Debašu stenogramma

Trešdiena, 2008. gada 23. aprīlis - Strasbūra

12. Jautājumu laiks (jautājumi Padomei)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir jautājumu laiks (B6-0019/2008).

Padomei ir iesniegti šādi jautājumi.

  Priekšsēdētājs. Jautājums Nr. 1 Manuel Medina Ortega (H-0154/08)

Temats: Šengenas zonas paplašināšana

Vai Padome ir novērtējusi nesenās Šengenas zonas paplašināšanās politiskās sekas un ietekmi uz attiecībām starp ES un kaimiņvalstīm – ES dalībvalstīm vai citām valstīm – kas tagad robežosies ar paplašināto Šengenas zonu?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Ir pagājuši četri mēneši kopš Šengenas zonas pēdējās paplašināšanās pagājušā gada 21. decembrī. Kā jūs zināt paplašināšanās process netika pabeigts līdz pat marta beigām, kad tika atceltas robežkontroles lidostās. Tādēļ nav bijis daudz laika vai iespēju veikt novērtējumu par paplašināšanās vispārējo politisko ietekmi uz attiecībām starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piemēros Šengenas noteikumus, un kaimiņvalstīm.

Tomēr dažas no Padomes darba partijām jau ir apsvērušas tādu jautājumus kā dažu dalībvalstu, kas piedalās Šengenas zonas paplašināšanā, robežu iestāžu reorganizācija, kā arī kā nelegālās imigrācijas izmaiņās un tendences, kuras varētu būt paplašināšanās sekas. Neapšaubāmi Šengenas zonas paplašināšanās ļoti pozitīvi ietekmēja Eiropas Savienības vīzu politiku, jo īpaši attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem. Viņi var ceļot pa visu Šengenas zonu ar jaunas dalībvalsts izdotu vīzu, kas iepriekš tā nebija.

Turklāt Eiropas Savienība jau ir noslēgusi vienošanās ar Austrumeiropas valstīm un ar Rietumbalkānu valstīm par vīzu izdošanas vienkāršošanu.

  Manuel Medina Ortega (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, ministr, paldies par jūsu atbildi. Tā kā jūs nākat no valsts, kas ir šajā situācijā, esmu pārliecināts, ka Slovēnijas prezidentūra ar lielu interesi seko notikumu gaitai.

Es personīgi esamu apmeklējis dažas valstis, kas atrodas šajā situācijā – no vienas puses, es ceru, ka iegūsim nodrošinājumu uz mūsu robežām, no otras puses, mums nav vēlēšanās, lai ES uzbūvētu jaunu sienu, jaunus vaļņus.

Kādas ir garantijas, ka Šengenas zonas paplašināšanās neradīs sarežģījumus, piemēram, pārrobežu strādniekiem vai tiem, kas kādreiz bez problēmām iebrauca valstīs, kuras tagad ir Šengenas zonā, un tas jo īpaši attiecas uz Slovēniju, kam ir kaimiņvalsts, kura kandidē uz pievienošanos Eiropas Savienībai?

  Janez Lenarčič. − (SL) Paldies, Medina Ortega, par jūsu papildjautājumu. Kā jau minēts Padome vēla nav augstākajā līmenī apspriedusi Šengenas zonas paplašināšanās ietekmi uz atsevišķām valstīm un nav veikusi visaptverošu šīs ietekmes novērtējumu.

Jūs jautājāt par Slovēnijas pieredzi, un es sacīšu šo – tas noteikti nav jautājums par jaunu sienu būvniecību, bet gan par ES ārējo robežu „pārzīmēšanu”. Tas nozīmē, ka Šengenas zonas ārējās robežas ir pārvietotas, iekļaujot lielu skaitu Eiropas Savienības dalībvalstis. Tas bija grūts projekts tām valstīm, kuru robežas tagad ir daļējas jaunās Šengenas zonas robežas. Šīs valstis tam gatavojās daudzus gadus. Šis projekts ir bijis grūts, un Eiropas Savienība to atzina, izveidojot īpašu finansējuma avotu, ko sauc „Šengenas mehānisms”, kurš palīdzēja izveidot pienācīgus kontrolpunktus uz jaunajām Šengenas zonas ārējām robežām.

Jūs arī vaicājāt par robežu starp Slovēniju un Horvātiju. Tiesa, ka pagātnē tā bija neredzama robeža. Tiesa arī, ka tā bija pagaidu robeža laikā, kad ieguvām neatkarību. Sadarbojoties ar mūsu partneriem Eiropas Savienībā, mums izdevās izveidot robežkontroles, kad nerada Horvātijas Republikas pilsoņiem lielākas grūtības šķērsot robežu. Mums arī izdevās saglabāt visus Šengenas standartiem un noteikumiem nepieciešamos elementus efektīvai robežkontrolei.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Šengenas zonas paplašināšana pagājušā gada decembrī ir novedusi pie augstāka, nevis zemāka drošības līmeņa. To parāda statistika, un mums būtu jājūt gandarījums šajā saistībā.

Nākamajā posmā Šengenas zonā iekļaus Šveici un Lihtenšteinu, bet esmu dzirdējis, ka varētu būt problēmas, jo dažas dalībvalstis iebilst pret Lihtenšteinas pievienošanos. Esmu šajā saistībā dzirdējis vairākus komentārus no Čehijas Republikas.

Tādēļ man ir jautājums Padomei: vai esat informēti par šiem iebildumiem un ko darāt, lai izvairītos no jebkādām problēmām saistībā ar Lihtenšteinas nepievienošanos?

  Avril Doyle (PPE-DE). – Mans jautājums attiecas uz Šengenas noteikumiem un to, kā tie veicina klimata pārmaiņas un palielina dioksīda emisijas. Pagājušajā trešdienā es lidoju no Briseles un Ļubļanu, lai divas dienas paviesotos jūsu jaukajā valstī saistībā ar PPE-DE prezidiju.

Pēc izkāpšanas no lidmašīnas, mums bija jāsakāpj autobusā, kā tas notiek daudzās lidostās. Autobuss bija pārpildīts. Iekāpšana ilga 22 minūtes. Tad autobuss devās ceļā, mūsuprāt, uz pasu kontroles zonu vai bagāžas saņemšanas zonu. Tas pabrauca 20 jardus, priekšsēdētājas kundze – no vietas, kur stāvu es, līdz jums – un mēs visi izkāpām, lai dotos uz vārtiem. Es nejokoju. Kad jautāju par šīs rīcības bezjēdzību, man paskaidroja, ka to prasa Šengenas noteikumi. Lūdzu paskaidrojiet, ministra kungs!

  Janez Lenarčič. − (SL) Atbildot Pirker kungam: tiesa, ka procedūras, lai Šengenas zonā iekļautu Šveices Federāciju un Lihtenšteinas grāfisti, jau ir sākušās. Pašlaik šīs procedūras un novērtēšanas procedūras vēl notiek. Prezidentūras viedoklis ir tāds, ka šo abu valstu pievienošanās Šengenas zonai ir atkarīga tikai no šo procedūru rezultātiem, jo īpaši no novērtējuma rezultātiem. Mēs nezinām neko par iebildumiem, kurus paudusi kāda dalībvalsts attiecībā uz jebkādas atsevišķas valsts pievienošanās procedūrām Šengenas zonai.

Atbildot Doyle kundzei, man jāatzīst, ka neesmu pārliecināts, ka tie ir Šengenas noteikumi. Tie visticamāk ir lidostas drošības noteikumi. Jebkurā gadījumā es nevarētu paskaidrot lidostas autobusa 20 metru pārbrauciena iemeslus. Es domāju, ka tie varētu būt noteikumi attiecībā uz pārvietošanos lidostās un tie neietilpst Šengenas noteikumos, taču, iespējams, ir saistīti ar lidostas drošību.

  Priekšsēdētāja. − Paldies, ministra kungs. Varbūt jūs varat to izpētīt, šovakar dodoties mājās.

  Priekšsēdētāja .

Jautājums Nr. 2 Marie Panayotopoulos-Cassiotou (H-0159/08)

Temats: ekonomiski aktīvu iedzīvotāju grupu saglabāšana kalnainās, grūti pieejamās teritorijās, kā arī salās

Liels cilvēkresursu īpatsvars nereti izlemj pamest ES reģionus darba iespēju trūkuma dēļ, tādējādi atstājot šos reģionus mazapdzīvotus ar galvenokārt tikai vecāka gada gājuma cilvēkiem.

Ņemot vērā šo tendenci un akūtās demogrāfiskās problēmas, ar kurām saskaras ES, vai prezidentūra ierosinās pasākumus, lai saglabātu ekonomiski aktīvu iedzīvotāju grupas kalnainās, grūti pieejamās teritorijās, kā arī salās un lai visi ES reģioni attīstās līdzsvaroti un ES saglabā savu konkurētspēju?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Atbildot Panayotopoulos-Cassiotou kundzei, es vēlos sacīt, ka papildus četrām citam regulām kohēzijas politikas jomā Padome 2006. gada jūlijā pieņēma Regulu par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu. Saskaņā ar šīs regulas 3. pantu daļa šo fondu finansējuma paredzēts arī konkrētām salām un salu dalībvalstīm, kā arī kalnainām teritorijām.

Vienlaikus Padome un Eiropas Parlaments pieņēma Regulu par Eiropas Sociālo fondu. Šī regula nosaka šādu Eiropas Sociālā fonda definīciju: uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespēju uzlabošana, augsta nodarbinātības līmeņa sekmēšana, jaunu un labāka darbavietu radīšana. Šīs divas regulas ir saskaņotas, lai nodrošinātu atbalstu konkrētos reģionos. Saskaņā ar šīm regulā dalībvalstis savās operatīvajās programmās vērst īpašu uzmanību uz attīstības un nodarbinātības veicināšanu godājamās deputātes minētajos reģionos. Tādēļ dalībvalsts ziņā ir lēmums, kuras no šīm operatīvajām programmām un konkrētiem šo programmu pasākumiem atbilst jautājumā minētajiem kritērijiem. Komisija novērtē ierosinātās programmas, norāda uz nepilnībām kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā un konkrētu regulu noteikumu izpildē, un, ja ir atbilstība visiem nosacījumiem, apstiprina šos priekšlikumus.

Ja runa ir par jebkādu jaunu juridisku pasākumu veidošanu kohēzijas politikas jomā, Komisijas pienākums ir pieņemt lēmumus, kas ļauj sasniegt kohēzijas politikas mērķus. Pirmā iespēja laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam būt debatēs par pirmo starpposma ziņojumu par kohēzijas politikas īstenošanu. Mēs sagaidām, ka Komisija iesniegs ziņojumu jūnijā.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, paldies ministra kungam par struktūrfondos un Eiropas Sociālajā fondā paredzēto pasākumu uzskaitīšanu. Es gribēju zināt, vai prezidentūra un Padome ir informēta, ka konkrēti reģioni Eiropā ir neapdzīvoti. Tie, protams, pieder valstīm, taču šī situācija padara ES nabagāku un atklāj to cilvēkiem, kas tiek ieaicināti no citiem reģioniem. Šis jautājums attiecas uz mums visiem, nevis tikai uz konkrētu valsti. Tādēļ es jautāju, vai prezidentūra ir paredzējusi izvērst kādu konkrētu darbību šajā saistībā.

  Janez Lenarčič. − (SL) Paldies par papildjautājumu, Panayotopoulos-Cassiotou kundze. Prezidentūra ir informēta, ka dažos reģionos vairs neuzturas ekonomiski aktīvi iedzīvotāji. Tomēr es vēlos atkārtot, ka tas ir to dalībvalstu ziņā, kuras ierosina nepieciešamos pasākumus, lai novērstu šo fenomenu. Un mums atzinīgi jāvērtē tas, ka nevaram piespiest cilvēkus dzīvot un strādāt konkrētos reģionos.

Tā ir svarīga risināma problēma. Es atkārtoju, ka kohēzijas politikas mērķi piedāvā risinājumus, bet dalībvalsts ziņā ir lēmums, kurus risinājumu ierosināt konkrētam gadījumam.

  Jörg Leichtfried (PSE). – (DE) Ministra kungs, vai drīkstu iebilst saistībā ar jūsu pēdējo komentāru. Protams, ka šis jautājums ir dalībvalstu kompetencē, taču arī Eiropas Savienība ir atbildīga par šo reģionu apdzīvotības samazināšanos; tas notiek tādēļ notikumu Eiropas Savienībā dēļ, proti, liberalizācijas dēļ. Mazās kopienās slēdz pasta nodaļas, jo tām vairs nav peļņas, vietējās krājbankas tiek slēgtas un vietējie peldbaseini tiek slēgti, reizēm tādēļ, ka sabiedriskos pakalpojumus privatizē. Tas viss padara šo mazo kopienu dzīvi bezjēdzīgāku. Es nāku no kalnaina reģiona un esmu redzējis to notiekam. Mans jautājums ir, vai šis jautājums ir ticis apspriests Padomes līmenī.

Priekšsēdētājas kundze, vai es arī drīkstu īsi komentēt atbildi uz iepriekšējo jautājumu – arī Grazā ir jākāpj autobusā, lai pabrauktu piecus metrus, tādēļ neesat vienīgā. Tā ir tā pati vecā bezjēdzība – viņi saka, ka vainīgi Šengenas noteikumi, kas, protams, nav tiesa.

  Janez Lenarčič. − (SL) Es domāju, ka tie bija 20 nevis 5 metri, bet arī 20 metri ir maz. Kā sacīju iepriekš, es nevēlos runāt par Ļubļanas lidostas darbu, kas ir neatkarīgs uzņēmums ar saviem darbības noteikumiem. Tomēr es vēlos atkārtot, ka Eiropas Savienības kohēzijas politika paredz, ka dalībvalstis risina problēmu, uz ko norādīja Panayotopoulos kundze. Cits jautājums, ko varētu uzdot, ir – cik veiksmīgi dalībvalstis to dara.

Jūs minējāt pasta pakalpojumus, kas ir ļoti interesants jautājums. Tomēr man jāuzsver, ka direktīva attiecībā uz pasta pakalpojumiem, ko Eiropas Parlaments pieņēma pagājušajā gadā, risina arī šo problēmu. Svarīgs direktīvas elements ir garantija, ka pasta pakalpojumi būs universāli pat pēc tirgus atvēršanas. Tādēļ jūsu minēto problēmu pienācīgi risina šī direktīva.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 3 Hélène Goudin (H-0161/08)

Temats: Lisabonas līgums

1. panta 24. punktā, kas attiecas uz 1. nodaļas 10. A panta 2. punktu (Principi un mērķi), sacīts, Eiropas Savienība „palīdz attīstīt starptautiskus pasākumus, lai saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, kā arī pasaules dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu attīstību”.

Vai Padome uzskata, ka šis noteikums nozīmē, ka ES aizliegums attiecībā uz konkrētu vides pasākumu, kas sniedzas pāri pilnībā saskaņotam līmenim, var tikt uzskatīts par pretrunīgu Lisabonas līgumam?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Goudin kundzes jautājums neietilpst Padomes kompetencē. Padome kā tāda nepiedalījās starpvaldību konferencē, kurā sagatavoja Lisabonas līguma projektu, taču tajā piedalījās dalībvalstu valdības. Turklāt, kā mēs zinām, Lisabonas līgums vēl nav spēkā. Kad tas stāsies spēkā, un mēs ceram, ka tas būs drīz un paredzētajā termiņā, tiesas kompetencē būs paskaidrojuma sniegšana par Lisabonas līguma noteikumiem – manuprāt, tas ir tas, ko jautāja Goudin kundze.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Ministra kungs, mums šajā Parlamentā ir sniegtas vairākas aplēses par to, cik līdzīga ir vecā konstitūcija ierosinātajam jaunajam Lisabonas līgumam. Vai jūs varētu paust savu viedokli, cik līdzīgi patiesībā ir šie divi dokumenti?

  Nils Lundgren (IND/DEM). – (SV) Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka mums būtu jāspēj uzdot jautājumus par to, kā mums jāinterpretē šis līgums, ko tagad iesniedz kā tādu pašu, bet zem cita vārda, un ka Padomei būtu jāatbild uz šo jautājumu. Mans papildjautājums jautājumam Nr. 3 ir: vai šis teksts nozīmē, ka ES izlems ne tikai par to, kādi ir pasaules vides politikas mērķi, bet arī par to, kādus līdzekļus dalībvalstīm ir jāizmanto, lai sasniegtu šos mērķus?

  Janez Lenarčič. − (SL) Jautājums par to, cik līdzīgs vai atšķirīgs ir Lisabonas līgums salīdzinājumā ar iepriekšējo konstitucionālo līgumu, pirmām kārtām saistīts ar personisko uztveri. Tas atšķiras no konstitucionālā līguma, taču piedāvā dažus līdzīgus vai pat identiskus risinājumus. Es runāšu tikai par šādiem punktiem.

Tas ir atšķirīgs tādā ziņā, ka nav līgums, kas aizstāj visus iepriekšējos līgumus. Tā ir klasiska Eiropas Savienības līgumu pielāgošanas metode. Tas ir atšķirīgs tādā ziņā, ka konstitūcijas jēdziens ir atmests, un nav vairs runa par Eiropas Savienība konstitūciju, bet par klasisku līgumu.

Līdzības vai vienādības atrodamas vairākos risinājumos, arī iestāžu risinājumos, funkcionālos risinājumos un risinājumos vienkāršošanas jomās, lēmumu pieņemšanā, kā arī attiecībā uz valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta pieaugošo nozīmi. Tādēļ līgums atšķiras no iepriekšējā konstitucionālā līguma, taču piedāvā dažus līdzīgus vai pat identiskus risinājumus.

Runājot par otro jautājumu: es pievērsu īpašu vērību valodai, Goudin kundze izmantoja savā jautājumā, un es vēlos norādīt, ka šis noteikums attiecas uz ES atbalstu starptautisku pasākumu izveidē, lai saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, ilgtspējīgu attīstību utt. Citiem vārdiem sakot, ES nesniedz instrukcijas vai nepavēl, bet palīdz. Es domāju, ka šī valoda runā pati par sevi.

  Priekšsēdētāja. − Es pieņemšu vēl vienu papildjautājumu par šo jautājumu. Mums ir daudz runāt gribētāju, bet es ņemu vērā politisko līdzsvaru un to, kas jautājumus jau ir uzdevuši.

  Jens Holm (GUE/NGL). – (SV) Goudin kundzes citētie vārdi ir labi, un ir lieliski, ka mēs vēlamies aizsargāt un uzlabot vidi, un tas ir labs, Lisabonas līgumā iekļauts teksts. ES vides politikas nepārejošā problēma ir vides pasākumu konflikts ar iekšējo tirgu. Nesen komisārs Verheugen paziņoja, ka pēdējos piecos gados Komisija ir 19 reizes iesnigusi sūdzību Eiropas Kopienu Tiesai pret dalībvalstīm par lietām, kur dalībvalsts ir pieņēmusi tiesību aktus vides aizsardzībai. Visās 19 lietās tiesa izsprieda par labu iekšējam tirgum, nevis videi. Vai tas jebkādā veidā nostiprina vides garantijas? Vai ar šo tekstu mēs varam sacīt, ka vide gūst priekšroku attiecībā pret tirgus pieprasījumiem? Vai jūs varētu par to izteikties, lūdzu?

  Janez Lenarčič. − (SL) Jā, es vēlos Holm kungam sacīt, ka pilnīgā viņam piekrītu. Pilnīgi noteikti notiek konflikts starp juridiskiem noteikumiem dažādās jomās, pat ja runa ir par juridiskā noteikuma būtību. Šis Lisabonas līguma noteikums, kas, kā jau sacīju, vēl nav spēkā, runā par ES atbalstu. Juridiskā noteikuma būtība atšķiras no rīkojama vai aizlieguma. Lielākais skaits rīkojumu vai aizliegumu atrodams kopējā tirgū.

Tiesa, ka pastāv konflikta iespējas, taču tiesa arī, ka šo konfliktu būtība nosaka, ka tos risina EKT saskaņā ar spēkā esošiem Kopienas tiesību aktiem. No konflikta riska var izvairīties, formulējot juridiskus noteikumus, taču tas ir Eiropas Komisijas kompetencē, kam vienīgajai ir tiesības ierosināt likumdošanas iniciatīvu. Esmu pārliecināts, ka, kad Komisija ierosina šādu iniciatīvu, tā uzmanās, lai izvairītos no jebkādiem potenciāliem konfliktiem.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 4 Marian Harkin (H-0163/08)

Temats: Lisabonas līgums

Vai Padome uzskata, ka Slovēnijas prezidentūras iesniegtie jautājumi dalībvalstīm, kuros bija iekļauti 33 punkti par Lisabonas līgumu, kam bija nepieciešami paskaidrojumi, ir pienācīgi atbildēti?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Harkin kundze jautā par Slovēnijas prezidentūras uzdotajiem jautājumiem. Tas ir jautājums par tehnisko darbu, kas jāveic, lai Lisabonas līgums stātos spēkā, un kas būtu jāveic pirms tas notiek, ja vēlamies pilnībā piemērot šo līgumu. Šis darbs sākās janvārī saskaņā ar mandātu, ko Eiropadome pagājušā gada decembrī piešķīra Slovēnijas prezidentūrai.

Man jāuzsver, ka šīs ir tikai sagatavošanās darbības, Tās ir sagatavošanās, jo, kā mēs zinām, Lisabonas līgums stāsies spēkā tikai pēc tam, kad to būs ratificējušas visas 27 dalībvalstis. Tomēr Padome Eiropas Parlamenta Priekšsēdētāju prezidijam regulāri iesniedz ziņojumus par šo sagatavošanās darbu vai tehnisko darbu, jo īpaši, ja darbs attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Parlamentu.

  Marian Harkin (ALDE). – Esmu gandarīta, ka Slovēnijas prezidentūra veiksmīgi strādā. Es vēlos ministra kungam uzdot vienu vai divus jautājumus, kas Īrijā pašlaik rosina diskusijas. Es vēlos saņemt paskaidrojumu no Slovēnijas prezidentūras par šiem jautājumiem.

Pirmām kārtām attiecībā uz jautājumu par kopējo uzņēmuma peļņas nodokļa bāzi un par nodokļu saskaņošanu, vai jūs varētu apstiprināt, ka katrai valstij ir veto tiesības attiecībā uz šiem jautājumiem?

Otrkārt, es vēlos jums pajautāt par Lisabonas līgumam pievienoto protokolu par Euratom līgumu. Paskaidrojiet man, vai šis protokols jebkādā veidā groza vai izmaina Euratom līgumu un vai ir jebkādas izmaiņās juridiskajā pamata vai nozīmē, jo īpaši attiecībā uz kodolenerģiju.

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − Izņēmuma kārtā es runāšu angliski, Harkin kundze, lai izvairītos no jebkādiem turpmākiem strīdiem un lai maksimāli skaidri izteiktos par jūsu ierosināto jautājumu.

Pirmkārt, nodokļu piemērošana – pašlaik katrai dalībvalstij ir veto tiesības attiecībā uz nodokļu jautājumiem neatkarīgi no tā, vai tā ir kopējā uzņēmuma peļņas nodokļa bāze, nodokļu saskaņošana vai cits nodokļu jautājums, un tas nemainīsies pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Lisabonas līgums to nemaina. Nodokļu jomā lēmumu pieņemšanas metode paliek tāda pati – lēmumus pieņem tikai, panākot visu dalībvalstu konsensu, arī, protams, Īrijas.

Uz jūsu otro jautājumu attiecas tieši tas pats – enerģijas bilance, enerģijas avota izvēle ir un paliks atkarīga no dalībvalstu suverēniem lēmumiem/ Katrai dalībvalstij ir rīcības brīvība izvēlēties kodolenerģiju, ietvert kodolenerģiju savā enerģiju bilancē, un katrai dalībvalsti ir brīva izvēles iespēja to nedarīt. Tas nemainīsies pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Ņemot vērā, ka dalībvalstis ir mēģinājušas saņemt paskaidrojumus par konkrētiem Lisabonas līguma punktiem, es domāju, vai man arī nevajadzētu runāt par paskaidrojumiem, jo īpaši attiecībā uz „pārejas klauzulu”. Ir daudzas jomas, kurās ES mēģina iegūt kompetenci, taču tam nav juridiska pamata, un tas gadu gaitā ir ticis asi kritizēts un pārbaudīts, bet vai jūs neuztrauc tas, ka ar „pārejas klauzulu” ES var iegūt jaunas kompetences jomas, neapspriežoties ar valstu parlamentiem? Vai jūs neuztrauc tas, ka tas patiesībā iedragā valstu parlamentus un demokrātiju Eiropas Savienībā?

  Jim Allister (NI). – Vai ministra kungs var komentēt, kāpēc uzskatīja par nepieciešamu ieviest moratoriju Īrijas referenduma laikā attiecībā uz sliktām ziņām no Briseles un uz jebkādiem jauniem un pretrunīgiem priekšlikumiem no Briseles?

Vai bailes no cilvēkiem ir tik lielas, ka Padome un Komisija uzskata, ka labāk ir viņus turēt neziņā? Vai jūs varat mums pastāstīt, kādiem priekšlikumiem piemērots šis moratorijs un jo īpaši vai tie ietver jebkādus punktus attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu saskaņošanu, kā arī, ja tā, kādēļ?

  Janez Lenarčič. − (SL) Attiecībā uz Kamall kunga jautājumus, es vēlos uzsvērt šo – „pārejas klauzula” ļauj dalībvalstīm vienoties, lai pieņemtu lēmumu konkrētas darbības veikšanai ES līmenī. Es domāju, ka ir kļūdaini to uzskatīt, ka kaut kas varētu notikt bez valstu parlamentu piekrišanas. Ja kāds rīkosies bez valsts parlamenta piekrišanas, šo rīcību neatbalstīs attiecīgajā valstī.

Ļaujiet man arī paskaidrot, ka Lisabonas līgums nostiprinās valstu parlamentu nozīmi, tos tiešāk iesaistot ES mehānismos. Arī šī „pārejas klauzula” ir pakļauta lielākai valstu parlamentu nozīmei.

Atbildot Allister kungam, man jāsaka, ka neesmu informēts par moratoriju. Neviens – ne Padome, ne prezidentūra – nav pieņēmis nekādus lēmumus par moratoriju attiecībā uz sliktam ziņām vai jutīgiem jautājumiem.

Jūsu paraugam uzdotais jautājums attiecībā uz kopējo konsolidēto uzņēmumu ieņēmuma nodokļa bāzi nav jauns jautājums. Šis jautājums ir ticis apspriests jau kādu laiku, un joprojām nav panākta vienošanās. Bez vienošanās nebūs tālākas attīstības. Tas ir tādēļ, ka, kā es jau paskaidroju atbildē uz iepriekšējo jautājumu, nodokļu jautājumi ir to jautājumu kategorijā, par kuriem Eiropas Savienība pieņem lēmumus tikai pēc vienošanās. Tas nav mainījies un nemainīsies ne pēc Īrijas referenduma, ne arī vēlāk.

  Priekšsēdētāja. − Tagad mēs parejam pie diviem jautājumiem, uz ko atbildēs kopā, attiecībā uz cilvēktiesībām Ķīnā, no kuriem pirmo uzdevusi Doyle kundze un otro uzdevis Evans kungs.

  Priekšsēdētāja . −

Jautājums Nr. 5 Avril Doyle (H-0165/08)

Temats: Cilvēktiesības Ķīnā

2008. gada 17. janvārī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju (P6_TA(2008)0021), kura mudināja Ķīnu „neizmantot 2008. gada Olimpiskās spēles kā ieganstu, lai arestētu ... un ieslodzītu disidentus, žurnālistus un cilvēktiesību aktīvistus, kuri vai nu ziņo par cilvēktiesību pārkāpumiem, vai arī rīko demonstrācijas, lai protestētu pret tiem”.

Ko ir darījusi Padome, lai reaģētu uz Parlamenta rezolūciju? Kādas atbildes padome ir, ja ir, saņēmusi no Ķīnas iestādēm? Vai Padome uzskata, ka Ķīnas iestādes piemēro pietiekamus centienus, lai panāktu atbilstību Olimpiskās hartas principiem?

Jautājums Nr. 6 Robert Evans (H-0184/08)

Temats: Cilvēktiesības Ķīnā

2007. gada sākumā cilvēktiesību aktīvists Yang Chunlin Ķīnā vāca parakstus lūgumrakstam „Mēs gribam cilvēktiesības, nevis Olimpiskās spēles”. Tā paša gada jūlijā viņu apcietināja par „apvērsuma radīšanu pret valsts varu”, un viņš joprojām atrodas apcietinājumā Hiamisu pilsētā.

Vai Padome ir tikpat nobažījusies kā es par šo apcietinājumu un attieksmi pret Yang Chunlin? Vai Padome man piekrīt, ka cilvēktiesību aktīvista apcietināšana ir pretrunā vairāku Ķīnas politiķu dotajiem solījumiem Bejingas Olimpisko spēļu gaidās?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Tāpat kā deputāti, kas uzdeva šos divus jautājumus, arī Padome ir nobažījusies par cilvēktiesību aktīvistu vajāšanu Ķīnā. Runājot par Ķīnas apņemšanos attiecībā uz Olimpiskajām spēlē, jāsaka, ka tas ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas kompetences jautājums. Tomēr varam sacīt, ka nesenā represīvā rīcība pret cilvēktiesību un citiem aktīvistiem vieš bažas par Ķīnas apņemšanos pildīt savus solījumus, kas pamatoti uz starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Tas arī saistīts ar indivīda likumīgajā tiesībām uz vārda brīvību.

Mēs esam arī nobažījušies par izraidīšanas un vajāšanas gadījumiem, arī tiem, kas saistīti ar Olimpiskajām spēlēm paredzēto ēku būvniecību. Saskaņā ar pamatnostādnēm par cilvēktiesību aizstāvjiem Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju misijas Ķīnā cieši uzrauga tādu cilvēku situācijas kā Yang Chunlin un Hu Jia. Eiropas Savienības Padome nepārtraukti un vairākos veidos brīdina Ķīnas iestādes par gadījumiem, kas rada bažas.

Pēc Hu Jia apcietināšanas decembrī Padome vairākas reizes runāja par šo lietu, nesaņemot apmierinošu atbildi. Padome cieši uzraudzīs šīs divas lietas un ir paredzējusi rīkoties.

Tomēr mums būtu jāmin daži pozitīvi gadījumi, piemēram, ātrā Ķīnas žurnālistu atbrīvošana, arī Yu Huafeng un Ching Cheong. Mēs arī atzinīgi vērtējam izmaiņas plašsaziņas līdzekļu tiesību aktos, proti, uz pagaidu laiku ir mazināti ierobežojumu attiecībā uz ārvalstu žurnālistiem, gaidot Olimpiskās spēles.

Pēdējās ES un Ķīnas sarunās par cilvēktiesībām, kas notika 2007. gada oktobrī, Eiropas Savienības trijotne aicināja Ķīnu saglabāt noteikumus attiecībā uz ārvalstu žurnālistiem pat pēc Olimpiskajām spēlēm. Ķīnas delegācija apstiprināja, ka žurnālistiem arī pēc šī gada oktobra ļaus strādāt brīvāk. Padome noteikti atkal runās par šo jautājumu ar Ķīnas iestādēm.

Jūs noteikti zināt, ka Padome gatavojas nākamajām ES un Ķīnas sarunām par cilvēktiesībām. Tās notiks Ļubļanā 15. maijā. ES trijotne ir paredzējusi runāt par vissvarīgākajiem jautājumiem, jo īpaši par vārda brīvību, interneta kontroli, noteikumiem attiecībā uz ārvalstu žurnālistiem, mierīgas asamblejas tiesībām un pilsoniskās sabiedrības nozīmi. ES īpašu vērību pievērsīs cilvēktiesību aizstāvju problēmām. Varat būt droši, ka ES trijotne darīs visu iespējamo diskusijas par šiem jautājumiem un nepārprotami parādīs savas bažas Ķīnas valdības pārstāvjiem.

  Avril Doyle (PPE-DE). – „Olimpisko spēļu mērķis ir nodrošināt, ka sports kalpo cilvēka līdzsvarotai attīstībai, un [...] jebkāda diskriminācija attiecībā uz valsti vai cilvēku, apmatojoties uz viņa rasi, reliģiju, politisko pārliecību, dzimumu vai ko citu, neatbilst Olimpiskās kustības principiem” – divi Olimpiskās hartas pamatprincipi, par kuriem Ķīna ir parakstījusies. Lai gan es vēlos, lai Olimpiskās spēles būtu veiksmīgas – un mums nevajadzētu mēģināt tās boikotēt – mums nebūtu jābaidās atgādināt Ķīnas iestādēm, ka tām ir jāpiemēro lielāku centieni, lai saglabātu cilvēka cieņu ar brīvu un taisnīgu tieslietu sistēmu, brīviem plašsaziņas līdzekļiem, labāku attieksmi pret Tibetas iedzīvotājiem un citam etniskām minoritātēm, labāku dzīvnieku labklājību utt. Mums arī jāatzīst milzīgās demogrāfiskās, vides un modernizācijas problēmas, ar kurām saskaras Ķīna. Tomēr saistībā ar šo procesu vai jūs piekristu, Padomes locekļi, ka Ķīnai jāspēj pieņemt likumīgu kritiku, ja tā nepilda savas apņemšanās, piemēram, Olimpiskās hartas pamatprincipus.

  Robert Evans (PSE). – Ministra kungs sacīja, ka līdz šim no Ķīnas iestādēm nav saņēmis apmierinošas atbildes. Nākamajās nedēļās un mēnešos vai jūs sekosiet, ka saņemat atbildes uz jau uzdotajiem jautājumiem? Jūs esat informēts, ka, apņemoties organizēt Olimpiskās spēles, Ķīna deva daudzus solījumus attiecībā uz cilvēktiesību jautājumu uzlabošanu, kas līdz šim brīdim, kā mēs zinām, nav pildīti.

Tagad ir iespēju laiks rīkoties, jo pēc Olimpiskajām spēlēm jau būs par vēlu. 15. maijā, kad notiks šīs diskusijas, vai patiešām tiks runāts par to, kādi pozitīvi soļi var tikt sperti, lai izdarītu spiedienu uz Ķīnu attiecībā uz vārda brīvību, žurnālistu tiesībām, tiesībām brīvi piedalīties demonstrācijās utt.?

Vai tiks izdarīts spiediens attiecībā uz nāvessoda izmantošanu? Jo statistika rāda, ka pašreiz Ķīnā nāvessodu izpilda vairāk cilvēkiem nekā visa pasaulē kopā. Mēs nevaram organizēt Olimpiskās spēles Ķīnā, nenododot Ķīnas iestādēm šo vēstījumu tik spēcīgi, cik tas iespējams.

  Janez Lenarčič. − (SL) Atbildot Doyle kundzei, kā sacīju savā pirmajā atbildē, Olimpiskā harta ietilpst Starptautiskās Olimpiskās komitejas kompetencē. Šīs struktūras kompetencē ir rīkoties, ja tā uzskata, ka tiek pārkāpta Olimpiskā harta.

Atbildot Evans kungam, Eiropas Savienība uzrauga cilvēktiesību situāciju. Esmu jau sacījis, ka ES un Ķīnas cilvēktiesību sarunas notiks 15. maijā. Tiks runāts par jautājumiem attiecībā uz vārda brīvību, interneta kontroli, noteikumiem attiecībā uz ārvalstu žurnālistiem, mierīgas asamblejas tiesībām un pilsoniskās sabiedrības nozīmi. Tas nav viss un galīgais saraksts; varētu tikt apspriesti arī citi aspekti. Runājot par nāvessodu, Eiropas Savienības nostāja ir skaidra, un ES konsekventi atbalsta to un piemēro visos daudzpusējos un divpusējos forumos.

  Vincas Justas Paleckis (PSE). – (LT) Ministra kungs, jūs minējāt, ka tiks mēģināts ietekmē Ķīnas valdību. Cik patiesi. Tomēr Olimpiskās lāpas stafetes pārtraukšana ir ļāvusi noprast, ka, iespējams, Olimpisko spēļu laikā Ķīnas televīzija ne tikai rādīs atlētu sacensības, bet arī dažādus dumpjus ielās un laukumos, kuros būs iesaistīti Ķīnas pilsoņi un tūristi. Ņemot vērā šo situāciju, vai jūs domājat, ka labāk ir izdarīt spiedienu uz Ķīnu vai arī izvēlēties diplomātiskas sarunas?

  Gay Mitchell (PPE-DE). – Tiek apgalvots, ka, ja Ķīnā jums nepieciešams orgānu transplants, jums pateiks, ka orgāns būs pieejams ļoti drīz, un pastāv aizdomas, ka cilvēki tiek nogalināti pēc pasūtījuma. Cilvēkiem piespriež nāvessodus, lai apmierinātu šos pieprasījumus.

Vakar es argumentēju ar kādu komisāru, ka megafona diplomātija nav derīga attiecībās ar Ķīnu. Tādēļ, vai varam uzskatīt, ka Padome izmantos citus diplomātijas veidus attiecībās ar Ķīnu, jo tie būs sekmīgi? Vai jūs jo īpaši paudīsiet bažas, kas ir dokumentētas un paustas Padomes un Komisijas tekstos iepriekš?

  Janez Lenarčič. − (SL) Atbildot uz Paleckis kunga jautājumu, es domāju, ka atbilde ir ļoti vienkārša. Mēs nekad nedrīkstam atteikties no diplomātijas kā sarunu, pārliecināšanas un rezultātu sasniegšanas veida. Tādēļ atbilde ir vienkārša. Kā mēs sacījām, Padome vada ļoti attīstītu dialogu starp ES un Ķīnu. Šis dialogs nav beidzies, un nākamajā mēnesī sāksies jaunais posms. Mēs vēlamies tupināt šo dialogu, kurā cilvēktiesības ir un būs galvenais elements.

Es nevaru komentēt Mitchell kunga jautājumu, jo Padome šo lietu vēl nav apspriedusi un tai tajā nav viedokļa.

Mitchell kungs, jūs noteikti piekrītat, ka nevaru komentēt informāciju un datus, kas pieejami plašsaziņas līdzekļos un citur.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, jūs pareizi sacījāt, ka praksē dialogs var sekmēt konfliktu risināšanu. Mans jautājums ir, vai varat iedomāties jaunu forumu ar Ķīnu neatkarīgi no tā, vai tas būtu par izglītību vai pētniecību? Pieredzes gūšanai vienam no otra un izpratnei vienam par otru jābūt uzmanības centrā. Galu galā starptautiskā līmenī mums nav tikai sports, mūzika un uzņēmējdarbība; ir arī personiskās un cilvēciskās attiecības, un tur mums vajadzīgs jauns forums.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Es tikai vēlos turpināt sava kolēģa Evans kunga uzdoto jautājumu. Ja Ķīna pienācīgi nerisina mana kolēģa uzsvērtos jautājumus, kāda rīcība, pēc ministra kunga domām, jāīsteno Padomei un ES dalībvalstīm?

Ja ministra kungs nevar atbildēt šobrīd, kāda rīcība, viņaprāt, Padomei būtu jāmēģina īstenot? Vai arī mēs laiski sēdēsim un pazemīgi pieņemsim to, ko Ķīna mums sacīs, un vienkārši dosimies uz Olimpiskajām spēlēm? Kāda rīcība mums būtu jāīsteno?

  Janez Lenarčič. − (SL) Zināmā mērā Rübig kunga un Kamall kunga jautājumi ir saistīti. Jautājums bija par to, ko mēs varam darīt, ja nesaņemsim apmierinošu atbildi, un viena no iespējām noteikti ir pieprasījuma atkārtošana. Jūs jautājāt par jaunām dialoga platformām ar Ķīnu – jā, protams, ja tas būs nepieciešams un ja Padome un Ķīnas delegācija vienosies par šādu dialoga paplašināšanu. Tomēr es domāju, ka ir būtiski, lai dialogs turpinās, un tā, manuprāt, ir vienota atbilde uz abu kungu jautājumiem. Padome ir apņēmusies turpināt šo dialogu un risināt cilvēktiesību jautājumu.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 7 Koenraad Dillen (H-0233/08)

Temats: Tibeta

ES asi reaģēja uz neseno dumpju vardarbīgo apspiešanu Mainmarā. Piemēroja ekonomiskās sankcijas un uz valsti nosūtīja īpašo ES sūtni.

Ķīnas gadījumā Padome izsakās daudz savaldīgāk. Patiešām ES Augstā ārlietu pārstāvja Javier Solana runātāja sacīja, ka „attiecības starp ES un Ķīnu ir pilnīgi atšķirīgas no attiecībām starp ES un Mainmaru”.

Vai Padome uzskata, ka pastāv atšķirības starp Mainmaru un Ķīnu attiecībā uz plašajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un iestāžu īstenoto vardarbību? Vai Padome var mani informēt, kādi uzlabojumi ir panākti, izmantojot politisko dialogu attiecībā uz cilvēktiesību situāciju Tibetā un Tibetas valodas un kultūras situāciju? Kāds ir Padomes viedoklis par Amnesty International priekšlikumu, ka Tibetā būtu jāielaiž starptautiskie novērotāji, lai varētu veikt izmeklēšanu?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Tāpat kā Eiropas Parlaments arī Padome ir nobažījusies par nesenajiem notikumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem Tibetā.

19. martā, tikai dažas dienas pēc šiem notikumiem, Padome ES vārdā iesniedza paziņojumu, kurā tā aicināja puses savaldīties. Tā aicināja Ķīnas valdību reaģēt uz Tibetas iedzīvotāju bažām par cilvēktiesībām. Tā mudināja Ķīnas valdību un Dalai Lama sākt konkrētu un konstruktīvu dialogu, kas novestu pie ilgtspējīga un visiem pieņemama risinājuma, kurš pilnība ņem vērā Tibetas kultūru, reliģiju un identitāti. Slovēnijas prezidentūra nosūtīja līdzīgu paziņojumu ES vārdā 25. marta Ženēvas Cilvēktiesību padomes sesijas laikā.

Mēs esam informēti par ANO jautājumiem saistībā ar Ķīnas reakciju uz notikumiem Tibetā. Padome mudināja Ķīnas valdību atvelt piekļuves ierobežojumus reģionam, kas sekmētu situācijas neatkarīgu novērtējumu. Cilvēktiesību sarunas starp ES un Ķīnu, kas šodien jau vairākkārt minētas, notiks Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā 15. maijā, un tās būs vēl viena iespēja runāt par situāciju Tibetā un citiem svarīgiem jautājumiem, piemēram, cilvēktiesību aizstāvjiem. Eiropas Savienības trijotne uzstās, lai Ķīnas iestādes ļauj ārvalstu žurnālistiem piekļūt Tibetai saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, ko pieņēma saistībā ar Olimpiskajām spēlēm.

Eiropas Savienība un Ķīna Ļubļanā runās par interneta cenzūru, tādējādi turpinot debates, kas sākās dialoga pēdējā posmā pagājušā gada oktobrī.

Ir svarīgi novērtēt cilvēktiesību dialogu saistībā ar plašāku dialogu starp ES un Ķīnu par cilvēktiesībām, reformām un politiskajām un sociālajām priekšrocībām. Problēmas, kas bija par iemeslu nemieriem Tibetā, tiek regulāri apspriestas saistībā ar cilvēktiesību dialogu ar Ķīnu. Šīs problēmas ir reliģiskās pārliecības brīvība, minoritāšu tiesības un kultūras tiesības. ES trijotnei bija ļoti atklātas diskusijas ar Ķīnas iestādēm par reliģiskās pārliecības brīvības ierobežošanu pēdējā sarunu posmā pagājušā gada oktobrī.

Papildus nesenajām pozitīvajām izmaiņām cilvēktiesību jomā Ķīnā ir arī tas, ka šogad spēkā stājās jauns darba likums un kompetence par nāvessodu piespriešanu atkal ir nodota Augstākās tiesas rokās. Tādējādi ir samazinājies nāvessodu skaits.

Visbeidzot es vēlos uzsvērt, ka ES uzrauga situāciju Burmā tikpat cieši kā situāciju Tibetā. Attiecībā uz Tibetu ES aktīvi atbalsta ANO centienus paātrināt pāreju uz demokrātiju, samierināšanu un attīstību valstī, kā arī ir iesaistīta apspriedēs ar saviem Āzijas partneriem.

  Koenraad Dillen (NI). – (NL) Paldies ministra kungam par atbildi, kas bija samēra detalizēta, bet diemžēl es nedzirdēju pašu lietas būtību. Mēs šajā Palātā esam vienojušies, ka cilvēktiesību situācija Burmā un Ķīnā mūs uztrauc. Es uzdrošinos apšaubīt, ka gaidāmas pozitīvas pārmaiņas. Es vēlos norādīt, ka vel tikai pirms dažām nedēļām Francijas avīze Libération uz pirmā vāka publicēja fotogrāfijas, kurās bija redzams aprīkojums, ko izmanto, lai mocītu ieslodzītos Tibetas iedzīvotājus Ķīnas cietumos, tādēļ apšaubu, ka notikušas pozitīvas izmaiņas.

Tomēr es precizēšu savu jautājumu. Kādēļ ES ir dubulti standarti, kad, piemēram, ļoti strikta rīcība tiek īstenota attiecībā pret Burmu ekonomisko sankciju veidā, taču tas nenotiek attiecībā pret Ķīnu? Vai varētu būt, ka, kad ir iesaistītas lielas ekonomiskās intereses, mēs esam mazāk principiāli attiecībā uz cilvēktiesībām?

  Janez Lenarčič. − (SL) Es jums, Dillen kungs, nepiekrītu, ka pastāv dubulti standarti. Es domāju, ka ES nav dubultu standartu. Ja tas tā būtu, Slovēnijas prezidentūra nebūtu runājusi ES vārdā 25. marta Ženēvas Cilvēktiesību padomes sesijā.

Kad runa ir par cilvēktiesībām, ES cenšas piemērot vienādus standartus visām trešām valstīm. Jautājums ir par to, kādus līdzekļus būtu jāizmanto. Tie ir atšķirīgi katrā gadījumā. Kad pieņem lēmumu, kādus līdzekļus vai pasākumus ieviest, ir būtiski apsvērt iespēju sasniegt vēlamo rezultātu.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 8 Colm Burke (H-0167/08)

Temats: cilvēktiesības Čadā

Vai Padome var pastāstīt, kā tieši tā palielina diplomātisko spiedienu, lai panāktu pamieru Čadā un aizsargātu aplenktos civilos iedzīvotājus, kā arī palielinātu politiskos centienus un padarītu šo teritoriju drošu?

Divus opozīcijas politiķus, par kuriem Čadas valdība ir sacījusi, ka viņi vairs nav valdībā, apcietināja valsts drošības spēki 3. februārī Čadā. Pēc veiklā mēģinājuma februāra sākumā, kā Padome nodrošina opozīcijas politiķu atbrīvošanu pēc arestiem, kas bija daļa no opozīcijas sagraušans galvaspilsētā Ndžamenā?

Prezidents Déby 14. februārī izziņoja ārkārtas stāvokli, piešķirot savai valdībai izņēmuma pilnvaras cenzēt plašsaziņas līdzekļus, meklēt cilvēkus un īpašumus, kā arī strikti kontrolēt pārvietošanos Čadā. Kā Padome nodrošina, ka Déby administrācija nepārkāpj Čadas pilsoņu cilvēktiesības ar šīm jauniegūtajām un plašajām pilnvarā?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (SL) Padome ir cieši vērojusi pilsonisko tiesību situāciju Čadā, jo īpaši kopš Čadas iestādes izziņoja ārkārtas stāvokli. Ka mēs zinām, ārkārtas stāvokli atcēla 16. martā. Padome aicināja prezidentu Déby ņemt vērā pamattiesības un brīvības, būt savaldīgam un nekavējoties atlaist aizturētos. Pašlaik bez vēsts pazudusi ir tikai vēl viena persona.

Pagājušā gada 13. augustā panāca vienošanos ar gandrīz visiem opozīcijas politiķiem. Padome joprojām aicina politiskās vienošanās parakstošās puses turpināt īstenot vienošanos, neskatoties uz traucējumiem, ko radīja vardarbīgie konflikti ar dumpīgām grupām. Vienošanās īstenošanas turpināšana attiecas arī uz noteikumiem par demokrātiskas brīvības un vārda brīvības sekmēšanu. Padome iesaistās starptautiskos centienos, sekmējot šo procesu, un jo īpaši iegūst opozīcijas partiju un civilās sabiedrības uzticību.

ES uzliktais spiediens ir novedis pie Izmeklēšanas komisijas izveides, kurā ES un Starptautiskā franciski runājošo valstu organizācija sadarbojas kā starptautiskie novērotāji. Viens no šīs komisijas uzdevumiem ir izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus nemieru laikā un noteikt apstākļus, kādos bez vēsts pazuda daži opozīciju vadītāji. Šai komisijai būtu jāpabeidz tās darbs trīs mēnešu laikā.

  Colm Burke (PPE-DE). – Es biju Čadā no 24. līdz 30. martam un tikos ar ārlietu ministru un Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju. Es neesmu apmierināts ar saņemtajām atbildēm saistībā ar Saleh kungu, kurs ir pazudis bez vēsts, ka arī ar Izmeklēšanas komisiju.

Es tikai vēlos apjautāt, vai starptautiskie pārstāvji Izmeklēšanas komisijā un ES pārstāvis ir Čadā kā novērotāji? Vai viņi reāli piedalās izmeklēšanā? Es aprotu, ka viņi ir tikai novērotāji, un es neesmu gandarīts, ja tāda ir situācija. Es nedomāju, ka mēs saņemsim patiesu un precīzu ziņojumu, ja starptautiskie pārstāvji nav iesaistīti izmeklēšanā un ir tikai novērotāji.

  Janez Lenarčič. − (SL) Jums taisnība, Burke kungs. ES un Starptautiskās franciski runājošo valstu organizācijas pārstāvji piedalās šajā izmeklēšanā kā starptautiskie novērotāji. Manuprāt, šī loma ir pietiekama, lai novērtētu ziņojumu, kuru sagaidām, ka Komisija iesniegs pēc trīs mēnešiem.

  Priekšsēdētāja. − Man nav tālāku jautājumu par šo punktu, un nākamais punkts būs pēdējais.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 9 Liam Aylward (H-0180/08)

Temats: miera uzturēšanas misija Čadā

Vai Padome var sniegt visaptverošu ziņojumu, izklāstot, kā pašlaik strādā ES miera uzturēšanas misija Čadā?

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. − (NL) Pēc uzbrukumiem galvaspilsētai Ndžamenai, ko Čadas dumpinieku grupējumi no Sudānas veica janvārī, daļas komandieris ģenerālis Nash 31. janvārī izlēma uz pagaidu laikposmu pārtraukt karaspēka izvietošanu.

Šo lēmumu pieņēma divu iemeslu dēļ – pirmkārt, lai varētu novērtēt jauno politisko un drošības situāciju, un, otrkārt, lai veiktu nekavētu eiropiešu un citu valstu civilo iedzīvotāju evakuāciju. Karaspēka izvietošanu atsāka pēc 12 dienām un šis 12 dienu pārtraukums neietekmēja operācijas vispārējo grafiku. Sākotnējās darbības spējas sasniedza 15. martā, un saskaņā ar plānoto pilnas spēja sasniegs jūnija beigās.

Neskatoties uz šo īso pagaidu pārtraukumu, Padome ir nepārprotami norādījusi, ka joprojām ir apņēmusies īstenot mandātu saskaņā ar attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju, jo īpaši humanitāro mandātu.

Konflikti februāra sākumā bija paredzēti kā iespējamā notikumu attīstība, ko ņēma vērā no operācijas plānošanas paša sākuma. Diemžēl viena no prognozēm izrādījās patiesa, kas EUFOR misijas izvietošanai Čadā un Centrālāfrikas Republikā piešķīra steidzamības pakāpi.

Padome uzskata, ka starptautiskās sabiedrības un ES interesēs ir uzlabot šī reģiona stabilitāti un drošību. Iepriekš minēto daudzdimensiju struktūru klātbūtne sekmēs humanitārās un politiskās situācijas stabilitāti, kā arī novērsīs krīzes izplatīšanos uz kaimiņvalstīm un reģioniem.

Runājot par negadījumu uz Sudānas robežas, kad gāja bojā kāds EUFOR kareivis, operācijas komandieris pauda nožēlu par netīšo robežas šķērsošanu un par neveiksmīgo rīcību, kas noveda pie kareivja nāves. Komandieris apstiprināja, ka EUFOR īstenos savu mandātu saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju, t.i., taisnīgi un konsekventi ievērojot Sudānas robežas.

Man būtu jāpiebilst, ka notiek izmeklēšana par minēto negadījumu. Karaspēka izvietošana notiek saskaņā ar plānu. Pašlaik Čadā un Centrālāfrikas Republikā ir 1800 EUFOR kareivji. Kad misija būs nokomplektēta, skaits būs 3700 kareivji no 14 dalībvalstīm. Pašlaik notiek sarunas ar trešām valstīm par to iespējamo ieguldījumu.

  Liam Aylward (UEN). - Priekšsēdētājas kundze, vai es varu pajautāt ministra kungam, vai viņš uzskata, ka tiek sniegts pienācīgs loģistikas atbalsts, lai īstenotu pilnu miera uzturēšanas misijas izvietošanu nākamajās nedēļās un mēnešos?

Turklāt, vai ministra kungs piekrīt, ka ES miera uzturēšanas misija Čadā nosūta spēcīgu vēstījumu Sudānas valdībai, jo daudzi no 300 000 bēgļiem nometnēs Čadas austrumos ir tur ieradušies, lai izvairītos no genocīda Darfūras reģionā?

  Janez Lenarčič. − (SL) Atbilde uz pirmo Aylward kunga jautājumu noteikti ir „jā”. Uz otro – arī „jā”, ja tiek ņemts vērā operācijas mandāts, kas neietver Darfūru.

  Priekšsēdētāja. − Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

  Priekšsēdētāja . Ar to jautājumu laiks ir beidzies.

(Sēdi pārtrauca 19.10 un turpināja 21.00)

SĒDI VADA: M. ROURE KUNDZE
priekšsēdētāja vietniece