Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : O-0031/2008

Iesniegtie teksti :

O-0031/2008 (B6-0151/2008)

Debates :

PV 23/04/2008 - 15
CRE 23/04/2008 - 15

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


Debates
Trešdiena, 2008. gada 23. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

15. Absolūtas neiecietības politika pret neatļautajiem ĢMO un ar to saistītās ekonomiskās sekas (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Nākamā lieta dienas kārtībā ir debates par mutisko jautājumu, ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā Komisijai iesniedza Neil Parish par absolūtas neiecietības politiku pret neatļautajiem ĢMO un ar to saistītajām ekonomiskajām sekām (O-0031/2008 - B6-0151/2008).

 
  
MPphoto
 
 

  Struan Stevenson, aizstāj autoru. − Priekšsēdētājas kundze, vispirms vēlos ļoti pateikties savam kolēģim Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājam N. Parish kungam par iespēju šajā vēlajā vakara stundā atrasties šeit un uzdot šo mutisko jautājumu. Diemžēl viņam jau pirms vairākiem mēnešiem kopā ar komisāri M. Fischer Boel kundzi tika ieplānota došanās uz Dāniju, un šajā pēcpusdienā viņam bija jābrauc uz Kopenhāgenu. Viņš atvainojas par to, ka nevar būt šeit, kā arī sūta dziļākās cieņas apliecinājumu A. Vassiliou kundzei un sveic viņu Komisijā.

Tā ir reālās situācijas noskaidrošana. Eiropas Savienībā ir ļoti konkurētspējīga un veiksmīga mājputnu un cūkkopības nozare. Tās vispār netiek atbalstītas. Tās nesaņem nevienu vienreizējo saimniecības maksājumu; tās nesaņem nekādas subsīdijas un tirgū tās ir vienas pašas.

Attiecībā uz mājputnu un cūku audzēšanu lielākās ražošanas izmaksas rada barība. Cūkas un vistas neganās laukos, tādēļ tās ēd tikai uz graudaugiem balstītu barību. Ja pastāv neatbalstīta nozare, ir jānodrošina tās pieeja konkurētspējīgam barības tirgum visā pasaulē.

Eiropā paiet aptuveni divi gadi, lai piešķirtu licenci pilnīgi drošam ĢM produktam. Pagāja 33 mēneši līdz ES apstiprinājumu saņēma viena no nedaudzajām apstiprinātajām ĢM sēklām Herculex. ASV vidējais apstiprināšanas ilgums ir uz pusi īsāks: 15 mēneši.

Tam nav attaisnojuma. Ņemot vērā to, ka palielinās gan barības cenas, gan mājputnu un cūkkopības nozares izmaksas, mēs nevaram atļauties šādu barības licencēšanas kavēšanos. Mums šie procesi ir jāpaātrina.

ASV daudzi no ĢM produktiem ir bioetanola industrijas blakusprodukti, un tie ir ievērojami lētāki par barību, kas mūsu mājputnu un cūku audzētājiem ir pieejama šeit, Eiropas Savienībā. Tāpēc, šādi rīkojoties, mēs tikai liedzam sev pieeju lētākiem globālajiem barības tirgiem, padarot mūsu ražotāju iespējas konkurēt gandrīz neiespējamas, un tādēļ ievērojami apdraudam darba vietas un mūsu nozares produktu eksportēšanu ārpus ES.

Pūristi, kuri uzskata, ka mūsu mājputnus un cūkas nedrīkst barot ar ĢM barību, nebūs nekādi ieguvēji, ja mēs šo barību neizmantosim. Gala rezultāts būs tāds, ka zaudēsim šo nozari konkurentiem ārpus Eiropas Savienības un turpināsim importēt mājputnu gaļu un cūkgaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri baroti ar tieši tādu pašu ĢM barību, kādu mēs saviem ražotājiem aizliedzam izmantot. Šāda politika ir pilnīgi nesaprātīga.

Mums ir vajadzīgs arī skaidrs marķējums un produkti, lai, izdarot izvēli, patērētāji būtu informēti. Viņiem ir jāzina, vai gaļa, ko tie ēd, ir iegūta no dzīvnieka, kas barots ar ĢM barību. Laikā, kad palielinās pārtikas cenas, vairums ar ĢM saturošu barību barotu dzīvnieku gaļas ir lētāka, tādējādi patērētāji var izvēlēties un, ja vēlas, iegādāties lētāku gaļu.

Otrs ar barību saistītais svarīgais jautājums ir par absolūtu neiecietību pret ģenētiski nemodificētu barību, kas nonāk Eiropas Savienībā. Arī šoreiz varenā askētu brigāde var sist sev uz pleca un teikt, ka mēs nodrošinām, lai Eiropas Savienībā importētajā ģenētiski nemodificētajā barībā nebūtu ĢM produktu atlikumu. Bet kādas ir absolūtās neiecietības sekas, kad Brazīlijā tiek iekrauta uz ES nogādājama ģenētiski nemodificētas sojas krava? Pastāv iespēja, ka Brazīlijas ostā no iekraušanas aprīkojuma kravā var nokļūt pavisam nelieli ĢM sojas atlikumi. Ja tad, kad šis kuģis iebrauks Eiropas Savienībā, tiks atrastas pat vismazākais ĢM sojas atlikums, visu kravu varēs vest atpakaļ, pat tad, ja šī soja ir licencēta ES.

Tādēļ absolūtas neiecietības politikas rezultāts ir dramatiska ES ievestās ģenētiski nemodificētās barības apjoma samazināšanās. Tādējādi pat tie mājputnu un cūku audzētāji, kas vēlas izmantot ģenētiski nemodificētu barību, saskaras ar neticamām grūtībām saņemt vajadzīgo barības daudzumu tad, kad viņiem nepieciešams. Arī šī problēma padara godīgu konkurenci atvērtajos pasaules tirgos daudz grūtāku.

Ja patiešām vēlamies eksportēt mūsu mājputnu un cūkkopības nozares produktus ārpus ES un mūsu pilsoņus barot ar vistu un cūku gaļu no Brazīlijas vai pat vistu gaļu no Taizemes, kuras turklāt ir barotas ar ĢM barību, tad pašreizējā absolūtas neiecietības politika pret ģenētiski nemodificētu barību un ārkārtīgi lēnā ĢM barības licencēšana ir īstais ceļš, kā turp nonākt.

Komisāres kundze, mēs priecājamies, ka jūs kā Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta komisāre saņēmāt tik plašu atbalstu. Mēs vēlam jums visu labāko, taču ceram, ka jūs būsiet pirmā, kura pretosies tabloīdu radītajiem mītiem par „Frankenšteina pārtiku” un ieviesīsiet politiku, kas ļaus mūsu lauksaimniekiem konkurēt starptautiskajā tirgū vienlīdzīgos konkurences apstākļos.

 
  
MPphoto
 
 

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, Komisija atzīst, ka ĢMO asinhronā apstiprināšana eksportējošajās valstīs un ES var padarīt barības importēšanu arvien sarežģītāku un dārgāku. Esmu informēta par Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta pētījumu par barības deficītu. Man jāuzsver, ka absolūtas neiecietības politikas pret neatļautajiem ĢMO ietekme uz barības importēšanu kļūst aktuāla tikai tā saukto asinhrono ĢMO apstiprinājumu gadījumā. Viens no galvenajiem faktoriem ir atšķirīgais ĢMO apstiprināšanas procedūras ilgums trešās pasaules valstīs un Eiropas Savienībā, kā arī atbilstošu nodalīšanas mehānismu trūkums eksportētājvalstīs un sēklu nozares mārketinga stratēģijas šajās valstīs. Liela ietekme ir arī tam, ka mūsu galvenie plaša patēriņa preču tirdzniecības partneri arvien vairāk izmanto ĢMO.

Ņemot vērā šo situāciju, Komisija savu darbību koncentrē uz galveno faktoru risināšanu. Ir sāktas diskusijas ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, lai panāktu lielāku efektivitāti saistībā ar licenču piešķiršanas procedūru, nesamazinot EFSA zinātniskā novērtējuma kvalitāti. Vēlos jums atgādināt, cik svarīga šajā jautājumā ir dalībvalstu sadarbība pastāvīgajā komitejā un Padomē.

Vēlos arī piebilst, ka Komisija nesen pieņēma GA 21 kukurūzas apstiprinājumu, kas veicinās šī ĢM produkta importēšanu no Argentīnas. Komisija šobrīd arī grasās nosūtīt Padomei priekšlikumu ĢM sojas pupu apstiprināšanai, pēc tam, kad pastāvīgajai komitejai neizdevās panākt kvalificētu balsu vairākumu. Arī sojas pupu apstiprināšana veicinās vairāku barību importēšanu, tādējādi palīdzot panākt godājamā deputāta minētās barības deficīta problēmas pagaidu risinājumu.

ES tiesiskā regulējuma attiecībā uz ĢMO pārtiku un barību mērķis ir nodrošināt tirgū laisto produktu nekaitīgumu. Tādēļ ĢMO pārtikas un barības produktiem pirms laišanas tirgū ir nepieciešams apstiprinājums. Absolūtas neiecietības politika pret neatļautajiem ĢMO, ko šobrīd īsteno ES, ir noteikta ES tiesību aktos, un Eiropas Parlaments un Padome to apstiprinājuši kā labāko veidu, kā aizsargāt cilvēku un dzīvnieku veselību un apkārtējo vidi. Tā ir līdzīga pieejai, kuru īsteno vairums trešās pasaules valstu, tostarp galvenie ĢMO ražotāji.

Starptautiskā līmenī Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, turpina atbalstīt kodeksa pamatnostādņu par šo jautājumu izstrādi. Taču Komisija atzīst jūsu jautājumā norādīto incidentu iespējamību un atzīst arī to, ka, pateicoties nemitīgajiem mērījumu metožu uzlabojumiem, kļūst vienkāršāk šādus gadījumus atklāt. Komisija pārbaudīs, vai ir piemēroti un praktiski iespējami piedāvāt atsevišķu risinājumu šai konkrētajai problēmai, pilnībā ievērojot pašreizējos tiesību aktus.

2003. gadā, kad PTO iesniedza sūdzību par Eiropas Kopienu, attiecīgajā paneļziņojumā, kuru pabeidza 2006. gadā, netika apšaubīti ES tiesību akti, bet gan veids, kādā tie iepriekš tika īstenoti. Komisijai līdz šim ir izdevies izvērst šo strīdu kā regulāru dialogu ar sūdzības iesniedzējiem, kurā tiek runāts par biotehnoloģijas jautājumiem. Mēs skaidri parādījām sūdzības iesniedzējiem, ka šobrīd saistībā ar EK biotehnoloģijas produktu apstiprināšanas sistēmu nav ne moratorija, ne nepamatotas kavēšanās.

Kopš PTO paneļa izveidošanas ir apstiprināti sešpadsmit produkti, un tikai septiņi no tiem apstiprināti 2007. gadā. Mēs nevaram izslēgt iespēju, ka sūdzības iesniedzēji, jo īpaši Amerikas Savienotās Valstis, pieņemot lēmumu par to, vai turpināt strīda izšķiršanu, ņems vērā kā jautājums par nejaušu klātbūtni ietekmēs tirdzniecību. Taču Eiropas Kopiena spētu sevi aizstāvēt, turklāt pašreizējais dialogs padara šādu iespējamību maz ticamu.

 
  
MPphoto
 
 

  Esther De Lange, PPE-DE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, vakar šajā parlamentā tika runāts par pārtikas cenu kāpumu un tā ietekmi uz Eiropas Savienību un jaunattīstības valstīm. Šovakar mēs atkal esam šeit un runājam par ģenētiski modificētu dzīvnieku barību. Iespējams, būtu bijis noderīgi abas debates apvienot. Galu galā šis nedaudz tehniskais jautājums par dzīvnieku barību, protams, iederas plašākajās debatēs par pārtikas nekaitīgumu un pārtikas cenu pieaugumu. Cik saprātīgi ir iznīcināt vai noraidīt veselu kravu dzīvnieku barības tādēļ, ka tajā nejauši nonācis ļoti neliels ģenētiski modificētu produktu atlikums? Man tas nešķiet diez ko saprātīgi, ne skatoties no manis pieminētā pārtikas nekaitīguma, ne no augošo cenu aspekta.

Tādēļ, ka dzīvnieku barības cenas pēdējā laikā patiešām ir ievērojami palielinājušās, un tās arī turpinās palielināties, ja saglabāsim šādu attieksmi. Daudzi ražotāji to vaino savu izmaksu pieaugšanā, un, manuprāt, ir vērts vēlreiz uzsvērt, ka augošās cenas, par kurām turpinām runāt, nebūt nenozīmē, ka pieaug arī lauksaimnieku peļņa. Patiesībā jau iepriekš tika minēts, ka, piemēram, cūkgaļas nozarē barības cenas palielinās un tīrie ienākumi tikai samazinās.

Kā mums izkļūt no šī strupceļa? To nevar izdarīt pēkšņi un pavirši mainot apstiprināšanas procedūras. Nē, tas pilnīgi noteikti nav pareizais veids, taču, manuprāt, problēma pastāv divās jomās, un mums ir jāatrod risinājums. Pirmkārt, kā iepriekš teica S. Stevenson kungs, Eiropas Savienībā ĢMO apstiprināšanai ir vajadzīgs daudz ilgāks laiks: pie mums tas ilgst divarpus gadus, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs – mazāk par gadu. Esmu piefiksējusi Komisijas teikto par EFSA efektivitātes palielināšanu, taču tā, protams, nav visa problēma. Problēma slēpjas arī Padomes komiteju bezjēdzīgajā darbībā, jo tās nespēj panākt kvalificēto balsu vairākumu ne apstiprināšanai, ne apstiprināšanas noraidīšanai, un beigās pēc ilgas cīņas jautājumu nodod Komisijai. Arī tā ir daļa problēmas, un šī procedūra ir jāpaātrina. Tas noteikti nav arguments par labu automātiskai produktu apstiprināšanai, taču, manuprāt, cilvēkiem ir tiesības ātrāk uzzināt, vai izstrādājumu var apstiprināt Eiropas tirgū.

Otrkārt, mums jāizlemj, kā risināt gadījumus, kad dzīvnieku barībā konstatēts neliels daudzums nejaušu ģenētiski modificētu produktu atlikumu, piemēram, nosakot robežvērtību, īpaši tas attiecas uz EFSA apstiprinātiem ĢMO, kā arī mūsu veikalos regulāri pieejamo gaļu, kas iegūta no cūkām, kuras ēdušas ārpus Eiropas Savienības ražotu barību. Runājiet par negodīgu konkurenci! Žēl, ka no Komisijas neesam neko dzirdējuši par robežvērtībām. Tā atsaucas uz pašreizējiem tiesību aktiem. Būsim tomēr godīgi – saistībā ar marķējumu mēs izmantojam robežvērtību, tāpēc, manuprāt, tas ir iespējams.

Īsāk sakot, ražotāji un patērētāji nedrīkst kļūt par Padomes komiteju neizlēmības upuriem. Pienācis laiks skaidrībai un ātrumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernadette Bourzai, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi! Kā jau liecina jautājuma nosaukums, tas attiecas uz ĢMO apstiprināšanas procedūras ekonomiskajām sekām.

Tādēļ vēlos jautāt komisāres kundzei, vai Komisija ir pieprasījusi pētījumus par dzīvnieku barības cenu pieauguma iemesliem, un vēlos arī zināt, kāda ir pēdējos gados importētās dzīvnieku barības, kas satur nelielu daudzumu Eiropā neapstiprinātu ĢMO, procentuālā vērtība, un kāda ir šo produktu izcelsme. Šāda informācija noderētu, novērtējot šo incidentu mērogu.

Atšķirībā no E. De Lange kundzes, kura tikko uzstājās, es neuzskatu, ka starp absolūtu neiecietību pret ĢMO un ievērojamo barības cenu pieaugumu pastāv cēloņsakarības saikne. Šīs lietas nevajadzētu saistīt, jo mēs labi zinām, ka šo pieaugumu izraisa vairāku faktoru kombinācija, kurā neiedziļināšos, taču galvenokārt to ietekmē izejvielu tirgus spekulācijas saistībā ar turpmākajiem lauksaimniecības tirgiem. Turklāt cenas pieaugums ietekmē visas valstis, tostarp valstis, kuru tiesību akti attiecībā uz ĢMO ir ļoti pielaidīgi.

Tomēr tā ir taisnība, ka Eiropas mājlopu audzētāji saskaras ar lielām grūtībām, un galvenais iemesls ir ES lielā atkarība no barības importa. Tādēļ mans galvenais jautājums ir šāds: kādēļ mēs no tā esam tik atkarīgi un kā mums vajadzētu reaģēt? Vēlos jautāt Komisijai, vai tā ir veikusi Bleirhauzas līguma ekonomisko seku analīzi, kura dēļ Eiropas Savienība atteicās no dzīvnieku pārtikas ražošanas.

Manuprāt, ir divas iespējas, kā samazināt šo atkarību. Vispirms ir jādara viss iespējamais, lai glābtu, un es patiešām domāju glābtu, pēdējo Eiropas lopbarību un proteīnaugus un lai veicinātu pārstrukturēšanu, izvairoties no, piemēram, pilnīga atsaistītā atbalsta KLP veselības pārbaudes laikā, īpaši tādēļ, ka šiem augiem piemīt neapstrīdamas videi labvēlīgas īpašības, kas veicina kultūru rotāciju un tādējādi labi ietekmē augsni.

No otras puses, Komisijai ir jāapsver iespējas dažādot mūsu piegādes avotus. 2007. gada decembrī es piedalījos konferencē, kuru organizēja organizācija GM-Free Network, kas pierādīja, ka pastāv ĢMO nesaturoši krājumi un ka ir jāizveido sakari starp ražotājiem un importētājiem.

Es ceru, ka ikviens apzinās, ka patērētājiem ir tiesības...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Mulder, ALDE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos pateikties Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai un šīs plenārsesijas dalībniekiem par manas iniciatīvas šovakar debatēt par šo tēmu pieņemšanu.

Zīmīgi, ka visā pasaulē palielinās ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana, taču mēs, eiropieši, no tās ļoti baidāmies. Lielais jautājums ir, kādēļ? Komisāres kundze diezgan skaidri teica, ka tādi ir tiesību akti, un mums tie ir jāievēro. Taču, ja mainīgie apstākļi radīs nepieciešamību grozīt tiesību aktus, Komisijai tas būs jādara. Manuprāt, ir pienācis laiks to darīt. Pirms brīža es par to vēl uzdevu jautājumus, taču viens ģenētiski modificēts kultūraugs nav tāds pats kā citi. Ir liela atšķirība starp transģenēzi un citoģenēzi. Viena ir sugām specifiska, bet otra nav. Uz abām attiecas vieni un tie paši tiesību akti un Komisijai ir jāuzņemas grozīt tiesību aktus attiecībā uz šo aspektu.

Manuprāt, šīs situācijas izšķirīgais faktors ir absolūtā neiecietība. Pasaulē nav daudz situāciju, kurās jāpieprasa absolūta neiecietība. Vienmēr ir jābūt iespējai pieļaut noteiktu rezervi vai atšķirību. Ja pārāk ātri braucat 50 kilometrus garu ceļa posmu, vairumā valstu pastāv aptuveni trīs kilometru pielaides robeža, par kuru netiks noteikts sods. Kādēļ nav iespējams to piemērot importētām precēm?

Kādēļ nav iespējams noteikt, piemēram, 0,8% vai 0,9% pielaidi? Vai Komisija var man sniegt skaidru atbildi uz šo jautājumu?

Arī es atzinīgi vērtēju to, ka ar EFSA notiek sarunas par procedūru saīsināšanu, neapdraudot kvalitāti, taču, vai EFSA jau ir norādījusi, vai tas ir iespējams? Ar sarunām vien nepietiek, jo mums ir maz laika.

Vēl viens jautājums. Varbūt Komisija var man paskaidrot, kā es kā politiķis lai pasaku sabiedrībai, ka mēs varam patērēt ļoti daudzus produktus, kurus mums nav atļauts ražot? Mēs no visas pasaules bez ierobežojumiem varam importēt jebkādus produktus, kas iegūti no dzīvniekiem, kurus baro ar šeit aizliegtiem produktiem. Kāda ir šī aizlieguma jēga? Kāds ir izskaidrojums? Varbūt Komisija var man ieteikt kādu ideju, ko izmantot gaidāmajā pirmsvēlēšanu kampaņā?

Visbeidzot es vēlos jautāt, kādas ir sekas Komisijas attieksmei pret PTO? Vai mēs varam to vienkārši izdarīt?

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Wojciechowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, ĢMO var būt bīstami trīs jomās.

Pirmā no tām ir sabiedrības veselība. Ir arvien vairāk norāžu, ka ĢMO var apdraudēt cilvēku veselību, taču šīs norādes tiek ignorētas. Būtiski pierādījumi par ĢMO kaitīgo ietekmi var parādīties jebkurā mirklī. Agrāk nebija arī pierādījumu par azbesta kaitīgumu, bet, kad tie parādījās, radās milzīgas izmaksas. Azbesta likvidēšanai bija jātērē miljardi. Problēma ir tāda: ja ĢMO izmantošana kļūs plaši izplatīta, būs neiespējami no tiem atbrīvoties.

Otra joma ir vide. Daudzi zinātnieki uzskata, ka ĢMO var postoši ietekmēt vidi. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Norvēģijas salā Spitsbergen dziļi ledū ir izveidota tradicionālo sēklu glabātuve gadījumam, ja arvien augošā ĢMO izmantošana kaitēs tradicionālajām sēklām.

Trešie draudi ir saistīti ar ekonomiku. Arvien lielāka ĢMO izmantošana ir veids, kā padarīt lauksaimniekus finansiāli atkarīgus no lielajiem biotehnoloģijas koncerniem. Lauksaimnieki audzēs ĢMO kultūraugus atbilstoši vareno koncernu, kam pieder sēklu patenti, diktētajiem noteikumiem.

Eiropa šobrīd nav izsalkusi. Pārtika kļūst dārgāka, taču Savienības lauksaimniecības politika turpina uzstāt uz administratīvo ierobežojumu noteikšanu lauksaimniecības produkcijai. Eiropai nav jāmeklē īpaši intensīvas pārtikas ražošanas tehnoloģijas. Tā vietā Eiropai vajadzētu izvēlēties veselīgas pārtikas ražošanu, izmantojot tradicionālas metodes.

Protams, pastāv arī konkurences problēma. Šajā jautājumā es pilnīgi piekrītu S. Stevenson kungam un citiem iepriekšējiem runātājiem. Mūsu lauksaimniekiem nevajadzētu būt vienīgajiem, kurus ietekmē ĢMO kultūraugiem un ĢMO barības izmantošanai noteiktais aizliegums. Pēc šāda aizlieguma ir jāseko aizliegumam importēt gan augu, gan dzīvnieku produktus, kas satur ĢMO. Ir jāpiemēro skaidri principi, tas ir, ražotājiem, kas Eiropas tirgū importē savus produktus, ir jāievēro tādas pašas prasības, kas noteiktas mūsu ražotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Caroline Lucas, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, vēlos sākt, stingri apstrīdot pieņēmumu, kas, šķiet, ir šī mutiskā jautājuma pamatā. Mēģinājums saistīt dzīvnieku barības cenu pieaugumu Eiropā un attiecīgo mājlopu nozares krīzi ar ES vispārējiem tiesību aktiem par ĢM, kā arī tās absolūtās neiecietības politiku ir pilnīgi nepareizs un negodīgs.

Tā tiešām ir taisnība, ka mājlopu audzētājiem šobrīd ir grūti laiki, taču es uzskatu, ka tam nav nekāda sakara ar Eiropas ĢM politiku un iemesls ir dažādu faktoru kopums, tostarp slikti laikapstākļi, kas izraisa ražu samazināšanos, tirgus ierobežojumu samazināšana, lielāks pieprasījums no tādām valstīm kā Ķīna, straujais un nevajadzīgais biodegvielas ražošanas pieaugums un finansiālo spekulāciju pieaugums.

Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ziņojumā par ES ĢM politikas iespējamo ietekmi uz dzīvnieku barības pieejamību un cenām daudz runāts arī par ĢM industriju. Kā ļaunākais scenārijs ziņojumā minēts pieņēmums, ka Brazīlija strauji komercializēs ES neapstiprinātu ĢM sojas pupu šķirni. Taču netiek sniegti nekādi pierādījumi, ka Brazīlija vismaz apsvērtu jaunu ĢM sojas pupu izmantošanu.

Ziņojumā konstatēts, ka ES politika neietekmēs ASV apstiprinājumus un ka Brazīlija un Argentīna patiesībā būs daudz uzmanīgākas apstiprinot jaunus ĢM kultūraugus, kuri pretējā gadījumā varētu nelabvēlīgi ietekmēt to eksportu uz ES. Piemēram, Argentīna ir ieviesusi sertifikācijas shēmu kukurūzas eksportam uz ES, tieši tādēļ, lai izvairītos no neapstiprinātu ĢMO atlikumiem.

Turklāt nav pierādījumu par būtisku konkurences kropļošanu, ko izraisītu dzīvnieku, kas, iespējams, baroti ar ES neatļautiem ĢMO, gaļas importēšana.

Tāpēc, atklāti sakot, visi šie jautājumi ir slikti pamatoti un tendenciozi. Taču man ir jautājumi par ES neapstiprināto ĢMO robežvērtību. Pirmkārt, kā Komisija var būt droša, ka ES neapstiprinātie ĢMO ir nekaitīgi?

Otrkārt, kurai iestādei vai uzņēmumam būs jāmaksā kaitējuma gadījumā? Eiropas Savienībai, kura šādu piesārņojumu pieļauj? Uzņēmumam, kurš izstrādājis ĢMO, taču līdz šim nav saņēmis derīgu tirgus atļauju? Vai arī par importēšanu atbildīgajam uzņēmumam?

Visbeidzot, vai šāda robežvērtība būtu jāpiemēro arī ar gēnu inženierijas metodēm iegūtiem augiem, no kuriem iegūst farmaceitiskas vielas? Vai ir veikts novērtējums par ikdienas pārtikas piesārņojumu ar aktīvām farmaceitiskajām vielām?

Šīs debates beigās es ceru uz šiem svarīgajiem jautājumiem saņemt atbildes.

 
  
MPphoto
 
 

  Kartika Tamara Liotard, GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, mēs patiešām pārāk maz zinām par ģenētiski modificētu organismu radīto veselības apdraudējumu. Vai mēs vēlamies atļaut izmantot šādu ĢMO, es tos saucu par piesārņotu pārtiku, tikai tādēļ, ka tas atbilst mūsu ekonomiskajām vajadzībām? Ciktāl tas attiecas uz mani, nē. Man patiesās prioritātes ir sabiedrības veselība, vide un bioloģiskā daudzveidība. Brisele valstīm jau pieprasa apstiprināt atsevišķus ĢMO pat tad, ja tās nevēlas to darīt. Tas neatbilst Kartahenas protokolam, saskaņā ar kuru valstis var noraidīt jaunus ĢMO produktus, ja tām ir šaubas par to nekaitīgumu. Ļaujiet dalībvalstīm pašām izlemt, kurus riskantos produktus tās vēlas atļaut izmantot.

Es neesmu vienīgais, kurš iebilst. Par ĢMO ir noraizējušies daudzi pilsoņi. Mēs to esam redzējuši Polijā, Rumānijā, Austrijā un Kiprā. Pretestība pret Monsanto eksperimentālajiem laukiem palielinās tādās Nīderlandes vietās, kā Raalte un Gemert-Bakel. Pastāv reāls risks, ka modificētās sēklas no Monsanto laukiem var aizpūst līdz blakus esošajām tradicionālajām vai bioloģiskajām saimniecībām, kuru saimnieki šādas sēklas nevēlas. Mani arī uztrauc Monsanto plāni pārņemt holandiešu sēklu uzņēmumu De Ruiter, kas ir viens no desmit lielākajiem šāda veida uzņēmumiem pasaulē. Tas ir pārāk acīmredzami, ka Monsanto mēģina iefiltrēties Eiropā. Tas notiek vai nu cerot uz elastīgākiem likumiem vai arī vienkārši tādēļ, lai izdarītu spiedienu uz politiķiem ar mērķi panākt ātru likumu atvieglošanu. Mums tam ir stipri jāpretojas. Sabiedrības veselība, vide un bioloģiskā daudzveidība ir daudz svarīgākas nekā komerciāli ieņēmumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze, cik gan smieklīga Eiropas Savienība varētu šķist saviem konkurentiem! Ar svētulīgu kaismi mēs aizliedzam ĢMO izmantošanu dzīvnieku barībā pat līdz smieklīgajai absolūtas neiecietības robežai pret jebkādu nelielu ĢM daudzumu, taču tai pat laikā gaļu, ko iegūst no dzīvniekiem, kas audzēti ārpus ES un baroti ar tiem pašiem ĢMO, kurus atsakāmies apstiprināt, var brīvi importēt uz jebkuru vietu 27 dalībvalstīs.

Man tas izklausās pilnīgi nesaprātīgi. Eiropas Savienība bēg no vilka, bet atduras pret lāci, un kurš no tā cieš? Mūsu pašu ražotāji, kam ir jāmaksā ārkārtīgi augstas cenas par barību, kurā nav ĢM. Šķiet, ja Eiropas Savienībā iespējams ievilkt ķeksīti politkorektuma lodziņā, mums jābūt laimīgiem un jāignorē pašu radītais vājprāts.

 
  
MPphoto
 
 

  Rosa Miguélez Ramos (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, lai arī Eiropas Savienības mājlopu nozare nodrošina vairāk nekā 40% lauksaimniecības pievienotās vērtības produktu, mums nepietiek dzīvnieku barības. Manā valstī, Spānijā, situācija liellopu gaļas nozarē, kas barības ziņā ir atkarīgāka nekā citas dalībvalstis, ir postoša. Attiecībā uz cūkgaļu un mājputnu gaļu šausminošā situācija visā Eiropā ir līdzīga.

Kā jau iepriekš tika minēts, Kopienas tiesību aktos ir atļauts pārdod barību, kas satur ES atļautus ĢMO, taču tajos nav paredzēti neapstiprinātu ĢMO minimālie līmeņi. Tas rada problēmas tirdzniecībā ar eksportētājiem no trešām valstīm, kā arī Eiropas mājlopu nozarē per se, kura, kā jau iepriekš teicu, cieš no deficīta.

