tika saukta par Āfrikas Malārijas dienu. Šogad tā pirmo reizi tiks atzīmēta kā Pasaules Malārijas diena.

Es vēlējos deputātiem atgādināt, ka šī globālā problēma, kas pēc tās būtības tiek saistīta ar nabadzību, skar 107 pasaules valstis, un ka 90 valstīs no tām tā ir liela sabiedrības veselības problēma, jo 40% no pasaules iedzīvotājiem dzīvo malārijas skartos reģionos. Konstatēto malārijas gadījumu skaits pasaulē ir no 350 līdz 500 miljoniem gadā, un vairāk nekā 60% no šiem gadījumiem tiek konstatēti Āfrikā, kur šī slimība 90% gadījumu beidzas ar nāvi. Katrās 30 sekundēs Āfrikā kāds bērns mirst no malārijas. Tas nozīmē, priekšsēdētāja kungs, ka līdz manas runas beigām no malārijas būs nomiruši divi bērni.

Tiek uzskatīts, ka šī slimība kavē izaugsmi, jo malārija katru gadu par 12 miljardiem ASV dolāru samazina IKP. Trešdien pulksten 13.00 C 2.1. telpā notiks darba pusdienas, kas veltītas šim tematam.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE). – (RO) Saistībā ar ziņojumu par brīvprātīgo darbu es vēlētos uzsvērt šī darba nozīmīgumu valstīs, kas tikko pievienojušās Eiropas Savienībai, proti, brīvprātīgā darba lomu ekonomiskās situācijas un sociālās kohēzijas uzlabošanā.

Rumānija, tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis, brīvprātīgā darba veicināšanai ir veikusi pavisam biklus pasākumus, lai gan ar politiķu un jauniešu iesaistīšanu brīvprātīgos pasākumos varētu īstenot un veicināt Eiropas politikas par atkritumu pārstrādāšanu, oglekļa izmešu samazināšanu un vides aizsardzību.

Šādu pasākumu ietekme ir tik spēcīga, ka tā varētu izraisīt labvēlīgu valsts iestāžu reakciju un palīdzēt mainīt paaudžu mentalitāti.

Es ierosinu brīvprātīgo darbu iekļaut izglītības sistēmā un starpreģionālajās programmās, kas balstītas uz projektiem saikņu veidošanai starp dalībvalstu pilsoņiem.

Es ierosinu ieviest simboliskas motivēšanas kritērijus cilvēkiem, kas piedalās brīvprātīgajos pasākumos un lūdzu Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta palīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Milan Gaľa (PPE-DE). – (SK) Pagājušajā nedēļā Briselē tika atklāts Eiropas Demokrātijas fonds. Es atzinīgi vērtēju šīs Eiropas līmeņa iniciatīvas izveidi, kuras galvenais uzdevums ir veicināt brīvību un demokrātiju ārpus Eiropas Savienības robežām un atbalstīt nebrīvo valstu opozīciju.

Daudzi no mums daļu savas dzīves ir pavadījuši totalitāros režīmos. Es uzskatu, ka šodien, esot brīviem, mums ir jāpalīdz tām drosmīgajām sievietēm un vīriešiem, kas savās valstīs cenšas panākt brīvību un demokrātiju. Man ir personīga pieredze finansiāla atbalsta sniegšanā Kubas disidentu ģimenēm.

Es arī uzskatu, ka mums ir jāatrod veidi, kā no Eiropas Savienības budžeta atbalstīt Eiropas Demokrātijas fonda aktivitātes. Šādā veidā mēs varam pievienoties cīņai par brīvības veicināšanu un nostāties blakus tādām personībām kā Vaclav Havel, Richard von Weizsäcker, Jacques Delors un citiem politiķiem, kuri ir piekrituši kļūt par šī fonda atbalstītājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Padome kopā ar ANO ir nolēmusi uzsākt psiholoģisko karu, lai ar vienpusēju iniciatīvu palīdzību, neskatoties uz tiesiskuma un starptautisko tiesību principiem, risinātu situāciju Kosovā. Tādējādi lēmums uz Kosovu nosūtīt EULEX miera uzturētāju spēkus, lai tie pārņemtu pienākumus, ko līdz šim pildīja UNMIK, ir taktiska kļūda. Padomes lēmuma 5. pantā ir noteikts, ka misija no ANO spēkiem tiks nodota ES spēkiem tad, kad ANO spēku misija būs beigusies.

Par laimi ir tādas valstis kā Spānija, kas iebilst pret šādām iniciatīvām. Saskaņā ar Spānijas ārlietu ministra Moratinos kunga teikto, šādas iniciatīvas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām.

Visbeidzot, Slovēnija un Francija brīdināja Serbiju, ka tai ir jāuzņem EULEX, jo citādi tā riskē ar pievienošanos ES. Es to uzskatu par, maigi izsakoties, nepieņemamu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Slovākijas dienas laikrakstu baltās, neapdrukātās pirmās lapas, kas bija kā protests pret plašsaziņas līdzekļu likuma pieņemšanu, kas sākot ar 2008. gada jūniju Slovākijā ieviesīs nedemokrātiskus preses standartus, man atgādina Baltkrieviju, kur valdība nerespektē opozīciju un kur nepastāv vārda brīvība vai preses brīvība.

Es uzskatu, ka dalībvalstij, kura 2008. gada 1. maijā svinēs savas pievienošanās Eiropas Savienībai ceturto gadadienu, nevajadzētu pieņemt tiesību aktus, kas ir pretrunā Eiropas Savienības demokrātijas pamatprincipiem.

Pöttering kungs, es esmu ļoti pateicīga par jūsu vārdiem un jūsu skaidro nostāju par labu preses brīvībai Slovākijā. Es vēlētos pateikties arī kolēģiem Joseph Daul un Michael Gahler par atbalstu. Es ticu, ka arī Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas pārstāvji šajā jautājumā nepieņems pasīvu nostāju.

Es arī griežos pie visiem Eiropas politiķiem ar demokrātisku pārliecību un aicinu tos darīt visu iespējamo, lai panāktu, ka Slovākijai netiek piešķirta Saharova balva par domas brīvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos teikt dažus vārdus par lauksaimniecības pozīcijām pašreizējās PTO sarunās. Es esmu ļoti nobažījusies par virzienu, kādu sarunās par koncesijām lauksaimniecībai ir ieņēmis komisārs Peter Mandelson. Vairākas reizes es šajā Parlamentā esmu uzdevusi jautājumu komisāram Mariann Fischer Boel, un katru reizi viņš man ir apliecinājis, ka komisārs Peter Mandelson strādā atbilstoši savām pilnvarām.

Taču es esmu ļoti nobažījusies attiecībā uz ministru sanāksmi, kas paredzēta 20. maijā Ženēvā, un uz komisāra Peter Mandelson gatavību darījuma dēļ upurēt lauksaimniecību, neko nesaņemot pretī nelauksaimniecības tirgus pieejas un pakalpojumu jomā.

Mūsu pēdējā plenārsēdē Strasbūrā mēs apspriedām KLP, un daudzi deputāti runāja par pārtikas drošības nodrošināšanas nepieciešamību un par pārtikas produktu pārvadāšanu lielos attālumos un par tās audzēšanu degvielas ražošanai. Tas viss nopietni ietekmēs Eiropas pārtikas piegādes.

Ja komisārs Peter Mandelson iet savu ceļu un samazina importa tarifus lielākā mērā nekā viņam atļauts to darīt, tad viņš Eiropas tirgus pārpludinās ar importētu pārtiku. Viņa rīcības rezultāts būs tāds, ka Eiropas pārtikas ražošanai tiks nodarīts būtisks kaitējums un dažos gadījumos tā tiks pat iznīcināta. To var izdarīt tikai vienreiz un uz visiem laikiem. Mēs kā parlamentārieši esam atbildīgi ne tikai par ilgtspējīgas pārtikas kvalitātes un izsekojamības nodrošināšanu, bet arī par pārtikas drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE-DE). – (SK) Es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka vakar 72 gadu vecumā Romā ir miris Pontifikālās ģimenes padomes priekšsēdētājs kardināls Alfonso Lуpez Trujillo.

Visu savu dzīvi viņš veicināja tradicionālās ģimenes vērtības un iestājās pret abortiem. Kā ietekmīgās Latīņamerikas Bīskapu konferences vadītājs, pēc Jāņa Pāvila II nāves 2005. gadā viņš tika uzskatīts par iespējamo kandidātu uz pāvesta vietu. 2006. gadā viņš kritizēja zinātniekus, kas strādā pie embrionālo cilmes šūnu izpētes. Viņaprāt, embriju iznīcināšana ir pielīdzināma abortam.

Kardināls Trujillo vienmēr skaidri un laicīgi reaģēja uz šodienas pasaules notikumiem. Man ar viņu ir bijušas vairākas tikšanās, kas parādīja, kā mēs, kristiešu politiķi varētu gūt labumu no viņa viedokļiem. Mums viņa pietrūks. Lai viņam vieglas smiltis.

 
  
MPphoto
 
 

  Marios Matsakis (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, preses brīvība ir demokrātijas pamatprincips, un mēs pamatoti sagaidām, ka Turcijas krimināllikums tiks grozīts tā, lai ievērotu šo principu. Tomēr, lai mēs par to spētu pārliecināt citus, mums ir jāpārliecinās, ka šis princips atbilstoši tiek piemērots arī ES dalībvalstīs. Es vēlētos aicināt kolēģus objektīvi apsvērt, vai prese Eiropā patiesi ir demokrātiska un brīva. Atbilde ir „ne visai”. Ar presi ES lielā mērā manipulē un to vada ekonomiskas un politiskas intereses, kas nav saistītas ar žurnālistiku. Daudzos gadījumos plašsaziņas līdzekļi patiesību atspoguļo nevis tādu, kāda tā ir, bet gan tā, kā noteikti plašsaziņas līdzekļu magnāti vēlas, lai sabiedrība tos uztvertu. Ir pienācis laiks mums kritiski paskatīties, kā prese funkcionē ES, un veikt steidzamus, koriģējošus pasākumus. Ar Turciju mums ir jābūt nelokāmiem attiecībā uz preses brīvību, taču tajā pašā laikā mums būtu jāveic pasākumi pret preses korupciju pašiem savās valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Oldřich Vlasák (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, tirdzniecība un sadarbība, tāpat kā sports, palīdz tuvināt valstis un cilvēkus. 2008. gadā ir gadadiena, kas īpaši svarīga ir Eiropas valstīm: tā ir Starptautiskās ledus hokeja federācijas 100. gadadiena. Lai atzīmētu šo notikumu, Eiropas hokeja valstu deputātu grupa, kuru vada Eiropas Parlamenta deputāts no Slovākijas Peter Šťastný, Eiropas Parlamentā Briselē organizēja izstādi, kas mums atgādināja gan par veiksmēm, gan par grūtajiem laikiem, kad sportistus dažās valstīs apspieda komunistiskais režīms. Pateicoties Peter Šťastný kontaktiem, īpaši šim pasākumam no Kanādas tika atvests Stenlija kauss un pirmo reizi izlikts apskatei Beļģijā un Eiropas Parlamentā.

Nobeigumā es vēlētos izteikt pateicību jums, priekšsēdētāja kungs, un komisāram Ján Figeľ par izstādes, kuras moto ir „Cilvēku apvienošana ar kaislību uz sportu”, atklāšanu un finansēšanu, kā arī visiem tiem, kas apmeklēja šo izstādi un nodos tās vēstījumu citiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Paldies! Tas bija iespaidīgs pasākums. Es vēlētos zināt, vai jūs esat informēts par izstādes atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos.

Mēs esam nonākuši runātāju saraksta galā. Visi tie, kas rakstveidā vai paceļot roku prasīja iespēju izteikties, ir izteikušies.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, šī ir trešā reize, kad piedalos vienas minūtes runu procedūrā. Es priekšsēdētājam lūdzu atļauju runāt, taču jūs man to nedodat. Kādēļ jūs man neļaujat pateikt manu sakāmo?

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Georgios Toussas kungs, tikko dzirdēju, ka jūs esat prasījis iespēju uzstāties. Parasti deputāti prasību uzstāties iesniedz rakstveidā, lai nodrošinātu, ka viņu vārds tiek ierakstīts sarakstā. Jūsu vārda manā sarakstā nav. Taču es jums došu vārdu kā pēdējam runātājam. Es jūs lūdzu nākamreiz savu prasību iesniegt rakstveidā. Tad jūs nepaliksiet neievērots situācijā, kad ir palicis pāri laiks.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, nu jau dažas dienas zemnieku saimniecībās nodarbinātie ekonomiskie migranti cieš šausmīgos darba un dzīves apstākļos. Cilvēki, kas strādā Nea Manolada zemeņu laukos Ilia provincē Grieķijā, ir sākuši streiku, prasot, lai to dienas alga tiktu palielināta no pazemojošajiem EUR 23 līdz EUR 30.

Lielie zemeņu audzētāji un viņu nolīgtie bandīti mēģināja ārvalstu strādniekus iebiedēt. Mēģinājumā novērst lielu demonstrāciju, ko strādnieki bija ieplānojuši Pyrgos laukumā, Ilia prefektūrā, notika uzbrukumi strādnieku nometnēm, gaisā tika raidīti šāvieni un daudzi strādnieki tika nežēlīgi piekauti. Mēs nosodām šo barbarisko uzbrukumu, kuru policija un vietējās varas iestādes izlikās neredzam. Mēs pieprasām tūlītējus pasākumus ekonomisko migrantu aizsardzībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Ar to mēs beidzam šo darba kārtības punktu.

 

14. Komisija: budžeta shēma un prioritātes 2009. gadam (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir Jutta Haug Budžeta komitejas vārdā sagatavotais ziņojums par 2009. gada budžetu, III iedaļu - Komisija: budžeta shēma un prioritātes 2009. gadam (2008/2024(BUD)) (A6-0084/2008).

 
  
MPphoto
 
 

  Jutta Haug, referente. (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre Danuta Hübner, dāmas un kungi, šī gada budžeta procedūra ir īpaša, jo tā ir pēdējā procedūra, kurā ir jāievēro līdz šim izmantotie noteikumi. No nākamā gada mēs savu budžetu veidosim saskaņā ar Lisabonas līguma noteikto procedūru.

Tas nozīmē, ka Parlamentam būs uzmanīgāk jākoncentrējas, jo mums sava politiskā griba budžeta posteņos un budžeta skaitļos būs jāizsaka vienā vienīgā lasījumā. Mēs vairs nevarēsim panāktos kompromisus labot un grozīt vai arī labot kļūdas otrajā lasījumā.

Pirmajam un patiešām vienīgajam lasījumam līdz gada beigām ir jāpaliek un jākalpo kā praktiskam pamatam sarunās ar Padomi. Tādēļ ir svarīgi uzsvērt, ka līdz ar 2009. gada budžeta procedūru mēs kopā ar Padomi un Komisiju plānojam veikt sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu, ka budžeta procedūra tiek īstenota atbilstoši Lisabonas līgumam.

Tomēr mūsu pašreizējā budžeta procedūra jau tagad ir nedaudz citādāka. Pēc Parlamentāro reformu darba grupas ierosinājuma Budžeta komiteja ir nolēmusi, ka turpmāk, atbildot uz Komisijas ikgadējo politikas stratēģiju, tā mūsu parastās pamatnostādnes plenārsēdei neiesniegs rezolūcijas sākotnējā priekšlikuma formā, bet tā vietā iesniegs mūsu priekšlikumu par budžeta sistēmu un prioritātēm 2009. gadam. Grupas ir atbildīgas par rezolūciju par ikgadējo politikas stratēģiju, kurā tiks skartas visas politikas jomas. Mēs Budžeta komitejā koncentrējamies uz galvenajām budžeta problēmām, kuras mēs uzskatām par īpaši svarīgām, un esam tās izklāstījuši 11 punktos.

Īpašu uzmanību es vēlos vērst uz trim aspektiem. Pirmkārt, ir skaidrs, ka mūsu budžets ir ļoti precīzs, t.i. variēšanas iespēju ir maz. Naudas rezerves atsevišķām pozīcijām ir ļoti nelielas. Mēs nevaram finansēt tādas politiskās prioritātes, kam nekavējoties būtu nepieciešami budžeta grozīšanas pasākumi, piemēram, praktiskas lomas spēlēšana klimata politikā, ar to nepakļaujot riskam iepriekšējās prioritātes. Tas pats attiecas uz izaugsmes un nodarbinātības finansēšanu ilgtspējīgas Eiropas labā.

Ja ņemam, piemēram, 1A pozīciju, tad redzam, ka nekādos apstākļos ar pieejamajiem līdzekļiem nevaram finansēt jaunas iestādes. Mums būs jāpieturas pie mūsu vecā, taču vienkāršā un vislielākajā mērā pamatotā principa „jauni uzdevumi, jauna nauda”.

Otrkārt, ir skaidri redzams, ka 4. pozīcijā pastāvīgi trūkst finansējuma. Situācija šeit nemainās gadu no gada. Mēs sagaidām, ka Komisija mums iesniegs provizorisko budžeta projektu, kurā vajadzības būtu izanalizētas un kurš būtu reālistisks. Mēs vēlamies beidzot izmantot elastīguma instrumentu tam mērķim, kam tas tika ieviests, proti, neparedzētām vajadzībām. Mēs nevēlamies, lai līdz gada beigām tas tiktu daļēji vai pat pilnībā aprīts.

Treškārt, mēs esam stingri nolēmuši pirms Parlamenta vasaras brīvdienām Komisiju informēt par mūsu nodomiem attiecībā uz paraugprojektiem un sagatavošanas darbībām. Mēs sagaidām, ka Komisija mums atstās pietiekamas naudas rezerves, lai mēs ar šo parlamentāro instrumentu varētu manevrēt provizoriskajā budžeta projektā, un ka tas attieksies uz visām pozīcijām.

Mēs esam pamanījuši, ka tā paraugprojektus un sagatavošanas darbības nav iekļāvusi tabulās, kas pievienotas 2009. gada Ikgadējai politikas stratēģijai.

Nobeigumā, mēs esam nolēmuši nepārkāpt finanšu sistēmas robežas, taču esam labi informēti par ierobežojumiem un problēmām, un tādēļ ceram uz labu sadarbību ar Padomi un Komisiju.

 
  
  

SĒDI VADA: Manuel António dos SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt ar informāciju Jutta Haug un citiem šī Parlamenta deputātiem par to, ka Komisija ir ne tikai izskatījusi šo ziņojumu, bet arī piekrīt lielam skaitam tā punktu attiecībā uz budžeta disciplīnas un pareizas finanšu pārvaldības principiem.

Mēs augstu vērtējam šo iespēju apmainīties ar viedokļiem 2009. gada budžeta procedūras agrīnā stadijā. Tāpat es pilnībā piekrītu viedoklim, kas izteikts jūsu rezolūcijas projektā, ka mums būtu jāsāk apsvērt Lisabonas līguma ietekmi uz budžeta procedūru.

Komisija ir arī ņēmusi vērā Parlamenta nepārtraukto atbalstu budžeta pieņemšanai, balstoties uz aktivitātēm, un tā priekšlikumu jau pirms vasaras piedāvāt idejas paraugprojektiem un sagatavošanas darbībām. Tas neapšaubāmi uzlabos raitas un laicīgas īstenošanas iespējas.

Komisija ir arī ļoti pateicīga par Parlamenta detalizēto 2009. gada ikgadējās politikas stratēģijas analīzi, kas pagājušajā martā bija intensīvu debašu temats. Ikgadējā politikas stratēģija ir konsekventa rekomendāciju sistēma provizoriskā budžeta projekta un Komisijas likumdošanas un darba programmas sagatavošanai, lai gan tā nenosaka gala rezultātu, kura sasniegšanā tiks ņemtas vērā Eiropas Parlamenta un Padomes prioritātes.

Pamatojoties uz to, Komisija pieņems 2009. gada provizorisko budžeta projektu. Attiecībā uz politikas attīstību un programmu īstenošanu, 2009. gads ir trešais pašreizējā plānošanas perioda gads, un tam ir jābūt konsolidācijas gadam. Tādēļ Komisija ikgadējā politikas stratēģijā finanšu plānošanas jomā nav ierosinājusi nekādas būtiskas izmaiņas. Tomēr, tā ir ierosinājusi trīs galvenās prioritātes, kurām būs ierobežota ietekme uz finanšu līdzekļu piešķiršanu 2009. gadā.

Pirmkārt, mūsu politikas par integrētu ārējo robežu apsaimniekošanu ietvaros budžetā ir iekļauta Frontex stiprināšana, kā to jau 2008. gadā nolēma budžeta iestāde. Otrkārt, lai turpinātu ES jauno Vidusāzijas stratēģiju, ko 2007. gada jūnijā pieņēma Padome, Komisija ierosina 2009. gadā palīdzību šim reģionam izvirzīt priekšplānā, tajā pašā laikā kopējo piešķirto līdzekļu apjomu attiecīgajā periodā saglabājot iepriekšējā līmenī. Treškārt, saskaņā ar Bali programmu, Komisija ir ierosinājusi stiprināt atbalstu videi un dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai attīstības valstīs. Izsakot šos priekšlikumus, Komisija ir centusies rūpīgi ierobežot ietekmi uz pieejamajām naudas rezervēm, un turpinās to darīt, arī prezentējot savu provizorisko budžeta projektu.

Es beidzu savu runu, uzsverot kādu svarīgu punktu. 2008. gada budžeta procedūras laikā tika panākta vienošanās par vairākām kopīgām deklarācijām attiecībā uz izpildvaras un centrālajām iestādēm un detalizēto informāciju, kam būtu jābūt pieejamai budžeta iestādei. Komisija šos nosacījumus īstenos 2009. gada budžeta procedūras laikā, un esmu pārliecināta, ka tas Parlamentam sniegs skaidrāku priekšstatu par pieejamajiem resursiem.

 
  
MPphoto
 
 

  László Surján, PPE-DE grupas vārdā. (HU) Paldies, ka devāt man vārdu, priekšsēdētāja kungs. Es esmu pārliecināts, ka Jutta Haug ziņojums saņems Parlamenta atbalstu, un es viņu apsveicu ar paveikto darbu. Tagad es vēlētos izteikt dažas domas.

Pirmkārt, Parlaments ar sasietām rokām cenšas izstrādāt budžetu, kas būtu atbilstošs jaunajām problēmām. Mēs par tām tikko dzirdējām. Mēs atbalstām izaugsmes un darba vietu radīšanas palielināšanu, jo tas būs viens no galvenajiem elementiem vāji attīstīto reģionu attīstībā, vai vismaz tam vajadzētu tādam būt. Es priecājos, ka Komisijai ir šis drošais pārstāvis ar atbildību par reģionālo attīstību.

Ļoti būtisks šī ziņojuma punkts ir par to, ka Eiropas pilsoņiem ir jāsaņem informācija par to, kā tiek tērēta viņu nauda un ka mēs esam apņēmušies šo naudu tērēt tā, lai gūtu pēc iespējas lielāku labumu.

Mēs gaidām Lisabonas līguma ratificēšanu un tādēļ nevaram uzvesties tā, kā ceram to darīt gada beigās, kad pēkšņi, izsakoties frāzēs, līgums, kurš regulēs mūsu darbu, stāsies spēkā tikpat maģiski kā trusis tiek izcelts no cilindra. Mums pie tā ir jāstrādā. Eiropas Tautas partija balso par šo ziņojumu un cer, ka grozītie priekšlikumi tiks atbalstīti, īpaši tie, kas attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Tomēr, es nevaru Jutta Haug pilnībā piekrist par to, ka apspriešana notiek īstajā laikā. Iepriekšējam budžetam būs jābūt sagatavotam, un mēs par to varam vienoties tikai tad, ja laimīgas sagadīšanās pēc mēs jau iepriekš būsim prasījuši posteņus, kurus atbalsta arī Komisija. Mums būs kārtīgi jāpārdomā, kā mēs to nākotnē darīsim, lai Parlaments drīzāk varētu Komisiju informēt par savu viedokli. Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 
 

  Göran Färm, PSE grupas vārdā. (SV) Priekšsēdētāja kungs, kā Jutta Haug jau minēja, šis ir pēdējais budžets, kurš jāpieņem saskaņā ar veco modeli, vismaz tad, ja jaunais līgums tiek ratificēts, taču šis ir arī budžets, kas ir kā ievads ilgtermiņa budžeta reformai. Tajā pašā laikā, mēs, protams, esam arī ceļā uz vidēja termiņa pārskatīšanu. Ņemot to vērā, ir dabiski, ka mēs budžeta jautājumus skatām no ilgtermiņa perspektīvas.

Mēs uzskatām, un arī rezolūcijā tas ir svarīgs punkts, ka svarīgas, jaunas politiskās prioritātes ir jāapstiprina arī budžetā. Piemēram, pašlaik mums noteikti trūkst līdzekļu 1. pozīcijā, kas ir ilgtspējīga izaugsme, utt., kā arī 4. pozīcijā. Tādēļ mēs no Komisijas gaidām drosmīgu priekšlikumu par vidējā termiņa pārskatīšanu, taču mums darbs ir jāsāk jau ar nākamā gada budžetu.

Ir daži īpaši svarīgi jautājumi, par ko vēlamies runāt. Pirmkārt, es domāju par klimata un enerģētikas politiku. Es esmu Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas budžeta referents, un mums ir, piemēram, galvenais Stratēģiskais enerģētikas tehnoloģiju plāns, SET plāns, mums ir arī pasākumi energoefektivitātei un tā tālāk, un tam visam ir nepietiekami budžeta līdzekļi.

Otra lieta, par ko es domāju, ir 4. pozīcija, it īpaši viss, kas notiek Balkānos. Pagājušajā gadā mums bija lielas debates par investīcijām Kosovā. Šīm investīcijām ir jāturpinās, un tām ir jābūt ilgtermiņa. Turklāt, tās ir jāveic vienlaicīgi ar papildu atbalsta atrašanu, lai palīdzētu Serbijai un Bosnijai tuvināties ES.

Trešā lieta, uz ko mēs vēlētos koncentrēties, ir budžeta kvalitāte. Dažreiz mums ir bijuši, piemēram, pārāk daudzi paraugprojekti un sagatavošanas darbības. Tagad mums vairāk būtu jākoncentrējas uz to, lai nodrošinātu, ka šāda veida pasākumi patiešām tiek veiksmīgi īstenoti. Viena no lietām, par ko šeit domāju, ir tas, ko es pats esmu ierosinājis attiecībā uz kara plosīto Balkānu kultūras mantojuma saglabāšanu. Mums tagad ir jānodrošina, ka tās tiešām kļūst par ilgstošām investīcijām.

Ceturtā joma, par ko es domāju, ir pārtikas krīze. Mēs pašlaik atrodamies situācijā, kad augošās pārtikas cenas tiešām var ietekmēt ES budžetu. Mēs to nedrīkstam ignorēt.

Mans secinājums ir tāds, ka mainīgā sabiedrībā mums ir jābūt gataviem mainīt arī ES budžetu.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne E. Jensen, ALDE grupas vārdā. (DA) Priekšsēdētāja kungs, kā daudzi jau ir minējuši, 2009. gads ES daudzējādā ziņā būs interesants. Eiropas Parlamenta vēlēšanas un jaunās Komisijas iecelšana, kā arī paredzētā Lisabonas līguma stāšanās spēkā praktisko darbu pie 2009. gada budžeta padarīs samērā sarežģītu. Tādēļ mēs šī gada budžetam ļaujam būt kā jauno noteikumu pārbaudei, lai mēs varētu gūt kādu pieredzi. Nākotnē mums budžeta pieņemšanas process būtu jāsāk agrāk gada sākumā un labāk tajā jāiesaista tehniskās komitejas. Bez tam, es vēlētos pateikties referentei Jutta Haug par lieliskajām iniciatīvām šajā jomā.

Šodien mēs apspriežam pirmos paziņojumus attiecībā uz ES 2009. gada budžetu. Protams, ir svarīgi, ka starp politiskajām prioritātēm gan pirms, gan pēc to īstenošanas Komisijas gada likumdošanas programmā pastāv cieša saikne, tādējādi nodrošinot, ka ES budžets ir kā viens integrēts politiskais instruments. Taču šeit mēs sastopamies ar problēmu, jo daudzgadu finanšu sistēma daudzos jautājumos ir ļoti ierobežota. ES šobrīd ir vienota enerģētikas un klimata politika, tomēr nav vienota finansējuma šīs politikas atbalstam. Pētniecību, inovācijas, izglītību un transportu finansējošā budžeta sadaļa ir acīmredzami nepietiekama. Līdzīgi arī tieslietu un patvēruma sniegšanas politikas un kultūras un veselības aprūpes politikas sistēmas ir pārlieku ierobežotas. Turklāt, ES ārpolitikai arī nepārtraukti trūkst līdzekļu – tādas prioritātes kā Kosova un Palestīna norāda uz problēmām, ar ko saskaramies. Tādēļ tagad mums ir svarīgi apspriest gaidāmo vidējā termiņa budžeta pārskatīšanu, lai nodrošinātu to, lai ES arī pēc 2009. gada varētu turpināt finansēt svarīgas politiskās prioritātes. Mums ir jābūt elastīgiem un jānodrošina labākas iespējas no jauna noteikt prioritātes šajā sistēmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, UEN grupas vārdā. (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, UEN grupas vārdā es šajās debatēs par 2009. gada budžeta prioritātēm vēlētos vērst jūsu uzmanību uz šādiem jautājumiem.

Pirmkārt, ja visas dalībvalstis ratificē Lisabonas līgumu, tad 2009. gadā pilnvaras tiks nodotas no dalībvalstīm ES, tādējādi Eiropas Savienībai radot jaunas atbildības jomas. Manuprāt, tas būtiski ietekmēs Eiropas Savienības budžeta izdevumu sadaļu.

Otrkārt, saskaņā ar ekspertu prognozēm, 2009. gads ļoti iespējams būs piektais gads pēc kārtas, kad nepārtraukti palielināsies pārtikas produktu cenas. Tas radīs aizvien lielākas sociālās problēmas nabadzīgākajās dalībvalstīs un arī tajās valstīs, kurām Eiropas Savienība sniedz palīdzību pārtikas formā. Eiropas Savienības 2009. gada budžetam ir jāsniedz lielāks atbalsts lauksaimniecības produkcijas ražošanas pieaugumam Eiropā un lauksaimniecības produkcijas eksportam no Eiropas Savienības.

Visbeidzot, trešā lieta, par ko vēlos runāt, attiecas uz klimata pārmaiņu novēršanu, kas ir viena no 2009. gada budžeta prioritātēm. Tas dalībvalstu ekonomikām uzliks papildu slogu, taču diemžēl nesniegs nekādus atvieglojumus saistībā ar to attīstības kavēšanos. Tas jaunās dalībvalstis nostādīs īpaši grūtā situācijā un var novest pie nopietnām un kaitīgām ekonomiskām un sociālām sekām šajās valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Esko Seppänen, GUE/NGL grupas vārdā. (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, referente Jutta Haug savā darbā parāda milzīgas tehniskās prasmes un profesionalitāti. Mūsu grupa atbalsta ziņojuma aicinājumu uz solidaritāti Eiropas Savienībā un uz līdzsvaru reģionālajā attīstībā, un vēlas budžetā redzēt lielāku atklātību un skaidrību.

Ir svarīgi 2009. gada laikā īpašu uzmanību veltīt nākamo gadu budžeta sistēmas vidēja termiņa pārskatīšanai, lai gan jauno sarunu iznākums vēl nebūs nekādā veidā ietekmējis nākamā gada budžetu. Mūsu grupa vienmēr ir teikusi, ka Eiropas Savienības budžetam trūkst instrumentu ES sociālās dimensijas izveidei. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ mēs decembrī nevarējām pieņemt budžeta priekšlikuma projektu.

Mūsu grupa uzskata, ka Eiropas Savienības virzība uz militarizāciju turpināsies, ja tiks pieņemts Lisabonas līgums. Tas Eiropas Savienības darbam pievienos jaunus elementus: drošības un aizsardzības politiku un ilgstošu strukturālu sadarbību. Mēs vērojam, kā Padome nepārtraukti Eiropas Savienības budžetam ierosina jaunas apropriācijas un kā Parlaments ir gatavs tās pieņemt. Mēģinājums Atēnu finansēšanas mehānismu iekļaut vienotajā budžetā ir secinājums, ko iespējams izdarīt no tā, ar kādu apņēmību Padome strādā pie Eiropas Savienības militarizācijas, un no tās konsekventajiem aicinājumiem budžetā iekļaut vairāk militāru apropriāciju.

Mēs arī norādām, ka nākamā gada budžetā nav skaidras budžeta politikas attiecībā uz izmaksām, kas Eiropas Savienībai radīsies saistībā ar Kosovu, un uz to, kā tās tiks apmaksātas. Dažām dalībvalstīm neskaidri iezīmējas neparedzētas izmaksas. Tās paredzētas Eiropas kontekstā unikālas etniskās kopienas nacionālās neatkarības veicināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Margaritis Schinas (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs sākam darbu pie 2009. gada budžeta ar tā dažādajām īpašajām īpatnībām. Tas ir pēdējais pašreizējā Parlamenta sasaukuma un Barroso vadītās Komisijas budžets. Visticamāk, ka šis būs pirmais budžets, kas būs pa vidu starp pašreizējo un jauno likumdošanas sistēmu. Šo budžetu ievadīs Lisabonas līgums, un, kā jums zināms, tas Eiropas Parlamentu iesaista daudzās būtiskās kompetences jomās.

Situācijā, kad ir daudz kompetences jomu, parasti ir arī daudz pienākumu. Šajā kontekstā es vēlētos par 2009. gada budžetu minēt četras lietas. Pirmā ir par to, ka budžetam ir jādod pievienotā vērtība Kopienas līmenī, nevis tikai jāiezīmē kādas ēras beigas. Es atzinīgi vērtēju komisāres teikto. Piemēram, Frontex stiprināšana ir kvalitatīvs elements, kas parāda, ka pat pēdējā Komisijas un Parlamenta piecu gadu ilgā pilnvaru laika gadā mēs varam risināt jaunas problēmas.

Otra lieta, ko vēlos teikt, ir, ka tam ir jābūt attīstības budžetam, nevis tādam, kas finansē mikroprogrammas un pieticīgas prioritātes. Apkārtējās ekonomikas krīzes nospiedošajā atmosfērā mums ir jākoncentrējas uz problēmām, kam nepieciešami attīstības risinājumi.

Trešā lieta attiecas uz to, ka katrai jaunai politikas prioritātei mums ir nepieciešamas arī jaunas finansēšanas iespējas. Vienkārši sakot, jauni mērķi nozīmē arī jaunu naudu.

Visbeidzot, 2009. gads būs vēlēšanu gads – es ar to vēršos pie Komisijas. Kad jūs mums prezentēsiet provizorisko budžeta projektu, tad dariet to vienkāršā un saprotamā veidā. Ir laiks Eiropas pilsoņiem spēt vienkārši izprast budžetu, kas patiesībā ir par viņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Costas Botopoulos (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodienas debates par Jutta Haug ziņojumu, manuprāt, ir pirmais būtiskais solis ceļā uz budžeta procedūras politizēšanu. Vienādi vai otrādi, 2009. gads Eiropai un mūsu Parlamentam būs ļoti pilns politiskais gads: notiks Parlamenta vēlēšanas, es ceru, ka tiks ieviests jaunais Lisabonas līgums un pašā Parlamentā arī būs samērā daudz pārmaiņu. Visu šo notikumu starpā arī budžets piedzīvos būtiskas pārmaiņas. Tieši tam politiskā ziņā mūs gatavo šis ziņojums.

Ļaujiet man koncentrēties uz četriem būtiskiem procedūras un ziņojuma punktiem. Pirmkārt, ir svarīgi laicīgi rīkoties, lai sagatavotos jaunajai situācijai. Nākamajam budžetam, kurš, kā mēs visi teicām, būs pirmais pēc jaunās procedūras pieņemtais budžets, būs jābalstās uz jau nostiprinātiem pamatiem, lai tas varētu atbilstoši darboties.

Es vēlētos uzsvērt otro punktu, jo Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa to ir prasījusi jau daudzus gadus: procedūras atvēršana citām komitejām. Šeit ļoti būtiska ir referentes iniciatīva. Mēs par politikas prioritātēm esam debatējuši ne tikai ar Budžeta komiteju, bet arī ar citām komitejām.

Treškārt, mums gan tagad, gan katru turpmāko gadu ir jācenšas šī Parlamenta politikas prioritātes atspoguļot saskaņā ar budžetā noteikto. Šajā gadījumā es uzskatu, ka galvenais jautājums ir jautājums par milzīgo nabadzību, lauksaimniecību, attīstību un tehnoloģijām.

Ceturtkārt un visbeidzot, un tad es beigšu savu runu, priekšsēdētāja kungs, tas ir paraugprogrammu svarīgums. Tās mums dod tik ļoti svarīgo priekšstatu par to, kas ES notiks tuvāko gadu laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētāja kungs, starp svarīgajiem aspektiem, kas ietekmēs 2009. gada budžetu, ir arī plānotā Kopienas budžeta pārskatīšana. Konkrētā šīs pārskatīšanas forma vēl ir jānosaka, taču mēs esam nobažījušies par dažiem jau noteiktajiem pārskatīšanas mērķiem.

Turklāt, kas attiecas uz Komisijas un Padomes pieņemtajām pamatnostādnēm, ir skaidrs, ka atkārtosies 2007. un 2008. gada notikumi, proti, izdevumi atkal nespēs iekļauties daudzgadu finanšu sistēmas noteiktajos ierobežojumos, kas jau tāpat ir nepietiekami, lai apmierinātu patiesas sociālās kohēzijas vajadzības Eiropas Savienībā. Bez tam, ir arvien vairāk pazīmju, ka asignējums izdevumiem sociālai kohēzijai vispār netiks izmantots. Tajā pašā laikā asignējums ES ārējām aktivitātēm, proti, intervencei karadarbības zonās, ko mēs noraidām, tiek palielināts.

Īsumā, prioritātēm, kurām piekrītam, līdzekļi ir nepietiekami, un prioritātēm, kuras mēs noraidām, to ir vairāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Reimer Böge (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos sākt ar stingru atbalstu referentes vārdiem un ar griešanos pie Parlamenta speciālistu komitejām ar aicinājumu patiešām koncentrēties uz projektiem ar pievienoto vērtību visai Eiropai, kad tās sāks, cerams, stingri apsvērt paraugprojektus un sagatavošanas darbības.

Vēršoties pie Komisijas un Padomes, ļaujiet piebilst, ka debašu gaitā mēs beidzot vēlamies sagaidīt atbildi uz jautājumu par to, kā mēs beidzot varētu atjaunot mūsu ārpolitikas un drošības politikas veselību, kas jau vairākus gadus cieš no hroniska finansējuma trūkuma, kā mēs šajā jomā varētu pārtraukt ikgadējos strīdus, no kuriem nevienam nav nekāda labuma un kas kaitē arī Komisijai un Padomei.

Komisāre teica, ka viņa provizoriskajā budžeta projektā atsauksies uz Bali iznākumu atbilstoši jaunas Āzijas stratēģijas formulēšanai. Taču es vēlētos uzzināt, kad Komisija plāno iesniegt priekšlikumus par Reformu līguma ietekmi uz budžetu laika periodā līdz 2013. gadam. Jeb varbūt mums ir jāgaida līdz nākamajam finanšu plānošanas periodam? Galu galā, mēs šeit saskaramies ar jauniem imigrācijas politikas, klimata pārmaiņu, enerģētikas politikas, tiesiskās sadarbības un ārpolitikas un drošības politikas aspektiem. Par šīm tēmām mēs neko neesam dzirdējuši.

Ļaujiet piebilst, ka šajā budžeta procedūrā mums ir jāizveido jaunā Līguma īstenošanas sistēma, ko izmantot pēc tā ratificēšanas, kas nozīmē, ka mums ar atbilstošu rūpību un jutīgumu ir jāņem vērā nepieciešamība sakārtot nolīgumus gan attiecībā uz ratifikācijas procesu, gan uz tiesisko pamatu. Tas ir pats svarīgākais. Šeit jāmin trīs aspekti. Kur mums ir nepieciešami pagaidu nolīgumi, lai nodrošinātu atbilstošu pāreju no vecā līguma un jauno? Kur mums ir nepieciešami pārejas nolīgumi, lai nodrošinātu tiesisko drošību? Un kur mums ir vajadzīgs nedaudz vairāk laika, lai saskaņā ar atbilstošajām likumdošanas procedūrām sagatavotu nākamos nolīgumus?

Es vēlos pateikt pavisam skaidri – arī nākamajai Francijas prezidentūrai – ka visi nolīgumi, ko varam panākt attiecībā uz šiem trim aspektiem, būs atkarīgi no rezultātiem, un mums ir jāsaglabā zināms elastīgums, lai mēs visu jau no paša sākuma neiekaltu kā akmenī un pēc tam mums nevajadzētu to visu atkal ar lielām mokām grozīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Mulder (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos Jutta Haug novēlēt bon courage šajā svarīgajā uzdevumā, kuru viņa uzņemas jau otro reizi. 2008. gads galu galā būs ļoti svarīgs gads, ne tikai tādēļ, ka mums ir jāizstrādā parastais budžets 2009. gadam, kā daudzi runātāji to jau ir teikuši, bet arī tādēļ, ka mums ir jāizstrādā procedūra, kā vienoties par 2010. gada budžetu saskaņā ar jauno Līgumu. Šis gads ir laiks, kad Parlamentam ir konkrēti jāparāda, ko tas var izdarīt un ko nevar.

Vēl arvien trūkst skaidrības attiecībā uz lauksaimniecību. Rūpīgi izlasot Līgumu, šķiet, ka šoreiz Padome cenas un kvotas var noteikt vienpusēji. Kā tas saskan ar mūsu jaunajām budžeta pilnvarām lauksaimniecības jomā II kategorijā? Ir paredzēts, ka mums ir vienādas pilnvaras. Šī jautājuma noskaidrošanai ir jābūt prioritātei. Pārtikas un enerģētikas politikām ir jāpaliek nozīmīgām, un varbūt mēs šo jautājumu varam atrisināt ar 5% naudas rezervēm, ko mums sniedz Iestāžu nolīgums. Es aicinu Komisiju to apdomāt.

 
  
MPphoto
 
 

  Ville Itälä (PPE-DE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, es vēlētos pateikties referentei Jutta Haug par viņas izcilo darbu un sadarbību. Viņa patiesi parāda profesionālismu, un šajā svarīgajā brīdī darbs pie budžeta noteikti ir mērķēts uz veiksmīgu iznākumu gada beigās, ja šī sadarbība turpināsies.

Vai mūsu budžets ir pietiekami atklāts, lai mēs spētu iegūt sabiedrības uzticību, kad 2009. gadā notiks vēlēšanas? Tomēr, tajā pašā laikā, mēs gatavojamies arī laikam pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un tas īpaši attiecas, piemēram, uz ārpolitiku, un mums ir sevi jāsagatavo arī tam laikam, kad Parlaments parādīs savu vēlmi dot ieguldījumu šajā jaunajā pieejā ārpolitikai.

Kamēr šis projekts vēl tikai tiek izstrādāts, es vēlos teikt ko svarīgu. Es ceru, ka Komisija sagatavos iniciatīvu, kuru tālāk varētu attīstīt referente. Tā attiecas uz Baltijas jūras stratēģiju. Esmu dzirdējis, ka Komisija strādā pie šādas stratēģijas, un tāpat esmu dzirdējis, ka Zviedrija savas prezidentūras laikā ir ieplānojusi Baltijas jūras stratēģiju padarīt par vissvarīgāko prioritāti.

Šai stratēģijai nebūs nekādas jēgas, ja tai nebūs finansējuma. Pašlaik mums šur un tur ir daudzi un dažādi paraugprojekti. Visa šī Baltijas politika ir kā krāsaina lupatu sega gan attiecībā uz tās finansēm, gan arī politiskā ziņā. Tādēļ mums ir nepieciešama atsevišķa Baltijas jūras stratēģija, lai mēs varētu īstenot pareizu vides politiku, pareizu transporta politiku un arī pareizu enerģētikas politiku, jo zinām, ka no Krievijas uz Vāciju caur Baltijas jūru stiepsies gāzes vads. Tādēļ mums ir nepieciešama šī iniciatīva, un es ceru, ka Komisija ko darīs lietas labā.

 
  
MPphoto
 
 

  Valdis Dombrovskis (PPE-DE). – (LV) Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! 2009. gada Eiropas Savienības budžetu no procedūras viedokļa var uzskatīt par sagatavošanos diviem būtiskiem jautājumiem. Pirmkārt, līdz ar Lisabonas līguma ratifikāciju ir ievērojami mainījusies Eiropas Savienības budžeta procedūra un ir jāveic nepieciešamie sagatavošanās darbi, lai nodrošinātu skaidrību un sekmīgu darbu pie 2010. gada Eiropas Savienības budžeta. Otrkārt, ir jāaktivizē darbs pie Eiropas Savienības budžeta pārskatīšanas, ieskaitot jautājumus par kopējās lauksaimniecības politikas reformu un Lielbritānijas kompensāciju, lai nodrošinātu veiksmīgu finanšu perspektīvas vidustermiņa pārskatu. Eiropas Komisijas piedāvātās 2009. gada politikas prioritātes ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības veicināšana, cīņa ar klimata izmaiņām un ilgtspējīga attīstība ir atbalstāmas, tomēr tām ir jānodrošina arī nepieciešamais atbalsts no ES budžeta. Diemžēl ierobežotais budžeta apjoms finanšu perspektīvas noteiktajos limita ietvaros nozīmē, ka jauno prioritāšu finansēšanai nepieciešamie līdzekļi būs jāmeklē esošā budžeta ietvaros un jāveic līdzekļu pārdale. Iespējams, būs jāmaina atsevišķu ES budžeta līdzekļu apguves ierobežojumi. Piemēram, struktūrfondiem pašreiz spēkā esošais ierobežojums, ka energoefektivitātes pasākumiem drīkst novirzīt tikai 3 % no attiecīgās darbības programmas līdzekļiem, jaunajām dalībvalstīm liedz pārskatīt savas struktūrfondu apguves prioritātes atbilstoši jaunajām Eiropas enerģētikas stratēģijas un klimata izmaiņu prioritātēm. Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 
 

  Ingeborg Gräßle (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, es vēlos izteikt savu viedokli par diviem no prioritārajiem punktiem, proti, par mūsu referentes kritiku par to, ka ES budžeta izstrādē nav pietiekamas atklātības, un par Komisijas personāla politiku.

Būdama budžeta referente, es aicinu Komisiju pievērsties budžeta atklātības jautājumam un ierosināt priekšlikumus nākamajai budžeta sistēmas plānotajai reformai. Pašreizējā budžetā iekļautā informācija ir absolūti neatbilstoša, un šie skaitļu saraksti faktiski mums itin nekam neder. Līdz šim Komisija izstrādāja daudz pavaddokumentu, kas tikai samazina paša budžeta vērtību. Kādēļ gan pašā budžetā jau no sākuma neiekļaut vairāk informācijas, kas novērstu dažu pieprasīto ziņojumu nepieciešamību un būtu labi gan Komisijai, gan Parlamentam. Balstoties uz iepriekš minēto, es strādāšu pie nākamās budžeta reformas, un aicinu kolēģus deputātus jau tagad atbalstīt sagatavošanas aktivitātes, jo es vēlētos veikt vairākus pētījumus par šo tematu.

Otra lieta, ko vēlos teikt, ir šāda: savā decembra rezolūcijā par 2007. gada budžetu Parlaments prasīja progresa ziņojumu par personāla pārbaudēm, vēloties to saņemt līdz 2008. gada 30. aprīlim. Es pieņemu, ka dažu dienu laikā mēs šo ziņojumu saņemsim. Šī Parlamenta pieprasītā pārbaude tagad ir izvērtusies par vienu no Barroso Komisijas lielākajiem veiksmes stāstiem. Komisijas priekšsēdētājs sevi uzskata par reformētāju, taču viņu par tādu varēs turpināt uzskatīt tikai tad, ja viņš no šīs pārbaudes izdarīs kādus secinājumu pirms šīs Komisijas pilnvaru termiņa beigām. Tas nozīmē, ka viņam ir jāsāk kritiska decentralizācijas pārskatīšana un jāsper pirmie soļi šajā virzienā.

Viņš to ir parādā ne tikai nodokļu maksātājiem un Parlamentam, bet arī saviem darbiniekiem, kuri pašlaik pārāk daudz laika un prasmes tērē iekšējai administrācijai un birokrātijai. Komisija to ir parādā arī pati sev, jo, ņemot vērā problēmas, ar ko saskaras ES, un svarīgos uzdevumus, ko tā ir uzņēmusies, mēs uzskatām, ka tai šo uzdevumu izpildē var veikties tikai tad, ja tā uzsāks arī atbilstošus pasākumus un pārmaiņas pašā administrācijā, ņemot vērā arī 2009. gada budžetu, kurā, kā jums zināms, nav nekādu jaunu posteņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Péter Olajos (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Būdams viens no tiem, kas sagatavoja 2009. gada budžetu, es vēlētos pateikties Jutta Haug un Laszlo Surjan par lielisko sagatavošanas darbu. Lai spētu sasniegt labu gala rezultātu, mums savā darbā bija jābūt disciplinētiem un saskanīgiem, jo bieži mums bija jāpēta jauni virzieni. Un mēs varam būt samērā pārliecināti par vides aizsardzības jautājumiem, kas iekļauti ikgadējās politikas stratēģijas noteiktās daļās. Es atzinīgi vērtēju visas trīs Komisijas iniciatīvas. Būdams Vidusāzijas delegācijas loceklis, es īpaši atzinīgi vērtēju Eiropas Savienības jauno Stratēģiju attiecībā uz Vidusāziju un palielināto atbalstu šim reģionam. Es atzinīgi vērtēju arī tās nodomu attīstības valstīs veicināt ilgtspējīgas attīstības praksi, it īpaši bioloģiskās daudzveidības un enerģētikas jomās. Tas nav tikai mūsu morāls pienākums. Tas ir mūsu pašu interesēs. Esmu pārliecināts, ka kopā ar kolēģiem deputātiem mēs spēsim atbalstam izvirzīt daudzus pētniecības projektus, jo tieši to sagaida mūsu pilsoņi. Liels paldies.

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos vēlreiz pateikties Jutta Haug par ziņojumu un arī visiem runātājiem par izteiktajiem komentāriem: ne tikai par tiem, kas tiešā veidā saistīti ar 2009. gada budžetu, bet arī par tiem komentāriem, kas bija plašāki, jo tas ir ļoti noderīgi mūsu politiskās darba kārtības un budžeta nākotnes reformu apsvēršanas kontekstā.

Kas attiecas uz Baltijas jūras stratēģiju, es vēlētos atbildēt uz divām ļoti konkrētām lietām, kas tika minētas. Pirmkārt, par Baltijas jūras stratēģiju: Komisija strādā pie šīs stratēģijas, un man ir tas prieks vadīt starpdienestu darbu pie šīs stratēģijas. Ir plānots, ka tā ietilps Zviedrijas prezidentūras darba kārtībā, kas nozīmē, ka tas būs 2009. gada otrajā pusē. Tomēr, pašlaik mēs esam konsultāciju, reģiona situācijas apzināšanas un ideju apsvēršanas posmā. Kas attiecas uz iespējamo ietekmi uz budžetu, šodien par to vēl ir pāragri runāt.

Kas attiecas uz jauno Līgumu un tā ietekmi uz politisko darba kārtību, viens jautājums ir Lisabonas līguma ietekme uz institucionālām pārmaiņām un jaunajām tiesiskajām sistēmām.

Cita lieta ir politiskā darba kārtība, un, kā jums zināms, gan Padome, gan Komisija pašlaik pārdomā un ļoti konkrēti strādā galvenokārt pie tiesiskajām sistēmām un jaunajām institucionālajām problēmām. Tomēr, pēc prasības veikt budžeta pārskatīšanu, kā jums zināms, notiek arī politiskās darba kārtības apsvēršana. Es domāju, ka līdz šī gada beigām vai arī pašā 2009. gada sākumā Komisija nāks klajā ar jauno politisko darba kārtību, un tikai tad varēs apsvērt un atbilstošā veidā un ar attiecīgo atbildību risināt jautājumus par ietekmi uz budžetu.

Kas attiecas uz atklātību, es esmu ņēmusi vērā visus jūsu komentārus par pārbaudes rezultātiem un nodošu tās tālāk komisārei Grybauskaitė, un, manuprāt, arī visai kolēģijai, un es vēlētos apstiprināt jūsu tikko teikto.

Kas attiecas uz 2009. gadu, es saprotu, ka mēs tagad esam informēti par pamatnostādnēm, ko ar abām rokām atbalstīja budžeta iestāde. Provizoriskais budžeta projekts balstīsies uz pareiziem aprēķiniem par nepieciešamību sasniegt visas tās prioritātes, par kurām jau esam vienojušies un kuras vēl ir tikai priekšā. Nav šaubu, ka, lai sasniegtu šādus rezultātus, Komisijai būs nepieciešama laba un nepārtraukta sadarbība ar jums. Es vēlētos teikt arī to, ka laba sadarbība būs būtiska arī ilgtermiņa problēmu kontekstā – gan institucionālo, gan politiskās darba kārtības problēmu gadījumā. Liels paldies par debatēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Jutta Haug, referente. (DE) Priekšsēdētāja kungs, es izsaku pateicību visiem, kas šajās debatēs uzstājās. Protams, esmu pateicīga arī par laba vēlējumiem un uzslavām, ko saņēmu. Ļaujiet pateikties arī komisāres kundzei.

Ja esmu pareizi sapratusi, Komisija mūs pilnībā atbalsta un sola provizorisko budžeta projektu, kurā būs ņemts vērā viss, ko mēs vēlamies. Mēs atkal esam izskaidrojuši savas prioritātes. To nav maz, un tās nav arī mazas: klimata pārmaiņu risināšana, izaugsmes un nodarbinātības radīšana, sociāla Eiropa, pētniecība, apmācības, izglītība, palīdzība pasaules nabadzīgākajām valstīm, mūsu uzdevumu izpilde pasaulē. Īstenībā nav viegli to visu finansēt.

Es vēlos, kaut Padome būtu klausījusies, jo tad tā būtu redzējusi, ka, paldies dievam, visas vai vismaz gandrīz visas parlamentārās grupas šajā jautājumā ir vienotas. Par to es visiem izsaku pateicību.

 
  
MPphoto
 
 

  Reimer Böge (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre Danuta Hübner tikko teica, ka gan Komisija, gan Padome jau strādā pie jautājumiem, kas saistīti ar Lisabonas līguma transponēšanu. Tas ir brīnišķīgi! Tomēr, būdams Budžeta komitejas priekšsēdētājs, es, manuprāt, visu deputātu vārdā vēlētos uzstāt, lai attieksme pret Parlamentu būtu līdzvērtīga, nevis kā pret otrās šķiras iestādi, tostarp arī attiecībā uz oficiālu un neoficiālu dokumentu nosūtīšanu par visu, kas nākamajos mēnešos tiks kopīgi apspriests un pārrunāts. Ja mēs nevaram būt par to droši, tad procedūras beigās, gada beigās saskarsimies ar lielām problēmām.

Komisijas un Padomes interesēs ir nodrošināt absolūti vienādu attieksmi arī informācijas politikā attiecībā uz dokumentiem un apspriežamajiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlos ļoti skaidri pateikt, ka es nespēju iedomāties, ka šīs trīs iestādes varētu nestrādāt kopā. Pieņemu, ka tāpat ir arī tad, ja runājam par Parlamenta darbu kopā ar Komisiju un Padomi.

Šis ir mūsu kopējais Līgums, mūsu kopējais sasniegums un mūsu kopējais uzdevums. Es varu nodot jūsu vārdus tālāk priekšsēdētājam Barroso kungam, taču esmu pārliecināta, ka visi zina par šo atbildību.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 22. aprīlī.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstveidā. – (FR) Lisabonas līgums, kurš stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, noteiks Parlamenta prerogatīvu bezprecedenta palielināšanu. Pirms šī gada beigām mums būs jāparaksta iestāžu nolīgums, kurā būtu ņemta vērā koplēmumu procedūras paplašināšana un obligāto un neobligāto izdevumu vienādošana.

Šajā kontekstā mēs vēlētos uzsvērt, ka esam izlēmuši savu viedokli aizstāvēt 2007. – 2013. gada finanšu sistēmas vidēja termiņa pārspriešanas laikā un ar politikas pārorientācijas palīdzību, kuru mēs vēlamies sasniegt, balstoties uz budžetu, kas pilnībā atbilstu mūsu ambīcijām un negrautu solidaritātes principus, kas mums ir tik svarīgi. Lai gan mums vienmēr būs jārūpējas par to, lai mūsu politikas padarītu efektīvākas, mums būs arī jānodrošinās pret jebkādiem iespējamiem centieniem renacionalizēt KLP un reģionālās politikas.

Mums ir svarīgi spēt veicināt arī jaunu un lietderīgu politiku rašanos, izmantojot Parlamenta rīcībā esošos budžeta instrumentus elastīguma instrumenta, paraugprojektu un sagatavošanas darbību formā.

Turklāt, Eiropas Komisijai ir jāuzlabo budžeta atklātība, lai mēs varētu atbilstoši uzraudzīt sabiedrisko līdzekļu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Gábor Harangozó (PSE), rakstveidā. – Mums vajadzētu sagatavoties pārmaiņām, kam jānotiek 2009. gadā līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jo tas viss ļoti lielā mērā ietekmēs budžetu. Jaunievēlētajam Parlamentam un ieceltajai Komisijai patiesi būs jāstrādā ar jaunām budžeta procedūrām.

Tādēļ ir svarīgi 2009. gadam sagatavot atklātu un dzīvotspējīgu budžeta sistēmu un prioritātes. Cita starpā ir svarīgi nodrošināt, ka budžets ar pietiekamiem finanšu resursiem atbilst prioritātēm. Šajā sakarībā es priecājos atzīmēt, ka mūsu referente Jutta HAUG uzsvaru liek uz solidaritātes principa nozīmīgumu kā vienu no Eiropas politikas stūrakmeņiem, it īpaši attiecībā uz kohēziju un strukturālajām politikām.

Ar priekšā stāvošajiem, jaunajiem izaicinājumiem un jauno līdzsvaru starp visām trim iestādēm ir vēl svarīgāk nodrošināt saskaņotību starp politikas prioritātēm un pieejamajiem finanšu resursiem. Arvien lielākas kļūst bažas, ka jaunu prioritāšu noteikšana attiecībā uz konkurētspēju, klimata pārmaiņām vai ilgtspējīgu attīstību notiks uz citu prioritāšu budžetu rēķina. Jaunu prioritāšu noteikšana nākotnē nekādā gadījumā nedrīkst traucēt citu politisko prioritāšu, piemēram, solidaritātes, sasniegšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstveidā. – (RO) Es vēlētos uzsvērt noteiktus aspektus attiecībā uz pantu, kas šajā ziņojumā no jauna apstiprina solidaritātes principa nozīmīgumu.

Kohēzijas politika turpina saņemt vienu trešdaļu no Eiropas Savienības gada budžeta. Tomēr, mēs nevaram ignorēt to, ka šī joma ir kļuvusi aizvien mazāk svarīga salīdzinājumā ar to, cik lielā mērā ekonomiskajai izaugsmei un nodarbinātībai ir kļuvusi svarīgāka konkurētspējas politika. Piemēram, salīdzinājumā ar 2007. gadu, budžeta līnija 1a, kas paredzēta konkurētspējai, ir piedzīvojusi rekordlielu palielinājumu par 18,4%, savukārt līnija 1b, kas paredzēta kohēzijas jomai, ir saņēmusi tikai 3,1% lielu palielinājumu.

Turklāt, mums ir jāņem vērā arī Lisabonas līguma ieviešanas ietekme uz kohēzijas politiku. Struktūrfondi, kuri pašlaik ietilpst neobligātajos izdevumos un par kuriem budžeta procedūrā pēdējais vārds ir sakāms Parlamentam, kļūs par Ministru padomes un Parlamenta koplēmuma objektu. Tomēr, ir zināms, ka katru gadu Padome strādā pie būtiskas Eiropas līdzekļu samazināšanas kohēzijas politikai.

Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi sasniegt Lisabonas līguma mērķus, tomēr neignorējot būtiskās atšķirības, kas vēl arvien pastāv starp Eiropas reģioniem.

 

15. Komisijas ierosinātā uzklausīšana par „totalitāru režīmu pastrādātiem genocīda noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem” (2008. gada 8. aprīlis) (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par totalitāru režīmu pastrādātiem genocīda noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos ziņot par uzklausīšanu par totalitāru režīmu pastrādātiem noziegumiem, lai pievērstos Parlamenta izteiktajām pamatotajām bažām.

2008. gada 8. aprīlī Komisija un Slovēnijas prezidentūra organizēja uzklausīšanu par totalitāru režīmu pastrādātiem noziegumiem. Šo uzklausīšanu 2007. gada aprīlī, pārrunu laikā par Pamatlēmumu attiecībā uz rasisma un ksenofobijas apkarošanu pieprasīja Padome. Uzklausīšanas mērķis bija gūt labāku izpratni par to, kā dalībvalstis ir tikušas galā ar totalitāro noziegumu atstāto mantojumu, un par metodēm un praksi, kas tiek izmantota, lai stātos pretī šim izaicinājumam.

Uzklausīšana koncentrējās uz diviem galvenajiem tematiem: totalitāru noziegumu atzīšana un saskaņa. Ņemot vērā šī jautājuma jutīgumu, un lai novērstu iespēju, ka šis jautājums jebkādā veidā varētu tikt ļaunprātīgi izmantots, Komisija vēlējās, lai šīs debates, pirmkārt, būtu debates starp dažādas izcelsmes neatkarīgiem ekspertiem un akadēmiķiem, kas būtu ieinteresēti zinātniskā pieejā šim jautājumam. Dalībvalstis, kā arī Parlaments, tika aicināts apmeklēt uzklausīšanu, un es priecājos, ka daudziem Parlamenta deputātiem tika dota iespēja šajās debatēs piedalīties. Uzklausīšana veicināja konstruktīvas un bezkaislīgas debates. Kopumā, diskusijās parādījās četri jautājumi, kas īpaši interesēja Komisiju.

Pirmkārt, ir sajūta, ka vecajām dalībvalstīm būtu jābūt labāk informētām par jauno dalībvalstu traģisko pagātni. Šis informētības trūkuma fakts būtu rūpīgi jāizvērtē, lai novērstu iespēju, ka Eiropas Savienības dalībvalstu domas šādā svarīgā jautājumā dalās, lai gan tam, faktiski, būtu mūs jāvieno.

Otrkārt, no debatēm izrietēja, ka patiesības noskaidrošana ir saskaņas panākšanas priekšnoteikums. Saskaņas gars, kas ietilpst Eiropas integrācijas procesā, pašlaik ir svarīgāks kā jebkad agrāk. Dažādās saskaņas panākšanas pieredzes, kas tika apspriestas uzklausīšanas laikā, parādīja, cik sarežģīts ir šis uzdevums, un parādīja arī to, ka ir pamats optimismam. Debates parādīja, ka cilvēka pamattiesību ievērošana ir būtisks faktors patiesas saskaņas panākšanai.

Treškārt, šķiet, ka pastāv daudzi un dažādi veidi, kā risināt atzīšanas un saskaņas jautājumus. Nav viena, visiem piemērota modeļa, un katrai dalībvalstij ir jāatrod saviem apstākļiem piemērotākais.

Visbeidzot, debates parādīja, ka Eiropas iestādes tiek aicinātas pilnīgāk risināt šos jautājumus. Uzklausīšanas laikā grupa dalībnieku iesniedza dokumentu, kurā tika ierosināts liels skaits priekšlikumu tālākai darbībai. Komisija šo lūgumu pēc lielākas Eiropas Savienības iesaistīšanās šajos jautājumos ir ievērojusi; tomēr jāuzsver, ka katrai dalībvalstij pašai ir jāatrod savs veids, kā attiekties pret šo noziegumu atceri un kā risināt šos jautājumus. Eiropas Savienība šo uzdevumu nevar izpildīt dalībvalstu vietā. Eiropas Savienībai šajā jomā ir ļoti maz pilnvaru. Tās uzdevums ir veicināt šo procesu, aicinot uz diskusijām, veicinot pieredzes un labākās prakses apmaiņu un savedot kopā dažādas ieinteresētās puses.

Uzklausīšanā izteiktie viedokļi tagad ir jāanalizē; tomēr, es vēlētos atkārtoti apliecināt Komisijas apņemšanos turpināt šo procesu, ko aizsāka Padomes 2007. gada aprīļa deklarācija. Komisijai divus gadus pēc tam, kad stājās spēkā Pamatlēmums attiecībā uz rasisma un ksenofobijas apkarošanu, ir jāiesniedz Padomei ziņojums, un pēc tam būs iespējams sarīkot politiskas debates.

Starplaikā, Slovēnijas prezidentūra plāno publicēt uzklausīšanas laikā saņemto informāciju. Komisija no savas puses plāno uzsākt pētījumu, lai gūtu faktisku priekšstatu par dažādajām metodēm, tiesību aktiem un praksi, ko dalībvalstis izmanto, lai risinātu totalitāro noziegumu jautājumu.

Kas attiecas uz izglītības un pilsonības aspektu svarīgumu, Komisija apsvērs arī to, kā esošās Kopienas programmas varētu izmantot, lai visā Eiropā palielinātu informētību par šiem jautājumiem.

Nobeigumā, ir svarīgi veicināt objektīvas un bezkaislīgas diskusijas par šiem jautājumiem un pakāpeniski strādāt pie Eiropas Savienības pilnvaru ierobežojumu samazināšanas šajā jomā. Komisija, protams, ir gatava piedalīties šajā procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Vytautas Landsbergis, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, runājot, debatējot un virzoties uz būtisku, vienotu nostāju par totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanu Eiropā, ātrākai morālai un tiesiskai veiksmei ir redzams viens būtisks šķērslis.

Galvenais šķērslis ir gandrīz nesaprotamā šodienas Krievijas valdības nostāja. Kas attiecas uz PSRS staļiniskajā pagātnē pastrādātajiem noziegumiem, tā vietā, lai no tiem distancētos ar atbilstošu nosodījumu par lielajiem noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un citām ļaundarībām, Krievijas valdošā elite neseko denacificētās Vācijas labajam piemēram.

Nē, padomju fīrers Staļins tiek slavēts, viņa paša un viņa bandas noziegumi tiek noliegti vai ignorēti un to upuri tiek pazemoti un apsmieti. Šī dīvainā politiskā uzvedība, kas tik ļoti kaitē pašai Krievijai, nevar mums atņemt patiesību par dokumentiem, taču turpina negatīvi ietekmēt Eiropas standartus un izvērtējuma godīgumu.

Mums būtu jāapzinās, kā šāda liekulība un dubultstandarti palīdz dažādiem neonacistiem, u.c. Ja kāds saka, ka pirms oficiālā Krievija pārdomā, mums savas domas ir jāiesaldē un jāseko Kremļa vēlmēm vai arī jāatliek izvērtēšana un lēmumu pieņemšana, tad tas ir pilnīgi un galīgi nepareizs viedoklis.

Neskatoties uz to, cik skarbā veidā Krievijas valsts nolīgtie vēsturnieki mēģinās pārrakstīt faktisko Eiropas vēsturi, divas 20. gadsimta visasiņainākās starptautiskās tirānijas līdz ar citām, mazākām nacionālajām diktatūrām ir jāizvērtē un tās tiks atbilstoši izvērtētas. Tas ir vislabākais veids, kā Eiropa var palīdzēt nākotnes Krievijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Marinus Wiersma, PSE grupas vārdā. (NL) Priekšsēdētāja kungs, mūsu grupa palīdzēja noorganizēt šīs debates, jo mēs esam satraukušies par aizvien biežāko dažādo pagātnes interpretāciju no politisko partiju puses. Es runāju ne tikai kā politiķis, kā sociāldemokrāts, bet arī kā vēsturnieks. Šāda veida interpretācijas bieži rada pamatu mītiem, kas var būt auglīga augsne, piemēram, ksenofobijai, jo tās atspoguļo tikai vienu stāsta pusi. Tas, protams, ir ļoti bīstami dažādajā Eiropā, kurā ir arī liela etniskā dažādība.

Uz sarežģītajiem vēstures jautājumiem nav vieglu atbilžu. Šādu nepareizu priekšstatu bieži rada tie, kas vēsturiskiem notikumiem piedod populistisku nokrāsu. Pagātnes falsificēšana tiek izmantota arī, lai panāktu, ka cilvēki to aizmirst, piemēram, noliedzot holokaustu vai slēpjot citu totalitāro režīmu pastrādātos noziegumus. Un pastāv arī briesmas kļūt selektīviem. Vēstures kritēriji dažreiz tiek piemēroti vienai situācijai, bet kādai citai nē. Dažreiz netiek saskatītas nekādas atšķirības, un viena situācija tiek vērtēta tieši tāpat kā kāda cita. Tā rezultātā, cilvēki apjūk un nezina, kā viņiem vajadzētu justies attiecībā uz pagātni - politiķi ir nolaupījuši vēsturisko patiesību, jo ir ļoti viegli salīdzināt.

Mūsu grupa šo jautājumu uzskata par īpaši būtisku tieši šogad, jo šogad mēs pieminam Prāgas sacelšanos, Prāgas pavasari, un arī Kristallnacht. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai Komisija un Padome rādītu piemēru un veicinātu uz faktiem un zinātniskiem pētījumiem balstītas debates. Nevis lai censtos panākt kaut kādu vienotu nostāju, bet gan lai nodrošinātu to, ka cilvēki apzinās, ka mūsu diskusija balstās uz pareizu informāciju. Un lai nodrošinātu, ka debates varēs arī turpināties.

Es vēlreiz vēlos uzsvērt, ka mērķis, protams, nav no mūsu vēstures aizslaucīt svarīgās un briesmīgās epizodes. Protams, nē, galvenais mērķis ir no tām mācīties. Taču mums ir jābūt pārliecinātiem, ka vēsture netiek ļaunprātīgi izmantota. Tas ir svarīgs morāles jautājums. Es domāju, ka ir svarīgi vēlreiz pateikt, ka mūsu šīs pēcpusdienas un šī vakara debatēs mums būtu jādod vārds arī vairākiem kolēģiem deputātiem, kuriem ir personīga pieredze, kas saistīta ar totalitāro režīmu sekām. Šīs mums ir svarīgas debates, kuras mēs gada laikā noteikti turpināsim.

 
  
MPphoto
 
 

  Sarah Ludford, ALDE grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka visi totalitāro režīmu, vai tas būtu fašistiskais, komunistiskais vai staļiniskais režīms, pastrādātie noziegumi ir pilnībā jāatklāj. Taču es neatbalstu to, ka par nelikumīgu tiek pasludināta šādu totalitāru vai autoritāru režīmu pastrādātu noziegumu, piemēram, holokausta (Shoah), genocīda vai noziegumu pret cilvēci, noliegšana vai piedošana, un tāpat es neatbalstu, ka par nelikumīgu tiek pasludināts tā saucamais terorisma noraidījums, attaisnošana vai glorificēšana no sabiedrības puses. Visos šajos gadījumos, manuprāt, vissvarīgākajai būtu jābūt vārda brīvībai, un krimināltiesības būtu jāpiemēro tikai tajos gadījumos, ja ir redzams skaidrs pamudinājums uz naidu, vardarbību vai terorismu. Vārda brīvība ir patiesības noskaidrošanas pamatā.

Viens uzklausīšanas temats bija kompensācijas par netaisnību; nav iespējams panākt taisnīgumu bez patiesības. Vislabākā ilustrācija šim faktam bija Patiesības un saskaņas komisijā Dienvidāfrikā. Es uzskatu, ka viens no vislieliskākajiem Eiropas Savienības un tās dalībvalstu sasniegumiem pēdējā desmitgadē bija Starptautiskās kara noziegumu tiesas izveide. Taču uz planētas vēl ir daudz nesodītu cilvēku, un es uzskatu, ka mēs Eiropā nedarām pietiekami daudz, lai viņus nodotu tiesai. Es nezinu, kas notika ar to noskaņojumu, kas ES vadīja laikā, kad atbalstījām Starptautisko kara noziegumu tiesu, brīdī, kad bija jābūt godīgiem attiecībā uz slepenām norunām par ieslodzīto ārkārtas pārvietošanas lidojumiem un slepeniem cietumiem. Uz savu ziņojumu, ko par šādām norunām iesniedzām pirms gada, mēs neesam no dalībvalstīm saņēmuši apmierinošu atbildi.

Mēs zinām, ka Amerikas Savienotajās Valstīs spīdzināšanas Gvantanamo līcī un citur tika atļautas visaugstākajā Buša administrācijas līmenī. Tas ir novedis pie traģiskas Amerikas Savienoto Valstu morālās autoritātes un reputācijas zaudēšanas. Jā, mums ir jānoskaidro patiesība par šiem noziegumiem, taču nepadarīsim par nelikumīgu to, kas ir kārtīgi jāizdiskutē.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Roszkowski, UEN grupas vārdā. (PL) Priekšsēdētāja kungs, divi 20. gadsimta visnežēlīgākie totalitārie režīmi, vācu nacisms un padomju un ķīniešu komunisms, pastrādāja šausmīgus noziegumus. Kopējais upuru skaits, iespējams, pārsniedz 100 miljonus cilvēku, kas miruši un nomocīti holokaustā un masveida nāves sodu izpildīšanā, deportācijās, mākslīgi radītos bada apstākļos un nāves un koncentrācijas nometnēs.

Nacisma sistēma cilvēkus slepkavoja rasistisku iemeslu dēļ; komunisma sistēma – sociālās šķiras dēļ. Ideoloģijas, kas bija šo sistēmu pamatā, veselas pilsoņu grupas izslēdza no likuma varas un nolēma tās nāvei vai fiziskai un sociālai degradācijai, lai varētu veidot jaunu, it kā labāku sabiedrību. Īpašs naids valdīja pret reliģijām. Šajā sistēmās bija ne tikai varas monopols, bet arī valodas monopols, jo tā tika pārvērsta par propagandas un terora instrumentu.

Šodien, vairāk nekā 60 gadus pēc otrā Pasaules kara beigām un vairāk nekā 12 gadus pēc padomju komunistiskās sistēmas sabrukuma, ir pārsteidzoši, ka Eiropas Savienībā vēl arvien ir cilvēki, kas atsakās atzīt, ka komunisms bija noziedzīga sistēma. Tiek izmantotas dažādas viltības, lai relativizētu komunisma pagātni. Kādi morāli argumenti ļauj atbalstīt apgalvojumu, ka nacisma upuri ir svarīgāki nekā komunisma upuri? Kādēļ mēs nespējam šajā jautājumā sagatavot kādu kopīgu rezolūciju?

Komisāra kungs, šis nav tikai atsevišķu dalībvalstu jautājums. Ja Eiropas Savienība sevi uzskata par atbildīgu un kompetentu risināt rasisma un ksenofobijas jautājumu, tad tai ir jāsaņem drosme, lai izteiktu nožēlu arī par komunistu pastrādātajiem noziegumiem. Es to saku ne tikai kā politiķis, bet arī kā vēsturnieks. Abu sistēmu līdzīgums ne vienmēr noteikti noved pie argumentiem par to salīdzināmību. Uzsverot komunistu noziegumu unikalitāti, nacistu noziegumi nekādā ziņā netiek mīkstināti, un otrādi. Vienkārši sakot, vispārēja pieklājība un šo režīmu neskaitāmo upuru piemiņa prasa nosodīt abus režīmus. Darba grupa, kuru Parlamentā esam izveidojuši un ko sauc Vienota Eiropa, vienota vēsture, un kurā ir jau apmēram 50 biedri, lūgs izteikt tieši šādu nosodījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, manuprāt, mūsu pienākums šajā jautājumā sastāv no trim daļām. Pirmkārt, mums ir jāspēj noformulēt vienotu Eiropas kara un kara iemeslu interpretāciju, t.i. vienotas Eiropas atmiņas.

Nav jēgas turpināt šo nebeidzamo diskusiju un Staļina noziegumu salīdzināšanu ar nacistu noziegumiem. Tie ir divi atsevišķi totalitārisma piemēri, divas atsevišķas noziedzīgas sistēmas, lai gan dažreiz tām ir strukturālas līdzības. Protams, mēs varam visu debašu garumā runāt par atklātību, demokrātiju, utt., tādējādi izsakot kopējo interpretāciju. Kopējā atbilde ir, piemēram, Eiropas Savienība vai Pamattiesību harta, kas būtībā atspoguļo, ko esam mācījušies no šīm divām totalitārajām sistēmām, kas mūsu kontinentā radīja tik lielu iznīcību.

Otrkārt, ja paskatāmies sev apkārt, pasaulē, tad redzam Ruandu, Bosniju, Darfūru, utt. Tas nozīmē, ka cilvēku posts turpinās. Kā pareizi teica baronese Sarah Ludford, mums ir nepieciešama Starptautiskā kara noziegumu tiesa un vienoti noteikumi. Šodien mums ir jācenšas nodrošināt, lai visas civilizētās valstis atzītu Starptautisko kara noziegumu tiesu, lai šāda veida noziegumi, kas atšķiras, kas nav visi pilnīgi vienādi, taču savā ziņā visi ir noziegumi, tiktu nodoti tiesai.

Stāties pretī šādiem noziegumiem mēs spēsim tikai tad, ja spēsim par tiem atbildīgās personas nodot tiesai, lai kur arī tās nebūtu – Gvantanamo, Darfūrā vai Bosnijā šīs valsts serbu vidū. Tiesiskums sāks valdīt tikai tad, ja atbildīgās personas tiks nodotas tiesai. Tādas ir vēstures sniegtās mācības, un tādēļ es uzskatu, ka Komisijas iniciatīvas šajā jomā ir interesantas, ja beigās tās mums palīdz noformulēt kopēju, pret totalitārismu vērstu nostāju.

 
  
MPphoto
 
 

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. (FR) Priekšsēdētāja kungs, mēs atbalstīsim visus centienus izskaust rasismu un ksenofobiju, veicināt pamattiesību ievērošanu un īpaši atklāti nosodīt kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci un genocīda noziegumus. Mēs to darīsim neatkarīgi no laika un vietas. Šajā cīņā nedrīkst būt nekādu tabu ne attiecībā uz pagātnes noziegumiem, ne uz traģēdijām, kas pašreiz notiek visā pasaulē.

Eiropas vēsturē tas, protams, attiecas uz nacismu. Tas attiecas arī uz fašistu Mussolini, Petain, Franco, Salazar režīmiem, kā arī uz grieķu armijas pulkvežiem. Mēs arī esam gatavi atkārtot nosodījumu Staļina laikā pastrādātajiem nežēlīgajiem noziegumiem. Tāpat nedrīkst aizmirst koloniju laika notikumus.

Mūsu nevēlēšanās ielaisties kompromisā vēl lielākā mērā noteikti ir jāattiecina uz rasistiskām, ksenofobiskām un atklāti fašistiskām tendencēm, kas mūsdienās dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan jaunajās, gan vecajās, vēl arvien tiek pieļautas ļoti augstā līmenī. Ir tikai viena lieta, ko par nepieņemamu varētu uzskatīt ne tikai mūsu grupa, bet arī tie, kas ir nesuši personīgus upurus cīņā pret visbriesmīgāko genocīdu mūsdienu vēsturē, un tas ir mēģinājums slepeni trivializēt nacismu, iekļaujot to vispārējā kategorijā, kurā ir iekļauts arī staļinisms un pat tie režīmi, kas Centrālajā un Austrumeiropā pastāvēja pirms Berlīnes mūra krišanas.

Es vēlētos jums citēt trīs paziņojumus no daudzajiem, kas nesen par šo tematu tikuši teikti, un tie visi runā paši par sevi. Pirmkārt, šis ir fragments no paziņojuma, ko izdarīja Vācijas Neuengamme koncentrācijas nometnē izdzīvojušo savienība. Es citēju:

(DE) „Neuengamme asociācija vienmēr ir iebildusi pret Nacionālsociālisma pielīdzināšanu staļinismam”.

GUE/NGL grupas vārdā. (FR) Nākamais citāts ir komentārs, ko izteikusi Būhenvaldes nometnes bijušo ieslodzīto padome. Citēju: „Tie, kas mēģina visu vispārināt, sagroza nacisma barbarisma nozīmi Vācijas vēsturē.”

Visbeidzot, šie ir vārdi, ko teica Vācijas Ebreju centrālās padomes ģenerālsekretārs, apsūdzot tos, kas uzdrošināt vilkt paralēles starp bijušo VDR un nacistu režīmu; un es citēju: „Jebkurš mēģinājums vilt paralēles starp šiem diviem režīmiem ir mēģinājums samazināt tiesību liegšanas, deportāciju un miljoniem nevainīgu vīriešu, sieviešu un bērnu masu iznīcināšanas apmērus nacistu diktatūras laikā.”

Paldies, ka veltījāt laiku šo paziņojumu apsvēršanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski, IND/DEM grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, karš ir viena lieta, bet nāciju iznīcināšana un noziegumi pret cilvēci ir pavisam kas cits. Ne katra kara mērķis ir iznīcināt zaudējušo pusi, un nāciju ir iespējams iznīcināt arī bez kara. Bieži vien to cilvēku dvēseles, kam nodarīts pāri, pārņēma milzīgs naids pret iekarotājiem un apspiedējiem – tieši tā Hannibals un Mithidrates uztvēra romiešus. Taču to nevar salīdzināt ar naidīguma jūtām, kas radās 20. gadsimta noziedznieku sirdīs.

Šī gadsimta vēsture ir daudz vairāk nekā tikai daudzu nāciju pārciesto netaisnību summa. Tā ir kļuvusi par cilvēces un necilvēcīguma vēstures papildinājumu. Filozofs Kants to formulēja kategoriski: rīkojies tā, lai jebkādas formas cilvēcīgums tev būtu mērķis, nevis līdzeklis mērķa sasniegšanai.

Bieži tiek kaismīgi diskutēts par genocīda noziegumu iemesliem. Labāk būtu pajautāt, kādēļ neviens šos noziegumus pareizajā laikā nenovērsa. Totalitārā politikā viss bija plānots un aprēķināts. Pirmais priekšraksts bija neko neatklāt pirms laika, izlikties par draugu līdz pēdējam brīdim. Es to saku, jo šodien daudzās valstīs atklāti pastāv fašistiskas un komunistiskas grupas. Tādēļ tik svarīgas bija divas pirmās uzklausīšanas sesijas Eiropas Savienībā par totalitāro noziegumu vēsturi. Runāsim atklāti, lai skaidri noteiktu, kas nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par tā saucamā vēsturiskā revizionisma objektu.

Genocīds nav tāda lieta, kam var pretoties viena vienīga nācija. Tam ir jāpretojas visas civilizētās pasaules sabiedrībai. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ tas ir Eiropas Savienības uzdevums.

 
  
  

SĒDI VADA: Mario MAURO
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI). – (BG) 20. gadsimtā papildus komunisma un nacisma totalitārajiem režīmiem bija vēl kāds fakts: nežēlīgie Osmaņu impērijas uzbrukumi bulgāru un armēņu tautas cilvēktiesībām. Gandrīz piecu gadsimtu ilgajā Osmaņu valsts valdīšanas laikā vardarbība pret bulgāru tautu ietvēra arī genocīda pazīmes. Liela daļa Bulgārijas iedzīvotāju tika aizvesti verdzībā, iznīcināti vai piespiedu kārtā pievērsti Islāmam, kas būtībā ir mērķtiecīga etniskā tīrīšana. Vēl viens nenoliedzams fakts ir vairāk nekā pusotra miljona armēņu piespiedu deportācijas un nogalināšana, ko laika posmā no 1915. līdz 1917. gadam veica Turcijas varas iestādes. Visi šie pret bulgāriem un armēņiem veiktie vardarbības akti pilnībā atbilst ANO dokumentos par apsūdzēšanu genocīdā un tā sodīšanu definētajiem noziegumu elementiem. Pret armēņiem un bulgāriem vērstā genocīda atzīšana Turcijas Republikai dotu skaidru signālu, ka tai ir jāuzņemas atbildība un jāatvainojas par pieciem bulgāru apspiestības gadsimtiem un pastrādātajiem noziegumiem un masu slepkavībām un jāatlīdzina bēgļu mantiniekiem par ciešanām un privātīpašumiem, kas viņiem tika nozagti un vēl arvien atrodas Turcijas teritorijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Beazley (PPE-DE). – (FR) Komisāra kungs, piedodiet, taču mani dziļi šokēja tas, kā jūs ievadījāt šīs debates. Jūs mums teicāt, ka Komisijā ir notikušas bezkaislīgas debates par noziegumiem pret cilvēci. Jūs minējāt, cik sarežģīts ir šis uzdevums, un nobeigumā teicāt, ka Eiropas Savienībai šajā jomā ir ļoti maz pilnvaru.

Jūsu igauņu kolēģa Sim Kallas, kuru jūs ļoti labi pazīstat, sievu divu gadu vecumā kopā ar māti un vecmāmiņu deportēja Staļina režīms. Kāds cits jūsu kolēģis, Frattini kungs, kurš mūs drīz pametīs, savā vēstulē Landsbergis kungam teica: „Jūsu vēsture, kas saistās ar Lietuvas ciešanām zem Staļina režīma, šī jūsu vēsture ir arī mūsu vēsture.”

Komisāra kungs, varbūt savā atbildē jūs varētu visu sīkāk paskaidrot, jo var gadīties, ka esmu pārpratis. Es uzskatu, ka tieši šeit Parlamentā un Padomē ir daudz darīts, lai pieminētu aizmirstos mirušos. Jo mēs nerunājam kā politiķi; mēs vēršamies pie sabiedrības kopumā. Polijā un Baltijas valstīs vēl aizvien dzīvo cilvēki, kuri ir zaudējuši savus vecākus, vecvecākus, taču neviens par viņiem neatceras. Es nedomāju, ka debates par sešu miljonu ebreju ciešanām varētu būt bezkaislīgas. Tādēļ šādu debašu ilgums un veids, kādā tās norisinās, ir ļoti svarīgi faktori. Kā teiktu jūsu kolēģis, Centrālās un Austrumeiropas vēsture ir mūsu vēsture. Mūsu, britu un franču, problēma ir tā, ka kara beigās mēs bijām Staļina sabiedrotie. Britiem bija nepieciešami 30 gadi, lai atzītu, ka Katiņā notikušais bija Staļina režīma noziegums Hitlers nebija vainīgais.

 
  
MPphoto
 
 

  Helmut Kuhne (PSE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, mūs, sociāldemokrātus, ir vajājis katrs 20. gadsimta totalitārais un autoritārais režīms, vai tie būtu nacisti, vai Staļina, Franko vai Musolīni algotņi – šis saraksts ir garš. Tādēļ mums ne tikai nav problēmu no jauna izvērtēt staļinisma noziegumus, bet mēs šo izvērtēšanu vērtējam ļoti atzinīgi. Mēs to varam tikai un vienīgi apsveikt.

Tomēr, šajā izvērtēšanā būtu jāievēro vēsturiskās metodikas noteikumi un to nekādi nedrīkstētu mulsināt noteikumi, kas regulē krimināltiesu darbu. Mums ir jāizsargājas no šo jautājumu sajaukšanas. Šis nav jautājums par upuru saskaitīšanu vai atkārtotu Nirnbergas tiesu; šoreiz mēs tiesājam ideoloģiju, nevis konkrētus noziedzniekus.

Tomēr, ir arī daži punkti, attiecībā uz kuriem mums skaidri ir jāsaka „nē”, un mēs, sociāldemokrāti, esam konstatējuši dažus no tiem. Mēs sakām „nē” mēģinājumam izveidot jaunu Eiropas vēstures interpretācijas sistēmu, kas izriet no dažu šī Parlamenta deputātu runām konferencē, kas notika šī gada 22. janvārī. Mēs stingri iebilstam pret uzskatu, ka nacistu veiktā Eiropas ebreju iznīcināšana izriet no vēstures koncepcijas, ko izstrādāja padomju režīms. Mēs šādu viedokli noraidām.

Mēs to noraidām vēl kategoriskāk tādēļ, ka 2006. gadā mēs uzzinājām, ka kāds cits kolēģis, kurš pārstāv šo pašu ideoloģisko spektru, visiem šī Parlamenta deputātiem izsūtīja apkārtrakstu, kurā viņš divas latviešu SS vienības aprakstīja kā Vācijas bruņoto spēku daļu, tādējādi samazinot to nozīmi. Mēs noraidām arī šādu interpretāciju, it īpaši saistībā ar pirmo teikumu. Mēs noraidām arī apgalvojumu, ka Rietumi neko nedarīja, lai tolaik padomju pārvaldītajā Eiropas daļā ienestu kādas pārmaiņas.

Eiropas Drošības un sadarbības konference Helsinkos bija pirmā, kas šajās valstīs ļāva uzelpot pilsoņu tiesību kustībām, kas noveda pie veiksmīgā un laimīgā rezultāta, ko redzam šodien, mūsu Parlamentā sagaidot pārstāvjus no šīm valstīm. Šīs ir lietas, uz ko uzstājam un pie kā turpināsim strādāt.

 
  
MPphoto
 
 

  Ģirts Valdis Kristovskis (UEN). – (LV) Cienījamo priekšsēdētāj! Eiropas Parlamentā ir pierasts runāt par kopējām vērtībām, par kopēju un taisnīgu vēsturi, tomēr dažkārt rodas pārpratumi. Barrot kungs, es domāju, Jūs pareizi minējāt, ka ir nepieciešams joprojām Eiropā konstatēt patiesību. Runa ir par saskaņu, taču varbūt ne tādā veidā, kā to piedāvāja Cohn-Bendit kungs. Bet paldies komisāram Frattini par rīkoto uzklausīšanu. Man bija iespēja piedalīties un arī vairākkārt izteikties šajā uzklausīšanā. Domāju, ka debates bija saturīgas. Diemžēl izpalika nepārprotama, apņēmīga, mērķtiecīga konstatējuma par tālāko rīcību. Diemžēl kārtējo reizi Krievijas pārstāvji turpināja attaisnot noziegumus, kurus totalitārais komunisms tika pastrādājis PSRS okupētajās teritorijās. Krievija nepārsteidz, bet ko darīs Eiropas Savienība? Turpinās uzturēt dubultos standartus? Prasīs atzīt nacisma noziegumus par to noliegšanu vai rupju trivializēšanu dalībvalstīs? Prasīs piemērot līdz trīs gadiem ilgus cietumsodus? Un tajā pašā laikā novērsīsies no PSRS totalitārā režīma noziegumiem. Daļa padomju totalitārā režīma upuru joprojām ir dzīvi, taču Eiropas Savienības nostāja nesniedz gandarījumu, pat vēl vairāk – turpina tos pazemot. Runa ir par Eiropas Savienības pilsoņiem. Eiropas Parlamentam būtu jānostājas pret šādu netaisnību. Diemžēl mēs kārtējo reizi redzam, ka politisko grupu prezidenti neizšķīrās veidot rezolūciju šajā jautājumā. Līdz ar to mēs nevaram rakstiski fiksēt tās domas, kuras šodien mēs šeit izsakām. Barrot kungs, aicinu jūs nenovērsties no šī svarīgā mērķa un cīnīties par vienotu izpratni un taisnīgu vēsturi saskaņas vārdā. Paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  László Tőkés (Verts/ALE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, sacelšanās pret Ceauşescu Rumānijā sākās manā baznīcā. Es esmu sāpīgi pieredzējis to, kas īsti ir komunisms, un tādēļ ar apmierinājumu atzīmēju, ka Eiropas Savienības uzmanība atkal ir koncentrēta uz totalitāro režīmu noziedzīgajām darbībām. Nacionālsociālisma un komunisma laikā pastrādāto noziegumu pret cilvēci gadījumā pasaule vēl aizvien piemēro dubultstandartus. Pretēji fašisma gadījumam, līdz šim vēl nav bijis tiesas, kurā tiesātu komunismu. Abi diktatorisko režīmu veidi apspieda brīvību, cilvēktiesības un baznīcu. Tie sakropļoja nacionālo minoritāšu dzīvi. Fašismam un komunismam kopīga ir liela mēroga humānā un sociālā traģēdija. Politiskā, vēsturiskā, humānā un morālā kompensācija ir tikko sākusies un tai ir jāturpinās. Ņemsim Rumānijas piemēru un Tismăneanu ziņojumu. Esmu pārliecināts, ka, lai tiktu pabeigta 1989. gadā aizsāktā režīma maiņa, ir jāskatās acīs pagātnes notikumiem. Lai bijušās komunisma valstis patiesi integrētos Eiropā, ir nepieciešama ne tikai patiesība un kompensācijas, bet arī diktatūras nosodīšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā Baltijas jūra 2004. gadā kļuva par ES iekšējo jūru, tā arī 10 jauno dalībvalstu, kas cieta zem komunisma totalitārā režīma, vēsturiskā pieredze ir kļuvusi par visas Eiropas problēmu.

Es pilnībā piekrītu Cohn-Bendit kungam: mums ir nepieciešama vienota vai kopēja mūsu kopīgās vēstures interpretācija. Jautājums nav par nosodījumu; tas ir jautājums par visu noziegumu morālu un politisku izvērtējumu. Mūs aicināja garantēt, lai visi noziegumi pret cilvēci, visi genocīda noziegumi un ar cilvēka sociālo šķiru saistītie noziegumi un visi kara noziegumi tiktu vienādi risināti. Taisnīgums pienākas visiem Eiropas pilsoņiem bez izņēmuma.

Šajā ziņā esmu mazliet sarūgtināts par Komisijas paziņojumu, jo tā galvenā doma ir, ka komunisma totalitārā režīma izvērtēšana būs katras attiecīgās valsts iekšējā lieta. Baidos, ka tas padziļinās dubultstandartus, jo skaidrs, ka nacisms un fašisms nevienā no ES dalībvalstīm netiek uzskatīts par iekšēju jautājumu. Katrs neonacisma un rasisma parādīšanās gadījums tiek uzskatīts par tiešiem draudiem Eiropas kopējām vērtībām.

Kas mums būtu jādara? Desmitiem miljonu komunistu režīma upuru vēl aizvien ir dzīvi, tāpat arī viņu pēcteči. Šodienas situācijā viņi jūtas kā otrās vai trešās šķiras upuri. Slavenais „nekad vairs” viņiem vēl aizvien nav garantēts.

Visbeidzot, šī nav pagātnes problēma. Politiskā un morālā izvērtējuma trūkums nepārtraukti ietekmē mūsu šodienu un kropļo mūsu kopīgo nākotni. Vai kāds varētu iedomāties padomju VDK vadības atgriešanos pie varas Krievijā vai komunistisko politisko spēku atdzīvošanos Vācijā, ja Aukstā kara beigās būtu notikusi komunistiskās sistēmas izvērtēšana?

 
  
MPphoto
 
 

  Józef Pinior (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja, kungs, komisāra kungs, es šodienas debates vēlētos sākt ar atgādinājumu par Polijas Sociālistiskās partijas līderi Kazimierz Pużak, kuru varētu uzskatīt par šo debašu simbolu. Polijas sociālistiskās partijas līderis Pużak, pirmo reizi tika arestēts 20. gadsimta sākumā, 1911. gadā, un tā kā viņš bija arī pagrīdes Sociālistiskās partijas līderis Otrā pasaules kara laikā cīņā pret nacismu, tad 1945. gadā viņu atkal arestēja NKVD un 1950. gada 30. aprīlī viņš traģiski mira staļinisma režīma cietumā Polijā.

Mums, sociālistiem cīņa par cilvēktiesībām, tiesiskumu un liberālas demokrātijas principiem vienmēr bija mūsu politikas pamatā. Tāds ir mūsu mantojums šodienas Eiropā. Tajā pašā laikā, komisāra kungs, es vēršos īpaši pie jums; vēsture šodien diemžēl ir manipulāciju priekšmets, sava veida krusta karš, kolonizācija, ko uzsākuši populistiskie labējie spēki un nacionālistu kustības. Tas rada paradoksālas situācijas, kurās mums ir nacionālistiski labējie spēki, kas vēlas vēsturiskus pētījumus, jaunas tiesas, taču tajā pašā laikā iebilst pret Pamattiesību hartu kā Eiropas tiesību aktu daļu. Patiesi neticams paradokss.

Demokrātija, tiesiskums, liberāla demokrātija – tie ir mūsdienu Eiropas pamati. Eiropas vienotība, Pamattiesību harta, tiesiskums, kas valda visā pasaulē, spīdzināšanas nepieņemšana – tāda ir mūsu atbilde, kas izriet no 20. gadsimta sniegtā mantojuma: cīņa par demokrātiju, cīņa pret visa veida diktatūrām un totalitāriem režīmiem.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Dariusz Maciej Grabowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, genocīds ir definēts starptautiskajās tiesībās, un šī definīcija balstās uz ANO Konvenciju. Būdams polis, genocīda skartas valsts pilsonis, es uzskatu, ka šajā definīcijā ir jāiekļauj vēl divi elementi.

Tajā būtu jāuzsver, ka parasti genocīda mērķis ir nacionālās identitātes sajūtas likvidēšana, iznīcinot intelektuālo un kultūras eliti. Polija šeit var kalpot par piemēru. Otrā Pasaules kara laikā vācieši un krievi tur slepkavoja, pirmkārt, inteliģenci, profesorus un garīdzniecību. Otrkārt, būtu jāapsver arī tas, kā saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem sodīt vēsturiskus melus, nepatiesu propagandu un atteikšanos atzīt savu vainu genocīda noziegumos. Šeit kā piemēru var minēt Krievijas attieksmi pret staļinisma noziegumiem un arī pret masu slaktiņu Katiņā.

Polija atbalsta Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Tomēr, tā kā vēsturei būtu jāvieno, nevis jāšķir, mēs uzskatām, ka Ukrainai ir jāatzīst noziegumi, kas Otrā Pasaules kara laikā tika pastrādāti pret poļiem un ebrejiem, kad bojā gāja vairāk nekā 150 tūkstoši cilvēku.

Eiropas Savienībai būtu jābūt organizācijai, kas visai pasaulei rāda piemēru bezkompromisu cīņai pret genocīdu. Tādēļ mums kā mūsu tautu ievēlētajiem politiķiem vajadzētu nosodīt komunismu kā noziedzīgu ideoloģiju un noziedzīgu sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Miguel Angel Martínez Martínez (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, atmiņas par vēsturiskiem notikumiem ir būtiskas Eiropas veidošanas procesā. Lai šis process būtu patiesi veiksmīgs, ir svarīgi saprast, ka tas nozīmē nacionālisma, totalitārisma, neiecietības, autokrātijas un kara izskaušanu un eiropeiskuma, brīvības, cieņas, demokrātijas un miera kā vērtību, kas regulē mūsu kopīgo dzīvi Eiropā, izveidošanu.

Tā ir mācība, kas mums jāmāca šodienas jauniešiem: pagātnes notikumi un mūsdienu progress, neslēpjot noziegumus un kļūdas, kam bija jātiek pāri, un norādot uz upuriem, kas tika nesti, lai tās pārvarētu.

Vēstures pārzināšana ir kā pretlīdzeklis pret atkārtotu iekrišanu tajās pašās lamatās.

Tikai zinot patiesību, visu patiesību, mēs varam virzīties tālāk. Mums ir stingri jānosoda pagātnes nežēlības, nepadarot tās mazākas un nekādā gadījumā tās nefalsificējot; nekrītot manihejiskā Aukstā kara loģikā, Rietumus pielīdzinot labajam un Austrumeiropu pielīdzinot ļaunajam. Mēs izskaidrosim, ka bija demokrāti un bija totalitārisma atbalstītāji, taču neslēpjot faktu, ka totalitārisma atbalstītāji bija gan Rietumeiropā, gan Austrumeiropā un abos gadījumos tie bija vienādi noziedzīgi.

Kā spāņu demokrāts, es jūtu līdzi tiem demokrātiem, kas savās valstīs bija staļinisma upuri, taču es viņus aicinu izrādīt solidaritāti arī tiem cilvēkiem Spānijā, kas izturēja Ģenerāļa Franko diktatūras radīto apspiešanu un ciešanas.

Mēs saprotam mūsu līdzcilvēku traģēdiju Austrumeiropā, kuri no vienas totalitārisma formas pārgāja uz citu, taču viņiem ir jāsaprot arī mūsu traģēdija, kas ietvēra viena un tā paša noziedzīgā veida diktatūru un mūsu cilvēku apspiešanu.

Tikai zinot patiesību, visu patiesību, mēs varam virzīties tālāk. Visbeidzot, atcerēsimies Teherānu, Jaltu un Potsdamu; Staļins nebija viens; Rietumu varu līderi piekrita viņa lēmumiem. Tādēļ katram ir jāuzņemas daļa atbildības par Eiropas sadalīšanu un apspiešanu, sodīšanu un ciešanām, kas bija jāpiedzīvo miljoniem eiropiešu, kas bija viena vai otra totalitārā režīma rokās.

Skaidrs, ka Centrālā un Austrumeiropa ir daudz lielākā mērā atbildīga par staļinismu, taču taisnība ir arī tajā, ka attiecībā uz manu valsti atbildība galvenokārt ir jāuzņemas Rietumu demokrātijām, kuras pieņēma Franko tirāniju, kuru kā savas brīvās pasaules daļu izveidoja Hitlers un Musolīni, tādējādi kļūstot par līdzvainīgiem viņa noziegumos.

Priekšsēdētāja kungs, mēs kā vienota Eiropa kopā daudz ko esam sasnieguši, un Eiropa būs tieši tik stipra un piedāvās tik lielas brīvības un demokrātijas garantijas, cik lielā mērā tās veidošana balstīsies uz informētību par sasniegto progresu, piedaloties šajā pasākumā, kas konstatē un nosoda mūsu pagātnes tumšo pusi, lai veidotu nākotni, kas būtu veltīta mūs vienojošajām vērtībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Mirosław Mariusz Piotrowski (UEN). – (PL) Es vēlētos izteikt gandarījumu, ka šodienas debates par jautājumiem, kas saistīti ar asiņainajiem totalitārajiem režīmiem, ir iespējamas. Žēl, ka debates ir tik īsas un virspusējas. Tas, ka ir atmests parastais princips pieņemt piemērotu rezolūciju, dod vielu pārdomām.

Ir arī interesanti, ka dažādos Eiropas Savienības līmeņos vācu nacionālsociālisms, ko parasti sauc par nacismu, tiek apsvērts un minēts pirms visa cita. Starptautiskais sociālisms, t.i. komunisms, paliek klusumā. Šīs sistēmas vienoja ne tikai to kopējā ideoloģiskās izcelsme, bet arī praktiska sadarbība. Komunisms ir cēlies no Rozas Luksemburgas, Karla Lībknekta, Marksa, Ļeņina un Staļina darbiem un noveda pie desmitiem miljonu Centrālās un Austrumeiropas iedzīvotāju plānotas nāves. Daudzi asiņaini noziegumi, piemēram, Katiņas masu slaktiņš, līdz pat šodienai ir tabu tēmas, un šos noziegumus nevar saukt to īstajā vārdā par genocīdu.

Demokrātiskas Eiropas veidošana ir iespējama tikai uz patiesības pamatiem, tostarp uz patiesības par necilvēcīgo komunisma totalitāro režīmu. Atceri un taisnīgumu mēs esam parādā ne tikai necilvēcīgo sistēmu upuriem; pirmkārt, mēs to esam parādā šodienas un nākotnes paaudzēm, lai šāda situācija vairs nekad neatkārtotos.

 
  
MPphoto
 
 

  Libor Rouček (PSE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, 20. gadsimts Eiropā bija totalitāro un autoritāro režīmu gadsimts, nacisma un fašisma, komunisma un tā visšausmīgākās atvases – staļinisma gadsimts, dažādu labējo spēku diktatūru gadsimts Spānijā, Portugālē, Grieķijā un citās valstīs. Šausmas un noziegumus, kas ir šo režīmu mantojums, nekad nedrīkst aizmirst: tādēļ es atzinīgi vērtēju šo diskusiju par pagātnes jautājumiem. Tomēr, šai diskusijai būtu jānotiek, balstoties uz stingri neitrāliem, objektīviem un zinātniskiem kritērijiem. To nekādā gadījumā nedrīkst izmantot politiskiem mērķiem; diemžēl, bieži ir tieši tā.

Piemēram, ja paskatāmies uz daudzām no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp arī uz manu valsti, Čehijas Republiku, tad redzam nepārtrauktus uzbrukumus visam, kas ir pa kreisi no centra, visam, kas ir kreiss. Labējā spārna politiķi, žurnālisti un tā saucamie vēsturnieki, no kuriem daudzi bija bijušā komunistiskā režīma biedri un komunistiskā režīma mācību iestādēs ieguva doktora vai inženiera grādus, nepārtraukti uzbrūk sociāldemokrātu partijām it kā tās būtu komunistiskas vai postkomunistiskas partijas, neskatoties uz to, ka īstenībā tie bija tieši sociāldemokrāti, kas gan mājās, gan trimdā 40 gadu garumā cīnījās pret komunismu. Čehu sociāldemokrāti mira komunistu cietumos; viņi organizēja pret komunismu vērsto sacelšanos Plzeň 1953. gada 1. jūnijā, kam bija jānotiek visā bijušajā padomju blokā; viņi bija Prāgas pavasara frontes līnijā; viņi veidoja opozīciju 1970.-tajos un 1980.-tajos gados. Arī man bija jādodas trimdā, kur viens no maniem darbiem bija redaktora vieta Voice of America. Neskatoties uz to, Sociāldemokrātu partijai vēl aizvien tiek pārmests, ka tā ir postkomunistiska partija.

Komisāra kungs, tādēļ es vēlētos zināt, ko Komisija plāno darīt, lai nodrošinātu, ka diskusijas par pagātni netiek izmantotas mūsdienu politiskajiem un ideoloģiskajiem mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (PSE). (LT) Priekšsēdētāja kungs, ir būtiski, ka mēs par Hitlera, Staļina un citiem totalitārajiem režīmiem – sākot ar Padomju Savienību un beidzot ar Spāniju – runājam tiešā un godīgā veidā. Kaimiņvalstīm, it īpaši Krievijai, Ukrainai un Baltkrievijai, arī būtu jāiesaistās.

Baltijas valstu okupācija un aneksija 1940. gadā nebija tipiska, jo tika mēģināts to slēpt aiz sociālas atbrīvošanas maskas. To veicināja fakts, ka, teiksim, 14 gadus Lietuvā bija valdījis autoritārs režīms, kas bija atcēlis demokrātiju un aizliedzis brīvas vēlēšanas.

Pirms gada Eiropas Parlaments atklāja izstādi, kurā šausmīgus datus prezentēja Lietuvas Genocīda un pretošanās pētījumu centrs. Trīs gadus ilgajā nacistu okupācijas laikā Lietuvā tika noslepkavoti 240 tūkstoši cilvēku, no kuriem 200 tūkstoši bija ebreji. 47 gadus ilgās padomju okupācijas laikā represīvās iestādes izsūtījumā vai arī spaidu darbu nometnēs noslepkavoja gandrīz 80 tūkstošus lietuviešu. Eiropai ir jāatklāj neizmērojamās sāpes un traģēdijas, kas slēpjas aiz šiem skaitļiem.

Staļina un citu komunistu līderu, kuri veicināja miljoniem cilvēku iznīcināšanu šķiru cīņas vārdā, rīcība un principi bija noziedzīgi. Komunistu kustība izdzīvoja 160 gadus un dažādās valstīs tai ir dažāda seja; taču visi komunistu režīmi bija antidemokrātiski. Tajā pašā laikā, eirokomunismam pastiprinoties, spēcīgāka kļuva arī pretošanās Maskavas diktātam. Atcerēsimies tādus vārdus kā Imre Nagy un Alexander Dubček, komunistu mēģinājumus izbēgt no dogmu apburtā loka un noziegumus, kurus citi komunistiskās partijas biedri centās nesaudzīgi novērst. Vai visi Padomju Savienības komunistiskās partijas līderi, tādi kā Staļins, Hruščovs, Brežņevs un Gorbačovs būtu vienā maisā bāžami? Diktatorisko vienas partijas sistēmu sagrāva ne tikai disidentu centieni, pat ne Rietumu izdarītais spiediens, bet gan galvenokārt tieši to komunistiskās partijas biedru rīcība, kuri tiecās pēc pārmaiņām, demokrātijas un cilvēktiesību ieviešanas.

Es šaubos, vai ES kādreiz būs vienota politika attiecībā uz vēsturi. Tomēr, ir svarīgi labāk iepazīt katras valsts pagātni, lai mēs spētu novērtēt demokrātiju un tiekties uz gaišāku nākotni.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (CS) Šī ir nozīmīga diena, morālā gandarījuma diena visiem totalitāro režīmu upuriem. Mans tēvs Štefan Kanyai deviņus ar pusi gadus pavadīja Krievijas gulagā. Savā grāmatā viņš apraksta smago īstenību, ko pavadīja staļinisma nežēlība – tas mums ir jāatceras! Es jums pasakos viņa vārdā.

Es jums pasakos arī bīskapa Jan Vojtaššak, Monsignor Viktor Trstensky, Štefan Putanko, Štefan Janнk un tūkstošiem citu slovāku drosmīgo dēlu vārdā, kuri bija komunisma upuri.

Slovāku priesteris František Dlugoš vienā no savām grāmatām raksta sekojošo: „Izmeklēt notikumus, kas notika 40 gadus ilgajā komunisma režīma laikā, uzzināt cilvēku likteņus nozīmē atklāt tautas dvēseli.” Pēc šodienas debatēm es varu piebilst „Eiropas dvēseli”.

Es atzinīgi vērtēju šīs debates, jo šī unikālā laika un šajā periodā notikušo notikumu izpētīšana mums var būt ļoti noderīga gan tagad, gan nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Danutė Budreikaitė (ALDE).(LT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pirmo reizi ES vēsturē, izmantojot debates par totalitāro režīmu izvērtēšanu ES līmenī, tiek mēģināts cilvēkiem likt gan komunisma, gan nacisma noziegumus uztvert kā totalitāru režīmu teroru, kas valstīm un to iedzīvotājiem nodarīja lielu kaitējumu. Komunisma noziegumu publiska nosodīšana pēc to pielīdzināšanas nacistu pastrādātajiem noziegumiem pozitīvi ietekmētu ES tiesību aktus, izglītības sistēmu un kultūru.

Eiropas nacistu pastrādātie noziegumi jau ir saņēmuši globālu nosodījumu, aizliedzot nacistiskās partijas un tiesību aktos iekļaujot normas par nacistiskas propagandas sodīšanu. Tajā pašā laikā komunistisko režīmu nodarītais kaitējums vēl nav atbilstoši noteikts. Dažās Eiropas valstīs vēl arvien ir likumīgas komunistiskās partijas.

Lietuva aicina ES dalībvalstis sagatavot oficiālus ziņojumus par totalitāru režīmu, it īpaši staļinisma, pastrādāto noziegumu radīto kaitējumu, un prasīt Padomju Savienības tiesību mantiniecei – Krievijas Federācijai – šos zaudējumus kompensēt. Lietuva pusgadsimtu ilgās padomju okupācijas radītos zaudējumus ir aprēķinājusi 80 miljardu EUR līmenī. Eiropai būtu jāizrāda solidaritāte, prasot, lai par zaudējumiem atbildīgās puses ES dalībvalstīm tos kompensētu tāpat kā to lika darīt nacistu noziegumu vaininiekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties visiem Parlamenta deputātiem, kuri piedalījās šajās debatēs šajā patiesi kritiskajā brīdī. Mēs esam dzirdējuši dažus īpaši aizkustinošus pagātnes notikumu, kurus daži no jums ir pieredzējuši uz savas ādas, vērtējumus.

Es ļoti vēlētos noskaidrot visus pārpratumus. Kas attiecas uz Beazley kungu, es nedomāju, ka šajā gadījumā būtu kāds pārpratums. Es teicu runu, kas man bija sagatavota, taču man jāsaka, ka mani varēja arī pārprast. Katrai dalībvalstij ir savi pienākumi, tas ir jāpasaka. Tomēr arī Eiropas Savienība pavisam noteikti pildīs savus pienākumus. Mēs vēlamies patiesību, mēs vēlamies visu patiesību, un ja reiz Komisija atklāja debates – tas bija mans kolēģis Franco Frattini, kurš uzklausīšanas laikā atklāja debates—tad to darīja tieši tādēļ, ka mēs vēlamies izdibināt visu patiesību. Tas ir jāpasaka pavisam skaidri. Mēs vēlamies, lai ne tikai katra dalībvalsts būtu individuāli atbildīga par šī atceres pienākuma pildīšanu, bet, lai arī visi ES pilsoņi izrādītu solidaritāti un līdzdalību šajos traģiskajos notikumos, kas notikuši dažās no mūsu dalībvalstīm. Šajā sakarībā es vēlētos teikt, un faktiski es to jau teicu savā pirmajā runā, ka es zinu, ka it īpaši Rietumos mēs ne vienmēr esam pilnībā izpratuši tās nežēlības un briesmīgo noziegumu apmērus, ko pieredzējuši mūsu draugi no tām dalībvalstīm, kas bijušas pakļautas dažāda veida okupācijai un kas dzīvojušas zem Staļina okupācijas sloga.

Tādēļ es šodien personīgi esmu šeit, jo vēlos jums vēlreiz apliecināt, ka Komisija šo diskusiju turpinās un nodrošinās, ka tā rada pamatu pētījumiem, kurus mēs gatavojamies veikt, lai redzētu, kā dalībvalstis piemēro dažādus tiesību aktus un praksi ar mērķi atcerēties totalitāros režīmus.

Acīmredzami, ka Padomes paziņojums neattiecas tieši uz staļinisma noziegumiem, bet gan runā vispārīgi par totalitāriem režīmiem. Tomēr, no konteksta, kādā šis paziņojums tika pieņemts, it īpaši dalībvalstīm, kas šajā procesā piedalījās, kļūst skaidrs, ka staļinisma noziegumu piemiņas jautājums ir centrālais šī procesa jautājums. Es uzskatu, ka tas bija jāpasaka, un atklājot šīs debates, es uzsvēru, ka jebkādas formas totalitārisms, jebkurš totalitārs režīms, kura rezultātā tiek noliegta cilvēka personība un viņa pamattiesības, ir pilnībā nepieņemams. Šajā sakarībā, un daži no jums to jau ir uzsvēruši, zināšanas par cita veida totalitāru režīmu pieredzi var noderēt, nosakot līdzekļus, ar kuru palīdzību ļaunprātīgie darbi un barbarisms, ko jūs nosodījāt, faktiski notika.

Tādēļ es uzskatu, ka šim pētījumam ir jābūt ļoti plašam un tas noteikti nedrīkst palaist garām neievērotu nevienu totalitārisma formu. Tāpat arī šīs debates nedrīkst dot iespēju tās ļaunprātīgi izmantot politiskām interesēm. Komisija, protams, ir informēta par šo risku, taču ja Eiropas Savienība turpinātu klusēt par dažu mūsu dalībvalstu traģisko pagātni, tas kalpotu tikai šāda riska palielināšanai un vēl vairāk palielinātu plaisu starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm. Tādēļ mums tālāk ir jāiet kopā.

Tādēļ, priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pajautāt, kāds ir visa šī mērķis? Tas ir tāds, ka mums ir jāaizsargājas pret jebkāda veida revizionismu, jebkādu vēsturisko nepatiesību.

Otrkārt, atceroties notikušo, mums ir arī jānovērš iespēja, ka šie totalitārie režīmi varētu atgriezties, lai mūs vajātu. Visbeidzot, mums ir pienākums panākt saskaņu, kas tiešā veidā tiek saistīta ar šo pieeju. Tomēr, es vēlētos mudināt skatīties nākotnē, un daži jau ir uzsvēruši nepieciešamību virzīties uz tiešā veidā saistošu Eiropas tiesību aktu ieviešanu, lai novērstu iespēju, ka šie totalitārie režīmi varētu atgriezties, lai mūs vajātu.

Es vēlētos jums, dāmas un kungi, vēlreiz apliecināt, ka nemaz jau nerunājot par šiem atbildes vārdiem, es pats personīgi esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums visiem kā eiropiešiem ir kopīgs pienākums izrādīt solidaritāti, lai noskaidrotu patiesību, mūsu kā eiropiešu patiesību, izvairoties no šo dažādo totalitāro režīmu pastrādāto noziegumu ignorēšanas vai to nozīmes samazināšanas. Šajā sakarībā es uzskatu, ka mūsu draugiem no Austrumeiropas ir īpaši jānovērtē tas, ka mēs esam gatavi meklēt patiesību un ka mēs neliksimies mierā, kamēr tā nebūs noskaidrota.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Lasse Lehtinen (PSE), rakstveidā. (FI) Priekšsēdētāja kungs, visdārgākais, ko iegūstam no vēstures pētīšanas, ir notikumi, par kuriem zinām – fakti. Jo vairāk faktu mēs zinām, jo labāk. Interpretācija vienmēr ir atsevišķs process. Ikvienam ir jāspēj analizēt un interpretēt notikumus; tā ir vārda brīvības sastāvdaļa. Politiskā vēsture reti kad var būt simetriska attiecībā uz tās saturu, taču to ir jācenšas panākt. Mūsdienu vēsturē vēl ir daudz neatklātu jomu, zināmā mērā pateicoties politkorektumam. Attieksme pret diktatūrām un diktatoriem ir ļoti īpaša. Nacistu noziegumi nekādu izpratni nav pelnījuši, taču arī komunisms nedrīkstētu saņemt nekādus papildu punktus.

 
  
MPphoto
 
 

  Marianne Mikko (PSE), rakstveidā. (ET) 8. aprīļa atklātajā uzklausīšanā, ko vadīja Slovēnijas prezidentūra un Eiropas Komisija, tika runāts par Eiropas Savienībai ļoti svarīgu tematu.

20. gadsimtā Eiropa totalitāro režīmu dēļ zaudēja miljoniem intelektuāļu un uzņēmēju. Brūces, kas tika iecirstas mūsu vēsturē, vēl aizvien nav sadzijušas.

Padomju Savienības diktators Josifs Staļins manu dzimteni un pārējās Baltijas valstis noslaucīja no pasaules kartes. Pusgadsimtu mēs nedrīkstējām izmantot savu valstu himnas vai karogus; un mūsu galvaspilsēta bija Maskava.

Staļinisms un nacisms attīstījās kopā un sadalīja Eiropu ar dzelzs priekškaru. Hitlera un Staļina brutalitāte nepazina valstu robežas.

Būdama sociāldemokrāte, es nosodu diktatūras, neskatoties uz to, aiz kādas maskas tās slēpjas. Es uzsveru, ka staļinisms un nacisms kalpoja kā tiešs piemērs citām totalitārajām ideoloģijām.

Metaxas, Franko, Mussolini, Salazar un daudzi citi, mazāki diktatori paši izdarīja noziegumus, sekojot Hitlera un Staļina brutalitātei. Viņu darbības zona neizgāja ārpus pašu valsts robežām, un šī iemesla dēļ tieši šīm valstīm būtu jābūt atbildīgām par patieso zaudējumu noteikšanu.

Vienam otra vēstures zināšana un pētījumi ir būtiski, lai Eiropas valstu pilsoņi varētu sākt apzināties faktu, ka viņi ir arī Eiropas pilsoņi. Mums ir nepieciešams Padomju Savienības Komunistiskās partijas un VDK pastrādāto noziegumu izvērtējums, kas balstītos uz kopīgām vērtībām.

Drīz būs pagājuši septiņdesmit gadi kopš Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas. Staļina spaidu mehānisma nežēlība vēl aizvien netiek uzskatīta par pielīdzināmu Hitlera kara mašīnai.

Kā pirmo soli kopējā pieejā vēstures jautājumiem es ierosinu, ka mūsu valdības varētu 23. augustu noteikt par visas Eiropas staļinisma un nacisma upuru Atceres dienu.

 
  
MPphoto
 
 

  Katrin Saks (PSE), rakstveidā. (ET) Tas diemžēl ir fakts, ka, lai gan visi rietumeiropieši zina par Nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometnēm, lielākā daļa neko nav dzirdējuši par gulaga nometnēm. Nesena aptauja, kas tika veikta Zviedrijā 15-20 gadus vecu jauniešu vidū, parādīja, ka viņu pamatzināšanas par komunismu ir ļoti nabadzīgas, tādu gandrīz nemaz nav. Pētījums rādīja, ka 90% zviedru nekad nav dzirdējuši par gulaga nometnēm, taču 95% zināja, kas ir Aušvice.

Diemžēl, mans tēvs pieredzēja abu veidu nometnes, un tādēļ man nav pieņemama doma, ka ciešanas zem padomju režīma varētu uzskatīt par otrās šķiras ciešanām, it kā baidoties, ka runas par tām varētu samazināt nacisma noziegumu svarīgumu. Šī attieksme ir jāmaina. Šis Eiropas Parlamenta Sociālistu grupai ne vienmēr ir tas vieglākais jautājums, jo vairākām partijām šajā grupā ir komunistiska pagātne. Informētības palielināšana pašā Sociālistu grupā tādēļ ir pat vēl svarīgāka.

Es atceros debates par šo pašu jautājumu laikā, kad Eiropas Parlamentārās asamblejas padome, kuras locekle biju arī es, pirms pāris gadiem nosodīja komunisma noziegumus. Tajā laikā es biju viena no tiem, kas teica runu, un acīmredzot pateicoties tam, ka šajā organizācijā bija tik daudz valstu ar padomju režīma pieredzi, nosodījums tika panākts daudz ātrāk nekā Eiropas Parlamentā.

Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka, ja Eiropas Savienība tiešām pilnībā atbalsta pašas pasludinātās vērtības, tai ar šo vērtību palīdzību ir ļoti skaidri jāizrāda attieksme pret pagātni. Tas nenozīmē pagātnes pārrakstīšanu, kā to apgalvo vairāki šī jautājuma kritiķi. Tas nozīmē vēsturiskās patiesības noskaidrošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN), rakstveidā. (PL) 20. gadsimtā Eiropa ir piedzīvojusi daudzus genocīda gadījumus. Par dažiem no tiem tiek runāts daudz un bieži, savukārt par citiem valda pilnīgs klusums. Presē mēs visbiežāk lasām par nacistu un komunistu genocīdu.

Viens no genocīda gadījumiem, par kuru neviens nerunā, ir simtiem tūkstošu ebreju, poļu un ukraiņu slepkavības Polijas teritorijā vācu okupācijas laikā Otrā pasaules kara laikā, ko pastrādāja ukraiņu nacionālisti no tā saucamās Ukrainas Nemiernieku armijas. Liela daļa šīs armijas kadru pirms tam dienēja nacistu SS vienībās. Šis genocīds bija genocidum atrox, nežēlīgas slepkavības, kas izdarītas ar īpašu cietsirdību. Tika iznīcināti visi iedzīvotāji, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju. Upuri tika nogalināti un viņu ķermeņa daļas tika nocirstas vai noplēstas. Pašlaik cilvēki, kas piedalījās šajās slepkavībās, Ukrainā cenšas saņemt bijušo kaujinieku statusu.

Es vēlos uzsvērt, ka nekas nevar attaisnot genocīdu, pat ne mēģinājums iegūt brīvību un suverenitāti savai nācijai.

 

16. Pārrobežu sadarbība, apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamā darba kārtībā ir Bįrbara Dührkop Dührkop, kura pārstāv Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju, ziņojums par Vācijas Federatīvās Republikas ierosmi pieņemt Padomes lēmumu par to, kā īstenot Padomes Lēmumu 2008/.../TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (11563/2007 - C6-0409/2007 - 2007/0821(CNS)) (A6-0099/2008).

 
  
MPphoto
 
 

  Bįrbara Dührkop Dührkop, referente. (ES) Priekšsēdētāja kungs! Ziņojums, kuru mēs esam sagatavojuši debatēm un apstiprināšanai šodien, ietver 2005. gada ierosmi, ar kuru septiņas dalībvalstis nolēma pastiprināt pārrobežu sadarbību visās jomās attiecībā uz terorismu, organizēto noziedzību un nelegālo imigrāciju.

Vācijas prezidentūra ierosināja daļu no šīs vienošanās iekļaut Kopienas acquis ar pamatlēmumu, t.i., saskaņā ar trešo pīlāru, ievērojot ar Šengenas nolīgumu paveiktā nostādnes, tomēr tajā neiekļaujot nelegālās imigrācijas jautājumu, kuram saskaņā ar Tamperes mandātu ir jābūt piederīgam trešajam pīlāram.

Tāpēc jānožēlo, ka skaidri noteiktas Kopienas pilnvaras netika iekļautas starptautiskajā līgumā, tā kā tas ne tikai rada tiesiskās neskaidrības, bet arī atstāj mūs ar diviem tiesiskajiem regulējumiem, kam ir noteikts juridiskais pamats.

Pirmais no tiem tika apspriests nepārskatāmi. Nenotika konsultācijas ne ar dalībvalstu parlamentiem, ne ar Eiropas Parlamentu. Ar mums konsultācijas notika tikai pašā pēdējā brīdī sasteigti un nesaistošā veidā, tā kā instrumentu gatavojās iekļaut Kopienas acquis.

Mūsu ar līdzjūtību pieminamā kolēģa Fausto Correia ziņojumā ir izklāstīta Eiropas Parlamenta nostāja par šo jautājumu.

Šodien mēs ar gandarījumu varam teikt, ka konsultācijas ar Padomi norisinās uz koplēmuma procedūras pamata. Šīs ir konsultācijas, kuras neaprobežojas tikai ar nolīgumu, bet ietver tā preambulu un pielikumu, ko mēs novērtējam, jo, lai gan tie ir tehniski, tie iever noteikumus, kuriem ir liela politiskā nozīme. Daudzi no tiem ir īpaši paredzēti, lai nodrošinātu personas datu un sensitīvu datu aizsardzību.

Tomēr mums ir žēl, ka Padome vēl joprojām nav apstiprinājusi pamatlēmumu par datu aizsardzības definīciju, lai paredzētu konkrētus obligātos noteikumus. Tas ir neatbilstoši, ka Padome gatavojas pieņemt šo lēmumu, nevis savas vispārējās tiesību normas. Tāpat ne reizi nav bijušas konsultācijas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

Īsumā, ar šo ziņojumu paredz sadarbību attiecībā uz DNS datu, pirkstu nospiedumu, transportlīdzekļu reģistrācijas numuru, kā arī personas un ar personām nesaistīto datu apmaiņu. Mērķis ir nodrošināt iespēju salīdzināt personas DNS profilu ar 27 dalībvalstu kontaktpunktu nākotnē izveidoto datubāzu informāciju.

Ziņojumā ir skaidri norādīts, ka ir jānosaka kopējās garantijas datu aizsardzībai un aizdomās turamo un apsūdzēto aizstāvības tiesībām. Var tikt pārsūtītas vienīgi DNS nekodētās daļas, citiem vārdiem, daļas, kas nesatur ģenētisku informāciju.

Visā kopējā informācijā ir jānorāda izmeklēšanas posms, kas attiecas uz konkrēto personu, un datu bāze, no kuras tika iegūta šī informācija.

Ir atkārtoti jākonsultējas ar Eiropas Parlamentu, ja Padome vēlas veikt jebkāda veida grozījumus Vācijas Federatīvās Republikas ierosmē un jo īpaši attiecībā uz nepieciešamo loci (konkrēta molekulu struktūra dažādās DNS vietās) skaitu, kas nepieciešams, lai veiktu precīzus salīdzinājumus.

Es vēlētos arī atgādināt Padomei, ka dalībvalstu valdības pārstāvju konference aicināja nodrošināt iespēju šo pamatlēmumu iekļaut jaunajā Lisabonas līguma sistēmā, lai ļautu pielāgoties Eiropas Kopienu Tiesai.

Es gribētu arī norādīt, ka tajā punktā, kas attiecas uz ierēdņiem un pārrobežu sadarbības iespējām, es nepiekrītu daļai, ko apstiprināja komitejā, ar kuru ierēdņiem nodrošina pilnvaras aizturēt vai pieņemt paziņojumus citās dalībvalstīs.

Visbeidzot, dāmas un kungi, divpusējā pārrobežu sadarbība vienmēr ir pastāvējusi, bet šis lēmums būs pirmais attiecībā uz sadarbību Eiropas Savienības mērogā. Tā ir patiesība, ka ir bažas, nopietnas bažas, ka, neraugoties uz labajiem nodomiem, tīklu paplašināšana var novest pie ļaunprātīgas rīcības vai, iespējams, nopietnām kļūdām.

Ikviena un jo īpaši šī parlamenta primārās intereses, ņemot vērā, ka tas pārstāv visus mūsu pilsoņus, bez šaubām, ir aizsargāt nevainīgos.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pēc panāktās 2007. gada 13. jūnija politiskās vienošanās Padomē par tās tiesību aktu paketes pirmo daļu, ar kuru paredzēts transponēt Prīmes līgumu Eiropas Savienības tiesību aktos, Vācija ir iesniegusi ierosmi, kuru mēs gatavojamies apspriest, proti, tā lēmuma īstenošanu, kurš ir pirmās daļas un tās pielikuma priekšmets.

Dührkop kundze, Komisija vairākkārt ir atbalstījusi Prīmes līguma integrāciju Eiropas Savienībā. Tas ir ļoti svarīgs instruments, ar kuru ievērojami stiprinās policijas sadarbību starp dalībvalstīm, nodrošinot tām iespēju veikt efektīvākus pasākumus, lai apkarotu terorismu un pārrobežu noziedzību, piemēram, veicinot meklēto personu DNS profilu un daktiloskopijas datu apmaiņu.

Personu pārbaužu atcelšana uz ES iekšējām robežām starp valstīm, kuras ir parakstījušas Šengenas nolīgumu, ir nozīmīgs solis uz priekšu Eiropas Savienības integrācijas procesā. Tomēr mūsu pienākums ir nodrošināt, lai šī brīvās pārvietošanās zona, protams, būtu arī drošības un tiesiskuma telpa.

Policijas sadarbības uzlabošana starp dalībvalstu iestādēm, pilnībā ievērojot pamattiesības un jo īpaši datu aizsardzību, ir būtiska, lai Eiropas Savienībā mūsu pilsoņu interesēs nodrošinātu lielāku drošību.

Lēmuma projekts, ko mēs šodien apspriežam, ietver nepieciešamos turpmākos pasākumus, lai nodrošinātu tā lēmuma pilnīgu tehnisko un praktisko īstenošanu, par kuru Padome panāca politisko vienošanos 2007. gada jūnijā. Šīs vienošanās mērķis ir transponēt būtiskus Prīmes līguma noteikumus Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā.

Komisija ir arī vairākkārt atbalstījusi nepieciešamību iesaistīt Parlamentu šī instrumenta pielikuma grozīšanas procedūrā. Komisijas viedoklis ir, ka noteikumi par datu aizsardzību, kas izklāstīti 2007. gada jūnija lēmumā, kā arī tajā projektā, par kuru pašlaik tiek debatēts, tiks papildināti ar pamatlēmuma par datu aizsardzību trešā pīlāra noteikumiem. Tie noteikti ir jāpapildina, kā jūs minējāt.

No savas puses Komisija kopumā vērtē atzinīgi tos grozījumus, ko jūs ierosināt, Dührkop kundze. Tomēr, tā kā šī ir ierosme, ko ir iesniegušas dalībvalstis, priekšsēdētāja kungs, Komisija iesniegs detalizētu nostāju par grozījumiem apspriešanas laikā Padomē.

Tā ir mana atbilde, un es gribētu noslēgt savu runu ar atkārtotu pateicību jūsu referentei par viņas palīdzību, izceļot tos līdzekļus un nosacījumus, kuri nepieciešami šī lēmuma pienācīgai īstenošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Herbert Reul, PPE-DE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ir pāris tādu jautājumu, par kuriem Eiropas Savienības pilsoņi plaši piekrīt, ka Eiropas Savienība veic nopietnus centienus viņu labā. Tas, ko mēs šodien šeit apspriežam, ir šāda veida nozīmīgs jautājums: sadarbība starp dalībvalstīm, lai veiksmīgi cīnītos pret pārrobežu noziedzību un terorismu. Es esmu ļoti priecīgs, ka mēs spējām panākt vienprātību arī komitejā, pateicoties sagatavošanās darbam un ļoti tiešajai sadarbībai ar referenti. Tas nozīmē, ka, lai gan mēs varam nepiekrist kādā atsevišķā punktā, mums kopumā ir vienprātība un mēs gribam īstenot savu lomu progresa sasniegšanā šajā jautājumā.

Prīmes nolīguma process bija ļoti darbietilpīgs un prasīja daudz laika. Mēs panācām tikai pakāpeniskus uzlabojumus. Tomēr tas ir labi, ka mums tagad ir Eiropas Savienības nolīgumi par datu apmaiņu, ka dalībvalstu datubāzes ir savienotas, un mēs varam izmantot šīs dalībvalstu datu bāzes, lai apkarotu un novērstu noziedzību.

Es būtu vēlējies redzēt lielāku progresu šī kopējā projekta atsevišķās jomās. Tāpēc es izmantoju šo izdevību runāt ne tikai par to, ko mēs esam sasnieguši līdz šim, bet arī pateikt: protams, šis lēmums ietver arī vairākas lietas, ko var piemērot tuvākā vai tālākā nākotnē. Piemēram, mēs gribam efektīvāk un ātrāk izmantot apvienotos policijas dienestus, un mēs gribam, lai policijas dienests no vienas dalībvalsts, kam ir īpašas prasmes, varētu darboties citā dalībvalstī. Dührkop Dührkop kundze nupat norādīja, ka šeit pastāv zināmas grūtības. Neraugoties uz to, ir svarīgi turpināt virzīt šo procesu, lai nodrošinātu, ka mums šeit ir vairāk Eiropas Savienības pienākumu, un veikt kopīgus pasākumus. Galu galā mēs varam atklāt, ka ļoti labs veids, kā popularizēt Eiropas Savienības ideju, ir parādīt cilvēkiem, ka mēs mēģinām risināt svarīgus jautājumus veidā, kuru arī viņi uzskata par pozitīvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Alvaro, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka es runāju savas grupas vārdā, sakot, ka mums bija izcila sadarbība ar referenti. Mēs sadarbojāmies ļoti cieši, kā nupat minēja Reul kungs. Tomēr mums ir jājautā, kāpēc ir tik steidzami pieņemt lēmumu, kāpēc tas ir jāpieņem tagad, un jo īpaši, kāpēc tas ir jāpieņem pirms gada beigām. Mēs būtu ļoti priecājušies, ja šeit tiktu izmantoti Lisabonas līguma noteikumi, piemēram, tiesas kontrole, kā arī pienācīga dalība koplēmumā Eiropas Parlamenta izpratnē.

Attiecībā uz datu aizsardzības aspektu, kas šeit tika aplūkots, Prīmes iniciatīvai ir savi datu aizsardzības noteikumi, papildus ir īstenošanas un līguma noteikumi. Turklāt Dührkop Dührkop kundze arī atzīmēja nepieciešamību pēc pamatlēmuma trešajā pīlārā. Ja mēs rūpīgi aplūkojam tās datu kategorijas, kas tiek regulētas ar Prīmes līgumu, mēs redzam, ka ir vairāk nekā nepieciešams, lai būtu pamatregulējums attiecībā uz šo jautājumu. Mums ir arī jājautā, kāpēc ir iekļautas tā saucamās datu īpašās kategorijas, piemēram, ziņas, kas sniedz informāciju par seksuālo orientāciju, veselības stāvokli, politisko darbību un darbību arodbiedrībās, kā arī par reliģisko pārliecību. Tas ietver daudz vairāk par tiem pamatdatiem, kas ir nepieciešams organizētās noziedzības novēršanā. Ir noteikti ierobežojumi par šo datu izmantošanu, tomēr joprojām nav saprotams, kāpēc tie vispār jāizmanto.

DNS datu gadījumā mēs stingri atbalstām referentes viedokli, ka, ja šie dati ir nepieciešami un var notikt to apmaiņa, to izmantošanai ir jānosaka skaidri ierobežojumi un jāizmanto vienīgi tiem nolūkiem, kuriem tie paredzēti. Turklāt ir skaidri jānorāda, ka dalībvalstīm, kam nav nacionālās DNS datubāzes, nav pienākuma tās izveidot.

Es vēlos noslēgt savu runu, minot, ka tas būtu ļoti saprātīgi – jo ir publiskotas personīgās viedokļu apmaiņas ar policijas iestādēm – ja tā vietā, lai koncentrētos uz likumdošanas pasākumiem, mēs finansētu programmas, lai veicinātu darbinieku apmaiņu starp policijas dienestiem. Tas noteikti uzlabotu sadarbību Eiropas Savienībā.

Tas ir pārsteidzoši, ka finansējums nav vēl precizēts, ņemot vērā, ka lēmums jāpieņem pavisam drīz. Pirms naudas iztērēšanas cilvēkiem ir jāzina, cik daudz tiks tērēts, pirms lēmuma pieņemšanas ir jāzina, cik daudz tas izmaksās.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Vācijas valdības ierosme un ziņojums, par kuru mēs debatējam, nav tikai tehnisks, par kādu tas padarīts. Tas ir par tehniskajiem un administratīvajiem nosacījumiem, kas nepieciešami preventīvās datu reģistrēšanas ātrai un veiksmīgai piemērošanai, kas noteikta ar Prīmes līgumu, kurš tika iekļauts ES tiesību aktos pirms pāris mēnešiem. DNS dati, pirkstu nospiedumi, personas dati un dažāda informācija starp dalībvalstu un ES represīvajiem mehānismiem tiks apkopota, apstrādāta, notiks automātiska apmaiņa par katru iespējamo detaļu 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Katrs pilsonis vai darba ņēmējs ES var tikt preventīvi novērots un šīs personas dati var tikt reģistrēti. Drošības spēki rīkotos, rodoties vismazākajām aizdomām, ka kāds kādā brīdī nākotnē plānotu izdarīt noziegumu vai apdraudēt sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību. Citiem vārdiem, ikviens ir vainīgs, kamēr nav pierādīts pretējais.

Ar ziņojumu, kuru mēs apspriežam, datu reģistrēšanas likumdošanā šāda situācija tiek tuvināta, nodrošinot iespēju tādu datu reģistrēšanai un apmaiņai, kas attiecas uz politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, kā arī piederību politiskajai partijai vai dalību arodbiedrībā. Kāpēc jums tas viss ir vajadzīgs? Lai novērstu organizēto noziedzību? Tie ir meli! Jūs gribat reģistrēt datus par ikvienu cilvēku pasaulē! Jūs gribat izraidīt un iebiedēt ikvienu, kas apšauba jūsu politiku. Šī iemesla dēļ mēs, Grieķijas komunistisko partiju pārstāvošie Eiropas Parlamenta deputāti, balsosim pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Kopš 11. septembra terora aktiem, ja ne vēl pirms tam, ES savus tehniskās drošības pasākumus ir koncentrējusi gandrīz vienīgi uz terorisma apkarošanu. Tagad tas noteikti ir pareizi, neatvieglot potenciālajiem slepkavām bumbas izgatavošanas instrukciju lejupielādē no interneta un, protams, ir atzinīgi jāvērtē arī ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm. Tomēr cīņā pret terorismu mēs nevaram pieļaut to, ka par mērķi kļūst nevainīgi pilsoņi vai tiek apklusināti neērtie kritiķi.

Es uzskatu, ka visā pasaulē ir bīstama tendence pastāvīgi izskaust pamatbrīvības, par kurām mūsu tēvu tēvi tik smagi cīnījušies. Mēs riskējam kļūt par ļoti nebrīvu sabiedrību, nododot pasažieru datus, veicot novērošanu internetā. Es ceru, ka mēs drīz nepiedzīvosim, ka katrs individuālists, kurš piedalās demonstrācijā, atbalsta referendumu vai pat uzdrošinās kritizēt ES, tiek apzīmogots kā potenciāls terorists.

Protams, ir svarīgi būt piesardzīgiem, bet nenodarot kaitējumu pilsoņu brīvībām. Un, protams, mēs nedrīkstam pieļaut to, ka rezultātā ciestu citas jomas, piemēram, organizētās noziedzības apkarošana. Mēs nedrīkstam par zemu novērtēt tos draudus, ko rada paralēlās sabiedrības, kuras nemitīgi paplašinās, vardarbība, kuras pamatā ir migrācija, un potenciālos etniskie un kultūras atšķirību konflikti.

 
  
MPphoto
 
 

  Urszula Gacek (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Runājot par kūdīšanu uz terorismu interneta un jauno tehnoloģiju laikmetā, mēs runājam par pilnīgi jauniem izaicinājumiem un par pilnīgi jauniem draudiem, un, kā minēja mans kolēģis, mums ir jāatrod ļoti precīzs līdzsvars starp dažādu politisko organizāciju pilsoņu brīvību aizskaršanu un cīnīšanos pret draudiem mūsu drošībai vai mūsu pilsoņu drošībai.

Iepriekšējās nedēļās runātāji no Eiropas Padomes, piemēram, pievērsās dažādām bažām un aicināja mūs pilnībā pieņemt dažādos ieteikumus, kurus ir iesniegusi Eiropas Padome. Mums ir izlases veidā jānosaka, kurus aspektus no Eiropas Padomes ļoti vērtīgā darba mēs nododam izskatīšanai Eiropas Parlamentam, jo Parlamentam ir sava unikāla loma šajā jautājumā.

Reaģējot uz jaunajiem draudiem, ko rada terorisms, vissmagākā problēma, ar kuru mēs saskarsimies, būs definēt, kas ir kūdīšana, vai pamatota valdības kritika varētu jebkad tikt uzskatīta par kūdīšanu uz terorismu. Tas bija viens no nesen sniegtajiem argumentiem Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas sanāksmē, ko minēja Dick Marty kungs no Eiropas Padomes. Likās, ka viņš ne īpaši tic mūsu demokrātiskajām struktūrām, minot to, ka vairākus pantus valdības varētu izmantot ļaunprātīgi. Es vairāk nekā viņš ticu mūsu demokrātiskajām procedūrām, un es uzskatu, ka mēs delikāti, un ar apdomību spēsim atrisināt šo jautājumu, ko viņš prasa no šīs iestādes.

 
  
MPphoto
 
 

  Sarah Ludford (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Ir 4,3 miljoni privātpersonu, kuru DNS ir Apvienotās Karalistes nacionālajā DNS datu bāzē un pieejams policijai. Tie ir 7 % no Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem – procentuālā attiecība vismaz piecas reizes lielāka nekā jebkurā citā valstī. Šis skaitlis ietver 150 000 bērnu, kas ir jaunāki par 16 gadiem, no kuriem 25 000 nekad nav tikuši apsūdzēti nevienā noziegumā. Lielbritānijas vecākie policijas tiesu medicīnas eksperti pat ir ierosinājuši, ka piecus gadus vecu bērnu datiem ir jātiek iekļautiem DNS datubāzē, ja viņu uzvedība liecina, ka viņi vēlākā dzīves laikā potenciāli varētu kļūt par noziedzniekiem. Tas nostāda prognozējošo policijas kontroli smieklīgā līmenī.

Mana partija uzskata, ka tā ir G. Orvell grāmatas „1984” īstenošana Lielbritānijas reālajā dzīvē. Nevajadzētu notikt nevainīgu cilvēku DNS apmaiņai un, kā minimums, saskaņā ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja ieteikumu, ir jābūt precīziem ierobežojumiem par to, kuru datu apmaiņa var notikt, un šajā apmaiņā jāiekļauj atgādinošs brīdinājums, ja cilvēkam nav nekādas kriminālās pagātnes.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE). (PT) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka Barrot kungs, dāmas un kungi! Šodien mēs debatējam par otro lēmumu, lai noteiktu nepieciešamos noteikumus citas ierosmes īstenošanai, par kuru jau ir panākta politiskā vienošanās Padomē, bet līdz šim tā pat nav vēl pieņemta.

Man ir zināms, ka ir bijušas vairākas ierosmes terorisma un pārrobežu noziedzības apkarošanai, lai stiprinātu drošību un piesardzību, bet man ir žēl, ka tāda pati uzmanība nav pievērsta pamattiesību aizsardzības palielināšanai. Eiropas Savienībai vēl joprojām nav noteikts neviens procesuālo garantiju standarts, un nav atbilstoša trešā pīlāra juridiskā instrumenta par datu aizsardzību, kā to savā runā nupat atzina priekšsēdētāja vietnieks Barrot.

Es lūdzu jums, komisār, palīdzēt mums izskaidrot Padomei, ka šī situācija ir nepieņemama, jo īpaši, ja mēs ņemam vērā to, ka lielākā daļa no pasākumiem terorisma apkarošanai un policijas sadarbības veicināšanai ietver personas datu apkopošanu un apmaiņu. Šī pēdējā ierosme tam ir kārtējais piemērs, un tas ir vēl jo nopietnāk, jo tas ietver DNS datu un pirkstu nospiedumu apkopošanu, uzglabāšanu un apmaiņu utt. Datu aizsardzības standarti, kas noteikti Prīmes ierosmes VI nodaļā, ar kuriem nodrošina īpašas garantijas, nav pašpietiekami un, lai pareizi funkcionētu, tiem ir nepieciešama pilnīga un vispārēja sistēma, kuru var efektīvi nodrošināt vienīgi ar pamatlēmumu par trešā pīlāra datu aizsardzību.

Ar dziļu gandarījumu mēs apstiprinājām šo ierosmi, ar kuru būtiski sadarbības aspekti Prīmes ierosmē tiks transponēti Kopienas regulējumā. Tomēr mēs nevaram atstāt darbu padarītu pa pusei. Ir arī būtiski nodrošināt, lai pastāvētu skaidrs un efektīvs datu aizsardzības tiesiskais regulējums.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (FR) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, Coelho kungs nupat sniedza ļoti skaidru un objektīvu šīs situācijas raksturojumu.

Priekšlikums, kuru sākotnēji iesniedza Komisija, noteikti bija tālejošāks, un mums ir jo īpaši žēl par šī lēmuma ierobežotāko jomu. Tomēr šī lēmuma mērķis ir noteikt pamatus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu aizsardzības obligāto līmeni trešajā pīlārā. Bez šāda lēmuma pieņemšanas mums trešajā pīlārā nebūtu piemērojami vispārēji noteikumi, kas būtu pat vēl sliktāk. Mēs ceram, ka šis lēmums tiks pieņemts pēc iespējas drīzāk, jo Parlaments ir sniedzis savu viedokli par jauno teksta variantu, kuru Padome iesniedza Parlamentam otrajā reizē.

Kā es esmu teicis iepriekš, paužot pateicību referentei Dührkop kundzei, vēlreiz un skaidri, Komisijas viedoklis ir, ka noteikumus par datu aizsardzību papildinās pamatlēmuma noteikumi par datu aizsardzību trešajā pīlārā.

Izmantojot šīs nobeiguma piezīmes, priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties visiem runātājiem par viņu ieguldījumu šajās debatēs.

 
  
  

SĒDI VADA: M. SIWIEC
priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Bįrbara Dührkop Dührkop, referente. (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties visiem tiem kolēģiem deputātiem, ar kuriem bija prieks strādāt pie šī ziņojuma sagatavošanas. Es neatbildēšu jums katram atsevišķi, bet gan visiem kopā.

Ikviens no mums ir īpaši noraizējies par nepieciešamību rast līdzsvaru starp terorisma un noziedzības apkarošanu un tai pat laikā privāto un publisko tiesību stingru aizsardzību, jo nevienam nedrīkst atņemt viņa pilsoņa tiesības tādēļ, ka jācīnās pret terorismu.

Dažkārt ir grūti panākt šādu līdzsvaru, bet tas ir mūsu, demokrātu, ziņā pastāvīgi uzraudzīt, vai šajā jomā nav kādi pārkāpumi.

Otrkārt, bija atsauce uz policijas sadarbību: tas ir ļoti svarīgi. Es dzīvoju reģionā, kurā pastāv terorisms. Man pašai ir policijas aizsardzība un, kad man ir jādodas uz Franciju, man ir jāprasa vietējai policijai, lai tā nosūta veidlapu uz Madrides policiju, kura tad pieprasīs Francijai atļauju šķērsot robežu ar ieroci, un tas prasa vairākas nedēļas. Es saprotu, ka ir jābūt ātrākai, mazāk birokrātiskai metodei, tāpēc varbūt šeit varētu būt Eiropas Savienības policijas atļauja. Es domāju, es uzskatu, ka Eiropas Savienības policijas dienestiem lielākā vai mazākā mērā ir viena un tā pati apmācība.

Turklāt, Alvaro kungs, kā to minēja arī Sarah Ludford un Coelho, mums steidzami ir nepieciešams pamatlēmums, un tā ir lieta, ko mēs gribam uzdot Padomei. Mums ir vajadzīgi datu aizsardzības obligātie standarti. Tā ir taisnīga visu pilsoņu prasība.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 22. aprīlī.

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstveidā. – Šodien mēs esam laimīgi par to, ka tiesībaizsardzības aģentūru rīcībā ir tādi instrumenti kā DNS dati, automātiskā pirkstu nospiedumu identifikācija un transportlīdzekļu reģistrācijas dati. Es pilnībā atbalstu visu nepieciešamo instrumentu kopīgas datubāzes izveidošanu, lai cīnītos pret terorismu un pārrobežu noziedzību. Tas ir fakts, ka datu aizsardzība ir būtiska, bet cīņā pret terorismu un starptautisko noziedzību tai ir sekundāra nozīme.

Es ne tikai atbalstu datu bāzu kopīgu izmantošanu, bet arī obligāto datu bāzu izveidi valstīs. Lielākā daļa no Eiropas Savienības pilsoņiem un iedzīvotājiem ievēro likumu, un viņiem nav jābaidās par to, ka viņu dati, vienalga, vai DNS vai pirkstu nospiedumi, ir pieejami kopējā Eiropas Savienības datu bāzē.

Malta ir neitrāla valsts, bet, ja ir runa par terorismu, mēs neesam neitrāli. Vēršanos pret nevainīgiem civiliedzīvotājiem nekad nevar attaisnot. Terorisms un genocīds ir viens no vispretīgākajiem kara noziegumiem.

Pašlaik ir norma, ka teroristi tiek tiesāti valstu tiesās. Ir pienācis laiks apsvērt iespēju par starptautisku tiesu sistēmu, kas būtu īpaši paredzēta teroristu tiesāšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstveidā. (FI) Ir jābūt ciešākai sadarbībai starp robežkontroles iestādēm, muitas dienestiem, policiju un drošības iestādēm, lai uzlabotu Eiropas Savienības iedzīvotāju drošību.

Prīmes konvencijas mērķis ir padziļināt ES valstu sadarbību, lai apkarotu terorismu, pārrobežu noziedzību un nelegālo imigrāciju.

Prīmes konvencija nostiprinās drošību Eiropā. Galvenā prioritāte būs informācijas apmaiņas vienmērīga plūsma starp drošības iestādēm, jo īpaši robežkontroles iestādēm.

Ir jābūt būtiskiem iemesliem informācijas apmaiņai starp ES valstīm. Ir skaidrs, ka likumpārkāpums ir labs iemesls, lai kalpotu par pietiekamu pierādījumu iecerētajam noziegumam.

Īstenojot informācijas apmaiņu, ir jāievēro to Eiropas Savienības iedzīvotāju aizsardzība, kuri ievēro likumu, lai privātuma pārkāpšanas rezultātā nenotiktu cilvēktiesību pārkāpumi.

Sadarbības drošības jautājumos mērķis ir saglabāt Eiropu kā drošu dzīvesvietu, kā arī aizsargāt pilsoņus, kas ievēro likumu.

Sadarbībai drošības jautājumos ir jāaizsargā Eiropas Savienības iedzīvotāji pret noziedzniekiem, lai padarītu mūsu ikdienas dzīvi pēc iespējas drošāku, un nodrošinātu mūsu bērniem iespēju dzīvot bez bailēm.

 

17. Vīzu iegūšana Baltkrievu un Ukraiņu pilsoņiem (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamā lieta darba kārtībā ir Komisijas paziņojums par vīzu iegūšanu Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Paldies jums par tiem jautājumiem, kurus jūs man esat uzdevuši par Ukrainai un Baltkrievijai piemērojamajiem Eiropas Savienības vīzu noteikumiem.

Pirmkārt, Ukrainas gadījumā nolīgums par atpakaļuzņemšanu un nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu, kuri abi stājās spēkā 2008. gada sākumā, ir svarīgi pagrieziena punkti Eiropas Savienības un Ukrainas attiecībās. No vienas puses, tie veicinās cilvēku savstarpējo kontaktu veidošanu, kas savukārt palīdzēs uzlabot savstarpējo sapratni un stiprināt attiecības visās jomās, no otras puses, Eiropas Savienību un Ukrainu iesaistīs ciešā sadarbībā nelegālās imigrācijas apkarošanā.

Prioritāte ir nodrošināt nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu ātru, operatīvu un saskaņotu īstenošanu Ukrainas pilsoņiem. Lai nodrošinātu, ka šis nolīgums tiek pienācīgi un vienādi piemērots, dalībvalstis un Ukrainas iestādes ir sagatavojušas un apstiprinājušas pamatnostādņu projektu. Šīs pamatnostādnes drīzumā ir jāpabeidz un jāpieņem Apvienotajai komitejai, kura izveidota ar šo nolīgumu.

Kā noteikts Eiropas Kopienas un Ukrainas preambulas nolīgumā par vīzu atvieglotu izsniegšanu, bezvīzu ceļošanas režīma ieviešana Ukrainas pilsoņiem tiek atzīta tikai ilgtermiņa perspektīvā. Process, kas veicinās šāda režīma ieviešanu, galvenokārt ir atkarīgs no nolīguma par atpakaļuzņemšanu un nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu apmierinošas izpildes.

Es vēlētos uzsvērt, ka Šengenas zonas paplašināšana nekādā veidā neietekmē kontroles veikšanu pie Ukrainas un to dalībvalstu robežām, kuras pievienojās Šengenas zonai 2007. gada 21. decembrī. Šīs dalībvalstis piemēro Šengenas noteikumus ārējo robežu kontrolei kopš to pievienošanās, un no 2007. gada septembra tās veic arī personu pārbaudes, izmantojot Šengenas Informācijas sistēmu – SIS.

Tomēr, lai atvieglotu ceļošanu Ukrainas pilsoņiem, kuri dzīvo pierobežā, ir parakstīti nolīgumi par vietējo pierobežas satiksmi starp Ungāriju un Ukrainu, kā arī Ukrainu un Poliju. Turklāt Komisija ir aicinājusi veikt grozījumus nolīgumā starp Ukrainu un Ungāriju attiecībā uz pierobežas iezīmēšanu, lai saskaņotu šo nolīgumu ar Kopienas noteikumiem; tas attiecas arī uz Ukrainas un Polijas nolīgumu. Tas ir viss, kas man sakāms par to Ukrainas pilsoņu ceļošanu, kas dzīvo pierobežā.

No otras puses, situācija attiecībā uz vīzām ir atšķirīga. Pirms 2007. gada 21. decembra tām dalībvalstīm, kuras vēl pilnībā nepiemēroja Šengenas acquis, nebija saistoši Šengenas noteikumi par vīzu nodevām. Tāpēc šīs dalībvalstis varēja atcelt šo nodevu visiem Ukrainas pilsoņiem. Tomēr tagad tas vairs nav iespējams. Tomēr standarta maksa par vīzu EUR 60 neattiecas uz vīzu pieteikumu iesniedzējiem no Ukrainas. Kā apstiprināts ar nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Ukrainu, kas stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī, maksa par Ukrainas pilsoņu vīzu pieteikumu izskatīšanu joprojām būs EUR 35. Turklāt ar šo nolīgumu plašas vīzu pieteikumu iesniedzēju no Ukrainas kategorijas tiek atbrīvotas no vīzas nodevas, tas nozīmē, ka vairāk nekā 50 %, es atkārtoju, vairāk nekā 50 % no Ukrainas pilsoņiem, kas pašlaik vēlas ceļot uz Šengenas valstīm, ir atbrīvoti no maksas par vīzu.

Tagad es vēlētos pievērsties Baltkrievijai. 2006. gada 4. decembra paziņojumā par Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšanu Komisija uzsvēra vīzu atvieglotas izsniegšanas nozīmi attiecībās ar valstīm, uz kurām attiecas kaimiņattiecību politika. Komisija atkārtoti apliecināja Eiropas Savienības gatavību izstrādāt rīcības plānus ar kaimiņvalstīm un sākt sarunas, lai atvieglotu vīzu izsniegšanu un garantētu atpakaļuzņemšanas atļaujas piešķiršanu.

Baltkrievija ir viena no tām valstīm, uz ko attiecas kaimiņattiecību politika, bet ir jāsaka, ka līdz šim nekāds rīcības plāns ar šo valsti nav izstrādāts, pateicoties tās politiskajai situācijai. Tāpēc nav nekādu plānu sākt sarunas par iespējamo vīzu atvieglotu izsniegšanu, kā arī par atpakaļuzņemšanu ar Baltkrieviju šajā posmā.

Tomēr es vēlētos uzsvērt, ka ar pašlaik spēkā esošajiem acquis par īstermiņa vīzu izsniegšanu paredz dažu personu kategoriju atbrīvošanu no vīzas nodevas, piemēram, bērnus, kas jaunāki par 6  gadiem, studentus un pētniekus. Turklāt saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem dalībvalstis var jebkurā laikā atcelt vai samazināt vīzas nodevas atsevišķos gadījumos, piemēram, humānu iemeslu dēļ, lai aizstāvētu kultūras intereses, vai ārpolitikas apsvērumu dēļ.

Turklāt kaimiņu dalībvalstīm – jo īpaši Polijai, Latvijai un Lietuvai – vienmēr ir iespēja vienoties par vietējās pierobežas satiksmes nolīgumiem ar Baltkrieviju. Šādā veidā būtu iespējams atvieglot robežu šķērsošanu un pierobežas iedzīvotāju pārvietošanos starp Baltkrieviju un tās kaimiņvalstīm, veicinot kontaktu veidošanos starp vietējām sabiedrībām. Pierobežas iedzīvotājiem, kuriem būtu īpaša vietējās pierobežas satiksmes atļauja, nebūtu vajadzīga vīza. Šajā nolūkā Polija un Baltkrievija jau ir sākušas sarunas.

Ar šo es noslēdzu to, ko es gribēju pateikt, uzsverot jautājumu, kurus jūs esat uzdevuši, atbilstību un informējot jūs par jaunākajiem pavērsieniem šajā lietā.

 
  
MPphoto
 
 

  Urszula Gacek, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es pateicos komisāram par ierašanos šeit un iepazīstināšanu ar Komisijas jaunāko nostāju par vīzas jautājumiem attiecībā uz Ukrainu un Baltkrieviju. Pirms mēneša delegācija, kuras sastāvā pārsvarā bija Baltkrievijas galveno opozīciju grupu dalībnieki, apmeklēja Strasbūru pēc PPE-DE grupas uzaicinājuma, lai apspriestu, kā šajā valstī attīstās politiskā situācija, bet šīs vizītes laikā kolēģi varēja arī pamanīt viņu vēršanos pie šī parlamenta, lai tiktu atbalstīti viņu centieni samazināt vīzu nodevas, kuras viņi pašlaik maksā, kas vairumam Baltkrievijas iedzīvotāju tiešām ir pārmērīgi augstas.

Ja mēs patiešām gribam mudināt Baltkrieviju nākotnē izvēlēties proeiropeisko virzienu – un mēs patiešām ceram, ka tā notiks – spēcīgākie argumenti, kas mums ir, ir tie, kurus Baltkrievijas iedzīvotāji paši var redzēt savām acīm. Viņiem ir ļoti grūti režīmā, kurā viņi dzīvo, gūt reālu ieskatu par to, ko patiesībā nozīmē brīvība un demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums. Ir grūti veicināt pilsonisko sabiedrību. Ir grūti parādīt viņiem, ka Eiropa ir atvērta un draudzīga un atbalsta viņu virzību uz pilnīgu demokrātiju. Labākais veids, kā mēs to varam darīt, ir atļaut šiem pilsoņiem šķērsot Eiropas robežas, nepieprasot tādas maksas, kas būtu biedējošas vai vairumam pilsoņu neļautu ieceļot.

Komisār, jūs ļoti pareizi minējāt, ka uz atsevišķām grupām neattiecas vīzu nodevas, un tie patiešām ir bērni un cilvēki ar radniecīgām saiknēm, tie ir cilvēki, kas apmeklē Eiropas Savienību kultūras vai zinātnes, vai izglītojošu iemeslu dēļ, un es mudinu atsevišķās dalībvalstis izmantot šo juridisko noteikumu, lai ļautu šiem cilvēkiem faktiski izmantot šīs iespējas. Bet tas ir ļoti skumji, ka Serbijai un Krievijai tiek nodrošināti labvēlīgāki nosacījumi nekā Baltkrievijas pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties komisāram par, kā vienmēr, ļoti precīzo informāciju, ko viņš ir sniedzis par šo jautājumu.

Es pati esmu saskārusies ar vīzu problēmām un ar ierobežojumiem attiecībā uz vīzu izsniegšanu Balkānos, un es joprojām saskaros ar šīm problēmām, kaut arī situācija ir mazliet uzlabojusies. Ņemsim par piemēru Serbiju, jo tā jau tika pieminēta. Par spīti pašreizējiem atvieglojumiem Dienvidslāvijas, t.i., komunistiskā režīma, kontekstā pagātnē tai bija daudz vairāk kontaktu ar Rietumiem, ar Eiropas Savienības valstīm nekā tai ir pašlaik, tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar visu sistēmu. Mums patiešām ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas.

Komisārs pareizi norādīja, ka Ukrainā vairāk nekā pusei no visiem vīzu pieteikumu iesniedzējiem ir dažādi atvieglojumi. Es brīnos par to, kura sistēma paredz atbrīvot 50 % vai vairāk. Tomēr es atzīstu, ka tā nav viņa vaina.

Ļaujiet man tagad pievērsties Baltkrievijai. Es ar prieku atbalstīju GGrabowska kundzes un J. V. Paleckis kunga priekšlikumu, jo man ir ļoti grūti pieņemt, ka šīs valsts pilsoņiem režīma dēļ ir jācieš divtik: ne tikai, esot šī režīma pakļautībā, bet arī tāpēc, ka mēs neizstrādājam nekādus rīcības plānus attiecībā uz šo režīmu.

Dažkārt mums ir jārīkojas patstāvīgi un jāpieņem lēmums ar mūsu pašu iniciatīvu kaut ko konkrēti paveikt, lai palīdzētu tiem, kas nesaņem nekādu palīdzību no sava režīma vai valdības. Komisārs norādīja, ka zināmā mērā tas jau tiek īstenots. Tomēr ir jādara vairāk, un mums pret Baltkrieviju ir jārealizē daudz agresīvāka politika. Piemēram, man būtu interesanti uzzināt – un varbūt komisārs var man vēlāk atbildēt – kuras valstis paredz kādus atbrīvojumus. Kuras Eiropas Savienības valstis ir jo īpaši izpalīdzīgas un kuras varbūt ir mazāk izpalīdzīgas? Protams, ir svarīgi pieņemt Eiropas Savienības nostāju un, ja dažas valstis izmanto liberālu pieeju, tā būtu liela nelaime, ja pārējās valstis būtu ļoti ierobežojošas.

Es gribētu lūgt Komisiju un Padomi – ņemot vērā, ka mēs zinām, ka viņi uzņemas galveno atbildību, strādāt kopā ar mums, lai nodrošinātu to, ka mēs varam piedāvāt pilsoņiem un visām iesaistītajām personām Baltkrievijā daudz vairāk priekšrocību nekā mēs ar grūtībām to iepriekš esam darījuši.

 
  
MPphoto
 
 

  István Szent-Iványi, ALDE grupas vārdā. (HU) Priekšsēdētāja kungs! Ukrainai un Baltkrievijai ir nozīmīga loma mūsu kaimiņattiecību politikas austrumu dimensijā.

Attiecībā uz Ukrainu mērķis ir demokrātija, tirgus ekonomika, nostiprināt orientāciju uz Eiropu, kamēr attiecībā uz Baltkrieviju mērķis ir šīs valsts demokratizācija. Ceļošanas prasību atvieglošana šo mērķu sasniegšanai ir elastīgs un vērtīgs instruments. Kopš 1. janvāra Ukrainas pilsoņi ir guvuši vienkāršotā vīzu režīma priekšrocības, lai gan lielākā daļa no viņiem uzskata, ka stāvoklis pašlaik ir smagāks nekā iepriekš, jo ieceļošana viņu galvenajās mērķa valstīs Polijā, Ungārijā un Lietuvā tagad ir daudz sarežģītāka nekā tā bija iepriekš. Tas tiek uztverts kā solis atpakaļ, jo maksa par vīzu EUR 35 viņiem ir liela naudas summa, un administratīvais slogs un procedūras ir ārkārtīgi sarežģītas. Tāpēc mums Ukrainai ir jāparāda, ka tūlītējais mērķis, bezvīzu ceļošanas nodrošināšana, tiks īstenots ļoti drīz, un, kamēr mēs to varam izdarīt, bezmaksas vīzu nodrošināšanai, kā arī administratīvā sloga atvieglošanai būs ietekme pat uz lielāku cilvēku skaitu.

Attiecībā uz Baltkrieviju mums ir skaidri jānorāda, ka Eiropai nav problēmu ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, bet gan ar tās despotisko režīmu. Mēs novēlētu tās pilsoņiem vienkāršāku ceļošanu, un tāpēc mums ir jāsamazina vīzas nodeva, kas ir EUR 60, milzīga naudas summa, jo Baltkrievijā tā ir līdzvērtīga pusei no vidējās mēnešalgas, un mums ir arī jāsamazina administratīvais slogs, tā ka ir grūti ievērot sarežģītos noteikumus. Šādi mēs varam panākt tādu stāvokli, kurā Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi justos pietuvināti Eiropai. Paldies jums!

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienība nenodrošinās tās austrumu robežas drošību, ignorējot baltkrievu un ukraiņu intereses. Mums ir jāatbalsta pēc iespējas plašāka cilvēku grupa jo īpaši no Ukrainas un Baltkrievijas, virzībā uz Savienību, vienlaikus izolējot Lukashenka režīmu. Demokrātiskie procesi un izmaiņas mūsu austrumu kaimiņu mentalitātē, piemēram, attiecībā uz viņu attieksmi pret Ukrainu NATO, notiks daudz ātrāk, patiecoties personīgajai pieredzei, kas gūta Eiropas Savienības valstu apmeklējumos.

Pašlaik baltkrieviem par vīzu jāmaksā EUR 60. Tas atbilst vienai trešdaļai no vidējās algas un attur lielāko daļu no sabiedrības no ES valstu apmeklēšanas. Šī situācija ir izdevīga Lukashenka režīmam, tā kā, jo ierobežotāki būs kontakti ar Rietumeiropu, jo vieglāk būs kontrolēt Baltkrievijas sabiedrību. Ar vīzas pieprasīšanu Baltkrievijas jaunatne un tie cilvēki, kam ir simpātijas pret opozīciju, tiek izolēti. Rietumiem ir jāuztur kontakti ar šīm sociālajām grupām. Dārgas vīzu maksas var novest vienīgi pie vīzu tirgojošās mafijas darbības paplašināšanās un citām patoloģijām uz robežām. Šādi šķēršļi rada jūtamus zaudējumus tūrisma nozarei Polijā. Slēpotāji no Ukrainas un Baltkrievijas iepriekšējos gados lielā skaitā apmeklēja Polijas kalnus. Viņi parasti ieradās janvāra sākumā, kad sākas pareizticīgo Ziemassvētki. Tagad Polijas slēpošanas kūrorti ir tukši.

Dāmas un kungi! Īpaši tagad, kad NATO samitā Bukarestē Vladimir Putin draudēja izraisīt Ukrainas sašķelšanos un paziņoja, ka, es citēju, "Ukraina pat nav valsts, un viena daļa tās teritorijas ir Austrumeiropa, un otru tās daļu – lielu daļu – tai uzdāvināja Krievija,” ir nepieciešams skaidrs signāls, ka Eiropas Savienība necietīs šādus draudus tās tuvākajiem kaimiņiem starptautiskajā politikā.

Es aicinu pēc iespējas ātrāk sākt dialogu par īpašiem pasākumiem, lai ukraiņiem nebūtu vajadzīgas ES vīzas. Es vēlos skaidri pateikt, ka mūsdienīgas un drošas Eiropas reāla vīzija nav iespējama bez Ukrainas.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Schroedter, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Oficiālā ES politika attiecībā uz Baltkrieviju ir zināma kā „diferenciācijas” politika: no vienas puses, tā ir kritiska pret diktatoru Lukashenka, kamēr, no otras puses, tā mēģina mudināt un veicināt dialogu ar cilvēkiem. Bet EUR 60 maksas noteikšana – trešdaļa no mēnešalgas Baltkrievijā par vīzām – neatbilst šai politikai. Rezultātā ierindas cilvēki Baltkrievijā uztver ES politiku attiecībā uz viņiem kā tukšvārdības politiku.

Šis jautājums ir pilnībā padarījis nesaprotamu mūsu Šengenas politiku un faktiski iedragā ES ārpolitikas uzticamību. Mēs nevaram pieļaut šādas situācijas turpināšanos. Demokrātija, kuru mēs vēlamies redzēt izveidojamies Baltkrievijā, var tikt īstenota tikai tad, ja mēs atvieglojam Baltkrievijas iedzīvotājiem iespēju pašiem redzēt, kā demokrātija darbojas mūsu valstīs. Jebkura cita pieeja tikai kalpotu Lukashenka nolūkiem. Tāpēc mums ir jāpanāk pārmaiņas, un Padome mums savā atbildē minēja, ka iemesls, kāpēc vēl nav veiktas nekādas izmaiņas, ir tas, ka Komisija nav iesniegusi nepieciešamo priekšlikumu.

Tāpēc, lūdzu, ķerieties pie darba! Iesniedziet priekšlikumu Padomei, kas atvieglos demokrātijas veicināšanu Baltkrievijā – vīzu iegūšanu šajā valstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE).(LT) Priekšsēdētāja kundze! Lai kas arī nebūtu teikts attiecībā uz vīzu iegūšanu baltkrieviem un ukraiņiem, nav nekādu šaubu par to, ka jāpieņem steidzami lēmumi par šo jautājumu un ka tie ir jāpieņem Eiropas Savienībai.

Attiecībā uz vīzu jautājumu Eiropas Savienība ir parakstījusi nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu ar Ukrainu, kā arī ar Krieviju, Moldovu un Rietumbalkānu valstīm. Tomēr sarunas par nolīgumu ar Baltkrieviju vēl nav pat sākušās, jo Alexander Lukashenka nav ieinteresēts piedāvāt Baltkrievijas pilsoņiem iespēju redzēt dzīves standartus brīvajā pasaulē, jo īpaši, ja viņi atklātu, ka tie ir daudz augstāki nekā dzīves standarti Baltkrievijā.

Jautājums par vīzu noformēšanas cenām joprojām saglabā savu nozīmi ne tikai attiecībā uz Baltkrieviju, bet arī uz Ukrainu. Fakts, ka Ukrainas pilsoņiem ir jāmaksā EUR 35 par Šengenas vīzu, nerisina šo problēmu, jo tikai atsevišķas Ukrainas pilsoņu grupas atbilst izvirzītajām prasībām attiecībā uz vīzu atvieglotas izsniegšanas režīmu. Baltkrievijas gadījums ir pat vēl daiļrunīgāks – baltkrieviem ir jāmaksā vairāk par Šengenas vīzu – t.i., viņiem ir jāmaksā cena par Lukashenka diktātu.

Vai šis vīzu režīms ir atbilstošs, ņemot vērā situāciju uz ES austrumu robežas? Es tā nedomāju. Saskaņā ar statistiku Polija vien katru gadu Ukrainas pilsoņiem izsniedz aptuveni 600 000 vīzu, salīdzinājumam – skaits, ko izsniegušas visas Šengenas valstis šajā pašā laikā, ir tikai 300 000 vīzu. Pirms pievienošanās Šengenas zonai Lietuva, Latvija un Polija Baltkrievijas pilsoņiem saglabāja ļoti zemas vīzu noformēšanas cenas: Lietuva un Polija iekasēja EUR 5, bet Latvija izsniedza vīzas bez maksas. Polija, Lietuva un Latvija tolaik baltkrieviem izsniedza 400 000 vīzu, t.i., trīs reizes lielāku skaitu nekā izsniedza vecās Šengenas valstis.

Vai jūs teiktu, ka tas ir labi, ka tikai 26 % no Baltkrievijas iedzīvotājiem ir jebkad apmeklējuši kādu ES valsti un ka 60 % baltkrievu pēdējos trīs gados nav redzējuši nevienu ārzemnieku? Protams, nē. Mums, Eiropas Savienībai, ir jāatrod efektīvs veids, kā atrisināt šo jautājumu, jo, kā mēs zinām pēc savas pieredzes, Eiropas Savienību ir labāk vienreiz redzēt nekā simtreiz par to dzirdēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Kā līdzautore jautājumam par vīzu cenām Baltkrievijai es vēlos pateikties jums par šodienas paskaidrojumiem un vērst jūsu uzmanību uz dažiem papildu jautājumiem. Lieta ir tāda, ka Baltkrievija nav tikai tuva ES kaimiņiene. Tā ir arī manas valsts, Polijas, tuvākā kaimiņvalsts, tāpēc man ir likumsakarīgas bažas, pārstāvot to intereses, kas dzīvo šajā valstī.

Jūs minējāt, ka pēc Šengenas paplašināšanās baltkrieviem palielinājās vīzu noformēšanas cenas . Patiesībā cenas pieauga 12 reižu, no EUR 5 līdz EUR 60. Baltkrievijā 60 eiro ir praktizējoša ārsta mēnešalga. EUR 60 maksa daudziem baltkrieviem ir reāls šķērslis, atturot viņus no vīzu iegūšanas un ES iekļauto kaimiņvalstu apmeklēšanas. Mēs jau varam redzēt, ka pēc vīzu cenu palielināšanās ir notikusi redzama un krasa to Baltkrievijas pilsoņu skaita samazināšanās, kuri ceļoja uz ES. Tas notiek laikā, kad ES vēlas nodibināt tiešu kontaktu ar tās pilsoņiem un kad labu kaimiņattiecību politika ir iekļauta Lisabonas līgumā. Tāpēc tas ir sāpīgs paradokss šai valstij, kaut arī tā tiek pārvaldīta nedemokrātiski.

Lūdzu, ticiet man, lēmums palielināt maksas par vīzām ir lieliska dāvana Lukashenka režīmam, kas to politiski izmanto. Režīms saka baltkrieviem: jūs redzat? Viņi ir noteikuši augstas, pārmērīgi augstas maksas. Neviens jūs Eiropā negaida, neviens jūs tur nevēlas.

Tas ir jāmaina. Es novērtēju to, ka Komisija minēja Poliju kā valsti, kas plāno panākt mazākas vīzu maksas baltkrieviem. Tomēr tas nav Polijas, Lietuvas vai atsevišķo valstu uzdevums. Tas ir visas ES uzdevums. Ja mēs nespējam atrisināt šo jautājumu, kā mēs veidosim kopēju ārpolitiku Eiropas Savienībā? Tāpēc es aicinu Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu vīzu maksas baltkrieviem.

 
  
MPphoto
 
 

  Grażyna Staniszewska (ALDE). – (PL) Jau 2005. gadā Ukraina atcēla prasību Eiropas Savienības pilsoņiem iegūt vīzas. Taču ES vajadzēja trīs gadus, lai pieņemtu kādu nostāju par šo jautājumu. Es vēlos pateikt, ka galīgā ES reakcija nepavisam nebija skaidra.

No vienas puses, šī gada sākuma iegūt vīzas kļuva vieglāk, noteiktas procedūras tika vienkāršotas, tika atceltas vīzu maksas, bet tikai atsevišķām pilsoņu grupām. Vairumam ukraiņu Eiropas Savienība liekas kā neieņemams cietoksnis, kas atver savas durvis tikai tiem, kas var pacietīgi izturēt ilgo un ļoti dārgo cīniņu Šengenas valstu konsulātos.

Daudziem ukraiņiem vīzas ir pārāk dārgas. Iestādes, kas ir iesaistītas vīzu izsniegšanas procesā, kopumā prasa divreiz vai pat trīsreiz vairāk par noteikto maksimālo nodevu. Otrkārt, laiks, kas nepieciešams vīzas izsniegšanai, daudzos konsulātos iepriekš nav paredzams un ir ļoti ilgs. Treškārt, daudzi konsulāti pieprasa papildu dokumentus, kas nav minēti nolīgumā. Pat diplomātisko pasu turētājiem var būt problēmas, šķērsojot robežu.

Nepieciešamais galīgais mērķis attiecībā uz Ukrainu ir skaidrs plāns, ar kuru mēģina paredzēt divpusējo ceļošanu bez vīzām, kaut gan ar sarežģītiem priekšnoteikumiem, kā tas bija Serbijas gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Józef Pinior (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Eiropa bez robežām, Eiropas Savienība kā vienota Šengenas zona nedrīkst iezīmēt jaunas sienas izveidošanos starp ES un Austrumeiropu.

Eiropas Savienības iedzīvotāju sapņi par vienotu Eiropu bez savstarpējām robežām ir piepildījušies. Tomēr tas, kas pašlaik notiek uz robežas starp ES un Ukrainu, un Baltkrieviju, ir zināma veida politiskais skandāls manai paaudzei – „Solidaritātes” paaudzei Polijā, kas cīnījās par Eiropas vienotību.

Pašreizējās ukraiņu un baltkrievu problēmas sasniegt Eiropas Savienību ir jāatrisina pēc iespējas drīzāk. Komisār, es vēršos pie jums! Mums, Eiropas Savienības iedzīvotājiem bagātajās, demokrātiskajās valstīs ir jādara viss iespējamais, lai ES ir atvērta Baltkrievijas un Ukrainas pilsoniskajām sabiedrībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Fakts, ka jūs vadāt šodienas debates, ir ļoti simbolisks, un es pateicos jums par to.

Savās runās es pie katras izdevības pieminu pilsoniskās sabiedrības Ukrainā un ES līderu lūgumu dalībvalstīm un ES iestādēm, kā arī Ukrainas valdībai un Augstākajai padomei vairāk uzmanības pievērst Ukrainas un ES vīzu jautājumam.

Tā kā Ukraina ir viens no Eiropas Savienības stratēģiskajiem partneriem, es atzinīgi vērtēju šīsdienas debates un informāciju, ko sniedza komisārs. Lai gan es atzīstu, ka tas ir ļoti grūts process, es tomēr domāju, ka ir ārkārtīgi svarīgi atrast risinājumu.

Vīzu jautājums attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņiem tika arī aplūkots Eiropas Parlamentā Baltkrievijas nedēļā tikšanās reizēs ar Alexander Milinkevich, Sakharov balvas laureātu. Mūsu pienākums ir palīdzēt cilvēkiem, kas ir Lukashenka režīma bezpalīdzīgi upuri.

Dāmas un kungi! Mums pēc iespējas ātrāk ir jāpieņem risinājums, lai vienkāršotu vīzu režīmu: tas būs pozitīvs un konstruktīvs signāls proeiropeiskajiem un prodemokrātiskajiem spēkiem Ukrainā un Baltkrievijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Baltkrievijas jaunieši bieži tiek sodīti, liedzot tiem tiesības uz izglītību par varasiestādēm netīkamu pārliecību. Polija nodrošina augstākās izglītības iespējas daudziem no šiem jaunajiem cilvēkiem. Mēs nedrīkstam izniekot to, nosakot ekonomisko blokādi pret šādiem jauniem cilvēkiem, kas vēlas ieceļot mūsu valstīs, lai studētu. Ekonomiskā blokāde ir jāatceļ un vīzu nodevas ir jāsamazina.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Pirms es dodu vārdu komisāram – un mums ir mazliet laika – es vēlos kaut ko piebilst. Kā cilvēks, kurš bieži ceļo uz Ukrainu, es vēlos pateikt, ka ļoti svarīgs jautājums attiecībā uz vīzu problēmu, attiecībā uz visu vīzu režīmu, ir paskaidrot Ukrainas un Baltkrievijas sabiedrībai, vai tas, ar ko viņi pašlaik saskaras, ir pārejas posms. Tas attiecas uz cenām un procedūrām. Cenas ir pārmērīgi augstas, un procedūras ir pazemojošas. Šie cilvēki stāv rindās garas stundas, ļoti garas stundas. Vai tas ir pārejoši vai pastāvīgi? Ukraiņi bieži saka, ka ir uzcelta Šengenas siena, ka tas, kas tika ieviests un ikviena poļa, francūža, tagad arī vācieša, apsveikts, realitātē ir tikai dabiskās izolācijas process, ka rindas pie konsulātiem, atteikumi, cenas – tas viss ir tikai signāls viņu sabiedrībām, signāls, kas uzņemts ļoti negatīvi to centienu kontekstā, par kuriem mēs tik daudz runājam šajā sēžu zālē un citur.

Debates ir slēgtas. Lūdzu, piedodiet man, ka es esmu pārkāpis zelta likumu, ka priekšsēdētājs neiejaucas šādos jautājumos, bet es vienkārši nevarēju turpināt klusēt par šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es uzmanīgi klausījos, ko jūs nupat teicāt, un tas atbalsta daudzu runātāju teikto, kas uzsvēra nepieciešamību veicināt mūsu kaimiņvalstu pilsoņiem ieceļošanu Eiropas Savienībā.

Es uzskatu, ka daudzi šeit ir runājusi ļoti prātīgi. Jo vairāk ir iespēju savstarpējiem kontaktiem, jo lielāka iespēja, ka pilsoņi ietekmēs savas valsts virzību uz demokrātiju un iesaistīšanos Eiropas Savienības vērtībās.

Tomēr man vispirms ir jāatbild par Baltkrievijas jautājumu. Es esmu paskaidrojis, kāpēc līdz šim nav bijuši nekādi plāni sākt sarunas par nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu. Politiskā situācija var arī mainīties, un es vēlētos piebilst, ka Eiropas Savienība pieliek visas pūles, lai tās klātbūtne būtu jūtama šajā valstī, kā, piemēram, kad pirms pāris dienām Baltkrievijā tika izveidots Eiropas Komisijas birojs.

Jebkurā gadījumā, kā jau es minēju, Baltkrievijas pilsoņiem jau ir iespēja ceļot pa Eiropas Savienību saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem. Tomēr es esmu uzmanīgi ieklausījies visos šī argumenta aspektos, un es nevaru pateikt neko vairāk par to, ko es jau esmu pateicis attiecībā uz Baltkrieviju.

Attiecībā uz Ukrainu es vēlētos teikt, ka situācija ir daudz pozitīvāka. Nolīgums par vīzu nodevām Ukrainas pilsoņiem paredz, ka Šengenas valstis iekasēs EUR 35 maksu par Ukrainas pilsoņu vīzu pieprasījumu izskatīšanu, nevis EUR 60, kas tiek uzskatīta par vīzas vidējo maksu. Tāpēc pūliņi jau ir pielikti. Es arī minēju, ka ir dažas Ukrainas pilsoņu kategorijas, kuras varētu izmantot atbrīvošanu no vīzu nodevām.

Tomēr, priekšsēdētāja kungs, man ir ļoti labi zināms tas, ko jūs nupat pateicāt. Jautājums ir par cenu, bet, dažkārt tas ir arī veids, kādā jāveic šīs formalitātes: ļoti ilgas procedūras, kas šiem pilsoņiem rada iespaidu, ka Eiropas Savienība ir tālu projām. Man jums ir jāsaka, ka pašlaik mana uzmanība ir pievērsta problēmām, ar kurām jo īpaši saskaras Rietumbalkānu valstu pilsoņi. Es cenšos noteikt tos veidus, kādos mēs varam atvieglot šīs procedūras. Es uzskatu, ka, ja mums tas izdosies, mēs, iespējams, tā darīsim arī tādu valstu gadījumā kā, piemēram, Ukraina.

Ar šo es noslēdzu to, priekšsēdētāja kungs, ko es vēlējos pateikt Parlamentam, vienlaikus pilnībā apzinoties, ka visas deputātu piezīmes zināmā mērā ir pamatotas, bet attiecībā uz pašreizējo situāciju jau ir sasniegts zināms progress. Tā ir taisnība, ka vēl ir daudz darāmā, bet es arī uzskatu, ka katrai dalībvalstij ir jācenšas izmantot tās iespējas, kuras jau ir pieejamas. Arī man ir jāpieliek visi iespējamie pūliņi, lai tā rīkotos.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

 

18. Orgānu ziedošana un transplantācija: politikas pasākumi ES līmenī (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamā lieta darba kārtībā ir Adamos Adamou, kas pārstāv Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju, ziņojums par orgānu ziedošanu un transplantāciju: politikas pasākumi ES līmenī (2007/2210(INI)) (A6-0090/2008).

 
  
MPphoto
 
 

  Adamos Adamou, referents. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Ļaujiet man vispirms pateikties Eiropas Komisijai par tās paziņojumu un par izcilo sadarbību, kas mums bija, kopīgi strādājot. Es gribētu pateikties arī visiem maniem kolēģiem, jo īpaši „ēnu” referentiem par ļoti grūto darbu, ko mēs kopīgi paveicām, lai panāktu kompromisa grozījumus, kas tika pieņemti vienprātīgi.

Galvenie jautājumi, kurus Komisija risina savā paziņojumā un kurus es aplūkoju kā referents, ir: ar transplantiem saistītais risks un drošība, piemēram, slimību nodošana, orgānu trūkums un nelegālā orgānu tirdzniecība. Atļaujiet man runāt par katru no šiem jautājumiem pēc kārtas.

Attiecībā uz kvalitāti un drošību, kad orgāni tiek izmantoti terapijā, saslimšanas risks ar noteiktām slimībām tiek nodots orgāna saņēmējam. Tāpēc ir svarīgi pārbaudīt donoru, lai samazinātu risku orgānu saņēmējam. Donori ir rūpīgi jāpārbauda, lai konstatētu, vai pastāv kādas slimības nodošanas risks. Lai ieviestu donoru drošuma standarta līmeni, vajadzētu veikt obligātas pārbaudes. Tomēr mums ir jānorāda, ka pašlaik dalībvalstīs par šīm pārbaudēm nav vienprātības.

Nopietnais orgānu donoru trūkums joprojām ir galvenā problēma, ar ko saskaras dalībvalstis orgānu transplantācijas jomā. Arvien garākie gaidīšanas saraksti ir nopietna problēma. Efektīvas sistēmas izveide to cilvēku atrašanai, kuri pēc savas nāves varētu kļūt par orgānu donoriem, ja, protams, dalībvalstīs tiktu izpildītas visas obligātās prasības attiecībā uz piekrišanu orgānu ziedošanai, tādējādi ir nozīmīgākā metode, risinot orgānu trūkuma problēmu.

Cita svarīga iespēja, kā palielināt donoru skaitu, ir popularizēt dzīvu cilvēku altruistiskus ziedojumus. Ir arī nepieciešams rūpīgi izvērtēt tos potenciālos donorus, kurus parasti neuzskatītu par ideāliem kandidātiem, kas ir pazīstami kā „paplašinātais donoru loks”. Piemēram, varētu atļaut piešķirt transplantu no HIV inficēta pacienta citam ar HIV inficētam pacientam.

Tagad, pievēršoties orgānu tirdzniecībai, komisāre, visi zina, ka pastāv orgānu tirdzniecība. Mēs visi zinām, ka rietumu bagātie tūristi izmanto nabadzīgo valstu iedzīvotāju ekonomiskās vajadzības. Mēs visi esam dzirdējuši, ka eksistē saraksti ar orgānu cenām, ka pastāv orgānu melnie tirgi, jo īpaši Austrumāzijas valstīs, piemēram, Indijā, Pakistānā un Ķīnā, ka šādas lietas notiek pat paplašinātajā Eiropas Savienībā. Tāpēc es atbalstu grozījumu Nr. 7 57. punktam, kuru iesnieguši mani kolēģi deputāti F. Brepoels kundze, P. Liese kungs un J. Bowis kungs, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas vārdā, ir svarīgi uzlabot orgānu tirdzniecības gadījumu kontroli tā, lai mēs beidzot varētu izdarīt nepieciešamos secinājumus.

Tajā pašā laikā es gribētu uzsvērt, ka orgānu ziedošanas un transplantācijas galvenajam elementam ir jābūt altruismam. Tāpēc ekonomiskā terminoloģija, kas izmantota Komisijas paziņojumā, nav piemērota, jo īpaši, ņemot vērā principu par cilvēka ķermeņa tirdzniecības aizliegumu. Tāpēc es arī nevarēju atbalstīt grozījumu Nr. 2 38. punktam, kuru iesniedza D. Martin kungs un M. Matsakis kungs. Protams, pēc manām detalizētajām pārrunām ar Matsakis kungu, viņš – kā pats to jums paskaidros – ir nodomājis atsaukt šo grozījumu un rītdien iesniegs citu mutisko grozījumu, kuru es atbalstu.

Tomēr es uzskatu, kā jau esmu minējis iepriekš, ka orgānus nedrīkst uztvert kā iekšējā tirgus preci, un tādēļ es nepiekrītu šī papildinājuma svītrošanai. Turklāt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 3. panta 2. punktā ir skaidri noteikts cilvēka ķermeņa tirdzniecības aizlieguma princips.

Dāmas un kungi! Man vairs nav laika, jo četras minūtes ir pagājušas. Es esmu nodomājis turpināt savā noslēguma runā, kad es atkal uzstāšos pēc jūsu izteiktajām piezīmēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ļaujiet man vispirms apsveikt Adamou kungu par izcilo ziņojumu, kuru viņš ir sagatavojis par orgānu ziedošanu un transplantāciju. Es esmu īpaši gandarīta, ka šis ziņojums atbalsta Komisijas viedokli, ka pasākumos attiecībā uz orgānu ziedošanu un transplantāciju ir jākoncentrējas: pirmkārt, uz orgānu kvalitātes un drošības uzlabošanu, otrkārt, uz orgānu pieejamības palielināšanu, un, treškārt, uz transplantāciju padarīšanu par drošām procedūrām.

, Komisijas locekle. − Augstas kvalitātes un drošības standartu nodrošināšana attiecībā uz cilvēku orgāniem ir ikviena interesēs. Mēs zinām, ka ES dalībvalstis veic orgānu apmaiņu. Pašlaik cilvēku orgānu ieguvē vērojams kopēju kvalitātes un drošības standartu trūkums, un ir ļoti svarīgi apmierināt šo vajadzību.

Tas nodrošina ne tikai salīdzināmu drošības standartu, ko piemērot visā ES, bet rada arī drošības un solidaritātes sajūtu attiecībā uz transplantācijas sistēmu.

Komisija plāno ierosināt tiesisko regulējumu par drošības un kvalitātes pamatprincipiem attiecībā uz cilvēku orgānu ziedošanu un ieguvi.

Šīs prasības būs plašas un elastīgas, lai palielinātu transplantācijas gadījumu skaitu. Galu galā šeit runa ir par dzīvību glābšanu. Mums pirmkārt ir jāņem vērā fakts, ka šobrīd visā Eiropas Savienībā gaidīšanas sarakstos ir 50 000 cilvēku.

Lai uzlabotu orgānu pieejamību, ir nepieciešams padziļināt sabiedrības izpratni par šo jautājumu. Pilsoņiem ir jāzina, ka transplantācijas sistēmas ir drošas un uzticamas. Citādi viņi nepiekritīs orgānu ziedošanai.

Mums jau ir daži labi piemēri dalībvalstīs, kurās transplantu koordinatoru papildu paredzēšanai, piemēram, ir bijusi pozitīva ietekme uz ziedošanas rādītājiem. Komisija plāno ierosināt rīcības plānu, kas iekļautu 10 prioritāros pasākumus, lai risinātu orgānu ziedošanas un transplantācijas problēmas Eiropas Savienībā. Komisija atzīst cīņas nozīmi pret orgānu tirdzniecību, kā tas atspoguļots paziņojumā par orgānu ziedošanu un transplantāciju.

Es arī ņēmu vērā Dr. Adamou komentārus un rūpīgi apsvēršu tos. Viņa ziņojumā ir skaidri noteikts, ka mums ir ļoti rūpīgi jāapsver tas, kā mēs plānojam reaģēt uz orgānu tirdzniecības draudiem Eiropas Savienībā.

Komisija uzraudzīs šo situāciju sadarbībā ar mūsu starptautiskajiem partneriem, Eiropas Padomi un Pasaules Veselības organizāciju. Mums ir arī jāatbalsta Interpols, lai turpinātu šīs problēmas novēršanu.

Turklāt es uzskatu, ka mums jācīnās pret transplantācijas tūrismu un orgānu tirdzniecību netiešā veidā, uzlabojot orgānu pieejamību Eiropas Savienībā.

Turklāt orgānu tirdzniecība tiks iekļauta šī gada Komisijas ziņojumā par ES rīcības plānu par cilvēku tirdzniecības apkarošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edit Bauer, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotāja. − Priekšsēdētāja kungs! Orgānu ziedošana un transplantācija ir delikāts un svarīgs jautājums, šai saistībā labi sagatavoti tiesību akti kopā ar atzītu praksi katru gadu var glābt dzīvības tūkstošiem cilvēku. Jautājumi, kas attiecas uz trauslo robežu starp dzīvību un nāvi, ir patiešām delikāti. Ir grūti uzlabot šo jomu ar likumdošanas instrumentiem, bet ir viegli nodarīt kaitējumu. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi ievērot atzītu praksi dalībvalstīs.

No otras puses, ir ļoti nepieciešams apzināt visas tās prakses, kas rada uzticības un pārredzamības trūkumu gaidīšanas sarakstu pārvaldīšanā vai noved pie likumdošanas nepilnību ļaunprātīgas izmantošanas skandalozajiem gadījumiem.

Es gribētu norādīt uz trīs tematiem, kas aplūkoti Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumā. Pirmkārt, dzīvie donori galvenokārt nav pacientu piederīgie. Šajā ziņā juridiskām procedūrām ir jāsamazina nelikumīgas orgāna pārdošanas iespējas. Jautājumam par donoru sociālo izmaksu atlīdzināšanu vēl joprojām nav piemērota risinājuma.

Otrkārt, tajos gadījumos, kas attiecas uz starptautisko sadarbību transplantācijas procesā, likumdošanai ir jānodrošina tikpat skaidri noteikumi kā dalībvalstīs. Transplantācijas tūrisms, kā minēja Komisija, rada jaunus jautājumus. Kā mums jārīkojas attiecībā uz šādiem gadījumiem?

Treškārt, starptautiskajai sadarbībai orgānu tirdzniecības gadījumu atklāšanā ir jābūt organizētākai un nopietnākai, jo slepena tirdzniecība un tās sekas var sagraut tūkstošiem to pacientu cerības, kuri gaida orgānus dzīvības glābšanai. No otras puses, Eiropas Savienības tiesību aktos attiecībā uz cilvēku tirdzniecību ir jāiekļauj arī orgānu pārdošana un tirdzniecība, pat ja tā vēl joprojām ir apslēpta, tā kļūst par pieaugošu pasaules mēroga problēmu.

Es vēlētos apsveikt referentu un arī „ēnu” referentus un pateikties viņiem par labo sadarbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Frieda Brepoels, PPE-DE grupas vārdā. (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Orgānu transplanti patiešām katru dienu glābj cilvēku dzīvības Eiropā. Diemžēl donoru trūkums nozīmē, ka tūkstošiem Eiropas iedzīvotāju katru gadu mirst, atrodoties gaidīšanas sarakstos. Izaicinājums ir, kā drošā veidā palielināt donoru skaitu. Kā Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupas „ēnu” referente es ļoti priecājos šodien redzēt to, ka Parlaments pilnībā atbalsta Komisijas iniciatīvu un atzīst, ka Eiropai šeit var būt būtiska loma.

Orgānu ziedošana un transplantācija, kā minēja citi runātāji, ir ļoti sarežģīts un emocionāls temats, un viedokļi par to dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Strādājot ar šo ziņojumu, es pati runāju ar daudziem ārstiem, pacientiem un organizāciju pārstāvjiem. Noklausīšanās, kuru mēs sarīkojām, un pētījums Spānijā mums sniedza interesantu ieskatu, un man šodien ļoti sirsnīgi jāpateicas referentam par visu mūsu ieguldījumu izmantošanu viņa ziņojumā.

Četras lietas. Pirmā lieta, mums vispirms ir jānodrošina tas, lai direktīva par kvalitāti un drošību, ko paredzējusi iesniegt Komisija, būtu pietiekami elastīga un neradītu papildu administratīvo slogu vai nesamazinātu pieejamo orgānu skaitu. Mūsuprāt, tam jābūt ārstam, kurš pieņemtu galīgo lēmumu par kvalitāti un drošību. Lai garantētu kvalitāti un drošību, mēs arī pieprasām, lai dalībvalstis pārraudzītu un novērtētu pēctransplantācijas un pēcziedošanas rezultātus. Tā kā datu salīdzināmība starp dalībvalstīm ir ļoti svarīga, mēs, iespējams, varētu pārdomāt iespēju par datu analīzes kopējas metodoloģijas noteikšanu.

Otra lieta, mēs domājam, ka visbūtiskākais faktors lielāka donoru skaita piesaistīšanā, pat vēl svarīgāks nekā tiesību akti, ir veids, kā ir organizēta ziedošanas sistēma. Tādējādi mēs gribētu redzēt slimnīcas norīkojam vairāk darbiniekus, lai noteiktu potenciālos donorus, arī tāpēc, lai konsultētu un palīdzētu tuvākajiem radiniekiem. Valstīs, kuras izmanto šāda veida transplantu koordinatorus, donoru skaits palielinās.

Trešā lieta, tas arī parāda, cik ļoti svarīga ir atzītas prakses apmaiņa starp dalībvalstīm. Eiropas Savienība var veicināt šo apmaiņu bez īpašām grūtībām. Ir arī svarīgi, lai slimnīcas publiskotu transplantācijas pozitīvos rezultātus un būtu proaktīvas sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļiem.

Ceturtā lieta, mēs domājam, ka ir ļoti svarīgi izvērtēt dzīvos donorus, tāpat kā pēcnāves donorus. Un mēs negribētu redzēt, ka dzīvie donori tiktu atkal diskriminēti, piemēram, no apdrošināšanas uzņēmumu puses.

Visbeidzot, orgānu ziedošanai ir jābūt stingri noteiktam nekomerciālam, altruistiskam un brīvprātīgam procesam. Jebkuriem maksājumiem, kas veikti, mūsuprāt, būtu jābūt vienīgi par izdevumiem un neērtībām, ko radījusi ziedošana. Komisijai kopā ar dalībvalstīm ir jābūt daudz proaktīvākām, cīnoties pret orgānu pārdošanu un tirdzniecību, kā arī transplantācijas tūrismu. Ļoti svarīga šeit ir izsekojamība, un arī Eiropolam ir labāk jāpārrauga situācija šajā jomā un jāatklāj orgānu pārdošanas un/vai tirdzniecības gadījumi.

Es esmu pārliecināta, ka Parlaments ar šī ziņojuma palīdzību nosūta ļoti līdzsvarotu un noteiktu signālu, un es mudinu Parlamentu rītdien balsot par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  María Sornosa Martínez, PSE grupas vārdā. (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Es gaidu iecerēto direktīvas priekšlikumu no Komisijas, ar kuru noteiks kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz orgānu ziedošanu un ieguvi visā Eiropas Savienībā.

Lai nodrošinātu pārredzamību šajā procesā, es vēlētos teikt, ka mēs kā Sociālistu grupa atbalstām pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt donorus un nodrošināt, ka orgānu ziedošana tiek veikta altruistisku mērķu vārdā un brīvprātīgi, nepieļaujot jebkādus citus maksājumus kā tikai stingri noteiktas kompensācijas par izdevumiem un sagādātājām neērtībām, ko radījusi ziedošana.

Gaidāmajam tiesiskajam regulējumam nevajadzētu dalībvalstīm radīt pārmērīgu administratīvo slogu vai apdraudēt pastāvošās atzītās prakses izmantošanu.

Attiecībā uz praktisko procesu es gribētu norādīt, ka pāris ļoti stingrajiem kvalitātes standartiem nevajadzētu palielināt izmaksas un jo īpaši tiem nevajadzētu samazināt transplantācijai pieejamo orgānu skaitu. Ir skaidrs, ka pasākumus nevajadzētu pieņemt, ja tie kavētu orgānu pārstādīšanu, kas pašlaik tiktu uzskatīts par pieņemamu, jo tas, ko mēs cenšamies panākt, ir cilvēku glābšana, kā arī nodrošināt, lai slimajiem cilvēkiem būtu pēc iespējas komfortablāka dzīve.

Diemžēl izcilie rezultāti, kas iegūti ar transplantācijām attiecībā uz pagarināto dzīves ilgumu un uzlaboto dzīves kvalitāti ir palielinājusi pieprasījumu pēc šīs terapijas.

Es esmu no Spānijas, valsts, kura ir pasaules līdere orgānu ziedošanā un transplantācijā. Ja mēs esam varējuši sasniegt šo ievērojamo vietu reitingā, tad tas, bez šaubām, ir pateicoties Valsts Transplantācijas organizācijai, kas koordinē visas profesionāļu komandas attiecīgajās slimnīcās, no kurām katrai ir savs transplantācijas koordinators, profesionāls medicīnas speciālists, kurš koordinē visu komandu un procesu, kā rezultātā notiek ziedojums.

Es ceru, ka Eiropas Komisijas ierosinātajos tiesību aktos ņems vērā šāda veida modeli, tā kā tas darbojas tik veiksmīgi.

Visbeidzot, es gribētu uzsvērt to, ka ir vēlams iekļaut atsauci uz nepieciešamību iesaistīt pilsoņus no trešām valstīm ar atšķirīgu kultūru un reliģiju ziedošanas kultūras veidošanā, izmantojot īpašus informēšanas pasākumus, kampaņas viņu dzimtajā valodā, kultūru starpniekus utt., un aicināt dalībvalstis ar visiem spēkiem cīnīties pret tirdzniecību, saucot pie kriminālatbildības tos Eiropas Savienības pilsoņus, kuri organizē veselības tūrismu, lai iegūtu orgānus trešajās valstīs.

Man ir atlicis vienīgi pateikties referentam un visiem pārējiem referentiem, neminot tos katru atsevišķi, jo bija ļoti viegli kopīgi strādāt un panākt vienošanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Jules Maaten, ALDE grupas vārdā. (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es cenšos sevi iedomāties trīsgadīgās meitenes vecāku vietā, kurai ir uzstādīta diagnoze par sirds defektu, kura ārstēšanai trīsgadīga donora sirds viņas valstī nebija pieejama. Citā Eiropas Savienības zemē tā bija atrodama, bet šī valsts nebija ieinteresēta sadarboties ar citām Eiropas valstīm. Šajā gadījumā es prasītu rīcību no Eiropas Savienības. Un ir pamatots iemesls, kāpēc Eiropas Savienības rīcība ir nepieciešama. Mums pašlaik Eiropā donoru orgānu gaidīšanas sarakstos ir 400 000 cilvēku un aptuveni desmit no viņiem katru dienu mirst, jo ir trūkst donoru orgānu.

Attiecībā uz drošības un kvalitātes kritērijiem izcilais Adamou ziņojums pienācīgi brīdina par jebkuru turpmāko birokrātisko slogu, kas tiktu noteikts ar Briseles tiesību aktiem. Un ierosinātie tiesību akti – es esmu priecīgs, ka komisāre tam nupat deva savu svētību – noteikti nedrīkst palielināt šo birokrātisko slogu. Ja ir kāda nozare, kas ir jūtīga pret birokrātismu, tad šī tāda ir. Es biju arī ļoti priecīgs dzirdēt jūs tagad sakām, ka jūs gribat radīt iespēju iegūt pēc iespējas vairāk transplantu un nevēlaties ierobežot to skaitu. Es domāju, ka tas ir svarīgs princips.

Mums ir vajadzīgas garantijas ciešākai sadarbībai starp dalībvalstīm. Pārrobežu sadarbība nozīmē, ka transplantācijas procesu veic slimnīcas un ārsti, kuru profesionālo darbību reglamentē dažādas tiesību sistēmas. Pagājušajā gadā bijušais veselības komisārs Markos Kyprianou iestājās par Eiropas donora kartes ieviešanu. Un Kipra, kā mēs zinām, Adamou kungs, Vassiliou kundze, ir gudrības avots. Neatkarīgi no tā, vai šī karte tiks vai netiks apvienota ar Eiropas veselības apdrošināšanas karti, var nodrošināt, ka orgāni, kuri kļūst pieejami, tiek izmantoti pēc iespējas efektīvāk. Eurobarometer aptaujas parāda, ka 81 % no Eiropas Savienības iedzīvotājiem atbalsta orgānu donora kartes izmantošanu, bet tikai 12 % no viņiem faktiski ir šāda karte. Ar Adamou ziņojumu aicina ieviest brīvprātīgo Eiropas donora karti, un es gribētu izmantot šo izdevību, lai mudinātu komisāri līdz gada beigām iesniegt likumdošanas priekšlikumu par šāda veida kartes ieviešanu papildus dalībvalstīs ieviestajām kartēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Margrete Auken, Verts/ALE grupas vārdā. (DA) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties Adamou kungam par ļoti labo ziņojumu un izcilo sadarbību šī ziņojuma sagatavošanas laikā līdz pat šim brīdim. Mums vajag vairāk orgānu donoru – un mums noteikti ir vienprātība šajā lietā. Tomēr ir svarīgi, lai tas tiktu pienācīgi īstenots. Sadarbība ir laba lieta, un es personīgi uzskatu, ka ir nepieciešama pienācīga informācija, labāka informācija, lai cilvēki varētu justies komfortabli attiecībā uz to, ka ir orgānu donori. Rezultātā cilvēki zinās, ka viss tiks paveikts ar cieņu pret viņiem, un tas attiecas arī uz tuvākajiem radiniekiem, kuri, protams, sastopas ar visizmisīgāko situāciju savā dzīvē, un cilvēki var arī justies droši, zinot, ka par viņu tuviniekiem pienācīgi parūpēsies. Ja ar šo iniciatīvu tiks nodrošinātas iespējas savstarpēji apspriest šo jautājumu, tad būs labi rezultāti.

Tomēr nekādos apstākļos nepieciešamība pēc orgāniem nedrīkst novest pie šī procesa komercializācijas. Es uzskatu, ka visi ir ļoti gandarīti un piekrīt tam, ka tagad šis jautājums tiks risināts, un mēs novērsīsim notiekošo tirdzniecību. Tas ir nepieņemami, ka mēs neesam pietiekami iesaistījuši Eiropolu, jo tas tiešām attiecas uz krimināllietu jomu. Pat tajās vietās, kur tas nav nelegāli, tas, protams, ir noziedzīgi, ka nabadzīgi cilvēki tiek pārliecināti pārdot savas nieres, lai atbalstītu savas ģimenes.

Visbeidzot, atļaujiet man uzsvērt to, cik daudz garantiju mums būs jāsniedz. Mums par to ir jābūt informētiem, jo mēs būsim pakļauti ārkārtīgi lielam spiedienam. Piemēram, es uzskatu, ka tāds formulējums kā „cilvēki mirst orgānu pastāvīgā trūkuma rezultātā,” ir pretīgs. Cilvēki mirst tāpēc, ka viņi ir slimi. Turklāt mums nekad nebūs pietiekami daudz donoru orgānu. Ir daži cilvēki, kuriem ir pietiekami paveicies, lai saņemtu orgānu, un kuru dzīvības rezultātā ir glābtas. Spēt panākt vairāk šādu gadījumu ir iemesls, kāpēc mums ir jāpieņem šis ziņojums. Tomēr mēs nekad neatradīsimies tādā situācijā, kurā mums būs pietiekami daudz donoru orgānu. Pat tad, ja mēs atceltu visus ātruma ierobežojumus visā Eiropā, ar to nepietiktu.

 
  
  

SĒDI VADA: A. BIELAN KUNGS
priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Maštálka, GUE/NGL grupas vārdā. (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos kā ārsts un šī parlamenta deputāts apsveikt savu kolēģi Adamos Adamou kungu par viņa izcilo darbu šī ziņojuma sagatavošanā. Ar orgānu transplantāciju un ziedošanu saistītie jautājumi dažkārt var radīt pretrunas, un iemesli ir acīmredzami: no vienas puses, mums jāņem vērā ētiskie jautājumi, kamēr, no otras puses, mēs nedrīkstam ļaut apstāties medicīnas progresam, tādējādi ierobežojot vai kavējot mūsu spēju palīdzēt cilvēkiem.

Es atzinīgi vērtēju to, ka ziņojums pamatojas uz tādiem pīlāriem, kurus es augstu vērtēju. Pirmais no tiem ir juridiskie instrumenti: tiem jānodrošina, lai orgānu ziedošana arī turpmāk būtu brīvprātīga, nevis komerciāla darbība. Tas būs labi, ja tiks noteikti standarti, bet šie standarti nedrīkst ietekmēt īstenošanu vai iespējas katrā atsevišķajā dalībvalstī. Otrais pīlārs attiecas uz sadarbību starp dalībvalstīm, kas, kā daudzās citās jomās, ir būtiska. Trešais pīlārs attiecas uz faktu, ka nekādus pasākumus nevar veikt bez sadarbības ar pilsoņiem. Tāpēc es atzinīgi vērtēju tos pasākumus, lai nodrošinātu lielāku sabiedrības izpratni un pārredzamību. Kopējais mērķis, kurš ir skaidri redzams šajā ziņojumā, ir par katru cenu novērst nelegālo tirdzniecību. Adamou kunga ziņojums noteikti liek pamatus šī mērķa sasniegšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Urszula Krupa, IND/DEM grupas vārdā. (PL) Priekšsēdētāja kungs! Nepietiek ar Komisijas paziņojuma cēlo mērķi par orgānu ziedošanu un transplantāciju, un pasākumiem Eiropas Savienības līmenī, kā arī Adamou kunga ziņojumu, kurā uzvērts, ka orgāna ziedojums ir dāvinājums, ka ir svarīgi cienīt un aizsargāt brīvību izvēlēties ziedot vai neziedot orgānus transplantācijai.

Līdzīgi noteikumi, ar kuriem paredzēts ieviest Eiropas orgānu donora karti, būs nepietiekami, ja visi grozījumi attiecībā uz ētisku un morālu principu ievērošanu, kas iekļauti Eiropas Parlamenta dokumentos, tiek noraidīti. Morālo principu un to izmantošanas trūkums tiesību aktos noved pie mūsu sabiedrības morālās veselības zuduma un pie dažādām ļaunprātīgām rīcībām visās sabiedriskās dzīves jomās, tostarp arī zinātnē un medicīnā.

Papildus tam, ka izplatās liberālisms un komercializācija, orgānu tirdzniecības un citu ļaunprātīgu darbību pamatā ir milzīgās sociālās atšķirības. Ir ļoti bagāti cilvēki, kas var nopirkt jebko, arī orgānus transplantācijai. Ir arī cilvēki, kas ir trūcīgi. Viņi var ziedot savus orgānus, saredzot to kā savu pēdējo glābiņu, vai spaidu kārtā, un tādējādi samazināt savas izredzes uz labu veselību un izdzīvošanu.

Šo stāvokli neizmainīs garantijas par vienlīdzīgām iespējām vai vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem. Šeit ir nepieciešamība pēc reālas sociālās aizsardzības un ar likumu paredzētas cilvēka veselības un dzīvības aizsardzības.

 
  
MPphoto
 
 

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Dāmas un kungi! Es arī vēlētos apsveikt Dr. Adamos Adamou par viņa ziņojumu, kuru Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja vienprātīgi pieņēma. Neviens deputāts nebalsoja pret to, kā arī neviens neiebilda pret to komitejās, kurām tika prasīts sniegt savu atzinumu. Tas, ka tika sasniegts unikāls vienprātības līmenis, panākts arī biežajās un ilgajās debatēs par šo ziņojumu, kuras organizēja referents, un es gribētu viņam par to pateikties.

Mums orgānu transplantācijas jomā ir divkāršs uzdevums. No vienas puses, mēs vēlamies palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem transplantācija piedāvā vienīgo iespēju palikt dzīviem, no otras puses, mūsu pienākums ir novērst orgānu tirdzniecību, kas ir viens no vissmagākajiem kriminālnoziegumiem. Mēs zinām, ka nabadzīgākajās pasaules daļās, kur orgānu ziedošana nabadzīgajiem nodrošina vienīgo izdzīvošanas iespēju, orgānu tirdzniecība pašlaik norit īpaši aktīvi.

Tāpēc es uzskatu par šokējošu, ka mūsdienu Eiropas Savienībā, kas pamatojas uz morālām un ētiskām vērtībām, daži cilvēki prasa legalizēt šo tirdzniecību. Tā kā pastāv milzīga atšķirība starp orgānu piedāvājumu – gan no dzīviem, gan mirušiem donoriem – un pieprasījumu pēc orgāniem, ir svarīgi palielināt donoru skaitu.

Veselības programmā 2008.-2013. gadam Komisija starp savām veselības aizsardzības prioritātēm iekļauj pēctransplantācijas rezultātu novērtējumu, kas nozīmē, ka šiem nolūkiem var piešķirt dotācijas. Kaut gan es ļoti atzinīgi vērtēju iespēju par projektu finansēšanu no dotācijām, man ir daži iebildumi.

Es zinu, ka šīs debates nav par veselības programmu 2008-2013. gadam, bet man jāuzsver šāds aspekts. Attiecībā uz šiem projektiem es biju pārsteigta par statisko dispersiju starp apstiprināto projektu skaitu un pabeigto projektu skaitu: 2004. gadā tika apstiprināti 72 projekti un tika pabeigti 9 projekti; 2005. gadā 61 projekts tika apstiprināts un 7 projekti pabeigti; 2006. gadā 87 projekti tika apstiprināti un neviens no tiem netika pabeigts, un 2007. gadā tika apstiprināti 6 projekti, un neviens netika pabeigts. Vai ir pieejami kādi mehānismi, lai pārbaudītu to projektu efektivitāti, kurus līdzfinansē Eiropas Savienība?

 
  
MPphoto
 
 

  Glenis Willmott (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Cilvēku orgānu izmantošana transplantācijai ir pastāvīgi pieaugusi pēdējās desmitgadēs. Orgānu transplantācija pašlaik ir visrentablākā ārstēšanas metode nieru mazspējas pēdējā stadijā. Tādu orgānu kā aknu, plaušu un sirds mazspējas pēdējā stadijā tā ir vienīgā pieejamā ārstēšanas metode.

Transplantācijas ir viens no visapbrīnojamākajiem sasniegumiem modernajā medicīnā, bet mazāk nekā 25 % no Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem ir reģistrēti orgānu donori. Pagājušajā gadā aptuveni 2 400 cilvēku Apvienotajā Karalistē ieguva orgāna transplantu, bet vairāk nekā tūkstotis katru gadu mirst, gaidot šādu transplantu.

Orgānu trūkums ir kopīga dilemma visās Eiropas Savienības valstīs un noteikti ir nepieciešams uzlabot sistēmu, ar kuru atbalsta orgānu ziedošanu visā Eiropas Savienībā. Tāpēc es ļoti atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, un es īpaši atzinīgi vērtēju izvērsto sadaļu par orgānu tirdzniecību.

Donoru trūkuma rezultātā ir bijis ievērojams pieaugums transplantu tūrisma jomā uz pasaules jaunattīstības valstīm. Orgānu starptautiskais melnais tirgus piesaista cilvēkus, kuri mēģina atrast nieri vai kādu citu orgānu, un tiek ekspluatēti cilvēki, kas dzīvo nožēlojamā trūkumā vai citos augsta riska apstākļos. Viņi kļūst par slimo cilvēku rezerves daļu krājumu. Tomēr, praktizējot nelegālo orgānu transplantus, drošība bieži tiek ignorēta, un tiek riskēts gan ar donora, gan ar saņēmēja dzīvību. Britu laikraksti nesen publiskoja vairākas drausmīgas tīmekļa vietnes, kas bija domātas tā saucamajiem „transplantācijas tūristiem”, kurās bija atrodams arī nieru piedāvājums no cietumniekiem, kas Ķīnā sodīti ar nāvi .

Mums uz to nav jāraugās kā uz attālu noziegumu. Vairākas Eiropas valstis arī ir iesaistījušās transplantu tirdzniecībā, tostarp Moldova, Serbija, Turcija un Krievija. Valdībām visā Eiropā ir jādara vairāk, lai novērstu šos apkaunojošos noziegumus, tāpēc es gribētu apsveikt Amadou kungu par plašo un saturīgo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marios Matsakis (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apsveikt referentu par viņa patiesi izcilo ziņojumu.

Atļaujiet man izmantot šo izdevību, lai pievērstos svarīgam, bet ļoti pretrunīgam jautājumam, kuram, lai gan tas neattiecas uz pašlaik pieņemamo lēmumu, tomēr jātiek risinātam kādā posmā: tā ir prezumētās piekrišanas koncepcija. Vairums potenciālo donoru orgānu nekad nekļūst pieejami, jo paša donora dzīves laikā, viņa vai viņas tuvinieku piekrišanas iegūšana nekad nevar būt tik efektīvā līmenī, lai pārvarētu šim procesam atvēlētā laika ierobežojumus, emocionālās smagā zaudējuma psihosociālās izpausmes un orgānu ieguves un transportēšanas sarežģītās tehniskās īpatnības.

Atbilde uz šo orgānu pieejamības problēmu ir nešaubīgi pieņemt, ka visi mirušie cilvēki ir donori, ja vien pret to savlaicīgi nav īpaši iebilduši tuvi radinieki vai pats donors, būdams dzīvs. Es zinu, ka likumdevējiem nav viegli to pieņemt, bet es ceru, ka tas izraisīs nopietnas un nobriedušas pārdomas nākotnē, pamatojoties uz reālismu un paturot prātā, ka varētu tikt glābts milzīgs skaits dzīvību, ja tiktu ieviesta šāda sistēma.

 
  
MPphoto
 
 

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE) . – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Adamou kungs, mēs zinām, ka pieprasījums pēc orgāniem pārsniedz piedāvājumu. Tomēr mēs arī zinām, ka vienīgais veids, kā palielināt orgānu pieejamību, ir nodrošināt cilvēka ķermeņa tirdzniecības aizlieguma principa ievērošanu. Tāpēc nedrīkst notikt nekāda orgānu tirdzniecība, un mēs nevaram pieļaut, ka izdevumu un izmaksu atlīdzināšana pārvēršas par maksājumiem „aploksnēs”.

Eiropas Savienībā orgānu tirdzniecības problēma netiek uztverta nopietni. Es esmu gandarīts dzirdēt no komisāres, ka orgānu tirdzniecību beidzot iekļaus ziņojumā par cilvēku tirdzniecību. Tomēr kas notiks, ja Eiropas Savienības pilsonis ieradīsies ar orgānu no trešās pasaules valstīm, piemēram, Filipīnām? Neviens ārsts vai slimnīca neapšaubīs šī orgāna izcelsmi. Eiropas Savienības pilsonim netiks prasīts pierādīt, ka tas nav iegūts tirdzniecības ceļā. Tāpēc mums ir nepieciešama izsekojamība, ja mēs gribam efektīvi izskaust orgānu tirdzniecību. Šajā ziņā Eiropas Savienībai ir liela atbildība, jo mēs nevaram pieļaut situāciju, kurā cilvēkiem Ķīnā, Ukrainā vai citās valstīs ir jādzīvo bailēs no mafijas, kas nodarbojas ar orgānu tirdzniecību.

Tas ir traģiski, ka nabadzība un izmisums piespiež cilvēkus pārdot viņu orgānus. Tikpat traģiski, protams, ir tas, ka cilvēkiem ir jāmirst, jo pārāk maz orgānu ir pieejami transplantācijai, bet mums ir jāizvērtē abi šie aspekti.

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs! Būt izglābtam no nāves un slimības ar orgāna dāvinājumu ir brīnišķīga lieta, bet mums ir donoru orgānu trūkums. Pieaugušu cilvēku cilmes šūnu izmantošana ir daudzsološa jaunā tehnoloģija, ko vērts pieminēt. Daudzi cilvēki, kuriem citādi būtu nepieciešami transplanti, tiek svītroti no saraksta, tā kā viņu pašu cilmes šūnas tiek izmantotas, lai atveseļotu viņu bojātos orgānus. Arī pētījumu vidē jauni orgāni ir izgatavoti no dzīvniekiem, izmantojot viņu pašu cilmes šūnas. Šādi aizvietotie orgāni nerada orgāna atgrūšanas problēmas saņēmējam.

Es vēlētos pateikties referentam par atbalstu grozījumiem par vienlīdzību orgānu ziedošanā cilvēkiem ar invaliditāti. Invalīdu tiesību komisijas pētījums liecina, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir četrreiz lielāka iespēja nomirt no ārstējamām slimībām, no kurām viena ir orgānu mazspēja. Mums ir jācīnās pret šādu institucionālo diskrimināciju un jānodrošina godīga, brīva un taisnīga piekļuve orgānu ziedojumiem visiem cilvēkiem.

Es arī vēlos apsveikt Derek Rowe kungu un visus tos iesaistītos cilvēkus Īrijas Gaisa neatliekamajā palīdzībā, kuriem, par spīti tam, ka nesaņēma nekādu atbalstu no Īrijas valdības, beidzot būs pirmā gaisa neatliekamā palīdzība darbaspējīgā kārtībā Īrijā līdz gada beigām. Viņi par pamatu izmantoja Kornvolas gaisa neatliekamo palīdzību. Kornvolas gaisa neatliekamās palīdzības pašā pirmajā misijā bija iesaistīta persona, kas bija noslīkusi un ziedojusi četrus orgānus – orgānus, kas tiktu zaudēti bez gaisa neatliekamās palīdzības.

 
  
MPphoto
 
 

  Maciej Marian Giertych (NI). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Transplantoloģijas joma cieš no donoru orgānu trūkuma. Pieprasījums ir liels, tāpēc ir iesaistīta liela nauda. Kur ir iesaistīta liela nauda, iespējama ļaunprātīga rīcība. Tādējādi rodas jauna veida noziegums. Ir piemēri par pirkumiem no nabadzīgiem donoriem – par pāris penijiem var iegādāties nieres transplantācijai. Mēs dzirdam par orgāniem, kas iegūti no cilvēkiem, kas sodīti ar nāvi, un tas noticis, viņiem pašiem atļauju neprasot. Mēs dzirdam par to, ka potenciālie donori tiek nolaupīti un nogalināti, lai iegūtu orgānus. Ir gadījumi, kad tiek paātrināta nāve, lai iegūtu orgānus. Šis ir aspekts, kam es gribētu pievērsties.

Kopš transplantoloģijas parādīšanās ir mainījusies nāves definīcija. Parādījies kritērijs par smadzeņu nāvi – tas pirmo reizi definēts 1968. gadā Bostonā. Tas ir pazīstams kā Hārvardas kritērijs. Kopš tā laika ir parādījušies jauni smadzeņu nāves kritēriji, katrs nākošais ir aizvien mazāk ierobežojošs. Smadzeņu darbības pārtraukšanu nepielīdzina novērošanai. Tas ir slēdziens. Lai to pārbaudītu, tiek atvienota dzīvību uzturošā iekārta, un tas var izraisīt nāvi. Dažkārt anesteziologi tiek pierunāti palīdzēt iegūt šķietami mirušā orgānus, lai orgānu ieguve no nedzīvā ķermeņa notiktu bez sāpēm.

Tas, kas ir nepieciešams, ir stingrāk noteikta, nevis liberālāka nāves definīcija. Dzīvības atņemšana vienam, lai glābtu dzīvību otram, ir nepieņemama.

 
  
MPphoto
 
 

  Harald Ettl (PSE) . – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ja mēs gribam koordinētu veselības politiku, tad aicinājums Komisijai iesniegt direktīvas priekšlikumu par orgānu ziedošanu un transplantāciju ir savlaicīgs. Ārkārtīgi trūcīgais orgānu piedāvājums, kas pastāv dažās dalībvalstīs, nozīmē, ka daudzi pacienti gaidīšanas sarakstos ir gadiem ilgi, un daudzi no viņiem mirst. Ja mums būtu kaut vai 20-30 mirušie un dzīvie donori uz miljons iedzīvotājiem, Eiropas Savienībā būtu laba orgānu pieejamība.

Tomēr šādas situācijas sasniegšana ir atkarīga no transplantācijas noteikumiem, kas principā paredz orgānu izņemšanu pēc nāves, ja vien attiecīgā persona nav atstājusi norādes par pretējo. Vienīgi dalībvalstis ar šāda veida likumdošanu – un pašlaik tās ir 11 valstis – var cerēt pilnīgi atrisināt šo problēmu Eiropas Savienības līmenī. 38. pants vai drīzāk ierosinātais grozījums šim pantam atbilst šādam risinājumam. Austrijā, lai gan princips par orgānu izņemšanu ir īpaši noteikts ar likumu, intensīvās terapijas speciālisti ar psiholoģisko sagatavotību arī apspriedīs procedūru ar mirušā donora ģimeni, un šī sistēma ir bijusi ļoti veiksmīga. Ja tuvinieki iebilst pret orgānu izņemšanu, tad viņu viedoklis tiks ņemts vērā.

Citas pieejas – piemēram, tā, ko izmanto Austrijas lielākajā kaimiņvalstī – noveda pie ievērojamām grūtībām saistībā ar orgānu pieejamību un tādējādi pārvērta visu šo lietu par Eiropas Savienības problēmu. Orgānu ieguves funkcionāla sistēma ir atkarīga no vienādu noteikumu paredzēšanas visā Eiropā un orgānu sadales kārtības, kas ir pārredzama un godīga, un var tikt uzraudzīta dalībvalstu līmenī. Jebkura pieeja, kurā nebūs izmantoti šie elementi, būs untumaina laika izšķiešana un sliktākajā gadījumā radīs šaubīgu uzņēmējdarbības veidu nabadzīgajām valstīm, kas galvenokārt neietilpst Eiropas Savienībā.

Es zinu, par ko es runāju, jo kā Austrijas veselības ministrs es biju atbildīgs par šo jautājumu, un mūsu pieredze tā risināšanā pašlaik ir pozitīva. Priekšlikums, kuru pašlaik izskata šis parlaments, nav pietiekami tālejošs, lai atrisinātu šo problēmu Eiropas Savienības līmenī. Es gaidu un ceru sagaidīt vairāk no jums, komisāre!

 
  
MPphoto
 
 

  Johannes Blokland (IND/DEM). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Iepriekšējie runātāji jau minēja aspektu, ka orgānu ziedošana ir emocionāls jautājums. Tas ir arī jautājums, kas, manuprāt, lielā mērā ir jārisina dalībvalstu līmenī. Bet Eiropas Savienības pieeja var būt lietderīga, galvenokārt tad, kad runa ir par kvalitātes kritērijiem un informācijas apmaiņu. Mums ir jāieņem stingra nostāja attiecībā uz nelegālo orgānu tirdzniecību. Adamou kunga patstāvīgais ziņojums šeit sniedz nozīmīgu ieguldījumu, un es pateicos viņam par to.

Daži deputāti ir iestājušies par attiekšanās sistēmas ieviešanu, bet man ir nopietni iebildumi pret to. Mēs nevaram nevienu piespiest izdarīt izvēli par orgānu ziedošanu, ja potenciālais donors skaidri un atbildīgi nav izvērtējis šos jautājumus. Es esmu priecīgs, ka rezolūcija, kuru mēs pašlaik izskatām, paredz šo jautājumu atstāt dalībvalstu ziņā.

Visbeidzot, es atbalstu Sinnot kundzes, Liese kunga un Bowis kunga un pārējo iesniegtos grozījumus attiecībā uz pieaugušo cilvēku cilmes šūnu izmantošanas pierādītajām priekšrocībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Ferreira (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Vispirms es vēlētos apsveikt Adamou kungu par viņa darbu.

Ja viens no šī ziņojuma mērķiem ir novērst šķēršļus orgānu ziedošanai un nodrošināt orgānu pārstādīšanas drošību, pirmā problēma nepārprotami attiecas uz pašpietiekamību katrā dalībvalstī un Eiropas Savienībā. Orgānu trūkums ir problēma, ar ko atšķirīgā apjomā saskaras visas dalībvalstis. Kamēr šī situācija, kura ir traģiska tiem cilvēkiem, kas gaida orgāna transplantu, var būt viens no iemesliem orgānu tirdzniecībai, tā nav vienīgā. Šķiet, ka pamatcēlonis cilvēku orgānu tirdzniecībai ir to tirgus vērtība.

Lai atrisinātu šo situāciju vismaz Eiropas Savienībā, orgānu ziedošanā ir jābūt trim pamatprincipiem: tai ir jābūt bez maksas, brīvprātīgai un anonīmai. Ja cilvēku orgānu komercializācija nebūs iespējama, īstenot tirdzniecību būs daudz grūtāk. Mēģinot atrisināt šo pamatproblēmu par orgānu trūkumu, kā tas ir uzsvērts ziņojumā, ir nepieciešams veikt ne tikai efektīvas sabiedrības informēšanas kampaņas, bet arī padziļināt potenciālo donoru izpratni. Dažas dalībvalstis jau uzņēmušās iniciatīvu šī jautājuma risināšanā.

Ir jāatzīmē, ka asins, kuru arī Eiropā trūkst, nodošanas gadījumā pirms dažiem gadiem mēs aicinājām visas dalībvalstis īstenot asins nodošanas akcijas. Kāds bija šā lūguma rezultāts? Vai mēs varam izmantot šo pieredzi kā pamatu un paplašināt to, kā arī, iespējams, uzlabot to, lai iekļautu arī orgānu ziedošanu?

Tomēr es vēlētos uzsvērt divus aspektus, kas mani satrauc: pirmkārt, donora karte neatbilst mērķim un, otrkārt, ir efektīvāk jāregulē jautājums par dzīvajiem donoriem. Šie divi aspekti izceļ to centrālo lomu, kāda būs ārstiem un ķirurgiem.

Visbeidzot, ziņojumā atsaucas uz dažādām terapijas iespējām, kas ir pieejamas, izmantojot pieaugušu cilvēku cilmes šūnas. Es vēlētos arī pieminēt tās iespējas, kuras piedāvā nabassaites asins cilmes šūnu izmantošana leikēmijas ārstēšanā kā kaulu smadzeņu transplantu aizvietotājs. Nenoraidīsim šo pieeju. Es to jau minēju jūsu rīkotajā uzklausīšanā, komisāre.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin (IND/DEM). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Jautājums par orgānu ziedošanu ir ētiski delikāts, un tā risināšanā ir jāņem vērā nacionālās vērtības. Pārrobežu sadarbība var notikt, lai nodrošinātu kvalitāti un drošību, bet izvēle par to, ziedot vai saņemt orgānus, jāatstāj attiecīgās personas vai šīs ģimenes ziņā. Šai izvēlei bieži ir savi motīvi kultūras kontekstā.

Ierosinātā Eiropas donora karte ir nepiemērota, tā kā noteikumi par piekrišanu, piešķiršanu un organizatorisko struktūru katrā dalībvalstī atšķiras. Veselības joma ir un tai jāpaliek dalībvalstu ziņā. Tomēr Zviedrijas Jūnija saraksts atbalsta orgānu un speciālo zināšanu brīvprātīgu apmaiņu starp esošajām organizācijām dalībvalstīs.

Parlamenta ierosinātie pasākumi, lai veicinātu debates par orgānu ziedošanu, par dalībvalstu transplantu informācijas līnijām, pozitīvu mediju atspoguļojumu attiecībā uz orgānu ziedošanu un slavenu sportistu izglītošanu, varētu, iespējams, būt pamatoti, bet par šīm iniciatīvām ir jālemj pašām dalībvalstīm, pamatojoties uz dominējošo sociālo klimatu valstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE-DE). – (SK) Es vēlētos no visas sirds apsveikt manu kolēģi deputātu Adamou kungu. Orgānu trūkuma dēļ daži cilvēki nekautrējas izmantot noziedzīgas metodes. Viņi ir pārvērtuši bažas par cilvēkiem ienesīgā cilvēku orgānu tirdzniecībā, un bērni ir visvairāk apdraudētā grupa.

Pirms divām nedēļām es aicināju Slovākiju, tagad es aicinu Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju īstenot pastiprinātu kampaņu, lai padziļinātu vecāku izpratni par tām briesmām, kas apdraud viņu bērnus. Mums Eiropas Savienības līmenī ir jāsāk kampaņa ar nosaukumu „Vai jūs zināt, kur pašlaik atrodas jūsu bērns?”

Šai kampaņai ir jāpalielina vecāku atbildības sajūta par saviem bērniem. Mums šis jautājums ir jāuztver ļoti nopietni, un Eiropas Savienībai ir jāpieņem pasākumi, lai ierobežotu nelegālās cilvēku orgānu tirdzniecības starptautisko raksturu.

 
  
MPphoto
 
 

  Gyula Hegyi (PSE). – (HU) Nepamatoti liels skaits cilvēku mirst vai cieš tāpēc, ka laicīgi nav pieejami orgāni transplantācijai. Bet daudzi cilvēki neuzskata savu orgānu izmantošanu pēc nāves par ētisku problēmu, ja viņi zina, ka tas ir iespējams, bet neatbilstošas informācijas dēļ viņi neziedo savus orgānus. Protams, katram pašam ir jāpieņem savs lēmums, un neviens nevar izlemt viņu vietā vai piespiest to darīt. Tomēr ir svarīgi, lai pilsoņi mūsu dažādajās valstīs saprastu, ka dažādās dalībvalstīs noteikumi, ja viņi neparedz ziedot savus orgānus, atļaus transplantāciju, kamēr citas valstis to neatļaus. Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta priekšlikumu par likumīga pārstāvja iecelšanu, lai izlemtu par orgānu izmantošanu pēc nāves, ja mirusī persona nav paredzējusi citādi. Nelegālā orgānu tirdzniecība ir vispretīgākais noziegums, kas saistīts ar orgānu transplantāciju. Pret to ir stingri jāvēršas, šādu noziegumu piesegšana būtu kolektīvs kauns, jo īpaši, kad tie, kas ir tā dēvētie rietumu sabiedrotie, organizē šo tirdzniecību,.

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Orgānu pārstādīšanai ir jānotiek ātri. Nedrīkst paiet vairāk par pāris stundām starp orgānu izņemšanu un pārstādīšanu. Tāpēc sabiedrības izpratnei un sabiedriskajai domai ir svarīga loma orgānu ziedošanas palielināšanā.

Orgānu ziedošana un transplantācija ir medicīniskas procedūras, lai tās turpmāk attīstītu, ir jābūt pilnīgai sabiedrības iesaistei un dziļākai sabiedrības izpratnei. Visefektīvākie veidi, kā palielināt sabiedrības gatavību, varētu būt zināšanu uzlabošana par transplantācijas jautājumiem sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos. Tam ir jābūt pirmajam solim.

Otrkārt, es vēlētos uzsvērt to, ka, ņemot vērā, ka pašlaik nepastāv orgānu apmaiņas koordinācija Eiropas Savienības līmenī, uzlabojumu veikšana šajā jomā ir ļoti svarīga, īpaši attiecībā uz orgānu apmaiņas sistēmas koordinēšanu, kas pašlaik pastāv starp dalībvalstīm, piemēram, ar Eiropas donora karšu vai Eiropas Savienības informācijas līniju palīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylwester Chruszcz (NI). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es redzu, ka kopumā mēs visi piekrītam, ka orgānu transplantācijai nav jābūt komerciālai. Jebkura komerciāla labuma gūšana no donoru orgāniem vienkārši ir neētiska un pretrunā ar galvenajām humānajām vērtībām. Milzīgs pieprasījums pēc orgāniem transplantācijai var novest pie patoloģijām vai pat pie nozieguma. Nesen visu Eiropu šokēja Carla Del Ponte grāmata, kurā viņa runāja par Albānijas teroristiem, kas izmantoja Serbijas pilsoņus no Kosovas transplantācijai komerciālos nolūkos. Tas ir jautājums, kas ir jārisina Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm. Es uzskatu, ka donora informētās personas piekrišanai vienmēr ir jābūt iemeslam orgānu ziedošanai un transplantācijai. Ir jānodrošina šāds risinājums, kam Eiropā jākļūst par normu.

 
  
MPphoto
 
 

  Péter Olajos (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Iespējams, ka ne visiem ir zināms, ka pirmā orgānu pārstādīšana pasaulē tika veikta Vīnē 1902. gadā, kuru veica cilvēks ar ungāru izcelsmi Imre Ulmann. Kopš tā laika ir pastāvējusi šī konkrētā saikne ar Austrijas galvaspilsētu, un tik spēcīgi, ka, lai arī nav īpašu atšķirību starp darbiniekiem un tehniskajiem resursiem, plaušu pārstādīšanas procedūras vēl joprojām tiek veiktas Vīnē. Un kāpēc nē? Tas izmaksā trīsreiz dārgāk, un pat tad pacientu skaits ir pat ierobežots. Nav nekādu šaubu, ka Eiropas Savienības slimnīcu intensīvās terapijas nodaļās ir jānorīko transplantu koordinatori. To skaits Ungārijā pašlaik ir precīzi nulle, kamēr Spānijā, kā ziņots, ir 156 koordinatori. Attiecībā uz sirds transplantācijas procedūrām manai valstij ir izcili rezultāti, uzrādot labas sekmes starptautiskajos salīdzinājumos, bet Eiropā mēs esam saraksta apakšā. Iemesls ir donoru trūkums, aprīkojuma, gaisa pārvadāšanas iespēju trūkums, un ir nepieciešami cilvēkresursi. Cerams, ka šis ziņojums palīdzēs risināt šīs anomālijas, jo problēma ir nevis mūsu sirdīs, bet gan mūsu prātos. Paldies jums, un es ierosinu pieņemt šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties referentam par viņa ziņojumu.

Šovakar Skotijā atrodas 700 cilvēki, kas gaida orgāna transplantu: t.i., 700 ģimenes, kas gaida zvanu, kas varētu nodrošināt viņu mīļo cilvēku izdzīvošanu.

Nepieciešamība pēc piekrišanas attiecībā uz šo delikāto jautājumu ir būtiska, un tas ir skumji, ka dalībvalstis par to nevar vienoties. Es vēlētos, lai orgānu ziedošanas sistēma būtu, kā minējis Matsakis, sistēma, kurā visiem ir paredzēts ziedot, ja viņi nav pieprasījuši izslēgšanu no šīs sistēmas. Tas palīdzētu attiecībā uz pieejamību, jo īpaši gados jauniem cilvēkiem un tiem, kas ir piederīgi etniskajām minoritātēm, kuru trūkums pašlaik ir visjūtamākais. Šāda sistēma palīdzētu glābt Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvības. Lai gan es atzinīgi vērtēju Komisijas rīcības plānu, pārliecināsimies, ka ar to nav par maz, nav pārāk vēlu.

 
  
MPphoto
 
 

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Šīs ir bijušas ļoti interesantas un aktīvas debates, un tas nav nekāds brīnums, ņemot vērā šīs problēmas nopietnību un nozīmi.

Tagad ir izvirzīti daudzi jautājumi. Es mēģināšu komentēt dažus no tiem. Orgānu neizmantošana komerciāliem mērķiem ir ļoti svarīgs jautājums, un es piekrītu, ka orgānu ziedošana ir jāveic altruistisku mērķu vārdā un brīvprātīgi. Tāpēc, protams, donoru kartēm ir jābūt brīvprātīgām, un tas pats attiecas uz Eiropas donora karti, kuru mēs esam paredzējuši mūsu rīcības plānā.

Dažās dalībvalstīs pastāv atzīta prakse, ar to visu interesēs ir jādalās ar citām dalībvalstīm. Komisijas direktīva par kvalitāti un drošību, es apliecinu jums, būs pietiekami elastīga, lai neietekmētu ziedošanu, vienlaikus nodrošinot obligātās prasības visā Eiropas Savienībā. Es vēlos arī apliecināt, ka šajā direktīvā būs iekļauta izsekojamība.

Piekrišana ziedot ir īpaši jūtīgs jautājums, attiecībā uz to ir jāņem vērā vietējā un kultūrā iesakņojusies attieksme pret ziedošanu un transplantāciju. Es vēlos norādīt šajā jautājumā, ka vietējās iestādes ir atbildīgas par juridisko prasību un prakses noteikšanu attiecībā uz piekrišanu ziedot savās dalībvalstīs un par tās nodrošināšanu, lai pilsoņi būtu informēti par savām tiesībām šajā jomā.

Es vēlētos teikt, ka nabas saites asins cilmes šūnu izmantošana ir izrādījusies noderīga dažu ļaundabīgu slimību, piemēram, vēža, terapijā. Komisija atbalsta nabas saites asins cilmes šūnu banku izveidošanu un šīs tehnoloģijas izmantošanu.

Es arī domāju, ka ir ļoti svarīgi, ka mēs padziļinām Eiropas Savienības pilsoņu izpratni, lai mēs varam veicināt dzīvo donoru ziedojumus un ziedojumus pēc nāves, jo tā mums – kā es teicu sākumā – netieši jācīnās pret tirdzniecību. Lai novērstu transplantēšanas tūrismu, es domāju, ir ļoti svarīgi, lai pilsoņi tiktu informēti par abu veidu draudiem attiecībā uz orgānu drošību un aizsardzību, kā arī par tiem ētiskajiem jautājumiem, kas varētu rasties. Kā mēs zinām, daudzās trešās pasaules valstīs ļoti nabadzīgi un neaizsargāti cilvēki tiek ekspluatēti orgānu iegūšanas nolūkā.

Visbeidzot, godājamie deputāti, es vēlētos vēlreiz pateikties jums par šāda konstruktīva ziņojuma sniegšanu. Jo īpaši es gribu uzsvērt pamatmērķi par dzīvību glābšanu, vienlaikus atzīstot svarīgus zinātniskos uzlabojumus orgānu ziedošanas jomā

Tāpēc es ceru turpināt mūsu ciešo un konstruktīvo sadarbību un pēc kāda laika šajā gadā iesniegt Komisijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Adamos Adamou, referents. − (EL) Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet man pateikties visiem tiem, kas runājuši par šo īpaši delikāto jautājumu un atļaujiet man sniegt dažus komentārus.

Maaten kungs un citi runāja par Eiropas donora karti, ko mēs esam pieņēmuši kā papildinājumu tam, kas ir paredzēts dalībvalstīs. Maaten kungs minēja dažus precīzus skaitļus: 80 % aptaujāto pilsoņu atbalstīja šīs kartes, bet tikai 12 % ir donora karte. Tomēr citiem statistikas datiem jārada mums iemesls bažām: no tiem, kam bija donora karte, 50 % neziedoja savus orgānus, kad bija pienācis laiks viņiem kļūt par donoriem, jo to noraidīja viņu ģimenes. Tādejādi šeit ir problēmas, par kurām mēs nevaram būt pārliecināti, ka tās tiks atrisinātas ar Eiropas donora karti.

Attiecībā uz to jautājumu, ko izvirzīja Matsakis kungs, par prezumēto piekrišanu, tas ir jautājums, kas jāatstāj dalībvalstu pārziņā. Saskaņā ar manas kolēģes deputātes teikto, kura runāja par situāciju Skotijā, prezumētā piekrišana atrisina konkrēto problēmu. Dalībvalstu ziņā ir izlemt, vai pieņemt šādu pasākumu. Mēs nedrīkstam aizmirst subsidiaritātes principu. Šajā gadījumā mums ir jāredz tas, kurām sistēmām ir bijuši panākumi, lai mēs varētu dalīties pieredzē un procedūrās, kā tas ir Spānijas gadījumā, uz kuru atsaucās Sornosa Martķnez kundze. Kāpēc mums dažādās slimnīcās nav koordinatoru, specializējušu ārstu un medmāsu, kas spētu noteikt potenciālos donorus, lai varētu iegūt nepieciešamos transplantus un tādējādi palielināt orgānu pieejamību? Auken kundze, kas šobrīd nav šeit klāt, minēja, ka mēs nekad nespēsim aizpildīt orgānu donoru trūkumu. Kā ārstam un zinātniekam mana atbilde ir, ka varbūt es nepiedzīvošu to dienu, nākamās paaudzes piedzīvos, bet nākamajās desmitgadēs mēs spēsim izgatavot to orgānu, kuru mēs vēlamies, no attiecīgā indivīda šūnām, kam būs vajadzīgs šis orgāns, varbūt no viņa ādas vai no kā cita.

Komisāre, jūs runājat par nabassaites asins cilmes šūnām un par to uzglabāšanu. Tagad ļaujiet man norādīt, ka mēs patiešām nedrīkstam pieļaut, ka tās nonāktu privāto uzņēmumu rokās, kas darbojas, lai gūtu peļņu. Manā valstī Kiprā Karaiskakio fonds sniedz šo pakalpojumu bez maksas. Ir arī trīs privātie uzņēmumi, kas iekasē maksu no pacientiem par to nabassaites asins cilmes šūnu uzglabāšanu. Šīs šūnas ir arī prekursori, un cilmes šūnas ir ļoti jūtīgas, kā jūs zināt.

Ko es varu teikt par minēto atsauci uz tirdzniecību? Mana kolēģe deputāte atsaucās uz Carla Del Ponte ziņojumu. Es, godīgi sakot, cerēju sagaidīt šo ziņojumu ātrāk. Protams, tas ir vēl viens pierādījums, ka tirdzniecība notiek arī paplašinātajā Eiropā.

Es vēlreiz pateicos jums visiem. Es domāju, ka tagad ir pienācis laiks mums, Eiropas Savienības pilsoņiem, rīkoties. Mums ir jāmobilizē, jākoordinē, jāpalielina apkārtējo cilvēku izpratne un jārāda labs piemērs: mums pašiem ir jākļūst par orgānu donoriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 22. aprīlī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstveidā. – (BG) Ar šo es vēlos izteikt savu dziļo gandarījumu saistībā ar Adamou kunga ziņojumu. Es atbalstu viedokli, ka donoru orgānu trūkuma samazināšana ir galvenais izaicinājums, ar ko ES dalībvalstis saskaras attiecībā uz orgānu transplantāciju.

2008. gada 9. aprīlī mani kolēģi no ATAKA partijas Dimitar Stoyanov un Desislav Chukolov, kā arī es iesniedzām rakstisku deklarāciju, lai atbalstītu informētās personas piekrišanu orgānu, audu un šūnu ziedošanai Bulgārijā, kurā mēs aicinājām Eiropas Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par orgānu ziedošanas kvalitāti un drošību. Eiropas donora kartes ieviešana kā papildinājums pastāvošajām dalībvalstu sistēmām veicinās ātru donoru noteikšanu un tādējādi palielinās nepieciešamo transplantu materiālu pieejamību. Sabiedrības izpratne par orgānu ziedošanu un transplantāciju, kā arī vienādu ES tiesību normu noteikšana un stingru kriminālvajāšanas pasākumu paredzēšana pret tiem, kas ir iesaistījušies orgānu tirdzniecībā, tostarp arī pret medicīniskajiem darbiniekiem, kalpos par garantiju attiecībā uz ziedošanas procedūrām un informētās personas piekrišanu.

Kungs, vēlreiz apsveicu jūs par jūsu ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Titus Corlăţean (PSE), rakstveidā. – (RO) Paužu savu atbalstu Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumam par politikas pasākumiem Eiropas Savienības līmenī attiecībā uz orgānu ziedošanu un transplantāciju.

Es lūdzu, lai Eiropas Komisija ierosina visaptverošāku direktīvu, ar ko noteiktu kvalitātes un drošības prasības orgānu ziedošanai un pārvadāšanai Eiropas Savienībā. Ar šo direktīvu varētu arī paredzēt metodes potenciālās ļaunprātīgas rīcības novēršanai.

Jaunam tiesību aktam ir jāpapildina un jāstiprina dalībvalstu centieni uzlabot pašreizējo situāciju, nosakot darbības principus Eiropas Savienības līmenī, ņemot vērā medicīnas progresu.

Es uzstāju, ka nepieciešama dalībvalstu iesaistīšana, tostarp arī tās dalībvalsts, no kuras esmu es, Rumānijas, iesaistīšana pilsoņu izglītošanā, parādot orgānu ziedošanas priekšrocības un atzīstot faktu, ka orgānu ziedošana un transplantācija nozīmē izglābtas dzīvības.

Es arī atbalstu Eiropas Komisijas iesaistīšanos sabiedrisko debašu organizēšanā kopā ar attiecīgajām Eiropas Savienības nevalstiskajām organizācijām, lai atrastu vislabākos risinājumus gan attiecībā uz komunikācijas kampaņām, gan dalībvalstu pieredzes un atzītās prakses lietderīgu izmantošanu.

Atbildes sniegšanas ātrums ir būtisks šādos gadījumos. Ir nepieciešama medicīniskās sistēmas labāka organizācija dalībvalstu līmenī, kā arī jānodrošina vidējā medicīnas personāla spēja reaģēt uz šādiem neatliekamiem gadījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Neena Gill (PSE), rakstveidā. – Šis ir svarīgs ziņojums, kā arī reāla iespēja glābt dzīvības. Pastāvīgais orgānu trūkums visā Eiropā izraisa 60 000 nevajadzīgu nāves gadījumu.

Tāpēc ir nepieciešams nekavējoties rīkoties.

1. Orgānu ziedošanas ierobežojumu atcelšana un dalībvalstu palielināta sadarbība un daudzi drošas kvalitātes orgāni pieejami transplantācijai. Tas, kas ir nepieciešams, ir Komisijas direktīva, kas palielina pieņemto pasākumu nozīmi un ar kuru nosaka kopējus kvalitātes un drošības standartus ES mērogā, kuri papildina pašreizējos pasākumus dalībvalstīs.

2. Dalībvalstu mudināšana orgānu ziedošanā pieņemt atteikšanās sistēmu, nevis izvēles sistēmu. Tas nodrošinātu labāku informētību par orgānu trūkumu un ļautu daudziem cilvēkiem aktīvi izvērtēt savu nostāju šai jautājumā.

3. Es pilnībā atbalstu, ka šajā ziņojumā īpaša uzmanība ir pievērsta nelegālajai orgānu tirdzniecībai. Es paužu īpašas bažas par to, ka tie bieži ir nabadzīgākie, kas tiek pierunāti orgānu ziedošanai. Mums ir jāizbeidz šī nežēlīgā nabadzības izmantošana un jāaizsargā nevainīgi upuri, kas tiek apmānīti, lai atteiktos no saviem orgāniem. Šī nav tikai jaunattīstības valstu, bet arī Austrumeiropas problēma. Es vēlos redzēt pieņemtus stingrus pasākumus, izmantojot Eiropolu un Interpolu, lai ierobežotu šo nelegālo tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Katalin Lévai (PSE), rakstveidā. (HU) Es atzinīgi vērtēju Adamos Adamou kunga ziņojumu par orgānu ziedošanu un tirdzniecību. Lai gan tehniskā ekspertīze šajā jomā dalībvalstīs diemžēl bieži ir ļoti atšķirīgā līmenī, cilvēku orgānu izmantošana transplantācijai pēdējās desmitgadēs ir ievērojami pieaugusi. Gaidīšanas sarakstos Rietumeiropā ir aptuveni 40 000 cilvēku, un tā rezultātā Austrumeiropas valstu nabadzīgākajās teritorijās kā iztikas veids uzplaukst orgānu tirdzniecība.

Eiropas donora karte ir labs risinājums ar ziedošanu saistītajiem juridiskajiem jautājumiem, bet ir jāpiemēro stingrāki pasākumi attiecībā uz orgānu tirdzniecību. Tā ka, neraugoties uz atsevišķiem mēģinājumiem, nav vienkārši izmantot transplantācijai pieejamo orgānu reģistra sistēmu pat dalībvalsts līmenī, ir svarīgi ieviest Šengenas sistēmā paredzētajam līdzīgu sertifikātu, kas būtu pieejams internetā un kas būtu derīgs visā Eiropas Savienībā, kam būtu pievienots medicīniskais atzinums un lai būtu ieviesta vienota Savienības transplantācijas datubāze. Sertificētajām iestādēm, kas būtu iesaistītas likumīgā cilvēku orgānu transplantācijā, būtu nekavējoties pieejama šī informācija dzīvības glābšanai, un tās varētu noslēgt divpusējos nolīgumus, vienlaikus nabadzīgie un mazaizsargātie būtu pasargāti no tā, ka kļūtu par orgānu tirdzniecības upuriem.

Datubāzes izveide ir ļoti nepieciešama, lai varētu tikt izmantoti vairākās valstīs pieejamie orgāni, un tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis pārtrauktu ar tiesību aktiem noteikt tās izveides aizliegumu.

Ir arī svarīgi, lai orgānu ziedošana joprojām būtu strikti aizliegta komerciāliem nolūkiem, bet ir jānosaka noteikumi, saskaņā ar kuriem var piedāvāt finansiālo kompensāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Joseph Muscat (PSE), rakstveidā. – (MT) Jebkurš rīcības trūkums vai kavēšanās orgānu ziedošanas nozarē maksā dzīvības, kuras varēja glābt.

Kā Eiropas Savienības iedzīvotājiem mums ir ļoti daudz ko mācīties vienam no otra. Turklāt valstis, kurām ir pieredze un infrastruktūra, šajā nozarē var palīdzēt citām valstīm, piemēram, Maltai, kurai var nebūt „kritiskās masas”, jo īpaši retu slimību gadījumos.

Nesen Maltas un Gozo cilvēkus aizkustināja Jamie Zammit gadījums. Jamie ir problēmas atrast donoru, lai izveseļotos no slimības, kas ir pazīstama kā Fanconi anēmija, jo mums Maltā pašlaik nav kaulu smadzeņu donoru reģistra.

Maltas valdība tagad ir paziņojusi, ka tā izveidos šādu reģistru. Tās ir labās ziņas. Tomēr, lai izveidotu šo reģistru, mums ir nepieciešama speciāla leikocītu antigēnu (HLA) noteikšanas procedūra, kāda Maltā vēl netiek veikta, un mums arī ir nepieciešama ilgtermiņa apmācība citās valstīs, lai varētu ieviest šo procedūru.

Es aicinu, lai Eiropas Savienības solidaritātes vārdā Maltai tiktu sniegta visa tai nepieciešamā palīdzība, jo īpaši līdz šīs sistēmas izveidošanai mūsu valstī, lai mēs varētu izglābt pēc iespējas vairāk nevainīgu cilvēku dzīvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstveidā. – (RO) Orgānu trūkums, kas ir veicinājis merkantilisma un donoru orgānu tūrisma strauju attīstīšanos, ir būtiska veselības jomas problēma, kuru risina Eiropas Savienība. Orgānu tirdzniecību ir izraisījuši tādi faktori kā nabadzības, korupcijas un noziedzības apvienojums, tas ir iemesls, kāpēc Austrumeiropas valstis šai parādībai ir pakļautas visvairāk. Lai novērstu šo “transplantācijas tūrismu”, Vides komitejas ziņojumā pieprasīts, lai orgānu ziedošana tiktu veikta altruistisku mērķu vārdā un brīvprātīgi, nekļūstot par donoru peļņas avotu. Dalībvalstīm ir jārīkojas, aizsargājot nabadzīgākos un neaizsargātākos donorus, lai viņi nekļūtu par orgānu tirdzniecības upuriem.

Tomēr ir ievērojama atšķirība starp ES dalībvalstīm attiecībā uz veidiem, kādos tās organizē ziedošanas un transplantācijas darbību, donoru grupas un orgānu ieguves avotus. Piemēram, nelielais donoru skaits Rumānijā ir saistīts ar to, ka nav efektīvas donoru noteikšanas sistēmas un ārstu, kas ir sagatavoti transplantācijas koordinēšanai. Šā iemesla dēļ Eiropas Savienībā vidējais donoru skaits ir 20, Rumānijā tikai 0,5. Mums ir nepieciešama atbilstoša tehniskā un loģistikas infrastruktūra, kā arī psiholoģiskais un organizatoriskais atbalsts, lai samazinātu atšķirības starp pieprasījumu un piedāvājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstveidā. (DE) Pašlaik Austrijā gandrīz tūkstoš pacientu ir reģistrējušies transplantiem. Diemžēl ne visi no šiem nopietni slimajiem pacientiem saņems orgānus, kas viņus varētu glābt.

Katru gadu ļoti ierobežotā donoru orgānu skaita dēļ 150 pacientu mirst, gaidot transplantu. Orgānu trūkums ir galvenā problēma, ar ko saskaras Eiropas Savienība. Tāpēc mums ir vajadzīga direktīva par orgānu ziedojumu kvalitāti un drošību. Tāpat mums ir nepieciešama sadarbība starp dalībvalstīm un dalīšanās atzītajā praksē. Pašlaik ir ievērojamas atšķirības Eiropā attiecībā uz orgānu ziedojumu skaitu un maksimālo paredzēto transplantācijas procedūru skaitu. Dalībvalstu sadarbībā ir jākoncentrējas uz visefektīvāko sistēmu noteikšanu, pieredzes apmaiņu un atzītu procedūru veicināšanu. Dalībvalstīm ir jāmācās vienai no otras.

Es esmu pārliecināts, ka dzīvo cilvēku ziedojumiem vienmēr jāpapildina pēcnāves ziedojumi. Turklāt ir svarīgi, lai ziedojumi joprojām būtu brīvprātīgi un bez samaksas. Naudas pārskaitījumi starp saņēmēju un donoru ir nepieņemami. Komisijai un dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai efektīvāk apkarotu transplantu tūrismu un nelegālo orgānu tirdzniecību.

 

19. Brīvprātīgas rīcības loma ekonomiskas un sociālas kohēzijas veicināšanā (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais dienas kārtības punkts ir Marian Harkin ziņojums Reģionālās attīstības komitejas vārdā par brīvprātīgas rīcības lomu ekonomiskas un sociālas kohēzijas veicināšanā (2007/2149(INI)) (A6-0070/2008).

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin, referente. − Priekšsēdētāja kungs, paldies par iespēju pateikt dažus vārdus attiecībā uz manu ziņojumu par brīvprātīgu rīcību un tās lomu ekonomiskas un sociālas kohēzijas veicināšanā.

Pirmkārt, es vēlos pateikties visiem saviem kolēģiem Reģionālās attīstības komitejā par viņu lielisko sadarbību, gatavojot šo ziņojumu, un jo īpaši ēnu ziņotājiem. Es arī vēlos izteikt pateicību Komisijas amatpersonām, ALDE grupas locekļiem un Parlamenta locekļiem Reģionālās attīstības komitejā par viņu ieinteresētību un palīdzību.

Vairāk nekā 100 miljoni eiropiešu ir brīvprātīgie — tas ir neticams skaitlis! Saskaņā ar Komisijas datiem no vienas trešdaļas līdz pusei ES iedzīvotāju ir iesaistīti brīvprātīgo darbā. Manuprāt, mums kā iestādei ir pienākums visos iespējamos gadījumos atzīt, novērtēt un atbalstīt brīvprātīgu darbību.

Brīvprātīga rīcība ir unikāla vairākos veidos: tā ir pieejama visiem, un to sniedz bez maksas; tā veicina sociālu un ekonomisku kohēziju; tā praktiski īsteno vienu no svarīgākajām Eiropas vērtībām — solidaritāti. Vai tas ir viens cilvēks, kas piegādā ēdienu mājās gados vecākam kaimiņam, vai tūkstoši brīvprātīgo, kas mobilizējas, ja notikusi dabas katastrofa, piemēram, plūdi un mežu ugunsgrēki, brīvprātīgie var palīdzēt veidot kopienas un samazināt atsvešināšanos.

Brīvprātīga rīcība saliedē paaudzes. Tas ir resurss, kas dažkārt slēptā veidā atrodas kopienās, organizācijās un tīklos. Tā ir enerģija katrā no mums, bet to praktiski izmantojam tikai tad, kad mijiedarbojamies ar citiem. Pēc manām domām, tā ir visvērtīgākā atjaunojamās enerģijas forma.

Starp brīvprātīgu rīcību un aktīvu pilsoniskumu ir spēcīga saikne: iesaistīšanās brīvprātīgos pasākumos ir līdzdalības demokrātijas taustāma izpausme. Šajā Parlamentā mēs pārstāvam savus pilsoņus, un mēs kā politiķi iesaistāmies pārstāvības demokrātijā, bet dažkārt mēs nepievēršam pietiekamu uzmanību vienādojuma otrai pusei — līdzdalības demokrātijai. Tieši tajā pilsoņi ar savu darbību piedalās demokrātijas procesā, un brīvprātīga rīcība veicina šo procesu.

Runājot par manu ziņojumu, tajā ir vairāki praktiski ieteikumi, kā mēs varam pievienot vērtību Eiropas līmenī. Komisijai jānodrošina, ka dalībvalstis ievēro partnerības principu, kurš ir ierakstīts Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs par kohēziju, un ka mēs pārtraucam lolot ilūziju par to, ka NVO, brīvprātīgās grupas, u.c. tiek iesaistītas, kas pašlaik raksturīgs daudzām dalībvalstīm.

Es arī uzskatu, ka attiecībā uz visiem Eiropas fondiem ir jāizveido sistēma, saskaņā ar kuru brīvprātīgu rīcību uzskata par ieguldījumu projektu līdzfinansēšanā. Ja mēs to izdarīsim, mēs ar savu rīcību parādīsim, ka atbalstām brīvprātīgos.

Mums jāpaplašina pašreizējās iespējas un programmas, lai veicinātu brīvprātīgu rīcību starp jauniem cilvēkiem, un jāizveido līdzīgas iespējas un programmas, lai veicinātu brīvprātīgu rīcību starp gados veciem cilvēkiem. Un mums visos iespējamos gadījumos vajadzētu veicināt brīvprātīgu rīcību starp paaudzēm.

Vēl viena iespējama Komisijas rīcības joma ir brīvāka bezvīzu režīma veicināšana gadījumos, kad brīvprātīgie no kaimiņvalstīm ir iesaistīti programmās, kuras finansiāli atbalsta ES.

Dalībvalstīm var būt liela nozīme, veidojot regulārus ,,satelītkontus” brīvprātīgo un bezpeļņas organizāciju vērtības noteikšanai. Dati par vairākām valstīm, arī ASV, Beļģiju, Čehijas Republiku un Kanādu liecina, ka bezpeļņas organizācijas veido 5 %-7% no IKP. Politiķi nevar ignorēt šos skaitļus, un viņiem tie ir jāņem vērā, veidojot politiku. Turklāt no katra eiro, ko organizācijas izlietoja brīvprātīgo atbalstam, tās vidēji nopelnīja 3 %-8 %. Šādu atdevi nevar sasniegt pat ECB.

Dalībvalstis var arī atbalstīt brīvprātīgu rīcību, izveidojot ilgtspējīgu brīvprātīgas rīcības infrastruktūru tādu jautājumu risināšanai kā pamatfinansējums, apdrošināšana un vajadzības gadījumā — PVN atvieglojumi.

Nobeidzot, viens no mūsu uzdevumiem ES ir pozitīvi ietekmēt pilsoņu dzīvi un pievienot vērtību Eiropas līmenī. Mēs to varam panākt, taustāmā veidā atbalstot brīvprātīgos un brīvprātīgu rīcību.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es patiešām vēlos pateikties Harkin kundzei par viņas ziņojumu. Ziņojums attiecas uz vairākām ES politikām un iniciatīvām, uzsverot spēcīgo saikni starp brīvprātīgu rīcību un aktīvu pilsoniskumu.

Es jo īpaši augsti vērtēju jūsu komentārus par PEACE programmu, kurā brīvprātīgo līdzdalība patiešām bija liela. Mēs atkal šeit satiksimies maijā, lai apspriestu de Brún kundzes ziņojumu, kurā, esmu pārliecināta, liela nozīme būs piemēriem par pilnvaru piešķiršanu vietējā līmenī, jo īpaši brīvprātīgajam sektoram un nevalstiskajām organizācijām.

Attiecībā uz jūsu ieteikumu par taustāmu ieguldījumu es vēlos pateikt, ka 56. pants vispārīgajā regulā par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu jau pieļauj taustāmu ieguldījumu projektos, ko līdzfinansē ES, bet problēmu rada šī noteikuma piemērošana. Bet ļaujiet man piebilst, ka jo īpaši vietēja līmeņa iniciatīvās, kuras līdzfinansē Sociālais fonds, ir diezgan ierasti, ka brīvprātīgie sniedz ievērības cienīgu ieguldījumu, un ir bijuši arī daudzi pasākumi, jo īpaši īstenojot URBAN iniciatīvu Vācijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē un Grieķijā, plaša spektra brīvprātīgo organizāciju atbalstam.

Brīvprātīgu rīcību var uzskatīt par būtisku partnerības principa sastāvdaļu. Es šajā ēkā vairākkārt esmu uzsvērusi to, ka Komisija pilnībā apņemas efektīvi īstenot partnerības principu, jo īpaši jaunās paaudzes kohēzijas politikā. Apspriežot jaunas programmas, mēs uzstājām, lai tiktu ievērota partnerība, un tagad mums ir vairāki pozitīvi piemēri par spēcīgu apņemšanos attiecībā uz partnerību. Bet, protams, kā jums zināms, mūsu dalībvalstīs ir dažādas pieejas partnerībai un brīvprātīgai rīcībai.

Es arī saskatu jūsu ziņojuma nozīmi, sagatavojot augsni nākamajam patstāvīgajam atzinumam par pārvaldību un partnerību valsts, reģionālā un vietējā līmenī, ko iesniegs Beaupuy kungs.

Es vēlētos pateikt dažus vārdus par konkrētām politikām un pasākumiem brīvprātīgas rīcības jomā, attiecībā uz kurām Komisija ir bijusi īpaši aktīva. Ir vērts pieminēt Eiropas Brīvprātīgo dienestu un Eiropas pilsoņu aktivitāti ES jaunajā mūžizglītības programmā.

Mans kolēģis Ján Figeľ par jaunatnes brīvprātīgajiem pasākumiem pašlaik gatavo jaunu iniciatīvu, kurā būs iekļauti daudzi centieni, kas ir minēti jūsu ziņojumā. Brīvprātīgu pasākumu veicināšana un atbalstīšana Eiropā pastiprinās mūsu jauno pilsoņu mobilitāti. Šajā jaunajā iniciatīvā Komisija centīsies nodrošināt lielāku pašreizējo valstu brīvprātīgo shēmu sadarbspēju.

Baltajā grāmatā par sportu arī tiek uzsvērts, ka brīvprātīgi pasākumi sporta jomā stiprina sociālu kohēziju un līdzdalību, un veicina vietējo demokrātiju un aktīvu pilsoniskumu. Arī Lisabonas līgumā ir atsauce uz sportu, kas paredz, ka ,,Savienība palīdz risināt Eiropas sporta nozares jautājumus, ņemot vērā [..] tās struktūras, kas balstās uz brīvprātīgu darbību.”

Mēs esam vienisprātis, ka mums ir vajadzīga holistiskāka pieeja attiecībā uz brīvprātīgas rīcības ieguldījumu Eiropas ekonomiskā un sociālā kohēzijā. Ir noteikti jāņem vērā Eiropas iedzīvotāju novecošanas problēma. Šajā saistībā jūsu ierosinājumu par ,,brīvprātīgu rīcību starp paaudzēm” ir vērts izpētīt sīkāk.

Šajā kontekstā esmu priecīga jums pavēstīt, ka Komisijas Izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes ģenerāldirektorāts drīz uzsāks novērtējumu par brīvprātīgas rīcības pašreizējo situāciju Eiropā. Šis novērtējums būs avots zināšanu uzlabošanai un pamats turpmākiem pasākumiem šajā jomā, jo ES līmenī līdz šim nav izveidota sistemātiska un integrēta pieeja brīvprātīgai rīcībai.

Es esmu pārliecināta, ka visi tie, pie kuriem jūs vēršaties rezolūcijas priekšlikumā, atsauksies jūsu aicinājumam. Jūs noteikti varat rēķināties ar Komisijas atbalstu.

Es vēlos arī apliecināt, ka visus citus lūgumus, kuru adresāts ir tieši Komisija, izskatīs konkrēti komisāri J. Figeľ un V. Špidla.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam, PPE-DE grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, EPP-ED grupas vārdā es vēlos vispirms izteikt atzinību Harkin kundzei par izcilu un laikā paveiktu ziņojumu. Būtiski ir labāk izprast potenciālu un nozīmi, kas piemīt brīvprātīgai rīcībai, kuru varētu saukt par vienu no pilsoniskas sabiedrības pamatelementiem. Brīvprātīgai rīcībai patiešām ir raksturīga pilsoņu iniciatīva, un tādējādi tā ir tiešā veidā saistīta ar solidaritāti — vienotas Eiropas pamatvērtību. Kā jau referente tikko minēja, tā ir viena no atjaunojamās enerģijas visefektīvākajām formām.

Es uzskatu, ka šī ziņojuma mērķis ir iedrošināt dalībvalstis atzīt brīvprātīgas rīcības nozīmi sociālas un ekonomiskas kohēzijas veicināšanā. Protams, valstij nav jāfinansē brīvprātīga rīcība, jo tad tā zaudētu savu nozīmi, taču valsts tiek aicināta sniegt stimulu privātajam sektoram brīvprātīgas rīcības jomas atbalstīšanai.

Parlaments arī vērsās pie Komisijas saistībā ar kavēšanos, pieņemot ierosināto Eiropas Brīvprātīgo kustības hartu, kurā tiks labāk definēta brīvprātīgas rīcības nozīme. Šī ziņojuma nozīmīga daļa ir aicinājums veicināt brīvprātīgu rīcību ar izglītības starpniecību visos līmeņos, sākot ar iespēju radīšanu brīvprātīgai darbībai izglītības sistēmas agrīnā posmā, un arī veicināt brīvprātīgas rīcības iekļaušanu mūžizglītībā.

Es vēlreiz vēlos pateikties par šo izcilo sadarbību. Mums bija iespēja apspriest gandrīz visus grozījumus pozitīvā un konstruktīvā gaisotnē un izmantot lielāko daļu iniciatīvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu Marian Harkin ziņojumu par brīvprātīgu rīcību un izsaku atzinību par viņas sadarbību ar kolēģiem tā izstrādē. Vairāk nekā simts miljoni ES pilsoņu ir brīvprātīgie, un par katru eiro, kas tiek iztērēts viņu atbalstam, tiek saņemta trīs līdz astoņu eiro liela peļņa. Skotija ar 1,2 miljoniem brīvprātīgo — valsts iedzīvotāju skaits ir 5 miljoni — un brīvprātīgo sektoru, kas sasniedz 5 % no Skotijas darbaspēka, mums ir publiski jāatzīst brīvprātīgo centieni visā Skotijā un ES.

Ziņojumā tiek atzinīgi vērtēti brīvprātīgie un pievērsta uzmanība priekšrocībām, ko brīvprātīga rīcība sniedz ekonomiskai un sociālai kohēzijai. Tajā pareizi tiek izteikta prasība atspoguļot šo ieguldījumu valstu kontos. Tajā tiek apgalvots, ka brīvprātīga rīcība visdažādākās valstīs dod tikpat lielu ieguldījumu iekšzemes kopprodukta radīšanā kā būvniecības nozare vai pakalpojumu nozare. Tas nozīmē, ka bezpeļņas sektors dažās ES valstīs rada no 5 % līdz 7 % no IKP.

Brīvprātīga rīcība ir izdevīga jums, jūsu kopienai, jūsu reģiona ekonomiskajai attīstībai un jūsu valsts ekonomikai. Tā arī palīdz radīt sociālo kapitālu, kas ir vajadzīgs valsts politiku īstenošanai. Es mudinu Eiropas Komisiju izstrādāt ,,B” plānu, kas nodrošinātu, ka brīvprātīga rīcība visā Skotijā un pārējā ES teritorijā tiek novērtēta, apstiprināta un ir saredzama, un es mudinu kolēģus atbalstīt M .Harkin ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean Marie Beaupuy, ALDE grupas vārdā.. (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, arī es vēlos pievienoties saviem kolēģiem un pateikties, un izteikt atzinību Harkin kundzei par šī ziņojuma sagatavošanu. Referenta izvēle nebija nejauša, jo Harkin kundzei ir plaša pieredze brīvprātīgas rīcības jomā, un tāpēc ir tikai dabiski, ka viņa sagatavoja šo ziņojumu. Mēs, protams, ļoti atbalstījām šī ziņojuma uzticēšanu viņai, un viņa to ir izstrādājusi absolūtā konsensusa gaisotnē, jo, kā jūs jau būsit pamanījuši, mēs esam iesnieguši tikai vienu grozījumu, kam viņa piekrīt. Tas parāda viņas ziņojuma kvalitāti, un es uzskatu, ka to ir īpaši jāuzsver.

Komisāre Danuta Hübner, jūs zināmā mērā esat sakāvusi mūs un jau pašā jūsu runas sākumā sniegusi atbildes uz šajā ziņojumā uzdotajiem jautājumiem. Es jau iepriekš vēlos jums pateikties, un, ļoti iespējams, ka dažu citu deputātu runas dos jums iespēju vēlāk un turpmāko dienu laikā sniegt papildu Komisijas atbildes.

Es vēlos papildus tam, kas jau tika pateikts un uzrakstīts ziņojumā, uzsvērt, ka, ja 100 miljoni palīdz apmēram 500 miljoniem eiropiešu katru dienu, nedrīkst aizmirst, ka šie 100 miljoni, kas rīkojas brīvprātīgi, iegūst labumu no šādas rīcības, ne finansiālā ziņā, bet kā personīgu piepildījumu. Jūs visi zināt, mēs visi zinām atsevišķas sporta komandas un kultūras un sociālos līderus, bez kuriem nevalstiskās asociācijas un organizācijas nedarbotos. Jāpiemin, ka šie cilvēki izjūt vajadzību iesaistīties personīgajai attīstībai.

Sabiedrībā, kas noveco, sabiedrībā, kurā pieaug gados jaunu pensionāru skaits, mums ir arī vajadzīgs šis individuālais darba-dzīves līdzsvars, ko sniedz brīvprātīga rīcība. Tāpēc ekonomisku apsvērumu dēļ, bet arī lai īstenotu humānās vērtības, kas ir kopīgas Eiropas pilsoņiem — vairāk nekā 100 miljoniem — centīsimies veicināt brīvprātīgu darbu mūsu sabiedrībās un cerēsim, ka arī turpmākajos gados daudz vairāk nekā 100 miljoni Eiropas pilsoņu būs iesaistīti brīvprātīgos pasākumos. Paldies Marian Harkin, paldies Komisijai, paldies arī valdībām un reģionālām un vietējām iestādēm, kas ir gatavas jau rītdien ar savu rīcību atbalstīt Eiropas Parlamenta izteiktās vēlmes.

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, UEN grupas vārdā es vēlos izteikt mūsu atzinību Marian Harkin par šī temata risināšanu. Brīvprātīga rīcība ir brīvprātīgs, neatalgots un apzināts darbs citu labā. Tas pārsniedz ģimenes vai draugu attiecības. Lai gan šis darbs netiek materiāli atalgots, brīvprātīgais saņem dažāda veida apmierinājumu: viņš vai viņa īsteno savu motivāciju, realizē sevi un solidarizējas ar citiem. Brīvprātīga rīcība ir ļoti izglītojoša jauniešiem un ļoti uzmundrinoša veciem cilvēkiem.

Šajā sakarā brīvprātīgo organizāciju ietekme vietējo un reģionālo kopienu stiprināšanā jāvērtē kā ļoti pozitīva. Es uzskatu, ka tā palīdz veidot pilsonisko sabiedrību, kurā indivīds nesavtīgi palīdz otram un jūt līdzi citiem, neapdraudot tos. Īrija ir labs piemērs, par kuru man bija prieks tikt informētam.

Šāda brīvprātīgas rīcības izpratne arī nozīmē, ka brīvprātīgajam, kurš bieži vien ir arī ziedotājs, nedrīkst piemērot materiālu sodu, kad viņš palīdz citiem un piedāvā tiem dāvanas. Šeit es atsaucos uz Polijā labi zināmu lietu attiecībā uz maiznieku, kurš slēdza savu uzņēmumu, jo viņam bija jānomaksā nodokļi par maizi, ko viņš dāļāja nabadzīgajiem.

Es arī vēlos uzsvērt jauko ideju pasludināt 2011. gadu par Eiropas Brīvprātīgo kustības gadu.

 
  
MPphoto
 
 

  Gisela Kallenbach, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, arī es ļoti vēlos pateikties Marian Harkin par viņas nosvērto un visaptverošo ziņojumu.

Tas radās no kopīgiem centieniem Eiropas līmenī vairāk atzīt brīvprātīga darba mērķus, saturu un sociālo nozīmi. Dalībvalstīs ir neskaitāmas brīvprātīgas iniciatīvas, kas dod nozīmīgu ieguldījumu ne tikai ekonomiskā, bet arī sociālā un integrācijas jomā. Tomēr tīkla veidošanai tik ļoti vajadzīgā Eiropas dimensija bieži vien pietrūkst.

Mums jau ir zināms Eiropas Brīvprātīgo dienests jaunatnei, un mums ir vajadzīgas līdzīgas programmas visām vecuma grupām, jo īpaši augošajam skaitam pensionāru, kas ir aktīvi, veseli un pieredzējuši. Arī viņi varētu dot būtisku ieguldījumu, lai piešķirtu Eiropas Kopienai lielāku nozīmi, un šī mērķa īstenošanai varētu izmantot esošos pasākumus saskaņā ar mūsu reģionālo un kohēzijas politiku.

Mums ir vajadzīgi attiecīgi pamatnosacījumi un pēc iespējas precīzākas definīcijas visu brīvprātīgā sektora partneru ilgtermiņa un īstermiņa attīstības interesēs. Komisija un arī Padome ir spērusi sākotnējos soļus. Es ceru, ka šīs iestādes pieņems Parlamenta priekšlikumus un ierosinājumus, lai mēs varētu nodrošināt, ka Eiropas Brīvprātīgo kustības gads — kuru kopīgi ierosina pasludināt 2011. gadā — ir veiksmīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, brīvprātīgie daudz dara gan vietējā, gan reģionālā līmenī. Viņu centieni padara sociālo kohēziju personisku. Atsevišķās Eiropas daļās starp pilsētām ir atšķirība. ,,Jaunajās” dalībvalstīs brīvprātīgas rīcības līmenis joprojām ir ievērojami zemāks. Daudz tiek darīts, un Harkin kundzes ziņojums uzsver pozitīvas idejas brīvprātīgo atbalstam un mudina uz darbību visos līmeņos. Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupa uzskata, ka jautājums nav par brīvprātīgajiem no vienas puses un profesionāļiem no otras. Tie savstarpēji neizslēdz viens otru, jo grupas nevar funkcionēt viena bez otras palīdzības. Abas grupas, profesionāļi un brīvprātīgie, ir daļa no sociālā modeļa, ko ilustrē Eiropa, no pilsoniskās sabiedrības, kurā arī pilsonim ir būtiska teikšana. Tas ir slavenais partnerības princips.

Pēc debatēm komitejā es vēlos izvirzīt apspriešanai kādu jautājumu. Jaunais 17. pants nosaka, vai brīvprātīgs darbs būtu vai nebūtu jāatlīdzina, piešķirot nodokļu atvieglojumus. Atbilde ir jā, bet to forma var būtiski atšķirties. Attiecībā uz PVN lēmums ir jāpieņem katrai dalībvalstij atsevišķi. Manai mītnes zemei Nīderlandei ir pašai sava sistēma: piemēram, sporta asociāciju darbība ir atbrīvota no nodokļiem, un arī cita veida darbība, piemēram, ēdnīcu pārvaldība, kā arī trešo pušu sponsorēšana, ir daļēji atbrīvotas no nodokļiem. Tādējādi 2010. gadā, kad tiks pārskatīta PVN sistēma, būtu labi paņemt šo ziņojumu un atsaukties uz tiem labas prakses piemēriem dalībvalstīs, kurus citām valstīm būtu lietderīgi pārņemt.

Nobeigumā es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka brīvprātība baznīcas, politikas un pārējās sabiedrības darbībā ir pelnījusi mūsu plašu atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, aktīvas un apzinātas pilsoņa lomas sabiedrībā veicināšana ir viens no galvenajiem Eiropas Sociālistu saimes atbalstītajiem principiem. Mēs atbalstām iesaistīšanos brīvprātīgos pasākumos, kad tā ir konkrēta līdzdalības demokrātijas izpausme.

Eiropas līmenī brīvprātīga rīcība ir praktiska tādu Eiropas vērtību izpausme kā solidaritāte, kohēzija un sociālā integrācija. Daudziem cilvēkiem, izņemot piedalīšanos dažāda līmeņa vēlēšanās, līdzdalība šāda veida organizācijās ir vienīgā ar demokrātisko procesu saistītā pieredze. Tāpēc ir patīkami, ka vairāk nekā 20 % ES iedzīvotāju piedalās dažādos brīvprātīgos pasākumos. Šādi pasākumi palīdz mazināt ekonomiskās atšķirības un ir dažādu asociāciju darbības katalizators, un tāpēc tie rada sociālo kapitālu.

Sociālā kapitāla jēdzienu arvien vairāk vietējās sociālekonomiskās attīstības kontekstā lieto tādas organizācijas kā OECD vai Pasaules Banka. Eiropas Savienībai vajadzētu palielināt atbalstu dažāda veida līdzdalībai, jo īpaši attiecībā uz reģionālo plānošanu un vietējo attīstību, izmantojot ES politiskās stratēģijas un Eiropas līdzekļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Petre (PPE-DE). – (RO) Pirmkārt, es vēlos izteikt atzinību referentes kundzei par viņas darbu un īpašo ieinteresētību šajā jautājumā.

Es esmu rūpīgi izstudējusi šo ziņojumu, jo brīvprātīgai rīcībai ir būtiska nozīme mūsdienu sabiedrībā.

Pozitīvo ietekmi var novērtēt sociālās kohēzijas, cilvēktiesību aizsardzības, sanitārmedicīniskās palīdzības, kultūras, mākslas un izglītības pasākumu veicināšanas un organizēšanas izteiksmē.

Šī ietekme ir būtiska iedzīvotājiem un ekonomikai. Tomēr šī rīcība, manuprāt, nav pietiekami novērtēta un pārāk sveša sabiedrībai.

Tas negatīvi ietekmē brīvprātīgo darbu, jo valsts to nepietiekami atbalsta, pat ja tas veido nozīmīgu valsts ekonomikas daļu.

Kā Eiropas Parlamenta deputāte, kas nāk no bijušās komunistiskās valsts, es varu pastāstīt par zemo brīvprātīgas līdzdalības līmeni manā valstī.

Ņemot vērā to, ka komunistiskais režīms ieviesa obligātu neatalgotu darbu valsts labā, cilvēku zemapziņā šī prakse tagad izraisa asociācijas ar to periodu.

Pašlaik brīvprātīgo procentuālais daudzums Rumānijā ir daudz zemāks nekā lielākajā daļā dalībvalstu. Šī kustība bieži vien pilsoņiem nav zināma, valsts politika to neveicina, un arī cilvēku mentalitāte šo rīcību neatbalsta.

Pilsoņiem vajadzētu būt informētiem par brīvprātīgas rīcības pozitīvo ietekmi. No otras puses, mums nevajadzētu pieļaut situācijas ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, ka organizācijas ir pieņēmušas šo juridisko statusu peļņas gūšanai.

Es atbalstu brīvprātīgu rīcību kā būtisku kustību un vēlos, lai to veicina un atbalsta visā Eiropas Savienībā, jo īpaši bijušajās komunistiskajās valstīs, kurās šie centieni ir jāstiprina.

 
  
MPphoto
 
 

  Stavros Arnaoutakis (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet arī man izteikt atzinību referentei par viņas izcilo darbu un uzsvērt, ka ziedojumi un brīvprātīga rīcība sabiedrības labā ir nenovērtējami. Reģionālā un vietējā līmenī tie ir līdzekļi, ar kuriem izpaužas līdzdalības demokrātija, un tie ļauj pilsoņiem aktīvi līdzdarboties publiskajā telpā. Eiropas līmenī brīvprātīga rīcība var veicināt ciešāku saišu veidošanos starp Eiropas pilsoņiem.

Turklāt, piedāvājot sociālajai un ekonomiskajai dzīvei papildu cilvēkresursus, kā arī sniedzot ieguldījumu sociālā kapitāla radīšanā, brīvprātīga rīcība sniedz būtisku ieguldījumu ES mērķu sasniegšanā attiecībā uz sociālu un ekonomisku kohēziju.

Nedrīkst par zemu novērtēt brīvprātīgas rīcības pievienoto vērtību. Jo īpaši pašlaik, kad ES saskaras ar būtiskām sociālām, ekonomiskām un vides problēmām, Eiropas politikām, jo īpaši kohēzijas politikai, brīvprātīga rīcība ne tikai jāveicina, bet arī jāatbalsta. Dalībvalstīm un reģionālām iestādēm jāmēģina nodrošināt, ka brīvprātīgajām grupām un projektiem pārredzamā un elastīgā veidā ir pieejams atbilstošs un ilgtspējīgs Strukturālo fondu finansējums.

 
  
MPphoto
 
 

  James Nicholson (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlos sākt ar pateicību Harkin kundzei par viņas smago darbu un šo vērīgo un savlaicīgo ziņojumu, ko tik labi uzņēma Reģionālā komiteja.

Es pilnībā atbalstu ziņojuma centrālo tēmu — ka brīvprātīga rīcība, uzsverot līdzdalību un solidaritāti, stiprina pilsonisko sabiedrību un saites starp kopienām. Es atzinīgi vērtēju ziņojumā pausto nostāju par to, kā dalībvalstīm vajadzētu rīkoties attiecībā uz brīvprātīgajiem. Es pilnība piekrītu uzskatam, ka brīvprātīgai rīcībai jāpapildina — un nevis jāaizstāj — sabiedriskie pakalpojumi.

Šajā sakarā nāk prātā aprūpētāju nozīme mūsu sabiedrībās visā Eiropā. Bieži vien šie cilvēki tiek aizmirsti, lai gan viņu rūpes par veciem cilvēkiem un invalīdiem sniedz būtisku atvieglojumu valsts resursiem.

Ziņojumā arī gudri tiek norādīts uz to, ka brīvprātīga rīcība var sniegt būtiskas priekšrocības jaunatnei, veicinot kopienas sajūtu un dodot viņiem iespēju iegūt praktiskas prasmes, kas papildina viņu formālo izglītību.

Ziņojumā arī tiek pausts atbalsts tam, ka īpaši jāveicina brīvprātīgu rīcību starp gados vecākiem pilsoņiem. Šīs vecuma grupas līdzdalība kopienām dod iespēju gūt priekšrocības no viņu bagātīgās pieredzes, un viņiem — vēlreiz apliecināt savu būtisko lomu sabiedrībā.

Tomēr personīgi man šim ziņojumam ir papildu nozīme: manā vēlēšanu apgabalā Ziemeļīrijā mēs no jauna veidojam sabiedrību, kura bija būtiski cietusi no vardarbības un konfliktiem. Lai gan pašlaik esam miera un lielākas labklājības periodā, atsevišķos provinces apgabalos sociālās atstumtības, nepietiekamas attīstības un šķelšanās sekas joprojām ir pārāk izteiktas.

Harkin kundzes ziņojums īpaši atzīmē brīvprātīgas rīcības pozitīvo lomu sašķeltās sabiedrībās, un, ja aplūkojam Ziemeļīrijas gadījumu, miera procesa pakešu pamatā ir koncepts, ka cilvēki strādā kopā uz starpkopienu bāzes, lai veicinātu sapratni un samierināšanu. Šīm iniciatīvām lielā mērā ir bijis pozitīvs efekts.

Tāpēc es ceru, ka, līdz ar šī ziņojuma pieņemšanu Parlamentā, tiks nodrošināts tas, ka tiek atzīta brīvprātīgas rīcības nozīme un ka Komisija un dalībvalstis darīs visu iespējamo šīs prakses sekmēšanai un veicināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Emmanouil Angelakas (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, mūsu kolēģes Harkin kundzes ziņojums par brīvprātīgu rīcību ir veids, kā Eiropas Parlamentam parādīt Eiropas pilsoņiem tā sociālo aspektu. Ziņojumā tiek atbalstīta ieguldījuma ideja, kura ir visaptveroši un objektīvi aplūkota gan teorētiskā, gan praktiskā līmenī. Mūsu kolēģes darbs ir nozīmīgs; es atbalstu to un izsaku viņai sirsnīgu atzinību.

Arī mēs esam centušies dod ieguldījumu viņas darbībā. Mēs, starp citu, esam uzsvēruši korporatīvās brīvprātīgās rīcības nozīmi, to brīvprātīgo iniciatīvu koordinēšanu, kas līdzsvaro ģimenes un profesionālo dzīvi, kā arī ātrās reaģēšanas brīvprātīgo nodaļu izveidošanu katrā reģionā, lai ātri risinātu dabas katastrofu un nelaimes gadījumus.

Runājot vispārīgi, brīvprātīga rīcība palīdz arī palielināt IKP. Kā jau iepriekš minēts, brīvprātīga rīcība veicina prasmju apgūšanu un uzlabo brīvprātīgā nodarbinātības iespējas. Tā sniedz sociālā un izglītības ziņā atstumtiem cilvēkiem un bezdarbniekiem patiesas iespējas un veicina imigrantu līdzdalību vietējā kopienā.

Brīvprātīgo pasākumi un rīcība liecina pati par sevi. Manā valstī, Grieķijā, piemēram, 2004. gada Olimpiādes brīvprātīgie nopelnīja mums mūsu visbūtiskāko medaļu. Gan individuāla, gan grupveida brīvprātīga rīcība ir ļoti būtiska sociālā, ekonomiskā, vides un kultūras izteiksmē. Brīvprātīgo pasākumi apvieno visas atšķirības un īpatnības, vienlaikus tās veicinot un atklājot saskaņotu un kopēju mērķu gaisotnē.

Es vēlreiz izsaku atzinību referentei. Es aicinu jūs atbalstīt Harkin kundzes ziņojumu un kopā ar mums parakstīt kopīgo rakstisko deklarāciju, ko esam izstrādājuši kopā ar citiem deputātiem, par to, lai 2011. gads tiktu pasludināts par Eiropas Brīvprātīgo kustības gadu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, brīvprātīgam darbam, neņemot vērā tā ekonomisko aspektu, ir būtiska izglītojoša vērtība, jo īpaši attiecībā uz gados jauniem brīvprātīgajiem, mājās vai ārzemēs, dažādās sociālās, ekonomiskās un izglītības dzīves jomās. Brīvprātīgs varbūt nozīmē ,,bez atlīdzības”, bet mēs kā Eiropas iestādes varam dažādos veidos palīdzēt to pastiprināt.

Šajā ziņojumā, kuru es uzskatu par būtisku mūsu apziņas līmeņa paaugstināšanai, kaut kā trūkst. Grupa, kas šeit nav pieminēta, ir vīriešu un sieviešu klosteri, misionāri, kas vai nu brīvprātīgi darbojas visā pasaulē, vai arī veicina šādu rīcību. Es aicinu viņu ieguldījumu cilvēku labklājībā novērtēt naudas izteiksmē.

Brīvprātīgs darbs rodas no iekšējas motivācijas un īsta altruisma, kas ir nepārvērtējamas vērtības. Šis ziņojums ir būtisks mūsu domāšanas veidam.

 
  
MPphoto
 
 

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, brīvprātīgo darbs ne vienmēr tiek pietiekami augstu novērtēts. Pilsoņu attieksmes veidošanai brīvprātīgā darbā ne vienmēr tiek pievērsta pienācīga uzmanība.

Vietējās amatpersonas ir atbildīgas par sociālās palīdzības organizēšanu un sniegšanu, arī nabadzīgo ēdināšanu. Dažkārt vietējai labdarības NVO, kas darbojas brīvprātīgi, ir jāmaksā augsta īres maksa vietējai pašvaldībai par tādām telpām kā virtuve un ēdnīca nabadzīgajiem un bezpajumtniekiem. Turklāt dažkārt tā nesaņem resursus ēdiena pagatavošanai vai brīvprātīgo apdrošināšanai. Ņemot vērā to, ka brīvprātīgie netiek atalgoti, viņiem nav iespējas atbalstīt NVO darbību. Šajā saistībā es vēlos pievērst jūsu uzmanību ziņojuma 15. punktam. Demogrāfiskā situācija Eiropā uzsver brīvprātīgo sektora pieaugošo nozīmi, jo īpaši palīdzot aprūpēt vecos cilvēkus. Tāpēc šeit iesniegtais dokuments ir tik ļoti svarīgs. Es vēlos izteikt atzinību referentei Harkin kundzei.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērst jūsu uzmanību divām konkrētām brīvprātīgas darbības formām.

Viena ir zināšanu nodošana kādā augsti specializētā jomā. Pieredzējuši un izglītoti cilvēki nodod citiem savas zināšanas, prasmes un varbūt arī savas profesionālās grupas sasniegumus. Tie, kas iegūst priekšrocības no šādām zināšanām, bieži vien ir tikai nesen uzsākuši savu izglītošanos, zināšanu vai prasmju apgūšanu, saskaras ar jauniem izaicinājumiem, mainās paši.

Otra brīvprātīgas rīcības joma attiecas uz jaunatni. Tā iemāca prasmes un veicina iesaistīšanos pilsoniskā dzīvē. Ceļošana uz citām valstīm kā brīvprātīgas rīcības sastāvdaļa, savukārt, veicina starpkultūru dialogu un iemāca iecietību un cieņu. Tāpēc vietējām un valstu amatpersonām un starptautiskām organizācijām vajadzētu vairāk atbalstīt un veicināt brīvprātīgu rīcību.

 
  
MPphoto
 
 

  Rumiana Jeleva (PPE-DE). – (BG) Mēs visi piekrītam Harkin kundzes izcilā ziņojuma secinājumiem, ka brīvprātīgai rīcībai var būt liela nozīme vietējo kopienu, pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas attīstībā. Tāpēc brīvprātīga rīcība un brīvprātīgās organizācijas ir jāveicina un jāatbalsta. Šajā sakarā es vēlos atzīmēt, ka Eiropas datu bāzes izveidošana, lai sniegtu pamatinformāciju par dažādām brīvprātīgo organizācijām Eiropas Savienībā un sīkāku informāciju par paraugpraksi, norādīs attiecīgo virzienu, kā uzlabot brīvprātīgā darba sistēmu. Vienotas Eiropas datu bāzes izveidošana veicinās efektīvāku partnerību un sadarbību starp brīvprātīgām organizācijām un stiprinās starptautiskus brīvprātīgo apmaiņas pasākumus. Tas ir jo īpaši būtiski jaunatnei un skolēniem. Jau pašā sākumā iegūstot pieredzi brīvprātīgās organizācijās, viņi uztvertu līdzdalību brīvprātīgā darbā kā ikdienas ieguldījumu savu vietējo kopienu un Eiropas sabiedrības dzīvē.

 
  
MPphoto
 
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs debatējam par Harkin kundzes ziņojumu par brīvprātīgu rīcību Eiropas Savienībā. Brīvprātīgas rīcības nozīme Eiropas Savienībā nākotnē daļēji ir atkarīga no mums. Es tikai vēlos visiem atgādināt, ka ik gadu miljoniem Eiropas pilsoņu tieši vai netieši iesaistās brīvprātīgā darbībā. Brīvprātīgi pasākumi notiek vietējā, reģionālā un starptautiskā līmenī. Lai kur tie notiktu, to radītā peļņa daudzkārt pārsniedz izdevumus. Tāpēc es uzskatu, ka ir vajadzīga ciešāka un stiprāka sadarbība starp dalībvalstīm un bezpeļņas organizācijām un efektīvas sistēmas sadarbības veicināšanai starp visām brīvprātīgo organizācijām atsevišķās valstīs un pār robežām.

Sponsoriem piemērotie nodokļi par dāvanām un fakts, ka brīvprātīgo organizācijām ir jāmaksā PVN par pirkumiem, kas veikti to mērķu sasniegšanai, ir galvenās problēmas, kas kavē un ierobežo brīvprātīgu rīcību. Es uzskatu, ka šādas problēmas jāatrisina pēc iespējas ātrāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Filip (PPE-DE). – (RO) Ļaujiet man paust augstu novērtējumu Harkin kundzes ziņojuma nozīmei, kurā ir apspriests jauns ekonomisks, sociāls Eiropas modelis un pastāvīgi centieni uzlabot ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā.

Ņemot vērā tajā norādītos risinājumus, es uzskatu šo ziņojumu par dokumentu, kas sniedz virkni produktīvu un ļoti lietderīgu principu, kas ļautu uzlabot Eiropas pilsoņu dzīves kvalitāti.

Tāpat kā grozījumu iesniegšanas brīdī, es uzskatu, ka droši vien būtu labāk šajā ziņojumā stingrāk uzsvērt brīvprātīgas rīcības mūsdienu jēdzienu, izsmeļoši nosakot nosacījumus, bez kuriem brīvprātīgu rīcību varētu interpretēt kā vienpusēju darbību.

Es arī vēlos uzsvērt reliģiju nozīmi, īstenojot ar brīvprātīgu rīcību saistītos kristīgos principus.

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, tikai īsumā par diviem jautājumiem. Es vēlos pateikt, ka pat vislabāk izstrādātās politikas nav iespējams īstenot, ja lielā mērā neiesaistās tie, kas jūtas līdzatbildīgi un izjūt vajadzību sniegt ieguldījumu un līdzdarboties. Brīvprātīga rīcība un partnerība ir vislabākais veids, kā nodrošināt šo līdzdalību.

Es vēlos arī jums apliecināt, ka es informēšu savus kolēģus Komisijā par jūsu secinājumiem. Es esmu pārliecināta, ka turpmākais novērtējums par brīvprātīgas rīcības pašreizējo stāvokli Eiropā un pēc tā sekojošie pasākumi smels ierosmi jūsu pieņemtajā rezolūcijā un diskusijās, kurās man ir bijis tas gods šovakar piedalīties.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin, referente. Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlos pateikties katram par laipnajiem komentāriem un atbalstu šī ziņojuma sagatavošanā. Nobeigumā es vēlos tikai pateikt vienu vai divus komentārus.

Es novērtēju to, ka komisāre atsaucās uz brīvprātīgo grupu taustāmo ieguldījumu un, lai gan es apzinos, ka taustāmi ieguldījumi tiek piemēroti dažos projektos, ko finansē ES, es uzskatu, ka mums jānodrošina, ka tas kļūst par status quo.

Es arī ar prieku gaidu komisāra J. Figel’ paziņojumu par jauniešu brīvprātīgo rīcību un komisāres Hübner apņemšanos izpētīt un, cerams, veicināt brīvprātīgo rīcību starp paaudzēm.

Es vēlreiz aicinu Komisiju nodrošināt, ka, valsts līmenī izstrādājot ES programmas, visās sarunās un apspriešanās tiek ievērots partnerības princips. Tas ir ļoti būtiski, jo tādējādi ES patiešām atzīst, ka brīvprātīgie, NVO u.c. ir procesa sastāvdaļa, ne tikai piedeva izskata pēc, bet procesa neatņemama sastāvdaļa.

Runājot par grozījumu attiecībā uz iespējamu PVN atvieglojumu, tas ir labs kompromiss, un es labprāt to atbalstītu.

Es arī vēlos izmantot šo iespēju aicināt 2011. gadu noteikt par Eiropas Brīvprātīgo kustības gadu un lūgt Parlamentam atbalstīt rakstiskas deklarācijas parakstīšanu, ko ierosināja piecu lielāko politisko grupu pārstāvji.

Manu aicinājumu atbalsta Reģionu komiteja, Ekonomikas un sociālais forums, Portugāles prezidentūras secinājumi un jebkura brīvprātīgo grupa visā ES.

Ja Komisija nozīmētu 2011. gadu par Eiropas Brīvprātīgo kustības gadu, tas dotu iespēju ES iestādēm, sadarbojoties ar brīvprātīgo organizācijām, strādāt pie kopējiem uzdevumiem, kā jau es minēju iepriekš, lai pievienotu vērtību Eiropas līmenī.

Nobeigumā, saistībā ar to mums vajadzētu veicināt pilsoniskas sabiedrības un līdzdalības demokrātijas attīstību, tādējādi piešķirot patiesu nozīmi mērķim tuvināt Eiropu tās pilsoņiem.

Brīvprātīgas rīcības un pasākumu veicināšana, atbalstīšana un sekmēšana, līdz ar ko pieaug sociālais kapitāls, pierādīs, ka ir nenovērtējams instruments šo mērķu sasniegšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 22. aprīlī.

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Gurmai (PSE) , rakstiski. (HU) Eiropā vairāk nekā simts miljoni cilvēku darbojas kā civilie brīvprātīgie sabiedrības un citu labā. Apvienotajā Karalistē 38 % no visiem iedzīvotājiem ir iesaistīti brīvprātīgā darbībā, un Polijā šis skaitlis ir 18 %.

Brīvprātīgu rīcību nevar atdalīt no Eiropas darba dzīves, un tā tiek uzskatīta par demokrātijas pamatprincipu gan vietējā, gan valsts līmenī. Mūsu pilsoņu veiktais brīvprātīgais darbs palīdz risināt sociālas problēmas un veicina prasmju iegūšanu un sociālo apziņu. Brīvprātīga rīcība dod dažādām iedzīvotāju grupām iespēju integrēties un līdzdarboties, veci cilvēki var piedalīties sabiedrības dzīvē, izmantot savu mūža garumā iegūto pieredzi un justies noderīgi ilgāku laiku.

Brīvprātīga darba stimuli atbilst Eiropas pamatvērtībām: solidaritātei un atbildības sajūtai. ES arvien vairāk novērtē brīvprātīgas rīcības lietderību, un brīvprātīgās organizācijas ciešāk tiek iesaistītas lēmumu pieņemšanas procesos.

Pēdējos gados brīvprātīgais sektors ir kļuvis sazarotāks. Interese par brīvprātīgu rīcību palielinās, bet tā joprojām nav pietiekami novērtēta, materiālā atlīdzība ir ierobežota, un trūkst infrastruktūras. Tas ir jāmaina. Lai atbalstītu brīvprātīgu darbu un veicinātu sabiedrības atzīšanu, ir būtiski radīt mērķtiecīgu sabiedrību, kurā paraugpraksi un pieredzi nodod aktīvākie dalībnieki — valdība, uzņēmēji, arodbiedrības un brīvprātīgo organizācijas —, kas strādā kopā, veidojot dialogu un partnerību.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. (SK) Es vēlos runāt uz ļoti personiskas nots. Lai gan es esmu lielas Slovākijas valsts asociācijas Forum for Life valdes locekle, es zinu, ka brīvprātīgie, kas darbojas neatkarīgi, nevis pārstāvot specializētas asociācijas, arī rada cerības staru, kas šķel vientulības tumsu, un atbalsta cīņu pret vardarbības un egotisma kārdinājumiem.

Kas mudina brīvprātīgo rūpēties par citiem? Pirmkārt, cilvēku dabiski izjustais entuziasms palīdzēt apkārtējiem. Tas ir gandrīz eksistenciāls princips, lai radītu humāno kapitālu, kas ir tik ļoti vajadzīgs turpmākai sociālai kohēzijai reģionos. Brīvprātīgie izjūt laimi, kas ir lielāka par ieguldīto darbu, jo viņi vēlas darīt visu, ko spēj, citu labā, negaidot atlīdzību. Nepietiek vien ar izlīdzēšanu cilvēkiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās; ir būtiski arī apmierināt viņu vēlmi pēc vērtībām un slēptākās vēlēšanās.

Lai gan mūsu sniegtās palīdzības veids ir būtisks, vēl būtiskāka ir sirds, kas piedāvā šo palīdzību. Neņemot vērā to, vai mēs runājam par maziem vai lieliem projektiem, brīvprātīgai rīcībai vienmēr jābūt praktiskai mācībai, jo īpaši jaunatnei, jo tas ir izglītības ieguldījums solidaritātes un kopības kultūrā, sava laika un enerģijas piedāvāšana. Manuprāt, tas ir pats svarīgākais ieguldījums gan mūsdienu, gan nākotnes paaudzēs un to līdzāspastāvēšanā.

 

20. Eiropas Ombuda statūti (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Anneli Jäätteenmäki ziņojums Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta lēmumam, ar ko groza Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (2006/2223(INI)) (A6-0076/2008).

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki, referente. (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, Diamandouros kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlos pateikties visām pusēm par izcilo sadarbības līmeni šī ziņojuma sagatavošanas laikā. Nebija viegli atrast visiem pieņemamu risinājumu, un es saprotu, ka daži cilvēki joprojām cer uz dažām izmaiņām, bet mēs komitejā esam sasnieguši vienprātīgu iznākumu. Šķiet atbilstoši turpināt darbu no šīs vietas.

Attiecībā uz ombuda lomu bija četri jautājumi: pieeja dokumentiem, amatpersonu liecības, informācija par krimināllietām un sadarbība cilvēktiesību jomā. Eiropas Ombuda sākotnējā priekšlikumā bija arī piektais jautājums par viņa vai viņas pilnvarām iejaukties, bet tas bija strīdīgs, un diskusijas pašās beigās ombuds pateica, ka vēlas to atsaukt.

Svarīgākais grozījums attiecas uz ES iestāžu un struktūru pienākumu piešķirt arī ombudam pieeju klasificētai informācijai un jutīgiem dokumentiem, ja tie ombudam ir vajadzīgi darbam. Līdz šim iestādēm bija tiesības atteikties izpaust informāciju. Turpmāk tas būs objektīvs, ne vairs subjektīvs vai patvaļīgs apsvērums. Tas ir mazs, bet svarīgs solis pareizajā virzienā.

Iestādēm, kas ombudam sniedz klasificētu informāciju vai dokumentus, jāinformē ombuds par to klasificēto statusu. Turklāt, lai šos noteikumus īstenotu, ombuds drīkst vienoties ar attiecīgajām iestādēm par darba nosacījumiem attiecībā uz pieeju klasificētai informācijai vai citai informācijai, uz kuru attiecas pienākums neizpaust dienesta noslēpumu.

Eiropas Savienības iestādēm un Eiropas pilsoņiem Eiropas Ombuda loma pēdējos gados ir kļuvusi svarīgāka. Līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu Eiropas Savienības Pamattiesību harta kļūs juridiski saistoša, kas ombuda darbu padarīs vēl svarīgāku. Turpmāk mums būs jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka ombudam ir pietiekami resursi, ka viņa vai viņas statūti atspoguļo pašreizējo situāciju, ka viņš vai viņa iegūst vajadzīgo informāciju un ka amatpersonas sniedz viņam vai viņai pareizo informāciju.

Saskaņā ar Pamattiesību hartu katram cilvēkam ir tiesības uz to, ka Eiropas Savienības iestādes un struktūras izskata viņa vai viņas lietas objektīvi, godīgi un saprātīgā termiņā. Tāpēc ir jānodrošina resursi, lai pilsoņiem lēmumi nav jāgaida gadiem un viņi arī varētu paļauties uz to, ka ombudam būs visa vajadzīgā informācija un ka amatpersonas pastāstīs viņam vai viņai to, ko zina, nevis to, ko grib stāstīt. Pretējā gadījumā likumam nav varas, par ko mums tik ļoti patīk runāt, lai gan ES, kā tāda, nav valsts. Arī mums pašiem vajadzētu ievērot likumu; tikai tad to varam prasīt no citiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. Priekšsēdētāja kungs, ir pagājuši 14 gadi kopš šis Parlaments pirmo reizi pieņēma Eiropas Ombuda statūtus. Kopš tā laika ir bijuši daudzi notikumi. Tāpēc tas, ka ombuds ir ierosinājis grozīt savus statūtus, ir normāli un atbilstoši, un Komisija to atbalsta.

Svarīgi ir, lūk, kas. Pilsoņiem jābūt paļāvībai uz ombuda spēju veikt pamatīgu un objektīvu tādu lietu izmeklēšanu, kas saistītas ar administratīviem pārkāpumiem. Tāpēc ombudam viņa svarīgajam darbam ir vajadzīgi skaidri, precīzi un efektīvi noteikumi.

Jau no paša sākuma Komisija ļoti cieši ir sekojusi līdzi šai iniciatīvai, un mums ir bijušas auglīgas diskusijas ar ombudu un Parlamenta referenti Jäätteenmäki kundzi. Arī mūsu attiecīgie dienesti ir daudz sazinājušies un sadarbojušies.

Komisija atbalsta šī ziņojuma kopējo nostāju, un es vēlos pateikties priekšsēdētājam Leinen kungam un visiem komitejas locekļiem — jo īpaši Jäätteenmäki kundzei — par viņu darbu.

No Komisijas puses mēs sniegsim savu oficiālo viedokli uzreiz pēc Parlamenta lūguma. Šodien es vēlos sniegt mūsu galveno apsvērumu īsu kopsavilkumu. Tie attiecas uz četriem konkrētiem jautājumiem.

Pirmkārt, liecinieku uzklausīšana; otrkārt, pieeja dokumentiem; treškārt, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF); un, ceturtkārt, sadarbība cilvēktiesību jomā. Es īsumā apskatīšu katru no šiem četriem jautājumiem.

Pirmkārt, par liecinieku uzklausīšanu. Komisija piekrīt Parlamenta grozījumam par liecinieku uzklausīšanu, un šī grozījuma mērķis bija atgādināt, ka amatpersonas liecina nevis kā privātpersonas, bet pildot dienesta pienākumus.

Mēs apzināmies, ka pašreizējais formulējums varētu radīt iespaidu, ka amatpersonas varētu rīkoties saskaņā ar norādēm un nesniegt patiesu un pilnīgu liecību. Tā nekad nav bijis, bet es piekrītu, ka ir svarīgi grozīt formulējumu, lai novērstu pārpratumus.

Otrkārt, attiecībā uz pieeju dokumentiem Komisija atbalsta to, ka ombudam tiek dota atļauja izskatīt dokumentus, kas viņam ir vajadzīgi izmeklēšanas laikā. Ombuds ir ierosinājis atcelt slepenības izņēmuma statusu attiecībā uz pieeju dokumentam. Komisija nekad nav izmantojusi šo izņēmuma statusu, bet ir ļoti svarīgi būt precīziem.

Ir rūpīgi jāapsver tas, kā attiekties pret klasificētu informāciju. Tas pats attiecas uz cilvēku privāto dzīvi, tiesvedības aizsardzību un komercnoslēpumu. Tāpēc Komisija atbalsta Parlamenta grozījumu, ka gadījumos, kas saistīti ar šāda veida dokumentiem, ombudam ir jāievēro noteikumi, kuri ir pilnībā līdzvērtīgi tiem, kas ir spēkā attiecīgajā iestādē.

Attiecībā uz jutīgu informāciju, piemēram, datu aizsardzību un komercnoslēpumu, Komisija pilnībā piekrīt Parlamenta nostājai. Tas arī attiecas uz dokumentiem, kas saistīti ar tiesvedību.

Tas nozīmē, ka ombudam jāpiemēro attiecīgais Kopienas tiesību akts gadījumos, kad trešās puses lūdz pieeju dokumentiem, kurus ombuds ir ieguvis savas izmeklēšanas laikā.

Kā jūs zināt, attiecīgais Kopienas tiesību akts — Regula (EK) Nr. 1049/2001 — pašlaik tiek precizēta, un Komisija pieņems lēmumu pēc dažām nedēļām.

Šo iemeslu dēļ Komisija piekrīt grozījumu mērķim attiecībā uz pieeju dokumentiem, bet mēs uzskatām, ka precīzāks formulējums vēl vairāk uzlabotu dokumentu, un mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies, kad paudīsim savu oficiālo nostāju.

Trešais jautājums par OLAF. Gadījumos, kad tiek sūtīta informācija par iespējamām kriminālām darbībām, Komisija pilnībā piekrīt Parlamentam, ka ombudam ir jābūt iespējai informēt Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai par tā kompetencē esošajiem jautājumiem, un nav pilnībā skaidrs, ka ierosinātais jēdziens ,,kompetenta iestāde” attiecas uz OLAF. Ja formulējumu nedaudz precizētu, tas vēl vairāk uzlabotu dokumenta tekstu.

Nobeigumā par sadarbību cilvēktiesību jomā. Pašreizējie statūti ir labs pamats Eiropas Ombuda sadarbībai ar valstu ombudiem un līdzīgām iestādēm dalībvalstīs.

Komisija pilnībā atbalsta šo praksi. Tā tuvina Eiropas iestādes tās pilsoņiem. Iesniedzot grozījumu, Parlaments vēlas paplašināt sadarbības lauku ar citām iestādēm, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības un pamattiesības.

Saskaņā ar Līguma 302. un 303. pantu Komisija kā Kopienas pārstāve ir tā, kas izveido visus atbilstošos sadarbības veidus ar starptautiskām organizācijām kopumā un konkrēti ar Eiropas Padomi. Tāpēc Komisija uzskata, ka šis priekšlikums pārsniedz pilnvaras, kas saskaņā ar Līgumu ir piešķirtas ombudam.

Ņemot to vērā, Komisija atbalsta citu formulējumu, un es ceru, ka mēs spēsim panākt pareizo līdzsvaru starp ombudam svarīgajiem darba sakariem un Līgumiem, kas neierobežo Komisijas institucionālās prerogatīvas.

Šie ir Komisijas apsvērumi par jautājumiem, kas radušies saistībā ar Parlamenta grozījumiem, un pēc rītdienas balsojuma mēs sagatavosim mūsu viedokli un uzsāksim diskusijas ar Padomi. To vajadzētu izdarīt ātri, jo mēs vēlamies panākt vienošanos par dokumentu Slovēnijas prezidentūras laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Matsouka, Lūgumrakstu komitejas atzinuma sagatavotāja. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ES neapšaubāmi pašlaik pārdzīvo sarežģītu uzticības krīzes periodu. Es gribētu zināt, vai ES ir demokrātijas jomā uzticama? Patiešām, lai tā būtu, tās pilsoņiem ir jāatzīst to par likumīgu, un tas, Eiropai paplašinoties, kļūst arvien sarežģītāk. Vienmēr ir jābūt kopējam pamatam, uz kura izveidojām Eiropu un uz ko paļaujas mūsu pilsoņi. Tā ir vērtību sistēma, kas aizsargā viņu pamattiesības.

Vajadzība sazināties ar Eiropas pilsoņiem ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš. Tai ir nozīme tikai tad, ja ES uzzina par pilsoņu bažām un spēj viņus pārliecināt, ka iestādes cenšas apmierināt viņu vajadzības. Pilsoņi mums neuzticas, jo nejūt, ka mēs veicinām vai pat paplašinām viņu tiesības. Dāmas un kungi, mums jāmēģina panākt ilglaicīgu efektu. Mums jāizvērtē vēsturiskā attīstība un tās radītie jaunie nosacījumi. Eiropas Ombuda galvenais uzdevums ir nodrošināt ES iestāžu un organizācijas pareizu darbību, palielinot pilsoņiem vajadzīgo ticību tām.

Ierosinātās izmaiņas reglamentā, ar ko groza ombuda statūtus, nodrošina viņu ar efektīviem instrumentiem šī uzdevuma veikšanai. Lūgumrakstu komitejas vārdā mēs bez iebildumiem tos atbalstām.

Nobeigumā es vēlos īpaši izteikt atzinību par šo jautājumu atbildīgajai referentei Jäätteenmäki kundzei par viņas nenogurdināmajiem centieniem sagatavot visām pusēm pieņemamu ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria da Assunção Esteves, PPE-DE grupas vārdā. (PT) Debates par izmaiņām ombuda statūtos Konstitucionālo lietu komitejā nebija vieglas. Tās bija garas un ļoti pretrunīgas, un galvenais jautājums bija pieņemt lēmumu, vai ombuda pilnvaru paplašināšana ir racionāls solis. Mēs sākumā izvirzījām priekšnoteikumu, ka katras iestādes lomai demokrātiskā kultūrā jābūt pienācīgi definētai, un par šīm lomām nedrīkst būt neskaidrību. Skaidrs lomu definējums un racionāls sadalījums ir vienīgais veids, kā veicināt iestāžu likumību, efektivitāti un atbildīgumu.

Šī konkrētā iemesla dēļ ombuds atsauca savu priekšlikumu attiecībā uz pieeju Eiropas Kopienu Tiesai. Tomēr par datu aizsardzību, pieeju slepeniem dokumentiem un sadarbību ar citām iestādēm pamattiesību jomā tika panākts kompromiss. Ombudam tagad būs pieeja slepeniem dokumentiem, bet viņam nebūs tiesību izpaust šādu informāciju trešām pusēm. Datu aizsardzības jomā būs jāievēro Eiropas Savienības tiesību akti par datu aizsardzību.

Ir skaidrs, ka ombuds var sadarboties ar citām iestādēm pamattiesību jomā, un man šķiet, ka citādi rīkoties nemaz nevar. Sadarbība ar iestādēm pamattiesību jomā ir nerakstīts princips, ņemot vērā, ka pamattiesības ir Eiropas Savienības dibināšanas pamatā un ir tās mērķis. Tomēr grūtās debatēs panāktais kompromiss izskaidro to, kam, manuprāt, jābūt neizbēgamam secinājumam šajā jautājumā: ombudam kā institūcijai vienmēr jāņem vērā, ka, izmantojot pilnvaras, viņam jāievēro vajadzības, atbilstības un proporcionalitātes kritēriji, jo tie ir tiesiskuma kritēriji.

 
  
MPphoto
 
 

  Costas Botopoulos, PSE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Ombud, dāmas un kungi — mani dārgie nakts kolēģi, varbūt mēs esam mazliet nokavējuši debates par Eiropas Ombuda statūtu uzlabošanu. Tomēr es uzskatu, ka galu galā darām to atbilstošā brīdī, jo tagad, kad Eiropas Parlaments debatē par pilsoņu tiesībām kopumā, tas saduras ar jaunu līgumu par ES darbību un Eiropas Pamattiesību hartu, kurā ir īpašs pants par pilsoņu tiesībām iesniegt sūdzību Eiropas Pilsoņu Advokātam. Es uzskatu, ka tāpēc šis ir pareizais brīdis debatēt par pilsoņu uzticību ES struktūrām. Es vēlos jums atgādināt, ka Eiropas Ombuds ir dienests, kas palīdz Eiropas pilsoņiem cīnīties pret administratīviem pārkāpumiem. Es vēlos piebilst, ka ir pēdējais laiks pašam Eiropas Parlamentam parādīt uzticību tā iestādēm un Eiropas Ombudam.

Es uzskatu, ka mūsu debatēs par izmaiņām, kuras ierosināja pašreizējais ombuds, ir divi pārpratumi, kurus, manuprāt, mēs komitejā atrisinājām. Pirmais attiecās uz jautājumu par kompetencēm. Daži cilvēki ir izteikušies, ka piešķiram pārāk daudz kompetenču Eiropas Ombudam, bet tā nav taisnība. Šis ziņojums mēģina papildināt esošās Eiropas Ombuda institucionālās kompetences tādējādi, lai viņš tās varētu atbilstoši izmantot visās jomās, kuras ir pieminējusi referente.

Otrais pārpratums bija saistīts ar dokumentu slepenību. Šis ziņojums nenosaka, kuri dokumenti ir publiski pieejami. Tas attiecas uz dokumentiem, kurus drīkst izskatīt ombuds, un paredz divus skaidrus noteikumus: tos dokumentus, kas ir jutīgi, saskaņā ar reglamentu nedrīkst redzēt neviens; dokumenti, uz kuriem attiecas slepenības režīms, turpina būt pakļauti šim režīmam. Nobeigumā es vēlos pateikt, ka pašreizējos apstākļos ir ļoti svarīgi atbalstīt šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrew Duff, ALDE Grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, šī iniciatīva savlaicīgi nostiprina ombuda statūtus un ir uzticības signāls tam, kā Diamandouros kungs un viņa priekštecis Söderman kungs ir veikuši savus pienākumus. Tas arī atspoguļo izmaiņas politiskajā klimatā kopš ombuda biroja izveidošanas, jo īpaši attiecībā uz lielāku pārredzamību.

Būtu acīmredzami absurdi, ja mēs kā Parlaments atteiktos piešķirt ombudam pilnu pieeju dokumentiem, pamatojoties uz slepenību. Sabiedriskā doma ar lielu cinismu attiektos pret šādu iebildumu.

Es piekrītu komisārei M. Wallström, ka būtu lieliski, ja mēs varētu noslēgt šīs ilgstošās sarunas Slovēnijas prezidentūras laikā, lai būtu pienācīgi sagatavojušies stāties savu vēlētāju priekšā 2009. gada pavasara vēlēšanās. Mums vajadzētu lepoties ar šīm reformām, kuras, manuprāt, atbalstīs viss Parlaments.

 
  
MPphoto
 
 

  David Hammerstein, Verts/ALE grupas vārdā. (ES) Priekšsēdētāja kungs, Diamandouros kungs, Zaļie vēlas nostiprināt ombuda institūciju, lai palielinātu sabiedrības uzticību Eiropas iestādēm. Kā mēs to varam panākt? Vienojoties, ka ombudam jābūt pilnai pieejai visa veida dokumentiem, arī klasificētajiem.

Turklāt mēs priecājamies, ka ombudam ir iespēja uzklausīt to Eiropas iestāžu amatpersonu liecības, kuras vairs neierobežo tas, ka vienmēr jārunā saskaņā ar savas administrācijas augstākstāvošo amatpersonu instrukcijām. Tas ir svarīgi.

Svarīgi ir arī tas, kā minēts Lisabonas līgumā un šajā ziņojumā, ka ombudam ir pilnvaras iejaukties lietās, kuras izskata Eiropas Kopienu Tiesa, un mēs atbalstām ombuda aicinājumu panākt lielāku pārredzamību kopumā, tai skaitā arī šajā Parlamentā, attiecībā uz deputātu finansēm.

Šī ir otrā reize, kad Eiropas Parlaments ir ierosinājis uzlabojumus ombuda statūtos. Iepriekšējā reizē Padome nobloķēja šos uzlabojumus. Es esmu pārliecināts, ka šoreiz ombuda faktiskās pilnvaras beidzot ir skaidri definētas un ka mēs patiesi esam radījuši veidu, kā palielināt vienkāršo iedzīvotāju uzticību Eiropas iestādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, daži mani kolēģi deputāti teiks — kas šodien notiek? Vai mēs esam zaudējuši prātu? Konstitucionālo lietu komitejas jautājums bez desmit vienpadsmitos vakarā? Kas tad ir noticis? Vai Duff kungs sadusmojās un nosūtīja Watson kungu uz Liberāļu grupas otro rindu? Ko mēs šeit darījām Tautas partijā? Nē, viss, ko mēs šeit darījām, bija saskaņā ar to Parlamentārās reformas darba grupas priekšlikumu, kas paredz, ka gadījumos, kad esam tikai daži, mums jācenšas sanākt kopā kaut vai tikai tāpēc, lai justos silti un nejustos vientuļi.

Nopietni runājot, priekšsēdētāja kungs, es tomēr uzskatu, ka šī vakara sanāksme attiecas uz būtisku jautājumu. Esmu ļoti gandarīts, ka ombuds ir šeit kopā ar mums. Tas ir tādēļ, kā jau Wallström kundze, Komisijas priekšsēdētāja vietniece, pareizi pateica, ka pēc desmit gadu darbības ir normāli un pareizi pakāpties atpakaļ un paskatīties, kas nestrādā un ko varētu uzlabot.

Tas ir tieši tas, ko Jäätteenmäki kundzes ziņojums cenšas panākt, un es vēlos pateikties viņai par labo sadarbību ar mums visiem un mēģinājumu rast kompromisu, kas parāda, ka šeit Eiropas iestādēs mēs dzīvojam demokrātijā, kas darbojas pēc konsensa, ne konflikta principa. Tāpēc izsaku jums atzinību, Jäätteenmäki kundze.

Priekšsēdētāja kungs, tas, ko esam centušies panākt, ir kaut kas ļoti vienkāršs. Kad saskaņā ar Māstrihtas līgumu tika izveidots ombuda amats, mēs bijām izšķirošās krustcelēs starp pamatā ekonomisku Savienību un iedvesmojoši politisku Savienību. Ombudam bija galvenā nozīme šajā pārejas posmā.

Šodien mēs vēlamies turpināt atbalstīt ombudu viņa darbā tādējādi, lai viņš var turpināt būt par nozīmīgu spēlētāju šajā rapprochement (tuvināšanās procesā) starp iestādēm un Eiropas pilsoņiem.

Tāpēc es esmu pārliecināts, ka Konstitucionālo lietu komitejas ierosinātās reformas — es atkārtoju, pēc konsensusa principa — būs šajā virzienā. Nākamajā īsajā plenārsēdē mēs debatēsim par ziņojumu, ko sagatavojis Stubbs kungs, kurš nodarbojas ar vēl kādu svarīgu aspektu — Eiropas iestāžu pārredzamību. Priekšsēdētāja kungs, abi ziņojumi ved vienā virzienā un parāda, ka šeit pat bez piecām vienpadsmitos vakarā mēs nodarbojamies ar jautājumiem, kas skar mūsu pilsoņus.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Corbett (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, Eiropas iestādes nenovēršami ir tālāk no pilsoņiem nekā valsts vai vietējās iestādes. Tāpēc mums ir subsidiaritātes princips, kas nosaka, ka mums nevajadzētu rīkoties Eiropas līmenī, ja rīcība valsts vai vietējā līmenī ir pilnībā pietiekama.

Tāpēc arī mums ir tāda institucionālā sistēma, saskaņā ar kuru, ja mēs rīkojamies Eiropas līmenī, mēs varam garantēt pilsoņiem, ka iestādes darbojas vislielākajā mērā atklāti, demokrātiski un pamatoti. Tāpēc mums ir Eiropas Parlaments, lai Eiropa nebūtu tikai valdības ministru un tehnokrātu, diplomātu un birokrātu ziņā. Tāpēc mums ir Eiropas Kopienu Tiesa, lai nodrošinātu likumību.

Tāpēc arī mums ir ombuds, lai pat tie pilsoņi, kas neseko mūsu apspriedēm katru nedēļu — un tādu ir daudz — var būt pārliecināti, ka mēs darbojamies atbilstoši šiem augstajiem standartiem, un, ja ir aizdomas par administratīviem pārkāpumiem, tie tiks pienācīgi un objektīvi izmeklēti.

Tomēr, kā komisāre M. Wallström teica, pilsoņiem ir jātic ombuda spējai to izdarīt. Pat tad, ja vēl nav bijušas lietas, kurās amatpersonas, kad tās iztaujā ombuds, saņem norādes no augstākstāvošas amatpersonas, kas ir līdzvērtīgi cenzūrai, un pat tad, ja līdz šim nav bijušas problēmas attiecībā uz pieeju konfidenciāliem dokumentiem, ir svarīgi, lai mūsu pilsoņi redzētu, ka šīs lietas nevar kļūt par šķēršļiem un nevar tikt izmantotas par aizbildinājumu slēpt informāciju no ombuda.

Tāpēc es atbalstu ombuda ierosinājumu grozīt viņa statūtus. Mana grupa atbalstīs Konstitucionālo lietu komitejas akceptētos grozījumus, un es esmu pārliecināts, ka Parlaments kopumā tos dedzīgi atbalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Dushana Zdravkova (PPE-DE). – (BG) Es vēlos izteikt atzinību referentei Jäätteenmäki kundzei par to, ka kopš Lisabonas līguma un Pamattiesību hartas parakstīšanas ombudam ir piešķirta jauna loma mūsdienu sociālajās attiecībās. Es esmu pārliecināta, ka šis dokuments palīdzēs viņam efektīvāk veikt pienākumus un padarīs viņu par faktisko garantu tam, ka Eiropas pilsoņi tiks efektīvi aizsargāti pret Eiropas iestāžu sliktas pārvaldības gadījumiem.

Abas mūsu diskusijas un ziņojums ir pievērsti jutīgam tematam par ombuda pieeju informācijai, arī klasificētai informācijai. Pēc manām domām, lai ombuda darbs būtu efektīvs un ja vēlamies nodrošināt iespējami labākus rezultātus objektīvas patiesības meklējumos, kas vispirms ir sabiedrības interesēs, Eiropas iestādēm jābūt pienākumam sniegt pieeju visa veida informācijai. Tomēr tajā pašā laikā ombudam ir jābūt informētam par šādas informācijas veidu, jo īpaši gadījumos, kad tā ir slepena. Patiešām, ir ļoti svarīgi cienīt pilsoņu privāto dzīvi, jo īpaši klasificētas informācijas izmantošanas gadījumos. Es uzskatu, ka referente ir spējusi panākt līdzsvaru starp personas tiesībām un sabiedrības interesēm. Tas dod ombudam pieeju visai informācijai attiecīgā lietā, lai viņš varētu to izšķirt, tajā pašā laikā ievērojot visus tos noteikumus, kurus ievēro šādu informāciju sniedzošās iestādes, un tas nodrošinās gan attiecīgās informācijas aizsardzību, gan Eiropas pilsoņu tiesību aizsardzību.

Ombuda lomas kā starpnieka starp Eiropas iestādēm un pilsoņiem nostiprināšana dos ieguldījumu demokrātijas attīstībā un stiprinās likuma varas principus. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka viņš vai viņa darbojas ne tikai Eiropas, bet arī valsts līmenī, jo īpaši valstīs, kur demokrātiskie principi un uzraudzība joprojām veidojas un valdības struktūras valsts līmenī nevar efektīvi palīdzēt saviem pilsoņiem, taču šie pilsoņi ir arī Eiropas Savienības pilsoņi. Tāpēc es vēlos uzsvērt vajadzību uzlabot sadarbību starp ES iestādēm un ombudu. Sakari starp ombudu un Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteju ir jo īpaši svarīgi; tiem jāsadarbojas Eiropas pilsoņu labā. Ir arī svarīgi izstrādāt un īstenot efektīvāku sadarbības praktisko mehānismu sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Metin Kazak (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Jäätteenmäki kundzes ziņojums ir sagatavots ļoti būtiskā laikā, kad notiek Eiropas integrācijas process — Lisabonas līguma un Eiropas Pamattiesību hartas pieņemšanas laikā. Pirmo reizi tiek atzītas Eiropas pilsoņu tiesības uz labu pārvaldi, kas ir būtisks panākums, tiecoties pēc lielākas pārredzamības, un apmierina vajadzību pēc Kopienas struktūru darbības un rīcības, lai ievērotu ne tikai spēkā esošos noteikumus, bet arī Eiropas nodokļu maksātāju cerības attiecībā uz atbildīgu, objektīvu un efektīvu pārvaldi.

Ierosinātās izmaiņas dotu iespēju izmeklēšanas laikā pārvarēt Kopienas iestāžu nevēlēšanos pilnā mērā sadarboties faktu noskaidrošanā. Nedrīkst pieļaut vēlēšanos sagrozīt patiesību, pieņemot neskaidrus dokumentus, kuru formulējumu var divdomīgi interpretēt. Tas dod pārvaldībai pārāk lielas manevrēšanas iespējas un neproporcionāli un nepieņemami palielina tās rīcības brīvību.

Ombudam ir vajadzīga to pilsoņu uzticēšanās, kuri no viņa gaida saprātīgu rīcību, lai aizsargātu viņu tiesības. Tomēr viņam arī jāievēro saņemtās informācijas slepenība. Tādēļ es izsaku atzinību Jäätteenmäki kundzei par to, ka viņai izdevās sasniegt pienācīgu līdzsvaru starp šiem diviem nosacījumiem, un par ierosinātajiem proporcionālajiem risinājumiem, kas stiprina ombuda kā ētiskās autoritātes lomas efektivitāti un uzlabo Kopienas iestāžu pārredzamību, jaunās hartas garā apstiprinot katra Eiropas pilsoņa tiesības uz labu pārvaldi un labu pārvaldību.

 
  
MPphoto
 
 

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties godājamajiem deputātiem par šo diskusiju un viņu piezīmēm. Daudzi deputāti jau pieminēja, ka šis ir jautājums par kompetencēm un arī par slepenību. Šīs divas lietas ir saistītas, un es esmu pārliecināta, ka šīs reformas novērsīs divdomības, ko iestādes atsevišķos gadījumos, iespējams, ir izmantojušas kā ieganstu. Reformas modernizēs un padarīs atklātākas procedūras, un nodrošinās lielāku skaidrību un pārredzamību, kas mūsdienās ir vajadzīga, un lai apmierinātu pilsoņu vajadzības.

Es vēlos izmantot iespēju vēlreiz pateikties Jäätteenmäki kundzei par atklātu un konstruktīvu sadarbību ar mums un par to, ka viņa mūs informēja par savu darbu. Es vēlos arī pateikties pašam ombudam, jo man bija iespēja sekot viņa darbam, un es apzinos to korektuma, nopietnības un iedziļināšanās apmēru, kādā viņš pilda savus pienākumus. Tas mani patiešām pārsteidza, un es uz viņu ļoti paļaujos.

Ar šo iniciatīvu mēs arī palīdzam ombudam piemērot viņa statūtus tam, ko mēs sagaidām no ombuda, kad viņš izmeklē lietas par administratīviem pārkāpumiem mūsu iestādēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki, referente. (FI) Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlos pateikties visiem par lielisko sadarbību un ceru, ka šajā pēdējā izskatīšanas posmā mēs vienosimies par pareizo formulējumu, lai panāktu lielāku uzticību ES rīcībai, ka būs pieejami atbilstoši resursi un ka ombudam var tikt sniegta visa vajadzīgā informācija. Ja tas nenotiks, kā es jau teicu, cietīs likuma vara un pārredzamība, lai gan es ticu, ka mēs nonāksim pie kopsaucēja, jo ir jāveic tikai dažas nelielas izmaiņas.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2008. gada 22. aprīlī.

 

21. Kravas kuģa ,,New Flame” nogrimšana Alhesirasas līcī (debates)
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs . − Nākamais punkts ir Komisijas paziņojums par kravas kuģa ,,New Flame” nogrimšanu un Alhesirasas līča piesārņošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (FR) Priekšsēdētāja kungs, man ir prieks šodien būt šeit, lai jūs informētu par Komisijas paziņojumu saistībā ar rezolūciju, ko jūs grasāties pieņemt, par ,,New Flame” nogrimšanu un tās sekām Alhesirasas līcī.

Šī rezolūcija attiecas uz Eiropas pilsoņiem diviem būtiskiem jautājumiem: kuģošanas drošību un jūras vides aizsardzību, t.i. piekrastes, līču un mūsu pludmaļu aizsardzību. Eiropai ir nācies risināt ekoloģiskās katastrofas, ko ir izraisījuši negadījumi jūrā, piemēram, ,,Erika” un ,,Prestige” avārija. ,,New Flame” nogrimšana radīja nopietnas sekas, bet tā nav izraisījusi tāda mēroga katastrofu.

Tomēr šī kuģa bojāeja mums atgādināja, ka jūras transports var būt bīstams un ka šādi negadījumi joprojām var notikt, lai gan Eiropas Savienība ir veikusi daudzus pasākumus pēdējo desmitu gadu laikā. Eiropas Komisija ir ļoti rūpīgi izmeklējusi šo negadījumu; tai ir piesardzīga nostāja attiecībā uz Kopienas tiesību aktu piemērošanu, un tagad tā vēlas ierosināt vairākus praktiskus priekšlikumus, lai turpinātu uzlabot kuģošanas drošību.

Komisija ir ļoti rūpīgi izmeklējusi šo negadījumu, kas notika 2007.gada augustā. Komisijas dienesti, jo īpaši Vides ģenerāldirektorāta Uzraudzības un informācijas centrs, kas ir atbildīgs par civilo aizsardzību, ir sazinājušies ar Spānijas iestādēm, ASMAR Sociedad Estatal de Salvamento y Seguridad Maritima un Apvienotās Karalistes iestādēm.

Atbildot uz Spānijas iestāžu lūgumu, mēs ar Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) starpniecību esam snieguši dažādus satelītattēlus, lai noteiktu iespējamu naftas piesārņojumu Alhesirasas līcī. Papildus tam Spānija nolēma ar Uzraudzības un informācijas centra starpniecību lūgt mobilizēt vienu no naftas savākšanas kuģiem, kurus bija nolīgusi EMSA. Šis piesārņojuma apkarošanas kuģis Mistra Bay joprojām ir uz vietas, gatavs palīdzēt, pamatojoties uz Spānijas iestāžu instrukcijām.

Šie divi EMSA dienesti, proti, CleanSeaNet uz satelītu balstītā uzraudzības sistēma un naftas savākšanas kuģi, tika izveidoti saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem. Pateicoties Eiropas Parlamenta atbalstam, cīņai ar piesārņojumu tika piešķirti 154 miljoni EUR 2007.-2013. gada periodam. Turklāt EMSA nesen noslēdza līgumus ar citiem naftas savākšanas kuģiem, lai uzlabotu Eiropas piekrastes aizsardzību, un tuvākajā nākotnē divi jauni kuģi, ,,Bahia Uno” un ,,Bahia Tres”, darbosies ārpus Alhesirasas līča.

Kopumā Komisija ir atbildīga par to, lai pareizi tiktu piemērots pašreizējais ES tiesību aktu kopums kuģošanas drošības un jūras vides aizsardzības jomā. EMSA tika izveidota, lai palīdzētu Komisijai ieviest un īstenot pašreizējo ES tiesību aktu kopumu. Aģentūras veiktās pārbaudes ļauj vērtēt dalībvalstu veikto pasākumu atbilstību Kopienas tiesību aktiem. Vajadzības gadījumā Komisija var ierosināt pienākumu neizpildes procedūru pret dalībvalsti, kas nepareizi transponē Kopienas tiesību aktus.

Iepriekšminētajās jomās nav atrisināti daži jautājumi, arī tas, ko parasti dēvē par direktīvu par kriminālsodiem un direktīvu par atbildību vides jomā. Soda kodeksa noteikumu praktiska piemērošana un lietas ierosināšana pret piesārņotājiem tomēr paliek katras dalībvalsts ziņā.

Es vēlos atgriezties pie ,,New Flame” lietas. Komisija pašlaik izskata Andalūzijas reģiona pašpārvaldes iesniegto sūdzību par iespējamu neatbilstību Kopienas tiesību aktiem. Ir jāatceras, ka jūrlietu paketes mērķis, par kuru mēs šodien diskutējam, ir turpināt uzlabot kuģu satiksmes uzraudzību un jūras transporta operatoru atbildību.

Nobeigumā Komisija vēlas uzsvērt, ka Eiropas Savienība ir īstenojusi ambiciozu politiku jūras drošības un jūras vides aizsardzības jomā. Līdz ar to tās dalībvalsts rīcībā, kuru skāris negadījums, ja tā vēlas, ir efektīvi instrumenti, lai cīnītos pret piesārņotājiem un piesārņojumu. Komisija cer, ka ,,New Flame” vraks drīzumā tiks aizvākts no Alhesirasas līča. Specializētās baržas ,,Big Foot 1” ierašanās marta beigās liek domāt, ka tiek plānoti turpmāki tā izcelšanas mēģinājumi.

Šī bija tā informācija, kuru es vēlējos sniegt Parlamentam.

Priekšsēdētāja kungs, tagad es uzmanīgi klausīšos, kas deputātiem ir sakāms par šo tematu.

 
  
MPphoto
 
 

  Gerardo Galeote, PPE-DE grupas vārdā. (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, ir pagājuši astoņi mēneši kopš kuģa ,,New Flame” bojāejas, un joprojām ir naftas noplūdes risks, jo īpaši no kuģa vraka kravas.

Šī situācija radās to faktoru dēļ, kuri šajā apkārtnē atgadās ik dienas: nespēja vadīt blīvu satiksmi un liela apjoma naftas pārsūknēšanas darbības starp kuģiem jūrā. Tomēr šajā konkrētajā gadījumā ir bijusi virkne kļūdu un atbildības trūkums kā saistībā ar kuģu uzraudzību, tā arī pēc sadursmes.

Tāpēc, komisār, šis Parlaments priecātos, ja jūs varētu atbildēt uz šādiem četriem jautājumiem:

Pirmkārt, vai jums ir informācija par to 42 500 tonnu metāllūžņu izcelsmi un toksicitātes līmeni, kuri joprojām nav savākti?

Otrkārt, vai varat mums pateikt, vai pēc sadursmes un šo astoņu mēnešu laikā palīdzība ir meklēta Kopienas civilās aizsardzības mehānismā un ja jā, cik reižu?

Treškārt, vai zināt par plāniem un laika grafikiem attiecībā uz kuģa atsākšanu peldēt — uz ko jūs tikko atsaucāties — vai plāniem veikt riska kontroli piesārņojumam, ko radīs kuģa krava?

Ceturtkārt, Eiropas Komisija ir uzsākusi izmeklēšanu. Vai tās mērķis ir noskaidrot, vai kompetentās iestādes pārkāpa spēkā esošos Kopienas noteikumus? Ja tā, Barrot kungs, Kopienas tiesību aktu pārkāpuma gadījumā, lūdzu, apsoliet šim Parlamentam, ka jūs ziņosiet par šiem pārkāpumiem Eiropas Kopienu Tiesai, jo, kad viss ir pateikts un izdarīts, par visu vienmēr maksā pilsoņi un vide.

 
  
MPphoto
 
 

  Luis Yañez-Barnuevo García, PSE grupas vārdā. (ES) Priekšsēdētāja kungs, es sliecos uzskatīt, ka mums visiem rūp vides aizsardzība un kuģošanas drošība, un tas ir vienīgais iemesls, kāpēc esam iekļāvuši ,,New Flame” avāriju mūsu debatēs. Es nespēju noticēt, ka kāds varētu uzskatīt, ka šī lieta ir kaut attāli līdzīga kuģa ,,Prestige” katastrofai.

Līdz šim no ,,New Flame” ir noplūdušas tikai 24 tonnas naftas, salīdzinot ar vairāk nekā 70 000 tonnām, kas izplūda no ,,Prestige”. Tas būtu tāpat, kā salīdzināt skrambu ar vēzi pēdējā stadijā; tomēr šāds negadījums nekad nav nenozīmīgs. Mums ir jāiedarbina mehānismi atsevišķu risku novēršanai un pārvaldei jūrās, jo īpaši Vidusjūrā.

Nav šaubu, ka Spānijas iestādes rīkojās mierīgi, efektīvi un kompetenti, varbūt tāpēc, ka ir mācījušās no valdības pieļauto nopietno kļūdu virknes un muļķībām, kad notika kuģa ,,Prestige” katastrofa. Spānijas valdības un Junta de Andalucía rīcību sekmēja Eiropas Jūras drošības aģentūra un CleanSeaNet dienesti, kas nogādāja Spānijas iestādēm vienpadsmit satelītattēlus un divus negadījuma novērtējuma ziņojumus, un to, kā reaģēja Komisija, tikko jau pieminēja Barrot kungs, tāpēc es to neatkārtošu.

Deviņus mēnešus pēc negadījuma šī lieta tiek kontrolēta, un Spānijas un Apvienotās Karalistes iestādes kopā ar Komisiju darbojas stingri saskaņā ar dialoga forumu par Gibraltāru.

 
  
MPphoto
 
 

  Graham Watson, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, mutiskais jautājums, kas ir šīs debates pamatā, man atgādina konstitucionālas dabas aizvainojumu. Šim Parlamentam ir nopietna problēma, ja mēs pieļaujam, ka šādas jūtas aizēno mūsu pieeju Eiropas Savienības politikai.

Es vēlos lūgt komisāru paskaidrot mums trīs lietas, un es ceru, ka viņš debašu beigās atgriezīsies un to izdarīs.

Pirmkārt, ka ,,New Flame” sadursme un nogrimšana notika nevis Gibraltāra līcī, ko spāņi dēvē par Alhesirasas līci, bet Gibraltāra klints dienvidaustrumu pusē, aiz ,,Eiropas punkta” Vidusjūrā.

Otrkārt, ka ,,New Flame” negadījumam nebija nekāda sakara ar naftas pārsūknēšanu, jo kuģis pārvadāja metāllūžņus.

Treškārt, ka, pretēji apgalvojumiem mutiskajos jautājumos, nebija septiņu naftas noplūdes gadījumu, bet viens neliels vētras laikā 9.-10. februārī. No kuģa mēneša laikā pēc avārijas tika izsūknēti septiņi simti astoņdesmit kubikmetri degvielas, no kuras nekas netika nopludināts. Es būtu pateicīgs, ja komisārs apstiprinātu to Parlamentam. Ja krastā ir nafta, tad tā droši vien izplūdusi no ,,Sierra Nava”, kas gada sākumā vētrā salauza enkuru, uzskrēja uz sēkļa un nopludināja naftu.

Varbūt komisārs varētu arī komentēt sadarbību starp Gibraltāra un Spānijas iestādēm. Es uzskatu, ka sadarbība bija pamācoša. Gibraltārs ievēro visas attiecīgās starptautiskās saistības, un es aicinātu manus Spānijas kolēģus, jo īpaši no Partido Popular, doties ar mani uz šo mana vēlēšanu apgabala daļu, runāt ar amatpersonām un apskatīt kuģa vraku.

Par kuģošanas drošību un piesārņojuma bīstamību paustās bažas patiešām ir likumīgas, bet ne tikai jūrā, bet arī gaisā un gruntsūdeņos, noslogotajā, cieši apdzīvotajā rūpniecības rajonā, kurā atrodas Gibraltārs un aiz tā esošā Spānijas iekšzemes daļa. Tomēr nepieļausim, ka sarūgtināto opozīcijas partiju politiskie triki sagroza mūsu apsvērumus par Eiropu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. (ES) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka situāciju ar ,,New Flame” vislabāk rezumēja Greenpeace, kad tā uz kuģa vraka izkāra plakātu, uz kura bija rakstīts sauklis ,,vertido diplomático” — diplomātiskā noplūde.

Problēma faktiski ir divējāda: ekoloģiska un diplomātiska. Tomēr pēdējā nevar tikt izmantota kā iegansts, lai nopietni nerisinātu pirmo.

Piemēram, ,,New Flame” avārija ir simptomātiska Alhesirasas līča hroniskajam naftas piesārņojumam, jo Gibraltārs neievēro Eiropas tiesību aktus un Spānijas iestādes pieļauj visatļautību. Jebkurā gadījumā es vēlos uzsvērt, vai varbūt man vajadzētu būt pateicīgam, par pēkšņajām Partido Popular deputātu bažām par ekoloģiju. Man katrā ziņā ir sajūta, ka interese par ,,New Flame” ir ne tik daudz saistīta ar vajadzību risināt ekoloģisku problēmu, bet ar iekšējas opozīcijas radīšanu, kas pie mums ir tik ierasta.

Es vēlreiz atkārtoju, ka šī problēma ir diplomātiska, bet galvenā ir ekoloģiskā problēma, kas jārisina nekavējoties.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer Pleite, GUE/NGL grupas vārdā. (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, kopš augusta es esmu piedalījies dažādās Parlamenta iniciatīvās un esmu teicis vairākas runas šajā plenārsēdē. Pamatproblēma, kā mēs visi zinām, ir tā, ka reģions ap jūras šaurumu ir viens no kuģu satiksmes ziņā noslogotākajiem Eiropā, un caur to gadā kuģo vairāk nekā 100 000 kuģu, no kuriem 30 000 noenkurojas teritorijā starp Alhesirasas līci un Gibraltāru.

Problēmas pamatā ir tas, ka šajās divās ostās nav struktūras, kas koordinē un uzrauga kuģu satiksmi. Tā ir galvenā problēma. Mēs uzsāksim skaidru un konkrētu iniciatīvu, lai abas šajā lietā iesaistītās dalībvalstis pēc iespējas ātri varētu novērst koordinācijas trūkumu. Mēs runājam par divām ostām ar lielāko kuģu satiksmes apjomu, un ir nepieņemami, ka mūsdienās joprojām nav uzraugošās iestādes.

Mēs nerunājam tikai par ,,New Flame”, bet arī par ,,Sierra Nava” un ,,Samotraki”, un šīs avārijas acīmredzami apdraud kuģošanas, cilvēku un dabiskās vides drošību.

Tāpēc es uzskatu, ka Eiropai jāuzņemas iniciatīva un jāsniedz dalībvalstīm skaidra direktīva. Ir nepieņemami, ka 21. gadsimtā kuģis ir pašreizējā stāvoklī. Varbūt Spānija pieļāva kļūdu, uzticot Gibraltāram kuģa glābšanu. Varbūt abām pārvaldēm vajadzēja darboties kopīgi?

Es vēlos vērst komisāra uzmanību uz šādu būtisku lietu. Es Komisijai uzdevu jautājumu — uz kuru Dimas kungs atbildēja martā — pievēršot uzmanību joprojām neskaidram jautājumam, proti, ko kuģis pārvadāja? Kāda veida metāllūžņus tas veda? Komisija atbildēja, ka tas veda 700 tonnu IFO-380 degvielas, bet mēs joprojām nezinām, kāda veida metāllūžņus. Es uzskatu, ka tas ir nepieņemami.

Es aicinu Komisiju mums beidzot pateikt, kāda veida metāllūžņus kuģis veda.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es piedalos šajās debatēs par ,,New Flame”, kas nogrima Alhesirasas līcī un Gibraltārā 2007. gada augustā, jo šī situācija vēl ir jāatrisina. Kā visiem zināms, no kuģa laikā no 2007. augusta līdz 2008. gada februārim vairākkārt noplūda degviela un nafta. Mēs visi zinām, ka šāda veida sekas pārsniedz valstu robežas un kaitē gan videi, gan piekrastes iedzīvotājiem.

Tāpēc es pievienojos tiem maniem spāņu kolēģiem, kas prasa atbildi uz jautājumiem, kas tika uzdoti par ,,New Flame”. Tie ir būtiski jautājumi un prasa steidzamu atbildi, jo šī avārija attiecas ne tikai uz Spānijas un Gibraltāra iestādēm. Šāda veida avārijas ietekmē vidi, kuģošanas drošību un kuģošanas nozari un tāpēc attiecas uz mums visiem.

Mēs nevaram ignorēt to, ka šī kuģa sadursme un nogrimšana notika vienā no pasaules noslogotākajiem jūras ceļiem un ka tā krava joprojām nav izkrauta. Tāpēc mums vismazāk būtu jāuztraucas par diplomātiskām nesaskaņām. Tomēr izvirzītie jautājumi ir vēl jo vairāk būtiski, ja ņemam vērā, ka šis Parlaments pieņēma tiesību aktus par kuģošanas drošību kā vienu no pasākumiem, kuru mērķis ir stiprināt Eiropas tiesību aktus un saskaņot tos ar būtiskiem starptautiskiem instrumentiem.

Tāpēc mums ir svarīgi prasīt, kā tiek izmantoti attiecīgie Eiropas tiesību aktiem atbilstošie resursi, vismaz tie, kas jau ir pieejami, un kā tiek koordinēta vajadzīgā sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu, atbildības sadalījumu un praktiskajiem pasākumiem, lai atrisinātu situāciju. Turklāt tieši šādā kontekstā mēs izvērtējam priekšsēdētāja vietnieka J. Barrot mums sniegto paziņojumu, kurš, kā es saprotu, pauž Komisijas nostāju.

 
  
MPphoto
 
 

  Francisca Pleguezuelos Aguilar (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, šīs debates un komisāra atbildes ir radījušas pārliecību, ka Spānijas un Andalūzijas iestādes ir ļoti jutīgas attiecībā uz piesārņojuma noplūdi un kuģošanas drošību; šie ir būtiski jautājumi Spānijas valdībai gan attiecībā uz tās atbildes reakciju, kas bija pietiekoši ātra un adekvāta, gan tāpēc, ka tā ir sākusi veikt veselu virkni liela mēroga pasākumu problēmas atrisināšanai un lai nepieļautu vēl lielākas katastrofas. Mēs par to jau esam runājuši.

,,New Flame” avārija nepārprotami ne tuvu nav tik liela katastrofa kā ,,Prestige” avārija, bet Spānijas valdība, manas valsts valdība, nodarbojas ar to un ir norūpējusies par tās sekām.

Spānijas valdību noteikti nevar vainot bezdarbībā, gluži pretēji. Jau no avārijas brīža Spānija ir saziņā ar Apvienoto Karalisti un Gibraltāru un ir centusies iegūt informāciju par kuģi un sadursmi, un ir piedāvājusi sadarboties un koordinēt iniciatīvu, ko ierosināja mans kolēģis deputāts Meyer Pleite kungs.

Kā jau komisārs teica, kopš augusta Eiropas Savienībai ir lūgta palīdzība. Kuģa īpašniekam un viņa uzņēmumam tika prasīts segt kaitējuma radītos zaudējumus, un Junta de Andalucía ir iesniegusi sūdzību Gibraltāram par iespējamu tiesību aktu neievērošanu.

Spānijai ir būtiski izpildīt savas saistības — ko tā izdarīja, un tas, kas notika ar ,,Prestige”, vairāk neatkārtojās — bet ir arī vajadzīga koordinācija, un tieši koordinācija bija tā, kas iztrūka šajā gadījumā. Tāpēc es uzskatu, ka Spānijas vēršanās pie dialoga foruma par Gibraltāru kā pasākums, kas patiešām var dot mums iespēju pārvaldīt šādas situācijas un novērst nevēlamus negadījumus, mums visiem būtu apmierinošs iznākums. Viss pārējais ir tikai dažu cilvēku izjustā vienaldzība, ko viņi atkal vēlas paust Parlamentā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Hammerstein (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, kas attiecas uz Zaļajiem, mēs nemeklējam vainīgos, bet efektīvus līdzekļus, lai novērstu šāda veida katastrofu vai drīzāk to katastrofu hroniku, kas ik dienu notiek Gibraltāra šaurumā.

Šī sadursme bija draudīgs brīdinājums, un mums tas ir jāņem vērā. Mēs esam lūguši Komisiju rīkoties, lai apkarotu pārdrošu un bīstamu kravas pārkraušanas praksi, kas padara Gibraltāra, Apvienotās Karalistes un Spānijas ūdeņus par milzīgu, patvaļīgu, peldošu degvielas uzpildes staciju bez uzraudzības un aizsardzības pasākumiem.

Šajās jūrās kuģo simtiem apšaubāmu vienkorpusa kuģu. Pagājušajā gadā degviela tika pārkrauta sešus tūkstošus reižu, no tām vairāk nekā desmit tūkstoši reižu tas notika starptautiskos ūdeņos, neievērojot drošības pasākumus, ko nosaka MARPOL konvencija.

Mēs informējām Eiropas Komisiju, ka nevaram turpināt mācīties no katastrofām, un lūdzām iesniegt šim Parlamentam protokolu, efektīvu protokolu par jūras transporta sadarbību Gibraltāra šaurumā, kas aizsargā vidi un veselo saprātu. Mēs nevaram papildus savām ikdienas nelaimēm nodarboties ar šāda veida katastrofām.

 
  
MPphoto
 
 

  Luis de Grandes Pascual (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Barrot kungam par viņa atbildēm. Alhesirasas līcis ir kļuvis par Gibraltāra šauruma izgāztuvi. Papildus patvaļīgajām kravas pārkraušanas darbībām, pastāvīgajām piesārņojuma noplūdēm, kaut mazos daudzumos, un negadījumiem, kas saistīti ar kravas noplūdi, draud pārvērst aizsargātu teritoriju par kanalizācijas cauruli.

Negadījums, par kuru mēs debatējam, nekādā veidā neapdraud attiecības starp Spāniju un Apvienoto Karalisti, kas racionāli apspriež savas vecās pārestības. ,,New Flame” gadījumā — atļaujiet man lietot teicienu — ,,unos por otros, la casa sin barrer”, kuru varētu tulkot kā ,,labām attiecībām nepieciešama telpa”.

Ir apkaunojoši, ka sešu garu mēnešu laikā neviena kompetenta iestāde nav spējusi pieņemt efektīvus lēmumus, lai novērstu kuģu grimšanu un nepieļautu sadursmes izraisītās noplūdes.

Vraks pašlaik ir jūras dibenā kopā ar 42 500 tonnām metāllūžņu, kuru veids un iespējamais radītais piesārņojums nav zināms.

Komisār, mēs smagi strādājam pie Erika III tiesību aktu paketes, ko Padome negribīgi piemēro Parlamenta prasībām, lai nodrošinātu, ka tiek izveidota neatkarīga iestāde jūras piesārņojuma apkarošanai — iestāde, kurai būtu tiesības pieņemt lēmumus pēc avārijas mēroga novērtēšanas.

Šī ,,New Flame” lieta šķiet pamatots iemesls, lai izveidotu šādu neatkarīgu iestādi, kurai būtu piešķirtas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Turklāt ir nepiedodami mudināt Eiropas Savienības dalībvalstis transponēt uz šo lietu attiecināmās direktīvas un ratificēt starptautiskās konvencijas. Bija skumji dzirdēt, ka Andalūzija tika kritizēta par kuģa ,,Prestige” lielo katastrofu; tā ir bēdīga maniheisma spēle, kas ir necieņa pret Andalūziju. Ir nožēlojami, ka tieši cilvēki no šī reģiona izvirzīja šo jautājumu.

Komisār, Andalūzija prasa, lai likumīga kravas pārkraušana un kuģošanas darbības Alhesirasas līcī, kas reģionam nodrošina labklājību un nodarbinātību, būtu neatdalāmas, un tiktu stingri ievērota vides aizsardzība.

 
  
MPphoto
 
 

  Inés Ayala Sender (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, šī avārija noteikti nav salīdzināma ar citiem negadījumiem, kuros iesaistīti naftas tankkuģi vai pat konteinerkuģi, piemēram, ,,Napoli”, par kuru SJB vēl jāpieņem lēmums.

No otras puses, mums jābūt apmierinātiem, ka priekšsēdētāja vietnieks piedalās šajās debatēs. Pašlaik debates ir pilnībā vērstas uz vides aspektiem. Es uzskatu, ka ir būtiski, ka Barrot kungam ir pilnvaras ar jauniem instrumentiem risināt abus aspektus — vidi un transportu.

Mēs atrisinājām diplomātiskās problēmas ar Gibraltāru par drošību gaisā. Es vēlos ieteikt Barrot kungam, ka arī šajā gadījumā mums jācenšas atrisināt un patiešām uzlabot diplomātiskos aspektus, kas saistīti ar kuģošanas drošību Gibraltārā. Neņemot vērā problēmas, es uzskatu, ka jau pašlaik ir dialoga kanāli, kas var izrādīties ļoti noderīgi.

Es arī uzskatu, ka Spānijas un Andalūzijas iestādes ir izdarījušas visu iespējamo saistībā ar šāda veida avāriju šajā Vidusjūras kritiskajā teritorijā, un, protams, mums ir patiess prieks, ka tās nekavējoties lūdza Eiropas Savienību izmantot tās rīcībā esošos instrumentus.

Mēs esam pārliecināti, ka ir ļoti būtiski dot pilsoņiem cerību attiecībā uz drūmākajiem aspektiem, un tāpēc mums jāaicina jūs vēlreiz īstenot tos EMSA mehānismus, kas izrādījās lietderīgi kā profilakses, un pēc tam kā aizsardzības līdzekļi piekrastes līnijai, lai virzītos uz priekšu ar šo trešo kuģošanas drošības paketi un, jo īpaši, lai uzlabotu ostu sadarbību, kas varbūt ne vienmēr it tik laba, kā varētu būt, un noteikti norādīt visus tos aspektus, kuri attiecas uz kuģu degvielas kvalitātes uzlabošanu — priekšlikums, par kuru nesen vienojās Starptautiskā jūrniecības organizācija (SJO) un kas noteikti uzlabos šāda veida negadījuma iznākumu vai sekas.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (FR) Priekšsēdētāja kungs, es mēģināšu atbildēt uz dažiem jautājumiem. Man jāsaka Galeote kungam, ka Komisija nav informēta par to metāllūžņu toksicitāti, ko ,,New Flame” pārvadāja. Mums nav pamata uzskatīt, ka metāllūžņi ir īpaši toksiski.

Attiecībā uz palīdzību, kas tika sniegta, izmantojot Kopienas civilās aizsardzības mehānismu, to lūdza Spānijas iestādes uzreiz pēc tam, kad notika ar ,,New Flame” saistītā avārija, bet kopš tā laika šāds lūgums vairs nav sekojis. Nobeigumā, kas attiecas uz vraka aizvākšanu, es vēlos informēt Parlamentu, ka glābšanas darbi tiek veikti, jo apstākļi jūrā pašlaik tos atļauj veikt droši. Paredzams, ka šie aizvākšanas darbi tiks pabeigti apmēram trīs mēnešu laikā.

Turklāt Komisija izskata Andalūzijas pašpārvaldes iesniegto sūdzību. Pret visiem konstatētajiem pārkāpumiem tiks ierosināta lieta. Arī Watson kungs man uzdeva dažus jautājumus. Es vēlos viņam pateikt, ka ,,New Flame” vraks patiešām atrodas Gibraltāra teritoriālajos ūdeņos. ,,New Flame” avārijai nebija nekāda sakara ar naftas pārkraušanu; Apvienotās Karalistes iestādes informēja Komisiju, ka naftas pārkraušanas darbības regulēja spēkā esošie tiesību akti un nerādīja īpašas problēmas. Transportkuģi vienmēr ir divkorpusu naftas tankkuģi, kam visiem ir vajadzīgie sertifikāti.

Meyer kungs, kuģu satiksmes uzraudzības direktīva — es noslēgšu atbildes uz jūsu jautājumiem ar šo punktu —veicina sadarbību kuģu satiksmes uzraudzības jomā, bet SafeSeaNet informācijas sistēma nodrošina informācijas apmaiņu.

Queiró kungs, Komisija uzskata, ka attiecībā uz ,,New Flame” avāriju, kā arī uz kopumā uz pārkraušanas darbībām, kas izraisa jūras piesārņojumu, var piemērot direktīvas noteikumus, ar ko paredz kriminālsodus par jūras piesārņošanu. Tomēr 2005. gada direktīva neparedz tiesisku pamatu kriminālsodu piemērošanai personām, kas atbildīgas par jūras piesārņošanu.

Sodu praktiska piemērošana katrā atsevišķā gadījumā nav paredzēta direktīvā, bet attiecīgos valsts tiesību aktos, piemēram, pēc sūdzības iesniegšanas vai kriminālprocesa uzsākšanas. Sodi ir jāpiemēro valstu tiesām, tiklīdz tiek konstatēts tiesību aktu pārkāpums.

Hammerstein kungs, naftas pārvadāšana atklātā jūrā ir ļoti ierasta prakse jūras transporta nozarē. Principā šī prakse nerada problēmas, ja tiek ievēroti visi piesardzības pasākumi. Kuģu īpašnieki ir apkopojuši paraugpraksi pārkraušanas darbībām, t.i. laikā, kad kuģiem tiek piegādāta degviela. Savukārt, SJO gatavojas rīkoties vairākos virzienos, lai novērstu piesārņojumu naftas pārsūknēšanas procesā starp tankkuģiem. Dalībvalstis un Komisija ir aktīvi atbalstījuši šo pieeju, tomēr mēs saglabāsim modrību šajā jomā.

De Grandes Pascual kungs, 2005. gadā trešās likumdošanas paketes kuģošanas drošībai izskatīšanas laikā Komisija iesniedza apspriešanai priekšlikumu direktīvai, ar ko paredz obligāto kopumu kopējiem noteikumiem par civiltiesisko atbildību un apdrošināšanu. Eiropas Parlaments atbalstīja šo priekšlikumu, bet diemžēl līdz šim Padome nav atbilstoši rīkojusies. Šis priekšlikums tika izstrādāts, lai sniegtu pagaidu atbildi jūras piesārņojuma upuriem, līdz tiek īstenotas pastāvīgi atliktās starptautiskās konvencijas. Šādas konvencijas parasti stājas spēkā ar nokavēšanos vai netiek piemērotas visās dalībvalstīs. Tas rada nevienlīdzīgas attieksmes situācijas attiecībā uz jūras transporta operatoriem un negadījuma upuriem.

Es neatbildēju uz visiem jautājumiem, bet es jums vēlos apliecināt, ka Komisija apzinās pastāvīgās nesaskaņas par Gibraltāra teritoriālajiem ūdeņiem. Mums nav jāiesaistās šajā diskusijā. Mēs tikai varam aicināt attiecīgās puses stiprināt sadarbību un uzlabot informācijas apmaiņu. Trīspušu forumā jāpievērš uzmanība sadarbībai kuģošanas drošības jomā.

Dāmas un kungi, ja jūs man ļautu, es vēlos izmantot šo iespēju, lai jūs informētu par to, ka attiecībā uz trešo jūrniecības paketi piesārņojuma novēršanai Parlaments patiešām ir uzņēmies atbildību. Jūsu Transporta komiteja ir pieņēmusi visus septiņus priekšlikumus, un es vēlos izteikt atzinību Parlamentam par man sniegto palīdzību šajā lietā. Tomēr patiesībai atbilst arī tas, ka vismaz Transporta ministru padomes pēdējās tikšanās laikā es pamanīju vairāku dalībvalstu pretestību attiecībā uz diviem priekšlikumiem: pirmkārt, par civiltiesisko atbildību, kuģu īpašnieku atbildību, saistībā ar kuru mums bija jāievieš īpaša obligātās apdrošināšanas sistēma, kas neapšaubāmi turpmāk būs ļoti būtiska. Otrkārt, šo sistēmu papildinošs priekšlikums attiecībā uz karogvalsti. Karogvalsts atbildība ir ļoti būtiska, ja vēlamies, lai visi Eiropas karogi tiktu iekļauti Parīzes memoranda baltajā sarakstā, tādējādi apliecinot, ka tie visi ir kvalitātes karogi. Tomēr mēs to vēl neesam panākuši, un es vēlos pateikt, ka, lai novērstu tādas kuģu bojāejas kā ,,New Flame” gadījumā, mums obligāti jāpieņem tiesību akti, kas, kā mēs ierosinājām trešajā jūrniecības paketē, ir visaptveroši un spējīgi visos posmos efektīvi novērst risku, kas saistīts ar avārijām un piesārņojumu jūrā.

Šajā gadījumā mēs esam pavirzījušies uz priekšu, par ko nav šaubu. Jūras drošības aģentūra, kā jau minēju, ir sniegusi palīdzību. Tā nesen pastiprināja savu piesārņojuma novēršanas kuģu tīklu; tomēr nekas nevar aizstāt šo trešo jūrlietu paketi, attiecībā uz kuru es varu tikai cerēt, ka dalībvalstis ar pilnīgu Parlamenta atbalstu ir gatavas uzņemties savu pienākumu veikšanu. Mēs piedzīvotu ļoti dramatisku situāciju, ja rīt ļoti vārajos un jutīgajos Vidusjūras ūdeņos notiktu naftas noplūde. Šī iemesla dēļ es vēlos jums vēlreiz pateikties par pilno atbalstu tam, lai šī trešā jūrlietu pakete tiktu efektīvi īstenota un lai mums būtu efektīva karogvalstu kontrole un skaidri noteikta kuģu īpašnieku atbildība. Tas ir ļoti būtiski, ja vēlamies novērst šāda veida katastrofas.

Jebkurā gadījumā paldies jums, ka izvirzījāt šo jautājumu, kas dod mums iespēju vēlreiz uzsvērt to, cik absolūti vajadzīga ir kuģošanas drošība.

 
  
MPphoto
 
 

  Gerardo Galeote (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, procedūras jautājums. Komisārs pieminēja Gibraltāra ūdeņus. Es nezinu, vai tā bija tulkošanas kļūda vai komisāra misēklis. Es vēlos lūgt viņu izteikties skaidri šajā jautājumā, jo, kā viņš ļoti labi zina, par šo ūdeņu piederību starp Apvienot Karalisti un Spāniju ir strīds.

Es vēlos lūgt viņam to precizēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (FR) Priekšsēdētāja kungs, es nevēlējos paust nostāju šajā jautājumā, es vienkārši norādīju kuģa bojāejas ģeogrāfisko atrašanās vietu, kas ir Alhesirasa, Gibraltārs. Lūdzu, nepārprotiet mani, es nevēlējos atrisināt strīdu, kurš turklāt nav manā kompetencē.

 
  
MPphoto
 
 

  Graham Watson (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, komisāram bija absolūta taisnība. Tas notika Gibraltāra teritoriālajos ūdeņos, un protokolā jāieraksta, ka ne avārija, ne ,,New Flame” nogrimšana nenotika Gibraltāra vai Alhesirasas līcī, lai kā to dēvētu. Tas notika aiz klints dienvidaustrumu malas Vidusjūrā, un tas skaidri jānorāda protokolā.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Es esmu saņēmis rezolūciju priekšlikumus(1), kas iesniegti atbilstīgi Reglamenta 103. panta 2. punktam.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 24. aprīlī.

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL), rakstiski. – (NL) ,,New Flame” kuģa bojāejas gadījums šķiet galvenokārt koncentrēts uz nesaskaņām attiecībā uz Gibraltāru starp Apvienoto Karalisti un Spāniju. Būtiski, lai diplomātisko ieroču žvadzināšana nepārmāktu vides katastrofas draudus Spānijas piekrastē. Tā galu galā ir patiesā problēma. Vides aizsardzībai vienmēr jābūt prioritātei.

Tad vēl ir atbildības problēma. Jau neskaitāmas reizes tas ir kuģis, kas kuģo zem ,,izdevīguma karoga”, lai tam nebūtu jāievēro tiesību akti un jāmaksā nodokļi, un tad tas iekļūst nepatikšanās. ES vajadzētu būt iespējai rīkoties, lai novērstu starptautisko noteikumu neievērošanu. Ir jābūt kristālskaidram, kas ir atbildīgs šāda veida avārijas gadījumos.

 
  

(1)Sk. Protokolu.


22. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. Protokolu)

23. Sēdes slēgšana
  

(Sēdi slēdza plkst. 23.40)

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika