Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 23. aprīlis - Strasbūra

11. Eiropas stratēģija bioloģiskās daudzveidības (COP 9) un biotehnoloģisko risku novēršanas jomā (COP-MOP 4) (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais jautājums ir:

– Miroslav Ouzký mutisks jautājums Komisijai, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā: par Komisijas stratēģiju bioloģiskās daudzveidības (COP 9) konvencijas partiju devītā ikdienišķo sanāksmi un ceturtā partiju sanāksme par Cartagena protokolu biotehnoloģisko risku novēršanas jomā (COP-MOP 4) (O-0023/2008 - B6-0017/2008);

– Miroslav Ouzký, mutisks jautājums Padomei Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā: par Padomes stratēģiju bioloģiskās daudzveidības (COP 9) konvencijas partiju devītā ikdienišķo sanāksmi un ceturtā partiju sanāksme par Cartagena protokolu biotehnoloģisko risku novēršanas jomā (COP-MOP 4) (O-0023/2008 - B6-0017/2008).

  Miroslav Ouzký, autors. − (CS) Priekšsēdētājas kundze, ministr, Padomes priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos minēt ko tādu kas neattiecas uz šo jautājumu, izteikt sūdzību. Kamēr policija visās valstīs rūpējas, kā daļu no saviem pienākumiem, lai politiķi vai parlamenta deputāti varētu veikt savu darbu, franču policija cenšas atturēt Eiropas Parlamenta deputātus no darba. Pie šīs iestādes durvīm, policists liedza man ieiet, pat pēc manas atļaujas apskatīšanas, tā vietā, lai savaldītu demonstrāciju, kas risināt pie Parlamenta ieejas. Domāju, ka tas ir skandāls un ceru, ka šī lieta tiks debatēta Parlamentā. Protams, tas neatbilst manam jautājumam, taču es šeit šobrīd nerunātu, ja nebūtu apskrējis apkārt citai ēkas daļai.

Esmu tiesīgs, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā, uzdot jautājumu kā Padomei tā Komisijai attiecībā uz gaidāmo partiju konferences sanāksmi par bioloģiskās daudzveidības un biotehnoloģisko drošību Bonnā. Pamatjautājums, kā Padomei tā Komisijai, saistīts ar šīs konferences mērķu izskaidrošanu. Kā arī vēlamies zināt vai Padome un Komisija plāno iesaistīt Eiropas Parlamenta deputātus konferencē. Jāatzīst, ka mūsu Komiteja vēlas vairāk nekā tikai pieņemt rezolūciju un atsevišķus nolīgumus; tā vēlas zināt kā tos izpildīs un īstenos, t.i. kā tos nodos praksē.

Vēlos jautāt vai Eiropas Savienība un Eiropas iestādes saprot to vadošo lomu šajā jomā, cīņā pret bioloģiskās daudzveidības zudumu. Ja vēlamies būt vadošais spēks, tas skaidri jānosaka. Vēlos jautāt vai saprotam, ka visu šo programmu un lēmumu finansēšana ir vitāla nepieciešamība un tos nevar īstenot bez pienācīga finansiāla atbalsta. Kā arī ceru, ka Komisija un Padome saprot ūdens nepietiekamības ietekmi uz Vidusjūras reģionu un sausuma un klimata maiņas ietekmi uz bioloģisko daudzveidību kā tādu.

Komiteja vēlas dzirdēt vai īpaša uzmanība tik pievērsta jūras un krastmalas bioloģiskai daudzveidībai un vai Komisija un Padome saprot pastāvīgu mežu pārvaldības un graudaugu ražošanas nozīmīgumu ar īpašu uzsvaru uz pastāvīgu biodegvielas ražošanu, kas kļūst par ļoti svarīgu tematu. Kā zināms, biodegvielas ražošanas daļa no klimata kopums, par kuru pašlaik diskutējam un pastāvīga biodegvielas izmantošana un attīstība ir loti svarīgs temats. No otras puses, zinām, ka tam ir ļoti negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidība.

  Priekšsēdētāja. − Paldies. Es nodošu tālāk jūsu sūdzību un, iespējams, ar jums sazināsies šajā jautājumā.

  Janez Podobnik, Padomes priekšsēdētājs. − (SL)vēlos pateikties Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai un tās priekšsēdētājam, Ouzký kungam, par Padomei un Komisijai veltīto mutisko jautājumu. Ar šo jautājumu jūs ielu svarīgumu piešķirat jutīgajai bioloģiskās daudzveidības problēma.

Kopā ar klimata izmaiņām, bioloģiskā daudzveidība ir prezidentūras galvenā prioritāte vides jautājumos. Partiju konferences devītā sanāksme par bioloģiskās daudzveidības konvenciju (COP 9), kas notiks maijā Bonnā, ir svarīgs notikums Eiropas Savienībai, kā arī Slovēnijas prezidentūrai.

Vācijas, Portugāles un Slovēnijas prezidentūru 18 mēnešu programmu pamatnostādņu ietvaros, Padome intensīvi gatavojās, lai šī sanāksme būtu veiksmīga, labākas aizsardzības un pastāvīgas bioloģiskās daudzveidības izteiksmē globālā līmenī. Padome izteicās, ka Eiropas Savienība ir saistījusies izpildīt globālu mērķi, kura ietvaros tā plāno līdz 2010. gadam manāmi palēnināt bioloģiskās daudzveidības zuduma apmērus. Tādējādi mana atbilde uz jūsu jautājumu ir: jā, Eiropas Savienība vēlas un tai vajag saglabāt savu pasaules līdera lomu šajā joma.

Padome uzsvēra, ka Eiropas Savienība cenšas ieņemt aktīvu un konstruktīvu lomu un ka, partiju konference, par bioloģiskās daudzveidības konvenciju maijā tā centīsies par tālejošiem, bet reālistiskiem sanāksmes izsākumiem. Padome noteica, ka lai sasniegtu globālo bioloģiskās daudzveidības mērķi līdz 2010. gadam, nepieciešams neatkāpties no tālākajiem konkrētajiem pasākumiem visos līmeņos.

Mums jāievieš konvekcija valsts u ES līmenī. Eiropas Savienībai ir politiskas saistības, lai sasniegtu visus trīs bioloģiskās daudzveidības konvencijas mērķus, kas ir bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un ilgtspējīgums, piekļuve ģenētiskajam resursam, un labumu dalīšana atkarībā no to izmantošanas.

Lēmumus, kuri nosaka Eiropas Savienības prioritāros uzdevumus partiju devītajai konferencei, pirmo reizi pieņēma Padome pagājušā gada jūnijā un tad pagājušā gada martā. Ļaujiet uzskaitīt dažus no prioritārajiem uzdevumiem. Mums jāuzsver visu bioloģiskās daudzveidības konvencijas darba programmu paātrinātās īstenošanas svarīgumu un jāuzlabo sinerģija starp klimata izmaiņu politikām un bioloģisko daudzveidību, lai iegūtu pēc iespējas vairāk kopējo labumu. Padome uzsver kohēzijas vajadzību īstenojot visu līmeņu starptautiskos nolīgumus vides jomā.

Mums jāuzsver, ka ir svarīgi devītajai ko konferencei izrunāt ražošanas problēmu, biodegvielas un biomasas tirdzniecību un izmantošanu un to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumiem. Šajā ziņā ir pat vēl svarīgāk skaidri noteikt pastāvīgus kritērijus biodegvielas ražošanai. Mums jāuzsver mežu bioloģiskās daudzveidības programmu īstenošanas svarīgumu un mežu izciršanas samazināšanu un mežu ekosistēmas degradāciju. Padome uzsver mežu nozīmīgumu klimata izmaiņu pieņemšanā un atvieglošanā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

mums jānodrošina ātru un visaptverošu aizsargājamo reģionu dara programmu īstenošanu.