Šī nav pirmā reize, kad piekrītu J. Mulder kungam, un šoreiz, klausoties viņā, domāju, ka arī par šo jautājumu mēs esam vienisprātis, jo iespējams risinājums būtu akceptēt nejaušu ĢM piesārņojumu līdz noteiktam slieksnim, ja tos pozitīvi novērtējusi EFSA un apstiprinājusi trešā valsts atbilstoši kodeksa principiem un izmantojot skaidru marķējuma politiku.

Cits risinājums varētu būt vairāk ražot Eiropas teritorijā, taču šķiet, ka Komisija šo ceļu ir slēgusi ar saviem pārbaužu priekšlikumiem. Gadījums ar kaltēto lopbarību kā būtisku lopbarības sastāvdaļu bija paradigmātisks. Pat ja tā atzīst ar ražošanas pārtraukšanu saistīto risku, Komisija vēl joprojām uzstāj uz atsaistītās likmes maksājumiem.

Tādēļ vēlos uzsvērt, ka mēs saskaramies ar nopietnu problēmu – dzīvnieku barības deficītu – un ka Eiropas Komisijas pienākums ir šo situāciju risināt.

 
  
MPphoto
 
 

  Kyösti Virrankoski (ALDE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, ģenētiski modificētu kultūraugu šķirnes kultivē ar precīzas zinātniskās tehnoloģijas palīdzību mainot to genotipu. Šī tehnoloģija ir balstīta uz ģenētikas atklājumiem, kas ir jau pusgadsimtu veci. Pateicoties tai, ir iespējams vieglāk kultivēt šķirnes un mazāk izmantot pesticīdus, kā arī gūt lielāku ražu. Tādēļ to audzēšanas apjoms ir ātri palielinājies.

Eiropas Savienība šajā attīstībā nevarēja iesaistīties, jo tā pakļaujas sistēmai ar striktu birokrātisku pārraudzību. Kad Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes veiktajos izmēģinājumos un pētījumos konstatētas patērētājam noderīgas šķirnes, kas nerada risku, sākas ilgs apstiprināšanas process. Komisijas priekšlikums vispirms nonāk pie pastāvīgās komitejas, kura ar kvalificētu balsu vairākumu to apstiprina vai noraida. Ja tā nevar pieņemt lēmumu, nākamais posms ir Padome, ja arī tā nevar pieņemt lēmumu, priekšlikums atgriežas Komisijā, kura beigās lēmumu pieņem. Taču tas viss ir prasījis laiku.

Eiropas Savienībā tiek importēts daudz dzīvnieku ĢM barības. Valstis, kas mēģina un ierobežo ĢM kultivēšanu, to pat izmanto ar prieku. Tā kā ES nav bijis laika apstiprināt visas lietotās šķirnes, barība var saturēt nelielu neatļautu ĢMO atlikumu. Šādos gadījumos visa krava tiek sūtīta atpakaļ. Šādā veidā nozarei tiek radītas izmaksas un tiek ietekmēta Eiropas pārtikas ražošanas nozares konkurētspēja. Tādēļ šajā jomā mums ir jārīkojas saprātīgi. Ārkārtīgi nelielam daudzumam šķirņu, kas ir apstiprinātas citās valstīs, nevajadzētu radīt tik nesaprātīgas sekas, īpaši tad, kad Eiropas lauksaimniecība jebkurā gadījumā saskaras ar globālo konkurenci.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitar Stoyanov (NI). - (BG) Latīņu sakāmvārdā teikts, ka dabīgs nav kaitīgs. Protams, ar to nevar teikt, ka mākslīgi radītie ĢMO ir slikti, taču līdz šim mums vēl nav pārliecinošu zinātnisko datu, kas nešaubīgi pierādītu to nekaitīgumu. No otras puses, mēs redzam Amerikas Savienoto Valstu piemēru, kur lielāko iecietību pret ĢMO papildina lielākais aptaukošanās rādītājs. Ģenētika un biotehnoloģija vēl joprojām ir neprecīzas zinātnes. Tās dod daudz solījumu, taču, tās izmantojot, mēs ievērojami riskējam zaudēt daudz vairāk nekā varam atļauties.

Pašreizējā Eiropas Savienības piesardzība attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos sasniegumus, šobrīd ir piemērota politika. Taču es uzskatu, ka mums ir arī jāatceras par Eiropas ražotājiem. Pašreizējā situācija savā ziņā ir diezgan nedabiska, un Komisijai būtu jāuztur līdzsvars, lai Eiropas ražotāji netiktu diskriminēti, vienlaicīgi panākot situāciju, kad Eiropas patērētāji patiešām var izvēlēties patērēt kultūraugus ar vai bez ĢMO. Es priecājos, ka esmu jauns cilvēks Eiropas Savienībā, un es priecātos par iespēju veikt uz informāciju balstītu izvēli.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, ņemot vērā ES lielo atkarību no tādas ar proteīniem bagātas barības kā sojas milti un kukurūzas lipekļa lopbarība importēšanas, kā Komisija var attaisnot pašreizējo situāciju, kad mūsu ostās tiek aizliegta un iznīcināta pat barība ar vismazāko neatļauto ĢMO daudzumu, savukārt gaļa, kas iegūta no dzīvniekiem, kurus baro ar tiem pašiem neatļautajiem ĢMO, var brīvi iekļūt ES pārtikas apritē, un to var patērēt mūsu patērētāji, tādējādi radot ievērojamu konkurences kropļojumu, kas kaitē Eiropas lauksaimniekiem?

Ja ĢMO ir saņēmuši pozitīvu EFSA novērtējumu vai ja atbilstoši kodeksa pamatnostādnēm par ĢM augiem ir veikts barības un pārtikas nekaitīguma riska novērtējums, nejaušai un nelielai neatļautu ĢMO klātbūtnei ir jāpiemēro robežvērtība – kā jau tiek darīts, marķējot ĢMO nesaturošu produktus saistībā ar atļautu ĢMO nejaušu klātbūtni. Vai Komisija saistībā ar šo problēmu plāno ierosināt konkrētus priekšlikumus un, ja tā, tad kad?

Mūsu ilgajam apstiprināšanas procesam trūkst zinātniskas precizitātes un integritātes, un pasaules tirdzniecībā tas var izraisīt nopietnus strīdus, turklāt apkaunojošā kārtā iemesls ir ar šo jautājumu saistītā iestāžu izvairība. Neviens cits tirdzniecības bloks šādā veidā nepretojas pārmaiņām.

 
  
MPphoto
 
 

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Pienācis laiks nopietnām un lietderīgām debatēm par ģenētisko tehnoloģiju Eiropā, jo līdz šim esam dzirdējuši tikai reliģiska satura polemiku, kas daudzos gadījumos izraisa tikai histēriju. Zinātni nevar un nedrīkst apturēt. Kad strauji pieaug iedzīvotāju skaits un palielinās pārtikas cenas, mēs nevaram atteikties no iespējām, ko piedāvā biotehnoloģija un gēnu inženierija. Bez tām mēs nevaram noorganizēt zaļo revolūciju.

Manā martā apstiprinātajā ziņojumā par biogāzi parādīts, ka Eiropas Parlaments pauda vienprātību attiecībā uz bioenerģijas iegūšanai nepieciešamo ĢM augu licencēšanu. Lai arī Ungārijas valdošās partijas bija vienisprātis par ĢM nesaturošas lauksaimniecības saglabāšanu, mums jāsaprot, ka tā ir ilūzija. Astoņdesmit pieci procenti sojas, ko importē kā dzīvnieku barību, ir ģenētiski modificēti.

Ir acīmredzams, ka ģenētiskā modifikācija nav spēle, risks ir milzīgs. Eiropas Savienības līmenī noteikti ir jāizveido uzticama, uz zinātni balstīta speciālistu uzraudzības aģentūra, kas ir neatkarīga no lielajiem uzņēmumiem un var pārbaudīt ĢM produktus, nodrošināt aizsardzību pret riskiem un kliedēt nepamatotas bažas. No vienas puses, starptautiskie uzņēmumi, kas izmanto ĢMO, ne pārāk vēlas sniegt detalizētu dokumentāciju par saviem produktiem un nepiedalās zinātniskos izmēģinājumos, lai arī tā būtu būtiska prasība attiecībā uz patērētāju aizsardzību. No otras puses, ĢM pretinieki izplata daudz mulsinošas informācijas un nezinātniskus šausmu stāstus. Tādēļ šīs debates ir tik svarīgas. Paldies par jūsu uzmanību.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Casaca (PSE). (PT) Arī es vēlos paust īpašas raizes, kādas mana reģiona, Azoru salu, lauksaimniecības pārstāvjiem rada pašreizējā situācija. Es uzskatu, ka šajās debatēs ir pierādīts, ka nekas nevar attaisnot spēkā esošu politiku, kas aizliedz izmantot ĢMO dzīvnieku barībā, vienlaicīgi atļaujot patērēt gaļu, kas iegūta, izmantojot šos pašus ĢMO.

Es arī uzskatu, ka ir noskaidrots, cik pārspīlēta ir absolūtās neiecietības politika. Visbeidzot, vēlos teikt, ka ikviens, kurš pārzina dzīvnieku barības industriju, nevar apšaubīt abu šo faktoru acīmredzamo ietekmi uz pārtikas cenām. Šī ietekme ir ļoti skaidra, īpaši attiecībā uz kukurūzas lipekļa lopbarību un kukurūzas atkritumu izmantošanu alkohola ražošanā. Es jau esmu aicinājis Eiropas Komisiju ņemt vērā, kāda ir lauksaimnieku situācija visā Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Paul Rübig (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, debatējot par lauksaimniecību, mēs šobrīd saskaramies ar veselības pārbaudes radītajām grūtībām. Es vēlētos dzirdēt, vai debatēm par ĢMO ir nozīme un kādā mērogā šī tēma tiek apspriesta šajā kontekstā.

Mēs visi zinām, ka šobrīd visā pasaulē notiek kaismīgas debates par pārtikas/enerģijas drošību. Mums ir jāredz, kā šīs debates ietekmē mūs.

Attiecībā uz marķējumu es vienmēr esmu atbalstījis absolūtu neiecietību. Patērētājam ir jāzina, ko viņš vai viņa pērk. No šāda aspekta mums ir jānodrošina, ka arī reģionāla līmeņa likumdevējām iestādēm ir tiesības pieņemt lēmumus saistībā ar šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, pat šajā vēlajā stundā, klausoties debatēs, vēlos pateikt tikai trīs lietas.

Pirmkārt, ir taisnība, ka nav pietiekamu pierādījumu par to, ka ĢMO apdraud cilvēku un dzīvnieku veselību. Taču, kā iepriekšējais runātājs, kurš jau ir aizgājis, teica, arī azbestu neuzskatīja par nekaitīgu, taču šodien mēs zinām, ka tas izraisa mezoteliomu – plaušu vēzi. Arī smēķēšanu, protams, pirms vairākiem gadiem neuzskatīja par bīstamu, un tagad mēs, protams, zinām, ka tā izraisa plaušu vēzi, plaušu slimību un koronāro artēriju stenozi. Tādēļ labāk ir novērst problēmu, nevis ciest no tās sekām.

Otrkārt, J. Allister un P. Casaca kungi runāja par atšķirībām starp barībā izmantotajiem ĢMO un dzīvniekiem, kas baroti ar ĢMO. Starp tiem pastāv liela atšķirība. Atšķirība pastāv tādēļ, ka barībā ĢMO ir pilnīgi citādākā stāvoklī nekā ĢMO, kuru dzīvnieks ēdis, sagremojis un pārstrādājis un kurš pēc tam, iespējams, atrodas – taču neatrodas – dzīvnieka gaļā pilnīgi citādāks nekā barībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, ir skaidrs, ka debates par ģenētiski modificētiem organismiem ir demokrātiska, ekonomiska un juridiska nepieciešamība. Es apsveicu mūsu komiteju ar pievēršanos šim jautājumam.

Ciktāl tas attiecas uz mūsu debatēm, ir skaidrs, ka Eiropas Savienība ir ļoti atkarīga no augstu proteīnu līmeni saturošas barības importa. Tas liek atgriezties pie zinātniskajām debatēm, savukārt dzīvnieku, kas baroti ar ES tiesību aktiem neatbilstošu barību, importēšana liek domāt, vai Eiropas Savienība spēj aizsargāt savus pilsoņus.

Aizsardzība nav protekcionisms, tā vienkārši ir problēma, un vēlos jautāt, vai Komisija uzskata, ka mūsu muitas sistēmas kvalitāte, kas, manuprāt, ir ievērojami pasliktinājusies, ļautu tai reaģēt uz visiem šajās izcilajās debatēs paustajiem apsvērumiem?

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Mulder (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, vai komisāres kundze savā atbildē varētu teikt dažus vārdus par neiecietības līmeņa paaugstināšanu no absolūtas neiecietības līdz, piemēram, 0,7%, 0,9% vai citai pielaidei? Klausoties debatēs, man radās iespaids, ka tieši tas ir šeit pateiktā būtība. Absolūta neiecietība pašreizējos apstākļos ir pārāk stingra politika.

 
  
MPphoto
 
 

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, es ļoti uzmanīgi klausījos dažādajos godājamo deputātu komentāros.

Komisija atzīst, ka asinhronā ĢMO apstiprināšana var radīt ar barības importa pieejamību un izmaksām saistītas problēmas. Lai arī cenu pieaugumu šajā nozarē izraisa atšķirīgi, sarežģīti un reizēm daudz plašāki faktori, tie visi ir ņemti vērā Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta veiktajā pētījumā.

Komisijas darbība ir koncentrēta uz šī jautājuma galveno faktoru risināšanu gan iekšējā līmenī, apstiprinot ĢMO, kas pilnībā atbilst ES tiesību aktiem, gan starptautiskā līmenī, diskutējot ar mūsu galvenajiem tirdzniecības partneriem.

Vairāki runātāji ir uzdevuši jautājumu, vai Komisija būtu gatava absolūto neiecietību mainīt uz lielāku iecietību. Man jums jāatgādina, ka šādai rīcībai ir vajadzīgs gan Parlamenta, gan Padomes koplēmums, kā arī dalībvalstu atbalsts. Jūs zināt, kāda ir bijusi dalībvalstu nostāja dažādās pastāvīgajās komitejās, kur mums reti izdodas panākt kvalificēto balsu vairākumu, turklāt, cik man zināms, tas neizdodas nekad.

Vēlos teikt, ka ierobežojumu noteikšana importētiem gaļas produktiem, kurus iegūst no dzīvniekiem, kas baroti ar ĢMO, visticamāk neatbilstu mūsu starptautiskajām saistībām.

Visbeidzot, vēlos teikt dažus vārdus par apstiprināšanas procesu kavējumiem, ko pieminēja vairāki runātāji. Šobrīd notiek Komisijas un EFSA diskusija, lai nodrošinātu iespējamu apstiprināšanas procesa efektivitātes pieaugumu, nesamazinot zinātniskā novērtējuma kvalitāti.

Viens no uzsvērtajiem jautājumiem ir nepieciešamība labāk izskaidrot pieteikumu iesniedzējiem apstiprināšanas prasības, lai jau pašā sākumā uzlabotu to pieteikumu kvalitāti.

Turklāt šīs diskusijas rezultātā, iestāde ir uzņēmusies sešu nedēļu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas veikt provizorisku derīguma pārbaudi, tādējādi ievērojami samazinot apstiprināšanas procedūras grafiku.

Svarīgi piebilst arī, ka apstiprināšanas procesu varētu ievērojami saīsināt, ja dalībvalstis sniegtu Komisijai lielāku atbalstu ĢMO apstiprināšanas komitoloģijas procesā.

Visbeidzot es vēlos atbildēt uz runātāja komentāru par to, ka riska pārvaldībā mēs ņemam vērā tikai ekonomiskos apsvērumus. Es teiktu, ka mums svarīgākais faktors ir cilvēku un dzīvnieku veselības, kā arī vides drošība.

Tagad, kad esmu to pateikusi, vēlos informēt, ka Komisija ir atvērta diskusijām par iespējamiem priekšlikumiem šajā jomā, taču, tikai tad, ja piedāvātais risinājums atbilst pamatmērķim – garantēt ES tirgū laisto produktu nekaitīgumu .

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Paldies, komisāres kundze.

Debates ir slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) ES politika par ĢMO uz patērētāju rēķina atbalsta daudznacionālus importētājus. Lauksaimnieki kļūst arvien atkarīgāki no monopolizācijas, un lauksaimniecību pārņem daudznacionālas organizācijas.

ĢMO kaitē sabiedrības veselībai. Ir zinātniski pierādīts, ka daži no tiem izraisa alerģiju un kaitē imūnsistēmai.

ĢMO radīto risku daudz lielāku padara neatgriezeniskā ietekme uz vidi. Tiek ierobežota bioloģiskā daudzveidība un noteikti nav iespējams garantēt piesārņojuma ierobežošanu.

Šāda politika kaitē ekonomikai. Starptautiskās ekonomiskās organizācijas šobrīd atzīst, ka ĢMO ir viens no faktoriem, kuru dēļ pasaulē palielinās pārtikas cenas un bads.

Piedāvājums piemērot absolūtu neiecietību ir nepamatots un neefektīvs; tas ir daudznacionālo organizāciju interešu ievērošanas rezultāts. Šī politika atļauj audzēt atsevišķus ĢMO un patērēt produktus, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri baroti ar ģenētiski modificētu lopbarību, piemēram, no ārpus Eiropas Savienības esošajām valstīm importētu gaļu.

Šai politikai ir konkrēts mērķis – ierobežot ES dalībvalstīs strādājošo kaismīgos protestus, kuri pieprasa nekaitīgu, ĢMO nesaturošu pārtiku par pieņemamām cenām.

Mēs uzskatām, ka ģenētiski modificēti kultūraugi, kā arī nelielu daudzumu ĢMO saturošu produktu importēšana dalībvalstīs ir pilnībā jāaizliedz. Taču vienlaicīgi ir arī jāveic pasākumi, lai aizsargātu Kopienas ražošanas nozari un patērētājus.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika