Debašu stenogramma

Otrdiena, 2008. gada 22. aprīlis - Strasbūra

8. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Bįrbara Dührkop Dührkop (A6-0099/2008)

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, jauni noziedzības veidi un starptautiska rakstura specializēti noziedzīgi grupējumi rada milzīgas problēmas vajāšanas aģentūrām dalībvalstīs.

Likumpārkāpēju efektīva vajāšana un cīņa pret vissatraucošākajām likuma pārkāpšanas izpausmēm nav iespējama bez piemērotu instrumentu izveides, ko policija var izmantot, lai aizsargātu likumus. Tādas problēmas kā pārrobežu noziedzība gadījumā būtiska ir ātra informācijas apmaiņa starp dienestiem atsevišķās valstīs, lai identificētu likumpārkāpējus un saskaņotu darbības. DNA datubāzes un digitālie pirkstu nospiedumi ir ļoti svarīgs instruments cīņā pret noziedzību. Tie ļauj identificēt likumpārkāpēju neatkarīgi no tā, kur ir ticis izdarīts noziegums.

Dührkop Dührkop kundzes ziņojums par sadarbības uzsākšanu starp vajāšanas aģentūrām terorisma apkarošanā un pārrobežu noziedzībā ir vērtīga iniciatīva, kas pastiprina, lai panāktu lielāku ES pilsoņu drošību, kas tika uzsākta 2005. gadā ar Prīmas līgumu.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, kā mēs zinām, šajā ziņojumā tiek aicināts paplašināt Prīmas līgumu cīņā pret pārrobežu terorismu. Mēs visi piekrītam vajadzībai apkarot terorismu. Tas ir pats par sevi saprotams. Mēs visi piekrītam vajadzībai pēc pārrobežu sadarbības. Tomēr Prīmas līgumā ir ietverta pastiprināta datu apmaiņa, neatkarīgi no bažām par šo datu aizsardzību un drošību. Spriežot pēc laikrakstos publicētajiem stāstiem par policijas spēku integritāti dažās dalībvalstīs, mums visiem vajadzētu satraukties par šo datu apmaiņu.

Šī ziņojuma faktiskais saturs patiesībā būtiski pārkāptu pilsoņu civilo brīvību visā ES, jo pirmo reizi obligāta kļūst DNA datu savākšana un nodošana citām dalībvalstīm.

Mēs mēnessērdzīgi ieslīdam „Lielā brāļa” Eiropā, kamēr mūsu politiķi vienaldzīgi noskatās. Minētā iemesla dēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

- Ziņojums: Anneli Jäätteenmäki (A6-0076/2008)

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, ombuda loma kļūst aizvien lielāka, jo īpaši Lisabonas līguma un Pamattiesību hartas risinājumu un uzdevumu kontekstā. Mēs gribam izveidot Eiropu pilsoņiem, Eiropu, kas ir tuvu tās pilsoņiem, Eiropu, kas būs cilvēktiesību ievērošanas un respektēšanas paraugs, tādēļ kontaktēšanās procedūras, kā arī procedūras sadarbībai starp pilsoņiem un ombuda iestādi būtu jāvienkāršo. Laiks, kas vajadzīgs, lai izskatītu lietas ombuda līmenī, ir jāsamazina līdz absolūtam minimumam.

Es gribētu arī vērst uzmanību uz sadarbības principiem starp valstu ombudiem un Eiropas ombudu, kā arī subsidiaritātes principu. Lomu un uzdevumu sadalījums uzlabos abu minēto iestāžu efektivitāti.

- Ziņojums: Adamos Adamou (A6-0090/2008)

  Milan Gaľa (PPE-DE). - (SK) Es balsoju par sava kolēģa deputāta Adamou kunga ziņojumu par orgānu ziedošanu un transplantāciju. Mums ir jārisina orgānu trūkuma problēma transplantācijām Eiropā, kas ir galvenais transplantācijas programmu ietekmējošais faktors.

Visā Eiropā gaidīšanas sarakstā ir aptuveni 60 000 pacientu, kuriem ir vajadzīga transplantācija. Mirstības rādītāji, gaidot uz sirds, aknu vai plaušu transplantāciju, parasti svārstās starp 15 % un 30 %. Saskaņā ar 2006. gada Eirobarometra aptauju 56 % eiropiešu vēlas pēc savas nāves ziedot savus orgānus transplantācijas nolūkā. Cilvēki būtu jāmudina runāt par orgānu ziedošanu un informēt par savu vēlmi savus radiniekus. Būtu jāuzlabo arī medicīnas ekspertu apmācība.

Statistika liecina, ka līdz pat 81 % Eiropas dalībvalstu pilsoņu atbalsta donora kartes izmantošanu, kas atvieglo donora identificēšanu. Neraugoties uz to, pašlaik šī karte ir tikai 12 % eiropiešu. Es atbalstu Komisijas iniciatīvu uzsākt Eiropas Donora kartes ieviešanu.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, cilvēka dzīvība un veselība ir vislielākā vērtība tiem, kas ir atbildīgi par veselības pakalpojumiem dalībvalstīs. Visiem soļiem, kuru mērķis ir dzīvības un veselības aizsardzība, būtu jāsaņem tūlītējs Eiropas Parlamenta apstiprinājums.

Transplantoloģija ir viena no visstraujāk augošajām medicīnas nozarēm. Tūkstošiem cilvēku tiek dota iespēja atgriezties dzīvē, faktiski, otras dzīves iespēja. Eiropas Savienībā veikto transplantāciju skaits attiecībā pret to cilvēku skaitu, kas tās gaida, joprojām ir neadekvāts, un daudzi pacienti, kas gaida uz transplantāciju, nomirst pirms operācijas orgānu trūkuma dēļ.

Īpaši svarīga ir darbība, kuras mērķis ir palielināt veikto transplantāciju skaitu. Viena no galvenajām tās metodēm ir sekmēt tranplantoloģiju sabiedrībā un mudināt potenciālos donorus izteikt savu piekrišanu tam, ka pēc nāves viņu orgāni tiek izmantoti. Svarīgi ir arī izveidot un uzraudzīt plašu sistēmu veikto transplantāciju kontrolei, lai apkarotu nepatīkamo nelegālo orgānu tirdzniecību, kas notiek ne tikai pasaules nabadzīgo reģionu provincēs.

Manuprāt, Adamou kunga ziņojums ir svarīgs signāls dalībvalstīm, kas uzsver šīs problēmas nopietnību.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu, jo tā ir ārkārtīgi svarīga, lai gan sarežģīta problēma. Paziņojums par savu vēlēšanos pēc nāves nodot savus orgānus transplantācijai citiem ir dzīvības dāvana; tā ir citu cilvēku dzīvības glābšanu; tas ir kaut kas ārkārtīgi vērtīgs cilvēcei.

Būtu jānorāda, ka pastāv saistība starp orgānu trūkumu un to nelegālo tirdzniecību. Orgānu nepietiekamība dažkārt mudina cilvēkus pārkāpt likumu un iegūt orgānus nelegāli, lai glābtu dzīvību. Tā ir ētiska un morāla problēma, kā arī juridiska problēma.

Augstas prasības attiecībā uz kvalitāti un drošību orgānu ziedošanas, kā arī orgānu ņemšanas, pārbaudes, uzglabāšanas un transportēšanas jomās netiek apspriestas, jo tās ir pamats transplantācijas veiksmei.

Visbeidzot, mums ir jāpatur prātā, ka ir jāīsteno efektīva informācijas politika ES līmenī, lai palielinātu mūsu pilsoņu izpratni šajā jautājumā. Minētajai problēmai vajadzētu būt dalībvalstu pamatuzdevumam. Noslēgumā es vēlos teikt, ka šai problēmai, ko mēs šodien apspriežam, ir nepieciešamas atbilstīgas debates, turpmāka pētniecība, kā arī morālas un ētiskas dabas risinājumi.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Es gribētu pateikties saviem kolēģiem deputātiem par Eiropas Tautas partijas priekšlikumu atbalstīšanu attiecībā uz Eiropolu un pētniecību. Mēs esam vīlušies, ka Eiropols nenovērtēja to, cik svarīgi ir uzraudzīt cilvēku orgānu starptautisko tirdzniecību. Pat Eiropā bērni izgaist orgānu tirdzniecības dēļ, un ne tikai Ķīnā, bet arī Moldovā cilvēku orgāni tiek pirkti un pēc tam pārdoti eiropiešiem melnajā tirgū. Tas, bez šaubām, ir iemesls, kādēļ Eiropolam ir jāuzrauga šī situācija. Mēs nevaram novērst starptautisku transplantu tūrismu bez labākas transplantācijas programmu koordinācijas Eiropas Savienībā. Lai to sasniegtu, mums vispirms ir jāvienojas par kopīgu pieeju attiecībā uz informētās personas piekrišanu orgānu ziedošanai. Es personīgi uzskatu, ka eksperimenti cilvēku embriju pārstādīšanas jomā ir neētiski un bezatbildīgi. No otras puses, klīniskie pētījumi par pieaugušu cilvēku cilmes šūnām rada lieliskus rezultātus audu transplantācijā, piemēram, sirds slimniekiem, un šī procedūra nepārkāpj cilvēku unikalitātes principa ievērošanu. Mūsu ziņojums sūta spēcīgu signālu Komisijai, kas drīz iesniegs priekšlikumu saistošam tekstam.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, pievēršoties ziņojuma par orgānu ziedošanu tēmai, es vēlos parādīt cieņu savam bijušajam palīgam, James Sullivan kungam, kurš, kā daudzi no jums zina, traģiski gāja bojā 10. februārī.

8. februārī mūsu birojā James un Aoife, otrs palīgs, runāja par piekrišanu un vienojās, ka gadījumā, ja kaut kas atgadītos ar kādu no viņiem – abi jauni cilvēki – viņi ziedos savus orgānus. Mēs nevarējām zināt, ka tajā naktī James traģiski nokritīs, un ka svētdien dzīvību uzturošā iekārta būs atslēgta. Tā ir cieņas izteikšana James par to, ka Eiropas Savienībā ir cilvēki, kas tagad dzīvo, pateicoties viņa augstsirdībai. Viņa vecākiem, Edna un Tom Korkā, Īrijā, kuri apraud dēla aiziešanu un kuri nekad neatgūsies no šī zaudējuma, vienīgā cerība, pie kā viņi var turēties, ir tas, ka James vairs nav mūsu vidū, bet, ka, pateicoties viņa augstsirdībai, ir izdzīvojuši citi cilvēki.

Acīmredzami, mūsu birojam tas ir ļoti personīgs ziņojums, un es to pilnībā atbalstu.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, orgānu ziedošana un transplantācija ir viena no pamatproblēmām, kas prasa izskatīšanu un piekrišanu gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās robežām. No vienas puses, mums ir desmitiem tūkstošu cilvēku, kas gaida uz transplantāciju. No otras puses, mums ir nopietna medicīniska, juridiska un ētiska/morāla problēma.

Mēs visi esam vienojušies, ka ir jāizstrādā efektīva transplantācijas sistēma. Transplantācijas sistēma nevar kļūt par ekonomisku kategoriju un radīt situāciju, kad orgāni tiek uzskatīti par precēm iekšējā tirgū. Ja tā notiktu, rastos noziedzīgas grupas, kas izmantotu nabadzību un ciešanas, tādējādi padziļinot cilvēku ekspluatāciju, jo īpaši tajos reģionos, kas cieš no plaša mēroga bezdarba, atstumtības un bada.

- Ziņojums: Dan Jørgensen (A6-0109/2008)

  Priekšsēdētājs . − Heaton-Harris kungs, attiecībā uz „GNSS” nozīmi mums tagad ir divas iespējas: viena ir „Galileo Navigācijas satelīta sistēma” un otra ir „Globālā Navigācijas satelīta sistēma”. Kurai no tām jūs dotu priekšroku, Heaton-Harris kungs?

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, vai jūs zināt, ka man līdz šim nekad nav bijis nekādu pilnvaru šeit? Es domāju, ka man patiktu izvēlēties „Lielā Apvienotās Karalistes” – taču nē, mēs izvēlēsimies „globālā”. Es esmu diezgan pārliecināts, ka tā ir globāla”. Es grasījos to pieminēt savā balsojuma par aģentūrām paskaidrojumā.

Tagad es tikai vienu minūti runāšu par Komisijas budžeta izpildi. Kā es esmu darījis katru reizi, kopš es sāku šeit strādāt, es balsoju pret Eiropas Komisijas budžeta izpildi. Es atzīstu, ka Komisijā ir paveikts liels darbs, lai tā attīrītu un sakārtotu pati savus pārskatus. Tomēr šis darbs notiek sistēmās, tas nenotiek atbilstoši tai kultūrai, kāda valda Eiropas Komisijā. Līdz šai dienai Eiropas Komisijā joprojām pastāv kultūra, kas skan šādi: „Nolieksim galvas un neziņosim par pārkāpumiem”. Laiku pa laikam mēs visi satiekam cilvēkus, kas strādā Komisijā, kuri mums var pastāstīt nereģistrētas lietas, kam šeit nevajadzētu notikt, taču kas netiek reģistrētas un ziņotas attiecīgo ģenerāldirektorātu vadītājiem.

Es zinu, ka šim Parlamentam nepatīk, ja noraida budžeta izpildi. Tas ir liels kauns, jo nav politisku seku. Pirms septiņiem gadiem mums par to bija juridisks atzinums. Kā es teicu, es balsoju pret un es turpināšu to darīt, atrazdamies šeit.

- Ziņojums: José Javier Pomés Ruiz (A6-0091/2008)

  Astrid Lulling (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Eiropas Parlamenta 2006. gada budžeta izpildi, bet pret rezolūciju maratonu, kas saistītas ar to, jo tajās ir ietverti komentāri un jautājumi, kas vai nu apgalvo acīmredzamo (58. punkts), vai arī neatbalsta tās vērtības, ko es uzskatu par svarīgām (65. punkts). Padomājiet, vairākums šajā Parlamentā ir nobalsojuši par to, ka tā dalībnieki nedrīkst nodarbināt savus dzīvesbiedrus, bet drīkst nodarbināt savus mīļākos vai mīļākās. Man personīgi tādu nav, bet es tomēr gribētu norādīt, cik tas ir absurdi.

Jau agrāk es mēģināju iebilst un izlabot neprecīzās pretenzijas par brīvprātīgo pensiju fondu, kā to darīja fonda priekšsēdētājs, izmantojot procedūru. Skumji, bet tas bija bezjēdzīgi.

71. punktā autori kritizē faktu, ka šis fonds līdz 2008. gada 15. martam neatjaunināja tā akruāros aprēķinus par laiku līdz 2007. gada decembra beigām. Papildus tam, ka ir absurdi pieprasīt, lai ziņojumā par 2006. gadu būtu ietverti 2007. gada pārskati, es varu nomierināt autorus. Informācijas atjaunināšana 2007. gadam ir veikta, bet ar to vispirms tiks iepazīstināta fonda direktoru padome, kas ir bezpeļņas organizācija Luksemburgā. Priekšsēdētāja kungs, vai es drīkstu vēl piebilst, ka kļūdīties ir cilvēciski, bet neatlaidīga neatkāpšanās ir velnišķīga. Tā kā es neesmu velnišķīga, es balsoju pret.

  Titus Corlăţean (PSE). - (RO) Pomés Ruiz kunga ziņojuma I sadaļā – Eiropas Parlaments, es balsoju par grozījumu, kas aizliedz Eiropas Parlamenta locekļiem nodarbināt ģimenes locekļus. Es domāju, ka tas ir korekts noteikums, un es atbalstu faktu, ka Eiropas Parlamenta plenārsēdē tas tika pieņemts.

Iemesli ir ļoti vienkārši: dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tai skaitā manā valstī – Rumānijā, notiek debates par uzticību parlamenta iestādēm un pat parlamentiem.

Es domāju, ka šāda nostāja ir pareiza, jo īpaši, un es minēšu piemēru, tai skaitā par savu valsti Rumāniju, kad valsts vadītājam bieži ir bijis politisks mērķis padarīt parlamentu un parlamenta darbības mazāk uzticamas, sākot ar kļūdām vai vājajām vietām, kas saistītas ar parlamenta deputātu darbību.

Šis ir iemesls, kāpēc, es atkārtoju, es atbalstu šī teksta pieņemšanu, kas kopā ar citām darbībām varētu palielināt Parlamenta iestāžu prestižu un uzticamību dalībvalstīs un Eiropas līmenī.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Es balsoju pret Parlamenta budžeta izpildi, ņemot vērā daudzos paziņojumus presē, kas parādījās pēc iekšējā audita ziņojuma, kuru sagatavoja Parlamenta dienesti. Šis ziņojums vēl ir jāpublicē un jāizvieto sabiedrībai pieejamā interneta vietnē. Tajā teikts, ka pastāv dažas problēmas ar to, ko dara Parlamenta deputāti ar savām dažādajām kompensācijām.

Es domāju, ka mums kā Parlamenta deputātiem būtu jābūt tik atklātiem un jārīkojas tik pārredzami, cik vien tas ir iespējams. Vislabākais veids, kā rīkoties ar ziņojumu, būtu tā ievietošana sabiedrībai pieejamā tīmekļa vietnē, jo tad cilvēki būtu sapratuši, ka runa nav par miljoniem mārciņu, bet ļoti nelielu naudas summu, par kuru tomēr ir vērts painteresēties un sodīt, un sagādāt tiem Parlamenta deputātiem, kas pārkāpj noteikumus, lielas nepatikšanas un nododot viņus tiesai, bet sabiedrība zinātu, ka kopumā stāvoklis Parlamentā nav tik slikts, kā tā tagad domā.

Tāpēc es balsoju pret, jo domāju, ka mums šis ziņojums ir jāpublicē. Es ceru, ka Parlamenta dienesti, kad konsultēs Parlamenta priekšsēdētāju par turpmākajiem ziņojumiem, tieksies pēc maksimālas pārredzamības un turpmāk publicēs tik daudz informācijas, cik vien iespējams.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0111/2008)

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es varētu paskaidrot balsojumus par katru aģentūru, bet faktiski jūs to izdarījāt manā vietā balsošanas sesijas laikā. Tagad ir tik daudz aģentūru, ka ne visi no mums zina, kādas tās ir un ar ko tās nodarbojas. Faktiski es esmu pārsteigts, ka kāds Parlamentā, izņemot tos, kas strādāja attiecīgajā komitejā, zināja, ar ko nodarbojas GNSS (Globālās Navigācijas satelītu sistēmu) Uzraudzības iestāde, vai kāds bija tās budžets. Mani māc lielas bažas, ka dažām no šīm aģentūrām, par kuru pārskatu apstiprināšanu mēs nobalsojām, faktiski nav juridiska pamatojuma, līdz visas dalībvalstis pieņems Lisabonas līgumu. Piemēram, interesanti, kādā veidā juridisko pamatojumu ir ieguvusi Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra.

Tādējādi mēs šeit pieņemam pārskatus aģentūrām, kurām nav juridiska pamatojuma, un nevienu tas īpaši neuztrauc. Mani tas apbēdina. Es domāju, ka Eiropas nodokļu maksātājs tādēļ varētu justies apjucis, un, par laimi, es balsoju pret šīm aģentūrām, jo es domāju, ka tās ir antidemokrātiskas. Es domāju, ka, ja mēs uzņemamies atbildību, tas ir jādara tieši šeit, nevis nododot pilnvaras pusautonomām komitejām, kuras mēs pienācīgi nepārbaudām.

- Ziņojums: Marian Harkin (A6-0070/2008)

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es noteikti vairs neesmu pazīstams pēc izskata, kopš vairs nepaskaidroju balsojumus visās sēdēs; es lūdzu iespēju izskaidrot sava balsojuma iemeslu par Marian Harkin kunga ziņojumu, ierēdnis to atzīmēja, bet es netiku uzaicināts izteikties. Iespējams, ka viņš nezināja, kas es esmu. Priekšsēdētāja kungs, jūs esat vislabākais no visiem priekšsēdētāja vietniekiem, un es vēlētos jums pateikties, jo jūs ļaujat man pastāstīt par to, ka es ļoti atbalstu Marian Harkin kunga ziņojumu, kurā uzsvērta brīvprātīgo nozīme Eiropas Savienībā.

Jūs zināt, ka vecākiem cilvēkiem, pensionāriem ir daudz brīva laika, un daudzi to izmanto savu kaimiņu labā, citu pilsoņu labā gan Eiropā, gan citur pasaulē. Es priecājos, ka Komisija tiek aicināta pievienot Senioru darbības programmu Jauniešu darbības programmai, par ko es esmu runājis šī Parlamenta palātās jau daudzus gadus, tāpēc esmu priecīgs teikt, ka beidzot Eiropas Parlaments ir izdarījis labu darbu brīvprātīgo un senioru sektorā.

  Priekšsēdētājs . − Liels paldies Jums, Fatuzzo kungs. Vai jūs vēlaties, lai šajā protokolā ieraksta jūsu komentāru, kas es esmu vislabākais priekšsēdētāja vietnieks? Nu, ja jūs uzstājat, tas tiks ierakstīts protokolā.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Bárbara Dührkop Dührkop (A6-0099/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Inger Segelström and Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs balsojām par ziņojumu, jo tas ir ļoti svarīgs dalībvalstu sadarbības stiprināšanai un efektivitātes uzlabošanai terorisma apkarošanas un starpvalstu noziedzības jautājumā. Parlamenta ziņojums papildina pilsoņu tiesību formulējumu ar augsta līmeņa datu aizsardzību salīdzinājumā ar vācu ierosinājumu. Tas ir labi. Diemžēl ziņojumā ir formulējumi par konkrētu datu apstrādi saistībā ar rasi vai etnisko izcelsmi, utt., un par pilnvarām ārzemju ierēdņiem saistībā ar arestēšanu un iztaujāšanu kopīgajās operācijās. Mēs ļoti smagi strādājām komitejā, lai to izņemtu no ziņojuma, diemžēl mums tas neizdevās.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Dührkop Dührkop kundzes ziņojumu, kas pēc papildinājumiem apstiprināja Vācijas Federālās Republikas iniciatīvu par Padomes lēmuma pieņemšanu par lēmuma ieviešanu starpvalstu sadarbības uzlabošanai, īpaši terorisma un starpvalstu noziedzības apkarošanā.

Es vēlētos apsveikt Vāciju par šo iniciatīvu, kura nodrošina to, ka dalībvalstis ievēro vienotas tehniskās prasības saistībā ar visiem pieprasījumiem un atbildēm, kas saistīti ar DNS profilu, daktiloskopisko datu (pirkstu nospiedumu attēli, delnu nospiedumi, utt.) un transporta līdzekļu reģistrācijas datu meklēšanu un salīdzināšanu.

Es atbalstu ziņojumā izteikto apgalvojumu, ka speciālas datu kategorijas par rases vai etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, partijas vai biedrības piederību, seksuālo orientāciju vai veselību drīkst izmantot tikai, ja tas ir galēji nepieciešami un atbilstoši konkrētā gadījuma nolūkam un noteiktiem drošības pasākumiem.

  Philip Bradbourn (PPE-DE), rakstiski. − Konservatīvie balsoja pret ziņojumu, jo tas paplašina Prīmas līguma principus tādās jomās, kuras pēc tam var labāk izmantot starpvaldību sadarbībā nevis saskaņošanā. Šis ziņojums aicina ieviest vienotu juridisko praksi Eiropas līmenī, kas ir pilnībā pret AK izveidoto juridisko sistēmu. Ziņojums arī mudina ieviest tādu praksi kā obligāta DNS datu nosūtīšana citām dalībvalstīm, neatkarīgi no tā, vai persona tiek vainota vai turēta aizdomās par noziegumiem, un ārvalstu policijas nekavējošu iesaistīšanos meklēšanā, kurai būtu pilnvaras organizēt personu uzraudzības operācijas, arestu un iztaujāšanu, kas ir civiltiesību pārkāpums.

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark and Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − Mēreno uzskatu partija šodien balsoja par Dührkop Dührkop kundzes (PSE-ES) ziņojumu (A6-99/2008) par starpvalstu sadarbības organizēšanu, it īpaši terorisma un starpvalstu noziedzības apkarošanā. Mēs pamatā atbalstām šī ziņojuma saturu.

Tomēr mēs nevaram atbalstīt referenta 3. grozījumu. Mēs to pamatojam ar to, ka ļoti atturamies atbalstīt visa veida datu reģistrēšanu un apstrādi par rases piederību un etnisko izcelsmi. Pat, ja noteikumi ierobežo attiecīgo datu izmantošanu, mēs nevaram to atbalstīt, jo tas, neskatoties ne uz ko, paver iespēju reģistrēt un izmantot šādus datus.

  Hélène Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Policijas un tiesu sadarbība veido trešo pīlāru un tādējādi notiek tikai starpvaldību līmenī. Junilistan atbalsta sadarbības palielināšanu starp dalībvalstīm, lai cīnītos ar terorismu un citiem starpvalstu noziegumiem. Tāpēc lēmumus šajā jomā nevajadzētu pieņemt Eiropas Parlamentam vai kādai citai ārpus valdību iestādei.

Katra dalībvalsts ir uzskaitījusi minimālos noteikumus indivīda piekļuvei juridiskajai palīdzībai un datu aizsardzībai. Fundamentāla un plaša aizsardzība šajā jomā jau ir izveidota ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas palīdzību, kuru ir parakstījušas visas dalībvalstis. Apmaiņa ar DNS datiem jau notiek ar Interpol starpniecību.

Ir arī būtiski uzsvērt privātuma aspektu, ko pieprasa DNS izmantošana. Šajā jautājumā mēs atbalstām ziņojumu attiecībā par DNS pieprasīšanu cilvēkiem, kuri ir attaisnoti vai atbrīvoti.

Ziņojums tomēr iet pārāk tālu daudzos jautājumos, aprakstot ietvarlēmumu ieviešanu daudzās jomās, piemēram, procedūru ievērošanas garantijās un vispārēju juridisko instrumentu izmantošanā, lai ietvertu visu policijas un tiesu sadarbības jomu. Tajā pat ir apspriesta kopīgu ekspertu darba grupu izveidošana. Valsts militārie resursi ir konkrēti valsts jautājums, un to nedrīkst regulēt ES līmenī. Šo iemeslu dēļ Junilistan izvēlējās nebalsot par ziņojumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ziņojums ir daļa no procesa, kurā Prīmas līgumu transponē Kopienas acquis. Šis līgums ir neatņemama drošības daļa, kas ir ieviesta kā „cīņa pret terorismu” ar mērķi stiprināt starpvalstu sadarbību ES līmenī „terorisma apkarošanas”, pārrobežu noziedzības un imigrācijas jomā.

Neraugoties uz dažiem grozījumiem, kas uzlabo sākotnējo priekšlikumu, ziņojums nenovirzās un nepārtrauc satraucošo policistu sadarbības tīkla izveidi (ieskaitot „kopīgu ātrās reaģēšanas grupu izveidi”, kas ļautu policijas spēkiem no vienas dalībvalsts darboties citas valsts teritorijā, „personālās datubāzes” izveidi (iekļaujot informāciju par DNS vai, ja „nepieciešams”, par pilsoņu politiskajiem uzskatiem) un vienkāršākas piekļuves izveidi šādiem informācijas pakalpojumiem, kas kopumā veido reālus pilsoņu tiesību, brīvību un garantiju pārkāpumus dažādās dalībvalstīs.

Faktiski šādam procesam piemītošās briesmas ir uzsvēris pats „Eiropas Datu aizsardzības uzraugs”, kas akcentē faktu, ka šāda veida instrumenti tiek ieviesti (un tas tiek darīts jau kādu laiku) bez pienācīgas pilsoņu personīgo datu aizsardzības nodrošināšanas.

Minētā iemesla dēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

  Anna Hedh (PSE), rakstiski. − (SV) Es pilnīgi noteikti uzskatu, ka terorisma un pārrobežu noziedzības apkarošana ir vien no jomām, kurā ES ir jāsadarbojas. Tomēr es uzskatu, ka šajā ziņojumā ir ietverts pārāk daudz formulējumu, ko es nevaru atbalstīt, tādēļ es izvēlējos balsot pret to.

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Sastopoties ar pieaugošo noziedzību un draudiem drošībai, Eiropas Savienībai ir jāizvirza sev divi galvenie mērķi. Pirmais mērķis ir pastiprināt cīņu pret terorismu, kurš pārsniedz valstu robežas un nepazīst ierobežojumus attiecībā uz vardarbību un tās radīto ļaunumu. Otrs mērķis ir to pamata tiesību aizsardzība, uz kurām ir izveidota Eiropa.

Prīmas līguma pieņemšana, ko 2007. gadā ierosināja Vācija, veido daļu no ļoti nepieciešamās policijas sadarbības uzlabošanas ES. DNS datu un vērtīgas informācijas apmaiņa, tādas kā pirkstu nospiedumi un transporta līdzekļu numura zīmes, starp dažādām valstu sistēmām jau ir palīdzējusi atrisināt daudzas izmeklēšanas. Šie pasākumi ir svarīgi visās jomās, sākot no cīņas pret nolaupīšanām līdz starptautiskajam terorismam, nemaz nerunājot par transnacionālu pasākumu organizēšanu.

Tomēr Eiropas policijai ir jācīnās pret noziedzību, nevis jābūvē sistēma, kas apdraudēs likumu un destabilizēs demokrātiju. Personas datu piekļuvi un izmantošanu ir jāregulē Eiropas likumiem, kuri mēs ceram, ka tiks pieņemti ātri.

Šis ziņojums lieliski ilustrē to, cik svarīgs ir līdzsvars starp datu izmantošanu un aizsardzību.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par ziņojumu par starpvalstu sadarbību terorisma apkarošanā un pārrobežu noziedzības novēršanā, jo šī ir ārkārtīgi svarīga problēma, kas ir pastāvējusi kopš valstiskuma rašanās.

Līdz šim noziedznieki, kas darbojas pierobežu zonās ir izmantojuši sev par labu valstu nevēlēšanos apmainīties ar konfidenciālu informāciju, tostarp personu datiem, un tiesības uz privātumu. Turklāt bez organizētās noziedzības un tiem, kas darbojas pēc savas iniciatīvas, pēdējā laikā ir radusies vēl viena būtiska problēma, un tā ir starptautiskais terorisms.

Tagad Eiropas Savienības aizbildnībā, saskaņā ar subsidiaritātes principu un izmantojot attīstītas un drošas telekomunikācijas, mēs beidzot varam efektīvi apkarot noziedzību un novērst teroristu darbības. Pateicoties informācijas apmaiņai ar tādām ziņām kā DNS, daktiloskopiskie dati un valsts transporta līdzekļu reģistrācijas zīmes, kā arī pateicoties plašākai sadarbībai starp policiju un tiesu, mēs varam nodrošināt, ka noziedznieki un teroristi nejūtas droši nevienā ES dalībvalstī vai galu galā arī ārpus tām. Es uzskatu, ka tā ir viena no prioritātēm, kurā ES bez kavēšanās būtu jāiesaistās.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Bįrbara Dührkop Dührkop kundzes ziņojumu par Vācijas Federālās Republikas iniciatīvu, lai pieņemtu Padomes lēmumu par Lēmuma 2007/.../JHA ieviešanu, kas paredz pārrobežu sadarbības stiprināšanu, jo īpaši terorisma un pārrobežu noziedzības apkarošanā.

Jaunās noziedzības formas, kas ir radušās pēc robežu atvēršanas un ES paplašināšanās, pieprasa lielāku sadarbību starp dalībvalstīm, lai kontrolētu noziedzību un nelegālo imigrāciju. Ir svarīgi, lai šī sadarbība neaprobežotos ar septiņām valstīm, kas parakstīja Prīmas līgumu, bet, kā ierosināts pirmajā grozījumā ziņojumam, izveidotu vienotu procedūru garantiju kopumu ES līmenī. Es uzskatu, ka būtiski svarīgi ir tas, ka Eiropas Savienībai ir jānodrošina sevi ar tādu datu aizsardzības līmeni, kas ir augsts, saskaņots un tādējādi spētu garantēt likuma izpildi un pilsoņu efektīvu aizsardzību.

  Daniel Strož (GUE/NGL), rakstiski. − (CS) Bįrbara Dührkop Dührkop kundzes ziņojums par starptautisko sadarbību terorisma un pārrobežu noziedzības apkarošanā (A6-0099/2008) ir ļoti svarīgs divu iemeslu dēļ: pirmkārt, jo ir nepieciešams efektīvi apkarot iepriekš minētās parādības un, otrkārt, pilsoņu tiesību un brīvību jautājuma dēļ. Tādējādi šie jautājumi ir jārisina ļoti jutīgā veidā. Mums ir vēlreiz jāapsver 3. grozījums Padomes lēmuma projektam, kurā noteikts, ka atsevišķas datu kategorijas, kas saistītas ar jautājumiem par rases piederību vai etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, partijas vai biedrības piederību, seksuālo orientāciju vai veselību drīkst izmantot tikai, ja tas ir galēji nepieciešami un atbilstoši konkrētā gadījuma nolūkam un noteiktiem drošības pasākumiem. Es redzu šo jautājumu kā nopietnu potenciālo problēmu. Kas izlems, kas ir nepieciešams un kas ir atbilstība konkrētā gadījuma nolūkam, kā tāds lēmums tiks pieņemts? Vai tas būs kāds „Lielais brālis”? Vai anonīms policijas ierēdnis, kuram cilvēktiesību jautājums nav tik ļoti svarīgs? Kādā veidā ar terorisma apkarošanu ir saistīti jautājumi par veselību vai seksuālo orientāciju? Šie ir daži no iemesliem, kāpēc es ierosinu, lai mēs noraidītu rezolūcijas projektu pašreizējā formulējumā: mums pamatam ir nepieciešams precīzāks formulējums.

- Ziņojums: Anneli Jäätteenmäki (A6-0076/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Jäätteenmäki kundzes pašiniciatīvas ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta lēmumam, ar ko groza tā lēmumu par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu veikšanu. Arī ombuds ir lūdzis izstrādāt šos aspektus.

Es atzinīgi vērtēju ziņojumā izteiktos priekšlikumus pielāgot ombuda statūtus, lai likvidētu ikvienu iespējamu neskaidrību attiecībā uz ombuda spēju veikt vispusīgu un pilnīgu izmeklēšanu gadījumos, kad, iespējams, notikušas kļūdas pārvaldē. Ņemot vērā, ka tiek piemērots likums par dienesta noslēpumu glabāšanu, es atzinīgi vērtēju amatpersonu pienākumu liecināt. Es arī atzinīgi vērtēju faktu, ka ombudam būtu jāuzrauga, lai attiecībā uz piekļuvi klasificētai informācijai vai dokumentiem, jo īpaši jutīgiem dokumentiem stingri tiktu ievēroti tādi paši noteikumi, kādi ir spēkā attiecīgajā iestādē vai struktūrā.

Es apsveicu referentu ar uzsvēršanu, ka ombudam un viņa personālam tiek prasīts neizpaust nekādu jutīgu informāciju vai dokumentus, uz ko attiecas Kopienas tiesību akti par personas datu aizsardzību. Šo noteikumu piemērošana būs jāuzrauga, kas nebūs viegli.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām par šo ziņojumu, kurš atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumus, lai gan vēl nav skaidrs, kas tiks pieņemts. Tomēr, kā referents to redz, balsošana tiks pabeigta, kad būs zināms, kas tiks pieņemts.

Savā 2006. gada 11. jūlija vēstulē, kas adresēta priekšsēdētājam Pöttering kungam, Eiropas ombuds Diamandouros kungs prasīja Eiropas Parlamentam uzsākt procedūru, lai grozītu ombuda statūtus attiecībā uz vairākiem nosacījumiem, kuri, pēc viņa domām, nav visatbilstīgākie, proti: pilnvaras iejaukties lietās pirms Eiropas Savienības Kopienu tiesas: piekļuve šīs iestādes dokumentiem; amatpersonu liecības; informācija par iespējamām noziedzīgām darbībām; sadarbība ar starptautiskām iestādēm cilvēktiesību/pamattiesību jomā.

Dažus no šiem jautājumiem Parlaments jau izskatīja 2001. gadā pēc toreizējā ombuda Söderman kunga iniciatīvas. 2001. gada 6. septembrī Parlaments, pamatojoties uz Konstitucionālo lietu komitejas ziņojumu, pieņēma rezolūciju, kurā tika izvirzīti vairāki grozījumi, kas ir diezgan līdzīgi tagad iesniegtajiem priekšlikumiem. Toreiz šķita, ka vienošanās ar Padomi, ko atbalstīja Komisija, drīzumā tiks panākta, taču sarunas netika pabeigtas tā iemesla dēļ, ka beidzās Söderman kunga pilnvaru termiņš.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstīju Jäätteenmäki kundzes ziņojumu par ombuda pienākumu veikšanu un jo īpaši atzinīgi vērtēju izmaiņas iestāžu pienākumā nodrošināt ombudu ar to informāciju, kas nepieciešama viņa darbā.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es piekrītu Anneli Jäätteenmäki kundzes aicinājumiem pārskatīt Eiropas ombuda statūtus. Ziņojumā ierosinātie pasākumi palielinās ES pārredzamību un tie būtu jāvērtē atzinīgi. Es balsoju par ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem.

- Ziņojums: Adamos Adamou (A6-0090/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Adamou kunga pašiniciatīvas ziņojumu, kurā ir atzinīgi vērtēts Komisijas paziņojums „Orgānu ziedošana un transplantācija: politikas pasākumi ES līmenī”, un ierosināta integrēta pieeja, lai nodrošinātu orgānu kvalitāti un drošību, palielinātu orgānu pieejamību un apkarotu tirdzniecību ar orgāniem.

Es atzinīgi vērtēju identificētās darbības jomas, proti: kvalitātes un drošības uzlabošana, orgānu pieejamības palielināšana un transplantāciju sistēmu efektivitātes un pieejamības paaugstināšana, papildus mehānismam, lai stiprinātu sadarbību starp dalībvalstīm un Kopienas tiesību akta pieņemšana, kurā noteiktas kvalitātes un drošības prasības attiecībā uz orgānu ziedošanu, sagādi, pārbaudi, uzglabāšanu, transportēšanu un piešķiršanu visā ES, kā arī resursiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs prasības.

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark and Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs atbalstām šo ziņojumu, jo starptautiska sadarbība, lai izmantotu svarīgus orgānus transplantācijai ir laba lieta. Mēs cenšamies veicināt pievienoto vērtību, ko var dot turpmāka sadarbība, tomēr mēs neatbalstām saskaņošanu.

Tādēļ mēs nedomājam, ka šo ziņojumu varētu izmantot par ieganstu, lai izveidotu atsevišķu ES koordinēšanas struktūru, bet tā vietā vēlamies uzsvērt tos sadarbības veidus, kas jau pastāv un kas ir minēti šajā ziņojumā.

Tāpat mēs neatbalstām priekšlikumu par Eiropas donora karti. Lēmumiem par piekrišanas noteikumiem, kas jāpiemēro ziedošanai un transplantācijai, būtu jāpaliek dalībvalstu ziņā, jo tie lielākoties ir pamatoti uz morālām vērtībām, kurām bieži vien ir vietējs un/vai kulturāls raksturs.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Adamou kunga ziņojumu par orgānu ziedošanu un transplantāciju: politikas pasākumi ES līmenī, jo es uzskatu, ka pieaugoša sabiedrības izpratne par orgānu ziedošanu un transplantāciju, saglabājot ziedošanas nekomerciālo raksturu un apkarojot globālo tirdzniecību ar orgāniem ir svarīgi pasākumi, lai nodrošinātu ziedojumu kvalitāti un drošumu Eiropā.

Ņemot vērā pieaugošo vajadzību pēc orgānu transplantācijas, aizvien lielākos transplantācijas gaidīšanas sarakstus un pastāvīgi pieaugošo nāves gadījumu skaitu, ko izraisa ziedoto orgānu trūkums, labākās transplantācijas politikas veicināšana ES ir būtiski svarīga, lai glābtu vairāk dzīvību un piedāvātu Eiropas pilsoņiem labāku dzīves kvalitāti.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Cilvēku orgānu terapeitiska izmantošana, ieskaitot nefunkcionējošu orgānu aizstāšanu ar citiem, kas nāk no donora, ja tā notiek veiksmīgi, var atjaunot pilnīgu un veselīgu dzīvi uz daudziem gadiem tiem cilvēkiem, kuriem pretējā gadījumā bieži būtu vajadzīga intensīva aprūpe.

Lai gan cilvēku orgānu izmantošana transplantācijai ES valstīs pēdējo desmitgažu laikā ir pastāvīgi palielinājusies, to cilvēku skaits, kuriem ir vajadzīga transplantācija, ir lielāks par transplantācijai pieejamo orgānu skaitu. Oficiāli pētījumi liecina, ka Rietumeiropā pašlaik gaidīšanas sarakstos ir gandrīz 40 000 cilvēku. Mirstības rādītāji, gaidot uz sirds, aknu vai plaušu transplantāciju, parasti svārstās starp 15 % un 30 %.

Lai mazinātu risku orgānu saņēmējiem, svarīga ir donoru pārbaude. Kā minēts ziņojumā, ir būtiski novērtēt donorus un noteikt, vai pastāv vai nepastāv slimību pārnešanas risks, kas ietver pārbaužu kopumu. Tomēr šobrīd dalībvalstu starpā nav vienprātības par šīm pārbaudēm. Tādējādi šis ziņojums ir svarīgs, lai veicinātu lielāku sadarbību.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Es gribētu izmantot šo balsojumu, lai uzsvērtu pastāvīgās pretrunas, kas pastāv starp Eiropas Savienības vārdiem un darbiem konkrētās jomās.

Viena lieta ir prasīt dalībvalstīm apkarot orgānu tirdzniecību un pašai bruņoties ar iebiedēšanas arsenālu krimināltiesību jomā, bet kas mums būtu jādomā tagad, kad Komisija un vairākas no šīm pašām dalībvalstīm atzīst Kosovu un tās vadītājus, no kuriem daži ir personīgi iesaistīti to orgānu tirdzniecībā, kas ir izņemti Serbijas ieslodzītajiem, kuriem piespriests nāvessods šajā nolūkā, ja mēs ticam del Ponte kundzei, bijušās Dienvidslāvijas Starptautiskā krimināltribunāla bijušajai priekšsēdētājai?

Kas mums būtu jādomā, kad neviena dalībvalsts neveic nekādas sankcijas pret Ķīnu vai neprotestē, kad visas liecības un izmeklēšanas norāda uz faktu, ka nāvessodi Ķīnā tiek plānoti saskaņā ar pieprasījumu pēc orgāniem, dažkārt ārvalstu pacientiem? Kas notiks ar šiem bagātajiem eiropiešiem, kas nokārto orgānu trūkumu, iesaistoties briesmīgajā tūrismā, kas veicina šo praksi?

Adamou kunga ziņojums ir dīvaini nenoteikts attiecībā uz šiem jautājumiem. Dievbijīga cerība iekšpusē, apdullinošs klusums ārpusē. Mēs esam redzējuši to visu iepriekš attiecībā uz zināmām valstīm.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu. Orgānu ziedošana glābj dzīvības, tā ir kāda cilvēka dāvana, kas ir maksimāls solidaritātes akts. Diemžēl ir nepārtraukt orgānu trūkums un Eiropā katru dienu mirst gandrīz 10 cilvēki no gaidīšanas saraksta.

ES ir jāpalīdz apvienot valstu transplantācijas organizācijas. Palielināta sadarbība sniegtu garantijas tiem pacientiem, kas ziedo vai saņem orgānus ārpus savas dalībvalsts. No tā labumu gūtu dažas jaunās dalībvalstis, kuru veselības aprūpes sistēmas ir trūcīgāk nodrošinātas.

Orgānu trūkums pārāk bieži ir saistīts ar orgānu tirdzniecību. Mēs redzam „transplantātu tūrisma” veidu rašanos, kas izmanto nabadzību ārpus ES robežām. Šī „tirdzniecība” ar cilvēkiem rada risku, ka var tikt iedragāta pilsoņu uzticēšanās, un palielināt brīvprātīgu orgānu un audu ziedojumu trūkumu.

Principiāli svarīgs ir arī jautājums par bezmaksas ziedošanu, lai gan izmaksas par orgānu izņemšanu būtu jāizmaksā dzīvajiem donoriem.

Visbeidzot, mums būtu jāveicina biotehnoloģijas pētniecība, kas nodrošinās pētniekiem līdzekļus orgānu audzēšanai no esošajiem audiem, vai nu no pašu pacientu audiem vai citiem audu donoriem.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Adamou kunga ziņojumu, kurā risinātais jautājums ir vitāli svarīgs visai Eiropai un veicina sadarbību starp dalībvalstīm saistībā ar orgānu transplantāciju. Manā zemē, Skotijā, ir viens no zemākajiem orgānu ziedošanas rādītājiem ES, un Skotijas valdība strādā ar veselības departamentiem pārējās Apvienotās Karalistes daļās, lai uzlabotu šo situāciju.

Es stingri ticu sadarbībai Eiropas Savienībā, kas papildinās transplantācijas sistēmas, kuras darbojas katrā valstī, un veicinās augstākos standartus kvalitātes un drošuma prasības. Šāda sadarbība var uzlabot transplantācijas pakalpojumus Eiropā, nodrošinot uzlabotu piekļuvi ziedotajiem orgāniem uz nekomerciāla pamata.

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Mēs atzinīgi vērtējam referenta nostāju attiecībā uz orgānu ziedošanas un transplantācijas attīstību ES; aizliegumu jebkāda veida finansiālam darījumam starp donoru un saņēmēju, un transplantātu komercializācijai; un cīņu pret transplantātu tūrismu valstīs, kurās notiek tirdzniecība ar orgāniem, kā arī atzīšanu, ka orgānu tirdzniecība ir saistīta ar sociālo nevienlīdzību.

Transplantāti ir jāattīsta; tie glābj dzīvības un pārveido dzīves kvalitāti daudziem cilvēkiem, kas ir hroniski slimi, tādiem kā nieru slimnieki.

Lai attīstītu transplantātus, ir jāveicina stingra humāna informētība par orgānu ziedošanu, un tam ir nepieciešama īpaša sociāla vide.

Tādēļ ir labi, ka minētajā rezolūcijā ir atzīts, ka orgānu tirdzniecība pati par sevi samazina orgānu ziedošanu un aptur biežāku transplantāciju.

Lai izpratne par orgānu ziedošanu būtiski palielinātos, apstākļi nepārprotami diktē to, lai ES politika un veselības, labklājības un cilvēku vajadzību komercializācija tiktu pretstatītas.

Starptautisku uzņēmumu peļņas palielināšanas nolūkā šī politika nogrūž miljonus eiropiešu, pat mūsu pašu valstī, zem nabadzības sliekšņa, bezdarbā un zemā nodarbinātībā. Viņi ir spiesti pārdot visu, kas viņiem pieder, lai tiem, ko viņi mīl, kļūtu labāk.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu Adamos Adamou kunga aicinājumu pēc politiskas rīcības ES līmenī orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā. Pagājušajā gadā aptuveni 2 400 cilvēki AK guva labumu no orgānu transplantācijas, bet katru gadu mirst vairāk nekā 1000 cilvēku, gaidot piemērotu ziedotu orgānu. Līdz ar to dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai palielinātu savu donoru fondu, daloties paraugpraksē un palielinot izpratni par ļoti nopietno jautājumu, ar kādu mēs saskaramies attiecībā uz orgānu ziedošanu. Eiropas valdībām un iestādēm arī ir jādara vairāk, lai novērstu kaunpilno cilvēku orgānu tirdzniecību. Ziņojumā ir prasīts veikt pasākumus, kas ir būtiski, lai apkarotu transplantācijas tūrismu un vairāk vispārīgas problēmas, ar kurām mēs saskaramies šajā jautājumā, un tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski. − (FR) Turpmākajos gados Eiropas Savienībai būs jāpievēršas trim galvenajiem uzdevumiem saistībā ar orgānu ziedošanu.

Pirmkārt, ES pieejamie orgāni ir nepietiekamā daudzumā. Katru dienu šis orgānu trūkums izraisa nāvi gandrīz 10 pacientiem, kas ir transplantātu gaidīšanas sarakstā.

Otrkārt, ar orgānu transplantāciju saistītie riski joprojām sagādā nopietnas bažas. Tādu slimību pārnešana kā HIV, daži hepatīta veidi vai pat vēzis joprojām ir realitāte, kas ietekmē Eiropas pilsoņus.

Visbeidzot, ES dalībvalstīm pienācīgi un saskaņoti ir jārisina orgānu tirdzniecības jautājums. Lai gan pagaidām Kopienā tas notiek salīdzinoši reti, tas joprojām izraisa politiskas un, kas ir vēl svarīgāk, ētiskas bažas.

Ieteikumi, kas ietverti Adamou kunga ziņojumā, ir solis pareizajā virzienā: paraugprakses apmaiņa, pastiprināta sadarbība, lielāka orgānu apmaiņa starp dalībvalstīm, labāka sabiedrības informētība un vajadzība saglabāt orgānu ziedošanas brīvprātīgo un nekomerciālo raksturu.

Šie priekšlikumi, ja tie tiks pieņemti, ievērojami un ātri palīdzēs uzlabot apstākļus saistībā ar orgānu ziedošanu un transplantāciju.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Droša, sekmīga un pieejama orgānu ziedošana un transplantācija ir būtiski jautājumi šodienas Eiropā.

Vairāk nekā 60 000 pacientu ir gaidīšanas sarakstā uz sirds, aknu, plaušu vai nieru transplantāciju. Mirstības rādītāji, gaidot uz transplantāciju, parasti svārstās starp 15 % un 30 %.

Šodien es balsoju par sava kolēģa deputāta Adamou kunga ziņojumu.

Es atzinīgi vērtēju iniciatīvu izveidot tiesisku regulējumu, kas ieviestu kopīgu metodoloģiju un kritērijus donoru un orgānu transplantācijas piemērotībai. Es uzskatu, ka vienprātība starp dalībvalstīm ir galvenais nosacījums, lai palielinātu visa transplantācijas procesa drošumu un kvalitāti, sākot no novērtēšanas pirms orgānu pārstādīšanas un piemērota donora izvēles līdz savlaicīgai operācijai un kompleksai pacientu uzraudzībai pēc operācijas. Kā ārsts es gribētu arī uzsvērt to, cik svarīga ir cieša sadarbība un paraugprakses un informācijas apmaiņa starp veselības aprūpes speciālistiem dalībvalstīs.

Orgānu trūkuma mazināšana ir nopietns uzdevums Eiropai. Es pilnībā atbalstīju referenta aicinājumu izveidot efektīvu Eiropas sistēmu to personu noteikšanai, kas varētu kļūt par donoriem pēc savas nāves. Šādai sistēmai būtu jānodrošina efektīvas komunikācijas un informācijas metodes, padarot patiesi pieejamus to personu orgānus, kas vēlas tos ziedot.

Otrs svarīgs solis virzienā uz donoru pieejamības palielināšanu būtu labākas informācijas sabiedrībai nodrošināšana. Es esmu pārliecināts, ka tad, ja šīs jutīgās debates notiks valsts līmenī, tās palīdzēs paaugstināt sabiedrības informētību.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Simtiem tūkstošu cilvēku Eiropā dzīvo uz gaidīšanas saraksta, gaidot otru iespēju dzīvot. Noteikti būtu lietderīgi uzlabot kopīgās struktūras un sadarbību, ieviešot Eiropas Orgānu donora karti, kopīgu orgānu donoru fondu un transplantācijas palīdzības līniju.

Austrija, tāpat kā konkrētas citas valstis, šajā saistībā ir paraugs, jo ikviens Austrijas iedzīvotājs, kurš savas dzīves laikā nav reģistrējis iebildumus pret savu orgānu izmantošanu, pēc nāves automātiski kļūst par orgānu donoru. Tām valstīm, kur tā nenotiek, vajadzēs izmainīt informētību, jo iespaidīgais orgānu ziedošanas trūkums ir cieši saistīts ar informētības trūkumu ne tikai starp cilvēkiem ielās, bet arī starp veselības aprūpes speciālistiem. Tikai tad, kad mēs pievērsīsimies šai problēmai, uzlabosim struktūras un realizēsim veicināšanas pasākumus, mēs varēsim palielināt orgānu ziedošanas un transplantāciju skaitu, kā arī apturēt orgānu nelegālo tirdzniecību.

  Vincent Peillon (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par ziņojumu par orgānu ziedošanu un transplantāciju: politikas pasākumi ES līmenī, ko iesniedzis Adamou kungs.

Kā mēs visi zinām, orgānu transplantācija var glābt dzīvību un uzlabot ikdienas dzīvi daudziem mūsu līdzpilsoņiem. Tomēr ES pašlaik cieš no hroniska orgānu trūkuma: šodien 40 000 pacientu gaida transplantāciju, un tiek lēsts, ka katru dienu 10 no tiem mirst.

Mēs esam risinājuši šo problēmu jo īpaši, apsverot tādus pasākumus kā Eiropas donora kartes ieviešana, sadarbības pastiprināšana starp dalībvalstīm, sabiedrības informētības veicināšana, transplantācijas „palīdzības līnijas” izveide un biotehnoloģiju pētniecības veicināšana, kas nākotnē varētu ļaut drīzāk audzēt nekā ziedot.

Tomēr vajadzībai atrisināt šo orgānu trūkumu nevajadzētu mūs novest pie mūsu vērtību upurēšanas. Mani iepriecina fakts, ka šajā tekstā tiek uzstāts uz brīvprātīgu, bezmaksas un pēc iespējas anonīmu ziedošanu, aicinot dalībvalstis efektīvāk cīnīties pret orgānu tirdzniecību un tranplantātu tūrismu.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. − (FR) 23. aprīlī mēs ratificējām ziņojumu par orgānu ziedošanu un transplantāciju un darbības, kas jāveic, lai palielinātu pieejamo orgānu skaitu. Tas ir maksimāli svarīgs jautājums: Eiropā orgānu trūkuma dēļ katru dienu mirst 10 cilvēki; vairāk nekā 15 000 Eiropas pacientu ir gaidīšanas sarakstā; Beļģijā vidējais gaidīšanas laiks uz nieri – visbiežāk pārstādīto orgānu – ir vairāk nekā 24 mēneši. Ir grūti pieņemt šo statistiku.

Es atbalstīju iniciatīvu ieviest Eiropas donora karti. Ņemot vērā to, cik steidzama ir orgāna izņemšana, kad ir noteikts iespējamais donors, būtu ārkārtīgi lietderīgi, ja mums būtu standarta Eiropas karte, ko ikviens varētu izlasīt un saprast. Šo iniciatīvu atbalsta arī milzīgs vairākums Beļģijas pilsoņu, no kuriem liels vairākums atbalsta orgānu ziedošanu. Tas kopā ar „iepriekšējās piekrišanas” sistēmu un pienācīgu koordināciju starp transplantācijas centriem izskaidro, kādēļ mūsu valsts ir veiksmīgu transplantāciju priekšgalā.

Par nožēlu mēs nebijām uzstājīgāki ierosinot, lai iepriekšējās piekrišanas sistēma tiktu pieņemta visā Eiropā.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Adamou kunga ziņojumu „Orgānu ziedošana un transplantācija: politikas pasākumi ES līmenī attiecībā uz orgānu ziedošanu un transplantāciju: politikas pasākumi ES līmenī terapeitiskos nolūkos, kas uzsver veselības aprūpes svarīgumu pilsoņiem ES un pasaules līmenī.

Tādējādi es uzskatu, ka ir nepieciešami nepārtraukti centieni pētniecībā, lai attīstītu jaunas ārstēšanas iespējas un labākas tehniskās un organizatoriskās procedūras attiecībā uz transplantātiem, koordinējot projektus un programmas, tai skaitā starp dalībvalstīm.

Es arī uzskatu, ka ir principiāli svarīgi veicināt orgānu ziedošanas kultūru, realizējot informācijas kampaņas tā, lai turpinātos ziedošanas pieaugums, un tajās būtu jāietver atgādinājums pilsoņiem, ka viņiem ir četras reizes lielāka iespēja saņemt orgānu nekā to ziedot.

Visbeidzot es gribētu uzsvērt to, cik absolūti svarīgi ir apkarot orgānu tirdzniecību gan ES, gan ārpus tās robežām, atzīstot, ka šī nelikumīgā darbība vienmēr ir sinonīms nabadzībai un izmisumam.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Vajadzība pēc lielākas sadabības dalībvalstīs ir būtiska, ja mums jāpalīdz tiem ES pilsoņiem, kam nepieciešama orgānu transplantācija.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es atbalstīju Adamou kunga ziņojumu par orgānu ziedošanu un transplantāciju, jo es uzskatu, ka orgānu transplantācija ir solis uz priekšu tajos pakalpojumos, ko zinātne piedāvā cilvēkam. Daudzi cilvēki par savu dzīvību var pateikties pārstādītam orgānam, un viņu dzīves kvalitāte ir palielinājusies.

Ir vajadzīga lielāka sociālā informētība, kā arī lielāks neieinteresētu donoru skaits. Es uzskatu, ka izšķirošais faktors, lai cīnītos pret orgānu nepietiekamību, ir efektīvas sistēmas izveide, kas nosaka tos cilvēkus, kuri pēc savas nāves, kad ir izpildītas visas dalībvalstīs spēkā esošās prasības attiecībā uz piekrišanas izteikšanu, varētu kļūt par orgānu donoriem. Sociālajai informētībai un sabiedrības viedoklim ir milzīga loma, tādēļ otram svarīgam faktoram ir jābūt izglītošanas turpināšanai.

- Ziņojums: Marian Harkin (A6-0070/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), in writing. – (FR) Es balsoju par Harkin kundzes pašiniciatīvas ziņojumu par brīvprātīgo darba lomu ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanai.

Es apbrīnoju viņas izcilo pētījumu par brīvprātīgajiem kā galveno spēku, kas veido pilsonisko sabiedrību un stiprina solidaritāti, kas ir viena no ES pamatvērtībām. Brīvprātīgo darba vērtības atzīšana gan sabiedriskajā, gan privātajā sfērā ir būtiska tā attīstībai un līdzsvara atrašanai starp ekonomiskajiem, sociālajiem un vides aspektiem; t.i., ilgtspējīgai attīstībai, kas ir Eiropas pieejas pamatā.

Man žēl, ka ziņojums neskar jautājumu par brīvprātīgo darba vērtību bez tā, ka tiek apskatīts brīvprātīgo darbības veids, kas varētu tikt klasificēts kā apmaksāts brīvprātīgais darbs, jo referente ir definējusi brīvprātīgo darbu kā neapmaksātu. Šis ziņojums ir svarīgs solis pret svarīgu bezpeļņas organizāciju (BO) atzīšanu.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, brīvprātīgais darbs dod nenovērtējamu ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības un pilnas demokrātijas veidošanā, iesaistot pilsoņus aktivitātēs vietējā un reģionālā līmenī. Potenciāls šādu aktivitāšu attīstībai ir sevišķi svarīgs tajās valstīs, kur aktīvā pilsoniskā sabiedrība saskaras ar vajāšanām no valdošās varas elites. Es atbalstīju Harkin kundzes ziņojumu, jo piekrītu, ka Eiropas Komisijai vajadzētu veicināt pārrobežu projektus brīvprātīgo darba jomā, kas attiecas uz mūsu tuvāko kaimiņu – Baltkrieviju. Jo īpaši baltkrieviem tā būtu konkrēta atbalsta izpausme cīņā ar Lukashenko režīmu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Nav šaubu par to, ka tas, kas ir pazīstams kā „brīvprātīgais darbs”, īsteno ļoti svarīgu sociālo lomu kā ieguldījums atbilžu meklēšanā uz pilsoņu problēmām un vajadzībām, proti, veicinot efektīvu solidaritāti un savstarpēju palīdzību.

Šī iemesla dēļ mēs nepiekrītam „brīvprātīgo” idejai kā jautājumam par „sabiedrisko pakalpojumu nozīmīgiem ietaupījumiem”. Gluži pretēji, mēs uzskatām, ka, jo vairāk valstis uzlabo sabiedriskos pakalpojumus, kas tās piedāvā un nodrošina saviem pilsoņiem, jo svarīgākā būs brīvprātīgo loma.

Kā tika minēts, svarīgi ir nodrošināt to, ka „brīvprātīgo darbs ir papildus sabiedriskajiem pakalpojumiem, nevis to aizstājējs”. „Brīvprātīgo darbu” nevar izmantot kā ieganstu vai veidu, lai valstis mudinātu izturēties nevērīgi pret saviem pienākumiem, īpaši pret saviem sociālajiem pienākumiem, nododot tos pseido-labdarības organizācijām.

Paturot prātā šo domu, mēs cīnāmies par vajadzību pēc efektīva un adekvāta atbalsta bezpeļņas organizācijām, daudzu citu starpā, korporatīvajai kustībai, vietējām institūcijām un uzņēmumiem, iedzīvotāju komitejām, kā arī sporta, izklaides, kultūras, jaunatnes vai bērnu asociācijām.

Visbeidzot, mēs uzsveram faktu, ka brīvprātīgā darbība ir arī atkarīga no strādniekiem, kuriem ir brīvs laiks, tādējādi ir nepieciešamība izvairīties no pārlieku lielas izmantošanas attiecībā uz darba stundām, zemo samaksu vai nenoteiktību.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Demokrātiska sistēma nevar efektīvi funkcionēt bez pilsoniskās sabiedrības. Es no sirds apsveicu jebkuru iniciatīvu, kas veicina sociālo saišu veidošanu un līdzdalību demokrātijā, un es nešaubos, ka brīvprātīgo darbs ir viena no šādām iniciatīvām.

Tāpat es arī apzinos, ka līdzdalībai un darbam citu labā ir tālāka ietekme, lai veidotos pozitīva attieksme pret dzīvi. Tāpat nenovērtējams ir ieguldījums, ko brīvprātīgo sektors dod starpkultūru dialoga un sociālās integrācijas veicināšanā, kā arī sociālās uzticēšanās atjaunošanā un to cilvēku integrēšanā, kas iepriekš ir bijuši izslēgti no sabiedrības.

Es arī gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgs brīvprātīgā darba ekonomiskais aspekts. Brīvprātīgais darbs ir izcila iespēja iegūt jaunas spējas un prasmes, tādējādi uzlabojot cilvēka iespējas darba tirgū un veicinot mierīgu pāreju no studijām uz profesionālo darbību, kas ir sevišķi nenovērtējama jauniešiem. Turklāt, kā atzīmē ziņojuma autore, brīvprātīgais darbs spēlē būtisku lomu iekšzemes kopprodukta veidošanā, ko nevar neņemt vērā.

Es ceru, ka šajā ziņojumā ietvertie priekšlikumi pārliecinās Eiropas Komisiju un dalībvalstis nākt klajā ar turpmākiem risinājumiem, lai palīdzētu veicināt un institucionāli stiprināt brīvprātīgo sektoru.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Harkin kundzes ziņojumu, atzīstot milzīgo brīvprātīgo darba sektora ieguldījumu sociālās un ekonomiskās saliedētības veicināšanā. Ziņojums skaidri aicina dalībvalstu iestādes reģionālā un vietējā līmenī atzīt brīvprātīgo darba vērtību un sadarboties ar brīvprātīgo organizācijām. Es ticu, ka šāda sadarbība ir svarīga, un šajā kontekstā es apsveicu savas valdības nesen sperto soli būtiski palielināt brīvprātīgo sektoram pieejamos resursus Skotijā.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par lēmumu attiecībā uz brīvprātīgo darba ieguldījumu Eiropas sociālajai saliedētībai, taču es gribētu izteikt dažus precizējumus saistībā ar finansēm un budžetu.

Programmā „Jaunatne darbībā” aizsākusi Eiropas Brīvprātīgo dienestu. Tas dod jauniešiem iespēju iziet apmācības kursus dažādās profesijās vai strādāt ar nevalstiskajām organizācijām citā dalībvalstī. Šī dienesta operatori ir uzņēmumi un NVO, kuras Eiropas Komisija ir akreditējusi katrā dalībvalstī.

Taču problēma ir Eiropas Brīvprātīgo dienesta budžets. Tā ir summa, kas nepārsniedz 42 miljonus eiro katru gadu, summa, kurai vajadzētu finansēt ceļošanas izmaksas dažiem desmitiem tūkstošu Eiropas brīvprātīgo, kā arī minimumu saistīto izdevumu. Jauniešu interese ir ļoti liela, un ir daudz organizāciju, kas grib ieviest šo programmu. Jaunajā dalībvalstī Rumānijā vien ir vairāk nekā 60 organizāciju, kas ir akreditētas brīvprātīgo apmaiņai, un pāri 5 000 iesniegumu uz šo apmācības kursu.

Lai gan tā sevi ir pierādījusi kā ārkārtīgi pievilcīgu programmu, diemžēl Eiropas Brīvprātīgo dienests joprojām tiek nepietiekami finansēts.

  Sérgio Marques (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, kas izceļ brīvprātīgo darba lomu ekonomiskās un sociālās saliedētības veicināšanā ES. Brīvprātīgo darbā ir iesaistīti vairāk nekā 100 miljoni Eiropas pilsoņu, kas vidēji atbilst 5 % lielam ekonomiskajam ieguldījumam iekšzemes kopproduktā. Brīvprātīgo darba rezultātā pilsoņi tieši iesaistās vietējā attīstībā un spēlē svarīgu lomu prasmju apguvē, kā arī tiek uzlabota brīvprātīgo nodarbinātība, dodot viņiem iespēju iegūt ļoti plašu prasmju un zināšanu spektru.

Es atbalstu šo ziņojumu, kas uzsver faktu, ka dalībvalstīm, kā arī reģionālajām un vietējām varas institūcijām ir jāatzīst brīvprātīgā darba nozīme sociālās un ekonomiskās saliedētības veicināšanā un tām ir jāizstrādā stratēģijas, lai sekmētu brīvprātīgo darbu. Komisijai ir jāstrādā, lai ieviestu visu Kopienas līdzekļu sistēmu, saskaņā ar ko brīvprātīgo darbību varētu atzīt kā ieguldījumu līdzfinansētajos projektos.

Komisijai, dalībvalstīm, kā arī reģionālajām un vietējām iestādēm ir jāsekmē brīvprātīgo darbs, izmantojot visu līmeņu izglītību tā, lai tas tiktu uztverts kā normāls ieguldījums sabiedrības dzīvē.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Marian Harkin kundzes ziņojumu par brīprātīgā darba lomu sociālās un ekonomiskās kohēzijas veicināšanā. Ieguldījums, ko sabiedrībai dod brīvprātīgo darbs, ir nenovērtējams. Patiesi, fakts, ka 100 miljoni pilsoņu mūsu 27 dalībvalstīs jau ir iesaistījušies brīvprātīgajā darbībā, ir uzmundrinošs rādītājs, ko vajadzētu turpināt palielināt. Es balsoju par ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Brīvprātīgo palīgu neapmaksātais darbs sabiedrības labā ir svarīgs. Būtu neiespējami tikt galā ar tādām katastrofām kā plūdi vai lielie ugunsgrēki jo īpaši bez neapmaksātajiem, nealgotajiem darbiniekiem. Mums ir jāapzinās, ka bez brīvprātīgo darba liela daļa procesu vienkārši nefunkcionētu, un valsts tos arī nevarētu finansēt.

Daudzās brīvprātīgo organizācijās aktīvo biedru skaits pastāvīgi sarūk. Daži no iemesliem ir īsāks sabiedriskā dienesta periods, ko var izvēlēties militārā dienesta vietā, ģimeņu pārcelšanās un spiediens darbā vai skolā. Piemēram, darbinieku trūkuma dēļ brīvprātīgo ugunsdzēsēju dienesta biedriem neļauj pamest savas darba vietas pat, ja valsts atmaksā saviem darbiniekiem viņu algas. Uzņēmumiem ir nepieciešams spēcīga signāls, ka viņi arī gūst labumu no brīvprātīgo darba, un mums ir jāpauž vislabākie praktiskie salīdzinājumi par to, kā brīvprātīgo darbību var arī turpmāk padarīt pievilcīgu, lai mēs varētu sasniegt savus mērķus.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Brīvprātīgo darbs Eiropas Savienībā nesaņem atbalstu un uzmanību, kādu tas ir pelnījis. Tādēļ es balsoju par referentes Harkin kundzes ziņojumu par brīvprātīgo darba lomu ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanā. Es piekrītu referentei, ka Eiropas iestādēm ir jāizveido elastīga un nebirokrātiska atbalsta sistēma.

Brīvprātīgo darbu nevajadzētu novērtēt par zemu, jo tas pārstāv svarīgu demokrātiskās dzīves daļu Eiropā un iesaista vairāk nekā 100 miljonus dažāda vecuma, ticības un tautības eiropiešu. Tas atspoguļo atsevišķo cilvēku milzīgo apņemšanos un stiprina saikni starp pilsoņiem un ES.

Brīvprātīgais darbs ir sena tradīcija Rietumeiropas valstīs un ASV. Pretēji tam, nevalstiskās un bezpeļņas organizācijas postkomunistiskajās valstīs brīvprātīgo darbu ieviesa tikai pēc demokrātijas izveides. Komunistiskais totalitārisma režīms pilnībā aizliedza Pasaules Skautu kustības organizāciju. Pašlaik tās aktivitātes aizvien vairāk entuziastus savās rindās piesaista: dažāda vecuma cilvēkus un cilvēkus no dažādām ES vietām. Šodien mēs nevaram iedomāties pasākumus bez draudzes un labdarības organizāciju klātbūtnes, bez Sarkanā Krusta klātbūtnes. Brīvprātīgie palīdz arī stiprināt un mobilizēt pilsoņus no nelabvēlīgās sabiedrības, piemēram, Eiropas Brīvprātīgo centrā un Eiropas Jaunatnes forumā attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības principu, attīstot un atjaunojot, kā arī sekmējot reģionu tradīcijas, oriģinalitāti un daudzveidību.

Es brīvprātīgo darbu saskatu kā atjaunīgās enerģijas veidu, un līdz ar to atbalstu referentes ieteikumu, ka 2011. gadu vajadzētu pasludināt par Eiropas Brīvprātīgo gadu.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Es varu apstiprināt brīvprātīgo darba sociālo nozīmi, un es atbalstu tā attīstību un tā vērtības atzīšanu mūsu sabiedrībā. Es gribētu skaidri pateikt, ka brīvprātīgo darba realitāte joprojām var palikt nedaudz neskaidra statistikas datos, definīcijās un to izmantošanā.

Šajā ziņojumā ietvertie skaidrojumi man šķiet svarīgi, un ieteiktie līdzekļi neskaidrības novēršanai no esošajiem datiem par šāda veida darbību ir nepieciešami, jo šī ir neapmaksāta darbība, ko tāpēc ir vajag skaidri nošķirt no nevalstisko organizāciju darbībām. Mūsu sabiedrībai ir ļoti svarīga brīvprātīgo darbības pievienotā vērtība, un tāpēc ir pamatoti to atzīt un saskatīt. Taču mums nevajadzētu izmantot tās altruistisko būtību, lai aizstātu pūles, ko vajadzētu ieguldīt sabiedrībai, atbildīgajām iestādēm vai privātajam sektoram, lai palielinātu Kopienas līmenī piedāvātās iespējas.

Dažādie Kopienas līdzekļi ir domāti, lai stimulētu Eiropas ekonomiku un veicinātu Eiropas sabiedrības sociāli-ekonomisko kohēziju un izaugsmi, kā arī ilgtspējīgo attīstību. Brīvprātīgo darbs ir prēmija, ko mēs kā pilsoņi piedāvājam citiem. Mums to vajadzētu sekmēt un atzīt, taču nekad neuztvert to par piedevu, ko mēs varam izmantot vai lietot kā ieganstu tam, lai mazāk piedāvātu un radītu patstāvīgi pieaugošu dzīve kvalitāti Eiropas sabiedrībā.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Brīvprātīgo darbs ES ir vairāk jāatzīst. Harkin kundzes ziņojumā ir izklāstīti veidi, kā Komisija un dalībvalstis var palīdzēt brīvprātīgo darbā. Es ceru, ka Komisija dos savu atbalstu tam, lai 2011. gadu pasludinātu par Eiropas Brīvprātīgo gadu. Es gribētu, ka nākamais – 2009. gads – Skotijā būtu Skotu brīvprātīgo gads.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Pirmkārt, pastāv nevalstisko organizāciju finansēšanas problēma no Kopienas līdzekļiem. Mazām organizācijām, kas veic ļoti noderīgu darbu vietējā un reģionālajā līmenī, ir nepieciešama palīdzība programmu izstrādē. Dokumenti, kas ir jāaizpilda, ir gandrīz tādā pašā apjomā kā Bratislavas tālruņu grāmata. Birokrātija ir kļuvusi tik sarežģīta, ka tā apslāpē brīvprātīgo entuziasmu. Mums ir jāaizsargā Kopienas programmas, lai tās netiktu ļaunprātīgi izmantotas, taču piesardzībai un profilaksei nevajadzētu tās padarīt mazāk pieejamas pilsoņiem.

Otrkārt, pamatojoties uz savu personīgo pieredzi, būdams Foruma Dzīvībai valdes loceklis, es varu apliecināt, ka brīvprātīgo darbs veicina sociālo kohēziju, radot cilvēku kapitālu neatkarīgi no brīvprātīgo vecuma. Forumā Dzīvībai jaunieši iemācās atbildības sajūtu un dāsnumu, kā arī iegūst pieredzi attiecību veidošanā ar citiem cilvēkiem. Cilvēku kapitāls ir brīvprātīgo darbības vislielākais ieguldījums sociālajā kohēzijā. Tāpēc dalībvalstis un reģioni tiek aicināti izmantot šo nepārspēto ieguldījumu veidu mūsu nākotnē.

Treškārt, brīvprātīgajiem ir jāsaņem pietiekama atzinība. Vīriešiem un sievietēm, kas velta savu laiku brīvprātīgajam darbam, vienlaikus pielāgojoties izmaiņām darba tirgū, un ģimenes un sabiedrības starppaaudžu solidaritātes nozīmībai, ir jāsaņem oficiāla atzinība. Sieviešu tiesību un dzimuma līdztiesības komitejā es esmu referente ziņojumam par šo problēmu, kas nozīmē, ka rudenī mēs varēsim turpināt šīs debates.

- Ziņojums: Jean-Pierre Audy (A6-0079/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Paturot prātā, ka tā ir sabiedriska iestāde, kas pārvalda ievērojamas finanšu summas, EIB ir jāpadara pieejama detalizēta informācijas par finansētajiem projektiem un darbībām. Pašlaik EIB sniedz zināmu vispārēju informāciju par finansētajiem projektiem, tai skaitā valsti, kas saņem līdzekļus. Neraugoties uz to, šāda informācija ir nepietiekama. Tādēļ mēs izsakām nožēlu, ka tika noraidīts mūsu grupas iesniegtais grozījums, kurā bija prasīts, lai EIB palielinātu savus centienus panākt lielāku pārredzamību, atklājot to globālo aizdevumu finanšu labuma saņēmējus, kas piešķirti, izmantojot finanšu starpniekus.

Turklāt, un citu svarīgu aspektu starpā, mēs nepiekrītam tam, ka EIB ir mērķis pabeigt vienotā tirgus izveidi, finansējot infrastruktūras, kas ir vērstas uz tirgu liberalizēšanu – kā tas ir enerģētikas gadījumā – vai tam, ka uzsvars būtu jāliek uz valsts un privāto partnerību finansēšanu atbilstoši tādai politikai, ka valsts līdzekļi tiek izmantoti, lai finansētu lielāko daļu privātā kapitāla.

Tieši pretēji, EIB būtu jāizmanto tās finansiālie resursi kā instruments, lai efektīvi panāktu „ekonomisko un sociālo kohēziju”, veicinot tādas darbības, kuru mērķis ir samazināt reģionālās atšķirības, sekmēt reālu konverģenci un stimulēt izaugsmi un nodarbinātību, jo īpaši ES vismazāk ekonomiski attīstītajos reģionos, kā arī īstenot efektīvu sadarbības politiku.

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) EIB tiek aicināta sniegt stingrāku atbalstu privātā kapitāla finansēšanai, pastiprināt konkurenci, veicināt enerģijas, transporta un plānošanas infrastruktūras privatizāciju, kā arī finansēt lielus projektus partnerībā ar privātiem uzņēmumiem. Šī infrastruktūra ir lietderīga kapitālam, un tā iesaista vienlaicīgu privatizāciju, kas ir līdzvērtīga spekulācijai. EIB ir pielāgota konkurences un brīva tirgus noteikumiem; tā vietā, lai apmierinātu cilvēku vajadzības, EIB nodrošina jaunu peļņu.

Monopoli iztukšo Kopienu un valsts finansējumu, izmantoto infrastruktūru un svarīgākos projektus, kā arī tos resursus, ko tiem piešķīrusi EIB. Tādējādi monopoli samazina jau tā mazo privātā kapitāla apjomu, ko tie izmanto, īstenojot projektus, kas ir neizdevīgi sabiedrībai kopumā.

Kopējie nodokļu ieņēmumi un pabalstu un subsīdiju samazināšana īrniekiem, lauksaimniekiem un strādnieku šķirai kopumā ir tikuši novirzīti monopolu finansēšanai.

Vēja ģeneratori, kas sagrauj vidi, kā Egejas jūras salās, krasi palielinātā maksa uz lielākajiem valsts ceļiem, privātā un valsts sektora sadarbība un tā tālāk – tas viss ir tās peļņas labā, ko iegūst, slēdzot līgumus ar atsevišķām personām, un, protams, tos atbalsta valsts garantijas. Līdzīgi projekti bez jebkādas sociālas kontroles tiek veicināti arī trešās valstīs, lai nodrošinātu lielāku peļņu uzņēmumiem izaugsmes vārdā – dabiski, runa ir par kapitāla izaugsmi.

- Ziņojums: Dan Jørgensen (A6-0109/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par budžeta izpildi, ņemot vērā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējo budžetu un Jørgensen kunga ziņojumu, kurā ieteikts apstiprināt Komisijas budžeta izpildi.

Ziņojumā uzsvērts, ka 80 % Kopienas izdevumu administrē dalībvalstis, īstenojot „dalītu pārvaldību”, un, ka katrai dalībvalstij ir jāspēj uzņemties atbildība par saņemto ES fondu pārvaldību. Šobrīd par to atskaitās, izmantojot vienotu valsts pārvaldības deklarāciju vai vairākas deklarācijas saskaņā ar valsts sistēmu. Steidzami nepieciešams noslēgt līgumu starp Komisiju un dalībvalstīm par dalītas pārvaldības atskaites procedūrām nākotnē, jo ir nožēlojami, ka strukturālos pasākumus, iekšējās politikas un ārējo darbību maksājumus joprojām ietekmē ļoti būtiskas grāmatvedības kļūdas izpildorganizāciju līmenī.

Es jūtu nožēlu par to, ka Komisija bez ierunām ir pieņēmusi vairākuma dalībvalstu kolektīvo bezatbildību attiecībā uz ES finanšu pārvaldību. Visbeidzot, es atbalstu Eiropas īpašuma pārvaldes ideju.

  Bastiaan Belder (IND/DEM), rakstiski. − (NL) Budžeta kontroles komiteja vēlas apstiprināt Eiropas Komisijas finanšu pārvaldību 2006. gada budžeta izpildē. Es neatbalstu šo lēmumu, jo es uzskatu, ka labāka ideja būtu atlikt lēmumu par budžeta izpildi līdz rudenim.

Eiropas Komisija mēģina izlabot lielo kļūdu skaitu saistībā ar strukturālajiem fondiem. Turklāt arī Eiropas Parlaments darba grupā vēlas realizēt ierosinātos darbības punktus. Taču atliek vērot, vai darbībām būs vēlamais efekts. Galu galā, kļūdu skaits saistībā ar strukturālajiem fondiem jau daudzu gadu garumā ir bijis ļoti liels.

Pielietojamību saistībā ar strukturālajiem fondiem ir neiespējami pārvaldīt: kļūdas rodas tāpēc, ka pārmērīgi un lielā mērā tiek mainīti noteikumi subsīdiju saņēmējiem. Noteikumi ir tiesību aktu elements, ko piemēros līdz 2013. gadam. Šajā sakarībā problēmām jāveic koncentrētāka un saspringtāka revīzija. Atliekot budžeta izpildi, Parlaments pamatīgāk apsvērtu rezultātus un uzturētu spiedienu.

Turklāt Parlaments var iedrošināt dalībvalstis pielikt lielākas pūles attiecībā uz valsts pārvaldības deklarācijām, kurās ministrs atbild par ES fondu ieguldīšanu dalībvalstī.

Visbeidzot, es aicinu atrast piemērotu risinājumu saistībā ar palīgu situāciju, lai nebūtu problēmu attiecībā uz viņu sociālajām saistībām un nodokļu maksājumiem.

  James Elles (PPE-DE), rakstiski. − Revīzijas palāta nespēja apstiprināt ES grāmatvedību trīspadsmito gadu pēc kārtas. Lai gan ir panākts zināms progress, to jāturpina risināt steidzami un enerģiski. Konservatīvie Eiropas Parlamenta deputāti apņēmīgi virza Komisiju uz būtiskām reformām, uz kurām mēs jau sen aicinājām.

Jābūt absolūtai neiecietībai pret izšķērdēšanu, krāpšanu un dienesta stāvokļa izmantošanu. Komisijai ir politiska atbildība un mēs pakļausim budžeta kontroles procesu stingrai pārbaudei.

Bet tā nav tikai Komisija, kas atbild par grāmatvedību. Aptuveni 80 procentus ES naudas faktiski tērē dalībvalstīs. Parlamenta ziņojums par Komisijas budžetu izgaismo vajadzību pēc nopietnākas uzraudzības un koordinācijas valsts līmenī.

Dalībvalstīm ir jāuzņemas atbildība par šiem fondiem, izmantojot valsts pārvaldības deklarācijas. Par laimi progress tiek panākts, taču līdz šim tas ir pārāk mazs, lai nodrošinātu labvēlīgu ticamības deklarāciju. Šī būtiskā iemesla dēļ konservatīvie atkal balsos pret Eiropas Komisijas un citu iestāžu 2006. gada budžeta izpildi.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Starp citiem svarīgiem aspektiem mēs uzsveram, ka:

- Ievērības cienīgi ir tas, ka atkal parādās ‘šaubas’ par Kopienas fondu izmantošanu ES „ārējās darbības” jomā. Šaubas attiecībā uz gala saņēmējiem, faktiski izlietotajiem apjomiem, finansētajiem projektiem, būtībā par to, uz kurieni summas faktiski tiek novirzītas (mēs varētu papildināt: uz Irāku, Afganistānu vai Kosovu, nosaucot tikai dažus piemērus). Savādi, ka Eiropas Parlamenta vairākums, kas parasti ir tik iespaidīgs pasākumu prasībās, šajā gadījumā ir piesardzīgs. Kāpēc tam tā vajadzētu būt?

- Turklāt atkal nenokārtotas budžeta saistības attiecībā uz struktūrpolitiku un Kohēzijas fondu turpina palielināties, sasniedzot 131,6 miljardus eiro.

- Ir vērts atcerēties, ka saskaņā ar „n+2 noteikumu”, šī summa „pazudīs”, ja to neiztērēs līdz 2008. gada beigām.

- Ir vērts arī atzīmēt, ka Revīzijas palāta ir norādījusi, ka kopējās lauksaimniecības politikas dēļ, vienreizējo maksājumu shēma ir radījusi ievērojamu pieaugumu hektāru un atbalsta saņēmēju skaita ziņā, kuri saņem tiešu palīdzību. Starp citu, palāta ir identificējusi dzelzceļa kompānijas, jāšanas/zirgu audzētāju klubus un golfa/atpūtas klubus, kā arī pilsētu domes un tā atzīst, ka tiesības saņemt atbalsta maksājumus ir piešķirtas zemju īpašniekiem, kuri nekad nav veikuši nekādu lauksaimniecisku darbību…

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu Jørgensen kunga budžeta izpildes ziņojumu attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi 2006. finanšu gadam, III iedaļa – Komisija. Sadarbība starp Parlamentu un Komisiju šādos jautājumos, jo īpaši attiecībā uz struktūrfondu darbības programmas īstenošanu, ir apsveicama. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − Es neesmu apmierināts ar to, ka Komisija nav sniegusi ļoti precīzu atskaiti par to, kur ir palikusi nauda, kam tā iztērēta, it īpaši ārējo darbību jomā. Laikā, kad ES tiecas paplašināt ārējo darbību jomas, nav pieļaujams, ka pret grāmatvedību izturas šādā paviršā veidā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE), rakstiski. − (PL) 2008. gada 22. aprīlī notika svarīga diskusija saistībā ar balsojumu par 2006. gada budžeta izpildi.

Neraugoties uz virkni kritisku secinājumu attiecībā uz 2006. gada budžeta izpildes novērtējumu, Parlamentam iesniedza pozitīvu budžeta izpildes iesniegumu.

Es vēlētos komentēt vairākas svarīgas problēmas.

Pirmkārt, ES birokrātija ir pārāk labi attīstīta, un tāpēc mums ir jāveic atbilstīgs pārskats aģentūrās un līdzīgās iestādēs visos Komisijas ģenerāldirektorātos.

Otrkārt, vajag vienkāršot procedūras un visu publiskā iepirkuma sistēmu, lai dotu iespēju izmantot ES līdzekļus.

Treškārt, saņēmēji meklē lielāku skaitu mazāku projektu un projektus, pie kuriem vidusmēra pilsonim ir vieglāk piekļūt.

Ceturtkārt, ir vērts pieminēt sasniegto progresu ceļā uz ES līdzekļu izmantošanu vispārējās lauksaimniecības politikas jomā. Vienlaikus jāveic pētījums par to, kāds ir iemesls zema līmeņa ERAF un ESF kohēzijas fondu apguvei jaunajās dalībvalstīs.

Piektkārt, dažas dalībvalstis ir iesniegušas sertifikātus, ko saistībā ar ES fondu pārvaldīšanu ir pārbaudījušas valsts kontroles aģentūras. Šo finanšu pārvaldības formu ES vajadzētu paplašināt, iesaistot citas Kopienas valstis.

Visbeidzot, ir vērts uzsvērt, ka 2006. gads ir pēdējais Berlīnes plāna gads (2000.-2006. gada finanšu plāns), tāpēc tam ir jākļūst par budžeta gadu, kam raksturīga laba ES naudas apguve.

  Gabriele Stauner (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es balsoju pret Komisijas pārskatu par budžeta izpildi, jo 2006. gadā daudzās jomās budžeta fondi netika izmantoti taupīgi un efektīvi. Tas jo īpaši attiecas uz struktūrfondu naudu, korupciju daudzās jomās, ko atmaskoja 2007. gadā, un līgumiem par ēku drošību. Es rakstveidā iesniedzu vairākus jautājumus attiecībā uz šiem līgumiem, uz kuriem Komisija nav apmierinoši atbildējusi.

- Ziņojums: José Javier Pomés Ruiz (A6-0091/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE) , rakstiski. – (FR) Es balsoju par apstiprināšanu, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs ir izpildījis Eiropas Parlamenta 2006. finanšu gada budžetu, un par Pomés Ruiz kunga ziņojumu, kurā ir ieteikts, lai Parlaments balsotu par budžeta izpildes apstiprināšanu. Es atzinīgi vērtēju domu par to, ka palīgu statūtiem būtu jāstājas spēkā vienlaikus ar deputātu statūtiem.

Attiecībā uz parlamentārā palīga piemaksu es uzskatu, ka ir jāsaglabā Eiropas Parlamenta deputātu līgumu slēgšanas brīvība, kas ir viņu neatkarības nosacījums valsts iestāžu uzraudzībā saskaņā ar subsidiaritātes principu. Līdz ar to es iebilstu pret jebkādiem pasākumiem, kas ierobežo deputātu brīvību pieņemt darbā savus palīgus, protams, ar nosacījumu, ka darbs faktiski tiek paveikts un attiecīgi apmaksāts.

Attiecībā uz brīvprātīgo pensiju fondu, kas ir papildu pensijas shēma, ko kopīgi finansē Eiropas Parlamenta deputāts un darba devējs, es piekrītu tam, ka tiek publicēti saņēmēju vārdi, kā arī faktam, ka šīs pensiju shēmas reformai būtu jānotiek paralēli deputātu statūtu reformai. Visbeidzot, es atbalstu vajadzības pēc personāla novērtēšanu ar nolūku izlemt, cik daudz amatpersonas būs vajadzīgas, lai palīdzētu Eiropas Parlamenta deputātiem pēc tam, kad spēkā būs stājies Lisabonas līgums.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. − (FR) Aptuveni 30 ziņojumi, par kuriem šodien notika balsošana, lai apstiprinātu Kopienas finanšu vadību, ko veic dažādas ES iestādes un aģentūras, liecina, ka pastāv budžeta kontrole. Tā arī parāda, ka tieši šī kontrole palīdz uzsvērt trūkumus, izšķiešanu un pārkāpumus struktūrfondu un ārējās palīdzības vadībā, vai vismaz dažus no tiem. Tomēr šie ziņojumi arī parāda, ka, neraugoties ne uz ko, Parlaments ir izvēlējies apstiprināt Eiropas finanšu vadību.

Tas nav kritisks uzdevums; tā ir atbalsta politiska izrādīšana Briseles mašīnai, kurā tas ietilpst. Jāatzīst, ka tas ir nobažījies par trūkumiem, kas uzsvērti audita ziņojumā par parlamentāro palīgu piemaksām. Ir arī būtiski atzīmēt, ka pārredzamība, ko Parlaments tik ļoti pieprasa no visiem citiem – Padomes, Komisijas, dalībvalstīm un aģentūrām – skaidri netiek piemērota attiecībā uz sevi. Šis ziņojums, kurš varētu nopietni kaitēt Parlamenta reputācijai, sabiedrībai nav pieejams, un nav pieejams pat visiem Eiropas Parlamenta deputātiem. Koriģējošu pasākumu veikšana pēc notikuma nav pietiekama, lai novērstu šīs nopietnās izmaksas, un to turēšana noslēpumā nepadarīs tās neesošas.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Eiropas Parlamenta 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšana tiek uztverta ar aizdomām, un visas dalībvalstis nepieņemamā veidā tiek bāztas vienā maisā, pateicoties lēmumam klasificēt kā „konfidenciālu” iekšējā audita ziņojumu par 2006. gadu, kurš, iespējams, atsaucas uz pārkāpumiem parlamentāro palīgu piemaksu izlietojumā.

Šāda veida lēmums pakļauj aizdomām visus vēlētos Eiropas Parlamenta deputātus, ko mēs nevaram pieņemt. Līdz ar to mūsu parlamentārā grupa izvirzīja grozījumu, uzstājot uz to, lai „šis iekšējā audita ziņojums nekavējoties būtu pieejams visiem Parlamenta deputātiem un sabiedrībai”. Diemžēl šis priekšlikums Parlamentā ar balsu vairākumu tika noraidīts.

Attiecībā uz daudzvalodību ir satraucoši, ka ES oficiālo valodu izmantošana aizvien vairāk tiek novērtēta no „ekonomiskā” aspekta – tas ir, ņemot vērā izmaksas – un, ka periodiski rodas jauni nosacījumi, kuru mērķis ir ierobežot to izmantošanu, kas apdraud dažādo runātāju tiesības runāt un klausīties savā dzimtajā valodā sanāksmēs vai oficiālās vizītēs Eiropas Parlamenta darbības jomā.

Mēs arī izsakām nožēlu par faktu, ka Parlaments neapstiprināja mūsu parlamentārās grupas iesniegto grozījumu, kurā prasīts, lai Eiropas Parlamentā izmantotu atvērto pirmskoda programmatūru.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Es nevarēju balsot par 65. punktu Pomés Ruiz kunga ziņojumā A6-0091/2008, jo tas precīzāk nedefinē jēdzienu „radinieki”. Ja tekstā būtu runāts par aizliegšanu nodarbināt „ģimenes locekli”, 65. punkts, es domāju, būtu vairāk aizstāvams un pieņemams.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Referents, Pomés Ruiz kungs, ir uzrakstījis labu ziņojumu.

Es priecājos, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs ir pieņēmis politiska dialoga principu budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras kontekstā.

Tāpat es priecājos, ka ģenerālsekretariāts ir izteicis piedāvājumu organizēt regulāras sanāksmes ar Budžeta kontroles komiteju par Parlamenta budžeta izpildi ārpus gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu šim ziņojumam, jo es uzskatu, ka tas ir liekulības kalngals no vienas puses deputātiem balsot par to, lai aizliegtu likumīgi nodarbināt ģimenes locekļus, un tad, no otras puses, atteikties atklāt nodokļu maksātāju finansētās pensiju shēmas detaļas, no kuras viņi paši gūst labumu.

Tas, bez šaubām, ietver jautājumu par to, vai deputāti atmaksā paši savu ieguldījumu, kas tiek izņemts no vispārējo izdevumu piemaksas, ko izmaksā deputātiem, ko, iespējams, kā mēs uzskatām, daudzi nedara. Labākajā gadījumā tas nav pārredzami, sliktākajā gadījumā tā ir acīmredzama liekulība.

  Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski. − Man žēl to teikt, bet es balsoju pret šo ziņojumu. Es nevarēju atbalstīt atsauci uz Lisabonas līgumu 10. punktā, kurā ņemta vērā jaunā budžeta izpildes procedūra, kas izriet no Lisabonas līguma.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Vilšanos sagādā tas, ka deputāti nebalsoja par lielāku atklātību un iekšējo auditoru ziņojuma skaidru publikāciju.

  Glenis Willmott (PSE), rakstiski. − Visu to grozījumu, ko EPLP šodien atbalstīja plenārsēdē par Eiropas Parlamenta 2006. gada budžeta izpildes apstiprinājumu, mērķis bija palielināt pārredzamību jautājumos, kuros Parlaments ir atbildīgs par valsts naudas pārvaldīšanu.

16. grozījums: Ievērojot dažu detaļu atklāšanu, kas ietvertas Budžeta kontroles komitejas locekļu ziņojumā, EPLP uzskata, ka, nodrošinot to, lai pašreizējā izmeklēšana netiek kompromitēta, šī ziņojuma publicēšana ir sabiedrības interesēs.

4. grozījums: EPLP uzskata, ka šis grozījums pastiprina vajadzību pēc darbības, lai uzraudzītu darbības, kas tiek veiktas, ievērojot iekšējā audita ziņojumu.

7. grozījums: EPLP balsoja par šo grozījumu, jo ir svarīgi, lai Budžeta kontroles komitejai ir tiesības rūpīgi pārbaudīt plānus attiecībā uz abiem šiem statūtiem.

11. grozījums: EPLP uzskata, ka, tā kā brīvprātīgo pensiju fonds daļēji tiek finansēts no valsts līdzekļiem, tā locekļu saraksts ir jāpublisko.

  Thomas Wise (IND/DEM), rakstiski. − Es balsoju pret vienkārši tādēļ, ka es negribu, lai ES man norādītu, ko es varu un ko es nevaru nodarbināt.

- Ziņojums: Nils Lundgren (A6-0096/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Padomes 2006. finanšu gada budžeta izpildi, pamatojoties uz Lundgren kunga ieteikumu, ka Eiropas Parlamentam būtu jāapstiprina Padomes ģenerālsekretariāta budžeta izpilde. Man žēl, ka atšķirībā no citām iestādēm Padome nepublicē ziņojumu par gada darbību, citējot 1970. gada Džentlmeņu vienošanos. Tomēr, šķiet, ka ir būtiski to darīt, lai Padome būtu vairāk atbildīga Eiropas pilsoņu priekšā. Saskaņā ar šo Džentlmeņu vienošanos Padomes apņemas neveikt nekādus grozījumus Eiropas Parlamenta izdevumu tāmei. Šī apņemšanās ir saistoša tikai tiktāl, ciktāl izdevumu tāme nav pretrunā ar Kopienas nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī uz šo iestāžu mītni.

Attiecībā uz kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomu es atbalstu aicinājumu pēc maksimālas pārredzamības un pēc tā, lai nodrošinātu to, ka saskaņā ar 2006. gada 17. maija Starpiestāžu nolīguma 42. punktu Padomes budžetā neparādītos KĀDP darbības izdevumi. Neraugoties uz to, es uzskatu, ka Padomei ir jābūt saprātīgam budžetam attiecībā uz KĀDP.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Vārds „pārredzamība” tiek plaši izmantots un šajā jomā budžeta un ekonomikas politikas līmenī tiek izvirzīts daudz prasību (dažām) dalībvalstīm.

Neraugoties uz to, Padome, ES pārnacionālā lēmumu pieņēmēja iestāde, kas sastāv no dažādu dalībvalstu valdību pārstāvjiem – kuras pilnvaras palielināsies, ja tiks pieņemts Lisabonas līgums – izrādītos brīva no šādām „prasībām”, jo tā nav iesniegusi savu gada darbības ziņojumu.

„Klausies manos vārdos, neskaties manos darbos”… Tas varētu būt Padomes darba moto attiecībā uz 2006. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procesu.

Lai gan Eiropas Parlamenta ziņojumā, par kuru šodien notika balsošana, nav ieņemta stingrāka, kritiska līnija attiecībā uz Padomes nostāju, tajā vismaz tiek aicināts, lai šo lēmumu pārskatīt, kā arī tiek prasīts vairāk informācijas, proti, attiecībā uz līdzekļiem, kas izlietoti saskaņā ar kopējo ārpolitikas un drošības politiku (KĀDP). Ziņojumā ir prasīts precīzi norādīt izdevumus, punktu pa punktam, un sniegt Eiropas drošības un aizsardzības politikas „misiju” un ES īpašo pārstāvju darbību paveiktā novērtējumu – pēc mūsu domām, paskaidrojumu par līdzekļiem, kas izlietoti ES iejaukšanās un militarizācijas politikai.

- Ziņojums: Nils Lundgren (A6-0097/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Kopienu tiesas (EKT) 2006. finanšu gada budžeta izpildi, pamatojoties uz Lundgren kunga ieteikumu, ka Eiropas Parlamentam būtu jāapstiprina Eiropas Kopienu tiesas sekretāra budžeta izpilde. Es priecājos, ka EKT ir pieņēmusi rīcības kodeksu, kas attiecas uz Eiropas Kopienu tiesas, Pirmās instances tiesas un Civildienesta tiesas locekļiem un bijušajiem locekļiem, tai skaitā pienākumu iesniegt finanšu interešu deklarāciju, lai gan ir žēl, ka šī informācija nav publicēta EKT tīmekļa vietnē.

Es atzīmēju, ka ēku jautājumi (problēma ar neatkarīga eksperta nozīmēšanu galvenās ēkas paplašināšanai; nomas un pirkuma līguma parakstīšana starp Luksemburgas Lielhercogisti un EKT, ietverot nepieciešamos nosacījumus, lai papildinātu 2001. gada ietvarlīgumu un nodrošinot EKT tās zemes pārdošanu, uz kuras ir izvietots tās komplekss, par simbolisku cenu 1 eiro apmērā, kad EKT būs kļuvusi par šo ēku īpašnieci; atbilstīgas konkurences trūkums) apstiprina nepieciešamību izveidot Eiropas struktūru, kas mūsu iestādēm risinātu visus ar ēkām saistītos jautājumus.

- Ziņojums: Nils Lundgren (A6-0093/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Revīzijas palātas 2006. finanšu gada budžeta izpildi, pamatojoties uz Lundgren kunga ieteikumu, ka Eiropas Parlamentam būtu jāapstiprina Revīzijas palātas ģenerālsekretāra budžeta izpilde.

Es apsveicu viņus ar kvalitatīvi sagatavotajiem pārskatiem, kas tika revidēti un saņēma labvēlīgu gan iekšējo, gan ārējo auditoru atzinumu. Runājot par Parlamenta deputātu finanšu interešu deklarācijām, tāpat kā mani kolēģi deputāti, es atzīmēju, ka atbilstīgi Eiropas Revīzijas palātas (ERP) rīcības kodeksam ERP locekļi aizpilda deklarāciju par savām finanšu interesēm un citiem līdzekļiem (ieskaitot akcijas, konvertējamās obligācijas un ieguldījumu apliecības, kā arī zemi un nekustamos īpašumus, un savu dzīvesbiedru profesionālās darbības).

Es piekrītu saviem kolēģiem, ka visu ES iestāžu locekļiem būtu jāpieprasa iesniegt finanšu interešu deklarācijas, kuras ir jāievieto internetā sabiedrībai pieejamā reģistrā. Tomēr ir jābūt atšķirībai starp dāvinājumiem, kas mērāmi apjomos, un jautājumu par interešu konfliktu, kas parādītu tieši vai netieši piederošo līdzekļu veidu un ar tiem saistītās personīgās attiecības.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis balsojuma skaidrojums galvenokārt kalpo, lai parādītu, ka viens no aspektiem, kas analizēts 2006. gada Revīzijas palātas budžeta izpildes apstiprinājumā, bija personāla trūkums, ņemot vērā darba apjomu, kuru šai ES iestādei vajadzēja paveikt.

Esmu saņēmis paziņojumus jau iepriekšējos gados, ka šai palātai trūkst darbinieku, lai tā pilnībā varētu darboties un veikt savas kontroles funkcijas.

Lai gan šajā jomā ir panākts zināms progress, personāla trūkst arī vēl tagad. Jau Eiropas Parlamenta ziņojumā ir lasāms, ka iemesls šādam personāla trūkumam daļēji ir starpība starp piedāvāto algu un dārgajām dzīves izmaksām Luksemburgā, kur atrodas Revīzijas palāta.

Mūsu cieša pārliecība ir, ka „cenu stabilitātes” politika, kas, runājot precīzāk, ir algu ierobežojumi, jūtama arī šeit: vairāk ekspluatācijas.

- Ziņojums: Nils Lundgren (A6-0098/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas (EESK) 2006. finanšu gada budžeta izpildi, pamatojoties uz Lundgren kunga ieteikumu, ka Eiropas Parlamentam būtu jāapstiprina EESK ģenerālsekretāra budžeta izpilde.

Tāpat kā daudzi Parlamenta deputāti, es atbalstu jaunā Administratīvās sadarbības līguma starp EESK un Reģionālo komiteju (RK) parakstīšanu 2007. gada decembrī periodam no 2008. gada līdz 2014. gadam, apzinoties, ka šāda sadarbība būs finansiāli izdevīga Eiropas nodokļu maksātājiem. Runājot par kontroli, EESK savā ikgadējā darbības ziņojumā minēja vairākas ex post kontroles darbības, kas 2006. gadā ir veiktas nepietiekami. Tomēr šķiet, ka šī situācija ir uzlabojusies. Ir izšķiroši svarīgi, lai veiktās kontroles darbības būtu precīzas. Mums vajadzētu būt apmierinātiem par personīgo pārliecību, kuru izteica EESK ģenerālsekretārs par ex ante un ex post kontroles efektivitāti un regularitāti.

Vienlaikus, tāpat kā citi Parlamenta deputāti, es apsveicu EESK ar audita komitejas izveidi, kuras sastāvā ir trīs EESK locekļi, kuru uzdevumos ietilpst Iekšējā audita struktūrvienības neatkarības pārbaude un darbību pārbaude, kas veiktas, reaģējot uz audita ziņojumos sniegtajiem ieteikumiem.

- Ziņojums: Nils Lundgren (A6-0095/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Reģionu komitejas 2006. finanšu gada budžeta izpildi, pamatojoties uz Lundgren kunga ieteikumu, ka Eiropas Parlamentam būtu jāapstiprina Reģionu komitejas ģenerālsekretāra budžeta izpilde. Tāpat kā daudzi Parlamenta deputāti, es atbalstu jaunā Administratīvās sadarbības līguma starp EESK un Reģionālo komiteju (RK) parakstīšanu 2007. gada decembrī periodam no 2008. gada līdz 2014. gadam, apzinoties, ka šāda sadarbība būs finansiāli izdevīga Eiropas nodokļu maksātājiem. Jaunajā līgumā ir saglabātas vissvarīgākās jomas (infrastruktūra, IT un telekomunikācijas, kā arī tulkošana, ieskaitot dokumentu sagatavošanu) apvienotajos pakalpojumos, turpretim neliels pakalpojumu skaits tiek sadalīts (iekšējie pakalpojumi, sociāli medicīniskie pakalpojumi, bibliotēka un drukas sagatavošanas darbi). Es priecājos par RK locekļu komandējumu izmaksu neveiksmīgā darījuma iznākumu un algu pārskaitīšanu dažām amatpersonām. Visbeidzot, es priecājos par finanšu pārbaudes pakalpojuma lielāku neatkarību un resursiem.

- Ziņojums: Nils Lundgren (A6-0092/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas ombuda 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz Lundgren kunga ziņojumu. Tāpat kā daudzi Parlamenta deputāti es esmu pārsteigts, ka laika periodā no 2003. līdz 2006. gadam ombuda saistību apropriācijas ir pastāvīgi pieaugušas no 4 438 653 eiro līdz 7 682 538 eiro (+73 %) un amatu skaits palielinājies no 31 līdz 57 vienībām (+84 %), turpretim sūdzību skaits pieaudzis par 57 % un jaunās izmeklēšanas no 253 līdz 258 (+2 %). Darbības līmenī es atbalstu jaunā sadarbības līguma parakstīšanu ar Parlamentu par administratīvo pakalpojumu sniegšanu, un ombuda pirmā ģenerālsekretāra nozīmēšanu 2006. gada 1. augustā. Šķiet, ka kontroles efektivitāti atsevišķās jomās varētu uzlabot. Es esmu arī pārsteigts par darbā pieņemšanas sarežģījumiem, kas minēti ombuda 2006. gada pārskatā, jo īpaši saistībā ar kvalificētiem juristiem, kas radušies divu paplašināšanās viļņu rezultātā (2004. un 2007. gadā), tāpat arī ar darbinieku mainību un grūtībām Strasbūrā piesaistīt un noturēt kandidātus ar pagaidu līgumiem.

- Ziņojums: Nils Lundgren (A6-0094/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz Lundgren kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina šī budžeta izpilde. Tāpat kā daudzi citi Parlamenta deputāti es atzinīgi vērtēju EDAU un tā asistenta iniciatīvu publicēt savu finanšu interešu gada deklarāciju līdzīgā formā, kā to dara Eiropas Parlamenta deputāti. Veiksmīgā kārtā administratīvās sadarbības līgums starp Komisijas, Parlamenta un Padomes ģenerālsekretāriem, kas parakstīts ar EDAU 2006. gada 7. decembrī, ir pagarināts vēl uz 3 gadiem, un stājas spēkā 2007. gada 16. janvārī. Noslēgumā mums vajadzētu pieminēt, ka EDAU ex post iepriekšējo pārbaužu procesi un noslēguma atzinumu sagatavošana ir ievērojami progresējusi, un ka EDAU ir nolēmusi izveidot iekšējās kontroles struktūru atbilstīgi tās darbībām un prasībām.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0111/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina direktora budžeta izpilde. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir jāvienkāršo un jāracionalizē saistītajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu aicinājumu Komisijai ik pēc pieciem gadiem veikt pētījumu par katras esošās aģentūras pievienoto vērtību, un tai nevajadzētu just pārmetumus par kādas aģentūras slēgšanu gadījumā, ja tās pievienotās vērtības novērtējums ir negatīvs. Līdzīgā veidā uzlabojumi steidzami ir nepieciešami aģentūru iekšējā audita procedūrām, un es atbalstu iniciatīvu izveidot starpaģentūru disciplināro padomi. Es esmu pārsteigts, ka Revīzijas palāta vēlreiz atklāja augstu pārnešanas likmi šī fonda budžeta izpildē (43 % par administratīvajiem izdevumiem un 45 % par darbības izdevumiem) un par šaubām, ko Revīzijas palāta izteica saistībā ar fonda atbilstību budžeta sadalījumam pa gadiem.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0114/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Mācību fonda direktora 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz mana Austrijas kolēģa Hans-Peter Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde.

Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir jāvienkāršo un jāracionalizē decentralizētajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un nevilcināties slēgt kādu aģentūru, ja analīzē ir secināts, ka tā nav lietderīga. Tāpat steidzami ir jāuzlabo iekšējā audita procedūras, un es atbalstu iespēju, ka varētu būt kopīga disciplināra padome visām aģentūrām. Es brīnos, ka Revīzijas palāta nav pieminējusi, ka pret šī fonda direktora ticamības deklarāciju bija iebildumi.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0110/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP) direktora 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz mana Austrijas kolēģa Hans-Peter Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir jāvienkāršo un jāracionalizē decentralizētajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un nevilcināties slēgt kādu aģentūru, ja analīzē ir secināts, ka tā nav lietderīga. Tāpat steidzami ir jāuzlabo iekšējā audita procedūras, un es atbalstu iespēju, ka varētu būt kopīga disciplināra padome visām aģentūrām. Es atzinīgi vērtēju sistēmas izveidi sadarbībai starp CEDEFOP un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu, lai nodrošinātu, ka pieejamais pētniecības finansējums tiek izmantots kopīgo interešu jomās.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0124/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Savienības iestāžu tulkošanas centra direktora 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz mana Austrijas kolēģa Hans-Peter Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir jāvienkāršo un jāracionalizē decentralizētajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un nevilcināties slēgt kādu aģentūru, ja analīzē ir secināts, ka tā nav lietderīga. Tāpat steidzami ir jāuzlabo iekšējā audita procedūras, un es atbalstu iespēju, ka varētu būt kopīga disciplināra padome visām aģentūrām. Ir pārsteidzoši atzīmēt Tulkošanas centra uzkrāto budžeta pārpalikumu 16,9 miljonu eiro apjomā 2006. gadā, un ka 2007. gadā šim centram ir jāatmaksā aptuveni 9,3 miljoni eiro saviem klientiem. Šķiet, ka šī pārpalikuma uzkrāšana parāda, ka metode, ko šis centrs izmanto savu tulkojumu cenu noteikšanai nav pietiekami precīza.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Eiropai ir vajadzīga daudzvalodība, lai izdzīvotu. Pirmajā Eiropas Kopienas direktīvā 1958. gadā ir atsauce uz daudzvalodību. Eiropas Savienība neizmanto vienu vai vairākas valodas pati pēc savas izvēles, ko vairākums tās pilsoņu varētu nesaprast.

Juridisko, politisko un administratīvo dokumentu tulkošana ļauj Eiropas Savienībai izpildīt tās juridiskās saistības. Daudzvalodība veicina pārredzamības, likumības un efektivitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā. Ierobežojumiem, ko radījis daudzvalodības režīms, ir pozitīva ietekme uz dokumentiem, kas ir plašāki un tiek izstrādāti dotajā termiņā. Slovāku valodas vārdā (un to vārdā, kas izmanto šo valodu), es prasu veikt vajadzīgos pasākumus, lai atrisinātu problēmu attiecībā uz darbavietu trūkuma tulkiem ES iestādēs, iekļaujot tās 2009. gada budžetā.

Es prasu Eiropas Parlamentam tulkot bez kavēšanās un turpināt tulkot visus šī sasaukuma juridiskos, politiskos un administratīvos dokumentus slovāku valodā un pārējās oficiālajās Eiropas Savienības valodās, lai pilsoņi var uzraudzīt visu iestāžu politiskās darbības; vissvarīgākās ir Parlamenta sanāksmju debašu stenogrammas. Es vēlos, lai protokolā ierakstītu, ka es iesniedz rakstisku deklarāciju, atbalstot daudzvalodības režīma saglabāšanu, un es aicinu Slovākijas tulkus un tulkotājus ar savām valodu zināšanām veicināt daudzvalodību Eiropā.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0117/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra direktora 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz mana Austrijas kolēģa Hans-Peter Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir jāvienkāršo un jāracionalizē decentralizētajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un nevilcināties slēgt kādu aģentūru, ja analīzē ir secināts, ka tā nav lietderīga. Tāpat steidzami ir jāuzlabo iekšējā audita procedūras, un es atbalstu iespēju, ka varētu būt kopīga disciplināra padome visām aģentūrām. Vajadzētu būt bažām par to, ka atkal šis centrs ir uzņēmies juridiskas saistības, trūkstot iepriekšējām budžeta saistībām, kas ir pretrunā ar finanšu noteikumiem. Centram ir jāveic nepieciešamie pasākumi, tai skaitā finanšu vadības ziņā, lai uzlabotu saistību un maksājumu procedūras.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0116/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra direktora 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz mana Austrijas kolēģa Hans-Peter Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir jāvienkāršo un jāracionalizē decentralizētajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un nevilcināties slēgt kādu aģentūru, ja analīzē ir secināts, ka tā nav lietderīga. Tāpat steidzami ir jāuzlabo iekšējā audita procedūras, un es atbalstu iespēju, ka varētu būt kopīga disciplināra padome visām aģentūrām. Galu galā Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi vērtē pūles, ko šis uzraudzības centrs ir pielicis, lai uzlabotu sava budžeta izpildi, lai gan tā pārnesto apropriāciju līmenis joprojām ir augsts. Es apsveicu uzraudzības centra vēlmi veikt savu 2007. gada darbību novērtējumu un faktu, ka ir paredzēts vadības plāns 2008. un 2009. gadam.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0113/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (bijušā Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra) direktora 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz mana Austrijas kolēģa Hans-Peter Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir jāvienkāršo un jāracionalizē decentralizētajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un nevilcināties slēgt kādu aģentūru, ja analīzē ir secināts, ka tā nav lietderīga. Tāpat steidzami ir jāuzlabo iekšējā audita procedūras, un es atbalstu iespēju, ka varētu būt kopīga disciplināra padome visām aģentūrām. Gada ziņojumi un pārskati par šīs aģentūras 2006. un 2007. gada darba programma ietver salīdzinoši maz informācijas par budžeta izpildi, finanšu informāciju, riskus, aģentūras novērtējumu un auditu, kam ir jāuzlabo tās informācijas kvalitāte un jāpublicē ziņojums par tās gada darbību aģentūras tīmekļa vietnē.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0112/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras direktora 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz mana Austrijas kolēģa Hans-Peter Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir jāvienkāršo un jāracionalizē decentralizētajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un nevilcināties slēgt kādu aģentūru, ja analīzē ir secināts, ka tā nav lietderīga. Tāpat steidzami ir jāuzlabo iekšējā audita procedūras, un es atbalstu iespēju, ka varētu būt kopīga disciplināra padome visām aģentūrām. Es atzinīgi vērtēju šīs aģentūras lomu stabilitātes Balkānu reģionu attīstībā un konsolidēšanā, kā arī CARDS programmas pareizajā pārvaldībā. Aģentūra ir pilnībā izpildījusi savas pilnvaras un tagad tā var pakāpeniski samazināt savas darbības; tas tiek plānots uz 2008. gada beigām, lai uzticētu palīdzības vadību Serbijai, Kosovai, Melnkalnei un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai (FYROM) Komisijas delegācijām šajās valstīs.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šī aģentūra tika izveidota pēc NATO uzbrukuma bijušajai Dienvidslāvijai un tā vada ES galvenās „palīdzību” programmas Balkānos.

Tās mērķi ir skaidri un ietver, kā būtu sagaidāms, „palīdzību” „reformu” procesos, kas ved pie iestāžu un „tiesiskuma” izveides ES pašas iztēlē un saskaņā ar ES ambīcijām, proti, izmantojot „tirgus ekonomikas” izveidi, t.i., kapitālistu sistēmas izveidi.

Iespējams, ka EP, pārņemts ar NATO un ES paplašināšanos, „ir pārliecināts, ka tad, kad Komisija pārņem jaunā pirmspievienošanās palīdzības instrumenta vadību, (...), tam beidzot vajadzētu iesniegt Padomei jaunu mandātu aģentūrai, kam vajadzētu, kā nolemts, līdz 2008. gada beigām pabeigt tās darbu Balkānos un tikt pārveidotai par patiesu Eiropas aģentūru ārējām darbībām”. Tas tālāk paskaidro, ka „jauns mandāts šai veiksmīgajai aģentūrai būtu visefektīvākais veids, kā veikt jaunos uzdevumus ārējās darbībās” (…) „jomās, kurās tradicionāla attīstības palīdzība nevar tikt īstenota”.

Citiem vārdiem, nepieņemama šīs aģentūras pārveidošana vēl citā instrumentā, kas atbalsta ES iejaukšanās politiku citos pasaules reģionos.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0122/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Vides aģentūras direktora 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz mana Austrijas kolēģa Hans-Peter Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir jāvienkāršo un jāracionalizē decentralizētajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un nevilcināties slēgt kādu aģentūru, ja analīzē ir secināts, ka tā nav lietderīga. Tāpat steidzami ir jāuzlabo iekšējā audita procedūras, un es atbalstu iespēju, ka varētu būt kopīga disciplināra padome visām aģentūrām. Ir pārsteidzoši, ka Eiropas Vides aģentūra ziņoja par ievērojamu budžeta apropriāciju apjomu darbības izdevumiem pārnešanu uz 2007. finanšu gadu; tādējādi ir sagaidāms, ka budžeta perioda princips netiks ievērots. Ir jābūt arī kritiskiem pret konkrētiem trūkumiem aģentūras kontroles sistēmā, kas nav skaidri nodalījusi pilnvarotājas amatpersonas un grāmatvedības funkcijas.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0128/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras direktora 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz mana Austrijas kolēģa Hans-Peter Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir jāvienkāršo un jāracionalizē decentralizētajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un nevilcināties slēgt kādu aģentūru, ja analīzē ir secināts, ka tā nav lietderīga. Tāpat steidzami ir jāuzlabo iekšējā audita procedūras, un es atbalstu iespēju, ka varētu būt kopīga disciplināra padome visām aģentūrām. Es apsveicu aģentūru par tās darbu novēršanas metožu izplatīšanā veselības un darba drošības ES jomā. Neraugoties uz to, es nožēloju faktu, ka tā pietiekami nesazinās ar dalībvalstu sociālajām iestādēm, kas ir specializējušās veselības un darba drošības jomā.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0125/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Zāļu aģentūras direktora 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz mana Austrijas kolēģa Hans-Peter Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir jāvienkāršo un jāracionalizē decentralizētajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un nevilcināties slēgt kādu aģentūru, ja analīzē ir secināts, ka tā nav lietderīga. Tāpat steidzami ir jāuzlabo iekšējā audita procedūras, un es atbalstu iespēju, ka varētu būt kopīga disciplināra padome visām aģentūrām. Es nevaru saprast Eiropas Zāļu aģentūras valdes bažas, ka tai piešķirtie jaunie uzdevumi nav pietiekami finansēti. Patiesi, aģentūras finansiālā situācija šķiet plaukstoša, ar zemu līdzekļu izmantošanas līmeni (mazāk nekā 60 %) un ievērojamu norēķinu pārpalikumu, kas saistīts ar uzkrājumiem, un vienlaikus subsīdija no Kopienas un uzņēmumu maksājumi, lai saglabātu Kopienas tirdzniecības atļaujas zālēm (citiem vārdiem, ieņēmums 119 miljonu eiro apjomā 2006. gadā plus Kopienas subsīdija 31 miljona eiro apjomā).

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0120/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes direktora 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz mana Austrijas kolēģa Hans-Peter Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir jāvienkāršo un jāracionalizē decentralizētajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un nevilcināties slēgt kādu aģentūru, ja analīzē ir secināts, ka tā nav lietderīga. Tāpat steidzami ir jāuzlabo iekšējā audita procedūras, un es atbalstu iespēju, ka varētu būt kopīga disciplināra padome visām aģentūrām. Manuprāt, ir dīvaini, ka šīs iestādes izdevumi nav pilnībā izpildīti, kas acīmredzot galvenokārt ir to problēmu dēļ, kas saistītas ar augsti kvalificēta personāla pieņemšanu darbā Parmā (tikai divas trešdaļas no 250 iestādes nodrošinātajām darbavietām varēja tikt aizpildītas līdz 2006. gada beigām), kā arī ar nesaskaņotību tās pārskatos.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0115/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Jūras drošības aģentūras direktora 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz mana Austrijas kolēģa Hans-Peter Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir jāvienkāršo un jāracionalizē decentralizētajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un nevilcināties slēgt kādu aģentūru, ja analīzē ir secināts, ka tā nav lietderīga. Tāpat steidzami ir jāuzlabo iekšējā audita procedūras, un es atbalstu iespēju, ka varētu būt kopīga disciplināra padome visām aģentūrām. Attiecībā uz šo aģentūru man žēl, ka maksājumu apropriācijas pretpiesārņošanas pasākumiem jūrā ir izmantotas pārāk maz (67,7 %), lai gan Parlaments ir plaši atbalstījis šāda veida maksājumus budžeta procedūras kontekstā. Visbeidzot, vajadzētu bažīties par faktu, ka budžeta pārvietojumu skaits ir pārāk liels, ir neapmierinoša darbā pieņemšanas plānošana un nepareiza budžeta prezentācija.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Pēdējos gados aģentūru un citu Kopienas struktūru skaits ir palielinājies – no Nicas līguma līdz tam, kas tagad ir zināms kā Lisabonas līguma projekts. Pamatojoties uz visdažādākajiem mērķiem, to uzdevums galvenokārt ir kalpot kā katalizatoram, lai pastiprinātu Eiropas Savienības iestāžu un politikas aizvien pieaugošo pārvalstisko raksturu.

Kopumā tās ir izveidotas, lai „koordinētu” dalībvalstis vai „palīdzētu” dalībvalstīm dažādās jomās, un šo aģentūru un struktūru skaits ir pakāpeniski palielinājies: attiecībā uz budžeta izpildes procesu 2000. gadā bija 8 aģentūras, bet 2006. gadā vairāk nekā 20 aģentūras!

Lai gan tas ir nepilnīgi, šeit ir daži piemēri: Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex), Eiropas Dzelzceļa aģentūra, Eiropas Vides aģentūra, Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra (Balkāni), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, Eiropas Jūras drošības aģentūra, Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, …

Attiecībā uz šo aģentūru budžeta izpildi Revīzijas palāta ir veikusi vispārīgu novērojumu, ka tās savās darbībās nav ievērojušas pasākumus, kas noteikti Finanšu regulā, Civildienesta noteikumos un valsts iepirkumu noteikumos, minot tikai dažus piemērus.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0118/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras direktora 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz mana Austrijas kolēģa Hans-Peter Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir jāvienkāršo un jāracionalizē decentralizētajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un nevilcināties slēgt kādu aģentūru, ja analīzē ir secināts, ka tā nav lietderīga. Tāpat steidzami ir jāuzlabo iekšējā audita procedūras, un es atbalstu iespēju, ka varētu būt kopīga disciplināra padome visām aģentūrām. Mums ir jāpārskata Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izmaksu struktūru, lai līdzsvarotu izmaksas un ieņēmumus sertifikācijas darbībām (ieņēmumi 35 miljonu eiro apjomā pret izdevumiem 48 miljonu eiro apjomā).

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0123/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Dzelzceļa aģentūras direktora 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz mana Austrijas kolēģa Hans-Peter Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir jāvienkāršo un jāracionalizē decentralizētajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un nevilcināties slēgt kādu aģentūru, ja analīzē ir secināts, ka tā nav lietderīga. Tāpat steidzami ir jāuzlabo iekšējā audita procedūras, un es atbalstu iespēju, ka varētu būt kopīga disciplināra padome visām aģentūrām. Attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa aģentūras darbību, ar nožēlu ir jāatzīmē ļoti ievērojama līdzekļu pārnešana (85 % no darbības izdevumiem), un mums būtu atzinīgi jāvērtē fakts, ka šī aģentūra ir nolēmusi ieviest tos 24 iekšējās kontroles standartus, ko Komisija noteikusi 2008. gadam, kā arī tās lēmumu pieņemt darbā atbildīgo par iepirkumiem, lai tas kopīgi ar iekšējo auditoru paātrinātu šo funkciju un padarītu to drošu.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0119/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūras izpilddirektora 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz mana Austrijas kolēģa Hans-Peter Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir jāvienkāršo un jāracionalizē decentralizētajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un slēgt aģentūras, ja tās nav lietderīgas. Attiecībā uz Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūru es gribētu teikt, ka es nepiekrītu Eiropas Parlamenta viedoklim, kas noraida Komisijas priekšlikumu nodot šīs aģentūras pienākumus jaunai Eiropas Telecom mārketinga iestādei, kuras uzdevumi no 2010. gada būtu nodrošināt, lai valstu regulatori strādā kā efektīva komanda, pamatojoties uz kopīgiem vadošiem principiem, sniedzot atzinumus un palīdzot sagatavot Komisijas vienota tirgus pasākumus telekomunikāciju nozarei.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0126/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) direktora 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz mana Austrijas kolēģa Hans-Peter Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir jāvienkāršo un jāracionalizē decentralizētajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un nevilcināties slēgt kādu aģentūru, ja analīzē ir secināts, ka tā nav lietderīga. Tāpat steidzami ir jāuzlabo iekšējā audita procedūras, un es atbalstu iespēju, ka varētu būt kopīga disciplināra padome visām aģentūrām. Attiecībā uz FRONTEX nav pareizi, ka šī aģentūra ieguva pilnīgu finansiālu neatkarību tikai no 2006. gada 1. oktobra un ka līdz tam laikam visiem administratīvajiem izdevumiem bija nepieciešams Komisijas apstiprinājums Briselē. Es apsveicu aģentūru ar tās paveikto darbu par spīti nepietiekamajiem resursiem, un es ceru, ka šie resursi nākotnē ievērojami palielināsies.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Starp citiem iespējamiem būtiskiem apsvērumiem par šīs aģentūras budžeta izpildi būtu jānorāda ievērojamās summas, kas ir palikušas pāri 2006. gada beigās, un vēl jo vairāk, ka tajā pašā gadā ir apstiprināti divi budžeta grozījumi, kuru mērķis bija palielināt tās budžetu.

Pēc šiem budžeta grozījumiem šīs aģentūras budžets pieauga līdz 19,2 miljoniem eiro. Taču 2006. gada beigās, un, pamatojoties uz šīs aģentūras pašas pārskatiem, tai bija 14,3 miljoni eiro skaidrā naudā!

Tika novēroti arī daži pārkāpumi attiecībā uz personāla vadību, proti, attiecībā uz darbā pieņemšanas kritērijiem un procedūrām, kas nebija saskaņā ar ES iestāžu Civildienesta noteikumu vispārīgajiem nosacījumiem (faktiski šī situācija atkārtojas dažādu Kopienas aģentūru budžeta izpildē, par ko ir izteikta kritika saistībā ar neatbilstību Civildienesta noteikumu prasībām).

Šāda ir politiskā vēlme panākt progresu attiecībā uz Kopienas „robežu pārvaldības” politikas iekļaušanu ES līmenī un izveidot Frontex tā, – kam mēs nepārprotami iebilstam, – lai finanšu resursi tiktu nodrošināti virs aģentūras spējas tos izmantot. Kas liek man teikt, ka 2006. gadā šīs lietas nepārprotami tika darītas ačgārni…

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Mēs esam cīnījušies, lai iegūtu kontroli pār naudas izšķiešanu un nepareizu izmantošanu, kopš ir izveidota ES. Galu galā ir pienācis laiks uzsākt cīņu pret korupciju visaugstākajā līmenī, tādējādi, ka tiek izvirzīta prasība nepareizi izmaksāto naudu atmaksāt atpakaļ, un mums ir pēc iespējas labāk jāizmanto iespējas taupīt naudu. Tas ietvertu, piemēram, to, ka mēs aprobežotos ar vienu atrašanās vietu Parlamentam, kā arī līdzekļu saprātīgāku izmantošanu attiecībā uz ES aģentūrām. Mēs apstiprinām dažu lietu dublēšanu, tādu kā Pamattiesību aģentūru, kamēr vienlaikus tādas lietderīgas aģentūras kā Frontex tiek atstātas bez līdzekļiem. Tam nevar ļaut turpināties.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0129/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par EUROJUST administratīvā direktora 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz mana Austrijas kolēģa Hans-Peter Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir jāvienkāršo un jāracionalizē decentralizētajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un nevilcināties slēgt kādu aģentūru, ja analīzē ir secināts, ka tā nav lietderīga. Tāpat steidzami ir jāuzlabo iekšējā audita procedūras, un es atbalstu iespēju, ka varētu būt kopīga disciplināra padome visām aģentūrām. Attiecībā uz EUROJUST es esmu pārsteigts par problēmām, kas saistītas ar pilnvaru nošķiršanas principa neievērošanu attiecībā uz pilnvarotājas personas un finanšu pārbaudītāja uzdevumiem, un ka sadarbība ar Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroju (OLAF) joprojām ir tik nepilnīga.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0121/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Policijas akadēmijas (CEPOL) direktora 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, pamatojoties uz Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde. Apstiprināšanas process ir jāvienkāršo un jāracionalizē saistītajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un nevilcināties slēgt tās aģentūras, kuras nav lietderīgas.

Līdzīgā veidā uzlabojumi steidzami ir nepieciešami aģentūru iekšējā audita procedūrām, un es atbalstu iniciatīvu izveidot starpaģentūru disciplināro padomi. Ņemot vērā akadēmijas norādītos iemeslus, jo īpaši to, ka šai jaunajai Kopienas struktūrai bija grūti uzreiz izpildīt Finanšu regulas principus un ka tajā jau ir ieviestas kontroles sistēmas, būtu normāli, ja, vēlākais līdz 2008. gada jūnijam šī struktūra pilnībā nodrošinātu atbilstību Finanšu regulas nosacījumiem.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0106/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par to, lai apstiprinātu, ka Komisija ir izpildījusi 6., 7., 8. un 9. Eiropas Attīstības fonda (EAF) budžetu 2006. finanšu gadam, pamatojoties uz Fjellner kunga ziņojumu, kurā ierosināts, lai Parlaments apstiprinātu budžeta izpildi. Fjellner kungs faktiski pārņēma ļoti labo Stubb kunga, kurš tika iecelts par ministru Somijas valdībā, darbu.

Līdzīgi daudziem deputātiem, man žēl, ka EAF netika iekļauts budžetā saskaņā ar finanšu plānu 2007.-2013. gadam, un šādai iekļaušanai budžetā ir jābūt par prioritāru mērķi daudzgadu finanšu sistēmai pēc 2013. gada. Līdz tam laikam ir jāvienkāršo procedūras EAF vadībai, jo īpaši nodrošinot iespēju slēgt iepriekšējo EAF, cik agri vien iespējams, un standartizējot to finanšu noteikumus. Sākot ar 10. EAF 2008. gadā, Komisijai būs vienlaikus jāvada ne mazāk par četriem EAF.

Visbeidzot, es esmu pārsteigts par „nesamaksāto saistību” summu 10,3 miljardu apjomā, kas ir 25 % no kopējiem piešķirtajiem līdzekļiem, un tā ir kategoriska prasība, ka Komisijai ir daudz krasāk jāsamazina šie līdzekļi, jo īpaši vecās un pasīvās saistības.

- Ziņojums: Hans-Peter Martin (A6-0127/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas GNSS Uzraudzības iestādes direktora budžeta 2006. finanšu gadam izpildi, pamatojoties uz Martin kunga ziņojumu, kurā ieteikts, ka Eiropas Parlamentam būtu jāapstiprina Padomes šī budžeta izpilde.

Apstiprināšanas process ir jāvienkāršo un jāracionalizē saistītajām aģentūrām, kuru skaits ir palielinājies (no 8 aģentūrām 2000. gadā līdz 20 aģentūrām 2006. gadā) un kuru kopējais budžets tagad ir aptuveni 1 miljards eiro. Es atbalstu prasību Komisijai ik pēc pieciem gadiem iesniegt pētījumu par katras aģentūras pievienoto vērtību un nevilcināties slēgt tās aģentūras, kuras nav lietderīgas.

Līdzīgā veidā uzlabojumi steidzami ir nepieciešami aģentūru iekšējā audita procedūrām, un es atbalstu iniciatīvu izveidot starpaģentūru disciplināro padomi. Attiecībā uz Eiropas Globālās satelītnavigācijas sistēmas (GNSS) Uzraudzības iestādi būtu jāatzīmē, ka no 2007. gada 1. janvāra šī iestāde ir visu Galileo programmas materiālo un nemateriālo aktīvu īpašniece, un tā kā šīs programmas finansējums 100 % apmērā būs valsts līdzekļi, minētajai iestādei ir jāpiemēro īpaši rūpīga kontrole.