Visbeidzot, Eiropas Savienība ir cieši nolēmusi turpināt aktīvi iesaistīties plānošanā un starptautiskas pārrunu procedūrās, lai piekļūtu ģenētiskiem resursiem un labumu dalīšanā atkarībā no to izmantošanas. Eiropas Savienība centīsies noslēgt pārrunas pirms desmitās partiju konferences sanāksmes par konvenciju.

Nobeigumā, sanāksmē izskatīs vairāk nekā 20 dažādas tēmas. Esmu minējis tikai tās, kuras Padome uzskata par svarīgākajām lai sasniegtu konvencijas mērķus, jo īpaši 2010. gada bioloģiskās daudzveidības mērķi. Šī būs pēdējā sanāksme pirms 2010. gada termiņa, tā būs īsākais termiņš konkrēto pasākumu pieņemšanai. Tā kā šī sanāksme notiks Eiropā, Eiropas Savienībai ir īpaši svarīgi sekmēt savas prioritātes un centienus.

Esmu iepazinies arī ar jūsu rezolūcijas priekšlikumu, ar kuru jūs rīt balsosiet Eiropas Parlamentā. Mēs uzskatām, ka rezolūcija ir labs galveno prioritāšu un mērķu kopsavilkums, kuru Bonnā jāsasniedz Eiropas Savienībai.

SĒDI VADA: EDWARD MCMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos pateikties Ouzký kungam par svarīgajiem jautājumiem. Es uzskatu, ka mēs visi ievērojām, kā 2007. gadā vides problēmas pakāpās politiskās dienas kartības klimata maiņas bija katrā virsrakstā un populārākā tēma.

Taču bioloģiskās daudzveidības zudums ir globāls drauds, kuru jāizskata ar tādu pašu neatliekamību, jo tie ir savstarpēji saistīti. Klimata izmaiņas un bioloģiskās daudzveidība ir savstarpēji saistītas. Neveiksmīga šīs sakarības atpazīšana var graut mūsu pūles uzlabot abas šīs nozares.

Kā mēs varam apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu? Es uzskatu, ka Eiropā bija vērojams progress šai nozarē, īstenojot pasākumus, kas minēti 2006. gada Komisijas ziņojumā „bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšana līdz 2010. gadam – un pēc tam”. Taču mums nepieciešama spēcīgāka sektoru pārpirkšana, kas ir savādāka nekā dabīgā saglabāšana, kā lauksaimniecība, zvejniecība un enerģija.

Efektīva starptautiska sadarbība ir svarīga un mēs esam cieši apņēmušies izstrādāt bioloģiskās daudzveidības konvenciju, lai aizsargātu globālo daudzveidību visā pasaulē.

Devītā partiju konference par bioloģiskās daudzveidības konvenciju, kura norisināsies viena pēc otras ar ceturto partiju sanāksmi par Kartāgenas protokolu par bioloģisko drošību, piedāvā vienreizēju iespēju paātrināt bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un tā kā šīs sanāksmes norisināsies un tas vadīs Vācijā, Eiropai ir īpaša loma. Mēs centīsimies paātrināt starptautiskās pūles, lai sasniegtu globālu mērķi - līdz 2010. gadam nozīmīgi samazināt bioloģiskās daudzveidības zudumu.

Marta sākumā, Padome pieņēma secinājumus, kuros noteikts plašu politisko mandātu un galvenās ES prioritātes šādās sanāksmēs. Tos var iedalīt septiņos punktos.

Pirmkārt, vēlamies piekrist jaunajām saistībām, lai paātrinātu īstenošanu, jo īpaši, kas atteicas uz bioloģiskās daudzveidības konvencijas programmu izpildi aizsargājamās teritorijās un mežu daudzveidību.

Otrkārt, mēs vēlamies nodrošināt, ka klimata izmaņu pieņemšanas un atvieglošanas paskumi atbalsta arī 2010. gada bioloģiskās daudzveidības mērķi.

Treškārt, mēs atbalstīsim kritēriju pieņemšanu viegli ievainojamu jūras teritoriju identificēšanā

Ceturtkārt, mēs vēlamies attīstīt starptautisko pamatnostādnes par bioloģiskai daudzveidībai draudzīgas ražošanas attīstību un biomasu patēriņu, tai skaitā biodegvielas.

Piektkārt, mūsu mērķis ir identificēt galvenos starptautiskā režīma komponentus par pieeju ģenētiskie resursiem un labumu sadali atkarībā no to izmantošanas.

Sestkārt, mēs vēlamies izvedot nolīgumu par starptautisko zinātnisko bioloģiskās daudzveidības ekspertīzes mehānismu .

Septītkārt, un visbeidzot mēs sekmēsim lēmumu saistību nozarē un kompensēsim bojājumus, kas radušies nodzīvojošu pārveidotu organismu kustības pār robežām.

Tādēļ Komisija vienmēr sekmē parlamenta deputātu iekļaušanu Kopienas delegācijas, kursa pārrunā daudzpusējus nolīgumus. Man pašam ir pozitīva pieredze šai ziņā. Es atbalstu deputātu piedalīšanos Eiropas Parlamentā spriežot par COP 9 un MOP 4, tā kā tās tiek sauktas šajā kontekstā. Un es, protams, esmu ieinteresēts dzirdēt jūsu prioritātes un ko jūs sagaidāt no šīm sanāksmēs.

  Pilar del Castillo Vera, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, ministr, komisār, šo pēcpusdien es runāju Gutiérrez-Cortines kundzes vārdā.

Mans pirmais punkts ir, ka EP nepārdodami un bez noteikumiem atbalsta UN partiju konferenci par bioloģiskās daudzveidības konvenciju.

Attiecībā uz šo, revolūcija, par kuru jābalso rīt ir centiens pastiprināt galvenos uzdevumus un starptautiskās konferences nolūks,: pirmkārt, nodrošināt vislabāko iespējamo aizsardzību faunas un floras resursiem; otrkārt, vecināt pastāvīgu zemes izmantošanu sugu un dabas saglabāšanai, pasargājot mūsu dabīgo ģenētisko kapitālu.

Sakarā ar to, jāņem vērā vairākas saglabāšanas programmas, jo īpaši ES jau pielietotie modeļi. Sevišķi, domāju par Natura 2000 un Habitats, kas izrādījies ļoti noderīgs.

E arī uzskatu, ka mums jāpieņem pastāvīgu pieeju mūsu darbam, izmantojot būtiskus elastīgus modeļus, jo dienas beigās daba ir dinamikas sistēma nemainīgā evolūcijā, kuru ietekme visas vajadzības, kuras tai izvirza, kā lauksaimniecība tā citas funkcijas.

Es uzskatu, ka jāizmanto vairāk uz zinātni u praksi pamatotus kritērijus, un ka jāņem vērā visi ekonomiskie un ar iespējamību saistītie aspekti.

Svarīgi jautājumi ir arī īpašnieku viedokļi un darba samaksas premiālā sistēma īpašniekiem, un tādēļ man Komisijai ir divi jautājumi? Ko tā domā par zinātnisko metožu pieteikumiem kataloģizācijā un dažādo sugu vai aizsargājamo vietu uzskaitē? Ko tā domā par visu līmeņu īpašnieku darba samaksas premiālo sistēmu?

  María Sornosa Martínez, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, ministr, komisār, mēs visi zinām, ka bioloģiskās daudzveidības zudums veido plašu ietekmi uz vidi, sabiedrību, ekonomiku un kultūru, turpmāk saasinot klimata izmaiņu negatīvo ietekmi.

Šīs situācijas sekas spēcīgi ietekmē vājāko. Bioloģiskās daudzveidības konvencija ir pasaules svarīgākais tiesiskais instruments bioloģiskās daudzveidības zuduma apkarošanā. Taču pastāv problēma: finanšu resursu trūkums ir galvenais klupšanas akmens, lai sasniegtu Konvencijas mērķus. Tādēļ es aicinu Padomi un Komisiju sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas finansēšanu visos atbilstīgos budžetos .

Vēlos izklāstīt noteiktus aspektus, kurus uzsver ar rezolūcijas priekšlikumu: pašreizējās bioloģiskās daudzveidības zuduma atzīšana Eiropas Savienībā, par ko notiek diskusijas šobrīd; kustība uz taisnīga, objektīva un tiesiski saistoša starptautiska režīma pieņemšana par pieeju ģenētiskajiem resursiem un dalīšanās labumos, kas no tā rodas; un iedrošinājums labākam pastāvīgai pārvaldībai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, ar nolūku pasargāt to no iznīcinošas prakses un nepastāvīgas zvejniecības darbībām, kuras ietekmē jūras ekosistēmu.

Es vēlos beigt savu runu ar teicienu, ka ir laiks darbiem un mēģināt atrisināt visas šīs problēmas, tā kā: lai gan es uzskatu, ka ir laiks – un mēs visu to zinām – laiks strādā pret mums un pret bioloģisko daudzveidību, ko mēs vēlamies pasargāt.

  Johannes Lebech, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, devītā COP sanāksme pa bioloģisko daudzveidību tiek apspriesta vislabākajā brīdī. Pirms dažām nedēļām, daudz tika runāts un rakstīts par biodegvielu, un lai būtu precīzi: biodegvielu nedrīkst ražot uz bioloģiskās daudzveidības rēķina. Mēs, protams, pašlaik izskatām Komisijas priekšlikumus direktīvai, kas sekmēs pastāvīgas enerģijas izmantošanu, tai skaitā biodegvielu. Parlamentam jānodrošina, ka tiek izveidoti strigti kritēriji saistībā ar vides ilgtspējīgumu šādas biodegvielas ražošanā. Mēs neko nesasniegsim cīņa pret globālo sasilšanu, ja samazināsim automobiļu saražoto CO2 izmešus un tai pašā laikā palielināsim CO2 izmešus izcērtot mežus un palielinot degvielas ražotnes, tādā veidā palaižot atmosfērā lielu daudzumu CO2 . sanāksme Bonnā būs laba iespēja uzsvērt biodegvielas ražošanas svarīgumu saskaņā ar pastāvīgām prasībām kā ES robežās tā ārpus tām.

2002. gadā partijas deva solījumu manāmi samazināt bioloģiskās daudzveidības zudumu līdz 2010. gadam globālā, reģionālā un valstiskā līmenī. Ir svarīgi, lai partijas turpina darbu šī mērķa sasniegšanai. Apvienoto nāciju konvencija par bioloģiskās daudzveidību atspoguļo globālo pamatnostādni bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai. Diemžēl daudzi starptautiski nolīgumi nosedzas ar zemākajiem kopējiem saucējiem. Tas ir nepaņemami, ja tas ietver dabas aizsardzību. ES jānosaka sev augsti standarti un jāmēģina pacelt starptautisko nolīgumu standartus. ES vairāk jācenšas pateicībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Pašlaik, mēs sakām vienu, bet darām ko citu. Tas var pazemināt ticamību mums. Taču Komisija un dalībvalstis cīnās par labāku bioloģiskās daudzveidības aizsardzību jo īpaši mežu un lauksaimniecības teritorijas, tā kā šajās teritorijās pastiprinās spiediens jo arvien vairāk tiek ražota biodegviela.

Kā mēs varam nodrošināt, ka bioloģiskās daudzveidība un biodegviela nenokļūst vienā un tai pašā situācijā? Mēs to varam panākt nosakot striktākas prasības. Tad iespējams būs sasniegt abus. COP 9 palīdzēs to nodrošināt.

  Zdzisław Zbigniew Podkański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana atspoguļo mūsdienu pasaules izaicinājumu. Tā nav tikai problēma par skaistuma saglabāšanu, bet arī vienmērīgums starp dabu un labo cilvēkos.

Daudzi gadu garumā mēs bijām pārliecināti par ķīmiskā piesārņojuma problēmu u ar citiem piesārņojuma efektiem uz civilizāciju, tādu kā vides pasliktināšanās, klimata izmaiņas, piesārņojums, mežu izciršana un dabiskās vides bojājumiem. Siltumnīcas efekts ir kļuvis par pēdējā laika galveno tematu. Diemžēl, bioloģiskā piesārņojuma problēma, ko izraisīja ģenētiski modificēti organismi netiek ņemta vērā, un mēs visi esam tajā iesaistīti. Mēs zinām, ka ķīmisko piesārņojumu var mainīt, bioloģisko piesārņojumu bieži nevar.

Tādēļ mums jāpieņem nepārprotams lēmums vai mēs sliecamies uz bioloģisko daudzveidību vai GMO. Mums jāizlemj kas mums rūp vairāk: cilvēki un to vide vai Monsanto un citu uzņēmumu intereses, kuras gūst no GMO milzīgus ieņēmumus. Ja vēlamies pasargāt bioloģisko daudzveidību, mums jānodrošina, ka tiek identificētas visvairāk apdraudētās sugas. Tad būtu iespējas noteikt mērķus o aizsargāšanai un novērst citas sugas no izmiršanas nākotnē. Mums jāatceras, ka ir viegli bojāt, bet bieži neiespējami atgriezt situāciju.

  Marie Anne Isler Béguin, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, šī acīmredzot nav pirmā reize kad apspriežam bioloģisko daudzveidību un , ka aicinām Padomi un Komisiju aizsargāt bioloģisko daudzveidību. Tas, ka par ES prioritāti esam padarījuši klimata izmaiņas ir pozitīvs solis, taču mums jāsaprot, ka konvencijas par bioloģisko daudzveidību un pārtuksnešošanās paliek šīs klimata izmaiņu ēnā.

Mēs zinām cik svarīga ir bioloģisko daudzveidība vai, kad nonākam līdz tam, dabas aizsardzība ir mūsu pašu izdzīvošanas interesēs, jo redzam, ka neskatoties uz pasākumiem, kurus veicam Eiropas vai globālajā līmenī, bioloģisko daudzveidība erozija turpinās; sugu izmišana turpinās. Mums jāatdzīst fakti: lai gan varam mēģināt iegrožot klimata izmaiņas, to pašu nevar teikt par sugām. Ja suga izmirst tad tā r zudusi uz visiem laikiem.

Šī problēma, šī liecība pilnībā jāintegrē. Ja zinām, piemēram, ka mums ir lieliski instrumenti kā Natura 2000 un Birds un Habitats direktīvas lai apkarotu bioloģisko daudzveidības degradāciju Eiropas Savienībā, un kad redzam pašlaik, ka ir vēl dažas dalībvalstis, kuras negribīgi īsteno Natura 2000, kas negribīgi maksā par Natura 2000, ir skaidrs, ka mums vēl ir tāls ceļš ejams.

Tā rezultātā, es patiesi ceru, ka Komisija turpinās atbalstīt Natura 2000 un turpinās atbalstīt šis divas direktīvas. Es lūgtu jūs Bonnas konvencijā ne tikai izveidot kritērijus biodegvielai, bet arī pieprasīt un iegūt nolīgumu par starpvaldību ekspertu grupas izveidi bioloģisko daudzveidības jomā, kā IPCC klimata izmaiņām, jo mēs varētu palīdzēt citiem sakārtot instrumentus ko paši īstenojam, bet viņi vēl nav īstenojuši.

  Jens Holm, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) uz zemes pastāv aptuveni 14 milj. dažādu dzīvnieku un augu sugu Tas norāda uz to, cik lieliska ir mūsu planēta, un uz lielo atbildību uz mūsu pleciem. Vairāk nekā 30 000 sugu pašlaik ir apdraudētas ar izmiršanu. Galvenais drauds ir cilvēki un ekonomiskā sistēma ko esam izveidojuši, kuras pamatā ir pastāvīgs pieaugums un patēriņš. Mēs uzskatām, ka to var sasniegt ar konkurenci, plānošanas vietā, un ar transportu vietējās ražošanas vietā. Nekāds brīnums, ka mēs saskaramies ar klimata katastrofu un bioloģisko nonākšana nabadzībā.

Mēs šo tieksmi varētu mainīt. Fakts, ka ES un tās dalībvalstis ir parakstījušas AN konvenciju par bioloģisko daudzveidību, protams, ir labi un tas var izrādīties svarīgs instruments. Tādējādi mēs uzņemamies, piemēram, darbības plānu rakstīšanu lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību un izveidotu aizsargājamo teritoriju globālo tīklu uz sauszemes un jūras, jā vienu piemēru. Taču, lielākais darbs jāveic ES. Jāuzņemas pamatdarbības, citādi mēs nekad nespēsim atrisināt vides problēmas, ar kurām saskaramies.

Es labprāt norādītu uz trīs jomām. Transporta neprāts – ES pamatā ir bez barjeru režīms, kuras netiek īstenotas dalībvalstīs. Preci jāražo tur kur tā sanāk lētāk. No 1993. gada līdz 2000. gadam garo maršrutu kravas automašīnas palielinājās kopumā par 30%. Kad ES un dalībvalstis subsidē infrastruktūru, autoceļi saņem vienmēr vairāk pastāvīgo līdzekļu nekā transportam vajadzētu. Bijušajā Austrumeiropā, jaunajās dalībvalstīs, ES veido īstu asfalta politiku ar gigantiskām subsīdijām autoceļiem. Jāstimulē dzelzceļš, nevis autoceļi. Tādējādi, es saku Komisijai: apskatiet subsīdiju politiku.

Runājot par subsīdijām, neticamu apmēru varētu padarīt ar subsīdijām lauksaimniecībai, 55 miljardi EUR katru gadu. Nevajadzētu izmaksāt subsīdijas ar tiešu negatīvo ietekmi uz vidi, un palīdzību lauksaimniecībai vajadzētu rezervēt vides pasākumiem un organiskai zemkopībai. Bioloģiskā daudzveidība un klimata gudrie risinājumi jāieraksta kā galvenie jautājumi lauksaimniecības politikā, nevis maksimālā peļņa.

Trešā pamatproblēma, kura jārisina ir iekšējais tirgus. Zinu, ka tā teikt ir līdzvērtīgi zaimošanai, bet ES vienkārši nevar turpināt ļaut tirgum ieņemt augstāku stāvokli pār progresīvo vides politiku. Pirms dažām nedēļām, ES komisārs Verheugen atbildēja man, sakot, ka pēdējo piecu gadu laikā Komisija iesniegusi sūdzību pret atsevišķām valstīm Eiropas augstākajā tiesā 19 reizes, jautājumos, kas saistīti ar vidi vai sabiedrības veselību. Patiesi biedējoši ir tas, ka visos šajos 19 gadījumos tiesa ieņēma Komisijas nostāju, citiem vārdiem sakot, ka dalībvalstis nedrīkstēja īstenot pasākumus, lai aizsargātu vidi vai sabiedrības veselību. Ja esam patiesi nopietni, vides garantijai ir jābūt vārda vērtē. Pašlaik mums nav vienas un diemžēl Lisabona Līgums mums vienu nedos. Ari tur tiks apstiprināta tirgus politika.

Nobeigumā, mūsu rezolūcijā mēs pieprasām ilgtspējīguma standartus biodegvielai. Vēlos izmantot izdevīgu un uzdot jautājumu, varbūt pat īpaši Padomei: vai esat gatavi noteikt vides kritērijus biodegvielai, bet arī biodegvielas sociālajiem standartiem, piemēram, garantējot biodegvielas pieļaujamo samaksu, savienības tiesības, utt., kuru mēs iegādājamies Savienībā?

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisār, pirms divām nedēļām es pārstāvēju Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju un pagaidu komiteju par klimatiskām izmaiņām neformālā vide Padomē Slovēnijā. Tika izskatīti divi galvene temati: rīcība ar klimata izmaiņām un dabiskās daudzveidības aizsardzība. Uzsvars bija uz dabisko daudzveidību, biomasu un biodegvielu attiecībā uz dabiskās daudzveidību mežos. Diskusijā apsprieda potenciālo biomasu no mežiem, enerģijas apgādes, jo īpaši otrās paaudzes biodegvielas, un pastāvīguma kritērijus biomasas izmantošanai no mežiem. Konference bija sekmīga, pateicoties Slovēnijas priekšsēdētājam Podobnic kungam.

Mēs redzam, ka daudzas sugas ir pakļautas izmiršanas riskam pateicoties mežu izciršanai un nelegālai mežizstrādei. Tie saskaras ar radikālām izmaiņām vidē un tādēļ nevar izdzīvot. Meži atbalsta plašu augu un dzīvnieku sugu daudzveidīgumu. Tādēļ ir svarīgi apturēt mežu izciršanu cik vien tas iespējams, lai aizsargātu dabisko daudzveidīgumu. Tas attiecas ne tikai uz valstīm ārpus Eiropas Savienības, bet noteikti arī uz Eiropas dalībvalstīm. Jāiedrošina laba mežsaimniecība, jo īpaši tā kā meži ir ļoti viegli ietekmējami citās jomās. Mežu izciršana izraisa arī nopietnu augsnes eroziju, īpaši kalnu reģionos, un traucē ūdens līdzsvaram, kuram ir galvenā nozīme dabiskajā daudzveidībā.

Globālā sasilšana var arī ietekmēt vairākas sugas. Sugu izplatības zona ievērojami mainās, kā rezultātā dažas sugas tiek nopietni apdraudētas, īpaši ziemeļu reģionos. Mežizstrāde tropiskajos reģionos šķiet vienīgi palielina sasilšanu, daļēji dēļ tā, ka ievērojami pazeminās CO2 krājumu apjoms. Taču, piemēram, Nature and Science pēdējo gadu laikā publicētie pētījumi parāda, ja palielinās meži, palielinās metāna emisijas, siltumnīcas gāze ir 23 reizes stiprāka par CO2. temperatūrai paaugstinoties pieaug izdalītai metāns un rodas vairāk saules gaismas. Īpaši tropiskajos reģionos, metāns izdalās ievērojami vairāk. Vietās kur iestādīts mežs, palielinās CO2 absorbēšanas ietilpība, bet dažas CO2 absorbcija tiek tādējādi atcelta pateicoties tam, ka palielinās metāna emisijas. Tomēr, līdzsvars ir pozitīvs fakts, noteikti ne tropiskos reģionos.

Visbeidzot, faktori, kurus es minēju kā negatīvi ietekmējošus bioloģisko daudzveidību ir diemžēl saasinājušies dēļ pašreizējās biodegvielas ražošanas, kurai ir nelabvēlīgs efekts īpaši uz tropisko litus mežu. Mežiem, kuri ir mājas plašai sugu daudzveidībai, tiek aizvietots ar plantācijām, tikai dažām sugām. Turklāt, tām ir kaitīga ietekme, siltumnīcas gāzes, absorbcijas spēja un pārtikas cenu izteiksmē. Esmu gandarīts, ka tas ir minēts rezolūcijā. Jebkura gadījumā mums jābūt piesardzīgiem ar otras paaudzes biodegvielu.

  Priekšsēdētājs. − Tas, ka jūs esat to uzrakstījis nenozīmē, ka jums tas ir jānolasa, ja trūkst laiks.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā šis debates un Zemes dienu vakar, I vēlētos izcelt steidzamo vajadzību pēc labākas bioloģiskās daudzveidības koncepta izpratnes un tās iesaistīšanu mūsu sabiedrībā. Tas ir trūcīgi izprasts koncepts

Īstenībā visas zemes ekosistēma un tās sniegums ir dramatiski pārveidojies cilvēka darbības rezultāta. Pašreizējas bioloģiskās daudzveidības zuduma rādītājs ir straujās nekā tas jebkad bijis cilvēces vēsturē un nav nekādu pazīmju, ka process palielināsies. 2010 – kā jums klājas!

Daudzi dzīvnieki un augi ir mainījuši skaitu un ģeogrāfisko izvietojumu. Kamēr sugu izmiršana ir dabīga Zemes vēstures sastāvdaļa, cilvēka darbība pagājušajos gados ir palielinājusi izmiršanas attiecību vismaz simts reizes salīdzinājumā ar dabisko attiecību. Rūpīgi izpētītās grupās, no 12% līdz 52% sugu draud izmiršana, saskaņā ar IUCN Red List. Kopumā, visapdraudētākās sugas ir tās, kuras atrodas barības ķēdes augšgalā, kurām ir zemāks populācijas īpatsvars, kur dzīvo ilgāk, vairojas lēnāk un dzīvo ierobežotās ģeogrāfiskās zonās.

Daudzu sugu grupu robežās, tādās kā amfībijas, Āfrikas zīdītāji un putni, kas dzīvo lauksaimniecības zemēs, vairākums sugu ir saskārušās ar savas populācijas un ģeogrāfiskā izkārtojuma maiņu. Izņēmumi pastāv vienmēr pateicoties cilvēku intervencei, tādām kā aizsardzība rezervātiem vai sugām, kuras pastāv ainavas, kur valda cilvēks.

Cilvēkiem jāliek saprast to pieaugošā ekoloģiskā ietekme, ko tā sasniedz vēl tālu aiz ES robežām un ka mūsu dzīvesveids tieši ietekmē vietējos cilvēkus pasaulē kas attīstās. Kamēr lielākai daļai no mums vismaz ir kāda izpratne par klimata izmaiņu problēmu, daudziem vēl nav izveidojusies saikne starp klimata izmaiņām un bioloģisko daudzveidības zudumu.

Patiesi, šajā zonā, domāju, ka mums jāsaskaita konvencijas par bioloģisko daudzveidību darbs un partiju konference par klimata izmaiņām. Patiesībā, es pa atļautos vaicāt vai mums vēl joprojām r nepieciešams atsevišķi COP par bioloģisko daudzveidību. Ar jautājumu ir jāsaskaras un es apmeklēju pagājuša gada COP Ņujorkā.

Jā, es piekrītu, ka klimata izmaiņu atvieglojums un pieņemamie pasākumi, tai skaitā mežu izciršanai, jāatbalsta bioloģisko daudzveidība. S atbalstu komisāra Wallström komentāru, attiecība uz jūras bioloģisko daudzveidības jautājumiem. Mums šeit jārunā par aukstā ūdens koraļļiem un jūras pauguriem, kuri bagātīgi un bieži sniedz patvērumu unikālai ekosistēmai. Mums trūkst daudzu zinātnisku zināšanu par ietekmi uz klimata izmaiņām jūras zonās. Mums jāatceras, ka vairāk nekā 70% pasaules virsmu klāj okeāni, 97% visas planētas ūdens satur okeānos un okeāni nodrošina 99% Zemes dzīvojamās platības.

Nobeigumā, Priekšsēdētāja kungs, lai vairāk nepaaugstinātu jūsu asns spiedienu. Būsim viens pret otru atklāti. Pirms sešiem gadiem Johannesburgā izvirzīto mērķi nebūs iespējams sasniegt. Beigsim muļķot sevi un izbeigsim runas.

  Anne Ferreira (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, ministr, dāmas un kungi, Vides komiteja r pieņēmusi ļoti labu rezolūciju un es ceru, ka Eiropas Komisija un Dalībvalstis ņems vērā neskaitāmos tā ieteikumus, īpaši aicinājumu pēc līderisma un Bonnas konferences pārliecības, kā arī pūles tās teritorijā apturēt dabīgās daudzveidības zudumu Eiropas Savienībā līdz 2010. gadam.

Es vēlētos runāt par trīs rezolūcijā minētiem punktiem. Pirmais ir biodegvielas problēma un daži no maniem kolēģiem deputātiem jau ir to minējuši. Tiem ir ievērojama vides ietekme uz mežiem un lauksaimniecības zemi kā ari tās attīstības ietekme uz pārtikas resursiem turpinās pieaugt. Nebūtu jābūt konkurencei starp lauksaimniecības produktiem, kas paredzēti pārtikai, un tiem, kuri paredzēti rūpniecībai, neatkarīgi no tā, vai tie ir biodegvielu vai agroķīmijas nozarei. Jāizveido skaidra saikne starp pārtiku un lauksaimniecību.

Nākamais punkts attiecas uz jūras dabisko daudzveidību. Mēs esam bijuši lēni risinot šo problēmu. S pilnībā atbalstu rezolūcijas aicinājumu rīkoties ātri, īpaši izveidot jūras aizsargājamās zonas.

Galējais punkts attiecībā uz GMO. Mēs kopumā zinām pētījumus, kuri parāda savu negatīvo ietekmi uz vidi un augsni. Mēs zinām, GMO rezultātus par piesārņojuma izplatīšanās tradicionālajos gaudos, kuri traucē saglabāt bioloģisko daudzveidību.

Papildu, rūpnieciskā koncentrācija sēklu nozarē u fakts, ka tos kontrolē daži daudznāciju pārstāvji rada bažas. Šī ir situāciju, pret kuru Komisijai u dalībvalstīm jāizturas vērīgi.

Visbeidzot partju konference Kurtibā, Brazīlijā 2006. gada martā nolēma uzturēt moratoriju. Tas bija lielisks lēmums, bet tagad mēs varētu gribēt izvērtēt vai moratorijs ir pietiekams un vai aizliegt izmatot šāda veida vienreizējas izmantošanas GM sēklas.

Ko grasās darīt Komisija un dalībvalstis attiecībā uz šiem punktiem partiju konferencē Bonnā? Vai jums jau ir plāns par ilgtspējīguma kritērijiem attiecībā uz biodegvielu, ar kuriem varētu iepazīstināt Bonnā?

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, kā Doyle kungs agrāk teica, man likās, ka man ir garāks laiks, bet izmantojot jūsu augstsirdību, es izmantošu vienu ar pusi minūti.

Bioloģiskā daudzveidība ir būtiska lai garantētu Zemes ekosistēmas izdzīvošanu un uzturētu nenovērtējamu ģenētisko baseinu atšķirīgu sugu specifiskajām īpašībām. Parlaments ir divkāršojis savas bažas par bioloģiskās daudzveidības zudumu, izmantojot 2007. gada 22. maija rezolūciju, taču viens no galvenajiem apstākļiem, kas neļauj apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu ir gan Komisijas, gan Padomes efektīvas rīcības trūkums, kuras abas rada iespaidu, ka tām ļoti rūp šis jautājums teorētiski un ka praksē tās cieš no gribasspēka un apņēmības trūkuma, pārliecinoties, ka īstajos vārdos, pilnībā ir īstenotas atbilstīgās direktīvas un ka ir izpildīti starptautiskās un iekšējās saistības.

Cerēsim, ka pat šajā vēlajā stadijā, Komisija un padome rīkosies noteikti un konstruktīvi palīdzot, daļēji izmantojot savu stingro nostāju, kas tiks izmantota Bonnas konference, lai efektīvi pasargātu bioloģisko daudzveidību.

  Priekšsēdētājs. − Matsakis kungs, patiesībā, Doyle jaunkundzei un jūsu grupai tika iesnegti manis iedotie laiki, tā ir jūsu grupas paklausība un viņu sliktā saziņa ar jums, ja deputāts runā ne savā valodā, es vienmēr dodu papildu laiku – un ne tikai angļu valodā.

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, visi no mums kuri ir runājuši, ir izteikuši mūsu saistības lielākais sugu aizsardzībai un bioloģiskai daudzveidībai. Mēs zinām, ka dabas saglabāšanas direktīvas un dabas saglabāšanas tīkla zonas, kuras radījis Natura 2000 ir veiksmes stāsts Eiropas Savienībai. Taču, visi šie labie vārdi un visas šīs saistības nedrīkst novērst uzmanību no fakta, ka – kā jūs minējāt, komisār – tās nav vienīgi klimata problēmas, kas parādījās virsrakstos; diemžēl tas skar arī sugas un dabas saglabāšanu.

Pārāk bieži, apdraudētās sugas tiek attēlotas kā sīkumi, kas aptur vai traucē celtniecības projektus. Tādēļ, es uzskatu, ka ir apkaunojoši, ka Vācijā, no visām valstīm, kas uzņems partiju konferenci, konservatīvistu Land valdība, piemēram, Hesse un Lejassaksija ir sākusi Bundesrat iniciatīvu, kura rada triecienu šim ES veiksmes stāstam.

Tam trūkst ticamības, ka Vācija nosauc vairāk dabas saglabāšanas zonas un vairāk draudēto sugu aizsardzības nekā nabadzīgākās valstīs, kamēr mēģinām mazināt dabas saglabāšanu Eiropas Savienībā. Diemžēl tā nav tikai Vācija! Samērā strauji Eiropas Parlamenta liberālā grupa noturēja semināru par šo problēmu. Stoiber kunga uzbrukums dabas saglabāšanai Eiropā tika vadīts tieši tādā pašā veidā, maskējoties ar „vienkāršošanu”.

Es ceru, ka jūs priekšsēdētājs kundze, atkal sniegsiet skaidru solījumu Eiropas Savienībai, ka jebkurš mēģinājums...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) paldies, Priekšsēdētāja kungs. Matsakis kungs jau minēja īstenošanas problēmas un es vienkārši velētos sniegts dažus piemērus. Eiropā un Karpatu baseinā mūsu mežu aizsardzība ir vairāk kā izaicinājums. Dažās vietās mežus aizdedzina, citās tos iznīcina vai vienkārši izzog. Karpatos vai, piemēram, Sajólád jau ir nozagti 30–40 % mežu. Nelegāla izciršana samazina bioloģisko daudzveidību, izraisa eroziju un rada 20 % siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Lai to apturētu, četri no EP deputātiem nosūtīja rakstisku paziņojumu Komisjai par likumu, kas ļautu ES pārdot vienīgi priedes un koku izstrādājumus no legālām un kontrolējamām cirsmām. Es aicinu savus kolēģus parakstīt atbalstu šim jaunajam paziņojumam.

Saglabāt bioloģisko daudzveidību ir valstiski svarīgs mērķis. Ungārijas valdības nostāja par Natura 2000 vietu neievērošanu ir tāda, ka šonedēļ, kad mēs svinējām Zemes dienu, Centrālās Eiropas Rallijs, kas ir daļa no Dakaras rallija, tika organizēts vietās ar paaugstinātu vides aizsardzību un pat Natura 2000 minētās vietās. Netika veikts ietekmes uz vidi novērtējums, nekādi rehabilitācijas vai aizsardzības plāni, pat nebija licences, kas ļautu rīkot šādas sacensības. Nekādi ienākumi nevar kompensēt ļaunumu, kas tiek nodarīts videi. Bet ar putniem mums neveicas labāk. Vēl tikai pirms divām nedēļām Eiropas Komisija nosūtīja Ungārijai rakstisku brīdinājumu, jo Ungārija nav ieviesusi nekādus valstiskus pasākumus savvaļas putnu aizsardzībai.

Taču es nevēlos minēt tikai sliktus piemērus. Nesen Ungārijā tika parakstīts unikāls brīvprātīgs nolīgums ar Eiropu, pateicoties manai iniciatīvai, kas aptur putnu bojāeju gaisa elektrības kabeļu dēļ. Saskaņā ar šo projektu sabiedrība, elektroenerģijas nozare un valsts vienojās, ka līdz 2020. gadam Ungārijā jāizveido drošs „debess koridors”, izveidojot kabeļus, izolāciju utt., lai debess būtu brīvā no kavēkļiem. Šis ir svarīgs nolīgums, ar lielu nozīmi, un ir pelnījis Eiropas uzmanību un atbalstu. Paldies.

  Magor Imre Csibi (ALDE). - (RO) Bonnā notiekošās partijas sanāksmē par bioloģiskās daudzveidības konvenciju, apspriedīs arī mežu bioloģiskās daudzveidības problēmu.

Šis ir jutīgs jautājums, kam līdz šim nav rasts pastāvīgs risinājums. Mežu bioloģisko daudzveidību apdraud globāla mēroga nelegāla mežu izciršana. Tās ietekme ir būtiska, lielākoties neatgriezeniska bioloģiskās daudzveidības samazināšana. Turklāt mežu izciršana ir trešais lielākais globālās sasilšanas faktors.

PECH 2007. gada rezolūcijā par tirdzniecību un klimata izmaiņām izteica savu nostāju attiecībā uz mežu izciršanas milzīgo ietekmi uz klimatu, ilgtermiņa ekonomiskajām iespējām atstāt mežus neskartus, kā arī par tā nozīmi.

Arī es novērtēju ES iniciatīvu par rīcības plānu, lai īstenotu tiesību aktus par mežiem, to pārvaldību un tirdzniecību.

Esmu pieminējis Eiropas darbības, kuras diemžēl nesniedz vēlamos rezultātus. Piemēram, īstenojot rīcības plānu, 70% ES valstu līdz 2007. gada aprīlim neveica nevienu šo darbību.

Mums jāatrod globāls risinājums pēc iespējas ātrāk. Es iedrošinu ES delegātus Bonnas konferencē atbalstīt standarta definīciju uzmetumu par to, kas ir nelegāla izciršana un tas atbalstītu racionālu mežu izmantošanu.

Turklāt, es iedrošinu uzsākt diskusijas attiecībā uz globāla mehānisma ieviešanu, kas pārraudzītu koku ciršanu un tirdzniecību.

  Richard Seeber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības moto ir „vienotība nevienādībā” bet kā zināms, šajā pasaulē šī nevienādība pēdējo 150 gadu laika ir satraucoši samazinājusies. Zaudējumu attiecība pašlaik ir 1000 līdz 10 000 reizes augstāka nekā visas zemes vēstures laikā. Pasaules saglabāšanas savienība (IUCN) pašlaik uzskaita ap 15 600 sugu, kurām draud izmiršana visa pasaule. Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) lēš, ka galvenās kviešu un maizes ražotājvalstis ir zaudējušas vairāk nekā 80 % no savs dabiskām šķirnēm un šie skaitļi ir vienīgi aisberga virsotne, tā kā zinām, ka līdz šim brīdim, vienīgi ap 1,7 milj. no pasaulē uzskaitītajiem 13 milj. dzīvo radību ir identificētas un aprakstītas. Mēs zinām, ka klimata izmaiņas saasina situāciju. Taču mēs vienlīdz zinām, ka šīs bioloģiskās daudzveidības zudums samazina mūsu iespējas reaģēt uz klimata izmaiņām, tādēļ mēs saskaramies ar patiesi grūtu dilemmu.

Diemžēl tad man jājautā Komisijai, kāpēc mēs nevirzāmies uz ilgtspējīgumu un sugu daudzveidīgumu visās mūsu politikas zonās? Kāpēc vairāk nepētām un nepilnveidojam sugu līdzāspastāvēšanu, un cilvēku?

Ikviens, kas seko šīm debatēm, gūst iespaidu, ka dažu dzīvotņu izveide un putnu aizsardzība ir pietiekams pasākums. Taču tā ir tikai aisberga virsotne. Kāpēc mēs neiesaistām savus pilsoņus šādu uzdevumu risināšanā, kurā mums visiem jāiedalās? Komisijai ir jāveic mājas darbs, un tas pats attiecas uz mums Eiropas Parlamentā un Padomē. Apmeklēt konferences un parakstīt deklarācijas nav pietiekams pasākums. Ir laiks darbiem, un tas nozīmē darboties kopā!

  Anders Wijkman (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es domāju ja vien būtu jāaptur bioloģiskās daudzveidības zudums, atliktu vien apturēt tropisko mežu samazināšanu. Katru gadu, pazūd no 14 līdz 15 hektāriem. Mēs šo problēmu izskatām gadiem un bez īsta progresa.

Šī problēma ir tajā, ka ekosistēmas sniegumam tirgū, vai nu mēs runājam par oglekļa samazināšanos, bioloģisko daudzveidību vai reģionāliem klimata vai hidroloģiskās sistēmas noteikumiem, nav īstas nozīmes. Tā ir mūsu ekonomiskā modeļa nepilnība, un tik ilgi kamēr mēs nekompensēsim mežu īpašniekiem tās vērtības – ka vairs nav izdevīgi izcirst mežus, bet apsaimniekot tos – šī mežu izciršanas attiecība pieaugs.

Pastāv risinājums – iekļaut mežus emisiju tirdzniecībā. Taču Komisija tam nepiekrīt un tam ir savi iemesli. Problēma ir tā, ka jūs nepiedāvājat alternatīvu un mēs visi zinām, ka pastāv ļoti ierobežoti finanšu resursi Bioloģiskajā konvencijā – un nešķiet, ka tādi nākotnē parādīsies.

Es zinu, ka Komisijai rūp tropu mežu izciršana tik pat cik mums, bet problēma ir – kur ir jūsu alternatīva? Mums ir vajadzīga pakete. Mums vajadzīga pastāvīga pieeja, kas risina klimata izmaiņas, oglekļa samazināšanos, bioloģisko daudzveidību un nabadzīgāku cilvēku iztikas līdzekļu aizsardzību. Līdz šim tas nav noticis. Lūdzu, sniedziet mums alternatīvu, lai mums ir kaut kas uz galda un varam to pārrunāt, citādi baidos, ka mežu izciršana un bioloģiskās daudzveidības zudums turpināsies.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, lauksaimniecības ražošana ir kļuvusi saspringtāka, lai apmierinātu palielināto pieprasījumu pēc lauksaimniecības produktiem un izejmateriāliem, kurus ražo cita veida patēriņam. Šis pastiprinājums ir radies, pateicoties biodegvielas un biomasas ražošanai . mēs zinām, ka intensīva zemkopība kaitē bioloģiskajai daudzveidībai. Pamatojoties uz to, rodas jautājums, kā saskaņot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu ar intensīvu ekonomikas un infrastruktūras attīstību.

Mūsdienīgai bioloģiskās daudzveidības pārvaldībai vajadzīgs labāk uzraudzīt procesus, ko izstrādā un kas ir piemēroti investēšanai zinātniskos pētījumos. Mēs esam ieguvuši no ekonomiskās attīstības un tādēļ mums daļa no ieguvumiem, tā teikt, daļa no saņemtās peļņas, jāziedo bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai. Būtībā mums jāsaprot, ka vides saglabāšana un aizsardzība prasa globāla un vietējā līmeņa darbības. Katram no mums jāveic darbības kā indivīdam tāpat kā visai ekonomikas nozarei. Šis ir izaicinājums mums visiem.

  Paul Rübig (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos dzirdēt ,vai Komisija attiecībā uz KLP veselības pārbaudi ir sniegusi kādu ierosinājumus par virzību uz priekšu, jo īpaši, nākamajās finanšu perspektīvās. Atjaunojamā enerģija un biodegvielas, protams, ir galvenais mūsu izaicinājums un tas jāiestrādā veselības pārbaudes finanšu pamatnostādnē.

Tas būs izšķirošais faktors attiecībā uz CO2 politikas attīstību, kuru, protams, mēs esam spiesti samazināt saskaņā ar Kioto protokolu. Mans īpašais jautājums ir, kādus priekšlikums Komisija šeit izteiks?

  Hubert Pirker (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs debatējam par to, kā pasargāt bioloģisko daudzveidību nākamajām paaudzēm, tomēr tai pašā laikā mēs pieņemama pasākumus, kuri ir pretrunīgi. Pēc sākotnējās eiforijas, kas valdīja saistībā ar agro–dīzeļa ražošanu, mēs tagad zinām, ka tai arī ir pretrunīga ietekme, ne tikai tāpēc, ka, lai saražotu vienu litru agro–dīzeļa, ir vajadzīgs 9000 litru ūdens un ka tas rada slāpekļa emisijas, kuras ir daudz kaitīgākas par CO2. Mēs zinām arī, ka enerģijas ražošanā izmantojamu augu audzēšana apdraud un pat iznīcina sugu daudzveidīgumu.

Saskaņā a šiem jaunajiem atklājumiem un interesi par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vai jūs plānojat atcelt lēmumus, kurus mēs pieņēmām par agro dīzeļa maisījumu vispārpieņemtās degvielās? Vai jūs plānojat ieguldīt jaunos pētījumos un, iespējams, alternatīvas stratēģijas izveidošanā, lai mēs būtu informēti par negatīvo ietekmi u sekām?

  Janez Podobnik, Padomes priekšsēdētājs. − (SL)

Vispirms es vēlos pateikties jums par šīm debatēm. Es piekrītu, ka ir patiesa māksla runāt kodolīgi, sintētiski un vienkārši par tādām nopietnām un kompleksām problēmām kā bioloģiskā daudzveidība. Tas bija viens no iemesliem, priekšsēdētāja kungs, kāpēc jums radās problēmas iekļauties debatēm atveltītajā laikā.

Ļaujiet man sniegt īsus pirmos komentārus par jūsu debatēm. Sākšu ar apgalvojumu, kurā jūs apstiprinājāt Padomes nostāju, ka klimata izmaiņas un ietekme uz bioloģisko daudzveidību ir saistītas un savstarpēji atkarīgas. Jūsu debates bija izvērstas un skāra vairākas problēmas, sniedzot nelielu ieskatu Bonnas sanāksmē. Tās skāra arī mūsdienīga, 21. gadsimta cilvēka dzīvesveidu, sākot ar atkritumu un transporta politiku, kā arī skarot jautājumu par pastāvīgu ražošanu, pastāvīgu patēriņu utt.

Varu jums apliecināt ar personīgo pārliecību, ka Eiropas Savienībai ir labi mehānismi un mums ir pasākumi. Es jau minēju savā ievadrunā, ka mūsu pamatmērķis bija būt Bonnā un cīnīties par īstenošanu, virzīties pretī realitātei un turpināt mūsu ceļu no vārdiem uz darbiem.

Jūs jautājāt par finanšu resursiem. Mēs esam noteikuši un vienojušies par finanšu mehānismiem Eiropas līmenī. Vēlos uzsvērt, ka Bonnā Padome meklēs jaunus un inovatīvus finanšu resursus. Ar to es domāju, globāli, nevis Eiropas līmenī. Vēlos vērst uzmanību uz nepieciešamību saistīt nozares, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību. Jo īpaši vēlos uzsvērt privātā sektora lomu. Trīs prezidentūras, Vācija, Portugāle un Slovēnija, ir centušās nodrošināt, ka Bonnā tiks izskatīta problēma par privātā sektora iesaistīšanu bioloģiskās daudzveidības problēmā. Konference par uzņēmējdarbību un bioloģisko daudzveidību, kas norisinājās Portugālē, bija ļoti veiksmīga. Ceram, ka Bonnā mēs izmantosim Portugālē ierosinātos risinājumus.

Es vēlos pateikties Blokland kungam, kurš minēja neformālo sanāksmi ar vides ministru Ļubļanā. Blokland kungs piedalījās divu jūsu komiteju vārdā un es vēlos pateiksies viņam par to. Mēs izskatījām mežu, pastāvīgas mežu ekspluatācijas problēmas un to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, kā arī iespēju izmatot to biomasai un otrās paaudzes biodegvielai.

Vēlos informēt, ka Padome ir informēta par pastāvīgo kritēriju nopietnību un sarežģītību biodegvielas un biomasas ražošanā. Tas bija arī iemesls, kāpēc mēs piekritām Komisijai un sadarbojāmies ar to, lai veidotu darba grupu, kas nākamā mēneša COREPER ierosinās labus kritērijus ilgtspējīgai biodegvielas ražošanai. Tad šie kritēriji kļūs par neatņemamu sastāvdaļu direktīvās, ko pašlaik pieņemam. Īpašs paldies tiem, kuri papildus sociālajai ietekmei un biodegvielas ražošanas kaitīgajai ietekmei minēja arī to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Dažkārt mēs to aizmirstam.

Nobeigumā šis īsais komentārs, kas atkārtojas, ka globālajā līmenī mēs strādājam lai izveidotu aizsargātu reģionu tīklu pa sauszemi un jūru. Eiropas Savienībai ir labi un efektīvi instrumenti Natura 2000 un ir svarīgi, ka tos īsteno valsts un Eiropas līmenī.

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka šīs dzīvīgās un kompetentās debates ataino šīs palātas ieinteresētību šajās problēmās. Es noteikti zinu, ka izsakos priekšsēdētāja Dimas vārdā, kad saku, ka vēlos pateikties jums par Parlamenta interesi attiecībā uz šīm problēmām. Es atpazītu dažus iepriekšējos kolēģus cīņā par vides aizsardzību un bioloģisko daudzveidību.

Homo sapiens kā sacensībās ir interesanta lieta, jo mēs varam lidot uz mēnesi, varam veikt masu saziņu, izmantojot informācijas tehnoloģijas un mēs noteikti varam sarunāties. Bet mēs nevaram izveidot degunradzi vai zuti vai mazu zilu puķi, un, ja šo radību vairs nav, to nebūs nekad, kā jūs pariezi minējāt.

Es sniegšu komentārus tikai par dažām lietām, kuras ir svarīgākās. Es vēlos sākt ar biodegvielas problēmu, jo tās pašlaik ir ļoti dzīvīgas debates visos plašsaziņas līdzekļos un liela problēma un izaicinājums mums visiem. Kā jūs zināt, Eiropadome vienojās par šo 10 % biodegvielas mērķi, kam piemēroja ļoti skaidrus nosacījumus, un mūsu nostāja Eiropas Savienībā ir tāda, ka mēs vēlamies ilgtspējīgas biodegvielas, kuras negatīvi neietekmē vides vai pārtikas ražošanu. Mēs Komisijā izskatām ilgtermiņa ieguvumus no biodegvielas, samazinot CO2 emisijas, jo, atcerieties, šodienas alternatīva ir nafta. Apgādes drošība u lauksaimniecība var iegūt jaunas iespējas, pateicoties izveidotajiem principiem. Ierobežotais 10 % mērķis, robusts ilgtspējīguma kritērijs, kā arī mērķis izveidot otrās paaudzes biodegvielas – tas ir īsts izaicinājums: nodrošināt, ka varam virzīties cik ātri vien iespējams otrās paaudzes biodegvielas izmantošanā.

Bet mums arī būs jārīkojas starptautiski šajā problēmās un jāpārliecinās, ka pastāv ilgtspējīguma kritērijs un ka tas neizraisa pārtikas krīzi.

Kā arī, atbildot Wijkman kungam, ka šī visa mežu izciršanas problēma tiks risināta ziņojumā, kā es saprotu šajā vasarā vai agrā rudenī šī problēma arī tiks pārrunāta.

Tajā pašā laikā ir nepieciešams uztvert visas debates, kas risinās, lai pārliecinātos, ka sagatavojam labas diskusijas un labu diskusiju par mežu izciršanu. Tā jāgatavojas arī sarunām par klimata izmaiņām.

Vēlos teikt Doyle jaunkundzei, ka varbūt galvenā lieta ir nevis censties apvienot sarunas starp dažādām partiju konferencēm, bet drīzāk pārliecināties, ka gūstam maksimālus kopējos ieguvumus, īstenojot gan pasākumus klimata izmaiņu apkarošanai, gan pārliecinoties, ka nezaudējam savus mērķus attiecībā uz bioloģisko daudzveidību.

Tādēļ es domāju, ka tas ir tas, kas jāveic tagad, jo īpaši, ja runājam par tropu mežu aizsardzību un ilgtspējīguma kritēriju biodegvielām nodrošināšanu.

Es domāju, ka mums vajag tiekties nevis uz to ko mēs jau zinām, kas ir neiespējami vai novedīs līdz administratīvi vai citādi neiespējamai politiskai situācijai, bet mēģināt īstenot. Tas tiek apspriests visās debatēs par likumdošanu un noteikumiem, un drosmīgiem mērķiem. Mums viņi ir. Mums jau tie ir, bet šobrīd tas ir īstenošanas jautājums un, protams, darbošanās, kā jau centos jums teikt, septītajā punktā, ka mūsu mērķis pārrunās, lai pārliecinātos, ka strādājam arī ar starptautiskiem partneriem, lai nodrošinātu, ka mums ir labs zinātniskais pamats, kuru pielietosim konkrētai īstenošanai. Būtībā tas ir tas, ko vēlējos teikt.

Visbeidzot, izveidotais rīcības plāns ir par integrēšanu, arī KLP politiku.

Tādēļ domāju, ka ir jānodrošina, ka pārliecinām gan dalībvalstis, gan visas mūsu iestādes darīt visu, lai sasniegtu mūsu mērķus.

Es nekavēšu vairāk. Es zinu, ka mums jāturas pie sava laika grafika, tādēļ atļaujiet vēlreiz pateikties par debatēm un vēlos apliecināt jums, ka priekšsēdētājs Dimas personīgi plāno apmeklēt ministrijas 9. COP segmentu. Es esmu pārliecināts, ka viņš cer jūs tur satikt, un es sagaidu jūsu atbalstu veiksmīgā šo svarīgo sanāksmju iznākumā.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. – (PL) es pilnībā atbalstu izskatāmo rezolūciju.

Partiju devītā konference par ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību notiks Bonnā 2008 gada maijā. Dažādu valstu pārstāvji vērtēs bioloģisko daudzveidības zudumu, kas valda pasaulē. Pārstāvji izskatīs arī taisnīgu un godīgu veidu, kā sadalīt no ģenētisko resursu izmantošanas iegūtos ieguvumus. Bioloģiskās daudzveidības zudumam mežos ir īpaši negatīvas sekas. Tas ietekmē mežu izciršanas attiecību un paātrina klimata krīzi. Es atbalstu bažas, ka klimata izmaiņas veicinās lielāku bioloģisko daudzveidības zudumu pasaulē un beigsies ar vides degradāciju un zināmu sugu izmiršanu. Tam savukārt būs negatīva ietekme uz cilvēku attīstību un cīņu pret nabadzību. Ir zināms, ka mežu izciršana un mežu degradācija rada 2 % no pasaules oglekļa dioksīda emisijām.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ticība Eiropas Savienībai ir nopietni kompromitēta, jo dalībvalstis nav efektīvi īstenojušas tiesību aktus attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un direktīvas, kas saistītas ar putniem un dabisko vidi. Pretestība noteiktām politiskām darbībām izraisa līdzīgu negatīvu ietekmi. Kā piemēru varu minēt neietiekamās pūles, lai īstenotu saistības, kuru mērķis ir apturēt bioloģisko daudzveidību zudumu procesu ES teritorijā līdz 2010. gadam. Kā arī pastāv nevēlēšanās iesaistīties pārrunās attiecībā uz instrumentu, kas ļautu piekļaut un dalīt ieguvumus, un nevēlēšanās piešķirt papildu līdzekļus, lai īstenotu līgumus valstu attīstībai.

SĒDI VADA: DIANA WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece