Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 23. aprīlis - Strasbūra

10. Nelegālā imigrācija, Eiropas Savienības ārējā darbība un Frontex (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par nelegālo imigrāciju, Eiropas Savienības ārējo darbību un Frontex.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Iesākumā es gribētu uzsvērt, ka imigrācijas jautājuma risināšanā ir nepieciešama vispārēja pieeja. Eiropas Savienībai ir jāizstrādā efektīva migrācijas politika un tiesību akti un vienlaikus jāturpina cīnīties pret nelegālo imigrāciju. Mums ir nepieciešami pasākumi Eiropas Savienības līmenī, kā arī dalībvalstu līmenī, un mums ir nepieciešama sadarbība ar trešām valstīm. Viens no svarīgākajiem aspektiem cīņā pret nelegālo imigrāciju ir efektīva Eiropas Savienības ārējo robežu kontrole.

Milzīgs panākums šajā jomā bez šaubām ir nesenā deviņu dalībvalstu iekļaušana Šengenas zonā. Pēc to iekļaušanas Šengenaz zonā Slovēnijas prezidentūra sāka darbu pie otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas, pazīstamas kā SIS II, ieviešanas pēc iespējas drīzāk. Tas patlaban ir viens no Eiropas Savienības prioritārajiem projektiem. Visas nepieciešamās darbības ir jāveic tā, lai pāreja no pirmās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas uz otrās paaudzes sistēmu notiktu vēlākais līdz 2009. gada septembrim.

Tā kā Vidusjūrā un Ziemeļāfrikas krastā bieži ir notikuši negadījumi, Komisija un dažas dalībvalstis 2007. gadā ieteica pāris iniciatīvu nelegālās imigrācijas pārvaldības uzlabošanai. Šajos centienos ietilpa arī šī gada martā Slovēnijas prezidentūras rīkotā konference ministru līmenī par nākotnes izaicinājumiem Eiropas Savienības ārējo robežu pārvaldībā. Trīs ziņojumi, ar kuriem Komisija iepazīstināja februārī, pirmoreiz tika pārspriesti konferencē. Konferences dalībnieki sprieda par Frontex aģentūras novērtējumu un turpmāko attīstību, ka arī par turpmākajiem pasākumiem Eiropas Savienības ārējo robežu pārvaldībā. Visi bija vienisprātis, ka nākotnē robežkontrole ir jāpastiprina un ka ir jāveicina droša personu identificēšana. Vienlaikus mums ir jācenšas padarīt Eiropas Savienību atvērtu un pieejamu.

Vēl ministri pārrunāja priekšlikumu izveidot Eiropas robežu uzraudzības sistēmu jeb EUROSUR. Prezidentūra jau gatavo turpmākās pamatnostādnes šajā jautājumā, un Padome tās pārspriedīs savā jūnija sesijā ar tiesu un iekšlietām saistītās debatēs.

Cīņa pret nelegālo imigrāciju arī kļūs efektīvāka, ko panāks direktīva par kopīgiem standartiem un procedūrām attiecībā uz to personu atgriešanos, kas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā uzturas nelikumīgi, jeb tā sauktā Atgriešanās direktīva. Prezidentūra jau ir sākusi otro kārtu sarunās ar Eiropas Parlamentu, kas bija ļoti konstruktīvas. Mēs domājam, ka kopīgiem spēkiem mēs varam pieņemt šo direktīvu pirmajā lasījumā.

Saistībā ar direktīvas priekšlikumu attiecībā uz sankcijām pret darba devējiem, kuru darbinieki ir ieradušies no trešām valstīm un Eiropas Savienībā atrodas nelegāli, Padome joprojām no Eiropas Parlamenta gaida priekšlikumu izmaiņām un grozījumiem.

Vēl viena būtiska visaptverošas migrācijas politikas attīstības daļa ir vīzu politika. Šajā jautājumā Slovēnijas prezidentūra ir panākusi progresu, pārrunājot divus ļoti nozīmīgus dokumentus, precīzāk sakot, izmaiņas Kopīgajās konsulārajās instrukcijās un Vīzu kodeksā. Turpmākajā darbā ar abiem dokumentiem mēs ceram uz radošu sadarbību ar Eiropas Parlamentu.

Neformālajā janvāra sesijā Padome pārrunāja patvēruma jautājumu un praktisko sadarbību starp dalībvalstīm. Šomēnes Padome pieņēma atbilstīgus lēmumus. Kā jau teicu sākumā, ir nepieciešams visaptverošs skatījums uz migrācijas politiku, lai varētu pārvaldīt un cīnīties pret nelegālo imigrāciju. Cīņā pret nelegālo imigrāciju ir nepieciešama arī sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm. Bez tam ir nepieciešama migrācijas iemeslu novēršana, proti, attīstības stimulēšana izcelsmes valstīs.

Globālās pieejas mērķis, ko Eiropas Padome pieņēma 2005. gada decembrī, bija sākt visaptverošas sarunas par migrācijas politiku, kā arī nostiprināt un padziļināt starptautisko sadarbību pirmām kārtām ar izcelsmes un tranzīta valstīm, un nodibināt partenrību ar šīm valstīm. Pateicoties šai globālajai pieejai, patlaban notiek daudzas darbības. Tās ir vērstas galvenokārt uz viskritiskākajiem reģioniem, it īpaši Āfriku un austrumu un dienvidaustrumu reģioniem, kas robežojas ar Eiropas Savienību.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, mūsdienās galvenais nelegālos imigrantus piesaistošais faktors ir nelegālais darbs.

Imigranti turpinās doties uz Eiropu tik ilgi, kamēr ticēs, ka finanšu ieguvumi no nelegālā darba atsver risku, ka viņus var apcietināt Eiropas tiesībsargājošās iestādes.

Mums Eiropas līmenī ir vajadzīga kopēja griba, lai ieviestu efektīvu stratēģiju cīņai pret nelegālo darbu. Tā ir šīs stratēģijas atslēga un ir atkarīga no mums, dalībvalstīm un mūsu kopējo politisko gribu. Šāds ir tā Komisijas priekšlikuma konteksts, kurš paredz sankcijas tiem, kas nodarbina Eiropas Savienībā nelegāli dzīvojošos trešo valstu valstspiederīgos un kuru pašlaik izvērtē Parlaments un Padome.

Šī priekšlikuma mērķis ir nodrošināt to, ka visas dalībvalstis pieņem profilaktiskus pasākumus un līdzīgas sankcijas, un faktiski piemēro tās cīņā pret nelegālo darbu.

Es vēlos iedrošināt Parlamentu turpināt šī priekšlikuma izvērtēšanu, lai mēs varētu pieņemt Kopienas instrumentu, kas paredz to, ka dalībvalstīm jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu tiesiskuma ievērošanu visā Eiropas Savienības teritorijā.

Ar iepriekš teikto es nevēlos par zemu novērtēt tos izaicinājumus, ko rada nelegālā imigrācija ārpus Eiropas Savienības robežām. Ir ļoti iespējams, ka arī šogad daudzi cilvēki no Āfrikas kontinenta vēlēsies nokļūt ES pa jūru: daži ceļos atsevišķi, daži — mazās grupās un citus izmantos kriminālas organizācijas, kas pieprasīs lielas naudas summas, lai aizvestu viņus uz Eiropu.

Eiropas līmenī ir veikti būtiski pasākumi, lai sniegtu dalībvalstīm finansiālu atbalstu, kas ir vajadzīgs 2008. gadā. Frontex aģentūras budžets 2008. gadā praktiski ir divkāršojies, salīdzinot ar 2007. gadu. Šogad kopsumma ir 70 miljoni eiro, no kuriem 31 miljons eiro ir paredzēts operācijām pie ES jūras robežām.

Attiecībā uz operācijām šajās augsta riska teritorijās, Frontex ir sarīkojis četras liela mēroga operācijas: Poseidon, Hermes, Nautilus un Hera. Informācija par precīziem norises datumiem un ilgumu vēl nav publiskota, bet, pateicoties finansējuma palielinājumam, tās turpināsies ilgāk nekā 2007.gadā.

Ir svarīgi atzīmēt, ka dalībvalstis un Frontex ir vienojušās par procedūrām un nosacījumiem tā tehniskā aprīkojuma izmantošanai, kas iekļauts centralizētā pieejamā tehniskā aprīkojuma saraksta (CRATE) datubāzē.

Pašlaik dalībvalstīm pēc brīvprātības principa ir pieejamas 18 lidmašīnas, 20 helikopteri un 105 kuģi. Frontex no savas puses nodrošina cilvēkresursus, kas ir vajadzīgi, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot un novērtēt jūras operācijas. Šajā ziņojumā par Frontex novērtējumu Komisija iesaka pilnībā izmantot CRATE un dalībvalstu solījumus, lai nodrošinātu to, ka jūras operācijām ir pieejams viss vajadzīgais tehniskais aprīkojums.

Frontex aģentūrai regulāri jāziņo Eiropas iestādēm par faktisko šī aprīkojuma izmantošanu un par apmēru, tā ir bijusi adekvāta attiecībā pret vajadzībām, un tai ir jāinformē iestādes par turpmāko mehānismu, lai nodrošinātu tā aprīkojuma pieejamību, ko piedāvā dalībvalstis. Aģentūra arī varētu palielināt CRATE potenciālu, iegādājoties vai iznomājot pati savu tehnisko aprīkojumu.

Ar šiem centieniem dalībvalstis un Frontex, cik iespējams, palīdzēs samazināt to pazudušo skaitu jūrā, kas cenšas sasniegt Eiropu paštaisītās laivās. Līdz ar to Komisija atbalsta divpusējos nolīgumus starp Spāniju un Rietumāfrikas valstīm, kā arī sakarus starp Itāliju, Maltu un Lībiju. Patlaban sakari ar Lībiju nav snieguši vēlamos rezultātus; kas dod papildu iemeslu šos sakarus turpināt.

Komisija savā ziņojumā par Frontex turpmāko attīstību uzsvēra to, ka sadarbība ar trešajām valstīm ir galvenais elements, lai ilgtermiņā uzlabotu aģentūras veiktās kopējās operācijas. Būtu jāapsver, vai Frontex jādod iespēja veikt izmēģinājuma projektus ar trešajām valstīm kā saņēmējvalstīm. Protams, aģentūrai jānodrošina savu darbību saskaņotība un atbilstība Eiropas Savienības ārpolitikai.

Šādi projekti varētu pastiprināt tās sadarbības ietekmi, kas tika uzsākta pašreizējās darba organizācijas ietvaros un kuru var izmantot, lai noteiktu konkrētas vajadzības kapacitātes palielināšanai attiecībā uz robežu pārvaldību atsevišķās trešajās valstīs.

Nobeigumā Komisija uzskata 2008. gadu par izmēģinājuma gadu. Frontex ir lielāks kopējais budžets, CRATE datubāze pilnībā darbojas, un ātrās reaģēšanas komandas ir izveidotas. Mēs, protams, izvērtēsim šo pasākumu rezultātus un, ja vajadzīgs, izpētīsim citas iespējas, piemēram, Eiropas robežu uzraudzības sistēmas izveidošana, kā norādīts Komisijas novērtējuma ziņojumā.

Šī ir informācija, ko es vēlējos jums šodien sniegt, un es ar prieku šajā parlamentā uzklausīšu komentārus par šīm sarežģītājām problēmām.

  Simon Busuttil, PPE-DE grupas vārdā. – (MT) Parasti šajā gada laikā mēs uzzinām par traģēdijām, kurās simtiem imigrantu ir noslīkuši, un tā kā mēs zinām, ka tas notiek, ir labi uzdot jautājumu, vai mēs šogad esam labāk sagatavoti, lai pieņemtu nelegālās imigrācijas mesto izaicinājumu. Frontex ir tikai daļējs risinājums — tas ir iebiedēšanas līdzeklis, kā teica Komisija, cīņā pret nelegālo imigrāciju, un šis Frontex būs pārbaudes gads. Kā komisārs J.Barrot pareizi teica, šogad mēs esam dubultojuši Frontex budžetu, esam tajā iekļāvuši ātrās reaģēšanas vienību, un, kā izrādās, tai ir pietiekami daudz līdzekļu, lai veiktu dotos uzdevumus. Tāpēc mēs rūpīgi novērosim Frontex darbu, un mēs ceram, ka šogad tas būs efektīvāks, nekā tas ir bijis līdz šim. Ja Frontex vēlas gūt šī Parlamenta atbalstu, tam ir jāpierāda, ka šis atbalsts ir pelnīts.

Priekšsēdētāja kungs, kā jau es teicu, Frontex ir tikai daļējs risinājums; gribam mēs šo risinājumu vai negribam, ir jānotiek nopietnai diskusijai par to, kā šo nastu sadalīs dalībvalstis — diskusijai, no kuras līdz šim Padome ir izvairījusies. Mums jālikvidē liekulība, ar kuru no vienas puses mēs saceļam skandālu, kad noslīkst imigranti, un no otras puses mēs uzgriežam muguru dienvidu dalībvalstīm, liekot tām nest šo nastu vienām. Vidusjūras reģionā nepieciešamība pēc šīs nastas dalīšanas nevar būt vēl skaidrāk redzama. Pagājušajā gadā mēs jau piedzīvojām incidentus, kad Lībijas teritorijā tika atrasti emigranti, kuri turējās pie apgāztām laivām vai pie tunzivju tīkliem. Lībija neko nedarīja, bet Eiropas valstis stāvēja malā un rādīja ar pirkstiem cita uz citu. Es gribētu jautāt Komisijai un Padomei, ko tās grasās darīt šogad — nav šaubu, komisār, priekšsēdētāj, nav šaubu, ka mūsu visu pienākums ir glābt cilvēku dzīvības. Tomēr gan Komisijai, gan Padomei ir pienācis laiks saņemt drosmi rokas un atbildēt uz šiem jautājumiem. Vai ir kaut viena valsts, kuras pienākums ir uzņemt emigrantus, vai varbūt viņus vajadzētu sadalīt pa visām dalībvalstīm?

SĒDI VADA: M. ROTHE
Vice-President

  Claudio Fava, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, paldies, Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs un Komisār. Mēs atbalstām Padomes Priekšsēdētāja priekšlikumu par integrētu pieeju imigrācijai. Šim mēģinājumam apvienot dažādos problēmas aspektus un risināt tos vienoti jāsākas ar mums visiem zināma fakta apstiprinājumu: 60% imigrantu Eiropā ierodas pa jūru un „Fortress Europe” ir izdevusi aptuveno novērtējumu, ka pēdējo desmit gadu laikā 12 000 cilvēku ir noslīkuši vai citādi pazuduši. Vidusjūra ir kļuvusi par lielāko atvērta tipa kapsētu.

Es uzskatu, ka, lai gan Frontex netika veidots pamatojoties uz humanitāriem apsvērumiem, tas nevar tikt atdalīts no šī konteksta; tas nevar tikt atdalīts no fakta, ka mēs saskaramies ar lielāko humanitāro problēmu. Kur rodas šī projekta grūtības un neskaidrības? Dalībvalstis līdz šim ir interpretējušas Frontex kā aģentūru, kas mazina viņu pašu pienākumus un šobrīd tā ir koordinējoša aģentūra, kuras pamatā ir solidaritāte un savstarpība, kas nevar darboties atsevišķi no dalībvalstīm. Patiesi, dalībvalstīm ir primārais pienākums pārvaldīt kā sauszemes tā jūras robežas.

Vēl nozīmīgi ir tas, ka Frontex līdz šim nav pietiekami apgādāts ar resursiem; tā kā pašlaik ir zināms, ka tam ir līdzekļi, struktūras, cilvēki un praktiski resursi, mums jāapstiprina tā spēja darboties. Nepietiek vienīgi uzskaitīt kuģus un helikopterus: mums jāredz kā šo resursu un instrumentu krājumu var praktiski pielietot Aģentūras interesēs.

Treškārt, Frontex vēl joprojām nav atrisinājis problēmu, kuru Jūs, Komisār, minējāt, sakot, ka mums jāsekmē cilvēku miršanas un pazušanas gadījumu samazināšanās.

  Jeanine Hennis-Plasschaert, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, būsim atklāti: tā kā Frontex ir koordinējošā aģentūra, mēs nevaram cerēt, ka tā pārtrauks imigrantu pieplūdumu, ne arī „pieliks punktu” nelikumīgiem cilvēku pārvadājumiem. Frontex nav un nekad arī nebūs visu problēmu, kuras izraisa neregulāra imigrāciju, universāllīdzeklis.

Viss ir vienkārši: ES robežu drošība ir visu dalībvalstu svarīgākais pienākums, un robežu kontrolēm jādarbojas pēc pienākumu dalīšanas un solidaritātes principa dalībvalstu starpā.

Pēdējo gadu laikā mēs esam saskārušies ar patiesu paradoksu. Dalībvalstis aicināja Frontex apturēt neregulāro imigrantu plūsmu un iesaistīt pēc iespējas vairāk aprīkojuma. Taču centralizētie dati par pieejamo tehnisko aprīkojumu, kā jūs zināt, ir vienīgi faktiskie dati. Šī saraksta aktīvi pieder dalībvalstīm un to piesaiste ir šo dalībvalstu gribas apliecinājums. Nepārprotami, par daudzu dalībvalstu gribu mēs varētu diskutēt.

Attiecībā uz finanšu perspektīvu, ja Frontex uzreiz izmantotu visu aprīkojumu, tā budžets nekavējoties izzustu. Tādēļ, vēl joprojām ir jāatbild uz galveno jautājumu – es vēršos pie Padomes – vai Padome ir gatava paplašināt obligātos solidaritātes principus liekot visām dalībvalstīm izstrādāt, piemēram, saistošu solidaritātes mehānismu.

Pēdējo gadu laikā, dalībvalstis atkārtoti ir apstiprinājušas, ka pārvaldot imigrāciju svarīgi ir nodrošināt pilnu starptautisku cilvēktiesību pienākumu ievērošanu. Dalībvalstis uzsver atbildības sadales kā pamatprincipa svarīgumu Eiropas solidaritātē. Pašlaik, pārāk bieži, efektīvu lēmumu pieņemšanu ierobežo šādu dalībvalstu nespēja sastrādāties savās kopējās interesēs.

Vai Priekšsēdētājs piekrīt, ka laiks vārdiem ir pagājis un pienācis laiks rīkoties? Vai Jūs nepiekrītat, ka pasaulē, kas raksturojas ar reģionāliem konfliktiem un pieaugošo atšķirību starp bagātajiem un nabagajiem, mobilitāte drīzāk palielināsies nekā mazināsies? Pēc neilga laika dalībvalstis atbildēs uz šo izaicinājumu ar radikālu, līdz šim atbildīgu, savu uzskatu pārskatīšanu attiecībā uz to, kas tiek uzskatīts par vispārējo kopējo lietu kopumu – un es atkārtoju kopējo, imigrācijas politiku?

Diemžēl man tagad jāpamet Palāta, tā kā es piedalos pašreizējā augstā līmeņa domu apmaiņā par Atgriešanas direktīvu. Taču es sagaidu jūsu detalizētas atbildes pēc iespējas ātrāk.

  Mario Borghezio, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Frontex iniciatīva ir pelnījusi atbalstu. Tā atspoguļo Eiropas civilizācijas robežu apdomātas nelegālās imigrācijas straujam uzbrukumam, kas ļoti bieži rada mokošas cilvēku traģēdijas un pārstāv liela biznesa mafijas tipa kriminālās organizācijas. Tas ir iemesls kāpēc ar to jācīnās pēc iespējas enerģiskāk.

Mēs uzskatām, ka dažus efektīvus pasākumus ir ieviesusi Spānija, kuras SIVE sistēma ir izveidojusi augsti modernizētu tehnoloģiju sienu nelegāliem imigrantiem. Nav jēgas “raudāt ar krokodila asarām” par nāves gadījumiem un atgadījumiem ar cilvēkiem, ja mēs nedarām neko, lai aizsargātu savu piekrastes līniju. Mana valsts nav darījusi neko ilgu laiku – kaut vai padomājot par Lampedusa situāciju – bet mums vienīgi jāaizkavē kuģu, ar nelegālajiem imigrantiem, ienākšanu dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos.

Kas attiecas uz pasākumu tiesiskumu, iemesli padarīt nelegālo imigrāciju par noziegumu ir pilnīgi nepamatoti; nelegālo imigrantu arests vai aizturēšana pilnībā aprakstīta Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 5. panta f) punktā, kas nosaka, ka cilvēku brīvības atņemšanas viens aizlieguma izņēmums attiecas uz cilvēkiem, kuri nesankcionēti iekļūst citā valstī.

Visbeidzot, Eiropa nevar izvairīties no Šengenas līguma īstenošanas rezultātu izpētes, kas ir acīmredzams. Šengenai vajadzēja rosināt pārvietošanās brīvību strādniekiem un studentiem, bet patiesībā tas ir radījis tādu kā zaļo karti noziedznieku brīvai kustībai. Vai to mēs vēlamies savā zemē? Noteikti nē. Tādēļ mums vajag veikt neatliekamas darbības: pamatojoties uz šiem rezultātiem jāpārstrādā 2004. gada direktīva.

Dalībvalstīm vajadzēja izveidot ienākumu slieksni un pienākumu ikvienam, kas iebrauc mūsu valstīs, parādīt, ka to naudas līdzekļi ir legāli. Tie nav to izdarījuši – Itālija, piemēram, nav to izdarījusi – un tādā veidā mēs redzam pilsētas, tādas kā kristietības galvaspilsētu, ko ir pārņēmuši čigāni un rumāņi, kuri izdara noziedzīgus nodarījumus, izvaro un veic citas pretlikumīgas darbības, bet netiek izraidīti. Pienācīgi apdomāsim šos rezultātus.

  Cem Özdemir, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, kopš Eiropas robežu drošības aģentūras izveidošanas, Frontex, Eiropas darba programmu īstenošana virzās efektīvi un saskaņā ar plānu. Tomēr mana grupa ir ārkārtīgi noraizējusies, tā kā Frontex Regulas pieņemšana, par nopietniem incidentiem Vidusjūras reģionā, kurā cilvēki, devušies labākas dzīves meklējumos, bieži zaudē dzīvību.

Mums tādēļ ir daži jautājumi, kurus mēs gribētu uzdot Padomei. Viens no šiem jautājumiem ir šāds: vai Frontex pilnībā ir ietvēris cilvēktiesību pienākumus savos esošajos normatīvajos aktos un praksē? Vai, mazliet precīzāk un atklāti: vai Padome un Komisija var garantēt, ka ES dalībvalstis, kuras saņem Frontex atbalstu, pilda visas tā saistības saskaņā ar starptautisko likumu un starptautisko konvenciju attiecībā uz to ārējo robežu drošību un uzraudzību?

Frontex publicētā statistika attiecas vienīgi uz atsevišķiem imigrantiem, kuri tika atturēti no iebraukšanas Eiropas Savienībā. Attiecībā uz aizturēto patvēruma meklētāju skaitu statistikas nav, kā arī nav skaidrs kā pret tiem izturas. Mēs gribētu zināt vai ir jebkāda statistika par aizturēto patvēruma meklētāju skaitu. Ja ir, tad kādēļ šāda statistika līdz šim nav publicēta?

Visbeidzot, ja patvēruma meklētājs tiek aizturēts, kāda loma ir Frontex attiecībā uz patvēruma iesnieguma koordinēšanu? Kur tiek pētīti šie iesniegumi? Kādi mehānismi garantē, ka iesniegums tiek rūpīgi izvērtēts pirms patvēruma meklētājs tiek nosūtīts atpakaļ?

  Tobias Pflüger, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienība un tās iestādes vienmēr apgalvo, ka cīņa par cilvēktiesībām ir pati svarīgākā. Taču, šķiet, ka tas neattiecas uz ES aģentūru Frontex un tās politiku. ES vēlas izmantot Frontex, lai atraidītu cilvēkus, kuri ierodas no „ārpuses”; tā nevēlas glābt dzīvības.

Palīdzības organizācijas uzskata, ka kopš Frontex izveides mirst vairāk bēgļu, jo tagad tiem jāceļo tālāk. Frontex militarizē ES bēgļu atraidīšanas sistēmu. Jautājums ir sekojošs: pirmkārt, kāpēc bēgļi vēlas iebraukt? Tas ir cieši saistīts ar nepilnību labklājībā un kaut kas lietas labā jādara. Klimata izmaiņas pasliktinās situāciju tā kā arvien vairāk bēgļu centīsies ieceļo Eiropā.

Frontex ir atbrīvota no parlamentārās kontroles. Es atsaucu uzklausīšanu, ko organizēja Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, kad Frontex izpilddirektors neuzskatīja par nepieciešamu ierasties. ES stratēģija ir nepārprotami „izvēlēties labākos” no imigrantiem un bēgļiem, un pārējos turēt bezizejas stāvoklī, kā vienu no līdzekļiem izmantojot Frontex. Visbeidzot, Frontex pasliktina bēgļu situāciju. Tādējādi manas grupas nostāja ir ļoti skaidra: Frontex ir jāatlaiž un tā vietā bēgļiem vairāk jāsniedz praktiska palīdzība. Tā būtu pareizā pieeja, nekādas izolēšanas un pastāvīgas „Eiropas kā cietokšņa” pastiprināšanas.

  Georgios Georgiou, IND/DEM grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, jautājums par starpvalstu nolīgumiem nav neskaidra lieta kā Lūcija un Cicerona tekstu lasīšana. No otras puses Frontex neveiks nekādas darbības, lai atrisinātu visas problēmas, kuras uzskatām, ka pastāv starp Eiropu un tiem, kas ir pietiekami nelaimīgi, lai meklētu šeit patvērumu. Šie nabaga cilvēki ir Āzijas upuri, kurus ekspluatē kaimiņvalstis, kuras sadarbojas ar Eiropu, bet nekad neskata sekas no Eiropas viedokļa.

Ja pastāvētu kaitīga ietekme, un Frontex, piemēram, vajadzētu kā veikt glābšanas funkciju, tā informēt mūs par to no kurienes tie nākuši un kuras valstis atļauj šo nelaimīgo cilvēku pretlikumīgo tirdzniecību, kuri bieži dzīvi beidz jūras dibenā, tad ES varētu veikt savus pasākumus pret šādām valstīm un noņemt šī brīža dāsnās subsīdijas.

  Koenraad Dillen (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kundze, mēs varam vienīgi atbalstīt piedāvāto Frontex uzdevumu attīstību, plānus izveidot paneiropisku robežsardzi un centralizētu Eiropas datubāzi. Ir laba zīme, ka Frontex tika „iedota zaļā gaisma”,, lai uzsāktu pārrunas par sadarbības nolīgumiem ar vairākām izceļošanas vai tranzītvalstīm, lai nodrošinātu vienoto rīcību pret nelegālajiem imigrantiem. No otras puses, šī aģentūra ir atkarīga no tehniskās palīdzības un dalībvalstu politiskā atbalsta, kuras visas pēdējo gadu laikā ir izrādījušās problemātiskas. Piemēram, Francija, Vācija un Nīderlande ir bijušas aktīvākas par Beļģiju, kura piedalījās vienīgi trīs operācijās.

Tomēr, mēs nevaram pārāk cerēt uz ārējo robežu stiprināšanu un ļaut telegēniskajam Frontex sevi apmānīt ar darbībām Vidusjūras reģionā. Vairākums nelegālo imigrantu ierodas Eiropā legāli, bet vienkārši nelegāli pazūd pēc vīzas derīguma termiņa iztecēšanas. To ir simtiem tūkstošu. No šāda viedokļa, Komisijas pāris mēnešus atpakaļ piedāvātie 53 000 aresti būs vienīgi „simptoma apārstēšana”.

Pamatproblēma vēl joprojām ir tajā, ka Eiropas dalībvalstis un Eiropas Savienība ir atbildīgas par nekontrolēto un nelegālo imigrāciju, ar visu tās katastrofisko efektu uz sabiedrību. Es runāju par ne tikai elastīgu vīzu politiku un nevīžīgu izsekošanu, un repatriācijas politiku, bet arī par regulācijas bezatbildīgajiem uzplūdiem dažās dalībvalstīs, kuras loti vilcinājušās. Šengenas paplašināšanās austrumu virzienā uz doto brīdi ir pēdējais no lēmumiem, kas rada zaudējumus. Tādējādi jūs varat jautāt vai Frontex nebūtu jārīkojas kā „zibens novedējam”, lai nomierinātu Eiropas pilsoņus.

  Patrick Gaubert (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, Komisār, Jacques, dāmas un kungi, mēs pašlaik izskatām ļoti nozīmīgus tekstus, kuriem būtu jānodrošina patiesas izmaiņas un, uzdrošinos teikt, patiesu evolūciju imigrācijas plūsmas vadīšanā. Es domāju konkrēti par Atgriešanas direktīvu, Zilās kartes direktīvu un direktīvu par sankcijām pret darba devējiem un direktīvu par kopējo tiesību kopumu.

Pēc iespējas ātrāk jāpabeidz pašreizējo darbu ar likumdošanu, ja vēlamies sasniegt efektīvus rezultātus, kuri būtu redzami mūsu pilsoņiem un trešo valstu piederīgajiem. Mums ir jāsūta skaidrs vēstījums. Kā parlamentārieši mēs nopietni pievēršamies imigrācijas jautājumam un nepārprotami pie tā strādājam. Mums jāpārzina mūsu ārējo robežu un Frontex lomu šajā jautājumā. Frontex netika radīts, lai meklētu noslīkušos ķermeņus Dienvideiropā. Tas netika radīts, lai meklētu Austrumeiropā bērnus, kuri cieš badu, kurus vecāki ved nebeidzamā imigrācijas ceļojumā. Frontex ir konkrēta misija: aizsargāt mūsu robežu, lai aizsargātu mūsu pilsoņus.

Dalībvalstīm jāpieņem savus pienākumus un jāpilda savas saistības nodrošinot Frontex ar nepieciešamajiem resursiem, lai veiktu savas misijas saskaņā ar vislabākajiem no iespējamajiem nosacījumiem. Mums jābeidz domāt par Frontex kā par pagaidu vai atsevišķu pasākumu. Tam jāvar un jātur līdzi ritmam, fenomenam kas atbilst tā mazinājumam: imigrācija un nelegālā imigrācija, organizētā noziedzība, kontrabandisti, nelegāla pārvadāšana visās tā formās. Frontex aģentūrai jāatrodas plašāka robežas drošības projekta sirdī un neatkarīgi, jāveic ciešāka sadarbība ar vecākām varas iestādēm, kuras nodarbojas ar šādu jautājumu risināšanu.

Kā ierasts, tas ir galvenais princips un politiskā griba, kas apdraud aģentūras vienmērīgu darbību: katrai dalībvalstij jāatgādina par tās saistībām attiecībā uz atbilstības principiem, solidaritāti un cieņu. Es ceru, ka Komisija un, jo īpaši, Padome ņems vērā mūsu prasības un bažas un, ka tā neizpostīs aģentūras panākumus, kas mums nepieciešami Eiropas līmenī.

  Javier Moreno Sánchez (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Padomes priekšsēdētāja kungs, Komisār, kā Jūs minējāt, Frontex strādā. Piemēram, pagājušajā gadā, kopējās operācijās Kanāriju salās par 61% tika samazināts nelegāli iebraukušo imigrantu skaits. Mafijas organizācijas savukārt meklē jaunus maršrutus, lai izjauktu drošības operācijas. Viņu aktivitātes simbolizē zaķus un mūsu atbilde – bruņurupuci. Mēs visi zinām La Fontaine fabulu un kā tā beidzas: mēs uzvarēsim skrējienu, noteikti, bet cik dzīvības līdz tam būs zudušas?

Dāmas un kungi, mums jābūt skaidriem un kodolīgiem vienam pret otru un ar sabiedrību kopumā. Vai mēs patiesi vēlamies risināt nelegālās imigrācijas problēmu kopējiem spēkiem vai vienkārši izliksimies, ka mēs risinām šo problēmu? Frontex piedāvā pievienoto vērtību, nelegālo imigrantu skaita samazināšanas, dzīvību glābšanas un cilvēku tirdzniecības apkarošanas un rīcības, kā vērā ņemama iebiedēšanas līdzekļa, izteiksmē, teritorijās, kuras tiek uzraudzītas.

Taču, dāmas un kungi, ir svarīgi iet šo papildu ceļu un nodrošināt integrētu Eiropas sistēmu, kas nodarbotos ar visām ES ārējām robežām. Frontex vajag atbilstošos mandātus un resursus. Komisijas priekšlikums ir pareizs, bet mēs vēlamies zināt cik saliedētas un vienotas ir dalībvalstis cīņā ar nelegālo imigrāciju, fenomenu, kas ietekmē mūs visus, ne tikai dienvidu robežvalstis.

Ko dalībvalstis domā par ideju ieviest Eiropas robežu uzraudzības sistēmu? Detalizēti izstrādāta uz Frontex operatīvajām spējām, ko Padome domā par reģionālo centru dibināšanu problemātiskajās teritorijās, jo īpaši, pie dienvidu piejūras robežas?

Attiecībā uz robežu uzraudzības pamataspektiem, kāda būs Frontex loma Iconet un kāda būs Padomes atbilde uz priekšlikumu izveidot EUROSUR?

Visbeidzot, es vēlos teikt, ka piekrītu Jums, Komisār, ka sadarbība ar trešām valstīm ir svarīgs komponents cīņā ar nelegālu imigrāciju. Kādus soļus veiks Frontex, lai sekmētu nolīgumu attīstību, kuru noslēgušas tādas valstis kā Spānija? Es domāju, ka atbildes uz jautājumiem, tādas kā šīs, ir pirmais rādītājs par to kad un kur mēs uzvarēsim sacīkstes.

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, dalraudzīt savas robežas, tikt galā ar imigrāciju un sadarboties savā starpā un viscaur Eiropas Savienībai, neatkarīgi vai tās ir vai nav pievienojušās Šengenai, diemžēl mana valsts vēl nav pievienojusies. Tas nozīmē, ka tām jāsadarbojas ar Frontex, ciktāl tās ir tiesīgas tā darīt, un jāatbalsta tā saukto RABITS – mobilo robežsardzi – un jāpārliecinās, ka Frontex ir pietiekami apgādāts ar resursiem.

Taču labi pārzinātas robežas nenozīmē necilvēcīgu attieksmi pret imigrantiem vai to, ka netiek ievērota vajadzība cienīt bēgļu likumdošanu sniedzot pieeju patversmju noteikšanas procedūrai. Tādējādi, mums jāsalīdzina mobilā robežsardze ar patversmes ekspertu komandu, kuru var izveidot īsā laikā, lai tā nodarbotos ar lielu iespējamu imigrantu pieplūdumu un pārliecinātos, ka tie individuāli izvērtē jebkādas potenciālas sūdzības.

Frontex nevar aizstāt visaptverošu imigrācijas sistēmu – kuras mums vēl joprojām nav – kura aptver nelegālo un legālo imigrāciju un, kurai ir atbilstoši legāli imigrācijas kanāli, kā arī saglabāti patvērumu kanāli.

Visbeidzot, esmu uzmanīga, lai nesajauktu imigrāciju un noziedzību. Bieži lietotais termins „robežu drošība” sliecas automātiski ierosināt, ka imigranti ir drauds. Lielākā daļa no viņiem tādi nav. Viņam var nebūt pilnvaras ierasties, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka viņi ir noziedznieki.

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, mēs redzam skarbāko un dramatiskāko nelegālas imigrācijas pusi, kad labs laiks sasniedz Atlantijas un Vidusjūras krastus.

Mafijas grupas pašlaik darbojas daudz biežāk jo ir manāmi mazāks risks. Tādēļ šīs debates ir tik vajadzīgas: lai atbalstītu, sekmētu un iedrošinātu jebkādas iniciatīvas aizkavētu un neitralizētu kriminālu postu, kas tik daudz dzīves pakļauj riskam un pārkāpj mūsu robežas, bieži paliekot nesodīti.

Eiropas Savienības ārējās darbības kļūst par svarīgiem komponentiem šāda kontekstā. Šīs idejas pamatā ir Montavijas un Kapoverdes eksperimentālais projekts. Palāta nesen atļāva Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai piedalīties šajā uzdevumā sankcionējot divus braucienus uz Senegālu un Mauritāniju, galvenie valsts rašanās un nelegālu imigrantu pārvadāšanas piemēri.

ES ārējām darbībām saistībā ar imigrāciju turpmāk jābūt aktīvākām un redzamākām, un jākoncentrējas uz daudz atbilstīgākām valstīm, galvenokārt uz Gvinejas Republiku, Konakri.

Frontex īsā laika periodā ir progresējis. Tam ir līdzekļi, 70 milj. EUR vērtībā, noprecizējot, un labi veidoti koordinācijas dotumi, bet mums vajag nepārprotamu Padomes atbalstu, piemēram, padarīt CRATE datubāzi vairāk par naudas līdzekļu katalogu vai piedāvājumu deklarāciju. Problēma ir pastāvīga un dramatiska, un tai nepieciešamas mūsu pūles un mūsu profilakses sistēma, atbalsts un uzraudzība, ar resursiem un personālu, kas pieņemts pamatdarbā Kanāriju salās un Vidusjūras teritorijā.

Gada pirmā ceturkšņa laikā, 1702 imigranti sasniedza Kanāriju salas, savukārt iepriekšējā gada pirmā ceturksnī – 1425. Pašlaik iebrauc vairāk imigrantu, bet tiek izmantots mazāk laivu. Trīs gadu laikā Kanāriju salās iebraukuši 48 305 imigranti. Taisnība, ka skaitļi samazinās skatoties 2006. un 2007. gadus, no 31 000 uz 11 000, taču skarbā patiesība ir tāda, ka iebraucošo imigrantu skaits Kanāriju salas ostās palielinās un katru dienu mēs arodam cilvēku mirstīgās atliekas Vidusjūrā, vai nu netālu no Orānas krastiem vai pašas Kanārijas.

Turklāt, priekšsēdētājas kundze, un ar šo es beigšu runu, no 15% līdz 20% repatriēto imigrantu mēģina atkal. Problēma ir pastāvīga. Tādēļ mums vajag vairāk kopējas globālas gribas un mazāk kopējas retorikas.

  Genowefa Grabowska (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, Komisār, Padomes priekšsēdētājas kundze, Malta, Spānija, Itālija un Francija ir valstis, kuras īpaši ietekmē imigrācijas pieplūdi, bet tie nav vienīgi migrācijas maršruti.

Es vēlos pievērs Palātas uzmanību Eiropas Savienības austrumu robežai un, jo īpaši, manas valsts, Polijas, robežai. Pēdējo mēnešu notikumi norāda, ka imigrācijas uzplūdi ir skāruši arī šo robežu, un, ka cilvēku traģēdijas notiek arī tur. Vēlos atgādināt Palātai, ka divi čečenu bērni gāja bojā no spēku izsīkuma cenšoties ar savu māti šķērsot Polijas robežu. Papildu, nelegālajiem imigrantiem no Ukrainas un Baltkrievijas, Polijas drošajos bēgļu patvērumos mīt cilvēki no Pakistānas, Korejas un Vjetnamas.

Imigrācija, īpaši nelegālā imigrācija, ir Savienības kopējā problēma, un tādēļ ir nožēlojami, ka Eiropas Savienībai nav kopējās nostājas nelegālas imigrācijas jautājumos. Dalībvalstu pievienotie principi, attiecībā uz patvērumiem un deportācijām krasi atšķiras. Tādēļ vēlos izmantot iespēju uzsvērt, ka ir nepieciešama viena tiesiska pamatnostādne. Tad mēs varētu vismaz izturēties pret nelegālajiem imigrantiem līdzīgi visā Savienībā. Nepārprotami, vienīgā alternatīva nelegālajai imigrācijai ir legāla imigrācija, un Eiropas Savienības pilsoņiem nav jābaidās no pēdējās. Tā simbolizē iespēju Eiropai, kas noveco. Tādēļ, es atbalstu Slovēnijas prezidentūras pieeju, jo arī es uzskatu, ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp muitas un robežkontroles varas iestādēm, lai uzlabotu pastāvošās metodes Savienības robežu pārzināšanā.

Papildu, dalībvalstīm vairāk jāiesaistās vienotajās Frontex darbībās. Tās nevar palikt tik pat savtīgas kā līdz šim un tā vietā jākļūst dāsnākām attiecībā uz šīs svarīgās aģentūras aprīkošanu. Es nedomāju vienīgi ekspertus, bet gan svarīgāko: kuģus, lidmašīnas un cita veida aprīkojumu, lai nodrošinātu efektīvu Savienības robežu aizsardzību. Jo daudzu indivīdu dzīvības jūrās un kalnos ir „liktas uz spēles”, tai skaitā mūsu kopīgā drošība.

  Carlos Coelho (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi, mēs saskaramies ar masveida nelegālās imigrācijas krīzi, kura rada sekas Eiropas Savienības drošībai un kohēzijai. Imigrācija ir liela mēroga fenomens, kuram, jo

īpaši, teritorijās bez iekšējām robežām, vajadzīga Eiropas pieeja.

Tādēļ, es atbalstu Eiropas robežu uzraudzības sistēmu, Eurosur, kas uzlabos un apvienos robežu kontroles sistēmu dalībvalstīs, lai palielinātu ES iekšējo drošību, apkarotu nelegālo imigrāciju, novērstu starpvalstu noziedzību un terorismu, un stiprinātu dalībvalstu spēju veikt glābšanas operācijas.

Kā arī es atbalstu Frontex centrālo lomu ārējo robežu kontrolē un pārraudzībā. Es piekrītu, ka Frontex jāsekmē Kopienas pašreizējo un nākotnes piemērošanu, kā arī jāpadara šo piemērošanu efektīvāku ārējo robežu jautājumos un nodrošinot saskaņotību starp dalībvalstu darbībām un, jo īpaši, tehnisko un operatīvo atbalstu jānodrošina dalībvalstīm, kurām tas nepieciešams. Taču, vēlos brīdināt Padomi un dalībvalstis, ka šie mērķi ir sasniedzami vienīgi, ja mēs aprīkojam aģentūru ar vajadzīgajiem cilvēku un finanšu resursiem, kas līdz nesenam laikam diemžēl nebija izdarīts.

Kas attiecas uz piekļuves/izkļuves sistēmu, es uzskatu, ka mums jābūt uzmanīgākiem. Esmu nobažījies par indivīdu pārraudzības priekšlikumu secību, kuri satraucošā ātrumā pavairojas. Šķiet, ka nespējam pabeigt to par ko esam vienojušies un traucamies tālāk, nemēģinot izvairīties no funkciju daļējas sakritības vai pilnīgas atkārošanās, lai novērtētu šo problēmu ietekmi uz fundamentālām indivīdu tiesībām vai izveidot aizsardzības pasākumus, kur tādi vajadzīgi.

Domāju, ka tā vietā, lai piedāvātu jaunus mehānismus, Komisijai jākoncentrējas uz to kā atdarīt par kavēšanos un operāciju sistēmu tādu kā SIS II (Šengenas informācijas sistēma) un VIS (Vīzas informācijas sistēma ) palaišanu pēc iespējas ātrāk.

  Katrin Saks (PSE). - (ET) Komisār, dāmas un kungi, Vienlīdz svarīgi ir kā Eiropas Savienībā iekšējās pierobežas sadarbība un solidaritāte ir mūsu ārējo robežu aizstāvēšana.

Papildu imigrantiem, kuri šķērso Vidusjūru izmantojot laivu, par kuriem šodien ir daudz diskutēts un par kuriem mēs zinām pateicoties medijiem, pastāv milzīga problēma ar cilvēkiem, kuri ierodas no trešām valstīm ar vīzām un, kuri negrasās pēc vīzu termiņa iztecējuma doties prom. Šie pārsvarā ir imigranti no austrumiem.

Šajā gadījumā svarīga ir vīzu informācijas sistēma un ar vienas nācijas, valsts vai dalībvalsts atbildības palielināšanu nepietiek šī jautājuma risināšanā. Ir svarīgi palielināt valstu sadarbību.

Turklāt, daudz tika runāts par kopēju imigrācijas politiku. Dažos gadījumos tas ir svarīgi. Taču dažām problēmām jāpaliek dalībvalstu redzeslokā, piemēram, kvotu jautājums, jo šādos jautājumos katrai valstij ir jāizvērtē savus integrācijas iespējas. Šādus jautājumus nevar atrisināt no „augšas”.

  Panayiotis Demetriou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, es nedomāju, ka ir nepieciešams atkārtot to ko nupat dzirdējām no biedriem. Tie tāpat ir gandrīz aptvēruši visus šīs problēmas aspektus, kurus visi uzskata par kompleksiem, sarežģītiem.

Es tagad runāšu par Padomes un Komisijas nostādnēm, ka mums jāizvairās no tukšām runām un jāķeras pie darbiem. ES jānosaka trīs principi. Pirmkārt, viņai jābūt skaidrai un imigrācijas problēma jāskata ne tikai kā valstiska problēma, bet gan Eiropas. Otrkārt, solidaritātes princips jāpielieto praktiski. Treškārt, jāievieš drīzāk holistiska nevis sadrumstalota politika.

Mēs esam izveidojuši Frontex un tas ir lieliski. Komisārs apgalvo, ka tā ir organizēta, ar personālu un apgādāta ar visiem nepieciešamajiem resursiem. Taču, vai Frontex var atsisināt problēmu? Es šaubos. Mani kolēģi runāja par imigrācijas iemesliem. Mums noteikti jāpastiprina Frontex. Turklāt, mums jāpievērš uzmanība Vidusjūras valstīm. Uzņēmumi kā uz sauszemes tā jūrā jāstiprina tā, lai mēs vismaz varam izturēt masveida nelegālo imigrantu pieplūdumu. Kipra ir labs piemērs. Nesen tā saskārās ar nelegāliem imigrantiem, kuri ieradās no vidējie austrumiem caur turku okupētajām teritorijām. ES ir veidi un līdzekļi kā likt Turcijai apturēt šo caurbraukšanu.

Papildus jau izrunātajam, ka ir vēl kāds pārrunājams temats: cilvēktiesību jautājums, kas ir ļoti svarīgs. Lai apturētu nelegālo imigrāciju un imigrāciju kopumā, nedrīkst aizmirst par cilvēktiesībām. Attiecībā uz imigrantiem mums jāizturas ievērojot cilvēktiesību principus un ES vērtības. Šīs ir lietas, kuras es aicinu Komisiju un Padomi veikt.

  Ioannis Varvitsiotis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, tā kā ir iestājusies vasara un laika apstākļi ir labi, jo īpaši Grieķijā un Vidusjūras apgabalā, nelegālā imigrācija diemžēl palielināsies proporcijās. Ar nelegālo imigrāciju saskarsies kā Grieķijas jūras tā sauszemes robežas. Mana valsts dara labāko ko var. Tā veic visus iespējamos pasākumus, bet ar to nepietiek lai pretotos tādam „vilnim”.

Frontex tika izveidots pirms pieciem gadiem. Vai esam apmierināti ar tā veikumu? Es uzdrīkstos teikt, ka esam, paturot prātā tās nepietiekamos tehniskos resursus un ierobežoto kompetenci. Ja, tomēr, vēlamies pieņemt patiesi politisku lēmumu, tam mums turpmāk jāstiprina Frontex ar loģistikas infrastruktūru un atbilstīgu jurisdikciju. Šīs ir vienīgais veids, kā pildīt savas saistības. Visbeidzot, mums jāizveido krasta apsardze Vidusjūras jūras robežām.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, nelegālās imigrācijas jautājums ir ļoti sarežģīts. Tas tikai daļēji ietver nocietinājumus ap valstu robežām un Eiropas Savienību vispār.

Mums jāizpēta iemesli un dzinuļi, kas liek šiem cilvēkiem doties uz Eiropu. Viņi riskē ar savām un sev mīļu cilvēku dzīvībām. Viņi ceļo tūkstošiem jūdžu. Viņi pacieš šausminošus apstākļus, taču turpina ierasties. Tādēļ mana premise ir, ja arī uzcelsim sešus metrus augstu sienu apkārt visai Eiropas pierobežai, tie tāpat ieradīsies.

Komisārs teica vēl ko ļoti prātīgu. Šie cilvēki ierodas, jo mums tie ir vajadzīgi. Mūsu dalībvalstīs viņiem ir darbs. Tad kāpēc mēs nevaram atrast sistēmu, kurā varētu legalizēt nelegālos imigrantus? Kāpēc mēs nevaram atrast vadības sistēmu, ar kuru šos cilvēkus virzīt mūsu valstīs izmantojot legālus un drošus līdzekļus?

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE). - (FR) Komisār, Ministr, es uzskatu, ka patiesi šokējoši apgalvot, ka mūsu drošības sistēmu apdraud izbadējušies cilvēki, kuri ierodas šeit lai meklētu darbu, lai varētu atbalstīt savas mājās palikušās ģimenes. Es vēlētos atgādināt saviem kolēģiem deputātiem Kofi Annan runu, mūsu piešķirtās Sakharov balvas saņemšanas laikā. Viņš aicināja mūs darīt pretējo tam, ko mēs darām: viņš aicināja mūs atvērt robežas. Ja mazliet ieskatāmies nākotnē, redzams, ka mums vajadzēs šos strādniekus, jo Eiropas Savienībā būs darbaspēka nepietiekamība.

Ko mēs darām? Mēs ceļam mūrus un mēs izvēlēsimies kuram atļaut iebraukt: mēs izvēlēsimies cilvēkus, kuri mums ir vajadzīgi. Tas ir pilnīgi nepieņemami. Mums ir vajadzīga savādāka politika; politika, kas ir atvērta visiem šiem cilvēkiem.

Taču, ko es vēlos zināt, ko darīs Frontex, piemēram, tranzīta valstīs? Šajā ziņā es minēšu Mauritāniju, kuru pārzinu, tā kā Eiropas Savienība nosūtīja mani turp kā vēlēšanu novērošanas misijas vadītāju. Mēs solījām šai valstij palīdzēt tās pārejai uz demokrātiju. Tai jātiek galā ar imigrantu plūsmu, kas dodas caur valsti uz Kanāriju.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Hubert Pirker (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, mēs esam sanākuši šeit, lai runātu par Frontex un uz to mums jākoncentrējas. Frontex protams jāizskata vispārējas imigrācijas stratēģijas kontekstā, kas no vienas puses ietver legālo imigrāciju, bet, no otras puses, apkaro nelegālo imigrāciju.

Šajā vispārējā kontekstā, Frontex ir drošības instruments no kā ir atkarīga kampaņa pret nelegālo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību un tā ir izvietota tajās teritorijas, kur dalībvalstis netiek ar to galā. Tādēļ mums jānodrošina, ka Frontex var patiesi iekļauties veiksmīgā drošības instrumentā.

Parlamentam ir izdevies sasniegt budžeta divkāršošanu, ar noteiktu laiku kopējām operācijām, kuras ir ievērojami paplašinājušās. Esmu gandarīts, ka operācijas Hera un Nautilus ir sākušās un Posidon sāksies tuvākajās dienās. Taču – un šis punkts atteicas uz Padomi - jebkura operācija būs veiksmīga, ja dalībvalstis

Šis sekojoši ir mana prasība un neatlaidīgs aicinājums Padomei: lūdzu, dariet visu iespējamo, lai nepieļautu iepriekšējo gadu situācijas atkārtošanos, kad dalībvalstis kavējās. Tam, galu galā, jāsaprot, ka mums nepieciešams šis drošības instruments un ka mēs sekmējam tā efektīvu funkcionēšanu izmantojot visa nepieciešamā piegādi...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Bija patiesi interesanti piedalīties šajās dinamiskajās debatēs. Šķiet viena lieta bija skaidra visiem debašu laikā: legāla imigrācija ir imigrācija, kura Eiropas Savienībai ir vajadzīga, bet šīs dienas debašu tēma.

Jebkurā gadījumā, prezidentūra ir starp tiem, kas uzskata, ka nelegālā imigrācija ir apkarojams fenomens, jo tam parasti ir noziedzīgs pamats. Aiz tā pastāv organizētā noziedzība, kurai neinteresē ko jāizcieš cilvēkiem, kurus tie cenšas nogādāt šajā gadījumā, Eiropas Savienībā. Jāatzīst, ka es nepiekrītu tiem Parlamenta deputātiem, kuri uzskata, ka Padome cenšas izvairīties no šīm debatēm. Ne arī piekrītu tiem, kas uzskata, ka mēs vēl joprojām tikai runājam.

Padome neizvairās no šīm debatēm. Tieši Slovēnijas prezidentūra, šī gada martā, organizēja konferenci par nākotnes izaicinājumiem Eiropas Savienības ārējo robežu pārvaldībā, un visi vai lielākā daļa problēmu, kuras tika izskatītas šīs dienas debatēs bija šīs konferences temats, kuru vadīja ministrijas līmenī. Jebkurā gadījumā, es pierītu Hennis-Plasschaert kundzei, ka ir laiks darbiem. Viņas prombūtne ir pierādījums tam, ka mēs rīkojamies. Viņa piedalās nozīmīgā pasākumā, proti, Atgriešanas direktīvas noslēguma fāzes trīspusīgā apspriedē, kas, kā es dzirdēju, risinās labi un var veiksmīgi noslēgties jau šodien.

Atgriešanas direktīva ir svarīgs aspekts apkarojot nelegālu imigrāciju. Ja to pieņems pēc pirmā lasījuma, uz ko cer Slovēnijas prezidentūra un Eiropas Parlamenta centieni, tad mēs iegūsim jaunu sviru, kas palīdzes saskarties ar nelegālas imigrācijas fenomenu draudiem veiksmīgāk.

Solidaritātes jautājums ietver nozīmīgu politisku atbildību attiecībā uz nelegālās imigrācijas problēmām. Taču mums jānovērtē, ka daži solidaritātes elementi jau pastāv: mums bija Šengenas iespēja, vai „Šengenas izdevība jaunajām dalībvalstīm, mums ir Frontex un Komisārs nosauca svarīgākos dotumus, kuras dalībvalstis ir brīvprātīgi pieprasījušas aģentūrai solidaritātes vārdā.

Tādējādi, es nevaru piekrist, ka nav nepastāv solidaritāte Eiropas Savienībā. Pastāv, bet pastāv ari vieta uzlabojumiem. Mums jāņem vērā – un es domāju Fava kungs bija to starpā , kuri norādīja, ka ārējo robežu kontrole ir dalībvalstu kompetencē? Kāpēc? Vienkārši, jo lielākā daļa tā vēlas. Tādēļ solidaritātei ir savas robežas. Lielākā daļa dalībvalstu vēlas, lai ārējo robežu kontrole būtu viņu kompetencē.

Saks kundze minēja, ka dalībvalstis nevēlas, lai imigrācijas kvotas tām uzspiestu no ārpuses vai no augšas. Viņi paši veļas lemt šādus jautājumus. Šis ir mūsu darbības pamatnostādne, kuras robežās mēs darbojamies un kurā Slovēnijas prezidentūra meklē iespējamos virzienus. Es domāju, ka mēs jau esam sasnieguši vairākus pasākumus, bet mums vēl jāpiestrādā pie citiem.

Vēlos teikt dažus vārdus par uzņemšanas centriem, kā ierosināja Moreno Sánchez kungs. Pašlaik risinās ļoti grūtas debates par šo tēmu. Tas ir politisku jutīgs jautājums un nevis vienkārša tēma. Padome to izskatīs nākotnē.

Özdemir kungs uzsāka jautājumu pa patvērumiem. Statistika pat patvērumiem pastāv. Patvērumu sistēma ir efektīva Eiropas Savienības līmenī. Taču, mēs vēl joprojām cenšamies uzlabot tās efektivitāti. Pirmais solis bija Zaļās grāmatas publicēšana par patvērumu nākotni, ar kuru iepazīstināja Eiropas Komisija, un Padomes lēmumi par praktiskās sadarbības uzlabošanu, kuri tika pieņemti Padomes tieslietu un iekšlietu pēdējā sesijā.

Ar šo es vēlētos beigt, lai gan varētu teikt daudz vairāk par šo interesanto un aktuālo jautājumu. Dāmas un kungi, esiet droši, ka jūsu viedoklis skatās un mēs to ņemsim vērā šīs debates turpinājumā. Slovēnijas prezidentūra paļaujas uz jūsu sadarbību, lai veicinātu progresu šajos dokumentos.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, vispirms es labprāt atgrieztos pie galvenā šo debašu temata, Frontex, un izskaidrotu dažus punktus. Favas kungs, jo īpaši, vēlējās noskaidrot vai Frontex izmantotais aprīkojums bija pilnībā gatavs ekspluatācijai.

Taisnība, ka Frontex ir atkarīga no dalībvalstīm tehniskā aprīkojuma ziņa, kas nepieciešams tā koordinētajām operācijām un līdz šim aģentūra bija apmierināta ar veidu kā dalībvalstis nodrošināja CRATE datu bāzē esošo aprīkojumu.

Protams, ppaildu solis nostiprinātu piespiedu sistēmu dalībvalstīm grozot aģentūras pamatregulu. Komisija min šo savā novērtējuma ziņojumu, un diskusijas ar Frontex aģentūru un dalībvalstīm šajā jautājumā turpināsies. Acīmredzot nav iespējams iegādāties ļoti dārgu aprīkojumu, bet savā novērtējuma ziņojumā Komisija ieteica Frontex nopirkt vai iznomāt bieži izmantojamu aprīkojumu: nakts redzamības aizsargbrilles, maza radara aprīkojumu, termālās attēlveidošanas aprīkojumu, utt.

Es vēlējos arī teikt, ka kopš Moreno Sánchez kungs ierosināja šos punktus, jo īpaši, ka pastāv īpaši riskantas vietas un iespējams mēs varētu paredzēt ilgstošu operāciju centru izveidi šādās situācijās. Frontex pašlaik nodarbojas ar to.

Ir vēl daudzi citi jautājumi un es atvainojos, ka neminēju visus deputātus, lai gan es veicu precīzas piezīmes.

Daudzi no jums jautāja par Frontex spēju uz doto brīdi palīdzēt cilvēkiem, kuru laivas ir cietušas neveiksmes. Svarīgi ir atcerēties, ka dalībvalstis ir atbildīgas par šādos negadījumos iesaistīto cilvēku pieskatīšanu vai glābšanu: Frontex šajā apgabalā nav mandāta. Sakot, ka uzskatu, ka ir taisnība, ka vairākas dzīvības ir veiksmīgi glābtas Frontex koordinēto operāciju rezultātā. Arvien vairāk cilvēku jāglābj, jo tas ko mēs esam sapratuši no šīm šausmīgajām nabaga cilvēku bojāejām, kuri bieži vien tikuši ekspluatēti, ir tas, ka šī ir lielākā šo operāciju rūpe.

Es vēlētos īsumā atkārtot to ko teica Priekšsēdētāja un Ministrs un Gaubert kungs: kad nonāks līdz tam, Eiropai jāsāk vadīt imigrācijas plūsmu un imigrācijas plūsmas nevar efektīvi regulēt bez Frontex, bez mūsu ārējo robežu uzraudzības. Nav šaubu, ka ir vajadzīga tiesiska pamatnostādne, kas pakāpeniski ļaus Eiropai nodrošināt patiesi eiropeisku atbilsmi visām imigrācijas problēmām. Man jāsaka, ka viens no galvenajiem uzdevumiem kas sagaida manu uzmanību ir jauna paziņojuma sagatavošana par šo vispārējo pieeju imigrācijai, kurai jāņem vērā visi jūsu iztirzātie aspekti.

Vēlos piebilst, ka imigrācijas politika nevar būt veiksmīga bez ciešas sadarbības starp valstīm vai pirmavota un patiesi, jau kā ja minējām šai jautājumā, visas pūles stiprināt šo aktuālo valstu sadarbību ir atbalstāmas.

Ministr, Jūs kādu mirkli atpakaļ minējāt, ka dialogs par „Atgriešanas direktīvas ” tekstu šķiet ir veiksmīgs. Tas ir arī viens no stūrakmeņiem šajā vispārējā imigrācijas politikā, kurai, protams, ir jābūt par vispārējo politiku, bet arī kopīgai politikai: izšķiroša ir solidaritāte. Daudz tika minēts šovakar par glābšanu uz jūras, bet mums nav jāaizmirst Eiropas austrumu robežas.

Acīmredzami – un šis būs pēdējais iztirzājamas punkts – nelegālās imigrācijas procedūrā nevar neievērot pamattiesības, kuras cieši saista Eiropa. Tas nozīmē, ka mums vajadzīga patiesa vispārēja pieeja, cilvēcīga pieeja, taču tai pašā laikā ir ārkārtīgi nopietna un stingra. Tas ir svarīgākais, ja vēlamies lai Eiropa būtu kā cietoksnis un ja vēlamies lai ā būtu atvērta, taču atvērta noteikumu pamatnostādnes ietvaros, kurus mēs uzskatam par atbilstošiem, kas respektē indivīdus un tai pašā laikā pamatojas uz to, lai nodrošinātu integrācijas pūļu īstenošanos dažādās dalībvalstīs, tā kā imigrācijas politika nevar izdoties bez integrācijas.

Tas būtu viss ko vēlējos teikt un es atvainojos deputātiem, ka neatbildēju uz visiem jautājumiem. Esiet droši, ka vēlos dzirdēt Parlamentu, lai mēģinātu rast pamatu šādai vispārējais imigrācijas politikai.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienības ārējās sauszemes vai jūras robežas aizsargā visas dalībvalstis no iespējamiem draudiem, kurus izraisa nelegālā imigrācija, cilvēku tirdzniecība un organizētā noziedzība.

Eiropas Komisijas ierosinātais instruments Frontex aģentūras attīstībai, tā sauktais moderna robežu uzraudzības sistēma, tehniskais aprīkojums un straujas intervences komandas bez šaubām ir piemērotas.

Taču, robežu stiprināšanas pūlēm jābūt kopējamām Eiropas pūlēm un nevis vienīgi pie robežām izvietoto valstu pūles. Nepieciešams rīkoties ne tikai uz Eiropas Savienības robežām, bet arī Eiropas Savienības kaimiņvalstu robežām.

Vēlos atgādināt, ka politiska stabilitāte, demokrātijas, ekonomikas attīstība un dzīves līmeņa paaugstināšana trešās valstīs, kas robežojas ar Eiropas Savienību manāmi samazinās spiedienu uz robežām; tādēļ, sadarbība ar atbilstīgajām šo valstu varas iestādēm rada galveno prioritāti.

Komiskas iesniegtajam projektam vajadzīgi steidzams finansējums, lai tos varētu īstenot pēc iespējas ātrāk.