Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 22. aprīlis - Strasbūra

4. 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšana (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums ir kopīgas debates par

– Dan Jørgensen ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta 2006. gadam īstenošanu, III iedaļa – Komisija

(SEC(2007)1056 – C6 0390/2007 – 2007/2037(DEC)
(SEC(2007)1055 – C6 0362/2007 – 2007/2037(DEC) (A6-0109/2008),

– José Javier Pomés Ruiz ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta 2006. finanšu gadam īstenošanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments (C6-0363/2007 - 2007/2038(DEC) (A6-0091/2008),

– Nils Lundgren ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu, II iedaļa – Padome (C6-0364/2007 - 2007/2039(DEC)) (A6-0096/2008),

– Nils Lundgren ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu, II iedaļa – Padome (C6-0365/2007 - 2007/2040(DEC)) (A6-0097/2008),

– Nils Lundgren ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu, V iedaļa – Revīzijas palāta (C6-0366/2007 - 2007/2041(DEC)) (A6-0093/2008),

– Nils Lundgren ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (C6-0367/2007 - 2007/2042(DEC)) (A6-0098/2008),

– Nils Lundgren ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu, VII iedaļa – Reģionu komiteja (C6-0368/2007 - 2007/2043(DEC)) (A6-0095/2008),

– José Javier Pomés Ruiz ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu, VIII iedaļa – Eiropas Ombuds (C6-0369/2007 - 2007/2036(DEC)) (A6-0092/2008),

– Nils Lundgren ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu, IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (C6-0370/2007 - 2007/2044(DEC)) (A6-0094/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0372/2007 - 2007/2047(DEC)) (A6-0111/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas mācību fonda 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0381/2007 - 2007/2056(DEC)) (A6-0114/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas profesionālās izglītības attīstības centra 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0371/2007 - 2007/2046(DEC)) (A6-0110/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Savienības Iestāžu tulkošanas centra 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0378/2007 - 2007/2053(DEC)) (A6-0124/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas slimību profilakses un kontroles centra 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0386/2007 - 2007/2060(DEC)) (A6-0117/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0375/2007 - 2007/2050(DEC)) (A6-0116/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (bijušā Eiropas Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra) 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0374/2007 - 2007/2049(DEC)) (A6-0113/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0373/2007 - 2007/2048(DEC)) (A6-0112/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Vides aģentūras 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0376/2007 - 2007/2051(DEC)) (A6-0122/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0377/2007 - 2007/2052(DEC)) (A6-0128/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Zāļu aģentūras 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0379/2007 - 2007/2054(DEC)) (A6-0125/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0384/2007 - 2007/2059(DEC)) (A6-0120/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Jūras drošības aģentūras 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0382/2007 - 2007/2057(DEC)) (A6-0115/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0383/2007 - 2007/2058(DEC)) (A6-0118/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0387/2007 - 2007/2062(DEC)) (A6-0123/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūras 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0385/2007 - 2007/2061(DEC)) (A6-0119/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0389/2007 - 2007/2214(DEC)) (A6-0126/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eurojust 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0380/2007 - 2007/2055(DEC)) (A6-0129/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Policijas akadēmijas 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0388/2007 - 2007/2063(DEC)) (A6-0121/2008),

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz 6., 7., 8. un 9. Eiropas Attīstības fonda (EAF) 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (KOM(2007)0458 – C6-0118/2007 – 2007/2064(DEC)) (A6-0106/2008),

(bijušais referents: Stubb kungs)

– Hans-Peter Martin ziņojumu Budžeta kontroles komitejas vārdā par budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas GNSS Uzraudzības iestādes 2006. finanšu gada budžeta īstenošanu (C6-0049/2008 - 2008/2000 (DEC)) (A6-0127/2008).

  Dan Jørgensen, referents. − (DA) Priekšsēdētāja kungs, sākumā es vēlos atgādināt ikvienam, ka mēs tuvojamies ārkārtīgi svarīga uzdevuma izpildes noslēgumam. Vispārīgi runājot, Parlamenta loma tiek analizēta saistībā ar citu iestāžu lomu, varbūt varētu teikt, ka mums ir trīs galvenie uzdevumi. Mēs izstrādājam likumdošanu Eiropas valstīm un to pilsoņiem. Mēs izstrādājam budžetu, t.i., nosakot, kā ir jāizmanto ES līdzekļi. Visbeidzot, mūsu pēdējais uzdevums ir darboties kā uzraudzības iestādei. Tieši Parlaments ir pilsoņu sargsuns, ja tā varētu teikt. Uzdevums, kuru mēs šodien gatavojamies pabeigt, iespējams, ir vissvarīgākā uzraudzības iestādes lomas daļa: tā ir daļa, kurā mēs rūpīgi pārbaudām Komisiju un citas iestādes – kā tās pārvalda līdzekļus, un, kas ir ne mazāk svarīgi, novērtējam, kā šis process notiek dalībvalstīs, kur, kā mēs zinām, tiek pārvaldīti 80 % ES līdzekļu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, mans pienākums ir paslavēt manus kolēģus, Parlamenta locekļus, no citām grupām. Tieši Parlaments kopumā šodien balsos par ziņojumu. Es uzskatu, ka mūsu sadarbība ar Budžeta kontroles komiteju bija lieliska. Es jo īpaši vēlētos pieminēt ēnu referentus, kas, manuprāt, devuši ļoti konstruktīvu ieguldījumu šajā jautājumā. Tieši šī iemesla dēļ mēs spējām tik ļoti ietekmēt Komisiju un uzsākt tik konstruktīvu dialogu ar to.

Es vēlētos minēt pāris pozitīvu aspektu. Es noteikti runāšu arī par negatīvajiem, bet es gribētu sākt ar pāris pozitīviem aspektiem par iepriekšējiem gadiem. Nav šaubu, ka lauksaimniecības nozarē mēs esam panākuši ievērojamu progresu saistībā ar līdzekļu kontroli. „Integrētā finanšu kontroles sistēma” – tā, iespējams, nedomā daudzi Eiropas pilsoņi, kas klausās šo runu – nozīmē, ka ir ieviests pilnīgi jauns un efektīvāks ES lauksaimniecības līdzekļu kontroles veids. Sistēma ir ļoti efektīva. Eiropas Revīzijas palāta pati to ir uzsvērusi vairākas reizes. Mēs jau zinām, ka dažu gadu laikā šī ļoti efektīvā sistēma, kas noteikti pelnījusi uzslavu, pamatā ietvers visus līdzekļus saistībā ar lauksaimniecības politiku. Tomēr, pēdējo gadu laikā, mēs esam dzirdējuši spēcīgu kritiku par vairākiem punktiem, kas saistīti ar pētniecības politiku. Papildus ir jāatzīmē, ka Komisija ir ļoti nopietni ņēmusi vērā mūsu kritiku un ieviesusi rīcības plānu, kas ir nodrošinājis, ka daudzas šīs problēmas ir risināšanas procesā. Komisijai pienākas atzinība par paveikto šajā jomā. Visbeidzot, mēs, dabiski, esam ļoti priecīgi par iniciatīvu, kas ir parādījusies atklātībā. Mums tagad ir skaidrība par ES atbalsta saņēmējiem attiecībā uz sociālajiem fondiem un lauksaimniecības izdevumiem. Turklāt mēs tagad uzzināsim dažādu darba grupu dalībnieku vārdus Padomē un Komisijā, tas ir jautājums, par kuru šis Parlaments cīnās daudzus gadus. Komisija tagad ir piekritusi atklāt šo informāciju.

Man jāsaka, ka tā ir ļoti pozitīva tendence. Tomēr, protams, ir skaidrs, ka šis process ir skāris jomas, kurās ir kaut kas kritizējams. Ikviens, kas sekoja līdzi procesam, zina, ka tas ir īpaši saistīts ar divām jomām: struktūrfondiem un ārlietu politikas jautājumiem, t.i., ārlietām. Attiecībā uz struktūrfondiem Revīzijas palāta nepārprotami secināja, ka 12 % izmaksāto līdzekļu nav bijis vajadzības izmaksāt: 12 % vai gandrīz 4 miljardi eiro. Ir skaidrs, ka šāda situācija nekādā gadījumā nav pieņemama.

Tas bija sākuma punkts uzdevumam, ko mēs šodien pabeigsim. Ir notikušas vairākas konsultācijas, un man personīgi ir prieks par ciešo dialogu komitejas un Komisijas starpā. Es kā referents varu tagad beigt darbu, garantējot apstiprinājumu, pateicoties tikai faktam, ka mēs esam sasnieguši vairākus būtiskus mērķus. Komisija faktiski ieviesa ievērojamu skaitu reformu – ziņojumā parādīts, ka tagad tiks īstenoti 37 ļoti konkrēti jautājumi. To pieņēma Komisāru kolēģija. Dažās jomās ir nepieciešama gan lielākas, gan ciešākas kontroles ieviešana, citās jomās ir nepieciešams tikai vienkāršot kontroles mehānismu, lai to padarītu efektīvāku. Visās jomās ir noteikti ļoti precīzi termiņi. Mums tika doti daži ļoti skaidri kritēriji par atgriezeniskās informācijas sniegšanu, lai gan mums, gan sabiedrībai būtu iespēja pārbaudīt, ka darbam reāli ir pozitīvs rezultāts. Mums ir jāatceras divas lietas: pirmkārt, protams, fakts, ka nauda, kas tika nepareizi izmaksāta 2006. gadā – kas ir šī procesa priekšmets – ir jāatgūst. Mēs domājam, ka tas tagad ir garantēts. Tomēr ir jābūt arī garantijai, ka šāda situācija atkal neatkārtosies nākotnē. Tas, iespējams, ir ne mazāk būtiski. Mēs domājam, ka šis mērķis tiks sasniegts ar jaunajām procedūrām, kuras ierosinājusi Komisija.

Ir pašsaprotami, ka ar skaistiem vārdiem ir par maz. Lai gan mēs esam pateikuši, ka pieņemam ierosinātās reformas, mēs kontrolēsim šo jautājumu un ļoti rūpīgi vērosim procesa norisi. Tādēļ es šodien vēlētos arī izvirzīt ierosinājumu par papildinājumu, kuru, es saprotu, ka Komisija ir gatava atbalstīt. Es esmu saņēmis norādi no Kallas kunga, ka pieņemams risinājums varētu būt, ja Komisija varētu tikties ar Budžeta kontroles komiteju vienu reizi mēnesī un dot mums iespēju pārrunāt šajā jomā sasniegto progresu. Tas varētu būt liels ieguvums abām pusēm.

Es vēlētos piebilst dažus vārdus par otro jomu, kurā mēs esam sastapušies ar nopietnām problēmām. Tie ir ārpolitikas jautājumi. Precīzāk, tas ir jautājums par Irāku. Mēs zinām, ka ES nodrošina finansējumu Irākas atjaunošanai – šādai rīcībai pilnīgi noteikti ir ļoti daudz labu politisku iemeslu. Mēs esam izcēluši Irāku kā piemēru. Mēs vēlējāmies saņemt to projektu sarakstu Irākā, kurus daļēji vai pilnībā finansē ES, izmantojot ANO un Pasaules Banku. Šāda saraksta ieguve izrādījās ārkārtīgi sarežģīta. Tam bija nepieciešami vairāki mēneši. Informācija, kurai pēc mūsu domām vajadzēja būt sarakstā, tur nebija, un notika ilgas diskusijas, līdz pavisam nesen mēs beidzot ieguvām informāciju, kuru mums vajadzēja saņemt jau pirmajā reizē. Šis, protams, ir iemesls, kāpēc mēs tikai tagad varam sniegt informāciju par budžeta izpildi šajā jomā. Vissvarīgākais jautājums šajā jomā, dabiski, ir šāds: kas notiks turpmāk? Irāka ir tikai viens piemērs. Kas notiek ar pārējām valstīm, kuru pavisam ir vairāk nekā 100, kur ES nodrošina atbalstu dažādām darbībām? Komisija tagad ir apņēmusies nodrošināt publisku piekļuvi tiešo labumu guvēju sarakstam, t.i., tiešajiem atbalsta saņēmējiem, sākot ar 2007. gadu un turpmāk, es šādu rīcību atzīstu un uzskatu, ka tā ir pilnīgi nepieciešama.

Visu šo iemeslu dēļ es iesaku apstiprināt budžeta izpildi. Gan Komisijas, gan dalībvalstu darbā ir saskatāmi vairāki kritizējami aspekti. Es arī vēlētos teikt, ka mēs esam guvuši panākumus – labu dialogu ar Komisiju. Tas nozīmē, ka mēs tagad varam ieteikt, lai apstiprinātu budžeta izpildi par 2006. gada kontiem. Vēl pastāv jomas, kurās mēs vēlētos turpmāku risinājumu. Mēs ļoti lielā mērā vēlētos saņemt „valsts deklarācijas par pārskatu ticamību”, šāds termins tiek izmantots Parlamentā, t.i., ikgadējās valsts audita deklarācijas, kuras paraksta attiecīgās valsts finanšu ministrs. Mēs joprojām uzskatām, ka tas varētu būt ļoti lietderīgs paņēmiens cīņā ar meliem, krāpšanu un slepenību attiecībā uz ES līdzekļiem atsevišķās valstīs. Ar šādu noslēguma novēlējumu es vēlētos jums pateikties par iespēju runāt pirmajā kārtā.

  José Javier Pomés Ruiz, referents. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, laipni lūgti piedalīties šajās debatēs, kuras apmeklē ģenerālsekretārs, un, protams, laipni lūgti runāt ar Kallas kungu. Es nevaru apsveikt nevienu no Padomes, jo izrādās, ka tā nav saistīta ar pārskatiem un atbildības uzņemšanos par politiskajām debatēm budžeta izpildes jautājumos. Es ceru, ka tad, kad Padomei būs prezidents, pēc Lisabonas līguma noslēgšanas, mums būs garantija, ka Padome arī piedalīsies šajās debatēs.

Es vispirms vēlētos apsveikt savu kolēģi, Dan Jørgensen kungu, ar lieliski sagatavoto ziņojumu un uzsvērt viņa teiktajā, cik labi Eiropas Savienībā tiek risināti jautājumi, un kā risinājumi tiek uzlaboti ar katru gadu. Viņš minēja dažas komisāra Kallas kunga iniciatīvas un Komisijas darba pārredzamības politiku. Pirms diviem mēnešiem es biju referents pašiniciatīvas ziņojumam, kurā tika atbalstīta pārredzamības politika. Jā, Komisija patiešām progresē pārredzamības politikas jautājumā, tāpat kā to ir izdarījis Parlaments.

Es vēlētos atzīmēt, ka Parlamenta loma budžeta izpildes apstiprināšanā ir politiska loma, un ka mēs neesam, un mums arī nevajadzētu būt grāmatvežiem. Tā ir politiska loma, un jautājums, uz kuru mums ir jāatbild pilsoņiem, ir šāds: vai mēs spēsim izpildīt budžetā paredzētos uzdevumus 2006. finanšu gadā ar Parlamenta rīcībā esošajiem līdzekļiem? Tādi jautājumi kā Parlamenta gatavošanās paplašināšanai, lai uzņemtu jaunas dalībvalstis, informācijas politikas paplašināšanai, sava darba uzlabošana, gatavošanās Lisabonas līgumā izvirzīto mērķu sasniegšanai, tie ir aspekti, kuros mums būs jāpieņem vairāk tiesību aktu un tas jādara vislabākajā iespējamajā veidā.

Kāds ir politiskais spriedums par to, ko mēs esam paveikuši šo finanšu saistību jomā? Tas ir pozitīvs. Mēs esam labi strādājuši. Es vēlētos izcelt dažus faktus, kas notikuši šajā finanšu gadā. Pirmkārt, pēc priekšsēdētāja Hans Pöttering iniciatīvas mēs esam uzsākuši politisku dialogu starp prezidentūru un budžeta izpildes procedūru, kas līdz šim nav bijis iespējams. Tagad tas ir iespējams, un jūsu priekšsēdētāja vietnieks piedalījās debatēs par jautājumiem, kurus komiteja šajās debatēs uzdeva tieši viņam. Tāpat pēc priekšsēdētāja iniciatīvas Prezidijam būs regulāra darba procedūra ar Budžeta komiteju un Budžeta kontroles komiteju, tāpēc paldies jums.

Daudzi Parlamenta darba pārredzamības jautājumi ir uzlabojušies, kā jūs redzat ziņojumā. Mēs esam uzlabojuši mūsu asistentu lomu prezentāciju. Šajā gadā mums nebija iespējas beidzot izstrādāt statūtus attiecībā uz asistentiem, ko mēs lūdzām. Tas, kas patiesībā notika, ir, ka mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, bija vajadzīgs ilgs laiks, lai sagatavotu pašiem savus statūtus. Īsumā, mums ir jālūdz pacietība, bet mums ir jāuzsver, ka mēs vēl neesam sasnieguši šo mērķi. Taču 2006. gadā, atskaites gadā, 99 % no dokumentiem tika iesniegti pareizi, tāpēc es domāju, ka arī šis jautājums attīstās pareizajā virzienā.

Mums ir neatrisinātas problēmas, un mēs vairāk vai mazāk cenšamies darīt, ko spējam. Pilsoņi nesaprot, kāpēc Parlaments atrodas trīs vietās, viņi to nesaprot un arī nesapratīs, jo to nav viegli saprast. Šis ir vēl viens uzdevums, kad Padomei būs priekšsēdētājs: atrast risinājumu. Taču Parlaments savu pienākumu ir izpildījis un samazinājis trīs atrašanās vietu izmaksas no 203 miljoniem eiro 2002. gadā līdz 155 miljoniem eiro. Mēs esam samazinājuši rēķinu par 24 %, un tas ir labi.

Kādus jautājumus mēs risināsim saskaņā ar ziņojumā minēto? Kā jau es tikko teicu, pieņemsim galīgus statūtus saviem asistentiem, tāpat kā tādi ir mums pašiem. Ir arī nepieciešams uzlabot likumdošanas procesu. Parlaments pildīs kvalitatīvi nozīmīgāku lomu, un tam būs lielāka slodze darbā ar Lisabonas līgumu, kad pienāks tā laiks.

Cerēsim, ka Beļģijas valdība, tagad, kad mums ir Beļģijas valdība, izturēsies pret mums nedaudz labāk jautājumā par ēku politiku nekā pret mums ir izturējušies līdz šim, kad attieksme bija viduvēja.

Noslēgumā es vēlētos teikt, ka mums ir bijis darbīgs gads jautājumā par mūsu budžeta atbildību, un tādēļ es lūdzu jūs balsot par šiem 2006. gada pārskatiem.

  Nils Lundgren, referents. − (SV) Priekšsēdētāja kungs, es esmu bijis referents šīm citām iestādēm, kā tās tika nodēvētas, pavisam tās ir septiņas, proti, tās ir Padome, Kopienu tiesa, Revīzijas palāta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzības iestāde un Eiropas Ombuds.

Man nav bijis nopietnu iebildumu ne pret ko, ko esmu apskatījis. Tie ir parasti komentāri par to, ko var un vajadzētu uzlabot. Nav bijuši atklājumi, kas jebkādā veidā liktu apšaubīt budžeta izpildi kādai no šīm septiņām iestādēm.

Neraugoties uz to, es vēlētos izmantot šo iespēju atgādināt ikvienam, ka budžeta izpildes apstiprināšana, precīza atbildība, ir būtiska demokrātijā. Man nav ticības, ka šis Parlaments varēs tikt galā ar šo uzdevumu, jo es veicu tieši to pašu darbu, pārbaudot septiņas iestādes pirms diviem gadiem un tad, dāmas un kungi, atklāju biedējošus pārkāpumus Reģionu komitejā. Es atklāju, ka šeit notiek ļoti nopietna krāpšana. Es ieguvu materiālu, kuru jūs visi varējāt izlasīt slepenajā lasītavā.

Šajā jautājumā tika veiktas trīs atsevišķas izmeklēšanas: vienu veica OLAF, Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs, otru veica Revīzijas palāta un trešo – iekšējo izmeklēšanu – veica pati Reģionu komiteja. Tā atlaida savus iekšējos auditorus. Sūdzību saraksts bija bezgalīgs.

Tādēļ es, protams, ierosināju, ka mums nevajadzētu apstiprināt budžeta šādos apstākļos. Es to pateicu komitejā. Komiteja tomēr nobalsoja par budžeta izpildi. Es to pašu pateicu šeit Parlamentā pirms diviem gadiem, un jūs ar balsu vairākumu nobalsojāt par budžeta izpildi.

Tas parāda, ka tad, kad jums vajadzētu šeit balsot par budžeta izpildi šodien pēc mana ieteikuma, jūs tā nedarītu, jo es jau runāju tikai ieraduma pēc. Šis sasaukums neuzņemas atbildību. Tas vairāk domā par ES reputāciju. Jūs vairāk domājat par pilsoņu, vēlētāju mānīšanu. Viņi nedrīkst zināt, kas notiek. Tādējādi ar ievērojamām skumjām šoreiz es saku: „Jā, šīm citām iestādēm var apstiprināt budžeta izpildi”. Es to varu darīt ar tīru sirdsapziņu. Vairums no jums to nevar.

  Hans-Peter Martin, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, jūs, despots! Mana šīs dienas runa ir paredzēta visiem tiem ...

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Priekšsēdētājs . − Jūs jau otro reizi šādi runājat. Es paturu tiesības vērsties pret jums.

  Hans-Peter Martin (NI), referents. – (DE) Man šodien šeit ir jānovada mācību stunda visiem tiem, kas ir ieinteresēti jautājumā par to, kā tieši tiek pieņemti politiski lēmumi, pamācoša luga par kontroles trūkumu šajā Parlamentā. Kad nākotnes politisko zinātņu studenti vai pilsoņi, kas interesējas par politiku, kaut ko par to dzirdēs, tā jau būs klasika. Ziņojumā par budžeta izpildi mēs vārdu pa vārdam iekļāvām fragmentus, kurus piedāvāja lielāko grupu dalībnieki, paužot viedokli, kurā tika kritizēta aģentūras. Piemēram, ka ir skaidrs, ka decentralizācija un pilnvaru deleģēšana bija viens no galvenajiem 1999. gadā uzsākto Komisijas reformu mērķiem, bet Komisija joprojām nav izstrādājusi pētījumu vai ziņojumu, vai starpposma finanšu pārskatu par šo administratīvās pārraudzības formu. Tad es šo faktu iekļāvu savos galvenajos apsvērumos.

Šī teksta autore, Gräßle kundze, pārstāv lielu grupu. Viņas grozījums ziņojumam bija tieši šo apgalvojumu izņemšana. Varu minēt vairākus citus piemērus, tostarp Haug kundzes darbu, kas arī bija saistīts ar kritiskām piezīmēm par aģentūrām, uzsverot, piemēram, ka tikai divas aģentūras ir pilnībā neatkarīgas no ES dotācijām, turpretim vairumu no tām finansē ES fondi – tas ir minēts vienā no Haug kundzes dokumentiem. Tomēr no šī dokumenta tas ir izņemts!

Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājs, Bösch kungs, bieži izsaka ļoti kritiskas piezīmes par aģentūrām – bet ne komitejā. Tad, kad tas patiešām ir svarīgi, kad ir piemērots brīdis, kad ir reāla iespēja tieši norādīt, ka aģentūrās izplatās bezatbildība, kas ir nožēlojami, tad pēc lielo grupu pieprasījuma, tas tiek vienkārši izdzēsts. Tādējādi viss paskaidrojošais paziņojums tiek vienkārši cenzēts, tāpēc es atļaušos izlasīt to, kas vairs nebūs pieejams sabiedrībai pēc plenārsēdes.

Izņemtā teksta daļa ir šāda: „Decentralizācija un pilnvaru deleģēšana bija 1999. gadā sākto Komisijas reformu galvenie mērķi. Līdz šim brīdim nav iesniegts neviens šī procesa vērtējums. Turklāt Komisija ne reizi nav sniegusi pārliecinošu paskaidrojumu par pievienoto vērtību, kuru nodrošina aģentūru decentralizācija, kāpēc to uzdevumus tik pat labi nevar veikt Komisija vai daudzos gadījumos, kāpēc Eiropas Savienības rīcība attiecīgajā jomā vispār bija nepieciešama.

Tā rezultātā tikai izplatījās bezatbildība. Uz savādu politisku lēmumu pamata tika veidotas jaunas aģentūras. Šīs jaunās aģentūras nav iespējams kontrolēt, un bieži vien tās ir nekontrolējamas, galvenokārt neefektīvi darbojas un, kas visbūtiskāk, rada ievērojamu nastu Eiropas nodokļu maksātājiem.

Tajā pašā laikā ir ieviestas bezprecedenta pilnvaras personālam. Citiem vārdiem sakot, Komisijas reformu centieni, kuru mērķi bija saistīti ar pārliecināšanos par atbildību, atskaišu sistēmu, efektivitāti, jaunu Eiropas pakalpojumu kultūru un darba pārskatāmību, ir pamatīgi izgāzušies. Nepieņemamais juceklis pilnvaru deleģēšanā un decentralizācijā tagad visiem ir skaidri redzams. Tā nav atbildīga rīcība.“

Pat referentam nav atļauts to iekļaut paskaidrojumos. Protams, tas atbilst politiskajam scenārijam, kad, sākoties debatēm par divdesmit ziņojumiem, kurus es iesniedzu komitejai, katru reizi runāja kāds cits, tika sagatavoti un arī cenzēti papildinājumi, runātājam to nezinot.

  Christofer Fjellner, referents. − (SV) Priekšsēdētāja kungs, es sākšu ar budžeta izpildes apspriešanu saistībā ar Eiropas Attīstības fondu. Daudzi no jums šeit, iespējams, gaidīja citu garu, ziemeļniecisku jaunu cilvēku, kas darītu šo darbu, proti, mūsu kolēģi Alexander Stubb kungu, bet, kā daži no jums zina, Alexander nevarēja šodien šeit ierasties, jo viņš ir iecelts par Somijas jauno ārlietu ministru. Tādēļ viņš man lūdza šodien pārņemt šo pienākumu un iepazīstināt ar viņa darbu un sagatavoto ziņojumu. Es domāju, ka es runāju vairākuma vārdā, sakot, ka mums ir skumji, ka Alexander šeit vairs nestrādās, bet šāds piedāvājums ir laba ziņa viņam pašam un īpaši laba ziņa Somijai.

Tomēr es vēlētos sākt ar apsveikumu viņam par darbu, ko viņš paveicis Eiropas Attīstības fondā. Darbs komitejā ritēja ļoti labi, un visa apvienotā komiteja šodien apspriež attīstības fondu budžeta izpildi. Eiropas Attīstības fondi, protams, ir viens no līdzekļiem demokrātijas un ekonomiskās attīstības veicināšanai Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs. Tieši šī iemesla dēļ, pēc manām domām, ir gandarījums redzēt, ka nauda tiek izmantota atbildīgi un pareiziem mērķiem. 2006. gadā šim fondam bija ievērojami resursi – 3 miljardi eiro saistībās, un tas spēja izmaksāt tikai nedaudz mazāk kā 90 % no šīs summas.

Tomēr fakts, ka mēs šodien esam apmierināti, ka spējam apstiprināt un ierosināt budžeta izpildes apstiprināšanu Komisijai, kas ir vadījusi šos attīstības fondus – un par to mēs tik tiešām esam apmierināti – nenozīmē, ka nav problēmu vai nav jomu, pie kurām būtu jāstrādā nākotnē. Es tikai vēlētos pieminēt dažas no tām. Piemēram, atšķirībā no pagājušā gada mēs varam konstatēt, ka Revīzijas palāta neizteica pilnīgi skaidru pārliecību, bet tikai norādīja uz vairākām problēmām, piemēram, par darījumiem, kurus vajadzēja labāk dokumentēt, un maksājumiem no dažādām delegācijām. Tomēr es vēlētos piešķirt uzticības kredītu Komisijai par to, ka tā ir uztvērusi šīs problēmas nopietni un sagatavojusi konkrētus, korektus un nozīmīgus risinājumus šīm problēmām.

Turklāt mēs savā ziņojumā arī pievērsāmies problēmām, kuras radīja modernu informācijas sistēmu ieviešanas aizkavēšanās. Šis ir jautājums, kuru mēs uztveram nopietni, un mēs ceram, ka Komisija turpinās to risināt.

Par aspektiem, kas ir vairāk administratīvi un ekonomiski, esmu runājis pietiekami, pastāv arī vairāki politiski nozīmīgi jautājumi, par kuriem es vēlētos runāt. Pirmkārt, Eiropas Attīstības fonda darbu varētu ievērojami atvieglot, ja tas tiktu iekļauts parastajā budžetā. Līdzīgi mēs uzskatām, ka, ja mums būtu viena finanšu regula, kas kontrolētu visus pašreizējos un turpmākos attīstības fondus, tas arī atvieglotu mūsu darbu.

Tas būtu viss par Eiropas Attīstības Fondu. Es vēlētos izmantot iespēju, lai īsi pieminētu jautājumu par neatkarīgo aģentūru budžeta izpildes apstiprināšanu. Es par to runāju daļēji tādēļ, ka es esmu bijis atbildīgs par šo darbu Eiropas Tautas partijas un Eiropas demokrātu grupā, bet galvenokārt, iespējams, tāpēc, ka referentam, kā mēs tikko dzirdējām, ir neparasta attieksme, lai neteiktu vairāk, un viņš nav ievērojis nostāju, par kuru vienojās komiteja. Es domāju, ka ir ļoti savādi, ka Hans-Peter Martin kungs neizvēlējās izdzēst savu vārdu no visiem šiem ziņojumiem, ņemot vērā, ka tas nav viņa viedoklis, par kuru mēs šodien plenārsēdē balsosim.

Ja, neskatoties uz visu, man ir jārunā par pašu darbu kā tādu, par dažiem būtiskiem viedokļiem, kas par spīti visam, ir atspoguļoti šajos ziņojumos – un kurus mēs esam ieguvuši, pateicoties veiksmīgai un ciešai sadarbībai Sociālistu grupas un mūsu – Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības – grupas, kā arī Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupas starpā, – es tikai vēlētos pievērst uzmanību faktam, ka mēs apstiprinām budžeta izpildi, jo domājam, ka Revīzijas palātas paziņojumam par to, ka tā apstiprina šo neatkarīgo aģentūru finanšu vadību, ir pamats. Tomēr paralēli tam šajā jautājumā pastāv problēmas, mēs ceram, ka tās tiks risinātas. Tas īpaši attiecas uz visām iestādēm – Padomi, Komisiju un Eiropas Parlamentu, – kam vajadzētu labāk izpētīt aģentūru pieprasījumus. Es ceru, ka ikviens uzņemsies atbildību par to.

Es atgriezīšos nākamajā gadā, kad būšu referents šajā jautājumā, un ceru, ka spēšu pamatīgāk pārrunāt šo jautājumu ar Komisiju.

  Siim Kallas, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (ET) Priekšsēdētāja kungs, Jørgensen kungs, referenti, godājamie Parlamenta deputāti, ļaujiet man pateikties Parlamentam, Budžeta kontroles komitejai, referentam Jørgensen kungam un viņa kolēģiem referentiem par ziņojumu, ko viņi ir sagatavojuši, un komitejas ieteikumu, ka 2006. gada budžeta izpilde būtu jāapstiprina. Es vēlos pateikties arī Alexander Stubb kungam par viņa ziņojumu, kurā aplūkota budžeta izpilde attiecībā uz Eiropas Attīstības fonda instrumentu izmantošanu.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Revīzijas palāta nespēja sniegt pilnībā pozitīvu atzinumu par 2006. gada pārskatu ticamību un ar tiem saistīto transakciju likumību un regularitāti, šī audita rezultāti ir vislabākie, kopš tika uzsākta ticamības deklarāciju sniegšanas prakse. Revīzijas palāta atzina mūsu panākto progresu. Es ar prieku varu teikt, ka to atzina arī Parlamenta Budžeta kontroles komiteja.

Šī gada debatēs ir pievērsta uzmanība struktūrfondiem, dalībvalstu pienākumiem, līdzekļu atgūšanai un pielāgojumiem, kā arī jutīgajai ārējās palīdzības jomai. Pie šiem jautājumiem ir jāstrādā. Mēs piekrītam, ka ir jāveic regulāras pārbaudes ne tikai budžeta izpildes procedūras dēļ, bet arī dibināšanas līgumā minēto noteikumu un to svarīguma dēļ.

Es ierosinu, ka Komisijas locekļiem vai pārstāvjiem regulāri vajadzētu piedalīties Parlamenta sanāksmēs, lai pārrunātu vienu no trim jomām, kas ir budžeta izpildes procedūras pamatā šajā gadā, un ziņotu par to. Šīs jomas ir: dalībvalstu atbildības palielināšana jomās, kur atbildība tiek dalīta starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm, struktūrfondu izlietošana un ārējo darbību finansēšanas kontrole (galvenokārt tās finansēšanas kontrole, kuru veic starptautiskās organizācijas).

Maijā ir plānots uzsākt parastās pārrunas par politisko stratēģiju nākamajam gadam tajās nozarēs, kas ir manā kompetencē.

Jūnijā komisāriem, kas atbild par strukturālajiem fondiem, vai viņu pārstāvjiem un Budžeta kontroles komitejai vajadzētu izvērtēt sākotnējos rezultātus atbilstīgi strukturālo fondu darbības plānam. Pirmā ceturkšņa ziņojums par struktūrfondu darbības plānu tiks nosūtīts Parlamentam maijā.

Jūlijā vai septembrī Ārējo attiecību komisārei vai viņas pārstāvim vajadzētu sniegt godājamajiem deputātiem jaunāku informāciju par ieguldījumu fondiem, kas ir paredzēti ārējo darbību uzlabošanai, par Eiropas Savienības finansējuma, kas tiek veikts caur starptautiskām organizācijām, pārredzamību un par kontroles pasākumiem, kas veikti šajā jomā.

Runājot par Komisijas 2007. gada kopsavilkuma pārskatu un iekšējo auditoru ziņojumu par 2007. gadu, es varēšu sniegt informāciju jūlijā vai septembrī, un mums vajadzētu turpināt debates par budžeta izpildes apstiprināšanu, līdzekļu atgūšanu un pārbaužu izmaksām saistībā ar šiem jautājumiem. Komisija sagatavos ziņojumu par šiem jautājumiem oktobrī. Tas nodrošinās pamatu starpiestāžu debatēm par kļūdas pieļaujamo risku.

Komisijas oficiālās atbildes uz Parlamenta un Padomes ieteikumiem tiks iesniegtas Parlamentam un Padomei, kā jau ierasts, rudenī.

Mani kolēģi Danuta Hübner kundze un Vladimír Špidla kungs jau ir iesnieguši Parlamentam pārskatu par rīcības plānu, lai uzlabotu strukturālo fondu darbību pārraudzību.

Komisija un dalībvalstis plāno piemērot īpaši izstrādātus pasākumus, lai samazinātu daudzas kļūdas strukturālo fondu darbību realizācijā.

Runājot par strukturālajiem fondiem, Komisija ir bijusi stingra attiecībā pret dalībvalstīm un to atbildību par izmaksu pārbaudēm, un, kur bija nepieciešams, pārtrauca maksājumus un veica finansiālus labojumus. Komisija ir apņēmusies pastiprināt šīs darbības un sasniegt taustāmus, mērāmus rezultātus.

Dalītās pārvaldības jomā dalībvalstis ir iesniegušas deklarāciju un revīziju kopsavilkumus. Attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas nav iesniegušas kopsavilkumus, tiks piemērota tiesvedība, kā paredzēts dibināšanas līguma 226. pantā.

Konsekventā prasība dalībvalstīm iesniegt šādus kopsavilkumus katra gada sākumā sāk nest augļus.

Komisāre Benita Ferrero-Waldner kundze izskaidroja Parlamentam Eiropas Savienības izmantotos finansēšanas principus ar piemēru par palīdzību Irākai, un ierosināja priekšlikumus, kā labāk pārbaudīt atsevišķus finansēšanas pasākumus un kā nodrošināt lielāku finansējuma izsekojamību un pārredzamību. Par šo procesu atbildīgais direktors iesniegs Parlamentā ziņojumu vasarā.

Atsevišķi panākumi jau ir novērojami.

Aprīļa sākumā notika sanāksme starp Komisiju un ANO Ženēvā; pirms šīs sanāksmes notika pārrunas starp Parlamenta deputātiem un Komisijas pārstāvi, un tika panākta vienošanās par kopīgām pamatnostādnēm, kas jāievēro visos ārējos dienestos ar mērķi palielināt kopīga darba uzskatāmību. Gan ANO, gan Komisija apņēmās izmantot īpašas pamatnostādnes un rūpīgi uzraudzīt to piemērošanu.

Komisija augstu vērtē Parlamenta apstiprinātos lēmumus. Šie lēmumi sūta pilsoņiem ziņu par to, ka notiek komunikācija starp šīm iestādēm, un finanšu instrumentiem ir praktisks pielietojums. Mums ir jāturpina strādāt šādā veidā un jāpārliecina sabiedrība, ka viņu nauda, kas ir Eiropas Savienības budžetā, ir nodota labās rokās.

  Ralf Walter (PSE) , Attīstības komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kolēģi deputāti, es vēlētos pateikties Dan Jørgensen kungam un Alexander Stubb kungam, jo viņi ir precīzi īstenojuši visus Attīstības komitejas mērķus. Mēs par to esam ļoti pateicīgi, jo mēs Attīstības komitejā smagi strādājām pie šī jautājuma.

Eiropas Savienība – pašas Eiropas Savienības budžeti kopā ar dalībvalstu budžetiem – ir vislielākais ziedotājs attīstībai visā pasaulē. Neraugoties uz to, kas pašreiz notiek, mēs uzskatām, ka tas tomēr ir stipri par maz, un mums patiešām vajadzētu darīt vairāk. Mēs nevaram gaidīt, līdz pārtikas un enerģijas trūkums pasaulē sasniegs maksimumu, un tad izrādīt pārsteigumu, ka cilvēki atrodas ielās. Nauda, kuru mēs ziedojam – un, kā jau es teicu, mēs jau esam pasaulē lielākais ziedotājs – ir jānovirza daudz precīzāk, lai mēs zinātu, ka šī nauda patiešām nonāk pie tiem, kam tā vajadzīga, un lai tā netiek izšķērdēta un nepazūd. Tādēļ mēs esam veltījuši ievērojamas pūles, lai pārbaudītu, vai fondi, kurus mēs izveidojam, faktiski tiek izmantoti paredzētajam mērķim. Galvenais Parlamenta un Komisijas nosacījums ir: 20 % no fondiem ir jāizmanto pamata veselības aprūpei un pamata un tālākajai izglītībai, lai izveidotu pamatu nākotnes attīstībai. Tādējādi mēs esam panākuši zināmu progresu, bet Komisija vēl atrodas pārāk tālu no tā, kur mēs to vēlētos redzēt. Jums ir vairāk jāstrādā pie tā; mēs neatkāpsimies no jums.

Mēs aicinājām jūs samazināt iepriekš neveiktos maksājumus, un, patiešām, nokavētie maksājumi periodā pirms 2001. gada ir samazināti par 39 % Eiropas palīdzībai un par 49 % Eiropas Attīstības fondam. Tie ir labi skaitļi, bet, protams, ka tas ir tikai starpposms. Saistībā ar attīstības politiku mēs visu laiku esam norādījuši, ka nav jēgas uzturēt divas atsevišķas sistēmas, kas darbojas paralēli – vienu Eiropas Attīstības fondam un vienu attīstības palīdzībai. Tās ir jāintegrē budžetā! Tā ir mūsu prasība, ko mēs tagad izsakām, un to mēs aizstāvēsim turpmākajās pārrunās par finanšu prognozēm.

Noslēgumā es vēlētos runāt par budžeta atbalstu. Arvien vairāk Komisija nodrošina valstīm vispārēju budžeta atbalstu. To var darīt, bet uzmanieties, ka jūs nepiedzīvojat to, ko mēs piedzīvojām ar tagadējām dalībvalstīm saistībā ar strukturālajiem fondiem – mēs nododam atbildību, jo valstīm ir jāuzņemas atbildība, un tad mēs atklājam, ka sistēmas nedarbojas, un par to atbildīgs ir „neviens”. Tādējādi mans padoms ir: lūdzu, pārliecinieties par to, ko jūs darāt, jau pašā sākumā.

Mēs neatkāpsimies no jums ne brīdi, mēs būsim kritiski un arī pozitīvi noskaņoti. Kopumā sirsnīgs apsveikums referentiem un liels paldies jums par sadarbību.

  Jamila Madeira, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā un attiecībā uz budžeta pārvaldību es vēlētos sākt ar mūsu bažām par faktu, ka nenomaksātās budžeta saistības ir turpinājušas pieaugt un ka tas kopā ar n+2 noteikuma nomaiņu pret n+3, izmaiņām, kuras dažām dalībvalstīm ir jāievieš periodā no 2007. gada līdz 2013. gadam, varētu pasliktināt situāciju un panākt to, ka fondu līdzekļi saņēmējus sasniegs vēl vēlāk. Šajā jautājumā mums ir jāstrādā ar politiskajām nostādnēm, kas tieši skar pilsoņus, piemēram, Eiropas Sociālais fonds, un kavējumiem, kuriem var būt postošas sekas attiecībā uz efektīvu un veiksmīgu fondu izmantošanu.

Runājot par strukturālo politiku, mēs piekrītam Revīzijas palātai par to, ka ir nepieciešams uzlabot kontroles sistēmas, lai jau iepriekš novērstu kļūdas projektos, kas tiek veikti strukturālo fondu jomā. Vairāk pārraudzības, efektīvākas audita pārbaudes un efektīvāka projektu kontrole no paša sākuma līdz beigām ir nepieciešama, lai jebkurus trūkumus vai kļūdas novērstu pietiekami ātrā laikā. Šim nolūkam Eiropas Komisijas rīcībā vajadzētu būt loģistikas nodrošināšanas iespējām un adekvātiem resursiem, lai padarītu atgriezeniskos mehānismus patiešām efektīvus un rūpīgi pārskatītu audita pārbaužu procedūras.

Tomēr ir svarīgi izmantot jēgpilnus rādītājus un mērķus, kurus ir iespējams salīdzināt un iespēju robežās apkopot pēc iespējas īsākā laikā, lai strukturālās politikas tendenču analīzi varētu veikt, izvairoties no neprecīziem un neskaidriem vērtējumiem, kas īpaši nepārliecina par efektīvu fondu izmantošanu.

Es uzskatu, ka ir būtiski pieminēt Komisijas laicīgi sniegtos ieteikumus dalībvalstīm, ka tām vajadzētu izmantot vienkāršotos principus, ko nodrošina jauno strukturālo fondu noteikumi, piemēram, izmantojot vienotas likmes summas netiešajām Eiropas Sociālā fonda izmaksām.

Es arī vēlētos apsveikt Eiropas Komisiju par ieguldījumiem EURES tīklā un uzslavēt par Eiropas strādnieku mobilitātes gada organizēšanu. Šie pasākumi dabiski izcēla jautājumus, kas saistīti ar mobilitāti, kuras pastāvēšanu mēs atzīstam un ar kuru mēs sastopamies. Attiecībā uz Eiropas aģentūrām, kuru darbu analizē Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja, es tikai vēlētos īsi pateikt paldies par padarīto darbu un, kā jau mēs visi redzējām, mēs varam visumā sniegt ļoti pozitīvu vērtējumu to darbībām.

Noslēgumā es tomēr vēlētos pievērst uzmanību nepieciešamībai palielināt asignējumu Dublinas aģentūrai, kurai tagad ir pienākums analizēt sagaidāmās izmaiņas nodarbinātībā un biznesa pasaulē ar mērķi atbalstīt sociāli ekonomisko projektu, vērtējot iesniegumus Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda ietvaros. Mēs visi zinām, cik svarīgi tas varētu būt. Tādēļ šī joma ir viskritiskākā un svarīgākā, tā ir pelnījusi īpašu Eiropas Savienības uzmanību, galvenokārt pateicoties šai analīzei, kuru veic Dublinas aģentūra, šis darbs zināmā mērā var palīdzēt nojaust iespējamās krīzes, kuras mēs varam paredzēt parādāmies kādā no 27 dalībvalstīm.

  Jutta Haug, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Vides komiteja bija apmierināta ar darbu, ko paveicis Vides ģenerāldirektorāts un Veselības ģenerāldirektorāts. Es zinu, ka no manis jūs pārāk bieži nedzirdēsiet kaut ko tādu. Parasti es kritizēju Komisiju, bet šajā gadījumā „ja lieta nav salauzta, tā nav jālabo”. Tie, kas atbild par budžetiem abos galvenajos ģenerāldirektorātos, ļoti cieši sadarbojās. Liels paldies jums.

Es arī vēlētos pateikties referentam Dan Jørgensen kungam. Viņš daudz strādāja visas budžeta izpildes procedūras laikā, sagatavoja lielisku ziņojumu un pieņēma visus Vides komitejas secinājumus par budžeta izpildes apstiprināšanu 2006. gadam. Budžeta kontroles komiteja tādējādi ir atzinusi Vides komitejas vienbalsīgi pieņemtos lēmumus. Liels jums paldies arī par to.

Tagad es vēlētos teikt dažus vārdus par mūsu aģentūrām. Mēs Vides komitejā priecājāmies arī par darbu un budžeta kontroli, kuru veica mūsu četras aģentūras: Eiropas Vides aģentūra, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Eiropas Zāļu aģentūra.

Kad mēs ieteicām Budžeta kontroles komitejai apstiprināt budžeta izpildi 2006. finanšu gadam, tas nenotika vienkārši. Gluži pretēji! Notika bieža informācijas apmaiņa vadības padomes un komitejas direktoru starpā.

Turklāt dažas mūsu komitejas delegācijas apmeklēja aģentūras, lai pārliecinātos par aktivitātēm uz vietas. Tādēļ mums šķita neaptverami, ka referents Budžeta kontroles komitejā negribēja apstiprināt budžeta izpildi trim no četrām šīm aģentūrām visneticamāko iemeslu dēļ – it īpaši, pat, ja tie būtu pamatoti, šīs aģentūras nebūtu atbildīgas par šiem jautājumiem, piemēram, personāla noteikumi saistībā ar pagaidu darbiniekiem iestādē vai attiecīgās aģentūras centrālā biroja atrašanās vieta, vai pat veids, kā tiek ievērots subsidiaritātes princips. Tādiem izteikumiem kā: „Ir novērota bezatbildības izplatīšanās”, „Uz savādu politisku lēmumu pamata tika veidotas jaunas aģentūras. Šīs jaunās aģentūras nav iespējams kontrolēt, un bieži vien tās ir nekontrolējamas, tās galvenokārt darbojas neefektīvi un, kas visbūtiskāk, rada ievērojamu nastu Eiropas nodokļu maksātājiem” un „Vienlaikus laikā ir ieviestas bezprecedenta pilnvaras personālam” – ir tikai šokējoša vērtība. Mēs visi labi apzināmies, ka darbojas tīši izveidota shēma, lai radītu skandālu par darbu Eiropas līmenī. Manī izraisa riebumu šāda skandālu organizēšana.

Visas aģentūras ir Eiropas administratīvās vienības, lai gan to darbības raksturs ir unikāls. Tās neuzrodas no zila gaisa; tās nerada tikai Komisija viena pati, kad tai ienāk prātā; tās veido atbilstīgi regulatīvai procedūrai – vai nu koplēmuma vai konsultāciju rezultātā, vai atkarībā no politiskās jomas, ar regulu, t.i., tiesību aktiem. Tas nozīmē, ka šīs aģentūras veido Eiropas likumdevējs, kas nozīmē, ka mēs esam tie „piedzīvojumu” meklētāji, par kuriem bija runa. Aģentūru budžets ir daļa no pašas Eiropas Savienības budžeta. Katrā finanšu gadā mēs apstiprinām direktoru. Es domāju, ka nav nevienas citas administrācijas daļas, kas tiek kontrolēta tik labi kā aģentūras, un tādējādi es esmu priecīgs un pateicīgs, ka komiteja ir apturējusi šo mēģinājumu radīt skandālu.

  Luca Romagnoli, Transporta un tūrisma komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos izmantot dažas minūtes, lai uzsvērtu faktu, ka jautājumā par Eiropas aģentūru budžeta īstenošanu 2006. finanšu gadam mēs varam atbalstīt Revīzijas palātas teikto, jo pārskati un transakcijas ir likumīgas un regulāras.

Kā es minēju Transporta un tūrisma komitejā, es tomēr iesaku vairāk ievērot principus un noteikumus turpmākajos gados. Jūras drošības aģentūras gadījumā 43 % maksājumu apropriācijas tika atceltas, un lielākā transakciju koncentrācija tika reģistrēta finanšu gada beigās. Es arī paudu pārsteigumu par nelielo skaitu maksājumu apropriāciju jūras pretpiesārņošanas pasākumiem, neraugoties uz Parlamenta nepārtraukto atbalstu šāda veida pasākumiem.

Aviācijas drošības aģentūrā tika konstatēts liels apropriāciju apjoms ar 40 % lieliem darbības izdevumiem un nediferencētu apropriāciju pārnešana uz nākamo gadu, kas ir budžeta perioda principa pārkāpums. Tādēļ es aicinu Komisiju pārskatīt aģentūras izmaksu struktūru, lai līdzsvarotu izmaksas un ieņēmumus sertifikācijas darbībām.

Visbeidzot, runājot par Dzelzceļa aģentūru, spēkā neesošu līgumu un regulāru esošo līgumu nepagarināšanas konstatēšana nozīmē, ka nav iespējams apgalvot, ka visas transakcijas bijušas likumīgas.

Tādēļ es iesaku nākotnē ievērot lielāku pārredzamību un precizitāti, taču, ņemot vērā Revīzijas palātas novērojumus, es ierosinu, lai Parlaments piešķirtu apstiprināšanas tiesības aģentūru izpilddirektoriem.

  Helga Trüpel, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Kultūras komitejas vārdā es vēlētos teikt, ka mūsu mērķis ir veicināt kultūras daudzveidību Eiropā. Mūsu kultūras programma sasniedz pilsoņus viņu dzīves vietās, kas ir mūsu noteiktais mērķis. Attiecīgi mēs sagaidām ļoti labu pārvaldību no mūsu valstu kultūras aģentūrām, un es vēlētos piebilst, ka finanšu noteikumu pārskats uzlabos mūsu spēju iegūt finansējumu un atbalstu maziem projektiem, uz kādiem pilsoņi piesakās savos reģionos.

Tomēr tas nozīmē arī, ka mums ir jāatrod pareizais līdzsvars starp izteiktu birokrātiju un krāpšanas novēršanu, kas, savukārt, nozīmē, ka mums ir nepieciešami piemēroti noteikumi. Lai pilsoņiem, kuriem nepieciešamas nelielas naudas summas savu kultūras projektu realizācijai, nevajadzētu aizpildīt bezgalīgus pieteikuma dokumentus, mums ir nepieciešams vienkāršot procedūras un sākt izmantot fiksētus maksājumus. Tādā veidā mēs nodrošināsim lielāku atbalstu mūsu kultūras programmām Eiropas pilsoņu vidū.

  Bárbara Dührkop Dührkop, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja nolēma dot atzinumu par labu apstiprināšanai budžeta izpildes jomā Komisijai un piecām aģentūrām, par kurām tā ir atbildīga.

Runājot par Komisijas vadību, mēs atbalstām ievērojamu maksājumu izpildes skaita palielināšanu un mēs ceram, ka šī tendence turpināsies 2007. gadā, lai gan mēs zinām, ka šis gads būs sākums jaunam plānošanas periodam, un mūsu pieredze rāda, ka šo mērķi izpildīt ir grūtāk, un ir vērojama kavēšanās.

Pilsoņu brīvību komiteja atbalsta faktu, ka Revīzijas palāta – es citēju: „ir spējusi gūt pamatotus pierādījumus, ka gada pārskati par finanšu gadu, kas beidzās 2006. gada decembrī, ir ticami” piecām aģentūrām, kas ir Pilsoņu tiesību komitejas pārraudzībā.

Pēc šāda izteikuma es vēlētos komentēt dažus jautājumus, kas nav pilnīgi skaidri attiecībā uz budžetu izpildi. Pirmkārt, aģentūra Frontex, kurai piešķirto līdzekļu izlietojums ir zems, bet nevajadzētu būt pesimistiem šī iemesla dēļ. Mums ir jāņem vērā, ka 2006. gads bija pirmais šīs aģentūras pastāvēšanas gads, un ka nākamajā gadā tā pierādīja, ka spēj apgūt visu savu budžetu.

Pilsoņu brīvību komitejas vizīte Varšavā, Frontex centrālajā birojā, bija ļoti pozitīva. Līdz ar to mēs ceram, ka nākamajos finanšu gados tā spēs saņemt apstiprinājumu budžeta izpildei bez ierobežojumiem, neskatoties uz faktu, ka Padomes un Komisijas politiskā vīzija ir padarījusi šīs aģentūras budžeta jautājumus diezgan bīstamus.

Lai gan, iespējams, šīs debates nav pats piemērotākais laiks, es vēlētos izmantot izdevību un norādīt, ka adekvāta Frontex darbība lielā mērā ir atkarīga no dalībvalstu sadarbības, ņemot vērā aģentūras hibrīdo raksturu. Ja dalībvalstis nesameklēs nepieciešamos resursus, Frontex nespēs izpildīt savas saistības.

Attiecībā uz Eurojust aģentūru, es vienkārši vēlētos teikt, ka par šo aģentūru ir tikai viena negatīva piezīme par lielo pārskaitījumu skaitu pēc galvenajiem pārskaitījumiem, tos vajadzētu labāk pamatot.

Mēs esam kritizējuši dažas problēmas saistībā ar darbinieku nodarbināšanu Eiropas Pamattiesību aģentūrā, un mums ir žēl, ka Revīzijas palāta uzskata, ka situācija, uz kuru tika norādīts 2005. gadā, joprojām nav atrisināta attiecībā uz darbinieku Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrā, kurš tika nosūtīts uz Briseli ilgtermiņa misijā bez skaidri noteikta mērķa.

Nobeigumā es vēlētos pieminēt CEPOL (Eiropas Policijas koledža) lietu. Par to mums ir zināmas šaubas. Kallas kungs, mēs lūdzām Eiropas Komisiju rūpīgi kontrolēt CEPOL budžeta izpildi, jo pastāv ievērojamas aizdomas, kas tas pilnīgi un stingri neatbilst Eiropas tiesību aktiem par publiskajiem iepirkumiem.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, runājot par šī gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, mums vajadzētu būt apmierinātiem ar progresu, kuru panākusi Komisija saistībā ar efektīvāku ES fondu izmantošanu, it īpaši kopīgās lauksaimniecības politikas jomā. Atbalstāma ir arī dažu dalībvalstu realizētā iniciatīva – sastādīt un publicēt nacionālos paziņojumus, kas veido jaunu elementu Savienības fondu pārraudzībā; atlikušajām valstīm arī vajadzētu veikt šo formalitāti tik drīz, cik vien iespējams.

Komisijas apņemšanās atklāt visus procedūru pārkāpumus publisko iepirkumu jomā, kas minēti Auditoru tiesas ziņojumā, un ieviest maksājumu atlikšanu, ja tiks atklāti nopietni sistēmas pārkāpumi, arī ir nozīmīga.

Kā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas eksperte es vēlētos uzsvērt ilgstošo budžeta plānošanas trūkumu attiecībā uz dzimumu līdztiesības jautājumiem un vēlreiz aicinu ņemt vērā šo aspektu, kad tiek plānots Savienības budžets un programmas. Informācija par darbībām, kas veicina dzimumu līdztiesību un kas saņēmušas atbalstu no sociālā fonda, ir jāatspoguļo ziņojumos par budžeta izlietojumu nākošajos gados.

(Aplausi)

  Ingeborg Gräßle, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, komisāra kungs, es vēlētos iesākt ar Parlamenta budžeta izpildi un pateikties mūsu referentam un visiem deputātiem, kas gribēja sasniegt rezultātu attiecībā uz sekretariāta palīgu piemaksām, jo šis, pēc sabiedrības viedokļa, ir principiāls jautājums un tā atrisināšanai ir jākoncentrē mūsu apsvērumi. Mūsu visu, kā Eiropas Parlamenta deputātu interesēs, ir atrast izeju no šī netīrā korupcijas strupceļa.

Eiropas Tautas partija ieteica veidus, kā nākotnē efektīvāk varētu kontrolēt sekretariāta palīgu piemaksas. Šos ierosinājumus apstiprināja liels Budžeta kontroles komitejas vairākums, ieskaitot to, ka maksātājaģentus dalībvalstīs informēs pats Parlaments un tādējādi tie kļūs profesionālāki. Tad šie maksātājaģenti administrēs arī pakalpojumu līgumus un nodrošinās to, ka tiek maksāti nodokļi un ieturētas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šie grozījumi aizsargā Parlamenta reputāciju tāpat, kā to dara punkts, kurā teikts, ka turpmāk Eiropas Parlamenta deputāti vairs nedrīkstēs pieņemt darbā ģimenes locekļus.

Saskaņā ar ES noteikumiem tas ir ļoti būtisks interešu konflikts. Tāpēc es aicinu visus deputātus turpmāk izvairīties no kaitējuma sev un Parlamentam. Ar nožēlu jāpiebilst, ka Sociālistu grupa kopā ar dažiem liberāļiem grib balsot pret šo teksta rindkopu. Ja viņi gūs pārsvaru, tas nozīmēs, ka mēs pabeidzam budžeta izpildes procesu bez jebkāda progresa šajā ļoti svarīgajā aspektā, un tas būtu absolūti sliktākais scenārija variants mums visiem, jo uzmundrinošais „tā turpināt” neļaus mums izvairīties no pēdējā Revīzijas palātas ziņojuma par sekretariāta palīgu piemaksām.

Arī attiecībā uz parlamentāro palīgu atalgojumu, par kuru mēs kopīgi vienojāmies, mēs gribam ievērot viedokli, ka tā nav panaceja. Es gribu jums visiem ieteikt lasīt soda naudu izdrukas. Viss vēl ir neskaidrs un tas nozīmē, ka šobrīd teikt, ka parlamentāro palīgu atalgojums palīdzēs mums atrisināt ikvienu problēmu, ir vienkārši meli – un tie ir meli arī sabiedrībai.

Es vēlētos vēl pateikt vienu pēdējo lietu par Komisijas budžetu. Komisāra kungs, tas, protams, bija ierobežots, un es ceru, ka jūsu kolēģi jums izmaksāja dzērienu, jo jūs to bijāt pelnījis. Liels paldies par labo sadarbību!

  Paulo Casaca, PSE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, es arī vēlos pateikties visiem referentiem un arī visiem maniem kolēģiem sociālistiem, kā arī citu frakciju kolēģiem, kas piedalījās šajā budžeta izpildes procesā, un, kas paveica tik daudz, lai nodrošinātu tā pabeigšanu. Faktiski tieši šo Eiropas Parlamenta jautājumu es gribētu komentēt. Es vēlos sacīt, ka man ir skaidrs, ka pamata secinājums, ko mēs varam izdarīt no iekšējā audita ziņojuma, ir, ka tam, kā darbojas parlamentāro palīgu atalgojuma sistēma, ir nopietni trūkumi. Nav šaubu ēnas, ka tie prasa ieviest palīgu statūtus un finansiālas pārvaldības uzdevumus, lai maksājumus nodotu Eiropas Parlamenta administrācijas pārziņā.

Nākamajā parlamentārajā termiņā ne tikai Eiropas Parlamenta deputātiem obligāti ir vajadzīgi statūti, bet arī viņu palīgu darbam jābūt reglamentētam un finansētam Eiropas institūciju ietvaros, nepieļaujot attaisnojumu turpmākai sabiedriski finansētas brīvprātīgas pensiju shēmas pastāvēšanai un padarot skaidrākus noteikumus par ceļojumu izmaksām un citām vispārīgām izmaksām. Padomei vajag nobalsot par šo jautājumu un nepieļaut, ka Eiropas Parlaments kļūst par iestādi, no kuras pieprasa nenozīmīgas izpirkuma maksas, izmantojot dienesta stāvokļa privilēģijas. Tāpat ir svarīgi, lai deputātiem tiktu nodrošināti vislabākie darba apstākļi, vienlaikus paturot prātā nepieciešamību ievērot vispārējas pārredzamības noteikumus un būt pakļautiem stingriem pasākumiem saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, kas piemērojami sabiedrībai.

Es īpaši vēlētos aicināt mūsu kolēģus no Eiropas Tautas partijas (Kristīgos demokrātus) un Eiropas demokrātus nebloķēt šo reformu procesu. Ir principiāli svarīgi panākt vienprātību šī Parlamenta palīgu statūtos un, lai šie statūti būtu skaidri un tie regulētu jautājumu, kas ir nevajadzīgi licis mūsu institūcijai zaudēt uzticamību. To sasniegt mums ir īpaši svarīgi un, lai to izdarītu mums būs vajadzīgs ikviena atbalsts.

  Jan Mulder, ALDE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos iesākt ar pateicību visiem referentiem, kas devuši ieguldījumu šajā budžeta izpildes procedūrā. Es gribu izmantot man piešķirtās divas minūtes, lai apspriestu Komisijas budžeta izpildes ziņojumu, kuru sagatavoja Jørgensen kungs. Revīzijas palāta publicēja savu ziņojumu pagājušajā novembrī un šis ziņojums bija ievērojami labāks nekā iepriekšējos gados, pateicoties tam, ka šoreiz ziņojumā bija norādīti procenti. To vajag turpināt nākamajos ziņojumos. Kad publicēja ziņojumu, Komisija gandrīz triumfēja. Ziņojums nekad vēl nebija bijis tik labs. Revīzijas palāta apstiprināja 44 % no Komisijas izdevumiem. Man jāsaka, ka es nejutos tā, it kā būtu pienācis laiks apmierināti apsēsties un sacīt: „Tas ir labākais, ko mēs jebkad esam paveikuši”. Nē, mēs varam strādāt daudz labāk.

Pārsteidzoši ir tas, ka Komisija faktiski nav ņēmusi vērā Parlamenta rekomendācijas iepriekšējās budžeta izpildes rezolūcijās. Kas ir bijis svarīgs Parlamentam pēdējo trīs gadu laikā? Valstu deklarācijas. Ko saka Komisija? Mēs neņemsim vērā valstu deklarācijas. Tas ir par daudz. Turklāt tas ir iekļauts finanšu plānā, starpiestāžu nolīgumā. Par laimi, Komisija ir atgriezusies atpakaļ pa savām pēdām un tagad tas notiks.

Taču ir vēl otrs jautājums. Komisāri nevar ar parakstu apstiprināt ģenerāldirektorātu deklarācijas. Mani mulsina fakts, kāpēc tas tā ir. Mēs varam uzņemt komisārus Budžeta kontroles komitejā, kā piedāvā Komisija, un regulāri uzklausīt viņu viedokļus par to, kāds progress ir panākts, tomēr komisāriem nav atļauts kaut ko parakstīt saistībā ar Parlamentu. Kā to var izskaidrot no likumdošanas perspektīvas viedokļa? Priekšsēdētāja kungs, es varu tikai teikt, ka mēs ceram, ka nākamais gads būs pat vēl labāks. Eiropas liberāļu un demokrātu apvienības grupa visā šajā lietā izmantos konstruktīvu pieeju, kā tas bija agrāk.

  Mogens Camre, UEN grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, devīto reizi man bija iespēja piedalīties procesā, sakarā ar kuru Parlaments apstiprina Komisijas, Padomes, Parlamenta un citu ES organizāciju pārskatus. Šogad, kārtējo reizi, mēs atklājām būtiskus pārkāpumus. Īpaši slikts stāvoklis ir saistībā ar Komisijas naudas pārvaldību Strukturālajos fondos, kur nepareizi bija izmaksāti gandrīz 4 miljardi eiro (gandrīz 30 miljoni DKK). Laika trūkuma dēļ es sniegšu komentārus tikai par šo jautājumu.

Šogad atkal mēs sakām, ka kaut kas nav kārtībā, un atkal mēs saņemam solījumus, ka lietas patiešām tiks uzlabotas. Mēs saņemam šos solījumus katru gadu, bet tomēr šī situācija nemainās, jo visa atbalsta sistēma ir tik sarežģīta, tik nepamatota un to pārvaldīt ir tik neiespējami. Budžeta kontroles komitejā mēs esam izvirzījuši šo centrālo jautājumu: ES visumā ņemot, kāds ir mērķis šai milzīgai naudas resursu pārdalei starp dalībvalstīm? Galu galā valstīs, kuras saņem atbalstu, nav redzamu uzlabojumu. Nākamajā gadā tās atkal atpaliks un atkal saņems atbalstu. No 15 vecajām ES dalībvalstīm Grieķija, Spānija, Portugāle un Īrija saņem ikgadēju atbalstu, kopš tās ir kļuvušas par dalībvalstīm. Ir 11 dalībvalstis, kas visas ir vecās dalībvalstis, kuras apmaksā visu neto starpību. Dabīgi, ka visas jaunās dalībvalstis saņem atbalstu.

Valstīm, kuras ievieš ekonomiskas reformas un strādā efektīvi, un kurās iedzīvotāji ir gatavi maksāt augstus nodokļus, ir jāmaksā tām valstīm, kuras nereformē savas novecojušās struktūras vai nepieprasa īpaši augstus nodokļus. Lielā mērā ES atbalsta politika neko nerisina! Kāpēc veikt reformas, ja ir iespējams nosūtīt rēķinu par tā nedarīšanu citu valstu iedzīvotājiem? Visa resursu pārdale ir muļķīga. Ne tikai daudzi miljardi nonāk nepareizās rokās, bet pati atbalsta filozofija ir slima, jo tā apbalvo valstis, kas neievieš reformas un soda tās valstis, kuras patiešām to dara, tās valstis, kuras ES ir vajadzīgas. ES varētu veikt savus uzdevumus, izmantojot 15 % no pašreizējā budžeta! Turklāt mēs arī būtu brīvi no visiem šiem ekonomiskajiem skandāliem. Tāpēc personīgi es gatavojos balsot pret Komisijas pārskatu apstiprināšanu.

Es vēlos izmantot iespēju pateikties saviem kolēģiem no Budžeta kontroles komitejas par ievērojamo labo darbu apjomu, ko viņi ir paveikuši.

  Bart Staes, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, es ierobežošu savu ieguldījumu Komisijas un Parlamenta budžeta izpildē. 

Attiecībā uz Komisijas budžeta izpildi mēs sastopamies ar problēmām, kas ir tikušas pietiekami izskaidrotas, to īpaši ir darījuši referenti: fakts, ka Revīzijas palāta ziņoja par daudzām problēmām saistībā ar struktūrfondiem, ka faktiski 12 % nevajadzēja izmaksāt (4 miljardus eiro, kas ir milzīgs apjoms) un saistībā ar ārējām attiecībām fakts, ka citu lietu starpā sadarbība ar Apvienotajām Nācijām ir nožēlojama un neveikla. Šīs ir problēmas, ko mēs apspriedām.

Šī bija nozīmīga budžeta izpilde, jo tā ir pēdējā budžeta izpilde pirms vēlēšanām. Mums būs vēl viena budžeta izpilde nākamajā gadā, bet tā notiks priekšvēlēšanu laikā. Tāpēc šī bija nozīmīga budžeta izpilde un mums bija precīzs dialogs. Es priecājos, ka mēs to izdarījām ļoti konstruktīvā veidā visās grupās. Fakts, ka mēs divreiz noorganizējām lietas izskatīšanu kopā ar komisāriem Špidla kungu un Hübner kundzi un fakts, ka mēs – Jørgensen kungs, Mulder kungs, Gräßle kundze un es – varējām precizēt Komisijas informāciju, izmantojot kopīgu vēstuli, kas noveda pie teicama rezultāta. Es patiesi ceru, ka mēs varēsim sasniegt labāku rezultātu nākamajā gadā.

Attiecībā uz Parlamentu es gribētu koncentrēt uzmanību uz divām būtiskām problēmām. Saistībā ar palīgu statūtiem mums ir iekšējais audits, ko vada iekšējais auditors. Man viņu par to ir jāuzslavē; tas ir lielisks dokuments. Es joprojām nesaprotu, kāpēc jūs, priekšsēdētāja kungs, un Prezidijs neesat publicējuši šo auditu. Galu galā tagad to aptver slepenība un tas ir nevajadzīgi, jo mēs kā Parlaments esam vienmēr prasījuši, lai veic šo auditu un, lai ievāc ziņas par to, kā tiek pārvaldītas sekretariāta piemaksas. Šobrīd es esmu stingri pārliecināts, ka mums ir jāievieš šie statūti. Es esmu iesniedzis vairākus citus grozījumus, lai pastiprinātu Pomés Ruiz kunga pašreizējo tekstu. Tam ir jānotiek dialogā ar Komisiju, bet, it īpaši, dialogā ar Padomi, jo, ja tuvākajā nākotnē mēs vērsīsimies pie Padomes ar problēmu, kurai tā nespēs izsekot, tad mēs neesam tur, kur mums vajag būt. Tāpēc tas ir jādara dialogā ar Komisiju un Padomi.

Pati pēdējā lieta, kuru es gribētu minēt, ir tā, ka brīvprātīgais pensiju fonds rada man lielas bažas. Pirmkārt, aktuāra iztrūkums turpina palielināties, un, otrkārt, es arī vēlētos, lai beidzot tiktu publicēts brīvprātīgā pensiju fonda dalībnieku saraksts.

  Umberto Guidoni, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Parlaments kopumā un visi mani kolēģi ir iepriecināti par sasniegto progresu efektīvākā Eiropas apropriāciju izmantošanā. Taču mēs nevaram nenorādīt uz to, ka joprojām ir daži būtiski trūkumi. Komisijai ir jāuzsāk pārkāpuma procedūras un jāuzliek soda naudas tām dalībvalstīm, kuras nepiemēro vai tikai daļēji piemēro strukturālo fondu noteikumus. Dalībvalstīm jānodrošina visa informācija par labojumiem un finansiālām piedziņām, it īpaši saistībā ar nākamo finanšu vadību.

Komisijai ir jāsniedz Parlamentam ikgadējo ziņojumu kvalitātes novērtējums, kas saņemti no atsevišķām valstīm, it īpaši intervences zonu un dažādu politiku griezumā. Vissvarīgākā joma ir strukturālie fondi, kur joprojām ir ievērojams nepareizu atmaksu apjoms, ap 12 %.

Komisijai ir jāizskaidro, kā tā nodrošinās šīs naudas atgūšanu, it īpaši gadījumos, kad projektus nepieņēma, piemērojot konkursa procedūras. Jāizmanto ātrākas un efektīvākas pārtraukšanas procedūras pret dalībvalstīm, kuras neveic atbilstīgas pārbaudes.

Lieta, kuru es gribu uzsvērt, un kas man liekas šī budžeta lielākais trūkums, ir ārējās darbības: par tām nav pietiekami daudz informācijas, lai gan tās gūst labumu no daudzām Eiropas darbībām. Jo īpaši Komisijai ir jānodrošina lielāka skaidrība par projektiem, ko finansējusi Eiropas Savienība, piemēram, par rekonstrukciju Irākā 2006. gadā; tai ir jāiesniedz šo projektu saraksts, norādot, kas tie ir par projektiem, to paredzamās izmaksas un iesaistītās aģentūras.

Šo informāciju iesniedza pārāk vēlu, taču es joprojām uzskatu, ka tā nav apmierinoša. Konkrēti es domāju, ka šāda veida fondu izmantošanā mums ir jāizskata ideja par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras izmantošanu, kā Parlaments norādīja agrāk.

Es ātri pāriešu pie Parlamenta budžeta izpildes. Pirmkārt pastāv jautājums par trim vietām, ko izvirza referents, kurām apkārtējās vides izmaksas arī ir jāpievieno finanšu izmaksām. Visbeidzot, iekšējais ziņojums par piemaksu pārvaldību palīgiem: Es esmu pārliecināts, ka nebija pareizi to turēt slepenībā, jo tas ir novedis pie veselas rakstu sērijas presē, kas kaitē pārredzamībai un pareizai Parlamenta darbībai. Šī iemesla dēļ mēs prasām publicēt šo iekšējo auditu.

  Jeffrey Titford, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ierobežotajā laikā, kas man atvēlēts, lai komentētu šo garo ziņojumu, es vēlētos izteikt divus apsvērumus. Pirmkārt, tas satur ļoti daudz tukšu banalitāšu par to, kādus atbalstošus „rakstu darbus” Eiropas Parlamenta deputātiem ir jānodrošina, lai atbalstītu viņu parlamentāro palīgu piemaksu prasības. Ņemot vērā pēdējos notikumus, ir līdz sāpēm skaidri redzams, ka šobrīd spēkā esošie pasākumi ir pilnībā nepietiekami, jo daudzi deputāti tos ir pakļāvuši neķītrai sērijveida ļaunprātīgai izmantošanai. Turklāt tāpat ir skaidrs, ka nav nopietna nodoma kaut ko darīt ar šo ļaunprātīgo izmantošanu, cik es saprotu, tad sistēma nemainīsies līdz jaunā Parlamenta sasaukumam 2009. gada rudenī. Tāpēc es absolūti nespēju nopietni uztvert ziņojuma kritisko toni.

Otrkārt, es pievēršu deputātu uzmanību diezgan draudīgajam ziņojuma 55. pantam, kurā atklāts, ka no 2008. gada Eiropas politiskās partijas līdz pat 85 % varētu tikt finansētas no Eiropas Parlamenta budžeta. Tātad no tā izriet, ka šis augstais subsīdiju līmenis izraisa papildus atbildības pakāpi attiecībā uz viņu darbībām. Citiem vārdiem sakot, ES finansē politiskās partijas un arī kontrolē to darbības.

Tā ir Lielā Brāļa pavēle, kas lielā mērā nodrošina pat vēl vairāk pierādījumu demokrātijas postošajam pagrimumam Eiropā, ko rada šī pieaugoši totalitārā Eiropas Savienība. Kā demokrāts es to nicinu un tie, kas to atbalsta: kaunieties!

  Ashley Mote (NI). - Priekšsēdētāja kungs, būtu tikai pareizi informēt Parlamentu un Eiropas Investīciju banku, kuru pārskati šorīt tiek izskatīti, ka viņu 200 miljonu vērtie aizdevumi uz atvieglotiem noteikumiem Britu radioraidījumu korporācijai – mūsdienās vispārīgi pazīstamai kā Briseles radioraidījumu korporācija – šobrīd ir Britu policijas kriminālās izpētes priekšmets. BBC ir saskārusies ar pirmsšķietamības maksu par Karaliskās hartas nepildīšanu, it īpaši attiecībā uz tās nespēju nodrošināt līdzsvarotas un objektīvas pašreizējo notikumu reportāžas.

EIB apgalvojumi par to, ka BBC redaktorisko politiku šie aizdevumi nav ietekmējuši, ir vienkārši neticami. Daudzu gadu izpētes rezultātā, lielā mērā pateicoties Lorda Pearson – ievērojamiem izdevumiem – ir kļuvis acīmredzams, ka EIB ir faktiski ES vārdā nopirkusi BBC. Tā rezultātā BBC augstākā vadība, šķiet, tagad uzskata, ka atrodas ārpus likuma. Drīzumā mēs redzēsim, vai Skotlendjarda policija tam piekrīt.

  Gabriele Stauner (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es turēšos pie ziņojuma par pārējo iestāžu budžeta izpildi un paldies referentam Lundgren kungam par sadarbību.

Ciktāl runa ir par iestādēm, es pirmkārt un galvenokārt gribētu norādīt, ka mums beidzot ir jāatrod tiesiskais pamats to budžeta izpildei Finanšu regulā – un tas jo īpaši attiecas uz Padomi. Pašreizējā prakse, ka Parlaments uzņemas apstiprināt Padomes ģenerālsekretariāta un citu iestāžu budžeta izpildi, nav ietverta Finanšu regulā, tāpat tā neatbilst Līguma 274. pantam.

Jo īpaši jutīgās jomās, tādās kā budžeta kontrole, atsauce uz „džentlmeņu vienošanos”, kas panākta septiņdesmitajos gados, vairs nav atbilstīga un tā ir pretrunā ar juridiskās noteiktības un juridiskās patiesības principiem. Tādēļ mēs aicinām Komisiju līdz 2008. gada septembrim iesniegt piemērotu priekšlikumu, lai labotu šo trūkumu. Šī iemesla dēļ es lūdzu, lai visi deputāti atbalstītu mūsu 1. grozījumu Padomes budžeta izpildei.

Tagad es atkal pievērsīšos kopīgās ārpolitikas un drošības politikas izmaksām. Lielākās iespējamās pārredzamības nolūkā ir absolūti nepieciešams, lai Padome turpmāk pretotos kārdinājumam noteikt par prioritāti administratīvos izdevumus uz šo izmaksu rēķina.

Šogad, tāpat kā katru gadu, iestāžu ēku politika ir joma, kurā budžeta kontrole ir izrādījusies vērtīga. Paskatieties, piemēram, uz Revīzijas palātu, kas nav pat papūlējusies izsludināt konkursu par savas ēkas paplašināšanu vai apspriest līgumus par to, lai gan tā ir atbildīga par finansējumu.

Es gribētu arī vēlreiz pieminēt noteikumus par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu. Nav iedomājams pierādīt mūsu pilsoņiem, ka katrai mazai municipalitātei, kad tai jāslēdz līgums par vairāk nekā 200 000 eiro piešķiršanu, ir jāizsludina konkurss visā Eiropā, ja iestādes pašas neievēro šos noteikumus par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu.

Nobeigumā es vēlos pateikt pāris vārdu par Revīzijas palātu. Man ļoti žēl, ka, saskaņā ar mūsu ziņojumu, Revīzijas palātai vajadzētu būt organizētai atbilstoši Eiropas Centrālās bankas modelim. Es baidos no šīs iestādes iespējamās nodošanas valstu kompetencē, jo tai ir jābūt brīvai no dalībvalstu visa veida politiskās ietekmes.

  Herbert Bösch (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu pateikties visiem, kas strādāja, lai sagatavotu šo nozīmīgo 2006. budžeta izpildes apstiprināšanu un atbalstīja mūsu referentu.

Tā, iespējams, ir vissvarīgākā budžeta izpildes apstiprināšana, ko mēs esam uzņēmušies veikt šajā termiņā. Mēs redzam problēmas, un mums joprojām ir laiks atrisināt šīs problēmas. Šobrīd es gribētu nodot mūsu īpašo pateicību Eiropas Revīzijas palātai, iestādei, kuras ziņojumi ar katru gadu aug. Tikai būtu labi, ja Revīzijas palāta laiku pa laikam spētu atturēties no populisma kārdinājuma. Mēs atceramies zirgaudzētavu biedrības un golfa klubus, un visu, kas no tā izriet. Tie bija lielākā mērā politiski novērtējumi nekā Revīzijas palātas novērtējumi.

Es vēlētos pateikties Eiropas Komisijai, kura beigās apsprieda ar saspringtas turpmākās darbības, arī būdama pakļauta šīs komitejas asi runājošā referenta spiedienam. Komisārs Kallas kungs jau minēja, kā mēs vēlamies rīkoties nākamajos mēnešos. Svarīgas ir dalībvalstu deklarācijas. Padome šodien nav šeit – mēs to varam redzēt – viņi nepievērš uzmanību tam, kā viņu nodokļu maksātāju nodokļi tiek izlietoti, tādēļ tas ir jādara mums.

Mēs panāksim progresu struktūrpolitikas jomā. Komisār Kallas kungs, mums joprojām būs grūtības ārpolitikā. Mēs pirmo reizi norādījām, ka šī ārpolitika nebija pietiekami uzraudzīta, kaut arī mēs tai tērējam miljardus. Starptautiskajā finanšu pasaulē parasti balsstiesības tiek piešķirtas saskaņā ar pienākumu veikt ieguldījumu. Ja Eiropas Savienība iegulda vairāk nekā 40 %, lai atjaunotu Irāku, piemēram, es būtu vēlējies, lai mums būtu kā 40 % no līdzdalības tiesībām un koplēmuma tiesībām. Joprojām ir garš ceļš ejams, tāpēc vēl ir daudz kas ir jāizdara šajā jomā.

Šodien mēs balsosim par labiem ziņojumiem, un tagad svarīgi ir sniegt tiem labu atbalstu.

  Kyösti Virrankoski (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt es vēlos pateikties referentiem un Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājam par lieliska darba veikšanu. Tagad mūsu priekšā ir 30 ziņojumi par budžeta izpildi, kas attiecas uz 2006. gadu. Vissvarīgākais no tiem ir Komisijas ziņojums, kas attiecas uz 97 % no kopējā ES budžeta. Pārējais attiecas uz ES pārējām iestādēm un atsevišķām aģentūrām.

Manuprāt, veids, kā Parlaments risina budžeta izpildes jautājumu, būtu jāuzlabo. Budžeta kontroles komiteja nevar būt Revīzijas palāta un vēl jo mazāk grāmatvežu uzņēmums. Tai ir fiziski neiespējami veikt 30 vienību pārvaldes un pārskatu detalizētu pārbaudi. Parlamentam ir jāuzticas ekspertiem un oficiālu struktūru atzinumiem. To vidū vissvarīgākie ir Eiropas Revīzijas palāta, iekšējās uzraudzības struktūras un Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF).

Pat visstingrākajai detalizētai pārskatu un pārvaldības pārbaudei ir tikai šķietama precizitātes pakāpe, un tādēļ rezultāts vairs nav drošs. Nepastāv tieša korelācija starp veidu, kādā tiek risināta budžeta izpilde, un sagatavoto ziņojumu skaitu. Tieši pretēji, kad Parlaments apstiprina budžeta izpildi vienai aģentūrai, piemēram, tas varētu būt pārāk stiprs apliecinājums tam, ka pārskati un pārvalde ir rūpīgi pārbaudīti.

Ja Parlaments patiešām grib pastiprināt savu lomu budžeta izpildes procesā, tam būtu jāpārskata sava prakse. Pretējā gadījumā Budžeta kontroles komiteja tiks pārpludināta ar darbu.

  Janusz Wojciechowski (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Jørgensen kunga ziņojumā diezgan pareizi ir aplūkotas – ievērojot Revīzijas palātas atzinumu – kopīgās lauksaimniecības politikas finansēšanas problēmas, un jo īpaši fakts, ka dažiem no palīdzības saņēmējiem nav nekā kopīga ar lauksaimniecību. Golfa klubi, kriketa klubi, jāšanas klubi, atpūtas parki – lai tie zeļ un plaukst, bet ne par kopīgās lauksaimniecības politikas līdzekļiem.

Šajā pēcpusdienā šeit Parlamentā mēs debatēsim par pārtikas krīzi un pārtikas cenu pieaugumu, un pilnīgi noteikti viens no šīs krīzes iemesliem ir tas, ka ES līdzekļi, ko būtu jāizlieto, lai atbalstītu lauksaimniecību, tiek izmantoti, lai atbalstītu pilnīgi atšķirīgus uzņēmējdarbības veidus, kas lieliski var iztikt bez šīs palīdzības. Šī iemesla dēļ es pilnībā atbalstu secinājumus, kas ietverti Jørgensen kunga ziņojuma 99. un 100. pantā, kuros norādīta vajadzība pēc izmaiņām kopīgās lauksaimniecības politikas finansēšanā, lai nodrošinātu, ka palīdzība tiek novirzīta tikai īstiem lauksaimniekiem – tiem, kas izmanto zemi lauksaimnieciskos nolūkos – un šīs izmaiņas ir jāievieš pēc iespējas ātrāk.

  Paul van Buitenen (Verts/ALE). – (NL) Es gribētu citēt mūsu laika visvairāk izglītoto vīru, Einšteinu. Viņš teica: „Pasaule ir bīstama vieta, kur dzīvot, nevis to dēļ, kas nodara ļaunumu, bet gan to dēļ, kas noskatās un neko nedara”. Tā tas notiek arī šeit, Parlamentā. Mēs desmitiem gadu esam zinājuši, ka notiek daudz viltojumu attiecībā uz palīgu piemaksām, piemaksām par ceļa izdevumiem, piemaksām par vispārējiem izdevumiem, dienas naudām, līdzekļiem grupu apmeklēšanai un politisko grupu līdzekļiem. Es ceru, ka Parlaments beidzot kaut ko grasās darīt šajā jautājumā pirms 2009. gada vēlēšanām, un ka tie nebūs tikai tukši solījumi, kā tas ir bijis dažu pēdējo desmitgažu laikā. To gaidot, es faktiski uzskatu, ka mums būtu jāatliek budžeta izpildes apstiprināšana. Es domāju, ka tas būs netaisni pret vēlētājiem, ja mēs paši apstiprināsim sava budžeta izpildi.

  Esko Seppänen (GUE/NGL). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, Siim Kallas kunga, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka vadībā ir paveikts lielisks darbs, lai padarītu Eiropas Savienības pārskatus atklātākus un pārredzamākus. Aicinājums publiskot ES vienreizējos maksājumus pelna īpašu atzinību. Tomēr manā valstī, Somijā, valsts subsīdijas ir divreiz lielākas par ES palīdzību. Diemžēl dati par ES palīdzības saņēmējiem neatklāj visu patiesību par vienreizējiem maksājumiem.

Zem Budžeta kontroles komitejas spiediena Komisija ir uzlabojusi veidu, kādā tiek pārbaudīti pārskati, un ir apsolījusi veltīt vairāk pūļu tam, lai atgūtu līdzekļus, kas ir izmaksāti nepareizu iemeslu dēļ. Tāpat, pateicoties referentiem un ēnu referentiem, tagad ir pieejama kvalitatīvāka informācija par finansējumu saistībā ar ārējām darbībām.

Es ceru, ka nākotnē būs arī stingra pieeja Eiropas mēroga politisko partiju uzraudzībai un ar tām saistīto noteikumu ievērošanai, pretēji tam, ko mēs dažkārt varam secināt no Parlamenta uzvedības.

  Jens-Peter Bonde (IND/DEM). - (DA) Priekšsēdētāja kungs, mēs esam nogājuši garu ceļu atklātības un cīņas pret krāpšanu ES ziņā. Kad mani pirmo reizi ievēlēja 1979. gadā, grupu priekšsēdētāji zaga paši savā veikalā. Vispirms Parlamenta apmaksāts limuzīns ar šoferi, un tad deputātu līdzekļu piesavināšanās, lai dabūtu braucienu biznesa klasē šim pašam braucienam plus vēl mazliet! Mūsdienās grupu priekšsēdētāji veic „attīrīšanas” darbības. Tomēr vēl ir tāls ceļš ejams, un mēs esam piedzīvojuši smagu vilšanos saistībā ar vairākuma lēmumu nepubliskot iekšējā audita ziņojumu. Kā mēs varam būt sargi citiem, ja mēs neuzdrošināmies risināt paši savas problēmas? Lielās grupas nes smagu atbildības slogu, jo Parlamenta vēlēšanu procents nākamajā reizē var noslīdēt zem 40 %, nopietni vājinot vēlēšanu likumību.

Es biju cerējis, ka kādu dienu es varēšu balsot par gada pārskatu komplektu, jo vairs nebūs nekā, ko kritizēt. Tomēr lielās grupas atkal iesaka, lai mēs apzīmogojam Komisijas pārskatus, neraugoties uz to, ka mums joprojām nav pilnīgas piekļuves šiem pārskatiem, lai tos pārbaudītu. Ko revidents varētu pateikt par pārskatu komplektu, ja viņam nebūtu pieejas visiem tā pielikumiem? 14 gadus pēc kārtas Revīzijas palāta ir paziņojusi, ka tā nevar pārbaudīt notikušo darījumu pareizību, un tādēļ diemžēl 29. gadā man jābalso pret budžeta izpildes apstiprināšanu.

Tomēr es gribētu pateikties saviem kolēģiem Budžeta kontroles komitejā un citiem kolēģiem Parlamentā par viņu kopīgo iniciatīvu daudzu gadu garumā, kuras mērķis ir attīrīt ES. Kad es tikko sāku strādāt, budžeta procedūras laikā es satiku kādu personu, kas bija pazīstama ar iesaukumu „Vājpiens”. Viņš saņēma 1,3 miljardu Dānijas kronu, un bija lielākais ES līdzekļu saņēmējs Dānijā. Es pat nevarēju iegūt statistikas datu sadalījumu attiecībā uz to, ko, piemēram, saņēma lielākie naudas saņēmēji. Sākot no nākamā gada visi lauksaimniecības atbalsta saņēmēji tiks publicēti internetā. Pirms četriem gadiem Komisijas darba grupas bija liels noslēpums. Tagad, pateicoties mūsu apvienotajam spiedienam, mēs varēsim internetā redzēt tos, kas ir bijuši konsultanti. Turklāt mēs esam saņēmuši arī labu atbalstu Komisijā no Kallas kunga. Es gribētu izteikt savu pateicību par to. Man trūks visu to, ar kuriem es strādāju kopā, kad es 9. maijā atstāšu Parlamentu. Paldies jums, dāmas un kungi! Mēs esam nogājuši garu ceļu, bet vēl ne pietiekami garu. Taču es esmu pārliecināts, ka jūs turpināsiet strādāt.

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, 1944. gadā Friedrich Hayek veica gaišredzīgu novērojumu, ka īpašu tehnisku uzdevumu delegācija uz atsevišķām struktūrām, kamēr tā tiek realizēta regulāri, ir pirmais solis, kā demokrātija progresīvi atsakās no savām pilnvarām.

Kolēģiem vajadzētu pajautāt pašiem sev, cik liela demokrātiska kontrole pastāv pār dažādajām Eiropas aģentūrām. Mēs varētu doties gadījuma komitejas vizītē uz tām vai izteikt vispārējus viedokļus par to, kādām vajadzētu būt to pilnvarām, bet kopumā šī Parlamenta loma ir balsot, izmantojot vajadzīgo informāciju, katru gadu un bez nosacījumiem. Tādējādi Eiropas Savienību vada pastāvīgs aparāts.

Godīgi sakot, tas nav vienīgais. Daudzās dalībvalstīs, tai skaitā manējā, ir bijis līdzīgs process, līdz ar to ievēlētie pārstāvji ir atteikušies no savām pilnvarām. ES neparasti ir tas, ka šīm dažādajām struktūrām ir tikai vistrauslākais tiesiskais pamats. Taisnība, tās būtu apstiprinājusi Eiropas Konstitūcija. Taču šī konstitūcija – šķiet, ka ir nepieciešams periodiski to atgādināt šim Parlamentam – vēlēšanu kastē tika noraidīta. Tādēļ daudzas no šīm aģentūrām – Cilvēktiesību aģentūra, Aizsardzības aģentūra, Ārējo robežu aģentūra un tā tālāk – labākajā gadījumā ir nelegālas, un sliktākajā gadījumā – nelikumīgas.

Ja jūs gribat padarīt to statusu likumīgu, un panākt, lai tām ir pienācīgas pilnvaras, tad sarīkojiet referendumu par konstitūciju, ko jūs reiz solījāt. Pactio Olisipio censenda est!

  Esther de Lange (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, šodien daudz jau ir pateikt par Parlamenta budžeta izpildi. Tādēļ es gribētu aprobežoties, izsakot novērojumu, ka es, visnoteiktāk kā bijusī palīdze, ceru, ka palīgu statūti, kas jau ir tikuši tik detalizēti apspriesti, beidzot tiks īstenoti, jo, ja mēs esam godīgi, pašreizējie noteikumi atstāj pārāk daudz telpas manevriem. Tāda ir problēma. Daudzi deputāti šai situācijā rīkojas pareizi, taču pašlaik nav nekādu garantiju. Tādēļ ir jāievieš stingrāki noteikumi un Parlamenta nodaļām vajadzēs rīkoties vairāk saskaņoti tajos gadījumos, kad noteikumi netiek pareizi piemēroti. Šī ir joma, kurā mūsu nodaļas dažkārt ir pieļāvušas kļūdas arī pagātnē.

To pateikusi, es gribētu pievērsties Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanai un tam, kas, pēc manām domām, ir galvenā problēma, kura atkārtojas katru gadu un rada daudz galvassāpju: runājot konkrētāk, sarežģītajai situācijai, kurā mēs pašlaik atrodamies starp Eiropas un valstu līmeni; situācijai, kas izveidojusies tādēļ, ka Komisija ir pilnībā atbildīga par Eiropas izdevumiem, vienlaikus 80 % šo izdevumu pārvalda dalībvalstis. Ir jau noteikts, ka ir bijuši patiešām pozitīvi sasniegumi, piemēram, lauksaimniecības nozarē. Tomēr vienīgais veids, kā mēs varam izkļūt no šīs sarežģītās situācijas ir ar valstu pārvaldības deklarācijām, kuras pašlaik jau iesniedz četras dalībvalstis. Jørgensen kunga ziņojumā mēs kā Parlaments tiešā veidā nosakām, ka šajā saistībā pašreizējie gada kopsavilkumi ir tikai sākotnējs brīdinājuma solis ceļā uz šīm pārvaldības deklarācijām. Taču es arī apzinos, ka ir nepieciešami grozījumi Starpiestāžu līgumam un Finanšu regulai, lai ieviestu šīs valstu deklarācijas. Jebkurā gadījumā šobrīd es esmu apmierināts ar Komisijas pagājušajā mēnesī doto solījumu, ka tā mudinās pārējās dalībvalstis iesniegt valstu deklarācijas. Es apzināti saku „šobrīd es esmu apmierināts”, komisāra kungs, jo to varēs pārbaudīt tikai praksē, un mana grupa sekos tam, kā Komisija pildīs šo solījumu, veicot konkrētas darbības tuvākajos mēnešos. Turklāt fakts, ka Padome šodien šeit nepiedalās, norāda, ka daudz kas vēl nav sasniegts. Mēs izskatīsim šos secinājumus, ja mēs būsim šeit atkal nākamgad attiecībā uz 2007. gada budžeta izpildi. Tad sekos turpinājums!

  Edit Herczog (PSE). - (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es gribētu apspriest ziņojumu par Eiropas aģentūrām. Katru gadu Eiropas Parlaments pārbauda Eiropas aģentūru vadību un paļaujas uz darbu, ko paveikusi Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs, lai pārbaudītu aģentūru vadību. Mūsu kopīgā ilgā, rūpīgā, analītiskā un sagatavošanās darba rezultātā mēs tagad varam pieņemt lēmumu par Kopienas aģentūru 2006. gada vadību, un patiešām laimīgā kārtā ar Eiropas Revīzijas palātas piekrišanu mēs varam ierosināt pieņemšanu attiecībā uz visu šo aģentūru vadību. Tas nenozīmē, ka mēs neesam atklājuši nekādas kļūdas vadībā, bet mēs neesam atklājuši pietiekami nopietnas kļūdas, kas aizkavētu pieņemšanu. Es gribētu arī norādīt, ka politiskās grupas jau ir nobalsojušas par ar plašu demokrātisku vairākumu, un es tagad ierosinu šeit, plenārsēdē, lai mēs pieņemtu aģentūru darbu pat tad, ja referents nav pilnībā vienisprātis ar šo ziņojumu. Paldies jums par uzmanību.

  Margarita Starkevičiūtė (ALDE). – (LT) Priekšsēdētāja kungs, kopš sava pilnvaru laika sākuma es Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā esmu analizējusi ES aģentūru darba rezultātus. Es gribētu norādīt, ka šajā gadā aģentūru skaits ir gandrīz divkāršojies. Neraugoties uz dažām kritiskajām piezīmēm referenta runā attiecībā uz šo aģentūru darbu, es uzskatu par nepieciešamu minēt konkrētas pozitīvas izmaiņas salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tā rezultātā, ka ir īstenots Parlamenta ierosinājums par to, lai aģentūru darbu novērtētu atbilstīgās komitejas, ir palielinājusies pārredzamība un demokrātiskā atbildība.

Tomēr dažas problēmas joprojām pastāv. Šajā saistībā mums vajadzētu noteikt aģentūru darbību vietu ES pārvaldības sistēmā. Kā es jau minēju, aģentūru skaits ir ievērojami pieaudzis un mēs tiekam par to vainoti; un pat Parlaments dažkārt piekrīt viedoklim, ka tas ir netiešs birokrātijas palielināšanas veids. Tomēr, iespējams, tas uzsver vajadzību pārskatīt ES vadības sistēmu kopā ar Eiropas Komisijas vadības sistēmu, jo īpaši vadības un pārvaldes sistēmu. Šobrīd tiek ieviesta virkne projektu ar nolūku uzlabot šo sistēmu. Šķiet, ka mums būtu jāapsver radikālāka reforma, kas nestu pozitīvus rezultātus un veicinātu lielākas pārredzamības panākšanu gan aģentūru, gan Komisijas darbā.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, ir trīs jautājumi, kuriem es vēlētos pievērst uzmanību šajās debatēs.

Lai gan Revīzijas palāta ir atzinusi, ka kopumā Eiropas kopienu finanšu pārskati patiesi atspoguļo finanšu situāciju 2006. gada decembra beigās, un ka tā nav atradusi būtiskas neprecizitātes par pašu līdzekļiem un izdevumiem, tā atradusi daudzas kļūdas gan grāmatvedības reģistros reģistrētajās summās, gan pārskatos, kurus iesniegušas dalībvalstis. Viens iemesls īpašām bažām šajā jautājumā ir tas, ka daži kļūdu veidi atkārtojas gadu no gada, neskatoties uz Revīzijas palātas un Eiropas Parlamenta kritiskajiem komentāriem.

Vēl viens iemesls bažām ir nepārtrauktais nenokārtoto budžeta saistību pieaugums, kuras ir jānomaksā, it īpaši attiecībā uz vecajām dalībvalstīm.

Treškārt, ņemot vērā šos komentārus, es vēlētos izteikt apmierinātību ar vispārējo uzlabojumu izdevumos par kopējo lauksaimniecības politiku, kas sasniegts lielā mērā pateicoties AJAX sistēmai, kas ievērojami samazina neatbilstīgu izdevumu risku.

  Antonio De Blasio (PPE-DE). - (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Dāmas un kungi, 2006. gadā Eiropas Savienība 39 % no sava budžeta – 38.9 miljardiem eiro – veltīja strukturālo fondu izdevumiem. Ikgadējā Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā ir konstatēts, ka Eiropas Komisija ir veikusi vairākus pasākumus saistībā ar strukturālo un kohēzijas fondu izmantošanu, nodrošinot tālejošu kontroli. Tā kā finanšu izmantošana ir ievērojami uzlabojusies, ziņojumā ir pievērsta uzmanību faktam, ka 2006. gadā vismaz 12 % strukturālajiem projektiem piešķirto līdzekļu nav atgūstami. Tas veido aptuveni 4 miljardus eiro, un darbības kļūdas bija vērojamas 20 % projektu.

Jau gadiem ir pastāvējušas vairākas problēmas ar daudzpakāpju strukturālo fondu vadību un to dalīto pārvaldību. Iemesls salīdzinoši augstajam atklāto neprecizitāšu līmenim un nepareizajiem atmaksas gadījumiem galvenokārt ir dalībvalstu kontroles sistēmu zemā efektivitāte un uz tām pamatotās pārraudzības sistēmas. Lielākā problēma, kuru es saskatu, ir vienota visiem izmantojama novērtēšanas modeļa trūkums, kritēriju vai etalonu sistēmas neesamība, kā arī efektīvu projektu rezultātu mērījumu trūkums.

Lai gan strukturālie fondi ir ārkārtīgi svarīgs resursu avots, kuru var izmantot savstarpējai attīstībai, mēs varam tikai sasniegt pārkāpumu skaita samazinājumu saistībā ar kopīgo naudas maku, ja dalībvalstis un Eiropas Komisija darbojas vienoti un saskaņoti, lai samazinātu nelikumīgu naudas izmantošanu. Ir jāuzlabo un jāstandartizē arī dalībvalstu pārraudzības sistēmu efektivitāte. Turklāt ir svarīgi, lai Komisija efektīvāk pārraudzītu strukturālos izdevumus, izveidojot maksājumu atlikšanas un pielāgojumu procedūras un izstrādājot jaunu pārskatu sistēmu dalībvalstīm, atceroties, ka pastāv problēmas ar 40 % no Komisijas veiktajiem auditiem. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, mūsu delegācija ierosina apstiprināt budžeta izpildi. Paldies jums par uzmanību.

  Inés Ayala Sender (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos izteikt mūsu atzinību, ka vēl vienu gadu ir uzlabota pārredzamība Eiropas Savienības pārskatos, neskatoties uz faktu, ka Revīzijas palāta joprojām palīdz mums uzlabot vēl fundamentālākus sistēmas aspektus. Tomēr ir taisnība, ka ļoti konstruktīva – grūta, bet ļoti konstruktīva – dialoga rezultātā ar Komisiju, kurā mums īpaši jāatzīmē Reģionālās attīstības un nodarbinātības jautājumu komisāru ieguldījums, ir panākts progress jautājumos par visa veida aspektu kontroles uzlabošanu, kas saistīti gan ar nodarbinātību, gan strukturālajiem fondiem.

Mums būtu patikusi tāda pati sadarbība arī ar Ārējo attiecību komisāru, kurš, mēs ceram, sniegs savu ieguldījumu vai pievienosies šim darbam.

Attiecībā uz Reģionu komiteju, mēs esam ļoti priecīgi, jo mēs esam panākuši patiešām ievērojamu progresu, un novērtēšanas un kontroles laikā mēs jau saprotam, ka ir sasniegts liels progress.

Runājot par Revīzijas palātu, mēs vēlamies lielāku pārredzamību tās interešu deklarācijā un, runājot par Padomi, mēs piekrītam, ka iekšējai revīzijai ir jābūt daudz pārredzamākai un efektīvākai, taču nepalielinot birokrātiskos šķēršļus, kā ierosināts iesniegtajā grozījumā.

  Chris Davies (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, man ir daži jautājumi. Kāpēc ir tā, ka Parlamentā, kas iestājas par atklātību un pārredzamību, mūsu pašu iestādes tur slepenībā apkaunojošus ziņojums, kuri atklāj Parlamenta deputātu krāpnieciskās darbības? Kāpēc ir tā, ka Parlamenta locekļiem nepieprasa atskaitīties par izlietotajiem vispārīgajiem izdevumiem? Cik daudz no šīs naudas nonāk privātajā naudas makā? Kāpēc mēs atklāti nenosaucam to 407 Parlamenta deputātu vārdus, kas saņem ieguvumus no 27 000 eiro, kas ir iemaksāti brīvprātīgajos pensiju fondos, tajā skaitā arī manējā? Kāpēc mēs nekontrolējam tos Parlamenta locekļus, kas katru gadu piesavinās gandrīz 14 000 eiro, veicot privātus maksājumus no sabiedriskajiem fondiem pensiju fondā? Vai ir kāds cits iemesls, neskaitot mantkārību, kas kavētu tos, kurus mēs uzlūkojam kā paraugu – Prezidiju vai dažkārt pat Priekšsēdētāju konferenci – ieviest patiesas reformas, kas tik ilgi kavējas? Šāda nespēja ieviest reformas ir kauns mums visiem un šim Parlamentam.

  Astrid Lulling (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es tikai gribētu pateikt Davies kungam, ka tas ir viņš, kurš „ir kauns šim Parlamentam”.

To pateikusi, priekšsēdētāja kungs, es balsošu par jūsu sagatavoto 2006. gada budžeta izpildi. Diemžēl ar to saistītajā rezolūcijas priekšlikumā ir jautājumi un komentāri, kas vai nu aizsit ciet durvis, kuras jau ir atvērtas (58. punkts) vai ir nepareizi, piemēram, panti par brīvprātīgo pensiju fondu.

Neskatoties uz fonda vadītāja atkārtotajiem centieniem sniegt pareizu informāciju, cilvēki turpina šeit runāt nepatiesību par fonda aktuāru trūkumu. Pateicoties teicamai vadībai, fonds tagad spēj garantēt iegūtās tiesības līdz 2060. gadam. Es domāju, ka daudzi no mums tajā laikā jau būs miruši!

Runājot par aktuārā stāvokļa atjaunināšanu (71. punkts), tā pastāv, bet vispirms ar to iepazīsies fonda direktoru padome. Ļaujiet man norādīt, ka Parlaments ir velti iztērējis 36 000 eiro, veicot tā saukto neatkarīgo ziņojumu par aktuāriem. Kur tas ir? Kādi ir tā secinājumi? Cik man zināms, tie neatšķiras no fonda datiem par aktuāriem.

Runājot par 72. un 73. punktu, ir jānošķir atsevišķu Budžeta kontroles komitejas locekļu vēlmes un realitāte, ko nosaka Parlamenta statūti. Apgalvojums, ka ne pašreizējie Eiropas Parlamenta deputāti, ne citi var turpināt ieguldījumus fondā, vienkārši ir pretrunā ar Parlamenta statūtu 27. pantu. Par laimi šeit noteicošās nav atsevišķu cilvēku vēlmes pat tad, ja par tām ir jāpieņem lēmumi atbilstoši rezolūcijām, noteicošie ir Deputātu statūti.

Prezidija darba grupa, kuras biedrs es esmu, kas strādā pie Deputātu statūtiem, ir padarījusi savu darbu un sagatavojusi nepieciešamos pasākumus nevis saskaņā ar vēlmēm, kas izteiktas rezolūcijā, bet saskaņā ar Deputātu statūtu 27. pantu, kas publicēts Oficiālajā Vēstnesī 2005. gada 7. oktobrī.

  Bogusław Liberadzki (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pievienot savu balsi tiem, kas devuši pozitīvu atzinumu par 2006. gada budžeta izpildi. Gan Komisija, gan komisāri ir izcēlušies ar savu ievērojamo un arvien ciešāko sadarbību. Pateicība lielā mērā ir jāizsaka Revīzijas palātai. Vienkārši sakot, palāta ir labi padarījusi savu darbu.

Mēs kopā ar resursu vadību esam novērtējuši mērķu īstenošanu Eiropas Savienībā. Tā arī ir ļoti pozitīva zīme. Es vēlētos ļoti uzsvērt, ka Parlaments de facto piedalās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, pieņemot lēmumus par pieprasījumiem un atsevišķās komitejās, kas strādā ar attiecīgajām jomām. Es vēlētos pateikties Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājam, Bösch kungam, par padarīto darbu un pacietību, ko viņš tam veltījis, kā arī referentiem Jørgensen kungam, Pomés Ruiz kungam un Stubb kungam.

Ir ārkārtīgi grūti izvairīties no pārkāpumiem, bet ir pat vēl svarīgāk tos atrast un novērst. Mēs esam veiksmīgi izpildījuši šo funkciju.

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Kā ēnu referents par ENVI atzinumu (Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja) par atbrīvojumu 2006. gadam es vēlētos pateikties Jutta Haug kundzei un referentam par ļoti labi paveiktu darbu. Es domāju, ka četru aģentūru darbs, ko mēs pārbaudījām, ir ārkārtīgi svarīgs, to darbs, bez šaubām, ļoti palīdz Eiropas Parlamentam un dažādām ES struktūrām un tādā veidā uzlabo ES pilsoņu dzīves kvalitāti.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs spēlē noteicošu lomu lēmumu pieņemšanā par slimību izplatības kontroli un jaunu un veidojošos infekcijas slimību riska novēršanu. Es varētu pievienoties daudzajām pateicībām, pastāstot, ka Ungārija šogad bija pirmajā vietā slimību profilakses jautājumos, jo mums bija vismazākais inficēto cilvēku skaits ar tām slimībām, pret kurām tika organizēta vakcinācijas kampaņa.

Eiropas Vides aizsardzības aģentūra ir neaizvietojama informācijas par vides aizsardzību ieguvē un apkopošanā, un Eiropas Zāļu aģentūra spēlē nozīmīgu lomu sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzībā. Es domāju, ka aģentūras sadarbība jaunu medikamentu izveidē ir ārkārtīgi svarīga. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde piedāvā ļoti nepieciešamo palīdzību dzīvnieku veselības un augu aizsardzības jomā.

Būtisks ir fakts, ka visas aģentūras ir pārdalījušas savus pieejamos gada budžetus. Kā referents norādīja, tas ir noticis uzdevumu sarežģītības dēļ. Šo faktu būtu lietderīgi parādīt nākotnes plānos. Es atbalstu referenta priekšlikumus par iekšējās kontroles nozīmi un tās stiprināšanu. Noslēgumā es vēlētos pievērst uzmanību komitejas materiāla skaidrojumam par aģentūru lomu. Aģentūrām ir sava noteikta loma, bet pārredzamība un efektivitāte pieprasa izskaidrot aģentūru vietu Savienības pārvaldē. Paldies.

  Szabolcs Fazakas (PSE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, paldies par man doto iespēju izteikties. Mēs esam nonākuši ilga, spriedzes pilna procesa beigu daļā un pie šodienas ilgi gaidītā balsojuma par 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, ko pelnīti varētu dēvēt par nozīmīgu dienu vai pagrieziena punktu Eiropas Parlamenta vēsturē. Nozīmīgu dienu, jo šī ir pirmā reize, kad Eiropas Revīzijas palāta mums parādīja 12 % kļūdas līmeni strukturālajos fondos, kuru sensāciju kārā tabloīdu prese, dabiski, pasniedza kā 4 miljonu eiro iztrūkumu. Budžeta kontroles komiteja, kas atbild par šo jautājumu, paveica rezultatīvu darbu, pilnībā apzinoties savu politisko un profesionālo atbildību ar Jørgensen kunga, dāņu referenta, palīdzību. Tā mērķis nebija izraisīt skandālu vai sensāciju ar neparedzamām sekām, bet izmantot pārredzamu informācijas atklāšanas principu un izstrādāt priekšlikumus, kas radītu garantiju, ka šādas problēmas turpmāk neradīsies. Un šeit mēs atradām labu partneri priekšsēdētāja vietnieka Siim Kallas kunga personā, kuram vēlētos īpaši pateikties, un esmu pārliecināts, ka mēs ļoti iespējams turpmāk spēsim atrisināt visus šāda veida jautājumus. Paldies.

  Pierre Pribetich (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Es vēlētos runāt par kādu būtisku aspektu saistībā ar apstiprināšanas tiesību piešķiršanu, proti, darbību novērtēšanu ar izlases metodi.

Kad es gatavoju savu darba dokumentu par to, kā Komisija vada CARDS programmu par palīdzību Balkānu valstīm, kas ir daļa no budžeta izpildes procesa, Revīzijas palāta varēja pārbaudīt tikai 2.32 % darbību, lai novērtētu vadības metodes, kuras izmantojusi Eiropas Savienība ārējām darbībām šajā reģionā. Viens no rezultātiem tik nelielam izlases kopumam bija tas, ka Revīzijas palāta nevarēja analizēt ārējo darbību ietekmi uz Melnkalni, jo no 256 finansētajām darbībām neviena netika pārbaudīta.

Kā šādos apstākļos var reāli izmērīt ietekmi? Kāda zinātniska un finansiāla ticamība var būt šādiem novērtējuma ziņojumiem? Lai gan no statistikas viedokļa mazus izlases kopumus var izmantot sistēmas darbības novērtēšanai, tomēr izlases kopumam ir jābūt pietiekoši reprezentatīvam; tas tā nebija gadījumā ar finansējumu, kas tika piešķirts darbībām Melnkalnē saskaņā ar CARDS programmu. Kopumā Eiropas nodokļu maksātāji būtu ieguvēji, ja Revīzijas palāta uzlabotu metodes izlases kopu analizēšanai, lai skaidrāk noteiktu mūsu budžeta sadalījuma efektivitāti.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). Es vēlētos uzsvērt divus jautājumus, kurus es uzskatu par ļoti svarīgiem saistībā ar Eiropas Komisijas budžeta izpildi.

Pirmais ir saistīts ar dalībvalstu līdzdalību Eiropas budžeta izpildē. Lai gan mums ir kopīga pārvaldības procedūra Komisijai un dalībvalstīm pār 80 % Eiropas budžeta, es domāju, ka ir jāievieš jauni pasākumi, lai palielinātu iesaistīšanos visās budžeta izveides fāzēs.

Attiecībā uz kontroli, es atbalstu valstu deklarāciju ieviešanu, kuras apstiprina katras dalībvalsts Norēķinu palāta, tas liktu valdībām un maksājumu aģentūrām uzņemties atbildību par pareizu un objektīvu Savienības fondu piešķiršanu.

Neraugoties uz iepriekš minēto, ja tiek atklāti jebkādi trūkumi, visu maksājumu atlikšana ir jāizmanto ļoti piesardzīgi un tikai, ja tiek atklātas nopietnas problēmas Eiropas fondu pārraudzībā.

Satraucoši zemais budžeta izmantošanas līmenis jaunajās dalībvalstīs ir otrs ļoti būtisks budžeta izpildes apstiprināšanas jautājums. Nav normāli, ja visām jaunajām dalībvalstīm budžeta izmantošanas apjoms ir par 30 % zemāks nekā sākotnēji vidēji paredzētais.

Man tas liek domāt nevis par šo valstu nespēju izmantot Eiropas fondus, bet, iespējams, par pārāk lielu birokrātiju Eiropas iestādēs.

  Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es atrodos ļoti neparastā situācijā, kad tikai daļēji piekrītu kaut kam, ko tikko teica Hannan kungs, un tas bija viņa izteikums par aģentūru bezatbildību. Šķiet, ka mēs veidojam aģentūras nevis tāpēc, ka tās patiešām būtu vajadzīgas, bet gan vairāk tāpēc, ka katra dalībvalsts vēlas, lai kāda no aģentūrām būtu tās teritorijā, un tad aģentūras ir izmētātas kā konfeti pa visu Savienību.

Ja šāda tendence turpināsies, tas patiešām novedīs pie aģentūru valdīšanas uz, atklāti runājot, Komisijas rēķina, kura ir mūsu izpildvaras iestāde un kura ir pakļauta Parlamentam, un daudz tiešāk nekā aģentūras, pat tad, ja mums ir daudz vairāk līdzekļu to kontrolei nekā Hannan kungs minēja.

Mans viedoklis no viņa viedokļa, protams, atšķiras tajā apstāklī, ka viņš kā parasti izsakās ekstremāli un apgalvo, ka šī aģentūras ir radītas nelikumīgi. Tās, protams, ir muļķības. Tās visas tika veidotas saskaņā ar pašreizējiem līgumiem, uz pienācīgas un pamatotas juridiskās bāzes. Cits jautājums ir, vai tā rīkoties bija gudri, un mums noteikti ir jābūt ļoti uzmanīgiem, pirms mēs turpmāk veidojam jaunas aģentūras.

  Costas Botopoulos (PSE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlaments ir politiska iestāde, un es domāju, ka mums vajadzētu izskatīt tos jautājumus, par kuriem debatējam, politiskā veidā. Pasākums, kam jāsasaista mūsu darbības, manuprāt, parāda mums divas lietas. Es minēšu divus piemērus no mūsu diskusijām. Pirmais ir jautājums par neatkarīgajām iestādēm vai aģentūrām. Protams, pastāv jautājums, vai ir nepieciešams paplašināt visas šīs aģentūras, bet nav iespējams arī pateikt, ka neatkarīgo aģentūru decentralizācija nebūtu īpaši lietderīga. Vai mēs teiksim „nē” visām neatkarīgajām aģentūrām, ja pastāv problēma ar lielu paplašināšanu? Dabiski, ka tas nav iespējams.

Otrs faktors ir saistīts ar apkaunojošo jautājumu par mūsu kolēģu algām. Tā noteikti ir problēma, un mēs to teicām komitejā. Tomēr ir milzīga atšķirība starp izteikumu, ka pastāv problēma, un atbrīvojuma nepiešķiršanu Parlamentam uz veselu gadu, un arī starp tādu ļoti populistisku piezīmju izteikšanu kā: mēs visi esam atbildīgi, un apgalvojumiem, ka trūkst pārredzamības. Kā tad var trūkt pārskatāmības? Mēs, komitejas locekļi, esam redzējuši ziņojumu.

  Siim Kallas, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties godātajiem deputātiem, referentam un Budžeta kontroles komitejas locekļiem.

Šogad diskusija par budžeta izpildes apstiprināšanu ir bijusi ļoti intensīva, un Komisija ir uzņēmusies vairākas saistības, lai ievērotu Parlamenta novērojumus un ieteikumus. Mēs turpināsim šo intensīvo procesu, sākot ar maiju, kad Budžeta kontroles komitejā notiks diskusijas par mūsu plāniem nākamajam gadam.

Šis ir intensīvs process, un es vēlētos apstiprināt Parlamentam, ka mēs savas saistības uztveram ļoti nopietni, un mēs turpināsim darbu pie kopīgajiem priekšlikumiem un idejām par atbildības palielināšanu, sadarbību ar dalībvalstīm un dalībvalstu atbildības palielināšanu dalītas vadības jautājumos. Tas ir mūsu kopīgais darbības virziens, un mēs strādāsim nopietni pie visiem šiem rīcības plāniem un priekšlikumiem.

Pastāv dažādu veidu aģentūras. Pirmkārt, ir izpildu aģentūras, kas nepārprotami ir Komisijas atbildība, un par tām jūs apstiprināsiet budžeta izpildi Komisijai. Mums ir dažas izpildu aģentūras, bet mēs esam izlēmuši izsludināt moratoriju par jaunu izpildu aģentūru izveidi.

Kādas ir bažas par tradicionālajām aģentūrām? Nopietna problēma ir pārvaldība, un pastāv vairāki vājie punkti saistībā ar šo aģentūru administrēšanu un vadīšanu. Mums, iespējams, vajadzētu organizēt nopietnas diskusijas par pārvaldības jautājumiem, bet mēs nedrīkstam nenovērtēt to darba politiskos apstākļus – ko tās dara un kādi ir patiesie ieguvumi no šādām aģentūrām – un Parlamentam ir ļoti svarīga loma aģentūru darba izvērtēšanā un novērtēšanā. Mēs nedrīkstam arī nenovērtēt pozitīvos aspektus gan decentralizācijai, gan Eiropas iestāžu izvietošanai pa visu Eiropu. Nebūtu slikti, ja ikviens padomātu par savu valsti.

Es vēlētos jums vēlreiz pateikties par ieguldīto darbu, piezīmēm, debatēm un diskusijām. Mēs turpināsim pildīt savas saistības un darbības plānus.

  Dan Jørgensen, referents. − (DA) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties komisāram Kallas kungam. Ir skaidrs, ka mēs esam izgājuši cauri procesam, kura tendences ir dažkārt bijušas nedaudz nemierīgas. Ir bijis konflikts mūsu starpā Parlamentā un Komisijā. Tomēr šo konfliktu mēs spējām pārveidot par dialogu. Tas ir devis atsevišķus labus rezultātus un vairākas labas Komisijas apņemšanās, un arī dažus ļoti konkrētus rīcības plānus ar noteiktiem termiņiem un noteiktiem veiksmes kritērijiem. Mums ir jābūt noteiktiem brīžos, kad daži cilvēki no ES skeptiķu grupām saka: „tie ir tikai vārdi, un runāts jau ir arī iepriekš”. Tā nav taisnība! Tie nav tikai vārdi, bet noteikta rīcība, kuru tagad Komisija sola īstenot. Daži pasākumi jau ir ieviesti. Turklāt ir noteikti daži ļoti konkrēti termiņi, kurus mēs varēsim kontrolēt. Svarīgākais fakts ir tas, ka mums visiem tagad ir komisārs, kas tiksies ar komiteju vienu reizi mēnesī, lai sekotu šim procesam. Tas patiešām ir liels solis uz priekšu.

Pēc šiem vārdiem noslēgumā es vēlētos atgādināt cilvēkiem, kāpēc radās šīs problēmas. Viens no iemesliem ir tas, ka ievērojama daļa fondu tiek administrēti dalītā veidā, t.i., 80 % ES fondu pārvalda dalībvalstis. Komisijas atbildība ir ievērot līgumu, un tas ir tās krusts, kas tai jānes. Tādēļ mēs spēcīgi kritizējam Komisiju. Tomēr realitātē lielākas problēmas rada dalībvalstis. Tieši šī iemesla dēļ mēs Parlamentā tik nelokāmi atbalstām ideju par ikgadējām valstu audita deklarācijām, kuras parakstītas atbilstošā politiskajā līmenī, t.i., tās parakstītu finanšu ministrs. Tā notiek jau vairākās valstīs: Dānijā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē un Zviedrijā. Ja mēs varētu panākt kaut ko līdzīgu visās ES valstīs, mēs atklātu, ka audita pienākumus atsevišķās valstīs uztvertu nopietnāk. Es domāju, ka mēs faktiski iegūtu patiešām labu instrumentu to jomu sakārtošanai, kur process atsevišķās valstīs īsti labi nedarbojas.

  José Javier Pomés Ruiz, referents. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, dažkārt mēs aiz trim kokiem neredzam mežu. Šajā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā mums ir jāsaka, kas ir nepareizi, un dažreiz mēs aizmirstam, cik daudzi procesi notiek labi, cik daudz ļoti kompetenta personāla strādā Komisijā un šajā Palātā, Parlamentā, tai skaitā sargi, tik daudzi dienesti, tulki, tulkotāji, kas sniedz lieliskus pakalpojumus. Mēs aizmirstam, kā mēs spējam paplašināt budžetu, ar kuru mums ir jāsasniedz savi mērķi, kā Parlaments un Komisija panāk arvien lielāku progresu attiecībā uz pārredzamības politiku.

Joprojām pastāv uzdevums, ļoti svarīgs uzdevums Parlamentam, un tā ir saziņas un informācijas politika. Tas bija viens no mērķiem, kas Parlamentam tika izvirzīts 2006. gadam, un es neesmu apmierināts ar to, kā tas notiek. Mums paredzētas vēlēšanas pēc gada, un mums ir jāzina, kā tur nokļūt, tas nozīmē, ka ir jāuzlabo mūsu informācijas apmaiņas procedūras un jāturpina strādāt tik pat pārredzami, kā mēs to darām. Pārredzamība, es biju referents ziņojumam par šo tēmu, sader ar dokumentiem, kas nav publiskojami žurnālistiem, uzņēmumiem un ģimenēm, kā tas notiek dalībvalstīs. Tas ir labi mūsu darbam, ja pastāv dažāda līmeņa kritēriji, kas nav izgājuši cauri sabiedriskā apstiprinājuma sietam, un tādējādi tie, loģiski, ir jāslēpj no tiem, kas mūsu vidū strādā ar attiecīgo jautājumu.

Es esmu pilnībā apmierināts ar iespējām piekļūt visai informācijai, un es domāju, ka ziņojums, kuru esmu sagatavojis par Parlamenta pārskatiem, ir atbildīgs ziņojums. Es saku, ka Parlamenta budžeta izpilde būtu jāapstiprina, jo Parlaments, ja es varu tā teikt, darbojas ļoti labi, un daudz labāk nekā daži valstu parlamenti, daudz pārredzamākā veidā un ar personālu, kas strādā vairāk stundu nekā tiek nostrādāts līdzīgos parlamentos.

Ar šo es negribēju teikt, ka viss ir perfekti: mums ir jāturpina strādāt. Mums joprojām ir garš ceļš ejams, bet šajā politiskajā gadā mums ir pozitīva aina par to, kā mēs esam izmantojuši naudu, kuru mums devuši mūsu pilsoņi; mēs esam to izmantojuši labi, pārredzami un saskaņoti.

  Hans-Peter Martin, referents. − (DE) Jutta Haug kundze savā paskaidrojumā aprakstīja manus kritiskos komentārus un nosauca tos par pretīgiem un skandālus veicinošiem. Es vēlētos nolasīt dažus citātus: „Valstu vadītāji un valdības izgudro jaunas aģentūras vienu pēc otras. Aģentūras tērē mūsu naudu. Nenotiek pienācīgas pārbaudes par to, vai aģentūras patiešām ir nepieciešamas. Pastāv plašas jomas bez kontroles, par kurām faktiski neviens neatbild. Nav jaušama plānošana. Tiek veidotas aģentūras viena pēc otras, lai panāktu piekrišanu sarežģītām tēmām, izveidojot interesantu aģentūru.”

Šie visi ir Herbert Bösch kunga citāti. Tie ir daudz kritiskāki par to, ko es uzrakstīju. Lūk! Kad es to rakstu, to sauc par “skandālu radīšanu”, bet Herbert Bösch kungs, protams, ir partijas biedrs un darbojas atbilstoši tai. Jā, es esmu piedzīvojis to jau iepriekš. Ar to es domāju par „dubulto morāli”, kas šeit valda. Tā ir „īpašas” klases liekulība, kad cilvēki saka „ir briesmīgi atklāti pieminēt skandālu oficiālā Parlamenta dokumentā”, bet pēc tam atklāti izsaka kritiskas piezīmes. Tā ir viena no galvenajām problēmām Parlamentā.

Protams, cilvēkiem var būt dažādi viedokļi par to vai apstiprināt budžeta izpildi, vai arī neapstiprināt, bet ne jau par to bija šie fragmenti, kurus es sākumā izlasīju – nepavisam ne par to. Drīzāk tie bija par galvenajiem jautājumiem, kad pienāk reize parādīt tos īstajā gaismā, cilvēki atkal slēpj, kas šeit notiek. Tā patiešām ir liela Eiropas demokrātijas problēma – šeit sistēma nav pašregulējoša, tajā notiek savstarpēja sišana uz pleca.

Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlētos izteikt personīgu paziņojums saskaņā ar 145. pantu debašu noslēgumā.

  Christofer Fjellner, referents. − (SV) Es vēlētos izmantot šo iespēju izteikt nedaudz konstruktīvas kritikas Komisijai un par aģentūru decentralizāciju, jo es domāju, ka referentam Hans-Peter Martin kungam tas nav izdevies. Kā referents, kas būs atbildīgs par šo jautājumu nākamajā gadā, es vēlētos pievērst uzmanību trim galvenajiem jautājumiem. Tie ir izvirzīti arī ziņojumos.

Pirmais ir izvērtēt iespējas sagrupēt administratīvās funkcijas vairumam mazo aģentūru, tādējādi atbrīvojot resursus un likvidējot komplicētās regulējošās sistēmas, kas pastāv aģentūrās. Daudzām no šīm decentralizētajām aģentūrām ir problēmas ar budžeta principu ievērošanu, piemēram, Finanšu Regulu, iepirkumu likumiem, utt. Šāds viedoklis šeit ir izteikts vairākkārtīgi, un es ceru, ka Komisija pie tā strādās.

Mēs arī ierosinām, lai neatkarīgās aģentūras tāpat kā citas iestādes samazinātu savu štata vietu skaitu par tādu procentuālo lielumu, kas ir vienāds ar amatu skaitu, kurš netiks aizpildīts. Es domāju, ka šādā veidā arī atbrīvotos ievērojams resursu apjoms.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgākais, ierosinājums ir, lai piešķirtie ieņēmumi, kurus aģentūras maksā Komisijai katru gadu un kuri tiek atgriezti, tiktu samazināti atbilstoši budžeta priekšlikumam, par kuru Eiropas Parlaments pieņems lēmumu.

Šie ir tie trīs jautājumi, kurus es vēlētos pārrunāt ar Komisiju un decentralizētajām aģentūrām šī perioda laikā, līdz es pārņemšu budžeta izpildes apstiprināšanas procesu.

Visbeidzot, es vēlētos arī ko teikt par Revīzijas palātas īpašo ziņojumu par kontroles, pārbaužu un soda sankciju sistēmām saistībā ar noteikumiem par Kopienas zivsaimniecības resursu saglabāšanu. Tas, galu galā, ir daļa no jautājuma par Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanu, ko mēs pārrunājam šodien, un Revīzijas palāta izteikusi spēcīgu kritiku, kas novedusi pie plašas kopējās zivsaimniecības politikas reformas.

Trīs no manis izteiktajiem secinājumiem, kurus var lasīt arī ziņojumā, par kuru mēs balsosim, ir pirmie un galvenie secinājumi, kas nav pieņemami dalībvalstīm gadu no gada – noteikt augstākas kvotas nekā ieteikuši pētnieki ilgtspējīgai zivsaimniecībai, otrkārt, Komisijai un dalībvalstīm ir jābūt neatlaidīgākām, kad ir jācīnās ar pārkāpumiem un krāpšanas gadījumiem saistībā ar kvotu sistēmu un, treškārt, mums ir jāizstrādā jauna zivsaimniecības politika, kas veicina stimulus un iemeslus profesionāliem zvejniekiem aizsargāt krājumus. Šīs ir trīs papildu domas, kuras es vēlētos, lai jūs uztvertu nopietni ziņojumā, par kuru šodien balsosiet.

  Hans-Peter Martin, referents. − (DE) Jūs mani pārtraucāt, priekšsēdētāja kungs, kad es jūs nosaucu par despotu. Es tikai gribētu pamatot, kāpēc es tā rīkojos.

Kopš 2007. gada marta es gaidu atbildi uz jautājumu, kas saistīts ar ļoti, ļoti svarīgu jautājumu saistībā ar šī Parlamenta kļūdu, kas ir ļoti svarīga man personīgi un manai politiskajai darbībai – es tiku nozīmēts darba grupā, pret kuru vienmēr esmu cīnījies, jo es viņus uzskatu par maskējušies nacistiem – un es iesniedzu personīgu iesniegumu jums. Pa šo laiku es esmu iesniedzis sūdzību ombudam.

Attiecībā uz vienas minūtes runām, priekšsēdētāja kungs, jūs precīzi ievērojat visus noteikumus saistībā ar savu darbu, bet, kad pienāk mana kārta, jūs man neļaujat izteikties, tāpēc es jūs saucu par despotu. Es jūs nosaucu arī par despotisku priekšsēdētāju, jo jūs patvaļīgi izcēlāt atsevišķus parlamenta deputātus tā dēvētājos starpgadījumos 12. decembrī, bet ne tos, kas bija tās partijas biedri, kurā jūs joprojām darbojāties tajā laikā, bet, acīmredzot, jūs nosaucāt tos, kas iekrita jums acīs.

Es jūs saucu par despotu, jo jūs turpināt pārtraukt mani, kad es runāju un saku „nē, jūs neatbildēsiet uz šo jautājumu”. Tas ir pārsteidzoši, ka jūs man tagad ļaujat pabeigt runāt.

Es jūs saucu par despotisku priekšsēdētāju, jo, pamatojoties uz šo papildus paskaidrojumu, un es neesmu vienīgais, kurš uzskata, ka tas ir nepārliecinoši, faktiski šeit notiek procedūras, kam nevajadzētu notikt normālā Parlamentā, vismaz tā man mācīja skolā. Tomēr manā gadījumā tas bija pirms ļoti ilga laika brīža – ja jūs lasījāt manu darba un dzīves aprakstu. Daudz kam bija jānotiek, lai es izvēlētos šādu izteicienu.

Tomēr es esmu pārliecināts, ka jūs pieļaujat šādu despotisku pieeju tieši tāpēc, ka faktiski nevajadzēja atrast paskaidrojumus jautājumam par sekretāra palīdzības apmaksu. Jūs ļāvāt man nonākt pie kauna staba smieklīgu kļūdu dēļ, kas varēja atgadīties ikvienam – jā, ikvienam, un es esmu pārliecināts, tādas kļūdas gadās ikvienam šī Parlamenta deputātam. Tomēr viņi slēpj faktu, ka, saskaņā ar iekšējo izmeklēšanu, vismaz 80 miljoni eiro būtu jāatprasa Parlamenta deputātiem, ja tiktu ievērots vienlīdzības un proporcionalitātes princips attiecībā uz finansējumu. Šādi principi nepastāv un tādējādi es vēlreiz saku, ka pēc manām domām jūs kā 14 % Austrijas vēlētāju pārstāvis diemžēl esat despotisks priekšsēdētājs, kas rada nevajadzīgu kaitējumu šim Parlamentam un svarīgajai idejai par Eiropu, kas ir tā pamatā. Es ilgojos redzēt patiesu, taisnīgu, demokrātisku Parlamentu, kurā šāda izteikuma lietošana nebūtu ne vajadzīga, ne arī vēlama.

  Priekšsēdētājs . − Martin kungs, mēs esam brīvs Parlaments. Tādējādi mans pienākums ir ļaut jums runāt saskaņā ar 145. pantu.Es nevēlos izteikt secinājumus par jūsu skaidrojumu, es vēlos tikai piebilst, ka es izmantoju Reglamentu taisnīgi, lai dotu jums iespēju pateikt to, ko jūs pateicāt. Savā vārdā es teiktu, ka es cenšos būt taisnīgs un objektīvs un ka man tas izdodas, strādājot ar visiem Parlamenta deputātiem.

Debates ir slēgtas. Balsojums notiks šodien.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.35 un atsāka darbu plkst. 12.00 )

SĒDI VADA: VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks