Indekss 
 Pilns teksts 
Debates
Otrdiena, 2008. gada 22. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

Ķīnas politika un tās ietekme uz Āfriku (debates)
MPphoto
 
 

  Gay Mitchell, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Ķīna sāka nodarboties ar tirdzniecību un pārmainīties 1980. gados, un tā ir palīdzējusi 400 miljoniem savu tautiešu izkļūt ārā no nabadzības, kā to A. M. Gomes kundze minēja savā lieliskajā ziņojumā. Vai otra pasaules daļa šajā laika posmā ir palīdzējusi pārvarēt 400 miljoniem nabadzību? Mums ir jābūt reālistiem šajā ziņā. Šis ir viens no jautājumiem, kas mums šovakar ir jāapspriež.

Daudzas citas pasaules daļas ir piedzīvojušas Ķīnas pūķa kvēli. Ekonomiskā augšupeja daudzās Latīņamerikas un Āfrikas valstīs ir kritusies lielā mērā Ķīnas ekonomiskā pacēluma dēļ. Ķīnas darbība Āfrikā gan investīciju jomā, gan tirdzniecības vai atbalsta sniegšanā pēdējo gadu laikā ir pieaugusi neticamos apmēros. Skaitļi runā paši par sevi. Ķīnas tirdzniecības apmēri ar Āfriku ir palielinājusies no 2 miljardiem ASV dolāru 1999. gadā līdz gandrīz 40 miljardiem ASV dolāru 2005. gadā. Kā jau komisārs minēja, Ķīna šobrīd ir trešais svarīgākais Āfrikas tirdzniecības partneris.

Ķīnas iesaistīšanās Āfrikā ir radījusi daudzas iespējas. Tomēr uz tās ietekmi uz attīstību ir svarīgi palūkoties kritiski. Attīstības potenciāls un attīstības nosacījumi ir divas dažādas vienas monētas puses. Bez viena nav iespējams panākt otru. Ir tiesa, ka daudzās Āfrikas valstīs ir liels attīstības potenciāls, taču korumpētās Āfrikas valstu valdības gadu desmitiem ir parādījušas nevērību pret savu tautu, nedodot tai iespēju attīstīties. Āfrikas politiskās iestādes nolems, vai Ķīnas iesaistīšanas var tikt uzskatītas par ieguvumu vai postu vienkāršajam Āfrikas iedzīvotājam.

Kongo ir lielisks lielas attīstības potenciāla piemērs. Šajā valstī ieņēmumi ir 714 ASV dolāri uz vienu personu gadā. Kongo iedzīvotāji ir daudz cietuši. Ķīna ir vienojusies ar Kongo, ka tā uzcels astoņas slimnīcas, izbūvēs tūkstošiem kilometru ceļa un dzelzceļa stacijas, un par to tā iegūs Ķīnai ļoti nepieciešamos minerālus. Taču, ja to var īstenot, tā nevar būt abpusēji izdevīga situācija vien. Tā var būt trīspusēji izdevīga situācija, jo tādējādi var sekmēt Tūkstošgades attīstības mērķus. Vai mēs Eiropā varam strādāt kopā ar Ķīnu, lai mēģinātu uzlabot notiekošo, lai mēģinātu uzlabot situāciju, nevis vienkārši nopelt to, ko Ķīna dara vai arī nopelt Ķīnas nepilnības? Ja mēs varam darboties kopā ar Ķīnu un Āfriku, lai uzlabotu labu pārvaldību, tad, manuprāt, mēs varam sniegt palīdzību, nodarboties ar tirdzniecību un panākt uzlabojumus.

Es uzskatu, ka komisāram bija taisnība: ja mēs vēlamies, lai Ķīna mūs uzklausa, „megafona diplomātija” nedarbosies. Ķīnas raksturs lielā mērā ir tāds, ka tā nedrīkst zaudēt reputāciju. Ar diplomātiju – klusu diplomātiju – ir lielākas iespējas panākt to, ko mēs vēlamies. Manuprāt, Eiropai ir jāstrādā kopā ar Ķīnu, lai sekmētu labāko praksi, kas varētu būt pirmā īstā iespēja kaut ko darīt Āfrikas labā pēc gadiem ilgas runāšanas par to, bet nekā nedarīšanas. Ja Ķīna izdara uz mums spiedienu sacensties Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā, jo labāk. Mums ir vajadzīga šāda konkurence; mums ir vajadzīgs šāds spiediens.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika