Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojumi par stāvokli Birmā.
Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Eiropas Savienība cieši seko stāvoklim Birmā jeb Mjanmā. Mēs aktīvi atbalstām centienus, ko veltījusi, pirmkārt, Apvienoto Nāciju Organizācija, lai paātrinātu pāreju uz demokrātiju, samierināšanos un valsts attīstību. Mēs šos jautājumus esam pārsprieduši arī ar saviem Āzijas partneriem. Īpašais sūtnis Fassino kungs ziņoja Eiropas Parlamentam par stāvokli Birmā/Mjanmā. Viņš arī informēja Parlamentu par saskaņošanu, kas notiek ar Birmas kaimiņvalstīm un citām ASEAN loceklēm.
Kā mēs zinām, Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašais sūtnis Gambari kungs apmeklēja šo valsti marta sākumā. Man ir jāuzsver mūsu vilšanās par to, ka šai vizītei nebija nekādu acīmredzamu rezultātu. Galvenokārt mums bija radies iespaids, ka Birmas iestādes nav gatavas sadarboties ar starptautisko kopienu. Eiropas Savienība gribētu redzēt, ka iestādes pieņem Gambari kunga priekšlikumus tālākajam politiskajam procesam. Visa starptautiskā kopiena piekrīt šiem priekšlikumiem, kas nav pārāk tālejoši.
ES un Gambari kungs norāda uz līdzīgām problēmām. Turklāt ES regulāri nosūta svarīgus politiskus paziņojumus uz Birmu/Mjanmu. Viens no šiem svarīgajiem paziņojumiem ir nesenā Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli šajā valstī. Mūsu centrālais kopīgais vēstījums ir tāds, ka nacionālā samierināšana, stabilitāte un uzplaukums principiāli būs iespējami tikai uzticama un visaptveroša demokratizācijas procesa rezultātā. Tādēļ Eiropas Savienība tik ieinteresēti seko opozīcijas reakcijai uz gaidāmo referendumu par konstitūciju.
Mēs aicinām iestādes atļaut netraucētas un atklātas debates par konstitūciju pirms referenduma, apturēt politisko aktīvistu vajāšanu un atcelt likumus, kas ierobežo vārda brīvību. Neatkarīgi no pašreizējās situācijas, Eiropas Savienība nav pazaudējusi cerību, ka Birmas iestādes garantēs brīvu un taisnīgu referendumu un atļaus starptautisko novērotāju klātbūtni. Tā ir gatava atbalstīt novērotājus no ASEAN valstīm.
Papildus referenduma pareizas novadīšanas atļaušanai mēs aicinām Birmu atbrīvot politiskos ieslodzītos un pārtraukt arestus. Padome pievienojas Eiropas Parlamentam, lūdzot Birmu nepagarināt Aung San Suu Kyi kundzes mājas arestu. Mēs ceram, ka Ķīna un ASEAN valstis arī nākotnē turpinās atbalstīt Gambari kunga misiju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes nostāju. Mēs nosūtījām šo vēstījumu, izmantojot diplomātiskos kanālus, kā arī ar mūsu īpašā sūtņa starpniecību.
Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sesijā, kas notiks nākamajā nedēļā, Eiropas Savienība gatavojas pagarināt derīguma termiņu kopējai nostājai attiecībā uz Birmu. Šādā veidā joprojām būs iespējamas humanitārās darbības, kaut arī ierobežotas, savukārt sankcijas paliks spēkā. Mēs aicinām starptautiskos partnerus nodrošināt lielāku palīdzību, kas Birmas iedzīvotājiem ir steidzami vajadzīga. Eiropas Savienība turpinās sniegt šādu palīdzību.
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Ferrero-Waldner kundze nevar piedalīties šajā sanāksmē. Viņas vārdā un Komisijas vārdā es gribētu šo to pateikt par Birmu.
Pēc pāris nedēļām, 10. maijā, Birmas tautai būs jāapstiprina vai jānoraida konstitūcija. Eiropas Savienība un tās partneri uzskata, ka konstitūcijas projekta sagatavošanā bija nepietiekami iesaistīti dažādi politiskie spēki un etniskās grupas, kas eksistē šajā valstī. Šajā procesā valdošā hunta rīkojās tieši tā, kā tā vēlējās.
Tāpēc šī konstitūcija paredz, ka 25 % parlamenta deputātu tiek iecelti no militārpersonu vidus, savukārt atlikušie 75 % tiks ievēlēti. Iespējams, ka Aung San Suu Kyi kundze varēs balsot 2010. gada vēlēšanās un, iespējams, pat kandidēt šajās vēlēšanās, tomēr šķiet, ka šis režīms grib aizkavēt to, ka viņa kādu dienu varētu kļūt par Mjanmas savienības prezidenti. Ķīnai, Indijai un ASEAN valstīm ir zināma ietekme: to galvenās bažas ir šīs valsts stabilitāte, kā arī tirdzniecības attiecības un investīcijas.
Ar Ķīnas diskrētas diplomātijas palīdzību Gambari kungs, ANO īpašais sūtnis, nespēja tālāk pavirzīt politisko procesu, un viņš paziņoja, ka gatavojas koncentrēties uz ekonomiskiem, sociāliem un humanitāriem jautājumiem.
Ņemot vērā materiālu projektu trūkumu, 29. aprīlī Vispārējo lietu padome apspriedīs visas iespējamās darbības, ko Eiropas Savienība varētu veikt, lai ietekmētu stāvokli Birmā. Es gribētu uzsvērt, ka Eiropas Savienības mērķis ir veicināt līdzsvarotu pieeju Birmas jautājumam; mēs galvenokārt gribam objektīvus rezultātus. 2007. gada 19. novembrī Padome pieņēma kopējās nostājas versiju, kura ieviesa jaunas sankcijas. EK regula stājās spēkā 10. martā, un tās gada pārskats ir paredzēts šī mēneša beigās.
Eiropas Savienības sankcijas atspoguļo mūsu neapmierinātību ar lēno progresu demokrātijas virzienā, pastāvīgu vairāku politisko ieslodzīto aizturēšanu un pamatbrīvību pārkāpumu. Tomēr sankciju ietekme ir regulāri jāpārbauda, lai gādātu, lai tām būtu tieša ietekme uz režīma dalībniekiem un viņu resursiem. Komisija ir izveidojusi palīdzības programmas saskaņā ar vispārējās sadarbības politiku, un šo programmu uzmanības centrā ir veselība un izglītība. Priecājos atzīmēt, ka Eiropas Parlaments ir izteicis atbalstu šiem pasākumiem saskaņā ar savām uzraudzības tiesībām.
Tas ir papildus ECHO humanitārajai palīdzībai, lai varētu palīdzēt kaimiņvalstīm un birmiešu bēgļiem šajā reģionā. Mēs turpinām atbalstīt Gambari kunga misiju. Eiropas Savienība ietilpst apvienībā „Draugu grupa”, kas Ņujorkā pulcē piecas pastāvīgās ANO Drošības padomes dalībvalstis, ASEAN vadību, Indiju, Japānu un Norvēģiju, kas visas ir iesaistītas stāvokļa uzraudzībā Birmā. ES īpašais sūtnis Birmā, Fassino kungs, ir noteicējs Gambari kunga misijas atbalstīšanā. Tāda ir informācija, ko vēlējos jums sniegt Ferrero-Waldner kundzes vārdā.
Geoffrey Van Orden, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, šīsdienas temats ir Birma, jo Eiropas Savienības sankcijas ir jāatjauno pēc piecām dienām, un Birmas iestādes steidzina referenduma par viņu neīstās konstitūcijas rīkošanu jau pēc divām nedēļām.
Mēs patiesi gribam aicināt Birmas režīmu spert soli, kas būs tās interesēs, kā arī Birmas iedzīvotāju interesēs: veikt nepieciešamo rīcību, lai no jauna pievienotos starptautiskajai nāciju kopienai. Aizdomīgas nošķirtības politika ir mēģināta gandrīz visu Birmas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanas laiku, un tā ir piedzīvojusi neveiksmi. Tā ir kaitējusi Birmai un tās iedzīvotājiem.
1948. gadā Birma bija pasaulē lielākā rīsu eksportētāja, tā ražoja 75 % no pasaules tīkkoka un bija turīgākā valsts dienvidaustrumu Āzijā. To uzskatīja par pārāk strauju attīstību. Šodien tās IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks nekā Ruandā vai Bangladešā.
Birmas ekonomikai steidzami ir nepieciešama palīdzība no starptautiskajām finanšu organizācijām, tomēr, kopš Birma ierāvās sevī un novērsās no demokrātijas, Āzijas Attīstības banka, Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds gluži pamatoti ir atteikušies pagarināt jebkādu turpmāku finansiālo palīdzību. Birmas režīma atteikšanās saistīties ar ārējo realitāti valstīm visā pasaulē ir likusi tai uzspiest ekonomiskās sankcijas.
Birmai ir nepieciešami draugi, kas palīdzētu aizstāvēt tās valstiskās intereses globālā mērogā, bet pat ASEAN ir paziņojusi, un atkal gluži pamatoti, ka tā vairs neaizstāvēs Birmas iestādes nevienā starptautiskā forumā.
Mēs sakām Birmas valdībai: pasaule nevērsīsies pret jums, ja vien jūs pārstāsiet griezt savu muguru pret pasauli. Jums nav jābaidās no starptautiskās kopienas vairāk, nekā jums ir jābaidās no saviem iedzīvotājiem. Jums nevajag pasaulē devīto lielāko armiju un piecpadsmito lielāko budžetu. Jums nevajag dzīvot bunkurā. Atzīstiet savu iedzīvotāju demokrātiskos centienus pārtraukt politiskās represijas un ļaujiet opozīcijas spēkiem pilnībā un brīvi iesaistīties jaunā konstitucionālajā procesā.
Józef Pinior, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pirmām kārtām es vēlos pieprasīt Birmas režīmam: atbrīvot politiskos opozicionāru un vairāk nekā 1800 politiski ieslodzīto, arī Aung San Suu Kyi, „’88 Generation Students” vadītājus un Shan Nacionālās demokrātijas līgas vadītājus, kas tika arestēti 2005. gadā; atskaitīties par visiem ievainotajiem un pazudušajiem iedzīvotājiem kopš pagājušā gada septembra apspiešanas, kas notika budistu mūku un demokrātijas aktīvistu protestu laikā, informējot arī par pazudušo mūku un mūķeņu atrašanās vietu; nodrošināt iekļuvi Birmā jaunieceltajam ANO īpašajam referentam par cilvēktiesību situāciju Birmā un ļaut opozīcijas politiskajām partijām tikties ar īpašo sūtni.
Valda patiesas bažas par tā saukto referendumu: pastāv varbūtība, ka referendums pašreizējos represīvajos apstākļos tikai atstās nemainīgu līdzšinējo militāro kārtību. Pēc tam, kad tika paziņots par referendumu, valdība izdeva Likumu Nr. 1/2008, kas liedz vēlēšanas tiesības reliģisko ordeņu locekļiem, arī mūkiem un mūķenēm. Likums paredz trīs gadu cietumsodu ikvienam, kas pieķerts „moralizēšanā, papīru iznēsāšanā, plakātu izmantošanā vai jebkādā citā vēlēšanas traucējošā darbībā vēlēšanu būdiņās vai sabiedriskā vai privātā telpā cenšoties izjaukt referendumu”.
Mēs vēlamies garantijas no valdības, lai tā sapulcētu neatkarīgas vēlēšanu komisijas, izveidotu pienācīgu balsotāju reģistrācijas sarakstu, atceltu ieilgušos ierobežojumus plašsaziņas līdzekļiem, atļautu apvienošanās, runas un pulcēšanās brīvību Birmā un atsauktu jaunos noteikumus, kas par kriminālnoziegumu atzīst likumīgas debates par referendumu.
Marco Cappato, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, komisār J. Barrot, jūs atsaucāties uz līdzsvarotu pieeju. Ja godīgi, es baidos, ka šī pieeja ir pārāk bikla pirmām kārtām jau tāpēc, ka ir informācija, kas šim Parlamentam ir jāzina, proti, ka ES rīcībā ir instrumenti demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai.
Tie ir jauni instrumenti, un tagad vairs pat obligāti nav vajadzīga atļauja no valsts diktatūras, lai varētu izmaksāt līdzekļus. Tāpēc mēs vai nu pārrunājam notiekošo kā vērotāji no malas, vai arī pārrunājam to kā cilvēki, kas domā, ko varētu darīt lietas labā. Ja tā, tad mums jāzina — šodien — kā izmaksāt šos līdzekļus, kam mēs varam palīdzēt un kā mēs grasāmies dabūt informāciju valstī un ārā no tās. Piemēram, mums jāapsver, kā tiks tērēta nauda tā sauktajā narkotiku karā, nauda, kas Birmā nonāk uzreiz Birmas režīma pārziņā, lai tādējādi labāk varētu apspiest savus iedzīvotājus — ar ANO biroja laipnu gādību. Mums Eiropas Savienībā arī vajadzētu pretoties šai problēmai. Kas attiecas uz referendumu, tad nav jau runa par to, ka partijas tajā būtu iesaistītas nepietiekami, kā jūs teicāt: referendums ir maska, kuras aizsegā režīms var labāk turpināt nekaunīgi neievērot cilvēktiesības un pilsoņu tiesības Birmā.
Es vēlējos pateikt Padomes pārstāvim, Lenarčič kungam, ka, tā kā mūki bija aktīvi iesaistīti šajā nevardarbīgajā cīņā un pat maksāja ar savām dzīvībām par to, manuprāt, jūsu paziņojumam par to, ka nedomājat ielūgt Dalai Lama uz Briseli uz ļoti nepieciešamo politisko dialogu ar ES valstīm, simboliski būs — un jau ir bijusi — negatīva ietekme uz Birmas iedzīvotāju, īpaši mūku, nevardarbīgo cīņu.
Brian Crowley, UEN grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētāja kungs, pagājušā gada oktobrī pasaule bija lieciniece tam, kā tūkstošiem budistu mūku un sabiedrības locekļu soļoja pa Rangūnas ielām, pieprasot brīvību, kā arī netaisnā un vardarbīgā Birmas militārā režīma reformu. Tā bija lielākā pret valdību vērstā demonstrācija kopš pirmās demokrātiskās kustības asiņainās apspiešanas 1988. gadā.
Ja kāds domā, ka stāvoklis varētu būt sliktāks nekā pērn, mums atliek tikai pavērot acīmredzamo: nabadzība, pārtikas trūkums, nemitīga apspiestība, politiskās opozīcijas iznīcināšana, nebeidzamā Saharova un Nobela Miera prēmijas ieguvējas turēšana apcietinājumā, nepārtrauktā jebkādu izvirzītu alternatīvu viedokļu noraidīšana un apspiešana.
Mūsu pienākums Eiropas Savienībā ir turpināt tikpat apņēmīgi paust savu atbalstu, kā mēs to paudām 2007. gada septembrī cilvēkiem, kas Birmā piketēja. Tagad esam nonākuši situācijā, kad tiek rīkots referendums par jaunu konstitūciju, un šī konstitūcija tiek saukta par nākamo soli ceļā uz demokrātijas atjaunošanu, tomēr ceturtdaļu vietu parlamentā ir paredzēts atdot militārpersonām, Aung San Suu Kyi kundzei ir aizliegts kandidēt šajās vēlēšanās, jo viņa ir precēta ar ārzemnieku, un visi ir spiesti pilnībā pakļauties huntas diktatūrai.
Ķīna tagad droši vien iesaistās spiediena palielināšanā uz Birmas huntu, lai izrādītu protestu iedzīvotājiem, bet arī Bangladeša un Taizeme visticamāk sniedz atbalstu, ļaujot Birmas iestādēm izskatīties gluži kā jaunām. Mums ir jādubulto savas sankcijas un strikta politiskā rīcība ne tikai Eiropas līmenī, bet visā pasaulē un it īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā. Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpauž vienota nostāja un jāmudina ANO izdarīt spiedienu uz iestādēm, lai tās rīkojas attiecīgajā līmenī.
Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, kā jau te tika norādīts, humanitārā un cilvēktiesību situācija Birmā pasliktinās, un nākamās Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes ziņā ir skaidri un gaiši paziņot un no jauna noteikt rīcību, kas tiek īstenota saskaņā ar Eiropas politiku.
Kas sākotnēji šķita pozitīva zīme, slavenā konstitucionālā reforma, drīz vien kļuva par īstu Makjavelli projektu. Militārā personāla klātbūtne valdībā tiks oficiāli noteikta konstitūcijā, pārkāpjot visus starptautiskos standartus un klāt neesot nevienam novērotājam, kamēr visiem tiem, kas iebilst pret pašreizējo režīmu, tiek liegtas tiesības vēlēt. Tas ir absolūts farss un iegrūdīs Birmu vēl dziļāk huntas dzelžainajā režīmā.
Jāsaka, ka tas nozīmē iekļaujošās stratēģijas neveiksmi gan pašā Birmā, gan reģionālā līmenī, ko īsteno Eiropas Savienība un Apvienoto Nāciju Organizācija. Mūsu sūtnim nav izdevies pat kāju spert Birmā. Tāpēc šodien mūsu divpusējā stratēģija — sankcijas/stimuli — ir kļuvusi efektīvāka un sakopotāka. Citiem vārdiem sakot, mums labāk, rūpīgāk un regulārāk jāievieš kritēriji, kas jau ir noteikti saskaņā ar minētajiem mērķiem.
Mūsu finansiālajiem pasākumiem ir pilnībā jānošķir uzņēmumi, kas ir saistīti ar huntu, vai kuri tā vai citādi palīdz to finansēt, kā arī pie varas esošie cilvēki, kas var doties uz citām valstīm iepirkties un sūtīt savus bērnus ārvalstu skolās. Tas pats attiecas uz bankas sankcijām, ko viņiem piemēro un kuras patlaban neaizliedz naudas pārvedumus caur Eiropas bankām.
Kas attiecas uz ASEAN, sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ir jāuztver kā iespēju nodrošināt to, ka kaimiņvalstis atturas īstenot jebkādu stratēģiju, kas varētu uzsākt sankcijas pret Birmu.
Otrs aspekts attiecas uz stimuliem. Vienlaikus mums ir jāatbalsta dzīvi esošie šajā valstī: humanitārā līmenī, kas ir pats par sevi saprotam, protams, kā arī politiskā līmenī. Tas nozīmē publisku nosodīt Birmas iestādes, paust neapmierinātību ar referenduma saturu un izmantotajām procedūrām un ar pārliecību veicināt tiesiskumu un pamatbrīvības ar EIDHR projektiem. Tas nozīmē arī cilvēktiesību atbalstīšanas un aizstāvēšanas darbības, cīņu pret bērnu iesaistīšanu bruņotās frakcijās un bērnu pasargāšanu no vardarbības.
Luca Romagnoli (NI). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, lūdzu, neuzskatiet mani par „ķīnafobisku”, jo es bieži savās runās kritizēju Ķīnas nostāju. Tomēr, manuprāt, nav šaubu, ka, runājot par stāvokli Birmā un visiem zināmajiem Ķīnas valdības pienākumiem, kas atbalsta Birmas Valsts padomi. Turklāt tie ir tie paši pienākumi, kādi Ķīnai ir Darfūrā, Tibetā un daudzās citās pasaules malās, kur tiek pieļauti cilvēktiesību pārkāpumi, ne vien pašā Ķīnā.
Acīmredzot tad es varēšu pievienoties un izteikt sašutumu, šķebīgumu un nosodīšanu, kas tik bieži ir manāmi mūsu rezolūcijās, bet es saglabāju skepsi jautājumā par to, cik tas var būt efektīvi. Es atbalstu nosodīšanu un izsaku nožēlu par to, ka 45 gados Birmas režīmam nav bijis progresa cilvēktiesību un domas brīvības ievērošanā.
Kā gan es varētu neveiksmīgi nosodīt Birmas iedzīvotāju politisko un etnisko apspiešanu? Patiesi, es gribētu izmantot šo izdevību, lai īpaši atmiņā atsauktu gadījumu ar Karen ļaudīm, kas gadu desmitiem pieprasa viņu identitātes aizstāvību, un es gribētu tikpat apņēmīgi nosodīt tā referenduma mehānismu, kas paredzēts konstitūcijā, kuru režīms vēlas uzspiest Birmai. Protams, dāmas un kungi, jūtu līmenī es piekrītu visam, kas teikts rezolūcijā, bet, ņemot to vērā — kā parasti — viss, kas rodas no ES rīcības, paliek jūtu līmenī, un, manuprāt, tas ir pilnībā bezjēdzīgi. Kā rezolūcijā teikts, pat ne atjaunotajām sankcijām ir vēlamais efekts.
Tātad noteikti ir vērts pieprasīt ciešākas sankcijas, bet līdzīgs spiediens ir jāizdara pret tādām valstīm kā Ķīna, Krievija un Indija, lai, pamatojoties uz to ekonomisko un politisko ietekmi uz Birmas režīmu, tās sadarbotos ar Eiropas Savienību šajā jomā un pārtrauktu piegādāt ieročus un stratēģiskos resursus. Būtībā es arī piekrītu Flautre kundzes ļoti pārliecinoši paustajam viedoklim.
Hartmut Nassauer (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pēc pāris dienām padome izlems, vai saglabāt savu kopējo nostāju Birmas jautājumā un vai saglabāt arī sankcijas. Birmā nav bijis būtisku pārmaiņu attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu vai cilvēktiesību ievērošanu. Tur ir gandrīz 2000 politisko ieslodzīto. Opozīcijas līderei Aung San Suu Kyi jau gadiem tiek piemērots mājas arests. Īsāk sakot, nav ne vismazākā iemesla sankcijas mīkstināt.
Jāatzīst, ka konstitucionāls referendums ir izsludināts, un konstitūcijas projekts ir publicēts, bet tam trūkst jebkāda demokrātiska likumīguma. Sabiedrība nav aptaujāta, un arī demokrātiskā opozīcija ir ignorēta. Konstitūcijas projekts ir pilns demokrātisku trūkumu. Tas ir absurds, ka ceturtdaļa vietu parlamentā būs domāta militārpersonām. Ir absurds neļaut kandidēt tiem, kas ir precējušies ar ārzemniekiem vai kuriem ir bērni, kas ir ārvalstnieki. Tas viss liecina par demokrātiska progresa trūkumu.
Ko var darīt? Es atbalstu iepriekšējo runātāju aicinājumus, it īpaši mana kolēģa Geoffrey van Orden apdomīgos komentārus. Tomēr mēs nevaram runāt par Birmas problēmām vieni paši. Bez Ķīnas atbalsta, hunta nespētu pastāvēt. Tāpēc ķīnieši arī ir atbildīgi par tur notiekošo. Ķīna ir iegājusi šajā valstī, lai aizpildītu ekonomikas vakuumu, ko ir radījušas Rietumu sankcijas, un gūst labumu. Tāpēc ir jāizveido pieeja attiecībā uz Ķīnu, ja vēlamies redzēt stāvokļa izmaiņas Birmā.
Es gribētu arī vērsties pie saviem draugiem ASEAN. Es zinu, ka mani ASEAN draugi jebkuru komentāru par Mjanmu uzskata par iejaukšanos viņu iekšlietās, bet es apzinos arī to, ka situācija Mjanmā padara viņus nemierīgus. Es viņiem vēlos pateikt, ka Mjanma grauj ASEAN tēlu pasaulē, tāpēc arī ASEAN nākas just spiedienu.
Richard Howitt (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju Padomes un Komisijas šīs pēcpusdienas paziņojumus, bet tādēļ, ka ir 700 politisko ieslodzīto, kas aizturēti pērnā gada demonstrācijās, un ģenerālis Than Shwe ir atteicies tikties ar ANO īpašo sūtni Gambari, ir nepieciešama mūsu kopējās nostājas atjaunošana pēc sešiem mēnešiem — bet ar to nepietiek. Kāpēc nepaplašināt sankcijas par naftu un gāzi, no kā režīms gūst savu pamatfinansējumu? Ja Amerikas Savienotās Valstis piemēro sankcijas finanšu un banku jomā, liedzot režīmam iespēju tikt pie valūtas, kāpēc Eiropas Savienība tā nedara? Kādi soļi ir jāsper, lai humanitārā palīdzība nonāktu Birmas austrumos, kur, kā tiek ziņots, 3000 ciematu ir nolīdzināti līdz ar zemi, un kad Eiropas atbalsta aģentūras būs gatavas reaģēt? Budistu mūki uz savu klosteru sienām ir uzrakstījuši „nē”, lai tādējādi paziņotu savu nostāju Birmas civiliedzīvotājiem par konstitucionālo referendumu maijā. Eiropas vēstījumā Birmai arī ir jāatbalsojas „nē” diktatūrai un „jā” demokrātijai.
Pierre Schapira (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, ir pagājuši seši mēneši kopš demonstrācijas Rangūnā pasaulei atklāja nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, kas regulāri notiek Birmā.
Diemžēl šķiet, ka starptautiskās sabiedrības viedoklis jau ir aizmirsts par šo valsti, kurā valda krīze. Patiesība ir tāda, ka mums ir jāsniedz uzticams atbalsts Birmas iedzīvotājiem un jāpieņem saskaņota ilgtermiņa stratēģija, lai garantētu to, ka beidzot tiek ievēroti demokrātiskie principi, preses brīvība, kā arī reliģijas, runas un apvienošanās brīvība.
Par spīti diplomātiskajam spiedienam, par spīti Aung San Suu Kyi paraugrīcībai, un es atgādināšu, ka 1990. gadā viņai tika piešķirta Saharova balva, un par spīti starptautiskās pilsoniskās sabiedrības centieniem, stāvoklis nav uzlabojies: viņiem nav tiesību vēlēt, 400 000 budistu mūku nevarēs piedalīties referendumā.
Šī nepieņemamā situācija ir pierādījums, ka līdz šim piemērotais spiediens ir bijis nesamērīgs. Sankcijas pret Birmas režīmu ir jāpalielina un jāvērš pret politisko eliti, nevis pret iedzīvotājiem.
Un visbeidzot, es ceru, ka ES rīcība tiks pastiprināta. Lai vairotu izpratni sabiedrībā, es pieprasu, mēs pieprasām, lai Aung San Suu Kyi — kas ir šīs cīņas simbols — tiktu piešķirta brīvība no visām Eiropas galvaspilsētām, tādējādi mēs izrādām savu apņemšanos panākt, lai cilvēktiesības un brīvība Birmā tiktu veicinātas efektīvāk.
Katrin Saks (PSE). - (ET) Kad no rītiem ienāku Parlamenta ēkā Briselē, Aung San Suu Kyi uz mani skumji noskatās no kāda liela plakāta, un man jāatzīstas, ka ik rītu man ir kauns, ka esmu tik bezspēcīga.
Rezolūcijām, ko esam pieņēmuši gandrīz vienprātīgi, nav nekādas ietekmes. Šodien es dzirdēju gan Komisijas, gan Padomes pārstāvjus runājam un pamanīju retorisko: „Mēs ceram, mēs vēlamies, mēs uzskatām, mēs raizējamies.” Vai tā nav pārāk liekulīga attieksme attiecībā uz tādu režīmu? Mums ir skaidri jāpauž vienota nostāja un jādara tas pamanāmāk.
Kā tiksim tālāk? Mēs vienmēr varam atgriezties pie ekonomiskajām sankcijām. Manuprāt, tas ir skaidrs, tomēr vienīgais veids, kā ietekmēt šo režīmu; mums, protams, ir rūpīgi jāuzrauga, kur nonāk mūsu atbalsts attīstībai. Mūsu naudai ir jābūt nosacījumam ļoti īpašām reformām šajā sabiedrībā.
Ana Maria Gomes (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es esmu bijusi Birmā un redzējusi postu un apspiestību, kādā dzīvo Birmas iedzīvotāji. Diemžēl Eiropa nav darījusi pietiekami, lai palīdzētu birmiešiem — viņu drosmīgajiem mūkiem, viņu politiskajiem ieslodzītiem, viņu drosmīgajai līderei Aung San Suu Kyi — lai viņi iegūtu brīvību un atbrīvotos no huntas apspiedējiem.
Eiropa nav darījusi pietiekami, lai mobilizētu ietekmīgās kaimiņvalstis, piemēram, Taizemi, Malaiziju, Singapūru un īpaši Indonēziju, atbalstīt tos, kas cīnās par cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju Birmā.
Eiropa nav darījusi pietiekami, lai piespiestu Ķīnu un Indiju pārtraukt tā vai citādi atbalstīt Birmas apspiedējus. Eiropa nav darījusi pietiekami, lai aizkavētu un sodītu Eiropas uzņēmumus, piemēram, franču Total, kas turpina uzņēmējdarbību Birmā, tādējādi palīdzot maksāt narkotiku mafijai un apspiedējiem, kas veido Birmas huntu. Eiropai ir jārīkojas tagad un jāatsakās pieņemt referenduma farss.
Barroso kungs un viņa komisāri šodien dodas uz Pekinu, lai skaidri un konkrēti runātu par Birmas un Pekinas pienākumiem un bēdīgo stāvokli. Pašreizējai un nākamai Padomes prezidentūrai ir jārīkojas izlēmīgi, palīdzot Birmas iedzīvotājiem, proti, strikti piemērojot sankcijas un liekot ANO Drošības padomei vērsties pret Birmas apspiedējiem.
Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, šis Parlaments sāk pierast pie rezolūciju pieņemšanas, un šīs rezolūcijas ir lielā mērā neefektīvas. Tāpat mēs esam pieraduši pie sankciju piemērošanas, kas arī itin nemaz nav efektīvas, jo tās netiek vērstas pret tiem, kas tiešām ir atbildīgi par izmaiņām, bet gan, kā šajā gadījumā, pret Birmas iedzīvotājiem, kuru dzīves mēs padarām vēl nožēlojamākas.
Jau iepriekš tika minēts, ka īstais vaininieks šajā gadījumā ir Ķīna. Vai mēs piemērojam kādas sankcijas pret Ķīnu? Nē! ES tirgus ir pārpludināts ar defektīvām precēm, ko mēs iepērkam no Ķīnas. Kāpēc mēs nepiemērojam nekādas sankcijas pret Ķīnu, lai redzētu, kā tas ietekmē situāciju Birmā?
Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu saviem kolēģiem šajā jautājumā. Nav runa par to, ka tur nav notikušas pārmaiņas pēdējos mēnešos, bet nekas nav mainījies 50 gadu laikā.
Tur ik dienas tiek pārkāptas cilvēktiesības. Reliģiskās kopienas nedodas ielās, ja vien tās neuzskata, ka kaut kas pēc būtības nav kārtībā ar valsti. Mēs to piedzīvojām pirms vairākiem mēnešiem, kad mūki izgāja ielās, jo viņiem šķita, ka viņi varētu sludināt vēstījumu pārējiem. Huntas reakcija bija pretēja: tā gādāja, lai ielu protesti tiktu nekavējoties apturēti un apspiesti, un slepkavības, kas notika tūlīt pēc tam, ir necilvēcīgas. Un tāda valdība ir palikusi pie varas.
Īstie vaininieki te ir uzņēmumi un valstis, kas sadarbojas ar Birmu: tās, kas piegādā ieročus un pērk tās produktus. Es piekrītu kolēģiem, ka mums vajadzētu aktīvāk likt Ķīnai uzņemties citādu rīcības kursu attiecībās ar Birmu. Tas ir vienīgais, ko varam panākt. Mums ir arī jārīkojas un jārunā ar tiem Eiropas uzņēmumiem, kas palīdz šai huntai. Ja vien nerīkosimies paši, mums būs ļoti grūti piespiest mainīties citām valstīm. Es atbalstu šo rezolūcijas projektu.
Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, Birma ir viens no tiem jautājumiem, kas gluži pamatoti rada ievērojamu pienesumu deputātu pasta kastītēs.
Es saskatu paralēles starp Birmu un Zimbabvi. Abas reiz bija plaukstošas ekonomikas. Tad abas no demokrātijas pievērsās apspiestībai, un ieguva visu, kas tai piederas: liegtas pamatbrīvības, galēju nabadzību un militāru apspiestību.
Bet es saskatu paralēles arī ES reakcijās pret Birmu un Zimbabvi. Godīgi sakot, abas ir pārāk biklas. Mēs šodien dzirdējām Komisijas un Padomes pārstāvjus, bet kas viņiem bija mums sakāms patiesībā? Ļoti, ļoti maz.
Es teiktu, ka mums ir jābūt daudz konkrētākiem. Mums ir jāpaātrina ekonomisko un citu sankciju piemērošana, un mums ir jāievieš piemērots un vispārējs ieroču aizliegums. Mums ir jāizdara spiediens tur, kur tas varētu izrādīties visefektīvāk: uz šiem režīmiem, uz to atzinējiem, piemēram, Ķīnu, kas atbalsta šo huntu. Tikai tad, it īpaši, kad mūsu priekšā būs tie, kas pret militāro huntu izturas divkosīgi, stāvoklis var mainīties.
Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Es jau esmu minējis, ka savā nākamajā sesijā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome pārrunās jautājumu par Birmu un visticamāk nonāks pie kāda slēdziena. Es par to parunāšu mazliet vēlāk, bet vispirms es gribētu atbildēt uz pāris komentāriem.
Pirmām kārtām Cappato kungs. Es gribētu uzsvērt, ka pagaidām Padome vispār nav spriedusi par iespēju ielūgt Dalai Lama uz Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sēdi. Tāpat es neuzskatu, ka šāda sēde vispār notiks. Ja notiktu, tajā runātu par Tibetu, nevis par Birmu, jo Tibeta šobrīd ir aktuālākais debašu temats. Tomēr es gribētu pateikt: tas, kas ir nepieciešams, lai uzlabotu stāvokli Tibetā, nav tik lielā mērā dialogs starp Eiropas Savienību un Dalai Lama, bet gan dialogs starp Ķīnas iestādēm un Dalai Lama. Slovēnijas prezidentūra to jau vairākkārt ir pieprasījusi.
Tagad pāris vārdu par Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes nākamo sesiju. Mēs ceram, ka Padome nonāks pie secinājumiem un nolems vairākkārt atkārtot savas dziļās bažas par stāvokli Birmā un pieprasīs Birmas iestādēm steidzami rīkoties, lai notiktu pāreja uz likumīgu pilsonisko kārtību un valstisku samierināšanos. Tāpat mēs ceram, ka Padome pieprasīs atklātas debates par referendumu, kuram vajadzētu notikt brīvi un taisnīgi. Turklāt, kā jau minēja Flautre kundze, mēs ceram, ka Birmas iestādes uzaicinās starptautiskus uzraugus pārraudzīt referendumu.
Man nav nekādu šaubu, ka Padome pieprasīs tūlītēju politisko aizturēto atbrīvošanu, kā to norādīja Howitt kungs. Tāpat es nešaubos, ka tas attieksies arī uz Aung San Suu Kyi kundzi. Mēs ceram, ka sankcijas, kuru termiņš, kā pareizi atzīmēja Van Orden kungs, drīz beigsies, tiks pagarinātas par vēl 12 mēnešiem ar iespēju tās mainīt, proti, padarīt tās striktākas vai mīkstināt jebkurā laikā, vadoties pēc situācijas.
Attiecībā uz ieročiem un atbildot Romagnoli kungam, Eiropas Savienība ir aizliegusi jebkāda veida ieroču vai to materiālu eksportu uz Birmu. Tas ietilpst Eiropas Savienības sankcijās, un mēs ceram, ka šī nosacījuma termiņš tiks pagarinās līdz ar visas sankciju sistēmas vai mehānisma termiņa pagarinājumu. Mēs cenšamies panākt, lai citas dalībvalstis būtu ar mums vienisprātis.
Un visbeidzot — es gribētu tikai piebilst, kā jau teica Flautre kundze, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas stratēģija attiecībā uz Birmu ir cietusi neveiksmi. Tomēr var teikt, ka tā vēl nav nesusi arī augļus. Es sliecos par labu pēdējam.
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es esmu uzmanīgi klausījies visos komentāros, kas atspoguļo to, ka Birmai vēl ir tāls ceļš ejams līdz demokrātijai, un mēs visi to pārāk labi apzināmies. Mums ir jāturpina nostiprināt savu politiku, un šajā saistībā es gribētu norādīt, ka mēs nesen paātrinājām sankciju piemērošanu pret režīmu un jo īpaši pret vadītājiem. Padome patlaban meklē iespējas piemērot plašākas finansiālās sankcijas.
Varētu mazliet piebilst jautājumā par politiskajiem ieslodzītajiem; Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome 29. aprīlī būs iespēja vēlreiz nosūtīt vēstījumu režīmam, lai pieprasītu pielikt punktu iebiedēšanai un ieslodzīšanai. Mums ir milzīgs pienākums būt solidāriem ar Aung San Suu Kyi. Es gribētu norādīt, ka mēs nevaram ar viņu sazināties bez starpniekiem, bet mēs sazināmies ar viņas partijas biedriem.
Runājot par sankcijām, daži no jums jau minēja sadarbību ar kaimiņvalstīm, kam ir jāpalīdz mums ietekmēt Birmas režīmu, un Ferrero-Waldner kundze ierosinās sarunas par Birmu nākamnedēļ Ķīnā. Komisija ir izstrādājusi pieeju sadarbībai ar Taizemes valdību, bet šķiet, ka Indonēzija gatavo jaunu iniciatīvu. Tomēr jums ir pilnīga taisnība, uzsverot citu šī reģiona valstu rīcības nozīmi.
Esmu nonācis līdz problēmai, kas saistīta ar palīdzēšanu iedzīvotājiem. Birmas iedzīvotāji nedrīkst maksāt par politisko stagnāciju, ko līderi ir ieviesuši valstī. Eiropa uzskata, ka ar Mjanmas nosodīšanu un atstumšanu nepietiek. Es gribu norādīt, ka, sniedzot atbalstu, mēs cenšamies izmantot ikvienu iespēju uzsvērt, ka tikai ar režīma veiktu labāku pārvaldību šis atbalsts var būt tik efektīvs, kā mēs to vēlamies.
Cappato kungs it īpaši pauda bažas par to, kā starptautiskā palīdzība tiek uzraudzīta. Jānorāda, ka starptautisko palīdzību nodrošina ANO aģentūras un NVO partneri, un es varu teikt, ka mēs to ļoti rūpīgi uzraugām. Tomēr jums bija tiesības runāt par šo jautājumu.
Es uzskatu, ka mēs vēlamies izdarīt pēc iespējas lielāku spiedienu, lai Birma virzītos tuvāk demokrātijai ātrākā tempā. Vienlaikus mums ir jāgādā, lai Birmas iedzīvotājiem nebūtu jācieš vēl vairāk vispārējas atstumtības dēļ, jo tā visticamāk nebūtu piemērotākā reakcija.
Priekšsēdētājs. − Šo debašu noslēgumā esmu saņēmis sešus rezolūciju priekšlikumus(1) saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.
Debates ir slēgtas.
Balsošana notiks 2008. gada 24. aprīlī.
Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)
James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. – Es ārkārtīgi atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, kas pierāda Parlamenta nemitīgās bažas par stāvokli Birmā. Mūsu pienākums ir gādāt, lai notikumi šajā valstī „neiziet ārpus radara darbības loka”.
Ir labi zināms tas, ka par spīti bagātīgajiem resursiem un auglīgajai zemei Birma joprojām ir viena no pasaulē nabadzīgākajām valstīm. Plaši pieņemts ir uzskats, ka militārā hunta ir atbildīga par cilvēktiesību pārkāpumiem, arī brutālo attieksmi pret budistu mūkiem, kas protestēja pret režīmu.
Ņemot vērā pēdējā laika attīstību, proti, militārās huntas centienus uztiept pilnībā nedemokrātisku un nelikumīgu konstitūciju, ir pēdējais laiks, kad Eiropas Savienība var īstenot savu ietekmi, lai censtos uzlabot esošo situāciju.
Laiks vienkāršām debatēm par stāvokli Birmā starptautiskajā arēnā ir beidzies. Sarunas starp ANO un Birmas iestādēm ir izrādījušās pilnībā neefektīvas. Pret huntu un ar to saistītiem uzņēmumiem vērstas sankcijas ir steidzami nepieciešamas.
Es pilnībā atbalstu šo rezolūciju, kurā Padomei tiek prasīts pielietot plašākas un bargākas sankcijas pret Birmas militāro režīmu. Šajā saistībā ir no tiesas ceru, ka mūsu vārdiem sekos darbi.